Latvijas Republikas 7. Saeimas pavasara sesijas sestā sēde

1999. gada 13. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs 

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim Saeimas 13. maija sēdi.

Vispirms izskatīsim priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atlikt līdz šā gada 27.maijam 13.maija sēdes darba kārtībā iekļautā likumprojekta “Profesionālās izglītības likums” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 136. pantu, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz izslēgt no 13. maija sēdes darba kārtības 11. punktu - likumprojektu “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” un atlikt tā izskatīšanu uz diviem mēnešiem.

Par šo pašu jautājumu ir saņemts arī Ministru prezidenta, Ministru kabineta iesniegums - atbilstoši Ministru kabineta šā gada 4.maija sēdes protokolam. Līdz laikam, kad tiks atrisināts jautājums par Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas un Bērnu klīniskās slimnīcas juridisko statusu, ierosina apturēt Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu Saeimā.

Šos iesniegumus izskatīsim to saņemšanas secībā.

Pret Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu vēlas runāt deputāts Jānis Vētra. Lūdzu!

J.Vētra (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Kāda ir motivācija šim priekšlikumam atlikt Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes apstiprināšanu un izslēgt to no šodienas sēdes darba kārtības? Būtībā ir tikai viens iemesls, kāpēc šis priekšlikums ir radies un šis jautājums izskatīts Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Tā ir labklājības ministra Vladimira Makarova kategoriskā un nepamatotā prasība - no Latvijas Medicīnas akadēmijas ( jeb - pēc Satversmes apstiprināšanas - Rīgas Stradiņa universitātes) izslēgt ārā divas slimnīcas, tas ir, Paula Stradiņa klīnisko slimnīcu un Bērnu klīnisko slimnīcu, tās pārveidojot par akciju sabiedrībām. Un šinī sakarībā Sociālo un darba lietu komisija ir izteikusi priekšlikumu, ka šīs Satversmes izskatīšana ir jāatliek uz diviem mēnešiem.

Es vēlreiz gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šāds priekšlikums nekādā veidā neatrisinās to problēmu, kas pašreiz ir izvirzīta, jo šo Satversmi apstiprina Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulce. Un, ja Saeima šobrīd noraida un izslēdz no darba kārtības šo jautājumu, tad Satversmes sapulcei nav dots nekāds norādījums, nekāda virzība - ko tad darīt, ko tad mainīt Satversmē? Jo Satversmes sapulce ir vairākkārt sanākusi un šo Satversmi izskatījusi, un visus labojumus un grozījumus, un saskaņojumus apstiprinājusi.

Šinī sakarībā veidojas šāda situācija: iznāk, ka institūcijai, kur strādā kopā praktiski viss, kas šobrīd nosaka medicīniskās izglītības kvalitāti un specializētās aprūpes līmeni, tiek ieteikts atteikties no šīm slimnīcām par labu ārstu grupai, kura par valsts naudu būvētajā un aprīkotajā slimnīcā vēlas uz slimnieku rēķina nopelnīt - un, es gribētu teikt, kārtīgi nopelnīt, ignorējot jautājumu par to, kas notiks ar veselības aprūpes kvalitāti, attiecīgo izglītību, speciālistu sagatavošanu nākotnē un pētniecību. Un ir jautājums - vai tāda būtu Saeimas tālākā ceļamaize vienai no Latvijā vecākajām un lielākajām augstskolām, kura glabā un sargā, un turpina astoņdesmit gadu ilgās medicīniskās izglītības, zinātnes un prakses tradīcijas Latvijā?

Šinī sakarībā mums vajadzētu rēķināties ar to, ka Latvijā jau ir pieredze, kura rāda, kas notiek, kad lielu akadēmisku centru pārveido par sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Traumatoloģijas institūts, kas pirms gadiem bija pasaulē plaši pazīstams, liels akadēmisks savas nozares centrs, šobrīd ir SIA, kurā strādā labi ārsti, kuri, protams, labi pelna, bet šī pelnīšana notiek, strādājot ar to, ko Rietumi piedāvā, ko izdevīgāk var nopirkt no slimnīcas viedokļa, no ārstu viedokļa; tā vairs nav institūcija, kas rūpējas par savas nozares kvalitāti Latvijā. Un tātad šādu likteni lai mēs sagaidītu arī divām Latvijā lielākajām un nozīmīgākajām slimnīcām?

Mums nav itin nekāda pamata šinī sakarībā šobrīd šo Satversmes jautājumu atlikt un gaidīt, ka divu mēnešu laikā varētu tikt pieņemti absurdi lēmumi.

Attiecībā uz Ministru kabineta sēdi, kurā ir pieņemts šis konceptuālais lēmums, man jāsaka, ka šinī Ministru kabineta sēdē neviens no augstskolas nebija uzaicināts piedalīties, Ministru kabinets vēlu - pusnaktī - šo jautājumu garāmejot ir izskatījis; debatēs, kā ir redzams, ir piedalījies tikai pats Vladimirs Makarovs, Jānis Gaigals un Vilis Krištopans. Tātad ir ieteikts šo Latvijas sabiedrībai un valstij tik nozīmīgo jautājumu it kā garāmejot atrisināt, absolūti neiedziļinoties šīs problēmas būtībā.

Tāpēc es aicinu noraidīt Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājumu izslēgt no darba kārtības šo jautājumu. Aicinu to atstāt darba kārtībā un balsojot lemt par šīs Satversmes apstiprināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāte Aija Barča runās “par”.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Man tiešām šorīt ir prieks klausīties Vētras kungu. Viņš, šodien runājot pret Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājumu, kaut nedaudz ir sācis domāt un dažos vārdos runāja par cilvēkiem, kuri ārstējas Stradiņa slimnīcā. Vakardien komisijas sēdē tiktāl mēs netikām.

Otrs jautājums, kas mani šodien pavisam izbrīnīja, ir tas, ka ne jau tikai Sociālo un darba lietu komisija ir iesniegusi šo lūgumu Prezidijam saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136. pantu, bet to ir darījis arī Ministru prezidents. Un es kaut kā te nevaru saprast, ka, lūk, arī Ministru prezidenta teiktais nav saistošs vienam otram no mūsu kolēģiem, kas ir “Latvijas ceļā”. Es nesaprotu, kolēģi.

Nākamais jautājums. Nav jau runa tikai par to, ka tur dakteri pelnīs lielas naudas. Tas viss notiks. Kolēģi, mums ir jāzina, ka mēs nevaram ietekmēt… un nevaram labot šīs Satversmes tekstu, kamēr tas nav izlabots... Vakardien runājām, vēlu vakara pusē izanalizējām... Ir vismaz pieci seši jautājumi, kuri ir ļoti neskaidri vai arī pat neatbilst spēkā esošajai likumdošanai Latvijā. Nu tad ņemsim vienreiz kaut vai... lūgšu Prezidiju uzticēt šā jautājuma izskatīšanu arī Sociālo un darba lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, es ceru, vēlreiz var palūkot un kaut vai… rakstiski lūgt šai mūsu cienītajai universitātei… lūgt viņiem un norādīt… Viņi varbūt nesaprot tās lietas, kas nav saistītas ar spēkā esošo likumdošanu. Es ļoti ceru, kolēģi, uz jūsu veselo saprātu, ne tikvien frakcijā “Latvijas ceļš”, bet arī pārējās frakcijās... Mēs neko nenokavēsim, ja pēc diviem mēnešiem šo jautājumu izskatīsim. Galu galā mums ir jāprasa arī to cilvēku viedoklis, kuri tur ārstēsies. Ne jau mēs visi varēsim aizbraukt uz ārzemēm un arī savus tuviniekus turp sūtīt. Galu galā šī ir Latvijā tāda slimnīca, uz kuru brauc cilvēki no visas Latvijas teritorijas, arī tie, par kuriem gādāt un rūpēties mēs solījām priekšvēlēšanu laikā.

Pateicos jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājumu izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu”, atliekot tā izskatīšanu uz diviem mēnešiem. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 31, atturas - 15. Priekšlikums noraidīts.

Nākamais ir Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums saistībā ar šo pašu jautājumu. Vai kāds vēlas izteikties “par” vai “pret”? Lūdzu! Ministru kabineta vārdā - finansu ministrs Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir tas gods pārstāvēt šeit valdību. Ņemot vērā to, ka dokuments ir ar premjera parakstu, es lūgtu atbalstīt premjera viedokli un tomēr šā jautājuma apspriešanu atlikt.

Ja runājam par manām personiskajām domām šajā jautājumā, tad atļaujiet minēt manus aspektus.

Pirmais. Šis konflikts draud ar vairākām sekām, ja neņem vērā Labklājības ministrijas līdzdalību vai Labklājības ministrijas daļēju iespēju ietekmēt procedūru, kas ir saistīta ar šo abu divu slimnīcu un augstskolu likteni, un ja šīs abas augstskolas pāriet Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Problēma nav saistīta par speciālā budžeta sadali, ko faktiski nosaka līgumi ar slimokasēm. Problēma ir saistīta ar speciālajiem kredītlīdzekļiem, ar investīcijām, ar Pasaules bankas projektu, kas ir domāts veselības aprūpei. Labklājības ministrijai jau ir noslēgts līgums ar Pasaules banku. Mani kā finansu ministru uztrauc konkrēti tas, cik efektīvi šie līdzekļi tiks investīciju veidā novirzīti arī tām valsts programmām, kas ir abās šajās slimnīcās. Domāju, ka, pastāvot konfrontācijai starp Labklājības ministriju un konkrētajām augstskolām, šis process tiks nobremzēts, no tā cietīs arī visi tie, kas ir šīs Satversmes radītāji, Satversmes tēvi abās šajās universitātēs. Tā ir viena no galvenajām problēmām.

Ir jautājums par to, kas varētu būt šo slimnīcu īpašnieki, ja veido tās kā uzņēmējdarbības... vai tur daļēji piedalās Labklājības ministrija, daļēji augstskola un daļēji Rīgas pilsēta… Tas, starp citu, arī ir diskutējams jautājums.

Neapšaubāmi, šeit, protams, ir šķērssubsīdijas... Absolūti ir skaidrs, ka speciālais budžets, kas domāts veselības aizsardzībai, daļēji tiek novirzīts izglītības mērķiem, to skaitā acīmredzot arī visām tām lietām, kas ir saistītas ar medicīniskās izglītības nodrošināšanu konkrēti šajās divās augstskolās... vienā augstskolā.

Es dziļi saprotu to, ko teica Vētras kungs. Konflikts ir izveidojies pietiekami ilgstošs. Prolēma ir tāda: vai ir iespējams tomēr atgriezties pie šī jautājuma, Senātā to izskatīt, tomēr panākt normālākas attiecības ar to valsts institūciju, kas ir atbildīga par valsts budžeta līdzekļu, to skaitā kredītresursu, novirzīšanu šai sfērai? Es baidos, ka pretējā gadījumā, vienkārši pieņemot šo Satversmi, augstskola, tajā skaitā abas slimnīcas, principā nonāks tādā situācijā, ka tas viņiem būs problemātiski - cīnīties par vismaz proporcionāliem budžeta līdzekļiem, kurus sastāda nevis tiešais budžets, bet aizdevumi no starptautiskajām organizācijām.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Vētra vēlas runāt “pret”.

J.Vētra (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie Saeimas deputāti! Vēlos minēt tieši tos pašus punktus, kurus nupat minēja Godmaņa kungs, attiecībā uz to, kāpēc tomēr šī Satversme ir jāiekļauj darba kārtībā. To, kādā veidā šī Satversme, šis projekts, kuru ir parakstījis Krištopana kungs, tapa Ministru kabinetā, es jau minēju. Jautājums par Labklājības ministrijas iespējām ietekmēt abu slimnīcu darbību, ir gan likumisks, gan finansiāls. Jo atbilstoši Ārstniecības likumam visas ārstniecības iestādes, to skaitā arī augstskolu klīnikas, ir Labklājības ministrijas pārraudzībā. Un līdz ar to vēl un vēlreiz tiražēt absurdo ideju, ka slimnīcas varētu nonākt Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, nav nekāda pamata, tam nav ne juridiska pamata, ne loģiska pamata. Šo ideju atklāti un skaidri ir daudzkārt noraidījusi pati Izglītības un zinātnes ministrija, un to uztur spēkā tikai Vladimirs Makarovs, lai radītu it kā šķietamu konfliktu, kas varētu rasties, ja šo Satversmi apstiprinās. Bet es vēlreiz atgādinu, ka Satversme apraksta situāciju, kas pastāv jau četrus gadus - kopš 1995.gada. Tas nav kaut kāds jauns projekts, lēciens nezināmajā. Tā ir situācija, ka šīs abas lielākās slimnīcas strādā vienotā sistēmā ar vienīgo lielo un tradīcijām bagāto medicīnas augstskolu Latvijā, un šīs kopdarbības rezultāts ir tas, ka slimnīca četru gadu laikā strādā bez parādiem, lai arī valsts un slimokase nav norēķinājušās, katru gadu ir palikušas parādā par padarīto darbu. Un tanī pašā laikā propagandētās uzņēmējsabiedrības - Latvijā jau 80% slimnīcu ir pārveidotas par uzņēmējsabiedrībām - ir kopumā pāri par 3 miljoniem latu parādā par komunālajiem maksājumiem. Tātad propagandēt, ka arī divām galvenajām slimnīcām ir jānonāk šinī parādnieku grupā, nav nekāda pamata.

Investīcijas. Investīcijas ir varējušas saņemt un saņēmušas visus pēdējos gadus abas slimnīcas. Slimnīcas kopā ar akadēmiskajiem un visiem pārējiem darbiniekiem ir varējušas radīt ilgtspējīgus, darboties spējīgus projektus savai perspektīvajai attīstībai, un Labklājības ministrijai ir bijusi iespēja ieguldīt šos līdzekļus šajos projektos, rēķinoties ar to, ka tie būs efektīvi ieguldīti līdzekļi, nevis izmesti īslaicīgiem projektiem. Konfrontācija starp labklājības ministru un universitāti pastāv, un par šo konfrontāciju, kas ir veidota jau trīs gadus - un ne jau no mūsu augstskolas puses, bet no labklājības ministra puses galvenokārt - , mums nebūtu pamata domāt, ka divu mēnešu laikā šī konfrontācija pēkšņi izbeigsies. Ir jāmainās pašai labklājības ministra attieksmei pret veselības aprūpi, pret izglītību, pret tiem, kas ārstē šobrīd un ārstēs arī turpmāk, un rūpēsies par tautas veselību. Slimnīcu īpašnieks ir valsts. Tas ir noteikts Ministru kabineta lēmumā. Nav nekāda pamata runāt, ka šīs slimnīcas būtu jāpārveido par... jāpieliek pašvaldība kā īpašniece, augstskola kā īpašnieks. Valsts ir to īpašnieks. Tā ir vienīgā garantija, lai šīs slimnīcas paliktu par visas tautas slimnīcām. Nauda slimnīcām nāk no veselības aprūpes speciālā budžeta par konkrētu padarīto darbu. Slimnīcas nesaņem tāmes finansējumu, tad būtu iedoti daži miljoni latu, kuri slimnīcām vienkārši jānotērē. Par katru pacientu, kas ir izārstēts slimnīcā, tiek samaksāts. Tikai par savu darbu, darba kvalitāti un tā izpildi noteiktos termiņos šīs slimnīcas saņem finansējumu. Un tas, ka slimnīcu pelnītā nauda daļēji tiek it kā ieguldīta arī studentu izglītībai, ir abpusējs process, jo profesors - ķirurgs - saņem algu no izglītības budžeta, bet operē pacientus, par kuru ārstēšanu slimnīca saņem naudu, no veselības aprūpes budžeta. Un tieši šinī kompleksā ir šīs sistēmas efektivitāte.

Līdz ar to es vēlreiz aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo tas ir nepamatots, un aicinu atstāt darba kārtībā Satversmes apstiprināšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ministru prezidenta ierosinājumu apturēt Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu Saeimā līdz laikam, kad tiks atrisināts jautājums par Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas un Bērnu klīniskās slimnīcas juridisko statusu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 31, atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.

Desmit Saeimas deputāti lūdz iekļaut 13.maija sēdes darba kārtībā ziņojumu par steidzamu pieprasījumu Ministru prezidentam Vilim Krištopanam un zemkopības ministram Pēterim Salkazanovam. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 125.panta otro daļu lūdz vārdu, lai sniegtu motivāciju.

Vārds Aigaram Kalvītim - Tautas partijas frakcijas deputātam. Jūsu rīcībā trīs minūtes. Motivācija.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs visus balsot par šā pieprasījuma steidzamību, jo situācija lauksaimniecībā ar katru dienu kļūst kritiskāka. Zemnieki ir novesti pat līdz pašnāvībām, jo ar katru dienu samazinās iespējas pārdot lauksaimniecības saražoto produkciju par kaut cik ekonomiski pamatotām cenām. Jau kopš novembra mēs nespējam atrisināt problēmas ar cūkgaļas ražošanu, ar cūkgaļas importu. Katru dienu Latvijā tiek ievests aptuveni 250 cūkām ekvivalents daudzums importētas gaļas. Kas maksās par šo cūku barošanu un segs zemniekiem radušos zaudējumus, ko Zemkopības ministrija ir aprēķinājusi jau 2,9 miljonu latu apmērā? Arī piena iepirkuma cenas ar katru dienu krīt. Nav skaidrības par nākošā gada graudu iepirkumu, nākošās ražas graudu iepirkumu.

Tāpēc es aicinu balsot par steidzamību, jo mēs zinām, ka nākamajā nedēļā vairākos Latvijas reģionos zemnieki tiek aicināti uz nemieriem. Viņi taisās bloķēt ceļus. Mums ir jādod skaidrojums, ko viņiem darīt šinī situācijā, uz ko viņi var cerēt un kādas ir viņu nākotnes perspektīvas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr ierosinu svītrot steidzamības raksturu sekojošu iemeslu pēc. Pagājušajā ceturtdienā, tieši pirms nedēļas, bija Lauku attīstības konsultatīvās padomes sēde, kurā strādāju arī es pats, un, protams, zemnieku visu pašpārvaldes organizāciju vadītāji pieņēma darbības shēmu, kas valdībai būtu jāizdara, lai normalizētu stāvokli lauksaimniecībā.

Mēs gaidījām Ministru kabineta otrdienas sēdi, un var teikt, ka Ministru kabinets lielāko daļu no šiem Lauku attīstības konsultatīvās padomes ierosinājumiem ir pieņēmis, tomēr viena norma, kas attiecas uz cūkgaļas ievedmuitas tarifu paaugstināšanu, vēl netika pieņemta. Der atgādināt, ka vakar no rīta Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisija noklausījās Lauku attīstības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja informāciju, ko Ministru kabinets otrdien ir pieņēmis, un arī otrā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika uzklausīts zemkopības ministrs Salkazanova kungs.

Es domāju, ka pēc vakardienas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes visiem, kas tajā piedalījās, ir apmēram skaidri šie ārkārtas soļi, kas šajās dienās tiek sperti situācijas normalizēšanai. Un es, protams, esmu par to, lai šāda atbilde atskanētu gan no ministra puses, gan no Ministru prezidenta puses, jo mums, Saeimas deputātiem, acīmredzot nāksies pieņemt lēmumu par ievedmuitas tarifu paaugstināšanu importētajai cūkgaļai, pretēji tam, ko mēs janvārī neizdarījām, un arī šā dokumenta iesniedzēji janvārī bija inerti un neatbalstīja priekšlikumu par cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzību.

Tāpēc man ir priekšlikums - atcelt šim dokumentam steidzamības raksturu, jo otrdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija spers nākamo soli - apspriedīs šo lēmuma projektu, ko iesniegs Saeimā izskatīšanai un pieņemšanai par ievedmuitas tarifu paaugstināšanu. Lietderīgi, protams, būtu arī mums visiem, deputātiem, šajā jautājumā arvien vairāk iedziļināties, lai mēs pieņemtu šajā ziņā saprātīgu lēmumu vienā no nākošajām Saeimas sēdēm. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums vispirms ir jālemj par šā pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu pieprasījumu Ministru prezidentam Vilim Krištopanam un zemkopības ministram Pēterim Salkazanovam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 35, atturas - 20. Priekšlikums par steidzamību tiek noraidīts. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt deputāts Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija. “Par” vai “pret”? Par to, kā... Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es, neapšaubāmi, aicinātu šo likumprojektu nodot komisijām, jo tas skar ļoti būtisku normu, bet es tomēr aicinātu par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Kādēļ tā? Tādēļ, ka šobrīd par dzīvokļu likumdošanu atbild divas komisijas - Juridiskā komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Pie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ir izveidota īpaša dzīvokļu jautājumu apakškomisija. Mēs esam sagatavojuši visaptverošus grozījumus dzīvokļu likumdošanā, tajā skaitā Īres likumā, un tāpēc, kolēģi, būtu lietderīgi no likumdošanas kvalitātes viedokļa nodot visus šos dzīvokļu likumus vienai atbildīgajai komisijai.

Es aicinātu par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es atbalstu projekta nodošanu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīs jebkuru atbildīgo komisiju, bet mēs ļoti lūdzam nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, jo mēs saņemam ārkārtīgi daudz argumentētu un pamatotu vēstuļu. Līdz ar to mēs, pieslēdzoties šā jautājuma juridiskajai izlemšanai, ceram palīdzēt atbildīgajai komisijai to korekti izlemt. Ļoti lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā vienai no komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret to, ka trešā šā likumprojekta izskatīšanas komisija ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija? Iebildumu nav. Vai ir iebildumi pret to, ka tiek mainīta atbildīgā komisija un ka par atbildīgo tiek noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija? Iebildumu nav. Tātad atbildīgā par šā likumprojekta izskatīšanu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet likumprojekts tiek nodots arī Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības saprašanās memorandu par abu valstu muitas administrāciju savstarpēju administratīvu palīdzību” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par civilo gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Bojāra, Čevera, Staša, Labanovska un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Gribētu uzsvērt sekojošo. Sociāldemokrāti šo jautājumu ir ierosinājuši viena iemesla dēļ: mēs uzskatām, ka pašreiz likumdošanā ir neapšaubāma pretruna, it īpaši likumā, ko mēs esam vēlreiz šajā sesijā apstiprinājuši.

Likums “Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas Vietējo pašvaldību hartu” nosaka, kas ir vietējā pašvaldība, formulē vietējās pašvaldības jēdzienu. Tā 3.pantā tiek paredzēts tas, ka vietējās pašvaldības tiesības realizē padomes vai domes, kuras locekļus, protams, brīvi ievēlē pilsoņi, nevis pašvaldību domnieki, aizklāti balsojot uz vienlīdzīgu, tiešu un vispārēju vēlēšanu tiesību pamata. Un tām var būt pakļautas izpildinstitūcijas, tātad izpildvara.

Pašreiz, mūsuprāt, Rīgas Domē ir izveidojusies nenopietna situācija, jo tur nevienam Eiropas Savienības kolēģim vai arī citai demokrātiskai valstij, kura ir ārpus Eiropas, nevar paskaidrot, kāpēc lēmējvara, kura ir ievēlēta tiešās un aizklātās vēlēšanās, veido vēl vienu lēmējvaru, kurā netiek saglabātas proporcijas jautājumā par vēlētāju interešu pārstāvību. Piemēram, Latvijas Zemnieku savienībai Rīgas Domē pašreiz ir trīs domnieki un divi valdes locekļi, Tautas partijai ir trīs domnieki un neviena valdes locekļa, sociāldemokrātiem - vienpadsmit domnieki un neviena valdes locekļa, bet Tautas saskaņas partijai, Sociālistiskās partijas un “Līdztiesības” blokam - deviņi domnieki un neviena valdes locekļa.

Mēs uzskatām, ka demokrātijas pamatprincipi paredz to, ka, veidojot lēmējvaru, zināmā mērā ir jāievēro proporcionalitātes princips, taču Pašvaldību likumā pašreiz šis jautājums ir pārkāpts, deleģējot veselu virkni ekskluzīvu tiesību, kas pieder tikai pilsētas domei, tieši Rīgas Domes valdei, kuru veido nevis vēlētāji, bet domnieku vairākums. Un šīs tiesības ir ļoti nopietnas. Tādas tiesības ir paredzētas tikai Rīgas Domei. Es tās varbūt uzskaitīšu, jo šeit ir ļoti daudz pieredzējušu pašvaldību darbinieku, kuri sapratīs, ka tas nav korekti - iecelt amatā un atbrīvot no amata pašvaldību iestāžu un uzņēmumu vadītājus, kā arī citas amatpersonas likumā un pašvaldību nolikumā paredzētajos gadījumos. Tātad par šiem jautājumiem var nelemt visa dome, bet tos var izskatīt tikai domes vairākuma deleģēti pārstāvji. Viņi var lemt par pirmpirkuma tiesību izmantošanu attiecībā uz konkrētajā administratīvajā teritorijā pārdodamo nekustamo īpašumu, kā arī apturēt un atcelt pašvaldību iestāžu vadītāju lēmumus, ievēlēt pašvaldību pārstāvjus un locekļus pašvaldību un valsts komitejās, komisijās, valdēs un darba grupās.

Un pavisam interesants ir Pašvaldību likuma 21.panta 27.apakšpunkts, kas paredz pavisam plašas pilnvaras. To, ka šāda deleģēta institūcija varētu pieņemt lēmumus arī citos likumā paredzētajos gadījumos, kas paver ļoti plašas interpretācijas iespējas.

Sociāldemokrāti uzskata, ka lēmējvaru veido pilsoņi, un atbilstoši tam ir iespējams varbūt arī saskaņā ar Eiropas tradīcijām veidot vēl kādu koleģiālu lēmējvaru, bet tādā gadījumā saglabājot šīs proporcijas, kā tas notiek Stokholmā vai Hamburgā, vai kādā citā Eiropas valstī, kur tiek saglabātas aptuveni šīs proporcijas. Pašreiz šī situācija absolūti netiek ievērota, un mēs uzskatām, ka tādējādi ir aizskartas vēlētāju intereses un vēlētāju pārstāvības intereses Rīgas Domē, tāpēc mēs aicinātu atbalstīt un nodot komisijām šo mūsu grozījumu projektu. Tas atbilst visiem Eiropas Savienības likumiem un likvidētu pretrunas likumā “Par pašvaldībām”, kā arī pretrunas ar likumu “Par Eiropas Vietējo pašvaldību hartu”. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. “Pret” neviens runāt nevēlas. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Stirāna, Sproģa, Ābiķa, Grīga un Deņisova iesniegto likumprojektu “Rīgas brīvostas likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. “Par” vēlas runāt deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kopš 1996.gada novembra Latvijas likumdošanā darbojas likums par Rīgas tirdzniecības brīvostu, bet faktiski rezultāta šobrīd nav. Ražotājs nav nācis iekšā brīvostā veidot jaunās darbavietas, arī kopējā kravu plūsma uz Rīgas ostu nav palielinājusies. Nelielais pieaugums kravu plūsmā notiek faktiski uz tās ostas daļas rēķina, kura nav brīvosta.

Un kāpēc tas tā notiek? Atbilde ir vienkārša. Mākslīgi nostādot vienu uzņēmumu atvieglotas konkurences cīņas apstākļos salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem tajā pašā ostā, faktiski ir radīts šķērslis visas ostas attīstībai, kā tas būtu nepieciešams saskaņā ar loģiku. Faktiski ir likvidēta Rīgas pašvaldības interese veidot infrastruktūras attīstību visam uzņēmumam, kurš vairs nestrādā pašvaldības vajadzībām. Tāpēc faktiski šeit var būt tikai viens loģisks risinājums - visai ostai, visiem ostā strādājošiem uzņēmumiem ir jāstrādā uz vienu noteikumu pamata. Un šobrīd tā būtu Saeimas izšķiršanās, vai likumam ir jāstrādā viena uzņēmuma labā, kā tas ir šobrīd, vai arī ir jāveido tāda likumdošana, kas dod iespēju attīstīties visai nozarei. Tāpēc es lūdzu jūs novirzīt šo likumprojektu nosauktajām komisijām, iesniegt savus labojumus un tālāk pieņemt to jau kā likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. “Pret” runāt neviens nevēlas. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Augstākās tiesas tiesneses Ausmas Kalvānes atbrīvošanu no amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi dokumentus no Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja Gunāra Aigara kunga ar materiāliem, kuros ir Ausmas Kalvānes iesniegums ar lūgumu atbrīvot viņu no darba sakarā ar aiziešanu pensijā. Juridiskā komisija iesaka atbalstīt šo lūgumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Atbrīvot Ausmu Kalvāni no Augstākās tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.” Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Prokuroru izdienas pensijas likums”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija liek jums priekšā likumprojektu “Par prokuroru izdienas pensijām”. Šis ir dokuments nr. 608, kas izskatāms galīgajā, trešajā, lasījumā.

Par priekšlikumiem.

1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums, kas ir noraidīts. Tiks precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Ražuks. 3. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 4. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par izslēgumu 2.pantā - tā piektajā daļā izslēgt vārdus “saskaņā ar šo likumu”. Un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 5. priekšlikums. Šis Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Ražuks. 6. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir guvis komisijas deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 7. ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums, kas komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Ražuks. 8. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

R.Ražuks. 9. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Ir precizēta redakcija, un tas ir iekļauts 6. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 10. - deputāta Ādamsona priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Un 11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks. 12. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir guvis deputātu atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Ražuks. 13. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijā ir guvis deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts, iestrādājot šo priekšlikumu 2. punktā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

R.Ražuks. Un 15. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - ir noraidīts. Sociālo un darba lietu komisija ierosina par likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2000. gada 1. janvāri.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija aicina arī citus kolēģus atbalstīt mūsu priekšlikumu par to, ka Prokuroru izdienas pensijas likums stājas spēkā šā gada 1. oktobrī. Es gribu jums, cienījamie kolēģi, tomēr atgādināt, ka, jo ātrāk notiek šā likuma stāšanās spēkā, jo tas ir labāk mums visiem viena iemesla dēļ. Tas ir mūsu visu kopējais parāds tieši prokuroriem.

1994.gadā tika pieņemts Likums par prokuratūru, kurā bija ierakstīts, ka ir jāpieņem speciāls likums par prokuroru izdienas pensijām. Diemžēl piecu gadu laikā tas netika izdarīts. Lielākā daļa politiķu, kuri atrodas šajā zālē un kuri darbojās 5. un 6. Saeimā, faktiski ir līdzatbildīgi par to, ka šis likums vēl nav pieņemts. Naudas līdzekļi, ko šī paātrinātā stāšanās spēkā prasa, ir pietiekoši minimāli.

Mums arī gaidāmi grozījumi Latvijas valsts budžetā, kurus mēs pieņemsim šā gada jūnijā, jūlijā, augustā, un tur būs paredzēti 50 000 latu, kuri ir nepieciešami, lai nodrošinātu šā likuma stāšanos spēkā ar 1.oktobri. Cienījamie kolēģi, mēs vienmēr tos varam atrast mūsu valsts budžetā. Tā nebūtu pati lielākā problēma. Un mēs līdz ar to dodam iespēju Ģenerālprokuratūrai atbrīvot no amata tos cilvēkus, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, lai viņu vietā nāktu jauni, talantīgi cilvēki, tāpēc komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi, jautājums principā nav diskutējams. Tiek pārkāpts Satversmes 66.pants, un, godātie kolēģi, mums ir jābalso tā, kā ir ieteikts, - ar nākošā gada 1.janvāri. Jau tā šis likumprojekts ir zināmā mērā apšaubāms, bet es ļoti lūdzu, aicinu jūs visus balsot par nākošā gada 1.janvāri.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons. Otro reizi.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Apiņa kungs! Es gribētu jums atgādināt, ka šis likumprojekts parlamentā atrodas jau ilgāk nekā divus gadus, un tāpēc šīs paredzētās izmaiņas bija nepieciešamas iekļaut šā gada budžetā. Ja mēs nevaram atrast 50 000, lai nodrošinātu prokurorus ar pensijām šajā gadā, tad es nezinu, kāpēc mēs vispār šeit esam.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt tās priekšlikumu par likuma stāšanos spēkā no 2000.gada 1.janvāra.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. priekšlikumu - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 12, atturas - 36. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Prokuroru izdienas pensijas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Dokuments nr.612.

1.priekšlikums saņemts no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga. Tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dobelis 2.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2.priekšlikumu - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 21, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

J.Dobelis. 3.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dobelis. 4.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Dobelis. 5.priekšlikums - iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija to pieņēmusi savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6. priekšlikumu.

J.Dobelis. 7.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Eiropas reģiona konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību”. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Atbildīgā komisija ierosina otrajā, galīgajā, lasījumā redakcionālu precizējumu 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim precizējumam.

G.Krasts. Atbildīgā komisija tāpat ierosina redakcionāli precizēt 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas reģiona konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vairāku gadu garumā notika īpašuma tiesību atjaunošanas process fiziskajām personām, arī atsevišķām juridisko personu kategorijām, piemēram, reliģiskajām organizācijām, taču jautājums par sabiedriskajām organizācijām netika noregulēts, tāpēc jau 6.Saeimas laikā tika uzsākta prakse, ka visām sabiedriskajām organizācijām nevis ar vienu unificētu likumu tiek atjaunotas īpašuma tiesības, bet gan katrā konkrētajā gadījumā piemērojot konkrētu likumu.

Šajā gadījumā Juridiskā komisija izskatīja iesniegto likumprojektu un konceptuāli to atbalstīja, bet uz otro lasījumu pēc saskaņošanas ar vairākām iestādēm acīmredzot tomēr būs precizējumi. Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kā arī otrā komisija atbalstīja minēto likumprojektu konceptuāli. Lūgums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Iesniegtais likumprojekts pēc būtības neatbilst patiesībai, sākot jau ar paša likumprojekta nosaukumu. Pašreizējā Latvijas Kara invalīdu savienība nav tā Latvijas Kara invalīdu savienība, kas eksistēja Latvijā, sākot no 1970.gada. Vadoties pēc Augstākās tiesas Senāta 1998.gada 7.oktobra lēmuma, nav arī šīs organizācijas tiesību pārmantotāja.

Ja valsts Saeimas personā uzskata par iespējamu uzdāvināt valsts īpašumu kādai sabiedriskajai organizācijai, tad tās, protams, ir Saeimas tiesības. Taču mēs nevaram motivēt šo lietu ar mutisku īpašuma tiesību atjaunošanu... ar mistisku īpašuma tiesību atjaunošanu. Nav nopietni runāt par pārmantotību attiecībā uz organizāciju, kurā nevar būt neviena dzīva tās dibinātāja. Latvija nav tik bagāta valsts, lai tā rīkotos ar namīpašumiem.

Kā es redzu un kā ir rakstīts anotācijā, šī organizācija ir iesniegusi apelācijas prasību Latvijas Republikas Augstākajā tiesā. Varbūt mums ir vērts sagaidīt Augstākās tiesas lēmumu un tikai pēc tam lemt par to, vai ir vērts atdot šo īpašumu sabiedriskai organizācijai vai nav vērts? Tāpēc es piedāvāju neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. (Starpsauciens no zāles: “Pasaki riktīgi!”)

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Iepriekšējais runātājs centās jūs maldināt. Latvijas Kara invalīdu savienība, kāda tā ir šodien, pilnībā pārmanto visu, kas kādreiz piederēja Latvijas Kara invalīdu savienībai. Zināmas nesaskaņas citos likumos ir devušas iespēju juridiskām iestādēm nevajadzīgi iejaukties šinī procesā. Tieši konsultējoties ar ģenerālprokuroru un konsultējoties ar tiesnešiem, tapa šis lēmuma projekts, un tiešām ir taisnība, ka par katru šādu īpašuma tiesību atjaunošanu ir jāpieņem atsevišķs likums.

Kas attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri ir Latvijas Kara invalīdu savienībā, jāteic, ka tie lielākoties ir karavīri - jā, es to nenoliedzu -, kas cīnījās pret boļševismu. Es arī domāju, ka vismaz kaut kas mūsu valstij viņiem ir jādod - kaut kādas iespējas, lai viņi kaut cik sajustu valsts atbalstu šajos jautājumos.

Kas attiecas uz juridisko precizitāti, tad jāsaka, ka tiešām uz otro lasījumu ir pieprasīti vairāki atsevišķi dokumenti, bet tas ir pavisam cits jautājums. Pirmais lasījums ir konceptuāls, un arī balsojums ir konceptuāls. Es aicinu atbalstīt Latvijas Kara invalīdu savienības vēlmes.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Godātie kolēģi! Es atvainojos, ka jūs no tribīnes tikāt maldināti. Komisijā klātesošajiem pārstāvjiem iebildumu pret projektu nebija, tātad to nebija arī no Prezidijā sēdošā Bartaševiča kunga partijas biedru puses, tā ka es nezinu, no kurienes ir ņemta minētā informācija. Es aicinu Bartaševiča kungu piedalīties nākamajā Juridiskās komisijas sēdē, lai viņš savus argumentus varētu pamatot. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 17, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, Rasnača kungs, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

Dz.Rasnačs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 25.maijs.

Sēdes vadītājs. 25.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā... Lūdzu tribīnē referentu par otro lasījumu... Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 603 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””.

1.priekšlikums otrajam lasījumam ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Ābiķis vēlas debatēt par šo priekšlikumu?

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es vēlos, lai stenogrammā nofiksētu to, ka likumā ir nepieciešams redakcionāls labojums. Šeit iekavās ir vārds “AIDS”, bet mediķi uzskata, ka tas ir absolūti aplam, tāpēc būtu jāraksta “HIV” vīruss. Tātad es lūdzu stenogrammā to fiksēt un ceru, ka Saeimai nevarētu būt iebildumu, jo mediķi uzskata, ka tā ir nepareizi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Bet mēs pašlaik apspriežam 1. priekšlikumu - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. (Zālē troksnis.) Tātad iebildumu pret 1.priekšlikumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums izmainīt tikai vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 3.priekšlikums ir aizsardzības ministra Kristovska kunga priekšlikums. Tas faktiski sakārto Militārās policijas uzdevumus. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš. 4., 5., 6. un 7.priekšlikums ir aizsardzības ministra Kristovska kunga priekšlikums, kurā tiek precizēts formulējums - vārds “nozieguma” aizstāts ar vārdiem “noziedzīga nodarījuma”. Atbildīgā komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4.,5.,6. un 7.priekšlikumu.

J.Dalbiņš. 8.priekšlikums - aizsardzības ministra priekšlikums. Piedāvāts izteikt 15.panta septīto daļu šādā redakcijā: “Aizsardzības spēkos nevar iestāties personas, kuras sodītas par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.” Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Dalbiņš. 9.priekšlikums - papildināt 35.panta pirmās daļas “g” apakšpunktu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Dalbiņš. Arī 10. priekšlikums ir par 35.pantu. Aizsardzības ministra Kristovska kunga priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J. Dalbiņš. 11.priekšlikums - aizsardzības ministra priekšlikums 50.pantā izslēgt pirmās daļas apakšpunktu “f”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš. 12. - aizsardzības ministra priekšlikums papildināt 50.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: “Atvaļinot karavīru no aktīvā dienesta disciplīnas pārkāpumu dēļ vai sakarā ar notiesājošu tiesas spriedumu, viņam izmaksā tikai atalgojumu līdz atvaļināšanas dienai.” Ierosina uzskatīt līdzšinējo otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Dalbiņš. Aizsardzības ministra Kristovska iesniegtais priekšlikums nr.13. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Dalbiņš. Tie ir visi priekšlikumi otrajam lasījumam. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dalbiņam. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Dalbiņš. Aicinu priekšlikumus iesniegt vienas nedēļas laikā. Termiņš - 20.maijs.

Sēdes vadītājs. 20.maijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par Triju Zvaigžņu ordeni””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Valsts prezidents Guntis Ulmanis ir iesniedzis grozījumu likumā “Par Triju Zvaigžņu ordeni”. Proti, Valsts prezidents ierosina, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ordeņa ķēdi. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ļoti rūpīgi un vispusīgi vairākās komisijas sēdēs izskatīja šo likumdošanas iniciatīvu, uzaicināja uz komisijas sēdi iesniedzēja pārstāvjus, ekspertus, iepazinās ar citu valstu pieredzi, kaimiņvalstu pieredzi, iepazinās ar reālo situāciju, kāda ir ordeņu piešķiršanā, un konstatēja, ka šāda kārtība, kādu ierosina Valsts prezidents Guntis Ulmanis, proti, ka Valsts prezidentam, stājoties amatā, automātiski tiek piešķirts augstākais valsts apbalvojums, ir Grieķijā, Krievijā, Francijā, Somijā, Polijā, Vācijā. Savukārt mūsu kaimiņvalstī Lietuvā par šo problēmu tiek diskutēts. Igaunijā šādas problēmas Valsts prezidentam nepastāv.

Mēs iepazināmies arī ar vēsturi un konstatējām, ka 1938.gada jūlijā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis pats pieņēma un izsludināja likumu, ar kuru viņš noteica analogu normu tai, kādu ierosina Guntis Ulmanis. Ar nelielu balsu pārsvaru, izvērtējusi visus šos faktus, atbildīgā komisija ierosina Saeimai atbalstīt minēto Gunta Ulmaņa likumdošanas iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Lagzdiņa kungs jau nosauca, kurās valstīs eksistē ordeņa piešķiršanas mehānisms, stājoties prezidentam amatā. Kā mēs ievērojām, tas ir lielākoties tanīs valstīs, kurās ir tomēr prezidentāla rakstura valsts pārvaldes modelis. Un es gribētu jums visiem uzdot jautājumu. Tā kā mēs Valsts prezidentu paši arī ievēlam, es ceru, protams, ka mums nebūs tādas nelaimes, ka mums, parlamentam, būs kādā brīdī jāatceļ Valsts prezidents. Bet kas notiktu tanī gadījumā, ja parlamentam būtu jāpieņem lēmums par Latvijas prezidenta atcelšanu? Tad vajadzētu likumā ierakstīt, ka Valsts prezidentam, stājoties amatā, piešķir ordeni un, atceļot Valsts prezidentu, atņem viņam ordeni. Tad šis mehānisms būtu vismaz loģisks, jo var iznākt tā, ka parlaments Valsts prezidentu atcels, bet viņam paliks tas ordenis, kas viņam, stājoties amatā, būs uzdāvināts. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es tomēr aicinu neatbalstīt šo iniciatīvu. Jo, ja Valsts prezidents, tas cilvēks, kas kļūst par Valsts prezidentu, šo ordeni patiešām ir tik ļoti nopelnījis, tad nevienam Latvijas iedzīvotājam nav liegts uzrakstīt iesniegumu šai Ordeņa domei, un šie iesniegumi tiks izskatīti Ordeņa domē, un cilvēks tiks apbalvots. To pašu var darīt arī parlamenta deputāti, ja nolems, ka vajag jauno Valsts prezidentu apbalvot ar šādu ordeni. Bet nevajadzētu ielikt šinī likumā šo principu kā obligātu normu.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātie kolēģi! Līdz šim šo ordeni piešķīra par nopelniem Latvijas labā, un, dzirdot šos vārdus, katram cilvēkam, saņemot šo ordeni, ietrīsas sirds, lai kāds arī viņš nebūtu. Bet, ja reiz mums ir šī kārtība jāmaina, es tad piedāvātu kompromisu, ko vakar man privātā saruna pastāstīja viens no kolēģiem, izteica tādu, manuprāt, kolosālu priekšlikumu: Valsts prezidentam, stājoties amatā, automātiski piešķirt ķēdi un, atstājot amatu, pie šīs ķēdes piekārt ordeni.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Paldies par interesantajiem priekšlikumiem. Ja pieņems pirmajā lasījumā, tiks noteikts pietiekami ilgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš, jūs varēsiet iesniegt izteiktos priekšlikumus un arī vēl citus, vēl interesantākus priekšlikumus. Atbildīgās komisijas vārdā es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Triju Zvaigžņu ordeni”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 28, atturas - 11. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 23.maiju.

Sēdes vadītājs. 23.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā.

A.Mūrniece (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Piedāvātais grozījums paredz, ka kaitējuma izmaksāšanas kārtība atbildīs starptautiskajām konvencijām par atlīdzību ražošanā strādājošajiem nelaimes gadījumos, par atlīdzību lauksaimniecības darbu strādniekiem nelaimes gadījumos un par atlīdzību profesionālo slimību gadījumos. Šis priekšlikums sakārtos sociālo likumdošanu darba devēju un darbinieku civiltiesiskajās attiecībās. Bez tam, pieņemot šos grozījumus, ir jāsaprot, ka profesionālās slimības rodas, ilgstoši iedarbojoties kaitīgiem darba apstākļiem, un var izpausties pat pēc pārtraukšanas strādāt šajos kaitīgajos darba apstākļos. Līdz ar to kaitējuma atlīdzība personām, kuras cietušas nelaimes gadījumā darbā vai kurām konstatēta profesionālā saslimšana vai arodslimība, kā arī personām, kuras zaudējušas apgādnieku, ja apgādnieka nāves cēlonis bija nelaimes gadījums darbā, sakārtos kārtību, kādā ir paredzēta kaitējuma atlīdzība.

Ceru, ka šis likuma grozījums pievērsīs arī darba devēju uzmanību tam, lai nodrošinātu cilvēka veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Aicinu balsot par šo humāno grozījumu likumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens deputāts pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Astrīdai Mūrniecei! Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Mūrniece. Iesniegt līdz 20.maijam.

Sēdes vadītājs. 20.maijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par 1976.gada Konvenciju par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu un atbalstījusi to, un lūdz arī Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1976.gada Konvenciju par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Piedāvāju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 20.maiju.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.maijs. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Atbildīgās komisijas vārdā es aicinu pieņemt pirmajā lasījumā šo projektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš. Es aicinu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 23.maiju.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.maijs. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus deputātu jautājumus. Pirmais ir deputātu jautājums Latvijas Republikas satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam un Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Ventam Balodim par Liepājas pilsētas domes nelikumīgu rīcību, pārveidojot pasažieru regulāro pārvadājumu veikšanu ar maršruta taksometriem Liepājā. Jautājumu nododam satiksmes ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

Otrs ir piecu deputātu jautājums Ministru prezidentam Vilim Krištopanam un labklājības ministram Vladimiram Makarovam par bezdarba pieaugumu valstī. Jautājumu nododam Ministru prezidentam un labklājības ministram.

Līdz ar to visi jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, daži paziņojumi.

Vārds Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu atvainot, bet, balsojot par darba kārtības 12.punktu, es nobalsoju “pret”, taču faktiski balsoju “par”.

Sēdes vadītājs. Piedodam.

Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Jāni Čeveru 50 gadu dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Jakovs Pliners, Andrejs Klementjevs, Leons Bojārs, Astrīda Mūrniece, Jānis Vētra, Jēkabs Sproģis, Dzintars Ābiķis, Vaira Paegle, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane, Vineta Muižniece, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Saeimas 13.maija sēde ir slēgta. Pēc īsa brīža uzklausīsim izglītības un zinātnes ministra Gaigala atbildi uz deputātu jautājumu.

 

Atbilde uz deputātu iesniegto jautājumu
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas
pavasara sesijas sestās sēdes

1999.gada 13. maijā

Sēdes vadītājs. Vai izglītības un zinātnes ministrs Gaigala kungs ir ieradies? Vai jautājuma iesniedzēji ir apmierināti ar rakstisko atbildi?

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs informē, ka Gaigala kungs tūlīt ieradīsies.

Pēc konsultācijām ar jautājuma iesniedzējiem tiek secināts, ka rakstiskā atbilde pamatā viņus apmierina un neskaidrības tiks noskaidrotas darba gaitā. Paldies.

Sēdi beidzam.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

 

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas pavasara sesijas 6.sēde

1999.gada 13.maijā

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Vētra - 1.lpp.

- dep. A.Barča - 3.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 5.lpp.

- dep. J.Vētra - 6.lpp.

 

 

Par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam

V.Krištopanam un zemkopības ministram P.Salkazanovam

par iespēju pārdot lauksaimniecības saražoto produkciju

par kaut cik ekonomiski pamatotām cenām - 8.lpp.

Motivācija - dep. A.Kalvītis - 9.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Kalniņš - 9.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo

telpu īri””

(605. un 605.-a dok.) - 10.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Lagzdiņš - 10.lpp.

- dep. A.Seiksts - 11.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības

un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes

valdības saprašanās memorandu par abu valstu muitas

administrāciju savstarpēju administratīvu palīdzību”

(606. un 606.-a dok.) - 11.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un

Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par gaisa

satiksmi”

(607. un 607.-a dok.) - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

pašvaldībām””

(610. un 610.-a dok.) - 12.lpp.

Priekšlikums - dep. E.Baldzēns - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Rīgas brīvostas likums”

(616., 616.-a un 616.-b dok.) - 14.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Burvis - 14.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneses

A.Kalvānes atbrīvošanu no amata”

(611. dok.) - 15.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 15.lpp.

 

Likumprojekts “Prokuroru izdienas pensijas

likums” (3.lasījums)

(608. dok.) - 15.lpp.

Ziņo - dep. R.Ražuks - 15.lpp.

Debates - dep. J.Ādamsons - 18.lpp.

- dep. P.Apinis - 19.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 19.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””

(3.lasījums)

(612. dok.) - 20.lpp.

Ziņo - dep. J.Dobelis - 20.lpp.

 

Likumprojekts “Par Eiropas reģiona konvenciju par

to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko

izglītību” (2.lasījums)

(445. un 615. dok.) - 21.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 22.lpp.

 

Likumprojekts “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu

Latvijas Kara invalīdu savienībai” (1.lasījums)

(560. un 600. dok.) - 22.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 22.lpp.

Debates - dep. A.Bartaševičs 23.lpp.

- dep. J.Dobelis - 23.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības

spēkiem” (2.lasījums)

(397. un 603. dok.) - 25.lpp.

Ziņo - dep. J.Dalbiņš - 25.lpp.

Debates - dep. Dz.Ābiķis - 25.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Triju

Zvaigžņu ordeni”” (1.lasījums)

(547. un 604. dok.) - 28.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 28.lpp.

Debates - dep. M.Lujāns - 29.lpp.

- dep. O.Zvejsalnieks - 29.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo

apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un

arodslimībām”” (1.lasījums)

(500. un 609. dok.) - 30.lpp.

Ziņo - dep. A.Mūrniece - 30.lpp.

 

Likumprojekts “Par 1976.gada Konvenciju par

atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām

(LLMC 1976)” (1.lasījums)

(562. un 614. dok.) - 31.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 32.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (1.lasījums)

(592. un 613. dok.) - 32.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 32.lpp.

 

 

Par Saeimas deputātu jautājumu Latvijas Republikas

satiksmes ministram A.Gorbunovam un Latvijas

Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministram V.Balodim par Liepājas pilsētas domes

nelikumīgu rīcību pārveidojot pasažieru regulāro

pārvadājumu veikšanu ar maršruta taksometriem

Liepājā - 33.lpp.

 

 

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam

V.Krištopanam un labklājības ministram V.Makarovam

par bezdarba pieaugumu valstī - 33.lpp.

 

Paziņojums - dep. J.Lagzdiņš - 33.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 33.lpp.

Atbilde uz deputātu iesniegto

jautājumu

 

Izglītības un zinātnes ministra J.Gaigala atbilde

uz Saeimas deputātu jautājumu “Par Saeimā

apstiprināšanai iesniegtās Latvijas Medicīnas

akadēmijas (Rīgas Stradiņa universitātes) Satversmes

normu neatbilstību Augstskolu likumam un likumam

“Par budžeta un finansu vadību”” - 35.lpp.

 

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem