Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas devītā sēde

1999.gada 11.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Sāksim darbu! Pirms izskatām darba kārtību, informēju, ka ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Ministru prezidents lūdz atlikt Saeimas 11.marta darba kārtības 10.punkta - likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” - izskatīšanu līdz šā gada 22.aprīlim, lai papildus varētu pārbaudīt Latvijas starptautiskās saistības attiecībā uz Eiropas līgumu un uz Pasaules tirdzniecības organizāciju. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Pieci deputāti lūdz svītrot no Saeimas 11.marta sēdes darba kārtības 2.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” - un 4.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Šo iesniegumu ir parakstījuši pieci deputāti, kuru uzvārdi bija minēti šo likumprojektu iesniedzēju sarakstā, līdz ar to šie likumprojekti tiek svītroti no darba kārtības.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Valsts fondēto pensiju likums””. Iebildumu nav. Tātad iekļaujam šo lēmuma projektu sadaļā pēc Prezidija ziņojumiem.

Sākam izskatīt šīsdienas darba kārtību!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas reģiona konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Labanovska, L.Bojāra, Čevera, Barčas un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. “Par” vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Sociāldemokrāti atbalsta nelielu papildinājumu Satversmē, ko mēs uzskatām par elementārām cilvēktiesībām, un tas skar tieši ikvienu Latvijas Republikas iedzīvotāju un pilsoni sociāli ekonomisko tiesību ziņā. Tas paredz, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības uz pietiekošu uzturu, apģērbu un mājokli, kā arī tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darba nespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos. Mūsu apsvērumi ir ļoti vienkārši: šai Saeimai un Ministru kabinetam, neatkarīgi no pozīcijas vai opozīcijas nostājas, ir jāveltī visas pūles, lai Latvijas Republikā būtu augstāks dzīves līmenis, lai būtu tautas augstāka labklājība un lai pensija šīs Saeimas darbības beigu rezultātā būtu sasniegusi pilnu iztikas minimumu, kas pašreiz būtu 83 lati. Tās būtu elementāras civilizētas sabiedrības pamatprasības.

Un otrs. Tas pats attiecas arī uz minimālo algu par pilnu darba nedēļu. Tātad jautājums ir par šo iztikas minimumu, ko pašreiz vajadzētu fiksēt Satversmē kā mūsu mērķi, kā mūsu vadmotīvu, lai mēs, domājot par tautu, varētu arī nākamajos budžetos, nākamajos Saeimas lēmumos visu šo nepilnu četru gadu laikā piestrādāt gan pie valsts ieņēmumu daļas palielināšanas, gan arī pie šo ieņēmumu daļu sadalīšanas.

Jau vakardien Sociālo un darba lietu komisijā mums bija tikšanās ar Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem, un es domāju, ka visas partijas šajā jautājumā bija pilnīgi vienotas, ka ar rūpīgu un neatlaidīgu darbu būs iespēja šos jautājumus risināt, lai augtu pensijas, lai palielinātos minimālā alga un lai tā nodrošinātu civilizētas eksistences minimumu. Es piekrītu, ka Satversme nav vienīgais dokuments, kur tas ir jāietver. Šajā gadījumā tas ir mūsu labas gribas akts, un mēs uzskatām, ka tas ir ļoti nepieciešams.

Vēl viens aspekts. Eiropas Savienībai ir nepieciešami ne tikai šie ekonomiskie kritēriji, ne tikai šie finansiālie kritēriji, bet arī šie sociālie standarti, lai mēs varētu nopietni pretendēt uz Eiropas Savienības dalībvalsts statusu. Šādā gadījumā mēs sevi apliecinātu kā valsts, kura nepretendē uz grandiozām subsīdijām, bet kura savas problēmas pamatā spēj risināt pati. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Satversme nav tas dokuments, ko var grozīt un mainīt ik pa brīdim. Šajā priekšlikumā ir arī teikts, ka visas šīs lietas, ko grib nodrošināt sociāldemokrāti... Starp citu, šeit ir teikts, ka “citos likumā noteiktajos gadījumos”, un tādu likumu mums ir pietiekoši daudz, kas nodrošina visas šīs iepriekš minētās privilēģijas cilvēkiem. Ja te būtu rakstīts tā: lai akās būtu ūdens, lai lāstekas nekristu uz galvas, lai baloži būtu pieklājīgi un “nekrāmētu” uz galvas cilvēkiem, lai ceļi būtu taisni un grāvji - ar vākiem, lai šņabis būtu lēts un nebūtu paģiru, lai pīrāgi kristu no debesīm, lai ar krāsni varētu braukt uz mežu pēc malkas un nebūtu malka mājās jānes, tad es vēl varētu saprast, cienījamais Baldzēna kungs, ka tiešām vajadzētu šo Satversmi labot.

Es esmu “pret” šiem labojumiem, jo tik tiešām daudzi likumi jau nosaka šīs lietas, uz ko katram cilvēkam ir tiesības. Es esmu “pret”! Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 29, atturas - 22. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Valsts fondēto pensiju likums””. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Guntaram Krastam šā gada 11.martā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Guntaram Krastam! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Kalvītim no šā gada 10. līdz 12.martam”. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aigaram Kalvītim. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai””. Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Uz trešo lasījumu nav parādījušies nekādi priekšlikumi. Otrajā lasījumā mēs karsti strīdējāmies par ieroču došanu vai nedošanu nepilsoņiem. Paldies Dievam, mēs atrisinājām šo jautājumu pareizi. Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.453-a. Ir ienākuši vairāki priekšlikumi, taču tie nav sevišķi būtiski, bet ir redakcionāli.

1.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas, kas paredz izslēgt likumprojekta 1.pantu un iestrādāt to 19.pantā. Es lūgtu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.G.Vidiņš. 2.priekšlikums ir redakcionālas dabas. Tā kā ir strīdīgs jautājums par to, kā līvus saukt, tad mēs rakstām “lībietis”, un iekavās “līvs”. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš. 3.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja, tas ir redakcionāls, un es lūgtu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.G.Vidiņš. 4.priekšlikums redzams tekstā, tas ir ļoti loģisks, un es lūgtu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš. Arī 5.priekšlikums principā ir redakcionāls, ka “direktora” vietā raksta “priekšnieku”, un es lūgtu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.G.Vidiņš. 6.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs, un arī tas faktiski ir redakcionālas dabas. Es lūgtu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. 7.priekšlikums nosaka to cilvēku kopu, kuriem ir tiesības saņemt materiālo palīdzību. Un tie ir cilvēki, kas izbraukuši no Latvijas Republikas līdz 1990.gada 4.maijam. Es lūgtu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. 8.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas faktiski ir redakcionālas dabas. Es lūgtu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. 9.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt 13.pantu. Tas ir ļoti loģisks, un es lūgtu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. 10.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurā lūgts izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu un papildināt tos ar 4.punktu redakcijā, kāda ir dota tekstā. Es lūgtu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.G.Vidiņš. Tas arī ir viss. Es lūgtu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā un kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Repatriācijas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Darba dokuments nr.454. Trešais, galīgais, lasījums. Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

Pirmais ir deputāta Jura Vidiņa priekšlikums, kas redzams tekstā. Vēršu deputātu uzmanību uz to, ka šis priekšlikums komisijā noraidīts triju apstākļu dēļ.

Pirmkārt. Priekšlikums pieļauj, teiksim, diferencētu pieeju Latvijas Republikas pilsoņiem (es negribu lietot vārdu “diskriminācija”), vadoties pēc pilsonības iegūšanas veida. Proti, tie pilsoņi, kas ieguvuši pilsonību naturalizācijas ceļā, nevar pretendēt uz politiski represētā statusu. Tā tas ir pēc šīs redakcijas.

Otrkārt. Komisija to noraidīja arī tāpēc, ka tas nezin kādēļ nozīmētu daļai represēto atņemt šo statusu.

Un treškārt. Neviena izpildinstitūcija nevar ieteikt mehānismu, veidu, kādā tas varētu notikt.

Tādēļ komisija ir to noraidījusi un lūdz Saeimu apstiprināt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums, protams, nav viennozīmīgs, un varbūt Antonam Seikstam varētu daļēji piekrist. Es atļaušos mazliet paraudzīties uz šo lietu no vēsturiskā aspekta. Ir kardināls jautājums - vai Latvijas valsts ir atbildīga par tā pilsoņa pagātni, kuru mēs uzņemam pilsonībā, atbildīga par to, ko viņš ir pārdzīvojis iepriekšējā laikā, būdams citas valsts pilsonis? Vai Latvijas valstij ir kaut kāda atbildība par to? Ja mēs šo jautājumu varētu izšķirt, tad, es domāju, mēs varētu arī vienoties.

Es gribētu norādīt jums uz tādu vēsturisku aspektu, ka represijas 1940.-1941. gadā tika vērstas pret okupētas un anektētas valsts pilsoņiem par to, ka tie ar savu intelektu un darbu veidoja un stiprināja Latvijas valsti. Represēts tika, ja tā varētu teikt, nācijas ģenētiskais “zelta fonds”. 1949. gadā lielākoties tika deportēti turīgākie lauku iedzīvotāji, kas savu labklājību bija guvuši ar neatlaidīgu darbu un atbalstīja nacionālos partizānus, kas ar ieročiem rokās cīnījās pret okupantiem un par Latvijas valsts neatkarību. Okupētās Latvijas valsts pilsoņi līdz pat 1953. gadam masveidā tika ieslodzīti lēģeros, nogalināti un izsūtīti ārpus Latvijas robežām. Stolipina vagoni bija bāztin piebāzti ar Latvijas pilsoņiem, kuri bija sodīti pēc 58. panta 1. vai 10. punkta, tas ir, par dzimtenes nodevību vai pretpadomju aģitāciju, uz 25 plus 5 gadiem. 1952. gada augustā arī man bija tas gods būt šādā pasažieru vagonā, un pēc pārbaudes, pēc uzvārda nosaukšanas... tur sauca: Krasts, Liepiņš, Ozoliņš... No tiem būriem skanēja: 58.10.a , 58.10.b... Pārsvarā tika nosaukti skaitļi “25 + 5”, retāk - “10 + 5”. Ko nozīmēja “25 + 5”? Tie bija 25 gadi ieslodzījuma un 5 gadi nometinājumā.

Sešdesmitajos, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Cālīti, Ziemeli, Viktoru Kalniņu, Knutu Skujenieku, Brūverus, Zariņu, Freimani, Viņķeli, Doroņinu un daudzus citus represēja kā latviešu nacionālistus, piederīgus Latvijas valstij. 1974. gada 1. jūlijā deputātes Seiles vīratēvam kratīšanā tika atņemti visi Latvijas brīvvalsts laikā iepirktie izdevumi, lai nekas neliecinātu, ka kādreiz bijusi tāda Latvijas valsts. Deportēto, lēģeros nogalināto, ieslodzīto vietā valstī tika ieplūdinātas cilvēku masas, galvenokārt no PSRS slāvu republikām. Kādēļ tas tika darīts? Ir skaidri pateikts 4. maija deklarācijā un Saeimas pieņemtajā Deklarācijā par okupāciju: lai kolonizētu un rusificētu valsti.

Starp kolonizatoriem ne jau visi bija apdullināti ar komunisma murgiem. Tas ir jāatzīst. Pa retam atradās tādi, kas nostājās pret komunistisko režīmu, bet ne jau par Latviju. Un arī viņus represēja. Bet visā Krievijā vismaz 1952. gadā (atrodoties tanī Stolipina vagonā mums bija tāda informācija) lēģeros sēdošo bija 25 miljoni. No juridiskā viedokļa, visi Latvijā ieplūdinātie ir uzskatāmi par koloniālisma ieročiem. Un ne jau katrs to apzinājās, bet kaut kur zemapziņā viņiem tas tomēr ir palicis.

Domāju, ka Latvijas valstij nevajadzētu kļūt par vispasaules komunisma terora upuru žēlošanas vietu. Tas prasa finansiālus resursus un būtu amorāli attiecībā pret represētajiem tā laika Latvijas pilsoņiem. Komunisma represiju upuri bija arī tādi cilvēki, kuri gan nomodā, gan sapņos redzēja “vienoto un nedalāmo” Krieviju un, protams, tajā kā guberņu ietilpstošo Latviju. Domāju, ka nebūtu korekti dot represēto personu priekšrocības personām, kuras, piemēram, piecdesmitajos gados tika represētas Krievijā, astoņdesmitajos gados ieradās Latvijā un šogad ieguvušas Latvijas pilsonību. Jo tās tika represētas ne jau Latvijas dēļ. Šīm personām, ja viņas šajā brīdī ir pat Latvijas Republikas pilsoņi, ir tiesības saņemt no Krievijas (pamatojoties uz Krievijas Federācijas 1991. gada 18. oktobra likumu par politisko represiju upuru reabilitāciju) kompensāciju un dažādus atvieglojumus.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

J.G.Vidiņš. Un tādēļ es lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kas tad ir bijuši īstie represiju upuri visā Baltijā? Tie ir šo triju neatkarīgo Baltijas valstu pilsoņi, ne jau kādi citi. Un tagad mēs esam tik bagāti, ka esam spējīgi no sava ne sevišķi dāsnā budžeta piešķirt vēl līdzekļus citiem represētajiem. Uz kāda pamata? Kā ir pamatojams šis finansiālais atbalsts? Kur mēs varam redzēt budžetā to naudu, kaut arī nelielu? Mēs šeit strīdējāmies par dažiem tūkstošiem latu, bet šoreiz acīmredzot būs vajadzīgas lielākas summas. Kur ir šī nauda? Kur ir finansiālais pamatojums, lai šādā veidā mēs tagad visiem ļoti labprātīgi dotu kaut nelielas, tomēr priekšrocības?

Nevaru piekrist tam, ka nav skaidri formulēts jēdziens “pilsoņi”. Tas ir pārāk skaidri formulēts. Lūdzu uzmanīgāk lasīt! Šeit tiešām ir runa tikai par tiem mūsu brīvvalsts pilsoņiem un viņu pēcnācējiem. Un pat esam izdarījuši pieļāvumu attiecībā uz legāli Latvijā iebraukušajiem iedzīvotājiem. Un tagad mēs nonāksim līdz paradoksam, ja netiks atbalstīts deputāta Vidiņa priekšlikums. Tātad tur būs iekļauti arī tādi, kas savulaik paši ir piedalījušies represijās pret Latvijas Republikas pilsoņiem, un viņus būtu, piemēram, represējuši 1940.-1941. gadā. Tādi, kas paši tur piedalījušies, pēc tam savā starpā salamājušies... Staļinam bija lieliski paņēmieni, kā likvidēt vienu pēc otra arī tos, kas paši piedalījās represijās, mēs to no vēstures labi zinām. Un tagad pēc dažiem gadiem tie paši kļūst par represiju upuriem! Kaut kādā veidā vēlāk kļuvuši par Latvijas Republikas pilsoņiem, viņi tagad saņems arī attiecīgās represēto priekšrocības. Vai jūs tiešām šos murgus nesaprotat, kolēģi? Ko tad mēs tagad piedāvājam?! Es atgādināšu piemērus no vēstures - PSRS vēsturē bēdīgi slavenos Ježovu un Beriju, kurus pēc tam arī represēja un likvidēja kā dzimtenes ienaidniekus. Un tā tālāk. Un ja tāda tipa cilvēki, tiesa, mazāka “kalibra”, pēc tam kļūst par pilsoņiem... un tādas iespējas ir, diemžēl mums ir tā nožēlojamā pilsonības došana “par īpašiem nopelniem” un arī tā viens otrs ir ieslīdējis iekšā, un tagad vispār vārti ir vaļā - iemācies tikai latviešu valodu, patēlo, ka tu esi lojāls, un pilsonis ir gatavs! Un pēc tam viņš saņems, lūk, šīs pašas priekšrocības.

Es ļoti lūdzu, cienītie kolēģi, - izmantosim vismaz savas likumīgās iespējas, nosargāsim savus pilsoņus, nosargāsim savus latviešus! Nevajag katram blandonim dot tādas pašas priekšrocības! Es nevaru piekrist, ka pilsoņi nav jāšķiro. Pilsoņi ir jāšķiro. Arī starp pilsoņiem ir tādi, kas ir lojāli pret Latvijas valsti, un tādi, kas ir nelojāli.

Tā ka es ļoti aicinu atbalstīt deputāta Vidiņa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! It kā nav pārāk vēsturisks šis jautājums, bet mēs tomēr esam tā sliekšņa priekšā, ka varam šeit ieskicēt tādas juridiskas normas, kurām rezultāts nav paredzams. Jā, es piekrītu, Latvijas valsts kā tāda nav nevienu politiski represējusi. Latvijas valstī varētu arī nepieņemt likumu par politiski represēto personu statusu, un mums neviens neko nevarētu pārmest. Bet, ja šis likums ir tapis, mums noliecot galvas komunisma un nacisma upuru priekšā, tad šeit ieskicēt pilsoņu diskrimināciju ir, atkārtoju, solis neparedzamām sekām. Pēc tam varēs atrast desmitiem priekšnoteikumu, pēc kuriem vieni pilsoņi būs labāki, bet otri - sliktāki. Kurp ved šis ceļš? Es domāju, ka kolēģiem deputātiem šajā it kā vienkāršajā jautājumā jāapzinās, kādas var būt sekas, ja mēs pieņemtu šo priekšlikumu. Un nevajag, kolēģi, runāt par finansēm. Šeit runa ir par status quo saglabāšanu, turpretī, ja mēs pieņemam šo priekšlikumu, tad kādam ir jāatņem šis statuss. Pirmkārt, tam solim nav likumīga pamata; otrkārt, atņemšana ir psiholoģisks trieciens - mēs vēlreiz represēsim šos cilvēkus, turklāt tādus, kuri ir absolūti bez vainas, kuri ir likumīgi ieguvuši šo statusu. Ja tas skartu tikai šo likumu, ja valstī šādam solim nebūtu neparedzamu juridisku seku un arī politisku un sociālu seku, tad vēl varētu pateikt - jā, bija vēsturē tā un šitā... Bet šis solis ir pārāk atbildīgs. Es aicinu deputātus noraidīt šo priekšlikumu kā tādu priekšlikumu, kurš var zināmos apstākļos satricināt sabiedrību. Vēl vairāk -satracināt un, piedodiet, arī satricināt, jo vienmēr var atrasties politiķi, kuri var precedentu izmantot pavisam citiem mērķiem. Es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Klausoties cienījamo Dobeļa kungu, es saprotu, ka drīzumā Latvijā... un varbūt arī Antons Seiksta kungs pastrādās ar jauno darba grupu un sagatavos likumprojektu, kurā būs iekļautas vairākas grupas pilsoņu. Viena grupa jau ir nodēvēta, un tā sauksies “pilsoņi blandoņas”. Varbūt būs jānodala otra grupa, kurā būs “pilsoņi ārieši”, un varbūt vēl kādu trešo grupu varēs nodalīt, un tad tas būs oriģināls likumprojekts. Un, tiklīdz šādas grupas būs, mēs varēsim arī, tā teikt, kadastrāli sadalīt visus Latvijas pilsoņus... Jo savulaik, vismaz sākotnējā periodā, mums bija nepilsoņi, bija lojāli Latvijas nepilsoņi, pēc tam nelojāli... un vēl dažādas citas grupas... bezpilsoņi... Tagad jau ir jauna interesanta doma, kā es jau norādīju - pilsoņu sadale... Un, protams, es varu saprast arī uztraukumu par to, ka, lūk, patiešām nāk Latvijā... cilvēki kļūst par Latvijas pilsoņiem... Bet es saprotu arī to otru momentu - viņiem ir pilns tiesību komplekss. Jo tad jau var paiet arī tālāk - kādēļ šie cilvēki var tikt ievēlēti, kāpēc viņiem ir dotas vēlēšanu tiesības, ja jau viņi ir blandoņas, pilsoņi - blandoņas?

Un tādēļ es diemžēl nevaru atbalstīt šodien Vidiņa kunga iniciatīvu. Bet, ja parlaments šādu iniciatīvu atbalstīs, tad es patiešām lūgtu Seiksta kungu, lai viņš kopā ar Vidiņa kungu un Dobeļa kungu radītu jaunu likumu par pilsoņu kadastrālo - vai kā citādi to tur varētu nosaukt - grupu sadali. Tad man gribētos arī zināt, kāds tad būs pasē zīmogs. Kāds zīmogs ir jāieliek pasē blandonim, kāds ir ārietim... vai arī pēc politiskās piederības... Jāsaprot ir šī konkrētā sistēma. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Mūsu likumdošanas darba praksē diemžēl bieži vien sanāk tā, ka likumu mēs atveram kaut kāda cēla mērķa vadīti, taču tad, kad šis likums ir atvērts, tūdaļ parādās vesela virkne priekšlikumu, kas šo sākotnējo ideju pilnībā izkropļo. Diemžēl jāsaka, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir rīkojusies līdzīgi. Mēģināšu pamatot - kāpēc.

Likums tika atvērts tāpēc, ka jau vairāk nekā 3 gadus Lietuvas un Igaunijas pilsoņi un arī šo valstu pārstāvniecības Latvijā cīnās par to, lai arī Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem šeit piešķirtu politiski represētās personas statusu. Mūsu trīs Baltijas valstu savstarpējās draudzīgās attiecības, protams, vedināja uz to, un nu šodien mēs pie tā esam nonākuši.

Taču ko ir izdarījusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija? Tā šo ideju ir paplašinājusi un iekļāvusi te gluži jaunu personu loku, kurš ievērojami palielina politiski represēto personu skaitu.

Kāpēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir saņēmusi negatīvu atzinumu no Labklājības ministrijas un kāpēc tā ir saņēmusi negatīvu atzinumu no Finansu ministrijas? - tāds ir jautājums. Tāpēc, ka nav šā finansējuma. Tad rodas jautājums: kur jūs dabūsiet šos līdzekļus? Varbūt uzņemsim šajā lokā arī visu citu valstu represētos? Varbūt ņemsim šos citu valstu bijušos represētos pilsoņus mūsu apgādībā? Ja mēs esam tik bagāta valsts, mēs to varam darīt, un tad mēs iekļūsim Ginesa rekordu grāmatā. Tā ka es aicinu atbalstīt deputāta Vidiņa priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, otro reizi.

J.G. Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi un cienījamais Lujāna kungs! Es tiešām jūs ļoti cienu. Nepārvērtiet Saeimas sēdi par farsu! Šis jautājums ir ļoti nopietns. Iedomāsimies, ka kāda Latvijas zeltene aizbrauc uz Vāciju un apprecas ar vācieti, kas cietis hitleriskā režīma laikā. Viņi atbrauc uz šejieni, un šeit viņam ir pilnas tiesības atrasties, tā kā viņam “otrā puse” ir Latvijas pilsone. Pēc kāda laika viņš varēs naturalizēties un iegūt Latvijas pilsonību. Vai viņš skaitīsies politiski represētais, ja iesniegs iesniegumu, vai ne? Vai Latvijas valsts atbild par to pilsoņu pagātni, kurus mēs šodien uzņemam pilsonībā? Es domāju, ka no šā aspekta vajadzētu runāt un beigt šeit, Seiksta kungs, liet krokodila asaras, ka mēs esam antihumāni un tamlīdzīgi. Es esmu tikpat humāns kā visi pārējie. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir pamats šodien runāt no Saeimas tribīnes vēl un vēlreiz par šīm lietām, jo šeit Lujāna kungs stāsta tādas lietas, kas ir pašas par sevi saprotamas. Lujāna kungs, ja jūs esat tik tālu nonācis, ka neredzat starpību starp to pilsoni, kurš ir ieguvis vakar pilsonību, un to pilsoni, kurš ir bijis pilsonis līdz okupācijai, un viņa pēcnācējiem, tad es domāju, ka jums šeit, Saeimā, nav ko darīt vispār.

Redziet, tas, ko teica Vidiņa kungs - un šeit ir viņa priekšlikums - un arī Dobeļa kungs, ir jāņem vērā ļoti, ļoti nopietni, cienījamie kolēģi! 300 000 no 700 000, kā to skaidri un gaiši ir pateikusi Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Aldermanes kundze, naturalizēsies. Tātad starp šiem cilvēkiem gan jau atradīsies kādi 100 000, kuri pierādīs - un droši vien tā bija -, ka viņi ir represēti dažādā veidā Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā šajos drausmīgajos komunistiskā terora gados. Un mēs būsim atbildīgi, materiāli atbildīgi, par to, ko ir pastrādājis šis režīms. Apdomāsimies, cilvēki!

Drīzāk ir jādara pavisam kas cits. Starpvalstu sarunās ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un daudzām citām valstīm, kas tagad attiecīgi ir neatkarīgas valstis, ir jārunā par to, lai tās uzņemtos atbildību par šiem cilvēkiem, kuri ir represēti šajās valstīs vai bijušās Padomju Savienības teritorijā. Lūk, kas ir jādara, nevis mums jāuzņemas šī materiālā nasta! Mēs morāli it kā varētu uzņemties, lai gan mums faktiski nav nekādu tiesību, mums nav arī morālu tiesību uzņemties šo atbildību. Mēs neesam atbildīgi par šo teroru, kas tika lietots pret cilvēkiem dažādās Padomju Savienības malās! Es aicinu pieņemt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, otro reizi.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mani pārsteidza bijušā tieslietu ministra absolūtā neizpratne likumdošanas procesā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija bija tā, kas šajā likumā gribēja sakārtot lietuviešu un latviešu... piedodiet, Igaunijas pilsoņu likteni.

Otrkārt, Rasnača kungs, komisija strādā ar deputātu priekšlikumiem, nevis fabricē savus.

Treškārt. Jums jau nu gan bija jāzina, ka šī redakcija sašaurina, bet Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmums atstāj status quo. Neviens santīms budžetā nav paredzēts un nevienu santīmu arī neprasa šī redakcija, tāpēc, lūdzu, esiet korekts, ja jūs saprotat, par ko ir runa. Nemēģiniet, lūdzu, bijušais tieslietu ministra kungs, pārkāpt Satversmes astoto sadaļu, kur noliegta jebkāda diskriminācija pēc jebkādām pazīmēm. Paldies.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es gribu turpināt Seiksta kunga izbrīnu par bijušā tieslietu ministra teikto, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas koncepcija, viņa izpratnē, ir atkarīga no finansēm: ir nauda - ir cilvēktiesības, bet, ja nav naudas, tad nav arī cilvēktiesību. Arī par Dobeļa kunga ļoti interesanto teoriju, ka vajag šķirot pilsonību “īstajos” un “neīstajos” pilsoņos. Viņš laikam Satversmē nav izlasījis 91.pantu: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

Par ko ir runa šeit? Šeit nav runas par to, kurā redakcijā pieņemt jauno likumu. Šā panta redakcija ir spēkā kopš 1995.gada - kopš 5.Saeimas laika. Tātad es tiešām varu izteikt tikai izbrīnu par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pozīciju un aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es saprotu, ka strīds ir par to, ka kādam vienam pilsonim var tikt kaut kas drusciņ vairāk nekā otram un ka tam labākajam pilsonim pietrūks tā, kas viņam būtu, ja to otro tik daudz nedabūtu. Faktiski šī problēma ir daudz nopietnāka. Te tika pieminēta Labklājības ministrija un Finansu ministrija. Es gribu pirmām kārtām pateikt, ka šis jautājums ir daudz plašāks un tas ir starptautiski jāizskata. Jo Polijā, Izraēlā un virknē citu valstu ir izveidotas politiski represēto organizācijas, kuras starptautiskajās organizācijās pieprasa kompensācijas maksāt no to attiecīgo uzņēmumu fondiem, kuros ir izmantots ieslodzīto vai represēto darbs.

Es gribu teikt, ka Latvijā šo nosaukto ministriju dēļ praktiski nekas nav darīts. Situācija ir tāda: tā vietā, lai Latvija iedotu kaut kādu sarakstu par tiem cilvēkiem, kas, piemēram, ir Krievijā strādājuši, ceļot Vorkutas vai Noriļskas metalurģisko kombinātu vai Krasnojarskas alumīnija rūpnīcu vai ierīkojot dažādus kanālus, mēs nepārtraukti attaisnojamies Krievijas priekšā par to, ka pie mums nenotiek cilvēktiesību pārkāpumi.

Es domāju, ka šajā gadījumā mums šeit nevajadzētu diezgan nehumāni apspriest to, ka bērns, kurš ir represēts, latvietis, kurš ir represēts, būdams maziņš, Krievijā līdz 1940.gadam... Tas pats attiecas arī uz 4.pantu, uz tiem bērniem, kuri ir kara laikā ievesti Latvijā. Būtu nehumāni un apkaunojoši šeit spriest, ka viņiem nekas nepienākas un ka viņi nevar būt politiski represētie.

Tā vietā mums ir jāizveido ļoti spēcīgas represēto organizācijas, kādas tās ir Polijā, tās ir jāreģistrē un starptautiski ir jāpieprasa, lai Krievija izveido tādus pašus fondus, kādus izveido pašreiz Vācija. Tur 1500 uzņēmumi, kuri ir bijuši kara laikā, to skaitā tādas lielas organizācijas kā “Deutsche Bank”, “Volkswagen” un ķīmiskie koncerni, izveido fondus un no šo uzņēmumu līdzekļiem tiek maksātas kompensācijas represētajiem. Krievija pagaidām stūrgalvīgi atsakās veidot šādas organizācijas. Es domāju: jo spēcīgāka ir organizācija, jo tā ir lielāka, jo tas ir labāk visiem Latvijas pilsoņiem.

Un pēdējais, ko gribu teikt. Var izveidoties ļoti kurioza situācija. Ja agri vai vēlu Krievija izveidos tādu fondu - es ticu, ka Krievijai nāksies izveidot šādu fondu, no kura kompensēt, - un ja Latvijas pilsonis, kurš ir cēlis kaut ko, teiksim, Magņitogorskā, ieradīsies un teiks, ka viņam vajag kompensāciju, Krievija varēs pateikt: “Bet, mīļais Latvijas pilsoni, Latvijas Saeima taču tevi neuzskata par politiski represēto! Tas nekas, ka tu esi 15 gadus būvējis koncentrācijas nometnē. Jo tu jau neesi līdz 1940.gadam iebraucis Latvijā!” Es domāju, ka Vidiņa kunga priekšlikums ir politiski tuvredzīgs, tas ir ne tikai aprobežots un ļauns, bet arī politiski tuvredzīgs un kaitē Latvijas starptautiskajam prestižam un arī tam darbam, kas ir nākotnē jādara. Labklājības ministrijai, Ārlietu ministrijai un Finansu ministrijai vajadzētu valdības sēdē, kurā ir arī no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nākušie ministri, panākt lēmumu un oficiāli pieprasīt Krievijai... starptautiskajās organizācijās pieprasīt izveidot šos fondus. Tas taču nav jāmaksā no Latvijas budžeta, tas ir jāpieprasa no Krievijas budžeta!

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Makarovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Deputāti! Dāmas un kungi! Kiršteina kungs! Es klausos jūsos un brīnos. Vai jūs kādreiz zināt, kas notiek uz grēcīgās zemes, jeb vai jūs skaisti virknējat frāzes, ceļot savu popularitāti? Mums bija kādreiz tāds īpašo uzdevumu ministrs Kiršteins. Kāds ir viņa darba rezultāts? Nekāds. Vienkārši Šķēles kungs viņu “ievilka” atkal Saeimā.

Kiršteina kungs! Latvija ir demokrātiska valsts, un ar varu izveidot “nevaldības” organizācijas var atļauties tikai diktators. Kiršteina kungs! Latvijā ir politiski represēto organizācijas. Tikai ir jautājums: vai jūs par tām interesējaties jeb vai jūs skaisti runājat, zinot, ka ne visa sabiedrība, kas jūs klausās, to zina? Kiršteina kungs! Šīs organizācijas cīnās par to, lai iegūtu līdzekļus no starptautiskajiem fondiem, un tās bauda Latvijas valdības atbalstu. Bet vai tās bauda jūsu atbalstu? Ko jūs darījāt kā Eiropas integrācijas lietu ministrs? Es gan šaubos, vai jūs kaut ko darījāt, jo tad jums vienkārši neatlika laika. Jūs labāk izskatāties šeit uz tribīnes nekā savā reālajā darbībā.

Jā, naudu tas prasa, Kiršteina kungs. Es jums atgādināšu dažas Pensiju likuma rindiņas: politiski represētajiem pensija tiek palielināta par koeficientu “1,1” un attiecīgais gadu skaits tiek trīskāršots vai pieckāršots. Tas kaut ko maksā. Ir tikai viena neliela problēma - sociālās apdrošināšanas budžetā šobrīd ir 38 miljonus latu liels deficīts. Tādēļ, Kiršteina kungs, varbūt jūs kā deputāts to visu sekmēsiet un šīs “nevaldības” organizācijas, kas apvieno dažādus politiski represētos, gan tos, kas bijuši ieslodzīti Salaspils nāves nometnē, gan bērnus, gan ebreju organizāciju, vienkārši atbalstīsiet ar savu darbību, nevis ar skaļiem vārdiem no Saeimas tribīnes.

Es aicinu šobrīd nepaplašināt politiski represēto personu loku. Tāda paplašināšana tomēr kaut ko maksā, prasa arī līdzekļus no Latvijas valsts budžeta. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - otro reizi.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es pateicos Seiksta kungam un Birznieces kundzei par labajiem vārdiem un gribu vēlreiz atgādināt, kas ir rakstīts Latvijas Satversmes 66.pantā: ja Saeima pieņem kādu lēmumu vai likumu, kura izpildei ir nepieciešams budžetā neparedzēts finansējums, tad ir jāparedz konkrēti avoti, no kuriem tiek ņemts šis finansējums.

Mēs ļoti labi atceramies to precedentu - Satversmes tiesā tika apstrīdētas konkrētas normas, kuras Saeima bija pieņēmusi. Prasītājs bija valdība. Toreiz Satversmes tiesa, pamatojoties uz 66.panta 2.punktu, atcēla pieņemto normu. Arī šajā gadījumā, cienījamais Seiksta kungs un cienījamā Birznieces kundze, lai cik liela jums būtu taisnība (un es jums pilnīgi piekrītu jautājumā par cilvēktiesībām), tomēr neskatīsimies uz šiem jautājumiem atrauti no realitātes!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Nevajag maldināt auditoriju - nedz to, kas ir zālē, nedz to, kas ir pie radioaparātiem! Vidiņa kunga ieteiktā redakcija sašaurina to Latvijas pilsoņu loku, kuri bauda politiski represētā statusu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ieteiktā redakcija: noraidot Vidiņa kunga priekšlikumu, komisija atstāj spēkā status quo, un klāt nāk tikai tas, par ko iestājas arī Rasnača kungs, - Lietuvas un Igaunijas pilsoņi... Nekāda paplašinājuma nav. Lūdzu, nevajag maldināt! Komisija lūdz balsot, atbalstīt komisijas viedokli, bet noraidīt Vidiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Jura Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 64, atturas - 6. Priekšlikums noraidīts.

A.Seiksts. 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir saskaņots ar diviem likumiem - ar nupat pieņemto Repatriācijas likumu un ar likumu par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts. 3. - deputāta Jura Vidiņa iesniegts analoģisks priekšlikums. Manuprāt, tas nav balsojams, jo tas nav atbalstīts iepriekšējā balsojumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. 4. - deputāta Jura Vidiņa priekšlikums izslēgt 4.pantu. Komisija nav pieņēmusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? (Starpsaucieni: “Nepiekrīt! Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputāta Jura Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 59, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 10, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Latvijas patrioti! Es ceru, ka, balsojot par šo likumprojektu, vismaz dažiem ierunāsies sirdsapziņa.

Šis projekts ir radies sakarā ar to, ka beidzot ir jānoregulē to personu loks, kurām ir tiesības ieņemt amatus Latvijas Republikas drošības iestādēs. Faktiski tas skar 18.panta pirmo un otro daļu. Pirmajā daļā ir runa par to, ka šīs amatpersonas vai arī darbinieki var būt tikai Latvijas Republikas pilsoņi, un otrajā daļā - par to, ka nedrīkst šajās iestādēs kā amatpersonas būt bijušie PSRS, Latvijas PSR - un tā tālāk - izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki. Es aicinu godātos kolēģus atbalstīt šo labojumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis. Godātie kolēģi! Mans priekšlikums ir 16.marts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.marts. Iebildumu nav. Paldies.

Nākošais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.356. Šie tehniskie grozījumi ir izstrādāti sakarā ar Speciālās procesuālās valstiskās aizsardzības dienesta izveidošanu Valsts policijas sastāvā, kurā kā valsts noslēpuma objekts iekļauta informācija par personu speciālās procesuālās aizsardzības struktūrvienību personālsastāvu, atrašanās vietu, materiāli tehnisko nodrošinājumu un transportu. Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 20, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

O.Grīgs. Es lūgtu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu minēt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

O.Grīgs. 16.marts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.marts. Un otrā lasījuma datums?

O.Grīgs. Ceturtdiena.

Sēdes vadītājs. Konkrētu datumu!

O.Grīgs. 18.marts.

Sēdes vadītājs. 18.marts. Paldies.

Nākošais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.447 - priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” otrajam lasījumam.

1. un 2.priekšlikums redakcionāli precizē likuma nosaukumu un preambulu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

L.Muciņš. 3.priekšlikums redakcionāli precizē tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Iekšlietu ministra Jurdža kunga priekšlikumu komisija neatbalstīja, jo tas nesaskanēja ar mūsu starptautiskajām saistībām un līgumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4. - iekšlietu ministra Jurdža priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 43, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 5. un 6.priekšlikums. Atbildīgā komisija redakcionāli precizēja un pieņēma iekšlietu ministra Jurdža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.

L.Muciņš. 7.priekšlikums ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 8.priekšlikums. Šis deputātu Sokolovska, Tolmačova un Maksimova priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 9. - deputātu Sokolovska, Tolmačova un Maksimova priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 57, atturas - 14. Priekšlikums ir noraidīts.

L.Muciņš. 10. - deputāta Dobeļa priekšlikums - arī nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atsaukts. Paldies. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 11. - deputātu Sokolovska, Tolmačova un Maksimova priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību jautājumam par Latvijas pilsoņu un patstāvīgo iedzīvotāju vientuļajiem vecākiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas. Viņu bērni griezās valsts iestādēs un sabiedriskajās organizācijās ar jautājumu, kādas viņiem ir iespējas paņemt pie sevis vientuļos vecākus. Diemžēl tagad nav nekādu legālu izredžu uzaicināt pie sevis uz pastāvīgu dzīvi savu sirmo māti vai tēvu. Bieži skan tādi iebildumi, ka tad, ja mēs izdosim viņiem pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tad būs papildslodze budžetam. Tas neatbilst realitātei, jo bērni, kuri grib paņemt pie sevis vecākus, vienmēr ir ar mieru apmaksāt viņu uzturēšanos Latvijā. Piemēram, Kanādas valsts dod iespēju atbraukt veciem cilvēkiem, ja viņu bērni garantēs, ka uzturēs vecākus par saviem līdzekļiem. Un tas neprasa nekādas izmaksas no budžeta.

Gribu minēt vienu piemēru. Šeit ir vēstule, kura adresēta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājam Seiksta kungam. Visi septiņi bērni ir latvieši un dzīvo Latvijā, bet māte, invalīde, dzīvo Krievijā. Māte jau sen ir darba nespējīga un faktiski nevar par sevi parūpēties. Taču Seiksta kungs bija spiests atbildēt, ka šis likums neparedz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iesniegšanu šādā gadījumā. Tādu pašu atbildi viņi saņēma no iekšlietu ministra, Valsts cilvēktiesību biroja un no citām organizācijām. Senos laikos vecākus, kad viņi nespēja vairs strādāt, aizveda uz mežu un tur atstāja nomirt vientulībā. Un tad, ja mēs noraidīsim šo priekšlikumu, mēs būtībā izdarīsim to pašu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija, noraidot šo priekšlikumu, uzskatīja, ka tam šobrīd nav finansiāla seguma. Tas nesakrīt arī ar citiem likumiem, kuri Latvijā šobrīd darbojas un nosaka personas, kas saistītas ar šiem jautājumiem. Un tur ir iekļauti tikai nepilngadīgie bērni, nevis vecāki vai pieaugušie bērni, kā to 3. un 4.apakšpunktā piedāvā deputāti. Bez tam šajā priekšlikumā diemžēl nav Sokolovska kunga minētā jēdziena “vientuļie”. Šeit tāda vārda nav! Tā ka komisija nolēma noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11. - deputātu Sokolovska, Tolmačova un Maksimova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 56, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 12.priekšlikums līdz ar to nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 13.priekšlikums - deputātu Sokolovska, Tolmačova un Maksimova priekšlikums - netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 13. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 53, atturas - 14. Priekšlikums ir noraidīts.

L.Muciņš. 14. - deputāta Dobeļa priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs iedziļināties manā priekšlikumā, jo šeit mums ir kārtējā iespēja likumīgā ceļā neļaut šeit lieki iebraukt militārpersonām. Pie tam mans priekšlikums sasaucas ar spēkā esošo Ministru Padomes lēmumu, kas saucas “Par imigrantu pierakstīšanas pagaidu pārtraukšanu”.

Kāda ir lietas būtība? Lietas būtība ir ārkārtīgi vienkārša. Tās atvaļinātās militārpersonas, kas tika iesauktas no Latvijas, bet ir atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta pēc 1992.gada 1.jūlija, nav vairs to personu lokā, kam pienākas šīs uzturēšanās atļaujas. Ja jūs vēlaties, lūdzu, iepazīstieties paši ar šo Ministru Padomes lēmumu.

Un kas tagad iznāks? Mēs šeit Saeimā pieņemsim lēmumu, kas paplašinās šo militārpersonu loku, lai gan lēmumā ir skaidri pateikts, ka tad, ja personas ir atradušās PSRS militāro formējumu aktīvajā karadienestā un ir atvaļinātas līdz 1991.gada 31.decembrim, mēs viņām vēl esam devuši sešus mēnešus iespēju atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Taču, ja viņas nav šos sešus mēnešus izmantojušas, tad viņām vairs nav šo tiesību uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Tāds ir spēkā esošais lēmums.

Mums jau tāpat ir trūcīgi naudas līdzekļi, mums tāpat ir problēmas ar šiem migrantiem, imigrantiem un būs vēl lielākas. Mēs šodien esam sev radījuši vēl papildproblēmas, kur ņemt papildu līdzekļus represētajiem, tātad mēs esam nodarījuši pāri saviem represētajiem.

Un tagad mēs negribam ievērot to, kas mums jau ir. Mēs gribam atkal nezin kāpēc... es pat neredzu argumentu, kāpēc mums ir jādod papildiespējas šīm militārpersonām iegūt šīs uzturēšanās atļaujas. Es saprotu, ka daudzi no klātesošajiem nav iedziļinājušies šajā likuma pantā. Daudzi no klātesošajiem vienkārši nezina šo Ministru Padomes lēmumu, tāpēc es ļoti jūs aicinātu atbalstīt šo manu priekšlikumu, jo tas mums palīdzēs sakārtot šīs savas attiecības un precīzi noteikt to militārpersonu loku, kuras mēs kādreiz jau esam noteikuši un kurām ir šīs tiesības uz uzturēšanās atļaujām. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es mēģināšu jums atgādināt, ka Saeima ar savu lēmumu atcēla šim likumprojektam steidzamību un pagarināja priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Savukārt Juridiskā komisija kopīgi ar Iekšlietu ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem katru priekšlikumu rūpīgi izdebatēja vēl pirms izskatīšanas komisijā. Tā ka es domāju, ka šis nebūtu tāds gadījums, ka komisijas locekļi nebūtu ievākuši informāciju un nebūtu attiecīgi informēti. Diemžēl ne tikai Juridiskās komisijas, bet arī Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas viedoklis par šo priekšlikumu bija negatīvs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. - Jura Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 31, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens: “Valdošā koalīcija, kāpēc neatbalstījāt?”)

L.Muciņš. 15. - deputāta Dobeļa priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā, cienītie kolēģi! Žēl, protams, ka jūs, vairākums, neatbalstījāt iepriekšējo priekšlikumu. Žēl, ka esam tik gļēvi, ka mēs ļaujam te katram darīt, ko viņš grib. Un tagad ir šis mans nākamais priekšlikums. Tas pat balstās uz daudz nopietnāku dokumentu - uz Latvijas un Krievijas līgumu par bruņoto spēku pilnīgu izvešanu. Tur ir paredzēts, ka tās personas, kas ir bruņoto spēku sastāvā, ir gan militārpersonas, gan arī militārpersonu laulātie, viņu nepilngadīgie bērni un citas viņu apgādībā esošās personas. Kāds ir mans piedāvājums? Ļoti vienkārši - ir jāizslēdz no panta tie vārdi: “ja viņi ieradušies Latvijā sakarā ar Krievijas Federācijas (PSRS) bruņoto spēku militārpersonas dienestu, - neatkarīgi no laika, kad viņi ieradušies Latvijā”. Kas tad tagad iznāks? Ja tā ģimene kopā ar to militārpersonu ir ieradusies šeit, tad viss kārtībā - tādam mēs atļauju nedodam, viņam jābrauc prom. Taču tiklīdz kāds no ģimenes locekļiem ierodas citā laikā, mēs, mīļi smaidot, dodam viņam iespējas šeit palikt. Nu iedziļinieties - tas radinieks taču šeit paliks, tā sieva to vīru ataicinās atpakaļ! Nu kā jūs to nesaprotat? Lūdzu, iedziļinieties un atbalstiet vismaz šo priekšlikumu. Mēs tiešām pārvēršam Latviju par pilnīgu iebraucamo vietu. Vai jums tiešām kauna nav? (Starpsauciens: “Nav viņiem!”) Vai jums nav kauna? Jūs gribat Latviju piedzīt pilnu ar šīm militārpersonām un visādām citādām personām. Es jums varu atgādināt, ka, atrodoties PSRS bruņoto spēku rindās, militārpersonām bija visas iespējas iegūt pases... iegūt viltotus pierakstus. Turklāt VDK darbiniekiem pat oficiāli bija šādas pases. Vai tiešām jūs to nesaprotat? Atkal, kārtējo reizi, mēs gribam atļaut... Un turklāt es nesaprotu... Nekādas cilvēktiesības šeit netiek pārkāptas, neviena starptautiskā iestāde nenorāda... Mēs šajā gadījumā varam pat atsaukties uz Latvijas un Krievijas līgumu par bruņoto spēku pilnīgu izvešanu, uz konkrētiem pantiem. Lūdzu, iedziļinieties! Es saprotu, ka daudzi balso, nesaprotot, par ko viņi balso. Man tāds iespaids rodas. Atbalstiet, lūdzu, manu priekšlikumu! Līdz ar to jūs liegsiet iespēju visāda veida fiktīviem darījumiem, ar kuru palīdzību šīs militārpersonas var nokļūt Latvijā. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav.

Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, un arī Iekšlietu ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvji komisijas sēdē bija pret šādu labojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. - deputāta Jura Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 29, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 16.priekšlikums - deputātu Sokolovska, Tolmačova un Maksimova priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 17.priekšlikums - deputātu Sokolovska, Tolmačova un Maksimova priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 51, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 18.priekšlikums - deputātu Sokolovska, Tolmačova, Maksimova priekšlikums - nav atbalstīts komisijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 18. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 55, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 19.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

L.Muciņš. 20.priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Lūdzam balsot “par”!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 20. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 54, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.

L.Muciņš. 21.priekšlikums ir deputātu grupas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 11, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

L.Muciņš. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 15.martam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.marts... atvainojiet, 16.marts, jo ir vajadzīgas piecas dienas.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””. Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņos deputāts Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

1.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 1.pantu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt 1.panta pirmajā daļā vārdus “kuram nav peļņas gūšanas nolūka un rakstura”. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 1.pantu ar jaunu otro daļu. Piedāvātā redakcija jums ir redzama. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 4., 5.un 6.priekšlikums ir skatāms kontekstā. Atbildīgā komisija ir pieņēmusi Juridiskās komisijas priekšlikumu precizētā redakcijā un noraidījusi 5.priekšlikumu, ko iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Es aicinu noraidīt 5.priekšlikumu, ko iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, un pieņemt 6.priekšlikumu, ko iesniegusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 5.priekšlikumu. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Nav gan saprotams, kāpēc komisija nav atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurā, manuprāt, ir diezgan precīzi formulēts, kas ir sabiedrisko organizāciju apvienība. Savukārt atbildīgā komisija jēdzienu “apvienība” ir formulējusi ar vārdu “apvienošanās”. Manuprāt, tā ir tāda raksturīga mūsu kļūda - mēs likumus un citus normatīvos aktus saucam par likumdošanu, apvienību saucam par apvienošanos... Manuprāt, tomēr Juridiskās komisijas priekšlikums ir precīzāks.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā, Lagzdiņa kungs?

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija uzskatīja, ka terminiem, kas ir likumā, ir jābūt saskaņotiem. Jūs, godātie kolēģi, varbūt ievērojāt, ka iepriekš dotais jēdziena “sabiedriskā organizācija” definējums neietver sevī pazīmi, ka sabiedriskā organizācija ir juridiska persona. Par to, ka gan sabiedriskās organizācijas, gan sabiedrisko organizāciju apvienības ir juridiskās personas, runā speciālie panti otrajā nodaļā. Lai nedažādotu šo jēdzienu definējumu, atbildīgā komisija tikai daļēji pieņēma Juridiskās komisijas priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Vispirms jābalso par 5., pēc tam par 4.priekšlikumu, un tad - par 6.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 57, atturas - 13. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 35, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai ir iebildumi pret 6.priekšlikumu? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 6.panta 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 8.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 6.panta otro daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas piedāvātajai redakcijai.

J.Lagzdiņš. 9. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 6. panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 10. priekšlikums ir skatāms kontekstā ar 11. priekšlikumu. Juridiskā komisija ierosina papildināt 6. panta ceturto daļu pēc vārdiem “sabiedriskajai organizācijai” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā” un pēc vārda “jāiekārto” ar vārdiem “un jāved”. Mūsuprāt, jautājums, kādā veidā sabiedriskā organizācija iekārto savu biedru reģistru un reģistrē savus biedrus, atklāti sakot, ir nevalstiskās organizācijās jau šobrīd izraisījis diskusijas. Jūs, godātie kolēģi, acīmredzot vakar saņēmāt Nevalstisko organizāciju centra konceptuālos iebildumus pret šo normu kopumā. Mūsuprāt, tas, kādā veidā sabiedriskās organizācijas - makšķernieku biedrības, izglītības biedrības, visu veidu citas biedrības - iekārto savu biedru reģistru un reģistrē savus biedrus, ir viņu iekšējā lieta un Ministru kabinetam šādā jautājumā nebūtu jāiejaucas un jādiktē savi noteikumi. Un turklāt, kas attiecas uz vārdu “jāved”, šo terminu noraidīja valodas speciālisti - filologi.

Tāds ir atbildīgās komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Vai ir iebildumi pret 10. un 11. priekšlikumu? Tiek atbalstīts atbildīgās komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš. 12. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt likumprojekta 6. pantā vārdu “izveidojuši” ar vārdu “dibinājuši”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 13. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt likumprojekta 6. pantā vārdus “iestājušies tajā” ar vārdiem “kļuvuši par biedriem”. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 14. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina aizstāt likumprojekta 6. pantā vārdus “pēc izveidošanas” ar vārdiem “pēc dibināšanas”.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 15. priekšlikums. Godātie kolēģi, tas ir priekšlikums, kas komisijas sēdē izraisīja visgarākās debates. Tātad Juridiskā komisija ierosina papildināt likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” ar normu, kas nosaka ļoti stingru un ļoti noteiktu kādas sabiedriskās organizācijas vadības, institūciju locekļu un vadītāju atbildību gadījumos, ja viņi rīkojušies nelikumīgi - rīkojušies neatbilstoši statūtiem vai arī sabiedriskās organizācijas kopsapulču lēmumiem. Piedāvātās normas būtība ir tāda, ka šādos gadījumos, ja ir pieļauta nelikumīga rīcība, attiecīgie vadītāji uzņemas pilnu atbildību un ir solidāri atbildīgi ar visu savu mantu, tajā skaitā arī ar privāto mantu. Ar nelielu balsu pārsvaru atbildīgā komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš - “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija kā otrā komisija rūpīgi izskatīja šo likumprojektu, un mēs piedāvājām šādu papildinājumu pantā par sabiedriskās organizācijas vadītāju, koleģiālo lēmējinstitūciju locekļu un biedru civiltiesisko atbildību. Pēc būtības es gribētu precizēt, ka mēs šeit nestrīdamies ar atbildīgās komisijas piedāvāto formulējumu, jo jebkurā gadījumā šis 16. priekšlikums ir pareizs neatkarīgi no tā, kā mēs lemsim par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Šie priekšlikumi savstarpēji nekonkurē.

Taču šobrīd, godātie deputāti, katras personas rīcībai, it sevišķi, ja viņa ir ievēlēta kādas institūcijas vadībā, ir jābūt balstītai uz likumu, uz viņai piešķirto pilnvarojumu, uz attiecīgās institūcijas organizācijas statūtiem un citiem dokumentiem. Mēs nevaram pieļaut tādu situāciju, ka šo te organizāciju vadības institūcijas vadītāji rīkojas, absolūti nebalstoties uz tiem iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē šo kārtību. Tāda pati norma mums ir ieviesta visos ar uzņēmējdarbību saistītajos likumos, kuros runāts gan par akciju sabiedrībām, gan par SIA, gan par citiem jautājumiem. Tas ir vispārējs princips, ka jārīkojas saskaņā ar likumu, saskaņā ar šīs institūcijas organizācijas iekšējiem normatīvajiem dokumentiem, bet, ja ir notikusi rīcība, kas ir prettiesiska, kas ir pretrunā ar likumiem, tad pirmais, kas iestājas, ja tiek konstatēts kriminālnodarījums, ir kriminālatbildība. Un tad šīs personas obligāti atbild ar visu savu mantu, taču situācijās starp kriminālatbildību un to, ka biedri neatbild par sabiedriskās organizācijas saistībām, veidojas šī te brīvā zona, ar kuru ir saistīts mūsu priekšlikums. Mēs esam balstījušies gan uz juridisko praksi, gan uz teoriju, ka šādam punktam ir jābūt, un tas ir jāpieņem.

Nevalstisko organizāciju institūcija, kas šeit iesniedza savus iebildumus, absolūti ar saviem priekšlikumiem nebalstās uz jurispudenci, tie ir tikai tādi emocionāli iebildumi, ka tad neviens nevadīšot, ka tad neviens neuzņemšoties atbildību. Mums ir zināmi daudzi notikumi arī pirms 90. gada, kad dažu kooperatīvu vadītāji rīkojās pretlikumīgi vai bez attiecīgajiem valžu balsojumiem ar sabiedriskās organizācijas mantu, nodarot šīs sabiedriskās organizācijas biedriem zaudējumus. Būtu pilnīgi loģiski un normāli, ka šādā gadījumā vadītāji atbild.

Es esmu iepazinies ar daudzu sabiedrisko organizāciju statūtiem. Konkrēti Latvijas Pensionāru federācijas statūtos ir ierakstīts... es atvainojos, Latvijas Invalīdu biedrības statūtos ir ierakstīts tieši tāds pats teksts, un šīs organizācijas biedri, iekļaujot statūtos šādu punktu, ļoti labi saprot, ka vadība drīkst rīkoties tikai saskaņā ar likumu, tikai saskaņā ar attiecīgo lēmējinstitūciju lēmumiem un statūtiem.

Es aicinātu šo te Juridiskās komisijas priekšlikumu pieņemt un attiecīgi arī atbalstīt tālāko - 16. priekšlikumu, tikai papildinot to ar vārdiem “otrā daļa”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es savu, respektīvi, komisijas, viedokli izteicu jau pirms brīža. Aicinātu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 36, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 16. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar 7.1. pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 17. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina 9. panta otro daļu izteikt precizētā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 18. priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 8. panta pirmās daļas 2. punktu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Juridiskās komisijas 19. priekšlikums. Tiek ierosināts izteikt 8. panta pirmās daļas 3. punktu jaunā redakcijā. Priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. Juridiskās komisijas priekšlikums par 8. panta pirmās daļas 4. punktu ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs - frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! 20. priekšlikums. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir izteikusi, pamatojoties uz vairākiem aspektiem.

Pirmais. Valsts institūciju praktiskā darbība, reģistrējot organizācijas un to simboliku. Valsts pārvaldes iestādes ir saņēmušas pamatotu kritiku par to, ka tiek reģistrētas organizācijas, kuru simbolikā ir dažādi zaimojoši elementi, piemēram, krusts ar dažādiem zaimojošiem elementiem vai iekļautas kādas neķītras citas simbolikas, kuras varbūt daudzos no mums izraisa zināmas asociācijas, piemēram, aicinājumu veikt kaut kādas netiklas darbības un tā tālāk, un tā tālāk, lai gan tās nav nelikumīgas darbības, tās nav vardarbīgas darbības un nav arī noziedzīgi nodarījumi.

Tad jautājums ir tāds: kā mēs atradīsim šo robežu un kā mēs varam visus šos jautājumus precīzi reglamentēt? Un vai mēs vispār varam to precīzi reglamentēt? Tāds ir jautājums. Nevaram reglamentēt! Tātad mums ir jādod ierēdnim gan vara, gan arī atbildība, pieņemot lēmumu, izšķirt šos jautājumus. Kāpēc? Un tagad es vēršos tieši pie Lagzdiņa kunga. Kāpēc ir dots formulējums, kur atsauce ir uz sabiedrisko kārtību un tikumību? Kāpēc Juridiskajā komisijā ir radies šis formulējums? Un es arī minēšu - kāpēc. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā ir vesela virkne pantu, kurā ir precīzi minēts šis formulējums. Tas nav nekāds izdomājums, tas nav nekāds “gumijas izstrādājums”, tas nav nekas tāds. Tas ir formulējums, kurš ir ņemts no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas trim pantiem, un, manuprāt, tas ir optimālais formulējums.

Tā ka, ja mēs minam tikai to, ko ir ieteikusi atbildīgā komisija, tad tas nozīmē, ka mēs atkal paveram vārtus dažādu zaimojošu un netikumisku simbolu, simbolikas un nosaukumu reģistrācijai. Es domāju, ka to mums nevajadzētu pieļaut. Paldies.

Aicinu atbalstīt 20. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Bet tagad vairāki paziņojumi. Gundars Bojārs.

G.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Eiropas lietu komisijas apakškomisijas sadarbībai ar Eiropas Parlamentu dalībniekus lūdzu pulcēties Sarkanajā zālē uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi un kolēģes! Ļoti interesants paziņojums. Liepājas pašvaldības vadītāji uzaicina mūsu valsts ministrus un deputātus uz neaizmirstamu hokeja maču viņu jaunuzbūvētajā hallē. Kuri ir spējīgi noturēties uz slidām un noturēt hokeja nūju, lūdzam pieteikties pie manis. Ekipējums tiks apgādāts, arī treniņu iespējas tiks sagādātas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi no Itālijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas! Jūs esat saņēmuši šos ielūgumus. Šodien 12.30 būs tikšanās ar vēstnieku. Liels lūgums visiem, kuri var: lūdzu, atnāciet, jo tomēr tikšanās reizē ar vēstnieku būtu labi, ja mūsu būtu vairāk, nevis daži.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka starpbrīdī komisijas telpās mums būs tikšanās ar Foto mākslinieku savienības pārstāvjiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi no Sporta apakškomisijas un citi hokeja atbalstītāji Saeimā! Tie, kuri ir ieinteresēti noskatīties Latvijas valsts vienības spēles ar Ukrainas un Krievijas hokeja izlasēm aprīļa mēnesī, ņemot vērā to, ka Sporta apakškomisija ir rezervējusi biļetes, lūdzu interesēties par šo iespēju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pie komisijas sekretāres Sandras. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Osvalds Zvejsalnieks, Viola Lāzo, Egils Baldzēns, Gundars Bojārs, Leons Bojārs, Jānis Leja, Indulis Bērziņš, Helēna Soldatjonoka, Vanda Kezika, Ivars Godmanis, Aigars Kalvītis, Aivars Tiesnesis, Helēna Demakova, Kārlis Greiškalns, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Jānis Lagzdiņš, Jevgenija Stalidzāne, Andris Bērziņš, Ģirts Kristovskis, Juris Sinka, Guntars Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. Apspriežam 20. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Turpinām debates.

Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienītie kolēģi! Es esmu džentlmenis. Es skatos, ka cienījamais kolēģis Dobeļa kungs ir ļoti satraucies. Es varu uzaicināt viņu blakus tribīnē, lai divatā būtu vieglāk un interesantāk diskutēt.

Cienījamie kolēģi! Mēs savulaik arī 6.Saeimā apspriedām tādus formulējumus, kuros ir ierakstīts vārds “tikumība”. Saprotiet, parasti mēs no tādiem formulējumiem vienmēr atteicāmies, jo tie ir ļoti “peldoši”. It sevišķi attiecībā uz sabiedriskajām organizācijām ir jābūt ļoti skaidram skaidrojošam principam, lai katrs ierēdnis nevarētu sākt traktēt jēdzienu “tikumība”.

Es gribu uzdot cienījamajiem deputātiem jautājumu: vai nūdistu biedrība, kas varētu būt sabiedriska organizācija, ir tikumīga vai nav tikumīga? Saprotiet, te iestājas tas moments, ka ierēdnis sāks analizēt un principus izstrādāt: vienam ierēdnim liksies, ka nūdistu biedrība ir ļoti netikumiska, bet citam varbūt liksies, ka tā ir pārlieku tikumiska. Tādēļ es tomēr aicinu šinī gadījumā noraidīt to, ko komisija ir piedāvājusi, un saglabāt iepriekšējo redakciju. Es vēlreiz saku, mēs varam iekulties ļoti lielās nepatikšanās. Vienam nepatiks varbūt kāda reliģiskā organizācija, kas viņam kā ierēdnim liksies netikumiska ar savu varbūt veģetāro uzturu, dzīvesveidu vai vēl ko citu... Nedrīkst atdot ierēdnim šādu principu, it sevišķi attiecībā uz sabiedriskajām organizācijām. Tādēļ es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šeit, es domāju, izskanēja tādi diezgan pārsteidzīgi deputāta Lujāna paziņojumi. Par ko tad šobrīd ir runa? Runa ir par to, kādi ierobežojumi būtu jānosaka attiecībā uz sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukumu un simboliku.

Es pilnīgi piekrītu Lujāna kungam, ka ierēdnim šis jautājums varbūt būtu grūti saprotams un izlemjams. Jau ilgus gadus mana svēta pārliecība ir bijusi tā, ka lēmumi par juridisko personu dibināšanu, par komersantu reģistrēšanu, par sabiedrisko organizāciju un partiju dibināšanu, viņu statūtu apstiprināšanu un grozījumu izdarīšanu ir jālemj neatkarīgam, tiesu sistēmā esošam tiesnesim un ka reģistrācijai kā ļoti svarīgam cilvēktiesību jautājumam, tāpat kā tai reģistrācijai, kas attiecas uz īpašumu uz zemi un kas šodien notiek zemesgrāmatu nodaļās pie apgabaltiesām, kur lēmumus izdara tiesneši, arī šajā gadījumā ir jābūt tiesu varas kompetencē. Tas ir jālemj neatkarīgam tiesnesim. Tieši tiesnesis ir tas, kas daudz labāk nekā ierēdnis spēs piemērot šādas sarežģītas juridiskās konstrukcijas: “pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai tikumību”. Jā, diemžēl, ņemot vērā, ka mūsu Saeimā nav varbūt tik liels skaits juristu, kā man un citiem gribētos (kaut gan Lujāna kungs iepriekšējā Saeimā strādāja Juridiskajā komisijā), es sapratu, ka arī darbs Juridiskajā komisijā ir palīdzējis šo izpratni attīstīt un papildināt. Diemžēl tagad es konstatēju, ka šeit iebildumi tiek izteikti par tādām juridiskām lietām kā kārtība un tikumība. Šis formulējums nav ņemts no zila gaisa. Mēs nevaram likumus pārvērst par ļoti sīku kazuistisku instrukciju apkopojumiem. Tiklīdz atgadās kaut notikums ar kaut kādu sabiedrisko organizāciju, mēs tūlīt skrienam un izdarām šajā likumā vai Reģistra likumā labojumus, un tā mēs spējam tikai noskatīties “uz aizejošajiem vilcieniem”. Likumā ir jāiestrādā tādi formulējumi, kuri atbilst vispārējai juridiskajai izpratnei un kurus spētu un mācētu pielietot cilvēki ar juridiskām zināšanām, ar tiesneša statusu, un veidotos zināma prakse, kura pēc tam tiek apkopota, analizēta un atstāj iespaidu uz likumdošanu, ja tas ir nepieciešams.

“Pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai tikumību” - šis formulējums ir ņemts no cilvēktiesību dokumentiem, un Lujāna kungam kā deputātam, kura frakcijas nosaukumā ir vārds “cilvēktiesības”, to vajadzētu, es domāju, pietiekami skaidri zināt. Tātad šī ir tā juridiskā, diezgan universālā un tajā pašā laikā diezgan elastīgā juridiskā formula, kas ļauj, vadoties pēc situācijas, pēc tiem jautājumiem, kas ir jārisina tam juristam, kas par to atbild, lemt šos jautājumus, lai tos attiecīgi atspoguļotu un motivētu, tajā pašā laikā neveidojot pārliecīgu kazuistiku un nemēģinot aprakstīt pārāk konkrētus gadījumus.

Es aicinu atbalstīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo tas ir pietiekami skaidrs, konkrēts un arī pietiekami universāls un spējīgs ietvert sevī vēsturiski mainīgus formulējumus.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Ja mēs runājam par cilvēktiesībām, tad jāteic, ka šī norma ir ietverta tieši tāpēc, lai aizstāvētu mūsu cilvēktiesības, Lujāna kungs! Lai aizstāvētu mūsu cilvēktiesības. Tieši tāpēc. Lūdzu, ieskatieties Satversmes 116.pantā! Lujāna kungs, Satversmes astotajā nodaļā, kurā ir runa par cilvēka pamattiesībām, 116.pantā ir šis vārdiņš “tikumība”. Jums tas nepatīk? Izlasiet, lūdzu!

Es vēlreiz aicinu tomēr balsot par 20.priekšlikumu. Tas ir vērsts tieši uz to, lai aizstāvētu cilvēktiesības, lai sabiedrisko organizāciju simbolos neparādītos zaimojoši elementi attiecībā uz citu organizāciju svētiem simboliem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Arī par šo priekšlikumu bija ilgas debates atbildīgajā komisijā. Jāsaka, ka viens iemesls, kādēļ atbildīgā komisija nepieņēma šo priekšlikumu, bija tas, ka attiecīgajām amatpersonām, kam saskaņā ar likumu ir pienākums reģistrācijas procesā izvērtēt attiecīgās organizācijas statūtus, tajā skaitā arī nosaukumu un simboliku, būs grūti konstatēt, vai nosaukumi ir tikumīgi vai netikumīgi.

Otrs iemesls ir juridiska rakstura. Es gribētu, kolēģi, lai jūs šo normu lasītu kontekstā, nevis atrauti no tā, klausoties šos komentārus. Tātad - kas tiek ierosināts? Es šo normu lasīšu kontekstā: ir aizliegti sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukumi un simbolika, “kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai tikumību”. Tas ir Juridiskās komisijas piedāvātais priekšlikums. Tātad ir ierosināts aizliegt tādus nosaukumus un simboliku, kas ir “pretrunā ar sabiedrisko kārtību”. Vai var būt tāds nosaukums, kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību?

Bet tagad palasīsim, ko atbildīgā komisija ir ierosinājusi un ko mēs esam pieņēmuši pirmajā lasījumā. Tātad: ir aizliegti sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukumi un simbolika, “kas rada pozitīvu attieksmi pret vardarbību un noziedzīgiem nodarījumiem”. (Teiksim, tāds organizācijas nosaukums: “Sitīsim tos cilvēkus!” vai “Neievērosim sabiedrisko kārtību!”, vai “Sitīsim logus!”) Tas ir šā punkta formulējums, kas ir fiksējams. Bet vai var būt tāds nosaukums un simbolika, kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību?

Tādēļ, godātie kolēģi, konsultējāmies arī ar pazīstamo starptautisko ekspertu Klingerkoferu, kas bija šeit tieši tajās dienās, kad mūsu komisija izskatīja šo jautājumu. Tieši šajā jautājumā mēs konsultējāmies. Viņš uzdeva mums tikai vienu jautājumu: “Kā jūs fiksēsiet jēdzienu “tikumība”? Vai kaut kur jūsu valsts normatīvajos aktos tas ir fiksēts?” Un smaidīja.

Es aicinu, godātie kolēģi, noraidīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Atbalstām!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 20.priekšlikumu - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 42, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 21.priekšlikums. To iesniegusi Juridiskā komisija. Ierosina tātad, kolēģi, izteikt likumprojekta 8.panta pirmās daļas 5.punktu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 22.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina izteikt 9.panta otrās daļas 1. un 2.punktu jaunā redakcijā. Priekšlikums noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. priekšlikumu - par politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 58, atturas - 8. Priekšlikums noraidīts.

J.Lagzdiņš. 23.priekšlikums. Iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Par 10.panta pirmās daļas redakciju. Kolēģi ierosina noteikt, ka arī politiskās organizācijas reģistrē Uzņēmumu reģistrā. Ar nelielu balsu pārsvaru atbildīgā komisija nepieņēma šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23.priekšlikumu - par politisko organizāciju ap vienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 51, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 24.priekšlikums ir skatāms kontekstā ar nule neatbalstīto un pēc būtības nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 25.priekšlikums. To iesniegusi Juridiskā komisija. Ierosina izslēgt 9.pantā vārdus “10 dienu laikā”. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 26.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojekta 9.panta tekstu pēc vārda “apliecība” ar vārdiem “un reģistrētos statūtus”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 27.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina redakcionāli precizēt 11.panta otro daļu. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens: “Balsot! Nost ar birokrātiju!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 27.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 54, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.

J.Lagzdiņš. 28.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 11.panta otro daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 29.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 12.panta pirmās daļas 1.punktu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

J.Lagzdiņš. 30.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina izslēgt 12.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus “un citu likumu”. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 31.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā 13.panta pirmās daļas 2.punktu kā 2. un 3. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 32.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt 15.pantu ar trešo daļu. Piedāvātā redakcija jums ir redzama.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūdzu atbildīgo komisiju pievērst uzmanību redakcijai saistībā ar to, kā reāli notiek partiju kongresi. Es neiebilstu pret redakciju, bet es aicinu to precizēt, gatavojot trešo lasījumu. Pēc pašreizējās redakcijas sanāk, ka tad, ja partija savā kongresā nolemj, ka tiek mainīta vadības ievēlēšanas kārtība, pēc tam kongresā jātaisa pārtraukums, pa galvu, pa kaklu jāskrien uz Tieslietu ministriju, jāreģistrē šīs izmaiņas, un pēc tam tikai ar reģistrētajām izmaiņām var to vadību ievēlēt. Tā ka te ir jāprecizē, ka tas ir attiecībā uz trešajām personām.

Sēdes vadītājs. Pret 32.priekšlikumu iebildumu nav. Priekšlikums tiek atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 33.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 16.pantu ar ceturto un piekto daļu. Piedāvātā redakcija jums ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 34.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina izteikt 17.panta otro daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 34. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 51, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 35.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt 17.pantu ar otro daļu. Piedāvātā redakcija jums ir redzama. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 36.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt 17.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas redakciju.

J.Lagzdiņš. 37.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 17.panta pirmās daļas 3.punktu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Deputāta Leonarda Staša priekšlikums - izteikt 18.panta otro daļu savādākā redakcijā. Priekšlikums pieņemts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 39.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina redakcionāli precizēt 27.pantu. Priekšlikums noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 39.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 53, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 40.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 17.pantu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai Romualds Ražuks ir pieteicies debatēs? Pret 40.priekšlikumu nav iebildumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 41.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina izteikt jaunā redakcijā 34.panta otro daļu. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Juridiskā komisija ierosina izteikt 18.pantu precizētā, jaunā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 43.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina precizēt 35.panta trešo daļu. Priekšlikums tika noraidīts. Tas ir skatāms kontekstā ar mūsu jau savulaik noraidītajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Frakcija neuzstāj uz balsojumu. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 44.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina izslēgt 37.pantā vārdus “vai tās teritoriālā struktūrvienība”. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 45.priekšlikums. Iesniegusi Juridiskā komisija. Tā ierosina izslēgt 37.pantā vārdus “neizpilda tiesas nolēmumu par darbības apturēšanu”. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 46.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 37.pantu ar jaunu 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 47.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina izslēgt 37.panta 2.punktā vārdus “un citus normatīvos aktus”. Tas ir noraidāms, jo nupat mēs nobalsojām un nepieņēmām analogu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 48.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina papildināt 37.pantu ar jaunu punktu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 49.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina redakcionāli precizēt 38.panta pirmo daļu. Priekšlikums tika noraidīts. Tas ir skatāms kontekstā ar iepriekš jau izskatīto un noraidīto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tālāk ir priekšlikums, par kuru komisija daudz debatēja. Tautas partijas frakcija ierosina noteikt, ka politiskās organizācijas dibinātāju minimālajam skaitam ir jābūt ne mazāk kā 1000 Latvijas pilsoņu. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēža kungs! Godātie deputāti! Visu dienu klausos, bet nedzirdu nevienu labu priekšlikumu. Un pēkšņi - ideāls! Patiesībā ne gluži ideāls. Šim priekšlikumam jābūt daudz labākam. Mēs labi atceramies tos laikus, kad šajā valstī nebija viedokļu daudzveidības. Vienkārši un skaidri - bija viena liela politiskā partija, kurā bija 20 tūkstoši biedru, un viņi tad pieņēma visus lēmumus. Tāpēc šoreiz, ļoti sirsnīgi atbalstot Tautas partijas frakcijas priekšlikumu par šiem 1000 pilsoņiem, es tomēr ierosinātu viņiem izdarīt vēl jaunus grozījumus. Pirmais - noteikt, ka ir vismaz 20 000. Labi, sākumā varētu būt 10 tūkstoši, lai attopas. Sevišķi, attiecībā uz tuvākajām pašvaldību vēlēšanām. Tur ir politiskās partijas, kas ir tikai novadu partijas. Līdz ar to 10 tūkstoši dažā vietā pat nevar sanākt. Sākumā 10 000, bet vēlāk, protams, pārejas noteikumos var iestrādāt, ka 3 gadu laikā jābūt 20 tūkstošiem dibinātāju. Tas būtu tā, kā bija 10 gadu vecā pagātnē. Tas tā arī notika. Visi bija priecīgi, visi bija laimīgi un, galvenais, nestrīdējās.

Otrs - sākumā ielikt partiju kvantitatīvu ierobežojumu. Kāpēc šajā valstī, iedomājieties, tādā mazā sabiedrībā, - ir 42 partijas? Cik daudz viedokļu, bet līderi tikai daži! Tāpēc vajadzētu ielikt, teiksim, kvantitatīvu ierobežojumu. Sākumā noteiksim tā, kā bija 1918.gadā, kad boļševiki bez sevis pieļāva arī meņševikus, kreisos eserus un vēl dažus citus lubrakus. Vēlāk, protams, nodibināja eseru “dumu”, tur piedalījās arī latvieši, un visa tā lieta tika atrisināta ātri, veikli un skaidri. Palika viena partija, pie kam šīs partijas tiesības uz varu, uz pārstāvību, tika ierakstītas Konstitūcijā. Mēs atceramies šo skaisto terminu - “virzošais un vadošais spēks”.

Tā kā Tautas partijai šobrīd ir visvairāk biedru (protams, Latvijas Zemnieku savienībā ir vairāk, bet viņi nav pārstāvēti), tad mums vajadzētu ierakstīt tā: “Tautas partija ir šīs sabiedrības virzošais un vadošais spēks.” (Aplausi.) Tur būtu Ļeņins, tur būtu Markss un tur būtu Gundars Bērziņš... (Starpsauciens: “Nav bārdas!”) Bērziņa kungs, vadošā spēka dēļ ne tikai bārdu uzaudzēs, bet arī šo to nogriezīs, lai tikai tiktu pie varas.

Pēc tam mums būs jādomā tālāk, Ābiķa kungs! Protams, mums ir Satversme. Paņemsim to, ko mēs pieņēmām 6.Saeimā, lai neatskatītos uz 1922.gadu, citādi teiks: “Veci, tāpēc nesaprata, nezināja, ka būs komunisms, nezināja, ka būs virzošs spēks.”

Mēs atgriežamies pie Satversmes 102.daļas, ko mēs nesen pieņēmām. Tur jūsu partijai jāierosina labojums. Rakstiet tā ...Šābrīža teksts ir tāds: “Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.” Bet jūs izdariet labojumu un pierakstiet klāt: “...bet tikai lielos kolektīvos”. Tur vairāk stukaču, tur zina, ko katrs domā un kā uztver pasauli... (Starpsauciens: “Tas ir Leiškalna priekšlikums!”) Nē, nē, es jums ierosinu... Sirsnīgi!

Kārtība ir jāievieš, pie tam kārtībai ir jābūt stingrai, hierarhiskai. Vadonis saka, pārējie - paklausa. Kā var būt šajā zemē vairāk par sešiem viedokļiem? Sākumā seši viedokļi, tāpēc ka sešas partijas ir pārstāvētas, Pīka kungs! Jūs būsiet prezidents... Nē, Paegles kundze...

Arī 5.pantā es jums iesaku izdarīt labojumu. Šobrīd 5.pants skan tā: “Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem.” Viss. Punkts. Nē, pēc jūsu ierosinājuma nevar būt punkts. Ielieciet domuzīmi un pierakstiet klāt: “Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem, partiju biedriem”. Vēl labāk - “partijas biedriem”, jo drīz būs tās pavisam lielās partijas vai būs tikai viena.

Mēs skatāmies 9.pantu - un atkal ačgārnības! 1922.gadā viņi nezināja, ka būs Tautas partija, ka būs labs priekšlikums. Un 9.pantā mēs rakstīsim... Šobrīd ir rakstīts tā: “Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni ...”, un tad nāk cenzs “...kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par 21 gadu”, bet jūs pierakstiet klāt “un ir partijas biedrs”. Vēlāk mēs pierakstīsim to vienīgo, iztrūkstošo... 67 deputāti jau būs, jo tikai viena partija nobalsos... pat visi 100 nobalsos: “ir Tautas partijas biedrs”. Paldies. Izcils priekšlikums, bet vajag uzlabot! (Aplausi).

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Škapars - Tautas partijas frakcija.

J.Škapars (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Kārļa Leiškalna uzstāšanās liecināja par labām parodētāja spējām, par lielu treniņu, kas saistīts ar atrašanos Saeimā, bet liecināja arī par ko citu - par dziļu neizpratni attiecībā uz politisko struktūru izveidi Latvijā pēcatmodas laikā. Likums par partijām pirmajā lasījumā tika pieņemts 1990.gada jūnijā. Pēc tam likums tika nobremzēts, un mēs pavērām kolosālas iespējas visām mazajām grupiņām (vienalga, kur tās veidojās - tās varēja veidoties kaut vai pie Vanšu tilta) piedalīties vēlēšanās un deleģēt savus pārstāvjus varas institūcijās.

Jautājumā par 1000 partijas biedriem jeb par 1000 sabiedriski politiskās organizācijas biedriem. Jautājums, Leiškalna kungs, nav par kvantitāti... nu galīgi nav par kvantitāti! Ja jūs tā uztvērāt šo jautājumu, tad jūs dziļi neizprotat lietas būtību. Jautājums par 1000 biedriem ir jautājums par šā politiskā spēka atbildību par situāciju valstī. Partijai jeb sabiedriski politiskajai organizācijai, kā mēs tagad to esam definējuši, ir dotas īpašas privilēģijas. Šis politiskais spēks formē varas institūciju, veido varas struktūras un tālāk formē arī pārvaldes institūciju. Un tās ne tikai manifestē, Leiškalna kungs, politisko atbildību, bet ir arī spiestas atbildēt par situāciju valstī, un nākotnē to nāksies arī darīt. Tāpēc arī ir jautājums par to, lai veidotos šādi politiskie spēki, kas varētu valsti pārvaldīt. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Redziet, man ir jautājums par vēl vienu parādību. Pašreizējās partijas - it sevišķi sīkpartijas - veidojas galvenokārt Rīgā. Mums nav šādu struktūru Latvijas reģionos. Un tādas partijas, kas ir veidojušās no vienas vai no daudzu ģimeņu locekļiem, varētu arī tā teikt... varētu vēl minēt tā saucamo Muļķu partiju vai dažas citas partijas, tās, bez šaubām, nevienā reģionā varas struktūras izveidot nespēj. Tās nespēj formēt varas institūcijas un nespēj arī atbildēt par situāciju valstī. Tātad jautājums ir par kaut ko stipri būtiskāku.

Es tagad gribētu pieminēt arī mūsu kaimiņu igauņu pieredzi, ja jūs neapmierina šī pieredze Latvijā. Igaunijā šis 1000 ir kā kritērijs, Lietuvā 400 ir kā kritērijs. Igauņiem šajās vēlēšanās startēja 12 partijas, turpretī mums startēja 23, un, ja vēl pieliek klāt šīs politiskās apvienības, tad varētu teikt, ka mums vēlēšanās startēja 26 partijas. Bez šaubām, Latvija ir politiski sadrumstalota, un tas tad arī dod iespēju manipulēt ar šiem politiskajiem spēkiem mūsu valstī. Tāpēc es tomēr, ņemot vērā faktu, ka mums vajadzētu iet soli uz priekšu, aicinātu balsot par šo Tautas partijas priekšlikumu - par šiem 1000 biedriem.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man ir labi saprotamas to cilvēku bailes, kuriem ir nepatikšanas un kuriem nepatīk šis “1000”. Tas man atgādina mežoņu, cilvēkēdāju, bailes tad, kad viņi ierauga šaujamieroci darbībā. Jo kas tad ir tie, kuri ir nobijušies? Pirmām kārtām, neapšaubāmi, tie ir elitārie grupējumi, kas ir savākuši visu to, ko varēja savākt, un kas savā starpā to ir sadalījuši. Viņi negrib ne ar vienu citu vairs dalīties. Līdz ar to šiem cilvēkiem ir bīstama viņu partijas biedru skaita palielināšanās. Ļoti bīstama! Tāpēc ka viņi ir ielaidušies “slidenos” darījumos, sasolījuši nezin ko, bet nu nesanāks.

Otrs grupējums, kam ir bailes. Tie ir atsevišķi politiski āksti, kam gribas kaut kā sevi parādīt. Uz 7.Saeimas vēlēšanām mēs tādus ākstus redzējām pietiekami daudz.

Vai tad tiešām nav skaidrs, ka Latvijā šo partiju ir pārāk daudz un ka tās vienkārši traucē sabiedrībai attīstīties? Vai tiešām nav skaidrs, ka mūsu sabiedrība ir kļuvusi pārāk “raiba”? Un nevajag atsaukties uz Satversmi un teikt, ka nu, lūk, tur katram kaut kas ir atļauts. Jā, atļauts ir, bet tikai tiem, kuri neārstējas attiecīgajās iestādēs un kuri saprot, ko viņi dara. Tiem ir atļauts. Nevajag pārvērst partiju veidošanos par partiju mākslīgu ražošanu ar dažādiem nolūkiem.

Mums ir bijušas partijas ar ārkārtīgi interesantiem nosaukumiem un ar vēl interesantākiem šo partiju dibinātājiem. Galu galā pat vēlētāji, nākot uz 7.Saeimas vēlēšanām, jau bija sākuši saprast, ko nozīmē šis nenormālais partiju bars. Kā jūs redzat, no 23 sarakstiem atbalstu guva tikai sešas partijas. Un paldies Dievam!

Vai jūs nepārliecina valstu ar milzīgu politisko pieredzi darbība? Vai jūs tur redzat šo nenormāli lielo partiju skaitu? Lielās valstis ir sapratušas, ko tas nozīmē. Mums katrs sevi acīmredzot uzskata par topošas partijas vadoni. Ja reiz partijai ir atbalsts, ja viņa ir nopietna partija, tad kādas gan bailes var būt no šīs normas? Ja viņa ar konkrētu politisko pārliecību pretendē uz noteiktu vēlētāju loku un ja viņa ir gatava uzņemt jaunus biedrus, nevis ierobežot esošo biedru skaitu, sak, nedod Dievs, ka manā partijā kāda lieka mute parādīsies, tad es neredzu nekādas grūtības, kas varētu kavēt šā Tautas partijas frakcijas priekšlikuma atbalstīšanu.

Varbūt var strīdēties par skaitli 1000 vai 999, vai 1010, bet pats princips taču ir pareizs. Mēs virzāmies uz kaut kādu noteiktu sabiedrību ar noteiktu politisko spektru, nevis uz kaut kādu salašņu kompāniju. Vai tiešām šie iepriekšējās Saeimas daiļrunātāji jūs nepārliecināja? Katrs no viņiem sadibināja savas partijas. Vai tagad jūs atkal gribat atstāt viņiem šīs pašas iespējas? Progresam ir jābūt, un tāpēc es pilnībā atbalstu Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. (Starpsauciens: “Paldies!”)

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns. Kas man ko turēties? Es atbalstu, Ābiķa kungs. Atbalstu! Un pie tam atbalstu visā stingrībā. Škapara kungs, protams, man nav pieredzes. Es nezinu neko par 1990.gadu, un līdz 1990.gadam es nebiju nevienā lielā... Es pat komjaunatnē nebiju, man nav šīs pieredzes. Un es nezinu, kā to ātrāk nokārtot... Es vienkārši mēģinu atbalstīt. Jā. Es mēģinu atbalstīt.

Neapšaubāmi, Latvijā varu ir sagrābuši elitāri grupējumi - seši. Šobrīd pie varas ir sešas politiskās partijas. Neapšaubāmi, igauņi ir izdarījuši pareizi, bet, Škapara kungs, nenoklusējiet to, ka igauņi realizē cilvēka konstitucionālās tiesības, ļaujot pilsoņiem izvirzīt savas kandidatūras bez partijas starpniecības. Latvijā likums šādu izvirzīšanu liedz. Protams, mēs varam runāt par to, ka cilvēkiem drausmīgi patīk sarkanā krāsa. Un, ja tūkstoš cilvēkiem patīk sarkanā krāsa, bet tikai trīsdesmit cilvēkiem patīk zaļā krāsa, tad īstenībā tie trīsdesmit ir āksti: kā viņiem var patikt zaļā?! Kā var teikt, ka balts ir balts, kad vadonis saka, ka melns? Škapara kungs, es ceru, ka arī jūs to nevarat teikt un nemaz neuzdrošināties domāt citādāk. Kā var kāds teikt “nē”? Tie kadri no tās pazīstamās filmas... Ja vadonis un desmit tūkstoši saka “jā”, nu kā jūs varat teikt “nē”? Tāpēc vēlētājiem ir šīs tiesības. Jā, Latvijas Republikas balsotājs izdarīja izvēli no 22 vai 23 piedāvājumiem, es vairs īsti neatceros. (Vai Martinsons beigās atnesa to naudu vai neatnesa?) Izdarīja izvēli un izvēlējās sešus politiskos spēkus, to izdarīja Latvijas Republikas vēlētāji. Ne mums ir tiesības izdarīt šīs izvēles. Bet turpināsim atbalstīt... Es zinu partiju, kura saka, ka viņai ir seši tūkstoši biedru. Tā bija milzīga kustība - partija ar sešiem tūkstošiem biedru. Ko viņa izdarīja? Pievienojās partijai, kurai ir četri simti biedru. Jūs atceraties LNNK. Tur bija vai nu trīs, vai seši tūkstoši. (Es īsti neatceros, kurai bija seši tūkstoši: vai seši tūkstoši bija Zemnieku savienībai, bet LNNK bija trīs tūkstoši, vai bija otrādi?) Bet LNNK aizskrēja pie partijas, kurai ir četri simti biedru, un Zemnieku savienība mēģina mobilizēt spēkus, Rīgas domnieci ieceļot par savu priekšnieci.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jā, visi piekrīt, ka ir problēma: kur divi latvieši, tur trīs partijas. Kā šo problēmu atrisināt? Es domāju, ka Tautas partijas frakcijas priekšlikums nav vienīgais risinājums un ka varbūt tūkstotis nav pats veiksmīgāk izraudzītais skaitlis, tomēr es balsošu par tūkstoti, jo vismaz tas priekšlikums ir neliels solītis problēmas risinājuma virzienā. Jautājums - kāds skaitlis būs trešajā lasījumā? Tad jau mēs par to varēsim savā starpā vienoties bez asām vārdu apmaiņām. Piekrītu arī daudzām Kārļa Leiškalna izteiktajām tēzēm, sevišķi tai, ka vajadzētu Satversmi mainīt. Taču vēl vienu partiju aizmirsa pieminēt - tā ir apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas šodien arī balsos par šo skaitli - tūkstoti.

Otrs jautājums, kas būs skarts arī nākamajos grozījumos, ir tas, ka šai pārreģistrācijai būs diezgan ilgs laiks, turpat vai deviņi mēneši. Es nezinu, vai tā ir nopietna partija, kura nevar savus biedrus pārreģistrēt. Tāpēc es aicinu šoreiz balsot “par” šo skaitli - tūkstoti. Tādā veidā mēs akceptētu to principu, ka šis skaits ir jāpalielina, un tad mēs, vadoties pēc reālajām iespējām, šo skaitli varētu precizēt. Protams, ir arī citi dažādi risinājuma ceļi. Ja ir mazāks šis skaits, tādā gadījumā ir ievērojami jāpaaugstina publicitāte un jānodrošina, lai uzrādītais skaits atbilstu patiesībai. Mēs te no tribīnes aizstāvam vēlētāju intereses, vēlētāju tiesības to visu zināt un vēlētāju tiesības izvēlēties, taču, atvainojiet, pašreizējā sistēma nedod vēlētājiem šīs tiesības. Pašreizējā sistēmā tiek doti falši, tas ir, nepatiesi, skaitļi par partiju biedru skaitu. Pašreizējā sistēmā nav zināms, kurš cilvēks ir kurā partijā. Pašreizējā sistēmā ir cilvēki, kuri vienlaicīgi ir vairākās partijās. Un, piekrītat vai nepiekrītat, mēs nonāksim pie secinājuma, ka šī sistēma ir jāmaina.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tikai diviem momentiem es gribēju pievērst uzmanību.

Pirmais. Es nekad neesmu uzskatījis, ka partija ar tūkstoš biedriem ir liela. Un, kad es pašlaik klausos, ka tāda partija ir liela, man sāk palikt drusciņ skumji, jo lielai partijai būtu jābūt tādai, kurai patiešām ir ļoti liels atbalsts, un tad vairs nav runas par partijas vadoņu personiskām interesēm. Un tādā gadījumā pat tūkstotis, atklāti runājot, ir pamazs skaits, tie var būt tikai dibinātāji, nevis partija. Un tieši tāpēc Juridiskā komisija, strīdoties par šiem jautājumiem, apstājās pie šā skaitļa - tūkstotis.

Otrs. Dzintars Rasnačs jau pateica, ka deviņi mēneši - tas ir laiks, kas tiks dots pārreģistrācijai. Vairāk jau arī, godīgi sakot, nevar dot. Pēc gada sāksies vēlēšanu maratons uz pašvaldību vēlēšanām, un tomēr būtu ļoti vēlams, lai tam pašam vēlētājam būtu skaidrs, vai ir viena, divas, trīs, desmit komandas, lielas komandas, kas strādās, vai viena maza grupiņa, kura solīs un nestrādās. Tāpēc, manā skatījumā, tik briesmīgai cīņai par to skaitu nav nozīmes. Varam laikam tomēr balsot par to tūkstoti, un viss būs kārtībā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Es gribētu jūs informēt, ka atbildīgā komisija ir nolēmusi noteikt pietiekami garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam un visi, it īpaši Kārlis Leiškalns, kurš izteica ļoti daudz oriģinālu priekšlikumu, varēs tos iesniegt trešajam lasījumam un šo normu papildināt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 50. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 42, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. 51.priekšlikums. To iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Šī priekšlikuma būtība, godātie kolēģi, ir tikpat svarīga kā iepriekšējam priekšlikumam. Proti, mūsu kolēģi ierosina dot tiesības dibināt politiskās partijas ne tikai Latvijas pilsoņiem, bet arī nepilsoņiem. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 51. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 54, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tautas partijas frakcija ierosina precizēt 45.panta pirmo daļu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai Atis Slakteris ir pieteicies debatēs? Vai ir iebildumi pret 52.priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 53.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina izslēgt 45.panta otro daļu. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 53.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 56, atturas - 13. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 54.priekšlikums. Tautas partijas frakcija ierosina papildināt 47.pantu ar jaunu otro daļu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 55.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina aizstāt 48.pantā vārdus “Tieslietu ministrija” ar vārdiem “Uzņēmumu reģistrs”. Mēs balsojām par šo problēmu un neesam atbalstījuši. Nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 56.priekšlikums. Kontekstā ar nule nobalsoto Tautas partijas frakcijas priekšlikumu šis priekšlikums šobrīd ir balsojams. Tie ir pārejas noteikumi, kas nosaka, kādā periodā tām politiskajām organizācijām, kuras šobrīd ir reģistrētas, ir jāpanāk, lai attiecīgajā organizācijā būtu ne mazāk kā tūkstotis biedru.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 56. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 41, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā es aicinu balsot otrajā lasījumā par šo projektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 36, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā es aicinu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 12.aprīli.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.aprīlis.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu Modrim Lujānam!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es ieteiktu 1.septembri.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.septembris. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu Jānim Urbanovičam!

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs.

Sēdes vadītājs. 31.maijs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Ja priekšlikumu vairāk nav, tad balsosim, sākot ar tālāko datumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1.septembris. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 44, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais termiņš - 31.maijs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 44, atturas - 3. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par 1979.gada Bonnas konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā ziņos Rišards Labanovskis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātie kolēģi, es ierosinu pieņemt humānu un skaistu likumprojektu par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību, proti, par pievienošanos 1979. gada Bonnas konvencijai.

Būtība. Ar šo pievienošanos mēs aizsargājam šīs sugas visā to migrācijas ceļā. Latvija nav pieskaitāma pie tām nelabvēlīgajām valstīm, taču dzīvnieku sugas, kas uzturas mūsu valstī, varētu būt apdraudētas citu valstu teritorijās. Šis līgums novērš nelabvēlīgos faktorus, kas apdraud viņu izdzīvošanu, ļauj piedalīties dažādu strīdu gadījumu un pretenziju izskatīšanā, paver šādu mehānismu līdz pat strīdīgo jautājumu risināšanai pastāvīgajā arbitrāžas tiesā Hāgā, un ar šo likumu mēs speram mazu solīti pretī Eiropas Savienībai, kurā gatavojamies iestāties. Protams, ne jau uz gorillām, reptiļiem un gazelēm tas attiecas, bet mūsu valsti tas vairāk skar migrējošo putnu jautājumā.

Ārlietu komisija ierosina piešķirt šim likumprojektam steidzamības statusu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R.Labanovskis. Ir ierosinājums pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par 1979. gada Bonnas konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

R.Labanovskis. Ārlietu komisija ierosina 4. pantu papildināt ar vārdiem “un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Sēdes vadītājs. Bet mums ir jālemj par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu. Jūs ierosināt pieņemt otrajā lasījumā galīgi, ar redakcionāliem precizējumiem. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Darba devēju organizāciju un to apvienību likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Prezidija locekļi! Strādāsim ar dokumentu nr. 449 - likumprojektu “Darba devēju organizāciju un to apvienību likums”.

Likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam. Atbildīgā komisija 1. pantā ir ieteikusi izmaiņu, un ir priekšlikums šo izmaiņu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

J.Stalidzāne. Arī otro priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un ir priekšlikums šo izmaiņu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Arī Juridiskā biroja ierosinātā izmaiņa, tātad izmaiņa nr. 3., ir komisijā pieņemta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. 4. priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija šajā sakarā ir izmainījusi arī 3. panta ceturto daļu. Piedāvātā redakcija jums ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas ieteikto redakciju.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija ir piedāvājusi jaunu 5. panta otrās daļas redakciju, un ir priekšlikums šo redakciju pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija ir izskatījusi Juridiskā biroja priekšlikumu - priekšlikumu nr. 7 - un ir nolēmusi šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. 8. priekšlikums skar 6. panta trešo daļu, un ir priekšlikums šo izmaiņu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi arī 9. priekšlikumu, un ir priekšlikums to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 9. priekšlikumam.

J.Stalidzāne. 10. priekšlikums skar 6. panta piektās daļas redakciju, un to ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Ir priekšlikums šo izmaiņu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu.

J.Stalidzāne. 11. priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un ir priekšlikums to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt.

J.Stalidzāne. 12. priekšlikums saņemts no Saeimas Juridiskā biroja. Komisijas slēdziens bija to noraidīt, jo komisija nolēma, ka vārds “ietekmēt” tomēr ir plašāks nekā vārds “traucēt”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

J.Stalidzāne. 13. priekšlikums ir atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums par 7. panta trešo daļu. Ir priekšlikums to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. 14. priekšlikums ir par 8. panta 2.punkta izmaiņu, un komisijai ir priekšlikums to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Stalidzāne. 15. sagatavotais priekšlikums ir par 8. panta 3. punktu. Ir priekšlikums atbalstīt komisijas slēdzienu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.

J.Stalidzāne. Saeimas Juridiskais birojs ir sagatavojis 16. priekšlikumu, un komisijas slēdziens bija to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. 17. priekšlikumu sagatavoja atbildīgā komisija. Ir priekšlikums to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Stalidzāne. 18. priekšlikumu par 9. panta 2. punktu sagatavojusi atbildīgā komisija, un ir priekšlikums to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Stalidzāne. Arī 19. izmaiņu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Ir priekšlikums pieņemt šo izmaiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

J.Stalidzāne. Arī 20. priekšlikumu tiek piedāvāts pieņemt. To sagatavoja atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Stalidzāne. 10. pantā atbildīgā komisija iesaka šo pantu izteikt piedāvātajā redakcijā un izslēgt no šā panta 1. punktu. Līdz ar to otrais kļūst par pirmo, bet trešais - par otro.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

J.Stalidzāne. Par 11. pantu atbildīgā komisija ir sagatavojusi 22. priekšlikumu. Ir ierosinājums to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi izslēgt 12. pantu un līdz ar to arī mainīt tālāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Stalidzāne. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi 24. priekšlikumu, bija priekšlikums to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt.

J.Stalidzāne. Saeimas Juridiskais birojs ir ierosinājis izslēgt 14. pantu. Atbildīgā komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš principā nosaka to, ka šo jautājumu reglamentē citi likumi, un tas attiecas uz fiskālo darbību. Es ļoti lūdzu atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir ļoti, ļoti svarīgs, un tas ir skatāms kontekstā ar nākošo - 26. priekšlikumu.

Tātad - ko ierosina atbildīgā komisija? Atbildīgā komisija ierosina noteikt, ka darba devēju organizācijās iestājušos biedru, tas ir, uzņēmējsabiedrību, uzņēmumu un citu darba devēju, iemaksātā biedru nauda un iestāšanās nauda ir ieskaitāma šo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību, tātad darba devēju, izdevumos, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šīs naudas summas tiek izslēgtas no tās daļas, kas tiek aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Šis priekšlikums ir ārkārtīgi diskutējams, un šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā normu varētu izmantot, tātad lai nemaksātu nodokļus.

Turklāt es gribētu teikt tā: ja mēs dodam šādas tiesības un priekšrocības darba devēju organizācijām, tad izvirzās cits jautājums: kādēļ šādas tiesības netiek dotas arodbiedrībām, darba ņēmējorganizācijām? Kamdēļ arodbiedrību biedriem tā nauda, ko viņi iemaksā kā biedru naudu arodbiedrībās, netiek ieskaitīta tajos izdevumos, kas netiek aplikti ar ienākuma nodokli? Sakiet, lūdzu, kādēļ ir šāda netaisnība, jo darba devēju organizācija, šī valsts institūcija, un arī arodbiedrība, šī valsts mēroga institūcija, veido šo konsultatīvo padomi. Kādēļ vieniem, darba devējiem, ir šādas finansiālas priekšrocības? Tiem, kuri pelna vairāk, tiem ir priekšrocības, bet tiem, kuri nepelna, tiem nav šo priekšrocību?

Man ir šāds priekšlikums: tā kā šī norma ir ļoti diskutējama, un pēc būtības tā ir varbūt arī darba devēju organizācijas un arodbiedrības stimulējoša, tā būtu atbalstāma tad, ja valdība to būtu vispusīgi izvērtējusi, nevis tādā redakcijā, kādā tā ir šobrīd un kas dod iespēju ļoti viegli apiet mūsu nodokļu likumus.

Es tomēr aicinātu atturēties šajā lasījumā no šīs normas pieņemšanas.

Sēdes vadītājs. Jevgenija Stalidzāne - Jaunās partijas frakcijas deputāte.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Par šo normu bija ārkārtīgi daudz debašu. No Finansu ministrijas un no Valsts ieņēmumu dienesta tika saņemts atzinums, ka konceptuāli šīs valsts iestādes neiebilst pret šādu punktu, bet no Finansu ministrijas bija priekšlikums, ka komisijai ir jāiedod pilns teksts Finansu ministrijai, bet Latvijas darba devēju konfederācijai jāsagatavo aprēķini, cik liela summa tā varētu būt. Līdz ar to arī komisijā tika pieņemts lēmums pēc otrā lasījuma nosūtīt šo dokumentu Finansu ministrijai. Latvijas darba devēju konfederācija ir apsolījusi sagatavot aprēķinus, kādi varētu būt, un trešajā lasījumā mēs šo jautājumu vēlreiz sīki izdebatētu, vai tas viss pienāktos šim likumam vai tomēr pienāktos nodokļu likumiem.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzam. Lūdzu, vai jūs vēlējāties komisijas vārdā ko piebilst?

J.Stalidzāne. Jā, es vēl pateikšu par arodbiedrībām. Bija arī arodbiedrības klāt, kad šis jautājums tika apspriests, un tika nolemts, ka tad arī arodbiedrības pieprasītu izmaiņas savos likumos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 25. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 12, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk par 27.priekšlikumu.

J.Stalidzāne. 27. priekšlikums komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Un 28. ir atbildīgās komisijas priekšlikums - mainīt termiņu. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

Lūdzu balsošanas režīmu!

J.Stalidzāne. Lūdzu vārdu par otro lasījumu...

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Darba devēju organizāciju un to apvienību likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Stalidzāne. Priekšlikumus iesniegt līdz 16. martam.

Sēdes vadītājs. 16. marts. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies.

Nākošais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par 1985. gada 15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Ārlietu komisijas vārdā aicinu pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu””. Līdz šim mums darbojās Saeimas 1996.gada 22.februārī pieņemtais likums “Par Eiropas vietējo pašvaldību hartu”, kur mums par saistošiem tika atzīti panti, kuri ir norādīti jūsu dokumentā nr. 398.

Šobrīd ir priekšlikums papildināt 6.pantu ar 2.punktu, kura līdz šim nebija, 7.pantu - ar 2.punktu, kurš līdz šim nebija akceptēts, un 9.pantu - ar 4.punktu. Šie grozījumi Latvijai par saistošiem paredz nosacījumus par vietējo pašvaldību darbinieku dienesta apstākļiem, kvalifikāciju, kā arī reglamentē jautājumu par finansu sistēmām, uz kurām ir balstīti pašvaldībām pieejamie līdzekļi. Tie pašlaik tiek īstenoti, bet tie nav nostiprināti likumdošanā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas datumu!

R.Labanovskis. 22.marts.

Sēdes vadītājs. 22.marts.

R.Labanovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts “Grozījums Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likumā”. Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs paņemt dokumentu nr. 452. Atbilstoši Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā ir nepieciešams veikt Latvijas likumdošanas saskaņošanu ar Eiropas Savienības prasībām. Eiropas Savienība un arī Eiropas Padome neiesaka tās dalībvalstīm izdevējdarbībā ieviest papildu reģistrācijas nosacījumus šobrīd jau plaši lietotajiem starptautiskajiem standartu numuriem. Jebkura cita papildu reģistrācijas forma var tikt uzskatīta par diskriminējošu un par politiskās kontroles līdzekli.

Gribu arī piebilst, ka likumprojekts nekādā gadījumā neietekmē valsts budžetu, kā arī esošo tiesību normu sistēmu. Šajā sakarā es ļoti aicinu deputātus atbalstīt šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Komisijai ir priekšlikums - pieņemt šo likumprojektu šodien arī otrajā lasījumā, jo šis labojums vairāk ir tehniskas dabas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 3, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu jautājumu Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkava kungam. Jautājums: “Kas kavē Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikāciju un kādi, jūsuprāt, varētu būt šīs konvencijas ratifikācijas reālie termiņi?”

Iesniedzam šo deputātu jautājumu Latvijas Republikas ārlietu ministram. Lūdzu, reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!

Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds paziņojumam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Pēc piecām minūtēm Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija pulcēsies sēdei par dzīvokļu jautājumiem. Mēs sanāksim kopā Sarkanajā zālē. Paldies.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Viola Lāzo, Jānis Ādamsons, Jānis Leja, Indulis Bērziņš, Ivars Godmanis, Normunds Rudevičs, Kārlis Leiškalns, Aigars Kalvītis, Jāzeps Šņepsts, Aivars Tiesnesis, Juris Dalbiņš, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Vaira Paegle, Silvija Dreimane, Ģirts Valdis Kristovskis, Juris Sinka, Roberts Zīle un Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs. Sēde tiek slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas ziemas sesijas 9.sēde

1999.gada 11.martā

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Eiropas reģiona konvenciju

par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar

augstāko izglītību”

(445. un 445.-a dok.) - 1.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas

Satversmē” (Nav pieņemts)

(457. un 457.-a dok.) - 2.lpp.

Priekšlikumi - dep., E.Baldzēns - 2.lpp.

- dep. O.Grīgs - 3.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu

likumprojektam “Valsts fondēto pensiju likums”” - 4.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam G.Krastam”

(459. dok.) - 4.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam A.Kalvītim”

(460. dok.) - 4.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem

un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai”” (3.lasījums)

(444. dok.) - 4.lpp.

Ziņo - dep. J.Dobelis - 4.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”

(3.lasījums)

(453. dok.) - 5.lpp.

Ziņo - dep. J.G.Vidiņš - 5.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās

personas statusa noteikšanu komunistiskajā un

nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (3.lasījums)

(454. dok.) - 7.lpp.

Ziņo - dep. A.Seiksts - 7.lpp.

Debates - dep. J.G.Vidiņš - 8.lpp.

- dep. J.Dobelis - 10.lpp.

- dep. A.Seiksts - 11.lpp.

- dep. M.Lujāns - 12.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 13.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 14.lpp.

- dep. P.Tabūns - 14.lpp.

- dep. A.Seiksts - 15.lpp.

- dep. I.Birzniece - 16.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 16.lpp.

- dep. V.Makarovs - 18.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 19.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu

likumā” (1.lasījums)

(361. un 442. dok.) - 21.lpp.

Ziņo - dep. J.Dobelis - 21.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts

noslēpumu”” (1.lasījums) (Steidzams)

(356. un 443. dok.) - 22.lpp.

Ziņo - dep. O.Grīgs - 22.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku

un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas

Republikā”” (2.lasījums)

(237. un 447. dok.) - 23.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 23.lpp.

Debates - dep. J.Sokolovskis - 25.lpp.

- dep. J.Dobelis - 27.lpp.

- 29.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām

organizācijām un to apvienībām”” (2.lasījums)

(59. un 448. dok.) - 32.lpp

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 32.lpp.

Debates - dep. Dz.Rasnačs - 33.lpp.

- dep. L.Muciņš - 36.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 39.lpp.

Paziņojumi - dep. G.Bojārs - 40.lpp.

- dep. O.Grīgs - 40.lpp.

- dep. K.Lībane - 40.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 41.lpp.

- dep. M.Vītols - 41.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 41.lpp.

 

Debašu turpinājums - dep. M.Lujāns - 42.lpp.

- dep. L.Muciņš - 43.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 44.lpp.

- 48.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 52.lpp.

- dep. J.Škapars - 55.lpp.

- dep. J.Dobelis - 56.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 57.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 58.lpp.

- dep. I.Burvis - 59.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Lagzdiņš - 62.lpp.

- dep. M.Lujāns - 62.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 63.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par 1979.gada Bonnas konvenciju

par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību”

(1.lasījums) (Steidzams)

(295. un 450. dok.) - 63.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 63.lpp.

 

 

 

Likumprojekts “Par 1979.gada Bonnas konvenciju

par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību”

(2.lasījums)

(295. un 450. dok.) - 64.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 64.lpp.

 

Likumprojekts “Darba devēju organizāciju un to

apvienību likums” (2.lasījums)

(80. un 449. dok.) - 64.lpp.

Ziņo - dep. J.Stalidzāne - 65.lpp.

Debates - dep. P.Apinis - 69.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 69.lpp.

- dep. J.Stalidzāne - 70.lpp.

 

 

Likumprojekts Grozījums likumā “Par 1985.gada

15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu”

(1.lasījums)

(398. un 451. dok.) - 72.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 72.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums Poligrāfisko un citu

izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru

piegādes likumā” (1.lasījums) (Steidzams)

(324. un 452. dok.) - 73.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 73.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījums Poligrāfisko un citu

izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru

piegādes likumā” (2.lasījums)

(324. un 452. dok.) - 74.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 74.lpp.

 

Par Saeimas deputātu jautājumu ārlietu ministram

V.Birkavam “Par Vispārējās konvencijas par

nacionālo minoritāšu aizsardzības ratifikāciju” - 74.lpp.

Paziņojums - dep. A.Bērziņš - 75.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 75.lpp.

 

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem