Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas desmitā sēde

1999.gada 10.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 10.jūnija Saeimas sēdi. Pirms izskatām darba kārtības jautājumu, informēju, ka ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu un 31.panta otro daļu lūdz iekļaut Saeimas 10.jūnija sēdes darba kārtībā komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Ingrīdas Ūdres apstiprināšanu Reģionālās attīstības padomes sastāvā”. Prezidijs ierosina šo lēmuma projektu izskatīt sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu un apstiprināšanu pēc darba kārtības 8.jautājuma. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības 12.punktu - likumprojekta “Par pašvaldības aptauju” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!”) Vai pieprasāt balsošanu? Deputāti vēlas balsot par šo priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - izslēgt no darba kārtības 12.punktu, likumprojekta “Par pašvaldības aptauju” izskatīšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts tiek izslēgts no darba kārtības.

Desmit deputāti ir iesnieguši līdzīga satura priekšlikumu, par kuru mēs jau nolēmām. Tātad ierosina svītrot no Saeimas 10.jūnija sēdes darba kārtības 12.punktu un lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 22.jūnijam. Prezidijs nav saņēmis lēmuma projektu, tāpēc mēs ierosinām par šo jautājumu lemt tad, kad Prezidijam tiks iesniegts pats lēmuma projekts.

Desmit deputāti lūdz Saeimas 10.jūnija sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” un izskatīt to pirmajā lasījumā. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Nav iebildumu? (Starpsauciens: “Ir!”) Lūdzu!

Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Ar šo dokumentu ir šāda situācija: Saeima nolēma neizskatīt minētās augstskolas Satversmi līdz brīdim, kamēr netiks atrisināts jautājums par divām slimnīcām - par Paula Stradiņa klīnisko slimnīcu un par Bērnu klīnisko slimnīcu.

Ministru kabinets izskatīja šo jautājumu un pieņēma savu lēmumu. Ja reiz šī ir cita Satversme, tad tādā gadījumā tā no jauna ir jānodod komisijai, bet, ja gadījumā šajā Satversmē ir izdarīti kādi grozījumi, tādā gadījumā šai Satversmei ir jānāk no komisijas. Nevar būt tā, ka Ministru kabinets ir izlēmis par šīm divām ārstniecības iestādēm, bet Saeima atkal skatīs to pašu Satversmi nemainītā veidā. Tādēļ es iebilstu pret šādu priekšlikumu, jo priekšlikumam ir jānāk vai nu no Izglītības un zinātnes ministrijas, vai no komisijas.

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Godātais kolēģi Požarnov! Es jums izskaidrošu, ka likums, kuru mēs pieņemam ar šo lēmumu: “Apstiprināt Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmi”, skan tā:

“1.pants: “5.februārī pieņemtā Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversme ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.”

2.pants: “Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā.”” Taču tas punkts, kas nosaka, ka akadēmijas divas slimnīcas, proti, P.Stradiņa slimnīca un Bērnu klīniskā slimnīca, tiek pārvērstas par akciju sabiedrībām... Šāds lēmums Ministru kabinetā tiešām ir pieņemts, un reorganizācija ir uzsākta. Šīs Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes 4.punktā ir teikts, ka tās darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Izglītības likums, likums “Par zinātnisko darbību”, “Augstskolu likums”, šī Satversme un citi normatīvie akti”. Citi normatīvie akti, proti, Ministru kabineta lēmums, ir augstāks par šo Satversmi, par šo punktu. Tātad griezieties pie Kusiņa kunga, un Kusiņa kungs jums to apstiprinās. Tas ir saskaņots mūsu Juridiskajā birojā.

Es vēlreiz atgādinu: šī Satversme ir jāapstiprina, bet Latvijas Medicīnas akadēmijai, diemžēl, es varu teikt, jau ir atņemtas abas šīs klīnikas. Es esmu viens no tiem, kurš uzskata, ka abām šīm klīnikām bija jāpaliek Latvijas Medicīnas akadēmijas sastāvā. Tagad, lūdzu, netraucēsim kolēģiem, netraucēsim augstskolu pasniedzējiem strādāt un neatstāsim studentus neziņā! Balsosim “par”!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai iekļautu šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 28, atturas - 14. Likumprojekts ir iekļauts darba kārtībā kā pēdējais jautājums.

Sāksim izskatīt darba kārtību! Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Klementjeva, Deņisova, Sokolovska un Urbanoviča iesniegto likumprojektu “Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apstiprināšanu” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “par” vēlas deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Sēdes beigās mēs izskatīsim lēmuma projektu “Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apturēšanu” , jo tā neatbilst likumam. Satversme tika pieņemta 1992.gadā, un ir skaidrs, ka tā novecoja un radās tās izmaiņas. Bet mēs nekādā ziņā nesakārtosim šīs universitātes Satversmi, vienkārši apturot tas darbību. Loģiski būtu pieņemt jaunu Satversmi vecās Satversmes vietā, variantu, kurā ir novērsti visi trūkumi. Tieši tāpēc deputātu grupa nāca ar priekšlikumu apstiprināt jaunu Satversmi - proti, svītrot jautājumu par Satversmes apturēšanu un neatbilstību likumam kā tādam. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē jau izskanēja doma, vai mēs rīkojamies atbilstoši noteiktajai kārtībai, kāda pastāv šādos gadījumos. Es izkliedēšu jūsu šaubas.

Augstākās izglītības likuma 10.pants paredz, ka universitātes Satversmi un tās grozījumus pieņem universitātes koleģiālās vadības institūcijas un tos pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Saeima. Tātad mums ir dokumenti, koleģiālās valdības institūcijas, Satversmes sapulces protokols, mums ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas pozitīvais atzinums par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmi, kuru parakstīja bijušais ministrs Celmiņa kungs. (Diemžēl es nepaspēju jums izdalīt šo dokumentu.) Šis lēmums tika pieņemts 1997.gada 29.septembrī. Rodas jautājums: kāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kas saņēma šo Satversmes projektu 1997.gada oktobrī, neapstiprināja to? Varbūt mums atbildēs tagadējais Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs. Manā skatījumā, tajā laikā nebija (un arī vēl šodien nav) vēlmes sakārtot šo Satversmi, bet bija mērķis - likvidēt spēcīgo un konkurētspējīgo izglītības iestādi.

Daudz runājam par nelikumībām, kas notiek šajā universitātē, bet, godātie kolēģi, nav neviena tiesas sprieduma. Taču tikai tad, ja ir, mēs varam runāt par likumu pārkāpumiem. Ļoti bēdīgi, ka Izglītības un zinātnes ministrija nespēj likumīgā ceļā cīnīties pret nelikumībām, bet meklē apvedceļus. Ja šodien Saeima nevirzīs uz komisijām Rīgas Aviācijas universitātes Satversmi, Izglītības un zinātnes ministrijai tiks dota skaidra ziņa: dariet, ko gribat, likumam nav nozīmes.

Lūdzu jūs atbalstīt šo Satversmes projektu un virzīt to uz komisijām izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija. Runās “pret”.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es respektēju iepriekšizteikto domu un arī to, ka cilvēki no attiecīgās frakcijas grib risināt dažādus jautājumus, to skaitā šīs Satversmes apstiprināšanu. Bet es gribu atgādināt visiem kolēģiem, ka jautājums vispār nav skatāms pēc būtības un līdz ar to ir noraidāms, jo Augstskolu likums paredz, ka Satversmei pirms iesniegšanas izskatīšanai Saeimā vispirms ir jābūt izskatītai Izglītības un zinātnes ministrijā un uz šī iesniegtā dokumenta ir jābūt pašreizējā izglītības un zinātnes ministra Jāņa Gaigala parakstam. 7.Saeimas laikā izglītības un zinātnes ministrs ir Jānis Gaigals. Ja likumprojekts tiek iesniegts 7. Saeimas laikā, tad bez Jāņa Gaigala paraksta mēs neesam tiesīgi šo dokumentu skatīt. To paredz Augstskolu likums.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apstiprināšanu” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 26, atturas - 46. Priekšlikums noraidīts.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Gundara Bojāra, Leona Bojāra, Lāzo, Leiškalna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcijas deputāts.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ieteiktie grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” paredz būtiskas izmaiņas ofšora jeb ārzonas firmu aplikšanā ar nodokļiem. Tiek mainīta politika, kas tika sākta 1996.gadā, - cīņa pret ofšoru firmām attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu un krāpšanu. Visi darījumi, kas tiek pārskaitīti uz ofšora jeb ārzonas firmām, ir aplikti ar 25% lielu ienākuma nodokli. Gadījumos, ja ir tiesības neieturēt nodokli, ja attiecībā uz iepriekš minētajiem maksājumiem ir pamatoti pierādīts, ka tie netiek izdarīti ar nolūku samazināt apliekamo ienākumu... tātad ir šī iespēja, ja netiek samazināti nodokļi, problēmu risināšanai ar pārvadātājiem pašreizējā likumdošana un Ministru kabineta noteikumi ļauj to risināt... Iesniedzēji šobrīd atsakās no ofšoru aplikšanas ar šo nodokli, paverot iespēju budžetā zaudēt milzīgas summas.

Es aicinu šo likumprojektu nenodot komisijām. Tā ir būtiska atkāpšanās no tām lietām, kuras ir uzsāktas. Protams, mani te pārsteidz atsevišķi parakstītāji - lielais ofšoru cīnītājs Ādamsons, kas ir pirmajās rindās, atver ceļu ofšoriem nemaksāt nodokļus. Man ir pārsteigums un prieks, ka cilvēki mainās. Arī cīnītājs par ofšoru neaplikšanu ar nodokļiem Ādamsons. Es aicinu neatbalstīt. Tas būtu būtisks trieciens nodokļiem, Latvijas budžetam.

Sēdes vadītājs. “Par” vēlas runāt deputāts Gundars Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

G.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Likums, kāds tas ir pašlaik, likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta astotā daļa nosaka, ka 25% no visiem maksājumiem, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām vai citām personām, kas atrodas, ir izvietotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu vai beznodokļu zonās... ka tātad ir jāmaksā 25% nodoklis. Tajā pašā laikā panta nākamā daļa nosaka to, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības nepiemērot šo nodokļa likmi, ja šis maksātājs ir pierādījis, ka viņš nav mēģinājis samazināt nodokļa devu. Viņam ir tikai tiesības! Praksē šā likuma norma ir novedusi pie tādas situācijas, ka praktiski 100% visu kuģu fraktēšanu Latvijā veic ārvalstu uzņēmumi (apmēram 90% kuģu īpašnieku, kuri veic jūras vai multi-modālos kravu pārvadājumus, ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu zonās, un Latvijas kravas nosūtītāji ir spiesti veikt preces pārdošanu pēc FOB (FAS) noteikumiem, tādējādi samazinot peļņas daļu un apgrozījumu par frakta tiesu. Tātad lielāka daļa šo ienākumu par fraktu nonāk ārzemju fraktētāju vai kravas pircēju rokās un šī nauda Latvijā vispār netiek apgrozīta. Tā ka šis apgalvojums, ka budžets zaudēs milzīgus līdzekļus, ir absolūti nepamatots un absurds.

Es esmu te apmēram uzmetis aptuvenos ciparus. 1998.gadā caur Latvijas ostām ir izvesti apmēram 1,2 miljoni kubikmetru zāģmateriālu, kur vidēji viena kubikmetra fraktēšanas izmaksa sastāda 9,5 latus, un kopā šis apgrozījums par fraktēšanu vien sasniedz 11,5 miljonus latu gadā, kuri pašlaik apgrozās ārzemju kompānijās. Vidējā peļņa no frakta ir apmēram 7,5%, un tas dod mūsu uzņēmumiem apmēram 860 tūkstošus lielu peļņu. Līdzīgi ir ar papīra malku. Tur valsts budžetā papildus varētu ienākt 600 tūkstošu latu peļņa, bet par naftas produktiem, ja mēs paņemam tikai 25% no fraktēšanas tirgus, tas vēl dotu apmēram 20 miljonu latu apgrozījumu Latvijā. Un peļņa būtu apmēram 800 tūkstošu latu mūsu uzņēmumiem. Ja mēs sasummējam kopā šos zaudējumus, ko Latvijas budžets nav saņēmis šīs likuma normas dēļ, tad kopā šī summa varētu sasniegt apmēram 2 miljonus latu tīrā peļņas nodokļa veidā.

Tādēļ es ļoti aicinātu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām, arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Bērziņa kungs tur ir pārstāvēts. Mēs tur varētu izstrīdēties, uzaicināt speciālistus. Ja neizdosies pierādīt šīs likuma normas vajadzību, tad acīmredzot šis likums tiks sagrauts, jau strādājot komisijās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 33, atturas - 25. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vītola, Bērziņa, Šķēles, Škapara un Rugātes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1999.gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Ir vairāki iemesli, kuru dēļ Tautas partijas frakcija Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā iesniedza Saeimai izskatīšanai grozījumu projektu šā gada Valsts budžeta likumā. Pirmais iemesls ir tāds, ka ir izveidojusies ļoti sarežģīta situācija ar zemes īpašuma kompensācijas sertifikātu atmaksāšanu to īpašniekiem, kuri saskaņā ar likumu tika piešķirti par atsavināto zemi lauku apvidos. Šogad budžetā šim mērķim ir paredzēti 5 miljoni latu no privatizācijas ieņēmumiem, bet nauda Valsts privatizācijas fondā ienāks labi ja gada beigās, tāpēc pērn uzsāktā sertifikātu atmaksāšana kopš gada sākuma faktiski ir apstājusies un vairāki tūkstoši kompensācijas saņēmēju ir kļuvuši par privatizācijas procesa ķīlniekiem un atstāti neziņā. Daudzi no šiem sertifikātu īpašniekiem ir ļoti cienījama vecuma cilvēki, kuri nereti dzimuši gadsimta sākumā un ir arī izcietuši politiskās represijas no padomju režīma puses. Mēs uzskatām, ka būtu nepieciešams paātrināt šo procesu, un tādēļ Tautas partija ierosina sertifikātu dzēšanai nepieciešamo summu paredzēt, pamatbudžetā palielinot iemaksas no Valsts īpašuma privatizācijas fonda. Šis priekšlikums neprasa papildu izdevumus budžetā un palīdzēs atrisināt izveidojušos problēmu.

Otrkārt, šī ir iespēja “atvērt” budžetu un veikt tajā pārējos nepieciešamos labojumus. Budžeta izpilde šā gada pirmajos piecos mēnešos diemžēl skaidri parāda tās negatīvās tendences, par kurām Tautas partija runāja jau gada sākumā. Tas, ka dažādu faktoru ietekmē ir apstājusies tautsaimniecības izaugsme, par ko liecina iekšzemes kopprodukta pieaugums ar mīnusa zīmi šā gada pirmajā ceturksnī, tieši atspoguļojas arī valsts finansēs. Tikai nodokļu ieņēmumu vien pamatbudžetā šobrīd ir par 15 miljoniem mazāk nekā bija attiecīgajā pagājušā gada periodā. Sociālās apdrošināšanas speciālajos budžetos maija beigās bija izveidojies 30 miljonu latu liels finansu deficīts. Tas nozīmē, ka pensiju izmaksas, bezdarbnieku pabalsti un visi tekošie sociālie maksājumi šogad tiks nodrošināti, vienīgi aizņemoties naudu no pamatbudžeta, tātad uz valsts parāda pieauguma rēķina. Turpinot samazināties ekonomiskajai aktivitātei, pieaugot bezdarbam, palielinoties importa pārsvaram pār eksportu un samazinoties ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā, kas tieši ietekmē tekošā konta deficīta līmeni, manuprāt, vairs tikai retais spītīgi turpina ticēt, ka kāda pārdabiska brīnuma rezultātā izdosies sabalansēt budžeta ieņēmumus un izdevumus gada otrajā pusē.

Deputātiem ir jāapzinās, ka brīnumi šajā valstī nenotiks. Realitāte ir tāda, ka gadījumā, ja Saeima neizšķirsies par budžeta izdevumu daļas samazināšanu, šis gads beigsies ar būtisku finansu deficītu visos budžeta veidos. Skumji, ka tik vieglprātīgi un tik viegli notiek atteikšanās no tā, kas tik ilgi un grūti ir sasniegts, - atteikšanās no idejas, par ko tik grūti ir bijis pārliecināt sabiedrību, atteikšanās no idejas par sabalansētu budžetu.

Zīmīgs šajā kontekstā ir Latvijas Bankas prezidenta Repšes kunga vakardien izteiktais brīdinājums, ka Saeimas vilcināšanās izskatīt budžeta grozījumus var ne vien samazināt investoru uzticību Latvijai, bet var novest arī pie iespējamas Latvijas kredītreitinga samazināšanās. Šādā situācijā ir pilnīgi saprotama arī Valūtas fonda nostāja, pārtraucot sarunas ar valdību līdz rudenim un dodot laiku valdībai izdarīt izmaiņas valsts budžetā.

Atliekot budžeta grozījumus uz rudeni, situācija valsts budžetā tikai pasliktināsies, bet galvenais ir tas, ka mēs būsim zaudējuši nodokļu maksātāju naudu un zaudējuši laiku, ko varētu izmantot, lai sagatavotu un pieņemtu šos nepieciešamos lēmumus. Valdības izdevumu samazināšana ir grūts uzdevums jebkurai valdībai, bet no tā, ka mēs šo uzdevumu atliksim līdz gada beigām, tas vieglāks nekļūs. Es uzskatu, ka, novilcinot budžeta “atvēršanu”, Saeimai būs jāuzņemas atbildība ne vien par nesabalansētu valsts budžetu, bet arī par būtisku zaudējumu nodarīšanu valsts interesēm, kas izpaudīsies kā makroekonomiskās situācijas pasliktināšanās un pieaugošs tekošā konta deficīts, arī lata stabilitātes apdraudētība divu līdz trīs gadu perspektīvā.

Nevar politisku aprēķinu dēļ vieglprātīgi sagraut to, kas ir tik svarīgs - cilvēku uzticību savai valstij. Ja kādu dienu cilvēku uzkrājumi un nauda viņu kabatās sāks zaudēt vērtību, vairs nebūs nozīmes tam, kurš deputāts toreiz bija no pozīcijas un kurš deputāts bija no opozīcijas. Par to kopumā būs atbildīga Saeima, jo Saeima lemj par valsts finansēm.

Tāpēc Tautas partija aicina arī valdības partijas pārstāvošos deputātus izmantot šo iespēju - izrādīt politisku gribu un nolikt pie malas personīgās ambīcijas, lai uzsāktu budžeta sakārtošanu, negaidot rudeni. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. “Par” neviens runāt nevēlas... Viens ir runājis “par”. “Pret” runāt neviens deputāts nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1999.gadam”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 29, atturas - 24. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Indulis Bērziņš.

 

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Turpināsim sēdi! Atbilstoši mūsu darba kārtībai nākamais jautājums ir par atvaļinājuma piešķiršanu. Helēna Demakova ir lūgusi piešķirt viņai atvaļinājumu šā gada 10.jūnijā, ko Prezidijs ir arī izdarījis. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Ejam tālāk. Nākamā darba kārtības sadaļa ir “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata...”. Tas ir darba kārtības jautājums nr.6 - lēmuma projekts “Par Pētera Eglona apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”.

Juridiskā komisija, lūdzu! Rasnača kungs - Juridiskās komisijas vārdā. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Juridiskajā komisijā ir saņemts Tieslietu ministrijas iesniegums ar ieteikumu apstiprināt Pēteri Eglonu par Rēzeknes tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Ludmilas Gusevas apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tieslietu ministrija iesaka apstiprināt Ludmilu Gusevu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, izšķirsim arī šo jautājumu balsojot. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Nākamais - darba kārtības 8.jautājums.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” 1994.gada 30.martā Latvijas Republikas Saeima iecēla Jāni Muižnieku par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem. Šis termiņš ir beidzies, un tieslietu ministre un Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir parakstījuši ieteikumu atkārtoti iecelt Jāni Muižnieku par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju.

Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu un pieņēma pozitīvu lēmumu atbalstīt Jāni Muižnieku atkārtoti iecelt šajā amatā.

Sēdes vadītājs. Vai visi dzirdēja, kāds ir komisijas viedoklis? Tas ir pozitīvs. Lūdzu, izšķirsim arī šo jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 4. Jānis Muižnieks atkārtoti iecelts par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju.

Nākamais ir jautājums, ko mēs iebalsojām darba kārtībā. Tas ir Saeimas lēmums par Ingrīdas Ūdres apstiprināšanu Reģionālās attīstības padomes sastāvā.

Neviens nevēlas izteikties par šo jautājumu? Mums ir vienkārši jānobalso par šo jautājumu. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Tātad Ingrīda Ūdre vienbalsīgi apstiprināta Reģionālās attīstības padomes sastāvā. Paldies.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - “Likumprojektu izskatīšana”. Un tajā pirmais bija darba kārtības jaautājums nr. 9 - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis. Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aicinām paņemt dokumentu nr. 727.

Pirmais ir deputātu Bartaševiča, Mitrofanova un Plinera priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Tātad, Ābiķa kungs, par šo priekšlikumu ir jāatklāj debates. Deputāts Bartaševičs vēlas izteikties. Lūdzu, Bartaševiča kungs!

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Es iesaku mazliet mainīt koncepciju, kas ir ielikta 9. pantā, un šis ieteikums attiecas ne tikai uz pirmo priekšlikumu, bet arī uz otro un trešo. Jo pašreizējā redakcija paredz, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību var iegūt tikai valsts valodā, bet tajā pašā laikā mēs panta otrajā daļā rakstām, ka ir iespēja arī cittautiešu valodās iegūt izglītību, un tas nav loģiski. Turpretim mēs ierosinām garantēt ikvienam izglītojamajam izglītību tieši valsts valodā, un otrā daļa runā par to, kādas iespējas ir mazākumtautību pārstāvjiem iegūt izglītību. Es domāju, ka pareizāk būtu garantēt, nevis aizliegt... Lūdzu balsot par mūsu iesniegto 1., 2. un 3. priekšlikumu, jo tie ir savstarpēji saistīti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk neviens izteikties nevēlas.

Lūdzu, Ābiķa kungs, komisijas vārdā.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt deputātiem to, ka līdzīga rakstura iesniegumi bija arī otrajā lasījumā un Saeima tos noraidīja - kaut vai tā iemesla dēļ, ka Izglītības likums, kas tapa iepriekšējā Saeimā, tika pieņemts pēc ilgām un karstām debatēm un ka pēc ilgām un karstām debatēm tika pieņemta arī tā sadaļa, kas skar valodu izglītībā; tā ir uzrakstīta principiāli un nodrošina latviešu valodas pozīcijas nākotnē izglītības sistēmā. Pie reizes gribu atgādināt, ka par šo sadaļu un par Izglītības likumu kopumā tika saņemtas arī pozitīvas Eiropas institūciju atsauksmes. Tāpēc šeit kaut ko būtiski grozīt, manuprāt, absolūti nav vajadzības. Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Jūs dzirdējāt komisijas viedokli. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 35, atturas - 37. Pirmais priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, nākamais - 2. priekšlikums.

Dz.Ābiķis. 2. priekšlikums ir deputātu Bartaševiča, Mitrofanova un Plinera priekšlikums. Arī tas ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Tiek pieprasīts balsot. Kolēģi pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 30, atturas - 39. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais.

Dz.Ābiķis. 3. - deputātu Bartaševiča, Mitrofanova un Plinera priekšlikums, kurš ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz tiek pieprasīts balsojums. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 28, atturas - 39.

Nākamais ir Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums nr. 4.

Dz.Ābiķis. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Pieņemts ir arī 5. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret 5. priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī 6. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts. 6. priekšlikums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. 7. - deputātu Bartaševiča, Mitrofanova un Plinera priekšlikums. Tas ir daļēji atbalsīts un iestrādāts nākamajā - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret šādu komisijas lēmumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tātad arī šoreiz nevienam nav iebildumu? 8. priekšlikums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. 9. - deputātu Bartaševiča, Mitrofanova un Plinera priekšlikums, kurš ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Bartaševiča kungs lūdz vārdu. Lūdzu, atklāsim debates.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Manā skatījumā, būs pilnīgi nepareizi, ja mēs atbalstīsim tikai tās izglītības iestādes, kuras mācību valoda ir latviešu valoda. Mums ir vai nu jāatbalsta visas iestādes, kas realizē akreditētas programmas, vai vispār nevienu nevajag atbalstīt. Tāpēc radās šis priekšlikums, un es lūdzu jūs to atbalstīt un nevairot diskrimināciju mūsu likumdošanā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs vēlas runāt Boriss Cilevičs. Lūdzu!

B.Cilēvičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sakarā ar šo likuma normu rodas divi jautājumi. Pirmais - vai vispār valstij finansiāli ir jāatbalsta privātas mācību iestādes? Un otrais - ja valsts atbalsta šīs iestādes, cik tālu ir pieļaujama kaut kāda atlase? Visām mācību iestādēm būtu jādod vienādas iespējas saņemt šo valsts atbalstu.

Uz pirmo jautājumu, es domāju, ir jāatbild pozitīvi. Šī likuma norma ir vajadzīga, jo, protams, privātajās mācību iestādēs mācās tie bērni, kuru vecāki ir turīgāki par citiem. Bet pensiju tomēr saņem visi, neatkarīgi no tā, vai cilvēki ir turīgi vai maznodrošināti, tāpat bērnu pabalstus izmaksā visiem.

Ar otro jautājumu ir drusciņ sarežģītāk. Es gribu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka šeit ir runa tikai par licencētām privātām mācību iestādēm. Tātad šīs ir mācību iestādes, kuras dod izglītību saskaņā ar Latvijas valsts noteiktajiem standartiem. Šīs mācību iestādes atbilst visām prasībām, ko izvirza Latvijas valsts - un konkrēti Izglītības un zinātnes ministrija. Tātad vienīgais kritērijs, kāpēc vienas mācību iestādes tiek pielaistas pie šī papildu finansējuma no valsts budžeta un citas netiek pielaistas, ir mācību valoda. Neapšaubāmi, tas juridiski jākvalificē kā diskriminācija. Un ir virkne starptautisku konvenciju, kurās šāds gadījums ir paredzēts. Es varu pirmām kārtām atsaukties uz 1960. gada UNESCO konvenciju par diskriminācijas likvidēšanu izglītībā, konkrēti, 1. panta b daļu, kura norāda, ka nedrīkst pieņemt šādas likumdošanas normas, kas jau iepriekš veido noteiktām grupām zemākus izglītības standartus. Bet ir skaidrs, ka, ja ir pieejams mazāks finansējums, tad būs tie zemākie standarti. Es varu minēt arī šīs pašas konvencijas 3. pantu. Arī daudz jaunākas - 1992. gada - ANO konvencijas par to personu tiesībām, kuras pieder pie etniskām, nacionālām, lingvistiskām un reliģiskām minoritātēm, 4. pantu.

Pēdējais, ko es gribu teikt. Šī norma ir diskriminējoša, un tā būs jāmaina agrāk vai vēlāk. Es nedomāju, ka mums kārtējo reizi jāgaida, kamēr autoritatīvas Eiropas institūcijas mums uz to norādīs. Labāk izdarīt to pašiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ar to debates beidzam. Ābiķa kungs - komisijas vārdā. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Mēs par šo jautājumu jau esam daudz diskutējuši, un Saeima ir balsojusi un ir līdz šim noraidījusi līdzīga rakstura priekšlikumus. Es tikai gribu paskaidrot, ka neviena starptautiskā konvencija neuzliek valstij par pienākumu finansēt privātās mācību iestādes.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izšķirsim jautājumu balsojot. Balsošanas režīmu, lūdzu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 47, atturas - 25. 9. priekšlikums nav pieņemts.

10. priekšlikums.

Dz.Ābiķis. 10. - finansu ministra priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Ir pieteicies debatēs Andris Tomašūns - parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Tomašūns (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, cienījamā Saeima! Es gribētu dot papildu skaidrojumu, kāpēc šeit nevarētu palikt tikai tāda norma, ka speciālās izglītības iestādes finansē no valsts budžeta. Gribu vēlreiz paskaidrot cienījamajiem deputātiem, ka notiek pāreja uz izglītības programmu un audzēkņu vai skolēnu finansēšanas kārtību. Un iestāde ir pakārtota institūcija. Un var būt tā, ka šādu speciālās izglītības programmu var realizēt arī vispārējās izglītības iestāde, kas nav speciālās izglītības iestāde. Un, ja mēs šodien runājam par to, ka ir nepieciešams bērnus ar speciālām vajadzībām integrēt parastajās izglītības iestādēs, tad… ja nepieņem šādu domu, ka varētu finansēt šīs klases un grupas, tad šāda iespēja tiek liegta jau ar šo likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies Tomašūna kungam. Pēteris Apinis, lūdzu!

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs balsot par finansu ministra priekšlikumu. Tas ļoti konkrēti norāda, ka šīs izglītības iestādes jāfinansē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Nav nekādas vajadzības ielikt likumā iekšā jautājumu par speciālajām klasēm un speciālajām grupām. Tad tās radīs citu pēc citas, un līdz ar to Ministru kabinets būs spiests no valsts budžeta finansēt katru iegribu - bez speciāliem noteikumiem. Es aicinu balsot par finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu! Ābiķa kungs - komisijas vārdā.

 

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es gribu vēlreiz atgādināt to, ka, pieņemot šo priekšlikumu, īstenībā valsts budžets tikai iegūst, jo tie bērni, kuri varbūt tiktu ievietoti tālu no mājām speciālās izglītības iestādēs, tagad dzīvos mājās, pie savām ģimenēm. Tas jau pats par sevi ir labi, tas ir jau ieguvums no audzināšanas viedokļa. Un, otrkārt, viņi atradīsies skolā tikai pa mācību laiku, bet katru dienu vecāki viņus paņems un vakarā būs kopā ar savu bērnu. Līdz ar to šis priekšlikums būs noraidāms, jo tas faktiski pat prasa lielākus valsts budžeta izdevumus.

Sēdes vadītājs. Paldies Ābiķa kungam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 31, atturas - 56. Nav pieņemts 10.

Lūdzu! Nākamais - 11. priekšlikums.

Dz.Ābiķis. 11. - finansu ministra priekšlikums, kurš ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Jā. Lūdzu, ministra kungam vārds. Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Tagad jūs tiešām dzirdēsiet mani daudzreiz, jo es uzstāšos arī turpmāk un runāšu par pantiem. Iepriekšējais pants tik tiešām nebija izšķirošs, tāpēc es necentos pārāk aizstāvēt savu viedokli. Kā jūs mani atbalstāt, to jūs redzat uz ekrāna.

Cienījamie deputāti! Kas attiecas uz 60.panta piektās daļas pēdējo teikumu, tas nav tik daudz saistīts ar izglītības specifiku, cik ar to praksi, kas pirms vēlēšanām bija šeit, parlamentā, kad izdevumu daļā likumos strādāja iekšā inflāciju. To darīt nedrīkst, to parasti nekad nedara.

Un, otrkārt, es jums pateikšu divas lietas. Ja būs tāda deflācija kā aprīlī, ko tad samazināsim? Tas ir viens jautājums.

Otrs. Cienījamie deputāti, jūs ļoti labi zināt, ka Izglītības likuma “smagākais” pants ir 59.pants, laikam trešā daļa, kur ir runa par to, kā vispār realizēt algu reformu izglītībā. Es neesmu pārāk liels speciālists šajā jomā, bet zinu, ka minimālā summa (vismaz spriežot pēc tās koncepcijas, ko esmu izlasījis) ir 27 miljoni un maksimums - 55 miljoni. Tā koncepcija, pēc manām domām, nav līdz galam izstrādāta, un acīmredzot mums vēl būs ļoti smagas cīņas Ministru kabinetā. Koncepcija nav izstrādāta. Tur ir vienkārši ielikts tāds koeficients - no 2,46 līdz 2,64. Tas ir minimālajai algai, paturot visu skolotāju skaitu. Ņemot vērā, ka skolotājam, teiksim, vidusskolā nav vairāk par 8 bērniem, ja rēķina uz vienu slodzi. Un tā tālāk. Tā faktiski ir ekstensīvā attīstība. Mums tur pietiks cīņas... Nepieciešamība, lai vispār šo jautājumu skatītu... Inflācija šoreiz galīgi nebūs noteicošais faktors. Bet šajā gadījumā es uzstājos tādēļ, lai pateiktu, ka nedrīkst atstāt likumos iekšā inflāciju, tātad korelējošos izdevumus, jo tam nav nekāda sakara ar ieņēmumiem. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu - piektās daļas pēdējā teikuma izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Ābiķa kungs - komisijas vārdā.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu izteikt viedokli balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 16, atturas - 33. Nav pieņemts, tātad noraidīts.

Lūdzu, skatīsim nākamo! 12.pielikumu.

Dz.Ābiķis. 12. - finansu ministra priekšlikums, kas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns ir pieteicies debatēs. Lūdzu!

A.Tomašūns. Cienījamā Saeima! Motivācija, kāpēc šis priekšlikums ir šajā likumā bijis un arī paliek, ir tāda, ka izglītības iestādēs šobrīd speciālo budžetu līdzekļu lietošana tiek apgrūtināta, jo šie līdzekļi ir jāieskaita pamatbudžetā. Lai varētu tos lietot, ir nepieciešama īpaša saskaņošana tāmes jautājumos un tā tālāk. Bet jāņem vērā, ka visi šie speciālie līdzekļi, kādus skolas, izglītības iestādes var iegūt, ne vienmēr ir plānojami, un, lai nebūtu apgrūtinājuma un lai radītu izglītības iestādēm papildu motivāciju iesaistīt izglītības procesā papildu līdzekļus, mēs esam paredzējuši šeit speciāli norādīt arī tās četras iespējas, kā šo naudu var tērēt. Līdz ar to nevar apgalvot, ka šīs izglītības iestādes ar speciālā budžeta līdzekļiem varēs ļoti brīvi rīkoties. Likums tos šajā daļā ierobežos, norādot, ka šī nauda tiek izlietota izglītības iestādes attīstībai, mācību līdzekļu iegādei, iestādes aprīkojuma iegādei un pedagogu un izglītības darba materiālajai stimulēšanai, ko šobrīd valsts un daudzas pašvaldības nespēj realizēt. Tāpēc, lai veicinātu izglītības iestāžu darbinieku aktivitāti un motivētu darbību, lūdzu atbalstīt likuma redakciju - tādu, kāda tā tiek piedāvāta balsošanai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Cienījamie kolēģi, es visu saprotu, - vasara... Tomēr saspringsim un mēģināsim koncentrēties un uzmanīgi klausīties tajos, kas runā! Pretējā gadījumā ir ļoti grūti vadīt sēdi. Un tiem kolēģiem, kas seko sēdes norisei, droši vien ir grūti klausīties. Man te norāda, ka vispār neko nevar dzirdēt. Tātad lūdzu klusumu zālē!

Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Vēlēšanas ir pēc trīs gadiem, nevis pēc viena mēneša. Vai tiešām es nevaru apelēt pie jūsu... es nezinu, izpratnes, vai? Protams, tas, ka šeit tā runā parlamentārais sekretārs, ir skaidrs: viņš aizstāv savu nozari. Ir tikai viena problēma - ja kāds aizstāv savu nozari un kopumā nav iespējas atrast finanses, tad beigās iznāks tā kā vienā otrā valstī, kas ir, piemēram, Austrumos. Es jums varu īsumā pateikt, kā notiek tās lietas Ukrainā. Parlaments balso, absolūti nerēķinoties ar ieņēmumiem, balso par visiem izdevumu posteņiem, balso, balso... Vienīgā laime ir tā, ka parlaments faktiski valdību nevar atlaist, jo valdību atlaiž prezidents. Nu, un, protams, ir rezultāts - valdība nepilda absolūti nevienu parlamenta balsojumu. Tā nebūtu pareiza prakse, ja mēs ietu šajā virzienā.

Kas attiecas uz manu otro priekšlikumu - panta septītās daļas izslēgšanu -, būtiska loma ir, cienījamie deputāti, vienam apstāklim. Kā jūs domājat?... Tagad būs cīņa par to, kā reformēt algas pedagogiem. Ļoti grūti... Būs precīzi jāizrēķina, cik lielas ir slodzes; būs jāzina, kāds ir katras konkrētās skolas stāvoklis, kāda ir situācija katrā skolā un kā tas viss ir reģionā, kādi tur ir tie koeficienti. Un tagad iedomāsimies, ka mēs atrodam šo variantu un piepeši, tā teikt, parādās šis pants! Pirmie trīs apakšpunkti... Tas ir ģeniāli uzrakstīts teikums, kas absolūti neko neizsaka. Jo - ko tas nozīmē: “izglītības iestādes attīstībai”? Maksāt algas papildus, celt kaut ko papildus, jumtu likt, sporta zāli būvēt - un tā tālāk. Bet ceturtais apakšpunkts? Ceturtais apakšpunkts ir tas, kas vispār pilnīgi visu algu reformu nojauks skolās. Man ir skaidrs, ka, protams, vienmēr pārmetīs: jā, bet kā var aizliegt kādam, kura bērns vai kurš pats ir beidzis šo skolu, ja viņš grib to naudu tagad iedot, lai tagad to naudu tur iztērē? Bet, saprotiet, - kā tad mēs atradīsim no valsts pareizo finansējumu, ja panta septītajā daļā paliks ceturtais apakšpunkts - “pedagogu un izglītojamo materiālajai stimulēšanai”? Kas ir materiālā stimulēšana? Tās ir prēmijas, papildu piemaksas pie algām. Un kā būs tad? Jūs panāksiet tādu situāciju, ka būs ekskluzīvās skolas un skolas, kuras vispār iztiks ar absolūto minimumu? Es nezinu. Es katrā ziņā aicinu, protams, atbalstīt manu priekšlikumu. Šajā gadījumā šis ir finansu disciplīnas jautājums. No otras puses, šis jautājums ir saistīts ar to, ka es negribētu, ka mums Latvijā veidotos zināmi skolu “geto” un kaut kādas zināmas skolu “oāzes”. Es brīnos, ka Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs jums nepauž līdzīga veida pozīciju.

Sēdes vadītājs. Paldies Godmaņa kungam. Tagad gan debates beidzam. Neviens vairs nav pieteicies.

Lūdzu! Ābiķa kungs teiks galavārdu. Komisijas vārdā.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā te ir domstarpības ne tikai vienas partijas ietvaros, bet pat valdības ietvaros, es aicinu izšķirt šo jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. To mēs arī darīsim. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 18, atturas - 26. Ir pieņemts.

Lūdzu! Nākamais - 13.priekšlikums.

Dz.Ābiķis. Nākamais ir 13. - finansu ministra priekšlikums, kurš ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Tomašūns (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeima! Es negribētu, ka to, ko es šeit saku, jūs uztvertu kā kaut kādu konfliktu partiju vai valdības starpā. Vienkārši ir tā, ka 6.Saeimā ir izlemts šis jautājums, pašlaik viedoklis tiek grozīts un es aizstāvu to pozīciju, par ko kādreiz Saeima jau ir vienojusies. Un lūgums ir ņemt vērā, ka, šo inovācijas fondu izveidojot, ir nepieciešams tomēr norādīt, kādi būs šo līdzekļu avoti. Es saprotu, kādas ir ar Valūtas fondu un varbūt ar vēl kādām citām institūcijām problēmas sakarā ar šo iezīmēto nodokli, bet šajā gadījumā Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka ir nepieciešams atstāt to redakciju, kura ir 61.pantā un kuru ir akceptējusi komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš).

Godātie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu - nepalielināsim to mūsu iezīmēto nodokļu skaitu, nepalielināsim to mūsu lēmumu skaitu, ar kuriem mēs sadalām visus akcīzes nodokļus mazās, šaurās “strēmelītēs”! Finansu ministra priekšlikumā ir precīzi noteikts, ka Ministru kabinets ne tikai izveidos šo inovācijas fondu, bet arī radīs tam līdzekļus. Un mēs varam arī atrast iespējas godīgi un kārtīgi un atbilstoši Budžeta likumam un atbilstoši arī visiem mūsu iepriekšējiem lēmumiem par valsts finansējumu arī šādu inovācijas fondu veidot. Nav nekāda iemesla likumā ierakstīt, ka šādu inovācijas fondu veidos mistiski atskaitījumi no akcīzes nodokļa alkoholam un tabakai. Šajā likumā nav neviena vārda par šādiem procentiem, un, kā zināms, arī valsts Budžeta likumā nav neviena vārda par šādiem procentiem no alkohola akcīzes un tabakas akcīzes, kurus mēs šādā veidā ieguldīsim. Es kategoriski aicinu balsot par finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 14, atturas - 15. Ir pieņemts.

Nākamais - 14.priekšlikums.

Dz.Ābiķis. 14. ir deputātu Bartaševiča, Mitrofanova un Plinera priekšlikums, kas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Pirmais debatēs ir pieteicies Jakovs Pliners. Lūdzu!

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Kad mēs iepriekšējā reizē apspriedām grozījumus Izglītības likumā otrajā lasījumā, Dobeļa kungs aicināja jūs ievērot Latvijas tradīcijas. Es jūs aicinu uz to pašu. Tā kā absolūtais vairākums no jums nav ne pedagogi, ne izglītības vēsturnieki, es atļaušos jums nocitēt dažus pantus no 1919.gada 18.decembra likuma par mazākuma tautību skolu iekārtu Latvijā. Šo likumu ir parakstījis Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste. 6.pants: “Mazākuma tautību skolu pārvaldes apvienotas sevišķā Izglītības ministrijas Mazākuma tautību departamentā. Katras atsevišķas tautības skolu pārvalde koncentrējas īpaša departamenta nodaļā, kuras priekšnieki padoti tieši ministram.”

7.pantā ir teikts, ka mazākuma tautību skolu nodaļas priekšnieks reprezentē savu tautību ar tiesībām stāties sakaros ar visiem ministrijas departamentiem, kā arī piedalīties Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja balsi visos jautājumos, kuri skar viņa reprezentējamās tautības kultūrizglītības dzīvi. Iedomājieties, cik augsts bija šo priekšnieku statuss!

Tālāk likumā ir atrunāta kārtība, kā šos priekšniekus nozīmē amatā. Ar savu priekšlikumu mēs faktiski gribētu panākt, lai Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros, kur jau šodien kopā ar pakļautajām un pārraudzības iestādēm strādā 309 darbinieki, nepalielinot darbinieku skaitu, izveidotu Mazākumtautību izglītības departamentu ar attiecīgajām funkcijām un lai tieši šā departamenta darbinieki palīdzētu veidot Latvijas krievu skolu, Latvijas poļu skolu, Latvijas ebreju, ukraiņu un baltkrievu skolu. Lai šie darbinieki, šis departaments palīdzētu šo skolu audzēkņiem izaugt par Latvijas patriotiem ar valsts valodas un Latvijas vēstures un kultūras pamatzināšanām.

Diemžēl es varu paredzēt, kā nobalsos deputātu vairākums, bet, pirms jūs balsojat, es gribētu jums atgādināt Sokrāta vārdus. Viņš teica, ka vairākuma viedoklis parasti ir ļaunums un, pirmām kārtām, ļaunums pašam vairākumam. Padomāsim par to! Uzskatu, ka mums jāveido vienota Latvijas skolu sistēma, bet mazākumtautību skolām un tieši krievu mācībvalodas skolām, kur šodien mācām ap 35% Latvijas skolēnu, ir savas īpatnības. Tātad ar viņiem ir jāstrādā, viņiem jāpalīdz.

90.gadu sākumā Izglītības ministrijā funkcionēja Nacionālo skolu daļa. Pēc gada un četriem mēnešiem šo daļu diemžēl likvidēja. Toreiz Panteļējeva kunga vadītajā komisijā mēs divas reizes diskutējām par Mazākumtautību izglītības pārvaldes struktūras nepieciešamību. Diemžēl jautājums tā arī palika neatrisināts.

Varbūt mēs kļuvām gudrāki, bet nu varbūt ir pienācis šis laiks, un es, bez šaubām, aicinu balsot “par” mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs neviens nav pieteicies. Komisijas vārdā - Ābiķa kungs. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es gribu paskaidrot, ka jautājumu par mazākumtautību izglītības programmām risina tā saucamais “jumta” likums, Izglītības likums, tātad šis likums ir jau ietverts citās nodaļās, kas pieņemtas jau pagājušajā gadā.

Otrkārt, parasti likums tādas lietas kā departamentu veidošana neatspoguļo, jo tā ir attiecīgās ministrijas kompetence, kādus departamentus veidot. Šobrīd ministrijā ir cilvēki, kas atbild par mazākumtautību izglītību. Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 23, atturas - 39. Nav pieņemts.

Nākamais ir 15.priekšlikums.

Dz.Ābiķis. Arī 15.priekšlikums - deputātu Bartaševiča, Mitrofanova un Plinera priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Es atvainojos! Deputāti ir pieteikušies debatēs. Atklājam debates.

Jakovs Pliners. Lūdzu! Par 15.priekšlikumu.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Augsti godātie deputāti! Saskaņā ar šo likumu Latvijas mazākumtautību skolas pāries uz bilingvālo apmācību. Bilingvālās apmācības ideja nav jauna, to realizē dažādas Eiropas valstis, un šī ideja varētu būt progresīva, ja mēs to zinātniski izstrādātu, sagatavotu skolotājus - bilingvus, sagatavotu rekomendācijas, sagatavotu attiecīgas mācību grāmatas un tā tālāk. Ja mēs šo bilingvālo ideju sāksim realizēt empīriski, manuprāt, noziedzīgi eksperimentējot ar dzīviem bērniem, bez zinātniski lietišķajām izstrādnēm...

Pārejas noteikumu 9.panta 3.punkts nosaka, ka ar 2004.gada 1.septembri visus vidusskolēnus apmācīsim valsts valodā. Tas ir tikpat voluntāristiski kā 1962. gadā, teiktie Hruščova vārdi, ka pēc 20 gadiem, tātad 1982.gadā, mēs visi dzīvosim komunismā.

Vai ir izdarīti ekonomiskie aprēķini šai reformai? Nav! Vai ir zināms, cik skolotāju ir jāsagatavo, lai realizētu šo pantu? Nav! Vai esat padomājuši, ko darīsim ar tiem 8000-10 000 skolotāju, kuri nevarēs pasniegt ķīmiju, fiziku, matemātiku un citus mācību priekšmetus pieņemamā, normālā valsts valodā? Neesat! Tāpēc ir vērts atbalstīt mūsu priekšlikumu un atļaut mazākumtautību skolām strādāt to dzimtajā valodā, taču varētu uzlikt šīm skolām, šo skolu vadītājiem atbildību par to, lai absolventi pilnīgi brīvi pārvaldītu valsts valodu.

Kā jums ir zināms, pirmskara Latvijā bērnus apmācīja astoņās valodās. Tas netraucēja Latvijas neatkarībai. Visi, gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji zināja latviešu valodu. Pat totalitārajos režīmos eksistēja izglītība latviešu un krievu valodā. Atstājot bez labojumiem šā 9.panta 3.punktu, mēs tikai kaitināsim sabiedrību, veicināsim divkopienu valsti un palielināsim bezdarbnieku skaitu. Atcerēsimies, ka bērni ir absolūtā kategorija! Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies. Turpināsim debates. Miroslavs Mitrofanovs. Lūdzu!

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nobalsojot pret mūsu priekšlikumiem, kārtējo reizi Saeimas vairākums atsakās atzīt mazākumtautību intereses izglītības jomā. Šāda rīcība ir ne tikai diskriminējoša un neatbilst mūsdienu cilvēktiesību normām, bet šī rīcība ir arī tuvredzīga un vērsta pret valsts stabilitāti nākotnē. Tāds likums par izglītību, kāds pastāv tagad, likums, kurā nav ievērotas minoritāšu intereses, nodrošina priekšnoteikumus piespiedu asimilācijai, jo likums paredz esošās krievu skolu sistēmas likvidāciju. Ja valsts atsakās atzīt mūsu tiesības uz izglītību dzimtajā valodā, tad tīri loģiski būtu, ja Latvijas krievu kopiena varētu atbildēt uz to tādā veidā, kā savā laikā atbildēja albāņu kopiena Kosovā, kur albāņi pārtrauca maksāt nodokļus serbu valstij un sāka veidot savu izglītības sistēmu.

Ar to es negribu mūsu kolēģus kaut kā pārliecināt balsot par mūsu priekšlikumu, bet, ja tā turpināsies, tad ir ļoti iespējams starpetniskais konflikts Latvijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu to, ko jau teica mūsu kolēģi Pliners un Mitrofanovs. Es gribu aicināt jūs padomāt par to, kā šā likuma norma tiks īstenota praksē.

1996.gadā šeit klātesošais Grīnblata kungs, būdams izglītības ministrs, oficiāli apgalvoja, ka nedrīkst mehāniski apvienot, kā Grīnblata kungs teica, vienā klasē latviešus un skolēnus, kuri ģimenēs runā citās valodās. Kā es saprotu, Izglītības un zinātnes ministrija šajā jautājumā savu nostāju nav mainījusi. Vismaz attiecīgās instrukcijas un normatīvie akti, kuri tika pieņemti šajā sakarā, ir spēkā.

Tātad, ja šī likuma norma tiks īstenota, gribas jautāt: kas notiks tālāk ar minoritāšu skolu absolventiem? Es ceru, ka šajā zālē nav daudz tādu, kuri uzskata, ka mazākumtautībām pietiek ar pamatizglītību. Tātad - kā šie skolēni mācīsies tālāk? Vai viņi tomēr netiks mehāniski apvienoti ar latviešu skolu absolventiem?

Iespējams, ka Izglītības un zinātnes ministrijas politika tiks grozīta, lai gan es tam ne visai ticu. Un jāsaka, ka pašreizējā politika patiešām ir diezgan pamatota. Tā lielā mērā atspoguļo arī latviešu skolēnu vecāku vēlmes, īpaši Latgalē tas ir ļoti uzskatāmi un labi redzams.

Kas notiks? Tātad būs vidusskolas ar latviešu mācību valodu latviešiem un vidusskolas ar latviešu mācību valodu nelatviešiem. Šāda situācija ir pilnīgi pretēja juridiskajai definīcijai. Tā ir segregācija, kura ir aizliegta, tāpēc, es domāju, patiešām ir ļoti saprotama un atbalstāma tāda vēlme - atbalstīt, kā Ābiķa kungs tikko teica, latviešu valodas pozīcijas. Bet es domāju, ka praksē diemžēl šādi nepārdomāti un emocionāli lēmumi var izraisīt pilnīgi pretējas sekas. Es aicinu jūs vēlreiz pārdomāt, kā šī norma tiks īstenota praksē.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tikai pavisam īsi gribu atbildēt šiem vīriem - Cileviča kungam, Mitrofanova kungam un it īpaši šim daiļrunīgajam Plinera kungam, kurš te atgādināja Latvijas kādreizējo praksi, tradīcijas un apelēja pie tām.

Plinera kungs! Pirmām kārtām jums ar atmiņu kaut kas nav lāgā. Jūs kaut ko ļoti ātri aizmirstat. Ļoti ātri aizmirstat! Jūs esat aizmirsis, tāpat kā Golubova kungs, kurš atkal sēž Saeimā un aizvien vēl nav sapratis, ka Latvija bija okupēta. Arī jūs laikam neesat diemžēl to sapratis. Jūs nesaprotat starpību starp toreizējo Latviju un šodienas Latviju! Šodien Latvijā ir 700 000 nepilsoņu. Toreiz Latvijā nebija tāds skaits nepilsoņu. Tas bija pavisam, pavisam niecīgs! Šobrīd jūs gribat pielīdzināt šos nepilsoņus mazākumtautībām vai minoritātei un tamlīdzīgi, apelējat un salīdzināt šīs divas absolūti nesalīdzināmās lietas. Jūs pie tam sajaucat šodienas realitāti un nepalīdzat tiem cilvēkiem, kurus šķietami gribat aizstāvēt.

Jūs atminieties, Plinera kungs, tos laikus, kad jūs bijāt Talsu izglītības nodaļas vadītājs un cīnījāties visādā veidā par krievu skolām, lai tur šie bērni mācītos krievu valodā. Šodien šie bērni paši vēlas, vēlējās jau pirms vairākiem gadiem, mācīties tieši latviešu valodu un beigt skolu latviešu valodā, lai varētu integrēties Latvijas sabiedrībā un pilntiesīgi, normāli iekļauties Latvijas dzīvē. Viņi ir ļoti gandarīti, un arī viņu vecāki ir gandarīti, bet jūs, Plinera kungs un pārējie šīs partijas kungi, mēģināt traucēt šo cilvēku iekļaušanos šejienes sabiedrībā un dzīvē. Atjēdzieties reizi par visām reizēm un vismaz nenāciet tribīnē un nerunājiet muļķības!

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Es aicinu diskutēt par konkrēto priekšlikumu. Jakovs Pliners. Lūdzu! Otro reizi - divas minūtes.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kolēģi! Lai arī cik daiļi es nerunātu, tik labi, cik Tabūna kungs to prata, es pateikt nevarēšu. Tātad, kad strādāju par TIN vadītāju Talsu rajonā, man tur nebija krievu skolu, tur bija pusotra krievu skoliņa. Man bija gods audzināt latviešu bērnus, un visi latviešu bērni toreiz mācījās latviešu valodu un tā tālāk un tā joprojām. Mēs gribam, lai jūs būtu reālisti, mēs gribētu, lai jūs patiešām neveicinātu divkopienu valsti, bet palīdzētu saliedēt sabiedrību. Mēs ļoti gribam, lai cittautiešu bērni, neapšaubāmi, zinātu valsts valodu un vienlaicīgi koptu savu valodu un tradīcijas. Mēs esam dažādi, bet mums ir jādzīvo kopā. Es vēlreiz aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs - otro reizi.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es domāju, jau pats fakts, ka Tabūna kungs pēkšņi kļuvis par tik dedzīgu integrācijas aizstāvi, ir ļoti apsveicams un atbalstāms. Tabūna kungam vienīgi acīmredzot nav īsti skaidra priekšstata par to, kas ir integrācija. Integrācija nav asimilācija. Par to mēs varbūt diskutēsim vēlāk.

Taču ir kāda daudz būtiskāka lieta, attiecībā uz kuru es diemžēl nevaru piekrist Tabūna kungam. Jūs, Tabūna kungs, acīmredzot uzskatāt, ka Latvijai ir smaga vēsture - okupācija, aneksija un tā tālāk un ka tā dod mums tiesības neievērot zināmas starptautiskās cilvēktiesības. Es tā neuzskatu. Es, atšķirībā no Tabūna kunga, uzskatu, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kura ir pilnīgi spējīga attīstīties atbilstoši visiem starptautiskajiem standartiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates ir pabeigtas. Ābiķa kungam vārds komisijas viedokļa izteikšanai.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka otrajā lasījumā nobalsotā likuma attiecīgā panta redakcija paredz, ka mācību priekšmetus, kas saistīti ar attiecīgās tautas kultūras identitātes nostiprināšanu, protams, būs iespējams mācību programmā mācīt dzimtajā valodā, tātad gan šīs attiecīgās minoritātes valodu, gan vēsturi, gan arī citus atsevišķus mācību priekšmetus. Tas nav izslēgts. Tā ka aicinu neatbalstīt šo iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Rezultātu! Par - 15, pret - 43, atturas - 31. Šis 15. punkts nav pieņemts. Nākamais ir 16.priekšlikums.

Dz.Ābiķis. 16.priekšlikums ir finansu ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns ir pieteicies debatēs. Lūdzu!

A.Tomašūns (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeima! Pirms kāda laiciņu jūs noraidījāt priekšlikumu par budžeta grozījumiem. Ja šobrīd Saeima nobalsos tāpat, kā ir balsojusi komisija, ka ar 1.septembri valsts budžetam ir jāsāk finansēt bērnudārzu pedagogu algas, tad tas nozīmē, ka jūs līdz ar to balsojat vai nu par budžeta grozījumiem, kas varētu izpausties, teiksim, kā naudas atņemšana pašvaldībām un tās pārlikšana uz valsts budžetu, vai arī jūs zināt kādus avotus, no kurienes varētu ņemt papildu līdzekļus. Un tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā es lūdzu šo priekšlikumu, kā komisija to ir vēlējusies, neatbalstīt, jo, ja tik tiešām Izglītības un zinātnes ministrijai būs jāfinansē šīs pedagogu algas bez papildu finansu līdzekļiem, tad tas nozīmē, ka Saeima šodien ir balsojusi par Satversmes tiesas procesu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Kā jūs redzat, šoreiz pilnībā sakrīt Finansu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas intereses. Mēs esam vienojušies... jā, pilnīgi, jo tas ir gluži normāli, ka būtiskos jautājumos Finansu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas intereses sakrīt. Es jūs ļoti aicinu balsot par finansu ministra priekšlikumu, bet nekādā gadījumā neatbalstīt atbildīgās komisijas viedokli. Es jūs ļoti lūdzu skatīties reāli uz šiem jautājumiem. Mēs nevaram šodien atņemt pašvaldībām naudu, centralizēti to pārdalīt un to darīt, sākot ar 1.septembri. Mēs nevaram šobrīd mainīt budžetu, un galīgi nav nekādas vajadzības iet uz Satversmes tiesu tikai šāda atbildīgās komisijas atbalstīta lēmuma dēļ. Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt finansu ministra viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek! Prezidija locekļi! Godājamie Saeimas deputāti! Radioklausītāji! Pilsoņi! Sociāldemokrāti šajā gadījumā grib uzsvērt vienu - to, ka arī tajās reizēs, kad mēs atklāti, runājot par valsts budžetu un tā pieņemšanu, nolēmām atbalstīt valsts budžetu, mēs nekad šo jautājumu neesam svītrojuši kā aktuālu jautājumu, mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka mēs šo budžetu atbalstīsim tikai tajā gadījumā, ja mēs paturam sev tiesības Saeimā noteiktajā kārtībā virzīt šo jautājumu par pirmsskolas bērnu izglītības iestāžu finansējumu no valsts budžeta.

Otrajā lasījumā, kas pavisam nesen notika šeit, Saeimas zālē, Saeimas deputātu vidū valdīja milzu vienprātība, un šis priekšlikums tika atbalstīts, arī no valdības koalīcijas deputātu puses. Praktiski tikpat kā neviens neiebilda. Kad sociāldemokrāti, runājot par visām šīm finansu lietām, zināmā mērā mēģināja piedāvāt kompromisu, tad to noraidīja Saeimas vairākums un atbalstīja tikai viens deputāts no Jaunās partijas. Es domāju, tas arī norāda, ka laikam otrajā lasījumā valdošā nostāja pret šo radikālāko risinājumu, pret šo soli, kas tika sperts pretī izglītības darbiniekiem un pašvaldībām, ir nepieciešama un vajadzīga.

Un arī šinī gadījumā mēs apliecinām sociāldemokrātu gatavību atbalstīt savas iepriekš pieņemtās vienošanās un doto vārdu, tāpēc sociāldemokrāti, neapšaubāmi, atbalstīs komisijas priekšlikumu, lai šis finansējums pirmsskolas izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai būtu no valsts jau ar 1.septembri.

Uzsvēršu tikai vienu: tas jau ir kompromiss, jo likums, kas ir pašreiz spēkā, paredz to darīt no 1.jūnija. Tas jau ir kompromiss! Un tāpēc mēs uzskatām, ka tas ir ļoti nopietns un politiski atbildīgs solis.

Ja kāds te piemin Satversmes tiesu, tad gribu sacīt, ka tad vajadzēs skaidrot arī jautājumus, kāpēc ir izveidojusies tāda situācija, ka budžetā netiek atrasta nauda tādām lietām, kurām šāgada budžetā atbilstoši spēkā esošajam likumam, tajā skaitā arī Izglītības likumam, finansējums bija jārod. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Tautas partijas vārdā aicinu neatbalstīt finansu ministra priekšlikumu, jo jau ir vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību un ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Astrīdu Harbacēvičas kundzi par kompromisa variantu, kā tas ir atkārtots vairākkārtīgi, par šīs normas stāšanos spēkā nevis no 1.jūnija, kad stājas spēkā Izglītības likums, bet no 1.septembra, turklāt nevis 50% apmērā, bet gan pilnā apmērā - tā, kā mēs to esam solījuši saviem vēlētājiem. Es aicinu balsot pret finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates ir pārtrauktas. Lūdzu, Ābiķa kungs! Man jāatvainojas ministra kungam, bet debates ir pārtrauktas. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt visiem klātesošajiem, ka šis kompromisa variants, ko ir atbalstījusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, šobrīd nav tikai komisijas variants vien. Šobrīd tas ir arī 7.Saeimas otrajā lasījumā nobalsotais variants, šobrīd tas ir mūsu Saeimas viedoklis, Apiņa kungs! Saeimas viedoklis!

Es gribu vēlreiz atgādināt, ka komisija tiešām bija uzaicinājusi, savā laikā apspriežot šo jautājumu, uz sēdi gan Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus, gan Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadību, un viņi piekrita zināmam kompromisam, jo likums paredzēja, ka šai normai vajadzēs stāties spēkā jau ar 1.jūniju. Tātad jau šobrīd tai vajadzēja būt spēkā, taču viņi piekrita kompromisam, ka tā varētu stāties spēkā ar 1.septembri. Tāpēc komisijas vārdā es aicinu Saeimu nemainīt savu otrajā lasījumā izteikto viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 51, atturas - 1. Nav pieņemts. Noraidīts.

17. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Dz.Ābiķis. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir pieņemts, jo tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tādā gadījumā visi priekšlikumi ir izskatīti. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 40, atturas - 14. Likumprojekts nav pieņemts. (Aplausi.)

Ābiķa kungs, nemūciet, lūdzu, projām! Jums ir vēl viens uzdevums. Jums ir jānosaka, kad tiek iesniegti priekšlikumi.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz... dosim ilgāku laiku - līdz 14.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Ābiķa kungs, vajadzīgas piecas dienas. Vai jūs gribat, lai priekšlikumi tiktu iesniegti līdz jūlijam?

Dz.Ābiķis. Līdz jūlijam.

Sēdes vadītājs. Līdz jūlijam. Tad ir viss kārtībā. 14.jūlijs. Vai ir iebildumi? Ir vairāki iebildumi. Lūdzu! Es tūlīt pierakstīšu. 14.jūlijs. Kādi vēl ir priekšlikumi? 15.jūnijs. Lūdzu! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Golubova kungam!

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Lūdzu iesniegt līdz 1.septembrim.

Sēdes vadītājs. 1.septembris. Paldies. Priekšlikumi ir izteikti. Balsosim. Sāksim no tālākā termiņa. Kas ir par to, lai priekšlikumi tiktu iesniegti līdz 1.septembrim? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 45, atturas - 8. Nav pieņemts.

Nākamais ir 14.jūlijs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 43, atturas - 9. Arī šis termiņš nav pieņemts.

15.jūnijs. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu, jo tas tagad ir vienīgais... Deputāti tomēr grib balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 17, atturas - 21. Pieņemts ir 15.jūnijs. Paldies.

Pirms iesim pārtraukumā, mums vajadzētu izlemt par dažām izmaiņām darba kārtībā. Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu - pieņemt lēmumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Par pašvaldību aptauju”. Vai ir iebildumi pret to, ka šis jautājums tiek iekļauts darba kārtībā kā pēdējais? Nav iebildumu. Paldies.

Un nākamais. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - iekļaut šodienas darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi pret to, ka mēs šo likumprojektu iekļaujam kā pēdējo šodienas darba kārtībā? Iebildumu nav. Arī šis jautājums ir izskatīts.

Tagad, lūdzu, reģistrēsimies! Mums ir jāreģistrējas. Reģistrēšanās notiek ar identifikācijas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Pirms tiek nolasīti reģistrēšanās rezultāti, ir jānoklausās daži paziņojumi.

Edvīns Inkēns. Lūdzu!

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Man ir divi paziņojumi. Pirmais. Eiropas lietu komisijai es atgādinu, ka pulksten 12.30 mēs braucam uz Lielbritānijas vēstniecību.

Un otrais. Vakar Ārlietu komisija nolēma radīt Baltijas lietu apakškomisiju, un man ir tas gods tūlīt, šajā starpbrīdī, sasaukt šīs apakškomisijas pirmo sēdi. Tā notiks tepat blakus - Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Un vārdu lūdz arī Linards Muciņš. Lūdzu!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Latvijas un Ukrainas sadarbības grupai neliela sanāksme notiks Sarkanajā zālē. Piecas minūtes. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Latvijas un Ukrainas sadarbības grupas sanāksme. Tā nav dibināšanas sanāksme, tā ir grupas sanāksme. Lūdzu!

Nolasiet rezultātus! Sekojiet, lūdzu, rezultātiem, lai pēc tam Prezidijam atkal nebūtu jāizskata jautājums, vai jūs bijāt vai ne. Lūdzu!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies: Oļegs Tolmačovs, Gundars Bojārs, Rišards Labanovskis...

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis ir šeit. Lūdzu, sekojiet uzmanīgi, kolēģi!

A.Bartaševičs. Andrejs Panteļējevs, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Ābiķis...

Sēdes vadītājs. Ābiķis ir zālē.

A.Bartaševičs. Jānis Straume, Vladimirs Makarovs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Turpināsim sēdi pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt 10. jūnija sēdes darba kārtību.

Izskatīsim likumprojektu “Profesionālās izglītības likums” trešajā lasījumā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Profesionālās izglītības likuma projekts, dokuments nr. 728.

Iesniegti trīs priekšlikumi. Lūdzu, atšķiriet 15. lapaspusi.

Pirmais priekšlikums - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Esta. Otrais - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Esta. Arī trešo aizsardzības ministra priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Esta. Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu balsot par visu likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Profesionālās izglītības likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Esta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Dokuments nr. 729.

1. priekšlikums, ko iesniegusi Saeimas Nacionālās drošības komisija, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pirmo - Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 21, neviens neatturas. Priekšlikums pieņemts.

J.Dobelis. 2. priekšlikums, kas ir no Saeimas Juridiskās komisijas, ir iestrādāts, pieņemts komisijas sēdē kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - 3. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli par 2. un 3. priekšlikumu.

J.Dobelis. 4. priekšlikums, ko ir iesniedzis Saeimas deputāts Dalbiņa kungs. Komisija to ir noraidījusi. Jo, ja mēs šo priekšlikumu būtu pieņēmuši, tad pārejas noteikumu 1. punkts nestātos spēkā, līdz ar to nebūtu nekādas iespējas atlaist tās valsts drošības iestāžu amatpersonas, kuras turpmāk nevar šādu amatu ieņemt. Un, kas attiecas uz šo strīdīgo punktu, 2. punktu, bija vienošanās ar Nacionālās drošības komisiju, un, ja ir nepieciešams kādu no šīm personām izmantot drošības dienesta uzdevumos, tad ir jābūt īpašam “sietam”, un tā ir Nacionālās drošības komisija, kura kopā ar valsts drošības iestādes vadītāju uzņemas pilnu atbildību par minēto darbinieku pieņemšanu vai atlaišanu. Tā ka faktiski par 4. punktu vajadzētu balsot atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Mēs pašlaik izskatām 4. priekšlikumu.

J.Dobelis. Jā, ir runa tieši par 4. priekšlikumu. Komisija to ir noraidījusi to iemeslu dēļ, par kuriem es runāju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4. - deputāta Jura Dalbiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 42, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Dobelis. 5. priekšlikums ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir ņemts vērā un iestrādāts galīgajā redakcijā. Tātad pārejas noteikumi ir izstrādāti, ņemot vērā Saeimas Juridiskās komisijas ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6. priekšlikumu? Piekrīt.

J.Dobelis. Tātad, cienītie kolēģi, visi grozījumi ir izskatīti, un es aicinu balsot par šo likumprojektu trešajā, pēdējā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Vispārējās izglītības likums”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā ziņos... Kurš, lūdzu, ir referents par šo jautājumu? Silva Golde - Tautas partijas frakcija.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 732.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 2. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 3. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

S.Golde. 4. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde. Tālāk es aicinu paņemt pielikuma 4. lapu, kas ir izdalīta atsevišķi tehniskas kļūdas dēļ.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

S.Golde. 6. priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 7. priekšlikums. Deputāte Golde. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

S.Golde. 9. - deputātes Goldes priekšlikums. Komisija atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 10. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 11. - Silvas Goldes priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 13. - Silvas Goldes priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī abalsta.

S.Golde. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Golde. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 20. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. Lūdzu kolēģus samainīt 11. lapu pret pielikumā iedoto lapu.

Sēdes vadītājs. 21. priekšlikums.

S.Golde. 21. priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Golde. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde. 25. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 26. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 31. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 31. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 22, neviens neatturas. Priekšlikums ir pieņemts.

S.Golde. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 33. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta

S.Golde. 34. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Golde. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 38. - finansu ministra priekšlikums. Komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andris Tomašūns - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Tomašūns (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeima! Es lūdzu atbalstīt komisijas variantu, jo šobrīd Izglītības likums, kas stājies spēkā ar 1. jūniju, paredz šo te kārtību, ka bērnudārzu pedagogu algas maksās no valsts budžeta. Un līdz ar to, ja, teiksim, iestrādātu šādu labojumu par juridisko un fizisko personu dibināto pirmsskolas iestāžu finansēšanas atstāšanu to dibinātāju pārziņā, tad faktiski rodas šī problēma, jo izglītības iestādes tiek finansētas gan no pašvaldības, gan no valsts budžeta. Un ne vienmēr valsts ir dibinātājs pašvaldības izglītības iestādē, kurā maksā pedagogu algas. Tāpēc lūdzu atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli? Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

S.Golde. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 42. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija noraida.


Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

S.Golde. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 53. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Pieņemts.

S.Golde. 54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

S.Golde. 56. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 58. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

S.Golde. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.


Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Golde. 62. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

S.Golde. 63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 64. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 65. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 67. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 68. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 69. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 70. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 71. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 72. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 73. - finansu ministra priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šajā jautājumā mans viedoklis atšķiras no finansu ministra viedokļa... es atvainojos, no komisijas viedokļa, jo vēl vakar mēs frakcijā konsultējāmies ne tikai savā starpā, bet arī ar izglītības speciālistiem, kuri uzskata, ka vēl vienu birokrātisku iestādi radīt nebūtu nepieciešams. Izglītības darbinieki uzskata, ka šo problēmu var risināt ar esošo izglītības institūciju starpniecību.

Sēdes vadītājs. Vārds Andrim Tomašūnam - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram.

A.Tomašūns (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā es lūdzu tomēr atbalstīt 56.panta atstāšanu šajā likumprojektā. Jo Izglītības un zinātnes ministrijā un visā valstī ar šīm speciālās izglītības problēmām nodarbojas divi cilvēki. Jūs paši vienmēr šausmināties par statistiku, kad parādās skaitļi, kuri rāda, cik ir bērnu, kas apgūst šīs speciālās izglītības programmas, un kādas viņiem ir problēmas. Kā jūs atceraties, budžeta pieņemšanas laikā tika samazināts budžets šīm speciālās izglītības iestādēm, un tādēļ šobrīd apvainot Izglītības un zinātnes ministriju vai izglītības darbiniekus par to, ka veido kaut kādu birokrātisku institūciju, nebūtu īsti vietā. Tāpēc es lūdzu atstāt 56.pantu un ļaut ar šo problēmu sākt ļoti nopietni nodarboties valsts līmenī.

Sēdes vadītājs. Debates turpinām. Vārds Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Tā nu iznāk, ka mēs te cīnāmies no Finansu ministrijas un no Izglītības un zinātnes ministrijas viedokļa, tāda ir dialektika. Ja jūs apskatāt 1999.gada budžetu, ko jūs tur ieraudzīsiet Izglītības un zinātnes ministrijai? Tiklīdz kā atšķiram to vaļā, tā tur ir vieni vienīgi centri... Vai ir nepieciešams ģenerēt vēl kādu centru? Es nezinu. Es personīgi domāju, ka nevajag. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē... Lai pārstrukturē, kā Ābiķa kungs saka... Atbalstiet mani šoreiz. Tie centri tiek ģenerēti, un var jau būt, ka tam ir daļējs pamatojums, bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka speciāli vēl kādu veidot nevar.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 73. - finansu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 15, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

S.Golde. 74. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 75. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 76. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 77. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 78. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 79. - finansu ministra priekšlikums. Komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

S.Golde. 80. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 81. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 82. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 83. - finansu ministra priekšlikums. Komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 83. - finansu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 32, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.

S.Golde. 84. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 85. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 86. - finansu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 88. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 88. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 21, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.

S.Golde. 89. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 90. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir jāatvainojas, ka tabulā ieviesusies tehniska kļūda. Atbildīgā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andris Tomašūns - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Tomašūns (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

90.priekšlikums. Es domāju, šī ir tā reize, kad faktiski varētu būt iespēja labot iepriekš pieļautās kļūdas. Lūdzu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmumu - 90.priekšlikumu atbalstīt. Mēs līdz ar to atrisinātu dažu labu problēmu. Lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šeit tiešām ir kļūda. Atbildīgā komisija, pirmkārt, neatbalsta šo priekšlikumu. Otrkārt, Tautas partija ir par kompromisa variantu - nodrošināt šīs algas no valsts budžeta, sākot ar septembri. Tātad aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Silva Golde.

S.Golde. Aicinu balsot. Un kā deputāte Golde aicinu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 90. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 46, atturas - 2. Priekšlikums nav pieņemts.

S.Golde. 91. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Vispārējās izglītības likums” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Aivars Tiesnesis - Tautas partijas frakcija.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likuma būtība. Likums ir domāts, lai sakārtotu vietējo likumdošanu. Lai tā būtu pakārtota Eiropas Savienības integrācijas programmai. Tas ir viens jautājums. Un otrs jautājums ir tas, ka ar šā likuma palīdzību tiks sakārtotas juridiskās tiesības mūsu selekcionāriem un tiks veikta arī viņu darba aizstāvēšana.

Sēdes vadītājs. Neviens debatēs pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu aizsardzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Tiesnesis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 1.jūlijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Andris Šķēle - Tautas partijas frakcija.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.625 un nr.716. Tautsaimniecības komisija izskatīja grozījumus Tūrisma likumā un, balsīm daloties, nolēma šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Ceram, ka nākamajos lasījumos mēs spēsim novērst tās pretrunas, kas šobrīd ir. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli - pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

A.Šķēle. Lūdzu noteikt 10.jūliju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10.jūlijs. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Beļģijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā ziņos deputāts Guntars Krasts - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija, būdama atbildīgā komisija, atbalstīja pirmajā lasījumā šo likumprojektu, un es aicinu to darīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Beļģijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 15.jūnijs, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.jūnijs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību nodošanu”. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Nebija attiecībā uz otro lasījumu saņemts Ārlietu komisijā neviens priekšlikums, izņemot Juridiskās komisijas priekšlikumu papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Atbildīgā komisija nolēma šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

G.Krasts. Ja deputāti atbalsta šo priekšlikumu, es aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību nodošanu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav. Likums ir pieņemts.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Imants Kalniņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

I.Kalniņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamā Saeima! Tā kā priekšlikumi uz otro lasījumu nav ienākuši, komisija lūdz akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

I.Kalniņš. Šis likums ir ļoti cieši saistīts ar kādu citu likumu, proti, ar likumu par koncerniem, tādēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz Saeimu akceptēt pietiekoši ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, proti - 27.augustu.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.augusts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Administratīvā procesa likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Šodien ir pienācis tas vēsturiskais brīdis, kad Saeima izskata pirmajā lasījumā likumprojektu, saistībā ar kuru ir ļoti lielas cerības aizpildīt līdz šim vājāko vietu mūsu tiesību sistēmā, tātad tā ir vieta, ko sauc par administratīvajām tiesībām. Runa ir konkrēti par administratīvo procesu.

Šā likuma mērķis ir indivīda tiesību aizsardzība pret valsts pārvaldes aktiem. Līdzīgi likumi ir pieņemti daudzās Eiropas valstīs. Galvenais, protams, šā likuma uzdevums ir nodrošināt materiālo administratīvo tiesību realizāciju atbilstoši trim grupām, trim principiem. Tātad, pirmkārt un galvenokārt, atbilstoši cilvēktiesību pamatprincipiem, otrkārt, atbilstoši valsts varas dalīšanas principam un, treškārt, valsts darbības efektivitātei. Jāpiebilst, ka līdz šim šos jautājumus regulēja Civilprocesa kodeksa 24.-a nodaļa, kā arī 1995.gadā Ministru kabinetā pieņemtie Administratīvo aktu procesa noteikumi. Pēc Latvijas Republikas Satversmes darbības atjaunošanas visu - es uzsveru - visu - valdību deklarācijās ir bijusi minēta nepieciešamība pieņemt šo likumu.

Mēģināšu pamatot, kāpēc šā likuma pieņemšana ir tik nepieciešama. Vispirms jau jāmin tas, ka Latvijas Republikā 1940.gada maijā pirms tās okupācijas Tieslietu ministrija bija sagatavojusi līdzīgu likumprojektu, taču visiem zināmo apstākļu dēļ tas netika pieņemts.

Pirmkārt, kāpēc ir nepieciešama šā likumprojekta pieņemšana? Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 1.pantu Latvija ir demokrātiska republika, un, kā jau tas civilizētā pasaulē ir pats par sevi saprotams, demokrātiska valsts tātad līdz ar to ir tiesiska valsts.

Otrkārt, kāpēc mums ir jāpieņem šis likums, ir tas apstāklis, ka Saeima ir pieņēmusi un ir stājusies spēkā jauna Satversmes nodaļa - 8.nodaļa “Par cilvēka pamattiesībām”. Un konkrēti Satversmes 90., 91., 92. un 104.pants nosaka cilvēktiesības valsts administratīvā procesa izpratnē.

Treškārt, Latvija ir pievienojusies Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, un tas uzliek mums, konkrēti valstij, pienākumu reglamentēt un ieviest administratīvo procesu.

Ceturtkārt, šis jautājums ir saistīts arī ar mūsu integrācijas procesu Eiropas Savienībā; konkrēti tas izriet no Latvijas un Eiropas Savienības 1995.gada 12.jūnija Asociācijas līguma 69.panta.

Piektkārt - un tas, manuprāt, būtu īpaši jāuzsver - , tā ir ekonomiska nepieciešamība, jo administratīvais process aizsargā ne tikai fizisko personu, bet arī juridisko personu pret valsts pārvaldes nepamatotiem aktiem.

Kāpēc tā ir ekonomiska nepieciešamība? Tāpēc, ka uzņēmējiem tiks radīta labvēlīgāka vide viņu darbībai, uzņēmēji būs aizsargātāki pret valsts pārvaldes patvaļu, pret ierēdņu patvaļu, pret nepamatotiem administratīviem aktiem.

Sestkārt, - un arī tas ir viens no svarīgākajiem aspektiem -, ir tas, ka administratīvais process, tātad šis likums, mums palīdzēs cīnīties pret korupciju, kas ir visai izplatīta parādība valsts pārvaldē, konkrēti, kā jau iepriekš minēju, tātad ar ierēdņiem, valsts iestāžu darbiniekiem, kuri pieņem konkrētus lēmumus, administratīvus aktus. Tad nebūs vairs iespējas tik brīvi veikt tādas darbības, kuras neatbilst likumam un kuras jau robežojas ar noziedzīgu nodarījumu.

Kā jau jūs visi esat iepazinušies, Administratīvā procesa likumā ir četras daļas, pamatā tātad divas daļas. Viena daļa regulē administratīvo procesu valsts pārvaldes iestādē, savukārt otra regulē administratīvo procesu tiesā. Tātad vēršu jūsu uzmanību īpaši uz šo otro daļu, kas ietver sevī absolūti lielāko likuma pantu uzskaitījumu un precīzi reglamentē tiesvedības procesuālo kārtību.

Būtiskākā atšķirība, protams, ir tāda: līdz šim šie jautājumi tika risināti civilprocesuālā kārtībā un noteicošais bija sacīkstes princips, taču, pārejot uz šo jauno koncepciju, noteicošais būs objektīvās izmeklēšanas princips. Tātad zināmā mērā jautājumi, kas no padomju laika bija pārmantoti tajā ziņā, ka Prokuratūrai bija savdabīgas vispārējās uzraudzības funkcijas, te nedaudz izlīdzinās un daļēji pāriet tiesu kompetencē.

Droši vien jūs arī interesēs, kā šis likums reāli tiks ieviests. Šā likuma ieviešana varētu tikt paredzēta pārejas noteikumos un noritētu vairāku gadu garumā. Pirmkārt, noteikti ir jānorāda tas, ka minētais likums prasīs diezgan lielus valsts budžeta līdzekļus, tāpēc, protams, tas nevar stāties spēkā uzreiz, tāpēc būs jānosaka pārejas periods.

Otrkārt, jāmin un jāuzskaita tie valsts iestāžu darbinieki, tās darbinieku grupas, kuras būs spiestas piedalīties speciālā apmācības procesā, jo administratīvais process prasīs no viņiem ļoti augstu zināšanu līmeni tieši attiecībā uz indivīdu, attiecībā uz klientu, attiecībā uz ikvienu indivīdu, kurš ir nonācis saskarsmē ar valsts pārvaldes iestādi.

Tātad vislielākā grupa, kas būs jāapmāca, būs pašvaldību iestāžu darbinieki, kuri pieņem šos administratīvos aktus. Tādu ir aptuveni 50 tūkstoši. Otrā grupa būs policijas darbinieki. To skaits lēšams apmēram uz 15 tūkstošiem. Un tā ir liela daļa arī valsts civildienestu ierēdņu, kuriem ar likumu ir noteiktas šīs tiesības izdot administratīvos aktus. Tātad arī šī grupa būs jāapmāca. Tas nobeigumā man būtu viss.

Tikai gribētu vēl atkārtoti minēt to, ka ļoti svarīga šā likuma sagatavošanā un apspriešanā - tieši no šā viedokļa - būtu tieši izglītojošā funkcija, sākot jau ar mums, deputātiem. Tātad būtu ļoti nozīmīgi, lai šajā darbā piedalītos arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, lai te piedalītos arī Eiropas lietu komisija un lai par notiekošo šā projekta sagatavošanā būtu informēta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Tas īsumā ir viss. Juridiskā komisija atbalsta šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Administratīvā procesa likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Lūdzu, varbūt nāciet tribīnē, Rasnača kungs!

Dz.Rasnačs. Vietējā tehnika nedarbojas... Komisijas priekšlikums: uz otro lasījumu priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 15.septembris. Šogad.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Nacionālās drošības likums”, otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.730. Es lūgšu jūs sameklēt arī dokumentu nr.730-a.

Pēc ilgas saskaņošanas procedūras Aizsardzības un iekšlietu komisija ir gatava jūs iepazīstināt ar Nacionālās drošības likumu. Acīmredzot uz trešo lasījumu mēs varēsim papildināt atsevišķas šā likuma normas, bet pašlaik es aicinu jūs būt ļoti uzmanīgiem un sekot līdzi.

1.priekšlikums ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 2.priekšlikums ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 3. ir tieslietu ministres Labuckas priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Ādamsons. 4. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kas ir pieņemts un iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Ādamsons. 5. ir tieslietu ministres Labuckas priekšlikums, kurš ir pieņemts un iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 6. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 7. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

J.Ādamsons. 8. ir deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu.

J.Ādamsons. 10. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 11. ir tieslietu ministres Labuckas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

J.Ādamsons. 12. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Juris Dalbiņš vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Atklājam debates.

Juris Dalbiņš - Tautas partijas frakcija.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šinī gadījumā ministra priekšlikums paredz šo normu likumā paplašināt, bet es uzskatu, ka tas nav pieņemams, jo šeit ir teikts, ka nacionālās drošības sistēmu veido valsts varas pārvaldes institūcijas un Latvijas pilsoņi. Tā bija pirmajā lasījumā. Šeit mēs piedāvājam, ka tie ir Latvijas Republikas iedzīvotāji, kam likums deleģē pienākumus un tiesības. Es domāju, ir jāpaliek pie sākotnējās redakcijas, kas nodrošinātu mums zināmu sasaisti ar to, ko mēs jau esam pieņēmuši, un tas ir likums par pilsonību, kā arī par visām citām lietām, kur viss ir paredzēts, kādas katram ir tiesības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Varētu daļēji piekrist arī Dalbiņa kunga viedoklim, bet ir jāņem vērā tas, ka mēs atsevišķos likumos esam jau iestrādājuši, tajā skaitā, nupat nobalsotajā Valsts drošības iestāžu likumā, ka izņēmuma gadījumos ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas lēmumu var pieņemt darbā ārvalstu pilsoņus un arī nepilsoņus. Tāpēc komisija, izdiskutējusi šo jautājumu, nonāca pie secinājuma, ka iekšlietu ministra priekšlikums ir loģisks, un tāpēc arī to atbalstīja. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12.priekšlikumu - iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 27, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons. 13.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 14.priekšlikums - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 15.priekšlikums - tieslietu ministres Labuckas priekšlikums - izslēgt 4.pantu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 17.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - mainīt pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 19.priekšlikums nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. 20.priekšlikums - tieslietu ministres Labuckas priekšlikums - izslēgt 5.panta pirmo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. Tādā gadījumā nebūtu balsojams 21. - aizsardzības ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. 22.priekšlikums ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums - izslēgt 5.panta pirmajā daļā vārdu “civilo”. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Ādamsons. 23.priekšlikums - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir daļēji pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 23. priekšlikumu - deputāta Kristovska priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23.priekšlikumu - deputāta Kristovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 5, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. 24.priekšlikums - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24.priekšlikumu - deputāta Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 28, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. 25.priekšlikums - iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Ādamsons. Analoģiski nav atbalstīts arī 26. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. 27.priekšlikums - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 28.priekšlikums - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 29.priekšlikums - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Ādamsons. 30.priekšlikums - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 31.priekšlikums - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Ādamsons. 32.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. 33.priekšlikums - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija to daļēji ir atbalstījusi un iestrādājusi 34.priekšlikumā - Aizsardzības un iekšlietu komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 33. un 34. priekšlikumu.

J.Ādamsons. 35.priekšlikums - deputāta Ādamsona priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 35.priekšlikumu - deputāta Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - nav. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons. 36.priekšlikums - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 37.priekšlikums - iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Noņemu!”)

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts priekšlikums. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. 38.priekšlikums - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi savā redakcijā un iestrādājusi 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 38. un 39.priekšlikumu.

J.Ādamsons. 40.priekšlikums - iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 40.priekšlikumu - iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 37, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Kolēģi, diemžēl man šis balsojums jākomentē tādā veidā, ka vispār zūd jēga tālāk izskatīt šo likumu, bet turpināsim darbu!

48.priekšlikums - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir 44.priekšlikums.

J.Ādamsons. Es atvainojos! 44.priekšlikums ir Roberta Jurdža priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es aicinu... es vienkārši piedāvāju padomāt tagad par procedūru. Kāda vairs jēga tālāk šo likumu izskatīt? Izanalizējiet, kas ir noticis! Izņemot 8.pantu, vispār zūd jebkura jēga tālākajai konstrukcijai. Ja mums tas nav vajadzīgs, nu tad esam malači! Nobalsojuši esat, tad pārtrauksim šā likumprojekta izskatīšanu, jo mēs paši kļūstam smieklīgi. Paskatieties, kādās pretrunās mēs nonākam, turpinot šā projekta izskatīšanu!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Mēs apspriežam 44.priekšlikumu - iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par iekšlietu ministra Roberta Jurdža 44.priekšlikumu - izslēgt 9.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 29, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu! Par procedūru.

Jānis Ādamsons. Lūdzu!

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Tā kā zūd jēga izskatīt šo likumu, es aicinu Prezidiju dot iespēju Aizsardzības un iekšlietu komisijai sanākt uz sēdi, lai pieņemtu lēmumu par šā likuma tālāko virzību.

Sēdes vadītājs. Vajadzētu iesniegt rakstisku priekšlikumu par pārtraukumu. Turpināsim! Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. 45.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Ādamsons. 46. priekšlikums - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Es atvainojos, Ādamsona kungs! Izmantojot sēdes vadītāja tiesības, es ierosinu 20 minūšu ilgu pārtraukumu. Vai nav iebildumu? Paldies.

Lūdzu, vārds Ādamsona kungam paziņojumam par komisijas sēdi.

J.Ādamsons. Aizsardzības un iekšlietu komisiju es aicinu sapulcēties Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 12.15.

(Pārtraukums )

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu! Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Turpināsim izskatīt likumprojektu! 46.priekšlikums ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 47. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums - izslēgt 10.pantu. To komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 47. - iekšlietu ministra Jurdža priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 34, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons. 48. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Ādamsons. 49. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 50. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Ādamsons. 51. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 52. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 53. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums - izslēgt 11.pantu. Un ir arī aizsardzības ministra Ģirta Kristovska 54.priekšlikums - izslēgt 11.pantu. Komisija tos nav atbalstījusi... Nē, komisija ir atbalstījusi! Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. 55. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums - izslēgt 12.pantu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. 56. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. Un komisijas vārdā aicinu atbalstīt 57.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 58. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 58. - iekšlietu ministra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 43, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons. 59. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 60. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 61. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 62. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 63. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu... (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par 63.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 43, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons. 64. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 65. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 66. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 67. ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums par pantu numerācijas maiņu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 68. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 69. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums - izslēgt 16.pantu. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Ādamsons. 70. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums - izslēgt 17.pantu. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

J.Ādamsons. 71. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kurš ir pieņemts un iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā 72.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 71. un 72.priekšlikumu.

J.Ādamsons. 73. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums - izslēgt 18.pantu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 74. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, aicinu atbalstīt. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 74. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 35, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons. 75. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums - izslēgt 18.panta pirmās daļas 10.punktu. To komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 75. - aizsardzības ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 35, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons. 76. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 77. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums - izslēgt 19.pantu. To komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 77. - iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 28, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons. 78. ir Saeimas deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 79. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 80. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Ādamsons. 81. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 82. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 83. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta... Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 83. - deputāta Kristovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 33, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons. 84. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 84. - iekšlietu ministra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 33, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons. 85. ir aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 86. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums - izslēgt 21.pantu. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 87. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums - izslēgt 22.pantu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

J.Ādamsons. 88. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 89. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Ādamsons. Es aicinu deputātus strādāt ar dokumentu nr.730-a.

90.priekšlikums ir Saeimas deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Man jāatvainojas deputātam Bojāram, ka komisija to daļēji ir atbalstījusi 91.priekšlikumā.

 

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 90.priekšlikumu.

J.Ādamsons. 91.priekšlikums ir Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 92. - Saeimas deputāta Leona Bojāra priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 93. - deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 94. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 95. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 96. - Saeimas deputāta Leona Bojāra priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

J.Ādamsons. 97. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 98. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 99. - iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

J.Ādamsons. 100. - deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija daļēji ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 101. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 102. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 102.un 103.priekšlikumu.

J.Ādamsons. 103. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Iebildumu nebija. Tālāk, lūdzu! (Starpsauciens: “Jābalso!”) Balsosim par 103. -Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 34, atturas - 1. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons. 104. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 105. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 106. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Ādamsons. 107. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 108. - iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Kāpēc?”)

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Ādamsons. 109. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 110. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija daļēji ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 111. - tieslietu ministres Labuckas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.112.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 111. un 112.priekšlikumu.

J.Ādamsons. 113. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 114. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 115. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vdītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 116. - deputāta Ādamsona priekšlikums izslēgt 25.panta piekto daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 117. - tieslietu ministres Labuckas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 118. - iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Ādamsons. 119. - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi, iestrādājot 120.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Bet tagad pienācis laiks pārtraukumam. Pārtrauksim likumprojekta izskatīšanu. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds tiek dots deputātam Antonam Seikstam. Paziņojums.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu tūlīt pēc pārtraukuma pasludināšanas ierasties uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Vārds Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Uzmanību Latvijas un Izraēlas sadarbības grupas locekļiem! Otrdien, 15.jūnijā, pulksten 12.00 Ārlietu komisijas zālē, 307.telpā, notiks tikšanās ar Latvijas vēstnieku Izraēlā Silāra kungu. Informāciju saņemsiet arī rakstiski.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Egils Baldzēns, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Ingrīda Ūdre, Ģirts Kristovskis, Vladimirs Makarovs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt likumprojektu “Nacionālās drošības likums” otrajā lasījumā.

120. priekšlikums. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nākamais ir 120. priekšlikums, kuru ir iesniedzis aizsardzības ministrs Ģirts Kristovskis, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 121. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Komisija to daļēji ir pieņēmusi 106. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 122. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir abalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 123. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 124. - deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 125. - deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Ādamsons. 126. - finansu ministra Godmaņa priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 126. un 127. priekšlikumu.

J.Ādamsons. 128. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 129. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 130. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir daļēji pieņēmusi 131. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 130. un 131. priekšlikumu.

J.Ādamsons. 132. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kurš ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Ādamsons. 133. - deputāta Ādamsona priekšlikums, kurš ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr. 134.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 133. un 134. priekšlikumu.

J.Ādamsons. 135. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums izslēgt 29. panta 2. punktu. Komisija ir atbalsījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Ādamsons. Tad nebūtu balsojams 136. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. 137. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 138. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 139. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 140. - finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums izslēgt 30. panta 3. punktu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. 141. - iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 142. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir abalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 143. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. 144. - finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 145. - deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Ādamsons. 146. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 147. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 148. - iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 149. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 150. - finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums attiecas uz 32. panta 3. punktu. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 151. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 152. - deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. Analoģiski komisija ir atbalstījusi arī deputāta Ādamsona - 153. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.Ādamsons. 154. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 155. - deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. Analoģisks ir arī aizsardzības ministra Ģirta Kristovska - 156. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. 157. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 158. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir daļēji pieņēmusi un iestrādājusi Aizsardzības un iekšlietu komisijas 159. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 158. un 159. priekšlikumu.

J.Ādamsons. 160. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 161. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 162. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. 163. - deputāta Ādamsona priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 164. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. Tādā gadījumā 165. priekšlikums nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Ādamsons. Tālāk!

Sēdes vadītājs. 166. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 167. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 168. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums - izslēgt 35. pantu. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 169. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi Aizsardzības un iekšlietu komisijas variantā, kas redzams 170. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 169. un 170. priekšlikumu.

J.Ādamsons. 171. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 172. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. 173. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 174. ir iekšlietu ministra Roberta Jurdža priekšlikums - izslēgt 36. pantu. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Ādamsons. 175. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. 176. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. Un 177. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir izskatīts. Diemžēl ir jāatzīmē, ka likumprojektā ir parādījušās atsevišķas destruktīvas pazīmes, tāpēc komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Nacionālās drošības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 81, atturas - 8. Likumprojekts otrajā lasījumā nav pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

J.Ādamsons. Komisijas vārdā aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 15. jūlijam.

Sēdes vadītājs. 15. jūlijs. Paldies.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, gribu jūs informēt, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu uzmanību!

Desmit Saeimas deputāti ierosina iekļaut 10. jūnija sēdes darba kārtībā jautājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””.

Par šo priekšlikumu vēlas runāt Imants Kalniņš.

I.Kalniņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamā Saeima! Likums par muitas nodokli (tarifiem) ir bijis atvērts ļoti ilgu laiku. Turklāt ir bijuši periodi, kad šis likums ir ticis divkārt atvērts. Šobrīd, kad mūsu ekonomiskā situācija ir pietiekoši komplicēta, Latvijas potenciālie investori un arī starptautiskās institūcijas gaida no mums operatīvu rīcību, tāpēc es lūdzu godājamos parlamenta locekļus neatbalstīt priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. Vai kāds vēlas runāt “par”? Runāt neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai iekļautu šīsdienas darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”””. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 29, atturas - 16. Priekšlikums tiek noraidīts.

Saeimas Prezidijs ierosina iekļaut šīsdienas darba kārtībā Prezidija atzinumu par likumprojektu “Par Andra Liepas atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Sakarā ar šo priekšlikumu Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja iesniegumu: “Pamatojoties uz Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmumu, lūdzu iekļaut Saeimas 10. jūnija sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par Andra Liepas atzīšanu par Latvijas pilsoni” izskatīšanai pirmajā lasījumā un izskatīt likumprojektu steidzamības kārtā.”

Vispirms lemsim par to, vai iekļausim šo Prezidija atzinumu darba kārtībā. Nav iebildumu.

Tālāk vārds Jānim Lagzdiņam. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Lai šo likumprojektu varētu šodien izskatīt pirmajā lasījumā un steidzamības kārtā pieņemt arī otrajā lasījumā, saskaņā ar Kārtības rulli to var darīt tikai tad, ja atbildīgā komisija par šo likumprojektu ir tā komisija, kura to ir izstrādājusi, proti, Pilsonības likuma izpildes komisija. Tātad es lūdzu noteikt par atbildīgo komisiju Pilsonības likuma izpildes komisiju.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vai ir iebildumi pret to, ka mēs tūlīt izskatām atzinumu par šā likumprojekta nodošanu komisijām? Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Andra Liepas atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Atbalstot Prezidija priekšlikumu, es aicinu vārdu “Juridiskā” aizstāt ar vārdiem “Pilsonības likuma izpildes komisija”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Vai ir iebildumi pret to, ka mēs šodien skatām šo likumprojektu pirmajā lasījumā? Iebildumu nav. Skatīsim to kā darba kārtības pēdējo jautājumu.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apturēšanu”.

Pirms izskatām šo lēmuma projektu, gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Lūdzam atlikt lēmuma projekta “Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apturēšanu” izskatīšanu līdz Rīgas Aviācijas universitātes jaunās Satversmes apstiprināšanai Ministru kabinetā”.

Viens var runāt “par” šo lēmuma projektu, otrs - “pret”.

“Pret” vēlas runāt Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu šā jautājuma sakarā respektēt gan Ministru prezidenta viedokli, gan izglītības un zinātnes ministra viedokli, gan Satiksmes ministrijas viedokli, gan dažādu citu komisiju viedokli par to, ka augstskolas reorganizācija ir nepieciešama, turklāt - jo ātrāk, jo labāk, jo tas ir saistīts ar jaunā mācību gada sākumu 1. septembrī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret” šo desmit deputātu ierosinājumu. Vai kāds vēlas runāt “par”? “Par” neviens nevēlas runāt. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu - atlikt lēmuma projekta “Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apturēšanu” izskatīšanu līdz Rīgas Aviācijas universitātes jaunās Satversmes apstiprināšanai Ministru kabinetā. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 36, atturas - 16. Izskatīsim šo lēmuma projektu!

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs iepazīties ne tikai ar izskatāmo dokumentu, bet arī ar pavadvēstuli, kurā jūs redzat Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministra argumentus par to, kāpēc Rīgas Aviācijas universitātes Satversme būtu jāaptur, pie tam saglabājot studiju procesu. Es neatkārtošu to, kas ir rakstīts šajā dokumentā. To jūs visi varat paši izlasīt. Tomēr gribu atgādināt vēl dažas lietas. Proti, šobrīd par Rīgas Aviācijas universitātes darbību ir ierosinātas trīs krimināllietas, no kurām vienu izmeklē Ekonomikas policija, otru lietu izmeklē SAAB un trešo lietu izmeklē Rīgas Kriminālpolicija. Savukārt Valsts kontroles revīzijas rezultāti ir tādi - es nosaukšu tikai dažus galvenos pārkāpumus -, ka ir konstatēti pārkāpumi izdevumu tāmēs un to izpildē, ir bijis pārkāpums speciālajā budžetā un pašu ieņēmumos, bijuši pārkāpumi mācību maksas iekasēšanā un tās lietošanā, konstatēti pārkāpumi pamatlīdzekļu iznomāšanā, pārkāpumi darba algu izmaksās un sociālā nodokļa nomaksā, bijuši pārkāpumi arī grāmatvedības uzskaitē, materiālo vērtību iegādē, uzskaitē un norakstīšanā.

Šobrīd Rīgas Aviācijas universitātes parādi ir 1 miljons 698 tūkstoši latu, neizmaksātā darba alga - 80 tūkstoši 492 lati, stipendiju parāds - 17 tūkstoši 640 lati, parāds norēķinos par obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām - 218 tūkstoši 508 lati, parāds norēķinos par iedzīvotāju ienākuma nodokli - 245 tūkstoši 246 lati. 637 studentu personīgajās lietās, pēc Izglītības un zinātnes komisijas pārbaudes datiem, pilnīgi vai daļēji trūka mācību dokumentācijas. Pārbaude turklāt atklāja, ka 84 gadījumos ir izsniegts diploms par augstskolas beigšanu ar vienu un to pašu numuru, bet vienu un to pašu numuru trim cilvēkiem - vienā gadījumā. Šis uzskaitījums ir vienkārši šokējošs.

Bez tam gribu atgādināt informāciju par Rīgas Aviācijas universitāti, kas ir Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā (angliski - International Civil Aviation Organization), kura darbojas kā dalībvalstu organizācija. Šajā organizācijā Latviju pārstāv vienīgi Satiksmes ministrija, kas sniedz oficiālo informāciju par izsniegtajiem nacionālajiem sertifikātiem. Šobrīd neviena no Rīgas Aviācijas universitātes profesionālajām programmām, neviens no augstskolā piedāvātajiem tehniskajiem kursiem, kas prasa nacionālo aviācijas uzraudzības institūta sertifikāciju, nav šādu sertifikāciju izgājis. Līdz ar to Rīgas Aviācijas universitātes vadība faktiski dezinformē sabiedrību jautājumā par Rīgas Aviācijas universitātes diplomu kā par ICAO atzītu un reģistrētu izglītības dokumentu.

Šajā sakarā, protams, es varētu uzskaitīt arī daudzus citus pārkāpumus, bet es vēlreiz aicinu deputātus respektēt Ministru prezidenta viedokli, respektēt Ministru kabineta speciāli izveidotās komisijas viedokli, respektēt Izglītības un zinātnes ministrijas speciāli izveidotās komisijas viedokli un arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedokli. Turklāt gribu atgādināt, ka studiju process netiek pārtraukts. Tiks nodrošināts, ka visi studenti varēs arī turpmāk tur mācīties. Gribu atgādināt arī to, ka lēmums stājas spēkā 25.jūnijā, lai varētu sekmīgi noritēt izlaidums. Un gribu arī atgādināt, ka mēs ierosinām tikai to, ka mums jāaptur šīs augstskolas Satversmes darbība, lai Ministru kabinets varētu izlemt, ko darīt ar šo augstskolu un kādā veidā šīs augstskolas studiju procesu vai pašu augstskolu reorganizēt. Mēs šobrīd nelemjam par šīs augstskolas slēgšanu. Mēs lemjam tikai par šīs augstskolas Satversmes darbības apturēšanu, lai nodrošinātu Ministru kabinetam rīcības spēju šajā jautājumā. Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Tatjana Koķe - augstākās izglītības un zinātnes valsts ministre.

T.Koķe (augstākās izglītības un zinātnes valsts ministre).

Godātie deputāti! Ņemot vērā, ka esmu pirmo reizi Saeimas augstajā tribīnē, gribu sākumā izmantot iespēju personiski pateikties jums par uzticības balsojumu, kas ļāvis man, sākot ar šā gada 20.maiju, būt politiski atbildīgai par augstākās izglītības un zinātnes jomu mūsu valstī. Stājoties šajā amatā, es esmu deklarējusi, ka esmu apņēmības pilna celt augstākās izglītības un zinātnes prestižu un padarīt nozīmīgu šo jomu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Manu apņēmību stiprina arī tas, ka Latvijas studentu pašpārvaldes pārstāvji, Latvijas Zinātnes padome un Augstākās izglītības padome tikšanās reizēs izteica nelokāmu nostāju un atbalstu šīs ieceres realizēšanai.

Šodien mans uzdevums ir jums izklāstīt Izglītības un zinātnes ministrijas nostāju, kas tapusi daudz ilgākā laika posmā, nekā es esmu šajā amatā. 1996.gadā Rīgas Aviācijas universitātē tika veiktas gan Valsts kontroles revīzijas, gan dokumentu stingrās uzskaites pārbaude. Šā gada 23.martā tapa Latvijas Republikas Ministru prezidenta rīkojums par aviācijas izglītības sistēmas reorganizāciju un ministra Gaigala kunga vēstule, kurā ir formulēta šī nostāja. Tā ir vēstule Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, konkrēti Ābiķa kungam, kurā ir pamatota nepieciešamība reorganizēt Rīgas Aviācijas universitāti un kopumā aviācijas izglītības sistēmu valstī.

Respektējot jūsu laiku, ļoti kodolīgi minēšu būtiskākos iemeslus, jo esmu pārliecināta, ka uzmanīgi klausījāties deputāta Ābiķa kunga kompetento ziņojumu un man nav iemesla apšaubīt jūsu informētību un kompetenci. Ir konstatēti nopietni un sistemātiski pārkāpumi diplomu izsniegšanas kārtībā un reģistrācijā visās augstākās profesionālās un augstākās izglītības pakāpēs šajā universitātē. Valsts kontrole ir konstatējusi pārkāpumus mācību maksas iekasēšanā, tās izmantošanā, pamatlīdzekļu iznomāšanā, darba algu izmaksās un sociālo nodokļu nomaksā, grāmatvedības uzskaitē, materiālo vērtību iegādē un veselu virkni citu pārkāpumu. Kā jau tika minēts, Rīgas Aviācijas universitātes (RAU) parādi valstij ir pāri par 1,69 miljoniem latu. Nelikumības un pārkāpumi ir bijuši par pamatu, lai tiktu ierosinātas trīs krimināllietas, kuras pašreiz atrodas pirmstiesas izmeklēšanā.

Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pēc Saeimas šodien pieņemtā lēmuma tūlīt sekos konkrēta rīcība. Ņemot vērā to, ka nav ne mazākā iemesla apšaubīt Rīgas Aviācijas universitātes mācībspēku augsto kvalifikāciju (tur strādā 9 akadēmiķi, 44 habilitētie doktori, pāri par 130 zinātņu doktoriem; bez tam, kā jūs labi zināt, studentu kontingents tur ir internacionāls, apmēram 5% studentu ir no 40 pasaules valstīm), - ņemot vērā, lūk, šos nozīmīgos nosacījumus, bez kavēšanās mēs ierosināsim Ministru kabinetam izveidot reorganizācijas komisiju. Un, lai stiprinātu jūsu pārliecību par objektīvu lēmumu, es gribu īsumā iepazīstināt jūs ar uzdevumiem, kādi būs šai reorganizācijas komisijai.

Pirmkārt. Izvērtējot Latvijas reālo pieprasījumu pēc aviācijas inženieriem, pēc speciālistiem inženierzinātnēs un, iespējams, pēc transporta darbiniekiem, kopumā noteikt optimālo variantu šo speciālistu augstākās izglītības ieguvei mūsu valstī.

Otrkārt. Objektīvi un bez vilcināšanās izvērtēt piedāvātās iniciatīvas un konceptuālās nostājas šīs augstskolas reorganizācijā.

Treškārt. (Lūdzu, pievērsiet tam uzmanību!) Nodrošināt RAU studentiem iespējas turpināt mācības izvēlētajās studiju programmās. Ne mazāk svarīgs uzdevums ir nodrošināt esošā finansējuma ietvaros RAU akadēmiskā personāla darba vietas tā ievēlēšanas periodā - respektīvi, panākt, lai pēctecība un pārmantojamība notiktu pilnā mērā.

Gribu arī akcentēt, ka Augstskolu likuma 10.panta piektā daļa nosaka, ka, ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē augstskolas satversmes neatbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības (šajā gadījumā mēs runājam par citām nepilnībām), tad viņš var ierosināt Saeimai, kā tas ir noticis RAU gadījumā, apturēt Satversmes, bet ne augstskolas (ne augstskolas!) darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai.

Ceru, ka minētie fakti, argumentācija un jautājuma risinājuma perspektīvs piedāvājums ļaus jums šodien pieņemt objektīvu un konstruktīvu lēmumu, kas pavērs iespēju konsekventi rūpēties par augstākās izglītības kvalitāti, tādējādi stiprinot augstākās izglītības prestižu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jakovs Pliners - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts. (Starpsaucieni: “Nevajag! Nevajag!”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie deputāti! Godātais Prezidij! Kā jums ir zināms, ASV ir daudz universitāšu ne jau tāpēc, ka tā ir bagāta valsts. ASV ir bagāta valsts tieši tāpēc, ka tur ir daudz universitāšu.

Rīgas Aviācijas universitāte ir viena no vecākajām aviācijas augstskolām pasaulē. Tā dibināta 1919.gadā. Augstskolas diploms ir starptautiski atzīts. RAU ir iekļauta Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā, kā arī tādās starpvalstu organizācijās kā Starptautiskās izglītības Eiropas asociācija un citās. RAU ir trešā lielākā augstskola Latvijā. Trijās galvenajās fakultātēs mācās apmēram 3400 studentu, 300 studējošo ir no 40 valstīm. Tas laikam bija Ābiķa kungs, kurš šeit teica, ka viņu diploms nav atzīts pasaulē. RAU absolventi, kā jums ir zināms, strādā 90 valstīs un plaši (labā nozīmē!) nes Latvijas vārdu pasaulē.

RAU ir kvalificēti mācībspēki (to atzina arī Koķes kundze): 14 starptautisko akadēmiju locekļi, 177 zinātņu doktori, no viņiem 50 ir profesori, 6 asociētie profesori, 111 docenti). Tātad šinī augstskolā 69% mācībspēku ir ar zinātniskajiem grādiem. Cik man ir zināms, vidēji Latvijas augstskolās tikai 43% mācībspēku ir ar zinātnisko grādu.

Pēc Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Zemessardzes pasūtījuma RAU veic militāro speciālistu, inženieru sagatavošanu. Tātad attiecībā uz šīm fakultātēm, šīm specialitātēm tiek pieņemti tikai Latvijas Republikas pilsoņi.

Iznīcināt kaut ko ir ļoti viegli, bet uzbūvēt no jauna ir ļoti grūti. Es domāju, ka pēdējos 10 gados mēs jau pietiekami daudz esam iznīcinājuši. Man nepatīk, ka ap šo augstskolu jau sen notiek, manuprāt, netīras politiskas spēlītes. Jautājumu par RAU mēs dažu mēnešu laikā divas reizes skatījām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Kas tur tikai neuzstājās! Ministrijas pārstāvji un dažādi eksperti, un Ābiķa kungs, un tā tālāk. Bet es nevaru saprast, kāpēc nebija pieaicināts RAU Senāta priekšsēdētājs Hodakovskis un rektors Heimanis, kā arī divu ārzemju akadēmiju loceklis, Latvijas Republikas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis un RAU prorektors Kabaškins. Izskatām jautājumu, bet no pašas augstskolas neaicinām nevienu!

Mums stāsta, ka RAU ir rupji finansiāli pārkāpumi, bet tiesas spriedumu nav, no darba atlaistu nav. Mums stāsta, ka RAU tirgojas ar diplomiem. Bet kurš ir vainīgs? Kurš ir atlaists no darba, kurš ir tiesāts? Nekas tamlīdzīgs mums nav zināms. Jā, 1992.gadā pieņemtā šīs universitātes Satversme ir novecojusi, neatbilst vienam otram Augstskolu likuma pantam. Bet man ir zināms, ka pirms diviem gadiem šī augstskola - Rīgas Aviācijas universitāte - iesniedza 6.Saeimai Satversmi, kas bija saskaņota ar Izglītības un zinātnes ministriju. Kāpēc to Satversmi neizskatīja Saeima? Tas bija 6.Saeimas laikā.

Rīgas Aviācijas universitātes reorganizācijai piekrīt arī RAU vadība, RAU mācībspēki. Bet mēs nesen dzirdējām, kā uzstājās mūsu komisijā Gūtmaņa kungs - eksministrs, uzstājās šodien Transporta izglītības asociācijas priekšsēdētājs, uzstājās Glāzīša kungs, Augstākās izglītības padomes loceklis… Viņi bija par reorganizāciju - par lēnu, prātīgu un atklātu Rīgas Aviācijas universitātes reorganizēšanu.

Es uzskatu, ka, pirmkārt, mums vajadzētu nobalsot “pret”; otrkārt, izskatīt agrāk iesniegto Satversmi, izveidot komisiju un pakāpeniski reorganizēt Rīgas Aviācijas universitāti par Latvijas Transporta universitāti.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

J.Pliners. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man vienmēr ir sāpīgi, kad mēs kaut ko reorganizējam, novedam līdz bankrotam vai ūtrupei. Tā tas ir noticis ar mūsu uzņēmumiem, un tagad mēs ķeramies klāt pie mācību iestādēm. Latvija zaudē - un zaudē diezgan daudz. Tāpēc mums parādās bezdarbs, tāpēc mums parādās nabadzība, un tāpēc mūsu valsts zaudē tehniski izglītotas valsts slavu.

Kas attiecas uz Rīgas Aviācijas universitāti, mums, deputātiem, tika izplatīta tāda “skrejlapa”, kur kādās 65 rindkopās bija ietverts viss negatīvais, ko vien varēja pateikt. Diemžēl tā nebija parakstīta, jo tas cilvēks laikam, kā saka, bija nobijies jeb zaķapastala. Nebija arī nekāda organizācija to iesniegusi.

Neērti atgādināt to, ka kopš 1996.gada, kad ir tikuši atklāti tie pārkāpumi Rīgas Aviācijas universitātē, nekas nav noticis. Nav sodīta neviena persona, nav atrasts neviens, kas ir nelikumīgi ieguvis diplomu, un nav arī izmeklētas visas tās lietas. Tātad ir jāprasa Izglītības un zinātnes ministrijai, ko viņi šos trīs gadus ir darījuši.

Un tagad atgriezīsimies pie dokumentiem. 1998.gadā Izglītības un zinātnes ministrija izplatīja ziņojumu par Latvijas augstāko mācību iestāžu darbību. Un, ja mēs paskatāmies tajos piecos galvenajos punktos, tad redzam, ka Rīgas Aviācijas universitāte ir viena no labākajām. Tas nav saprotams. Ja tā ir tik slikta, kā rakstīts tajā lapiņā, tad jājautā - kādēļ tur parādās, ka tā ir labākā? Un, starp citu, ir norādīts, ka valsts finansētā daļa Rīgas Aviācijas universitātē ir tikai 42% (Tehniskajā universitātē - 69%, Lauksaimniecības universitātē - 69%, Medicīnas akadēmijā - 94%).

Atgriezīsimies pie vēl viena dokumenta. Tas ir Ministru padomes 1996. gadā notikušās sēdes protokols, kura 6.paragrāfā tika ierakstīts par Rīgas Aviācijas universitātes reorganizāciju. Un tur ir lēmums: pieņemt zināšanai… Un ir arī augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra Cimdiņa informācija un paskaidrojuma vēstules par projekta nosūtīšanu atpakaļ iesniedzējam…

Tālāk. Paskatīsimies uz vēl vienu oficiālu dokumentu! Tas ir Latvijas Augstskolu rektoru padomes sēdes protokols, kas tapis 1996.gadā. Tas ir bijis vispār brīnums: visas augstskolas bija domāts apvienot vienā augstskolā! Minētajā protokolā rektori ar savu vienbalsīgu lēmumu ir ierakstījuši, ka neatbalsta Latvijas augstskolu apvienošanu, reorganizāciju. Tajā brīdī ir piedalījušies 12 rektori un mūsu Valsts prezidents.

Ieskatīsimies vēl vienā dokumentā! Tas tapis 1995.gadā, un to parakstījis ministrs Valdis Birkavs. Tur viņš brīdina: ja RAU tiks transformēta, likvidēta vai izformēta, kas tad notiks ar tiem diplomiem, kurus saņēmuši ārvalstu speciālisti? Diplomi netiks atzīti. Kas tad samaksās to naudu, kura bija samaksāta par mācību procesa turpināšanu un to diplomu iegūšanu?

Un pēdējais. Komisijas priekšsēdētāja Gūtmaņa vēstule, kuru viņš adresē izglītības ministram. Bet diemžēl tur nav nekas noteikts...

Un tagad - par to lapeli. Tur pēdējā lappusē bija norādīts, ka Rīgas Aviācijas universitāte nav iekļauta ICAO apritē.

Ir oficiāls dokuments “ICAO-1999.gads”, un tur 187. lappusē ierakstīts: Latvija ir viena no 47 valstīm, kurās ir aviācijas mācību iestādes. Uz trijām lapām raksturots, kāda ir šī universitāte, ko tā dara un ko tur māca.

Mans priekšlikums: tā kā likumprojekts ir sagatavots nepilnīgi (tajā ir pilnīgi izmainīti dati; kas visā tajā ir ieinteresēts, es tik tiešām nezinu), tas ir jānoraida un ir jāveic pārbaude un jāvadās pēc tās komisijas slēdziena, kuru vadīja Gūtmaņa kungs.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie Saeimas deputāti! Mans sakāmais nav nekādā veidā saistīts nedz ar Izglītības un zinātnes ministrijas, nedz ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kompetenci. Viņi, es uzskatu, ir kompetentāki lemt. Es mēģinu, cik nu man tas izdodas, katru reizi runāt no tā specifiskā cilvēktiesību aspekta.

Ziniet, Saeima var visu. 5.Saeimā kāds deputāts bija pat mēģinājis kalendārā pārcelt rudens sākumu. Saeima var visu! Bet vai tas ir Saeimas darbs - risināt šos jautājumus, kamēr valdība nav likusi galdā konkrētu projektu? Nevis kaut ko anonīmu, kā vakar, kad man izsniedza anonīmu zīmīti, bet skaidru projektu. Es gribu uzzināt studentu viedokli. Koķes kundzei paldies, jo viņa šeit parādīja sevi kā profesionāli. Bet, godātā ministres kundze un godātie kolēģi, es gribu zināt, vai katrs students zina, kas ar viņu būs? Apgalvojums, ka studentiem mācību process turpināsies, ir pagaidām, piedodiet, deklaratīvs.

Vakar izplatīja anonīmu informāciju. Ja šodien nebūtu Gaigala kunga parakstīta dokumenta, es ierosinātu izsaukt to, kas izplatīja šo anonīmo informāciju. Es ticu, man vienmēr ir tendence ticēt tam, ko saka, bet, šādu informāciju izplatot, ir zem tās jāparakstās. Tas, gribat vai negribat, ož pēc politiskas aģitācijas, nevis pēc skaidri un gaiši izplānota procesa.

Es ticu Koķes kundzei, es ticu Gaigala kungam, bet es balsošu par šādu projektu tikai tad, kad valdība to visu būs izdiskutējusi. Es domāju, ka šajā sakarā kaut kas ir sakāms arī Birkava kungam. Koķes kundzi šodien nevar vainot, viņa tikai nesen sāka strādāt. Process ir ieildzis. Kolēģi pareizi uzsvēra, ka varbūt var rektoru atcelt no amata, var tiesāt viņu, bet tas nav parlamenta darbs, ko mēs taisāmies darīt. Šodien es nevaru balsot par šo projektu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Liels paldies Tatjanai Koķei par diviem argumentiem. Žēl, ka tie savstarpēji ir viens otru noraidoši, bet tie bija vienīgie argumenti, kuru dēļ mums ir jāskata šīs universitātes Satversme.

Patiešām, - runājot par šīs universitātes autoritāti, tas pirmām kārtām ir jautājums par diplomu izsniegšanu. Ja tas nav nokārtots, tas varētu būt vienīgais arguments, kāpēc būtu jāaptur šīs universitātes Satversmes darbība.

Taču Tatjana Koķe pasvītroja turienes mācībspēku augsto pakāpi, lielo autoritāti pasaulē izglītības jomā. Tādā gadījumā visi pārējie argumenti, arī tas, ko Dzintars Ābiķis pateica, ir no tās “sērijas”: ir viedoklis, un tāpēc vajag darīt tā...

Paskatīsimies, kas ir Satversme. Latvijā ir vēl viens būtisks likums, ko sauc par Satversmi. Ir parādi. Latvijā ir budžeta deficīts. Universitāte neievēro likumus. Ja to neviens no Saeimas deputātiem nav pamanījis, pateikšu, ka Latvijā, starp citu, ļoti daudzi neievēro likumus. Tādā gadījumā pēdējais paliek arguments, ko pateica Seiksta kungs: katram studentam jāzina, kas ar viņu tālāk būs. Tad attiecināsim to uz valsts pilsoņiem. Lai katrs pilsonis zina, kas ar viņu būs. Apturēsim šīs augstskolas Satversmes darbību. Nu tad pēc analoģijas - apturēsim Latvijas Republikas Satversmes darbību! Analoģiski.

Padomāsim, ko mēs darām! Vai mēs gribam savest kārtībā kādu “lauciņu” vai apturēt vienīgo strādātspējīgo likumu un tad lemt, ko darīt tālāk? Tāpēc es aicinu šodien atturēties no lēmuma pieņemšanas.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es negribu minēt, kam būs izdevīga šī reorganizācija. Pēc būtības tā būs likvidācija. Paskaidrošu, kāpēc. Ir vairāki jautājumi šajā sakarā.

Pirmais jautājums. Vai tiešām mēs uzreiz reorganizējam vai likvidējam jebkuru iestādi, kurā atklātas kaut kādas nelikumības? Es zinu, ka ļoti daudz ir visādu pārkārtojumu. Man īsti nav skaidrs, ko Izglītības un zinātnes ministrija šajā laikā izdarīja sakarā ar šiem pārkārtojumiem. Vai tika veikti kaut kādi pasākumi vai sodītas konkrētas amatpersonas? Tiesas spriedumu nav. Tā ka pagaidām tas viss ir diezgan neskaidrs.

Otrais. Kāpēc tika novilcināta jauna Satversmes projekta izskatīšana? Mēs šodien par to dzirdējām, to apstiprināja vēl Celmiņa kungs, būdams izglītības ministrs. Kur bija šī Satversme visus šos gadus? Kāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija to neiesniedza?... Acīmredzot šis akts, šis pasākums jau sen tika deklarēts visus šos gadus.

Trešais. Mani drusku uztrauc formulētie reorganizācijas komisijas uzdevumi, par kuriem mēs šodien dzirdējām no Koķes kundzes. Esot jāizvērtē pieprasījums... Bet, piedodiet, vai tiešām Rīgas Aviācijas universitāte ir mācību iestāde, kura strādā tikai Latvijas vajadzībām? Mēs taču netaisāmies izvērtēt, teiksim, koksnes pieprasījumu, to, cik daudz koksnes ir vajadzīgs Latvijai, un, vadoties pēc tā, noteikt, cik plaši ir jāattīstās kokapstrādes rūpniecībai. Kādreiz šī nozare strādāja eksportam. Tas pats attiecas uz Ventspils ostu. Varbūt arī Ventspils osta mums nav vajadzīga? Tā tas ir arī šajā gadījumā. Tā ir Latvijā vienīgā eksporta iestāde, kura piedāvā konkurētspējīgu preci pasaules tirgū.

Un pēdējais. Faktiski jebkura reorganizācija patiešām nozīmē likvidāciju. Universitāte tiks iznīcināta. Es tā apgalvoju tāpēc, ka šajā nozarē, tāpat kā visā pārējā tirgū, reputācija, tirdzniecības marka, vārds - tas ir galvenais. Pat tad, ja paliks tie paši pasniedzēji, tikpat augsts metodiskais līmenis un tā tālāk, bet, ja nosaukums būs cits, tā vairs nebūs tā pati universitāte un šai precei vairs nebūs tāda paša noieta. Tāpēc jebkurā gadījumā mēs acīmredzot zaudējam. Ja šis jautājums tiek tik pastiprināti virzīts, tad kādam tas ir izdevīgi. Es nezinu kam, bet es aicinu visus nopietni padomāt, pirms atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Tomašūns (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeima! Protams, ir pienācis tas laiks, kad ir iespēja pārrunāt tuvākus un tālākus vēstures notikumus, bet šobrīd cienījamajai Saeimai ir skatāms konkrēts lēmuma projekts, par ko tā ir nobalsojusi. Tas tiek skatīts šodien, un mums ir jāpieņem lēmums - vai nu šo Satversmi apturēt, vai neapturēt. Kādi ir šie motīvi un iemesli - par to katrs, protams, pats izdarīs savus secinājumus.

Taču, ja runājam, piemēram, par augstskolas prestižu, tad, ieraugot to milzīgo parādu, kas ir šai augstskolai, un to milzīgo daudzumu dažādo pārkāpumu, kurus atklājušas dažādas komisijas un iestādes, manuprāt, šajā gadījumā runāt par tās prestižu vairs nevarētu, tas neskan ne tik jauki, ne tik brīnišķīgi, kā redzot pasaulē šīs esošās augstskolas beidzēju darbu. Augstskola jau šobrīd savu prestižu ar šīm lietām, kas skar kriminālo sfēru, kas skar šo valsts budžeta un šos attiecību jautājumus... tas viss vairs neliecina par augstu prestižu.

Otrs jautājums ir par tiem, kuri šeit vēlējās, lai Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd jau būtu kādu notiesājusi. Es gribu atgādināt, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav tiesu iestāde. Izglītības un zinātnes ministrija veic savas funkcijas, kas ierakstītas likumā, un savu funkciju ietvaros tā var arī rīkoties, tā ka, lūdzu, ja kādam ir pārmetumi tiesu sistēmai... taču to nevajadzētu šinī gadījumā adresēt Izglītības un zinātnes ministrijai.

Par dažādiem dokumentiem, kuri tika izplatīti Saeimā un ar kuriem deputāti varēja iepazīties. Es ļoti lūdzu jūs uzmanīgi izlasīt Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegumu attiecībā uz šīs Satversmes apturēšanu. Tiem deputātiem, kuri šaubās par šīm garantijām un domā, ka Satversmes darbības apturēšanas gadījumā varētu iestāties izglītības procesa pārtraukums, gribu sacīt: lūdzu, uzticieties! Cilvēki ir domājuši ne tikai no 7.Saeimas sākuma, bet daudz ilgāku laiku par to, kas notiks, kā notiks un kā šī reorganizācija varētu tikt veikta. Valdība ir pieņēmusi attiecīgus lēmumus. Šobrīd šajā visai sarežģītajā procesā ir nepieciešams tikai viens - Saeimas balsojums par šīs Satversmes darbības apturēšanu, pie tam pilnīgi skaidri saprotot, ka mācību jeb studiju process augstskolā turpināsies. Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patiešām par šo augstskolu ir domāts jau sen. Tas nav darīts tikai tagad - šīs Saeimas laikā. Es biju Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas loceklis 6.Saeimā, un mēs ne reizi vien tikām runājuši par to, ka beidzot šajā augstskolā ir jāievieš kārtība. Mums bija komisijas izbraukuma sēde, mēs tikāmies arī Izglītības un zinātnes ministrijā un lēmām par šo jautājumu. Diemžēl ministrija šo jautājumu nerisināja. Un tagad, kad ministrija beidzot ir nolēmusi nopietni ķerties klāt pie šīs lietas, es jūtu, ka daudziem tas nepatīk. Daudziem nepatīk, ka tur ieviesīs kārtību. Kārtības šajā universitātē nav. Par to mēs esam pārliecinājušies un arī es personīgi jau ilgāku laiku.

Vēl vairāk: ja šo augstskolu tik ļoti karsti aizstāv Plinera kungs, Cileviča kungs un viņiem pievienojas arī Leons Bojāra kungs, tad tas nozīmē, ka patiešām šajā augstskolā kaut kas nav īsti kārtībā!

Un vēl. Es atvainojos, taču šīs augstskolas reorganizācija ir nepieciešama jau nosaukuma dēļ vien. Es atvainojos: cik Latvijā ir lidmašīnu? Cienījamie kolēģi, cik ir lidmašīnu? Taču ir aviācijas augstskola. Labi! Man tūlīt teiks un šodien vairāki kolēģi jau teica: “Redziet, šī augstskola pelna naudu un pelnīs.” Tas būtu ļoti normāls arguments, ja tā šo naudu pelnītu. Bet redziet, ko raksta Valsts kontrole! Tur ir seši punkti, kuros ir norādīti šie milzīgie pārkāpumi, un beidzot ir konstatēts, ka universitātes parāds uz šā gada 1.janvāri ir 698 538 lati. Tad, kāda runa, es atvainojos, kolēģi, šeit var būt par naudas pelnīšanu? Par naudas izšķērdēšanu gan! Lūk, tā, kolēģi!

Es jums atgādināšu arī vēl kaut ko citu. Mēs zinām, ka Interfrontes tapšanas vieta - es saprotu, jūs tagad smaidāt, bet veltīgi smaidāt - bija šī universitāte - Rīgas Aviācijas institūts, kā toreiz to sauca. Vai tas mūs nesatrauca? Tas mūs satrauca. Un satrauc, es atvainojos, vēl šodien! Šī Interfrontes smaka pilnībā no turienes nav izvēdināta. Arī to, cienījamie kolēģi, es jums atgādinu! Neaizmirsīsim šīs Latvijai visai sāpīgās lietas!

Tāpēc, kolēģi, Ābiķa kungs pareizi teica: “Ļausim beidzot ministrijai ķerties pie šīs lietas un izdarīt šo reorganizāciju! Mēs savu lēmumu paspēsim pieņemt arī vēlāk, ja redzēsim, ka šīs lietas nenotiek tā, kā vajadzētu. Es aicinu apturēt šīs augstskolas Satversmi!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Pētera Tabūna viedoklim. Tas, kā nav, tas ir jālikvidē! Latvijā nav labklājības, tad likvidēsim Labklājības ministriju! Mums nav! Es pilnīgi piekrītu tēzei, ka “beidzot tiks ieviesta kārtība”, bet, ja es pēc tam paskatos, ko piedāvā cienījamais Tomašūna kungs, kurš runā Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā un saka: “Vispirms likvidēsim un tad lemsim, ko darīt. Uzticieties mums!”, tad es negribu ticēt. Es esmu atnācis no saimnieciskās darbības sfēras un varu sacīt, ka tur neuzticas, tur skatās rezultātus.

Tādā gadījumā paskatīsimies, kādi ir “par” un kādi ir “pret” momenti. Ko Latvija iegūst, likvidējot šo universitāti? Es neredzu, ko tā iegūst. Mēs zaudējam. Ko mēs zaudējam, ja mēs to saglabājam? Mēs zaudējam vienu “nišu” tur, kur mums ir konkurenti starptautiskajā tirgū. Tādā gadījumā paliek spēkā tikai pēdējais - saimnieciskajā dzīvē gan nepatīkamākais, bet politiskajā dzīvē diemžēl normāli pieņemams arguments: viņi bija citādāk domājuši, bet ne kā uzvarētāji. Atriebsimies viņiem par to, ka viņi domāja citādāk! Vai tas ir izdevīgi Latvijai, veidojot jauno tautsaimniecību, es šaubos. Es aicinu atturēties šodien no lēmuma pieņemšanas.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Bija patīkami dzirdēt Tabūna kunga izteicienus. Es nezinu, ar ko viņš tos saistīja, varbūt viņš to paskaidros... Taču es varu pateikt vienu: Rīgas Aviācijas universitāte tik tiešām ir Latvijas gods un lepnums. No tā jūs nevarat nekur atkāpties. Var, protams, iztikt bez tās aplaudēšanas, tomēr tas nozīmē, ka jūs atbalstāt viņu. Taču viņa ir izdarījusi to, ko viņa dara. Diemžēl paskatieties, ko tad dara mūsu Izglītības un zinātnes ministrija! Kāpēc mums ir organizētas divas augstākās medicīnas mācību iestādes? Kura tagad būs galvenā, kurš būs galvenais diploms, kuru ārstu mēs turpmāk Latvijā atzīsim? Vai tā būs Latvijas Medicīnas akadēmija vai Latvijas Universitāte, jo tās abas strādā un gatavo speciālistus?

Kas attiecas uz šiem parādiem, tad man liekas, ka arī citām augstākajām mācību iestādēm ir pusmiljonu lieli parādi vai pat lielāki, taču tos nezin kāpēc aizmirst. (Starpsauciens: “Nē!”)

Un pēdējais, ko es gribēju pateikt. Tajā vēstulē, kas bija adresēta Ābiķa kungam, bija ierakstīts, ka reorganizācijas plānu sastāda Latvijas Tehniskās universitātes rektors. Es vēl neesmu redzējis tādu brīnumu, ka, pastāvot esošajam saimniekam, kāds cits saimnieks izrīkojas viņa mājās, tāpēc es to neatbalstu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis. (Starpsauciens: “Runā komisijas vārdā!”)

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es biju diezgan šokēts, klausoties atsevišķu runātāju teiktajā. Bojāra kungs, jūs izteicāt savu nepatiku, ka mēs te varam kaut ko novest līdz bankrotam. Taču šī augstskola jau ir novesta līdz bankrotam, vai jūs šie miljoni nepārliecina?

Cienījamais Seiksta kungs, mani nedaudz izbrīnīja jūsu nostāja, jo tādā gadījumā jūs izsakāt neuzticību savas partijas izvirzītajam Ministru prezidentam. Ja kāds var teikt par augstskolu, kurai ir tik šokējoši likumu pārkāpumi... ja par šo augstskolu var teikt, kā sacīja Bojāra kungs, ka tā ir mūsu gods un lepnums, tad es vispār nezinu, kas ir gods un kas ir lepnums. Uzskatu, ka tie, kuri balsos pret šo lēmumu, faktiski balsos par neuzticību Ministru prezidentam, par neuzticību izglītības un zinātnes ministram, par neuzticību augstākās izglītības valsts ministrei, Valsts kontrolei, Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai, Satiksmes ministrijai, kā arī ļoti daudziem speciālistiem, kuri šo viedokli ir atbalstījuši un pauduši komisijā.

Cienījamie kolēģi, es ļoti lūdzu jūs vēlreiz padomāt! Es atgādinu, cienījamais Burvja kungs, ka nekas netiek likvidēts, ka mācību process turpināsies, ka šie lieliskie pasniedzēji varēs turpināt darbu, ka labie studenti varbūt varēs beidzot saņemt stipendiju un mācīties normālos apstākļos. Šī reorganizācija, cienījamie kolēģi, tiešām ir nobriedusi jau sen, un ir ļoti žēl, ka tikai tagad beidzot Izglītības un zinātnes ministrija un valdība - es ceru, arī Saeima - ir izšķīrusies par to. Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pirms balsojam, vārds deputātam Imantam Burvim par procedūru. Lūdzu ieslēgt deputātam Burvim mikrofonu.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Ja es pareizi sapratu, tad būs tā: kas balsos “par” šo likumu, tas balsos par uzticības izteikšanu Ministru prezidentam, kurš balsos “pret”, tas - “pret”. Es laikam nesapratu Ābiķa kungu.

Dz.Ābiķis. Jā, cienījamais Burvja kungs, kurš balsos pret šo lēmumu, tas balsos par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam. (Starpsauciens: “Lai dzīvo Ābiķis!”)

Sēdes vadītājs. Debates ir beigušās. Komisijas vārdā viedoklis ir pateikts. Lūdzu balsošanas režīmu. Atgādinu, ka mēs balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apturēšanu”. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 20, atturas - 18. Lēmums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu”. Pirmais lasījums. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Vispirms mums jālemj par likumprojekta atzīšanu par steidzamu, kā to ierosinājuši desmit deputāti. Izteikties neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu”. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 41, atturas - 9. Likumprojekts par steidzamu netiek atzīts. Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt to, ko esmu jau teicis: mēs šo Satversmi skatījām, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izvērtēja Satversmi, lai tā atbilstu likuma prasībām. Bez tam Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saņēma gan Saeimas Juridiskā biroja, gan Augstākās izglītības padomes, gan Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinājumu, ka šī Satversme pilnībā atbilst likuma prasībām un līdz ar to tā būtu atbalstāma pirmajā lasījumā. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Tātad jums visiem ir izsniegta šī sagatavotā augstskolas Satversme, kurā ir ierakstītas īpašuma tiesības ne tikai uz augstskolas īpašumu, bet arī uz divām lielākajām valsts slimnīcām. Es jau iepriekšējās sēdēs, kad notika debates par šo dokumentu, pieminēju, ka visnekorektākais šajā dokumentā ir tas, ka ar vienu šo Satversmi tiek lemts triju juridisko personu liktenis. Pie tam faktiski šīs divas iestādes - Paula Stradiņa slimnīca un Bērnu klīniskā slimnīca ir vienas no vislielākajām Latvijas medicīnas iestādēm. Līdz ar to ir izveidojies modelis, kā to jau pats bijušais rektora kungs Vētra pieminēja savās intervijās, ka no ārstniecības naudas tiek sponsorēta izglītība, savukārt no izglītības naudas, ko saņem augstskola no valsts budžeta finansējuma ārstniecības iestādēm, tiek finansēti tie lektori, kuri apmāca ārzemju studentus. No ārzemju studentiem netiek iekasēta mācību maksa, bet gan ziedojums, kas nonāk Latvijas Medicīnas akadēmijas atbalsta fondā. Savukārt šis fonds nepakļaujas ne Senāta, ne Valsts kontroles pārbaudēm. Līdz ar to ir izveidojies šāds apburtais loks, ko zināmā mērā varētu salīdzināt ar iepriekšminētās augstskolas pārkāpumiem.

Tā kā šīs augstskolas Satversmē ir ierakstītas īpašuma tiesības uz divām lielākajām ārstniecības iestādēm, mēs visi pavisam nesen bijām liecinieki gan piketiem, gan dažādām publikācijām, un arī slimnīcu kolektīvi protestēja pret to, ka Latvijas Medicīnas akadēmijas vadība tādā veidā izlemj viņu likteni. Vai tas mums ir vajadzīgs?

Attiecībā uz komisijas viedokli. Tātad, kā jau Ābiķa kungs teica, komisija ir skatījusi šo dokumentu, taču man priekšā ir dokuments nr.591-b, un šajā dokumentā ir rakstīts, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz aizstāt likumprojektam “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” (reģistrācijas dokuments nr.191, nr.491, nr.491-a) pievienoto Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmi. Satversmes aizstāšana saistīta ar redakcionāliem labojumiem, ko veikusi Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes komisija pēc Saeimas Juridiskā biroja atzinuma. Taču šajā dokumentā, ko mums ir iesnieguši deputāti... šajā desmit deputātu parakstītajā dokumentā ir rakstīts par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu (reģistrācijas dokuments nr.191, nr.491 un 591-b). Līdz ar to šajos norādītajos dokumentos ir divas Satversmes - viena tā, kas tika iesniegta no sākuma, un otra tā, kuru Izglītības, kultūras un zinātnes komisija laboja pēc tam, kad Saeimas Juridiskais birojs iestājās par zināmiem grozījumiem. Tātad, ja mēs atbalstīsim šo dokumentu, tad mēs nezināsim, par kuru no Satversmēm mēs esam nobalsojuši.

Bez tam Ministru kabinets skatīja arī jautājumu par divām slimnīcām un nolēma, ka slimnīcas varētu veidot kā neprivatizējamas valsts akciju sabiedrības un ka to varētu neskatīt Saeimā ātrāk, iekams nebūs izlemts šis jautājums. Tātad Ministru kabinets gan nolēma izveidot, bet šīs slimnīcas vēl nav pārveidotas. Neraugoties uz koalīcijas līgumu, kurā frakcijas uzņemas atbildību par savu pārstāvju darbību valdībā, man nav saprotams, kā divi parlamentārie sekretāri var būt parakstījuši šāda veida dokumentu, kas ir pretrunā ar valdības viedokli.

Bez tam, ņemot vērā to, ka notika karstas diskusijas, augstskolas Senāts ir izskatījis augstskolas Satversmi. 2.jūnijā sanāca Senāts, un man šeit priekšā ir dokuments, kas izklāstīts uz sešām lappusēm, kur ir apkopoti visi augstskolas Satversmes grozījumi. Kā jau es pirmīt minēju, būtu loģiski, ja augstskolas vadība šos Senāta apstiprinātos grozījumus iesniegtu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, tur tie tiktu ņemti vērā, tiktu laboti, un mēs Saeimā skatītu jau pavisam jaunu - citu, labotu Satversmi.

Gadījumā, ja mēs uzskatām, ka tā Satversme ir pilnīgi cita - no jauna izstrādāta, nevis labota, tad tādā gadījumā tai vajadzēja ienākt, kā Augstskolu likums to pieprasa, - no Izglītības un zinātnes ministrijas, un tad tālāk Saeima varētu to skatīt, nevis izmantot šāda veida procedūru, ka visi ir debatējuši, visi ir runājuši, ka daudzās vietās šis jautājums ir tikai skatīts, bet tik un tā mēs atgriežamies un atkal skatām veco Satversmi. Līdz ar to, ja mēs nobalsosim šāda veida likumprojektu, tad var teikt, ka augstskolas bijušais rektors ir apvedis ap stūri gan valdību, gan savas augstskolas Senātu, gan Saeimas komisiju, gan visu Saeimu.

Es uzskatu šāda veida rīcību par nekorektu, un tādēļ vajadzētu normālā veidā izdiskutēt šo jautājumu. Tā kā augstskolas Senāts jau ir skatījis, dokumentus var sagatavot, ievērojot visu nepieciešamo procedūru, un tad, kad būs izlabota šī Satversme, Saeimā to varētu skatīt, nobalsot un atbalstīt. Paldies par uzmanību. Es aicinu šo dokumentu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Godātais dakter Požarnov! Tā bija jūsu garākā runa līdz šim Latvijas Saeimā, kurā esat ievēlēts jau otro reizi. Nekad neesmu redzējis, ka jūs par kaut ko tik aktīvi iestātos, kā iestājāties pret savu augstskolu. Mēs iepazināmies pirms daudziem gadiem, jo abi studējām tajā laikā šajā augstskolā, un es patiesībā lepojos ar to, ka esmu beidzis šo augstskolu. Tāpēc tagad man ir skumji, ka, cīnoties pret savu augstskolu, tiek izmantota demagoģija un meli, jo vesela virkne faktu, ko jūs mēģinājāt iestāstīt kolēģiem šeit, bija meli. (Starpsauciens: “Tikai neapvaino!”)

Minēšu piemēru. Jūs teicāt, ka 2.jūnijā Senāts ir apstiprinājis Satversmi, Satversmes grozījumus. Tik tiešām viņš ir apstiprinājis Satversmes grozījumus, un tie tiešām atradās jūsu rokās, bet tieši par vienīgo punktu, par kuru mums visiem ir šis vienīgais strīds, tas ir, par Latvijas Medicīnas akadēmijas divām klīnikām - Paula Stradiņa slimnīcu un Bērnu klīnisko slimnīcu, Senāts nespēja pieņemt lēmumu, un tāpēc šāda lēmuma nav. Ministru kabinets tiešām ir pieņēmis lēmumu, ko darīt tālāk ar šīm divām slimnīcām, un no šā lēmuma ir skaidri noprotams, ka šīs slimnīcas kļūs par bezpeļņas akciju sabiedrībām, kuras nevar tikt privatizētas un kurām būs trīs pilnvarnieki: viens būs no Labklājības ministrijas, viens - no Izglītības un zinātnes ministrijas un viens - no Latvijas Medicīnas akadēmijas. Lēmums ir pieņemts, un tas ir galīgs.

Arī mēs esam skatījuši un kopā ar jums tikko par to runājām. Arī jums bija pilnīgi skaidra atziņa, ka vienīgais strīdīgais pants ir nr.3.9, un pret šo pantu jums ir pamatotas iebildes, lai gan šis pants jau ir atrisināts ar Ministru kabineta lēmumu.

Es tādā gadījumā piedāvāju un uzņemos pilnu atbildību visu kolēģu priekšā, ka es pats iesniegšu grozījumu mūsu Saeimas likumprojektā. Mums pašlaik šis likumprojekts sastāv no diviem punktiem, un pa vidu tiem es iesniegšu tādu otro punktu, ka Satversmes 3.9. panta devītā rindkopa ir spēkā līdz akciju sabiedrības “P.Stradiņa klīniskā slimnīca” un akciju sabiedrības “Bērnu klīniskā slimnīca” reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā. Šis kompromiss atrisinātu gan vienu, gan otru mūsu problēmu. Savas partijas vārdā es apsolu, ka mēs izdarīsim šo labojumu līdz otrajam lasījumam, to iesniegsim un visu izdarīsim, bet, nostājoties pret savu augstskolu, neapmelojiet savu augstskolu, tas nav... Mūsu augstskolai nav parādu, mūsu augstskola ir sakārtota, mūsu diplomi joprojām skaitās paši atzītākie, uz mūsu augstskolu brauc studēt studenti no daudzām pasaules valstīm un atzīst par godu studēt šeit un saņemt šīs augstskolas diplomu. Nevajag apmelot, nevajag mētāties ar demagoģiskām frāzēm par savu augstskolu! Mēs izdarīsim šos labojumus un ļausim šai akadēmijai strādāt, atteiksimies reizi no šīs absolūtās neticības, šīs vispārējās neziņas, ka Latvijas Saeima nevar apstiprināt vienas no Latvijas nopietnākās augstskolas Satversmēm. Es ļoti lūdzu kolēģus: balsosim šodien pirmajā lasījumā par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu!

Sēdes vadītājs. Viktors Jaksons - veselības valsts ministrs.

V.Jaksons (veselības valsts ministrs).

Augsti godājamais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Labklājības ministrija nekādā gadījumā nevēršas pret šo medicīnas augstskolu, bet Labklājības ministrijai ir viena interese - lai tiktu izpildīts Ministru kabineta lēmums par bezpeļņas neprivatizējamu akciju sabiedrību nodibināšanu, un tās būtu Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca. Labklājības ministrijai rūp tas, lai nerastos pretrunas starp šo Ministru kabineta lēmumu un to, kas ir teikts Satversmē. Bez tam ir arī Ministru prezidenta dots uzdevums ministriem Gaigalam un Makarovam un rektora vietas izpildītājam Zirdziņam, lai nodrošinātu AML/RSU Satversmes projekta precizēšanu atbilstoši 1999.gada 3.jūnija Ministru kabineta rīkojumiem.

Es šeit gribētu piebilst vēl tikai vienu lietu. Es domāju, ka jūs paši esat redzējuši televīzijā un lasījuši avīzēs, ka medicīnas sabiedrība, konkrēti P.Stradiņa slimnīcas kolektīvs, izrādīja, es gribētu teikt, diezgan lielu pilsonisko drosmi un uzņēmību un izteica, ka viņi paši grib būt sava likteņa noteicēji. Es gribētu jūs aicināt būt uzmanīgiem, lai kāda neskaidrība šajā jautājumā, nesaskaņojot, lūk, šo Satversmi ar Ministru kabineta lēmumiem, neizraisītu sabiedrībā vilšanos, neizraisītu sabiedrībā šaubas par valdības lēmumu pareizību un nepieciešamību. Paldies, es ceru uz jūsu sapratni!

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Tomašūns (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeima! Tā kā tika pieminēta Izglītības un zinātnes ministrija un tai tika pārmests, ka viņa nav iesniegusi Satversmes grozījumus vai kaut kādus jaunus Satversmes projektus, es gribu pateikt Izglītības un zinātnes ministrijas nostāju šajā gadījumā. Mēs tādu projektu nevaram iesniegt, kamēr Saeima nav izlēmusi, ko darīt ar jau iesniegto projektu. Faktiski mēs gaidām jebkādu lēmumu, vai nu pozitīvu, vai negatīvu. Saeimas mēģinājums divus mēnešus apturēt šīs Satversmes izskatīšanu ir diezgan kļūdains, jo Saeima nevar Satversmē izmainīt nevienu rindiņu. Arī neviena komisija, ko Saeima izveido, nevar izmainīt tur nevienu rindu, un tāpēc ir vajadzīgs šis politiskais lēmums - vai nu šo Satversmi pieņem, vai noraida, un tad var tālāk visu grozīt, mainīt un kārtot likumā paredzētajā kārtībā. Lūdzu Saeimu šodien pieņemt lēmumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cilvēki tik tiešām izsaka bažas par to, kas notiks ar Stradiņa slimnīcu un ar Bērnu klīnisko slimnīcu. Un tagad, paklausoties, kas tiek ierosināts un kādas “spēles” tiek veiktas ar šīm slimnīcām, tik tiešām nav saprotams, ko tad mēs darām. Viena no apakškomisijām svēti apsolīja, ka šīs slimnīcas netiks privatizētas, tās būs valsts īpašums. Cik es tagad saprotu no visa tā, kas tagad tiek veikts, taisnīgi vai netaisnīgi, pareizi vai nepareizi, tā ir apšaubāma rakstura darbība. Un tāpēc, ka cilvēki ir neziņā, es domāju: kamēr nenoregulēs jautājumu par šīm slimnīcām, tikmēr Satversmi nevar apstiprināt.

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Apmēram pirms mēneša Saeima šajā zālē pieņēma lēmumu un neapstiprināja šo Satversmi, uzdeva valdībai izveidot akciju sabiedrību, tātad radīt jaunu juridisku formu. Pēc tam šī Satversme var tikt atkārtoti iesniegta un apstiprināta. Ar šo lēmumu mēs iezīmējam ceļu šīs ļoti sāpīgās, pretrunīgās un ar daudzu interešu savirknējumu saistītās problēmas atrisinājumam. Ar šo lēmumu mēs paveram ceļu Stradiņa slimnīcas un Republikāniskās bērnu klīniskās slimnīcas attīstībai, attīstībai veselības aprūpes reformas ietvaros, pārveidosim tās par mūsdienīgiem uzņēmumiem, par akciju sabiedrībām ar adekvātu grāmatvedību, ar iespējām attīstīties un izmantot Pasaules Bankas kredīta iespējas. Tas ir tas ceļš. Bet šodien? Ko mēs redzam šodien? Šodien mums tiek likta priekšā tā pati Satversme, tā pati redakcija, un, ja mēs šodien to apstiprināsim, mēs atgriezīsimies tajā pašā situācijā, “nulles punktā”, un Sociālo un darba lietu komisija un Sabiedrības veselības apakškomisija nākamo gadu vai pusotru pavadīs, uzklausot abas puses - piketētājus, neapmierinātos, visdažādākās versijas. Vienreiz šī izvēle ir izdarīta, vienreiz šis solis ir sperts, un mums ir konsekventi jāiet šo problēmu atrisināšanas virzienā.

Paula Stradiņa klīniskā slimnīca un republikāniskā Bērnu klīniskā slimnīca - tās nav tikai slimnīcas. Vienalga, kā pakļautībā tās atrodas. Tā ir mūsu veselības aprūpe, sekundārās un terciārās aprūpes “piramīdas” augšdaļa. Katram no mums gribot vai negribot būs tur jāārstējas, un šeit nav runas par iestādēm, bet par mūsu vēlētājiem, slimniekiem, par viņu iespējām saņemt labāku medicīnisko palīdzību. Šī akciju sabiedrība paver viņiem šādas iespējas jau tuvākajā nākotnē.

Tāpēc es esmu pret Satversmes apstiprināšanu šodien, jo tas mums liks atgriezties tieši turpat, kur mēs bijām pirms mēneša.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmo reizi vārdu “kolēģi” es izdzirdēju tanī iestādē, kuru pieminēja Pēteris Apinis un kuru it kā apmelojot Požarnova kungs. Bet cienījamais Apiņa kungs mums šodien iesaka apstiprināt Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmi. Tai klāt pieliktais dokuments ir Rīgas Stradiņa universitātes Satversme. Es jūs visus, cienītie deputāti, aicinu izlasīt šo Satversmi. Kad izlasu to kā ārsts, man nav skaidrs, ko šī universitāte gatavos un vai Izglītības un zinātnes ministrijas produktīvās darbības dēļ šī universitāte netiks pievienota reorganizētajai Rīgas Aviācijas universitātei. Jo šeit neviena vārda nav teikts par to, ko šī universitāte gatavo, kāds ir tās galvenais uzdevums. Vai viņa pētīs kosmosu vai pilnīgi pāries uz humanitārām zināšanām? Par to nav runāts absolūti nekur. Vienā Satversmes pantā ir gan rakstīts, ka šī universitāte nodrošinās sekundāro un terciāro medicīnisko aprūpi universitātes darbiniekiem un studentiem. Tas nu gan nebūtu šīs akadēmijas jeb universitātes uzdevums. Ir Labklājības ministrija, kas par to rūpējas.

Ņemot vērā visu to, ko es jums teicu, tā, Pēter, nav nekāda apmelošana. Es aicinu visus kolēģus neatbalstīt šo Satversmi.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Īpaši vēršos pie frakcijas “Latvijas ceļš” deputātiem. Es atgādināšu, kāda ir likumdošanas procedūra Latvijā un daudzās Eiropas valstīs.

Vispirms likumprojektu sagatavo ministrijās. Pēc tam likumprojekts tiek virzīts uz parlamentu (pie mums Latvijā to sauc par Saeimu). Un tad valdības sagatavotais projekts deputātu labajai gribai atbilstošā redakcijā iegūst likuma spēku un Valsts prezidents šo likumu izsludina. Bet, redziet, frakcija “Latvijas ceļš” ir pieradusi darboties otrādi, tā, ka labā roka nezina, ko kreisā dara, un kreisā nezina, ko labā dara. Jo, redziet, vienas mūsu partijas premjera pārstāvētā valdība, kurā ir partiju koalīcija, protams, nolemj vienu - labā roka nolemj vienu. Bet, redziet, kreisā roka ir atsevišķi indivīdi, kuriem ir savas intereses un kuri uzskata, ka ir jālemj nevis saskaņā ar labo roku, bet gan pilnīgi citādi. Tāpēc es jums, cienījamie kolēģi no frakcijas “Latvijas ceļš”, ierosinu: ja jums tiešām ir dārga šī valdība (es saprotu, ka pašreizējā situācijā visizdevīgāk ir Tautas partijai) , - ja jums tiešām ir dārga šī valdība, tad tomēr vajag izsludināt pārtraukumu un panākt vienošanos savā starpā. Nevajag tā darīt, ka valdība pieņem vienu lēmumu, bet jūs paši darbojaties pret sava premjera pārstāvēto valdību. Tad pasakiet skaidri un gaiši, ka jums nav vajadzīgs jūsu partijas pārstāvētais Ministru prezidents.

Sēdes vadītājs. Jānis Vētra - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Vētra (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu vērst jūsu uzmanību uz atsevišķiem jautājumiem, kas tika izvirzīti mūsu augstskolas Satversmes apstiprināšanas sakarā.

Pirmais. Par īpašuma tiesībām. Augstskolas Satversme ar īpašuma tiesībām nenodarbojas. Tas nav augstskolas Satversmes jautājums. Satversmē nekas nav teikts par augstskolas vai valsts, vai kādām citām īpašuma tiesībām; tur nekas nav teikts arī par slimnīcām. Ka slimnīcas būtu augstskolas īpašumā. Slimnīcas bija valsts īpašums (tas ir noteikts ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu), un tās paliek valsts īpašums.

Kas attiecas uz nosaukuma maiņu, nosaukuma maiņa un augstskolas uzdevumi ir aprakstīti, kā to paredz Augstskolu likums, un šinī sakarībā ir vēlreiz jāizsaka atgādinājums atbalstīt Vidiņa kungu un precīzi izlasīt Satversmi, visu, kas tanī ir rakstīts, nevis te izvilkt ārā atsevišķus punktus, pie tam sagrozītā interpretācijā.

Kas attiecas uz pašu apstiprināšanas procedūru, Satversme apraksta to, kas augstskolā ir šobrīd, tātad to, kāda ir augstskola šobrīd. Šobrīd augstskolas sastāvā ir struktūrvienības - Latvijas Medicīnas akadēmijas Paula Stradiņa klīniskā slimnīca un Latvijas Medicīnas akadēmijas Bērnu klīniskā slimnīca, kuras ir ar juridiskas personas tiesībām. Un tādas tās būs līdz tam brīdim, kad Uzņēmumu reģistrā tiks reģistrētas Ministru kabineta nodibinātās bezpeļņas valsts akciju sabiedrības, kas tiek dibinātas uz šo slimnīcu bāzes. Šobrīd, Satversmi apstiprinot, mēs nekādā ziņā nerīkojamies pretrunā ar Ministru kabineta pieņemtajiem rīkojumiem. Jo augstskola, valsts dibināta iestāde, nevar būt pretrunā ar to - un arī augstskolas Satversme nevar būt pretrunā ar to… Bet ir jautājums sakarā ar to, ka visā šinī periodā, kamēr tiek veidotas akciju sabiedrības un kamēr notiek uzņēmuma inventarizācija, un kamēr notiek šo īpašumu novērtēšana, sākuma bilances noteikšana, ir jābūt skaidrai, saprotamai, juridiskā ziņā korekti noformētai tai pusei, kas nodod šīs slimnīcas. Jo pretējā gadījumā iznāk tā, ka būs nodibināta akciju sabiedrība, bet Medicīnas akadēmijas sastāvā it kā vairs nav šo slimnīcu, ja šobrīd mēs tās izslēdzam ārā no Satversmes. Šāda tiesiska vakuuma radīšana tik lielās, turklāt galvenajās Latvijas slimnīcās ir absolūti nepieņemama.

Tāpēc es aicinu apstiprināt šodien pirmajā lasījumā Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi. Šinī situācijā turpinās strādāt visas tās komisijas, kuras ir saistītas ar akciju sabiedrības izveidi un kurās arī mēs piedalāmies. Senāts ir jau izvirzījis pilnvarotos pārstāvjus no mūsu puses, ir izvirzīti pārstāvji pārņemšanas komisijai. Tā ka visi procesi attiecībā uz Ministru kabineta lēmumu izpildi notiek, un es vēlreiz aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu”.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ierosina turpināt Saeimas šīsdienas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Turpinām debates. Andrejs Požarnovs - otro reizi.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es gribētu mazdrusciņ pielabot Vētras kunga izteikumu par šīm īpašuma tiesībām, jo, maigi izsakoties, Vētras kungs nedaudz kļūdījās. Tā kā Vētras kungs saka, ka šajā Satversmē nekas nav teikts par slimnīcu īpašumiem, es atgādināšu vienu teikumu: RSU Paula Stradiņa klīniskā slimnīca un RSU Bērnu klīniskā slimnīca ir ārstniecības iestādes un veic tālāk uzskaitītās funkcijas… tās es nelasīšu… Tālāk: slimnīcas kā Rīgas Stradiņa universitātes ārstniecības iestādes dibina un likvidē Rīgas Stradiņa universitātes Senāts; slimnīcu vada direktors, kuru pēc rektora ieteikuma apstiprina Rīgas Stradiņa universitātes Senāts; slimnīcas nolikumu apstiprina Senāts.

Tātad, apstiprinot šo Satversmi, slimnīcu reorganizācijas, likvidācijas un arī citi jautājumi automātiski pāriet no Ministru kabineta kompetences augstskolas Senāta kompetencē. Man nav saprotama šāda kārtība, ka valsts ir nodibinājusi slimnīcas, bet Senāts lems par to likvidāciju.

Pilnīgi pareizi Tomašūna kungs teica, ka Saeima nevar izdarīt grozījumus Satversmē, nevienā pantā, nevienā punktā. Nedz ar pārejas noteikumiem, nedz ar Saeimas lēmumu. Tādēļ šī Satversme būtu jāpārtaisa un tad no jauna jāizskata Saeimā.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par procedūru. Mums šodien darba kārtībā bija 21 jautājums, un tagad atkārtojas tas pats “numurs”, kurš bija jautājumā par margarīnu. Tas bija ielikts darba kārtībā kā pēdējais jautājums, deputāti bija noguruši un nezināšanā nobalsoja, un pēc tam vajadzēja Valsts prezidentam sūtīt šo likumu mums atpakaļ. Tas pats notiek arī tagad. Dokumentu mums “uz rokas” nav. Tas jautājums ir steidzīgi ielikts iekšā, un tagad mēs mēģinām kaut kādā veidā balsot, kaut kādā veidā “pavilkt” to likumu, kuru nupat citēja. Vētras kungs saka, ka tā tas neesot. Taču to dokumentu mums nav “uz rokas”, nav pat ko izlasīt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - otro reizi.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es ļoti pateicos Andrejam Požarnovam par to, ka viņš citēja vienīgo no visiem punktiem, kurš izraisa diskusijas… Vai ne, Jaksona kungs?… Tas ir vienīgais punkts, kas izraisa diskusijas. Šo punktu mēs, tā teikt, izņemsim… Ir šādas iespējas dotas Saeimai. Es apsolu, ka mēs to nākamreiz izdarīsim.

Es jūs aicinu nobalsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es aicinu atbalstīt Apiņa kungu un turpmāk nobalsot bez dokumentiem. Attiecībā uz jebkuru dokumentu var dot solījumu, ka tas dokuments būs, un tad nobalsot. Un tad, kad būs nobalsots līdz galam, varēs sacerēt šo likumu līdz galam. Pašlaik balsojam par solījumu izpildīt varbūt tālā nākotnē…

Sēdes vadītājs. Ar šo interesanto priekšlikumu debates beidzam.

Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Vēlreiz atgādinu, ka komisijas lēmums apliecina Satversmes atbilstību spēkā esošajiem likumiem, nebūt nenoliedzot abu slimnīcu iespējamo statusa maiņu. Nākamajos lasījumos likumam pievienosim attiecīgu piebildi. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 33, atturas - 18. Likumprojekts noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts par likumprojektu “Par pašvaldības aptauju” - par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz šā gada 22.jūnijam, lai šo likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu - pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Par pašvaldības aptauju” sagatavošanai trešajam lasījumam. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Aicinu tagad pāriet pie nedaudz nopietnāka likumprojekta - tātad pie likumprojekta par šaujamieročiem. Vispirms komisijas vārdā es lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai””. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Dobelis. Šis grozījums ir nepieciešams, lai saskaņotu likumu “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai” ar jauno Krimināllikumu, kas stājies spēkā šā gada 1.aprīlī. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Dobelis. Godātie kolēģi! Tā kā minētie likumi ir pietiekami svarīgi un to saskaņošana ir pietiekami steidzama un tā kā ir iespēja šo likumprojektu pieņemt šodien arī otrajā lasījumā, es aicinu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Ir iebildumi. Tā kā deputāti ceļ iebildumus, lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Dobelis. Ar dziļām skumjām sirdī nosaku priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 15.aprīli, lai mēs nākamnedēļ varētu pagūt tos izskatīt. Piedošanu, redziet, aprīlī dzimis Ļeņins un Hitlers, un man tas mēnesis ir svarīgs. Piedošanu, nosaku 15.jūniju, protams.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 15.jūnijs. Izskatīšana notiks 17.jūnijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Andra Liepas atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, nevienu no jums nevajag iepazīstināt ar Andri Liepu. Viņš ir pasaulslavens mākslinieks. Viņa tēvzeme ir Latvija, viņš ir latvietis, kurš vēlas atgriezties savā tēvzemē un saistīt savu dzīvi ar Latviju. Kādēļ, godātie kolēģi, mēs šodien šo jautājumu risinām nevis lēmuma veidā, bet gan likuma veidā? Tādēļ, ka Krievijas Federācija, kuras pilsonis šobrīd ir Andris Liepa, kavējas ar atļaujas došanu viņam izstāties no Krievijas pilsonības. Tādēļ, godātie kolēģi, lai nedotu iespēju tiem spēkiem, kas nevēlas, ka Andris Liepa atgrieztos Latvijā un kļūtu par Latvijas pilsoni, Pilsonības likuma izpildes komisija sadarbībā ar Juridiskā biroja vadību un Juridiskās komisijas vadītāju ir izstrādājusi šādu likumprojektu, kura pieņemšanas gadījumā Andris Liepa ar šī likuma spēkā stāšanās dienu kļūs par mūsu valsts pilntiesīgu pilsoni. Likumprojektam ir pievienoti visi nepieciešamie dokumenti: Andra Liepas apliecinājums, ka viņš ir gatavs izstāties no savas iepriekšējās valsts - Krievijas - pilsonības, apliecinājums, ka viņš zvēr uzticību Latvijas valstij, un visi citi nepieciešamie dokumenti.

Godātie kolēģi! Pirms tiek atklātas debates par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, es aicinu noteikt, ka šis likumprojekts izskatāms steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Vispirms lemsim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Par Andra Liepas atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu pieņemt šo likumprojektu šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. (Aplausi).

Paldies. Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegtu jautājumu iekšlietu ministram Robertam Jurdžam par bezvalstnieku statusu. Jautājumu nododam iekšlietu ministram.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kolēģi, atgādinu, ka pēc sēdes beigām mēs uzklausīsim finansu ministra atbildi uz deputātu grupas jautājumiem par Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības koncepciju, un pēc tam notiks Saeimas Prezidija sēde.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Boriss Rastopirkins, Gundars Bojārs, Jānis Vētra, Raitis Vītoliņš, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Vladimirs Makarovs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

(pēc 7.Saeimas pavasara sesijas desmitās sēdes)

1999.gada 10.jūnijā.

 

Sēdes vadītājs. Finansu ministra Ivara Godmaņa atbilde uz deputātu Egila Baldzēna, Leona Bojāra, Aijas Barčas, Jāņa Lejas, Astrīdas Mūrnieces, Arņa Kalniņa, Rišarda Labanovska, Violas Lāzo, Gundara Bojāra un Jāņa Čevera jautājumiem par Latvijas Hipotēku un zemes bankas attīstības koncepciju.

Rakstiska atbilde ir jums izsniegta .

Vārds Ivaram Godmanim. Divas minūtes. Lūdzu!

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Dokuments ir rakstiski iesniegts. Es gribētu pateikt vēl tikai tādu lietu, ka ir speciāli izveidota darba grupa koncepcijas izstrādei un ar premjera rīkojumu to vada Roberts Zīle - īpašo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu organizācijām. Šī koncepcija ir iesniegta Ministru kabinetā izskatīšanai, bet Ministru kabinets to vēl nav skatījis. Es domāju, tiklīdz Ministru kabinetā šī koncepcija tiks izskatīta, man būs iespējas dot jums attiecīgu informāciju. Protams, daudz specifiskāku informāciju jūs varētu iegūt no Zīles kunga, kurš ir vadījis šo grupu, visu šo procesu. Pēc būtības tiks diskutēts par trim problēmām. Pirmā problēma - vai banka paliek kā vienota banka, kas veic darbu gan kā hipotekārā banka, gan arī kā komerciālā banka? (Komerciālā banka tādā nozīmē kā pilnu pakalpojumu paketi sniedzoša banka.) Jo, ziniet, tas ir alternatīvi - ir nodalītas šīs abas divas lietas.

Un otrs ir jautājums, vai ir piemērojama tā nostāja, ka Hipotēku un zemes banku vajadzētu pārvērst par tā saucamo mazo uzņēmumu atbalsta banku.

Un vēl viens moments, par ko tiks konceptuāli diskutēts Ministru kabinetā, ir jautājums par šīs bankas privatizāciju vai neprivatizēšanu.

Tā ka koncepcija ir tikai iesniegta Ministru kabinetā izskatīšanai. Ministru kabineta viedokli es patlaban nevaru jums paust, jo šāda viedokļa vēl nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir vēlme uzdot papildjautājumus? Nav. Atbilde ir izskatīta. Paldies.

I.Godmanis. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas pavasara sesijas 10.sēde

1999.gada 10.jūnijā

 

 

Par darba kārtību                   - 1.lpp.

Priekšlikumi               - dep. A.Požarnovs               - 2.lpp.

                              - dep. P.Apinis   - 2.lpp.

   

Par likumprojektu Grozījums likumā “Par šaujamieročiem

un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai””

               (712. un 712.-a dok.)               - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Rīgas Aviācijas universitātes

Satversmes apstiprināšanu” (Nav pieņemts)

               (726. un 726.-a dok.)               - 3.lpp.

Priekšlikumi               - dep. A.Bartaševičs               - 4.lpp.

                              - dep. Dz.Ābiķis - 5.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu

ienākuma nodokli”” (Nav pieņemts)

               (733. un 733.-a dok.)               - 6.lpp.

Priekšlikumi               - dep. G.Bērziņš - 6.lpp.

                              - dep. G.Bojārs   - 7.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts

budžetu 1999.gadam”” (Nav pieņemts)

               (734. un 734.-a dok.)               - 9.lpp.

Priekšlikumi               - dep. M.Vītols    - 9.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātei H.Demakovai”               - 11.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par P.Eglona apstiprināšanu

par Rēzeknes tiesas tiesnesi”

               (721. dok.)                       - 11.lpp.

Ziņo                        - dep. Dz.Rasnačs               - 11.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par L.Gusevas apstiprināšanu

par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”

               (722. dok.)                       - 11.lpp.

Ziņo                        - dep. Dz.Rasnačs               - 12.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par J.Muižnieka atkārtotu iecelšanu

par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju”

               (723. dok.)                       - 12.lpp.

Ziņo                        - dep. Dz.Rasnačs               - 12.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par I.Ūdres apstiprināšanu

Reģionālās attīstības padomes sastāvā” - 13.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”

(3.lasījums) (Nav pieņemts)

               (727. dok.)                       - 13.lpp.

Ziņo                        - dep. Dz.Ābiķis - 13.lpp.

Debates                  - dep. A.Bartaševičs               - 13.lpp.

                                        - 16.lpp.

                              - dep. B.Cilevičs - 16.lpp.

                              - Izglītības ministrijas parlamentārais

                           sekretārs A.Tomašūns               - 18.lpp.

                              - dep. P.Apinis   - 18.lpp.

                              - finansu ministrs I.Godmanis               - 19.lpp.

                              - Izglītības ministrijas parlamentārais

                           sekretārs A.Tomašūns               - 20.lpp.

                              - finansu ministrs I.Godmanis               - 21.lpp.

                              - Izglītības ministrijas parlamentārais

                           sekretārs A.Tomašūns               - 23.lpp.

                              - dep. P.Apinis   - 23.lpp.

                              - dep. J.Pliners  - 24.lpp.

                                        - 27.lpp.

                              - dep. M.Mitrofanovs               - 28.lpp.

                              - dep. B.Cilevičs - 28.lpp.

                              - dep. P.Tabūns - 29.lpp.

                              - dep. J.Pliners  - 30.lpp.

                              - dep. B.Cilevičs - 31.lpp.

                              - Izglītības ministrijas parlamentārais

                           sekretārs A.Tomašūns               - 32.lpp.

                              - dep. P.Apinis   - 32.lpp.

                              - dep. E.Baldzēns               - 33.lpp.

                              - dep. S.Golde    - 34.lpp.

Priekšlikums               - dep. A.Golubovs               - 36.lpp.

 

Par darba kārtību                   - 36.lpp.

Paziņojumi               - dep. E.Inkņs    - 37.lpp.

                              - dep. L.Muciņš  - 37.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa                    - Saeimas sekretāres

                           biedrs A.Bartaševičs               - 37.lpp.

 

Likumprojekts “Profesionālās izglītības likums”

(3.lasījums)

               (728. dok.)                       - 38.lpp.

Ziņo                        - dep. J.Esta      - 38.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu

likumā” (3.lasījums)

               (729. dok.)                       - 39.lpp.

Ziņo                        - dep. J.Dobelis  - 39.lpp.

 

Likumprojekts “Vispārējās izglītības likums”

(3.lasījums)

               (732. dok.)                       - 41.lpp.

Ziņo                        - dep. S.Golde    - 41.lpp. 

Debates                  - Izglītības ministrijas parlamentārais

                           sekretārs A.Tomašūns               - 47.lpp.

                              - dep. Dz.Ābiķis - 52.lpp.

                              - Izglītības ministrijas parlamentārais

                           sekretārs A.Tomašūns               - 52.lpp.

                              - finansu ministrs I.Godmanis               - 53.lpp.

                              - Izglītības ministrijas parlamentārais

                           sekretārs A.Tomašūns               - 56.lpp.

                              - dep. J.Esta      - 57.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par augu šķirņu

aizsardzību”” (1.lasījums)

               (658. un 715. dok.)               - 57.lpp.

Ziņo                        - dep. A.Tiesnesis               - 57.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”

(1.lasījums)

               (625. un 716. dok.)               - 58.lpp.

Ziņo                        - dep. A.Šķēle    - 58.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Beļģijas

Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas

un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz

ienākuma nodokļiem” (1.lasījums)

               (663. un 718. dok.)               - 59.lpp.

Ziņo                        - dep. G.Krasts   - 59.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Igaunijas

Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību

nodošanu” (2.lasījums)

               (552. un 719. dok.)               - 59.lpp.

Ziņo                        - dep. G.Krasts   - 60.lpp.

 

Likumprojekts “Par konsolidētajiem gada

pārskatiem” (2.lasījums)

               (302. un 720. dok.)               - 60.lpp.

Ziņo                        - dep. I.Kalniņš   - 60.lpp.

 

Likumprojekts “Administratīvā procesa likums”

(1.lasījums)

               (69. un 725. dok.) - 61.lpp.

Ziņo                        - dep. Dz.Rasnačs               - 61.lpp.

 

Likumprojekts “Nacionālās drošības likums”

(2.lasījums)

               (93. un 730. dok.) - 64.lpp.

Ziņo                        - dep. J.Ādamsons               - 64.lpp.

Debates                  - dep. J.Dalbiņš  - 67.lpp.

                              - dep. J.Dobelis  - 72.lpp.

Paziņojumi               - dep. A.Seiksts  - 87.lpp.

                              - dep. B.Cilevičs - 87.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa                    - Saeimas sekretāres

                           biedrs A.Bartaševičs               - 88.lpp.

 

Par darba kārtību                   - 98.lpp.

Priekšlikums               - dep. I.Kalniņš   - 98.lpp.

 

Par likumprojektu “Par A.Liepas atzīšanu par

Latvijas pilsoni”                - 99.lpp.

Priekšlikumi               - dep. J.Lagzdiņš               - 99.lpp.

                              - dep. L.Muciņš  - 100.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Rīgas Aviācijas universitātes

Satversmes apturēšanu”

               (704. dok.)                       - 100.lpp.

Priekšlikums               - dep. Dz.Ābiķis - 100.lpp.

Ziņo                        - dep. Dz.Ābiķis - 101.lpp.

Debates                  - augstākās izglītības un zinātnes

                           ministre T.Koķe               - 102.lpp.

                              - dep. J.Pliners  - 105.lpp.

                              - dep. L.Bojārs   - 107.lpp.

                              - dep. A.Seiksts  - 108.lpp.

                              - dep. I.Burvis    - 110.lpp.

                              - dep. B.Cilevičs - 111.lpp.

                              - Izglītības ministrijas parlamentārais

                           sekretārs A.Tomašūns               - 112.lpp.

                              - dep. P.Tabūns - 113.lpp.

                              - dep. I.Burvis    - 114.lpp.

                              - dep. L.Bojārs   - 115.lpp.

                              - dep. I.Burvis    - 117.lpp.

 

 

Likumprojekts “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas

Satversmes apstiprināšanu” (1.lasījums) (Steidzams)

(Noraidīts)                        - 117.lpp.

Ziņo                        - dep. Dz.Ābiķis - 118.lpp.

Debates                  - dep. A.Požarnovs               - 118.lpp.

                              - dep. P.Apinis   - 120.lpp.

                              - veselības valsts ministrs V.Jaksons               - 122.lpp.

                              - Izglītības ministrijas parlamentārais

                           sekretārs A.Tomašūns               - 123.lpp.

                              - dep. L.Bojārs   - 123.lpp.

                              - dep. R.Ražuks - 124.lpp.

                              - dep. J.G.Vidiņš               - 125.lpp.

                              - dep. Dz.Rasnačs               - 125.lpp.

                              - dep. J.Vētra     - 126.lpp.

                              - dep. A.Požarnovs               - 128.lpp.

                              - dep. L.Bojārs   - 128.lpp.

                              - dep. P.Apinis   - 129.lpp.

                              - dep. I.Burvis    - 129.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Par pašvaldību

aptauju” priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu

trešajam lasījumam līdz šā gada 22.jūnijam”               - 130.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem

un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai”” (1.lasījums)

(Steidzams)                      - 130.lpp.

Ziņo                        - dep. J.Dobelis  - 130.lpp.

 

Likumprojekts “Par A.Liepas atzīšanu par Latvijas

pilsoni” (1.lasījums) (Steidzams)               - 131.lpp.

Ziņo                        - dep. J.Lagzdiņš               - 132.lpp.

 

Likumprojekts “Par A.Liepas atzīšanu par Latvijas

pilsoni” (2.lasījums)                       - 132.lpp.

Ziņo                        - dep. J.Lagzdiņš               - 132.lpp.

 

Par Saeimas deputātu jautājumu iekšlietu ministram

R.Jurdžam par bezvalstnieku statusu   - 133.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa                    - Saeimas sekretāres

                           biedrs A.Bartaševičs               - 133.lpp.

 


Atbilde uz Saeimas deputātu iesniegtajiem jautājumiem

 

Finansu ministra I.Godmaņa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem “Par Latvijas Hipotēku un

Zemes bankas attīstības koncepciju”               - 134 .lpp.

 

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi