Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas astoņpadsmitā sēde

1999.gada 9.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie deputāti! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” pirmajā lasījumā!

Vārds Egilam Baldzēnam - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums, ko mēs apspriežam, ir pietiekami nopietns, lai to izvērtētu un analizētu. Es ļoti uzmanīgi pārlasīju arī Aleksandra Kiršteina runu iepriekšējā sēdē un varu teikt tā, ka mani mazliet saintriģēja mana kolēģa un Tautas partijas biedra runa, kura norādīja uz sekojošo - uz to, ka Tautas partijas priekšlikums ir mazliet citāds, nekā ir izskatīts līdz šim. Praktiski Tautas partija ierosina 16.martu nosaukt par Leģionāru dienu. Un, protams, es varu kolēģim piekrist, ka 16.marts nevar būt visu latviešu karavīru diena, jo tajā brīdī latviešu karavīri cīnījās divās frontes pusēs, un pa vidu bija “tēva sēta”, kā parasti mēs sakām.

Lūk, un tāpēc man īsti nav skaidrs, kāds tad ir šis Tautas partijas priekšlikums, kas aicina visu šo jautājumu vienkārši svītrot. Un arī tad, kad es Gundara Bojāra klātbūtnē par to jautāju Pīka kungam, viņš teica, ka Tautas partija vēl tikai nāks klajā ar priekšlikumu. Tāpēc nav īstas skaidrības, ko Tautas partija vēlas panākt ar šo likumprojektu, jo, ja šī nostāja, kuru es minēju un kura līdz šim nav apstrīdēta no Tautas partijas puses, ir pamatota, tad tādā gadījumā būtu pareizi šo likumprojektu atsaukt, nevis virzīt to tālāk.

Taču nu par jautājuma dziļāko daļu. Gribētu uzsvērt, ka mums vajadzētu ļoti nopietni padomāt par to, ka mūsu nacionālās pretestības dalībniekiem, kuri ir cīnījušies Otrajā pasaules karā, nav nevienas savas svētku dienas. Manuprāt, visizdevīgākā diena, kuru varētu meklēt un sameklēt - un tas, protams, būtu profesionālu vēsturnieku jautājums -, varētu būt saistīta ar Latvijas Centrālo padomi, ar Konstantīnu Čaksti. Šinī gadījumā tad būtu saskare arī ar leģionāriem, jo praktiski šo militāro misiju Latvijas Centrālajā padomē vadīja Jānis Kurelis.

Tas arī būtu vislabākais veids, kā mēs varētu parādīt, ka ir bijuši cilvēki, kuri sapratuši, ka abas šīs lielvaras tā vai citādi pamatā ir bijušas Latvijai naidīgas. Tas būtu, manuprāt, ideāls variants, kā varētu šo problēmu risināt.

Es atgādināšu kaut vai dažas lietas. 1944.gada 14.novembrī tieši kureliešiem, diviem bataljoniem - Skrīveru bataljonam un Usmas bataljonam -, uzbruka vācu soda ekspedīcija, lai tos atbruņotu. Vienu - tātad Skrīveru bataljonu, atbruņoja, bet šis otrais bataljons, kas cīnījās pretī un nepadevās, ar kaujām naktī no 14. uz 15.novembri tomēr izlauzās. Arī nedaudz vēlāk, jau 8.-9.decembra kaujās, šis bataljons praktiski izlauzās no vēlreizēja aplenkuma, un tādā veidā mēs varētu runāt par to, ka šeit mēs redzam vismaz arī bruņotu pretestību no nacionāli un patriotiski noskaņoto cilvēku puses. Tas būtu ideālais variants.

Tomēr katrā ziņā pašreiz, šajā brīdī, es domāju, mums vajadzētu ļoti rūpīgi apsvērt, vai mēs varam svītrot šo gada dienu un vai mēs meklēsim un liksim pretī kaut ko nopietnāku, jo 11.novembris, iespējams, tomēr Otro pasaules karu un šo nacionālās pretestības kustību īsti neskar. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šobrīd skan ļoti daudzas jaukas runas par kaut kādu savādu sabiedrības saliedēšanu, lietojot kārtējo aizgūto svešvārdu “integrācija”. Ko tad mēs te gribam integrēt vienā kopā, ja reiz tie paši latviski runājošie nav spējīgi vienoties? Vieni vēlas godīgi ieskatīties savā vēsturē, Latvijas vēsturē, un pareizi to izprast, bet otri - teikt to, ko no viņiem kāds prasa, vai to, par ko viņiem maksā. Un tāpēc daža laba skribente ir aizdomājusies jau visai tālu - līdz tādām galējām muļķībām, sak, kāpēc mums vajadzīgas vairākas atceres dienas un vēl citādākas. Lūk, 11.novembri gan mēs drīkstam svinēt, jo par to mums neviens neko nepārmetīs. Taču tajās saņemtajās vēstulēs, kuras mums ir rakstījuši latviešu karavīri un represētie, skan skaidrāka patiesība, tāpēc dažus izvilkumus es jums nolasīšu.

Latvijas vēstures nezināšana vai nevēlēšanās zināt ļoti augstām amatpersonām liek vienkārši kļūdīties savos vērtējumos. 1940.-1941.gads kā okupācijas Baigais gads ir ierakstījis vienu no visdramatiskākajām lappusēm mūsu vēsturē. Neatkarības zaudēšana un lielie upuri radīja tautā neaprakstāmu naidu pret padomju varu, pret komunismu un PSRS. Un tāpēc tūlīt pēc sarkanarmijas padzīšanas jau 1941.jūlijā organizējās pirmās pašaizsardzības vienības un policijas bataljoni, kuros pieteicās brīvprātīgo tūkstoši. Liepājā brīvprātīgie stāvēja garās rindās, un vēlāk to īpaši atcerējās padomju vara Maskavā. Un lielajam entuziasmam latviešu nacionālo militāro formējumu veidošanas pamatā bija ne jau domas par cīņu Vācijas labā, bet naids pret padomju varu un iecere atjaunot Latvijas valsti. Pirmais brīvprātīgo bataljons uz karadarbības joslu izbrauca jau 1941.gada 21.oktobrī. Pirmos piecus bataljonus izveidoja 1941.gadā, bet vēl 25 bataljonus - pirms leģiona nodibināšanas. Pavisam saformēja 45 policijas bataljonus. Šo bataljonu kodolu veidoja Latvijas armijas virsnieki un instruktori, armijā dienējušie kareivji, bet leģionu noorganizēja 1943.gada februārī un martā, iekļaujot tajā arī 11 policijas bataljonus. Abas leģiona divīzijas - 19. un 15. - cīnījās kopā šajā 16.martā, un tāpēc latviešu karavīri, organizācija “Daugavas Vanagi”, nolēma 16.martu nosaukt par Latviešu leģiona dienu.

Vēlreiz būtu jāsalīdzina leģionāri un sarkanarmieši. Leģionāri cīnījās par neatkarīgu Latviju, turpretī sarkanarmieši okupēja mūsu zemi, taču nezin kāpēc mēs vēlamies noliegt 16.martu, bet 9.maijā mēs atļaujam jebkādas pretvalstiskas darbības. Tā ir vislielākā nejēdzība! Un gan jau Latvijas vēsture reiz šo kauna traipu atgādinās tiem, kuriem pienākas to dzirdēt.

Bez tam leģionāru cīņas Latvijas zemes katras pēdas aizstāvēšanā, īpaši Mores kaujās un Kurzemes cietoksnī, taču ļāva paglābties daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Diemžēl daudzi no viņiem to vienkārši vairs nevēlas atcerēties.

11.novembris - svēta diena Latvijas vēsturē. Lieciet tai mieru! Nebāziet neko citu tur klāt! Tas saistās ar Latvijas atbrīvošanu.

16.martā mēs noliecam galvas to varoņu priekšā, kuri atdeva savas dzīvības par Latviju, un godinām tos sirmos cīnītājus, kuri ir izdzīvojuši un sagaidījuši šodienu.

Noliedzot 16.martu kā atceres dienu, varas institūcijas parādīs necieņu pret Latvijas brīvības cīnītājiem, kuri kara gados un pēckara partizānu cīņās stājās pretī latviešu tautas ienaidniekiem un saglabāja latviešu tautā patriotismu, pašapziņu un ticību Latvijas nākotnei.

Sēdes vadītājs. Laiks.

J.Dobelis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka. Otro reizi. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Pagarināt debašu laiku! Vajag iedziļināties!”)

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Priekšsēža kungs! Prezidentes kundze! Dāmas un kungi! Vispirms īsumā atkārtošu, ko es pagājušajā reizē teicu. Kāpēc mēs kaunamies no mūsu leģionāriem, tagad cienījamiem vīriem? 11.novembris pieder lāčplēšiem, bermontiādes varoņiem, tāpat kā 6.marts pieder Latvijas armijas pirmajam virspavēlniekam pulkvedim Oskaram Kalpakam, kura vīriem arī bija tajā laikā jācīnās kopā ar ne visai patīkamiem kolēģiem... Tāpat kā 3.jūlijs pieder Ziemeļlatvijas armijas virspavēlniekam pulkvedim Jorģim Zemitānam. Latviešu leģionārs ir nopelnījis savu dienu, leģiona dienu, - 16.martu. Man ir daudzi cilvēki, pa lielākajai daļai bijušie leģionāri, gan mutiski, gan rakstiski šīs nedēļas laikā izteikuši savu sāpi, un es atļaušos nolasīt vēstuli, ko saņēmu no sabiedriskās organizācijas “Baltijas vienība” Latvijas kopas priekšsēža inženierzinātņu doktora Georga Bagātā, kā arī no šīs organizācijas valdes locekļiem Artūra Damlica un Ivara Zorgenfreija. Viņi raksta: “Godātie deputāti! Jums ir jālemj par atlikto balsojumu pagājušajā Saeimas plenārsēdē par 16.marta kā Latviešu karavīru atceres dienas atcelšanu. Mūs pārsteidz šīs neiedomājamās bailes no savas vēstures, no savu varoņu apzināšanas un pieminēšanas. Gandrīz visi jūs, kas neesat pieredzējuši Kurzemes cietokšņa aizstāvēšanas kaujas, kas esat pret tām vienaldzīgi un tikai pa ausu galam kaut ko dzirdējuši, nedrīkstat apkaunot latviešu tautu ar savu gļēvo un bezprincipiālo lēmumu par 16.marta kā Latviešu karavīru atceres dienas svītrošanu kalendārā. Mēs nedrīkstam aizmirst Baigā gada noziegumus, pirmās krievu okupācijas laika zvērības, mūsu godājamo atbrīvošanās cīņu varoņu un Lāčplēša kara ordeņa kavalieru, daudzu valstsvīru, sabiedrisko un saimniecisko darbinieku un lauksaimnieku iznīcināšanu neatkarīgi no tautības un vecuma. Tas bija viens no galvenajiem iemesliem leģionāru cīņām pret komunismu. Otrajā Latvijas okupācijas un iznīcināšanas vilnī, kas sekoja pēc 20 gadus ilgās patstāvības gadiem, latviešu leģionāri bija tie, kas cēlās cīņai pret sarkano mēri, pret komunismu ar visām tā radītajām Padomju Savienības okupācijas un latviešu tautas iznīcināšanas tieksmēm. Tie bija jaunekļi, kas, netaupot savas dzīvības, mēģināja atturēt sarkano varmāku pūļus no iebrukuma Latvijas zemē un vēlāk, aizstāvot Kurzemes cietoksni līdz galam, līdz kapitulācijas dienai 1945.gada 8.maijā, deva iespēju mūsu tautas inteliģencei, politiķiem, saimnieciskajiem un sabiedriskajiem darbiniekiem izbēgt no iznīcināšanas, lai varētu rast patvērumu Rietumos. Un tagad daži no šiem bēgļiem piedalās sēdēs arī šajā zālē. Un tas attiecas tikai uz mums, latviešiem, ne uz vienu citu tautu. Tārpu, kurš lokās citu priekšā, stiprākais samīs. Mēs uzskatām, ka tā bija izmisuma pilna cīņa pret Latvijas okupantiem, nesot sevī cerības par brīvu Latviju, aktīva pretošanās noslēgtajam Molotova-Ribentropa paktam. Tādēļ lūdzam jūs būt patiesiem Latvijas patriotiem un balsot par 16.marta kā karavīru piemiņas dienas atzīmēšanu Latvijā. Šo desmit tūkstoš kritušo un dzīvu palikušo sirmās galvas to ir pelnījušas, un savukārt starptautiskajās attiecībās tādēļ nekas negrozīsies.”

Jā, es varu tikai atkārtot - 1946.gadā leģionu reabilitēja.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt! Cienījamie kolēģi! Ir Adventes laiks, mēs gaidām Ziemassvētkus. Ļoti gribētos tos sagaidīt labā noskaņojumā, bet diemžēl tik labs tas noskaņojums nav, jo arī šorīt, nākot šurp uz Saeimu, mēs redzējām, kā divas atšķirīgas cilvēku grupas stāvēja viena otrai pretī ar pavisam pretējiem uzskatiem, kas pauda attieksmi pret šodien izskatāmo Valsts valodas likumu. Taču par to mēs, protams, runāsim šodien vēlāk.

Kas attiecas uz 16.martu, es domāju, ka diez vai ir vajadzīgs mums citam citu tik gari pārliecināt, jo mums jau nostādne ir, protams, katram sava. Taču es tomēr aicinātu, lai katrā no mums ierunātos sirdsapziņa, gods. Es, iepriekšējā reizē runājot, pārmetu kolēģei Lībanei par viņas reakciju uz manis sacīto. Iespējams - ne tikai iespējams, bet es droši varu sacīt -, ka, protams, tās bija bažas. Bažas par to, ka mēs gribam izsvītrot šo datumu un pārcelt šo dienu uz pavisam citu vietu. Es varbūt pārpratu jūs, varbūt jūs mani pārpratāt, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi. Par procedūru. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kiršteinam.

A.Kirteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Ja mēs uzmanīgi ieskatīsimies likumprojektā, tad redzēsim, ka tur nav vārdu “pārcelt Latviešu leģionāru dienu”. Izlasīsim vēlreiz! Tur ir vārdi “pārcelt Latviešu karavīru atceres dienu”. Kad būs priekšlikums par Leģionāru dienu, tad mēs šeit debatēsim par šo datumu. Tāpēc es šodien aicinu nenovirzīties no tēmas, bet runāt tikai par Latviešu karavīru atceres dienu. Tādēļ, ka 11.novembris - un es arī Baldzēna kungam to paskaidroju - ir ideāls datums, jo tajā tika sakauti divi vēsturiskie ienaidnieki. Šos ienaidniekus sakāva nevis ar Ļeņina un ķeizara Vilhelma parakstu saformētie bruņotie spēki, bet Latvijas valsts armija. Latvijas armija. Es domāju, ka šis datums - 11.novembris - ir pieņemams gan Berklava tuviniekiem, gan Konstantīna Čakstes tuviniekiem. Tāpēc es aicinu šodien nenovirzīties no apspriežamā temata.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā runās deputāts Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Pēc tik izsmeļošām debatēm, kuras varētu līdzināties studijām, komisijai nav ko piebilst. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Pirms mēs balsojam par likumprojektu pirmajā lasījumā, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 140.panta otro daļu ierosinām pēc balsojuma par grozījumiem likumā “Par svētku un atceres dienām” nolasīt katra deputāta balsojumu.”

Vai ir iebildumi? Attiecībā uz šo priekšlikumu viens var runāt “par”, viens - “pret”. Runāt neviens nevēlas. Iebildumu nav. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 17, atturas - 4. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt balsošanas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Balsojuma rezultāti:

Pēteris Apinis - par;

Dzintars Ābiķis - par;

Aleksandrs Bartaševičs - par;

Martijans Bekasovs - par;

Gundars Bērziņš - par;

Mārtiņš Bičevskis - par;

Inese Birzniece - par;

Leons Bojārs - par;

Gundars Bojārs - par;

Boriss Cilevičs - par;

Juris Dalbiņš - par;

Guntis Dambergs - par;

Helena Demakova - par;

Oļegs Deņisovs - par;

Jānis Esta - par;

Jānis Gaigals - par;

Ilmārs Geige - par;

Ivars Godmanis - par;

Aleksandrs Golubovs - par;

Kārlis Greiškalns - par;

Valdis Ģīlis - par;

Edvīns Inkēns - par;

Jānis Jurkāns - par;

Vanda Kezika - par;

Aleksandrs Kirteins - par;

Andrejs Klementjevs - par;

Jānis Lāčplēsis - par;

Kārlis Leiškalns - par;

Kristiāna Lībane - par;

Modris Lujāns - par;

Pāvels Maksimovs - par;

Romāns Mežeckis - par;

Miroslavs Mitrofanovs - par;

Linards Muciņš - par;

Vineta Muižniece - par;

Vaira Paegle - par;

Andrejs Panteļējevs - par;

Raimonds Pauls - par;

Rihards Pīks - par;

Jakovs Pliners - par;

Aija Poča - par;

Boriss Rastopirkins - par;

Romualds Ražuks - par;

Normunds Rudevičs - par;

Anta Rugāte - par;

Pēteris Salkazanovs - par;

Antons Seiksts - par;

Atis Slakteris - par;

Juris Sokolovskis - par;

Helena Soldatjonoka - par;

Igors Solovjovs - par;

Jēkabs Sproģis - par;

Oskars Spurdziņš - par;

Leonards Stas - par;

Jānis Škapars - par;

Ainārs Šlesers - par;

Jāzeps Šņepsts - par;

Aivars Tiesnesis - par;

Oļegs Tolmačovs - par;

Jānis Urbanovičs - par;

Māris Vītols - par;

Raitis Vītoliņš - par;

Edgars Zalāns - par;

Monika Zīle - par;

Ērika Zommere - par;

Juris Dobelis - pret;

Oskars Grīgs - pret;

Māris Grīnblats - pret;

Imants Kalniņš - pret;

Ģirts Valdis Kristovskis - pret;

Dzintars Kudums - pret;

Riards Labanovskis - pret;

Viola Lāzo - pret;

Vladimirs Makarovs - pret;

Andrejs Požarnovs - pret;

Aida Prēdele - pret;

Dzintars Rasnačs - pret;

Anna Seile - pret;

Juris Sinka - pret;

Jānis Straume - pret;

Pēteris Tabūns - pret;

Juris Galerijs Vidiņš - pret;

Egils Baldzēns - atturas;

Imants Burvis - atturas;

Arnis Kalniņš - atturas;

Jevgenija Stalidzāne - atturas.

Sēdes vadītājs. Tā kā mēs likumprojektu nupat pieņēmām pirmajā lasījumā, ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts. Komisija lūdz līdz 16.decembrim iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. 16.decembris. Nav iebildumu? Nav. Paldies.

Pirms izskatām darba kārtības sadaļu “Prezidija ziņojumi”, mums jālemj par Ministru kabineta un deputātu ierosinātajām izmaiņām darba kārtībā.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51. un 87.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Gaujas nacionālā parka likums” un izskatīt to pirmajā lasījumā pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”.

Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Pieci deputāti saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt sēdes darba kārtībā izmaiņas - sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nosūtīšanu komisijām. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Iekļaujam to sadaļā “Prezidija ziņojumi” kā pēdējo jautājumu.

Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu “Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai” Ministru prezidents lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā. Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja iesniegumu Prezidijam -lūgumu iekļaut likumprojektu “Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai” kā pēdējo sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Nav iebildumu?

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Aināra Šlesera atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva” un “Par deputātes Ingrīdas Ūdres apstiprināšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Iebildumu nav. Lēmuma projektus iekļaujam darba kārtības beigās.

Desmit deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas - pārcelt likumprojektu “Valsts valodas likums” kā pirmo aiz sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Izskatām Prezidija ziņojumus par likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par nosacījumiem Baltkrievijas Republikas kravu tranzītam, izmantojot Latvijas Republikas ostas un citu transporta infrastruktūru” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sugu un biotopu aizsardzības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts civildienesta likums” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par protokolu Eiropas līgumam” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.3/1999 “Par izmaiņām Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma B protokolā”” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ūdres, Počas, Bērziņa, Stalidzānes un Dreimanes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Počas, Bērziņa, Pīka, Urbanoviča un Bojāra iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Valsts valodas likums”. Likuma otrreizējā caurlūkošana.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā ziņos deputāts Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Ļoti cienījamā Valsts prezidentes kundze! Cienījamie kolēģi! Pirms izskatām likumprojektu, es komisijas vārdā izsaku pateicību visiem, kas aktīvi līdzdarbojās likumprojekta sagatavošanā, un īpaši saku paldies Ministru prezidentam, Ārlietu ministrijai, Eiropas drošības un sadarbības organizācijai, Saeimas Juridiskajam birojam, Valsts prezidentes padomniekiem un, protams, īpaši Valsts prezidentei, ar kuru komisijai bija ļoti konstruktīva tikšanās. Un gribu jums arī atgādināt Saeimas priekšsēdētāja intervijā pausto. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume cer, ka Saeima Valsts valodas likumu pieņems atbilstoši Eiropas prasībām un tautas interesēm. Es pilnīgi piekrītu Saeimas priekšsēdētāja kungam un aicinu izskatīt likumprojektu pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. 1. - ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tiešām ir jautājums - kāda šodien ir lietas būtība? Vai mēs runāsim par to, ka beidzot ir jābūt kaut kādai skaidrībai par patieso latviešu valodas vietu Latvijā, par tās tiesībām, ko vajadzētu nostiprināt ar Valsts valodas likumu, vai arī turpināsim grozīties kā vēja rādītāji atkarībā no tā, no kuras debess puses pūtīs vējš? Godīgi sakot, sagatavotais likumprojekts, neskatoties uz visu iepriekšējo izrunāšanos, ļoti tālu stāv no patiesas latviešu valodas aizstāvības. Tas vispār neatbilst savam nosaukumam. Tas nav likumprojekts par valsts valodu. Tas ir likumprojekts, kas paredz visvisādu izvairīšanos un piekāpšanos. Tā ir piedegusi biezputra. Un tagad ap šo likumprojektu našķosies visi, kam nebūs slinkums, un taisīs no tā vienu bezjēdzīgu māžošanos, saistīdami šo likumprojektu ar visu ko - ar iestāšanos kaut kur un ar izstāšanos no citurienes. Tā vietā, lai šodien pasaulei kārtējo reizi atgādinātu, ka latviešu valoda ir viena no senākajām indoeiropiešu valodām, ka tā ir pasaules kultūras mantojums, tā ir senāka nekā jebkura slāvu vai ģermāņu valoda, ka mūsu valoda ir izdzīvojusi par spīti visiem laikmetu griežiem, - tā vietā šodien diemžēl svaidīgie Latvijas politiķi mēģina izmantot pat savu dzimto valodu kā tirgošanās preci, lai apmierinātu savas personīgās, nevis valsts intereses. Diemžēl tāpēc vismaz dažiem no mums, Saeimas deputātiem, ir jāatgādina citiem, ka arī piekāpšanās tieksmēs vajag ievērot zināmas robežas. Vēsture ir nepielūdzama. Laikmeta gaitas turpināsies. Gan jau agri vai vēlu katrs, kas šeit būs pielicis roku, atbildēs par to, ko viņš ir izdarījis. Un Valsts valodas likuma pieņemšanu saistīt ar iestāšanos Eiropas Savienībā ir vienkārši smieklīgi. Tā ir uzspiesta izrunāšanās, jo labi zināms, ka, lielajiem procesiem virzoties uz priekšu, neviens tādas lietas īpaši neievēros. To jūs arī vakar jau dzirdējāt.

Līdz ar to, ja mēs runājam par pamatnostādnēm - un 2.panta otrajā daļā ir runa par pamatnostādnēm -, nevaru atbalstīt to, ka no šejienes ir jāizņem vārdi “informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšana”. Šo vārdu izņemšana radīs liekas iespējas veikliem juristiem, veikliem algotņiem rīkoties pēc saviem ieskatiem. Šim Valsts valodas likumam ir jābūt ne tikai stingram, vismaz pietiekami stingram uz papīra. Tam ir jādod iespēja rīkoties tiem cilvēkiem, kas šo Valsts valodas likumu patiesi vēlēsies aizstāvēt. Mēs, izņemot ārā šos vārdus, sašaurinām šo cilvēku iespējas. Tāpēc nevaru atbalstīt ne pirmo, ne līdzīgos priekšlikumus un balsošu “pret”.

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Augsti godātā Valsts prezidentes kundze! Godātie kolēģi! Pēc pāris nedēļām ļaudis pasaulē sāks rezumēt ne tikai šā gada rezultātus, bet arī 20.gadsimta traģēdijas un triumfus. Pie traģēdijām, protams, pieskaitāmi divi pasaules kari un divu totalitāro režīmu krahi. Aukstā kara beigas, kas nešaubīgi pieskaitāmas pie triumfiem, palīdzēja mums atjaunot valsts neatkarību. Visu mūsu virsuzdevums būtu šo neatkarību stiprināt un padarīt neatgriezenisku. To izdarīt nebūs viegli. To darīt mums nākas ļoti spiedīgos apstākļos. Es minēšu piemērus. Pēc 1990.gada pasaulē ir bijuši 48 etniski kari. Es atkārtoju vēlreiz - pēc 1990.gada pasaulē ir bijuši 48 etniski kari! Joprojām karastāvoklī atrodas mūsu lielais kaimiņš. Kosovā joprojām kara cēloņi nav likvidēti. Ziemeļīrijā it kā ir iestājies pamiers, bet tanī pašā laikā baski pasludina, ka viņi ir pārtraukuši pamieru. Es neminēšu citus ne mazāk nopietnus konfliktus pasaulē. Kas būtu darāms mums Latvijā, lai sekmīgi atrisinātu mūsu virsuzdevumu? Es redzu divus galvenos procesus, un tie abi saucas, piedodiet, svešvārdā - integrācija. Ir sabiedrības iekšējā integrācija un ir ārējā integrācija Eiropas Savienībā. Otrā bez pirmās ir neiespējama.

Apspriežamais Valsts valodas likums ir uzdevums, kura sekmīga atrisināšana veicinās abus procesus un otrādi. Lai integrētos Eiropas Savienībā, ir ejams garš ceļš, pārpildīts un dārgs. Turklāt vairāki mūsu konkurenti jau ir gabalā. Mums ir ļoti maz laika, maz naudas, un, kā liecina kaut vai šā likuma pieņemšanas vēsture, maz izpratnes par procesiem Eiropā un pasaulē. Mums būs grūti pieņemt pareizus lēmumus, iekams mēs nebūsim pareizi sapratuši pasauli. Mums būs grūti atrisināt savu virsuzdevumu, ja mūs neatbalstīs visa Latvijas tauta. Es atkārtoju - visa Latvijas tauta! Neļausim nacionālistiskām metastāzēm pārņemt mūsu likumdošanu! Politiskās operācijas laika un līdzekļu ziņā ir ietilpīgas, un, kā mēs to labi zinām, mums ļoti maz ir gan viena, gan otra, tāpēc, kolēģi, būsim prātīgi un nedarīsim šai nabaga valstij kaunu.

Balsojiet, lūdzu, par mūsu labojumiem! Valsts valoda ir svēta lieta. Tā ir jākopj, bet vēl vairāk ir jākopj valstiska domāšana. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamā Prezidentes kundze! Dāmas un kungi! Runājot par 2.panta otro daļu, mana vēlme ir tāda, lai šis Valsts valodas likums parūpētos par to, lai nebūtu diskriminācijas pret jebkuru pilsoni, kas runā valsts valodā - latviešu valodā.

Cik es atceros no Valsts prezidentes anotācijām attiecībā uz informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu, tad viņas vēlēšanās bija šo normu precizēt. Un tā tam arī vajadzēja pieiet, nevis vienkārši, es uzdrošinos teikt, gļēvulīgi izņemt ārā šos vārdus, jo galu galā privātai organizācijai un firmai lietvedība un korespondence ar valsts iestādēm ir jākārto valsts valodā. Tāpat dažkārt iznāk informēt valsts valodā runājošos par to, kas notiek šajā firmā, kur viņi strādā, vai arī tos cilvēkus, kuri saņem šīs firmas vai iestādes pakalpojumus. Izslēdzot šos vārdus, mēs padarām šo normu absolūti neskaidru. Mēs līdz ar to dodam varbūt nerakstītu atļauju, licenci šim iestādījumam apiet valsts valodu oficiālajā sarakstē. Precizēšana - jā, bet teksta vienkārša izmešana, kā jau es teicu, ir mazliet slinka cilvēka darbības veids, kā viņš tiek vaļā no problēmām.

Kas attiecas uz Jāņa Jurkāna teikto. Viņš gan tā žēlīgi pieminēja, piemēram, mazākumtautību - baskus, kas tagad taisoties atkal nodarboties ar terorismu, bet viņš ir aizmirsis par baskiem Pireneju otrajā pusē, Francijā, kur, raugoties pēc Francijas Satversmes, vispār mazākumtautību nav. Tur tiek aizmirsti Elzasas vācieši, tāpat kataloņi, turpat miljons bretoņu. Tādas mazākumtautības nemaz nav, visi runā franciski, un 1994. gada Franču valodas likums pilnīgi skaidri aizsargā franču valodu un ir pat norūpējes par anglicismiem franču valodā. Taču mēs, protams, to neuzdrošināmies.

Un, ja runā par metastāzēm, tad tas nozīmē, protams, šo ļauno slimību, vienu no ļaunākajām pasaulē, proti, vēzi. Tātad tie no mums, kuri esam norūpējušies par latviešu valodas kā valsts valodas saglabāšanu un izdzīvošanu, tiekam salīdzināti ar šo ļauno slimību. Es domāju, ka tas ir ļoti netaisni no Jurkāna kunga puses.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pirms turpinām debates, atgādinu, ka mēs debatējam par 1. - ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšlikumu, kas paredz izslēgt 2.panta otrajā daļā vārdus “informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu”. Lūdzu debatētājus runāt par konkrēto tematu!

Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātā Prezidentes kundze, godātais priekšsēdētāja kungs! Paldies jums par šo norādi, jo es taisni to pašu gribēju teikt. Gan šoreiz, gan, iespējams, arī nākamreiz, ja es runāšu, es kategoriski atturēšos no vispārpolitiskām debatēm.

Kāds ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ir analoģisks, priekšsēdētāja kungs, ārlietu ministra priekšlikumam? Kāds ir tā motīvs un jēga? Motīvs un jēga ir tāda, ka likumu nedrīkst, piedodiet par šo izteicienu, piesārņot ar dažādi tulkojamiem un juridiski grūti traktējamiem jēdzieniem. Ja mēs gribētu precizēt, tad, iespējams, būtu jāmin, es teikšu, varbūt pat 20, 30 vai 50 dažādi gadījumi.

Ko nozīmē precizēšana? Es gribētu teikt, ka tie, kuri ir izlasījuši visu likumu, tie, kuri ir izlasījuši visu komisijas darbu, kas ir ielikts šeit, - par to es gribu komisijai teikt paldies -, tie redz, ka visas problēmas tālāk ir saliktas pa plauktiem. Un mūsu likumdošanas lielākais trūkums varbūt ir tieši to dažādā tulkojamība. Šajā ziņā man piekritīs ne tikai juristi, bet arī parlamentārieši, kam ir zināma pieredze.

Es ļoti lūdzu šajā gadījumā atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājumu, kas, es atkārtoju, ir analoģisks ārlietu ministra priekšlikumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izslēgt šos vārdus “informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu” nav nemaz tik nebīstami, teikšu tā. Izslēgt šos vārdus vai šo teikumu nozīmē sašaurināt valodas vidi Latvijā. Valsts valodas vidi Latvijā! Un tāpēc nebrīnieties, ka viens vai otrs runātājs, kas jau ir kāpis tribīnē, runā plašāk. Arī es to darīšu.

Jo runa jau ir par to, ka mēs gribam beigu beigās tikt vaļā no pārkrievošanas. No Latvijas pārkrievošanas, kas šajos 50 gados tika veikta sistemātiski, mērķtiecīgi un ļoti agresīvi, un diemžēl tas nav beidzies arī šodien. Mēs, nākot uz Saeimu, redzējām faktiski divus piketus, kur no vienas puses latvieši iestājās par to, lai beidzot latviešu valoda ieņemtu savu vietu šeit, tās dzimtajās mājās, bet otra puse prasīja to, lai viņi, aizvien vēl atrodoties neatkarīgā valstī, kurā dažādos veidos ir ieradušies, sabraukuši, arī nākotnē līdz sava mūža beigām varētu turpināt runāt vienā - krievu valodā. Lūk, būtība, kāpēc mēs šodien pieņemam šo likumu, jo iepriekšējā lasījumā, pareizāk sakot, iepriekšējā redakcijā, kas kopumā tika pieņemta, bija ierakstīts arī šis teikums par informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu. Tas krievu valodai paplašinātu iespējas aizvien paturēt savu bijušo - padomju laika ietekmi.

Es teiku skaidri un gaiši: Jurkāna kungs, to, ko jūs atkal faktiski teicāt ar draudiem... Mums, latviešiem, jau ir apnikuši šie draudi no visām pusēm. No Krievijas šie draudi nāk nepārtraukti, nerunāsim par tiem 50 gadiem, bet arī tagad, pa šiem neatkarības laika gadiem. Neatkarīgi no tā, ko lemj Latvijas neatkarīgā valsts, draudi no Krievijas puses seko, un, protams, tie arī sekos, jo tā nekad nebūs apmierināta ar to, ka Latvija šeit ir izveidojusies un ka tā ir atjaunojusi savu neatkarību.

Jurkāna kungs, latvieši nav nabaga tauta, latvieši ir stipra, lepna tauta, citādāk mēs nebūtu izdzīvojuši šajos ļoti drakoniskajos pasaules vējos. Mēs nebūtu izdzīvojuši, ja tādi nebūtu bijuši! Diemžēl mēs varam, ja tā turpināsies... ja mēs turpināsim locīties, kā mēs lokāmies šodien pret Rietumiem, pret Austrumiem un vēl dažādos citādos virzienos, tad gan mēs varam salūzt, varam zaudēt savu lepnumu un savu stipro garu, un tad diez vai mums palīdzēs tautasdziesmas, kas nesušas mūsu tautu cauri gadsimtiem un to stiprinājušas. Lūk, šī rusifikatoriskā... Paldies, diemžēl...

Sēdes vadītājs. Laiks, Tabūna kungs! Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ļoti cienītā Valsts prezidentes kundze! Godātie kolēģi! Es aicinātu debatēs par šo pantu netaisīt traģēdiju, jo šeit nav nekāda runa par etniskiem kariem, jo Latvija ir demokrātiska valsts, un tas, kas notiek citās valstīs, es domāju, nav viens pret vienu pārnesams uz Latviju. Šajā pantā runa ir par pavisam citu tēmu, proti, par privāto investoru vēlēšanos vai nevēlēšanos investēt naudas līdzekļus Latvijā. Neviens taču neaicina uz barikādēm, bet tajā pašā laikā nav arī otras galējības - neviens netaisās apstrīdēt, ka latviešu valodai ir nosakāms valsts valodas statuss.

Tiesa gan, kā es saprotu, atbildīgā komisija ir ņēmusi vērā, varētu teikt, starptautisko ekspertu viedokli, proti, atļaut investoriem maksimāli brīvi izvēlēties valodas lietošanu savā privātajā uzņēmumā. Tiesa gan, šī norma ir jāsabalansē ar latviešu interesēm, lai, strādājot šajos privātajos uzņēmumos, viņi vienmēr varētu lietot valsts valodu, un tāpēc es aicinātu tiešām nemesties radikālismā un publiski nepaust to, ka kāds te aicina uz barikādēm.

Taču, runājot par procedūru, manā skatījumā, faktiski debatējot par 2.pantu, mums varbūt ir jārunā, sākot no 6.priekšlikuma, par sākumpantiem, jo būtībā 6.priekšlikumā ir iekļautas visas tās normas, kas ir izteiktas 1., 2., 3. un 4.priekšlikumā, un faktiski tikai tad mēs varētu debatēt par 6.priekšlikumu. Ja tas tiek atbalstīts vai arī noraidīts, tad tikai pēc tam varētu pāriet pie pārējiem un debatēt.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamā Valsts prezidentes kundze! Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Runājot par šo priekšlikumu, es gribētu bilst, ka valoda ir informācijas nesēja, un, ja tiek ierobežota valodas lietošana, tad tiek ierobežota arī jebkura attiecīgās valodas lietotāju kultūras, vēsturiskā, sociālā un ekonomiskā darbība.

Es gribētu pie šā un pie pārējiem priekšlikumiem piebilst, ka Valsts valodas likuma problemātiskās vietas, uz kurām ir norādījusi Valsts prezidente, gandrīz visos gadījumos skar cilvēktiesību jautājumus. Un tagad es vēlētos paskaidrot, kā es saprotu tos Eiropas cilvēktiesību dokumentus, kuri reglamentē arī mūsu šodien izskatāmās lietas. Pilnīgi pareizi šeit daži runātāji pirms manis bilda, ka cilvēktiesības ir paredzētas pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem, visai Latvijas tautai, bet, raugoties no Eiropas cilvēktiesību dokumentu gara un jēgas viedokļa, es tās saprotu sekojoši: tie regulē vājākā tiesības! Latvijā ir ļoti dīvaina situācija. Kā mēs zinām, Latvijā mažoritāte, proti, tie, kuri ir pie varas lielākā vairumā, tātad latvieši, mažoritārā skaitā nav sešās lielākajās pilsētās. Tātad es vēlreiz atkārtoju: sešās lielākajās pilsētās tā sauktā mažoritāte, kā to traktē Eiropas cilvēktiesību dokumenti, ir mazākumā. Tātad tieši šai mažoritātei, kas ir mazākumā, būtu pievēršama galvenā vērība, raugoties no Eiropas cilvēktiesību dokumentu viedokļa un arī mūsu šīsdienas Valsts valodas likuma labojumu sakarā.

Es neaizkavēšu cienījamos deputātus, cienījamos kolēģus un arī jūs, cienījamais priekšsēdētāja kungs, ar garām debatēm par jautājumu, kurā mēs esam iedziļinājušies ārkārtīgi ilgu laiku un daudz runājuši. Es tikai vēlos pateikt, ka šodien visā Eiropā 20.gadsimta beigās sāk saprast, ka tieši mazo tautu pilnasinīga eksistence ir absolūti nepieciešama Eiropas kopējā kontekstā. Un es domāju, ka arī tās rekomendācijas, ko ilglaicīgā periodā mums ir devusi Eiropas Drošības un sadarbības padome, liecina par to, ka laika gaitā mūsu problēmas ir sāktas izprast.

Līdz ar to Sociāldemokrātu frakcija, ļoti rūpīgi iedziļinājusies šeit, mūsu priekšā esošajos likuma grozījumos, aicina atbalstīt dažus no šiem grozījumiem, bet diemžēl ne visus, jo, mūsuprāt, tie pilnībā neatbilst Eiropas cilvēktiesību dokumentu garam un jēgai. Es pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamā Prezidentes kundze! Cienījamie kolēģi! Es esmu nolēmusi neatbalstīt ne 1.priekšlikumu, ne arī pārējos, kas ir tiem līdzīgi, kaut vai tā viena iemesla dēļ, ka mēs ar šādiem priekšlikumiem dodam visas iespējas veikliem advokātiem, veikliem manipulētājiem ar likumiem vērsties pret latviešu valodas lietošanu ikdienā. Taču es gribētu izmantot iespēju un izteikt savu viedokli un savas pārdomas par šo jauno likuma variantu, ko, ļoti iespējams, šodien Saeima pieņems visai latviešu tautai.

Valsts valodas likums, par laimi, nav tikai politisks notikums un pat ne tikai starptautiski svarīgs notikums. Valsts valodas likums vispirmām kārtām ir tautas kultūras notikums, un kultūras kontekstā tam ir milzīga nozīme, jo tāda likuma, kāds ir mūsu Valsts valodas likums, nav neviena cita. Tas ne tikai tiešā veidā attiecas uz mūsu tautas izdzīvošanu un to veidu, kā mēs dzīvosim, bet jo īpaši uz to vidi, kādu mēs gribam radīt sev, saviem bērniem un arī savai kultūrai. Atzīsimies, cienījamie kolēģi, ka tas variants, kādu mums piedāvā Juridiskais birojs un citi kolēģi, ja mēs ņemam vērā to, ka latvieši vienmēr ir tiekušies pēc skaidra, stingra, konkrēta, lakoniska izteiksmes veida, diemžēl ir samudžināts un neskaidrs. Es iedomājos, kā šo variantu, kā šo likumu lasīs tādi cilvēki, kuri vienkārši vēlēsies sev un savai ģimenei šo Valsts valodas likumu, kā jau es teicu, arī kā kultūras parādību, ne tikai kā vienkāršu juridisku likumu. Tik sarežģītu, tik samežģītu likuma tekstu es sen neesmu redzējusi. Brīžiem pat liekas, ka to ir rakstījis kāds svešinieks, nevis mūsu tautai piederošs cilvēks. Tā ir viena lieta, kas mani uztrauc.

Otra lieta. Visi signāli liecina par to, ka atkāpšanās politika valodas ziņā ir sākusies. Šis likums tad nu ir tas lielais signāls, un tam sekos daudzi mazi signāli. Minēšu kaut vai vienu no tādiem. Latvijas radio pirmdienās pusdienu laikā translēja nelielu raidījumiņu, kas bija veltīts latviešu valodai un tās cīņai, ejot cauri visiem likumu džungļiem. Tagad, izrādās, ka pēc jaunā gada šis raidījums vairs neskanēs. Kā redzams, mēs esam izrunājuši visu, kas ar latviešu valodu ir saistīts. Pietiek, un punkts!

Cienījamie kolēģi! Es gribu vēlreiz pavisam īsi atgādināt, ka, protams, mēs katrs balsosim tā, kā to saprotam, kā saka mūsu sirdsprāts, bet šis likums, ko mēs pieņemsim, būs spēkā ilgu, ilgu laiku. Atbilstoši tam mēs ne tikai runāsim, lielā mērā arī dzīvosim. Būsim nopietni un domāsim par nākotni! Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamā Valsts prezidente! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Šeit es šodien gribētu pateikt apmēram to, kā mēs, sociāldemokrāti, vērtējam šo likumu.

Vispirms par šo konkrēto pantu. Šeit ir skartas arīdzan darba ņēmēja tiesības un mūsu viedoklis par to, ka latviešu strādniekam vai latviešu inteliģentam ir tiesības saņemt informāciju un dažāda veida ziņojumus, kas skar arī viņa, teiksim, kā darbinieka intereses valsts valodā. Tas būtu pietiekami nopietns pamats, lai šinī gadījumā mēs uzskatītu, ka šī redakcija ir pārmērīga piekāpšanās, jo šeit nav runa par to, ka līdztekus varētu būt arī citā valodā, bet galvenajai tomēr ir jābūt valsts valodā. Tā kā tas šeit praktiski parādās un būtu arī citos pantos šis jautājums risināms, tad mēs šinī gadījumā, neapšaubāmi, balsosim “pret”. Tas ir viens.

Otrs, ko es gribētu kopumā pateikt. Mums ir jāatzīst, ka, salīdzinot ar Latvijas Tautas frontes pieņemto likumu, šis likums būs maigāks. Mēs varam saukt to dažādi - gan par piekāpšanos, gan par nepieciešamu piekāpšanos. Katrā ziņā es šo likumu nenosauktu par nodevību. Nodevības šeit nav! Te, manuprāt, ir viena lieta, kas tam ir raksturīga, - mēs esam pārkāpuši pāri nepieciešamajam mēram, ciktāl mums bija jāpiekāpjas, lai mēs būtu ņēmuši vērā argumentētos iebildumus, kas tika saņemti no mūsu sabiedrotajiem Eiropas Savienībā un arī no kolēģiem Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā. Latvietim šī īpašība nodrošināties pret visu ko ir ļoti raksturīga. Tāpat kā centība lielvaru priekšā parādīt sevi tādu maigāku. Arī tā ir raksturīga, tā ka tas te nav nekāds brīnums.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Šajā likumā kopumā, neapšaubāmi, mums vajadzētu saglabāt tendenci, kāda ir bijusi kopš Tautas frontes laikiem, ka latviešu valodai ir jāsaglabā valsts valodas statuss. To nedrīkst apstrīdēt! Taču praktiski ir jāņem vērā tas, ka šie labojumi tomēr zināmā mērā samazina latviešu valodas juridiskās aizsardzības kvalitāti.

Mēs šeit esam vairākkārt strīdējušies savā frakcijā un domājuši, kā to varētu izlabot, esam arī mēģinājuši atrast to modus vivendi, to labāko ceļu, pa kuru ejot, mēs varētu attiecīgi piekāpties. Šinī gadījumā mēs esam konstatējuši, ka būtu jāņem vērā arī publisko pasākumu definīcija, kura, mūsuprāt, nav pietiekami profesionāli sagatavota, kā arī iespēja līdztekus valsts valodai īslaicīgās afišās lietot arī citu valodu. Piemēram, par Sanktpēterburgas teātra viesizrādēm visām afišām nevajadzētu būt tikai valsts valodā.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Baldzēna kungs, mēs pašlaik apspriežam 2.pantu.

E.Baldzēns. Es tāpat kā citi gribētu runāt arī par citām problēmām. Vai jums ir iebildumi vai citi kritēriji dažādiem deputātiem?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet!

E.Baldzēns. Paldies. Ko es vēl gribēju šeit piebilst? Manuprāt, šinī gadījumā ir jāņem vērā arī tas, ka valodas likteni, tautas likteni lielā mērā noteiks sociālā politika, it īpaši atbalsts ģimenēm. Ja mēs tā turpināsim, kā mēs pašreiz rīkojamies, tad mēs varam droši teikt, ka tautas dzīvotspēja netiks atjaunota ne maigi, ne radikāli Valsts valodas likuma ietvaros. Tas ir vēl viens aspekts.

Otrs, ko es gribētu šeit, neapšaubāmi, pateikt, ir sekojošais: savulaik, kad mēs gājām uz šīs Saeimas vēlēšanām, katram deputātam bija skaidra nostāja jautājumā par pilsonības referendumu, arī saistībā ar Valsts valodas likumu un Izglītības likumu. Tāda nostāja bija arī sociāldemokrātiem, arī man. Es skaidri un gaiši teicu sekojošo: ja referendumā tiks panākts tāds iznākums, kāds šobrīd ir apstiprināts Pilsonības likumā, tad tādā gadījumā Izglītības likumam un Valsts valodas likumam ir jābūt maksimāli stingram. Izglītības likums tāds ir, un, manuprāt, mums tādam ir jābūt arī Valsts valodas likumam, ņemot vērā tos iebildumus, kuri pietiekami argumentēti ir saņemti arī no Rietumu puses. Pilnīgi ignorēt mēs tos nevaram.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienītā Valsts prezidentes kundze! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mums ir ļoti skaidri jāapzinās šīsdienas situācija un tas, kas notiek ar Valsts valodas likumu. Tās mūsu draugu rekomendācijas, kuras jau vairākkārtīgi tika minētas, patiešām balstās - te Lāzo kundzei ir pilnīga taisnība - uz cilvēktiesību normām. Tātad, protams, mums katram var būt savs priekšstats, kā šīs cilvēktiesību normas tiek interpretētas. Bet mēs redzam, ka mums tiek piedāvāta, varētu teikt, oficiālā interpretācija, jo ir skaidri redzams, ka gan EDSO, gan Eiropas Padome, gan Eiropas Savienības pārstāvji ir vienisprātis.

Kas attiecas uz šo konkrēto pantu, tad jāteic, ka te patiešām ir runa par privātās sfēras neaizskaramību un par vārdu “brīvība”. Mums ir savs priekšstats, un, kā jau es teicu, mēs varam arī nepieņemt šo oficiālo interpretāciju, kura mums tiek piedāvāta.

Bet tomēr jāpatur prātā, ka Eiropā, kurai mēs tik daudzi gribam pievienoties, cilvēki dzīvo pēc zināmiem noteikumiem. Runa ir tieši par to, vai mēs pieņemam šos noteikumus vai noraidām. Protams, var arī noraidīt.

Sinkas kungs minēja Franciju. Arī tur nav nemaz tik vienkārša situācija. Situācija arī Francijā mainās, bet es domāju, ka te diez vai būtu īsti vietā par to runāt. Es vienkārši gribu atgādināt, ka mēs dzīvojam Latvijā un ka mums būtu jāvadās pēc Latvijas Satversmes, nevis pēc Francijas Satversmes. Latvijas Satversme neapgalvo, ka mums nav mazākumtautību. Tieši otrādi! Mūsu Satversme apgalvo, ka ir mazākumtautības un ir arī mazākumtautību tiesības.

Protams, šis 1.priekšlikums, ko mēs apspriežam, zināmā mērā ir pats vieglākais ceļš - vienkārši to izsvītrot. Tas nav vienīgais priekšlikums, kur patiešām tiek mēģināts pildīt Valsts prezidentes kundzes vēlmi, tātad precizēt šo formulējumu. Tāds ir arī mūsu politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas 5.priekšlikums, bet es domāju, ka... Te es pilnīgi piekrītu Požarnova kungam, ka arī 1.priekšlikums varētu būt pieņemams, jo tas lielā mērā likvidē tās problēmas, kuras pastāv šobrīd spēkā esošajā Valsts valodas likuma redakcijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Esta - Tautas partijas frakcija.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Prezidentes kundze! Godātie kolēģi! Es tomēr gribētu runāt konkrēti par 1.priekšlikumu. Daudzi runātāji šeit novirzījās no konkrētās tēmas.

Es gribētu pievērst uzmanību 21.panta ceturtajai, piektajai un sestajai sadaļai un tad apspriest, lūk, šo te 1., 2. un 3.priekšlikumu, kā arī nākamos - 8., 9., 16. un tā tālāk. Tātad es aicinu balsot un aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts).

Cienījamā Valsts prezidente! Godātie kolēģi! Man ir tādas nelielas aizdomas, ka ārzemju investori šurp nenāk celt Latviju, bet gan gūt peļņu. Un tāpēc man liekas, ka gan mūsu, gan valdības uzdevums būtu šo viņu alkatību izmantot un pavērst tā, lai tā nestu labumu Latvijai. Konkrēti šajā pantā gan informāciju, gan dažāda veida ziņojumus var skatīt no divām pusēm - no to cilvēku puses, kuri šos ziņojumus un informāciju sniedz, un no to cilvēku puses, kuri to saņem. Un es nevaru nekādi piekrist tam, ka latviešu strādnieks būtu dažādi situēts valodas ziņā, ja viņš strādā valsts uzņēmumā vai ja viņš strādā privātā uzņēmumā. Man tas nav saprotams un nav arī pieņemams. Un šajā pantā latviešu strādnieka intereses tiek ierobežotas. Tāpēc es aicinu balsot “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Šinī gadījumā gribētu teikt, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniekam un mums ir bijušas ļoti daudzas sarunas tieši ar ārzemju investoriem. Un arī šinī gadījumā mums ir bijušas pietiekami nopietnas diskusijas, kad esam panākuši vienkāršu rezultātu. Gadījumā, ja ārzemju investoram, menedžerim vai kādam citam ir radušās problēmas ar valsts valodas zināšanu, tas viņam nebūt netraucē kādam no darbiniekiem piemaksāt 10% pie algas, lai viņš veiktu tulka pienākumus, jo, neapšaubāmi, ne jau katram darbiniekam vajadzētu zināt visu šo informāciju arī darba devēja vai menedžera valodā. Viņš tīri vienkārši var algot profesionālu tulku, ja ir kādas problēmas, un liekas, ka šīs zināšanas nav tik viegli apgūstamas arī pašam darba devējam vai šim menedžerim. Tā ka, es domāju, šīs problēmas ir risināmas. Un, kad mēs runājam par šiem variantiem, visi, tajā skaitā Amerikas - Rietumu - investori, vienmēr ir piekrituši, ka tāda iespēja viņus pilnībā apmierina. Tā ka nekad nav bijuši iebildumi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Augsti godātā Valsts prezidentes kundze! Godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Atbalstīdams valsts valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, kā arī tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā, es tomēr atzīstu izskatāmo likumprojektu, arī tā otro sadaļu, par nepietiekami demokrātisku un liberālu. Likuma 1.panta 4.punktā ir rakstīts, ka viens no šā likuma mērķiem ir mazākumtautības pārstāvju iekļaušanās Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas. Es domāju, ka mūsu likumprojektā šis mērķis gandrīz nav atspoguļots. Es domāju, ka pēc šā likuma pieņemšanas, ja to precīzi pildītu, minoritātes varētu lietot savu dzimto valodu savā virtuvē vai, piedoanu, zem segas.

Jā, es uzskatu, ka mums vajadzētu vairāk domāt par latviešu valodas lietošanas sfēras paplašināšanu, par pozitīvu motivāciju, par to, lai valsts valoda apvienotu, nevis skaldītu mūsu sabiedrību. Taču nedrīkstam pieļaut, lai latviešu valoda kļūtu par baiļu objektu, par pazemošanas instrumentu, par profesijas aizlieguma instrumentu. Jau šodien diemžēl daudzi cittautieši Valsts valodas inspekciju sauc par valodas policiju. Manuprāt, tas ir amorāli.

Jā, strādājot pie likumprojekta, deputātu vairākums nedomāja par gandrīz 900 tūkstošiem Latvijas cittautiešu, bet, it kā pildot EDSO ekspertu ieteikumus, ne tikai domāja, bet arī atklāti runāja par to, kā mainīt attiecīgo pantu redakciju, tātad formu, nemainot saturu, paša likuma būtību. Latvijas parakstītā Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību un EDSO eksperti nemitīgi aizrāda mums, ka civilizētā sabiedrībā Valodas likums nedrīkst jaukties privātajā sfērā. Mēs to diemžēl, manuprāt, neievērojam. Tikai mūsu frakcijas priekšlikums atbilst Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību garam un burtam, kā arī EDSO ekspertu rekomendācijām. Tāpēc es aicinu pieņemt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcija... Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, par debatētāju pretējo viedokli. Ļoti interesanti ir tas, ka vieni uzskata, ka likums ir mīksts un gļēvulīgs, bet, piemēram, Jurkāna kungs saka, ka tas ir nacionālistisks, savukārt Plinera kungs saka, ka pants ir nedemokrātisks. Acīmredzot tā patiesība ir kaut kur pa vidu. Runājot par iepriekšējo tekstu, kas tika pieņemts, pirms Prezidente atgrieza šo likumu, un par atkāpšanos no tā, gribu atgādināt Straumes kunga preses intervijā teikto, ka likums principā un pamatā neatšķiras no iepriekšējā varianta. (Starpsauciens: “Runā komisijas vārdā!”)

Un tagad par pavisam konkrētām lietām, ko šeit runāja deputāti. Sinkas kungs pieminēja, ka no šā panta redakcijas izriet, ka privātajām organizācijām nebūs jāsniedz informācija latviski, tāpat arī lietvedība nebūs jānodrošina latviešu valodā. Gribu kolēģiem atgādināt, ka likumprojektu vajadzētu izlasīt kopumā, jo 8.pantā ir skaidras un gaišas normas, kas attiecas uz lietvedību. Tās paredz, ka statistiskie pārskati, gada pārskati, grāmatvedības uzskaites dokumenti un citi dokumenti ir sastādāmi un iesniedzami valsts vai pašvaldību iestādēs valsts valodā. (Starpsaucieni: “Runā komisijas vārdā! Nav jāapspriež viedokļi!”) Atbildot komisijas vārdā deputātam Sinkam, varu sacīt, ka arī informācija būs jāsniedz latviski. 21.pantā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka arī privātajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kā arī pašnodarbinātajām personām, kuras, pamatojoties uz likumu vai uz kādu citu normatīvo aktu, veic noteiktas publiskās funkcijas, informācija būs jāsniedz valsts valodā. Konkrēti Baldzēna kungs un vairāki citi runātāji uzskata, ka šajā pantā tiek diskriminētas darba ņēmēja tiesības. Citēju šā panta redakciju, ka valsts valodas lietošana tiek regulēta arī tad, ja tā skar darba tiesību aizsardzību.

Savukārt, atbildot uz deputātu aizrādījumu par to, ka privātuzņēmumos strādājošajiem nebūs jāzina latviešu valoda un jāsniedz informācija latviešu valodā, gribu jums nocitēt 7.pantu… Es atvainojos, 6.pantu, ka ne tikai privātajās iestādēs, organizācijās vai uzņēmējsabiedrībās strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem, bet pat ārvalstu speciālistiem, ārvalstu pārvaldes iestāžu locekļiem, kuri strādā Latvijā, ir jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Pretējā gadījumā viņiem pašiem ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Konkrētais priekšlikums - izslēgt no šā panta vārdus “informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu” - nenozīmē, ka informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšana valsts valodā tiek izslēgta no likuma vispār. Tas ir tehnisks labojums. Šī sadaļa ir izslēgta gan no 2.panta, gan no vairākiem citiem pantiem, jo visi ar informācijas sniegšanu saistītie jautājumi pēc Juridiskā biroja ierosinājuma ir ietverti 21.panta redakcijā, kas paredz, ka informācija un dažāda veida ziņojumi Latvijas teritorijā obligāti būs jāsniedz latviski. Tā ka aicinu atbalstīt šo tehniskās dabas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pirms mēs balsojam, lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim par kārtību, kādā lieta tālāk virzāma.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Komisija nav pilnvarojusi šo cilvēku, kas tur stāv tribīnē, sniegt komentārus par to, ko deputāti šodien šeit stāsta. Tātad es aicinātu Ābiķa kungu taupīt laiku, to nevilkt un nespriedelēt, bet runāt tieši par lietu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par 1. - ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 23, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk ir trešais. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Otrais…

Sēdes vadītājs. Mēs tikko par to nobalsojām. Par 3., lūdzu!

Dz.Ābiķis. 3. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - ir atbalstīts. Deputāti neiebilst.

4. - arī frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tikko nobalsojām. Tālāk, lūdzu, par 5. priekšlikumu!

Dz.Ābiķis. 5. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 51, atturas - 29. Priekšlikums ir noraidīts.

Dz.Ābiķis. 6. - Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Kalniņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

I.Kalniņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Valsts Prezidentes kundze! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Šī redakcija atklājas visā savā idiotismā, ja mēs to nolasām sekojoši: “…lai nepieciešamais ierobežojums būtu samērīgs ar privāto iestāžu interesēm”.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Arī es uzskatu, ka referents rīkojās nekorekti, komentēdams viedokļus. Par to komisija nav spriedusi, un es uzskatu, ka tā vadīt likuma izskatīšanu nevar. Un tamdēļ es lūgtu Ābiķa kungu paskaidrot, kādēļ 6.priekšlikumā blakus atbildīgās komisijas nosaukumam ir pierakstīts klāt, ka tas ir arī Juridiskā biroja priekšlikums, jo Juridiskais birojs, ja nemaldos, savus priekšlikumus iesniedza mēnesi pēc tam, kad bija beidzies priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Mūsu frakcija izteica iebildumus pret to, ka mēnesi pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām vēl nav saņemti visi priekšlikumi un ka mēs tos nevaram apspriest un izdebatēt. Toreiz Ābiķa kungs publiski presē paziņoja, ka “tēvzemieši” melo, ka tā ir demagoģija. Ja gadījumā šeit būtu bijis šis atbildīgās komisijas priekšlikums, tad es saprastu, ka tas ir tapis komisijas sēdes darba laikā un tāpēc tas parādās arī tabulā. Ņemot vērā to, ka tiek norādīts, ka šis ir arī Juridiskā biroja priekšlikums, šeit parādās Ābiķa kunga liekulīgā rīcība. Es aicinātu Ābiķa kungu būt korektam savos izteicienos, pareizi vadīt likuma izskatīšanu un lūdzu atbildēt uz šo jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates par 6.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju uz īsu sēdi komisijas telpās. Paldies. Tūlīt pat!

Sēdes vadītājs. Vārds Aijai Počai.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties uz īsu sēdi tepat blakus Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aija Barča, Jānis Čevers, Jēkabs Sproģis, Arnis Razminovičs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Turpināsim izskatīt likumprojektu! Turpināsim debates par 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Redziet, referenta runasveids jau labi parādīja, kāds projekts top, kāds būs šā projekta raksturs, un tādu to arī acīmredzot šodien pieņems. Tā ka es domāju, ka īstais ziņotājs arī ir izvēlēts.

Protams, kaut ko mēs šodien pieņemsim. Tiešām, kaut ko. Un diez vai tos balsojumus, kādi šodien būs, īpaši ir ietekmējusi zinātnieku konference un vai tos īpaši ietekmēs arī jebkurš pikets. Šeit izskanēja tāda doma, ka šo likumprojektu nevajadzētu saukt par nodevīgu. Protams, nodevīgs tas nav. Nu tik tālu jau vēl neviens nav aizdomājies. Taču tāds pagļēvs tas nu ir sanācis. Tur nu nekā nevar darīt. Liekas, ka te savu lomu ir spēlējusi vēlēšanās nu nedaudz tikt pie “krāniņiem”. Nu tie “krāniņi” vairs nav tik lieli, tie ir nedaudz mazāki… Taču lieka piekāpšanās, lieka tādu normu izņemšana, kuras tiešām varētu aizstāvēt, lūk, latviešu valodā runājoo darba ņēmēju… ja to izņem ārā… Labi vien ir! Tas nāk zināmām institūcijām par labu. Tieši tāpēc jau mēs pirmīt runājām par šā īsā priekšlikuma neatbalstīšanu. Nu esam nonākuši līdz galīgajai redakcijai. Diemžēl šāda veida redakcija, protams, nav atbalstāma. Kaut kas līdzīgs parādīsies arī citos pantos, bet lietas būtība jau ir viena un tā pati. Tā ka es aiztaupīšu laiku, iepriecēšu vienu otru sirdi vai dvēseli un par 6. un 8. pantu, kura sakarā būs par līdzīgiem priekšlikumiem jārunā, nerunāšu, bet aicināšu arī tad šāda veida priekšlikumus neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Es aicinu atbalstīt komisijas redakciju. Un, atbildot Požarnova kungam, gribu atgādināt, ka tā ir komisijas izstrādāta redakcija, sagatavota kopīgi ar Juridisko biroju pēc komisijas deputātu lūguma. Tā ir komisijas redakcija, un komisijai ir tiesības arī savu redakciju šeit jums piedāvāt. Tā ka aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 20, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. 7.priekšlikums. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu tas nav izskatāms, jo arī juristi uzskatīja, ka šis priekšlikums neattiecas uz Valsts prezidentes iesniegto...

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 8. - ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - ārlietu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 20, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. 9. un 10.priekšlikums ir identiski, par to mēs jau esam nobalsojuši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 11. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 12.priekšlikumu mēs jau esam iepriekš atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Dz.Ābiķis. 13. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 13. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 48, atturas - 23. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 14. un 15.priekšlikums saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 16. - ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīga rakstura ir arī 17.priekšlikums, un tas jau ir atbalstīts.

18. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Līdzīga rakstura ir jau nobalsotais 19.priekšlikums un arī 20.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 21. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 22. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 46, atturas - 27. Nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 23. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu mēs esam nonākuši līdz vienam no nopietnākajiem pantiem, un šeit komisija nezin kāpēc izvēlējusies lielāku piekāpšanos, krietni lielāku nekā to, ko prasīja. Prasība 11.panta sakarā bija tikai viena - skaidrot, kas ir jāsaprot ar vārdiem “publiskie pasākumi”. Neko citu no komisijas un no Saeimas neprasīja šajā gadījumā arī Valsts prezidente. Taču galīgi nesaprotama iemesla dēļ darbs pie šā panta izvērsās par kārtējo nevajadzīgo izplešanos uz visām debess pusēm. Jā, tagad mēs esam nonākuši tādā diezgan jocīgā stāvoklī, jo faktiski tā īsti nav nekur nopietnāk runāts par tieši šiem publiskajiem pasākumiem, taču tajā pašā laikā ir diemžēl radušies tādi priekšlikumi, kas tiešām apdraud iespēju normāli lietot latviešu valodu, normāli saņemt publiskos pasākumos informāciju latviešu valodā. Protams, ar dalītām jūtām tagad jāskatās uz 23.priekšlikumu, kurš faktiski nav īsti atbalstāms. Šeit paliek jautājums, atbilde uz jautājumu nav sniegta, nav skaidrojuma, nav īsta skaidrojuma tam, kas ir publiskie pasākumi. Tā vietā ir saražotas tādas normas, kas acīmredzot būs atkal kādam jāizmanto, lai pierādītu, cik mēs esam laipni un mīļi. Tā ka iespējams, ka nekas cits neatliks, kā atbalstīt to, kas jau ir bijis pieņemts, tas ir, 11.panta redakciju, tādu, kādu mēs to jau esam savulaik pieņēmuši, un noraidīt jebkuru priekšlikumu, kas skar izmaiņas 11.pantā.

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Man pilnībā jāpievienojas Dobeļa kunga sacītajam, ka šeit atbildīgā komisija ir pārcentusies un nav izpildījusi Valsts prezidentes lūgumu precizēt, kas ir “publiskie pasākumi”, bet uzrakstījusi pavisam jaunu pantu. Lai arī šis priekšlikums, šis definējums, ko iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, nav varbūt pati pilnība, tomēr tas sniedz mūsu izpratnē, likumdevēju izpratnē, skaidrojumu par to, kas ir publisks pasākums. Komisijas piedāvātajā variantā jau sākas dažādi ierobežojumi, kas, manuprāt, nav pieņemami. Jūs visi zināt, ka, lai valoda normāli funkcionētu un attīstītos, tai ir jābūt nodrošinātai attiecīgai videi. Ja es iekāpju autobusā vai maršruta taksometrā un tur visā skaļumā skan krievu raidstacija, kas raida ziņas un dziesmas krievu valodā, un ja es eju uz Latvijas gadadienas svinībām un man blakus un aiz muguras skan krievu valoda... es priecājos, ka jauni cilvēki iet un atzīmē Latvijas gadadienu, bet, ja aiz katra teikuma skan attiecīgie krievu vārdi “trijos stāvos” ar trim un pieciem burtiem, tad, dabiski, esmu sašutis. Jūs varat teikt, ka neviens likums neierobežos šādu valodas lietošanu un šo slaveno vārdu lietošanu mūsu saskarsmē, bet ir attiecīga vide, kurā šīs valodas un šo vārdu lietotāji jūtas labi, ērti un omulīgi, un tāpēc ir vajadzīgi attiecīgi ierobežojumi. Nav mans izdomājums, ka Latvijā pastāv valodu konkurence. Ja latviešu valoda pastāv blakus lielas tautas lielai valodai, kurai nav nekādu šķēršļu šeit izpausties televīzijas raidījumos, radioraidījumos un Latvijā iznākošajā presē, un ja gribēta vai negribēta spiediena vai radniecības saišu dēļ šī valoda tiek arvien vairāk uzspiesta un darbojas latviešu valodas vidē, tad latviešu valodai sagaidāmi grūti laiki un tā var izrādīties zaudētāja šajā konkurences cīņā. Un to saka nevis gudrs vai pārgudrs deputāts no šīs tribīnes, bet to apgalvo valodnieki, akadēmiķi, profesori un doktori.

Es iebilstu arī pret to, ka dažviet, runājot par attiecīgajiem Valsts valodas likuma pantiem, Valsts prezidente piesauc Satversmes 100. un 106.panta pārkāpumus. Jā, šie panti paredz brīvu informācijas uzņemšanu, viedokļu paušanu un tā tālāk, bet tie attiecas uz saturu. Uz saturu un būtību. Kādā valodā Francijā afrikāņi vai arābi saņem informāciju un pauž savu viedokli? Jā, viņi var runāt savā suahili un arābu valodā, bet, lai viņus uzklausītu un lai viņi saņemtu pilnvērtīgu informāciju, viņi to dara valsts valodā - franču valodā. Un turki Vācijā? Neaizmirsīsim, ka ir 8 miljoni turku Vācijā! Mēs būsim Eiropas Savienībā. Nevajadzētu apvainot tos cilvēkus, kas iebilst pret vienu vai otru Eiropas gudrinieku prasību, kas mums liks šķērsļus uzņemšanai Eiropas Savienībā. Mēs tur būsim! Ne jau stingrs Valsts valodas likums būs tas, kas ierobežos mūsu uzņemšanu.

Es gribu jums teikt, ka, tā teikt, sevi projām sviežot, mēs laimīgi nebūsim. Un par kādu cenu tad mēs iesim uz turieni?

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Šinī gadījumā katrā ziņā sociāldemokrātu frakcija uzskata, ka šis priekšlikums, kurā tiek sniegta publisko pasākumu definīcija, ir tieši tas, kas būtu Saeimai jāatbalsta. Tas ir tas jautājums, kas bija minēts arī Valsts prezidentes lūgumā skatīt šo likumu otro reizi. Tas ir tas, ko ir norādījušas arī Eiropas Savienības attiecīgās amatpersonas kā vienu no problēmām, kas pastāv iepriekšējā likuma redakcijā. Šeit, kā jau minēja citi runātāji, parādās tas moments, ka, ja mums prasa piekāpties vienu soli, tad mēs ejam vēl trīs soļus uz priekšu tāpēc, lai būtu labāk nodrošināti, tāpēc, lai mums būtu trīskārtēja garantija, ka visas lietas notiks tā, kā mēs vēlamies. Taču ar salīkušu muguru tālu neaiziesi! Tāpēc es domāju, ka deputātiem tiešām vajadzētu izšķirties un novērtēt to.

Ir arī, protams, šai definīcijai savi trūkumi. Manuprāt, tā nav pietiekami profesionāli veidota. Tādēļ ir jautājums, kāpēc tomēr nav bijusi izveidota Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sava definīcija, bet ir tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtā. Taču arī ar visiem šiem trūkumiem mēs uzskatām, ka tas ir tas labākais variants, kā mēs varam respektēt arī mūsu Rietumu sabiedroto iebildumus pret to, kā mums iet ar valodas jautājumu risināšanu šeit, Latvijā, un pret to, kāds ir šis Valsts valodas likums. Tāpēc mēs katrā ziņā aicinām šo definīciju atbalstīt, ievērojot to, ka tā ir tomēr izstrādāta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un uzskatīt, ka tas būtu arī pietiekams labojums šim pantam kopumā, tomēr tas saglabātu spēcīgākās pozīcijās latviešu valodu.

Protams, mēs varam sevi mierināt ar domu, ka Ministru kabinets visu izlems, ka vēlāk tas tiks risināts, bet mans viedoklis ir tas, ka, dodot pārāk lielas pilnvaras Ministru kabinetam, mēs arī visu politisko un morālo atbildību uzveļam viņiem un arī radām situāciju, kurā rodas skaidra pārliecība, ka vienīgi Ministru kabinetā var risināt likumdošanas jautājumus. Tādā gadījumā praktiski Saeima paliek par konsultatīvu orgānu Ministru kabinetam, un tas ir pilnīgi, pilnīgi nepieņemami.

Otrs moments, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka mums taču valdības pietiekami bieži mainās. Kāpēc mums būtu nepieciešams, lai līdz ar katru valdību mainītos arī šie likumi? Arī spēku samērs Ministru kabinetā varētu būt savādāks, nekā tas ir pašreiz un ir bijis arī citreiz. Un rezultāts būs tas, ka veidosies situācija, ka no tā, kādi cilvēki, ministri būs izvēlēti Ministru kabinetā, būs atkarīgs arī tas, kādi būs šie lēmumi Valsts valodas likuma sakarā. Es domāju, ka Saeimas koleģiālais spēks un intelekts ir augstāks, tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es esmu viens no tiem, kas ierosināja 6.Saeimas sākumā ķerties pie šā likumprojekta. Visus iepriekšējās Saeimas gadus esmu ļoti nopietni strādājis kopā ar kolēģiem - ar Ābiķa kungu un citiem, kas bija šajā komisijā, - pie šā likumprojekta izveidošanas. Trīs gadus strādājām! Šis likums bija pilnīgi sagatavots, un Saeimai atlika tikai pielikt tam punktu 6. Saeimas beigās. Diemžēl tas netika izdarīts, un tad sākās šā likuma putrošana un sajaukšana. Iegaumējiet to! Tāpēc es atgādinu, ka likumprojekts, kurš tika izstrādāts triju gadu laikā 6.Saeimā un kura tapšanā piedalījās ļoti, ļoti daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, nonāca pie ļoti precīza formulējuma, kas izteikts 11.pantā, un jūs to ļoti labi redzat. Ļoti lakoniski: publiskajos pasākumos lietojama valsts valoda. Punkts. Ja tiek lietota svešvaloda, rīkotājam jānodrošina tulkojums valsts valodā. Kur vēl skaidrāk! Un pēc tam 2. un 3.punktā arī ir precīzi pateikts, kā rīkoties, ja notiek starptautiski pasākumi. Ministru kabinetam ir dotas tiesības atsevišķos gadījumos noteikt arī Valodas centram savādākas iespējas. Taču kolēģi, tie, kuri tagad sāka strādāt pie šā likumprojekta, kas faktiski bija pilnībā gatavs, to visu sajauca, saputroja un izveidoja patiešām tādu jēlu likumprojektu. Attiecīgie priekšlikumi par to pašlaik liecina. Valsts prezidente skaidri un gaiši patiešām lūdza paskaidrot, ierakstīt, atšifrēt, kas ir publisks pasākums. Un kas ir tapis tā vietā?

Diemžēl ar skumjām jāatgādina, ka dažiem latviešiem ir tāda pārcenšanās tieksme - darīt to, ko neprasa, pārcensties un uztaisīt vēl sliktāk pašam priekš sevis...

Kolēģi! Ja kāds briesmīgi grib respektēt EDSO augsto komisāru, tad es atgādināšu: 1994.gadā šis komisārs rakstīja ārlietu ministram vēstuli, kurā izteica prieku un gandarījumu par to, ka Latvijas valdība ir ar mieru, ka nepilsoņi paliek Latvijā. Un, kā redzams, tagad integrējam tos. Bet, redziet, ir starpība. Augstais komisārs toreiz teica: visu to jūs kompensēsiet ar Valsts valodas likumu un Pilsonības likumu, kuru jūs varēsiet noteikt stingru, tādu, kas aizstāvēs Latvijas un latviešu tautas intereses, tās drošību.

Kas tad ir iznācis? Kā iznāca ar Pilsonības likumu? Spiediens bija milzīgs. Arī pirms referenduma. Un tāds nu iznāca rezultāts, kas tagad var novest līdz ļoti, ļoti bēdīgām sekām, katastrofālām latviešu tautai. Redziet, van der Stūls neturēja solījumu, bet mēs katram viņa pirksta pacēlumam gribam sekot un izdabājot pat pārcensties. Sekojiet! Taču norādījumi par Valsts valodu sekoja, seko un sekos.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Mūsu frakcija debatēja par šiem priekšlikumiem un uzskata, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izdarījusi ļoti būtisku atkāpi no sākotnējās redakcijas. Līdzšinējā redakcija ļoti skaidri noteica, ka publiskajos pasākumos lietojama valsts valoda. Taču pēc tam seko vairākas atrunas, tālāk ir noteikts, ka arī Ministru kabinets var konkrētos gadījumos noteikt atbrīvojumus no valsts valodas lietošanas.

Jaunā redakcija ir it kā šīs idejas apgriešana ar kājām gaisā. Proti, noteikts, ka var lietot citas valodas, savukārt Ministru kabinets var noteikt gadījumus, kuros, ņemot vērā likumīgās intereses, ir obligāti jānodrošina tulkojums. Īsumā to varētu salīdzināt ar satiksmes noteikumiem. Mums ir noteikts, ka pa visiem ceļiem ir jābrauc ar ātrumu 90 kilometru stundā, bet, ja uz automaģistrālēm, ātrgaitas ceļiem uzliek attiecīgu zīmi, tad var braukt ātrāk. Tas ir skaidrs. Savukārt šeit piedāvāts pretējais - noteikt, ka Latvijā principā var braukt ar ātrumu 110 kilometru stundā, lai gan uz visiem ceļiem būs noteikta zīme “90”. Taču katram ceļam to zīmi klāt nepieliks. Lauku ceļiem, meža ceļiem nepieliks klāt. Tas nozīmē, ka tur varēs braukt brīvi. Tāpēc mēs uzskatām, ka, ja tiks pieņemts atbildīgās komisijas piedāvātais variants, tad nenoteiks Ministru kabinets visus gadījumus, kuros ir nepieciešams nodrošināt tulkojumu.

Tādēļ mēs aicinām palikt - labākajā gadījumā, protams, - pie līdzšinējās redakcijas. Taču Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvātā redakcija varētu būt kompromiss, un tādēļ es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Jau vairāki runātāji uzsvēra to, ka 11.panta vecā redakcija, kura Saeimā tika pieņemta šā gada 8.jūlijā, ir skaidra un nepārprotama. Manuprāt, pieņemot 23.priekšlikumu, ko ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, mēs izpildām Valsts prezidentes lūgumu - precizēt, kas ir publisks pasākums. Tāpēc arī es aicinu atbalstīt 23.priekšlikumu. Tādējādi mēs būsim devuši skaidrojumu, ka pasākumi, kuru rīkotāji auditorijai nenosaka piedalīšanās ierobežojumu, šā likuma izpratnē ir uzskatāmi par publiskiem pasākumiem, tātad tajos ir lietojama valsts valoda. Un, ja kāds prasa, tad var nodrošināt tulkojumu. Šāds uzskats nodrošina to, ka Valsts prezidente, uzstājoties no Radionama balkona 18.novembra svinībās, vienmēr, arī citus gadus, runās latviešu valodā, nevis visās valodās, kuras viņa pārvalda, un tajās valodās, kuras viņa sola vēl iemācīties. Arī Andris Bērziņš šovakar, uzstādamies Melngalvju nama atklāšanā, runās latviski. Taču, ja kādam tas būs nepieciešams, šajā pasākumā var tikt nodrošināts tulkojums. Tāpat masu pasākumos, kad mēs noliekam ziedus pie pieminekļiem, pie Brīvības pieminekļa un kapos, kad aicinām tautu atzīmēt mūsu tautas ciešanu dienas, mēs runāsim latviski. Bet, ja kāds pieprasīs tulkojumu, tad tulkosim. Cienīsim savu tautu un sargāsim savu latviešu valodu! Iesaku balsot par visām iepriekšējām redakcijām - tātad noraidīt visus priekšlikumus, izņemot 23., kas paskaidro, kas ir publiskais pasākums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāte.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Man ir tiešām prieks, ka te ļoti daudzi runātāji atbalstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izstrādāto priekšlikumu, jo visi, diskutējot par publiskajiem pasākumiem, jau ilglaicīgi uztraucās par to, ka mēs joprojām neesam definējuši, kas tad īsti ir publisks pasākums. Es gribētu teikt, ka nevajadzētu attiecībā uz publiskajiem pasākumiem un valodas lietošanu konfrontēt tikai latviešu un krievu valodu. Mēs ļoti labi zinām, ka publiskie pasākumi notiek arī angļu, franču, vācu valodā. Es paredzu, ka tie visā drīzumā notiks arī ķīniešu un arābu valodā. Un tāpec būtu ārkārtīgi svarīgi reglamentēt, kas ir publiskais pasākums.

Līdz ar to es kopā ar visu Sociāldemokrātu frakciju aicinu atbalstīt 23.priekšlikumu. Un mans ierosinājums ir sekojošs: domājot par tiem publiskajiem pasākumiem, ko rīko etniskās grupas vai nacionālās minoritātes, nenoliedzami ar laiku tam ir jāpievērš uzmanība, kā tas notiks, kādā veidā.

Arī komisijā, diskutējot par šiem jautājumiem, tika izskanējusi doma, ka ir vajadzīgs speciāls likums, kas reglamentē etnisko grupu un nacionālo minoritāšu valodas lietošanas iespējas un tiesības. Un tas būtu pārdomājams priekšlikums, jo par tiem cilvēkiem, kuri ir lojāli pret Latviju un kuri patiešām domā, lai mūsu valsts nākotnē plauktu un zeltu, ir jādomā. Es tikai joprojām gribu uzsvērt, ka Valsts valodas likums jau šodien ir kompromiss, kas zināmā mērā vājina latviešu valodas pozīcijas. Tātad nepieļausim vēl lielāku vājināšanu! Es pateicos cienījamajiem kolēģiem par uzklausīšanu!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Es pilnīgi pievienojos divu iepriekšējo runātāju teiktajam. Es gribētu uzsvērt cilvēktiesības, jo arī mūsu labi domājošie padomnieki vienmēr uzsver tieši šo aspektu. Cilvēktiesības nedrīkst pārkāpt! Es domāju, ka nav nekā vienkāršāka par otrā lasījuma tekstu: “Publiskos pasākumos lietojama valsts valoda.” Ja tiek lietota svešvaloda - tātad svešvalodas lietošana nav liegta - , rīkotājiem jānodrošina tulkojums valsts valodā. Kāpēc? Tāpēc, ka tajā publiskajā sanāksmē varētu būt cilvēki, kuri runā valsts valodā, bet nesaprot šā publiskā sarīkojuma valodu. Tātad tas būtu viņu cilvēktiesību pārkāpums, jo, ja tulkojums nebūtu nodrošināts, viņi paliktu neizpratnē, kas tad notiek un kas tiek teikts. Es domāju, ka tulkojuma nodrošināšanas prasība ir absolūti elementārs cilvēktiesību atbalstīšanas veids. Paldies.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Manu uzstāšanos izsauca, protams, šie dažādie jēdziena “publisks” traktējumi - publisks pasākums, publiskas finanses, publiska vara... Es saprotu, ka daudzi no mums ir dzimuši, auguši un oktobrēnu, pionieru, komjaunatnes un partijas laiku pavadījuši padomju sistēmā, un tāpēc viņiem ir svešs šā vārda “publisks” īstais saturs.

Jēdziens “publisks” ir pretējs vai saistīts pārī ar vārdu “privāts”: privāts - publisks, publisks - privāts. Visādā ziņā tad, kad likumdevējs pieņēma šos vārdus “publisks pasākums” 11.pantā, tie likās skaidri, jo ar publiskiem pasākumiem mēs viennozīmīgi varam saprast pasākumus, kuros piedalās vai finansēšanu veic publiskās varas iestādes vai kuri notiek saistībā ar publisko varu un publiskajām institūcijām. Frakcija “Latvijas ceļš” izteica šādu piedāvājumu arī 27.priekšlikumā, noņemot vārdu “publisks”. Paskaidroju: tajos pasākumos, kuru organizēšanā vai finansēšanā piedalās valsts un pašvaldību institūcijas, ir lietojama valsts valoda. Un likās, ka tas ir skaidrs.

Diemžēl šodien šī diskusija ir izvērsusies no jauna, jo vārdam “publisks”, protams, ir vairākas nozīmes. Publisks pasākums, protams, nozīmē arī to, ka to apmeklē publika, ka publika tur var brīvi ierasties un tamlīdzīgi. Taču nekādā ziņā, spriežot pēc šā likuma satura, es neredzu, ka šeit par to būtu jāstrīdas, jo likumdevējs jau runāja un izskaidroja šo jēdzienu. Arī saistībā ar citiem pantiem likumā bija redzams, ka vārds “publisks” nozīmē “publiskas varas finansēts” vai “publiskas varas organizēts”. Tāpēc nerunāsim šeit par publiskiem tirgiem un citām publiskām iestādēm, lai arī kā mums to gribētos darīt. Likumdevējiem, kuriem būtu jāsaprot jurisprudence, “publisks” pirmām kārtām nozīmē “valstisks”, “sabiedrisks”, un tā tas arī būtu jāsaprot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām mani ļoti izbrīnīja fakts, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti atbalsta politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas viedokli, jo 24.priekšlikuma redakcija, ko iesniedza politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, ir identiska ar 23.priekšlikumu. Es gribu informēt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakciju un citus deputātus, ka ne tikai komisija, bet arī juristi uzskata, ka šis priekšlikums sašaurina prasības lietot latviešu valodu privāto organizāciju rīkotajos pasākumos, jo, piemēram, ieejas biļetes arī ir zināmi ierobežojumi. Vai tad jūs, “tēvzemieši”, gribat, lai pasākumus, uz kuriem pārdod biļetes, netulkotu latviski? Tas mani izbrīna.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 35, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgs ir 24.priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk… Tas ir identisks ar tikko nobalsoto.

Dz.Ābiķis. Tas ar viena vārda lietojumu nav īsti identisks. Vienā gadījumā ir “publiskiem”, otrā - “publiskajiem”. Tā ka laikam jau… (Starpsauciens: “Nav identisks!”)

Sēdes vadītājs. Vai vēlaties debatēt par šo priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Un godātais Ābiķa kungs! Es jūs aicinātu nemaldināt sabiedrību un Saeimas deputātus, jo 24. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums ir skatāms kontekstā ar 25.priekšlikumu, kurā tas tiek papildināts ar palīgteikumu: “ja tādus rīko valsts vai pašvaldību institūcijas”. Un tāpēc es jūs aicinātu nenodarboties ar sliktu runāšanu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Protams, žēl, ka komisiju vada cilvēks, kurš lāgā lasīt neprot, bet viņam laikam vienkārši ir grūta šodien kārtējā rīta stunda… Taču, ja ir runa par to, kas ar ko kopā balsoja, tad es domāju, ka nupat visi Latvijas radioklausītāji labi dzirdēja, kas ar ko kopā balsoja par 16.martu, ja kādam ir interese par to... Taču tagad mēs runājam tikai par 23.priekšlikumu. Un tikai par to! Bet neredzēt to, ka 23. un 24.priekšlikums atšķiras, var tikai vājredzīgs, garīgi, ne fiziski vājredzīgs cilvēks… cilvēks, kuram šodien ir ļoti grūti... Iespējams, ka pēdējais apstāklis šeit spēlē savu lomu.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, izsaku jums piezīmi par tādu izteicienu lietošanu no tribīnes, kas nav savienojami ar Saeimas deputāta cieņu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 24. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 47, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 25.priekšlikums, ko iesniedza politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai Jānis Lagzdiņš vēlas debatēt? Nē! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 25. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 48, atturas - 29. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 26. - ārlietu ministra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. 27. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 28. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst… (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu par 28. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 28. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 43, atturas - 36. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis. 29. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 30. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 53, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 31. - ārlietu ministra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 32. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! No pirmā acu uzmetiena atbildīgās komisijas piedāvātais variants 1.panta redakcijai ir drusciņ labāks, nekā tika pieņemts trešajā lasījumā 8.jūlijā. Tas ir drusciņ tuvāks vārda brīvības principam.

Tomēr es gribētu pievērst jūsu uzmanību vienam ļoti būtiskam trūkumam, kurš ir redzams atbildīgās komisijas redakcijas variantā. Te ir viena jauna norma, kura, bez šaubām, izraisīs ļoti daudz kritikas Eiropas Savienības institūcijās. Runa ir par Ministru kabineta paplašinātajām tiesībām, kas tiek deleģētas 11. panta 33.punkta jaunajā redakcijā. Šis punkts paredz, ka Ministru kabinetam pēc saviem ieskatiem būs tiesības aizliegt jebkāda privāta pasākuma rīkošanu, ja tur netiek nodrošināts tulkojums. Savā 27. aprīļa vēstulē Eiropas Savienības komisijas misija Latvijā asi kritizēja Valsts valodas likumprojektu, tajā skaitā par to, ka tajā pārāk daudz tiesību ir paredzēts nodot valdībai. Tagad mēs varam secināt, ka Eiropas Savienības viedoklis ir pilnīgi ignorēts. Tieši otrādi! Likuma jaunā redakcija paredz paplašināt valdības lomu valodu lietošanas regulēšanā. Tiem deputātiem, kuri ir ieinteresēti dot negatīvu mājienu Eiropai pirms samita Helsinkos, būtu jāatbalsta atbildīgās komisijas variants. Mūsu frakcija par to nebalsos.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tikai gribēju atgādināt, ka tas, kas notiks šajā galasaietā Helsinkos, nu nekādi nav jāsaista ar šīsdienas balsojumu par Valsts valodas likumu. Es nezinu… Tā var runāt tikai cilvēki, kuri galīgi neko negrib saprast vai nesaprot.

Kā jūs jau dzirdējāt, mums nav pieņemamas izmaiņas šajā 11.pantā. Mēs gribētu atbalstīt jau spēkā esošo redakciju, par kuru mēs jau esam balsojuši. Mēs negribam mainīt savu viedokli. Taču, pieņemot šo tā saucamo papildināto redakciju, ir jāsāk domāt par to, ka būtu jāgriežas pie Latvijas pilsoņu sabiedrības un jāprasa, vai šai sabiedrībai šāds teksts ir pieņemams. Protams, tātad tas ir jāsaista ar iespējamo tautas nobalsošanu, ja par to izšķirsies zināms pilsoņu skaits.

Jā, jau parādās dažas histēriskas runas un raksti, jo no tautas nobalsošanas baidās daudzi. Tautas nobalsošanas rezultātā pieņemtais vairs nav apspriežams nevienā starptautiskajā saietā. Tad neviens konsultants ne no kurienes vairs nevar protestēt pret rezultātu, kāds ir iegūts tad, ja par kaut ko nobalso pilsoņu vairākums. Es saprotu, ka daudzi to zina un ka tieši tāpēc ir šīs paniskās bailes, kas arī laikrakstos ir parādījušās tieši pirms Valsts valodas likuma pieņemšanas. Jā, ir skaidrs, ka viņiem ir no kā baidīties, tāpēc ka viņiem par to maksā. Maksa par bailēm!

Tikai šoreiz nav jārunā vis par tautas nobalsošanu, kas vienkārši kaut ko noliedz, bet ir jārunā par tādu veidu, kas ir saistāms ar ekspertu izstrādāto alternatīvu, - vai nu par likumprojektu, vai par atsevišķām normām likumprojektā. Savā laikā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvāja tieši šādu variantu, runādama par grozījumiem Pilsonības likumā. Toreiz nedaudz pietrūka līdz šai nobalsošanai, bet, liekas, ka šajā brīdī, vienkārši tūlīt pēc šā likumprojekta pieņemšanas, ir jārīko vairākas apspriedes, un, ja tautas vairākumam šāds variants ir pieņemams, tad tā ir viņu izvēle, bet būtu nepareizi tieši pirms pašas likuma pieņemšanas rīkot kaut kādas apspriedes, kuras vairs nekādu ietekmi uz likuma pieņemšanas gaitu nevar atstāt.

Kā jau es teicu, 11.pants un tā redakcija mums liekas būtiski svarīgs, tāpat tas būs arī, runājot par 21.pantu, kura redakcija, mūsuprāt, apdraud latviešu valodas brīvu lietošanu Latvijas valsts teritorijā. Šāds jautājums būtu nododams tautas apspriešanai, un tāpēc tiešām vajadzētu nopietni par to runāt. Ja mūsu tauta vairs nav gatava aizstāvēt savu valodu, tad tas būtu ļoti bēdīgi.

Zinātnieku konferencē, kurā man bija tas gods piedalīties, izskanēja cits viedoklis. Izskanēja viedoklis, ka šāda nobalsošana būtu ar pozitīvu iznākumu, un tad tas būtu pārliecinoši. Nu ko, laiks parādīs! Jebkurā gadījumā mēs diemžēl nevaram atbalstīt tā saucamo šo jauno redakciju. Es atkārtoju vēl vienu reizi, ka neviens šādu redakciju nav prasījis. Nav prasījis! Tā ir pilnīgi kaut kāda dažu cilvēku iniciatīva, pārlieka vēlēšanās izpatikt. Tā ka mēs tik un tā neatbalstīsim šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Īpaši aicinu koalīcijas partnerus iedziļināties šajā jaunajā atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijas tekstā, jo tikai valsts un pašvaldības iestāžu, tiesas un tiesu sistēmai piederīgu iestāžu rīkotajos pasākumos būs prasība runāt valsts valodā, kā arī tikai to uzņēmējsabiedrību rīkotajos pasākumos, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij. Tur būs jārunā valsts valodā, nodrošinot arī tulkojumu.

Manuprāt, visnetaisnīgākā norma latviešu valodas saglabāšanai ir ietverta šīs redakcijas otrajā daļā, kur tiek pateikts, ka tad, ja Latvijas teritorijā notiekošajos pasākumos piedalās ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas... Paklausieties šo tekstu! Ja tur ir kaut viena šāda fiziskā persona, tad tādā gadījumā viena no darba valodām - tikai viena no darba valodām! - būs valsts valoda. Tātad latviešu valoda ir nolikta pēdējā vietā.

Un tālāk - Ministru kabinets var noteikt gadījumus... Bet tas nozīmē, ka viņš var nenoteikt... kad citu Latvijas teritorijā notiekošo pasākumu rīkotājiem ir jāuzliek par pienākumu nodrošināt ne jau ko vairāk, bet tikai tulkojumu latviešu valodā.

Tātad padomāsim: ja mēs izmetam laukā šos “publiskos pasākumus”, kas tad, piemēram, notiks ar politiski represēto personu pasākumiem, kurus tās rīko savās piemiņas dienās. Un, ja viens no represētājiem pieprasīs, lai šeit tiktu runāts krievu valodā, tad pasākums notiks krievu valodā, bet līdztekus tam būs tulkojums latviešu valodā. Absurdas ir šīs normas! Tāpēc es iesaku abām partijām, kuras piedalās valdošajā koalīcijā, - “Latvijas ceļam” un Tautas partijai paņemt pārtraukumu, apspriest šo likumprojektu, rūpīgi to izlasīt un atbalstīt spēkā esošo redakciju, nevis o jauno, kas pazemo latvieu valodu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis pants ir ļoti svarīgs, un augstais komisārs, kuru mēs daudzkārt šeit pieminam, arī, viesojoties šeit, Latvijā, un tiekoties ar mums, ne reizi vien ir skaidri un gaiši pateicis, ka attiecīgie ierobežojumi ir pieļaujami, ja tas skar valsts, sabiedrības, tautas un vēl atsevišķu grupu intereses. Vai skar vai neskar šis pants un šie mīkstinājumi to attiecīgajā pantā? Protams, skar! Tas, ka mūs baida, ka Eiropas Savienības sarunas var izgāzties, ja mēs nepieņemsim šo Valsts valodas likumu, ir muļķības. Absolūtas muļķības! Un pareizi Dobeļa kungs teica. Vakar to jums televīzijā atgādināja Latvijas televīzijas korespondents Briselē, kurš zina, ko saka, jo viņš tur atrodas. Viņš zina arī to noskaņojumu, kas tur valda. Viņš teica, ka Valsts valodas likuma, ko šodien izskatīs Saeimā, pieņemšana nekādā veidā neietekmēs šīs sarunas un šo sarunu rezultātu. Neietekmēs! Tāpēc nevajag te baidīt un nevajag arī pašiem baidīties.

Es gribu jūs iepazīstināt ar faktiem, kāds ir Eiropas nacionālo valstu sagrupējums pēc minoritāšu īpatsvara. Atgādināšu: Īrijā, Islandē, Portugālē - praktiski nulle, Albānijā, Austrijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā - mazāk par 10%. Ap 20% ir tikai Baltkrievijā, Horvātijā, Spānijā, Ukrainā. Taču Latvijā - līdz 50%. Vienīgā valsts, kurā ir līdz 50%! Vai jūs varat iedomāties, ko tas nozīmē? Ir jāiedomājas un jāsaprot šīs mūsu bažas par Valsts valodas likumu. Tieši tādēļ!

Un vēl par pamatnācijas īpatsvaru. 1935.gadā, es atkārtošu, ja kāds ir aizmirsis, mēs bijām 77, pat drusciņ vairāk procentu, turpretī tagad tikai nedaudz vairāk par 50 procentiem, toties Eiropas valstīs, kuras bieži vien mēģina mums kaut ko uzspiest, ir, lūk, kāds pamatnācijas īpatsvars: Itālijā - 94%, Grieķijā - 92%, Francijā - 92%, Dānijā - 97%, Čehijā - 90%, Bulgārijā - 80%, Nīderlandē - gandrīz 96%, Norvēģijā - gandrīz 97%, Polijā - 95,5% un tā tālāk. Viņiem nav šo problēmu un arī nebūs, bet mums šīs problēmas ir ārkārtīgi svarīgas. Cienījamie kolēģi, latvieši, saprotiet, un, lūdzu, nepieņemsim šādā redakcijā šo pantu!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Kā mūsu tautas priekšstāvjiem mums šeit būtu vērts palasīt un paklausīties, ko raksta un saka mūsu prominentie valodnieki un zinātnieki, cita starpā, ko raksta dažādu avīžu lasītāji no visas Latvijas. Ir jūtamas patiesas rūpes par to, kas notiek un notiks ar mūsu dzimto valodu, ar mūsu valsts valodu.

Nesen Eiropas tiesa noraidīja kādas skolotājas lūgumu - atļaut viņai strādāt Irijā, tāpēc ka viņa nebija izturējusi īru valodas pārbaudījumu. Un tas notika Īrijā, kur pašlaik apmēram tikai 5% runā senatnīgajā ķeltu valodā, bet kas ir viņu valsts valoda. Un Eiropas tiesa atzina par pareizu šo īru nostāju, sakot, ka Īrijai ir speciāls gadījums, kur viņi diezgan izmisīgi mēģina saglābt - un tas process tur ir ļoti lēns - savu valodu, kas ir gandrīz pilnīgi gājusi bojā angļu kolonizācijas rezultātā.

Kā nesen man viens īru parlamentārietis teica: “Kas tad ir jūsu 50 okupācijas gadi? Mums ir bijuši pieci gadu simti un vēl ir problēma.” Tā ka mums ir nopietni jārūpējas par mūsu pašu valsts valodā runājošo pilsoņu cilvēktiesībām, bet par tām tikpat kā neviens nerunā. Arī mūsu labi domājošie padomnieki tām nemaz nepieskaras.

Ievērosim, ko vakardienas “Latvijas Vēstnesī” raksta Hiršas kundze, ko raksta Blinkenas kundze un citi mūsu zinātnieki. Es domāju, ka mums ir jāievēro tas, ko viņi saka, un jāpadomā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Komisijas viedoklis nepārprotami ir sekojošs: arī privātpersonu rīkotajos pasākumos var prasīt tulkojumu valsts valodā. Un Ministru kabinets skaidri varēs pieņemt visaptverošas normas, kas noteiks, kādos gadījumos ir jāprasa un kādos gadījumos varētu arī neprasīt. Es negribu, lai mēs izskatītos muļķīgi, jo, piemēram, ja Krievu drāmas teātris sniedz brīvdabas izrādi kādā Latgales ciemā, tad šobrīd tur nav tādu tehnisku iespēju, lai nodrošinātu izrādes sinhrono tulkošanu valsts valodā. Vai tad mēs aizliegsim Krievu drāmas teātrim brīvdabas izrādi sniegt? Es aicinu atbalstīt šo komisijas ierosināto priekšlikumu, jo tas nepārprotami norāda uz to, ka arī privātpersonu rīkotajos pasākumos varēs prasīt tulkojumu valsts valodā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 24, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. 34. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 35. - ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 36.priekšlikums ir līdzīgs. Arī 37. ir līdzīgs. 38. ir līdzīgs. Un arī 39. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir līdzīgs.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 40.priekšlikums nav skatāms saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 41. - ārlietu ministra Induļa Bērziņa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 42. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 42. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 50, atturas - 29. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 43. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās... (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 43. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 45, atturas - 22. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 44. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Atvainojiet, atklājam debates!

Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šajā priekšlikumā sākotnējā variantā bija iezagusies tāda neprecizitāte, kas ļautu 4.apakšpunktu traktēt dažādi. Proti, ka Ministru kabinets varētu atļaut spiedogos un veidlapās lietot arī svešvalodu. Tādējādi, ņemot vērā to, ka šo vārdu “arī” var traktēt dažādi, pēc tam notika diskusijas, un šeit ir tas dokuments, kas tika papildus iesniegts. Es saprotu, ka komisija pēc garām debatēm un konstruktīvas sarunas, kas notika starp divām frakcijām, ir panākusi pretim un atradusi iespēju pielabot šo redakciju, vārdu “arī” aizstājot ar vārdiem “līdztekus valsts valodai”. Tādā gadījumā nebūtu šo pārpratumu, un tādējādi mūsu frakcijai būtu atbalstāms šis 45.priekšlikums kopā ar to papildinājumu un to labojumu, kas izdarīts 20.pantā.

Ja gadījumā tas tā varētu būt un tā varētu nobalsot, tad es gribētu izteikt Ābiķa kungam atzinību par to, ka tomēr, neskatoties uz visām smagajām sarunām, ir iespējama konstruktīva darbība. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka dokuments nr. 1327-a parādījās pēc mūsu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK sarunām ar Tautas partiju. Lūk! Tātad, kā redzat, reizēm kaut nelielos jautājumos viņiem var kaut ko arī iestāstīt.

Ļoti savādi, protams, ir tas, ka referents, kurš arī skaitās šajā partijā, neatrada par vajadzīgu vispār runāt. Vispār neatrada par vajadzīgu runāt ne par šo dokumentu, kas visiem jums ir, ne arī par šo labojumu šajā dokumentā, kas būtiski atšķiras no tā, kas bija sacīts 20.pantā. Vai nu tas ir darīts apzināti, vai neapzināti - lai tad viņš Dieva priekšā tiek ar savu sirdsapziņu galā.

Katrā ziņā mēs esam mēģinājuši šajā diezgan juceklīgajā projektā vismaz par kaut ko pārliecināt. Vismaz kaut kādas pārrunas ir notikušas, tāpēc būtu ļoti smieklīgi, ka mums te kāds pasniegtu, kā tas ir ļoti iecienīti vienam otram gara apcerējuma rakstītājam, ka mēs esam gatavi tikai protestēt un protestēt. Nē! Mēs šajās pārrunās runājām arī par citiem pantiem.

Es gribētu atgādināt, ka arī 21.pantā, izrādās, ir iezagusies līdzīga rakstura kļūda. Savāda iezagšanās! Tā ka, protams, paldies! Šeit mēs varētu lietot teicienu: “Beigas labas, viss labs!” Tikai es aicinātu referentu, ja reiz viņš te ir uzņēmies runāt, tad runāt visu un neslēpties aiz stūra. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - otro reizi. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es tiešām neslēpjos aiz stūra un informēju jūs, ka 1327.-a dokumentā ir redakcionāls labojums. Aicinu jūs balsot par 45.priekšlikumu, ievērojot šo redakcionālo labojumu, kas ir dokumentā nr.1237-a.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir nepieciešams balsot? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 46. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 46. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 47, atturas - 33. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 47. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 47. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 44, atturas - 22. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts. Atgādinu, ka Juridiskais birojs palīdzēja atbildīgajai komisijai izstrādāt galīgo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 48. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 39, atturas - 28. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 49. - ārlietu ministra priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. (No zāles ārlietu ministrs I.Bērziņš: “Noņemu!”) Ministrs atsauc.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 50. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 51. - ārlietu ministra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Arī 52.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 53. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Manā skatījumā, no Juridiskā biroja puses ļoti neveiksmīga ir 21.panta redakcija. Tas nekādā gadījumā nav pārmetums Juridiskajam birojam, jo viņi daudzmaz pieklājīgi uzrakstīja to, ko domāja deputāti - valodas “aizstāvētāji” pēdiņās. Bet deputātu galvās diemžēl valda pilnīgs haoss. Un rezultātā mums ir tas, kas mums ir.

Atbildīgā komisija nespēja realizēt divus mērķus vienlaicīgi: pirmais - neļaut cittautiešiem lietot dzimto valodu publiskajā informācijā. Un otrais mērķis - veiksmīgi apiet EDSO rekomendācijas un daudzu Latvijas ratificēto līgumu pildīšanu. To, ka otrais mērķis pastāvēja, neslēpj pat Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs.

Kas tad konkrēti slikts ir 21.pantā?

Es runāšu par komisijas priekšlikumu, jo faktiski par tā atbalstīšanu vienojās visas valdošās frakcijas. Pie mums ir ļoti populāri lamāt padomju laikus, okupācijas gadus, kad valdīja princips - viss, kas nav atļauts, ir aizliegts. Jau deviņi gadi ir pagājuši kopš neatkarības atgūšanas, bet kas tad ir mainījies? Šis princips joprojām zied un plaukst demokrātiskajā Latvijā. Šeit mums deputāts Požarnovs mēģināja izskaidrot, ka tas ir ļoti labs princips, bet, atvainojiet: ja mēs lietosim šo principu, tad neviens cilvēks nevarēs elpot, jo nevienā likumā nav rakstīts, ka elpot ir atļauts. Un tāpēc mēs lietojam principu: kas nav aizliegts, ir atļauts.

Un ceturtā daļa reglamentē valsts valodas lietošanu uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos un paziņojumos. Viss jau būtu labi, ja šī daļa eksistētu bez atrunām. Proti, ja pastāvētu prasība obligāti valsts valodu lietot publiskajā informācijā. Tāda redakcija neaizliegtu lietot citu valodu līdztekus valsts valodai. Pie tam tas pilnībā sakrīt ar EDSO ekspertu rekomendācijām.

Starp citu, tieši šis princips tiek izmantots Francijas valodas likumā, par kuru mēs daudz runājām un par kuru komisijas sēdē mums ļoti laipni paziņoja Dobeļa kungs. Neskatoties uz to, komisija tomēr pieņēma variantu ar atrunām un piektajā daļā uzdeva Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kad svešvalodas lietošana ir atļauta. Līdz ar to likumdevējs, pilnīgi ignorējot demokrātisko aksiomu: kas nav aizliegts, ir atļauts, pārkāpa 2.pantā ietverto principu, ka valodas lietošana privātajās iestādēs tiek regulēta tikai tajā gadījumā, ja tas skar sabiedrības likumīgās intereses.

Vēl muļķīgāk izskatās sestā daļa, kur komisija otro reizi uzdod Ministru kabinetam to pašu, kas tika uzdots jau piektajā daļā.

Attiecībā uz ceturto daļu. Apkopojot visu iepriekš teikto, varu teikt, ka 21.pants komisijas redakcijā neatbilst EDSO rekomendācijām un faktiski ir diskriminējošs. Tāpēc es lūdzu deputātus balsot “pret” šo pantu, neskatoties uz to, ka deputāti neatbalstīja arī mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Lai gan mēs šobrīd diskutējam par 53.panta lietderību vai nelietderību, tomēr es gribētu jums atgādināt - sevišķi es vēršos pie Tautas partijas un pie “Latvijas ceļa” -, ka šis likums tiek skatīts jau trešajā Saeimā pēc kārtas un ka to sāka izskatīt vēl Māra Gaiļa valdības laikā 5.Saeimas nobeiguma periodā.

Kādu mēs redzam rezultātu pēc četriem gadiem? Rezultāts ir tas, ka likumā 12 vietās (es atkārtoju - 12 vietās!) ir likumdevēja funkciju nodošana jeb deleģējums valdībai. Divpadsmit vietās. Pamatoti rodas jautājums - vai vispār bija jēga šo likumu sagatavot un virzīt, ja principā visa galvenā jautājumu regulēšanas funkcija ir nodota valdībai? Nav runa par šo valdību, bijušo vai to, kas vēl būs. Runa ir par to, ka likumdevējs arvien vairāk un vairāk savas likumdošanas funkcijas atdod valdībai. Šā panta 5.punkts ir, manā skatījumā, diezgan unikāls. Jo, ja Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad sabiedrības informēšanai paredzētajā, sabiedrībai pieejamās vietās sniegtajā informācijā pieļaujama svešvalodas lietošana, tad, es domāju, Ministru kabinets savos noteikumos var arī iekļaut punktu par svešvalodas lietošanu šeit, parlamentā, - mūsu Saeimā. Tāds deleģējums te ir dots, un lai kāds pamēģina iebilst pret to!

Manuprāt, šis pārlieku lielais deleģējums ir ārkārtīgi bīstams Latvijai kā tiesiskai valstij, vismaz nākotnē kā tiesiskai valstij. Es redzu te diezgan spilgtas nedemokrātiskas tendences. Un es pateikšu - kāpēc. Parlaments likumu pieņem vairākos lasījumos, un likuma pieņemšana parlamentā notiek atklāti, publiski, un sabiedrībai ir iespējams piedalīties likuma pieņemšanā, turpretim valdības sēde saskaņā ar likumu notiek slēgti un valdības sagatavotie dokumentu projekti, īpaši tie, kas skar Ministru kabineta lietas, vispār ir pieejami tikai valdības sēdes sākumā vai pat tiek izdalīti valdības sēdes laikā. Tādā veidā valdībā top šie normatīvie akti. Te ir tā lielā atšķirība. Un kas notiek tālāk? Satversme, konkrēti, tās 71. un 72.pants, nosaka demokrātisko kārtību, kādā ir apstrīdami likumi. Satversmes 71.pants pilnvaro Valsts prezidentu prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu, un 72.pants pilnvaro Valsts prezidentu apturēt likuma publicēšanu. Satversmes 72.pants pilnvaro arī vienu trešdaļu Saeimas deputātu apturēt likuma publicēšanu. Man tad ir jautājums: vai jūs, viena trešdaļa Saeimas deputātu, esat pilnvaroti un vai Valsts prezidente ir pilnvarota atcelt Ministru kabineta noteikumus? Neesat. Vienīgā iespēja, kura paliek, ir Satversmes tiesa. (Pašlaik Satversmes tiesa nav noslogota, bet es paredzu, ka nākotnē tā varētu būt visai noslogota tiesa.) Un šādi Ministru kabineta noteikumi darbosies, un šādu Ministru kabineta noteikumu darbības apturēšana nebūs iespējama.

Tā ka, cienījamie kolēģi no Tautas partijas un “Latvijas ceļa”, atcerieties! Man šķiet, ka šis likums ir rekordists mūsu likumdošanas darbā. Rekordists tieši ar likumdevēja funkciju deleģējumu valdībai. Divpadsmit vietās likumā šis deleģējums ir, un es nekādi nevaru piekrist deleģējumam arī 53.pantā.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Bartaševiča kungam likās, ka te kaut kas ir par cietu. Man atkal liekas, ka kaut kas te ir par mīkstu. Lūk, tā! Un valdošās frakcijas jau nu nevienojās 21.panta sakarā, kā jūs te dzirdējāt. Tā nu tas gluži vis nebija. Jo Prēdeles kundze un es atbalstījām 8.jūlija redakciju, nevis to, ko piedāvāja komisija. Tā ka, lūdzu, esiet precīzi savos izteicienos!

Tālāk. Jūs jau dzirdējāt par pārāk lielo slodzi, ko uzkraujam Ministru kabinetam. Es gribētu atgādināt, ka jau esošajā redakcijā ir zināmas iespējas dotas Ministru kabinetam. Un tagad mēs arī šajā jaunajā tekstā pārāk daudz domājam par citu valodu iespējām, tiesībām, ne par pienākumiem, un pārāk neskaidri norādām attiecībā uz tik svarīgu lietu kā uzraksti, izkārtnes, paziņojumi un tā tālāk, kādā valodā tiem jābūt un kādas ir latviešu valodas tiesības.

Tad, kad mēs runājām par 2.pantu, mūs mierināja - nonāksim līdz 21.pantam, tur jau viss ir salikts. Nu jūs esat nonākuši līdz 21.pantam un redzat, kas te ir salikts un kā te ir salikts. Es gribētu atgādināt, ka tieši 2.pantā bija jārunā par pamatnostādni, par informācijas un cita veida ziņojumu sniegšanu. Mēs - nevarētu jau tā īsti teikt, ka visi mēs, - mīļuprāt tur izņēmām ārā… Un šeit... Un nu ir skaisti. Jūs jau labi redzat. Tātad, ievērojot valodas lietošanas pamatprincipu, Ministru kabinets nosaka gadījumus... Ģeniāli! Kā tad to var izdarīt - ievērojot pamatprincipu, ka latviešu valodai ir pienācīgā vieta, noteikt lietošanas gadījumus citām valodām? Un tas ir ierakstīts Valsts valodas likumā!

Es gribētu atgādināt, ka tieši apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija bija tā, kas 6.Saeimas darbības laikā iesniedza priekšlikumu mainīt Satversmes 4.pantu - ielikt tur normu, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Tas ir pateicoties mūsu apvienības darbībai noticis. Paldies Dievam, ka toreiz tik daudz prāta bija tai Saeimai to atbalstīt, jo mainīt Satversmi, protams, nav viegli. Šodien es redzu, ka, ja šīs normas tur nebūtu, tad te viens otrs sāktu vēl rosīties uz pavisam dīvainām izdarībām un iebalsotu, saliktu vēl nezin ko te iekšā. Tā ka atgādinu arī to, kas ir noticis pavisam nesenā pagātnē! Un es gribētu vēlreiz pateikt: diemžēl, kā jūs redzat, 21.pants, kurš arī iepriekšējā redakcijā nebija ideāls, tagad ir kļuvis vēl pretimnākošāks citām valodām un nebūt neparāda skaidri un gaiši un nepārprotami latviešu valodas vietu sabiedrībā.

Es piekrītu, ka likums ir viena lieta un tā izpilde ir otra lieta. Bet kāpēc vajadzētu apzināti ielikt likumā tādas normas, kas apgrūtina tādu normu izpildi, kas nāktu latviešiem par labu? Mēs nevaram atbalstīt šo redakciju. Labākajā gadījumā mēs varam atbalstīt to, kuru pieņēmām 8.jūlijā un par kuru balsoja arī tie, kas šodien diemžēl savas domas ir mainījuši.

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! 21.panta jaunā redakcija ir garāka un sarežģītāka nekā vecā redakcija.Viss, kas skāra vizuālo informāciju, ir palicis pēc būtības pa vecam. Arī vecajā Valodas likumā bija ierakstīts, ka izkārtnēm un visai publiski pieejamajai vizuālajai informācijai jābūt valsts valodā. Vecajā likumā nebija aizlieguma izmantot citas valodas. Taču uzreiz tika pieņemts Ministru padomes (tajā laikā tā bija Ministru padome) nolikums, kurš aizliedza līdztekus valsts valodai izmantot kādu citu valodu. Protams, tur bija ietverti četri izņēmumi, kuri ļoti reti tika īstenoti dzīvē. Jaunajā likumā mēs redzam atkal to pašu pieeju, kura neguva atbalstu EDSO ekspertu vidū un tika kritizēta Eiropas Savienībā. Atkal. It kā nav nekāda šāda aizlieguma, un tas viss ir nodots valdībai. Mums nav nekāda pamata cerēt, ka jaunais Ministru kabineta nolikums būs liberālāks šajā jomā, jo nolikumus valodas jomā diemžēl raksta tā saucamie valodas fundamentālisti, kuri ir radikālāki nekā vairākums deputātu. Valdības regulējošās lomas saglabāšana un paplašināšana valodas jomā ir tā saucamā labā dāvana Eiropas Savienībai. Labi, tā tas ir… tas viss ir it kā pa vecam. Taču 21.panta jaunajā redakcijā mēs redzam arī jaunu un daudzreiz bīstamāku normu. Ir runa par 21.panta 1.punktu, kurā ir teikts, ka visām valsts un pašvaldību institūcijām būs aizliegts sniegt sabiedrībai informāciju svešvalodā. Principā tas ir aizliegums atbildēt - gan mutiski, gan rakstiski - uz apmeklētāju vai žurnālistu jautājumiem. Un tas skar arī mūs, deputātus. Būs ļoti interesanti novērot, kā mūsu kolēģi no nacionālajām frakcijām pēc likuma pieņemšanas sniegs kādu interviju krievu avīzēm un kādā valodā būs tādas intervijas, un kādā valodā viņi kontaktēsies ar tiem saviem vēlētājiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.

Protams, Saeima nav ratificējusi Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Taču konvencija ir parakstīta. Šim faktam ir skaidras juridiskas sekas. Pirms konvencijas ratifikācijas valsts nedrīkst veikt pasākumus, kuri pasliktina mazākumtautību stāvokli valstī. Aizliegums runāt ar apmeklētājiem citā valodā, izņemot valsts valodu, ir minoritāšu stāvokļa tīša pasliktināšana valstī. Ārzemnieki no Eiropas, investori un citi godājamie kungi, arī nebūs laimīgi, kad uzzinās, ka valsts iestādēm ir aizliegts sniegt viņiem informāciju kādā citā valodā, izņemot valsts valodu. Visi mūsu frakcijas priekšlikumi, visi mūsu frakcijas priekšlikumi, izņemot vienu mazsvarīgu, tika ignorēti. Valdības institūcijās mums nav pārstāvju, ar kuru palīdzību mēs varētu ietekmēt valdības noteikumu izstrādāšanu un pieņemšanu. Latvijas mazākumtautību viedoklis ir pilnīgi ignorēts šā likuma pieņemšanā un nolikuma izstrādāšanā. Līdz ar to mums nav nekāda morāla pienākuma atbalstīt jaunu diskriminējošu normu. Protams, mūsu frakcija nebalsos par šā panta pieņemšanu. Es jums godīgi un atklāti teikšu, ka es personīgi un, es domāju, arī mani kolēģi no frakcijas šo aizliegumu neievērosim. Es vienmēr sniegšu informāciju latviski, ja apmeklētājs uzdos jautājumu latviešu valodā, un es vienmēr atbildēšu krieviski uz krievu valodā uzdotu jautājumu. Un es lūdzu visus godīgos valsts un pašvaldību ierēdņus, amatpersonas, to skaitā arī deputātus, nediskriminēt nevienu Latvijas iedzīvotāju un sniegt informāciju tajā valodā, kurā ir saņemts jautājums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija arī šo grozījuma variantu nevar atbalstīt. Mums arī ir savi apsvērumi. Pirmais apsvērums ir tas, ka, mūsuprāt, mēs esam piekāpušies par daudz - un atbilstoši visām tām prasībām, kas mums ir no Eiropas Savienības un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, mums tik liels solis nebija obligāti sperams. Protams, mēs no labas gribas varam atteikties no vēl kādām savām tiesībām, un tas būs tad mūsu izvēles jautājums. Es gribētu uzsvērt to, ka šis likums kārtējo reizi deleģē tieši Ministru kabinetam noteiktas pilnvaras ļoti svarīgās lietās - pilnvaras jautājumos, kas būtu praktiski jārisina Saeimā. Saeima un Ministru kabinets - tas nav spoguļattēls, bet ir kaut kas nopietnāks. Līdz ar to izveidojas situācija, ka tur ir tāda vai citāda dažādu partiju pārstāvniecība, kas, protams, neataino spēku samēru, kāds ir Saeimā. Rezultāts ir tas, ka veidojas situācija, ka Ministru kabineta stabilitāte būs aizvien vairāk apdraudēta, ja nebūs panākts vienots viedoklis tieši šajos jautājumos. Varbūt arī tas ir bijis mērķis šādai redakcijai, kādu mēs redzam Valsts valodas likumā. Katrā ziņā, jau izvēloties un domājot par sociālo un nacionālo politiku, veidosies situācija, ka daudzi sāks domāt arī par to, kāds būs Ministru kabinetā, nevis Saeimā balsojums attiecībā uz valsts valodas lietošanu regulējošajiem noteikumiem. Es domāju, ka ir ļoti rūpīgi jāpārdomā un jāizvērtē, vai tas ir tas, ko Saeima grib. Ja tas tā ir, tad, nu, protams... Taču mēs gribam uzsvērt, ka tas bija pilnīgi pietiekami - piekāpties jautājumā par publisko pasākumu definīciju. Un man nav līdz galam skaidrs, kāpēc tā netika izveidota tajā komisijā... Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tā tika izveidota. Kāpēc tā nebija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izveidota?

Un vēl viens moments, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka mēs esam atbalstījuši arī virkni Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, diemžēl tie tika noraidīti, un mums pašreiz ir iespēja paust savu viedokli, noraidot 21.panta jauno redakciju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Jurim Sinkam. Paziņojums.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Pulksten 15.00 Kanādas atbalsta grupa tiksies ar Kanādas vēstnieku. Mums ir jauns vēstnieks no Kanādas, un mēs labprāt gribētu ar viņu satikties Viesu zālē pulksten 15.00. Esiet tik laipni un atcerieties!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Egils Baldzēns, Aija Barča, Jānis Leja, Pēteris Salkazanovs, Ivars Godmanis, Edvīns Inkēns, Juris Dalbiņš, Arnis Razminovičs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates par 53.priekšlikumu.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es sākšu ar Ābiķa kunga pārfrāzēto tautas parunu, par kuru viņš tik ļoti priecājās: vilks paēdis un kaza dzīva. Viņš tagad saka, ka Eiropa esot apmierināta un latviešu valoda - dzīva. Žēl, ka Ābiķa kunga nav šobrīd zālē... Ir, es atvainojos! Ābiķa kungs, tā ir alošanās, tas ir absolūts “blefs”. Precīzāk runājot, es gribētu teikt tā - vilks gan ir kļuvis dūšīgāks un kārtīgi paēdis, bet no kazas ir palikusi tikai tāda bēdīga ādiņa (kopā ar likumprojektu - to, kurā pašlaik šo atbildīgās komisijas priekšlikumu apspriežam).

Ābiķa kungs un citi, kas domā līdzīgi viņam! Vai jūs domājat, ka Eiropā dumiķi, muļķīši dzīvo? Ka jūs šādā veidā apmuļķosiet viņus? Ka viņi neko nesaprot no tām lietām un būs apmierināti un ka valoda būs, tā sakot, paglābta? Šāda veida likums, ja tas tiks pieņemts, neaizsargās valodu. Jā, varbūt drusciņ ilgāku mūžu nodzīvos, dažus gadu desmitus pavilks ilgāk... Bet galvenais - Latvija netiek derusificēta. Cilvēki mīļie, saprotiet taču reiz šo būtību! Un pie kā noveda šī vilcināšanās? EDSO komisārs un viņa cilvēki šurp brauca ik reizes, pēc katra lasījuma. Arī es ar viņiem tikos, un reizēm viņi bija visai saprotoši un pielaidīgi. Taču mēs paši - paši! - izdomājam visvisādākus jaunumus, lai šo likumu padarītu pēc iespējas vārgāku. Un, lūk, - ar ko viss beidzās? Ar notu! Atcerieties,- to, ko atsūtīja EDSO. Juristu biedrības priekšsēdētājs Borovkova kungs šo notu raksturo ļoti precīzi. Ļoti precīzi! Zinātņu akadēmijas konferencē, kad bija runa par valodu, viņš sacīja, ka tas ir reti nekorekts... juridiski nekorekts dokuments. Skaidri un gaiši. Redziet, cik tālu mēs nogaidījāmies!

Tālāk. Bijušajā redakcijā bija ļoti precīzi viss formulēts. Tagad četru apakšpunktu vietā ir radušies astoņi, un tagad es to nosauktu par kaut kādu traktātu, poēmu vai romānu septiņās daļās, kuru var lasīt un izdomāt visu, kas nu kurā brīdī labpatīkas.

Un vēl. Es skaidri un gaiši jums saku, kā cilvēks, kurš trīs gadus strādājis pie likumprojekta, skaidri un gaiši jums saku, ka van der Stūls bija apmierināts, tika izpildītas visas viņa prasības. Tādēļ, lūdzu, tagad jaunajā Saeimā, nesāksim izdomāt kaut ko citu un variēt dažādākajos veidos! Van der Stūla visas prasības bija izpildītas. Tikai tāpēc, ka mēs novilcinājāmies un 6.Saeimā nepieņēmām šo likumprojektu, un sākām to visu muļļāt no sākuma, - tikai tāpēc atkal sekoja šīs pamācības, nota, un tā tālāk. Lūk, cik tālu mēs nonākuši! Es lūdzu, kolēģi, nepieņemt šo redakciju. Jo pretējā gadījumā patiešām no likumprojekta, no likuma par Valsts valodu (tas nav Valodu likums, kāds 1989.gadā bija pieņemts), paliks tikai ādiņa.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu izteikt līdzjūtību Juridiskajam birojam. Jo patiešām šiem cilvēkiem, kuri neapšaubāmi ir augstas klases juristi, bija ļoti grūts uzdevums. Viņiem vajadzēja atrast citus vārdus, lai izteiktu tās pašas idejas. Viņiem tas neizdevās diemžēl. Jo, kas attiecas uz vizuālo informāciju, patiešām šeit dažas normas ir drusciņ liberalizētas. Taču jautājums ir pilnīgi skaidrs. Ja jūs vēlreiz pārlasīsiet to pēdējo vēstuli, ko mēs saņēmām no EDSO ekspertiem, jūs redzēsiet, ka tur ir minēta virkne precedentu gan no ANO Cilvēktiesību komitejas prakses, gan arī no Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses. Šis jautājums - tiesības izvietot vizuālo informāciju minoritāšu valodās - neapšaubāmi pieder vārda brīvībai, un tas ir ne tikai princips, bet arī prakse to apliecina.

Taču šo grozījumu autori ir zināmā mērā pārcentušies, jo šeit pirmo reizi, kā jau minēja mans kolēģis Mitrofanova kungs, parādījās tiešs aizliegums lietot sabiedrības informēšanai visas citas valodas, izņemot valsts valodu. Sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā. Varbūt Ministru kabinets savos noteikumos paredzēs kādus izņēmumus.

Nupat starpbrīdī augsti godātais Tabūna kungs sniedza interviju žurnālistei krievu valodā. Es labi saprotu, kāpēc viņš tā rīkojās. Acīmredzot tā bija gandrīz vai pēdējā iespēja. Kad likums stāsies spēkā, šādas iespējas viņam vairs nebūs. Tāpēc ir ļoti atbalstāms tas, ka šāda iespēja šajā gadījumā tika izmantota. Tātad padomāsim, ko tas nozīmē un ko mēs gribam atdot izlemšanai Ministru kabinetam! Ne tikai man, bet daudziem šeit sēdošajiem ir gūta pieredze, strādājot pašvaldībās. Mēs labi zinām, ka Latgalē ir ļoti nopietnas problēmas šajā jomā. Tur ir ļoti daudz Latvijas pilsoņu, kuri diezgan slikti pārvalda valsts valodu. Tātad tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem nebūs nekādu iespēju saņemt vitāli svarīgu informāciju viņiem saprotamā valodā. Tas ir aizliegts. Pļāpāt par laiku - jā, to var. Stāstīt anekdotes - to drīkst. Tas izriet no šīs normas. Taču sniegt informāciju, kura ir paredzēta sabiedrības informēšanai, kā šeit rakstīts, drīkst tikai valsts valodā. Piedodiet, tas ir daudz sliktāk, nekā bija līdz šim.

Tagad Tabūna kungs apgalvoja, ka arī iepriekšējais likuma variants pilnīgi apmierinājis van der Stūlu un citus Eiropas institūciju pārstāvjus. Es jums gribu atgādināt - es domāju, ka jūs visi atceraties, - notikumus, kādi bija sakarā ar Pilsonības likumu. Ar to bija ļoti līdzīgi. Arī tas likums tika atsūtīts atpakaļ, Valsts prezidents to neparakstīja, tas bija drusciņ liberalizēts, un pēc tās mazās liberalizācijas gan Tabūna kungs, gan Ārlietu ministrija apgalvoja, ka nu tagad tas likums esot pieņemams absolūti visiem un esot gandrīz vai visliberālākais Pilsonības likums Eiropā. Kas notika pēc tam? Es domāju, ka jūs labi atceraties gan referendumu, gan to bezprecedenta spiedienu uz mūsu Saeimu - sakarā ar nepieciešamību saskaņā ar Eiropas Komisijas viedokli tomēr grozīt šo visliberālāko likumu. Nemānīsim paši sevi! Arī ar Valsts valodas likumu būs tas pats. Pat ja tagad visasākās problēmas tiks novērstas, šis likums vienalga neatbildīs mūsu starptautiskajām saistībām. Mēs būsim spiesti to mainīt agri vai vēlu. Taču tad atkal būs lielie skandāli, atkal būs liels spiediens. Nu vismaz nemānīsim paši sevi un būsim godīgi! Principā visi grozījumi ir daudzmaz pieņemami, izņemot šo grozījumu.

Mūsu frakcija - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija - nevar atbalstīt šo priekšlikumu, un šā priekšlikuma dēļ mēs nevaram atbalstīt arī visu likumu.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš. (Starpsauciens no zāles: “Tagad gan klusu! Nebilst ne vārda...”)

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Noklausījies daudzu cienījamo kolēģu šeit izteikto kritiku, kura skan gan no vienas puses, gan no otras puses, es tomēr gribētu balstīties uz tiem dokumentiem, kuri mums ir saistoši gan kā deputātiem, gan kā valsts pilsoņiem. Tāds dokuments, protams, ir mūsu Satversme, kura ir papildināta ar astoto nodaļu “Cilvēka pamattiesības”. Pateicoties, protams, arī starptautisko organizāciju vēstulēm, kuras ir izsūtītas mums, deputātiem. Vēlos vēlreiz atgādināt jums starptautiskā pakta “Par pilsoņa un politiskajām tiesībām” 19.pantu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pantu un vērst jūsu uzmanību uz to, ka šīs valodas tiesības un strīds par uzrakstiem un sabiedrības informēšanu balstās, protams, uz vārda un uzskatu brīvas paušanas tiesībām. Taču abos šajos starptautiskajos dokumentos ir norādīts, ka šīs vispārējās tiesības var būt pakļautas zināmiem ierobežojumiem.

Es vēlos atgādināt mūsu kolēģiem un varbūt arī dažādiem mūsu ciemiņiem, kāda tad ilgstoši ir bijusi situācija Latvijas valstī un kādā situācijā Latvijas valstī ilgstoši ir atradusies mūsu valoda. Mūsu valoda ir atradusies diskriminējošā situācijā. Ne velti mēs esam to nostiprinājuši savā Satversmē kā valsts valodu. Un starptautiskā pakta “Par pilsoņa un politiskajām tiesībām” 19.panta 3.punkta “a” apakšpunkts ļauj veikt zināmus ierobežojumus, ja tie ir noteikti ar likumu, ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā un ir nepieciešami citu personu tiesību un cieņas respektēšanai.

Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.pants, kura pirmā daļa runā par tiesībām brīvi paust savus uzskatus, norāda, ka ir iespējama šo brīvību ierobežošana, lai aizsargātu citu cilvēku reputāciju un tiesības.

Šajā sakarībā es domāju, ka tās tiesības, kas ilgstoši, pāri par 50 gadiem ir bijušas ierobežotas attiecībā uz latviešu valodas lietošanu mūsu valstī, tās var tikt aizsargātas. Tās aizsardzībai saskaņā ar starptautiskajiem dokumentiem var tikt piemērotas aizsardzības metodes, un mēs esam iestrādājuši šajā likumā metodes, kādā veidā mēs aizsargāsim savu latviešu valodu un reizē arī manas, vai jebkura cita Latvijas pilsoņa tiesības un cieņu. Un šie ierobežojumi, kas attiecas uz uzrakstiem un uz valodas lietošanu publiskajos pasākumos, atbilst šiem starptautiskajiem aktiem. Tādā veidā tie aizsargā mana un jebkura cita latviešu valodas lietotāja reputāciju, tiesības un cieņu. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs... Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es gribu atgādināt, ka mēs esam iesnieguši vienu likumprojektu, jo, klausoties debatēs, liekas, ka vieni saka: “Likums ir nacionālistisks!”, bet otri saka: “Tas absolūti neievēro nacionālās intereses!” Man ir tāda sajūta, ka mēs esam iesnieguši divus likumprojektus.

Es aicinu balsot, ievērojot dokumentu, kas jums ir pievienots, tātad nr. 1327-a, kur 21.panta piektajā daļā ir precizēta redakcija. Aicinu balsot par šo precizēto redakciju, par 21.pantu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 53. - precizēto atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 36, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. 54. - ārlietu ministra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 55. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 56. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Atbalstīts ir arī 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas skar pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 59. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 59. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 42, atturas - 36. Priekšlikums ir noraidīts.

Dz.Ābiķis. 60. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Arī 61. - tās pašas komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 62. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

Dz.Ābiķis. 63. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Valsts valodas likums” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 26, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, ir jāapspriež priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai” izskatīšanai pirmajā lasījumā uzreiz pēc Valsts valodas likuma otrreizējās caurlūkošanas. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija Saeimas kārtības ruļļa 51.panta kārtībā lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdē un pēc likumprojekta “Valsts valodas likums” izskatīšanas iekļaut darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav. Tiek iekļauts darba kārtībā pēc likumprojekta “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” tūlīt pēc likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Prezidij, cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt likumprojektu. Tā arī nolēma, ka būtu nepieciešams ierosināt minēto likumprojektu atzīt par steidzamu. Un tam pamatojums ir ļoti nopietns. Kā jau deputāti noteikti atceras, Saeima jau vienreiz lēma par vietējā tirgus aizsardzību. Šis likumprojekts balstās uz likumu “Par iekšējā tirgus aizsardzību”, un tādējādi mēs palīdzēsim saviem vietējiem ražotājiem. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet iepriekš atzīt to par steidzamu. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. “Par” vai “pret” steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai”! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Slakteris. Paldies par lielo atbalstu! Esmu pilnvarots komisijas vārdā teikt, ka komisija, sagatavojot… Es atvainojos, es lūdzu balsot par pirmo lasījumu!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Atvainojiet, tomēr ir! Atklājam debates. Arnis Kalniņš - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Arī es atbalstu šo likumprojektu, taču ir viena piebilde, bet tās dēļ šodien nevajadzētu likumprojektu bremzēt. Gan Zemkopības ministrija, gan Ekonomikas ministrija, to attiecīgās komisijas iekšējā tirgus aizsardzībai, gan arī asociācijas, kas pārstāv šo nozari un kas audzē izejvielu, kas to pārstrādā, atzīst, ka šajā likumprojektā ir minēta gan saldēta, gan atdzesēta cūkgaļa, bet nav minēta tāda veida produkcija kā dzīvās cūkas. Tāpēc es gribētu vērst klātesošo uzmanību uz to, ka pēdējā laikā katru nedēļu Latvijā tiek importēts apmēram tūkstotis dzīvu cūku. Un, ja mēs aptuveni izskaitļojam, tad redzam, ka tas sastāda vairāk nekā 40% no kopējā cūkgaļas importa, ja pārrēķinām kautsvarā. Un 80% no šā importa nāk no Igaunijas, apmēram 20% - no Lietuvas.

Tāpēc es gribu vērst uzmanību uz to, ka iepriekš nosauktās iestādes un asociācijas šodien, iespējams, nāks klajā ar precizējumiem pieņemamajā likumā tieši attiecībā uz šo produkcijas veidu, kas šobrīd praktiski ir tādā stāvoklī, ka tiek apieti esošie nosacījumi un var tikt apieti arī šodien pieņemamie nosacījumi.

Gribētu vēl piebilst, ka nu jau gads ir pagājis, kopš pirmo reizi, pagājušā gada decembrī, tika skatīts šis jautājums. Toreiz gan tikai 16 Saeimas deputāti palika sērīgā vientulībā, jo netika ieviests šāda tipa pasākums. Šā gada maijā un jūnijā tas izdevās, un es visnotaļ ceru, ka pozitīvi tas būs arī šodien.

Vēl otra piezīme ir par esošā likumprojekta pārejas noteikumiem, kuru varētu arī nebūt. Tā ka paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens deputāts pieteicies nav. Komisijas vārdā - Atis Slakteris.

A.Slakteris. Kalniņa kunga izteiktie priekšlikumi un bažas patiesībā ir pamatoti, jo arī komisijā jau tad, kad tā pirmo reizi lēma par šo likumprojektu, un tad, kad tika ieviesti šie pasākumi, debates bija tieši par šīm dzīvajām cūkām. Taču problēma ir tāda, ka pastāv noteikta procedūra un kārtība, kā tās lietas tālāk ir virzāmas. Ja šajā sektorā ir radušās problēmas, tad ir jābūt sūdzībām no Cūku audzētāju asociācijas, bet tādu šobrīd nav. Saeima, nenoliedzami, šos likumus pēdējā laikā ir spējusi pieņemt ļoti ātri un mērķtiecīgi, un, ja tas būs nepieciešams, to, iespējams, darīs arī turpmāk. Taču, kā jau Kalniņa kungs teica, tas nav iemesls, lai šo likumprojektu nevirzītu tālāk. Tā ka lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Slakteris. Komisijas vārdā aicinu nobalsot otrajā, galīgajā, lasījumā tādā redakcijā, kādu jums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija visiem ir piedāvājusi. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā...”. Vispirms mums ir jāizskata viens atbildīgās komisijas priekšlikums 2.pantam, jo te nav gluži identiska redakcija.

A.Slakteris. Jā, tāpēc es kolēģiem deputātiem tā teicu. Tā ir atbildīgās komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Iebildumu nav. Paldies.

Tagad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Tā kā mēs savā komisijā ļoti nopietni strādājām ar valsts budžetu 2000.gadam un ar visu to pavadošo likumprojektu paketi, tad mums nedaudz iekavējās grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”. Šie grozījumi ir nepieciešami sakarā ar to, ka tika izdarīti grozījumi likumā “Par konsolidētajiem gada pārskatiem”, tāpēc ir jāsaskaņo terminoloģija, jāsaskaņo atsevišķas normas, kas vienkārši ļautu sakārtot uzskaiti uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās.

Problēma ir tāda, ka pārskata gads tūlīt jau beigsies, tātad jau ar 2000.gada sākumu uzņēmumiem ir jāsāk gatavot gada pārskatus. Un, lai viss būtu pilnīgi skaidrs, mēs lūdzam šim likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 22, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Poča. Lūdzu arī atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 5, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz pirmdienai - 13.decembrim, bet otro lasījumu lūdzu izdarīt nākamajā ceturtdienā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.decembris. Otrā lasījuma datums - 16.decembris.

A.Poča. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Šie sagatavotie grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” ir īsi, bet tie risina diezgan sasāpējušu problēmu. Un te ir jautājums par to, ka fiziskās personas pārvieto pāri Latvijas robežai cukuru neierobežotos daudzumos. Lai to novērstu, šeit ir izdarāms tikai neliels precizējums 39.pantā. Šie priekšlikumi Finansu ministrijā tika sagatavoti un iesniegti likumprojektam “Par muitas nodokli (tarifiem)”. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””, šobrīd Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir aizkavējies sakarā ar to, ka valdība attiecībā uz šiem pamatgrozījumiem, kur bija pievienots šis priekšlikums, vēl nav sniegusi atbildi par tarifiem atsevišķiem produktiem. Līdz ar to, lai šo jautājumu atrisinātu, mēs esam sagatavojuši likumprojektu un lūdzam to pieņemt steidzamības kārtā, kā arī izskatīt šodien pirmajā lasījumā, bet, ja neviens neiebilst, tad arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Poča. Lūdzu pieņemt to arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai pieņemtu pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 5. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Poča. Cienījamais sēdes vadītāj! Es lūgtu komisijas vārdā pieņemt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā, jo tas tik tiešām maina tikai vienu normu, ka attiecībā uz pārtikas produktiem, konkrēti uz cukuru, pāri robežai viena fiziskā persona drīkst pārvietot 3 vienības atbilstoši preču kombinētajai nomenklatūrai, tas nozīmē - 3 kilogramus. Ja būs virs trīs kilogramiem, tad būs jāmaksā muitas nodoklis. Lūdzu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

A.Poča. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Gaujas nacionālā parka likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Šodien izskatīsim likumprojektu “Gaujas nacionālā parka likums” (dokuments nr.1295). Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un izvērtējusi tā nepieciešamību, jo, sākot ar nākamo gadu, Gaujas nacionālais parks, ja netiek pieņemts jauns likums, zaudē savu civiliestādes statusu, un līdz ar to rodas sarežģītības gan ar finansējumu, gan ar zīmogiem un ar visu pārējo.

Likumprojekts ir sagatavots rūpīgi, piedaloties visām atbildīgajām institūcijām. Tas ir sagatavots Zemkopības ministrijā, bet iesniegts no Ministru kabineta puses. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izvērtējusi šo dokumentu, lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Gaujas nacionālā parka likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Seile. Tā kā komisijā pēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes tika saņemti daži iebildumi no Izglītības un kultūras ministrijas, tad mēs noskaidrojām šo domstarpību cēloni Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Šorīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi šīs minētās inspekcijas skaidrojumu. Es lasu: “Inspekcija piekrīt, ka šis likums tiktu izskatīts pirmajā lasījumā Saeimā.” Inspekcija ir gatava iesniegt savus precizējumus uz otro lasījumu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Gaujas nacionālā parka likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Seile. Es komisijas vārdā lūdzu noteikt par izskatīšanas datumu 16.decembri, bet par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - pirmdienu, 13.decembri, līdz pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Dagmāras Skudras apstiprināšanu par Rēzeknes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra parakstītu ieteikumu apstiprināt Dagmāru Skudru par Rēzeknes tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija uzklausīja Dagmāru Skudru, tiesas departamenta direktori, un nonāca pie secinājuma, ka tieslietu ministra priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu apstiprināt Dagmāru Skudru par Rēzeknes tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Koncesiju likums”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man ir tas gods lūgt jūs paņemt dokumentu nr.1245. Izskatīsim likumprojektu otrajā lasījumā.

1.priekšlikums. Iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis. Atbildīgā komisija daļēji atbalsta. Ietverts Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

I.Godmanis. 3.priekšlikums - izslēgt 1.panta 4.punktu un izteikt to kā 8.panta pirmo daļu. Faktiski tā ir teksta pārvietošana, šeit nav nekādas tādas...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Godmanis. 4.priekšlikums arī ir absolūti skaidrs jautājums - vārdu “nodotas” aizstāt ar vārdu “nodod”. Mēs paliekam pie 5.priekšlikuma, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs un kurš tekstu precizē, - vārdus “kuras nodotas” aizstājam ar vārdiem “kuras var nodot vai kuras ir nodotas”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Godmanis. 6.priekšlikums, ko ir iesniedzis Pūķa kungs no Satiksmes ministrijas, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Godmanis. 8.priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Faktiski šeit ir teksts papildināts, lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 9.priekšlikums. Ir precīzāk formulēts panta nosaukums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Lūgums atbalstīt arī to.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Godmanis. 10.priekšlikums, ko ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs, ir atbalstīts, iestrādājot to 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Godmanis. 11.priekšlikums, kuru ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, ir daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskā biroja iesniegtajā 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu.

I.Godmanis. 13.priekšlikums, tas ir 15.lappusē. To ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, un komisija to ir atbalstījusi. Faktiski komisija izslēdza vārdu “motivētu”, jo tā ir tāda lieta - vai motivēt, vai nemotivēt. Skaidri un gaiši. Vai nu ir atteikums, vai nav atteikuma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Godmanis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš faktiski nosaka, kura ir tā institūcija, kas kontrolē šīs lietas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

I.Godmanis. 15.priekšlikums - līguma laiks ir 30 gadi. Lūgums atbalstīt. Tātad uz laiku, kas pārsniedz 30 gadus, koncesijas līgumu Latvijas Republikā nebūs iespējams noslēgt...

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 16.priekšlikums ir no Pūķa kunga. Tas ir par 11.pantu. Lūgums to atbalstīt. Jo būtībā ir jābūt trīspusējam līgumam. Abi divi - ārzemju uzņēmums un Latvijā reģistrētā kompānija - slēdz līgumu ar valsts pilnvarotu institūciju, nevis tikai viens no viņiem. Gan tas, kurš ārzemēs iegūst koncesiju, gan arī viņa “meitas firma”, kas Latvijā ir iekšā. Tā ka visas trīs puses atbild, tā ir subsidiārā atbildība. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 17.priekšlikums. Lūgums to atbalstīt. Šeit nav nekādu tādu principiālu lietu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Godmanis. 18. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Lūgums atbalstīt arī to. Šeit ir paredzēta atbildība par to, ka netiek ievērots līgums. Lūgums atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Godmanis. 19.priekšlikums. To ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, komisija to atbalstīja. Jautājums ir par to, kā juridiski nostiprināt zemesgrāmatā koncesijas līgumu. Lai varētu izmantot to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Godmanis. 20.priekšlikums - aizstāt vārdus “īpašuma tiesību” ar vārdiem “lietu tiesību”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tie arī ir visi priekšlikumi. Lūgums nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Koncesiju likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Godmanis. Man ir lūgums noteikt šādu iesniegšanas termiņu - piecas dienas. Tas ir, priekšlikumi jāiesniedz līdz 14.decembrim.

Sēdes vadītājs. 14.decembris. Nav iebildumu. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Prezidija ziņojums. Lēmuma projekts par Latvijas Republikas Saeimas paziņojumu “Par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā”. Vai ir iebildumi pret to, ka mēs izskatītu šo lēmuma projektu šīsdienas sēdē? Iebildumu nav. Lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Oskara Grīga saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.259. Jūsu priekšā ir Mandātu un iesniegumu komisijas sagatavotais Saeimas lēmuma projekts, kas ir radies, pamatojoties uz Valsts Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu. Materiāliem ir pievienots arī administratīvais protokols, kurā jūs redzat, kāda ir bijusi situācija, par kuru Grīga kungs tiek saukts pie atbildības. Deputāts Grīgs ir protokolu parakstījis, ir ar to iepazinies un atzinis, ka pretenziju nav. Arī komisijas sēdē Grīga kungs piedalījās un piekrita tam, ka ir saucams pie atbildības. Mandātu un iesniegumu komisija jums piedāvāto Saeimas lēmuma projektu ir atbalstījusi. Aicinu jūs balsot.

Sēdes vadītājs. Runāt vēlas deputāts Oskars Grīgs. Lūdzu!

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Latvijas Republikas 7.Saeimu piekrist 7.Saeimas deputāta Oskara Grīga saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu. Īsumā izstāstīšu pārkāpuma būtību. Dabiski, protokolā tas viss ir uzrādīts, bet nu tomēr es jums to īsi pateikšu. Neapšaubāmi, tam cilvēkam, kurš piedalās satiksmē uz ceļa vai uz ielas, vai norādītā stāvlaukumā, - tam cilvēkam ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgam, maksimāli uzmanīgam. Un visuzmanīgākajam ir jābūt cilvēkam, kas sēž pie transportlīdzekļa stūres. Jābūt uzmanīgam, ne vien braucot uz priekšu, bet divkārt uzmanīgākam ir jābūt, vadot transportlīdzekli atpakaļgaitā. Taču šādā situācijā deputāts Grīgs nebija pietiekami uzmanīgs: vadot atpakaļgaitā savu transportlīdzekli, es nedaudz pieskāros aizmugurē esošam kokam, līdz ar to radīdams nelielus materiālus zaudējumus savai personīgajai automašīnai, kas gan vēl nav mana personīgā automašīna. (Es gribu piebilst, ka dabas rotājumam, priedei, kurai es pieskāros, nebija nobrāzta pat miza.) Tāpēc, cienījamie kolēģi, es negribu būt izņēmums, visi likuma priekšā ir vienādi, - es lūdzu piekrist manis saukšanai pie administratīvās atbildības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: piekrist 7.Saeimas deputāta Oskara Grīga saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 13, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāzepa Šņepsta saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1289. Šis dokuments ir Saeimas lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāzepa Šņepsta saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Valsts Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu, iepazinās ar klāt pievienoto protokolu un uzklausīja arī Saeimas deputāta Jāzepa Šņepsta, kurš nav parakstījis šo protokolu un ir arī vēl cēlis iebildumus par mērīšanas līdzekli... Tādēļ dokumentos jūs varat atrast arī dienesta ziņojumu, kā arī sertifikātu par līdzekļa apstiprināšanu un izmantošanu Ceļu policijas darbā. Pēc iepazīšanās ar dokumentiem un deputātu viedokļu uzklausīšanas komisija nolēma atbalstīt jums piedāvāto lēmumu projektu, tādēļ komisijas vārdā aicinu jūs balsot.

Sēdes vadītājs. Runāt vēlas deputāts Jāzeps Šņepsts.

J.Šņepsts (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no Grīga kunga es runāšu mazliet citādāk.

Es noteikti jums melotu, ja es teiktu, ka es nekad neesmu pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus un ka es nekad neesmu maksājis soda naudu. Es tad melotu jums un melotu sev. Tāpat es melotu sev, ja es būtu parakstījis šo protokolu un tādējādi atbalstījis mūsu cienījamās policijas rīcību, kam bija tikai viens mērķis - iekasēt piecīti. Mani šinī Saeimā ievēlēja ne jau tāpēc, ka plakāti ar manu attēlu tiktu līmēti uz afišu stabiem vai ka es būtu rādīts televīzijā. Droši vien ievēlēja tāpēc, ka mani vārdi parasti sakrīt ar maniem darbiem.

Godmaņa kunga vārdiem runājot, teikšu tā: pirms jūs balsojat, es gribētu, lai jūs atbildētu uz trim manis uzdotajiem jautājumiem.

Pirmais. Kurš no jums tic, ka uz Daugavpils šosejas 106.kilometrā pulksten 15.00 pēcpusdienā nav nevienas mašīnas, kuru apturēt, lai pieaicinātu lieciniekus?

Otrais. Kurš no jums tic tam apgalvojumam attiecībā uz ātrumu? Mani kolēģi zina, kāds ātrums varētu būt, ja es būtu steidzies, kā raksta cienījamie inspektori. Es varu pateikt konkrētu piemēru. Tajā dienā, kad spēlēja Liepājā hokeju, pulksten 13.30 es ar Salkazanova kungu Preiļos sēdēju pie galda, bet pulksten 17.30... (Zālē troksnis.) Viss, kas vajadzīgs, Burvja kungs!... bet pulksten 17.30 es jau Liepājā biju ģērbtuvē. Kurš tad no mums melo?

Trešais. Ja man neatbildēs tagad, tad visādā ziņā es uzrakstīšu deputāta pieprasījumu cienījamajam inspektoram Purvinskim. Kā viņš varēja zināt, pirms es biju piegājis pie viņa mašīnas, ka viņam bija jāsastāda protokols, un zināja manu vārdu un arī uzvārdu? Vismaz tā viņš raksta dienesta ziņojumā.

Un visbeidzot pateikšu galveno, kāpēc es šoreiz esmu nācis te runāt. Mani uztrauc viens jautājums - cik ilgi mēs šinī zālē atbalstīsim administratīvās sodīšanas ideju kā tādu? Ir tikai viena doma - pēc iespējas vairāk iekasēt valsts budžetā. Mēs arvien vairāk ignorējam pilsoņu, iedzīvotāju pamattiesības un brīvību viena mērķa dēļ - administratīvi sodīt. Rezultāts ir. Diemžēl tas ir ļoti negatīvs.

Tāpat kā jūs, es arī zinu, ka 10 mēnešos ir sodīti 165 000! Tikai par ātruma pārsniegšanu. Cik mums ir Latvijā mašīnu? Ne vairāk par 500 000 ir vieglo. Pasakiet, vai likums ir adekvāts esošajai situācijai?

Nākamais. Ceļu policija tagad drīkst uzglūnēt no slēpņa. Kam tad viņi uzglūn pašlaik? Tiem pašiem Latvijas pilsoņiem, kas maksā nodokļus. Tāpēc es nebrīnos, ka mēs jau esam nonākuši tiktāl, ka atļaujam mežsargiem veikt personīgo mantu pārmeklēšanu. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis var apturēt jebkura uzņēmuma darbību, ja viņam ir pamats. Cik ilgi mēs tā turpināsim? (Starpsauciens: “Pats atbalstīji to!”)

Es tūlīt beigšu, lai neaizkavētu laiku un piecu latu dēļ nenotērētu tūkstošus. Es gribētu citēt vienu trimdas latvietes izteicienu: “Jebkura vīrišķīga cilvēka vienkāršākais solis - nepieļaut melus, nepiedalīties melos, neatbalstīt melīgu rīcību. Lai tas pasaulē notiek un lai pat valda pasaulē, bet ne ar manu piedalīšanos!”

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es saprotu jūsu sarūgtinājumu, ka es uzstājos, jo jūs ļoti vienprātīgi sodījāt Grīga kungu par to, ka viņš, tā teikt, ar pakaļu izgāza koku. Un tāpēc tika sodīts. Man ļoti sagribējās atbildēt uz jautājumiem, kurus uzdeva cienījamais Šņepsta kungs. Sākšu ar pēdējo.

Jau zināmu laiku pieci deputāti (ja būtu nepieciešams, būtu bijis vairāk deputātu) ir uzdevuši jautājumus Segliņa kungam, tieši tādus jautājumus, kas saistīti ar autobraucēju disciplīnu un arī kājāmgājēju disciplīnu. Diemžēl iekšlietu ministrs Segliņa kungs izvairās no atbildes un, man liekas, pat baidās atnākt uz parlamenta sēdi, lai atbildētu mutiski. Tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā tajā sistēmā. Tieši par to runāja arī Segliņa kunga partijas biedrs Šņepsta kungs. Un tas, ko viņš teica, visā pilnībā atbilst iespējamajam secinājumam: nav kārtības tajā mājā! Jā, Ceļu policija šodien uzglūn. Es esmu viens no tiem veiksmīgajiem braucējiem - tāds, kurš ne sevišķi veiksmīgi brauc, dažreiz kļūdās, varbūt biežāk, nekā grib, bet kuram vienmēr ir veiksme. Ticiet man, viņi absolūti nekad neprasa manus dokumentus. Viņi nezina, kas es esmu. No likumdevēju viedokļa tā ir ļoti smaga lieta, ja katrs inspektors uz vietas pats var traktēt normatīvos aktus un likumus.

Šņepsta kungs! Kas attiecas uz jūsu otro jautājumu, man jāteic, ka melo katrs. Katrs šoferis, kurš, sarunājoties ar Ceļu policiju, saka, ka viņš neesot kļūdījies. Katrs. Diemžēl tie noteikumi ir tādi, un iekšlietu ministrs nevar panākt, lai būtu kārtība. Kārtība uz ceļiem ir tāda, ka, ja šoferis brauc, ievērojot visus normatīvos aktus un ceļu satiksmes drošības noteikumus, tad citi šoferi viņu lamā. Jūs, Šņepsta kungs, esat atbildīgs par jūsu partijas biedru - iekšlietu ministru. Jūs šo sodu, ko es atbalstu, maksāsiet par to, ka jūs nespējat ietekmēt savu Iekšlietu ministriju. Daugavpils šosejas 106.kilometrs - jā, tas ir, tā teikt, ļoti smags kilometrs. Un arī viss ceļš, tā teikt, ir ļoti smags. Tur nav iespējams braukt, ievērojot ceļu satiksmes drošības noteikumus. Taču tādā gadījumā man atkal ir jautājums jums, Šņepsta kungs! Kāpēc jūsu partijas biedrs iekšlietu ministrs nav savedis kārtībā šo jautājumu? Un tāpēc es aicinu balsot par jūsu sodīšanu. Tikai tāpēc, ka jūs esat viens no tiem, kurš nenodrošināja efektīvu iekšlietu ministra darbu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie klātesošie! Cienījamais Prezidij! Nu nokaunēsimies nedaudz paši par sevi! Jau tā Saeimas prestižs ir ļoti zems. Tas, ar ko mēs tagad nodarbojamies pēdējo pusstundu, diemžēl mūsu prestižu nevairo. Es gribu atgādināt, ka pirms mēneša pieci deputāti iesniedza grozījumus Satversmē. Ja mēs būtu tos pieņēmuši, tad mums nebūtu šādā veidā jāblamē sevi, visas sabiedrības priekšā apspriežot, kurš kā ir braucis, uz aizmuguri, uz priekšu, kurš ar ko ir sēdējis kafejnīcā, un tā tālāk. Šņepsta kungs, es cienu, iespējams, visus jūsu argumentus. Taču es esmu spiests balsot par jūsu izdošanu sodīšanai tāpēc, ka, ja jūs nebūtu deputāts, Šņepst, tādā gadījumā cits cilvēks jūsu vietā būtu sodīts un viņam acīmredzot nebūtu nekādas iespējas no šā soda izvairīties. Aizdomu par to, ka pret jums tika veikta politiskā vajāšana, man nav. Man tiešām grūti iedomāties, ka politisko vajāšanu pret jums varētu veikt jūsu pašu partijas biedrs - iekšlietu ministrs. Es esmu spiests balsot par jūsu sodīšanu tikai tāpēc, ka jebkurš cits jūsu vietā tiktu nosodīts un viņam nebūtu šādas tribīnes, kur nākt un sevi aizstāvēt. Acīmredzot arī mums Saeimā šeit ir vajadzīgs tāds pats uzraksts, kāds ir Ministru kabinetā: “Viena taisnība, viens likums visiem!”

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā man vēlmi runāt izraisīja cienījamais Panteļējeva kungs, kurš atgādināja, ka vajadzētu mainīt Administratīvo kodeksu un tad viss būtu kārtībā. Es gribu atgādināt to, ka patiešām es arī savulaik Juridiskajā komisijā, kad mēs izstrādājām šo normu, iepazinos ar vēsturiskajām Saeimas stenogrammām. Arī Brīvlatvijas laikā tika no šīs augstās tribīnes apspriesta Saeimas deputātu izdošana administratīvai sodīšanai, arī par malkas zādzībām, par vēl visādām citādām lietām. Tas ir reāls fakts. Patiešām, es uzskatu, ka tas ir pilnīgi normāli - arī žurnālistiem jāzina, kas notiek. Ja jau Šņepsta kungs gandrīz domā, ka policijas darbinieki viņu izseko, tad vajadzētu nopietni vērsties varbūt pie Satversmes aizsardzības biroja sakarā ar jautājumu par to, ka tiek kaut kāda politiska vajāšana vērsta pret deputātu. Un vajadzētu vērsties arī pie Segliņa kunga, lai veic dienesta izmeklēšanu. Šinī gadījumā varbūt patiešām nevajadzētu smieties! Tieši es patiešām varu atbalstīt arī Burvja kunga domu, ka šinī gadījumā tas drīzāk ir sods Šņepsta kungam par to, ka viņš nav labi koordinējis sava ministra darbību. Varbūt nākotnē būs nopietnāk jāpārdomā šis jautājums.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es tomēr vēlētos paust savu viedokli no tribīnes viena iemesla dēļ. Mana visdziļākā pārliecība ir tāda, ka šādos jautājumos jeb balsojumos nevajadzētu piedalīties tiem, kuri paši vada auto, un ka šādus lēmumus - izdot vai neizdot sodīšanai - vajadzētu pieņemt tiem, kuri nav tiešā veidā saistīti ar autotransporta vadīšanu. Protams, varētu rasties problēmas ar kvorumu, bet tā ir cita lieta. Taču es nekādā ziņā šādos balsojumos turpmāk konsekventi nepiedalīšos. Vienalga, vai tas būtu Grīgs un tur būtu koks vai cilvēks cietis, vai tas būtu Šņepsts, kuru nepamatoti vai pamatoti ir aizturējusi policija, vai tas būtu vēl kāds cits. Es konsekventi pasaku, ka es šādos balsojumos nepiedalīšos, jo es pats esmu autovadītājs un es diezgan labi zinu, kāda ir situācija. Ko ieteikt Šņepsta kungam, ja balsojums būs pozitīvs? Cīnīties līdz galam un pārsūdzēt tiesā uzlikto sodu! Un, ja ir nepieciešams, es arī esmu gatavs palīdzēt ar padomu, ja sods ir tiešām uzlikts nepamatoti. Cīnīties līdz galam!

Sēdes vadītājs. Jāzeps Šņepsts. Otro reizi.

J.Šņepsts (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Panteļējeva kungs! Jums kā pieredzējušam politiķim saku: pirms jūs te nākat un sakāt, ka viena taisnība un viens likums visiem, šodien to likumu attieciniet arī uz Drošības policijas darbiniekiem, kurus nesoda, un tikai tad aiciniet sodīt mani! Es pēc šā gadījuma esmu saņēmis ļoti daudzas vēstules, un es ceru, ka es tādas saņemšu arī par tiem policijas darbiniekiem, kas uz ceļiem nodarbojas ar reketu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es pirmām kārtām gribu teikt, ka es vēlētos būt šodien Grīga kunga vietā. Es toreiz laicīgi nereaģēju, neuznācu uz skatuves, neapbārstīju sevi ar pelniem, neatzinu sevi par gana vainīgu. Es, protams, biju vainīgs, un, protams, es tagad vēlētos, lai mani nosoda arī, Jāzep, tavā vietā. (Zālē aplausi.) Dieva dēļ, labāk atzīt sevi par vainīgu, jo pretējā gadījumā nories tā kā tā. Ja pēc tam norej par to, ka tevi nesoda, tas ir daudz lielāks sods nekā tas, ka tevi nosoda. Paldies Dievam, nobalso, un viss kārtībā.

Pirms divām dienām mani naktī apturēja... (Starpsauciens: “Runā par Jāzepu...”) es braucu mājās no darba, un mani apturēja Ceļu policijas mašīna. Es tiešām nepārkāpu noteikumus, es tiešām nebiju dzēris. Mašīnai viss bija normāli. Un pats interesantākais ir tas, ka mani neatpazina - redzēja tikai manas tiesības, mašīnas tehnisko apliecību. Un tad pieprasīja atvērt bagāžnieku. (Es esmu lasījis pēdējā laikā Džeriņa veiksmīgos garadarbus, kas ir publicēti avīzes “Diena” pielikumā “Tirgus Diena”, kas iznāk ceturtdienās. Tagad katrs Saeimas sēdes laikā var izlasīt, kā mums cīnīties ar policistiem.) Un tad es palūdzu cienījamajiem policistiem papriekš uzrakstīt protokolu. Vienkārši tā - papriekš uzrakstiet protokolu, un tad attaisīsim manu bagāžnieku! Un mūsu cienījamie ceļu policisti ar naidu aizcirta manas mašīnas durvis un aizgāja projām. Nezinu, kāpēc tāda rīcība. Es taču viņiem pieprasīju tikai likumdošanā paredzēto: uzrakstiet protokolu, un tad es jums... Jā, es patiesībā runāju par Jāzepu Šņepstu. Es patiesībā solidarizējos ar viņu tādā ziņā, ka es labprāt viņu izdošu sodīšanai, lai viņam nekādā gadījumā nebūtu jāpiedzīvo tā noriešana, kas bija jāpiedzīvo man. Tomēr es pataisnošos, ja nu tāda iespēja ir dota. Vai tiešām mums Latvijā ir nepieciešams būvēt trīsvirzienu ceļus, tādus, kādi ir posmā Rīga - Sigulda? Jā, trīs joslas katrā ceļa virzienā. Vai mums ir vajadzīgs, ka tur atļautais ātrums ir 70 kilometri stundā. Jā? Tādā gadījumā mēs ļoti labi varētu iztikt ar grantsceļiem un mums nevajadzētu tērēt valsts naudu. Mums nevajag lielu šoseju, ja mums atļauj braukt tikai ar 70 kilometriem stundā. Ja tiek speciāli noliktas šādas zīmes un pēc tam speciāli tur sēž slēpnī mūsu godātā Segliņa kunga nozīmētie policisti. Es tiešām neticu tam... tiešām es neticu tam, ka 106.kilometrā Šņepsta kungs starp smagajām mašīnām traucās ar ātrumu 117 kilometru stundā, jo tur tiešām darba dienās nepārtraukti ir ļoti dzīva satiksme, tur tiešām nevar paskriet pa to ceļa posmu. Es tiešām ticu tam, ka Šņepsta kungs nepārsniedza ātrumu, bet es aicināšu un aicinu balsot, un arī pats balsošu par viņa izdošanu sodīšanai, lai viņam neskādētu tas, ka mēs nobalsosim pret viņa sodīšanu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Lai neapvainojas Šņepsta kungs, bet arī es patiešām aicināšu sodīt viņu par to, ka viņš nav spējīgs ietekmēt savu partijas biedru iekšlietu ministra amatā. Taču, runājot par administratīvo pārkāpumu un deputātu sodīšanu, man gribētos, lai jūs apdomātu vienu lietu. Lai mums nebūtu jāatgriežas pie šā jautājuma laiku pa laikam… (Starpsauciens: “Likums ir vaļā!”) Likums ir vaļā, deputāts Leiškalns to teica, un viņam ir taisnība. Bet varbūt pieņemsim priekš sevis tādu lēmumu: nu nesodīsim tos deputātus, kas ir noziegušies administratīvā kārtā, bet atļausim presei, lai zākā! Un smagākais administratīvais sods būs vēlēšanas - nākamās vēlēšanas. Ja taisnība ir Šņepsta kungam, tad par to, ka viņš ir vienreiz pārkāpis ātrumu (vai varbūt nav pārkāpis, bet nebija spējīgs pierādīt, ka to nav izdarījis), vēlētāju viņam būs vairāk. Un šoreiz nav ko žēlot tos nelaimīgos latus, bet nākamreiz nav ko tos atvilkt. Taču, ja likums būs pārkāpts un cilvēki to redzēs daudz labāk nekā ceļu policists uz vietas, viņi attiecīgi balsos. Jo, godīgi sakot, ceļu policistu darbs šodien nav apskaužams. Ja mēs paši balsojumos pamatojamies uz to, ka ceļu policistam nauda ir jāsavāc sava kantora darbam, tad ko nu mēs tagad žēlojamies par to, ka viņi to dara Tautas partijas vadībā?

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece. Godātie kolēģi deputāti! Es, protams, varētu saprast to, ka varbūt kādreiz der arī Saeimas sēdes laikā kāda atslodze, ja ar starpbrīžiem ir par maz. Taču es tomēr aicinu visos gadījumos, kad ir runa par deputātu sodīšanu, kaut arī tas ir tikai administratīvais sods, tomēr neaizmirst, ka jautājums par jebkuras personas sodīšanu ir pietiekami nopietns un ka administratīvais sods sniedzas no tāda soda kā brīdinājums līdz pat administratīvajam arestam. Katru reizi šādus jautājumus vajadzētu tomēr izskatīt ar pilnu atbildības sajūtu. Tādēļ es jūs aicinu, ja vien tas ir jums iespējams, nepārvērst tos farsā un arī neizmantot iespēju pārvērst tādu nopietnu lietu par savu personīgo piedzīvojumu apspriešanas gadījumu.

Un vēl. Es nekādā ziņā nevaru piekrist tiem kolēģiem, kuri aicina, pieņemot lēmumu, dalīt deputātus autobraucējos un kājāmgājējos vai saldējuma ēdājos.

Es tomēr aicinu visus šajā balsojumā piedalīties ar pilnu atbildības sajūtu un atbalstīt piedāvāto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu - piekrist 7.Saeimas deputāta Jāzepa Šņepsta saukšanai pie administratīvās atbildības par admininistratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 4, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Nekādu priekšlikumu par likumprojektu nav. Lūdzu jūs atbalstīt tā pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

M.Lujāns. Visus priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 14. decembrim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14. decembris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Reklāmas likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.1266.

1. pantā ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk. Arī otrās nodaļas virsrakstā ir redakcionāls labojums, precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. Par 3.panta pirmo daļu ir deputāta Lejas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Par 3.panta otro daļu ir deputāta Lejas priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

M.Lujāns. 3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas - mūsu komisijas - priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Lujāns. Par 4. pantu ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Par to pašu pantu ir arī deputāta Lejas priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Lujāns. Tālāk ir 6. priekšlikums - deputāta Lejas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 6. un 7.prieklikumu.

M.Lujāns. Tālāk, 3.lappusē, ir redakcionāli labojumi panta 3. punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

M.Lujāns. Arī 4.punktā ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. Arī 6. un 7.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. Kā jūs redzat 4.lappusē, ir arī redakcionāli grozījumi 5. panta pirmajā punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

M.Lujāns. Arī 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Un arī piektajā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk. Redakcionāli precizēts ir 8.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcionālajiem precizējumiem 8. un 9. pantā.

Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. Tālāk. Par 10.pantu ir deputāta Lejas priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

M.Lujāns. 11.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Arī 12.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Par 12.panta ceturto daļu ir deputāta Lejas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Lujāns. Tālāk ir 13.pants. Ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Līdz ar to nav izskatāms deputāta Lejas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. 14.pantā ir redakcionāls preciz ējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas izdarītajiem redakcionālajiem precizējumiem 14., 15., 16. un 17.pantā…

M.Lujāns. Jā…

Sēdes vadītājs. … kā arī 18. un 20.pantā.

M.Lujāns. Jā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

M.Lujāns. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Reklāmas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

M.Lujāns. Lūdzu labojumus iesniegt līdz 14.decembrim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.decembris. Paldies.

M.Lujāns. Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu nr.1267. Šis likumprojekts ir tipveida līgumu ietvaros, kurus Latvijas valsts slēdz ar citām pasaules valstīm un kuri palīdzēs uzlabot nodokļu administrēšanas un iekasēšanas sistēmu. Tāpēc Ārlietu komisija aicina likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret vai atturas - nav. Steidzamība atzīta.

G.Krasts. Godātie kolēģi, aicinu izskatīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Ja klātesošajiem nav iebildumu, aicinu izskatīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā. Jo prakse liecina, ka parasti deputātiem nav iebildumu pret šādiem tipveida līgumiem un priekšlikumi netiek saņemti.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Ģīlis vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 1278. Ir iesniegti 7 priekšlikumi. Sāksim tos izskatīt.

1.priekšlikums - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisija pēc lielām debatēm nolēma to neatbalstīt dēļ tā apsvēruma, ka 1.septembris nav reāls datums, jo kvotēšana balstīsies uz cukura bilanci, kas tajā brīdī nevar būt gatava. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 27, atturas - 41. Nav pieņemts.

A.Slakteris. 2.priekšlikums - deputātes Seiles priekšlikums. Komisija neatbalstīja. Redakcionāli precīzāks ir komisijas izstrādātais variants, tajā ir ieviests vārds “var”. Tas ir tādēļ, lai nebūtu obligāti jāpārdala kvotas, lai ministrs spētu pieņemt lēmumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo priekšlikumu. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es pievēršu uzmanību tam, ka pretī manam priekšlikumam ir ierakstīts: “Redakcionāli precizēts”. Tas ieraksts attiecas uz atbildīgās komisijas priekšlikumu, nevis uz manējo. Manējais tiešām nav atbalstīts un ir noraidīts.

Kāda ir mana priekšlikuma būtība? Es uzskatu, ka, ņemot vērā to pieredzi, kāda radās Jēkabpils cukurfabrikas ražošanas apstāšanās sakarībā, nedrīkstētu neiedalīt kvotas nākamajā gadā, ja uzņēmums tiek atzīts tikai par maksātnespējīgu. Jēkabpils uzņēmums vēl tagad domā par to, vai nevarētu atsākt ražošanu. Taču šeit tiek dotas zemkopības ministram tiesības praktiski vienpersoniski (es gan ceru, ka konsultējoties ar asociācijām) apturēt kvotu iedalīšanu Jēkabpilij, ja viņi atbalstītu ražošanas atsākšanu. Tāpēc es uzskatu, ka kvotas var atņemt cukurbiešu audzētājiem tikai tādā gadījumā, ja šis cukura ražošanas uzņēmums vai nu bankrotē, vai tiek likvidēts. Taču maksātnespējas atzīšana vēl nevar būt par obligātu iemeslu, lai tiktu pārdalītas kvotas. Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds zemkopības ministram Aigaram Kalvītim.

A.Kalvītis (zemkopības ministrs).

Cienījamie deputāti! Tā problēma ir tāda. Ja uzņēmums ir izsludināts par maksātnespējīgu, es kā ministrs nevaru iedomāties, kā viņi var norēķināties par piegādāto produkciju. Kas tad uzņemsies atbildību, ja valdība veicinās izejvielu ievešanu rūpnīcā, kura nav maksātspējīga? Un kas beigās par to zemniekiem samaksās? Rūpnīcas, kas ir maksātnespējas procesā, nav. Mēs nevaram veicināt tās strādāšanu ar zemnieku saražoto produkciju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Atis Slakteris.

A.Slakteris. Jā, es varu tikai piekrist ministra teiktajam. Bez tam, cienījamie kolēģi, es aicinu neatbalstīt deputātes Seiles priekšlikumu vēl viena apsvēruma dēļ. Ministrijai un ministram ir jau jāstrādā pie nākamā gada kvotu sadales, un tas darbs nav atliekams, un nekas nav gaidāms. Taisni otrādi. Jēkabpils zonas zemnieki būs milzīgi cietēji tajā brīdī, ja paziņos, ka gaidīs kaut kādu mistisku Jēkabpils atdzimšanu, kuras varbūt nebūs. Rezultāts būs tas, ka viņi paliks tieši tādā pašā nekonkrētā situācijā, nedabūs kredītus un visu pārējo.

Es domāju, ka deputāte Seile varbūt nav sapratusi. Es esmu gatavs divatā aprunāties, bet aicinu noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 18, atturas - 32. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Slakteris. 3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Slakteris. Es atvainojos! Te laikam ir nepareiza numerācija.

Sēdes vadītājs. Tagad ir jāskata 4. - deputāta Urbanoviča priekšlikums

A.Slakteris. Jā, 4. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisija nolēma to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Slakteris. 5. - deputātes Seiles priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Slakteris. 5. - atbildīgās komisijas...

Sēdes vadītājs. 6. priekšlikums.

A.Slakteris. Es atvainojos! 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums jeb variants. Protams, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Slakteris. 7. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Slakteris. Deputātes Seiles iesniegtais 8.priekšlikums. Neatbalstīts. Un ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Slakteris. Aicinu balsot deputātus par otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par cukuru”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 6, atturas - 7. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Slakteris. 14.decembris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.decembris. Paldies.

Nākamais izskatāmais jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Dokuments nr.1196-b.

1. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir tā, ka aizdomās turēta persona, kura ir mums pārsūtīta no ārvalstīm, šeit tiek aizturēta... Tā tas ir jebkurā gadījumā, un attiecīgi tiek virzīts tālākais process. Lūdzu pieņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

Dz.Kudums. 2.priekšlikums. Arī tas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Tas ir liecinieku aizsardzībai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 3.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3.- Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 9, atturas - 34. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Kudums. 4. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Arī tas ir saistībā ar liecinieku aizsardzību. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Dz.Kudums. 5.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Šeit ir vairāk skaidrojoša norma. Arī šeit nevajadzētu šo likumu vienkārši tādā veidā piesārņot. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 27, atturas - 30. Nav pieņemts.

Dz.Kudums. 6.priekšlikums ir Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas priekšlikums, kurš daļēji ir atbalstīts 7. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu pieņemt 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Juris Dalbiņš vēlas runāt? Nevēlas. Iebildumu nav. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 6. un 7.priekšlikumu.

Dz.Kudums. Arī 8.priekšlikums ir Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas priekšlikums. Tas ir iestrādāts 9. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 10. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ir noraidīts, tāpēc ka šeit ir atsauce uz Krimināllikumu. Šobrīd notiek darbs pie izmaiņām Krimināllikumā, tāpēc man ir lūgums noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 11. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Kudums. 12. - Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas priekšlikums. Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

Dz.Kudums. 13. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 14. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, ka trīs stundu laikā vajadzētu paziņot vecākiem... Tas gandrīz nav izpildāms, tāpēc lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 15. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 16. - Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas priekšlikums, kas ir iestrādāts 17. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 18. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 19. un 20.priekšlikumu lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. 21. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 22. - Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas priekšlikums, kas ir iestrādāts 23. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. Un pārejas noteikums - 24.priekšlikums. To iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt arī to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Likumprojektu izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma - pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, paziņoju, ka ir saņemts desmit deputātu ierosinājums - turpināt Saeimas šīsdienas sēdi līdz pulksten 18.00 bez pārtraukuma. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šis ir trešais lasījums. Vēršu jūsu uzmanību arī uz to, ka šis likums visnotaļ ļoti būtiski skar mūsu reālo dzīvi, jo tajā ir runa par visām akciju sabiedrībām Latvijā - no publiskajām līdz slēgtajām. Un vēršu jūsu uzmanību vēl arī uz to, ka šā likuma grozījumu jēga ir mazākuma tiesību aizstāvības pastiprināšana akciju sabiedrībās.

Atļaujiet pāriet pie priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Godmanis. 1.priekšlikums ir 7.lappusē. (Piedodiet, piemirsu atgādināt, ka mēs strādāsim ar dokumentu nr.1301.) 1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas ir faktiski redakcionāls, un komisija to ir atbalstījusi, nosakot obligacionāra statusu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

I.Godmanis. 2.priekšlikums ir 16.lappusē. Tam faktiski ir divi iesniedzēji - deputāte Ūdre un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 3.priekšlikums ir no Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga. Priekšlikuma būtība: valdei (izņēmums ir komercbankas un īpašas organizācijas) vairs nav tiesību palielināt kapitālu līdz 30% reizi gadā. Minoritāro akciju tiesību aizsardzība.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

I.Godmanis. 4.priekšlikums ir atbalstīts un redakcionāli labots. Arī to ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Priekšlikuma būtība: visiem akcionāriem, to skaitā arī akcionāriem publiskās akciju sabiedrībās, vienalga, vai to ir 8000 vai 10 000, būs turpmāk tiesības realizēt pirmpirkuma tiesības, un viņi saņems attiecīgo informāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Godmanis. Arī 5.priekšlikumu ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Tas ir atbalstīts un redakcionāli labots. Tajā ir parādīta metodika, kā var iegūt informāciju, lai īstenotu pirmpirkuma tiesības attiecībā uz akciju laidienu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 6.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tajā faktiski ir definētas akcionāru sapulces tiesības. Komisija izskatīja un atbalstīja šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Godmanis. Tālāk ir 7.priekšlikums, kas ir 45.lappusē. Tas ir deputāta Maksimova priekšlikums, kurš netika atbalstīts komisijā, taču ir redakcionāli labots. Faktiski ir runa par rīcībspējīgu personu, un ir citi normatīvie dokumenti, kas to nosaka, tāpēc mēs šo priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Godmanis. Otra lieta, kas šajā priekšlikumā ir būtiska, arī tā, ka 5% ir pietiekami, lai padomes locekļu kandidātus virzītu uz ievēlēšanu, uz iekļaušanu šajā sarakstā. Agrāk tas tā nebija. Komisija to atbalstīja, un tas ir arī iepriekšējā priekšlikumā, ko jūs atbalstījāt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

I.Godmanis. 8.priekšlikums ir Maksimova kunga priekšlikums. Ir iekļauta liberālāka norma, ka faktiski padomes sastāvā var būt arī tādi cilvēki, kas nav 21 gadu nodzīvojuši Latvijā. Viņi var būt nodzīvojuši šeit arī mazāku laiku. Ņemot vērā to, ka ārzemju kapitāls pie mums ienāk pietiekami lielā daudzumā, komisija izskatīja šo priekšlikumu un atbalstīja to.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tiek atbalstīts.

I.Godmanis. 9.priekšlikums. Tā ir faktiski tā pati norma, taču šoreiz tā attiecas uz valdi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Godmanis. Maksimova kunga iesniegts ir arī 10.priekšlikums. Tas atkal bija par valdi. Ir runa par rīcībspējīgu personu. Komisija uzskata, ka tāda norma nav šā likuma sastāvdaļa, un tāpēc mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

I.Godmanis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā ir runa par pārejas noteikumiem... es atvainojos, jā, tur ir runa par pārejas noteikumu izmaiņu. Teksts ir jūsu priekšā, jūs redzat, cik ātrā laikā ir jāizdara izmaiņas akciju sabiedrību pamatdokumentos, statūtos. Kā redzat, šeit ir ierakstīts 1.augusts, tas ir pietiekami ilgs laiks, lai visa tā lieta neuzsāktos ļoti sasteigti. Jo tā ir liela problēma, it sevišķi publiskajās akciju sabiedrībās. Komisija lūdz atbalstīt 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Godmanis. 12.priekšlikums. Tur pamatbūtība ir tā, ka pirmpirkuma tiesības, kā arī normas par valdes tiesībām (nav valdei tiesību palielināt kapitālu par 30%), - lūk, šīs normas stājas spēkā jau 1.janvārī. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un uzskatīja par iespējamu to atbalstīt. Tas ir reāli īstenojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Godmanis. 13.priekšlikums ir no Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.15... Vai varbūt tas ir priekšlikums nr.14?

Sēdes vadītājs. Droši vien 14.priekšlikums.

I.Godmanis. Es atvainojos, 14.priekšlikums. Te ir arī precīzs datums, kurā stājas spēkā šā likuma normas, tas ir 1.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13. un 14.priekšlikumu.

I.Godmanis. Vairāk priekšlikumu mums nav par šo likumu. Komisijas lūgums deputātiem ir atbalstīt šo likumu, lai mēs varētu aizstāvēt mazākuma tiesības akciju sabiedrībās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1302. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās””.

1.prieklikums ir par 20.pantu. Prieklikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to atbalsta bez ierunām.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Arī 2.priekšlikums ir sakārtojošs, tas ir, par 23.pantu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija Juridisko biroju tradicionāli atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums. Juridiskais birojs iesaka mainīt, jaunā redakcijā izteikt 29.pantu. Komisija Juridisko biroju šoreiz nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 7.lappuse. Tur ir Juridiskā biroja priekšlikums, un atkal ir tradicionāls atbalsts Juridiskajam birojam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu deputātus atbalstīt šo nozīmīgo likumprojektu trešajā lasījumā, tādējādi padarot to par likumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 9, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! 1.priekšlikums ir par 14.pantu. To iesniedzis deputāts Oļegs Deņisovs. Kolēģis ierosina papildināt 14.panta pirmo daļu ar 6.punktu. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Deņisova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 37, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamie divi priekšlikumi ir par 15.panta pirmās daļas 1.punktu. Deputāts Oļegs Deņisovs ierosina izteikt 15.panta 1.punktu piedāvātajā redakcijā. Faktiski šis priekšlikums ir pieņemts daļēji - atbildīgās komisijas redakcijā. Tātad es aicinu atbalstīt 3.priekšlikumu un noraidīt 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.prieklikumu.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums attiecas uz 15.panta pirmo daļu. Oļegs Deņisovs ierosina papildināt šo daļu ar 22.punktu. Šis priekšlikums ir noraidīts, bet es gribētu, godātie kolēģi, jūs informēt, ka, sagatavojot otrajam lasījumam grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, mēs būsim tajā iekļāvuši atsevišķu nodaļu, kas reglamentēs īpašu administratīvu institūciju, proti, pašvaldību izveidotu īres valžu darbību. Un tādēļ šajā likumā mēs šo problēmu nerisinām. Šis jautājums ir detalizēti jārisina speciālā likumā - likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Un tādēļ komisija neatbalsta Oļega Deņisova priekšlikumu - neatbalsta, tā teikt, tikai formas dēļ. Taču pēc būtības mēs atbalstām nepieciešamību izveidot šādu institūciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums. Deputāts Oļegs Deņisovs ierosina papildināt 21.panta pirmo daļu ar 26.punktu. Arī šis priekšlikums attiecas uz īres valdēm, un iepriekš izteikto apsvērumu dēļ komisija šo priekšlikumu šobrīd nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums - deputāta Oļega Deņisova…

Sēdes vadītājs. Tas ir atbildīgās komisijas…

J.Lagzdiņš. Jā, es atvainojos… 6.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 43.panta pirmās daļas 5.punktu ar vārdiem “un izmantošanu”. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Normunds Pēterkops - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs.

N.Pēterkops (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, Prezidij! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Papildinot likuma 43.panta pirmās daļas 5.punktu ar vārdiem “un izmantošanu”, būtu šāda redakcija: “Pilsētas dome un pagasta padome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, šādos jautājumos: [..] par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu un izmantošanu…” Vārdi “un izmantošanu” nozīmē, ka pašvaldība neatkarīgi no īpašuma piederības noteiks, kas un kā šo īpašumu varēs izmantot. Tātad noteiks īpašuma pielietošanas un izmantošanas ierobežojumus, kā arī līdz ar to noteiks ierobežojumus uzņēmējdarbībai.

Tas, jāatzīst, būs pretrunā ar Civillikuma noteiktajiem pamatprincipiem par īpašuma un īpašuma būvju, ēku lietošanas aprobežojumiem. Civillikuma 1087.pants nosaka, ka nevienam nav tiesību ierīkot uz savas zemes tādas rūpniecības vai amatniecības iestādes, kas var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību un cilvēku veselību ar ugunsbriesmām, troksni, smaku, pārmērīgu dūmu daudzumu un tamlīdzīgi. Jautājumu par to, vai konkrētajā gadījumā patiesi pastāv apgrūtinājums vai apdraudējums, izšķir tiesa. Pie tam šis pants un daži aprobežojumi neattiecas uz lauku būvniecību. Uz lauku būvēm, protams, attiecas citi aprobežojumi, kas ir izteikti 84.pantā: katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējumi ne kaimiņam, ne garāmgājējam, ne arī tās lietotājam.

Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā ir noteikts princips, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Un ir arī noteikts, ka īpašumtiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. 1997.gadā Latvija ratificēja Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolus, kas nosaka, ka īpašumtiesību ierobežošanu nosaka valsts un šiem ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem likumā. Likumā ir jānorāda faktori, kas varētu kļūt par pamatu ierobežojumiem, turklāt jāievēro taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības interesēm un īpašnieku pamattiesībām. No tā, kas noteikts gan Satversmē, gan konvencijā, ir secināms, ka ierobežojumiem ir jābūt konkrētiem un tiem ir jābūt noteiktiem likumā. Nevis tā, ka likumā nosaka, ka šādas tiesības tiek dotas pašvaldībām.

Sagatavotais priekšlikums ir arī pretrunā ar valdības deklarāciju, kura ir noteikusi virzienu uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, administratīvo šķēršļu samazināšanu, jebkuru normatīvo aktu ietekmes izvērtēšanu attiecībā uz uzņēmējdarbību un investīciju klimatu. Pretēji valdības deklarācijai šie grozījumi ir arī attiecībā uz negodīgas konkurences ierobežošanu. Pretēji tie ir arī Valsts prezidentes un arī valdības paustajiem uzskatiem par to, ka valstī ekonomika ir jāregulē pēc iespējas mazāk. Tātad šis priekšlikums - tieši otrādi - pašvaldībām dod šādas nepamatotas tiesības, un pašvaldības, protams, šādu izdevību jau garām nepalaidīs.

Vai šodienas likumdošana jau neregulē īpašumtiesības? Regulē. Un it īpaši tās regulē attiecībā uz būvēm un ēkām. Tas ir Būvniecības likums, kas tās nosaka attiecībā uz visa veida būvēm, nosaka savstarpējās attiecības, tiesības, pienākumus. Tie ir Ministru kabineta noteikumi, vispārīgie būvnoteikumi, kas nosaka prasības visa veida būvju projektēšanai un sagatavošanai, būvprojektu izstrādāšanai un būvdarbu veikšanai, kā arī minēto procesu norises kārtību. Tie ir Ministru kabineta apvienotie būvnormatīvi.

Likums par dzīvokļa īpašumu nosaka, ka dzīvokļa īpašumu var lietot, ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļa īpašniekiem un ciktāl īpašnieku neierobežo likums. Dzīvokļu īpašnieku pienākums ir ievērot telpu lietošanas noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības normas. Dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs bez citu dzīvokļu īpašnieku piekrišanas pārbūvēt savu dzīvokli, ciktāl pārbūve neskar citu dzīvokļu īpašnieku intereses.

Savukārt dzīvokļa īpašumu var atsavināt tiesas ceļā, ja dzīvoklis ir izmantots tādā veidā, kas radījis traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem, vai ja ir pārkāpti telpu lietošanas noteikumi, padarot citiem īpašniekiem neiespējamu dzīvošanu vienā mājā.

Savukārt likumā par dzīvojamo telpu īri ir noteikts, ka izīrētājam ir tiesības izlikt īrnieku no dzīvojamās telpas, ja īrnieks bojā vai posta dzīvojamo telpu vai arī izmanto to citiem mērķiem.

Šobrīd ir pietiekami sakārtota normatīvā bāze un nav nepieciešams šāds papildu grozījums. Es lūgtu deputātus šo grozījumu, šo priekšlikumu noraidīt un neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav.

Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Normunds Pēterkops ļoti detalizēti un izsmeļoši argumentēja, kādēļ nevajadzētu šo normu atbalstīt. Es dažos vārdos gribētu pateikt, kāds bija to deputātu viedoklis, kuri atbalstīja šādas normas pieņemšanu. Pirmām kārtām tie bija pieredzējušie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, pašvaldību vadītāji un darbinieki, kuri uzskatīja, ka pašvaldībām būtu jādod plašākas tiesības, it īpaši šobrīd, kad turpinās privatizācija un ļoti daudzi dzīvokļi kļūst par privātīpašumu. Tātad, lai aizstāvētu iedzīvotāju intereses, pašvaldībām būtu dodama plaša iespēja kontrolēt un pieņemt noteikumus par to, kā ir izmantojami privatizētie dzīvokļi un dzīvojamās mājas.

Aicinu balsojumā izteikt savu viedokli par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 40, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. Deputāts Oļegs Deņisovs ierosina papildināt 43.panta pirmo daļu ar jaunu 12.punktu. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 8.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 43.panta pirmo daļu ar 12.punktu. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Ar to ir tāpat kā ar 6.priekšlikumu. Es uzskatu, ka arī 8.priekšlikums nav atbalstāms. Kāpēc? Atcerēsimies, ka tagad mainās nodokļu likumdošana - par dzīvojamām mājām nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā, bet par nedzīvojamām telpām būs jāmaksā. Ja pašvaldībai trūkst līdzekļu, pašvaldība pēkšņi var iedomāties dzīvojamo māju pārveidot par nedzīvojamo telpu un to izdarīt ar savu lēmumu. Tādas tiesības mēs dodam šajā punktā. Turklāt es gribu paskaidrot, ka līdzīgi absurdi jau notiek arī ar zemes kadastrālās vērtības noteikšanu: ka atbilstoši atsevišķu pilsētu teritoriālajiem attīstības plāniem tiek paaugstināta zemes kadastrālā vērtība, piemēram, lauksaimnieciski izmantojamām zemēm nosakot zemes vērtību kā vienstāva apdzīvojamai platībai uz šīs zemes. Piemēram, Cēsu rajonā ir šāds strīds. Zeme tiek izmantota lauksaimnieciskajai darbībai, katrs hektārs ir apstrādāts, un zemes īpašniekam ir apmēram 20 hektāri - teritorija, kura vēl padomju varas gados ir bijusi iekļauta pilsētas teritorijā, domājot par pilsētas tālāku attīstību. No šā 20 hektāru zemes īpašnieka, lauksaimnieka, tiek pieprasīts paaugstināts zemes nodoklis, jo pilsētas attīstības plānā ir noteikts, ka tur jābūt vienstāva apbūvei.

Es domāju, ka šādas voluntāras tiesības attiecībā uz namīpašnieku nevar dot šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens runāt nevēlas.

Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija vienbalsīgi šo priekšlikumu atbalstīja. Šis priekšlikums neļauj pašvaldībām patvaļīgi pieņemt atsevišķos gadījumos lēmumus, kas ir vērsti pret kādu namīpašnieku interesēm, diskriminējoši attiecībā pret namīpašniekiem. Jo šajā punktā ir atsauce uz to, ka šādus lēmumus var pieņemt tikai un vienīgi tajos gadījumos, ja tas ir paredzēts teritoriālās attīstības plānos. Tātad pilsēta tiek zonēta attiecīgās teritorijās, ir pieļauta viena dzīvojamo telpu vai nedzīvojamo telpu pārveidošana vai, teiksim, statusa maiņa. Tādēļ es komisijas vārdā aicinu godātos kolēģus šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 6, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 13. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Dzīvnieku aizsardzības likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie, cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1308. Tas ir Dzīvnieku aizsardzības likums. Patiesībā tas šobrīd vēl ir tikai likumprojekts.

1.priekšlikums ir jau pašā 1.lapaspusē. Deputāts Leiškalns iesaka papildināt likumprojektu - šo ļoti nozīmīgo likumprojektu - ar preambulu. Komisija Leiškalna priekšlikumu ir atbalstījusi, redakcionāli precizējusi likumprojektā ievadvārdus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu 1.pantu. Tas ir jāskata kopā ar 3.priekšlikumu, jo komisija ir 2.priekšlikumu atbalstījusi daļēji, to ietverot komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.3. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums ir par 3.panta 9.punktu. Iesniedzis deputāts Salkazanovs. Komisija ilgi apsvēra, bet nav atbalstījusi Salkazanova kunga priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 25, atturas - 20. Priekšlikums noraidīts.

K.Leikalns. Likumprojekta 4.pants. Iesniedzis labojumu Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 6.priekšlikums ir izteikt panta otrās daļas sākumu šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu, redakcionāli precizējot panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 4.pantu ir arī 7.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Un arī 8.priekšlikums. Komisija tos ir atbalstījusi, lai gan ir tos nedaudz precizējusi redakcionālā ziņā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 5.pantu, attiecīgi mainot pantu numerāciju. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns iesaka izmaiņas 6.pantā. Komisija ir atbalstījusi Leiškalna priekšlikumu un redakcionāli precizējusi to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 11. - deputāta Leiškalna priekšlikums - papildinājums 8.pantam. Komisija to ir atbalstījusi, bet ir izveidojusi savu redakciju, kas ir redzama 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leikalns. Paldies.

13. - deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Komisija ir izteikusi 9.pantu savā redakcijā, un, neapšaubāmi, aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums par 10.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Komisija ir redakcionāli precizējusi 11.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns ir iesniedzis 16.priekšlikumu - prasa izteikt šā panta 9.punktu citādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi, precizējusi un šo punktu izteikusi kā 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungam, paldies deputātiem.

17. - deputāta Leiškalna priekšlikums par 28.pantu. Tas ir 9.lapaspusē. Komisija to ir atbalstījusi, iestrādājusi savā priekšlikumā, kas ir priekšlikums nr.18. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. 22.pants. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 17. un 18.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums. Deputāts Leiškalns iesaka izslēgumu 24.pantā. Komisija deputāta priekšlikumu neatbalsta, bet ir redakcionāli precizējusi panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums ir par 24.pantu. Komisija nav atbalstījusi deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

K.Leiškalns. Komisija neatbalsta arī deputāta Leiškalna iesniegto 21.priekšlikumu, kas ir par 26.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Komisija atbalsta deputāta Leiškalna priekšlikumu par 27.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna 23.priekšlikums, kurš ir par 30.pantu, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 24. - deputāta Leiškalna priekšlikums, kas komisijā ir guvis daļēju atbalstu. 25.priekšlikums, kurš arī ir par 39.pantu, ir tas, kurā ir iekļauts iepriekšējais.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leikalns. Paldies.

Par 44.pantu. Atbildīgā komisija ir izveidojusi savu redakciju, un aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Par 49.pantu ir 27.priekšlikums, kas ir no deputāta Leiškalna un ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. Komisija ir attiecīgi precizējusi pārējo panta daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns. 28.priekšlikums - papildinājums 52.pantam. Iesniedzis Leiškalns. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, iesniegusi 29.priekšlikumu, kurš arī ir par 52.panta otro daļu, kā jūs to redzat savās tabulās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 28. un 29.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies. Līdz to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un aicinu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dzīvnieku aizsardzības likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.1288. Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Otrais lasījums. Tā kā priekšlikumi nav iesniegti, lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Grīgs. 18.decembris.

Sēdes vadītājs. 18.decembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Meža likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti. Ir saņemts ļoti nopietns likumprojekts - “Meža likums” (dokuments nr.1250). Atbildīgā komisija bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tā izskatīja šo likumprojektu, bet diemžēl nevarēja pieņemt pozitīvu lēmumu, lai atbalstītu šo likumprojektu un virzītu to pirmajā lasījumā. Kāpēc? Acīmredzot šeit sadūrās divi viedokļi. Viens viedoklis bija ļoti aktīvo meža reformu atbalstītāju viedoklis, bet otrs - viņu pretinieku viedoklis.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ļoti rūpīgi gatavoja savu sēdi, uzaicinot abu pušu pārstāvjus. Galvenie trūkumi, kas tika izteikti, apspriežot šo likumprojektu, bija tie, ka Ministru kabinetam ir uzticētas pārāk lielas pilnvaras, piemēram, nosakot maksimālo ciršanas apjomu turpmākajiem pieciem gadiem, kā arī dodot iespēju veikt valsts meža iespējamo privatizāciju. Likumprojektā tādas normas ir saglabājušās, tāpēc šīs tiesības tiek lūgtas realizēt jau izveidotajā valsts akciju sabiedrībā “Latvijas meži”. Tās statūtu 6.punktā ir noteikts, ka šī akciju sabiedrība var veikt civiltiesiskos darījumus ar valsts meža zemi.

Protams, visi šie priekšlikumi, kuri nav apmierinājuši lielu sabiedrības daļu un arī komisijas locekļus, var tikt laboti turpmākajos lasījumos. Es aicinu komisijas vārdā rūpīgi izvērtēt sagatavoto likumprojektu un balsot par to. Taču, ja gadījumā tiks izteikts atbalsts šim likumprojektam, tad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izteiks vēlmi noteikt pietiekami ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai tā varētu rūpīgi izanalizēt visus priekšlikumus un sagatavot šo likumprojektu pieņemšanai apmēram janvārī vai februārī. Lūdzu izteikt savu viedokli balsojot!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Meža likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 34, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Seile. Cienījamie deputāti, paldies par balsojumu! Komisija iesaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 27.decembri, tātad pēc Ziemassvētkiem.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būs 27.decembris. Vai Modris Lujāns...? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Lūdzu par šo termiņu noteikt 15.janvāri.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Ja priekšlikumu nav, tad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteiktu 15.janvāri! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 45, atturas - 13. Priekšlikums ir noraidīts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būs 27.decembris.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ciešā sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Grozījumi Saeimas kārtības rullī skar veselu rindu jautājumu, kurus es jums īsumā raksturošu, jo komisija, izskatījusi šos priekšlikumus, ko bija iesniedzis Juridiskais birojs un deputāti, atzina par iespējamu pievienot šos grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tos attiecīgajā likumprojektā ar nosaukumu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” bija iestrādājusi Saimnieciskā komisija. Pēc būtības šos Saimnieciskās komisijas priekšlikumus Juridiskā komisija, nedaudz tos pārveidojot, ir atbalstījusi. Tādā veidā tapa šis alternatīvais likumprojekts, kurā ir apvienoti visi šie momenti.

1.priekšlikums paredz izdarīt izmaiņas 12.pantā, kur tiek precizēts jautājums par komandējumu izmaksām, bet papildinātā ceturtā daļa norāda, kādā veidā šādas izmaksas tiek apliktas ar nodokļiem likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt grozījumā 14.pantā ir piedāvāts izteikt tā pirmo un otro daļu jaunā redakcijā, kur ir norādīts, kādā veidā deputātiem, ja viņi realizē savas pilnvaras, tiek atlīdzināti viņiem radušies izdevumi. Otrā daļa attiecīgi uzskaita visas tās kompensācijas, kuras deputātiem ir atlīdzināmas, bet Prezidijam ir jānosaka to apmēri un kārtība. Tiek norādīts, ka šādas izmaksas tiek izdarītas no Saeimas budžeta.

Bez tam tiek piedāvāts arī izslēgt 15.panta otrās daļas 3. un 4.teikumu, kas ir saistīts ar deputātu reģistrāciju. Savukārt 18.panta labojumi ir saistīti ar jauno Krimināllikumu, kas mums jau ir pieņemts. Tur tagad ir jauni termini, tāpēc bija jāgroza termini arī šajā likumā. Likumprojekta labojumu 5.punkts attiecīgi papildina 23.pantu, tātad Kārtības rullī papildina Prezidija pienākumus.

Likumprojekta labojumu 6.punkts runā par redakcionāla rakstura grozījumiem attiecībā uz vārdiem “Saeimas Prezidijs” - aicina tos aizvietot ar vārdu “Prezidijs”.

Arī likumprojekta labojumu 7.punkts runā par redakcionāla rakstura precizējumiem.

Labojumu 8., 9., 10. 11. un 12.punkts redakcionāli precizē izveidojušos praksi mūsu Saeimas darba kārtībā.

Likumprojekta grozījumu 13. un 14.punkts arī redakcionāli precizē Saeimas kārtības rulli.

15. un 16.priekšlikums nostiprina Saeimas finansiālo autonomiju.

Tādā veidā es jums raksturotu visus priekšlikumus, kas ir izstrādāti kā alternatīvais likumprojekts. Tādējādi Juridiskā komisija piedāvā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai paliek spēkā arī priekšlikums - atzīt likumu par steidzamu?

L.Muciņš. Jā, es atvainojos! Tiešām Juridiskā komisija speciāli sapulcējās uz atsevišķu sēdi un nolēma lūgt šo likumu atbalstīt un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Pirms atklājam debates, mums ir jālemj par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. “Par” vai “pret” steidzamību runāt... “Pret” steidzamību vēlas runāt deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kad mēs Saimnieciskajā komisijā izskatījām jautājumu par Saeimas viesnīcas likvidāciju, tad mums bija tāda informācija, it kā “Benjamiņu īpašumi” uzteicot šo līgumu. Vakar mēs, grupa deputātu, tikāmies ar šīs viesnīcas pārvaldnieku, kurš mūs informēja, ka tāda runa vispār neesot bijusi. Tāpēc līdz šā jautājuma noskaidrošanai es tomēr lūgtu neforsēt šo lietu. Jo vairāk tādēļ, ka tad, ja mēs pieņemam šos grozījumus, Saeimas viesnīca top likvidēta, bet par līguma priekšlaicīgu uzteikšanu Saeimai otrai līgumslēdzēja pusei būs jāatbild ar soda sankciju maksāšanu. Principā Saeimas budžets līdz ar to zaudēs līdzekļus. Tāpēc es lūgtu deputātus neatbalstīt steidzamību. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Par” steidzamību vēlas runāt deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Es vēlos pamatot jautājumu par steidzamību, jo, kā jūs redzat no jums izsniegtā dokumenta, Juridiskā komisija šo likumprojektu pieņēma un sagatavoja pirmajam lasījumam jau 25.novembrī, taču, kamēr mēs nebijām saņēmuši attiecīgas vēstules un apliecinājumus par saimnieciskajām attiecībām ar šīs denacionalizētās ēkas īpašniekiem, mēs šo likumprojektu nenodevām parlamenta izskatīšanai. Kad mēs saņēmām šos apliecinājumus, mēs nodevām šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā un aicinājām to iekļaut darba kārtībā. Vēl papildus mēs lēmām par tā steidzamību, jo mums no Saeimas Kancelejas ir izsniegtas visas vēstules, kuras raksturo šo jautājumu un šīs saimnieciskās attiecības.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, otrs - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 10, atturas - 3. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

L.Muciņš. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 14.decembrim un izskatīt 16.decembrī.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, likumprojekta reģistrs nr.190, Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.1307.

Esam saņēmuši veselu rindu priekšlikumu.

1.priekšlikums paredz samazināt administratīvās atbildības vecumu no 16 uz 14 gadiem. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 2. - labklājības ministra priekšlikums - nav atbalstīts, jo mēs atbalstījām 3.priekšlikumu, kas bija vispārīgāks.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 4. - labklājības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 5. - labklājības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 6. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 7. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 8. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 9. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 10. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 11. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 12. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 13. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 14. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 16. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 17.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 18.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 19. - finansu ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 20.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 24.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 25. - Juridiskās komisija priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 27.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 29. - labklājības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 30. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 31. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 32. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 33. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

L.Muciņš. 34. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 35. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 36. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 37. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 38. - deputāta Muciņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 39. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 40. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 41. - zemkopības ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

L.Muciņš. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 14.decembrim.

Sēdes vadītājs. 14.decembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likums”. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir izstrādājusi Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likumu. Šis likumprojekts komisijā tapa pēc tam, kad komisijā tika iesniegts... Pirms tam komisijā tika iesniegts Nacionālās drošības komisijas izstrādātais Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likums. Šis likumprojekts ir izstrādāts kā alternatīvais variants un tiek piedāvāts jūsu uzmanībai.

Kas tad ir norādīts šajā Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likumā? Pirmām kārtām Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likums balstās uz Satversmes 26.pantu, kurā ir norāde uz parlamentārajām izmeklēšanas komisijām. Tur ir noteikts, ka Saeimai noteiktiem gadījumiem ir jāizveido parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas locekļu.

Protams, lai izstrādātu šādu likumprojektu, šā likuma sākumā mums nedaudz nācās dublēt šīs Satversmes normas, bet no tā mēs nevarējām izvairīties.

Tātad vispārīgie noteikumi paredz, ka tāda parlamentārās izmeklēšanas komisija var tikt izveidota. Turklāt Satversmē ir norādīts, ka tā ne tikai var tikt izveidota, bet ka tai ir jātiek izveidotai, ja to pieprasa ne mazāk kā trešā daļa Saeimas locekļu. Bez tam tiek norādīts un uzsvērts, ka šie noteiktie gadījumi, sakarā ar kuriem tiek pieprasīts izveidot šo parlamentāro izmeklēšanas komisiju, saskaņā ar Satversmi ir jārespektē. Saeima nevar pēkšņi pārlemt šīs komisijas nosaukumu vai šīs komisijas izveidošanas mērķi. Tajā pašā laikā ir norādīts, ka šai komisijai ir nosakāms darbības laiks un noteikta kārtība, kādā to veido, - šo komisiju izveido ar vienādu skaitu deputātu no visām Saeimas frakcijām, un šis jautājums ir ceļams priekšā tuvākajā Saeimas sēdē.

Bez tam likumprojektā ir noteikts, ka Saeima šai komisijai var dot attiecīgus uzdevumus. Tāda ir arī mūsu Saeimas prakse.

Attiecīgi likumprojekta otrajā daļā ir norādīts, kādā veidā parlamentārās izmeklēšanas komisija notur savas sēdes. Tur ir norāde uz Kārtības rulli, tāpēc mēs neuzskatījām par nepieciešamu šeit pārrakstīt visas Kārtības ruļļa normas, kas atrisina daudzus komisijas sēdes jautājumus.

Bez tam likumprojektā ir norāde, ka uz šo parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi Kārtības rullī noteiktajā kārtībā ir tiesības aicināt jebkuru amatpersonu, taču attiecīgi 6.pantā ir norādīts, ka uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi komisija ir tiesīga aicināt un nopratināt jebkuru personu. Ir arī norādīts, ka komisija var veikt attiecīgas kriminālprocesuālās darbības, lai iegūtu un nostiprinātu pierādījumus.

Šī norma ir plaši izplatīta arī Eiropas valstu konstitūcijās un Eiropas parlamentu kārtības ruļļos vai noteikumos attiecībā uz šīm parlamentārajām izmeklēšanas komisijām, kur ir atsauce uz tiesvedības vai tiesas, vai kriminālprocesuālo kārtību. Šī atsauce likumā tiek norādīta tādēļ, lai nerastos pārpratumi, kādā veidā un kādā likumā noteiktajā kārtībā var noritēt šīs komisijas darbība.

Attiecīgi tiek arī norādīts, ka komisija var lemt par to, vai sēde notiek parastajā kārtībā vai izmeklēšanas procesa sēdes kārtībā, lai iegūtu un nostiprinātu šos pierādījumus, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu.

Attiecīgi šī komisija var lemt un uzticēt dažādas izmeklēšanas darbības, izziņas veikšanu arī prokuratūras iestādēm vai īpašam prokuroram. Likumā tiek norādīta nepieciešamība brīdināt uzaicināto personu par to, kādā statusā viņa tiek aicināta uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju un kādā statusā viņa tur tiks nopratināta, jo saskaņā ar Satversmi ikvienam ir tiesības izmantot advokāta palīdzību. Uzaicinātais arī tādā veidā var piedalīties šīs komisijas sēdē un liecināt tur, izmantojot advokāta juridisko palīdzību.

Savukārt 8.pants runā par nepieciešamību un iespēju izdarīt dažādas revīzijas.

Trešā nodaļa, kā to šobrīd var spriest pēc preses, juristu un nejuristu izteicieniem, protams, ir visstrīdīgākā. Tas ir jautājums par īpašā prokurora nepieciešamību un statusu. Salīdzinot ar to likumprojektu, kuru bija iesniegusi Nacionālās drošības komisija, šī nodaļa ir palikusi bez izmaiņām. Izņemot vienu momentu. Es uzskatu un arī komisija ir uzsvērusi vienu būtisku atšķirību: iepriekšējā likumprojektā, kas tika iesniegts komisijā, tika norādīts, ka šis prokurors ir pakļauts šai parlamentārās izmeklēšanas komisijai. Attiecīgi pārrunājot šo jautājumu ar ģenerālprokuroru, tika norādīts, ka šāda situācija nebūtu pareiza un neatbilstu demokrātiskas valsts iezīmēm, tāpēc šajā likumprojektā no Latvijas Kriminālprocesa kodeksa precīzi ir pārņemts formulējums. Tāds, kāds tas ir ierakstīts Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, ka īpašais prokurors ir neatkarīgs, pakļauts tikai likumam, un vadās pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas norādījumiem.

Latvijas Kriminālprocesa kodeksā tas ir pateikts tieši ar tādiem pašiem vārdiem, ka prokurors ir neatkarīgs, vadās pēc likuma un ir pakļauts ģenerālprokurora norādījumiem. Šādā veidā pakļautība parlamentārās izmeklēšanas komisijas norādījumiem absolūti ir korelēta ar pakļautību ģenerālprokurora norādījumiem, un tas nebūt nerunā pretī šim pamatprincipam, ka šis prokurors, kurš darbojas vai nu kriminālprokuratūras sastāvā, vai arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas pakļautībā, galvenokārt ir pakļauts tieši likumam. Viņš tiek pieaicināts, lai noskaidrotu juridiskos faktus, palīdzētu deputātiem izvērtēt materiālus, kas ir komisijas rīcībā, noteikt, vai ir kādas noziedzīga nodarījuma pazīmes, un tā tālāk. Turklāt, lai visām šīm personām, kuras ir nepieciešams uzaicināt un nopratināt, to nevajadzētu darīt šīs pilnās komisijas sēdēs, to var uzticēt šim prokuroram.

Attiecīgi šī komisija lemj arī par to, vai šie materiāli, kuros saskatāmas noziedzīgu nodarījumu pazīmes, ir nosūtāmi izmeklēšanai citām uzziņas vai prokuratūras iestādēm vai arī pats prokurors ierosina un tālāk izmeklē šo krimināllietu.

Savukārt ceturtajā nodaļā ir norādīta personu atbildība. Arī šis pants būtiski neatšķiras no iepriekš iesniegtā likumprojekta, kur ir norādīta gan deputātu atbildība, gan to cilvēku atbildība, kuri liecina. Te ir norādes uz attiecīgajiem Kriminālkodeksa vai Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantiem.

Piektajā nodaļā runāts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu. Ziņojumā komisija uzrāda visus savas izpētes rezultātus. Tā var sagatavot arī lēmuma projektu vai likumprojektu trūkumu novēršanai un stāvokļa uzlabošanai, kā arī attiecīgajā kārtībā iesniegt to Saeimai. Ir arī norādīts, kā rīkojas tie komisijas locekļi, kuri nepiekrīt šim komisijas lēmumam. Te ir arī norāde uz šīs komisijas galaziņojuma publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

19.pants norāda, ka galaziņojums tiek izskatīts Saeimas sēdē.

Tādējādi līdz ar galaziņojuma apspriešanu šīs komisijas pilnvaras beidzas.

Ir norāde arī uz iespēju sagatavot starpziņojumu pirms galaziņojuma sniegšanas.

Ļoti svarīgs ir 22.pants, kur norādīts, ka tiesas un tiesu varas amatpersonas nesaista parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums, ka tās brīvi izskata un novērtē apstākļus, kuri ir bijuši šīs izmeklēšanas priekšmets. Tādējādi, cienījamie deputāti, šis likumprojekts ir radīts ar mērķi - sakārtot un noregulēt tās problēmas, kuras ir radušās parlamenta praksē, darbojoties parlamentārās izmeklēšanas komisijām.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, es lasīšu tagad savējo... Diemžēl es esmu spiests jūs sarūgtināt. Es Nacionālās drošības komisijas vārdā atsaucu alternatīvo likumprojektu. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu. Es zinu, ka daudziem profesionāliem juristiem, kas droši vien kāps pēc manis tribīnē, būs argumentēti iebildumi pret vienu vai otru tēzi šajā likumprojektā. Taču visas tās ir labojamas otrajā vai trešajā lasījumā. Neaizmirsīsim galveno - Satversme paredz izmeklēšanas komisiju veidošanu. Izmeklēšanas komisijas tiek veidotas, un tas, ka to darbība netiek regulēta ar likumu, līdz šim diemžēl nav neko labu nesis, bet - tieši otrādi - ir radījis daudzus negatīvus rezultātus.

Beidzot savu ļoti īso uzrunu, es gribētu atsaukties uz pietiekami augstu forumu, kurā pēc Ministru prezidenta uzaicinājuma bija sapulcējušies… tika uzaicināta Valsts prezidente, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs un arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Man jāteic, ka visi šā foruma dalībnieki, ieskaitot Ministru prezidentu, Augstākās tiesas priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru, atzina, ka ir nepieciešams likums, kas regulētu parlamentāro izmeklēšanas komisiju darbību. Tāpēc, lūdzu, kā saka, kopā ar ūdeni neizliesim bērnu! Es saprotu, ka var būt iebildumi pret vienu vai otru sadaļu šajā likumprojektā, bet es uzskatu, ka tas ir jāpieņem pirmajā lasījumā un rūpīgi jāstrādā, gatavojot to otrajam lasījumam. Likums ir jāpieņem.

Sēdes vadītājs. Vai es pareizi sapratu, ka jūs atsaucat Nacionālās drošības komisijas iesniegto?

A.Panteļējevs. Jā. Nacionālās drošības komisijas...

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies, protams, Panteļējeva kungam, ka viņš atsauca pirmo likumprojektu. Tas patiešām ir prātīgi darīts.

Diemžēl man ir tiešām jārealizē tā prognoze, kas tika izteikta, un es noteikti iebildīšu arī pret otro - Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu.

Tūdaļ paskaidrošu, kādēļ. Debates par to, vai ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs tāds likums, ir tikai viena daļa no šīs problēmas. Otra daļa ir jautājums - kas tad šajā likumā ir rakstīts? Ja arī būtu vajadzīgs - un pašreizējo parlamentāro izmeklētāju pieredze ir jau parādījusi, ka bez priekšrakstiem ir grūti kaut ko veikt -, varam arī domāt par to, kā veidot likumu par procedūrām. Taču tādā gadījumā no tā projekta, kas šobrīd mums ir redzams, labākajā gadījumā pieņemama ir pirmā un pēdējā nodaļa. Nekādā ziņā nevar atbalstīt - es domāju, ka mūsu parlaments to nekādā ziņā nevar darīt, - tādas normas, kas saistās ar Kriminālprocesa kodeksa noteikto kārtību komisijas sēdēs. Varu paskaidrot. Vai jūs varat iedomāties to situāciju, kura būs, ja tiks ievēlēti parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi? Saeimai ir tiesības to izveidot, ievēlēt tās locekļus. Un kas tad būs tas, kas ies uz kursiem mācīties kriminālprocesa normas? Es domāju, ka šajā zālē ir maz cilvēku, kas to zina. Līdz ar to tiek ierobežotas deputātu tiesības izvēlēt vadītāju un tiesības šo komisiju normāli vadīt. Turklāt jājautā - kādas būs sekas, ja šīs normas netiks ievērotas? Likumā ir noteikts, ka tās ir jāievēro. Un, ja būs kļūda, būs apšaubāma visa šīs komisijas darbība. Tādēļ nevajadzētu sevi ierobežot un, manuprāt, nepamatoti sašaurināt Satversmē paredzēto iespēju brīvi veidot šādas komisijas.

Tālāk. Varam runāt par nodaļu par īpašo prokuroru. Nekādā ziņā nevaru piekrist ziņotājam, kurš kāda prokurora pakļautību parlamentārās izmeklēšanas komisijas norādījumiem pielīdzina pakļautībai ģenerālprokuroram. Atcerēsimies vienu lietu: prokuratūra ir tiesu varas sastāvdaļa. Tas ir noteikts Tiesu varas likumā. Un, ja mēs tagad gribam tiešā veidā politiķiem pakļaut prokurorus, kas ir politiski neitrālas personas, tādas, kuras pat nedrīkst būt politiskās partijās, baidos, ka šajā jautājumā mūs gan nesapratīs, jo tad var būt lielas bažas par to, vai tālāk veidojas tiesiska valsts vai tiek tomēr apdraudēti varas dalīšanas principi, kas ir demokrātijas pamatā. Tas ir ļoti nopietns jautājums. Es nedomāju, ka mēs varam to tagad izlemt tikai tāpēc vien, ka mums ļoti gribas likumu par šādām komisijām. Mēs varam atbalstīt, kaut vai konceptuāli, šādas iespējas tiesu varai saplūst ar likumdevēju.

Turklāt gribu arī vērst jūsu uzmanību uz to, ka, apspriežot šo projektu Juridiskajā komisijā, es informēju komisijas locekļus par visām šīm bažām un piedāvāju tomēr komisijas ietvaros strādāt pie šā likumprojekta un šeit to pasniegt jau daudz kvalitatīvākā veidā, lai negrautu mūsu komisijas prestižu. Jo, manuprāt, tik zemas kvalitātes produktu Juridiskā komisija vēl nav piedāvājusi.

Tādēļ, lai mēs neradītu šaubas par savu valsti kā tiesisku valsti un lai mēs neradītu tādu produktu, kuru nav iespējams tik vienkārši labot (jo tad ir liela daļa no tā jāizslēdz), manuprāt, nav iespējas šo likumu konceptuāli atbalstīt.

Es iesaku to noraidīt un vienoties par to, ka strādāsim pie pavisam cita - neapšaubāma likuma, kurš patiešām atrisinās izklāstītās problēmas, bet neradīs bažas par citām - daudz nopietnākām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Imants Burvis. (Starpsauciens: “Imant, vai vajag?”)

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Runāšu īsi, jo Leiškalnam nav laika. Pilnīgi atbalstu visu to, ko teica iepriekšējais runātājs, taču man tomēr gribētos jūsu uzmanību pievērst konceptuāliem jautājumiem.

Pirmkārt, šis likums ir vajadzīgs. Ir vajadzīgs, jo likumdevēja izpratne diemžēl nav pilnīgā saskaņā ar Satversmes garu. Atgādināšu jums… ja es kādam traucēju, es varu paklusēt… atgādināšu jums, ka Satversme paredz, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas ierosina veidot trešā daļa parlamenta deputātu. Kāpēc? Tas ir aizsardzības mehānisms parlamenta mazākumam - opozīcijai. Un tāpēc, konceptuāli atbalstot šāda ļoti nepieciešama likuma pieņemšanu, man ir liela vēlme, lai Juridiskā komisija nākotnē izskatītu normas, kas atbalsta opozīcijas iespējas ietekmēt šādas komisijas darbu. Mūsu parlaments ir izveidojis trīs izmeklēšanas komisijas. Sagadīšanās dēļ… (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Diemžēl!”) Kiršteinam diemžēl… nu acīmredzot par Ādamsona vadīto komisiju… nu es saprotu, jā… tas nekas. Taču tieši šī komisija ir vienīgā, kuru vada opozīcija, un tieši tāpēc pozīcijai ir diemžēl… Kāpēc? Tāpēc, ka parlamenta tradīcijas, Satversme, Kārtības rullis un balsu vairākuma pieņemamie nolikumi pamatīgi iegrožo opozīciju. Atgādināšu, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija ir opozīcijas iespēja ietekmēt pozīcijas nelikumīgo lēmumu pieņemšanu.

Ne mazāk nopietns ir jautājums par prokuroru. Es atgādināšu, ka tieši tā komisija, kura pieņem lēmumus… informācija un tā tālāk… diemžēl tika izveidota šinī parlamentā tikai un vienīgi tāpēc, ka pozīcija uzticējās ģenerālprokuroram. Opozīcija viņam neuzticējās, jo opozīcijas neuzticību izraisīja tas, ka ģenerālprokurors viennozīmīgi atbalstīja Ministru prezidenta pozīciju izmeklēšanas jautājumā, kurā vēl nebūt nebija skaidrības. Kaut gan nebija nekādas izmeklēšanas, ģenerālprokuroram jau bija sava pozīcija. Atvainojiet, šinī valstī nav un arī nebūs tuvākajā laikā neviena prokurora, kurš būs spējīgs atrast citu pozīciju, ja ģenerālprokurors būs pateicis, ka nepareizā pozīcija jau ir noteikta. Un tieši tāpēc tika izveidota Ādamsona kunga vadītā izmeklēšanas komisija.

Nākamais. Varbūt ne tik nopietns apsvērums. Šodien jūs visi jau lasāt “Vakara Ziņas”, un jūs atceraties mūsu balsojumus par budžetu. Balsojumi ir ļoti nopietni, ļoti svarīgi, valstiski reprezentatīvi, bet, ja tic tām avīzēm, tās meitenes pelna pat 2000 mēnesī. Drusku vairāk nekā tie deputāti, kas apkaro Tikumības policijas izveidošanu šīs valdības sastāvā. Un tādā gadījumā es atbalstu Lagzdiņa kungu, ka paši mēs esam vainīgi. Jā. Taču tas nozīmē tikai vienu - ka ir vajadzīgs parlamenta lēmums par likumu par šādām izmeklēšanas komisijām. Ļoti būtu vajadzīgs parlamenta atbalsts šādām izmeklēšanas komisijām, jo tad mēs varētu apkarot gan Ģenerālprokuratūras atbalstu jautājumos, kuros viņiem pašiem nav skaidrības, gan šīs Salaspils meitenes uz Pleskavas-Rīgas ceļa, gan arī risināt citus jautājumus, kas saistīti ar tikumību.

Es jau, protams, saprotu noraidošo viedokli no pozīcijas partijas rindām. Tas ir ļoti smags, tas prasa naudu. Par naudas tēriņu jūs jau nobalsojāt budžeta pieņemšanas laikā. Tikumības policija nav vajadzīga. Arī šis likums, no jūsu viedokļa, nav vajadzīgs. Tāpēc es šodien konceptuāli aicinu balsot par šo likumu tikai tos, kuriem ir vajadzīga kaut niecīgākā tikumības pazīme Latvijā.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - otro reizi.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Es tiešām paglabāšu visu pulveri debatēm par neatkarīgo prokuroru - otrajam lasījumam. Es tikai gribu teikt, ka šis tomēr ir jautājums par dažādu juridisko skolu saskarsmi un acīm redzamiem savstarpējiem strīdiem. To likumprojektu, ko uzrakstīja Nacionālās drošības komisija, neuzrakstīja Andrejs Panteļējevs, pēc izglītības fiziķis. Man ir diemžēl pārmetuši Juridiskajā komisijā, ka es, būdams analfabēts juridiskajā jomā, varu kaut ko tādu uzrakstīt. To ir uzrakstījuši Juridiskās fakultātes pasniedzēji, tie, kas pasniedz studentiem. Tātad runa ir par to, ka acīmredzot ir dažādas filozofijas, dažādas juridiskās skolas. Šinī gadījumā es domāju, ka mums ir jāiet tas ceļš, kas saistīts ar likumisku izmeklēšanas komisijas jautājumu sakārtojumu.

Starp citu, Vineta Muižnieces kundze, es uzskatu, ka salīdzinājumā ar iesniegto likumprojektu tieši pirmā sadaļa ir ļoti daudz ko zaudējusi. Pirmajā - Nacionālās drošības komisijas iesniegtajā - projektā bija daudz vairāk un sīkāk atrunāts, kāpēc, kādā veidā un kā izveidot šādu izmeklēšanas komisiju. Šeit kaut kādā veidā tas ir pazudis. Es domāju, ka otrajā lasījumā mēs pie tā katrā ziņā atgriezīsimies.

Kas attiecas uz neatkarīgo prokuroru, tas atkal ir juridiskās filozofijas jautājums. Jautājums vispār ir par to, vai prokurors ir tiesu varas sastāvdaļa. Tas ir atkal juridiskās filozofijas jautājums. Ja šeit manā vietā stāvētu mūsu pārstāvis Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā Egils Levits, viņš skaidri pateiktu: tā ir nepareiza pieeja, ka prokurors tiek uzskatīts par neatkarīgu tiesu varas sastāvdaļu. Tiesa ir neatkarīga. Prokurors nav neatkarīgs. Prokurors veic uzdevumu, izvirzot valsts vārdā apsūdzību. Savukārt tiesa ir neatkarīga no valsts, no premjera vai no kā cita, tā ir neatkarīga institūcija, kas izlemj jautājumus. Es gribu teikt, ka ļoti konkrētos piemēros parādās tas, ka mēs paši nerespektējam šo prokuratūras tā saucamo neatkarību. Ja Ministru prezidents paraksta rīkojumu, ar kuru uzdod ģenerālprokuroram veikt noteiktu funkciju, un šajā papīrā vēl norāda, ka par šo funkciju veikšanas laiku ģenerālprokurora funkcijas veic kāds cits, un ja to paraksta Ministru prezidents, tad man jāsaka, ka, manuprāt, Tautas partijas nometnē nav juristu vidū īstas skaidrības, pie kā tad īsti pieder prokuratūra. Pie izpildvaras vai pie tiesu varas?

Par neatkarīgo prokuroru Kenetu Stāru, ko man te pieminēja Ivars Godmanis un teica, lai es atgādinu... Es domāju, ka šādas debates paturēsim nākamajam posmam. Es gribētu labot Burvja kunga sacīto un teikt, ka nav tā, ka visas pozīcijas partijas ir pret šo likumu.

Es jau teicu, ka ļoti augsts forums, ieskaitot Augstākās tiesas priekšsēdētāju, ģenerālprokuroru un Ministru prezidentu, atbalstīja domu, ka šāds likums ir jāpieņem, tāpēc es arī aicinu jūs balsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis. Nav pieteicies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Smagie apvainojumi, kas it kā Juridiskās komisijas vārdā tika adresēti pirmā likumprojekta izstrādātājiem, tomēr nevar nākt no Juridiskās komisijas, ja Juridiskā komisija tā nav lēmusi. Tādēļ es Juridiskās komisijas vārdā atvainojos par šādiem paziņojumiem.

Jautājumi, protams, šajā sakarā ir strīdīgi un diskutabli, un ne velti es tos neaizskāru savā ziņojumā, lai atstātu noslēguma runai. Faktiski ir jādiskutē par trijiem jautājumiem. Kriminālprocesa izmantošana, varas dalīšanas princips, un trešais ir jautājums par šo speciālo prokuroru. Jautājums par to, kur viņš atrodas un kur viņam jābūt. Kriminālprocesa izmantošana... Es nezinu, kādēļ kolēģiem ir radies iespaids, ka tā būs kriminālprocesa tiesas sēde. Es tomēr redzu, ka tās būs ļoti demokrātiskas kriminālprocesa normas, kuras ļaus šai komisijai pareizi izdarīt izmeklēšanas darbības, lai iegūtu un nostiprinātu pierādījumus, kurus tālāk var izmantot speciālais prokurors vai vispārējās izziņas un prokuratūras institūcijas. To es saku par kriminālprocesu. Tādējādi es noraidu šādus apgalvojumus, ka kādam būs grūti. Jā, tiem, kuriem ir vēlme rīkoties nedemokrātiski, būs grūti. Kriminālprocess ir demokrātisks likums, kurš paredz pušu intereses - advokātus, pieaicinātos, protokolus un visas citas lietas, diezgan sarežģītas metodes, kuras ļauj piešķirt pārliecinošu spēku tiem pierādījumiem, kuri tiek iegūti un nostiprināti ar šādām Kriminālprocesa kodeksā norādītām metodēm. Tas ir par kriminālprocesu.

Tālāk. Par varas dalīšanas principu. Tikai 16.gadsimtā varas dalīšanu izprata tā, ka parlaments pieņem likumus, tiesu spriež tiesa un izpildvaru realizē izpildvara. Īstena valsts varas dalīšana ir pavisam citāda. Varas dažādās funkcijas, piemēram, likumdošanas funkcija, tiek vienmērīgi sadalītas starp dažādiem valsts varas konstitucionālajiem orgāniem. Likumprojektus ierosina valdība vai pat pieņem Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā noteikumus, parlaments izskata likumprojektus, Valsts prezidente tos izsludina vai atsūta atpakaļ. Tauta referendumā dažreiz lemj, vai likumus pieņemt vai noraidīt. Tātad likumdošanas funkcija ir sadalīta starp daudzām valsts varas institūcijām. Ir tādi, kuri domā, ka tiesu vara ir tikai un vienīgi tiesu orgānu prerogatīva. Šāda pieeja neatbilst valsts varas dalīšanas principiem. Jo arī Valsts prezidente apžēlo noziedzniekus, Saeima pieņem amnestijas likumus, un dažos gadījumos arī pats parlaments lemj par izdošanu vai neizdošanu sodīšanai, kā šodien mēs šeit lēmām. Tātad valsts varas dalīšanas pārkāpumi, ko it sevišķi plaši propagandē Juristu biedrība, man absolūti nav pieņemami. Tiem nav nekāda pamata.

Trešais ir jautājums par prokuroru. Šeit jau Panteļējeva kungs pareizi aizrādīja. Kas tad galu galā ir prokurors? Prokurors faktiski stāv ar vienu kāju tiesu varā, bet ar otru kāju - izpildvarā. Vācijā prokurori pieder pie izpildvaras, bet viņi ir likumdošanā un praksē tik neatkarīgi, ka nevienam pat nerodas šaubas, ka pēc būtības viņi pieder tiesu varai. Jo viņi ir pakļauti galvenokārt likumam, bet veic (arī izmeklējot šādus noziegumus) zināmā mērā izpildvaras funkcijas. Tikai pierādījumu novērtēšanā viņi rīkojas maksimāli neatkarīgi un ir pakļauti tikai likumam. Tādēļ pasaciņu par prokurora piederību tikai tiesu varai un absolūtu neatkarību, es domāju, šeit nevajadzētu sevišķi attīstīt. Tas, ka mūsu valstī prokuratūra ir precīzi noteikta kā piederīga tiesu varai, es domāju, ir ļoti pareizi. Taču funkcijas ir jāanalizē pēc būtības, jo tāda ir tās teorētiskā vieta.

Noslēgumā man gribētos nolasīt jums dažus citātus no Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikuma, kurā arī šie jautājumi ir noregulēti un no kura mēs esam pasmēluši savas idejas. Vācijas Satversmes 44.pants tieši tā norāda - izmeklēšanas darbībā tiek piemēroti kriminālprocesa noteikumi. Tas ir jautājumā par izmeklēšanas komisijām.

44.panta otra daļa. Izmeklēšanas komisijas lēmumi nav pārsūdzami tiesā, un tiesas ir brīvas, izskatot un novērtējot apstākļus, kas ir bijuši izmeklēšanas priekšmeti. Izmeklēšanas komisijas realizē parlamentārās kontroles funkciju. Tā ir viņu sūtība un mērķis.

Es aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 22, atturas - 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Muciņš. 15.decembris.

Sēdes vadītājs. 15.decembris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Jums darbam nepieciešams dokuments nr.1305-a.

Otrajam lasījumam saņemti divi priekšlikumi, kas abi attiecas uz 8.panta pirmo daļu.

1. ir deputātu Ūdres, Grīga, Stirāna, Mežecka, Paula un Stalidzānes priekšlikums - neizdarīt likumā vispār grozījumus, tātad noraidīt arī pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu vēlreiz uzsvērt to, ka šodien šis jautājums par to, cik litrus dīzeļdegvielas mēs varēsim atmaksāt zemniekiem, ir ļoti nopietns. Tas vienreiz jau guva arī daļas Saeimas pozīcijas, tātad valdības partiju atbalstu. Es šodien ceru arī uz apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas atbalstu, ka viņi zināmā mērā atgriezīsies pie savas sākotnējās nostājas, un tad zemniekiem būs iespējams saglabāt vismaz šos 100 litrus atmaksātās dīzeļdegvielas akcīzes uz vienu apstrādāto hektāru.

Taču tagad es gribētu pateikt vismaz to, kas šeit, manuprāt, ir pats svarīgākais, kad mēs to visu analizējam. Tādā gadījumā mums ir jāsaprot, ka praktiski subsīdijām lauksaimniecībai ir izdalīti 2,3% no pamatbudžeta līdzekļiem jeb 17,58 miljoni latu. Taču no Lauksaimniecības likuma, neapšaubāmi, izriet, ka šīm subsīdijām ir vajadzīgi 3% no pamatbudžeta izdevumiem. Es atkal redzu tādu situāciju, ka te katrā ziņā rodas strīdīgs jautājums.

Manuprāt, Lauksaimniecības likums nav izpildīts, un tātad atkal var būt Satversmes tiesas darbi. Vai tas ir valdības mērķis - man ir lielas šaubas, tomēr, iespējams, pie tā būs vēlreiz jāatgriežas.

Es gribētu uzsvērt vēl to, ka no šiem 2,3%, kas ir 17,5 miljoni, 4,4 miljoni aiziet prom līdz ar finansējumu SAPARD projektiem, kas attiecas ne tikai uz lauksaimniecību, bet arī uz visām lauku nozarēm. Un, ja mēs uzmanīgi pasekojam šai lietas būtībai, tad mēs saprotam arī to, ka šie 2,3% noslīd līdz 1,8% jeb 13,18 miljoniem latu. Un tāpēc, manuprāt, šinī gadījumā nevajadzētu daudz domāt, bet katrā ziņā vajadzētu atbalstīt šos priekšlikumus, kurus ir izvirzījuši deputāti, vai vismaz atbalstīt šos 100 litrus, rēķinot uz vienu apstrādāto hektāru.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, to, ka par o SAPARD naudu varētu vēl strīdēties. Arī Godmaņa kungs to minēja iepriekšējā reizē debatēs, ka tā praktiski šim nacionālajam finansējumam ir kā papildlīdzekļi, kā Eiropas Savienības atbalsts, kas nāk klāt virs pamatnaudas masas, ko izdalījis nacionālais budžets. Un līdz ar to šeit nebūtu korekti tā spriest.

Un vēl. Šī nauda tik tiešām ir nepieciešama, jo praktiski arī šī SAPARD nauda, par kuru mēs šeit runājam un kura būs 4,4 miljoni, kas tiks izdalīti reāli, līdz Latvijas zemniekiem nonāks aptuveni gada vidū, lai gan tehnikas iegādei tā parasti mums ir vajadzīga jau ziemā un pavasarī. Kā mēs zinām, ragavas gatavo vasarā, bet ratus - ziemā. Taču arī tas netiek ņemts vērā.

Es gribētu uzsvērt vēl to, ka mums ir bijušas lielas izmaiņas arī citos nodokļu likumos, tāpēc arī autoceļu fondā tieši lauku ceļiem ienāks mazāk naudiņas, jo ir mainījusies proporcija akcīzes nodoklī naftas produktiem. Līdz ar to finansējums lauku ceļiem ir samazinājies, un tātad arī uzņēmējdarbībai būs sliktāki nosacījumi laukos.

Atgādināšu arī to, ka no Baltijas valstīm tieši Latvijā visiem ražotājiem, tātad arī lauku saimniecībām, ir visaugstākās dīzeļdegvielas un elektroenerģijas cenas. Tas atkal ir jāņem vērā, ja runājam par mūsu zemnieku konkurences jautājumiem. Mēs varam spriest par to, taču atcerēsimies, ka reāli ārzemju zemnieks saņem 50 reižu vairāk līdzekļu par vienu apstrādātu hektāru nekā Latvijas zemnieks. Latvijā tie ir aptuveni skaitļi - 16-17 lati par vienu apstrādātu hektāru, bet šinī gadījumā, protams...

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Ja valdība būtu piedāvājusi kādu citu - varbūt pat labāku mehānismu, tad būtu vienkāršāk. Varbūt tā ir piedāvājusi, kā labāk administrēt šo nodokli? Arī to viņa nav izdarījusi! Viņa vienkārši piedāvā samazināt šo kompensāciju zemniekiem.

Es domāju, ka tas ir galīgi nederīgi un nav nepieciešams, jo mums nav citas iespējas, kā atbalstīt savus zemniekus. Mēs arī zinām, ka viņiem, neapšaubāmi, klājas grūti, tāpēc mums ir jādomā par to, lai viņi nebūtu tā uzņēmēju daļa, kura no valsts budžeta tiek nepārtraukti apdalīta. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Iepriekšējā reizē, tad, kad mēs apspriedām šo jautājumu, jāsaka, ka aprēķinos par nākamā gada valsts atbalstu zemniekiem es mazliet kļūdījos. Šajā gadā atbalsts ir 15,6 lati uz hektāru, turpretī nākamajā gadā, ja nekas netiek mainīts un netiek atbalstīti šie priekšlikumi, atbalsts būs tikai 10 lati uz hektāru. Tas ir milzīgs samazinājums! Pilnīgi skaidrs, ka samazināsies arī tā ieņēmumu daļa, ko zemnieki saņem. Vai tas ir izdevīgi Latvijas valstij, kur ar katru gadu nepārtraukti samazinās lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas iekzemes kopprodukta apjoms?

Es tomēr gribētu aicināt cienījamos deputātus atbalstīt gan Seiles, gan Ūdres, gan Grīga, gan citu deputātu priekšlikumu par to, ka šie kompensētie 80 litri dīzeļdegvielas, rēķinot uz hektāru, šī akcīzes nodokļa kompensācija ir par mazu. Tad ir jāiet no 120 varbūt uz 100 litriem, bet, ja budžetā ir problēmas, tad no 120 uz 80. Taču tas ir pārāk smags trieciens Latvijas zemniekiem.

Sēdes vadītājs. Aigars Kalvītis - zemkopības ministrs.

A.Kalvītis (zemkopības ministrs).

Cienījamie deputāti! Es gribētu jūs nedaudz precīzāk informēt, jo sociāldemokrāti šajā brīdī dezinformēja gan Latvijas sabiedrību, gan arī jūs kā deputātus attiecībā uz to, ka atbalsts lauksaimniecībai 2000.gadā ievērojami samazināsies.

1999.gadā lauksaimniecības subsīdiju budžets bija 18 miljoni latu, nākamajā gadā tas ir paredzēts 17,5 miljoni no nacionālā budžeta plus 13,5 miljoni no Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fondiem, tātad kopā tas ir vairāk nekā 30 miljoni latu. Un, ja mēs paskatāmies, kā pa nozarēm ir palielinājies budžeta pieaugums, tad redzam, ka lauksaimniecība ir viena no tām nozarēm, kurai nākamajā gadā atbalsts no valsts puses ir ievērojami palielinājies. Es nekādi nevaru izskaidrot to, ka 1999.gadā zemnieka atbalsts uz hektāru bija 15 lati, bet nākamajā gadā būs tikai 10. Tā ir pilnīga dezinformācija!

Un arī Eiropas pirmsstrukturālie fondi ir Latvijas valsts budžeta nauda. Latvijas valsts nodrošina šo naudu, lai zemnieki varētu attīstīties, un arī tas arguments, ka viena daļa tiek novirzīta lauku attīstībai, ir nepārliecinošs, jo šī nauda tiek novirzīta saimniecību infrastruktūras sakārtošanai - pievedceļiem pie fermām, elektrības apgādes un ūdens apgādes uzlabošanai. Tāpēc es lūgtu sociāldemokrātus šajā brīdī nedezinformēt Latvijas zemniekus.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Man liekas, ka daudziem no mums ir liela likumdošanas pieredze, bet es ļoti lūdzu juristiem pievērst uzmanību šim jautājumam. Šajā gadījumā mēs darām kaut ko pretlikumīgu, jo pašā pirmajā uz otro lasījumu sagatavotajā likumprojekta ailē ir lasāma 25.novembrī Saeimā nobalsotā redakcija, kura nav stājusies spēkā. Šajā tabulā nevajadzēja šo redakciju ievietot!

Ja gadījumā mēs labojam likumu, kurš ir spēkā, tad šā likuma tekstā ir paredzēti 120 litri, bet tagad otrajā ailē ir ierosināts tos padarīt par 80 litriem. Un tādā gadījumā deputāti Ūdre, Grīgs un Stirāns ierosina neizdarīt grozījumus 8.panta pirmajā daļā, kas nozīmē atstāt spēkā 120 litru normu jau esošajā likumprojektā. Taču, tā kā tabula ir sastādīta maldinoši, tad es uzskatu, ka šeit nevar notikt tālāka likumprojekta izskatīšana un balsošana, jo citādi spēkā stāsies abi likumprojekti - gan šodien nobalsotais, gan arī tas, kurš ir izskatīts Saeimā 25.novembrī, ja vien Valsts prezidente neatradīs kādu iemeslu un neatdos to atpakaļ. Un, lūk, te ir tā pretruna! Manuprāt, šodien šis likumprojekts tālāk vairs nav skatāms. Vismaz tādā redakcijā, kādā tas ir sagatavots pašreizējai izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es vairs neko negribētu piebilst pie tā, ko sacīja Seiles kundze. Viņai varētu būt arī taisnība, tomēr es vēlreiz gribētu atgriezties pie daudzuma - pie 80 litriem. Nu nevar taču ar 80 litriem zemnieks apstrādāt to tīrumu, rēķinot uz 1 hektāru 80 litrus, un tāpēc es aicinu palikt pie 100 litriem, kā mēs to jau ierosinājām. Arī tas, ko pagājušajā sēdē cienījamais deputāts Bērziņa kungs minēja par 12 santīmiem, kas paliek, ja zemniekam atmaksā akcīzi, nav tiesa. Jau pašreiz dīzeļdegviela maksā 36,9, bet Valsts ieņēmumu dienests atmaksā tikai 13 santīmus. Nu tad atņemiet kaut vai no 36 santīmiem 13 santīmus un paskatieties, cik tad tur iznāk. Lūk, kā ir! Nopirkt lētāku degvielu jūs, Slaktera kungs, varat tikai kā kontrabandas preci, bet tad jūs veicināt kontrabandu. Tā, lūk! Tas ir, nelegālu preci, un acīmredzot jūs, Tautas partija, atbalstāt vai nu kontrabandas degvielas iepirkšanu, vai arī zagtas degvielas iepirkšanu. Lūk, kā ir!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Man ir prieks atkal ar jums runāt. Es aicinātu tomēr nopietni padomāt. Protams, es saprotu gan zemkopības ministru Kalvīša kungu, gan arī Tautas partijas iniciatīvu, jo jūsu premjers savā laikā to ļoti labi definēja. Ja es nekļūdos, tas bija Jaungada runā, kurā viņš pateica, ka tām saimniecībām, kuras, kā viņš teica, ir mazākas par 100 hektāriem, vispār ir jāiznīkst. Un šodien jūsu partija to klaji un skaidri proponē. Protams, es saprotu, ka darbošanās mehānisms ir izstrādāts atbilstoši Eiropas līmenim. Protams, tur ir iespējams ekonomēt arī dīzeļdegvielu. Varbūt tālākā nākotnē, kad mēs jau būsim vēl vairāk pietuvojušies Eiropas Savienībai, arī pie mums varēs lietot šādas normas, kādas pašlaik tiek proponētas no Zemkopības ministrijas puses. Taču šodien es tomēr aicinātu saglabāt 100 litru dīzeļdegvielas uz katru hektāru vai arī atbalstīt sociāldemokrātu kungus, kuri ierosina 105 litrus. Mēs nevaram tik dinamiski sekot visām pārmaiņām, un arī zemnieku saimniecības to nespēj.

Mums nav šodien tādas situācijas, ka 5 vai 10% iedzīvotāju strādā lauksaimniecībā, mums lauksaimniecībā strādā 60% iedzīvotāju, un ar katru šādu soli mēs tikai radām viņu ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.

Es domāju, ka jūs, braukdami piektdienās pie vēlētājiem, ar to visu esat saskārušies, jūs esat redzējuši šīs mazās zemnieku saimniecības. Tā ir liela problēma, jo valsts viņiem neko vietā nepiedāvā, tāpēc šis balsojums patiešām būs līdzvērtīgs sava veida sirdsapziņas balsojumam, un es ceru, ka tās partijas, kuras ir proponējušas lauksaimniecības un zemnieku atbalstu, šodien par to padomās.

Un es nedomāju, ka šo 2 miljonu latu dēļ, par kuriem jūs šajā gadījumā baidāties uzņemties atbildību, Latvijas budžets bankrotēs. Nu nebūs tā! Ja mēs atradām līdzekļus noklausīšanās ierīcēm, kurām mēs dodam garantijas, tad es domāju, ka 2 miljoni šur un 2 miljoni tur... tas ir ļoti interesanti, noklausīties ir svarīgāk nekā palīdzēt Latvijas zemniekiem.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es domāju, ka satraukumam, ka šis likums nav skatāms, šeit nav pamata, jo šī pirmā aile ar 25.novembrī Saeimā nobalsotā likuma redakciju te var būt, bet var arī nebūt. Tā ir paskaidrojošā aile, un tā neattiecas uz šo likumu. Tā absolūti nav saistoša. Saistoša ir pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija, bet te gan ir cita lieta.

Ņemot vērā likuma prasību, ka tad, ja gadījumā tiek nobalsota jebkāda norma, kas prasa budžeta papildizdevumus, ir jābūt norādītam finansiālajam segumam. Pirmo reizi šo likumu mēs grozījām pirms budžeta apstiprināšanas, bet tagad šis budžets jau ir apstiprināts, līdz ar to, paaugstinot jebkuru dīzeļdegvielas normu, kas ir virs 80 litriem uz vienu hektāru, tai ir jābūt naudas līdzekļu segumam. Ja gadījumā mēs izdarīsim kaut kādus grozījumus, tad atcerēsimies, ka tam šeit naudas nav. Un tad tiešām var sniegt prasību Satversmes tiesā un apstrīdēt šo likumu.

Taču, ja mēs runājam par to, ka mēs darām kaut ko pretlikumīgi, tad es domāju, ka mēs izdarīsim pretlikumīgi, ja nobalsosim šo palielināto normu. Iedomājieties, kāds izskatīsies šis likums. Virsraksts būs šāds: “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””, un tajā būs tikai viens pants - neizdarīt grozījumus 8.pantā. Tad, ja būs šie grozījumi vai negrozījumi, tas nozīmē, ka mums būs jālabo arī virsraksts, bet virsrakstu mēs vairs nevaram paspēt izlabot, jo šis ir pēdējais lasījums. Un tādā gadījumā mums ir jāatceļ steidzamība, lai mēs varētu mainīt virsrakstu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Runājot par to, ko Požarnova kungs teica, - par likumību un pretlikumību, jāsaka, ka pats budžets ir pretlikumīgs (Starpsauciens: “Pareizi!”), jo mēs vispirms taču pieņēmām grozījumus akcīzes nodoklī un tikai pēc tam budžetu, kas ir pretlikumīgs no tā pieņemšanas brīža.

Attiecībā uz šīm summām. Cik tad īsti liels ir šis valsts atbalsts? Es valsts atbalstā zemniekiem nelieku iekšā neko citu kā tikai akcīzes nodokļa kompensāciju, šā gada subsīdijas un nākamā gada akcīzes nodokļa kompensāciju - to, ko piedāvā pozīcijas partijas, nevis opozīcija un daži pozīcijas deputāti, kā arī SAPARD atbalstu tikai lauksaimniecībai, nevis laukiem vispār, un subsīdijas nākamajam gadam. Tad šī summa iznāk 15,6 lati šajā gadā, bet 10,8 lati uz hektāru - nākamajā gadā. Un šajā valsts atbalstā tas ir diezgan būtisks samazinājums lauksaimniekiem, salīdzinot ar to, kāds tas ir šobrīd.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A Poča. Cienījamie deputāti! Runājot par to, vai mēs darām ko likumīgu vai nelikumīgu, gribu jūs informēt, ka, neskatoties uz to, ka abi šie likumi - tātad jau nobalsotais un šobrīd piedāvātais stājas spēkā vienā datumā. Pēc mūsu prakses un mūsu precedentiem ar augstāku spēku ir likums, kas pieņemts pēdējais un pēdējais arī izsludināts. Tā kā šeit nav nekā pretlikumīga, tātad nebūs arī nekādu domstarpību.

Un tagad lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 26, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir deputātu Bojāra un Kalniņa priekšlikums par šo pašu pantu. Tātad tas piedāvā 80 litrus aizvietot ar 105 litriem. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji un Latvijas zemnieki! Protams, būtu labi, ja šobrīd, it sevišķi attiecībā uz zemniekiem, nebūtu jāizskata šis jautājums. Viņiem vajadzētu atstāt apmaksātu akcīzes nodokli par 120, 115, 110, 105 vai pat 100 litriem uz hektāru. To vajadzēja izdarīt! Diemžēl valdību veidojošās partijas šinī zemniekiem svarīgajā jautājumā tāpat kā citos ir ieņēmušas pozīcijas rudens lietus ierakumos. Jūsu ietiepībai un saprātam robežas ir izplūdušas. Jūs par katru cenu domājat iztapt. Diemžēl ne Madridē, ne Māstrihtā nav galerijas, kur tiks iedzītas naglas un izkārti jūsu portreti. Saprotams, ka jūs gribat būt centīgāki nekā citu Eiropas Savienības valstu dalībnieki.

Jā, protams, ir jāpaskatās un arī jāpamācās, ja kaut ko neprotam. Eiropas Savienības dalībvalstis, pieņemot tos vai citus likumus, ejot uz Eiropas Savienību, ļoti rūpīgi visu izskatīja, lai netiktu aizskarti nacionālie jautājumi, nacionālās intereses - pasarg Dievs, rūpniecību, zemkopību vai tautsaimniecību. Tātad tās rūpīgi soli pa solim gāja uz iestāšanos Eiropas Savienībā un nemaz nesteidzās.

Un es jums atgādināšu arī neseno piemēru Amerikas Savienotajās Valstīs. Jūs redzējāt, kas notika ar Pasaules tirdzniecības organizācijas valstu sanāksmi. Tā ir mācība, ka tad, ja kaut kur nav ievērotas cilvēku intereses, viņi prot aizstāvēties. Jūs arī televīzijā redzējāt, ka ne reizi vien arī Briselē aitiņas lēkāja uz ielām, kad zemnieki protestēja pret tām vai citām darbībām, kuras bija vērstas pret Eiropas zemniekiem. Jūs redzējāt izbērtu tomātu kaudzes un izlietu pienu uz ielām. Un redzējāt arī to, kā viens no Vācijas ministriem sekundes laikā tika pārkrāsots.

Kolēģi, kas kopā ar mani bija Briselē, redzēja, kā Briseles ielās tika izvietoti pretkājnieku “eži”, un arī tas bija zemnieku protesta darbības laikā. Man nav saprotams, ar kādām tiesībām pie mums Latvijā mazs loks ierēdņu lemj, ko tad darīt ar zemniekiem - vai viņiem palīdzēt vai nepalīdzēt. Kam viņiem vajadzētu kaut ko dot? Nu, protams, vairāk cenšas atņemt. Tāpēc arī mēs esam nonākuši ļoti neapskaužamā stāvoklī.

Un kāpēc netiek ievērotas nacionālās intereses? Galu galā tie ir Latvijas zemnieki, un katrs no mums te sēdošais ir cēlies no zemniekiem, tāpēc nevajag tās savas saknes cirst.

Sociāldemokrāti novembrī, decembrī un janvārī trīs reizes cīnījās par to, lai aizliegtu Latvijā ievest cūkgaļu. Jūs ļoti labi atceraties, ja ne, tad var pacelt šos balsojumus un paskatīties, kā pozīcija ir balsojusi pret to. Pēc tam tomēr pienāca tas laiks, kad vajadzēja nobalsot “par”. Un tagad Eiropas Savienības komisijas un Eiropas valstu eksperti taču izdarīja slēdzienu, ka Eiropas Savienības valstis, importēdamas cūkgaļu uz Latviju, ir rīkojušās negodīgi. Tā ka, redziet, mums ir jācīnās par savām un par savu zemnieku interesēm.

Tagad mēs runājam par to, ka nav līdzekļu, ar ko maksāt zemniekiem. Tā ir tīrā nepatiesība! Ko ir ienesis “Lattelekom” 1999.gadā valsts budžetā? Cik liela viņiem ir bijusi peļņa 1999.gadā? 21, 22 vai 28 miljoni? Un, ja Latvijas valstij tur pieder 51% akciju, tad kāpēc nav naudiņas budžetā? Varbūt arī Latvijas Bankai vajadzēja kaut ko padomāt un 3-4 miljonus noziedot zemniekiem, bet necelt tās gaismas pilis, kuras viņi būvē aiz Daugavas.

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Un pēdējais, ko es gribēju pateikt. Arī “Latvijas gāzei” un “Latvijas kuģniecībai” būtu jāpalīdz Latvijas budžetam un Latvijas zemniekiem. Tāpēc es lūdzu atbalstīt 105 litru lielu akcīzes nodokļa atmaksu par vienu hektāru apstrādātās zemes. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 2. - deputātu Bojāra un Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 33, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 35, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

A.Poča. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojeks - “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Straumes kungs, paldies! Dokuments nr. 1236 ar piebildi “a”.

1.priekšlikums. To par 1. pantu iesniedzis finansu ministrs Krastiņš. Komisija Krastiņa kungu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Par 1.pantu ir vēl arī 2. un 3. Krastiņa kunga priekšlikums, kurus komisija ir atbalstījusi. Arī 4.priekšlikumu par 1.pantu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

K.Leiškalns. Arī 5.priekšlikums ir par 1.pantu. Komisija ir atbalsījusi 5., 6., 7. un 8. priekšlikumu, kuri visi ir par 1.pantu. Un, ja arī jums nav iebildumu, es aicinu tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus par 1.pantu.

K.Leiškalns. Arī 9.priekšlikums ir saņemts no finansu ministra Krastiņa, bet šoreiz par likuma 3.pantu. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 10.priekšlikums par 3.pantu saņemts no Krastiņa kunga, arī 11. saņemts no Krastiņa kunga par 3.pantu. Komisija abus šos priekšlikumus par šo pantu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

K.Leiškalns. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi Juridisko biroju attiecībā uz 2.pantu - tā 12., 13. un 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

K.Leiškalns. Bez tam atbildīgā komisija ir izteikusi 2.pantu savā redakcijā, kuru es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Par 5.panta trešo daļu ir finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs aicina izteikt 3.panta pirmo rindkopu tādā redakcijā, kādu jūs redzat. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pants arī redakcionāli ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Mēs esam nonākuši 13.lappusē. Finansu ministrs ir beidzis iesniegt priekšlikumus, savukārt to sāk darīt parlamentārais sekretārs Vītola kungs. Komisija turpina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti turpina atbalstīt.

K.Leiškalns. Ir ierosināti izslēgumi 14.pantā un 18.pantā. Arī šoreiz komisijā parlamentārais sekretārs Vītola kungs ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī 22.pantā Vītola kungs prasa izslēgumu. Komisija piekrīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 22.pantā ir notikusi arī vārdu maiņa, ko ierosinājis Vītola kungs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 22.panta piektajai daļai Vītola kungs ir devis jaunu redakciju, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 23.priekšlikumā ir runa par 22.pantu. Komisija noraida finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leikalns. 24.prieklikums ir par likumprojekta 8.pantu, kas skar likuma 23.pantu. Juridiskais birojs to ierosina redakcionāli labot. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums par likuma 24.pantu ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 26.priekšlikums ir par likuma 30.pantu. To iesniedzis finansu ministrs Krastiņš. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 31.pantā atkal ir redakcionāls precizējums. Komisija atbalsta finansu ministra prieklikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Neliela pauze, un tad nāk 28.priekšlikums, kuru komisija izskatīja, lasīja un nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Pēter, mēs esam ar tevi!”)

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis jautājums, kuru es šoreiz gribu, lai jūs atbalstītu, nav parādījies pirmo reizi. Abas diskusijas par to bija arī 6.Saeimā. Runa ir par to, ka Latvijā šobrīd alkohola tirdzniecība, mazumtirdzniecība, notiek praktiski nereglamentēti. Tā notiek visu diennakti, notiek jebkurā vietā, kur tikai ir mazliet lielākas telpas par 10 kvadrātmetriem, un šī tirdzniecība norit praktiski neregulēti. Tajā pašā laikā alkoholisms Latvijā ir ļoti smaga problēma. Joprojām esam pirmajā vietā alkohola izraisīto pašnāvību skaita ziņā. Latvijā joprojām alkohola izraisīto nelaimju un noziegumu skaits ir ļoti liels.

Katrs no mums ir bijis Eiropā, īpaši Ziemeļeiropā, un ļoti labi zina, ka Rietumu pusē nav tādas valsts, kur pēc desmitiem vakarā brīvi varētu ieiet veikalā un nopirkt šņabi. Šādas valsts nav! Nezināmu iemeslu dēļ Latvija joprojām turpina savu orientāciju uz Austrumiem, turpina izskatīties tieši tāda pati, kāds blakus ir mūsu lielais Austrumu kaimiņš. Tā grib tirgot šņabi, it kā lai liberalizētu politiku. Alkohols tāpat kā narkotikas un citas atkarību izraisošas vielas nepakļaujas klasiskiem ekonomikas likumiem, un šāda rīcība nekādā gadījumā nav uzskatāma par liberālas politikas pazīmi.

Šajā priekšlikumā, ko esmu iesniedzis, ir ieteikts atļaut alkohola mazumtirdzniecību veikalos un citās mazumtirdzniecībai paredzētajās vietās veikt tikai no desmitiem līdz pulksten 22.00, bet pārējos gadījumos Ministru kabineta speciāli noteiktajā kārtībā. Arī tad, ja tas ir precīzi saskaņots ar pašvaldību.

Lai nebūtu tā, kā tas ir Valmieras pašvaldībai. Tā, cīnoties pret alkoholismu savā pilsētā un pret to, lai alkoholisms neizplatītos, saņem tikai noliegumu un pretestību. Pie tam visdažādākajā līmenī. Turklāt šis noliegums ir vairāk vai mazāk kā “āža kāja”, kur redzams cauri lobisms attiecībā uz alkohola tirgotājiem visā šajā valstī.

Jebkurā normālā pasaules valstī, protams, arī naktī alkoholu var dabūt, bet tas ir dabūjams bāros, kafejnīcās un restorānos. Un to visu reglamentē īpaša likumdošana.

Cienījamie kolēģi! Būtiskākā problēma patiesībā nav vis šie veikali. Būtiskākā problēma ir tā, ka Latvijā visos benzīna uzpildes punktos joprojām brīvi var dabūt alkoholu. Un tad, ja mēs runājam par to, ka mēs naktī... Jā, tieši tā! Mēs runājam tieši par to, ka mums joprojām ir cilvēki, kuri ir pārāk daudz dzēruši, atrazdamies pie stūres, un tādi ir ārprātīgi lielā skaitā. Alkohola izraisīto satiksmes nelaimes gadījumu skaits joprojām ir nenormāli liels. Tas jau sen ir pierādīts, ka tas ir vistaisnākais ceļš uz šo nelaimes gadījumu.

Jautājums par to, vai mēs to izgudrojām pirmie, ir pilnīgi absurds. Latvija jau 1995.gadā ir pievienojusies Eiropas programmai cīņā pret alkoholismu. Tur ir noteikti vairāki pamatkritēriji.

Pirmais, protams, ir tas, ka Latvija apņemas mainīt alkohola struktūru, pārejot uz vieglākiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tas nozīmē mainīt alkohola struktūru - no šņabja un konjaka pāriet uz alu un vieglajiem vīniem. Viens no šiem kritērijiem, ko mēs esam pilnībā pamatojuši, ir tas, ka nakts laikā Eiropā nemēdz brīvi tirgot alkoholiskos dzērienus. Ja arī mēdz to darīt, tad šim alkoholam ir ļoti liels uzcenojums, kas ir paredzēts tikai Valsts kasei. Tātad speciālas atļaujas ļauj to darīt tikai kafejnīcās, bāros un restorānos.

Godātie kolēģi! Es jūs šoreiz ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, un tas ir tādēļ, lai tomēr Latvijā mēs uz visiem laikiem parādītu savu gribu cīnīties pret alkoholismu un citām atkarību veicinošajām vielām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamā Saeima! Šoreiz es pilnībā piekrītu dakterim Pēterim Apinim. Ja mēs skatāmies uz daudzām valstīm, kas mums te ir kaimiņos - Skandināvijā un citur -, tad redzam, ka nekur šādas sistēmas, tādas patvaļas alkohola tirdzniecībā kā pie mums nav.

Papildinu to, ko teica Pēteris. Daudzus večus, kas laukos nodzeras, neredzēdami nekādu perspektīvu (mēs zinām, ka šī problēma ir), varbūt var labot tikai kaps, bet domāsim par jauno paaudzi! Uz katra stūra, katrā kioskā, katrā veikalā, katrā skatlogā, katrā benzīntankā redz skaistas etiķetes, jaukas, brīnišķīgas pudeles. Lētas cenas, kādas mums ir, vislētākais alkohols ir šeit. Nebūsim liekuļi naudas iekasēšanas dēļ vai pārprastas demokrātijas dēļ! Uzliksim veto šim jaunās paaudzes dzeršanas vilinājumam vai šīm narkotiskajām tieksmēm un pieņemsim tādu lēmumu, kādu ierosināja Pēteris Apinis!

Es saprotu, ka daudz interešu saistīts ir ar šīm naudas lietām. Es saprotu, ka varētu būt iebildumi, ka aizliegtais auglis radīs pretdarbību, radīsies šīs “točkas” un palielināsies to skaits. Taču, lai atrastu šādu “točku”, ir jāpieliek zināma enerģija un pūles un zināma naudas summa, no zināmas naudas summas ir jāšķiras. Un galu galā mums taču ir policija un tiesiskās aizsardzības sistēma, kura ir aicināta apkarot šādu nelegālu tirdzniecību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns ( apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man izraisa īpatnējas izjūtas tas veids, kādā mēs izskatījām iepriekšējo likumprojektu - grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”. Arī tagad. Redziet, pirmām kārtām ir jāprot zaudēt. Ir jāprot zaudēt! Ja reiz Saeimas vairākums tā nolēma, tad nav korekti nākamajā dienā iesniegt priekšlikumus, lai nolemto tūlīt atkal pārbalsotu.

Tas attiecas uz iepriekšējo.

Taču tagad runāšu par šiem grozījumiem, šo likumprojektu. Apiņa kungs, jūs taču bijāt arī iepriekšējā Saeimā un ļoti labi zināt, cik ilgi šis likums tapa, cik daudz tika diskutēts, cik daudz par to visu tika runāts iepriekšējā Saeimā. Tieši par to, vai naktī pārdot veikalos alkoholu vai nepārdot.

Kolēģi! Vai tad mēs, 7.Saeima, tagad uzņemsimies kaut kādu misiju un pateiksim, ka iepriekšējā Saeima bija dumiķīši, viņi nezināja, ko dara, izveidoja likumus, kuri nekam nav derīgi? Un ka mēs tagad nu esam tie gudrie, kuri nu nospriedīsim? Diskusijas nemaz nav bijušas šajā Saeimā tik nopietnas, lai mēs to tā uzreiz varētu izlemt.

Labanovska kungs arī teica, ka, redziet, tas samazināšot alkohola lietošanu. Un arī Apiņa kungs tā teica. Un par to 6.Saeimas deputāti šeit no tribīnes diskutēja ļoti daudz. Pieredze rāda, ka diemžēl nesamazinās. Tur jau ir tā nelaime. Vienīgi palielinās kaut kādas draņķīgas dziras dzeršanu, to pirks tanīs pārdošanas punktos, kuros pērk apšaubāmas kvalitātes spirtiņu. Pēc tam to atšķaida ar visdažādākiem draņķīgiem piemaisījumiem un pārdod gandrīz vai katrā mājā, un atrast šos punktus ir bezgala viegli. Tos zina gan tie, kuri brūķē pašlaik šo draņķi, gan tie, kuri vienkārši noskatās. Vienaldzīgi noskatās. Diemžēl. Drošības vīri, kas par to ir atbildīgi, policija faktiski neņem ciet tos cilvēkus, kuri izpārdod šo draņķi. Kamēr netiksim galā ar šo nelaimi, ka šādu punktu ir desmitiem, simtiem un tūkstošiem gan Rīgā, gan dažādas citās vietās Latvijā, kamēr netiksim galā ar to, tikmēr aizliegt pirkt normālu alkoholu ir vienkārši muļķīgi. Un neizliksimies gudrāki par tiem deputātiem, kuri bija 6.Saeimā, un nepārlabosim likumus pēc sava prāta un saprašanas!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Klausoties iepriekšējo runātāju, es atcerējos ļaunos okupācijas gadus. Mēs visi pēdējā okupācijas periodā saņēmām talonus, draudzīgi izgriezām tos un ar taloniem rokās, it sevišķi tad, kad tuvojās Jaunais gads, devāmies uz veikaliem. Apiņa kungs, tas bija pavisam nesen - ļaunajā okupācijā. Tagad ir demokrātija. Mēs beidzot esam šo okupācijas smago slogu nometuši nost. Patiešām, arī 6.Saeimas laikā mēs par to visu reiz jau diskutējām. Es nedomāju, ka no tā, ja mēs tagad noteiksim to cenzu, - ka no tā samazināsies alkohola patēriņš. Būs atkal tā, ka tā pati policija (kā toreiz milicija) pa naktīm draudzīgi apbraukās “točkas”, savāks savu kārtējo ieņēmuma avotu (gan naudas ziņā, gan arī pudeļu ziņā), un tas būs viss efekts. Un tauta kā gribēja iet dzert, tā arī ies dzert, un tās “točkas” varbūt būs visiem labāk zināmas nekā Latvijas parlamenta atrašanās vieta. Diemžēl tā ir reālā prakse.

Vēl viena lieta, kas bija nopietns jautājums. Alkohola bizness jau tā ir aplikts ar milzu nodokļiem. Tā ir viena no sfērām, ko valsts visvairāk ir aplikusi ar nodokļiem. Šādā gadījumā parasti parādās pašvaldību lobijs, klasisks pašvaldību lobijs. (Arī 6.Saeimā tas bija viens no galvenajiem jautājumiem.) Viņi grib iekasēt papildmaksu no tirgoņiem par šīm licencēm, par šīm nakts atļaujām. Jo parasti tas tad paliek pašvaldību rokās un pašvaldība lemj, cik maksāt - 100 latus vai 200 latus - par šādu atļauju. Un tas atkal neveicinās nekādas normālas situācijas izveidi. Apiņa kungs, protams, ir skumji, ka norvēģu firmu “Statoil” vai “Neste” benzīntankos var dabūt alkoholu. Tas tātad liecina par šo firmu morāli - Norvēģijā vai kur citur viņi tos alkoholiskos dzērienus neliek pārdošanā, bet šeit viņi mierīgi taisa peļņu.

Un vēl viena lieta, Apiņa kungs. Vismaz es zinu, ka Briselē naktī var alkoholiskos dzērienus nopirkt. Tā kā mēs tuvojamies Eiropas Savienībai un tās galvaspilsētai, tad patiešām īpatnēji skan tas, ko jūs proponējat, - ka, lūk, tur nevarot... Var. Piedodiet, Apiņa kungs. Tā ir īstenība.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Alkoholam mēs taču paši atvērām slūžas vēl 90.gadu sākumā. Un tagad mēs raudam. Patiesībā visi, kas te runāja, izteica to domu, ka mēs esam bezspēcīgi kaut ko veikt valstī, lai ierobežotu alkohola ārkārtīgi plašo izplatīšanu. Bezspēcīgi! Ar kontrabandu mēs nevaram tikt galā. Tabūna kungs saka, ka veikalos pārdod kvalitatīvus alkoholiskos dzērienus, taču es jums varu pastāstīt, ka nesen man rādīja dokumentus par moldāvu vīnu: pēc moldāvu analīzes ir noteikts, ka tas ir kaut kāds nezināmas izcelsmes. Tā ka viltotāju ir vairāk, nekā vajag. Punkti, kas darbojas... Nu tā taču ir mūsu Iekšlietu ministrijas sistēmas darbība. Vai tad viņi nezina, kur ir tie “narkotiskie” punkti - alkohola izplatīšanas punkti? Zina! Bet nedara neko. Tāpēc mēs esam bezspēcīgi arī šinī ziņā.

Kas attiecas vispār uz alkoholu, jāteic, ka, protams, agri vai vēlu Latvijā nonāksim pie valsts monopola attiecībā uz alkoholu. Tad, protams, to jautājumu varēs risināt. Apiņa priekšlikums, protams, ir vērtīgs, tas ir jāizskata. Es domāju, ka viņa priekšlikums ir jāatbalsta. Jo galu galā mēs taču tirgojam alkoholu viscaur - sākot no jebkuras vietas, kur ir kāds mazs veikaliņš vai kiosks, un beidzot ar mūsu armijas klubiem. Nu ko tad jūs gribat? Jebkurā slimnīcā, jebkurā poliklīnikā, viscaur visu to var atrast. Un neviens taču neko nedara. Tāpēc, cienījamie kungi, vairāk ir jāsakārto mūsu likumi, lai mūsu likumus sargājošās iestādes strādātu tā, kā tām ir jāstrādā, un lai mūsu muita arī strādātu tā, kā ir jāstrādā - kopā ar robežsargiem.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. Otro reizi.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Arī es tiešām gribu atgādināt pagājušo Saeimu. Paldies, Tabūna kungs, ka jūs to atgādinājāt. Mēs pagājušajā Saeimā šo balsojumu zaudējām ar vienu balsi. Jūs ļoti labi atceraties šo balsojumu. Jums bija taisnība pagājušajā Saeimā. Jūs arī pagājušajā reizē cīnījāties par alkoholismu. Jums tas izdevās. Es ceru, ka šī Saeima nesekos pagājušās Saeimas piemēram un ka šī Saeima agri vai vēlu sāks pieņemt lēmumus, pieņemt likumus, kas visādā ziņā cīnās par šo tautu, par šīs tautas veselību, par šīs tautas morāli, par skolēniem un par nākotni. Un, ja jau tas būtu tā, ka mēs to izgudrotu pirmie, tad jūs, protams, varētu teikt - ai, ai, cik slikti, ka Latvijā kāds mēģina ierobežot brīvo alkohola tirgu. Mēs jau tā ejam tālu aiz Eiropas. Eiropa tiešām rūpīgi jau ir izdarījusi visu, lai cīnītos pret alkoholismu, un pie viņiem tiešām stipros alkoholiskos dzērienus brīvi nopirkt nevar.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Te jau īstenībā nav ko dot... Pagājušajā Saeimā bija pilns mēness ārā, un es uz šīs tribīnes ar šo pašu likumprojektu nostāvēju 9 stundas 22 minūtes, kamēr plosījās visi tikumības karotāji un netikumības ieviesēji šajā daudzcietušajā zemītē, kur dzer dzērāji, bet tie, kas nedzer, strādā, un tie, kas strādā, vēl raksta arī grāmatas, kuras ar lielu pompu izdod. Laikam šī būs pēdējā. Tagad jāmēģina iejāt uz antialkoholisma baltā zirga.

Komisija izskatīja šo priekšlikumu, izsprieda arī visus iespējamos nāves gadījumus un saprata, ka nāve visbiežāk iestājas, ja kāds nelikumīgi pārsniedz atļauto auto braukšanas ātrumu uz Latvijas ceļiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu!

K.Leiškalns. Paga, paga, nē, nē, nē. Man vēl ir jāpasaka dažas lietas. Jāpasaka Apiņa kungam. Ne jau tikumības karotāji sagatavoja šo likumprojektu, nē! Viņi par tikumību bija aizmirsuši, mierīgi snauda savos kabinetos, darīja savas lietas. Likumprojektu sagatavoja Ministru kabinets. Palūdza steidzamību viena iemesla dēļ - tam ir jāstājas spēkā līdz 1.janvārim. Un tas samazina ierēdņu armiju Latvijā un samazina administratīvos izdevumus, turklāt sakārto dažas lietas, kas ir saistītas ar alkohola, arī alus, apriti, par ko mēs pagājušajā Saeimā cīnījāmies četras stundas 15 minūtes. Par to, vai alus ir alkohols vai nav. Apiņa kungs! Šeit finansu ministrs, sekojot jūsu priekšzīmei, pasaka: jā, alus ir alkohols un apriti noteiks MK.

Otrs jautājums, par ko mēs izspriedām komisijā. Mēs spriedām par to, ka šeit nav īstu tikumības cīnītāju, šeit cīnās par to, lai kafejnīcās būtu lielāks noiets, lai brauc garām benzīntankiem tie, kas grib vakarā iedzert, un lai brauc tieši iekšā draugu kafejnīcās, atstāj tur savus latiņus, jo te nav totāla aizlieguma, Apiņa kungs. Šeit nav neviens pat iedomājies... pagājšgad ar to monopolu arī tā bija... 5.Saeimas darbības laiks gāja uz beigām, desmit deputāti kļuva par milzīgiem tautas draugiem, gribēja ieviest Latvijas republikā alkohola monopolu, iesniedza Saeimā likumu, un tad viņi mazpamazām, pa glāzītei vien, pa glāzītei vien, no šā monopola atteicās. Iztaisīja visnotaļ liberālo alkohola tirgu. Latvijā samazinājās tā saukto “točku” skaits, cilvēki sāka mazāk dzert tos surogātus. Cilvēks aiziet uz benzīntanku, nopērk to polšiņu, kas maksā nieku - 2 latus, tikpat kā četras alus pudelītes, un, ja viņam vakarā ir tā luste, tad iedzer. Alkoholiķi, deģenerāti un visi pārējie, par kuriem jūs runājat un kurus jūs gribat glābt, Apiņa kungs, vienalga iet uz “točkām”, dzer skudru spirtu, bremžu eļļu, staigā melniem ģīmjiem un naktī nemaz nav redzami, un tas ir tas iemesls, kāpēc policija, Bojāra kungs, pret viņiem nevar karot. Viņi no šā dzēriena paliek melni un naktī nav redzami. Tādēļ komisija, uzskatot, ka šeit nav totāla aizlieguma, šeit patiesībā tikai alkoholiķu vai alkohola lietotāju plūsma tiek pārvirzīta no vienām tirdzniecības vietām uz otrām tirdzniecības vietām, Apiņa kungs, jūsu priekšlikumu noraidīja. Daudzi komisijā teica, ka būtu labi, ja Apiņa kungs un viņa līdzjutēji sagatavotu priekšlikumu, kas izsludina “sauso” likumu Latvijā. Jo tad dzeršana, Apiņa kungs, apstātos vēl krasāk nekā Čikāgā 20.-30.gados.

Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 24, atturas - 39. Priekšlikums ir noraidīts.

K.Leiškalns. Alkoholisms ņēma virsroku, tik tiešām, kungiem šeit ir taisnība, un nākamais priekšlikums ir no Juridiskā biroja, tajā ir runa par likumprojekta tehnisku sakārtošanu. Komisija to ir atbalstījusi, iestrādājot to 15.priekšlikumā, ko mēs jau esam izskatījuši.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 30.priekšlikums ir no finansu ministra Krastiņa kunga. Komisija to ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 31.priekšlikums ir izslēgums, ko veica pati atbildīgā komisija. Aicinu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 32. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, iestrādājot to savā priekšlikumā - 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Un 34.priekšlikums. Visa lieta vienmēr jānobeidz parlamentārajam sekretāram. Māris Vītols ir iesniedzis priekšlikumu, komisija to ir atbalstījusi, un likums stāsies spēkā 1.janvārī, ja to atbalstīs arī deputāti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā - un šoreiz arī galīgajā - lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkohola aprites likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Mums jāskata dokuments nr.1287 - likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”. Ir saņemta vesela rinda priekšlikumu.

1. - finansu ministra priekšlikums kopā ar Juridiskās komisijas 2.priekšlikumu - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

L.Muciņš. 3. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 4. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iestrādājot 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

L.Muciņš. 6. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 7. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 8. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu.

L.Muciņš. 9. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 10. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 11. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu.

L.Muciņš. 12. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts 13. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 14. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 15. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 16. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 17. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu.

L.Muciņš. 18. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 19. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 20. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu.

L.Muciņš. 21. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts 22. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 23. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 24. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 25. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 26. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 28. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 29. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 30. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 31. - finansu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 33. - finansu ministra priekšlikums, un 34. - finansu ministra priekšlikums. Tie nav atbalstīti, bet ir izstrādāts 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas viedoklim par 33., 34. un 35.priekšlikumu.

L.Muciņš. 36.priekšlikums atbalstīts pēc būtības, iestrādājot to 35. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 37. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 39. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Un 40. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 14.decembrim.

Sēdes vadītājs. 14.decembris. Nav iebildumu. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Lūdzu!

P.Maksimovs. 1. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Maksimovs. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Maksimovs. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja, redakcionāli uzlabojot to.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Maksimovs. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja, redakcionāli uzlabojot to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Maksimovs. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja, redakcionāli labojot to.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Maksimovs. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja, redakcionāli labojot to.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Maksimovs. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

P.Maksimovs. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja, redakcionāli labojot to.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Maksimovs. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja, redakcionāli labojot.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Maksimovs. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

P.Maksimovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.decembris.

Sēdes vadītājs. 15.decembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1264, un es zinu, ka deputāti ir pilnībā iepazinušies ar Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un tā anotāciju, tāpēc, lai ietaupītu laiku, aicinu jūs nobalsot pirmajā lasījumā par minēto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Imants Burvis vēlas runāt debatēs? Nevēlas runāt. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 14.decembris.

Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas lūgumu - izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 37.jautājumu - likumprojektu “Nacionālās drošības likums”. Deputāti neiebilst.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Komercķīlas likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Otrajam lasījumam tiek piedāvāts likumprojekts - “Grozījumi Komercķīlas likumā”.

1.grozījums - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 17.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. Un 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komercķīlas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, Muciņa kungs!

L.Muciņš. 14.decembris.

Sēdes vadītājs. 14.decembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

1.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 3. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 12.lappusē ir 6. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts… Ai, es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Par 4., lūdzu!

L.Muciņš. 4. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 5. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 6. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 7. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 8. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 9. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 10. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 11. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 12. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 13. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 14. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 15. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 16. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 17. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 18. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 19.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 20. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 21.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 22. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 23. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 24. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 25.priekšlikumu. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Jirgens.

A.Jirgens (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es tomēr lūgtu pievērst uzmanību šim pantam, jo šajā pantā ir runa par kaitīgo vielu pieļaujamā daudzuma pārsniegšanu precēs; proti, par tādu preču izgatavošanu, piedāvāšanu vai pārdošanu, kurās ķīmisko vielu vai elementu daudzums, kā arī radiācijas līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās normas. Tātad šeit ir runa par precēm, kas reāli apdraud cilvēku drošību, sabiedrības drošību, un tādējādi diezin vai būtu atbalstāms Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka šīs preces varētu arī nekonfiscēt. Mūsuprāt, šīs preces tomēr visos gadījumos būtu jākonfiscē, un tāpēc lūdzu neatbalstīt šo 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Mēs varam, protams, šo jautājumu trešajā lasījumā precizēt, bet šobrīd komisijas viedoklis bija tāds, ka visas šīs normas ir jāveido ar vai bez konfiskācijas, jo atsevišķas preces var pārstrādāt, izmantot citām vajadzībām, nodot lūžņos vai kaut kā citādi pārveidot, nevis pārdot, kā tas bija iecerēts. Tāpēc mēs arī papildinājām ar šo - “bez konfiskācijas”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 25. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 5, atturas - 39. Priekšlikums nav pieņemts.

L.Muciņš. 26. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Viola Lāzo vēlas runāt debatēs? Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 27. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 28. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 29. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Nav atbalstīts 30. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 31. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 32. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 33. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Es atvainojos, uz brīdi pārtrauksim likumprojekta izskatīšanu, jo ir saņemts 10 deputātu iesniegums: “Ierosinām pagarināt sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai.”

Vai ir iebildumi? Ja ir iebildumi, lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 45, atturas - 25. Priekšlikums ir noraidīts. Mūsu rīcībā ir vēl 2 minūtes.

Lūdzu, par 34.priekšlikumu!

L.Muciņš. 34.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 35.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 36.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 37.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 38.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 39.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 40.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 41. - finansu ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 42.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 43. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 44.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 45.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 46.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 47.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 48.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 49.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 50.priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta, bet likumprojekta izskatīšanu turpināsim nākamajā sēdē.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jakovs Pliners, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Gundars Bojārs, Leons Bojārs... ir, Aija Barča, Jānis Leja, Jānis Čevers, Romualds Ražuks, Juris Dalbiņš, Arnis Razminovičs, Kārlis Greiškalns, Jevgenija Stalidzāne, Dzintars Kudums, Juris Sinka, Roberts Zīle un Vladimirs Makarovs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Sēdes vadītājs. Mums tagad būtu jāuzklausa ministru atbildes uz deputātu jautājumiem, bet es zālē neredzu ne Ministru prezidentu, ne iekšlietu ministru. Līdz ar to atbildes uz jautājumiem kārtējo reizi tiek pārceltas pēc nākamās sēdes. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

 

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 18. sēde

1999.gada 9.decembrī

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un

atceres dienām”” (1.lasījums) (Turpinājums)

(1166. un 1246. dok.) - 1.lpp.

Debašu turpinājums - dep. E.Baldzēns - 1.lpp.

- dep. J.Dobelis - 3.lpp.

- dep. J.Sinka - 4.lpp.

- dep. P.Tabūns - 6.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 7.lpp.

 

Balsošanas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 7.lpp.

Par darba kārtību - 11.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un

Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par

nosacījumiem, Baltkrievijas Republikas kravu tranzītam

izmantojot Latvijas Republikas ostas un citu transporta

infrastruktūru”

(1317. un 1317-a dok.) - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Sugu un biotopu aizsardzības

likums”

(1321. un 1321-a dok.) - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Valsts civildienesta likums”

(1322. un 1322-a dok.) - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Par protokolu Eiropas līgumam”

(1328. un 1328-a dok.) - 12.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas

Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma

Apvienotās komitejas lēmumu nr.3/1999 “Par

izmaiņām Latvijas Republikas un Eiropas Brīvās

tirdzniecības asociācijas valstu līguma B protokolā””

(1329. un 1329-a dok.) - 13.lpp.

 

Par likumprojektu “Likums par sabiedrisko pakalpojumu

regulatoriem”

(1330. un 1330-a dok.) - 13.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”

(1331. un 1331-a dok.) - 13.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”

(1332. un 1332-a dok.) - 13.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā”

(1333. un 1333-a dok.) - 13.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu

gada pārskatiem””

(1335 un 1335-a dok.) - 13.lpp.

Par likumproj ektu “Grozījumi likumā “Par Muitas

nodokli (tarifiem)””

(1341. dok.) - 14.lpp.

Par likumprojektu “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā

tirgus aizsardzībai”

(1342. dok.) - 14.lpp.

 

Likuma “Valsts valodas likums” otrreizēja caurlūkošana

(1327. dok.) - 14.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 14.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 15.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 16.lpp.

- dep. J.Sinka - 17.lpp.

- dep. A.Seiksts - 18.lpp.

- dep. P.Tabūns - 19.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 20.lpp.

- dep. V.Lāzo - 21.lpp.

- dep. A.Prēdele - 23.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 24.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 26.lpp.

- dep. J.Esta - 27.lpp.

- dep. O.Zvejsalnieks - 28.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 28.lpp.

- dep. J.Pliners - 29.lpp.

- dep. J.Dobelis - 31.lpp.

- dep. I.Kalniņš - 33.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 33.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Seiksts - 34.lpp.

- dep. A.Poča - 34.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 34.lpp.

 

Debašu turpinājums - dep. J.Dobelis - 35.lpp.

- 38.lpp.

- dep. R.Labanovskis - 39.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 40.lpp.

- dep. P.Tabūns - 42.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 43.lpp.

- dep. A.Seile - 44.lpp.

- dep. V.Lāzo - 45.lpp.

- dep. J.Sinka - 46.lpp.

- dep. L.Muciņš - 46.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 48.lpp.

- dep. J.Dobelis - 49.lpp.

- dep. M.Mitrofanovs - 51.lpp.

- dep. J.Dobelis - 52.lpp.

- dep. A.Seile - 53.lpp.

- dep. P.Tabūns - 54.lpp.

- dep. J.Sinka - 55.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 58.lpp.

- dep. J.Dobelis - 59.lpp.

- dep. A.Bartaševičs - 61.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 63.lpp.

- dep. J.Dobelis - 64.lpp.

- dep. M.Mitrofanovs - 66.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 68.lpp.

Paziņojums - dep. J.Sinka - 69.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 69.lpp.

Debašu turpinājums - dep. P.Tabūns - 70.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 71.lpp.

- dep. L.Muciņš - 73.lpp.

Par darba kārtību - 77.lpp.

Likumprojekts “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā

tirgus aizsardzībai” (1.lasījums) (Steidzams)

(1342. dok.) - 77.lpp.

Ziņo - dep. A.Slakteris - 78.lpp.

Debates - dep. A.Kalniņš - 78.lpp.

 

Likumprojekts “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā

tirgus aizsardzībai” (2.lasījums)

(1342. dok.) - 80.lpp.

Ziņo - dep. A.Slakteris - 80.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada

pārskatiem”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1335. un 1335-a dok.) - 80.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 81.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas

nodokli (tarifiem)”” (1.lasījums) (Steidzams)

(1341. dok.) - 82.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 82.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas

nodokli (tarifiem)”” (2.lasījums)

(1341. dok.) - 83.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 83.lpp.

 

 

Likumprojekts “Gaujas nacionālā parka likums”

(1.lasījums) (Steidzams)

(1295. un 1339-a dok.) - 83.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 83.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par D.Skudras apstiprināšanu par

Rēzeknes tiesas tiesnesi”

(1326. dok.) - 85.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 85.lpp.

 

 

Likumprojekts “Koncesiju likums” (2.lasījums)

(753. un 1245. dok.) - 85.lpp.

Ziņo - dep. I.Godmanis - 85.lpp.

 

Par lēmuma projektu “Latvijas Republikas Saeimas

paziņojums “Par Krievijas Federācijas militārajām

akcijām Čečenijā””

(1254-b dok.) - 89.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

O.Grīga saukšanai pie administratīvās atbildības”

(1259. dok.) - 89.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 89.lpp.

Debates - dep. O.Grīgs - 90.lpp.

 

 

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

J.Šņepsta saukšanai pie administratīvās atbildības”

(1289. dok.) - 90.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 91.lpp.

Debates - dep. J.Šņepsts - 91.lpp.

- dep. I.Burvis - 93.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 94.lpp.

- dep. M.Lujāns - 95.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 95.lpp.

- dep. J.Šņepsts - 96.lpp.

- dep. P.Apinis - 96.lpp.

- dep. I.Burvis - 98.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”

(2.lasījums)

(755. un 1265. dok.) - 99.lpp.

Ziņo - dep. M.Lujāns - 99.lpp.

Likumprojekts “Reklāmas likums” (2.lasījums)

(754. un 1266. dok.) - 100.lpp.

Ziņo - dep. M.Lujāns - 100.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu

dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas

novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”

(1.lasījums) (Steidzams)

(1218. un 1267. dok.) - 104.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 104.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu

dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas

novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”

(2.lasījums)

(1218. un 1267. dok.) - 105.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 105.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””

(2.lasījums)

(1158. un 1278. dok.) - 105.lpp.

Ziņo - dep. A.Slakteris - 105.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 106.lpp.

- zemkopības ministrs A.Kalvītis - 107.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa

kodeksā” (2.lasījums) (Steidzams)

(1196-b dok.) - 109.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Kudums - 109.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju

sabiedrībām”” (3.lasījums)

(1301. dok.) - 113.lpp.

Ziņo - dep. I.Godmanis - 114.lpp.

 

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu

statūtsabiedrībās”” (3.lasījums)

(1302. dok.) - 118.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 118.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””

(3.lasījums)

(1304. dok.) - 119.lpp.

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 119.lpp.

Debates - Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrijas parlamentārais

sekretārs N.Pēterkops - 121.lpp.

- dep. A.Seile - 124.lpp.

 

Likumprojekts “Dzīvnieku aizsardzības likums”

(3.lasījums)

(1308. dok.) - 126.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 126.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu

likumā” (2.lasījums)

(1179. un 1288. dok.) - 131.lpp.

Ziņo - dep. O.Grīgs - 131.lpp.

 

Likumprojekts “Meža likums” (1.lasījums)

(1250. un 1299. dok.) - 131.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 132.lpp.

Priekšlikums - dep. M.Lujāns - 133.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums Saeimas kārtības rullī”

(1.lasījums) (Steidzams)

(1306. dok.) - 133.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 133.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.G.Vidiņš - 135.lpp.

- dep. L.Muciņš - 136.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā” (2.lasījums)

(490. un 1307. dok.) - 136.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 137.lpp.

 

 

Likumprojekts “Parlamentāro izmeklēšanas komisiju

likums” (1.lasījums) (Atsaukts)

(501. un 1309-a dok.) - 143.lpp.

 

Alternatīvais likumprojekts “Parlamentārās

izmeklēšanas komisijas likums” (1.lasījums)

(1309. dok.) - 143.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 143.lpp.

Debates - dep. A.Panteļējevs - 146.lpp.

- dep. V.Muižniece - 148.lpp.

- dep. I.Burvis - 149.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 151.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes

nodokli naftas produktiem”” (2.lasījums) (Steidzams)

(1305. dok.) - 155.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 155.lpp.

Debates - dep. E.Baldzēns - 155.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 157.lpp.

- zemkopības ministrs A.Kalvītis - 158.lpp.

- dep. A.Seile - 159.lpp.

- dep. O.Grīgs - 159.lpp.

- dep. M.Lujāns - 160.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 161.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 162.lpp.

- dep. L.Bojārs - 163.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Alkohola aprites likumā”

(2.lasījums) (Steidzams)

(1168. un 1236. dok.) - 165.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 166.lpp.

Debates - dep. P.Apinis - 169.lpp.

- dep. R.Labanovskis - 171.lpp.

- dep. P.Tabūns - 172.lpp.

- dep. M.Lujāns - 173.lpp.

- dep. L.Bojārs - 174.lpp.

- dep. P.Apinis - 175.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums sauszemes transportlīdzekļu

īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas likumā” (2.lasījums)

(782., 1287. un 1287-a dok.) - 179.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 179.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes

likumā” (2.lasījums)

(690. un 1323. dok.) - 184.lpp.

Ziņo - dep. P.Maksimovs - 184.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā”

(1.lasījums)

(1264. un 1319. dok.) - 186.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 186.lpp.

 

Par darba kārtību - 187.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Komercķīlas likumā”

(2.lasījums)

(689. un 1325. dok.) - 187.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 187.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā” (2.lasījums) (Izskatīšana

pārtraukta)

(878. un 1334.dok.) - 190.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 191.lpp.

Debates - Ekonomikas ministrijas

parlamentārais sekretārs A.Jirgens - 194.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane - 199.lpp.

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi