Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas septītā sēde

1998.gada 3.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš.

Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi un cienījamās kolēģes! Sāksim mūsu šīsdienas darbu. Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 3.decembra sēdi pasludinu par atklātu.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, informēju, ka mums ir ienācis viens priekšlikums par darba kārtības maiņu - par nepieciešamību iekļaut darba kārtībā pie Prezidija ziņojumiem (tas varētu būt nr.14) lēmuma projektu par bezalgas atvaļinājuma pie šķiršanu Mežecka kungam. Vai nav iebildumu? Ja nav iebildumu, tad lēmums ir pieņemts un jautājums iekļauts darba kārtībā.

Sākam izskatīt šīsdienas... Vēl šeit ir ienākuši priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Saeimas deputāti lūdz 3.decembra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu par deputāta Kārļa Leiškalna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā. Arī to mēs varētu iekļaut Prezidija ziņojumu sadaļā ar 15.numuru, ja deputātiem nav nekādu iebildumu. Iebildumu nav. Jautājums darba kārtībā ir iekļauts.

Un nākamais ir jautājums par deputāta Kārļa Leiškalna atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas. Arī to ir lūgums iekļaut kā Prezidija ziņojumu, tagad jau kā 16.punktu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Izskatīsim to kā 16.punktu.

Sākam izskatīt pirmo darba kārtības sadaļu, tas ir, Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Likumprojekts “Par Protokolu par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu”. Iesniedzis Ministru kabinets, un Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai neviens nevēlas runāt “par” vai “pret”? Vai ir iebildumi? Ja nav iebildumu, lēmums ir pieņemts un attiecīgi šis likumprojekts ir nodots komisijām, bet Ārlietu komisija ir noteikta par atbildīgo komisiju.

Likumprojekts “Par Marakešas līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Neviens “par” vai “pret” uzstāties nevēlas. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Attiecīgais likumprojekts tiek nodots komisijām, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Alkohola aprites likums””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lei škalna, Bunkša, Panteļējeva, Lībanes un Muciņa iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” vai “pret” neviens runāt nevēlas. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts - likumprojekts tiek nodots komisijai.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Neviens “par” vai “pret” runāt pieteicies nav. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts - likumprojekts tiek nodots komisijām.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Valsts fondēto pensiju likums”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” vai “pret” runāt neviens pieteicies nav. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijām. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Es redzu, ka ir iebildumi zālē, bet, pirms mēs nolemjam, vārdu lūdz finansu ministrs Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Kas attiecas uz tarifiem, tad, ja mēs skatāmies no fiskālā viedokļa, kādas ir summas... Mēs jau pārbaudījām Finansu ministrijā un redzam, ka tās nav tik lielas, lai mēs varētu izmantot šīs izmaiņas kā budžeta papildinājumu. Ja mēs runājam par metāllūžņiem, tad tas ir apmēram ap 100 tūkstošiem, bet attiecībā uz apaļkokiem tās nepārsniedz 500 tūkstošus. Ņemot vērā šo summu lielumu un ņemot vērā to, ka tā likumdošanas sistēma, kas nosaka mūsu integrāciju Eiropā, neap šaubāmi prevalēs pār vietējo likumdošanu, jo starptautiskie akti ir virs vietējiem aktiem, tad faktiski iznāks tā, ka arī šis likums, ko jūs gribat pieņemt, tik un tā pēc tam nestāsies spēkā, jo Eiropas likumi būs virs tā. Tas ir viens.

Otrs. Mēs esam apskatījušies precīzi Finansu ministrijā un redzam, ka šī lieta nedos, teiksim, tādus ienākumus budžetā, lai varētu par šo lietu balsot. Neapšaubāmi, man nav laika šeit stāstīt, kā tas būs attiecībā uz “Liepājas metalurgu” un vai šī situācija ar eksportētajiem apaļkokiem... Domāju, ka lielākā daļa jūs to visu zināt kā pieredzējuši deputāti, bet valdības priekšlikums būtu š o jautājumu neskatīt. Paldies. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies Leons Bojārs. Lūdzu! 

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jautājums par apaļkoku izvedmuitas atcelšanu ir jāskatās nopietni, jo lieta ir tāda, ka apaļkoku izvešana sastāda 32% no visas izvestās koksnes, un, ja mēs diemžēl vēl paņemsim muitu nost, tad tas procents pieaugs, bet, ja pieaugs procents, tad mūsu pārstrādātājiem koksnes paliks mazāk. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Koksnes vispār paliks mazāk, jo sāksies intensīva apaļkoku izvešana, tāpēc šī izvedmuita apaļkokiem ir jāatstāj, bet, ja mēs tam nepiekrītam, tad ir jārada cita barjera, lai tomēr mēs paši vairāk pārstrādātu koksni, to dziļāk pārstrādātu, lai mums būtu darba vietas un lai galu galā mēs saglabātu savu nacionālo bagātību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbilstoši Kārtības rullim viens ir runājis “par”, viens ir runājis “pret”. Ir pieprasīts balsojums. Balsosim Saeimas Prezidija ierosinājumu - nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Argumentus jūs, cienījamie kolēģi, esat dzirdējuši. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 24, atturas - 5. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ražuka, Lagzdiņa, Ābiķa, Godmaņa un Pētersones iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēs ir pieteicies runāt Romualds Ražuks. Lūdzu!

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! 3.oktobrī noritēja Latvijas Tautas frontes desmitgadei veltītie pasākumi, un konferences rezolūcijā par galvenajiem pasākumiem tika nolemts izveidot Latvijas Tautas frontes muzeju Vecpilsētas ielā 13/15. Kāpēc pašreiz šis lēmums ir aktuāls?

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu ievērot klusumu zālē! Klausīsimies runātāju, kas uzstājas “par”.

R.Ražuks. Kāpēc šis likumprojekts ir neatliekams un nevar gaidīt? Iepriekšējo gadu gaitā pašreizējai organizācijai, kas atrodas šajās telpās, - Latvijas Tautas frontei - radušies ievērojami parādi, un Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, kam pieder šis īpašums, pašreiz tiesājas ar Latvijas Tautas fronti, un Latvijas Tautas frontei, kā arī arhīviem, kas liecina par Atmodas gadiem un to dienu notikumiem, draud izlikšana uz ielas. Nākamā tiesas sēde būs izšķirošā un varētu pieņemt tādu lēmumu. Tāpēc, lai atrisinātu šo situāciju un izveidotu Latvijas Tautas frontes muzeju, kas būtu piemineklis Latvijas Trešajai atmodai un ļautu saglabāt arhīvu un visu to vēsturisko gaisotni, kas toreiz visus mūs vienoja, ir sagatavots šis likumprojekts. Pašreiz tas ir ideāls, atbilst reālajai situācijai. Paredz izveidot muzeju, kas varētu būt pēc savas uzbūves līdzīgs Okupācijas muzejam ar savu turpmāko attīstību un pietuvināšanos Kultūras ministrijai, un, pēc manas dziļas pārliecības, tālāku aiziešanu tās paspārnē.

Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, saglābt pieminekli Trešajai atmodai, kurš jau ir uzcelts, kurš tiek apmeklēts un kura arhīvi glabā visu to dienu atmiņu.

Paldies par uzmanību. 

Sēdes vadītājs. Neviens nav pieteicies runāt “pret”. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Ja nav iebildumu, tad likumprojekts tiek nodots komisijai. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Komerclikums”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Runāt “par” vai “pret” neviens nevēlas. Vai ir iebildumi pret š ī likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Administratīvā procesa likums”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Runāt “par” vai “pret” neviens nav pieteicies. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par publiskajiem izklaides un svētku pasākumiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Runāt “par” vai “pret” neviens nav pieteicies. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt “par” vai “pret” neviens nav pieteicies. Vai kolēģiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts nodots komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Kriminālsodu izpildes likums”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekš lietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt “par” vai “pret” neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts nodots komisijām.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt “par” vai “pret” neviens nav pieteicies. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Tālāk mums ir trīs darba kārtības punkti, kurus mēs, sēdes sākumā izmainot darba kārtību, iekļāvām. Pēc jaunās numerācijas tas ir 14., 15. un 16.punkts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputāta Romāna Mežecka iesniegumu: “Lūdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu šā gada 10.decembrī.” Šis jautājums mums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk ir divi darba kārtības jautājumi, kas saistīti ar deputāta Kārļa Leiškalna atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas un ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā.

Vispirms izskatīsim jautājumu, kurš saistīts ar deputāta Kārļa Leiškalna atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas. Jūs esat saņēmuši Saeimas lēmuma projektu: Latvijas Republikas Saeima nolemj atsaukt deputātu Kārli Leiškalnu no Saimnieciskās komisijas.

Neviens runāt pieteicies nav. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Balsojums ir aizklāts, kā vienmēr, kad ir runa par atsaukšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 5, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums, kurš iekļauts šīsdienas darba kārtībā. Es nolasu jums Saeimas lēmuma projektu: Latvijas Republikas Saeima nolemj ievēlēt deputātu Kārli Lei škalnu Eiropas lietu komisijā .

Runāt “par” vai “pret” neviens nav pieteicies. Iz šķirsim  šo jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Pārejam pie nākamās sadaļas mūsu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tā ir “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības un neuzticības izteikšana”.

14. punkts, vadoties pēc vecās darba kārtības, ir lēmuma projekts “Par Jāņa Radionova iecelšanu par Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Lūdzu komisijas referentu tribīnē! Rasnača kungs, lūdzu!

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi vairākus materiālus no Tieslietu ministrijas. Viens no tiem ir dokuments nr. 95 - “Par Jāņa Radionova iecelšanu par Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstījusi ieteikumu iecelt Jāni Radionovu par Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobeles (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šis uzvārds ir labi pazīstams no vissliktākās puses. Šis ir tas pats cilvēks, kurš palīdzēja neizskatīt Vidavska lietu savulaik, tad, kad parādījās šis jautājums. Kā jūs atceraties, 6.Saeimas laikā Radionovs netika tur, kur gribēja tikt, un nu viņš ir parādījies citā “lauciņā”. Es diemžēl nevaru par šādu cilvēku balsot. Jo viņš ir izvairījies no savu tiesneša amata pienākumu pildīšanas un Radionova kunga dēļ vismaz šodien Daugavpils pilsētu vada cilvēks, kurš varbūt tur nemaz nedrīkst atrasties. Tādēļ par šo kandidatūru es nebalsošu un aicinu neatbalstīt šādas kandidatūras izvirzīšanu šādā pietiekami nozīmīgā amatā.

Sēdes vadītājs. Mums vēl ir debatētāji. Nākamajam vārds tiek dots Linardam Muciņam.

L.Muciņš (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Cienījamo priekš sēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja Tieslietu ministrijas iesniegtos materiālus par Radionova kunga ievēlēšanu par Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Tiešām - Radionova kungs 6.Saeimā netika apstiprināts par Daugavpils pilsētas tiesnesi. Taču es mēģināšu atgādināt dažus faktus no šā notikuma, lai novērstu varbūt dažas neprecīzas interpretācijas, kas no šīs tribīnes nupat skanēja.

Ja mēs runājam par civillietu, kas bija saistīta ar Vidavska apstrīdēšanu viņa šobrīd ieņemamajā amatā, tad jāteic, ka jautājums trešajā - tiesas - varā ir nonācis līdz Senātam un Senāts ir taisījis spriedumu, kurš, ja mēs respektējam trešo varu, arī mums, pirmās varas pārstāvjiem, šeit ir jārespektē. Tie iemesli un forma, kādā Prokuratūra virzīja šo lietu uz tiesu, absolūti nav atradusi pamatu Augstākās tiesas spriedumos , un šī pozīcija ir atzīta par kļūdainu. Ne pēc satura, par ko šeit runāja Dobeļa kungs, bet pēc formas. Pavisam citādā veidā un uz citas prasības pamatiem šie jautājumi bija jāizskata. Tādēļ visi Daugavpils tiesneši, kuri šajā jautājumā pieņēma vairākus sabiedrības uzspiestus un varbūt avīžu dēļ satracinātus lēmumus, nekādā ziņā nav vainīgi šajā jautājumā, kā viņus apvainoja gan prese, gan sabiedrība, gan arī šobrīd no šīs tribīnes. Lēmums ir pieņemts Senātā, un mums šis lēmums ir jārespektē. Par Radionova kungu vienbalsīgi nobalsoja Juridiskā komisija un piekrita viņu virzīt par tiesnesi. Ir viss pamats viņu apstiprināt Daugavpils Zemesgrāmatu tiesneša amatā. Es aicinu balsot “par”. 

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamajam vārds tiek dots Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt! Cienījamie kolēģi un cienījamais Muciņa kungs! Mums, deputātiem, nav jāvadās ne no viena cita viedokļa. Mums jābūt pašiem savam viedoklim. Tāpēc nav ko mums stāstīt, ka mums jāņem vērā un jārespektē tas un tas!

Tas, ko jūs teicāt, un tas, ka jūsu vadītā komisija pieņēma š o lēmumu, mani personīgi kā deputātu neapmierina. Jau 6.Saeima neapstiprināja Radionovu par Daugavpils tiesas tiesnesi un pareizi to darīja. Arī es toreiz tribīnē nācu, uzstājos un runāju, un stāstīju. Kāpēc neapstiprināja? Es saprotu, ka Latgalē ir problēmas ar tiesnešiem. Bet, cienījamie deputāti un Muciņa kungs, Tieslietu ministrija ir pavisam cita problēma. Tā ir jārisina atsevišķi, ļoti nopietni un, es gribu teikt, pat steidzami. Tā ir jārisina atsevišķi, vienalga, kādā veidā. Mēs no tribīnes esam runājuši arī par dažiem veidiem, kā to risināt. Varbūt Latgalē ir vajadzīgas tiesnešiem īpašas piemaksas, varbūt var vēl kādā citādā veidā ieinteresēt viņus braukt tur un strādāt. Nevis Saeimā apstiprināt par tiesnešiem tos, kuri faktiski, ja tā ļoti mīksti saka, nav lojāli Latvijai! Es atvainojos! Ar Radionova kunga palīdzību Daugavpils turpina palikt par Krieviju Latvijā. Mani neapmierina tas, kas notiek Daugavpilī, un to jūs ļoti labi zināt, tāpēc es nestāstīšu tuvāk. Jūs ļoti labi zināt tos notikumus, kas risinās Daugavpilī Vidavska kunga vadībā, kurš turpina runāt un vadīt sēdes krievu mēlē. Es aicinu neiespaidoties, cienījamie kolēģi, deputāti, un balsot pret Radionova apstiprināšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais runās deputāts Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Principā es varētu atbalstīt vienu ļoti normālu domu priekš parlamenta - Tabūna kunga izteikto domu. Mums nav noteikti jārespektē citu institūciju lēmumi. Bet šajā sakarībā man gribētos pateikt, ka mums būtu jārespektē Latvijas vajadzības. Latvijai ir vajadzīga normāla, neatkarīga tiesu vara, kurā strādā profesionāļi, kuri nepakļaujas šābrīža politiskajām gribēšanām.

Savulaik mums skolā mācīja (varbūt par to pat rakstījām visi sacerējumus): “Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini!” Ja gribam šādā politiskā veidā piespiest Daugavpili mīlēt, ar to mēs panāksim pretēju rezultātu.

Visu institūciju, visu līmeņu tiesu institūcijas ir izskatījušas Radionova kunga lietu un atzinušas, ka viņš ir no sava viedokļa rīkojies pareizi kā cilvēks, ļoti korekti attiecībā pret Latvijas valsti kā tiesnesis, ka profesionāli strādājis. Un šajā brīdī, kad mēs runājam par to, ka Daugavpilī un Latgalē trūkst tiesnešu, pats pareizākais lēmums, lai tur vienmēr nebūtu tiesnešu, normālu tiesnešu, būtu Radionova kungu neapstiprināt, jo jebkurš normāls tiesnesis, kas gribēs palikt profesionāls savā amatā, baidīsies braukt uz Daugavpili, ja viņam nebūs izvēles tiesību.

Bet, ja mēs runājam par to, kas ir vajadzīgs Latvijai, nevis par to, kas mums patīk vai nepatīk, es aicinu atbalstīt Radionova kunga apstiprināšanu amatā.

Sēdes vadītājs. Nākamā runās deputāte Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Runāšu pavisam īsi. Pirms mēs saskaramies ar emocijām un ļaujam emocijām ietekmēt mūsu balsojumu, manuprāt, būtu vērts ņemt vērā divas lietas. Tas ir neatkarīgi no tā, vai Latgalē ir vai nav problēmas ar tiesnešiem. Neatkarīgi no tā, kur š no mums grib respektēt Augstākās tiesas lēmumu... varbūt ir kādi, kas negrib... Tātad tie divi fakti, ko būtu vērts ņemt vērā, ir sekojoši: pirmais ir tas, ka Latvijas Republikā vēl joprojām ir spēkā likums “Par tiesu varu”, kas paredz tiesnesim iespēju atstatīt sevi no lietas izskatīšanas, un tas tad arī bija vienīgais tā saucamais pārkāpums, ko tiesnesis Radionovs izdarīja. Visi šie disciplinārsodi, kas viņam par to tika uzlikti, pēc tam tika noņemti, un to izdarīja tās pašas instances, kas tos uzlika.

Un otrkārt. Juridiskajā komisijā visi tās locekļi, to skaitā divi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti, vienbalsīgi nobalsoja par to, ka tiesnesis Radionovs var būt zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis Latvijas Republikā. Tas arī būtu jāņem vērā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu komisijas vārdā!

Dz.Rasnačs. Godātie deputāti, es varu papildināt tikai to, ko jau minēja Lībanes kundze par to, ka balsojums ir aizklāts. Protams, ne jau visi no mums ir ievēlēti no Latgales, bet runa ir par Latvijas tiesu sistēmu kopumā. Runa ir par konkrētu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata kandidātu. Katrā ziņā informācija būtu jāprecizē attiecībā uz vairāku iepriekšējo debatētāju sacīto tādējādi, ka ir bijušas piemaksas gan Daugavpils tiesā, gan arī Latgales apgabaltiesā 50% apmērā no amatalgas, un, ja kāds to nezina, tad es informēju, ka tā bija.

Otra lieta ir tā, ka ir pagājis zināms laiks un ka runa ir nevis par tiesas tiesnesi, bet gan par zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Un trešais ir jau tas, ko minēja Lībanes kundze, - tātad Juridiskā komisija vadījās pēc juridiski precīziem apsvērumiem un ir pieņēmusi lēmumu vienbalsīgi. Es domāju, ka te nav nekāda pamata iebilst, vēl jo vairāk tāpēc, ka... Godātie deputāti, kuri ir bijuši iepriekšējā - 6. Saeimā un kuri te iebilda! Es atgādinu jums, ka pārbaudes laiks tiesnešiem, rēķinot no amatā iecelšanas brīža, ir nevis 2 gadi, kā bija agrāk, bet 3 gadi ar iespēju šo laiku pagarināt.

Tā ka, lūdzu, skatieties! Ja ir bijusi negodīga rīcība, ja ir kādi likumu pārkāpumi, jums ir visas iespējas jau šobrīd griezties pie amatā esošā tieslietu ministra, bet šajā gadījumā nevajadzētu iebilst, vēl jo vairāk tāpēc, ka disciplinārais sods ir dzēsts. Latgalē mums ir problēmas ar cilvēkiem zemesgrāmatu nodaļās, tur ir ļoti lielas rindas, jo notiek dzīvokļu privatizācija. Tur tagad mēs esam ieviesuši datorizētu sistēmu, un tur ir vajadzīgi profesionāli cilvēki, kuri spēj runāt latviski.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilstoši Kārtības rullim izšķirsim šo jautājumu balsojot. Balsošana ir aizklāta. Lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 7, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts.

Runājot par nākošo darba kārtības punktu - lēmuma projektu “Par Valkas rajona tautas tiesneša A.Nagļa atbrīvošanu no amata” , gribu informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis atbildīgās komisijas iesniegumu, kurā ir lūgts šā jautājuma izskatīšanu pārcelt uz Saeimas šāgada 10. decembra sēdi. Es domāju, ka iebildumu pret atbildīgās komisijas lūgumu nevarētu būt.

Pārejam pie darba kārtības nākošā jautājuma. Tas ir lēmuma projekts “Par Dz.Plūma atcelšanu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - Rasnača kungs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas iesniegto materiālu kopu, kura sevī ietver divu tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju lēmumus. Tajos tiesneši vienbalsīgi nonākuši pie atzinuma, ka par konkrētu disciplināru pārkāpumu no amata ir atceļams Dzintars Plūms - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesnesis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai runāt neviens nevēlas? Atbilstoši Kārtības rullim iz šķirsim šo jautājumu balsojot. Balsošana ir aizklāta. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Pārejam pie darba kārtības nākošās sadaļas! Tie ir priekšlikumi par 6. Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu. Šos priekš likumus mēs izskatīsim atbilstoši Kārtības ruļļa 39. pantam, balsojot par izskatīšanas turpināšanu un vienlaicīgi par likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Tātad pēc iepriekšējās darba kārtības tas ir 17. punkts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”.

Tātad “par” vai “pret” ir pieteicies runāt... Es atvainojos, debatēs neviens pieteicies nav. Es tomēr atvainojos (Starpsauciens: “Kā ar ziņotāju?”), jo, pateicoties jūsu lielajai aktivitātei, man nācās konsultēties... Ziņotājs šeit nevar būt tāpēc, ka šis likumprojekts tiek izskatīts atbilstoši Kārtības ruļļa 39. pantam. Tātad mēs nobalsosim par to, lai likumprojekts tiek turpināts izskatīt un lai tas tiek izskatīts pirmajā lasījumā, bet pēc tam noteiksim atbildīgo komisiju. Taču, ja kāds vēlas runāt... Neapšaubāmi, šeit ir iespējamas debates, kuras atbilst Kārtības rullim. Katram ir iespējas izteikties 15 minūt es. Ja kāds vēlas runāt pirms šā jautājuma izskatīšanas pēc būtības, tad lūdzu!

Tā kā neviens nav pieteicies, tad šis jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Par ko jābalso?”) Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Atbildīgā komisija ir iesniegusi dokumentu, kurā tā aicina atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Vai komisija vēlas izteikties šinī sakarā? Lūdzu, Muciņa kungs! 

L.Muciņš (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Būtība šiem grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā ir sekojoša. 6. Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par uzņēmējsabiedrību un uzņēmumu maksātnespēju”, un tur tika noteikta vesela rinda grozījumu. Tā kā šiem abiem likumiem - likumam par maksātnespēju un Civilprocesa kodeksam - ir jāsaskan un jābūt vienādiem, bet 6. Saeima nepaspēja līdz galam pieņemt grozījumus Latvijas Civilprocesa kodeksā, mēs ierosinām šos grozījumus izskatīt steidzamības kārtībā, jo tie faktiski atspoguļo jau iepriekš pieņemtos grozījumus likumā par maksātnespēju. Es lūdzu un aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies Muciņa kungam. Vai neviens runāt vairs nevēlas? Lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Tagad atbilstoši Kārtības rullim mums ir jānosaka atbildīgā komisija. Kādi būtu priekšlikumi? Vai Muciņa kungam pašam ir kādi priekšlikumi? Atbildīgā komisija vispirms... (Starpsauciens: “Juridiskā!”) Juridiskā?.. Tātad - vai kolēģiem ir iebildumi, ka tā ir atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Tad balsot nav nepieciešams. Šis lēmums ir pieņemts.

Un tagad par termiņiem, kad iesniedzami priekšlikumi un kad likumprojekts būtu izskatāms, jo tas tiek izskatīts kā steidzams. Lūdzu! Muciņa kungs, jūs varat runāt no vietas, bet varat arī nākt tribīnē. Protams, kā jūs vēlaties...

L.Muciņš . Komisija piedāvā iesniegt priekš likumus līdz 7. decembrim un noteikt izskatīšanu 10. decembrī.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad komisija ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 7. decembri, bet izskatīšanu veikt 10. decembrī. Ja iebildumu nav, tad lēmums ir pieņemts.

Pēc sākotnējās darba kārtības tagad ir skatāms 18. jautājums - likumprojekts “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā”. To izskatīt ierosina Juridiskā komisija un Ministru kabinets. Debatēs runāt neviens nav pieteicies. Balsosim par likumprojektu “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Attiecīgi šeit mums ir jānosaka arī atbildīgā komisija. Droši vien tā varētu būt Juridiskā komisija. Vai tā, Muciņa kungs? Tātad likumprojekts “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā”... Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekš likumu nav. Līdz ar to atbildīgā komisija ir Juridiskā komisija.

Un nākošais jautājums ir par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Juridiskās komisijas vārdā - Muciņa kungs

L.Muciņš (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

7. decembris.

Sēdes vadītājs. 7. decembris. Vai nav iebildumu? (No zāles deputāts A.Golubovs: “Ir!”) Ir iebildumi?... Lūdzu! Aleksandrs Golubovs. Lūdzu!

A.Golubovs (POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Sakarā ar to, ka šis likums nav steidzams, 5 dienas vajag dot. 

Sēdes vadītājs. Tad kādi ir jūsu priekš likumi par termiņiem?

A.Golubovs. Mans konkrētais priekšlikums ir par 20. decembri.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Es tomēr iebilstu. Šis konkrētais likumprojekts ir vajadzīgs tāpēc, ka jau sen... relatīvi nesen un tomēr sen ir pieņemts likums par patvēruma meklētāju un bēgļu statusu. Tas ir vajadzīgs tikai tāpēc, lai saskaņotu divus likumus un lai saskaņotu to normas. Un tāpēc es ierosinu 10. decembri, bet visus citus priekšlikumus, atverot šo likumu, var izdarīt citā reizē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk priekš likumu nav. Nu mums ir jābalso. Šajā gadījumā ir vairāki priekš likumi, tāpēc jāsāk ar tālāko datumu. Tātad tas ir 20. decembris. Izšķirsim jautājumu balsojot! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 47, atturas - 18. Lēmums nav pieņemts.

Nākošais secīgi ir 10. un 7. decembris... 7. decembris tiek noņemts... Tādā gadījumā ir 10. decembris. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”. Tātad neviens runāt debatēs pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Izšķirsim šo jautājumu balsojot. Tātad izteiksim savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Kas varētu būt atbildīgā komisija šim likumprojektam? Lagzdiņa kungs, lūdzu! 

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Tā kā šo likumprojektu ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, es ierosinātu noteikt, ka atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet otrā komisija varētu būt Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Tātad Juridiskā komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav, lēmums ir pieņemts.

Lūdzu, par termiņiem, Lagzdiņa kungs! 

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Tā kā šis likums nav steidzams, es ierosinātu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 15. decembri.

Sēdes vadītājs. 15. decembris. Paldies. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Priekšlikumu nav. Iesniegšanas termiņš ir 15. decembris.

Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. To attiecīgi ierosinājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Ministru kabinets. Debatēs kolēģi pieteikušies nav. Ir pieteikušies debatēs...? Es atvainojos, debatēs deputāti pieteikušies nav. Vispirms izšķirsim šo jautājumu pēc būtības, balsojot. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Atbildīgā komisija - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinātu noteikt, ka atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Tātad atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Priekšlikumu nav. Vai ir iebildes? Iebilžu nav. Lēmums ir pieņemts.

Attiecīgi par priekšlikumu iesniegšanu. Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Es aicinātu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 15.decembri.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.decembris. Vai kolēģiem ir kādi citi priekšlikumi? Priekšlikumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums ir 21.punkts - likumprojekts “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss”. Iesniedzis Ministru kabinets. Taču šajā sakarā mēs esam saņēmuši... Juridiskajai komisijai, man liekas, bija savs viedoklis šajā jautājumā. Tātad tas ir likumprojekts “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss”.

Jānis Lagzdiņš pieteicies debatēs pirmais. Un pēc tam - Linards Muciņ š. Lūdzu!

 

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Latvijas Republikas Administratīvo kodeksu izstrādāja pirms vairāk nekā diviem gadiem Tieslietu ministrija. Jāsaka, ka jau tolaik Tieslietu ministrijas izstrādātais kodekss neatbilda laika garam, bija diezgan nekvalitatīvi izstrādāts no juridiskā viedokļa, un, lai šo likumu no juridiskā viedokļa uzlabotu, Juridiskā komisija izveidoja īpašu apakš komisiju, kurai pēc tam, kad šis likums tika pirmajā lasījumā pieņemts iepriekšējā Saeimā, bija būtiski jāuzlabo šā likuma redakcija.

Apakškomisija Ilmāra Bišera vadībā strādāja vairāk nekā gadu, sagatavoja otrā lasījuma redakciju, kas ļoti būtiski atšķīrās no pirmā lasījuma redakcijas, ko iesniedza Tieslietu ministrija. Diemžēl sakarā ar to, ka iepriekšējā parlamenta darbs pēdējā periodā bija ļoti saspringts, šis likumprojekts netika pieņemts otrajā lasījumā. Turklāt es gribētu jūs informēt, ka šo divu gadu laikā, kopš valdība iesniedza Latvijas Republikas Administratīvo kodeksu, Saeima grozīja spēkā esošo Administratīvo pārkāpumu kodeksu vairāk nekā 10 reizes, izdarot ļoti būtiskus grozījumus. Tādējādi iesniegtais kodekss absolūti neatbilst tam kodeksam, kas šobrīd ir spēkā. Ir ļoti būtiskas atšķirības, un Tautas partija uzskata, ka šo kodeksu nevar pieņemt pirmajā lasījumā, jo praktiski nebūs iespējams to uzlabot, sagatavojot otrajam lasījumam. Jo grozījumi būs jāizdara praktiski visos pantos. Tādēļ mēs aicinām noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, nepieņemt to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds tiek dots Linardam Muciņam. Lūdzu!

L.Muciņš (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Cienījamo priekš sēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tos likumprojektus, lai lemtu par iespēju tos virzīt šajā Saeimā skatīšanai Kārtības ruļļa 39.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Mēs debatējām par šo jautājumu, un attiecībā uz pamatprincipiem man jāteic, ka Juridiskajā komisijā tika izteikti uzskati... Jo speciāli izveidotā apakškomisija ilgstoši tika strādājusi pie šī jautājuma un būtiski pārstrādājusi šo kodeksu. Mēs veidosim tādu variantu, kurš balstīsies uz jau komisijā, iepriekšējā Saeimā izdarītajiem labojumiem. Lai nevajadzētu plenārsēdē izdarīt vairākus simtus grozījumu pirmajā lasījumā, mēs iebilstam pret Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta skatīšanu Kārtības ruļļa 39.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Juridiskā komisija sagatavos un iesniegs savu šā likumprojekta variantu, kurš būs balstīts uz iepriekšējās apakš komisijas izstrādāto variantu, kurš paātrinās mūsu darbu un galarezultātā novedīs pie kvalitatīva Administratīvā likuma pieņemšanas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Pievienojoties diviem iepriekšējiem runātājiem, es tomēr gribētu korekcijas labad precizēt dažas lietas.

Pirmkārt. Ministru kabineta iesniegtais projekts ir jau ar divus gadus vecu “bārdu”. Kolēģi, būsim tomēr korekti!

Otrkārt. Būsim arī pietiekami paškritiski, - tie, kas bija pagājušajā Saeimā, paškritiski attiecībā uz savu darbu! Diemžēl komisijas nespēja strādāt pietiekami ātri un pietiekami kvalitatīvi. Un galvenais ir tas, ka komisijas nespēja piesaistīt tos akadēmiskos spēkus, kuri strādāja - vismaz valdība strādāja - pie šiem fundamentālajiem projektiem.

Un treškārt. Protams, es arī aicinu balsot pret šī projekta nodošanu turpmākai izskatīšanai. Ne jau kā pret valdības projekta nodošanu, bet kā pret tāda projekta nodošanu izskatīšanai nākamajos lasījumos, kuru komisijas nav savlaicīgi izskatījušas. Šis projekts jau ir apaudzis ar “bārdu”, un, protams, ir vajadzīgs jauns. Es varu tikai novēlēt komisijai, kurā es strādāju, lai šis jaunais projekts tiktu izstrādāts pietiekami savlaicīgi un lai šī jaunā projekta izstrādāšanā tiktu iesaistīti cilvēki, kuriem ir izpratne par šiem jautājumiem. Aicinu arī balsot pret nodošanu izskatīšanai starp lasījumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi! Tomēr mums ir jautājums jāizlemj balsojot. Balsojums būs par šī jautājuma, likumprojekta “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss”, izskatīšanas turpinājumu. Tāds balsojums ir atbilstoši Kārtības rullim. Tātad, lūdzu, izšķirsim jautājumu balsojot. Balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - nav balsojis neviens, pret - 75, atturas - 15. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par arhīviem””. Iesniedzis Ministru kabinets. Neviens nevēlas uzstāties šinī sakarā. Jautājums pēc būtības jāizlemj balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Atbildīgā komisija. Lagzdiņa kungs vēlas šinī sakarā runāt.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu noteikt, kā tas jau ir mūsu tradīcijās, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju kā atbildīgo komisiju par Arhīva likumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Priekšlikumu nav. Vai ir iebildes? Iebilžu nav. Lēmums pieņemts. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu! Vārds Lagzdiņa kungam - par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi. 

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Tā kā Arhīvu likums ir ļoti novecojis un ir nopietni jāpārstrādā, es aicinu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.februāri.

Sēdes vadītājs. Tātad iesniegšanas termiņš - 1.februāris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Priekšlikumu nav. Vai ir iebildes? Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par preču zīmju līgumu (Līgums par preču zīmju reģistrācijas noteikumu harmonizāciju)” . Iesniedzis Ministru kabinets.

Debatēs neviens pieteicies nav. Mums ir jāizlemj jautājums balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Kas varētu būt atbildīgā komisija? Kādi ir priekšlikumi? Varbūt Ārlietu komisija varētu to uzņemties? Man te saka priekšā, ka Ārlietu komisija bija iepriekšējā... Tā ka droši vien būtu pilnīgi loģiski, ka Ārlietu komisija uzņemtos arī šo jautājumu. Krasta kungs man piekrīt. Tātad atbildīgā komisija varētu būt Ārlietu komisija. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Kā ir ar priekšlikumu iesniegšanas termiņiem? Krasta kungs, lūdzu! Tādā gadījumā vajadzētu nosaukt konkrētu datumu. Ja jūs sakāt, ka divas nedēļas, tas varētu būt 17.decembris. Vai ir iebildumi pret 17.decembri? Ja iebildumu nav, tad 17.decembris ir termiņš priekšlikumu iesniegšanai.

Nākamais jautājums ir likumprojekts “Par Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju Madrides protokolu”. Neviens nav pieteicies debatēs. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Kā ir ar atbildīgo komisiju? Arī šajā gadījumā tā varētu būt Ārlietu komisija. Paldies. Vai ir iebildes? Iebilžu nav.

Nosauciet priekšlikumu iesniegšanas termiņu, Krasta kungs! (No zāles deputāts G.Krasts: “Tas pats!”) Tas pats. Tātad - 17.decembris. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Pārejam pie darba kārtības nākamā jautājuma. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”” . Ministru kabinets, Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Debatēs pieteicies neviens nav. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Atbildīgā komisija (Starpsauciens: “Aizsardzības...”) - Aizsardzības un iekšlietu komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Seiksta kungs. Lūdzu!

A.Seiksts (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Lūdzam nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, jo gatavošanas procesā mēs strādājam arī pie šī projekta.

 

Sēdes vadītājs. Tātad Seiksta kunga priekš likums ir to nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Cik es saprotu, Aizsardzības un iekš lietu komisija varētu būt atbildīgā komisija. Seiksta kungs piekrīt. Vai kolēģiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija, un likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Kā ir ar priekšlikumu iesniegšanas termiņu? 17.decembris. Vai pret 17.decembri ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts, pēc vecās numerācijas, ir 26.jautājums - likumprojekts “Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums”. Iesniedzis Ministru kabinets.

Aida Prēdele. Lūdzu!

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu savā, pati savā vārdā.

Katram likumprojektam un likumam ir savs burts un savs gars. Un jāteic, ka šinī gadījumā es nevaru piekrist ne šī likumprojekta burtam, ne garam. Patiesībā, manuprāt, cinisks ir ne tikai šī likumprojekta saturs, bet it īpaši cinisks ir veids, kādā tas atkal ir nonācis 7.Saeimā. Un šinī brīdī es nerunāšu tik daudz par šā likumprojekta saturu, bet gan par šo veidu un par šā likumprojekta vēsturi, jo es pieļauju, ka daudzi no jums to vienkārši nezina.

Tātad šis likumprojekts radās un nonāca Saeimā pašā 6.Saeimas sākumā, un jau toreiz liela daļa sabiedrības uzsāka diskusiju par šo likumprojektu. Bija dažādi viedokļi, dažādi ieskati. Bija diskusija gan presē, gan elektroniskajos masu saziņas līdzekļos, un Saeima izveidoja komisiju, kurā ietilpa ne tikai Saeimas deputāti, bet arī, es teiktu, labākie šīs te reproduktīvās nozares speciālisti. Vairāku gadu garumā šī komisija nāca kopā, sprieda, analizēja, domāja un veidoja papildinājumus un pārstrādājumus šim likumprojektam. Tāds, kāds ir šis likumprojekts šobrīd, tas ir pats pirmais likumprojekta variants, kas ienāca Saeimā toreiz - pirms vairāk nekā trim gadiem.

Ko es varu sacīt, kādi tad komisijai bija šie viedokļi?

Pirmām kārtām viedoklis bija ļoti bargs, proti, ka tas vienkārši ir nevis likums, bet instrukcija, kā izdarāms aborts. Toreiz mēs nolēmām, ka būtu nepieciešams šo likumprojektu sadalīt divās daļās, un, ja jūs palasījāt, tad redzat, ka otrā daļa šim likumprojektam runā par mākslīgo apaugļošanu un spermas iegūšanu no donora. Tas, neapšaubāmi, ir svarīgi, tāpēc likumdošanā ir jānosaka visas tās normas, kas uz šo sfēru attiecas. Un tad būtu likums, kas attiecas uz šīm lietām, un būtu likums, kas attiecas arī uz visu pārējo. Abortu tehniskais izpildījums, ja tā var teikt, kas šobrīd ir šā likumprojekta galvenā doma, tad varbūt varētu palikt kā Ministru kabineta noteikumi, ja tas ir nepieciešams, bet vēl labāk būtu, ja tas paliktu šauri pašu speciālistu ziņā.

Otrs nopietnais iebildums bija tas, ka, ja mēs veidojam tiešām Reproduktīvās veselības likumu, tad tā centrā ir jābūt nevis abortam un tam, kā to var darīt, bet gan sievietes un nedzimuša bērna aizsardzībai. Par to patiesībā šajā likumprojektā ir pateikts ļoti minimāli, lai neteiktu, ka nemaz nav runāts. Man ir jautājums: kam šis likumprojekts šādā veidā ir vajadzīgs, ja beigu beigās arī paši speciālisti, kuri tieši ar šīm lietām saskaras ikdienā, uzskatīja, ka tāds tas nekur neder? Tātad, redzams, ir kādas aprindas, kurām nepietiek ar to, ka šodien likums nekādā veidā abortu izdarīšanu neierobežo, tātad ir aprindas, kurām ir vajadzība šo abortu industriju kaut kādā veidā palielināt vai veidot sev par labu. Jāteic, ka tas mani tiešām baida.

Kā jau es teicu, es nerunāšu tieši par šo abortu jautājumu, jo par to it kā no šīs tribīnes ir daudz runāts. Es esmu par to arī daudz diskutējusi un pārrunājusi, tiekoties ar iedzīvotājiem un runājot par šo jautājumu. Gan jau mēs vēl to visu pagūsim!

Es tikai domāju, kolēģi, ka tuvojas Ziemassvētki, tuvojas Kristus bērna piedzimšanas svētki, un vai tiešām 7.Saeima šos svētkus sagaidīs ar šādu, es teiktu, cinisku, prastu, likumu? Un tāpēc es aicinu pagaidām nolikt malā šo likumprojektu. Lai atkal sanāk darba grupa, lai iestrādā iekšā visu to, kas jau bija iestrādāts, lai pārdomā, vai šo likumprojektu tomēr nevajadzētu dalīt divās daļās. Mums nav nekur šinī brīdī jāsteidzas. Priecīgus Ziemassvētkus!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākošais runās Linards Muciņš. Lūdzu! 

L.Muciņš (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Cienījamais priekš sēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Arī es gribu izteikties pret šā likuma izskatīšanu, bet, runājot tieši par procesuālo kārtību, darīt to Kārtības ruļļa 39.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Un tādējādi es gribētu iebilst cienījamajai deputātei Prēdelei, jo man ir kauns, ka šodien Latvijā nav likumprojekta, kas regulē tādu svarīgu jomu kā abortu izdarīšanu. Es domāju, ir naivi cerēt, ka šodien kaut kādas mistiskas, slepenas vai pusslepenas, ārstu vai Latvijas PSR veselības aizsardzības instrukcijas, kuras šodien regulē šo jautājumu, būtu pareizākā pieeja. Pareizākā pieeja nav arī novilcināt šo jautājumu, kā tas veiksmīgi izdevās 6.Saeimas laikā. Tas jautājums ir jāatrisina, jo pamatā, kā jūs tiešām teicāt, ir mātes veselības aizsardzība.

Tomēr es gribu runāt šinī jautājumā nedaudz plašāk - par to, kā juridiskajā ziņā trūkst šajā likumā un ko tur būtu nepieciešams iekļaut un vai pareizāk būtu dalīt to divos likumprojektos, tātad divos likumos. Es domāju - diez vai, jo ir jāpieiet pavisam no pretējās puses - ir jāveido likums par nedzimuša bērna tiesību aizsardzību. Un tam ir jābūt pirmām kārtām, es piekrītu, nevis medicīniskai instrukcijai, lai gan arī tik svarīgu jautājumu kā nedzimušas dzīvības izdzēšanu nevar risināt ar ārstu instrukcijām vai Veselības aizsardzības ministrijas instrukcijām. Tas ir jārisina ar likumu! Taču pamatā tam ir jābūt speciālam likumam, kas ir pakļauts 1937.gada Civillikumam, un tam ir jābalstās uz ģimenes tiesību sadaļu. Un te pamatā ir jārunā par civiltiesisko un īpašuma tiesību saistību starp mākslīgā apaugļošanā dzimušā bērna juridiskajiem vecākiem, par šo saistību zušanu attiecībā uz spermas donoru un šiem te medicīniskajiem aspektiem tieši civiltiesiskajā nozīmē. Diemžēl šajā likumprojektā no civiltiesību, no ģimenes tiesību viedokļa, no īpašuma tiesību viedokļa daudz kas ir risināts ļoti primitīvi un vienkāršoti. Juridiskā nozīmē šis likumprojekts nav izstrādāts, bet tas nenozīmē, ka, varbūt šai darba grupai strādājot vēl trīs vai četrus gadus, tā rezultātā neizdosies kaut ko pieņemt.

Es aicinu tomēr šo likumprojektu noraidīt, bet darba grupai tiešām darīt kaut ko tādu, lai mēs tuvākā gada laikā saņemtu likumprojektu, kur vienā likumā tiktu aizsargātas nedzimuša bērna tiesības visos aspektos - gan saistībā ar abortu, gan saistībā ar mākslīgo apaugļošanu, gan saistībā ar tiem jaunākajiem medicīnas zinātnes sasniegumiem, kuri šodien vēl nav šajā likumprojektā attēloti. Es neizteikšos konkrēti par šiem medicīniskajiem aspektiem, jo neesmu speciālists, bet ir tādas jomas, kuras nav atspoguļotas šajā likumā, bet kuras pasaulē jau ir un par kurām debatē tieši juridiskajā jomā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākošais runā Vladimirs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ir daudzas jomas, kuras mēs mēģinām kā karstu kartupeli mētāt no vienas rokas otrā, novilcināt un nerisināt tās, pat neskatoties uz to, kāds ir rezultāts šiem novilcināšanas gadījumiem.

Jā, mēs varam būt dziļi sašutuši, ka viena, otra, vai trešā joma nav atrunāta, un neko nedarīt, jo vienmēr būs kāds iegansts. Taču vai kāds ir mēģinājis uzdot sev jautājumu: cik jaunu meiteņu sabojātas nākotnes slēpjas zem tā, ka mēs baidāmies runāt par abortiem, cik pamestu, nosalušu, miskastēs atrastu bērnu ir tāpēc, ka tāda ir situācija? Mēs vienkārši novilcinām, un tādēļ, labi zinot, ka šis likumprojekts izsauks sabiedrības asu reakciju - gan “par”, gan “pret”, labi zinot, ka beidzot ir nepieciešams pateikt: jā, likumdevējs šo normu ir atrunājis, jā, ir atrunātas arī saistības, kas izriet no mākslīgās apaugļošanas, jā, ir jāsaskaņo arī ar Civillikumu, es ierosinu šodien šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1.februārim, lai visi varētu izteikties, un virzīt to tālāk. Pretējā gadījumā iznāk tā, ka it kā gribas, bet ir ļoti bail pateikt to, kas kādam var arī nepatikt.

Tādēļ es aicinātu šoreiz vienkārši nenovilcināt, pieņemt un par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 1.februāri. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākošais runās Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šobrīd atkārtojas tieši tie paši priekšlikumi un tas pats “scenārijs”, kas 6.Saeimā bija saistīts ar šo likumu. Tātad likums tika izstrādāts ļoti kompleksi, debatēs piedaloties gan Labklājības ministrijas speciālistiem, gan ārstiem, gan sabiedrības plašākajām daļām. Tātad tika izveidots komplekss likums, kas atspoguļoja visus jautājumus attiecībā uz reprodukciju. Un tad, kad likums nonāca Saeimā un mēs 6.Saeimas laikā apspriedām šo likumu, tad radās šis priekšlikums - sadalīt to divās daļās - par abortiem runāt atsevišķi un arī par mākslīgo apaugļošanu runāt atsevišķi.

Man pašreiz priekšā ir divi likumprojekti, par kuriem mēs debatējām: tas ir “Nedzimuša bērna dzīvības aizsardzības likums” un “Dzīvības aizsardzības likums”, un es vienkārši nocitēšu dažus pantus no šiem likumiem. Lūk, viens no piemēriem: “Nedzimuša bērna dzīvība ir dzīvība no ieņemšanas brīža līdz piedzimšanas dienai.” Tātad faktiski jebkura sieviete tūlīt pēc dzimumakta var pateikt, ka viņa jau ir stāvoklī un ka šis viņas auglis ir aizsargājams.

Otrajā likumprojektā ir sekojoši panti: “Valsts ir atbildīga par jebkura cilvēka dzīvību un veselību no olšūnas apaugļošanas brīža.” Nākošais: “Grūtniecības pārtraukšana ir noziegums, kas kvalificējams pēc Latvijas Kriminālkodeksa attiecīgajiem pantiem, kuri aizsargā cilvēka dzīvību, veselību un attīstību.” Tātad jebkurā gadījumā, ja tiek izdarīts aborts, ārsts ir tiesājams par slepkavību, un tāpat arī māte ir tiesājama par slepkavību. Bet ir arī atruna: Grūtniecību drīkst pārtraukt gadījumos, lai novērstu bērna piedzimšanu, kurš ieņemts Latvijas Kriminālkodeksa nodaļas “Noziegumi pret personām...” un tā tālāk; respektīvi, ja sieviete ir izvarota, tad tādā gadījumā grūtniecību drīkst pārtraukt. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja tiešām būs kāda meitene, kura tiešām vēlēsies šo grūtniecību pārtraukt, tad viņa atradīs kādu vīrieti, kuru apvainos izvarošanā. Vai tādā gadījumā nesāksies tas, kas notiek Polijā, ka sievietes brauc uz citām valstīm izdarīt abortus, vai arī būs tas, ko mēs jau kādreiz esam pieredzējuši, - būs ļoti daudz kriminālo abortu, no kā ies bojā mātes. Vārdu sakot, vēlme sadalīt šo likumu divās daļās nozīmētu tendenci atkal Latvijā ieviest abortu aizliegumu. Es negribētu, lai mēs diskutētu par šādām lietām, jo šī pieeja tiešām ir arhaiska, un abortu aizliegums nekādā gadījumā nesasniegs to, par ko šie cilvēki, kas to ierosina, domā. Ir jānodarbojas ar izglītošanu!

Tāpēc es gribu ierosināt to, ko teica Makarova kungs, - likumprojektu atbalstīt, pieņemt pirmajā lasījumā un noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1.februārim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Izšķirsim šo jautājumu balsojot! Mēs balsosim par likumprojektu “Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums”. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 29, atturas - 29. Lēmums nav pieņemts. 

Sēdes vadītājs. Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Darba devēju organizāciju un to apvienību likums”. Es atvainojos , deputāti ir pieteikušies debatēs.

Aivars Tiesnesis. Lūdzu! Tātad - kļūda! Neviens debatēs nav pieteicies. Šis jautājums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts. Tālāk - par atbildīgo komisiju. Par atbildīgo komisiju vēlas runāt Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, bet par otro komisiju - Sociālo un darba lietu komisiju.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad atbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet likumprojekts tiek nodots arī Sociālo un darba lietu komisijai. Tādā gadījumā mums atbildīgajai komisijai ir jautājums par termiņiem, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņ š. 15.decembri lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. 15.decembrī beigsies priekšlikumu iesniegšana. Iebildumu nav. Balsot nav nepieciešams. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) sadarbības memorandu”. Iesniedzis Ministru kabinets. Neviens runāt nevēlas par šo jautājumu. Iz šķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Atbildīgā komisija varētu būt (vismaz agrāk tā bija) Ārlietu komisija. Tātad tā varētu būt Ārlietu komisija. Vai Krasta kungam nav iebildumu? Vai ir kādi citi priekšlikumi? Vai kāda cita komisija arī vēlas skatīt šo jautājumu? Nē. Tātad, ja iebildumu nav, lēmums ir pieņemts. Atbildīgā ir Ārlietu komisija. Kā ir ar priekšlikumu iesniegšanu, Krasta kungs?

Vārds Krasta kungam!

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

7 dienas.

Sēdes vadītājs. Tātad tas ir 10.decembris. Vai nav iebildumu? Iebildumu nav. 10.decembris ir priekšlikumu iesniegšanas datums. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais jautājums (pēc sākotnējās numerācijas) ir 29. punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””.

Anna Seile vēlas runāt par š o jautājumu. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ievērojusi š o likumprojektu darba kārtībā, izskatīja to savā sēdē, jo jau tūlīt pēc 7.Saeimas ievēlēšanas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija apsvēra iespēju turpināt virzīt tālāk šo likumprojektu, kurš līdz šim tika skatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet tā izskatīšana nebija pabeigta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā pirmajā sēdē bija pieņēmusi lēmumu - tālāk nevirzīt šo likumprojektu. Tagad tas ir parādījies kā Ministru kabineta iesniegts likumprojekts.

Kāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija arī vakardienas sēdē neatbalstīja šā likumprojekta nodošanu komisijām? Gluži vienkārši tāpēc, ka šo likumprojektu bija sagatavojusi Ekonomikas ministrija un toreizējais ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs. Tā koncepcija bija tāda, ka, privatizējot uzņēmumus, var pieļaut maksāšanas līdzekļu maiņu, nosakot, ka daļu var maksāt arī sertifikātos. Tas izraisīja sabiedrībā ārkārtīgi lielu uzmanību, es teiktu - pat sašutumu. Visa tā rezultātā Ministru kabinets atkārtoti izskatīja šo likumprojektu, kurš jau bija nodots Saeimas komisijām, un sagatavoja savus priekšlikumus otrajam lasījumam, kuri tiešām izlaboja un novērsa dažādus pārpratumus, kas bija radušies sakarā ar maksāšanas līdzekļu maiņu.

Taču tagad, nododot komisijām, ir iesniegts tikai šis pirmais likumprojekta variants, bet par otro nav nekādas runas. Mums nav arī ziņu, vai jaunais - 7.Saeimas apstiprinātais Ministru kabinets atbalstīs šos grozījumus, ko 6.Saeimas Ministru kabinets solīja nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka šādu kārtību: šodien noraidīt šo likumprojektu, nenodot to izskatīšanai komisijām, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā es izsaku uzņēmību šo likumprojektu sagatavot kā komisijas likumprojektu, jo tā sagatavošanā aktīvi piedalās Ekonomikas ministrija un dažādi Ministru kabineta pārstāvji, lai veicinātu tā ātrāku pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Bet šādu nesagatavotu, faktiski sabiedrībā noraidītu likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka neatbalstīt. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Kaut arī komisija ierosina to neatbalstīt, mums tomēr ir nepieciešams balsojums, jo jautājums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Tas ir darba kārtības 29. jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 67, atturas - 10. Lēmums nav pieņemts, un attiecīgi likumprojekts netiek turpināts skatīt.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Patērētāju tiesību aizsardzības likums”. Debatēs neviens pieteicies nav. Iz šķirsim jautājumu balsojot! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Kura komisija varētu būt atbildīgā? Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija atbildīgā. Tātad iebildumu nav? Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Ir vai nav Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija? Ja iebildumu nav, tad, lūdzu, par to, kad iesniedzami priekšlikumi! Lūdzu - Kārlis Leiškalns!

K. Leiškalns (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Augsti godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lū dz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 15.decembri.

Sēdes vadītājs. Termiņš - 15.decembris. Vai ir citi priekšlikumi? Vai ir iebildumi? Lēmums ir pieņemts.

Nākošais likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Iesniedzis Ministru kabinets. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pie ņemts.

Atbildīgā komisija, vismaz iepriekš , bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Seiksta kungs, vai tā ir? Vai ir kādi iebildumi pret Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju kā atbildīgo komisiju? Nav. Paldies. Kā būs ar priekšlikumu iesniegšanu? Es atvainojos! Lagzdiņa kungs, lūdzu! No vietas.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Tā kā grozījumi šajā likumā ir saistīti ar grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kam mēs par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteicām 15.decembri, tad es lūdzu noteikt arī šim 15. decembri.

Sēdes vadītājs. Tātad 15. decembris. Vai atbildīgajai komisijai nav iebildumu? Nav. Nevienam citam arī nav iebildumu. Tiek pieņemts 15. decembris. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Fizisko personu datu aizsardzības likums”. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 23, atturas - 1. Lēmums ir pie ņemts. Mēs tātad turpināsim izskatīt šo likumprojektu. Arī tas ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Par atbildīgo komisiju. Juridiskā komisija. Vai nav iebildumu? Nav. Paldies. Kā būs ar priekšlikumu iesniegšanu uz otro lasījumu? Es atvainojos, Muciņ a kungs! Tātad paliek 15.janvāris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekš likumu nav. Iebildumu nav. Tātad lēmums ir pieņemts.

33. punkts (pēc sākotnējās darba kārtības) ir likumprojekts “Nacionālo bruņoto spēku likums”. Iesniedzis Ministru kabinets. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Es atvainojos, kolēģi! Tieši tajā brīdī, kad es to teicu, Juris Dobelis nospieda pogu un pieteicās debatēs.

Juris Dobelis. Lūdzu! Atsaukt balsošanas režīmu! Es atvainojos! Tātad debatēs var runāt 15 minūtes. Juris Dobelis nevēlas sākt runu pirms pārtraukuma, tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma. Mēs apstājāmies pie 32.punkta.

Pirms mēs sākam reģistrāciju, kas mums jāizdara ar kartītēm, būs daži paziņojumi.

Pirmais paziņojums. Ingrīda Ūdre. Lūdzu!

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tiek veidota Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupa. Lūdzu interesentus, kas vēlētos tur piedalīties, uz piecām minūtēm sapulcēties Dzeltenajā zālē!

Sēdes vadītājs. Tātad Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupa pulcēsies Dzeltenajā zālē. Tiksimies uzreiz pēc starpbrīža pasludināšanas.

Cileviča kungam vārds paziņojumam. Lūdzu!

B.Cilevičs (POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupas sanāksme notiks tūlīt pat, pirmajā starpbrīdī, Sarkanajā zālē. Iesaku, ja kāds grib, piedalīties sadarbības grupas darbā. Tiekat laipni lūgti! Paldies.

Sēdes vadītājs. Cileviča kungs! Es atvainojos! Lieta ir tāda, ka man ir jāvada abas šīs sēdes. Tā ka varbūt jūs varētu sākt darbu vismaz 5 minūtes pēc tam. Tātad, ja uzreiz sanāk šī Latvijas un Krievijas sadarbības grupa, tad jūs varētu pulcēties, teiksim, 10.35, lai es varētu vienkārši sākt vadīt šo sēdi. Tātad 10.35 minūtēs Sarkanajā zālē pulcējas Latvijas un Izraēlas sadarbības grupa. Paldies.

Atis Slakteris. Lūdzu!

 

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde notiks šajā pārtraukumā, tāpēc lūdzu sapulcēties priekštelpā pie Prezidija. Acīmredzot priekštelpā pie Prezidija tāpēc, ka pārējās telpas jau ir aizņemtas 

Sēdes vadītājs. Arī Dzintaram Ābiķim būs paziņojums. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt starpbrīdī komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Paldies. Tagad reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Boriss Rastopirkins, Egils Baldzēns, Gundars Bojārs, Aija Barča, Jānis Gaigals, Andrejs Panteļējevs, Valdis Birkavs, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Jēkabs Sproģis, Andris Šķēle, Romāns Mežeckis, Ģirts Valdis Kristovskis, Juris Sinka un Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Paldies. Starpbrīdis. Darbu atsāksim pulksten 11.00.

 

(S t a r p b r ī d i s )

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekš sēdētāja biedrs

Indulis Bērziņš.

 

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi un kolēģes, ieņemsim savas vietas! Turpināsim sēdi.

Darba kārtības jautājums nr. 33 ir likumprojekts “Nacionāl o bruņoto spēku likums”. Debatēs pieteicies Juris Dobelis. Lūdzu!

 

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vispirms es uzsvēršu to, ka šo projektu vajadzētu virzīt tālākai izskatīšanai, jo diemžēl jautājumi, kas ir saistīti ar šo likumprojektu, ir pārāk sasāpēju ši. Taču vēlos tūlīt piebilst, ka attiecībā uz otro lasījumu šeit būs nepieciešami nopietni labojumi, kas varētu skart vienu otru pilnīgi konceptuālu jautājumu, jo likums ir iznācis tāds krietni pavārgs. Ir savi iemesli, kāpēc tas tā ir noticis. Taču patlaban nav jārunā par šiem iemesliem, bet ir jārunā par to, kas te būtu jāpārskata un kā tas iekļaujas kopējā ainā, tajā ainā, kas skar mūsu Nacionālos bruņotos spēkus.

Mēs labi zinām to, ka gadiem ilgi nav kārtības ne Aizsardzības ministrijā, ne Nacionālajos bruņotajos spēkos. Un varam tikai to labāko novēlēt jaunieceltajam aizsardzības ministram, kuru raksturo vislabākie rādītāji - pieredze, zināšanas, enerģija un arī ļoti piemērotais vecums šim amatam. Bet m ūsu uzdevums šeit, Saeimā, ir palīdzēt ar likuma sakārtošanu aizsardzības ministram, lai viņam ir vieglāk runāt par Nacionālo bruņoto spēku sastāvu un par visu to, kas ir ar tiem saistīts, ieskaitot valsts budžetu.

It kā neviens te neiebilst, nu vismaz gandrīz neviens, pret vienu no mūsu pamatnostādnēm - pret valsts drošības saistīšanu ar virzību uz NATO . Bet, ja mēs runājam par to, tad ir jābūt galīgi skaidrai ainai, kas skar mūsu Nacionālo bruņoto spēku sastāvu, atsevišķo struktūrvienību saistību, un ir jāņem vērā arī valsts budžets.

Tagad runāsim par šīm struktūrvienībām, pieskaroties konkrētajam likumprojektam. Šeit ir šis mūžīgais jautājums par divām lietām - par Militāro policiju un par Drošības dienestu. Militāro policiju veidojot, bija paredzēts cits attīstības ceļš. Šis veidojums draudēja izvērsties par ārkārtīgi plašu, tādu, kurā būtu iekļautas vairākas struktūrvienības, un vēl joprojām šis jautājums nav līdz galam skaidrs. Vēl mazāk skaidrības šodien ir par to, kas notiks ar Drošības dienestu tālāk. Jo šodien Drošības dienests, kura pienākumos ietilpst gan Saeimas, gan Valsts prezidenta darbības nodrošināšana, faktiski ir iekļauts Nacionālajos bruņotajos spēkos, kur tam īsti vietas nebūtu. Jo Drošības dienesta pārstāvji nav ierindas karavīri, šie cilvēki ir reizē arī tie, kas piekļūst dažāda veida informācijai, kas ir saistīta ar valsts politisko dzīvi, ar Saeimu, ar Saeimas apmeklētājiem, ar visu to, kas saista Saeimu un Valsts prezidentu, ar dažādām personām un dažādiem notikumiem.

Šinī brīdī Drošības dienests ir iekļauts NBS, un, runājot par valsts budžetā paredzēto attiecīgo nacionālā kopprodukta procentu, kurš jau tā ir zems, ir jāteic, ka šajā procentā ietilpst arī tā nauda, tie līdzekļi, kas ir paredzēti Drošības dienestam. Tad, kad mēs runājam ar ārvalstu pārstāvjiem, ar ekspertiem no NATO un ar citiem militārajiem ekspertiem, mēs gribot negribot skaram šo nacionālā kopprodukta procentu, ko iestrādā budžetā. Latvijai šajā gadā tas bija ārkārtīgi zems - 0,67. Viszemākais no visām valstīm, kuras vēlas iet uz NATO pusi vai kuras tur jau ir. Pie tam krietni zemāks.

Tagad it kā būtu iespējas šo procentu paaugstināt līdz 1, un šis 1% tagad tiek pieminēts mūsu sarunās. Un tā kā tā šajā 1% pietiekami lielu daļu aizņem līdzekļi, kas skar Drošības dienesta darbību.

Vēl bez tam, ja ir runa par mūsu NBS darbību miera apstākļos, ir jāteic, ka tomēr ir savādi, ka Drošības dienesta funkcijas ir tuvas tām, kas ir visiem pārējiem militārajiem formējumiem. Līdz ar to jau skaidri parādās jautājums, ka ir nepieciešamas izmaiņas likumā, lai skaidri iezīmētu Drošības dienesta vietu. Aizsardzības un iekš lietu komisijā jau bija vakardienas sēdē runa par šo jautājumu, un šķiet, ka pamatnostādne mums bija līdzīga - tā bija tāda, ka ir nepieciešams labojums likumā un ir nepieciešama īpaša attieksme pret budžetu, ja ir runa par Drošības dienestu. Šī summa, kas skar Drošības dienesta darbību, nedrīkst būt automātiski ietilpināta kopīgajā summā, kas ir nepieciešama NBS. Tajā summā, par kuru runāsim, ejot uz NATO. Ir savādi, ka mēs ilgus gadus runājam vienu, bet praktiski redzam kaut ko pavisam citu.

Es šodien nerunāšu par dažiem apakš jautājumiem, par kuriem būs nepieciešams domāt, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam. Šodien mans galvenais uzdevums ir cits: ievērojot to, ka jebkur š no simts Saeimas deputātiem ir atbildīgs par jebkuru stratēģisko virzienu valstī un ka tomēr katram, balsojot par vai pret kādu projektu, vajadzētu saprast, ko tas dos vai nedos, es aicinu vismaz daļu no Saeimas deputātiem rūpīgi pārskatīt š o projektu, par kuru mēs varētu nobalsot šodien un to pieņemt pirmajā lasījumā, un attiecībā uz otro lasījumu iesniegt savus konceptuālos priekšlikumus. Diemžēl šajā projektā nav patlaban ietvertas visas konceptuālās nostādnes, vismaz tādas, kuras paliek nemainīgas.

Aicinu ļoti nopietni strādāt pie šī likumprojekta, jo tas ir viens no galvenajiem tajā nozarē, kura skar mūsu valsts aizsardzību un mūsu valsts drošību. Tas faktiski ir viens no galvenajiem pamatlikumiem šajā sistēmā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas likumprojekts, kas ir mums izdalīts, ir tik tiešām “apgriezts”... Tas nav pilnvērtīgs, un vispār to nevar pieņemt tādu, kāds tas ir pašreiz.

Kas ir par lietu? Kā tad izskatās mūsu Nacionālie bruņotie spēki, ja mēs uz tiem paskatāmies?

Pirmkārt, komplektācija. Nu, ja mēs jau sākam, kā saka, atpirkt savus dēlus vai radiniekus no dienēšanas un gribam, lai vi ņi nedienētu armijā, tas nedara godu Latvijas iedzīvotājiem un tiem jauniešiem, kuri negrib dienēt armijā. Bet kāpēc negrib dienēt armijā? Tajā taču kārtības nav. Nav pat minimālās kārtības. Un kas pie tā ir vainīgs? Tā ir tā lieta, ka komandējošais sastāvs un visi tie, kas vada mūsu armijas apakš vienības, nav kompetenti cilvēki. Es atvainojos, bet, ja piecu gadu laikā komandieris no zaldāta kļūst par pulkvedi vai par apakšpulkvedi, tad, protams, mēs varam gaidīt visu ko. Un arī to, kas, kā mēs redzējām, notika ar Alūksni.

Nākamais jautājums. Mūsu armija - tas ir Latvijas Republikas spogulis. Taču, ja mēs paskatāmies uz mūsu armijas pārstāvjiem, kad viņi parādās pilsētā un staigā visdažādākajās formās, visdažādākajā apģērba nēsāšanas kārtībā, tad, es atvainojos, vienu otru reizi tik tiešām ir kauns skatīties. Un nav jau brīnums, ka viņus vēl nofotografē un vēl parāda, kā saka, citā veidā.

Tāpēc man ir priekš likums. Piedodiet, kolēģi, tas likums ir jāpārstrādā, un tam ir jāpievērš daudz lielāka vērība. Tā ir viena lieta. Otra lieta - sastāva komplektēšana un komandējošais sastāvs... Arī tas jautājums ir jāpārskata. Un trešais - mēs armijai izlietojam finansiālos līdzekļus, bet, es atvainojos, jūs visi redzat, ka pa pilsētu braukā tie metāla “zārki”... Nekā citādi nevar nosaukt tās mašīnas, kurām tika izlietota mūsu naudiņa, m ūsu cilvēku naudiņa, kura bija sagādāta armijas vajadzībām. Diemžēl tā tika izlietota pavisam citām vajadzībām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais runās Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Neap šaubāmi, taisnība ir tiem cilvēkiem - gan Jurim Dobelim, gan Leonam Bojāram -, kas pamatoti kritizē šo likumu. Tas tik tiešām ir ļoti, ļoti vājš, un m ūsu komisija aktīvi diskutēja par šī likuma tālāko likteni un nonāca pie slēdziena, ka tāds likums ir vajadzīgs, bet ir ļoti nopietni jāsagatavojas otrajam lasījumam tāpēc, ka nevar pieņemt Nacionālo bruņoto spēku likumu, neskatot šo likumu kontekstā ar visiem pārējiem normatīvajiem aktiem. Mums komisijā ir jāizskata gan Mobilizācijas likums, gan likums... gan arī jautājums par to, vai ir nepieciešams vēl atsevišķs likums par Aizsardzības spēkiem. Un tā tālāk. Tieši tāpēc es komisijas vārdā aicinu visus deputātus nopietni strādāt pie šī likuma tālākā likteņa un, mazliet apsteidzot notikumus, aicinu par atbildīgo komisiju noteikt Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Un ierosinu, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būtu līdz 29. janvārim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais runās Juris Dalbiņš. 

J.Dalbiņ š (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Pilnīgi piekrītu iepriekšējiem runātājiem. Taču es vēlētos vērst mūsu visu uzmanību uz vienu lietu - ka, izsakot tiešām nopietnus pārmetumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, arī mums, cienījamie deputāti, ir jāuzņemas sava daļa atbildības par šobrīd radušos situāciju. Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka tie “zārki”, kuri braukā pa Latvijas ceļiem un pa Rīgas pilsētas ielām, nav gādāti par mūsu valsts līdzekļiem, tie mums tiešām ir atvesti, lai mūsu armijai būtu vispār ar ko braukt. Nu tādi ir jāpieņem, jo dāvinātam zirgam zobos neskatās.

Es aicinu atbalstīt Aizsardzības un iekš lietu komisijas ierosinājumu par šī likuma nopietno izskatīšanu un tā nepieciešamību un lūgtu jūs visus, cienījamos deputātus, tomēr beidzot ļoti stingri pievērsties Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, un kopīgiem spēkiem mēs šo lietu sakārtosim.

 

Sēdes vadītājs. Paldies. Oskars Grīgs.

 

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es aicinu novirzīt šo likumprojektu uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju un pārtraukt debates. Kad mēs šo likumprojektu apspriedīsim Aizsardzības un iekšlietu komisijā, es ļoti lūgtu aktīvi piedalīties šā likumprojekta pantu papildināšanā, labošanā. Un vispār vajadzētu tad padomāt par mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kopumā un šīs savas domas ielikt šajā likumprojektā. Jo likumprojekti vien jau nevar atrisināt armijas problēmas, bet var daudzējādā ziņā sakārtot š o sistēmu.

Es aicinu deputātus nobalsot par likumprojekta nosūtīšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

 

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu “Nacionālo bruņoto spēku likums”. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts ir pieņemts.

Šeit jau izskanēja priekšlikums šo likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un šo komisiju noteikt par atbildīgo. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Paldies. Un Ādamsona kungs izteica vēlmi, lai priekš likumi tiktu iesniegti līdz 29.janvārim. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Arī šoreiz citu priekšlikumu nav. Balsot nav nepieciešams. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 34.jautājums - likumprojekts “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums”. Bet Prezidijs ir saņēmis, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izslēgt šo jautājumu no darba kārtības. Vai kolēģiem ir iebildumi pret komisijas lūgumu? Nav iebildumu. Lēmums ir pieņemts. Šis likumprojekts ir izslēgts no darba kārtības.

Nākamais ir darba kārtības 35.jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. Arī šajā gadījumā, balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicina Saeimu šodien izslēgt šo jautājumu no izskatāmo jautājumu loka. Vai ir iebildumi pret komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Balsot nav nepieciešams. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 36.jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par telekomunikācijām””. Arī šoreiz komisija, balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz šo likumprojektu izslēgt no 3.decembra sēdes darba kārtības. Vai kolēģiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Balsojumu neviens neprasa. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir darba kārtības 37.jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Debatēs par šo jautājumu ir pieteikušies vairāki deputāti. Atklājam debates. Egils Baldzēns. Lūdzu! (Starpsauciens: “Vai tad nebija priekšlikums arī izslēgt?”)

Es ļoti atvainojos! Man saka priekšā, ka pieci deputāti iesnieguši lūgumu izslēgt no darba kārtības arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (Starpsauciens: “Nolasīt, kuri iesnieguši priekš likumu?”) Tie ir deputāti Imants Stirāns, Kārlis Leiškalns, Andris Bērziņš, Arnis Kalniņš un Ingrīda Ūdre. Tā tas ir. Es nekļūdījos.

Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Ir iebildumi. Tātad balsosim. Viens drīkst runāt “par”, viens - “pret”. Lūdzu, Baldzēna kungs! Jūs runāsiet “pret”? Skaidrs, tātad runājiet pret tā izskatīšanu. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu paskaidrot sociāldemokrātu nostāju. Kāpēc mēs negribētu šo likumprojektu šodien izskatīt? Tāpēc, ka šā vai tā jautājums par privatizācijas sertifikātiem ir ļoti nopietns un mums tomēr vajadzētu izšķirties par to, cik naudas to kompensācijai mēs varam reāli iedot jau nākamā gada budžetā un cik pēc tam. Jo summa ir pietiekami apjomīga - 18,7 miljoni. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Kāpēc tieši tā? Tāpēc, ka mums jau būs jānosaka arī šīs prioritātes nākamā gada budžetā. Sociāldemokrāti ir jaunajam Ministru kabinetam iesnieguši savus vadmotīvus, tos mēs esam iesnieguši arī presei un citām politiskajām partijām. Mēs savas prioritātes jau esam tā vai citādi noteikuši. Un mēs uzskatām - ja mēs visu mēģināsim ietvert jau 1999.gada budžetā, tad mums būs lielas problēmas, lai konsekventi īstenotu Izglītības likumu. Lai skolotājiem alga par vienu slodzi tiešām sasniegtu divas minimālās algas. Lai īstenotu arī jautājumu par atalgojumu bērnudārzu audzinātājām. Lai 2000.gada 1.janvārī varētu tā vai citādi atrisināt arī jautājumu par medmāsām, lai viņas varētu algā saņemt pilnu iztikas minimumu. Protams, tā ir politiska iz šķiršanās - kuram ko dot vispirms. Mēs respektējam katras politiskās partijas vēlmi atbalstīt tās sabiedrības grupas intereses, kura, teiksim, vairāk ir atbalstījusi šīs politiskās partijas vēlēšanu kampaņā. Bet mēs nekādā ziņā nedrīkstētu atļauties pārāk augstu populismu un realitātes izjūtas zaudēšanu attiecībā uz to, ko mēs varam ietvert 1999.gada budžetā. Un tāpēc es atgādināšu arī to, ka mums būs tā vai citādi jākāpina arī minimālās algas; sociāldemokrāti arī iestājas par to, ka 2000.gada 1.janvārī... runā ne tikai par nākamā gada janvāri... Arī tam vajadzēs līdzekļus. Vecuma vidējā pensija... Tas pats attiecas uz jautājumu par tautsaimniecībā strādājošo algām atbilstoši darba ražīguma kāpumam. Tas ir tas motīvs, kāpēc sociāldemokrāti uzskata, ka bez Finansu ministrijas zināmas rekomendācijas... to tā vai citādi, daļēji vai pilnīgi atbalstot... es domāju, ka, daļēji atbalstot, mums pēc tam nākamajās sēdēs ir jāizšķiras par to, ka mēs risināsim š o jautājumu, cik līdzekļu dot politiski represētajiem pašreiz un cik - vēlāk.

Paldies par uzmanību.

 

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Pirms dot vārdu Annai Seilei, kura ir pieteikusies šajā gadījumā runāt “par”, tātad pretēju viedokli paust, es gribu vienkārši atgādināt, ka gan iepriekšējos trīs gadījumos, gan arī šajā konkrētajā gadījumā izslēgt no darba kārtības - tas nozīmē atlikt šī jautājuma izskatīšanu līdz nākamajai sēdei.

Vārds Annai Seilei.

 

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es runāju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā un varu jūs informēt par to, ka arī šajā gadījumā Tautsaimniecības komisija sanāca kopā un izskatīja jautājumu, vai virzīt no komisijas šo likumprojektu tālākai izskatīšanai Saeimā vai atlikt tā izskatīšanu. Tautsaimniecības komisija savā pirmajā sēdē pieņēma saprātīgu lēmumu noklausīties Ekonomikas ministrijas pārstāvi un Finansu ministrijas pārstāvi un pēc tam lemt jautājumu par šī likumprojekta tālāku virzīšanu. Kamēr mēs gaidījām vienu vai otru slēdzienu, darba kārtībā parādījās Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts. Ministru kabinetam bija divas izvēles - vai nu virzīt šā likumprojekta tādu variantu, kādā Ministru kabinets bija iesniedzis... tur tiešām bija ļoti daudz labojumu, kas nepieciešami tiesību sakārtošanas jomā, lai aizbildņi un aizgādņi varētu rīkoties ar savu aizbilstamo sertifikātiem, un arī dažādi citi jautājumi... Bet Ministru kabinets atsūtīja tādu variantu, kādu Saeima bija izskatījusi pirmajā lasījumā, apvienojot abus likumprojektus, ko bija iesnieguši Naglis, Kļaviņš , Kreituss, “Latvijas ceļa” deputāts Ābele un deputāts Čerāns. Priekš vēlēšanu periodā cilvēki tika ārkārtīgi satraukti, un viņiem tika jau klaji paziņots, ka būs politiski represētajām personām sertifikātu dzēšana par ieslodzījumā pavadītajiem gadiem. Tagad Tautsaimniecības komisija, atkārtoti iepazinusies ar šī likumprojekta saturu un arī ar Ekonomikas ministrijas iesniegtajiem paskaidrojumiem par to summu lielumu, kādas būtu nepieciešamas, lai realizētu šo politiski represētajām personām ļoti labvēlīgo lēmumu, nolēma to atbalstīt. Jo, ja jau mūsu valdība ir izšķīrusies par tādu soli - būt labvēlīgai pret politiski represētajām personām -, tad acīmredzot prioritāte budžetā būtu jāatrod tieši šiem līdzekļiem. Ja pašreiz visiem politiski represētajiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu, atmaksātu šo naudu par izsniegtajiem sertifikātiem, šī summa būtu apmēram 18 miljoni latu. Te nu es gribu teikt, ka ļoti daudziem zemes īpašniekiem mēs esam parādā par sertifikātu apmaksu naudā. Pašlaik tiek apmaksāti sertifikāti tikai 75 gadu vecumu un arī lielāku vecumu sasniegušiem cilvēkiem. Jaunākiem tie netiek apmaksāti. Pašiem bijušajiem īpašniekiem un politiski represētajiem viņu mantiniekiem... Pārējām kategorijām šo sertifikātu dzēšana paliek uz nākamā gada budžeta rēķina.

Bet tagad - par tiem 18 miljoniem. Protams, šeit var būt ļoti dažādi varianti. Likumprojektā ir iestrādāts, ka Ministru kabinets var noteikt kārtību un apjomus šo sertifikātu apmaksāšanai. Likumprojektā nav pateikts, vai apmaksā pilnīgi visus sertifikātus. Ministru kabinets šādu kārtību varētu izstrādāt. Problēmu, bez šaubām, ir daudz, jo dažas politiski represētās personas pensijas vecumu sasniegtu pēc tā perioda, kad sertifikāti Latvijas Republikas teritorijā beigs darboties. Ko darīt ar tiem? Arī šie jautājumi ir ārkārtīgi smagi. Tomēr komisija pēc ilgām un grūtām debatēm un ar diezgan lielu balsu pārsvaru atbalstīja šī likumprojekta tālāku virzīšanu. Tāpēc, ka cilvēki ir satraukušies, viņi ir sapratuši, ka viņiem šādi sertifikāti pienākas. Tas ir vissvarīgākais motīvs, kāpēc gan apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, gan arī Tautsaimniecības komisija nolēma virzīt šo likumprojektu tālāk. Tas ir tas fakts, ka cilvēki ir sākuši atpirkt atpakaļ šos sertifikātus (to pieļauj likums par sertifikātiem), ja viņi tos jau ir ieguldījuši kādā citā darījumā. Lūk, tā ir tā problēma. Tomēr, ņemot vērā to, ka politiski represētās personas, it sevišķi tad, ja tās ir sasniegušas pensijas vecumu... Es iesaku nodot šo likumprojektu komisijām un rūpīgi izvērtēt, un, ja valdībai būs kādi citi priekš likumi vai grozījumi un ja tā jutīs, ka nevar šo summu segt, tādā gadījumā mēs gaidīsim Ministru kabineta priekšlikumus, kurus apskatīsim, izskatot šo likumprojektu turpmākajos lasījumos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jāpieņem lēmums par šo iesniegumu - tiek lūgts iz ņemt no Saeimas 1998.gada 3.decembra sēdes darba kārtības šo likumprojektu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 32, atturas - 2. Likumprojekts no šīsdienas darba kārtības tiek izņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”. Cienījamie kolēģi, sakarā ar to, ka šis likumprojekts nav izskatāms pēc būtības, jo uz šo likumprojektu neattiecas Kārtības ruļļa 39.pants... Jā, cienījamie kolēģi, es ļoti atvainojos... Tātad ir runa par 39.jautājumu - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”. Uz šo likumprojektu neattiecas Kārtības ruļļa 39.pants, jo šis ir mūsu pieņemts likumprojekts, nevis likumprojekts, kuru ir sākusi izskatīt iepriekšējā Saeima. Mums būtu jālemj par tā izskatīšanas turpināšanu un vienlaicīgi jābalso par tā izskatīšanu pirmajā lasījumā. Tad šo jautājumu nevar izskatīt atbilstoši Kārtības rullim, tas jāizņem no darba kārtības.

Un tagad ar jūsu atļauju es atgriezīšos pie iepriekšējās darba kārtības 38.punkta - pie likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Atklājam debates. Roberts Zīle. Lūdzu!

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Šis tātad ir iepriekšējā Ministru kabineta, ja tā var izteikties, iesniegtais projekts, kurš gan no pirmā lasījuma, ko Ministru kabinets savā laikā bija iesniedzis Saeimā, otrajā lasījumā ir pārvērties līdz nepazīšanai. Tātad varētu teikt tā, ka pie pogas ir pie šūts mētelis, un tagad tas tiek uzskatīts par Ministru kabineta projektu.

Es atzīšos, ka, nosūtot no Ministru kabineta šos likumprojektus uz Saeimu, kurus vajadzētu atjaunot, pārņemot no 6.Saeimas, netika izdarīta rūpīga analīze, kādi priekšlikumi ir parādījušies uz otro lasījumu.

Vēl es gribētu atgādināt kolēģiem to, ka jau trīs likumprojekti ar grozījumiem likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” ir iesniegti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un jebkuru no šiem izskatāmajiem ir iespējams iestrādāt kā priekšlikumu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to arī darīs. Taču, lai nepadarītu absurdu faktiski šo “pogas un mēteļa” situāciju, es aicinātu neatbalstīt šā likumprojekta tālāku virzību, jo mēs no šā projekta iestrādāsim visus priekš likumus, kas ir lietderīgi, attiecīgajos trijos citos, kas jau ir nosūtīti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl  inī gadā ir atlicis tīri maz laika, un mēs jau skaitām dienas pēdējā mēnesī. Mēs nemeklēsim tagad vainīgos, kāpēc šīs izmaiņas varbūt nebija korekti izstrādātas, - vai pie tām nebija piestrādāts vai tām netika pievērsta īsta vērība. Taču lieta tāda, ka no 1.janvāra sākas jaunais budžeta gads, tāpēc mums ir jāpadomā par to. Līdz ar to visas tās izmaiņas, kas ir izvirzītas, kas ir jārisina un kas ir vajadzīgas tautsaimniecībā mūsu iedzīvotājiem, mums tomēr ir jārisina. Tāpēc es domāju, ka tas likumprojekts ir jāatbalsta, tam vienīgi vēl ir jāpiešķir steidzamība.

Sēdes vadītājs. Paldies. Par izskatīšanu steidzamības kārtībā mēs lemsim pēc tam, kad tiks izlemts, vai šo likumprojektu mēs turpināsim izskatīt un attiecīgi pieņemsim pirmajā lasījumā.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (savienības “Latvijas ceļš” frakcija).

Augsti godātie deputāti! Paradoksālā kārtā muita acīmredzot ir tā tēma, kas visvairāk interesē 7.Saeimu, jo šobrīd 7.Saeimas darba kārtībā ir četri atvērti likumprojekti tieši par šo tēmu. Tomēr es domāju, ka te šim jautājumam varētu pieiet dažādi. Varētu uzskatīt, ka pirmajā lasījumā likumprojekts jau ir izskatīts, un, ja mēs šodien atbalstītu esošo, tad pārējos, apvienojot tos vienā likumprojektā, varētu uzskatīt par priekš likumiem uz otro lasījumu. Tādējādi mēs būtu pagājuši labu gabalu uz priekšu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka attiecīgajā likumprojektā 6.Saeimas laikā izdevās panākt daudzu ievedmuitas tarifu samazinājumu precēm atbilstoši Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumam.

Tomēr jāteic, ka šajā likumprojektā 6.Saeimas laikā ir parādījušies arī tādi priekšlikumi, kuri ir definējami kā tā sauktie priekšvēlēšanu priekšlikumi. Tādējādi, nobalsojot šos priekšlikumus, kuri galīgi neatbilst Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, un nobalsojot par šo likumprojektu izskatīšanas turpināšanu 7.Saeimā, mēs šos starptautiskās saistības ignorējošos likumprojektus atbalstītu konceptuāli un arī pirmajā lasījumā. Tāpēc, tikai un vienīgi šā iemesla pēc, es jūs tomēr aicinu respektēt tos līgumus, kurus ir noslēgusi šī valsts, un balsot pret šā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 7.Saeimā. Es domāju, ka atbildīgā komisija apvienos atlikušos četrus vai trīs likumprojektus vienā. Un tie būtu šie jēdzīgie priekš likumi, ar kuriem labi tika galā 6.Saeima, kas tiktu tālāk izskatīti jau trijos lasījumos 7.Saeimā. Es domāju, ka tas būtu pats racionālākais.

Ja mēs runājam par valdības rīcību šajā gadījumā, tad jāteic, ka valdība - aizgājusī valdība - ir rīkojusies nepārdomāti, jo nav mēģinājusi iedziļināties likumprojektos, kurus tā nodod izskatīšanai nākamajai Saeimai. Tā ir absolūti vienaldzīgi izturējusies pret šo problēmu, ko pierādīja arī debates par 36.pantu. Arī tā sauktos priekš vēlēšanu un populisma apdvestos likumprojektus valdība ir ierosinājusi parlamentam izskatīt tālāk. Valdība šādā veidā nedrīkst rīkoties! Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis. Vai Godmaņa kungs runās Ministru kabineta vārdā vai kā deputāts? Kabineta vārdā. Lūdzu! Viena stunda.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Es nosaukšu divus ciparus. Man principā kā finansu ministram būtu svarīgi visu laiku ievedmuitas vai izvedmuitas tarifus celt uz augšu, jo fiskāli tas it kā dod efektu. Taču ir divi cipari, kurus minēšu, lai jūs saprastu. Iekšējais apgrozījums pirmajos 10 mēnešos ir bijis apmēram 880 miljoni latu. Tas ir viss, kas iekšēji apgrozās. Tajā skaitā preces un pakalpojumi. Eksports - nedaudz pāri miljardam. Tātad eksports ir lielāks nekā iekšējais apgrozījums. Es ceru, jūs jau zināt, kāda mums ir eksporta struktūra. Lielākoties, apmēram 35-36%, tie ir kokmateriāli. Nākamā pozīcija ir tekstilpreces, un tad, neap šaubāmi, ir arī pārtikas produkti.

Jebkurā gadījumā, ja ir runa par kāda muitas tarifa paaugstināšanu, tad ir jārēķinās ar to, ka automātiski sekos pretēja reakcija.

Un ir divas ļoti sliktas lietas. Pirmkārt, mēs dosim signālu, ka tas panākums, kas ir sasniegts iestājoties Pasaules tirdzniecības organizācijā, ir tikai tīri formāla lieta, jo mēs turpinām rīkoties pretēji šim principam. Tas būtu ārkārtīgi slikti, un to noteikti ieraudzīs.

Un, otrkārt, atcerēsimies šo proporciju. Mēs principā esam eksportētājvalsts daudz vairāk nekā patērētājvalsts. Un tāpēc jebkurā gadījumā, tiklīdz mēs kaut ko raujam tikai uz augšu, lai nelaistu iekšā kādu preci, mums ir jārēķinās, ka citi tūlīt pat spiedīs mums pretī, neļaujot mūsu prec i pārdot. Un tas “sitīs” ļoti daudzām sfērām, tajā skaitā ietekmējot arī eksporta līmeni, kopproduktu un arī tekošo kontu bilanci. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Modris Lujāns.

M.Lujāns (POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Klausoties Tautas frontes laika un Atmodas līderi Godmaņa kungu, es, protams, jutos dziļi iepriecināts. Biju iepriecināts par to, ka šinī Saeimā tiek proponēta kalpu teorija. Un viens no šīs proponēšanas ideologiem, iznāk, ir cienījamais finansu ministrs.

Būsim reālisti! Godmaņa kungs varēja pateikt atklāti: “Latvijā neēdīsim savu ražoto preci! Ēdīsim, piedodiet, somu margarīnu un citas preces!” Un tā ir šīs valdības un, piedodiet, arī iepriekšējās Saeimas taktika - paklanīties, nobučot roku un priecāties. Tas pats moments, par ko šodien un vakar, arī pagājušajā sēdē mēs runājām, ir attiecināms uz baļķiem.

Es, protams, saprotu somu un zviedru “labos” konsultantus, kas atbrauc uz Latviju un stāsta, cik Latvijā ir labi, ka ir vajadzība griezt kokus ārā. Tad vediet pie mums - uz Somiju! Taču tanī pašā laikā, piedodiet, piecos gados Latvija celulozes rūpnīcu nav spējusi atvērt. Un kāpēc? Tāpēc, ka eksistē noteikts somu un zviedru lobisms, kam nav vajadzīgs, lai, piedodiet, Latvijas papīrs parādītos pasaules tirgū. Visiem ir daudz izdevīgāk Latvijā atrast baļķus, bet mēs izzāģējam savu ekoloģiju. Somijā neviens neuztraucas par to, ka Somijā zāģē kokus ārā un dabu posta. Mēs darām to! Un, ja valdības pārstāvis ar mūsu rokām mēģina kārtējo reizi panākt Latvijai neizdevīgus momentus... Tāpat arī Birkava kungs ļoti lepojas, ka ar Pasaules tirdzniecības organizāciju ir noslēgts līgums. Taču mani konkrēti interesē, kādi plusi un kādi mīnusi būs Latvijas valstij... (Starpsauciens: “Izlasi!”) Piedod, Leiškalna kungs! Tev kā partijas biedram varbūt Birkavs kaut ko ir iesniedzis, bet man viņš neko nav iesniedzis, izņemot tikai likumu. Jā, es pameklēšu bibliotēkā... Tikai rodas jautājums: vai ministrs atbilst savam amatam, ja viņš nav spējīgs parlamentam pierādīt kaut kādas darbības vajadzību un valstisko izdevīgumu? Jo, piedodiet, es zinu to, ka Somijas vai Zviedrijas ministri “nolidos” no amata, ja viņi radīs kaut kādu neizdevīgumu savai valstij. Un arī kaut kādas labdarības un “humpalu” laiks ir beidzies!

Es aicinu parlamentu šinī gadījumā šo likumu nosūtīt uz komisijām. Patiešām, ja Ministru kabinets spēs pierādīt to, ka šis likums ir ļoti neizdevīgs Latvijai, Latvijas lauksaimniekiem, tad attiecīgi mēs to pēc tam arī noraidīsim. Taču pagaidām es attiecībā uz pirmo lasījumu aicinu vērsties pret šādu demagoģiju, ko atbalsta savienība “Latvijas ceļš ” un tās finansu ministrs. Es aicinu nostāties “pret” un atbalstīt šo likumu. Paldies.

 

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Izšķirsim jautājumu balsojot! Lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms atbilsto ši Kārtības rullim iz šķirsim jautājumu par šī likumprojekta izskatīšanu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 30, atturas - 8. Likumprojekts tiek izskatīts un pieņemts pirmajā lasījumā.

Desmit deputāti ir iesnieguši lūgumu izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu. Arī šis jautājums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 35, atturas - 15. Likumprojekts nav pieņemts kā steidzams. Tātad tas tiks izskatīts parastajā kārtībā.

Kādi ir priekš likumi par atbildīgo komisiju? Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Tiek ieteikta arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Tātad ir minētas divas komisijas. Kādi vēl ir priekšlikumi? Vai Eiropas lietu komisijai nav nekādas intereses šinī sakarā? Tiek ieteikta arī Eiropas lietu komisija. Tātad ir nosauktas trīs komisijas. Kura būs atbildīgā? Es atvainojos, par atbildīgo komisiju ir tikai divi priekš likumi - Tautsaimniecības komisija un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Par tiem nāksies balsot.

Cienījamie kolēģi! Vai nevienam nav iebildumu pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots trim komisijām, tas ir, Eiropas lietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības komisijai? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Ir divi priekšlikumi par atbildīgo komisiju - Tautsaimniecības komisija un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Par šiem priekšlikumiem balsosim to iesniegšanas secībā. Vispirms balsosim par Tautsaimniecības komisiju. Leiškalna kungs, es atvainojos, ir divi priekš likumi. Ir jābalso.

Pirmais priekšlikums - Tautsaimniecības komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 29, atturas - 11. Pieņemts. Tātad par atbildīgo ir atzīta Tautsaimniecības komisija.

Tautsaimniecības komisiju lūdzu nosaukt priekšlikumu iesniegšanas termiņ u. Lūdzu! Tautsaimniecības komisijas priekšsēdis Šķēles kungs. Lūdzu! Šķēles kungs runās no vietas. Es atvainojos, ieslēdziet Š ķēles kungam mikrofonu! Runās no vietas.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Piecas dienas. Tas ir 12.decembris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums - 12.decembris.

Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

20.decembris.

Sēdes vadītājs. 20.decembris. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Lūdzu, Zīles kungs! Lūdzu, ieslēdziet Zīles kungam mikrofonu, jo viņš runās no vietas. 10.janvāris - Zīles kunga priekšlikums.

Vairāk priekš likumu nav. Pārejam pie balsošanas. Izšķirsim šo jautājumu balsojot.

Vispirms balsosim par tālāko termiņu - 10.janvāri. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 39, atturas - 14. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais tālākais datums ir 20.decembris. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 31, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir līdz 20.decembrim. Paldies.

Nākamais ir darba kārtības 40.jautājums (pēc vecās numerācijas, jo 39.jautājumu, balstoties uz Kārtības ruļļa attiecīgo pantu, mēs izslēdzām, tas ir, neizskatījām pēc būtības). Darba kārtības 40.jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai””. Debatēs neviens pieteicies nav. Pieņemsim lēmumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Droši vien Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Balsot nav nepieciešams. Lēmums pieņemts.

Kā ir ar priekšlikumu iesniegšanu, Ādamsona kungs? (No zāles deputāts J.Ādamsons: “17.decembris”.) Priekšlikumus ierosina iesniegt līdz 17.decembrim. Vai ir iebildumi? Vai ir nepieciešams balsot? Nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtības 41.jautājums - likumprojekts “Nacionālās drošības likums”. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Kas būs atbildīgā komisija? Aizsardzības un iekš lietu komisija, kā Ādamsona kungs saka. Arī Nacionālās drošības komisija. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Līdz kuram datumam jāiesniedz priekš likumi? Ādamsona kungs saka, ka 12.janvāris bū tu tas termiņš , līdz kuram iesniedzami priekš likumi. Vai ir citi ieteikumi? Vai ir iebildumi? Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Es redzu, ka jūs visi jau sākat kārtot savus dokumentus. Bet ir iesniegti divi dokumenti, kurus mums ir sagatavojusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tie ir priekš likumi papildināt darba kārtību ar diviem balsojamiem jautājumiem, no kuriem viens ir balsojams ar balsošanas zīmēm, tas ir, aizklāti. Un otrs, ja jūs piekritīsiet, būs balsojams šeit, uz vietas. Mums šobrīd ir jāizlemj par šo jautājumu iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā. Ja mēs tos neiekļausim šīsdienas darba kārtībā, tie ir iekļaujami nākamās sēdes darba kārtībā. Vai jūs visi esat saņēmuši šos dokumentus? Visi tātad ir iepazinušies ar tiem. Paldies.

Iesniegšanas secībā pirmais ir jautājums par Centrālo zemes komisiju. Kā jūs zināt, šeit ir desmit kandidāti... Ir vajadzīgi astoņi... Par šo jautājumu - iekļaut vai neiekļaut darba kārtībā - , vārdu lūdz, lai izteiktos “pret”, Gundars Bērziņš. Lūdzu!

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Es aicinu balsot pret iekļaušanu. Šo jautājumu var skatīt nākamajā sēdē, jo likums paredz astoņas vietas deputātiem. Iesniegti desmit kandidāti. Līdz šim Saeima vienmēr ir spējusi konstruktīvi vienoties par frakciju pārstāvniecību. Nekad mēs to neesam lēmuši Saeimas sēdē. Es ierosinu izskatīt šo jautājumu pirmdien Frakciju padomes sēdē un vienoties. Jo līdz šim mēs vienmēr esam spējuši šīs lietas risināt konstruktīvi. Un skatīt to jautājumu varētu nākamceturtdien.

Sēdes vadītājs. Anna Seile vēlas runāt “par”. Lūdzu!

Es tiešām atvainojos... Jā, man juristi saka priekšā, ka tas tomēr nav patstāvīgs priekšlikums, tātad to var skatīt, un mums būs šis jautājums jāizlemj, balsojot “par” vai “pret”. Zinot Kārtības rulli, atliek tam tikai piekrist.

Tātad vārds Annai Seilei, lai runātu “par”. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Centrālās zemes komisijas darbs ir paralizēts, jo no 8 deputātiem (to nosaka likums par zemes komisijām) šajā Saeimā ir ievēlēts tikai viens. Līdz ar to nevar dabūt kvorumu Centrālās zemes komisijas sēdēs un nav iespējams šī darba turpinājums. Jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi. Centrālā zemes komisija atvieglo tiesu funkcijas, pieņem lēmumus saskaņā ar mūsu likumiem, izšķir zemes nomas strīdus, un tai ir arī daudzas citas funkcijas sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu. Ja ir nokavēta dokumentu iesniegšana vai arī ja zemes platība, kas kādam pie šķirta lietošanā, ir lielāka par 150 hektāriem...

Tāpēc Tautsaimniecības komisija izdarīja aptauju frakcijās, un visas frakcijas iesniedza savus kandidātus. Likumā tiešām ir noteikts, ka tur ir 8 deputāti, bet nekur diemžēl nav noteikts, no cik frakcijām šie deputāti varētu būt. Tur ir vēlami cilvēki, kuri strādā profesionāli, un Tautsaimniecības komisija, vēlēdamās atvieglot šo ceļu, lai nebūtu jābalso ar vēlēšanu zīmēm, atkārtoti aicināja frakcijas, ja iespējams, atsaukt savus kandidātus. Pat ja Frakciju padomē šis jautājums tiktu izskatīts un frakcijas atsauktu savus priekšlikumus, šā vai tā mums stāv priekšā šis balsojums. Tāpēc es vienkārši aicinu jūs nobalsot par šī punkta iekļaušanu darba kārtībā. Procedūra nebūs ilga, jo atliek izsvītrot vismaz divas kandidatūras, lai jūsu vēlēšanu zīme būtu derīga.

Kāpēc tas ir vajadzīgs? Lai mēs skaidri redzētu, kādi cilvēki strādā Centrālajā zemes komisijā. Jo tikai no viņu vi dus var ievēlēt Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju. To mēs tad varētu izdarīt nākamajā vai aiznākamajā sēdē. Tad šie deputāti varbūt būtu jau daļēji iepazinušies ar sēdes materiāliem, kuri tiek gatavoti, lai visi šie deputāti varētu piedalīties nākamās Centrālās zemes komisijas sēdēs un saprastu, kādi pienākumi viņus gaida Centrālajā zemes komisijā. Tas ir ļoti grūts un smags, un atbildīgs darbs.

Tāpēc es aicinu nenoraidīt šo Tautsaimniecības komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens deputāts ir izteicies “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu! Tātad mēs balsosim... Es atvainojos! Lūdzu atsaukt balsošanas režīmu, jo šeit bija neskaidrības. Tātad mēs balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu turpināt sēdi un izskatīt šodienas sēdē vēl arī jautājumu par Centrālo zemes komisiju. Attiecīgs dokuments jums ir iesniegts. Tie, kas balsos “par”, atbalstīs sēdes turpināšanu un jautājuma izskatīšanu. Tie, kas balsos “pret”, to attiecīgi neatbalstīs. Lūdzu balsošanas re īmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 68, atturas - 4. Jautājums šīsdienas darba kārtībā nav iekļauts. To mēs skatīsim nākamajā sēdē.

Nākamais jautājums. Arī to ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un šeit ir arī Saeimas lēmuma projekts - apstiprināt Valsts Meža dienesta Valsts galvenā virsmežziņa vietnieku Aigaru Dudeli Centrālās zemes komisijas sastāvā. Izteikties par š ī jautājuma izskatīšanu vēlas Anna Seile.  ūdzu! Jūs runāsiet “par”? Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Aicinu atbalstīt šo kandidatūru, jo iepriekšējais komisijas loceklis Grigorjeva kungs ir mainījis darbavietu. Valsts Meža dienests ir tiesīgs šo kandidatūru izvirzīt Centrālās zemes komisijas sastāvā. Saeima to apstiprina. Un, lūk, Aigara Dudeļa kandidatūra ir izvirzīta. Aicinu balsot “par”, lai tiešām Centrālā zemes komisija varētu strādāt.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Neviens nevēlas runāt “pret”? Vai ir iebildumi pret š ī jautājuma izskatīšanu? Iebildumu nav. Jautājums ir iekļauts darba kārtībā.

Tas ir šīsdienas sēdes pēdējais jautājums. Nekādi priekš likumi par darba kārtības turpināšanu nav iesniegti. Tātad izskatām šo jautājumu. Saeimas lēmuma projekts jums ir izdalīts. Neviens nevēlas debatēt par š o jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 3, atturas - 21. Lēmums pieņemts, un Aigars Dudelis ir apstiprināts Centrālās zemes komisijas sastāvā.

Pirms reģistrējamies, ir jānoklausās vairāki paziņojumi.

Vārds Dzintaram Rasnačam. Lūdzu!

 

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Izmantojot Kārtības rullī noteiktās tiesības, informēju Saeimas Prezidiju un jūs, ka balsojumu par darba kārtības 37. jautājumu lūdzu precizēt, jo izdrukā pie nebalsojušajiem parādās mans vārds un uzvārds. Lūdzu precizēt, ka esmu balsojis “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais paziņojums. Vārds Guntaram Krastam.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Vēlos precizēt, ka balsojumā par darba kārtības 6. punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” - es kļūdījos un nobalsoju “par”. Mans patiesais balsojums bija “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais paziņojums. Vārds Andrejam Požarnovam.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija lūdz tūlīt sapulcēties komisijas telpās uz īsu komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Un pēdējais paziņojums. Oļegs Deņisovs. Lūdzu!

O.Deņisovs (POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie deputāti! Kas grib strādāt Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas parlamentu sadarbības grupā, lūdzu tūlīt pulcēties Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Tātad Ķīnas un Latvijas sadarbības grupa tiekas Sarkanajā zālē tūdaļ pēc tam, kad šī sēde tiks slēgta.

Lūdzu reģistrēšanās režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu Bartaševiča kungu, sekretāres biedru, nolasīt rezultātus!

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Gundars Bojārs,

Vilis Krištopans,

Andrejs Panteļējevs,

Valdis Birkavs,

Edvīns Inkēns,

Aivars Tiesnesis,

Jēkabs Sproģis,

Juris Dalbiņš,

Raimonds Pauls,

Ingrīda Ūdre,

Roberts Jurdžs,

Juris Sinka,

Jānis Straume,

Māris Grīnblats,

Dzintars Rasnačs.

 

Sēdes vadītājs. ... Jā, arī Kri topana kungs bija zālē, tā ka, es domāju, šīs izmaiņas ir izdarītas. Paldies, cienījamie kolēģi! Nākošā kārtējā Saeimas sēde būs 10. decembrī.

 

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 7.sēde

1998.gada 3.decembrī

 

 

 

Par darba kārtību - 1.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Protokolu par Latvijas

pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules

tirdzniecības organizācijas izveidošanu”

(49. un 49.-a dok.) - 1.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par Marakešas līgumu par

Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu”

(50. un 50.-a dok.) - 2.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Alkohola

aprites likums””

(51. un 51.-a dok.) - 2.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par

ieguldījumu sabiedrībām””

(56. un 56.-a dok.) - 2.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Valsts fondēto pensiju likums”

(57. un 57.-a dok.) - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas

nodokli (tarifiem)””

(62. un 62.-a dok.) - 3.lpp.

Priekšlikumi - finansu ministrs I.Godmanis - 3.lpp.

- dep. L.Bojārs - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma

nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai

padomei”

(67. un 67.-a dok.) - 4.lpp.

Priekšlikums - dep. R.Ražuks - 4.lpp.

 

Par likumprojektu “Komerclikums”

(68. un 68.-a dok.) - 5.lpp.

 

Par likumprojektu “Administratīvā procesa likums”

(69. un 69.-a dok.) - 6.lpp.

 

Par likumprojektu “Par publiskajiem izklaides

un svētku pasākumiem”

(70. un 70.-a dok.) - 6.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

nekustamā īpašuma nodokli””

(71. un 71.-a dok.) - 6.lpp.

 

Par likumprojektu “Kriminālsodu izpildes likums”

(72. un 72.-a dok.) - 6.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

zemes dzīlēm””

(73. un 73.-a dok.) - 6.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam R.Mežeckim” - 7.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta K.Leiškalna

atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas”

(108. dok.) - 7.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta K.Leiškalna

ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”

(109. dok.) - 7.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par J.Radionova iecelšanu par

Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”

(95. dok.) - 7.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 8.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 8.lpp.

- dep. L.Muciņš - 8.lpp.

- dep. P.Tabūns - 9.lpp.

- dep. I.Burvis - 10.lpp.

- dep. K.Lībane - 11.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par Dz.Plūma atcelšanu no Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”

(97. dok.) - 13.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 13.lpp.

PAR 6.SAEIMAS LIKUMPROJEKTU IZSKATĪŠANAS

TURPINĀŠANU

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas

Civilprocesa kodeksā” (Steidzams)

(53. un 53.-a dok.) - 13.lpp.

Priekšlikums - dep. L.Muciņš - 14.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par bezvalstnieka statusu

Latvijas Republikā”

(54. un 54.-a dok.) - 15.lpp.

Priekšlikumi - dep. L.Muciņš - 15.lpp.

- dep. A.Golubovs - 16.lpp. - dep. K.Lībane - 16.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”

(59. dok.) - 16.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 16.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un

pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””

(60. un 60.-a dok.) - 17.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 18.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Latvijas Republikas Administratīvais

kodekss” (Nav pieņemts)

(74. dok.) - 18.lpp.

Debates - dep. J.Lagzdiņš - 18.lpp.

- dep. L.Muciņš - 19.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 20.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par arhīviem””

(75. dok.) - 21.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 21.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Preču zīmju līgumu

(Līgumu par preču zīmju reģistrācijas

noteikumu harmonizāciju)”

(76. dok.) - 21.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Par Madrides nolīguma par

preču zīmju starptautisko reģistrāciju Madrides

Protokolu”

(77. dok.) - 22.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izziņas

izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai

nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu

atlīdzināšanu””

(78. un 78.-a dok.) - 22.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Seiksts - 23.lpp.

 

Par likumprojektu “Iedzīvotāju reproduktīvās

veselības likums” (Nav pieņemts)

(79. dok.) - 23.lpp.

Debates - dep. A.Prēdele - 23.lpp.

- dep. L.Muciņš - 25.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 26.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 27.lpp.

 

Par likumprojektu “Darba devēju organizāciju

un to apvienību likums”

(80. dok.) - 28.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 29.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Apvienoto

Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas

(UNESCO) sadarbības memorandu”

(81. dok.) - 29.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nav

pieņemts)

(82. dok.) - 30.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 30.lpp.

 

Par likumprojektu “Patērētāju tiesību aizsardzības

likums”

(83. dok.) - 31.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Leiškalns - 32.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas

likumā”

(84. dok.) - 32.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 32.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Fizisko personu datu

aizsardzības likums”

(85. dok.) - 33.lpp.

 

 

Par likumprojektu “Nacionālo bruņoto spēku likums”

(86. un 86.-a dok.) - 33.lpp.

Paziņojumi - dep. I.Ūdre - 33.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 34.lpp.

- dep. A.Slakteris - 34.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 34.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 35.lpp.

 

Debates jautājumā — par likumprojektu

“Nacionālo bruņoto spēku likums”

- dep. J.Dobelis - 35.lpp.

- dep. L.Bojārs - 38.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 39.lpp.

- dep. J.Dalbiņš - 39.lpp.

- dep. O.Grīgs - 40.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

privatizācijas sertifikātiem”” (Noņemts no

izskatīšanas)

(90. dok.) - 41.lpp.

Priekšlikumi - dep. E.Baldzēns - 42.lpp.

- dep. A.Seile - 43.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas

nodokli (tarifiem)””

(91. dok.) - 45.lpp.

Debates - dep. R.Zīle - 46.lpp.

- dep. L.Bojārs - 46.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 47.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 48.lpp.

- dep. M.Lujāns - 49.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Šķēle - 51.lpp.

- dep. A.Seile - 51.lpp.

- dep. R.Zīle - 51.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par

šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem

pašaizsardzībai””

(94. dok.) - 52.lpp.

 

Par likumprojektu “Nacionālās drošības likums”

(93. dok.) - 52.lpp.

Par darba kārtību - 52.lpp.

Priekšlikumi - dep. G.Bērziņš - 53.lpp.

- dep. A.Seile - 53.lpp.

- 55.lpp.

Lēmuma projekts “Par Valsts meža dienesta

valsts galvenā virsmežziņa vietnieka Aigara

Dudeļa apstiprināšanu Centrālās zemes

komisijas sastāvā” - 55.lpp.

Paziņojumi - dep. Dz.Rasnačs - 56.lpp.

- dep. G.Krasts - 56.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 56.lpp.

- dep. O.Deņisovs - 56.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 57.lpp.

 

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi