10.Saeimas stenogramma - 7.04.2011

Latvijas Republikas 10.Saeimas
ziemas sesijas sešpadsmitā sēde
2011.gada 7.aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00.

Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 7.aprīļa sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par izmaiņām šīsdienas darba kārtībā.

Vispirms saskaņā ar Kārtības ruļļa 135.pantu mums darba kārtībā ir iekļauti četri jautājumi, kuri vairs nav izskatāmi pēc būtības, jo vakardien jau ir izskatīti un nodoti komisijām.

Tas ir likumprojekts „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” un likumprojekts „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šie likumprojekti tiek svītroti no darba kārtības saskaņā ar Kārtības ruļļa 135.pantu, jo ir jau iekļauti budžeta likumprojektu paketē un izskatīti vakardien? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekti no darba kārtības ir svītroti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūgumu, kurā aicina izdarīt izmaiņas Saeimas 2011.gada 7.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tās trešajā sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo punktu 2011.gada Valsts budžeta grozījumu likumprojektu paketi izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad visa pakete, kas sastāv no desmit likumprojektiem - „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, „Grozījums Dzelzceļa likumā”, „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam””, „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” un „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam””.

Tātad šie likumprojekti tiek iekļauti šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” kā pirmie.

Paldies.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmā sadaļa - „Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par procedūru? Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Jā, paldies!

Man būtu aicinājums likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” nodot arī Juridiskajai komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai kā līdzatbildīgajai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Čaklā, Volfa, Zaķa un Viņķeles iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot visām komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Eduards Smiltēns.

E.Smiltēns (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, kolēģi! Jau kopš Saeimas kārtības ruļļa pieņemšanas dienas 1994.gadā ierobežojums deputātiem vienā un tajā pašā laikā būt vairāk nekā divu komisiju locekļiem attiecas tikai un vienīgi uz pastāvīgajām komisijām. Dalība apakškomisiju darbā netika ierobežota 15 gadus. Līdz ar deputātu algu samazinājumu par 15 procentiem 2009.gadā grozījumi Saeimas kārtības rullī paredzēja noteikt arī ierobežojumus, ka Saeimas deputāti vienā un tajā pašā laikā var būt arī ne vairāk kā divu apakškomisiju locekļi.

Būtiski, ka šie grozījumi tika pieņemti laikā, kad Saeimas deputātu atalgojuma sistēma bija piesaistīta apakškomisiju sēžu apmeklējumam, un valsts ekonomiskās krīzes un budžeta konsolidācijas kontekstā likumdevēja mērķis bija nepārprotams - samazināt Saeimas budžeta izdevumus.

Šogad Saeimas deputātu atalgojuma sistēma ir piedzīvojusi būtiskas un ievērojamas pārmaiņas, tā vairs nav saistīta ar apakškomisiju sēžu apmeklējumu, tādēļ būtu lietderīgi neierobežot daudzu deputātu vēlmi strādāt vairāk - vienlaicīgi vairāk nekā divās apakškomisijās.

Kolēģi! Es jūs aicinu atbalstīt šos grozījumus un atgriezties pie sākotnējā Saeimas kārtības ruļļa 153.panta otrās daļas tiesiskā regulējuma, jo pašlaik spēkā esošā tiesību norma jau četrus mēnešus vairs nepilda tās mērķi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. „Pret” pieteicies runāt deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais Smiltēna kungs! Visu cieņu jūsu argumentācijai, bet tā nav patiesa, tā neatbilst patiesībai, jo pirmām kārtām, protams, tajā brīdī, kad tika izdarīti grozījumi Saeimas kārtības rullī, no vienas puses, bija tas apstāklis, ka Saeimai bija stipri vien ierobežoti tie līdzekļi, ar kuriem Saeima varēja darboties un rēķināties, bet tas nebija tas galvenais, kāpēc tika izdarīti šie grozījumi.

Pirmkārt, līdz ar to tika likvidēta tā diemžēl jau gadu gados ieviesusies prakse, ka deputāti pierakstās n-tajās apakškomisijās, kurās faktiski parādās, tikai parakstoties, jo toreiz, protams, tas bija naudas jautājums. Šobrīd problēma... Šobrīd, kad ir tikai divas apakškomisijas atļautas katrai komisijai un tikai divās komisijās drīkst katrs deputāts piedalīties, - šobrīd problēma ir tā, ka šo deputātu bieži vien vienkārši nav... Un, jo vairāk deputātu būs apakškomisijā, jo lielākas problēmas būs ar apakškomisijas lemtspēju. Jo, ja jūs apskatāt Saeimas darba grafiku, tad redzat, ka gan „lielās” komisijas (pēdiņās)... „lielo” komisiju sēdes parasti notiek vienā un tajā pašā laikā, savukārt arī apakškomisiju sēžu laiki pārklājas.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šos piedāvātos grozījumus vēl dažu aspektu dēļ.

Otrkārt, nav taisnība, ka tas neprasa papildu izdevumus. Apakškomisijas priekšsēdētājam ir noteikts atalgojums, apakškomisijas sekretāram ir noteikts atalgojums; konsultantiem, kuri nodrošina apakškomisijas darbu, ir papildu darba slodze, un, ja apakškomisija tiek nodibināta pie komisijas, kuras konsultantu resursi ir samērā mazi, tas nozīmē, ka tur ir jāmeklē iespējas, kādā veidā samaksāt vēl kādam (jeb palielināt, teiksim, štatus) vai samaksāt jau esošajam konsultantam.

Un, treškārt, es gribu likt pie sirds, ka Saeimā - laimīgā kārtā vismaz 9.Saeimā! - tika iedibināta kārtība, kas bija nerakstīts likums, ka, ja mēs grozām to galveno likumu, pēc kura mēs strādājam (faktiski tie ir tie noteikumi, kurus mēs rakstām paši sev), tad tas tiek vismaz konsultatīvi apspriests ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem neatkarīgi no tā, vai tā ir pozīcija vai opozīcija; lielākoties visi šādi grozījumi ir iesniegti ar visu frakciju pārstāvju parakstiem, un tajā brīdī tad ir skaidrs, ka mēs esam par to vienojušies.

Un tāpēc es aicinu, kolēģi, neatbalstīt šo priekšlikumu. Es gribu atgādināt, ka šobrīd Juridiskā komisija strādā pie Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem, un līdz ar to būs Saeimas kārtības ruļļa grozījumi citu iemeslu dēļ: ir runa par valodas prasmes pārbaudes jautājumiem. Tur to var iesniegt kā priekšlikumu. Var, protams, sasaukt Frakciju padomi un runāt par to, ir vai nav nepieciešami šādi grozījumi. Es aicinu šodien neatbalstīt.

Un nu pats pēdējais. Es gribu atgādināt, Smiltēna kungs, ka Saeimas kārtības rullis atļauj jebkuram deputātam piedalīties jebkuras komisijas un jebkuras apakškomisijas darbā ar padomdevēja tiesībām, un tas nozīmē, ka nekādā veidā nav ierobežotas jūsu tiesības paust savu viedokli, un mēs, neapšaubāmi, vienmēr būsim priecīgi to uzklausīt.

Paldies. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret” Tātad lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Smiltēna, Čaklā, Volfa, Zaķa un Viņķeles iesniegto likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 13, atturas - 39. Likumprojekts komisijām nav nodots. (No zāles: „Redzams, kurš tagad...”)

 

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Dzintara, Cilinska, Dombravas un Rasnača iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!

Ābiķa kungs, jūs runājat tik skaļi! Ābiķa kungs, lūdzu, ieņemiet vietu!

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Piedāvātie grozījumi Satversmē paredz tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta ieviešanu. Atslēgas vārdi, kas raksturo šā likumprojekta būtību, ir „atbildība”, „uzticība”, „vienotība” un „nacionāla valsts”.

Vēsturiski, Pirmās brīvvalsts laikā pieņemot Satversmi tikai ar dažu balsu pārsvaru, tika atbalstīta Valsts prezidenta esošā ievēlēšanas kārtība, bet 1934.gadā divos lasījumos jau tika pieņemti atbilstoši grozījumi.

Toreiz bija līdzīga situācija valstī: vispārēja krīze un tautas uzticību zaudējusi vara. Toreiz tika rosināta prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa un pilnvaru palielināšana. Savtīgu interešu dēļ tas tika nokavēts.

Tautas vairākuma ievēlēts prezidents būtu nevis kādas partijas vai partiju koalīcijas izvēlēta figūra, bet gan personība, autoritāte, kurai tauta būtu uzticējusi savas cerības.

Daudzās Eiropas Savienības parlamentāro demokrātiju valstīs ir tautas vēlēts prezidents: Francijā, Polijā, Čehijā, Vācijā, Somijā, Slovēnijā, Austrijā, Īrijā, Itālijā un citās.

Katrā valstī prezidenta pilnvaru apjoms atšķiras. Viņam ir tiesības ne tikai nominēt valdības vadītāju, bet arī ietekmēt valdības sastāvu, pat iecelt amatā un atsaukt valdības vadītāju un tās locekļus, kā arī pieņemt viņu atkāpšanos. Tā tas ir arī kaimiņvalstī Lietuvā un pat Igaunijā, kur Valsts prezidents nav tieši tautas vēlēts. Viņam ir tiesības izvirzīt apstiprināšanai parlamentā amatpersonas, to skaitā tiesībsargu un valsts kontrolieri, iecelt tiesnešus, kā arī ir tiesības atlaist parlamentu.

Šādas un citas izsvērtas Valsts prezidenta, ko ievēlējusi tauta, pilnvaras nodrošina visu valsts varas atzaru līdzsvaru. Uz nepieciešamību pēc tā ir norādījuši daudzi tiesību eksperti un Konstitucionālo tiesību komisija.

Atbalstu tautas vēlēta prezidenta institūta ieviešanai Latvijā ir izteicis gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan valsts kontroliere Inguna Sudraba, gan arī daudzas autoritātes kultūras jomā un latviešu tautas absolūts vairākums.

Ceru, ka kolēģi ir iepazinušies ar likumprojektu un tam pievienoto anotāciju, tomēr vēlos uzsvērt, ka šodienas lēmums ir nevis izšķiršanās par konkrētiem diskutējamiem grozījumiem, to būtību vai redakciju, bet gan par pamatuzstādījumu - par „jā” tautas vēlētam prezidentam pēc četriem gadiem.

Mums ir gana laika, lai visaugstākajā konstitucionālo tiesību ekspertu līmenī izdiskutētu visus nepieciešamos Satversmes grozījuma aspektus. Nodosim komisijām, izveidosim darba apakškomisiju (līdzīgi Pilsonības likuma grozījumiem) un sāksim strādāt! Tas būs labs faktiskais apliecinājums lielākās daļas Saeimas deputātu vārdos paustajam atbalstam tautas vēlētam prezidentam.

Strādāsim kaut gadu vai pusotru, līdz būsim noslīpējuši līdz pilnībai!

Ir svarīgi, lai apspriešanas procesā politiķi, kuri tomēr ir lēmuma pieņēmēji, vadītos nevis no savām savtīgajām varas pozīcijas interesēm, bet gan no vispārējām valsts interesēm. Satversme rakstāma nevis konkrētam Saeimas sasaukumam, nevis konkrētam Valsts prezidenta amata kandidātam, bet vispārējai varas sistēmai, līdzsvarotai varas dalīšanai kā pašregulējošam mehānismam, kurā Valsts prezidents var pilnvērtīgi realizēt Satversmē noteiktās arbitra funkcijas. Aicinu balsot „par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, godātie kolēģi! Turpinot Parādnieka kunga runu par atslēgvārdiem, - šim likumprojektam atslēgvārds ir „vadonība”.

Visupirms es gribu atgādināt divas lietas.

Manuprāt, ir jāpievērš uzmanība tam, ka šis likumprojekts savulaik no partijas „Visu Latvijai!” puses tika iniciēts, lai Satversmes grozījumu nolūkā tiktu savākta viena desmitā daļa vēlētāju parakstu. Kā mēs zinām, tas neizdevās. (No zāles dep. J.Reirs: „Izgāzās!”)

 

Otra lieta, kam es gribu pievērst uzmanību, ir tā, ka, ievērojot Valsts prezidenta Valda Zatlera kunga iniciatīvas, Saeimas Juridiskā komisija ir uzsākusi darbu pie Satversmes grozījumiem. Un, ņemot vērā to, ka visas šeit, Saeimā, pārstāvētās partijas ir publiski paudušas viedokli par tautas vēlētu prezidentu, ir iespējams, ka Juridiskā komisija izstrādās arī likumprojektu, kur tiks sabalansēts šis prezidenta pilnvaru palielinājums... tautas vēlēts... tātad prezidenta ievēlēšana tiešās vēlēšanās... ar citiem varas atzariem.

Piecas minūtes, protams, ir īss laiks, lai no konstitucionālo tiesību viedokļa izvērtētu šo likumprojektu, bet es tomēr pacentīšos.

Pirmkārt, ko paredz šis likumprojekts? Šis likumprojekts paredz, ja tā varētu teikt, izveidot superprezidentālu valsti. Lai to pamatotu, es pievērsīšos atsevišķiem pantiem.

Visupirms par 35.pantu. Pirmie divi teikumi 35.pantā ir šādi: „Valsts prezidents ir valsts galva. Valsts prezidents kalpo tautas labumam, ir nacionālās vienotības, valstiskās neatkarības, demokrātijas un tiesiskuma balsts.” Redakcija šeit, godātie kolēģi, ir ļoti līdzīga kā vairākumā NVS valstu, kur prezidentu ievēlē tauta. Piemēram, Moldovas konstitūcijas 77.pantā ir noteikts, ka prezidents ir valsts galva, tas pārstāv valsti un ir suverenitātes, nacionālās neatkarības, vienotības un valsts teritoriālā veseluma garants. Līdzīgi formulēts, godātie kolēģi, ir Kirgīzijas konstitūcijā: prezidents iemieso tautas vienotību un valsts varu. Savukārt Baltkrievijas konstitūcijas 79.pantā ir teikts, ka prezidents ir valsts konstitūcijas, cilvēku un pilsoņu tiesību un brīvību garants.

Tiesa, ja mēs paskatāmies, piemēram, Francijas konstitūciju (bet nesalīdzināsim Francijas konstitūciju un Franciju, kur ir 200 gadu veca demokrātija, ar Latviju!), tad redzam, ka arī tur 5.pantā ir teikts, ka prezidents ir valsts neatkarības un nedalāmības garants un arī garants tam, lai ievērotu starptautiskos līgumus. Savukārt, piemēram, Lietuvas konstitūcijā ir ļoti pieticīgi 77.pantā teikts, ka prezidents ir valsts galva, viņš pārstāv Lietuvas valsti un darbojas visās jomās saskaņā ar konstitūciju un likumiem - tātad bez šādas vadonības.

Tālāk. Projekta 48.pants paredz, ka Valsts prezidentam ir pilnvaras atlaist Saeimu bez jebkādiem priekšnoteikumiem. Kā jūs zināt, pašreiz spēkā esošā redakcija paredz šādā gadījumā referendumu. Projekta 56.pants: „Ministru kabinetu sastāda persona, kuru ieceļ Valsts prezidents. Ministru kabineta sastāvu apstiprina Valsts prezidents.” Projekta 59.panta pēdējais teikums: „Ministru prezidentam un ministram jāatkāpjas, kad Valsts prezidents to prasa.” Projekta 43. un 44.pants - atšķirībā no 43., 44. un 62.panta pašreizējās redakcijas - saistībā ar izņēmuma stāvokļa izsludināšanu paredz, ka Valsts prezidentam izņēmuma stāvokļa gadījumā jāuzņemas valdības vadīšana.

Turklāt šajā projektā ir lietots ļoti daudz tā saukto ģenerālklauzulu, ko mēs saucam par nenoteiktiem jēdzieniem jeb miglainiem jēdzieniem, tautas valodā runājot. Piemēram, izsludināt ārkārtas stāvokli var tad, ja draud izcelties smags apdraudējums, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu.

Projekta 52.pants paredz: ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks ir beidzies, Valsts prezidenta vietu ieņem Saeimas priekšsēdētājs. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Opā!”) Kā jau teicu, mēs gan partiju programmās, gan publiski esam atbalstījuši tautas vēlētu prezidentu, un arī es to atbalstu, taču ne ar tādām pilnvarām.

Vai es varu lūgt vēl vienu minūti? (No zāles: „Jā!)

 

Skatoties vēsturē, ko pieminēja arī Parādnieka kungs, proti, savulaik, 30.gados, pēc garām un plašām debatēm - to jūs varat paskatīties, ja konstitucionālajās tiesībās to neesat apguvis, - Saeima tiešām nodeva Publisko tiesību komisijai apspriešanai Zemnieku savienības iesniegto Satversmes grozījumu projektu, kas paredzēja Valsts prezidenta tiesību paplašināšanu un tautas vēlētu prezidentu. Jūs varat paskatīties 4.Saeimas stenogrammu krājumā... man šeit ir pat līdzi, es jums to iedošu, izlasiet, arī kam Latvijas Zemnieku savienībā tas interesē... 1933.gada 3.novembra stenogrammā mēs varam atrast šo projektu, kurā Valsts prezidenta pilnvaras, salīdzinot ar pašreizējo projektu, ir ļoti... daudz pieticīgākas.

Un pēdējais. Ņemot vērā Satversmes izskatīšanas īpatnības Saeimas sēdēs, - to jums arī vajadzētu noskaidrot -, tad, ja pirmajā lasījumā tiek nobalsots šāds projekts, mēs Juridiskajā komisijā principā neko vairs nevaram darīt. Ja mēs to saņemam, tad mums tas ir jādod tālāk tāds, kāds tas ir; mēs nevaram tur neko grozīt un papildināt. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Bet trijos lasījumos!”) Tad joprojām par katru pantu ir nepieciešamas divas trešdaļas deputātu balsu. Mēs nevaram pakļaut nejaušībai šādu projektu.

Protams, šo to no jūsu iesniegtā projekta mēs varam paņemt Juridiskajā komisijā, izstrādājot savu likumprojektu.

Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs spēsim Juridiskajā komisijā izstrādāt tādu Satversmes grozījumu projektu, kas paredzētu tautas vēlētu prezidentu un vienlaikus sabalansētu prezidenta pilnvaras, kas atbilst demokrātiskai un tiesiskai valstij.

Es aicinu jūs ļoti rūpīgi visu apsvērt. Mēs esam atbildīgi par šo projektu, tāpēc aicinu šo likumprojektu neatbalstīt. (No zāles: „Pareizi!”)

 

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret’. Tātad lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Parādnieka, Dzintara, Cilinska, Dombravas un Rasnača iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 64, atturas - 19. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” kā līdzatbildīgajai tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Nav. Tātad likumprojekts komisijām nodots, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingrīdai Circenei!

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Lūdzu arī šo likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” tiek nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Paldies.

Pārejam pie nākamās sadaļas - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 31.martā. Saeimas Prezidijs to ir izdarījis, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Ligitas Vīksnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja - aizsardzības ministra Pabrika kunga - lūgumu ar lēmuma projektu: iecelt Ligitu Vīksnu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Ligitu Vīksnu un aizklātā balsojumā atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Ligitas Vīksnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ligitas Vīksnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ilzes Ramanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja - aizsardzības ministra Pabrika kunga - lūgumu iecelt Ilzi Ramani par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Ilzi Ramani un aizklātā balsojumā atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Ilzes Ramanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ilzes Ramanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Aivas Daideres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja - aizsardzības ministra Pabrika kunga - lūgumu iecelt Aivu Daideri par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi Aivu Daideri un aizklātā balsojumā pieņēmusi lēmumu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Aivas Daideres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aivas Daideres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Raimonda Rinča apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja - aizsardzības ministra Pabrika kunga - lūgumu apstiprināt Raimondu Rinču par apgabaltiesas tiesnesi.

Juridiskā komisija ir uzklausījusi pretendentu un aizklātā balsojumā atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Raimonda Rinča apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Raimonda Rinča apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis veselu virkni ierosinājumu ar lūgumu grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 7.aprīļa sēdes darba kārtību un izskatīt bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt 7.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” izskatīšanai pirmajā lasījumā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 7.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt grozījumu 7.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstīto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt 7.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.3/Lp10) trešajam lasījumam līdz š.g. 14.aprīlim”. Vai deputātiem... (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par to, lai grozītu darba kārtību un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.3/Lp10) trešajam lasījumam līdz š.g. 14.aprīlim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu grozīt 7.aprīļa sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.3/Lp10) trešajam lasījumam līdz š.g. 14.aprīlim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 27, atturas - 6. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Sākam izskatīt likumprojektus.

Tātad pirmā ir budžeta grozījumu likumprojektu pakete. Gribu atgādināt, ka debates notiek par visu šo paketi kopumā - tātad par visiem 10 likumprojektiem.

Un pirmajam vārds Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Komisija ir izskatījusi visus 10 likumprojektus. Komisija apsprieda vakar šos likumprojektus un nolēma virzīt pirmajam lasījumam, kā arī atbalstīt to steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms ir jābalso par steidzamības piešķiršanu katram no šiem 10 likumprojektiem atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 34, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 31, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 32, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 33, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 36, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 36, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 35, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 34, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 34, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 36, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Vārds deputātam Jānim Reiram par pirmo lasījumu.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Izskatām likumprojektu „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi pirmajam lasījumam. Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai veiktu konsolidācijas pasākumus grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”, izpildītu 4.punktu. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Ko viņš dara?!”)

 

Kolēģi, es atvainojos...

Sēdes vadītāja. Es gribu atgādināt, ka saskaņā ar Kārtības rulli par visu budžeta paketi referē kopumā un par visu budžeta paketi pēc tam arī kopumā debatē. Un jābalso ir par katru likumprojektu atsevišķi. Tā ka, lūdzu, Reira kungs, ziņojiet par visu budžeta paketi kopumā.

J.Reirs. Jā, kolēģi! Mēs arī izskatījām visu budžeta paketi un arī atbalstījām to pirmajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo budžeta dokumentu paketi, kura sastāv no 10 likumprojektiem, pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 27, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Kolēģi, es piedāvāju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt rītdienu pulksten 12.00, tātad 8.aprīlis pulksten 12.00, un otrajā lasījumā izskatīt Saeimas 14.aprīļa sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumi - līdz rītdienai pulksten 12.00, izskatīšana - 14.aprīlī kārtējā sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums par termiņu un izskatīšanu ir atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 36, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.marts pulksten 12.00, izskatīšana - 14.martā.... es atvainojos, aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 40, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. 8.aprīlis pulksten 12.00 - priekšlikumiem un izskatīšana - 14.aprīlī kārtējā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 40, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.aprīlis pulksten 12.00, izskatīšana - 14.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 39, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.aprīlis pulksten 12.00, izskatīšana - 14.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 32, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.aprīlis pulksten 12.00, izskatīšana - 14.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 6, atturas - 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.aprīlis pulksten 12.00, izskatīšana - 14.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.aprīlis pulksten 12.00, izskatīšana - 14.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 37, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.aprīlis pulksten 12.00, izskatīšana - 14.aprīlī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par 2006.gada 23.februāra Konvenciju par darbu jūrniecībā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par 2006.gada 23.februāra Konvenciju par darbu jūrniecībā”.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā un aicina jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 2006.gada 23.februāra Konvenciju par darbu jūrniecībā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000.gada 23.jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005.gada 25.jūnijā”, otrajā lasījumā.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā un aicina Saeimas deputātus atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000.gada 23.jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005.gada 25.jūnijā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm” un atbalstīja šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Mēs lūdzam jūs atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses”.

Mēs aicinām Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija „Vienotība”).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, cienījamais Prezidij! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Likumprojekta reģistrācijas numurs 192/Lp10.

Uz trešo lasījumu bija trīs priekšlikumi.

1. - deputāta Anša Saliņa priekšlikums, kurš ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Circene. 2. bija deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, taču to neatbalstīja, jo šajā priekšlikumā bija aicinājums atzīmēt 16.martu kā Latviešu karavīru atceres dienu. Turklāt interpretācija šim formulējumam ir ārkārtīgi plaša, ņemot vērā to, ka latviešu karavīri piedalījās ne tikai kā leģionāri šajās brīvības cīņās, bet latviešu karavīri ir cīnījušies arī PSRS Bruņoto spēku rindās, tāpat arī Afganistānā ir cīnījušies, tādējādi Latviešu karavīru atceres diena kā tāda neizteica šā piedāvājuma būtību. Līdz ar to komisija neatbalstīja, ņemot vērā, ka divas dienas jau ir atzīmējamo dienu sarakstā: viena no tām ir 11.augusts - Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena un 11.novembris - Lāčplēša diena.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK frakcija).

Sveicināti! Pirms runāju par pašu priekšlikumu, es vēlos Circenes kundzei sniegt īsu vēstures ieskatu. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

 

11.novembrī mēs pieminam tos karavīrus, kas cīnījās pret Bermonta armiju. 11.augustā mēs pieminam visus brīvības cīnītājus, kas izcīnīja neatkarīgu Latvijas valsti, un šajā dienā tika parakstīts Latvijas un Krievijas miera līgums, kurā uz mūžīgiem laikiem tā atsakās no pretenzijām uz Latvijas teritoriju.

Bet vakardien par šo priekšlikumu es runāju ar mūsdienu Latvijas armijas dižkareivi, kurš šobrīd ir beidzis dienestu. Viņš izbrīnīts man jautāja: „Kā? Kāpēc šī diena vēl nav iekļauta kalendārā?!” Cilvēku apziņā tā ir pašsaprotama lieta, ka šai dienai ir jābūt starp valsts atzīmējamām dienām. Šo valstiski neatzīto dienu katru gadu atzīmē daudzi tūkstoši cilvēku Latvijā un ārpus tās - cilvēki gan cienījamā vecumā, gan jaunieši.

„Visu Latvijai!” piedāvātā redakcija paredz iekļaut 16.martu kā atzīmējamu dienu ar identisku nosaukumu, kāds tas bija no 1998. līdz 2000.gadam, - „Latviešu karavīru atceres diena”. Šo redakcionālo grozījumu esam saskaņojuši ar leģionāru organizācijām „Daugavas Vanagi” un Nacionālo karavīru biedrību.

Vai tiešām mūsu karavīri ir mazāk vērtīgi par mediķiem vai ugunsdzēsējiem, kuri tiks iekļauti šajā kalendārā? Es domāju, ka ne. Latviešu leģionāri deva nenovērtējamu ieguldījumu, ne tikai Latvijas teritorijā aizturot vienu no okupācijas karaspēkiem un ļaujot desmitiem un simtiem tūkstošu latviešu doties trimdā, paglābties no atkārtotām represijām.

Šodien mēs parlamentā vēl spriežam, vai vajag vai nevajag, - 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas!

Es apzinos, ka Saeimā ir parlamentārieši, kuri griež skatus Rietumu un Austrumu virzienā, kuri baidās iestāties par saviem tautiešiem un tādēļ ir gatavi atteikties no mūsu nacionālo karavīru godināšanas. Tomēr es varu apliecināt, ka šai dienai ir jāpiešķir oficiāls statuss. Tā ir mūsu atbildība pret tiem, kuri reiz ar Latvijas karogu rokās cīnījās pret „sarkano mēri”.

Šajā balsojumā ir skaidrs, ka nacionālā apvienība balsos „par” šiem grozījumiem, bet kreisais flangs būs pretinieki šai iecerei. Taču ko darīs zāles vidū sēdošie (No zāles dep. J.Reirs: „To, kas aprakstīts Satversmē!”), kuri labprāt piesauc patriotisma un nacionālisma vārdu un sevi dēvē par latvisku partiju pārstāvjiem? Vai viņi rīkosies saskaņā ar savu programmu un paveiks kopēju latviešu lietu vai arī dezertēs un atteiksies no pašu paustajiem uzstādījumiem? Izvēle ir jūsu!

Neskatoties uz balsojumu, es vēlos pateikt milzīgu paldies visiem latviešu leģionāriem - arī tiem, kuri jau ir aizsaulē. Paldies, ka jūs bijāt, un paldies, ka jūs esat!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Kā jau teica Jānis Dombrava, šī diena kalendārā bija ierakstīta jau 1999.gadā ar tiem pašiem vārdiem.

Taču esmu nācis tribīnē, lai runātu viena cita iemesla dēļ. Man ir skumji skatīties, kāda frakcijā „Vienotība” ir attieksme pret runātāju. Gan tad, kad runājām par Satversmes grozījumiem, gan arī šodien. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Cieņu no runātāja pret frakciju!”) Sevišķi jūs, Zaķa kungs! Un sevišķi Latkovska kungs!

Pat kreisā spārna pārstāvji, kuri ideoloģiskā ziņā kategoriski iebilst pret šiem priekšlikumiem, sēž un uzmanīgi klausās. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Nu ja!”) Zaļie un Zemnieki sēž un uzmanīgi klausās. „Par Labu Latviju”, cienot runātāju, klausās.

Kā jūs uzvedaties?! Man kauns! (No zāles dep. J.Reirs: „Skolotāj! Skolotāj! Skolotāj! Pēterītis slikti uzvedas!” Starpsaucieni: „Sveiciens sūdzmaņiem!”)

 

Sēdes vadītāja. Paldies, Rasnača kungs, bet es jūs aicinu tomēr runāt par tēmu, nevis mēģināt aizrādīt un sarunāties ar deputātiem.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jautājums par to, vai latviešu leģionāri ir cīnījušies par Latvijas brīvību vai nav, sen jau ir izšķirts. Vajag tikai pašķirstīt vēstures grāmatas! Būtu nepareizi arī no manas puses... kā leģionāram... ja šodien es šajā tribīnē uzstātos un teiktu, ko saka Latvijas, latviešu vēsturnieki. Nē! Esmu autors piecām grāmatām par leģionu, un visas tās ir balstītas galvenokārt uz to, ko par leģionu saka amerikāņi, kanādieši, briti, franči, vācieši, austrieši, zviedri, somi un krievi. Vislabākais... Nosauksim tās valstis, kuru pamatnācijas arī ir nosauktas vārdā... Sāksim ar šo flangu. Es viņiem iedevu grāmatu... nu, grāmatiņu, kurā es, sakopotājs, esmu apkopojis 97 atziņas no minētajām valstīm, kas izsaka to, ka, viņu skatījumā, latviešu leģionāri ir cīnījušies par Latvijas brīvību, ka viņi ne ideoloģiski, ne arī pēc savas darbības, pēc noziegumiem nav saistāmi ar vācu SS, un tā tālāk. Un šiem kungiem jau pietiks tikai izlasīt, ko es no šīs tribīnes jau esmu teicis, - ka jau 1943. un 1944.gadā šeit speciāli nomesti padomju izlūkdienesta cilvēki, gan latvieši, gan krievi, arī ziņojuši par to, ka leģions cīnījās par Latvijas neatkarības un republikas atjaunošanu. Arī Sarkanās armijas Politiskās pārvaldes priekšnieks Bartuševics jau to atzinis, ka tas tā ir bijis. Ir arī tur pateikts, ka latviešu leģionāri ir gatavi cīnīties, ja būs vajadzība... ir runa par Kurzemes cietoksni... cīnīties arī pret vāciešiem, ja pienāks tāds brīdis, kad jau „sarkanais mēris” būtu sakauts, un tā tālāk.

Jautājums par to tātad... es vēlreiz neaizņemšu šeit tribīni lieki... Rietumu pasaulē ir izšķirts. Ir atsevišķi ebreju, Izraēlas vēsturnieki, kas, protams, saka pretēji tam, ko es šeit saku. Cilvēcīgi es viņus varu saprast. Ebreju tauta ir visvairāk cietusī tauta Otrajā pasaules karā (jā, ne krievi, ne latvieši, bet ebreji!) proporcionāli šīs tautas iznīcināto locekļu skaitam. Viņi katru cilvēku, kas bija uzvilcis to vācu mundieri mugurā... neatkarīgi no tā, vai viņš ir bijis mobilizēts, vai viņš tur ir bijis vienu dienu vai divus gadus, tas ir ebreju tautas ienaidnieks. Arī Borisam Cilevičam, protams. Bet visi pārējie pasaulē, arī krievu vēsturnieki, tādi kā Ļebeģeva, Meltuhins un pārējie, Babuļins... arī pasaka to pašu skaidri, par ko mēs esam cīnījušies. Ja šī Saeima negrib to atzīt, tā ir šīs Saeimas deputātu atbildība un nostāja pret mums. Mēs zinām arī latviešu vēsturnieku precīzi uzskaitītos darbus. Viņi ir milzīgu darbu ieguldījuši šajā vēstures noskaidrošanā, sevišķi profesors Inesis Feldmanis, Aivars Stranga, Antonijs Zunda, Uldis Neiburgs un citi. Vesela virkne! Viņi arhīvos ir noskaidrojuši, ka mēs... vai jautājums ir... nav strīdīgs... mēs, apmēram 110 tūkstoši, esam nēsājuši to svešo mundieri, zem svešiem karogiem esam karojuši. Jā, politiski! Bez vajadzības! Tas arī ir atzīts. Tā ir mūsu tautas traģēdija. Bet ka 50 tūkstoši no mums... Man ir grūti novaldīties, jo arī es esmu tam izgājis tam cauri un esmu palicis dzīvs, ievainots tikai... 50 tūkstoši no mums ir atdevuši dzīvību par Latvijas brīvību! Tas, ka jūs balsojat, ka šo dienu nevajag atzīmēt, - tas ir jūsu sirdsapziņas jautājums. (No zāles: „Kam jūs zvērējāt?!”)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Buiķim.

A.Buiķis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es negribu pārmest Dombravas kungam viņa jaunību, bet... Tad, kad jums bija pāris gadu, es biju viens no pirmajiem latviešu profesoriem, kas strādāja Vācijā. Un Kaizeršlauternā... tur ir viena no lielākajām latviešu leģionāru brigādēm, kura pēc kara darbojās slavenajā Ramšteinas karabāzē. Pēc pirmā gada - es tur kādus trīs gadus braucu - latvieši mani uzņēma... Un es šeit nāku runāt... es nebalsošu vienkārši tādēļ, ka nevar tā kacināt šos cilvēkus. Bet tāds kā Luters... viņš atbrauca 1991.gadā pirmo reizi pēc visiem tiem notikumiem, un viņš dabūja plaušu karsoni, un sākās pučs... Un mēs viņam nevarējām teikt to, jo situācija bija tāda, ka vispār Latvija no jauna būs... Un mēs domājām, ko mēs darīsim... Sieva viņam bija līdzi, meita Vācijā... Drunka, viens no leģionāriem, kas tagad Meža kapos, Veismanis.... Vesmanis... Vesela virkne tādu! Nevar šādi kacināt šos cilvēkus. Jūs to darāt cita iemesla dēļ.

Un es tādēļ vienkārši šodien nebalsošu, jo man ir cieņa pret tiem cilvēkiem. Es atceros, ka pat Drunka, kurš tur zaudēja kāju... Viņš no savas naudas maksāja... viņi Vācijā izdeva un Amerikā izdeva vēstures grāmatas par Latvijas vēsturi. Viņi bija par Latviju! Un es zinu: ja es tagad runātu ar Arvīdu, viņš teiktu, ka nevar tādas lietas darīt. Jo viņš ir par Latviju. Nevar Latviju šķelt, atvainojiet... Un, ja jūs iedalāt mani sliktajos, tad es būšu sliktajos. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu,

Vai komisijas vārdā Circenes kundze ko piebilst vēlas?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 43, atturas - 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sākšu ar atziņu, kam droši vien piekritīs ikviens šajā zālē sēdošais, - ka katra profesija un katrs amats ir cienījams.

Un demokrātiskā sabiedrībā tiesību normas nepieļauj nevienlīdzīgu attieksmi.

Pēc 2010.gadā Latvijā aktualizētā starptautiskā profesiju klasifikatora datiem ir apmēram 3000 profesiju, kuras iedalītas apmēram 450 grupās. Un, ja ne katrai profesijai, tad vismaz katrai profesiju grupai pienāktos kāda atzīmējama diena. (No zāles dep. A.Lejiņš: „Santehniķa diena!”) Tā, piemēram, šobrīd tiek ieteikts noteikt Medicīnas darbinieku dienu.

Un tālāk aritmētika ir ļoti skumja. Gadā pietrūks dienu... Ir 450 grupas (No zāles: „Pa divām dienā!”)... Tāpēc man ir, kā man šķiet, konstruktīvs priekšlikums: šodien šo priekšlikumu noraidīt, bet atvērt likumu vēlreiz un skatīt visas profesiju dienas divu gadu skatījumā: nepāra gados - vienai profesijai, pāra gados - citai profesijai. Nu, piemēram, nepāra gados - Medicīnas darbinieku diena, pāra gados - nu, piemēram, Bibliotēku darbinieku diena. Un tā joprojām.

Un otra lieta, kas man liekas ļoti nepareiza, - noteikt, nu, mēneša... kaut kādu numurētu nedēļas dienu.... Jo tad divu gadu ciklā mēs vienkārši sajuksim... Tāpēc es ieteiktu šīs profesiju dienas noteikt fiksētos datumos. Nu, piemēram, nepāra gados - Jūrnieku diena, pāra gados - Makšķernieku diena un tā joprojām.

Un tad, godātie kolēģi, mums būs jauks, glīts kalendārs un visu profesiju pārstāvji būs dziļi apmierināti, gandarīti un teiks, un slavēs Saeimu, kas ir pieņēmusi ļoti izsvērtu un samērīgu lēmumu.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Mārim Dzelzskalnam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dzelzskalnam!

Lūdzu!

M.Dzelzskalns (ZZS frakcija).

Es gan saskatīju Šadurska runā tādu kā necieņu vispār un tādu... tā kā, varētu pat teikt, ņirgāšanos. Es pieļauju, ka varētu būt priekšlikums iekļaut vienā dienā divas profesijas, bet nevar vis tā - ņirgājoties teikt, ka tur pa pāra vai nepāra gadiem...!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Circenes kundze ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 8, atturas - 6. Priekšlikums atbalstīts.

I.Circene. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 10, atturas - 3. Likums pieņemts.

Paldies.

Circene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts Nr.198/Lp10 - „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””.

Trešajam lasījumam saņemts viens priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kur atsaucē mainīts likuma nosaukums atbilstoši jaunpieņemtajam likuma nosaukumam.

Līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret vienīgo priekšlikumu.

Tagad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””, trešais lasījums.

Atbildīgā komisija saņēmusi vienu - Juridiskā biroja - priekšlikumu par termiņiem, kādos Ministru kabinets izdod no šā likuma izrietošos Ministru kabineta noteikumus. Protams, šis priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Lūdzu Saeimu pieņemt galīgajā, trešajā, lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija strādāja ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr.181/Lp10).

Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Paldies.

Cienījamie deputāti! Izskatāmā likumprojekta būtība ir paaugstināt to personu vecumu, kurām ir atļauts piedalīties azartspēlēs vai kurām ir tiesības pildīt azartspēļu zāles vadītāja pienākumu, līdz 21 gadam.

Azartspēļu un izložu likums tagad paredz, ka azartspēlēs var piedalīties pilngadīga persona, kura ir sasniegusi 18 gadu vecumu... Mani jau neklausās... Bet tieši...

Sēdes vadītāja. Debates vēl nav uzsāktas. Lūdzu, tiešām ievērojiet klusumu, lai ziņotājs var ziņot par likumprojektu!

I.Pimenovs. Bet tieši jaunības gados visbiežāk veidojas atkarība no azartspēlēm, kas ir emocionāla slimība, - ludomānija, smags psihisks traucējums.

Psiholoģisko briedumu persona sasniedz vēlāk par 18 gadiem, kā mēs labi to varam saprast. Atcerēsimies tikai, piemēram, ka, lai kļūtu par Saeimas deputātu, ir jābūt vismaz 21 gadu vecam, kā to ir definējusi Latvijas Satversme 9.pantā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un pēc debatēm tomēr atbalstīja šo likumprojektu skatīšanai pirmajā lasījumā. Tomēr, ja būs šis likumprojekts pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā, tad varēs virzīt likumprojektu izskatīšanai otrajā un trešajā lasījumā pēc tam, kad Saeimai tiks iesniegti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi šim likumam, un, proti, Azartspēļu un izložu likumam, jo ministrijā patlaban tiek sagatavoti nopietni grozījumi šim likumam, un līdz ar to ir jāskata vispār šī problēma kopumā, grozot likumu vēl būtiskāk nekā mēs, - vismaz tie, kas iesniedza šo likumprojektu, ko skatām tagad.

Tātad komisijas vārdā es tomēr lūdzu atbalstīt likumprojektu, par kuru es jums tiku pastāstījis. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Kravcovam. (Dep. V.Kravcovs lapu ar runas tekstu parāda dep. K.Šadurskim. Zālē smiekli, aplausi.)

 

V.Kravcovs (SC frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs balsot „par”. Mani argumenti ir vienkārši.

Jā, 80 [18 gadu. - Red.] gadu vecumā mūsu bērni ir jau pieauguši, bet viņiem vēl daži gadi ir jāmācās. Jā, fiziski viņi ir spējīgi spēlēt kazino, bet uzmantojot [izmantojot. - Red.] mūsu, tas ir, vecāku, naudu, jo absolūtajam vairumam savas naudas nav.

Es vēlos, lai mūsu bērni par mūsu naudu apmeklētu kino, pirktu grāmatas un ceļotu vai darītu kaut ko citu derīgu, bet nevis naudu nospēlētu azartspēlēs. Kad mūsu bērniem būs 21 gads, viņiem būs sava nauda, un to viņi varēs tērēt pēc saviem ieskatiem. Es tā uzskatu.

Paldies par uzmanību... Šadurska kungs... (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim. (No zāles dep. V.Lācis: „No vietas!”) Nē, no vietas var tikai paziņojumus... (No zāles dep. V.Lācis: „Kā, lūdzu?”) No vietas var tikai paziņojumus par procedūru. Tā ka lūdzu debatēt!

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man jautājums Kravcova kungam. Es gribēju tur, no vietas, uzdot šo jautājumu. Ja es nemaldos, jūs teicāt „...80 gadu vecumā mūsu bērni...”. Diemžēl! Ja es nemaldos... Kā var būt 80 gadu vecumā bērni? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Bērna prātā tādā vecumā!”) Šeit ir tā neskaidrība. Es gribu tikai skaidrību. Es gribu no jums skaidrību, neko citu.

Sēdes vadītāja. Paldies, Lāča kungs! Ir iespējams noklausīties Saeimas stenogrammu un saprast, ka Kravcova kungs teica 18.

Bet turpinām debates. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. Lūdzu klusumu zālē!

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība arī atbalsta šo vecuma paaugstināšanu. Protams, apsveicamas ir deputāta Kravcova iniciatīvas runāt, bet, protams, gribētos, lai būtu labāk, jo tādu vārdu kā „uzmantot” es pirmo reizi dzirdēju. Bet... (No zāles dep. I.Circene: „Nevajag! Nevajag!” Zālē troksnis, starpsaucieni.)

 

Sēdes vadītāja. Runājiet, lūdzu, par tēmu, Rasnača kungs! Es jums jau otro reizi šodien atgādinu, ka ir jārunā par tēmu, nevis jādiskutē par deputātu uzvedību vai viņu debatēm.

Dz.Rasnačs. Bet es pievienojos tiem, kas šodien aplaudēja. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Pimenovs. Šā gada 6.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aivars Dronka.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.704 - likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” (reģistrācijas Nr.234/Lp10), ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un atbalstīja virzīšanai Saeimā otrajam lasījumam.

Likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” otrajam lasījumam ir iesniegti seši priekšlikumi: no tiem pieci ir finanšu ministra Vilka kunga priekšlikumi un viens - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

1. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, kas precizē tos maksājumu pakalpojumu sniedzējus, uz kuriem attiecināms Maksājumu pakalpojumu likums. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Dronka. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas izslēdz likumprojekta 1.pantu, jo tā būtība jau ir ietverta citos pantos. Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Dronka. 3. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, kas nosaka, ka netiek piemērota maksātāja atbildība, ja zaudējumi radušies saistībā ar...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet vietas!

A.Dronka. ...neautorizētiem maksājumiem, kartes nolaupīšanas vai prettiesiskas piesavināšanās dēļ, kas iepriekš bija līdz 150 eiro. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Dronka. 4. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums - attiecas uz likuma 92.¹ pantu, kas nosaka, ka maksājuma pakalpojuma sniedzējam pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma ir daļēji vai pilnīgi jāaptur maksājuma rīkojuma, maksājuma pakalpojuma ņēmēja konts un jāveic naudas līdzekļu piedziņa. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Dronka. 5. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums par likuma 41.¹ pantu un tajā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās kārtību. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Dronka. 6. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, ar ko tiek paplašināti pārejas noteikumi ar 7.punktu, kas nosaka, kā jārīkojas, stājoties spēkā 41.¹ pantam. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Dronka. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Saeimā otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Dronka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam -2011.gada 28.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aivars Dronka.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.705 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un atbalstīja virzīšanai Saeimā otrajam lasījumam, jo grozījumos likumā „Par nodokļiem un nodevām” otrajam lasījumam nebija iesniegts neviens priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Dronka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam -2011.gada 28.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aivars Dronka.

A.Dronka (ZZS frakcija).

Dokuments Nr.706 - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja virzīšanai Saeimā otrajam lasījumam.

Grozījumos likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu” otrajam lasījumam ir iesniegts finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums, kas maina likuma 1.panta redakciju, proti, papildina to ar vārdiem „maksājumu pakalpojumu sniedzējiem”.

Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Dronka. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Dronka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir tāds pats kā iepriekšējam - 2011.gada 28.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

A.Dronka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Pievērsiet uzmanību likumprojektam ar reģistrācijas numuru 17/Lp10. Šeit ir trīs Juridiskās komisijas priekšlikumi.

1.priekšlikums paredz sešu mēnešu termiņu, kura laikā var iesniegt konstitucionālo sūdzību (pieteikumu), ja iespējas aizstāvēt pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem nepastāv.

Komisija tātad ir izteikusi šādu priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 2.priekšlikums paredz to, ka Satversmes tiesas kolēģija var atteikties ierosināt lietu, ja pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts jau kuro reizi pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Un pēdējais - 3.priekšlikums. Ievērojot to, ka Satversmes tiesai ir ievērojami palielinājusies slodze, mēs paredzējām, ka tiesas sēde nosakāma ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par tiesas sēdes laiku un vietu.

Es lūdzu atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

I.Čepāne. 4.priekšlikums. Arī tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums... Piedodiet, ka es sākumā kļūdījos... Tātad tas paredz izslēgt likumprojekta 7.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I. Čepāne. Paldies par vienbalsīgo atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.159/Lp10.

Komisija ir saņēmusi 22 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 2.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz sodu par būvju un telpu grupu nereģistrēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz mainīt apmēru sodam par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 3.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 25, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. 4. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā, un paredz soda apmēra palielināšanu par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Uz otro lasījumu savus priekšlikumus iesniegusi nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija, un arī Juridiskā komisija ierosina paaugstināt naudas sodu par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā.

Par šāda administratīvā pārkāpuma izdarīšanu nacionālās apvienības frakcija ierosina paaugstināt naudas soda maksimālo robežu no 50 līdz 250 latiem.

Savukārt Juridiskās komisijas priekšlikums par minētā pārkāpuma izdarīšanu paredz noteikt naudas sodu līdz 200 latiem.

Nu, te jāatzīmē, ka priekšlikumi par atsevišķu administratīvo pārkāpumu izdarīšanu paredzēt arvien bargākus sodus tiek izteikti samērā bieži, bet šoreiz priekšlikumu autori, manuprāt, nevērtē sodu samērīgumu ar apdraudētajām valsts un sabiedrības interesēm, ne arī vērtē šos sodus kontekstā ar sodiem, kas paredzēti par citu administratīvo pārkāpumu izdarīšanu. Minētajā gadījumā soda paaugstināšana norāda uz represīvas politikas pastiprināšanu valsts valodas aizsardzības jomā, un tas, manuprāt, varētu nelabvēlīgi ietekmēt... (No zāles dep. K.Šadurskis: „...valsts valodas nepratējus.”) sabiedrības integrācijas politiku.

Ņemot vērā to, ka viens no Saeimas deputātu uzdevumiem ir sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam, es aicinu noraidīt 4.priekšlikumu, kā arī ar to saistīto 5.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vai Rasnača kungam pietiks ar četrām minūtēm?

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es dzirdēju vārdus, ka neesot apdraudētas valsts un sabiedrības intereses. Varbūt „Saskaņas Centrs” neredz, ka latvieši, daudzi desmiti tūkstošu, brauc prom no šīs valsts; varbūt „Saskaņas Centrs” neredz, kā tiek pazemoti cilvēki sabiedrisko pakalpojumu vietās. Varbūt viņi to neredz, varbūt viņi dzīvo savā vidē un neredz nekādu apdraudējumu. Bet šis apdraudējums ir reāls! Un tie trimdas latvieši, kuri grib atgriezties šeit, Latvijā, sastopas ar necieņu pret valsts valodu tieši sabiedrisko pakalpojumu vietās. Tie latvieši, kuri no laukiem pārceļas uz pilsētu - no latviskās vides uz daudzvalodu vidi -, arī viņi šeit, Rīgā un citās pilsētās, sastopas ar šo necieņu.

Tas ir vistiešākais apdraudējums! Protams, šādā diskomforta stāvoklī cilvēki nevēlas dzīvot. Viņi vai nu atgriežas turpat atpakaļ, vai arī dodas prom uz citām zemēm pelnīt iztiku sev un ģimenei. Tā ka apdraudējums ir vistiešākais, un mēs ļoti labprāt iestātos par vēl daudz, daudz lielākiem sodiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vēl ir pieteikušies trīs debatētāji, bet, tā kā ir atlikušas vairs tikai divas minūtes līdz pārtraukumam... Vai jūs vēlaties izmantot tās divas minūtes? Lūdzu!

Vārds Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Droši vien tas nebūs jaunums, jo es esmu jau vairākkārt izteicies, ka, manā skatījumā, stingrība un principialitāte no valsts vadītāja puses nes augļus. Un es kāpu tribīnē vienīgi tādēļ, lai pateiktu, ka tieši šī sēde ir labs piemērs tam, kādus augļus šī principialitāte nes, jo tā uzstāšanās, kas bija... tika demonstrēta no Kravcova kunga puses, bija skaidrs piemērs un apliecinājums tam.

Tā ka visu cieņu Kravcova kungam! Un liels paldies par to, ka jūs vēlreiz pierādījāt, ka principialitāte nacionālos jautājumos iedarbojas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem.

Vārds Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde, kolēģi, notiks pēc 5 minūtēm 106.telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es gribu jūs informēt, ka nākamnedēļ mums sēde notiks nevis otrdien no rīta, bet gan trešdien pulksten 12.30 Sarkanajā zālē kopā ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei... Rasnača kungs, Čepānei vēl vārds!

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Juridiskās komisijas locekļi! Komisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksejs Loskutovs... Bet viņš nupat te bija... (No zāles dep. A.Lejiņš: „Viņš ir šeit!”) Vitālijs Orlovs... Nav. Inese Šlesere un Ainārs Šlesers. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 7.aprīļa sēdi.

Tātad pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.159/Lp10) otrajā lasījumā un sākām debates par 4. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu.

Circenes kundze, varbūt jūs tomēr varētu apsēsties! Brigmaņa kungs!...

Kolēģi! Tātad turpināsim debates.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Droši vien jau nebūtu vērts runāt, jo tie, kuri saprot, kāpēc šādi grozījumi ir nepieciešami, tos atbalstīs, bet tie, kuri nesaprot vai izliekas, ka nesaprot, acīmredzot būs „pret”.

Es tikai gribu jau iepriekš pievērst uzmanību dažiem argumentiem, kas droši vien izskanēs, izskatot arī turpmākos priekšlikumus, kuri saistīti ar Valsts valodas inspekcijas aktivitātēm.

Kā zināms, mūsu situācija tik tiešām ir tāda, kad valodas politikā ir jāizmanto viss pasākumu spektrs, sākot no valodas apguves veicināšanas, iespēju radīšanas, apkārtējās lingvistiskās ainavas sakārtošanas un, protams, arī zināmas atbildības nodrošināšanas par Valsts valodas likuma prasību neizpildīšanu. Šādā situācijā mēs, protams, būtu ļoti priecīgi, ja varētu iztikt tikai ar valodas politikas veicinošo daļu, bet diemžēl jārēķinās ar to, ka ne visi pilnībā izprot vai arī atbalsta mūsu valsts pamatnostādnes, mūsu pārliecību, ka latviešu valodai ir jābūt vienīgajai valsts un vienīgajai oficiālajai valodai, ka latviešu valodas prasme ir saliedētas sabiedrības priekšnoteikums, tāpēc šādiem cilvēkiem ir nepieciešams arī stimuls administratīvo sodu formā.

Par ko tad ir stāsts? Vienkāršā valodā sakot, šajos grozījumos tiek noteikta finansiāla atbildība par valsts valodas nelietošanu, ja to prasa amata pienākumi, nevis par valsts valodas neprasmi. Valsts valodas neprasme finansiāli nav sodāma; šiem cilvēkiem atbildība izpaužas tādējādi, ka viņi nevar ieņemt noteiktus amatus valsts pārvaldē vai arī apkalpojošā sfērā. Savukārt šis grozījums ir vērsts pret tiem cilvēkiem, kuri valsts valodu prot (jo citādi viņi nebūtu varējuši ieņemt šo amatu), bet valsts valodu nelieto vai nu apzināti, vai principa pēc, vai arī tādēļ, ka gluži vienkārši viņiem valsts valodas prasme nav pietiekamā līmenī.

Atgādināšu, kā strādā Valsts valodas inspekcija. Vispirms tiek objektīvi konstatēts pārkāpuma fakts un tiek izteikts brīdinājums, pēc tam ir paredzēta atbildība ar naudas sodu līdz 200 latiem (sākumā pietiekami), bet, ja gada laikā šāds pārkāpums tiek izdarīts vairākkārt - un tas nu nekādā gadījumā nevarētu būt nejauši! -, tad, protams, šī soda summa tiek palielināta - un samērīgi palielināta! -, jo tiek aizskartas sabiedrības intereses, tiek taču aizskartas ikviena latvieša intereses. Un galu galā - valsts valoda un tās prioritāte taču ir visu mūsu sabiedrības locekļu interesēs.

Turpmāk mēs skatīsim arī priekšlikumu palielināt sodus juridiskajām personām par valsts valodas nelietošanu informācijā. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Lai nevajadzētu otro reizi nākt tribīnē, pamatošu, kāpēc ir nepieciešams par Valsts valodas likuma neievērošanu sodīt ne tikai fiziskās, bet arī juridiskās personas.

Līdzšinējā prakse ir tāda: ja liels tirdzniecības uzņēmums - veikals, firma - pārkāpj Valsts valodas likumu, parasti vienmēr atrodas konkrēts atbildīgais, kuram ar vieglu roku tiek iedota noteikta naudas summa, sods tiek samaksāts, bet pārkāpumi turpinās. Un tāpēc mums joprojām ir instrukcijas, kurās ir informācija tikai svešvalodās; tāpēc mums joprojām valsts valoda netiek lietota informācijā. Un acīmredzot par šādiem pārkāpumiem ir jāpiemēro sods arī juridiskajām personām, lai netiktu izmantotas iespējas apiet likumu.

Varu apliecināt, ka šie piedāvātie grozījumi ir pilnīgā saskaņā ar valsts valodas politikas vadlīnijām, šie noteiktie sodi ir samērīgi, tie ir nepieciešami pašreizējā situācijā, un tie iet roku rokā ar neskaitāmiem pozitīviem pasākumiem mūsu valodas stiprināšanai un tās ilgtspējas veicināšanai.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Atļaušos pateikt dažus vārdus par šo. Vienkārši no manas dzīves pieredzes.

Es izaugu Austrālijā, kur dažu gadu laikā ieceļoja viens miljons iedzīvotāju. Viens miljons! Un tad bija tikai 7 miljoni iedzīvotāju. Tas bija tūlīt pēc kara. Ieceļoja lielākoties no Austrumeiropas un Dienvideiropas, bet bija arī briti, kas mācēja angļu valodu, protams.

Bet tie, kas nemācēja... Mani vecāki bija izņēmums, viņi mācēja... viņi bija angļu valodas skolotāji šeit, Latvijā, bet tie, kas nemācēja, - un tas īpaši attiecās uz vecāko paaudzi -, viņi dažu gadu laikā vienkārši aiz cieņas pret zemi, kas deva viņiem patvērumu, un arī darba vajadzību dēļ ļoti ātri iemācījās angļu valodu.

Jaunajai paaudzei tas bija ļoti viegli, jo viņi gāja skolā, kur vienkārši bija jāzina angļu valoda. Tas pats attiecas uz Zviedriju. Es gribētu arī aizrādīt, ka vecākiem cilvēkiem jaunu valodu iemācīties ir visai grūti... visai grūti, bet tomēr, tomēr... Un tas pats attiecas arī uz Vāciju, uz Ameriku, kur mūsu vecākā paaudze iemācījās valsts valodu pietiekami lielā ātrumā.

Tomēr es jums pateikšu, kāpēc es nebalsošu „par” šo 4.priekšlikumu, bet balsošu „par” nākamo, jo tieši šis priekšlikums daļēji ir iestrādāts jau nākamajā, tāpēc es atbalstu Juridisko komisiju un balsošu „par” 5.priekšlikumu un par to, ka mums tomēr kaut kas ir jādara, lai izrādītu mazliet lielāku cieņu mūsu valodai, nekā tas ir bijis līdz šim.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Godātie deputāti! Es pateicos Druvietes kundzei par viņas zinātnisko analīzi un vērtējumu. Es pateicos kolēģim Lejiņam par viņa liecībām, kas bija ļoti vērtīgas tiešām, jo ļoti svarīgi ir paskatīties uz to, kas notiek mūsu valstī, ar tās personas acīm, kura iebraukusi mūsu valstī pavisam nesen un kura nes sevī citas valsts pieredzi.

Bet es šeit gribētu... Es arī saprotu to rūgtumu, par kuru Rasnača kungs mums stāstīja, kā gadās Latvijas iedzīvotājam, latvietim, iebraucot Rīgā, kad viņš vai viņa saduras ar necieņu pret latviešu valodu, un cik slikti tas ir. Tam es patiesi piekrītu un nepieņemu nekādu augstprātību attiecībā uz citu cilvēku tikai tādēļ, ka viņš vai viņa runā citā valodā vai ir citas etniskās izcelsmes cilvēks.

Bet mīļie latviešu tautieši! Dažreiz man liekas, ka arī mēs nesam sevī savas sāpes, īsti pat nezinot, kā patiesībā jūtas citas etniskās izcelsmes cilvēki, kā viņi dzīvo un kā viņi pārdzīvo situāciju šeit, mūsu Latvijas Republikā.

Kad es klausos Rasnača kungu, man liekas, ka es dzirdu tādas pašas runas, kādas es biju dzirdējis pirms gadiem divdesmit - Tautas frontes laikā, kad pats biju tautfrontietis. Redziet, šajā periodā, pa šiem divdesmit gadiem, laiks ir krasi mainījies. Mūsu bērni kļuvuši jau par 20 gadiem vecāki, viņi jau vairs nav bērni, viņi jau ir pieauguši cilvēki, un arī situācija, vismaz Rīgā, ir mainījusies. Ļoti bieži, ienākot veikalā, kad es sāku runāt ar pārdevēju, tikai pēc trešā, piektā teikuma es saprotu, ka es runāju ar krievu vai ar krievieti. Mēs nepārtraucam runāt latviešu valodā, mēs turpinām runāt vismaz citā valodā, lai gan tā nav mūsu dzimtā valoda... Patiesībā tā ir jau kļuvusi par mūsu otro valodu. Un šī situācija ir visai raksturīga.

Es negribu dot šai parādībai nekādu vērtējumu. Tas nav nedz slikti, nedz labi. Tas vienkārši ir tāds fakts.

Tas ir tikai apliecinājums tam, ka mūsu sabiedrība ir integrējusies ļoti, ļoti, ļoti stipri šo divdesmit gadu laikā... Pa šo laiku ir izauguši arī jaunie latvieši. Piemēram, manas meitas draugi, kuri zvana pa telefonu katru vakaru, 90 procentos gadījumu runā latviešu valodā, un arī viņa viņiem atbild latviešu valodā. Un tas nav izņēmums noteikumos. Tā ir realitāte, tā ir ikdiena! Tāpēc šajos apstākļos mēģinājumi ieviest vēl bargākus sodus, manuprāt, patiešām ieviesīs skarbumu mūsu starpetniskajās attiecībās mūsu valstī.

Un es šeit gribu atbalstīt mana kolēģa Valērija Agešina nepiekrišanu šim konkrētajam priekšlikumam un arī nākamajam - 5.priekšlikumam. Man liekas, ka vārds „samērīgums”, kuru viņš izmantoja kā galveno pamatojumu (tātad sodam ir jābūt samērīgam), ir galvenais. Un, man liekas, vismaz esošajā formulējumā samērīgums ir ievērots.

Es lūdzu kolēģus 4.priekšlikumu un nākamo, 5. priekšlikumu, neatbalstīt.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā šīs problēmas ļoti pamatīgi tika diskutētas.

Es pateicos visiem, kas runā par savu personisko pieredzi Rietumos un Austrumos, un es esmu gandarīta, ka iepriekšējie runātāji tik labi runā latviešu valodā, un tas acīmredzot ir piemērs, ka var arī savus profesionālos pienākumus, amata pienākumus pildīt nepieciešamajā līmenī.

Juridiskā komisija neaprobežojas ar emocijām, ja runājam par šo samērīgumu. Es zināju, ka būs tāda ļoti plaša diskusija, tāpēc mēs nolēmām pieprasīt atzinumus no vairākām valsts institūcijām, tostarp arī no akadēmiskās vides, un nu manās rokās ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras atzinums (mans lūgums tika izskatīts katedras sēdē), un te konstitucionālo tiesību eksperts profesors Ringolds Balodis, kas vada katedru, ir patiešām norādījis, ka šeit ir ļoti plaša rīcības brīvība šajā ziņā. Un mēs varam piekrist, ka ne jau bargie sodi ir panaceja visai šai situācijai, taču es gribu jums teikt, ka taisnīguma un tiesiskas valsts principi, kā viņi saka, paredz, ka valsts noteiktajām sankcijām par pārkāpumiem jābūt samērīgām ar tiesību pārkāpumu un jāatbilst leģitīmiem un vispārsvarīgiem mērķiem. Viņi atsaucās uz Satversmes tiesas spriedumu, taču viņi saka, ka šāds palielinājums pats par sevi neliecina par nesamērīgumu. Un kāpēc? Tāpēc, ka šīs Valsts valodas likumā nostiprinātās konstitucionālās vērtības, tātad latviešu valodas aizsardzība, patiešām ir viena no neatkarīgas valsts sastāvdaļām. Protams, te var arī atrast dažādus citus... mazlietiņ citādas sentences, bet šeit nevajadzētu izraut tās no konteksta.

Es vēl gribu pieminēt Igaunijas pieredzi. Mēs parasti skatāmies uz mūsu kaimiņiem tad, kad mums kaut kas šeit neiet, un es vairākkārt jau publiski esmu paudusi, kas tad notiek Igaunijā šajā jomā.

Igaunijas Valodas likuma 26.panta 1. paragrāfu jeb pirmo daļu es tagad citēšu: „Igauņu valodas lietošanas nosacījumu pārkāpšana publiskajā administrācijā, korespondencē, ziņojumos, komunikācijā, ar darbu saistītas informācijas nodošanā darbiniekiem valsts aģentūrās, publisko tiesību juridiskajās personās vai to aģentūrās, vietējās pašvaldībās vai to aģentūrās, kompānijās, sabiedriskā labuma organizācijās vai fondos, kā arī igauņu valodas lietošanas nosacījumu pārkāpšana uz zīmogiem, spiedogiem vai vēstuļu veidlapām ir sodāma rīcība, par kuru ir paredzēts naudas sods līdz 800 eiro. Tā pati rīcība, ja tā ir veikta vismaz divreiz, ir sodāma ar sodu līdz 1200 eiro. Un, ja to pašu rīcību ir veikusi juridiskā persona, tās rīcība ir sodāma ar naudas sodu līdz 2600 eiro.”

Tātad šajā gadījumā es tomēr aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu un arī turpmākos, tātad Juridiskās komisijas priekšlikumus. Un nevajadzētu domāt, ka šie sodi patiešām ir nesamērīgi.

Aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Kā ļoti precīzi norādīja Druvietes kundze, šajā priekšlikumā ir runa nevis par tām personām, kas neprot valsts valodu, bet par tām, kas valsts valodu prot, bet apzināti vai neapzināti to nelieto. Pretējā gadījumā, ja tās to neprastu, tās nevarētu ieņemt šos amatus.

Es uzskatu, ka ir ļoti pareiza šo sodu diferenciācija, sākot no ļoti maza soda - 25 latiem - līdz 250 vai 200 latiem, kā tas ir Juridiskās komisijas ierosinājumā, jo neapzināts pārkāpums var gadīties katram. Un acīmredzot tad, kad šis sods būs minimāls vai tuvu minimālajam, soda augšējās robežas lielums pierādīs tikai to, ka šī lieta ir svarīga un ka valsts to uzskata par svarīgu esam. Un arī persona, kas vienreiz pieļāvusi pārkāpumu, sapratīs šo kodeksa pantu un atkārtotus pārkāpumus vairs nepieļaus.

Godātie kolēģi, tie, kuri iestājas pret bargākiem sodiem! Man šķiet, ka nepateikta paliek viena frāze, - tas, ka viņi atbalsta sistēmisku un regulāru šādu pārkāpumu esamību, kur personai ir ērtāk maksāt sodu nekā mainīt savu attieksmi pret tiem amata pienākumiem, kas viņai ir jāveic.

Un nu viens piemērs: Stokholmā karaļa pilī ir publiskā zona, kas ir pieejama apmeklētājiem, un ir karaliskās ģimenes privātā zona, un par šīs zonas robežas pārkāpšanu, es vairs neatceros skaitliski, bet toreiz, izlasot šos noteikumus, man šis sods likās absolūti nesamērīgs - milzīgs. Bet tas nozīmē tikai to, ka valstij tas ir svarīgi - cieņa pret savām institūcijām. Un nevienam plānprātiņam nenāks prātā pārkāpt šo robežu.

Godātie kolēģi! Es aicinu uz to, lai mūsu Administratīvo pārkāpumu kodeksā būtu skaidri un gaiši pateikts, kas valstij ir svarīgi un ka mēs negribam iekasēt milzīgas soda naudas, bet ka mēs gribam vienkārši parādīt, ka šīs lietas ir nepieļaujamas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC frakcija).

Augstā Saeima! Man liekas, ka mēs kārtējo reizi jaucam dažādas lietas. Izskatās tā, ka, spriežot pēc Šadurska kunga loģikas, visi tie, kuri nostājas pret šo grozījumu, ir arī pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Bet es domāju, ka ir tā, kā Druvietes kundze teica: katrai lietai ir divi gali un divas pieejas! Viņa stāstīja par neskaitāmiem pasākumiem, kas tiek veikti, lai stiprinātu latviešu valodu un tās pielietojumu praksē. Jā, es būtu gatavs šodien daudz runāt par šiem neskaitāmajiem pasākumiem, par budžeta finansējumu šim mērķim, un tā tālāk un tā joprojām, bet tā ir atsevišķa tēma, kura ir ārkārtīgi svarīga, ja mēs runājam par valsts valodas pozīciju stiprināšanu.

Šeit mēs runājam par konkrētiem sodiem, nevis par sodiem kā tādiem, jo visi šie sodi, kas šodien ierakstīti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, jau darbojas, un, starp citu, nebūtu slikti paanalizēt, kā tie darbojas, jo šodien, pielietojot to sodu skalu, kas patlaban pastāv, ļoti reti tiek izmantots tās augstākais līmenis, visbiežāk tie ir minimālie sodi. No vienas puses, tas ir normāli, bet, no otras puses, ja tas ir tā, tad kāpēc mēs rādām zīmi, ka, lūk, ar to nepietiek, un gribam šo soda apmēru palielināt? Kur te ir loģika?

Es nerunāju šeit par samērīgumu vai par kaut ko citu. Bet kur te ir loģika? Ja mēs runājam par valodas stiprināšanu, tad vienlaicīgi būtu jāapspriež abas puses, jo šeit tas viss skan... Un tāpēc arī tie argumenti, kas ir „pret” šāda veida grozījumiem, ir tādi, ka mēs, izmantojot pātagu un saldo pīrādziņu, tomēr sliecamies uz to, ka pātaga ir daudz svarīgāka un ka, pielietojot to, mēs panāksim labākus rezultātus.

Man šķiet, ka šeit ir jābūt lielākai labestībai, un tikai tad var panākt zināmus rezultātus, pielietojot arī tās normas, kas ir ietvertas kodeksā.

Es neatbalstu šāda veida priekšlikumus un ierosinu tos neapstiprināt arī balsojumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu to, kas šajā diskusijā jau tika pieminēts vairākkārt. Mani patiešām interesē, kāds ir šo grozījumu mērķis. Kāpēc šie grozījumi tika iesniegti - tas man ir skaidrs. Tur jautājumu nav. Bet ko tie Saeimas deputāti, kas to atbalsta, grib ar to panākt? Labāku valsts valodas lietošanu? Vai tiešām jums ir pamats domāt, ka tā tas arī būs? Nu, es nekomentēšu to, ko Šadurska kungs teica, tas nav nopietni.

Es gribu uzsvērt, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas sastopas ar valodu lietošanas problēmu. Ir zināma Eiropas prakse, ir zināmi standarti, ir zināmas starptautiskās saistības, un galvenais dokuments šajā jomā Eiropā ir Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Latvija ratificēja šo konvenciju pirms vairākiem gadiem, un tikai pagājušajā nedēļā beidzot tika publicēts atzinums. Konsultatīvā komiteja savā atzinumā pieskārās arī šiem jautājumiem. Es šaubos, vai visi deputāti to izlasīja, un es domāju, ka pirms balsojuma tas būtu ļoti labi, ļoti vērtīgi - izdarīt to. Jo - priekš kam mums visu laiku būtu jāizgudro velosipēds? Vairākās valstīs ir zināmas metodes, un Eiropas eksperti izvērtēja mūsu situāciju, deva savu atzinumu un rekomendācijas. Protams, tas nav tiesas spriedums, tas nav obligāts, bet es domāju, ka būtu ļoti lietderīgi ieklausīties šajos padomos.

Atgādināšu dažus no šiem atzinumiem. Praksē prasība lietot valsts valodu privātajā sektorā sniedzas ārpus likuma noteiktajām robežām, jo likumā minētais likumīgu sabiedrības interešu jēdziens tiek plaši interpretēts. Jomas un nodarbošanās, kur latviešu valodas lietošana ir obligāta, ne vienmēr atbilst skaidri nosakāmām likumīgām sabiedrības interesēm. Konsultatīvā komiteja ar bažām atzīmē, ka kopš 2006.gada decembra valodas prasmes līmeņa prasības paaugstinātas zināmam skaitam amatu un profesiju un tas radījis grūtības darbaspēka komplektēšanā, it īpaši teritorijās, kur lielākā skaitā dzīvo mazākumtautību pārstāvji. Tiesiskie pasākumi un priekšlikumi latviešu valodas lietošanai seko cits citam un kļūst ievērojami stingrāki nekā valodas inspektoru veiktā uzraudzība, daudzos gadījumos piemērojot sodus dažādās jomās.

Konsultatīvā komiteja atzīst, ka valsts valodas aizsardzība pati par sevi ir likumīgs mērķis. Mēs to arī neapšaubām. Tomēr komiteja uzskata, ka ar to saistītās prasības ir pārmērīgi augstas, jo jēdziens par likumīgām sabiedriskajām interesēm tiek pārāk plaši interpretēts, it īpaši attiecībā uz profesijām privātajā sektorā. Tādēļ komiteja uzskata, ka šī politika ieviešama tā, lai respektētu pie mazākumtautībām piederošu personu identitāti un lingvistiskās vajadzības, un ka valsts iestādēm nepārtraukti jātiecas saglabāt līdzsvaru starp valsts valodas aizsardzību un šo personu tiesībām.

Tas ir Eiropas Padomes oficiāls atzinums. Es tam piekrītu. Es domāju, ka mums te ir par ko padomāt. Un secinājums - 110.pants... Ja kādu interesē, varu pateikt, ka Konsultatīvā komiteja uzskata, ka ir būtiski dot priekšroku veicinošiem pasākumiem, nevis represīvām metodēm, lai efektīvi īstenotu likumisku mērķi - stiprināt visu sabiedrības locekļu valsts valodas zināšanas un tās lietošanu.

Konsultatīvā komiteja rosina valsts iestādes atbalstīt pozitīvu un konstruktīvu pieeju.

Un pēdējais citāts. Domāju, ka tas ir ļoti būtiski. 213.pants. Konsultatīvā komiteja uzskata, ka ir būtiski darba tirgū izvairīties no diskriminācijas uz valodas pamata pret personām, kas pieder pie mazākumtautībām, un aicina valsts iestādes izvairīties piemērot nesamērīgas valsts valodas prasmes prasības kandidātiem uz noteiktiem amatiem sabiedriskajā sektorā. Komiteja pauž nopietnas bažas par to, ka šīs prasības tiek arvien biežāk piemērotas, it īpaši attiecībā uz nodarbinātību privātajā sektorā. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Bet par to jau tagad nav runa, draugs!”)

 

Kolēģi! Es to nolasīju, jo es, godīgi sakot, neceru, ka jūs visi to izlasīsiet. Es domāju, ka tas būtu tiešām ļoti lietderīgi. Jāņem vērā arī citu Eiropas valstu piemērs. Ziniet, neesam mēs pirmie, kas sastopas ar šo problēmu. Un tā tieksme visu laiku tikai palielināt sodus... Un par veicinošiem pasākumiem es gan pastrīdējos, un arī Eiropas eksperti par to visai skeptiski izsakās.

Tā ka es visus aicinu tomēr pārdomāt visas šīs lietas vēlreiz. Šis ziņojums ir pieejams arī latviešu valodā. Tā ka es domāju, ka mums, pieņemot lēmumu, būtu jāņem vērā...

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

B.Cilevičs. ... Jā, paldies! Mums būtu jāņem vērā arī citu Eiropas valstu prakse.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Čaklajam.

I.Čaklais (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es tikko vienam žurnālistam atbildēju uz kādu jautājumu un teicu, ka es varbūt nevaru nosaukt precīzi viņa jautāto lietu, bet es noteikti varu izstāstīt to procesu, kā tas notika, un tas process notika ļoti vienkārši: es, uzklausījis savus kolēģus, izspriedu šo jautājumu, kā man rīkoties, izdomāju, kāda būtu pareizā taktika un kāda būtu mana pareizā rīcība, uz ko es varu mudināt arī citus...

Es tagad arī no šīs tribīnes gribu jūs aicināt uzticēties - uzticēties saviem partijas biedriem, saviem frakcijas biedriem un par jebkuru jautājumu pirmām kārtām runāt ar viņiem. Pēc tam, tā kā viņi ir deleģēti jebkurā no komisijām, ļaut viņiem komisijā runāt jūsu vārdā un tad, kad viņi būs izklāstījuši visus argumentus un komisija pamatoti būs pieņēmusi kādu lēmumu, es aicinu uzticēties šim lēmumam.

Es gribu pateikt vēlreiz: Juridiskā komisija strādā ļoti nopietni, un arī visi šeit no tribīnes minētie argumenti tika gandrīz pilnā apjomā pateikti Juridiskajā komisijā. Mēs, protams, pieaicinājām cilvēkus, kas par to visu var spriest arī no praktiskās ikdienas, no pielietojuma puses, arī no Valsts valodas centra... Un mēs kopīgi nonācām pie secinājuma, ka, lai tas nebūtu kaut kāds polarizēts lēmums, mēs precizējām, kādus skaitļus un kādos konkrētos pantos mēs akceptēsim.

Un tāpēc, vēlreiz aicinot jūs balsot „par” šo konkrēto piedāvājumu un arī par pārējiem skaitliskajiem rādītājiem, par kuriem mēs runāsim tālāk, es varu uzdot pretjautājumu: kāpēc mums vajag tieši šādu... Man ir jautājums: kāpēc jūs cīnāties tieši pret šādu? Piedāvāti bija vismaz divi varianti, un trešais ir tas, kas ir pastāvošais. Ja profesionāļi, kas ar to strādā, saka, ka lielākoties vai 90 procentos gadījumu - neatceros precīzi, cik viņi teica, - tiek pielietots minimālais sods, tad nevajadzētu baidīties. Ja ir paredzēts... kā profesionāļi saka, situācija reizēm ir tāda, ka tas maksimālais nenosedz to spektru, kas tiek pārkāpts pēc būtības, pēc ideoloģijas, un tad es piekrītu, ka tiem, kuri pārkāpj un apzināti to dara, sodam ir jābūt tādam, ka viņi vairs negrib to maksāt. Nevis tā, ka vienkārši samaksā un dara tālāk.

Tas ir tas, kāpēc es uz to aicinu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! „Saskaņas Centrs” ir atrāvies no realitātes. Es vienkārši gribu pajautāt kolēģiem no „Saskaņas Centra”: vai kāds no jums ietu uz frizētavu pie friziera, kurš jūs nesaprot tajā valodā, kurā jūs runājat? Vai kāds to darītu? Paceliet roku! (Daži paceļ roku. No zāles dep. A.Burunovs: „Mēs mājās griežam matus!”) Divi... Nu, Jāni Ādamsonu es saprotu, bet... Redziet, EDSO Augstais komisārs bija teicis kaut ko līdzīgu - to, ka arī viņš varētu iet pie friziera, kurš nesaprot viņa valodu. Es nezinu, vai lielais vairākums cilvēku to atļautos.

Bet es jums īsumā gribu pastāstīt, kā man sanāca.... Gan ne ar frizieri, bet ar santehniķi. Runa ir vienkārši par profesiju sarakstu, ka šim sarakstam ir jābūt vēl plašākam. Redziet, reizi četros gados ir obligāti jāmaina šie ūdens skaitītāji. Un atnāca kāds santehniķis... Nu, privātās firmas apkalpo namu pārvaldes... Atnāca santehniķis, un viņš, protams, ne vārda latviski nesaprot. Es ar viņu runāju latviski, bet viņš ar mani - savā mātes valodā... Tā nu viņš uzliek tos skaitītājus, bet es pēc kāda laika ņemu mērījumus no šiem skaitītājiem un redzu, ka viens no šiem skaitītājiem iet nevis plusos, bet mīnusos... Nu es nesaprotu, kas ir noticis. Izrādās, ka tas cilvēks vienkārši... vai nu tur bija valodas neprasme, vai kas cits, bet, protams, nācās to skaitītāju pārlikt. Pēc tam atnāca no tās firmas cilvēki un atvainojās...

Bet šādi mazi pārpratumi, godātie „Saskaņas Centra” cilvēki, ir ar ikdienu saistīti... Un mēs darīsim visu, lai šis profesiju saraksts, kurās ir jāzina vismaz elementārā līmenī valsts valoda, tiktu paplašināts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ar to santehniķi!”)

 

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kolēģis Cilevičs šeit nupat uzstājās un runāja par mazākumtautībām un pieminēja arī Eiropas Padomi, kur ir runāts par mazākumtautībām. Nedz pasaules līmenī, nedz ANO līmenī, nedz Eiropas Padomes vai Eiropas Savienības līmenī līdz šim nav izdevies vienoties (visām valstīm, tautām nav izdevies vienoties, dažādu tautību pārstāvji tak tur ir), kas tad ir minoritāte. Lieto vai nu šo svešvārdu, vai vārdu „mazākumtautība”. Pastāv dažādi šā jēdziena skaidrojumi. Viens no mūsu vadošajiem juristiem, kas atzīts starptautiskā mērogā, Levits, kā mēs zinām, arī ir rakstījis par šo lietu - nesen! -, ka zināmā daļā... ka pasaules juristu starpā, starptautisko tiesībnieku starpā, šis jēdziens tiek tulkots dažādi, nevis viendabīgi, kā jūs šeit pasniedzat, - ka tas esot Eiropas Padomes viedoklis. Un, proti, Levits pieturas un arī liela daļa - nav teikts, cik liela daļa, - pieturas pie tāda šā jēdziena skaidrojuma, ka mazākumtautība jeb minoritāte kādā valstī ir tā iedzīvotāju, pilsoņu, daļa, kas šajā zemē dzīvo gadsimteņiem ilgi. Bet te vēl viena piezīme: krievi ar’ dzīvo mūsu zemē gadsimteņiem ilgi, kopš vecticībnieki ienāca Latvijā.

Viena piezīme: mācieties, Cileviča kungs, ka minoritāte ir atzīta šajā valstī tad, ja tā ir viņas etnoģenētiskās izcelsmes teritorija. Tā kā Latvijā, teiksim, lībieši jeb līvu tauta (vai viņu ir deviņdesmit vai deviņi simti, tas nav svarīgi) dzīvoja šeit jau pirms mums, šī ir lībiešu jeb līvu tautas etnoģenētiskās izcelsmes teritorija. Liela daļa starptautisko tiesībnieku atzīst tikai tādu jēdziena „mazākumtautība” skaidrojuma principu. Mums arī jāpieturas pie tā, un, cik man zināms, mēs esam pie šā pareizā izskaidrojuma pieturējušies.

Otrs jautājums, par ko jūs runājāt. Jūs jau ignorējat - turklāt vēl apzināti! - vēl vienu jautājumu. Iepriekšējās Saeimas, 9.Saeimas, darbības laikā Pilsonības likuma izpildes komisijā, kur es biju loceklis, ieradās mums visiem labi pazīstamā Eiženija Aldermane un vienu dienu atnesa, lepni atnesa, Naturalizācijas pārvaldes sastādītu, nu, varētu teikt, biezu brošūru, kurā, kā viņa sacīja, ir minētas - tā, kā pēc jūsu principa, Cileviča kungs, - visas valstis, kāda šajās valstīs ir attieksme pret pilsonību, un paziņoja, tāpat kā jūs, ka, lūk, mums būtu jāpieturas pie šiem principiem, jo lielākajā daļā pasaules valstu esot tā un tā.

Ko es varu jums, Cileviča kungs, atbildēt? To pašu, ko Aldermanei toreiz atbildēju: neder šis salīdzinājums! Nevienā valstī pasaulē okupācijas rezultātā, iekarotāju varas rezultātā, nav radušies tik īsā laikā 40 procenti cilvēku, kuru ikdienas sarunu valoda, dzimtā valoda un kultūra ir krievu. Pie 10 procentiem vai 11 procentiem pirmskara Latvijas krievu iedzīvotājiem pieaugums ir šie 30 procenti. Nav tas tā nevienā pasaules valstī! Tādēļ, Aldermanes kundze un Cileviča kungs, jūsu salīdzinājums ir nederīgs (Starpsaucieni.) gan attiecībā uz mazākumtautību jēdzienu (jūs patvarīgi izceļat šo Eiropas Padomi), gan arī attiecībā uz vēstures notikumiem, kas parāda, kā ir radusies šī - jūsu, varētu teikt, viedokļa izpratnē - mazākumtautība. Nekur pasaulē okupācijas varas ievesti cilvēki netiek uzskatīti par mazākumtautību. Ja mēs to neesam līdz šim izdarījuši, mēs esam rīkojušies pareizi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi no „Saskaņas Centra”, es varbūt pietiekami skaidri neizteicos, bet... Es joprojām atsaukšos uz mūsu valstī esošo autoritāti konstitucionālo tiesību jomā, uz profesora Baloža viedokli un viņa vadītās katedras viedokli. Proti, runājot par 206. ... 201.26.¹ pantu, viņš saka, ka sods par valsts valodas nelietošanu ir vērsts uz Satversmes 4.pantu un uz šā pamata Valsts valodas likumā nostiprinātās konstitucionālās vērtības - latviešu valodas - aizsardzību. Šim sodam ir leģitīms mērķis, un pienācīga soda noteikšana par šīs konstitucionālās vērtības apdraudējumu ir ne tikai likumdevēja tiesības, bet arī no Satversmes 4.panta izrietošs pienākums. Tātad šis ir šā mērķa jēdziens!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (SC frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi deputāti! Mani šodien saniknoja viens vārds, kuru teica kolēģis Rasnačs. Viņš teica, ka santehniķis, protams, nerunāja valsts valodā. Bet, ziniet, viņam ir daļēja taisnība, jo diemžēl ir sanācis tā, ka fiziskā darba cilvēki Latvijā pārsvarā ir krieviski runājošie, bet ierēdņi ir latvieši.

Kāpēc ir tāda disproporcija? Tāpēc, ka no paša sākuma Latvijas Otrā republika sāka veidoties kā etnokrātiska valsts - valsts, kurā cilvēka derīgumu valsts amatam vai kādai profesijai definē nevis pēc viņa profesionālajām spējām, bet gan pēc piederības kādai konkrētai tautībai.

Šeit, man liekas, notiek institucionāla diskriminācija. Šeit ir arī nevienmērīga attieksme pret pašiem tautiešiem. Vai Rasnača kunga teiktais nenozīmē to, ka, piemēram, latvietis nevar būt labs santehniķis? Var, protams!

Es domāju, ka, protams, katrā tautā ir sava... visādas savas profesijas. Bet diemžēl šodien latviešu santehniķi pārsvarā brauc uz Īriju, un tur viņi ir spiesti runāt nevis savā dzimtajā valodā, bet angļu valodā.

Man ir priekšlikums neatbalstīt grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs vēlas ko piebilst?

Debatētāji aicināja balsot par diviem priekšlikumiem. Tātad es atgādinu, ka 4. - nacionālās apvienības priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, ir iekļauts 5. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, bet mums ir jābalso par katru no priekšlikumiem atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 32, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Juridiskās komisijas izstrādāto un atbalstīto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 27, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Godātie kolēģi! Nākamais - 6.priekšlikums - ir nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas paredz naudas soda palielināšanu par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 6. un 7.priekšlikumu.

G.Bērziņš. Tātad mēs balsosim par 7.priekšlikumu?

Sēdes vadītāja. Nē, neviens neprasīja balsojumu. Nav iebildumu deputātiem.

G.Bērziņš. Nav iebildumu, jā.

Sēdes vadītāja. Par 7.? Deputāti lūdz balsojumu par 7. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 27, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. Nākamais - 8.priekšlikums - ir nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas paredz tātad sodu par... sodu juridiskajām personām par sabiedrībai paredzētās informācijas sniegšanas noteikumu neievērošanu. Juridiskā komisija ir atbalstījusi minēto priekšlikumu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz sodu par šādu pašu pārkāpumu, kas ir izdarīts atkārtoti. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. 10. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar soda apmēriem par atteikšanos no normatīvajos aktos paredzētajām Valsts valodas centra pārbaudēm. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā, kuru tātad komisija un Saeima jau ir atbalstījusi un kurš daļēji iekļauts arī 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Nākamais priekšlikums jau ir tehniska rakstura priekšlikums. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Tieši tāpat ir ar 12.priekšlikumu, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Šis ir tehnisks priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Nākamais ir nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 14. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā un paredz soda naudas iekasēšanas tiesības Valsts valodas centra... nevis iekasēšanas, es atvainojos, bet noteikšanas tiesības Valsts valodas centra direktoram un viņa vietniekiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas faktiski ir saistīts ar šo soda apmēru palielināšanu, un Juridiskajā komisijā tas ir atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

 

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. 16. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Tas paredz Valsts valodas centra amatpersonām kompetences apmērus soda naudas noteikšanai, un komisijā ir atbalstīts. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka amatpersonas, kas ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Valsts valodas centra kompetencē. (No zāles: „Balsot!”)

 

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 27, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš. Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas šobrīd jau ir tehniska rakstura. Juridiskā komisija ir atbalstījusi. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Tāpat nākamais - 19., kas ir saistīts ar likumprojekta 2.panta izslēgšanu, ir Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 20. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Reiznieces kundzes priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 21. - Ministru kabineta priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Un 22. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar likuma spēkā stāšanos. Ir lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir lūgums balsot par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Godātie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš -2011.gada 14.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.aprīlis.

Paldies.

G.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kura nolūks ir noteikt... ieviest Eiropas Parlamenta direktīvu un noteikt sankcijas par trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu dalībvalstī bez atļaujas.

Komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 18.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja un apstiprināja pirmajam lasījumam grozījumus Krimināllikumā. Šis ir ar iepriekšējo saistīts likumprojekts, un tas paredz arī sankcijas - kriminālatbildību darba devējam par personu, kurām nav tiesību uzturēties Latvijas Republikas teritorijā, nodarbināšanu.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.aprīlis.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vēl divi iesniegumi ar lūgumu grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 7.aprīļa sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas 7.aprīļa sēdes darba kārtību un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Turpināsim izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.

S.Fjodorovs (SC frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts dokuments Nr.715 - likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”.

Diemžēl uz otro lasījumu komisijai priekšlikumi noteiktajā kārtībā nebija iesniegti. Sakarā ar to es lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bibliotēku likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Fjodorovs. Komisija nolēmusi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 12.aprīli.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.aprīlis.

Paldies.

S.Fjodorovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”. Mēs izskatījām šo likumprojektu pirmajam lasījumam un aicinām Saeimas deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.233/Lp10. Ministru kabinets ir sagatavojis ļoti kvalitatīvu likumprojektu, jo par to liecina tas, ka deputāti nav iesnieguši nevienu priekšlikumu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma to atbalstīt otrajam lasījumam, un lūdz Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. Termiņš - 12.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā ”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Ašeradens. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.aprīlis.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā ”Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavoja šos grozījumus ar sekojošu mērķi.

Saskaņā ar Līguma par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai 24.panta 8.pielikuma 3.punktu Latvija var septiņus gadus no pievienošanās dienas paturēt spēkā savu tiesību aktu noteikumus par lauksaimniecības zemes un meža iegūšanu, kuri attiecas uz dalībvalstu pilsoņiem un sabiedrībām, kas izveidotas atbilstoši citas dalībvalsts tiesību aktiem, kas nav reģistrētas Latvijā, kas neveic uzņēmējdarbību Latvijā un kam nav pārstāvniecību vai nodaļu Latvijā.

Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumā ir arī noteikts, ka tad, ja ir pietiekami pierādījumi tam, ka pēc pārejas posma beigām būs nopietni traucējumi vai iespējama šādu situāciju rašanās Latvijas lauksaimniecības zemes tirgū, komisija pēc Latvijas lūguma lemj par pārejas posma pagarināšanu, bet ne vairāk kā uz trim gadiem.

Komisija ir izskatījusi šo likumu un ir nākusi pie slēdziena, ka Latvijai ir jāizmanto šī iespēja, un tāpēc ir nepieciešams neliels grozījums, kas paredz, ka šis pārejas posms tiek pagarināts līdz 2014.gada 1.maijam. Diemžēl oficiālas atbildes kā tādas no Eiropas Savienības vēl nav, bet ministrija mūs pārliecināja, ka vēstules ir rakstītas, ka lūgumi ir rakstīti un ka ir arī vēlēšanās un it kā sapratne no Eiropas Savienības puses dot atļauju Latvijai pagarināt šo pārejas periodu, kā jau es teicu, līdz 2014.gada 1.maijam.

Sakarā ar to, ka 1.maijs tuvojas ātrāk, nekā mēs spējam pieņemt šo likumprojektu, komisijas vārdā gribu aicināt jūs atbalstīt steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Tātad jūs aicināt atbalstīt to arī pirmajā lasījumā?

J.Tutins. Jā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Bet nu sākam debates.

Vārds deputātam Ansim Saliņam.

A.Saliņš (frakcija „Vienotība”).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Kā jūs visi zināt, lauksaimniekiem zeme ir viens no primārajiem ražošanas resursiem, bet mums ļoti ātri tuvojas šā gada 1.maijs, tāpēc ļoti lūdzu atbalstīt šā termiņa pagarināšanu vēl uz trim gadiem, lai ārzemnieki nevarētu iepirkt Latvijas lauksaimniecības zemes īpašumus. Mums jau pašlaik ir tā, ka vairākos reģionos, pagastos 70-80 procenti zemes pieder ārvalstu uzņēmumiem, kas vai nu nodarbojas ar lauksaimniecību, vai vienkārši iepērk šo zemi, vai arī apmežo lauksaimniecības zemi.

Es aicinu to nepieļaut, tādēļ ka mūsu, Latvijas, lauksaimnieki pašlaik ir nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar pārējo Eiropas valstu iedzīvotājiem tieši šo dārgo kredītprocentu dēļ un arī diezgan grūtās finanšu pieejamības dēļ.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, es domāju, ka lielākā daļa no mums atbalstīs šo priekšlikumu. Es tikai gribu vērst uzmanību uz to, ka šodien mēs bijām spiesti atbalstīt steidzamību tāda likumprojekta izskatīšanai... tādam likumam, kuru patiesībā varēja pieņemt jau sen.

Es tomēr gribu izteikt pārmetumu gan ZZS vadītajai Zemkopības ministrijai, kura vilka to visu garumā, gan arī premjeram, jo mēs visi zinām, ja sekojam tam līdzi, ka visas partijas pirms vēlēšanām - septembrī un augustā - solīja, ka šis likumprojekts būs. Taču maijs, kā saka, būs jau pēc dažām nedēļām, mēs atkal balsojam par steidzamību, virzām to steidzamības kārtā. Es uzskatu, ka šādas lietas ir jādara normālā veidā, tāpēc aicinu jūs visus turpmāk tā arī rīkoties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Un Zalāna kungs! Nu ieskatieties reizi pa reizei kalendārā! Tur var ļoti daudz derīgas informācijas atrast. Lūdzu, atcerieties, kad ir bijušas šīs Saeimas vēlēšanas, kad ir visas partijas solījušas, un cik ilgs laiks parasti paiet, kamēr saņem atbildi no Eiropas Komisijas! (Dep. E.Zalāns runā no zāles.) Ja jūs būtu mazliet ieklausījies šajās debatēs, tad jūs arī būtu dzirdējis, ko teica ziņotājs, - ka atbilde vēl nav saņemta. Ir tikai indikācijas, ka tā būs pozitīva. Un tāpēc, Zalāna kungs, lūdzu, turpmāk strādājiet mazliet rūpīgāk un neklaigājiet tik daudz no vietas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka šeit īsti nav par ko debatēt. Domāju, ka Zalāna kungam kādu mēnesi vajag, lai apdomātos, pārdot vai nepārdot zemniekiem zemi. (No zāles dep. E.Zalāns: „Jūs saprotat, ko es teicu!”) Es domāju, ka tur liela gudrība nav vajadzīga. Mēs skaidri zinām, ka šī lieta ir nepieņemama, un tāpēc šodien mēs tā nobalsosim. Bet citreiz, Zalāna kungs, vai jums tāda apdomāšanās ir vajadzīga? Padomāsim varbūt divus mēnešus, trīs mēnešus, tad jūs varēsiet domāt ilgi un dikti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam, otro reizi.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Es, protams, novērtēju to, ka uz pārmetumiem tiek sniegtas vairāk vai mazāk cienīgas vai citādas atbildes. Es konstruktīvi aicinu šoreiz atbalstīt. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Atbalstīt!”) Mēs visi to darīsim, bet es aicinu turpmāk rīkoties normāli. Un jūs zināt, Brigmaņa kungs, ka man ir taisnība un ka šis solis ir novēlots, un ka visas tās komisijas... Šadurska kungs, arī tur netika patiesībā laikus izrunātas tās lietas un tā tālāk. Tā ka nevajag izlikties. Šis ir novēlots likumprojekts, un tāpēc mēs, protams, atbalstīsim to. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Nerunā tik ilgi! Balsot!”) Atbalstījām kā steidzamu un arī kopumā atbalstīsim.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai komisijas vārdā Tutina kungs kaut ko vēlas piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Tutins. Komisija gaidīs priekšlikumus līdz 11.aprīlim un ierosina izskatīšanu veikt 14.aprīļa sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.aprīlis, izskatīšana - 14.aprīļa sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Neatkārtošos, bet teikšu, ka iepriekšējais likumprojekts, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, bija saistīts ar lauksaimniecības zemēm, savukārt šajā likumprojektā - likumprojektā „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” - ir atrunāti jautājumi un panti par to pašu periodu, bet tas attiecas uz meža zemēm. Tāpēc Saeimai tiek lūgts piešķirt steidzamību arī šim likumprojektam un pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Tutins. Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Tutins. Arī šim likumprojektam komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 11.aprīlim un izskatīt 14.aprīļa sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.aprīlis, izskatīšana - 14.aprīļa sēdē. Paldies.

J.Tutins. Paldies par vienbalsīgo atbalstu.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (SC frakcija).

Labdien, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.289/Lp10. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu un atbalstīja to pirmajam lasījumam.

Lūdzu balsot par minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.aprīlis šajā gadā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.aprīlis.

Paldies.

A.Rubiks. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.288 - likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Šā likumprojekta mērķis ir uzlabot tiesisko regulējumu elektronisko sakaru nozarē un adaptēt vairākas Eiropas Savienības direktīvu prasības, kas paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kompetences un tiesības, kā arī ietver sadarbību ar Eiropas elektronisko komunikāciju regulatora iestādi „Berec”, kas, kā zināms, no nākamā gada, liekas, atradīsies Latvijā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un atbalstījusi šo likumprojektu. Tā aicina arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Principā šis likumprojekts ir pozitīvs un atbalstāms, bet es tomēr gribu dalīties nelielās pārdomās tieši par šiem grozījumiem, kas ir piedāvāti šajā likumā.

Piedāvāts ir grozīt un papildināt 22.pantu ar 10.1.punktu šādā redakcijā: pasākumi, ko veic elektronisko sakaru abonents pret elektronisko sakaru komersantu tā saistību nepildīšanas gadījumā. Un pamatojums ir tāds, ka nepieciešams nodrošināt ne tikai komersanta, bet arī abonenta civiltiesisko aizsardzību.

Tas ir ļoti labs risinājums, bet uz otro lasījumu es gribu piedāvāt varbūt vēl radikālāku... varbūt ne gluži radikālāku, bet patīkamāku un labāku risinājumu - to, ka abonents varbūt pēc saviem ieskatiem varētu atteikties no pakalpojuma sniedzēja, no komersanta pakalpojumiem, jo ir arī tādi komersanti tieši šajā ziņā, kas savos līgumos piedāvā nosacījumu: ja nu kāds atsakās, tad ir iespējama soda nauda... soda līguma nauda triju, četru vai varbūt pat pusgada apmērā... Un tas varbūt ierobežo cilvēku izvēli, tiecoties pēc kvalitatīvākiem un labākiem sakariem.

Tas ir viens.

Un otrs principā ir tas, ko teica arī ziņotājs, - ka grozījumu 31.2. un 31.3., kā arī 39.pants paredz, ka tiesības regulēt šo tirgu un novērst monopolstāvokli elektronisko sakaru jomā turpmāk tiks uzticētas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, nevis Monopoldarbības uzraudzības padomei, kā tas notiek pašreiz. Un principā tad rodas aizdomas un varbūt pārdomas par to, ka šo jomu regulēs gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, gan arī Monopoldarbības uzraudzības padome. Kāpēc to nedara tā institūcija, kura jau pēc sava nosaukuma, pēc darbības regulē šo jomu?

Arī aplūkojot šo pielikumu, kas ir šajā likumprojektā, par Datu valsts inspekciju, redzam, ka gadījumā, ja tiks pieņemti šie grozījumi, tiks paplašināti štati un tiks nodarbināti vēl trīs papildu darbinieki. Tie būtu: nodaļas vadītājs, juriskonsults un vecākais eksperts. Jaundibināmās nodaļas vadītāja alga būtu 925 lati mēnesī, un trīs cilvēki strādās šajā nodaļā. Manā skatījumā, šo darbu varētu veikt kāds eksperts, kāds profesionāls cilvēks, kurš varbūt jau strādā kādā citā institūcijā, kādā citā nodaļā, vai kaut kādā citā darbā.

Tā ka jebkurā gadījumā likums ir atbalstāms. Strādāsim un domāsim, virzot likumprojektu uz otro lasījumu!

Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies.

Vai komisijas vārdā Ašeradena kungs vēlas ko piebilst? Nē.

Tad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Ašeradens. Komisija ir noteikusi 14.aprīli par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Priekšlikums atbalstīts.

Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.3/Lp10) trešajam lasījumam līdz š. g. 14.aprīlim”.

Vai komisijas vārdā kāds ziņos? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.3/Lp10) trešajam lasījumam līdz š. g. 14.aprīlim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 26, atturas - nav. Lēmums atbalstīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu „Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”, uzklausīja Cimdara kungu un aizklātā balsojumā ar balsu vairākumu atbalstīja minēto lēmuma projektu. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu „Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 5, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Cimdara kungu, kurš atrodas zālē, ar atkārtotu ievēlēšanu! (Aplausi.)

 

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāts Gaidis Bērziņš.

Es gribu atgādināt, ka mums ir iesniegtas visas septiņas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu kandidatūras, kuras mums šodien ir jāievēlē, bet par katru no tām būs atsevišķs balsojums.

Lūdzu! Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu. Es par katru no kandidatūrām tagad pateikšu dažus vārdus.

Vispirms par Ritvara Eglāja ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstīja Ritvara Eglāja kandidatūru Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatam. Līdz ar to aicinu atbalstīt Eglāja kungu kā Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Juridiskā komisija uzklausīja arī Kārli Kamradzi, un, izvērtējusi arī šo kandidatūru Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatam, Juridiskā komisija, balsojot aizklāti, vienbalsīgi atbalstīja Kārļa Kamradža iecelšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Juridiskā komisija uzklausīja arī Elizabeti Krivcovu un izvērtēja viņas kandidatūru Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatam, un aizklātā balsojumā atbalstīja ar balsu vairākumu Elizabetes Krivcovas kandidatūru Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatam.

Tāpat Juridiskā komisija uzklausīja Dzintru Kusiņu kā Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata kandidāti un, balsojot aizklāti, vienbalsīgi atbalstīja Dzintras Kusiņas ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Juridiskā komisija uzklausīja arī Raimondu Olehno kā Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata kandidātu un, aizklāti balsojot, ar balsu vairākumu atbalstīja Raimonda Olehno ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Juridiskā komisija uzklausīja arī Sigordu Stradiņu kā Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa kandidātu un vienbalsīgi aizklātā balsojumā atbalstīja minēto lēmuma projektu par Sigorda Stradiņa ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Un visbeidzot Juridiskā komisija uzklausīja arī Inesi Žurovsku un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstīja minētās kandidatūras apstiprināšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā es aicinu atbalstīt visus šos minētos kandidātus.

Sēdes vadītāja. Kā es jau teicu, mums ir jābalso par katru no šiem kandidātiem atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai ievēlētu Kārli Kamradzi par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai ievēlētu Sigordu Stradiņu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 10, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai ievēlētu Raimondu Olehno par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 4, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu par Elizabetes Krivcovas ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 20, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai ievēlētu Dzintru Kusiņu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu par Ineses Žurovskas ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 3, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu par Ritvara Eglāja ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 32, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Tātad kopumā ir atbalstīts lēmuma projekts „Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu”.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta jautājumu un atbilžu sniegšana uz diviem deputātu jautājumiem - tātad uz deputātu Agešina, Ribakova, Mirska, Kabanova, Fjodorova, Rubika un citu deputātu jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā ietvertā uzdevuma nepildīšanu”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus apmierina.

Savukārt uz otru jautājumu - uz deputātu Laizānes, Dombravas, Parādnieka, Cilinska un Dzintara jautājumu - veselības ministram Jurim Bārzdiņam „Par neauglības problēmu risināšanu”... Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus apmierina. Tātad jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.

Ir saņemts arī vēl jauns deputātu jautājums - deputātu Cilinska, Rasnača, Laizānes, Dombravas un Parādnieka jautājums zemkopības ministram Dūklavam „Par bezakcīzes degvielu”. Jautājums tiks nodots ministram.

Pirms es dodu vārdu paziņojumiem, es gribu atgādināt visiem, ka šodien ir Pasaules veselības diena un arī mums ir iespējams atbalstīt cilvēkus, kuriem varbūt kādreiz ir nepieciešama palīdzība. Tos, kam veselība to atļauj, es tiešām aicinu asinis nodot. Tas busiņš, kur to ir iespējams izdarīt, atrodas pie Saeimas nama.

Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales. Zemgales Bērziņ, lūdzu, jums vārds!

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Sociālo un darba lietu komisija pulcējas pulksten 13.00. (No zāles: „Kur?!”)

 

Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies trīs deputāti: Vitālijs Orlovs, Inese Šlesere un Ainārs Šlesers.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 7.aprīļa sēdi pasludinu par slēgtu.

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS
10.Saeimas ziemas sesijas 16. sēde
2011. gada 7. aprīlī

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 287/Lp10) (Dok. Nr. 701, 701A)
Par likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 294/Lp10) (Noraidīts) (Dok. Nr. 727, 727A)
Priekšlikumi	- dep. E.Smiltēns (par)
	- dep. G.Daudze (pret)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 295/Lp10) (Dok. Nr. 733, 733A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Nr. 296/Lp10) (Dok. Nr. 734, 734A)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 297/Lp10) (Noraidīts) (Dok. Nr. 736, 736A)
Priekšlikumi	- dep. I.Parādnieks (par)
	- dep. I.Čepāne (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 298/Lp10) (Dok. Nr. 737, 737A)
Par likumprojektu „Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” (Nr. 299/Lp10) (Dok. Nr. 738, 738A)
Par likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 300/Lp10) (Dok. Nr. 739, 739A)
Par likumprojektu „Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” (Nr. 301/Lp10) (Dok. Nr. 740, 740A)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā” (Nr. 302/Lp10) (Dok. Nr. 741, 741A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 303/Lp10) (Dok. Nr. 742, 742A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 304/Lp10) (Dok. Nr. 743, 743A)
Par likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 305/Lp10) (Dok. Nr. 744, 744A)
Par likumprojektu „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 306/Lp10) (Dok. Nr. 745, 745A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Sergejam Dolgopolovam šā gada 31. martā (Dok. Nr. 722)
Lēmuma projekts „Par Ligitas Vīksnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 130/Lm10) (Dok. Nr. 711)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Lēmuma projekts „Par Ilzes Ramanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 131/Lm10) (Dok. Nr. 712)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Lēmuma projekts „Par Aivas Daideres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 132/Lm10) (Dok. Nr. 713)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Lēmuma projekts „Par Raimonda Rinča apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi” (Nr. 133/Lm10) (Dok. Nr. 714)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Par darba kārtību
Par steidzamības piešķiršanu 2011. gada budžeta grozījumu likumprojektu paketei
Ziņo	- dep. J.Reirs
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 290/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 723, 762)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 291/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 724, 762)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 292/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 725, 762)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr. 293/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 726, 762)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam”” (Nr. 307/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 749, 762)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 308/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 750, 762)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 309/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 751, 762)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 310/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 752, 762)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr. 311/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 753, 762)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011. gadam”” (Nr. 312/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 754, 762)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011. gadam”” (Nr. 312/Lp10) (Ar šajā paketē ietvertajiem likumprojektiem) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 754, 762)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 290/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 723, 762)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 291/Lp10) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 724, 762)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” (Nr. 292/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 725, 762)
Likumprojekts „Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr. 293/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 726, 762)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam”” (Nr. 307/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 749, 762)
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 308/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 750, 762)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 309/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 751, 762)
Likumprojekts „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 310/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 752, 762)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr. 311/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 753, 762)
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2011. gadam”” (Nr. 312/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 754, 762)
Likumprojekts „Par 2006. gada 23. februāra Konvenciju par darbu jūrniecībā” (Nr. 221/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 718)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Par Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā” (Nr. 186/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 719)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm” (Nr. 229/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 720)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses” (Nr. 230/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 721)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 192/Lp10) (3.lasījums) (Dok. Nr. 670)
Ziņo	- dep. I.Circene
Debates	- dep. J.Dombrava
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. V.Lācis
	- dep. A.Buiķis
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. M.Dzelzskalns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” (Nr. 198/Lp10) (3.lasījums) (Dok. Nr. 728)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” (Nr. 211/Lp10) (3.lasījums) (Dok. Nr. 731)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 181/Lp10) (3.lasījums) (Dok. Nr. 732)
Ziņo	- dep. I.Laizāne
Likumprojekts „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” (Nr. 264/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 579, 694)
Ziņo	- dep. I.Pimenovs
Debates	- dep. V.Kravcovs
	- dep. V.Lācis
	- dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” (Nr. 234/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 704)
Ziņo	- dep. A.Dronka
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 235/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 705)
Ziņo	- dep. A.Dronka
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 236/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 706)
Ziņo	- dep. A.Dronka
Likumprojekts „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (Nr. 17/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 707)
Ziņo	- dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 159/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 708)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. V.Agešins
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. R.Dzintars
Paziņojumi
	- dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
	- dep. Dz.Ābiķis
	- dep. I.Čepāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs
Debašu turpinājums	- dep. I.Druviete
	- dep. A.Lejiņš
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Čepāne
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. I.Čaklais
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. V.Lācis
	- dep. I.Čepāne
	- dep. N.Kabanovs
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 252/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 556, 709)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 253/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 557, 710)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā” (Nr. 44/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 715)
Ziņo	- dep. S.Fjodorovs
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” (Nr. 262/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 577, 717)
Ziņo	- dep. S.Mirskis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 233/Lp10) (2.lasījums) (Dok. Nr. 729)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” (Nr. 276/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 658, 730)
Ziņo	- dep. A.Ašeradens
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 295/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 733, 733A)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Debates	- dep. A.Saliņš
	- dep. E.Zalāns
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. A.Brigmanis
	- dep. E.Zalāns
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Nr. 296/Lp10) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 734, 734A)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Likumprojekts „Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” (Nr. 289/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 703, 764)
Ziņo	- dep. A.Rubiks
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 288/Lp10) (1.lasījums) (Dok. Nr. 702, 763)
Ziņo	- dep. A.Ašeradens
Debates	- dep. J.Tutins
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 3/Lp10) trešajam lasījumam līdz š.g. 14. aprīlim” (Nr. 134/Lm10) (Dok. Nr. 765)
Lēmuma projekts „Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju” (Nr. 135/Lm10) (Dok. Nr. 770)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Lēmuma projekts „Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu” (Nr. 136/Lm10) (Dok. Nr. 771)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu E.Cilinska, Dz.Rasnača, I.Laizānes, J.Dombravas un I.Parādnieka jautājums zemkopības ministram J.Dūklavam „Par bezakcīzes degvielu” (Nr.  19/J10)
Paziņojumi
	- dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a)
	- dep. I.Čepāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs Dz.Rasnačs

Balsojumi

Datums: 07.04.2011 09:09:00 bal001
Par - 36, pret - 13, atturas - 39. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (294/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 07.04.2011 09:21:13 bal002
Par - 11, pret - 64, atturas - 19. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (297/Lp10), nodošana komisijām

Datums: 07.04.2011 09:25:47 bal003
Slēgtais balsojums
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Ligitas Vīksnas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (130/Lm10)

Datums: 07.04.2011 09:26:43 bal004
Slēgtais balsojums
Par - 93, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Ilzes Ramanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (131/Lm10)

Datums: 07.04.2011 09:27:38 bal005
Slēgtais balsojums
Par - 89, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Aivas Daideres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (132/Lm10)

Datums: 07.04.2011 09:28:28 bal006
Slēgtais balsojums
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Raimonda Rinča apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (133/Lm10)

Datums: 07.04.2011 09:31:12 bal007
Par - 62, pret - 27, atturas - 6. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.3/Lp10) trešajam lasījumam līdz š.g. 14.aprīlim (134/Lm10) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 07.04.2011 09:32:35 bal008
Par - 55, pret - 34, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (290/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:33:00 bal009
Par - 56, pret - 31, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (291/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:33:22 bal010
Par - 55, pret - 32, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (292/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:33:42 bal011
Par - 56, pret - 33, atturas - 5. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Dzelzceļa likumā (293/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:34:06 bal012
Par - 54, pret - 36, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” (307/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:34:28 bal013
Par - 56, pret - 36, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (308/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:34:49 bal014
Par - 56, pret - 35, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (309/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:35:09 bal015
Par - 56, pret - 34, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (310/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:35:30 bal016
Par - 55, pret - 34, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (311/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:35:51 bal017
Par - 56, pret - 36, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2011.gadam” (312/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:37:35 bal018
Par - 58, pret - 27, atturas - 10. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (290/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:38:28 bal019
Par - 69, pret - 1, atturas - 25. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (291/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:39:10 bal020
Par - 56, pret - 36, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (292/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:39:47 bal021
Par - 53, pret - 40, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzelzceļa likumā (293/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:40:28 bal022
Par - 54, pret - 40, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” (307/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:41:04 bal023
Par - 54, pret - 39, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (308/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:41:42 bal024
Par - 62, pret - 32, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (309/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:42:17 bal025
Par - 62, pret - 6, atturas - 26. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (310/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:42:53 bal026
Par - 54, pret - 38, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (311/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:43:30 bal027
Par - 55, pret - 37, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2011.gadam” (312/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:44:42 bal028
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par 2006.gada 23.februāra Konvenciju par darbu jūrniecībā (221/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:45:52 bal029
Par - 86, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas ... (186/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:46:37 bal030
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm (229/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 09:47:31 bal031
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses (230/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 10:00:46 bal032
Par - 13, pret - 43, atturas - 32. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (192/Lp10), 3.lasījums

Datums: 07.04.2011 10:04:19 bal033
Par - 76, pret - 8, atturas - 6. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (192/Lp10), 3.lasījums

Datums: 07.04.2011 10:04:44 bal034
Par - 73, pret - 10, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (192/Lp10), 3.lasījums

Datums: 07.04.2011 10:05:49 bal035
Par - 87, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (198/Lp10), 3.lasījums

Datums: 07.04.2011 10:06:48 bal036
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” (211/Lp10), 3.lasījums

Datums: 07.04.2011 10:07:47 bal037
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (181/Lp10), 3.lasījums

Datums: 07.04.2011 10:14:19 bal038
Par - 91, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (264/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 10:17:42 bal039
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā (234/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 10:18:49 bal040
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (235/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 10:20:14 bal041
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (236/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 10:22:38 bal042
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (17/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 10:24:26 bal043
Par - 63, pret - 25, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (159/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 11:39:51 bal044
Par - 9, pret - 32, atturas - 48. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (159/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 11:40:14 bal045
Par - 64, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (159/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 11:41:24 bal046
Par - 64, pret - 27, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (159/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 11:42:10 bal047
Par - 68, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (159/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 11:42:46 bal048
Par - 68, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (159/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 11:44:58 bal049
Par - 67, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (159/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 11:45:40 bal050
Par - 65, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (159/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 11:46:17 bal051
Par - 65, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (159/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 11:47:33 bal052
Par - 68, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (159/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 11:48:57 bal053
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (252/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 11:50:03 bal054
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (253/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 11:51:52 bal055
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bibliotēku likumā (244/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 11:53:11 bal056
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu (262/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 11:54:22 bal057
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (233/Lp10), 2.lasījums

Datums: 07.04.2011 11:55:31 bal058
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā (276/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 11:58:23 bal059
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (295/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 12:03:33 bal060
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (295/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 12:04:59 bal061
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (296/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 12:05:22 bal062
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (296/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 12:06:33 bal063
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (289/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 12:11:09 bal064
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (288/Lp10), 1.lasījums

Datums: 07.04.2011 12:12:01 bal065
Par - 66, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr.3/Lp10) trešajam lasījumam līdz š.g. 14.aprīlim (134/Lm10)

Datums: 07.04.2011 12:13:14 bal066
Slēgtais balsojums
Par - 89, pret - 5, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Arņa Cimdara ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju (135/Lm10)

Datums: 07.04.2011 12:17:26 bal067
Slēgtais balsojums
Par - 94, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Kārli Kamradzi. Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu (136/Lm10)

Datums: 07.04.2011 12:17:53 bal068
Slēgtais balsojums
Par - 81, pret - 10, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Sigordu Stradiņu. Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu (136/Lm10)

Datums: 07.04.2011 12:18:19 bal069
Slēgtais balsojums
Par - 90, pret - 4, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Raimondu Olehno. Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu (136/Lm10)

Datums: 07.04.2011 12:18:43 bal070
Slēgtais balsojums
Par - 72, pret - 20, atturas - 4. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Elizabeti Krivcovu. Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu (136/Lm10)

Datums: 07.04.2011 12:19:07 bal071
Slēgtais balsojums
Par - 92, pret - 1, atturas - 3. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Dzintru Kusiņu. Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu (136/Lm10)

Datums: 07.04.2011 12:19:29 bal072
Slēgtais balsojums
Par - 90, pret - 3, atturas - 2. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Inesi Žurovsku. Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu (136/Lm10)

Datums: 07.04.2011 12:19:51 bal073
Slēgtais balsojums
Par - 63, pret - 32, atturas - 1. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Ritvaru Eglāju. Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu ievēlēšanu (136/Lm10)

Frakciju viedokļi
2011.gada 7.aprīlī

 

 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti turpmākajās minūtēs jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien tika izskatīti Saeimas sēdē un kādi lēmumi tika pieņemti.

Pirmā šodien runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

 

A.Barča (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos ZZS frakcijas vārdā runāt ne tikai par to, par ko šodien ir lēmusi Saeima; mans uzdevums ir frakcijas vārdā pateikt arī par to, kas vakardien Rīgā notika, un tās ir nopietnas tikšanās ar starptautisko aizdevēju, tātad Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas, pārstāvjiem.

Zaļo un Zemnieku savienība, kura, būdama pārstāvēta parlamentā, sevī apvieno četras partijas, proti, Zaļo partiju, Zemnieku partiju, „Latvijai–Ventspilij” un Liepājas partiju, ir vienisprātis par to, ka tādas sfēras kā sociālā sfēra, medicīna un izglītība, arī gatavojoties 2012.gada budžetam, ir maksimāli jāaizsargā. Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka to, ko cilvēki Latvijā (šajā konkrētajā gadījumā es domāju par pensionāriem) savulaik ir nopelnījuši, maksājot valstij nodokļus... tas viņiem ir jāsaglabā, un viņiem savas pensijas ir jāsaņem.

Vēl. Es vēlos šodien jūs informēt, ka Sociālo un darba lietu komisija šonedēļ ļoti nopietni ir strādājusi sadarbībā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Mums šonedēļ notika kopsēde, un mēs runājām par grozījumiem Fondēto pensiju likumā.

Es domāju, ka galu galā gan Sociālo un darba lietu komisijā, gan arī līdzatbildīgajā komisijā, tas ir, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, mēs virzīsimies uz priekšu, un esmu pārliecināta, ka šī uzsāktā diskusija par to, ka personas, kuras ir pensiju 2.līmeņa dalībnieki... Ja viņi aiziet priekšlaicīgi aizsaulē... Arī tad, kad viņi jau saņem savu noteikto valsts pensiju, pilnajā pensijas vecumā būdami, viņi varētu būt tiesīgi daļu no savas pensijas (šeit ir runa par uzkrājumu, kuru viņi ir menedžējuši savā darba dzīves laikā) novēlēt saviem ģimenes locekļiem. Mēs vēl tikai domāsim, kas tās varētu būt par personām, un tā tālāk.

Kādēļ, mūsuprāt, šis jautājums ir būtisks? Laikā, kad sāka darboties Fondēto pensiju likums, sāka darboties pensiju 2.līmenis. Nu jau gandrīz vai miljards ir ieguldīts šo līdzekļu pārvaldītāju kontos. Naudas ziņā tas apjoms varētu būt atšķirīgs katrai personai, bet... Mēs gribam dot signālu, ka valstī šie likumi... netiks situācija pasliktināta, un tad cilvēki, pēc daudziem gadiem ejot pensijā, būtu pilnīgi pārliecināti, ka tas viņiem būs nopietns atspaids, aprēķinot pensiju.

Un vēl viena lieta, par kuru sabiedrība ik pa brīdim ir satraukusies. Tas ir jautājums par Invaliditātes likumu, un tāpēc Sociālo un darba lietu komisija šonedēļ uzklausīja Valsts darba ekspertīzes ārstu komisiju, jo ar šā gada 1.janvāri sākās tāda nopietna lieta kā prognozējamās invaliditātes noteikšana. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuri ilgstoši, vairākus mēnešus, slimo, bet par kuriem ārsti ir pārliecināti, ka šos cilvēkus varēs izārstēt, nepieciešama tikai vēl kāda papildu rehabilitācija, un šie cilvēki nekļūs par invalīdiem. Naudas līdzekļi šādiem pakalpojumiem ir paredzēti, un tāpēc mēs gribējām ļoti precīzi izzināt, kādas pašreiz ir kļūdas, ko varbūt būtu nepieciešams visiem kopā apspriest, un kā vēl labāk paskaidrot un rīkoties ģimenes ārstiem vai ārstējošajiem ārstiem. Un, lūk, rītdien nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari” kopā ar Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienību Rīgas Stradiņa universitātē organizē konferenci, un nu jau ģimenes ārsti, kas ir pieteikušies, skaitāmi vairākos simtos.

Mēs domājam, kā šos darbus izdarīt vēl labāk, un tādēļ es aicinu radioklausītājus, ja kādam ir kādi nopietni jautājumi, vērsties Valsts darba ekspertīzes ārstu komisijā, uzrunāt savu ģimenes ārstu, lai varētu maksimāli sakārtot savu veselību un atgriezties darbā, nevis kļūt par invalīdu.

Paldies, ka uzklausījāt.

 

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai.

Nākamais runās apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Lūdzu!

 

E.Zalāns (PLL frakcija).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja pirmajā lasījumā Latvijas valsts budžeta grozījumus, un tas bija ļoti īpatnēji, ka šie grozījumi tika pieņemti bez debašu sadaļas. Un jāsaka tā pavisam godīgi, ka īsti jau nebija ar ko debatēt, jo sēdi neapmeklēja ne premjers, kura vadībā šis budžets bija sagatavots un pēc tam nodots Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ne arī valdības ministri. Ļoti būtu gribējies redzēt labklājības ministri, jo tiek grozīti viņas pārziņā esoši trīs likumi, kas skar pabalstus un vispār sociālo aizsardzību. Tā ka, manuprāt, šāds veids, ka diskutē par budžetu bez ministru klātbūtnes jeb, pareizāk sakot, nediskutē, nav īsti pareizs. Kā jau zināms, budžets ir sagatavots uz nodokļu palielināšanas principa pamata jeb piemērojot tieši nodokļu palielināšanu kā galveno ieguvuma principu. Var jau būt, ka valdības ministriem vienkārši negribas runāt par to, kas patiesībā nav pietiekami labi, negribas stāstīt sabiedrībai, ka dzīve būs sliktāka, taču sabiedrība tik un tā to „izbaudīs”.

Kopumā jāteic, ka šie budžeta grozījumi tomēr kaut kādā veidā cenšas koriģēt to brāķi, kas tika sastrādāts pagājušā gada beigās. Faktiski pagājuši tikai daži mēneši, bet budžets jau tiek grozīts! Normāli būtu bijis, ja budžets visam gadam tiktu pieņemts jau pagājušā gada beigās. Jāteic, ka toreiz tas brāķis radās tikai tāpēc, ka viss notika ļoti sasteigti. Var jau būt, ka kādam pozīcijā likās, ka tas nav sasteigti, tomēr visiem, kas piedalījās diskusijās, it īpaši sociālajiem partneriem, likās, ka tas ir ļoti, ļoti sasteigti.

Un izrādās, ka šogad mēs strādājam tāpat, jo valdība aicina vienā dienā, trešdienā, nodot komisijām un ceturtdien izskatīt pirmajā lasījumā, un rīt iesniegt priekšlikumus, un nākamceturtdien jau skatīt galīgajā lasījumā. Es domāju, ka tā nav pareiza rīcība, bet nu redzēsim, kā tas viss beigsies.

Otra lieta. Šis tā sauktais novēlotās darbības princips izpaužas arī citos likumprojektos.

Ļoti labi, ka Saeima šodien atbalstīja to, ka tiek saglabāts moratorijs uz Latvijas lauku zemi. Tas nozīmē zemes nepārdošanu Eiropas Savienības pilsoņiem, jo zeme tiešām ir mūsu vienīgais resurss, kas jāsaglabā mūsu rokās. Jāteic, ka arī tas notika pašā pēdējā brīdī, jo faktiski, ja šodien, šonedēļ šis likums nebūtu pieņemts, 1.maijā jau faktiski būtu brīva rīcība ar šo zemi. Visi pirms vēlēšanām to solīja augustā, septembrī, bet diemžēl darba izpilde pārāk ātri negāja.

Laba ziņa varbūt ir arī tā, ka ir izdevies – un tas ir opozīcijas iniciatīvas rezultāts! – ar pozīciju vienoties par vienu jautājumu, kas, manuprāt, būs ļoti svarīgs, un tā ir Demogrāfijas politikas apakškomisijas darbības uzsākšana. Minētajā apakškomisijā piedalās ļoti daudzi pozīcijas deputāti. Es domāju, ka šis darbs ir uzsākts pietiekami racionāli un pragmatiski un ka šā gada laikā komisijai tomēr izdosies sagatavot konceptuālus priekšlikumus, tādus, kurus varēsim ietvert, opozīcijai un pozīcijai kopā strādājot, nākamā gada budžetā, jo mēs saprotam, ka cilvēku skaits, Latvijā dzīvojošo cilvēku skaits, ir izšķirošs mūsu valsts nākotnei un ka patiesībā tas ir mūsu valsts drošības jautājums.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšsēdētājam Edgaram Zalānam.

Nākamajam vārds apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Jānim Tutinam. Lūdzu!

 

J.Tutins (SC frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Sakarā ar šodienas lēmumu pieņemt pirmajā lasījumā grozījumus valsts budžetā gribu paziņot, kāds ir apvienības „Saskaņas Centrs” un mans personīgais viedoklis. Mēs esam pret tādiem likumiem, kas ir vērsti pret mūsu valsts iedzīvotājiem, pret Latvijas iedzīvotājiem, jo saistīti ar nodokļu paaugstināšanu.

Un, atgriežoties vēl pie šodienas sēdes, es gribu pieskarties vienam likumprojektam, kurš cieši saistīts ar ļoti, ļoti daudziem iedzīvotājiem. Tas ir likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. It kā ir direktīvas, kuras ir nepieciešams Latvijā ieviest sakarā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, un šajā sakarā likumprojektā ir paredzēts papildināt redakciju attiecībā uz pasākumiem, ko veic elektronisko sakaru abonents pret elektronisko sakaru komersantu tā saistību nepildīšanas gadījumā. Un pamatojums ir tas, ka nepieciešams nodrošināt ne tikai komersanta, tas ir, pakalpojumu sniedzēja, bet arī abonenta, tas ir, pakalpojumu ņēmēja, civiltiesisko aizsardzību.

Šajā sakarā var teikt, ka diemžēl ir tādi negodīgie uzņēmēji, kuri tādēļ, lai piesaistītu sev klientus jeb abonentus, līgumos paredz bargus, lielus līgumsodus par to, ja līgums tiek lauzts no abonenta puses. Un tāpēc šie likuma grozījumi varētu būt vēl labāki, vēl jaukāki, vēl radikālāki. Es domāju, ka komisijai uz otro lasījumu būtu jādomā par iespējamo risinājumu, lai līgumsaistību laušanas gadījumā abonents varētu bez jebkādām soda naudām lauzt līgumu un izvēlēties sev piemērotāko, ērtāko, labāko pakalpojumu sniedzēju.

Tāpat mums rodas bažas, ka šā likuma grozījumi paredzēs, ka regulēt šo tirgu un novērst monopolstāvokli elektronisko sakaru jomā turpmāk tiks uzticēts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, bet ne vairs Monopoldarbības uzraudzības padomei, kā tas ir pašreiz. Tad jau iznāk, ka, ja pieņemam šos sagatavotos grozījumus, ar monopoldarbības ierobežošanu valstī nodarbosies... sāks nodarboties jau divas institūcijas – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Monopoldarbības uzraudzības padome. Sanāks, ka divas institūcijas dublēs... varētu dublēt vienu un to pašu un Monopoldarbības uzraudzības padome jau pēc sava nosaukuma, pēc savas definīcijas, no šīs darbības varētu tikt izslēgta.

Tāpat es saskatu to, ka šajā likumprojektā, kas, iespējams, tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā, tiek plānots, ka Datu valsts inspekcijā būs jāpalielina nodarbināto skaits, tas ir, jāpalielina par trijiem darbiniekiem. Tie būs nodaļas vadītājs, juriskonsults un vecākais eksperts. Un atalgojums attiecīgi katram mēnesī būs 925 lati, 558 lati un 558 lati. Un tam visam klāt nāk arī visas izmaksas par telefonsarunām, izmaksas par datoriem, printeriem – un tā tālāk, un tā tālāk. Un tiek arī paredzēts, ka telpu īrei tiks piešķirti 5 lati par vienu kvadrātmetru. Man liekas, ka ir bišķi par lielu tā cena. Un šajā ziņā jāatzīmē, ka, lai šo darbu veiktu, nav vajadzīgs, es domāju, nodaļas vadītājs, kam ir pakļauti divi cilvēki, bet to varētu veikt kāds eksperts ar daudz mazāku atalgojumu kādas jau varbūt esošas struktūras sastāvā.

Jebkurā gadījumā Datu valsts inspekcija, plānojot un iesniedzot šos priekšlikumus, šajā likumprojektā, man liekas, nav ņēmusi vērā esošo ekonomisko situāciju valstī, un arī tas nesakrīt ar valdības sludināto taupības režīmu.

Paldies par uzmanību. Vēlu jauku dienu!

 

Vadītāja. Paldies Tutina kungam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamajam vārds nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Imantam Parādniekam. Lūdzu!

 

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Gan vakardienas steidzamā kārtā sasauktā ārkārtas sēde budžeta grozījumu nodošanai komisijām, gan šodienas kārtējā sēde skaidri parādīja mūsu valsts problēmu galveno cēloni – varas izmantošanu šauru interešu realizēšanai.

Mēs lūdzām dot vairāk laika nekā 20 stundas, lai iepazītos ar budžeta paketi – kaut vai tikai tāpēc, ka iepriekš prezentētie projekti bija ne tikai atšķirīgi, bet pat matemātiski kļūdaini (piemēram, azartspēļu nodokļa aprēķinos – par 1 miljonu latu par labu azartspēļu nodokļa zemāka paaugstinājuma variantam). Mums pretī: „Stāviet pie ratiem!”

Mēs piedāvājam nodot komisijām izsvērtus, augstas raudzes konstitucionālo ekspertu izstrādātus Satversmes grozījumus, kas paredzētu tautas vēlētu Valsts prezidentu ar plašākām pilnvarām no 2015.gada. Aicinām ne tikai vārdos, bet darbos atbalstīt Valsts prezidenta, sabiedrības autoritāšu un absolūti lielākās tautas daļas vēlmi – nepastarpināti ievēlēt valsts galvu.

Turpretī visnotaļ cienījamā bijusī Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne no Saeimas tribīnes nodarbojas ar demagoģiju, no konteksta izraudama tos likumprojekta... Satversmes pantus, kas it kā pamato viņas tēzi par vadonības ieviešanu, – maldina deputātus.

Laikam jau lielākā daļa kolēģu pat nebija iepazinušies ne ar likumprojektu, ne ar tā anotāciju un ar balsu vairākumu neatbalstīja šādu grozījumu tālāko virzību.

Acīm redzami, ka atsevišķu cilvēku varaskāre ir neremdināma; to slēpj aiz demokrātijas izkārtnes.

Labās ziņas ir tās, ka Saeima otrajā lasījumā pieņēma nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ierosinātos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumus, kas paredz stingrākus sodus par valsts valodas nelietošanu.

Budžeta grozījumu sakarā mums ir dots pavisam īss laika sprīdis – līdz rītdienas pulksten 12.00 –, lai varētu iesniegt savus priekšlikumus budžeta grozījumiem. Mēs darīsim, ko varēsim.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Imantam Parādniekam no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un šodien „Frakciju viedokļos” pēdējais runās apvienības „Vienotība” frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. Lūdzu!

 

Dz.Zaķis (frakcija „Vienotība”).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Vēlos jums vēstīt par veselu virkni likumprojektu, kuri šodien tika skatīti Saeimas sēdē un kuri ir, manuprāt, ļoti nozīmīgi Latvijas nākotnei.

Pirmais un pats galvenais, neapšaubāmi, ir budžets. Latvijas kopbudžets – ieklausieties skaitļos! –, ir vairāk nekā 4 miljardi latu. Tas ir izdevumu sadaļā. Stipri vairāk par 4 miljardiem latu! Latvija, lai nodrošinātu to apjomu, ko vēlas iedzīvotāji no valsts saņemt, aizņemsies šogad teju vai 600 miljonus eiro. Nāksies aizņemties! Darīsim to pēc iespējas lētākā veidā, respektīvi, aizņemsimies no Starptautiskā Valūtas fonda, bet tik un tā nauda būs jāaizņemas.

Kas liek domāt par to, ka jelkāda veida aizņēmuma samazinājums ir lietderīgs? Nedrīkst tērēt to naudu, kuru tu neesi nopelnījis. Tāpēc mēs vēl šogad aicinām konsolidēt jeb, pareizāk sakot, samazināt izdevumus un mēģināt palielināt ieņēmumus. Tikai tāpēc, lai nebūtu jāaizņemas lieka nauda! Un tāpēc šobrīd notiek budžeta grozījumi. Tas, ko valdība piedāvā, ir nodokļu palielināšana, bet – ieklausieties! – tā ir nodokļu palielināšana alkoholam, tabakai, azartspēlēm. Tātad šeit jau vairāk nekā mēnesi garā diskusijā ir atmesta, piemēram, doma par līdzekļu samazinājumu autotransportam vai par kaut kādām korekcijām pedagogu algām. Tātad tās lietas, kas ir sensitīvas un kas sabiedrībā netiek akceptētas, mēs netaisāmies realizēt. Sarkanā līnija – pensijas – joprojām tiek nosargāta. Izmaiņas pensiju sistēmā šobrīd netiek plānotas.

Budžeta grozījumu projekts ir pieņemts pirmajā lasījumā. Nākamnedēļ, jādomā, būs iespēja, gari diskutējot, pieņemt to otrajā, galīgajā, lasījumā, un līdz ar to tērēsim pēc iespējas mazāk naudiņas.

Šodien tika piedāvāti arī ļoti būtiski grozījumi Satversmē. Respektīvi, šodien tika piedāvāts Latviju pārtaisīt no parlamentāras par prezidentālu valsti. Sākumā paskaidrošu, ka atšķirībā no citiem likumprojektiem Satversmes grozījumi tiek skatīti pēc nedaudz citas procedūras, proti, tie priekšlikumi, kas iesniegti sākumā, nevar tikt mainīti. Tie var tikai tikt atbalstīti vai netikt atbalstīti tādā formulējumā, kādā tie sākumā tikuši iesniegti. Ko mēs šodien saņēmām? Mēs saņēmām no „Visu Latvijai!” iepriekš izgāzušamies mēģinājuma sarīkot tautas nobalsošanu par šo jautājumu... Tiek piedāvāts ārkārtīgi paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras, līdzīgi kā Krievijā un daudzās citās kaimiņvalstīs, bet... Austrumu kaimiņvalstīs prezidentam būtu neierobežota vara, proti, tiesības iecelt valdību, atlaist valdību, atlaist bez brīdinājuma parlamentu, izsludināt ārkārtas situāciju, pārņemt varu valstī un darīt daudzas citas lietas, kas, mūsuprāt, pilnīgi nemaz nav sabiedrības (bet, es saku, – demokrātiskas sabiedrības!) interesēs.

„Vienotība” pēc būtības atbalsta ideju, ka nākotnē Valsts prezidentu varētu ievēlēt tiešās vēlēšanās, respektīvi, ka to dara visa tauta kopā. Taču tādā gadījumā ir jāmaina Valsts prezidenta pilnvaras, bet jāmaina saprātīgi. Jāpaplašina, bet jāpaplašina saprātīgi. Pagātnē vienmēr, pieņemot Satversmes grozījumus... Īpaši jāņem vērā, ka mūsu Satversmes tēvi jebkuru no jautājumiem vispirms ļoti nopietni izdiskutēja un tikai tad iesniedza, un tikai tad par to balsoja. Arī mēs vēlamies turēties pie šāda principa. Tieši tādēļ jau labu laiciņu atpakaļ... un arī pēdējo nedēļu laikā Juridiskajā komisijā ir uzsākta ļoti nopietna diskusija par to, kādi grozījumi, kādi pilnvaru paplašinājumi Valsts prezidentam ir vajadzīgi. Un, protams, tas var noslēgties – un, es domāju, arī noslēgsies – ar ievēlēšanas kārtības maiņu. Respektīvi, Valsts prezidentu tālākā nākotnē varētu ievēlēt arī visa sabiedrība, respektīvi, jūs un mēs – mēs visi kopā.

Vēl viens ļoti būtisks jautājums, ko šodien uzsākām risināt, ir jautājums par lauksaimniecības zemi. Respektīvi, līdz šā gada maijam saglabājas spēkā norma, ka lauksaimniecības zemi lauku un pilsētu apvidos var pārdot tikai Latvijas iedzīvotājiem un tikai tiem ārzemju... tikai tiem Eiropas Savienības cilvēkiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību Latvijā. Šī norma ir spēkā līdz maijam, bet mums ir tiesības to pagarināt vēl uz trīs gadiem. Mēs neesam īsti sagaidījuši precīzu atbildi no Eiropas Savienības, bet, neskatoties uz to, mēs iesim droši uz priekšu un šos likuma grozījumus pieņemsim pietiekami ātrā režīmā, jo uzskatām, ka ir ļoti būtiski, ka parlaments ir definējis savu viedokli, ka Latvijas zeme tomēr ir pamatu pamats, tātad arī lauksaimniekiem biznesa pamats.

Bija vēl vesela virkne priekšlikumu, par ko mēs šodien diskutējām. Viens no priekšlikumiem, ko iesniedza „Vienotība”, neguva atbalstu. Respektīvi, mēs mēģinājām piedāvāt normu, ar kuru Kārtības rullī tiktu izmainīta kārtība attiecībā uz apakškomisiju darbību. Proti, ierosinājām atgriezties pie vecās kārtības, kāda bija līdz 2009.gada nogalei, – ka deputāts var piedalīties vairākās apakškomisijās. Jo ir mums daudz jaunu deputātu, ir ļoti zinātkāri un strādīgi deputāti, kas vēlas piedalīties vairākās apakškomisijās. Atgādināšu, ka šajā Saeimā par darbu komisijās deputāti atsevišķu samaksu vairs nesaņem, tātad tas vairs nav budžeta jautājums. Mēģinājām piedāvāt grozījumus, lai turpmāk jebkurš deputāts varētu piedalīties jebkurā no apakškomisijām, bet diemžēl atbalstu šis priekšlikums neguva.

Paldies, cienījamie radioklausītāji, par uzmanību!

 

Vadītāja. Paldies Dzintaram Zaķim – apvienības „Vienotība” frakcijas priekšsēdētājam.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. No Saeimas nama Sēžu zāles to vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!