Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas devītā sēde
2018.gada 31.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas 2018.gada 31.maija sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Agneses Maļinovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Krēsliņa, Vectirāna, Kiršteina, Buiķa, Šica un Ražuka iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Ir zināms teiciens, ka dzīve ir skola, kurā vieni mācās no kļūdām, bet citi piegādā mācību materiālus. Dažreiz diskutē, kas par ko ir atbildīgs, kur ir izpildvara un kur - likumdošanas vara.

Šis likumprojekts ir piemērs tam, ka esam kļūdījušies mēs, Saeima, neprecīzi nosakot... diskriminējot sievietes. Likumā ir teikts, ka dienests, virsdienests un virsnieku dienests PSRS armijā tiek ieskaitīts darba stāžā, no kura aprēķina vecuma pensiju.

Bet ierēdņi, kas uztver burtiski, pasaka: “Sievietes nedienēja obligātajā militārajā dienestā, viņas nevar būt virsdienestā.” Tātad viņām dienestu neieskaita. Tā ir kļūda! Tā ir neprecizitāte. To labosim, un, es domāju, viss būs normāli.

Otrs punkts, kur bija kļūda. Tiem, kas grib, lai ieskaita dienestu Padomju armijā, ir jāatsakās no pensijas, Padomju armijas pensijas. Pareizi! Bet cilvēki... Man konkrēti ir zināms cilvēks, kas nodienēja tikai trīs... viņš vēl nesaņēma, viņam nebija, no kā atteikties. Viņam neieskaita. Nu, tā ir kļūda. Es ceru, to mēs labosim komisijā.

Bet ir arī izpildvaras kļūdas vai neprecizitātes. Ierēdņi... Dažreiz mēs runājam par to, ka trūkst cilvēku...

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, Krēsliņa kungs! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Es lūdzu cieņu pret runātāju tribīnē!

K.Krēsliņš. Dažreiz mēs sakām, ka trūkst cilvēku darbā un tamlīdzīgi. Tagad man zvana, ka cilvēkam nav ieskaitīts dienests Padomju armijā. Es saku: likums pieņemts 2014.gadā.

Es pats pirms divām nedēļām aizgāju pārbaudīt, kā man tiek ieskaitīts. Es saņemu vecuma pensiju. Man bija liels izbrīns. Tur man pasaka - patiešām, man arī dienests, 29 gadi, ko dienēju Padomju armijā, nav ieskaitīts. Kad beidzu dienēt 2005.gadā, es saņēmu izdienas pensiju. Es atteicos no Krievijas pensijas, saņēmu Latvijas izdienas pensiju. Viss normāli, kā nākas.

Bet! Kad 2010.gadā pārgāju uz vecuma pensiju, tad vēl nebija likuma par to, lai ieskaitītu dienestu. Un tā arī palicis. Ierēdņi nav uzzinājuši, tas ir grūti - vienai ministrijai no otras uzzināt, ka vajag pārskaitīt. Man vajadzēja iet uz Aizsardzības ministriju, dabūju datus elektroniski, bet man saka: “Nē, elektroniski nevar, vajag apstiprinātu papīru...” Dabūju papīra dokumentu, rīt vedīšu uz Alūksni, lai iesniegtu. Nu, tā birokrātija... Cik daudz resursu dažreiz mēs tērējam! Tā jau ir izpildvaras ne visai veiksmīga darbība...

Es sastapos vēl... Šeit pie reizes... Man jau tas vairs nav svarīgi, vai man ir 90 gadu darba stāžs - man ir 90 gadu darba stāžs - vai 70 gadu. Tur neieskaita dienestu Padomju armijā... Man tas nav tik būtiski. Bet es biju izsūtīts Tigdas rajonā. Ierēdnis, kas 1990.gadā rakstīja, ierakstījis - Tigdinskajas rajonā. Koeficientu ieliek - trīs. Es prasu: “Kāpēc trīs? Cilvēkam, ar kuru biju kopā izsūtīts, koeficients ir pieci.” “Tāpēc, ka sarakstā ir Tigdas rajons, bet tev ir rakstīts - Tigdinskajas rajons.” Ierēdnis Iekšlietu ministrijā deviņdesmitajos gados tā rakstīja, Tigdinskij rajon pārtulkoja latviski. Protams, es saņēmu no arhīva izziņu, visu nokārtoju. Jautājums ir par to, ka dažreiz arī izpildvaras pārstāvji neekonomē vai neievēro citu cilvēku resursus, tajā skaitā darba resursus. Cilvēkiem, kuri strādā un kuriem nav iespējas staigāt pa dažādām iestādēm, tas var radīt problēmas.

Es lūdzu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”(Nr.1274/Lp12) nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Nav! Ir!”) Ir. Kuram deputātam ir iebildumi? Deputātei Jūlijai Stepaņenko ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Krēsliņa kungs, vai vēlaties runāt “par”?

“Par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Es domāju, šis jautājums ir ļoti būtisks un nevajadzētu vilkt garumā tā risināšanu.

Aizvakar mēs bijām Dānijas vēstniecībā, kur ziņoja... Dānijas militārā stratēģija paredzēta sešiem gadiem. Viņi tieši runāja par daudzām lietām, kas skar arī šo jautājumu. Viņi stāstīja, ka paliek tāds pats nosaukums kā agrāk - totālā aizsardzība. Bet, kad precizēju, tad totālā aizsardzība Dānijā kā NATO valstī nav tas pats, kas totālā aizsardzība valstī, kura nav NATO dalībniece, piemēram, Šveicē, Zviedrijā vai kādā citā valstī.

Mums ir visaptveroša valsts aizsardzība. Dānijā saglabā obligāto militāro dienestu. Kādēļ? Tādēļ, lai sabiedrību iepazīstinātu ar aizsardzības jautājumiem. Tas ir dārgi, izmaksas, lai uzturētu obligātu militāro dienestu, ir lielas.

Mēs esam atraduši - paldies Aizsardzības ministrijai! - veidu: nedaudz ieviest skolās valsts aizsardzības mācību (vecākajās klasēs vairāk - tur ir jaunsargi), un mēs sasniedzam to pašu rezultātu. Mūsu visaptverošā valsts aizsardzība ir tas, ko dāņi sauc par totālo aizsardzību.

Es pirmo reizi tagad redzēju, ka NATO valsts jau pasniedz 21.gadsimtam atbilstošu stratēģiju un ir panākusi vienošanos. Mēs to arī darām, un tas ir pirmais solis.

Es uzskatu, ka tā ir ļoti atbalstāma lieta un nevajag vilkt garumā.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Man personīgi nav saprotams, kāpēc ir jāliek kopā divas lietas - militārā apmācība un obligātais karadienests. Teikt, ka militārā apmācība valstij izmaksās lētāk nekā karadienests... Vai tas nozīmē, ka jūs šos jaunos bērnus, mazos jauniešus sūtīsiet karā? (Starpsaucieni.)

Godātie kolēģi! Vakardien Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sāka skatīt grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Grozījumi skar ne tikai sešgadnieku skološanu, bet arī saistīti ar jauna, kompetencēs balstīta, mācību satura iedzīvināšanu izglītības iestādēs.

Lai arī vakardien ministrija nevarēja definēt, kas īsti ir kompetenču pieeja, tomēr viena lieta kļuva skaidra - tika atkārtoti pasvītrots tas, ka izglītības saturs ir ministrijas un valdības kompetencē. Un tāpēc ir ļoti grūti saprast ministrijas loģiku, liekot Saeimai uz galda šādu publisku paziņojumu.

Par aizsardzības mācību 2017.gada 4.decembrī sabiedriskajā medijā publiski izteicās Valsts izglītības satura centra vadītājs Catlaka kungs. Jautāts par ieceres gaitu Saeimā, viņš teica tā: “Tiesa, nebūs tā, ka šo jautājumu izlems deputāti. Izglītības saturs tomēr ir IZM un valdības kompetencē. Mums te nav ko vispār runāt.”

Tāpēc man nav saprotams, kāpēc Saeimai šobrīd atsevišķi būtu jāaicina ieviest obligātās aizsardzības mācības plānu un kāpēc tam ir nepieciešams atsevišķs Saeimas lēmums. Ja mācību ir plānots ieviest pilotprojektā jau no 2018./2019. mācību gada, tad kāpēc tā vietā, lai karinātu sev kaklā kārtējo šokolādes medaļu par vēl neizdarīto, bet skaļi izziņoto ieceri, ministrs nav ķēries pie grozījumu izstrādāšanas attiecīgajos likumos? Jo attiecībā uz pedagogu kvalifikāciju šajā priekšmetā vēl ir daudz neskaidrību, un ar Ministru kabineta noteikumu grozījumiem nebūs vēl līdzēts.

Kas ir mainījies kopš pagājušā gada nogales, un kāpēc pēkšņi tagad par aizsardzības mācību ir jālemj Saeimai, ja vēl pirms pusgada deputātu atbalstu šai iecerei nebija plānots prasīt? Vai ministrs gadījumā neizmanto visu Saeimu kā tādu publisku ziņojumu dēli saviem ieplānotajiem, bet neizpildītajiem darbiem? Ja deputātiem tomēr par to ir jālemj, tad tas neder kā Saeimas lēmums, jo Saeimai būs jāuzņemas atbildība gadījumā, ja šī iecere izgāzīsies.

Kolēģi, es neatbalstu nedz pašu ieceri, tādu, kāda tā tiek piedāvāta, nedz arī šī lēmuma virzības gaitu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Un mums ir jābalso par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes, respektīvi, 7.jūnija sēdes, darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav.

Lēmuma projekts ir iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Prezidija ziņojumi par atvaļinājumu piešķiršanu.

Godātie kolēģi! Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Guntim Kalniņam no šā gada 29.maija līdz 31.maijam. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gunta Kalniņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 29.maija līdz 31.maijam. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Ādamsonam šā gada 24.maijā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Ādamsona iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no šā gada 7.jūnija līdz 13.jūnijam.

Kolēģi! Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no šā gada 7.jūnija līdz 13.jūnijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts, un atvaļinājums ir piešķirts.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Agneses Maļinovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Jakimovs.

A.Jakimovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šā gada 29.maijā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Agneses Maļinovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Agnese Maļinovska dzimusi 1984.gadā. Viņa ieguvusi profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Iegūtā kvalifikācija atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. Agneses Maļinovskas līdzšinējā darba pieredze saistīta ar jurisprudenci. Kā tiesneša amata kandidāte viņa stažējās no 2017.gada 2.augusta līdz šim brīdim.

Par Agnesi Maļinovsku ir saņemta pozitīva atsauksme no Rīgas rajona tiesas. Atsauksmē norādīts, ka tiesneša amata kandidāte uzticēto darbu izpildījusi savlaicīgi, darba disciplīnas pārkāpumi netika konstatēti. Viņa prot patstāvīgi saskatīt risināmo jautājumu un atrast atbilstošu risinājumu.

No Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas atsauksmes redzams, ka tiesneša amata kandidāte bija ieinteresēta viņai uzticēto uzdevumu izpildē. Uzticētos uzdevumus veica patstāvīgi un rūpīgi. Attiecībās ar darbiniekiem bija laipna un pieklājīga.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas atsauksmē redzams, ka Agnese Maļinovska ar augstu atbildības sajūtu un rūpīgi izturējās pret uzdotajiem uzdevumiem, izrādīja vēlmi pilnveidot savas zināšanas. Viņai piemīt īpašības, kas nepieciešamas tiesneša amata pienākumu pildīšanai. Viņa apzinās tiesneša lomu un atbildību un ir piemērota kandidāte tiesneša amata pienākumu veikšanai.

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija dod pozitīvu atzinumu Agneses Maļinovskas iecelšanai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā.

Ņemot vērā minēto, komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši šo lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Agnesi Maļinovsku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Agneses Maļinovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edvarda Smiltēna, Jura Viļuma, Jāņa Ruka, Riharda Melgaiļa, Mārtiņa Šica, Vara Krūmiņa, Ingas Bites, Nellijas Kleinbergas, Silvijas Šimfas un Arvīda Platpera pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valsts līdzekļu nepamatotu izšķērdēšanu iepirkumos”. Pieprasījums pieejams visiem deputātiem. Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Mūs pāršalc ziņa par to, ka mums nākamajam budžetam ir negatīva fiskālā telpa. Tātad jaunās politikas iniciatīvas nevarēsim atļauties.

Mēs Saeimā esam skatījuši jautājumus par pensiju mantošanu, par iespēju ieviest tā sauktās atraitņu pensijas. Tās var ieviest tikai uz vienu gadu, jo, redz, tikai septiņus miljonus var atrast.

Mēs ar premjeru un Raivi Dzintaru piedalījāmies diskusijā par zinātni. Zinātnieki saka - jūs gribat inovācijas un jūs gribat modernu, gudru ekonomiku veidot, bet, ja mēs ejam pa sadaļām, fundamentālajai zinātnei ir atrasti tikai deviņi miljoni, un tas esot daudz.

Bet kur paliek nauda?

Es domāju par to diskusiju janvārī vai februārī, kad mēs cēlām jautājumu saistībā ar Iepirkumu likumu. Iespējams, ka tā ir sagadīšanās, ka tā ir viena reize. Bet šobrīd izskatās, ka tā jau ir sistēma, kolēģi. Proti, “De Facto” atspoguļoja informāciju par iepirkumiem VARAM saistībā ar Salaspils kodolreaktoru. Tur sākotnējā cena ir bijusi viens miljons 486 tūkstoši, viens pretendents ir bijis par 1,7, otrs - par 6,7 miljoniem. Uzvarējis pieteikums par 6,7, bet iepirkums ir atcelts, jo, redziet, nevis pārmērīgi augsta cena, bet jārīko starptautisks iepirkums. Starptautisko iepirkumu rīkojot, šī summa ir bijusi vairāk nekā astoņi miljoni. Tas ir pieckārtējs sadārdzinājums.

Mēs februārī runājām par gadījumu Satiksmes ministrijā, kur bija divarpus reizes sadārdzinājums “Latvijas Valsts ceļos”. Tur tika izkūpināti pieci miljoni. Šeit jau tie ir seši miljoni. Ja mēs skatāmies, kas notiek nākamajos iepirkumos, tad redzam, ka plānotā cena, piemēram, saistībā ar Salaspils kodolreaktora likvidāciju - četrarpus miljoni. Savukārt uzvar tas, kurš piedāvā 23 miljonus. Tas ir pieckārtējs sadārdzinājums. Kolēģi, tur ir četri budžeti fundamentālajai zinātnei, tie ir veseli trīs gadi. Mēs varētu atļauties pensiju mantošanu ieviest.

Tādēļ mēs iesniedzam šo pieprasījumu ministram Kasparam Gerhardam, lai viņš skaidrotu šīs naudas izsaimniekošanu, kā arī norādītu, kā ir plānots to novērst nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Deputātu Ingas Bites, Nellijas Kleinbergas, Riharda Melgaiļa, Arvīda Platpera, Mārtiņa Šica, Vara Krūmiņa, Jāņa Ruka, Silvijas Šimfas, Jura Viļuma un Edvarda Smiltēna pieprasījums labklājības ministram Jānim Reiram “Par Ministru kabineta apstiprināto plānošanas dokumentu, Valsts budžeta likuma un Saeimai doto solījumu nepildīšanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Artis Gustovskis.

A.Gustovskis (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Pieprasījumu komisija izskatīja šo pieprasījumu un ar deputātu vairākumu atzina, ka pieprasījums noraidāms.

Līdz ar to uzskatām, ka Saeimai nav pamatojuma pieņemt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Cienījamie kolēģi! Žēl gan, ka nedz referents, nedz arī labklājības ministrs nav uzkāpuši šeit tribīnē un pastāstījuši, kāda ir reālā situācija ar audžuģimenēm un bērniem, kas ir palikuši bez vecāku gādības šobrīd Latvijā. Pieprasījums ir par to, ka Labklājības ministrija nav izpildījusi savus audžuģimenēm dotos solījumus. Par ministrijai piešķirtajiem papildu pieciem miljoniem eiro 2017.gadā un teju deviņiem miljoniem eiro 2018.gadā, ja mēs skatāmies reāli, nekas nav darīts, lai veicinātu ārpusģimenes aprūpi Latvijā.

Labklājības ministrija ir sniegusi savu atbildes vēstuli, un visiem deputātiem tā ir pieejama. Vēstulē ir aprakstīts, cik ļoti situācija valstī šajā laikā ir uzlabojusies, cik sabiedrība ir bijusi atsaucīga, cik ļoti ir samazinājies mazo bērnu skaits bērnunamos. Taču, ja mēs lasām tālāk vēstulē rakstīto, mēs redzam, ka šis samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Labklājības ministrijas rīcību. Te mums ir jāsaka paldies sabiedriskajiem medijiem, kuri ir ļoti aktīvi runājuši par šo tēmu, ļoti aktīvi aprakstījuši tās šausmas, kas notiek bērnu aprūpes iestādēs, un ir jāsaka paldies mūsu sabiedrībai, kas ir atsaukusies uz šo mediju aicinājumu un bijusi aktīva, atsaucīga un uzņēmusies rūpes par šiem bērniem. Taču nekas no tā nav Labklājības ministrijas nopelns.

Vēstulē atbildība ir novelta uz pašvaldībām. Redziet, tā esot bāriņtiesu un pašvaldību atbildība - meklēt bērniem ģimenes. Jā, savā ziņā tam var piekrist. Un tomēr Labklājības ministrija ir solījusi, ka būs specializētās audžuģimenes, Labklājības ministrija ir solījusi, ka šīm audžuģimenēm būs atlīdzība par darbu. Šiem solījumiem nav reāla pamata. Šie solījumi nav izpildīti, un no pašreizējiem noteikumiem un arī no atbildes vēstules ir redzams, ka Labklājības ministrija pat neplāno tos pildīt.

Vēstulē norādīts, ka ir nepieciešami resursi bērna bioloģiskās ģimenes atbalstam. Diemžēl arī tā ir tikai izkārtne. Vēstulē nav neviena vārda par to, kādā veidā, ar kādiem resursiem un kā tiks atbalstīta bērna bioloģiskā ģimene, lai bērns tur varētu pēc izņemšanas atgriezties.

Postulētā sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām ir rezultējusies tajā, ka nevalstiskās organizācijas sabiedriskajā medijā skaļi iebilst pret sadarbību ar Labklājības ministriju. Arī šeit tā ir tikai izkārtne.

Nauda audžuģimenēm, kas bija paredzēta no 2018.gada 1.janvāra, nav izmaksāta. Labklājības ministrija to sola izmaksāt 2018.gada jūlijā. Iepriekšējie solījumi ir palikuši bez seguma. Varam, protams, cerēt, ka atkārtotie solījumi tiks izpildīti, taču neatkarīgi no tā audžuģimenēm ir jādzīvo, audžuģimenēm ir jāēd arī 2018.gada pirmajā pusgadā. Un, ja ministrs domā, ka jūlijā, izmaksājot visu summu, ir iespējams kompensēt to, kas nav izmaksāts pirmajā pusgadā, tad varbūt ministrija varētu paskatīties, kādi ir kredītprocenti un vai šīm ģimenēm bija iespējams saņemt kredītu savai dzīvošanai 2018.gada pirmajā pusgadā, un varbūt vajadzētu izmaksāt vairāk naudas, lai tās savus parādus var atdot ar procentiem - tā, kā tas ir normāli tautsaimniecībā.

Labklājības ministrijas izstrādātajā jaunajā sistēmā, noteikumos, ir paredzēta maza bērna mētāšana no vienas audžuģimenes otrā. Proti, atkāpjoties no sava solījuma par specializētajām audžuģimenēm zīdaiņiem...

Es, godīgi sakot, pati sevi nedzirdu... (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu nolikt malā (Dep. A.Kaimiņš: “Nolikt mandātus es aicinu!”) mobilos tālruņus! (Starpsaucieni.) Nerunājiet pa mobilajiem tālruņiem! Ir Saeimas sēde.

I.Bite. Paldies.

Atkāpjoties no sava solījuma par specializētajām audžuģimenēm zīdaiņiem, Labklājības ministrija sistēmā iestrādājusi bērnu mētāšanu no vienas ģimenes otrā. Atbildes vēstulē tas ir skaidri redzams. Pēc izņemšanas no ģimenes zīdaini ir paredzēts ievietot krīzes audžuģimenē, kurā viņš var uzturēties no 30 dienām līdz gadam. Zīdainim tas ir milzīgs laika periods! Krīzes audžuģimene jau pēc noteikumiem ir paredzēta tikai uz laiku. Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka pēc šī posma bērns tiks mētāts tālāk - pie aizbildņa citā audžuģimenē. Labi, ja viņam būs iespēja atgriezties savā bioloģiskajā ģimenē.

Taču runāts bija pavisam kas cits. Runāts bija, ka zīdainis pēc izņemšanas no ģimenes uzreiz var nonākt ģimenē, kas viņu turpinās audzināt pastāvīgi vai... Jā, ja būs iespēja atgriezties bioloģiskajā ģimenē, tas, protams, ir labākais risinājums.

Reāla seguma tam nav, šis solījums netiek izpildīts.

2017.gadā ministrs uz audžuģimeņu rēķina ir ietaupījis valsts budžetā divus miljonus 876 tūkstošus eiro. Mēs redzam, ka piešķirti ir 4,8 miljoni, iztērēti - 1,9 miljoni. Šķiet, ministrs ir aizmirsis, ka viņš vairs nav finanšu ministrs, kura galvenais mērķis ir ietaupīt naudu valsts budžetā. Viņš ir labklājības ministrs, kura mērķis ir veicināt sabiedrības labklājību un piešķirto resursu ietvaros sasniegt uzstādītos politikas mērķus.

Pateicoties tam, ka sabiedriskie mediji bijuši aktīvi, pateicoties sabiedrības atsaucībai, ministrs nevar teikt: “Ziniet, mēs savu darbu nedarīsim!” Vēl vairāk! Nav redzams, kur ir iztērēta šī ietaupītā nauda un vai tā ir aizgājusi audžuģimeņu atbalstam vai varbūt pilnīgi citam mērķim - atkal kādas būves celtniecībai.

Līdzīgi ir arī 2018.gadā. Tiesa, ministrs savu vēstuli ir sagatavojis pietiekami “profesionāli” (pēdiņās), lai sākuma skaitlis un beigu skaitlis sakristu, jo 2018.gads jau vēl nav beidzies, visu ko vēl var paspēt.

Taču, ja mēs paskatāmies, piemēram, audžuģimeņu, viesģimeņu, adoptētāju un aizbildņu ģimeņu atbalsta grupas, janvārī tām paredzēts tērēt piecus tūkstošus.... es atvainojos... februārī, martā - sešus, aprīlī - septiņus... Ah! Jūlijs - 232 tūkstoši! Nu brīnišķīgi! Jūlijā būs ārkārtīgi daudz atbalsta audžuģimenēm un aizbildņiem!

Kolēģi, tas būtu smieklīgi, ja nebūtu tik traģiski!

Es lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ziņotājam kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ingas Bites, Nellijas Kleinbergas, Riharda Melgaiļa, Arvīda Platpera, Mārtiņa Šica, Vara Krūmiņa, Jāņa Ruka, Silvijas Šimfas, Jura Viļuma un Edvarda Smiltēna pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram “Par Ministru kabineta apstiprināto plānošanas dokumentu, Valsts budžeta likuma un Saeimai doto solījumu nepildīšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 48, atturas - 3. Līdz ar to pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, ko izstrādājusi pati Juridiskā komisija, izskatīt Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” izskatīt Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Līdz ar to sākam likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Skatām otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Likumprojekts, atgādinu, ir par normu, kas paredz to, ka nodokļa maksātājs pats savā algas nodokļa grāmatiņā var atzīmēt, ka viņš atsakās no likmes - 23 procentiem... respektīvi, no 20 procentiem... uz 23... atsakās no neapliekamā minimuma, jo var izveidoties situācija, ka gada beigās viņš varētu palikt valstij parādā saistībā ar nodokļu reformu.

Uz otro lasījumu šim likumprojektam nav saņemti priekšlikumi.

Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inese Aizstrauta.

I.Aizstrauta (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem” un atbalstījusi to.

Lūdzu šodien atbalstīt trešajā lasījumā. (Dep. A.Bērziņš: “Malacis, Inese! Re, ko nozīmē skaidri un gaiši!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

I.Aizstrauta. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Saeimas sēdes darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.1093/Lp12).

Ir saņemts deputātu Mežecka, Stepaņenko, Miloslavska, Sudrabas, Meijas un Šica iesniegums ar lūgumu izslēgt no Saeimas 2018.gada 31.maija sēdes darba kārtības 10.punktu - likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.1093/Lp12).

“Par” pieteicies runāt deputāts Romāns Mežeckis.

R.Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu izslēgt no darba kārtības jautājumu par grozījumiem Maksātnespējas likumā. Paskaidrošu, kāpēc. (Dep. A.Kaimiņš: “Kāpēc?”)

Varbūt kādam vēl līdz vakardienai bija ilūzijas, taču pēc vakardienas traģēdijas ir pilnīgi skaidrs, ka esošā maksātnespējas sistēma, piedodiet par salīdzinājumu, nav dzīvotspējīga. Tā ir jāmaina! Kardināli jāmaina! Un nedz šie, nedz kādi citi kosmētiskie labojumi likumdošanā te nelīdzēs, tāpēc ka pastāvošā sistēma ir degradēta. Nu nevar būt tā, ka maksātnespējas process no aktīvu saglabāšanas procesa kļūst par to izlaupīšanas procesu! Bet tas jau ir kļuvis par ierastu lietu, kļuvis par sistēmu. Un, tieši pateicoties šai sistēmai, daži cilvēki, nežēlīgi izlaupot citu sastrādāto, īsā laikā kļūst nesamērīgi bagāti. Viņi jūtas kā dzīves saimnieki. Viņi brauc ar superdārgām automašīnām, viņiem pieder greznas villas un pat jahtas.

Bet tā ir tikai monētas viena puse. Otra puse ir aplaupīto ciešanas, iznīcinātas cilvēku dzīves un pat nāve no insulta vai infarkta. Diemžēl ir arī mazāk zināmā trešā puse - nežēlīga cīņa dažādu maksātnespējas administratoru grupējumu starpā par treknāko kumosu, kurā tiek izmantoti Saeimas balsojumi, tiesībsargi un nu jau, iespējams (es uzsveru - tikai iespējams), arī slepkavības. Kurš par to ir atbildīgs?

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs šo sistēmu neizveidoja, taču rūpīgi, kā pūķis uz zelta olām sēžot, to ir sargājis un lolojis. (Starpsauciens: “O!”) Tāpēc viņš ir līdzatbildīgs par notiekošo. Ko darīt? Nē, viņam nav gluži jānošaujas, kā to reiz darīja ģenerāļi pēc smagām sakāvēm. Rasnačam ir cita iespēja - demisija. Bet, ja viņš to nedara, viņam jāpalīdz. (Dep. R.Kols: “Finanšu ministrei jāatkāpjas!”) Vajag sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi par šo jautājumu. Un es zinu, ka viņa demisiju atbalstīs arī vairāki pozīcijas deputāti. Lai nāk jauns ministrs, vēlreiz izvērtē visu maksātnespējas sistēmu un arī šo likumu. Un tad - tikai tad! - to varēs vērtēt Saeima.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es tikai vēlos vērst uzmanību, ka Mežecka kungs nerunāja par šo likumprojektu. Es vēlos vērst uzmanību, ka šis likumprojekts paredz efektīvāk risināt strīdus starp kreditoriem un parādniekiem, nosakot īsākus strīdu izskatīšanas termiņus un vienkāršojot strīdu izskatīšanas kārtību.

Likumprojekts paredz ieviest arī elektronisko sistēmu, kuru varētu izmantot gan kreditori, gan parādnieku pārstāvji, un šī sistēma sekmētu nejaušības principa īstenošanu attiecībā uz administratora iecelšanu konkrētā maksātnespējas procesā.

Tāpat šie grozījumi paredz ieviest atsevišķas novitātes attiecībā uz ierobežojumiem fiziskās personas maksātnespējas procesā un ir saistīti ar regulas ieviešanu.

Jānorāda, ka Mežecka kungs nav piedalījies nevienā Juridiskās komisijas sēdē, kur šis likumprojekts tika skatīts.

Un, ja mēs runājam par sistēmu kopumā, tad samērā nesen Eiropas Komisija nāca ar pozitīvu vērtējumu par tām reformām, kas ir izdarītas maksātnespējas jomā.

Es aicinu šobrīd šo lūgumu noraidīt un skatīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.1093/Lp12) izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 53, atturas - 1. Līdz ar to likumprojekts no Saeimas sēdes darba kārtības netiek izslēgts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.1093/Lp12), trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Skatām likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” trešajā lasījumā.

Komisija ir izskatījusi 59 priekšlikumus.

1. ir precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 2. ir precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. arī ir precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. ir tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 6. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. ir deputāta Kalnozola priekšlikums, kas nav guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Pirmām kārtām gribu pateikt (Dep. A.Kaimiņš: “Kāpēc tu nesasveicinies ar brāļiem?”), ka, neskatoties uz to, ka es nobalsoju “pret”, es pilnībā atbalstu to, ko teica Mežecka kungs. Bet par konkrēto... par to es izteikšos un savu viedokli paudīšu tad, kad mēs izskatīsim pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”.

Par šiem manis iesniegtajiem priekšlikumiem, kurus ir sagatavojuši šajā jomā strādājošie cilvēki. Gribu izteikt patiesu nožēlu, ka deputāts Judina kungs gribēja pazemot šos cilvēkus, ņirgājās par viņu laiku un nedeva iespēju viņiem, šīs jomas pārstāvjiem, aizstāvēt savus priekšlikumus, kas sakārtotu maksātnespējas jomu. Man ir patiesi žēl, ka Judina kungam nav vēlmes sakārtot maksātnespējas jomu, un viņš... Vakardienas notikums Judina kungam liekas tāds ha-ha-ha-ha - mēs neesam ne par ko atbildīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Es atceros tos laikus, kad deputāti atklāti kalpoja par pastniekiem - aizstāvēja šeit priekšlikumus, kas bija izstrādāti nezin kur. Kādu laiku mēs dzīvojām situācijā, ka tomēr deputāti stāstīja, ka priekšlikumu autori ir viņi paši. Bet, pateicoties Kalnozola kungam, es redzu: situācija atgriežas. Kalnozola kungs neizstrādāja šos priekšlikumus! (Starpsauciens. Smiekli.) Viņš nosūtīja uz komisiju advokātu un lūdza, lai advokāts prezentētu. Bet kas man ļoti patīk un īpaši pārsteidz - Kalnozols to pat neslēpj! Viņš atklāti stāsta: es neesmu autors, es esmu pastnieks. Tad nu, ja jūs gribat strādāt par pastnieku, varbūt jāmeklē cita iestāde. (Dep. A.Kaimiņš: “Pastā!” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Judina kungs! Salīdzinot ar jums, es esmu ne tikai teorētiķis (Dep. A.Kaimiņš: “Inženieris un celtnieks!”) - esmu praksē piedzīvojis, kas notiek ar tiesu varu! (Starpsauciens: “Pastnieks!”)

Un, Judina kungs, ja jūs painteresētos par mūsu tautas priekšstāvju uzticamību, tad jūs tur neko labu neredzētu. Un mana iniciatīva ir atbalstīt prezidenta kungu, kurš ir teicis, ka Latvijas iedzīvotājiem jāpalīdz izstrādāt likumu grozījumus. Jāiesaista viņi valsts dzīvē. (Dep. A.Judins: “Meklē citu darbu!”) Un man ir ļoti žēl, ka jūs šos centienus, mūsu valsts iedzīvotāju centienus iesaistīties likumdošanā, noniecināt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Juridiskās komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Godātie kolēģi! Es tikai vēršu uzmanību uz to, ka minētais priekšlikums faktiski, ja tā varētu teikt, mīkstina prasības attiecībā uz kvalifikācijas eksāmena nokārtošanu administratoriem. Proti, pašreizējais regulējums paredz, ka tas ir darāms reizi divos gados, bet Kalnozola kungs piedāvā priekšlikumu to darīt reizi četros gados. (Starpsauciens: “Vienbalsīgi!”)

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad par priekšlikumu ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 69, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

G.Bērziņš. Arī 9. ir deputāta Valda Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Kalnozola kungs ierosināja ietvert likumā regulējumu, kas noteiktu, ka no kvalifikācijas eksāmena kārtošanas ir atbrīvots administrators, kurš ir tiesību zinātņu doktors.

Divas tēzes, kas izskanēja komisijā.

Pirmām kārtām attiecībā uz līdzīgu regulējumu, kas ir iekļauts Latvijas Republikas Advokatūras likumā, arī šobrīd ir dažādi viedokļi un par to notiek diskusija.

Kas attiecas uz tiesību zinātņu doktoriem... Visu cieņu viņiem, bet tie var būt no dažādām jomām, piemēram, no krimināltiesību jomas vai no valststiesību jomas, un viņiem nav nekāda sakara ar civiltiesībām un maksātnespējas jomu. Tāpēc komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums, precizējošs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 25. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 31. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 32. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Tas ir komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas būtībā precizē otrajā lasījumā atbalstīto redakciju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 34. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 38. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 39. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts.

Priekšlikuma būtība ir vērsta uz tā saucamo ģimenes maksātnespējas procesa pieteikumu. Šis priekšlikums nosaka, ka obligāti ir jābūt vienai konkrētai pazīmei, kas ir saistīta ar 131.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajām ieinteresētajām personām. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 40. - deputāta Pimenova priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts.

Es gribu īsumā izskaidrot, par ko bija diskusija komisijā.

Pimenova kungs norādīja uz iespējamiem problēmjautājumiem. Taču attiecībā uz šo Pimenova kunga priekšlikumu komisijā tika norādīts, ka, izslēdzot 155.panta trešās daļas 2.punktu, būtu jāizslēdz arī 155.panta trešās daļas 1.punkts, jo pretējā gadījumā, kopsakarā ar nākamo deputāta Pimenova priekšlikumu, izveidotos tāda situācija, ka, piemēram, parādniekam, ja viņš varētu segt vismaz 35 procentus no savām saistībām, saistību dzēšanas procedūra būtu viens gads; savukārt, ja viņš nevarētu segt 35 procentus, maksātu mazāk kreditoriem, viņam būtu tikai seši mēneši piedāvātajā ceturtās daļas 1.punktā. Saistību dzēšanas termiņš... Tas faktiski būtu zināmā mērā nepamatoti un arī neloģiski. Tas bija viens no argumentiem, uz kuru pamata komisija noraidīja minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SASKAŅA).

Labdien! Paldies par skaidrojumu.

Bet nu par priekšlikuma būtību.

Šis priekšlikums attiecas uz fiziskās personas maksātnespējas procesu. Atgādināšu, ka maksātnespējas procesa pieteicēja mērķis ir panākt, lai saistību dzēšanas laiks būtu pēc iespējas īsāks, parādniekam saistības dzēšot ar pēc iespējas mazāku summu.

Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņu parādnieks nosaka pats - atkarībā no dzēšanas saistību apjoma un ņemot vērā savus paredzamos ienākumus. Tas nozīmē - tik daudz, cik var.

Parādnieks attiecīgi izvēlas dzēst saistības 50 procentu vai 35 procentu, vai 20 procentu apmērā - atkarībā no tā, vai būs dzēšanai pietiekami ienākumi. Ja ienākumi nav pietiekami, dzēšanai var tikt novirzīta viena trešdaļa parādnieka ienākumu, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī.

Tomēr saistību dzēšanai likumā noteiktā saistību kvalificēšanas kārtība pieļauj, ka var izveidoties paradoksālas situācijas, kad lielāku saistību dzēšanai rodas labvēlīgāki saistību dzēšanas nosacījumi nekā mazāku saistību dzēšanai. Proti, ar relatīvi mazāku samaksāto saistību daļu lielākās saistības var dzēst īsākā laikā, bet ar relatīvi lielāku samaksāto saistību daļu mazākās saistības var dzēst ilgākā laika periodā. Tas nav nedz ekonomiskā ziņā pamatoti, nedz arī, man liekas, taisnīgi.

Likuma piemērošanas nesamērīgumam pievērsa uzmanību Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas arī nosauca virkni civillietu, kurās kā saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņš noteikts viens gads un seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.

Savukārt divreiz lielākas saistību summas var dzēst tikai viena gada laikā.

Šādas paradoksālas situācijas kļūtu neiespējamas, ja nosacījumi par saistību dzēšanu, sedzot 20 procentus no saistībām, tiktu izslēgti no likuma un paliktu tikai norma par saistību dzēšanu ar parādnieka ienākumu vienu trešdaļu.

Priekšlikuma mērķis, kā jau teica, ir izslēgt no likuma 155.panta trešās daļas 2.punktu un novērst esošā likuma piemērošanā dažādu saistību dzēšanas neproporcionālus noteikumus.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Problēma ar šiem priekšlikumiem ir tā, ka būtiski priekšlikumi ir iesniegti uz trešo lasījumu; tas var būt traucējošs apstāklis likuma galīgās redakcijas kvalitatīvai pieņemšanai. Un tas arī ir iemesls, kāpēc es šoreiz atturēšos.

Bet īstenībā fiziskās personas maksātnespējas problēma būtu jārisina pat vēl radikālāk, nekā ir piedāvāts konkrētajos priekšlikumos, kas sakārto atsevišķus jautājumus, jo fiziskās personas maksātnespējas, teiksim, pārāk lielie sliekšņi un apgrūtinājumi ir šobrīd būtisks ēnu ekonomikas stimuls.

Liela uzņēmuma vadītāji stāsta, ka uzņēmumam, kurš, protams, nemaksā nekādas aplokšņu algas... Kad cilvēki, stājoties darbā, uzzina, ka nekādu aplokšņu algu tur nebūs, kaut arī alga ir pietiekami liela, tad nav mierā ar šādu darbu un iet prom, jo viņiem tātad nav iespēju šo algu pienācīgā daudzumā dabūt savu vajadzību apmierināšanai. Un, protams, droši vien viņi vēlāk atrod darbu, kurā maksā aploksnē vismaz lielāko daļu.

Tas ir arī viens no iemesliem, kuru dēļ cilvēki nevar atgriezties Latvijā no ārzemēm, kur viņi ir nokļuvuši nesamērīgu parādu dēļ.

Tāpēc šodien nevar šos priekšlikumus pieņemt galīgajā variantā, bet es aicinu otrajā lasījumā - nākamajā Maksātnespējas likuma atvērumā - komisiju nopietni padomāt par šiem priekšlikumiem un varbūt pat par fiziskās personas maksātnespējas procesa lielāku atvieglošanu. Tas mums ir svarīgi, lai mazinātu ēnu ekonomiku un veicinātu reemigrāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, kolēģi! Neapstrīdams ir fakts, ka fiziskās personas maksātnespējas process šobrīd ir dārgs un ilgs. To norādīja arī nesen, martā, Advokatūras dienu ietvaros notikušajā konferencē, kurā piedalījās arī Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas pārstāvji. Tika norādīts, ka šobrīd process ir pārāk dārgs un sarežģīts tieši parādniekiem ar nelieliem parādiem.

Tas, ko piedāvā Pimenova kungs, kā jau Cilinska kungs norādīja, risina tikai vienu daļu problēmas. Uz trešo lasījumu šie priekšlikumi nav īsti korekti un pieņemami. Tas, ka no šā gada pirmajos četros mēnešos iesniegtajiem 750 fizisko personu maksātnespējas procesiem aptuveni 60 procenti ir tādi, kuros vienīgie finanšu līdzekļi procesā ir atalgojums, liecina, ka mums ir jāatvieglo šis process, lai tas tiešām būtu īsāks. Tas, kā jau Cilinska kungs norādīja, veicinātu šo cilvēku ātrāku atgriešanos legālajā apritē, samazinātu izmaksas, kas pašlaik ir 1000 eiro apmērā un ko veido depozīts, valsts nodeva un citas... arī atlīdzība un citas izmaksas... To varētu samazināt tieši uz procesa saīsināšanas rēķina.

Un, kā jau norādīja kolēģis, atverot šodien Maksātnespējas likumu, mēs noteikti varam... Es personīgi šajā atvērumā uz otro lasījumu iesniegšu priekšlikumus krietni plašākiem risinājumiem visā gammā, kas ir nepieciešami šajā jomā. Tad arī šo diskusiju izvērsīsim komisijā, un es ceru, ka arī kolēģi atbalstīs šī procesa saīsināšanu un vienkāršošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Principā es arī aicinu atbalstīt. Bet es to sauktu nevis par Pimenova kunga priekšlikumu, bet par Latvijas kredītņēmēju asociācijas priekšlikumu, kāds tas arī ir.

Manuprāt, ir vēlams paskatīties un mainīt sabiedrisko apziņu. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki ir nosodījuši augļošanu. Gan jūdaisms, gan islāms, gan kristietība nosoda augļošanu.

Varbūt radām šo sistēmu! Principā šis likumprojekts ir saistīts ar to, ka šī augļošana... cīnīties pret augļošanas postu. Nu attiecamies tā pret šo jautājumu: ja cilvēks grib nodarboties ar augļošanu, nosodāmu rīcību, tad tā ir viņa problēma. Lai viņš pats... Neatbalstām viņam šos nodokļu... parādu piedzīšanu un tā tālāk. Gribēji aizdot naudu? Tā ir tava problēma! Gribēji nodarboties ar nosodāmu biznesa veidu? Tā ir tava problēma! Un nesargājam šos augļotājus! Dieva dēļ! Nesargājam šos augļotājus! Cīnāmies pret šo augļošanas sērgu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Šodien izskanēja, ka šo priekšlikumu nedrīkst atbalstīt, jo tas ir iesniegts uz trešo lasījumu un ir milzīga apņemšanās otrā likumprojektā iesniegt labākus priekšlikumus, kas tā kā varētu atvieglot šo procesu, saīsināt, padarīt ātrāku.

Es gribu atgādināt. Iepriekšējā Saeima pieņēma, manuprāt, ļoti labus grozījumus tieši šī paša likuma ietvaros. Tā bija tā sauktā nolikto atslēgu ideja. Respektīvi, ja iedzīvotājs nevar samaksāt par savu mājokli, tad viņš atdod atslēgas un parādsaistības tiek dzēstas. Un viens no pirmajiem šīs Saeimas darbiem bija atcelt šīs normas.

Tā ka, ja tāda vēlme ir - padarīt tiešām pieejamāku... sabiedrībai tiešām svarīgās problēmas risināt caur šā likuma grozījumiem... kas attiecas uz privātpersonām, es iesniegšu priekšlikumu un aicināšu arī visus pārējos atbalstīt nolikto atslēgu principa atjaunošanu šajā likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Jā, paldies.

Daži komentāri, kas balstīti uz diskusijām komisijā, par kolēģu šeit izteikto.

Tas, ko minēja Tutina kungs, - ka, atbalstot deputāta Pimenova iesniegto 40.priekšlikumu, turpmāk paliks tikai tā kārtība, ka viena trešdaļa ir novirzāma kreditoru prasījumu apmierināšanai, - gluži tā tas nav. Tāpēc es norādīju uz to, ka Pimenova kungs nepiedāvā 155.panta trešās daļas 1.punkta izslēgšanu; tur arī rodas juridiska kolīzija.

Attiecībā uz Latvijas Republikā pastāvošo maksātnespējas tiesisko regulējumu varu jūs, kolēģi, informēt, ka tas ir viens no liberālākajiem Eiropas Savienībā (es domāju, ka daudzi to zina). Varbūt zināmas paralēles var vilkt ar Angliju, kas joprojām vēl ir Eiropas Savienības dalībvalsts, taču jānorāda, ka Anglijā, pretstatā Latvijas regulējumam, ir samērā bargas sankcijas attiecībā uz situācijām, kad parādnieks slēpj savus ienākumus. Un droši vien ir arī jānorāda, ka Latvija savā ziņā ir kļuvusi par bankrota eksporta valsti, jo ļoti daudzi Lietuvas pilsoņi dodas uz Latviju bankrotēt (nu, acīmredzot kaut vai tāpēc, ka Lietuvā šis process ilgst apmēram sešus gadus).

Par to, ko šeit Kalnozola kungs minēja attiecībā uz augļošanu. Es arī vēlos vērst uzmanību uz to, ka komisijā bija diskusija par problēmu ar tā saucamajiem ātrajiem kredītiem, un mēs arī esam uzrakstījuši komisijas vārdā vēstuli ekonomikas ministram ar lūgumu sniegt informāciju par to, ko Ekonomikas ministrija plāno darīt, lai ierobežotu ātro kredītu izsniegšanu.

Un visbeidzot - par to, ko teica Valaiņa kungs. Varbūt tas gluži neattiecas uz 40.priekšlikumu, bet savā ziņā abi šie Pimenova kunga priekšlikumi ir saistīti. Tie neparedz, kā jau es, manuprāt, teicu, pārejas noteikumus. Tātad - ko darīt šajā situācijā, ja personai ir pasludināts maksātnespējas process, nosakot, ka saistību dzēšanas procedūras termiņš ir viens gads un seši mēneši? Ja mēs tagad izslēdzam ārā šo normu, tad kas notiek ar šo procesu? Likumprojektā nekas nav atrunāts attiecībā uz šo jautājumu.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu 40. - deputāta Pimenova priekšlikumu - šobrīd neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 51, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

Nākamais, 41., arī ir deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Zināmā mērā tas ir saistīts ar 40.priekšlikumu, kur, kā jau es teicu, nav nedz attiecīgi pārejas noteikumi piedāvāti... Un ir arī pretruna saistībā ar to, ka Pimenova kungs nepiedāvā izslēgt 155.panta trešās daļas 1.punktu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J.Tutins (SASKAŅA).

Kolēģi! Paldies vismaz par iespējamo vēlmi atbalstīt izmaiņas maksātnespējas procesā privātpersonām.

Bet šis priekšlikums arī saistīts ar privātpersonu maksātnespējas procesu.

Pirmām kārtām nedaudz statistikas.

Latvijā ir 980 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Un, kā liecina Kredītinformācijas biroja datu apmaiņas sistēma, pašlaik apmēram 550 tūkstošiem Latvijas privātpersonu ir fiksētas kredītsaistības. Tātad gandrīz pusei, pat vairāk nekā pusei iedzīvotāju ir kredītsaistības. Un 290 tūkstošiem no tiem ir kavēti līgumi, rēķini, maksājumi.

Kā jau secinājām likumprojekta otrajā lasījumā, fiziskās personas parāds nav personīga lieta. Tā ir valsts problēma, jo parāds samazina pieprasījumu tirgū, aptur gan darba devēja, gan darba ņēmēja ieguldījumus savā attīstībā. Un risinājums ir viens - mazināt parādnieku saistību dzēšanas termiņu.

Kā jau teicu, saskaņā ar esošo regulējumu, ja parādnieks nav spējīgs segt nedz pusi no saistībām, nedz 35 procentus no saistībām, nedz 20 procentus, kreditoru prasījumu segšanai tiek novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī. Un tad saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads, divi gadi vai trīs gadi atkarībā no parādnieka saistību summas. Jo lielākas saistības, jo garāks plāna termiņš. Un šīs saistību summas ir attiecīgi noteiktas likumā: līdz 30 tūkstošiem eiro, no 30 tūkstošiem līdz 150 tūkstošiem eiro un virs 150 tūkstošiem eiro.

Krietns skaits fizisko personu, kurām ir kredītsaistības, ir ātro kredītu ņēmēji, un tie sastāda 20 procentus. Šādu kredītsaistību vidējā summa ir ap 10 tūkstošiem eiro. Ļaujot pēc iespējas ātrāk dzēst saistības, valsts veicinātu ievērojamu ekonomiski aktīvo ieguldītāju skaita pieplūdumu tirgū. Tas ir valstiski svarīgs pasākums, kuru varētu nodrošināt, veicot maksātnespējas procesu.

Priekšlikuma mērķis ir panākt, lai saistību dzēšanas plāna termiņš salīdzināmi mazo kredītu ņēmējiem būtu pēc iespējas īsāks, vienlaikus saglabājot likumā noteiktās lielāko un lielo parādsaistību dzēšanas prasības. Proti, noteikt, ka saistību dzēšanas plāna termiņš ir seši mēneši, ja parādnieka saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 15 tūkstošus eiro. Savukārt attiecīgie dzēšanas plāna termiņi ir viens gads, divi gadi un trīs gadi, ja saistības ir no 15 001 līdz 50 tūkstošiem eiro, no 50 001 līdz 200 tūkstošiem eiro un ja pārsniedz 200 001 eiro apmēru.

Priekšlikums papildus ietekmēs ātro kredītu aizdevēju... personu bankrotu skaitu. Kā jau pievērsām jūsu uzmanību likumprojekta otrajā lasījumā, uz ātrāku maksātnespējas procesu ir vieglāk uzdrošināties. Tas parādniekam ir vieglāk panesams un īstenojams. Tas vairs nav bezcerīgs un ir plānojams. Līdz ar to parādnieks nemeklēs labākus risinājumus ārzemēs, bet, iespējams, paliks šeit, Latvijā.

Lūdzu atbalstīt šo Igora Pimenova priekšlikumu, ar kuru parādnieka saistībām, kuras pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 15 tūkstošus eiro, dzēšanas plāna termiņš tiktu samazināts līdz pusgadam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Kolēģi! Es jau minēju argumentus, kādēļ komisija noraidīja šo priekšlikumu. Jāteic, ka Tutina kungs gan nekādus pretargumentus par šiem diviem argumentiem nesniedza. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. 42. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 43. - deputāta Kalnozola priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 46. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 47. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt nodaļu “Administratīvā atbildība par pārkāpumiem tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas jomā un kompetence sodu piemērošanā”. Vēršu uzmanību, ka šī nodaļa ir izdalīta atsevišķā likumprojektā, kuru mēs šodien skatīsim pirmajā lasījumā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 48. - deputāta Kalnozola priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 50. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 51. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 53. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 54. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 55. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 56. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 57. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 58. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 59. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 59. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.1093/Lp12) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Šis likumprojekts ir daļēji saistīts ar nupat atbalstītajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā.

Komisija ir izskatījusi 45 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 17. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 23. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 24. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 28. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 29. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 30. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 32. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 34. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 38. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 39. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 40. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 41. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 42. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 43. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 44. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 45. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 45. - komisijas izstrādāts priekšlikums par pārejas noteikumu 145. un 146.punktu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Šie ir grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas ir ļoti svarīgi un kurus virza Aizsardzības ministrija. Likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, precizējot gadījumus, kad Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju, kā arī tiesību aktos definējot visaptverošus valsts aizsardzības pamatprincipus.

Likumprojektā paredzēta iespēja valsts apdraudējuma gadījumā izsludināt mobilizāciju uz laiku līdz 72 stundām, kā arī noteiktas Nacionālo bruņoto spēku un iedzīvotāju tiesības un pienākumi kara vai militāra iebrukuma gadījumā. Paredzēts, ka zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju apdraudējuma pārvarēšanai varēs izsludināt jau pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās. Saskaņā ar esošo tiesisko regulējumu zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju šobrīd var izsludināt tikai izņēmuma stāvokļa laikā. Taču mūsdienu militārais apdraudējums ir dinamisks un tas var attīstīties, sākotnēji neradot izņēmuma stāvokļa izsludināšanas indikatorus.

Lai nodrošinātu Valsts aizsardzības koncepcijas 18.punktā noteikto uzdevumu izpildi, ir nepieciešams sekmēt un organizēt tiešu un iespējami plašu brīvprātīgo iesaisti valsts aizsardzības nodrošināšanā, organizēt militāro un civilo pretošanos, kā arī nodrošināt iedzīvotāju informēšanu par iedzīvotāju rīcību militāro draudu gadījumā.

Iedzīvotāju iesaiste valsts aizsardzībā primāri notiek NBS sastāvā, iestājoties profesionālajā dienestā, Zemessardzē, kļūstot par rezerves karavīru, kā arī izpildot mobilizācijas pavēsti. Valsts aizsardzības mērķa īstenošanā ir nepieciešama visaptveroša valsts aizsardzības pieeja, kas paredz visas sabiedrības iesaisti, tādā veidā efektīvi vēršoties pret jaunās paaudzes karadarbību.

Koncepcija nosaka: valsts aizsardzība ir beznosacījuma, un katra pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsti un aktīvi vai pasīvi pretoties agresoram. Neizbēgama militārā drauda gadījumā valsts aizsardzības sistēmai ir jāspēj īstenot aizsardzības pasākumus, organizējot un vadot militāro un civilo pretošanos, valsts varas nepārtrauktu funkcionēšanu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību.

Paredzēts, ka militārā iebrukuma vai kara gadījumā ne tikai NBS, bet arī valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas veic pasākumus valsts militārai un civilai aizsardzībai un īsteno bruņotu pretošanos, pilsonisku nepakļaušanos un nesadarbošanos ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām.

Likumprojektā noteikts, ka iedzīvotājiem kara vai militāra iebrukuma gadījumā ir tiesības īstenot pilsonisko nepakļaušanos, pretdarbojoties nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresoru bruņotām vienībām, izrādīt bruņotu pretošanos agresoru bruņotām vienībām un sniegt visāda veida atbalstu pilsoniskas nepakļaušanās un bruņotas pretošanās dalībniekiem, kā arī NBS un to uzdevumu izpildei atbalstu sniedzošo NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību.

Militārā apdraudējuma pārvarēšanu var panākt tikai ar Latvijas iedzīvotāju iesaisti valsts aizsardzībā, tādējādi veicinot valsts noturīgumu un iedzīvinot Latvijas Republikas Satversmes preambulā nostiprināto principu, ka Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, kas noteic, ka ikvienam valsts pilsonim ir pienākums un tiesības ar visiem tam pieejamiem līdzekļiem aizsargāt valsti, šobrīd ir noteikti vairāku Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajos tiesību aktos, piemēram, Lietuvā, Igaunijā un Somijā.

Komisija minēto likumprojektu izskatīja šā gada 21.maija sēdē un to atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēm par likumprojektu pirmajā lasījumā ir atvēlētas 15 minūtes. Stepaņenko kundze, vai jums pietiks ar septiņām? Tādā gadījumā debates uzsāksim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumam.

Godātie kolēģi! Tūlīt Saeimas Lielajā vestibilā tiks atklāta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas rīkotā izstāde “Zināt! Tas ir Latvijas dabā”, kas veltīta Latvijas zinātniekiem. Visi laipni aicināti uz izstādes atklāšanu!

Reģistrācijas rezultātu paziņošanai vārds Saeimas sekretāra biedram.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Dombrava, Artuss Kaimiņš... ir, Guntis Kalniņš, Nellija Kleinberga, Līga Kozlovska... ir, Armands Krauze, Romāns Mežeckis, Romāns Naudiņš, Igors Pimenovs, Edvards Smiltēns... ir, Veiko Spolītis, Zenta Tretjaka un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Un sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Pateicībā par vārda brīvību, kura, es ticu, vēl pastāv valstī, vēlos izteikt savas bažas par to, kas notiek mūsu Latvijā.

Īsumā: šis likumprojekts gatavo iedzīvotājus karam. Turklāt tas nosaka uzdevumu izrādīt bruņotu pretošanos ienaidniekam iebrukuma gadījumā. Bergmaņa kungs tic, ka valsts fiziska aizsardzība ir katra - katra! - pilsoņa pienākums, un pat ierakstīja šādu ideju Valsts aizsardzības koncepcijā.

Ja valdība gatavojas karam, soli pa solim uzliekot aizvien jaunus pienākumus Latvijas iedzīvotājiem - gan obligāti mācot bērniem rīkoties ar ieročiem, gan tagad katram liekot iet karā -, tad kur ir rīcības plāns un kur ir tehniskie līdzekļi? Paredzot šādu normu, jau tagad pilsētu daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos Aizsardzības ministrijai būtu jāizvieto sagatavošanas štābi, kuros visus cilvēkus apmācītu aizsargāt valsti. Arī tantukus ar suņukiem un māmiņas ar ratiem... Jo pretējā gadījumā, kolēģi, piedodiet, bet civiliedzīvotāji, pildot šos likumā noteiktos pienākumus, kļūs par lielgabalgaļu.

Kā mēs dzirdējām, valsts vara un kritiskā infrastruktūra ir tas, kas ir jāsargā Latvijas iedzīvotājiem. Bet kur ir palikusi dzīvības vērtība - katra iedzīvotāja dzīvības vērtība?

Ja tomēr ministrs ir pārsteidzies un neprecīzi formulējis savu redzējumu par rīcību militārā iebrukuma gadījumā, tad kur ir plāns civiliedzīvotāju - to pašu tantiņu, māmiņu, bērnu - glābšanai? Kur ir bumbu patversmes? Kur ir evakuācijas plāns? Kur ir rīcības instrukcijas sakaru, elektrības padeves pārtraukumu gadījumā? Ja Lattelecom interneta traucējumi uz pāris stundām jau izraisa valstī haosu, tad kas notiks, ja iedzīvotājiem tiks pilnībā bloķēti visi sakari? (Dep. R.Kols: “Kādu vēl haosu?!”)

Un kā jūs domājat glābt cilvēkus? Tāda plāna šeit nav, jo tas, ko lasu šajos grozījumos, ir - ejiet un karojiet, ejiet un mirstiet! Turklāt jūs vēršaties pie tiem pašiem cilvēkiem, kurus jūs regulāri ignorējat, noraidāt vēstules, iesniegumus, priekšlikumus, iniciatīvas. Kad, pieņemot budžetu, mēs runājam par labvēlīgākiem nosacījumiem ģimenēm, par nodokļu samazināšanu, valdība un valdošā koalīcija mums vienmēr atsaka: “Jā, bet ja nu kāds šos labumus izmantos par daudz?!”

Tos pašus cilvēkus jūs uzskatāt par blēžiem, sliņķiem un shēmotājiem. Tos pašus, kurus tagad sūtāt karot. Un pirmajās rindās noteikti būs visa valdība un Saeima, vai ne?

Lūdzu, pastāstiet aizbraucējiem, kurus jau gadiem neveiksmīgi mēģināt atgriezt, kādam nolūkam viņi jums ir nepieciešami! Pastāstiet godīgi! (Starpsauciens: “Viņi jau brauc atpakaļ!”)

Visbeidzot. Likumprojekts paredz arī to, ka iedzīvotājiem būs jāpilda karavīru norādījumi. Un ne tikai Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru norādījumi, bet arī NATO spēku karavīru norādījumi. (Dep. O.Ē.Kalniņš: “Latvija ir NATO!”) Man pat nav jautājums par norādījumu saturu, kādi tie varētu būt, bet drīzāk par valodu, kādā NATO karavīri varētu uzrunāt civiliedzīvotājus, un par valodu, kādā tiks sniegti norādījumi mūsu tantiņām, māmiņām, bērniem. Bergmaņa kungs komisijā apgalvoja, ka tā būs valsts valoda - latviešu valoda.

Beidziet, kolēģi, uzskatīt cilvēkus par muļķiem un beidziet biedēt tautu! Vai nu pasakiet, kā ir - kad tieši būs karš -, lai cilvēki spēj tam sagatavoties. Un izstrādājiet rīcības plānu (Dep. A.Loskutova starpsaucieni.), uzstādot par prioritāti Latvijas iedzīvotāju dzīvību, Latkovska kungs! Atceliet visas simtgades svinības, atceliet dārgos būvniecības projektus un sāciet rūpēties par reālu drošību, lai pēc kara šeit paliktu dzīvie!

Mēs gribam laist pasaulē bērnus, nevis zaldātus. Mēs gribam mācīt bērniem normālus mācību priekšmetus, nevis mācīt viņiem apieties ar šautenēm. Mūsu zemē cilvēki ir cietuši pārāk daudz, lai tagad mierīgi pieņemtu faktu, ka valdība mūs gatavo Trešajam pasaules karam. Valdībai ir visi līdzekļi, visas pilnvaras un - cerams! - arī prāts, lai nepieļautu ne mazāko iespēju, ka Latvijā kaut vienam civiliedzīvotājam nāktos ņemt rokās kara ieroci.

Ja jūs to gribat, jūs to varat nosargāt. Jūs varat nosargāt mieru Latvijā. Dariet to un beidziet būvēt savu politisko kapitālu uz kara šausmu rēķina, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Skaidrs, ka mēs komisijā diskutēsim par šiem jautājumiem gan otrajā, gan trešajā lasījumā, gan arī šeit, parlamentā.

Bet es gribu atgādināt vēlreiz: NATO katru gadu veic krīzes pārvaldes mācības - katru gadu! Ne jau karavīri ar ieročiem ierakumos atrodas; tur ir paredzēts, ka civilisti piedalās. Tajās mācībās piedalās Zviedrijas pārstāvji. Okay!

Kad notiek kāda lokāla mēroga krīze (piemēram, Zolitūdes traģēdija vai gadījums, kad dega Valsts prezidenta pils), mēs to neizmantojam īsti tā, kā vajadzētu... Vajadzētu loģiski būt sakārtotam... Krīzes pārvaldes vadītājs ir premjerministrs. Viņam vajadzēja paziņot - jā, tā ir lokāla krīze. Par vadību atbild mērs vai iekšlietu ministrs, un viss notiek. Un cilvēki saprot to sistēmu. Valstī var notikt dažādi - var būt dažādas lokāla, reģionāla vai valsts mēroga krīzes, tādēļ cilvēkiem par to ir jāzina un tas jāsaprot. Un, ja tas ir likumā ierakstīts, tas ir atbalstāms.

Kādus terminus lieto - tas ir jautājums, par kuru mums ir jāvienojas. Skaidrs, ka visi civilās aizsardzības plāni, tas, ko pašvaldības dara, - tas arī ir jāsaskaņo.

Teiksim, Dānijā viņiem ir totālā aizsardzība. Bet mums ir visaptverošā aizsardzība, par ko runā šis likums.

Un tas mums vēl ir jāiestrādā... Aizsardzības ministrija strādā tajā jomā. Skaidrs, ka arī mēs no savas puses šeit, Saeimā, strādāsim pie tā, lai normatīvie akti būtu pareizi sakārtoti. Cilvēkiem ir jāizprot tie jēdzieni; ir jāsaprot, ko nozīmē savas valsts aizsardzība. Un tā aizsardzība tagad, mūsdienās, - tie nav tikai ierakumi un ieroči, kā tas bija 20.gadsimtā. Tagad tas ir hibrīdkarš. Mēs zinām - tur ir “zaļie cilvēciņi”, visādi nemieri, kas rodas... nav tik viennozīmīgi, ka ir iebrukumi un tādā veidā... Ir daudz, daudz sarežģītāk. Un tas ir jāizprot... Lai visi iedzīvotāji to saprastu un būtu gatavi savu valsti aizstāvēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ir ļoti patīkami pēkšņi konstatēt kolēģos kaut kādu jaunu kvalitāti.

Es patiešām esmu izbrīnīts, Jūlij, ka tu esi pacifiste, jo tā bija tāda pacifista cienīga runa, no vienas puses. No otras puses, man pilnīga neizpratne par dažām lietām, kas bija Jūlijas Stepaņenko runā.

Nu par ko mēs te runājam? Neatkarīgi no tā, kas rakstīts Nacionālās drošības likumā, neatkarīgi no tā, ka mums ir Satversme, kurā ir 1.pants, 2.pants (tie te pie sienas ir, varat iepazīties ar tiem, ja jūs, kolēģi, nezināt, bet, es domāju, jūs taču visi to zināt), - neatkarīgi no šajā likumā rakstītā un neatkarīgi no tā, kas ir Satversmē, katra pilsoņa pienākums - svēts pienākums! - ir aizsargāt savu valsti. Mēs esam pārdzīvojuši fatālu vēstures situāciju, kad Valsts prezidents ieteica katram Latvijā palikt savā vietā un nepretoties okupantiem. Es domāju, tā mācība, kas mums bija, ir palikusi visiem atmiņā, un jebkurā gadījumā, ja nu karš sākas, katra pilsoņa pienākums ir nevis meklēt portālā likumi.lv Nacionālās drošības likumu, bet ņemt rokā ieročus un aizsargāt savu valsti.

Un šinī gadījumā nav runa par to, ka mēs tagad taisām politisko kapitālu vai ka Bergmaņa kungs taisa politisko kapitālu. Tās ir pašsaprotamas lietas, kas tiek ierakstītas likumā, un mani izbrīna šīs diskusijas.

Turklāt, ja runājam par aizsardzības mācību, tad jāteic, ka tie kolēģi, kas ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, ir labi informēti, ka būtībā šis priekšmets būtu jāmācās ikvienam. Un šo priekšmetu varētu arī nesaukt par aizsardzības mācību. Šo priekšmetu varētu saukt par ikviena pilsoņa, teiksim, tādu kā apmācību, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā jums nav pilnīga taisnība. Un aizsardzība mums ikvienam ir asinīs, jo mēs esam Latvijas patrioti. Nu, varbūt visi tādi šeit nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, otro reizi.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Augsti godātais Baloža kungs! Es Satversmes pantus lasu visu laiku, atrodoties šeit, Saeimā. Es tos redzu - atšķirībā no jums. Jo jūs pagriežaties pret tiem ar muguru. Nu tā ir sanācis. Tā mēs sēžam Saeimā.

Bet, ja jūs runājat par aizsardzību, - katrs cilvēks, kurš maksā nodokļus, kurš vairo tautas labklājību, piedalās Latvijas aizsardzībā un pilda savu pienākumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K.Seržants. Jā.

Komisijā mēs par visu to runājam. Un, protams, mēs būtu ļoti priecīgi, ja šādi likumi mums nebūtu jāpieņem. Mēs būtu ļoti priecīgi, ja mums nebūtu jātērē katru gadu gandrīz 400 miljoni aizsardzībai. Mēs varbūt negribētu, lai šeit nemitīgi uzturas vairāki tūkstoši NATO karavīru, kuri ir prom no savām ģimenēm un no savām valstīm. Bet mēs tur neko nevaram darīt, jo kaimiņos mums ir valsts, es atvainojos, kur jau bērnudārzniekus ieģērbj armijas formā un kur visa sabiedrība šobrīd ir absolūti militarizēta, kur bruņojumam tiek tērēta vislielākā daļa no budžeta un visa pārējā tauta ir absolūtā nabadzībā. Mēs tur neko nevaram darīt, Stepaņenko kundze! Tāpēc lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

K.Seržants. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - 5.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr.1249/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta sagatavotos priekšlikumus, likuma grozījumus, kas nosaka un maina drošības aizsargjoslu veidošanu ap cauruļvadiem, tai skaitā naftas produktu un gāzes cauruļvadiem, ievieš arī dažus jaunus terminus (piemēram, “ekspluatācijas aizsargjoslas”) un nosaka dažādus ierobežojumus.

Jau Ministru kabinetā skatot šos priekšlikumus, starp Ministru kabineta komitejas sēdi un Ministru kabineta sēdi izvērsās liela diskusija... diskusija starp lauksaimnieku pārstāvjiem un cauruļvadu operatoriem par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Pēc tam laikā starp Ministru kabineta komitejas sēdi un Ministru kabineta sēdi šie noteikumi tika būtiski mainīti, un beigu beigās tika pieņemti tādi noteikumi, kas īsti neapmierināja nevienu pusi un nerisināja nevienu no tiem jautājumiem, kurus ar šo likumprojektu bija domāts risināt.

Mēs komisijā vēlreiz rūpīgi uzklausījām visas ieinteresētās puses, tai skaitā Juridisko biroju, kurš arī uzskata, ka anotācija neatspoguļo likuma būtību un šī likumprojekta mērķi nav sasniegti. Rezultātā, divreiz diskutējot komisijas sēdēs, nolēmām, ka šis likumprojekts nebūtu atbalstāms pirmajā lasījumā. Ministru kabinets un Ekonomikas ministrija apņēmās vēlreiz šo jautājumu kārtīgi izdiskutēt un nākt ar tādu likumprojektu, kurš risinātu tās problēmas, kas ir izveidojušās konkrētiem objektiem aizsargjoslu jomā.

Līdz ar to komisijas vārdā, kolēģi, aicinu šo likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 63, atturas - 22. Likumprojekts ir noraidīts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā... Tā. Es atvainojos!

Darba kārtībā - likumprojekts “Valsts materiālo rezervju likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Valsts materiālo rezervju likums” (Nr.1248/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izvērtējusi šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma. Likumprojekts paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu, spēkā esošās centralizētās valsts materiālo rezervju pārvaldības sistēmas vietā paredzot valsts materiālo rezervju veidošanu nozarēs, pamatojoties uz iespējamiem apdraudējumiem un riska novērtējumu un nosakot to, ka šīs rezerves pārvalda attiecīgo nozaru ministrijas sadarbībā ar Iekšlietu ministriju.

Likumprojekts paredz arī efektīvāku mehānismu valsts materiālo rezervju izmantošanā, nosakot to, ka konkrētās nozares ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarots padotības iestādes vadītājs dod atļauju savu resoru vajadzībām uzglabāto valsts materiālo rezervju izmantošanai, tādējādi nodrošinot resursu operatīvu, tūlītēju iesaistīšanu attiecīgo pasākumu izpildē.

Tāpat likumprojektā ir noteikta jauna valsts materiālo rezervju finansēšanas kārtība, kas arī balstās uz nozaru pieeju un kas paredz to, ka valsts materiālo rezervju iegādi, atjaunošanu un uzturēšanu atbilstoši piešķiramajiem finanšu līdzekļiem nodrošina nozares ministrija. Un tātad nozares ministrija šos pienākumus var deleģēt arī savā kompetencē un pārraudzībā esošām valsts vai pašvaldības institūcijām vai komersantiem.

Jautājums tika izdiskutēts komisijā, un komisijas vārdā es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts materiālo rezervju likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Kolēģi! Tā kā šis likumprojekts saistīts ar tādu konceptuālu sistēmas maiņu, priekšlikumus gaidīsim ilgāku termiņu - tas ir, līdz šī gada 30.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Godājamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Komisija ir izskatījusi grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuri izstrādāti pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Bāzes erozijas un peļņas novirzīšanas rīcības plāna 13. aktivitātes rezultātā pārskatīto standartu transfertcenu dokumentācijai, kā arī nepieciešamību saskaņot likuma “Par nodokļiem un nodevām” regulējumu ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī.

Šobrīd likums uzliek nodokļu maksātājiem pienākumu noteiktos gadījumos pamatot darījumu cenas atbilstoši tirgus cenai, sagatavojot noteikta veida informāciju - tā saucamo transfertcenu dokumentāciju. Transfertcenu dokumentācijas prasības ir izplatītas visā pasaulē, un viens no autoritatīvākajiem avotiem, kuru izmanto valstis, ieviešot savos nacionālajos normatīvajos aktos transfertcenu tiesisko regulējumu, ir OECD dokuments “Transfertcenu noteikšanas vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām”.

Lai cīnītos pret bāzes erozijas un peļņas novirzīšanu, OECD ietvaros tapa rīcības plāns, kas ietver 15 pasākumus BEPS mazināšanai. Dokumentācijas standarta ieviešanas galvenais mērķis ir veicināt sabiedrības labklājību, mazinot iespējas starptautisku uzņēmumu grupām manipulēt ar transfertcenu, mākslīgi novirzot peļņu no vietas, kur tā tiek radīta, uz uzņēmumu grupas uzņēmumu, kuram ir mazāks nodokļu slogs.

Likumprojektā ietvertie grozījumi transfertcenu dokumentācijas tiesiskajā regulējumā attieksies galvenokārt uz uzņēmumiem, kuri ietilpst starptautiskā uzņēmumu grupā un veic darījumus ar to grupā esošiem ārvalstu uzņēmumiem. Grozījumi transfertcenu dokumentācijas tiesiskajā regulējumā apgrūtinās starptautisko uzņēmumu grupām iespēju mākslīgi novirzīt peļņu uz valstīm, kur nodokļu slogs ir zemāks nekā Latvijā. Tāpat regulējums uzlabos Valsts ieņēmumu dienesta iespēju veikt riska analīzi un atvieglos transfertcenu audita veikšanu.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Šis ir likumprojekts, saistībā ar kuru mēs atkal varētu aprunāties par pogas “atturos” lietderību mūsu darbā... Pēc būtības, protams, likumprojektā tiek ievērotas tās rekomendācijas, ko mums iesaka starptautiskie partneri. Tomēr izpildījums no Finanšu ministrijas ir tāds, ka, godīgi sakot, es komisijā nobalsoju “pret” un arī šodien balsošu “pret”, jo atturēšanās pogu es šajā Saeimā gandrīz nemaz neizmantoju un centos neizmantot jau iepriekšējā Saeimā.

Par šo likumprojektu arī Juridiskais birojs ir izteicies, ka ir sarežģīti uztvert šīs izmaiņas un nepieciešams mainīt priekšlikumu struktūru. Atsevišķus pantus, ko Finanšu ministrija ir izstrādājusi, būtu jāsadala mazākos pantos. Terminoloģija ir neskaidra un netiek lietota konsekventi: vienā vietā - viens termins, otrā vietā - cits termins.

Vārdu sakot, man bail, ka mēs atkal nonāksim situācijā, kādā mēs bijām pagājušajā Saeimas sēdē, kad Vucāna kungs šeit ziņoja par diviem likumprojektiem, kuros katrā bija 100 un pat 140 priekšlikumi, un mēs, kā saka, dragājām tiem cauri, jo Juridiskajam birojam kopā ar Finanšu ministriju... kura, starp citu, ir arī šī likumprojekta izstrādātāja... bet pēc tam uz otro lasījumu atnes 100 priekšlikumus, un mums to visu ir kaut kā jāmēģina salāpīt, sakoriģēt tā, lai tas būtu daudzmaz lietojams.

Manuprāt, tas nav pareizi. Manuprāt, mēs nedrīkstam vienkārši piesegt vienas ministrijas vai visas valdības nekvalitatīvo darbu. Manuprāt, līdzīgi kā mēs darījām ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā šodien, šis likumprojekts ir vai nu jānoraida, vai jādod kāds signāls, lai Finanšu ministrija to sagatavo kvalitatīvi.

Vēl varu piebilst tikai to, ka pats balsošu “pret”. Daži mani kolēģi varbūt vispār nepiedalīsies balsojumā. Tāpēc aicinu arī jūs izvērtēt šo likumprojektu un balsot pēc savas pārliecības. Novērtējiet Finanšu ministrijas un valdības darbu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Trupovnieks. Komisija uzskata, ka likumprojekts ir savlaicīgi sagatavots. Līdz ar to, teiksim, runāt par terminu konsekvenci un terminoloģiju... ir iespēja uz otro un trešo lasījumu izskaust pieļautās kļūdas un iespējamās neprecizitātes. Bet, kopumā ņemot, likums ir nepieciešams un kavēt to - tas būtu noziedzīgi.

Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J.Trupovnieks. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 4.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.septembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka, ziņojot par šodien Saeimā trešajā lasījumā apstiprināto likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, es informēju, ka komisija no šī likumprojekta izdalīja likumprojektu, kurā ir paredzēta attiecīga administratīvā atbildība.

Šādas izdalīšanas mērķis ir saistīts ar likumprojektu “Administratīvo pārkāpumu procesa likums” un iespējamo likuma spēkā stāšanos tuvākajā laikā. Mēs ļoti ceram, ka Administratīvo pārkāpumu procesa likuma projekts tiks izskatīts un arī pieņemts vēl šīs Saeimas laikā. Līdz ar to tika izdalīta attiecīgā sadaļa.

Konkrētā sadaļa, kas šobrīd jau ir likumprojektā, paredz palielināt gan minimālo, gan maksimālo naudas soda apmēru par maksātnespējas procesa pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu, kas ir viens no problēmjautājumiem maksātnespējas jomā. Likumprojekts paredz palielināt arī naudas soda apmēru par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to ir izdarījis administrators, parādnieka pārstāvis, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai cita procesā iesaistītā persona.

Komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajam lasījumam.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta... Atvainojos!

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Kā jau teicu, vēlos pievienoties Mežecka kungam. (Dep. J.Kursīte-Pakule: “Pievienojies!”) Ceru, ka vakardienas notikums apstiprina to, ka ir būtiskas problēmas maksātnespējas jautājumā. Ceru, ka politiķi, juristi, kas gadiem ir veidojuši maksātnespējas jomu, it īpaši Āboltiņas kundze, jūtas kaut cik līdzatbildīgi par to, kas vakar notika. (Dep. J.Ādamsons: “Kas tur notika?”)

Es ceru... Es gribētu, lai mēs saprastu, ka tur ir drusku par daudz šīs visatļautības. Un absolūti pievienojos Mežecka kungam jautājumā par to, kas tur notiek. Ceru, ka tas atvērs acis un šodien atvērto Maksātnespējas likumu... un mēs patiesi centīsimies sakārtot šo sistēmu, veiksim kapitālo remontu maksātnespējas jomā, nevis aizkrāsosim kaut kādus defektiņus. Okay! Mēs aizkrāsojam, viss no malas izskatās labi. Babāc! A kas vakar notika? (Dep. A.Kaimiņš: “A kas vakar notika?”) Nekas! (Smiekli.)

Arī tas, kā nobēdzināja manu iepriekšējo priekšlikumu maksātnespējas jomā... Tur es iesniedzu būtiskus grozījumus, jo, manuprāt, maksātnespējas procesa pamatu pamatos ir būtiska problēma. Jautājums ir saistīts nevis ar to, kā šos uzņēmumus atdzīvināt, kā kreditoriem samaksāt visu naudu, bet... Problēma slēpjas tur, ka tie cilvēki, kas ar to nodarbojas, faktiski ir specializējušies likumīgi pārdot. Un, ja mēs neko nemainīsim tanī sistēmā, ko savulaik ietekmīgi baņķieri ir radījuši šeit, un šinīs maksātnespējas lietās, es baidos, ka vakardienas gadījums var nebūt vienīgais. (Starpsauciens.)

Un liels lūgums izmantot... Neesam vienaldzīgi! Neesam vienaldzīgi! Arī mūsu spēkos ir kaut ko pamainīt! Arī mūsu spēkos ir kaut ko mainīt šinī valstī; ne tikai tulznu uz šī pirksta dabūt, bet arī sakārtot šo valsti, lai mūsu valsts iedzīvotājiem celtos uzticēšanās mums. Esam labi saimnieki savā zemē!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Kolēģi, es vēršu uzmanību, ka šis likumprojekts paredz ietvert likumā 33.nodaļu ar šādu nosaukumu “Administratīvā atbildība par pārkāpumiem tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas jomā un kompetence sodu piemērošanā”. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.1274/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.septembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” ar mērķi stiprināt Latvijas informatīvo, kultūras un valodas vidi, veicināt kvalitatīva un uzticama satura plašāku pieejamību, īpaši sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, kā arī precizēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu valodas jautājumus, ieviest centralizētu bezmaksas zemes apraides pakalpojuma finansējuma modeli un noteikt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa izmaiņas, paredzot iziešanu no reklāmas tirgus.

Visi šie priekšlikumi, kas tiks piedāvāti, ir ilgtermiņa priekšlikumi. Tiem ir ilgtermiņa ietekme, un šajā jomā nekas nevar mainīties rīt. Šī ir tikai viena veselas jomas segmenta daļa, kurā tiek piedāvāti ļoti būtiski grozījumi, bet turpinājums tam visam ir soli pa solim veikt jau mediju politikas pamatnostādnēs paredzētās lietas - sabiedrības mediju pratību, dezinformācijas risku mazināšanu, lokālo un reģionālo mediju stiprināšanu.

Komisijas darba grupa kopā ar nozares speciālistiem, ar ministriju - Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas - darbiniekiem vairākās darba grupas sēdēs izstrādāja grozījumus, kuri tiek piedāvāti Saeimai pirmajā lasījumā.

Ko tad paredz būtiskākie no šiem grozījumiem? Es ļoti ceru, kolēģi, ka jūs visi esat izlasījuši, tādēļ varat pašlaik nepievērst uzmanību tik ļoti būtiskam jautājumam, un pēc tam visiem būs skaidrs, par ko esat balsojuši...

Tātad vispirms grozījumi, kas attiecas uz programmu valodu. Tie ir izstrādāti, ņemot vērā nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.-2020.gadam. Lai apmierinātu sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības, nepieciešams noteikt, ka padome organizē galalietotājiem bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā iekļauto programmu izplatīšanu ar zemes raidītājiem.

Lai panāktu elektronisko plašsaziņas līdzekļu patiesā labuma guvēju pārredzamību, likumā paredzēts noteikt elektronisko plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem pienākumu atklāt savus patiesos labuma guvējus, un šā pienākuma izpilde ir veicama apraides un retranslācijas atļaujas saņemšanas ietvaros.

Likums tiek papildināts ar pienācīgas neitralitātes un precizitātes principu, kā arī nosaka pienākumu informatīvi dokumentālos raidījumos un ziņās atspoguļot faktus tā, lai apzināti netiktu maldināta auditorija, tiktu samazināta faktiem neatbilstošas un maldinošas informācijas izplatīšana elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un katalogos.

Redakcija ir pārņemta no Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas, un trešajā pantā ir nostiprināta procedūra, kas paredz iespēju ierobežot tādas televīzijas programmas uztveršanu, kura satur naida kurināšanu vai aizskar nepilngadīgo intereses.

Tātad grozījumi paredz, ka pēc tam, kad kāda no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm jau ir īstenojusi televīzijas programmas uztveršanas ierobežošanas procedūru, mūsu Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, konstatējusi, ka minētie pārkāpumi ir izdarīti arī Latvijā, ir tiesīga noteikt ierobežojumus arī Latvijā attiecībā uz šādas programmas izplatīšanu.

Un tātad, kā jau minēju, lai stiprinātu elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības vidi kopumā, tiek piedāvāts sabiedriskajiem medijiem no 2021.gada iziet no reklāmas tirgus visās platformās (protams, paredzot arī atbilstošu finansējumu sabiedriskajam pasūtījumam un atsevišķus gadījumus, kad reklāma būtu pieļaujama attiecībā uz kultūras un sporta pasākumiem).

Lai risinātu problēmu ar Latvijā nelicencētu televīzijas pakalpojumu izplatīšanu, ir nepieciešams paplašināt padomes kompetences ietvaru un dot tai tiesības pieņemt lēmumu par to, ka Latvijā ierobežojama piekļuve tīmekļa vietnēm, kuras retranslē audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas saņemšanas.

Kolēģi! Mēs pieņemam šodien likumprojektu, kuram ir ļoti būtiska finansiāla ietekme. Nē, šajā brīdī nav jābalso par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet ietekme budžetā ir jau no nākamā gada: jāparedz atbalsts padomei monitoringa centra kapacitātes stiprināšanai, jāparedz finansējums radio un televīzijas tornim, kā arī jāparedz ļoti būtisks finansējums sabiedriskā medija iziešanai no reklāmas tirgus. Un šodien ir iespēja nevis īstermiņā nobalsot, bet uzņemties atbildību - politisku atbildību! - un nodot nākamajai Saeimai ļoti būtiskas likuma izmaiņas, kas mums katram liks domāt un uzņemties atbildību par vairāku miljonu piešķiršanu sabiedriskajam... televīzijai, radio, internetplatformai, lai stiprinātu sabiedriskā medija neatkarību, redakcionālo neatkarību, un stiprinātu līdz ar to mūsu mediju telpu ar kvalitatīvu, daudzpusīgu mediju, kas nav atkarīgs no dzīšanās pēc finansiāliem līdzekļiem, piedaloties reklāmas tirgū.

Es gribu pateikt lielu paldies tiem, kas strādāja darba grupā, - Kultūras ministrijas speciālistei Aigai Grišānei, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, nozares speciālistiem, Saeimas Juridiskajam birojam, Gatim Melnūdrim - par ļoti konstruktīvu darbu.

Komisija nolēma šim likumprojektam piešķirt steidzamību.

Tāpēc aicinu balsot “par” steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 4, atturas - 20. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I.Laizāne. Komisijas vārdā lūdzu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Šī likumprojekta realizācijai patiesi būs nepieciešami vairāk nekā 14 miljoni eiro, kas šobrīd tuvāko trīs gadu valsts budžetos nav paredzēti. Bet, kolēģi, mums visiem kopā būs jācīnās par šo finansējumu, par šī finansējuma piešķiršanu. (Dep. A.Kaimiņš: “Domā, ka tu tiksi nākamajā Saeimā?”) Un tā patiešām nedrīkst būt viena resora atbildība, vienas konkrētas ministrijas atbildība, kas to virza kā savu politisko prioritāti.

Kolēģi! Pagājušajā vasarā Latgali skāra iznīcinoši plūdi, un mēs valsts budžetā Latgales zemniekiem, kuriem bija plūdu nopostīti sējumi, atradām 15 miljonus. Cienījamie kolēģi! Tas, kas notiek mūsu informatīvajā telpā, kurā ienāk tik daudz oficiālās Krievijas finansētas propagandas, ir salīdzināms ar plūdiem. Tikai tie ir plūdi, kas skalo mūsu cilvēku smadzenes, mazinot viņu uzticību savai valstij un pārliecību par tās nākotni.

Kolēģi! Jūs piekritīsiet, ka 14 miljoni ir maza summa salīdzinājumā ar to, cik ļoti nozīmīga mums ir informatīvās telpas stiprināšana.

Kolēģi! Oficiālās Krievijas propagandas televīzijas kanāla Russia Today galvenā redaktore ir teikusi: “Russia Today ir kā aizsardzības ministrija, kas īsteno karu pret visu Rietumu pasauli, izmantojot informatīvos ieročus.”

Kolēģi! Savā veidā... šausmās par to, cik ļoti liela ietekme ir šai Krievijas propagandai, mēs faktiski esam zaudējuši laiku; mēs esam zaudējuši apmēram trīs gadus, domājot un runājot par to, kādas problēmas mums ir informatīvajā telpā, un visu laiku skatoties citam uz citu un cerot, ka beidzot kāds kaut ko darīs. Un tādēļ mums visiem kopā ir jāsaka liels paldies Nacionālās drošības komisijai par to, ka tā beidzot ir rīkojusies izšķirīgi. Un tieši uz Nacionālās drošības komisijas sagatavotā likumprojekta pamata ir tapis šis piedāvājums, kas ilgtermiņā tiešām būtiski stiprinās mūsu informatīvo telpu...

Es pati jau vairs nedzirdu, ko runāju... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru. Dep. A.Bērziņš: “Dodiet cilvēkam runāt!”)

Kolēģi! Diskusijās par šo ļoti svarīgo likumprojektu mēs vairākkārt esam rādījuši ar pirkstu uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, sakot, ka tā nav pietiekami aktīva un nestrādā pietiekami labi. Tomēr, kolēģi, es aicinu visus atcerēties balsojumu par iepriekšējā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja noņemšanu no amata. Pēc tam tiesa atzina, ka Saeima nav ievērojusi politiskās patvaļas aizlieguma principu šajā balsojumā. Tas balsojums notika vētrainā deputāta Kaimiņa vadībā un atstāja graujošu iespaidu uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (Dep. A.Kaimiņš: “Tu iestājies viņu partijā!”), raisot bailes, ka, uzņemoties jebkādu rīcību, viņi atkal varētu tikt politiski sodīti. (Dep. A.Kaimiņš: “Ko tu vari muldēt?!”)

Cienījamie kolēģi! Šobrīd mums patiešām ir nepieciešams dot konkrētus signālus Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (Dep. A.Kaimiņš: “Tu ar Dimantu sēdēji vienā partijā! Un tagad tu te sēdi un pīārējies!”), ka ir nepieciešama aktīva rīcība, ka Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva, kas ir pieņemta Eiropas Savienībā, nav svētā govs, kuru nav iespējams pārskatīt un kura ir jāklausa katrā sīkākajā burtā un burtiskajā tulkojumā.

Kolēģi! Arī Eiropas Savienībā izpratne par to, kas ir informācijas karš, ir būtiski attīstījusies. Pēc 2016.gada, kad Krievija iejaucās ASV prezidenta vēlēšanās, visur ir radusies pārliecība par to, cik svarīgi ir apkarot kaitīgu propagandu.

Tādēļ šobrīd ir ļoti svarīgi pieņemt šos grozījumus steidzamības kārtā, virzīties uz priekšu un kopā visiem politiski atbalstīt atbilstošu finansējumu, lai šos grozījumus varētu ieviest dzīvē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Atbalstot šo svarīgo likumprojektu, aicinu neaizmirst par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma projektu, par kura nepieciešamību mēs ļoti aktīvi uzsākām debatēt, taču tas ir iestrēdzis, šķiet, kādā darba grupā.

Es aicinu šos likumprojektus būtībā skatīt gandrīz vai vienā paketē.

Neaizmirst to.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Laizāne. Komisija ļoti labi apzinājās arī riskus un nepilnības; likumprojekts vēl būtu jāpilnveido. Nozare arī apņēmās piedalīties, lai šo likumprojektu padarītu vēl kvalitatīvāku.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

I.Laizāne. Priekšlikumi iesniedzami līdz 5.jūnijam.

Izskatīšana - Saeimas 14.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.jūnijs.

Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 14.jūnijā.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Potapkina, Artūra Rubika, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Dolgopolova, Jāņa Ādamsona, Sergeja Mirska un Ivana Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra nespēju pamatot Ministru kabineta noteikumu Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” piemērošanas efektivitāti un pamatotību attiecībā uz pašpatēriņu”.

Iesniedzēji lūguši vārdu motivācijai.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, kas runās iesniedzēju vārdā.

(Dep. A.Latkovskis: “Kā tu izskaties?!”; dep. A.Lejiņš: “Vismaz kreklu sabāz biksēs!”)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Strādāt vajag vairāk!

Kolēģi! Ministram tika uzdoti jautājumi par Ministru kabineta noteikumu grozījumiem saistībā ar OIK regulējumu, ko viņš braši pasniedz kā savu varoņdarbu sakarā ar OIK afēru.

Taču, iepazīstoties ar šiem grozījumiem, rodas pamatotas bažas, ka tie patiesībā ir gatavoti ar pretēju mērķi. Proti, viens no šiem aspektiem... šo noteikumu grozījumiem ir saistībā ar pašpatēriņu. Šie noteikumi nez kāpēc paredz normu, kura neatļauj - kura neatļauj! - efektīvi kontrolēt šo svarīgo atbalsta nosacījumu, kā stacijas izmantos... izmanto savu pašpatēriņu līdz 2019.gada 1.jūlijam.

Mēs paprasījām ekonomikas ministram, kāpēc, ar kādu motivāciju ekonomikas ministrs ir izstrādājis šādus Ministru kabineta noteikumu grozījumus, lai šo svarīgo atbalsta faktoru nekontrolētu vēl vairāk nekā gadu, un ekonomikas ministrs ir devis ļoti amizantu atbildi.

Vispirms viņš atzīst, ka tik tiešām šī prasība ir ļoti svarīga, lai kontrolētu to visu. Un tālāk viņš pasaka: “Mēs to nedarām tāpēc, ka tad, ja to tūlīt ieviestu, ļoti daudziem komersantiem būtu jāatņem šis atbalsts, jo viņi to neizpilda.” Uz jautājumu, kāpēc ekonomikas ministrs to nav līdz šim kontrolējis, Ekonomikas ministrijā nodrošinājis šī parametra kontroli, ekonomikas ministrs... Ekonomikas ministrija atbild, ka noteikumos tas netika paredzēts. Mēs norādām Ekonomikas ministrijai, ka patiesībā likumā sen jau ir šī prasība - nodrošināt. Un ar visu šo ekonomikas ministra pozīciju sanāk, ka Ekonomikas ministrija nu jau klaji aizstāv prettiesisku pozīciju, ar kuru tā piesedz iespējamās noziedzīgās darbības OIK nozarē.

Un tāpēc ir šis pieprasījums, lai Ekonomikas ministrija pamatotu savu pozīciju un paskaidrotu, kāpēc tā piekopj šo nepamatoto prettiesisko pozīciju un joprojām turpina to aizstāvēt. Tā vietā, lai atklātu šīs nelikumības OIK nozarē, ministrija piedāvā tās noslēpt, turklāt noslēpt uz visiem laikiem. Ministrija pavisam tieši pasaka, ka šis pārejas periods ir nepieciešams. Šāda prasība ir saistīta ar valsts atbalsta saņemšanas un obligātā iepirkuma tiesību saglabāšanas nosacījumiem un var prasīt laika un resursu ieguldījumus, lai tehnoloģiski pielāgotu elektrostaciju šāda nosacījuma ievērošanai.

Kolēģi! Tiešā tekstā pasaka, kāpēc ministrija to dara: lai varētu noslēpt šīs nelikumības! Ļoti ceram, ka ekonomikas ministrs spēs to paskaidrot un mēs iztiksim tikai ar pieprasījumu, nevis ar demisijas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ivara Zariņa, Sergeja Potapkina, Artūra Rubika, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Dolgopolova, Jāņa Ādamsona, Sergeja Mirska un Ivana Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministra dīvaino pamatojumu Ministru kabineta noteikumiem Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” attiecībā uz “godprātīgi izdarītu pārkāpumu””. Arī šis pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem.

Iesniedzēju vārdā vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Tātad vēl viens jautājums saistībā ar šiem grozījumiem bija par ļoti īpatnēju Ekonomikas ministrijas piedāvāto interpretējumu. Ekonomikas ministrija paredz regulējumu, kas pieļauj komersantam neievērot tam paredzētos nosacījumus vai pat apzināti krāpties un saglabāt tam piešķirtās tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Pat tad, kad komersants tiek pieķerts šādos pārkāpumos, viņš tiek tikai brīdināts.

Kad mēs jautājām, kāpēc Ekonomikas ministrija to atļauj, tā pamatoja ar to, ka, izstrādājot šos noteikumu grozījumus, Ekonomikas ministrija izvērtēja, kādas kļūdas elektrostacijas darbības nodrošināšanā varētu pieļaut jebkurš komersants, kopumā godprātīgi rīkojoties. Tad nu mēs prasām konkrēti par šiem pārkāpumiem, kas, Ekonomikas ministrijas interpretācijā, ir veikti, godprātīgi rīkojoties. Lai Ekonomikas ministrija paskaidro - kā, godprātīgi rīkojoties, var neuzstādīt mēraparātus, kas veic saražotās elektroenerģijas uzskaiti, par kuru komersantam tiek maksāts atbalsts? Tas ir viens no pārkāpumiem, kuru Ekonomikas ministrija uzskata par godprātīgu rīcību.

Nākamais jautājums Ekonomikas ministrijai: kā, godprātīgi rīkojoties, līgumā ar publisko tirgotāju norādītā jauda var neatbilst reālai uzstādītajai jaudai?

Tālāk. Kā, godprātīgi rīkojoties, elektrostacijas darbības nodrošināšanai nepieciešamā elektroenerģija var tikt nenodrošināta saskaņā ar šiem noteikumiem?

Nākamais. Kuri pārkāpumi, jūsuprāt, ir nenozīmīgi apzināti negodprātīgas rīcības gadījumā? Lūdzu, uzskaitiet, ministra kungs!

Ļoti ceram, ka Ekonomikas ministrija spēs atbildēt uz šiem jautājumiem un izskaidrot tos. Jo, kā jūs redzat, kolēģi, šeit veidojas demisijas pieprasījums ekonomikas ministram, ja ekonomikas ministrs nespēs izstāstīt, ka Ekonomikas ministrijas veiktie grozījumi šajos noteikumos ir veikti sabiedrības interesēs, lai sakārtotu šo nozari, nevis lai slēptu pašas Ekonomikas ministrijas režisēto OIK afēru un turpinātu nodrošināt atsevišķiem komersantiem nelikumīgus ieņēmumus, un visai sabiedrībai liktu tos apmaksāt vairāku miljonu apmērā.

Gaidīsim atbildes.

Sēdes vadītāja. Tātad arī šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Sēdes darba kārtība izskatīta.

Saistībā ar paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem vēlos jūs informēt.

Par deputātu Krūmiņa, Šimfas, Ruka, Šica un Viļuma jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par pedagogu darba samaksas grafiku”. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” pārkompensācijas izvērtēšanas un novēršanas noteikumu piemērošanas efektivitāti un pamatotību”. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš sagatavotā darba grafika dēļ.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina un Orlova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Māra Kučinska vadītās valdības ministru nespēju pamatot sociālās sistēmas ilgtspēju”. Jautājums pāradresēts labklājības ministram. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas atvaļinājumā.

Par deputātu Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Morozova un Orlova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par valdības darījuma ar AS “Conexus baltic grid” akcijām atbilstību Latvijas valsts un sabiedrības interesēm”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš saplānotā darba grafika dēļ.

Godātie kolēģi! Es aicinu sevišķi ieklausīties deputātus Krūmiņu, Šimfu, Ruku, Šicu un Viļumu! Tātad pulksten 17.10 paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien notiks. Pulksten 17.10 ministrs ieradīsies un sniegs deputātiem atbildes.

Ir iesniegti deputātu jautājumi.

Deputāti Zariņš, Potapkins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par Veselības ministrijas kompetenci un rīcības atbilstību sabiedrības interesēs, īstenojot Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 2. kārtas būvniecības projektu”, ko atbildes sniegšanai nododam veselības ministrei.

Un deputāti Zariņš, Potapkins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par Eiropas Komisijas 2017.gada 24.aprīļa lēmuma par valsts atbalstu Lietā Nr.SA.43140 - “Valsts atbalsts SA.43140 (2015/NN) - Latvija Atbalsts atjaunojamai enerģijai un CUP” pieejamību valsts valodā”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kā jau tas tika minēts jautājuma nosaukumā, jautājums ir par to, kāpēc Ekonomikas ministrija joprojām nav nodrošinājusi Eiropas Komisijas lēmuma tulkojumu valsts valodā.

Kolēģi no Nacionālās apvienības! Joprojām šis lēmums nav iztulkots valsts valodā un nav pieejams Latvijas sabiedrībai. Mēs jautājam ekonomikas ministram: kāpēc Ekonomikas ministrija to nav nodrošinājusi? Kāpēc viņi grib slēpt šo lēmumu, kurā Eiropas Komisija ir pateikusi, ka OIK shēma ir tikusi ieviesta, pārkāpjot Eiropas Savienības tiesību normas?

Ceram, ka saņemsim no ekonomikas ministra atbildi. Ekonomikas ministrs jau sen bija apsolījis, ka nodrošinās šī lēmuma tulkojumu valsts valodā, bet tas nav darīts. Mēs vēlamies uzzināt, ko tad ekonomikas ministrs pa šo laiku ir darījis ar šo lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai tiks dots, kolīdz tie būs sagatavoti.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai - paziņojumam.

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks komisijas telpās pulksten 12.30. Lūdzu visus uz sēdi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei - paziņojumam.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Eiropas lietu komisijas sēde sāksies pulksten 12.30 mūsu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Jānis Dombrava, Guntis Kalniņš, Nellija Kleinberga, Armands Krauze, Romāns Naudiņš, Igors Pimenovs, Kārlis Seržants... ir, Veiko Spolītis, Edvīns Šnore, Zenta Tretjaka un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 9. sēde
2018. gada 31. maijā

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1273/Lp12) (Dok. Nr. 4985, 4985A)
Priekšlikums	- dep. K.Krēsliņš (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 1274/Lp12) (Dok. Nr. 4988, 4988A)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1278/Lp12) (Dok. Nr. 4998)
Par lēmuma projektu “Par valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā” (Nr. 736/Lm12) (Dok. Nr. 4978)
Priekšlikumi	- dep. K.Krēsliņš (par)
	- dep. J.Stepaņenko (pret)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Guntim Kalniņam no šā gada 29. maija līdz 31. maijam (Dok. Nr. 4989)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Ādamsonam šā gada 24. maijā (Dok. Nr. 4990)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no šā gada 7. jūnija līdz 13. jūnijam (Dok. Nr. 4991)
Lēmuma projekts “Par Agneses Maļinovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 737/Lm12) (Dok. Nr. 4999)
Ziņo	- dep. A.Jakimovs
Par deputātu pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valsts līdzekļu nepamatotu izšķērdēšanu iepirkumos” (Nr. 37/P12) (Dok. Nr. 5010)
Motivācija	- dep. E.Smiltēns
Deputātu Ingas Bites, Nellijas Kleinbergas, Riharda Melgaiļa, Arvīda Platpera, Mārtiņa Šica, Vara Krūmiņa, Jāņa Ruka, Silvijas Šimfas, Jura Viļuma, Edvarda Smiltēna pieprasījums labklājības ministram Jānim Reiram “Par Ministru kabineta apstiprināto plānošanas dokumentu, Valsts budžeta likuma un Saeimai doto solījumu nepildīšanu” (Nr. 36/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4950, 4950A)
Ziņo	- dep. A.Gustovskis
Debates	- dep. I.Bite
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1264/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4933B)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr. 1204/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4982)
Ziņo	- dep. I.Aizstrauta
Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. R.Mežeckis (par)
	- dep. G.Bērziņš (pret)
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 1093/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4986)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. A.Judins
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. J.Tutins
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Valainis
	- dep. J.Tutins
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1092/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4987)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1262/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4924, 4970)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Paziņojums
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debates	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. K.Krēsliņš
	- dep. R.Balodis
	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 1249/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4888, 4974)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Valsts materiālo rezervju likums” (Nr. 1248/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4887, 4975)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1247/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4886, 4979)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Debates	- dep. J.Viļums
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 1274/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4988, 4988A)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. V.Kalnozols
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1278/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4998)
Ziņo	- dep. I.Laizāne
Debates	- dep. L.Čigāne
	- dep. I.Latkovskis
Par deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra nespēju pamatot Ministru kabineta noteikumu Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” piemērošanas efektivitāti un pamatotību attiecībā uz pašpatēriņu” (Nr. 38/P12) (Dok. Nr. 5011)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Par deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministra dīvaino pamatojumu Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” attiecībā uz “godprātīgi izdarītu pārkāpumu”” (Nr. 39/P12) (Dok. Nr. 5012)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, S.Potapkina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par Veselības ministrijas kompetenci un rīcības atbilstību sabiedrības interesēs, īstenojot Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 2. kārtas būvniecības projektu” (Nr. 430/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, S.Potapkina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmuma par valsts atbalstu Lietā Nr. SA.43140 - “Valsts atbalsts SA.43140 (2015/NN) - Latvija Atbalsts atjaunojamai enerģijai un CUP” pieejamību valsts valodā” (Nr. 431/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Paziņojumi
	- dep. S.Šimfa
	- dep. L.Čigāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 31.05.2018 09:16:15 bal001
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā. Par valsts aizsardzības mācības iekļaušanu valsts vidējās izglītības standartā (736/Lm12)

Datums: 31.05.2018 09:17:50 bal002
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram no šā gada 7.jūnija līdz 13.jūnijam

Datums: 31.05.2018 09:20:39 bal003
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Agneses Maļinovskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (737/Lm12)

Datums: 31.05.2018 09:32:50 bal004
Par - 33, pret - 48, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta apstiprināto plānošanas dokumentu, Valsts budžeta likuma un Saeimai doto solījumu nepildīšanu (36/P12)

Datums: 31.05.2018 09:35:23 bal005
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1264/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.05.2018 09:36:25 bal006
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes grozījumiem (1204/Lp12), 3.lasījums

Datums: 31.05.2018 09:42:39 bal007
Par - 24, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Maksātnespējas likumā (1093/Lp12), 3.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 31.05.2018 09:47:31 bal008
Par - 1, pret - 69, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Maksātnespējas likumā (1093/Lp12), 3.lasījums

Datums: 31.05.2018 10:05:28 bal009
Par - 21, pret - 51, atturas - 8. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.40. Grozījumi Maksātnespējas likumā (1093/Lp12), 3.lasījums

Datums: 31.05.2018 10:10:40 bal010
Par - 21, pret - 50, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Grozījumi Maksātnespējas likumā (1093/Lp12), 3.lasījums

Datums: 31.05.2018 10:12:52 bal011
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (1093/Lp12), 3.lasījums

Datums: 31.05.2018 10:16:58 bal012
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1092/Lp12), 3.lasījums

Datums: 31.05.2018 11:14:42 bal013
Par - 76, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1262/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.05.2018 11:17:47 bal014
Par - 0, pret - 63, atturas - 22. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (1249/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.05.2018 11:20:27 bal015
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Valsts materiālo rezervju likums (1248/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.05.2018 11:27:14 bal016
Par - 73, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1247/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.05.2018 11:33:07 bal017
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (1274/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.05.2018 11:41:13 bal018
Par - 56, pret - 4, atturas - 20. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1278/Lp12), 1.lasījums

Datums: 31.05.2018 11:48:18 bal019
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1278/Lp12), 1.lasījums