Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas septītā sēde
2018.gada 22.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie Saeimas deputāti! Labrīt, Ministru prezidenta kungs! Ministri! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē!
Sāksim Saeimas 2018.gada 22.februāra sēdi.
Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas un iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (Nr.1109/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 9.martam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Judins, Abu Meri, Spolītis, Šulcs un Matīss lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā”.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Frakcija VIENOTĪBA sagatavoja priekšlikumu grozījumam Kriminālprocesa likumā. Mēs diskutējām par attiecīgo priekšlikumu, mēģinājām skaidrot kolēģiem, bet, kā es redzu, ne visi saprot priekšlikuma būtību un daži kolēģi pauž skepsi, vai vispār tāds grozījums ir iespējams.
Paskatīsimies Kriminālprocesa likuma 375.pantā! Arī tagad pētnieki var iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem pēc procesa izbeigšanas. Tātad juristiem pie zināmiem nosacījumiem tāda iespēja pastāv. Mūsu priekšlikums - paplašināt to cilvēku loku, kuri var iepazīties ar materiāliem, kad process ir izbeigts. Proti, mēs paredzam iespēju, ka žurnālisti, ievērojot sabiedrības interesi, var lūgt policijas vai KNAB priekšnieku atļaut iepazīties ar kriminālprocesa materiāliem pēc tam, kad process ir izbeigts. Ja tāda atļauja tiks saņemta, persona tiks brīdināta par informācijas neizpaušanu, bet varēs informāciju pētīt.
Tālāk. Uzskatot, ka pastāv sabiedrības interese, persona varēs arī lūgt atļauju publicēt atsevišķus materiālus, ja tāda vajadzība ir un ja tas atbilst sabiedrības interesēm. Izmeklēšanas iestādes vadītājs izvērtēs un pieņems lēmumu. Atteikuma gadījumā to būs iespēja pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Proti, mēs piedāvājam vispārēju regulējumu. Mēs nerunājam par atsevišķiem procesiem, un, mūsuprāt, tas ir ļoti svarīgi.
Kolēģi! Paskatīsimies, kas notiek ar mūsu procesiem, kriminālprocesiem! Sākumā ir skaļi paziņojumi par aizturēšanām, kratīšanām, bet pēc kāda laika mēs redzam, ka lieta ir izbeigta, nekā nav.
Mūsu priekšlikums ir izstrādāts, ņemot vērā “Rīdzenes sarunas”. Tagad mums ir aktuāls cits kriminālprocess. Un kas notiks pēc diviem, trim vai četriem gadiem? Vai neatkārtosies situācija, ka atkal process tiks izbeigts un neviens īsti nevarēs saprast, kurš nestrādāja tā, kā bija jāstrādā?
Patlaban pie mums kriminālprocesa problēma ir šāda: procesa virzītāji strādā ar materiāliem, un, ja nodod tiesai, tad sabiedrība kaut ko uzzina, bet, ja lietu izbeidz, faktiski sabiedrība var neko neuzzināt.
Mēs gribam veidot jaunu sistēmu. Ir svarīgi, lai procesa virzītājiem būtu saprotams un skaidrs, ka pēc tam, kad process būs izbeigts vai nodots tiesai, sabiedrība uzzinās par faktiem lietas izskatīšanas gaitā. Bet, ja lieta būs izbeigta vai ja, piemēram, prokurors vienosies par kaut kādu sodu ar apsūdzēto, žurnālistiem būs iespēja iepazīties ar informāciju un sabiedrība atkal būs informēta.
Proti, šis priekšlikums veidos jaunu kārtību: procesa virzītāji būs motivēti strādāt, viņiem nebūs iespējas paslēpt svarīgu informāciju, stāstot, ka tā ir slepena.
Es saprotu, dažiem šķiet, ka tas ir slikti, tas ir nepieņemami un ka tie noslēpumi ir svarīgāki. Bet, kolēģi, ir sabiedrības interese, un ignorēt to nav ne mazākā pamata! Mēs piedāvājam ļoti līdzsvarotu, sabalansētu risinājumu, proti, mēs paredzam, ka jautājumu par to, atļaut vai neatļaut iepazīšanos ar materiāliem, izlemj izmeklēšanas iestādes vadītājs. Mēs neaicinām sūtīt lietas uz bibliotēkām, lai visi lasītu. Bet gadījumā, ja cilvēks, kas vēlas iepazīties ar lietas materiāliem un informēt sabiedrību, var pārliecināt izmeklēšanas iestādes vadītāju, ja viņam ir argumenti, mums ir svarīgi paredzēt iespēju attiecīgo informāciju nodot sabiedrībai.
Saeimā strādā vairāki žurnālisti. Iedomāsimies, ka pēc kāda laika, piemēram, Seržanta kungs vairs nestrādās Saeimā, bet būs žurnālists. Un viņš gribēs saprast, kas notiek ar Rimšēviča lietu. Es domāju, ka ir tikai loģiski, ka viņš ies un pētīs. Es uzskatu, ka tādos gadījumos ir svarīgi, lai būtu mehānisms, kā risināt šo jautājumu.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Judins, Abu Meri, Spolītis, Šulcs un Matīss lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Kriminālprocesa Nr.16870000911 materiālu publiskošanas kārtības likums”.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Es tikko jums stāstīju par mūsu priekšlikumu noteikt vispārīgo regulējumu attiecībā uz jautājumu par iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem.
Tagad ir otrais likumprojekts, un tas paredz to dokumentu publicēšanu, kuri atrodas “Rīdzenes sarunu” krimināllietā. Mūsu priekšlikums, manuprāt, ir konkrēts un izpildāms. Proti, mēs runājam par “Rīdzenes sarunām”. Mēs nepiedāvājam 117 sējumus digitalizēt un sūtīt uz bibliotēku. Runa ir tikai par sarunām, proti, par informāciju, kas tika deklasificēta un no operatīvās izmeklēšanas lietas pārcelta uz krimināllietu. Tāda informācija ir procesa virzītāju rokās, tā ir jau digitalizēta. Un ļoti svarīgi, lai šī informācija būtu pieejama.
Taisnība - es redzu, zināma rosība... Jā, Latvijas Reģionu apvienība iesniedza likumprojektu, kas paredz 117 sējumu publiskošanu. Mēs izstrādājām priekšlikumu, kas paredz konkrētu un izpildāmu... kas paredz precīzāku regulējumu. Proti, mēs piedāvājam runāt tikai par “Rīdzenes sarunām”; tas ir svarīgi, jo nav nekādas jēgas tērēt laiku un resursus, lai publicētu informāciju, kas nav svarīga sabiedrībai.
Līdz ar to es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, un Juridiskajā komisijā mēs varēsim, ar diviem projektiem strādājot, jautājumu risināt. Patlaban lūdzu iekļaut darba kārtībā šo jautājumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Mums jau ir bijušas debates par šo jautājumu, un Latvijas Reģionu apvienība iesniedza šādu likumprojektu. Saeima ir balsojusi un jau atbalstījusi šādu likumprojektu par “oligarhu sarunu” lietas materiālu publicēšanu un par to, lai šīs sarunas tiktu publicētas pilnā apmērā - un pat bez cenzūras.
Un mēs Juridiskajai komisijai... Ir pagājušas jau vairākas nedēļas, patiesībā ilgs laiks ir pagājis... Juridiskajai komisijai uzrakstījām vēstuli (Dep. A.Kaimiņš: “Kas uzrakstīja?”) ar lūgumu skaidrot, kāpēc šo likumprojektu šobrīd nevirza tālāk. Un tie argumenti ir ļoti vienkārši: Juridiskā komisija esot pārslogota, esot daudz likumprojektu, un tāpēc nevarot to iekļaut. (Starpsauciens: “Izlasi vēstuli līdz galam!”)
Judina kungs nevis piedāvā piedalīties šajā procesā, iesniedzot priekšlikumus, uzlabojot jau esošu likumprojektu un kā Juridiskās komisijas loceklis panākot to, ka Juridiskajā komisijā šis jautājums vispār sāk virzību, bet iesniedz vēl vienu likumprojektu, lai vēl vairāk noslogotu Juridisko komisiju, kurā ir par daudz likumprojektu, kas nevar virzīties uz priekšu.
Es aicinu Judina kungu panākt, lai Juridiskā komisija beidzot virza šo jautājumu un risina. Nosakām priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumprojektam, iesniedzam priekšlikumus un strādājam ar vienu likumprojektu. Var iesniegt otru. Pieņemu, ka Nacionālā apvienība varētu vēl trešo sagatavot. Es domāju, ka Brigmaņa kungam un ZZS ir kāds cits viedoklis un redzējums par to un vēl kāds ceturtais likumprojekts. Šādā veidā mēs šo lietu padarīsim par absurdu!
Sabiedrība grib sagaidīt to, ka šīs sarunas nonāk atklātībā pilnā apmērā. Likumprojekts ir iesniegts. Lūdzu priekšlikumus! Virzāmies tālāk! (Dep. J.Viļums: “Pareizi!”)
Paldies. (Starpsaucieni. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts “Kriminālprocesa Nr.16870000911 materiālu publiskošanas kārtības likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 26, atturas - 2. Sēdes darba kārtība ir grozīta, un likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.
Darba kārtībā - Ministru prezidenta Māra Kučinska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.
Vārds Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (Ministru prezidents).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!
Pēdējo dienu notikumi ir būtiski iespaidojuši daudzu amatpersonu, mediju un sabiedrības dienaskārtību. Daudzi valstij ļoti svarīgi jautājumi ir ieslīdējuši ēnā. Tie tur nepaliks ilgi, tie atgriezīsies, jo valdības rīcības plāns joprojām ir dokuments, kurā ir iezīmētas skaidras darba vadlīnijas, kuras nevar atcelt.
Saeimas vēlēšanu gads uzbudina daudzus, tāpēc mēs katru dienu uzzinām par priekšlikumiem atcelt no amata to vai citu ministru vai visus uzreiz. Lasām par panikas lēkmēm, kuras ir piemeklējušas arī ļoti pieredzējušus parlamenta politiķus. Es sagādāšu viņiem vilšanos - par spīti visam Latvija attīstās un nav nekāda pamata uzskatīt, ka tās attīstība apstāsies.
Jā, problēmas Latvijas finanšu sektorā negatīvi ietekmē mūsu valsts reputāciju, bet neapdraud banku sistēmas stabilitāti. Dažu amatpersonu runas tiešraidēs un ierakstos rada aplamu priekšstatu par to, ka valstī neviens neprot apzināt un novērtēt riskus. Tā nav! Tiesībsargājošās iestādes dara savu darbu, Latvijas Banka un finanšu uzraugs dara savējo. Nav jēgas jaukt kopā amatpersonu aizturēšanu ar privātu komercbanku problēmām, jo īpaši, ja tās ir savstarpēji nesaistītas lietas.
Vēlreiz uzsveru: visas Latvijas drošības iestādes strādā, lieliski apzinoties savus pienākumus un atbildību. Tas pats attiecas uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Latvijas Banku.
Protams, šobrīd daudzas lietas, kas ir saistītas ar finanšu sistēmu, atkal ir nonākušas Saeimā pārstāvēto un arī citur esošo partiju interešu lokā. Noteikti ir problēmas, kas prasa risinājumus, un valdība ir gatava par tām runāt, bet tas noteikti nav vienas dienas jautājums.
Daudzi no jums taču zina, ka nesenā pagātnē bankas mēdza krist kā lāstekas no jumta malas. Tāpēc jumti ir regulāri jānotīra. Drošību rada likumi, kuri pieejami un saprotami visiem bez izņēmumiem. Tāpēc uzmanīgi, prognozējami un bez panikas mēs visi kopā varam tikt galā ar šīm problēmām, un tas ir tas, ko no mums gaida gan Latvijas sabiedrība, gan mūsu sabiedrotie.
Godātie deputāti!
Nu laiks atgriezties pie ziņojuma par valdības paveikto un iecerēto.
Par tautsaimniecību. Lai neizklausītos lielīgs, teikšu ļoti pieticīgi - daudzas lietas ir izdevušās. Pēc dažu gadu stagnācijas perioda Latvijas tautsaimniecība ir sākusi strauji augt, un provizoriskais iekšzemes kopprodukta pieaugums 2017.gadā sasniedza 4,5 procentus, tādējādi pārsniedzot augstāko pieauguma līmeni, kuru Latvija sasniedza 2007.gadā. Atšķirībā no šī pirmskrīzes gada šoreiz Latvijas tautsaimniecībā tiek nodrošināta makroekonomiskā stabilitāte un nav novērojamas labi zināmās ekonomikas pārkaršanas pazīmes.
Eksperti reizēm ieminas par straujo algu pieaugumu, kas pārsniedz produktivitātes palielināšanos, un tā tiešām ir problēma ar pamatīgu politisku saturu, jo vistiešākajā veidā ir saistīta ar darbaspēka piesaistīšanu no citām valstīm. Te noteikti ir iespējami dažādi risinājumi, bet tiem visiem jābalstās uz vienošanos koalīcijas partneru starpā. Tas attiecas gan uz šo valdību, gan uz to, kas tiks izveidota pēc nākamajām vēlēšanām.
Lai nu kā, bet mums ir jāpanāk IKP pieaugums 4,5 procentu, labāk - piecu procentu līmenī vairāku gadu garumā. Mēs nespiežam “gāzi grīdā”, mēs gribam izrauties no atpalicēju grupas un pietuvoties tiem, kas ir vidū, - tātad Eiropas Savienības vidējam līmenim. Tas ir mērķis vēl vismaz vairākiem gadiem, un tas pilnībā atbilst Latvijas valsts un tautas interesēm. Tas ir vienīgais ceļš, pa kuru ejot mēs veicinātu repatriāciju un stimulētu reģionu attīstību.
Noteikti nepiekrītu bieži paustajam viedoklim, ka visa attīstība jākoncentrē Rīgā un tās apkārtnē, padarot to par tādu kā dūri, kurai pakļaujas visa pārējā Latvija, jo tas esot konkurētspējīgākais attīstības modelis. Tēlaini runājot, Rīgai jābūt sveicienam pasniegtai rokai, nevis dūrei. Tai jābūt draudzīgai visiem Latvijas reģioniem, kas ir galvenais darbaspēka avots tūkstošiem Rīgā un Pierīgā strādājošo uzņēmumu.
Tas ir svarīgi tāpēc, ka 2017.gadā pēc garas pauzes ir ievērojami pieaudzis investīciju apjoms, un valdības uzdevums ir veicināt to vienmērīgu ieplūšanu attīstības centros visā Latvijas teritorijā.
Latvijā ir sarucis bezdarbs līdz statistiski zemākajam līmenim - 8,5 procentiem. Taču tas nenozīmē, ka visas rezerves ir izsmeltas. Jāturpina veidot instrumentus, ar kuru palīdzību darba tirgū varētu atgriezties cilvēki, kuru izglītība un līdzšinējā darba pieredze neatbilst mūsdienu darba tirgus prasībām. Nedrīkst aizmirst arī tos, kas nav reģistrējušies kā bezdarbnieki, bet ir izveidojuši savu izdzīvošanas modeli - vai nu ir pametuši Latviju, vai strādā ēnu ekonomikas zonā.
Vēlreiz gribu pateikt paldies Saeimai par atbalstu nodokļu reformai. Jau tagad ir pazīmes, kas liecina, ka Latvija ir kļuvusi interesanta potenciālajiem investoriem. Pacietīgi vērosim un analizēsim situāciju investīciju jomā. Svarīgi ir saprast, kas ir tie šķēršļi, kuri padara potenciālos investorus atturīgus.
Kā jau minēju pērngad, tie bieži vien ir sīkumi, kurus mēs varam novērst bez lieliem finansiāliem ieguldījumiem vai likumu izmaiņām. Tāpēc esmu gandarīts par Valsts ieņēmumu dienesta gatavību jau tuvāko gadu laikā sākt klientu apkalpošanu arī angļu valodā. Tas būs labs stimuls investoriem, kuri darbojas vidējā un mazajā biznesā.
Atgādināšu nodokļu reformas lielākos pīlārus:
minimālās algas palielināšana;
progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana;
uzņēmumu ienākuma nodokļa nulles likmes ieviešana, ja nauda tiek ieguldīta attīstībā.
Nodokļu reformas lozungs skan vienkārši: taisnīgums un attīstība.
Mēs ejam tieši šo ceļu, un esmu pateicīgs visiem koalīcijas partneriem, kas pierādīja, ka partiju intereses var saskaņot ar valsts attīstības mērķiem un sabiedrības prasībām.
Kolēģi! Valdības ziņojuma tautsaimniecības sadaļā ir vairākas nodaļas, kuras ir ļoti informatīvas, tāpēc es pie tām nekavēšos, jo ziņojuma teksts jums ir pieejams.
Vēl tikai daži vārdi par ēnu ekonomikas apkarošanu. Tā ir politiski jutīga tēma, un pēdējo nedēļu notikumi to kārtējo reizi apliecina. Neraugoties uz dažādiem skeptiskiem prātojumiem, pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai strādā, tas tiek pilnveidots un spiediens uz šo neredzamo biznesa nozari nemazināsies. Naudas pārvietošanās caur dažādiem kontiem paliek aizvien caurskatāmāka visā pasaulē, un mēs negrasāmies atpalikt. Zinu, ka daudzi ir neapmierināti ar anketām, kurās banku klientiem ir jāatbild uz dažādiem jautājumiem, kas skar arī naudas izcelsmi. Man nešķiet pareizi, ka katra banka šo anketu izstrādā patstāvīgi un arī patstāvīgi novērtē tās saturu pēc aizpildīšanas. To vajadzētu darīt vai nu Finanšu ministrijai, vai Latvijas Komercbanku asociācijai sadarbībā ar ministriju. Mērķis ir skaidrs - visam jābūt vienkāršam un caurskatāmam. Tikpat svarīga ir arī klientu, nodokļu maksātāju, uzticība bankām un ieņēmumu dienestam.
Nu par iekšējo un ārējo drošību. Ir bieži stāstīts, ka šogad Latvijas aizsardzības budžets ir sasniedzis NATO dalībvalstu neformālo minimumu jeb divus procentus no valsts iekšzemes kopprodukta. Tā ir liela nauda un liela atbildība. Aizsardzības ministrija plāno veikt dažādus iepirkumus, jo tie ir ļoti svarīgi mūsu aizsardzības spēju stiprināšanai. Ceru, ka arī vietējie uzņēmēji varēs piedalīties šajos iepirkumos patstāvīgi vai sadarbojoties ar ārvalstu partneriem. Zinu, ka tas jau tiek plānots, tāpēc atliek novēlēt mūsu uzņēmējiem veiksmi.
Arī iekšējās drošības jomā ir daudz padarītā. Statistika liecina, ka noziedzīgo nodarījumu skaits ir samazinājies; tas noteikti liecina par iekšējo drošības dienestu darbības efektivitāti. Pērn tika pabeigta Latvijas-Krievijas robežas demarkācija, un tagad mēs aktīvi varam turpināt robežas infrastruktūras izbūvi. Tā pati statistika liecina, ka nelegālā austrumu robežas šķērsošana ir ievērojami pieaugusi, tāpēc vēl jo svarīgāk ir šo robežu nostiprināt. Tās ir izmaksas, bet pieaugoša nelegālā migrācija var izmaksāt daudz dārgāk - un ne tikai naudā.
Godātie deputāti!
Vēl divi būtiski reformu virzieni, kuri joprojām ir valdības dienaskārtībā un nepazudīs no tās vēl gadiem ilgi. Tie ir veselības aprūpe un izglītības sistēma.
Valdības ziņojumā ir gana plaša informācija par padarīto un plānoto šajās nozarēs, tāpēc mazliet par reformu politiku vai ideoloģiju.
Te vēlreiz ir jautājums par sociālo taisnīgumu. Mēs visi zinām, ka nevienlīdzība, arī nabadzība, ir viena no lielākajām Latvijas problēmām, kuru mums bieži atgādina dažādas starptautiskās organizācijas, kurās mēs līdzdarbojamies. Veselības aprūpes un izglītības sistēmas reformu mērķis ir vairot sociālo taisnīgumu.
Aizvien mazāk paliek ticamu argumentu, kas liktu saglabāt pustukšas skolas daudzās Latvijas vietās. Valsts mainās, veidojas jauna apdzīvotības struktūra, kas būtiski atšķiras no tās, kura pastāvēja pirms 70 vai 30 gadiem. Tātad ir jāmainās arī valsts infrastruktūrai, kas vistiešākajā veidā skar skolu tīklu. Mums ir jāfinansē tās skolas, kuras spēj pulcināt lielāku skolēnu skaitu un - pats galvenais - nodrošināt viņiem kvalitatīvu izglītību.
Vēlreiz atgādināšu - skolu tīkla optimizācijas procesā vitāli svarīga ir pašvaldību iniciatīva un prasme sadarboties savā starpā. Būtu pateicīgs arī Saeimas deputātiem, kas aktīvi iesaistītos šajā procesā un izmantotu autoritāti, runājot ar savu dzimto novadu.
Pērngad ir notikušas būtiskas pārmaiņas arī veselības aprūpes sistēmā. Pieminēšu tikai dažas. Nozarei būtiski ir palielināts finansējums, šogad tiks paaugstinātas veselības aprūpes sistēmā strādājošo algas. Gribu uzsvērt, ka šim algu pieaugumam ir jābūt taisnīgam, neaizmirstot arī zemāk atalgotos sistēmas darbiniekus. Turpina attīstīties bieži kritizētā e-veselības sistēma. Tā noteikti ir jāpilnveido, bet atpakaļceļa vairs nebūs. E-veselība padara skaidru informācijas un finanšu plūsmu, kur galvenais ieguvējs būs pacients. Nozares profesionāļi tiek aicināti izteikt savus priekšlikumus sistēmas uzlabošanai.
Visiem valsts un pašvaldību apmaksātajiem pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem visiem mūsu iedzīvotājiem visur Latvijā, un tiem ir jābūt vienādā kvalitātē. Zinu, ka tas ir viegli kritizējams sauklis, bet tas ir arī mērķis, uz kuru mēs lēnām virzāmies. Jo skaļāk tas tiks formulēts šodien, jo grūtāk no tā būs atteikties rīt vai parīt.
Un nobeidzot. Mēs šogad svinam mūsu Latvijas dibināšanas simto dzimšanas dienu. Esmu pārliecināts, ka tie ir mūsu kopīgie svētki arī tad, ja mūsu politiskie uzskati ir diametrāli pretēji. Domāju, ka mēs varam vienoties, ka šie ir kopīgi svētki arī mūsu ļoti dažādajiem vēlētājiem. Vēlēšanu un svētku gadā tam ir liela nozīme. Mācīsimies būt kopā, neatsakoties no savas izcelsmes, dzimtās valodas, vērtībām un uzskatiem!
Viss. Saeimas, kādam varbūt arī priekšvēlēšanu, tribīne ir jūsu rīcībā.
Paldies visiem, kuri ticēja un atbalstīja, paldies tiem, kuri vēl netic un neatbalsta! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.
Uzsākam debates.
Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.
N.Kleinberga (LRA).
Lūdzu apvienot abus debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja tiek apvienoti abi debašu laiki? (Dep. A.Kaimiņš: “Jā!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputāte Nellija Kleinberga varētu apvienot abus debašu laikus! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Paldies. Ir lēmums apvienot abus debašu laikus.
N.Kleinberga. Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Ministru prezident! Ministri!
Lasot jūsu ziņojumu, šķiet, ka Latvijā viss ir kārtībā: valsts attīstās visās nozarēs un visos iespējamos veidos. Taču, kad mēs paceļam acis no papīra, izbraucam no Rīgas vai izejam ielās... Man tomēr liekas, ka mēs dzīvojam divās dažādās pasaulēs. Sabiedrības neapmierinātība ar valdības darbu pieaug, un pēdējā laikā redzam skandālus, kuri skar nozari pēc nozares - veselības aprūpi, enerģētiku, ekonomiku, finanses, banku sektoru.
Šis ziņojums, protams, ir svarīga formalitāte, bet patiesie valdības darba vērtētāji ir Latvijas iedzīvotāji. Un kāds ir viņu vērtējums? Viņi turpina atstāt šo valsti - aizbrauc. Un visbiežāk ir tā, ka arī vairs neatgriežas.
Savukārt mūsu valdības darbu diemžēl nevar nosaukt citādāk kā vien par mērenu muļļāšanos.
Gadu gadiem notiek ņemšanās ap vieniem un tiem pašiem jautājumiem, tādiem kā e-veselība, kurā ieguldīti miljoni, bet kura derīga vien darbnespējas lapu un recepšu izrakstīšanai; pasažieru vilcienu modernizācija, kas joprojām ir līdzīga tālam sapnim, jo iepirkuma termiņi tiek pagarināti un pagarināti; nepārtraukta cīņa pret ēnu ekonomiku, kura joprojām pastāv un nemazinās.
Un kur nu vēl jautājums par autoceļiem! Mēs taisām ciet skolas un slimnīcas, bet nokļūt skolā un slimnīcā, kas ir citā vietā, ir faktiski neiespējami.
Ministru prezidenta ziņojumā ir uzsvērts: lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un nodokļu ieņēmumu paaugstināšanu, par vienu no valdības prioritātēm tika noteikta vidēja termiņa nodokļu politikas izstrāde. Tika pieņemta tā saucamā nodokļu reforma, kuru diemžēl par reformu īsti nosaukt nevar. Drīzāk tā būtu nodokļu pārdale jeb pārstrukturizēšana.
Neapšaubāmi, šajā Finanšu ministrijas dokumentā ietvertas arī dažas labas lietas, piemēram, progresivitāte nodokļos. Taču atsevišķos gadījumos samazinājies neapliekamais minimums veselai iedzīvotāju grupai, kas ir ģimenes un daudzbērnu vecāki.
Labi, ka ir palielināts akcīzes nodoklis alkoholam un cigaretēm, bet tā pieaugums degvielai līdzi nes cenu pieaugumu precēm un pakalpojumiem. Un te mēs saskaramies ar situāciju, ka cilvēku ieņēmumi paliek aptuveni līdzšinējā līmenī, bet izdevumi - pieaug. Un tas mazina cilvēkiem pieejamos naudas resursus; tas var mazināt viņu vēlmi maksāt nodokļus, un tas attiecīgi varētu novest pie ēnu ekonomikas pieauguma. Līdz ar to Finanšu ministrijas cerības un plāni attiecībā uz budžeta ieņēmumiem var arī nepiepildīties; tas attiecīgi ietekmēs spēju nosegt tās budžeta saistības, ko uzņēmusies šī valdība.
Par darba tirgu runājot, skaidri jāsaprot viena lieta - Latvija ir darba tirgus krīzes priekšā. Iedzīvotāju izceļošana, kvalificēta darbaspēka trūkums, caurmērā zemās algas. Nu kāpēc lai cilvēki paliktu šeit - Latvijā?
Ministru prezidents savā ziņojumā norāda uz uzņēmējdarbības attīstīšanos, jaunuzņēmumu skaita pieaugumu. Bet cik uzņēmēju reģistrē savu biznesu Igaunijā un Lietuvā, jo tur - atšķirībā no Latvijas - ir sakārtotāka nodokļu sistēma? Mēs dzirdam no uzņēmējiem, ka tādu nav maz. Un piemērs ir SIA “Liepkalni”, kas daļu darbības pārcēla uz Igauniju. Šādu lēmumu uzņēmums pamato ar (es citēju) “atsevišķu valsts iestāžu totālu neieklausīšanos “Liepkalnu” kā vietējo Latvijas uzņēmēju viedoklī un atsevišķu valsts institūciju pastāvīgu uzņēmuma darbības apgrūtināšanu”.
Tādu uzņēmumu, kuru rīcības motīvi ir Latvijas nodokļu politikas nestabilitāte, nekonsekvence un neprognozējamība, nav mazums. Latvijā ir cilvēki, kuri vēlētos attīstīt savu mazo biznesu, bet viņi to vienkārši nevar, jo tam nav radīti labvēlīgi noteikumi.
Mēs nevaram veicināt kapacitāti tautsaimniecībā, ja Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija nespēj nodrošināt uzņēmējiem skaidrus spēles noteikumus un skaidri definētu virzību vismaz 5-10 gadus uz priekšu.
Nav arī iepriecinošu nākotnes prognožu. Sliktie demogrāfiskie rādītāji, iedzīvotāju izceļošana - Latvijai tas draud ar darbaspēka trūkumu. Un patiesībā tie vairs nav draudi, bet realitāte. Un te būtu jārunā par izglītības reformām, kas pašreiz vērstas uz to, lai samazinātu skolu skaitu; tas varbūt nav nepareizi, taču lielāka uzmanība nekā līdz šim būtu jāpievērš jauniešu motivēšanai izvēlēties tās profesijas, kuras ir un būs pieprasītas Latvijā nākotnē.
Mēs, protams, varam runāt par lielajiem investīciju projektiem - dzelzceļa elektrifikāciju, Rail Baltic, Inčukalna gāzes krātuves modernizāciju -, kā arī daudziem citiem. Neapšaubāmi, tie ir lieli un nozīmīgi projekti, taču, ja paanalizējam, - neviens no tiem nav izticis bez skandāla, publiska nosodījuma un finansējuma problēmām. Ikviens no šiem projektiem ir diskreditēts.
Ja runājam par iekšējo valsts infrastruktūru - mēs kā partiju apvienība, kas pārstāv reģionu iedzīvotājus, labāk nekā jebkurš cits redzam nevienlīdzīgo attīstību starp Latvijas reģioniem. Infrastruktūra ir valsts iekšējā asinsrite, taču Latvijā tā ir lēna un ar lieliem pārrāvumiem, un tas nebūt neveicina uzņēmējdarbību un reģionu spēju attīstīties.
Šis ziņojums rada vairāk jautājumu, nekā sniedz atbilžu par to, ko valdība paveikusi pēdējo divu gadu laikā.
Pēdējo nedēļu notikumi mums skaidri, uzskatāmi liecina par valdības darba rezultātu. Secinājums: banku sektors netiek pienācīgi uzraudzīts. Tas viss grauj mūsu valsts finanšu nozari. Un, visticamāk, tas atstās iespaidu uz Latvijas kredītreitingiem; tas apgrūtinās ārējā parāda pārfinansēšanu, mūsu uzņēmēju konkurētspēju un investīciju ieplūšanu Latvijā.
Latvija šobrīd ir krīzes situācijā, kas prasa koordinētu un savstarpēji saskaņotu valdības rīcību un precīzu komunikāciju - un ne tikai mūsu valsts līmenī, bet arī starptautiskā līmenī.
Pašlaik ir tā, ka katra institūcija pauž savu viedokli, katra ministrija - savu viedokli, un arī premjerministrs - savu. Un izskatās, ka valdība tā īsti pat nezina, kā rīkoties. Atgādināšu, ka zem sitiena likta nevis kāda konkrēta ministra vai konkrētas ministrijas reputācija, bet gan visas valsts reputācija.
Paldies, ka uzklausījāt!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kučinska kungs! Atceraties šos vārdus: “Pēc dažiem mirkļiem mēs piedzīvosim gadu, kura nogalē mēs svinēsim Latvijas simto dzimšanas dienu. Esmu pārliecināts, ka mūs sagaida izcils gads!” (Starpsauciens: “Ir jau arī!”) Ir jau arī, vai ne, Zariņa kungs?!
Izcilā gada sākums ir ārkārtīgi daudzsološs. Ir pagājis tikai pusotrs mēnesis. Gads sākās ar burvīgām degvielas cenām, jo būtiski tika pacelti nodokļi. Tas bija kā dāvana Latvijas iedzīvotājiem valsts simtgadē, kā “vitamīni tautsaimniecībai” - tā finanšu ministre saka savā reklāmas rullītī, kurš jau pusgadu kā Finanšu ministrijas apmaksāta reklāma mūs visus sagaida katru rītu, atverot sociālos tīklus. (Starpsauciens: “Aizbrauc uz Liepāju! Vai Ventspili!”)
Vai jums tas šķiet taisnīgi pret jebkuru ģimeni ārpus Rīgas - pamatīgi sadārdzināt viņu iespējas pārvietoties? Mēs veicam reformas... Mēs slēdzam skolas un slimnīcas un pasakām: tagad jums vairāk jābrauc! Bet reālā, praktiskā politika virzās uz to, ka šos pakalpojumus cilvēkiem mēs sadārdzinām - starp citu, tieši reģionos, jo tur cilvēkiem automašīnas jālieto visvairāk.
Gads iesācies ar šoku par elektrības rēķiniem, jo, kā izrādās, solītais rēķinu samazinājums ir kas cits - tā ir vienkārša izmaksu pārdale no vienas sabiedrības grupas uz citu, no vienas kabatas uz citu. Izrādās, ka vieglu roku, lai būtiski samazinātu elektrības rēķinus pāris lielajiem, energoietilpīgajiem ražošanas uzņēmumiem, tiek būtiski palielināti elektrības rēķini tieši mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, arī tiem, kuri veic sezonālu darbu. Vai tas ir taisnīgi, ka lauksaimnieks 700 eiro rēķina vietā janvārī saņem rēķinu - 1450 eiro? Vai tas ir taisnīgi - cilvēkam likt maksāt par to, ko viņš nav patērējis?
Rēķinos ir vēl viena pozīcija, par ko ļoti maz runā, proti, atbalsts gāzes koģenerācijai - fosilajiem resursiem. Vai tas ir taisnīgi, ka Latvijā visu pārējo reģionu iedzīvotāji subsidē Rīgas iedzīvotāju siltuma izmaksas? Tas notiek uz reģionu rēķina.
Jāmaksā par nenopelnītu un nesaņemtu naudu.
Valsts ieņēmumu dienests brīdina iedzīvotājus, lai uzmanās, ka var palikt vēl valstij parādā. Vai ikkatram iedzīvotājam ir jāalgo konsultants šobrīd?
Par ceļiem. Šobrīd ir ļoti paveicies, jo viss ir sasalis un sasalumu turpmākajā nedēļā sola vēl lielāku. Bet kas būs tad, kad atkusīs? (Dep. A.Kaimiņš: “Tad būs atkusnis!”) Ilgtermiņā domājot, - vai tā būs vienkārši nākamās valdības problēma? Jo ceļiem Eiropas Savienības fondu līdzekļi 2019.gadā stipri sarūk. Mums 150 miljoni šobrīd ir, tur paliks kapeikas no tā. Kā cilvēki vedīs savus bērnus uz skolu? Kā viņi dosies uz darbu un kā mediķi laikus tiks pie pacientiem?
Valdību raksturo ļoti interesanta darba metode. Dārgās reklāmās tiek visiem sludināta nodokļu brīvlaišana, nodokļu samazināšana, bet realitātē - cik paņēma nost vienā vietā, pielika klāt citā veidā un citā vietā.
Latvijas cilvēkus neinteresē, cik lielas ir nodokļu likmes, kādas viņiem tiek sniegtas kā simtgades dāvanas jeb vitamīni. Viņus interesē - cik viņiem paliek brīvas naudas maciņā pēc tam, kad veikti visi maksājumi.
Latvijas iedzīvotāju vērtība ir arī laiks, ko viņi var veltīt savam darbam un ģimenei. Ja cilvēkam baiļu dēļ varbūt kļūt par likumpārkāpēju savs laiks vēl jātērē nodokļu sistēmas nianšu pētīšanai, tad, manuprāt, tā ir netaisnība.
Mēraukla tam, kāds būs labums valsts iedzīvotājiem, ir ne tikai nodokļu procentu likmes, lai varētu sludināt atlaides, bet arī laiks, ko nozog birokrātija un sarežģīti likumi, un sistēmas, un valsts pakalpojumi, kurus viņi nesaņem. Piemēram, reģionos cilvēki regulāri šobrīd brauc pa sliktiem ceļiem un ar bažām gaida to, kas notiks, kad iestāsies atkusnis. Es domāju, ka...
Lūdzu vēl divas minūtes klāt.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja tiek apvienoti abi uzstāšanās laiki? (Dep. A.Kaimiņš: “Jā!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputāts Edvards Smiltēns varētu apvienot abus debašu laikus! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - 2. Lēmums pieņemts.
Jums ir iespēja apvienot abus debašu laikus.
E.Smiltēns. Paldies, ka dodat iespēju izstāstīt par, manuprāt, interesantāko sadaļu. Es ceru, ka visi esat lasījuši šo ziņojumu, par kuru mēs šobrīd debatējam.
Es jūs aicinu kā anekdoti izlasīt ziņojuma 1.9.punktu - “Finanšu un kapitāla tirgus sektora mērķtiecīga aktivizēšana”:
“Kā būtiskākie finanšu sektora attīstības virzieni tiek definēti stabilitāte, drošība un starptautiska konkurētspēja, inovatīva finanšu pakalpojumu pieejamība un Latvijas pozīcijas nostiprināšana kā reģionālajam finanšu pakalpojumu centram. Minētie principi iekļauti finanšu sektora attīstības plānā [..], 2017.gadā tika uzsākta tā īstenošana, tai skaitā ieviešot regulācijas smilšukastes risinājumu.
Attīstot finanšu sektora drošību, 2017.gadā tika izstrādāts Otrais noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas risku novērtējums, kā arī valdībā apstiprināts pasākumu plāns identificēto risku mazināšanai. Vienlaikus ir pilnveidots regulējums, lai novērstu to, ka finanšu sistēma tiek izmantota nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai, un lai veicinātu Latvijas kredītiestāžu atbilstību starptautiskiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem [..].”
Kāds ir rezultāts? Vai, šo tekstu lasot, tas jums nešķiet kā anekdote? Tā bilance šobrīd mums ir tāda: 200 miljonu prasība pret Latviju Vašingtonas arbitrāžā, kaunpilna globāla Latvijas reklāma visos lielākajos pasaules medijos, graujoša ietekme uz reputāciju - precīzi un publiski mūsu partnervalsts apvainojumi naudas atmazgāšanā un korupcijā. Un - kritusi Latvijas finanšu sistēmas galva!
Patieso situāciju un valdības rīcībspēju parādīja divu dienu vakuums informatīvajā telpā - no amatpersonām nebija informācijas par finanšu sektora skandālu. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem patiešām radās baiļu sajūta. Kur ir mūsu premjers? Kur ir valsts augstākās amatpersonas? Kas notiek - vai kāds var paskaidrot? Un kas notiks, ja Latviju nākotnē piemeklēs vēl kāda nopietnāka krīzes situācija?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
Vai deputātiem ir iebildumi, ja tiek apvienoti abi debašu laiki? Iebildumu nav.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Paldies, godātie kolēģi!
Augsti godātais Kučinska kungs! Lūdzu, neejiet prom!
Pirms gada mēs vērtējām jūsu darbu. Un toreiz kā viena no aktualitātēm bija Drošības policijas priekšnieka Mežvieta vārdi: “Ja mēs apšaubām visu, ko dara valsts un pašvaldību institūcijas, mēs piedalāmies drošības graušanā.” Es lūdzu jūs izskaidrot šos vārdus plašākai sabiedrībai, un jūs laipni atbildējāt: “Mēs paši ik pa brīdim mēdzam spļaut tajos traukos, no kuriem pašiem ir jādzer.”
Manuprāt, šie abi izteicieni šodien skan pravietiski, jo jūs esat pieļāvuši valstī tādu situāciju, kas liek jebkuram iedzīvotājam apšaubīt nekonsekventos amatpersonu paziņojumus.
Mūsu stratēģiskā partnera - ASV - Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) ir faktiski izvirzījusi smagas apsūdzības mūsu valstij. Ir izteiktas nopietnas aizdomas par augstu valsts amatpersonu korupciju Latvijā. Jūs, Kučinska kungs, vienkārši pateicāties amerikāņu kolēģiem par ziņojumu, taču jums kā sevi cienošas valsts pārstāvim bija nekavējoties jāsaņem visi paskaidrojumi, pierādījumi un uzvārdi, kas figurē šajās aizdomās, bet jūs tos vēl neesat saņēmis! Es nesaprotu, kas patiesībā vada mūsu valsti. Jo jebkuras citas valsts vadītājs būtu vismaz devies uz ASV vai saticies ar ASV vēstnieku, lai noskaidrotu visu patiesību.
Tā vietā jūs devītajā dienā pēc notikuma vienkārši atzīstaties savā bezspēcībā un kopā ar VIENOTĪBU koncentrējat pūles, lai par katru cenu ar apšaubāmiem pamatojumiem tiktu vaļā no tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā nonākušā Latvijas Bankas vadītāja. Jūsu prātu šobrīd nodarbina nevis valsts tēla glābšana, bet tiesiskuma atlieku un nevainīguma prezumpcijas likvidēšana Latvijā.
Un, kamēr aizsardzības budžets tiek tērēts, pētot Kamčatkas zvejnieku bildi, mūsu valsts iedzīvotāji lauza galvu par pavisam citu problēmu: kā apmaksāt krasi pieaugušos elektrības rēķinus, par kuriem jau runāja Smiltēna kungs. Redziet, nedz mani, nedz pārējos iedzīvotājus neinteresē politiski bankrotējušā ekonomikas ministra karjeras beigas, jo mūs visus interesē, kad šie rēķini tiks samazināti. Šībrīža risinājums, Kučinska kungs, izskatās kā pasakā par veco vīru, kurš dzīvoja ļoti lielā šaurībā un kuram ciema gudrais ieteica ievest mājā visus savus lopus, bet otrā dienā tos citu pēc cita vest ārā, lai pēc tam vecajam vīram māja liktos gana plaša.
Es domāju, ka šāda veida joku jūs mēģināsiet izspēlēt ar zemniekiem. Tas būs kā ar to veco vīru pasakā, kuram māja joprojām ir šaura. Tā saucamā reforma ir izgāzusies, un jums kā valdības vadītājam ir jārīkojas nekavējoties. Jūs taču nevēlaties ieiet vēsturē kā kārtējās - šoreiz OIK - afēras piesedzējs.
Pēdējo mēnešu notikumi ir iedragājuši valsts pārvaldes tēlu spēcīgāk, nekā to savos labākajos sapņos redzētu Latvijas ienaidnieki, un neviena troļļu armija nespētu nodarīt tik daudz ļaunuma, cik ir nodarījusi tāda nemākulīga vadīšana un atsevišķi jūsu komandas dalībnieki.
Jūsu valdības ārlietu ministrs no VIENOTĪBAS sniedz nepatiesu informāciju Saeimas deputātiem un izvairās no bērnu tiesību aizsardzības ārvalstīs. Mēs, Kučinska kungs, par to runājām decembrī, bet jums laikam tas nebija interesanti, jo jūs pat neatnācāt uz Pieprasījumu komisijas sēdi un neuzrakstījāt ne rindiņu atbildē. Jūsu valdības ekonomikas ministrs no VIENOTĪBAS OIK afēru sauc par reformu. Jūsu valdības izglītības un zinātnes ministrs no VIENOTĪBAS ir radījis briesmīgāko mācību saturu, kāds vien ir bijis Latvijā, turklāt ignorējot likuma prasības par vērtību audzināšanu skolā un radot neizpratni gan skolotājos, gan vecākos par tā saucamo kompetenču pieeju.
Vai jūs tiešām nesaprotat, Kučinska kungs, ka VIENOTĪBAS ministri grauj jūsu reputāciju sabiedrības acīs?
Kučinska kungs, mēs esam pieraduši redzēt jūs šai tribīnē, tomēr jau kuro gadu netiek pildīts Ministru kabineta kā Saeimas pilnvarnieka pienākums pēc budžeta gada notecēšanas iesniegt apstiprināšanai norēķinus par budžeta izpildīšanu, kā tas ir paredzēts Satversmes 66.panta trešajā daļā. Es neatminos, vai pēdējo gadu laikā mēs būtu apstiprinājuši kaut vienu šādu norēķinu. Kad jūs beidzot sāksiet pildīt Satversmi? Kučinska kungs, jūs nevarat prasīt no citiem likuma ievērošanu, ja Ministru kabinets klaji ignorē Latvijas pamatlikuma prasības.
Par paveikto un iecerēto - tāds ir jūsu ziņojuma nosaukums. Es vēlos zināt: kādus vēl pārbaudījumus un nepatikšanas jūs esat paredzējis Latvijas pacietīgajai tautai, ja valdība gatavo četras masu nemieru novēršanas vienības Latvijas reģionos?
Šis ir ceļš uz nekurieni, Kučinska kungs! Norobežojoties no savas tautas, jūs radīsiet vēl nedrošāku Latviju kā līdz šim. Tāpēc es jums vienkārši ieteiktu aizdomāties par tautas labklājības celšanu. Tas nav vienkāršākais ceļš, bet tas ir drošākais ceļš.
Paldies jums. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Varim Krūmiņam.
V.Krūmiņš (LRA).
Labdien! Varbūt varētu lūgt papildu vienu minūtīti?
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja tiek apvienoti abi runas laiki? (Dep. A.Kaimiņš: “Jā!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu apvienoti abi runas laiki! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - nav. Ir lēmums par abu runas laiku apvienošanu.
V.Krūmiņš. Labdien, Ministru prezidenta kungs! Ministri! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti!
Šodien, klausoties Ministru prezidenta Māra Kučinska ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, rodas iespaids, ka darīts ir ļoti daudz. Un droši vien darīts arī ir daudz, it īpaši izglītībā. Piemēram, izglītības nozarē vien šobrīd procesā ir 15 vai vairāk reformu. Kvantitāte ir neapšaubāma. Bet vai varam runāt arī par mērķtiecīgi plānotu un lietderīgu darbu, par kvalitāti? Formāli viss ir kārtībā. Nenoliedzami, Latvijā reformas izglītībā ir nepieciešamas. Izmaiņas demogrāfiskajā situācijā, pateicoties pie varas esošo partiju koalīcijas darbībai iepriekšējos gados, liek šodien pārskatīt valsts attīstībai būtiskus jautājumus, tajā skaitā izglītības sistēmu.
Vēlme uzlabot izglītības kvalitāti un konkurētspēju ir pozitīvi vērtējams mērķis. Arī es varu piekrist, ka labi izglītotiem, augsti kvalificētiem speciālistiem ir perspektīva un ar tādiem Latvijas valstij ir nākotne. Diemžēl šobrīd vairāk izskatās, ka plānots audzināt no atlikušajiem cilvēkresursiem mazizglītotu darbaspēku. Nupat publiskotais valdības apstiprinātais plāns par darbaspēka piesaisti augsti kvalificētām profesijām to tikai apliecina.
Tagad pievērsīšu uzmanību tikai dažām esošās valdības uzsāktajām reformām, kurām būs vislielākā un vistiešākā ietekme uz Latvijas nākotni.
Mazliet par skolu optimizāciju.
Tiekoties ar skolu un pašvaldību pārstāvjiem, iedzīvotājiem, vecākiem...
Es personiski uzskatu, ka plāns ir slikts. Ir uzzīmēta karte, ir bezpersoniski cipari, kuri atbilst patiesajam uzstādītajam mērķim - likvidējot, reformējot, pārveidojot samazināt izmaksas izglītībā, lai varētu palielināt skolotājiem algas līdz 1500 eiro mēnesī, kā sola izglītības un zinātnes ministrs.
Acīmredzot - izredzētajiem. Jo, kā to panākt visiem skolotājiem, pēc šīs sistēmas es personīgi neredzu. Nav ņemta vērā ne skolu sociālā loma, ne vēsturiskā tradīcija, ne arī nākotnes perspektīva. Tad cik vērts ir šāds esošās situācijas piefiksējums?
Izrādās, arī kvalitātei nav noteicošas nozīmes. Kā piemēru var minēt Mazsalacas vidusskolu ar ļoti teicamiem, izciliem rādītājiem, bet tikai 28 vidusskolēniem, kuri ir “nonākuši zem āmura” šīs reformas priekšā... Ja nu vienīgi kaut ko izsaka novadu vadītāju partejiskā piederība... Šim pēdējam, noteikti ne tam kvalitatīvākajam, kopumā tika piešķirti 140 tūkstoši eiro - protams, no mūsu nodokļu maksātāju naudas... Vai tie 140 tūkstoši ir izlietoti lietderīgi?
Vidusskolēnu skaits kopš 2015.gada ir samazinājies par trešdaļu. Un mēs visi sapņojam par gudriem studentiem un kvalitatīvi piepildītām augstskolām.
Otrā lieta. Protams, kontekstā ar pirmo ir jautājums, par ko jau šeit runāja, - tas ir par ceļu struktūru, par ceļiem, par to, kā bērniem nokļūt uz skolu. Pētījuma autori ir piemirsuši, ka Latvija nav tikai Rīga un citas lielās pilsētas. Lauku teritorijas, pagasti un mazpilsētas - arī tā ir Latvija.
Kvalitatīvs sabiedriskā transporta tīkls. Sabiedriskā transporta tīkls jau šobrīd nepietiekami nodrošina iedzīvotāju vajadzības, un kur nu vēl transporta kustības grafiku ievērošana...
Ceļi. Saskaņā ar tā saukto ģenerālo karti ir jārekonstruē 31 ceļa posms 263 kilometru garumā. Nu kas tas priekš Latvijas ir - 263 kilometrus lauku ceļu saremontēt, noasfaltēt, lai bērni varētu tikt uz skolu? Droši vien tas ir ļoti maz.
Pēc kompetenču izglītības plāna, kurš atkal ir skaisti uzlikts uz papīra, arī lauku vidusskolu optimizācija nedos iecerēto rezultātu, jo, lai sistēma darbotos, ir vajadzīgas trīs paralēlklases, nu, vismaz divas, kurās tiks mācīts trīs dažādos kompetenču līmeņos. Un tas plāns vērsts uz to, ka vidusskolas varēs būt tikai lielajās pilsētās, aizmirstot Latvijas reģionus. Cik reāli ir vest bērnus ik dienu ar autobusu uz skolu 40 kilometru attālumā? Vai vispirms nav jāsakārto ceļu infrastruktūra, lai 15 kilometri pa zemes ceļu nav jābrauc 45 minūtes? Kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija brauca no Skrundas uz Vaiņodi... Trīs stundas dienā - ceļā uz skolu un atpakaļ!
Trešā lieta. Internātskolu slēgšana. Neviena vārda ziņojumā nav par vienu no šīs valdības “varoņdarbiem” - par to, ka internātskolas ar šīs valdības lēmumiem tiks likvidētas līdz 2018./2019.mācību gada beigām. Iedevāt internātskolu bērniem vēl vienu gadu cerībās padzīvot un mācīties savās skolās, taču pašvaldības, apzinoties, ka internātskolas tāpat tiks slēgtas, skeptiski skatās uz šī viena dzīvības gada izmantošanu (konkrēti Vaiņodes internātskola tiek slēgta no 2018.gada 1.septembra). Varbūt bija vērts pieņemt atbildīgākus lēmumus, nevis internātskolas slēgt, bet labākās saglabāt, tās apvienojot vai radot pārejas modeli. Negribētos piekrist, ka labākajās internātskolās ir segregēta vide.
Ceturtā lieta, par ko gribas parunāt, ir mācību uzsākšana no sešu gadu vecuma. Šīs reformas prasa mācību uzsākšanu no sešu gadu vecuma, bet, kamēr esmu Saeimā, nav bijusi neviena diskusija par šo tēmu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, nedz arī konference par mācību uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Aprunājoties ar bērnudārzu audzinātājiem un vecākiem, daudzi ir neizpratnē par tik nesagatavotu reformu šajā jautājumā. Kas bērnus mācīs atbilstoši jaunajām prasībām? Pedagogi uz šo brīdi nav atbilstoši sagatavoti. Kur bērni atpūtīsies, ja mācības notiks skolās, nevis bērnudārzos? Un varbūt visas valsts mērogā mums ir jāgarantē iespējas visiem bērniem apmeklēt bērnudārzus jau no četru gadu vecuma, ja jau tiek prasīta obligātā sešgadnieku apmācība?
Rezumējot visu iepriekš minēto, citēšu laikrakstā “Izglītība un Kultūra” publicēto skolotāja Andra Upenieka teikto: “Kad skolēnam izvirzīto augsto īpašību pašiem reformatoriem trūkst, bet skolotāja gudrības, meistarības, pieredzes nav bijis, rezultāts būs bēdīgs.”
Kamēr izglītības sistēma nav vēl sagrauta līdz galam, aicinu izglītības un zinātnes ministru atzīt, ka viņš nav spējīgs ne kompetenti atbildēt uz jautājumiem, ne plānot un virzīt kvalitatīvas izglītības reformas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Pēc tradīcijas es arī lūdzu apvienot abus uzstāšanās laikus.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi (Dep. A.Kaimiņš: “Jā!”) pret abu debašu laiku apvienošanu?
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputāts Viļums varētu apvienot abus debašu laikus! (Starpsauciens.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts lēmums par iespēju apvienot abus debašu laikus.
J.Viļums. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Premjera kungs! Ministri! Dāmas un kungi!
Nu ko lai piebilst jau izteiktajai kritikai? Un noteikti vēl daudzas “labas” (pēdiņās) lietas tiks minētas. Es atļaušos to visu, tā teikt, noslēgt ar, manuprāt, loģisku secinājumu, ka būtu jāpieprasa valdības demisija. Jo vispār šīs valdības darbības moto varētu būt tautas teiciens: “Nāks jauni sūdi, šitie aizmirsīsies!” Un patiesi, mēs redzam, ka valdība visu laiku gaida, kad vēl kas notiks, lai problēmas, kuras šobrīd ir aktuālas, drusku piemirstos. Pēdējo dienu notikumi saistībā ar Latvijas Bankas prezidentu... vieni saka - viņš tā kā būtu jāmaina, otri saka - viņš tā kā būtu jāaizsargā... Ziniet, Latvijas iedzīvotājiem, un tajā skaitā Latvijas parlamentāriešiem, jājūtas kā tādā jauniešu iecienītā spēlē “Parlaments pret mafiju”, kur lomas tiek izlozētas - vai tu esi miermīlīgais pilsonis vai izmeklētājs, vai mafijas boss. Un šobrīd mums nav nekādu faktu ne no valdības puses, ne no atbildīgajām institūcijām, kas tad Rimšēviča kungs ir: miermīlīgs iedzīvotājs, mafijas boss vai izmeklētājs?
Protams, mēs nedrīkstam aizmirst par iepriekšējām likstām un lietām. Par VIENOTĪBAS un Ašeradena kunga stāstu saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti, par Rasnača kungu un maksātnespējas administratoriem un tieslietu sistēmu kopumā, par Reiznieces-Ozolas kundzi un nodokļu reformas putru, par kuru grāmatveži joprojām lauza galvu un ierēdņi saka, ka paši nezinot, kā to visu izstrēbt. Vēl viens sen aizmirsts stāsts ir par kases aparātiem, vai ne? Gerharda kungs ar lietoto riepu sāgu un ar domām par reģioniem, kuru joprojām nav. Dūklava kungs, kurš tiek minēts “oligarhu sarunās”, plūdu kompensācijas ir veiksmīgi sadalījis un “Dogo” piesedzis. Jauki! Ejam tālāk! Čakšas kundze, kura vienkārši vairs nav ministres amatā. Šadurskis ar 101 reformu, ko viņš vēlas pasniegt kā vienu milzīgu un vērtīgu reformu...
Latvijas Bankas prezidenta stāsts varbūt dažreiz arī speciāli tiek izcelts...
Mēs nedaudz piemirstam par vēl dažiem kungiem, kas mazāk tiek šobrīd locīti sabiedrisko mediju rakstos. Martinsona kungs un Sprūda kungs, ABLV bankas amatpersonas ir sponsorējuši daudzas, lai neteiktu visas, partijas, un ne velti Amerikas Savienoto Valstu atbildīgā institūcija savā ziņojumā pauž bažas, ka Latvijas trešā lielākā banka ir sistemātiski ar kukuļošanu iesaistījusies Latvijas valsts un Rīgas amatpersonu sponsorēšanā, lai mazinātu riskus savam biznesam.
Dāmas un kungi! Tā nauda, ko jūs esat saņēmuši no šiem manis tikko pieminētajiem kungiem, ir netīra. Un jūs gadiem esat barojušies no šiem onkuļiem. Nē, es neprasu jums, lai jūs to atskaitāt atpakaļ, jo, protams, jūs to nedarīsiet. Taču šeit ir viens svarīgs vārds, ko es gribu pieminēt, - atbildība! Un demokrātiskas valsts pazīme ir varas nomainīšanas iespēja. Iespēja kā tāda. Jo vārdos arī Krievijas Federācija ir ļoti demokrātiska valsts. Tas nekas, ka opozīcija Krievijas Valsts domē ir tāda apmaksāta Putina leļļu teātra trupa. Diemžēl arī šeit mēs jau redzam līdzības Latvijas politikā, kur koalīcija un SASKAŅA savstarpēji sadarbojas. Kučinska kungs nevis veido jauno Latvijas valsts veiksmes stāstu, bet tikai parazitē uz esošās situācijas bāzes un mēģina celt ZZS atbalsta reitingu.
Par tautsaimniecības izaugsmi, kas visu laiku tiek skandināta un piesaukta visās pusēs. Ziniet, Kučinska kungs, man gribētos dzirdēt jūsu valdības aprēķinu. Cik liels procents no tā četru procentu IKP pieauguma ir par... ja mums jāpateicas par to, ka šīs milzīgās naudas izplūst caur Latvijas bankām? Tur mēs esam līderi Baltijas valstu ietvaros. Ja šīs naudas būtu mazākas, cik tad liels IKP Latvijā būtu pieaudzis gada laikā?
Kučinska kungs ir koalīcijas partiju cinisko aprēķina laulību bērns, jo, protams, zaļie zemnieki ir tādi zaļi domājoši cilvēki un saimnieki savā valstī. Tas nekas, ka Lembergs viņiem galvenais.
Nacionālā apvienība, protams, ir patriotiska partija. Tas nekas, ka tur maksātnespējas administratori grozās, Dievs ar viņiem!
VIENOTĪBA... Nu, vārds ir skaists - VIENOTĪBA! Tas nekas, ka vienoti šķeļas un vienoti šķiras. Un par OIK es jau minēju. Var pievērt acis uz to, un tik dragājam tālāk!
Jau sākumā teicu, ka, manuprāt, būtu jāpieprasa Kučinska valdības demisija, un visas pazīmes rāda, ka vienā politiski atbildīgā, demokrātiskā parlamentā šāds pieprasījums būtu arī atbalstīts.
Kā savulaik eksprezidents Zatlera kungs norādīja, toreiz Latvijas politiku veidoja trīs oligarhi, un, katriem diviem pārgrupējoties, valdība tika mainīta. Šobrīd, protams, Latvijas valstī nav nekādu risku - šīs trīs partijas tik strādās tālāk un pievērs acis uz politisko partneru, tā teikt, laišanu pa kreisi. Un tas jūs patiešām vieno, jo jūs viens otru krāpjat un izliekaties, ka otrs to nedara.
Lai cik tas nebūtu paradoksāli, manuprāt, šīs valdības krišana un jaunas, lai arī ar to pašu triju partiju atbalstu izveidotas valdības, bet tomēr, es ceru, uz profesionāliem mērķiem balstītas, radīšana varētu dot kaut kādu cerību, ka esat patiesi valdība ar atbildību.
Lai jums veicas!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs un cienījamie ministri!
Tas, ko es minēšu, varbūt vairāk skars tieši Šadurska kungu un Ašeradena kungu. Es saprotu, ka iepriekšējie runātāji droši vien neveicināja vēlmi klausīties, bet es tomēr ceru uz nelielu uzmanību.
Un šoreiz atļaušos runāt netradicionāli, proti, par lietu, kas, iespējams, nav saistīta ar nākamajām vēlēšanām un priekšvēlēšanu runu, bet īstenībā - ar procesiem, kuri ietekmēs Latviju ilgākā laika periodā.
Faktiski gribu aicināt valdību un Saeimu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) sagatavot vēl vienu strukturālu reformu, kas īstenībā jau ir ilgi gaidījusi, un, proti, tā būtu zinātnes un inovāciju reforma, kas ietvertu zinātnes un inovāciju atbalsta fonda sagatavošanu un izveidi. Faktiski Latvija atpaliek inovāciju jomā un dažādos reitingos ir diezgan tālu iepakaļ citām valstīm, un arī inovatīvo uzņēmumu skaita ziņā Eiropas Savienības līmenī un OECD līmenī mēs esam beigu daļā vai pat pavisam astē. Par to ir runāts sen. Tagad arī zinātniskās institūcijas, augstskolas beidzot ir vienojušās par šo nepieciešamību izveidot inovāciju fondu un varbūt vairs tik daudz nekoncentrēties uz jauniem būvniecības projektiem. Pēdējā laikā parādījās arī Eiropas Komisijas ziņojums, kurš aicina transformēt zinātnes un inovāciju sistēmu un paredzēt vairāk publiskā finansējuma tieši no valsts līdzekļiem, jo faktiski šobrīd tas viss bāzējas gandrīz vai tikai uz Eiropas Savienības līdzekļiem.
Līdzīgu rekomendāciju ir izteicis arī Pārresoru koordinācijas centrs, analizējot Nacionālo attīstības plānu, tā izpildi un nākamās prioritātes. Fondā būtu atbalstāmas tādas programmas kā agrīnās stadijas atbalsta programma, pirmsinkubācija, uzņēmumu pasūtījums pētnieciskām organizācijām, tehnoloģiju attīstības atbalsta programmas, kurām tiešā veidā šobrīd finansējuma nav.
Un, lai šai lietai būtu finanšu resursi, kas droši vien nepieciešami diezgan lieli, zinātnieki runā par inovāciju sektorā... ka ilgtermiņa mērķis būtu papildu 50 miljoni gadā tieši pētniecības sektorā...
Es domāju, ka reāls resursu avots būtu vēl viena strukturālā reforma, kas ir saskaņota ar budžeta atkāpi. Faktiski arī OECD pagājušā gada ziņojumā par Latviju rekomendē - viņi runā tieši par zinātnes finansējumu -, ka šādām vajadzībām budžeta atkāpe būtu nepieciešama un iespējama. Lūk!
Tātad šobrīd, manuprāt, ir īstais brīdis, lai to visu sagatavotu. Protams, ja tam ir citi finanšu resursi, var neprasīt budžeta atkāpi. Bet, redzot, kas ar budžetu notiek un kādas ir citas vajadzības, man ir tādas aizdomas, ka tā tomēr būs nepieciešama. Arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija (Straujumas kundze vēl runās par to) jau ilgāku laiku pie tā ir aktīvi strādājusi.
Ar to es gribu arī beigt. Neprasīšu vēl papildu divas minūtes, kā pārējie mani kolēģi, bet aicinu mūs visus un jo īpaši par šīm jomām atbildīgos ministrus vienoties un sadarbībā ar Ilgtspējīgas attīstības komisiju sagatavot šo strukturālo reformu, kas būtu labs darbs, pabeidzot šo Saeimas sasaukumu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien, brāļi un māsas! Manuprāt, un es domāju, daudzi mani partijas biedri pievienosies, ka Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets ir viens no labākajiem, kas ir pēc Atmodas. Manuprāt, mani pārējie partijas biedri piekritīs, ka Māra Kučinska valdība ir pirmā, kura cenšas, lai Ministru kabineta darbu vērtētu pēc padarītajiem darbiem, nevis kā un kam ir sadalīta nodokļu maksātāju naudu.
Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets labi vada valsti, neskatoties uz to, ka mēs, šeit sēdošie, esam paslinkojuši, esam apātiski un neesam iedevuši Māra Kučinska valdībai skaidru mērķi, uz kurieni jāaizved mūsu valsts. (Dep. V.Spolītis: “Un kā tad valdības deklarācija?!”)
Es aicinu jūs palīdzēt mūsu Ministru kabinetam un dot šo skaidro mērķi, kādu mēs vēlamies Latviju mūsu bērnubērniem. Palīdzot Ministru prezidentam, dodot šo mērķi, lai varētu izstrādāt ilgtermiņa attīstības plānu, mēs padarām mūsu valsts attīstību prognozējamāku. Ieviešot ilgtermiņa plānu, mūsu valsts budžeta apstiprināšana kļūs par valsts attīstības nodrošināšanu, nevis tirgu, kā sadalīt nodokļu maksātāju naudu, kas, dārgie draugi, vairāk izskatās pēc valsts nozagšanas.
Atbalstot Ministru prezidentu, dodot skaidru mērķi, lai var izstrādāt valsts attīstības ilgtermiņa rīcības plānu, mēs samazinām iespēju, ka pelēkie spēki, kā es viņus saucu, kuri noslēpušies aiz atjaunotiem čekas maisiem, manipulē ar mums, amatpersonām un medijiem un nozog mūsu valsti. Es jums - ikkatram tautas priekšstāvim, arī Zariņa kungam, - aizsūtīšu savus priekšlikumus, kā es redzu šo mērķi, kā mēs varam atstāt Latviju mūsu bērnubērniem. (Dep. I.Zariņš: “Es gaidīšu!”) Es būšu ļoti pateicīgs visiem saviem kolēģiem, ja mēs noņemsim šo apātiju, šo neticību sev, ka mēs varam kaut ko mainīt savā dzimtenē, un tomēr pacentīsimies kaut ko tajā mainīt un sakārtosim šo valsti. Esam labi saimnieki savā zemē! Mēs ticam, mums izdosies!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.
M.Šics (LRA).
Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tas ir viss, kas te rakstīts par veselības aprūpes reformu, - divas lapiņas. Un samērā nekvalitatīvi. (Starpsauciens: “Tā ir vienmēr, Mārtiņ! Tev tur nav kvalitātes vispār!”)
Piemēram, izglītības sadaļā, kura ir pirms veselības aprūpes sadaļas, runāts par profesionālās kvalifikācijas pilnveidi, lai celtu mūžizglītību un tamlīdzīgi. Un pie tām profesijām, kuras ir ar izteiktu deficītu, ir arī veselības aprūpe. Diemžēl tā šeit nav pieminēta.
Nākamais. Kā liels sasniegums un varoņdarbs ir pieminēts tas, ka pagājušajā gadā rindu mazināšanai ir piešķirti 34,3 miljoni. Jā, paldies - tā ir liela nauda! Bet secinājums, manuprāt, ir ne tikai neatbilstošs, bet arī nepamatots, jo (Dep. A.Kaimiņš: “Pamatots vai nepamatots?!”) tiek runāts par to, ka par 25 procentiem rindas samazinājušās, bet rindas ir samazinājušās nevis tāpēc, ka cilvēki ir sagaidījuši rindu, bet gan tāpēc, ka cilvēki savā izmisumā ir bijuši spiesti saņemt šos pakalpojumus par savu naudu, rindu nesagaidījuši.
Nākamais. Ārstniecības likumā noteikta pakāpeniska atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika līdz 2020.gadam. Jā, tas ir, strādājot vienā iestādē, bet neviens neapmaksā virsstundas nevienam Latvijas ārstam, ja viņš pēc smagas darba slodzes... pusotru slodzi nostrādājis Stradiņos, strādā Gaiļezerā un pēc tam brauc uz trešo slimnīcu. Latvijas mediķi tiek ekspluatēti!
Nākamais, uz ko man ļoti gribas vērst uzmanību, ir aicinājums uz tālāku darba samaksas nivelēšanu. Tiek runāts par atalgojumam paredzēto finansējuma līdzekļu taisnīgu sadali, nodrošinot, ka vispirms atalgojums pieaug zemāk atalgotajiem darbiniekiem, bet tas, ka vidējais un augstākais medicīniskais personāls jau sen ir zem atbilstošas konkurētspējīgas algas līmeņa, netiek pieminēts.
Un pēdējais. E-veselība. Ar 1.martu tiks ieviests jauns e-pakalpojums - e-nosūtījums. Diemžēl vakar mēs dzirdējām, ka šis pakalpojums tiks ieviests tikai pakāpeniski. Un man tiešām jāaizrāda premjeram par to... vakar mēs teicām, ka mūs ļoti satrauc fakts, ka jūs nemēģināt atrast vainīgos e-veselības projekta izgāšanā un šīs ļoti lielās naudas iztērēšanā, nekvalitatīvu produktu veidošanā. Tas saraksts ar tiem vainīgajiem ir uz divām lappusēm. (Starpsauciens: “Laiks!... April! April!”)
Nākamais un ļoti būtiskais ir personāla politikas jautājums. Veselības aizsardzībā personāla politikas nav. Un tātad arī veselības aizsardzības organizatoru politika nepastāv. Tagad mēs redzam, ka autoservisu vadītāji, zemnieki... Es negribu apvainot cilvēkus, bet jāteic, ka medicīnas vadībā nonāk arvien vairāk neprofesionālu un šim darbam nesagatavotu cilvēku.
Nacionālais veselības dienests... Un e-veselības pakalpojumi... Viss ir uzlikts uz pašu cilvēku atbildības. Visi zvana un paši tagad meklē, kurā slimnīcā ir pieejams konkrētais pakalpojums. Un desmitiem tūkstošu Latvijas pensionāru zvana pa telefoniem un saņem atbildi: “Gaidiet! Gaidiet atbildi!” “Atbilde būs pēc 20 minūtēm!” - ir pat tādas atbildes. Un par katru šo minūti no pensionāru kabatām tiek maksāta nauda. Viņi nevar izbraukāt pa slimnīcām.
Nākamais. Gerharda kungam pārmetums. Lūdzu, tiešām beidzot panāciet, lai Gerharda kungs paskaidrotu Latvijas pašvaldībām, kas ir iedzīvotājiem garantēto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība! Ko satur šī funkcija, kas ir noteikta likumā?
Un vēl viens jautājums. Mēs redzam problēmas starpresoru sadarbībā, sadarbībā starp Labklājības ministriju un Veselības ministriju darbnespējas un saslimstības samazināšanā un šo daudzo desmitu miljonu tērēšanā.
Vai es drīkstu vēl vienu minūti?
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāts Šics apvieno abus debašu laikus? (Dep. A.Kaimiņš: “Jā!”; dep. A.Bērziņš: “Lai runā! Neapspiedīsim demokrātiju!”) Ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par abu debašu laiku apvienošanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - nav. Lēmums par abu debašu laiku apvienošanu...
M.Šics. Pašās beigās es gribu piebilst, lūk, ko. Tagad, kad ir atklājušās šīs banku nekārtības un mēs tiekam karināti pie lielā zvana pasaulē par to, ka Latvijā notiek korupcija un tā tālāk. Es ļoti gribu un aicinu katru no jums... vienīgā partija, kura nav saņēmusi ne santīmu no ABLV bankas, no Martinsona, no Sprūda un citiem... šī milzīgā sponsorēšanas partija, iztīriet savas kasītes! Paskatieties, atskaitiet atpakaļ šo negodīgi saņemto naudu no šiem negodīgajiem cilvēkiem. Tas būs labs piemērs tam... (Starpsauciens: “Kam atskaitīt? Kam to skaitīt?”) Atpakaļ valsts budžetā, jā!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
I.Sudraba (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamie kolēģi! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Es izskatīju Ministru prezidenta ikgadējā ziņojuma dokumentu, un tas ir kārtējais dokumentālais pierādījums par dzelzsbetona sienu, kas šķir valdošo eliti no tautas, tās problēmām un ikdienas izaicinājumiem.
Viss jums sākās pirms diviem gadiem, deklarējot tautsaimniecības izaugsmi, demogrāfiskās situācijas un ģimenes dzīves kvalitātes uzlabošanu kā savas prioritātes. Un kādi tad ir rezultāti šai komandai, kurai nu būs jāuzņemas atbildība par savām izvēlēm un lēmumiem?
Sāksim ar demogrāfiju. Tieši pēdējo divu gadu laikā dzimstība nav pieaugusi necik. Ja agrāk tā vēl pieauga, tad pēdējo divu gadu laikā tā nepieaug. Mums ir Eiropā teju zemākais ģimeņu īpatsvars ar diviem un vairāk bērniem. Situācija demogrāfijā bija kritiska jau pirms jums, un tagad tā vietā, lai situāciju uzlabotu, jūs pilnveidojat procesus, kas veicinās un atvieglos imigrāciju. Jā, kontrolēti un terminēti, sauciet kā gribat, bet tā ir imigrācija.
Jūs sakāt, ka vidējā alga sasniedz teju 1000. Tas tāpēc, ka treknajā galā, it īpaši publiskajā sektorā, daudzi jo daudzi saņem piecciparu algas. Matemātiski uz katru šādu piecciparu algas saņēmēju sanāk 20 minimālās algas saņēmēju. Mēģiniet ar lupu sameklēt, cik biezs tad ir tas vidusslānis, kurš saņem šo 1000.
Jūs sakāt, ka 2018.gadā saglabāsies strauja izaugsme? Kur tā bija 2017.gadā? Izskatās, ka jūsu garā dokumenta rakstītāji nav izpētījuši pat NAP 2020 atskaiti, kur mūsu valsts pozitīvi izskatās tikai četros grafikos. Kāda izaugsme? Par ko jūs runājat? Trīs ceturtdaļas viedokļu līderu uzskata, ka NAP nosprausto mērķu realizācija par izcilas uzņēmējdarbības vides izveidošanu ir bijusi nesekmīga.
Lūk, vēl daži citi negatīvi piemēri, kas ir konstatējami pat ar neapbruņotu aci. Nemitīga nodokļu likumu grozīšana un jaunu apliekamo objektu atrašana nekādi nenodrošina izcilu vidi uzņēmējiem, bet pašas lielākās problēmas ir korupcija un tiesu sistēma, uz kuru nevar paļauties.
Valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības pasīvi iesaistās investīciju piesaistē, turklāt investīcijām, kas tomēr tiek piesaistītas, netiek kritiski izvērtēti mērķi un pielietojums. Kravu tranzīta plūsma ir pazeminājusies līdz kritiskiem rādītājiem. Uzdošu pagaidām retorisku jautājumu - ja valdība turpinās graut attiecības ar mūsu tranzītkoridora lielāko lietotājvalsti, tad kā gan notiks to aizņemto līdzekļu atpelnīšana, kuri būs izlietoti dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai? Zinu, ka šobrīd man neviens nevar atbildēt.
Jūs sakāt, ka esat vaiga sviedros strādājuši, lai samazinātu obligātā iepirkuma komponenti, bet reāli mēs redzam tūkstošiem saimniecību un uzņēmēju, kuri no šī gada sākuma mums uzrāda būtiskus rēķinu pieaugumus. OIK jautājums pats par sevi tautai ir ļoti ass un sāpīgs. Kāpēc vispār mums ir jāmaksā septītais augstākais OIK maksājums Eiropā? Padomājiet - nabadzīgās Latvijas cilvēki maksā 50 reizes vairāk nekā tāda bagāta valsts kā Zviedrija! Un tas ir situācijā, kad Latvija ir teju pirmajā trijniekā Eiropā tā īpatsvara ziņā, kādu kopējā enerģijas patēriņā sastāda no atjaunojamiem energoresursiem saražotais! Kopumā divas trešdaļas Latvijas ekspertu šīs valdības ekoenergopolitiku atzīmē kā nesekmīgu.
Ja tāds ir jūsu darba rezultāts, varbūt tautai un valstij būtu izdevīgāk un mierīgāk, ja jūs kādu brīdi nestrādātu?
Tāpat tieši jūsu pēdējo divu darba gadu laikā ir ievērojami krities mūsu valsts globālās konkurētspējas indekss. Pēdējo četru gadu laikā principā nav mainījusies arī situācija Latgalē, kurai krīzes gadi tā arī nekad nav beigušies. Teiksiet - Latgales reģionā ir nodibināta speciālā ekonomiskā zona? Vai esat kāds arī saskaitījis un kopumā izpētījis, vai tā vispār nes kādu ekonomisko labumu reģionam vai mūsu valstij?
Un visbeidzot pēdējā nagla, ko varu piedāvāt, ir biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” konstatētais fakts, ka šī valdība paklusām veikusi izmaiņas Nacionālajā attīstības plānā un transporta politikas pamatnostādnēs, samazinot skaitļus, lai tādējādi leģitimizētu šīs un iepriekšējās valdības neizdarības. Šobrīd arī pēc jūsu ziņojuma tā arī nav skaidrs, kas šajos pāris nākamajos gados notiks ar milzīgo finanšu bedri ceļu būvē.
Nevaru atturēties pajautāt: vai jūs, kungi, kas esat tur augšā, esat bijuši ārā no saviem limuzīniem un pilīm? Jūs vispār vēl esat saskarē ar tautu un cilvēkiem? Vismaz Facebook taču jums ir? Kā jūs vispār varat atļauties tā, tik atklāti, no tribīnes, no televizoru ekrāniem un publikācijās pašapmierināti stāstīt, cik mūsu valstī viss ir labi un kārtībā? Un tāpēc nav brīnums, ka mūsu valstī par pilsoniski aktīvu var uzskatīt tikai katru desmito iedzīvotāju. Vai tas nav tāpēc, ka katrs desmitais pie mums strādā valsts sektorā?
Kādu, jūsuprāt, pilsonisko apziņu un lepnumu mēs savā tautā varam sasniegt un vairot ar šādiem pēdējo mēnešu, pēdējo dienu skandāliem un publiskās telpas satricinājumiem pat starptautiskā mērogā? Kā gan var teikt, ka “viss kārtībā”, ja tiek ieviestas masu nemieru novēršanas vienības pat reģionos? Piedodiet par manu tiešumu, bet šis valdības galvas ziņojums ir vienkārši klajš mēģinājums uzbužināt savas neesošās spalvas. Nevietā un nelaikā!
Pateicos. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Straujumas kundze, vai jums debatēm pietiktu ar četrām minūtēm? (Starpsauciens: “Nē!”; dep. L.Straujuma: “Jā!”) Ja tiešām pietiek ar četrām minūtēm, tad turpinām debates.
Vārds deputātei Laimdotai Straujumai.
L.Straujuma (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Ministri! Deputāti! Kolēģi!
Paldies premjeram par divu gadu darba analīzi, bet es šodien, šajā satrauktajā laikā, gribu runāt par zinātni. Un vispirms es gribu pateikt lielu paldies un vislielāko cieņu izteikt izglītības un zinātnes ministram Šadurska kungam, kurš neapstājoties iet uz priekšu ar tiešām kvalitatīvām reformām. Patiešām kvalitatīvām reformām. Visu cieņu!
Es jau esmu kādreiz teikusi, mīļie kolēģi, ka katrs no mums, no mūsu diviem miljoniem, septiņos miljardos nepazudīs tikai tad, ja mēs būsim gudri, gudrāki nekā esam šodien. Katrs no mums.
Un, ja paskatāmies, kur mēs esam globālajā inovāciju indeksā, tad redzam, ka ierindojamies šobrīd tikai 33.vietā. Mēs nesasniedzam to finansējuma līmeni, kas ir paredzēts Nacionālajā attīstības plānā. OECD mums norāda, ka mūsu attīstību traucē tieši zinātnes finansējuma nepietiekamība.
Man šodien ir vieglāk, jo deputāts Einārs Cilinskis jau runāja par jautājumu, ar kuru mēs jau vairāk nekā pusgadu strādājam Ilgtspējīgas attīstības komisijā, tas ir, par zinātnes un inovāciju fonda izveidi. Mēs strādājam kopā ar mūsu universitātēm, ar zinātniekiem, arī ar biznesa pārstāvjiem. Un tāpēc mūsu komisija aicina...
Pēc kāda laika aizmirsīsies visas šīs nedienas ar bankām... Valdībai, gatavojot 2019.gada budžetu, kā prioritāte jāizvirza zinātne un augstskolas un jāatvēl nauda zinātnes un inovāciju fondam.
Mēs esam izpētījuši zinātnes un inovāciju fondus, kas darbojas citās valstīs. Un visās valstīs, kas labklājības indeksa ziņā ir pirmajā septītniekā, piemēram, Dānijā, Somijā, Nīderlandē, Zviedrijā, ir izveidoti inovāciju un zinātnes fondi, ir izveidotas talantu pilsētas, zinātnes ielejas. Kāpēc lai mēs to neizdarītu?
Kolēģi valdībā un Saeimā! Kučinska kungs! Ceru, ka, gatavojot nākamā gada budžetu, zinātnei un inovācijām atradīsies papildu nauda.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies Straujumas kundzei.
Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Godātie kolēģi! Aicinu visus pulksten 10.35 uz Latvijas Tautas saimes grāmatas atvēršanas pasākumu Saeimas Lielajā vestibilā. Šī grāmata ir veltījums Latvijas valsts simtgadei, un ir iespēja atstāt arī savus vārdus un veltījumus.
Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Ringolds Balodis, Raivis Dzintars, Andrejs Judins, Andrejs Klementjevs... Klementjeva kungs! Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Atis Lejiņš, Ingmārs Līdaka, Romualds Ražuks, Valdis Skujiņš, Edvards Smiltēns, Veiko Spolītis, Silvija Šimfa, Edvīns Šnore un Jānis Vucāns.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - Ministru prezidenta Māra Kučinska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Ivaram Brīveram.
I.Brīvers (LRA).
Labdien, dāmas un kungi! Premjerministrs šodien ziņojumā tomēr pieminēja tādu lietu kā reģionu problēmas, sakot, ka Rīga nav vis dūre, bet gan atvērta plauksta. Varbūt tomēr ir vēl arī trešais variants - Rīga ir piga, ko Rīgas kungi rāda reģioniem.
Kučinska kungs teica arī to, ka reģionu mērķis ir dot darbaspēku Rīgai un Pierīgai, un tam es nevaru piekrist, taču tā tas notiek. Viņš minēja arī to, ka pieci procenti - iekšzemes kopprodukta ikgadējais pieaugums... ka tas ir vienīgais ceļš, kā attīstīt reģionus, taču ziņojumā nekur nav redzams, kāda ir bijusi ekonomiskā izaugsme reģionos.
Latvijā kopumā 2017.gadā tā esot bijusi 4,5 procenti. Vai tāda tā bija arī Kurzemē, Vidzemē, Latgalē? Šādu datu man nav, taču man ir citi dati.
Iedzīvotāju skaits. 2017.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, Latvijā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par astoņiem procentiem. Rīgā tas ir samazinājies par 4,8 procentiem, Pierīgā - par 2,4 procentiem, taču Zemgalē - par 10 procentiem, Kurzemē - par 11,8 procentiem, Vidzemē - par 12,1 procentu, Latgalē - par 14 procentiem.
Man teiks, ka tā nav, kā saka, šīs valdības vaina, tāpēc ka šī valdība sāka darboties tikai 2016.gada janvārī. Nu tad paskatīsimies šos statistikas datus par pēdējiem diviem gadiem! 2016.gadā Latvijā kopumā par 0,1 procentu samazinājies iedzīvotāju skaits, apmēram tikpat arī 2017.gadā. Taču 2016.gadā Zemgalē - par 1,2 procentiem, Kurzemē - par 1,4 procentiem, Vidzemē - par 1,5 procentiem, Latgalē - par 1,8 procentiem. Viena gada laikā! Nu tad droši vien iedzīvotāji vēl nesajūt šīs valdības darbības pozitīvās sekas, jūs teiksiet.
Kā bija 2017.gadā? Un šeit visi šie skaitļi ir lielāki, ja mēs skatāmies ne tikai uz relatīviem, bet arī uz absolūtiem skaitļiem. Zemgalē tātad mīnus 1,6 procenti pret 1,2 procentiem 2016.gadā, Kurzemē - mīnus 1,9 procenti, Vidzemē - mīnus 2,1 procents, Latgalē - mīnus 2,3 procenti, kas absolūtos skaitļos ir 6327 cilvēki. Vārdu sakot, gada laikā ir pazudusi apmēram tāda pilsēta kā Balvi.
Oponējot premjerministram, apgalvošu, ka ekonomikas izaugsme nav vienīgais ceļš reģionu attīstībai - drīzāk otrādi. Īstais ceļš reģionu attīstībai ir infrastruktūras attīstība vai vismaz tās saglabāšana. Taču - vai var saglabāt infrastruktūru, ja iedzīvotāji bēg prom? Skolas jāslēdz, ceļus nav vērts remontēt.
Redziet! Tā ka diemžēl es gribu secināt, ka šis stāsts, ka Latvija pamazām iztukšojas... Lūk! Un tātad... Jā, protams... Ko tur darīt? Lūk, Latgale varbūt ir sevišķi spilgts piemērs.
Pagājušā gada decembrī es biju Latgalē.
Rīgas kungi daudzkārt teikuši, ka Latgalē tur tādi mazattīstīti cilvēki dzīvojot. Redziet, man, klausoties, ko Latgales cilvēki runāja, likās, ka viņi ir vismaz tikpat attīstīti un zinoši kā tie Rīgas kungi. Un, ja es tur būtu sācis runāt par inovāciju fondu vai tehnoloģiju attīstības programmām vai struktūrreformām, visticamāk, es Rīgā būtu atgriezies ar zilu aci. Tāpēc klausījos, ko viņi stāsta. Lūk!
Labi, es tagad laika trūkuma dēļ varbūt visu neuzskaitīšu, bet katrā ziņā viņu izteiktās... Viens pavisam acīmredzams secinājums. Sak, jūs te Rīgā, Pierīgā, lai aizvestu nocirstos kokus uz Rīgas ostu... parēķiniet, kādas jums ir izmaksas un kādas mums ir izmaksas, ja mēs tos no Latgales vedam.
Par obligātā iepirkuma komponenti. To, ko viņi teica, es no šīs tribīnes baidos atkārtot.
Nu lūk, vārdu sakot, tā ir tā lieta...
Labi, es neprasīšu papildu divas minūtes. Ļoti īsi. Otrs, ko es gribu pateikt. Ir tāda lieta kā demogrāfiskā piramīda. Paskatieties, kas ar to noticis! Varbūt pēc 50 gadiem cilvēki teiks, ka laikam karš te ir bijis. Tāds robs miera laikā nerodas. Tie cilvēki, kuri ir dzimuši gadsimtu mijā... tur ir bedre, lūk.
Pabeidzot es gribu novēlēt saules mūžu Latvijai, ko es arī daru, un piebilst, ka Latvija ir ne tikai ģeogrāfiska vieta, bet arī valsts un tauta, kas šeit dzīvo. Un, ja nebūs latviešu tautas, nebūs arī Latvijas. Aicinu to nepieļaut.
Saules mūžu Latvijai! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezident! Ministri! Cienījamie klātesošie! Ļoti centos rūpīgi izlasīt šo ikgadējo ziņojumu par padarīto. Un atzīšos - kārtējo reizi mani nekas tajā nepārsteidz, līdzīgi kā iepriekšējo gadu atskaitēs. Ja izlasa un, kopā ņemot, pacenšas saprast līdz galam visas jomas, liekas, ka viss rit normāli, viss ir paredzēts. Protams, ir kaut kādi sīkumi, kam jāpievērš uzmanība, un mēs to noteikti darīsim.
Viss ir runāts nākotnes formā - tad būšot labāk, tad būšot labāk. Protams, daudz kas likās loģisks un saprotams, un arī atbalstāms. Diemžēl to nevar attiecināt uz manu nozari - izglītību un kultūru. Šajās nedaudzajās minūtēs ir ārkārtīgi smagi un grūti skrupulozi pateikt savu viedokli. Tāpēc es mēģināšu runāt par lietām saīsinātā veidā.
Ir pagājuši 27 neatkarības gadi, bet ikdienā dzirdam, ka izglītībā nekas nav sakārtots pilnībā. Viss atrisināšoties ar jauno izglītības standartu un programmu manā nozarē. Eiropas fonda piešķirtie līdzekļi: trīs miljoni eiro e-skolai, trīs miljoni pirmsskolas restrukturizācijai, 3,5 miljoni eiro profesionālo skolu tīkla sakārtošanai... Tagad tiek tērēti 34 miljoni jaunā standarta un satura izstrādei. Četri miljoni plus vēl valsts finansējums - kopumā tuvu pie astoņiem miljoniem - tiks paredzēti skolotāju un valsts valodas kvalitātes paaugstināšanai, lai varētu ar 2021.gadu kārtot eksāmenus valsts valodā.
Ļoti vēlējos ziņojumā uzzināt jūsu, Ministru prezident, viedokli, pirmkārt, par Izglītības un zinātnes ministrijas departamentos, dienestos un centrā strādājošo ierēdņu darba profesionālo vērtējumu. Vai iztērētie līdzekļi - 50 miljoni - un ierēdņiem izmaksātās dāsnās algas par projektu vadīšanu ir devušas iecerēto?
Otrkārt. Vai nevajadzētu izglītības reformu sākt ar pašas ministrijas reformu?
Treškārt. Kāpēc valsts subsidētajos masu medijos ļoti skopi vai vispār nemaz netiek atspoguļoti visi Saeimas komisijā un šeit, no tribīnes, teiktie citi viedokļi? Tos vienkārši neatspoguļo, un tautai rodas priekšstats, ka vienīgais labais ir tas, ko taisa koalīcijas partijas.
Tagad par ziņojumu nedaudz konkrētāk.
Pirmkārt. 16.lappusē jūs rakstāt, ka Valsts pārvaldes reformu plāns paredz paaugstināt valsts pārvaldes cilvēkresursu kvalitāti.
IZM Izglītības kvalitātes valsts dienesta ierindas darbiniekam, referentam ar maģistra, doktora grādu, mēneša alga ir 680 eiro, uz rokas - 534. Vai vispār var prasīt kādu kvalitāti no šī darbinieka?
Otrkārt. 23.lappusē jūs rakstāt: “Ir pabeigta profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu reorganizācija, divu gadu laikā izveidojot piecus profesionālās izglītības kompetenču centrus (divi Rīgā, viens - Ventspilī, Daugavpilī, Liepājā) un nodrošinot to materiālās bāzes uzlabošanu.” Man ir jautājums: kāpēc Zemgales novadā šāda centra nav, bet Rīgā ir divi?
Treškārt. Jūsu ziņojums ir datēts ar 2018.gada februāri, bet jūs rakstāt: “2017.gadā noslēgsies...” Vai tad nākamais būs 2017.gads? Man šķiet, ka tas ir jau beidzies pirms pusotra mēneša!
Ceturtkārt. “Pieņemts pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim [..]” - tā jums ir tajā ziņojumā rakstīts. Varbūt ministrs jums ir nepareizi uzrakstījis. Un tas būs 900 eiro! 3.lappusē jūsu ziņojumā ir rakstīts, ka vidējā alga 2017.gada trešajā ceturksnī ir 925 eiro un jau tuvākajā laikā pārsniegs tūkstoti. Un rodas jautājums - cik tad jūs plānojat skolotājiem pēc trim gadiem? Vai tas nav nihilisms attiecībā pret cilvēkiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību un gatavo mūsu triecienmaiņu, kas mainīs Latvijā visu, kas vien ir jāmaina?
Piektkārt. Lai veidotu talantus, “nepieciešams īstenot”... Es gribētu tur izlasīt: “Mēs beidzot veiksim pasākumus talantīgo skolēnu spēju attīstīšanai.” Nē! Jūs rakstāt “nepieciešams īstenot”. Bet varbūt nav jāīsteno, varbūt nav nepieciešams?
Kaut 80 pasaules zinātnieki, neirologi un psihologi, muzicēšanu atzīst par vislabāko līdzekli skolēnu spēju, augstāko domāšanas prasmju attīstīšanā, šķiet, mūzikas nozares speciālistiem vēl ilgi nāksies jūs visus, sabiedrību, pārliecināt šajā jautājumā. Ka muzicēšana ir tikai izklaide - mēs pret to cīnāmies. Jūs taču nesaprotat, ka skolā jāuzlabo viens priekšmets, kas tiek nepārtraukti gremdēts!
Visiem klātesošajiem deputātiem un sevišķi izglītības un zinātnes ministram derētu iepazīties ar nozares praktiķu, pedagogu kritiski teikto par kompetenču pieejā balstītas vispārējās izglītības projekta mīnusiem un kļūdām. Ja projektu ieviesīs bez korekcijām, tad būs - nacionāļi, paklausieties! - latviešu valodas statusa pazeminājums. Jūs cīnāties par latviešu valodu, taču no galvenā mācību priekšmeta tā kļūs tikai par vienu no apgūstamajām valodām, jo statusā pielīdzināta svešvalodām.
Tālāk. Voluntāra mācību priekšmetu pārbīdīšana mācību jomās. Piemēram, literatūra, kas agrāk bija kopā ar latviešu valodu, pievienota mākslām, datorika pievienota tehnoloģijām, nevis matemātikai, kā tas ir normālās, attīstītās valstīs.
Mācību priekšmeti - kultūras izpratne un drāma. Līdz to ieviešanai nebūs sagatavoti nedz skolotāji, nedz mācību saturs.
Es varētu vēl un vēl runāt tieši par saturu, kas ir ārkārtīgi svarīgs, lai normāli...
Sēdes vadītāja. Platpera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies. Jūs varat lūgt vēl papildu...
A.Platpers. Atcerieties!... Jā. Pabeidzot - vienu teikumu.
Eksperiments ar visu valsts izglītības sistēmu nav pieļaujams. Un labāk pacīnieties ar savu skapīti, kurā ir salikti lieli līdzekļi, kurus jūs lietojat!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, Ministru prezidenta kungs!
Protams, šodien var runāt arī par to, ka Ministru prezidenta kungs ir vainīgs pie tā, ka ārā ir 15 grādu sals. To var darīt, un, iespējams, arī tur ir Kučinska kungs vainīgs.
Bet tas, ko es gribu jums, Kučinska kungs, teikt... Redziet, tā situācija patiesībā ir briesmīga. Jūs iesākāt savu ziņojumu ar to, kas Latvijā ir noticis pēdējās nedēļas laikā.
Es uzskatu, ka jūsu pienākums, Kučinska kungs, ir pēc iespējas ātrāk sasaukt preses konferenci. Jums ir vesela piāristu komanda. Paņemiet Aizsardzības ministrijas, paņemiet Ārlietu ministrijas, paņemiet savus piāristus. Sasauciet preses konferenci - starptautisku preses konferenci ar tulkiem angļu valodā, nopērciet kaut vai CNN reklāmas laiku un dodiet savu paziņojumu par to, kas valstī ir noticis pēdējās nedēļas laikā.
Cilvēki ir neziņā, cilvēki nesaprot, kas notiek. Un neziņa rada tikai un vienīgi baumas. Šajā baumu mākonī mēs visi šobrīd dzīvojam, un nevienam nav informācijas.
Bet jūs, Kučinska kungs, esat viena no pamanāmākajām sejām starptautiskajā arēnā. Mūsu vārds ir nenormāli iedragāts. Tas būs veselas paaudzes laiks, kamēr mēs to dabūsim atpakaļ. Tas, kas šobrīd ir noticis...
Ja mēs vienkāršiem vārdiem runājam, tad padomājiet, kāds kokteilis no tā sanāk. Ceturtdien par pusmiljonu tiek izlaists Sprūds. Piektdien tiek iesēdināts Martinsons. Sestdien tiek iesēdināts Rimšēvičs. ABLV banka, un tas viss kopā... Cilvēki domā: “Ak Dievs! Kur es dzīvoju?! Kāpēc man nav nekādas informācijas par to?”
Prezidents iznāk vakardien ārā un pasaka absolūti neko.
Kučinska kungs, lūdzu, sasauciet preses konferenci un pasakiet Latvijas iedzīvotājiem un visai starptautiskajai arēnai, kas ir noticis. Un sargājiet mūsu Latvijas tēlu! Tā ir vitāli ļoti svarīga lieta. Šāda degradācija mūsu tēlam vēl nav bijusi. Jums tas ir jāizdara, tas ir jūsu pienākums - tagad to izdarīt.
Un te nav vairs jābūt kaut kādiem partiju kariem, kurš te ir “par”, “pret” vai kā tamlīdzīgi. Šis ir mūsu valsts tēls starptautiskajā arēnā. To izlabot no šīs tribīnes nevar. To var izdarīt tikai un vienīgi augstākajā ešelonā, un tas ir jādara jums, Kučinska kungs, jo Vējoņa kungs to nemācēja vakar izdarīt. Tas ir tas, uz ko es jūs aicinu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Dižais domātājs Vinnijs Pūks - atsevišķās auditorijās viņu var saukt par dižo domātāju... Tātad dižais domātājs Vinnijs Pūks ir teicis: “Vajag darīt tā, kā vajag darīt, bet darīt tā, kā nevajag darīt, nevajag.”
Pirmām kārtām to var attiecināt uz šīs diskusijas ietvaru. Manuprāt, tas ir pilnīgi absurds! Iedomājieties: valdība ir strādājusi veselu gadu. Diskusijas formāts ir kāds? Piecas minūtes! Deputāti ne vairāk kā piecas minūtes diskutē par to, ko valdība ir darījusi veselu gadu! Manuprāt, tā ir pilnīga Saeimas darba profanācija.
Ar šādu attieksmi mēs uzskatāmi parādām, cik Latvija ir demokrātiska republika un kāda vieta šinī demokrātiskajā republikā ir parlamentam. Gandrīz nulle! Mēs pat ārpolitikas debatēs, kas ir par neko, diskutējām 10 minūtes. Jums, kolēģi, tas nešķiet absurdi? Man liekas, tā ir nopietna viela pārdomām un izmaiņām Kārtības rullī.
Ja mēs runājam par valdības darbu... Kučinska kungs, jūs teicāt: Latvija attīstīsies. Tik tiešām, Latvija attīstīsies, bet tikai - kā? Ja jūs nevarat atbildēt uz to... Ja jums nav risinājuma sagaidāmajai darbaspēka tirgus krīzei, ja jūs to nevarat pateikt, tad tā ir viena lieta, kas liek nopietni aizdomāties par to, kā mēs attīstīsimies. Ja jūs joprojām nevarat pateikt, kā mēs ekonomiku padarīsim inovatīvāku, jo mums joprojām nav savas nacionālās inovāciju sistēmas, tad Latvijas attīstība, par kuru jūs runājāt... Tas ir apmēram tāpat kā braukt ar ledus gabalu pavasarī pa straumi uz leju. It kā viss notiek. Lieliski! Straume mūs nes, mēs it kā virzāmies uz priekšu, kļūst aizvien siltāks. Bet patiesībā ledus gabals kūst... Un, ja mēs nepagūsim sagatavot savu jauno laivu, šo savu jauno ekonomiku, kas balstīta uz inovatīviem pamatiem, uz zināšanu ekonomiku, tad - atvainojiet! - šāda Latvijas attīstība, uz kuru jūs vedat... tas ved mūsu valsti un arī mūsu tautu uz iznīcību. Uz nabadzību un uz iznīcību. Diemžēl. Jo globālā pasaulē labklājību varēs nodrošināt tikai tie, kuri spēs šeit izveidot zināšanu ekonomiku. Tā ir jaunā ekonomikas paradigma, kas ir atnākusi... Savulaik tā bija ar rūpniecību. Tās, kuras spēja industrializēties, kļuva par labklājības valstīm, bet kuras joprojām domāja, ka lauksaimniecība un leknas zemes ir pats galvenais, ar ko var pelnīt, aizgāja nebūtībā. Tātad notiek analoģiska situācija. Jūs secinājumus neizdarāt.
Piecās minūtēs gandrīz neko nevar pateikt, bet pāris lietu es gribu pieminēt par autoceļiem. Tūlīt sāksies pavasaris, būs lielas problēmas. Jūs neesat atbildējuši, kā tad 2019.gadā atradīs tos trūkstošos 60 miljonus. Mēs zinām, ka tur nāk kādi 20-30... Bet Eiropas struktūrfondu līdzekļi aiziet daudz vairāk prom... 2020.gadā vispār iestāsies vakars uz ezera! Kāpēc tas tiek noklusēts? Nāciet un pasakiet, kā jūs to risināsiet! Kā šos mīnus 200 miljonus mēs dabūsim atpakaļ?
Par e-veselību. Jūs stāstāt, ka jūs to sakārtosiet. Bet, atvainojiet, ja jūs joprojām nevarat pateikt, kas par ko ir atbildīgs un kas nav īsti kārtībā, tad kādas ir cerības, ka tālāk kaut kas mainīsies? Kāpēc jūs joprojām neesat uztaisījuši neatkarīgu kompetentu auditu par šo e-veselību? Kāpēc jūs vairāties to darīt? Tas viss liecina par to, ka vienkārši gatavojas kārtējā afēra par nākamajiem 10 miljoniem e-veselībai.
Un, protams, atlikušajā laikā es nevaru nepieskarties enerģētikai. (Starpsauciens: “Mēs jau to gaidījām!”) Ziņojumā jūs varonīgi pieminat kā vienu no saviem panākumiem to, ka ir nopirkts Conexus. Bet kāpēc jūs joprojām no sabiedrības slēpjat, par kādu naudu tas ir izdarīts, cik mēs esam samaksājuši? Tas joprojām tiek slēpts. Un tas liek domāt, ka tā ir vēl viena kārtējā... “Citadeles” gadījumam līdzīga afēra, kad par sabiedrības naudu tiek glābti esošie... nu jau bijušie Conexus akcionāri no sarūkoša biznesa. Vienīgais, kas bija gatavs šīs akcijas nopirkt par tādu summu, - tā bija valsts. Un tādējādi rūpes bija nevis par valsts un sabiedrības interesēm, bet par šo akcionāru interesēm.
Otra lieta, protams, ir OIK reforma... Tas, kas notiek ar OIK. Jau tad, kad jūs pirms diviem gadiem šeit bijāt... kad jūs pieņēmāt šo visu, es jūs no šīs tribīnes brīdināju, ar ko tas viss beigsies un kāpēc vispār šī reforma tiek īstenota. Proti, tā tika īstenota vienas šauras grupas interesēs - uz visu pārējo rēķina. Un es jūs brīdināju par to, ka, tiklīdz šie pārējie sapratīs, kas ir noticis, viņi nāks un vilks šo deķīti uz savu pusi, un mēģinās iestāstīt, ka tagad atkal kaut kas ir jāmaina. Un tas arī ir noticis - tagad ir atnākuši zemnieki un velk savu deķīti... Un, protams, tas risinājums, kas tiek piedāvāts... Šeit jau risinājuma nav, tiek vienkārši piedāvāts tagad atkal no vieniem pleciem pārlikt uz citiem pleciem. Nu, un kas tad būs nākamie? Labi, nākamie būs citi uzņēmēji, kas atkal atnāks un teiks: “Tagad tas uz mūsu rēķina tiek risināts!” Un beigās būs tāpat kā ar visām reformām: tas, kas par to visu samaksās, būs cilvēks vienkāršais.
Sēdes vadītāja. Zariņa kungs?
I.Zariņš. Es turpināšu ar savām divām minūtēm.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi par abu debašu laiku apvienošanu? (Starpsaucieni: “Nav! Lai runā!”) Nav! (Dep. A.Bērziņš: “Lai runā, man viņš patīk!”)
I.Zariņš. Jā? Paldies.
Nu, lūk! Un rezultāts būs tas, par ko es jūs, kolēģi, tagad jau atkal brīdinu: sabiedrībai nāksies par to samaksāt.
Mums tiek solīts... Ar OIK reformu notiek nopietna cīņa... Atgādināšu, kas rakstīts valdības ziņojumā: lai novērstu negodprātīgu rīcību OIK nozarē, 2018.gadā tiek pilnveidots normatīvais regulējums komersantu uzraudzības pastiprināšanai, kā arī tiks turpināts OIK staciju audits.
Premjerministra kungs! Jūs vispār esat redzējuši tos grozījumus? Ja gribat, es jums pateikšu vienu no priekšlikumiem. Šajos grozījumos tiek paredzēts, ka komersants turpmāk varēs trīs reizes tikt pieķerts, pirms viņam tiks atņemta šī OIK atļauja. Piecu gadu laikā - trīs reizes! Tātad viņš var turpināt nedarīt, bet mēs viņam turpināsim maksāt. Un tikai tad, ja mēs viņu pieķeram... pat tad viņam tiek dota iespēja un viņš vēl var turpināt to visu darīt. Trīs reizes ir jāpieķer piecu gadu laikā.
Un, ja mēs paskatāmies, kā ir ar pārbaudēm, tad redzam, ka šīs 39 stacijas jau vairāk nekā piecus mēnešus tiek pārbaudītas. Pavisam ir 400 staciju. Piecos gados vispār pat vienu reizi nevar tās pārbaudīt. Tas nozīmē, ka īstenībā tiek veidots normatīvais regulējums, lai nevis novērstu negodprātīgas rīcības, bet lai nodrošinātu vēl turpmākas negodprātīgas rīcības šinī nozarē.
Premjerministra kungs! Vai jums tiešām nav neviena ministra, ko varētu iecelt par ekonomikas ministru, kurš kaut ko saprot no enerģētikas un var sakārtot šo nozari? Ja jums tāda cilvēka nav, es to varu izdarīt!
Premjerministra kungs! Mēneša laikā, es jums apsolu, es atrisināšu OIK afēras stāstu (un tad jūs varēsiet tālāk atkal ļurināt savā mierīgajā garā un darīt to, kas tur notiek), ja jums tik tiešām rūp to atrisināt, nevis turpināt piesegt šo afēru. Šī afēra ir elementāri atrisināma, vienkārši vajag kādam nākt un rīkoties sabiedrības interesēs, nevis savu sponsoru un “tumbočku” interesēs.
Es aicinu jūs nopietni par to padomāt.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Astrīdai Harju.
A.Harju (VIENOTĪBA).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Premjera kungs! Ministri! Godātā Saeima!
Vispirms par valdības ziņojumu. Kā vienmēr, ziņojumam ir divas daļas. Viena no tām ir kritiskā daļa, kurai vislielākais laika posms veltīts, un otra daļa ir tā, kas atzinīgi novērtē to, kas ir uzsākts, padarīts un tiek virzīts uz priekšu. Varu teikt no sava skatījuma un arī no to cilvēku skatījuma, kuri dzīvo reģionos, ka reformas vairākās frontēs no sākuma vienmēr nes ciešanas, bet pēc tam veido attīstību.
Ja runājam par izglītības reformu, tad tie progresīvie pašvaldību vadītāji, kuri redz lietas kopsakarībā, saprot, ka skolu optimizācija faktiski ir neizbēgama, jo mums vienkārši nav skolēnu. Un, ja mēs zinām, ka mums trīs reizes samazinās skolēnu skaits, bet skolu tīkls paliek esošajā līmenī, tad kaut kas nav kārtībā jau ar mūsu mājām.
Runājot par sešgadīgo bērnu mācīšanos 1.klasē. Faktiski man ir lūgums, lai ministrija atrod līdzekļus, līdzīgi kā Finanšu ministrija atrada līdzekļus, lai reklamētu nodokļu reformu, un skaidro, kā ir plānots uzsākt sešgadīgo bērnu mācības 1.klasē. Ka būtiski tas neatšķirsies no bērnudārza formas (Starpsauciens: “Ūja, ūja!”), ka būs skolotājs un skolotāja palīgs, ka bērns tur līdz pulksten pieciem atradīsies un, ja vēlēsies, būs gulēšanas režīms. Tās lietas ir pārrunājamas un stāstāmas.
Bet tagad es pievērsīšos ļoti sāpīgai tēmai, par kuru Zariņa kungs Pieprasījumu komisijā - nu jau, es nepateikšu, cik mēnešus - runā. Un tas ir saistībā ar OIK sistēmu. Tā kā esmu arī Pieprasījumu komisijā, lai varētu šo jautājumu izprast, esmu centusies iedziļināties un arī kontaktēties ar personām, kuras šādu uzņēmējdarbību veic. Varu teikt to, ka Saeimai kopumā būtu jāuzņemas atbildība. Jo zaļās enerģijas stratēģiju aizsāka deviņdesmito gadu vidū. Bet 2005.gada 5.maijā Saeima pieņēma lēmumu, pieņēma Elektroenerģijas tirgus likumu, kurā tika iestrādātas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas. Un tika iekļauta norma, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksas, kas radušās publiskajam tirgotājam, iepērkot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai maksājot garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Tātad no 2005.gada uz šīs bāzes ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuri, protams, laika gaitā ir mainījušies. No 2005.gada Ekonomikas ministriju ir vadījuši 10 ministri. Jūs prasāt ministra maiņu. Kur paliek pēctecība? Kur paliek iestrādnes? Jo līdz ar ministru mēdz aiziet arī departamenta cilvēki. Tas bija pēdējais apliecinājums... Kad 2016.gada februārī darbu uzsāka esošais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, Enerģijas tirgus un infrastruktūras departaments faktiski bija iztukšots. Cik resursu ir nepieciešams, lai šādu departamentu atjaunotu ar darbiniekiem? Protams, šie Ministru kabineta 2005.gada noteikumi noteica...
Es varu turpināt vēl divas minūtes?
Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst? (Starpsauciens: “Lai runā!”)
A.Harju. Noteikumi noteica, ka tiem, kuri šo atjaunojamo enerģiju arī ražo, iepirkuma cena divas reizes pārsniedz tirgus cenu, proti, pārējo tirgotāju cenu. Līdz ar to tie bija OIK maksājumi. Tie dalījās divās daļās: bija valsts atbalsts, un bija patērētājiem jānosedz otra daļa. Valsts atbalstu noņēma, un viss palika uz patērētājiem. Ministru kabineta noteikumi tika izstrādāti... Mēs visi varam paskatīties valdības un ministrus, kas to izdarīja un paspēja demisionēt. Pēdējās divās dienās... Pieņēma Ministru kabineta noteikumus, kuri bija labvēlīgi šīs zaļās enerģijas ražotājiem; kuri nenoteica aizbraukt un faktiski uz vietas pārbaudīt šīs stacijas; kuri atļāva divkāršu tarifu šīm stacijām desmit gadus no pieņemšanas brīža, un pēc tam nākamos desmit gadus - jau ar nedaudz mazāku atbalstu OIK sistēmā...
Līdz ar to šī valdība... un ministrs ir uzņēmies sakārtot OIK sistēmu, kas nav vienkārši. Mēs visi dzīvojam pēc tiesiskās paļāvības principa, mēs dzīvojam tiesiskā valstī. Šobrīd notiek audits. Tātad kontroles grupa strādā, lai auditētu OIK sistēmu pēc jēgas un būtības. Notiek arī iekšējais departamenta audits par lēmumu likumību. Un šobrīd 39 riskantās stacijas tiek auditētas. Astoņām jau ir anulētas licences. Februāra beigās būs ziņojums par šo auditu. Šobrīd notiek OIK sistēmas sakārtošana. Bet šī ažiotāža... Ir tāda sajūta, ka kāds grib pieturēt un bremzēt, tikai - kā interesēs? Ne vairs sabiedrības.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ministru prezidenta kungs! Cienījamie ministri! Kolēģi!
Visu valdības ziņojumu, protams, nav iespējams izdiskutēt. Es vēlos pievērst uzmanību tikai vienai lapaspusei un vienam ziņojumā esošam punktam. Tas ir ceturtais punkts, kurš runā par reformu izglītības jomā.
Es saprotu, ka katrs ziņotājs vienmēr sabiedrībai grib pasniegt savas darbības labo pusi, un arī šajā ziņojumā divos teikumos ir pausts slavinājums uzsāktajai izglītības iestāžu reformai. Ar to arī visa analīze ir beigusies. Saprotu, ka vienā ziņojumā laikam visu sarakstīt nav iespējams, it īpaši to, kas varbūt ir radījis problēmas. Man liekas, ka, veicot šādu reformu... un, iespējams, arī citās jomās... Īstenībā valdībai ir viena liela problēma. Un, manuprāt, tā problēma ir daudzos jautājumos. Proti, katrs jautājums tiek risināts šauri, šī viena jautājuma kontekstā, nerisinot valstī jautājumu kompleksi jeb sistēmiski.
Man liekas, ka šīs izglītības iestāžu reformas jeb optimizācijas plāns ir balstīts uz mehāniski saskaitītiem skaitļiem, un pateikts, ka mēs tādā veidā ietaupīsim valsts izdalīto finansējumu valsts budžetā tik šauri izprastai jomai, proti, tikai kā nodrošināt mācību procesu.
Publiski tiek pateikts lozungs, ka tas viss ir vērsts uz izglītības kvalitātes uzlabošanu. Bet liekas, ka izglītības kvalitāte slēpjas ne jau lielajās skolās jeb inkubatoros. Atskatieties uz Latvijas vēsturi pagājušā gadsimta divdesmitajos, trīsdesmitajos gados, - cik liels bija skolu skaits toreiz uz cik daudziem bērniem, un kāds līmenis izglītības jomā Latvijā tika sasniegts Eiropas valstu vidū!
Ja mēs paskatāmies Izglītības un zinātnes ministrijas statistiku, tad redzam, ka pēdējo deviņu gadu laikā ir slēgtas 104 skolas. Sakiet, lūdzu, kādā caurā maisā pazūd tie budžeta līdzekļi, kas bija atvēlēti šo skolu uzturēšanai? 104 skolas! Šobrīd ir palikušas 763. Tas nozīmē, ka visu laiku pumpējam un pumpējam izglītībā naudiņu, skolas slēdzam, bet, slēdzot skolas, tik un tā budžetā līdzekļu pietrūkst. Vai, lielas konveijertipa skolas izveidojot, mēs nodrošināsim arī personību veidošanu? Vai skolās mums vairs nav svarīga cilvēciskuma audzināšana? Vai vispār audzināšana lielajās skolās tad ir vajadzīga? Bet tas jau neesot valdības jautājums. Galvenais - nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu!
Es šeit vēlos pievērst uzmanību vienai šīs reformas aktuālai tēmai, tas ir, internātskolu likvidēšanai. O, nē! Ne likvidēšanai! Vienkārši valsts budžetā finansējums nebūs paredzēts. Lai finansē vietējās pašvaldības!
Man liekas, ne ministrs, ne valdības pārstāvji nav aizbraukuši uz internātskolām un palūkojušies, kas tur notiek, ja tiešām uzskata, ka Latvijas novados ir bagātas pašvaldības, kuras par saviem līdzekļiem var uzturēt internātskolas... Ja valdība uzskata, ka tie 2000 bērnu, kas šajā gadījumā vairs nemācīsies internātskolās, tiešām visi apmeklēs skolu un viņu ģimenes ir tādas, kas rūpēsies, lai bērni būtu paēduši, siltumā un iegūtu kaut kādu izglītību, tad, man liekas, valdība ir kaut kā maldināta. Reālā situācija ir cita!
Lauku reģionos skolas, protams, ir arī sava veida darba devējas. Ticiet vai ne - slēdzot vienu skolu, bez darba paliek 20-30 cilvēki. Pirmspensijas vecuma skolotājiem netiek piedāvāta ātrāka pensionēšanās, savukārt jaunākie skolotāji dodas uz novadu centriem vai uz lielajām pilsētām. Un tā mēs palēnītēm panāksim, ka lauki būs tukšāki un tukšāki, jo šo jauno ģimeņu bērni neies vairs lauku skolās; viņi ies pilsētas skolās. Proti, veidosim Rīgu un dažus lielos reģionus ar lielajām skolām.
Un visbeidzot. Varbūt šajā jautājumā derētu arī paskatīties, kas notiek ar valsts drošību.
Šīs skolas, kas atrodas lauku reģionos un ir tuvāk robežām, paliks tukšākas. Iedzīvotāju skaits tur kļūs mazāks, un tad “zaļie cilvēciņi” varēs droši nākt iekšā, jo lauki būs tukši. Izglītības sistēma ir viena no tām, kas tomēr to var arī mazliet piebremzēt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.
J.Urbanovičs (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Deputāti! Kolēģi!
Ir ļoti labi saprotama tā pozīcija, kādu ieņem Ministru prezidents Kučinskis un valdība. Tā ir objektīvi attaisnojama, jo problēmas, kādas būtu risināmas jebkurai valdībai, ir lielas, un radīt stabilitātes un drošības sajūtu ir ļoti svarīgi. Bet svarīgi, lai tas, ka valdība jūtas labi, nebūtu vienīgais, ko tā iedveš.
Tik tiešām, premjers Kučinskis ir visu ministru draugs un balsts un ir apmierināts ar katra ministra darbu. Un ministri tāpēc arī ir apmierināti ar Ministru prezidentu. Bet tāda apmierinātība... ir uzteicama lieta, ja tai seko arī kādi darbi.
Man gribētos, lai pēc šī ķeksīša, proti, atskaites, ziņojuma un debatēm, tomēr iestātos fāze, kad sāktu domāt, kā apmierināt to tautu, kura nebrauc un nebrauc prom. Jo, ja paklausās Kučinska kunga ziņojumu, viņš gribētu, lai Latvijā palicēji dzīvotu Eiropas vidējā labklājības līmenī. Bet ir skaidrs, ka tiem, kas netiek līdzi Eiropas vidējam līmenim, te nav ko darīt. Viņiem jābrauc prom, viss par to liecina.
OIK. OIK afēra ir ne tikai kādam izdevīga, bet ir netaisnīga pret Latvijas valsti, Latvijas Satversmi un sludinātajiem mērķiem, jo kūda cilvēkus citu pret citu. Īstais zemnieks, tā saucamais mazais zemnieks, kuram nav koģenerācijas ietaises iespēju... Un visu saražoto elektroenerģiju pārdod par dubultu... Tā nauda nenāk no kaut kādas mistiskas vietas, tā nāk no kaimiņa, kurš apmaksā pilnu rēķinu un līdz ar to uztur savu muižnieku, lielgruntnieku. Un viņam ir izvēle: vai nu braukt prom - bērni jau gandrīz ir aizbraukuši -, vai iet klaušās pie sava kaimiņa. Es domāju, ka tas ir ļoti riskants... riskanta cerība.
Tāpat ir ar medicīnas reformu. Šīs bezjēdzīgās, saputrotās e-afēras dēļ cilvēki tiek stumti ārā... Cilvēki redz, ka viņi paliek bešā, ka veselības lielkombinātos ir astoņus tūkstošus lielas un pat vēl lielākas mēnešalgas priekšniekiem tikai par to, ka viņi ir priekšnieki... nevis ārsti, bet priekšnieki - valdes priekšsēdētāji un valdes locekļi.
Un tas pats, protams, ir arī ar tā saucamajām izglītības reformām: būtībā tādā veidā tiek reaģēts, pārdalot to šauro... aizvien šaurāko rocību.
Es neticu, ka šeit, zālē, ir kāds, kas gribētu, lai valdība slikti strādā. Iespējams, ir sacensības elements, iespējams, ir greizsirdība - paniska greizsirdība, kā premjers teica. Viss ir iespējams!
Man ir gadījies redzēt dažādus valdības vadītāju modeļus. Un es ļoti labi saprotu... Un tas ļoti piestāv Māra Kučinska iekšēji - bez ironijas! - laba cilvēka tēlam. Bet ar to ir par maz, Kučinska kungs! Jūs esat ne tikai savu ministru draugs, jūs esat arī visu Latvijas ļaužu, tajā skaitā arī to, kuri nebalsoja par jums, cerība.
Šodien, īpaši no opozīcijas puses, tika teikts daudz labu lietu, tiešām labu lietu, kuras vajadzētu... Un tā ir atbilde uz jūsu aicinājumu sadarboties. Vai jūs kaut ko arī darīsiet? Visticamāk, ne! Tāpēc, ka jums ir jāaizstāv savi ministri, un katrs savā nozarē ir daudz “galvenāks” nekā jūs, kuram būtībā ir funkcija viņus aizstāvēt un vadīt valdības sēdes. Tāds ir priekšstats. Apstrīdiet to!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Trupovniekam.
J.Trupovnieks (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi!
Arī es nedaudz runāšu par veselību. Es tiešām esmu gandarīts, ka tieši Māra Kučinska valdība ir tā, kura uzdrīkstējās sākt risināt veselības aprūpes samilzušās problēmas. Šī valdība veselības sektoru saņēma novājinātu, tāpēc atlabšanai ir vajadzīgs (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Kas vainīgs?”) laiks. Un vēl ir daudz darāmā.
Pirmām kārtām tika izdarīts tas, kas bija jāizdara jau iepriekšējo valdību laikā, - tika panākta un arī turpmākajos gados iezīmēta ievērojami lielāka finansējuma piešķiršana pacientu ārstēšanai un mediķu atalgojumam. Tomēr tā būtu sevis mānīšana, ja mēs uzskatītu, ka veselības aprūpe līdz ar lielāku naudu ir glābta. Faktiski visu veselības aprūpes sistēmas posmu reformēšana, efektivizācija ir tikai sākusies. Bez tam veselības nozares reforma tāpat kā jebkura reforma izgrūž cilvēku no viņa ierastās komforta zonas, un tas automātiski rada pretestību.
Finansējuma palielinājums nozarei ir tikai viens nosacījums, taču tas ir ļoti būtisks elements. Daudz kas vēl jādara likumdošanas sakārtošanā, tāpēc arī Veselības aprūpes finansēšanas likums būs vēl jāuzlabo. Nevar tik īsā laikā novērst tās problēmas, kas krājušās varbūt desmit gadus vai varbūt pat nedaudz ilgāk.
Veselības ministrija un valdība tagad saņem diezgan daudz pārmetumu (un, jāatzīst, nereti - pamatotus pārmetumus!) par vienas vai otras problēmas risinājumiem. Kļūdas tiek pieļautas, bet tās tiek labotas, un problēmas tiek atrisinātas.
Var daudz diskutēt, cik laba vai slikta ir e-veselība, cik morāli novecojusi un dārga, bet, manuprāt, jebkura šāda sistēma, kuras ieviešanas laiks ir ilgāks par diviem gadiem, jau no tās ieviešanas dienas ir jāatjauno, jo tehnoloģijas nepārtraukti un strauji attīstās.
Mums nav citu alternatīvu, kā vien ieviest e-veselību, bet, protams, attiecīgajiem dienestiem ir jāstrādā ārkārtas režīmā, lai novērstu nepilnības un sniegtu lietotājiem atbalstu.
Rīcība ir devusi sapratni, ka situācija veselības aprūpē ir daudz nopietnāka, nekā tas likās pirms diviem gadiem, tāpēc mēs šobrīd esam sistēmas uzlabošanas, sakārtošanas un efektivizēšanas pašā sākumā. Ir sperti pirmie nozīmīgie soļi. Papildu līdzekļu piešķiršana ir tikai viens elements, bet tas tomēr ļauj celt gan mediķu algas, gan mazināt rindas, gan arī jūtami uzlabot pacientu ārstēšanos vairāku nozīmīgu slimību grupās, kur būs iespēja izmantot modernāku terapiju. Labāka ārstēšana ir uzlabojusi arī tādu rādītāju kā pāragras nāves mazināšanās, un pēc šī rādītāja mēs ieņemam vienu no zemākajām vietām Eiropā. Papildu nauda ļauj uzlabot onkoloģisko slimību, sirds un asinsvadu slimību, C hepatīta un citu slimību ārstēšanu. Tāpat vairākās pacientu grupās novērsta netaisnība un ir piešķirts finansējums zāļu kompensēšanai pilnā apmērā, piemēram, psoriāzes, Krona slimības pacientiem, kuru kopskaits Latvijā ir aptuveni 100 tūkstoši.
Atļaušos vēlreiz uzsvērt, ka tieši šī valdība spēja šo problēmu vezumu izkustināt, nevis turpināja kraut šajos ratos vēl liekas problēmas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Cienījamais premjera kungs! Cienījamie ministri!
Es domāju, mēs visi varētu piekrist analīzei, ka ir valstis un tautas, kas nekad neiekuļas nekādās ķibelēs, un ir tādas, kas šad tad iekuļas ķibelēs, bet gudri spēj ar tām tikt galā un gudri no tām iziet. Es domāju, ka, skatoties savas valsts vēsturē, mēs diemžēl nevaram apgalvot, ka esam valsts, kas nekad neiekuļas ķibelēs. Bet es domāju, ka mēs jau varētu sākt rakstīt rokasgrāmatu - kā izkulties no ķibelēm un kas būtu jādara.
Cienījamie kolēģi! Šobrīd mūsu valsts ir ķibelē. Un ir jautājums par to, kā mēs, mūsu valdība, mūsu valdības vadītājs un arī mēs, parlaments, uz to reaģējam. Ir bijušas lietas, kas ir bijušas labas un pareizi vadītas, un ir bijušas lietas, kas nav bijušas tik gudras, cik vajadzētu. Piemēram, ļoti ietekmīgais Eiropas un visas pasaules laikraksts “Financial Times” vakar Latvijai veltīja četrus rakstus. Un galvenais raksts diemžēl bija par to, ka Latvijas Bankas prezidents Rimšēviča kungs neatzīst savu vainu, neatkāpsies un turklāt vēl apgalvo, ka viņam esot bijuši dzīvības draudi.
Cienījamie kolēģi, tā ir neadekvāta reakcija uz ķibeli! Mēs, protams, nevaram ietekmēt viena cilvēka individuālo izvēli, tomēr es gribu jautāt, vai ikviens no mums, kuram telefona grāmatiņā ir Rimšēviča kunga telefona numurs, viņam piezvanīja un teica: “Atkāpies! Apturi savu darbību Latvijas valsts vārdā!” (Dep. J.Vectirāns: “Man nav! Iedod telefonu!”)
Cienījamie kolēģi! Otrs jautājums par izkulšanos no ķibelēm ir par mūsu reakciju uz šo ķibeli - vai vienmēr šī reakcija ir bijusi konsekventa un adekvāta? Es tiešām gribu aicināt valdības vadītāju ļoti nopietni izvērtēt reakciju uz konkrētās ķibeles situāciju - vai visās ministrijās tā ir bijusi gudra, līdzsvarota un adekvāta? Es domāju, ka tur, kur tā nav bijusi tāda, atbildīgajām personām par to ir jāsaņem nopietns sods.
Ministru prezidenta kungs! Domājot par nākotni, ar cerību, ka varbūt mēs kādreiz būsim valsts, kas nekad neiekuļas ķibelēs, es gribu jūs aicināt vairāk domāt ilgtermiņā par mūsu finanšu un nodokļu sistēmas plānošanu, mērķtiecīgu un secīgu rīcību šajā ziņā. Diemžēl jūsu valdības laikā mums ir sanācis pāris reizes noraut stopkrānu. Tas ir līdzeklis, kas darbojas un reizēm ir vajadzīgs. Cerams, mēs tagad norausim stopkrānu nerezidentu noguldījumiem mūsu bankās. Tomēr, lūdzu, mazliet gudrāk plānosim savu finanšu un nodokļu politiku! Šobrīd, kā mēs ļoti labi zinām, daudzi grāmatveži, kas strādā uzņēmumos, kuri ir mūsu ekonomikas mugurkauls, mums nopietni signalizē, ka ir problēmas ar veidu, kādā šobrīd tiek aprēķinātas dažādās iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmes neapliekamajiem minimumiem, un tā tālāk. Lūdzu, neignorēsim to, lai mums atkal nav jāstrādā ar kaut kādiem stopkrāniem!
Visbeidzot. Ārkārtas situācijās ir vajadzīgi ārkārtas līdzekļi. To mēs zinām. Cienījamais premjera kungs! Mēs piešķīrām 15 miljonus plūdos cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem, un tas bija pareizi, jo mūsu lauksaimnieki bija cietuši, Latgalē it īpaši. Bet es tomēr gribu aicināt jūs adekvāti izvērtēt, vai 15 miljoni bija piemērota summa; vai nebija par lielu šī summa un vai visi zemnieki, kam patiešām to vajadzēja, to saņēma. Jo ir signāli no pašiem zemniekiem, ka ir bijuši tādi, kas varbūt saņēma pārāk lielu atbalstu, varbūt saņēma nepamatoti. Un turklāt ir bijuši norādījumi, ka Zemkopības ministrijai nebija ļoti lielas konkrētas skaidrības par to, kā šo atbalstu piešķirt.
Un visbeidzot es gribu norādīt, ka 15 miljoni ir gandrīz tā summa, kas ir vajadzīga mūsu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus. Mēs tagad redzam, cik ļoti svarīgi ir aizstāvēt mūsu informatīvo telpu, stiprinot mūsu sabiedriskos medijus.
Kolēģi! Šīs krīzes vai ķibeles fonā, lūdzu, stingri apņemsimies: sabiedriskie mediji ir jāstiprina, nauda tiem ir nepieciešama, un no reklāmas tirgus mūsu sabiedriskajiem medijiem ir jāaiziet. Un 13 miljoni nav liela summa, lai tas notiktu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. (Aplausi.)
Kučinska kungs, vai vēlaties ko piebilst? Valdības vadītājs neko nevēlas ne piebilst, ne skaidrot.
Par šo ziņojumu, kolēģi, mums nav jābalso. Līdz ar to ziņojums ir uzskatāms par izskatītu.
Paldies Ministru prezidentam. Paldies valdības pārstāvjiem, kuri piedalījās Saeimas sēdē.
Godātie kolēģi! Deputāti Abu Meri, Spolītis, Dālderis, Adamovičs, Matīss un Kiršteins lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””.
“Par” pieteicies runāt deputāts Veiko Spolītis.
V.Spolītis (VIENOTĪBA).
Sveicināti, kolēģi! Atgriezīsimies mazliet vēsturē! 2013.gada 31.oktobrī Saeimas vairākums ievēlēja (ar 76 balsīm “par” un četrām “atturas”) Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču trešajam termiņam amatā.
2014.gada 1.janvārī Latvija pievienojās eirozonai.
Diemžēl pēdējo dienu notikumi, kā mēs jau dzirdējām, mums ļoti pārliecinoši rāda... Šobrīd varbūt ir maz informācijas, bet, kā vismaz skaidro Valsts policija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, situācija ar Latvijas Bankas prezidentu īsti nav kārtībā.
Šajā gadījumā mēs esam situācijā, kur pēc šīm vēsturiskajām izmaiņām sakarā ar 2013.gada balsojumu... Un ar 1.janvāri mūsu pārstāvis Eiropas Centrālās bankas padomē ir bez balsstiesībām. Proti, viņa aizstājējs, kurš šobrīd tur ierodas. Tāpēc šajā situācijā mēs esam sagatavojuši likuma izmaiņas, un tāpēc es aicinu iekļaut izmaiņas šajā likumā, lai uz Latvijas Bankas vadītāja rīcību mēs tomēr varētu skatīties no jaunās situācijas un risināt šo problēmu pēc būtības.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Valdis Kalnozols. (Starpsauciens: “Viņš lūdza bez mikrofona!”)
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien, brāļi un māsas! Aicinu neatbalstīt. Kāpēc? Ievērojam nevainīguma prezumpciju un cienām savu valsti Latviju, un cienām Latvijas Bankas prezidenta amatu! Sagaidām varbūt labāk tiesas lēmumu! Nesen žurnālists Bojārs savā sižetā par vāveri parādīja, ka jebko - jebko! - var nomelnot ar patiesiem faktiem. Man ir liels lūgums: nepazemojam paši sevi un savu valsti!
Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso. (Dep. A.Kaimiņš: “Kalnozol, tad arī balso pret!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 7, atturas - 2. (Dep. A.Kaimiņš: “Izrāva karti!”) Tātad likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.
Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Romānam Naudiņam.
R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Lūgums nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un nenoteikt kā līdzatbildīgo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.
Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu kā atbildīgā komisija. Nav iebildumu.
Sēdes vadītāja. Tātad nav iebildumu. Līdz ar to... Vai citiem deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Romānam Naudiņam!
R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Arī šo likumprojektu lūgums nodot Juridiskajai komisijai.
Sēdes vadītāja. Nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Vai Juridiskā komisija neiebilst?
Ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Juridiskā komisija neiebilst.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sudrabas, Kaimiņa, Stepaņenko, Zariņa, Potapkina, Artūra Rubika, Tutina, Kūtra, Meijas un Miloslavska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.
G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Liekas, visiem ir skaidrs, ka Latvijas Republikas Saeima ir likumdevējs un tā tiešā veidā nevar iejaukties valsts pārvaldes darbībā. Taču parlamentārā republikā ir loģiski, ka parlaments atbild par valsts stāvokli kopumā. Ja valdība slikti strādā, tad parlaments lemj par tās maiņu. Taču, lai nenonāktu tik tālu, parlaments īsteno vienu no trim savām funkcijām, un viena no šīm trijām ir parlamentārā kontrole pār valdības darbu. Uzsveru: parlaments šo funkciju īsteno. Tas ir jādara, nevis vienkārši jāuzskata, ka tāda funkcija parlamentam ir.
Visiem ir zināms, ka valststiesību zinātnieks Kārlis Dišlers 1925.gadā skaidroja, ka vēsturiski ir izveidojušies trīs instrumenti, ar kuriem ir īstenojama parlamentārā kontrole.
Pirmais no šiem instrumentiem ir deputātu jautājumi. Citēju: “Tā mērķis ir ienest atklātību un noskaidrošanu kādā lietā, kur skaidrība būtu vēlama. Caur jautājumu valdība gan var dabūt zināmu brīdinājumu, bet no savas puses jautājums dod viņai arī labu iespēju izklīdināt nedibinātas aizdomas un paskaidrot sabiedrībai savas darbības motīvus.”
Šo kontroles līdzekli Latvijas valdošās partijas un ministri pēdējos gados jau ir padarījuši par izsmieklu. Pirms pāris gadiem pat mūsu cienījamie kolēģi no koalīcijas partijām to atzina un aicināja grozīt Saeimas kārtības rulli. Sakiet, lūdzu, kur šie sen gaidītie grozījumi šobrīd ir? Vai valdības pārstāvju atbildes uz deputātu jautājumiem ir palikušas tādas pašas, respektīvi - nekādas? Kādu cieņpilnu attieksmi pret likumu mēs varam prasīt no iedzīvotājiem, ja ministri ignorē šo likuma prasījumu?
Otrs parlamentārās kontroles instruments - pieprasījumi. Tas ir spēcīgāks. Atkal citēju Dišleru: “Tā nolūks ir ne vien ienest atklātību un skaidrību kādā lietā, bet tieši iespaidot valdību, noejot dažreiz līdz valdības sastāva maiņai visumā vai pa daļām.” Latvijas Republikas Saeima ir izveidojusi Pieprasījumu komisiju, kuras galvenais darbības uzdevums ir izvērtēt deputātu pieprasījumus pirms balsojuma Saeimas sēdē.
Cienījamie kolēģi! Ja man ir pareizi sniegta informācija, tad iznāk, ka ne 10.Saeimas, ne 11.Saeimas, ne arī 12.Saeimas Pieprasījumu komisija nav atbalstījusi nevienu deputātu pieprasījumu. Vai šeit ir vainīgi šīs komisijas locekļi? Viņi jau nedrīkst pieņemt citu lēmumu, jo to liedz Ministru kabinetu veidojošo politisko partiju sadarbības līguma 4.3.punkts, kas, manuprāt, ir kliedzoši antikonstitucionāls, pretējs visupirms jau Satversmes 1.pantam. Lēmumu nosaka Koalīcijas sadarbības padome - veidojums, kas nav tautas pārstāvības orgāns.
Kolēģi! Vai tiešām Pieprasījumu komisijā un vēlāk arī Saeimas sēdē nav iesniegti tādi deputātu pieprasījumi, kuri ir būtiski, svarīgi valsts iedzīvotājiem?
Atcerēsimies kaut vai pēdējā laikā vairākkārt pieminēto ekonomikas ministra atbildības jomu, kas saistīta ar obligātā iepirkuma komponenti! Vai tiešām šis jautājums valsts iedzīvotājiem šobrīd nav nozīmīgs? Kāpēc kolēģi no koalīcijas partijām tik ilgstoši neļauj prasīt skaidru atbildi? Vai tā ir taktika ministra vai Ministru kabineta pasargāšanai? No kā? No iedzīvotājiem? Kāpēc kolēģi kā problēmas atrisināšanas metodi virza domu tikai par to, ka varbūt vajadzētu prasīt kāda demisiju? Mēs redzam, ka Pieprasījumu komisija ar savu darbību pēc būtības liedz aktuālas problēmas risināt parlamentārā kārtībā. Tad kāpēc tāda komisija ir vajadzīga?
Brigmaņa kungs pirms vairākām nedēļām jau šeit no tribīnes teica: “Nu tad likvidējiet to!”
Deputāti, iesniegsim savu pieprasījumu pa tiešo Saeimai, jo cilvēkiem vajag zināt, ka Saeimā ir arī tādi deputāti, kas nav apmierināti ar valdības darbu!
Savukārt ministri, ja gribēs novērst nepamatotas aizdomas, paši pieteiksies uz Saeimas sēdēm un skaidros... viesīs skaidrību šajos jautājumos.
Valststiesību zinātnē ir sena un precīzi formulēta atziņa. “Tikai patiesi demokrātiskā politiskā režīmā ir iespējama parlamentārās kontroles īstenošana pār valsts pārvaldi.”
Cienījamie kolēģi! Vai mums Latvijā ir šis demokrātiskais politiskais režīms vai tomēr nav?
Tāpēc aicinu atbalstīt mūsu likumprojektu. Un Juridisko komisiju lūdzu pēc iespējas ātrāk nodrošināt parlamentārās kontroles īstenošanas iespējas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Godātie kolēģi, es gribu atsaukties uz Saeimas kārtības rulli. Kaimiņa kungs, jums nav vēl dots vārds. (Dep. A.Kaimiņš: “Es neesmu uzkāpis vēl!”)
Tātad es vēlos atsaukties uz Saeimas kārtības rulli, kas paredz, ka par likumprojekta nodošanu komisijai viens deputāts runā “par”, viens - “pret”. Ja priekšlikuma iesniedzējs piesakās debatēt, šajā gadījumā Kaimiņa kungs, kas pats ir parakstījis šo likumprojektu, uzskatāms, ka viņš runās “par” un aizstāvēs savu priekšlikumu. Līdz ar to, Kaimiņa kungs, jūs nevarat runāt. Jūs nevarat runāt pret šo priekšlikumu. Nē, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jūs nevarat runāt pret šo priekšlikumu. (Dep. Dz.Zaķis: “Atsauc parakstu!”)
Kaimiņa kungs, vai jūs atsaucat savu parakstu? (Dep. A.Kaimiņš: “Es atsaucu, atsaucu, jā!”) Tātad, ja Kaimiņa kungs atsauc savu parakstu... (Dep. A.Kaimiņš: “Tagad es varu runāt “pret”?”) Ja jūs atsaucat savu parakstu un tas tiek fiksēts, tad jūs varat runāt “pret”. (Starpsaucieni.)
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. (Dep. A.Kaimiņš: “Es varu tagad iet runāt?”) Kaimiņa kungs, es atvainojos. Šobrīd es redzu, ka ir mainīta pieteikušos deputātu kārtība. (Dep. A.Kaimiņš: “Ojār, ļauj man!”)
Kalniņa kungs, vai jūs runāsiet “pret”? (Dep. A.Kaimiņš: “Pasaki viņiem par to kļūdu!”)
“Pret” pieteicies runāt deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. Kaimiņa kungs... (Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, es jūs mīlu no visas sirds!”)
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es pieņemu, ka Kaimiņa kungs kaut ko līdzīgu grib teikt. Ja jūs izlasāt šo priekšlikumu, te ir teikts: “Izslēgt 149.panta pirmās daļas 1.punktu.” Bet, ja izlasa mūsu Kārtības rulli, tā ir Ārlietu komisija. Līdz ar to es saprotu, ka ar šo priekšlikumu grib likvidēt Ārlietu komisiju. Es nezinu, vai ir kāds, kas vēlas to darīt. Es personīgi to neieteiktu darīt. Tā ka es ieteiktu balsot “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.1149/Lp12) nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 58, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaimiņa, Zariņa, Potapkina, Morozova un Artūra Rubika iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.1150/Lp12) nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, cienījamie deputāti! Tā tiešām bija kļūda, drukas kļūda, kas varētu arī šos grozījumus Kārtības rullī diskreditēt, jo nav nekāda pamata izslēgt Ārlietu komisiju. Varbūt, Sudrabas kundze, es nezinu. Varbūt. Bet es nebūtu tādu parakstījis. Tas vienkārši notika lielā steigā, jo visi bija dziļi neapmierināti.
Patiesībā man ir jāpiekrīt ikkatram vārdam, ko Kūtra kungs, iepriekšējais runātājs, teica. Tā ir absolūta taisnība. Jo šie grozījumi Kārtības rullī ir izmisuma solis.
Tā ir taisnība, ka priekšsēdētājs Brigmanis, pat gribēdams, nevar atbalstīt nevienu pieprasījumu. Tā ir taisnība, ka no 30 pieprasījumiem, kas ir bijuši, neviens nav atbalstīts, tāpēc ka ir koalīcijas līgums un tāds antikonstitucionāls pasākums kā Koalīcijas sadarbības padome. Koalīcijas līgumā ir punkts, ka koalīcijas partneri nevienu opozīcijas priekšlikumu nedrīkst virzīt uz priekšu. Mums ir bijušas daudz un dažādas sāpīgas lietas, kurās mēs pieprasām atbildes. Es mēģināšu atgādināt jums tās, kas bija pašas skaļākās pēdējā laikā.
Tie bērni, kas ir izņemti no Latvijas iedzīvotāju ģimenēm, kuras dzīvo Anglijā... Kad bija 33 bērni izņemti, mēs iesniedzām Ārlietu ministrijai pieprasījumu, lai uzzinātu, kas notiek. Taču attiecībā uz mūsu pieprasījumu tika norauts stopkrāns. Proti, Pieprasījumu komisija pateica: “Nevar! Iesnieguši nepareizie deputāti.”
Mēs prasījām par kases automātiem, jo tiek nomainīti kases automāti un visā valstī ir tikai viens piegādātājs, kas šos kases automātus var nomainīt atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta prasībām.
Mēs prasām, uzdodam jautājumus - atbildes nav! Tiek norauts stopkrāns - Pieprasījumu komisija rīkojas kā parasti.
Pēdējā laikā skan runas par OIK lietām un afērām un visu to pārējo (kādu apzīmējumu katrs lieto saistībā ar šo abreviatūru, tas katra paša ziņā).
Lieta ir tāda, ka šī komisija strādā kā bufera komisija. Ja jau pats ZZS frakcijas priekšsēdētājs šodien balsos “par”, jo viņš nejūtas laimīgs ar šo nastu sev uz pleciem, tāpēc ka viņš nevar jēdzīgus jautājumus virzīt tālāk uz ministrijām, tāpēc ir iesniegti šie grozījumi, lai šai komisijai vispār nebūtu nekāda veida teikšanas un lai jautājumi, kas ir par attiecīgo sfēru, momentā nonāktu attiecīgajā komisijā. Tātad, ja mums ir jautājums par kases aparātiem, mēs ejam uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, un viss! Ja mums ir jautājums par bērniem Anglijā, mēs ejam uz Ārlietu komisiju, un viss! Mums bufera komisija nav vajadzīga.
Jo šis jau ir sašutums. Tad nākamie grozījumi varbūt būs par to, lai mēs izslēgtu Satversmi... Tik traki tas tālāk var būt. Jo tāda situācija, kāda ir šobrīd, nav normāla, tā ir nepareiza prakse. Tā tas nedrīkst būt! Deputātam ir jābūt tiesībām pieprasījumu nosūtīt.
Lūdzu, atbalstiet šo. Šeit nav juridisku kļūdu, kā bija iepriekšējā pieprasījumā. Lūdzu nodot to Juridiskajai komisijai. Gaidis Bērziņš teica, ka negrib strādāt, jo viņam ļoti daudz darba, bet nu tāds tas darbs, Gaidi! Deputātiem ir daudz jāstrādā.
Lūdzu atbalstīt šos grozījumus. Likvidēsim Pieprasījumu komisiju!
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.1150/Lp12) nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 3, atturas - 10. Likumprojekts komisijai ir nodots. (Dep. A.Kaimiņš: “Es jūs apsveicu! Paldies jums!”)
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cilinska, Parādnieka, Krēsliņa, Jansona un Dzintara iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti!
Likumprojektu mums palīdzēja sagatavot VARAM speciālisti, un likumprojekts paredz, ka laivu un kuģu būve un remonts turpmāk tiktu veikts tikai vietās, kas noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Līdz šim tas ir veikts likumā paredzētās vietās, kas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Protams, pašvaldības var arī nenoteikt visu kaut ko, kas ir pretrunā... Un līdz ar to tas lielākoties nav aizliegts.
Savukārt laivu un kuģu pārziemošana, kā arī zvejnieku un ūdens tūristu apmetņu vietu ierīkošana notiktu tāpat kā līdz šim - vietās, kas nav pretrunā ar vietējās teritorijas plānojumu.
Jautājums - vai šīm darbībām ir jāsaņem atļauja, kā to paredz šie likuma grozījumi? Par to varētu vēl diskutēt, bet būtībā tomēr laivu un kuģu būvi un remontu, kas ir vidi potenciāli piesārņojošas darbības, varētu veikt tikai speciālās vietās.
Tātad līdzšinējais regulējums to pilnā mērā nenovērš, un tāpēc mēs saskaramies ar tādu gadījumu kā plaši izskanējusī māja-kuģis.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Kolēģi! Likumam varbūt ir augsti mērķi un tas ir vērsts uz to, ka mēs, protams, nevēlamies šo māju-kuģi piekrastē, šajā nekustamajā īpašumā “Oļi”, tauvas zonā, Pāvilostas novadā...
Bet problēma ir tā, ka šis regulējums kā tāds nekādi nerisinās ar māju-kuģi saistītās un līdzīgās problēmas, bet gan reāli radīs papildu apgrūtinājumu, papildu slogu piekrastes zvejniekiem tādām darbībām kā laivu glabāšana ziemā, zvejnieku zvejas rīku glabāšana, zvejnieku atpūta zvejas procesa pārtraukumos. Būtībā jautājums ir: vai tiešām šīm darbībām jāuzliek papildu administratīvais slogs?
No Zemkopības ministrijas puses, protams, ir izskanējis viedoklis, ka līdz šim ar piekrastes zvejniekiem šādas problēmas nav bijušas un, es domāju, nav plānotas arī tuvākajā nākotnē. Jā, tik tiešām jau šobrīd Zvejniecības likuma 9.panta astotā daļa paredz, ka “Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, kā arī zvejnieku un ūdenstūristu apmetņu ierīkošana atļauta, ja tas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu”. Šobrīd tur, kur māja-kuģis stāv, tauvas zona ir erozijas risku teritorija, savukārt īpašums “Oļi” ir lauksaimniecības zeme. Tātad jau ir pretruna, un šeit šāda būve nevar atrasties. Tāpēc, meklējot risinājumu, neveidosim jaunus apgrūtinājumus piekrastes zvejniekiem, jo tas ir jāmeklē pavisam citā likumā ar pavisam citām normām! (Starpsauciens: “Kurā?”)
Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 6, atturas - 18. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dizainparaugu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Abu Meri, Spolīša, Šulca un Matīsa iesniegto likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Paldies jums par to, ka jūs šorīt atbalstījāt jautājuma iekļaušanu dienaskārtībā. Es ceru, ka jūs atbalstīsiet arī likumprojekta virzīšanu, jo tas ir svarīgs. Man gribētos vēlreiz atgādināt arī tiem, kas varbūt šaubās un nesaprot, ka runa ir par vispārēja regulējuma radīšanu gadījumam, kad kriminālprocess ir pabeigts, bet pastāv sabiedrības interese uzzināt vairāk par lietā esošiem faktiem. Un, ja mums tāds regulējums būtu, mēs varbūt vairāk zinātu par Jaundžeikara lietu; mēs vairāk zinātu par tiesneses Bērziņas lietu; mēs vairāk zinātu arī par oligarhu lietu. Un, ja mēs tagad pieņemsim šo normu, mēs noteikti vairāk zināsim arī par Rimšēviča lietu.
Līdz ar to, kolēģi, es neatkārtošu visus argumentus. Vienīgi gribu vēl pievērst jūsu uzmanību tam, ka lēmumu par to, vai atļaut iepazīties ar to visu vai ne, pieņems juristi. Proti, izmeklēšanas iestādes vadītājs un ģenerālprokurors. Un runa nav par to, ka mēs sūtīsim tad lietu uz bibliotēku. Nu tā nebūs!
Lūdzu atbalstīt likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Abu Meri, Spolīša, Šulca un Matīsa iesniegto likumprojektu “Kriminālprocesa Nr.16870000911 materiālu publiskošanas kārtības likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Arī par šo likumprojektu mēs runājām. Šis likumprojekts paredz publiskot sarunas, kas atrodas “Rīdzenes sarunu” lietā.
Es saprotu, ar Smiltēna kungu man nebija iespējas šodien debatēt, jo viens runāja “par”, viens - “pret”. Bet man gribētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekts, kas bija iesniegts... jūsu projekts tiešām nav kvalitatīvs, jo, paredzot, ka 117 sējumi ir publicējami, jūs gribat, lai KNAB darbinieki nevis strādātu ar Rimšēviča lietu, bet sēdētu un digitalizētu. Turklāt tā informācija lielākajai daļai sabiedrības nav svarīga. Sabiedrībai ir svarīgas sarunas.
Es saprotu, jūs to rakstījāt lielā steigā. Jums tiešām bija svarīgi parādīt, ka Šica kungs, kas visu laiku pretojās darbam, nav tik slikts... ka jūs atbalstāt. Labi! Es to visu saprotu! (Starpsauciens: “Beidz! Nenolaidies līdz Kaimiņa līmenim!”) Bet mums ir svarīgi, lai būtu kvalitāte. Un šim projektam kvalitāte ir.
Proti, mēs paredzam kārtību, kādā publicēt informāciju, kurai ir liela nozīme.
Es lūdzu tagad varbūt uz kādu brīdi izslēgt savas politiskās ambīcijas un vienkārši balsot par likumprojektu, kas ir labāks.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu? (Starpsauciens: “Ir!”) Tātad deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Kriminālprocesa Nr.16870000911 materiālu publiskošanas kārtības likums” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 25, atturas - 3. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Abu Meri, Spolīša, Dāldera, Adamoviča, Matīsa un Kiršteina iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Hosams Abu Meri.
H.Abu Meri (VIENOTĪBA).
Labdien, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijas Banka ir valsts finanšu sistēmas stabilitātes simbols. Latvijas Bankas prezidents ir viens no 19 eirozonas centrālo banku vadītājiem, kas pieņem lēmumus Eiropas Centrālās bankas padomē, tādējādi ne tikai pieņemot lēmumus nacionālā līmenī, bet visas Eiropas līmenī.
Šis ir jautājums ne tikai par finanšu sistēmas stabilitāti un mūsu valsts starptautisko tēlu, bet arī par sabiedrības uzticību eirozonas stabilitātei un banku sistēmai kopumā.
Latvijas Bankas prezidents nedrīkst būt kurš katrs. Likumā ir jānosaka prasības, lai šo amatu var ieņemt tikai profesionālis ar nevainojamu reputāciju un pieredzi, un zināšanām finanšu un kapitāla tirgus jomā.
Latvijas Valsts prezidents 2017.gada 10.novembra vēstulē Latvijas Republikas Saeimai aicina Saeimu sistēmiski izvērtēt visus spēkā esošos regulējumus, kur amatpersonām nav noteikts ierobežojums pretendēt uz vairāk nekā diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas attiecīgajā amatā.
Viena no šādām augstām amatpersonām ir Latvijas Bankas prezidents. Šobrīd likums “Par Latvijas Banku” neparedz ierobežojumus ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu vairākus termiņus pēc kārtas. Lai novērstu stagnācijas riskus, sekmētu institūcijas attīstību un radītu priekšnoteikumus tam, lai šim nozīmīgajam amatam pēc samērīga laika būtu jāizraugās jauns profesionālis, likumprojekts paredz, ka viena un tā pati persona var būt par Latvijas Bankas prezidentu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Vienlaikus paredzēts arī saīsināt Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka un padomes locekļu pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem. Jūs zināt, kas šobrīd notiek valstī un Saeimā. (Dep. A.Kaimiņš: “Nē!”) Mēs neesam tiesa, mēs, Saeima, esam likumdevēji. Mēs uzraugām jebkuru sektoru šajā valstī. Mums arī ir sava loma, lai sakārtotu šo sektoru.
Šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kad augstas valsts amatpersonas atrašanās amatā ir destruktīva - gan starptautiski grauj valsts tēlu, gan mazina sabiedrības uzticību valstij. Ir jāievieš skaidrs mehānisms, kā amatpersonu atbrīvot no amata uz laiku vai atstādināt, kamēr konkrētā persona tiek vai nu attaisnota, vai arī tiek pierādīta tās vaina. Būtībā pašas amatpersonas goda jautājums būtu atkāpties, apzinoties savus amata pienākumus un to, kādas postošas sekas šāda šaubu ēna var atstāt nozarē. Tādēļ grozījumos noteikta procedūra Latvijas Bankas prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanai no amata, paredzot, ka Saeima var lemt par viņa atbrīvošanu, ja tiek konstatēts, ka Latvijas Bankas prezidents neatbilst amata kritērijiem, tai skaitā nevainojamai reputācijai, un papildus noteikts, ka Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka vai padomes locekļa pilnvaras tiek apturētas uz kriminālprocesa laiku, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais kriminālprocesā.
Saeimai nav jābūt soģei un tiesas lēmējai, bet Saeimai ir jānovērš risks, ka Latvijas Bankas prezidenta amatā ir cilvēks, kas met milzīgu korupcijas ēnu uz visu finanšu sistēmu un var diskreditēt turpmākos Latvijas Bankas lēmumus, kā arī radīt šaubas par Latvijas Bankas kā institūcijas rīcībspēju un kaitēt Latvijas valsts interesēm.
Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Ruka kungs, vai jums pietiks ar četrām minūtēm? Pietiks.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Ruks.
J.Ruks (LRA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es neizprotu pašreiz steigu grozīt šo likumu, jo patiesībā tas ir ļoti nopietns jautājums. Tas nekādā veidā nevar ietekmēt un neietekmēs to situāciju, kas ir radusies valstī. Turklāt ir bažas par likuma grozījumu kvalitāti, jo daži punkti, kas, piemēram, paredz Latvijas Bankas prezidenta un padomes locekļu pilnvaru termiņu saīsināt no sešiem gadiem uz pieciem, patiesībā skar Latvijas Bankas neatkarību, jo pašreiz likumdošanā noteiktie seši gadi nodrošina, ka ievēlēšana notiek katrā otrajā Saeimā. Tātad patiesībā šeit ir ļoti būtiski izjaukts līdzsvars.
Man šķiet, ka tie ir pietiekami nopietni jautājumi, kuri būtu jāizdiskutē frakcijās. Tātad šiem grozījumiem vajadzētu iet parastā kārtībā. Jāpiebilst, ka anotācijas 6.punkts skaidri un gaiši parāda, ka, sagatavojot likumprojektus, konsultācijas nav notikušas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Orlova kungs, vai vēlaties teikt paziņojumu tagad?
Vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi, kuri strādā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā! Lūdzu uz komisijas sēdi, kura pēc piecām minūtēm notiks komisijas telpās!
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! 18.februārī 55 gadu jubileju svinēja mūsu kolēģis Valters Dambe, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ringolds Balodis, Raivis Dzintars, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Atis Lejiņš, Ingmārs Līdaka, Romualds Ražuks, Valdis Skujiņš, Edvīns Šnore un Jānis Vucāns.
Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
Paldies.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpināsim Saeimas 2018.gada 22.februāra sēdi.
Darba kārtības sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.
Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojums par patstāvīgo priekšlikumu.
Godātie kolēģi! Deputāti Boriss Cilevičs, Ivans Ribakovs, Andris Morozovs, Jānis Tutins, Vitālijs Orlovs, Jeļena Lazareva, Igors Zujevs, Sergejs Dolgopolovs, Sergejs Potapkins un Ivars Zariņš ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisijas) atzinumu par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr.1128/Lp12) un likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr.1127/Lp12)”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā! Ir!”) Tātad deputātiem ir iebildumi.
Līdz ar to mums jālemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
Par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.
“Par” pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Daži vārdi par to, kas ir Venēcijas komisija. Eiropas Padomes komisija “Demokrātija caur tiesībām” jeb Venēcijas komisija ir Eiropas Padomes konsultatīva institūcija. Tā sniedz padomus dalībvalstīm jautājumos, kas saistīti ar konstitucionālām tiesībām un demokrātijas pamatprincipu interpretāciju likumdošanā, ar mērķi nodrošināt dalībvalstu likumdošanas atbilstību Eiropas standartiem demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību jomā, ievērojot uzkrāto starptautisko pieredzi.
Venēcijas komisijas darbā piedalās 61 valsts - visas 47 Eiropas Padomes dalībvalstis, kā arī ASV, Meksika, Brazīlija un citas. Katra dalībvalsts darbam komisijā deleģē vienu starptautiski atzītu ekspertu.
Kolēģi! Vēl vakar medijos es pamanīju apgalvojumus, ka Venēcijas komisija konsultē tikai valstis, kuras atrodas pārejas periodā uz demokrātiju, bet uz Latviju, Eiropas Savienības dalībvalsti, tās darbs neattiecas. Šādi apgalvojumi neatbilst patiesībai. Protams, jaunās demokrātijās problēmu ir visvairāk, taču Venēcijas komisija pēdējos gados sniedz atzinumus un rekomendācijas arī tādām valstīm kā, piemēram, Beļģija, Somija, Francija, Lielbritānija, Islande, Itālija, Luksemburga, Norvēģija, Spānija, Šveice un citas (pēc šo valstu pieprasījuma), kā arī Eiropas Savienībai.
Venēcijas komisijas atzinumu var lūgt arī starptautiskās organizācijas - Eiropas Padomes Ministru komiteja, Eiropas Komisija, EDSO -, bet vienmēr ir labāk, ja atzinumu lūdz pati valsts, nevis kāda starptautiska institūcija.
Kolēģi! Es uzskatu, ka mums jāmācās no citu kļūdām. Jā, mēs esam daudz ko sasnieguši demokrātijas attīstības jomā, taču noteikti būtu pāragri uzskatīt, ka nu jau esam visgudrākie un ka labāko starptautisko ekspertu padomi mums vairs nav vajadzīgi. Diskusijas līmenis par piedāvātajiem grozījumiem izglītības likumos to arī pierāda.
Mazākumtautību izglītības formas, veidi un līmeņi, kā arī apjoms ir ļoti dažāds atkarībā no konkrētās situācijas. Galvenie faktori ir pie minoritātēm piederošo personu skaits, pastāvošais pieprasījums un praktiskās iespējas šo pieprasījumu apmierināt, kā to nosaka Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 14.panta otrā daļa, kas ir saistoša arī Latvijai.
Pirms pāris nedēļām vairāki koalīcijas deputāti no šīs tribīnes stāstīja, cik svarīgas viņiem ir demokrātijas un cilvēktiesību vērtības un standarti un cik cītīgi viņi vēlas ieklausīties organizācijās, kas šos standartus izstrādā un interpretē. Tās ir Eiropas Padomes rekomendācijas. Šodien jums, kolēģi, ir laba iespēja pierādīt, ka pāris nedēļu laikā jūsu pārliecība nav mainījusies un Eiropas Padomes standarti jums joprojām ir svarīgi. Atzīšos godīgi: kaut gan es jau ilgus gadus strādāju šajā jomā (diversity management, tas ir, dažādības vadīšanā), es nebūt neuzskatu, ka zinu galīgo patiesību, un pilnīgi pieļauju, ka varu kļūdīties un ka Venēcijas komisija nepiekritīs maniem secinājumiem. Bet man ir svarīgi dzirdēt Eiropas vadošo ekspertu viedokli, esmu gatavs mācīties un koriģēt savus viedokļus.
Ja jūs tiešām esat ieinteresēti nodrošināt, lai Latvijas likumdošana atbilstu Eiropas standartiem un principiem, jums būtu jāatbalsta mūsu ierosinājums. Ja ne, tad tas diemžēl būs jāinterpretē tikai kā skaidrs pierādījums tam, ka jūs vienkārši baidāties un labi apzināties, ka kārtējā minoritāšu izglītības reforma netiek īstenota saskaņā ar Eiropas standartiem, proti, vienkārši gribat izvairīties no starptautisko ekspertu izvērtējuma, jo zināt, ka tas jums nebūs labvēlīgs.
Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribu ticēt, ka jums mūsu likumdošanas atbilstība Eiropas standartiem ir būtiska, un aicinu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisijas) atzinumu par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr.1128/Lp12) un likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr.1127/Lp12)” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 52, atturas - 2. Tātad lēmuma projekts nav iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
Godātie deputāti! Vai ir priekšlikums attiecīgo patstāvīgo priekšlikumu nodot kādai no komisijām?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (SASKAŅA).
Es ierosinu nodot šo lēmuma projektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad ir priekšlikums nodot šo lēmuma projektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisijas) atzinumu par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr.1128/Lp12) un likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr.1127/Lp12)” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 48, atturas - 2. Līdz ar to patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts.
Nākamais darba kārtības jautājums. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Ādamsonam šā gada 15.februārī.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Ādamsona iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.februārī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edvīnam Šnorem šā gada 15.februārī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Edvīna Šnores iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.februārī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mārtiņam Šicam no šā gada 13.marta līdz 15.martam. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mārtiņam Šicam no šā gada 13.marta līdz 15.martam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ainārs Mežulis.
A.Mežulis (ZZS).
Labdien, cienījamie kolēģi! Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti, un, tāpēc ka likumprojekts ir steidzams, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”.
Likumprojekts izstrādāts, pildot uzdevumu, kuru paredz Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, - proti, veicināt kredītiestādēm alternatīva finansējuma pieejamību, tai skaitā savstarpēju aizdevumu platformas un kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības.
Likumprojekts paredz precizēt Krājaizdevu sabiedrību likuma normu regulējumu, vārdu “pamatpajas” un vārdu “papildpajas” aizstājot ar vārdu “pajas”.
Tāpat likumprojekts paredz precizēt deleģējumu, kas paredzēts Krājaizdevu sabiedrību likumā attiecībā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajām darbībām kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību uzraudzības jomā.
Viena no galvenajām sasāpējušām tēmām... Lai krājaizdevu sabiedrības spētu nodrošināt kvalificētu speciālistu piesaistīšanu, to aizvietošanu, apmācību un atestēšanu, kā arī speciālistu piesaistīšanu politikas jautājumos, procedūru izstrādē un to saskaņošanā ar komisiju, tās var kopīgi vienoties par ārpakalpojumu saskaņošanu.
Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts. Aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Dārgie kolēģi, aicinu jūs nopietni pievērst šim likumprojektam uzmanību. Tas ir ļoti svarīgs mūsu tautsaimniecībai. Kāpēc? Tāpēc ka... pirmkārt, es jums gribu nocitēt, ko 19.gadsimta sākumā ir teicis Rotšildu dinastijas pamatlicējs Meijers Amšels Rotšilds. Lūdzu, klausieties! (Dep. A.Kaimiņš smejas.) “Dodiet man iespēju emitēt un kontrolēt valsts naudu, un man būs mazsvarīgi, kas valstī izdod likumus!” Es vēlreiz atkārtošu, lai jūs dzirdat šo (Dep. A.Kaimiņš: “Vēlreiz! Sāc no sākuma!”): “Dodiet man iespēju emitēt un kontrolēt valsts naudu, un man būs mazsvarīgi, kas valstī izdod likumus!” (Starpsauciens: “Vēlreiz! Vēlreiz!”) Tāpēc ir ļoti svarīgi... Es ļoti aicinu neattiekties pret šo likumprojektu tā, kā mēs daudzos gadījumos attiecamies, - ar apātiju: “Ai, mums ir vienalga, mums viss ir vienalga!” Lūgums patiesi strādāt, lai mēs paši pārvaldītu savu naudu un neatļautu citiem ar to rīkoties. Es atgādinu, informēju, ka Austrijas, Vācijas un citas Eiropas Savienības vadošās bankas savā būtībā ir krājaizdevu sabiedrības. Pie mums šīs krājaizdevu sabiedrības ir tādas... negribētos teikt, bet ļoti bēdīgā stāvoklī. Tāpēc aicinu nopietni attiekties pret šo mūsu tautsaimniecībai ļoti svarīgo likumprojektu. Dodiet savus priekšlikumus, lai mūsu atbalsts krājaizdevu sabiedrību attīstībai... lai tās būtu visprofesionālākās un sekmētu tautsaimniecības attīstību.
Esam labi saimnieki savā zemē! (Dep. A.Kaimiņš: “...labi saimnieki savā zemē! Jā!”) Mēs ticam, mums izdosies!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā... Debates jau ir slēgtas. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
E.Putra. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka ne tikai precizējošās likuma normas, bet arī, kā jau teicu, šis ārpakalpojums, kuru krājaizdevu sabiedrības varēs izmantot kopīgi, tās jau daļēji stiprinās, un tas ir pirmais solis uz otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrībām, kur mēs varēsim nopietnāk runāt par krājaizdevu sabiedrību izaugsmi un attīstību.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 5.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Kolēģi! Arī šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un atbalstījusi.
Likumprojekta mērķis ir novērst pretrunu normatīvajos aktos, jo Revīzijas pakalpojumu likums dod tiesības zvērinātam revidentam neizpaust Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par aizdomīgiem darījumiem, kas skar nodokļu jomu. Tāpat tehniski tiek precizētas atsevišķas Revīzijas pakalpojumu likuma normas. Aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, līdzīgi kā iepriekšējam likumprojektam, ir 5.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda vadības likums”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Kolēģi! Pagājušā gada 14.decembrī ir parakstīts saprašanās memorands par minēto finanšu instrumentu ieviešanu. Tas ļaus Latvijas ekonomikā papildus ieplūdināt vairāk nekā 102 miljonus eiro - finansējumu ļoti dažādās jomās. Starptautiskā policijas sadarbība, pētniecība, izglītība, klimata pārmaiņu mazināšana, korekcijas dienesti, uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas, mazie un vidējie uzņēmumi - tā ir tikai daļa no jomām, kurām paredzēti šie finanšu instrumenti.
Likumprojekts paredz skaidru un pārskatāmu ieviešanas sistēmu, kas balstīta uz iepriekšējā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanas perioda labo praksi, attiecīgi to arī turpinot. Šobrīd var teikt, ka ļoti daudzās nozaru ministrijās ir ļoti augsta gatavība, un faktiski šāda likuma pieņemšana novērsīs pēdējo šķērsli, lai uzsāktu šī finansējuma apgūšanu.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda vadības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
E.Putra. Termiņš konstruktīvu priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 5.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi!
Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” (Nr.1120/Lp12). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu patstāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmas “Latvijas Pozicionēšanas sistēma” bezmaksas izmantošanu. Likumprojektā noteikts, ka šie grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā. Un Aizsardzības ministrija savukārt ir veikusi valsts budžeta programmā pārdali 94 810 eiro apmērā, lai nodrošinātu šīs sistēmas bezmaksas izmantošanu.
Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
A.Matīss. Komisija priekšlikumus gaidīs līdz šā gada 27.februārim.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.februāris.
Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekta iesniedzējs - Ministru kabinets. Un ir alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, kuru ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Vispirms komisijas vārdā deputāts Anrijs Matīss ziņos par abiem likumprojektiem, un tad par abiem likumprojektiem būs iespējamas debates. Pēc tam attiecīgi būs balsojums - vispirms par likumprojektu, kuru iesniedzis Ministru kabinets un kuru komisija lūgusi noraidīt, un pēc tam par alternatīvā likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.
Vārds deputātam Anrijam Matīsam, kurš ziņos par komisijas iesniegto likumprojektu un Ministru kabineta iesniegto likumprojektu.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Jā, paldies.
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75 procentu bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā galaziņojumā sniegtajām rekomendācijām.
Komisijas izstrādāto likumprojektu no Ministru kabineta atbalstītā un iesniegtā likumprojekta atšķir konceptuālā pieeja attiecībā uz valdes locekļu atbildības regulējumu. Komisijasprāt, tas nodrošina veiksmīgāku un korporatīvās pārvaldības principiem labāk pieskaņotu problēmas risinājumu attiecībā uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā minētajiem secinājumiem par garantijas līguma slēgšanas praksi ar valsts kapitālsabiedrību amatpersonām.
Likumprojekts paredz, ka publiskas personas augstākajai lēmējinstitūcijai būtu jāuzņemas atbildība par zaudējumiem, piemēram, Ministru kabinetam pieņemot lēmumu par tāda nefinanšu mērķa noteikšanu vai tāda uzdevuma došanu kapitālsabiedrībai, kura izpilde paredzami radīs kapitālsabiedrībai zaudējumus. Tādējādi šis atbildības sadalījums tiek noņemts no kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijām - valdes un padomes.
Šajā likumprojektā ir paredzēti grozījumi kapitālsabiedrību padomes uzdevumos, nosakot, ka kapitālsabiedrības padome ievēl un atsauc kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus. Līdz šim likumā bija paredzēts, ka padomes uzdevums ir ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, bet nebija ietverts regulējums attiecībā uz valdes priekšsēdētāju.
Cienījamie kolēģi, komisijas vārdā es lūdzu jūs noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr.967/Lp12).
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Tātad vispirms balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Atgādinu, ka komisija šo likumprojektu aicina noraidīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 79, atturas - 1. Likumprojekts ir noraidīts. (Dep. A.Bērziņš: “Ja Kučinskis to būtu zinājis!”)
A.Matīss. Paldies, kolēģi!
Nākamais. Es lūdzu noteikt steidzamību komisijas izstrādātajam likumprojektam “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr.1145/Lp12).
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr.1145/Lp12) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
A.Matīss. Paldies, kolēģi.
Un visbeidzot es komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr.1145/Lp12).
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr.1145/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
A.Matīss. Paldies.
Priekšlikumus komisija gaidīs līdz šā gada 5.martam, un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15.martā.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.marts, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15.martā. Paldies.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.
G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kuru Saeimai iesniedza Ministru kabinets.
Uzklausot valdības pārstāvju viedokļus, secinājām, ka šajā likumprojektā ir ietverti grozījumi, kas nepieciešami Kriminālprocesa likumā un izriet no trim dokumentiem:
pirmkārt, no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus;
otrkārt, no direktīvas par juridisko palīdzību aizdomās turētajam vai apsūdzētajam kriminālprocesā;
treškārt, no direktīvas par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā.
Īsumā var teikt, ka būtībā Kriminālprocesa likums šo direktīvu prasības ievēro, taču ir nianses, par kurām ministriju pārstāvji uzskatīja, ka tās vajadzētu Latvijas likumos precizēt, proti, atsevišķu personu, it īpaši nepilngadīgo, tiesības nostiprināt, paplašināt.
Deputātus es aicinu uzmanīgi izlasīt piedāvāto Kriminālprocesa likuma 19.panta ceturto daļu, kur teikts: ja valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar savu publisku paziņojumu ir izteikusies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpcijas principu, procesa virzītājs, pamatojoties uz personas motivētu iesniegumu, publiski informē par šajā pantā minētā pārkāpuma nepieļaujamību.
Proti, ir šādas niansītes, kas līdz šim Latvijā reālajā praksē ir ignorētas, un šis likumprojekts mēģina sakārtot to tā, kā to prasa starptautiskie dokumenti.
Juridiskā komisija likumprojektu izvērtēja un atbalstīja pirmajā lasījumā un aicina Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
G.Kūtris. Aicinām priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 12.martam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.marts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Labdien, kolēģi! 2017.gada sākumā pēc nacionālās iniciatīvas tika pieņemts likums, kas izveidoja sistēmu aviokompāniju iegūto pasažieru datu nodošanai Drošības policijas pārziņā esošajai pasažieru datu apstrādes sistēmai, lai tiesību aizsardzības iestādes varētu analizēt datus par tām personām, kuras rada apdraudējumu valsts drošībai (terorisma draudi un citi smagi noziegumi, piemēram, narkotisko vielu pārvadāšana kontrabandas kontekstā), un tādējādi laikus identificēt šos noziegumus.
Ar šo likumprojektu tiek implantēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa direktīva par pasažieru datu reģistra datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai.
Ar direktīvas ieviešanu tiek precizēts arī tas, par kādiem noziedzīgiem nodarījumiem būtu pieļaujama datu iegūšana no informācijas sistēmas. Likumprojektā paredzēts aizstāt atsauci uz Krimināllikumu (ir runa par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem) ar pielikumu, kurā uzskaitīti konkrēti noziedzīgi nodarījumi. Līdz ar to tiek mainīts likuma mērķis, lai nodrošinātu minētā pielikuma integrāciju likumā.
Tā kā Eiropas Savienība ir noteikusi arī augstāku personas privātās dzīves aizsardzības standartu, nosakot mazāku noziedzīgu nodarījumu skaitu, par kuriem pieļaujama datu apstrāde, vienlaikus tiek saglabāta iepriekš noteiktā sistēma, kura paredz tiesnešu pirmskontroli datu iegūšanai.
Atbilstoši Eiropas Savienībā pastāvošajam personas datu apstrādes regulējumam likumprojekts paredz ieviest arī jaunu institūtu - datu apstrādes inspektoru, kurš uzraudzīs datu apstrādes ievērošanu iestādēs.
Direktīva arī paredz, ka aviopārvadātājiem par datu nenodošanu jābūt paredzētiem samērīgiem un iedarbīgiem sodiem, tādēļ jau šobrīd tiek papildināts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, nosakot atbildību par pārkāpumiem pasažieru datu nosūtīšanas jomā, vienlaikus speciālajā likumā paredzot normas, kas stāsies spēkā kopā ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu.
Komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja šā gada 14.februāra sēdē. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.marts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.
L.Straujuma (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Likumprojekti “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” un “Grozījumi Izglītības likumā” ir vienotā paketē. Tāpēc es iepazīstināšu Saeimas deputātus ar abiem šiem likumprojektiem vienlaikus.
Likumprojekti izstrādāti Izglītības un zinātnes ministrijā, nosakot pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējā izglītībā vidusskolas posmā un arī izmaiņas bilingvālajā izglītībā.
Tagad konkrētāk par katru likumprojektu.
“Grozījumi Izglītības likumā” nosaka pakāpenisku pāreju uz valsts valodu vidusskolas klasēs līdz 2021./2022. mācību gadam. 2021./2022. mācību gadā ir jābūt spēkā šādām mācību valodas proporcijām bilingvālajā izglītībā un latviešu valodā 10.-12.klasē.
Tātad pirmsskolā saglabājas bilingvālā apmācība.
Pamatskolas 1.-6.klasē proporcija starp latviešu valodu un mazākumtautību valodu ir 50 procenti pret 50 procentiem.
7.-9.klasē proporcija latviešu valodā un mazākumtautību valodā ir 80 procenti pret 20 procentiem.
Vidusskolas 10.-12.klasē mācības notiek latviešu valodā.
Tātad es šobrīd runāju par 2021./2022.mācību gadu.
Pāreja notiek četru gadu laikā, un likumprojektos ir skaidri atspoguļota pakāpeniska jaunā satura ieviešana. Piemēram, 2018./2019.gadā izmaiņas ir tikai 12.klasē - eksāmeni notiek latviešu valodā. Pārējā izglītības sistēma paliek iepriekšējā, un gribu arī atgādināt, ka pirmsskolā nekas netiek mainīts.
Tālāk. “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” noteic, ka vidusskolas posmā tiek izveidota vienota vispārējās vidējās izglītības programma visām izglītības iestādēm. Tiek paredzēta iespēja izglītības iestādēm turpināt mācīt mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu. Anotācijās norādīts, ka valsts valodas pakāpeniska ieviešana notiek saskaņoti ar vispārējās izglītības satura reformu.
Kolēģi, paralēli notiks arī pedagogu apmācība. Paredzēts apmācīt astoņus tūkstošus pedagogu, kuri strādā mazākumtautību izglītības programmās. Indikatīvais finansējums ir gandrīz 3,3 miljoni eiro, kas paredzēts valsts valodas prasmes līmeņa nostiprināšanai un paaugstināšanai, metodikas kursiem priekšmetu mācīšanai valsts valodā, rokasgrāmatām mācību īstenošanai latviešu valodā un citiem pasākumiem.
Komisija 14.februārī izskatīja abus šos likumprojektus, un es lūdzu Saeimu atbalstīt tos pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Augsti cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Godājamais ministra kungs!
Acīm redzami likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” veido sistēmu ar tālāk skatāmo likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, tāpēc abi konceptuāli būtu jāizskata kopā.
Es, tāpat kā manas frakcijas kolēģi, iestājos par mazākumtautību bērnu un pusaudžu izglītošanas taisnīgu un demokrātisku risinājumu, tāpēc uzskatu, ka ģimenēm un pašiem vidusskolas vecāko klašu izglītojamiem ir jādod iespēja izvēlēties starp vairākiem dažādiem mazākumtautību mācību valodas lietojuma variantiem.
Savukārt valdība uztiepj vienu atrisinājumu, turklāt uzsver to kā vienīgo pareizo, nesniedzot savam mērķim ne zinātnisku pamatojumu, ne pārliecinošu socioloģisko analīzi, nekonsultējoties ar ieinteresēto iedzīvotāju grupu pārstāvjiem, proti, ar vecākiem un pedagogiem.
Vēl vairāk! Valdības piedāvātā atrisinājuma būtība ir mazākumtautību valodu lietošanas reducēšana: vidusskolā - līdz nullei, pamatskolas posmā no 7. līdz 9.klasei - līdz 20 procentiem. Tas nozīmē, ka reāli mazākumtautību valodās varēs mācīt tikai dzimto valodu un literatūru. Savukārt bilingvālā apmācība būs iespējama tikai pamatskolas posmā no 1. līdz 6.klasei, uz pusi samazinot mācību satura apgūšanu mazākumtautību valodā. Un bērnudārzos jeb pirmsskolas izglītības iestādēs - tā, lai (citāts) “sekmīgi uzsāktu pamatizglītību latviešu valodā”. (Citāta beigas.)
Tātad skolā par publisko naudu varēs mācīties tikai tā, bez jebkādām alternatīvām, un par privāto naudu privātajās skolās arī tikai tā.
Par likumprojekta mērķi. Manā ieskatā, abi likumprojekti nav rutinētas izmaiņas tiesību aktos izglītības jomā, bet gan jauns valsts piekoptas etnopolitikas pavērsiens, ar kuru tiek krasi samazinātas Latvijai piederīgo mazākumtautību identitātes saglabāšanas un attīstības iespējas. Tam ir jābūt pašsaprotamam, ka publiskajās vietās var sarunāties un saņemt atbildi valsts valodā. Tikpat pašsaprotams ir tas, ka ikviens skolas beidzējs prot latviešu valodu. Tomēr latviešu valodas stiprināšana nav pretrunā ar mazākumtautību tiesībām izglītības jomā. Tāpēc, īstenojot jebkādas reformas mazākumtautību izglītības jomā, ir jāņem vērā arī mazākumtautībām piederīgo personu intereses un tiesības un ir jāapzinās viņu pieprasījums pēc mācībām dzimtajā valodā.
Lai etnopolitika būtu taisnīga un demokrātiska, tās metodēm, tajā skaitā mācību valodu lietojumam vispārējā izglītībā, ir jābūt skrupulozi izsvērtām, lai neradītu izglītojamiem papildu psiholoģisku stresu un neierobežotu ģimenes etniskās kultūras stereotipu reproducēšanas iespējas.
Ģimenes valoda nav tikai tautas kultūras produkts un nesējs. Par to es arī runāju, kad tika nodoti abi likumprojekti skatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Valoda ir ģimenes un tautas kultūras turpināšanas līdzeklis. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Hāgas rekomendācijas par mazākumtautību tiesībām uz izglītību atzīmē (es citēju): “Izglītība ir ārkārtīgi svarīgs elements personu, kas pieder mazākumtautībai, identitātes saglabāšanā un attīstīšanā.” (Citāta beigas.) Tāpēc rekomendācijas norāda, ka pamatskolā mācību programmu vislabāk būtu pasniegt mazākumtautību valodā un vidusskolā liela daļa mācību priekšmetu būtu jāmāca mazākumtautību valodā.
Latvija ratificēja Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Tās 14.pants paredz: ja ir pietiekams pieprasījums, mazākumtautībām piederīgām personām jābūt pienācīgām iespējām iegūt izglītību mazākumtautības valodā teritorijā, kuru viņi apdzīvo vēsturiski vai lielā skaitā. Taču, kā par to liecina abu likumprojektu anotācijas, pieprasījums pēc mācībām mazākumtautību valodās, veidojot abu likumu grozījumus, netika apzināts.
Tas, ka valdība bez alternatīvām anulē apmācību mazākumtautību valodās vidusskolā un radikāli samazina mazākumtautību valodu lietošanu apmācībā pamatskolā, neradot citas iespējas, kas stiprinātu mazākumtautību valodu lietojumu izglītības procesā, kā arī tas, ka likuma grozījumu izstrāde un virzīšana notiek steigā un nekonsultējoties ar ieinteresētajām pusēm, pierāda, ka visai iecerei ir klaji politisks mērķis, proti, stiprināt koalīcijas partiju atpazīstamību nākamās, 13., Saeimas vēlēšanās. Pret to varētu izturēties ar ironiju, ja tas nekaitētu iedzīvotāju interesēm un neradītu riskus visas sabiedrības saliedētībai.
Šī reforma ir indīga un neatstāj citu iespēju kā tikai balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Okupācijas vara iznīcināja neatkarīgo Latviju, daudzus latviešus, tajā skaitā manus ģimenes locekļus, izsūtīja uz Sibīriju, pakļāva represijām, lika aizmirst savu valodu. Vienlaikus Latvijā ieceļoja sveši zābaki, kuri šeit centās uzspiest krievu valodu un apliecināja savu kultūras un cilvēcības trūkumu.
Kad notika pirmā valodas reforma, es pats vēl mācījos skolā. Toreiz šie svešie zābaki gāja arī gar manu skolu un atļāvās ne tikai iestāties pret latviešu valodu, bet sauca to par suņu valodu. Un kopā ar viņiem laimīgi skrēja arī daži no klātesošajiem Saeimas deputātiem, pārkāpjot Saeimā doto zvērestu. No varas puses toreiz bija jaušams gļēvums. Jau toreiz varēja pielikt punktu šai šķeļošajai izglītībai.
Vienota izglītība valsts valodā varēja būt ieviesta 2011.gadā, kad Nacionālā apvienība vāca parakstus par vienotu izglītību valsts valodā. Prokremlisko partiju un diemžēl arī vairāku latviešu partiju politiķu pretestības dēļ šī iniciatīva toreiz netika atbalstīta, neskatoties uz to, ka par šo iniciatīvu parakstījās 120 tūkstoši Latvijas pilsoņu.
Ir izšķiesti vēl septiņi gadi - laiks, kad ir darbojušās izglītības iestādes, kurās netiek nodrošināta izglītība valsts valodā. Šogad tam ir jāpieliek punkts. Neskatoties uz dažiem Latvijas valstij naidīgiem indivīdiem, tajā skaitā tādiem, kas atrodas Saeimā, mums beidzot jāpāriet uz vienotu izglītību valsts valodā.
Aicinu atbalstīt gan šo, gan nākamo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.
J.Lazareva (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es atvainojos, Dombravas kungs, mēs šodien runājam nevis par politiku, bet par izglītību. (Dep. J.Dombrava: “Paskaties, kādu zvērestu esi devusi!”)
Piedāvātie grozījumi Vispārējās izglītības likumā paredz izslēgt 42.panta otro daļu. Visiem skaidrs, ka dzimtajai valodai, mātes valodai, ir milzīga loma cilvēka dzīvē. Dzimtā valoda saistīta ne tikai ar kultūru un tradīcijām, dzimtā valoda saistīta arī ar domāšanas procesiem, ar psiholoģisko audzināšanu un analītisko spēju attīstību. Tātad mācību saturs, kas ir saistīts ar mazākumtautības dzimto valodu un nacionālo identitāti, vairs nebūs mazākumtautību izglītības programmas obligāta sastāvdaļa vidusskolā. Tā būs tikai iespēja bez valsts garantijām.
Latvijā, izņemot mazākumtautību desmit skolas, vēl darbojas 98 skolas ar mazākumtautību programmām. Kopā tās sastāda ne vairāk kā 40 procentus no kopējā skolu daudzuma. Pēc statistikas datiem, 2016./2017.mācību gadā Latvijā darbojās 790 skolas.
Gribas arī atzīmēt, ka pēdējo desmit gadu laikā gan skolu daudzums, gan skolēnu daudzums jau samazinājies par 30 procentiem depopulācijas dēļ.
Vispārējās izglītības reformas krustpunkts ir 2004.gadā pieņemtais Satversmes tiesas spriedums. Tas noteic, ka Satversmes 91.pants liek vienādi izturēties tikai pret personām, kas ir vienādos un salīdzināmos apstākļos. Satversmes tiesa atzīmēja, ka mazākumtautību pārstāvji neatrodas vienādos apstākļos ar personām, kuras pieder pie pamatnācijas.
Satversmes 112.panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz izglītību pieprasa, ka izglītošanas procesa kvalitātes kontroles mehānismam jābūt objektīvam, vispusīgam, profesionālam, regulāram, kā arī uz zinātniskām atziņām un metodēm balstītam.
Valstij ir pienākums nodrošināt sabiedrībai - izglītojamiem un viņu vecākiem - informāciju par izglītības kvalitātes izmaiņām un izglītošanās procesa norisi. Pretēji tam kā argumentus par labu reformai likumprojekta autori pieņēma dažādus socioloģiskos pētījumus, tajā skaitā pētījumu centra SKDS aptauju par valsts valodas zināšanu pašnovērtējumu. Šajā aptaujā tikai 96 personas bija jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Viņu pašnovērtējums ļauj Izglītības un zinātnes ministrijai rosināt pamattiesību ierobežojumu nepieciešamību desmitiem tūkstošu cilvēku.
Pārējie anotācijā un informatīvajā ziņojumā paustie argumenti nekādā veidā neapliecina nepieciešamību ierobežot mazākumtautību bērnu pamattiesības.
Trūkst arī datu par sekmēm valsts pārbaudījumos, bet sniegtie dati drīzāk liecina par valsts valodas prasmes uzlabojumu.
Tad jautājums ir: cik būtiski un aktuāli ir mainīt esošo sistēmu skolās ar bilingvālo izglītību, ja priekšā mums stāv būtiskas mācību satura izmaiņas, kuru ieviešana paredzēta līdz 2022.gadam?
Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Latvija parakstīja, paredz: ja ir pietiekams pieprasījums, mazākumtautībām piederīgām personām jābūt pienācīgām iespējām iegūt izglītību mazākumtautības valodā teritorijā, kuru viņi apdzīvo vēsturiski vai lielā skaitā.
Bez tam Satversmes 104.pants arvien ietver starptautisko dokumentu normas, bet paredz vēl plašākas tiesības. Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, estētisko un kultūras savdabību.
Cienījamie kolēģi! Kā māte es uzskatu, ka vispārējās izglītības mērķis ir optimālu apstākļu radīšana, lai bērni varētu iegūt pēc iespējas vairāk zināšanu un dzīvē nepieciešamo iemaņu. Palīdzēt iegūt zināšanas un iemaņas, attīstīt talantus, nevis apmierināt politiskās ambīcijas, kas ir redzamas piedāvātajā likumprojektā!
Skolu reforma sastāv no trim daļām.
Pirmkārt, skolu tīkla samazināšana. Bet par šo procesu Izglītības un zinātnes ministrijai konkrēta plāna nav, un pašreizējā situācijā, kā es sapratu, notiek tikai sarunas ar pašvaldībām.
Otrkārt, jauna mācību satura ieviešana. Arī tas tagad nav zināms un atrodas izstrādāšanas stadijā.
Treškārt, mazākumtautību izglītības programmu transformācija pirmsskolā, pamatskolā un vidusskolā.
Un būtu loģiski ievērot šo secību, nevis otrādi.
Mainot esošo bilingvālo sistēmu tagad, Izglītības un zinātnes ministrija maldina sabiedrību par mērķi - uzlabot latviešu valodas zināšanas skolēniem, kuri mācās skolās ar mazākumtautību programmām. Tiekoties ar saviem vēlētājiem, varu apliecināt - valstī katastrofāli trūkst labu latviešu valodas pedagogu bērniem, kuriem šī valoda nav dzimtā. Ir daudz sūdzību arī par mācību grāmatām. Mums nav pat skolotāju profesionālā standarta, bet katru gadu Izglītības un zinātnes ministrija rada jaunas prasības pedagogiem. Valstī nav nodrošināta bilingvālās izglītības skolotāju sagatavošana, bet pieprasījums pēc tās ir un būs.
Eiropas Latviešu apvienība sūdzas par to, ka reemigrācijas gaitā bērni nevar apgūt Latvijas skolās mācību programmu, jo nepārvalda dzimto valodu pietiekamā līmenī. Lai palīdzētu tādiem bērniem, ir jābūt metodikai un labiem pasniedzējiem, bet to nav.
Vajadzība sagatavot trešo valstu bērnus apmācībai Latvijas skolās ir un būs sakarā ar darbaspēka augošo trūkumu. Demogrāfu pētījumi liecina, ka jau 2025.gadā katrs piektais darba ņēmējs Latvijā būs ārzemnieks. Šobrīd bērniem, kuri objektīvu iemeslu dēļ paši vēl nav spējuši labi apgūt latviešu valodu, jāapgūst šajā valodā arī svarīgākie mācību priekšmeti.
Vai kāds vispār ir mēģinājis nopietni izpētīt sekas un to, kāds būs labums pēc izmaiņām? Problēmu jau pašreizējā bilingvālajā apmācībā ir daudz. Metodikas ir sen novecojušas, mācību satura pasniegšanai nav sakara ar mūsdienīgām interaktīvām tehnoloģijām, nav latviešu valodas mācību rīku internetā, to testēšana ilgst gadiem. Tā vietā, lai kopīgi šīs problēmas pakāpeniski risinātu, tiek pieņemts ģeniāls lēmums par pāreju praktiski pilnībā uz apmācību latviešu valodā jau no 7.klases 2019.gadā, ignorējot šo bērnu vecāku viedokli. Mūsu valstī ir skaidri izteikts pieprasījums pēc izglītības krievu valodā. Katrs ceturtais bērns tiek izglītots mazākumtautību skolās. Kopš 2009./2010. mācību gada skolēnu skaits krievu skolās potenciāli katru gadu pieaug, un šobrīd ir ap 56 tūkstošiem bērnu. Izglītības un zinātnes ministrs atzīst, ka viņam nav atbildes, kāpēc skolēnu skaits šajās skolās pieaug.
Uzskatu, ka tautību dažādība ir Latvijas lepnums un bagātība, ekonomikas attīstības avots.
Mēs redzam arī Somijas paraugu, kur pierobežas teritorijā skolās tiek mācīta krievu valoda.
Šobrīd ir runa par jaunās paaudzes nākotni. Vai esošie skolēni - Latvijas pilsoņi - pēc vispārējās izglītības pabeigšanas paliks Latvijā, lai mācītu savus bērnus dzimtenē un dzimtajā valodā, vai brauks prom? Vai patiešām Saeima un valdība pirms vēlēšanām politiskā spiediena dēļ pazemos savu mazākumtautību talantīgo jaunatni, uzspiežot tai braukt uz ārzemēm?
Piedāvāju balsot pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Morozovam.
A.Morozovs (SASKAŅA).
Labdien, priekšsēdētāja! Labdien ministra kungs! Labdien, kolēģi!
Latvijā esošā bilingvālā izglītības sistēma šobrīd strādā ļoti labi un pilda savus mērķus. Jaunieši, kuri beidz mazākumtautību skolas, labi zina latviešu valodu un savu dzimto valodu. Šie absolventi nesaskaras ar problēmām darba tirgū un iestājas augstskolās. Esošajā izglītības sistēmā gan bērni zina vairāk valodu, gan tiek saglabāts līdzsvars starp zināšanām un tiesībām iegūt izglītību dzimtajā valodā.
Tāpēc nav vispār skaidrs, kādēļ nepieciešama reforma. Taču es gribētu tai pieskarties vairāk, jo tajā ir virkne neskaidrību, kas skar arī izmaksu daļu.
Pirmkārt. Par kādu naudu tiks īstenota pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā? Saskaņā ar iecerēto jau pēc pusotra gada bērniem līdz 7.klasei būs jāsāk mācību gads latviešu valodā. Izglītības likums noteic, ka valstij ir pienākums nodrošināt skolēniem mācību līdzekļus. Tas nozīmē, ka visiem šiem bērniem ir jānodrošina grāmatas visos mācību priekšmetos no 1. līdz 7.klasei. Lai to īstenotu, pirmkārt, ir nepieciešama metodika. Otrkārt, grāmatas un citi mācību līdzekļi. Vai kāds ir saskaitījis, cik tas maksās? Un kur tiks ņemta nauda? Un vai mums pietiks arī pedagogu?
Es gribu uzsvērt, ka izmaiņas skars vismaz 25 procentus no visu skolēnu skaita Latvijas skolās.
Otrkārt. Ir skaidri redzams, ka reformai - pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā - nav nekāda sakara ar satura izmaiņām, kā to mums stāsta ministrija. Satura ieviešanai atvēlēti trīs gadi, taču pāreja bērniem no 1. līdz 6.klasei notiek vienlaikus - vienā gadā. Tātad bērni mācīsies pēc vecā satura.
Mācību valodas ieviešana notiek vienā gadā septiņās klašu grupās vienlaikus pēc tikai viena sagatavošanas gada. No ministra puses apgalvojums, ka pāreja ir saistīta ar satura izmaiņām, ir vienkārši blefs un cilvēku maldināšana. Reforma ir saistīta tikai un vienīgi ar VIENOTĪBAS glābšanas plānu. Šķiet, VIENOTĪBA saskata kaut kādu glābšanas riņķi šajā vēl nebijuša mēroga populismā.
Treškārt. Kā būtu, ja šo jautājumu izdiskutētu ar sabiedrību? Jo ne ar sabiedrību, ne ar nevalstiskajām organizācijām šis jautājums netiek diskutēts. Ja izglītības un zinātnes ministrs varētu palūkoties uz situāciju plašāk, varbūt ieraudzītu acīmredzamo - reformas skars ne tikai 25 procentus skolēnu, tās skars arī viņu vecākus, radus un šo ģimeņu finanses. Ministrs ir izdomājis, ka visiem jāmācās latviski, bet nav padomājis par to, kā savu ideju īstenot. Praksē tas nozīmēs bērniem garākas mācību stundas mājās (iespējams, ar vecākiem, iespējams, ar maksas privātskolotājiem).
Šādus jautājumus vienkārši nedrīkst izlemt teju vai vienpersoniski.
Un kāds ir šīs reformas virsmērķis? Acīmredzot nodrošināt iedzīvotāju segregāciju, jo nekādu citu rezultātu ar šādu pieeju sasniegt nav iespējams. Taču mērķim ir jābūt citam - stabilitātei un mieram. Mieram starp latviešiem un nelatviešiem; saliedētībai, kas veicinātu valsts izaugsmi un attīstību un liecinātu par politiķu briedumu. Piekritīsiet taču, ka ļaut būtiskai sabiedrības daļai īstenot savas tiesības uz izglītību dzimtajā valodā - tā nav nekāda ekstra, bet vienkārša cilvēktiesību ievērošana? Ļoti žēl, ka izglītības reforma, kurai patiešām būtu jābūt vērstai uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu, satura uzlabošanu, šobrīd ir reducēta līdz parastam valodas jautājumam, kuram nav sakara ar satura kvalitāti.
Cilvēki visā pasaulē cenšas iemācīties un iemācīt saviem bērniem pēc iespējas vairāk valodu. Tieši valodu zināšanas mūsdienu pasaulē ir vislielākā vērtība, jo nodrošina cilvēkam labākas darba iespējas un vienkāršas komunikācijas spējas visā pasaulē. Turpretī Latvijas izglītības un zinātnes ministrs mums mēģina pateikt pilnīgi pretējo - jo mazāk zinās, jo labāk. Un uz šī principa balstās tā saucamā izglītības reforma. Un tas ir nožēlojami!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Deputāte Lazareva atsaucās uz vēsturi un mazākumtautībām. Gribu atgādināt atbilstošu Eiropas Padomes konvenciju par mazākumtautībām Baltijas valstīs. Bija tādas mazākumtautības kā baltvācieši, kuri te dzīvoja 700 gadus, un zviedri, kas dzīvoja Kihnu salā un Roņu salā vairāk nekā tūkstoš gadu. Nav zināmas teritoriālas mazākumtautības, kas mūsu teritorijā būtu dzīvojušas piecsimt gadus un ilgāk. Daži runā, ka, piemēram, varētu būt vecticībnieki, bet vecticībnieki savulaik, 17.-18.gadsimtā, iebrauca Polijas karaļvalstī, kur, starp citu, jau bija kalendārs pēc jaunā stila. Tā ka, ja kādreiz arī nāks un runās par to, ka mums ir kalendārs un jāsvin Ziemassvētki, teiksim, pēc vecā stila, tad vajadzētu atcerēties, ka tie, kas iebrauc citā valstī, piemērojas tās valsts likumiem. Izņemot Latviju... protams, te mums viss ir citādi.
Kāda tad bija situācija pirmskara Latvijā, ko arī bieži mīl pieminēt? Es paņēmu Konversācijas vārdnīcas izdruku par situāciju pirms 1934.gada. Tātad parlamentārā iekārta. Rīgā - piecas valsts finansētas krievu vidusskolas. Kopā 10. Viena bija pašvaldības, trīs bija organizāciju un viena bija privāta... Tātad piecas valsts finansētas ģimnāzijas. Latviešiem bija 29, ebrejiem - divas, vāciešiem - divas. Bet kopā vāciešiem bija deviņas vidusskolas jeb ģimnāzijas un ebrejiem bija 14.
Visa tā sistēma faktiski tika sagrauta, jo mēs zinām, ka Rīgā apmēram puse skolu ir ar krievu plūsmu.
Tātad pirmais princips. Tie, kas iebrauc citā valstī, piemērojas tai valodai un kultūrai, un tradīcijām, kādas tur pastāv. Jāteic, ka 80 procenti to, ko jūs, Lazarevas kundze, saucat par mazākumtautībām, ir ieradušies Latvijā pēc Otrā pasaules kara: vai nu tieši atbraukuši ar tankiem, vai viņu pēcteči, mazbērni. Tā ka šeit nebūtu pareizi atsaukties uz vēsturisko situāciju. (No frakcijas SASKAŅA: “Tieši tā!”)
Ja mēs skatāmies uz Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, tad tur ir 13.pants. Ieskatieties internetā! Tur ir teikts, ka ir tiesības izveidot privātas izglītības iestādes, kas nerada pusēm, tas ir, valstij, nekādas finansiālas saistības. Latvija nāk pretim šiem cilvēkiem.
Savulaik man bija saruna ar Maksu van der Stūlu, kad mēs ņēmāmies ar šo konvenciju (es biju Ārlietu komisijas priekšsēdētājs), un mēs vienojāmies, ka atstāsim šīs skolas mazākumtautībām, kaut gan nebija nekāda pamata šeit atstāt, jo faktiski visiem būtu jāpiemērojas tai situācijai, kāda ir Latvijā.
Es domāju, ka tas modelis, kas pašreiz ir izstrādāts un par ko ziņoja Straujumas kundze, ir ļoti labs, jo 1.-6.klasē tieši ir uzsvars uz valodu. Bērnībā taču apgūst valodu, un 50 procenti ir mazākumtautību valodās. Tas, manuprāt, ir ļoti labs variants.
Visiem pārējiem no SASKAŅAS frakcijas es ieteiktu vēl izlasīt minētās konvencijas 14.pantu, ka nekas nedrīkst kaitēt oficiālās valsts valodas apguvei. Vakardien “Panorāmā”, godājamie kolēģi, mēs redzējām 9.klases skolnieci, kura nevarēja latviski pateikt nevienu sakarīgu vārdu un runāja krievu valodā. 22 procenti skolēnu Latvijā, vidusskolas beidzēji, neprot valodu. Nu, piedodiet, neatkarības 28.gadā! Tā taču ir katastrofa!
Tāpēc es aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Daudz interesanta dzirdēts no šīs tribīnes, runājot par Vispārējās izglītības likumu un Izglītības likumu. Bet, man liekas, ir dažas pašsaprotamas lietas. Proti, mūsu valsts ir tik stipra, cik stiprs ir tās pamats - latviešu valoda. Vairāku politiku - izglītības, valodas, jaunatnes un integrācijas politikas - mērķis ir sabiedrība, kas jūt piederību savai valstij, ciena to, lepojas ar to, pārzina Latvijas vēsturi, jūtas piederīga latviešu kultūrai, brīvi pārvalda latviešu valodu tāpat kā savu dzimto, ja tā nav dzimtā valoda, kopā svin svētkus un kurai ir kopīga vērtību sistēma. Valoda ir mūsu nācijas kodols un identitāte. Latviešu valoda ir mūsu valsts valoda, tā ir mūsu bagātība, ko mēs esam mantojuši, un mūsu pienākums ir to attīstīt, un tas ir bijis pamats mūsu valsts izveidei.
Un šodien mēs nevaram atļauties pret savu valodu un valsti izturēties ar, es teikšu, veikalnieka attieksmi, kur galvenais ir materiālais labums un personiskais izdevīgums.
Mēs dzirdējām no Lazarevas kundzes, ka mazākumtautību jaunieši būs spiesti braukt uz ārzemēm. Es tā saprotu, ka uz Krieviju. (Dep. J.Lazareva: “Ne tikai!”) Nē, viņi nebrauks uz Krieviju, viņi brauks uz Apvienoto Karalisti, jo tur var brīvi mācīties krieviski līdz pat augstskolai. Viņi brauks uz Vāciju, jo tur var mācīties krieviski. Viņi brauks uz visām attīstītajām Eiropas valstīm, lai mācītos krieviski. Vai ne? Tātad latviešu valoda nav vērtība (Dep. A.Morozovs: “To jūs teicāt!”); angļu valoda - jā, tā ir vērtība; vācu valoda - tā ir vērtība.
Diemžēl šādi apgalvojumi... Nujā, šie apgalvojumi ir no tās sērijas - neizdevusies valsts. Un tā tālāk, un tā joprojām. Nu, viss tas, ko mēs dzirdam mūsu kaimiņvalsts jeb Kremļa naratīvos par Latviju. Šāda attieksme ir vienkārši nepieļaujama.
Un, Morozova kungs, cik tas maksās? Nu, piedodiet, tā ir veikalnieka, nevis valstsvīra attieksme.
Godātie deputāti! Izglītībai ir centrālā loma valsts valodas kopšanas un stiprināšanas jautājumos. Un tieši tādēļ mums ir jāturpina uzsāktās reformas. Šim mērķim kalpos arī rosinātās izmaiņas Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, lai palielinātu latviešu valodas lietojumu vispārējā izglītībā.
Izglītības, jaunatnes un valsts valodas politikas īstenošanai ir nozīmīga loma, lai sasniegtu saliedētas sabiedrības kopīgos mērķus Latvijā. Un mēs konsekventi strādāsim, lai šos mērķus sasniegtu.
Sabiedrība un starptautiskie eksperti ir atzinīgi novērtējuši sasniegtos rezultātus, ko devusi 2004.gadā ieviestā daļējā pāreja uz mācību procesu latviešu valodā mazākumtautību skolās. Ir uzlabojies latviešu valodas zināšanu līmenis un mazākumtautību integrācija latviskajā kultūras un informācijas telpā. Ir palielinājusies mazākumtautību jauniešu konkurētspēja darba tirgū un iespējas pēc vidusskolas beigšanas iegūt augstāko izglītību Latvijas augstskolās.
Un pareizi Kiršteina kungs norādīja, ka diemžēl mums vēl ir problēmas šeit. Jo, godātie deputāti, 20 procenti mazākumtautību jauniešu, kuri neprot valsts valodu, - tā ir ļoti nopietna problēma. Tā ir piektā daļa mazākumtautību jaunās paaudzes! Viņiem ir problēmas integrēties gan darba, gan izglītības tirgū, viņiem ir problēmas dzīvot Latvijas informācijas telpā valodas vājās prasmes dēļ.
Esošais bilingvālās izglītības sistēmas modelis ir nepieciešams, to ir nepieciešams pilnveidot atbilstoši laikmeta prasībām, lai mēs varētu sasniegt apstiprinātos mērķus, kas definēti valsts nozīmes politikas plānošanas dokumentos, piemēram, Nacionālajā attīstības plānā, izglītības attīstības pamatnostādnēs.
Mēs vēlamies sasniegt konsekventu ilglaicīgu izglītības politiku, kurai ir skaidri definēts mērķis un paredzēti secīgi soļi tā sasniegšanai. Un mums ir vajadzīga pārliecība, ka pārskatāmā laikā mēs pabeigsim izglītības reformu, kas nodrošinās viendabīgu Latvijas kā nacionālas valsts izglītības standartu, saglabājot Latvijas dažādu tautību pilsoņu nacionālo kultūru savdabību un attīstību un viņu dzimtās valodas kopšanu un pilnveidi.
Un, godātie deputāti, šīs reformas adresāts nav ne Pimenova kungs, ne Morozova kungs, ne Lazarevas kundze, ne Cileviča kungs, kurš bija pieteicies debatēs pirms manis un vēlējās runāt pēc manis, šīs reformas adresāts nav ne Dombravas kungs, ne Šadurskis, ne kāds cits no mums. Paklausīsimies, ko saka tie, kam ir adresēta šī reforma.
Atļaujiet man nolasīt dažus citātus no konkursa “Kas manu tautu dara stipru” skolēnu darbiem.
“Latviešu valoda ir tikusi spodrināta ar inteliģences rūpēm tās sākumposmā, bagātinājusies tautasdziesmās un joprojām dzirkstī rakstnieku un dzejnieku literārajos darbos, pārvēršas jauniešu lietojumā. Tā rotājas indoeiropiešu valodu saimē un ir spēcīga, skaista, gudra valoda. Kaut to saprastu un mācītos visi tie, kas nāk no citām tautām, bet dzīvo Latvijā! Cik tā dzīvotspējīga, liecina mūsu vēlme to pareizi lietot un izkopt. Ir jāpanāk, ka latviešu valodas saknes top vēl spēcīgākas un zari - aicinošāki. Caur valodu ejam uz saskarsmi, jo Latvijā dzīvo daudz dažādu tautību cilvēku. Mans aicinājums tiem, kuri vēl nav izpratuši latviešu valodas lomu, - ja zem Latvijas saules jūsu tagadējās mājas, mācieties un runājiet manas tautas valodā. Jo saskarsmes prasme ir inteliģences pazīme.” (Evelīna Balode, Rencēnu pamatskolas 8.klase.)
“Vārdi veido mūsu valodu. Ja tās nebūtu, tad arī latviešu tautai nebūtu lemts pastāvēt. Mūsu valoda mūs satur kopā, tā ir bijusi viena no galvenajiem balstiem, kas noturējusi latviešu tautu virs zemes, neļaujot svešinieku zābakiem mūs iemīt dziļi zemē. Mūsu valoda ir mūsu dārgums, kas mūs dara bagātus, stiprus, pārliecinātus. Tā ir mūsu spēka avots, kuru paši bieži vien mēdzam aizbērt ar visādiem svešiem vārdiem, kas sāpīgi spiežas iekšā mūsu tautā.” (Jonatans Siders, Ventspils 4.vidusskolas 9.klase.)
“Mēs runājam latviešu valodā. Tā ir ļoti sena un skaista valoda. Mūsu tauta gadsimtiem ilgi ir kopusi savu valodu, lai tā neizmirtu. Latviešu valoda ir mūsu tautas spēka avots. Es lepojos ar savu dzimto valodu. Zinot latviešu valodu, es varu izzināt mūsu senču gudrības. Es esmu un gribu būt savas tautas spēka graudiņš, lai Latvija kļūst stiprāka un skaistāka un latviešu tauta dzīvo vēl ilgus jo ilgus gadus.” (Elīna Anna Buša, Valmieras Pārgaujas sākumskolas 4.klase.)
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies izglītības un zinātnes ministram.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Diskusijas stils un līmenis par piedāvātajiem grozījumiem izglītības likumos mani ļoti sarūgtina. Gan sabiedrībā, gan arī tepat, Saeimā, šīs diskusijas ir politizētas, pārpilnas ar oponentu aizvainojumiem, demonstrē zināšanu trūkumu par mūsdienu standartiem dažādības vadīšanas jomā. Diemžēl bieži no abām pusēm. Tikko mēs noklausījāmies spīdošu PR speciālista uzrunu ar citātiem, ar lozungiem, ar stereotipiem, bet, piedodiet, Šadurska kungs, no izglītības un zinātnes ministra es gaidītu vairāk kaut ko par izglītību, nevis par lozungiem un par to, cik katram ir svarīga mātes valoda. (Starpsauciens: “Oi, oi!”)
Galvenais, ka ir piedāvātas kaut kādas nopietnas izmaiņas. Es gribu redzēt pamatojumu. Kāpēc šīs izmaiņas ir nepieciešamas? Un kā tā var būt, ka vēl pirms pusgada gan ministrs, gan arī citi Latvijas vadošie politiķi apgalvoja, ka bilingvālās izglītības sistēma strādā labi, ka mazākumtautībām piederīgie bērni veiksmīgi apgūst gan valsts valodu, gan mācību priekšmetus? Tā arī teikts vairākās jūsu ministrijas atbildēs uz mūsu jautājumiem, Šadurska kungs.
Ārlietu ministrija plātās visā pasaulē ar mūsu sasniegumiem un dāsni piedāvā citām valstīm bilingvālās izglītības pieredzi, dalīšanos ar mūsu sasniegumiem.
Un te pēkšņi izrādās, ka šī sistēma nekam neder un tā steidzami jāmaina. Kāpēc atbildīgie politiķi publiski izplata nepatiesas ziņas, apgalvojot, ka skolu, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, absolventi nerunā latviski un tādēļ nevar iestāties Latvijas augstskolās vai atrast darbu Latvijā? Kur ir fakti? Kur ir statistikas dati, kas par to liecina? Kolēģi, jūs tiešām gribat pamatoties uz kaut kādām tenkām vai... Es zinu vienu zēnu, kam bija problēma. Ziniet, es zinu vairākus latviešu zēnus, kas mācījās latviski, kam arī ir problēmas atrast darbu.
Likumprojekta aizstāvji no šīs tribīnes apgalvoja, ka nekur Eiropā valstis nefinansē izglītību minoritāšu valodās. Kiršteina kungs te dalījās ar savu skatījumu uz to, kas ir minoritāte. Kiršteina kungs, jums ir visas tiesības uzturēt jebkādus viedokļus, bet oficiālās Eiropas Padomes institūcijas jums nepiekrīt. Es vienkārši ieteiktu jums palasīt Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvās padomes slēdzienus par Latviju un to, kas tur tiek uzskatīts par minoritātēm. Nu, nevajadzētu par to strīdēties. Jūs vienkārši vēl dzīvojat 19.gadsimtā. Piedodiet!
Šāda izglītība, kā es jau šodien teicu, pastāv vairākumā Eiropas valstu, kur dzīvo mazākumtautības daudzmaz nozīmīgā skaitā. Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem - no minoritātēm piederīgo personu skaita, pieprasījuma, iespējām un tā tālāk. Es negribu iedziļināties detaļās. Es vienkārši uzskaitīšu Eiropas valstis, kurās minoritāšu valodas ir pilnīgi vai daļēji lietotas kā mācību valodas publiskās skolās. Eiropas Padomes dalībvalstis - Albānija, Austrija, Azerbaidžāna, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Dānija, Somija, Gruzija, Vācija, Itālija, Krievija, Lielbritānija, Maķedonija, Melnkalne, Moldova, Nīderlande, Polija, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Ukraina, Ungārija.
Es neminēšu valstis, kur ir vairākas oficiālās valodas. Atsevišķi teikšu dažus vārdus par Igauniju un Lietuvu - mūsu kaimiņvalstīm. Uz to arī atsaucas...
Lietuvā līdz nesenam laikam mazākumtautību skolās pilnīgi strādāja mazākumtautību valodā - poļu vai krievu. Pirms dažiem gadiem Lietuva pieņēma grozījumus izglītības likumos un ieviesa bilingvālās izglītības sistēmu, kas ir ļoti līdzīga mūsējai. Joprojām turpinās dialogs ar Poliju - diezgan smags dialogs par to, kā šī bilingvālās izglītības sistēma tiks īstenota poļu skolās.
Igaunija neko nemaina. Tur pastāv tāda pati bilingvālās izglītības sistēma ģimnāziju līmenī (tās ir vidusskolas saskaņā ar igauņu terminoloģiju), tāda pati proporcija - 60 procenti pret 40 procentiem. Taču, atšķirībā no mums, Igaunijas likums par ģimnāzijām paredz, ka tā daļa priekšmetu, kas tiek mācīta mazākumtautību valodā, var tikt palielināta pēc pašvaldības iniciatīvas un ar valdības piekrišanu. Pagājušā gada beigās Igaunijas izglītības ministre paziņoja, ka valdība atļaus četrām vidusskolām, ģimnāzijām, palielināt to priekšmetu skaitu, kuri tiek mācīti krieviski, ar nosacījumu, ka rezultāti igauņu valodas apguvē nesamazināsies. Tātad Igaunija iet tieši pretēju ceļu - paplašina mazākumtautības iespējas izmantot vidējās izglītības līmeni.
Vai krievu skolas tiešām ir padomju mantojums? Jūs man to stāstāt? Mana vecāmāte pirms Pirmā pasaules kara mācījās Rīgas Emīla Depreo ģimnāzijā. Citi mani radinieki mācījās neatkarīgajā Latvijā gan ebreju skolās, gan krievu skolās, gan vācu skolās, gan arī latviešu skolās. 1919.gada likums par mazākumtautību skolu iekārtu vēl joprojām tiek minēts visās mazākumtautību tiesību mācību grāmatās kā paraugs mazākumtautību tiesību nodrošināšanai izglītībā.
Likumprojekta izstrādātāji diemžēl pilnīgi ignorē ļoti svarīgu dokumentu - secinājumus un priekšrakstus, kas izteikti Satversmes tiesas 2005.gada 13.maija spriedumā (Lazarevas kundze jau citēja tā 13.pantu - par tiesiskās vienlīdzības principa interpretāciju). Toreiz Satversmes tiesa nolēma, ka spēkā esošo proporciju - 60 procenti pret 40 procentiem - pietiekoši ņem vērā. Un šajā gadījumā atšķirīga attieksme tiek nodrošināta pietiekoši. Bet tomēr, lai kaut ko grozītu, kā Satversmes tiesa nosprieda, ir jābūt tādam mehānismam, ar kura palīdzību varētu konstatēt kvalitātes izmaiņas. Izglītības kvalitāte aktīvi jākontrolē. Un vai ir kaut kādi mehānismi? Vai tiesas spriedums ir izpildīts? Tas ir saistošs jums, ministrijai.
Nedz likumprojekta anotācijā, nedz informatīvajā ziņojumā par pāreju uz mācībām valsts valodā nekādi dati par ietekmi uz izglītības kvalitāti nav sniegti. Tas pats par sevi rada nopietnas šaubas par likumprojektu atbilstību Satversmes 91.pantam. Galvenais un vienīgais arguments par labu piedāvātajiem grozījumiem un reformai ir atsauce uz pētījumu “Valodas situācija Latvijā 2010.-2015.gadā”. No turienes arī rodas tas skaits - 20 procenti it kā latviski nerunājošu absolventu, ko minēja gan Kiršteina kungs, gan ministra kungs.
Bet, kolēģi, paskatīsimies, kas tas ir par pētījumu! Šā pētījuma 56.lappusē ir atsauce uz 2014.gadā veikto SKDS pētījumu “Piederības sajūta Latvijai”. Tur no visiem respondentiem vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem bija 96 personas. Tātad vienīgais zinātniskais pamatojums ir 96 personu pašnovērtējums pirms četriem gadiem! Un to jūs saucat par zinātnisku pamatojumu?! To saucat par kvalitātes kontroli?
Privātās skolas Kiršteina kungs minēja. Nu, laikam Kiršteina kungs nepamanīja, ka šis likumprojekts arī privātskolās paredz aizliegumu izmantot mazākumtautību valodas.
Kolēģi! Tagad daži vārdi par praktisko pusi. Es nezinu, cik daudziem mazākumtautību skolu absolventiem ir problēmas ar valsts valodu. Acīmredzot, jā, tādi ir. Bet tie ir tie paši skolēni, kam ir problēmas ar matemātiku, fiziku un arī ar dzimto valodu, - tie ir skolēni ar vājām sekmēm. Kas notiks ar viņiem? Es domāju, ka sekmīgie skolēni tiks galā. Jau šobrīd mazākumtautību skolu absolventi runā trijās valodās, latviešu skolu absolventi - divās valodās. Kam tas ir izdevīgi? Un pēc tam kolēģi no Nacionālās apvienības sūdzas, ka, redz, latvieši tiek diskriminēti darba tirgū. Bet piedodiet! Vēl viena valoda - tā nav tikai vēl viena valoda, tas ir daudz labāks domāšanas stils, adaptīvās spējas un tā tālāk. Visi speciālisti to ļoti labi zina.
Bet ar vājiem skolotājiem situācija būs pilnīgi cita. Ja viņi dzimtajā valodā ar matemātiku knapi tiek galā, tad valodā, kura viņiem nav dzimtā, viņi netiks galā. Tādā veidā mēs stiprināsim marginalizāciju.
Skolotāji. Atkal mēs dzirdam tās runas par miljoniem. Kolēģi! Lai strādātu skolā, valoda jāzina perfekti, un jebkurš speciālists to zina. Tā nav universitāte, tā nav augstskola, tās nav publiskās diskusijas. Lai strādātu ar bērniem, nepietiek vienkārši labi zināt valodu. Un jūs tiešām ticat, ka pirmspensijas vecuma skolotāji - un tādu ir vairākums - apgūs latviešu valodu pilnīgi perfekti? Viņiem šodien ir 3.kategorija, jā, godīgi nopelnīta, un viņi ļoti efektīvi var strādāt dzimtajā valodā un sagatavot bērnus arī vidusskolai, iestājai 1.ģimnāzijā un tā tālāk. Tā ka... Bet es domāju, ka lielākā daļa no šiem skolotājiem vienkārši aizies no skolām.
Es nešaubos, ka nauda tiks apgūta un labi latviešu valodas skolotāji tā vietā, lai strādātu skolās, kur trūkst labu latviešu valodas skolotāju (starp citu, gan mazākumtautību skolās, gan arī latviešu skolās), mācīs skolotājus, no kuriem absolūts vairākums tik un tā nespēs strādāt skolā latviešu valodā.
Un kas šos skolotājus aizvietos? Vai mums pie skolām stāv garas skolotāju rindas, skolotājiem ir pievilcīgas algas? Nu, vienīgā iespēja ir tie latviešu skolotāji, kuri tiks atlaisti no slēgtām mazām lauku skolām.
Kolēģi no ZZS! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam! Jo faktiski jums tā valodas reforma ir tāds smuks apvalks, kurā ministrija mēģina ietīt pilnīgi citu reformu - mazo lauku skolu slēgšanu.
Vienota skola. Es arī šeit daudz ko dzirdēju. Ko jūs domājat ar “vienotu skolu”? Attiecībā uz standartiem un saturu skola ir vienota jau no 2004.gada. Runa ir par ko citu. Saskaņā ar šo likumprojektu tāds jēdziens kā “mazākumtautību izglītības programmas vidusskolas līmenī” vienkārši pazudīs. Tātad apgalvojumi par mistiskiem priekšmetiem minoritātes identitātes saglabāšanai ir tīri deklaratīvi. Ministrija pati atzīst, ka nav ne standartu, ne konkrētu mehānismu, lai nodrošinātu šo priekšmetu mācīšanu. Un galvenais - par kādiem priekšmetiem ir runa? Krievu valoda arī tagad tiek piedāvāta kā otrā svešvaloda un ir diezgan pieprasīta.
Kas vēl? Krievijas vēsture? Nopietni, Straujumas kundze? Vai mums ir standarti un mācību grāmatas? Lai Šadurska kungs plāno izmantot Krievijas standartus.
Patiesība ir daudz prastāka. Ja paredzētās pārmaiņas tiks īstenotas, mums ir tikai divas iespējas: vai nu parādīsies latviešu skolas latviešiem un latviešu skolas mazākumtautībām - tātad īsta segregācija... Alternatīva ir vienotas vidusskolas, kur kopā mācās skolēni neatkarīgi no dzimtās valodas, kā tas, piemēram, šobrīd ir 1.ģimnāzijā (un, starp citu, lielu daļu priekšmetu tur apgūst angliski).
Līdz šim publiski paustā ministrijas nostāja (vēl kopš tā laika, kad ministra amatu ieņēma Grīnblata kungs) bija pret šādu pieeju.
Kolēģi no Nacionālās apvienības! Vai jūs atbalstāt situāciju, ka klasē būs nevis 34, kā tagad vidēji, bet puse (un dažos Rīgas rajonos - trīs ceturtdaļas) bērnu, kam dzimtā valoda nav latviešu valoda? Vai jūs to sakāt godīgi saviem vēlētājiem?
Tātad par praktisko pusi jāteic, ka es vienkārši neredzu, kā ministrija praktiski plāno rezultātu. Es dzirdēju tikai politiskos lozungus un aizvainojumus. Un es tiešām nesaprotu, kāpēc izglītības un zinātnes ministram rūp pirmām kārtām kaimiņvalsts prezidenta reakcija, kā jūs publiski paudāt, Šadurska kungs (Starpsauciens.), nevis savu līdzpilsoņu, to cilvēku, kurus piedāvātie grozījumi tieši skars, attieksme.
Es, atšķirībā no jums, neesmu apsēsts ar Putinu, nesekoju viņa reakcijai tik cieši, bet man ir pilnīgi skaidrs, ka mazākumtautību izglītības radikālā sašaurināšana būtu vislabākā dāvana Latvijas nelabvēļiem. Pierādījums viņa apgalvojumiem par minoritāšu apspiešanu Latvijā.
Kolēģi! Demokrātija nozīmē izvēles brīvību. Es ļoti cienu savus kolēģus arī no VIENOTĪBAS frakcijas un nekad neuzdrošināšos viņiem ieteikt, kādā valodā viņiem būtu jānodrošina viņu bērnu apmācība.
Bet kāpēc, kolēģi, jūs uzskatāt, ka jūs labāk par mani zināt, kādā valodā maniem bērniem pamatā būtu jāmācās? Un izvēle notiek. (Dep. A.Bērziņš: “Nu jau pietiek!”)
Šobrīd Latvijā ir drusciņ zem 37 procentiem pilsoņu, kas piederīgi mazākumtautībām. Nu, skolas vecuma līmeņa... drusciņ mazāk... vecuma struktūras dēļ... Skolas, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, apmeklē aptuveni 28 procenti no visiem skolēniem. Tātad pieprasījums ir. Katram ir iespējas izvēlēties.
Es uzskatu, ka šādi sarežģīti jautājumi, kur lēmumi ir neatgriezeniski...
Sēdes vadītāja. Cileviča kungs! Jūsu debašu laiks ir beidzies.
B.Cilevičs. ...ir jārisina ar dialoga palīdzību, nevis uzspiežot.
Es aicinu jūs balsot pret šo likumprojektu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Godātie kolēģi! Deputāti Upenieks, Cilinskis, Brigmanis, Dālderis un Potapkins lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”; dep. A.Bērziņš: “Mēs varam turpināt kaut līdz rītam!”) Deputātiem iebildumu nav, un Saeimas sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.
Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien! Es pilnībā atbalstu Šadurska virzīto likumprojektu.
Pirmkārt. Mums viss, kas saistīts ar mazākumtautībām, manuprāt, ir labi atrisināts. Mums ir lietuviešu skolas, krievu, ukraiņu, ebreju skolas, un šis jautājums, kas skar mazākumtautību tiesības mācīties savā valodā, ir atrisināts.
Otrkārt. Es brīnos, ka SASKAŅA... Ja es būtu SASKAŅAS deputāts, es atbalstītu šādu likumprojektu, jo faktiski tu vari nopelnīt balsi. Tu vari atnākt un pateikt: “Ziniet, Krievijā visi mācās krievu valodu!” Ziniet, Putins... Kad jautāja Tatarstānas iedzīvotāji, kā būtu ar Tatarstānas valodu, viņš teica: “Krievu valoda - obligāti! Tatarstānas - labākajā gadījumā!” Es domāju, jums vajadzētu būt “par” šo likumprojektu. Jūs savus vēlētājus pārliecinātu, ka mēs tāpat rīkojamies kārtīgi, lai vienā valstī ir viena valoda.
Vēl viena lieta, kāpēc es pilnībā atbalstu Šadurska kungu. Nu beigsim dalīt mūsu valsti! Tā jau ir maza valsts, sadalīta valodās - krievvalodīgajos un latviešvalodīgajos (Starpsauciens.). Un mans personisks... Jā, šobrīd ar mums rīkojas tā: “Skaldi un valdi!”
Es neizprotu arī šo nepilsoņa statusu, kas mūsu valstī ir. (Dep. A.Bērziņš: “Malacis! Īsi, skaidri izteicies.”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Ziniet, es domāju, ka šodien mums vajadzētu nopietni pastrādāt pie Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem. Man šķiet, ka vēlēšanu gadā nedrīkst iesniegt un skatīt likumprojektus, kuros parādās vārds vai jēdziens “reforma”. Jo visa tā diskusija tādā gadījumā pārvēršas par priekšvēlēšanu mītiņu.
Starp citu, lai cik tas būtu paradoksāli, šodien Šadurska kungs arī uzstājās nevis kā izglītības un zinātnes ministrs, bet kā Nacionālās apvienības deputāta kandidāts.
Šeit nav runa par mīlestību pret valodu, attieksmi pret valodu un kultūru. Man šķiet, ka nevienam no klātesošajiem nevar pārmest nenormālu attieksmi pret valodu un kultūru vispār un pret latviešu valodu it īpaši. Varbūt vienam otram ir labāka vai sliktāka izloksne, bet nu nevar teikt, ka mēs nerespektējam šo valodu, ka mēs nemīlam to. Jāsaka, es pat tagad atceros savu pirmo latviešu valodas skolotāju Kornēliju Ikaunieci, kura, starp citu, bija pirmā latviešu valodas pasniedzēja, skolotāja, arī televīzijas stundās, līdzko tās parādījās Latvijā. Jāsaka, šo skolotāju es atceros ar vislielāko sirsnību un mīlestību, jo viņa iemācīja mūs mīlēt valodu. Es mācījos krievu skolā. Es mācījos skolā, kura šogad atzīmē savu 150.gadadienu. Visus gadus skola mācīja savus skolēnus krievu valodā, bet deva labas mācības un labas zināšanas arī latviešu valodā. Tā bija Lomonosova ģimnāzija. Arī pirmās republikas laikā pēc neatkarības proklamēšanas šī skola strādāja Latvijā, Rīgā.
Ministra kungs nevienu vārdu nav teicis par to, ka jāveltī uzmanība un nauda ne tikai mazākumtautību skolu skolotājiem, bet vispār latviešu valodas un literatūras skolotāju sagatavošanai visās skolās, tai skaitā skolās ar latviešu valodas apmācību. Tā ir liela problēma šodien. Pagājuši vairāki desmiti gadu kopš neatkarības atjaunošanas, un šī problēma kā bija aktuāla, tā paliek. Tā ir ministrijas neizdarība un, es teiktu, liels ministrijas grēks.
Nākamais, ko es gribu teikt. Runājot par reformu, dabiski, ir tā priekšvēlēšanu pieskaņa, ko es šodien dzirdēju. Piemēram, par krievu zābakiem, dažus mēnešus atpakaļ par krievu utīm un tā tālāk, un tā joprojām. Nav jau runa par to, ka mēs mēģinām pretstatīt vienu tautību otrai tautībai. Mēs runājam nevis par integrētu sabiedrību, mēs runājam par vienotu sabiedrību. Lai būtu vienādi mērķi, lai būtu viena oficiālā valoda, bet būtu arī daudzas valodas, kas pastāv Latvijā un kas bija lepnums, starp citu, visos laikos, kopš dibināta un pastāv Latvijas Republika. Mēs gatavojamies sagaidīt 100.gadadienu. Tā ir tā mūsu bagātība - mēs visu laiku esam dzīvojuši mierā. Nekad mums nav bijuši satricinājumi, kas būtu saistīti ar kaut kādiem nacionāliem konfliktiem. Paldies Dievam! Paldies Dievam! Šodien jau tika minēts, ka viens otrs mēģina izmantot seno romiešu principu “Skaldi un valdi!”.
Nevis valdi, bet mēģini kaut kādā veidā dabūt kaut kādus labumus no tās valdīšanas.
Tomēr runāsim nopietni par šīm lietām. Es nu gan atbalstītu to priekšlikumu, kas prasītu papildu ekspertīzi šim likumam, jo te tiešām ir, par ko runāt un par ko domāt. Jo reformas mērķis nav tikai valodas lietas, šeit ir runa par modernu mācību centru izveidi, kaut vai attīstības centru izveidi. Te ir runa par mācību priekšmetu sakopojumu. Un - kas ir tie priekšmeti? Šeit ir runa par metodiku un metodoloģiju. Šeit ir runa par vairākām lietām - par skolotāju sagatavošanas problēmām, par pārkvalificēšanu, par tālākizglītību, par citām problēmām. Tas ir vesels problēmu kopums. Vajadzētu ne tikai runāt, bet arī kaut ko darīt.
Es aicinu šoreiz neatbalstīt šo likumprojektu pat pirmajā lasījumā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam.
A.Platpers (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamās kolēģes un cienījamie kolēģi! Es personīgi atbalstu šā projekta galveno ideju, ka ir beidzot jāpanāk mācības valsts valodā labā līmenī, un es neiebilstu pret to, ka ir bilingvālā apmācība. Es vienīgi brīnos, kāpēc tagad, 28.gadā pēc neatkarības atgūšanas, mums vispār ir šī bilingvālā apmācība.
Es saprastu vienu - ja mums nebūtu uzstādījuma, trīs miljonus tērējot, sakārtot pirmsskolas izglītību... Izglītības un zinātnes ministrija nesakārtoja, un tad jau tur... tas jau bija ļoti sen... Un, ja jūs runājat par 2011.gadu, kad... Jūs gribējāt, lai valsts valodā tad sāk mācīties. Es ar šo jautājumu ministrijā saskāros 1997.gadā, kad tika dibināts departaments, kas atbildēja par eksāmenu un mācību saturu un ko vadīja izcili cilvēki, tikko beiguši universitāti. Un man bija toreiz iebilde, ka vismaz šajā departamentā vajadzētu strādāt personām, kas ir izgājušas pamatīgu praktisko darbu visās vecuma grupās parastajā, vispārizglītojošajā skolā. Toreiz viņi neieklausījās. Zināt, kādu jautājumu viņi risināja? Es saskāros ar to, ka krievu plūsmas skolām, mazākumtautību skolām tika noņemta muzikālā audzināšana, viena stunda, kaut gan pamatskolas izglītība - pamatskolas izglītība! - saskaņā ar standartu bija visām skolām vienāda. Un es jautāju: “Kāpēc jūs to darāt?” Direktoriem mēs prasījām un arī šā departamenta vadītājam. Atbilde bija kolosāla: “Viņiem pastiprināti jāmācās latviešu valoda.”
Un tad, lūk, te ir tas jautājums. Vai cienījamais ministra kungs varētu pateikt... No 1997.gada jau... Jums jāzina tā vēsture... Jūs varat pateikt, kura joma ministrijā projektu veidā ir sakārtota? (Dep. A.Kaimiņš: “Peldēšana!”) Nu, praktiski neviena. Absolūti neviena! Un te ir jautājums, kas izskanēja manā pirmajā runā, kas arī saistās ar šo likumu. Es uzdevu jautājumu - vai tie cilvēki, kas praktiski tikpat kā nav mainījušies, spēs jauno standartu un programmu izstrādāt visai Latvijai? Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nespēs, un es minēju arī piemērus, kāpēc viņi to neizdarīs. Mani neapmierina jūsu atbilde: “Mēs konsekventi strādāsim.” Ar šo brigādi jūs neko nesastrādāsiet, jo jums... Tagad jau ir ļoti lielas iebildes arī šinī jomā. Un mana iebilde ir tāda: tiks tērēti 3,4 miljoni no valsts budžeta un Eiropas fondu piešķirtie līdzekļi, kopumā apmēram astoņi miljoni, lai četros gados (komisijā šāda informācija tika dota) sagatavotu mazākumtautību skolotājus pasniegt matemātiku un citus priekšmetus skolās ar krievu valodas plūsmu. Šajās skolās par astoņiem miljoniem četrus gadus paaugstinās šiem skolotājiem valsts valodas prasmi. Es domāju, ja mūsu pedagogiem būtu tādas pašas algas, ja mūsu pedagogiem skolās būtu alga 2,5 tūkstoši “uz rokas”, es varu jums garantēt, ka pusgada laikā visi mācētu valsts valodu.
Kāpēc mani uztrauc tas, ka mēs vispār runājam par to? Tāpēc, ka skolotājs taču ir flagmanis, pirmrindnieks tajā izpratnē, ka viņš ir tas, kas nākotnes cilvēku veido. Mani uztrauc tas, ka šeit mēs runājam par iemesliem, ka, lūk, es gribu savus bērnus mācīt kaut kādā citā valodā un viņiem ir grūti iemācīties latviešu valodu.
Es domāju: ja mums būtu skolā šiem diviem... pieciem procentiem bērnu otrais pedagogs, tad mēs šodien šeit, cienījamo ministr, nerunātu šādas muļķības. Tāpēc es lūdzu uz otro lasījumu... (Starpsaucieni.) Es gribu lūgt komisiju beidzot saprast, ka astoņi miljoni jānovirza pedagogu algām, lai būtu konkurence un lai gudrākie skolotāji, kas tagad ir citās jomās pārgājuši un strādā, un pelna naudu, atgrieztos skolā un normāli strādātu.
Es gribu teikt, ka šeit nesakrīt viena lieta. Ar to es arī beigšu, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka jums daudz kas nepatīk. Es beigās arī citēšu vienu skaistu citātu, bet pēc tam.
Tātad šā likumprojekta anotācijā mēs lasām: 2019./2020. mācību gadā eksāmenus 9.klases kārtos valsts valodā. Un tālāk, ar 2020./2021. mācību gadu, viņi sāks mācīties latviešu valodā vidusskolās. Šeit ir rakstīts, ka 2022.gadā latviešu valodā būs jākārto vidusskolas eksāmeni. Bet man tagad ļoti vienkāršs jautājums. Ja ministrijas ierēdņi paralēli gatavo astoņu miljonu projektu (tur pa stundām un dienām ir sakārtots, cik kurš ko mācīsies), viņiem ir visas tiesības pateikt, ka tikai ar 2022.gadu varēs pasniegt savu priekšmetu...
Es domāju, ka mums ir jāpārskata šis jautājums.
Un otrs. Mums jābūt radošākiem, mums jābūt atbildīgākiem, pirms mēs pieņemam kādus lēmumus, kas saistīti ar personu vispusīgu audzināšanu.
Un tagad es nolasīšu citātu. Es būtu ļoti priecīgs, ja jūs saprastu, ko es jums lasīšu, jo dialogs var veidoties tikai tad, kad otrs saprot, ko pirmais runā. Šī grāmata - ļoti īsiņa, maziņa -, kurā ir 80 pasaules zinātnieku atziņas apkopotas... (Dep. Dz.Zaķis: “Septiņas minūtes palikušas. Ķeries klāt! Lasi no 1.lappuses!”) Es rūpīgi izlasīju visus autorus, tur nav neviena Izglītības un zinātnes ministrijas doktora ar savām idejām... Šī grāmata domāta daudziem - vecākiem, studentiem, skolēniem, izglītības darbiniekiem. Tajā rodamas atbildes uz aktuālo jautājumu, kā vislabāk attīstīt bērna intelektuālās spējas, augstākās domāšanas prasmes un tādējādi uzlabot arī valodas zināšanas un matemātiku. Un, ja mēs šeit runājam... Un te, oponenti, es jums diemžēl nevaru simtprocentīgi piekrist... Visu izšķir griba! Visu izšķir uzstādījums, ka man tas ir jāizdara sevis labā. Un, ja tu to sapratīsi, tad mums nebūtu šādas diskusijas, kur katrs runā 15 minūtes.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Latvijas Reģionu apvienības frakcija atbalsta pāreju uz valsts valodu visos izglītības līmeņos. No savas puses gan gribu teikt, ka patiešām tas būtu jādara saprātīgi, prātīgi un neizraisot papildu konfliktus, neatkarīgi no tā, kuru valodu, kuru nāciju, kuru tautību cilvēks pārstāv.
Un sākotnēji man pašam personīgi bija bažas par šī likumprojekta virzību Saeimā, jo likās: nu atkal tas vilksies līdz rudenim, un septembra vidū trešajā lasījumā atkal tikpat garas debates kā šodien par katru priekšlikumu... Un tad, protams, uz Saeimas vēlēšanām vismaz divām partijām gandrīz vispār nebūtu jātērē ne centa, reklāma tiktu nodrošināta.
Cik saprotu, šobrīd uz otro lasījumu termiņš tika noteikts piecas dienas, ja es nekļūdos; tas nozīmē, ka koalīcija ir vienojusies šo likumprojektu virzīt ātri, izlēmīgi. Labi! Tā teikt, dragājiet uz priekšu! Lai jums veicas!
Taču no savas puses gribu izteikt dažus komentārus un varbūt arī dažas bažas par līdzšinējo procesu un arī par tālāko.
Pirmām kārtām par šī procesa virzīšanu uz priekšu. Un konkrēti par Šadurska kunga komunikāciju. Mēs noteikti labi atceramies - kādreiz ministra amatā bija Ķīļa kungs, kuram arī visi pārmeta tieši komunikācijas problēmas, ka viņš labas idejas nespēja sabiedrībai izskaidrot, izstāstīt un šo procesu novadīt līdz rezultātam.
Cik saprotu, arī jaunajās kompetencēs... izglītības sistēmā tieši komunikācija kļuvusi par vienu no tādiem svarīgiem postulātiem. Un es patiešām ceru, ka mūsu bērni un nākamie ministri varēs komunicēt labāk nekā Šadurska kungs.
Vēl jo vairāk, ja, piemēram... Ir tāds piemērs: ja kādā pašvaldībā, Šadurska kungs, ir jāslēdz kāda skola (un daudzās pašvaldībās diemžēl tāds sāpīgs lēmums bija jāpieņem!), tad pašvaldības vadītājs vai attiecīgā atbildīgā persona dodas uz to skolu, izrunā situāciju, liek, kā teikt, galdā dažādus risinājumus un viņi kopā mēģina atrast risinājumu un atbildēt uz jautājumiem - jā, sāpīgiem jautājumiem. Un beigās tas nodrošina to, ka visi saprot to situāciju labāk un kopā tiek panākta vienošanās par galīgā lēmuma pieņemšanu.
Šadurska kungs, izskatās, ne pirmo reizi izmanto tādu šoka komunikācijas principu - sākumā izprovocēt: “Še jums! Būs tā! Es jums piedāvāju šitādu variantu!” Un pēc tam... jā, viņš līdz šim ir dažreiz piekāpies. Un tādā veidā viņš mēģina parādīt, ka, lūk, ir nodrošināts kaut kāds kompromiss un ir kaut kāda piekāpšanās. Manuprāt, tas nav labākais veids - it sevišķi, kā jau teicu, izglītības un zinātnes ministram.
Par konsultācijām ar mazākumtautību biedrībām un citiem pārstāvjiem. Cik saprotu, likumprojektā ir norādīts, ka Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos ir akceptējusi šā likumprojekta virzību. Tas mani priecē, jo sākotnēji man pat šī informācija, godīgi sakot, bija paskrējusi garām.
Bet, manuprāt, vēl labāk justos tie Saeimas deputāti, kas šodien balsos “par” šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ja būtu vairāk informācijas par kādām citām mazākumtautībām, ne tikai krieviski runājošajām, kas... nezinu, ukraiņu, lietuviešu, poļu vai vēl kādas citas... kas teiktu: “Viss kārtībā! Mēs esam iepazinušies ar likumprojektu! Mēs saprotam kopīgo mērķi uz saliedētu sabiedrību, un mēs to atbalstām!” Es domāju, ka tas tikai veicinātu patiešām kopīgu izpratni un kopīgā mērķa sasniegšanu.
Nu, ja runa par to, ka no šī procesa šobrīd pārsvarā tomēr iegūst divas partijas... Man šķiet, ka SASKAŅA ir ļoti priecīga par Šadurska kunga rīcībām. Jo - ko jūs brīnāties par SASKAŅAS lielo reitingu, ja patiešām pats ministrs dara visu, lai 30 procenti Latvijas sabiedrības uzskatītu, ka Šadurskis nav īsti... galīgi... nav pavisam, kā saka, savā prātā? Un, protams, gan krievu bērnu vecāki... gan bērnu vecāki, gan skolotāji, kuri neziņā par kompetenču stāsta beigām, un visi citi, kurus neapmierina ministra komunikācijas kompetence, lielā mērā var kļūt par SASKAŅAS vēlētājiem.
Šis mērķis - saliedēta sabiedrība - manuprāt, šobrīd līdz galam netiek īstenots, un te man jāpiekrīt vienam SASKAŅAS partijas politiķim, kurš minēja, ka būtībā izskatās, vismaz pagaidām izskatās, ka tik strauja šī likumprojekta virzība uz kādu laiku saliedēs nevis visu Latvijas sabiedrību, bet divas tās grupas. Respektīvi, latviešus saliedēs, un, protams, krieviski runājošos cilvēkus saliedēs. Sak, mēs viņiem parādīsim, tiem vietējiem iezemiešiem, ka mēs tomēr stāvam par savu krievu valodu un tā tālāk, un tā joprojām.
Un ko tas nozīmē? Mēs ceram, ka pēc 20 gadiem vai vēl tālākā nākotnē mums tomēr būs saliedēta sabiedrība? Es domāju, ka mēs nedrīkstam tagad savārīt, kā saka, ziepes un pēc tam cerēt, ka pamazām, pamazām tas viss aizmirsīsies, nāks citas lietas un šitā piemirsīsies, un gan jau kaut kā to sagremos arī tie, kas ir pret šo lietu.
Man patiešām ir jāpiekrīt arī tam, ko teica Platpera kungs. Ja ir kaut kādi līdzekļi, kas paredzēti apmācībām, varbūt patiešām tie līdzekļi būtu vairāk jāiegulda skolotāju algās, jo šobrīd sanāk tā, ka tie skolotāji, kas līdz šim (cik nu to gadu laikā) nav spējuši pietiekami augstā līmenī apgūt latviešu valodu, tiek nostādīti tādā kā privileģētā situācijā. Viņiem tiks nodrošinātas mācības. Lūdzu, tikai mācieties! Mēs nodrošināsim finansējumu. Bet tas skolotājs, kas līdz šim ir pats ieguldījis arī savus līdzekļus, lai paliktu izglītības sistēmā un tā tālāk, viņš, manuprāt, kaut kādā brīdī var justies nedaudz tā kā muļķa lomā. Jo, redziet, viņš savulaik tomēr, patriots būdams, ieguldīja savus līdzekļus valodas apgūšanā, bet tagad cits, kurš nogaidīja, būs labākā situācijā.
Tāpēc kā viens no risinājumiem, man šķiet, patiešām būtu tas, ka šie līdzekļi vairāk tiktu ieguldīti tieši skolotāju atalgojuma palielināšanai, to skolotāju, kas nodrošina augstvērtīgu izglītību un - piedodiet par šo terminu - augstvērtīgu galaproduktu. Mēģināšu formulēt korektāk: lai tiešām tas skolēns, kas pabeidz 12.klasi, labi zinātu latviešu valodu, lai viņš būtu lojāls Latvijas valstij, un tā tālāk, un tā joprojām.
Labi, šo tēmu beigsim.
Iesim tālāk. Šobrīd ministrs saka - viņš gribot izraut bērnu no pārkrievošanas. Labi. Bet man šķiet, ka daļa bērnu gan skolotāju, gan vecāku iespaidā, kuri būs nikni, - tieši otrādi! - tiks vēl vairāk iegrūsti šajā pārkrievošanas informatīvajā telpā. Un tas, manuprāt, ir risks. Šobrīd daudzās latviešu ģimenēs un arī jauktajās ģimenēs diemžēl tiek runāts krieviski. Kāpēc? Tur ir ļoti daudz punktu, daudz faktoru, un, ticiet man, izglītības jautājums skolās bilingvālajā sistēmā nebūt nav no aktuālākajiem. Pavisam īsi izstāstīšu pieredzi arī par savu klasi. Man 10.klasē atnāca četri skolēni no krievu plūsmas. Jā, viņiem sākotnēji bija grūti iekļauties latviešu mācību procesā. Tomēr mēs, pārējie klasesbiedri, izturējāmies ar cieņu pret viņiem, mēs respektējām viņu tiesības, mēs centāmies viņiem palīdzēt, un beigās, kad viņi pabeidza 12.klasi, Latvija ieguva četrus jaunus pilsoņus un dažs no viņiem pat labāk zināja latviešu literārās gramatikas normas nekā es. Jauki. Varbūt tā ir tikai sagadīšanās un statistika vienā skolā, bet trīs no šiem četriem skolēniem patiešām vairs nedzīvo Latvijā. Viens dzīvo Vācijā, viens dzīvo Anglijā un viens dzīvo Jaunzēlandē. Tas nozīmē, ka mēs citos līmeņos neesam nodrošinājuši ne integrācijas, ne sabiedrības saliedēšanas procesu. Un man personīgi, protams, par to ir ļoti žēl.
Un kā jau tikšanās reizē... kad Šadurska kungs tikās ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām, vairāku pašvaldību vadītāji apliecināja, ka jau šobrīd lauku skolās, arī pierobežas skolās tā nav problēma. Visur jau cīnījās par tiem skolēniem, cik nu varēja, un lielākajā daļā mazo skolu tiešām jau ir viena plūsma - latviešu plūsma. Un viņi cīnās, kā nu var. Jā, problēma varētu būt ar lielajām pilsētām, piemēram, ar Rīgu. Bet nevajag teikt, ka pierobežā tās lielākās problēmas. Nē, pierobežā, ziniet, patiešām patriotiski cilvēki dzīvo.
Man rada bažas arī tas, ka ministrs saka: lūk, 80 procenti no šiem bērniem, kas ir mazākumtautību pārstāvji, labi zina latviešu valodu, ar viņiem nav problēmu, problēmas ir tikai ar tiem 20 procentiem... Tas nozīmē, ka tikai 20 procentu dēļ mēs liksim, tā teikt, zem āmura un zem cirvja, un zem spiediena visus šos 100 procentus jauniešu. Man šķiet, ka tas... es iepriekš jau mēģināju savā runā norādīt, ka tas izraisīs nevis pozitīvu attieksmi pret latviešu valodu, nevis pozitīvu attieksmi arī pret ministru, bet tikai negatīvu. Un tas būs jauns ierocis plašsaziņas līdzekļiem, lai ar savu informāciju skalotu smadzenes. (Starpsaucieni.)
Un visbeidzot vēl divas lietas, ko gribu pieminēt.
Šadurska kungs minēja, ka Latvija ir tik stipra, cik stiprs ir tās pamats - latviešu valoda. Un es varu vēl papildināt - latviešu valoda ir tik stipra, cik stipra uz šo brīdi ir tās vājākā daļa - latviešu valodas vājākā daļa - Latgales latviešu valoda jeb latgaliešu valoda. Jo, proti, šobrīd likumā (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ir dots deleģējums, ka valstij ir jānodrošina šīs latviešu valodas tradīcijas saglabāšana, aizsardzība un attīstība, taču ministrija pēc būtības neko nedara. Un, manuprāt, tā ir tāda divējāda situācija. Proti, ministrs saka: “Stiprināsim latviešu valodu! Slēgsim krievu skolas!”, bet tajā pašā laikā neko nedara, lai stiprinātu vienu, manuprāt, svarīgu latviešu valodas daļu. Astoņi procenti Latvijas iedzīvotāju lieto šo latviešu valodas paveidu. Taču... te gan man jāvēršas pie frakcijas SASKAŅA deputātiem: pēc būtības Latgales latviešu valodas lietotāji šobrīd var tikai apskaust jūs, jo izglītības jomā jums ir daudz lielākas iespējas, kā jūs varat savu dzimto valodu nodot saviem pēcnācējiem - bērniem, lai viņi apgūst gan valodu, gan kultūras tradīcijas, literatūru un tā tālāk. Jo ministrija mums saka: “Jūs to varat darīt fakultatīvi, brīvprātīgi. Ja gribat, maksājiet paši!”
Un visbeidzot. Ja mēs gribam patiešām stiprināt latviešu valodu, latviešu literāro valodu, standartizēto valodu, tad... Es gribu vēlreiz atgādināt to, ka Valsts valodas likumā ir noteikts, ka Ministru kabinets apstiprina latviešu literārās valodas normas. Kad es lūdzu Tieslietu ministrijai, lai uzrāda, ka Ministru kabinets to ir izdarījis, tad Ministru kabinets varēja uzrādīt tikai divus noteikumus, kas ar to saistīti. Vieni bija saistībā ar īpašvārdu rakstību - jauki! -, un otri bija par “eiro” rakstību. Un tie Ministru kabineta noteikumi jau ir zaudējuši savu spēku, protams. Par visu pārējo deleģējums ir Valsts valodas centram. Taču Valsts valodas centram arī diemžēl nav izdevies sakārtot latviešu literārās valodas normas, jo... Pavisam vienkārši - es jums pajautāšu, kur var iepazīties ar latviešu valodas, literārās valodas, alfabētu. Lūdzu, man norādiet normatīvo aktu, kur es varu ar to iepazīties! Jo, piemēram, Latvijas valsts Satversmes sapulcē visa stenogramma tika veikta gotu rakstībā. Ja es tagad sastādītu dokumentu gotu rakstībā un iesniegtu Saeimas Prezidijam, vai to pieņemtu? Droši vien ne.
Tāpēc es aicinu patiešām strādāt, lai latviešu valodu stiprinātu, un darīt to konsekventi visos līmeņos, nevis tikai izrādīties.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Jā. Otro reizi runāju, tāpēc nerunāšu ilgi, kolēģi!
Labi, ka pēc manis jūs uzrunās Šadurska kungs. Mani vienmēr aizkustina viņa retorika, kuru es labi atceros vēl no tiem laikiem, kad viņš vadīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.
Vienā reizē un vienā vietā likumprojekta anotācijā viņš sūrojas par to, ka veseli 20 procenti mazākumtautību jauniešu latviski runā vāji. Tas ir tad, kad viņš vēlas pierādīt, ka nepieciešams pilnībā pāriet uz mācībām latviešu valodā vai vismaz vidusskolā. Citā vietā viņš vai vismaz tie, kas rakstīja šo anotāciju, kuru viņš ir parakstījis, gavilē, ka, lūk, mazākumtautību jaunieši prot latviski tik labi, ka tikai septiņi procenti izmanto mazākumtautību valodu, kad kārto eksāmenus un valsts pārbaudījumus skolā. Tad nu es aicinu ministru: izvēlieties, lūdzu, - vai mazākumtautību jaunieši prot labi runāt latviski vai neprot? Vai nu viens, vai otrs.
Vēl par vēsturi. Vienmēr uzmanīgi klausos refleksijas, kuras mums no tribīnes sniedz Aleksandrs Kiršteins, visai izglītots cilvēks un erudīts vēstures jomā. Tāpēc es gribu vienkārši turpināt to, ko viņš sāka runāt šodien, un vēlreiz atgādināt vienu notikumu Latvijas vēsturē. Pavisam nesen, proti, deviņdesmito gadu sākumā, Latvijas Tautas fronte atbalstīja nacionālo minoritāšu tiesības uz vispusīgu vidējo izglītību mātes valodā un šo solījumu nostiprināja savā otrajā programmā 1990.gadā, un atkārtoja to atkal, nonākot pie varas tā paša gada vēlēšanās. Es domāju, ka šis konteksts ir ļoti svarīgs. Mēs nesapratīsim, kas notiek politikā, ja mēs aizmirsīsim, kā tapa mūsu atjaunotā neatkarība iepriekšējā gadsimta beigās. Ja mēs to aizmirsīsim, mums vienkārši būs lemts atkārtot tās pašas kļūdas, kuras mēs esam jau izdarījuši.
Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, otro reizi.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātie deputāti! Mēģināšu uz dažām replikām, dažiem jautājumiem atbildēt - apgrieztā secībā, tā, kā tie ir nākuši.
Pimenova kungs, jūs tak esat gudrs cilvēks! (Dep. A.Kaimiņš: “Bet viltīgs!”) Bet kāpēc jūs jaucat divas acīmredzami atšķirīgas lietas? Ja 20 procenti skolas vecuma jauniešu labi neprot latviešu valodu un septiņi, kā jūs teicāt, vai nedaudz vairāk kā septiņi procenti vidusskolu beidzēju izvēlas kārtot eksāmenu latviešu valodā, kaut arī drīkstētu rakstīt atbildes krieviski... Vienā gadījumā ir runa par visiem jauniešiem - ne visi mācās vidusskolā -, otrā gadījumā runa ir par vidusskolēniem. Nu, šeit nav nekādas pretrunas!
Man ļoti interesanti likās tas, ko Viļuma kungs teica (Dep. A.Bērziņš: “Viņš vienmēr saka interesanti!”), ka reforma neradīs pozitīvu attieksmi pret latviešu valodu. Ziniet, mēs veicam reformas visā izglītības saturā. Kāpēc man neviens nav teicis, ka padziļināta matemātikas mācīšanās sašķels sabiedrību (Starpsauciens: “Tā matemātiski sašķels sabiedrību!”) - tajos, kas mīl matemātiku, un tajos, kas ne?! Fizikas mācīšanās, ķīmijas, vēstures, ģeogrāfijas, mūzikas... Kāpēc vienmēr par sabiedrības šķelšanu runā tikai tad, ja ir runa par latviešu valodu?! Tātad matemātiku viņiem vajag, fiziku vajag, mūziku vajag, visu vajag. Bet latviešu valoda - tā ir tāda dekorācija: nu tas taču nav svarīgi, tas sašķels sabiedrību!
Mīļie cilvēki! Atsaukšos uz seno Bībeles stāstu par 40 gadiem tuksnesī, lai tiktu vaļā no verga kompleksa, aizejot no Ēģiptes. Mīļie draugi! Ja mēs būtu šīs absolūti nepieciešamās reformas veikuši, mēs jau 27 gadus no šiem nepieciešamajiem 40 gadiem būtu nogājuši. (Dep. A.Kaimiņš: “Mums vēl ir palikuši 13 gadi!”) Un to, ko kolēģi šeit runāja par to, ka SASKAŅAI pieaugs elektorāts vai vēl kaut kas... Nu tak... Ā, es nedrīkstu tā teikt!... Nu tak Dievs ar to SASKAŅU! (Starpsaucieni.)
Ja mēs būtu veikuši šīs reformas, mums jau 27 gadus nebūtu Saeimas vēlēšanās balsojuma pēc etniskā principa. Nu lai tak tai SASKAŅAI kādu brīdi ir drusciņ labāk! Nu iznīks tāpat pēc tam! Jo tad jau (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: “VIENOTĪBA iznīks ātrāk!”) bērni pratīs lasīt latviski un nebarosies no tām avīzēm vai tiem portāliem, kur ir Dieva zīmes sarakstītas gan par mūsu reformu, gan par mūsu valsti un visu pārējo.
Jā, es saprotu ļoti labi, ka pārejas periodā būs grūtības, bet to, ko teica... Kurš tas bija? Dolgopolova kungs... ka, lai būtu vienota sabiedrība, vienoti mērķi, lai sabiedrība nesadalītos divās antagoniskās grupās, mūsu bērniem ir jāmācās atsevišķi... Nu kā viņiem var būt vienādi mērķi, vienāda uztvere, vienāda attieksme pret valsti, ja viņi mācās atsevišķi? (Starpsaucieni.)
Un tagad mazliet par to, ko ministrija ir darījusi un ko plāno darīt. Man liekas, Viļuma kungs runāja par citām etniskām grupām - poļiem, ukraiņiem. Polijas vēstniecībā mums ir bijusi ļoti laba tikšanās ar visu Latvijas poļu skolu direktoriem - pilnīgs atbalsts reformai! Mums ir bijusi saruna ukraiņu vidusskolā tad, kad Ukrainas izglītības ministre viesojās Latvijā. Pilnīgs atbalsts reformai! Jā, Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolas direktors... Nu, tā kā līdz šim tur ir poļu pedagogi, kas ar Polijas vēstniecības atbalstu tur strādā, un arī mūsu pedagogi... Un līdz šim šajā skolā starpvaloda jeb darba valoda pedagoģiskajās sēdēs bija krievu valoda. Tagad viņiem visas sarunas skolā notiks bilingvāli - vai nu latviski, vai poliski.
Tad vēl dažas lietas par... Jā, Cileviča kungs ir milzīgs cilvēktiesību aizstāvis, un paldies viņam par to. Un viņš runāja par izvēles tiesībām. Jā, izvēles tiesībām ir jābūt - un šī reforma izvēles tiesības saglabā ikvienam! -, bet izvēle nekad nebūs absolūta.
Un, mīļie kolēģi, šo valsti, kurā mēs dzīvojam, sauc par Latviju. Un mums ir Latvijas Republikas Satversme ar visu tās preambulu, un mums ir Latvijas Nacionālais attīstības plāns un citi attīstību reglamentējoši dokumenti.
Taču bieži vien no šīs reformas pretinieku runām man rodas iespaids, ka šeit ir runa ir par kādu eksteritoriālu veidojumu, ka tā nav valsts, ka... Nu, jā...
Un vēl par to, kas ir darīts reformas sakarā. Pagājušajā gadā mēs pielikām klāt vairāk nekā 30 miljonus pedagogu algām. Mēs darām absolūti visu, kas ir mūsu spēkos un mūsu finanšu iespējās, lai pedagoga profesiju arī materiālā ziņā padarītu pievilcīgāku. Astoņi... nu, nepilni astoņi miljoni dažu gadu garumā tiks ieguldīti pedagogu tālākā izglītībā. Jā, var teikt, ka tie, kas latviešu valodu zina augstākajā līmenī un kas metodikas ziņā perfekti var savu priekšmetu pasniegt latviski, - jā, viņi nebūs ieguvēji no šiem līdzekļiem. Bet beigu beigās mums ir jāinvestē, lai mūsu sabiedrība varētu strādāt un dzīvot saliedēti. Un šī nauda tiešām atmaksāsies.
Par turpmāko pedagoga profesijas pievilcības stiprināšanu. Jā, mums ir pedagogu atalgojuma pieauguma grafiks, ko mēs konsekventi īstenosim. Un mēs ļoti daudz strādājam ar augstskolu pedagoģisko studiju programmām, lai jaunie pedagogi, kas nāk nomainīt pirmspensijas un pensijas vecuma pedagogus, tiem dabiskā veidā pensionējoties, būtu perfekti sagatavoti, gatavi strādāt pēc jaunā izglītības standarta, un lai nebūtu nekādu problēmu valodas ziņā.
Ja es kaut ko aizmirsu pateikt, tad piedodiet, jo trešo reizi kāpt tribīnē vairs nedrīkstēs.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Es centīšos tiešām runāt īsi.
Šadurska kungs! Manuprāt, jūs esat paķēris to gardāko kūciņu no galda. Jūs esat paķēris no galda gardāko kūciņu, kuru patlaban ar lielu baudu ēdat pirms vēlēšanām. Jo visas pārējās lietas jums nav izdevušās. Diemžēl. (Aplausi.)
Ja mēs runājam par dekorāciju, Šadurska kungs, par latviešu valodas izmantošanu kā dekorāciju, tad man diemžēl ir jāteic, ka šo vērtību, kas mums visiem ir kopīga, nenoliedzami, jūs diemžēl izmantojat savu politisko cīņu labā.
Ja mēs runājam par to, ko jūs esat darījis latviešu valodas stiprināšanas ziņā, tad man ir neliels aizrādījums jums. Vairāk laikam jūsu vēlētājiem atgādinājums. Diemžēl, ejot pie vēlētājiem, jūsu maiss būs caurs. Šis dāvanu maiss būs caurs. Jo, liekot šajā maisā pa vienu galu šo izglītības reformu, mācības latviešu valodā, pa caurumu izkritīs visa latviešu valoda ārā. Un to es jums saku tāpēc, ka jaunais mācību saturs, pie kura šobrīd tiek strādāts Izglītības un zinātnes ministrijā un kuru šobrīd vētī visas nevalstiskās organizācijas, ir tiešām tas, kurš iznīcinās latviešu valodu. Jo latviskās identitātes un piederības latviskajai kultūrtelpai šajā mācību saturā nebūs. Jūs audzināsiet globālos pilsoņus, Šadurska kungs. Tā ka, ja jūs vēlaties stiprināt latviešu valodu, jums būtu jāsāk ar mācību saturu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.
B.Cilevičs (SASKAŅA).
Mani kungi! Šādu radikālu līdzšinējās minoritāšu politikas laušanu, šādu brīvas kulturālas attīstības likvidēšanu mēs uzskatām par neciešamu, uzskatām par liktenīgu soli, no kura speršanas jābrīdina. Tāpēc mēs vispār esam pret šo projektu nodošanu komisijai.
Ministrs aizrādīja uz nepieciešamību ar kopīgu skolas solu radīt labākas attiecības mūsu dažādu tautību jaunatnes starpā. Mani kungi! Fakts, ka mūsu jaunatne dzīvo tik ļoti sašķelti, arī mums sagādā ļoti nopietnas rūpes. Vienmēr mēs domājam par to, kā panākt labākas attiecības. Viens, kas tomēr ir skaidrs: šādas labākas attiecības nav sasniedzamas ar to, ka jūs... (Debatēm piesakās dep. V.Kalnozols. Zālē neapmierinātības saucieni.) ka jūs mums plašos apmēros atņemat tiesības uz skolu mātes valodā un uzsākat letificēšanu. Taisni tāpēc, ka mēs vēlamies mieru, mēs esam pret šiem likumprojektiem.
Kolēģi, kā jūs saprotat, tas ir citāts. Nekas nav jauns šajā pasaulē. Gandrīz precīzi pirms 85 gadiem, 1933.gada 3.februārī, Saeimā notika ļoti līdzīgas diskusijas. Toreizējais izglītības ministrs Atis Ķeniņš izstrādāja ļoti līdzīgus likumprojektus, un valdība tos vienbalsīgi atbalstīja. Tas, ko es nocitēju, ir fragments no Paula Šīmaņa runas. Tas ir tas pats Pauls Šīmanis, par kuru mūsu cienījamā priekšsēdētāja Mūrnieces kundze, runājot Džona Haidena grāmatas par Šīmani atvēršanā, teica, ka Šīmanis ir lojalitātes Latvijai piemērs.
Kolēģi, minoritāšu valodas nav anomālija Latvijā. Minoritātes ir neatņemama Latvijas sastāvdaļa. Tā bija vēsturiski. Tā ir tā īstā Latvija. Un es vienkārši nosaukšu balsojuma rezultātu, kas bija toreiz, pirms 85 gadiem. Par grozījumiem nobalsoja 25 deputāti, pret - 64, atturējās - 2. Un mazākumtautību vidējās izglītības likvidācija nenotika. Tā notika vēlāk. To uzsāka Ulmanis pēc 1934.gada apvērsuma. Šo mazākumtautību izglītību pilnīgi likvidēja padomju režīms, astoņdesmito gadu beigās ar Latvijas Tautas frontes atbalstu šīs minoritāšu skolas tika pakāpeniski atjaunotas. Un daudz ko ir sasniegušas. Ne tikai poļu un lietuviešu skolas, bet arī vairākas krievu skolas tagad atjauno to mazākumtautību skolu tradīcijas, kuras pastāvēja šeit Latvijas brīvvalsts laikā.
Kolēģi! Vai jūs tiešām gribat turpināt demokrātiskās Latvijas tradīcijas vai arī esat par tādu Latviju, kur, kā šeit raksturoja ministra kungs, ir pilnīga vienveidība, pilnīga homogenitāte, visi runā vienā valodā? Varbūt visi arī domā vienādi? Lai nebūtu SASKAŅAS, nebūtu citu partiju, būtu vienīgi jūsu partija? Tātad, kolēģi, izvēle ir jūsu. Jūs varat nobalsot tā, kā balsoja demokrātiskās Latvijas Saeimas deputāti, un jūs varat arī nobalsot tā, kā bija pieņemts, piemēram, PSRS Augstākajā padomē. Vai arī tā, kā balso Krievijas parlaments, - to, ko izpildvara piedāvā, deputāti vienbalsīgi apstiprina.
Tātad, kolēģi, izvēle ir jūsu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.
V.Kalnozols (ZZS).
Kāpēc es uzskatu, ka šis likumprojekts, Šadurski, ir akūti nepieciešams? Tāpēc, ka tad, kad pirms pusotra gada mana sieva ņēma darbā kafejnīcā oficiantus (Dep. A.Kaimiņš: “Ak, sieva! Nu pareizi!”), no pieciem cilvēkiem, kas pieteicās strādāt par oficiantu, tikai viens prata latviešu valodu perfekti. Pārējos zālē nevarēja laist.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam. (Starpsaucieni.)
R.Kols (VL-TB/LNNK).
Cienījamie, godātie kolēģi! Mēs tiešām šeit gari un plaši diskutējam par šo jautājumu, un ir skaidrs, ka ir iezīmējies viens aspekts, ko norāda arī SASKAŅAS pārstāvji, - mazākumtautības. Es nezinu, vai jūs sekojat līdzi... Es saprotu, jums vajag krieviski runājošās mazākumtautību grupas intereses pārstāvēt un aizstāvēt. Un viņi ir pārstāvēti Mazākumtautību konsultatīvajā padomē. Mazākumtautību konsultatīvajā padomē ir visas mazākumtautības pārstāvētas, un pagājušā gada nogalē Mazākumtautību konsultatīvā padome konceptuāli atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus.
Es vienkārši nesaprotu šīs bezjēdzīgās diskusijas. Arī mazākumtautības iestājas par šiem grozījumiem. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Debates jau ir slēgtas. Varējāt pieteikties laikus. Debates jau ir slēgtas!
Vai komisijas vārdā, Straujumas kundze, vēlaties ko piebilst?
L.Straujuma. Kolēģi! Komisijas vārdā es gribu pateikt kolēģiem, kuri runāja, dažas lietas, kas komisijā tika apskatītas.
Pirmkārt. Skolotāju apmācība notiks paralēli pakāpeniskai pārejai uz latviešu valodu vidusskolas posmā un izmaiņām bilingvālajā izglītībā.
Otrkārt. Komisijas sēdē ministrs informēja par skolotāju algu palielināšanas grafiku.
Tālāk. Te jau deputāti minēja statistiku. Mēs komisijas sēdē tikām informēti, ka 2016.gadā 57 procenti mazākumtautību pieaugušo latviski runāja viduvēji vai vāji, vai nerunāja nemaz. (Starpsauciens: “Nu gan samelojās!”) Salīdzinoši daudz labāk, to jau deputāti pieminēja... Jauniešu vidū 22 procenti ir tādu, kas nerunā. (Starpsauciens.) Ir progress, bet 22 procenti - tas, es domāju, tomēr ir nepietiekami, tas ir slikti.
Un arī par mācību saturu mums komisijā daudzkārt bija diskusijas. Un es gribu jums, deputāti, atgādināt, ka vērtības tiks iekļautas, kā apsolīja ministrijas pārstāvji, - gan patriotisms, gan valstiskās identitātes izpratne. Visas tās vērtības tiks iekļautas.
Cienījamie deputāti! Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!... Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
l.Straujuma. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 27.februāris.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Igoram Pimenovam!
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Es ierosinu termiņu - 22.marts.
Sēdes vadītāja. 22.marts?
Tātad mums ir jābalso vispirms par tālāko priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 2018.gada 22.marts! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tātad spēkā paliek komisijas noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.februāris.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.
L.Straujuma (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Mēs jau izdiskutējām faktiski par abiem likumprojektiem, bet acīmredzot... (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Jā, nu ko lai dara? Grūta diena, kolēģi! Bet paši esam izvēlējušies tādu darba kārtību, tagad turpinām strādāt.
Es pateicos par to, ka tik daudz uzmanības ir veltīts tieši šim jautājumam. Ne velti mēs šeit atrodamies līdz vakaram! Dzīvosim - redzēsim.
Es gribu tomēr pakavēties pie dažām likumprojekta epizodēm un pie to pamatojuma anotācijā.
Privātās skolas. Ar grozījumiem Izglītības likumā valdība rosina izbeigt mācības privātajās skolās mazākumtautību valodās un turpmāk mācīt privātajās skolās tikai valsts valodā. Tas ir Latvijas starptautisko saistību klajš pārkāpums. Latvija parakstīja Eiropas Parlamenta Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Tās 13.pantā ir rakstīts: “Izglītības sistēmu ietvaros Puses apņemas atzīt, ka personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes.”
Līdz šim brīdim neviens pat nemēģināja apšaubīt, ka šis pants nosaka mazākumtautībām piederošu personu tiesības privātajās skolās mācīt bērnus dzimtajā valodā. Lūk, ko savā 2008.gada ziņojumā secināja Eiropas Padomes Konsultatīvā komiteja par konvencijas izpildi Latvijā. “Konsultatīvā komiteja atzinīgi novērtē faktu, ka valsts un pašvaldība piešķir finansējumu privātām mazākumtautību skolām. Tomēr Komiteja pauž bažas par tendenci ieviest obligātu latviešu valodas lietošanu privātajās izglītības iestādēs un uzskata, ka valsts iestāžu izvirzītais arguments paredzēto pasākumu atbalstam, proti, valsts dotācijas, ir nepietiekams, lai attaisnotu šādu iejaukšanos privātajā sfērā. Lai gan ir likumīgi, ka mazākumtautību privātās vispārējās un profesionālās izglītības iestādes tiek kontrolētas, lai nodrošinātu atbilstību vienotiem izglītības standartiem, kas noteikti tiesību aktos visai izglītības sistēmai, ir arī svarīgi, kā norādīts Vispārējās konvencijas skaidrojošajā ziņojumā, ka šīs tiesību normas balstās uz objektīviem kritērijiem un atbilst diskriminācijas aizlieguma principam.” Tālāk. Uzmanīgi! “Tādēļ Konsultatīvā komiteja mudina valsts iestādes izvairīties no visiem likumdošanas līdzekļiem, kuri pārkāpj pie mazākumtautībām piederošu personu tiesības izveidot un vadīt savas vispārējās un profesionālās izglītības iestādes saskaņā ar Vispārējās konvencijas 13.pantu. Komisija arī uzskata, ka šādi pasākumi nedrīkst kavēt mazākumtautību pūliņus apmierināt savas vajadzības ar privātas izglītības sistēmas palīdzību.” Komentāri ir lieki!
Pieļauju, ka Latviju nākotnē gaida notikumiem bagātas attiecības ar starptautiskajām organizācijām, ja likumprojektā ietvertais ierobežojums tiks īstenots.
Vēl. Ar kādiem argumentiem valdība pamato savu rosību, grozot mazākumtautību izglītību? Daži ir amizanti, bet citi - maldinoši. Anotācijā pašpaļāvīgi atsaucas uz pētījumiem, kas liecinot, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju - apmēram 70 procenti - uzskata, ka mācību priekšmetu apguve latviešu valodā jāsāk pēc iespējas ātrāk - bērnudārzā un sākumskolā.
Jautājums: bet cik procentu mazākumtautībām piederošo uzskata tāpat, proti, ka mācību priekšmetu apguve latviešu valodā jāsāk pēc iespējas ātrāk - bērnudārzā vai sākumskolā? Vai viņiem tāds pieprasījums ir, un cik liels šis pieprasījums ir?
Valdības iesniegtā likumprojekta anotācijā teikts, ka 2004.gadā ieviestais bilingvālās izglītības sistēmas modelis, kas noteica pāreju uz mācību procesu daļēji latviešu valodā mazākumtautību vispārējās izglītības programmās, bija plānots kā pārejas posms. Tās ir vienkārši blēņas! Tā nav taisnība!
Es saprotu, ka 1998. un 1999.gadā Šadurska kungs vēl nestrādāja izglītības organizēšanas jomā, bet bija mācībspēks, ciktāl atceros, Rīgas Tehniskajā universitātē. Bet ir taču padomnieki, kas varētu viņam pateikt...
Savukārt es tajā laikā kā sabiedriskās organizācijas pārstāvis piedalījos virknē semināru, kurus rīkoja Izglītības un zinātnes ministrija, iesaistot sabiedrības pārstāvjus lēmumu pieņemšanā. No visiem starptautisko ekspertu piedāvātajiem modeļiem tika izvēlēts tā sauktais pārejas modelis (angļu valodā - transitional model). Modeļa nosaukums nozīmēja, ka tas bija pārejas posms. Pārejas modelis atšķiras ar to, ka latviešu valodas apguves intensitāte palielinās katrā nākamajā klasē. Tāpēc skolēns no mazākumtautību ģimenes, kurš pirmajā klasē iestājies, vēl neprazdams runāt latviski, tuvojoties 12.klasei, runā latviski arvien labāk. Līdz ar to notiek mācību pāreja no vienas mācību valodas uz citu. Tāpēc šis modelis tiek saukts par pārejas modeli. Un pēc skolas beigšanas jaunietis spēj mācības turpināt augstskolā latviešu valodā.
Un tālāk. Par sabiedrības līdzdalību šo grozījumu apspriešanā un apstiprināšanā.
Anotācijas 6.nodaļā ir atsauce uz to, ka ministrijā sagatavotie priekšlikumi, kuri paredz pāreju uz mācībām latviešu valodā vidusskolā, tika apspriesti Konsultatīvajā padomē mazākumtautību izglītības jautājumos pērnā gada 10.novembrī. Tomēr padomes locekļi liecina, ka balsojums par atbalstu nenotika, lai gan bija ierosināts. Tas viss vedina domāt, ka ziņa par to, ka pārmaiņas esot bijušas atbalstītas padomē, ir nepatiesa.
Un pēdējā mana piezīme. Starp bravūrīgiem apliecinājumiem par to, cik čakli Latvija izpilda starptautiskās saistības, pazudis tas fakts, ka, īstenojot mazākumtautību valodu lietošanas samazināšanu, Latvija tomēr ignorē konvencijas 14.panta prasības un pārkāpj 13.panta prasības par nepieciešamību nodrošināt mācības mazākumtautību valodās privātajās izglītības iestādēs.
Es par to gribu jums atgādināt, un ņemiet to vērā, pieņemot lēmumu par balsojumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Godātie deputāti! Mazs skaidrojums attiecībā uz privātajām izglītības iestādēm.
Man, tā no malas klausoties, likās, ka vai nu Pimenova kungs nav līdz galam sapratis, vai... Nu, nē, to otru variantu, ka viņš tīši jūs maldina, es nepieļauju.
Sāksim ar to, ka privātās mazākumtautību izglītības iestādes neviens netaisās slēgt vai likvidēt. Tās varēs mierīgi turpināt darbu atbilstoši mūsu izglītības standartam.
Privātā izglītība... Man tas nepatīk, bet bieži vien runā par izglītības pakalpojumu. Manā izpratnē pakalpojums ir tas, par ko vienojas pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs. Un, ja tur nav nekā nelikumīga, netikumīga vai vēl kaut kā slikta, tad viss ir kārtībā. Izglītība tomēr ir valsts funkcija, kuru var realizēt valsts iestādes, pašvaldību iestādes vai privātās iestādes, kuras tiek licencētas, akreditētas un nemitīgi izglītības procesā no Izglītības kvalitātes valsts dienesta puses kontrolētas. Un, ja valsts ir deleģējusi vai devusi tiesības šo funkciju veikt privātām izglītības iestādēm, kas atbilst noteiktām prasībām, nu tad tomēr šīs prasības ir jāsaglabā. Un šīs prasības ir vienotais standarts. Pieņemot šos likuma grozījumus, pamatskolā, kura mums ir obligāta, pirmajās sešās klasēs - 50 procenti valsts valodā, lieliski saglabājot mazākumtautības valodu. 7.-9.klasē - 80 un 20 procenti. Vidusskolā izglītība valsts valodā, protams, saglabājot iespēju atsevišķus moduļus - priekšmetus, kas ir saistīti ar etnisko valodu, kultūru un integrāciju, - pasniegt mazākumtautības valodā. Tātad privātās izglītības iestādes mierīgi varēs turpināt funkcionēt atbilstoši mūsu standartam.
Turklāt, ja mēs runājam par neformālo izglītību, tur ir absolūti brīva valodas izvēle un tas tiešām, varētu teikt, ir pakalpojums. Un, protams, atbilstošas kvalifikācijas nokārtojot, ir lieliskas iespējas neformālo izglītību formalizēt un saņemt par to izglītības dokumentu.
Tā ka, godātie kolēģi, es domāju, ka Pimenova kungs ir mazliet pārspīlējis. Un arī, runājot, piemēram, par kvalifikācijas prasībām pedagogiem, privātā izglītības iestādē, tieši tāpat kā pašvaldības izglītības iestādē, neatkarīgi no mazākumtautības vai nemazākumtautības izglītības programmas valsts valoda pedagogam tāpat ir jāzina augstākajā līmenī.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens: “Šitais nav par OIK!”)
I.Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Nav svarīgāka jautājuma mūsu tautai, mūsu valstij, kā izveidot atbilstošu izglītības sistēmu, kas spētu šeit palīdzēt mums veidot uzņēmīgus un radošus cilvēkus. Diemžēl esošā izglītības sistēma to nenodrošina. Ja paliek tas bardaks, kas ir, tad principā mēs vedam savu valsti, savu tautu uz iznīcību. Tas ir acīmredzami. Tāpēc, kad jūs, Šadurska kungs, sākāt šīs reformas - par kompetenču izglītību, par to, kā optimizēt skolu tīklu -, es klusībā par jums visu laiku turēju īkšķus. Un pat atļāvos atklāti pateikt, ka tas cilvēks, kurš varēs tiešām sakārtot mūsu izglītības sistēmu, lai šeit radītu globāliem izaicinājumiem atbilstošu izglītību, un nodrošināt, ka mūsu cilvēki ir pasaulē konkurētspējīgi... tad viņam vajadzētu uzlikt pieminekli. Tur, kur stāvēja Ļeņinam piemineklis, tur vajadzētu uzlikt Šadurskim pieminekli, ja vien Šadurskis to izdarītu. (Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis: “Bet varbūt es vēl padzīvošu mazliet!”)
Bet, redziet, tad es sapratu, ka tiešām jūs esat izdomājuši padzīvot, turklāt droši vien labi padzīvot. Tāpēc, kā es saprotu, šīs reformas ir mestas pie malas. Vai arī, teiksim, saprotot, ka līdz vēlēšanām tur nekas jēdzīgs nesanāks, vajadzēja uztaisīt kādu citu reformu. Un šī cita reforma... ir jāsaprot, ka tai vairāk ir politisks konteksts, nevis rūpes par latviešu valodu. Tā tas vienmēr ir bijis, kad tuvojas vēlēšanas. Diemžēl pirms vēlēšanām domā nevis par valsti, bet katrs laikam domā par savu konkrēto vietu. Ja tas tā nav, Šadurska kungs, tad nāciet un pastāstiet. Pastāstiet, kādā veidā jūs reāli šo reformu taisāties īstenot, - to, ko jūs tagad piedāvājat. Jo krievvalodīgo galvenā rūpe un uztraukums ir par to, ka šīs reformas rezultātā... viņi jau nav pret latviešu valodu, un faktiski viņi visi prot šo valodu. Nav to problēmu. Lielākā rūpe šiem krievvalodīgajiem cilvēkiem ir par saviem bērniem, ka viņi šīs reformas dēļ nespēs iegūt kvalitatīvu izglītību, jo, raugiet, nav to skolotāju. Atnāciet un pasakiet šeit, kā tad īsti ir ar tiem skolotājiem, - būs šie skolotāji, kas spēs mācīt šinīs skolās, kurās tagad būs fizika, ķīmija jāmāca latviešu valodā? Viņi varēs iemācīt? Jo ir skaidri zināms, ka tie skolotāji, kas viņiem tagad māca... daudzi nebūs spējīgi to darīt latviešu valodā. Un tā ir tā galvenā rūpe! Lūk, par ko uztraucas un par ko notiek tas cepiens, kā to žargonā sauc. Krievvalodīgie uztraucas, ka šīs reformas dēļ viņu bērni kļūs konkurētnespējīgi šinī valstī un būs spiesti doties kaut kur citur meklēt darbu; viņi vienkārši nevarēs iemācīties šos priekšmetus normāli, jo nebūs pasniedzēju. Nu, lūk!
Ir acīmredzami, ka nav domāts par to, lai Latvijas sabiedrība būtu saliedētāka, lai tiešām latviešu valoda varētu ieņemt aizvien nozīmīgāku lomu katra pilsoņa dzīvē. Tieši otrādi! Un patiesībā aprēķins ir ļoti rafinēts, kā tas vienmēr ir bijis pirms vēlēšanām. Tas ir - kaut kādā veidā sašķelt sabiedrību, zinot, ka šāds reformas uzstādījums liks pamatoti bažīties krievvalodīgajiem un būs politiskie spēki, kas to izmantos. Un, protams, kā jau tas vienmēr ir bijis, tas aprēķins ir, ka SASKAŅA arī centīsies tanī visā piedalīties. Tādā veidā, izmantojot SASKAŅU, varētu radikalizēt... un panākt to, ka sabiedrība pēc iespējas vairāk tiktu sašķelta un pie varas varētu atrasties tie paši, kas ir bijuši. Un visa šī bezatbildība, šīs citadeles, vilcienu iepirkumi, tagad Conexus nopirkšana, OIK skandāls - tas viss varētu turpināties, un kāds labi varētu dzīvot. Tas ir patiesais mērķis, kā dēļ tagad ir vajadzīga šī izglītības reforma.
Ļoti žēl, ka jūs tomēr esat padevies. Es biju cerējis, ka būs mums viens ministrs, kurš līdz galam izpildīs to, ko viņš tiešām varētu izdarīt savas valsts, savas tautas labā. Esmu jūsos ļoti rūgti vīlies, Šadurska kungs! (Starpsaucieni. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Lasot likumus, mans pienākums ir saprast likuma normas burtiski, nevis zīlēt vai noprast.
Likumprojektā, kuru mēs tagad skatām, ir rakstīts šādi: “Privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā.”
Kā to var saprast, ja mēs atceramies, ka standarts, kurš tagad aprakstīts abos likumos, arī Vispārējās izglītības likumā, īstenībā neparedz mazākumtautību izglītības normas jeb prasības vispārējās vidējās izglītības posmā vispār? Atliek iespēja iekļaut mazākumtautību valodu vai ar mazākumtautību kultūru saistītu mācību saturu. Kur to var iebāzt - piedodiet par šo vārdu! - tajā plānā, nedēļas plānā, kas ir īstenojams skolās, tajā skaitā arī privātajās skolās? Varbūt tikai otrās svešvalodas vietā? Varbūt. Tomēr tas nav likums. Tā ir iespēja. Tā nav garantija. Par to ir stāsts.
Bet es runāju par to, ka privātajās izglītības iestādēs neviens nevar iejaukties, lai vienkārši noteiktu, cik lielā mērā mazākumtautību valoda var būt īstenojama esošajā izglītības sistēmā. Tas nenozīmē, ka iespēja apgūt latviešu valodu būtu mazāka tiem skolēniem, kas mācās privātajās skolās, kā arī skolās, kuras ir finansētas no valsts vai pašvaldību budžetiem. Nekādā gadījumā.
Es gribu vēlreiz atkārtot to, ko es teicu, - vienu teikumu. Latviešu valodas stiprināšana nav pretrunā ar mazākumtautību tiesībām izglītības jomā, tāpēc, īstenojot jebkādas reformas mazākumtautību izglītības jomā, ir jāņem vērā visu personu intereses un tiesības uz izglītību. Šīs intereses nav apzinātas, šo vērienīgo projektu izstrādājot. Tas ir galvenais trūkums visai šai iecerei. To es gribu pateikt un uz to gribu vērst jūsu uzmanību, kolēģi, kad jūs balsosiet par šo konkrēto likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim... (Visi, kas pieteikušies debatēm, atsakās. Dep. A.Kaimiņš: “Vienalga, kam!”)
Labi.
Debates slēdzu. (Aplausi.)
Deputāti, kas bija pieteikušies, debatēt vairs nevēlējās.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
L.Straujuma. Nē. Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
L.Straujuma. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisijā tika noteikts 27.februāris.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Igoram Pimenovam! Ir priekšlikums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 22.martu. Tātad mums ir jābalso vispirms par tālāko priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 2018.gada 22.marts! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Līdz ar to spēkā paliek komisijas noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.februāris.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” otrajam lasījumam un nevienu priekšlikumu nav saņēmusi.
Līdz ar to aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Lībiņa-Egnere. Komisija lūdz noteikt 1.martu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ivars Brīvers.
I.Brīvers (LRA).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1136/Lp12).
Šis likumprojekts ir saistīts ar šodien jau izskatīto likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” (Nr.1135/Lp12). Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” paredz administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteikto gaisa kuģu pasažieru datu nenosūtīšanu, nepilnīgu vai nepareizu datu nosūtīšanu, kā arī ietver atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa direktīvu par pasažieru datu reģistra datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem.
Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
I.Brīvers. Priekšlikumus otrajam lasījumam aicinu iesniegt līdz 13.martam.
Sēdes vadītāja. 13.martam, jā?
I.Brīvers. Jā, līdz 13.martam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.marts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.
V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labvakar, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.
Uz otro lasījumu tika saņemti deviņi priekšlikumi.
Par pirmajiem diviem priekšlikumiem es runāšu kopā. Izstāstīšu komisijas balsojuma motivāciju.
Šo priekšlikumu izskatīšanai komisija veltīja vairākas sēdes, un tika uzaicinātas vairākas organizācijas, kas arī ieradās un skaidroja savu nostāju, - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Pārresoru koordinācijas centrs, Latvijas Banka, Aizsardzības ministrija, Finanšu ministrija un citas organizācijas.
Komisija saņēma vairākus atzinumus par šiem priekšlikumiem, un viens no tiem - Saeimas Juridiskā biroja atzinums - bija par to, kāpēc tie nav atbalstāmi... Un kā skaidrojumu minēja to, ka personu datu aizsardzību Latvijā reglamentē ne tikai Satversmes 96.pants, Fizisko personu datu aizsardzības likums un citi normatīvie akti, bet arī Eiropas Padomes konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas.
Visus šos jautājumus izskatījusi un saņēmusi atzinumus (arī no Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kas iebilda pret šiem priekšlikumiem), komisija nolēma pirmos divus priekšlikumus, tas ir, deputāta Dāldera priekšlikumus, neatbalstīt.
Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Intam Dālderim.
I.Dālderis (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Mans priekšlikums... Šis konkrētais priekšlikums ir saistīts ar to, ka mēs jau iepriekš esam nobalsojuši par šīm normām šajā likumā. Diemžēl, kā tas bieži gadās, steigā nav pamanītas visas problēmas.
Šeit mēs runājam par to, ka tomēr būtu jāpublisko arī darbinieki - tie, kas strādā Latvijas Bankā, kā arī izglītības iestāžu darbinieki. Es tomēr domāju, ka mēs principiāli esam šo jautājumu jau izrunājuši.
Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, lai vairs nevilktu garumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Absolūti atbalstīt šo priekšlikumu! Pilnībā! Mēs runājam par to, ka nodokļu maksātāji, valsts iedzīvotāji, maksā algas ierēdņiem - vienalga, vai tas ir izglītības iestādes vai kāds Latvijas Bankas darbinieks. Mums ir jāzina, cik naudas viņš nopelna.
Tā ka lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Mēs esam... Lūdzu... Kas te tagad notiek?... Ko tu tur nosauci, Valaini? Pārresoru koordinācijas centrs vispār ir jāver ciet pats par sevi... Jau ir jāver ciet!
Vēl bija kaut kādas tādas iestādes, ar ko ir tā koordinācija notikusi... (Starpsauciens.) Tas viss nav pareizi!
Katrā ziņā kāds ir aizmirsis šeit pildspalvu. Nāciet tai pakaļ!
Un šo, lūdzu, atbalstiet.
Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, Kaimiņa kungs!
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē!
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Dāldera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 20, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.
V.Valainis. Arī 2. - deputāta Dāldera priekšlikums. Līdzīga motivācija. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Intam Dālderim.
I.Dālderis (VIENOTĪBA).
Paldies par atbalstu 1.priekšlikumam.
2.priekšlikums attiecas uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras simtprocentīgi pieder publiskajai daļai...
Mēs zinām, ka daudzas valsts funkcijas Latvijā tiek realizētas caur kapitālsabiedrībām, tādēļ, lai būtu vienlīdzīga attieksme gan pret valsts iestādēm, gan pret kapitālsabiedrībām, aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā ir kas piebilstams?
V.Valainis. Par šo priekšlikumu jāteic, ka arī uzņēmēju organizācijas iestājās pret. Un komisija vienbalsīgi noraidīja.
Aicinu balsot.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Dāldera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 23, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
V.Valainis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. 4. - aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Valainis. 7.priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V.Valainis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. 9. - aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Valainis. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
V.Valainis. Šā gada 8.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.martam.
Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (Nr.1109/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018.gada 9.martam”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (Nr.1109/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018. gada 9.martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.1137/Lp12)”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.1137/Lp12)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums pieņemts.
Sēdes darba kārtība izskatīta.
Saistībā ar paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Informēju par deputātu Zariņa, Orlova, Urbanoviča, Andreja Klementjeva un Morozova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar EM izvairīšanos sniegt informāciju par “kontroles grupas” patieso uzdevumu un tās sastāvu un tās veicamo pārbaužu priekšmetu”. Jautājums ir steidzams. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Par deputātu Pimenova, Potapkina, Mirska, Cileviča un Ribakova jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem izglītības jomā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Par deputātu Morozova, Potapkina, Rubika, Orlova un Ribakova jautājumu veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim “Par finansējumu Daugavpils reģionālajai slimnīcai”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Par deputātu Zariņa, Morozova, Orlova, Urbanoviča un Pimenova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenoto subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju pārbaudi, tās objektivitāti un atbilstību sabiedrības interesēm”. Jautājums ir steidzams. Rakstveida atbilde uz šo jautājumu nav sniegta. Ministrs informē, ka var ierasties un sniegt atbildi mutvārdos.
Līdz ar to paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien pulksten 17.00 notiks.
Ir saņemti deputātu jautājumi.
Deputāti Andrejs Klementjevs, Potapkins, Artūrs Rubiks, Cilevičs un Orlovs iesnieguši deputātu jautājumu “Par ārstniecības personu loka paplašināšanu rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā”, ko nododam atbildes sniegšanai veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim.
Deputāti Pimenovs, Ribakovs, Lazareva, Urbanovičs un Tutins iesnieguši deputātu jautājumu “Par papildu finansējumu ES struktūrfondu pasākumā “Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana””.
Vārds motivācijai deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Anotācijās par grozījumiem izglītības likumos ir rakstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija virza izskatīšanai valdībā priekšlikumu grozījumiem Eiropas Savienības struktūrfondu pasākumā, paredzot projektam par kompetenču pieeju mācību saturā papildu finansējumu 4,5 miljonu eiro apmērā, lai četru gadu laikā īstenotu (citēju) “ministrijas [..] ziņojumā “Par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs” [..] aprakstītos atbalsta pasākumus pedagogiem, kas strādā lingvistiski neviendabīgā mācību vidē”.
Paldies par uzmanību.
Lūdzam atbildēt, vai līdzekļus, kas paredzēti kompetenču pieejai mācību saturā, ir tiesiski un pamatoti virzīt pedagogu sagatavošanai un mācību līdzekļu izstrādei izglītības pārejai uz valsts valodu.
Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai finanšu ministrei.
Un deputāti Pimenovs, Ribakovs, Lazareva, Morozovs un Urbanovičs iesnieguši jautājumu “Par sabiedrības līdzdalību projekta izstrādē”.
Vārds motivācijai deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Okay, labi... Man liekas, tomēr notikusi kāda kļūda, jo jautājumu ar šo nosaukumu, kas redzams uz ekrāna, es tikko esmu komentējis. (Uz tablo nenomainās nākamais darba kārtības jautājums.) Bet runa ir par... (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Mēs esam pie nākamā jautājuma - “Par sabiedrības līdzdalību projekta izstrādē”, kas ir uzdots izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.
Vārds motivācijai tika dots deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Paldies.
Anotācijās grozījumiem izglītības likumos rakstīts, ka ir saņemts Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos konceptuāls atbalsts pārejai uz mācībām latviešu valodā vidusskolā; par to es stāstīju jums šodien. Tomēr, kā zinām, balsošana par atbalstu padomes sēdē nenotika, lai gan bija ierosināts balsojums. Vai ministrs Šadurskis var apliecināt atbalstu ar padomes sēdes protokolu?
Savukārt biedrība “Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija” (LAŠOR), sekojot procedūrām, ir iesniegusi atzinumu par valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem likumprojektiem. Tomēr kāpēc par LAŠOR iebildumiem, kas tika izskatīti ministrijas (Starpsauciens.) saskaņošanas sanāksmē, likumprojekta anotācijās nav ne vārda?
Paldies, priekšsēdētāja.
Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jums vēl bija laiks motivācijai 15 sekundes, jo tablo rādīja nepareizi. (Smiekli. Dep. A.Kaimiņš: “Melo Saeimā pat ekrāni!”) Jautājumu nododam izglītības un zinātnes ministram atbildes sniegšanai.
Ir saņemts deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Raimonda Rubika, Tutina un Potapkina jautājums “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās “OIK reformas” pamatotību”, ko nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs.)
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Jānis Ādamsons, Ringolds Balodis, Raivis Dzintars, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Atis Lejiņš, Ingmārs Līdaka, Renārs Putniņš, Romualds Ražuks, Valdis Skujiņš, Veiko Spolītis, Edvīns Šnore un Jānis Vucāns.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 7. sēde
2018. gada 22. februārī
| Par darba kārtību | |
| Priekšlikumi | - dep. A.Judins (par) |
| - dep. A.Judins (par) | |
| - dep. E.Smiltēns (pret) | |
| Ministru prezidenta Māra Kučinska ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību (Dok. Nr. 4539) |
|
| Ziņo | - M.Kučinskis |
| Debates | - dep. N.Kleinberga |
| - dep. E.Smiltēns | |
| - dep. J.Stepaņenko | |
| - dep. V.Krūmiņš | |
| - dep. J.Viļums | |
| - dep. E.Cilinskis | |
| - dep. V.Kalnozols | |
| - dep. M.Šics | |
| - dep. I.Sudraba | |
| - dep. L.Straujuma | |
| Paziņojums | |
| - I.Mūrniece | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - G.Kūtris |
| Debašu turpinājums | - dep. I.Brīvers |
| - dep. A.Platpers | |
| - dep. A.Kaimiņš | |
| - dep. I.Zariņš | |
| - dep. A.Harju | |
| - dep. G.Kūtris | |
| - dep. J.Urbanovičs | |
| - dep. J.Trupovnieks | |
| - dep. L.Čigāne | |
| Par darba kārtību | |
| Priekšlikumi | - dep. V.Spolītis (par) |
| - dep. V.Kalnozols (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 1138/Lp12) (Dok. Nr. 4537, 4537A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. R.Naudiņš |
| - dep. G.Bērziņš | |
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1139/Lp12) (Dok. Nr. 4538, 4538A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 1140/Lp12) (Dok. Nr. 4540, 4540A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 1141/Lp12) (Dok. Nr. 4541, 4541A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 1142/Lp12) (Dok. Nr. 4542, 4542A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 1143/Lp12) (Dok. Nr. 4543, 4543A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. R.Naudiņš |
| - dep. G.Bērziņš | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 1144/Lp12) (Dok. Nr. 4544, 4544A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 1149/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4567, 4567A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. G.Kūtris (par) |
| - dep. O.Ē.Kalniņš (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 1150/Lp12) (Dok. Nr. 4568, 4568A) |
|
| Priekšlikums | - dep. A.Kaimiņš (par) |
| Par likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” (Nr. 1151/Lp12) (Dok. Nr. 4571, 4571A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. E.Cilinskis (par) |
| - dep. E.Putra (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 1152/Lp12) (Dok. Nr. 4572, 4572A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Dizainparaugu likumā” (Nr. 1153/Lp12) (Dok. Nr. 4573, 4573A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1154/Lp12) (Dok. Nr. 4588) |
|
| Priekšlikums | - dep. A.Judins (par) |
| Par likumprojektu “Kriminālprocesa Nr.16870000911 materiālu publiskošanas kārtības likums” (Nr. 1155/Lp12) (Dok. Nr. 4589) |
|
| Priekšlikums | - dep. A.Judins (par) |
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” (Nr. 1156/Lp12) (Dok. Nr. 4590) |
|
| Priekšlikumi | - dep. H.Abu Meri (par) |
| - dep. J.Ruks (pret) | |
| Paziņojums | |
| - dep. V.Orlovs | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - G.Kūtris |
| Par darba kārtību | |
| Priekšlikumi | - dep. B.Cilevičs (par) |
| - dep. B.Cilevičs | |
| Par lēmuma projektu “Par Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisijas) atzinumu par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1128/Lp12) un likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 1127/Lp12)” (Nr. 674/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4570) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Ādamsonam šā gada 15. februārī (Dok. Nr. 4574) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edvīnam Šnorem šā gada 15. februārī (Dok. Nr. 4575) |
|
| Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mārtiņam Šicam no šā gada 13. marta līdz 15. martam (Dok. Nr. 4576) |
|
| Likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā” (Nr. 1133/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4507B) |
|
| Ziņo | - dep. A.Mežulis |
| Likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr. 1113/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4414, 4547) |
|
| Ziņo | - dep. E.Putra |
| Debates | - dep. V.Kalnozols |
| Likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” (Nr. 1122/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4480, 4548) |
|
| Ziņo | - dep. E.Putra |
| Likumprojekts “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda vadības likums” (Nr. 1134/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4508, 4549) |
|
| Ziņo | - dep. E.Putra |
| Likumprojekts “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” (Nr. 1120/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4478, 4551) |
|
| Ziņo | - dep. A.Matīss |
| Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr. 967/Lp12) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3694, 4552) un
alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr. 1145/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4552) |
|
| Ziņo | - dep. A.Matīss |
| Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1118/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4452, 4555) |
|
| Ziņo | - dep. G.Kūtris |
| Likumprojekts “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” (Nr. 1135/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4510, 4558) |
|
| Ziņo | - dep. K.Seržants |
| Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 1127/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4492, 4563) |
|
| Ziņo | - dep. L.Straujuma |
| Debates | - dep. I.Pimenovs |
| - dep. J.Dombrava | |
| - dep. J.Lazareva | |
| - dep. A.Morozovs | |
| - dep. A.Kiršteins | |
| - K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs) | |
| - dep. B.Cilevičs | |
| - dep. V.Kalnozols | |
| - dep. S.Dolgopolovs | |
| - dep. A.Platpers | |
| - dep. J.Viļums | |
| - dep. I.Pimenovs | |
| - K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs) | |
| - dep. J.Stepaņenko | |
| - dep. B.Cilevičs | |
| - dep. V.Kalnozols | |
| - dep. R.Kols | |
| Priekšlikums | - dep. I.Pimenovs |
| Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1128/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4493, 4564) |
|
| Ziņo | - dep. L.Straujuma |
| Debates | - dep. I.Pimenovs |
| - K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs) | |
| - dep. I.Zariņš | |
| - dep. I.Pimenovs | |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 996/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4565) |
|
| Ziņo | - dep. I.Lībiņa-Egnere |
| Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1136/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4511, 4566) |
|
| Ziņo | - dep. I.Brīvers |
| Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1073/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4569) |
|
| Ziņo | - dep. V.Valainis |
| Debates | - dep. I.Dālderis |
| - dep. A.Kaimiņš | |
| - dep. I.Dālderis | |
| Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (Nr. 1109/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018. gada 9. martam” (Nr. 675/Lm12) (Dok. Nr. 4584) |
|
| Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 1137/Lp12)” (Nr. 676/Lm12) (Dok. Nr. 4585) |
|
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Informācija par deputātu A.Klementjeva, S.Potapkina, A.Rubika, B.Cileviča un V.Orlova jautājumu veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim “Par ārstniecības personu loka paplašināšanu rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā” (Nr. 407/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Pimenova, I.Ribakova, J.Lazarevas, J.Urbanoviča, un J.Tutina jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par papildu finansējumu ES struktūrfondu pasākumā “Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana”” (Nr. 409/J12) | |
| Motivācija | - dep. I.Pimenovs |
| Informācija par deputātu I.Pimenova, I.Ribakova, J.Lazarevas, A.Morozova un J.Urbanoviča jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par sabiedrības līdzdalību projekta izstrādē” (Nr. 408/J12) | |
| Motivācija | - dep. I.Pimenovs |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, R.Rubika, J.Tutina un S.Potapkina jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās “OIK reformas” pamatotību” (Nr. 410/J12) | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Datums: 22.02.2018 09:12:38 bal001
Par - 51, pret - 26, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Kriminālprocesa Nr.16870000911 materiālu publiskošanas kārtības likums (1155/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 22.02.2018 09:29:12 bal002
Par - 79, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu
Datums: 22.02.2018 09:41:34 bal003
Par - 64, pret - 2, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu
Datums: 22.02.2018 09:50:32 bal004
Par - 65, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu
Datums: 22.02.2018 09:58:04 bal005
Par - 60, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu
Datums: 22.02.2018 10:18:28 bal006
Par - 62, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu
Datums: 22.02.2018 11:55:40 bal007
Par - 68, pret - 7, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku” (1156/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 22.02.2018 12:08:07 bal008
Par - 24, pret - 58, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1149/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 22.02.2018 12:12:50 bal009
Par - 72, pret - 3, atturas - 10. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (1150/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 22.02.2018 12:17:47 bal010
Par - 59, pret - 6, atturas - 18. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zvejniecības likumā (1151/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 22.02.2018 12:22:18 bal011
Par - 58, pret - 25, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Kriminālprocesa Nr.16870000911 materiālu publiskošanas kārtības likums (1155/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 22.02.2018 12:28:44 bal012
Par - 71, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku” (1156/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 22.02.2018 13:39:05 bal013
Par - 25, pret - 52, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā. Par Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisijas) atzinumu par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā" (Nr.1128/Lp12) un likumprojektu "Grozījumi Vispārējās ... (674/Lm12)
Datums: 22.02.2018 13:40:18 bal014
Par - 29, pret - 48, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu komisijai. Par Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisijas) atzinumu par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā" (Nr.1128/Lp12) un likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” ... (674/Lm12)
Datums: 22.02.2018 13:41:47 bal015
Par - 79, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mārtiņam Šicam no šā gada 13.marta līdz 15.martam
Datums: 22.02.2018 13:42:37 bal016
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā (1133/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 22.02.2018 13:47:09 bal017
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (1113/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.02.2018 13:48:26 bal018
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā (1122/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.02.2018 13:50:24 bal019
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda vadības likums (1134/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.02.2018 13:52:05 bal020
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā (1120/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.02.2018 13:56:14 bal021
Par - 2, pret - 79, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (967/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.02.2018 13:57:02 bal022
Par - 76, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1145/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.02.2018 13:57:42 bal023
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1145/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.02.2018 14:00:34 bal024
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1118/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.02.2018 14:03:42 bal025
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā (1135/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.02.2018 15:51:05 bal026
Par - 60, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1127/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.02.2018 15:51:57 bal027
Par - 25, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /2018.03.22./
Datums: 22.02.2018 16:11:27 bal028
Par - 62, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1128/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.02.2018 16:12:21 bal029
Par - 26, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /2018.03.22./
Datums: 22.02.2018 16:13:16 bal030
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (996/Lp12), 2.lasījums
Datums: 22.02.2018 16:15:03 bal031
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1136/Lp12), 1.lasījums
Datums: 22.02.2018 16:19:01 bal032
Par - 49, pret - 20, atturas - 5. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1073/Lp12), 2.lasījums
Datums: 22.02.2018 16:20:10 bal033
Par - 50, pret - 23, atturas - 4. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1073/Lp12), 2.lasījums
Datums: 22.02.2018 16:21:10 bal034
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1073/Lp12), 2.lasījums
Datums: 22.02.2018 16:21:59 bal035
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (Nr.1109/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2018. gada 9. martam (675/Lm12)
Datums: 22.02.2018 16:22:29 bal036
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr.1137/Lp12) (676/Lm12)