Latvijas Republikas 12.Saeimas
ārkārtas sesijas sēde 2017.gada 27.jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē!

Sāksim Saeimas 2017.gada 27.jūlija ārkārtas sesijas sēdi.

Vispirms darba kārtībā Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sudrabas, Kūtra, Platpera, Šimfas un Meijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Arvīds Platpers.

A.Platpers (NSL).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi!

Likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr.983/Lp12), ko šodien mēs izskatīsim, bija iesniegti 17 frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumi. No tiem atbalstīja vienu. Pārējie bija saistīti ar sociālo rehabilitāciju. Ņemot vērā to, ka mums nākotnē būs problēma ar internātskolām un specskolām, lūk, jaunajā likumā gribējās iestrādāt jau arī šo jautājumu, lai vispārizglītojošās skolās, kurās... viena daļa audzēkņu no šīm skolām tiks integrēta parastajās vispārizglītojošajās skolās... lai likumā būtu ietverti un atrisināti jautājumi, kā strādās ar bērniem, kuri no šīm skolām nokļūs vispārizglītojošajās skolās.

Komisijas darbā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministrs Šadurska kungs, un viņa solījums bija personīgi piedalīties, lūk, šī jautājuma risinājumā, jo tas saistīts ar fiskālo disciplīnu, ar naudu, ar valsts attieksmi pret šo jauno situāciju, kas var veidoties nākotnē, un mēs ļoti ceram, ka jau augustā mēs šo jautājumu atrisināsim un, šo likumprojektu izskatot trijos lasījumos, izvērtēsim visus priekšlikumus un tos iestrādāsim likumā.

Tā ka es aicinu visus atbalstīt šo likumprojektu, lai mēs varētu sakārtot šo jautājumu, kas saistās ar sociālo rehabilitāciju, ar audzēkņiem, kuri mācījās līdz šim internātskolās un specskolās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilze Viņķele.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Ir tieši tā, kā Platpera kungs minēja, - ar ministriju un ministra kungu Kārli Šadurski ir panākta vienošanās, ka mēs sākam darbu pie šī jautājuma par sociālās rehabilitācijas, iespējams, ietveršanu Izglītības likumā jau augustā. Komisija ir gatava nākt un strādāt ar to.

Taču es tomēr aicinu šos grozījumus nevirzīt atsevišķā atvērumā, tādēļ ka rudenī ir gaidāmi pietiekami nozīmīgi grozījumi Izglītības likumā un šīs lietas būtu jāskata kopsakarībā.

Līdz ar to vēlreiz apliecinu savā vārdā komisijas gatavību strādāt ar šiem jautājumiem, un Šadurska kungs arī apliecina gatavību ar komisiju sadarboties jau vasarā.

Lūdzu, lūkosimies kopsakarā! Nesaraustīsim Izglītības likumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 12, atturas - 39. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana, apstiprināšana un ziņojumu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 locekļu ievēlēšanu”.

Tātad vispirms mēs uzsākam debates. Pēc tam būs iespējams balsot.

Vai, Judina kungs, jūs piesakāties debatēs?

Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Man ir prieks, ka, neraugoties uz to skepsi, kuru mēs redzējām pagājušajā nedēļā, mums ir izdevies izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju.

Taču visiem arī ir zināms, ka nedēļas laikā mēs nestrādājām: mēs gaidījām nominācijas. Mēs varēsim sākt strādāt, kad apstiprināsim komisijas locekļus. Visas frakcijas ir iesniegušas savus priekšlikumus.

Bet ir viens jautājums, par kuru man gribētos jūs informēt... vērst jūsu uzmanību.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu regulē speciāls likums. Un likumā ir 4.pants, kura 2.punktā ir paredzēts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijā nedrīkst tikt ievēlēti un darboties Saeimas deputāti, kuriem, darbojoties parlamentārās izmeklēšanas komisijā, rodas interešu konflikts.

Protams, pirms komisija sākusi strādāt, mēs nevaram spriest, kas notika, mēs nevaram izdarīt tādus secinājumus. Bet es gribu jums atgādināt: mēs plānojam analizēt publiskotās sarunas, mēs plānojam izdarīt secinājumus. Un attiecīgajās sarunās ir minēta arī Sudrabas kundze. Es vēlreiz gribu teikt: tas nenozīmē, ka cilvēks ir vainīgs vai nevainīgs. Bet ir tāds jēdziens kā interešu konflikts. Un, ja kāds redz, ka viņš ir kaut kādā veidā iesaistīts, viņš vienlaikus nevar būt gan izmeklējamais, gan izmeklētājs.

Es brīnos par to, ka Sudrabas kundze ir piekritusi strādāt komisijā. Varbūt tiešām viņai ir apņēmība pierādīt, ka visa tā informācija neatbilst patiesībai. Bet, manuprāt, vislabāk par šo jautājumu var spriest cilvēki, kas nav minēti attiecīgajās sarunās.

Līdz ar to es aicinu balsot atsevišķi par katru kandidātu un tad izveidot komisiju, kura ir spējīga strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kūtra kungs, jūs debatēs...?

Tātad vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Judina kungs piedalījās debatēs par pašu lēmuma projektu, nevis par balsošanas kārtību, tāpēc arī es šobrīd izmantošu iespēju un runāšu debatēs tieši par saturu.

Es saprotu tā: interešu konflikta situācija nozīmē, ka persona ir kaut ko sliktu vai ļoti labu izdarījusi jautājumā, par kuru ir jānotiek izmeklēšanai. Ja cilvēks kaut kur tiek nosaukts - vai avīzē, vai kur -, tas nerada interešu konfliktu: vienkārši ir nosaukts cilvēks, kurš nav piedalījies sarunās.

Un otra lieta. Ja runājam par saturisko pusi, pirmkārt, mēs ļoti skaidri zinām šī teikuma saturu šobrīd, bet, otrkārt, mēs nezinām to, kādi audioierakstos vai ierakstos nosaukti citi uzvārdi. Es saprotu, ka ir risks arī jums visiem būt šajā sarakstā ietvertiem.

Tāpēc es aicinu deputātus lemt par jautājumu tā, lai mēs deputātus nešķirotu kaut kādā veidā.

Ja deputāts pats jūt, ka tur ir interešu konflikts, tad viņam Ētikas kodekss uzliks par pienākumu no šīs darbības atteikties. Bet Ētikas kodeksā ir teikts... ja viņa darbība ir saistīta ar to, kas jāizmeklē. Šajā gadījumā netiek runāts par darbību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi!

Parlaments vienmēr savā darbībā, runājot un veidojot parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ir balstījies uz koleģialitātes principu. Neviena frakcija parasti nejaucas citas frakcijas darbā un izvēlē, pieņemot to vai citu lēmumu. Un ne mūsu frakcijai vai kādai citai frakcijai būtu jālemj par to, kāds deputāts darbojas kādā parlamentārās izmeklēšanas komisijā vai ne. Par to pilnu atbildību uzņemas attiecīgā frakcija, un tā kontrolē un izsaka savas piezīmes - veiksmīgi tas deputāts darbojies vai neveiksmīgi.

Dabiski, ka šis parlaments ieies parlamentārajā vēsturē ar to, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē koalīcija un koalīciju pārstāvošā frakcija ir iniciējusi parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Līdz ar to frakcijas VIENOTĪBA pārstāvji ir izteikuši neuzticību Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam, Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājam, Juridiskās komisijas priekšsēdētājam, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājai un iekšlietu ministram. Četri nosauktie pārstāv frakciju VIENOTĪBA.

Tātad jūs esat izteikuši neuzticību saviem kolēģiem, tāpēc ka parlamentārās kontroles ietvaros - un mēs it kā esam parlamentāra republika! - tieši parlaments veic šo kontroli. Un manis minēto komisiju darbības ietvaros nebūtu absolūti nekādu problēmu izdarīt visu nepieciešamo, lai nonāktu pie kaut kādiem secinājumiem. Līdz ar to arī visa tā ažiotāža, par ko šeit ir runa, - acīmredzot ir kādu atsevišķu personu mēģinājums veidot sev platformu nākamajām parlamenta vēlēšanām.

Runājot par personālijām un interešu konfliktiem, mēs atcerēsimies arī neseno vēsturi, ka frakcija VIENOTĪBA deleģēja savu pārstāvi uz izmeklēšanas komisiju, kuras darbs beidzās ne ar ko. Mēs jau varam atcerēties arī to, par ko runāja ģenerālprokurors un KNAB pārstāvji pēdējā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, kad veltīja parlamentam pārmetumus par to, ka Operatīvās darbības likums ir nepilnīgs.

Un tagad elementārs jautājums. Atcerēsimies - kurš tad vadīja apakškomisiju, kurai bija jāizstrādā jauns Operatīvās darbības likums? Tas bija deputāts Judins. Vai tiešām arī tādā gadījumā, Judina kungs, nav interešu konflikta?

Sausais atlikums - nekāds, bet cilvēki saņēma atalgojumu. Aizņēma citu cilvēku laiku, tērēja šo laiku - un ar ko tas beidzās? Ne ar ko!

Tālāk. Judina kungs, jūs tomēr skaitāties jurists, bet jums (Dep. A.Judins: “Jūs skaitāties deputāts - tautas kalps!”), pirms veidojāt šo izmeklēšanas komisiju, tomēr vajadzēja painteresēties arī mazliet par vēsturi. Šā projekta pirmā daļa skan: “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm...” Tā ir pirmā daļa. Jums vajadzēja paskatīties... atskatīties mazliet vēsturē. Ja mani atmiņa neviļ, 1997. vai 1998.gadā Pasaules Banka publicēja ziņojumu, ka Latvijā valsts ir nozagta. (Dep. A.Bērziņš: “Jau?!”) Par kādām pazīmēm tad šajā kontekstā jūs runājat?

Man rodas pārdomas arī par to, kā deputāti pārbaudīs pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti attiecīgajā kriminālprocesā. Vai deputāti ir gudrāki par prokuroriem un tiesnešiem, kas ir pieņēmuši lēmumus? Kaut gan jautājumus, kurus varētu noskaidrot parlamentārās uzraudzības kārtībā, noteikti vajadzētu uzdot - un ļoti daudz! Neskaidrību ir ļoti daudz - gan par pašas operatīvās izstrādes lietas ierosināšanu, gan par kriminālprocesa kvalitāti un visu pārējo. (Dep. I.Līdaka: “Laiks!”)

Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu (Dep. A.Bērziņš: “Lai runā!”) un ievērot koleģialitātes principu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Pirmām kārtām man gribas teikt paldies Ādamsona kungam par to, ka pirms nedēļas viņam bija drosme atbalstīt komisijas izveidi. Es saprotu, ka šo nedēļu viņš ir ilgi domājis varbūt pats (Dep. J.Ādamsons: “Lasiet Satversmi, Judina kungs!”)... un līdz ar to šodien jau cits viedoklis par to, vai vajadzētu to komisiju vai ne. Es to visu saprotu un augsti vērtēju spēju izdarīt tādus secinājumus un pat apšaubīt to, par ko balsots iepriekš.

Jums ir taisnība! Parasti mēs respektējam kolēģu viedokļus un nejaucamies, kā jūs teicāt, piedāvājumos no citām frakcijām, bet šī komisija ir īpaša. Ar ko tā ir interesanta? Uzdevums ir vērtēt jautājumus, kas saistīti ar valsts nozagšanu. Ir deputāti, kas balso tāpēc, ka viņi tic, un ir deputāti, kas apkalpo. Ir cilvēki ārpus parlamenta, kuri tieši lemj, kā mums dzīvot, kā būs labāk. Un tie pastnieki nāk un šeit nolasa, ziņo, dara. Tas ir parlaments... Tas pats notiek arī citos līmeņos.

Es piekrītu arī Kūtra kunga teiktajam, ka tad, ja cilvēks ir minēts, tas vēl neko nenozīmē. Bet jāskatās arī, kāds ir konteksts. Ja, piemēram, tiem oligarhiem (pieņemsim, ka tas viss atbilst patiesībai) būtu kaut kādas dusmas saistībā ar šo cilvēku, būtu kaut kādi, varbūt pat aizvainojoši, komentāri, tas būtu citādāk. Bet viņi runā par to, ka kaimiņzemē ir projekts un mierīgi var neuztraukties: šo problēmu risinās. Es nezinu, vai tas atbilst vai neatbilst patiesībai. Bet cilvēks, kura uzvārdu piemin šādā kontekstā, strādāt un lemt par to, vai kaimiņzemei ir interese šeit vai nav... Nevar tā strādāt.

Līdz ar to, kolēģi, protams, jūs izlemsiet, kā jums patīk. Bet man ir lūgums - varbūt šoreiz nepildīsim kaut kādus pasūtījumus, balsosim tomēr par Latviju. Jo tā taču ir mūsu nākotne.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Ādamsona kungs! Jūs pieminējāt, ka citām Saeimas frakcijām nav tiesību ietekmēt, kuri deputāti tiek deleģēti no konkrētās frakcijas kādā komisijā. Protams, ir pieņemta prakse, ka tiek atbalstīti komisijas locekļi, ja tie tiek izvirzīti no dažādām frakcijām. Bet es atgādināšu, ka 2012.gadā bija gadījums... 2011., 2012.gadā bija gadījums, kad Nacionālā apvienība balsoja pret Jāņa Urbanoviča iekļaušanu Nacionālās drošības komisijā. Nedaudz vēlāk viņam šī komisija bija jāpamet tāpēc, ka viņš nesaņēma pielaidi valsts noslēpumam. Kā tagad izrādās, šis gadījums notika aptuveni gadu pēc publicētajām oligarhu sarunām, kurās arī Jānis Urbanovičs ir viens no sarunu dalībniekiem, kurš figurē vairākās no šīm sarunām.

Vai Nacionālā apvienība toreiz rīkojās nepareizi, balsojot pret viņa apstiprināšanu? Es redzu, ka vēsture pierāda: mēs toreiz rīkojāmies pareizi. Šobrīd darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā tiek virzīta Sudrabas kundze, kura arī tiek pieminēta izskanējušajās sarunās un kura saskaņā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksa 10.punktu, manuprāt, nevar piedalīties šīs komisijas darbā kā pārstāve.

Man liekas visai dīvaini, ka viena no aktīvākajām viņas aizstāvēm darbam šajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā atkal ir partija, kura vēl pirms dažām dienām lepojās, ka tās līgums ar “Vienoto Krieviju” ir tāds pats drošības garants kā NATO līguma 5.pants. (No frakcijas SASKAŅA: “Prātiņ, nāc mājās!”) Vismaz nerīkojieties tik acīmredzami šajā kopējo interešu aizsardzībā! (Dep. I.Zariņš: “Tā arī nepateici līdz galam, ko gribēji!”; no frakcijas SASKAŅA: “Ārstē galvu!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam, otro reizi.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Godātais Judina kungs! Es neiebildu un neiebildīšu pret parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka šī kārtība ir noteikta Satversmē un Kārtības rullī. Un, ja kāds ir izdomājis un savācis nezināmu iemeslu dēļ parakstus, es, lai kā gribētu vai negribētu, iebilst nevaru.

Es jau pilnīgi pieļauju, ka vienam otram šajā zālē ir absolūti skaidrs, kas ir vainīgs, kas nav vainīgs, un pat pieļauju iespēju, ka jau ir sagatavots melnraksts nākamajam ziņojumam, galaziņojumam, lai nosauktu vainīgos vai nevainīgos.

Atšķirībā no daudziem šeit klātesošiem es neesmu lasījis tā sauktās “Rīdzenes” sarunas un negrasos to darīt viena iemesla dēļ - kamēr Ģenerālprokuratūra un KNAB nepateiks, ka šīs sarunas ir autentiskas (kaut gan komisijas sēdes laikā bija jūtama zināma skepse no atbildīgo amatpersonu puses par šo jautājumu), tikmēr es uzskatu, ka man vienkārši nav jāšķiež laiks, lai kaut ko lasītu vai nelasītu. Tieši tas ir tas iemesls, kāpēc es neiebildu pret šīs komisijas izveidi. Tāpēc, ka cienu Satversmi. (Dep. A.Judins: “Paldies par to! Liels paldies!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Vakar, kad parādījās informācija par to, ka frakcija “No sirds Latvijai” ir nominējusi Ingunu Sudrabu darbam šajā komisijā, medijos parādījās atsauce uz kādu videosižetu, kas raidījumā “Nekā personīga” tika parādīts 2013.gadā. Un šajā sižetā, kas vairākas reizes atkal un atkal tika parādīts medijos, bija redzama Sudrabas kundze, tuvojoties restorānam, kurā pirms tam bija iegājis Šlesera kungs. Viņi tur pusdienoja kopā. (Dep. E.Smiltēns: “Nevar būt! Tā nebija viņa!”) Šīs sarunas autentiskumu mēs, protams, nevaram šobrīd pārbaudīt, jo mēs nezinām, vai ir šīs sarunas ieraksts. Varbūt kādreiz tas parādīsies atklātībā, bet varbūt arī ne. Bet vienu lietu mēs ikviens, skatoties šo sižetu medijos, varam noteikti apgalvot - ka tā bija Sudrabas kundze un ka tas bija Šlesera kungs. Un ka šī saruna, restorānā pusdienojot, notika neilgi pēc tam, kad Sudrabas kundze bija paziņojusi par savu iesaisti politikā un par politiskās partijas dibināšanu.

Kolēģi! Mēs šodien varam tikai spekulēt, vai kādreiz atklātībā parādīsies sarunas, kurās būs redzams, ka Šlesera kungs un Sudrabas kundze, iespējams, pārrunā, ko nozīmē “kandidatūra ir Maskavā saskaņota”, kādi priekšnoteikumi šai kandidatūrai tiek izvirzīti, un tā tālāk. To mēs nezinām. Bet tas, ka šāda saruna varbūt kaut kur ir ierakstīta un parādīsies, tas, protams, nav izslēdzams.

Cienījamie kolēģi! Tieši tādēļ, ka Sudrabas kundzes vārds parādās oligarhu sarunās, tieši tādēļ, ka mediju rīcībā ir šis video, kur Sudrabas kundzes klātbūtnes autentiskumu patiešām nevar apšaubīt, Sudrabas kundzei nevajadzētu darboties šajā komisijā.

Cienījamie kolēģi! Jau 2011.gadā, tad, kad Saeima lēma par atļauju izdarīt kratīšanu Šlesera kunga mājvietās, Saeima nostājās ceļā patiesības noskaidrošanai. Ja šī kratīšana būtu notikusi savlaicīgi, iespējams, oligarhu lietā būtu savākti pietiekami pierādījumi, lai izvirzītu apsūdzības. Ņemot vērā šo ļoti, ļoti rūgto pieredzi, es gribu, kolēģi, mūs visus aicināt balsot par komisijas locekļiem atsevišķi, un es personīgi neatbalstīšu Sudrabas kundzes darbu šajā komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti!

Es nemaz neapšaubu Sudrabas kundzes godaprātu, ja viņa darbotos šajā komisijā, tāpat nedomāju, ka tur tiktu no viņas puses kaut kādas ieinteresētas manipulācijas veiktas. Tāpat šeit neredzu arī nedz formālu, nedz juridisku, nedz morālu interešu konfliktu. Taču psiholoģisks konflikts ir izveidojies, un tagad jau tas vēl vairāk tiek saasināts. Jā, nu persona ir pieminēta to “oligarhu” (pēdiņās!) interesēs, un, bez šaubām, šis psiholoģiskais konflikts šeit ir, un tas radīs arī iespaidu uz komisijas darbu, ka viņi izmeklē paši sevi, kaut gan tas arī nebūtu par sliktu, jo man jāatzīmē, ka kolaborējuši mēs esam diezgan daudz ar šo sarunu autoriem gan 11., gan 12.Saeimā, netiešā veidā pieņemot dažādus lēmumus.

Es šeit nemoralizēju, bet izklāstu savus argumentus, kāpēc arī es aicinu “No sirds Latvijai” virzīt citu kandidātu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Dāmas un kungi! Komisija nav vēl strādājusi nevienu dienu, nevienu stundu, bet mēs jau sākam runāt par to, kādiem būtu jābūt kritērijiem, pēc kuriem atlasāmi šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi. Varbūt tiešām vajadzētu likumā ierakstīt, ka tādi varētu būt tikai tie deputāti, kuriem ir pielaide valsts noslēpumam. Varbūt varētu ierakstīt arī citus kritērijus - dzimuma pazīmi, teiksim, laulības stāvokli un tā tālāk, un tā joprojām.

Varbūt vajadzētu vispirms sākt darboties komisijai, jo līdz šim - jūs man piedodiet! - pieredze rāda, ka neviena no Saeimas izveidotajām parlamentārās izmeklēšanas komisijām - neviena no tām! - nebija pabeigusi savu darbu, vainagojot to ar panākumiem vai kaut kādiem reāliem rezultātiem.

Es gribu novēlēt, lai šī komisija tomēr sāk strādāt un rāda piemēru, ka izmeklēšana tiešām var novest pie pozitīvām sekām, nevis pie tukšas runāšanas un - piedodiet! - arī atklātas muldēšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Dāmas un kungi! Man šķiet, ir īstais brīdis runāt par to, uz kādiem pamatiem mēs veidojam šo komisiju. Un es absolūti nepiekrītu Dolgopolova kungam (Dep. S.Dolgopolovs: “Un nevajag!”), jo kad, ja ne tagad, ir jārunā par to, kādus pamatus mēs ieliekam komisijai, lai tā nebūtu (citēšu kolēģi) “muldēšana un tukša strādāšana”.

Un vēlreiz. Nevajag trivializēt jautājumus! Neviens nerunā ne par cilvēka ģimenes stāvokli, ne par viņa etnisko izcelsmi. Sudrabas kundzei ir - ja ne konstatēts, tad tomēr ļoti tuvu tam - interešu konflikts atrasties šajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā, turklāt mums to nosaka arī normatīvais regulējums.

Līdz ar to, lūdzu, paturēsim prātā: kādu mēs to komisiju izveidosim, kā to kuģi nosauks, tā tas arī peldēs vai nogrims.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Viņķeles kundze! Kurš ir konstatējis interešu konfliktu? Manuprāt, likumā ir noteikts, kā tiek konstatēts interešu konflikts. Kurš ir konstatējis interešu konfliktu? Tā gan šobrīd no jūsu puses ir tukša muldēšana.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Viesnīca “Rīdzene”. Cilvēki, kas to apmeklē. Un es lepojos, ka esmu viens no tiem, kas katru otrdienu ir šajā “Rīdzenē”, jo tur satiekas Rīgas “Rīdzenes” Rotary klubs. (Zālē troksnis, starpsaucieni: “Āāā!”) Un tur, pie Rotary kluba galda, nākam un pilnīgi atklāti un neizpaužot notiekošo tiekamies ar daudziem no jums. Jā, arī Āboltiņas kundze ir bijusi par viesi! Manuprāt, arī daudzi no Zemnieku savienības ministriem ir bijuši Rotary klubā uz tikšanos un stundām ilgām sarunām. Līdz ar to cilvēki, kas aiziet uz Rotary klubu vai uz “Rīdzeni”, nav vainojami par to, ka viņi klubā bijuši.

Otrs. Es piedalījos Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, un es negribu teikt, ka šī komisija bija neveiksmīga. Tā laikam bija labākā komisija, kas bijusi šā sasaukuma laikā. Bet arī tajā man bija zināms interešu konflikts, jo es nācu no neatliekamās palīdzības dienesta. Un tajās sēdēs, kurās izskatīja jautājumus par attiecīgām lietām, es tā arī pateicu: “Šajā jautājumā man ir interešu konflikts.” Es tajā darba sadaļā vai tajās diskusijās nepiedalījos, nebalsoju un viedokli neizteicu.

Līdz ar to nedrīkstam mēs tādēļ, ka kaut kad daudzu mēnešu darba laikā teorētiski var rasties konflikts, mest uzreiz cilvēkam acīs ar akmeni.

Es aicinu balsot par sarakstu.

Paldies. (Dep. A.Bērziņš: “Man ir piedāvājums viesnīcu “Rīdzene” slēgt!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Šeit jautājums ir ļoti vienkāršs: vai jūs gribat izmeklēt to, kas ir rakstīts tajās sarunās (No frakcijas SASKAŅA: “A jūs gribat?!”), kuru tekstu rokā šobrīd tur arī Brigmaņa kungs, vai negribat? Vai jūs gribat noskaidrot kaut ko vairāk vai negribat? Jo mums, deputātiem, nav tādu pieeju... Varbūt dziļākā sarunu izpētē, kā Brigmaņa kungs arī vienmēr uzsver, vajadzētu noskaidrot, vai tur vēl kaut kas nav apakšā? Un to šobrīd jūs nolemsiet, jo (Zālē pieaug troksnis.) jūs varat šo procesu vai nu... lūdzu, nodrošiniet klusumu!... jūs varat šo procesu vai nu padarīt par jēgpilnu procesu, kurā jūs noskaidrojat (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) paši sev atbildes uz jautājumiem, kas rodas no šīm sarunām, vai padarīt par farsu, ievēlot cilvēku, kurš ir pieminēts sarunās diezgan neglaimojošā veidā. Tur interešu konflikts formāli, juridiski nepastāv, bet sabiedrībā viss šis process tiks padarīts par tādu, kuram nevar uzticēties. Tiks radītas šaubas.

Šodien, kolēģi, - patiesības stunda! Lūdzu, balsojiet un pieņemiet lēmumu. Vai nu tā komisija būs jēgpilna, vai tas būs farss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. (Starpsauciens: “Nu Spolītis tūliņ atkal dabūs!”)

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, dāmas un kungi! Labdien, jaunie deputāti! Sveicināti!

Ādamsona kungs, man ir jums jāpiekrīt. Tiešām, kāda jēga ir no Loskutova komisijas un Latkovska komisijas? Principā tām būtu jāizpilda šī funkcija šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas vietā. Tas būtu pareizi, jo algas jūs saņemat par to.

Tas, ka jūs esat uz sešiem mēnešiem nolēmuši šo lietu, Judina kungs, - tas ir ļoti labi! Tas ir mazākais laiks! Slikta lieta ir tā, ka Kaimiņa kungs tur nevar ņemt dalību, jo man nav savas frakcijas. (Dep. L.Čigānes un dep. A.Judina starpsaucieni.) Es labprāt! Es labprāt! Es tikai nedrīkstu ar zāli sarunāties, jo Mūrnieces kundze man tūliņ aizrādīs.

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties! Nesarunājieties!

A.Kaimiņš. Savukārt es gribu minēt to, ka... Inguna Sudraba, tas nu nav smuki, ka jūs esat šajā sarakstā! Tas tiešām nav smuki!

Vēl, nu, protams, arī Mežecka kungs... Mežeckis - tāds ir jums uzvārds? Pareizi? Es vienkārši jūs nepazīstu. Jau ilgus gadus jūs te sēžat un... Redziet, es domāju, ka arī jums tur nevajadzētu būt. No ZZS tur vispār nevienam nevajag būt pa lielam. Tiešām! Lai nav!

Un... Bet varbūt tiešām Ernests Seilis... Varbūt Baloža kungs var ieteikt kādu citu deputātu... ? Varbūt Šimfas kundze varētu iet un... Jo, pieņemsim, nu, te jau tiek pieminēti kaut kādi mediji, un tā...

Es, teiksim, redzēju, ka jūs pie Laimas Vaikules ar... Kur jūs sēdējāt? Pirmajā vai piektajā rindā? Bet nu vienā no tām piecām rindām, kuras ir nopircis Šlesers ar šo te cilvēku, kurš cigārus pīpē visu laiku. Tad jums ir tās piecas rindas. Tur arī Vējoņa kungs sēdēja. Nu, jūs taču tur bijāt pirms pāris dienām! Nebijāt? Pareizi, tā nebijāt jūs.

Līdz ar to tiešām balsojam atsevišķi. Es personīgi - pret ZZS. Viennozīmīgi!

Inguna, piedod! Neņem ļaunā un neuztver to personiski, bet es arī noraidīšu tavu kandidatūru. Jums vajadzētu izvirzīt kādu citu.

Trakākā lieta ir šī galaziņojuma apstiprināšana, Judina kungs. Es no pieredzes varu teikt, kā... teiksim, Dālderis mums bija... Es viņu saucu par tādu kā iesūtīto “kazačoku”, pieņemsim, kurš mēģināja noraut nost šo galaziņojumu un negribēja balsot “par”. Līdz ar to mums nāca talkā no Nacionālās apvienības Krēsliņa kungs. Paldies, Krēsliņa kungs, ka jūs apstiprinājāt Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas galaziņojumu. Un šī komisija, Baloža kungs, bija ļoti laba komisija, un mēs abi divi to zinām... atšķirībā no tās, kurā 14 tūkstošus eiro Veiko Spolītis vienkārši notrallināja, algā saņemot.

Tāpēc domājiet, Judina kungs, lūdzu, par to galaziņojumu, jo, es domāju, Mežeckis sadosies rokās, iespējams, ar Ingunu un teiks: “Nē! Mēs šo nepieņemam!” Jūs tur būsiet - cik? Tikai pieci cilvēki? Seši! Es tiešām labprāt piedalītos, ja es varētu. Tiešām! Ja man Prezidijs atļautu, es tiešām... Un es jums ļoti gribu lūgt: izdariet tā, lai tas notiek Sarkanajā zālē, un Sarkanajā zālē slēdziet iekšā visas tās kameras, lai cilvēki skatās, - tāpat, kā tas bija Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijā: kad bija atklātās sēdes, cilvēki tās skatījās. Tās bija visskatītākās sēdes! (Starpsauciens.) Lūdzu, nesarunājieties ar mani, Judina kungs!

Līdz ar to vēlu veiksmi šai komisijai! Seši mēneši... Īstenībā jums tur nav daudz ko skatīties. Domājiet par to galaziņojumu, un lai jums to arī pieņem!

Tā ka paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, kolēģi! Kaimiņa kungs! Ja jau runājam par Zolitūdes traģēdiju, tad esiet pietiekami precīzs. Par galaziņojumu nobalsoja arī Kārlis Seržants no ZZS. (Dep. A.Kaimiņš: “Tāpēc, ka jūs tur nebijāt iekšā!”) Tā ka būsim precīzi nākamreiz. (Dep. A.Kaimiņš: “Mēs ZZS izņēmām ārā!”)

Ko es gribu teikt? Par šo interešu konfliktu es nemāku spriest, jo es nezinu, vai Sudrabas kundze zina, ko par viņu teica Šlesers. Es tiešām nezinu.

Es zinu tikai to, ka Šlesers viesnīcā “Rīdzene” sēdēja apmēram no 2001.gada, viņam tur bija tāds kā birojs. (Dep. A.Kaimiņš: “Kā tu to zini?!”) Un es atceros, ka es kā “Panorāmas” žurnālists tajā numurā intervēju, piemēram, Jēkabsonu, tā laika... nezinu, viņš bija topošais deputāts vai tāds kā politiskā spēka bīdītājs, kurš vēlāk bija iekšlietu ministrs un kurš šinī intervijā noraka Nacionālās apvienības pelēko kardinālu Lakuču, kurš izrādījās čekas aģents... Tā ka tajā numurā varbūt arī šis tas derīgs ir skanējis.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tanī laikā, kad Šlesers bija koalīcijā ar “Jauno laiku”, tajā numurā viesojās gan Kampars, gan Jaunups, kuri gādāja kaut kādas naudiņas, un tamlīdzīgi. Tā ka, ja mēs gribētu noskaidrot visu patiesību, mēs varētu saukt arī Šleseru un prasīt, lai viņš pastāsta par visiem, ar kuriem viņš ir ticies no 2001.gada.

Bet ko es gribu teikt? Es gribu aicināt: būsim tomēr koleģiāli un darīsim tā, kā līdz šim. (Dep. A.Kaimiņš: “Kā bija līdz šim?!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Komisija vēl nav sākusi strādāt, bet mēs jau redzam - kašķi iet vaļā. Tad jūs iedomājieties, cik ražīgi strādās šī kārtējā parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras parasti nekad nav bijušas nekas cits kā vienkārši tukša naudas šķērdēšana.

Es klausos šo liekulības tirgu, ko es tagad dzirdu no VIENOTĪBAS puses. Kolēģi, ja jūs tik tiešām uztrauc un jums rūp izmeklēt šo pasākumu, jūs to sen varējāt darīt. Jūsu rīcībā ir vismaz divas komisijas, kuras to varētu īstenot. Viena kā reiz ir komisija, kas ir speciāli izveidota tieši šiem jautājumiem - iekšējai drošībai, korupcijas apkarošanai -, kuru vada jūsu partijas biedrs. Un otra ir Nacionālās drošības komisija. Veselas divas komisijas! Varat sākt darboties un to visu izdarīt. Tas, kas jūs vairāk interesē un par ko aizvien vairāk un vairāk var pārliecināties, ir ne jau patiesība, ne jau šis process jūs interesē - tiešām meklēt un to noskaidrot, bet gan šī savstarpējā politiskā izrēķināšanās, lai paspaidītu jūsu politiskos konkurentus, uz kuriem jums ir liels zobs. Diemžēl tā viss izskatās.

Un nobeigumā, kolēģi, es jums tomēr ieteiktu aizdomāties par vienu tādu lietu - ar ko “Rīdzenes” sarunas, ja jau mēs runājam par valsts nozagšanu, atšķiras no Koalīcijas padomes sarunām? Ne ar ko! Tikai ar norises vietu. Pārējais viss notiek pēc tiem pašiem principiem. (Starpsauciens: “Arī dalībnieki tie paši!”) Sanāk atsevišķi cilvēki, izdomā, kā viss ir jādara tautas pārstāvjiem, un tā arī tiek darīts. Un šodien šī sēde būs vēl viens uzskatāms pierādījums, proti, kā mēs šodien pieņemsim šo svarīgo nodokļu paketi, kuru gandrīz neviens deputāts nav redzējis, kura tikai tikko ir nolikta mums priekšā, bet par kuru Koalīcijas padome ir vienojusies, ka tā ir jāpieņem. Un visi paklausīgi spiedīs pogas. Valsts izzagšana, nolaupīšana turpinās.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Debates tātad ir slēgtas.

Līdz ar to ir izteikts priekšlikums - balsot par katru parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekli atsevišķi. Par šo priekšlikumu viens var runāt “par”, viens - “pret”.

Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Šobrīd, cienījamie kolēģi, es runāšu par divām lietām.

Vispirms es radīšu nelielas šaubas par procedūru. Lai gan Juridiskais birojs norāda, ka Saeimas kārtības ruļļa 133.pantā teikts, ka katrs deputāts var ierosināt priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu pa daļām, proti, šajā gadījumā par lēmuma projektu tiktu balsots it kā pa daļām. Taču tajā pašā laikā ir Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums, kura 2.panta otrā daļa noteic, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi tiek iecelti Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā - vienādā skaitā no katras Saeimas frakcijas deputātiem.

Par Saeimas kārtības rullī noteikto kārtību. Par pastāvīgajām komisijām tur ir teikts, ka Saeima var noteikt principus… un Āboltiņas kundze ļoti labi zina, ka 2011.gadā, apstiprinot kārtību, pēc kādiem principiem tiek veidotas Saeimas komisijas, ir ierakstīts: ja, veidojot komisiju, ir ievēroti iepriekšējos punktos noteiktie noteikumi, tas ir, frakciju pārstāvniecība, balsošana notiek par visiem izvirzītajiem komisijas locekļu kandidātiem kopumā. Tā ir viena norma.

Otra norma. Otra situācija. Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums noteic, ka komisiju locekļi tiek iecelti vienādā skaitā no katras Saeimas frakcijas deputātiem. Tātad situācijā, ja nav iecelti, Saeimas iecelti, vienādā skaitā no frakcijām, komisija nevar sākt darbu. Tad tā ir nelikumīga. Ir jābūt vienādā skaitā! Tā ir procesuālā daļa, ko es aicinu ievērot. Normatīvajā regulējumā tas nav skaidrā formā ierakstīts, bet diskutējams un interpretējams tas būtu, un mēs varētu strīdēties par likumību, ja tiktu nobalsots izteiktais priekšlikums.

Otrs moments. Otrs moments ir argumentācija. Es saprotu, ka konkrētā priekšlikuma autori vēlētos - vēlētos! - izslēgt no šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas vismaz vienu opozīcijas frakcijas pārstāvi, lai tādējādi varētu nodrošināt iespējamo savu balsojumu Saeimā vai pat galaziņojuma tekstu. Proti, lai viņiem būtu zināms balsu vairākums. Bet šajā gadījumā nonākam vēl vienā citā strupceļā. Ja Saeima šodien atbalstīs šo priekšlikumu un balsos par katru atsevišķi, un mūsu frakcijas virzīto deputātu ar balsu vairākumu neapstiprinās šajā komisijā, tad teorētiski saskaņā ar likumu mūsu frakcijai vispār pat zudīs iespēja šādu pārstāvi izvirzīt uz šo komisiju, jo jebkurā gadījumā jums ir šāda pati iespēja balsot pret jebkuru mūsu izvirzīto kandidātu, ja jums nepatīk mūsu saiknes vai vienalga kas. Tā ir viena lieta.

Un otra lieta. Lai mēs ierosinātu Saeimas sēdē, nekāda ārkārtējā laikam nav paredzēta, bet kārtējā - septembrī… Lai mēs ierosinātu lēmuma projektu, mums ir jāsavāc 10 paraksti. Mūsu frakcijā mēs esam septiņi cilvēki. (Dep. A.Kaimiņš: “Nu paga, es arī varu parakstīties!”) Tātad mēs pat nevarētu ierosināt šādu lēmuma projektu, un tas būtu pavisam nedemokrātiski. Es saprotu, Viļuma kungs saka: gan jau mēs jums parakstītu. Bet šajā gadījumā es saku - principā, ja nepatīk neviens mūsu kandidāts, tad teorētiski mēs vispār nevaram saskaņā ar likumu pārstāvēt. Līdz ar to aicinu būt koleģiāliem, jo frakcijas ir izvirzījušas cilvēkus, un atbalstīt komisiju kopumā!

Es aicinu balsot “pret” priekšlikumu balsot atsevišķi.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Skatos, mums mainās topiki, mēs runājam par dažādiem jautājumiem, bet domāšana ir tā pati. Mums nav pietiekamu pierādījumu, lai notiesātu pārkāpējus, jo tie korumpanti nez kāpēc neiet pie notāra, lai noslēgtu savus līgumus. Mēs nevaram izveidot komisiju, jo principā mums nav pierādījumu, ka tie cilvēki, kas tur minēti... un pie tam ar nopietnām aizdomām... Viņi paši neatzīst interešu konfliktu. Līdz ar to viss ir kārtībā.

Paldies Kūtra kungam, kurš uzskaitīja vairākus pantus un būtībā apšaubīja iespēju pieņemt pareizo lēmumu... Teiksim, juridiski var sanākt nepareizi... Es piekrītu kolēģiem, kas šodien stāstīja, cik grūti būs šai komisijai strādāt, ja mēs nevaram būtībā vienoties pat par sastāvu.

Es brīnos, ka vairāki cilvēki, redzot situāciju, saprotot, ka pētījuma jautājums ir saistīts ar sarunām, ar politiķu iesaisti netīros darbos, viņu ietekmēšanu, gatavi nominēt cilvēku, par kuru ir aizdomas, lai viņš pats strādātu un pārbaudītu...

Nē, nu es saprotu - tā ir jauna tendence, pasaulē ir cilvēki, kas uzskata, ka cilvēks var sevi apžēlot... Nu tad kāpēc nevar arī attaisnot? Viss ir iespējams!

Jautājums. Kolēģi, es atvainojos, atkārtošu Kaimiņa kunga jautājumu - jūs gribat izmeklēšanu? Jūs gribat, lai taisnība nāktu ārā, vai jums to nevajag? Man šķiet, ka ne.

Kolēģi! Par Saeimas kārtības rulli. Mums ir tiesības balsot atsevišķi par atsevišķiem cilvēkiem. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Nu, nevajadzētu stāstīt, ka līdz ar to viena frakcija tiks izolēta un tā tālāk. Principā es domāju, ka Sudrabas kundzes izvirzīšana - tā jau bija zināmā mērā provokācija un demonstrācija: nu, redziet, cik grūti, nav iespējams... Sanāks - sanāks, nesanāks - arī nav slikti.

Jautājums: vai jums ir viens cilvēks frakcijā? Vai jūs nevarat nominēt cilvēku, par kuru nav tādu aizdomu? Es ļoti ceru, ka ne visi jūsu biedri tur figurē. Bija nosaukts viens cilvēks. Lūdzu, nominējiet citu!

Es uzskatu, ka visa šī diskusija - mēs stundu runājam par vienkāršu jautājumu…

Nu, labi, ja jums ir dziļa pārliecība, balsojiet par to, ka nav nekāda interešu konflikta! Lai visu izlemj balsojums! Kāpēc ir tāda pretestība?

Es aicinu balsot atsevišķi par katru kandidātu un paust savu viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Līdz ar to mums jālemj par priekšlikumu: balsot par katru parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekli atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu: balsot par katru parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekli atsevišķi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Līdz ar to mums ir jābalso par lēmuma projektu kopumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 locekļu ievēlēšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilze Viņķele.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Izglītības likumā, kas nosaka jaunu pedagogu profesionālās kvalifikācijas pakāpju sistēmu.

Man nav informācijas... Bija solījums no Platpera kunga, ka frakcija “No sirds Latvijai” atsauks savus priekšlikumus...

Sēdes vadītāja. Tātad... Nē, nav saņemts... 1.priekšlikuma atsaukums? Nav saņemts.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! Runājot par grozījumiem Izglītības likumā un to, kāpēc frakcija “No sirds Latvijai” neatsauca priekšlikumus... Jā, mēs bijām gatavi atsaukt šos priekšlikumus, ja gadījumā būtu atbalstīti mūsu ierosinātie grozījumi Izglītības likumā, lai uzsāktu debates parlamentā par to, kāpēc tik ļoti svarīga būtu sociālās rehabilitācijas programma. Proti, kāpēc būtu ļoti svarīgi, mūsuprāt, nostiprināt ar speciālu izglītības programmu rūpes par tiem bērniem, kuri atrodas internātskolās un kuri tādēļ, ka jau tagad ir samazināts finansējums viņu atbalstam, faktiski vairs nevar saņemt tik kvalitatīvu izglītību. Bet valsts ir atbildīga par katru bērnu! Ja pēc būtības grib pildīt to, kas ir ierakstīts gan Latvijas Nacionālajā attīstības plānā, gan Izglītības attīstības pamatnostādnēs, lai patiešām izglītības pieejamība būtu nodrošināta katram, mēs uzskatām, ka šis jautājums ir svarīgs.

Tāpēc mēs neatsauksim savus priekšlikumus, kas ir šajā likumprojektā, jo uzskatām, ka tā nav godīga solījumu pildīšana, ja pat nevar atbalstīt grozījumu nodošanu komisijai, lai mēs redzam, ka ir šis juridiskais pamats un reāli arī augustā notiks šādas diskusijas, sarunas un jautājuma apspriešana par to, kā izstrādāt vislabākajā veidā atbalstu bērniem, kuriem ir šīs īpašās vajadzības, kuri šobrīd nekādā veidā nevar varbūt savas uzvedības dēļ, apstākļu dēļ, dzīves situācijas dēļ iegūt vajadzīgo izglītību vispārizglītojošā skolā. Izlemt, ka no valsts puses finansējums internātskolām ir tikai līdz gada beigām, - tas nozīmē faktiski pakļaut nezināmam liktenim vairāk nekā 2000 bērnus šodien Latvijā.

Tāpēc, es atvainojos, mēs savus priekšlikumus neatsauksim, jo mēs uzskatām, ka jūs nerīkojaties korekti.

Es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumus, jo, vēlreiz saku, jautājums ir, mūsuprāt, ļoti būtisks. Šis priekšlikums ir izstrādāts kopā ar internātskolu direktoriem, ar pedagoģijas speciālistiem, vērtējot viņu pieredzi, kādā veidā izveidot šo speciālo programmu bērniem. Papriekš viņi mācās vienā vispārizglītojošās skolas programmā, tālāk viņiem ir speciālā apmācība, socializācija, viss pārējais, kas ir nepieciešams, lai viņi varētu atgriezties pareizajā vidē - bērnu vidē, pusaudžu vidē.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotāja komisijas vārdā ko piebildīs?

I.Viņķele. Jā.

Nu, patiesi - vīrs un vārds! Solījām atsaukt - neatsaucām. Bet no savas puses gribu apliecināt, ka komisija gan savu vārdu turēs, un, ja mēs esam solījuši, ka mēs par šiem jautājumiem debatēsim un pie tiem strādāsim augustā, tad to mēs arī darīsim.

Komisija lēma, paļaujoties uz Platpera kunga solījumu, ka priekšlikumi tiks atsaukti, bet, ja tie netiek atsaukti, tad tie ir uzskatāmi par komisijā neatbalstītiem.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu neatbalstīt 1. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 38, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Viņķele. 2. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 40, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Viņķele. 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt Ministru kabineta kompetenci, nosakot, ka Ministru kabineta kompetencē ir arī noteikt zemāko pedagoga mēnešalgas likmi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 4. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā. Bet man gan ir jāteic, ka, tā kā mēs neesam atbalstījuši pirmos priekšlikumus, tad pārējie frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumi faktiski, pēc būtības, neko nemainītu arī tad, ja tiktu atbalstīti. Bet tātad komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Bet šie priekšlikumi ir balsojami.

I.Viņķele. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 38, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Viņķele. 5. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 40, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Viņķele. 6. - ministra Šadurska priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 7. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Cienījamie klātesošie! Komisijā jau šis jautājums tika runāts un diskutēts. Ja šis likums netiek pieņemts tādā versijā, kā piedāvā “No sirds Latvijai”, tad Izglītības un zinātnes ministrija, ministra vārdiem runājot, var izdarīt labojumus jūlija beigās, augusta vidū, kad visi ir atvaļinājumā, un tā ir mūsu izglītības parastā prakse: visu sadarīt, kamēr cilvēki ir kaut kur projām, un 1.septembrī visi tiek nostādīti fakta priekšā, ka ir izdarītas izmaiņas. Un tāpēc, lai mēs nepārkāptu Darba likuma 62.pantu, kur ir noteikts, ka vismaz mēnesi iepriekš ir rakstveidā jābrīdina par izmaiņām… Diemžēl tas neguva nekādu atbalstu, un mēs kārtējo reizi atļaujam Izglītības un zinātnes ministrijai darboties savā stilā - neprofesionāli un avantūristiski, un varbūt pat nepiemēroti normālai izglītības sistēmai.

Tāpēc es aicinu atbalstīt un galu galā noteikt konkrētu datumu, kad iet visi atvaļinājumā, lai cilvēks zina, kā un ar ko, un cik ilgi viņam būs skolā jāstrādā. Un nopietnāk izturēsimies arī pret solījumiem.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja faktiski ne visai korekti izturas pret to. 16 priekšlikumi likumprojektam… tika palūgts, lai par tiem nediskutē tāpēc, ka mēs sanāksim un... Ko mēs tad...?

Jautājums man tagad ir tāds - kādus labojumus mēs varam izdarīt, parunājoties augusta beigās, trešajā nedēļā, ministra kungs? Ja likums nav atvērts, ja nav likumprojekta, tad nekādi labojumi netiks izdarīti. Un nevajag maldināt sabiedrību, VIENOTĪBA, nevajag maldināt sabiedrību, ka jūs kaut ko mainīsiet! Līdz šim jūs neko neizdarījāt izglītības jomā, kaut gan jūs runājat, ka izglītība ir valsts attīstības pamats, ja? Jūs... jā, es viņiem to jau piecreiz esmu teicis. Un man tāpēc nav vairs uzticības nekam, godīgi sakot. Jo mūsu vienošanās bija, ka šīs lietas risināsim augstākajā līmenī, profesionāli, lai atrisinātu jautājumu par internātskolām.

Man ļoti žēl, ka komisijas locekļi vienkārši ņirgājas par izglītību kopumā. 27 gadus mums nekas nav sakārtots, un mēs kārtējo reizi atkal mierīgi nobalsojam. Jo tā acīmredzot koalīcijai vajag. Bet man nav ticības, godīgi sakot, komisijas priekšsēdētājai un, piedodiet, ministra kungs, arī jums. (Dep. V.Spolītis: “Re, kur sēž!”) Jūs neturat savu vārdu, nepildāt savu solījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Platpera kungs, es jūs vienalga cienu un cienīšu, lai ko jūs runātu no šīs tribīnes. Jo es augstu vērtēju jūsu iepriekšējo profesionālo darbību.

Godātie deputāti! Šis frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums ierosina, ka normatīvos aktus, kas regulē pedagogu nodarbinātības, īpaši darba samaksas un darba slodzes nosacījumus, nav tiesību ne valdībai, ne Saeimai pieņemt laika periodā pēc 31.maija, tātad līdz nākamā gada sākumam.

Iedomāsimies situāciju, kad budžeta prognozes ir bijušas labas un mēs varam prognozēt nākamā gada budžetu lielāku, jo tautsaimniecība sekmīgi attīstās. Mums nebūtu tiesību paaugstināt pedagogu atalgojumu, ja šīs prognozes valdības rīcībā nonāk pēc 31.maija.

Otra lieta. Arodbiedrība, galvenokārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, pamatoti prasa izskatīt valdībā pedagogu atalgojuma turpmākā pieauguma grafiku. Ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, mēs to nedrīkstēsim darīt.

Ik pa brīdim tiek runāts par to, ka visi ir atvaļinājumā. Kliedēšu mītu - pedagogam atvaļinājums ir tikai astoņas nedēļas, bet Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekiem atvaļinājums ir daudz īsāks. Es saprotu vēlmi rūpēties par viņu ērtībām un neļaut viņiem strādāt no 31.maija. Nu, godātie kolēģi, tas nav īsti nopietni!

Un vēl viena lieta, par ko ir šis likumprojekts, - tas ir, lai 1500 pedagogu nezaudētu nākamajā mācību gadā kvalitātes piemaksas un lai daudz lielāks skaits pedagogu nākamā mācību gada laikā varētu pieteikties jaunām kvalitātes piemaksām. Ja Platpera kunga ierosinājums būtu spēkā, tas nebūtu iespējams, jo 31.maijs šogad ir pagājis.

Godātie kolēģi! Es ļoti augstu vērtēju frakcijas “No sirds Latvijai” rūpes par to vai citu izglītības veidu, bet es ieteiktu mazliet draudzēties ar prātu un strādāt profesionāli. (Starpsauciens: “Tas bija rupji!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Cienījamie ministru kungi! Cienījamie deputāti! Kolēģi!

Mēs visi saņēmām Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības šī gada 13.jūlija vēstuli. Tieši viņi prasa pieņemt šo grozījumu, lai nepieļautu masveidīgus likuma pārkāpumus attiecībā uz pedagoga tiesībām. LIZDA pievērš mūsu uzmanību tam, ka jau 2016.gada 5.oktobra Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolā Nr.3 Izglītības un zinātnes ministrijas jomā tiek fiksēta abu pušu vienošanās (3.punkts), proti, “izglītības iestāžu darbības un pedagogu atalgojumu ietekmējošos normatīvo aktu projektus Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt ne vēlāk kā līdz tekošā gada 31.maijam”. Kāpēc mēs visu laiku kavējam? Nu, laikam Izglītības un zinātnes ministrijai, godīgi sakot, vajag vienkārši sākt domāt trīs mēnešus iepriekš tā, kā viņi iecerējuši, un tad viss būs kārtībā. Mēs paspēsim pieņemt visus grozījumus laikā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Platperam, otro reizi.

A.Platpers (NSL).

Ja es pareizi sapratu, tad mēs atkal tiekam maldināti ar to, ka šī trīs līmeņu apmaksas sistēma... Ja mēs pieņemsim šo termiņu - 31.maiju -, tad vairs netiks pieņemta, ja...? Jo izrādās, ka ir par vēlu. Šis likums, ja mēs to pieņemam, attiecas uz nākamo gadu, uz nākamo 31.maiju, un tas varbūt piespiedīs IZM darbiniekus sakārtot līdz nākamā mācību gada 31.maijam visas lietas. Bet tas neattiecas uz šito... Ministra kungs, nerunājiet, ka tas aizkavēs kaut kādu trīs līmeņu apmaksas sistēmu! Nu, nevajag tā runāt!

Paldies par labiem vārdiem, bet nemaldiniet sabiedrību!

Es gribu vēlreiz pateikt: sakārtosim datumus, lai Izglītības un zinātnes ministrija beidzot sāk normāli strādāt! Viņi apgalvo, ka es esot runājis nepareizi jautājumā par konventiem. Izrādās, ka man bija, Dzintara kungs, taisnība. Man bija taisnība - tā likumā ir iestrādāts.

Tāpēc es teicu, ka likums mums veidojas crazy, nepareizi, absolūti citādāks, nekā tam vajadzētu būt. Un es tāpēc ļoti lūdzu šeit ņemt vērā, ka 31.maijs attiecas uz nākamo procesu, uz nākamo gadu, kur var visu sakārtot.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Nu arī man tas liekas mazliet dīvaini no Izglītības un zinātnes ministrijas puses - kā arguments šai steidzamībai tiek minēts tas, ka vairāk nekā deviņi tūkstoši zaudēs šo savu kategoriju, statusu augusta beigās. Nu, vai tad tiešām neviens no Izglītības un zinātnes ministrijas nezināja, ka tieši šajā laikā šīs kategorijas beidzas, un nevarēja pie šā jautājuma sākt strādāt ātrāk? Kāpēc šajā brīdī vajag sasteigt un tādā steidzamības kārtībā? Ja jūs nezināt paši, tad pasakiet, lai jums padomnieki priekšā pasaka!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā gan bija 7. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegtais priekšlikums, un deputāti debatē par iesniegtajiem priekšlikumiem.

Debates slēdzu.

Vai ziņotāja vēlas ko piebilst?

I.Viņķele. Aicinu komisijas vārdā neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Viņķele. 8. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Man šķiet, tas priekšlikums nav balsojams, jo tāda jēdziena - “sociālās rehabilitācijas programmas” - likumā nav tādēļ, ka 1.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir balsojams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 43, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Viņķele. 9. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 44, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Viņķele. 10. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 44, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Viņķele. 11. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 46, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Viņķele. 12. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 45, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Viņķele. 13. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 14. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 45, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Viņķele. 15. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 45, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Viņķele. 16., 17., 18. un 19.priekšlikums. Tie ir atbalstīti daļēji un iekļauti 20. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumā, kurš nosaka kārtību, kādā izglītības iestādē tiek organizēta pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana, ieskaitot izglītības iestādes vadītāja pienākumus šī procesa organizēšanā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad par 16.priekšlikumu - deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Par 17. - deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Par 18. - deputāti atbalsta komisijas viedokli.

Par 19. - deputāti atbalsta komisijas viedokli.

I.Viņķele. 21. ...

Sēdes vadītāja. 20. Izglītības...

I.Viņķele. 20. es jau minēju, tas ir priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 20. - deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 21. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Viņķele. 22. - ministra Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

I.Viņķele. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

I.Vinķele. 24. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Vinķele. 25. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas nosaka regulējumu, kā tiek veiktas piemaksas par profesionālās darbības kvalitātes pakāpēm, kā arī paredz iespēju ņemt vērā pie papildu samaksas pedagoga darba stāžu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Vinķele. 26. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Vinķele. 27. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Viņķele. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts...

I.Viņķele. Daļēji... jā!

Sēdes vadītāja. Iekļauts komisijas...

I.Viņķele. …komisijas priekšlikumā - 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Viņķele. Un 30. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas ar pārejas noteikumiem regulē pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtējuma turpmāko sistēmu, paredzot arī to, ka pedagogiem, kas ir novērtēti vēl vecajā sistēmā, šīs piemaksas tiek saglabātas līdz kvalitāti apliecinošā dokumenta termiņa beigām. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. Un 31. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka likuma stāšanās spēkā datumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Viņķele. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Atgādināšu, ka šis likumprojekts nepieciešams, lai nodrošinātu mūsu militārās infrastruktūras attīstību un tātad arī Ādažu poligona infrastruktūras izveidi un uzlabojumus.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 41, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru bija paredzēts ieviest jaunu terminu - “militārā cirte”. Komisijā tas netika atbalstīts, bet palika tāda noruna, ka mēs pie šī jautājuma, lai regulētu koku ciršanu tieši militārajos objektos, atgriezīsimies kaut kad rudenī un ne steidzamības kārtā, bet normālā kārtībā izskatīsim iespējas tiešām atvieglot koku ciršanu militārajos objektos. Bet šobrīd Juridiskā biroja priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 46, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurā noteikts termina “militārais objekts” lietojums šajā likumā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 4. - redakcionāls atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek atcelts iepriekš apstiprinātais atvieglojums noteikumos par koku ciršanu militārajos objektos. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekš noraidītajiem atvieglojumiem koku ciršanā. Tātad nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā precizēti atmežošanas priekšnoteikumi. Šis ir būtiskākais grozījums, kas šajā likumprojektā ir. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Meža likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 16. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes deputātes! Godātie kolēģi deputāti! Sociālo un darba lietu komisija, gatavojot grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” otrajam lasījumam, saņēma 10 priekšlikumus. To izvērtēšanā un diskusijā aicinājām piedalīties gan Kultūras ministriju, gan Labklājības ministriju, gan Veselības ministriju un Finanšu ministriju. Komisijas sēdē, izskatot iesniegtos priekšlikumus, piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un citas nevalstiskās organizācijas, kuras bija ieinteresētas šī jautājuma sakārtošanā.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas deputāts Imants Parādnieks, nav komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. (Starpsauciens: “Nav pieteicies!”)

Aicinu deputātus debatēm pieteikties laikus. (Dep. I.Zariņš: “Tā ir zīme!”)

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Paldies, kolēģi. Es lūdzu piedošanu - kaut kā aizdomājos. Likās, ka esmu pieteicies.

Par sava priekšlikuma būtību. 5.pantā mums ir noteiktas sociāli apdrošināmās personas, kur pašsaprotami ir iekļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devējs; personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, un saņem bērna kopšanas vai vecāku pabalstu; personas, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu; personas ar invaliditāti, kuras nav reģistrētas kā darba ņēmēji; personas, kas saņem slimības pabalstus; personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi; personas, kuru laulātais pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs.

Mans priekšlikums, manuprāt, ir gana pašsaprotams, ka šis pants jāpapildina arī ar personām, kuras saņem atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, un personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu. Tas ir klasisks atlīdzības veids, par kuru vajadzētu veikt arī... ka arī tām personām vajadzētu būt sociāli apdrošinātām. Tāda ir šī priekšlikuma būtība. Protams, komisijā, par to diskutējot, bija viedoklis, ka tas nav gluži šīs nodokļu paketes jautājums un tāpēc tas varbūt ir atliekams uz budžeta pieņemšanu. Daļēji tam varētu piekrist. Tam, cita starpā, nav… vidēja termiņa budžetā nav fiskāli negatīvas ietekmes, tāpēc ka šis priekšlikums paredz to, ka Ministru kabinetā tiktu noteikta kārtība, kādā apmērā veic šo sociālo iemaksu un kāds ir tas mērķis… tie ir nākamie saistītie priekšlikumi - gan 1., gan 2., gan 7.priekšlikums.

Mērķis ir tāds. Šīs personas, kuras veic aizbildņa pienākumu vai audžuģimenes pienākumu pildīšanu un saņem par to atlīdzību, bieži vien nav nodarbinātas vai pat nevar veikt citu atalgotu darbu. Tas nozīmē, ka viņiem šis pienākums, ko viņi veic un par ko valsts veic atlīdzību, netiek ieskaitīts darba stāžā. Nu, tas taču nav taisnīgi! Mēs vienkārši cilvēkiem nepamatoti samazinām pensiju. Līdz ar to būtu tikai taisnīgi, ka šīs personas tiktu ieskaitītas to personu lokā, par kurām ir jāveic šīs sociālās iemaksas.

Tā kā ar kolēģiem no Sociālo un darba lietu komisijas bija runāts, ka šis jautājums varētu tikt skatīts budžeta paketē, es ceru, ka tas tiešām tiks izdarīts un mēs šo taisnīgumu realizēsim. Tāpēc es atsaucu savu 1., 2. un 7.priekšlikumu ar cerību, ka 2018.gadā šī norma katrā ziņā stāsies spēkā. (Dep. J.Viļums: “Nākamreiz neļausim runāt!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikums ir atsaukts.

A.Barča. Paldies, Parādnieka kungs. Tik tiešām, komisijas vārdā es varu apliecināt, ka Sociālo un darba lietu komisija, izskatot jūsu priekšlikumus, konstatēja, ka pašreiz nav iespējams pieņemt pozitīvu lēmumu tādēļ, ka nav mums uz šodienu precīzu aprēķinu. Tos mums nevarēja nekādā gadījumā arī ministrija tik strauji iedot. Un līdz ar to es saku jums paldies komisijas vārdā. Un mēs savu vārdu turēsim un septembrī noteikti diskusiju turpināsim.

2.priekšlikums tātad ir atsaukts.

3.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas sadarbībā ar ministrijām izstrādāts priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Dep. M.Šics piesakās debatēm.)

A.Barča. Kas tur būs...?

Sēdes vadītāja. Man liekas, par nākamo viņš grib... Par 4. ...

A.Barča. Viņš diskutēt vēlas?

Sēdes vadītāja. Par 4.! (Dep. I.Zariņš: “A Parādnieku gaidīja!”) Nu, par 4.priekšlikumu.

A.Barča. Šics vēlas par 3.priekšlikumu, ja?

Sēdes vadītāja. Par 4.priekšlikumu.

Tātad 4.priekšlikums.

A.Barča. Par 3. vai par 4.? 4.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 3. deputāti atbalsta. Es saprotu, ka Šica kungs piesakās debatēm par 4.priekšlikumu.

A.Barča. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums, kas ir saistīts ar 7.panta deviņpadsmito daļu. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir iespēja debatēt vēlreiz.

Tātad deputāts Šics nevēlas debatēt par 4.priekšlikumu. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 5.priekšlikums. Iesniedza deputāts Zariņš. Komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Es saprotu, ka nevar likt klibam cilvēkam dejot. Bet vismaz aizrāpot līdz tai vietai, par kuru viņš citiem ir apsolījis, ka viņš tur nokļūs, - to nu gan tomēr vajadzētu darīt.

Konkrētajā gadījumā ir runa par valdības solījumiem. Ja jau reiz valdība apsolīja, ka šīs nodokļu reformas principiālais pirmais pamatnostādījums ir mazināt darbaspēka nodokļu slogu, pārnest to uz patēriņa nodokļiem, tad tā arī vajadzēja rīkoties. (Dep. V.Spolītis: “Tā jau arī rīkojas!”) Bet jūs to nespējat izdarīt, tā vietā jūs ceļat sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas, starp citu, Spolīša kungs, arī darbaspēka nodokļu nastu veido. Tas jums - izglītošanās labad. Lūk, tā! (Starpsauciens.)

Tātad paceļ par veselu vienu procentu. Tas, ko es piedāvāju, kolēģi, - palīdzēt šim klibajam aizklibot, aizrāpot līdz tai vietai, ko viņš ir apsolījis, jo viņš pats to nespēj vai ir apmaldījies un nezina, kā tur nokļūt.

Mans priekšlikums tāpēc ir šo vienu procentu necelt, bet fiskālo telpu šīm “rūpēm” (pēdiņās), “rūpēm” par veselības aprūpi atrast citā vietā. Un manos priekšlikumos būs redzams, kā to var izdarīt, proti... Un šeit ir viena lieta - principiāla lieta! -, ko jūs apsolījāt sabiedrībai, ka jūs necelsiet darbaspēka nodokļus. Un otra lieta - fundamentāla problēma! - ir tā, ka ar šo vienu procentu jau netiek atrisinātas problēmas veselības aprūpē, šis finansējums nebūs pietiekams.

Bet ko jūs ar to savukārt izdarāt? Sasienot veselības finansējumu ar sociālās apdrošināšanas iemaksām (citiem vārdiem sakot, vienkāršāk sakot, - darbaspēka nodokļiem), jūs atverat Pandoras lādīti. Jo ko šis risinājums nozīmē?

Ja reāli mēs paskatāmies, naudiņas jau nepietiks. 80 miljoni, kurus jūs solāt, ka ieņemsiet papildu finansējumu veselības aprūpei, neatrisina to lielo caurumu, kas tur ir. Tas ir desmitreiz lielāks! Pati Veselības ministrija saka: tie ir 750 miljoni. Es pieņemu, ka tur daudz ko varēs nogriezt, bet nu būs tie 10, 20 procenti... Bet tik un tā paliek simti miljonu!

Jautājums ir: no kurienes ņemsies pārējā nauda? Jo jūs esat veikuši šo riskanto soli - sasējuši veselības finansējumu ar darbaspēka nodokļiem -, tas nozīmē, ka nākamais solis būs... nāksiet un teiksiet: “Ziniet, ar vienu procentu ir par maz. Celsim vēl par vienu procentu!” Un tā būs! Tā būs reāla Pandoras lādīte.

Tāpēc, manuprāt, tas ir principiāli kļūdains - dubulti kļūdains! - lēmums, ko jūs esat pieņēmuši. Dubulti neprofesionāls lēmums, pirmkārt, liekot šo nastu uz darbaspēka nodokļiem, otrkārt, atverot šo Pandoras lādīti, jo ir skaidrs, ka fiskālās telpas šeit nepietiks un līdz ar to tiks apdraudēts viss sociālais budžets. Ar šādu risinājumu tiks apdraudēta arī pensiju ilgtspēja. Tas ir absolūti aplami!

Tāpēc mans priekšlikums ir - tā nedarīt. Es jums nāku palīgā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā to varēs izdarīt. Nākamajos priekšlikumos tiks parādīts, kā mēs to risinām.

Tāpēc, kolēģi, mans priekšlikums pašlaik ir: atbalstiet šo, 5., priekšlikumu, domājiet ilgtspējīgi, domājiet tālredzīgi un - galvenais! - domājiet atbildīgi! Sevišķi tas attiecas uz koalīcijas kolēģiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotāja vēlas ko piebilst?

A.Barča. Komisijas vārdā, godātie kolēģi, vēlos jums teikt: ja Zariņa kungs būtu atradis laiku un atnācis uz komisijas sēdi, viņš noteikti būtu ieklausījies gan Latvijas Darba devēju konfederācijas, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjos un būtu sapratis, ka visas šīs trīs lielās sadarbības organizācijas garās, nopietnās diskusijās gan Ministru kabinetā, gan arī trīspusējā padomē šādu lēmumu, pat (Starpsaucieni.) atjaunot sociālās apdrošināšanas iemaksas 35,09 procentu apmērā, atbalsta. Un šajā likumprojektā, kuru pašlaik jums prezentē Sociālo un darba lietu komisija, ļoti skaidri ir ierakstīts par šo vienu procentpunktu - kā tas tiek novirzīts veselības aprūpei, patiesībā tikai un vienīgi ārstniecības personu darba algas palielināšanai. Attiecībā uz pārējo naudu, kuru jūs minat, tas ir valdības jautājums, kur un no kādiem līdzekļiem tā tiks ņemta.

5.priekšlikums komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. Paldies, kolēģi. (Starpsauciens: “Pārtraukums!”)

6.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Ir pienācis laiks pārtraukumam. (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Sakarā ar to, ka mēs tikko izveidojām parlamentārās izmeklēšanas komisiju, visi deputāti, kuri ir ievēlēti un kuriem ir interese par šo komisiju, lūdzu, sanāksim pulksten 15.35 Sarkanajā zālē. Ievēlēsim komisijas vadītāju un sekretāru.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienītie kolēģi, kuri strādā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā! Lūdzu sapulcēties Dzeltenajā zālē uz īsu komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāram reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nebija reģistrējušies: Ringolds Balodis... ir, Boriss Cilevičs, Aleksandrs Jakimovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Valdis Kalnozols... ir, Inese Laizāne, Ilmārs Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Anrijs Matīss, Romāns Mežeckis, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs, Jūlija Stepaņenko un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Patraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi!

6.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs. Diskutējot komisijas sēdē, priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 7. - Saeimas deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad 7.priekšlikums ir atsaukts.

A.Barča. 8.priekšlikums. Sadarbībā ar ministrijām izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija. Priekšlikums komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 9.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Imants Parādnieks. Priekšlikums komisijas sēdē ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Barča. Pēdējais, 10., - Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izstrādāts priekšlikums. 10.priekšlikums aicina papildināt pārejas noteikumus ar 64. un 65.punktu jaunā, precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Parādnieka kungs, jūs par 10.priekšlikumu runāsiet?

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Jā! Jā! Es esmu pateicīgs, ka Sociālo un darba lietu komisijas kolēģi ieklausījās manā priekšlikumā, un es ceru, ka izstrādātajā alternatīvajā priekšlikumā ir ietverta tā būtība, ko es esmu izteicis 9.priekšlikumā.

Es vēlreiz to uzsvēršu, lai būtu skaidrs tas tvērums, kas attiecīgi tiks apstiprināts, es ceru, arī galīgajā redakcijā kā atbildīgās komisijas priekšlikums.

Faktiski ar šīs viena procenta likmes (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)… viena procenta likmes iestrādāšanu sociālās apdrošināšanas iemaksās, nosakot, ka tā ir veselības apdrošināšana, mēs iedibinām obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu. Un ir skaidrs: ja šis viens procents vispārējā nodokļu režīmā strādājošajām personām, kuras automātiski, veicot šo iemaksu, ir obligātā veselības apdrošināšanas sistēmā, tad jānosaka arī, kādā veidā pārējo personu loks varētu iestāties šajā veselības apdrošināšanas sistēmā.

Un, protams, tam ir vajadzīgs speciāls likums, kas arī jau top, un tieši tāpēc šajos pārejas noteikumos būtu nepieciešams noteikt, līdz kuram laikam šis likumprojekts tiek iesniegts. Bet, par šo personu loku runājot, ir jābūt skaidram, ka tas aptver visus Latvijas valstspiederīgos, visus rezidentus. Nevar būt tā, ka, iespējams, kāds paliek ārpus šīs sistēmas.

Vēlreiz uzsveru: ar šo mēs iedibinām obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu. Un tādējādi mans priekšlikums gan bija noteikt vismaz šo maksājumu zemāko robežu, kuri katrai personai ir jāveic, un tas ir šis viens procents no minimālās darba algas. Protams, par to vēl būs diskusija, kādā apjomā ir jābūt noteiktām šīm iemaksām speciālajā likumā. Es pieņemu, ka viss šis manis izklāstītais tvērums ir arī šajā atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti komisijas priekšlikumu atbalsta.

A.Barča. Cienījamie kolēģi! Noslēgumā, prezentējot jums grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, nedaudz vēlos paturpināt deputāta Imanta Parādnieka teikto.

Tad, kad gatavojām šos priekšlikumus, es jau pašā sākumā jums teicu, ka mums palīdzēja sakārtot likumprojektu gan Finanšu ministrija, gan Labklājības ministrija, gan Veselības ministrija un arī Kultūras ministrija. Jautājumā par to, kas tad īsti būs atrunāts veselības aprūpes finansēšanas likumā, Sociālo un darba lietu komisija un vēl jo vairāk Sabiedrības veselības apakškomisija ir apsolījusi ļoti nopietni iesaistīties un palīdzēt Veselības ministrijai sagatavot likumprojektu.

Līdz ar to, kolēģi, ne tikai personas, kuras pašlaik ir sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātājas, bet arī tās personas, kuras dzīvo Latvijā un pašlaik vai nu nepietiekami piedalās valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā, vai vispār nav iekļāvušās tajā… tātad par šiem jautājumiem ļoti nopietni vēl domās arī Finanšu ministrija. Un es ticu, ka budžeta paketē mēs visi kopīgi varēsim lasīt šo likumprojektu… un tad mums būs pilnīgi skaidrs arī par tām sociālajām grupām, kuras tiek apdrošinātas no valsts puses, citiem vārdiem sakot, tās ir tās sociālās grupas, ar kurām mēs arī iepriekšējā sasaukumā strādājām sadarbībā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Un tās būs gan personas, kuras pašlaik saņem valsts vecuma pensiju, gan cilvēki ar invaliditāti un tā tālāk.

Tā ka, kolēģi, varu apliecināt, ka Sociālo un darba lietu komisija turpinās strādāt pie tiem likumprojektiem, kuri tai tiek uzticēti, to skaitā grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Komisijas vārdā, kolēģi, lūdzu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 27, atturas - 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silvija Šimfa.

S.Šimfa (NSL).

Labdien, kolēģes un kolēģi! Skatām otrajam lasījumam iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Otrajam lasījumam ir sagatavoti 12 priekšlikumi.

Man jūs jāinformē par to, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Inta Dāldera iesniegumu par priekšlikumu atsaukšanu. Ar šo iesniegumu viņš atsauc savus priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Darba likumā”. Un tas ir 1.priekšlikums, kā arī priekšlikumi no 6. līdz 12.

Tātad mums atliek skatīt un lemt par četriem priekšlikumiem. Jāteic, ka visi četri priekšlikumi ir par minimālo darba algu un par jautājumiem, kas saistīti ar šo atlīdzības aprēķinu. Mums Saeimas komisijā attiecībā uz Darba likumu ir tāda nostāja, ka mēs ļoti, ļoti uzmanīgi izturamies pret jebkādiem priekšlikumiem, kas tiek iesniegti attiecībā uz šo likumu, un ar pilnu atbildības sajūtu lemjam par tiem, kurus jau ir izdiskutējusi Nacionālā trīspusējās sadarbības padome, tas ir, darba devēji, darba ņēmēji un valdība. Un varbūt jūs atceraties, ka jau tad, kad par šo likumprojektu runājām pirmajā lasījumā, es teicu, ka grozījumiem Darba likumā bija iesniegti daudzi priekšlikumi, bet, vienojoties darba devējiem un darba ņēmējiem par nediskutētajiem priekšlikumiem... mēs nerunājām, ka šajā gadījumā šajā likumprojektā tie ir atstāti vēl diskusijām, vēl pārrunām, vēl konsensa panākšanai… bet mēs skatām tos, par kuriem šī vienošanās ir panākta. Tā kā šie priekšlikumi ir ļoti jutīgi, ļoti svarīgi, mēs uzskatām, ka mums nevajadzētu tagad steigā pieņemt arī šos grozījumus, kuri attiecas uz minimālo darba algu un atlīdzības aprēķiniem, un par tiem ir jādiskutē vēl starp darba devējiem, darba ņēmējiem un valdību, un tad ir jāskata turpmākajos likumprojektos grozījumi Darba likumā.

Taču katrā ziņā priekšlikumi ir iesniegti.

Un tātad par 1.priekšlikumu, kurš ir atsaukts, nav jābalso, bet... (Starpsauciens: “Bet parunāt jau vienalga var!”)

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atsaukts.

2.!

S.Šimfa. 2. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Visa šī nodokļu reformas pakete ir atnesta mums uz Saeimu, un viens no pašiem svarīgākajiem skaitļiem, kuri saistīti ar nodokļu reformu, protams, ir minimālā alga. Līdz šim minimālo algu mēs vienmēr esam ļāvuši pēc būtības noteikt Ministru kabinetam, un Ministru kabinets tagad ir piedāvājis minimālo algu celt uzreiz uz trim gadiem, tā teikt, uz priekšu, par 50 eiro.

Taču man gribas tomēr norādīt, ka izskatās, ka ne valdība, ne Finanšu ministrija joprojām nesaprot, kas notiek Latvijā. Latvijā, kā mēs redzam, ekonomika attīstās vismaz divos ātrumos. Viens ir tas, kas notiek Rīgā, Pierīgā, un otrs - tas, kas notiek tālāk no Rīgas. Ja jūs, kolēģi, gribat apšaubīt to, ka mūsu valstī ir, tā teikt, divu ātrumu ekonomika, tad es jums vēlreiz atgādināšu, kāda ir vidējā alga Latvijā, skatoties pa statistikas reģioniem. Rīgas plānošanas reģionā pagājušajā gadā vidējā alga bija 935 eiro; Latgalē - attiecīgi 592 eiro. Protams, minimālā alga ir mazāka par vidējo algu, bet tomēr… Jūs taču ļoti labi saprotat: lai nopelnītu šos 50 eiro papildus, kam būs vieglāk - Rīgas uzņēmējam vai uzņēmējam Zilupē, vai uzņēmējam Valkā? Vai uzņēmējam vienalga kurā vietā ārpus Rīgas? Skaidrs, ka tik straujš minimālās algas kāpums dzen izmisumā ļoti daudzus uzņēmējus.

Iepriekšējā reizē, kad runājām par visu šo likumprojektu gūzmu pirmajā lasījumā, es jums stāstīju, atgādināju, ka valstij ir trīs pazīmes - suverēna vara, teritorija un cilvēks. Līdz ar to cilvēks, arī dzīvodams tālāk no Rīgas, ir Latvijas valsts ļoti svarīga daļa. Diemžēl mēs pēc būtības tagad ceļam tik strauji... es aptuveni parēķināju - par 13 procentiem... 50 eiro ir 13 procenti no līdzšinējās minimālās algas… Pieaugums ir tik straujš uzreiz vienā gadā. Tajā pašā laikā vakar, piemēram, valsts amatpersonas norādīja, ka centīsies triju gadu laikā samazināt ierēdņu skaitu par sešiem procentiem. Par sešiem procentiem tikai un triju gadu laikā! Respektīvi, saudzīgi un pamazām samazināsim ierēdņu skaitu.

Arī visas sociālo partneru organizācijas norāda, ka valsts, ja jau liek lielāku slogu cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai tie ir darba darītāji vai uzņēmēji, jo šī minimālā alga gulsies uz viņu pleciem… tomēr pati nav gatava nākt pretim.

Dāmas un kungi! Es aicinu atbalstīt šo Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu, kurš piedāvā saprātīgi celt minimālo algu un darīt to pakāpeniski: nākamajā gadā - uz 400 eiro, 2019.gadā - uz 415 eiro, 2020.gadā... jā, 2020.gadā attiecīgi uz 430 eiro. Tas būs joprojām ļoti straujš kāpums. Tas būs straujāks kāpums nekā iepriekšējā gadā! Uzņēmēji joprojām būs spiesti meklēt risinājumus, kā vai nu samazināt slodzes darbiniekiem, vai nu vienkārši viņus atlaist, ko viņi ir darījuši jau gadu no gada... vai, protams, pārcelties uz Rīgu.

Dāmas un kungi! Es pats personīgi vispār neatbalstu minimālās algas kāpumu - diemžēl man tā jāsaka -, jo es redzu, kas notiek ārpus Rīgas.

Bet nu vismaz aicinu atbalstīt šo Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu, kas piedāvā minimālo algu kāpināt pakāpeniski.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Negribēju uzstāties, bet Viļuma kungs sāka runāt par minimālo algu un aizskāra man kā uzņēmējam sāpīgu tematu.

Viļuma kungs, ko es gribu jums teikt? Vācijā minimālā alga vai algas līmenis ir trīsreiz lielāks nekā pie mums, bet cenas veikalos ir pat zemākas vai mazākas. Tātad jautājums ir: kur slēpjas problēma? (Dep. J.Viļuma starpsaucieni.) Mans uzskats: ja jūs gribat teikt, lai uzņēmēji lēnā garā ceļ algas augšā, tas nav reāli. Uzņēmējs atrodas konkurences apstākļos. Ja viņš pacels algu, viņš būs ārpus konkurences.

Dana Reiznieces-Ozolas kundze sper soli pareizajā virzienā. Es viņas vietā spertu vēl lielākus soļus: šo minimālo algu palielinātu vismaz par kādiem 100 eiro un divu triju gadu laikā paceltu līdz 1000 eiro. Kāpēc?

Tāpēc, ka mums būtu... Pirmkārt, ja kāds grib teikt: “Oi, tas izsitīs uzņēmējus!” Neizsitīs uzņēmējus! Kāpēc neizsitīs uzņēmējus? Tāpēc ka Vācijā nezin kāpēc neizsita uzņēmējus. Un mūsu valsts, ne tikai uzņēmēju, globālā problēma ir tā, ka mēs nesaprotam, kas ir darba organizācija. Daudz kur nauda pazūd... Arī mana sieva, kad vadīja restorānu, teica: “Vai, vai, vai, vai!” Bet tad, kad apstākļi piespieda, pašai vajadzēja stāvēt aiz letes, un viss gāja tā kā pa... atrisināja šo jautājumu.

Tanī brīdī, kad Vācijā uzņēmējs pats stāv aiz letes un dara, mēs, uzņēmēji, daudzi gribam stāvēt malā.

Otrkārt, pietiekami labi paceļot minimālo algu, mēs nodrošināsim lielāku apgrozījumu tirgū. Ir iespējams, ka daudzi cilvēki noglabās vai iztērēs to naudu ārzemēs, bet ļoti daudz cilvēku šo algu iztērēs šeit pat, Latvijā, un sekmēs mūsu, tā sakot, ražošanu.

Vēl viens efekts. Mūs ir pametuši 370 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Tur, kur viņi ir aizbraukuši, ekonomika ir cēlusies. Mums ekonomika ir apstājusies uz vietas, tā stāv uz vietas. Šos 370 tūkstošus vajag atgriezt atpakaļ. Viens no šiem nosacījumiem ir, lai ir jēdzīga minimālā alga. Šie cilvēki tur ārzemēs nav tikai latviskuma zudums. Šie cilvēki šeit nozīmē pirkšanu: kāds pirks alu, maizi, pienu, gaļu, kas šeit ir ražoti uz vietas. Tie ir cilvēki, kas sekmēs mūsu tautsaimniecību, un šos cilvēkus vajag atgriezt atpakaļ. Manuprāt, šī minimālās algas celšana ir laba lieta. Es personīgi to celtu vēl vairāk, lai tā būtu vēl lielāka.

Gribu vēlreiz uzsvērt: ja mēs patiešām gribam parūpēties par savu zemi, lai to neizzog, tad pirmām kārtām parūpēsimies par labklājību!

Šīs oligarhu sarunas, piedodiet, ir kaut kādas politiskas manipulācijas, kaut kāds bullshit. Patiešām mums vajadzētu sasaukt kaut kādu komisiju, lai domātu, kā mēs varam attīstīt savu tautsaimniecību, radīt jaunas darba vietas, tādējādi panākot lielākus nodokļu ieņēmumus. Patiešām! Šobrīd es redzētu jēgu naudas tērēšanai šādai komisijai.

Jā, es neizprotu… Šī komisija, ko mēs šodien apstiprinājām, - tā faktiski ir nodokļu naudas izšķērdēšana bezjēdzīgā lietā, Kaimiņa kungs. (Starpsauciens: “Jūs pats balsojāt “par”!”) Es nebalsoju “par”!

Jā! Paldies. Uz redzēšanos! (Dep. A.Bērziņš: “Jūs aizejat?!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Kā jūs redzat, šeit ir pavisam atšķirīgi viedokļi par minimālo algu, un iespējams, ka risinājums nav tik vienkāršs kā tagad - uz ātro, uz dullo noteikt kaut kādas konkrētas likmes.

Iespējams, ka tā situācija ir atšķirīga gan reģionos, gan konkrētās nozarēs. Un pie šī jautājuma acīmredzot būs jāatgriežas.

Taču ar Darba likumu ir tā, ka attiecībā uz Darba likumu ir tradīcija, kas, manuprāt, arī būtu jāievēro, - ka tas tiek apspriests Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un, cik iespējams, tiek virzīta vienošanās, kurai piekrīt gan darba devēji, gan darba ņēmēji. Un tāda ir pirmā lasījuma redakcija, kuru, es ceru, mēs atbalstīsim arī otrajā lasījumā.

Šis jautājums nav diskutēts; netiek runāts nemaz par formu - vai tas ir šī likuma jautājums vai tomēr kaut kādā citā likumā risināms -, nedz arī par būtību. Šī diskusija būs jāturpina, un vakar Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē vienojās gan ar darba devējiem, gan darba ņēmējiem, ka šī diskusija tiks turpināta.

Tāpēc es aicinu šodien šo jautājumu neatbalstīt, bet saruna, protams, nebeigsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.

J.Viļums (LRA).

Dāmas un kungi! Es iepriekšējā reizē piemirsu pieminēt Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociāciju, kas... Man šķiet, jums ir... ja ne visiem, tad... Vismaz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atnesusi arī savu prezentāciju... Viņi gan varbūt pārlieku dramatizē to situāciju - uzskata, ka, minimālo algu ceļot par 50 eiro, tiks slēgti 90 procenti no viņu pārstāvētajiem nozarē esošajiem uzņēmumiem, tiks atlaisti vismaz 6500 darbinieku un valsts zaudēs vismaz 37 miljonus eiro nodokļos.

Pieņemu, ka patiešām tas ir par traku un ka par daudz sabiezinātas krāsas, kā mēdz teikt. Tomēr, dāmas un kungi, šobrīd mēs, ceļot minimālo algu tik strauji, piemēram, pašvaldībās... Tur šobrīd pietiekami labi izglītots cilvēks, pildot savus pienākumus, saņem tos pašus 450 vai varbūt 460 eiro. Apkopēja, kas dara darbu, kura veikšanai nav vajadzīgas nekādas īpašas zināšanas, saņem 450 eiro. Protams, cilvēkam, dzīvojot laukos, zūd motivācija iegūt augstāko izglītību, jo pēc tam viņa atalgojums, ja salīdzina ar apkopējas atalgojumu, atšķirtos tikai par desmit eiro vai varbūt vispār neatšķirtos.

Mēs visu laiku, kamēr notiek visas šīs nodokļu reformas virzība, dzirdam, ka galvenais mērķis ir IKP celšana par pieciem procentiem. Bet, dāmas un kungi, vai šī mērķa sasniegšanai mēs tiešām gribam vēl vairāk veicināt to, ka cilvēki no reģioniem brauc prom?!

Un neaizmirsīsim, ka, protams, Rīgā ir uzņēmēji, kuri šobrīd maksā tikai minimālo algu, bet pārējo maksā aploksnē! Protams, viņi samaksās šo atalgojuma pieaugumu, bet mazajiem uzņēmējiem laukos tas nebūs iespējams.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Es tikai īsumā. Es jums, deputāti, no savas puses aizsūtīšu vienu rakstu par minimālo algu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Dāmas un kungi! Man arī, protams, no šīs tribīnes labāk patiktu un būtu vieglāk atbalstīt Kalnozola kunga teikto. Tad it kā tas apliecinātu manas rūpes par tiem trūcīgajiem cilvēkiem. Bet tad, ko mēs knapināsimies ar 50 eiro? Celsim uzreiz, noteiksim 1500 eiro minimālo algu. Jā! Lūdzu!

Bet, redziet, mums laikam jāsaprot, ka tādā gadījumā tie cilvēki, kuri tagad saņem 380, saņems nevis 1500 un nevis 430, kā tagad iecerēts, bet liela daļa saņems nulli.

Mēs uzskatām, ka Rīgā uzņēmēji nezina, kur likt naudu, ka viņi peldas naudā. Iespējams. Bet vai tā ir arī Rēzeknē, Balvos, Madonā? Cik man ir nācies pabūt uzņēmumos, ticiet man, ka tā nav. Un, ja, teiksim, uzņēmējam Balvos vai Viļakā, vai Rēzeknē tagad būs jāmaksā minimālā alga pat ne 1500, bet 430 eiro, visticamāk, viņš teiks, ka labāk pats tad brauks uz Rīgu un saņems šo minimālo algu, jo pretējā gadījumā... Lūk, arī mans kolēģis Viļuma kungs pateiks, 13 procentu pieaugums... Tas nozīmē, ka uzņēmuma ieņēmumiem arī jāpalielinās par 13 procentiem gadā. Vidēji, protams. Kā mēs zinām, Latvijas Nacionālajā attīstības plānā, kas arī... Labi, nesākšu par to piecu procentu ikgadējo pieaugumu. Nu nav tāda pieauguma! Un, ja mēs pat iekšzemes kopproduktam paredzam piecu procentu pieaugumu, kas neizpildās, tad kā mēs varam prasīt uzņēmējam 13 procentu pieaugumu? (Dep. V.Spolītis: “Precīzi! Tieši tā!”) Visiem būtībā.

Lūk, tā ka, kā jau teicu, mēs cits citam populismu pārmetam. Manuprāt, minimālā alga tiešām ir vistīrākais populisms. (Dep. V.Spolītis: “Precīzi!”) Un līdz ar to tātad minimālās algas pacelšana, es arī piekrītu savam kolēģim Jurim Viļumam... Redziet, vispār tas ir tāds jautājums, ka droši vien... Jā, par tiem cilvēkiem, kuri saņem mazas algas, ir jādomā, taču, nevis ceļot minimālo algu, kas drīzāk nozīmēs, ka viņi vispār paliks bez ienākumiem.

Un tāpēc šādā veidā risināt šo problēmu... Varbūt nav populāri par to runāt, bet no ekonomikas viedokļa minimālā alga patiesībā ir cenu grīda. Un, ja jūs noteiksiet cenu grīdu, tas radīs pārpalikumu tirgū.

Labi, paldies, mans runas laiks ir beidzies. Tā ka es aicinu atbalstīt Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es aicinu atbalstīt Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu, jo arī no šīm runām bija dzirdams, ka šobrīd jautājums nav sagatavots. Mēs neesam tam gatavi - minimālās algas celšanai. Iespējams, ka tā varētu būt diferenciācija - Rīgā ir viena minimālā alga un reģionos ir cita, kas šajās diskusijās ir ieskanējies arī no Latvijas Darba devēju konfederācijas puses.

Bez šaubām, minimālā alga ir jāceļ, bet šajā brīdī un ar šo nodokļu paketi mēs vienkārši neesam tam gatavi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotāja komisijas vārdā ko piebildīs?

S.Šimfa. Komisijas vārdā es vēlreiz varu atgādināt un teikt, ka 2., 3. un 4. ir Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumi, kas savā starpā ir cieši saistīti un skar 61.pantu “Minimālā darba alga”, un nav noraidāmi vienkārši bez diskusijas un bez apspriešanas. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka par tiem ir jādiskutē, bet jādiskutē kopā ar darba devējiem un darba ņēmējiem, un, protams, ar valdības pārstāvjiem. Šis mūsu valsts iedzīvotājiem ļoti nozīmīgais jautājums nav diskutēts šādā trīspusējā sadarbības padomē un nav bijušas arī pietiekami nopietnas diskusijas Saeimas komisijās. Tāpēc mūsu komisija pašlaik šos priekšlikumus neatbalsta un tātad lūdz arī attiecīgi balsot Saeimu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 40, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts. (No frakcijas SASKAŅA: “Liekuļi!”)

S.Šimfa. 3. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 4. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 41, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šimfa. 5. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Upenieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Pārējie priekšlikumi ir atsaukti.

S.Šimfa. Paldies.

Tātad pārējie priekšlikumi ir atsaukti.

Lūdzu balsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav... pret - 7, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Atbalsta likums nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Skatām likumprojektu “Atbalsta likums nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai”. Ir trīs atbalstīti Juridiskā biroja priekšlikumi, bet, pirms mēs skatām tos, es gribu informēt, ka komisijā tika izvērtēta arī vesela rinda Parādnieka kunga priekšlikumu ar ideju veikt nokavējuma naudas… soda naudas dzēšanu arī nekustamā īpašuma nodoklim.

Finanšu ministre informē, ka valdībā šis jautājums tika skatīts, bet no Latvijas Pašvaldību savienības netika saņemts ļoti stingrs atbalsts šim priekšlikumam. Taču mēs vienojāmies: ja būs nepieciešams, tad budžeta paketē šis jautājums tiks vēlreiz iestrādāts un skatīts.

Līdz ar to mēs sāksim skatīt trīs priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. Un 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. Un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Atbalsta likums nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Par šo likumprojektu mums bija plašas diskusijas - tā teikt, pa visu laukumu -, un trijos galvenajos blokos - attiecībā uz akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam, tabakai un arī degvielai - tika atrasti, mūsuprāt, komisijasprāt, tādi optimālākie risinājumi, kuri gan, jāsaka, varbūt neapmierināja visus, bet bija vismaz kopumā pieņemami. Un galu galā daudzi priekšlikumi tika atsaukti. Arī es savus priekšlikumus atsaucu, arī Dāldera kungs atsauca savus priekšlikumus, un arī šobrīd no tabulā redzamajiem 30 priekšlikumiem Dāldera kungs atsauca 4.priekšlikumu, un finanšu ministre atsauca 16., 18. un 21.priekšlikumu. Tātad faktiski mūsu rīcībā ir 25 priekšlikumi, kas tiks skatīti.

1. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 2. - arī deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 3. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 5. ir atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Tātad 4. ir atsaukts.

I.Parādnieks. Jā, to es neteicu...

Sēdes vadītāja. 5. ...

I.Parādnieks. 5. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem, uz alus likmes noteikšanu, kas šeit ir minēta kā 2020.gada likme, un pārejas noteikumos attiecīgi ir minētas likmes, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā un 2019.gada 1.martā.

Vēlreiz uzsvēršu: komisijā šis bija tāds kopīgas vienošanās rezultātā panākts lēmums, jo šī likme vienos priekšlikumos bija pat 11,1, citos - 10, un nonācām pie tā, ka nākamgad likme ir 6,8 un līdz 2020.gadam pakāpeniski tiek palielināta līdz 8,1. Un, lai kolēģiem būtu skaidrs, vērtējumi tika izdarīti, ņemot vērā proporciju, kāda stiprajam dzērienam pret alu ir vidēji Eiropā un kādas likmes šobrīd ir kaimiņvalstīs. Tātad pašreizējās likmes alum Lietuvā ir 7,11. Mēs vienojāmies par likmi 6,8, kas tātad ir zemāka nekā Lietuvā. Savukārt Igaunijā šī likme alum ir 15,52. Tāpēc arī šī likme likās samērīga. Bet, kā jau es teicu, priekšlikumi, kuri piedāvāja likmi palielināt vēl straujāk, kam ir arī savs pamats, netika atbalstīti. Šis ir kompromisa lēmums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Man bija tas prieks un gods iesaistīties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbā, un patiešām bija interesanti skatīties un piedalīties likumu caurskatīšanā un jaunu priekšlikumu tapšanā.

Nu, piemēram, šis nodokļu kāpums uz 6... nē, piedodiet, uz skaitli 8,1 tika izvēlēts... Kā šis skaitlis - 8,1 - tika izvēlēts? Mazākā likme bija piedāvāta 6,8, lielākā - 11,1, kā jau Parādnieks kungs minēja... Un tad sākās bezmaz tirgošanās: nu, cik tad liksim? Piedodiet, bet tas skaitlis tika zīsts no pirksta! (Dep. A.Bērziņš: “No kura pirksta?”) Tāda sajūta bija, ka tajā vakarā Imanta Parādnieka kalkulators kļuva visvarens: kā tas pateiks, tā būs.

Pēc būtības, protams, tika rēķināts gan ieguvums, gan zaudējums, bet šis ieguvums un zaudējums acīm redzami tika rēķināts pēc viena mainīgā principa: pieliekam vienu skaitli un skatāmies, kā tie mūsu nodokļi ripo mūsu budžetā paši no sevis!

Netiek skatīti citi raksturojošie lielumi, kas var šo nodokļu kopējo masu vai nu palielināt, vai būtiski samazināt.

Tāpēc gan savā vārdā, gan Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo nodokļu palielinājumu, kas ir lielāks - pat vēl lielāks! - nekā tas, ko jūs atbalstījāt pirmajā lasījumā. Tas atkal ir ļoti straujš nodokļa kāpums, lai arī tas ir alus.

No vienas puses, piekrītu, ka alus vai degviela, vai kas tas būtu... bet nedrīkst šo skaitli vienkārši šitā: 8,1... Visi piekrīt? Nu labi - 8,1.

Neatbalstīsim, lūdzu, šādu vieglprātīgu nodokļu reformas tālāku virzīšanu bez atbilstošiem aprēķiniem un bez atbilstoša pamatojuma!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Parādnieks. Jā! Lai būtu pilnīga skaidrība par to, kā šis skaitlis tapa.

Sākotnēji tika vērtēts, kādam vajadzētu būt likmes palielinājumam 2018.gadā. Piedāvātajās versijās, kas bija saņemtas no Finanšu ministrijas, no Ministru kabineta, attiecīgi bija 6,1 un nākamajā gadā - 6,8.

Tad, kad mēs vienojāmies par proporciju stiprajiem dzērieniem - pirmām kārtām par stipro dzērienu likmi, kas bija 1670 -, tad bija jāvienojas par alus likmi 2018.gadam. Lai šī proporcija būtu kaut cik samērīga - 1:2,5 -, bija šī likme - 6,8.

Vadoties pēc proporcijas 1:2,5, tika aprēķinātas nākamā gada likmes. Tātad tika paņemta stipro alkoholisko dzērienu likme un, ņemot vērā manu jau leģendāro kalkulatoru, jo tā ir vieglāk rēķināt nekā galvā, šī proporcija tika attiecināta arī uz alu. Tādā veidā radās gan 2019.gada likme, gan arī šis 8,1, kas ir 2020.gada likme, izejot no 6,8, kas būs 2018.gadā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo pārdomāto kompromisa lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! (Dep. A.Bērziņš: “Viss! Ar šito arī valdība krīt!”) Balsosim par 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 12, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Parādnieks. 7., kolēģi, ir deputāta Romāna Naudiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 6.priekšlikums atsaukts.

I.Parādnieks. Es atvainojos! 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad 6.priekšlikums ir atbalstīts.

I.Parādnieks. Jā! Un 7. - deputāta Romāna Naudiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 8. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 9. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums paaugstināt akcīzes nodokli benzīnam, dīzeļdegvielai un gāzei ir tipisks pierādījums tam, kādā veidā tiek realizēta nodokļu reforma: ar vienu roku skaisti parāda to, ka tiek samazināti nodokļi (un tas ir ļoti brīnišķīgi - ieviest šo progresivitāti iedzīvotāju ienākuma nodoklī), bet ar otru roku uzreiz naski Excel tabulās rēķina šos fiskālās kompensācijas pasākumus.

Un, ja jūs parēķināsiet, kādā apmērā tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, tad redzēsiet, ka tas faktiski nozīmē izdevumu pieaugumu, loģiski, visām mājsaimniecībām, tas nozīmē pašizmaksas sadārdzināšanos absolūti visām precēm un pakalpojumiem.

Ko uz tiem argumentiem saka sabiedriskās organizācijas, tajā skaitā pasažieru pārvadātāji, tranzīta organizācijas, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem?

Kas notiks? Viena daļa no degvielas tiks uzpildīta nevis Latvijā, bet kaimiņvalstīs, tas tikai samazinās patēriņu šeit. (Dep. A.Lejiņš: “Tur ir dārgāk!”)

Kas notiks ar inflāciju? Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā arī dzīves dārdzība kopumā celsies.

Kas notiks ar pasažieru pārvadājumu izmaksām? Tas nozīmē, ka vēl vairāk tam pašam valsts budžetam būs jākompensē šie pasažieru pārvadājumi, kas pa daļai ir organizēti arī bez maksas.

Uz visiem šiem jautājumiem, kurus uzdod biznesa vide, ir tikai viena atbilde: “Mēs šos priekšlikumus nevaram pieņemt tāpēc, ka mums to neļauj fiskālais rāmis, jo tam būs negatīvas fiskālās sekas!” Tā nav atbildīga nodokļu politika.

Es tāpēc aicinu rūpīgi izvērtēt, vēlreiz paskatīties, kurā virzienā ved šie priekšlikumi, un atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu necelt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, jo, mūsuprāt, tikai palielinot apgrozījumu, var iegūt vēl lielāku fiskālo efektu, nekā uzliekot nesamērīgus nodokļus, kas tikai samazina patēriņu, un gaidītā fiskālā efekta faktiski nebūs.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Parādnieks. Jā! Komisijas vārdā aicinu, protams, atbalstīt šo priekšlikumu. Bet pirms tam izstāstīšu, kā tas tapa.

Tātad, lai nedaudz mazinātu to palielinājumu, kas būs dīzeļdegvielai, jo to saimnieciskās darbības veikšanai vairāk izmanto tieši uzņēmēji un arī sabiedriskais transports, un kas tādējādi var ietekmēt arī preču cenu kāpumu, mēs vērtējām, kā to padarīt fiskāli neitrālu, lai novirzītu nelielu šī palielinājuma daļas samazinājumu dīzeļdegvielai un attiecīgi kompensētu to ar palielinājumu benzīnam un gāzei. Rezultējās tas tā, ka samazinājām likmi par 0,7 eirocentiem dīzeļdegvielai un par tikpat palielinājām benzīnam, savukārt par 0,9 eirocentiem palielinājām gāzei. Tādējādi mēs panācām šo fiskālo neitralitāti. Tas arī atspoguļojas šajā priekšlikumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt. (Dep. J.Viļums: “9.priekšlikums!”; dep. G.Kūtris: “Atbalstām!”)

Sēdes vadītāja. 9.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

I.Parādnieks. Es atvainojos. 9. - neatbalstīt. Atbalstīt 10. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. Par 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumu es jau izteicos kopsakarībā ar frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad par 10.priekšlikumu deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 30, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Parādnieks. 12. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 11. - deputāta Klementjeva priekšlikums komisijā nav atbalstīts. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 12. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 13. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Pie mums arī vērsās virkne kultūras institūciju vadītāju. Viņus īpaši satrauca tā informācija, kas iziet publiskajā telpā, proti, uzskats, ka Latvija kultūras jomā ir pārfinansēta. Un šo jautājumu starpā mēs runājām arī par to, kā to labo darbu, ko dara Valsts kultūrkapitāla fonds, padarīt prognozējamu un ilgtspējīgu, jo, protams, nekādā veidā nav stimulējams tas, lai cilvēki vairāk lietotu alkoholu, spēlētu azartspēles vai smēķētu tabaku. Bet kultūras vide varbūt ir tā, kas viņu uzmanību var novērst no visādiem kaitīgiem ieradumiem un iegribām, un tā tālāk. Valsts kultūrkapitāla fonda vadība jau ir izstrādājusi tādu programmu, redzējumu, stratēģiju tam, kādā veidā varētu attīstīties fonda darbība, un piedāvā vairākus variantus finansēšanai, lai nodrošinātu šo ilgtspēju, stabilitāti un prognozējamību kultūras finansējuma jomā, un viņi ar mums arī šīs idejas pārrunāja. Viņi paši teica, ka ir par to, lai būtu prognozējamība, arī valsts budžetu plānojot. Tāpēc mēs iesniedzām priekšlikumus šī likuma grozījumiem, kas paredz, tikai sākot ar 2020.gadu, mainīt Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma kārtību, pakāpeniski palielinot to daļu, kas no alkohola akcīzes nodokļa tiek ieskaitīta valsts budžetā. Tātad to procentuālo daļu, kuru no šī ieskaitījuma novirza kultūrkapitālam, pakāpeniski palielinot to no 1,5 līdz trim procentiem, kas tiks sasniegti tikai 2023.gadā. Tas ir mūsu priekšlikums, kas atspoguļojas arī pārejas noteikumos.

Un, mūsuprāt... tātad vēlreiz uzsveru: ja būtu pareiza politika, veidojot budžetu, ja ir saprotams un ir redzams arī politikas saturs, noteikti nebūtu nepieciešamības pēc tā, ka vajag kaut kādas konkrētas nodokļu daļas iezīmēt noteiktas politikas veidošanai. Diemžēl Latvijā prakse ir izveidojusies tāda, ka, pastāvot šādai budžeta veidošanas sistēmai un izpratnei, nevienu politiku nav iespējams plānot ilgtermiņā. Un, lai šo praksi lauztu un lai būtu jomas, kuras rada, mūsuprāt, ļoti svarīgu vidi Latvijā - vidi, kurā būtu saskaņa, vidi, kurā būtu vienotība, vidi, kurā tiek radītas pareizās vērtības... Un kas gan vēl vairāk rada pareizās vērtības kā kultūras tradīcijas, atbalsts tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar radošumu, jaunradi, kuriem, protams, ir vajadzīgs arī valsts atbalsts? Jo maza ir tā daļa kultūrā, kuru var vienkārši finansēt tirgus apstākļos. Bet mūsu pašu, mūsu valsts kultūras saglabāšanai, mūsu tradīciju saglabāšanai, mūsu īpašo talantu veidošanai šī kultūras vide ir svarīga. Un tas darbs, ko dara Valsts kultūrkapitāla fonds, vēlreiz uzsvēršu, ir ļoti nozīmīgs.

Tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu, ka tiek veidota stabila finansējuma vide mūsu kultūras vides saglabāšanai un attīstībai, tas ir, stabils finansējums Valsts kultūrkapitāla fonda projektiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Trīs lietas.

Pirmā. Lielākā daļa no akcīzes nodokļa grozījumiem nav ekonomiski motivēti, un principā galvenais mērķis ir aizvērt to robu, kas veidojas ar citu nodokļu grozījumiem.

Otra lieta ir tā, ka, ceļot akcīzes nodokli, būtu ļoti prātīgi tā pacēlumu argumentēt ar konkrēto pielietojumu. Daļa no akcīzes nodokļa palielinājuma degvielai būtu novirzīta ceļu remontiem vai ceļu būvei.

Trešais moments, runājot par Valsts kultūrkapitāla fondu. Tā kā mēs mīlam izmantot kaimiņvalstu pieredzi, mums būtu jāņem vērā, ka tādā pašā veidā tiek formēts kultūrkapitāla fonds Igaunijā, kurš pēc sava apjoma ir vairākkārt lielāks nekā Latvijā, jo tur tas ir pastāvīgs eksistēšanas avots, un tādā gadījumā tam akcīzes nodokļa palielinājumam ir liela jēga, liela nozīme, un tas saprotams arī lietotājiem.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Kultūras ministrija īstenībā šo ideju ir virzījusi un uzturējusi spēkā jau ilgāku laiku, jau vairāku valdību garumā. Diemžēl to rezultātu nav izdevies panākt, un droši vien tas ir tāpēc, ka līdzīgā veidā... ir virkne citu aktivitāšu, kas faktiski pretendētu uz vēl lielāku iezīmētā nodokļa daudzumu, un tas droši vien ir atturējis Finanšu ministriju to visu laiku atbalstīt.

Šobrīd ir sagatavots konceptuālais ziņojums par Valsts kultūrkapitāla fonda attīstību, kurā viens no virzieniem ir piesaistīt Valsts kultūrkapitāla fondu noteikta veida nodokļu ieņēmumiem. Tāpēc paldies tiem deputātiem, kuri arī šeit to ir atbalstījuši. Es domāju, ka droši vien ir pienācis laiks, lai informatīvais ziņojums jeb konceptuālais ziņojums tiktu valdībā izskatīts, un valdība tad pieņemtu tādu vai citu risinājumu. Un šis būtu tas risinājums, kas kultūras darbiniekiem noteikti būtu vispieņemamākais. Bet katrā ziņā Valsts kultūrkapitāla fonda apjoms patiešām Latvijā ir mazāks nekā kaimiņvalstīs, un līdz ar to par šī fonda stabilu pieaugumu un stabilitāti nākotnē noteikti būtu jādomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Parādnieks. Komisijā arī par to diskutējām, pēc būtības atbalstot šo pieeju. Kā jau Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs teica, ir plānots šādu sistēmu ieviest, nosakot proporciju, kādā šī naudas daļa tiktu novirzīta konkrētam mērķim... Arī šis uzdevums tika dots. Es ceru, ka līdz budžeta paketes pieņemšanai mēs varētu virzīties pa šo ceļu. Taču šobrīd šo priekšlikumu komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 43, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 14. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 15. - arī finanšu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 16. - atsaukts.

17. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 18. - atsaukts.

19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 20. priekšlikums - atsaukts.

21.priekšlikums - atsaukts.

22. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 23. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 24. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 32, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Parādnieks. 25. - deputāta Andreja Klementjeva izstrādāts priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams... Tātad šis priekšlikums nav balsojams.

I.Parādnieks. Arī 26. ir deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams, bet debates par to ir iespējamas.

Uzsākam debates. (Dep. A.Loskutovs pieteicies debatēm.)

Vārds... tātad deputāts Loskutovs par 26.priekšlikumu debatēt nevēlas. (Dep. A.Klementjevs: “Aizmiga! Aleksej, lūdzu, neguli!”)

Priekšlikums nav balsojams.

I.Parādnieks. 27. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegts priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī šis priekšlikums nav balsojams.

I.Parādnieks. 28. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Priekšlikuma būtība. Diskutējot par šo nodokļu reformu… Lai mēs varētu teikt, ka tā ir ilgtspējīga un pēc neilga laika nebūtu atkal jāatgriežas un atkal visi likumi jāgroza, būtu jāparedz šinī akcīzes nodoklī... šajā likumprojektā arī finansējums ceļiem. Tā situācija ar ceļiem mums ir ļoti dramatiska, un ir tikai divas izvēles: vai nu mēs ļaujam ceļiem sabrukt, vai arī pēc kāda laika mums atkal visu vajadzēs grozīt.

Lai jūs saprastu, par ko ir runa, es jums parādīšu pāris slaidu.

Šis pirmais slaids parāda, cik katra Baltijas valsts atvēl ceļiem.

Pirmais stabiņš - tā ir Latvija, tur divi stabiņi blakus... Viens rāda, cik no budžeta, un viens - cik no Eiropas fondiem. (Dep. J.Urbanovičs: “Kamerai parādi!”) Jūs redzat, ka mēs no budžeta atvēlēto līdzekļu ziņā esam vienkārši līderi - vismazāk... vissliktāk (līderi pārnestā nozīmē). Mums gandrīz visu... pusi no visa sastāda Eiropas struktūrfondi, tātad šī nauda.

Kāpēc ir tik aktuāli tagad par to visu runāt? Tāpēc ka... Jūs redzat, cik salīdzinoši maz Latvija atvēl ceļiem naudas.

Lūk, vēl viens slaids, ko jūs redzat. (Dep. A.Bērziņš: “Es neredzu!”) Zaļais grafiks rāda, cik samaksā par to ceļu lietotāji, cik sastāda šīs summas, maksājumi, tie šeit iet uz augšu... Cik aiziet ceļiem naudas, jūs redzat, varat apskatīties šeit. Uzskatāmi redzama šī milzīgā starpība.

Mans priekšlikums ir kaut kādā veidā šo starpību samazināt, jo tas principā nav ne sociāli taisnīgi, ne arī loģiski. Problēma ir tāda: jo mazāk naudas mēs veltām ceļiem, jo vairāk mums tās vajadzēs tiešā un pārnestā nozīmē. Proti, ja ceļi sabrūk, tad, lai tos atjaunotu, pēc tam ir vajadzīgs trīs reizes vairāk naudas, lai darītu vienu un to pašu. Un mēs turpinām šo absurdu.

Lai jūs saprastu, kāds ir šis caurums, šeit ir vēl viens slaids, ko jūs varat redzēt. Šeit augšā ir redzama tā vajadzīgā summa... zaļais grafiks - vajadzīgā summa, cik vajag ceļiem, un apakšā - šie stabiņi -, cik mēs reāli atvēlam.

Šie stabiņi sastāv no divām daļām: viens ir budžeta finansējums, otrs - Eiropas struktūrfondi. Un tā problēma, ko mēs redzam, - ka tūlīt struktūrfondi beigsies un naudas kļūs vēl mazāk.

Un ja mēs tagad šinī nodokļu reformā neparedzam naudu ceļiem... Ministres kundze, es zinu, jūs esat pievākuši... Es pat varu jau pateikt, ko jūs stāstīsiet. Jūs tūlīt stāstīsiet, ka akcīzes pārpalikums aizies ceļiem un tamlīdzīgi. Tās ir kapeikas! Jo tas, kas pašlaik notiek... Jūs redzējāt šo slaidu... Gandrīz puse no... Lai jūs saprastu tos skaitļus, - ceļiem vajadzīgi apmēram 720 miljoni, bet mēs atvēlam apmēram... 290 miljoni šogad ir atvēlēti. No tiem 128 miljoni ir Eiropas struktūrfondi. Struktūrfondu vairs nebūs. Tātad caurums, kas mums jau ir apmēram 300 miljoni, būs vēl par 100, 128 miljoniem lielāks. Un tas kaut kādā veidā būtu jānosedz. Pretējā gadījumā, kā jau es teicu, veidojas šī pilnīgi stulbā, muļķīgā situācija, ka mēs, it kā ekonomējot naudu ceļiem, patiesībā būsim spiesti par to visu maksāt pēc tam trīs reizes, piecas reizes vairāk. Tā ir pilnīgi absurda sistēma! Tā ir īstermiņa domāšana.

Patiesībā ir godīgi jāpasaka sabiedrībai, ka pašlaik galvenais šīs nodokļu reformas kompensācijas mehānisms - tās ir divas lietas: tā ir medicīniskā aprūpe (tajā joprojām paliek šis milzīgais caurums, tātad cilvēki mocīsies un mirs rindās, nesagaidījuši pienācīgu medicīnisko aprūpi, un mediķi turpinās strādāt vergu darbu par grašiem), un tie ir ceļi, kuri turpinās brukt, un naudas to sakārtošanai nav un nebūs, un arī šajā nodokļu reformā tā nav paredzēta.

Un tāpēc, kolēģi, mana priekšlikuma būtība ir tāda: paredzēt to, ka mēs veidojam autoceļu fondu un konkrēti procenti no akcīzes ieņēmumiem aiziet šinī autoceļu fondā, lai mēs šo katastrofālo situāciju labotu. Pretējā gadījumā mums ir divi varianti - vai nu Latvija kļūs par bezceļu lielvalsti, vai arī jau rudenī vai arī tad, kad pēkšņi nāksim pie prāta, ka ar ceļiem kaut kas ir jādara, atkal viss būs jāmaina.

Līdz ar to nodokļu reforma nesasniegs vēl vienu savu principiālo mērķi, kurš tika deklarēts, - šo ilgtspējīgo attīstību, kad uzņēmējs var paļauties uz nodokļu vidi. Diemžēl tas nekādi nesanāks, ja tas jautājums netiks risināts!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).

Kolēģi! Es domāju, ka visi valdības locekļi arī saprot, cik ļoti ir vajadzīgs finansējums ceļiem, jo vairākus gadus ir bijis finansējuma trūkums ceļiem, un tas rada šobrīd lielāku pieprasījumu, nekā valsts budžets uzreiz var atļauties.

Jāatzīst, ka šobrīd, 2017.gadā, lielāko daļu mēs finansējam nevis no Eiropas Savienības fondiem, bet joprojām no budžeta: apmēram 300 miljoni eiro tiek izmantoti ceļu sakārtošanai no valsts budžeta, 75 - no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Mēs saprotam arī, ka daudz motivējošāk ir maksāt nodokļus, ja ir redzams, kam tieši tie tiek izmantoti. Un tādēļ, neskatoties uz to, ka Finanšu ministrijai daudzus gadus nav paticis princips par speciālo budžetu vai speciālo fondu veidošanu, man personiski šī ideja šķiet simpātiska.

Taču ar šo konkrēto priekšlikumu mēs nevaram atrisināt visas tās lietas, kas būtu vajadzīgas, jo šis konkrētais priekšlikums paredz, ka 400 miljoni no akcīzes ienākumiem būtu jānovirza ceļiem. Tas praktiski nozīmē, ka šie 400 miljoni šobrīd tiktu pārdalīti no citām nozarēm - no veselības, izglītības un pārējām nozarēm.

Tas, ko mēs esam izdarījuši, - mums jau ir regulējums, kas paredz, ka iepriekšējā gada akcīzes ieņēmumu pārsniegums tiek nākamā gada budžetā novirzīts autoceļu sakārtošanai. (Dep. I.Zariņš: “Cik tas būs? Tās ir kapeikas!”)

Pagājušā gada pārsniegums akcīzes ieņēmumiem bija 25 miljoni. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā būs vismaz par 25 miljoniem vairāk finansējuma ceļu sakārtošanai. Tā ir daļa no autoceļu fonda principa, ko mēs šobrīd iespēju robežās īstenojam, manuprāt, pareizi un arī turpmāk to darīsim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Zariņa kungs, dažbrīd jūs klausoties un šoreiz jo īpaši, man gribas pajautāt: kas jums ir bijis pasniedzējs demagoģijā? Nevis tāpēc, lai pie viņa ietu kursos, bet tāpēc, lai noteikti pie viņa neietu. Jūs divreiz šeit apgalvojāt, ka no 2020.gada nebūs struktūrfondu. Kas jums to ir teicis? (Dep. I.Zariņš: “Satiksmes ministrs Uldis Augulis!”) Varbūt jūsu kolēģe Ždanoka? Jūsu Ždanoka un Mamikins Eiropas Savienības parlamentā tā kā bloķēs šādu lēmumu pieņemšanu, vai kā?

Šobrīd notiek diskusijas par to, kādi būs nākamajā plānošanas periodā šie struktūrfondi un cik lielā apmērā. Par to notiek diskusijas, bet jūs šeit no tribīnes minūtes laikā divas reizes pasakāt, ka to nebūs. Kas, vai Kremlis - jūsu sadraudzības partneris - pret to iebildīs? Lai viņi tur tiek galā ar savu ekonomiku! Mēs tiksim galā ar šiem struktūrfondiem, jo Eiropas Savienībā lēmumus pieņem visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Ministres kundze jau pateica par principu kā tādu, bet es tiešām aicinu debatēs izmantot korektus argumentus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SASKAŅA).

Mīļie kolēģi! Šis priekšlikums, ko iesniedza deputāts Zariņš, ir absolūti loģisks priekšlikums. Es jau par to šodien runāju, un ministre atbalstīja to ideju, ka tiešām nodokļu maksātājiem ir jāzina, kur tie nodokļi aiziet un kā tiek izlietoti.

Es teikšu vairāk. Zariņa kunga priekšlikums nav iekalts likuma pantā. Tas paredz pārejas noteikumus. To tālāk un turpmāk skatīs Ministru kabinets, arī parlaments, kurš bieži vien groza tos normatīvus, ko ir pieņēmis iepriekšējā sēdē vai dažas sēdes iepriekš.

Trešais. Kāpēc ir ļoti svarīgi, manā skatījumā, atbalstīt arī šo pārejas noteikumu punktu. Jo, godīgi sakot, šodien pat izskanēja vairākas domas, ka, lūk, mums vajadzētu turpināt diskusijas par minimālo darba samaksu, par vēl citām lietām... Ja tas būtu ierakstīts pārejas noteikumos konkrētā likumprojektā, tādā gadījumā te nebūtu vispārteorētiskas sarunas par to - būs vai nebūs, plānojot nākamā gada budžetu, bet tas būtu saistoši gan Ministru kabinetam, gan arī mums pašiem.

Es aicinu atbalstīt deputāta Zariņa priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kā SASKAŅAS deputāts es esmu pieradis, ka tad, kad cilvēkiem nav argumentu vai nav sajēgas par priekšmetu, par kuru būtu jārunā, tad tiek piesaukts Putins un Kremlis. Tas viss jau ir tik nodrāzti un nožēlojami, ka man ir pat brīnums, ka jums pašiem tas vēl nav apnicis.

Ja mēs runājam par konkrētiem faktiem, tad šos faktus, visus, kurus es nosaucu, ir devis satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Un, Parādnieka kungs, es jums ieteiktu nerunāt par lietām, no kurām jūs neko nesajēdzat. Varbūt jūs sajēdzat kaut ko no alkohola, saprotat, kā tur ar tiem alkohola ražotājiem tiks bīdītas tās lietas ap akcīzi, bet par šo degvielas lietu jūs diemžēl daudz ko nezināt. Nezināt arī par ceļiem. Mēs runājam par tiem Eiropas struktūrfondiem, kas ir novirzīti ceļiem un kas jau tiks apgūti. To vienkārši vairs nebūs. Tie izbeidzas. Ja jūs to nezināt, sazinieties ar autoceļu būvniekiem. Es ar viņiem esmu kontaktā. Viņi pirmie izstāstīja šo problēmu. Tad es vērsos pie satiksmes ministra. Šeit no tribīnes es jūs par to informēju, ka esmu viņam uzdevis šos jautājumus. Un tas bija ministrs, kas man deva šos skaitļus un atainoja reālo situāciju. Tā ka, ja jūs kaut ko gribat mācīties šinī jomā, tad varbūt jums jāvēršas pie jūsu kolēģa satiksmes ministra, un viņš jūs kaut kā varētu pamācīt par visām šīm lietām.

Bet tas, ko es gribu teikt un parādīt ar savu priekšlikumu... Es gribu parādīt to, ka, ja jūs gribat runāt par ilgtspējīgu nodokļu reformu, tad šī ir tā lieta, kas ir jāatrisina. Ja jūs to neatrisināt, šī nodokļu reforma nav ilgtspējīga. Šis caurums ir milzīgs, un šis caurums būs tas, kurā iegāzīsies šī nodokļu reforma. Viens no caurumiem, kurā tā pazudīs. Diemžēl, ja jūs to nelabojat, tad godīgi... vismaz daļēji jau to godīgi pateica finanšu ministre - ka šī reforma nav ilgtspējīga un neatrisinās tos izaicinājumus, kas sabiedrībai ir svarīgi. Tas nozīmē, ka mēs drīz atkal sāksim visu no jauna. Būs vienkārši salauzta sile, atkal sēdēsim jūras krastā un domāsim, ko ar to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 29. un 30. ir deputāta Morozova priekšlikumi. Kaut arī tie komisijā netika atbalstīti, tomēr pēc būtības tie tika, ja tā var teikt, akceptēti, un mēs nolēmām, ka vērsīsimies pie Finanšu ministrijas un valdības ar uzdevumu izstrādāt šādu likumprojektu paketi, kas tiešām noteiktu stingrākus regulējumus, sankcijas par pārkāpumiem, kuri attiecas uz nelegālo alkohola apriti, uz kontrabandas gadījumiem, jo pašreizējā spēkā esošā sistēma, kura faktiski nosaka administratīvo atbildību arī par atkārtotiem pārkāpumiem, neļauj pilnā mērā jeb pilnvērtīgi cīnīties pret šo sērgu.

Tā ka, balstoties uz šiem priekšlikumiem, šāda vēstule taps, un arī Morozova kungs ir aicināts izteikt savus priekšlikumus, lai mēs jau uzreiz vērstos pie Ministru kabineta.

Tā kā uzskatām, ka šie priekšlikumi nebūtu iestrādājami šajā likumā šādā veidā, bet atbalstām tos pēc būtības, komisijas vārdā šos priekšlikumus - gan 29., gan 30. - aicinu neatbalstīt vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Par 29.priekšlikumu deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 45, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 30. - deputāta Morozova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Morozova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 40, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 31, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.976/Lp12.

Uz otro lasījumu komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Ja jūs palasītu 1.priekšlikuma saturu un nākamo, komisijā atbalstīto, 2.priekšlikumu, jūs redzētu, ka tie ir gandrīz, gandrīz identiski. Atšķirība ir tikai tāda, ka deputāta Parādnieka priekšlikumā azartspēļu iekārtas ir atšifrētas, nosauktas konkrētos vārdos, bet faktiski jēga ir viena un tā pati. Un, tāpat kā arī citi biznesa pārstāvji, kuri vēlējās paust savu viedokli un attieksmi pret šo nodokļu paketi, arī azartspēļu un izložu asociācijas pārstāvji vēlējās tikties ar mums. Un, kā jūs zināt, viņi bija adresējuši vēstuli visām frakcijām.

Es personīgi absolūti noteikti neesmu šāda biznesa atbalstītāja vai pārstāve, bet tas, par ko es noteikti iestājos un par ko frakcija “No sirds Latvijai” ir iestājusies, iesniedzot šo savu priekšlikumu, - ka biznesa videi ir jābūt godīgai un ar absolūti vienādu attieksmi pret visiem uzņēmējiem. Un Latvijā šajā spēļu biznesa organizācijā ir daļa azartspēļu veidu vai iespēju, kā šajā biznesā iesaistīties, nemaksājot nodokļus. Ņemot vērā starptautiskos vērtējumus, jāteic, ka Latvijā tieši puse no azartspēļu vides ir, var teikt, ar iespēju izvairīties no nodokļiem un tos nemaksāt. Un, atsaucoties asociācijas ieteikumam un vērtējumam, tika virzīts šis priekšlikums. Viņi bija tie, kas virzīja arī šo priekšlikumu ar lūgumu aplikt ar nodokli arī tos, kas organizē iespēju azartspēles spēlēt elektroniskajā vidē ar tā sauktajām izveidotajām kazino studijām, kur klientus piesaista attālināti.

Tātad Latvijā šis bizness ir labi izvērsies, jo šī biznesa organizētāji šeit nodarbina diezgan lielu skaitu cilvēku, maksājot brīnišķīgi labi arī darbaspēka nodokļus, bet paliek tā biznesa daļa, kas skar tieši azartspēļu organizāciju un kas ar nodokli aplikta nav.

Tāpēc es aicinu atbalstīt arī frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu, jo ar šo priekšlikumu mēs pakļaujam azartspēļu nodokļa maksāšanai arī šo internetvidē organizēto biznesa daļu.

Pateicos jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Parādnieks. Jā. Komisijas vārdā man godīgi būtu jāatzīst, ka tiešām Sudrabas kundzei ir pilnīga taisnība, jo 2., atbalstītais, priekšlikums pēc savas būtības ir identisks Sudrabas kundzes iesniegtajam priekšlikumam. Līdz ar to laikam korekti būtu teikt, ka tas ir daļēji atbalstīts. Varbūt tas netika tā noformulēts, bet...

Tātad 2.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Tātad 1.priekšlikums...

I.Parādnieks. 1. es joprojām komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 38, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 2. ir deputāta Parādnieka priekšlikums. Kā jau Sudrabas kundze minēja, tas ir par to pašu būtībā. Tiek noteikts, ka arī tās kapitālsabiedrības, kuras īsteno videofilmēšanu un sniedz azartspēles pakalpojumus tiešsaistē, tiek apliktas ar nodokli, kas ir noteikts tālāk, 4.priekšlikumā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. ir frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Tātad turpinu stāstu par tikšanos ar azartspēļu asociācijas pārstāvjiem. Viņi mūs informēja par to biznesa vidi vai sadarbības vidi, kāda viņiem veidojas ar valdību. Savā laikā, pieņemot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, bija vienošanās ar nozari (un pati nozare uz to parakstījās un atbalstīja), ka tiek ieviesta tā sauktā vienotā azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēma. Tas nozīmē, ka visi šie azartspēļu automāti tiek saslēgti vienotā sistēmā un ir iespējams kontrolēt absolūti visas darbības, kas šajos automātos notiek. Ir bijusi tāda džentlmeniska vienošanās, par kuru viņi mūs informēja un kura paredzēja to, ka tātad viņi veic šīs būtiskās investīcijas, lai biznesu padarītu daudz caurskatāmāku un absolūti legālu, un kontrolējamu, bet vienlaikus arī valdība ievēro noteikumus, kārtību, kādā mērā tiek celti azartspēļu nodokļi.

Diemžēl ar šo nodokļu paketi šī džentlmeniskā vienošanās starp biznesu, uzņēmējiem un valdību ir nojaukta, tātad solījums no valdības puses netiek pildīts.

Mēs uzskatām, ka pret jebkuru biznesu ir jāizturas koleģiāli un vienošanās ir jāpilda. Tāpēc mūsu priekšlikums ir saglabāt to vienošanos, kāda starp biznesu un valdību pastāvēja, kad tika panākta vienošanās par vienotās uzskaites sistēmas ieviešanu. Tā kā sistēmas ieviešana ir uzsākta ar šo gadu, jo tikai pagājušā gada beigās Ministru kabinets pieņēma noteikumus par to, kā šāda sistēma ir veidojama, tad es aicinu atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu, kas vienkārši iestājas par godīgu biznesa vidi, par godīgu sadarbību starp biznesu un valdību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Parādnieks. Izvērtējot visus aspektus, arī finansiālos rādītājus un nozares izaugsmes tempus, pieņēmām lēmumu: atbalstīt valdībā akceptēto priekšlikumu un neatbalstīt “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 4. - deputāta Parādnieka iesniegtais priekšlikums, kas saistīts ar 2., atbalstīto, priekšlikumu un noteic, ka gan kāršu, gan kauliņu spēles un ruletes (cilindriskās spēles) galdus, kas tiek izmantoti azartspēļu video tiešsaistei ar trešajām personām, apliek ar nodokli, kas ir līdzvērtīgs 50 procentiem no kauliņu un kazino spēļu galdu nodokļa.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. - deputāta Ivara Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Brīvera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 47, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 6. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti balsojumu neprasa. Priekšlikums arī nav balsojams.

I.Parādnieks. 7. - deputāta Ivara Brīvera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti balsojumu nelūdz. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 8. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 9. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsaucieni: “Jābalso!”; “Nav balsojams!”)

Sēdes vadītāja. Nu nav balsojams.

I.Parādnieks. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 22, atturas - 2. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” otrajam lasījumam ir iesniegti 19 priekšlikumi.

1. - deputāta Zariņa priekšlikums par nodokļa standartlikmes palielināšanu līdz 22 procentiem. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis priekšlikums bija kontekstā ar to, kur varētu atrast naudu veselības aprūpei. Tā vietā, lai celtu darbaspēka nodokļus, daudz loģiskāk būtu bijis celt PVN. Kādēļ? Es paskaidrošu.

Pirmkārt, ja mēs salīdzinām tagad šīs divas iespējas, it kā naudas summas ir līdzīgas, naudas no PVN varbūt pat sanāktu vairāk, bet tā lieta ir tāda: ja mēs ceļam darbaspēka nodokļus, tad mēs šo nodokļu smagumu uzliekam tikai paši uz saviem pleciem, savas produkcijas ražotāju pleciem. Savukārt tad, ja mēs to darām, tā teikt, caur PVN, ar PVN apliek visus - gan tos produktus, ko mēs paši esam saražojuši, gan arī importētos, kas sastāda ļoti lielu daļu, apmēram 40 procentus, turklāt ar PVN neapliek eksportu. Tas nozīmē, ka tādā veidā mēs savu eksportspēju negraujam. Bet tagad šī nodokļu reforma ir uztaisīta absurdā veidā: ir uztaisīts, ka tagad tieši mūsu ražotāji, tieši mūsu eksportētāji dabūs to visu vilkt!

Un kas notiek tālāk?

Ja mēs veselības aprūpi balstām uz šīm sociālās apdrošināšanas iemaksām, tad tās maksās tikai tie, kas legāli maksā nodokļus. Turpretim tie, kuri aplokšņu algas saņem, nemaksās to visu! Savukārt, ja tas tiktu darīts, tā teikt, caur PVN, tad pat tas cilvēks, kas ir saņēmis aplokšņu algu, samaksātu šo PVN, kad viņš ietu pirkt šīs preces, un šī naudiņa ienāktu un tiktu veselības aprūpei.

Vēl viens arguments. Diemžēl nez kāpēc es tā arī neesmu dzirdējis argumentus, kāpēc tika izvēlēts tik absurds risinājums kā esošais, - ka mēs to visu veidosim caur sociālās apdrošināšanas iemaksām. (Dep. A.Barča: “Tikai nevajag!”)

Vienīgais, ko es pats varu izdomāt: tas, par ko tiešām vajadzētu parūpēties, bet kas atkal bija vienkārši risināms... tas, ka, sociālās apdrošināšanas iemaksas paceļot un PVN paceļot, tā starpība ir tāda: PVN maksā arī tie, kuriem nav jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, proti, tie, kas dzīvo no sociālajiem pabalstiem. Bet tas arī elementāri atrisinās... Tam ir fiskālā telpa, un mēs to risinām, kompensējot šos pabalstus, kas ir samērā niecīga daļa, jo galvenie PVN maksātāji būtu tie, kuriem ir lielākais patēriņš, proporcionāli savai bagātībai.

Jā, turklāt ir vēl viena nianse: tie bagātākie cilvēki jau nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas no saviem ienākumiem. Viņi saņem dividendes. Un tad iet un tērē, pērk kaut ko dārgu un elegantu šeit. Un tas būtu veids, kādā mēs viņus piespiestu maksāt par veselības aprūpi, lai šī nauda viņiem nāktu klāt caur šo paaugstināto PVN, ko tagad, ar jūsu risinājumu ieliekot to sociālās apdrošināšanas iemaksās, viņi nedarīs. (Dep. A.Barča: “Zariņa kungs, nemuldiet!”) Tas ir absolūti vienkārši... Es tā arī neesmu dzirdējis nevienu argumentu, kāpēc jūs nevarējāt to izdarīt. Elementāra, saprotama lieta.

Godātā koalīcija! Jūs neko nevarat normāli līdz galam izdarīt. Un tāpēc bija šis mans priekšlikums. Bet, tā kā pašlaik ir jau pieņemts šis risinājums, ka tās tomēr būs sociālās apdrošināšanas iemaksas, tad šim manam priekšlikumam vairs nav jēgas. Es to atsaucu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

A.Kiršteins. 2.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “No sirds Latvijai” par samazināto nodokļa likmi piecu procentu apmērā, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Arī Eiropas Savienības regulējums ļauj ieviest pievienotās vērtības nodoklī divas samazinātās nodokļa likmes. Šobrīd Latvija izmanto vienu - 12 procenti. Mūsu piedāvājums ir ieviest otru - piecu procentu samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi. Un tālākie mūsu priekšlikumi ir par to, kā šo likmi attiecināt uz pamata pārtikas produktiem, tas ir, pienu, dārzeņiem un graudaugiem.

Kāpēc tas, mūsuprāt, būtu svarīgi? Tas ir svarīgi gan mūsu lauksaimniekiem, dārzeņu audzētājiem, tai skaitā tiem, kuriem ir grūti konkurēt ar produkciju, kas ir salīdzinoši lētāka un nāk no tādām valstīm kā Polija, Nīderlande un citām, gan arī ņemot vērā to sociālo situāciju, kāda ir Latvijā, - lielo iedzīvotāju skaitu ar ļoti zemiem ienākumiem. Kaut arī tiek ieviesta nodokļu progresivitāte ienākuma nodokļos, tomēr, ņemot vērā cilvēku patēriņa grozu, protams, liels slogs ir tieši pievienotās vērtības nodoklim attiecībā uz pārtiku, jo viņu patēriņā liela nozīme ir tieši pārtikas daļai. Tā ka tas ir priekšlikums arī attiecībā uz to, kā mazināt nevienlīdzību. Var stāstīt par to, ka tiešie pabalsti un tiešais atbalsts cilvēkiem nozīmē vairāk, bet, mūsuprāt, jebkura palīdzība, kurā cilvēks ir lūdzējs, ir sāpīga palīdzība, pazemojoša palīdzība. Labāk ir radīt vidi, kurā cilvēkam nav jākļūst par lūdzēju, kas atkarīgs no citu dāsnuma un labvēlības.

Es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Kiršteins. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie deputāti! Pirms sākam izskatīt nākamos priekšlikumus, deputāti Raivis Dzintars, Augusts Brigmanis, Igors Pimenovs, Solvita Āboltiņa un Juris Viļums ierosina turpināt šā gada 27.jūlija ārkārtas sesijas sēdi līdz pulksten 18.00 un pulksten 18.00 izsludināt pārtraukumu līdz šā gada 28.jūlijam pulksten 10.00. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Saeimas sēde tiek turpināta līdz pulksten 18.00? Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Saeimas sēde tiek turpināta līdz pulksten 18.00? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām Saeimas sēdi līdz pulksten 18.00.

Paldies.

A.Kiršteins. 3.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Zariņš, ierosinot mainīt 42.panta nosaukumu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Komisija nav atbalstījusi, un deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Zariņa kungs, lūdzu, piesakieties debatēs laikus.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! 3. un 4.priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša. Mans priekšlikums ir ieviest divas samazinātās PVN likmes. Kā jūs zināt (ja nezināt, es jums pastāstīšu), tad Eiropas direktīvas atļauj ieviest katrai dalībvalstij divas samazinātās PVN likmes. Mums pašlaik ir viena samazinātā PVN likme. Es piedāvāju ieviest vēl vienu samazināto likmi. Un, lai nebūtu jūklis likumā tālāk, šis ir tīri redakcionāls labojums, ka mēs šinī gadījumā runājam par 12 procentu likmi, par ko arī ir šis likumprojekts. Vienkārši tas tiek precizēts. Tā ka šeit ir tikai redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 4. - deputāta Zariņa priekšlikums par nodokļa samazinājumu - 12 procentu likmi. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Komisija neatbalsta, un deputāti piekrīt komisijas viedoklim. (Dep. A.Bērziņš: “Nu, parunā par šito arī!”)

A.Kiršteins. 5. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt un neiebilst...

A.Kiršteins. 6. - Latvijas...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par 5.priekšlikumu.

Deputāts Zariņš tomēr ir pieteicies debatēm par nākamo priekšlikumu.

Attiecībā uz 5.priekšlikumu tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kiršteins. 6. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums par bioloģisko lauksaimniecības produkciju. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Mūsu priekšlikums paredz samazināto nodokļa likmi piemērot arī bioloģiskajai lauksaimniecības produkcijai. Galu galā mēs zinām to slaveno teicienu: “Tu esi tas, ko tu ēd!” Līdz ar to mēs veicinātu bioloģiski tīras lauksaimnieciskās produkcijas izmantošanu, un ceram, ka tādā veidā varētu atbalstīt šos uzņēmējus, šos lauksaimniekus, kas tieši šādu produkciju ražo.

Komisijas sēdē Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs gan apgalvoja, ka jau šobrīd ir pietiekami liels un plašs atbalsts. Viņš solīja man atsūtīt uz e-pastu vairāk informācijas. Paldies, atsūtīja, apskatījos. Nepārliecināja. Tur bija diezgan gara prezentācija (ja nemaldos, ar padsmit vai pat 20 slaidiem), bet atbalsta instrumentus bioloģiskās produkcijas ražotājiem es īsti neatradu.

Dāmas un kungi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo galu galā, ja mēs veicināsim bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas izmantošanu, varbūt mums būs mazāki izdevumi veselības aprūpei. Un tādējādi mēs panāksim arī vienu no šīs nodokļu reformas pamatmērķiem, pamatuzdevumiem - konkurētspējas celšanu. Respektīvi, konkurētspēju mēs uzlabotu mūsu bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Un visbeidzot. Man ar prieku jums jāatgādina, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē. Atbalstot šo mūsu priekšlikumu, mēs patiešām arī veiktu kādus konkrētus soļus, lai Latvija būtu patiešām zaļa ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A.Kiršteins. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 41, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 7.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “No sirds Latvijai”, ir par nodokļu samazināto likmi ēdināšanas pakalpojumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Es sākšu ar to, ka droši vien daļai no jums bija iespēja iepazīties ar vēstuli (pieņemu, ka liela daļa tādām lietām nepievērš uzmanību), kura bija adresēta Saeimai no ļoti daudziem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, tātad restorānu un kafejnīcu īpašniekiem, un kurā viņi stāstīja par savu vēlmi patiešām darboties konkurētspējīgā vidē - vidē, kurā ir iespējams godīgi maksāt nodokļus. Es domāju, ka arī jūs droši vien ikdienā vērojat situāciju, kad atveras viens otrs restorāns un pēc dažiem mēnešiem aizveras, tad atkal atveras citā vietā, jo ir atstājis nesamaksātus pievienotās vērtības nodokļa maksājumus. Un kāpēc tas tā notiek?

Tāpēc, ka šai biznesa videi pievienotās vērtības nodoklis, kāds tas ir šobrīd, ir ekonomiski (arī, manuprāt) nepamatots. Ja mēs vērtējam, kā veidojas pašizmaksa tieši ēdināšanas pakalpojumos, tad ļoti lielu īpatsvaru tajā sastāda darbaspēka izmaksas - alga un darbaspēka nodokļi. Turklāt vēl ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis 21 procents, kas, protams, ļoti sadārdzina šī biznesa pakalpojumus.

Latvija spēra ļoti pareizu soli 2010.-2012.gadā, kad tika ieviesta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme viesnīcu pakalpojumiem, izmitināšanas pakalpojumiem. Protams, tajā skaitā, ciktāl ēdināšana notiek kopā ar viesnīcas pakalpojumu, ir šī 12 procentu likme. Bet ļoti svarīga daļa no biznesa Latvijā atrodas tieši restorānos, kafejnīcās, un tā noteikti ir slavena ar savu kvalitāti, kultūru un svarīga arī tai tūrisma attīstībai un iespējai, kas Latvijā notiek.

Mēs arī iepazināmies ar pētījumu, ko mums atsūtīja šīs asociācijas pārstāvji. Ir Eiropā tāda organizācija HOTREC, kuru var nosaukt par tādu kā jumta organizāciju visām viesnīcu, restorānu, kafejnīcu un līdzīgu iestāžu asociācijām. (Dep. A.Bērziņš: “Brigmani, apsēdies! Es neredzu Sudrabu!”) Un šis pētījums parāda, ka virknē valstu (piemēram, Zviedrijā, Francijā vai Beļģijā) ir samazināts pievienotās vērtības nodoklis ēdināšanas pakalpojumiem. Zviedrijā tas ir bijis 25 procenti un samazināts uz 12 procentiem, Francijā un Beļģijā, samazinot pievienotās vērtības nodokli, pieauga nodarbināto skaits un tajā pašā laikā būtiski samazinājās bankrotu skaits (piemēram, Francijā par 17 procentiem pēc pievienotās vērtības nodokļa samazināšanas).

Kas, manuprāt, vēl ir uzsvēršanas vērts, - šis samazinātais pievienotās vērtības nodoklis ēdināšanas pakalpojumiem no 28 Eiropas Savienības valstīm eksistē 17 Eiropas Savienības valstīs.

Aicinu jūs nopietni attiekties pret ēdināšanas biznesu. Ja mēs esam par to, lai biznesa vide būtu godīga, konkurētspējīga un caurskatāma... Uzliekot nesamērīgus nodokļus, mēs jau neiekasēsim vairāk līdzekļu. Bet, radot vidi, kurā bizness ir nodokļu spējīgs, arī apgrozījums parādīs pavisam citus skaitļus un arī citus fiskālos ieņēmumus.

Tā ka es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vai ir kas skaidrojams?

A.Kiršteins. Jā. Komisija uzskata, ka ēdināšanas pakalpojumu ķēdēm, ko Sudrabas kundze minēja, nav nekāda sakara ar PVN, bet vairāk ir sakars ar kvalitāti - gan produktu, gan prasmju, jo vesela rinda dažādu restorānu un kafejnīcu tīklu paplašinās. Nu kaut vai “Lido”, kas nepārtraukti paplašina savu tīklu. Acīmredzot tam nekāda sakara nav ar to, ko teica Sudrabas kundze... (Starpsauciens.)

Ja piemin viesnīcas, tad atcerēsimies, ka viesnīcās nedzīvo cilvēki ar maziem ienākumiem, un arī tūrismu ietekmē pavisam citi rādītāji... Ja mēs skatāmies gan uz japāņu, gan ķīniešu tūristiem, kas šeit brauc, tad viņiem arī šie 12 procenti nav vajadzīgi.

Bet nu katrā gadījumā komisija aicina neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 8. - Zariņa kunga priekšlikums. Laikam nav balsojams, jo mēs jau noraidījām piecu procentu likmes piemērošanu.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams... Priekšlikums ir balsojams.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Tieši šis priekšlikums ir balsojams. Un te es vēršos pirmām kārtām pie kolēģiem no Zaļo un Zemnieku savienības. Brigmaņa kungs, tas ir, pie jūsu frakcijas!

Šī priekšlikuma būtība ir... Tātad es piedāvāju ieviest PVN piecu procentu likmi un piemērot to Latvijai raksturīgiem svaigiem produktiem - ogām, augļiem un dārzeņiem.

Tātad, lai jūs zinātu... Es biju pārliecināts, ka jūs zināt, par ko ir šis priekšlikums, jo principā šis priekšlikums ir viens pret viens ar to, par ko Zemkopības ministrija ir vienojusies un izveidojusi darba grupu... vienojusies ar Latvijas zemniekiem, ka tā tam būs būt. Nu, ja tā tam būs būt, tad... Šodien šis priekšlikums šeit ir galdā un jūs varēsiet parādīt, apliecināt, ka tik tiešām jūs netaisāties pievilt zemniekus un ka tie nav tikai tukši solījumi, un ka tas, par ko jūsu zemkopības ministrs ir vienojies ar zemniekiem, šodien tiks izdarīts.

Šeit runa ir tikai par to tvērumu, par ko jūs esat vienojušies. Šī definīcija tika precīzi izstrādāta tā, lai būtu atbilstošs fiskālais efekts, tāds, ka to var atļauties, jo runa ir tikai par pāris miljoniem.

Es tikko satiku Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru, kurš apliecināja, ka te runa ir par apmēram trim miljoniem. Es domāju, ka uz visa šī kopīgā nodokļu reformas tvēruma, kur mēs no ēnu ekonomikas vien domājam simtiem miljonu paņemt, šie trīs miljoni... ja jūs savedīsiet VID kārtībā, tad noteikti šeit arī tie trīs miljoni atradīsies. Tā ka principā vienkārši daudzmaz kārtīgi jāizdara mājasdarbi, un lieta būs darīta.

Un tāpēc, kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šis priekšlikums ir paša zemkopības ministra virzīts, ar zemniekiem izrunāts, ar ierēdņiem saskaņots. Viss šeit ir korekti. Aicinu to atbalstīt.

Vai arī parādīt, cik jums patiesībā rūp zemnieku problēmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).

Kolēģi! Šis priekšlikums paredz samazināto PVN likmi - piecu procentu apmērā - piemērot gan augļiem un dārzeņiem, gan arī zīdaiņu pārtikai. Tā ka tas jau ir paplašināts.

Un otrkārt. Arī vakardien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs apliecināja, ka nav prātīgi tik sasteigti atbalstīt samazinātās PVN likmes piemērošanu augļiem un dārzeņiem, jo mēs saprotam, ka tikai samazinātās PVN likmes noteikšana nepalīdzēs sasniegt to mērķi, ko gribam, - lai būtu zemākas cenas patērētājiem un labāks bizness ražotājiem. Ja vienkārši bez citām darbībām to darītu, lielākais un vienīgais ieguvējs, visticamāk, būtu tikai tirgotājs.

Komplektā ar samazinātās likmes piemērošanu noteikti ir jābūt kontroles pasākumiem, lai mums būtu pārliecība, ka tas tomāts vai gurķis, ko tirgo Latvijas tirgū un tirdzniecības vietās, tiešām ir Latvijas, nevis Spānijas vai Holandes gurķis un ka tirgotāji, no kuriem ir atkarīgas cenas augļiem un dārzeņiem, neuzliks uzcenojumu, neradot sev lielāku peļņu. Tam jānāk komplektā vismaz ar tādu džentlmeņu vienošanos ar tirgotājiem.

Tā ka šobrīd aicinu neatbalstīt šo deputāta Zariņa kunga priekšlikumu, un Zemkopības ministrija kopā ar valdību nāks ar savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi. (Dep. A.Bērziņš: “Ivars, Inguna, Ivars, Inguna!”)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Nu ir amizanti klausīties, kā mums stāsta, kā nevajag kaut ko sasteigti virzīt. Bet tieši jūs jau bijāt tie, kuri gribēja sasteigti šeit kaut ko virzīt, un tāpēc mēs šeit sēžam un steidzamības kārtībā kaut ko risinām, turklāt skatām arī dažus tādus likumprojektus, kurus mēs esam tik tikko vispār ieraudzījuši!

Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ja runājam par to, ka vajag tālāk veikt šos sakārtojošos pasākumus, tad jāteic, ka šie likuma grozījumi jums pavērs durvis, lai varētu sākt to visu darīt, jo likums jau dod tikai šo ietvaru. Šie mehānismi - tas jau ir nākamais solis, un jums būs laiks to darīt paralēli.

Es nesaprotu: jums nepietiks ar pusgadu, lai to visu sakārtotu un varētu ķerties tam klāt? Nu, tādā gadījumā, ko jūs tur darāt? Varbūt tad ļaujiet darīt tiem, kas varēs to izdarīt, un neatrunājaties šeit!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Debates jau ir slēgtas.

A.Kiršteins. Jā! Nu, cerēsim, ka viscaur jaukais 8., tāpat arī nākamais priekšlikums agri vai vēlu tiks pieņemti, bet, kā jau teica ministre, ne šodien.

Tā ka aicinu pašreiz neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. Arī frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegtais 9.priekšlikums (Starpsauciens: “Balsojumu!”), kurā ir runa par piecu procentu likmi, nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 10. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Kolēģi, šis priekšlikums ir priekšlikums par šādu tēmu: ja ir nodokļu reforma, tad varbūt veiksim patiešām nopietnu nodokļu reformu.

Mēs augstu novērtējam jau to valdības soli, ka pievienotās vērtības nodokļa likumā ir paplašināts to preču un pakalpojumu loks, kam tiek piemērots tā sauktais reversais pievienotās vērtības nodoklis, apgrieztā pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas shēma.

Mēs uzskatām, ka būtu absolūti pamatoti, ņemot vērā Latvijas ekonomikas lielumu un specifiku, šādu reverso pievienotās vērtības nodokli ieviest attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem. Arī to mēs esam pārrunājuši vairākkārt ar dažādām uzņēmēju grupām, kas to uzskata par pareizas biznesa vides veidošanu. Mēs apzināmies, ka, protams, tas nav solis, kas ir ieviešams vienas dienas vai dažu mēnešu laikā. Tāpēc mēs priekšlikumam esam izstrādājuši pārejas noteikumus, zinot, ka šobrīd Eiropas Savienībā apstiprinātā kārtība (jo pievienotās vērtības nodoklis ir Eiropas Savienībā regulēts nodoklis) arī neparedz iespēju uzreiz attiecināt šo maksāšanas kārtību uz visām precēm un pakalpojumiem. Bet, zinot to, ka šādas normas tiek diskutētas arī Eiropas Savienības līmenī, šīs diskusijas var padarīt daudz mērķtiecīgākas ar uzstādījumu par to, ka Latvijai šāda sistēma būtu svarīga, tāpēc pārejas noteikumi paredz, ka sistēma tiek ieviesta ar 2019.gada 1.janvāri, dodot uzdevumu Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.aprīlim izstrādāt attiecīgu likumdošanu, kas tālāk būtu saskaņojama un virzāma Eiropas Savienībā.

Es ļoti vēlos redzēt, ka Latvija ir aktīva savu interešu aizstāvētāja un virzītāja, nevis vienkārši piekāpjas tam, kādi spēles noteikumi tiek izvirzīti. Es domāju, ka šādas biznesa vides radīšana Latvijā būtu tikai atbalstāma un tā noteikti dotu ļoti labu fiskālo efektu.

Lūdzu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).

Paldies Sudrabas kundzei par interesantu priekšlikumu. Bet man jāatzīst, ka, lai gan mums ļoti gribētos to īstenot, mēs praktiski to nevaram izdarīt, jo šobrīd nav juridiska pamata ieviest PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtību visām precēm un pakalpojumiem. Eiropas Savienības līmenī vēl nav atbalstīts šāds priekšlikums un nav veiktas atbilstošas izmaiņas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada direktīvās. Šobrīd diskusijas notiek. Eiropas Komisija ir sagatavojusi priekšlikumu, ka tajās jomās, kurās valsts var pierādīt pietiekamu ēnu ekonomikas īpatsvaru, varētu testa režīmā uz diviem gadiem šādu vispārēju reversu ieviest. Diemžēl pēdējās Ministru padomes sanāksmēs Francijas dēļ šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Tā ka, tiklīdz būs tāda iespēja, mēs nāksim ar iniciatīvu. Pagaidām praktiski nav iespējams. Mēs darām un piedāvājam reversā PVN ieviešanu tajās nozarēs, kurās redzam, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir liels. Pagājušogad mums bija veiksmīgs risinājums ar graudaugiem, elektroniku. Šogad mēs jums piedāvājam ar nākamo gadu jau ieviest reverso PVN arī būvniecībā, paplašinot reversā PVN piemērošanu metāla produktu tirdzniecībā, kā arī elektronikas un sadzīves tehnikas tirdzniecībā. Katrai nozarei atsevišķi gatavojam pamatojumu, skaņojam ar Eiropas Komisiju un turpināsim to arī darīt. Bet vispārēju normu šobrīd diemžēl nav iespējams ieviest.

Tādēļ lūdzu arī neatbalstīt Sudrabas kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas viedokli ziņotājs vēlas skaidrot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - frakcijas “No sirds Latvijai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Kiršteins. 11. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Kiršteins. 15. - Latvijas Reģionu apvienības priekšlikums. Nav atbalstīts. Par nodokļa piemērošanu bioloģiskajai pārtikai.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kiršteins. 16. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kiršteins. 17. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts. Par papildināšanu ar jaunu, 30., punktu.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kiršteins. 18. - deputāta Zariņa priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav balsojams. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kiršteins. 19. - par papildinājumiem. Deputāta Zariņa priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kiršteins. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 6, atturas - 16. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs varētu sākt izskatīt nākamo likumprojektu, bet aicinu apsvērt, vai tas būtu lietderīgi. (Starpsaucieni.)

Tātad deputāti piekrīt ierosinājumam... (Troksnis zālē.) Deputāti piekrīt ierosinājumam sēdi šodien slēgt, tātad izsludināt sēdē pārtraukumu līdz šā gada 28.jūlija pulksten 10.00. Vai deputātiem ir iebildumi pret pārtraukuma izsludināšanu līdz 28.jūlija pulksten 10.00? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Astrīda Harju, Aleksandrs Jakimovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Nellija Kleinberga, Andrejs Klementjevs... (Dep. A.Klementjevs: “Ir!”), Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Anrijs Matīss, Romāns Mežeckis, Sergejs Mirskis, Vladimirs Nikonovs, Jūlija Stepaņenko, Mārtiņš Šics, Jānis Trupovnieks... ir, visu cieņu... Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pārtraukums līdz šā gada 28.jūlija pulksten 10.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ārkārtas sesijas sēde
2017. gada 27. jūlijā

Par likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” (Nr. 986/Lp12) (Dok. Nr. 3755, 3755A)
Par likumprojektu “Par likuma “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Satversmi” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 987/Lp12) (Dok. Nr. 3757, 3757A)
Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 988/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3762, 3762A)
Priekšlikumi	- dep. A.Platpers (par)
	- dep. I.Viņķele (pret)
Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 locekļu ievēlēšanu” (Nr. 559/Lm12) (Dok. Nr. 3771)
Debates	- dep. A.Judins
	- dep. G.Kūtris
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Judins
	- dep. J.Dombrava
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. L.Čigāne
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Viņķele
	- dep. I.Līdaka
	- dep. M.Šics
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. A.Kaimiņš
\	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Zariņš
Priekšlikumi	- dep. G.Kūtris (pret)
	- dep. A.Judins (par)
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 983/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3717B)
Ziņo	- dep. I.Viņķele
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. A.Platpers
	- izglītības ministrs K.Šadurskis
	- dep. I.Klementjevs
	- dep. A.Platpers
	- dep. V.Krūmiņš
Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā” (Nr. 965/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3761)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 980/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3714B)
Ziņo	- dep. A.Barča
Debates	- dep. I.Parādnieks
	- dep. I.Zariņš
Paziņojumi
	- Saeimas sekretārs A.Klementjevs
	- dep. V.Orlovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 968/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3763)
Ziņo	- dep. S.Šimfa
Debates	- dep. J.Viļums
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. J.Viļums
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Brīvers
	- dep. I.Latkovskis
Likumprojekts “Atbalsta likums nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai” (Nr. 973/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3765)
Ziņo	- dep. L.Straujuma
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 978/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3712B)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Sudraba
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. I.Zariņš
	- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 976/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3769)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 975/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3766)
Ziņo	- dep. A.Kiršteins
Debates	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Zariņš
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Zariņš
	- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Sudraba
	- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 27.07.2017 14:08:26 bal001
Par - 35, pret - 12, atturas - 39. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (988/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 27.07.2017 14:50:01 bal002
Par - 34, pret - 48, atturas - 3. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par komisijas locekļiem balsot atsevišķi. Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 locekļu ievēlēšanu (559/Lm12)

Datums: 27.07.2017 14:50:41 bal003
Par - 86, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 locekļu ievēlēšanu

Datums: 27.07.2017 14:56:02 bal004
Par - 26, pret - 38, atturas - 7. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Izglītības likumā (983/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 14:56:28 bal005
Par - 28, pret - 40, atturas - 7. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Izglītības likumā (983/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 14:57:32 bal006
Par - 25, pret - 38, atturas - 9. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Izglītības likumā (983/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 14:57:54 bal007
Par - 29, pret - 40, atturas - 7. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Izglītības likumā (983/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 15:09:04 bal008
Par - 29, pret - 44, atturas - 5. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Izglītības likumā (983/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 15:09:43 bal009
Par - 28, pret - 43, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Izglītības likumā (983/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 15:10:08 bal010
Par - 29, pret - 44, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Izglītības likumā (983/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 15:10:31 bal011
Par - 29, pret - 44, atturas - 4. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Izglītības likumā (983/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 15:10:53 bal012
Par - 29, pret - 46, atturas - 4. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Izglītības likumā (983/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 15:11:14 bal013
Par - 30, pret - 45, atturas - 4. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Izglītības likumā (983/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 15:11:40 bal014
Par - 29, pret - 45, atturas - 4. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Izglītības likumā (983/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 15:12:03 bal015
Par - 29, pret - 45, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Izglītības likumā (983/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 15:13:25 bal016
Par - 29, pret - 47, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Izglītības likumā (983/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 15:14:51 bal017
Par - 29, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Izglītības likumā (983/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 15:16:16 bal018
Par - 78, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (983/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 15:17:18 bal019
Par - 30, pret - 41, atturas - 5. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Meža likumā (965/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 15:18:07 bal020
Par - 25, pret - 46, atturas - 5. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Meža likumā (965/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 15:19:49 bal021
Par - 67, pret - 0, atturas - 16. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meža likumā (965/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 15:31:53 bal022
Par - 32, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (980/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 16:07:53 bal023
Par - 45, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (980/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 16:29:04 bal024
Par - 28, pret - 40, atturas - 12. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Darba likumā (968/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 16:29:42 bal025
Par - 30, pret - 41, atturas - 12. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Darba likumā (968/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 16:30:29 bal026
Par - 77, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (968/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 16:32:23 bal027
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Atbalsta likums nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai (973/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 16:33:57 bal028
Par - 31, pret - 50, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (978/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 16:34:18 bal029
Par - 31, pret - 51, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (978/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 16:34:41 bal030
Par - 31, pret - 52, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (978/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 16:40:30 bal031
Par - 68, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (978/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 16:44:54 bal032
Par - 31, pret - 51, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (978/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 16:45:23 bal033
Par - 50, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (978/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 16:45:50 bal034
Par - 32, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (978/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 16:46:14 bal035
Par - 31, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (978/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 16:54:02 bal036
Par - 31, pret - 43, atturas - 8. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (978/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 16:55:00 bal037
Par - 31, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (978/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 16:55:24 bal038
Par - 31, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (978/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 16:55:49 bal039
Par - 52, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (978/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 17:08:19 bal040
Par - 31, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (978/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 17:09:51 bal041
Par - 31, pret - 45, atturas - 9. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (978/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 17:10:13 bal042
Par - 30, pret - 40, atturas - 10. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (978/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 17:10:37 bal043
Par - 54, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (978/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 17:14:23 bal044
Par - 27, pret - 38, atturas - 7. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (976/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 17:17:37 bal045
Par - 26, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (976/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 17:18:32 bal046
Par - 27, pret - 47, atturas - 4. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (976/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 17:19:14 bal047
Par - 30, pret - 47, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (976/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 17:19:49 bal048
Par - 56, pret - 22, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (976/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 17:25:53 bal049
Par - 30, pret - 53, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (975/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 17:28:12 bal050
Par - 29, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (975/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 17:31:38 bal051
Par - 26, pret - 41, atturas - 7. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (975/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 17:36:41 bal052
Par - 28, pret - 49, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (975/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 17:41:44 bal053
Par - 28, pret - 48, atturas - 6. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (975/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 17:42:11 bal054
Par - 28, pret - 48, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (975/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 17:46:34 bal055
Par - 25, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (975/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.07.2017 17:48:02 bal056
Par - 58, pret - 6, atturas - 16. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (975/Lp12), 2.lasījums, steidzams