Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas trīspadsmitā sēde
2017.gada 30.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2017.gada 30.marta sēdi!

Labrīt, vēlreiz! Ceru, ka esat savā starpā sasveicinājušies un varam sākt Saeimas sēdi.

Vispirms - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ringoldam Balodim šā gada 23.martā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ringolda Baloža iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 23.martā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kārlim Seržantam šā gada 29. un 30.martā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Kārļa Seržanta iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 29. un 30.martā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Eigimam šā gada 5. un 6.aprīlī. Godātie kolēģi, par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Eigimam mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Eigimam šā gada 5. un 6.aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Andreja Elksniņa, Artūra Rubika, Vladimira Nikonova, Igora Zujeva, Vitālija Orlova, Raimonda Rubika, Ivana Klementjeva, Igora Pimenova, Zentas Tretjakas un Aleksandra Jakimova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par valsts atbalsta koģenerācijas gāzes stacijām izvērtēšanu”.

Debates par to nav iespējamas. (Starpsaucieni.) Rakstveidā neviens deputāts nav pieteicies motivācijai. Nav pieteikumu motivācijai! Līdz ar to... Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis pieprasījums ir izsniegts un pieejams visiem deputātiem. Pieprasījuma iesniedzēji, vēlreiz atkārtoju, nav lūguši vārdu pieprasījuma motivācijai, un šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumi”.

Darba kārtībā - deputātu Artusa Kaimiņa, Ingunas Sudrabas, Gunāra Kūtra, Ringolda Baloža, Aivara Meijas, Silvijas Šimfas, Jūlijas Stepaņenko, Kārļa Krēsliņa, Valērija Agešina un Andreja Klementjeva pieprasījums finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kases aparātu reformu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījums tika izskatīts mūsu komisijā, un šajā komisijas sēdē piedalījās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Izvērtās plašas debates, kā rezultātā deputātu domas absolūti bija par to, ka šis pieprasījums ir noraidāms. “Par” deputātu pieprasījumu bija tikai viens deputāts.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu šo pieprasījumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Īpaši vēršos pie tiem kolēģiem, kuri strādā Pieprasījumu komisijā (tā šī komisija juridiski saucas, bet man gribētos teikt - jautājumu noraidīšanas komisija).

Es vispār nesaskatu jēgu šajā procesā. Kad 10 deputāti ir izteikuši vēlmi - pamatotu vēlmi! - saprast, kā izpildvara realizē noteiktu politiku, ir kādi citi 15 deputāti, kuriem ir visas tiesības pateikt: “Tas, ko jūs gribat uzzināt, nav svarīgi. Viss ir absolūtā kārtībā, un dzīvosim tāpat, kā esam dzīvojuši!”

Cienījamie kolēģi! Normāls parlaments, likumdevējs, vēlas saprast, kā strādā izpildvara, bet tā tas joprojām nav un nekādi nekļūst par tradīciju Latvijas likumdevējā. Latvijas likumdevējs ir gulošs, neko zināt negribošs un drīzāk izpildvaras neizdarību piesedzošs parlaments. Un vēlreiz jums to demonstrēšu ar piemēru, jo pati piedalījos šajā Pieprasījumu komisijas sēdē, pati dzirdēju šo dialogu starp kurlo un aklo, un šis dialogs turpinās arī tajās atbildēs, ko finanšu ministre sniedz attiecībā uz jautājumiem par kases aparātu ieviešanu. Ja mēs ministrei uzdodam tieši jautājumu, cik kases aparāti, ko uzņēmēji, turpinot, protams, savu darbību, reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, šodien ir piereģistrēti, tad finanšu ministre mums stāsta kaut kādu stāstu par kases aparātu sistēmām, kuras... Neviena nav piereģistrēta. Tagad, nupat, līdz 22.martam, viena ir piereģistrēta.

Mēs jautājam finanšu ministrei: kas segs tos izdevumus, kuri radīsies, reģistrējot šobrīd kases aparātus, kuri neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, kas stājušies spēkā no 1.janvāra? Ja Valsts ieņēmumu dienests šādi reģistrē Ministru kabineta noteikumiem neatbilstošus kases aparātus, tad kas tos izdevumus segs uzņēmējam, kad šis pats Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis 2. vai 3.jūlijā ieradīsies pie uzņēmēja un prasīs, kāpēc viņš strādā ar Ministru kabineta noteikumiem neatbilstošu kases aparātu? Mums atkal finanšu ministre dzied kaut kādu absolūti citu dziesmu, ka būs kases aparātu verificētāji, sertificētāji, kuri pārbaudīs, kādas prasības ir vajadzīgas, lai izmainītu šobrīd reģistrēto kases aparātu uz to, kuram jau šodien būtu jāatbilst Ministru kabineta noteikumiem.

Kad mēs jautājam, kāpēc tiek izvirzītas prasības uzņēmējiem no 1.janvāra strādāt ar kases aparātiem, kuri joprojām tirgū nav pieejami, mums atkal stāsta kaut kādu dziesmu, ka mēs 2016.gadā... Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas ir tikušās ar daudzām organizācijām, ir apzinājušas, ka šādi kases aparāti eksistē tirgū, tikai diemžēl Latvijā joprojām šādi kases aprāti nav pieejami.

Kāpēc jūs, parlaments, likumdevējs, gribat turpināt šo situāciju, ka izpildvara var uzspļaut jebkam, ko šeit deputāti vēlas noskaidrot un uzzināt? Kāpēc jums ir tik vienaldzīgi...? Ne jau mēs personīgi kaut ko gribam iegūt. Bet kāpēc jums ir tik vienaldzīga tā situācija, kāda šobrīd ir uzņēmējdarbībā? Kāpēc ar tik vienaldzīgu attieksmi jūs izturaties pret tām problēmām, kādas šodien ir uzņēmējiem?

Un vēl es domāju - kāpēc ir tik ļoti primitīva attieksme? Mēs uzdevām jautājumus, redzot uzņēmēju problēmas, atsaucoties uz viņu problēmām, taču mēs tiekam klasificēti kā tie, kas atbalsta ēnu ekonomiku.

Gluži pretēji! Jo jūs... Ēnu ekonomika apstākļos, kad jūs ignorējat uzņēmēju intereses, kļūst tikai lielāka, jo cilvēki neredz motivāciju, kāpēc vajag maksāt nodokļus, kāpēc vajag rīkoties likumīgi, ja pašas valsts institūcijas rīkojas nelikumīgi. Jau no 1.janvāra Valsts ieņēmumu dienests rīkojas nelikumīgi, reģistrējot kases aparātus, kuri neatbilst Ministru kabineta noteikumiem par kases aparātiem, jo šīm prasībām par elektroniskām sistēmām un visu pārējo ir jābūt ieviestām.

Tātad valsts iestāde var rīkoties nelikumīgi, ignorēt jebko, tajā pašā laikā, sākot no 2.jūlija, droši vien būs nežēlīga sodīšana un prasību izvirzīšana ikvienam no šiem uzņēmējiem, ja kases aparāti, kādi tiek lietoti viņu uzņēmējdarbībā, neatbildīs Ministru kabineta notiekumiem.

Mēs to uzskatām par ļoti svarīgu apstākli, ja šādu nihilismu no valsts institūciju puses parlaments vēlas ignorēt un tam ir absolūti vienalga, jo viens likums un viena taisnība mūsu valstī nepastāv.

Viens likums ir attiecībā uz prasībām, kas tiek izvirzītas, piemēram, biznesa videi, un pilnīgi citi likumi un citas prasības ir attiecībā uz valsts institūcijām.

Es vēlreiz aicinu iedziļināties lietu būtībā un nevis būt nelikumību piesedzējiem un ignorētājiem, bet tieši prasīt godīgu un taisnīgu darbu arī no valsts institūciju puses.

Pateicos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt! 9.martā es noorganizēju šo pieprasījumu, kuru parakstīja 10 procenti Saeimas deputātu. Šobrīd ir 30.marts, 21 dienu šis dokuments ir vazājies no viena Saeimas kabineta uz otru un uz trešo, kā rezultātā tas atkal ir darba kārtībā.

Brigmanis vienkārši iznāk ārā un pasaka, ka šis pieprasījums nav adekvāts, jo tie nav “pareizie” deputāti, kas to ir parakstījuši. Desmit Saeimas deputāti neprasīja no jums neko! Prasīja zaļo gaismu, lai finanšu ministre atbildētu uz konkrētiem jautājumiem. Kāda jēga ir 10 deputātiem veidot vienalga kādu pieprasījumu, ja beigās ir mistiska... Kā saucās, Brigmani, jūsu komisija?

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli! Turpiniet debates!

A.Kaimiņš. Es nesarunājos, es nesarunājos!... Es ar jums arī nesarunājos.

Pieprasījumu komisija ir absolūti... ir pilnīgi lieks instruments šajā mājā. Tai nav jābūt! Kāda jēga ir no Pieprasījumu komisijas, ja 10 Saeimas deputāti no dažādām frakcijām (viens pat bez frakcijas) savāc 10 parakstus, un tad šis pieprasījumus nonāk pie Brigmaņa... Brigmanis ir no ZZS. Un tātad ir Brigmanis, Rībena, Daudze, Eigims, Klaužs, Ķirsis, Laizāne, Lībiņa-Egnere, Ražuks, protams, Spolītis... un vienīgi Viļums nobalso “par”. Pārējie - “pret”.

Kāda jēga ir vispār no šī pieprasījuma!? Ko mēs te...

Jūs reāli spēlējat sliktu teātri! Nekvalitatīvu! (Starpsauciens: “Tevi pašu par to no teātra atlaida!”) Jūs simulējat darbību, Brigmaņa kungs! Simulējot darbību, jūs saņemat algu. Jums ir pilnīgi lieka komisija.

Deputāti! Tas, kas no jums šobrīd tiek prasīts, - nospiediet “par”, lai mēs varam no šīs ministres dabūt atbildes uz jautājumu par to, kas notiek ar nodokļu... ar šiem kases aparātiem! Jo neviens no uzņēmējiem to nesaprot. Jums pašiem nav neviena kases aparāta, jo jūs esat deputāti. Un jums pašiem nav skaidrs nekas, kas notiek... (Dep. A.Brigmaņa un I.Rībenas starpsaucieni.) Bet nē! Principa pēc, tikai tāpēc, ka “nepareizie” deputāti ir uzrakstījuši šo pieprasījumu, jūs nolemjat, ka tas ir jānoraida pašā saknē!

Jūs varat atcerēties, kas jūs ir ievēlējis?! Jūs nav ievēlējušas frakcijas! Jūs ir ievēlējuši Latvijas valsts pilsoņi, kuriem ir jautājums - kas notiek ar kases aparātu reformu. Atbildes nav iespējams dabūt, jo koalīcija mistiskā Pieprasījumu komisijā nepilda savu funkciju. Viņi nodarbojas ar... Principā tas ir nevis ļaunums, bet... Tā ir speciāla darba nedarīšana. (Dep. R.Balodis: “Kaitniecība!”)

Kaitniecība. Paldies, Baloža kungs!

Brigmaņa kungs, jūs nodarbojaties ar kaitniecību! Un visa šī komisija nodarbojas ar kaitniecību! Atnāciet šeit komisijas vārdā un pastāstiet - kāds bija iemesls tam, ka tika noraidīts šis pieprasījums? Kāpēc? (Dep. I.Rībena: “Atnāc uz sēdi un paklausies, kāds bija iemesls!”) Vai uzņēmējiem ir iespējams dzirdēt atbildes? Nē, nav! Viņi nesēž Pieprasījumu komisijā.

Principā nākamais pieprasījums būs par to, lai Pieprasījumu komisija tiktu likvidēta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Nu, vispirms teikšu, ka tomēr ir jēga tam, ka ir Pieprasījumu komisija. (Dep. A.Kaimiņš: “Tāpēc, ka tu tur sēdi!”) Katram ir iespēja nākt uz Pieprasījumu komisiju aizstāvēt savu viedokli, arī savu pieprasījumu.

Jā, starp citu, Kaimiņa kungs, jūs nebijāt tajā sēdē diemžēl... (Starpsauciens.) Bet es negribu pārmest ne Kaimiņa kungam, ne kādam citam, jo galu galā tiem, kas bija klāt, bija iespēja iepazīties ar to visu.

Es mēģināšu runāt nevis emocionāli - vai vajag vai nevajag Pieprasījumu komisiju kā tādu -, bet gan par lietas būtību.

Man jāpiekrīt Sudrabas kundzei, kas teica, ka opozīcija un arī droši vien visi šie 10 deputāti, kas parakstījuši pieprasījumu, ir par to, lai samazinātu ēnu ekonomiku valstī. Un ministres kundze norādīja, ka šie sistēmas uzlabojumi bija paredzēti jau sen, bet tika atlikti, kā mūždien mūsu valstī daudz ko mēs atliekam, un tad, kad ūdens sāk smelties mutē, tad vairs nevar gaidīt. Tagad 1.jūlijs ir uzlikts par termiņu, kad jaunajai sistēmai ir jāsāk strādāt, bet arī diskusijas rezultātā ne man, ne, es domāju, arī tiem deputātiem, kas noraidīja šo pieprasījumu, nebija pārliecības, ka patiešām no 1.jūlija... jūs varat paskaitīt, cik dienas ir atlikušas... ka visi Latvijas uzņēmēji spēs patiešām īstenot šīs jaunās normas.

Jau Pieprasījumu komisijas sēdes laikā ministre izteica jaunu domu, kuru līdz tam brīdim nebijām dzirdējuši, - ka, iespējams, tiem uzņēmējiem, kuriem apgrozījums ir tikai līdz 40 tūkstošiem, varētu būt kāda atvieglota sistēma, ka viņiem šie kases aparāti nebūs tik strauji jāpielāgo jaunajām prasībām. Vai tas tā būs vai nebūs - mēs joprojām nezinām!

Tāpat ministre teica, ka no 1.jūlija uzreiz tos uzņēmējus nesodīs, ja kases aparāti neatbildīs jaunajām prasībām. Tas arī ir nedaudz... piedodiet, nevaru atrast tādu labu vārdu... jā, negodīgi pret visiem uzņēmējiem, jo daļa šos jaunos kases aparātus uzstādīs un no 1.jūlija, iespējams, būs gatavi jaunajām prasībām, bet daļa - nebūs, un šai daļai, kas nebūs gatava, ministrija vai attiecīgās iestādes uzreiz sodu neliks. Respektīvi, ir dots signāls: “Uzņēmēji, būtībā nesteidzieties! Ministre uzskata, ka no 2.jūlija šie sodi nav jāuzliek.” No kura datuma šie sodi tiks uzlikti - to ministre nevarēja atbildēt, un arī es to nezinu.

Taču kopumā es gribu pateikt, ka visa šī kases aparātu sāga, lai gan, cerams, varētu patiešām mazināt ēnu ekonomiku, tomēr būs nāvējoša - nāvējoša! - mazajiem uzņēmumiem reģionos. Arī Klauža kungs Pieprasījumu komisijas sēdē izstāstīja konkrētu piemēru no Līvānu apkārtnes, kur mazā pagastiņā ir maziņš veikaliņš ar mazu apgrozījumu.

Ja būs jāiegulda šie 1000 vai 1600 eiro, vai vismaz 250 eiro mazā veikaliņā, tas nozīmē, ka šis veikaliņš tiks slēgts. Un pat zinot, ka nav lielas peļņas šajā mazajā veikaliņā... Jā, pēc būtības tas pilda daļēji arī sociālu funkciju. Tur vienam cilvēkam ir darbs, plus apkārtējiem cilvēkiem ir iespēja iegādāties nepieciešamās preces.

Nesen mēs esam ieviesuši valstī jaunu sistēmu, un daudz kur ir slēgtas aptiekas. Arī manā pagastā ir slēgta aptieka. Es vienkārši redzu, ka iedzīvotājiem ir problēmas nokļūt līdz tuvākajai aptiekai. Pagastā ir apmēram 1000 iedzīvotāju. Līdz tuvākajai aptiekai viņiem ir jābrauc 14 kilometri. Varbūt nav tālu. Jā, varbūt var aizbraukt ar automašīnu, ja tāda ir. Jaunākie var aizbraukt ar velosipēdu. Bet ko darīt pensijas vecuma cilvēkiem? Aptiekas mēs slēdzām, tagad slēgsim arī mazos veikaliņus.

Ministre norādīja, ka lielas aptaujas rezultātā no vairākiem tūkstošiem uzņēmumu 18 uzņēmumos tika atklāta negodprātīga rīcība, proti, uzņēmēji mēģinājuši iejaukties šajās maksājumu sistēmās. Mēs zinām arī Gan Bei stāstu: Rīgas centrā pieķerts uzņēmums, kurš krāpjas un kropļo konkurenci. Kāds ir sods? Principā nekāds. Mēs tagad gribam šo 18 uzņēmumu negodprātīgo uzņēmēju dēļ uzlikt jaunas, stingras sistēmas visiem Latvijas uzņēmumiem - gan Rīgas veikaliem, gan mazajam Turku pagasta veikaliņam. Arī tiem pašiem autoveikaliem, kas, starp citu, joprojām šur tur darbojas un atbrauc reizi nedēļā pie cilvēkiem, un atved vajadzīgās pārtikas preces. Arī šiem autoveikaliem būs jāliek jaunās sistēmas.

Man veidojas līdzība. Ja kāds brauc ar automašīnu un pārsniedz ātrumu, mēs uzliekam sodu. Mēs palielinājām sodus, lai šie cilvēki, kas sistemātiski pārkāpj ātruma ierobežojumu, tomēr aizdomātos, lai tomēr nepārkāptu ātrumu. (Arī es pārkāpu pirms pusgada. Man bija uzlikts sods, un es tagad cenšos braukt kārtīgi, vai ne?) Mēs taču neliekam tagad visiem iegādāties pilnīgi jaunas automašīnas, kurās būtu uzlikts limits - ne ātrāk par 90. Un viss! Visiem! Pensionāriem, iedzīvotājiem laukos un tā tālāk. Tā vienkārši nav adekvāta prasība. Un arī šī prasība - iegādāties jaunas maksājumu sistēmas, jaunus kases aparātus jau no 1.jūlija - nav adekvāta.

Tāpēc, dāmas un kungi, es aicinu - protams, no opozīcijas puses un droši vien arī to 10 parakstītāju vārdā - atbalstīt šo pieprasījumu. Ja šis pieprasījums netiks atbalstīts, kā, visticamāk, arī būs, es aicinu tomēr sekot līdzi tam, kā rīkojas atbildīgā ministrija. Varbūt būs nepieciešams vistuvākajā laikā atkal vākt 10 parakstus jaunam pieprasījumam, lai skatītu to Pieprasījumu komisijā, vai arī, nedod Dievs, būs jādara tāpat kā pagājušā gada pašās, pašās beigās, kad pamodās valdība, pamodās atbildīgie ministri un mēs ļoti steidzami tomēr ieklausījāmies cilvēkos un grozījām to mikrouzņēmumu sistēmu un regulējumu valsts sociālajām obligātajām iemaksām. Es ceru, ka tā mums nebūs jādara. Dāmas un kungi, strādāsim saprātīgi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Es nebiju šī pieprasījuma parakstītājs, bet ārkārtīgi gribu dzirdēt atbildes, kuru šodien nav. Mani satrauc cits aspekts. Proti, pašreizējie kases aparāti un arī tie, uz kuriem pašreizējie tiks nomainīti, satur bisfenolu A, tas ir, vielu, kas izraisa onkoloģiskas saslimšanas. Saskarē ar šiem čekiem sievietēm veidojas krūts vēzis, jo tā ir viela, kura ir kaitīga un kuru Eiropas Savienība ir aizliegusi. Tā būs aizliegta pēc 2020.gada, un tātad visiem šiem uzņēmumiem, kuri, pakļaujoties aklam spiedienam, tagad nopirks šos aparātus un nomainīs līdzšinējos, jau pēc diviem gadiem, 2020.gadā, tie vēlreiz būs jāmaina. Par šo lietu un par šo aspektu neviens nebija domājis! Tāpēc skaidrība ir jāievieš, jo mēs nevaram dzīvot, balstoties tikai uz cerībām, ka varbūt tiks izgudroti jauni papīri, uz kuriem varēs drukāt čekus. Nav pagaidām šādu risinājumu, industrija tos nepiedāvā. Mēs vienkārši “uzmetam” savus uzņēmējus: “Šogad nomainiet, bet pēc diviem gadiem mainīsiet vēlreiz!”

Tādēļ es aicinu tiešām nodot šo jautājumu precīzai diskusijai un skaidru atbilžu saņemšanai un tikai tad pieņemt šo lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

A.Brigmanis. Parasti, kolēģi, nekomentēju, bet dažas nianses tomēr gribu pateikt.

Pirmais jautājums. Vēlreiz atkārtoju, ka komisijas sēdē šis jautājums tika izskatīts dziļi un plaši, un par to, kāds bija rezultāts, liecina balsojums: tikai viens deputāts atbalstīja pieprasījumu, lai gan piedalījās deputāti gan no pozīcijas, gan no opozīcijas. Acīmredzot atbildes bija pietiekami skaidras un saprotamas.

Otrs jautājums ir par komisijas darba kārtību, un gados jaunākiem kolēģiem, kas varbūt maz Saeimā ir bijuši, es atgādināšu dažas lietas un varbūt došu arī padomus. Protams, ir vērts ieklausīties. Proti, katrs likumprojekts, katrs dokuments, kas nonāk Saeimā, iet savu gaitu, ievērojot likumdošanā paredzēto kārtību un termiņus. Un tātad arī šis konkrētais dokuments, pieprasījums, tika izskatīts paredzētajos termiņos, noteiktajā laikā. Nekādos citos kabinetos tas neatradās; tas atradās Saeimas Pieprasījumu komisijā, kurā tas tika izskatīts saskaņā ar noteikto kārtību.

Ja ir problēmas un ir jautājums par kādas komisijas lietderību, tad, es atkārtoju, to visu var grozīt, un Kārtības rullī ir noteikta šī kārtība: pieci deputāti var iesniegt priekšlikumu par kādas konkrētas komisijas lietderību, ja uzskatām, ka viena vai otra komisija mums, kolēģi, nav nepieciešama. Tas lēmums ir mūsu pašu rokās! Mēs paši to varam izdarīt - ar deputātu ierosinājumu likt Saeimai izlemt šo jautājumu.

Ja mēs pieskaramies kolēģa Šica priekšlikumam, tad es no šīs tribīnes ar pilnu atbildību varu pateikt - ja jūsu frakcija vēlas tuvāku informāciju par šo konkrēto lietu, tad mūsu, kā saka, kolēģi no Finanšu ministrijas ir gatavi uz frakciju doties, individuāli izskaidrot... es tikko pārrunāju ar Putras kungu šo konkrēto problēmu... un par šo tēmu runāt. Ir iegūstama ļoti konstruktīvā sarunā tieša informācija.

Un pēdējais, ko es gribu teikt. Katrai lietai ir, kā saka, noteikts laiks un noteikta kārtība, kādā to skata, un vislabāk ar lietas būtību var iepazīties tad, ja paši iesniedzēji ir uz vietas, piedalās sēdē, runā par šo tēmu. Nu, diemžēl atsevišķi kolēģi, kas šo pieprasījumu ir parakstījuši, nebija šajā komisijas sēdē. Acīmredzot tāpēc varbūt ir tāda neskaidrība un neizpratne. Tā ka es aicinu arī pašus iesniedzējus nākt uz šīm sēdēm, piedalīties, redzēt, kā strādā Pieprasījumu komisija, un tad arī izdarīt secinājumus.

Paldies, kolēģi, un vēlreiz komisijas vārdā aicinu pieprasījumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Artusa Kaimiņa, Ingunas Sudrabas, Gunāra Kūtra, Ringolda Baloža, Aivara Meijas, Silvijas Šimfas, Jūlijas Stepaņenko, Kārļa Krēsliņa, Valērija Agešina un Andreja Klementjeva pieprasījumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kases aparātu reformu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 48, atturas - nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Deputāti Bite, Melgailis, Šics, Bondars un Sudraba lūdz izdarīt grozījumu Saeimas šā gada 30.marta sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 27.punktu “Latvijas Republikas tiesībsarga 2016.gada ziņojums” pirms darba kārtības 8.punkta.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.

I.Bite (LRA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šķiet, mēs visi zinām, ka mums šodienas sēdes darba kārtībā ir divi ļoti nopietni debatējami jautājumi. Viens ir visaptverošs tiesībsarga ziņojums par cilvēktiesībām un cilvēku stāvokli Latvijā, un to, cik pamatoti un atbilstoši starptautiskajām tiesībām mēs ievērojam cilvēku tiesības.

Otrs jautājums ir acīmredzot tāds, par kuru esam saņēmuši nepieredzētu skaitu e-pasta vēstuļu un par kuru arī šobrīd tiek šķēpi lauzti Saeimas durvju priekšā, - tas ir dzīvnieku tiesību jautājums - dzīvnieku tiesības cirkā.

Cienījamie kolēģi, parādīsim ar savu attieksmi, ka cilvēku tiesības mums ir svarīgākas un par tām mēs esam gatavi debatēt vispirms un tikai tad runāt par dzīvnieku tiesībām, kas nenoliedzami arī ir svarīgas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputāti piekrīt? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta Saeimas sēdes darba kārtība, pārceļot darba kārtības 27.punktu “Latvijas Republikas tiesībsarga 2016.gada ziņojums” pirms darba kārtības 8.punkta! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 63, atturas - 1. Darba kārtība netiek grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Par Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu”, otrais lasījums.

Šim likumprojektam saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Potapkins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Potapkins. 3. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Potapkins. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Meliorācijas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Meliorācijas likumā trešajā lasījumā.

Ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir no Saeimas Juridiskā biroja un paredz labojumus 25.² pantā, proti, svītro vārdus “pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu”. Šis priekšlikums komisijā ir guvis atbalstu, un kolēģi lūdz balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Meliorācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai - grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, trešais lasījums. Saņemti divi priekšlikumi.

1. - deputāta Līdakas priekšlikums, kas paredz to, ka dzīvnieku iezīmēšanu un reģistrēšanu varētu precizēt Ministru kabineta noteikumos, nosakot to, ka šo manipulāciju var veikt ne tikai veterinārārsts, bet arī īpaši apmācīta persona. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godājamie kolēģi! Gluži nesen, septembrī, mēs jau noraidījām Veterinārmedicīnas likumā paredzētos grozījumus, atstājot arī turpmāk tikai sertificētiem veterinārārstiem tiesības apzīmēt, tas ir, čipēt, suņus. Tā būtu tikai viņu kompetence un viņu atbildība. Tas bija skaidrs un loģisks lēmums.

Nav saprotams, kāpēc Saeimai laikā, kad reģistrācija norit ar teicamiem rezultātiem, pie šī jautājuma jāatgriežas atkārtoti un kāpēc tiek piedāvāts atkal jauns - šoreiz vēl sliktāks - risinājums. Noņemot veterinārārstiem vispār šo funkciju, proti, svītrojot 21.panta ceturtajā daļā vārdu “apzīmēšana” no veterinārārstu profesionālo pakalpojumu saraksta, tiek radīts haoss. Kas notiks tālāk? Vai tagad čipēšanu varēs veikt jebkurš indivīds - katrs no mums?

Kolēģi! Vai jūs apzināties šāda soļa potenciālo bīstamību, kad medicīnisku manipulāciju dzīvniekam veic neprofesionālis? Un vai apzināties arī signālu, kādu mēs dodam sabiedrībai?

Veterinārmedicīnas jomā Latvijā par valsts budžeta līdzekļiem tiek sagatavoti ne tikai veterinārārsti, bet arī veterinārfeldšeri un veterinārārstu asistenti. Kāda jēga ir tērēt valsts līdzekļus trešā, vidējā, līmeņa speciālistu sagatavošanai, ja šo speciāli izglītoto cilvēku, speciālistu, vietā varēs būt ikviens no mums? Ko mēs ar to sakām sabiedrībai? To, ka izglītībai nav vērtības. To, ka mācīties ir bezjēdzīgi.

Mēs atceramies sižetu par to, kā Misters Bīns sev laboja zobus. Vai tagad šādus medicīnas pakalpojumus sāksim atbalstīt valsts līmenī? Būtu smieklīgi, ja nebūtu nožēlojami un bīstami.

Kāds būs nākamais priekšlikums? Lai medmāsas aizstātu pāris stundās apmācīti bezdarbnieki?

Atgādināšu - suņu mikročipēšana ir medicīniska procedūra, kuras laikā tiek šķelta āda un suņa ķermenī ievadīts svešķermenis. Izlietots mikročips, starp citu, sava asuma un iespējami inficēto audu daļu dēļ ir bīstamo atkritumu kategorijā, un paredzēta īpaša kārtība rīcībai ar to.

Grozījumu autori, šķiet, nav padomājuši, ka vieglprātīgi pakļausim nevajadzīgam riskam neprofesionāļus. Pašas procedūras laikā var sākties asiņošana. Dzīvniekam var būt ļoti sāpīgi, ja trāpa nervā. Tas var izsaukt agresiju vai bailes. Tādos gadījumos sertificēts, praktizējošs veterinārārsts profesionāli rīkojas, izmantojot nomierinošus līdzekļus vai pat narkozi.

Ko darīs neprofesionālis? Ļausim, lai dzīvnieks sāpēs viņu apdraud? Vai varbūt nodosim ikviena interesenta rokās arī narkozes līdzekļus?

Lūdzu, padomājiet par to pirms balsošanas!

Lai gan pašreizējie noteikumi stājās spēkā tikai 2017.gada 1.janvārī, Latvijā jau ir labākie suņu reģistrācijas rādītāji Baltijas valstīs. Esošā sistēma sevi jau ir pierādījusi kā darboties spējīgu. Reģistrēto suņu skaits joprojām pieaug vidēji par 4000 suņiem mēnesī.

Latvijā, salīdzinot ar Igaunijas un Lietuvas valsts reģistru, ir reģistrēts lielākais suņu skaits - 93 333 suņi... aizvakar.

Pateicoties veterinārārstu kompetencei apzīmēšanas un reģistrācijas procesa nodrošināšanā, piemēram, Rīgas dome suņu turēšanas nodevu triju mēnešu laikā jau iekasējusi par 360 procentiem vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

Mēs ar šādu priekšlikumu - pārtraukt šo dinamisko reģistrāciju - riskējam radīt haosu, kā tas jau notika vasarā, kad medijos parādījās ziņas par gaidāmajām izmaiņām reģistrācijā. Vai šobrīd sistēma, kuras izveidei un iedarbināšanai bija vajadzīgi gandrīz 10 gadi un kura stājusies spēkā vien pirms trim mēnešiem, taču jau pierādījusi sevi kā vienu no efektīvākajām Eiropas Savienībā, ir jāsagrauj, liekot maksāt nodokļu maksātājiem par jaunas sistēmas izveidošanu? Turklāt mums nav iesniegti nekādi argumenti un pamatojums...

Sēdes vadītāja. Rībenas kundze, debašu laiks ir beidzies.

I.Rībena. Vai es drīkstu pabeigt?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja tiek apvienoti abi debašu laiki? Iebildumu nav.

I.Rībena. Mums nav iesniegti nekādi argumenti un pamatojums, ka, iesaistot reģistrācijā nekompetentas personas, reģistrācijas efektivitāte pieaugs. Nav pamata domāt, ka tas notiks.

Tātad šis grozījums ir bīstams un riskants, jo apdraud manipulācijā iesaistītās personas, kurām nav pietiekamas izglītības. Tas padara bezjēdzīgu valsts finansējumu veterinārmedicīnas izglītībai.

Un trešais - tas graus jau labi funkcionējošu un sevi pierādījušu sistēmu. Sistēma efektīvi darbojas, un nekas neliecina, ka būtu vajadzīga Saeimas iejaukšanās, lai to mainītu.

Tādēļ es aicinu neatbalstīt abus šos - 1. un 2. - Ingmāra Līdakas priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Askoldam Kļaviņam.

A.Kļaviņš (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi un klātesošie! Rībenas kundze tik gari runāja, ka man praktiski gandrīz vairs nav ko teikt.

Tas, ko es gribu teikt, ir: lūdzu, apzinieties to, ka šī, nelatviski runājot, čipa piešķiršana ir personas koda piešķiršana dzīvniekam. Un, paplašinot šo loku, mēs paplašinām to cilvēku loku, kuri piešķir dzīvniekam personas kodu. Šis personas kods pēc tam tiks izmantots naudas lietās, maksājot nodevas. Šis personas kods tiks izmantots mantiskās lietās, kad būs strīdi par to, kam tad tas dzīvnieks īsti pieder, kā arī krimināllietās. Jo reizēm rodas konflikts starp dzīvnieku un cilvēku vai starp diviem cilvēkiem - par piederību. Tāpēc es aicinu neatbalstīt sava kolēģa Ingmāra Līdakas priekšlikumus, ne 1., ne līdz ar to arī 2. ... Tātad neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi, nav tik traki, kā varbūt rādās Rībenas kundzei. Es pieļauju, ja mēs deleģētu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, kuros būtu noteikts, kurš un kādā veidā tiek apmācīts šīs manipulācijas veikt, tad Ministru kabinets taču neapstiprinātu tādus noteikumus, kuri būtu ļoti kaitīgi.

Es pieļauju, ka daudzviet lauku reģionos veterinārfeldšeris ir vienīgais pieejamais speciālists. Līdz veterinārārstam jādodas ļoti tālu, bet veterinārfeldšeris nav veterinārārsts, līdz ar to viņš šādu manipulāciju veikt nevar, kaut arī viņam ir vidējā profesionālā izglītība un viņš praktiski ir gandrīz kā veterinārārsts. Vai šādu cilvēku nevar apmācīt veikt šo samērā vienkāršo ķirurģisko operāciju? Esmu pārliecināts, ka var.

Es pieņemu, ka Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori arī ir ar veterināro vai ar zootehnisko izglītību. Teiksim, viņi dodas tagad meklēt kaut kur mazās cūku novietnes, putnu gripas perēkļus un ierodas kādā sētā. Tur, protams, pretī nāk nečipēts suns. Vai šim PVD inspektoram ir jāsecina, ka suns nav čipēts, jāizraksta soda kvīts un jāatlaiž tas suns nečipēts? Es pieļauju, ka daudz pragmatiskāk būtu, ja šim PVD inspektoram būtu iespēja un arī prasme veikt čipēšanu, šo sunīti čipēt un reģistrēt par pašizmaksu, kas ir apmēram četras piecas reizes mazāka nekā veterinārārsta sniegtais pakalpojums. Pašizmaksa ir apmēram 10-12 eiro.

Tādi ir mani apsvērumi.

Cik labi noris šis čipēšanas, reģistrācijas process? Protams, pilsētās, kur ir brīvi pieejams veterinārārsta pakalpojums, viss šis process notiek kā pa diedziņu. Laukos, ticiet man, process nenotiek. Un līdz ar to tieši lauku suņi ir visvairāk apdraudēti no trakumsērgas. Nečipējot šos suņus, ir apdraudēta trakumsērgas kontrole tieši vakcinācijas ziņā. Tieši lauku suņi ir tie, kas skraida apkārt, plēš kaimiņu mājlopus, dzenā stirnas, un pēc tam, kad tie ir noķerti, nav iespējams atrast saimnieku.

Es pilnīgi saprotu Rībenas kundzes rūpes par veterinārārstu labklājību. Man arī rūp veterinārārstu labklājība, bet man ļoti rūp arī tas, lai lauku suņi arī tiktu iezīmēti, čipēti. Jo lauku suņu iezīmēšana ir svarīga ne jau tādēļ, lai Ušakovam, teiksim, būtu tur iespēja iekasēt kārtējo nodokli; lauku suņu čipēšana un reģistrācija ir svarīga tādēļ, lai tiešām šie suņi neskraidītu apkārt, netramdītu stirnas un būtu vakcinēti pret trakumsērgu.

Tā ka lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šis vispār ir burvīgs priekšlikums! Es vispār nebiju domājis runāt par to, bet... (Dep. L.Čigāne: “Nerunā!”) Ja tu paklausies, kas notiek, tad... Principā vajadzētu sākt ar to, ka tikko kā uzstājās viens no slavenākajiem Saeimas lobistiem. Tā kā lobiju likuma mums joprojām nav, Līdaka var peldēt, kā grib, kurā virzienā grib. Savulaik jūs, cik es atceros, lobējāt divlitrenes, jo bija šīs “Cēsu alus” uzstādītās iekārtas un viņiem vajadzēja divlitru iepakojumā alu ražot, jo - ko tad uz tās līnijas liks virsū? Tagad jūs nākat un lobējat to, lai Solvita Āboltiņa vai Brigmanis var Saeimā čipēt suņus. Kādā sakarā? Principā vajadzētu sākt ar to, ka vajadzētu normatīvos aktus Saeimā mainīt, lai, tāpat kā Rīgas domē, kur Ušakovs tur savus kaķus... Jo acīmredzot normatīvie akti atļauj to darīt - turēt Rīgas domē divus vai trīs, vai četrus kaķus. Vajag, lai Saeimā var būt suņi!

Es aicinu šādā veidā... nu, principā sākt domāt par to. Tad Līdaka varēs savā kabinetā čipēt suņus. Tas būtu normāli! Un priekš kam vispār ir veterinārārsti vajadzīgi? Lai to dara Līdaka! Re, kur Solvita! Lai... Tas taču ir tikai personas kods, vai ne? Runāt par kaut kādu veselību, par to, ka cilvēki ir mācījušies, kļuvuši par veterinārārstiem, - tas nav svarīgi. Tagad to varēs darīt jebkurš.

Bet nu bez jociņiem. Nu, ir mazliet citādāk. Divas patversmes - “Ulubele” un “Mežvairogi”... Abas divas sponsorē Rīgas dome, ja? Tas pats Ušakovs ar saviem kaķiem. Tātad, cik es saprotu, tas pasākums... Ir tā, ka viens čips maksā piecus eiro, ja, Līdakas kungs? Un pilsētā runā, ka it kā Latvijā esot 200 tūkstoši klaiņojošu suņu. Ja mēs pareizinām 200 ar pieci, mēs iegūstam vienu miljonu! Cik maksās šie čipi pēc tam, kad būs šis jaunais Ministru kabineta rīkojums, ka to varēs darīt arī Rihards Kols, Līdaka vai jebkurš cits sevi par tādu nosaukušais profesionālis?

Lūdzu noraidīt 1. un 2.priekšlikumu - lobista Līdakas priekšlikumu - un ļaut strādāt profesionāļiem - es uzsveru! - profesionāļiem, nevis cilvēkiem, kas strādā tieši divās konkrētās suņu patversmēs. Visu cieņu tam, ko tur dara, bet Latvijā ir vēl arī citas patversmes bez šīm divām minētajām! Un savukārt šīs te... divas citas patversmes, nu, pilnīgi ir pret... Atvainojiet, šīs divas citas patversmes pret šīm te... Respektīvi, tikai divas ir “par”. To es gribu pateikt. Latvijā nav tikai divas patversmes.

Tā ka noraidiet, lūdzu, savu ZZS... savu lobista... šo te priekšlikumu.

Re, Askolds tribīnē jau uzkāpa un pateica, ka tas ir tomēr murgs. Paldies, Askold! Domāju, ka jūs izmetīs tagad no frakcijas, laipni lūgts pie manis!

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli vēlas paust?

I.Līdaka. Es varu vienīgi informēt par to, ka... Jā, par lobismu. Raugiet, līdz šim visi pārējie mājdzīvnieki arī tiek tomēr reģistrēti, arī zirgiem tiek ievadīti čipi (Dep. A.Kaimiņš: “Zirgu arī pie tevis kabinetā!”), un zirgiem, piemēram, tāpat kā jebkuram citam mājlopam (Dep. A.Kaimiņš: “Viņš tagad runā komisijas vārdā?”; dep. I.Rībena: “Viņš runā komisijas vārdā!”)... Nu, tu vari paklusēt mazliet, ja? (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Tātad zirgu čipēšanu veic īpaši apmācītas personas. (Dep. A.Kaimiņš: “Priekšsēdētājas kundze, viņš runā komisijas vārdā?”) Jebkuru citu mājlopu... tas tika Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē arī izrunāts... jebkuru citu mājlopu reģistrāciju arī veic īpaši apmācītas personas. Suņi ir palikuši vienīgā dzīvnieku suga, kuras reģistrāciju veic tikai un vienīgi veterinārārsti. (Dep. A.Kaimiņš: “Rokas nost no suņiem!”)

Komisijas vārdā lūdzu šo noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 35, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

Darba kārtībā - 2.priekšlikums. Darba kārtībā ir 2.priekšlikums. Likumprojekta izskatīšana turpinās. (Starpsaucieni.) Darba kārtībā ir 2.priekšlikums.

I.Līdaka. 2.priekšlikums līdz ar to nav balsojams.

Lūdzu apstiprināt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Nav... Juridiskais birojs norāda, ka priekšlikums ir balsojams.

I.Līdaka. Okey. Komisijas vārdā lūdzu noraidīt, bet otrais nav balsojams, ja pirmais nav apstiprināts.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Līdaka. Lūdzu apstiprināt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”. Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka. (Pauze.)

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka! (Aplausi. Dep. A.Kaimiņš: “Jēēē!”)

I.Līdaka (ZZS).

Es atvainojos, kolēģi! Ļoti liela interese par manu personu bija citiem kolēģiem.

Komisijas vārdā tātad ziņoju par grozījumiem Jūras kodeksā. Ir saņemti četri priekšlikumi.

Lūdzu atbalstīt 1. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arī 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tāpat arī 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un visbeidzot 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un līdz ar to lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūras kodeksā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.660/LP12 - “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

Ir saņemti 30 priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz grozījumus Kriminālprocesa likuma 85.pantā. Proti, tas paredz tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību neatkarīgi no tā, vai persona vēlējusies vai nav vēlējusies izmantot aizstāvja palīdzību. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 2. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz grozīt Kriminālprocesa likuma 367.pantu un paredz, ka procesuāliem izdevumiem pieskaitāmi arī izdevumi par psihotropo un toksisko vielu konstatēšanai veiktajām pārbaudēm. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz Kriminālprocesa likuma 373.panta ceturtās daļas izslēgšanu, kura noteic, ka, konstatējot, ka nodarījumu ir izdarījusi 14 gadu vecumu nesasniegusi persona, kriminālprocess ir jāizbeidz. Esošā kārtība diemžēl nenodrošina iespēju... personai, kurai nodarīts kaitējums, kurai nodarīts pāri ar noziedzīgu nodarījumu, nedod iespēju tikt atzītai par cietušo un saņemt kompensāciju. Tāpēc attiecīgo normu ir paredzēts izslēgt. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 4. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz grozījumus Kriminālprocesa likuma 392.pantā. Proti, tas paredz kriminālprocesa izbeigšanu pret personu sakarā ar to, ka nav pierādīta personas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Turpmāk šāds lēmums tiks pieņemts ar amatā augstāka prokurora piekrišanu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz grozīt Kriminālprocesa likuma 449.panta trešo daļu attiecībā uz rakstveida pierādījumiem un citiem dokumentiem, kuri attiecas uz pierādīšanas priekšmetu. Turpmāk tādus pierādījumus nolasīs vai atskaņos, ja būs lūgums no procesa dalībniekiem. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz izslēgt Kriminālprocesa likuma 484.panta trešās daļas 5.punktu, kurš saistīts ar procesa fiksāciju sēdes protokolā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz grozīt Kriminālprocesa likuma 523.pantu saistībā ar saīsināto spriedumu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas attiecas uz Kriminālprocesa likuma 561.pantu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 9. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz grozīt Kriminālprocesa likuma 656.panta piektās daļas 2.punktu, proti, paredz, ka sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem kriminālprocesu nevis atjaunos, bet būs jāuzsāk jauns kriminālprocess. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas paredz grozīt Kriminālprocesa likuma 657.panta piekto daļu, proti, paredz, ka lēmums par procesa uzsākšanu jaunatklātu apstākļu izmeklēšanai ir jāpieņem ne tikai gadījumos, kad ir saņemta informācija iesniegumā, bet arī tad, ja ir iegūta informācija no citiem kriminālprocesiem. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir papildinājums attiecībā uz lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. - deputāta Kūtra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 13. - Juridiskās komisijas priekšlikumā. Būtībā tas ir redakcionāls priekšlikums un paredz aizstāt vārdus “prokurors pieņem lēmumu”... es atvainojos, paredz aizstāt vārdus “raksta atzinumu” ar vārdiem “pieņem lēmumu”. Tātad, kā es jau teicu, daļēji atbalstīts, iekļaujot 13. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Izslēdz Kriminālprocesa likuma 657.panta septīto daļu, kas paredzēja prokurora atzinuma nosūtīšanu Augstākajai tiesai. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 15. - deputāta Kūtra redakcionāls priekšlikums. Aizstāj vārdu “tiek” ar vārdu “bija”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 16. - deputāta Kūtra priekšlikums, kas piedāvā jaunu redakciju Kriminālprocesa likuma 657.panta desmitajai daļai. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 18. - deputāta Kūtra priekšlikums. Paredz izslēgt Kriminālprocesa likuma 657.panta vienpadsmito daļu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 19. - deputāta Kūtra priekšlikums. Redakcionāls attiecībā uz 658.¹ pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 20. - deputāta Kūtra priekšlikums, kurš paredz jaunu redakciju Kriminālprocesa likuma 658.¹ panta pirmās daļas 2.punktam. Daļēji atbalstīts, iekļaujot to 21. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 22. - deputāta Kūtra priekšlikums grozīt Kriminālprocesa likuma 659.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 23. - deputāta Kūtra priekšlikums. Kriminālprocesa likuma 660.panta pirmās daļas jauna redakcija, kas nosaka kārtību, kādā Augstākā tiesa izskata lietu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 25. - deputāta Kūtra priekšlikums grozīt Kriminālprocesa likuma 660.panta trešo daļu un ceturtās daļas 1.punktu. Priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iekļaujot to 26. un 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 28. - deputāta Kūtra priekšlikums grozīt Kriminālprocesa likuma 660.panta piektās daļas 3.punktu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Un pēdējie divi priekšlikumi ir savstarpēji saistīti.

29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 62.punktu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 30.priekšlikums papildina pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Psihologu likums”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silvija Šimfa.

S.Šimfa (NSL).

Labdien, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Es ceru, ka šodien pozitīvi rezultēsies mūsu ilgais kopīgais darbs pie šī likumprojekta. Atgādināšu, ka pirmajā lasījumā mēs šo likumprojektu pieņēmām 2014.gada 18.decembrī, otrajā lasījumā - pagājušā gada 21.janvārī.

Starplaikos starp lasījumiem ir pastāvīgi strādājusi darba grupa, ko izveidojusi Sociālo un darba lietu komisija, un mūsu darbs tā dabīgi strukturējās divās daļās.

Bija tā saucamā mazā darba grupa, kurā piedalījās... nu, tās bija neskaitāmas sēdes, kurās kopā strādāja Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Inta Bārenītes kundze, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Gunta Arājas kundze un Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks, kas ir arī šī likuma virzītājs no Ministru kabineta puses, - Vladislavs Vespera kungs.

Un bija arī lielā darba grupa.

Mazā darba grupa strādāja ar deputātu priekšlikumiem, diskutēja un skatījās, kā šos priekšlikumus var ņemt vērā un iestrādāt likumprojektā, un tad nāca uz lielo darba grupu, kurā piedalījās psihologu sabiedrības pārstāvji, ministriju pārstāvji, kas ir ieinteresēti, lai šis likums tiktu pieņemts ātrāk un, protams, būtu pēc iespējas kvalitatīvāks. Un tad vēlreiz visi šie priekšlikumi tika izdiskutēti lielajā darba grupā, un līdz tālākai izskatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tika tikai tie, par kuriem tika panākts konsenss jeb vienošanās šajās darba grupās. Neviens priekšlikums, par kuru kāds no lielās darba grupas dalībniekiem teica: “Nē, mēs to neatbalstām, mēs iebilstam”, netika tālāk virzīts un skatīts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Jūs jau zināt, ka... Manuprāt, lielākais šķērslis un iemesls, kāpēc tik ilgi ievilkās šī likumprojekta virzība Saeimā (šis jau ir, man liekas, trešais sasaukums, kurā šis likumprojekts tiek skatīts), bija domu dažādība psihologu sabiedrībā. Daudzās psihologu profesionālās organizācijas tā kā sagrupējās divās grupās ar pretējiem viedokļiem par šo likumprojektu, un tās ir Latvijas psihologu asociācijas, Latvijas Psihologu apvienība un Latvijas Psihologu asociāciju federācija.

Tātad vienas organizācijas bija par - bija un ir par! - šī likuma nepieciešamību, intensīvi piedalījās darba grupā, iesniedza priekšlikumus un strādāja, lai šis likums taptu. Otras bija atturīgākas šajā ziņā. Viņu viedoklis bija tāds, ka šai profesijai ir jāpaliek brīvai profesijai, ka tai nevajadzētu kļūt par reglamentētu profesiju. Un tātad regulējums, ja tas arī būtu, varētu būt samērā nenozīmīgs.

Bet psihologu pakalpojumu lietotāji, tas ir, pasūtītāji no valsts institūciju puses, no ministrijām, citas fiziskās un juridiskās personas... arī klienti tomēr bija ieinteresēti, lai šī profesija kļūtu par reglamentētu profesiju un lai šos darbības principus jeb rāmjus noteiktu likums, lai varētu tiešām prasīt augstu kvalitāti no šiem pakalpojumiem.

Laikā starp otro un trešo lasījumu notika arī III Latvijas Psihologu kongress, kura pamatā faktiski bija tieši jautājums par Psihologu likumu un par diskutablākajām lietām šajā likumprojektā (viena no tām: kā jūs atceraties, uz otro lasījumu izvērtās diskusija arī šeit, Saeimas Sēžu zālē, par konkrētām psihologu profesionālās darbības jomām). Šajā kongresā mēs saņēmām apstiprinājumu likuma nepieciešamībai kā tādai, kā arī atbalstu tam viedoklim, ka jāparedz sertificēšana konkrētās profesionālās darbības jomās. Šajā kongresā piedalījās 320 psiholoģijas nozares pārstāvju - gan praktizējoši psihologi, gan studiju programmu docētāji, gan studenti -, turklāt no pretējām viedokļu nometnēm. Un viņu vērtējums, kongresa dalībnieku vērtējums, par likuma tapšanas procesu un to, kā mēs šo likumu arī kārtojam, bija atzinīgs.

Tas ir ievadam. Mēs varam pāriet pie pašiem priekšlikumiem. Jā, tas bija ievads, lai jūs saprastu kontekstu un kāpēc tik ilgi un grūti šis likumprojekts tapa. Es paredzu, ka arī par atsevišķiem priekšlikumiem šeit vēl būs diskusija un...

Sēdes vadītāja. Tātad 1.priekšlikums.

S.Šimfa. 1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 2. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Var jau atzinīgi vērtēt mēģinājumus pilnveidot psihologu darbības tiesisko regulējumu un uzlabot psihologu pakalpojumu kvalitāti, tomēr šinī gadījumā es aicinu Saeimu ievērot samērīguma principu.

Saistībā ar izskatāmo likumprojektu vēlos izteikt bažas par nepieciešamību paredzēt psihologu darbības sertifikāciju sešās darbības jomās. Pret šādu pieeju iebilst arī Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Profesionālo psihologu asociācija. Tāpēc tika iesniegts 2.priekšlikums un vairāki citi priekšlikumi. Jāņem vērā, ka, nosakot jomu sadalījumu, pasliktināsies situācija reģionos, kur jau šobrīd trūkst speciālistu. Ja likumā tiks noteikta psihologa sertifikācija konkrētā, šaurā jomā, psihologa pakalpojumi būs vēl mazāk pieejami un dārgāki, jo psihologi piedāvās tikai noteiktu pakalpojumu loku.

Domāju, ka likumprojekta un arī šī panta galvenie trūkumi ir saistīti ar obligāto sertifikāciju, kas vienlaikus ietver sertifikātu izdošanu noteiktās jomās un aizliedz psihologiem praktizēt pārējās jomās, lai gan augstākās izglītības iestādes diploms ir jau piešķīris psihologiem tādas tiesības.

Piemēram, Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs strādājošie psihologi veic gan klīniskā un veselības psihologa darbu, gan konsultatīvā psihologa darbu, gan organizācijas psihologa darbu, gan arī juridiskā psihologa darbu.

Savukārt izglītības programmas psiholoģijā, ko īsteno Latvijas augstskolas, nepiedāvā specializāciju visās minētajās psihologu darbības jomās. Studiju programmas psiholoģijā nenodrošina psihologu gatavību strādāt konkrētās darbības jomās. Psihologu diplomos nav norādīta joma vai specializācija.

Psihologu darbs dažādās jomās balstās uz vienām un tām pašām kompetencēm un prasmēm, tāpēc, pieņemot šādu dalījumu, būtu nepieciešams to zinātniski pamatot un salīdzināt ar starptautisko praksi. Un šāds darbiņš ir paveikts. Par ko liecina starptautiskā prakse?

Eiropas Savienības regulēto profesiju datubāzē redzams, ka atsevišķs likums, domāts tieši psihologiem, ir pieņemts tikai pārejas valstīs. Tāpēc rodas jautājums, vai tieši psihologiem veidotais likumprojekts ir vienīgais risinājums un vai Latvijai ir nepieciešams norobežoties no citu Eiropas valstu prakses un regulējuma.

Aicinu izslēgt 1.pantā vārdus “noteiktā jomā” un lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotāja komisijas viedokli paudīs?

S.Šimfa. Agešina kunga minētie argumenti ir nedaudz novecojuši, jo pēdējā komisijas sēdē - tas bija pirms apmēram divām nedēļām, kad mēs likumprojektu vēlreiz izskatījām un sagatavojām trešajam lasījumam, - piedalījās arī Iekšlietu ministrijas pārstāvji, psihologu organizāciju pārstāvji, visu iesaistīto institūciju pārstāvji un nevienam nebija iebildumu pret likumprojekta virzību sagatavotajā variantā ar šo sadalījumu pa psihologu darbības jomām.

Es vēlreiz atgādinu... (Dep. I.Zariņš: “Psihologu jau nebija...”) Es vēlreiz atgādinu to, ka III Latvijas Psihologu kongresā notika visu šo psihologu darbības jomu... profesionālo organizāciju prezentācija par savām darbības jomām un psihologi jau ir paspējuši izveidot arī savas profesionālās organizācijas. Mums ir Latvijas Klīnisko psihologu asociācija, mums ir Latvijas Skolu psihologu asociācija, mums ir Latvijas Juridiskās psiholoģijas asociācija - un tā tālāk, un tā joprojām.

Turklāt man jāatgādina, ka otrajā lasījumā mēs jau nobalsojām par šo normu, par kuru atkal Agešina kungs un Ņikiforova kungs iesniedza priekšlikumus uz trešo lasījumu.

Tā ka es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli un neatbalstīt deputātu Ņikiforova un Agešina iesniegto 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ņikiforova un Agešina iesniegto 2.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šimfa. 3. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 4. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Ņikiforova un Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šimfa. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 6. - deputātes Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 7. - deputātes Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Vai vēlaties debatēt? Par 9. ...? 9.priekšlikums?

S.Šimfa. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man ir 36 gadi. Šis likumprojekts Saeimā nonāca tad, kad man bija 17 gadi. Un šīs te psihologu grupas, dažādās kastas, ja tā var teikt, savā starpā sen ir sanīdušās, sastrīdējušās un pie kaut kāda konsensa nav nonākušas. Un rezultāts: tagad Saeima mēģina pieņemt Psihologu likumu ar n-tajiem, vairāk nekā 150, priekšlikumiem.

Šis likums ir tik ļoti savārstīts un nesaprotams, ka... Es mēģināšu vienkāršiem vārdiem izstāstīt, tāpat noteikti jums neaizies, bet varbūt kādam aizies... (Dep. A.Barčas starpsauciens.) Lai kļūtu par psihologu Latvijā... Barčas kundze, nu pārstājiet pukstēt visu laiku... Lai kļūtu par psihologu, ir iespēja mācīties, pieņemsim, Rīgas Stradiņa universitātē vai Latvijas Universitātē, vai RPIVA, vai varbūt kādā citā augstskolā. Ir jāmācās sešus gadus. Tas maksā 8000 eiro, bet cilvēks ņem kredītu, viņš samaksā 8000 eiro, un pēc sešiem gadiem viņš it kā būtu psihologs. Taču 9.priekšlikums paredz, ka psihologa profesionālo darbību ir tiesīga veikt persona, kura apguvusi valsts akreditētu bakalaura studiju programmu psiholoģijā (ko es tikko minēju) un maģistra studiju programmu psiholoģijā, kuru kopējais apjoms ir vismaz 200 kredītpunkti. Tas ir normāli!

Bet tālāk teikts: turklāt vismaz viena no apgūtajām studiju programmām ir profesionālā studiju programmā psihologa-pārrauga (supervizora) pārraudzībā. Viena šāda konsultācija pie supervizora maksā no 15 līdz 50 eiro. Tātad pašam psihologam vēl pēc tām mācībām ir jāiet uz kaut kādām pašterapijām, kas ir 60 stundas. Viena konsultācija maksā 40 eiro - par 45 minūtēm. Supervīzija maksā 15-50 eiro. Kopā sanāk par vienu šādu nodarbību 100 eiro. Ja ir jābūt vismaz 100 stundām, tie ir vēl 10 tūkstoši eiro. Pasakiet, no kurienes šis students var paņemt vēl 10 tūkstošus eiro (kopā ir 18 tūkstoši eiro, lai vispār kļūtu par psihologu), ja viņam nav iespējas pat strādāt! Viņš nevar strādāt! Viņam var būt tikai un vienīgi bezmaksas prakses vieta. No kurienes viņš to naudu ņems? No Brigmaņa? Viņš nedos. No Amerika? Nedos! No kurienes lai students ņem naudu, ja viņš nevar strādāt savā profesijā un pelnīt naudu? Viņš taču neiet ziedoties. Viņš neiet nomirt psihologa profesijā, lai nenopelnītu sev nevienu centu. Viņš iet tāpēc, ka viņš grib strādāt. Strādāt nozīmē - tu dari pakalpojumu un par to saņem naudu. Šeit šādas iespējas nebūs jaunajiem psihologiem.

Nākamā pozīcija ir tāda... Es runāju par visu likumprojektu kopumā.

Nākamā pozīcija ir tāda, ka iepriekšējie psihologi, kuri nav izgājuši šo psihosupervīziju un tā tālāk, viņi paliks un tos jaunos nelaidīs klāt. Tāda tirgus kropļošana sanāk. Vecie tur to laukumu, lai jaunie nevarētu nākt klāt. Jaunie varēs nākt klāt, ja viņiem būs 18 tūkstoši eiro. Vienkārša matemātika. Un jūs kā vienmēr balsosiet “par”, “par”, “par”, “par”, “par”, “par”, “par”.

Iesaku... Iesaku... Ko tad es varu ieteikt, vai ne? Bet es iesaku neatbalstīt šo Psihologu likuma projektu šajā pēdējā lasījumā. Tas ir ķap-ļap no visām pusēm. Un, lai Saeima varētu ar paceltu galvu iziet... 17 gadus ja maļ, tad maliet no sākuma. Ejiet vēlreiz visam cauri. Kurš te ir sēdējis visilgāk? Brigmanis, protams! Tad ir... (Dep. A.Barčas starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, debates, es atgādinu, šobrīd ir par 9. ...

A.Kaimiņš. Nē, sāciet no sākuma, Barčas kundze...

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, es atgādinu, ka debates šobrīd ir par 9.priekšlikumu. Lūdzu, debatējiet par 9.priekšlikumu!

A.Kaimiņš. Noraidiet, lūdzu, šo - 9. - priekšlikumu un noraidiet nākamo, kas ir saistīts, - 14.priekšlikumu. Tas viss ir nekvalitatīvs pasākums. Jūs par psihologiem tāpat neiesiet. Jūs ejat kāds pie psihoterapeita? Es nezinu. Es neeju. (Dep. L.Čigāne: “Slikti! Vajadzētu!”) Vai jūs zināt, cik viņi maksā? (Zālē troksnis.)

Es domāju, ka Veiko Spolītim bija obligāti jāiet, jo kā nekā pie stūres dzērumā sēdējis. (Starpsauciens: “Atbildiet par sevi!”) Katrā ziņā, lūdzu, neatbalstiet ne šo, ne nākamo, un principā viss kopumā šis likumprojekts ir brāķis. Paldies.

Neapgrūtināsim dzīvi cilvēkiem, it sevišķi lauku reģionos. Šis ir tāds Rīgas psihologu likums. Kas notiek laukos? Laukos cilvēkam vispār... Tā nauda paliek tā pati.

Sēdes vadītāja. 9.priekšlikums.

A.Kaimiņš. 9.priekšlikums. Lūdzu neatbalstīt, un 14. arī... Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotāja paudīs komisijas viedokli par daļēji atbalstīto priekšlikumu?

S.Šimfa. Es uzdrošinos teikt komisijas viedokli, ka visi šie Kaimiņa kunga argumenti ir maldinoši. Viņš nav izlasījis šo likumprojektu kopumā un izsaka savus pieņēmumus, balstoties uz nezināšanu... šī likumprojekta nezināšanu un neizlasīšanu. (Dep. A.Kaimiņš: “Jūs man blakus sēdējāt?! Jūs zināt?”) Jo par visām lietām, tajā skaitā par šīm psihologu grupām, par kurām viņš runāja, ir ļoti detalizēti rakstīts pārejas noteikumos. Šī likuma pieņemšanas rezultātā necietīs neviens no psihologiem. Visiem būs iespējas... (Dep. A.Kaimiņš: “No esošajiem nē, bet jaunie!”) Visiem, gan esošajiem, gan nākamajiem, ir un būs iespējas strādāt savā profesijā. (Dep. A.Kaimiņš: “Jā, būs! 18 tūkstoši eiro!”) Tiem, kas atbilst visām prasībām, šis pārejas periods būs divi gadi, un tiem, kas ir visjūtīgākie, kas ieguvuši savu izglītību līdz 2000.gadam, 1990.gadu sākumā un vidū, kuriem varbūt nav pietiekami daudz kredītstundu vai ir vēl kādas problēmas ar izglītības līmeni, - tiem pārejas periods būs pieci gadi. Tā ka neviens psihologs darbu nezaudēs un visi varēs attiecīgi pārkārtoties un strādāt savā profesijā ar tiesisko paļāvību uz mūsu valsts likumiem.

Tātad komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt 9.priekšlikumu (Dep. V.Agešins: “Viņš ir daļēji atbalstīts! Ko runā ziņotājs, es nesaprotu!”), kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā, un tur nav iekļauta psihologa-pārrauga... šī uzraudzība, par kuru tik dedzīgi runāja Kaimiņa kungs. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es vēlreiz atgādinu: 9.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Vai kāds no deputātiem prasa balsojumu par 9.priekšlikumu? (Starpsauciens: “Jā!”) Tātad deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 34, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts. (Dep. A.Kaimiņš: “Super! Viens no labākajiem priekšlikumiem!”)

10.priekšlikums.

S.Šimfa. 10. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 11. - deputāta Ņikiforova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Ņikiforova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 39, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šimfa. 12. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 13. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Atbalstīts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 20, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Šimfa. 15. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātu Ņikiforova un Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šimfa. 16. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 17. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 18. - deputātes Šimfas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 20. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 21. - deputātes Bites priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputātes Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šimfa. 22. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 23. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātu Ņikiforova un Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šimfa. 24. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 25. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 26. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 28. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Atbalstīts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 29. - deputātes Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tā. Tātad mums būtu jāuzsāk debates.

Bites kundze, vai jums pietiktu ar trim minūtēm?

Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Cienījamie kolēģi! Šī priekšlikuma būtība ir tāda: ja darba devējs vēlas nodarbināt psihologu un ir pārliecināts par to, ka šis psihologs ir pietiekami kvalificēts, lai darītu šo darbu, viņš var atkāpties no šajā likumā noteiktajām prasībām, kuras Kaimiņa kungs jau izstāstīja, proti, par supervīziju un šiem ārkārtīgi augstajiem nosacījumiem, kurus mēs izvirzām psihologam.

Kādā veidā viņš par to var pārliecināties? Tā ir viņa personīgā kompetence un pārliecība. Tas, par ko mēs runājam, faktiski ir skolas un skolu psihologi reģionos. Tās ir tās vietas, kurās mēs ar šo likumu radīsim visvairāk problēmu.

Bez šaubām, privāts darba devējs var pieņemt darbā konsultantu, viņam nav jāpieņem psihologs. Ja viņš ir pārliecināts par kompetenci, viņš pieņems konsultantu, kurš strādās, un viss būs kārtībā. Problēmas radīsies reģionu skolām, kurām, no vienas puses, ir likuma prasība, lai šis psihologs tur būtu, no otras puses, diemžēl to atrast uz vietas nav tik viegli.

Kolēģi, aizbrauciet, pameklējiet kādu psihologu tālā reģiona pašvaldībā.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. (Dep. I.Viņķele: “Bet ārsti jau arī tā var, vai ne?!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums gan nav balsojams, bet debates par to bija iespējamas. Vai komisijas viedokli ziņotāja vēlas paust?

Vēlaties paust komisijas viedokli?

S.Šimfa. Es vēlos teikt tikai to, ka deputātes Bites priekšlikums attiecas uz pantu, kurš ir izslēgts. Mēs nupat 27.priekšlikumā atbalstījām Juridiskā biroja priekšlikumu izslēgt 6.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Tātad vēlreiz saku, ka priekšlikums nav balsojams, bet debates par to bija iespējamas.

30.priekšlikums.

S.Šimfa. 30. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Godātie kolēģi! Pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Darbu ar likumprojektu turpināsim pēc pārtraukuma.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie tiks sagatavoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri, Jānis Ādamsons, Boriss Cilevičs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Nellija Kleinberga, Inese Lībiņa-Egnere, Aleksejs Loskutovs, Inguna Rībena, Jānis Ruks, Kārlis Seržants, Mārtiņš Šics, Jānis Urbanovičs un Dzintars Zaķis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Psihologu likums”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silvija Šimfa.

S.Šimfa. Paldies.

31. - deputātes Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 32. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 33. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 35. - deputātes Bites priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 38. - deputātes Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 39. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 44. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 42. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 43. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 44. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 45. - deputātes Šimfas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 46. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 47. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 48. - deputātu Ņikiforova, Agešina un Bites priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 53. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 49. - deputātu Ņikiforova, Agešina un Bites priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 53. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 50. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 51. - deputātu Ņikiforova, Agešina un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 52. - deputātes Šimfas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 53. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 53. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 54. - deputāta Ņikiforova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. - deputāta Ņikiforova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 44, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šimfa. 55. - deputātes Šimfas priekšlikums. Atbalstīts. Iekļauts 64. un 65. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 56. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 57. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 58. - deputāta Ņikiforova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 59. - deputāta Ņikiforova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. - deputāta Ņikiforova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šimfa. 60. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 61. - deputātes Šimfas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 64. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 62. - deputātes Šimfas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 64. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 63. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 64. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 65. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 66. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 67. - deputātes Šimfas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 68. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 68. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 69. - deputātes Šimfas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 70. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 70. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 71. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 72. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 73. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 74. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 76. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 77. - deputātes Šimfas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 80. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 78. - deputātes Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (LRA).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikums paredz papildināt psihologa tiesību uzskaitījumu ar tiesībām atteikties konsultēt konkrētu klientu vai nu sev svarīgu iemeslu dēļ, vai citu svarīgu iemeslu dēļ.

Gribu atgādināt, ka piespiedu darbs mūsu valstī ir aizliegts. Ja psihologs kāda iemesla dēļ uzskata, ka viņš nevar strādāt ar konkrēto klientu, viņam ir jābūt tiesībām no šī klienta konsultēšanas vai izvērtēšanas atteikties, dodot šo darbu citam kolēģim, kurš to varētu izdarīt labāk un kvalitatīvāk. Tas ir ne tikai psihologa, bet arī šī klienta interesēs - iedomāsimies klientu, ar kuru strādās psihologs, kurš patiesībā to darīt nevēlas.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un ļaut psihologam atteikties no klienta konsultēšanas sev svarīgu iemeslu dēļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas viedokli ziņotāja paudīs?

S.Šimfa. Komisijas vārdā vēlos paskaidrot, ka deputātes Bites priekšlikums pēc būtības ir atspoguļots 14.panta “Psihologa pienākumi” 4.apakšpunktā, kur ir teikts, ka psihologa pienākums ir “ievērot psihologu profesionālās ētikas normas, atteikties veikt profesionālo darbību, ja tas rada interešu konfliktu vai psihologs nav kompetents to veikt”.

Par šo jautājumu mums bija ļoti plašas diskusijas arī ar pašiem psihologiem. Viņi arī uzsvēra šādu nepieciešamību, un tad mēs to iekļāvām jēdzienā “interešu konflikts”, jo interešu konflikts var rasties psihologam arī tāpēc, ka viņam ir kādi apsvērumi, kuru dēļ viņš negrib ar šo klientu strādāt, un tas var radīt viņā šīs pretrunas... Viņam ir ne tikai tiesības, bet, teiksim, arī pienākums to nedarīt.

Es uzskatu, ka mēs... Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt deputātes Bites priekšlikumu, jo pēc būtības tas ir iestrādāts citā pantā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. - deputātes Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 35, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šimfa. 79. - deputātes Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 80. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 81. - deputātes Bites priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 82. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 82. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 84. - deputātes Bites priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 86. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 86. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 86. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 87. - deputātes Šimfas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 88. - deputātes Šimfas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 89. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 90. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 91. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 92. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 93. - deputātes Bites priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 95. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 94. - deputātes Bites priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 95. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 95. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 96. - izglītības un zinātnes ministra Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 97. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 98. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 115. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 99. - deputātes Bites priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 99. - deputātes Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 46, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šimfa. 100. - deputātes Šimfas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 115. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 101. - deputātes Šimfas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 115. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 102. - deputātes Šimfas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 115. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 103. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 115. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 104. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 115. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 105. - deputātes Šimfas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 115. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 106. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 115. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 107. - deputātes Šimfas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 115. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 108. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 115. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 109. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 115. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 110. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Daļēji atbalstīts...

Sēdes vadītāja. Atbalstīts!

S.Šimfa. ...atbalstīts un iekļauts 115. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 111. - deputātu Ņikiforova un Agešina priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 115. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 112. - deputātes Šimfas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 115. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 113. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Šimfa. 114. - deputātes Šimfas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 115. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Šimfa. 115. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 116. - deputātes Bites priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. Lūdzu balsot par likumprojektu “Psihologu likums” trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Psihologu likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 19, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silvija Šimfa.

S.Šimfa (NSL).

Lūdzu skatīt 1.priekšlikumu. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Šimfa. Lūdzu balsot par šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 16, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, gatavojot trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, ir izveidojusi divus priekšlikumus, kas ir saistīti ar iepriekš skatīto “Psihologu likumu” un nosaka nodevas ieviešanu, pareizāk sakot, precizē normas par nodevas ieviešanu par psihologu reģistrēšanu psihologu reģistrā.

1., kā es jau teicu, ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko pati komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Un arī 2. ir komisijas veidots priekšlikums pārejas noteikumos, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Līdz ar to lūdzu atbalstīt grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 19, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.

L.Straujuma (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā mums bija konceptuāla diskusija tikai par ieguldījumu pārvaldes sabiedrības darbību valstīs, kuras nav fondu pārvaldošās sabiedrības izcelsmes valstis. Un deputāti diskutējot atrada risinājumu. Pārējie priekšlikumi faktiski nekādas konceptuālas izmaiņas nerada, tie vairāk ir redakcionāli.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 2. - deputāta Vucāna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Straujuma. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 5. - finanšu ministres Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 6. - finanšu ministres priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Straujuma. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 8. - finanšu ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 9. - finanšu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Straujuma. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 11. - finanšu ministres priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L.Straujuma. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 13. - deputāta Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Straujuma. 14. - deputāta Vucāna priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 15. - deputāta Vucāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 17. - finanšu ministres Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 21. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 23. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 25. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. 27. - finanšu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L.Straujuma. 28. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L.Straujuma. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Guntis Kalniņš.

G.Kalniņš (ZZS).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā”. Šis likums saistīts ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu. Tātad tas paredz administratīvo atbildību.

Likumā tiek ieviesta jauna nodaļa ar diviem pantiem.

15.pants paredz administratīvo atbildību par parāda ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniegšanu bez speciālās atļaujas, kā arī tad, ja atļauja ir bijusi, bet tās termiņš ir beidzies vai tā ir anulēta. Proti, fiziskajām personām, valdes locekļiem, juridiskajām personām tiek piemērots naudas sods, kā arī valdes locekļiem tiek atņemtas uz laiku - no viena mēneša līdz pieciem gadiem - tiesības ieņemt noteiktus amatus.

16.pants paredz, ka kompetence soda piemērošanā ir Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Komisija šo likumprojektu pirmajam lasījumam ir atbalstījusi, un es komisijas vārdā lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

G.Kalniņš. Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz šī gada 28.aprīlim.

Sēdes vadītāja. 28.?

G.Kalniņš. Jā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 28.aprīlim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.

Likumprojekts šobrīd satur 12 priekšlikumus.

Jānorāda gan, ka sākotnēji komisijā tika iesniegti 27 priekšlikumi, taču komisijas sēdē notika diskusija, kā rezultātā virkne priekšlikumu tika atsaukti. Iespējams, ka par atsevišķiem jautājumiem vēl mēs turpināsim diskutēt, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, ja likumprojekts tagad tiks atbalstīts otrajā lasījumā.

Kolēģi! 1. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, godātie deputāti! Cienītā Saeimas priekšsēdētāja, es varu lūgt papildlaiku?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāts apvieno abus debašu laikus? (Starpsauciens: “Lai runā!”) Iebildumu nav.

R.Balodis. Es runāšu par 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.priekšlikumu reizē. Vienreiz.

Sēdes vadītāja. Ir iespēja, jā.

R.Balodis. Godātie tautas priekšstāvji! Mums šodien ir īpaša diena. Viens likumprojekts jau bija 15 gadus virzījies. Šodien mums ir otra jubileja, kas pārspēj iepriekšējo likumprojektu. Šis likumprojekts ir virzījies no 1999.gada, jā, - jau 18 gadus šis likumprojekts ir nācis pie mums. Tā nav nekāda apaļa vai pusapaļa jubileja, kur mēs cits citam dodam ziedus un bučas priekā, ka mēs šeit esam un strādājam.

Šodien 18 gadi ir apritējuši vienotā juridisko personu reģistra koncepcijai. Šodien ir otrais lasījums, un es vēlos par šo likumprojektu un attiecīgi par šiem priekšlikumiem izteikt savu viedokli, tāpēc ka bažījos, jo nezinu, kad būs trešais lasījums. Iepriekšējais lasījums bija pirms diviem gadiem. Ja nu tā pavisam godīgi, pirms četriem gadiem, jo šis likumprojekts ir mantots no 11.Saeimas.

Jautājums ir tāds - kāpēc tik ilgs ceļš ir bijis šim likumprojektam? Anotācijā ir rakstīts, ka Uzņēmumu reģistrs nodrošina 99,5 procentus juridisko personu reģistrācijas. Tātad paliek vēl 0,5 procenti. Valsts un pašvaldības iestāžu reģistrācija ir vienīgais neatrisinātais jautājums, lai juridisko personu reģistrācija tiktu centralizēta vienkopus Uzņēmumu reģistrā, kura nosaukums jau sen neatbilst... neataino šīs institūcijas darbību.

Patiesībā tā ir liela neprecizitāte, jo vakardien mēs ielūkojāmies ar galveno valsts notāri Gunu Paideri datubāzēs. Patiesībā skaitlis ir vēl iespaidīgāks. Uzņēmumu reģistrs šobrīd reģistrē 99 procentus no visām juridiskajām personām. Reģistros pa šo laiku ir reģistrēti 248 tūkstoši 637 subjekti, un publisko personu iestāžu reģistrā varētu būt 2000 subjektu. Tātad atlikušas ir ministrijas, iestādes, pārvaldes, aģentūras.

Kāpēc ir bijusi tik ilga virzība šim likumprojektam, lai gan sākumā - 1999.gadā - šī ideja bija ļoti progresīva? Pirmais, kas uzsāka šādu vienkopus reģistrāciju, bija Norvēģijas reģistrs, un tas bija vien 1996.gadā. Pavisam neilgi pēc tam Uzņēmumu reģistrs paziņoja, ka tas arī var šādu soli spert. Tātad pēc tam, kad par šo projektu tika paziņots, izstāstīts sabiedrībai, tas kopš 2000.gada nogūla plauktos un netika akceptēts investīciju programmai 2003.-2004.gadā, tad no 2007.gada līdz 2009.gadam projekts pagulēja Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un, protams, arī Tieslietu ministrijas plauktos, un 2009.gadā darba grupa uzsāka darbu. Darba grupā bija pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu... nu, es neuzskaitīšu tās visas, un 2011.gadā darba grupa prezentēja savu darbu. Pēc tam tas veselu gadu nogulēja, un līdz šim pašam brīdim mēs faktiski nezinām savā valstī, kādas tad īsti mums institūcijas ir. Jā, mēs varam ieskatīties mājaslapās, mēs varam ieskatīties likumos, bet vienkopus ziņu nav.

Jūs teiksiet, Valsts kanceleja ar to nodarbojas. Nu, sāksim ar to, ka šobrīd tiešām arī anotācijā tā ir teikts - Valsts kanceleja ir atbildīga par šo informāciju, tā atbild par šo uzskaiti.

Man savulaik bija fantastiska iespēja šajā pašā darba grupā 2011.gadā ieskatīties Valsts kancelejas uzturētajā reģistrā.

Taču, ja mēs šobrīd paskatītos, kas tad īsti ir norādīts kā Valsts kancelejas direktors viņu pašu reģistrā, - jūs domājat, ka mēs tur ieraudzīsim Citskovski? Nē. Nu gan jau viņu apstiprinās, tad mēs varbūt arī viņu ieraudzīsim. Es domāju, ka pat ne Krieviņu, pat ne Dreimani... Visticamāk, Veismani vai Tikmeru mēs redzēsim tajā reģistrā... Tā tas patiešām ir, jo šis reģistrs nav publisks, tas ir iekšējai lietošanai, un katrā reizē, kad ir nepieciešams uzzināt par kādas institūcijas, iestādes, teiksim, šo te... šiem datiem, kad tie ir izveidoti... un tamlīdzīgi... ieskatās un atjauno.

Tātad mums patiešām ir nepieciešams šāds reģistrs, kādu tagad mēs arī otrajā lasījumā apstiprināsim.

Es gribu teikt, ka es esmu “par” visiem priekšlikumiem, protams, un gribu teikt, ka līdz šim nav sekmējusies neviena no šīm valsts pārvaldes reformām, visticamāk, tāpēc, ka... nu, protams, daļēji tāpēc, ka nav bijis tādas īstas politiskas vēlmes kaut ko patiešām nopietnu darīt, bet arī tāpēc, ka mēs īsti nezinām, kādas institūcijas mums ir. Un tāpēc es uzskatu, ka nepieciešamība pēc juridiskas skaidrības attiecībā uz valsts un pašvaldību iestāžu reģistrāciju un datu pieejamību ir bijusi jau pirms 18 gadiem.

Es neaģitēšu jūs par šo jauko likumprojektu, es tiešām esmu pateicīgs - personīgi un arī kā deputāts - Gaidim Bērziņam, ka šis likumprojekts beidzot ir uzsācis savu virzību uz trešo lasījumu, un es lūdzu jūs atbalstīt to. Jo pretējā gadījumā mēs... ja mēs nezinām, ko reformēt, mēs nevarēsim neko reformēt.

Tātad lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāts debatēs ir izteicis atbalstu gan 2., gan citiem viņa minētajiem priekšlikumiem.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs ko vēlas piebilst?

G.Bērziņš. Jā. Ļoti īsi.

Baloža kungs norādīja uz to, ka šis likumprojekts ir virzījies 18 gadus. Droši vien precīzāk būtu teikt, ka šī ideja ir virzījusies 18 gadus, un likumprojekts tik tiešām šobrīd ir otrajā lasījumā skatāms. Un varu apliecināt, ka Juridiskā komisija ir apņēmības pilna tuvākajā laikā sagatavot šo likumprojektu trešajam lasījumam.

Tā ka aicinu atbalstīt 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies.

3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Par 7.priekšlikumu mums bija diskusijas, vai šis formulējums aptver visas valsts institūcijas un vai nav jāizdala, piemēram, atsevišķi arī likumdevējs, kā ir izdalīta tiesu vara. Komisijā šobrīd mēs atbalstījām šo priekšlikumu. Iespējams, ka uz trešo lasījumu būs precizējumi.

Komisijas vārdā lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9.priekšlikums ir atsaukts saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vēstuli Nr.19-17/2544.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikums ir atsaukts.

G.Bērziņš. 10. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 12. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Šā gada 21.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 21.aprīlim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”.

Ar šiem grozījumiem ir paredzēts mainīt, pareizāk sakot, ieviest, pilnībā precizējot, attiecīgu regulu, kas nosaka izmēģinājuma dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu izmēģinājumos.

Ar šo likumprojektu tiek grozīti arī daži nosacījumi suņu, proti, pajūgu suņu, izmantošanai, kā arī atcelta viena nodeva, to pārveidojot par maksas pakalpojuma veidu.

Un visbeidzot, protams, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā visilgāk debatētais grozījums, kas ietverts šajā likumprojektā, ir aizliegums savvaļas sugu dzīvniekus apmācīt un izmantot būtībā kā atrakciju dzīvniekus - cirkos un atrakcijās.

Atbildīgajā komisijā bija ļoti plašas debates. No vienas puses, tika minētas Latvijas senās cirka tradīcijas, kā arī bērnu vēlme redzēt cirkā dzīvniekus. No otras puses, tika minēti nepiedodami sliktie dzīvnieku turēšanas apstākļi cirkos, kā arī minēti ētiskie aspekti, kuru neievērošana varētu atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz bērnu psihi, apmeklējot cirku un vērojot tur dzīvnieku dresūru.

Atbildīgajā komisijā notika balsojums. Balsis dalījās tieši uz pusi. Tātad 5 - “par”, ja nemaldos, 2 - “pret” un 3 - “atturas”. Tātad pozitīvs lēmums netika pieņemts un man jāaicina jūs noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Manuprāt, jautājums par šī likumprojekta strīdīgāko daļu, proti, savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā, ir ļoti precīzi un ikvienam saprotamā valodā izklāstīts Velgas Vītolas rakstā portālos. Savukārt es noteikti neesmu lielāks speciālists šajā jomā par Daini Īvānu. Līdz ar to dziļāku diskusiju atstāšu ekspertu ziņā. Piemēram, Eiropas Veterinārārstu federācijai, kas izteikusi aicinājumu visām Eiropas valstīm aizliegt savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkos.

Tomēr viens no šiem diskusijas pamatargumentiem, ar ko pamato gan dzīvnieku aizliegumu, gan šī aizlieguma noraidījumu, ir “Rīgas cirka” nākotne. Un par to es kā Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs gribu dažas lietas pateikt.

“Rīgas cirka” ēka ir uzcelta 1888.gadā. Tas šobrīd ir viens no Eiropā vecākajiem cirka namiem. Tas ir celts tieši cirka mākslas specifiskajām vajadzībām, izbūvējot apļveida arēnu. Kopš 1986.gada “Rīgas cirka” ēka ir atzīta par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli, un kopš 2003.gada - par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

Kultūras funkciju nodrošināšana “Rīgas cirka” ēkā ir turpināma un nemaz nav iespējama šī kultūrvēsturiskā pieminekļa pārveide komercnolūkam piemērojamās telpās, par ko daļā sabiedrības ir bažas.

Visaptverošs remonts “Rīgas cirka” ēkā nav bijis kopš tās nodošanas ekspluatācijā. Atsevišķi remontdarbi ir veikti pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, bet tie cirka ēkas kopējo stāvokli nav uzlabojuši. Jāņem vērā, ka tikai nupat pabeigta tiesvedība par ēkas un zemes īpašuma tiesībām, kas līdz šim neļāva valstij veikt ieguldījumus cirka ēkā.

Lai izzinātu cirka ēkas tehnisko stāvokli, pagājušā gada decembrī Kultūras ministrija saņēma tehniskās izpētes slēdzienu, un tajā ir teikts, ka pēc pamatkonstrukciju tehniskā nolietojuma ēka kopumā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī ar nolietojumu 39 procenti, tomēr ekspertīzē tika ieteikts neizmantot ēku izklaides pasākumu rīkošanai, un šobrīd tie arī netiek rīkoti.

Ir izstrādāts “Rīgas cirka” ēkas fasādes konservācijas un nostiprināšanas tehniskais projekts, un šie darbi tiks drīzumā īstenoti. Tomēr visaptverošai cirka restaurācijai būs nepieciešami līdzekļi, kuru apjoms nav precīzi zināms, taču kopā ar aprīkojumu tas var būt līdz pat 10 miljoniem eiro.

Kultūras ministrija strādā pie risinājumu izstrādes, bet ir skaidrs, ka šis jautājums būs jārisina valstiskā līmenī neatkarīgi no šodienas balsojuma.

Kultūras ministrija ir pasūtījusi un saņēmusi “Rīgas cirka” jaunā modeļa vīzijas galaziņojumu, kur izpētīta mūsdienīga cirka sekmīgā pieredze citās valstīs, kā arī dažādi šī cirka organizācijas pamatprincipi, kas liecina, ka cirks bez dzīvniekiem var sekmīgi darboties.

“Cirka māksla var kalpot kā rīks, kas veicina sabiedrības integrētību, sociālo vienlīdzību un veido indivīda pašapziņu, [..] lai arvien vairāk dažādu paaudžu cilvēku ieinteresētu par cirku kā brīvā laika pavadīšanas formu, kas rada sajūtu, ka viss dzīvē ir iespējams,” stājoties amatā, akcentēja “Rīgas cirka” jaunā vadītāja Ināra Kehre.

Starp citu, viņa uzskata, ka cirks ir iespējams ne tikai bez savvaļas dzīvniekiem, bet arī vispār bez dresētiem dzīvniekiem.

Kultūras ministrija uzskata, ka “Rīgas cirkam” jākļūst par daudzfunkcionālu un laikmetīgu cirka mākslas, mūzikas, dejas un citu starpdisciplināru pasākumu norises vietu. Šis darbs turpināsies neatkarīgi no šodien nolemtā.

Godājamie deputāti! Plašā sabiedrības, jo īpaši ļoti daudzu jaunu cilvēku, iesaiste jautājumā par savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā parāda, ka tas skar jautājumu loku, kas ir plašāks nekā konkrēti izspriežamā lieta, - proti, sabiedrības spēju uz empātiju, attieksmi pret pārmaiņām.

Tāpēc aicinu to respektēt un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību. (Debatēs par likumprojektu piesakās vairāki deputāti. Dep. A.Bērziņš: “Parāva vaļā!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Kolēģi!

Runājot par šo likumprojektu, visi jautājumi reducējas uz vienu - dzīvnieku izmantošanu dažādās atrakcijās. Man, par nožēlu, gan jāteic, ka tam viedoklim, ko es atbalstu, ir varbūt arī tāda agresīvāka izpausme. Kad es nācu gar piketētājiem, man šķita, ka viņiem galvenais būs mani saplosīt, nevis uzzināt, kā es balsošu, un tad viņi vienu balsi zaudētu sev par labu. Bet es tik un tā palieku pie sava.

Jā, ja mēs raugāmies no biznesa, brīvā tirgus un izklaides viedokļa, tad dzīvnieku izmantošanu cirkā nevajadzētu ierobežot. Un, ja tad vēl pievienojam argumentu, ko bieži dzirdam, - ja jau cirku slēdz, tad arī zooloģiskais dārzs būtu jāklapē ciet un zirgu sacīkstes vai vēl kaut kas jāaizliedz... Ja ejam pretējā virzienā, tad jau mums “Rīgas cirkā” būtu jāatļauj arī frīku šovi un human zoo, kas bija vēl nesen, mūsu piedzīvotajā pagājušajā gadsimtā, populāri Eiropā, Amerikā un arī tepat Rīgā. Izrādīja pundurus, dažādus citādus fiziski dīvainus cilvēkus, un tas bija ļoti uzjautrinoši. Vai arī - citas rases cilvēkus.

Un tas bija pavisam nesen, tas šķita pavisam normāli, un bizness rullēja, un bērni arī priecājās! Es domāju, tas vairāk atbilst tām emocijām un tam domu gājienam, kāds ir tiem, kuri smīkņās, ja mēs runāsim par to, ka cilvēcei jāvirzās uz lielāku iecietību pret visām jūtošajām būtnēm. Teiks - ko es te vispār tagad runāju, kad sabiedrībā ir tik daudz ļaunuma starp cilvēkiem un tik daudz agresijas.

Taču šis likumprojekts būtu vērsts tajā virzienā, kas neiznīcinās cirku.

Visi šie argumenti, ka bērniem ir jāpriecājas par to rezultātu, kāds tiek panākts ar dzīvnieku dresēšanu, mocīšanu, un ka viss pārējais cirks, tā teikt, sabruks, ja tā visa nebūs... ka visi pārējie cirka mākslinieki ir tikai piedeva dresētajiem dzīvniekiem... Nē, pasaules pieredze rāda arī pretējo!

Un šis likumprojekts būtu viens solītis tajā virzienā. Tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, bet tajā pašā laikā neskatīt to no biznesa un tautsaimniecības viedokļa, proti, skatīt nevis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet, piemēram, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vai Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. (Dep. A.Bērziņš: “Pieprasījumu komisijā!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Godājamie kolēģi! Vēl vienu reizi šodien jūs uzrunāju.

Kāds prominents vēsturnieks teicis: ja viduslaiku tienešiem būtu piemitusi iztēle un tie iedomātos, ko jūt cilvēks ugunskura liesmās, deviņpadsmitgadīgā Žanna d`Arka nebūtu sadedzināta sārtā. Tāpēc, pirms Saeima pieņem lēmumu par dzīvnieku izmantošanu cirkā, es lūdzu ikvienu zālē sēdošo - sakoncentrējiet savu iztēli un iztēlojieties, piemēram, kā jūtas zilonis, ar visām četrām kājām pieķēdēts pie būra betona grīdas, kas viņam ir mājvieta mūža garumā. Iztēlojieties tīģeri, kura ķermeņa vidējais garums ir 3,3 metri, piecus kvadrātmetrus šaurā krātiņā. Iztēlojieties, kā jūtas lauva, kuru cilvēks, pretēji dzīvnieka dabiskajiem instinktiem, ar varu spiež lēkt cauri uguns riņķiem. Iztēlojieties, kā jūtas lāči un pērtiķi, kuriem dresētājs mums par prieku liek arēnā braukt ar riteni un mest kūleņus. Lai salauztu dabas dotos instinktus, dzīvnieki bieži tiek sisti un mērdēti badā, pakļauti ciešanām no ilgstošiem pārvadājumiem.

“Nevienu savvaļas dzīvnieku nevar iemācīt izpildīt dažādus trikus tikai ar mīļu vārdu un kārumu. Nesanāks!” - saka Velga Vītola - slavenā “lāču mamma” no Līgatnes.

Kā man raksta kāda jauna veterinārārste, dzīvnieks jūt sāpes, dzīvnieks jūt bailes, dzīvnieks jūt stresu, dzīvnieks jūt bēdas un dzīvnieks jūt prieku. Viņš jūt maz, bet pietiekami, lai cilvēks būtu spējīgs ar savu rīcību padarīt tā ikdienu par elli un dzīvnieks to izjustu.

Cilvēks medī un ēd dzīvniekus, un tas viss ir gandrīz saprotami. Bet šajā posmā - no dzīvnieka piedzimšanas līdz nāvei - cilvēkam ir pienākums dzīvniekam sniegt brīvību no bada un slāpēm, brīvību no sāpēm un ciešanām, kā arī brīvību izpaust sugai raksturīgo uzvedību.

Ja cilvēks spēj iedomāties, ko jūt citas dzīvas būtnes, uzskata, ka viņam piemīt empātijas spējas. Iztēle ir viena no empātijas sastāvdaļām. Savukārt bez empātijas nav iedomājama emocionālā inteliģence.

Dzīvnieku izmantošana cirkā galvenokārt balstās uz cilvēka varas izrādīšanu pār dzīvniekiem, spīdzinot tos visā viņu mūža garumā. Nolūks? Vien mūs lēti izklaidēt, pārsteigt un uzjautrināt.

Mūsu tautasdziesmās dzīvnieki tiek pieminēti ar lielu cieņu, tomēr daļēji var piekrist apgalvojumam, ka dzīvnieku cirks ilgu laiku bijis Eiropas, tātad arī mūsu, kultūras daļa. Taču nevar visu, kas nāk no pagātnes, saukt par tradīcijām. Pretējā gadījumā arī verdzība vai gladiatoru cīņas Senajā Romā var tikt uzskatītas par senču tradīciju. Un, kā jau minēja Latkovska kungs, vēl pirms 100 gadiem cirkā tika demonstrēti cilvēki ar dažādām fiziskām novirzēm - punduri, bārdainas sievietes, Siāmas dvīņi. Tajā laikā tā arī bija normāla cirka tradīcija, kas mūsdienās šķiet neiedomājama.

Arī dzīvnieku izmantošana cirkā uzskatāma par arhaisku. Viss plūst, viss mainās.

Nevajag dresēt un sist dzīvas radības, censties tajās izdzēst dabas ieliktos instinktus! Mūsu laiks un tehnoloģijas piedāvā citas iespējas. To, kā zvēriņi brauc ar divriteni, šodienas bērni var noskatīties trīsdimensionālos formātos. Savvaļas dzīvniekiem vieta ir viņu dabiskajā vidē, proti, savvaļā, vai vismaz dabiskajai videi pielāgotā vietā - nacionālos parkos, rezervātos, labos zoodārzos. Dzīvnieku cirks nevis izglīto skatītāju, bet māca cietsirdību, rada neadekvātu priekšstatu par dzīvnieku. Šādi priekšnesumi kropļo izpratni par cilvēku un dzīvnieku attiecībām. Tos pamatoti uzskata par nežēlīgu izklaidi. Vai tiešām mums ir vajadzīgi šādi ciniski savas varas un pārākuma apliecinājumi?

Un tagad post scriptum. Cita lieta, ka, runājot par sirsnību un iejūtību pret dzīvniekiem, Kultūras ministrijai ir pietrūcis sirsnības un iejūtības (šeit minētās empātijas) pret ilggadējo “Rīgas cirka” direktori Lolitu Lipinsku. Tieši viņa izturēja tiesāšanās maratonu 25 gadu garumā un panāca, ka cirka ēka un zeme pavisam nesen nonāca valsts īpašumā. Arī tāpēc nav pieļaujami, ka cilvēkam, kurš visu savu darba mūžu, sirdi un dvēseli godprātīgi atdevis cirkam, jāšķiras no darba ar rūgtumu sirdī un jūtoties nenovērtētam.

Aicinu balsot “par” aizliegumu izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es domāju, šī likumprojekta parādīšanās un tas, ka jau vairāki desmiti tūkstošu ir izrādījuši interesi, liecina par to, ka mūsu sabiedrība acīmredzot kļūst turīgāka un daudzi sociālie jautājumi jau sāk aiziet otrajā plāksnē, parādoties dažādiem jautājumiem, kuri skar mūsu sabiedrības humānos aspektus un citas dzīves norises.

Šajā likumprojektā ir teikts, ka savvaļas dzīvniekus ir aizliegts apmācīt un izmantot kā atrakciju. Protams, tas ir neracionāli, ja var pārstrādāt kurpēs, somiņās un automašīnu sēdekļos. Sivēntiņš ar rozā bantīti, kas dejo uz kāda paaugstinājuma, izskatās sliktāk nekā sašmorēts garšīgā cepetī ar kartupeļiem un sutinātiem kāpostiem.

Es domāju, ka, strādājot pie likumprojekta sagatavošanas otrajam lasījumam, ir jāpārdomā ļoti daudzas lietas.

Te ir pareizi teikts, ka zinātniskos nolūkos nedrīkst nodarīt dzīvniekiem sāpes, ciešanas, radīt diskomfortu, ilgstošu kaitējumu.

Cienījamie kolēģi! Vai jūs zināt, cik stirnu, briežu un mežacūku tiek nošauts, bet netiek atrasts? Vairāki simti katru gadu!

Es domāju, ka neviens šeit nenāks ar priekšlikumu aizliegt medības, piemēram, aizliegt lūšu medības, kuras ir samērā grūti attaisnot no dzīvniekmīlestības viedokļa, bet kuras diemžēl notiek.

Es, protams, arī nobalsošu pirmajā lasījumā “par”, tomēr man ir nelielas šaubas par tādu jomu kā, teiksim, delfināriji. Latvijā to nav. Kaut kas līdzīgs ir Klaipēdā. Bet tie, kas ir redzējuši, teiksim, Amerikas Savienotajās Valstīs vai Meksikā... tur ļoti daudz tūristu brauc, tur ir ļoti milzīgi atklāti baseini, kur bērnu mīļākā atrakcija ir vizināšanās ar delfīniem. Jūs varat delfīniem turēties pie peldspurām. Tie ir savvaļas dzīvnieki, tie ir pakļauti šim likumam, un, ja kāds investors, piemēram, izdomās taisīt šeit kaut ko līdzīgu kā Klaipēdā, tikai daudz lielāku, es domāju, mums likumā ir skaidri jāpasaka, vai viņš to varēs darīt vai nevarēs.

Un vēl ir viena lieta, kas man rada šaubas un kas būtu jāatrisina otrajā lasījumā. Latvijā mums nav, un tas ir pareizi, šādas cirka trupas, bet šis likums jau neaizliegs šādām trupām pastāvēt citās Eiropas valstīs, kur ir ļoti stingri dzīvnieku labticības likumi kā tādi. Un ja... jā, atvainojos, labturības, nevis labticības. Un, ja šīs trupas viesojas, vai mums vajadzētu aizliegt tām rīkot viesizrādes, piemēram, Latvijas mazajās pilsētās, kaut kur provincē?

Mēs pieņēmām šeit Psihologu likumu. Mums vajadzētu arī painteresēties, kādu iespaidu uz bērniem atstāj, teiksim, dzīva dzīvnieka klātbūtne. Vai to var aizvietot, kā mums apgalvo, ar dažādiem tehniskiem trikiem, filmu skatīšanos un visu pārējo. Cik es esmu lasījis, bērniem, kuriem ir aizkavēta attīstība, ir tieši vajadzīga... viņi ļoti jūt šo saikni, viņiem patīk šie dzīvnieki.

Tie ir jautājumi, kas būtu jāpārdomā uz otro un trešo lasījumu, un tad mēs varētu to varbūt arī atbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Pirmajā lasījumā es to atbalstītu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu tomēr, kā latviski pieņemts teikt, nemest visus pār vienu kārti. Pirmkārt - es arī līdzīgi Rībenas kundzei ļoti cienu Lipinskas kundzi un uzskatu, ka viņa tiešām dara savu sirdsdarbu, un tas, ka viņa šobrīd aizstāv cirka dzīvniekus cirkā, - tā ir viņas dzīve. Viņa tā visu dzīvi ir dzīvojusi - ar šo pārliecību, ka tāds ir cirks. Tā ir mūsu cirka tradīcija.

Otrkārt - es tomēr aicinu visus dzīvnieku dresētājus arī nesaukt par... nu, es nezinu, mocītājiem, spīdzinātājiem. Ir ļoti dažādi cilvēki. Paši zināt. Ir ļoti dažādi cilvēki ar ļoti dažādu domāšanu. Viens dresētājs panāk visu varbūt tiešām ar kondensētā piena bundžu, cits varbūt pielieto vardarbīgus līdzekļus. Ir ļoti dažādi cilvēki.

Treškārt - atbilde uz to, kāpēc es iestājos pret dzīvnieku izmantošanu cirkā. Es vienmēr uzdodu šo jautājumu: kāpēc mēs to vai citu lietu darām? Kāds ir mērķis? Dzīvnieku demonstrācijai cirkā praktiski mērķis ir tikai viens - tā ir cilvēku izklaide. Patiesībā - naudas iekasēšana. Bērns no cirka izrādes iznāk ārā dumjāks, nekā tur ir iegājis iekšā. Kaut vai piemērs ar lācīti.

Bērns grāmatiņās kaut kur redzējis lācīti staigājam uz divām kājām. Ieiet cirkā, pārliecinās - jā, lācītis staigā uz divām kājām. Pēc tam aiziet uz skolu, bet skolotāja nez kāpēc māca, ka lācis staigā uz četrām kājām. Un bērns sāk domāt - kam ir taisnība? Droši vien - cirkam.

Bērns aiziet uz zooloģisko dārzu, gūst priekšstatu, un viņam ir žēl tā dzīvnieka būrī. Pēc tam bērns aiziet uz cirku, bet viņam nav žēl, jo tur ir forši, tur ir skaisti, tur ir atrakcija: tīģeris lec no viena podesta uz otru. Un patiesībā šim bērnam varbūt tiek nomākta kaut kāda pilnīgi dabiska dziņa aizstāvēt šo dzīvnieku.

Cirkā tiek kultivēta tomēr pārākuma apziņas ieaudzināšana bērniem. Patiesībā cilvēki iet uz cirku skatīties dresētāju, nevis dzīvnieku. Iet skatīties, kā dresētājs panāk, ka lauva apguļas, ka lauva lec kaut kur. Nedod Dievs, saliek, sagulda visus - lauvas, tīģerus - vienā rindā, un pats dresētājs uzguļas virsū. Rodas priekšstats, ka cilvēks ir visuvarens, un bērnā tiek kultivēta pārākuma apziņa pār dzīvniekiem, kas nav tas pats labākais.

Visbeidzot - par delfinārijiem. Raugiet, delfināriji, manuprāt, tomēr tiek pielīdzināti zooloģiskajiem dārziem. Kāpēc? Tāpēc, ka tur dzīvnieks konkrētu atrakciju, piemēram, bērnu vizināšanu, veic, tā teikt, savās mājās - savā teritorijā. Viņš netiek vazāts apkārt pa pasauli. Tā ir tā starpība. Cirkā dzīvnieks uzstājas cilvēku teritorijā, bet delfinārijā delfīns pie sevis ciemos uzņem cilvēku. Un tā ir visai liela starpība.

Šinī gadījumā aizstāvēt arī šīs ceļojošās trupas... vienalga, kaut tās būtu no Francijas, Vācijas vai no citurienes... Jā, pastāvīgajā mītnes vietā, protams, dzīvniekiem tiek nodrošināti vairāk vai mazāk labi apstākļi, bet ceļojumu laikā un uzstāšanās laikā viņi joprojām dzīvo ceļojumu būros. Man vairāk bažas rada tieši šie ceļojošie cirki, kuros viņiem var nodrošināt vēl pieticīgākus dzīves apstākļus nekā pastāvīgā cirka ēkā tepat Merķeļa ielā.

Un visbeidzot par šiem turēšanas apstākļiem. Man ļoti žēl, ka Rīgas Zooloģiskajā dārzā bērni nevar aplūkot ziloņus! Lai to darītu, viņiem līdz šim bija jāiet uz cirku. Bet, saprotiet, ziloņus zooloģiskajā dārzā nevar aplūkot tāpēc, ka turēšanas apstākļi... ēkas ir par šaurām. Divarpus hektārus lielais projekts joprojām stāv uz vietas finansējuma trūkuma dēļ. Ziloņus zooloģiskajā dārzā mēs turēsim tad, kad būs divarpus hektāri. Es atbalstīšu arī to, lai būtu ziloņi cirkā, ja ziloņiem cirkā būs nodrošināta divarpus hektārus liela teritorija.

Tā ka aicinu atbalstīt šo likumprojektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi!

Cienījamā Rībenas kundze!

Joprojām gaida Saeimas lēmumu šeit, ārā pie Saeimas nama, Lipinskas kundze - “Rīgas cirka” ilggadējā direktore, kas ir ieguldījusi sirdi un dvēseli šajā mākslas nozarē, un tieši viņa ir tā, kas lūdz deputātus neatbalstīt ierobežojumus un aizliegumus izmantot cirkā savvaļas dzīvniekus.

Bet, runājot par šo likumprojektu, es laikam šobrīd būšu vienīgā, kas ir nākusi šajā tribīnē, lai lūgtu deputātus neatbalstīt šo likumprojektu.

Un kāpēc?

Es ļoti labi saprotu dzīvnieku aizstāvju sašutumu par tiem videomateriāliem, kurus viņi ir redzējuši internetā, un par tiem citiem materiāliem un stāstiem, kurus mēs cits citam varbūt kādreiz stāstām.

Taču es varu apliecināt, ka visi mēs, šeit klātesošie, un visa Latvijas sabiedrība, visticamāk, neatbalsta cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Un arī tie, kuri šodien balsos “pret” šo likumprojektu, neatbalsta cietsirdīgu izturēšanos, dzīvnieku spīdzināšanu.

Mēs esam par to, lai dzīvniekus audzinātu un apmācītu ar humānām metodēm, un es ticu, ka tas ir pilnīgi iespējams. Un es ticu, ka Latvijā mīl un lolo dzīvniekus gan zoodārzā, Līdakas kungs, gan patversmēs, gan cirkā. Un tāpēc vien, ka daži cilvēki izturas nelietīgi pret dzīvniekiem, tāpēc vien, ka cilvēki izmet uz ielas suņus un kaķus, mēs neaizliedzam citiem cilvēkiem šos kaķus un suņus turēt mājās, mīlēt un lolot viņus... (Dep. R.Kols: “Tie ir mājdzīvnieki, nevis savvaļas!”)

Jā, godātie kolēģi! Cirkam ir ne tikai prieka sniegšanas funkcija, bet arī izglītojošā funkcija, jo cirkā ir studija bērniem, kurā audzina nākamos cirka māksliniekus, un cirkam ir arī ļoti spēcīga sociālā funkcija.

Tieši tā! Šajos dokumentos, ko “Rīgas cirka” atbalsta biedrība ir iesniegusi deputātiem, ir ļoti daudz pateicības vēstuļu no dažādām sociālajām iestādēm (piemēram, Valmieras SOS bērnu ciemats, bērnu speciālās rehabilitācijas centrs “Mūsmājas”, valsts sociālās aprūpes centrs “Teika”, bērnunams-patversme “Priedīte”, sociālās aprūpes centrs “Stūrīši”, Ventspils novada bērnunams “Stikli”, Ogres novada bērnunams “Laubere”), pateicības no invalīdu biedrībām un pašvaldībām, un daudzbērnu ģimeņu apvienībām par dāvāto iespēju bērniem redzēt cirka brīnumus un dzīvniekus bez atlīdzības.

Godātie kolēģi! Ja mēs citur, citās valstīs, redzēto nežēlīgo kadru dēļ pārvilksim svītru pāri veselai vēsturiski nozīmīgai mākslas un kultūras nozarei, kuru gadu desmitiem paaudzēs ir izkopuši Latvijas labākie cirka mākslinieki, tas nebūs pareizi. Mēs vairs nevarēsim lepoties ar vecāko cirka ēku Eiropā un būsim zaudējuši unikālu mantojumu, nākamajām paaudzēm atstājot labākajā gadījumā laikmetīgo cirku, bet sliktākajā gadījumā - kaut ko pilnīgi ar cirku nesaistītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Atvainojiet par jūsu laika kavēšanu.

Raugiet, lai nebūtu pārpratumu. Latvijas cirkā šobrīd dzīvnieku nav. Dresētājus varētu saskaitīt varbūt uz... diez vai pat uz vienas rokas pirkstiem. Baložu dresētāja laikam tādā pašā uzvārdā - Balode. Latvijā dresētāju dinastiju nav. Latvijas cirkā ir uzstājušies dzīvnieki, kuri vienmēr ir bijuši no citām trupām, no citiem cirkiem šurp braukuši, tā ka šeit iznīcināt to, kā nav, vienkārši ir ļoti, ļoti grūti.

Un otrs. Par šīm pateicības vēstulēm. Saprotiet, daudzi bērni ir gatavi ēst tikai un vienīgi konfektes. Vai mēs tās viņiem dodam? Nedodam. Un līdz ar to šeit arī ir stāsts par to, kā var bērnu patiesībā nopirkt, kā var bērnam radīt šīs pozitīvās emocijas, likt viņam smieties. Tad jau paskatieties YouTube, tur ir pilns ar klipiem, kuros cilvēkiem tiek rādīti... kā saka krieviski - prikoli (No frakcijas SASKAŅA: “Tulkojumu!”), tajos rāda, kā bērns, teiksim, krīt, kā viens otram iebāž riteņiem spieķos koku, lai braucējs nokrīt, un tiek piedāvāts par to smieties. Šinī gadījumā arī bērnu emocijas, pozitīvās emocijas, cirkā patiesībā nav pozitīvas. Bērns smejas par to, par ko viņam nevajadzētu smieties. Bērnam nevajadzētu smieties par lācīti, kurš apģērbts brunčos. Jo tas ir lācītim pazemojoši. Viņš to neapzinās, mēs to apzināmies. Es apzinos, ka arī pērtiķim staigāt biksēs ir pazemojoši. Viņš to neapzinās, es to apzinos. Un es nevēlos, lai bērni smietos par to, par ko nav jāsmejas, par ko patiesībā būtu jāraud.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Martiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Es būšu no tiem, kas balsos “pret”. Un pamatojums ir tāds, ka man pilnībā nav pieņemama sniegtā argumentācija, kādēļ mums ir jābalso “par”.

Jā, es ar sašutumu daudzkārt esmu redzējis to mērkaķīti, kuram sit pa galvu. Jā, es esmu redzējis un man nav pieņemams, un uzskatu, ka ir jāsoda vai pat varbūt jāsēdina cietumā atbildīgie par tiem apstākļiem, kādos atrodas šie dzīvnieki. Bet šādu argumentāciju mēs varam paskatīties Latvijā. Mūsu internetā ir redzamas bildes, kur audzinātāja sit ar zīmuli un ar lineālu pa galvu bērnam, bet mēs tādēļ bērnudārzus nelikvidējam. Es varu sameklēt negodprātīgu sociālās aprūpes darbinieču nekoptus slimniekus ar izgulējumiem (Dep. R.Kols: “Tur jau kriminālatbildība!”), un viņas ir tiesājamas, un viņas tiek tiesātas un sauktas pie atbildības, bet tādēļ jau neslēdz šos uzņēmumus ciet.

Bet es runāju vēl par vienu citu lietu. Jā, pamatā visur ir labturības noteikumu neievērošana... Visi mēs zinām, ka Uzvaras parkā pretī tam “izcilajam” krievu piemineklim, Uzvaras piemineklim, ir tas lielais dīķis un parks ar izaugušiem kokiem. Tā ir Rīgas jaunā cirka būvbedre, tas ir projekts, kurš tālāk netika realizēts jau 1960.gados. Jau pirms piecdesmit gadiem tika pateikts, ka “Rīgas cirkā” nav apstākļu dzīvnieku turēšanai, lai šīs izrādes varētu notikt.

Protams, ir pārkāpumi. Bet tādēļ vispār likvidēt robežu starp to, kas ir dresūra... kur ir tāds dzīvnieks vai cits... Man ir laimējies labas cirka izrādes redzēt, tāpēc es negribētu, lai mani bērni, kuri ir redzējuši labu cirku... lai mani mazbērni cirku vairs neredzētu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Pavisam... (Zālē troksnis.) Es saprotu, ka visiem... Es saprotu, ka neviens neklausās vairs, tad droši vien vairs nav jēgas sevišķi runāt. Bet atkārtošu to domu, kas ir sociālajos medijos jau plaši palaista, - ka būtu labi, ja deputāti būtu gatavi izteikt savu viedokli arī par citiem svarīgiem jautājumiem, kuri nāk Saeimas darba kārtībā. Taču mēs, deputāti, bieži vien neesam aktīvi debatētāji. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Es pats personīgi balsošu “par” šo likumprojektu kaut vai tādēļ, lai uz otro lasījumu mēs varētu to koriģēt un atrisināt visu šo jautājumu, kas nu ir sabiedrībā pietiekami aktīvi cilāts. Savos e-pastos mēs esam saņēmuši tik daudz aicinājumu balsot par to, ka nu ar katru nākamo saņemto e-pastu mana pārliecība par to, ka jāatbalsta šis likumprojekts, arvien mazinājās.

Un visbeidzot trešā lieta. Es balsošu “par” šo likumprojektu, nu, tā pa jokam sakot, vismaz ar cerību, ka sabiedrības uzmanība tam cirkam nedaudz samazināsies un sabiedrība vairāk pievērsīs uzmanību tam, kas notiek šeit - Saeimas namā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Jūs laikam saņemat ļoti daudz vēstuļu elektroniskā veidā - tik daudz kā vēl nekad! - gan par šo jautājumu, gan par RPIVA likvidāciju. Nu, RPIVA jau tika likvidēta vakar, Ministru kabinets pieņēma lēmumu.

Un tagad par dzīvniekiem. Tas ir ļoti labi, ka mēs visi uztraucamies, kā dzīvot dzīvniekiem. Ja mēs apskatām “Rīgas cirku”, tad, protams, redzam, ka pēc vairāk nekā 130 gadiem tomēr pienācis laiks padomāt par to, ka valstī vajag uzbūvēt jaunu cirku. Latvijai tas ir vajadzīgs. Varbūt atdosim savas deputātu kvotas, pozīcija, un uzbūvēsim jaunu cirku?! Tās kvotas... jūs sadalījāt 20 miljonus pagājušā gada decembrī. 20 miljonus! Par 20 miljoniem varam uzbūvēt pa pusotru gadu ļoti labu ēku un uzdāvināt to Latvijai simtgadē. Tā būs ļoti laba un vērtīga dāvana uz nākamajiem vismaz simts gadiem, ar jaunām tehnoloģijām, ar jauniem voljēriem priekš dzīvniekiem.

Vai vajag dzīvniekus mūsu ģimenēs vai mūsu cirkā? Es uzskatu, ka vajag. Tāpēc, ka tie bērni, kam ir mājās jebkādi dzīvnieki, piemēram, kaķīši, vai kādi putniņi, ir pavisam citādāki - daudz labāki, daudz mierīgāki. To jums var pateikt ne tikai katrs psihologs, bet arī katrs ārsts. Tā ka, ja jūsu bērns ir nervozs... Kad bērni ir nervozi, tad vajag paņemt kādu dzīvnieku, vismaz kaķi no ielas. (Dep. I.Rībena: “Kāds tam sakars ar cirku un dzīvnieku dresūru?!”)

Bet kāpēc jūs neviens neuztraucaties par to, ka mobilajos telefonos ir tās aplikācijas, kuru dēļ jau vairāki bērni beidza savu dzīvi? Vairāki bērni! Kāpēc neviens neuztraucas par to? Kāpēc visi mūsu oficiālie pārstāvji klusē par to, cik bērnu gājis bojā tikai pēdējos divos gados? Klusums.

Es uzskatu, ka es pats personīgi nevaru atbalstīt šo likumprojektu, un balsošu “pret”. Lai dzīvnieki palīdz mūsu bērniem dzīvot tālāk un iepazīt šo pasauli!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst? Debates jau slēgtas.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst par šo likumprojektu?

I.Līdaka. Nē. Nu man nākas vēstīt, ka atbildīgā komisija - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - šo likumprojektu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 23, atturas - 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

I.Līdaka. Priekšlikumus gaidām līdz 6.aprīlim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi jāiesniedz līdz šā gada 6.aprīlim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Elektronisko sakaru likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Elektronisko sakaru likumā pirmajā lasījumā.

Likumprojekts komisijā tika izskatīts, un tā būtība ir šāda. Šis likumprojekts ir izstrādāts saistībā ar grozījumiem Informācijas tehnoloģiju drošības likuma 6.pantā par augstākā līmeņa domēnā “.lv” reģistrēta domēna vārda atslēgšanu.

Paredzēts, ka Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai CERT.lv vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestam ir tiesības pieprasīt, lai augstākā līmeņa domēna “.lv” reģistra un numurēšanas sistēmas uzturētājs - Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts - atslēdz augstākā līmeņa domēnā “.lv” reģistrētu domēna vārdu uz noteiktu laiku, ja šis domēna vārds var apdraudēt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmu vai interneta lietotāju drošību.

Komisijā šis likumprojekts tika atbalstīts. Lūdzu arī Saeimu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Komisija lūdz to atbalstīt.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Matīss. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 20.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.aprīlim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Strādājam ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu”. Komisija savā sēdē likumprojektu atbalstīja un ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

S.Potapkins. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

S.Potapkins. Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu tūlīt atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā šajā Saeimas sēdē? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.

S.Potapkins (SASKAŅA).

Likumprojektu “Par Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu” komisija atbalstīja.

Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

S.Potapkins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 5.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.aprīlim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Valdis Skujiņš.

V.Skujiņš (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs pārņemam Eiropas Savienības direktīvas 2014/26/ES prasības Latvijas likumdošanā.

Tas būs pilnīgi jauns likums, jo mums tas ir jāizdara. Mēs piedalāmies šajā spēlē, un mums jāatbilst šiem noteikumiem.

Es esmu pilnvarots autoru un izpildītāju vārdā pateikt paldies Kultūras ministrijas darbiniekiem un cilvēkiem, kas piedalījās darba grupā, kura veica likuma izstrādi.

Es esmu pilnvarots pateikt paldies Saeimas Juridiskajam birojam par profesionāliem uzlabojumiem.

Es esmu pilnvarots pateikt paldies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, sevišķi tās priekšsēdētāja biedram Raivim Dzintaram.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 3.priekšlikums ir komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 5. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 7. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 9. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 11. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 13. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 21. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 71. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 22. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 28. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 28. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 29. - komisijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un...

29. - Juridiskā biroja priekšlikums, es atvainojos. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 30. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 35. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 37. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 37. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 37. - ir atbalstīts. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 39. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 41. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 44. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 50. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 51. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 51. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 52. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 55. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 55. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 57. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 57. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 58. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 60. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 60. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 63. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 63. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 68. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 68. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 70. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 70. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 71. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 72. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 75. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 75. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 77. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 78. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 78. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 79. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 80. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, bet ir saņemts deputātu Smiltēna, Brigmaņa, Barčas, Adamoviča un Agešina priekšlikums turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Vai deputātiem tomēr ir iebildumi? Tātad deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu turpināta 2017.gada 30.marta Saeimas sēde bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 8, atturas - 1. Tātad lēmums pieņemts. Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

81.priekšlikums.

V.Skujiņš. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 83. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 83. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 84. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 86. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 87. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 88. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 88. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 89. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 90. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 91. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 92. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 93. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 94. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 95. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 96. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 96. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 97. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 98. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 98. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 99. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 100. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 101. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 102. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 103. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 104. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 104. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 105. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 106. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 107. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 108. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 108. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 109. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 110. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 111. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 111. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 112. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 113. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 114. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 115. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 116. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 117. - Juridiskā... Atvainojos! Tas ir komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 118. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 119. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 119. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 120. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 121. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 121. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 122. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 123. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 124. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā, kas ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 125. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 126. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 127. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 128. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Skujiņš. 129. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 130. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 131. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Skujiņš. 131. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. 132. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Skujiņš. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

V.Skujiņš. Kolēģi! Priekšlikumus trešajam lasījumam komisija gaidīs līdz 13.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 13.aprīlim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ringolds Balodis.

R.Balodis (NSL).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, vēlreiz! Godātie kolēģi!

Mums jāturpina izskatīt likumprojektu “Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums”. Otrais lasījums.

Likumprojekts savulaik tapis pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas, kas iezīmēja noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes tiesiskā regulējuma trūkumu, kā arī pēc starpvaldību organizācijas “Finanšu darījumu darba grupa” četrām rekomendācijām, kurās atzīmēts, ka ir jāievieš vairākas konvencijas - Vīnes, Palermo un Varšavas.

Mums ir vairāki desmiti priekšlikumu.

1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 2. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 3. - Saeimas deputāta Kūtra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 7. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 9.priekšlikums ir no tieslietu ministra Dzintara Rasnača. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 14.priekšlikumu deputāti atbalsta.

R.Balodis. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - Juridiskā biroja priekšlikumā. Tas ir nākamais.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 16. - Juridiskā biroja modificētais priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 17. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 21. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 22. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 23. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 24. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 25. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 26. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 27. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 28. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 29. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 30. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 31. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 32. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 33. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumā, kas ir nākamais.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 34. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 37. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 38. - atkal Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 40. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 43. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 44. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 45. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Balodis. 47. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. Un visbeidzot ir 48. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī to deputāti atbalsta.

R.Balodis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kādu mēs lūgtu attiecībā uz trešo lasījumu...

Sēdes vadītāja. Paga, paga...

Tātad komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. (Starpsauciens.)

R.Balodis. Nerunā ar mani!

Sēdes vadītāja. Baloža kungs!

R.Balodis. Es mēģinu kaut kā ar kolēģi, jā... (Dep. A.Kaimiņš: “Koncentrējies!”)

Sēdes vadītāja. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

R.Balodis. Lūdzam priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam kā termiņu noteikt šī gada 4.aprīli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.aprīlis.

R.Balodis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā - “Latvijas Republikas tiesībsarga 2016.gada ziņojums”.

Vārds Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam.

J.Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Sveicināti! Labdien! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi!

Pirms es sāku savu ziņojumu par 2016.gadu, gribu informēt, ka 2016.gada ziņojumā nav iekļauts pētījums par cilvēktirdzniecības upuru situāciju un problemātiku, kas vakar tika prezentēts Iekšlietu ministrijas speciālistiem un pārējiem iesaistītajiem, taču tuvākajā laikā tas tiks atsūtīts arī parlamentam, prezidentam un valdībai.

Ir sagatavots arī atsevišķs ziņojums par to, kas Tiesībsarga birojā ir darīts šajos sešos gados kopš personu ar invaliditāti tiesību aizsardzības konvencijas ratifikācijas. Taču tā ir atsevišķa tēma, un arī šis ziņojums, apkopojums, tiks atsūtīts uz parlamentu.

Savu runu par Tiesībsarga biroja 2016.gada ziņojumu vēlos sadalīt vairākos tematiskajos blokos. Vispirms vēlos atzinīgi novērtēt un vērst jūsu uzmanību uz parlamenta, Ministru kabineta un ministriju labo praksi pagājušajā gadā (tas īpaši tiks uzsvērts manā runā), tad turpinājumā pastāstīšu par Tiesībsarga biroja veiksmēm un arī par jomām, kurās birojam nav sekmējies tik labi, kā sākotnēji bija iecerēts, kā arī runāšu par Tiesībsarga biroja kapacitāti, par nacionālo preventīvo mehānismu un tā ieviešanas procedūru.

Latvija kā valsts un tās sabiedrības ilgtspēja nav iedomājama bez cilvēktiesību un labas pārvaldības reālas un praktiskas ievērošanas un veicināšanas. Es un kolēģi Tiesībsarga birojā vienmēr esam augstu vērtējuši likumdevēja, izpildvaras un pašvaldību vēlmi un spēju darboties sabiedrības interesēs, kā arī veselīgi uztvert kritiku un turpināt darbu jaunā kvalitātē.

2016.gada ziņojums, kas, protams, ir iesniegts arī parlamentā, ir par apmēram 100 lapām garāks, lielāks, nekā iepriekšējā gada ziņojums. Jo ir daudz laba izdarīts, un, protams, ir arī daudz neizdarīta.

Parlamenta labā prakse 2016.gadā.

Kā pirmos vēlos uzteikt veiksmīgos risinājumus parlamentā. 2015.gadā aicināju Saeimu pārskatīt naudas līdzekļu apjomu, kas paliek to personu rīcībā, kuras atrodas ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās. Šis apjoms krīzes laikā tika samazināts no 15 procentiem uz 10 procentiem, un tas nozīmēja, ka personas rīcībā personiskām vajadzībām mēnesī atlika vidēji seši līdz 17 eiro. Šī gada janvārī likumdevējs akceptēja priekšlikumu, ka tā saucamās kabatas naudas apmērs pirmskrīzes līmenī jeb 15 procentu apmērā atgriezīsies no 2020.gada. Protams, 2020.gads nav 2017.gads, bet labā griba viennozīmīgi ir secināma.

2016.gadā vērsāmies Saeimā, lūdzot novērst pretrunīgās tiesību normas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku sociālās aizsardzības likumā. Tā rezultātā tika pieņemti grozījumi likumā, piešķirot sociālo nodrošinājumu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Tādējādi tiek novērsts vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.

Runājot par Ministru kabineta labo praksi 2016.gadā, ir svarīgi uzsvērt atbildīgo institūciju darbu ne tikai ar veselības aprūpes un bērnu tiesību jautājumiem, bet arī deinstitucionalizācijas jomā un mazāk aizsargātu personu tiesību aizstāvībā.

Jau vairākus gadus valstī diskutē par e-veselības sistēmas ieviešanu. Fizisko personu dati ir neatņemama privātās dzīves sastāvdaļa, līdz ar to īpaši svarīgi ir nodrošināt e-veselības sistēmas tiesiskā regulējuma atbilstību Satversmes 96.pantam. 2016.gadā konstatēju trūkumus Ministru kabineta noteikumos par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu, kas paredzēja darbnespējas cēloņu norādīšanu darbnespējas lapās un diagnozes norādīšanu e-receptē. Lūdzu Veselības ministrijai pilnveidot tiesisko regulējumu, taču tas netika sadzirdēts. Vēstulē Ministru kabinetam aicināju veikt nepieciešamos grozījumus tiesiskajā regulējumā, lai nodrošinātu līdzsvaru starp veiksmīgi funkcionējošu e-veselības sistēmu un pacienta medicīnas datu aizsardzību atbilstoši cilvēktiesību standartiem. Pēc Ministru prezidenta rīkojuma Veselības ministrijā tika izveidota darba grupa, kurā šobrīd noris darbs pie tiesiskā regulējuma pilnveides.

Tieslietu ministrija izstrādājusi bērnu antisociālas uzvedības novēršanas likuma projektu, un šis likums aizstās pašlaik spēkā esošo un neefektīvi piemēroto, faktiski neefektīvo regulējumu. Likumprojekts paredz izmeklēt bērna antisociālās uzvedības cēloņus un rast bērna vajadzībām piemērotākos līdzekļus šo cēloņu novēršanai. Būtiski, ka mainīts arī finansējuma avots: līdz šim bērnu sociālās uzvedības korekcijas programmu izstrāde bija tikai pašvaldības atbildība, bet jaunais regulējums noteiks arī valsts finansiālu līdzdalību. Uzskatu, ka tad, ja šim mērķim tiks piešķirts adekvāts valsts finansējums, tas varētu būt nozīmīgs solis, lai nodrošinātu bērnu tiesības uz pilnvērtīgu attīstību, kā arī valsts ilgtspēju kopumā.

Nebūs lieki piebilst, ka mēs arī birojā esam veikuši pētījumu par vardarbību attiecībā pret bērniem. Un jāteic, ka ik otrais bērns ir cietis vardarbībā - vai nu savstarpējā vardarbībā, vai no vecākiem, vai arī no svešiem cilvēkiem.

Pieņemts jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums, kas būtiski atvieglos uzturlīdzekļu saņemšanu, jo uzturlīdzekļi no šī gada 1.aprīļa tiks izmaksāti administratīvā procesa kārtībā. Ir pagarināta arī valsts maksāto uzturlīdzekļu izmaksa - no šī gada 1.septembra tos varēs saņemt līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, ja bērns iegūst pamata, vidējo, arodizglītību vai speciālo izglītību. Tas būtiski uzlabos valsts maksāto uzturlīdzekļu saņemšanas procesu, kā arī atslogos tiesu sistēmu.

Vienlaikus jaunais regulējums paredz tiesību ierobežojumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekiem - aizliegumu vadīt transportlīdzekli un kuģošanas līdzekli. Uzskatu, ka ierobežojumi ir noteikti samērīgi - aizliegums netiks piemērots automātiski visiem parādniekiem, bet katrs gadījums tiks izvērtēts individuāli. Ja transportlīdzekļa vadīšanas tiesības būs vajadzīgas darba pienākumu veikšanai vai pastāvēs citi objektīvi apstākļi, aizliegums, visticamāk, netiks piemērots.

2016.gadā Ministru prezidents lūdza sniegt viedokli saistībā ar Tieslietu ministrijas ieceri ieviest advokāta procesu atsevišķās civillietu kategorijās. Norādīju, ka valsts iecere Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt kvalitatīvu juridisko palīdzību tieši sarežģītos civiltiesiskos strīdos ir atbalstāma. Tas kopumā veicinātu tiesas procesa efektivitāti. Tomēr būtiskāk valstij ir rūpēties par to, lai juridiskā palīdzība tiktu nodrošināta tām personām, kuras jau šobrīd pašas to nevar atļauties tajās lietu kategorijās, kurās, iespējams, šāda palīdzība ir pamatota un nepieciešama, lai persona realizētu savas tiesības uz pieeju tiesai. Novērtēju, ka Ministru kabinets nav atbalstījis advokāta procesa ieviešanu tik plašā apmērā, kā to bija iecerējusi Tieslietu ministrija.

Esmu gandarīts arī par to, ka ministrijas un valsts pārvaldes iestādes ir spējušas atzīt un labot savas kļūdas. Uzlabojusies sadarbība ar Labklājības ministriju. Saņemot informāciju no klientiem par iespējamiem pārkāpumiem valsts vai pašvaldību sociālās aprūpes institūcijās, tiek veiktas pārbaudes vizītes, kuru laikā tiek ņemtas vērā iepriekš sniegtās rekomendācijas.

Labklājības ministrija, turpinot ieviest sabiedrībā balstītus pakalpojumus, bija plānojusi līdz 2019.gada 1.septembrim pārtraukt valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāles “Kalkūni” darbību. Tā kā bija izskanējusi informācija par filiālē “Kalkūni” ievietoto bērnu ar īpašām vajadzībām pārvietošanu uz filiāli ”Baldone”, pievērsu pastiprinātu uzmanību šai situācijai, jo bērnu pārvietošana no vienas institūcijas uz citu institūciju nav uzskatāma par deinstitucionalizācijas plāna īstenošanas pasākumu.

Labklājības ministra Jāņa Reira un Daugavpils novada domes un Daugavpils pilsētas domes deputātu starpā tika panākta konceptuāla vienošanās par sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu attīstību novada un pilsētas teritorijā. Parakstītajā nodomu protokolā paredzēts līdz šī gada 30.jūnijam izstrādāt filiāles “Kalkūni” attīstības iespējas. Līdz tam brīdim tika atcelts Labklājības ministrijas rīkojums par šīs filiāles darbības izbeigšanu. Protams, sekošu līdzi un aicinu arī deputātus veikt parlamentāro kontroli, lai deinstitucionalizācija notiktu pēc būtības, nevis pārvietojot bērnus vai citus sociālās aprūpes centru klientus no vienas iestādes uz citu, jo deinstitucionalizācijas būtība ir nodrošināt cilvēkiem cilvēka cienīgu dzīvi sabiedrībā.

Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju rekomendēju Iekšlietu ministrijai izvērtēt iespēju normatīvajos aktos nostiprināt apsardzes darbinieka pienākumu nekavējoties veikt evakuāciju trauksmes gadījumā sabiedriskajās telpās, kurās atrodas cilvēki. 2016.gada 1.oktobrī ir stājies spēkā Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums, kas noteic, ka infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs apdraudējuma gadījumā nodrošina savlaicīgu cilvēku agrīno brīdināšanu un informēšanu par rīcību, kā arī cilvēku evakuāciju.

Biroja veikums skaitļos. Kas birojam vairāk sekmējies?

2016.gadā Tiesībsarga biroja plānotais valsts budžeta finansējums bija 1 359 279 eiro, bet faktiskā izpilde - 1 329 113 eiro. Mazliet esam ietaupījuši.

Ja Tiesībsarga biroja 2016.gada veikumu aplūko skaitļos, tad jāteic, ka pērn esam saņēmuši 1893 personu iesniegumus. Lielākoties iesniegumi saistīti ar pilsonisko un politisko tiesību jautājumiem (992 iesniegumi) un sociālo un ekonomisko tiesību jautājumiem (660 iesniegumi), gada laikā saņemti arī 235 iesniegumi par bērnu tiesību jautājumiem.

Pērn ierosinātas 54 pārbaudes lietas, līdz šim pabeigtas 43 lietas.

Esam snieguši 2216 atbildes uz iesniegumiem. Šajos gadījumos nav bijusi nepieciešamība ierosināt pārbaudes lietu, jo par daudziem jautājumiem esam veikuši sistēmisku izpēti iepriekš un tāpēc iepriekšējos atzinumos paustās atziņas cilvēki var izmantot. Par to viņi tiek arī informēti. Savukārt atzinumi tiek izmantoti vai nu administratīvajā tiesā, vai starptautiskajās institūcijās. Pagājušajā gadā Tiesībsarga birojā iedzīvotājiem sniegtas 8044 konsultācijas (tajā skaitā 5005 telefonkonsultācijas).

Tiesībsarga birojs sniedzis 45 atzinumus par dažādiem tiesību aktiem: 15 atzinumi tika sniegti Satversmes tiesai, un 30 atzinumi par tiesību aktu projektiem tika sniegti valsts institūcijām, tajā skaitā Saeimai un Ministru kabinetam. Protams, bija arī ļoti regulāra dalība Saeimas attiecīgajās komisijās, kurās tiek aicināti arī mūsu eksperti sniegt konkrētus viedokļus par likumdošanas jautājumiem.

Īpaši priecē to Tiesībsarga biroja rekomendāciju izpilde, kuru ieviešanu tieši izjūt iedzīvotāji.

Vēlos uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi runāt un informēt sabiedrību arī par sarežģītiem jautājumiem. Pēc pagājušā gada 11.novembra preses konferences par bērnu no dzimšanas līdz triju gadu vecumam ievietošanu institūcijās vairākiem bērniem tika atrasta audžuģimene vai nodibināta aizbildnība.

Savukārt no nevalstiskajām organizācijām tiek saņemta informācija, ka mainījusies bāriņtiesu noraidošā attieksme pret personām, kuras vēršas bāriņtiesā, lai saņemtu aizbildņa statusu, taču situācija joprojām nav spīdoša, jo arī deinstitucionalizācijas programmu ietvaros netiek paredzēts nodrošināt audžuģimeņu vai aizbildņu ģimeņu kustības attīstību.

2016.gadā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām sagatavojām informatīvo materiālu personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuru brīvība ierobežota psihiatriskajās slimnīcās, par viņu tiesībām un pieejamiem tiesību aizsardzības mehānismiem. Šogad nodrošināsim šīs informācijas pieejamību mērķgrupām.

Diskriminācijas novēršanas jomā esam pievērsuši uzmanību naida noziegumu un naida runas aktualitātei. Birojā veikts pētījums par naida noziegumu un naida runas izmeklēšanas problēmaspektiem Latvijas Republikā. Valsts pienākums ir cīnīties pret naida motivētu noziedzīgo nodarījumu izplatību, kā arī naida runas ierobežošanu interneta portālos. Ir jānostiprina vienota metodika šādu noziedzīgo nodarījumu atpazīšanā un izmeklēšanā. Nepieciešams izvērst informatīvas kampaņas gan sabiedrības iecietības veicināšanai, gan par naida runas un naida noziegumu izpausmēm un sekām, kuras šādi noziedzīgie nodarījumi var nodarīt vai izraisīt. Esmu informēts, ka Valsts policijas koledžā sadarbībā ar policiju un prokuratūru pašlaik tiek izstrādātas vadlīnijas šādu noziedzīgu nodarījumu atpazīšanai un izmeklēšanas veicināšanai. Taču arī situācija, kuru mēs esam pētījuši praksē, liecina, ka dažādās policijas struktūrās dažādi tiek uztverta attiecīgā problemātika par naida runu vai naida noziegumiem, līdz ar to var gadīties, ka bieži vien nepareizi tiek kvalificēti noziedzīgi nodarījumi un nepareizi piemēroti attiecīgie Krimināllikuma panti.

2016.gadā veiksmīgi tika uzsākta tradīcija studentiem organizēt tiesu procesa izspēli cilvēktiesībās, šādā veidā veicinot studentu specializēšanos tieši cilvēktiesību jautājumos.

Diemžēl šodien šajā runā nav iespējams iekļaut visas Tiesībsarga biroja darbības jomas un jautājumus, jo man būtu jānolasa 307 lappuses plus vēl par invaliditātes konvencijas ievērošanu... Taču nevajag, jo tas prasītu laikam divas nedēļas no vietas.

Bez manis iepriekš minētajiem tematiem vai problemātiskām jomām arvien aktuālas tēmas ir:

• ārstniecības personu pagarinātā normālā darba laika pienācīga kompensēšana (te mēs runājam par tiesisko vienlīdzību);
• nekustamā īpašuma nodokļa saprātīga piemērošana, pasargājot iedzīvotājus no nodokļa konfiscējošā rakstura (kā es šodien masu medijiem minēju, ja iedzīvotāji nekustamā īpašuma nodokļa politikas dēļ ir spiesti zaudēt vienīgo mājokli, tā faktiski zināmā mērā ir nacionalizācija);
• valsts saprātīga līdzdalība un atbildība dalītā īpašuma izbeigšanā, neuzveļot visu slogu uz iedzīvotāju pleciem; kā ir zināms, pie tā arī parlamenta politiķi, parlamenta deputāti, strādā, taču jāuzsver, ka, manuprāt, šī problēma ir jārisina daudz ātrāk, jo situācija nekustamā īpašuma īpašniekiem faktiski paliek arvien sarežģītāka un sarežģītāka, it īpaši mēģinot rast kaut kādus risinājumus ar zemes īpašniekiem;
• mototrašu trokšņa novērtēšanas un mototrašu pārvaldības kārtības samērojums ar iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Te nu ir jāteic, ka, mēģinot pārliecināt valdību, ka bija nepareizi, prettiesiski, pieņemts lēmums palielināt mototrašu trokšņu robežlielumus, jo faktiski tika pārkāptas personu tiesības uz labvēlīgu vidi, izgaismojās slikta pārvaldība valdības darbā, kas neatbilst labas pārvaldības principam, jo visas sēdes saistībā ar atbildes rakstiem vai attiecīgo dokumentu izskatīšanu bija slēgtas, savukārt Satversme mums garantē, ka attiecībā uz visu to, kas saistīts ar vidi, nedrīkst būt slepenības. Vēl līdz šim brīdim neesam saņēmuši pienācīgu kvalitatīvu un objektīvu atbildi no valdības, kāpēc šie pasākumi bija ierobežotas pieejamības.

Līdzās pozitīvajiem piemēriem ir arī jomas un jautājumi, kuros Tiesībsarga biroja aktivitātes un centieni nav sekmējušies tik veiksmīgi, kā bija sākotnēji iecerēts.

Aizvien aktuāls ir jautājums par lielo nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju skaitu Latvijā. Izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem Latvijā ir viszemākie Eiropas Savienībā, un sociālajiem pārvedumiem ir samērā maza ietekme uz nabadzības mazināšanu. Latvijas ieguldījums sociālās atstumtības novēršanas pabalstos, tostarp garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, ir tikai 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta, turklāt Eiropas Savienībā vidējais rādītājs ir 0,5 procenti. Esam aicinājuši likumdevēju un valdību, nosakot ikgadējās valsts budžeta prioritātes, atbildīgi izvērtēt visu iedzīvotāju vajadzības un intereses.

Tāpat diskusijās esmu uzsvēris, ka Latvijā noteiktie pabalstu apmēri ir zem minimuma, kas nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi. Pabalstu apmēri nav aprēķinos balstīti, turklāt tie lielākoties nav pārskatīti vairāku gadu garumā. Piemēram, sociālā nodrošinājuma pabalsts ir palicis 2005.gada, bet trūcīguma slieksnis - 2011.gada līmenī.

Pagājušajā gadā nācām klajā ar apjomīgu pētījumu par valsts garantētā veselības aprūpes minimuma atbilstību starptautiskajam cilvēktiesību standartam. Nonācām pie secinājuma, ka valstī izveidotais veselības aprūpes modelis neatbilst starptautiskajam cilvēktiesību standartam.

Latvijas kontekstā ir jārunā par piekļuves problemātiku - gan fizisko un teritoriālo, gan ekonomisko piekļuvi, kā arī piekļuvi informācijai. Saskaņā ar starptautisko standartu visiem valsts iedzīvotājiem bez diskriminācijas jābūt reālai iespējai izmantot valstī esošo veselības aprūpes infrastruktūru. Turklāt pakalpojumam ir jābūt pieejamam saprātīgā periodā.

Esmu vērsis arī Veselības ministrijas uzmanību uz aptieku kritisko nepieejamību lauku teritorijās. Atsevišķos gadījumos konstatēts, ka no iedzīvotāja mājām līdz tuvākajai aptiekai mērojams pat 50 kilometrus liels attālums.

Aktīvi esam turpinājuši uzraudzīt ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanu Latvijā. Padziļināti vērtējām izglītības pieejamību personām ar invaliditāti.

Decembrī rīkojām konferenci, kurā pārliecinājāmies - normatīvo aktu līmenī viss ir sakārtots. Realitātē viss ir atkarīgs no vecāku uzņēmības, no skolas vadības un pašvaldības attieksmes. Secinājām, ka Izglītības un zinātnes ministrijas lielākais izaicinājums ir veidot pašvaldību un izglītības iestāžu izpratni un panākt, ka pašvaldības maina noteikumus un vēlas īstenot iekļaujošu izglītību.

Turpinot runāt par mazāk aizsargāto sabiedrības daļu - bērniem - un viņu tiesību aizsardzību, vēlos pievērst jūsu uzmanību bērnu datu aizsardzībai medijos. Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikts aizliegums izplatīt konkrēta satura informāciju par bērnu. Prakse rāda, ka šis aizliegums netiek ievērots. Joprojām publiski parādās ziņas, kurās var identificēt pat dzimumnoziegumā cietušu bērnu.

Medijiem ir pienākums informēt sabiedrību par tai būtiskiem jautājumiem, taču, publiskojot šādu informāciju, jāņem vērā iesaistīto personu, it īpaši bērnu, tiesības un likumiskās intereses, un tās ir prioritāras. Jau 2015.gadā izteicu priekšlikumu par administratīvās atbildības ieviešanu žurnālistiem par tādas informācijas publiskošanu, kas ir aizliegta ar normatīvajiem aktiem. Priekšlikums netika atbalstīts, taču nav ieviests arī cits efektīvs mehānisms bērna tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai.

Aicinu likumdevēju pievērsties jautājumam par mediju kvalitāti un atbildību, kā arī kopīgām ētikas kodeksa normām, kas izriet arī no Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020.gadam.

Prettiesiskā situācija saistībā ar pirmsskolas izglītības nepieejamību ilgst jau gadiem, un tā ir steidzami jārisina. Uz šo jautājumu var raudzīties no diviem aspektiem - bērna tiesību un vecāku tiesību aspekta. 2016.gadā veicām pētījumu, aptaujājot mazu bērnu vecākus par diskriminācijas aizliegumu darbavietās. Pētījuma ietvaros veiktās aptaujas rezultāti apliecina to, ka pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu nepietiekamība rada nopietnus šķēršļus jauno vecāku, it īpaši mazu bērnu māmiņu, iespējām savienot darba dzīvi ar privāto dzīvi un pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū. Vairāki respondenti pauda nožēlu, ka pēc bērna kopšanas atvaļinājuma nevarēja turpināt darba attiecības un atgriezties iepriekšējā darbavietā, jo bērnam nebija nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā. Vecāki vienkārši nevarēja apmaksāt auklītes vai privātā bērnudārza pakalpojumus.

Pašvaldībām ir pienākums nodrošināt pirmsskolas izglītības pieejamību ikvienam bērnam no pusotra gada vecuma. Tas ir pašvaldības ziņā, kā to izdarīt - būvēt bērnudārzus vai pirkt pakalpojumu no uzņēmēja -, bet vecākiem nav jāmaksā par izglītību tāpēc, ka pašvaldība nav izpildījusi savu likumā noteikto funkciju.

Jautājums, pie kura vēl jāstrādā, ir arī cietušo bērnu un bērnu-liecinieku nopratināšana tādā veidā, lai nenodarītu bērnam kaitējumu. Pratināšanas telpām ir jābūt bērniem draudzīgām, aprīkotām ar nepieciešamo inventāru un tehnisko nodrošinājumu, kā arī jābūt ātri un pastāvīgi sasniedzamiem psihologiem. Šādu telpu izveidei un tehniskajam aprīkojumam jau ilgstoši netiek piešķirts finansējums. 2016.gada nogalē, atbildot uz biroja vēstuli, Ministru prezidents norādīja, ka “turpmāk valsts politikā šī jautājuma risināšanai tiks veltīta lielāka uzmanība”.

Savukārt Saeima, izskatot ar valsts budžetu saistīto likumprojektu paketi, pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, nosakot, ka cietušo bērnu un liecinieku pratināšanas gaitas fiksēšana skaņu un attēlu ierakstā obligāti būs jānodrošina no 2019.gada 1.janvāra. Tādējādi ieviešanas datums tika attālināts vēl par diviem gadiem, jo iepriekš bija paredzēts ieviest no 2017.gada 1.janvāra.

Nacionālais preventīvais mehānisms un tā ieviešana.

Spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās ir atzīstama par vienu no smagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Kopš 2012.gada esmu valdībai un parlamentam norādījis uz nepieciešamību ratificēt ANO Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem fakultatīvo protokolu, tā saucamo OPCAT. Tomēr līdz šim īsti neesmu sadzirdēts.

Jāatzīmē, ka šis protokols paredz radīt neatkarīgu mehānismu, lai nodrošinātu regulāras vizītes slēgta tipa iestādēs un tajās novērstu spīdzināšanu un cietsirdīgu apiešanos. Neapšaubāmi, slēgta tipa iestādēs esošo personu cilvēktiesību aizsardzība ir viena no jomām, kurās Tiesībsarga birojs darbojas savu resursu un kapacitātes ietvaros. Tomēr lielākoties šīm vizītēm nav bijis preventīvs raksturs, to mērķis bijis pārbaudīt saņemto informāciju par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem post factum.

2016.gadā atkārtoti vērsos pie Ministru prezidenta ar lūgumu veicināt fakultatīvā protokola ratificēšanu. Visbeidzot ar Ministru prezidenta rīkojumu Tieslietu ministrijā ir izveidota darba grupa, kurai ir jāizvērtē papildprotokola ieviešanas varianti un līdz šī gada 1.maijam Ministru kabinetam jāsniedz informatīvais ziņojums. Ar nožēlu jāatzīst, ka šāda valsts vadības “nesteidzīga” rīcība liek secināt, ka nav bijis izpratnes par neatkarīgā mehānisma būtisko lomu cietsirdīgas apiešanās novēršanai. Nebūs lieki piebilst, ka Latvija ir viena no tām retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kura šo papildprotokolu nav ratificējusi.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka neapšaubāmi ir svarīgi likumā un noteikumos ierakstīt normas, kas aizsargā valsts un sabiedrības pamatvērtības. Taču ne mazāk būtiski ir šīs normas ieviest un īstenot praksē pēc labākās sirdsapziņas un ar augstu godaprātu.

Pateicos par jūsu uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies tiesībsargam.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Manā valstī tas ir normāli, ka valsts galvenais tiesībsargs tiek turēts četras stundas Saeimas ēkā un nevar nākt uzstāties kā pirmais. Manā valstī tas ir normāli, ka Prezidijs sastāda dienaskārtību, kur valsts galvenā tiesībsarga ziņojums ir pats pēdējais. Proti, tiesībsargs ir pavadījis četras stundas šeit sēžot, lai varētu nolasīt jums savu ziņojumu par gada darbu.

Mana valsts ir viena no 28 valstīm, kas ir Eiropas Savienībā. Manā valstī dzīvo mazliet vairāk par 1,7 miljoniem iedzīvotāju.

Mana valsts ir pirmā valsts starp Eiropas Savienības valstīm zīdaiņu mirstības ziņā.

Mana valsts ir pirmā valsts Eiropas Savienībā grūtnieču mirstības ziņā.

Manā valstī dienā nomirst 17 cilvēki spēka gados. Viņi nomirst no tā, ka nespēj dabūt kvalitatīvu veselības aprūpi vai vienkārši nespēj nokļūt līdz slimnīcai, kuras sasniedzamā attālumā nav.

Manā valstī katru dienu viens bērns veic pašnāvību.

Manā valstī Stradiņa slimnīcas reanimācijas nodaļā ir 24 gultas, kuras apkalpo četri cilvēki - sanitāri, dakteri. Apkalpojošais personāls - četri! Turklāt viņiem ir vēl jāskatās uz rezidentiem, kas viņiem arī ir, jāskatās viņiem uz pirkstiem, ko viņi dara, jo viņi ir tikai rezidenti.

Manā valstī ārstam pagarinātā darba diena nav 24 stundas, bet ir 26 stundas.

Manā valstī pēc tam, pēc šīm 26 stundām, šī māsiņa vai dakteris iet uz pāri ielai esošo lielveikalu mazgāt grīdas, nopelnīt atlikušos savus 300 eiro.

Manā valstī cilvēks Latgalē nevar nokļūt vienas dienas laikā ar sabiedrisko transportu līdz savam ģimenes ārstam un atpakaļ.

Manā valstī Ministru kabinetā satiksmes ministrs un veselības ministrs sēž pie viena galda katru dienu, bet viņi nav spējuši vēl līdz pat šim brīdim, 2017.gada 30.martam, atrisināt šo situāciju. Joprojām nespēj.

Manā valstī ir visaugstākais uzturlīdzekļu nemaksātāju skaits Eiropā - pāri 33 tūkstošiem. (Dep. E.Smiltēns: “Citēji statistikas pārvaldes datus?!”)

Manā valstī ir valdība, kura visu šo informāciju slēpj un nedara to zināmu sabiedrībai.

Bet manā valstī ir tiesībsargs, kurš šo visu var jums izstāstīt, un paldies tiesībsargam par viņa ziņojumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka katram savā valstī ir kaut kas jāizdara tās labā, pirms žēloties par to, kas šeit ir slikti.

Es izlasīju tiesībsarga ziņojumu un nācu runāt tāpēc, ka es uzskatu par savu pienākumu paust savu viedokli tiesībsargam jautājumos, kuros mūsu viedoklis būtiski atšķiras. Mūsu viedoklis noteikti neatšķiras jautājumā par to, ka ir jādzīvo laimīgi, jājūtas laimīgam savā valstī, bet katram mūsu un manā valstī noteikti tā laimes latiņa ir citādāka, un pat tas ir normāli. Katram mums ir kaut kādas savas vajadzības, savi priekšstati par dzīvi, savas intereses, savi mērķi.

Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs spējam savas intereses, savus mērķus realizēt, un es runāšu par vienu daļu bērnu (par to jūs bieži dzirdat, ka es iestājos par viņiem) - par tiem bērniem, kuriem šodien mājas ir internātskolā. Es turpinu uzskatīt, ka daļai bērnu tās ir labākās mājas, ko šodien mana valsts viņiem var nodrošināt. Un es ļoti negribētu, lai tāpēc, ka tiesībsargs uzskata, ka internātskolas ir slēdzamas... Un es apzinos, ka tas būtu ļoti brīnišķīgi, ja katram bērnam būtu ģimene, kurā ir mamma un tētis, kur mammai un tētim ir darbs, kur bērnam ir iespējama viskvalitatīvākā izglītība un cita aprūpe, kur, atnākot no skolas, viņš ir aprūpēts un gaidīts, kur viņiem ir skaistas brīvdienas visiem kopā. Bet, ziniet, ir daudzas ģimenes, kurās nav mammas un tēta. Ir daudzas ģimenes, kurās mamma un tētis diemžēl slīkst alkohola purvā. Ir daudzas mammas, kuras vienas pašas audzina bērnu un kurām līdz pulksten 23.00 ir jāstrādā Maximā, vakarā, naktī, un kuras nevar par savu bērniņu parūpēties, kad tam bērniņam beidzas skola, un pieskatīt viņu, un redzēt, kas ar viņu notiek.

Es esmu, atšķirībā no tiesībsarga, bijusi ļoti daudzās internātskolās, un es zinu ļoti daudzu bērnu stāstus.

Un es arī gribētu - vēlreiz saku! -, lai šiem bērniem ir mājas, skola - tāpat kā ļoti daudziem bērniem. Bet, ja mēs likvidēsim internātskolas, kā to vēlas tiesībsargs... Mēs varam mēģināt mehāniski bērnus atkal ielikt vispārizglītojošās, parastās skolās un cerēt, ka tad, kad bērns iznāk no tās skolas, viņam pēkšņi ir mainījusies ģimene - ka tur ir gādīga māmiņa un tētis, kuriem ir darbs un laimīga vide. Bet, aizvedot šodien tos bērnus uz vispārizglītojošo skolu, kurā viņi būtībā nav gājuši, tāpēc ka neviens jau īpaši par viņiem nerūpējas un viņus nepieskata... Viņi pēkšņi nesāks iet šajā skolā un pēkšņi nesāks labi mācīties.

Runājot ar pedagogiem internātskolās, redzam, ka viņi lepojas ar to, ka, strādājot ar bērniem, kas ir atvesti uz internātskolu ar nesekmīgām atzīmēm deviņos vai 12 priekšmetos, viņi panāk to, ka šiem bērniem jau vairs tikai trijos mācību priekšmetos ir nesekmīgas atzīmes. Viņi iemāca šiem bērniem padsmit gadu vecumā sasiet kurpēm šņores. Šie bērni, atnākuši uz internātskolu, pirmo reizi ierauga baltus palagus, viņi pirmo reizi ierauga normālu ēdienu, viņi iemācās ēst, nevis rīt visu, kas viņiem nolikts priekšā.

Es ļoti aicinu tad, kad nāk ar tādiem krasiem uzstādījumiem vai noliegumiem par to, kas Latvijā notiek, nolaisties uz reālās zemes un paskatīties, kā cilvēki reāli dzīvo.

Un vēlreiz. Es arī esmu par to, lai visi šeit būtu laimīgi un visiem būtu nodrošināta vide, bet es esmu pret to, ka ar vienu lēmumu pēc tam 2000 vai 3000 bērnu būs izmesti uz ielas un viņiem būs liegta kaut kāda normāla nākotne.

Kad mēs apstiprinājām otro reizi amatā tiesībsargu, mēs arī frakcijā tikāmies ar Jansona kungu, es uzdevu vienu jautājumu: vai jums ir izstrādāta metodoloģija, kaut kādi principi, kārtība, kādā tiek vākti pierādījumi, analizēta situācija un viss pārējais, pirms tiek izdarīti secinājumi?

Kāpēc es to jautāju? Tāpēc, ka es uzskatu, ka nedrīkst no pāris atbildēm, kaut kādā jautājumā iegūtām atbildēm, veidot uzreiz ļoti globālus secinājumus par visu sistēmu.

Es pati esmu vadījusi astoņus gadus institūciju, kurā bija fundamentāli izstrādāta metodoloģija un principi, kas jāievēro, pirms tu izdari secinājumus. Tev pašam metodiski ir jāapstrādā liela datubāze, dabā jāiziet un jāpārliecinās par esošo situāciju, pirms tu izdari kaut kādus secinājumus.

Tas ir mans aicinājums. Es augstu vērtēju to darbu, ko dara Tiesībsarga birojā strādājošie, bet es vēlreiz aicinu - mēģiniet savienot to jūsu iegūto likumīgo bāzi ar reālo situāciju un daudz vairāk pārliecinieties dabā par reālo situāciju, un iegūstiet pilnvērtīgus pierādījumus, pirms jūs izdarāt secinājumus!

Paldies jums par darbu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Manā ieskatā tiesībsarga darbībai ir ļoti nozīmīga, svarīga loma Latvijas politikā, ļoti svarīga metodoloģiska nozīme. Tiesībsargs patiesībā savā ziņojumā rāda spoguli Latvijas ekonomikas politikai. Ne vien pēdējo, pēckrīzes piecu valdību politikai, bet visu valdību, bez izņēmuma, kuru laikā ir uzbūvēta Latvijas ekonomikas ēka uz neoliberālo principu pamata aklā pārliecībā par to, ka neredzamā tirgus roka noliks visu savās vietās - nodrošinās gan labklājību, gan izaugsmi, gan arī ļaus piebāzt jaunai elitei savas kabatas.

Mums stāsta, ka Latvijas jaunākā vēsture ir veiksmes stāsts, bet ziņojums mums rāda, ka Latvijas jaunāko vēsturi nevar nosaukt par veiksmes stāstu situācijā, kad ienākumu nevienādā sadalījuma rādītājs - Džini koeficients - Latvijai ir 35,5 (Eiropas Savienībā tas ir viens no lielākajiem!); kad Latvijā ir viens no visaugstākajiem nabadzības un sociālās atstumtības riskiem Eiropas Savienībā; kad pensija, kuru saņem Latvijā, lielam pensionāru skaitam nav lielāka par 300 eiro.

Nelaime ir tāda, ka Latvijas tauta nezināja citu kapitālismu, tikai to, kuru mums atveda no Vašingtonas Universitātes deviņdesmito gadu sākumā, un mēs tagad patiesībā jau apliecinām tādas politikas rezultātus, kurus mēs varam tikai secināt.

Es domāju, ka tiesībsarga ziņojums nav tikai tāds termometrs, kuru viņš pieliek Latvijas valsts politikai, bet arī jaunās politikas virzienu rādītājs, un tikai laiks parādīs, kā rīkosies politiskās partijas.

Vienas partijas sevi aizstāvēs, citas partijas meklēs jaunus atrisinājumus, lai uzlabotu situāciju. Un es domāju, ka šajā lielajā, nopietnajā procesā tiesībsarga ziņojumam ir ļoti svarīga nozīme. Par to es pateicos Jansona kungam.

Es domāju, ka tā nebūs pēdējā reize, kad mēs vēlreiz paši skatīsimies tajā spogulī un arī parādīsim to spoguli mūsu oponentiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Vispirms atvainojos tiesībsargam. Atvainojiet par to, ka jūs un jūsu brīnišķīgā komanda bija spiesta visu dienu šeit sēdēt un gaidīt! Tas bija klajš necieņas apliecinājums.

Piedodiet, lūdzu. (Starpsauciens: “Mēs arī te sēžam!”) Ja tas būtu jāpieredz ministriem, kuriem šeit jābūt klāt, kad klausāmies viņu ziņojumus...

Paldies arī Artusam par šoreiz ļoti emocionālu, bet patiesu skatu uz lietām.

Mēs daudz runājam šodien par mērkaķīšiem, par lāčiem, bet uzvedamies kā tie trīs viedie Japānas mērkaķi. Viens neredz ļaunumu, jo ir akls; otrs nedzird par ļaunumu, jo ir kurls; trešais nerunā par ļaunumu, jo ir mēms.

Runājot par šīm lietām, mēs uzvedamies kā strausi. Es nezinu, vai strauss ir mājdzīvnieks (Dep. I.Parādnieks: “Tad nedari tā vairāk nekad!”) vai nav mājdzīvnieks... Mēs bāžam galvu smiltīs, lai neredzētu problēmas.

Jā! Šāds skaits - 17 cilvēku - katru dienu Latvijā nomirst no tādām slimībām, kuras ir ārstējamas. Un paldies tiesībsargam, kas ir pievērsis šai tēmai uzmanību.

Es no šīs tribīnes vairākkārt esmu teicis, ka mēs neviens nezinām, kāds mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir garantētais minimums. Mums tāda nav! Ir runa par Satversmes 111.pantu. Ir atsevišķi kosmētiski labojumi, pielabojumi, pārbīdes no vienas lietas otrā...

Es esmu jau runājis arī par to, ka Latvijā būtu jāīsteno projekts, kas maksātu tikai dažus miljonus, bet kas izsaukumu un nelaimes gadījumos nodrošinātu zvanītāja atrašanās vietas identifikāciju. Tas katru gadu varētu glābt vismaz 50 cilvēkus. Viņi šodien iet bojā. Nē, tā sistēma netiek veidota! Mēs runājam par kaut kādām abstraktām lietām.

Tādēļ paldies tiesībsargam par to, ka viņš ir pievērsis uzmanību tai bedrei, tam bezdibenim, kurā mēs nonāksim veselības aprūpes ziņā. Jo Latvijas ārsti strādā ne tikai to pagarināto normālo darba laiku; viņi strādā pa divām trijām slodzēm, un, kad viens ārsts izkrīt no šīs aprites, tad trīs četras slimnīcas paliek vispār bez palīdzības. Bet viņi strādā tādēļ, lai izdzīvotu.

Tādēļ paldies tiesībsargam par ziņojumu. Tā turēt! Paldies. Un uz sadarbību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai tiesībsarga kungs pēc debatēm vēlas ko piebilst vai skaidrot kādus jautājumus? Lūdzu!

J.Jansons. Jā, paldies! Protams, izmantošu iespēju, tā teikt, replikai.

Es tiku... Tas ir precīzs citāts: nolaidies uz zemes un paskaties, kas notiek realitātē! Jā, par internātskolām. Un izdarīt secinājumus no pāris atbildēm nevar. Es jums pilnīgi piekrītu!

Bet... nu, man šķiet, ka izvirzāt šādus apgalvojumus tāpēc, ka jūs neesat lasījusi manu ziņojumu.

Tas ir pirmkārt.

Un, otrkārt, ja mēs runājam par internātskolām. Internātskola nav sociālās aprūpes iestāde, tai nav jāveic sociālā funkcija. Internātskolai ir pilnīgi cita funkcija. Internātskola turklāt segregē bērnus.

Un galvenais, ja mēs runājam par bērnu tiesībām. Protams, jūs to varat nezināt, ka nu jau labu laiku Latvijai ir saistoša ANO Bērna tiesību konvencija, kurā ir diezgan skaidri pateikts, kādā vidē, kādā veidā bērnam ir jāattīstās, jāaug un jāpilnveidojas.

Vēl jo vairāk. Mums ir izcils Bērnu tiesību aizsardzības likums. Iesaku jums to izlasīt. Tur ir diezgan konkrēti pateikts gan par institūcijām, gan par to, kādā vidē bērnam ir jāaug. Un pilnīgi skaidrs ir tas, ka bērna vislabākās intereses ir augt ģimeniskā vidē.

Tas, ko jūs sakāt, ka skolotāji lepojas, tas ir brīnišķīgi. Bet mēs esam 21.gadsimtā. Ir jābūt pilnīgi citiem akcentiem, ja mēs runājam par bērna vislabākajām interesēm, tiesībām uz attīstību, tiesībām uz ģimenisku vidi un tā tālāk, un tā tālāk.

Internātskolas. Tas faktiski ir sociālās atstumtības un nabadzības mantojums. Jā, tās ģimenes varbūt nevar atļauties vest uz skolām, kad mazās skolas tiek likvidētas. Jā, tās ģimenes daudzos gadījumos ir sociālā riska ģimenes. Jā, tās ģimenes daudzos gadījumos var būt ar dažādām atkarībām. Tātad tas, ko es esmu gadiem uzsvēris: ir jānodrošina preventīvie pasākumi, un tā ir parlamenta un valdības... (Starpsauciens.) Jā, jā, ir stāsts par preventīviem pasākumiem, ko darīt, lai faktiski to nepieļautu. Internātskolas - tā ir cīņa ar sekām, kas faktiski ir jāmaina. Ir jāmaina sabiedrības attieksme un politiķu attieksme, it īpaši pašvaldību politiķu attieksme. Jo... kāpēc jūs nepieminējāt savā runā to, ka, runājot ar internātskolu vadītājiem, viņi bieži vien saka: “Jā, bet tas bērns ir paēdis... Bet tā ir mūsu vienīgā darba vieta tajā reģionā...”

Cik patiesa jūs pati esat?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies tiesībsargam un visam Tiesībsarga birojam par darbu, par aktīvo un ļoti labo sadarbību ar Saeimu.

Tātad par šo ziņojumu mums nav jābalso. Tiesībsarga ziņojums par 2016.gadu ir izskatīts.

Sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem vēlos jūs informēt.

Par deputātu Sudrabas, Baloža, Kūtra, Meijas un Platpera jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par konsulāro pakalpojumu pieejamību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Sudrabas, Meijas, Kūtra, Mežecka un Platpera jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kases aparātu reformu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par valsts sociālā budžeta ilgtspēju”. Ir saņemta apjomīga rakstveida atbilde. Jautājuma iesniedzēji ar to iepazīstas un ir informējuši, ka mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem pulksten 17.00 nenotiks.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Andrejs Klementjevs, Potapkins, Artūrs Rubiks, Orlovs un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu”, ko nododam atbildes sniegšanai labklājības ministram.

Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks, Pimenovs un Agešins iesnieguši jautājumu “Saistībā ar ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes par AS Conexus Baltic Grid akciju iegādes pamatotību un šī darījuma atbilstību sabiedrības interesēm”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Pavisam īsi.

Kā jūs zināt, notiek lielas kaislības ap Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Mēs gribējām saņemt kaut kādu pamatojumu ekonomikas ministra vārdiem un viņa skatījumam par to, kā tad valstij pareizi būtu jārīkojas. Ekonomikas ministrs nekādi neko nespēja izstāstīt. Vispār neko! Tad nu mēs tagad vēršamies pie premjerministra ar lūgumu, lai viņš sniedz pamatojumu, kā viņš redz, kāda ir mūsu Inčukalna nākotne, kas valstij attiecībā uz to ir jādara un kādā veidā mēs nodrošinām to, lai šeit būtu drošs un brīvs gāzes tirgus.

Ļoti ceram, ka ar premjera palīdzību ekonomikas ministrs spēs atbildēt uz šiem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājumu atbildes sniegšanai nododam Ministru prezidentam.

Deputāti Sudraba, Meija, Mežeckis, Balodis un Platpers iesnieguši jautājumu “Par kases aparātu reformu”, ko nododam atbildes sniegšanai finanšu ministrei.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Eiropas lietu komisijas sēde sāksies pavisam drīz Eiropas lietu komisijas telpās Jēkaba ielā 6/8.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies: Hosams Abu Meri... nav, Jānis Ādamsons... neredzēju, Gaidis Bērziņš... neredzēju, Mārtiņš Bondars... nav, Boriss Cilevičs... nebija, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Nellija Kleinberga... aizlidoja, Armands Krauze... bija zālē? Labi, nav... Gunārs Kūtris, Inese Lībiņa-Egnere... Aleksejs Loskutovs... nav, Imants Parādnieks... ir, Edgars Putra... nav, Jānis Ruks... nav, Kārlis Seržants... nav, Jānis Trupovnieks... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Juris Viļums... neredzu, Dzintars Zaķis. Viss. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 13. sēde
2017. gada 30. martā

Par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 858/Lp12) (Dok. Nr. 3239, 3239A)
Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 860/Lp12) (Dok. Nr. 3260, 3260A)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 861/Lp12) (Dok. Nr. 3261, 3261A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ringoldam Balodim šā gada 23. martā (Dok. Nr. 3264)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kārlim Seržantam šā gada 29. un 30. martā (Dok. Nr. 3265)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Eigimam šā gada 5. un 6. aprīlī (Dok. Nr. 3266)
Par deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par valsts atbalsta koģenerācijas gāzes stacijām izvērtēšanu” (Nr. 14/P12) (Dok. Nr. 3276)
Deputātu Artusa Kaimiņa, Ingunas Sudrabas, Gunāra Kūtra, Ringolda Baloža, Aivara Meijas, Silvijas Šimfas, Jūlijas Stepaņenko, Kārļa Krēsliņa, Valērija Agešina, Andreja Klementjeva pieprasījums finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kases aparātu reformu” (Nr. 13/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3187, 3187A)
Ziņo	- dep. A.Brigmanis
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. J.Viļums
	- dep. M.Šics
Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. I.Bite (par)
Likumprojekts “Par Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu” (Nr. 756/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3254)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Grozījumi Meliorācijas likumā” (Nr. 743/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3245)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 792/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3246)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Debates	- dep. I.Rībena
	- dep. A.Kļaviņš
	- dep. I.Līdaka
	- dep. A.Kaimiņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 301/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3247)
Ziņo	- dep. A.Adamovičs
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 793/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3248)
Ziņo	- dep. J.Trupovnieks
Likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 825/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3250)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 660/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3255)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts “Psihologu likums” (Nr. 133/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3257)
Ziņo	- dep. S.Šimfa
Debates	- dep. V.Agešins
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Bite
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. I.Bite
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 131/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3258)
Ziņo	- dep. S.Šimfa
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 132/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3259)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 605/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3263)
Ziņo	- dep. L.Straujuma
Likumprojekts “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (Nr. 840/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3145, 3238)
Ziņo	- dep. G.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 128/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3243)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. R.Balodis
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 846/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3165, 3244)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Debates	- dep. E.Cilinskis
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. I.Rībena
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. I.Līdaka
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. I.Līdaka
	- dep. M.Šics
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Klementjevs
Likumprojekts “Grozījums Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 848/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3171, 3249)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu” (Nr. 837/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3137, 3251)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu” (Nr. 837/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3137, 3251)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Par Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu” (Nr. 833/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3124, 3252)
Ziņo	- dep. S.Potapkins
Likumprojekts “Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums” (Nr. 763/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3256)
Ziņo	- dep. V.Skujiņš
Likumprojekts “Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums” (Nr. 635/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3262)
Ziņo	- dep. R.Balodis
Latvijas Republikas tiesībsarga 2016. gada ziņojums (Dok. Nr. 3221)
Ziņo	- Latvijas Republikas tiesībsargs J.Jansons
Debates	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. M.Šics
	- Latvijas Republikas tiesībsargs J.Jansons
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A.Klementjeva, S.Potapkina, A.Rubika, V.Orlova un I.Ribakova jautājumu labklājības ministram Jānim Reiram “Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu” (Nr. 287/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, R.Rubika, I.Pimenova un V.Agešina jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Saistībā ar ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes par AS “Conexus Baltic Grid” akciju iegādes pamatotību un šī darījuma atbilstību sabiedrības interesēm” (Nr. 288/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Meijas, R.Mežecka, R.Baloža un A.Platpera jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kases aparātu reformu” (Nr. 289/J12)
Paziņojums
	- dep. L.Čigāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretārs A.Klementjevs

Balsojumi

Datums: 30.03.2017 09:04:22 bal001
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Eigimam šā gada 5. un 6.aprīlī

Datums: 30.03.2017 09:28:54 bal002
Par - 34, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par kases aparātu reformu (13/P12)

Datums: 30.03.2017 09:31:08 bal003
Par - 12, pret - 63, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par "Latvijas Republikas tiesībsarga 2016.gada ziņojuma" pārcelšanu pirms 8.darba kārtības punkta

Datums: 30.03.2017 09:32:25 bal004
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu (756/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.03.2017 09:33:35 bal005
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meliorācijas likumā (743/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 09:49:06 bal006
Par - 33, pret - 35, atturas - 9. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (792/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 09:50:12 bal007
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (792/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 09:51:42 bal008
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (301/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 09:52:34 bal009
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (793/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 09:54:29 bal010
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras kodeksā (825/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 10:02:40 bal011
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (660/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 10:15:18 bal012
Par - 24, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Psihologu likums (133/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 10:15:49 bal013
Par - 23, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Psihologu likums (133/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 10:23:48 bal014
Par - 4, pret - 34, atturas - 42. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Psihologu likums (133/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 10:24:26 bal015
Par - 19, pret - 39, atturas - 17. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Psihologu likums (133/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 10:25:09 bal016
Par - 54, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Psihologu likums (133/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 10:25:35 bal017
Par - 24, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Psihologu likums (133/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 10:26:25 bal018
Par - 24, pret - 52, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Psihologu likums (133/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 10:26:55 bal019
Par - 19, pret - 52, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Psihologu likums (133/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 11:05:29 bal020
Par - 11, pret - 44, atturas - 3. (Reģistr. - 72)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.54. Psihologu likums (133/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 11:06:17 bal021
Par - 11, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.59. Psihologu likums (133/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 11:11:00 bal022
Par - 5, pret - 35, atturas - 24. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.78. Psihologu likums (133/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 11:13:30 bal023
Par - 20, pret - 46, atturas - 3. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.99. Psihologu likums (133/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 11:16:10 bal024
Par - 58, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Psihologu likums (133/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 11:17:20 bal025
Par - 58, pret - 16, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (131/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 11:18:44 bal026
Par - 59, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (132/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 11:23:13 bal027
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (605/Lp12), 3.lasījums

Datums: 30.03.2017 11:25:05 bal028
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā (840/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.03.2017 11:35:47 bal029
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (128/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.03.2017 12:15:45 bal030
Par - 44, pret - 23, atturas - 12. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (846/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.03.2017 12:17:51 bal031
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Elektronisko sakaru likumā (848/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.03.2017 12:19:26 bal032
Par - 73, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas ... (837/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.03.2017 12:20:01 bal033
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu (837/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.03.2017 12:20:58 bal034
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu (837/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 30.03.2017 12:21:39 bal035
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu (833/Lp12), 1.lasījums

Datums: 30.03.2017 12:30:54 bal036
Par - 52, pret - 8, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 30.03.2017 12:36:01 bal037
Par - 62, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likums (763/Lp12), 2.lasījums

Datums: 30.03.2017 12:42:14 bal038
Par - 66, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums (635/Lp12), 2.lasījums