Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas trīspadsmitā sēde
2016.gada 17.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas 17.novembra sēdi!

Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas tajā.

Deputāti Gaidis Bērziņš, Solvita Āboltiņa, Romāns Naudiņš, Valdis Skujiņš un Kārlis Krēsliņš lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 28, atturas - nav. Tātad sēdes darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 21. Līdz ar to sēdes darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Meliorācijas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas ekonomisko interešu grupu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko partiju likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas izveides nolīgumu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gaida Bērziņa, Solvitas Āboltiņas, Romāna Naudiņa, Valda Skujiņa un Kārļa Krēsliņa iesniegto likumprojektu “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti!

Likumprojekts “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” ir izstrādāts sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un nosaka: “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta un inženierkomunikāciju infrastruktūras projekti vai pārveidojumi, kuru rezultātā tiek neatgriezeniski zaudēta vēsturisko parku, dārzu un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības un teritorija, kā arī tiek mainīta šo teritoriju funkcija jeb izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķiem. Transporta un inženierkomunikāciju infrastruktūras projektu risinājumos ņem vērā dārzu, parku un kapsētu vēsturisko robežu.”

Un, kaut arī, protams, regulējums ir vispārīgs, nav noslēpums, ka tas ir saistīts ar šībrīža problēmām ar (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Rīgas Lielajiem kapiem, kas, mūsuprāt, ir ļoti nozīmīga vēstures un kultūras liecība un piemineklis. Lielo kapu galvenā vērtība ir to memoriālā nozīme, jo tajos ir apbedīti gan nozīmīgi 19.gadsimta latviešu nacionālās pašapziņas kustības veidotāji, gan Rīgas pilsētas vadītāji, gan zinātnieki, arhitekti, mākslinieki un vēl daudzi citi, kuru lomu Rīgas un visas Latvijas vēsturē ir grūti pārvērtēt. Līdz ar to šīs teritorijas memoriālā nozīme tiešā veidā ir saistīta ar tajā pārapbedīto personu nozīmi Latvijas un Rīgas vēsturē.

Lielie kapi ir koncentrēts un daudzveidīgs memoriālās kultūras objektu krājums, kurā pārstāvēti visi tam laikmetam atbilstošie stili - no baroka līdz jūgendstilam. Pieminekļu izgatavošanā piedalījušies Rīgā un Latvijā pazīstami būvuzņēmēji un tēlnieki.

Likums tiešā veidā nenosaka kādas jaunas institūcijas vai finansējuma nepieciešamību, taču Lielajos kapos, protams, ir nepieciešama kultūras objektu papildu izpēte, saglabāšana un rekonstrukcija. Un līdz ar to arī Kultūras ministrija ir ieteikusi un valdība šobrīd otrajam lasījumam ir apstiprinājusi priekšlikumu valsts budžeta programmā “Kultūras mantojums” novirzīt 100 tūkstošus eiro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmai ar tiešu mērķi - Lielajiem kapiem. Un es ceru, ka deputāti to arī atbalstīs.

Līdz ar to gan iesniedzēju vārdā, gan arī kā Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs aicinu atbalstīt šo likumprojektu, lai tiktu labāk nodrošināta kultūras pieminekļu aizsardzība Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Zinātnieki ir sarēķinājuši, ka līdz 21.gadsimtam uz zemeslodes ir dzīvojuši aptuveni 107 miljardi cilvēku. Tas nozīmē, godātie kolēģi, ka it īpaši pilsētās diez vai atradīsies vieta, kur nav apglabāti mūsu senču kauliņi.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītājs Andris Celmiņš 2006.gadā rakstīja, ka faktiski 20 procentu Vecrīgas teritorijas slēpj sevī senkapus, kuros - ierobežotās vietas dēļ - mirušie lielākoties glabāti vairākās kārtās. Tikai 18.gadsimta otrajā pusē kapsētas sāka veidot ārpus pilsētas mūriem, lai gan arī pirms tam ārpus Rīgas jau bijuši apbedījumi. Tam apliecinājums ir arī Lielie Svētās Ģertrūdes baznīcas kapi Brīvības ielā 44, kur šobrīd atklāts minētais apbedījums.

Sakarā ar piedāvātajiem grozījumiem Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā ir skaidri manāms valdošo partiju deputātu satraukums par topošo tramvaja maršrutu gar Lielajiem kapiem.

Godātie deputāti! Topošais maršruts nekādā ziņā neskars kapus, un tramvajs brauks nevis caur kapiem, bet gan gar kapiem un iekļausies Senču ielas esošā profila platumā. Es vakar speciāli sazinājos ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktoru Jakrina kungu, kurš vēlreiz man to apliecināja. (Dep. A.Kaimiņš: “Viņš ir nekompetents!”)

Godātie deputāti! Esmu pārliecināts, ka neviens saprātīgs cilvēks, tajā skaitā Rīgas domes un “Rīgas satiksmes” vadībā, nesāks apbūvēt kapus un sūtīt tiem pāri transportu. Tāpēc nav nekāda pamata apšaubīt piedāvātos grozījumus pēc būtības. Gribētos šo grozījumu iesniedzējiem atgādināt, ka pašvaldību vēlēšanas vēl nav sākušās un viņu rūpes par aizgājušiem citos medību laukos diez vai atnesīs daudz balsu. Mūsu nabaga senči kā gulēja savās apbedījuma vietās, tā arī gulēs. Bet tie, kas pagaidām vēl var kustēties un balsot, turpina virzīties uz Lielbritāniju un Īriju mūsu valsts “veiksmīgās” (pēdiņās) ekonomiskās un sociālās politikas dēļ. Mazāk populisma un vairāk konkrētu darbu, godātie kolēģi! (Dep. L.Čigānes starpsaucieni.)

Tāpēc, neatbalstot populismu, frakcija SASKAŅA balsojumā atturēsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, kā tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” pieteicies deputāts Jānis Ādamsons.

Ādamsona kungs, jūs runāsiet “pret”, jā? Vai jūs runāsiet “pret”? (Dep. J.Ādamsons: “Pret”!”)

Paldies.

Tātad “pret” - Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs arvien tālāk ejam uz policejisku valsti, un visu to, kas notiek, var uztvert ar smaidu.

Mums specdienesti nosaka kadru politiku visās iestādēs. Specdienesti pasaka, vai tā vai cita persona var būt ģenerālprokurors vai tiesnesis Augstākajā tiesā, vai Valsts prezidents vai būt Ministru kabineta sastāvā - un tā tālāk, un tamlīdzīgi. Bet tas, ko es nesaprotu, - kāds sakars specdienestiem ar mediju uzraudzību, monitoringu? Vai tagad specdienesti noteiks arī to, kas var uzraudzīt vai nevar uzraudzīt medijus? Vai tiešām specdienestiem nav cita darba, ar ko nodarboties?! Lai viņi veic savu pamatdarbu, un lai viņiem veicas! Viņiem ir ko darīt, un viņi arī daudz ko dara. Bet vai specdienestiem jājaucas iekšā mediju politikā un jānosaka mediju politikas attīstība? Nu, to gan es nesaprotu.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un labprāt uzklausītu kādu no tā autoriem. Kur ir tas pamatojums, kāpēc tas ir nepieciešams?

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Latvijas Republikā mediju politiku nosaka likumdevēji. Mediju politiku nosaka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, nevis specdienesti, Ādamsona kungs.

Specdienestiem ir speciālas funkcijas - pārbaudīt pielaidi valsts noslēpumam, nodrošināt drošību valstī. (Dep. J.Ādamsons: “Kāds valsts noslēpums?”) Mūsu jau 2015.gada 26.novembrī pieņemtā Nacionālās drošības koncepcija kā vienu no prioritātēm noteic, ka Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana arī ir drošības jautājums. (Starpsauciens: “Par korupciju nestāstīsi?”) Koncepcijā noteikts, ka Latvijai jānodrošina efektīva masu mediju monitoringa un uzraudzības sistēma - to dara arī NEPLP! -, lai mazinātu iespējas šeit attīstīties noturīgai Krievijas informatīvajai telpai. (Dep. J.Ādamsons: “Kāds sakars ar slepenību?”)

Līdz ar to NEPLP locekļiem ir jāpiedalās Nacionālās drošības komisijas darba grupās - ļoti praktiski! -, kur viņiem arī ir nepieciešama šī pielaide. Citādi darba grupās šis jautājums nevar efektīvi noritēt. Ādamsona kungs, jūs taču drošības situāciju zināt.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, jo mēs šodien izsludinām NEPLP locekļa amata kandidātu pieteikšanos līdz 9.decembrim un cilvēkiem būtu skaidri un gaiši jāzina: ja viņi kandidē uz NEPLP locekļa amatu, tad viņiem ir jāatbilst tādām prasībām, lai viņi varētu saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Līdz ar to mēs jau droši varam tagad rakstīt, ka kandidātam ir jāatbilst šādām prasībām. Un vēlēšanas mēs izsludināsim jau šodien.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis “pret”, viens - “par”. Ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 28. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Reklāmas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar grozījumu Reklāmas likumā trešajā lasījumā. Komisijā ir saņemts viens priekšlikums, deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu, un aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti priekšlikumu atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Reklāmas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” izskatīt Saeimas 17.novembra sēdē bez izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā izskatot likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 18, atturas - 10. Tātad likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam ir skatījusi četrus priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Un 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad likums ir pieņemts.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, trešais, galīgais, lasījums.

Atbildīgā komisija ir saņēmusi 24 priekšlikumus.

1. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gerharda priekšlikums par pašvaldību funkcijām. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 2.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arī 3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas izstrādāts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 4. - deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti!

Šis priekšlikums tika iesniegts kā nodrošinājums gadījumā, ja nebūs paskaidrojošu priekšlikumu 39.panta pirmās daļas 1.punktam, bet, tā kā šāds priekšlikums ir saņemts un tas ir nākamais priekšlikums, tad šo priekšlikumu es atsaucu ar nosacījumu, ka jūs balsosiet “par” nākamo priekšlikumu, kas ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gerharda priekšlikums. (Starpsauciens: “Šantāža!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikums ir atsaukts.

Debates slēdzu.

I.Līdaka. Paldies Latkovska kungam.

5. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gerharda priekšlikums. Vai es pareizi sapratu, ka Latkovska kungs vēlas, lai deputāti balsotu par šo priekšlikumu? Es ceru, ka visi vienprātīgi šo priekšlikumu atbalstīs.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 6. - ministra Gerharda priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 7. - ministra Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 8. - ministra Gerharda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 9.priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstījusi, iekļaujot 12.priekšlikumā. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - tātad lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 13. - Gerharda kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 15. - deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Jā, par šo gan parunāsim.

Mani priekšlikumi - 15. un 17.priekšlikums - ir alternatīva komisijas priekšlikumiem - 16. un 18.priekšlikumam. Un es nebūšu paštaisns tiepša, sakot, ka mani priekšlikumi ir ļoti balti un pārējie ir ļoti melni, bet vienkārši izklāstīšu argumentus, kāpēc.

Runa ir par pētījumiem atkritumu apsaimniekošanai vai, precīzāk sakot, apglabāšanas apjomu samazināšanai.

Zinātnieki un zaļie, dabas draugi, man saka: “Kāpēc tu esi pret pētījumiem? Mums tos vajag.”

Mana atbilde ir: “Jā, pētījumi ir ļoti nopietna lieta, tie ir ļoti nepieciešami, un tāpēc tie nopietni organizējami. Un, lūdzu, pa parādes durvīm nāciet...! Saņemiet naudu un pa parādes durvīm atnesiet tos pētījumus!”

Viņi atbild: “Nē, tur nekas nesanāks. Mums ir kaut kā jāiet no otra gala... ar baltiem diegiem salāpītiem ielāpiem...”

Kāda ir alternatīvas būtība? Šie mani priekšlikumi - 15. un 17.priekšlikums - ir nemeklēt jaunas normas un jaunus resursus pētījumiem, bet izmantot esošos un, ja nepieciešams, tad tos arī pilnveidot, sakārtot. Pretējā alternatīva - 16. un 18.priekšlikums - ir tāda: esošie regulējumi praksē nekam neder, un mums vajag jaunus.

Kādi, manuprāt, ir tie argumenti, ka mums jau ir pietiekami daudz likumu un citu resursu?

Dabas resursu nodoklis. Pirmām kārtām tā objekts ir pētījumi un atkritumu apsaimniekošana. Šī likuma mērķis ir atkritumu apsaimniekošana, pārstrāde un apglabāšana. No dabas resursu nodokļa 40 procenti aiziet valsts pamatbudžetā, tātad ne gluži videi, un 60 procenti aiziet pašvaldībām, bet tas ir speciālajā budžetā. Un tur tiek uzsvērts, ka tas ir arī pētījumiem un atkritumu apsaimniekošanai. Ir reģionālie vides aizsardzības fondi, kuri arī dzīvo no dabas resursu nodokļa un kuru uzdevums arī ir pētījumi un atkritumu apsaimniekošana - šis virziens. Rīgā, Rēzeknē tādi fondi ir. Ir Latvijas Vides aizsardzības fonds, kura darbības objekts arī ir pētījumi un atkritumu apsaimniekošana.

Bez tam dabas resursu nodoklis jau tagad ir iekļauts, teiksim, šajā - atkritumu nodoklī. Un skaidrs, ka ir pietiekami daudz - pietiekami daudz! - likumu un resursu pētījumiem šobrīd, bet tie vienkārši netiek mērķtiecīgi novirzīti un, teiksim, attiecīgi organizēti.

Un ko pētnieki vai pretinieki saka par šiem maniem priekšlikumiem? Ka šīs esošās konstrukcijas neko nedod, un mums vajag ietvert tarifā resursus pētījumiem par atkritumu apglabāšanu. Un tāpēc ir šie priekšlikumi - 16. un 18., kas... nu, taisnības labad jāsaka - tikai dod iespēju, proti, negarantē, ka tarifos tas uzreiz tiks iekļauts.

Bet ko dara Saeima, deputāti, līdztekus tam, ka mēs ceļam ļoti daudzus nodokļus? Mēs ceļam dabas resursu nodokli, kas neko nedod pētījumiem, bet tik un tā iekļaujam to tarifā. Un otrs: mēs paaugstinām atkritumu tarifus, iekļaujot tajos atkal šos pētījumus un sakot, ka varbūt mums izdosies beidzot noorganizēt šos nepieciešamos pētījumus.

Vai izdosies? Mēs redzējām komisijā, ka problēma ir šo pētījumu izvērtēšana, jo neviens (izņemot pašus pētniekus) diez ko nesteidzas tos izvērtēt. Un tālab situācija būs formāla: mēs varēsim uzrādīt - pētījumi it kā ir iespējami, esam radījuši jaunu konstrukciju... Pamatā tas nebūs.

Kolēģi deputāti! Pētnieki ir pētnieki, un sētnieki ir sētnieki. Tāpēc es jūs aicinu saglabāt to un neveikt šīs postmodernās performances. Pētījumi ir nepieciešami, tie mērķtiecīgi jāorganizē, un visi resursi mums tam šobrīd ir... nevis ar baltiem diegiem jāšuj ielāpi kaut kur caur otru galu...

Tāpēc es uzturu 15. un 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Mēs pie šī jautājuma atgriežamies jau otro reizi, otrajā lasījumā mēs par to jau diskutējām.

Raugiet, situācija... Es Latkovska kungam pilnīgi piekristu, ka dabas resursu nodoklis... Ir Latvijas vides aizsardzības fonds, ir Rīgas vides aizsardzības fonds, un katrā pašvaldībā būtībā arī ir savs vides aizsardzības fonds. Bet, raugiet, kādreiz situācija bija tāda, ka Latvijas vides aizsardzības fondā budžets bija apmēram trīs, ja ne četras reizes, lielāks, nekā tas ir šobrīd. Un mēs, arī Latkovska kungs, acīmredzot pavisam drīz balsosim par 2017.gada budžetu, un tajā Latvijas vides aizsardzības fondam piešķirts akurāt tikpat maz naudas, kā tas saņēma 2016., 2015., 2014.gadā.

Līdz ar to teikt: labi, lai pētnieki iet uz vides aizsardzības fondu... nu, tas šeit nebūtu vietā.

Otrkārt, ļoti iespējams, ka tieši sētnieks ir tas, kurš vislabāk zina, ko vajag izpētīt. Pētnieki vienmēr grib pētīt to, kas viņiem šķiet interesants. Bet šinī gadījumā paši poligona apsaimniekotāji... es pieļauju, ka vislabāk tieši viņi zina, kādi pētījumi viņus interesē, lai varētu samazināt poligonos apglabājamās atkritumu masas parametrus. Kā jau es iepriekš minēju, lielākoties šie pētījumi varētu notikt par dažādu ārzemēs izstrādātu tehnoloģiju aprobēšanu mūsu laikapstākļiem, mūsu atkritummasas sastāvam, un līdz ar to šis spektrs, kurā varētu veikt pētījumus, būtu ne visai liels. Tas ir otrs.

Trešais. Es domāju, ka turpmākajos...16., 18.priekšlikumā ir gana detalizēti atrunāts, kas un kādā veidā jau seko šo pētījumu lietderībai. Paskaidrošu vēlreiz. Ja kāds poligons grib veikt pētījumu, tas vēršas (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Tur tiek izskatīta šī pētījuma būtība un atbilstība atkritumu apsaimniekošanas, teiksim, stratēģijas prasībām, un pēc tam pašvaldības, kuras gala beigās ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu savā teritorijā, dod gala slēdzienu - vai šis pētījums ir veikts gana lietderīgi un gana kvalitatīvi. Un tikai tad - tikai tad! - atkritumu apglabātājs poligons var griezties regulatorā ar lūgumu iekļaut nākamajā tarifu pārskatīšanas reizē tos izdevumus, kuri šajā tarifā nepārsniedz trīs procentus no atkritumu apglabāšanas izmaksām.

Vēlreiz uzsveru: atkritumu apglabāšanas izmaksas nav visas izmaksas, kas sastāda atkritumu apsaimniekošanas izdevumus. Tātad tie nebūs pat trīs procenti, maksimāli pieļaujamie, no visām atkritumu apsaimniekošanas izmaksām; tas būs krietni, krietni mazāk.

Un tādēļ, lai beigu beigās mēs nebūtu spiesti atdot šo likumprojektu atpakaļ komisijai izskatīšanai, jo radīsies nesakritība ar pārejas noteikumiem (ja nemaldos, runa ir par 24.priekšlikumu), es tomēr lūdzu noraidīt šos Latkovska kunga priekšlikumus - 15. un 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēl ko vēlas piebilst?

I.Līdaka. Paldies.

Visu pateicu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Ilmāra Latkovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 57, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Līdaka. Paldies.

Esmu pārliecināts, ka mēs izdarījām pareizu izvēli.

16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 17. - deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāts ir lūdzis balsojumu. Vai jūs... Tomēr prasību veikt balsojumu deputāts Latkovskis neuztur. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Līdaka. 18. - atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 20. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gerharda priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka 21. - ministra Gerharda priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 22. - deputāta Boķa priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. 23. - ministra Gerharda priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Līdaka. Un visbeidzot 24. - atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums, kas aptver visus pārejas noteikumu grozījumus. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Vai komisija aicinās atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā?

I.Līdaka. Es atvainojos. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Baltijas Aizsardzības koledžas un tās personāla statusu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.2565.

Šis likumprojekts ir izstrādāts ar Igaunijas Republikas valdības iniciatīvu attiecībā uz personālu. Proti, Igaunijas Republikas valdība ir ierosinājusi veikt vienreizēju pievienotās vērtības nodokļa atmaksu tām personām, kas nosūtītas darbam Baltijas Aizsardzības koledžā. Mērķis ir atvieglot šo personu pārceļošanu uz Igauniju.

Šajā protokolā tiek definētas tās personas, uz kurām attiecināma nodokļa atmaksa, kā arī tiek noteikti gadījumi, kādos nodokļa atmaksa piemērojama.

Saskaņā ar Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas norādīto informāciju nodokļa atmaksa tiks veikta no Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem.

Aizsardzības ministrija vēlas veikt visas nepieciešamās darbības, lai būtu iespējams piemērot protokolā paredzētos atbrīvojumus no 1.janvāra.

Līdz ar to Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, atbalstīja to un aicina to virzīt steidzamības kārtā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija ir lūgusi atzīt likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Baltijas Aizsardzības koledžas un tās personāla statusu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

O.Ē.Kalniņš. Un līdz ar to aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Baltijas Aizsardzības koledžas un tās personāla statusu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Es aicinu kolēģus tagad atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Baltijas Aizsardzības koledžas un tās personāla statusu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Komisija ir saņēmusi 19 priekšlikumus.

1. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas nosaka to, ka par pieteikumu Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izpildei ir nepieciešams maksāt valsts nodevu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. ir tieslietu ministra priekšlikums. Precizējošs. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. arī ir tieslietu ministra precizējošs priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. ir deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Gan šis, gan nākamie priekšlikumi, ieskaitot 9.priekšlikumu, pēc būtības ir saistīti. Proti, viens no problēmjautājumiem, kas ir iezīmējies maksātnespējas jomā, ir tā saucamais maksātnespējas tūrisms. Šī problēma ir ne tikai Latvijā. Šī problēma ir Eiropas Savienībā kopumā. Eiropas Komisija pirms kāda laika ir veikusi pētījumu, kurā ir secināts, ka šai problēmai ir būtiska vieta Eiropas Savienības problēmu lokā un ir nepieciešami risinājumi.

Latvijas prezidentūras laikā jaunā redakcijā tika pieņemta regula par maksātnespējas procedūrām, kurā šādi risinājumi ir ietverti. Mani priekšlikumi gan nav tieši saistīti ar pārrobežu maksātnespējas procesu, jo šo jautājumu, kā jau es minēju, risinās jaunā regula par maksātnespējas procesu. Mani priekšlikumi ir saistīti ar šeit, Latvijā, spēkā esošo regulējumu. Un priekšlikuma būtība ir šāda. Ja parādnieks vēlas iesniegt pieteikumu vai nu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, vai arī par juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu, vai arī fiziskās personas maksātnespējas lietas ierosināšanu, tas būs jādara attiecīgi tajā tiesā, kuras rajonā parādniekam ir bijusi juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta trīs mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā.

Mums komisijā bija diskusija par to, ka, iespējams, šo termiņu var pagarināt arī līdz sešiem mēnešiem. Acīmredzot uz trešo lasījumu mēs par to vēl runāsim gan ar Tieslietu ministriju, gan ar Saeimas Juridisko biroju, bet kopumā šis priekšlikums ir saņēmis atbalstu gan no tiesnešiem (komisijas sēdē piedalījās arī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja), gan no Saeimas Juridiskā biroja, gan no komisijas deputātiem. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

G.Bērziņš. Tātad, kolēģi, 4. ir deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. ir līdzīga rakstura priekšlikums. Arī tas ir deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 6. ir deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 7. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 8. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un arī 9. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies.

Tālāk. 10. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kas ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko apakšpunktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko apakšpunktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. - tieslietu ministra priekšlikums, kas, tāpat kā nākamais, pēc būtības ir saistīts ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju... ar noteikto piedziņas kārtību. Tātad 14.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 15. - tieslietu ministra priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 16. - precizējošs tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 17. - precizējošs tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 18. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz ietvert civilprocesa regulējumā jaunu attiecīgu nodaļu, kas noteiktu kārtību, kādā tiek izskatītas lietas par Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu. Attiecīgi komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un visbeidzot 19. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies.

Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 28.novembrim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Vakar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas absolūtais vairākums nobalsoja par to, ka šodien mēs izsludinām Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vēlēšanas, tas ir, izsludinām kandidātu pieteikšanos. Un absolūtais vairākums Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vakar atbalstīja arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu, kurš paredz, ka NEPLP locekļa amata kandidāts ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Mēs gribam šodien izsludināt šīs vēlēšanas un līdz ar to gribam, lai kandidātiem būtu skaidrs, ka viņiem būs šīs prasības, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Un līdz ar to komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 8, atturas - 19. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

R.Jansons. Komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu un to atbalstījusi. Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es vēlos norādīt uz vairākiem riskiem, kurus mēs, acīmredzot līdz galam neizprotot, patiesībā izraisīsim, pieņemot minēto likumprojektu.

Likumprojekta redakcijā kā prasību noteikt pielaidi valsts noslēpumam... tas lielā mērā rada neskaidrības attiecībā uz padomes turpmāko darbību, kā arī parāda, cik lielā steigā tiek nostiprinātas prasības, kas faktiski nozīmē policejiskas valsts pastāvēšanu Latvijā.

Apskatīsimies, cienījamie kolēģi, kādas ir NEPLP pamatfunkcijas: izstrādā un apstiprina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu gada plānus; sagatavo priekšlikumus gadskārtējā valsts budžeta likuma projektam par sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem piešķiramo finansējumu; nosaka dotācijas apjomu un to sadalījumu starp medijiem; ieceļ un atceļ sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu valdes; pieņem lēmumu par sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu reorganizāciju.

Faktiski pēc minētajiem grozījumiem Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio valdes iecels cilvēki, kurus faktiski novizēs Satversmes aizsardzības birojs. Cik lielā mērā šādas pielaides ir nepieciešamas, lai ietekmētu Latvijas Televīzijas valžu ievēlēšanu, iespējams, arī atcelšanu? Cik lielā mērā šādas pielaides ir nepieciešamas, lai regulētu nākotnē arī Latvijas Radio darbību? Cik lielā mērā šāds solis vispār ir nepieciešams, lai ietekmētu sabiedriskos medijus? Cik lielā mērā šāds solis ir nepieciešams, lai ietekmētu arī, piemēram, NEPLP vadlīnijas, veidojot ziņu, informatīvos, dokumentālos un diskusiju radījumus priekšvēlēšanu ciklā Saeimā un arī Eiropas Parlamentā? Cik liela nepieciešamība ir prasība pēc šādām pielaidēm? Lai tiešām nostiprinātu specdienestu un policejiskas valsts funkcijas attiecībā uz šiem visiem nosauktajiem, manis minētajiem, sabiedriskajiem medijiem?

Es aicinu nesteigties ar šāda veida ierosinājumu. Es aicinu atbildīgo komisiju vērsties Eiropas raidorganizāciju regulatoru kopienā. Es aicinu izvērtēt tiešām to samērīgumu, cik lielā mērā minēto prasību rezultātā tiks ietekmēts saturs sabiedriskajos medijos, cik lielā mērā - attiecīgo sabiedrisko mediju vadītāji un valdes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, godātie kolēģi! Es nesaprotu, kāpēc mēs tādā steigā virzām tik sarežģītus grozījumus. Būtībā tas viss man atgādina vairākus gadus... pat ne vairākus gadus, bet gadu atpakaļ noritējušo kampaņu pret Aināru Dimantu. Rezultāts: pēc tā deputāta, kurš runās pēc manis, kvēlo runu aizdegtās naida sveces mēs vērsāmies pret Aināru Dimantu un viņu atbrīvojām no darba. Kā tas viss beidzās? Beidzās ar to, ka tiesa atjaunoja viņu darbā, un nu studentiem ir ko rakstīt administratīvajās tiesībās.

Manuprāt, ja kādam vajag pielaidi, tā noteikti būtu nepieciešama vadītājam. Bet šinī gadījumā mēs paplašinām šo personu loku līdz visiem padomes locekļiem. Es domāju, ka tas ir riskanti. Jo būtībā - par ko mēs runājam? Mēs runājam par radošām personībām. Šīs personības var rakstīt, teiksim, dažādus rakstus kā žurnālisti vai dziedāt dažādas dziesmas kā dziedātāji. Mēs saprotam, ka reti būs tie gadījumi, kad padomes sastāvā ievēlēs kādu juristu. Tāpēc es domāju, ka šie žurnālisti var rakstīt dažādus rakstus, kas varbūt pat nav pieņemami. Ja mēs aplūkojam no pielaižu aspekta, viņu dzīvesveids varētu būt vētrains... kas nebūtu tāds, kuru varētu vērtēt specdienesti un dot pielaidi.

Es domāju, ka tas risks ir pārāk liels. Mums ir jāpiestrādā pie šiem likuma grozījumiem, bet par to, ka vadītājam - ne visiem padomes locekļiem, bet vadītājam! - būtu nepieciešama pielaide, man nav šaubu. Taču, šādā veidā steidzoties, mēs turpināsim to “labi” (pēdiņās) iesākto nelāgo praksi, ko mēs būtībā pat neesam atrisinājuši... Es runāju par Aināra Dimanta precedentu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt visiem!

Klau, pēdējie runātāji, kas runāja par šo jautājumu! Jūs neviens neesat Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis, un ne jūs esat bijuši klāt, ne jūs zināt, kas tur ir. Ja runātu Boriss Cilevičs, es saprastu, jo viņš tā kā materiālu saprot.

Ir lieta tāda, ka NEPLP pārstāvjiem šobrīd jau vajag šīs pielaides. Četriem no tiem pieciem locekļiem tā pielaide ir. Kuram tur īsti nav, to lai viņš pats arī pasaka. Bet tur ir problēma pavisam cita. Mums tā mediju telpa ir tik ļoti nesakārtota, ka... 2.februārī viņiem beidzas pilnvaras, un, lai varētu ievēlēt jaunu, principā vajag taisīt konkursu.

Jansona kungs konkursu šodien jau atklājis, es tā saprotu. Es ļoti ceru, ka mēs varēsim atrast piecus... nē, četrus jaunus NEPLP locekļa amata kandidātus. Es gan nezinu, kā to var izdarīt, jo tādu cilvēku Latvijā paliek arvien mazāk un mazāk... it sevišķi - kompetentu cilvēku, Barčas kundze.

Un, ja mēs runājam par to, jūs tagad teiksiet, ka nevajag šo... Taču jau ir! Jau šobrīd šiem cilvēkiem, kas ir NEPLP, vajag šo pielaidi. Un nav ko te tagad trakot un runāt par policejisku valsti - un tā tālāk, un tā joprojām! Tas nav par tēmu.

Svarīgāk ir atrast tos cilvēkus, kuri 2.februārī varētu tikt ievēlēti. Varbūt, Barčas kundze, jūs varētu pieteikties... nu, atstrādāt tos nodokļu maksātāju... jau iztērētos 400 tūkstošus eiro, ko? (Dep. A.Barča: “Tikai kopā ar jums!”)

Un līdz ar to, lūdzu, esiet tik laipni un atbalstiet šo visai ātri, jo citādi mēs neievēlēsim NEPLP, un tad mums Dimants joprojām... nekur neaizies projām... Un, pasarg Dievs, lai tā nenotiek! Laidīsim Dimantu tālēs zilajās! (Dep. L.Čigāne: “Jau vienreiz aizlaidām!”)

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai. (Dep. A.Kaimiņš: “Šimfas kundze, jūs neesat no komisijas! Jūs tur kāju neesat spērusi!”; dep. L.Čigāne: “Tu esi cenzors?”; dep A.Kaimiņš: “Jā, es esmu cenzors!”)

S.Šimfa (NSL).

Kolēģi! Ir tāda lieta, ka gadījumos, kad pietrūkst argumentācijas, tiek lietots spēks un ierobežojumi. Es šo likumprojektu uzskatu par tieši šāda veida izpausmi. Un mani tas dziļi skar arī personīgi, jo es esmu pēc profesijas... pēc izglītības žurnāliste. Un esmu pietiekami ilgi, jau pārdesmit gadus... jau padomju laikā... Esmu strādājusi par žurnālisti padomju masu medijos, un pēc tam ir bijis kādu trīs gadu periods arī neatkarīgās Latvijas laikā, kad es esmu vadījusi laikraksta redakciju.

Un es ļoti asi izjūtu un uztveru šo... jebkāda veida mēģinājumus ieviest kaut kādu cenzūru un kaut kādu spiedienu uz žurnālistiem, uz masu medijiem, uz tiem, kas vada šos procesus.

Es uzskatu, ka ierobežojumi un spiediens radīs vienīgi pretspiedienu. Tas nedos pozitīvu impulsu nozares attīstībai un tai kvalitātei, kāda mums ir nepieciešama mūsu masu medijos... tai analītikai. Tāpēc es esmu pret... es esmu bijusi pret jau toreiz - padomju laikos; es biju pret šo cenzūru, jo es asi izbaudīju to uz savas ādas. Es zinu, ko tas nozīmē, - šīs asiņainās cīņas ar redaktoriem, ar redaktoru uzraugiem dažādos līmeņos, partijas komitejās, čekās un visur citur. Un es negribu, lai tas atkārtotos arī neatkarīgajā Latvijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Šimfas kundze, padomju laiki tiešām ir beigušies! Un jebkura demokrātiska valsts aizsargā savu valsts noslēpumu (No frakcijas SASKAŅA: “Kas ir slēpjams?”), jebkura demokrātiska valsts rūpējas par savu mediju drošību, un NEPLP uzdevumos ietilpst arī mediju satura nodrošināšana, mediju satura pārraudzība... tā, lai tiešām tā būtu atbilstoša Latvijas valsts interesēm.

NEPLP locekļu funkcijās ietilpst atļaujas došana apraidei, frekvenču, kanālu piešķiršana. NEPLP ir jārūpējas par to, lai šajos brīvajos virszemes kanālos, ko mēs līdz 2020.gadam ieviesīsim, nodrošinātu Latgalē tiešām normālu apraidi, lai neparādītos Latvijai naidīgas televīzijas raidstacijas. Tie visi ir NEPLP locekļu uzdevumi, un nevienam godīgam cilvēkam nebūtu jābaidās, ka demokrātiskas valsts specdienests viņam nepiešķirs pielaidi valsts noslēpumam. Par to nevarētu būt pat šaubu. Man, piemēram, par sevi nav nekādu šaubu. Man pielaide valsts noslēpumam ir bijusi. Man nav ko šaubīties.

Tiem cilvēkiem, kuriem tiešām ir vētrains dzīvesveids, kā Ringolds Balodis šeit teica, būtu ļoti jāpadomā, vai viņi ar savu vētraino dzīvesveidu atbilst NEPLP locekļa statusam, vai viņi būs spējīgi strādāt vai arī dzīvos vētrainu dzīvesveidu. Līdz ar to... nu, šis ir demokrātiskas valsts aizsargmehānisms, un aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Man tiešām, kolēģi, ir žēl, ka konkrētajā jautājumā jums trūkst tālredzības. Jūs no tā lāča mūkat projām, bet faktiski jūs uzskriesiet vilkam. Šobrīd prasība par pielaidi valsts noslēpumam NEPLP locekļiem jau ir. Ir, bet NEPLP locekļi izvēlas, vai to pielaidi saņemt vai nesaņemt. Mums ir bijuši ministri, kuri daudzus mēnešus ir strādājuši bez pielaidēm, un nekas slikts ar valsti nav noticis. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Jums ir jāapzinās, ka NEPLP kandidātus faktiski iecelsiet nevis jūs, bet tos iecels Satversmes aizsardzības birojs. Nu, ja tas ir tik nepieciešams, ka Satversmes aizsardzības birojs ieceļ NEPLP locekļus, varbūt iesniegsim likumprojektus, lai Satversmes aizsardzības birojs varētu ievēlēt arī Saeimas deputātus. Nostiprināsim Satversmes aizsardzības biroju Latvijas Republikas Satversmē, un tad tiešām viss būs skaidrs. Nevis tā, kā šobrīd ar šāda veida ierosinājumiem faktiski tiek mēģināts nevis atklāti un godīgi pateikt, ko jūs cenšaties panākt, bet aplinkus, izmantojot specdienestu, noteikt, kādi NEPLP locekļi attiecīgi vadīs šo iestādi. Un es šeit nerunāju par to, ka viņi tur, nezinu... Jansona kungs vērtēs apdraudējumu... izveidot Latgalē vai neizveidot Latvijas Radio raidstaciju... raidīšanas studiju. Tas viss ir pareizi. Jā, ir argumenti, kuriem te ir vieta. Bet es runāju par to, ka šādā situācijā viņi ietekmēs Latvijas Televīzijas valdes iecelšanu. Satversmes aizsardzības birojs iecels LTV valdi. Satversmes aizsardzības birojs iecels Latvijas Radio valdi, Satversmes aizsardzības birojs noteiks dotāciju sadali starp sabiedriskajiem medijiem, Satversmes aizsardzības birojs noteiks vadlīnijas, kādā veidā notiks Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas. (Starpsauciens: “Rīgas domē!”) Un tas nav pareizi šajā gadījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.

R.Balodis (NSL).

Es domāju, kaut kādā ziņā var piekrist Elksniņa kungam, jo tendences šādā virzienā bija jau Latvijas Reģionu apvienībai, ierosinot priekšlikumu savulaik, kad mēs tikām ievēlēti, lai Valsts prezidenta amata kandidātiem jau būtu pielaide, lai viņi vispār varētu kandidēt.

Es domāju, ka jautājums, par ko būtu jārunā, ir nevis pielaides, bet amatpersonu iecelšana un atcelšana. Tas ir būtiskākais. Aināra Dimanta gadījums liecina, ka mums nav kārtības ne teorētiski, ne praktiski ar amatpersonu atcelšanu. Daudzās valstīs ir paredzēta impīčmenta procedūra, lai izvērtētu valsts amatpersonas vainu tādā vai citā nodarījumā. Parlaments... daļa parlamenta ierosina, tad izskata attiecīgās iestādes, tad parlaments izskata, un noteikts balsu skaits ir nepieciešams, lai atceltu.

Mēs neizvērtējām savas kļūdas Dimanta gadījumā. Mēs viņu atcēlām, balstoties uz viena emocionāla deputāta - Artusa Kaimiņa - saucienu, ka viņš ir slikts. (Dep. A.Kaimiņš: “Viņš arī ir slikts!”) Mums būtu nepieciešams izvērtēt šo precedentu un padomāt par NEPLP vadītāja iecelšanu. Iespējams, varētu būt virziens, ka parlaments atsevišķi balso par šo amatpersonu un tad - par tās atcelšanu. Šis jautājums nav atrisināts, un tiešām Elksniņa kungs pareizi atzīmē, ka faktiski šis jautājums tiek nodots SAB rokās.

Es domāju, ka ir jābūt piesardzīgiem, visu būtībā nonivelējot līdz lojalitātei valstij. Nu, tas nebūtu pareizi ne no cilvēktiesību aspekta, ne no tā aspekta, ka šī ir ļoti specifiska iestāde, un mēs tomēr meklējam radošus cilvēkus. Un Ritvars Jansons... nu, viņš saklausīja tikai vienu manis teikto - par vētraino dzīvi... Es šinī gadījumā mēģināju šādā veidā runāt par to, ka radoši cilvēki vairāk vai mazāk ir bohēmisti un ka ļoti dažādi var uztvert viņu dzīvesveidu, bet... Es tiešām savā iepriekšējā runā ieminējos par žurnālistu, kuram, iespējams, ir dažādi raksti, kas varētu arī kritizēt varu. Teiksim, savā darbībā šie žurnālisti varētu kritizēt arī specdienestus, un tādiem cilvēkiem tad nevajadzētu nokļūt NEPLP...

Es domāju, ka tas nav pareizi. Mēs ejam tiešām virzienā, kurā nevajadzētu steigties. Šis likumprojekts šobrīd jau ir skatāms steidzamības kārtā. Mums vajadzētu padomāt, vai tas nenozīmē, ka mēs atkal steidzamies... ejam, teiksim, kāda emocionāla deputāta vai deputātu grupas pavadā. Nu, ir jāizvērtē, juristiem varbūt ir jāpaskatās dziļāk, jo šeit mēs tikai dragājam uz priekšu tādā ātrā tempā, atkal viņiem visiem liksim pielaides iegūt... Varbūt, ka tas ir pareizi, bet, manuprāt, neizskatās, ka parlaments nopietni izvērtētu šos jautājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dāmas un kungi! Ainārs Dimants NEPLP - tā tiešām joprojām ir kļūda. Tā ir taisnība! Tas nav melots! Tas, ka viņš ir pārsūdzējis šo lēmumu un viņš tur atrodas, - nu, tās ir šausmas! Tās ir briesmas. Un vēl pie tam viņš algu saņem par to! Bet viņš algu saņems tikai līdz 2.februārim. Un tad ir jābūt jauniem... es ceru, ka ne dimantiem.

Par to, ko jūs, Baloža kungs, teicāt. Mediju nozares pamatnostādnes būs pieņemtas 2018.gada janvārī. Šī būs pagaidu NEPLP, ja es to tā varu nosaukt, jo tā būs tikai gadu. Viņiem jau būs tajā pašā nolikumā... Kad viņi nāks un stāsies amatā... Solvita, es ceru, ka jūs piekritīsiet man (Dep. S.Āboltiņa: “Piekritīšu!”): kad viņi stāsies amatā, tad viņiem termiņš būs nevis tāds, kāds ir šobrīd, bet tikai gads. Tad to NEPLP izformēs.

Un tagad, deputāti, klausieties uzmanīgi! No katras frakcijas pa vienam deputātam varēs būt šajā sabiedriskajā padomē. Katrs jūs varēsiet ar NEPLP reizi mēnesī tikties un teikt, vai to un to vajag rādīt vai nevajag. Un tas būs pilnīgi jauns, Latvijā vēl līdz šim nebijis modelis. Tagad ar to nodarbojas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Kultūras ministrija, un mēs ar to strādājam Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Tā ka nebaidieties par to, ka NEPLP tagad tiks ievēlēta uz mūžu un mums būs atkal kļūda, vārdā Dimants! Es sēžu tajā komisijā, es pats viņus kastingošu. (Dep. L.Čigāne: “Vajag strādāt, nevis sēdēt!”) Tas ir... Jā, jā, es atvainojos, Čigānes kundze! Čigānes kundze, nu kas tad nu? “Nesarunāties ar zāli!” - no aizmugures tūlīt būs šāds sauciens...

Respektīvi, dāmas un kungi, atbalstiet šo lietu! Ja jūs neatbalstīsiet, tad Dimants algu saņems vēl ilgāk nekā līdz 2.februārim, jo konkurss nenotiks, viņi paliks savās vietās, viss paliks uz vietas un notiks spolēšana dubļos, jo tāda tā likumdošana. Tā jau ir neatkarīga... Mans ieteikums bija pagarināt NEPLP funkcijas par trijiem mēnešiem, proti, no 2.februāra līdz martam vai līdz aprīlim, un izstrādāt mediju nozares pamatnostādnes, nozares pāreju jau tagad, nevis gaidīt 2018.gadu, jo tad... es ļoti gribētu arī, lai sabiedriskais medijs pamet reklāmas tirgu, bet tas iet tikai ķēdītē ar mediju nozares pamatnostādnēm.

Līdz ar to atbalstiet! Šis būs pagaidu NEPLP. Pēc tam viņiem pilnvaras beidzas, un viņi var pieteikties no jauna, un šī lieta būs pilnīgi reformēta.

Un tagad, dāmas un kungi, - Solvita Āboltiņa! (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi, dažkārt tomēr ir vērts ieklausīties savos kolēģos... Vispirms jau, protams, Jansona kungā, kurš, manuprāt, pietiekami precīzi izstāstīja to, kāpēc šobrīd ir nepieciešami šādi likuma grozījumi. Un zināma daļa taisnības izskanēja arī kritikā no opozīcijas, ka pēc savas būtības šī prasība jau šobrīd ir un tā ir tikai loģiska. Tālāk gan nav skaidrs, kāpēc ikviens šeit, zālē, sēdošais un arī sabiedrība - tie, kas seko līdzi sēdei, - būtu jābiedē ar Satversmes aizsardzības biroju un ar to, ka šī iestāde, veicot savu darbu, pārbauda, vai cilvēks ir lojāls pret valsti, vai var ieņemt kādu konkrētu amatu vai nevar ieņemt.

Pamatjautājums tomēr ir tiešām... Izlasiet šīs mediju pamatnostādnes, par kurām jūs te daļēji mēģināja informēt deputāts Kaimiņš, un to, kas tad šobrīd ir svarīgi un ko mēs no medija sagaidām.

Jā, mēs sagaidām profesionālu un neatkarīgu mediju. Un NEPLP ir uzraugs šim medijam, lai nodrošinātu to, ka mēs, politiķi, neiejaucamies šajā procesā. Mēs šīs amatpersonas ieceļam, bet mums ir jābūt pārliecinātiem par to, ka šīs amatpersonas spēs aizsargāt mūsu informatīvo telpu. Un NEPLP pārstāvji piedalās šajā darba grupā, kura izstrādā informatīvās telpas aizsardzību.

Es, protams, saprotu, ka Elksniņa kungam nepatīk, ka viņš nezina, kas tiek runāts tajā sēdē, viņam varbūt nepatīk, ka varētu būt arī kāds NEPLP pārstāvis, kurš patiktu Elksniņa kungam, bet nevarētu tajā piedalīties.

Taču man nav skaidra šābrīža “cepšanās”. Arī Baloža kunga uzstāšanās šobrīd man īsti nav skaidra, jo Nacionālās drošības komisija pagājušajā nedēļā bija uzaicinājusi NEPLP, un mēs nesēdējām savās telpās tieši šī iemesla dēļ, jo ne visiem NEPLP locekļiem ir šī pielaide. Un tie jautājumi, kurus skatīja, bija ciešā saistībā ar to, kāpēc šī pielaide būtu nepieciešama.

Un nebiedējiet sabiedrību ar SAB vai ar pielaižu neobjektīvu izsniegšanu!

Ir pilnīgi skaidrs, ka tiem cilvēkiem, kas atbild par mediju telpas drošību, par to, lai šis saturs būtu neatkarīgs un neietekmējams, ir jābūt... mums ir jābūt pārliecinātiem, ka tad, kad mēs šos cilvēkus iecelsim, viņi strādās Latvijas valsts labā un viņi nebūs ietekmējami. Tieši tāpēc arī nepieciešams šis grozījums.

Lūdzu, atbalstiet šo grozījumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, ka Āboltiņas kundze ļoti precīzi pateica, kāpēc ir nepieciešama šī pielaide, un man īstenībā pat nav nekas par to papildus sakāms. Bet es gribu tomēr dažas lietas precizēt, kuras iepriekš minēja Kaimiņa kungs, lai tās nepaliek klausītājiem... jo dažas lietas bija vienkārši nepareizas.

Pirmkārt, NEPLP mēs ievēlam šobrīd uz pilnu termiņu, un funkcijas tai nebeigsies pēc gada. Tagad Kultūras ministrija ir piedāvājusi jaunu sabiedrisko mediju pārvaldības likuma koncepciju, un atbilstoši šai koncepcijai tieši nacionālā pasūtījuma funkcija varētu tikt nodalīta no NEPLP gadījumā, ja deputāti tā lems. (Bet tas, protams, ir atsevišķi skatāms jautājums.) Mēs noteikti gribētu, lai tas tā notiktu. Arī šī jaunās sabiedriskā medija padomes struktūra un funkcijas šobrīd nav izlemtas, - vai tur būs frakciju pārstāvji, vai tur būs... vai tiks veidots citādi, - šis jautājums vēl tiks diskutēts.

Un tieši tāpēc, ka šai diskusijai ir jāatvēl pietiekams laiks, savukārt NEPLP ir jādarbojas jau tūlīt, jo termiņš iztek, ir ļoti svarīgi, lai tā varētu darboties efektīvi un atbilstoši Latvijas valsts interesēm. Tāpēc arī aicinu atbalstīt šobrīd šo likumprojektu. Par pārējiem jautājumiem mēs vēl diskutēsim ilgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi, labdien!

Es mazlietiņ esmu pārsteigts, ka šādus grozījumus virza tieši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Es saprastu, ja tos virzītu Nacionālās drošības komisija. Bet tos virza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kurai ir jādomā tomēr par demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu valstī! Man liekas, ka šajā gadījumā mēs lēnītēm ejam atpakaļ tajā grāvī, no kura izkāpām deviņdesmitajā gadā.

Es ļoti labi atceros tos laikus, kad bija nomenklatūras darbinieki; ļoti labi atceros tos laikus, kad bija arī cenzēšana, cenzēti sabiedriskie mediji. Neatkarīgi no tā, vai tos sauc vai nesauc par sabiedriskajiem, tie bija cenzēti sabiedriskie mediji. Un tās avīzes, kuras tolaik publicēja kādus rakstus un iznāca ar aizkrāsotām vai baltām lapām, teica: tas bija protests.

Es saprotu, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir uzraugs, kas seko saturam, bet - tā seko saturam pēc tam, kad saturs jau ir izskanējis. (Dep. A.Kaimiņš: “Bet mēs reformēsim NEPLP!”) Un, ja šajā situācijā mēs reformēsim tā, ka mēs iepriekš pārbaudīsim saturu, tad mēs būsim VDK variants padomju situācijā. (Dep. A.Kaimiņš: “Es varu iet vēlreiz?” Sēdes vadītāja I.Mūrniece noraidoši māj ar galvu. Dep. A.Kaimiņš: “Jūsu vietā!”)

Un otra lieta. Cilvēki mīļie, ja mēs uzskatām, ka, pārbaudot saturu pēc tam... mums nav pietiekami daudz likumu, saskaņā ar kuriem var saukt pie atbildības to, kurš ir palaidis to, ko nedrīkstēja laist un kas neatbilst likumam... vai ka mūsu valstī ir pārāk maz operatīvo dienestu, kuriem ir iespējams noskaidrot pretvalstisku rīcību un laikus to novērst, tad... Pēc tam, kad viss ir izskanējis ēterā, ir tikai, kā saka, seku novēršana, nevis cīņa pret cēloņiem.

Sākotnējais variants, ja mēs... Es... atklāti sakot, pateicoties Kaimiņa kungam, kas uzstājās šeit no šīs tribīnes, es sapratu, ka īstenībā šis likuma grozījums nav saistīts ar topošo konkursu; īstenībā tas mērķis ir tikt galā ar vienu cilvēku, kurš nav patīkams. Tad tiešām ir jautājums: vai mēs konkursos cilvēkus vērtējam pēc šīs atļaujas vai vērtējam pēc profesionālisma? Un, ja mēs nevaram novērtēt pēc profesionālisma (Labs cilvēks, būtu virzāms, bet kaut kāda politiska iemesla dēļ mums viņš nepatīk!), tad, visticamāk, būs vajadzīgs ļoti objektīva dienesta atzinums, ka, visticamāk, viņam pagātnē ir bijusi kļūda bohēmiska dzīvesveida dēļ un viņam nav iedota pielaide - iespējams, arī kā dažam labam deputātam šeit - par pagātnē izdarītiem grēkiem.

Un tā ir metode, kā var regulēt nomenklatūras darbiniekus.

Un tā ir metode, kā valsts sāk cenzēt tur, kur nevajadzētu cenzēt.

Esiet tiešām demokrātiska valsts! (Dep. S.Āboltiņas starpsaucieni.) Aizstāvēt... Ir jāaizstāv drošības dienestiem, nevis normālai civiltiesiskai struktūrai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Principā piekrītot visam, kas tika teikts, esmu ļoti skeptisks jautājumā gan par šo likumu, gan par diezgan līdzīgo likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, jo mēs ļoti labi apzināmies, ka likums tiek pārkāpts katru dienu - desmitiem reižu katru dienu.

Piemērs. Gan likums par presi, gan šis likums, proti, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, aizliedz izplatīt informāciju, kura aizskar personas godu un cieņu. Taču - ko mēs redzam praksē? Valsts finansētajos medijos strādā komentētāji, kas ASV prezidentu sauc par idiotu. Vai tas atbilst šim likumam vai neatbilst? Vai tas atbilst mūsu nacionālajām interesēm vai neatbilst? Vai kāds uz to reaģē vai nereaģē?

Kāda ir šī likuma loma un kāda ir NEPLP loma okupācijas seku novēršanā Latvijā? Es jums atbildēšu. Tātad valsts daļēji finansētais Lattelecom veido paketes, kurās gandrīz puse televīzijas kanālu ir krievu valodā, un katru dienu desmitiem reižu pārkāpj likumu. Jūs varat katru dienu skatīties to pašu RTR, kas atkal ir atļauts, Pirmo Baltijas kanālu, NTV. Jūs redzat, ka tiek slavināta Padomju Savienība, Staļins, Ļeņins, boļševiku partijas sasniegumi, ka ir aicinājumi uz vardarbību, aicinājumi iznīcināt Ukrainu un citas valstis, čekas slavināšana, mākslas filmas par VDK varonīgajiem sasniegumiem, par sliktajiem baltiešiem, kuri tur pretojās un nodarbojās ar terorismu, un tā tālāk. Un meli gāžas katru dienu par baltiešu snaiperiem un par snaiperēm baltajās zeķubiksēs. (No frakcijas SASKAŅA: “Skaties katru dienu?”)

Kādā veidā mēs reaģējam uz to? Nekādā veidā mēs nereaģējam. Diskusiju kultūra.

Likumi paredz, ka jābūt pārstāvētiem visiem viedokļiem televīzijas diskusijās, vai ne? Mēs redzam LTV1 95 vai 90 procentu šauru vienpusīgu viedokli. Es ļoti rūpīgi skatījos televīzijas diskusijas pirms ASV prezidenta vēlēšanām. Nekur jūs faktiski nedzirdējāt patiesību par to, kādas ir Republikāņu partijas pirmsvēlēšanu programmas. Nekur netika analizēts tas, ka tiek uzsvērts: ja uzvarēs demokrāti, ASV ar atvērto robežu politiku nākotnē pārvērtīsies par tādu kā Pakistānu. Nekur netika uzsvērts, ka republikāņi ir nobažījušies par abortu kultūru, kuru reklamē demokrāti, par vieglo randiņu politiku, par visu pārējo, kas grauj sabiedrību. Nekur netika uzsvērts, ka amerikāņiem ir apnicis politkorektums. (Dep. A.Kaimiņš: “Kāds tur sakars?”) Ko mēs saņemam, piemēram, no Demokrātu partijas pārstāvētajiem diplomātiem Ziemassvētkos? Vai mēs saņemam apsveikumus? (Dep. L.Čigāne: “Kāds tur sakars?!”) Ziemassvētkos mēs saņemam Seasons Greetings. Politkorektums ir aizgājis jau tik tālu... bet diskusijās šie jautājumi netiek uzsvērti. (Dep. A.Kaimiņš: “Par tēmu!”)

Es uzsveru, ka visu laiku tiek slavināta vienas puses politika, ka diskusijās netiek pārstāvēti pretējie viedokļi un ka likums tiek pārkāpts.

Līdz ar to es domāju, ka šis likums, protams, mums ir jāatbalsta. Bet mums ir jāseko, kādus cilvēkus mēs ievēlam NEPLP. Mēs varam te runāt un uzlabot tos likumus desmitiem vai simtiem reižu, bet, ja sēdēs tādi paši gļēvi, lēmumus pieņemt nespējīgi cilvēki, kuri nesaprot, ka Latvijā joprojām nav novērstas okupācijas sekas, nekāds likums mūs neglābs. Mēs visu laiku sēdēsim un skatīsimies, kā Lattelecom komplektē visus šos idiotiskos Krievijas kanālus un rāda mums, teiksim, visas tās filmas, kas slavina čeku un komunistisko partiju.

Paldies par uzmanību. Galvenais ir pievērst uzmanību cilvēkiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, kolēģi! Var daļēji piekrist Kiršteina kungam, ka, protams, NEPLP netiek galā ne ar satura izvērtēšanu, ne ar izvērtēšanu, ko un kā piedāvā dažādi televīzijas kanāli. Bet tā ir tikai viena no NEPLP funkcijām un pat ne tā lielākā funkcija. Šī pielaide, par kuru mēs te kašķējamies, viņiem ir vajadzīga, lai varētu izvērtēt situāciju Latvijā, apdraudējumu Latvijai, situāciju Latgalē, vēl šur tur, un, lai to izvērtētu, viņiem ir jālasa drošības iestāžu ziņojumi. Šie ziņojumi ir konfidenciāli un ar valsts noslēpumu aizsargāti. Tas ir tas iemesls, kāpēc viņiem to vajag.

Ja mēs gribam, lai tur sēž cilvēki, kas neko nejēdz, tad atņemam viņiem to!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei. (Dep. A.Kaimiņš: “Laidiet Kaimiņu trešo reizi!”)

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Varbūt kvēlajās runās un kvēlajās debatēs daudzi no jums nepamanīja vienu faktu, kuru minēja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansona kungs, proti, ka šobrīd ir izsludināta kandidātu pieteikšanās uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu amatiem.

Kolēģi, es gribu aicināt tos, kas šeit kvēli apsaukāja esošos padomes locekļus un ņirgājās (Dep. A.Kaimiņš: “Dimants ir slikts cilvēks!”) par iespējamiem nākamajiem padomes locekļiem, padomāt par to, kas uz šo padomi pieteiksies. Ikviens normāls cilvēks, kas paklausās tajā, ko par esošajiem locekļiem runā Kaimiņa kungs un ko par nākamajiem locekļiem runā Kiršteina kungs, padomā: “Nu nē, paldies! Es uz šo amatu nepieteikšos pat tad, ja es atbildīšu visām tām kvalifikācijām.”

Kolēģi, mēs kā politiķi esam atbildīgi par to, kā sabiedrība redz procesus mūsu valstī un kā ir gatava tajos iesaistīties. No kurienes radīsies tie kvalificētie padomes locekļi, ja mēs šādā veidā par viņiem - esošajiem un nākamajiem - runājam?!

Paldies. (Dep. A.Loskutova, dep. O.Ē.Kalniņa un dep. A.Lejiņa aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šajās debatēs izskanēja vairākas dedzīgas runas, kurām nav absolūti nekāda sakara ar priekšlikuma būtību.

Kiršteina kungam ir ļoti “skaidrs” priekšstats: padomei jāstrādā kā raikoma ideoloģiskajai nodaļai. Ja jūs gribat, lai patiešām padomes locekļi pildītu komisāru, poļitruku, lomu, nu tad, piedodiet, tas ir kaut kas cits, nekā šobrīd ir paredzēts likumā. Es jums vienkārši iesaku likumā palasīt, kādas ir esošās padomes funkcijas. Un šim jautājumam nav nekāda sakara ar ideoloģiju. Ir tāds jēdziens - “vārda brīvība”. Es ceru, ka jūs kaut kur to esat dzirdējuši. Un, protams, jūs varat cīnīties, jūs varat uz to aicināt, bet, ja mēs patiešām nopietni gribam veidot tiesisku valsti Latvijā, mums jārespektē viedokļu dažādība. Ierobežojumi ir iespējami tikai tad, ja patiešām likuma prasības tiek pārkāptas. Tā ka tas ir pilnīgi cits jautājums.

Un sakarā ar to, ko teica Āboltiņas kundze. Redziet, pielaide nav noteiktas ideoloģijas apliecinājums. Pielaide nodrošina piekļuvi informācijai, kas ir vajadzīga padomei, lai tā īstenotu savas funkcijas. Ne vairāk! Un šāda jautājuma nostādne, ka ir vajadzīga pielaide, lai patiešām padomes locekļiem būtu pareiza politiskā pārliecība, - nu, piedodiet, tas arī ir pretrunā ar tiesiskas valsts principu.

Un kur ir tā problēma, un kāpēc šis priekšlikums tiek kritizēts? Domāju, ka šeit pirmām kārtām ir problēmas ar to, kā tiek piešķirta šī pielaide un kādos gadījumos tā tiek atteikta. Diemžēl mums jau ir rūgta pieredze, ka patiešām šie atteikumi izskatās ļoti dīvaini, teiksim tā. Un mums nav nekādas drošas pārsūdzēšanas procedūras. Un var būt patiešām pamatotas aizdomas, ka šī jaunā likuma norma, ja tā tiks pieņemta, var kalpot par sviru, lai atsijātu profesionālus kandidātus, kuri nepatīk specdienestiem, viņu politisko uzskatu dēļ vai pārliecības dēļ. Šādas briesmas ir patiešām ļoti nopietnas, un es aicinu jūs ieklausīties arī šīs normas oponentu argumentos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Adamovičs, Āboltiņa, Brigmanis, Krauze un Gaidis Bērziņš lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad Saeimas sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi!

Daļēji piekrītu Kiršteina kungam jautājumā par to, ka diemžēl mūsu mediji vienpusēji ataino vienu vai otru notikumu. Turklāt tas notiek atkarībā no tā, kas ir pie varas Latvijā (Dep. A.Kaimiņš: “ZZS ir pie varas!”) un ko mēs atbalstām.

Bet nu atgriežos pie šī likumprojekta. Godīgi sakot, mani izbrīna un man izsauc smaidu tas, ar kādu dedzību šeit notiek cīņa par to, ka ir nepieciešama augstākās kategorijas pielaide, lai nodarbotos ar masu mediju uzraudzību. Vienkārši elementāras lietas. Tiek izsniegta pielaide, ar cilvēku tiek runāts: tev jādara tas un tas, citādi tev pielaides nebūs.

Par ko iestājas Kaimiņa kungs? Kaimiņa kungs nesaprot vienu elementāru lietu, ka, grozot šo likumu, tagad jebkuru NEPLP locekli varēs atsaukt tikai uz tā pamata, ka viņam tiek noņemta šī pielaide. Ja mēs uzskatām, ka likums jāgroza viena cilvēka dēļ tā vietā, lai sakārtotu sistēmu, tas ir absurds! Ko mēs gribam? Tiešām neatkarīgus medijus, neatkarīgus mediju uzraugus vai vienu riktīgi policejisku valsti? Cenzūru?!

Ja par cenzūru, tad atbalstiet likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam, otro reizi.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Paldies.

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tikai dažas piezīmes gribu pateikt.

Ne jau par cenzūru es aģitēju, Cileviča kungs, bet par to, ka likumā ir teikts: aizliegts izplatīt informāciju, kas nomelno personu vai ir tai aizvainojoša. Par to šeit ir runa! Un par to, ka vajag arī citus viedokļus atļaut.

Es nevaru piekrist arī godājamai Čigānes kundzei. Es nevienu vārdu neteicu par to, kādiem vajadzētu būt NEPLP locekļiem nākotnē... Es tikai aicinu atcerēties, ka mūsu valstij ir arī nacionālās intereses.

Jūs piekritīsiet, ka cilvēks ar pielaidi šajā padomē acīmredzot drusciņ rūpīgāk skatīsies, kā, piemēram, Žirinovskis aicina uzstādīt atomreaktoru un pūst putekļus uz Baltijas valstu pusi. Jo cilvēks, kuram šādas pielaides nav, varbūt nopriecāsies, ka mums ir tādi televīzijas kanāli. Ar to atšķiras cilvēks ar pielaidi no cilvēka, kuram nav pielaides.

SASKAŅAS deputātiem, it īpaši Cileviča kungam, vēlreiz atgādinu, ka es iestājos par vārda brīvību un par to, lai būtu arī pretēji viedokļi, nevis... lai nebūtu tikai tā, ka ir tikai viens viedoklis. Es domāju, ka cilvēka saukšana par idiotu nu nekādi neliecina par to, ka likums tiek ievērots.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai, otro reizi.

S.Šimfa (NSL).

Kolēģi! Mēs visi gribam labu Latvijai, mēs visi gribam, lai tiešām mums ir demokrātija, lai mēs dzīvojam normālā, sakārtotā, demokrātiskā valstī. Bet, ticiet man, es vēlreiz atkārtoju: es esmu izbaudījusi, ko nozīmē cenzūra! Un jebkurā gadījumā šie NEPLP pārstāvji tiks cenzēti. Tā ir! Tā ir! Var lietot dažādus vārdus, bet viņi tik un tā tiks pārbaudīti.

Es saprotu: no vienas puses, viņi būs rūpīgāki, bet to rūpīgumu var panākt arī ar citām metodēm. Cilvēkam vispār ir jābūt atbildīgam par to, ko viņš dara, un tur nav vajadzīga kaut kāda īpaša... normālam cilvēkam nav vajadzīga nekāda īpaša piespiešana un (Dep. S.Āboltiņa: “Nav kritērija - normāls vai nenormāls cilvēks! Kurā vietā ir definēts normāls un nenormāls cilvēks?”) uzraugi, lai viņš normāli strādātu savu darbu.

Zivs pūst no galvas. Mēs šo parunu visi zinām. Ja šie cilvēki tiks pārbaudīti un iecelti ar zināmiem noteikumiem, viņi arī tālāk būs tikpat iespiesti šajos noteikumu rāmjos. Viņi baidīsies! Viņi baidīsies pieļaut kaut kādas kļūdas arī tajās institūcijās, kuras viņi pārraudzīs. Un ticiet man: tā šis spiediens un bailes, tīri cilvēciskas bailes: kas notiks, ja es gadījumā to palaidīšu garām (Dep. S.Āboltiņas starpsaucieni.), ja es gadījumā sajaukšu uzrakstu, sajaukšu uzvārdus avīzē, par kuru es atbildu, vai kāds diktors vai žurnālists pārteiksies manā televīzijas raidījumā... Tā ir sērga! Tā ir sērga!

Ja mēs šo sērgu ielaidīsim iekšā, mēs ar to vairs galā netiksim, jo cilvēkiem zināmā mērā patīk, ka ne par ko nav jāatbild: man tā lika darīt, es tā darīju. No vienas puses. Un, no otras puses, žurnālistu brīvība, demokrātija būs ierobežota. Nu nav cenzūra demokrātijas ierocis! Demokrātiskā valstī ir jārīkojas ar citiem instrumentiem.

Sēdes vadītāja. Debates...

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Es ļoti uzmanīgi sekoju šīm debatēm. Tā kā es šinī komisijā nestrādāju, es vēlējos uzzināt tos patiesos iemeslus... un gūt pārliecību, ka tik tiešām tas, kas pašlaik tiek darīts, tiek darīts sabiedrības interesēs. Diemžēl es šādu pārliecību neesmu guvis, un mani tiešām māc ļoti nopietnas bažas par notiekošo, un tikai tāpēc es atļāvos tagad kavēt jūsu laiku un nākt šeit par to runāt. Es pieņemu, ka, tieši tāpat kā man, atbildes nav arī lielākajai sabiedrības daļai. Iespējams pat - nevienam. Arī medijiem.

Kāpēc ir vajadzīgs šāds instruments?

Man, kolēģi, tiešām ir jautājums: ko tad jūs taisāties ievēlēt tanī padomē, ja pēc tam vajadzēs specdienestus, lai ar viņiem tiktu galā?!

Es piekrītu, ka ir ļoti nepieciešams rūpēties par savu informatīvo telpu. Bet - kādā veidā mēs to varam izdarīt? Nevis ar specdienestu palīdzību, bet ar to, ka šeit būs neatkarīgi un kompetenti mediji, kuri varēs dot objektīvu viedokli, radīt viedokļu dažādību, kurā tad mēs varēsim objektīvi izvērtēt, kas notiek! Bet jūs tagad ejat pretējo ceļu. (Dep. S.Āboltiņa: “Nevis mēs, bet jūs!”)

Kāpēc es par to runāju? Jo - raugiet, kas notiek! Viena lieta ir skaistā teorija, ko jūs šeit stāstāt, bet otra lieta - reālā prakse. Un kāda ir reālā prakse? Paskatīsimies, kā mums ir bijis ar šīm pielaidēm... ar pieeju valsts noslēpumam! Tas vienmēr ir ticis izmantots nevis tā, kā tas (Dep. S.Āboltiņas starpsauciens.) cēli tagad šeit tiek pasniegts, bet - tieši otrādi! - lai manipulētu ar viedokli. Paņemsim kaut vai piemēru ar “Citadeli”, kuru jūs veiksmīgi pārdevāt pa kluso un pateicāt, ka tā vajadzēja. Kad jums prasa: “Kāpēc tā vajadzēja?”, tad atbilde skan: “Tas ir valsts noslēpums. Jūs neviens to neuzzināsiet!” (Dep. S.Āboltiņa: “Kāds tam sakars ar NEPLP?”)

Un kas notiks tālāk?

Mēs runājam par to, cik ļoti svarīgi, lai šeit būtu neatkarīgi un kompetenti mediji. Taču ar šo mehānismu jūs panāksiet tieši pretējo. Jo - kas tagad notiek? Pāri visiem šiem medijiem stāv padome, kura uzrauga viņu darbu un kura varēs pieņemt lēmumus attiecībā uz šiem medijiem. Un, kad šie mediji jautās: “Kāpēc jūs pieņēmāt tādu lēmumu? Lūdzu, pamatojiet to!”, viņi atbildēs: “Jums tas nav jāzina, jo jums nav pielaides. Tas ir noslēpums.” Un ar to viss beigsies.

Mēs ejam vienkārši uz to, ka (Dep. S.Āboltiņa: “Nebeigsies nekas!”) mēs varam radīt ļoti dramatisku situāciju, un man rodas sajūta, ka jūs šos grozījumus steidzami virzāt tāpēc, ka jūs jūtat, ka tauta neatbalsta to režīmu, ko jūs šeit esat izveidojuši. (Dep. S.Āboltiņa: “Kādu režīmu?”) Valsts brūk pa šuvēm, un jūs saprotat: lai jūs varētu noturēt savu varu, jums jāsāk kaut kādā veidā kontrolēt medijus. (Dep. A.Loskutova starpsauciens.) Un tas ir tas, ko jūs tagad cenšaties izdarīt.

Manuprāt, tas ir galvenais iemesls, kāpēc jūs virzāt šādus likuma grozījumus. Un es ļoti ceru, ka jūs neaiziesiet līdz tam, ka grozīsiet Satversmi, lai noturētu savu varu, nosakot, ka vara šinī valstī pieder nevis tautai, bet specdienestiem.

Ļoti ceru, ka tā nebūs!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens: “Paldies Dievam!”)

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams, skaidrojot komisijas viedokli?

R.Jansons. Gribu tikai piebilst, ka komisijas sēdē vakar tika uzklausīta arī NEPLP vadītāja Aija Dulevska, kura atbalstīja šos likuma grozījumus. Komisijā šos likuma grozījumus atbalstīja arī Drošības policija. Un gribu vēlreiz atgādināt, ka steidzamība šiem likuma grozījumiem ir tikai tādēļ, ka mēs šodien izsludināsim NEPLP locekļu vēlēšanas, un tādēļ, lai cilvēkiem būtu skaidri saprotams, ka viņiem šādas prasības tiks izvirzītas.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā. (Dep. A.Loskutovs: “Atbalstīsim!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - 26. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. (Dep. A.Kaimiņš: “Par ko mēs te runājām stundu gandrīz!? Varēja uzreiz!”)

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts otrajā lasījumā izskatāms Saeimas sēdē.

R.Jansons. Ja deputātiem nav iebildumu, aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”)

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts izskatāms otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

R.Jansons. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam, galīgajam, lasījumam - 30 minūtes. Un izskatīšana - Saeimas 24.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30 minūtes. Un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 1.decembrī... atvainojos, šā gada 24.novembrī. (Dep. A.Elksniņš: “Tas ir komisijas lēmums?”)

R.Jansons. 24.novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad... (Dep. A.Kaimiņš: “Tur Elksniņa kungs pogu spieda, es to pat no šejienes redzu!”) Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Elksniņam!

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Es, cienījamie kolēģi, tiešām ļoti atvainojos. Jūs 24.novembrī plānojat izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā un dodat priekšlikumiem 30 minūtes? Nu tā tiešām ir kaut kāda ņirgāšanās. Es aicinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt vismaz līdz rītdienas vakaram.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 18.novembra pulksten... 17.00, ja? Līdz darba dienas beigām. Paldies.

Tātad mums ir jābalso vispirms par deputātu iesniegto tālāko priekšlikumu. Un tas ir 18.novembris pulksten 17.00.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” otrajam lasījumam - 18.novembri pulksten 17.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 41, atturas - 3. Tātad priekšlikums nav atbalstīts. Un paliek spēkā komisijas noteiktais priekšlikumu iesniegšanas laiks - 30 minūtes. (Dep. G.Kūtris: “Tā ir ņirgāšanās!”)

Paldies. (Dep. A.Elksniņš: “Komisija lēma par 30 minūtēm?”)

Tas ir komisijas lēmums. (Dep. A.Kaimiņš: “Tā nav taisnība! Es biju tajā komisijā, mēs neko tādu nenolēmām!”) Paldies Jansona kungam. (Dep. A.Elksniņš: “Tad lēma vai nelēma?”)

Tātad darba kārtībā ir sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS).

Tā, kolēģi! Viss ziņojums ir 197 lapas. Es mēģināšu diezgan raiti lasīt, lai mēs paspētu šodien izskatīt šo jautājumu. (Starpsauciens: “Lasi visu!”) Tātad būtiskākais par saimnieciskā gada pārskatu.

Pozitīvi ir tas, ka ministrijās un centrālajās valsts iestādēs kļūdas uzskaites jautājumos ik gadu samazinās un finanšu uzskaites kvalitāte kopumā uzlabojas.

Otrs, ko var minēt kā pozitīvu, attiecas uz ministriju un centrālo valsts iestāžu gada pārskatiem. Valsts kontrole sniedza 26 atzinumus, un 2015.gadā pēc ļoti ilga laika, tiešām pēc ļoti ilga laika, netika sniegts neviens atzinums ar iebildi. Bija gadījumi attiecībā uz trijām ministrijām, kur bija iebildes, un tā tālāk.

Trešais. Ministrijās faktiski vairs nav finanšu uzskaites nepilnību, kas bija aktuālas pirms dažiem gadiem, piemēram, vairs nav būtisku problēmu ar nekustamā īpašuma vai materiālo vērtību uzskaiti.

Ceturtais. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem prezidentūras nauda tiešām tika tērēta tur, kur tā bija vajadzīga un kur paredzēta pēc likuma.

Un piektais. Būtiski mazinājušās problēmas ar skaidras naudas uzskaiti pašvaldībās.

Negatīvais. Nesakārtots jautājums par valsts nodokļu un nodevu ieņēmumu, izņemot nekustamā īpašuma... Ieteikums šī jautājuma sakārtošanai netiek īstenots jau vairāk nekā 10 gadu, un Finanšu ministrija plāno to visu sakārtot tikai līdz 2022.gadam.

Turpina pieaugt nepiedzenamie nodokļu parādi. 2016.gada sākumā no kopējā 1,4 miljardu eiro parāda lielākā nepiedzenamā daļa sastādīja 890 miljonus eiro, un principā šī lieta būtu jāsakārto.

Nepamatoti avansa maksājumi. Tā slimība ir ilga, un Āboltiņas kundze ļoti labi atceras, ka savā laikā, 2010.gadā, man liekas, bija tāds interesants Saeimas paziņojums, kur bija rakstīts, lai tomēr Ministru kabinets sakārto. Tā bija vienīgā reize, kad šeit, Saeimā, tika... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es aicinu pārtraukt sarunas. Lūdzu cieņu pret runātāju tribīnē.

A.Bērziņš. ... tika šis jautājums skatīts un tika pieņemts lēmums. Tas ir daļēji izpildīts, bet daļēji nav diemžēl izpildīts. Ir trīs ministrijas... tas ir, divas ministrijas un NEPLP, kura 2015.gadā... Ir Izglītības un zinātnes ministrija, NEPLP un VARAM, kur veic avansa maksājumus.

Tālāk. Valdības atšķirīgā attieksme pret valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Daļu iemaksā valsts budžetā, daļa tiek saglabāta. Kur diemžēl ir tā problēma? Ka nav sakārtota sistēma, kuriem tad tiek dota iespēja saglabāt to daļu no dividendēm, bet kuriem netiek dota. Un vakar Valsts kontrole... bija laba prezentācija un diskusija par to, cik laba ir valsts kā kapitālists. Un tā ir laba diskusija... Mēs arī vērsāmies pie Ministru prezidenta, lai tomēr tiktu skaidrībā par visām kapitālsabiedrībām, lai tās darbotos tā, kā būtu vajadzīgs.

Valstī joprojām netiek plānveidīgi realizēta ēnu ekonomikas apkarošana. Negribu padziļināti runāt par šo jautājumu, jo, man liekas, visi mēs to saprotam.

Ir problēma ar pašvaldību nekustamo īpašumu precīzu uzskaiti. Valstī kopumā jeb valsts līmenī jautājumu par nekustamajiem īpašumiem mēs esam atrisinājuši, turpretim ar pašvaldībām... Iet uz labo pusi, bet ir pietiekami daudz problēmu.

Un nepareizi piemērota saistību klasifikācija. Ir Rīgas pilsētas pašvaldības saistības 322 miljonu eiro apmērā par Dienvidu tilta būvniecību.

Negatīvais, kas ir parādījies, - problēmas ar autoceļu nodevas administrēšanu, jo valsts nespēj identificēt visus transportlīdzekļus, kas šķērso Latvijas Republikas robežu un izmanto ceļus.

Otrs. Arī Valsts kontrole nevarēja gūt pārliecību par Lielvārdes novada domes bijušā priekšsēdētāja pretlikumīgi noslēgtajiem darījumiem, par aizdevumu 200 miljonu eiro apmērā, kas var ietekmēt visu saimnieciskā gada pārskatu.

Ir vairākas jomas, kurās Valsts ieņēmumu dienests darbojas neefektīvi. Jāuzlabo tā darbs, jo tiek novēlota IIN un PVN atmaksa. Nav iespējams izsekot VID audita pierakstiem. Muitas deklarāciju pārbaudes tiek veiktas pēc subjektīviem kritērijiem, nenodrošinot visriskantāko darījumu pārbaudes. Veiktie pasākumi iestādē nenodrošina korupcijas risku mazināšanu. Un tā tālāk.

Un vēl divi momenti.

Valsts nespēj kvalitatīvi pārvaldīt lielos IT projektus. Ir, piemēram, problēmas ar prokuratūras informācijas sistēmas izveidi, Valsts zemes dienesta ģeoloģiskās informācijas sistēmu... Un kur nu vēl problēmas ar e-veselību!

Valsts kontrole uzskata - un, es domāju, tas ir pareizi! -, ka elektronisko parakstu sistēmas izveidei izlietotie līdzekļi - 4,3 miljoni - četru gadu laikā ir iztērēti nelietderīgi, jo tikai 0,5 procenti no tiem ir izmantoti. Nu, tas ir tāds skaidrs piemērs, ka tas izlietojums tiešām nav lietderīgs.

Pēc saimnieciskā gada pārskata revīzijas Valsts kontrole ir iesniegusi 42 ieteikumus, no kuriem lielākā daļa - 27 ieteikumi - ir adresēti Finanšu ministrijai.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66.pantu lūdzu apstiprināt Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Ziņojuma izskatīšana”.

Darba kārtībā - ziņojums “Par 12.Saeimas deputāta Veiko Spolīša Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs. (Dep. A.Kaimiņš: “Vitālij, sakoncentrējies!”)

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti!

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šā gada 2.novembra sēdē pēc 12.Saeimas deputāta Ringolda Baloža lūguma ierosināja un šā gada 9.novembra sēdē izskatīja 12.Saeimas deputāta Veiko Spolīša Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpuma lietu.

Lietas izskatīšanas gaitā komisija izvērtēja deputāta Veiko Spolīša rīcību, vadot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā, un uzklausīja viņa paskaidrojumus. Komisija konstatēja, ka Veiko Spolītis, vadot minēto komisiju, nav ievērojis Saeimas kārtības rulli.

Pirmkārt, Veiko Spolītis nav informējis komisijas locekļus par sēžu norisi un laiku. Komisijas loceklis Ringolds Balodis nav ticis informēts par 2016.gada 21.oktobra sēdi, savukārt komisijas loceklis Jānis Dombrava - par 2016.gada 17.oktobra sēdi.

Otrkārt, komisijas sēdes protokolu Nr.17 rakstīja deputāta Veiko Spolīša palīgs, jo, kā paskaidroja Veiko Spolītis, visas trīs komisijas algotās darbinieces tajā dienā veica citus pienākumus. Komisijas sēdes protokolu Nr.14 Veiko Spolītis lika parakstīt komisijas sekretāram Guntim Kalniņam, lai gan viņš attiecīgajā komisijas sēdē nepiedalījās.

Treškārt, Veiko Spolītis komisijas protokolus un audioierakstus Saeimas arhīvā nodeva ar nokavēšanos: komisija beidza savu darbu 22.oktobrī, bet arhīvā dokumenti tika iesniegti tikai šā gada novembrī.

Ceturtkārt, komisijas protokolos bija sajaukta numerācija, savukārt galaziņojuma projektā ierakstīts atšķirīgs komisijas sēžu skaits. Vienā dokumentā tiek norādīts, ka pavisam notikušas 19 sēdes, otrā dokumentā - ka notikušas 22 sēdes, bet faktiski bija notikusi 21 sēde.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, ņemot vērā komisijas 2016.gada 1.jūnija sēdē Veiko Spolītim izteikto mutvārdu brīdinājumu un pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179.pantu, vienbalsīgi nolēma: izteikt 12.Saeimas deputātam Veiko Spolītim rakstveida brīdinājumu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē. (Dep. A.Kaimiņš: “Pieprasiet nolikt mandātu!”) Komisijas lēmums tiks publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. (Dep. A.Kaimiņš: “Vainīgais nav ieradies!”; starpsauciens: “Mēs nevaram izskatīt šo jautājumu!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums visiem ir iespēja iepazīties ar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu. Ziņojumu esam uzklausījuši, un šis jautājums tiek uzskatīts par izskatītu.

Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem vēlos jūs informēt.

Par deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Zemļinska un Potapkina jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par iepirkuma līguma ar pilnsabiedrību “A26” izpildi”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Urbanoviča un Potapkina jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par ražotnes darbības atbilstību likuma “Par piesārņojumu” prasībām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Elksniņa, Orlova, Potapkina, Raimonda Rubika un Urbanoviča jautājumu labklājības ministram Jānim Reiram “Par VBTAC darbību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Sudrabas, Platpera, Meijas, Baloža un Šimfas jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par strukturālajām reformām un veselības infrastruktūru”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Par deputātu Sudrabas, Platpera, Meijas, Baloža un Šimfas jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas” A korpusa pirmo kārtu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Elksniņš, Ādamsons, Potapkins, Ņikiforovs un Artūrs Rubiks iesnieguši jautājumu “Par dīzeļvilcienu modernizācijas projektu”. To nododam atbildes sniegšanai satiksmes ministram.

Deputāti Sudraba, Meija, Balodis, Platpers un Kūtris iesnieguši jautājumu “Par AS “Grindeks” akciju pārdošanu”, ko nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Agešins, Tutins un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par nepieciešamību iekļaut un virzīt steidzamības kārtībā 2017.gada valsts budžeta paketē grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kuru spēkā stāšanās paredzēta tikai 2018.gadā”, ko nododam ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Jautājums ir par tā saucamo OIK. Tas ir ļoti nopietns jautājums, kurš būtu jārisina pārdomāti un kuram beidzot jāatrod pareizais risinājums.

Ekonomikas ministrija saka, ka tai tāds risinājums ir, un vēlas, lai Saeima steidzamības kārtībā, bez jebkādām debatēm atbildīgajā jeb kompetentajā komisijā, pieņemtu šos grozījumus.

Ņemot vērā, ka šie grozījumi, kas tiek piedāvāti, stāsies spēkā tikai 2018.gadā, ir jautājums: kāpēc šie grozījumi bija jāvirza steidzamības kārtībā? Mēs vēlamies saņemt argumentētu pamatojumu no Ekonomikas ministrijas un uzzināt, kā tad īsti ir ticis izvērtēts šis priekšlikums. Vai ir domāts tikai par to, kā pārdalīt šo OIK, vai arī tomēr Ekonomikas ministrija ir mēģinājusi izskatīt, kā varētu samazināt šo OIK maksājumu? Par to viņi nerunā ne brīdi.

Mēs uzskatām, ka tā nav atbildīga un pārdomāta rīcība no Ekonomikas ministrijas puses. Kārtējā nekompetence un brāķis enerģētikas jomā! Ja tas tā nav, ekonomikas ministrs, es ceru, spēs atbildēt uz mūsu jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Komisijas sēde sāksies pulksten 11.30.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Raivis Dzintars, Nellija Kleinberga, Inese Laizāne, Romāns Mežeckis, Veiko Spolītis un Ilze Viņķele.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 13. sēde
2016. gada 17. novembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Meliorācijas likumā” (Nr. 743/Lp12) (Dok. Nr. 2720, 2720A)
Par likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 744/Lp12) (Dok. Nr. 2722, 2722A)
Par likumprojektu “Grozījumi Eiropas ekonomisko interešu grupu likumā” (Nr. 745/Lp12) (Dok. Nr. 2723, 2723A)
Par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 746/Lp12) (Dok. Nr. 2724, 2724A)
Par likumprojektu “Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā” (Nr. 747/Lp12) (Dok. Nr. 2725, 2725A)
Par likumprojektu “Grozījumi Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr. 748/Lp12) (Dok. Nr. 2726, 2726A)
Par likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 749/Lp12) (Dok. Nr. 2727, 2727A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 750/Lp12) (Dok. Nr. 2728, 2728A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 751/Lp12) (Dok. Nr. 2729, 2729A)
Par likumprojektu “Grozījumi Politisko partiju likumā” (Nr. 752/Lp12) (Dok. Nr. 2730, 2730A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 754/Lp12) (Dok. Nr. 2742, 2742A)
Par likumprojektu “Par Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģionālās nodaļas izveides nolīgumu” (Nr. 755/Lp12) (Dok. Nr. 2743, 2743A)
Par likumprojektu “Par Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu” (Nr. 756/Lp12) (Dok. Nr. 2744, 2744A)
Par likumprojektu “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā” (Nr. 757/Lp12) (Dok. Nr. 2750)
Priekšlikumi	- dep. E.Cilinskis (par)
	- dep. S.Mirskis (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 758/Lp12) (Dok. Nr. 2754)
Priekšlikumi	- dep. J.Ādamsons (pret)
	- dep. R.Jansons (par)
Likumprojekts “Grozījums Reklāmas likumā” (Nr. 641/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2732)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 67/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2734)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 614/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2741)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Debates	- dep. I.Latkovskis
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Baltijas Aizsardzības koledžas un tās personāla statusu” (Nr. 675/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2565, 2739)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Baltijas Aizsardzības koledžas un tās personāla statusu” (Nr. 675/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2565, 2739)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 661/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2740)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 758/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2754)
Ziņo	- dep. R.Jansons
Debates	- dep. A.Elksniņš
	- dep. R.Balodis
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. S.Šimfa
	- dep. R.Jansons
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. R.Balodis
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. G.Kūtris
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. K.Seržants
	- dep. L.Čigāne
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. S.Šimfa
	- dep. I.Zariņš
Par procedūru	- dep. A.Elksniņš
Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 2015. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu” (Nr. 431/Lm12) (Dok. Nr. 2733)
Ziņo	- dep. A.Bērziņš
Par 12. Saeimas deputāta Veiko Spolīša Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu (Dok. Nr. 2738)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Ādamsona, S.Potapkina, Ņ.Ņikiforova un A.Rubika jautājumu satiksmes ministram Uldim Augulim “Par dīzeļvilcienu modernizācijas projektu” (Nr. 216/J12)
Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Meijas, R.Baloža, A.Platpera un G. Kūtra jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par AS “Grindeks” akciju pārdošanu” (Nr. 217/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, V.Agešina, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par nepieciešamību iekļaut un virzīt steidzamības kārtībā 2017. gada Valsts budžeta paketē grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kuru spēkā stāšanās paredzēta tikai 2018. gadā” (Nr. 218/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Paziņojums
	- dep. J.Vucāns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 17.11.2016 09:02:32 bal001
Par - 45, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (757/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.11.2016 09:03:18 bal002
Par - 63, pret - 0, atturas - 21. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (758/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.11.2016 09:14:31 bal003
Par - 56, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā (757/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 17.11.2016 09:19:18 bal004
Par - 63, pret - 1, atturas - 28. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (758/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 17.11.2016 09:20:22 bal005
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Reklāmas likumā (641/Lp12), 3.lasījums

Datums: 17.11.2016 09:21:15 bal006
Par - 62, pret - 18, atturas - 10. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (758/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.11.2016 09:22:33 bal007
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (67/Lp12), 3.lasījums

Datums: 17.11.2016 09:34:55 bal008
Par - 16, pret - 57, atturas - 7. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (614/Lp12), 3.lasījums

Datums: 17.11.2016 09:36:49 bal009
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (614/Lp12), 3.lasījums

Datums: 17.11.2016 09:38:48 bal010
Par - 79, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Baltijas Aizsardzības koledžas un tās personāla ... (675/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.11.2016 09:39:20 bal011
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Baltijas Aizsardzības koledžas un tās personāla statusu (675/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.11.2016 09:40:08 bal012
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Baltijas Aizsardzības koledžas un tās personāla statusu (675/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.11.2016 09:46:12 bal013
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (661/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.11.2016 09:48:10 bal014
Par - 63, pret - 8, atturas - 19. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (758/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.11.2016 10:36:43 bal015
Par - 58, pret - 3, atturas - 26. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (758/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.11.2016 10:39:18 bal016
Par - 37, pret - 41, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu . Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (758/Lp12), 1.lasījums, steidzams

Datums: 17.11.2016 10:47:07 bal017
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 2015. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu (431/Lm12)