Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas desmitā sēde
2016.gada 25.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 25.februāra sēdi!
Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā.
Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ligitas Vīksnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā! Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”!
Bondara kungs, vai jūs esat pieteicies runāt “pret”?
“Pret” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.
M.Bondars (LRA).
Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Man ir lūgums šo jautājumu par Roberta Irkļa kandidatūru Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja amatam, kā arī pārējo kandidatūru izskatīšanu atlikt uz nākamo ceturtdienu, jo tikai šajā otrdienā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to skatīja savā sēdē, un tik nozīmīgas padomes locekļiem un vadītājam vajadzētu tomēr apmeklēt arī frakcijas, un deputātiem vajadzētu būt iespējai dzirdēt šo kungu un šīs dāmas redzējumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, pārliecināties par viņu profesionālajām iemaņām, kā arī, protams, ieskatīties acīs, vai viņi patiešām ir neatkarīgi. Jo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ir jābūt neatkarīgai komisijai.
Un, vienā vārdā sakot vai vienā teikumā sakot, - vai Rolands Irklis, Gatis Ābele, Imants Mantiņš, Rota Šņuka, Intars Birziņš ir cienīgi kandidāti?
Paldies par jūsu izpratni jau iepriekš, un es ceru, ka mēs varēsim šo jautājumu skatīt nākamceturtdien un deputāti varēs iepazīties ar šiem godājamiem kandidātiem un cienīto kandidāti. Paldies.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Ringolds Balodis.
R.Balodis (NSL).
Es pilnībā nepiekrītu Bondara kungam, jo kāpēc gan mums būtu pirms apstiprināšanas ar kādu jārunā? Šobrīd veiksmīgi veidojas partiju kartelis (Dep. A.Kaimiņš aplaudē.), to var redzēt pēc SASKAŅAS paceltās rokas, kad izskanēja, ka ir jābalso par šodienas darba kārtību, kurā jāiekļauj Irkļa kunga kandidatūra. Es domāju, jāturpina tādā pašā garā. Bondara kungs, kādas pārrunas? Ar ko? Ar jums? Jūs uz sevi esat skatījies? Jūs esat opozīcija! Tas ir nožēlojami! Ja jūs neesat pozīcijā, jūs neesat nekas! Un tie cilvēki, kas šobrīd sēž pozīcijā, ir izgājuši šo dedovščinu, paši tikuši apspiesti - gan (Starpsauciens.)... gan ZZS, gan “Jaunais laiks”... Es domāju, - uz priekšu! Viennozīmīgi - nekādas apspriešanas! (Dep. A.Kaimiņš: “Aiziet!”) Šodien, un uz priekšu! (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Bravo!” Opozīcijas deputātu aplausi.)
Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “pret”, otrs - “par”, un mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 11, atturas - 1. Darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Rotas Šņukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu (Starpsaucieni: “Ir ko teikt! Ir ko teikt!”) grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Rotas Šņukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Tā, kolēģi... Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. M.Bondars: “Jauki! Jauki! Kartelis!”) Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 11, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtība ir grozīta.
Kolēģi, aicinu debatēs pieteikties laikus! (Dep. M.Bondars: “Kurā sekundē jāpiesakās?!”)
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību (Starpsauciens: “Tagad!”) un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Gata Ābeles iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi?
“Pret” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu! (Starpsaucieni.)
M.Bondars (LRA).
Kolēģi! Es jums pateicos par izpratni. Es ņemu savus vārdus atpakaļ. Nevar pateikties par to, kā nav. Jums nav izpratnes par to, ka tomēr deputātiem ir tiesības satikties ar kandidātiem, kuri kandidē uz šo svarīgo padomi. Jums nav izpratnes par to, ka ir nepieciešamība iepazīt šos kandidātus, un nav izpratnes par to, ka jābalso nevis uz dullo, bet tomēr balstoties uz zināšanām un iegūto informāciju. Lielākā tiesa no jums šos kandidātus nav satikuši. Lielākā tiesa no jums par šiem kandidātiem nezina neko. Lielākā tiesa no jums nezina, kā intereses viņi pārstāv.
Kolēģi! Tas ir bezatbildīgi! Bezatbildīgi - vienkārši ņemt un nobalsot uz dullo! Tāpēc es vēlvienreiz aicinu nebalsot šodien, bet atlikt līdz ceturtdienai, lai mēs varētu iepazīt šos kandidātus!
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es esmu ļoti pārsteigts: no kurienes pēkšņi Latvijas Reģionu apvienībai ir radusies interese par Latvijas tautsaimniecību? Kā tas tā nākas? Līdz šim Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs no Latvijas Reģionu apvienības nebija neviena cilvēka, jo tā ir tik “mazbūtiska” komisija, ka uz to deleģēt kādu no Latvijas Reģionu apvienības ir vienkārši ticis uzskatīts par lieku. Mani patiešām patīkami pārsteidz tas, ka Latvijas Reģionu apvienībai pēkšņi ir radusies interese par tautsaimniecību. Bravo! (Dep. M.Bondars: “Vajadzēja runāt par tēmu!” Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Gata Ābeles iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 11, atturas - 1. Darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Imanta Mantiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti...
Urbanoviča kungs, vai jūs runāsiet “par” vai “pret”? “Par”? (Dep. A.Kaimiņš: “Viņš vienkārši runās!”)
Tātad “par” pieteicies runāt deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (SASKAŅA).
Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Man kā opozicionāram jāinformē pārējie opozīcijas deputāti, ka mēs bijām tie - tieši opozīcija! -, kas iniciēja visu šo kandidātu iztaujāšanu. Tā bija atklāta iztaujāšana, un tā notika. Katrs no viņiem izklāstīja savu programmu, mēs uzdevām papildu jautājumus.
Es nevaru vērtēt... negribu būt absolūts regulēšanas speciālists, bet tāda saruna notika, un visi, kas gribēja, varēja nākt - arī tie, kas nav komisijas locekļi. Un tādi deputāti bija.
Tāpēc teikt, ka minēto kandidātu iepazīšana nenotika, nav pareizi. Protams, katrs drīkst balsot, kā grib. Bet es tikai aicinu pārējos opozīcijas kolēģus neizplatīt nepatiesu informāciju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs viņus neuzklausījām. Tieši mēs, SASKAŅA, bijām tie, kas iniciēja šo iztaujāšanu, un tā arī notika.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.
M.Bondars (LRA).
Paldies, Urbanoviča kungs, ka šī iespēja bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un tas, protams, ir svarīgi, ka šīs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes kandidāti tiek izskatīti komisijā, bet, manā izpratnē, jābūt iespējai arī frakcijā skatīt šos kandidātus viena iemesla dēļ - tāpēc, ka tajā laikā, kad notiek Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, mums, pārējiem deputātiem, ir citu komisiju sēdes. Un tā bēda ir tāda, ka no šiem cilvēkiem, kaut arī mazliet, bet tomēr būs atkarīgs, kādi būs elektroenerģijas tarifi, kādi būs siltuma tarifi un kādi būs gāzes tarifi Latvijas iedzīvotājiem. Nu ir no viņiem, lai arī mazliet, bet ir atkarīgs!
Tāpēc mums ir svarīgi dzirdēt viņu redzējumu, viedokli un patiešām pārliecināties, ieskatoties viņiem acīs, vai viņi ir neatkarīgi kandidāti. Tāpēc ka man ir zināmas bažas par visu šo kandidātu politisko integritāti. Nu ir man! Un tādēļ es aicinu balsot šodien “pret” visu šo kandidātu iekļaušanu dienaskārtībā, lai varētu pārliecināties, ka šie kandidāti patiešām ir cienīgi ieņemt savu amatu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Imanta Mantiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 12, atturas - 1. Darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Intara Birziņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Arhīvu likumā” līdz komisijas turpmākajam lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.
Deputāti Urbanovičs, Agešins, Dolgopolovs, Zemļinskis un Ivans Klementjevs lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Raimonda Rubika apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Krauze, Rasmanis, Trupovnieks, Līdaka un Andris Bērziņš lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Valda Skujiņa apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas 2016.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2016.gada pavasara sesijas sākšanu”.
Lēmuma projekts paredz slēgt Saeimas ziemas sesiju šā gada 21.martā un sākt Saeimas pavasara sesiju šā gada 29.martā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2016.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2016.gada pavasara sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ligitas Vīksnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SASKAŅA).
Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 23.februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ligitas Vīksnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ligitu Vīksnu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ligitas Vīksnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Labrīt, kolēģi! Uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi bija uzaicināti visi šie pieci kandidāti - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļu un padomes priekšsēdētāja amata kandidāti, un mums noritēja ļoti gara, detalizēta diskusija par to, kāds ir viņu redzējums attiecībā uz regulatora turpmāko darbību. Katrs kandidāts tika ļoti nopietni iztaujāts. Šī iztaujāšana arī Saeimas mājaslapā bija redzama - laikus bija zināms, ka šāda iztaujāšana notiks. Ikviens, kurš vēlējās piedalīties, varēja nākt uz šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi. Es zinu, ka arī uz atsevišķām frakcijām kandidāti tika aicināti runāt par atsevišķiem jautājumiem. Līdz ar to komisijas sēdē mēs uzklausījām šos piecus kandidātus un tika nolemts šos kandidātus virzīt tālāk - uz Saeimas sēdi apstiprināšanai, tāpēc komisijas vārdā aicinu iecelt Rolandu Irkli Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja amatā.
(Dep. M.Bondars: “Kāpēc tā steidzamies? Kāpēc tā steigties?!”)
Es nedrīkstu ar jums sarunāties, paskaidrot.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 12, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Rolandu Irkli. Vēlam strādāt atbildīgi un sabiedrības labā! (Aplausi.)
Paldies.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Rotas Šņukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Jā, kolēģi. Tāpat mēs iztaujājām un daudz jautājumu uzdevām arī Rotai Šņukai, tāpēc komisijas vārdā aicinu iecelt šo personu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rotas Šņukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 12, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Gata Ābeles iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Komisijas sēdē daudz jautājumu saņēma arī pretendents uz šo amatu Gatis Ābele un arī spēja uz tiem veiksmīgi atbildēt. Tādēļ komisijas vārdā aicinu iecelt Gati Ābeli par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Dep. M.Bondars: “Kādas politiskās saistības? Kas par saistībām?! Reiznieces-Ozolas biroja vadītājs!”) Balsosim par lēmuma projektu “Par Gata Ābeles iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 12, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Imanta Mantiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Šajā kandidātu iztaujāšanā klāt bija arī pretendents Imants Mantiņš, tādēļ komisijas vārdā aicinu iecelt Imantu Mantiņu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Imanta Mantiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 12, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Intara Birziņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Komisijas vārdā aicinu balsot par Intara Birziņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Intara Birziņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 12, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Raimonda Rubika apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Raimonda Rubika apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Valda Skujiņa apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Valda Skujiņa apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze un cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr.456/Lp12).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi un izskatījusi divus priekšlikumus šim likumprojektam.
1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt no likuma konkrētu struktūrvienību un reģionālo struktūrvienību izveides nepieciešamību. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 2.priekšlikums ir saistīts ar šī likuma spēkā stāšanos: likums stājas spēkā uzreiz pēc tā izsludināšanas. Arī šis priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu likumprojektu apstiprināt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 6, atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr.457/Lp12).
Kopumā komisija ir saņēmusi 44 priekšlikumus.
1.priekšlikums - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums par definīcijām. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 2.priekšlikums arī ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums par definīcijām. Arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 3.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas attiecas uz definīcijām un komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 4.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas paredz precizēt definīcijas un komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 5.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas attiecas uz definīcijām. Ir runa par maksas aprēķināšanas kārtību. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 6.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 7.priekšlikums - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums attiecībā uz definīcijām. Arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 8.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 9.priekšlikums - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 10.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz redakcionālu precizējumu. Arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 11.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas arī ir redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 12.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums par izņēmumiem attiecībā uz dzelzceļa līnijām 1520 milimetru platumā. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
A.Matīss. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums par maksas noteikšanu vecajai dzelzceļa līnijai, kuras platums ir 1520 milimetru. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 14. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas redakcionāls priekšlikums. Komisijā arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 15. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas redakcionāls priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 16. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 17. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanas izmaksu iekļaušanu maksā par šīs infrastruktūras lietošanu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. 17.priekšlikums?
A.Matīss. 17.
Sēdes vadītāja. 17.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.
A.Matīss. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 19. - atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums par amatu savienošanas ierobežojumiem. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 21. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 22.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums par amatu savienošanas ierobežojumiem valdes locekļiem. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 23. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 24. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 25. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Tas saistīts ar Valsts dzelzceļa administrācijas lomu infrastruktūras pārvaldītāja valdes locekļu iecelšanā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar zemes apgrūtināšanas noteikumiem un nosacījumiem infrastruktūras pārvaldītājam. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas arī ir saistīts ar atlīdzības maksu par zemes lietošanu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 28. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums attiecībā uz būvniecības jautājumiem Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ietvaros. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
A.Matīss. 30. - atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 31. - atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums par infrastruktūras maksas aprēķināšanas sistēmu, kuru piemēro attiecībā uz 1520 milimetru publiskās lietošanas dzelzceļu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 34. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums attiecībā uz Valsts dzelzceļa administrācijas direktora amata pretendentiem izvirzāmajām prasībām un pieredzi. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 35. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums attiecībā uz Valsts dzelzceļa administrācijas neatkarības stiprināšanu. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 36.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Matīss. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 37. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums, kas paredz atsauci uz regulu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas redakcionāli precizē panta nosaukumu. Komisijas sēdē ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums par attiecīgu Ministru kabineta noteikumu, esošo noteikumu, spēkā esamības laika precizēšanu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas attiecas uz Ministru kabineta noteikumu normu spēkā stāšanos un spēkā esamību. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz Ministru kabinetam uzdevumu - līdz 2018.gada 1.aprīlim izstrādāt nepieciešamos likumdošanas aktus. Komisijas sēdē ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. Un visbeidzot 44. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Matīss. Līdz ar to ir izskatīti visi 44 priekšlikumi, un es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 7, atturas - nav. Likums ir pieņemts.
A.Matīss. Paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Ir saņemts viens priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Latkovskis. Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Arī šim likumprojektam uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu”, trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1826. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu”.
Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Atbalstījām šo likumprojektu. Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 14, atturas - 2. Likums ir pieņemts.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam, kas Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas vārdā sniegs ziņojumu par balsošanas motīviem.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti!
Informēju, ka 2015.gada 23.decembrī saņēmu biedrības “Šamir” un Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja valdes priekšsēdētāja rabīna Dr. Menahema Barkahana vēstuli, kas ir pamats mūsu balsošanas motīviem:
“Augsti godātajam Aleksandram Kiršteina kungam. Rakstu Jums sakarā ar Latvijas ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu, kurš atrodas Latvijas Republikas Saeimā izskatīšanā.
Man kā to cilvēku pēctecim, kuri pa kripatai vākuši šodien apspriesto bojā gājušo Latvijas ebreju mantojumu, šī tēma ir ārkārtīgi nozīmīga.
Esmu lepns par savu valsti Latviju, kura, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju un joprojām ciešot padomju okupācijas sekas, rod spēku realizēt šo misiju.
Es aicinu Jūs nenolikt malā jautājumu par holokaustā nogalināto Latvijas ebreju piemiņu un atbalstīt biedrības “Šamir” prasību - būt īpašuma restitūcijas procesa sastāvdaļai un pilntiesīgi piedalīties šo jautājumu izlemšanā. Jo īpaši tas skar Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja programmas atbalstīšanu un attīstīšanu. Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzejs ir biedrības “Šamir” ilgstoši īstenots holokaustā nogalināto Latvijas ebreju piemiņas projekts, kuru līdz šim finansiāli un materiāli atbalstījušas tikai privātpersonas un juridiskās personas. Muzejs nekad nav saņēmis nekādu atbalstu no biedrības “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”, lai gan savos statūtos tā ir norādījusi, ka tā pārstāv visus Latvijas ebrejus. Iepriekš minētais neatbilst patiesībai, faktiskai situācijai - biedrība “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” nepārstāv visus Latvijas ebrejus un visas Latvijas ebreju organizācijas. Pavisam noteikti tā nepārstāv biedrību “Šamir” un Rīgas un Latvijas reliģisko draudzi “Šamir”.
Ir pilnīgi skaidrs, ka, neraugoties uz biedrības “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” rīcībā esošajiem finanšu un administratīvajiem resursiem, šī padome nevar un nav tiesīga pretendēt uz visām iespējām, kuras piešķir Latvijas ebreju īpašumu restitūcija, kā vienīgā Latvijas ebreju kopienu pārstāve.
Ir radīti un aktīvi attīstās vēsturiskās piemiņas iemūžināšanas virzieni. To spilgti apliecina jau pieminētā Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja sekmīgā darbība biedrības “Šamir” aktivitāšu ietvaros. Šīs aktivitātes, nenoliedzami, viennozīmīgi ir traktējamas kā mazākumtautību tiesības, kuras būtu jāaizstāv un jāatbalsta gan Latvijas Republikas Satversmei un citiem Latvijas likumiem, gan arī Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.
Ļoti lūdzam, risinot jautājumu par Latvijas ebreju īpašumu restitūciju (tai skaitā gatavojot, izvērtējot, pieņemot un izsludinot likumus un citus normatīvos aktus), ņemt vērā šos faktus un nepieļaut biedrības “Šamir” konstitucionālo un citu likumisko tiesību pārkāpšanu, biedrības “Šamir” īstenoto projektu ignorēšanu un Latvijas ebreju kopienas nozīmīgas sastāvdaļas diskrimināciju.
Mēs esam pārliecināti, ka Jūsu personiskā un kolektīvā attieksme palīdzēs rast šiem jautājumiem tiesisku un demokrātisku risinājumu.
Ar cieņu
rabīns Dr. Menahems Barkahans, biedrības “Šamir” un Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeja valdes priekšsēdētājs.”
Pamatojoties uz minēto, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija neatbalsta šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu”, trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Jā, strādājam ar dokumentu Nr.1827. Ārlietu komisija arī izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Atbalstījām. Līdz ar to aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 11, atturas - 3. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu”, trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.1828. Arī šo likumprojektu izskatījām trešajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 14, atturas - 3. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu”, trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.1829. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 16, atturas - 2. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu”, trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.1830. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 15, atturas - 2. Likums ir pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena”””, trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.1831.
Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””” mēs izskatījām Ārlietu komisijā trešajā lasījumā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 17, atturas - 1. Likums ir pieņemts.
O.Ē.Kalniņš. Paldies par atbalstu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam, kas Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas vārdā sniegs ziņojumu par balsošanas motīviem.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti!
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko ir arī Rietumu Bankas viceprezidents. Šī banka ir iesaistīta dažādās kriminālās darbībās.
Krievijas cietumā 2009.gadā nomira Hermitage Capital jurists Sergejs Magņitskis. Viņš izmeklēja korupcijas shēmu, kur augstas Krievijas valsts amatpersonas izzaga no valsts budžeta 260 miljonus dolāru. Magņitska kolēģi izpētīja, ka 63,2 miljoni dolāru no nozagtās naudas izgāja caur sešām Latvijas bankām, starp kurām bija arī Rietumu Banka (2 miljoni).
Bijušais Kazahstānas baņķieris Muhtars Abljazovs tiek apsūdzēts par to, ka izpumpēja no paša vadītās bankas vairāk nekā 10 miljardus dolāru. Shēmā izmantoja 30 ārzonu firmas, kuru direktors uz papīra bija Latvijas pilsonis. Aptuveni 1 miljards dolāru izgāja caur Trasta komercbanku, taču minētajos darījumos ir iesaistīta arī Rietumu Banka.
Francija 2011.gadā sāka izmeklēšanu pret uzņēmumu France Offshore sakarā ar aizdomām par nodokļu nemaksāšanu 700 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma France Offshore klienti bija nodibinājuši 700 ārzonu firmas, kuras visas bija atvērušas kontus Rietumu Bankā.
Pret Rietumu Bankas Daugavpils filiāli, tās vadītāju Innu Mačanovsku izvirzīta apsūdzība par naftas produktu kontrabandu, naudas atmazgāšanu.
Varētu stundu lasīt - desmitiem pārkāpumu.
Kolēģi! Pamatojoties uz iepriekš minēto, rodas šaubas, vai lietderīgi ir piešķirt nekustamos īpašumus organizācijai, kuras vadībai ir tik cieša saistība ar daudzos pārkāpumos iesaistīto banku. Tāpēc nevaram atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Minētajā likumprojektā ir ietverti divi grozījumi.
Pirmais grozījums paredz izslēgt no likuma 73.9 panta septītās daļas pirmo teikumu, proti, izslēgt nosacījumu, kas regulē pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, jo minēto jautājumu reglamentē atsevišķs likums - Pievienotās vērtības nodokļa likums - un ar to saistītie Ministru kabineta noteikumi.
Otrā grozījuma būtība ir saistīta ar to, ka pašreiz likuma pārejas noteikumu 30.2 punktā noteikts, ka Privatizācijas aģentūra vai pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija lēmumu par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu pieņem ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.
Diemžēl reālajā situācijā Privatizācijas aģentūra turpina veikt sagatavošanas darbu valsts dzīvojamo māju privatizācijai; turklāt ir ierosinātas vairākas tiesvedības par privatizācijai nodoto dzīvojamo māju lietošanas tiesiskumu, kas varētu ietekmēt arī privatizācijas rezultātus.
Grozījumi paredz izteikt jaunā redakcijā pārejas noteikumu 30.2 punktu, nosakot, ka Privatizācijas aģentūra vai pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem divu gadu laikā no dienas, kad stājas spēkā Ministru kabineta rīkojums vai pašvaldības domes lēmums par dzīvojamās mājas nodošanu privatizācijai.
Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
J.Tutins. Komisija piedāvā priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 10.martam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.martam.
J.Tutins. Paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).
Labrīt, godātie kolēģi! Es atgādinu, ka šis likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, proti, Saeimas lēmumu atteikties no deputāta administratīvās imunitātes, un mums ir nepieciešama procedūra Saeimas kārtības rullī, lai šo jautājumu noregulētu atbilstoši Satversmei.
Juridiskajā komisijā mums bija daudz debašu - gan pašā komisijā, gan arī Tiesu politikas apakškomisijā - par to, kā turpmāk gadījumā, ja deputāts būs izdarījis administratīvo pārkāpumu, Saeima par to uzzinās un vai par to kādā īpašā kārtībā tiks informēta sabiedrība vai ne.
Tiesu politikas apakškomisija saņēma visu frakciju viedokļus, kuros katra frakcija izteica dažādus apsvērumus, vai vispār šāda informācija būtu nepieciešama un, ja būtu, tad kādā veidā. Tika rīkotas vairākas Tiesu politikas apakškomisijas sēdes. Bet, tā kā netika iesniegti rakstveida priekšlikumi par šo jautājumu, tad arī šajās tabulās šodien jūs šādus priekšlikumus neredzat un par tiem mēs balsot nevaram. Taču Juridiskajā komisijā bija konceptuāls balsojums par to, ka uz trešo lasījumu Juridiskajam birojam ir jāizstrādā viens piedāvājums, par kuru tad trešajā lasījumā mēs varēsim izšķirties un nobalsot vai nu “par”, vai “pret”.
Pārējie priekšlikumi, kuri tika iesniegti par šo likumprojektu, diemžēl nebija saistīti ar mērķi sakārtot Saeimas kārtības rulli atbilstoši Satversmei, līdz ar to jūs redzat, ka tabulās komisija šos priekšlikumus nav atbalstījusi. Taču tas nenozīmē, ka mēs tos neatbalstām pēc būtības, gluži vienkārši lūdzām tos izskatīt, kamēr Saeimas kārtības rullis ir atvērts. Atgādinu, ka Saeimas kārtības rullis saskaņā ar Frakciju padomes lēmumu ir atvērts, Juridiskā komisija visām frakcijām ir nosūtījusi vēstules, lūdzot tām deleģēt savus pārstāvjus īpašā Juridiskās komisijas darba grupā, lai debatētu par šiem jautājumiem - gan par to, kā uzlabot savu iekšējo kārtību, gan par ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem, gan par citiem ļoti nozīmīgiem jautājumiem.
Līdz ar to Juridiskajā komisijā pēc būtības par šiem pieciem priekšlikumiem diskusiju nebija, un tie tika nosūtīti Frakciju padomei, un savukārt Frakciju padome tos nosūtīja atpakaļ Juridiskajai komisijai, lai pie tiem tiktu strādāts manis minētajā darba grupā.
Sakarā ar to ziņošu par katru priekšlikumu atsevišķi.
1. - deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra priekšlikums, kuru manis jau minēto iemeslu dēļ komisija pēc būtības neskatīja. Līdz ar to arī neatbalstīja. Uzskatīja, ka par to ir nepieciešamas atsevišķas debates.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (NSL).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es pavisam īsi komentēšu šo priekšlikumu. Taču būtībā mans komentārs attieksies arī uz pārējiem priekšlikumiem, izņemot pašu pēdējo.
Viena lieta, kas man ļoti nepatīk, ir tā, ka Juridiskā komisija (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), runājot par tēmu, šodien arī jūs, kolēģi, informēja, ka, redziet, uz trešo lasījumu mēs konceptuāli vēl kaut ko piedāvāsim. Tas būs dīvains variants, kad Saeima konceptuāli uz trešo lasījumu kaut ko risinās!
Tāpēc mēs ar kolēģi Klementjevu iesniedzām šos priekšlikumus uz otro lasījumu, un šie priekšlikumi attiecas uz tēmu, par kuru, man liekas, ir neērti Saeimas Prezidija cilvēkiem un par kuru ir neērti, man liekas, arī vairākuma partiju vadītājiem, tāpēc ka tie jautājumi ir par to, kā ministri izturas pret parlamentāriešiem tad, kad parlamenta pārstāvji - deputāti - prasa, lai ministrs izskaidrotu kādu aktuālu problēmu. Līdzšinējā prakse ir bijusi tāda, ka reti kad ministrs atnāk un atbild uz jautājumiem, ja rakstiskā atbilde nav pilnvērtīga. Un tāpēc mēs vēlējāmies šo jomu sakārtot.
Es neprasu atgriezties pie tā, kas bija pirmskara Latvijā: toreiz ministri atradās šajā zālē un uztraucās par savu virzīto likumu aizstāvēšanu parlamentā.
Mēs neprasām, lai šādās situācijās, kad ministri atbild uz deputātu jautājumiem, sāktos debates parlamenta sēdē; mēs gribam tikai to, lai ministri šeit atnāktu un atbildētu uz uzdotajiem jautājumiem.
Un tāpēc tiek piedāvāts mainīt šo kārtību. Protams, šodien vairākums var nobalsot “pret”, un īstenībā balsošana “pret” nozīmētu, ka jūs negribat sakārtot šo jomu.
Es ceru, ka būs darba grupa, kura gari nespriedīs un nedomās, ka Saeimas kārtības rullis ir jāsakārto tikai uz nākamo Saeimu.
Es piekrītu: ja šodien jūs neatbalstīsiet mūsu priekšlikumu, tad tas tālāk tiks virzīts darba grupai, lai tā to pilnveidotu. Taču es aicinu šodien, kad likumprojektu skatām otrajā lasījumā, izmantot iespēju balsot par šiem priekšlikumiem un izrādīt savu attieksmi - vai mēs gribam šo jomu sakārtot vai ne.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Principā mani izbrīnīja šī jautājuma nostādne, ka konceptuāli vēl kaut kas būtu jāapspriež, tāpēc ka šāda norma savulaik Saeimas kārtības rullī jau eksistēja un ļoti veiksmīgi arī darbojās (tie deputāti, kuri ilgāku laiku strādā parlamentā, es domāju, to ļoti labi atceras). Un šīs normas būtība bija ļoti vienkārša: 30 minūtes pēc Saeimas sēdes ministri ieradās parlamentā, lai atbildētu uz deputātu jautājumiem. Šī norma tika izņemta ārā. Un man nāk prātā visas tās antioligarhu cīņas un viss pārējais... Šī norma tika izņemta ārā tad, kad premjerministrs bija Andris Šķēle, viena iemesla dēļ - lai... It kā formālais pamatojums bija tas, ka, redziet, ministriem nav laika strādāt, jo viņiem jānāk uz parlamentu.
Līdz 1996.gadam ministri parlamentā ieradās katru ceturtdienu. Pēc 1996.gada šeit praktiski ministrus nekad nevar ieraudzīt.
Savulaik bija valdības lēmums par to, ka ministriem jāatrodas Saeimas sēdē vismaz līdz pusvienpadsmitiem, un ja, nedod Dievs, tika izskatīts kāds jautājums saistībā ar to vai citu ministriju, tad ministra klātbūtne bija obligāta. Ja ministrs nebija uz vietas, tad viņu aizstāja parlamentārais sekretārs.
Ar motivāciju, ka, redziet, ministriem ir jāstrādā, nevis jātērē laiks tukšās runās parlamentā, šī norma tika grozīta.
Nākošais. Kāpēc šī norma tika grozīta? Tas bija tāds piesegs. Realitāte ir tāda, ka šīs atbildes uz jautājumiem pārcēla uz pulksten 17.00, un, saprotams, deputātiem vairs negribējās gaidīt līdz pulksten 17.00. Tas ir viens. Līdz ar to deputātu, kuri uzdod jautājumus ministriem, palika arvien mazāk. Labākajā gadījumā tikai tie, kas parakstījās. Un pats galvenais - tādā gadījumā tika garantēts, ka uz šo pasākumu neieradīsies arī masu mediji. Līdz ar to ministra kompetenci vai lielākoties nekompetenci masu mediji arī neparādīs.
Būsim reālisti un sapratīsim vienu elementāru lietu - vai mēs esam parlamentāra republika vai ne.
Savulaik man bija iespēja būt Londonā un tikties ar parlamenta apakšpalātas vadītāju, un mani izbrīnīja viņa komentārs par parlamenta attiecībām ar valdību. Komentārs bija ļoti elementārs: “Jūs saprotat, ministram, ierodoties parlamentā, jāstāv uz pirkstgaliem.” Es uzdevu jautājumu - kāpēc? Viņš atbildēja, ka neatkarīgi no tā, vai ir runa par opozīciju vai pozīciju, tas ir viena iemesla dēļ: tikko kā ministrs nolaidīsies uz papēžiem, cilpa ap viņa kaklu savilksies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (NSL).
Labdien, godājamie kolēģi! Lai gan, protams, mūsu parlamentā ir izveidojusies veiksmīga sadarbība starp trim koalīcijas partijām un SASKAŅU, tomēr arī SASKAŅU, kā jau opozīcijas partiju, esošais regulējums neapmierina. Es gribu teikt, lūk, ko. Es gribu atzīmēt, ka situācija, ka ministri atbild uz deputātu jautājumiem... nu tā situācija ir izveidojusies diezgan nožēlojama.
Es domāju, ka ir jāieklausās tajos vārdos, ko saka divi Saeimas Prezidija locekļi, kuri abi pieder pie opozīcijas, jo faktiski Saeima pati apstiprina savu mandātu, izveido un apstiprina savu vadību, un divi no šīs vadības saka, ka kaut kas nav kārtībā.
Kāpēc tā situācija ir nožēlojama? Protams, iepriekšējie debatētāji ļoti labi noraksturoja šo attīstību. Es domāju, tas būs labs izpētes materiāls tai darba grupai, kura strādās ar grozījumiem Saeimas kārtības rullī.
Un es varu piebilst to, ka mūsu parlamentārisma attīstības sākumā šīs sēdes vienmēr notika vakaros, jo lielākā daļa deputātu faktiski strādāja divos darbos. Viens bija tā kā tāds blakus darbs, tas bija Saeimas darbs, un otrs bija pamatdarbs, tāpēc viņi strādāja vakaros. Dažkārt Saeimas stenogrammās ir redzami vārdi “un sēde beidzās agrā rīta stundā”. Es saprotu to situāciju tā, ka tur lielākā daļa parlamenta deputātu palika, tāpat kā Ādamsona raksturotajā situācijā, kāda mums bija atjaunotās neatkarības sākumā. Liela daļa parlamenta deputātu palika, un vienmēr bija spraigas diskusijas.
Kā jauns parlamentārietis, uzsākot darbu, es sirds naivumā piekritu Sudrabas kundzei, kad viņa aicināja piedalīties vienā no šādiem pasākumiem, kurā tika uzdoti jautājumi Reira kungam. Un, ziniet, tā fotogrāfija no šī pasākuma, es domāju, nokļūs arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas grāmatā, un tas izskatījās tā. Ir liela zāle, Saeimas Sēžu zāle, tajā ir puskrēsla, un Reira kungs tajā vientuļi stāv. Viņam ir tā kā neērti, ka viņš te atrodas. Viņš mēģina neatkāpties no saviem procedurālajiem vārdiem, kurus viņam birokrāti sagatavojuši un kurus viņš nolasa, un tur sēž daži opozīcijas deputāti. Tāpēc, es domāju, te pat nav jābrīnās, ka SASKAŅA vairs neierodas. Viņi uzdod jautājumus. Viņi zina, ar ko tas beigsies. Tas beigsies ne ar ko.
Tas, ko “Latvijas Avīze” rakstīja aizvakar par šo situāciju, man liekas tiešām pārsteidzoši - deviņas reizes ministrs var neierasties uz jautājumu atbildēšanu. Tas ir kaut kas neiedomājams! Premjers vienkārši novilcina... Straujumas kundze, kas tagad ir deputāte, novilcina to pasākumu tik ilgi, ka vairs nav jāatbild.
Atlikušajās minūtēs es gribu citēt mūsu valststiesību ekspertu Jāni Plepu. Vienā no zinātniskajām publikācijām viņš raksta: “Parlamenta spēku un ietekmi nosaka opozīcijas kvalitāte un spēja kontrolēt valdības un to atbalstošā parlamentārā vairākuma darbību. Ja parlamentā nav spēcīgas opozīcijas, šī institūcija paklausīgi īsteno valdības politisko kursu.” Un vēl viņš raksta: “Lai parlamentārisms funkcionētu pienācīgi un nodrošinātu varas dalīšanu, ir nepieciešama reāla politiskā konkurence starp dažādām politiskajām partijām, kuras spējīgas izveidot noturīgu parlamentāro vairākumu un efektīvu opozīciju vairākumam.”
Tas, kas šeit mūsu parlamentārisma attīstībā ir noticis atjaunotās neatkarības laikā, ir pretēja virzīšanās. Faktiski tas, ko mēs redzam saistībā ar Saeimas vēlēšanu likumu, ir virzība uz politiskās brīvības apspiešanu. Faktiski tie, kas sākumā ieguva šo tautas atbalstu (es domāju, “VIENOTĪBA”, savas attīstības sākumā - “Jaunais laiks”), tagad pārvēršas par tieši pretējo. Teiksim, tautas nobalsošanas latiņa tiek uzlikta tā, ka tālāk vairs nav kur: gadu pirms vēlēšanām ir jābūt reģistrētiem... un tā tālāk, un tā joprojām.
Ja mēs runājam par šo situāciju, tad jāatceras, ka šeit ir bijis arī mēģinājums veidot... Ādamsona kungs pieminēja Lielbritānijas parlamentu. Lielbritānijas parlamentā sekmīgi funkcionē “ēnu kabinets”. SASKAŅA bija mēģinājusi veidot, ja es pareizi atceros, “ēnu kabinetu”, bet tas beidzās ne ar ko. Un pašreiz tā situācija virzās vēl sliktākā virzienā.
Es ceru, ka darba grupa panāks samērīgu rezultātu, un aicinu balsot par šiem Kūtra kunga un Klementjeva kunga ierosinātajiem grozījumiem.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man ļoti gribētos, lai mums būtu kā Lielbritānijā... tā, kā teica Ādamsona kungs. Diemžēl es esmu spiests palabot, jo patiesība augstāka par visu.
Ādamsona kungs! Britu parlamenta apakšpalātā ministri vienlaikus ir arī deputāti, un - tieši pretēji jūsu teiktajam! - tad, kad ierodas ministrs parlamentā, viņš patriec no pirmā sola parastos deputātus, kuri nesēž savās vietās, jo tur nav vietu pēc uzvārdiem, kā jūs zināt. Viņi tiek patriekti uz aizmugures soliem, ko angliski sauc par back bench. Viņi ir back bench sēdētāji. Un šajā gadījumā ministri faktiski ir augstāki par parastajiem deputātiem. Ticiet man, es arī ļoti gribētu, lai mums tā būtu, bet diemžēl nav. (Dep. A.Bērziņš māj ar roku: “Ir! Ir! Mēs te sēžam!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotāja komisijas vārdā ko piebildīs?
I.Lībiņa-Egnere. Jā, es vēlos izmantot šo iespēju un komisijas vārdā izteikt pateicību un atzinību par to, ka priekšlikumu iesniedzēji ir aktualizējuši šo jautājumu. Kā jau es minēju, Juridiskā komisija nevienu brīdi nav konceptuāli teikusi, ka mums pie šā jautājuma risināšanas nav jāstrādā. Gluži pretēji - ir bijušas divas Frakciju padomes sēdes, kurās ir tikušas pārstāvētas visas Saeimā ievēlētās partijas, to frakciju vadītāji, un arī Saeimas Prezidija pārstāvji bija šajās padomes sēdēs, un visi vienbalsīgi atzina, ka tiks dibināta darba grupa un ka darba grupa strādās ar šiem priekšlikumiem.
Kolēģi! Paši savas kārtības labad esam Frakciju padomi sasaukuši un paši sev šādu lēmumu pieņēmuši. Vēlos atgādināt vēlreiz, ka šie Saeimas kārtības ruļļa grozījumi ir saistīti ar grozījumiem Satversmē. Satversmes grozījumus mēs jau esam atbalstījuši otrajā lasījumā. Un, ja mums būs ilgākas debates par Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem - šis ir tikai otrais lasījums -, tad mēs, visticamāk, nevarēsim pieņemt Satversmes grozījumus. Tāpēc neviļus jājautā - vai tā nav vēlme kaut kādā veidā tomēr novilcināt šo Satversmes grozījumu pieņemšanu trešajā lasījumā un spēkā stāšanos?
Kolēģi! Komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šos grozījumus, jo darba grupa par to debatēs un lems.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 17, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Lībiņa-Egnere. 2.priekšlikums arī saņemts no deputātiem Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra. Komisijā nav atbalstīts ar tādu pašu motivāciju, proti, minētais jautājums ir nodots Juridiskās komisijas darba grupai, un darba grupa lems par jaunu Satversmes... Saeimas kārtības ruļļa likumprojekta grozījumiem, tieši par šiem jautājumiem. Komisija...
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. J.Urbanovičs: “Tas ļoti drīz uz pašiem atspēlēsies! Ļoti drīz!”) Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 13, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Lībiņa-Egnere. 3. - deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra priekšlikums. Ar identiskiem argumentiem Juridiskajā komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 13, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Lībiņa-Egnere. 4. - deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra priekšlikums. Juridiskajā komisijā nav atbalstīts, nodots darba grupai. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 13, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Lībiņa-Egnere. 5. - deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts, bet ir nodots darba grupai.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (NSL).
Cienījamie kolēģi, paldies par iepriekšējiem balsojumiem!
Šis priekšlikums ir par nedaudz citu jautājumu. Tā ir tā situācija, kad šeit, balsojot par kādu likumprojektu, vai nu lielajās partijās atbildīgais par balsošanu nokļūdās un parāda nepareizās krāsas kartīti, vai arī neuzmanīgi tiek balsots un pēc rezultātiem secināts, ka “tā mēs nemaz politiski nebijām domājuši, mēs gribam citādāk”. Un tad ļoti ātri tiek rakstīts pamatots iesniegums, ka vajag pārbalsot, un šajā pamatojumā norāda to, ka Saeimas kārtības rullī ir paredzēts... piemēram, mēs pamatoti norādām, ka par šo likumprojektu balsojuši deputāti, kuri tobrīd neatradās zālē.
Zinot konkrētos piemērus no mūsu pašu prakses...
Patiesībā tas būtu jautājums par šāda iesnieguma parakstītāju ētisko atbildību, jo šajā iesniegumā neviens nenorāda konkrētus faktus - kurš tad deputāts ir nobalsojis, neatrodoties zālē. (Dep. S.Āboltiņa: “...pateiks, ka nebija zālē!”) Tādā gadījumā, ja ir šādi konkrēti fakti, tad šie konkrētie fakti ir arī jānorāda. Pretējā gadījumā mēs izmantojam tikai formālu iesniegumu, lai varētu vēlreiz nobalsot par jautājumu, kurā neizdevās panākt vajadzīgo balsojumu.
Tāpēc šeit arī nav konceptuāli jaunu risinājumu, šeit nav arī lielās diskusijas par šādu grozījumu nepieciešamību. Ir vienkārši jāsaka: šādā iesniegumā ir jānorāda konkrēti fakti.
Paldies.
Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Tik tiešām, 5.priekšlikuma būtība ir saistīta ar pārbalsošanu parlamentā, kas nereti notiek, bez konkrēta pārbalsošanas motīvu pamatojuma.
Saeimas kārtības ruļļa 142.pants paredz iespēju pieprasīt pārbalsošanu, ja ne mazāk kā pieci deputāti pamatoti apšauba balsošanas rezultātus.
Minētais regulējums praksē rada situāciju, ka, apšaubot balsojuma rezultātus, bez konkrētiem faktiem var nepamatoti aizskart ne tikai jebkuru Saeimas deputātu, bet arī pazemot visu parlamentu kopumā.
Kā piemēru tam var minēt deputātu iesniegtos pieprasījumus veikt pārbalsošanu, jo balsošanā, iespējams, piedalījās deputāti, kuri neatradās zālē.
Protams, Saeima pati izšķir, vai ir vai nav pamatots pārbalsošanas lūgums. Tomēr praksē pamatojums nereti ir ļoti vispārīgs, tāpēc 5.priekšlikuma piedāvātā redakcija paredz norādīt konkrētus faktus. Lai novērstu šādu un citu subjektīvu situāciju atkārtošanos, es aicinu precizēt 142.pantu, paredzot, ka iesniegumā jāietver nevis vispārīgs apgalvojums par šaubām, bet konkrēti fakti, kuri norāda uz to, ka, iespējams, noticis balsošanas procedūras pārkāpums.
Aicinu balsot “par” 5.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai ziņotāja komisijas vārdā ko piebildīs?
I.Lībiņa-Egnere. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts, jo konceptuāli tika nolemts, ka par to ir jāspriež šajā, manis minētajā, Juridiskās komisijas darba grupā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātu Andreja Klementjeva un Gunāra Kūtra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 12, atturas - 35. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
I.Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 7.martu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 7.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.
Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem”, ar kuru tiks apstiprināti Banku augstskolas Satversmes sapulces 2014.gada 27.maijā pieņemtie Banku augstskolas Satversmes grozījumi.
Komisijas vārdā lūdzu piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Tātad mums ir jābalso par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Ņ.Ņikiforovs. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē.
Ņ.Ņikiforovs. Kolēģi! Ņemot vērā vienprātīgo atbalstu pirmajā lasījumā un to, ka Saeimas kārtības rullis neparedz, ka mēs varam kaut ko grozīt šajā likumprojektā, lūdzu likumprojektu atbalstīt uzreiz arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu?... Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Kolēģi! Saeimas šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem vēlos jūs informēt, ka uz deputātu Zariņa, Urbanoviča, Orlova, Raimonda Rubika un Mirska uzdoto jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par atbalsta apmēra palielināšanu atsevišķiem elektroenerģijas ražotājiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina.
Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks.
Pienācis laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, kolēģi, vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 12.30 Saeimā notiek angļu vēsturnieka Džona Haidena grāmatas “Pauls Šīmanis. Minoritāšu aizstāvis” atvēršana. Grāmatas atvēršanas pasākums notiks Saeimas Dzeltenajā zālē, un izdevniecība ir nolēmusi pasākuma laikā katram Saeimas deputātam uzdāvināt šo grāmatu.
Vārds paziņojumam deputātam Raimondam Rubikam.
R.Rubiks (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Tūlīt pat Dzeltenajā zālē grupas sadarbībai ar Francijas parlamentu sanāksme. Ļoti īsa, uz piecām minūtēm. Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Lūgums pulcēties tepat, Dzeltenajā zālē, uz grupas sadarbībai ar Turcijas parlamentu vadītāja pārapstiprināšanu.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Aleksejam Loskutovam. Paziņojuma nav.
Mīļie kolēģi! Vakar pusapaļu jubileju svinēja Laimdota Straujuma, cienīta mūsu kolēģe. Mēs Saeimas vārdā viņu sveicam! (Aplausi.)
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Ints Dālderis, Raivis Dzintars, Andrejs Elksniņš, Jānis Klaužs, Nellija Kleinberga, Andrejs Klementjevs, Rihards Kols, Janīna Kursīte-Pakule, Atis Lejiņš, Edgars Putra, Edvards Smiltēns... (Starpsauciens: “Ir! Ir!”) bija. Edvīns Šnore, Ivars Zariņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 10. sēde
2016. gada 25. februārī
Datums: 25.02.2016 09:06:09 bal001
Par - 72, pret - 11, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju (320/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 25.02.2016 09:07:07 bal002
Par - 70, pret - 11, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Rotas Šņukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli (321/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 25.02.2016 09:10:12 bal003
Par - 68, pret - 11, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Gata Ābeles iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli (322/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 25.02.2016 09:13:58 bal004
Par - 70, pret - 12, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Imanta Mantiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli (323/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 25.02.2016 09:17:11 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2016.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2016.gada pavasara sesijas sākšanu (318/Lm12)
Datums: 25.02.2016 09:18:21 bal006
Par - 79, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Ligitas Vīksnas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (319/Lm12)
Datums: 25.02.2016 09:20:25 bal007
Par - 70, pret - 12, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju (320/Lm12)
Datums: 25.02.2016 09:21:36 bal008
Par - 70, pret - 12, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Rotas Šņukas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli (321/Lm12)
Datums: 25.02.2016 09:22:32 bal009
Par - 70, pret - 12, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Gata Ābeles iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli (322/Lm12)
Datums: 25.02.2016 09:23:20 bal010
Par - 71, pret - 12, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Imanta Mantiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli (323/Lm12)
Datums: 25.02.2016 09:24:01 bal011
Par - 72, pret - 12, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Intara Birziņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli (324/Lm12)
Datums: 25.02.2016 09:24:33 bal012
Par - 79, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Raimonda Rubika apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (325/Lm12)
Datums: 25.02.2016 09:25:00 bal013
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Valda Skujiņa apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (326/Lm12)
Datums: 25.02.2016 09:27:10 bal014
Par - 76, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (456/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 25.02.2016 09:35:50 bal015
Par - 76, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (457/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 25.02.2016 09:36:35 bal016
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (435/Lp12), 3.lasījums
Datums: 25.02.2016 09:37:09 bal017
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (433/Lp12), 3.lasījums
Datums: 25.02.2016 09:37:51 bal018
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (434/Lp12), 3.lasījums
Datums: 25.02.2016 09:39:02 bal019
Par - 56, pret - 14, atturas - 2. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu (171/Lp12), 3.lasījums
Datums: 25.02.2016 09:43:43 bal020
Par - 64, pret - 11, atturas - 3. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu (175/Lp12), 3.lasījums
Datums: 25.02.2016 09:44:31 bal021
Par - 61, pret - 14, atturas - 3. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu (173/Lp12), 3.lasījums
Datums: 25.02.2016 09:45:20 bal022
Par - 58, pret - 16, atturas - 2. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu (172/Lp12), 3.lasījums
Datums: 25.02.2016 09:46:11 bal023
Par - 58, pret - 15, atturas - 2. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu (176/Lp12), 3.lasījums
Datums: 25.02.2016 09:47:13 bal024
Par - 60, pret - 17, atturas - 1. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai "Rīgas Ebreju kopiena” (174/Lp12), 3.lasījums
Datums: 25.02.2016 09:51:38 bal025
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (446/Lp12), 1.lasījums
Datums: 25.02.2016 10:08:48 bal026
Par - 36, pret - 17, atturas - 29. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (473/Lp12), 2.lasījums
Datums: 25.02.2016 10:09:35 bal027
Par - 35, pret - 13, atturas - 34. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (473/Lp12), 2.lasījums
Datums: 25.02.2016 10:10:06 bal028
Par - 35, pret - 13, atturas - 34. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (473/Lp12), 2.lasījums
Datums: 25.02.2016 10:10:39 bal029
Par - 34, pret - 13, atturas - 37. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (473/Lp12), 2.lasījums
Datums: 25.02.2016 10:15:11 bal030
Par - 35, pret - 12, atturas - 35. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (473/Lp12), 2.lasījums
Datums: 25.02.2016 10:15:40 bal031
Par - 64, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (473/Lp12), 2.lasījums
Datums: 25.02.2016 10:16:49 bal032
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem (506/Lp12), 1.lasījums
Datums: 25.02.2016 10:17:11 bal033
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem (506/Lp12), 1.lasījums
Datums: 25.02.2016 10:18:01 bal034
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Banku augstskolas Satversmes grozījumiem (506/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Frakciju viedokļi
2016.gada 25.februārī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan “Frakciju viedokļi”. Nākamajās minūtēs deputāti jums pastāstīs, par kādiem jautājumiem šodien Saeimā tika lemts un kādus lēmumus deputāti pieņēma.
Pirmajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Ringoldam Balodim. Lūdzu!
R.Balodis (NSL).
Labdien, godātie radioklausītāji! Es vēlos runāt par trim lietām. Pirmā būtu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļu iecelšana, otrā – grozījumi Saeimas kārtības rullī otrajā lasījumā, kurus šodien apstiprināja, un trešā – par manu iesniegumu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam A.Latkovska kungam.
Tātad par pirmo. Šeit jāatzīmē viena būtiska lieta. Lai gan kolēģi mēģināja pamatot, ka mans apgalvojums un Bondara kunga apgalvojums par to, ka nenotika diskusijas un būtībā nebija nekādu pārrunu ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļa kandidātiem, nav patiess, tomēr jāatzīmē, ka prakse, kas šeit sāk veidoties... nu, tā kļūst... es negribētu teikt tādu skarbu vārdu kā “antikonstitucionāla”, bet tā kļūst par demokrātijai un demokrātiskām tradīcijām neatbilstošu praksi. Jo vakardien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, aplūkojot un uzklausot šos deputātus, šī diskusija būtībā izskatījās aiz matiem pievilkta. Jo pārējie deputāti, kas nav šajā komisijā, nevar atrauties no savām sēdēm un piedalīties šādā citas komisijas sēdē.
Tas viss ir diezgan apgrūtinoši, jo katrs mēs esam savā darbavietā, savā komisijā. Tāpēc normāla parlamentāra prakse būtu šīs diskusijas, kas tagad norit, piemēram, saistībā ar tiesībsarga Jansona kunga kandidatūru un viņa konkurentes Bērziņas-Ruķeres kundzes kandidatūru, rīkot frakciju telpās – katrā parlamenta frakcijā.
Šeit šis jautājums izpalika, un, protams, tas nevarēja neizsaukt sašutumu no opozīcijas puses. Lai gan jāatzīmē, ka Latvijā sāk veidoties... Kāpēc gan “sāk”? – ir izveidojies interesants fenomens, kad daļa no opozīcijas ir it kā opozīcija, taču tajā pašā laikā bieži vien atbalsta pozīcijas balsojumus. Un tas ir acīmredzami. Kā vakar televīzijas raidījumā “Tieša runa” teica politologs, Latvijas Universitātes prorektors profesors Jānis Ikstens, kurš runāja, ka te sāk veidoties partiju kartelis, būtībā tas nozīmē diezgan slēgtu elitāru klubu. Neskatoties uz to, ka parlamentā ir ievēlēti 100 tautas priekšstāvji, kuriem jāpauž savu vēlētāju griba, sāk veidoties tāds ierobežots partiju loks, kur jau tāpat viss ir skaidrs, un iespējams, ka vēl šaurākā lokā kāds aiz parlamenta deputātu mugurām nolemj, kam ir jābūt, teiksim, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, un tamlīdzīgi. Tāpēc, kādas gan diskusijas vēl ir nepieciešamas, ja viss jau tāpat ir nolemts un ne tikai parlamenta vairākums par šādu jautājumu nobalso, bet arī opozīcija, šajā gadījumā SASKAŅAS personā. Tas būtu viens.
Tātad nav adekvātas diskusijas, šī diskusija būtu nepieciešama, un tai jābūt atklātai gan par likumiem, gan par amatpersonām.
Otrs. Par grozījumiem Saeimas kārtības rullī. Šo diskusiju labi raksturoja Saeimas sēdē gan pats Kūtris, kurš ir iesniedzis šos priekšlikumus, gan Ādamsona kungs, gan arī es centos viņus papildināt.
Runa ir ne tikai par iemeslu, kāpēc tika vērts vaļā Saeimas kārtības rullis, jo šie grozījumi virzās saistībā ar Satversmes grozījumiem, par kuriem, es domāju, nobalsos Saeimas vairākums, šīs nepieciešamās divas trešdaļas, proti, par atteikšanos no administratīvās imunitātes tautas priekšstāvjiem, kas kļuvusi jau par farsu un nesmīdina vairs arī pašus deputātus. Bet runa ir par priekšlikumiem, kas saistās ar vienu no tādiem parlamentārās kontroles veidiem kā jautājumi ministriem un ministru atbildes. Ir diezgan nožēlojams skats, kad atbildes uz šiem jautājumiem tiek sniegtas vēlā vakarā un nav šo deputātu, tāpēc ir labs divu Saeimas Prezidija locekļu, kas abi ir opozīcijas deputāti – Klementjeva kungs un Kūtra kungs –, ierosinājums šos jautājumus un atbildes rīkot pusstundu pēc Saeimas sēdes, kas, protams, nozīmētu lielāku diskusiju, jo vakarā neviens no deputātiem diemžēl nepaliek un bieži vien, teiksim... kolēģu no frakcijas SASKAŅA pieredze ir tāda, ka viņi pat necer, ka būs spraiga diskusija, un uzdod šos jautājumus, necerot pat, ka ministrs atnāks. Nu, tas nav pieļaujams!
Ja mēs runājam par opozīcijas darbu, viens būtiski svarīgs jautājums ir arī koalīcijas partijām – ja tās vēlas spēcīgu valdību, ir jāspēj atbildēt uz jautājumiem, kurus uzdod opozīcijas kolēģi, un jāspēj pamatot savu viedokli, pretējā gadījumā veidojas tāds dīķis, kurā, kā Gēte teica, kad met akmeņus, pat apļi nepaliek. Tātad veidojas sirreāla vide, kas neatbilst un ir pretrunā ar demokrātisku iekārtu.
Pēdējais, ko es gribu teikt, ir par iesniegumu apakškomisijai. Es vakardien komisijas sēdē ierosināju un šodien rakstiski iesniedzu iesniegumu, kurā lūdzu pārdēvēt apakškomisijas nosaukumu. Es pieļauju, ka tas acīmredzot faktiski nozīmēs jaunas apakškomisijas veidošanu, un tas process varētu dažādi veidoties. Tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šobrīd ir viena apakškomisija, un tā ir Korupcijas novēršanas apakškomisija. Es ierosinu to pārdēvēt par Korupcijas novēršanas, ēnu ekonomikas un kontrabandas apkarošanas apakškomisiju.
Šādu ierosinājumu nedaudz citādā versijā pirms 14 gadiem jau ieteica Kontrabandas izmeklēšanas komisija. Galvenā ideja tur bija šāda: nav pietiekamas parlamentā pieņemto likumu izpildes kontroles. Jā, parlaments nodarbojas galvenokārt ar likumu radīšanu, tam viņš ir arī radīts, lai gan – būsim atklāti – 80 procenti likumprojektu, ja ne vairāk, nāk no valdības, un šajā gadījumā, ja mēs skatāmies objektīvi, ir nepieciešams pastiprināt kontroli attiecībā uz ēnu ekonomiku, attiecībā uz visām šīm lietām, jo korupcijas indekss ir zems.
Mēs vakar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām kontrabandas apkarotājus no Valsts ieņēmumu dienesta struktūrām, un, protams, tas, kas tur iztrūkst... ziņojumos ir stāsti par korupcijas apkarošanu, un tā ir būtiska problēma, un šīs lietas ir savstarpēji saistītas. Līdzekļi, kuru valsts budžetā pietrūkst veselības aprūpei, izglītības sistēmai, kultūrai, pensiju paaugstināšanai, sociālās nevienlīdzības mazināšanai, valsts aizsardzībai un citām jomām, ir ņemami no ēnu ekonomikas. Un runa nav tikai par lēnu tautsaimniecības attīstību, bet – būsim atklāti – Latvijas problēma veidojas no tā, ka nepietiekami tiek iekasēti nodokļi un ir liels pelēkās ekonomikas slogs.
Tāpēc es iesniegumā rakstu un arī radioklausītājiem saku, ka Latvijas Saeimai beidzot ir jāsāk kontrolēt procesus un amatpersonas, nevis jāturpina būt statistam.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ringoldam Balodim no frakcijas “No sirds Latvijai”.
Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!
A.Kiršteins (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Uzskatām, ka šodien viens no būtiskākajiem projektiem, kurus mēs apspriedām, bija piecu nekustamo īpašumu nodošana Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.
Interesants fakts ir tas, ka 1992. un 1993.gadā jau Augstākās padomes laikā notika sarunas Augstākajā padomē ar Latvijas Ebreju kultūras biedrību un tika panākta vienošanās atbilstoši Latvijas likumdošanai, ka uz īpašumiem jāpiesakās līdz 1994.gadam. Tika panākta vienošanās par veselas rindas īpašumu nodošanu šai Latvijas Ebreju kultūras biedrībai. Tika atdota bijusī teātra ēka Skolas ielā, slimnīca ar vairākām ēkām – Bikur Holim, vairākas ēkas Liepājā, Daugavpilī un citur, un šim procesam tika pavilkta svītra, tāpat tas attiecās uz dažādām citām organizācijām un studentu korporācijām.
Pagāja desmit gadi, un uzradās pilnīgi jauna organizācija, kuras vadībā vairākumā ir cilvēki, kuri ir iebraukuši no PSRS okupācijas laikā un kuriem nav nekāda sakara ne ar Latviju, ne ar kaut kādu holokaustu, un šajā brīdī viņiem pēkšņi tiek atdoti pieci īpašumi ar šādu pamatojumu: “Lai Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas Republikas teritorijā.”
Un, protams, Latvijas sabiedrība un Latvijas pilsoņi nesaprot – kāpēc notiek šāda diskriminācija? Jo mēs zinām, ka padomju varas laikā un arī vācu okupācijas laikā tika slēgtas gan latviešu biedrības, gan konfiscēti īpašumi citām organizācijām, bet atbilstoši Latvijas likumiem nevienai organizācijai, kura nav turpinājusi savu darbību, piemēram, korporācijām, šie īpašumi netiek atdoti. Kāpēc tiek taisīti šādi izņēmumi, turklāt pēc kaut kāda 10–15 gadu pārtraukuma?
Izrādās, atbilde ir ļoti vienkārša. Ja mēs paskatāmies, kas ir šīs biedrības vadībā, mēs redzam tādu Suharenko kungu, kurš tikko bija nofotografējies kopā ar Putinu Maskavā un nez kāpēc bija aizmirsis Putina kungam paprasīt par padomju izraisītajiem zaudējumiem šīm biedrībām un draudzēm, jo Krievija kā PSRS mantiniece ir atbildīga par visām šīm nelikumībām, kas padomju laikos tika izdarītas.
Vēl viens fakts ir tāds, ka šī tā saucamā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome nepārstāv visas Latvijas ebreju organizācijas. Nacionālā apvienība ir saņēmusi biedrības “Šamir” valdes priekšsēdētāja doktora Barkahana vēstuli, kurā viņš raksta, ka šī biedrība “Šamir” ir izveidojusi Rīgas Geto un Latvijas Holokausta muzeju. Un tālāk viņš raksta, ka šis muzejs nekad nav saņēmis nekādu atbalstu no biedrības “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”, lai gan savos statūtos tā ir norādījusi, ka pārstāv visus Latvijas ebrejus, taču tas neatbilst faktiskajai situācijai: biedrība “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” nepārstāv visus Latvijas ebrejus un visas Latvijas ebreju organizācijas.
Ir jautājums: kāpēc no Ārlietu komisijas puses un no partijas “VIENOTĪBA” puses tik stūrgalvīgi tiek bīdīta šī ideja par īpašumu nodošanu vienai – tieši vienai! – organizācijai? Ja mēs paskatāmies ziedotāju sarakstus, tad mēs redzam, ka šīs Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Suharenko vienlaikus ir arī Rietumu Bankas priekšsēdētājs. Un Rietumu Bankas vadība ir viena no lielākajām ziedotājām. Tas varbūt arī nebūtu nekas, bet tad parādās pavisam interesanta lieta: “VIENOTĪBAS” ģenerālsekretārs Artis Kampars ir izveidojis biedrību uzņēmēju interešu lobēšanai, kas saucas “Latvijas–Ķīnas biznesa padome”. Izrādās, ka šai biedrībai lielākie ziedotāji atkal ir Rietumu Banka un vēl arī Belokoņa Baltic International Bank. Tagad mēs saprotam, kāpēc vairākus gadus mēs Latvijā netiekam galā ar naudas atmazgāšanas problēmām, jo lielākā naudas atmazgāšana notiek tieši caur šīm divām bankām. Un te ir daži piemēri.
2011.gadā Francijā sāka izmeklēšanu pret uzņēmumu France offshore aizdomās par 700 miljonu eiro nodokļu nemaksāšanu. Šie France offshore klienti nodibināja 700 ārzonu firmu, kuras visas atvēra kontus Rietumu Bankā, kas ļoti dāsni finansē dažas politiskās partijas.
2009.gadā Krievijā tika nogalināts Sergejs Magņitskis, kurš izmeklēja korupcijas shēmas, kā augstas Krievijas ieņēmumu dienesta amatpersonas bija nozagušas vismaz 260 miljonus dolāru. 63,2 miljoni dolāru izgāja caur sešām Latvijas bankām, tajā skaitā 2 miljoni caur Rietumu Banku.
Kazahstānas baņķieris Muhtars Abljazovs tiek apsūdzēts par 10 miljardu nozagšanu. Shēmā izmantotas 30 ārzonu firmas, kuru direktors “uz papīra” bija Latvijas pilsonis. Viens miljards dolāru izgāja caur Trasta komercbanku, daļa – caur Rietumu Banku. Un varētu turpināt.
Pašreiz pret Rietumu Bankas Daugavpils filiāli un tās vadītāju Innu Mačanovsku ir izvirzītas apsūdzības par naudas atmazgāšanu.
Te rodas šaubas: vai lietderīgi piešķirt apsaimniekot nekustamos īpašumus vienai no organizācijām, kas nepārstāv visus Latvijas ebrejus, nepārstāv vēsturiskās Latvijas ebreju organizācijas, jo mēs zinām, ka īpašumi jau piederēja dažādām, bieži vien savstarpēji naidīgām organizācijām. Bija īpašumi, kas piederēja kreisajiem, arodbiedrībām, un bija īpašumi, kas piederēja cionistiskajām un labējām organizācijām, un tās nekad savā starpā nesadarbojās.
Šeit tiek pārkāpts princips, ka tāds īpašums, kas nekad iepriekš nav piederējis, tiek atdots, teiksim, jaunizveidotai organizācijai, kuru vada cilvēki, kas pat nav bijuši Latvijas pilsoņi un neprot latviešu valodu.
Šajā sakarībā, saprazdami, ka nav lietderīgi piešķirt nekustamos īpašumus organizācijai, kuras vadībai ir cieša saistība ar daudzos pārkāpumos, kriminālās darbībās iesaistītām bankām, Nacionālā apvienība, protams, nevarēja balsot par šādiem likumprojektiem.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Aleksandram Kiršteinam.
Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčas kundzei. Lūdzu!
A.Barča (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! ZZS frakcijas vārdā šodien es esmu deleģēta runāt par sociālās drošības jautājumiem. Un kādēļ? Tikai tādēļ, ka savulaik Latvijas Pensionāru federācija ļoti čakli strādāja, un Saeimā mēs saņēmām vairāk nekā 70 tūkstošus parakstu zem iesnieguma, kurā seniori prasīja aktualizēt jautājumu par pensiju indeksāciju, lai vismaz nedaudz palīdzētu saglabāt pirktspēju.
Vakardien Sociālo un darba lietu komisija pabeidza darbu pie grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, un šajā likumprojektā ir divas ļoti nopietnas normas. Viena – par pensiju indeksāciju 2017.gadā. Tas nozīmē, ka būsim gatavi 2017.gadā indeksēt pensijas 50 procentu apjomā no algu palielināšanas indeksa līdzšinējo 25 procentu vietā 2016.gadā un pagājušajā gadā.
Ir veikti ļoti nopietni aprēķini. Komisija, šoreiz gan manā personā, ir sazinājusies ar jauno labklājības ministru Jāni Reiru un arī finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Un arī no ministrijām šī izpratne ir saņemta.
Otrs jautājums saistībā ar grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” skar tos cilvēkus, kuriem tiesības pensionēties un saņemt izdienas pensiju pēc diviem ļoti seniem – deviņdesmito gadu sākuma – nolikumiem, kur pēc ļoti nopietnas analīzes izrādījās, ka tomēr likumā ir kļūdas un ir vairāk nekā 200 personu, kuras ir diskriminētas, ja mēs izanalizējam tos normatīvos aktus, saskaņā ar kuriem tiek piešķirtas izdienas pensijas. Te ir runa par cilvēkiem, kuri strādājuši iekšlietu vai aizsardzības sistēmā pēc jaunajiem likumiem. Arī šo lietu mēs esam sagatavojuši, un es ļoti ceru, ka nākošajā ceturtdienā kolēģi atbalstīs likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai, un komisijā esam lēmuši, ka nākošajā ceturtdienā aicināsim parlamentu izskatīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā. Protams, darīt to steidzamības kārtā.
Vakardien, cienījamie radioklausītāji, Sociālo un darba lietu komisijā mēs darba grupā sagaidījām cilvēkus ar ļoti augstu, ļoti atpazīstamu vārdu Latvijas medicīnā. Un vakardien darba grupā, kur piedalās gan deputāti, gan Veselības ministrijas pārstāvji, gan ārsti, profesori no Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, mēs esam ķērušies pie jauna likuma izstrādes par universitātes slimnīcām jeb universitātes klīnikām.
Es šodien vēlos teikt ļoti lielu paldies, ka mediķi, mūsu profesūra bija atsaucīga. Mums ir ļoti daudz darba, bet es ļoti ceru, ka gada laikā mēs pavirzīsimies uz priekšu ievērojami. Vienlaikus uzsveru, ka veselības aprūpē tā būs diezgan liela reforma, diezgan lieli jauninājumi.
Un vēl trešais jautājums. Par veselības apdrošināšanu. Tas nepavisam nav jauns jautājums. Ļoti daudzi radioklausītāji zina un noteikti gan presē, gan arī citos saziņas līdzekļos lasa un dzird par to, ka ir nepieciešams veselību apdrošināt – īpaši cilvēkiem, kuri vairs nevar par sevi parūpēties vai vēl nevar par sevi parūpēties. Un te ir jautājums gan par bērniem, gan jaunajām ģimenēm, te ir runa par senioriem, par cilvēkiem ar invaliditāti. Mēs palīdzēsim Veselības ministrijai izstrādāt attiecīgos normatīvos aktus. Tad, kad mēs sākām strādāt 12.Saeimā, šādu likumprojektu mūsu kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas nolēma tālāk nevirzīt. Esam pārliecināti, ka tas darbs tomēr ir jādara, ka ir jāveic ļoti nopietni aprēķini. Un pats galvenais jautājums – finansējums. Par to mums būs diži lielas diskusijas. Bet es ļoti ticu, ka ar to mēs tiksim galā.
Paldies, ka uzklausījāt. Lai jūsu ģimenēs mierīga šī nedēļas nogale! Visu labu!
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčas kundzei.
Nākamais runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!
M.Bondars (LRA).
Labdien visā Latvijā! Es ceru, ka varu jums teikt “labdien”. Es ceru, ka mani kolēģi jūs nav iemidzinājuši un man nav jāsaka jums “labrīt”!
Ja mēs runājam par to, kas notika Saeimā šodien, tad gribu jums teikt, ka šodien Saeimas koalīcija bija milzīgā steigā. Milzīgā steigā, lai ieliktu amatos savējos. Ieliktu tādos amatos, kuri skar ikkatru no jums. Tādos amatos, kuriem būs ietekme gan uz to, cik jūs maksājat par elektrību, gan uz to, cik jūs maksājat par gāzi, gan uz to, cik jūs maksājat par siltumu. Taču Saeimas pozīcija šos kandidātus izvēlējās klusām, neļāva citiem kolēģiem Saeimā jeb kolēģiem no opozīcijas iepazīties ar šiem kandidātiem, ar šo kandidātu redzējumu par to, kā viņi darīs, kā rīkosies un kā tad būs ar tiem tarifiem nākotnē. Neļāva pārliecināties, vai šiem kandidātiem ir spējas vispār šādu amatu veikt. Un, protams, neļāva ieskatīties viņiem acīs: vai šie kandidāti ir pilnīgi neatkarīgi? Jo – paskatieties! Šodien balsojām, piemēram, par kandidātu Gati Ābeli. Gatis Ābele laikā, kad viņš bija ministres Reiznieces-Ozolas biroja vadītājs... Jā, tajā pašā ministrijā notika konkurss, kurā tika izraudzīti šie kandidāti uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Un, par lielu brīnumu, Gatis Ābele bija viens no konkursa uzvarētājiem. Un noteikti jau ministrei Reizniecei-Ozolai nebija nekāda sakara ar to, lai Gatis Ābele kļūtu par šā konkursa uzvarētāju un tagad varētu ieņemt amatu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.
Es lūdzu deputātus šo jautājumu atlikt tikai uz nedēļu, tikai līdz nākošajai ceturtdienai, jo visi šie kandidāti tika izskatīti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē šajā otrdienā – pirms divām dienām –, bet pārējiem deputātiem, tiem, kuriem šajā laikā notiek sēdes citās komisijās, nebija pat iespējas satikties ar šiem kandidātiem, kā jau es teicu, un uzzināt viņu redzējumu, saprast, vai viņiem ir kaut kādas spējas, un ieskatīties viņiem acīs.
Maniem kolēģiem trūkst izpratnes, ka arī mums, pārējiem, ir tiesības būtiskus, sabiedrību interesējošus jautājumus uzdot cilvēkiem, kuri kandidē uz valstij būtiskiem amatiem. Šis izpratnes trūkums ir redzams! Tieši tāpat ir redzams, ka trūkst izpratnes par to, ka vajag nevis balsot uz dullo, bet tomēr pamatoties uz zināšanām un pārliecību. Un tāpēc Latvijas Reģionu apvienības frakcija balsoja “pret” visiem šiem kandidātiem, jo mums netika dota iespēja iepazīties ar viņiem, ar viņu, tā teikt, redzējumu attiecībā uz nākošajiem pieciem gadiem.
Un nobeidzot es gribu teikt, ka pašreiz procesā ir arī viens ļoti slepens, slēgts darījums, kuru šoreiz gan virza valdība un kura dēļ sabiedrība atkal tiks nostādīta fakta priekšā, – tā ir Lattelecom un LMT apvienošana. Šodien neviens cits kā Latvijas Republikas premjerministrs teica, ka nākošajā nedēļā valdība būs gatava pieņemt lēmumu. Es atvainojos! Valdības deklarācijā nav neviena vārda par Lattelecom un LMT tālāko likteni, bet valdība jau būs gatava nākošajā nedēļā kaut ko pieņemt! Tātad atkal aizkulisēs... atkal cilvēki ir visu zinājuši, atkal slēpj no sabiedrības, un atkal iznākums nebūs sabiedrības interesēs.
Paldies par uzmanību. Un veiksmi jums un visu to labāko!
Vadītāja. Paldies Mārtiņam Bondaram no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.
Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Ojāram Ērikam Kalniņa kungam. Lūdzu!
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Labdien, radioklausītāji visā Latvijā! Šodien Saeima noslēdza darbu pie likumprojektiem, kuri paredz nodot biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” trīs nekustamos īpašumus Rīgā un pa vienam – Jūrmalā un Kandavā.
Īpašumi tiek nodoti biedrībai, lai Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kuras tām radušās nacistiskā totalitārā režīma veiktā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā mūsu valsts teritorijā.
Ārlietu komisija šo jautājumu izskatīja veselu gadu. Mēs rīkojām sešas sēdes. Šajās sēdēs mēs tikāmies ar juristiem no Saeimas... ar juristu pārstāvjiem, ar Valsts prezidenta kancelejas juristiem un arī ar Ārlietu ministrijas juristiem. Mēs aicinājām arī visu Latvijas ebreju kopienu pārstāvjus, lai nāk un izsaka savu viedokli. Rīkojām tikšanos ar ebreju kopienu un draudžu pārstāvjiem, taču gada laikā vienīgā cita ebreju organizācija, kas pieteicās uz šīm sēdēm, bija biedrība “Šamir”. Apciemojām arī Rīgas Geto muzeju. Un konstatējām pirmām kārtām to, ka biedrība “Šamir” kādreiz ir bijusi Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdē, bet izstājusies no tās. Taču tai ir tiesības atkal iestāties. Tiekoties ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvjiem, mēs sapratām arī to, ka jebkurā laikā nākotnē viņi izveidos fondu un ka arī biedrība “Šamir” varēs pieteikties uz projektiem uz šo fondu. Šajā sakarā ir vērts atgādināt, ka pagājušogad šī Saeima pieņēma... budžetā piešķīra 55 000 eiro biedrībai “Šamir” un Rīgas Geto muzejam.
Līdz ar to ir ļoti skaidrs, ka Rīgas... Latvijas Ebreju un draudžu kopienu padome pārstāv lielāko vairumu ebreju Latvijā; neviena cita pretendenta nebija. Un arī biedrība “Šamir” ir saņēmusi atbalstu no valsts.
Šajā sakarā ir vērts atgādināt arī to, ka pirms Otrā pasaules kara šie zemes gabali un ēkas bija ebreju sabiedriskās un reliģiskās organizācijas īpašumā. Kandavā un Jūrmalā esošajos nekustamajos īpašumos pirms kara atradās sinagoga, un šajā sakarā ir vērts pieminēt, ka Kandavā šis ir tikai tīri simbolisks gājiens, jo tūlīt pēc vienošanās starp ebreju kopienu un Kandavu ebreju kopiena atdos šo īpašumu atpakaļ Kandavai – ar vienošanos, ka tur būs simboliska plāksne, kura vēstīs, ka tur bija sinagoga.
Rīgā viens no īpašumiem piederēja Ebreju sieviešu slimnīcas slimo kopšanas biedrībai, bet pārējie saistīti ar izglītības biedrībām.
Tāpat komisija galīgajam lasījumam apstiprināja grozījumus, kuri noņem iepriekš noteiktos apgrūtinājumus – aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt nekustamo īpašumu – sabiedriskās organizācijas “Rīgas Ebreju kopiena” īpašumā jau nodotajam zemes gabalam Skolas ielā Rīgā. Grozījumi atceļ arī nosacījumu, ka īpašums ir nododams atpakaļ valstij, ja biedrība beidz pastāvēt. Ir vērts atgādināt, ka šī vēsturiskā ēka Skolas ielā tika uzcelta jau 1913.gadā. To uzcēla Latvijas ebreju kopiena, un Latvijas neatkarības gados līdz okupācijai tas bija ebreju kopienu centrs. Jā, tas tika atņemts ebreju kopienai padomju okupācijas laikā un nacistu Vācijas okupācijas laikā, bet tagad tas ir atgriezies atpakaļ vēsturiskajās rokās.
Tā ka, manuprāt, šodien Saeima spēra ļoti svarīgu soli, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebrejiem. Tas bija politisks lēmums un labas gribas žests, kas dara godu Latvijai un kas tiks ļoti augstu novērtēts arī ārpus Latvijas.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ojāram Ērikam Kalniņa kungam no frakcijas VIENOTĪBA.
Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti pieci opozīcijas deputātu priekšlikumi sakarā ar ministru iztaujāšanu. Proti, vairāki valdības pārstāvji nereti ignorē deputātu jautājumus vai atbild uz tiem pavirši. Starp citu, šī skandalozā situācija ir tikusi atspoguļota arī medijos, to skaitā presē, piemēram, “Latvijas Avīzē”.
Kur ir problēma?
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti var rakstveidā iesniegt jautājumu Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram un Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām. Atbilde var būt gan rakstiska, gan mutiska. Ja sniegtā rakstiskā atbilde deputātus apmierina, jautājums uzskatāms par atbildētu. Ja neapmierina, tad amatpersonai jāierodas Saeimā sniegt mutvārdu skaidrojumu. Šajā gadījumā atbilde nedrīkst būt garāka par divām minūtēm un jautājuma iesniedzēji var uzdot divus papildjautājumus.
Līdz šim 12.Saeimas deputāti ministriem uzdevuši vairāk nekā 120 jautājumu blokus, no tiem apmēram 60 gadījumos deputātus nav apmierinājusi rakstiski sniegtā atbilde, bet ministri vilcinājušies ar mutvārdu atbildes sniegšanu. Visbiežāk ar atbildēm kavējās bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma un bijusī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Visneērtākais bijis pagājušā gada septembra sākumā premjerei Straujumai iesniegtais jautājums par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā. Rakstiskā atbilde mūs toreiz neapmierināja, bet ne valdības vadītāja, ne ekonomikas ministre četrus mēnešus nevarēja atrast laiku, lai ierastos Saeimā un sniegtu mutisku skaidrojumu. Jautājuma izskatīšana tika atlikta vairākas reizes, un galu galā, sesijai noslēdzoties, deputātiem nācās samierināties tikai ar paviršo rakstisko atbildi.
Starp citu, ministru iztaujāšanas prakse Saeimā pastāvēja arī starpkaru periodā. Turklāt tolaik, atbilstoši parlamentāras republikas būtībai, ministri klātienē piedalījās Saeimas sēdēs un pēc tām sniedza atbildes uz deputātu jautājumiem. Tolaik netika noteikts papildjautājumu skaits, netika arī ierobežots termiņš jautājumu un atbilžu sniegšanai. Bija pat pieļautas deputātu debates par iesniegtajiem jautājumiem.
Jāsaka, ka ar katru parlamenta sasaukumu ministri arvien retāk ierodas Saeimas namā, lai pildītu savu pienākumu – atbildētu uz deputātu uzdotajiem jautājumiem. Jautājumu un atbilžu sēdes ir gandrīz vienīgais instruments, kas ļauj opozīcijas pārstāvjiem diskutēt ar valdības locekļiem. Ja mēs paskatāmies uz šā brīža situāciju, tad redzam, ka ar katru Saeimas sasaukumu ministru attieksme pret parlamentu kļūst arvien sliktāka. Ja nereaģēsim uz to, mēs radīsim draudus demokrātijai un parlamentārismam.
Vēlos vērst uzmanību arī uz to, ka ir strikti formalizēta mutisku atbilžu sniegšanas kārtība. Proti, ministriem atbildēšanai ir dotas tikai divas minūtes, bet deputātiem ļauts uzdot vien pāris papildjautājumu. Tādēļ nereti valdības locekļi gluži vienkārši divas minūtes kuļ tukšus salmus.
Domāju, ka Ministru prezidentam ir pienākums nodrošināt ministru pārstāvību jautājumu un atbilžu sēdēs, pienākums mobilizēt savus ministrus. Tādēļ tika sagatavoti un iesniegti grozījumi Saeimas kārtības rullī, paredzot, ka jautājumu un atbilžu sēdes tiek rīkotas 30 minūtes pēc katras Saeimas sēdes un ministriem uz tām būtu jāierodas obligāti. Vienīgais pieļaujamais kavējuma iemesls būtu komandējums vai slimība. Tomēr šodien parlamenta vairākums šos priekšlikumus noraidīja.
Jāsaka, ka Juridiskā komisija plāno veidot darba grupu, kuras uzdevums būs pilnveidot Saeimas kārtības rulli, lai vairs nepieļautu šādu attieksmi no valdības locekļu puses. Bet mēs īpaši neceram uz koalīcijas politiķu atsaucību.
Vārdi un ilūzijas iet bojā, fakti paliek.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.
Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!