Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas deviņpadsmitā sēde
2015.gada 17.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 17.decembra sēdi.

Pirms izskatām Saeimas Prezidija apstiprināto darba kārtību, ir jāizskata iesniegtie grozījumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums” (Nr.311/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 15.februārim”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu deleģētā pārstāvja Alda Baumaņa apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Jāņa Trupovnieka saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījums Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. I.Sudraba: “Balsojumu!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” tiktu nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. I.Sudraba: “Balsojumu!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim, lai Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” tiktu nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti (izglītības iestādes fizisku pieejamību) saistītās problēmas”.

Ilgtspējīgas attīstības komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti (izglītības iestādes fizisku pieejamību) saistītās problēmas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā?

“Par” pieteicies runāt deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti!

Vispirms es gribu pateikt lielu paldies visiem Ilgtspējīgas attīstības komisijas locekļiem, deputātiem par šī gada darbu, arī visiem ekspertiem, kas piedalījās.

Tā nu sanācis, ka šis uzdevums Ministru kabinetam ir dots laikā, kad acīmredzot pēc mēneša būtu jābūt gatavai Valdības deklarācijai, un ļoti iespējams, ka mēs pavisam netīšām esam nonākuši pie risinājuma.

Mēs lūdzam izskatīt un atbalstīt... Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu, ņemot vērā, ka izglītības jautājums nav tikai vienas nozares jautājums; tas nav tikai Izglītības un zinātnes ministrijas jautājums.

Es dzirdu runājam par to, ka mums ir ļoti svarīgi ieviest algu modeli un mēs tūliņ steigsimies un ka ir viens vai otrs variants. Ja tas būtu tik vienkārši, ka algu modelis atrisinātu visas problēmas, ko mums ir uzspiedis laiks, uzspiedusi Latvijas demogrāfiskā situācija ar nesakārtotu, šobrīd neatbilstošu skolu tīklu, neatbilstoši nodrošinātas mobilitātes jautājumiem... Šie uzdevumi ir norādīti Ilgtspējīgas attīstības komisijas pievienotajā lēmumā ar rekomendācijām virzienos, kuros ir jāstrādā, un tie skar vismaz piecas ministrijas.

Tikpat svarīgs jautājums kā skolu tīkla... kā atalgojums un kvalitāte ir sabalansēt pieejamības jautājumu. Skolās tikpat svarīgs ir arī motivācijas jautājums, tikpat svarīgs ir arī sociālais jautājums. Faktiski šis ir darbalauks, kurā nepieciešama nevis viena resora, bet jau vairāku resoru, kā arī pašvaldību cieša iesaiste.

Es aicinu iekļaut šo jautājumu darba kārtībā un balsot “par” šo lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ingmāram Līdakam šā gada 10.decembrī”.

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Ingmāra Līdakas iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 10.decembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas 2015.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2016.gada ziemas sesijas sākšanu”.

Ir sagatavots lēmuma projekts, kas paredz slēgt Saeimas rudens sesiju 2015.gada 22.decembrī un sākt Saeimas ziemas sesiju 2016.gada 8.janvārī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2015.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2016.gada ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Zitas Zariņas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 8.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Zitas Zariņas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Zitu Zariņu par Valsts kontroles padomes locekli ar 2015.gada 21.decembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zitas Zariņas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Edgara Korčagina apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 8.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Edgara Korčagina apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Edgaru Korčaginu par Valsts kontroles padomes locekli ar 2015.gada 21.decembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Edgara Korčagina apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu!... Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu deleģētā pārstāvja Alda Baumaņa apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Atbilstoši Augstskolu likumam Augstākās izglītības padomes sastāvā ir jābūt vienam pārstāvim no fizisko un juridisko personu dibinātajām augstskolām.

Latvijas Privāto augstskolu asociācija ir atsaukusi savu iepriekšējo pārstāvi šajā institūcijā - Augstākās izglītības padomē - un ir lūgusi apstiprināt jaunu pārstāvi - Biznesa augstskolas “Turība” rektoru Aldi Baumani - kā Augstākās izglītības padomes locekli.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā sēdē izskatīja šo kandidatūru, nolēma atbalstīt to un lūdz arī Saeimas sēdē atbalstīt Aldi Baumani kā Augstākās izglītības padomes locekli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu deleģētā pārstāvja Alda Baumaņa apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisija lūdz minēto likumprojektu iekļaut kā pirmo darba kārtības jautājumu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz likumprojektu “Grozījums Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” izskatīt Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījums Būvniecības likumā” izskatīt Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Šadurskis, Āboltiņa, Brigmanis, Spolītis un Krauze lūdz izdarīt grozījumus sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”, iekļaujot šo likumprojektu 2016.gada 28.janvāra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, no tās izslēdzot likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” un iekļaujot šo likumprojektu 2016.gada 28.janvāra sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 22, atturas - 1. Darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts tātad ir izslēgts no sēdes darba kārtības.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Likumprojekts paredz aizstāt pārejas noteikumu 27., 28. un 29.punktā skaitli un vārdu “2016.gada” ar skaitli un vārdu “2017.gada”. Tas nozīmē, ka mēs par gadu pagarinām pāreju uz vienu valodu.

2014.gada oktobrī Saeima pieņēma likumu, ar kuru izdarīja grozījumus 28.pantā, nosakot, ka plašsaziņas līdzekļa radioprogramma ir valsts valodā vai svešvalodā. Ar grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 28.pantā tika mainīts līdzšinējais valodas lietojuma regulējums elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās.

Pamatojoties uz SIA “Krievijas hitu radio” pieteikumu, Satversmes tiesa ierosināja lietu par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu atbilstību Satversmes 1.pantam, 100.panta pirmajam teikumam un 105.pantam.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo tā tiesības uz īpašumu un vārda brīvību, kā arī to, ka likumdevējs nav noteicis saprātīgu pārejas periodu apstrīdētās normas izpildei. Lai rastu iespēju līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās dienai Satversmes tiesā izvērtēt tās atbilstību Satversmes 1.pantam, 100.panta pirmajam teikumam un 105.pantam, nepieciešams pagarināt elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārejas uz apraidi vienā valodā normu spēkā stāšanās laiku par gadu. Tā būs arī iespēja gada laikā pārvērtēt sistēmu un pieņemt likuma grozījumus, kas nebūtu pretrunā ar Satversmi un sakārtotu radio vidi.

Kolēģi! Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un lūdz atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Laizāne. Komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu un to atbalstījusi, un komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mums savā laikā bija pieņemts tāds dokuments, kas saucās “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2012.-2017.gadam”. Un šīs stratēģijas mērķis bija panākt informācijas telpas latviešu valodā un nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraides visā Latvijas teritorijā, it īpaši austrumu pierobežā, nodrošināšanu. Diemžēl iepriekšējā - Krauzes kunga iesniegtā priekšlikuma rezultātā faktiski pārstātu raidīt deviņas stacijas, kurām no 1.janvāra būtu jāraida latviešu valodā. Mēs nedzirdētu latviešu valodu Krāslavā “Retro FM Latgale” izpildījumā, latviski neraidītu “City Radio Liepāja”, “Radio Jūrmala”, “Radio Liepāja”, “Krievijas hitu radio Liepāja”.

Pa šo laiku divas raidstacijas, kurām raidījumu latviešu valodā bija mazāk nekā 50 procentu, jau ir reģistrējušās, ka tās raidīs tikai krievu valodā. Tā ir “Alise Plus” un “TOPradio”. Tātad šie pārejas noteikumi un termiņa pagarināšana, gaidot Satversmes tiesu, ir vismaz kaut kāda tāda izlāpīšanās. Lai gan tā, no vienas puses, ir situācijas nomuļļāšana.

Godājamie kolēģi! Atzīmējot nākošajā gadā 25.gadadienu, kopš mēs esam atjaunojuši Latvijas neatkarību, ir jāatzīst, ka mēs joprojām turpinām muļļāties šajā okupācijas telpā, ko mums savā laikā uzspieda Sarkanā armija.

Un man bija iespēja iepazīties ar ārkārtīgi interesantu dokumentu. Kad Sarkanā armija ieņēma... 1944.gada rudenī okupēja Vidzemi, tad 1944.gada novembrī Cēsu pilsētas ģimnāzija tika pārdēvēta par vispārējo vidusskolu, un pirmais darbs, ko okupanti izdarīja, - izsvieda franču valodu no mācību programmas, izsvieda latīņu valodu kā nevajadzīgu un izsvieda arī no dažām citām ģimnāzijām sengrieķu valodu, jo uzskatīja, ka latviešiem tā nav vajadzīga un viņiem ir jāpāriet uz krievu valodu. Tā kā neviens nebija skolā sagatavojies krievu valodas mācīšanai un nebija arī skolēnu, kas to gribētu mācīties, tika atsūtīta biedra Kaļiņina motivācija, kāpēc latviešiem ir jārunā krieviski. Šī motivācija savā laikā tika izstrādāta visām padomju republikām, un tur bija ārkārtīgi interesanti četri punkti, kuri mums joprojām acīmredzot ir spēkā.

Pirmais punkts. Krievu valodā ir sarakstīti karavīru statūti, un komandas tiek dotas krievu valodā.

Otrais punkts. Krievu valoda ir saziņas valoda daudzo Padomju Savienībā ietilpstošo republiku starpā.

Trešais punkts. Krievu valoda ir Ļeņina valoda.

Un ceturtais punkts. Krievu valodā mūsu dārgais vadonis, biedrs Staļins, runā ar Sarkano armiju un visām Padomju Savienībā ietilpstošajām tautām.

Nu, tāpat arī čeka pratina krievu valodā.

Acīmredzot neviens no šiem punktiem nav novecojis, līdz ar to mēs turpinām raidīt krievu valodā. (Dep. S.Āboltiņa: “Par tēmu varbūt var runāt?! Kāds sakars tam, ko jūs runājat, ar termiņa pagarināšanu?”) Jā, tas ir saistīts ar pagarināšanu. Tātad es neesmu pret šo pagarināšanu, es tikai ceru, ka pēc šī pagarinājuma uz gadu šis jautājums netiks nomuļļāts un netiks pagarināts vēlreiz uz gadu, kā tas tiek darīts.

Nākošais. NEPLP nesodīs ar 600 eiro tās blēdīgās raidstacijas, kas raida 50 pret 50, bet sodīs tās, kas raida, piemēram, 3 procentus raidījumu latviešu valodā un 97 procentus - krievu valodā. Mēs zinām, ka 10.decembrī NEPLP ir sodījusi vienu raidstaciju, jo pārbaudē konstatēja, ka tā neievēro šo noteikumu. (Dep. K.Šadurskis: “Aleksandr, tu zini, par kādu likumu tu runā?”) Jā, es zinu, tāpēc es ceru, ka šajā pagarinātajā periodā mēs ļoti stingri uzraudzīsim, lai tiktu ievēroti tie likumi, kurus mēs paši ignorējam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko vēlas piebilst?

I.Laizāne. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

I.Laizāne. Ja deputātiem nav iebildumu, es aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta...? Tātad deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

I.Laizāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Labrīt, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē esam izskatījuši un sagatavojuši otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā”.

Saņemts ir viens atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Lūgums deputātiem - atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka šim likumprojektam ir saņemta jauna 1.A lappuse un 4.lappuse nomainīta pret 4.A lappusi.

Tātad par 1.priekšlikumu... Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. Viens priekšlikums. Vairāk priekšlikumu nav saņemts.

Sēdes vadītāja. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 5, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Kolēģi! Saistībā ar to, ka ir ienākusi informācija par nepieciešamu balsošanas sistēmas darbības pārbaudi, tiek izsludināts tehnisks pārtraukums uz 10 minūtēm - līdz pulksten 9.40.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi. Neatbilstības balsošanas sistēmā esot novērstas, un cerēsim, ka tas tā arī ir. Korekta informācija par iepriekšējiem balsojumiem ir pieejama Sēžu zālē pie Saeimas sekretārēm.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

Ziņotāja zālē nav, līdz ar to likumprojekts tiek pārcelts uz darba kārtības beigām.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” ir saņemti 22 priekšlikumi.

1. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labrīt, godātie kolēģi! Es īsi runāšu uzreiz par visiem saviem priekšlikumiem - 1., 4., 7. un 11.priekšlikumu -, tāpēc ka visi šie priekšlikumi ir saistīti savā starpā, jo likuma struktūra ir tāda, ka sākumā ir atsauces uz likuma pantiem un tikai vēlākajos pantos ir izskaidrota satura būtība.

Šis likums ir klasisks piemērs tam, kas notiek ar steigā virzītiem, nesaskaņotiem likumprojektiem. Jo sākotnēji šīs redakcijas bija iesniegtas jau tad, kad Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumus skatījām 2016.gada budžeta projektu pavadošo likumprojektu paketē. Tad tika izveidots atsevišķs likumprojekts. Un arī tagad, steidzamības kārtā likumprojektu virzot divos lasījumos, parādās šīs nesaskaņotās normas. Un tālākajos priekšlikumos arī... Pati izpildvara gan savus priekšlikumus atsauc, gan arī būtiski maina to redakcijas.

Bet mans priekšlikums ir par būtību - ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības apturēt uzņēmēja darbību, ja Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka uzņēmēja rīcībā esošie materiāltehniskie un finanšu līdzekļi nav pietiekoši, lai viņš veiktu tādas darbības, kādas viņš ir deklarējis.

Un, aprunājoties ar uzņēmēju organizācijām un uzņēmējiem un redzot reālo uzņēmējdarbības vidi, jūs varat saprast, kādā veidā... cik daudz ir kompetences Valsts ieņēmumu dienestam. Nevar noliegt, ka viņiem ir vēlme darīt visu, lai maksimāli tiktu apkaroti negodīgie nodokļu maksātāji, bet rodas jautājums - kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests patiešām varēs reāli, objektīvi konstatēt, vai katrs uzņēmējs, kas veic savu saimniecisko darbību... vai tie līdzekļi, kas ir viņa rīcībā... tehniskie, piemēram, būvniecībā...

Ņemsim tādu piemēru. Ļoti daudzi no jums zina būvniecības kompānijas, kuras ir tādas kā menedžēšanas, vadīšanas kompānijas, kuras līgst apakšuzņēmējus, bet kuru rīcībā faktiski nav nekādu materiāltehnisko līdzekļu, lai reāli pašas varētu nodrošināt būvniecības procesu. Tāpat ļoti daudzi uzņēmējdarbības veidi ir saistīti ar starpniecību; pašam starpniekam nav ne tādu finanšu līdzekļu, ne tehnisko līdzekļu pamatdarbības veikšanai, bet starpniecība to neprasa.

Tātad - kādā veidā, cik objektīvi Valsts ieņēmumu dienests spēs konstatēt tās situācijas, pieņemt lēmumu patiešām objektīvi un pamatoti un iejaukties uzņēmējdarbībā tajos brīžos, kad tas absolūti nav pamatoti?

Arī tālākie priekšlikumi ir tādi, kas nedaudz jau mīkstina šo redakciju, bet tik un tā es jūs lūdzu tomēr uzmanīgi iepazīties ar šo redakciju un atbalstīt manu priekšlikumu par to, ka šāda norma... šādas tiesības Valsts ieņēmumu dienestam nebūtu dodamas.

Pateicos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai ziņotājam komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K.Šadurskis. Jā, godātie kolēģi! Šos piemērus, ko Sudrabas kundze minēja... mēs komisijā arī par līdzīgām lietām diskutējām. Protams, šādos gadījumos ir iespējama situācija, ka uzņēmumam nav šo līdzekļu, bet tad uzņēmuma veiktspēju apliecina noslēgtie līgumi ar citiem uzņēmumiem, kuri izpilda konkrētos darbus.

Šos grozījumus likumā galvenokārt ir ierosinājis Valsts ieņēmumu dienests sadarbībā ar Finanšu ministriju. Mēs par tiem esam rūpīgi diskutējuši komisijā. Patiesi, sākotnēji tas bija paredzēts budžeta likumprojektu paketē, bet komisija izdalīja to kā atsevišķu likumprojektu padziļinātai diskusijai, un, nenoliedzami, tie ir instrumenti, kas ir vajadzīgi Valsts ieņēmumu dienestam, lai apkarotu krāpnieciskas shēmas un pavisam citus gadījumus nekā tas, ko minēja Sudrabas kundze. Komisijas vārdā es aicinu 1.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 64, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Šadurskis. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 3. - tā paša autora priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 4. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 69, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Šadurskis. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 6. - parlamentārā sekretāra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 7. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 71, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Šadurskis. 8. - parlamentārā sekretāra Ašeradena priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 10. - parlamentārā sekretāra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 11. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Sudrabas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 71, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Šadurskis. 12. - parlamentārā sekretāra Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 13. - Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 14. - Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 15. - Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 16. - Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 17. - deputāta Pimenova priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 18. - Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Šadurskis. 19. - Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 20. - deputātes Sudrabas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 21. - Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 22. - Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Otrajam lasījumam ir sagatavoti 64 priekšlikumi.

1. ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 2. - Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 3. - Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 4. - Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Godātie kolēģi! Ja jūs man ļausiet... Tā kā pārsvarā šie priekšlikumi ir Ašeradena kunga iesniegti, es minēšu iesniedzēja vārdu tikai. (Starpsauciens: “Ļoti labi!”)

Tātad mēs esam izskatījuši 3.priekšlikumu, jā? (Starpsauciens: “Sākam no sākuma!”)

Sēdes vadītāja. 5.! Pie 5.priekšlikuma palikām. Tātad - 5.priekšlikums.

K.Šadurskis. Jā. 5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ko deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Jā, patiesi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

K.Šadurskis. 6. - Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 9. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 11. - Ašeradena priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 12. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 13. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 14. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 15. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 16. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 17. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 18. - daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 20. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 21. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 22. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 23. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 24. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 25. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 26. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 27. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 28. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 28. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 29. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 30. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 32. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Un 33. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 34. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 36. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 37. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 38. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 39. ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 40. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 41. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 42. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 43. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 44. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 45. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 46. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 47. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 48. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 49. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 50. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 51. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. Un 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 52. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 53. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 54. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 55. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 56. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 57. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 58. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 59. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 60. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 61. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 62. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 63. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Un pēdējais iesniegtais ir 64. - Ašeradena kunga priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šim likumprojektam komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, toties pati ir izstrādājusi divus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Arī 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

K.Šadurskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrreizēja caurlūkošana.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja otrreizējai caurlūkošanai nodotos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Ir saņemti septiņi priekšlikumi.

7.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kurš, nobalsojot par iepriekšējo likumprojektu, vairs nav aktuāls un tāpēc ir atsaukts.

1. ir deputātes Čigānes priekšlikums, kas nav izskatāms, jo neatbilst Saeimas kārtības ruļļa 115.panta otrajai daļai. Tātad nav skatāms.

Sēdes vadītāja. Tomēr debates par priekšlikumu ir iespējamas.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Par šo priekšlikumu, kuru es iesniedzu, un arī pārējiem priekšlikumiem - 1., 2., 4. un 5. -, kas atrodami tabulā, tātad ir atzinums, ka tie nav izskatāmi saskaņā ar Kārtības rulli. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Šie priekšlikumi nav izskatāmi nevis tādēļ, ka es kaut kādā veidā pārkāpu Kārtības ruļļa prasības, iesniedzot šos priekšlikumus, bet gan tādēļ, ka mēs skatām Valsts prezidenta atgriezto likumu un Valsts prezidents šajā likumā ir izteicies par konkrētiem priekšlikumiem, bet mani iesniegtie priekšlikumi ir plašāki.

Tātad par šo likumu Valsts prezidents izteicās, ka, viņaprāt, Saeima trešajā lasījumā sasteigti, neizdiskutējot un neņemot vērā daudzus apsvērumus, atbalstīja deputāta Armanda Krauzes iesniegtos priekšlikumus, kas paredzēja iespēju, ka tām radiostacijām, kurām sākotnēji bija plānots no 2016.gada 1.janvāra pāriet uz raidīšanu tikai latviešu valodā, būs iespējas izvēlēties, kurā valodā darboties, un šādu iespēju nodrošināja Saeima, atbalstot šo likumu trešajā lasījumā.

Par to ir daudz diskutēts. Valsts prezidents uzskatīja, kā jau es sacīju, ka tas nebija labs likumdošanas process, un šis likums ir atdots otrreizējai caurlūkošanai.

Attiecībā uz to, vai jūs, kolēģi, piekrītat Krauzes kunga piedāvātajam un Saeimas atbalstītajam regulējumam vai piekrītat prezidentam, jums būs iespējas izteikties vēlāk. Bet tagad es gribu pavisam īsi pateikt savu priekšlikumu būtību.

Manu priekšlikumu būtība ir tieši saistīta ar lēmumu, ko mēs šeit jau pieņēmām: respektīvi, mēs atzinām, ka gan 2014.gada grozījumi, gan arī 2015.gada grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, iespējams, nebija līdz galam pārdomāti un, iespējams, pilnībā nesasniedz galveno mērķi - aizsargāt Latvijas informatīvo telpu no agresīvas propagandas (galvenokārt no Krievijas).

Tādēļ mēs esam jau pieņēmuši lēmumu, ka likuma spēkā stāšanās būs pagarināta uz gadu un valodu proporcijas ievērošana attiecīgi būs jānodrošina visā 2016.gadā, un pāreja uz vienu apraides valodu sāksies tikai 2017.gada sākumā.

Mans priekšlikums ir vērsts uz to, lai piedāvātu risinājumu esošajai problēmai. Kāda tad ir esošās problēmas būtība? Šobrīd mums ir astoņas raidstacijas, kurām ir pienākums... Apraides atļaujā noteikts, ka tām ir jāievēro raidīšanas valodu proporcija, tātad 50 procentiem satura ir jābūt latviski un 50 procentiem satura ir jābūt... var būt krievu valodā. Taču Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir konstatējusi, ka šīs radioprogrammas faktiski ir krievu valodā un ka varbūt tikai kaut kad agri no rīta vai vēlu vakarā tiek pieteikts, ka attiecīgā programma būs vai bija latviski. Un tādā veidā šīs raidstacijas var manipulēt ar šo saturu un patiesībā neraidīt latviski gandrīz nemaz vai raidīt pavisam maz.

Šī ir konkrēta problēma, un mans priekšlikums piedāvā risinājumu. Valodu proporcija būtu jāievēro katru divu stundu ietvaros, un attiecīgajām raidstacijām būtu jāiesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei atskaite par to, kā šī valodu proporcija ir ievērota.

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka mūsu, Latvijas, krievvalodīgajiem ir ļoti svarīgi dzirdēt latviešu valodu. Ja viņi izvēlas klausīties radio, kur pārsvarā ir, piemēram, mūzika un dziesmas, kas ir krievu valodā, tad tomēr būtu ļoti svarīgi, ka būtu iestarpināti raidījumi - izklaides raidījumi vai informatīvie raidījumi -, kas ir latviešu valodā. Tas uzlabotu šiem cilvēkiem latviešu valodas zināšanas. Tas uzlabotu šo cilvēku piederību latviskajai informatīvajai telpai.

Uz to ir vērsts mans priekšlikums.

Es šobrīd gribu atsaukt priekšlikumus, kas, kā jau tabulā ir norādīts, nav skatāmi. Tas būtu 1., 2., 4. un 5.priekšlikums. Bet es noteikti aicinu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju būvēt uz šādas vai līdzīgas idejas savus tālākos priekšlikumus, kuriem būs jāseko, runājot par informatīvās telpas aizsardzības programmu.

Kiršteina kungs mums daudz šeit runāja par termiņa pagarinājumu, par muļļāšanos un galu galā sāka jau... aizrunājās līdz lienošam staļinismam. Šādai analīzei es nepiekrītu, tomēr risinājumi ir jāmeklē, un es uzskatu, ka mans risinājums, šajā tabulā iezīmētais, varētu būt virziens, kurā varētu skatīties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Priekšlikums ir atsaukts.

I.Laizāne. 3. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums, kas atkal paredz tādus procentus, kādi bija pieņemti 2014.gada nogalē. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Čigānes kundze uzskata, ka nav muļļāšanās. Es uzskatu, ka ir muļļāšanās. Es domāju, ka NEPLP pa labi un pa kreisi ir izdalījusi Latvijas nacionālo bagātību - licences. (Dep. A.Kaimiņš: “Pareizi!”) Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Mēs redzam, kā šī vide, kas tiek uzturēta Latvijas atjaunotās neatkarības 25.gadā, jau audzina jaunu paaudzi muļķīšu. Mums ir... pašreiz notiek prāva Zolitūdē sabrukušā veikala Maxima lietā, un, saprotiet, izrādās, ka tiesā neviens nesaprot valsts valodu, visi prasa tulkus! Process ievelkas, jā. Tātad atkal... Tas gadiem ilgs tikai tāpēc, ka procesa dalībnieki nesaprot latviski neatkarības 25.gadā! Čigānes kundze uzskata, ka tas ir normāli. Mēs vēl gadu sēdēsim un gudrosim.

Un viss ir savstarpēji saistīts. Pārējo Eiropas Savienības valstu skolās krievu valodu kā otro valodu izvēlas vidēji 3 procenti, bet Latvijā - 57 procenti (Lietuvā - vairāk par 30 procentiem). Tātad krieviski raidstacijas raida un pieprasa reklāmu krievu valodā tāpēc, ka ir pieprasījums, jo skolas Rīgā joprojām atražo vairāk skolēnu, kas runā krievu valodā, nekā skolēnu, kas runā latviešu valodā. Mēs sakām, ka viss ir normāli un ka nekādu, saprotiet, okupācijas seku šeit nav.

Tāpēc, es domāju, atbalstām šo priekšlikumu par svītrošanu, ko Krauzes kungs iesniedza acīmredzot nepārdomāti, un gatavojamies uzrakstīt jaunu likumu.

Tā ka es ceru, ka Čigānes kundzes darbības rezultātā mēs dabūsim lielisku likumu un pēc gada šeit licences vispār netiks izdalītas citādāk kā tikai valsts valodā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es nepiekrītu Kiršteina kunga retorikai par to, ka mēs 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas joprojām jūtamies kā kaut kādi mazie nabadziņi. Nekādi mazie nabadziņi mēs neesam. Mēs esam likumdevējs, kuram ir aktīvi jāregulē zināmas jomas un jānosaka konkrēta mediju politika.

Patiesībā ir tā, ka šis priekšlikums, ko ir iesniegusi Reformu partija... šis un arī 6.priekšlikums ir vērsti uz to, lai atteiktos... Es ļoti atvainojos, Latvijas Reģionu apvienība... Ir vērsts uz to, lai atteiktos no Saeimā vēl pirms neilga laika pieņemtā Krauzes kunga priekšlikuma, kas paredz citādu pāreju vai izvēles iespēju attiecībā uz to, kādā valodā konkrētas radiostacijas varēs raidīt.

Savā runā par konkrētajiem priekšlikumiem, kurus esmu iesniegusi, es jau norādīju, ka 2014.gadā Saeimas pieņemtie priekšlikumi, kas paredz to, ka astoņām radiostacijām būs jāpāriet uz raidīšanu tikai latviešu valodā, šobrīd patiesībā nav optimāli. Tomēr tas, ka Saeima tagad ir izšķīrusies spēkā stāšanos pagarināt uz gadu, padara šos priekšlikumus pieņemamākus, un arī Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji mums ir norādījuši, ka Saeimai būtu jāsaglabā agrāk pieņemtā norma, jo, neatbalstot šos priekšlikumus un uzturot to situāciju, ko bija rosinājis Krauzes kungs un ko apstiprināja Saeima, mēs radīsim jaunas likumiskas iespējas runāt par tiesisko paļāvību un tamlīdzīgiem principiem.

Tādēļ es gribu aicināt Saeimu atbalstīt šos Latvijas Reģionu apvienības iesniegtos priekšlikumus, proti, 3. un 6.priekšlikumu, un, kā norādīja Kiršteina kungs, attiecīgi runāt ar visiem kolēģiem, ar mani tajā skaitā, par labiem risinājumiem, kā gada laikā mēs varētu tiešām pēc būtības aizsargāt savu informatīvo telpu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Tātad, kā jau šeit minēja iepriekšējie runātāji, būtu samērā bezjēdzīgi, ja mēs šobrīd pieņemtu Krauzes kunga redakciju, jo mēs jau esam atlikuši visu šo regulējumu uz vienu gadu. Tāpēc es arī atbalstu to, ka vajadzētu pieņemt Latvijas Reģionu apvienības piedāvāto priekšlikumu.

Savukārt jau pieņemtie priekšlikumi un atlikšana uz vienu gadu ļaus rīkot plašāku diskusiju par latviešu valodas lomas nostiprināšanu mediju telpā. Kultūras ministrijas paspārnē tiks izstrādāti priekšlikumi valodas regulējumam reklāmās un tiks noteiktas kvotas mūzikai latviešu valodā. Un es ceru, ka šādā kontekstā mēs nākamā gada laikā kompleksi nostiprināsim latviešu valodu mediju telpā. Jebkurā gadījumā ir būtiski norādīt, ka jau ar 2016.gada 1.janvāri stājas spēkā citas radiostacijas izveidotā satura izmantošanas aizliegums. Proti, tas nedrīkst pārsniegt 10 procentus no attiecīgā raidlaika. Līdz ar to tiek novērsta iespēja retranslēt Krievijā veidotu saturu.

Paldies. Un atbalstām šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A.Krauze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tieši šādu izsaucienu dēļ man ir jāiet runāt. (Starpsauciens no zāles: “Jāiet prom no Saeimas!”) Šie likuma grozījumi ir pievērsuši milzīgu sabiedrības uzmanību. Bet kāpēc? Ļoti daudz nepatiesības un maldu šeit izskanēja. Nepatiesība un maldi izskan arī sabiedriskajā telpā. Piemēram, Kiršteina kungs, jūs ļoti labi runājat, bet tādas lietas kā radio “RETRO FM” vairs nav. Nav arī “Radio Augšdaugava”, vai kā tur... Viņi ir transformējušies par “Radio Marija Latvija”. Tāpēc tā nebija patiesība. Arī, arī arī... Tad mums ir jāatgriežas vēsturē. Tie, kas ir iedziļinājušies, tie ļoti labi zina, ka pagājušajā gadā Zatlera kungs kā Nacionālās drošības komisijas vadītājs parakstīja dokumentu un virzīja likumprojektu, kuram bija sekojoši mērķi. Un te arī... Es gribu teikt, ka arī Čigānes kundze maldās. Mērķi nebija tādi, kādus jūs minējāt. Mērķi bija šādi... un es citēšu, es tiešām citēšu: “Likumprojekts ir izstrādāts, lai sekmētu latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas konstitucionālo funkciju īstenošanu pilnā apjomā.”

Otrs likumprojekta mērķis ir sekmēt to, lai latviešu valoda kalpotu par visas Latvijas iedzīvotāju kopējo savstarpējās saziņas valodu. Nav par informatīvo telpu runa tajā likumā.

Kas notiek tālāk? NEPLP šogad izsniedz jaunu raidatļauju... apraides atļauju - raidīt krievu valodā līdz pat 2025.gadam. Kā tas saskan ar mērķi paplašināt latviešu valodas lietošanu? Nekā!

Nu, un tad mums, starp citu, jāpaskatās, kā ir ar informatīvās telpas stiprināšanu šobrīd. Un te es gribētu citēt to, ko pašlaik saka Valdis Zatlers, kas virzīja šo likumprojektu. Un ko viņš šobrīd saka? Tas bija 8.decembris. Tās idejas, kas bija Ukrainas apdraudējuma laikā, kas bija reāls apdraudējums Latvijā... “Protams, valdība lēma, valdība teica: jā, stiprināsim krievu medijus, krievu valodā runājošos vietējos medijus. Tagad viss ir aizmirsts.” To saka Zatlers.

Ko saka citi mūsu kolēģi, ļoti cienījami? Arī “Latvijas Radio 4” tika piešķirti līdzekļi. Tas, ka politiķi nevienojās, nevarēja akceptēt koncepciju par atsevišķa krievvalodīgā kanāla izveidi, ir cits jautājums, bet joprojām Kultūras ministrijas vadītā darba grupa, kurā darbojas visu ministriju, drošības iestāžu pārstāvji, jautājumā par informatīvās telpas stiprināšanu strādā ļoti pamatīgi. “Un tur ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa uzdevumi politiķiem, tur ir reāli darbi, un tie ir vienkārši jādara.” Kas to saka? To saka mūsu cienījamā Solvita Āboltiņa. (Dep. A.Kaimiņš: “Nav cienījama!”)

Ko saka pati NEPLP? NEPLP šogad vasarā noorganizēja semināru jeb diskusiju, un diskusijai bija šāds nosaukums: “Kā sabiedriskam medijam sasniegt krievvalodīgo auditoriju?” Ko NEPLP secina? Nu, tie secinājumi jeb kopsavilkums: “Igaunijas pieredze izveidot jaunu kanālu krievu valodā sabiedriskajā medijā liecina, ka šis ir efektīvākais ceļš, lai uzrunātu krievvalodīgos, kuri dzīvo citas valsts informatīvajā telpā.” Turpat tālāk ir teikts: “Šādi netiek samazināta latviešu valodas lietojamības telpa, bet - tieši pretēji - mūsu valsts cilvēkiem tiek piedāvāts aktuāls un daudzpusīgs saturs, kas tapis Eiropas valstij raksturīgā žurnālistikas kvalitātē.” Tas viss ir rakstīts NEPLP mājaslapā.

Nu, kā jūs domājat, - vai var neņemt vērā šādus NEPLP ieteikumus? Vai var neņemt vērā to, ko saka gan bijušais Nacionālās drošības komisijas vadītājs, gan esošā Nacionālās drošības komisijas vadītāja? Mums ir jādomā par informatīvās telpas stiprināšanu. Un kā gan jūs domājat stiprināt informatīvo telpu, ja mēs ar likuma grozījumiem ejam tieši pretēji visiem šiem ieteikumiem? Tur nav nekādas loģikas, un tāpēc es aicinu neatbalstīt Liepiņa kunga parakstītos... (Starpsauciens.) Jā, bija parakstījis Liepiņa kungs, kurš ir kriminālnoziegumos apsūdzētais (Starpsaucieni.), un lūdzu neatbalstīt Liepiņa kunga grozījumus, bet atbalstīt manu redakciju, jo mana redakcija kalpo tieši Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai un Latvijai lojālu mediju saglabāšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 26, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Laizāne. Tabulā 6., bet reāli balsojamais 2. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 26, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Laizāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti...

Sēdes vadītāja. 7.priekšlikums?

I.Laizāne. Tas ir atsaukts. Komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Komisijas priekšlikums - atsaukts. Paldies.

I.Laizāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par otrreiz caurlūkoto likumu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 10, atturas - 15. Likums ir pieņemts.

I.Laizāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā ir vērsti uz to, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību un privātās dzīves neaizskaramību. Mēs ar jums jau esam vienojušies, ka tiks nomainīts veids, kā tiek noformēts personas kods, lai personas kodā nebūtu redzams cilvēka dzimšanas datums, un tagad mēs nostiprinām šo mehānismu.

Par likumprojektu ir saņemti seši priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir redakcionāls. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 2 - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas paredz, ka līdz 2017.gada 30.jūnijam personai tiks piešķirts personas kods, kas vēl ietvers dzimšanas datumu, bet, sākot ar 2017.gada 1.jūliju, personas kodā nevarēs saskatīt dzimšanas datumu, un, ar šo pašu dienu sākot, cilvēks, kura personas kods identificē dzimšanas dienu, varēs to mainīt, vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Tāda iespēja cilvēkam tiks piešķirta tikai vienu reizi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

A.Loskutovs. Paldies par atbalstu!

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”, kuru mēs esam šodien izslēguši no sēdes darba kārtības un pārcēluši uz nākamā gada 28.janvāri. Bet, tā kā šie grozījumi paredz likuma spēkā stāšanos tikai 1.martā, tad tā nebūs nekāda problēma, ja mēs šo darbiņu izdarīsim jau šajā gadā.

Un šim likumprojektam atbildīgā komisija ir izveidojusi trīs priekšlikumus.

1.priekšlikums ir tīri tehnisks, tur ir sakārtota punktu numerācija. Komisija to aicina atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 2.priekšlikums arī ir par punktu numerāciju. Aicinām to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Savukārt 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir tas, kurš pārceļ likuma spēkā stāšanās datumu no 1.janvāra uz 1.martu. Un aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Paldies.

Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Trešajā lasījumā...

K.Šadurskis. Trešajā...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 21, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: “Atbalstām! Slikti sagatavojies!”)

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” trešajā lasījumā. Priekšlikumi nav saņemti. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Patvēruma likums”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Patvēruma likums” ir sagatavots trešajam lasījumam. Atgādināšu, ka jauna likuma izstrādāšana bija nepieciešama, lai pārņemtu jaunās Eiropas Savienības direktīvas patvēruma jomā.

Uz trešo lasījumu ir iesniegti 124 priekšlikumi. Lielākoties tos sagatavoja atbildīgā komisija ciešā sadarbībā ar valdības pārstāvjiem un ekspertiem.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 2. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts... Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 6. - deputāta Bondara priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

B.Cilevičs. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. Cienījamie kolēģi! Sekodams labam Šadurska kunga piemēram, es arī lūgšu jūsu piekrišanu nosaukt iesniedzēju tikai tad, kad tas ir kāds cits, nevis atbildīgā komisija. Ja nav iebildumu.

11.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 12.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 13.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 14.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 15.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... Tātad uzsākam debates.

Cienītā Čigānes kundze, vai jums debatēm pietiks ar divām minūtēm? (Dep. K.Šadurskis: “Nepietiks! Viņa ilgāk runās!”) Nepietiks.

Tātad uzsāksim debates pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos jūs, kolēģi, informēt, ka... Vispirms paldies visiem tiem, kas atsaukušies aicinājumam piedalīties Ziemassvētku labdarības akcijā, ziedojot Čerņigovas bērnu sociālā centra bērniem, un aicinu visus šajā pārtraukumā uz Ziemassvētku radošo darbnīcu (ārā pie Saeimas nama). Tā darbosies līdz pulksten 12.30.

Vārds paziņojumam deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! 9.decembrī 178 valstis atzīmēja Pretkorupcijas dienu. Mums bija pasākums, kura ietvaros varēja parakstīt individuālu pretkorupcijas deklarāciju. Tie deputāti, Saeimas darbinieki un žurnālisti, kas grib parakstīt individuālo pretkorupcijas deklarāciju, to var izdarīt šajā skaistajā grāmatā tepat - Balsošanas zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, pēc piecām minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijai īsa sanāksme 106.auditorijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Ringolds Balodis, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Judins, Artuss Kaimiņš... ir, Aleksandrs Kiršteins... ir, Rihards Kols, Ilmārs Latkovskis, Imants Parādnieks... ir, Romualds Ražuks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Patvēruma likums”. Debates par 15.priekšlikumu.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Saeimas deputāti pirms neilga laika viesojās patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki” un bija ļoti nepatīkami pārsteigti, konstatējot, ka patvēruma meklētāju, kas šobrīd dzīvo Muceniekos, bērni apmeklē mazākumtautību skolas, kur viņiem tiek dota iespēja iegūt Latvijas valstī izglītību krievu vai citu mazākumtautību valodās.

Kolēģi! Tas radīja sabiedrībā pārsteigumu, nesapratni, kādēļ tas ir tā, un mēs sākām skatīties pašreizējo patvēruma regulējumu un konstatējām, ka patiesībā šobrīd nebija... līdz šim nebija nevienas normas, kas noteiktu to, ka cilvēki, kas ir patvēruma meklētāju statusā Latvijā, saņem izglītību valsts valodā. Protams, Latvijas valstī latviešu valoda ir valsts valoda, bet, salīdzinot ar mūsu lielā kaimiņa - Krievijas Federācijas - valodu - krievu valodu -, Latvijas valsts valodas - latviešu valodas - informatīvā telpa ir samērā neliela, un ir skaidrs, ka, ja cilvēks ir tādā bēgšanas vai bēgļa situācijā, kurā viņa nākotne ir neskaidra, tad viņam var būt tāda vēlme - pieslieties lielākajam. Tomēr, ja patvēruma meklētājs ir nonācis Latvijā un ja Latvijas atbildīgās iestādes rūpējas par patvēruma meklētāja pieteikuma izskatīšanu, tad ir pilnīgi skaidrs: kamēr šī izskatīšana notiek, šim cilvēkam, ja viņam ir mazgadīgi bērni, šie bērni ir jāsūta skolā, kurā mācības ir valsts valodā - latviešu valodā. Par to arī ir šis priekšlikums - 15.priekšlikums, kas paredz, ka patvēruma meklētāju nepilngadīgajām atvasēm tiek nodrošinātas iespējas iegūt izglītību valsts valodā.

Līdzīgs ir arī 116.priekšlikums, kurš paredz, ka alternatīvo statusu saņēmušo cilvēku (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) nepilngadīgajiem bērniem ir jānodrošina izglītības iespējas valsts valodā. Es domāju, ka šī ir loģiska norma. Šajā normā ir arī paredzēts, ka Ministru kabinets izstrādās kārtību, kādā šīs tiesības tiek nodrošinātas, un tas izslēgs šo sava veida... nepareizo un absurdo automātismu, ka patvēruma meklētāju bērni tiek nosūtīti uz tuvāko skolu, kas, iespējams, ir mazākumtautību skola, vai arī uz tādu skolu, kur vecākiem, domājot par nākotni, ērtāk pieslieties lielākas, daudz lielākas, valodas telpai.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Šis bija frakcijas VIENOTĪBA sākotnējais priekšlikums. Paldies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem, kas atbalstīja šo priekšlikumu! Tātad es aicinu atbalstīt 15. un arī 116.priekšlikumu, jo tie abi ir par līdzīgu tēmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. 15.priekšlikumu deputāti...

Tātad uzsākam debates.

Cileviča kungs, jūs debatēs...

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Jā. Paldies Čigānes kundzei par skaidrojumiem, bet es gribu atgādināt, ka Latvijā nav mazākumtautību skolu. Mums ir vienota izglītības sistēma. Dažas skolas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Tas nebūt nenozīmē, ka mācības notiek tikai mazākumtautību valodās un ka bērni, kas mācās šajās skolās, neapgūst valsts valodu.

Es jums pilnībā piekrītu attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt integrāciju, bet ņemsim un aplūkosim pilnīgi konkrētu situāciju! Šobrīd Latvijā ir vairākas ģimenes no Ukrainas, kurām ir patvēruma meklētāju statuss. Viņiem ir nepilngadīgi bērni, kas šobrīd mācās ukraiņu skolās. Tātad, pēc jūsu loģikas, viņiem tas būtu jāaizliedz. Patvēruma iegūšanai pieteikuma izskatīšana ilgst aptuveni trīs, sešus mēnešus (ja ar visām pārsūdzībām, tad varbūt ilgāk). (Starpsauciens.) Nē, trīs mēneši kopš pieteikuma reģistrācijas saskaņā ar šo likumu. Bet ir vēl iespējas to pārsūdzēt, un tā tālāk. Tātad, jūsuprāt, nepilngadīgs bērns, kas tiek sūtīts skolā, kurā mācības notiek valodā, kuru viņš vispār nesaprot, trīs mēnešu laikā var kaut ko iemācīties? (Dep. K.Šadurskis: “Jā!”)

Saskaņā ar starptautisko praksi un starptautiskajiem tiesību principiem jebkuram lēmumam jābūt bērna labākajās interesēs. Un esošā prakse, kuru faktiski īsteno Izglītības un zinātnes ministrija diezgan profesionāli, - ka cenšas izmantot bērna iepriekšējās zināšanas un visu pārējo un tiešām organizēt mācību procesu optimāli - nemaz nav pretrunā ar integrācijas veicināšanas principu! Es domāju, ka nevienam nav nekādu šaubu, ka ukraiņu skolas absolventi ļoti labi integrējas. Ja kādam ir šaubas, lūdzu, ejiet un apmeklējiet!

Tāpēc es domāju, ka šeit šis priekšlikums drīzāk ir pareizs lozungu līmenī, bet īstenošanas līmenī nav pareizs. Tas nesakrīt un principā ir pretrunā ar esošo likumdošanu par izglītību un pretrunā ar esošo praksi.

Es ļoti aicinu jūs, kolēģi, atteikties no tiem stereotipiem, ka ir kaut kādas krievu skolas, kas pastāv absolūti atrauti no Latvijas vienotās izglītības telpas, kur bērni nezina latviešu valodu, un tā tālāk. Nu nevajag biedēt sevi un citus!

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei, otro reizi.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamais kolēģi Cileviča kungs! Ja kāds izplatīja stereotipus no šīs tribīnes, tā noteikti nebiju es. Un nekādā ziņā es nelietoju vārdus “jāaizliedz”, “jāpiespiež”, “jāierobežo”, jo tādu formulējumu šajā pantā nav.

Šeit ir runāts par to, ko valsts dara: tātad tiek nodrošinātas iespējas iegūt izglītību valsts valodā. Šinī pantā ir paredzēti Ministru kabineta noteikumi, kas specificēs, kā tas tiek darīts. Šīs normas izstrādē piedalījās gan atbildīgās ministrijas, gan citas atbildīgās iestādes, un nekādi šausmu scenāriji, kā mums šeit, no šīs tribīnes, iezīmēja Cileviča kungs, neparādījās.

Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Man ļoti patika Cileviča kunga runas viena daļa: proti, nevis mērķis, uz kuru viņš aicināja, bet argumentācija, kuru viņš lietoja. Un, mīļie kolēģi, katram no mums ir iespēja kļūdīties, bet ir ļoti labi, ka cilvēks savas kļūdas apzinās un tās labo. Jo, kā jūs dzirdējāt no Cileviča kunga runas, viņš pilnībā atbalsta to, ko mēs esam veikuši 2004.gada 1.septembrī, proti, mazākumtautību izglītības reformu. Tās rezultātā skolās, kuras realizē mazākumtautību izglītības programmu, 60 procenti mācību priekšmetu ir valsts valodā un 40 procenti var būt mazākumtautību izglītības valodā.

Tātad Cileviča kungs ir sapratis, ka šī reforma bija pareiza, vajadzīga un tai ir labas sekmes, un šīs izglītības iestādes tiešām tagad veicina mazākumtautību iedzīvotāju bērnus integrēties latviešu valodā.

Paldies, Cileviča kungs, par šo savas kādreizējās kļūdas apzināšanos un saprašanu! Un tāpēc man ir prieks par Cileviča kunga teikto. Bet, protams, šis 15.priekšlikums ir labi sagatavots, labi pārdomāts un atbalstāms. (Dep. I.Pimenovs: “Tad balsojam “pret”?”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Pirmkārt - attiecībā uz Čigānes kundzes teikto. Nu atkal vispārēji vārdi, Lolita, nu, piedod, lūdzu! Bet es runāju par pilnīgi konkrētu situāciju - par to ne vārda nebija. “Mēs neko neaizliedzam, vienkārši neatļausim.”

Un, Šadurska kungs, es saprotu, ka VIENOTĪBAI ir ļoti patīkami uzdot vēlamo par esošo. Visiem ir laba atmiņa, visi ļoti labi atceraties, ko jūs patiesībā gribējāt sasniegt ar jūsu iecerēto reformu un ko mēs jums neatļāvām sasniegt. Un, paldies Dievam, ka tādā, teiksim tā diplomātiski, diezgan konstruktīvā dialogā tomēr tika panākts šis kompromisa variants, un tas ir mūsu nopelns, nevis jūsu nopelns. Rezultāts tiešām ir daudzmaz pieņemams, vismaz ar to var dzīvot. Jūs gribējāt kaut ko pilnīgi citu, un, paldies Dievam, ka jums tas neizdevās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, kungi! No Kārļa Šadurska izteiktā komplimenta es sapratu tā, ka šis izskatāmais 15.priekšlikums nav pretrunā ar Šadurska kunga izgudroto un uzturēto sistēmu... Vai es pareizi saprotu? Tas nav tas jautājums, ne arī tas žanrs, kurā mēs tagad varam komunicēt ar Šadurska kungu, taču mēs vismaz čakli un uzmanīgi skatīsimies un sekosim, kā Ministru kabinets īstenos to labo vai ne visai labo modeli, kuru slavē šeit Šadurska kungs. Vai tiešām šis priekšlikums būs saskaņā ar to sistēmu, kura ar Šadurska autoritāti izveidojusies mūsu valstī? Bet, tā kā šīs aizdomas joprojām pastāv, es personīgi izturos visai atturīgi attiecībā uz šo skatāmo likumprojektu un to neatbalstīšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas komisijas pozīciju skaidrot?

B.Cilevičs. Nē.

Sēdes vadītāja. Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 19, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Cilevičs. 16.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 17.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 19.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 20.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 21.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 22. - deputāta Ražuka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Ražuka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 13, atturas - 20. Priekšlikums ir atbalstīs.

B.Cilevičs. 23.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 24. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 25. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 26. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 27. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 28. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 29. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 30. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 31.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 32.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 33.priekšlikums ir visai apjomīgs priekšlikums, kas apvieno veselu virkni procedurālu pantu. Kopumā par visu 17.pantu. Un komisija to izvirzīja un atbalstīja, protams.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 34. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 35.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 36. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 37. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 38.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 39. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 40. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 41.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 42.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 43.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 44.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 45.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 46.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 47.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 48.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 49. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 50. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

B.Cilevičs. 50. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 51. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 52.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 53. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

B.Cilevičs. 54. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 55. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 56. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 57. - iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 58. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 59. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 60. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 61. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 62.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 63.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 64.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 65.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 66.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 67.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 68.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 69.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 70.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 71.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 72.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 73.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 74.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 75.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 76.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 77.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 78.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 79.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 80.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 81.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 82. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 83.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 84.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 85.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 86.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 87.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 88.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 89.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 90.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 91.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 92.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 93.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 94.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 95.priekšlikums 74.lapaspusē. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 96.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 97.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 98. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

B.Cilevičs. 99. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 100.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 101.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 102.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 103.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 104.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 105.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 106.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 107.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 108.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 109.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 110.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 111.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 112.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 113.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 114.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 115. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 116.priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 117.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. Nākamais ir 118.priekšlikums 96.lapaspusē. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 119.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 120.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 121.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 122.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

B.Cilevičs. 123. - deputāta Bondara priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

B.Cilevičs. 124. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SASKAŅA).

Komisijas vārdā es gribētu pateikties Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Valsts robežsardzes pārstāvjiem, kā arī Latvijas Cilvēktiesību centram un, protams, mūsu Juridiskajam birojam par ļoti labu sadarbību un smagu un efektīvu darbu.

Es aicinu jūs atbalstīt šo pēdējo priekšlikumu un arī likumprojektu kopumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Visi priekšlikumi ir izskatīti... (Starpsauciens: “Ko darīt tagad?”)

Un komisija aicina atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Patvēruma likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! 1.priekšlikums ir no iekšlietu ministra Kozlovska. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 6. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 8. - Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 9. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 10. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 11. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 12. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 13. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Priekšlikums ir ļoti labs, bet... Likums tika pieņemts 2002.gadā, un, ziniet, pa šo laiku ir notikušas - ak, tavu brīnumu! - dažas izmaiņas. Latvija pa šo laiku ir iestājusies Eiropas Savienībā, iestājusies NATO, iestājusies eirozonā. Šeit parādās klaja Eiropas Savienības valodu diskriminācija. Un kādā veidā? Es tūliņ pateikšu. Tas pats attieksies arī uz 16.priekšlikumu. Dokumenti ielūgumu apstiprināšanai un vīzu pieprasīšanai nez kāpēc drīkst būt sagatavoti, aizpildīti un parakstīti tikai trīs Eiropas Savienības valodās - angļu, franču un vācu valodā.

Mēs zinām, ka lielākais vīzu pieprasījums ir no bijušajiem PSRS pilsoņiem. Un kur viņi dzīvo, šie pilsoņi? Viņi jau dzīvo ne tikai Krievijā (krievu valoda te ir pieminēta); vairāki miljoni šo pilsoņu dzīvo Eiropas Savienības valstīs; viņi ir nopirkuši īpašumus, nebūdami pilsoņi, bet viņiem ir uzturēšanās atļaujas Spānijā, viņiem ir uzturēšanās atļaujas Itālijā; ļoti daudzi Krievijas pilsoņi dzīvo Ēģiptē. Un iznāk tā, ka spāņu valodā tātad nav jāaizpilda šie dokumenti. Tātad, ja cilvēks Madridē aiziet uz Latvijas vēstniecību, lai pieprasītu vīzu, viņam šis pieprasījums ir jāraksta vai nu angļu, vai vācu valodā, vai krievu valodā, nevis spāņu valodā. Tāpat ir ar itāļu valodu. Es domāju, ka tas regulējums ir ļoti novecojis un ka noteikti ir jābūt iekļautām šīm lielākajām Eiropas Savienības valodām - spāņu, itāļu.

Un vēl pēdējais. Sakarā ar to, ka ir mainījusies mūsu politika arī bēgļu jautājumā un pārsvarā šie bēgļi ieradīsies no arābu valstīm, no arābu zemēm, un arābu valoda ir ārkārtīgi izplatīta, mums ir apstiprinājums no Kuveitas Izglītības un augstākās izglītības ministrijas un arī no viņu universitātes, ka viņi ir gatavi katru gadu par velti apmācīt piecus arābu valodas speciālistus, kas varētu strādāt robežsardzē vai, teiksim, vīzu daļās. Tā ka acīmredzot mums vajadzēs iekļaut arī arābu valodu. Šīs valodas, gan spāņu, gan arābu, ir daudz plašāk izplatītas nekā krievu valoda.

Līdz ar to šis priekšlikums un arī 16.priekšlikums šādā redakcijā nav pieņemami, jo situācija ir mainījusies, un te tiešām ir klaja Eiropas Savienības valodu diskriminācija.

Paldies.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

A.Latkovskis. 14. - iekšlietu ministra Kozlovska...

Sēdes vadītāja. Vai par 13.priekšlikumu ziņotājs komisijas vārdā neko nevēlas piebilst?

A.Latkovskis. Nē, es varu neteikt neko... bet neviens jau neprasīja balsot.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti uztur balsojumu? Debatēs izskanēja tas, ka balsojumu uztur.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - iekšlietu ministra Kozlovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 7, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Latkovskis. 14. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 15. - Saeimas deputāta Boķa priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 16. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Neatbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Jā, tas pats, ko es jau teicu. Tātad Nacionālā apvienība aicina izslēgt šo pantu. Šinī gadījumā aicinu balsot “par” izslēgšanu tieši šī paša iemesla dēļ - ir krievu valoda, bet nav iekļautas pārējās Eiropas Savienības valodas. Acīmredzot turpmākajos priekšlikumos šī kļūda būs jāizlabo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā neko nevēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Nacionālās apvienības iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 54, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 17. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 18. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 19. - Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Ilmāra Latkovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 58, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 20. - Saeimas deputāta Boķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 21. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 22. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Joprojām ar šo priekšlikumu tiek saglabātas vairākas nepilnības. Jebkura persona var ieguldīt kapitālsabiedrībā 50 tūkstošus eiro, plus iemaksāt valsts budžetā 10 tūkstošus eiro un līdz ar to var saņemt uzturēšanās atļauju.

Ko tas nozīmē praktiski?

Persona var iegādāties nekustamo īpašumu 50 tūkstošu vērtībā, ielikt šo īpašumu pamatkapitālā, iemaksāt valsts budžetā 10 tūkstošus, nodarbināt vienu vai divus darbiniekus, kas veic nekustamā īpašuma tālāku pārdošanu, iznomāšanu, un pēc būtības viņš ir likumīgi saņēmis šo termiņuzturēšanās atļauju.

Kas ir šajā atbildīgās komisijas priekšlikumā šobrīd vēl nepilnīgs?

Kā var noprast pēc priekšlikuma esošās redakcijas, pietiek 10 personām kopā samest 50 tūkstošus, nodibināt kapitālsabiedrību un tā iegūt termiņuzturēšanās atļaujas 10 personām. Ir solīts, ka uz trešo lasījumu šī redakcija tiks precizēta, lai nepārprotami būtu skaidrs, ka katram kapitālsabiedrības dalībniekam ir jāiegulda šie 50 tūkstoši eiro. Tad arī aicinu šīs izmaiņas ieviest trešajā lasījumā, nevis šobrīd otrajā lasījumā... ka Saeima atbalstītu nepilnvērtīgu redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Es nerunāšu par redakciju vai citām juridiskām lietām. Runāšu par lietu. Šinī gadījumā mēs runājam par ieguldījumiem kapitālsabiedrībās - mazajās kapitālsabiedrībās -, un šis slieksnis, kas iepriekš bija 25 tūkstoši, tagad ir pacelts uz 50, un tam ir pievienota klāt vēl iemaksa - 10 tūkstoši eiro - ekonomikas attīstības programmā. Tā ir naudiņa, par kuru mēs pēc tam finansējam pirmo mājokli. Nākotnē mēs, iespējams, arī finansēsim lielos uzņēmumus, lai tie varētu savu produkciju pārdot un prezentēt ārvalstīs. Tā ka šinī gadījumā mēs šo normu nemīkstinām, mēs to īstenībā pastiprinām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Godājamie kolēģi! Tātad iepriekšējā variantā mēs lasām, ka 35 tūkstošu eiro ieguldījumus veic kapitālsabiedrībās, bet galvenais tur bija tas, ka atļauju var pieprasīt ne vairāk kā trīs ārzemnieki.

Mums Pārdaugavā ir viens veikals, kas - ārkārtīgi interesanti tas ir! - pieder vienai ķīniešu ģimenei. Tur tirgo sporta preces. Tur jau, ziniet, kaut kādā veidā... tur jau ir ne tikai desmit, bet, man liekas, jau vairāki desmiti... Un tad ir jautājums: kāpēc pēkšņi no trīs mēs palielinām uz desmit? Nu, kāpēc, piemēram, ne uz 100 uzreiz? Ja, piemēram, Huawei nodibina kaut kādu kapitālsabiedrību Latvijā, viņi taču var uzreiz tūkstoti atsūtīt. Kāpēc tāda pieticība - no trīs uz desmit? Kamēr nav šā pamatojuma, acīmredzot tiešām ir jāpaliek pie vecās redakcijas, un tad uz nākošo lasījumu vai nu ir jālabo un jaunajā likumā jāpalielina summa, vai jāieraksta, ka katrs iegulda to naudu. Bet nav nekāda pamatojuma - no trīs palielināt uz desmit. Tā ka aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Latkovskis. Piekrītu iepriekšējam runātājam, ka šeit nav pilnīgi skaidri pateikts, ka šis ieguldījums - 50 tūkstoši plus desmit tūkstoši - attiecas uz katru investoru. Arī komisijas sēdē tas tika norādīts, un komisija lūdza, lai Juridiskais birojs sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām precizētu uz trešo lasījumu konkrēto redakciju, bet komisijā pašlaik šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputāti vēlas balsojumu par šo priekšlikumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 12, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Latkovskis. 23. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 24. - Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - Nacionālās apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 63, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 25. - Saeimas deputāta Boķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 26. - Saeimas deputāta Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 27. - Saeimas deputāta Rusiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 28. - Saeimas deputāta Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir tāda.

Pašreiz spēkā esošais regulējums paredz, ka arī ārzemnieks, kurš ir ieguvis uzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu, tirgojot nekustamo īpašumu tālāk kādam citam ārzemniekam... Arī tas var būt pamats, lai šis ārzemnieks iegūtu uzturēšanās atļauju.

Mans priekšlikums ir tāds: ja mēs vēlamies, lai kāds uz to nopelna, tad lai uz to nopelna Latvijas Republikas pilsoņi - mūsējie. Un izsvītrojam šo normu, ka ārzemnieks, kurš ir saņēmis uzturēšanās atļauju, pārdodot nekustamo īpašumu, radītu iespēju, ka uz tā pamata varētu saņemt uzturēšanās atļauju vēl kāds cits. Manuprāt, priekšlikums ir ļoti saprotams, skaidrs un tas atbalsta mūsu vietējos uzņēmējus. Tas nenozīmē, ka cits ārzemnieks nevarētu iegādāties šo īpašumu no tā, kurš saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, taču viņš uz tā pamata nevarēs saņemt uzturēšanās atļauju.

Es aicinu atbalstīt vietējos uzņēmējus un atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā... Tātad nekas nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputāta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 29. - Saeimas deputāta Krēsliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... (Starpsauciens: “Balsot!”) lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Krēsliņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 64, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 30. - Saeimas deputāta Rusiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 31. - Saeimas deputāta Rusiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 32. - Saeimas deputāta Boķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 33. - Saeimas deputāta Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 34. - Saeimas deputāta Krēsliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 35. - Saeimas deputāta Rusiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 36. - Saeimas deputāta Rusiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 37. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Šis - 37. - priekšlikums vistiešākajā veidā paredz atvieglot termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu, iegādājoties nekustamo īpašumu. Pašlaik pastāv vienota kārtība visā valstī, - ja tiek iegādāts īpašums, kura vērtība pārsniedz 250 tūkstošus, tad persona var saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Šeit ir piedāvāts izveidot sadalījumu - Rīgā, Jūrmalā, Babītē, Mārupē, Olainē, Ķekavā, Baldonē, Salaspilī, Ikšķilē, Stopiņos, Ropažos, Garkalnē, Ādažos, Carnikavā un Saulkrastos tiek saglabāta esošā kārtība, proti, ja iegādājas vienu funkcionāli saistītu īpašumu, tad tā vērtībai ir jābūt 250 tūkstoši. Savukārt, ja iegādājas īpašumu ārpus šīm nosauktajām vietām, tad ir jāiegādājas divi... respektīvi, persona var iegādāties divus funkcionāli saistītus īpašumus, kuriem katram vērtība nav mazāka par 125 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka persona varēs, piemēram, Siguldā nopirkt divas mājas, persona varēs Jelgavā vai Ogrē nopirkt divas mājas - katru 125 tūkstošu vērtībā. Pat tādās vietās kā Liepāja un Ventspils privātmājas un namīpašumi bieži vien maksā šādu summu. Tas nozīmē, ka mēs būtībā ļaujam šiem termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem iet iekšā mūsu pašu vietējā tirgū un to kropļot... principā mēs atgriežamies pie kropļotā tirgus mehānisma, kurš pastāvēja līdz šim.

Tāpēc aicinu šo Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sagatavoto priekšlikumu neatbalstīt, jo tas ir virzīts nekustamā īpašuma spekulantu interesēs. Citādāk to nevar nosaukt. Jo, ja tā nebūtu, tad ir jautājums - kāpēc šajā uzskaitījumā ir pazudušas, piemēram, atsevišķas Rīgas rajona pašvaldības, tāpat arī citas. Ja skatāmies Ogres rajonu, - ir ietverta Ikšķile, bet kāpēc nav ietverts Ogres novads?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst?

A.Latkovskis. Es tikai gribu teikt, ka priekšlikums tiešām satur normu par, kā jau Dombravas kungs teica, diviem īpašumiem. Kopējā summa jeb šis minimums - 250 tūkstoši - nemainās. Jebkuram investoram, ja viņš grib pirkt kādu īpašumu - vai tas būtu Rīgā vai Valkā -, naudas summa, ar ko viņam jārēķinās, pērkot šo īpašumu, vai tā būtu viena vai divas mājas, paliek 250 tūkstoši. Tātad slieksni mēs saglabājam, tikai jāņem vērā tas, ka Rīgā viņš var vienu māju iegādāties, bet Valkā vai Ēveles pagastā viņam būtu jāpērk divas mājas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 15, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Latkovskis. 38. - Saeimas deputāta Boķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 39. - Saeimas deputāta Boķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 40. - Saeimas deputāta Boķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 41. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 42. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 42. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 43. - Saeimas deputāta Seržanta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 44. - Saeimas deputāta Boķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 45. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 46. - Saeimas deputāta Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 47. - Saeimas deputāta Boķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 48. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 49. - Saeimas deputāta Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 50. - Saeimas deputāta Boķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 51. - Saeimas deputāta Ruka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 52. - Saeimas deputāta Krēsliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. - deputāta Krēsliņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 69, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 53. - Saeimas deputāta Boķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 54. - Saeimas deputāta Boķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 55. - Saeimas deputāta Boķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 56. - Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 57. - Saeimas deputāta Kola priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Prokuratūras pārraudzībā esošais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests vairākkārt ir vērsis uzmanību uz to, ka ārvalstnieki Latvijā izmanto noziedzīgus līdzekļus, to legalizācijai iegādājoties īpašumus, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju. Lieliska priekš viņiem win-win situācija! (Starpsauciens: “Latviski!”) Situācija “uzvara-uzvara”. Lūdzu!

Pašreizējā kārtība nenosaka, ka, iegādājoties īpašumus, būtu nepieciešams konkrēti norādīt naudas līdzekļu izcelsmi. Līdz ar to viens no veidiem, kā kriminālās aprindas izmanto Latviju, lai veiksmīgi legalizētu savu netīro naudu, ir termiņuzturēšanās atļauju iegūšana apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Tas nav pieļaujams.

Likuma grozījumi paredz skaidru Latvijā investēto līdzekļu izcelsmes noteikšanu, tādā veidā mazinot nelegālās naudas ieplūšanu Latvijā, jo tas rada apdraudējumu mūsu valsts ekonomikai un līdz ar to arī nacionālajai drošībai. Pērn starptautiskā pētījumu organizācija “Globālā finanšu integritāte” publicējusi ziņojumu par nelegālās naudas atmazgāšanu Eiropas valstīs, kurā minēts, ka nelegālās naudas plūsmas palielina ēnu ekonomiku, samazina nodokļu ieņēmumus, veicina korupciju un ļauj plaukt organizētajai noziedzībai. Tas ir būtisks faktors, kas kavē nosacīti jauno Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomisko izaugsmi. Arī Latvijā ekonomisti un pētnieki ir apstiprinājuši, ka nelegālās naudas ieplūšana rada milzu korupcijas un organizētās noziedzības risku, kas ilgtermiņā vājina Latvijas ekonomiku.

Likuma grozījumi nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji nevar būt personas, kuras veikušas ieguldījumus kapitālsabiedrību pamatkapitālā vai iegādājušās nekustamo īpašumu, slēgušas darījumus par pakārtotām saistībām Latvijas Republikas kredītiestādē vai iegādājušās īpašam mērķim noteiktus valsts bezprocentu vērtspapīrus, izmantojot līdzekļus, kurus pilnībā vai daļēji ir aizdevusi kredītiestāde, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta institūcija.

Jāuzsver, ka kopš 2014.gada Eiropas Savienībā ir izveidots vienots uzraudzības mehānisms, kas ļauj centralizēti uzraudzīt nacionālo banku darbību un naudas līdzekļu plūsmu un kas izskauž mahinācijas ar nelegāli iegūtu naudu. Banku savienība tika izveidota pēc ekonomiskās krīzes, lai pārraudzītu un regulētu banku darbību. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka darījumiem, kuri attiecas uz termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu, tiek piemēroti Eiropas Savienības regulējumi.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. - deputāta Kola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 59, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 58. - Saeimas deputāta Ruka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 59 - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 60. - Saeimas deputāta Boķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 61. - Saeimas deputāta Kola priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 64. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 62. - Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 64. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 63. - Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 64. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Un visbeidzot 64. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 65. - Saeimas deputāta Boķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 66. - Saeimas deputāta Boķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 67. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 68. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 69. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 70. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 71. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Un 72. - Saeimas deputāta Boķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 10, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. 2016.gada 15.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 2016.gada 15.janvārim.

Nacionālās apvienības frakcijas vārdā - vārds motivācijai par balsojumu “Grozījumi Imigrācijas likumā” deputātam Edvīnam Šnorem.

E.Šnore (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nacionālā apvienība iestājas pret termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu apmaiņā pret nekustamo īpašumu, un tāpēc mēs balsojām pret grozījumiem Imigrācijas likumā.

Vairums no tiem, kas šīs programmas ietvaros ierodas Latvijā un uzpērk te nekustamos īpašumus, nāk no Krievijas. Jau tagad Latvijā ir vairāk nekā 50 tūkstošu Krievijas pilsoņu. Šodienas ģeopolitiskajā situācijā vēl palielināt Krievijas pilsoņu skaitu Latvijā - tas ir pretrunā ar Latvijas nacionālajām interesēm.

Drošības policija ir skaidri norādījusi, ka termiņuzturēšanās atļauju tirgošana Krievijas un NVS pilsoņiem rada draudus mūsu valsts drošībai. Šādus draudus, mūsuprāt, rada arī krievu valodas vides paplašināšana Latvijā, ko termiņuzturēšanās atļauju tirgošana nepārprotami veicina.

Atļauju pircēji bieži vien pat neslēpj, ka Latviju izvēlas tikai tāpēc, ka bērniem izglītība te ir krieviski, krieviskā vide šeit ir pašpietiekama un vietējo valodu apgūt nav nepieciešamības.

Imigrācijas likuma grozījumi šo situāciju tikai pasliktina, jo likums tagad paredz iespēju ļaut Latvijas iestādēs iesniegt pieteikumus arī krieviski.

Nacionālā apvienība tam nepiekrīt. Uzskatām, ka tiek pārspīlēti valsts ekonomiskie ieguvumi no termiņuzturēšanās atļauju programmas. Netiek ņemts vērā, ka šādā veidā tiek kropļots nekustamo īpašumu tirgus un zaudētāji ir vietējie iedzīvotāji, kas savu mājokli bieži vairs nevar atļauties.

Uzskatām, ka termiņuzturēšanās atļauju tirgošana apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi nodara kopumā valstij vairāk ļauna nekā laba, tāpēc piekrītam Drošības policijas secinājumiem, ka ilgtermiņā šī prakse atstās negatīvu ietekmi uz sabiedrības attīstību, uzņēmējdarbības vidi un, protams, jau minēto valsts drošību.

Mūsuprāt, valstiski atbildīgi būtu šo praksi pēc iespējas ātrāk izbeigt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Arhīvu likumā”.

Uz otro lasījumu komisijā tika izskatīti vairāki priekšlikumi. Galvenie no tiem precizē publisko personu dokumentu nodošanu arhīvam un noteic, ka Nacionālā dokumentārā mantojuma reģistrs ir Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas sastāvdaļa.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāts priekšlikums par Vienoto valsts arhīvu informācijas sistēmu. Tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. Un 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Jansons. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu, pieņemt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Arhīvu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Jansons. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 30.decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.decembrim.

R.Jansons. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inga Bite.

I.Bite (LRA).

Labdien, godātie kolēģi! Nākamie pieci likumprojekti ir saistīti ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, ko Saeima otrajā lasījumā atbalstīja pagājušajā nedēļā.

Pirmais no tiem ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, kas paredz piešķirt Uzņēmumu reģistram tiesības piemērot tās sankcijas, kas ir attiecināmas uz Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem.

Priekšlikumi otrajam lasījumam nav iesniegti, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Bite. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2016.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2016.gada 5.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inga Bite.

I.Bite (LRA).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts arī ir saistīts ar topošo Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu un paredz papildināt šobrīd Krimināllikumā esošo noziedzīgo nodarījumu par starptautisku organizāciju noteikto sankciju pārkāpšanu ar to, ka Latvijas Republikas nacionālo sankciju pārkāpšana arī ir noziedzīgs nodarījums, kā arī paredz palielināt brīvības atņemšanas sodu no trim līdz četriem gadiem.

Ārlietu ministrija komisijā ir skaidrojusi, ka tas nepieciešams, lai šis noziedzīgais nodarījums būtu atzīstams par smagu un varētu saukt pie atbildības arī personas, kuras gatavojas šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīt. Piemēram, gatavojas veikt pārskaitījumu, ja sankcijas ir aizliegušas šādus pārskaitījumus veikt, vai gatavojas izceļot vai ieceļot, vai uzņemt kādu personu, kura nedrīkst šādā veidā ceļot.

Priekšlikumi otrajam lasījumam šim likumprojektam nav iesniegti. Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 22. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

I.Bite. Arī 2016.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2016.gada 5.janvārim.

Darba kārtībā likumprojekts - “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inga Bite.

I.Bite (LRA).

Arī šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējiem un pašā pamatā paredz atbrīvot Ārlietu ministriju no kancelejas nodevas samaksas par informācijas iekļaušanu zemesgrāmatu reģistros. Par šo likumprojektu ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas dod tiesības zemesgrāmatu tiesnesim pašam lemt par termiņa pagarināšanu sarežģītās lietās. Līdz šim to darīja zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 2. arī ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz tiesības arī valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājam (šobrīd tā ir Tiesu administrācija) dzēst ziņas, kas ierakstītas uz paziņojuma pamata. Līdz šim tādas tiesības bija tikai zemesgrāmatu nodaļai. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 3. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums piedāvā nenodalīt informāciju, ko iespējams saņemt no valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāja un pašā zemesgrāmatu nodaļā. Tātad turpmāk būs paredzēts, ka gan vienā, gan otrā vietā persona varēs saņemt visu sev nepieciešamo informāciju. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 4. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums paredz papildināt 134.panta trešo daļu ar ierobežojumu trešajām personām ieskatīties valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā un saņemt no tās informāciju. Tātad trešās personas to varēs darīt tikai tad, ja tas nepieciešams viņu tiesību vai likumīgo interešu aizsardzībai. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. Un pēdējais - 5. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums dod tiesības zemesgrāmatu nodaļai pārsūtīt informācijas pieprasījumu valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājam, ja tas konkrētajā gadījumā ir lietderīgi un padara valsts pārvaldes darbu efektīvāku. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. Tātad visi priekšlikumi, kas iesniegti šim likumprojektam, ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 22. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Bite. 2016.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2016.gada 5.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inga Bite.

I.Bite (LRA).

Kolēģi, arī šis likumprojekts - “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” - ir saistīts ar iepriekšējiem, proti, šo sankciju likumu paketi. Konkrētais likumprojekts paredz atbrīvot tiesu izpildītājus no starptautisko sankciju izpildes. To tad attiecīgi turpmāk darītu citas institūcijas.

Otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Bite. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2016.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi arī šim likumprojektam iesniedzami līdz 2016.gada 5.janvārim. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inga Bite.

I.Bite (LRA).

Un pēdējais šīs paketes likumprojekts - “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pašos pamatos tas pirmajā lasījumā paredzēja atbrīvot tiesu izpildītājus no starptautisko sankciju izpildes. Tas joprojām ir saglabāts. Taču likumprojektam tika iesniegti 11 priekšlikumi. Pirmos piecus priekšlikumus ir iesniedzis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, un tie ir saistīti ar tulka nodrošināšanu tiesas sēdē civilprocesā. Tas šobrīd ir valsts pienākums, bet Rasnača kungs ierosināja, lai tas būtu pušu atbildībā. Komisijā šis jautājums tika plaši diskutēts, un, tā kā bija diezgan daudz jautājumu, uz kuriem vēl nebija atbildes, Rasnača kungs ir atsaucis savus priekšlikumus - 1., 2., 3., 4. un 5.priekšlikumu -, vienlaikus norādot, ka ministrijā turpināsies darbs pie šī jautājuma.

6. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Bite. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka elektroniskās izsoles gadījumā piedzinējs varēs lūgt atlikt izsoli ne vēlāk kā septiņas dienas pirms izsoles datuma. Tātad pēdējā brīdī tas vairs nebūs iespējams, to varēs lūgt tikai septiņas dienas pirms izsoles datuma. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 8. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas saistīts ar personu autorizāciju dalībai izsolē. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Bite. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas tehniski precizē iepriekšējo. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. 10. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums par izsoles noslēguma brīdi. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. Un pēdējais ir 11. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums par rīcību, ja saņemta informācija par tehniskiem traucējumiem izsoles laikā. Arī tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Bite. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 19. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Bite. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2016.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 2016.gada 5.janvārim.

Deputāti Liepiņš, Kleinberga, Viļums, Bondars, Bite un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 6, atturas - 13. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Liepiņš, Kleinberga, Viļums, Bondars, Bite un citi deputāti lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Ruka ievēlēšanu Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu... Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Ruka ievēlēšanu Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 9. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu otrajam lasījumam - “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””.

Grozījumi būtībā paredz, ka pašvaldībām tiks dotas iespējas izstrādāt saistošos noteikumus, lai varētu ārpus rindas uz noteiktu laiku piešķirt dzīvojamo telpu vai dzīvokli attiecīgās pašvaldības teritorijā pašvaldības funkciju nodrošināšanai vai pašvaldības attīstībai nepieciešamajiem speciālistiem.

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi 10 priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 2. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 3. - deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Adamovičs. 4. - Sergeja Dolgopolova priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Adamovičs. 5. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 6. - arī komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 7. - arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 8. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. 9. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. Un 10.priekšlikums - tā ir pilnīga jauna sadaļa šajā likumprojektā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Adamovičs. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2016.gada 15.janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2016.gada 15.janvārim.

Darba kartībā - likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Enerģētikas likumā otrajā lasījumā.

Kopumā komisijā mums ir saņemti 13 priekšlikumi - faktiski vairāk, bet pāris priekšlikumu ir atsaukti.

Un 1. ir komisijas priekšlikums, kurš faktiski ir redakcionāls precizējums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. ir komisijas priekšlikums, kurš precizē kurināmā definīciju, paredzot, ka biomasas kurināmais var būt arī bioloģiskais un gāzveida kurināmais. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums, kas ir tehnisks un attiecas uz komersanta pienākumu atskaitīties par finanšu darbību katrā atsevišķā energoapgādes komercdarbības virzienā. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. ir deputāta Aivara Meijas priekšlikums, kas paredz rezervēt vienu trešdaļu krātuves brīvās jaudas Latvijas lietotāju patēriņam, lai apkures sezonā Latvijas iedzīvotājiem garantētu pietiekamu krātuvē pieejamās gāzes apjomu. Šis priekšlikums komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aivaram Meijam.

A.Meija (NSL).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēlos vērst jūsu uzmanību uz priekšlikumu papildināt Enerģētikas likuma 44.panta piekto daļu ar prasību dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoram nodrošināt, ka ne mazāk kā trešdaļa no krātuves tiek izmantota, lai iesūknētu dabasgāzi Latvijas galalietotāju patēriņam.

Aicinu jūs ar pilnu atbildību padomāt par mūsu valsts iedzīvotājiem, kā arī uzņēmējiem. Vai, liekot roku uz sirds, jūs varat apgalvot, ka, nepieņemot šo priekšlikumu, mūsu valsts kādu brīdi nepaliks bez gāzes?

Jūs teiksiet, ka es laikam jūs baidu un ka prasība par nepieciešamību izveidot gāzes krājumus ir viena liela muļķība, jo, lūk, Ekonomikas ministrijas ierēdņi apgalvo, ka visi riski esot izvērtēti un nekāda apdraudējuma apgādei ar gāzi ziemas sezonā nebūšot. Taču šis apgalvojums ir ar baltiem diegiem šūts.

Noteikti pat tie, kas nekad nav ieinteresējušies par Latvijas apgādi ar gāzi un Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbu, būs dzirdējuši, ka ziemas sezonā praktiski nav iespējams nodrošināt gāzes piegādi. Plaši tiek izmantots arguments, ka tagad, kopš darbu uzsācis Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis, viss esot atrisināts. Diemžēl nevaru tam piekrist, jo skaitļi ir bezkaislīgi.

Klaipēdas termināļa aptuvenā kopējā dienas jauda ir 10 miljoni kubikmetru gāzes, bet Latvijā apkures sezonā ik dienu ir nepieciešams no 8 līdz 12 miljoniem kubikmetru gāzes. Rodas jautājums: vai tiešām Klaipēdas terminālis apgādās tikai Latviju?

Kungi un dāmas! Lūk, tikai viens no iespējamiem scenārijiem brīvās konkurences apstākļos: kāds no gāzes tirgotājiem visu vai ievērojami lielu daļu no Inčukalna gāzes krātuves tilpuma jaudas rezervē piegādēm lietotājiem ārpus Latvijas. Padomāsim, kas tad notiks! Ja mēs jau tagad nepadomāsim paši par sevi, tad pēc dažiem gadiem kodīsim sev pirkstos, kārtējo reizi meklēsim vainīgos, kas neparūpējās par valsts patērētāju nodrošināšanu ar gāzi. (Dep. A.Loskutovs: “Kalvītis runu uzrakstīja?”)

Daudzi runā par enerģētisko drošību. Diemžēl, neatbalstot šo priekšlikumu, tiek paaugstināts enerģētiskās drošības risks. Tāpēc aicinu nobalsot par šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka faktiski netiek dota skaidra atbilde: kas ir brīvā jauda? Un Meijas kungs arī neatbildēja. Manuprāt, tādēļ var rasties domstarpības par aprēķiniem, jo viena trešdaļa - tas var būt ievērojami vairāk, nekā Latvijā lietotājam ir nepieciešams ziemas mēnešos, ņemot vērā būtisko patēriņa kritumu pēdējos gados.

Nav skaidrs, kurš apmaksās šī pienākuma izpildi. Vai tas būs pārvades operatora pienākums, kura izmaksas tiks ietvertas tarifos?

Manuprāt, nesagatavots priekšlikums, ko būtu sarežģīti īstenot, ņemot vērā to, ka trešā daļa brīvās jaudas ir mainīgs lielums un nenodrošina iespēju uzglabāt fiksētu dabasgāzes apjomu.

Un komisijā tādēļ šis priekšlikums bez diskusijām netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas pozīciju ziņotājs pirms balsojuma vēlas paust?

E.Smiltēns. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Meijas iesniegto 4.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 58, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 5. - deputāta Aivara Meijas priekšlikums, kurš šķietami saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Taču šeit jau ir konkretizēts, ka tirgotājiem vajadzētu uzlikt pienākumu uzglabāt krātuvē nenoteiktus apjomus ziemas patēriņam. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Meijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 6. ir deputāta Mārtiņa Bondara priekšlikums, kurš ierosina papildināt likuma 76.¹ pantu šādā redakcijā: “Pieņemot lēmumu jautājumā, kas skar nacionālo drošību enerģētikas jomā, Ministru kabinets ņem vērā Nacionālās drošības padomes lēmumu.” Pēc diskusijām komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M.Bondars (LRA).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Enerģētika visupirms ir nacionālās drošības joma un tikai pēc tam viss pārējais. Tādēļ pret to tieši tā arī vajadzētu izturēties un tieši tādēļ par nacionālo drošību vienmēr vajadzētu runāt vispirms, kad tas skar būtiskus enerģētikas jautājumus. Šobrīd šie jautājumi tiek skatīti un vētīti Ekonomikas ministrijā, un nepieciešamības gadījumā šad un tad tie nonāk arī Ministru kabinetā solidārai balsošanai, ja vien koalīcijas padome nav lēmusi citādāk. Tas rada nevajadzīgus riskus valstij un sabiedrībai.

Tāpēc, kolēģi, ir mans priekšlikums, jo es uzskatu, ka tā nevar.

Lai mēs mazinātu riskus, kuri ir saistīti ar enerģētikas jomu, priekšlikums paredz skatīt enerģētikas jautājumus ne tikai kā ekonomisku un sociālu jautājumu kopumu, bet arī lai Nacionālās drošības padome, balstoties uz drošības iestāžu ziņojumiem, pieņemtu rekomendējošus lēmumus un Ministru kabinets nebalstītos tikai un vienīgi uz Ekonomikas ministrijas ierēdņu ziņojumiem un slēdzieniem.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei. (Dep. J.Urbanovičs: “Ievies skaidrību!”)

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Latviešu tautai ir tāds ļoti skaists izteiciens - tukša muca tālu skan. Šis ir tieši tāds priekšlikums. Jo šeit ir runāts par enerģētikas lēmumiem, kas skar nacionālo drošību. Viss kaut kas skar nacionālo drošību. Cik lielā mērā skar? Kā skar? Daudz skar vai maz skar? Šajā priekšlikumā nekā tāda nav.

Ministru kabinetam ir jāņem vērā Nacionālās drošības padomes viedoklis. Mazliet jāņem vērā? Daudz jāņem vērā? Pavisam jāņem vērā? Šeit nekā tāda nav. Šim priekšlikumam ir tikai dekoratīvs raksturs, un tādēļ arī tam nav nekādas jēgas.

Lūdzu, pievienojieties komisijas lēmumam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram, otro reizi.

M.Bondars (LRA).

Kolēģi! Visās valstīs, gan demokrātiskās, gan mazāk demokrātiskās valstīs, tomēr šie jautājumi, kas skar enerģētiku, tiek skatīti visaugstākajā drošības padomes līmenī. (Dep. A.Loskutovs: “Lūdzu to valstu sarakstu! Sarakstu studijā!”) Loskutova kungs vēlas sarakstu. Es Loskutova kungam mēģināšu aizsūtīt dažādus rakstus par šo tēmu. (Dep. A.Loskutovs: “Dažādus neder! Visu valstu sarakstu!”) Bet tajā pašā laikā, kolēģi, es jums gribu teikt, ka jebkura sevi cienoša valsts šos jautājumus skata drošības padomes līmenī. (Dep. A.Loskutovs: “Pierādiet!”) Un tāpēc es aicinu Latviju nepalikt starp tām valstīm, kurās šaura cilvēku grupa spēj ietekmēt un pieņemt šāda veida lēmumus un tādējādi apdraudēt sabiedrības un valsts intereses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

E.Smiltēns. Komisijas vārdā es vēlētos teikt tikai to, ka ir ļoti žēl, ka Bondara kungs nebija atnācis uz komisijas sēdi aizstāvēt savu priekšlikumu. (Dep. M.Bondars: “Es nebiju uzaicināts!”; dep. L.Čigāne: “Nebija kameras!”) Varbūt mēs tur būtu detalizētāk izjautājuši un sapratuši.

Līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Bondara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 43, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 7., kolēģi, ir Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Tas paredz bargākus pasākumus, ja “Latvijas Gāzes” reorganizācija un pārvades sistēmas un krātuves operatoru nodalīšana netiktu veikta savlaicīgi. Regulatoram tiktu uzdotas neatbilstošas funkcijas, piemēram, apturēt akcionāru balsstiesības; valsts veiktu pārvades un uzglabāšanas sistēmu aktīvu piespiedu atsavināšanu.

Komisijā tika runāts, ka arī esošais risinājums, proti, regulators var uzlikt soda naudu līdz 10 procentiem no gada apgrozījuma, var tikt uzskatīts par gana bargu un motivējošu sodu, lai reorganizāciju veiktu savlaicīgi.

Šo argumentu dēļ šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst...

Deputāti tomēr lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - ekonomikas ministra pienākumu izpildītāja labklājības ministra Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 36, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 8., kolēģi, ir komisijas priekšlikums, kas faktiski ir redakcionāls un būtību nemaina. Un tas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9. ir deputāta Aivara Meijas priekšlikums, kurš maina to regulējumu, kas šobrīd ir ticis virzīts no Ministru kabineta, un es aicinu šim priekšlikumam pievērst īpašu uzmanību.

Šobrīd regulējums, kas ir virzīts no Ministru kabineta, ir tāds: “Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir energoapgādes komersants, kas nošķirts no dabasgāzes ražošanas un tirdzniecības darbībām un elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības darbībām un neietilpst vertikāli integrēta dabasgāzes apgādes komersanta vai vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta sastāvā.”

Ko paredz deputāta Meijas priekšlikums? Viņš teikuma pēdējo daļu nomaina: “un var ietilpt vertikāli integrēta energoapgādes komersanta, kas veic dabasgāzes ražošanas vai tirdzniecības darbības, sastāvā kā atsevišķa kapitālsabiedrība ar patstāvīgas juridiskās personas statusu.”

Komisijā par šo priekšlikumu diemžēl nebija lielu debašu, un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir priekšlikums debates par šo priekšlikumu uzsākt pēc pārtraukuma. Līdz ar to šobrīd dodamies pārtraukumā un...

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kolēģi! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, aicinu visus pulcēties Sarkanajā zālē pie eglītes uz Ziemassvētku ieskaņas ikgadējo kopīgo pasākumu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Ringolds Balodis, Guntis Belēvičs, Gaidis Bērziņš... ir zālē, Ints Dālderis, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Judins, Ilmārs Latkovskis, Romāns Mežeckis un Ilze Viņķele.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē!

Turpināsim Saeimas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”.

Uzsākam debates par 9.priekšlikumu.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es domāju, ka šis priekšlikums ir vissvarīgākais šajā likumprojektā. Es citēšu Ekonomikas ministrijas pārstāvi. Debates par šo priekšlikumu komisijā (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... nebija lielas, bet Ekonomikas ministrijas viedoklis bija šāds: esam konsultējušies ar akcionāriem (šajā gadījumā - ar kompāniju E.ON) un uz jautājumu, vai šāda veida modelis varētu sagādāt kādas problēmas attiecībā uz viņu vēlmi pārdot savas akcijas, atbilde bija: “Nē.”

Šis modelis, par Meijas priekšlikumu runājot, būtu labs arī no tā viedokļa, ka tas samazinātu darbu apjomu, kāds kompānijai būtu jāveic arī attiecībā uz mazākuma akcionāriem. Mūsu juristi (Ekonomikas ministrijas juristi), konkrēti Vineta Čukste, apstiprināja, ka riski neveidojas un tas pat būtu viņas ieteikums - izvēlēties tieši šo modeli, proti, Meijas modeli.

Jāteic, ka komisijā viedoklis bija tāds, ka šis priekšlikums nav tik nozīmīgs, un varam darīt gan tā, gan citādi. Ekonomikas ministrija aicināja vairāk atbalstīt Meijas priekšlikumu - tātad neko būtiski nemainīt.

Bet es gribu citēt slaveno uzņēmēju Stīvu Džobsu (Starpsauciens: “Ooo!”), kurš teica, ka vienīgais, kas mainījies, ir viss. Viņš gan to attiecināja uz saviem jaunajiem mobilajiem telefoniem, bet, es domāju, mēs varam to attiecināt arī uz šo priekšlikumu, kas būtībā maina likumprojektu.

Varētu teikt tā, ka deputāta Meijas priekšlikums pilnīgi maina visu tirgus atvēršanu un direktīvas ieviešanas koncepciju. Viens no galvenajiem likuma grozījumu uzdevumiem ir pēc iespējas efektīvi nodalīt darbības, kas saistītas ar dabasgāzes tirdzniecību, no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu. Tāds ir likuma mērķis. Viens no visefektīvākajiem veidiem, kuru ir izvēlējušies arī mūsu kaimiņi - lietuvieši un igauņi -, ir pilnā īpašumtiesību nodalīšana (to izvēlējusies arī mūsu valdība), kas nodrošina pilnīgu pārvades un uzglabāšanas operatoru neatkarību no tādiem komersantiem, kuri nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību vai iegūšanu.

Kolēģi! Apstākļos, kad nepastāv nekāda īpašumtiesību saikne starp pārvades sistēmas operatoru un konkurences apstākļos strādājošu piegādes uzņēmumu, tiek radīta vide, kur vislabāk attīstīties konkurencei. Tieši šādos apstākļos pārvades sistēmas operators ir ieinteresēts pēc iespējas atvērti ikvienam tirgus dalībniekam nodrošināt piekļuvi savai sistēmai, savukārt piegādātājam nav iespēju tiešā veidā ietekmēt pārvades operatora darbību savās interesēs.

Deputāta Meijas priekšlikums paredz, ka arī turpmāk esošie akcionāri (to skaitā - Gazprom un Itera) varēs tieši vai pastarpināti būt Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas un krātuves īpašnieki. To, cik šāds stāvoklis ir bīstams un nepieņemams, liecina šībrīža pieredze, kad “Latvijas Gāze” savu akcionāru interesēs liek dažādus šķēršļus trešo pušu piekļuvei un kaut mazākajai iespējai Latvijas tirgū parādīties konkurencei.

Šobrīd izskan sūdzības no kaimiņvalstu tirgus dalībniekiem par ierobežotām iespējām izmantot Latvijas dabasgāzes sistēmu un krātuvi, lai veiktu pārrobežu darījumus un uzglabātu dabasgāzi Inčukalnā. Nav šaubu, ka, saglabājot Gazprom tiešu vai pastarpinātu kontroli pār šo stratēģisko un visai Baltijai nozīmīgo infrastruktūru, mēs faktiski pakļaujam riskam visu turpmāko Baltijas dabasgāzes tirgus attīstību. Savā ziņā tā būtu nodevība arī pret mūsu Baltijas kolēģiem, kuri apzinās, ka Latvijas tirgus regulējumam ir izšķiroša loma visas Baltijas tirgus attīstībā.

Šādā redakcijā sagatavots priekšlikums (bez citām būtiskām izmaiņām likumprojektā) nozīmētu vēl vienu būtisku lietu. Tas nozīmētu arī likuma neatbilstību Eiropas Savienības Gāzes direktīvai.

Kolēģi! Situācijā, ja tiek pieļauta dabasgāzes pārvades operatora atrašanās vertikāli integrēta dabasgāzes piegādes un tirdzniecības komersanta sastāvā, likumprojektā būtu jāparedz ļoti detalizēta un sarežģīta uzraudzības sistēma, kas teorētiski ir iespējama, tomēr pilnībā neizslēdz riskus, kuri saistīti ar viena piegādātāja vēlmi ierobežot citu komersantu darbību.

Kolēģi! Tiesa, Eiropā pastāv atsevišķas valstis (un tas tika minēts arī komisijā), kurās eksistē modelis ar pārvades sistēmas operatora atrašanos vertikāli integrēta komersanta sastāvā, kā to piedāvāja Meijas kungs.

Tomēr praktiski visos šajos gadījumos īpašnieki ir arī Eiropas Savienības dalībvalstu komersanti, un Eiropas Savienībā nav nevienas tādas valsts, kur Gazprom būtu būtiska līdzdalība nacionālās pārvades sistēmas operatoros.

Līdz ar to konkrētais priekšlikums tā pašreizējā redakcijā padara likumprojektu par neatbilstošu Eiropas Savienības direktīvai, kā arī pēc būtības ir nepieļaujams, jo rada būtiskus draudus konkurencei, atvērta Latvijas un Baltijas dabasgāzes tirgus sekmīgai darbībai. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Laiks!”)

Un vēl. Priekšlikums ir diametrāli pretējs Latvijas valdības līdz šim virzītajai koncepcijai, ko Latvijas valdība izvēlējusies, - par pilnu īpašuma tiesību modeļa izvēli pārvades sistēmas operatora nodalīšanā. Un izbrīna arī Ekonomikas ministrijas straujā pozīcijas maiņa šajā jautājumā.

Kolēģi! Mums ir jāapzinās...

Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs, tad jums viena minūte. Vai deputāti neiebilst? (Dep. I.Zariņš: “Lai uzreiz prasa!”)

Paldies.

E.Smiltēns. Kolēģi! Mums ir jāapzinās, ka gāzes tirgus atvēršana ir Latvijas valstij ļoti nozīmīgs jautājums. Tas ir mūsu nacionālās un ekonomiskās drošības un faktiski arī neatkarības jautājums. Iespējams, pat ģeopolitisks. Ir jāsaprot, ka šis ir ārkārtīgi sarežģīts likumprojekts. Un tieši šis gadījums pierāda, ka pat sīkākā nianse nemanot var radikāli izmainīt visu. Tādēļ es aicinu turēt stingru pozīciju un neļauties “Latvijas Gāzes” un Gazprom spiedienam, un tas būtu kritiski svarīgi, lai jebkuri grozījumi Latvijas valdības apstiprinātajā pozīcijā, kas ir iesniegti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, šeit tiktu diskutēti, klātesot ekonomikas ministrei personīgi, jo tikai tā Ekonomikas ministrija var likt galvu ķīlā, ka viss pieņemtais ir simtprocentīgi Latvijas valsts nacionālajās interesēs.

Es aicinu priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ir Ziemassvētku laiks. Mēs šodien pie Saeimas dekorējām piparkūkas, un Ziemassvētku vakarā mēs visi gaidīsim, kad pie mūsu mājām klusi, klusi pielavīsies Ziemassvētku vecītis. Gaidīsim Ziemassvētku vecīti ar dāvaniņām maisā. Cerēsim, ka dāvaniņas sildīs un iepriecinās mūsu sirdis.

Šāds pats - kluss, kluss - vecītis ir pielavījies arī Enerģētikas likumam, taču šoreiz maisā nebija vis dāvaniņas, kas iepriecinātu un sildītu mūsu sirdis; šajā maisā bija Gazprom intereses, kuras šeit, šinī namā, ļoti veikli lobē bijušais premjers Kalvītis un citi viņa izpalīgi. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Piemēram!”; dep. I.Zariņš: “Vārdus, uzvārdus!”)

Cienījamie kolēģi! Patiesi ir tā, ka klusi, klusi virzītais Meijas kunga priekšlikums, ko komisija atbalstīja, domādama, ka tas ir pavisam nevainīgs grozījums, pēc būtības radikāli izmaina to koncepciju, pēc kādas vadīties valdība bija iecerējusi, sadalot “Latvijas Gāzi”.

Sākumā valdība bija iecerējusi sadalīt “Latvijas Gāzi” divos atsevišķos uzņēmumos ar nošķirtām īpašuma tiesībām un nošķirtu juridisko formu. Vienā uzņēmumā būtu uzglabāšana un pārvade. Uzglabāšana ir īpaši svarīga, jo šeit ir mūsu stratēģiskais aktīvs - Inčukalna gāzes krātuve. Otrā - nošķirtajā - uzņēmumā būtu sadale un tirdzniecība. Bet Meijas kungs šobrīd ar savu priekšlikumu ir klusiņām, klusiņām ievilinājis iespēju šo uzglabāšanu un pārvadi nolikt kā mazu kastīti (kā meitasuzņēmumu) sadalē un tirdzniecībā, nenošķirot īpašuma tiesības. Un, ja mēs paskatāmies uz īpašumtiesību struktūru “Latvijas Gāzē”, mēs redzam, ka 34 procenti tajā pieder Gazprom, tātad Krievijas gāzes monopolistam, un 16 procenti - Itera, kas, kā pilsētā runā, ir tas pats.

Cienījamie kolēģi, šādā veidā mēs sagraujam likuma struktūru un nodrošinām to, ka mūsu enerģētiskā neatkarība netiks nodrošināta. Šinī gadījumā es aicinu atvērtām acīm paskatīties, ko Ziemassvētku vecītis mums ir atnesis, un neatbalstīt šo komisijas atbalstīto priekšlikumu. (Aplausi. Dep. A.Lejiņš: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Pirmām kārtām gribu teikt paldies kolēģiem no VIENOTĪBAS un no citām frakcijām, kas uztur interesi un rūpi par šo likumprojektu. Jā, tas mums ir ļoti svarīgs likumprojekts un uz to ir ļoti daudz kas likts. Tomēr es aicinu kolēģus nesacensties, kurš ir ātrāks, veiksmīgāks vai citādā veidā labāks gāzes tirgus atvērējs, bet pieturēties pie likumprojekta sākotnējās versijas, kas paredz gāzes tirgus atvēršanu 2017.gada 3.aprīlī un kas paredz to, ka šis pārvades un krātuves uzņēmums ir jāpārdod līdz 2017.gada 31.decembrim, un tādējādi es domāju, ka visas puses būs apmierinātas. Varbūt viena puse būs mazāk apmierināta, tomēr mēs būsim sasnieguši savu mērķi. Mūsu mērķis ir trešajām pusēm atvērts gāzes tirgus, un uz to mēs ejam. Tāpēc aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Zaļo un Zemnieku savienība šo priekšlikumu neatbalstīs.

Un tas, kā par to tika spriests komisijā, nebūt nav tā, ka Ekonomikas ministrija par to iestājas. Kā Smiltēna kungs jau pats labi teica, Ekonomikas ministrija neiebilda. Tātad šinī gadījumā tas bija politisks lēmums, politiķi pieņēma lēmumu - atbalstīt vai neatbalstīt. Ekonomikas ministrijai šī pozīcija bija neitrāla. (Dep. M.Bondars: “Ekonomikas ministrija arī veido politiku, Putras kungs!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aivaram Meijam. (Dep. K.Šadurskis: “Aivar, izstāsti saviem vārdiem!”)

A.Meija (NSL).

Es izstāstīšu. Pēc tam. Bet, tā kā es nedrīkstu runāt ar zāli, tad... (Starpsauciens: “Nav zāle!”)

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es saprotu, ka pozīcijas deputāti pēc definīcijas nespēj samierināties ar faktu, ka komisija ir atbalstījusi kādu opozīcijas priekšlikumu. Uzskatu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkojās patiesi atbildīgi un izsvēra visus “Latvijas Gāzes” sadalīšanas un jauna uzņēmuma izveides plusus un mīnusus, visus sagaidāmos riskus, kā arī iespēju nodrošināt “Latvijas Gāzes” sadalīšanu maksimāli īsos termiņos.

Uz ko tad mūs tagad aicina Smiltēna kungs un Čigānes kundze? Obligāti noteikt, ka “Latvijas Gāzes” sadalīšanas gadījumā jāveido māsaskompānija. Vai tas ir optimālais risinājums, lai iekļautos Eiropas noteiktajos uzņēmuma sadales termiņos un mazinātu Gazprom ietekmi? Nē, tā ir tikai demagoģija. Ceru, ka Smiltēna kungs, piedaloties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, pamanīja, ka tika atbalstīts priekšlikums par “Latvijas Gāzes” sadalīšanas pabeigšanu un gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pārdošanu līdz 2017.gada 31.decembrim. Tie, kas spēj vismaz iedomāties, ko prasa liela uzņēmuma sadalīšana un pārdošana, sapratīs, ka deviņi mēneši ir ļoti īss termiņš. Šajā laikā ir jāpanāk vienošanās ar akcionāriem par uzņēmuma sadalīšanu un akciju, tas ir, akcionāru īpašuma, pārdošanu, jāatrod pircējs, juridiski korekti jānoformē dokumenti; turklāt nedrīkst aizmirst, ka būs jārisina arī zemes īpašuma tiesību jautājums. Jebkurš no šiem jautājumiem var radīt juridiskus strīdus, gadiem ilgu tiesāšanos.

Minēšu tikai pāris skaitļu.

Pirmkārt. Pašlaik “Latvijas Gāzei” ir 6850 mazo akcionāru, no kuriem lielākā daļa ir Latvijas iedzīvotāji, kas uzņēmuma akcijas iegādājušies privatizācijas laikā 1999.gadā. Vai tiešām mēs vēlamies aizskart viņu intereses?

Otrkārt. Mums ir tūkstotis zemes īpašnieku, kuriem pieder no 4,5 līdz 5 tūkstošiem hektāru zemes. Vai tiešām vēlamies ignorēt Latvijas iedzīvotāju īpašuma tiesības? Vai tiešām mēs vēlamies, lai viņi tiesājas? Vai tiešām mēs vēlamies pagarināt “Latvijas Gāzes” sadalīšanu vēl uz nenoteiktu laiku?

Ņemot vērā iepriekš teikto, uzskatu, ka labākais risinājums “Latvijas Gāzes” sadalīšanai ir likumā pieļauta iespēja (uzsveru - pieļauta iespēja, nevis normatīvi noteikta!) modeli izvēlēties. Es vēršu uzmanību uz to, ka Čigānes kundze un Smiltēna kungs ar aicinājumu neatbalstīt šo priekšlikumu paildzina Gazprom ietekmi Latvijā, kā arī pakļauj nodokļu maksātājus starptautiskās tiesvedības riskam, ja “Latvijas Gāzes” sadalīšanu objektīvu apstākļu dēļ nevarēs īstenot noteiktajā termiņā.

Aicinu balsot par komisijas atbalstīto priekšlikumu, patiešām ievērojot sabiedrības intereses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs ko piebildīs pirms balsojuma?

E.Smiltēns. Jā. Es lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Meijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Paldies, kolēģi!

10.priekšlikums - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums - ir saistīts ar 11.priekšlikumu, kas paredz atvērt tirgu visiem lietotājiem likuma spēkā stāšanās brīdī. Tas atbilst jau šobrīd spēkā esošajai likumdošanai, tātad tā redakcija ir tieši tāda pati, kāda šobrīd spēkā; tas paredz, ka izolētu tirgus apstākļu izbeigšanās gadījumā tirgus tiek atvērts pirms 2017.gada aprīļa, un tas paredz ātrāku Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu attiecībā uz atvērta tirgus darbību, kā arī paredz iespēju ātrāk parādīties konkurencei dabasgāzes tirgū.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Ir daudz diskusiju par gāzes tirgus atvēršanu kā tādu. Un, pētot šo jautājumu, es neredzu juridiskus šķēršļus tirgus atvēršanai jau tagad, īpaši ņemot vērā Eiropas Komisijas viedokli, ka derogācija attiecībā uz tirgus atvēršanu ir beigusies. Iemesls, kādēļ tiek piedāvāts 2017.gada aprīlis, ir saistīts ar privatizācijas līgumu, kas it kā paredz “Latvijas Gāzei” ekskluzīvas tiesības būt vienīgajam tirgotājam līdz 2017.gada aprīlim. Taču - vai tā ir patiesība? Līdz šim es neesmu dzirdējis pārliecinošu pamatojumu, kādēļ, virzot likumprojektu, Ekonomikas ministrija ir izslēgusi līdz šim spēkā esošo regulējumu, kas noteic, ka gāzes tirgus atvēršana jāveic līdz 2017.gada 3.aprīlim vai pat agrāk, ja iestājas apstākļi, kad mums ir reāli savienojumi ar alternatīvajām gāzes piegādēm. Faktiski tādi jau ir šobrīd. Spilgts piemērs ir “Latvenergo”, kas vēlējās iegādāties gāzi no Lietuvas. Un tomēr “Latvijas Gāze” šo ieceri ir nobloķējusi, tiesā apstrīdot regulatora noteikumus.

Jā, un par tiesvedību. Es vēlētos dzirdēt arī analīzi par šādu izmaiņu ietekmi uz tiesvedības procesu, kas šobrīd ir starp “Latvijas Gāzi” un regulatoru, proti, valsti. Pamatjautājums faktiski ir šāds: kādēļ ir jāpasliktina Latvijas valsts pozīcija šobrīd spēkā esošā regulējuma kontekstā?

Lolitas Čigānes priekšlikums faktiski atgriež atpakaļ status quo, citiem vārdiem sakot, neļauj izslēgt jau esošo regulējumu, kas paredz gāzes tirgus atvēršanu jau šobrīd. Ekonomikas ministrija norādīja, ka šādu grozījumu pieņemšana radīs tiesību normu kolīziju, tomēr varbūt ir kāda iespēja rast juridiski korektu risinājumu un gāzes tirgu atvērt ātrāk - tieši tā, kā tas ir vēl spēkā esošajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Pretēji tam, ko vēl pirms gada, kad mēs diskutējām priekšlikumus grozījumiem Enerģētikas likumā, kas paredzēja enerģētikas vai gāzes tirgus atvēršanu, pretēji tam, ko daudzi apgalvoja, ka nebūs nekādu alternatīvu gāzes piegādātāju, Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis darbojas jau gadu, un šobrīd pēc gada darbības arī gāzes pārvades sistēmas jauda no Klaipēdas līdz Kiemenai ir palielināta divas reizes. Tātad Latvija vairs nav izolēts tirgus, mēs neesam situācijā, kurā “Latvijas Gāzei” ir monopolstāvoklis.

Cienījamie kolēģi! Arī pastudējot privatizācijas līgumu, ir skaidrs, ka jautājums par to, vai “Latvijas Gāzei” ir ekskluzīvas gāzes piegādes tiesības līdz 2017.gada aprīlim, nemaz nav tik skaidrs un varbūt pat tā nemaz nav. Turklāt Eiropas Komisija šobrīd ir norādījusi, ka uz Latviju tā sauktā derogācija vairs neattiecas, jo Latvija nav izolēts tirgus: Latvija šobrīd var saņemt sašķidrināto gāzi no Klaipēdas.

Kolēģi! Elektroenerģijas ražotājs “Latvenergo” lielu daudzumu savas elektrības saražo (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), tieši pateicoties gāzei. Tad, kad “Latvenergo” vēlējās vienoties ar “Latvijas Gāzi”, lai varētu izmantot tās infrastruktūru un Inčukalnā noglabāt zināmu daļu gāzes, “Latvenergo” no “Latvijas Gāzes” nekādu pozitīvu atbildi nesaņēma. Tas nozīmē, ka bez šīs atbildes cieš mūsu patērētāji, jo šobrīd “Latvenergo” nav iespējas saražot lētāku elektrību.

Kā Smiltēna kungs jau uzsvēra, Sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprināja noteikumus, kas uzliek par pienākumu “Latvijas Gāzei” ļaut izmantot infrastruktūru arī citiem piegādātājiem. “Latvijas Gāze” šos noteikumus ir apstrīdējusi, un šobrīd šie noteikumi ir apturēti.

Mans priekšlikums ir tikai par to, lai šos noteikumus, kā citi var izmantot gāzi, paceltu Ministru kabineta lēmumu līmenī. Jau sākotnējā redakcijā, kuru iesniedza Ekonomikas ministrija, ir paredzēta šādu noteikumu izstrāde, taču to spēkā stāšanās ir paredzēta 2017.gada aprīlī. Kāpēc mums ir jācieš pusgads, ja mēs vairs neesam izolēts tirgus? Kāpēc “Latvenergo” ir jācieš un jāpērk dārgāka gāze no “Latvijas Gāzes”, ja ir iespējams pirkt lētāku gāzi no Klaipēdas un tādā veidā nodrošināt lētāku elektrību mūsu patērētājiem?

Cienījamie kolēģi! Ja jūs atbalstīsiet manu priekšlikumu, tad situācija, kurā mums faktiski būs alternatīvi gāzes piegādātāji, iestāsies ātrāk - par pusgadu ātrāk! -, nekā šobrīd paredzēts. Un, kā jau es sacīju, šobrīd nav nekādu draudu, ka mēs pārkāpsim privatizācijas līguma normas.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt šo un arī 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Kā jau iepriekš es teicu, nesacentīsimies par to, kurš ir ātrāks, veiksmīgāks vai - nezinu - izveicīgāks. Šinī gadījumā stāsts ir par to, ka mēs varētu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par sadali. Tomēr ko dod sadale, ja šobrīd ir apstrīdēti regulatora noteikumi par pārvadi un krātuvi? Nebūs krātuves - nebūs sadales. Vienkārši!

Par to termiņu runājot. Eiropas Komisija savā vēstulē tieši norāda: “Pārejas periods ir 2017.gada 3.aprīlis.”

Kolēģi! Gāzes tirgus ir atvērts kopš pagājušā gada 3.marta. Čigānes kundze, jūs teicāt, ka nav īsti pamata domāt, ka piekļuve trešajām valstīm būtu, teiksim, jāpagarina... ka jāpagaida ilgāk...

Stāsts ir par to, ko tad darīja 10. un 11.Saeima. Ja jau mēs varējām atvērt, tad kāpēc mēs jau tad nevērām vaļā? Šinī gadījumā privatizācijas līgums ir līdz 2017.gada 3.aprīlim. Vēlreiz aicinu pieturēties pie pirmajā lasījumā atbalstītās redakcijas un neieraut Latviju jaunās tiesvedībās.

Neatbalstīsim šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

E.Smiltēns. Nu, komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Čigānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 24, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Jā.

Kolēģi! 11. - Lolitas Čigānes priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts. Tas faktiski ir redakcionāli saistīts ar iepriekšējo - 10.priekšlikumu. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Čigānes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 24, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Jā.

Kolēģi! 12. - deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikums. Tas pēc būtības ir līdzīgs Lolitas Čigānes priekšlikumiem, taču tas paredz tirgu atvērt tikai atsevišķiem... nevis visiem, kā Čigānes priekšlikumā, bet tikai atsevišķiem lielākajiem lietotājiem - likuma spēkā stāšanās brīdī. Paredz tiesības lielajiem dabasgāzes lietotājiem, tādiem kā “Latvenergo”, “Rīgas siltums”, “Daugavpils siltums” un citi, iegādāties gāzi no alternatīviem piegādātājiem. Tas atbilst jau spēkā esošajā Enerģētikas likumā paredzētajai tirgus atvēršanai pirms 2017.gada aprīļa, ja beidzas izolēta tirgus situācija. Tas faktiski ir jau noticis. Eiropas Komisijas Enerģētikas direktorāts savā komunikācijā ar Ekonomikas ministriju norāda, ka izolēta tirgus situācija ir beigusies jau 2015.gada decembrī.

Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Ilmāra Latkovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 26, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Un pēdējais ir 13. - deputāta Meijas priekšlikums, kurš redakcionāli ir saistīts ar 5. - deputāta Meijas priekšlikumu, kurš komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti otrajā lasījumā, un es aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Komisijā priekšlikumus gaidīsim uzreiz pēc Jaunā gada svinībām - 4.janvārī. (Starpsauciens: “Pirmajā! Pirmajā pulksten 8.00!”)

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2016.gada 4.janvārim.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, kas frakcijas SASKAŅA vārdā nolasīs ziņojumu par balsošanas motīviem. Par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”.

I.Zariņš (SASKAŅA).

(Starpsaucieni.) Bez gāzes, ja? Nenoliedzami! Ir jāpabeidz Latvijas gāzes tirgus liberalizācija.

Klaipēdas gāzes terminālis jau darbojas, stiprinās esošie un top jauni starpsavienojumi.

2017.gadā Latvija būs izpildījusi visas savas saistības pret esošajiem “Latvijas Gāzes” akcionāriem un vairs nebūs nekādu šķēršļu Latvijas patērētājiem baudīt visus iespējamos liberalizācijas labumus.

Diemžēl Ekonomikas ministrija tā vietā, lai īstenotu ātru un savlaicīgu tirgus atvēršanu, kārtējo reizi ir vai nu nespējīgi mīņājusies, vai arī slepenībā gatavojusi kaut ko, ko tagad diskusiju karstumā cenšas Saeimai pasniegt kā gāzes tirgus modeli. Patiesībā nekādu gāzes tirgus modeli Ekonomikas ministrija tā arī nav spējusi piedāvāt. Likumprojekts pamatā ir veltīts tikai tam, kā sadalīt “Latvijas Gāzi” un pārdot to vajadzīgajam pircējam, nevis kā izveidot reālu efektīvi un droši funkcionējošu gāzes tirgu. To jums pateiks jebkurš enerģētikas eksperts, kas ir iepazinies ar šo likumprojektu.

Tiek piedāvāts sarežģīts un Latvijas patērētājam dārgs risinājums. Iepazīstoties ar šo Ekonomikas ministrijas piedāvāto priekšlikumu, ir acīm redzams, ka tas ne tikai nenodrošinās efektīvu un drošu tirgus darbību, tas nekādi neatbilst arī publiski skaļi deklarētajam mērķim - pēc iespējas ātrāk nodrošināt Latvijas patērētājiem iespēju izvēlēties gāzes piegādātāju.

Ekonomikas ministrija piedāvā izveidot esošā monopola vietā divus jaunus monopolus. Tik tiešām, lai varētu īstenot sekmīgu tirgus liberalizāciju, esošais monopols ir jāsadala - ir jānodala tīkla infrastruktūra, kas ir dabīgais monopols, no jomām, kur ir iespējama konkurence, - un tā ir tirdzniecība, proti, tā, kā to arī paredz Eiropas Savienības likumdošana.

Ja šādi tiktu īstenota “Latvijas Gāzes” sadalīšana, tad tirgus liberalizāciju varētu īstenot daudz ātrāk un vienkāršāk. Turklāt tas būtu izdevīgāk Latvijas patērētājiem, jo būtu, pirmkārt, lētāk, un, otrkārt, dotu iespēju citiem gāzes tirgotājiem vieglāk darboties Latvijas gāzes tirgū un konkurēt ar esošo monopolu.

Savukārt Ekonomikas ministrija piedāvā sadalīt “Latvijas Gāzi” ļoti savdabīgi: viena daļa - pārvade un uzglabāšana, otra - sadale un tirdzniecība kopā, tas ir, dalīt esošo infrastruktūru divās daļās, veidojot divus jaunus, licencējamus un sertificējamus monopoluzņēmumus, no kuriem viens turklāt paliek saistīts ar esošo gāzes tirgotāju, ar kuru visiem pārējiem gāzes tirgotājiem, ja vien tie vēlēsies pārdot gāzi Latvijas patērētājiem, būs jāvienojas par piekļuvi tā infrastruktūrai, tas ir, sadales sistēmai. Šāda shēma ir ērta investoram, kurš vēlas iegādāties “Latvijas Gāzes” stratēģiski nozīmīgākos aktīvus, un to viņam šis likumprojekts piedāvā izgriezt kā fileju, turklāt paredzot īpaši labvēlīgus nosacījumus kārtējam finanšu investoram, bet liedzot to izdarīt stratēģiskajam investoram.

Kāds ir pamatojums šādam savdabīgam risinājumam? Kā jūs zināt, tas atkal tiek turēts izmisīgā slepenībā.

Uzstājīgi un maldinoši kopā tiek sasaistīta sekmīga tirgus liberalizācija, ko var paveikt ātri, ar “Latvijas Gāzes” akciju pārdošanu, kas tiešām prasa laiku. Nekas neliedz īstenot ātru un efektīvu tirgus liberalizāciju, tāpēc nav jāapdraud liberalizācijas process ar neizpildāmiem “Latvijas Gāzes” akciju pārdošanas nosacījumiem.

Tālāk. Pretēji publiski deklarētajam piegāžu drošums ir otrs kritiski svarīgs aspekts, kuru šis likumprojekts pienācīgi nenodrošina. Tā virzītājs ir rīkojies ļoti formāli un nekompetenti, replicējot elektrības tirgus modeļa risinājumu, kas reāli nedarbosies, jo nav ņemta vērā Latvijas gāzes tirgus specifika.

Ne mazāk svarīgs aspekts ir šī priekšlikuma atbilstība... pareizāk sakot, neatbilstība Latvijas un Eiropas Savienības tiesību normām. Piemēram, gan attiecībā uz Inčukalna pazemes dzīlēm, paredzot valstij pienākumu rīkoties pretēji likuma normām un tiesas spriestajam, gan attiecībā uz sistēmas operatora paredzēto atbildību par tā akcionāru rīcību, kas ir pretrunā ar Komerclikuma normām un nopietni var iedragāt operatora rīcībspēju, gan par tāda vienotā pārvades operatora izveidi, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto skaidrojumu Inčukalna izmantošanu tirgus vajadzībām vispār var padarīt neiespējamu, un tā tālāk. Piemēram, maldinošais Eiropas normu interpretējums, kas tiek izmantots, lai radītu īpašus izņēmumus kādam kārtējam finanšu investoram.

Tas viss kopumā rada pamatotu risku, ka šāds liberalizācijas risinājums var arī netikt sekmīgi īstenots, turklāt var tikt apstrīdēts tiesiski pamatotā veidā, jo arī Eiropas Komisija norāda, ka dalībvalstij, izvēloties risinājumu, tas ir jāpamato ar sabiedrības interesēm, kas šoreiz nav izdarīts. Jo diemžēl pamatota un argumentēta diskusija par šiem un citiem svarīgiem jautājumiem nav notikusi. Arī Saeimas atbildīgajā komisijā tā nez kāpēc tika liegta, ierobežojot to tikai ar virspusīgiem, nekompetentiem un bieži arī klaji maldinošiem Ekonomikas ministrijas apgalvojumiem, nedodot iespēju objektīvi noskaidrot pamatotu patiesību.

Apstiprināšanai tiek virzīts likumprojekts, kas neatbilst tā deklarētajiem mērķiem, līdzīgi, kā tas savulaik tika izdarīts ar jau izbrāķēto Elektrības tirgus likumprojektu. Tāpēc SASKAŅAS frakcija uzskata par bezatbildīgu šādu balsojumu un tajā nevar piedalīties. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījums Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”.

Saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 16.panta sesto daļu šaušanas sporta sacensībās ir atļauts izmantot B kategorijas pusautomātiskos atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem. Taču starptautiskajās praktiskās šaušanas sporta sacensībās ir atļauts lielāks kalibrs. Tādējādi Latvijas sportisti, piedaloties ar 9x19 milimetru kalibra B kategorijas šaujamieročiem starptautiskās praktiskās šaušanas sacensībās, atrodas neizdevīgā pozīcijā.

Likumprojekts paredz papildināt šaušanas sporta sacensībās un treniņšaušanā izmantojamo ieroču klāstu ar B kategorijas īsstobra šaujamieročiem, kuru kalibrs nav lielāks par 11,43 milimetriem, vienlaikus saglabājot panta piektajā daļā sportistiem noteikto prasību iegūt otro sporta klasi ar šaušanu saistītā sporta veidā un prasību trīs gadus būt reģistrētas sporta organizācijas biedram.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Krēsliņš. Priekšlikumi iesniedzami līdz 2016.gada 11.janvārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2016.gada (Starpsauciens: “Vienpadsmitajam!”) 11.janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Būvniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šo grozījumu Būvniecības likumā ir iniciējusi Latvijas Būvniecības padome. Vēl samērā nesen pieņēmām jaunu Būvniecības likumu, kas paredz izmainīt arī būvniecības ekspertu sertifikācijas kārtību, kurai patiesībā būtu jāstājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri. Latvijas Būvniecības padome pauda bažas, ka eksperti nepaspēs pietiekošā skaitā iegūt šos sertifikātus un līdz ar to varētu būt apdraudēta kvalitatīva būvobjektu uzraudzība pirmajos gada mēnešos.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo jautājumu izskatīja un izveidoja likumprojektu “Grozījums Būvniecības likumā”, kuru lūdzam atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Būvniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I.Līdaka. Lūdzu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

I.Līdaka. Paldies, cienījamie kolēģi! Un es ceru, ka jums nebūs iebildumu, ja apstiprināsim tūlīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā, jo tiešām 1.janvāris ir teju, teju klāt. Un tātad lūdzu apstiprināt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Būvniecības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns. (No frakcijas SASKAŅA: “Nu beidzot! Sagaidījām!”)

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Elektronisko sakaru likumā.

Kopumā ir saņemti 11 priekšlikumi.

1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Arī 3. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 6. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. ... Tūlīt atradīsim... 7. ir deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums, kurš komisijā diemžēl nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Arī 8. ir deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 9. ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Kornas priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā, 10., priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Savukārt 10.priekšlikums ir deputāta Ingmāra Līdakas priekšlikums, kurš ietver arī iepriekšējo, 9., kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un pēdējais, 11., priekšlikums ir nācis no Saeimas Juridiskā biroja un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to priekšlikumus mēs esam izskatījuši, un es komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁶ panta otro daļu (par ceļa nedošanu transportlīdzeklim, kuram ir priekšroka) un 149.³¹ panta trešo daļu (par ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu). Rihards Eigims pārkāpa ceļu satiksmes noteikumu 81.punktu, proti, pārkārtojoties nedeva ceļu pa otro joslu braucošai automašīnai, kā rezultātā notika sadursme, un 314.punkta 1.apakšpunktu - veica pārkārtošanos uz otro joslu, pārkāpjot ceļa horizontālo apzīmējumu.

Komisija nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien visiem! Es tā kā esmu pēdējais, kurš ir bijis KNAB, un no šīs tribīnes es gribu vienkārši pateikt to, ko KNAB lūdza jums nodot, proti, Eigima kungam, Hosamam Abu Meri un Artim Rasmanim: jūs nedrīkstat par sevi balsot - “atturēties”, “par” vai “pret”, jo tas var tikt interpretēts kā interešu konflikts. Un es jums vienkārši iesaku - neko nedariet!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Hosama Abu Meri saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Kolēģi deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputāta Hosama Abu Meri saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta divpadsmitās daļas par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra līdz 40 kilometriem stundā, vadot vieglo automobili. Hosams Abu Meri pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 116.punktu, vadot automašīnu ar ātrumu 106 kilometri stundā, lai gan atļautais ātrums ir 70 kilometru stundā.

Komisija nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputāta Hosama Abu Meri saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Hosama Abu Meri saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Arta Rasmaņa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputāta Arta Rasmaņa saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.³⁰ panta par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā.

Artis Rasmanis, kā Saeimas deputāts realizējot amata pilnvaras, nav ievērojis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10.panta pirmās daļas noteikto komercdarbības ierobežojumu.

Komisija nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputāta Arta Rasmaņa saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artim Rasmanim.

A.Rasmanis (ZZS).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu sniegt mazu skaidrojumu saistībā ar to, ka ir sanācis tā, ka esmu pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10.panta pirmo daļu.

Šis likums tika pieņemts 2014.gada 30.oktobrī un tika grozīts 11.Saeimā. Tad, kad pēc vēlēšanām es interesējos KNAB, kā man jārīkojas saistībā ar manām kapitāla daļām un darbību uzņēmuma valdē, man paskaidroja: es izstājos no valdes... un uzņēmums var turpināt saimniecisko darbību. Bet, tā kā likums stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī, tad sanāk, ka es esmu palaidis garām šo - 10.panta pirmo daļu. (Starpsauciens: “Vainīgs!”)

Atzīstu savu vainu un lūdzu izdot mani administratīvai sodīšanai. (Dep. A.Bērziņš: “Malacis! Godīgi pateica! Varonīgi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Arta Rasmaņa saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums” (Nr.311/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 15.februārim”.

Komisijas vārdā ziņos... Tātad ziņotāja nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums” (Nr.311/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 15.februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Jāņa Trupovnieka saukšanai pie administratīvās atbildības”. (Dep. V.Agešins: “ZZS! Dīvaini!”)

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Kolēģi deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputāta Jāņa Trupovnieka saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.³⁰ panta par ierobežojumu pārkāpšanu, kuri ir noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu. Jānis Trupovnieks kā Balvu novada deputāts laika posmā no 2011.gada 11.februāra līdz 2014.gada 13.novembrim, piedaloties Balvu novada domes lēmumu pieņemšanā un balsojot par lēmumu slēgt līgumu, nav ievērojis Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, Ministru kabineta noteikumus, kā arī pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas.

Komisija nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputāta Jāņa Trupovnieka saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Trupovniekam.

J.Trupovnieks (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tālajā 2013.gadā Balvu novada deputāti nobalsoja par to, lai piešķirtu neapdzīvotas telpas diviem uzņēmējiem. Šie uzņēmumi tiešām joprojām strādā, ir radītas vairāk nekā 20 darba vietas, bet, kā izrādījās, nav ievēroti Ministru kabineta noteikumi par izsoles kārtību un procedūra ir pārkāpta. Tam ir jāpiekrīt, to nevar noliegt. Bet tas ir nedaudz dīvaini, un šodien tiek atvērts likums “Par pašvaldībām”, kur patiesībā ir jāpavērtē lēmējvaras un izpildvaras atbildība. Jo uz visiem lēmumu projektiem gan komiteju, gan domes sēdēs bija izpildvaras atbildīgo amatpersonu paraksti, kā arī jurista vizējumi.

Cienījamie kolēģi! Aicinu atbalstīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pieņemto lēmumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Jāņa Trupovnieka saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Ziņojumu izskatīšana”.

Darba kārtībā - “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā galaziņojums”.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! 2014.gada 13.novembrī izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija savu darbu ir pabeigusi un ir sagatavojusi galaziņojumu.

Ņemot vērā to, ka bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesā daudziem dokumentiem joprojām ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, galaziņojumam ir sagatavotas divas daļas, proti, ir divas versijas, redakcijas. Pirmā - jums publiski pieejamā un šodien izsniegtā, kā arī publiski interneta tīklā lasāmā. Otra versija satur ierobežotas pieejamības informāciju, un ar to deputāti var iepazīties Saeimas Sevišķajā lietvedībā atbilstoši parlamentā noteiktajai kārtībai.

Lai ērtāk varētu iepazīties ar galaziņojumu, vēršu jūsu uzmanību uz to, ka galaziņojumā sākumā ir sniegts saīsināts pārskats par komisijas darbu - par to, kas ir izdarīts. Lielāko daļu no galaziņojuma veido komisijas darba rezultātā konstatētie fakti, tas ir, tie fakti, kas atklāj patieso notikumu būtību. Uz tiem ir balstīti arī komisijas secinājumi un priekšlikumi, kas ir sakārtoti pēc konkrētiem problēmjautājumiem. Un visbeidzot seko arī komisijas secinājumi un priekšlikumi.

Ziņojumā ir norādīts, ka sadarbība ar bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesā iesaistītajām personām ne vienmēr bija veiksmīga. Reizēm tā bija apgrūtinoša, neskatoties uz to, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā valsts institūcijām un amatpersonām noteikts pienākums sniegt komisijas pieprasīto informāciju. Piemēram, Valsts kanceleja pēc pirmā pieprasījuma iesniegt visus dokumentus, kas saistīti ar šo procesu, bija aizmirsusi kādas ļoti svarīgas Ministru kabineta sēdes protokolu un audioierakstu un atsūtīja tikai daļu. Pēc atkārtotā pieprasījuma atsūtīja arī šo protokolu, tikai tajā bija ar roku pierakstīts papildu teksts, kas nebija citu ministriju iesniegtajos šīs pašas sēdes protokolos.

Neizpratni radīja arī Ekonomikas ministrijas attieksme pret parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Ministrija pēdējo triju mēnešu laikā neuzskatīja par nepieciešamu atbildēt un noņemt ierobežotas pieejamības informācijas statusu lielai daļai no šīs ministrijas sagatavotajiem ziņojumiem.

Galaziņojumā ir ietverts arī īss apraksts par Valsts kancelejas un Ministru prezidentes Straujumas “sadarbību” ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Komisija bija spiesta vērsties Ģenerālprokuratūrā, jo citu iespēju, kā pārliecināties par amatpersonas rīcības tiesiskumu, vienkārši nebija. Tos faktus par, mūsuprāt, apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijai, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 272.pantā, varēja pārbaudīt tikai prokurors.

Es atvainojos, prokuratūra šajos faktos nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu; vienā gadījumā tika saskatīts administratīvs pārkāpums, bet tika atzīts, ka tas ir formāls pārkāpums. Tomēr tieši par Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija sēdes gaitu un audioieraksta tehniskajām kļūmēm skaidras pārliecības nav arī pēc prokuratūras veiktās pārbaudes.

Cienījamie kolēģi! Šodien es jūs īsumā iepazīstināšu ar galaziņojumā esošajiem svarīgākajiem secinājumiem un priekšlikumiem, ievērojot galaziņojuma kopējo apjomu. Tāpēc... tā kā es nelasīšu visu šo apjomīgo galaziņojumu, es ļoti ceru, ka dažiem mūsu kolēģiem neradīsies pārliecība, ka es apzināti sagrozu vai viltoju dokumentu.

Komisijas secinājumi.

Pirmkārt. Komisija uzskata, ka bankas “Citadele” pārdošanas process kopumā nav atzīstams par veiksmīgi izdevušos un uz atklātumu orientētu darījumu. Komisijai neizdevās novērst šaubas par to, vai bankas pārdošana bija vienīgais iespējamais un pareizais risinājums.

Šāda secinājuma pamatā ir virkne faktu, kurus tagad minēšu.

Pirmkārt, bankas “Citadele” pārdošanas process bija ļoti ilgs - no 2010.gada, kad banka “Citadele” tika nodibināta, līdz 2015.gada aprīlim. Faktiski process sākās jau 2008.gada rudenī ar Parex bankas krīzi.

Otrkārt, pārdošanas procesā iesaistītās personas komisijai nespēja pierādīt, ka pastāvētu detalizēta un profesionāli veikta analīze par alternatīviem scenārijiem, piemēram, bankas “Citadele” pārveidošanu par attīstības banku vai cita veida finanšu institūciju. Komisija neguva pārliecību, ka valdība kopā ar Privatizācijas aģentūru būtu plānveidīgi vērtējusi iespējamās pārdošanas alternatīvas, piemēram, akciju pārdošanu biržā. Šāda iespēja tika formāli pārrunāta tikai tad, kad visu biržas procedūru izpildīšanai starptautiskajos finanšu tirgos vairs praktiski nepietiktu laika. Kā galvenais faktors tika minēta Eiropas Komisijas prasība, ka Latvijas valstij bankas kapitāldaļas nedrīkst piederēt ilgāk par 2014.gada 31.decembri.

Treškārt, komisija norāda, ka Latvijas puse nav oficiāli ierosinājusi un uzsākusi savlaicīgas un konstruktīvas sarunas ar Eiropas Komisiju, lai mainītu bankas restrukturizācijas kārtību vai panāktu pārdošanas termiņa izmaiņas.

Kolēģiem, kas vēlas iepazīties ar komisijas rīcībā esošiem dokumentiem, es ļoti ieteiktu apskatīt e-pasta saraksti starp Latvijas un Eiropas Komisijas ierēdņiem, no kuras nevar secināt, ka Latvijas valsts būtu intensīvi aizstāvējusi savu viedokli oficiālā līmenī.

Ceturtkārt, Ministru kabinets, Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveica detalizētu Parex bankas krīzes izvērtējumu, netika analizēti iespējamie turpmākās attīstības scenāriji gan banku sektorā, gan šo institūciju darbības regulējumā. To apliecina drīz sekojošā Latvijas Krājbankas maksātnespēja 2011.gadā.

Komisijai nebija pieejams detalizēts izvērtējums tieši par Parex bankas krīzes ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņām un ietekmi uz tautsaimniecību.

Pavisam neliela replika. Cienījamie kolēģi, ja valdība būtu izveidojusi ekspertu komisiju un būtu izvērtējusi un mācījusies no kļūdām, iespējams, ka mums nebūtu pēc tam neveiksmīgu pārdošanas darījumu un, iespējams, parlamentārās izmeklēšanas komisija arī nebūtu nepieciešama.

Otrais secinājums.

Komisija uzskata, ka Ministru kabinets ir pilnībā atbildīgs par bankas “Citadele” pārdošanas rezultātu, un to apliecina vairāki fakti.

Pirmais fakts. Ministru kabinetam nebija nepieciešamības iesaistīties un piedalīties visā bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesā, tādējādi kļūstot par vienīgo šā procesa virzītāju. Bankas kapitāldaļu turētājs taču bija Privatizācijas aģentūra, un tās atbildība par rīcību ar valsts mantu ir noteikta normatīvajos aktos.

Otrais fakts. Ministru kabinets bez vispusīga izvērtējuma, balstoties vienīgi uz konsultanta Nomura ieteikumu, akceptēja pārdošanas darījuma pārtraukšanu no 2011.gada decembra līdz 2013.gada jūlijam (faktiski 16 mēnešus), neveicot nekādus pasākumus, lai bankas “Citadele” pārdošana netiktu nepamatoti novilcināta. Piemēram, Privatizācijas aģentūrai un starptautiskajiem konsultantiem netika dots uzdevums izvērtēt un uzsākt akciju pārdošanu biržā, netika izvērtēta arī attīstības bankas izveides iespējamība.

Trešais fakts. Ministru kabinets nespēja panākt, ka pārdošanas procesā tiktu sasniegts vismaz viens no trijiem darījumam izvirzītajiem rezultātiem - pārdevēja (tas ir, valsts) vērtējumam atbilstoša cena, darījuma norises ātrums un darījuma kvalitāte. Bankas pārdošanu noteica politisks uzstādījums, kam nav bijusi saistība ar Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā.

Ceturtais fakts. Komisija uzskata, ka garantiju līgumi, kas bija noslēgti ar Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem, atbrīvoja viņus no atbildības šajos darījumos, un tas nekalpo par piemēru labas pārvaldības principu ievērošanai valsts pārvaldē un rada pamatotas šaubas par šāda juridiska risinājuma atbilstību valsts un sabiedrības interesēm. Tiek radīta neloģiska situācija, jo būtībā valsts uzņemas pienākumu segt kaitējumu par pašas valsts teorētiski pieteikto prasījumu pret konkrētām amatpersonām.

Trešais secinājums.

Komisija uzskata, ka 2014.gada 29.jūlija sēdē Ministru kabinets ir pieņēmis tiesiski apšaubāmu lēmumu, neievērojot juridiskos un ekonomiskos apsvērumus, kā arī sabiedrības intereses. Tā vietā iesaistītās amatpersonas centās padarīt bankas “Citadele” pārdošanas procesu necaurredzamu, tādējādi radot šaubas arī par savas rīcības objektivitāti. Un to vēl vairāk pastiprināja Valsts kancelejas faktiskā rīcība, apgrūtinot komisijas darbu.

Fakti.

Pirmkārt, komisijas ieskatā, Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija lēmums - ekskluzīvi turpināt sarunas ar vienu potenciālo bankas “Citadele” akciju iegādes pretendentu - starptautisko investoru grupu ar vadošo investoru Ripplewood Advisors LLC, neraugoties uz Ģenerālprokuratūras veikto resorisko pārbaudi, - joprojām uzskatāms par pieņemtu neskaidros apstākļos un robežojas ar Ministru kabineta iekārtas likuma un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumu, jo komisijai iesniegtie materiāli precīzi neatspoguļo Ministru kabineta pieņemtā lēmuma būtību un apstākļus.

Otrkārt, lēmumu par ekskluzivitātes nodrošināšanu, turpinot sarunas ar vienu investoru grupu, 2014.gada 29. jūlija Ministru kabineta sēdē pieņēma Ministru kabineta locekļi Rinkēvičs, Vējonis, Vilks, Kozlovskis, Druviete, Melbārde un Dūklavs. Ekonomikas ministrs Dombrovskis atturējās no piedalīšanās lēmuma pieņemšanā. Ministru prezidente Straujuma nepiedalījās lēmuma pieņemšanā, lai izvairītos no interešu konflikta.

Ievērojot ierobežotās informācijas statusu, es jums publiski nevaru nosaukt, kāds bija ministru balsojums vienu punktu iepriekš, kur izšķīrās jautājums par to, ka netiks turpinātas sarunas ar visiem. Tas, kā ministri balsoja, ir ierobežotas pieejamības informācija. Tas punkts ir noslepenots.

Ceturtais secinājums.

Ministru kabineta rīcība bankas “Citadele” pārdošanā noveda, iespējams, pie zemākās cenas, respektīvi, pircēja piedāvātās cenas akceptēšanas, neraugoties uz bankas sasniegtajiem rezultātiem un prognozēto attīstību, kas ir pierādījies pēc 2014.gada bankas darbības pārskata izvērtējuma; tas liecina par divkārt lielāku peļņu nekā 2013.gadā.

Tikai daži fakti.

Ministru kabineta rīcība neliecināja, ka tam ir skaidrs priekšstats par bankas “Citadele” iespējamo pārdošanas cenu; Ministru kabinets pilnībā uzticējās investora piedāvājumam.

Arī Privatizācijas aģentūra nebija aprēķinājusi bankas “Citadele” un tās meitas firmu iespējamo pārdošanas cenu vai vismaz noteikusi cenu diapazonu, kas tiktu izmantots salīdzināšanai ar bankas pirkšanas piedāvājumiem.

Valstij būs iespējams tikai daļēji atgūt Parex bankas restrukturizācijas procesā ieguldītos naudas līdzekļus. Aplēses liecina, ka paredzamā neatgūstamā summa var būt no 500 līdz 700 miljoniem eiro.

Bankas “Citadele” pārdošanas darījuma sagatavošana un īstenošana noritēja ļoti ilgā laikā; tas, iespējams, radīja nelietderīgas izmaksas gan konsultantiem, gan administrēšanai. Piemēram, bankas “Citadele” pārdošanas process tika pārtraukts uz 16 mēnešiem. Turklāt komisija neieguva informāciju, ka būtu izanalizēta akciju pārdošanas iespējamība biržā, uzsākot bankas pārdošanu 2010.gadā.

Privatizācijas aģentūras valdes locekļu Spridzāna un Lauska atkāpšanās no amata 2014.gada 3.novembrī nav vērtējama viennozīmīgi. Var atzīt, ka atkāpšanās no amatiem bija vienīgā iespējamā amatpersonu rīcība, kā protestēt pret spiedienu veikt nepieņemamas darbības, tādējādi pievēršot sabiedrības uzmanību aizdomīgiem bankas “Citadele” pirkuma līguma nosacījumiem. Tomēr atkāpties no amatiem brīdī, kad jau bija izraudzīts investors un sagatavots līguma projekts... Latvijas puses vienpusējs mēģinājums mainīt termiņu varēja novest arī pie darījuma pārtraukšanas, kā arī dotu iespēju investoram ierosināt akciju pārdošanas cenas samazināšanu.

No amatpersonu paskaidrojumiem, kuri tika sniegti komisijai, komisija neguva pārliecību, ka Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem tajā brīdī būtu bijis rīcības plāns, kas, ja panāktu līguma noslēgšanas termiņa pagarinājumu, dotu iespēju iegūt labvēlīgākus akciju pārdošanas nosacījumus.

Vēl daži secinājumi.

Ministru kabineta rīcība kopumā, bet īpaši Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas darbība liecināja, ka bankas “Citadele” pārdošanu tās uzskatīja par atsevišķu uzdevumu, nevis par Latvijas tautsaimniecības attīstībai kopumā nozīmīgu projektu.

Sabiedrība netika informēta par darījumiem ar valsts īpašumu, un tādējādi netika īstenoti labas pārvaldības principi. Bankas “Citadele” darījumā iesaistītās valsts amatpersonas nav vadījušās pēc profesionāli sagatavota komunikācijas plāna, bet informāciju medijiem un sabiedrībai sniedza haotiski, nepārdomāti, radot labvēlīgu vidi baumām un pretrunīgai informācijas interpretācijai.

Tā kā bankas “Citadele” akciju pārdošanas process ir pabeigts, nepastāv nekādi būtiski iemesli turpmākajai dokumentu un informācijas, tajā skaitā arī akciju pārdošanas līguma, atzīšanai par tādu, kas būtu jāslēpj no sabiedrības. Šobrīd klasificētās informācijas statuss ir saglabāts lielākajai daļai ar bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu saistīto Ministru kabinetā izskatīto informatīvo ziņojumu.

Pamatojoties uz šiem un arī citiem secinājumiem, komisija uzskata, ka valstij būtu veicami vairāki pasākumi, kas padarītu efektīvāku valsts institūciju un amatpersonu rīcību dažādu krīzes situāciju vadīšanā, lēmumu pieņemšanā un komunikācijā ar sabiedrību.

Papildus tam komisija ierosina arī vēl sekojošo.

Pirmkārt. Saeimai pilnveidot normatīvo regulējumu, lai parlamentārās izmeklēšanas komisijām būtu iespējams iepazīties ar plašāku informācijas klāstu, kas satur arī komercnoslēpumu... komercinformāciju. Komisija saskārās ar situāciju, ka gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan banka “Citadele”, gan Eiropas Centrālā banka atteicās komisijai sniegt tās pieprasīto informāciju tikai tāpēc, ka trūka nacionālās tiesiskās bāzes, lai gan starptautiskie dokumenti to atļautu. Komisija ierosina precizēt un pilnveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu un attiecīgos pārējos normatīvos aktus, lai ieviestu krimināltiesisko, administratīvo un disciplināro atbildību par izvairīšanos no informācijas sniegšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijai.

Otrkārt. Ierosinām uzdot Tieslietu ministrijai precizēt normatīvo regulējumu ierobežotas pieejamības informācijas apritē, vienkāršojot šādu informāciju saturošu dokumentu deklasifikācijas procedūru un nosakot kārtību, kādā tiek vērtēta to amatpersonu rīcība, kuras ir atbildīgas par ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanu, tostarp arī par pārspīlētu slepenības lietošanu, lai slēptu savu rīcību.

Treškārt. Ierosinām izvērtēt pašreizējo kārtību normatīvajā regulējumā, kādā veidā Saeimas deputāti un Ministru kabineta locekļi iegūst pieeju valsts noslēpumam un kādas ir viņu tiesības izmantot to savu amata pienākumu veikšanai. Līdzšinējā prakse ir izraisījusi virkni pārpratumu un tiesisku neskaidrību, diskreditējot gan politisko procesu, gan valsts pārvaldības kārtību, tādējādi radot kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm. Amatpersonas, kuras ir ievēlētas vai ieceltas augstos amatos un kurām ir izteikta tautas vai parlamenta uzticība pieņemt lēmumus par būtiskiem visas valsts attīstības jautājumiem, tiek ierobežotas iepazīties ar informāciju, kas nepieciešama jautājumu pilnvērtīgai un objektīvai izlemšanai, aizbildinoties, ka šīm personām nevar uzticēt valsts noslēpumu.

Saskaņā ar 10.Saeimas lēmumu laikā no 2011.gada 24.februāra līdz 2011.gada 23.maijam bija izveidota Parlamentārās izmeklēšanas komisija sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām akciju sabiedrības “Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas triju mēnešu darbs būtībā netika pabeigts, jo Saeima noraidīja priekšlikumu pagarināt...

Sēdes vadītāja. Kūtra kungs, vienu mirkli! Kolēģi, lūdzu, pārtrauciet sarunas!

G.Kūtris. Toreiz Saeima noraidīja priekšlikumu pagarināt tās darbību.

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, beidziet, lūdzu, sarunas pa tālruni vai izejiet no Sēžu zāles!

G.Kūtris. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības turpināšanai nepiekrita arī vairāki tajā toreiz pārstāvētie deputāti: Kučinskis, Šķēle, Vucāns un Loskutovs, kuri vienlaikus norādīja, ka parlamentāro izmeklēšanu būtu nepieciešams veikt pēc Parex bankas un bankas “Citadele” pārdošanas. 10.Saeimas izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijai noteiktos uzdevumus daļēji ir izdevies izpildīt šai komisijai attiecībā uz “Citadeles” pārdošanu.

Komisija uzskata, ka būtu lietderīgi Saeimai tomēr izveidot īpašu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kuras uzdevums būtu detalizēti izvērtēt Parex bankas pārņemšanas un restrukturizācijas ietekmi uz Latvijas finanšu sektora attīstību un Latvijas tautsaimniecību kopumā, ja valdība ar ekspertu komisiju to pati neizdara.

Un visbeidzot. Komisija aicina Ministru kabinetu izbeigt garantiju līgumu slēgšanu ar valsts amatpersonām un uzdot Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai pilnveidot tiesisko regulējumu normatīvajos aktos, lai īpašos gadījumos noteiktu valsts kapitālsabiedrību amatpersonām samērīgu atbildības ierobežojumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M.Bondars (LRA).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šis ziņojums ir par Saeimu, par tās lomu un par tās spējām. Šis ziņojums ir par mums. Par mūsu spēju uzraudzīt Ministru kabinetu. Par mūsu spēju izvirzīt tādus Ministru kabineta locekļus, kuri prot un var. Par mūsu spēju novērst, ne tikai secināt. Šis ziņojums būs tikai dekoratīvs, kolēģi, ja mēs nespēsim izdarīt secinājumus. Un pārbaudes laiks šiem secinājumiem pienāks ļoti drīz. Jau drīz mums nāksies izraudzīties jauno Ministru kabinetu, tā vadītāju un tā locekļus. Tāpēc lūgums, kolēģi, izvērtēt šos secinājumus, kuri ir attiecīgajā ziņojumā, un saprast, kādā veidā uzlabot Saeimas darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Godātie kolēģi, par šo ziņojumu mums nav jābalso. Līdz ar to jautājums uzskatāms par izskatītu.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti (izglītības iestādes fizisku pieejamību) saistītās problēmas”.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ņemot vērā, ka es nedaudz pasteidzos un par šo lēmuma projektu jau izstāstīju, kad tas tika nodots šodien Saeimai, tagad es vienīgi aicināšu pievērst uzmanību termiņiem, kas ir ietverti, un saprast, ko tas nozīmē.

Proti, jau līdz 30.martam mums vajadzētu parlamentā saņemt visu uzdevumu sadali pa iesaistītajām ministrijām un pārliecināties, ka visi ir ķērušies pie darba.

Savukārt komisija uzskata, ka līdz gada beigām šis tiešām svarīgais darbs varētu tikt pabeigts, par ko arī Saeimai būtu jāsaņem atbilde.

Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti (izglītības iestādes fizisku pieejamību) saistītās problēmas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 8, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Ruka ievēlēšanu Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Ruka ievēlēšanu Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.

Līdz ar to sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet saistībā ar paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi vēlos jūs informēt.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Elksniņa jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Tutina, Pimenova un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par neizpildīto uzdevumu saistībā ar atbildi uz jautājumu par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Mirska jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas izvairīšanos sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem par juridiskajiem ārpakalpojumiem”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Tutina, Ādamsona, Agešina un Zemļinska jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par bīstamo tehnoloģisko iekārtu uzraudzību”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par iepazīšanos ar ziņojumu” (atbilde uz deputātu jautājumu klasificēta kā informācija dienesta vajadzībām). Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par ziņojuma atzīšanu par valsts noslēpuma objektu” (atbilde uz deputātu jautājumu klasificēta kā informācija dienesta vajadzībām). Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Agešina, Zariņa, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par AS KVV “Liepājas metalurgs””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Saistībā ar deputātu Agešina, Zariņa, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par AS KVV “Liepājas metalurgs”” (atbilde uz deputātu jautājumu klasificēta kā informācija dienesta vajadzībām). Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien paredzēta pulksten 17.00.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kolīdz būs sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim to nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Ringolds Balodis, Guntis Belēvičs, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Elksniņš, Andrejs Judins, Aleksandrs Kiršteins... ir, Nellija Kleinberga, Ilmārs Latkovskis, Sergejs Potapkins... ir, Edgars Putra... ir, Jūlija Stepaņenko.

Visiem skaistus, klusus, priecīgus Ziemassvētkus! Un lai nākamais gads mums kopā būtu panākumiem bagāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies visiem par darbu šajā sesijā.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 19. sēde
2015. gada 17. decembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr. 456/Lp12) (Dok. Nr. 1581, 1581A)
Par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 457/Lp12) (Dok. Nr. 1582, 1582A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 458/Lp12) (Dok. Nr. 1588, 1588A)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 459/Lp12) (Dok. Nr. 1589, 1589A)
Par likumprojektu “Grozījums Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” (Nr. 460/Lp12) (Dok. Nr. 1591, 1591A)
Par likumprojektu “Grozījums Būvniecības likumā” (Nr. 470/Lp12) (Dok. Nr. 1633)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 471/Lp12) (Dok. Nr. 1634)
Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. M.Kučinskis (par)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ingmāram Līdakam šā gada 10. decembrī (Dok. Nr. 1616)
Lēmuma projekts “Par Saeimas 2015. gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2016. gada ziemas sesijas sākšanu” (Nr. 270/Lm12) (Dok. Nr. 1603, 1604)
Lēmuma projekts “Par Zitas Zariņas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr. 264/Lm12) (Dok. Nr. 1586)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par Edgara Korčagina apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr. 265/Lm12) (Dok. Nr. 1587)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts “Par juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu deleģētā pārstāvja Alda Baumaņa apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā” (Nr. 273/Lm12) (Dok. Nr. 1630)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 471/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1634)
Ziņo	- dep. I.Laizāne
Debates	- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 471/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1634)
Ziņo	- dep. I.Laizāne
Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr. 440/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1466B, 1466C)
Ziņo	- dep. R.Naudiņš
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 452/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1617)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Debates	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 442/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1486B)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 441/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1475B)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 26/Lp12) (Otrreizēja caurlūkošana) (Dok. Nr. 1602)
Ziņo	- dep. I.Laizāne
Debates	- dep. L.Čigāne
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. L.Čigāne
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. A.Krauze
Likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 322/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1598)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 267/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1600)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 403/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1601)
Ziņo	- dep. R.Dzintars
Likumprojekts “Patvēruma likums” (Nr. 242/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1614)
Ziņo	- dep. B.Cilevičs
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
	- dep. A.Loskutovs
	- dep. A.Bērziņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debates par likumprojektu “Patvēruma likums” (Nr. 242/Lp12)	- dep. L.Čigāne
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. L.Čigāne
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. B.Cilevičs
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 24/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1590)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Debates	- dep. A.Kiršteins
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. J.Dombrava
	- dep. E.Putra
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. J.Dombrava
	- dep. R.Kols
Par balsošanas motīviem	- dep. E.Šnore
Likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā” (Nr. 308/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1605)
Ziņo	- dep. R.Jansons
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 359/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1606)
Ziņo	- dep. I.Bite
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 360/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1607)
Ziņo	- dep. I.Bite
Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 361/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1608)
Ziņo	- dep. I.Bite
Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 362/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1609)
Ziņo	- dep. I.Bite
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 363/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1610)
Ziņo	- dep. I.Bite
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 239/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1611)
Ziņo	- dep. A.Adamovičs
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 396/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1613)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Debates	- dep. A.Meija
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. M.Bondars
	- dep. L.Čigāne
	- dep. M.Bondars
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. E.Smiltēns
	- dep. L.Čigāne
	- dep. E.Putra
	- dep. A.Meija
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. L.Čigāne
	- dep. E.Putra
Par balsošanas motīviem	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījums Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” (Nr. 460/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1591)
Ziņo	- dep. K.Krēsliņš
Likumprojekts “Grozījums Būvniecības likumā” (Nr. 470/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1633)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījums Būvniecības likumā” (Nr. 470/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1633)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 432/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1389B)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Lēmuma projekts “Par piekrišanu 12. Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 266/Lm12) (Dok. Nr. 1595)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. A.Kaimiņš
Lēmuma projekts “Par piekrišanu 12. Saeimas deputāta Hosama Abu Meri saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 267/Lm12) (Dok. Nr. 1596)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Lēmuma projekts “Par piekrišanu 12. Saeimas deputāta Arta Rasmaņa saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 268/Lm12) (Dok. Nr. 1597)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. A.Rasmanis
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums” (Nr.311/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016. gada 15. februārim” (Nr. 272/Lm12) (Dok. Nr. 1621)
Lēmuma projekts “Par piekrišanu 12. Saeimas deputāta Jāņa Trupovnieka saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 274/Lm12) (Dok. Nr. 1631)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. J.Trupovnieks
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā galaziņojums (Dok. Nr. 1615)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Debates	- dep. M.Bondars
Lēmuma projekts “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti (izglītības iestādes fizisku pieejamību) saistītās problēmas” (Nr. 269/Lm12) (Dok. Nr. 1599)
Ziņo	- dep. M.Kučinskis
Lēmuma projekts “Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas” (Nr. 275/Lm12) (Dok. Nr. 1637)
Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Ruka ievēlēšanu Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā” (Nr. 276/Lm12) (Dok. Nr. 1638)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 17.12.2015 09:04:44 bal001
Par - 71, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (456/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 17.12.2015 09:05:38 bal002
Par - 78, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (457/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 17.12.2015 09:12:28 bal003
Par - 84, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2015.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2016.gada ziemas sesijas sākšanu (270/Lm12)

Datums: 17.12.2015 09:13:40 bal004
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Zitas Zariņas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli (264/Lm12)

Datums: 17.12.2015 09:14:45 bal005
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Edgara Korčagina apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli (265/Lm12)

Datums: 17.12.2015 09:16:11 bal006
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu deleģētā pārstāvja Alda Baumaņa apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā (273/Lm12)

Datums: 17.12.2015 09:18:31 bal007
Par - 58, pret - 22, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par punkta Par likumprojekta "Grozījumi Konkurences likumā" (Nr.269/Lp12) izslēgšanu no Saeimas 2015.gada 17.decembra sēdes darba kārtības un iekļaušanu Saeimas 2016.gada 28.janvāra sēdes darba kārtībā iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.12.2015 09:21:42 bal008
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (471/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.12.2015 09:27:15 bal009
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (471/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.12.2015 09:27:51 bal010
Par - 62, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (471/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.12.2015 09:29:33 bal011
Par - 70, pret - 5, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tūrisma likumā (440/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.12.2015 09:49:58 bal012
Par - 6, pret - 64, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (452/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.12.2015 09:50:31 bal013
Par - 7, pret - 69, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (452/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.12.2015 09:51:06 bal014
Par - 6, pret - 71, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (452/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.12.2015 09:51:44 bal015
Par - 8, pret - 71, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (452/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.12.2015 09:53:01 bal016
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (452/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.12.2015 09:58:38 bal017
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (442/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.12.2015 09:59:36 bal018
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (441/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.12.2015 10:17:03 bal019
Par - 35, pret - 26, atturas - 18. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (26/Lp12), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 17.12.2015 10:17:33 bal020
Par - 35, pret - 26, atturas - 16. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (26/Lp12), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 17.12.2015 10:18:13 bal021
Par - 53, pret - 10, atturas - 15. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (26/Lp12), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 17.12.2015 10:21:27 bal022
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (322/Lp12), 3.lasījums

Datums: 17.12.2015 10:23:18 bal023
Par - 65, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (267/Lp12), 3.lasījums

Datums: 17.12.2015 10:24:28 bal024
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (403/Lp12), 3.lasījums

Datums: 17.12.2015 11:14:22 bal025
Par - 65, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Patvēruma likums (242/Lp12), 3.lasījums

Datums: 17.12.2015 11:15:12 bal026
Par - 44, pret - 13, atturas - 20. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Patvēruma likums (242/Lp12), 3.lasījums

Datums: 17.12.2015 11:23:54 bal027
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Patvēruma likums (242/Lp12), 3.lasījums

Datums: 17.12.2015 11:28:58 bal028
Par - 66, pret - 7, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 11:30:15 bal029
Par - 16, pret - 54, atturas - 10. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 11:30:50 bal030
Par - 17, pret - 58, atturas - 9. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 11:36:17 bal031
Par - 66, pret - 12, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 11:36:50 bal032
Par - 16, pret - 63, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 11:38:46 bal033
Par - 28, pret - 51, atturas - 3. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 11:39:11 bal034
Par - 16, pret - 64, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 11:43:40 bal035
Par - 69, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 11:45:54 bal036
Par - 16, pret - 69, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.52

Datums: 17.12.2015 11:49:47 bal037
Par - 17, pret - 59, atturas - 10. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.57. Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 11:51:39 bal038
Par - 76, pret - 10, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (24/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 11:56:17 bal039
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Arhīvu likumā (308/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 11:57:38 bal040
Par - 60, pret - 0, atturas - 20. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (359/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 11:59:15 bal041
Par - 64, pret - 0, atturas - 22. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (360/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 12:01:55 bal042
Par - 63, pret - 0, atturas - 22. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (361/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 12:03:03 bal043
Par - 65, pret - 0, atturas - 21. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (362/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 12:05:55 bal044
Par - 69, pret - 0, atturas - 19. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (363/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 12:07:10 bal045
Par - 53, pret - 6, atturas - 13. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas (275/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.12.2015 12:07:58 bal046
Par - 66, pret - 1, atturas - 9. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par deputāta Jāņa Ruka ievēlēšanu Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā (276/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.12.2015 12:10:33 bal047
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (239/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 12:17:04 bal048
Par - 5, pret - 58, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Enerģētikas likumā (396/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 12:17:41 bal049
Par - 6, pret - 58, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Enerģētikas likumā (396/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 12:23:08 bal050
Par - 6, pret - 43, atturas - 11. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Enerģētikas likumā (396/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 12:24:17 bal051
Par - 21, pret - 36, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Enerģētikas likumā (396/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 13:47:38 bal052
Par - 5, pret - 53, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Enerģētikas likumā (396/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 13:56:06 bal053
Par - 22, pret - 24, atturas - 13. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Enerģētikas likumā (396/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 13:56:47 bal054
Par - 21, pret - 24, atturas - 13. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Enerģētikas likumā (396/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 13:58:04 bal055
Par - 18, pret - 26, atturas - 17. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Enerģētikas likumā (396/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 13:58:48 bal056
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (396/Lp12), 2.lasījums

Datums: 17.12.2015 14:06:36 bal057
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā (460/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.12.2015 14:08:19 bal058
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Būvniecības likumā (470/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.12.2015 14:08:40 bal059
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Būvniecības likumā (470/Lp12), 1.lasījums

Datums: 17.12.2015 14:09:15 bal060
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Būvniecības likumā (470/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.12.2015 14:11:38 bal061
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (432/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.12.2015 14:14:15 bal062
Par - 78, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 12. Saeimas deputāta Riharda Eigima saukšanai pie administratīvās atbildības (266/Lm12)

Datums: 17.12.2015 14:15:41 bal063
Par - 80, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 12. Saeimas deputāta Hosama Abu Meri saukšanai pie administratīvās atbildības (267/Lm12)

Datums: 17.12.2015 14:18:09 bal064
Par - 75, pret - 0, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 12. Saeimas deputāta Arta Rasmaņa saukšanai pie administratīvās atbildības (268/Lm12)

Datums: 17.12.2015 14:18:58 bal065
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums” (Nr.311/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016. gada 15. februārim (272/Lm12)

Datums: 17.12.2015 14:21:44 bal066
Par - 70, pret - 0, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 12. Saeimas deputāta Jāņa Trupovnieka saukšanai pie administratīvās atbildības (274/Lm12)

Datums: 17.12.2015 14:45:53 bal067
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti (izglītības iestādes fizisku pieejamību) saistītās problēmas (269/Lm12)

Datums: 17.12.2015 14:46:30 bal068
Par - 56, pret - 8, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas (275/Lm12)

Datums: 17.12.2015 14:47:00 bal069
Par - 69, pret - 1, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Ruka ievēlēšanu Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā (276/Lm12)

 

Frakciju viedokļi
2015.gada 17.decembrī

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šī gada pēdējā Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajai šodien vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie klausītāji! Pirms brīža noslēdzās Saeimas rudens sesijas pēdējā sēde, kurā izskatīja vairākus būtiskus jautājumus. Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vienu no tiem – likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Šie grozījumi paredz gāzes tirgus atvēršanu un uzņēmuma “Latvijas Gāze” sadalīšanu. Publiskajā telpā mēs bieži dzirdam zināmas spekulācijas par to, kāda ir frakcijas “No sirds Latvijai” nostāja šajos jautājumos. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka frakcija “No sirds Latvijai” vienmēr ir iestājusies un iestāsies tieši par Latvijas sabiedrības interešu aizstāvību. Mums ir ļoti žēl, ka šodien aiz bailēm – un mēs redzam tādu lielu baiļu plīvuru! – Saeimas vairākums nespēj sadzirdēt mūsu apsvērumus un aizstāvēt vairāk nekā 6850 mazos šīs kompānijas akcionārus, no kuriem lielākā daļa ir Latvijas iedzīvotāji un uzņēmuma akcijas ir iegādājušies šīs kompānijas privatizācijas laikā.

Tuvojas Ziemassvētki un gadumija. Tas ir laiks, kad ikviens no mums izvērtē to, ko gada laikā esam paveikuši, nospraužam mērķus un domājam par tiem darbiem, kas jāpaveic nākamajā gadā. Un faktiski šis bija pirmais frakcijas “No sirds Latvijai” pilnais darba gads Saeimā. Šī gada laikā mums ir izdevies izveidot profesionālu komandu un to nostiprināt, šīs komandas darbu padarīt profesionālu un konstruktīvu, atbalstot lēmumus un likumus, kas vērsti uz valsts attīstību, iedzīvotāju un uzņēmēju interešu ievērošanu.

Es esmu gandarīta, ka tieši mūsu frakcijas deputāti vadīja Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas darbu. Šis darbs ir noslēdzies ar galaziņojuma nolasīšanu, ar politiski atbildīgo personu nosaukšanu. Šo darbu vadīja mūsu frakcijas deputāts Ringolds Balodis.

No frakcijas “No sirds Latvijai” ir arī parlamentārietis Gunārs Kūtris, kas vadīja bankas “Citadele” pārdošanas darījuma izmeklēšanas komisijas darbu un šo darbu šodien noslēdza ar galaziņojuma nolasīšanu. Un tieši galaziņojuma sagatavošanas gaitā parādījās tas, ka ir bailes no profesionāli parādītas informācijas, jo tieši ziņojums parāda to neprofesionalitāti un varas bezatbildību, ar kādu līdz šim ir pieņemti valdības lēmumi. Un par to īpaši liecina pozīcijas vēlme uzmanību no šiem komisijas secinājumiem novirzīt uz izdomātiem un iestudētiem uzbrukumiem mūsu frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim.

Šā gada laikā “No sirds Latvijai” izstrādāja un iesniedza izskatīšanai vairāk nekā 20 priekšlikumus dažādos likumprojektos un regulāri uzdeva Ministru kabinetam un ministriem deputātu jautājumus par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Un, ņemot vērā to, ka pozīcija nevēlas ieklausīties uzņēmēju un sabiedrības viedoklī, iesniedzām arī pieteikumus Satversmes tiesā, un esam gandarīti, ka viens no šiem pieteikumiem jau ir pieņemts izskatīšanai (tas ir par negatīvā kapitāla indeksa piemērošanu pensijas kapitālam).

Diemžēl jāsecina arī tas, ka tieši Saeimas kā likumdevēja vara ir vājinājusies pēdējo gadu laikā. Un turklāt paralēli tam aizvien vairāk iezīmējas izpildvaras darba zemā kvalitāte. Arī Saeimas šodienas sēdē steidzamības kārtā tika skatīti vairāki likumu grozījumi, kuri tiek pieņemti tieši tāpēc, ka Ministru kabinets nav savlaicīgi izpildījis tam dotos uzdevumus, un piemēra pēc varu minēt kaut vai pašas Finanšu ministrijas steigā gatavotos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, jo uz otro lasījumu ministrija pati ir spiesta iesniegt vairāk nekā 50 priekšlikumus, labojot gandrīz katru no likumprojekta teikumiem.

Un tādēļ, mūsuprāt, loģiski un likumsakarīgi ir tas, ka līdzšinējā valdība ir demisionējusi. Es uzskatu, ka valdības maiņa ir iespēja kardināli mainīt arī valsts pārvaldes darba kvalitāti un sākt strādāt valsts un tās tautas interesēs, viena mērķa sasniegšanai – valsts ilgtermiņa attīstībai. Taču to nebūs iespējams panākt, ja valdības veidošanas procesā kā prioritāte netiks izvirzīti tieši šie sasniedzamie mērķi un uzdevumi un konkrēts rīcības plāns to sasniegšanai un ja tā vietā notiks atkal drūzmēšanās un stumdīšanās ap sfēru sadali un ministru personālijām.

“No sirds Latvijai” ir gatava profesionāli iesaistīties valdības veidošanā. Uzskatām, ka par galvenajām prioritātēm jākļūst sociālās nevienlīdzības mazināšanai, izglītības sistēmas sakārtošanai, veselības aprūpes nodrošināšanai, uzņēmējdarbības un nodarbinātības sekmēšanai, kā arī tiesiskās vides pilnveidošanai – visām tām jomām, kurās cilvēki gaida pozitīvas pārmaiņas jau gadiem ilgi.

Noslēgumā vēlos visiem no sirds novēlēt, lai Ziemassvētku un Jaungada laiks nes ikvienam no jums sirdsmieru, saticību, laimi un visu ieceru piepildījumu!

Pateicos.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Armands Krauze. Lūdzu!

A.Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tika izskatīti vairāki būtiski likumprojekti, bet es pievērsīšos diviem.

Pirmais ir likumprojekts “Patvēruma likums”. Vēlos atzīmēt izmaiņas, kuras tas paredz. Tagad Ministru kabinets viens pats vairs nelems par patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā, un šī ļoti jutīgā bēgļu joma tagad pilnībā ir nodota Saeimai. Faktiski turpmāk Ministru kabinets, tikai pamatojoties uz Saeimas lēmumu, varēs apstiprināt kaut kādu papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā.

Kā mēs zinām, tas ir pareizais ceļš, jo līdz šim tika pārmests, ka deputāti nav iesaistīti, sabiedrība nav iesaistīta šāda svarīga lēmuma pieņemšanā. Un sabiedrības noskaņojums attiecībā uz patvēruma meklētājiem mums visiem ir ļoti labi zināms.

Otrs likumprojekts, ko es vēlos izcelt, – “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Šie likuma grozījumi ir pievērsuši milzīgu visas sabiedrības uzmanību. Un jāteic, ka pašlaik publiskajā telpā izskan ļoti daudz maldu un nepatiesu apgalvojumu. Ja iedziļinās un izprot, kālab šie grozījumi ir nepieciešami, tad var saprast, ka te ir runa par informatīvās telpas drošību. Protams, šis jautājums ir ļoti cieši saistīts arī ar latviešu valodas lietošanu, plašāku tās lietošanu sabiedrībā. Konkrētā redakcija nāks par labu Latvijas iedzīvotājiem, īstenojot informatīvās telpas aizsardzību.

Jāatgādina, ka šā likumprojekta tapšanas vēsture sākās jau pagājušajā gadā, kad Saeimā tika apstiprināta redakcija, kuru virzīja Nacionālās drošības komisijas vadītājs, un toreiz tika rakstīts, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai sekmētu latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas konstitucionālo funkciju īstenošanu pilnā apjomā.

Tika norādīts arī otrs likumprojekta mērķis – sekmēt to, lai latviešu valoda kalpotu par visas Latvijas iedzīvotāju kopējo savstarpējās saziņas valodu.

Diemžēl ir sanācis tā, ka šie mērķi nav sasniegti. Pēdējā gada laikā vēl jo vairāk ir radīti apstākļi (balstoties uz it kā esošo likumu) un izsniegtas jaunas apraides atļaujas, kas ļauj raidīt krievu valodā. Tātad faktiski Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome neseko likuma mērķim un likuma garam un nesekmē latviešu valodas konstitucionālo funkciju īstenošanu pilnā apjomā.

Un tādēļ arī šajos grozījumos faktiski nav runa par latviešu valodu, bet gan par informatīvo telpu. Un attiecībā uz informatīvo telpu mūsu deputāti – gan Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti, gan arī citi – norāda, ka ir ļoti svarīgi stiprināt krievu medijus un krievu valodā runājošos nodrošināt ar objektīvu informāciju. Un šajā sakarā es vēlos izcelt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes šogad diskusijā secināto. Tur ir uzsvērts, ka ļoti svarīga ir Igaunijas pieredze, izveidojot jaunu kanālu krievu valodā sabiedriskajā medijā. Un tas liecina, ka šis ir pats efektīvākais ceļš, lai uzrunātu krievvalodīgos, kuri dzīvo citas valsts informatīvajā telpā. Tajā pašā pētījumā NEPLP secina: “Šādi netiek samazināta latviešu valodas lietojamības telpa, bet – tieši pretēji! – mūsu valsts cilvēkiem tiek piedāvāts aktuāls un daudzpusīgs saturs, kas tapis Eiropas valstij raksturīgā žurnālistikas kvalitātē.” Tas viss ir rakstīts attiecīgās mūsu valsts institūcijas mājaslapā.

Un es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka šeit ir runa par to, lai mēs atbalstītu visus Latvijas iedzīvotājus; lai Latvijas iedzīvotājiem mēs nodrošinātu objektīvu informāciju; lai mēs uzrunātu Latvijas krievvalodīgos, kuri dzīvo citā informatīvajā telpā; lai mēs tajā pašā laikā nemazinātu latviešu valodas lietojamību, bet – tieši pretēji! – mūsu valsts iedzīvotājiem piedāvātu aktuālu, daudzpusīgu un objektīvu saturu medijos.

Noslēgumā es teikšu, ka vienprātībā, kādai vajadzētu būt šādos būtiskos jautājumos (bet diemžēl šeit nebija vienprātības), mums tomēr vajadzētu sagaidīt Ziemassvētku laiku. Un tādēļ es novēlu gaišus Ziemassvētkus, visu to labāko Jaunajā gadā un priecīgi sagaidīt Jauno gadu!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Armandam Krauzem.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kopš 2014.gada 4.novembra, kad no partijas SASKAŅA Saeimā ievēlētie 24 deputāti uzsāka savu darbu parlamentā, pagājis viens gads. Tāpēc vēlos īsi un kodolīgi sniegt atskaiti par mūsu frakcijas paveikto parlamentā 2015.gadā.

Jāatzīmē, ka mūsu rīcībā ir tikai opozīcijai atvēlētie instrumenti, taču esam tos aktīvi izmantojuši, paužot savu viedokli Latvijas tautai svarīgos jautājumos.

2015.gadā esam iesnieguši 16 likumprojektus. Ar vienu no tiem – “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” – mums ir izdevies panākt konkrētus pozitīvus rezultātus: jau no 2016.gada 1.janvāra varēs kā aizsargātais lietotājs iegādāties savai mājsaimniecībai noteiktu elektroenerģijas daudzumu par samazinātu cenu arī ģimene vai persona, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona ar pirmo invaliditātes grupu.

Diemžēl tik labi mums nav veicies ar pārējiem iesniegtajiem likumprojektiem. Piemēram, vairums koalīcijas deputātu ar dažādu argumentāciju neatbalstīja tā mūsu likumprojekta nodošanu komisijām, kurš paredzēja finansiālu atbalstu tiem vecākiem, kuru bērni pēc pilngadības sasniegšanas turpina iegūt vispārējo izglītību. Bez jebkādas argumentācijas tika noraidīts arī frakcijas SASKAŅA sagatavotais likumprojekts par sociālo garantiju nodrošināšanu Afganistānas kara veterāniem.

Nozīmīgs darbs ir paveikts, iesniedzot daudzus priekšlikumus Saeimā skatāmiem likumprojektiem, kas skar gan sociālos, gan valsts pārvaldes, gan nodokļu, gan tautsaimniecības jautājumus. Saistībā ar šiem jautājumiem mūsu frakcijas deputāti ir iesnieguši 46 priekšlikumus, bet attiecībā uz valsts budžetu 2016.gadam – desmitiem priekšlikumu.

Šogad 69 reizes mēs esam izmantojuši Saeimas kārtības rullī paredzēto iespēju un uzdevuši valdības ministriem deputātu jautājumus par to, kas satrauc cilvēkus, piemēram, par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā un situāciju uzņēmumā “KVV Liepājas metalurgs”.

Šogad mēs iesniedzām Satversmes tiesā pieteikumu par likuma “Par valsts pensijām” normu neatbilstību Satversmei jautājumā par pensiju negatīvo indeksu. Šī norma ir nostādījusi nevienlīdzīgā situācijā tos cilvēkus, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta laikā pēc 2010.gada un kuru pensija ir būtiski mazāka nekā tiem iedzīvotājiem, kas pensionējušies pirms 2010.gada. Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par minēto normu neatbilstību valsts pamatlikumam, tātad novērtējusi pieteikumā norādītos argumentus.

Mums patiesi rūp, kā Latvijā palikušie cilvēki izdzīvos nākamgad. Bet koalīcijas solījumi samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli pagaisuši, turklāt ar pievienotās vērtības nodokli tiek aplikti māju pārvaldīšanas pakalpojumi – tātad maksās tie, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, saņem mājas pārvaldīšanas pakalpojumus un jau tagad knapi var savilkt kopā galus.

Lai mazinātu esošo Latvijas iedzīvotāju nevienlīdzību, mūsu frakcija ir iesniegusi priekšlikumus ar mērķi palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo pensijas daļu, kā arī mazo pensiju indeksāciju.

Lai kaut nedaudz mazinātu cilvēku izdevumus saistībā ar maksājumiem par mājokli, tika iesniegti priekšlikumi Pievienotās vērtības nodokļa likumam, paredzot samazinātu – 5 procentu – nodokļa likmi apkurei. Papildu līdzekļi no valsts budžeta tika pieprasīti pedagogu, medicīnas un kultūras darbinieku algām, atgādinot koalīcijas partijām par aizmirstajiem solījumiem.

Arī šogad mūsu deputāti uzklausīja savu vēlētāju un nevalstisko organizāciju viedokļus un iesniedza attiecīgus priekšlikumus gan par papildu finansējuma piešķiršanu dažādu sociālu jautājumu risināšanai, gan par palīdzības sniegšanu vairākām pašvaldībām atsevišķu projektu īstenošanai un citiem iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem.

Šogad atbalstu guvuši veseli divpadsmit SASKAŅAS deputātu priekšlikumi 2016.gada valsts budžetam. Tostarp par 85 tūkstošu eiro piešķiršanu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vajadzībām, kā arī par atbalstu vairākām skolām. Jāteic, ka SASKAŅAS atbalstītie priekšlikumi bija sagatavoti ļoti rūpīgi, pamatoti, ar aprēķiniem un tāmēm.

Nobeigumā frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos izteikt novēlējumu – lai jums vienmēr blakus ir cilvēki, kuri jūs atbalsta! Priecīgus un gaišus Ziemassvētkus! Saskaņu un veiksmi 2016.gadā!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Vārds frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas biedram Edvardam Smiltēnam. Lūdzu!

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī ir pēdējā Saeimas sēde pirms rudens sesijas beigām un ziemas sesijas sākšanās. Šodien bija ļoti daudz nozīmīgu likumprojektu, un kā galveno es gribētu izcelt “Grozījumus Enerģētikas likumā”. Proti, jautājumu par gāzes tirgus atvēršanu. Es domāju, ka tas ir svarīgs ikvienam Latvijas iedzīvotājam un ģeopolitiski svarīgs arī Latvijas valstij.

Šodien bija diezgan asas diskusijas par tiem priekšlikumiem, kuri bija iesniegti uz otro lasījumu. Faktiski varētu teikt, ka mēs ar šo likumprojektu esam pusceļā.

Komisijā darbs nerit viegli, ir ļoti spēcīgi pārstāvji no “Latvijas Gāzes”. Nav noslēpums, ka “Latvijas Gāze” arī ir ieguvusi ļoti spēcīgus darbiniekus, pārvilinot no valsts sektora atbildīgākos ierēdņus. Līdz ar to šis darbs rit diezgan smagnēji.

Tādēļ šodien lielākās debates bija par priekšlikumu, kas komisijā šķita absolūti nevainīgs; priekšlikumu, par kuru arī Ekonomikas ministrija teica – varam darīt tā vai šā, bet principā atbalstām.

Protams, “Latvijas Gāze” to atbalstīja. Attieksme dažādu ekspertu vērtējumā nebija viennozīmīga, taču komisijā tas tika atbalstīts. Konkrēti runa ir par to, kā mēs sadalām “Latvijas Gāzi”. Valdība līdz šim bija virzījusi koncepciju, ka “Latvijas Gāzei” jābūt pilnībā sadalītai, izvēloties Eiropas Komisijas direktīvā noteikto principu par pilnīgu sadali, kas garantētu operatoram neatkarību un citiem – iespēju piekļūt šiem gāzes tīkliem, lai būtu alternatīvas iespējas iegādāties gāzi Latvijā.

Nu, lūk, un vēlāk, analizējot situāciju daudz dziļāk, mēs konstatējām, ka šie argumenti, ka nekas daudz jau nemainīsies, patiesībā atbilst Stīva Džobsa, slavenā uzņēmēja, teicienam: “Vienīgais, kas mainīsies, – viss.” Ar to toreiz domājot jaunākos telefonus. Bet, es domāju, šo teicienu var attiecināt arī uz gadījumu ar gāzi, jo šķietami niecīga, nevainīga lieta patiesībā pilnībā maina visu likumprojekta koncepciju. To koncepciju, kuru izvēlējusies Latvijas valdība, virzot šo likumprojektu, ko izvēlējušies lietuvieši un igauņi, savulaik liberalizējot tirgu, tāpēc arī VIENOTĪBA kategoriski iebilda pret šādu koncepcijas maiņu, pirmkārt, tādēļ, ka, iebalsojot šādu niansi, likumprojekts faktiski tiktu nodots pilnīgai pārstrādāšanai. Respektīvi, izvēloties citu sadales modeli, likumprojektā būtu jāietver un jāizstrādā pilnīgi cits regulējums attiecībā uz kontroli pār šo procesu un citas lietas. Tas nozīmētu kārtējo reizi ievilkt šo likumprojektu ļoti ilgās diskusijās, entajos priekšlikumos un tas, protams, paildzinātu gāzes tirgus atvēršanas procesu.

Kolēģiem es teicu – mums jāapzinās, ka gāzes tirgus atvēršana ir Latvijas valstij ļoti nozīmīgs jautājums un tas faktiski ir mūsu nacionālās un ekonomiskās drošības, kā arī valsts neatkarības jautājums. Varam paskatīties, kā tas ir Ukrainā, kā izmanto šo gāzes sviru. Iespējams, tas pat ir ģeopolitisks jautājums. Un ir jāsaprot, ka šis ir ārkārtīgi sarežģīts likumprojekts, un tieši šis gadījums, kā tas ir šodien, pierāda, ka pat sīkākā nianse var nemanot radikāli izmainīt pilnīgi visu. Tādēļ es arī aicināju turēt stingru pozīciju, neļauties “Latvijas Gāzes” un Gazprom spiedienam. Tas ir kritiski svarīgi, lai jebkuri grozījumi turpmāk (jo vēl ir trešais lasījums priekšā) Latvijas valdības apstiprinātajā pozīcijā tiktu diskutēti, klātesot ekonomikas ministrei personīgi. Jo tikai tā Ekonomikas ministrija var likt galvu ķīlā, ka viss pieņemtais simtprocentīgi ir Latvijas valsts nacionālajās interesēs, jo katra nianse, kurai mēs ejam cauri, var izrādīties izšķiroša.

Paldies šodien deputātu vairākumam, kas balsoja saprātīgi, noraidīja šo priekšlikumu un sekoja tam, lai šis likumprojekts būtu balstīts Latvijas nacionālajās interesēs.

Faktiski tas bija šodien, manuprāt, būtiskākais likumprojekts.

Sesijas noslēgumā es vēlētos ikvienam no jums teikt: “Priecīgus Ziemassvētkus! Esiet kopā ar saviem tuvākajiem! Lai jums silti, jauki šie svētki, un lai panākumiem bagāts Jaunais gads!”

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.

Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien patiesi Saeimas sēdē tika izskatīti ļoti daudzi būtiski likumprojekti. Darba kārtībā bija arī grozījumi Imigrācijas likumā otrajā lasījumā. Nacionālā apvienība iestājas pret termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu apmaiņā pret nekustamo īpašumu, un tāpēc mēs balsojām pret šiem grozījumiem. Vairums no tiem, kas ar šīs programmas palīdzību ierodas Latvijā un uzpērk te nekustamos īpašumus, nāk no Krievijas. Jau tagad Latvijā ir vairāk nekā 50 tūkstoši Krievijas pilsoņu. Šodienas ģeopolitiskajā situācijā vēl palielināt Krievijas pilsoņu skaitu Latvijā ir pretrunā Latvijas nacionālajām interesēm. Drošības policija ir skaidri norādījusi, ka termiņuzturēšanās atļauju tirgošana Krievijas un NVS pilsoņiem rada draudus valsts drošībai. Šo atļauju pircēji bieži vien neslēpj, ka Latviju izvēlas tikai tādēļ, ka bērniem izglītība te ir krieviski, krieviskā vide Latvijā ir pašpietiekama un vietējo valodu apgūt nav nepieciešams. Imigrācijas likuma grozījumi šo situāciju tikai pasliktina, jo tagad paredz arī iespēju ļaut Latvijas iestādēs iesniegt pieteikumus arī krieviski. Nacionālā apvienība tam nepiekrīt. Uzskatām, ka ekonomiskie ieguvumi valstij no termiņuzturēšanās atļauju programmas ir pārspīlēti. Netiek ņemts vērā, ka šādā veidā tiek kropļots nekustamo īpašumu tirgus un zaudētāji ir vietējie iedzīvotāji, kuri savu mājokli bieži vairs nevar atļauties.

Nacionālā apvienība uzskata, ka valstiski atbildīga nostāja būtu šo praksi pēc iespējas ātrāk izbeigt, un mēs noteikti gatavosim priekšlikumus trešajam lasījumam.

Šodien galīgajā lasījumā tika pieņemts jaunais Patvēruma likuma. Jauna redakcija, ar kuru tiek ieviestas Eiropas Savienības precizētās direktīvas prasības patvēruma jomā. Būtiski ir tas, ka turpmāk, lemjot par patvēruma meklētāju uzņemšanu mūsu valstī, Ministru kabinetam būs nepieciešams Saeimas akcepts. Patvēruma likuma redakcija nosaka, ka nepilngadīgai personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, jānodrošina izglītības ieguves iespējas valsts valodā. Tas pats attiecas arī uz nepilngadīgām personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība.

Likums paredz izmaiņas arī attiecībā uz patvēruma meklētāju tiesību un pienākumu apjomu saistībā ar uzņemšanas nosacījumiem, iesnieguma izskatīšanas procedūrām, kā arī patvēruma meklētāju aizturēšanu un atbildīgo institūciju pienākumiem, tostarp ieviešot iesniegumu izskatīšanu uz robežas.

Jau mani kolēģi minēja, ka šodien tika pieņemti “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kuri ļauj atbildīgajām amatpersonām, padomei, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļai, kā arī deputātiem veselu gadu lemt par normu, vai radiopārraides turpmāk skanēs vienā vai vairākās valodās. Gads ir pietiekami ilgs laiks, lai atrastu veiksmīgu risinājumu – vislabāko mūsu valstij –, kurš vislabāk stiprinās latviešu valodas pozīcijas un uzrunās, protams, arī citā valodā runājošos.

Cienījamie radioklausītāji! Ir gada nogale. Tuvojas Ziemassvētki, un Nacionālā apvienība novēl, lai katrā mājā Ziemassvētki ienes sirdsmieru, siltumu, gaišumu un lai ikkatrs atrod spēku, apņēmību un drosmi īstenot savus mērķus!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Laizānei.

Raidījumu šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!

I.Bite (LRA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāteic, ka gada beigas ir tas brīdis, kad mēs parasti izvērtējam un pārdomājam, ko esam izdarījuši, kas ir izdevies, kas varbūt nav tik labi izdevies, un to ir darījusi arī Latvijas Reģionu apvienības frakcija. Šajā man atvēlētajā laikā es nevarēšu jums izstāstīt visu. Šī informācija pilnā apmērā būs pieejama mājaslapā, bet tagad minēšu galvenās lietas, ko esam darījuši šajā rudens sesijā, tātad četros mēnešos, sākot ar septembri.

Kopumā Latvijas Reģionu apvienība ir iesniegusi dažādos likumos 141 priekšlikumu. Esam rūpīgi strādājuši pie valsts budžeta likumprojektu paketes, esam iesnieguši grozījumus Satversmē, lai atceltu Saeimas deputāta administratīvo imunitāti, un tie šobrīd ir atbalstīti jau praktiski divos lasījumos. Esam aicinājuši atteikties no algas pielikuma gan Saeimas deputātus, gan arī ministrus. Esam rosinājuši ļaut balsot vēlēšanās no 16 gadu vecuma. Esam rosinājuši nostiprināt likumā finansējumu aizsardzības budžetam divu procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Esam meklējuši arī budžeta ietaupījuma iespējas, rosinot likvidēt Pārresoru koordinācijas centru un Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroju, kā arī atteikties no atsevišķu raidorganizāciju finansēšanas. Esam rosinājuši noteikt, ka tā finansējuma daļa, kuru Valsts kontrole ir atzinusi par nelietderīgi iztērētu, attiecīgās institūcijas budžetā faktiski būtu samazināma. Esam iebilduši pret 80 miljonu eiro piešķiršanu airBaltic, un esam iebilduši arī pret nodokļu paaugstinājumiem valsts budžetā, kā arī pret solījumu nepildīšanu saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nesamazināšanu. Esam aktīvi iestājušies par mikrouzņēmumu nodokļa saglabāšanu, kāds tas ir līdz šim, un vismaz uz kādu brīdi valdība tajā ir arī ieklausījusies. Tāpat esam iestājušies arī par demogrāfijas politiku un to, ka būtu jāsaglabā valsts līdzfinansējums bērnudārziem, kas vismaz daļēji ir atbalstīts. Šis līdzfinansējums ir saglabāts līdz nākamā gada maija beigām.

Tāpat ir ļoti daudz citu priekšlikumu, ko esam iesnieguši, virzījuši un turpināsim virzīt Saeimā arī nākamajā un turpmākajās Saeimas sesijās.

Runājot par Saeimas šodienas sēdi, kolēģi jau pieminēja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Es gan nebūšu tik optimistiska kā citi kolēģi, jo es gribu atgādināt, ka šis likums tika... Valsts prezidents nodeva šo likumu otrreizējai caurlūkošanai tieši pēc Latvijas Reģionu apvienības iniciatīvas, jo Latvijas Reģionu apvienība bija izpētījusi, ka, grozījumiem stājoties spēkā tā, kā tie tika sākotnēji pieņemti, Latvijā varētu parādīties sešas jaunas krievu valodā raidošas radiostacijas, kuras faktiski varētu retranslēt tiešā veidā saturu no Krievijas, tajā skaitā par mūsu prezidentu saucot nevis Raimondu Vējoni, bet kādu citu prezidentu. Latvijas Reģionu apvienības ieskatā, tas būtiski apdraudētu valsts nacionālo drošību, tāpēc Latvijas Reģionu apvienība vērsās pie Valsts prezidenta, kurš savā vēstulē Saeimai (uz sešām lapām) faktiski atbalstīja Latvijas Reģionu apvienības pozīciju un izteica šaubas gan par likumdošanas procesu, kādā šis priekšlikums ir pieņemts, gan par to, vai tas atbilst valsts interesēm un nacionālajai drošībai.

Tas risinājums, kas tika pieņemts šodien, proti, ka vēl gadu Saeima par šo jautājumu lems un diskutēs, un domās par to, vai vajag vai nevajag palielināt šo krievvalodīgi raidošo staciju skaitu, nu, tas ir tāds, mūsu ieskatā, baltiem diegiem šūts risinājums, kas faktiski neko pēc būtības nerisina, tāpēc diemžēl man ir jāsaka, ka šodien Saeima kaut kādā mērā ir iespļāvusi sejā Valsts prezidentam, neņemot vērā viņa otrreizējās caurlūkošanas lūgumu. Protams, tagad ir jāskatās, kā Valsts prezidents uz to reaģēs un kāda būs viņa turpmākā rīcība.

Taču, lai tomēr nobeigtu šo pārraidi uz pozitīvas nots, jāsaka visiem – priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! Esiet kopā ar saviem mīļajiem! Aizbrauciet kaut kur uz kādu no Latvijas reģioniem, apskatiet Latvijas skaisto dabu!

Ceram arī, ka uzsnigs sniegs, un sāksim jauno gadu ar gaišām domām un atkal jauniem darbiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingai Bitei.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka pēcpusdiena un svētku laiks!

Uz sadzirdēšanos nākamgad!