Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas septītā sēde
2015.gada 26.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 26.februāra sēdi!
Vispirms par iesniegtajām izmaiņām Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kartībā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina 26.februāra sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija aicina 26.februāra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Līdz ar to sākam izskatīt grozīto darba kārtību.
Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? (Zālē troksnis.)
Putras kungs, vai, lūdzu, jums ir iebildumi? Vai vēl kādam deputātam ir iebildumi, kolēģi? (No zāles: “Nē! Nē!”) Jums nav iebildumu? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Ir! Ir iebildumi!”) Varam turpināt sēdi? Paldies. Ir tomēr iebildumi? Vēlaties balsojumu? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Nu, lūdzu!”) Tātad deputāti pieprasa balsojumu. Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 7. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viļņa Ķirša, Kārļa Šadurska, Janīnas Kursītes, Alda Adamoviča un Alekseja Loskutova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi!
Pirms runāt par pašu likumprojektu, ieskicēšu problēmu loku, kuru ir plānots ar to risināt.
Kā mēs zinām, šī gada sākumā Rīgas dome nolēma paaugstināt braukšanas tarifu Rīgas sabiedriskajā transportā līdz 1 eiro un 15 eirocentiem.
Apskatīsim Rīgas sabiedrisko transportu tādos divos blokos.
Pirmais ir mikroautobusu satiksme. Šobrīd to veic privāts uzņēmums, kurš pirms pusotra gada uzvarēja konkursā un apsolījās piecus gadus par nemainīgu cenu - 70 eirocentiem - pārvadāt Rīgas cilvēkus. Un tātad bija pieļaujamas šī tarifa izmaiņas tikai pie šādiem nosacījumiem: ja mainās degvielas izmaksas, ja ir būtisks inflācijas pieaugums vai ja mainās nodokļu politika. Šobrīd, pusotru gadu vēlāk, tātad cenas ir pieaugušas: tarifs ir pieaudzis no 70 eirocentiem līdz 1 eiro un 15 eirocentiem. Par 40 procentiem!
Situācijā, kad degvielas cenas ir būtiski kritušās un inflācija nav augusi (dažās preču grupās, tādās kā piena produkti, tā ir pat kritusies!) un kad saskaņā ar nodokļu politiku mēs pat esam samazinājuši šogad iedzīvotāju ienākuma nodokli par 1 procentu un arī pagājušogad - par 1 procentu, turklāt ir būtiski celts neapliekamais minimums, tātad faktiski ir bijis iemesls samazināt šo tarifu, bet nē - tas ir pieaudzis, turklāt par 40 procentiem! Absolūtos skaitļos tas nozīmē to, ka uzņēmums, šis privātais uzņēmums, bez jebkādām investīcijām, bez jebkādām papildu izmaksām vienkārši saņems par 40 procentiem vairāk ienākumu, kas tātad absolūtos skaitļos ir 15 miljoni. Mēs varam būt liecinieki tam, ka tuvākajos dažos gados rīdzinieki faktiski tiks apzagti par 15 miljoniem eiro.
Otra sadaļa - tā ir trolejbusu, tramvaju un autobusu satiksme Rīgā. Un kā mēs visi jau zinām... Es neatkārtošu šeit pēdējo mēnešu laikā dzirdētās nejēdzības, kas notiek, bet jāsaprot ir viena lieta: visas šīs nejēdzības iet iekšā Rīgas sabiedriskā transporta tarifā, un par visām maksā tātad rīdzinieks - maksā gan braucot, gan arī maksājot nodokļus. Un tātad visi šie arodbiedrību ziedojumi, visas šīs reklāmas... Valsts kontrole ir secinājusi, ka kopsummā 16 miljoni ir nelietderīgi iztērētas izmaksas, kas gada griezumā sastāda nedaudz vairāk kā 10 procentus no kopējā tarifa. Ja mēs vēl tam pieskaitām klāt e-talona izmaksas, kuras, kā eksperti uzskata, ir būtiski dārgākas nekā tad, ja varētu to risināt savādāk... Tāpat apmēram 15 līdz 25 procenti rīdzinieku brauc par “zaķi” - tā teikt, bez maksas... Visas šīs izmaksas, nu, tā teikt, optimizējot vai pārskatot, būtu iespējams panākt būtisku tarifa kritumu.
Mēs, protams, varam noskatīties uz visu to un neko nedarīt, tomēr mēs piedāvājam atdot Rīgas sabiedriskā transporta regulēšanu regulatoram. Ko tas dos?
Pirmām kārtām tas dos to, ka tarifs tiks veidots pēc ekonomiskajiem principiem, tātad izmaksām būs jābūt ekonomiski pamatotām. Tāpat regulators regulāri spiedīs Rīgas sabiedriskā transporta organizētājus skatīties, kur var samazināt izmaksas, kur var ietaupīt. (No zāles dep. R.Ločmeles-Luņovas starpsaucieni.) Tātad rezultātā tarifs samazināsies.
Kāpēc Rīga...? Kāpēc tikai Rīga...? Rīga tāpēc, ka... nu, kā jau mēs secinājām, Rīgā ir problēmas. Otrām kārtām tomēr Rīga pārvadā vairāk nekā pusi no visas Latvijas sabiedriskā transporta pasažieriem. Tāpat Rīga tomēr ir galvaspilsēta, uz kuru daudzi brauc, nu, savā ziņā pat piespiedu kārtā - uz valsts iestādēm... un uz kultūras centriem.
Svarīgs jautājums ir par dotācijām. Kā es esmu dzirdējis vairākkārt, tarifu noteiks regulators, to nevarēs dotēt. Nē, pilnīgi pretēji! Tātad regulators noteiks tikai pašizmaksas likmi vienam braucienam. Un tieši tāpat kā, piemēram, šobrīd valsts kompensē invalīdu pārvadāšanu pēc fakta, tieši tāpat arī Rīgas dome pēc fakta varēs kompensēt savu atlaižu grupu pārvadāšanu. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.) Savukārt tie, kuriem nu diemžēl nepienākas nekādas atlaides, tie tad maksās, bet - šo regulatora noteikto tarifu.
Jāteic, ka visas pazīmes liecina, ka Rīga tuvojas tādam bēdīgi slavenā “Titānika” liktenim un tās kapteinis domā tikai par to, kā makšķerēt vēlētāju balsis, bet mums šobrīd (No zāles dep. R.Ločmeles-Luņovas starpsaucieni.), šodien, ir iespēja nolaist ūdenī vismaz vienu glābšanas laiviņu un izglābt vismaz daļu pasažieru.
Aicinu, kolēģi, atbalstīt!
Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.
I.Zariņš (SASKAŅA). (No frakcijas VIENOTĪBA: “Kādu anekdoti!”)
Anekdote būs jāuzmin.
Labdien, kolēģi! Sabiedriskajā telpā virmo daudz kaislību ap “Rīgas satiksmes” tarifiem, cik tie pamatoti, vai netiek piemēroti diskriminējoši... Tāpēc priekšlikums paredzēt, ka sabiedriskā transporta tarifa pamatotību izvērtē neatkarīga kompetenta iestāde, varētu būt laba iespēja izbeigt šīs neauglīgās diskusijas, kas bieži tiek kultivētas tikai tādēļ, lai radītu augsni politiskām spekulācijām, nevis kaut ko reāli risinātu sabiedrības labā. Tikko jūs atkal dzirdējāt vienu no tādām.
Diemžēl, iepazīstoties ar piedāvāto likumprojektu, ir jāsecina, ka arī šis ir kārtējais šāds izgājiens.
Es kā cilvēks, kas desmit gadus ir nodarbojies ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un kas ir bijis viens no tiem, kam no nulles, no nekā ir bijis jāizveido šis reālais regulēšanas mehānisms šajā valstī, jāizstrādā visa nepieciešamā sekundārā likumdošana, izmantojot labāko pasaules praksi un ņemot vērā Latvijas specifiku, un kam kādu laiku arī ir nācies visu to vadīt, atļaušos drosmīgi apgalvot, ka es kaut ko tomēr saprotu no regulēšanas. Taču man tiešām nav skaidrs, kādā veidā būs iespējams īstenot šīs likumprojektā ietvertās normas, ko jūs tagad piedāvājat, vēl jo vairāk - sasniegt to, ko jūs tikko sasolījāt sabiedrībai.
Izlasot šo likumprojektu, rodas sajūta, ka šī likumprojekta virzītāji vispār nav pacentušies iegūt pat elementāru sajēgu par to jomu, kurā viņi ir iesnieguši šos priekšlikumus, - pat pamatprincipu un terminu līmenī. Viņi jaucas tajos un nespēj tos korekti piemērot. Arī tagad debatēs es nedzirdēju, kā praktiski šis priekšlikums, ko jūs piedāvājat, var tikt sekmīgi īstenots. Vispirms jau - kā to varēs salāgot ar citām normām citos normatīvajos aktos, kas regulē sabiedrisko transportu? No anotācijas izriet, ka likumprojekta virzītāji vispār nav lietas kursā par tām, jo apgalvo, ka likumprojekts tās neskars... piemēram, normas Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, Autopārvadājumu likumā, likumā “Par pašvaldībām”, kā arī mūsu tik svēti ievērotajā Eiropas likumdošanā paredzētās normas, piemēram, regulu par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem. Ja jūs neesat lietas kursā, tad atgādinu: mums šī regula arī ir obligāti jāpilda! Un jūsu zināšanai: šī regula savulaik bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sabiedriskais transports netika iekļauts šinī likumā - likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.
Savukārt runāt par šo priekšlikumu tikai no praktiskā aspekta bez ironijas vispār nav iespējams, jo savā anotācijā jūs rakstāt: “[..] galvaspilsētas sabiedriskā transporta cenas un to ekonomiskais pamatojums netiek regulēti [..]. [..] Šobrīd valsts nevar būt pārliecināta, ka piestādītajos rēķinos iekļautie tarifi ir pamatoti [..].” Cienījamie likumprojekta autori, ja jums, gatavojot šo priekšlikumu, nav sanācis iepazīties ar to, kā tiek noteikti sabiedriskā transporta tarifi, un jūs neesat lietas kursā par regulējumu, tad nu ziniet, es jums pateikšu: šāds regulējums pastāv. Vēl vairāk! Šo regulējumu ir sagatavojusi jūsu pašu vadītā valdība (No frakcijas SASKAŅA starpsaucieni: “Opā!”; Ai, ai, ai!”), un tas notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Manuprāt, Nr.341. Varbūt... (Starpsaucieni no zāles.)
Un tad piedāvājums būtu varbūt šāds: ja jūs gribat tiešām kaut ko sakārtot un novērst visu šo jezgu, kas rodas saskaņā ar jūsu pašu izstrādātajiem valdības noteikumiem, tad sāciet ar šiem noteikumiem, nevis ķerieties pie likumprojekta... kā tas dejotājs, kuram dejot traucē grīda! (Zālē smiekli.) Un vai zināt, kas jums tur rezultātā sanāk? Jums šis likumprojekts... Es jums pateikšu: šis likumprojekts - pretēji jūsu apgalvotajam! - nodrošinās sabiedrībai nevis braukšanas maksas samazinājumu, bet gan pieaugumu. Un jūs taču to varējāt noskaidrot, konsultēties ar kādu, kas sajēdz, ko jūs tur esat uzrakstījuši. Šādu likumprojektu var atbalstīt tikai tas, kuram vispār nav nekādas sajēgas par tajā rakstīto, pārējos es, kolēģi, aicinu atturēties no šāda likumprojekta atbalstīšanas, lai, pārfrāzējot vienu visiem zināmu anekdoti, ļautu viņiem mēģināt vēlreiz.
Bet jums, Ķirša kungs, kā vienam no šīs iniciatīvas autoriem, es uzdāvināšu šos Ministru kabineta noteikumus (Dep. V.Ķirsis paceļ abas rokas: “Man ir!”; no frakcijas SASKAŅA: “Met viņam!”), ar kuriem jums vajadzētu pastrādāt. (Starpsaucieni. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts runājis ir “par”, viens - “pret”. Jautājums ir jāizlemj balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 23. Likumprojekts komisijai ir nodots. (No zāles: “Urā!” Smiekli.)
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai... Ir... Es atvainojos! Deputāti ir pieteikušies runāt “par” un “pret”.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!
I.Līdaka (ZZS).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Te nu redzams, kā lobisms notiek... pat pie vārda nelaiž! Raugiet... Es atvainojos! (No zāles dep. A.Latkovskis: “Nu, jā!”) Joks.
Raugiet, cienījamie kolēģi, šis likumprojekts izskatās ārkārtīgi jauks! Šis likumprojekts izskatās ārkārtīgi jauks... Varētu padomāt, ka mēs pēdējos gadus kopš administratīvi teritoriālās reformas esam to vien šeit darījuši, kā ļoti smagnējā procesā mēģinājuši te apstiprināt kādus grozījumus administratīvo teritoriju robežās. Bet es kopš šī administratīvi teritoriālās reformas brīža tā arī neesmu šeit redzējis nevienu mēģinājumu apstiprināt kādas jaunas administratīvo teritoriju robežas.
Un, raugiet, tad nu man ir tāds jautājums: kāpēc atvieglot to, kas patiesībā nekam nav vajadzīgs? Un tad nu es tā mazliet, pacilājot rokās šo te dokumentu, sajūtu tādu mazliet oranžīgi gaišzaļu politiskā lobija piesmaku. Jo, raugiet, nav noslēpums, ka pavisam drīz ir paredzēts grozīt Valmieras un Beverīnas novadu teritoriju robežas, piešķirot Valmieras pilsētai vairāk nekā 100 hektārus cēla, jauka “Latvijas valsts mežiem” piederoša meža - šī meža nociršanai un industriālā parka izveidei. Un tad nu es saredzu, ka šis konkrētais grozījums ir ārkārtīgi vajadzīgs, lai atvieglotu... lai tā, kā krievs teiktu, - bez šuma, bez piļi - Ministru kabinetā grozītu tātad Valmieras novada un Beverīnas novada teritoriju robežas, un tātad viss varētu notikt tā pavisam vienkārši un jauki. (Starpsaucieni no zāles.)
Un, lai man šādu aizdomu nebūtu, es aicinu šo likumprojektu šobrīd neapstiprināt un pie tā atgriezties tad, kad Valmieras novada un Beverīnas novada robežas būs kārtībā.
Tā ka nu es šeit paužu Zaļās partijas viedokli. Un Zaļā partija šo likumprojektu pilnīgi noteikti nevarēs atbalstīt, jo, manuprāt, Valmieras tiešā tuvumā un pašā Valmieras teritorijā ir gana daudz milzīgu aizlaistu, neapbūvētu teritoriju, kuras tā vien prasās pēc industriālā parka izveides. Un nav jālien zaļojošā mežā, lai realizētu savus - mazliet oranžīgos - plānus!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
“Par” pieteicies runāt deputāts Māris Kučinskis. Lūdzu! (Starpsaucieni. Smiekli. Troksnis zālē.)
M.Kučinskis (ZZS).
Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es tagad īsti... vienīgi nesaprotu... Es tā kā biju gribējis komisijas vārdā, bet laikam nepieteicos atsevišķi... Tagad es runāju laikam gan “par”, gan komisijas vārdā, bet vairāk tā kā komisijas vārdā, nevis oranži zaļo vai kā te dēvē... tā ka...
Komisijā šis likumprojekts ir uz otro lasījumu. Bet komisija nolēma no pamatlikumprojekta izdalīt ārā šos priekšlikumus un noformēt jaunā likumprojektā sakarā ar to, ka šobrīd nevienā likumā nav atrunāts, kas notiek, ja pēc abpusējas - vēlreiz atkārtoju - abpusējas! - novadu un pašvaldību vienošanās ir nepieciešami robežu grozījumi.
Tā nu ir sagadījies, ka tie precedenti šobrīd ir pieminētais Valmieras gadījums... un otrs gadījums ir Tukumā, kas gaida risinājumu jau divus gadus aiz tā iemesla, ka (No zāles dep. A.Bērziņš: “Bez krāsām! Bez krāsām!”), piemēram, vienam uzņēmējam īpašums un rūpnīca... atrodas viens gals vienā teritorijā, otrs gals - otrā. Šādu gadījumu būs, es domāju, ne mazums. Un tas bija arī iemesls, kāpēc komisija vienbalsīgi lēma par to, ka šādi panti ir jāizdala.
Attiecībā uz minēto Valmieras gadījumu jāteic, ka šis ir tikai ietvars un Valmieras gadījums tiek skatīts atsevišķi. Es gan gribētu arī piebilst, ka, ja mēs paskatāmies uz ekonomikas attīstību, tad... Reizēm, klausoties pretargumentus, man šķiet, ka nauda aug kokos, ekonomika vienkārši tiek uzdāvināta un pēc tam naudiņu sadala visiem, un neviens nezina, no kurienes tā rodas. Vidzemes rādītāji šobrīd ir sliktākie visā Latvijā. Tie atpaliek kopumā pat no Latgales aiz viena vienīga iemesla: Vidzemē faktiski ir palicis viens ekonomikas vilcējspēks - tā ir Valmiera. Tāpēc, ka Cēsis lēnām ir pārvērtušās par Rīgas “guļamvagonu”. Par atsevišķiem centriem jau grūti pateikt, ka tie ir centri. Ekonomika turpina stagnēt. Un, protams, Valmierai ir ļoti lielas problēmas ar savas teritorijas apmēru, kurā vairāk iekšā gribētājiem nav vietas. Jautājums - kāpēc maina robežas un neiet uz blakus novadiem? Diemžēl realitātē... Tiek stāstīts par to, ka uzņēmēji atbrauc no blakus novadiem un jautā Valmieras mēram: “Ko es tev izdarīju, ka uz turieni mani aizsūtīji?” Jo attieksme, protams, ir viens no svarīgākajiem jautājumiem.
Likumprojektā ir izdalīti divi gadījumi, kad to skata: kad robežas sakārto Ministru kabinets un kad robežu grozījumus pieņem Saeima. Ja tās izmaiņas ir nebūtiskas un ietver tādus apmērus, kas... Tajā kartē, kas ir likuma pielikums, tas nav īsti redzams... Šādus robežu gadījumus Ministru kabinets ar saviem normatīvajiem aktiem, nu, teiksim, izmaina, ja tas skar novada iekšienē jau esošās teritoriālās vienības. Kā zināms, novadi radās, apvienojot pagastus, un šiem pagastiem tiks saglabātas nosacītas teritoriālās vienības. Tātad, ja vesela vienība aiziet uz citu pašvaldību (vēlreiz atkārtoju: ar abu pašvaldību piekrišanu, nevis tāpēc, ka viena to vēlas!), tādos gadījumos to dara Saeima. Tāpēc, ja mēs tagad nobalsosim par nodošanu komisijai, es komisijas vārdā gribēšu arī lūgt šim likumprojektam steidzamību un apstiprinājumu pirmajā lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Jautājums ir jāizlemj balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 8, atturas - 3. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Oranžie uzvarēja!”)
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aijas Barčas, Augusta Brigmaņa, Gunta Belēviča, Andra Bērziņa un Raimonda Bergmaņa iesniegto likumprojektu “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Pieteikusies runāt deputāte Ilze Viņķele. Vai jūs runāsiet “par” vai “pret”? “Pret”.
Tātad “pret” pieteikusies runāt deputāte Ilze Viņķele. Lūdzu!
I.Viņķele (VIENOTĪBA).
Labrīt, kolēģi! Reklāmā ir vairāki paņēmieni, kas uz patērētāju strādā vienmēr un ir klasiski izmantojami, - tas ir, uzliek pie preces piedāvājuma aizkustinošu maza bērna vai dzīvnieku mazuļa bildi. Tas strādā vienmēr.
Politikā, vismaz Latvijā, šis analogs ir pensijas. Tas strādā vienmēr. Jūs, jebkurš politiskais spēks, varat pārdot jebko, ja jūs ņemat par savu karogu jeb par tēmu brīdī, kad tas ir nepieciešams, pensijas.
Es balsošu “pret” šo priekšlikumu un paskaidrošu, kādēļ. Tādēļ, ka Labklājības ministrija ir izstrādājusi izdienas pensiju koncepciju un Auguļa kunga pienākums pret valsti būtu šo pensiju konceptu virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā. Šobrīd izdienas pensiju sistēma ir ārkārtīgi sadrumstalota: to regulē astoņi likumi. Izdienas pensijas tiek piešķirtas pēc ļoti dažādiem nosacījumiem. Šī vecumu starpība... Vecums, no kura cilvēks dažādās profesijās kvalificējas izdienas pensijai, svārstās no 35 līdz 56 gadiem, un šis jautājums ir bijis kā karsts kartupelis Latvijā jau gadus desmit. Pie tā risināšanas ir mēģinājusi ķerties Finanšu ministrija - nesekmīgi. Šī koncepcija šobrīd ir nolikta, kā tautā saka, uz ledus. Tā ir politiska mazdūšība, un tā ir neatbildīga rīcība pret pensiju sistēmu un darba tirgu kopumā.
Vēl viens aspekts, kādēļ tieši šis brīdis ir absolūti nepieņemams un nepiemērots skolotāju izdienas pensiju koncepcijas virzīšanai... šī likuma virzīšanai, - tādēļ, ka top jauna skolotāju atalgojuma sistēma. Un izdienas pensijas ir neatraujama atalgojuma sistēmas sastāvdaļa. Tas, ko mēs darām, - mēs vienkārši ķeskājamies. Kura arodbiedrība ir tuvāk politiskajam spēkam, tā var atnākt un pasūtīt mūziku.
Nākošie varbūt nāks... es nezinu, varbūt arī krāvējiem ir arodbiedrība, arī tiem cilvēkiem ir ļoti smags fizisks darbs, un viņi pie noteikta vecuma, iespējams, to nevar darīt. Kas tad notiek ar ķirurgiem, kuri operē garas stundas, ļoti smagu un arī intelektuāli sarežģītu darbu veic?... Līdz ar to mēs varam nonākt situācijā... Ja mēs, nediskutējot par kopējo sistēmu, šādā veidā paplašinām izdienas pensiju saņēmēju loku, tad mēs varam nonākt pie situācijas, ka vienīgie, kas būs ārpus izdienas pensiju saņēmēju loka, būs Saeimas deputāti.
Līdz ar to es aicinu šo likumprojektu neskatīt šobrīd. Pabeigsim darbu pie jaunās pedagogu atalgojuma sistēmas un tad skatīsimies, vai izdienas pensijas ir vai nav nepieciešamas vēl kā papildu stimuls pedagogiem! Un vēl ko es teikšu: nav nekas vieglāk kā rīkot ballīti, piestādot rēķinu citiem cilvēkiem. Kādu brīdi to var darīt, kādu brīdi tas var sekmēties, bet vienā brīdī pienāks tas lielais norēķinu laiks.
Es aicinu būt atbildīgiem, jo šis ir... Tas ir nekorekti, tas maldina sabiedrību un raida aplamus signālus arī citām profesiju grupām!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Aija Barča.
A.Barča (ZZS).
Augsti godātie Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!
Jums nu šodien ir iespēja redzēt divas profesionālas sociālās darbinieces vienu pēc otras mūsu Saeimas tribīnē. Mans viedoklis, kolēģi, ir gluži pretējs.
Mēs pēdējā laikā ļoti daudz runājam par mūsu valsts ārējo drošību. Man gribētos teikt, ka šodien ir pienācis laiks runāt arī par mūsu valsts iekšējo drošību. Un mūsu valsts iekšējā drošība pamatā ir sociālā drošība.
Šis likumprojekts mums netapa pēkšņi, likumprojekts tapa ilgākā laika periodā, un tad, kad pagājušā gada vasarā mani uzrunāja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji, es viņiem teicu skaidri un gaiši: “Mēs varam strādāt pie likumprojekta, es varu jums palīdzēt, mēs varam labot, vairākkārt pie tā atgriezties, bet nekādā gadījumā mēs par to nerunāsim pirms vēlēšanām.”
Klausoties Viņķeles kundzi, man gribētos atcerēties 10. un 11.Saeimu.
10.Saeimas laikā Finanšu ministrija uzņēmās ļoti nopietnu uzdevumu: izstrādāt izdienas pensiju piešķiršanas vai arī nodrošināšanas koncepciju. Šo darba grupu vadīja mana kolēģe Ilze Viņķele, kura savulaik strādāja arī Sociālo un darba lietu komisijā. (No zāles dep. I.Viņķele: “Nē, tā nebija! Es nevadīju!”)
Pēc tam Labklājības ministrija to uzņēmās, un šī atbildīgā persona tajā laikā bija labklājības ministre Ilze Viņķele. Viņķeles kundze šodien jums saka: “Jāizstrādā koncepcija, un Augulim par to jāatbild (No zāles dep. I.Viņķele: “Koncepcija ir gatava! Nu kā var...!”), un jāvirza Ministru kabinetā.” Ministru kabinets šo koncepciju skatīja, bet neapstiprināja.
Tas nozīmē, ka bezgala grūti ir izstrādāt tādu koncepciju, kas atbilstu vairākām mūsu, teiksim, darba jomām. Bet šajā konkrētajā gadījumā nav runa par visiem skolotājiem, jo skaidri un gaiši... Ja esat izlasījuši vismaz virsrakstu, tad redzat, ka tie ir speciālās izglītības skolotāji, sporta skolotāji un pirmsskolas iestāžu skolotāji. (Dep. I.Viņķele atmet ar roku.) Un, kā mēs, kolēģi, atceramies, pirmsskolas izglītības iestāžu skolotājiem savulaik mēs noteicām ļoti striktas prasības, ka viņiem ir jābūt ar augstāko izglītību. Un tad šie 50 un 55 gadus vecie skolotāji ieguva augstāko izglītību, bet šodien... Kurš tad to nu nezina, ar kādām algām viņi dzīvo! Mēs pašreiz vēl nespējam nodrošināt pieklājīgas algas šiem pedagogiem.
Vēl ko es, kolēģi, vēlētos pateikt. Ja jūs kaut nedaudz palūkojāties likumprojekta anotācijā, tad, iespējams, jums kļuva skaidrs, kādēļ ir runa tikai par šiem skolotājiem. Tur ir minēti visi tie riski, kas attiecas uz viņu darbu tik ļoti nopietnā lietā kā darbs speciālajās izglītības iestādēs vai pirmsskolas iestādēs; tas tur ir skaidri un gaiši aprakstīts.
Un, otrkārt, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība to ir nopietni izvērtējusi, un te nav runa par citiem pedagogiem.
Kolēģi, es jūs aicinu šo likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un vienlaikus arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Protams, atklāti saku, ka Sociālo un darba lietu komisija noteikti nesteigsies, ļoti nopietni izskatīs šo likumprojektu un, protams, pieprasīs atzinumus gan no Izglītības un zinātnes ministrijas, kas pēc taisnības šo likumprojektu atbalsta, gan arī no Finanšu ministrijas; iespējams, arī no Tieslietu ministrijas, ja par to lems mūsu komisijas deputāti. Un katrā gadījumā mēs vienmēr esam centušies rīkoties atbilstoši Saeimas kārtības rullim.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Barčas kundze, vai jūs ierosināt arī šo likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai?
A.Barča. Es jau arīdzan pateicu... Es jau teicu, ka var.
Sēdes vadītāja. Jā, tātad ir šāds priekšlikums.
Šadurska kungs... Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu!
K.Šadurskis (VIENOTĪBA).
Jā, godātie kolēģi, Barčas kundze pilnīgi izteica manu viedokli tajā ziņā... par likumprojekta nodošanu arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai pie nosacījuma, ka Saeima lemj šo projektu tālāk virzīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Vucānam!
J.Vucāns (ZZS).
Labdien, kolēģi! Tā kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir jāpārrauga šī joma, tad es lūdzu nodot tai kā līdzatbildīgajai komisijai, ja Saeima to atbalstīs... Lūdzu šo likumprojektu nodot arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu papildus vēl divām komisijām, tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka šīs abas ir līdzatbildīgās komisijas? Tātad iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 18. Tātad likumprojekts komisijām ir nodots.
Kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Arvīda Platpera lūgumu - dot vārdu ziņojuma sniegšanai par balsošanas motīviem. Lūdzu, Platpera kungs!
A.Platpers (NSL).
Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Beidzot kaut kas ir iekustējies skolotāju atbalsta virzienā - bet vienpusēji! Frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti balso “par” likumprojektu “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums”, bet uzsver, ka šī likumprojekta normas jāattiecina uz visiem skolu pedagogiem, jo visi pedagogi strādā tiešā kontaktā ar bērniem un ir pakļauti izdegšanas sindroma riskam, kā dēļ vairs nespēj kvalitatīvi strādāt.
Ikviens skolotājs ir atbildīgs par izglītojamā dzīvību, veselību un labsajūtu. Ikviena skolotāja darbs prasa neiedomājami lielu emocionālo spriedzi - nepārtraukti noturēt pozitīvu emocionālo gaisotni, rēķinoties ar izglītojamo rīcības neaprēķināmību kā pirmsskolā, tā arī sākumskolā, pusaudžu vecumā un arī jauniešu vecumā. No ikviena pedagoga sagaida pozitīvu attieksmi, līdzjūtības un cieņas pilnu izturēšanos pret izglītojamo.
Pirmais solis pedagogu prestiža celšanas virzienā ir sperts. Bet, lai izdienas pensiju piešķiršanai būtu redzama ietekme uz pedagogu drošību un līdz ar to - arī darba kvalitāti, uz otro lasījumu būtu nepieciešams papildināt šo likumprojektu, paredzot visiem skolotājiem iespēju iegūt izdienas pensiju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ingmāram Līdakam šā gada 19.februārī.
Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis deputāta Ingmāra Līdakas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu. Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra šā gada 19.februārī un par to informē Saeimu.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Trupovniekam šā gada 4. un 5.martā.
Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Jāņa Trupovnieka iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 4. un 5.martā. Un mums par to, kolēģi, ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Trupovniekam šā gada 4. un 5.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Tātad atvaļinājums ir piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums - par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Borisam Cilevičam šā gada 5.martā.
Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis deputāta Borisa Cileviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5.martā. Un mums par to ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Borisam Cilevičam šā gada 5.martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Tātad atvaļinājums ir piešķirts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskajā komisijā lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās” tika skatīts šodien - 26.februāra sēdē. Komisijas locekļi ar balsu vairākumu ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu noteikt, ka ar 2015.gada 1.martu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās ir 403 tiesneši (tajā skaitā Administratīvajā rajona tiesā - 44 tiesneši), bet Latvijas Republikas apgabaltiesās ir 137 tiesneši (tajā skaitā Administratīvajā apgabaltiesā - 22 tiesneši).
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Šī lēmuma būtība ir tāda, ka Rēzeknes pusē Administratīvajā rajona tiesā par vienu tiesnesi paliks mazāk, bet Rīgas apgabaltiesā... Administratīvajā apgabaltiesā būs par vienu tiesnesi vairāk. Es, protams, priecājos, ka izskatās, ka Latgalē tiesiskā sistēma uzlabojas un tur tiesnešu var būt mazāk, attiecīgi varēsim palīdzēt Rīgā uzlabot tiesisko kārtību, tā teikt. Bet tajā pašā laikā es pats nevaru balsot “par” šo lēmuma projektu, jo mēs zaudējam ne tikai vienu tiesneša vietu Latgalē, bet arī tiesneša palīga un sekretāra amata vietas, tātad atkal vismaz dažas ģimenes paliks bez darba. Tātad es balsošu pret šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 3, atturas - 2. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.
Kolēģi, informēju, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz Saeimas sēdē iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” un minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Tātad nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.
G.Kūtris (NSL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu Nr.179/Lp12 - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Grozījumi ir pavisam īsi, un pamatā tie attiecas uz kokmateriālu izstrādājumu izcelsmes likumības... atbildību par likumības neievērošanu. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
G.Kūtris. Komisija lūdz noteikt par termiņu šī gada 3.martu.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 3.marts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Brīvprātīgā darba likums”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojektā “Brīvprātīgā darba likums” ir saņemti četri priekšlikumi.
Īstenībā darbs ar šī likumprojekta sagatavošanu bija diezgan garš, jo tika izveidota arī atsevišķa darba grupa un izskatītas vairākas problēmas. Un viena no šīm problēmām bija kultūras jomā. Proti, jautājums ir par to, ka statisti filmās vai arī brīvprātīgie palīgi, teiksim, mūzikas festivālos arī būtu uzskatāmi par brīvprātīgā darba veicējiem, bet reizēm to darbu organizē komersanti. Detalizēti izskatot šos priekšlikumus un ņemot vērā arī Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas iebildumus, tika pieņemts, ka komersanti tomēr brīvprātīgo darbu nevar organizēt. Paliek kā pirmā lasījuma redakcijā, - ka brīvprātīgo darbu organizē biedrības un nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī politiskās organizācijas (partijas). Un, ja nepieciešams kaut ko darīt atsevišķi filmu jomā, tad tas acīmredzot būtu jāatrunā Filmu likumā.
Visbeidzot... Otra diskusiju grupa saistījās ar brīvprātīgā darba veikšanu specifiskās nozarēs, tādās kā probācijas joma. Un šinī gadījumā probācijas jomā ir specifiski nosacījumi. Proti, ir skaidrs, ka šinī gadījumā uz brīvprātīgā darba veicēju nevar attiecināt 13-15 gadu vecumu; tur ir jābūt pilngadīgām personām. Tāpat jābūt arī noteiktiem apmācību un varbūt arī citiem specifiskiem kritērijiem. Darba grupa un komisija ilgstoši skatīja, kādā veidā šos jautājumus varētu atrisināt, un nonāca pie viedokļa, ka tas būtu skatāms ar atsevišķu... konkrētos likumos varētu noteikt īpašus brīvprātīgā darba veicēju atlases kritērijus.
Un, ņemot vērā arī to, ka probācijas darbs ir pastāvīgs... ka brīvprātīgais darbs notiek pastāvīgi, nevis vienreizēji, netika pieņemts priekšlikums, ka brīvprātīgo darbu varētu attiecināt tikai uz atsevišķiem valsts nozīmes pasākumiem.
Šie bija kopējie apsvērumi par šo likumprojektu, kamdēļ komisija nonāca pie šādiem priekšlikumiem. Un tagad atļaujiet jau runāt par atsevišķiem priekšlikumiem.
1.priekšlikums ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Uzulnieka priekšlikums 2.pantā izslēgt vārdus “tajā skaitā valsts nozīmes pasākumu sagatavošanā, organizēšanā un īstenošanā”. Tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. 2. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums par iespēju, ka komersanti varētu organizēt brīvprātīgo darbu kultūras jomā. Tas netika atbalstīts, ņemot vērā tos apsvērumus, kurus es minēju iepriekš.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
E.Cilinskis. 3. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Uzulnieka priekšlikums, kas paredz noteikt, ka brīvprātīgo darbu aizliegts organizēt komersantiem, kā arī komersantu labā. Tas netika atbalstīts, ņemot vērā, ka ir jau skaidri noteikts, kas ir tiesīgs organizēt brīvprātīgo darbu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
E.Cilinskis. Un visbeidzot 4. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas nosaka, ka īpašus brīvprātīgā darba veicēju atlases kritērijus, iesaistes un apmācību nosacījumus, kas saistīti ar veicamā brīvprātīgā darba specifiku, var noteikt citos likumos, piemēram, Probācijas likumā. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Brīvprātīgā darba likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
E.Cilinskis. Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam - 13.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 13.marts.
E.Cilinskis. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Tātad, cienījamie kolēģi, jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums.
Atgādinu, ka arī šis likumprojekts ir palicis mantojumā no 11.Saeimas. Paldies Dievam, 11.Saeimā mēs jau tikām galā ar tiem būtiskākajiem, diskutablākajiem grozījumiem, un tāpēc uz šo, otro, lasījumu 12.Saeimā ir nonākuši tādi vairāk redakcionāli grozījumi kā, piemēram, 1. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts. Ir izveidota atbildīgās komisijas redakcija, kurā tad nu tas ir iekļauts. Tā ka lūdzu šos atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Arī 3. - Gerharda kunga priekšlikums - ir...
Sēdes vadītāja. 2.priekšlikums tātad... 2.priekšlikums...
I.Līdaka. ...daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas...
Sēdes vadītāja. 2.priekšlikums.
I.Līdaka. ...sagatavotajā...
Sēdes vadītāja. Līdakas kungs, mēs par 2.priekšlikumu vēl nelēmām. Komisijas viedokli par 1.priekšlikumu deputāti atbalstīja.
I.Līdaka. Kā jau es minēju, 2. - atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā - iekļauts Gerharda kunga iesniegtais 1.priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 3. - Gerharda kunga priekšlikums - ir iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Tātad 3.priekšlikums - daļēji atbalstīts. Lūdzu atbalstīt 4.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Tātad pret komisijas viedokli par 3.priekšlikumu deputāti neiebilst. Par 4.priekšlikumu? Deputāti piekrīt.
I.Līdaka. 5. - Gerharda kunga priekšlikums - arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau iepriekš atbalstītajā 2. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Tātad pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Līdaka. 6. - ministra Gerharda priekšlikums. Redakcionāls precizējums... Komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. 7. - ministra Gerharda priekšlikums, kas ir redakcionāls. Arī tas komisijā guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Līdaka. Un diemžēl 8. - Gerharda kunga priekšlikums - komisijā neguva atbalstu. Tātad lūdzu atbalstīt komisijas viedokli - neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Līdaka. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumi tiek gaidīti līdz 12.martam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.marts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.
J.Vucāns (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savās četrās sēdēs sagatavoja otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”.
Komisija ir saņēmusi 36 priekšlikumus.
1. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko pati komisija arī atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. Arī 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Vucāns. 6. - atbildīgās komisijas izstrādāts un pašas atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. Arī 7. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāts un pašas atbalstīts priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 8. - deputāta Inta Dāldera priekšlikums par izņēmumiem attiecībā uz nozaru ekspertu padomēm. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. -komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Vucāns. 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 10. - kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Vucāns. 13.priekšlikums...
Sēdes vadītāja. 11.priekšlikums...
J.Vucāns. Es atvainojos, jā. Tā... 12.priekšlikums...
Sēdes vadītāja. 11.priekšlikums...
J.Vucāns. Es jau teicu, ka 11.priekšlikumu pati komisija bija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 11.priekšlikumu.
J.Vucāns. Jā, 12. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Vucāns. 13. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 14. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. Arī 15. - kultūras ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 16. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Vucāns. 17. - deputātu Viļuma, Šica un Liepiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Arvīdam Platperam.
A.Platpers (NSL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Rainis ir teicis: “Kas darbu nedara, tas par darbu runā. Kas darbu nespēj, tas darbu kritizē. Kas darbu dara, tas klusē, un darbs par viņu runā.”
Konventu izveide katrā valsts un pašvaldības profesionālās izglītības iestādē parāda, ka kāds savu darbu nedara un tā vietā, lai sāktu darīt, tiek veidota jauna glābējinstitūcija. Likumprojekta anotācijā varam lasīt, ka jaunu koleģiālu pārvaldes institūciju - konventu - nepieciešams izveidot, lai dotu iespēju sekmīgi īstenot darba vidē balstītas mācību sistēmas ieviešanu izglītības sistēmā. Konvents ar uzraudzības un padomdevēja funkcijām darbotos profesionālās izglītības iestādē, lai nodrošinātu darba devēju pieprasījumu un pāreju uz darba vidē balstītu izglītības sistēmu.
Tajā pašā laikā piedāvātajos likuma 12.panta grozījumos noteikts, ka nozaru ekspertu padomes, pirmkārt, sniedz priekšlikumus par nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu profesionālās izglītības iestādēs; otrkārt, piedalās profesionālās izglītības iestāžu tīkla attīstības un profesionālās izglītības programmu plānošanā. Tātad nozaru ekspertu padomes jau īsteno anotācijā norādīto konventa izveides mērķi, un konvents praktiski dublē nozares ekspertu padomes funkcijas. Vienlaikus 17.1 pants noteic, ka konventa lēmumiem ir tikai ieteikuma raksturs. Tātad zūd arī sākotnēji izvirzītā un anotācijā norādītā pārvaldības un uzraudzības funkcija. Konventu izveido direktors. Viņš arī izdod konventa nolikumu un izvēlas konventa locekļus. Uzsveru - izvēlas! -, jo nekur nav noteikts, ka būtu jālūdz attiecīgās institūcijas tos deleģēt.
Līdz ar to varam secināt, ka tiek veidota jauna birokrātiska institūcija. Un nekur netiek parādīti aprēķini, cik izmaksās šādu konventu darbība. Iznāk, ka valsts maksās algu profesionālās izglītības iestādes direktoram, tajā pašā laikā neuzticoties viņa profesionālajām spējām un maksājot vēl papildus konventa locekļiem, kuru ieteikumi direktoram tomēr nav saistoši.
Piekritīsiet? Labs, profesionāls direktors pats piesaista padomdevējus, ja tas ir nepieciešams. Un šodienas likumi to atļauj - veidot padomes, cik tik vajag.
Kādi būs papildu izdevumi bez darba algas ministrijas pārstāvjiem - jā, tieši tā likumprojektā ir norādīts - daudzskaitlī! - par braukšanu uz izglītības iestādi katru reizi, kad vajadzēs atlasīt darbiniekus uz izsludināto vakanci, veicināt iestādes sadarbību ar reģiona komersantiem, un vēl citu likumā noteikto funkciju izpildei? Cik darba stundu būs potenciāli jāpatērē darbam konventā? Vai Izglītības un zinātnes ministrijai tiešām ir darbinieki, kuriem ir par maz pienākumu darba laikā?! Vai plānots pieņemt Izglītības un zinātnes ministrijā jaunus darbiniekus, kuri strādās konventos? Un galu galā - kurš līdz šim bija atbildīgs par direktoru darba regulāru vērtēšanu?
Kolēģi! Jūs redzat neatbilstību starp mērķi un tā īstenošanu, kā arī finansiālo aprēķinu trūkumu. Tāpēc aicinu uzticēties profesionālās izglītības iestāžu vadītāju un nozaru ekspertu padomju kompetencei un balsot “pret” vēl vienas birokrātiskas institūcijas - konventa - veidošanu profesionālajā izglītībā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M.Kučinskis (ZZS).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Tā nu iznācis, ka šajā konventa radīšanā es esmu bijis klāt no paša sākuma - tad, kad parādījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikums par šādas institūcijas veidošanu. Un priekšlikums jau radās aiz tā viena iemesla, ko... Iepriekšējais runātājs aicināja: ļausim vien strādāt tālāk!
Tas, ka mūsu profesionālās izglītības sistēma līdz šim diemžēl diezgan krietni atpaliek pat no mūsu kaimiņiem igauņiem, kurus mēs apskaužam; tas, ka mēs esam īsti neapmierināti arī ar tām proporcijām; tas, ka darba devēji nesaņem attiecīgas kvalifikācijas speciālistus, - tas viss ilgst jau gadiem... Mēs esam nokavējuši pašu reformu jau vairāk nekā gadus desmit profesionālajā izglītībā. Šobrīd mēs esam vismaz tikuši līdz kompetences centriem, līdz tam, ka tie ir aprīkoti jau profesionālā līmenī. Kā pietrūkst pie visa šī? Tehnika mums ir, cilvēki, ko apmācīt, mums ir. Tātad mums pietrūkst vēl skolas... lielas gribēšanas. Un to, ko piedāvā uzņēmēji un ko piedāvā ar konventiem, - to varētu nosaukt nevis par vēl kaut kādu birokrātisku uzraudzības mehānismu radīšanu, bet... to var saukt arī par tādu kā uzņēmēju elpu aiz muguras. Es vēlreiz saku - šis priekšlikums nāk no uzņēmējiem. Un tā nav dublēšanās ar nozaru ekspertu padomēm, tāpēc ka nozaru ekspertu padomes ir tās, kas izstrādā standartus. Šī elpa būs katrā profesionālās izglītības kompetences centrā un katrā skolā: uzņēmēji sekos līdzi, lai notiktu apmācības vajadzīgajās profesijās, lai tiktu sekots līdzi visām tirgus svārstībām, kas notiek.
Līdzīgi, protams, par to bija diskusija vēl iepriekšējā Saeimā, kad ar grūtībām šobrīdējo iesniedzēju priekštečus izdevās kaut kā nomierināt. Bija runa par to, ka viņi dublē esošās skolu padomes. Un ar esošajām skolu padomēm ir tā, ka vai nu tās ir pēc būtības, vai nu to nav. Pēc būtības tās ir tur, kur ir laimējies ar izciliem direktoriem (es varētu arī nosaukt skolas, bet to nedarīšu). Šāda padome tiek izveidota tur, kur jau zina, ka ir vajadzīgi uzņēmēji. Bet mums diemžēl ir vesela rinda profesionālās izglītības skolu, kur vienkārši formāli tas viss notiek, kur tiek ielikti cilvēki, lai viņi netraucētu, lai varētu izvēlēties tad, kad ir jāizvēlas, ko mācīt, - vai virpotājus vai mājsaimnieces... Ir ļoti daudz gadījumu... Mums jau pirms kādiem gadiem septiņiem, man šķiet, kādās astoņās skolās mācīja ļoti interesantu profesiju - mājsaimniece -, kas droši vien noderēja katrai ģimenes dzīvē, bet, vai viņas pēc tam dabūja darbu, ir ļoti liels jautājums.
Mēs vēlamies visi kopā profesionālo izglītību celt pavisam jaunā kvalitātē, un tas ir mūsu uzdevums. Un, ja mums piesakās uzņēmēji palīdzēt veidot šo konventu ne jau tādēļ, lai kaut ko labu “noraktu”, bet tieši tādēļ, lai dotu savu pienesumu, tas ir vienkārši bezatbildīgi - atbalstīt šādus priekšlikumus, kas mums liek atgriezties vecajā stagnācijā.
Lūdzu, Viļuma kungs, jūsu uznāciens!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Paldies Kučinska kungam par pieteikšanu. Bet vēl vairāk es gribu pateikties tomēr Platpera kungam, kurš ļoti skaidri, manuprāt, izstāstīja, kāpēc šie konventi faktiski ir lieki.
Pavisam īsi. Domāju, ka tiešām darba devēju viedoklī ir jāieklausās. Un to mēs varam darīt caur jau pieminētajām nozaru padomēm. Ja ir nepieciešams uzlabot profesionālās izglītības iestāžu darbību, tad ar šāda konventa izveidošanu pie katra tā sauktā PIKC jeb profesionālās izglītības kompetences centra mēs problēmu neatrisināsim. Tad jau būtu jārunā par šādu padomju vai konventu veidošanas principu. Piemēram, pie plānošanas reģioniem - viens no veidiem. Tad patiešām mēs varētu skatīt šos profesionālās izglītības jautājumus viena reģiona līmenī un skatīties, kurā izglītības iestādē ko mācīt, ko nemācīt un kā attiecīgi koncentrēt resursus.
Tāpēc es domāju, ka tomēr šis triju deputātu priekšlikums ir jāatbalsta un jābalso “par”. Kā teica arī Platpera kungs, jāatbalsta šis priekšlikums.
Aicinu balsot “par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst par šo priekšlikumu?
J.Vucāns. Jā. Atbildīgajā komisijā tiešām bija diskusija par šo priekšlikumu. Bija balsojums. Ar balsu vairākumu komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.
Un līdz ar to komisijas vārdā lūdzu deputātu Viļuma, Šica un Liepiņa priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jura Viļuma, Mārtiņa Šica un Daiņa Liepiņa iesniegto 17.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 67, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Vucāns. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 19. - deputāta Dāldera priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 22. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Vucāns. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 27. - deputāta Dāldera priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 28. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Vucāns. Un 28. - komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 29. - deputāta Dāldera priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Vucāns. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 33. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Vucāns. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 35. - deputāta Dāldera priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Vucāns. Un 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās datuma izslēgšanu no likumprojekta. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. Līdz ar to visi 36 priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Vucāns. Šā gada 9.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.marts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.
R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Esam sākuši darbu pie likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Likumprojekts paredz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma normu aktualizēšanu atbilstoši izmaiņām praksē, kā arī likuma salāgošanu ar grozījumiem Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, kā arī grozījumiem Ģeotelpiskās informācijas likumā. Tāpat likumā paredzēts arī jauns pants par kuģošanas līdzekļu satiksmi Latvijas iekšējos ūdeņos, kā arī ļoti svarīgs pants... pants, kas būtu svarīgs pašvaldībām. Ir runa par pieaugošo kuģošanas intensitāti Latvijas iekšējos ūdeņos, komersantiem piedāvājot pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumus. Projektā ir paredzētas tiesības pašvaldībām noteikt papildu nosacījumus, izdodot pašvaldību saistošos noteikumus attiecībā uz kuģošanas līdzekļu satiksmi.
Ir vairāki priekšlikumi... ne priekšlikumi, bet izmaiņas šajā likumā. Tātad šīs ir aktuālākās. Un esam sākuši darbu pie tām. Un lūgums deputātiem atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
R.Naudiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.marts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.marts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (ZZS).
Cienījamais Prezidij! Deputāti! Es jau iepriekš laikam izstāstīju gan iemeslus, gan arī likumprojekta būtību. Vēlreiz dažos vārdos atkārtošu, ka ir noteikts, ka nenozīmīgus grozījumus, kas nav redzami samazinātā kartē, veic Ministru kabinets, bet tos grozījumus, kuri aptver jau veselu teritoriju, veic Saeima.
Komisija nolēma lūgt jūs apstiprināt likumprojekta steidzamību un apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad vispirms ir jābalso par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 7, atturas - 4. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Komisija ir lūgusi atbalstīt arī pirmajā lasījumā. (No zāles dep. A.Klementjevs: “Māri! Pasaki to!”)
Lūdzu zvanu!
M.Kučinskis. Lūdzam atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 7, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.
M.Kučinskis. Priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam - 12.marts, izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā - 26.martā.
Sēdes vadītāja. Līdz ar to likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro lasījumu ir 12.marts, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā ir šā gada 26.martā.
Kolēģi, vēlos jūs informēt saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par AS Air Baltic Corporation turpmāko attīstību”. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Deputātu Sudrabas, Šimfas, Baloža, Meijas, Kūtra un Mežecka jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par profesionālās izglītības iestāžu tīklu un īstenotajām programmām”. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks.
Kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka esam saņēmuši deputātu Ločmeles-Luņovas, Elksniņa, Ņikiforova, Ādamsona un Artūra Rubika jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība””. Mēs to nodosim ministrei atbildes sniegšanai.
Esam saņēmuši deputātu Ločmeles-Luņovas, Elksniņa, Ņikiforova, Ādamsona un Artūra Rubika jautājumu “Par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība””, kas ir adresēts šoreiz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam. Nodosim ministram atbildes sniegšanai.
Deputātu Ločmeles-Luņovas, Elksniņa, Ņikiforova, Ādamsona un Artūra Rubika iesniegto jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība”” nodosim finanšu ministram atbildes sniegšanai.
Kolēģi! Līdz ar to darba kārtība ir izskatīta, un aicinu reģistrēties.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vēlos jūs informēt, ka 21.februārī 45 gadu jubileju svinēja deputāts Andrejs Judins. Sveicam viņu! (Aplausi.)
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Šodien nav reģistrējušies: Guntis Belēvičs, Ints Dālderis, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Ilmārs Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis... ir, Vladimirs Nikonovs un Andris Vilks.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12.Saeimas ziemas sesijas 7.sēde
2015.gada 26.februārī
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 197/Lp12) (Dok. Nr. 496, 496A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” (Nr. 198/Lp12) (Dok. Nr. 497, 497A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” (Nr. 199/Lp12) (Dok. Nr. 499, 499A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Nr. 200/Lp12) (Dok. Nr. 500, 500A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. V.Ķirsis (par) |
| - dep. I.Zariņš (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 201/Lp12) (Dok. Nr. 504, 504A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. I.Līdaka (pret) |
| - dep. M.Kučinskis (par) | |
| Par likumprojektu “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums” (Nr. 202/Lp12) (Dok. Nr. 508, 508A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. I.Viņķele (pret) |
| - dep. A.Barča (par) | |
| - dep. K.Šadurskis | |
| - dep. J.Vucāns | |
| Par balsošanas motīviem | - dep. A.Platpers |
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ingmāram Līdakam šā gada 19. februārī (Dok. Nr. 509) |
|
| Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Trupovniekam šā gada 4. un 5. martā (Dok. Nr. 510) |
|
| Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Borisam Cilevičam šā gada 5. martā (Dok. Nr. 511) |
|
| Lēmuma projekts “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās” (Nr. 110/Lm12) (Dok. Nr. 525) |
|
| Ziņo | - dep. V.Agešins |
| Debates | - dep. J.Viļums |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 179/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 428, 502) |
|
| Ziņo | - dep. G.Kūtris |
| Likumprojekts “Brīvprātīgā darba likums” (Nr. 65/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 505) |
|
| Ziņo | - dep. E.Cilinskis |
| Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 34/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 506) |
|
| Ziņo | - dep. I.Līdaka |
| Likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 46/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 507) |
|
| Ziņo | - dep. J.Vucāns |
| Debates | - dep. A.Platpers |
| - dep. M.Kučinskis | |
| - dep. J.Viļums | |
| Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 182/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 439, 516) |
|
| Ziņo | - dep. R.Naudiņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 201/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 504, 504A) |
|
| Ziņo | - dep. M.Kučinskis |
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Informācija par deputātu R.Ločmeles-Luņovas, A.Elksniņa, Ņ.Ņikiforova, J.Ādamsona un A.Rubika jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība”” (Nr. 31/J12) | |
| Informācija par deputātu R.Ločmeles-Luņovas, A.Elksniņa, Ņ.Ņikiforova, J.Ādamsona un A.Rubika jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība”” (Nr. 32/J12) | |
| Informācija par deputātu R.Ločmeles-Luņovas, A.Elksniņa, Ņ.Ņikiforova, J.Ādamsona un A.Rubika jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par projektu “Portāla www.skolas.lv attīstība”” (Nr. 33/J12) | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Datums: 26.02.2015 09:04:53 bal001
Par - 78, pret - 1, atturas - 7. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā (199/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 26.02.2015 09:15:26 bal002
Par - 46, pret - 3, atturas - 23. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (200/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 26.02.2015 09:23:24 bal003
Par - 77, pret - 8, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (201/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 26.02.2015 09:34:46 bal004
Par - 62, pret - 2, atturas - 18. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums (202/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 26.02.2015 09:37:50 bal005
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Trupovniekam šā gada 4. un 5.martā
Datums: 26.02.2015 09:38:27 bal006
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Borisam Cilevičam šā gada 5.martā
Datums: 26.02.2015 09:41:31 bal007
Par - 74, pret - 3, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās (110/Lm12)
Datums: 26.02.2015 09:43:14 bal008
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (179/Lp12), 1.lasījums
Datums: 26.02.2015 09:48:27 bal009
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Brīvprātīgā darba likums (65/Lp12), 2.lasījums
Datums: 26.02.2015 09:51:29 bal010
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (34/Lp12), 2.lasījums
Datums: 26.02.2015 10:05:35 bal011
Par - 16, pret - 67, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (46/Lp12), 2.lasījums
Datums: 26.02.2015 10:08:06 bal012
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (46/Lp12), 2.lasījums
Datums: 26.02.2015 10:10:09 bal013
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (182/Lp12), 1.lasījums
Datums: 26.02.2015 10:11:52 bal014
Par - 70, pret - 7, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (201/Lp12), 1.lasījums
Datums: 26.02.2015 10:12:26 bal015
Par - 72, pret - 7, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (201/Lp12), 1.lasījums
Frakciju viedokļi
2015.gada 26.februārī
Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un frakciju viedokļu laikā Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi parlamentā šodien tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Bondaram. Lūdzu!
M.Bondars (LRA).
Labrīt visā Latvijā! Labrīt, godātie radioklausītāji un radioklausītājas! Šodien gan es vairāk gribētu akcentu uzlikt uz tiem jautājumiem, kuri ir tikuši Saeimā pieņemti vēl nesen, tikai pirms divarpus mēnešiem. Un tas ir valsts budžets. Budžets, kuru mēs nodēvējām par nacionālās drošības, nevienlīdzības mazināšanas un ekonomiskās attīstības budžetu. Bet jau šajā nedēļā mēs redzam, ka neviena no šīm trim ļoti skaļi pieteiktajām prioritātēm un tēmām nerealizējas. Nacionālās drošības jautājumos valdība ir paziņojusi, ka situācija Ukrainā spiež izdarīt citus lēmumus attiecībā uz investīcijām mūsu bruņotajos spēkos un mūsu nacionālajā drošībā.
Savukārt vakar Krīgera kungs televīzijas raidījumā ļoti skaidri norādīja uz to, ka nevienlīdzības mazināšana, palielinot minimālo algu, nav vis nevienlīdzības mazināšana, bet gan uzņēmēji ir izdomājuši veidu, kā, protams, minimālo algu nepalielināt, bet piemērot citas likmes. Un savukārt ekonomikas ministre šajā nedēļā ir nākusi klajā ar ļoti skaidru ziņu, ka Latvijai ekonomiskais pieaugums jeb izrāviens šogad nebūs tāds, kā bija paredzēts valsts budžetā, bet būs mazāks.
Un, protams, nevienam nav ne mazāko šaubu par to, ka pēc būtības nacionālajā drošībā līdzekļi ir jāinvestē. Un tas jau bija skaidrs pagājušā gada novembrī jeb tad, kad skatīja valsts budžetu. Savukārt valdošā koalīcija izvēlējās risinājumu, ka par to var nerunāt, ka par to var nedomāt. Tāpēc tomēr, esot Saeimas amatos un esot Saeimas deputātiem, vajadzētu domāt mazliet tālredzīgāk, ne tikai tā mirkļa izdevīgumam. Un, protams, nacionālā drošība ir viens no tiem jautājumiem, kurš prasa ilgtermiņa pieeju un ilgtermiņa skatījumu.
Tieši tāpat par nevienlīdzības mazināšanu. Jau tajā laikā, kad tika skatīti jautājumi par minimālās algas palielināšanu, Latvijas Reģionu apvienība nepārprotami norādīja uz to, ka nevienlīdzību mazina visupirms ar izglītības iespējām cilvēkiem, jo pārsvarā nevienlīdzība rodas no dažādām iespējām un dažādām zināšanām. Un tāpēc tie akcenti, kuri bija jāliek jau tajā laikā, bija izglītības sektorā. Un šodien mēs redzam, ka atkal mēs esam atgriezušies pie tēmām, kas skar tieši izglītību, kas skar gan pedagogu atalgojumu, gan spēju pildīt savus pienākumus, un faktiski pirms diviem mēnešiem pieņemtais budžets neatspoguļo tās nepieciešamības, kādas ir Latvijai.
Un par ekonomisko attīstību. Kā jau es minēju, ekonomiskās attīstības temps samazinās, un, samazinoties šim tempam, ir jāpieņem tādi risinājumi, kas tomēr uzlabo to vidi, kurā darbojas uzņēmēji, to vidi, kurā gan Latvijas, gan ārvalstu kapitāls vēlētos darboties Latvijā, paplašinot ekonomisko telpu, bet pēdējie divi mēneši ir parādījuši, ka tas tā nenotiek. Tāpēc šodien es vēlējos akcentēt jeb likt akcentus uz tām sfērām, kuras pēdējos mēnešos ir bijušas it kā medijos pirmajās lapās, bet tajā pašā laikā no pie varas esošo puses uzmanība ir pievērsta neadekvāti, jo tie risinājumi, kuri ir izvēlēti, nerisina pašu būtību.
Paldies par uzmanību. Vēlu jums labu nedēļas nogali un, protams, atlikušo ceturtdienu un piektdienu. Visu to labāko!
Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Bondaram.
Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!
R.Kols (VL–TB/LNNK).
Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē tika skatīti vairāki būtiski jautājumi, no kuriem vēlos izcelt tieši divus.
Pirmkārt, grozījumus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kas paredz, ka Rīgas sabiedriskā transporta tarifus turpmāk varētu noteikt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, nevis Rīgas dome kā līdz šim. Apzinoties pašreizējās Rīgas domes vadības saimniekošanas stilu, tieši ar šādu priekšlikumu Nacionālā apvienība nāca klajā jau 2013.gadā, taču toreiz tas tika noraidīts. Ja priekšlikums būtu pieņemts pirms diviem gadiem, šodien mēs varētu izvairīties no diskusijām par ekonomiski nepamatotiem tarifiem un, visticamāk, biļešu cenas Rīgas sabiedriskajā transportā būtu krietni zemākas.
Otrkārt, vēlos izcelt grozījumus Latvijas Nacionālās operas likumā, kas paredz, ka turpmāk Latvijas Nacionālā opera juridiski mainīs nosaukumu uz Latvijas Nacionālā opera un balets. Lai arī viedokļi par šo jautājumu Saeimā bija atšķirīgi, vēlos uzsvērt, ka nosaukuma maiņu iniciēja pati opera un baleta trupa to novērtēja ļoti atzinīgi. Protams, jebkura nosaukuma maiņa neizbēgami rada pretrunīgas diskusijas, taču šis jautājums starp iesaistītajām pusēm tika rūpīgi izvērtēts un secināts, ka ieguvumi būs lielāki nekā iespējamie riski. Tādēļ tika lemts par labu nosaukuma maiņai.
Tālāk par citām aktualitātēm Saeimā. Joprojām nav rimušās diskusijas par VIENOTĪBAS deputātu Ineša Boķa un Viļņa Ķirša iesniegtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā. Viss liecina, ka šie grozījumi varētu tikt pieņemti, jo citas partijas jau iepriekš ir izrādījušas gatavību atbalstīt zemāku īpašuma cenu slieksni. Kā redzams, šie divi deputāti ir ignorējuši drošības riskus, kurus skaidri paudusi gan Drošības policija, gan mūsu valsts aizsardzības ministrs, jo līdz pat šim brīdim viņi savus pretvalstiskos priekšlikumus nav atsaukuši. Viņu piedāvājums paredz, ka dažādās Latvijas vietās, piemēram, Valmierā, no kuras nāk abi minētie deputāti, varēs iegādāties līdz pat trim īpašumiem kopsummā par 50 tūkstošiem eiro ar kadastrālo vērtību vismaz 8 tūkstoši eiro un pieprasīt uzturēšanās atļauju. Tātad runa vairs nav par ekskluzīviem īpašumiem, bet vistiešākā mērā tiks skarts tieši tas sektors, kurā šobrīd ir visvairāk darījumu pašiem Latvijas iedzīvotājiem. Īpašuma cenas atkal neadekvāti augs, un, visticamāk, atkārtosies jauns nekustamo īpašumu burbulis. Pāris gadu laikā Latvija būs pilnībā izpārdota. Visur būs nerezidenti, un, sekojot Krimas scenārijam, Krievija varēs nākt aizstāvēt savu tautiešu tiesības. Likumsakarīgi, ka tieši šonedēļ Valsts kontrole paziņoja, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem. Lai gan atļauju pieprasītāji nav iemaksājuši likumā noteikto nodokļu summu valsts budžetā, uzturēšanās atļaujas viņiem ir pagarinātas vēl uz pieciem gadiem, un tas ir vēl viens kliedzošs iemesls, lai šo biznesu pēc iespējas ātrāk pārtrauktu.
Visbeidzot Nacionālā apvienība vēlas norādīt, ka šobrīd likums neaizliedz vienam trešās valsts pilsonim ar iegūtu uzturēšanās atļauju pārdot savu īpašumu nākamajam trešās valsts pilsonim, kurš arīdzan var pretendēt uz uzturēšanās atļauju sev un savai ģimenei. Tā rezultātā, īpašumu apmainot nez cik reizes, peļņa nonāk nevis valsts budžetā vai pie Latvijas iedzīvotājiem, bet gan uz rokas pirkstiem saskaitāmiem nekustamo īpašumu spekulantiem, ko arī nesen apstiprināja raidījums “Nekā personīga”.
Tieši tāpēc Nacionālā apvienība plāno vēl vairāk ierobežot uzturēšanās atļauju tirgošanu, paredzot, ka atļaujas nevarēs iegūt, ja īpašumu iegādājas no cilvēka, kurš pats šādā ceļā ir ieguvis uzturēšanās atļauju.
Tas arī būtu būtiskākais. Paldies par uzmanību!
Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
“Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!
I.Līdaka (ZZS).
Labdien, cienījamie klausītāji! Tik tiešām šī samērā īsā Saeimas sēde ietvēra sevī vairākus diezgan būtiskus jautājumus. Viens no tādiem jautājumiem, kuru varbūt daudzi gaidīja ar neviltotām cerībām, bija jautājums par grozījumiem likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kurš paredz, ka transporta pakalpojumu, sabiedriskā transporta pakalpojumu, tarifi Rīgā tiks noteikti tieši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas aprēķinu rezultātā.
Vakar Zaļo un Zemnieku savienībā viesojās sabiedrisko pakalpojumu regulatora pārstāvji, un mūsu saruna bija samērā gara un ļoti produktīva, un nācās secināt tikai vienu, ka, protams, vēlme samazināt “Rīgas satiksmes” pakalpojumu cenas ir ļoti jauka, bet tā ir vienkārši nerealizējama šādā veidā, jo tie 70 procenti “Rīgas satiksmes” budžeta ir atkarīgi no politiska lēmuma, tātad no Rīgas pilsētas dotācijas. Tad tur nu regulators būs pilnīgi bezspēcīgs, jo tieši Rīgas dome var brīvi manipulēt ar pāris politiskiem lēmumiem. Viens politiskais lēmums, cik no budžeta... Rīgas domes budžeta atvēlēt tātad “Rīgas satiksmei” naudiņu. Otrs, kādām personu grupām piemērot biļešu cenu atlaides. Nu, un ar šiem diviem politiskajiem lēmumiem var iedzīt regulatoru visai lielā bezizejā, jo, raugiet, 30 procenti no budžeta tiek iekasēti tātad par biļetēm. “Rīgas satiksme” var paģērēt: lūdzu, aprēķiniet tātad biļešu cenu, izejot no mūsu ienākumiem, tātad kaut vai bez peļņas, bet atbilstoši izdevumus –ienākumiem. Nu, un tad šis transporta biļešu cenas koridors būs ļoti, ļoti augsts. Un līdz ar to varēs panākt tikai vienu, tātad biļešu cenas pieaugumu vismaz par kādiem 50–60 procentiem. Un tas nu galīgi nav tas, ko mēs vēlamies. Un pēc šīs sarunas ar sabiedrisko pakalpojumu regulatora vadību Zaļo un Zemnieku savienība šodien pieņēma lēmumu šajā balsojumā nepiedalīties, jo mēs jau arī, protams, vēlamies, lai biļešu cenas Rīgā būtu pieņemamā līmenī, bet šis pilnīgi noteikti nav tas ceļš, pa kādu varētu nonākt pie šī rezultāta.
Tātad jebkurā gadījumā regulatorā ir profesionāli cilvēki, kuri savu lietu zina, un, ja viņi skaidri un gaiši pasaka, ka šis ceļš ir bezceļš, tad nu atliek tomēr mums ticēt, un es aicinu arī jūs ticēt, ka šādā veidā neko jēdzīgu mēs nepanāksim. Tās atkal kārtējās manipulācijas ar skaitļiem, kuru rezultāts atkal ir pilnīgi neprognozējams.
Otrs jautājums, kurš bija Zaļo un Zemnieku savienības deputātu rosināts. Tas bija likumprojekts “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums”. Šī likuma grozījumi tika nodoti atbildīgajai komisijai tālākam darbam. Nu, tātad, lai uzsāktu un varbūt arī rezultatīvi pabeigtu diskusiju par pedagogu iespēju doties izdienas pensijā pirms pensijas vecuma sagaidīšanas, jo šis pedagogu darbs ir ārkārtīgi psiholoģiski smags. Un, protams, cilvēkam lielos gados ir arī kādreiz diezgan grūti strādāt ar pirmo klašu skolēniem, varbūt arī pusaudžiem, kuru domāšanas veids ir citāds. Un līdz ar to ir jāciena pedagogi un viņu darbs, un ZZS deputāti ļoti, ļoti centīsies panākt to, lai arī pedagogi varētu doties izdienas pensijā pirms pensijas vecuma iestāšanās.
Tad trešais jautājums bija par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. It kā svēta lieta – ļaut administratīvo teritoriju, tātad novadu robežas grozīt ar Ministru kabineta lēmumu, nevis ar Saeimas lēmumu kā līdz šim. Nu, Zaļās partijas deputāti tur saskatīja tādu aktuālu centienu lobēt Valmieras pilsētas intereses, iegūt savā īpašumā 118 hektāru zaļojoša, “Latvijas valsts mežiem” piederoša meža, lai šo mežu nocirstu un izbūvētu tur industriālo parku. Zaļās partijas viedoklis: arī iepazīstoties ar situāciju smalki uz vietas, ir redzams, ka turpat blakus Valmieras pierobežā un arī pašā Valmieras teritorijā ir milzīgas platības, kas ir neapbūvētas, kārkliem, krūmiem aizaugušas, ar pussabrukušiem kaut kādiem industriāliem objektiem, kas kādreiz astoņdesmitajos gados ir tur kalpojuši. Un šī teritorija industriālā parka izveidei ir bezgala liela. Šīs iespējas ir bezgala lielas, un nav jālien iekšā Beverīnas novada teritorijā, jāgāž no kājas 118 hektāri zaļojoša meža, kuru lielā mērā arī ir atjaunojuši bērni, pavasara talkās stādot eglītes, priedītes. Šis ir mūsu viedoklis, tāpēc mēs balsojām “par” un arī turpmāk cīnīsimies par saprātīgu risinājumu Valmieras pilsētas attīstībā.
Paldies, lai jums veiksmīga nedēļas nogale!
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam.
Un raidījumu “Frakciju viedokļi” turpina frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā ir notikušas diskusijas par likumprojektu “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums”. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un partiju priekšvēlēšanu laikā noslēgtās vienošanās paredz risināt jautājumu par speciālu pensiju shēmas ieviešanu pedagogiem, un šādas vienošanās tika noslēgtas starp arodbiedrību un vairākiem politiskiem spēkiem. Un tāpēc ir tikai loģiski, ka pēc arodbiedrības ierosinājuma šodien Saeimā tika iesniegts likumprojekts, kas paredz pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta skolotājiem noteikt tiesības uz izdienas pensiju.
Likumprojektā paredzēts, ka no 2016.gada izdienas pensiju varēs saņemt minēto jomu pedagogi, kuri būs sasnieguši 60 gadu vecumu, kuru izdienas stāžs nebūs mazāks par 30 gadiem un kuri no izdienas pensijas piešķiršanas brīža nestrādās attiecīgajā amatā. Uz izdienas pensiju nebūs tiesību personai, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu. Plānots, ka no 2016.gada līdz 2019.gadam izdienas pensijas vidējās izmaksas būs pusmiljons eiro gadā.
Un pēc debatēm ar balsu vairākumu likumprojekts tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Tomēr es uzskatu, ka šis regulējums ir jāattiecina uz visiem pedagogiem, jo skolotāja darbs prasa neiedomājami lielu emocionālo spriedzi, darbs skolā notiek tiešā kontaktā ar lielām bērnu grupām, ar vairākiem bērniem, un tas pēc noteikta laika rada izdegšanas sindromu un psihoemocionālo slodzi. Tāpēc, manā skatījumā, jāparedz tiesības uz izdienas pensiju visiem skolotājiem. Un gribētos cerēt, ka šis likumprojekts virzīsies uz priekšu, nevis marinēsies atsevišķu Saeimas komisiju plauktos.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Agešina kungam no partijas SASKAŅA frakcijas.
Nākamajam vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātam Arvīdam Platperam. Lūdzu!
A.Platpers (NSL).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē bija vairāki nozīmīgi jautājumi, par kuriem jau runāja frakciju pārstāvji. Un ļoti iepriecinoši, ka daudzos jautājumos bija apskaužama vienprātība balsojumos, atbalstot likumu izskatīšanu komisijās.
Tāpēc vēlos informēt klausītājus par frakcijas “No sirds Latvijai” balsojumu jautājumos par pedagogu izdienas pensijām un grozījumiem Profesionālās izglītības likumā.
Mēs atbalstījām grozījumus Profesionālās izglītības likumā, jo šīs jomas sakārtošana ir ļoti nepieciešama. Un nozaru ekspertu padomju izveidošana ir solis, kas beidzot sperts nodokļu maksātāju naudas lietderīgas tērēšanas virzienā. Plānojot nozares attīstībai nepieciešamo darbaspēku, varam savlaicīgi un mērķtiecīgi ieguldīt tajā valsts līdzekļus, kas pēc tam dos atdevi ekonomikā.
Tomēr balsojām pret priekšlikumu ieviest konventus profesionālās izglītības iestādēs, jo uzskatām, ka tā ir jaunas birokrātiskas institūcijas veidošana. Daļu konventam paredzēto funkciju jau pilda nozaru ekspertu padomes. Latvijā nākotnē ir plānots tikai aptuveni 30 profesionālās izglītības iestāžu, kas ir pietiekami mazs skaitlis, lai būtu pārraugāms. Profesionālās izglītības iestāžu dibinātājam, kas lielākajā daļā gadījumos ir Izglītības un zinātnes ministrija, būtu regulāri jāvērtē šo iestāžu direktoru darbība, nevis sava neizdarība jāglābj ar konventa veidošanu. Turklāt netiek sniegti nekādi aprēķini, cik tad galu galā izmaksās šādu konventu darbība. Iznāk, ka valsts maksās algu profesionālās izglītības iestādes direktoram, tai pašā laikā neuzticoties viņa profesionālajām spējām un maksājot vēl papildus konventa locekļiem. Cik darba stundas potenciāli konventa locekļiem būs jāpatērē darbam konventā? Vai plānots pieņemt jaunus darbiniekus ministrijās, kuri strādās konventos? Un galu galā – kurš līdz šim bija atbildīgs par direktora darba regulāru vērtēšanu?
Otrs balsojums, par kuru vēlējos informēt, ir par likumprojekta “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums” nodošanu komisijām. Frakcija “No sirds Latvijai” balsoja “par”, tomēr uzsverot, ka šī likumprojekta normas ir jāattiecina pilnīgi uz visiem pedagogiem. Jo visi pedagogi strādā tiešā kontaktā ar bērniem un ir pakļauti izdegšanas sindroma riskam, kā dēļ vairs nespēj kvalitatīvi strādāt. Ikviens skolotājs ir atbildīgs par izglītojamā dzīvību, veselību un labsajūtu. Ikviena skolotāja darbs prasa neiedomājami lielu emocionālo spriedzi, spēju nepārtraukti noturēt pozitīvu emocionālo gaisotni, rēķinoties ar izglītojamo rīcības neprognozējamību kā pirmskolā, tā sākumskolā, pusaudžu un arī jauniešu vecumā. No ikviena pedagoga sagaida pozitīvu attieksmi, līdzjūtības un cieņas pilnu izturēšanos pret izglītojamo. Šis likumprojekts ir solis, kas sperts pedagogu prestiža celšanas virzienā. Bet, lai izdienas pensiju piešķiršanai būtu redzama ietekme uz pedagogu drošību un līdz ar to arī darba kvalitāti, uz otro lasījumu būtu nepieciešams papildināt šo likumprojektu, paredzot pilnīgi visiem skolotājiem iespēju iegūt izdienas pensiju.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Platpera kungam no partijas “No sirds Latvijai” frakcijas.
Un frakciju viedokļus šodien noslēdz partijas “VIENOTĪBA” frakcijas deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!
V.Ķirsis (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms es gan gribētu atbildēt savam kolēģim no Nacionālās apvienības, kurš, teiksim tā, maldina klausītājus par uzturēšanās atļaujām. Tātad šobrīd nav Saeimā mana priekšlikuma par termiņuzturēšanās atļauju sliekšņa samazināšanu. Es esmu paudis viedokli, ka šeit ir viela pārdomām. Esmu iesniedzis arī priekšlikumu par to, ka Ministru kabinetam risku gadījumā ir tiesības apturēt šo programmu. Bet tātad attiecībā uz šiem sliekšņiem es priekšlikumu atsaucu pirms mēneša un skaidri un gaiši norādīju, ka es uzskatu – ir jāpievērš uzmanība šim jautājumam un tā tālāk. Piedošu savam vēl mazāk pieredzējušajam kolēģim, bet nu tomēr, par to, ko runā, ir jāpārliecinās.
Tomēr šodien bija kāds cits ļoti svarīgs jautājums, kas ir arī manis virzīts, – par Rīgas sabiedriskā transporta tarifu noteikšanas nodošanu regulatoram. Paskaidrošu sīkāk šīs idejas būtību: tātad, lai saprastu, kur rodas izdevīgums šai idejai, ir jāsaprot problēma, ar kuru mēs esam saskārušies.
Tātad Rīgā ir gan mikroautobusu satiksme, gan regulārā, kas ir trolejbusi, tramvaji un autobusi. Mikroautobusu satiksmē iepriekš šī cena bija 70 centi, un šobrīd tā ir paaugstināta uz 1,15 eiro. Pirms pusotra gada privātais uzņēmums, kurš sniedza šos mikroautobusu pakalpojumus, uzvarēja konkursā un garantēja, ka piecus gadus cena nemainīsies, tātad cilvēki tiks pārvadāti par 70 centiem. Cena varēja mainīties tikai un vienīgi tad, ja ir degvielas cenu kāpums, ja ir inflācija un ja tiek paaugstināti nodokļi. Kā mēs redzam, gada laikā ir noticis tieši pretējais – degvielas cenas ir samazinājušās, inflācija ir bijusi stabila, pat piena produktiem cenas ir kritušās, un nodokļi arī ir samazināti, ir samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis par 2 procentiem, tāpat ir arī celts neapliekamais minimums. Tad faktiski ir drīzāk iemesls šo cenu samazināt, nevis celt par 40 procentiem – no 70 centiem uz 1,15 eiro. Ja mēs paskatāmies, cik tas ir skaitļos, ko tad šis privātais uzņēmums iegūs, tad bez papildu izmaksām, bez papildu investīcijām tas iegūst papildu 15 miljonus eiro. Tātad faktiski ar šo lēmumu rīdzinieki ir apzagti... tuvāko gadu laikā tiks apzagti par 15 miljoniem eiro. Un, manuprāt, tas ir absolūti nepieļaujams. Tāpat arī, ja mēs runājam par tramvajiem, trolejbusiem, autobusiem, šeit ir vesela virkne nelietderīgu izdevumu, kas šobrīd ir iekļauti pakalpojuma cenā. Tātad visi šie ziedojumi arodbiedrībai LABA 1,2 miljonu apmērā, visas šīs reklāmas, visi šie nanotehnoloģiskie ūdeņi – tie visi šobrīd ietilpst tarifā. Tāpat šobrīd ietilpst tarifā zaudējumi, kas rodas, pārvadājot, teiksim, “zaķus” jeb bezbiļetniekus, kas, pēc aptuvenām aplēsēm, šobrīd ir no 15 līdz 25 procentiem Rīgā. Tātad tā ir tā rezerve, uz kuras rēķina regulators varēs noteikt zemāku tarifu, proti, izmetot vienkārši ārā šos nelietderīgos izdevumus. Un ko minēja arī mans kolēģis par šīm te dotācijām, ka “Rīgas satiksmi” dotē 70 procentu apmērā, un, ja regulators regulēs, tad dotācija vairs nebūs iespējama. Tā nav taisnība. Dotācija būs pilnībā iespējama, regulators tikai noteiks viena brauciena pašizmaksu un tālāk jau, kad būs skaidrs, cik ir šī pašizmaksa, tad attiecīgi Rīgas dome varēs pieņemt pēc fakta lēmumu, cik un kurām grupām viņa ir gatava atbalstīt, un joprojām varēs subsidēt... Tā, kā šobrīd, piemēram, notiek invalīdu pārvadāšana, tieši šādā veidā, ka tātad valsts to apmaksā, bet rēķins tiek piestādīts pēc fakta, pēc konkrētā mēnesī pārvadāto invalīdu skaita tiek apmaksāts. Tieši tāpat to var darīt... varēs darīt arī dome šīs idejas ietvaros, un attiecīgi tiem, kuri neietilpst šinī grupā, tiem būs jāmaksā pašiem. Tā ka šis ir pirmais solis tikai šīs idejas realizācijā. Vēl, protams, būs jāgroza arī citi likumi. Vēl ir vesela virkne detaļu, par kurām jāpadomā, bet svarīgi bija šodien pieņemt šo politisko lēmumu, ka mēs nododam šo Rīgas sabiedrisko transportu regulācijai, kas dos tātad... tarifi būs ekonomiski pamatoti, regulators nemitīgi spiedīs domāt, kur vēl var ietaupīt šīs izmaksas, un tā rezultātā cena iedzīvotājiem samazināsies. Manas aplēses rāda, ka tā būs par vienu... tā būs apmēram viena trešdaļa, un mikroautobusu gadījumā tā pat varētu būt 40 procenti. Atgriešanās pie iepriekšējiem 70 centiem.
Paldies radioklausītājiem un jaukas brīvdienas! Paldies.
Vadītāja. Paldies Vilnim Ķirsim no partijas VIENOTĪBA frakcijas. Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!