Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas divdesmit ceturtā sēde
2025. gada 11. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, sākam Saeimas 11. decembra kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Ilze Stobova, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers, Jeļena Kļaviņa, Jekaterina Drelinga, Ramona Petraviča un Viktorija Pleškāne lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Andreja Judina atsaukšanu no Juridiskās komisijas”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Cienījamie kolēģi, lūdzu mirkli jūsu uzmanības!

Andrejs Judins vienpersoniski, bez Saeimas Juridiskās komisijas iesaistes un komisijas mandāta, ir rīkojies Saeimas Juridiskās komisijas vārdā. Komisijas priekšsēdētājs ir vienpersoniski pieprasījis informāciju par komisijas apspriešanā un darba kārtībā neesošu jautājumu.

Andrejs Judins vienpersoniski vairāku mēnešu garumā ir vācis informāciju par advokātiem no Iekšlietu ministrijas un advokatūras, nepārstāvot komisijas viedokli, tādējādi būtiski pārkāpjot savas pilnvaras.

Juridiskās komisijas 9. decembra sēdes laikā Andrejs Judins meloja, ka šādi rīkoties viņu esot pamudinājis trauksmes cēlēja ziņojums. Kad es vēlējos noskaidrot, vai ar ziņojumu veikta procedūra, kādu nosaka Trauksmes celšanas likums, Andrejs Judins latiņu no trauksmes cēlēja ziņojuma nolaida līdz informācijai, kuru viņš vienkārši ir saņēmis.

Tā kā Saeimas Juridiskās komisijas deputāti tā arī nav saņēmuši šo informāciju, ar kuru savu izmeklēšanu pamato Andrejs Judins, es drīkstu pieņemt, ka šādas informācijas vai nu nav, vai tā nav objektīva, vai arī tai ir kāds privāts raksturs.

Frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāti pieprasa atsaukt JAUNĀS VIENOTĪBAS deputātu Andreju Judinu no Saeimas Juridiskās komisijas. Un ļaujiet skaidri pateikt: tā nav personīga ambīcija, tā nav arī ideoloģiska vēlme kādu sodīt, tas ir jautājums par Saeimas reputāciju, tiesu varas neatkarību un varas dalīšanas principa saglabāšanu – dzīvu, nevis tikai lasāmu Satversmes tiesas spriedumos.

Andreja Judina nepieņemamā rīcība rada iespaidu, ka Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs drīkst izsaukt uz paklāja neatkarīgas institūcijas, izmeklēt advokatūru, it kā tā būtu kaut kāda politiski pakļaujama struktūra, publiski formulēt vainu, pirms ir noskaidroti fakti, un visam tam pāri – publiski radīt priekšstatu, ka Saeimai ir tiesības iejaukties tiesu varas pašpārvaldes darbā, tādējādi graujot Saeimas prestižu. Šāda rīcība ir prātam neaptverama, jo advokatūra nav kaut kāds ministrijas departaments vai Saeimas apakškomisija. Advokatūra ir tiesu varai piederīga, neatkarīga institūcija. Ja mēs, Saeima, ļaujam vienam deputātam pamēģināt paskatīties, kas viņiem tur ir iekšā, tad rītdien kāds cits pamēģinās paskatīties, kas notiek tiesā, kas notiek prokuratūrā un galu galā – kas notiek Satversmes tiesā. Judina kungs, tas ir ceļš, kas grauj demokrātiju.

Ja JAUNĀ VIENOTĪBA vēlas, lai nosūta Judinu uz jebkuru citu komisiju. Mūsu valsts nav tik maza, lai neatrastu viņam kādu piemērotu vietu. Bet Juridiskajā komisijā viņa klātbūtne apdraud uzticību tam, ka mēs kā likumdevējs cienām tiesu varas neatkarību. Saeimai ir jābūt demokrātijas sargam, nevis demokrātijas riskam.

Kolēģi, lūdzu, rīkojieties valstiski un atbalstiet Andreja Judina atsaukšanu no Juridiskās komisijas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam – “pret”.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Centīšos paskaidrot. Laika ir maz. Sākšu ar saturisko, jo pirmo reizi šāds precedents. Jā. Kādēļ tas viss notiek?

Es jums atgādināšu: 2022. gadā Satversmes tiesā bija ierosināta lieta, un 2023. gadā Satversmes tiesa savā nolēmumā norādīja, ka advokātu padomes rīcība ir pretrunā ar sabiedrības un citu personu tiesību aizsardzības interesēm. Ņemot vērā šo informāciju, kā arī saņemot informāciju par to, ka likums ir pārkāpts, es pieprasīju papildu ziņas.

Par ko ir runa? Man tiešām gribētos, lai jūs saprastu. Latvijas Republikas Advokatūras likuma 16. pantā rakstīts – ja advokāts izdarījis noziegumu, ja advokāts atbrīvots uz nereabilitējošiem... apstākļiem, viņš nedrīkst palikt advokatūrā. Viņu vajadzētu izslēgt. Tas ir likums. Un tad ir informācija, ka likums nav pildīts. Ir Satversmes tiesas nolēmums, ka tas nav ievērots.

Ņemot vērā šos apstākļus, lai noskaidrotu, vai likums ir pildīts vai joprojām nav pildīts, un lai organizētu jautājuma izskatīšanu komisijas sēdē, es pieprasīju informāciju no Iekšlietu ministrijas informācijas centra. Viņi sadalīja informāciju divos blokos. Un viņi norādīja, ka laika posmā no 2021. gada līdz 2025. gadam ir 35 advokāti, kuri vai nu ir izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, vai turēti aizdomās, vai ir apsūdzēti. Ir dažādas situācijas. Bet trīs cilvēki bija jāizslēdz no advokātiem, 32 advokātiem bija pamats izskatīt jautājumu par apturēšanu. Kad es pajautāju, kāda situācija bija iepriekš, viņi atsūtīja papildu informāciju. Līdz 2020. gadam bija 66 advokāti, uz kuriem attiecās 16. un 17. pantā minētie ierobežojumi. No tiem 34 cilvēki nedrīkstēja strādāt par advokātiem. Un lēmumi par viņu izslēgšanu nebija pieņemti.

Kad es saņēmu visas šīs atbildes (oktobrī es lūdzu informāciju un decembrī to saņēmu), sasaucu sēdi. Ā... nē, es uzreiz nosūtīju advokātiem lūgumu paskaidrot, kas notiek valstī. Kad informācija bija manās rokās, lai šo jautājumu izrunātu un saprastu, es sasaucu sēdi un aicināju advokātus sniegt papildu informāciju. Un tad bija interesanti.

Pirmais, par ko sāka runāt Liepiņas kundze, – viņa norādīja... kurš man atļāva uzdot jautājumus, uz kāda pamata es meklēju informāciju?

Informēju – vadot Juridisko komisiju, man ir tiesības lūgt informāciju, man ir tiesības apkopot informāciju. Man ir pienākums sagatavot jautājumus izskatīšanai Juridiskajā komisijā. Vairākkārt (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)... Vairākkārt (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)... Viņa traucē. Tā, kā viņa traucē tagad... to pašu mēs redzējām arī komisijas sēdē. Tā viņa arī uzvedās. Es lūdzu viņu ievērot kārtību (Starpsauciens.), teicu, ka neļaušu viņai traucēt, jo tā ir destruktīva rīcība, bet tā notika.

Tālāk bija vēl interesantāk. Mūsu advokāti, turot rokās Saeimas kārtības rulli, teica: uz kāda pamata jūs uzaicinājāt mūs uz komisijas sēdi? (Dep. L. Liepiņa: “Tieši tā!”) Un tālāk bija vēl interesantāk. Viņi stāstīja, ka tie notiesātie vai uz nereabilitējoša pamata atbrīvotie... tas viss notika nepamatoti, jo prokurori rīkojās nepareizi. Viņi stāstīja, ka Tieslietu ministrija nepareizi strādā un ka nav pareiza likuma. Viņi vēl stāstīja, ka Satversmes tiesa nesaprot un, ziniet, arī tiesu vara ir nepareiza!

Par tiesu varu arī interesants stāsts. Viena no advokātēm nolēma kļūt par tiesnesi – tā, kura bija jāatbrīvo no advokātiem. Viņa iesniedza dokumentu, un tiesneši to pamanīja. (Starpsaucieni.) Un ko dara advokāti? Ko dara advokātu padome? Advokātu padome raksta: šim faktam nav nozīmes. Šim faktam nav nozīmes, tas negrauj reputāciju. Tā mēs dzīvojam, kolēģi!

Vai es varu lūgt pagarināt laiku? (Starpsauciens: “Var, var, var!”) Jo šeit ir svarīgs jautājums... ko vajadzētu pateikt. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, par jautājuma būtību – es tomēr mēģināšu pateikt. Komisijā strādā deputāti, kuri ir deleģēti no frakcijām. Ja man nepatīk strādāt... es varu lūgt pārcelt mani uz citu komisiju, bet man nav tiesību rosināt, un nevienam nav tiesību balsot par jautājumu (Starpsauciens: “Laiks!”)... par deputāta izslēgšanu no komisijas sastāva. Un es gribu vērst...

Sēdes vadītāja. Judina kungs, laiks.

A. Judins.... jūsu uzmanību: šis lēmums nevar tikt pieņemts ne tikai tāpēc, ka nav balsu, bet tāpēc...

Sēdes vadītāja. Judina kungs, laiks!

A. Judins.... ka tas neatbilst tam, kas rakstīts Satversmē! Mēs nedrīkstam izslēgt nevienu deputātu! (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Judina kungs! Patiešām...

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā lēmuma projekta “Par Saeimas deputāta Andreja Judina atsaukšanu no Juridiskās komisijas” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 47, atturas – 1. Lēmuma projekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Juris Jakovins un Uģis Rotbergs lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 8. punktu – likumprojektu “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Vitenbergs, Ilze Indriksone, Nauris Puntulis, Andris Kulbergs, Linda Matisone, Artūrs Butāns, Edmunds Teirumnieks, Aleksandrs Kiršteins, Edvīns Šnore un Ināra Mūrniece lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par LIFE programmas projekta “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” LIFE 19 NAT/LV/000973LIFE REEF apturēšanu”.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam – “par”.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Esam sagatavojuši šo lēmuma projektu, jo mūsu piekrastes iedzīvotāji, zvejnieki no Ainažiem līdz Kolkai, no Kolkas līdz Nidai ir satracināti. Viņi nesaprot, kas sekos tālāk, kas ar viņiem notiks, vai viņi varēs nodarboties ar to, ko ir darījuši paaudzēm ilgi, gadu simtiem ilgi.

Tas ir radies, pamatojoties uz šo LIFE projektu – pētījumu, kur ir pētīti aizsargājamie biotopi. Tālāk, uz šī pētījuma pamata, ir plānots visā piekrastes garumā noteikt atsevišķas zonas, kurās nebūs iespējama nekāda saimnieciskā darbība, tās ir iekrāsotas sarkanā krāsā. Ļoti lielā piekrastes daļā ir paredzēti sezonāli saimnieciskās darbības ierobežojumi.

Es piedalījos apspriedē, kurā Dabas aizsardzības pārvaldes cilvēki tikās ar vietējiem zvejniekiem un teica: nu kas tad tie par ierobežojumiem? Jūs varēsiet zvejot, tikai no marta līdz augustam nevarēsiet zvejot. Atgādināšu, ka tas ir tas pats, kas aizliegt vispār zvejot. Tas ir laiks, kad piekrastē ir ļoti daudz cilvēku, brauc tūristi un bieži vien brauc tikai tādēļ, lai nopirktu vietējās zivis, lai tās baudītu. Tas nozīmē aizklapēt ciet visu piekrasti. Tiešām tur ir aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība. Un sarunā Ķemeros... bija atnākuši ļoti daudzi cilvēki, pilna zāle, bija arī aktīvā sporta cienītāji, cilvēki, kuri brauc ar SUP dēļiem, kaitbordisti... viņi norādīja: hei, arī mēs nevarēsim braukt! Un atbilde bija: jā, jūs šajās zonās nevarēsiet braukt un nodarboties ar aktīvo atpūtu.

Tas ir klaji pret cilvēku interesēm, klaji pret sabiedrības interesēm. Tā attieksme bija tāda: jā, mēs esam nākuši ar smagāko piedāvājumu, bet, ja jūs iebildīsiet, varbūt kaut ko atļausim. Tā ir cilvēku šantāža vai izturēšanās pret mūsu pašu iedzīvotājiem... nedomājot par sekām. Beigās cilvēki cēlās kājās, gāja ārā, nesagaidīja pat sanāksmes beigas.

Ir plānotas šādas sanāksmes gan Kolkā, gan Gaviezē, gan citās Latvijas piekrastes vietās. Un interesanti, ka šīs sanāksmes tiek rīkotas dienas laikā – pusdienlaikā, divos. Ja mērķis ir publiska apspriede... runāt ar cilvēkiem, tad to parasti neveic dienas vidū, kad cilvēkiem jāstrādā.

Tā ka šis piedāvājums nav izdiskutēts, nav izrunāts ne ar pašvaldību pārstāvjiem, ne ar zvejniekiem, ne ar piekrastes iedzīvotājiem. Izmests vienkārši tā – skatīsimies, kāda būs reakcija, kas sanāks. Tā ir zinātnieku, dabas pētnieku nostāšanās pret mūsu pašu iedzīvotājiem.

Ar šo lēmuma projektu... tas nav pret Čudaru vai pret VARAM. Tas ir skaidrs, vienkāršs Saeimas uzdevums: hei, tas, ar ko jūs esat izgājuši ārā pie cilvēkiem, nav pareizi. Ņemiet atpakaļ šo projektu, pieaiciniet pašvaldības, zvejniekus, vietējos iedzīvotājus un sāciet diskusiju tā, kā to vajadzēja sākt, – runājot ar visiem iesaistītajiem. Pēc tam galarezultāts... vai kad tuvu galarezultātam būsiet nonākuši... būs iespēja iet runāt ar cilvēkiem, tad arī reakcija būs normāla, saprotoša.

Arī šajā sapulcē zvejnieki norādīja, ka viņus visvairāk interesē, lai jūra būtu aizsargāta, lai tajā būtu zivis, lai arī nākamajām paaudzēm būtu, ko zvejot. Bet šis piedāvājums nav par to, šis piedāvājums ir pret mūsu zvejniekiem, pret mūsu cilvēkiem. Aicinu pieņemt lēmumu sadarbībā ar cilvēkiem ikdienas komunikācijā. Skaidrs uzdevums, kurš tiks uzlikts uz papīra, arī ministram būs mandāts rīkoties un risināt šo jautājumu tālāk.

Tā ka, kolēģi, atbalstām šo lēmuma projektu – skaidru uzdevumu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Vitenbergs, Ilze Indriksone, Nauris Puntulis, Andris Kulbergs, Linda Matisone, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks, Aleksandrs Kiršteins, Artūrs Butāns un Ināra Mūrniece lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par projekta “Mērsraga akvakultūras jūras sprostu ierīkošana” (AS Riga Bay Aquaculture, reģ. nr. 50203477701) apturēšanu”.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam – “par”.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Arī šis lēmuma projekts ir uzdevums viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram. Varbūt būsiet dzirdējuši par konkrēto projektu. Ir plāns būvēt foreļu audzētavu piecu kilometru tālumā no piekrastes – Mērsragā un Rojā.

Mūsu apakškomisijā par šo bija diskusija. Un vietējie cilvēki arī ir neizpratnē. Ja tikko runājām par to, ka ir plāns aizliegt vietējiem zvejniekiem ar savu airu laiviņu doties jūrā, tad šeit ir pretēja situācija – par spīti tam, ka tās ir “Natura 2000” teritorijas, aizsargājamās teritorijas, tiek plānots būvēt zivjaudzētavas, viss iet uz priekšu. Ir plānots izvietot 50 sprostus, katrā pa 90 tonnām foreļu... milzīgu apjomu.

Tālāk no Mērsraga ir Bērzciems, ļoti sekla jūra, lagūna, kur tad straume visu no zivjaudzētavas nestu... gan zivis, kuras ir aizgājušas bojā (ap 10 procentiem), gan barības vielas, kas paliek pāri.

Iepazīstoties ar uzņēmējiem, kas šo plāno darīt, redzam, ka ir iesaistīti Dānijas uzņēmumi. Dānijā audzēšana atklātā jūrā ir aizliegta. Arī Klaipēdā pirms kādiem gadiem ir bijis lēmums neļaut būvēt šāda tipa zivjaudzētavas. Bet šeit, jūras līcī, kurš ir sekls, ar ierobežotu ūdens apmaiņu, tie riski ir diezgan skaidri, un pat nekādi diži pētījumi nebūtu vajadzīgi.

Arī šeit VARAM ministram... ministrijai, kura ir atbildīga par dabas aizsardzību, būtu uzdevums paņemt šo projektu atpakaļ, izvērtēt, vai iestādes ir rīkojušās korekti, dodot atzinumus, jo tās sekas, kādas varētu būt, ir gana lielas. Arī vietējie Mērsraga, Engures, Plieņciema iedzīvotāji, simtiem cilvēku, ir parakstījušies un aicina šo projektu tālāk nevirzīt. Iespējams, kaut kā pietrūcis vai kāds kaut ko ir palaidis garām...

Ar šo piedāvājumu mēs izslēgtu esošo situāciju, ka, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu, ir atļauts veikt pilotprojektu un pamēģināt paskatīties, kā notiks piesārņošana, cik daudz kaut kādu blakus produktu varētu parādīties. Un tas nav korekti. Ja Dānijā tas nav atļauts, kādēļ Dānijas uzņēmējiem ļaut to darīt Latvijā? Vai mēs esam kāda miskaste?

Šajā gadījumā, ja plānošanas dokumentos ir minēts... ir dažādi atzinumi par to, ka šāds saimniekošanas veids ir kaitniecisks, pat ir aprēķināts, cik liels kaitējums var rasties no šī apjoma. Ir lieki dot iespējas... nevajadzētu maldināt šos uzņēmējus, ka te kaut kas varētu notikt.

Aicinu ieklausīties vietējo piekrastes iedzīvotāju lūgumā apturēt šobrīd šī projekta virzību, dot VARAM ministram Čudara kungam mandātu vēlreiz izpētīt kopā ar iestādēm, kas ir viņa pakļautībā, un virzīties uz priekšu.

Man bija saruna Ķemeros ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem, kuri norādīja, ka nesaprot, kādēļ šis projekts tiek virzīts uz priekšu, jo viņi vienmēr pret to ir iebilduši, bet viņu iebildes nav ņemtas vērā. Man tiešām ir jautājums... tie mūsu zvejnieciņi... ir palikuši tikai simts... nevarēs airēt laivu, ielikt tīklu... bet blakus mēs atļausim šādu lielu, industriālu ražošanu? Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā mums bija vairāk nekā 200 zvejas kuģi. Palikuši mazāk nekā 30.

Šajā gadījumā nav konsekventas pieejas abiem šiem projektiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam – “pret”.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jāni, kā tu trāpīji ar pirmo, tā aizšāvi garām ar otro... vienkārši tā – trāpīts, grimst! Pirmām kārtām, ja runājam par Baltijas jūru un aglomerāciju, Somijā ir vairāk nekā 260 šādu audzētavu... Ālandu salās... Somu līcī. Starp citu, šāda veida audzēšana ar Eiropas Komisiju atzinumu ir atzīta kā videi draudzīga, ilgtspējīga un veicināma. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Šobrīd neviens neko vēl neaudzē. Tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Kā jūs gribat veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, ja nenolaiž lejā nevienu sprostu? Nolaidīs vienu sprostu, kurā ielaidīs zivis, lai veiktu ietekmes uz vidi novērtējumu... ar visām zaļajām organizācijām visā novērtējuma laikā. Kā jūs gribat novērtēt vidi, neielaižot jūrā sprostu? Ejiet, vērtējiet šobrīd vidi jūrā! Ļoti skaisti!

Vienkārši nevajag ļauties histērijai. Vajag noskaidrot faktus. Dānijā nekas nav aizliegts. Šī kompānija Dānijā audzē pie (Nav saklausāms.)... Punkts viens.

Punkts divi. Tūlīt tādas būs kādas 10 Igaunijā. Igaunija laikam ir citā jūrā, ne Baltijas, ja? (Zālē troksnis.)

Mēs kārtējo reizi, kā saka, neizdarīsim neko, kas nozarē varētu iedot jaunu resursu. Var jau bļaustīties no zāles, bet vajag drusciņ ņemt veselo saprātu un noskaidrot faktus. Un atļaut veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā tiks secināts, vai šādas audzētavas ir pieļaujamas vai ne, līcī vai atklātā jūrā. Šobrīd tiek gatavots ietekmes uz vidi novērtējums, nekas vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par projekta “Mērsraga akvakultūras jūras sprostu ierīkošana” (AS Riga Bay Aquaculture, reģ. nr. 50203477701) apturēšanu” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 11, atturas – nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par advokāta profesijas aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Bankas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Dmitrija Kovaļenko, Igora Judina, Iļjas Ivanova, Viļa Sruoģa un Jefimija Klementjeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže vairākkārt ir apstiprinājusi, ka Amerika ir mūsu stratēģiskais partneris, kurš šodien atklāj korupcijas shēmas Ukrainā un cenšas to apkarot. (Starpsauciens.) Atbilde ir skaidra. Domāju, mums jādara tas pats. Vai arī jūs esat pret mūsu stratēģisko partneri?

Faktiski miljards eiro palīdzībai Ukrainai. Saviem tautiešiem naudas nav. Savējiem celsim nodokļus, savējiem nedosim medicīnai. Mēs atņemsim tautai... caur nodokļiem. Nodokļi, nodokļi, nodokļi. Bet ārpus Latvijas dalīsim simtiem miljonu un atskaiti neprasīsim?! Prasīsim, kolēģi, prasīsim, kā to dara mūsu stratēģiskie partneri. Kur iztērēts, un kurš no valdības ir atbildīgs?

Šodien mēs piedāvājam balsojumu par atklātību, uzticēšanos un pārliecību. Mēs piedāvājam virzīties kopā ar mūsu partneriem. Piedāvājam sākumā valsts budžetu tērēt mūsu cilvēkiem un tad – pārējiem. Ļoti ceru, ka atskaite par miljardu būs un visi valstiskie spēki atbalstīs šo lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai – “pret”.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Interesants priekšlikums ne no viena cita kā frakcijas “Stabilitātei!” deputātiem. Cik man zināms, “Stabilitātei!” nekad nav tā īsti atbalstījusi sankcijas pret Krieviju, nav lāgā nosodījusi Krieviju, nav nosaukusi Krieviju par agresoru.

Tādēļ mūsu izjūta par šo likumprojektu ir, ka “Stabilitātei!” neinteresē tiesiskums, līdzekļu izlietošana, bet gan iestāšanās pret plašu atbalstu Ukrainai un tās civiliedzīvotājiem. Mēs neticam, ka šī likumprojekta mērķis ir pārvaldības uzlabošana, bet saskatām vēlmi kavēt atbalsta sniegšanu Ukrainai.

Godātie kolēģi! Neviens no “Stabilitātei!” deputātiem nav Deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu. Neviens! Bet, jāsaka, no šī likumprojekta iesniegšanas ir viens labums. Jauši vai, visticamāk, pat nejauši “Stabilitātei!” deputāti ir likuši savu parakstu zem dokumenta, kurā pirmām kārām ir skaidri pateikts, ka Ukrainā šobrīd notiek karš, nevis speciāla operācija (Starpsauciens.) un ka Latvija sniegs stingru atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai. Un tieši tā arī notiks. Jā, lietojot līdzekļus rūpīgi, darot to atbildīgi, bet ne jau – pēc “Stabilitātei!” iedomām... kad viņi vēlas kavēt šī atbalsta sniegšanu.

Aicinām balsot “pret” šo likumprojektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts kontroles likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 79, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei – par balsojuma motīviem.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Nesen medijos tika publicēta informācija par korupcijas skandālu Ukrainas valsts uzņēmumā “Energoatom”, kas izraisīja vairāku augstu amatpersonu atkāpšanos. Tāpat mediji minējuši iespējamo saistību ar vairākām valstīm, tostarp Latviju. Latvijas vēstnieks ukraiņu medijiem norādīja, ka ES vēstnieki jau tikušies ar Ukrainas izmeklētājiem un Latvija ir gatava sniegt palīdzību šajā korupcijas skandālā.

Manuprāt, jebkurš korupcijas skandāls jebkurā valstī ir jāizmeklē. Politiskā korupcija, administratīvā korupcija, korupcija publisko iepirkumu jomā un visi citi iespējamie korupcijas veidi ir jāizmeklē. Korupcija ir noziegums un drauds gan valsts, gan individuālajai labklājībai. Kolēģi, aicinu jūs nenodarboties ar populismu un būt juridiski korektiem! (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.)

Valsts kontrole ir neatkarīga, koleģiāla Latvijas augstākā revīzijas iestāde, kuras darbība ir nostiprināta mūsu valsts konstitūcijā – Satversmē. Šīs institūcijas būtisks aspekts ir neatkarības princips. Tā nav pakļauta nedz Saeimai, nedz izpildvarai. Valsts kontrole, līdzīgi kā tiesa, ir tas aparāts, ar kuru mēs uzturam spēkā savu tiesisko iekārtu. Šeit nevar būt runa par jebkādu politisko kontroli, kuru mēģina izdarīt Saeima un politiķi. Mēs, deputāti, varam veikt parlamentāru kontroli, strādāt komisijās, vēršoties ministrijās un to padotības iestādēs. Un, lai veiktu savu politisko kontroli, ikkatrs iedzīvotājs, tostarp tautas kalpi – deputāti –, var vērsties gan prokuratūrā, gan KNAB, ja ir aizdomas, informācija vai bažas par kādu izdarītu noziegumu.

Valsts kontroles uzdevums ir tiesiska kontrole. Valsts kontrolei ir jāatbild likuma, nevis Saeimas, kā patiktu politiķiem, priekšā. Valsts kontroles likuma 1. panta otrā daļa paredz, ka tā ir pakļauta vienīgi likumam. Saeima var tikai lūgt Valsts kontroli pievērst uzmanību kādai situācijai, taču nevar imperatīvi uzdot kaut kādas darbības vai, vēl vairāk, ierakstīt to likumā.

Kolēģi, es atkārtoti lūgšu jūs būt juridiski korektiem un vērsties pie īstā adresāta. Noziedzīgos nodarījumus, tostarp korupcijas shēmu apkarošanu, izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un prokuratūra, šajā gadījumā – Ukrainas pretkorupcijas prokuratūra. Gadījumā, ja ir vēlme politiski kontrolēt, ir iespējams ar lēmuma projektu dot uzdevumu Ministru kabinetam vai parlamentāras kontroles ietvaros, kā to paredz Saeimas kārtības rullis, veidot pieprasījumu atbildīgajām ministrijām vai uzdot deputātu jautājumus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

___

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Grāmatvedības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Kulberga, Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Aivas Vīksnas, Lindas Matisones, Laura Lizbovska un Ingmāra Līdakas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam – “par”.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Šis jautājums ir sacēlis traci. Un pamatoti, jo ir ļoti vienkārši: ar vārdiem tiek runāts viens, bet dzīvē – pavisam kas cits.

Briškena kungs kā satiksmes ministrs jau ieviesa vinjetes palielinājumu par 48 procentiem šī gada janvārī. Kas rezultātā notika? Bija plānots iekasēt budžetā 58,8 miljonus eiro. Saskārās ar realitāti, ka iekasēti tikai 28 miljoni – 30 miljonu deficīts. Kā to aizpildīt? Tika paziņots, ka šo nosauc par ilgtspēju, par kravu pārnešanu uz dzelzceļu. Patiesībā brutāli palielināja gan vinjetes izmaksas, gan reģionālo tvērumu, iekļaujot reģionālos ceļus, vienkārši lai iegūtu šos 30 miljonus.

Budžeta likuma anotācijā ļoti viltīgi norādīja, ka fiskālas ietekmes nav. To jūs tur atradīsiet. Tā tur rakstīts. Kāpēc nav? Tāpēc, ka nav iekasēti jau iepriekš paredzētie... Un par saskaņošanu Ministru kabinetā dokumentos tika norādīts, ka nekādu iebildumu nevienam nebija.

Atveriet Tiesību aktu projektu publisko portālu (TAP) – tur ir konkrēti iebildumi gan no Auto asociācijas, gan no Latvijas Mežsaimnieku asociācijas. Tieši un konkrēti iebildumi, kaut gan mēs budžeta izskatīšanas laikā redzējām, ka tādi neeksistē. Arī prezidents, to saņemot, pateica, ka ir rūpīgi izvērtējis un neviens neesot iebildis. Kad publiski tika parādīts, ka iebildumi ir un atrodami TAP, prezidents atmeta šo dokumentu atpakaļ, jo ir ļoti konkrēti sabiedrības iebildumi. Rezultātā “PROGRESĪVO” Satiksmes ministrija pēkšņi sāk stāstīt, ka, izrādās, TAP neviens neko nav redzējis, jo ministrijas profilā neuzrādoties. Savukārt publiskajā profilā (kuru jūs katrs varat atvērt) uzrādās!

Tad es gribu jautāt – cik vēl ir tādu likumprojektu, kad ministrijā nekas neuzrādās un publikai viss uzrādās? Es ieteiktu izvērtēt pārējos likumprojektus... kur vēl ir neuzrādīts šis saskaņošanas process.

Par iesniegtā likumprojekta būtību. Ļoti loģiski. Pirmais – pilnīgi neloģiski atstāt 3 tonnas, pārceļam uz 3,5 tonnām, kā tas ir gandrīz visās Eiropas valstīs. Jā, jūs minēsiet, ka nav visās. Lietuvā nav. Tur ir visai N1 kategorijai. Taisnība. Bet tur nav ceļa nodoklis, tur ir akcīze. Degvielas akcīze ir zemāka, un tajā jau ir iekļauti visi ceļa infrastruktūras atjaunošanas pasākumi. Tur jau ir budžetā visa nauda, saistīta ar ceļiem, ar mazākiem nodokļiem.

Mums ir trīskārt. Mums ir gan ceļu nodoklis, gan vinjete, gan UVT nodoklis uz uzņēmumu. Visi trīs tiek piemēroti šīm mašīnām.

Nākamais. Atgriezt atpakaļ šī gada tarifus. Tie jau bija palielināti par 48 procentiem. Jūs tagad palielināt vēlreiz par 36 procentiem... un kravas mašīnām par 66 procentiem. Kur ir loģika? Jo – kas notiek? Jūs tādā veidā padarīsiet... Jo mums ir dārgākie nodokļi automašīnām visās Baltijas valstīs. Dārgākie! Vinjete ir tikai pa virsu, ko jūs vēl palielināt komersantiem. Un atvieglojumus dot tikai lauksaimniekiem nav pareizi. Kas tā ir par... Tā ir viena īpašā grupa, bet mums ir pārējie, pārējās grupas, kas ir mājstrādnieki, mazie ražotāji, mazie, vidējie uzņēmumi, mežsaimnieki, mežizstrādes uzņēmumi. Visi saskarsies. Un no vinjetes nevar izvairīties. Ja līdz šim varēja izvairīties... diezgan nopietns iedzīvotāju skaits to varēja darīt – tikai pa maģistrālajiem ceļiem pārvietojoties, bija vinjete –, tad šobrīd vairs to nevarēs. Sods par vienu... ir 500 eiro, uzņēmumam – 1000 eiro. Šo sodu var nopelnīt vairākkārt. Tātad iespēja izvairīties vairs neeksistē.

Tāpēc, kolēģi, es iesaku šo priekšlikumu atbalstīt un atgriezt saprātu atpakaļ. Un neslaukt autovadītājus, jo tā ir brutāla, tieša slaukšana, lai aizpildītu budžeta robu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Turpinām ar sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Darba kārtībā – deputātu Jāņa Vitenberga, Ilzes Indriksones, Naura Puntuļa, Andra Kulberga, Lindas Matisones, Artūra Butāna, Edmunda Teirumnieka, Aleksandra Kiršteina, Edvīna Šnores un Ināras Mūrnieces iesniegtais lēmuma projekts – patstāvīgais priekšlikums “Par LIFE programmas projekta “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” LIFE 19 NAT/LV/000973LIFE REEF apturēšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens.) Ir iebildumi, tad mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Deputāts Jānis Patmalnieks pieteicies runāt “pret”.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es vēlos šodien teikt, ka sabiedrības balss ir sadzirdēta un tāpēc arī tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas, lai uzklausītu, kāds ir sabiedrības viedoklis par dažādiem politikas plānošanas dokumentiem. Šajā gadījumā – par programmu, kuru izstrādāja Dabas aizsardzības pārvalde.

Šodien viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars ir paziņojis, ka Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāna priekšlikums tiks pārstrādāts un līdzšinējā sabiedriskā apspriešana ir apturēta. Ņemot vērā iesaistīto pušu, tai skaitā piekrastes zvejnieku un ūdens sporta pārstāvju, paustos viedokļus par dabas aizsardzības plānā ietvertajiem priekšlikumiem aizsargājamām jūras teritorijām un to aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, sabiedriskā apspriešana par Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānu ir apturēta. Attiecīgi šībrīža dabas aizsardzības plāna priekšlikumi netiks virzīti tālāk. Darbs pie plāna ir jāturpina, un jāturpina arī konsultācijas ar sabiedrības pārstāvjiem.

Tāpēc aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, un ministrija turpinās savu darbu. Ja nepieciešams, mums ir iespēja apskatīt šos jautājumus arī Saeimas apakškomisijā – Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā, iesaistot gan Dabas aizsardzības pārvaldi, gan iesaistītās interešu puses – sportistus, zvejniekus –, un uzklausīt... un vispusīgi izdiskutēt šo jautājumu apakškomisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam – “par”.

J. Vitenbergs (NA).

Ir viena liela problēma. Mēs neuzticamies VARAM un ministram, jo, ja varēja pieļaut tādu vājprātu, tādu projektu un diskusiju, kāda tā ir bijusi Salacgrīvā un Ķemeros, nav īstas pārliecības, ka bez šāda Saeimas uzdevuma ministrs varētu rīkoties.

Es vēl gribu komentēt vietas, kurās izvēlējās rīkot sanāksmes. Ķemeri ir diezgan tālu no jūras, no zvejniekiem. Ja šāda sanāksme būtu Lapmežciemā, Engurē vai Bērzciemā, būtu pavisam cits cilvēku daudzums – vēl vairāk –, kaut arī Ķemeros bija 80 vīri un sievas, kurus šis jautājums interesē... gan zvejnieki, gan aktīvās atpūtas cienītāji...

Nākamās sanāksmes plānotas Kolkā un Gaviezē. Kolkā – var saprast. Kolka ir vieta, kur būs ļoti daudz vīru neatkarīgi no lēmuma. Viņi ir pauduši, ka tāpat sanāks kopā, runās savā starpā, lai parādītu, kas viņiem ir svarīgs, un lai būtu sadzirdēti.

Bet nākamā vieta ir Gavieze. Ja paskatāmies kartē, Gavieze nav pie jūras. Šādu sanāksmi uztaisot, piemēram, Pāvilostā vai Jūrkalnē, būtu pavisam citāda cilvēku atsaucība. Šīs sanāksmes tiek rīkotas dienas laikā, kad cilvēkiem ir diezgan grūti ierasties.

Ir bijis Čudara kunga paziņojums, ka ņems šo projektu atpakaļ. Viņiem nevajadzēja to laist vispār ārā pa ministrijas durvīm... Bet ir vajadzīgs Saeimas lēmums, lai mēs būtu droši, ka ministrs rīkosies, ka uzklausīs pašvaldības, zvejniekus, visas piekrastes iedzīvotājus no Ainažiem līdz Kolkai, no Kolkas līdz Nidai.

Atbalstām!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par LIFE programmas projekta “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” LIFE 19 NAT/LV/000973LIFE REEF apturēšanu” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – nav, atturas – 48. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? Nav? (Starpsauciens: “Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai!”)

Tātad priekšlikums par nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem (Starpsauciens: “Balsojumu!”)... Balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā lēmuma projekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 45. Lēmuma projekts komisijai nav nodots. Līdz ar to lēmuma projekts noraidīts.+___

Turpinām. Darba kārtībā – patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par projekta “Mērsraga akvakultūras jūras sprostu ierīkošana” (AS Riga Bay Aquaculture, reģ. nr. 50203477701) apturēšanu”, ko iesnieguši deputāti Jānis Vitenbergs, Ilze Indriksone, Nauris Puntulis, Andris Kulbergs, Linda Matisone, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks, Aleksandrs Kiršteins, Artūrs Butāns un Ināra Mūrniece. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens.) Ir iebildumi.

Tad mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Jā, šis ir jautājums, par ko mēs, jāatzīst, diskutējām arī Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā un uzklausījām gan Zemkopības ministriju, gan vides nozares pārstāvjus, gan Klimata un enerģētikas ministriju.

Šis lēmuma projekts ir adresēts viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram, kurš atbild par dabas aizsardzību Latvijas Republikā... politiski izpildvarā. Taču faktiski konkursu izsludināja Zemkopības ministrija, un atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējumu veica Valsts vides dienests, kas ir Klimata un enerģētikas ministrijas padotības iestāde. Tātad viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs nekādā veidā nav iesaistīts lēmumu pieņemšanā saistībā ar jautājumu par Mērsraga akvakultūras jūras sprostu ierīkošanu.

Kolēģi, šis ir nekorekti adresēts. Diskutēt par jautājumu var. Diskusijas, kā mēs dzirdējām, ir arī deputātu starpā – par iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Taču lēmumu projekti ir jāadresē tām amatpersonām, kuras ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu.

Aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam – “par”.

J. Vitenbergs (NA).

Patmalniek, tu esi birokrāts. Nu, šajā gadījumā... Atverot VARAM mājaslapu, viens no virzieniem, par ko šī ministrija rūpējas vai ko viņi ikdienā dara, norādīta dabas aizsardzība.

Šis jautājums ir sagatavots, jo man bija saruna ar Dabas aizsardzības pārvaldes... Tā ir organizācija, kas ir... zem jūsu ministrijas, un jūs esat šīs ministrijas parlamentārais sekretārs. Šie speciālisti norāda: mēs iebildām, mēs teicām, ka ir ļoti lieli riski un būs ietekme uz dabu, uz vidi, bet mūs līdz šim nav ņēmuši vērā. (Starpsauciens: “Varbūt tad uztaisām ietekmes uz vidi... ne?”) Tad šai gadījumā, atsaucoties uz Ministru kabineta lēmumu “Par Jūras plānojumu Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam”, ir noteikts, ka būtisku negatīvu ietekmi uz vidi rada zivju akvakultūras atklātos sprostos, jo audzēšanas procesā lietotā un neizmantotā zivju barība, vielmaiņas galaprodukti un medikamenti palielina jūras (Starpsauciens.) piesārņojuma slogu un ietekmē dabīgās populācijas. Tādēļ tā nav pieļaujama Rīgas līcī, ņemot vērā jau esošo eitrofikācijas līmeni. Tā, lūk! Tā ka šajā gadījumā te viens uz otru, kā saka, mēģina šo jautājumu novelt vai virzīt... Bet, ja jūs atbildat par dabas aizsardzību, tad šis jautājums ir adresēts jums.

Un vēl, atgriežoties pie iepriekšējā jautājuma, cilvēki, zvejnieki, kas klausās, lūdza nodot ziņu Patmalnieka kungam, lai paņem Čudaru un abi dodas uz Kolkas iedzīvotāju apspriedi, kas ir plānota nākamajā nedēļā. Vietējie ar jums labprāt satiktos un izrunātu jautājumu, kas attiecas uz LIFE projektu.

Aicinu atbalstīt lēmuma projektu un tālāk nodrošināt skaidrību, lai šis projekts tiktu apstādināts, līdz tas ir atbilstoši izvērtēts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma “Par projekta “Mērsraga akvakultūras jūras sprostu ierīkošana” (AS Riga Bay Aquaculture, reģ. nr. 50203477701) apturēšanu” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 8, atturas – 36. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Aicinu šo projektu tālāk skatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Tātad balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā lēmuma projekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 18, atturas – 23. Lēmuma projekts noraidīts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Andris Šuvajevs, Selma Teodora Levrence, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Jana Simanovska, Antoņina Ņenaševa, Skaidrīte Ābrama un Uģis Rotbergs iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edmunda Cepurīša atsaukšanu no Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Andris Šuvajevs, Selma Teodora Levrence, Kaspars Briškens, Līga Rasnača, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Jana Simanovska, Antoņina Ņenaševa, Skaidrīte Ābrama un Uģis Rotbergs iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Kaspara Briškena ievēlēšanu Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījums Invaliditātes likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Līga Kozlovska.

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Invaliditātes likumā” trešajā lasījumā. Ar grozījumu tiek plānots paplašināt to institūciju loku, kuras varēs piekļūt un apstrādāt datus no invaliditātes informatīvās sistēmas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus.

Grozījums paredz: pirmkārt, nodrošināt, ka turpmāk biedrībai “Latvijas Autisma apvienība” būs piekļuve datiem no šīs sistēmas, lai kvalitatīvi izvērtētu tiesības uz psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar invaliditāti ar autiskā spektra traucējumiem; otrkārt, nodrošināt, ka turpmāk Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs varēs saņemt atbilstošus datus no invaliditātes informatīvās sistēmas par amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kurām ir veselības bojājumi, kas radušies nelaimes gadījuma dēļ, un pieņemt lēmumu par pabalstu piešķiršanu; treškārt, nodrošināt, ka turpmāk SIA “Latvijas Digitālais veselības centrs” varēs piekļūt šīs informatīvās sistēmas datiem, lai īstenotu e-veselības politiku saistībā ar invaliditātes piešķiršanas datu apmaiņu un integrāciju informācijas sistēmās.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Invaliditātes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ingrīda Circene.

I. Circene (JV).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”.

Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts piedāvā grozījumus, kas dod tiesības Slimību profilakses un kontroles centram saņemt datus no Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām, lai apstrādātu noteiktus personu datus, kā arī noteiktu kontaktpersonu datus; kā arī tiek veikti tehniski precizējumi saistībā ar to, ka no 2025. gada 1. janvāra SIA “Latvijas Digitālais veselības centrs” ir Nacionālā veselības dienesta tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmējs attiecībā uz funkciju īstenot e-veselības politiku. Trešais grozījums noteic, ka vakcināciju drīkst veikt ārstniecības persona vai farmaceits atbilstoši kompetencei un... kas šobrīd esošajā likumā ir sertificēta ārstniecības persona vai farmaceits.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

I. Circene. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2026. gada 9. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

I. Circene. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājām ar grozījumiem likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. Likumprojekts sagatavots, lai novērstu Eiropas Komisijas ierosinātās pārkāpuma procedūras par Padomes direktīvas par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību saistību neizpildi; kā arī lai noteiktu ierobežojumus dižkoku iznīcināšanas gadījumā; lai precizētu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem pašvaldību izveidotās aizsargājamās teritorijās; un pēdīgi, lai precizētu atvasinātas publiskās personas “Nacionālais botāniskais dārzs” statusu.

Komisijā likumprojekts pirmajā lasījumā tika atbalstīts.

Aicinu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Labucis. Nākamā gada 8. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kārtējie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Šoreiz galvenais uzsvars ir uz lietošanas tiesībām, uz iespēju dzīvokļu īpašniekiem izmantot atsavinātā kopīpašuma daļas, piemēram, stāvvietas un noliktavas. Likumprojekts ir izdiskutēts un atbalstīts komisijā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. 30. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies. Ar 10 deputātu parakstiem sagatavoti grozījumi Būvniecības likumā, un es gribu paskaidrot grozījumu būtību.

No 1. novembra darbojas šāda norma: ja būvniecības ierosinātājs ir fiziskā persona, viņš, izpildot būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ietver informāciju par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi.

Reāli ir tā, ka visa sistēma – tie ir četri punkti, četras iespējas: vai tā ir darba alga, vai tie ir ieņēmumi no saimnieciskās darbības, vai tas ir kredīts, vai kaut kas cits. Ir ierosinājums šo normu atcelt. Un es varu pamatot, ar ko... šobrīd tikai atzīmēšana... tas, ka tu plāno ņemt līdzekļus no savas algas vai izmantot ieņēmumus no saimnieciskās darbības, neko nedod. Uzsākot būvniecību, ja fiziskā persona pati būvē, viņa nezina, cik ilgi viņa būvēs, viņa līdz galam nezina apjomus. Pats galvenais – pirms nodošanas ekspluatācijā BIS ir un paliek prasība norādīt konkrēto summu. Attiecīgās iestādes ar šo summu var strādāt – izvērtēt, vizuāli... paskatīties, cik liels izskatās jaunais apjoms, kāda summa ir norādīta, un no tā izdarīt secinājumus.

Nākamā norma. Šobrīd darbojas tāda norma – ja būvētājs savām vajadzībām (pasvītroju – savām vajadzībām) novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc pirmās vai otrās grupas... dzīvokļa dzīvojamo ēku vai tās daļu, kā arī lauksaimniecības ēku, kas nav augstāka par diviem stāviem... un apbūves laukums 400 kvadrātmetri... apbūves laukums 400 kvadrātmetri, divi stāvi – tas nozīmē 800 kvadrātmetri... šobrīd šī norma ir mainīta.

No 1. janvāra stājas spēkā norma, ka pats ierosinātājs, pats īpašnieks, pati fiziskā persona var būvēt dzīvojamo māju līdz 200 kvadrātmetriem un lauksaimniecības vajadzībām palīgēkas, nedzīvojamās ēkas līdz 400 kvadrātmetriem. Ir piedāvājums ar grozījumiem šo normu, kas attiecas uz lauksaimniecību... zemniekiem... un zvejniecību, atcelt. Vēlreiz pasvītroju – ja ierosinātājs ir fiziskā persona. Ja tā ir zemnieku saimniecība, ja tā ir fondu nauda... vai tā ir SIA, tad nekādu variantu nav, protams, tad ir būvkomersants. Mēs runājam par to, ka to dara fiziskā persona.

Runājot par dzīvojamām mājām, ir priekšlikums, lai īpašnieks pats var būvēt līdz 400 kvadrātmetriem. Normu, kas ir paredzēta no 1. janvāra un kas paredz 200 kvadrātmetru ierobežojumu... atstāt... ar 200 kvadrātmetriem.

Gribu arī informēt, ka Latvijā 97 procentus privātmāju būvē pašu spēkiem. Tādēļ arī šie priekšlikumi ir sagatavoti. Un, ņemot vērā... kā jau es teicu... viena norma, ar kuru piedāvājums atcelt... stājas spēkā ar 1. novembri, otrā norma – par platību attiecībā uz lauksaimniekiem un zemniekiem – stājas spēkā no 1. janvāra... lūgums likumprojektam piešķirt steidzamību.

Aicinu vispirms balsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Par steidzamību?

O. Burovs. Par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli! Deputāts Harijs Rokpelnis ir pieteicies runāt “par” steidzamību.

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Burova kungs ļoti labi izstāstīja likumprojekta būtību. Aicinājums pavisam vienkāršs – izdarīt šodien to, ko citkārt varētu gribēt atlikt uz rītdienu.

Likumprojektā ir trīs pavisam vienkāršas lietas. Būvniecības likumā mēs droši vien varētu darīt daudz ko gari un plaši, bet šajā likumprojektā ir trīs konkrētas lietas, kuras aicinu atrisināt jau šogad.

Lūdzu, atbalstīsim steidzamību un atrisināsim šo problēmu, lai jau nākamgad cilvēki var labāk būvēt un rīkoties paši uz savas zemes!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 7, atturas – 23. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Paldies.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu (Starpsaucieni.)... Kolēģi, diskusijas noteikti būs garas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Raimonds Bergmanis... nav, Gundars Daudze... neredzu, Jānis Dombrava... nav, Raivis Dzintars... nav, Jānis Grasbergs... nav, Igors Judins... nav, Inese Kalniņa... nav, Irma Kalniņa... nav, Jurģis Klotiņš... nav, Dmitrijs Kovaļenko... nav, Māris Kučinskis... nav, Ainars Latkovskis... nav, Ričards Šlesers... nav, Edgars Tavars (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, šoreiz ir, Edgars Zelderis... nav. Iepriekšējā reizē man ir viena atzīme, ka nav.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām skatīt likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” pirmajā lasījumā.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Viesturam Zariņam.

V. Zariņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis likumprojekts... es teiktu, ka es saprotu tā būtību, tā būtība ir skaidra, un dziļi sirdī arī to atbalstu, bet man šķiet, ka tas neparāda... varbūt to varētu nosaukt par labo toni vai kaut kā savādāk... jo Ministru kabinets 29. aprīlī pieņēma grozījumus noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”. Vienā no šiem grozījumu punktiem ir noteikts – ja būvniecības ierosinātājs ir fiziskā persona, viņam, izpildot būvdarbu uzsākšanas nosacījumus, Būvniecības informācijas sistēmā jānorāda informācija par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi. Tāds ir viens no šo noteikumu punktiem.

Šodien ar grozījumiem Būvniecības likumā mēs gribam pieņemt pantu, kas noteic, ka, iesniedzot iesniegumu būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei, būvētājam – fiziskajai personai – Būvniecības informācijas sistēmā nav jānorāda informācija par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi. Sanāk tā, ka mēs ar likumu “ravējam” Ministru kabineta noteikumus.

Mana parlamentārā pieredze nav tik liela. Pieredzējušākie kolēģi varbūt zina – varbūt tā ir ierasta prakse. Man gan šķiet, ka tas īsti nav labais tonis. Būtībā sanāk tā: katru reizi, kad mums nepatīk kāds Ministru kabineta noteikumu punkts, mēs pieņemam likumu un “ravējam”.

Tas ir viens. No otras puses, man šķiet, šī nav laba prakse no tāda viedokļa, ka Būvniecības likums... tajā netiek pieminēts, kas būtu jānorāda Būvniecības informācijas sistēmā. Sanāk tā – no konteksta –, ka vienīgā norma, kas runā par Būvniecības informācijas sistēmu, ir norma, ar kuru noteikts, ka līdzekļu izcelsme nav jānorāda. Mēs saprotam, kāpēc šāda norma top, bet es esmu pārliecināts, ka pēc kādiem pieciem gadiem visi jau to būs aizmirsuši. Un tad jurisprudences studentiem varēs uzdot uzdevumu: lūdzu, noskaidrojiet, kāpēc Būvniecības likumā ir šāda norma. Arī būvdarbu veicējiem tas var izraisīt izbrīnu, jo parasti vispirms jau lasa Būvniecības likumu un pēc tam – noteikumus, un Būvniecības likumā vienīgā norma būs tāda, ka šis finansējums nav jānorāda. Tas raisīs diskusiju par to, vai tas ir tik svarīgi – nenorādīt. Man no šāda viedokļa vairāk ir iebildumi pret šo likumprojekta pantu.

Otrs – par kvadrātmetriem, kurus Ministru kabinets ir ierobežojis... šos būvobjektus, kuros privātpersona var pati veikt būvniecību, nosakot, ka turpmāk privātmājas varēs būvēt persona, ja mājas izmērs ir līdz 200 kvadrātmetriem. Vai cīņa ar ēnu ekonomiku tomēr nav... ir tik svarīga... kā tas, ka mēs ļoti būtiski ierobežojam privātpersonu tiesības, jo var jau būt, ka daudziem cilvēkiem liksies – 200 kvadrātmetri – tā ir pils... bet tas ir ļoti subjektīvi... citiem liksies – 300 kvadrātmetri – tā ir tāda maza, normāla mājiņa.

Es nedomāju, ka šajā gadījumā ir iespēja būtiski cīnīties ar ēnu ekonomiku, jo, ja mēs skatāmies, ka 200 kvadrātmetri... vai tas ir dārgi vai lēti – mūsdienās būvmateriāli ir tik ļoti plašā izvēlē, ka 200 kvadrātmetru māju tu vari uzbūvēt ļoti dārgi, bet kāds 400 kvadrātmetru lielu māju var uzbūvēt ļoti lēti. Un vai šādu apjomu... var paveikt cilvēks pats, ģimenes ietvaros? Es domāju, ka mūsdienās var. Ņemot vērā to, cik ļoti plaši ir pieejami dažādi instrumenti, instrumentu nomas, ņemot vērā, ka ļoti izplatīta ir koka karkasa māju būvniecība, es domāju, tā nav problēma. Un es ļoti gribētu atbalstīt tādu likumu, ar kuru šis ierobežojums tiek noņemts.

Tādēļ es neaicināšu balsot “pret” šo likumprojektu, bet komisijā vēl diskutēt, vai to nevar ar kaut kādiem citiem līdzekļiem panākt. Tas ir viens.

Otrs – par finansējuma izcelsmi. Vai tas ir jāietver likumā? Man šķiet, ka nē, no šī priekšlikuma mēs varētu atteikties, jo prasītā aizpildīšana Būvniecības informācijas sistēmā nemaz tik ļoti neapgrūtina, ir jāieliek tikai ķeksītis. Tur jau nav pat prasīts pierādīt šo līdzekļu izcelsmi. Vai tas būtu tā vērts, lai mēs kropļotu Būvniecības likumu?

Tā ka aicinu par to padomāt.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oļegam Burovam. (Daži deputāti aplaudē.)

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies Zariņa kungam... par aplausiem. Nedaudz gribu reflektēt par, kā jūs teicāt, iespējamiem... Mums tie “ieroči” gan komisijas sēdē, gan šeit ir vieni. Citu argumentu nav.

Par Būvniecības likumu. Pa šo laiku es sameklēju Būvniecības likumu. Nav taisnība, ka tajā nav neviena vārda par BIS. Nu, kā! Pašā Būvniecības likumā nav neviena vārda par BIS?! Uzreiz – otrajā lapaspusē – 6. pants nosaka Būvniecības informācijas sistēmas izveidi. Protams, ir.

Par ēnu ekonomiku. Neviens no klātesošajiem deputātiem nav par ēnu ekonomiku. Protams, ar ēnu ekonomiku vajag cīnīties. Kā sākt? Sāksim ar jebkuru fizisko personu, kas būvē sev māju... Es uzreiz pateikšu – jūsu piemērs par koka karkasa mājām neder, tāpēc ka karkasa mājas ražo juridiskās personas un viņiem vajag maksāt PVN. Tur viss notiek, tur nav nekādas pelēkās zonas.

Šobrīd tā norma, par kuru jūs runājat... Nav grūti atbildēt – ja ir atzīmēts formāli – no kādiem līdzekļiem. Jā, radoši var uzrakstīt kaut ko citu. Kā to var pārbaudīt? Ko var darīt? Uzreiz vērsties VID – pēc tam, kad jūs atzīmējat, alga... vai banka... Ja banka, tad lai banka ar to nodarbojas... ja tie ir kredīti, bet, ja tie ir ieņēmumi no saimnieciskās darbības, viņi uzreiz var visu pārbaudīt. Vai mēs gribam... Vai mēs ejam uz to, ka pārbauda katru fizisko personu, vai viņš būvē pats no saviem resursiem, lai viņš taisnojas... pārbauda? Vai mēs tam esam gatavi? Vai Valsts ieņēmumu dienests, kas, man liekas... tikko mēs visi lepojāmies ar to, ka VID veica debirokratizāciju un samazināja darbinieku skaitu par 300 cilvēkiem... Vai mēs uz to ejam? Mēs varam uz to iet. Vai sabiedrība no mums to gaida? Varbūt gaida citu darbību attiecībā uz ēnu ekonomiku.

Tāpēc vēlreiz – jā, šeit var rakstīt tā... Es varu pateikt – no sākuma bija piedāvājums ne tikai atzīmēt: darba alga, ieņēmumi no saimnieciskās darbības, kredīts vai kas cits, bet norādīt arī naudas apjomu, lai no pirmās dienas var kontrolēt. Vēlreiz – tie 10 deputāti, kas parakstīja šo, nav gatavi, lai... es atvainojos par izteicienu... kā policejiskā valstī kontrolēt katru fizisko personu... kas var to darīt... būvēt siltumnīcu vai kaut kādu šķūni savā zemnieku saimniecībā. Vēlreiz – mēs runājam par nelielajiem... mazajiem zemniekiem.

Es skatos uz Putras kungu. Nē, tādi lieli zemnieki izmanto fondu naudu, viņiem ir absolūti citādi līgumi. Es šaubos, vai Putras kungs būvē pats – ar saviem kaimiņiem vai sievasmāti.

Mēs runājam par reālo situāciju, kāda tā ir. Cīnāmies ar ēnu ekonomiku, bet ar nedaudz citām metodēm.

Aicinu likumprojektu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 6, atturas – 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15. decembris pulksten 15.00, izskatīšana Saeimas sēdē – 18. decembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Uz otro lasījumu ir saņemti četri priekšlikumi.

Likumprojekts paredz elastīgāku bezdarbnieka statusa saglabāšanu, vienkāršojot šī statusa piešķiršanas procedūru un atceļot darba meklētāja statusa formalitātes. Tiek ierosināts atteikties no atsevišķas darba meklētāja statusa piešķiršanas, zaudēšanas procedūras, kā arī regulārām filiāles apmeklējuma prasībām. Pakalpojumus varēs vienkāršāk pieteikt elektroniski vai filiālē.

1. – deputātes Līgas Rasnačas priekšlikums. Darba likuma 46. pants paredz pārbaudes noteikšanu – pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem. Taču praksē mēdz būt tā, ka bezdarbnieks izvairās uzsākt nodarbinātības attiecības bezdarbnieka statusa laikā, jo var zaudēt bezdarbnieka statusu, neizturot pārbaudes laiku, tādējādi arī zaudēt bezdarbnieka statusa garantijas. Proti, persona nostrādā gandrīz trīs mēnešus, bet pārbaudes laika beigu posmā darba līgums tomēr tiek uzteikts, un tajā brīdī saskaņā ar šo likumu persona jau ir zaudējusi bezdarbnieka statusu un sociālās garantijas.

Līdz ar to priekšlikums paredz sasaistīt bezdarbnieka statusu ar Darba likumā noteikto pārbaudes laika termiņu... vienlīdzīgu regulējumu, attiecināt to arī uz pašnodarbināto.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 2. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

R. Petraviča. 3. – deputātes Līgas Rasnačas priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 4. – arī deputātes Līgas Rasnačas priekšlikums. Saistīts ar 1. un 2. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

R. Petraviča. 6. februāris.

Sēdes vadītāja. 6. februāris. Citu priekšlikumu nav.

R. Petraviča. Atvainojos, 6. janvāris.

Sēdes vadītāja. 6. janvāris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Artūrs Butāns, Uģis Mitrevics, Ilze Indriksone, Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Edvīns Šnore, Jurģis Klotiņš, Nauris Puntulis, Jānis Vitenbergs un Jānis Dombrava lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par dzelzceļa sliežu demontāžu Latvijas–Krievijas pierobežas teritorijā”.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam – “pret”.

E. Zivtiņš (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis jautājums, manā skatījumā, dara tikai vienu lietu – šobrīd tracina sabiedrību un aizēno visas tās neizdarības, kas mums ir izdarītas saistībā ar budžetu, saistībā ar izglītību, veselību un arī ar drošību. Šis jautājums tikai un vienīgi kacina mūsu sabiedrību, nerisinot absolūti nekādus drošības jautājumus. Tas ir pirmais.

Otrais. Tanī laikā, kad, pieņemsim, Igaunijas prezidents dodas vizītē un runā ar Kazahstānas prezidentu par to, kā sagādāt kravas uz Tallinas ostu, vai tanī laikā, kad Lietuvai cauri iet tranzīts, par kuru tiek saņemta pietiekami liela nauda un dotētas ostas, tieši Klaipēdas osta, ja mēs runājam... un Klaipēdas osta šobrīd jau ir kļuvusi par lielāko ostu mūsu reģionā, pārkraujot kravas vairāk nekā visās trīs mūsu ostās kopā. Manā skatījumā, tas nav nopietni – par šādu jautājumu vispār runāt, to celt gaismā un tracināt sabiedrību.

Mēs jau varam iet arī vēl tālāk. Raujam gaisā tiltus... preventīvi... raujam gaisā aizsprostus uz Daugavas, vienvārdsakot, preventīvi iznīcinām pilnībā visu, lai te vispār nekas nepaliek, lai cilvēkiem te nekas vairāk neinteresē. Un vēl punktu uz “i” varam uzlikt – uztaisām milzīgu aizsprostu uz Daugavas Baltkrievijas pierobežā, lai tie baltkrievi noslīkst un izveidojas milzīgs ezers. Nu, es nezinu, kur vēl tālāk mēs varam iet.

Ja mēs runājam par šīm pašām kravām, tad atcerēsimies vienu – šobrīd uz Liepājas ostu plūst graudu kravas no Centrālāzijas... Āzijas ANO programmas ietvaros, pateicoties kurām tiek pabaroti izsalkušie Āfrikā.

Bet, ja mēs no visa šī abstrahējamies un sakām, ka tas ir jādara, tad es jums teikšu tā: tam ir jābūt NATO kopīgam lēmumam. Punkts viens.

Un punkts divi – ir jābūt nopietnai kompensācijai par tiem zaudējumiem, kas tiek nodarīti Latvijas ekonomikai.

Tā ka, kungi un dāmas, lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei – “par”.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu! Pirmkārt, tas ir Latvijas drošības jautājums. Jā, un tie, kas ir pret drošības nostiprināšanu, izdomās simts un vienu argumentu, kāpēc kaut ko nevajag darīt, kāpēc tas viss būtu jāsaskaņo, pirmkārt, ar NATO. Un vēl nākamie un nākamie punkti.

Ir skaidri redzams... mūsu bruņotie spēki aicina: lūdzu, dariet visu, lai nostiprinātu Latvijas austrumu robežu. Ukrainas mācība ir skaidra. Dzelzceļš tiek izmantots valsts okupācijā kā militārās mobilitātes elements. Mūsu bruņotie spēki aicina: lūdzu, demontējiet šīs sliedes!

Mums ir jāpieņem politisks lēmums. Tad, kad bruņotie spēki ir atzinuši un saka – jā, tas ir risks Latvijas drošībai –, es domāju, ka tas ir jāsaklausa. Un mums kā politiķiem mūsu bruņotie spēki ir jāatbalsta.

Godātie kolēģi! Jūs varat izlasīt šo lēmuma projektu, ko sagatavojusi “Nacionālā apvienība”. Šobrīd es teikšu: lūdzu, atbalstām! Lemsim drosmīgi! Un Latvijas austrumu robeža ir jāstiprina. Tas ir tikai viens elements austrumu robežas stiprināšanā. Tur ir jādara ārkārtīgi daudz un daudz vairāk.

Lūdzu atbalstīt un balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par dzelzceļa sliežu demontāžu Latvijas–Krievijas pierobežas teritorijā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 16, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Turpinām izskatīt likumprojektus.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, otrais lasījums.

Deviņi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā “Par aviāciju” (Nr. 993/Lp14) otrajā lasījumā.

Esam saņēmuši un komisijā izskatījuši deviņus priekšlikumus. Atgādināšu, ka likumprojekta mērķis ir paaugstināt civilās aviācijas drošību, nodrošināt arī Eiropas un starptautisko prasību pārņemšanu. Tas lielā mērā izriet arī no starptautisko auditu laikā konstatētajām neatbilstībām, tai skaitā mūsu stratēģisko partneru – ASV Federālās aviācijas administrācijas – sniegtajiem priekšlikumiem, tai skaitā administratīvo sodu kontekstā, īpaši attiecībā uz droniem. Likumprojekts stiprinās civilās aviācijas uzraudzību, nodrošinās tieši bezpilota gaisa kuģu efektīvāku kontroli.

1. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Precizē bezpilota kuģu subjektus, kuriem likumā uzliek attiecīgo pienākumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts komisijā.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

K. Briškens. Arī 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

K. Briškens. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiski tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

K. Briškens. Līdzīgi arī 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē terminu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

K. Briškens. 6. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Nodala administratīvā pārkāpuma sastāvu, par kuru administratīvo procesu veiks Civilās aviācijas aģentūra. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

K. Briškens. Un atlikušie trīs.

7. – Švinkas kunga priekšlikums. Tas un – līdzīgi – arī nākamie sadala kompetenci attiecīgā administratīvā pārkāpuma procesā starp Civilās aviācijas aģentūru, Valsts policiju, pašvaldības policiju un Militāro policiju, un robežsardzi.

Visi trīs – 7., 8. un 9. – komisijā atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Tātad 7. priekšlikums komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. 8. arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. Un 9. – Švinkas kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

K. Briškens. Priekšlikumi izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

K. Briškens. Komisijas vārdā lūdzu noteikt 2026. gada 8. janvāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

K. Briškens. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums”, otrais lasījums.

Deviņi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Deviņi priekšlikumi. Visi priekšlikumi, uzreiz pateikšu, ir no Juridiskā biroja. Tie ir izstrādāti un saskaņoti kopā ar Ekonomikas ministriju.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē lietošanas kārtību, mantas izšķērdēšanas novēršanas... arī kārtību atbilstoši likumam.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – arī redakcionāls priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. priekšlikums. Tehniski precizējumi panta nosaukumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. priekšlikums. Izslēdz vienu teikumu un pārceļ to uz panta nākamo daļu, ko mēs varam redzēt 5. priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5., kā es jau teicu...

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. priekšlikums. Redakcionāli precizējumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Tas pats 7. priekšlikumā. Arī redakcionāli...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

O. Burovs. Gribu nelielu uzmanību pievērst 8. priekšlikumam, kur ir teikts, pēc cik gadiem pēc nodošanas ekspluatācijā zemi zem īres mājas var iegādāties. Šobrīd šeit ir 10 gadi, bet uz trešo lasījumu mēs plānojam par to vēl diskutēt kopā ar Pašvaldību savienību.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

O. Burovs. Un 9. priekšlikums. Arī redakcionāls.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. 5. janvāris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 11 priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ingrīda Circene.

I. Circene (JV).

Cienījamais Prezidij un godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” ir uz otro lasījumu. Mērķis ir nodrošināt tiesisku kārtību kuģu apgādei ar zālēm, kuru sastāvā ir otrā un trešā saraksta vielas, novēršot šo zāļu izplatīšanas ierobežojumus un juridiski sakārtojot likuma līmenī normas attiecībā uz farmaceitiskās darbības licencēšanu.

Uz otro lasījumu tika saņemti 11 priekšlikumi.

1. – deputātes Antoņinas Ņenaševas priekšlikums. Priekšlikums piedāvā sējas kaņepes atļaut audzēt atklātā laukā segtajās platībās (siltumnīcās vai zem plēves) tikai zinātniskai institūcijai vai personai, kas reģistrējusies Lauku atbalsta dienestā un deklarējusi šo sējas kaņepju platību ilgtspēju sekmējošajam ienākumu pamatatbalstam, un ja sējas kaņepju segtās platības ir brīvi pieejamas tiesībsargājošo iestāžu kontrolei.

Komisijā izvērtās diskusijas divu sēžu garumā. Tika pieprasīti Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Iekšlietu ministrijas atzinumi. Taču komisija neguva pietiekami skaidru pārliecību par ministriju redzējumu un kontroles mehānisma iespējamību. Līdz ar to tika nolemts uzdot Zemkopības ministrijai organizēt apspriešanu ar visām pusēm – iesaistīto ministriju un industrijas pārstāvjiem – un 2026. gada ziemas sesijā turpināt diskusiju komisijā.

Sakarā ar to, ka šīs skaidrās atbildes netika saņemtas, komisijā 1. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, labvakar! Gribētos ieviest nedaudz skaidrības par šo priekšlikumu tā, lai nav nekādu, manuprāt, iespējams, nepareizu priekšstatu par to, par ko šis ir.

Es domāju, grūti bija īstenībā par šo priekšlikumu diskutēt Sociālo un darba lietu komisijā, tāpēc ka pārsvarā šis attiecas uz, es pat teiktu, tautsaimniecību un Zemkopības ministriju un tādām lietām. Līdz ar to uzreiz saņemtais atzinums no Veselības ministrijas, kas būtu attiecināms uz Sociālo un darba lietu komisiju, bija pozitīvs, pasakot, ka tur viņi neredz nekādu problēmu.

Es vienkārši pamatošu vēlreiz, par ko ir runa. Tātad šobrīd ir atļauts audzēt tikai atklātā laukā, un tās nedrīkst audzēt telpās un segtās platībās. Stāsts ir par sējas kaņepēm. Savukārt gribas paskaidrot, ka vispār, sējas kaņepes audzējot rūpnieciskām vajadzībām, drīkst izmantot tikai Eiropas Savienībā sertificētas šķirnes, tas ir, oficiāli pārbaudītas sēklas. Un tas ir ļoti svarīgi, jo tas ir priekšnoteikums. Tur nav iespējams... vienkāršā valodā runājot, nav iespējams dabūt narkotikas no tām kaņepēm, tas ir tiešām tikai rūpnieciskām... vai tam, ko jūs lietojot pārtikā, – mums ir visādi sviesti, kaņepju maize un viss kaut kas. Tātad tas ir tas viss, kur izmanto sējas kaņepes.

Un nav tur nekādu narkotisko vielu, vai arī tas procents vai daļa procenta tur ir tik maza, ka tas nekvalificējas kā... nu varam salīdzināt – piemēram, kefīrs nekvalificējas kā alkohols. Bet tātad tas, kas ir... un šis ir jau pierādīts, līdz ar to mēs ļoti labi zinām, ka vispār nav iespējams no tām šķirnēm izaudzēt...

Tomēr komisijā daudz izskanēja... uztraukums un neskaidrība, kā tad īsti... ko darīs tiesībsargājošās iestādes un kā pārbaudīs.

Nu, pirmām kārtām jautājums, kāpēc ir jāpārbauda viss, kas aug uz lauka, ja pat nav iespējams no sertificētas šķirnes vispār dabūt narkotikas. Līdz ar to, manuprāt, šis nav īsti korekts jautājums – kā pārbaudīt to, kas ir. Nu tad var prasīt, kā pārbaudīt tomātus, kas mums aug siltumnīcās, un tā...

Bet svarīgi ir arī tas, ka priekšlikums, mans priekšlikums, jau paredz ierobežojumus tā, lai speciāli, teiksim, mazinātu kaut kādu spriedzi. Tas ierobežojums jau piedāvā tikai audzēt... un nevis vienkārši telpās, protams, bet atļaut telpās audzēt tikai zinātniskajām institūcijām, tātad segtajās platībās – siltumnīcā vai zem plēves. Divu tipu audzētāji var to darīt. Mēs piedāvājam, lai to varētu audzēt zinātniskās institūcijas.

Starp citu, par zinātniskajām institūcijām arī ir interesanti, ka tās šobrīd nevar attiecīgi nodarboties ar zinātni, nevar ne selekcionēt, ne attīstīt, neko, jo tām vajag, protams, kontrolētu vidi. Ja to var darīt tikai atklātā laukā, tad attiecīgi mums šī zinātnes daļa vienkārši neattīstās. Un, kā mēs zinām, mums ir dārzkopības tehnikumi un daži institūti, kas varētu nodarboties un īstenībā attīstīt arī tādas šķirnes, no kurām varētu iegūt citas kvalitatīvas vielas, īpaši kanabidiolu jeb CBD... kas ir ļoti tādas pozitīvas vielas, kuras arī varētu būt ļoti labvēlīgas uzņēmējdarbībai, attīstot to tirdzniecību. Tas ir par zinātniskajiem institūtiem.

Bet arī otrā grupa, kurai varētu atļaut to darīt. Tās būtu personas, kas ir reģistrējušās Lauku atbalsta dienestā un deklarējušas sējas kaņepju platību ilgtspēju sekmējošajam ienākumu pamatatbalstam. Tas ir speciāls nosacījums, lai mēs nesakām, ka visiem, bet lai viens siets, kas ir Lauku atbalsta dienests, jau būtu iziets, un attiecīgi tur ir sistēma, ar kuru Lauku atbalsta dienests jau šobrīd varētu kontrolēt un pārbaudīt ik pa laikam arī THC līmeni un... veikt analīzes. Tātad tā, lai pavisam mazinātu riskus un arī birokrātiju. Lai Valsts policijai nav jāiet un visur jāpārbauda.

Līdz ar to, manuprāt, ja mēs tiešām gribam mazināt šķēršļus izmantot lauksaimniekiem savas zemes produktīvi, es aicinu izstrādāt tiešām... Šobrīd neaicināšu balsot...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Ņenaševa.... bet aicinu izstrādāt priekšlikumu un atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, mēs esam vienojušies komisijā. Nu nav tik vienkārši, kā mēs šeit stāstām. Neviens jau nav pret kaņepju sviestu, pret kaņepju maizi vai vēl kaut ko. Tiem ir jābūt... Kāpēc, teiksim, nebija izrunāts? Katra no šīm institūcijām, par kurām mēs runājām... tās nekad nebija satikušās un runājušas par to problēmu – ne zemkopības, ne veselības, ne arī iekšlietu sistēma.

Lūk, lai viņi satiktos un mums nebūtu nekādu domstarpību, jo tanī gadījumā, ja būs kaut kādi pārkāpumi... nu šodien jūs varat redzēt – mums ir tādi gudri cilvēki, kas... Piemēram, Talsos nupat beidzās tiesas process par šo... hašišs laikam, ko viņi tur audzēja siltumnīcās, ļoti skaistās vietās un tamlīdzīgi. Tas tomēr ir drošības jautājums.

Ja šīs trīs ministrijas, kuras ir atbildīgas par šiem trim jautājumiem... un tāpēc šis Ņenaševas kundzes priekšlikums, teiksim, nebija atbalstīts, bet mēs vienojāmies, ka uz trešo lasījumu to skatīsim. Neskatoties uz to, ka trešajā lasījumā tomēr ir tikai slīpējoši jautājumi. Mēs esam vienojušies, lai uz trešo lasījumu visas trīs ministrijas dotu savus atzinumus. Un tad vēlreiz izdiskutēsim to jautājumu. Ja visi varēs izdarīt tā, lai būtu drošības jautājumi gan attiecībā uz slēgtām un atklātām telpām, gan sēklām, kuras ir selekcionētas, kuras nav selekcionētas, nu pieliksim. Tāpēc jau mums arī likumā ir jāpasaka, kādā veidā... Ja trīs ministrijas riktīgi nevar pateikt, tad ir jautājums: ko mums darīt? Zemkopība... arī tā saka: it kā jā, it kā nē.

Mēs šo industriju... protams, tā ir laba lieta, tās lietiņas... ka, teiksim, ražo sviestu, maizi un vēl kaut ko. Bet – būsim precīzi, mēs pašlaik nevaram emocionāli pieņemt priekšlikumu. Ja būs konkrēti atzinumi – ar lielāko prieku šo priekšlikumu mēs vēlreiz pārskatīsim trešajā lasījumā. Es ceru, ka tiešām arī šie atzinumi būs un atradīsim risinājumu.

Tā ka gribam vai negribam, protams, būs jābalso tā, kā komisija lēmusi, un, kā Circenes kundze jau teica, mēs ar nākamā gada sākumu to skatīsim vēlvienreiz. Tas bija stingri uzdots visām trim ministrijām.

Tā ka, kolēģi, lemsim.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim (Starpsauciens: “Neprasīja balsojumu!”)... Neprasīja balsojumu? Tātad balsojumu neprasa.

Tātad komisijā priekšlikums nav atbalstīts. Deputāti piekrīt.

I. Circene. Paldies.

2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens.)

I. Circene. Nē, tā bija kļūda. Jā.

3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls labojums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 6. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Šmita priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. Arī 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls, precizēts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Circene. Līdz ar to Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

I. Circene. Paldies, kolēģi.

Komisijas vārdā lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam – 2026. gada 9. janvāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

I. Circene. Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums.

Iesniegti 15 priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Alīna Gendele.

A. Gendele (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi otrajā lasījumā grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Ir saņemti 15 priekšlikumi.

1., 2., 3. priekšlikums ir no aizsardzības ministra Andra Sprūda, kurš arī pēc tam ir atsaucis šos priekšlikumus, līdz ar to par tiem netiek balsots.

4. – deputātes Selmas Teodoras Levrences priekšlikums. Paredz papildināt 14. panta divdesmitās daļas 7. punktu ar vārdu “partneris”. (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Komisija atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 28, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

A. Gendele. 5. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Komisijā netika saskatīta priekšlikuma nepieciešamība, jo 14.1 pants jālasa kontekstā ar citiem normatīvajiem aktiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Gendele. 6. priekšlikums. Ļoti līdzīgs 5. priekšlikumam. Tā paša iemesla dēļ komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Gendele. 7. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Jā.

A. Gendele. 8. – arī Sprūda kunga priekšlikums. Atsaukts.

9. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Priekšlikuma būtība. Varbūt atminaties, pirms gadiem astoņiem tika likvidēta iespēja iedzīvotājiem strādāt dalītas slodzes jeb nepilnas slodzes.

Pašlaik situācija ir šāda: ja darba devējs, uzņēmējs, darbiniekam dod kaut vai vienas dienas darbu, viņam no jaunā gada būs jāmaksā 310 eiro par dienu – 50 eiro atalgojumā un 260 eiro sociālajā nodoklī. Jo sociālais nodoklis, pat ja strādā kaut vai vienu stundu oficiāli, ir jāmaksā no minimālās darba algas. Tā ir problēma. Tā ir problēma gan sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, gan arī uzņēmējiem.

Šie grozījumi savulaik tika pieņemti, lai mazinātu ēnu ekonomiku. Nu, ziniet, ēnu ekonomiku šādi nosacījumi nemazina. Tieši otrādi. Uzņēmējs ir smagas izšķiršanās priekšā – vai nu maksāt lielu nodokli par nenopelnītu algu, vai nenoformēt šo darbinieku un maksāt, kā saka, pelēkajā... Pārsvarā, ņemot vērā, ka šīs pusslodzes netiek piedāvātas darba tirgū... Komisijas sēdē bija arīdzan Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības pārstāve, kura iesaistījās diskusijā un teica, ka būtu pat ļoti labi, ja bērna kopšanas atvaļinājuma laikā varētu pusslodzīti strādāt. Bet tāda piedāvājuma nav.

Es domāju, ka šī norma ir jāmaina. Ir jāmaksā sociālais nodoklis par nopelnīto algu, nevis no minimālās algas. Tas būtu tikai un vienīgi korekti un taisnīgi gan no uzņēmēja viedokļa, gan no darba ņēmēja viedokļa. Jo – kas notiek? It kā ar lozungu, lai darba ņēmējam būtu sociālā aizsardzība, šis nosacījums ir atņēmis ne tikai sociālo aizsardzību nākotnē, bet arī iztiku, jo oficiāli viņi nevar šīs dalītās vai nepilnās slodzes strādāt. Nu kurš uzņēmējs maksās lielu nodokli par nenopelnītu algu? Uzņēmēji no tā atsakās.

Vai arī otrs risinājums – tiek strādāts bez darba līgumiem, kas būtībā vairo ēnu ekonomiku un ir pretēji tam uzstādījumam, kas bija, mainot šos nosacījumus likumdošanā.

Komisijā bija ļoti saturīga saruna, kolēģi saprata šo problēmu un, kā saka, mudināja strādāt ar Labklājības ministriju... rast risinājumu. Un es aicinu... Protams, saprotu, ka šodien mēs to problēmu neatrisināsim ar balsojumu. Es arī nepieprasu balsojumu par savu priekšlikumu, bet jāatrisina... šim sasaukumam būtu šī problēma jāatrisina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad komisijā priekšlikums netika atbalstīts. Deputāti piekrīt.

A. Gendele. 10. – deputātes Selmas Teodoras Levrences priekšlikums. Paredz papildināt 20.4 panta piektās daļas 7. punktu ar vārdu “partneris”. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 17, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. Gendele. 11. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Krista Bergana-Berģa priekšlikums. Nosaka, kādos gadījumos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir tiesīga veikt obligāto iemaksu pārrēķinu. Komisijā atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Gendele. 12. – arī Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Krista Bergana-Berģa priekšlikums. Noteic, ka pēc citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir tiesīga veikt obligāto iemaksu pārrēķinu un paziņot Valsts ieņēmumu dienestam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Gendele. 13. – arī Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Krista Bergana-Berģa priekšlikums. Paredz, ka iesniegumu par valsts pensijas automātiska pārrēķina datuma maiņu persona var nosūtīt arī pa pastu vai iesniegt ar pilnvarotās personas starpniecību. Komisijā atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Gendele. 14. – arī Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Krista Bergana-Berģa priekšlikums. Paredz, ka aģentūrai, pamatojoties uz automātisku datu apstrādi sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā, ir tiesības piešķirt un pārrēķināt pakalpojumus automatizēti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Gendele. 15. – arī Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Krista Bergana-Berģa priekšlikums. Noteic, ka... nē, papildina 27. panta pirmo daļu, ka automatizēti pieņemtie lēmumi var arī tikt apstrīdēti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Gendele. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Gendele. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2026. gada 6. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Gendele. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Saeimas priekšsēdētāja!

Kur ir mana... lidmašīna. Jā!

Tātad likumprojekts paredz precizēt Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā noteikto gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes mērķi, iestādes, kas var pieprasīt un iesniegt gaisa kuģu pasažieru datus no gaisa kuģu pasažieru datu reģistra – valsts informācijas sistēmas – un tamlīdzīgi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Skrastiņš. Šā gada 29. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Turpinām ar lēmuma projekta izskatīšanu.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Kolēģi, saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. pantu mums ir nepieciešama Saeimas piekrišana apropriācijām, ja tās ir starp ministrijām. Un konkrētā apropriācijas summa ir pieci miljoni eiro no Ārlietu ministrijas budžeta programmas “Iemaksas starptautiskajās organizācijās” uz Aizsardzības ministrijas budžeta apakšprogrammu “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana”, un konkrēti tas ir domāts bezpilotu sistēmu iegādei... Ukrainas atbalstam 2025. gadā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, darba kārtībā – sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Deputāti Artūrs Butāns, Uģis Mitrevics, Ilze Indriksone, Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Edvīns Šnore, Jurģis Klotiņš, Nauris Puntulis, Jānis Vitenbergs un Jānis Dombrava iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par dzelzceļa sliežu demontāžu Latvijas–Krievijas pierobežas teritorijā”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir. Tad mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Tātad deputāts Artūrs Butāns pieteicies runāt “par”.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Ar šo lēmuma projektu “Nacionālā apvienība” aicina reaģēt uz Nacionālo bruņoto spēku un ASV militāro analītiķu ziņojumu par dzelzceļa sliedēm un to apdraudējumu Latvijas drošībai, proti, šobrīd Latviju ar Krieviju savieno divas dzelzceļa sliedes, vienas – ar Baltkrieviju.

Ar šo lēmuma projektu mēs uzdodam risināt situāciju ar diviem soļiem. Pirmais solis – demontēt sliežu posmu un visu dzelzceļa infrastruktūru, arī uzbērumus posmā no Kārsavas līdz Krievijas robežai, jo no trim savienojumiem caur šo savienojumu vispār neiet Āzijas kravas. Savukārt no militārā viedokļa tieši šis ir visbīstamākais, jo liela daļa no šī posma iet paralēli Latvijas robežai, kas militāra apdraudējuma gadījumā dod lielas priekšrocības okupantiem, lai veiktu pārapgādi, rotāciju. Turpretī, kā jau es minēju, ietekme uz ekonomiku ir aptuveni zem 5 procentiem no kopējā apjoma un Āzijas kravas tur neiet vispār.

Uz to norādījuši ASV militārie analītiķi. Es domāju, ka ASV kā mūsu sabiedrotais ir galvenais mūsu drošības partneris, kurā ir jāieklausās. To ir teikusi arī Nacionālo bruņoto spēku vadība. Līdz ar to šis posms būtu, mūsuprāt, momentā... jārisina. Ar šo lēmuma projektu uzdodam līdz martam šo situāciju atrisināt.

Otrais solis būtu par otru savienojumu uz Krieviju un Baltkrieviju... risināt kopā ar Igauniju un Lietuvu, kopīgi risināt pretmobilitātes pasākumus, kopīgi lūgt Eiropu līdzfinansēt tos, jo tas ir ne tikai mūsu, bet arī visas NATO un Eiropas Savienības drošības jautājums.

Un uzdot Evikai Siliņai kā Ministru prezidentei šo situāciju Eiropas līmenī risināt vienlaikus... kopīgi Baltijas valstīm, iespējams, arī ar Somiju, kura domā par šo risinājumu – atteikšanos no Krievijas platuma sliedēm –, un veidot kopīgu stratēģiju, kā tālāk dzelzceļš tiek integrēts Eiropas un Baltijas valstu dzelzceļa infrastruktūrā un ekonomiskajā stratēģijā.

Noraidot šo, mēs faktiski sakām: bruņotajos spēkos mums nav jāieklausās, zinām labāk, gan jau būs labi, un turpinām dzīvot ar sakrustotiem pirkstiem. Un mēs jau kādu laiku šādi esam dzīvojuši. Var jau teikt, ka tas ir tāpēc, ka bruņotie spēki nav nākuši ar šādu ziņojumu iepriekš. Bet nu ir brīdis, kad diskusijām... kad pietiek diskutēt, diskusijām jāpieliek punkts un jāsāk rīkoties. Ja telpā ienāk bruņoto spēku pulkvedis un pasaka: šis ir tas brīdis... un ja ASV militārie analītiķi saka: šis ir tas brīdis... Pietiek, šis ir tas brīdis.

Tāpēc aicinu rīkoties, aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu un pieņemt kaut nepopulārus, bet vajadzīgus lēmumus valsts drošībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai – “pret”.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labvakar! Uzbrukums Latvijai ar dīzeļvilcieniem pēc saraksta Maskava–Babīte.

Dažreiz es brīnos, “Nacionālā apvienība”. Tiešām? Sliežu demontāža tagad skaitās drošības pasākums? Jūs nopietni domājat, ka, ja notiks uzbrukums, tehnika pie mums brauks pa sliedēm mierīgi, pēc grafika? Tad jau darām visu līdz galam – pārraksim visas šosejas, izraksim visur robežu tranšejas, aizvērsim debesis un uzbūvēsim kupolu virs Latvijas, lai neviens vairs nekur netiek. Tā nav drošība. Tā ir dārga un bezjēdzīga imitācija.

Lūgums neatbalstīt šo. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par dzelzceļa sliežu demontāžu Latvijas–Krievijas pierobežas teritorijā” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 17, atturas – 44. Nākamās sēdes darba kārtībā lēmuma projekts nav iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par nodošanu kādai no komisijām? (Starpsauciens.) Jā.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”)

Sēdes vadītāja. Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā lēmuma projekta nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 16, atturas – 45. Nav nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Līdz ar to lēmuma projekts noraidīts.

___

Kolēģi, esam izskatījuši visus 11. decembra kārtējās sēdes darba kārtības jautājumus.

Mums paliek vēl atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 11. decembrī pulksten 17.00.

Deputātu Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Amila Saļimova, Jefimija Klementjeva, Igora Judina, Dmitrija Kovaļenko, Iļjas Ivanova un Viļa Sruoģa jautājums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par tiesību normām, kas liedz izglītības iestādēs izglītojamiem savā starpā runāt krievu valodā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānoto darba pasākumu dēļ.

Deputātu Lindas Liepiņas, Maijas Armaņevas, Ramonas Petravičas, Ilzes Stobovas un Edmunda Zivtiņa jautājums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par bērnu, pusaudžu dzimuma identitāti”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Kristapa Krištopana un Ilzes Stobovas jautājums Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam “Par finanšu sektora “kapitālo remontu””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Kristapa Krištopana un Ričarda Šlesera jautājums satiksmes ministram Atim Švinkam “Par VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētāju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Edmunda Zivtiņa, Mārča Jencīša, Jeļenas Kļaviņas, Viktorijas Pleškānes un Jekaterinas Drelingas jautājums tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par Rīgas pilsētas tiesas darbinieku un tiesnešu pārcelšanu no ēkas Mazajā Nometņu ielā 39”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānotā komandējuma dēļ.

Deputātu Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas, Kristapa Krištopana, Viktorijas Pleškānes un Edmunda Zivtiņa jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par dzimumu maiņas faktiem Latvijā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Viktorijas Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Jekaterinas Drelingas, Kristapa Krištopana un Ramonas Petravičas jautājums ekonomikas ministram Viktoram Valainim un klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par ZZS valdes publiski pausto lēmumu pieslieties “OIK zaudējumu atlīdzināšanas” prasītājiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ekonomikas ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi. Klimata un enerģētikas ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānoto vizīšu dēļ.

Deputātu Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera un Kristapa Krištopana jautājums Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam “Par IP statusu oficiāliem dokumentiem” (Nr. 194/J14). Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera un Kristapa Krištopana jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par IP statusu oficiāliem dokumentiem” (Nr. 195/J14). Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera un Kristapa Krištopana jautājums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam, tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei, ārlietu ministrei Baibai Bražei, ekonomikas ministram Viktoram Valainim, finanšu ministram Arvilam Ašeradenam, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei, kultūras ministrei Agnesei Lācei, labklājības ministram Reinim Uzulniekam, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram, satiksmes ministram Atim Švinkam, veselības ministram Hosamam Abu Meri, zemkopības ministram Armandam Krauzem, klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par IP statusu oficiāliem dokumentiem” (Nr. 196/J14). Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas, Ričarda Šlesera un Kristapa Krištopana jautājums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam, tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei, ārlietu ministrei Baibai Bražei, ekonomikas ministram Viktoram Valainim, finanšu ministram Arvilam Ašeradenam, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei, kultūras ministrei Agnesei Lācei, labklājības ministram Reinim Uzulniekam, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram, satiksmes ministram Atim Švinkam un veselības ministram Hosamam Abu Meri, zemkopības ministram Armandam Krauzem, klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim “Par valsts budžeta reklāmas kampaņu medijos” (Nr. 197/J14). Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Ramonas Petravičas, Ilzes Stobovas, Lindas Liepiņas, Ričarda Šlesera un Kristapa Krištopana jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valsts budžeta reklāmas kampaņu medijos” (Nr. 198/J14). Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 11. decembrī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Mārcis Jencītis, Ilze Stobova un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par organizācijas MOBBING STOP (MSO) īstenoto programmu”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Ilze Stobova, Kristaps Krištopans un Ramona Petraviča iesnieguši jautājumu ārlietu ministrei Baibai Bražei “Par Latvijas iemaksām starptautiskajās organizācijās”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Viktorija Pleškāne, Jeļena Kļaviņa, Jekaterina Drelinga, Kristaps Krištopans un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu satiksmes ministram Atim Švinkam “Par Satiksmes ministrijas plāniem samazināt reģionālās vietējās nozīmes maršrutu tīkla apjomu un to sekām”.

Vārds motivācijai deputātei (Starpsauciens.)... Atteicās.

Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies 19 deputāti: Raimonds Bergmanis, Gundars Daudze, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Jānis Grasbergs, Igors Judins, Inese Kalniņa, Irma Kalniņa, Jurģis Klotiņš, Dmitrijs Kovaļenko... neredzu, Agnese Krasta, Māris Kučinskis, Ainars Latkovskis, Uģis Rotbergs... neredzu, Ričards Šlesers, Andris Šuvajevs, Juris Viļums, Aiva Vīksna un Edgars Zelderis.

Lai jums burvīgs vakars!

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 11.12.25 14:03 Balsojums 1
Par - 18, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Saeimas deputāta Andreja Judina atsaukšanu no Juridiskās komisijas (873/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.25 14:17 Balsojums 2
Par - 62, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par projekta "Mērsraga akvakultūras jūras sprostu ierīkošana" (AS Riga Bay Aquaculture, reģ.nr.50203477701) apturēšanu (876/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.25 14:23 Balsojums 3
Par - 6, pret - 79, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts kontroles likumā (1167/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.12.25 14:38 Balsojums 4
Par - 32, pret - 0, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par LIFE programmas projekta “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” LIFE 19 NAT/LV/000973LIFE REEF ... (875/Lm14)

Datums: 11.12.25 14:38 Balsojums 5
Par - 34, pret - 0, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Par LIFE programmas projekta “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” ... (875/Lm14)

Datums: 11.12.25 14:43 Balsojums 6
Par - 28, pret - 8, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par projekta “Mērsraga akvakultūras jūras sprostu ierīkošana” (AS Riga Bay Aquaculture, reģ.nr.50203477701) apturēšanu (876/Lm14)

Datums: 11.12.25 14:44 Balsojums 7
Par - 34, pret - 18, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Par projekta “Mērsraga akvakultūras jūras sprostu ierīkošana” (AS Riga Bay Aquaculture, reģ.nr.50203477701) apturēšanu (876/Lm14)

Datums: 11.12.25 14:45 Balsojums 8
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edmunda Cepurīša atsaukšanu no Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē (866/Lm14)

Datums: 11.12.25 14:46 Balsojums 9
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Kaspara Briškena ievēlēšanu Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē (867/Lm14)

Datums: 11.12.25 14:48 Balsojums 10
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Invaliditātes likumā (994/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.12.25 14:51 Balsojums 11
Par - 77, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1139/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.12.25 14:53 Balsojums 12
Par - 75, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (1011/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.12.25 14:54 Balsojums 13
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (1153/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.12.25 15:00 Balsojums 14
Par - 54, pret - 7, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Būvniecības likumā (1159/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.12.25 15:00 Balsojums 15
Reģistrējušies - 85.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 11.12.25 15:43 Balsojums 16
Par - 45, pret - 6, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (1159/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.12.25 15:46 Balsojums 17
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1010/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.12.25 15:52 Balsojums 18
Par - 52, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par dzelzceļa sliežu demontāžu Latvijas-Krievijas pierobežas teritorijā (877/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.12.25 15:55 Balsojums 19
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (993/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.12.25 15:57 Balsojums 20
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums (1144/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.12.25 16:10 Balsojums 21
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā (979/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.12.25 16:12 Balsojums 22
Par - 37, pret - 28, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (991/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.12.25 16:18 Balsojums 23
Par - 53, pret - 17, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (991/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.12.25 16:21 Balsojums 24
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (991/Lp14), 2.lasījums

Datums: 11.12.25 16:22 Balsojums 25
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā (1072/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.12.25 16:24 Balsojums 26
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (869/Lm14)

Datums: 11.12.25 16:29 Balsojums 27
Par - 15, pret - 17, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā . Par dzelzceļa sliežu demontāžu Latvijas-Krievijas pierobežas teritorijā (877/Lm14)

Datums: 11.12.25 16:30 Balsojums 28
Par - 15, pret - 16, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Par dzelzceļa sliežu demontāžu Latvijas-Krievijas pierobežas teritorijā (877/Lm14)

Datums: 11.12.25 16:38 Balsojums 29
Reģistrējušies - 81.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

11.12.2025.

13.30

15.30