Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas divdesmit pirmā sēde
2025. gada 27. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas 2025. gada 27. novembra kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Turpinām darba kārtību ar sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegto likumprojektu “Par Daņiila Kargina (Daniil Kargin) atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegto likumprojektu “Par Muhammada Alismaila (Mohammad Alismail) atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Ir iesniegtas divas jaunas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Trīs.

Tātad Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par Daņiila Kargina (Daniil Kargin) atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms 16. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Vēl Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par Muhammada Alismaila (Mohammad Alismail) atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms 16. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā”. Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Turpinām darba kārtību ar sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par 10 507 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un LR pilsonības atņemšanu” turpmāko virzību”. Mandātu, ētikas un iesniegumu... Tātad – vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Tātad “par” vai “pret”...? (Dep. L. Liepiņa: ““Pret”!”)

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa. “Pret”? Jā, paldies.

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt! Kolēģi! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Šī iniciatīva, es saprotu, ir diezgan pasena, un tā radusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tas saprotams, ka ir šāda vēlme. Tomēr es uzskatu, ka jau šobrīd Latvijas likumdošana paredz visus tos apstākļus, kādos nelojāli pilsoņi var tikt sodīti...

Par pilsonības atņemšanu. Nu, es nezinu īsti, kā var atņemt. Ja tā ir vienīgā pilsonība, kas tad notiek? Vai arī, pieņemsim, atradīsies kaut vai starp mums viens Latvijas pilsonis, par kuru mēs izdomāsim, ka viņš nav lojāls Latvijas valstij, un atņemsim viņam pilsonību. Uz kurieni mēs viņu sūtīsim? Tāds ir jautājums.

Manuprāt, mērķis varbūt ir saprotams, bet aicinu balsot “pret”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds “par” deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Šo 10 507 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja pagājušajā nedēļā. Uz sēdi bija uzaicināti arī kompetento iestāžu pārstāvji – gan no Iekšlietu ministrijas, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, gan Valsts drošības dienesta.

Viņi skaidroja, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums jau šobrīd ir pietiekams, lai kompetentās institūcijas spētu adekvāti reaģēt uz personas nelojalitāti valstī vai nacionālās drošības apdraudējumu. Tāpat viņi skaidroja, ka Pilsonības likumā jau pēc iniciatīvas ierosināšanas ir veikti grozījumi, kas paredz pilsonības atņemšanu par atbalstu agresorvalstīm, ievērojot nosacījumus, ka persona nekļūst par bezvalstnieku. Tas ir ļoti būtiski, ka pilsonību var atņemt tikai tad, ja persona nekļūst par bezvalstnieku.

Savukārt Valsts drošības dienesta pārstāvis skaidroja, ka līdztekus Pilsonības likumam lojalitātes kritēriji ir iestrādāti arī Valsts pārvaldes iekārtas likumā un ka Latvijas pilsoņu izraidīšana nav iespējama, jo pilsoņiem ir tiesības atgriezties valstī.

Savukārt Ārlietu ministrijas un Tiesībsarga biroja pārstāvji akcentēja, ka pilsonības atņemšana ir smaga iejaukšanās personas pamattiesībās, un vērsa uzmanību uz Latvijas starptautiskajām saistībām. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

J. Vucāns. Ārlietu ministrijas pārstāvis skaidroja, ka, pētot citu valstu pieredzi, ir konstatēts, ka cīņā ar valsts drošības apdraudējumu pilsonības atņemšana ne vienmēr ir efektīvākais līdzeklis.

Ņemot vērā Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības, arī šis aspekts mums liedz atņemt pilsonību personai, kurai nav dubultpilsonības. Līdz ar to par aspektu, par kuru runāja Liepiņas kundze, vispār nav runa. Tātad, ja Latvijas pilsonība personai ir vienīgā pilsonība, normatīvie akti neparedz to atņemt.

Savukārt tajās debatēs, kas mums bija komisijā, tomēr tika atrasts par pamatotu tas, ka šis jautājums būtu detalizētāk jāpēta Saeimas komisijā, profila komisijā, un ar balsu vairākumu komisija nolēma virzīt šo lēmuma projektu tālākai izskatīšanai.

Tāpēc lūdzu šo lēmuma projektu iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par 10 507 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un LR pilsonības atņemšanu” turpmāko virzību” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 18, atturas – 1. Lēmuma projekts iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

___

Ir iesniegtas vēl vienas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Turpinām darba kārtību.

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Valijas Grebežnieces atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 19. novembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Valijas Grebežnieces atbrīvošanu no tiesneša amata”. Valija Grebežniece ir bijusi Siguldas tiesas tiesnese, Rīgas rajona tiesas tiesnese.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar 2026. gada 1. janvāri atbrīvot Rīgas rajona tiesas tiesnesi Valiju Grebežnieci no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Valijas Grebežnieces atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Latgales rajona tiesas tiesneses Regīnas Paipales atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 19. novembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Latgales rajona tiesas tiesneses Regīnas Paipales atbrīvošanu no tiesneša amata”. Regīna Paipale ir bijusi Daugavpils pilsētas tiesas tiesnese, Latgales rajona tiesas tiesnese, kā arī saņēmusi Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības rakstu un “sudraba” spalvu par ilggadēju, priekšzīmīgu darba pienākumu pildīšanu un būtisku ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar 2026. gada 28. februāri atbrīvot Latgales rajona tiesas tiesnesi Regīnu Paipali no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latgales rajona tiesas tiesneses Regīnas Paipales atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām darba kārtību ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, apstiprināšanu un ziņojumu izskatīšanu.

Deputāti Jānis Dombrava, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Kristaps Krištopans, Ināra Mūrniece, Linda Liepiņa, Juris Viļums, Raivis Dzintars, Česlavs Batņa, Nauris Puntulis, Linda Matisone, Uģis Mitrevics, Lauris Lizbovskis, Maija Armaņeva, Jurģis Klotiņš, Andrejs Svilāns, Andris Kulbergs, Aleksandrs Kiršteins, Ilze Stobova, Ramona Petraviča, Edgars Putra, Andrejs Ceļapīters, Artūrs Butāns, Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs, Mārcis Jencītis, Edvīns Šnore, Ričards Šlesers, Aiva Vīksna, Ilze Indriksone, Ingmārs Līdaka, Māris Kučinskis, Edmunds Zivtiņš un Edmunds Teirumnieks iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas noved pie masveidīgas trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā” iecelšanu”.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Labrīt, godātie Saeimas deputāti! Kopš 2015. gada ir būtiski pieaudzis trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuri Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, pārsniedzot 105 tūkstošus personu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir paredzējusi, ka tuvāko gadu laikā tiks kāpināts pirmreizēji izsniegto uzturēšanās atļauju skaits no 16 tūkstošiem līdz 26 tūkstošiem gadā. Tas nozīmē, ka bīstami tuvojamies imigrācijas apjomiem, kādi bija pieredzēti padomju okupācijas laikā. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

J. Dombrava. Tātad bīstami pietuvojamies apjomiem, kādi bija pieredzēti padomju okupācijas periodā, kad Latvijas teritorijā uz palikšanu ieceļoja vidēji 25 tūkstoši personu gadā. Situācijā, kad dzimstība Latvijā turpina samazināties un 2024. gadā piedzima vien 12 571 bērns, tas var novest pie neatgriezeniskām sekām – pie latviešu tautas aizstāšanas ar ieceļotājiem no citiem pasaules reģioniem.

Jāatzīmē, ka bez personām, kuras uzturas ar Latvijā izsniegtiem legāliem ieceļošanas dokumentiem, mūsu valstī legāli var uzturēties arī nenoteikts skaits personu, kas izmanto vīzas un ceļošanas dokumentus, kuri ir izsniegti citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, vai vispār bez dokumentiem, izmantojot Šengenas zonas priekšrocības.

Saskaņā ar Eurostat datiem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs izsniegto ceļošanas dokumentu skaits pārsniedz 26,5 miljonus. Tātad kopumā Eiropas Savienībā ir izsniegti 26,5 miljoni dažādu veidu uzturēšanās atļauju. Savukārt katru gadu Eiropas Savienībā tiek konstatēts aptuveni miljons personu, kuras tur ir ieceļojušas vai uzturas nelikumīgi. Līdervalsts ir Vācija ar vairāk nekā 250 tūkstošiem personu. Potenciāli šīs personas var kādā brīdī šķērsot... vai uzturēties arī Latvijā, ieceļojot no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Kopš 2021. gada Baltijas valstis un Polija tiek pakļautas Baltkrievijas Republikas režīma īstenotajam hibrīdkaram, organizējot nelegālo imigrantu plūsmu Eiropas Savienības virzienā. Robežsardze kopš 2021. gada ir atvairījusi 41 500 mēģinājumu šķērsot mūsu valsts robežu. Šogad vien ir atvairīti aptuveni 12 tūkstoši mēģinājumu.

Lielākā daļa trešo valstu pilsoņu, kuriem izdodas nelikumīgi šķērsot Latvijas un Baltkrievijas robežu, ļaunprātīgi izmanto patvēruma pieteikuma procedūru, lai izvairītos no izraidīšanas. Īpaši strauji šie skaitļi ir auguši kopš 2021. gada. Tātad 2020. gadā patvēruma meklētāja statuss tika piešķirts 147 personām, 2021. gadā – 582 personām. Rekordgads bija 2023. gads, kad šāds statuss tika piešķirts 1624 personām, bet šogad patvēruma meklētāju skaits ir pārsniedzis jau 1000 personu. Kopš 2021. gada patvēruma meklētāja statuss ir piešķirts vairāk nekā 4500 personām.

Viens no principiem patvēruma meklēšanai ir izceļošana uz tuvāko drošo valsti. Tuvāko drošo valsti – tas nav Latvijas gadījums.

Kāds ir valstu tops, no kurām aizvadītajos gados esam saņēmuši patvēruma pieteikumus? Tadžikistāna, Afganistāna, Indija, Bangladeša, Irāna, Irāka, Sīrija un Krievija. Jāpiebilst, ka aizvadīto gadu laikā Latvija ir uzņēmusi vairāk nekā 60 tūkstošus Ukrainas bēgļu, no kuriem aptuveni 30 tūkstoši joprojām uzturas Latvijā.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nacionālās drošības riski tikai pieaug. Īpaši tas attiecināms uz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Pateicoties 2022. gadā pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, ir izdevies būtiski samazināt Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu skaitu, bet joprojām Latvijā uzturas aptuveni 40 tūkstoši Krievijas pilsoņu un 4300 Baltkrievijas pilsoņu.

Vienlaikus Eiropā joprojām saglabājas augsts terorisma draudu līmenis, tai skaitā no personām, kas identificētas kā radikālā islāma ideoloģijas pārstāvji. Šie apstākļi rada paaugstinātu slodzi atbildīgajām valsts iestādēm arvien pieaugošas imigrācijas apstākļos nodrošināt efektīvus kontroles pasākumus, lai imigranti ievērotu Latvijas likumus un neradītu apdraudējumu nacionālajai drošībai, veikt kvalitatīvas pārbaudes ikvienam, kurš vēlas ieceļot Latvijā, un uzraudzīt, lai ilgtermiņā šīs personas neradītu problēmas. Vērojamas nopietnas problēmas ar mūsu institūciju kapacitāti, lai tiktu galā ar visiem izaicinājumiem jau pie esošajiem ārzemnieku skaitļiem. Tomēr pavisam cita aina paveras, ja šie skaitļi turpina visu laiku pieaugt.

Diemžēl esošais nacionālais un Eiropas Savienības līmeņa tiesiskais regulējums nespēj pilnvērtīgi risināt aktuālos izaicinājumus, tādēļ nepieciešama Latvijas Republikas Saeimas aktīvāka iesaiste, lai konstatētu vājās vietas regulējumā, tostarp Eiropas Savienības līmenī, un novērstu normatīvo aktu nepilnības, kas ļauj trešo valstu valstspiederīgajiem masveidā ieceļot un uzturēties Latvijā... kā arī izstrādāt atbilstošus grozījumus un uzdot izpildvarai konkrētus uzdevumus, lai novērstu arvien pieaugošo trešo valstu imigrāciju, it īpaši no augsta terorisma riska valstīm vai terorismu atbalstošām valstīm.

Vēlos izteikt pateicību Saeimas deputātiem, kuri bija gatavi uzreiz, bez liekām diskusijām atbalstīt ideju izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas noved pie masveidīgas trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā”. Uzskatu, ka šai izmeklēšanas komisijai ir iespēja nebūt cīņu laukam starp politiskajiem spēkiem, bet platformai, kurā Saeimas deputāti iedziļinās ar imigrāciju saistītā problemātikā, apzina problēmas, piedāvā risinājumus un palīdz saukt pie atbildības tos, kuri, ignorējot likumus, masu imigrāciju ir izmantojuši savtīgiem nolūkiem.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijai savas darbības laikā ir jānoskaidro atbildes uz vairākiem jautājumiem.

Pirmais. Kā tiek īstenotas imigrācijas pieteikumu izvērtēšanas procedūras, kāda ir atbildīgo institūciju kapacitāte to nodrošināt arvien pieaugošas imigrācijas apstākļos?

Otrais. Kādi pasākumi tiek veikti nelegālās imigrācijas novēršanai, tostarp nelikumīgas robežšķērsošanas un uzturēšanās bez tiesiska pamata gadījumos?

Trešais. Jau minēts, ka daudzi patvēruma meklētāji... pieteikumi nāk no ļoti eksotiskām reģiona valstīm un ir saskatāma ļaunprātīga rīcība. Komisijai būtu jānoskaidro, kāda ir patvēruma meklētāju tiesiskā regulējuma problemātika nacionālā un Eiropas Savienības līmenī, kas ļauj pēc būtības pārkāpt nosacījumus attiecībā uz tiesībām lūgt patvērumu.

Ceturtais. Cik daudz personu pazūd no valsts institūciju redzesloka pēc uzturēšanās atļaujas piešķiršanas, un kā šīs problēmas novērst un risināt?

Piektais. Vai bēgļiem pieejamais atbalsts ir samērīgs, salīdzinot ar Latvijas mazaizsargāto iedzīvotāju atbalstu?

Sestais. Lidostas tranzīta vīzas ir īstermiņa vīzas. Ir ilgtermiņa vīzas: viena dod iespēju uzturēties Latvijā līdz 90 dienām, cita – gadu. Kādas problēmas pastāv šo vīzu izsniegšanā un izmantošanas kārtībā? Vai mēs spējam efektīvi uzraudzīt, kas notiek ar personām, kuras ieceļo ar šīm vīzām?

Septītais. Viens no straujāk augošajiem uzturēšanās atļauju veidiem ir studiju vīzas. No vairākām atbildīgajām personām ir saņemti skaidri signāli, ka ir konstatējamas nopietnas problēmas ar šīm personām. Vai un kā tiek novērsta termiņuzturēšanās atļauju ļaunprātīga izmantošana, izmantojot studenta statusu imigrācijas legalizēšanai?

Astotais. Kādi riski un problēmas saistītas ar vispārējām termiņuzturēšanās atļaujām, tostarp ieguldījumiem kapitālsabiedrībās un nekustamajā īpašumā?

Devītais. Kādas tiesiskā regulējuma problēmas ir konstatējamas attiecībā uz Latvijas pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu?

Desmitais. Mēs redzam, ka starptautiskā terorisma riski aizvien pieaug, tāpēc ir svarīgi noskaidrot, kā novērst riskus attiecībā uz to valstu pilsoņu nodarbinātību un uzturēšanos Latvijā, kuri nāk no terorismu atbalstošām valstīm vai augsta terorisma riska valstīm, piemēram, Krievijas, Pakistānas, Indijas.

Vienpadsmitais. Vai ir konstatējamas problēmas vai ļaunprātīga rīcība, pieprasot uzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz ģimenes apvienošanu? Tāpat ir būtiski novērst atšķirīgu pārāk paplašinātas attieksmes piemērošanu, kāda pastāv mūsu nacionālajā regulējumā. Piemēram, Patvēruma likums paredz stingru nodalījumu, ka ģimenes apvienošana attiecas tikai uz laulātajiem un viņu bērniem. Savukārt Eiropas Savienības pilsoņu likums paredz, ka ģimenes apvienošana attiecas uz partneri vai uz cilvēku, ar kuru ir kopīga saimniecība.

Divpadsmitais. Vai ir konstatēta ar imigrāciju saistītu dokumentu viltošana? Kā tiek novērsti korupcijas riski valsts iestādēs un diplomātiskajās pārstāvniecībās? Atgādinu, ka Latvijai ir bijuši skandāli ar pasu pārdošanu, tāpat arī ir bijuši gadījumi, kad vēstniecības tiek pārpludinātas ar viltotiem dokumentiem, lai kvalificētos Latvijas uzturēšanās atļaujām.

Trīspadsmitais. Kā tiek kontrolēts, lai personas, kuras Latvijā ieceļo un uzturas ar citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtu dokumentu, ievērotu normatīvo aktu prasības?

Četrpadsmitais. Kādas ir izmaksas un konstatētās problēmas attiecībā uz personu piespiedu izraidīšanu?

Piecpadsmitais. Cik izmaksā sociālais nodrošinājums trešo valstu valstspiederīgajiem, un kā tiek novērsta ļaunprātīga sociālā atbalsta izmantošana no trešo valstu valstspiederīgo puses? Ir zināms, ka tas izmaksā aptuveni vairākus desmitus miljonu, bet summas būtu jāprecizē, jo Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas ne tikai ļauj Latvijā uzturēties trešo valstu pilsoņiem bez pietiekamiem līdzekļiem, bet vēl apmaksā tiem bezmaksas medicīnu un sociālo palīdzību.

Sešpadsmitais. Kāda ir atbildīgo dienestu kapacitāte nodrošināt efektīvu imigrācijas kontroli arvien pieaugošas imigrācijas apstākļos?

Septiņpadsmitais. Kāda ir uzaicinātāja un imigranta atbildība par likuma pārkāpumiem? Atgādinu, ka Latvijā daudzi sodi nav pārskatīti vairāk nekā 10 gadu garumā, piemēram, joprojām sods par personas, kura uzturas valstī nelikumīgi, izmitināšanu ir vien 35 eiro.

Astoņpadsmitais. Kā izskaust nelegālās imigrācijas atbalstītājus – pārvadātājus un organizatorus?

Deviņpadsmitais. Kā tiek nodrošināts, lai imigranti un tiem piederošie uzņēmumi ievēro nodarbinātības, valsts valodas un darba tiesību prasības? Ir zināms, ka šādi pārkāpumi ir. Ir jānoskaidro, kāpēc atbildīgās valsts institūcijas vai pašvaldības institūcijas atsevišķos gadījumos bieži vien piever acis uz šiem pārkāpumiem, kamēr sabiedrība tos redz.

Divdesmitais. Vai Latvijai ir iespēja piemērot izņēmumus Eiropas Savienības migrācijas tiesību normu piemērošanā?

Divdesmit pirmais. Kā tiek kontrolēta Valsts robežsardzes izsniegto izbraukšanas rīkojumu izpilde, un kādi uzlabojumi nepieciešami normatīvajā regulējumā, lai efektīvi izsekotu līdzi visām personām, kuras ir saņēmušas šādu izbraukšanas rīkojumu?

Godātie Saeimas deputāti! Latvija nedrīkst pieļaut, ka tā kļūst par vāju posmu Eiropas Savienības robežu aizsardzībā vai par pievilcīgu galamērķi personām, kuras apdraud mūsu valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai vērtību telpu. Latvijas interesēs ir rīkoties preventīvi un izlēmīgi, nepieļaujot sistemātisku plaisu padziļināšanos imigrācijas regulējumā un kontrolē, ņemot vērā, ka imigrācija tiek izmantota kā ierocis hibrīdoperācijās un šāda taktika jau šobrīd tiek vērsta pret mūsu valsti.

Pamatojoties uz Latvijas Satversmi un Saeimas kārtības rulli, mēs prasām izveidot šo parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Aicinu Saeimas deputātus atbalstīt šo lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un deputāti! Iesākšu ar to, ka ir būtiski pateikt, ka šāda veida komisijas izveidošana nopietni degradē parlamentārās izmeklēšanas komisijas jēgu un būtību.

Izmeklēšanas komisija tiek veidota, lai veiktu parlamentāru izmeklēšanu. Bet šajā pieteikumā nav skaidrs, kas tieši tiks izmeklēts. Ir tikai norādīts, ka tiks vērtētas problēmas esošajā imigrācijas regulējumā gan Latvijas, gan Eiropas Savienības līmenī. Ja nemaldos, tas ir darbs, kas jāveic jau esošajām Saeimas komisijām. Ne velti mums ir komisija, kuras nosaukums ir Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija. Šādas izmeklēšanas komisijas izveidošana faktiski grauj parlamenta esošās darba normas.

Ir iesniegti vairāki deputātu jautājumi, ir viens pieprasījums iekšlietu ministram, kuru mēs šodien skatīsim Pieprasījumu komisijā, par šo tēmu, bet noteikti nevar apgalvot, ka publiski ir nostiprinājusies pārliecība, ka šis ir jautājums, kas noteikti jāizmeklē.

Ir jāsauc lietas īstajos vārdos un jānorāda, ka šādas komisijas izveidošana ir tīrs – tīrs! – priekšvēlēšanu gājiens. Publiskie līdzekļi – gan finansiālie, gan citu veidu – tiks izmantoti, lai politiķi sev veidotu atsevišķu kampaņas platformu tepat Saeimā.

Īpašs pārsteigums ir par APVIENOTO SARAKSTU, kuri budžetā – visu cieņu! – iesniedza tikai izdevumus mazinošus priekšlikumus, bet tajā pašā laikā atbalsta šādas komisijas izveidošanu, kas izdevumus nenoliedzami palielinās. Vienīgais iemesls ir nepieciešamība atdot parādu “Nacionālajai apvienībai” par vienošanos saistībā ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju par “Rīgas siltumu” un vienošanos par šo komisiju amatpersonām. Tagad droši vien atliek atdot tikai parādus Šlesera frakcijai. Jūs varat uztaisīt izmeklēšanas komisiju par varavīksnēm Rīgas ielās, jēga būtu identiska. (Starpsauciens.)

Ir apšaubāms pieteikumā norādītais apgalvojums par (citēju) “masveidīgu trešo valstu pilsoņu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”. Iepazīstoties ar reāliem statistikas datiem, nekas neliecina par masveidīgu imigrāciju Latvijā. Šī drīzāk ir uzskatāma par sabiedrības biedēšanu. Bet ceru, ka attiecīgie deputāti varēs detalizēti šos datus aplūkot un izdarīt secinājumus, kas ir tuvāki realitātei, nevis fantāzijai vai pat, iespējams, slēptai vēlmei.

Tajā pašā laikā “PROGRESĪVIE” iestājas par stingru migrācijas politiku, jo tāda līdz šim mums nav bijusi. Stingra migrācijas politika nozīmē skaidrus un precīzus noteikumus, kas regulē cilvēku ieceļošanu Latvijā un izceļošanu. Stingra migrācijas politika nozīmē izstrādātu un funkcionējošu sistēmu tam, lai iebraucēji mācās latviešu valodu, apgūst vietējās normas un ievēro likumus. Stingra migrācijas politika nozīmē starptautiskajā praksē balstītu patvēruma sistēmu, kas nodrošina cilvēktiesības uz drošību un brīvību no bailēm, kā arī nodrošina tādu publisko infrastruktūru, kas sekmē iedzīvotāju saliedētību.

Tas savukārt nozīmē, ka rasisms un aizspriedumi veido ārkārtīgi vāju migrācijas politiku. Šāda politika ir lemta neveiksmei, jo ir balstīta naidā un neiecietībā un mazina iedzīvotāju drošību. Tāpēc mēs varam piekrist iesniedzējiem tajā ziņā, ka esošais nacionālais un Eiropas Savienības līmeņa regulējums ir pilnveidojams.

Vēlos īsi iezīmēt, kas ir tie temati, ko PROGRESĪVIE plāno analizēt un kam mēs plānojam pievērsties šīs komisijas kontekstā. Vispirms ir ļoti būtiski vērtēt jautājumus, kas saistīti ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kapacitāti. Mēs arī uzskatām, ka ir jāvērtē augstskolu un darba devēju pieredze, sekmējot trešo valstu pilsoņu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā. Ir jāpārliecinās, ka ikvienam tiešām ir skaidri savi pienākumi, sava atbildība un savas tiesības.

Mums ir jāuzdod jautājums, vai sadarbība starp valsts institūcijām, tai skaitā mūsu tiesībsargājošajām institūcijām, ir pietiekama. Mums ir jāvērtē pilsoņu nodarbinātības apstākļi, kā arī pret viņiem vērsti naida noziegumi. Mēs uzskatām, ka ir būtiski vērtēt esošo patvēruma sistēmu un tās principu atbilstību realitātei.

Visbeidzot – parlamenta deputātiem ir pēdējais laiks pievērsties aizvien pieaugošajam cilvēku tirdzniecības riskam, jo Latvijā šis vārds vairs nav svešvārds, bet realitāte, kam ir jāizpelnās daudz lielāka valsts iestāžu uzmanība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, cienītās dāmas, godātie kungi! Vēlos atbildēt uz Šuvajeva kunga izteiktajiem argumentiem. Vispirms – man ir sašutums par to, kādēļ PROGRESĪVIE kopumā iebilst pret šo izmeklēšanas komisiju. Man nav pārliecības, ka jūs vispār esat izlasījis tekstu, piemēram, 10. problēmjautājumu – “kā novērst riskus attiecībā uz to valstu pilsoņu nodarbinātību un uzturēšanos Latvijā, kuri nāk no terorismu atbalstošām valstīm vai augsta terorisma riska valstīm (piemēram, Krievija, Pakistāna, Indija)”. Tieši ko šeit PROGRESĪVIE redz tādu, pret ko jums būtu jāiebilst? Vai nesanāk tā, ka jūs tieši vai netieši atbalstāt šādu politiku?

Interesanti bija tas, ka jūs minējāt publiskos līdzekļus, centāties nostāties kā publisko līdzekļu sargs. Bet vai jūs esat rēķinājis, cik publisko līdzekļu tiek tērēti šo migrantu kontrolei? Valsts robežsardze, kurai primārā funkcija būtu valsts ārējās robežas sargāšana, jūsu politikas dēļ ir spiesta veikt reidus, lai ķertu nelegālos imigrantus vai tos, kas agrāk bijuši legāli un ir kļuvuši par nelegāliem. Vai tā nav valsts resursu tērēšana? Vai tā nav publisko līdzekļu izšķērdēšana? Kas tad tas ir? Parēķiniet to summu!

Vēl jūs spēlējāties ar vārdiem “parāda atdošana”. Mēs varētu padomāt par tā parāda atdošanu, kas jūsu politikas laikā ir izaudzis arī fiskālajā telpā, vai ne? Ar “PROGRESĪVO” ienākšanu valdībā ir palielinājušies divi rādītāji – valsts ārējais parāds un migrantu skaits Latvijā. (Starpsaucieni.)

Jūs minējāt, ka “PROGRESĪVIE” tomēr esot par stingru migrācijas politiku, jo jūs zināt, ka sabiedrība ir citās domās, maigi sakot... Jums tagad vajag atskaņot šādas frāzes. Bet kāda ir šī stingrā migrācijas politika? Tāda, ka jūs pieļaujat to, ka Latgales viensētās staigā nelegālie imigranti, vai to, ka augstskolas var nekontrolētā daudzumā uzņemt migrantus. Faktiski jūs atbalstāt politiku “Cik jūs gribat, tik atbrauciet”, jo kvotu nav. Cik studentu vēlas atbraukt, tik atbrauc. Un jūs vēl labprāt viņiem maksājat stipendijas.

Šajā kontekstā, Šuvajeva kungs, man gribas teikt, ka jūsu rīcība saskan ar jūsu kultūras ministres rīcību. Es laikam viņu dēvētu vairāk par imigrācijas, nevis kultūras ministri, jo, kad budžetā bija jautājumi par finansējumu kultūrai, par mākslas un mūzikas nozarēs nodarbināto atalgojumu vai par izdienas pensiju šai nozarē, kultūras ministri tuvumā redzēt nevarēja. Viņa nenāca, necīnījās, arī “PROGRESĪVIE” necīnījās... budžetā. Bet, tiklīdz ir runa par migrāciju, viņi ir pirmrindnieki un iekrampējušies šajā tēmā.

Tātad, kā Šuvajevs saka, publiskie līdzekļi. Kādi tad ir publiskie līdzekļi migrācijai kultūras (vai imigrācijas) ministres padotībā? Lai vienai personai iemācītu latviešu valodu, tiek tērēti vairāk nekā 60 tūkstoši. Tā varam secināt pēc publiskotajiem izdevumiem. Vai tā ir tā efektīvā pārvalde, kuru “PROGRESĪVIE” mums postulē? (Starpsauciens.)

Jūs bieži pozicionējaties tieši Rīgas jautājumos. Bet šajā gadījumā gribu teikt, ka migrācija ir ļoti sāpīgs un aktuāls temats arī citviet Latvijā. Tā tas ir arī Latgalē, tā tas ir arī Liepājā.

Liepājas gadījumā vēlos norādīt, ka nepārliecina pašreizējo iestāžu atbildība par situācijām, kad imigrants uzmācas nepilngadīgai latviešu meitenei... Tāds gadījums ir bijis. Nedzird jūsu iebildumus, jūsu iestāšanos par jaunām sievietēm, meitenēm. Arī gadījums Liepājas Universitātes kopmītnēs 2019. gadā... Tas gan bija pirms jūsu valdības, bet ilustrē migrantu problemātiku konkrēti Liepājā, kad šāda persona izvaroja latviešu meiteni. Un dienesti klusē.

Faktiski es jūs aicinu – nevis pretoties risināt imigrācijas tēmu, bet piedalīties tajā. Atgādinu, ka sagatavotais projekts runā tieši par imigrantiem no Krievijas, Pakistānas un Indijas. Aicinu nepretoties tam, kas ir saistīts ar mūsu drošību.

Aicinu atbalstīt parlamentārās komisijas izveidošanu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Gribu pateikt savu viedokli, kāpēc balsošu “par” šādu parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Nevienam nav noslēpums, arī iedzīvotāji to ir pamanījuši, ka sevišķi lielajās pilsētās ir liels šo atšķirīgo cilvēku pieplūdums... uzreiz var redzēt, ka viņi nav baltieši vai kas tamlīdzīgs...

Cilvēki ir satraukti. Kad mēs uzdodam jautājumus atbildīgajām institūcijām, tiek atbildēts, ka viss tiek kontrolēts, neviens nelegālais imigrants bez uzraudzības pāri netiek. Ja kāds tiek, tad tiek monitorēts un skatīts, kur viņi iet, kā iet un tā tālāk. Tas, protams, raisa uzticību mūsu dienestiem. Bet jāsaka cita lieta – vajag arī pārbaudīt, vai tiešām tas tā ir.

Protams, ja mēs runājam par Rīgu, tad šobrīd Rīga ir uzņēmusi ļoti interesantu un, manā skatījumā, atbalstāmu kursu – cīņu ar nelegālo migrāciju. Bet, tiklīdz Rīga kaut ko ļoti stingri šajā jautājumā dara, viņi nonāk pretstatā tam, kādas mūsu valstī ir iespējas ar to visu darboties, jo ir vajadzīgi līdzekļi, ir vajadzīgas dzīvesvietas, ko nodrošināt šiem nelegālajiem... ja viņi tiek aizturēti. Mani interesē tieši likumdošanas bāze – kā tā mūsu valstī šobrīd ir sakārtota, kā tas iet kopā ar to, ko dara pašvaldības policija, ar to, ko dara Valsts policija un robežsargi. Pa vidu vēl ir zemessargi un armija.

Tā ka šis ir ļoti interesants jautājums, šobrīd ļoti būtisks jautājums, lai mēs saprastu, kur mēs esam, kādi līdzekļi mums ir, kas mums ir ar atbalsta funkcijām, kā var sadarboties dienesti un kāda vispār mums ir reālā situācija. Tie video, kas nonāk mūsu redzeslokā dažnedažādās interneta platformās, raisa jautājumus. Ja jūs paskatīsieties... nezinu, vai esat pievērsuši uzmanību, vai man tas ir tīri profesionāli... Rīgā vai Pierīgā redzu – pie apvedceļa... pieci seši septiņi cilvēki... pieci seši septiņi cilvēki ļoti brīvās drēbēs, ar mugursomām... visi kaut kur pārvietojas. Diezgan bieži. Es pats personīgi to redzu.

Tā ka uzskatu – šobrīd šis ir ļoti būtisks jautājums. Arī Eiropolā šis jautājums ir aktuāls – tieši par migrāciju un to, ka Valsts policija un visi policijas dienesti ir nolikti priekšējās rindās, bet nav atbilstošas likumdošanas, tā teikt, likums viņus neatbalsta. Viņi paši cīnās, kā var. Domāju, tas ir kontekstā ar visu Eiropas migrācijas politiku, likumdošanu, kas ir jāsakārto, un resursiem.

Paldies iniciatīvas autoriem. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA atbalstīs komisijas izveidi, konstruktīvi tajā darbosies un iesaistīsies.

Bet pāris lietu. Nedaudz par faktiem. Jāsaka godīgi – šī sasaukuma laikā Saeima ir darījusi pilnīgi pareizas lietas. Principā visa likumdošana saistībā ar imigrāciju ir pastiprināta. Padarīti lielāki sodi par to, ka darba devēji nelegāli izmanto cilvēkus. Kopumā likumdošana ir palikusi stingrāka. Vai tai jāpaliek vēl stingrākai? Uzskatu – jā, tai ir jāpaliek stingrākai. Otrā lieta – Latvija jau ilgāku laiku ir bijusi tā valsts Eiropas Savienībā, kas ir uzstājusi uz stingrāku imigrācijas politiku, lai sargātu ārējās robežas.

Vēlos atgādināt, ka Latvijai ir nulles tolerances politika pret hibrīdkaru, ko agresorvalstis veic pret Latviju, dzenot imigrantus uz mūsu robežu, izmantojot šos cilvēkus, lai destabilizētu mūsu valsti. Mūsu dienesti – robežsargi, policisti – veiksmīgi pret to cīnās, atgriež migrantus atpakaļ, neielaižot mūsu valsts teritorijā.

Ir pilnīgi skaidrs, ka saprātīga, jēgpilna imigrācijas politika ir vajadzīga jebkurai valstij. Bet es uzskatu, ka augsti kvalificēti, zinoši, lojāli cilvēki, kas pieņem mūsu kultūru un valodu, var būt un ir pienesums mūsu valstij. Skaidrs, ka mums ir jāuzlabo likumdošana, lai tiešām, ja atbrauc studenti, tie ir īsti studenti, nevis izmanto studiju iespēju kā darba atļauju.

Kolēģi, aicinu šo jautājumu neskatīt politiski, bet valstiski, visiem aktīvi iesaistīties un sakārtot, pastiprināt mūsu imigrācijas politiku.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas noved pie masveidīgas trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas Republikā” iecelšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi informēja, ka piecas minūtes pēc Saeimas sēdes beigām notiks Frakciju padomes sēde, kurā tad lemsim par kandidātu izvirzīšanas termiņu no katras frakcijas.

Turpinām.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Līga Kozlovska.

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Juridisko biroju un Labklājības ministriju šā gada 26. novembra komisijas sēdē izskatīja un konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, lai nodrošinātu juridisko skaidrību paternitātes un vecāku pabalstu piešķiršanā, stiprinātu atbalstu priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem un precizētu pabalstu piešķiršanas kritērijus, tai skaitā nosakot papildu kritēriju vecāku pabalstu piešķiršanai.

Likumprojekts paredz, ka vecāku pabalsta periodā turpmāk ieskaitīs tikai dzemdību atvaļinājumu, bet vairs ne visu paternitātes periodu, tādējādi pagarinot vecāku pabalsta izmaksas periodu tiem vecākiem, kuriem bērns ir dzimis priekšlaicīgi, par periodu, par kuru bērns piedzimis pirms plānotā dzemdību termiņa.

Grozījumi skaidri noteiks, ka paternitātes pabalstu piešķir par piešķirtā atvaļinājuma 10 darba dienām par katru no vienās dzemdībās dzimušiem diviem vai vairāk bērniem bērna tēvam vai personai, kas iesaistās divu vai vairāk bērnu aprūpē, kuri dzimuši vienās dzemdībās. Analogus nosacījumus paredzēts noteikt arī personai, kura vienlaikus adoptē divus vai vairāk bērnus.

Savukārt vecāku pabalstam ir noteikts papildu kritērijs. Proti, no 2026. gada 1. jūlija personai vecāku pabalstu piešķirs par bērnu, kuram piešķirts personas kods, kura statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. Šāds nosacījums noteikts vairākumā Eiropas Savienības dalībvalstu, lai vecāku pabalsts netiktu izmaksāts trešās valsts valstspiederīgajiem, kuri uz valsti ierodas uz īsu nodarbinātības periodu, kamēr otrs vecāks un bērni dzīvo trešajā valstī. Ir paredzēts, ka likumam jāstājas spēkā ar 2026. gada 1. janvāri.

Tādēļ Sociālo un darba lietu komisija aicina piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

L. Kozlovska. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pirmajā lasījumā atbalstīts.

L. Kozlovska. Paldies, kolēģi, par atbalstu pirmajā lasījumā.

Komisija aicina izskatīt likumprojektu arī otrajā lasījumā tagad – bez priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

L. Kozlovska. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Turpinām.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Likumprojekts “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” ir izstrādāts Sociālo un darba lietu komisijā. Tā mērķis ir noteikt, ka personas līdz 2026. gada 1. jūlijam ir tiesīgas saņemt veselības aprūpes pakalpojumu valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veiktajām iemaksām.

Šeit es gribētu drusku pieskarties vēsturei... ļoti īsi. Tas ir saistīts ar to, ka tika iesniegti grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā... jaunais variants ir. Daudz tur diskutējām. Mēs lūdzām Ministru kabinetu to pārskatīt, tas tika atdots Ministru kabinetam. Tas bija septembrī. Tas vēl nav ienācis diemžēl arī pie mums iekšā. Likumprojektā varētu būt iestrādāts šis jautājums, lai to pārnestu... un mēs riktīgi vēl tomēr izdiskutētu. Protams, šis jautājums ir ļoti ilgi un dikti diskutēts.

Kāpēc mēs lūdzam, lai uz pusgadu pagarinātu? Šī pusgada laikā būs jāpieliek galīgais punkts – vai nu būt, vai nebūt.

Es neuzņemos šodien teikt... tad man ir debatēs jāpiedalās, bet vēl negribētos debatēt par to, jo tas ir steidzamībā... un acīmredzot jau ar janvāri šie grozījumi būs no ministrijas... tas ir, respektīvi, no Ministru kabineta... Tad arī viens no šiem jautājumiem būs diskutējams pie mums. Domāju, ka tuvākajā laikā arī mēs pieņemsim lēmumu.

Šajā sakarā, lai nodrošinātu, ka divu grozu princips nestājas spēkā 1. janvārī, jo mums ir palicis tikai, godīgi sakot, viens mēnesis, Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Bērziņš. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

A. Bērziņš. Paldies, kolēģi, par atbalstu pirmajā lasījumā.

Aicinu izskatīt un pieņemt šo likumprojektu Saeimā uzreiz arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Bērziņš. Jā, paldies. Bija arī lūgums, ka būtu vēlams, lai likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Tas laikam nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Jā. Nav balsojams.

A. Bērziņš. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām darba kārtību ar sadaļu “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Pieprasījumu komisijas atzinumi.

Darba kārtībā – deputātu Jāņa Vitenberga, Artūra Butāna, Edvīna Šnores, Naura Puntuļa, Uģa Mitrevica, Jāņa Dombravas, Jurģa Klotiņa, Ināras Mūrnieces, Raivja Dzintara, Ilzes Indriksones pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam “Par sabiedrisko pasažieru pārvadājumiem uz agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija 22. oktobra sēdē uzklausīja satiksmes ministru Ati Švinku un izskatīja minēto pieprasījumu.

Komisija, iepazīstoties ar Satiksmes ministrijas un Autotransporta direkcijas sniegtajām atbildēm, secināja, ka pieprasījumā izvirzītajos jautājumos ir sniegts pēc būtības skaidrojums par tiesisko regulējumu un rīcības iespējām, kā arī par pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanu ārkārtas situācijās un plānotajiem turpmākajiem soļiem. Tika skaidrots, ka vairākos jautājumos nepieciešama papildu informācijas iegūšana un izvērtējumi, tostarp kompetento institūciju viedokļi un aprēķini, un ka maršrutu tīkla izmaiņas tiek plānotas pakāpeniski, ņemot vērā pieejamā budžeta ietvaru un minimālā valsts garantētā apjoma nodrošināšanas principu.

Uzklausot gan ministru, gan komisijas deputātus, komisija balsojot pieprasījumu noraidīja, četriem deputātiem balsojot “par” pieprasījuma noraidījumu... un astoņi atzina, ka pieprasījums ir noraidāms, un balsoja “pret”.

Aicinu noraidīt pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Šis pieprasījums ir par satiksmes ministra Švinkas prioritātēm, par kurām esam varējuši pārliecināties šeit, Saeimā, pēdējo nedēļu laikā.

Kad runa ir par reģionālajiem pārvadājumiem un to samazināšanu, ministrs pieņem lēmumu no 1. janvāra 16 procentus nogriezt un reisus samazināt. Pēc tam par to komunicē, ka nekas traks jau nebūs, nekas traks nav noticis. Tā esot izdomāta problēma.

Kad ir jāpieņem lēmums par sabiedriskā transporta... regulāru kursēšanu uz Krieviju, tad ministrs Pieprasījumu komisijā attaisnojas, kaut ko minstinās un mēģina atrast iemeslus, kādēļ to nedarīt (citēju): “Arī uz elli ir jāvar aizbraukt.” Tā ministrs komunicēja... esošo sadarbību. Acīmredzami braukšana uz elli ministram ir svarīgāka nekā regulāri reisi uz Lesteni, Jaunpili, Sunāksti vai Pilsrundāli. Un šis saraksts ir ļoti garš... visi Latvijas novadi, ļoti daudzi... dažādas apdzīvotas vietas.

Ja godīgi, es nesaprotu šo pozīciju... un neapmierināja arī kopējās atbildes uz pieprasījumu. Sliktākais, ka pat nevarēja pateikt, kāds tad ir šīs bezdarbības iemesls – nespēja vai vienkārši negribēšana. Pasažieri netiek šobrīd vesti... ne pa gaisu... arī dzelzceļa pārvadājumi tika izbeigti. Tur nekādi jautājumi neradās. Kāpēc autobusi ir svarīgāki un tie jāatstāj? Ministrs īsti atbildēt nevarēja. Valsts drošības dienests ir aicinājis slēgt šos pārvadājumus, norādot uz riskiem, uz drošības situāciju, un tas ir pietiekams arguments, lai to izdarītu.

Mums katram šeit, Saeimā, šobrīd ir jāuzdod jautājums... jāuzdod godīgi... par to, vai mēs gribam ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju – vai negribam.

“Nacionālās apvienības” jautājumi ir sagatavoti un uzdoti par dažādām jomām. Eksports uz Krieviju – šogad tas sasniegs miljarda apjomu. Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces mūsu veikalos vēl aizvien ir sastopamas. Armija tikko lūdza nojaukt dzelzceļa sliedes uz Krieviju un Baltkrieviju – tam nav dzirdīgas ausis atradušās. Veikals “Mere” Latvijā turpina strādāt. Atgādināšu, ka Polijā bija diezgan strikts lēmums un tur šis veikalu tīkls nestrādā. Publiskajos iepirkumos vēl aizvien var piedalīties Krievijā un Baltkrievijā strādājoši uzņēmēji. Arī šie produkti var tikt piedāvāti mūsu publiskajos iepirkumos. Kara nodokli šajās budžeta sarunās atkal esat noraidījuši. Un jautājums ir aktuāls – vai Saeima, šis sasaukums, ir gatava samazināt... vai šeit ir gribēšana samazināt ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju? Līdz šim tas nav ticis novērots. Šajā Saeimā tam nav bijis vairākuma.

Švinka šajā sadarbībā ar Krieviju kā satiksmes ministrs šobrīd ir diezgan svarīgs posms. Viņš šo sadarbību līdz šim ir atbalstījis.

Atgādināšu, ka lēmuma projekts par pasažieru pārvadājumiem uz Krieviju un Baltkrieviju jau reiz tika skatīts šeit, Saeimā. Tas notika februārī. Tad jūs to atbalstījāt un nodevāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju vada PROGRESĪVO politiķis – deputāts Kaspars Briškens. Ik pa brīdim komisijā jautājām: “Briškena kungs, kur tad ir palikuši šī iniciatīva? To vajadzētu skatīt.” Un tad vienmēr Briškena kungs teica: “Pagaidām! Švinka strādā.” Un mēs tiešām pusgadu gaidījām... kā Švinka strādā. Bet tas rezultāts, ko viņš atnesa... kas tika solīts, pārsteidza. No 1. novembra ir liegti tūrisma braucieni, neregulāri braucieni uz Krieviju, nebūs iespējams aizbraukt vairs paskatīties Sanktpēterburgas Ziemas pili vai uz kādu koncertu. Bet kurš tad šobrīd brauc? Nu, neviens tur nebrauc. Arī komisijā teica, ka nevienu tas neinteresē, jo neviens tāpat tur nebrauc. Tā ka darbības imitācija. Kaut kas tika pieņemts, bet tas, ko mēs gaidījām un ko vajadzēja izdarīt, netika izdarīts.

Tika norādīts, ka šie neregulārie reisi un to aizliegšana risina visas drošības problēmas uz robežas, ka – hops! – problēma nu ir atrisināta. Bet, nopērkot biļeti, visi šie riski, ko norāda Valsts drošības dienests, – par vervēšanu, par iespējamo apcietinājumu un visu pārējo... nopērkot biļeti – hops! –, šie riski pazūd. Tāda ir Švinkas kunga nostāja. Un arī turpmāk varēs braukt uz Sanktpēterburgu, Maskavu, Kēnigsbergu, Vitebsku, Minsku, Gomeļu, pat Smoļensku. Šīs atļaujas beigsies (daļa no tām) 2027. gadā. Līdz tam – robežas vaļā – brauciet, kur tīk.

Švinka teica, ka ir novērsti nelegālās imigrācijas un drošības apdraudējumi uz valsts robežas. PROGRESĪVAIS Šuvajevs pirms brīža bija uzkāpis tribīnē un teica, ka PROGRESĪVIE iestājas par striktu migrācijas politiku. Nu, Andri, man tajā brīdī... es pat nezinu, kā gribējās tevi nosaukt, lai Saeimas priekšsēdētāja mani neapklusinātu ar āmura sitieniem pret dēlīti.

Valsts drošības dienests ir apkopojis 2024. gada statistiku par to, cik daudz brauc uz Krieviju un Baltkrieviju. Katru mēnesi uz Baltkrieviju dodas ap pieciem tūkstošiem cilvēku, uz Krieviju – divi tūkstoši. Kopumā šis apjoms... iztēlojieties, kāds apjoms ir jāapkopo un ar kādu ir jāstrādā mūsu dienestiem. Un brauc dažādu iemeslu vadīti: kāds aizbrauc iepirkties, kāds uz sporta pasākumu, kāds vienkārši izklaidēties.

Pirms kāda laika igauņu žurnālisti bija veikuši pētījumu, kā notiek pārvadājumi, tai skaitā no Latvijas, un ko ved šajos autobusos. Tas, ko viņi fiksēja, bija diezgan šokējoši. Šos reisus, šos pārvadājumus izmanto, lai vestu sankcijām pakļautas preces, dažādas iekārtas, mikroshēmas un tā tālāk. To visu jūs varat redzēt. Šie sižeti vēl aizvien ir pieejami.

Vēlreiz atgriežoties pie Pieprasījumu komisijas sēdes. Mēs uzdevām konkrētus jautājumus. Kāpēc šie neregulārie pārvadājumi radīja riskus un tie ir aizliegti, bet regulārie reisi netiks skarti? Kādus īpašus apstākļus vēl ministrs gaida, lai pieņemtu lēmumus? Kādi galu galā ir satiksmes ministra apsvērumi sadarbības turpināšanai vai pārtraukšanai ar Krieviju transporta jomā?

Tā kā atbildi nesaņēmām, mēs uzturam šo pieprasījumu. Arī jautājums jums, PROGRESĪVIE, – kam jums tas ir vajadzīgs?

Ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai izdarītu secinājumus, pieņemtu pareizos lēmumus. Ja mēs liekam divus lielumus – mūsu reģionālie pārvadājumi, iespēja cilvēkiem dzīvot tur, kur viņi dzīvo, vai braukšana uz agresorvalstīm –, šobrīd jūs izdarāt izvēli par labu braukšanai uz agresorvalstīm.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, kolēģi, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Arvien biežāk, raugoties uz mūsu valsts lēmumu pieņemšanas tempu, rodas sajūta, ka mēs rīkojamies ne tikai novēloti, bet arī nepareizajā virzienā. Mēs kavējamies tur, kur būtu jāreaģē ātri, un pieņemam pārsteidzīgus lēmumus tur, kur vajadzīga stratēģiskā domāšana. Tas skar ekonomiku, drošību, infrastruktūru un, protams, arī šodien apspriesto jautājumu.

“Nacionālās apvienības” deputātu iesniegtais pieprasījums skaidri parāda, ka mēs atkal esam nonākuši situācijā, kurā politiķi piedāvā vienu no visradikālākajiem soļiem – runā par robežu slēgšanu vai smagiem ierobežojumiem pasažieru pārvadājumos. Taču ir jāpasaka skaidri un nepārprotami: robežu slēgšana nav risinājums. Tā nav ne efektīva, ne racionāla, ne Latvijas interesēm atbilstoša politika.

Pirmkārt, mēs redzam, ka kaimiņvalstī rīkojas operatīvi, bet racionāli – nevis slēdz robežas, bet regulē plūsmas. Tas ir pats galvenais. Pielāgo kontroles mehānismus, uzlabo pārbaudes un pastiprina drošības protokolus. Viņi neapdraud savu ekonomiku un mobilitāti. Kamēr mēs diskutējam par ekstrēmiem soļiem, viņi meklē līdzsvarotus risinājumus.

Otrkārt, ļoti būtisks jautājums ir par to, ko mēs tieši panāksim, slēdzot robežas. Nelegālo imigrāciju samazināsim? Tā notiek ārpus legālajiem pārvadājumiem. Drošību? Drošību stiprina izlūkošana, kontrole, profesionāls dienestu darbs, nevis mehāniska robežu slēgšana. Ekonomisko drošību? Ko mēs panāksim? Robežu slēgšana to tikai pasliktinās.

Treškārt, un tas ir pats svarīgākais, – robežu slēgšana skar Latvijas cilvēkus, mūsu iedzīvotājus, kuriem ir ģimenes, radinieki, darījumi, īpašumi vai citu veidu likumīgās saites. Slēdzot robežas, mēs sodām savējos, nevis agresorvalstis.

Mūsu mērķim ir jābūt skaidram – stingra kontrole, precīzi filtri, efektīva risku pārvaldība, bet ne valsts izolācija un ne pārmērīga ierobežošana. Stingrāk ir jākontrolē robeža, nevis vienkārši slēgt, un viss. Mūsu kaimiņi lietuvieši mēģināja to izdarīt, bet ko mēs redzam? Milzīgas... miljonu... sekas. Līdz ar to vienkārši labāk jākontrolē, jāfiltrē un jāturpina strādāt.

Mums ir jābeidz bīstamā automātiskā pieeja, ka sarežģītai problēmai tiek piedāvāts visvienkāršākais, bet viskaitīgākais risinājums – visu aizliegt. Tas nav valsts pārvaldes princips, tā ir panika. Un panika nav politika. Mēs esam politiķi, un mums jāpieņem ļoti samērīgi, nosvērti lēmumi.

Tāpēc es skaidri un nelokāmi pasaku: es kategoriski iebilstu pret robežu slēgšanu. Es iestājos par gudru, līdzsvarotu un uz datiem balstītu drošības politiku, kas aizsargā valsti, bet nenolaupa cilvēkiem tiesības un mobilitāti. Un es aicinu kolēģus nedzīties pakaļ politiskiem efektiem, bet beidzot strādāt tā, lai Latvija nevis seko citiem un ar novēlošanos, bet pati pieņem pārdomātus un ilgtspējīgus likumus.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Tā kā tiku uzrunāts arī personiski no tribīnes, tad, protams, man ir jāatbild.

Vispirms ir ļoti skaidri jāpasaka: jebkuras plūsmas uz Krieviju un Baltkrieviju, manā ieskatā, ir uzskatāmas par drošības risku. Tāpēc, no vienas puses, paldies pieprasījuma iesniedzējiem par šī jautājuma aktualizēšanu Saeimā. Tas ir leģitīms temats, par kuru Saeimas deputātiem vajadzētu spriest un debatēt.

Te gan jānorāda, ka Vitenberga kunga retorika ir krāšņa. Tā bieži ir tāda, diemžēl ļoti bieži neprecīza. Tāpēc vēlos viest skaidrību šajā jautājumā, jo ar to mēs ikdienā nestrādājam, līdz ar to varbūt neesam līdz galam pazīstami. Visas šī jautājuma plašās nianses... Mēģināšu īsi un skaidri.

Runājot par pasažieru pārvadājumiem, deputātiem ir svarīgi zināt, ka Latvijā būtībā ir trīs pasažieru pārvadājumu veidi. Viens – neregulāri pasažieru pārvadājumi, kas ir pēc pasūtījuma. Otrs – regulāri pasažieru pārvadājumi, kas ir pēc kustības grafika. Trešais veids – neregulāri pasažieru pārvadājumi tranzītā caur Latvijas teritoriju.

Saistībā ar neregulāriem pasažieru pārvadājumiem Saeimas deputātiem ir svarīgi zināt, ka kopš 1. novembra tie jau ir apturēti un aizliegti, pateicoties satiksmes ministra virzītajam lēmumam Ministru kabinetā. Atis Švinka ir uzsvēris, ka, ņemot vērā, ka Krievija un Baltkrievija pret Latviju un tās sabiedrotajiem īsteno hibrīdkara elementus, tostarp cilvēku vervēšanu, pasažieru pārvadājumu ierobežošana ir preventīvs darbs valsts drošības stiprināšanā. Atgādinu, ka jūs, Vitenberga kungs, šādu lēmumu savas ministrēšanas laikā nevirzījāt.

Kas attiecas uz regulāriem pasažieru pārvadājumiem, “PROGRESĪVIE” uzskata, ka regulārā satiksme ar Krieviju un Baltkrieviju ir jāpārtrauc, taču tas jādara juridiski korektā veidā, neradot zaudējumus nodokļu maksātājiem. Ceru, ka šī nostāja Saeimas deputātiem ir vienota. Šobrīd tiek izstrādāts Ministru kabineta rīkojuma projekts. Tāds ir nepieciešams, lai noteiktu ierobežojumus pasažieru starptautisko regulāro pārvadājumu ar autobusu veikšanai, anulējot esošās maršrutu atļaujas vai nepagarinot to derīguma termiņu. Ministru kabineta rīkojums būs pamatots ar drošības apsvērumiem un paredzēs iespēju pārvērtēt lēmumu, ja drošības apstākļi mainās. Ceru, ka Saeimas deputāti atbalsta šo rīcību, ko īsteno “PROGRESĪVIE” un satiksmes ministrs Atis Švinka.

Ja jūs atbalstāt pasažieru pārvadājumu uz Krieviju un Baltkrieviju apturēšanu, tad šo pieprasījumu atbalstīt nevar.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Drīz būs 1400 dienas kopš pilna apjoma kara Ukrainā. Drīz būs četri gadi kopš pilna kara Ukrainā, ko ir izraisījusi Krievija.

Arī šodien no mūsu starptautiskās autoostas 1. platformas, tāpat kā katru dienu, regulārais reiss Latvija–Krievija... katru dienu.

Godātie “PROGRESĪVIE”! Mēs to darām, tāpat kā bizness mums notiek, tāpat kā neierobežojam Krievijas dažādos aktīvus Latvijā. Kur vēl mūsu reģionā tā notiek? Pat Igaunijā pasažieriem ir jāizkāpj no autobusa un ar koferi jāpāriet pāri tiltam. Tiešais reiss... Godātie “PROGRESĪVIE”, tā ir tieša jūsu atbildība. Mēs varam gatavot Ministru kabineta informatīvos ziņojumus, mēs varam gatavot dažādus lēmumus, bet tūlīt būs četri gadi kopš kara sākuma Ukrainā, un aizvien (arī šodien) no Rīgas autoostas 1. platformas mēs varam braukt uz Krieviju pa taisno. Tā ir jūsu vistiešākā atbildība. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

Vai jums pietiks ar 12 minūtēm? (Starpsauciens.)

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Domāju, neviens no mums negrib doties ceļojumā uz Krieviju ne regulāri, ne neregulāri. Es paļaujos, ka mēs visi apzināmies, ka tas nav galamērķis, kurp būtu jādodas. Karam turpinoties, katrs no mums pārvērtē savu ikdienu. Noteikti mēs aizdomājamies par mūsu bērniem, mazbērniem, par to nākotni.

Katru dienu aizvien vairāk... mēs nepierodam pie kara. Tieši tāpēc rīcībai ir jākļūst nevis lēnākai, bet ātrākai, izlēmīgākai. Un noteikti jāstrādā efektīvāk. Pretēji Šuvajeva kungam es noteikti aicinu atbalstīt pieprasījumu... nevis tāpēc, ka pirmajā kara dienā nav izdarīts tas, kas nav izdarīts, bet tāpēc, ka Saeima ar balsu vairākumu nodeva lēmuma projektu par satiksmes regulāro reisu – tieši regulāro reisu! – pārtraukšanu ar Krieviju šī gada februārī. Šuvajeva kungs apgalvo, ka satiksmes ministrs strādā un tāpēc, ka viņam ir jāturpina strādāt (viņš rīkojumu gatavo jau deviņus mēnešus), nevajag atbalstīt šo pieprasījumu.

Manuprāt, tā ir dinamikas paraugstunda – deviņus mēnešus gatavot Ministru kabineta rīkojumu. Kur vēl ātrāk! Ko mēs vispār te gaidām? Droši vien vajadzētu vēl deviņus mēnešus gaidīt. Manuprāt, tas ir neizlēmīgi, birokrātiski vai vienkārši – nevēlēšanās šo rīkojumu sagatavot. Ja tā ir vienīgā problēma (“PROGRESĪVIE” apgalvo, ka viņi ir par to, lai slēgtu šos regulāros pārvadājumus), tad kāpēc ir vajadzīgi deviņi mēneši, lai to izdarītu?

Rīkojuma projekts... Mēs šodien – vienā dienā! – grozījām likumu. Un jūs arī. Vai ministram vajag deviņus mēnešus, lai sagatavotu Ministru kabineta rīkojumu un pieņemtu lēmumu? Manuprāt, nē. Tas pierāda neizlēmību un nevēlēšanos to darīt.

Atbalstīsim pieprasījumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam “Par sabiedrisko pasažieru pārvadājumiem uz agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 63, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Darba kārtībā – deputātu Andra Kulberga, Lindas Matisones, Aivas Vīksnas, Laura Lizbovska, Edgara Tavara, Edgara Putras, Česlava Batņas, Jura Viļuma, Edvarda Smiltēna, Ingmāra Līdakas pieprasījums ekonomikas ministram Viktoram Valainim “Par AS “Latvenergo” eiroobligāciju programmas īstenošanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija 19. novembra sēdē izskatīja minēto pieprasījumu. Sēdē piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Uzklausījām gan pieprasījuma iesniedzējus, gan... deputātus.

Kopumā pieprasījuma noraidīšana ir pamatota ar to, ka jautājumi pēc būtības skar “Latvenergo” komercdarbību un finansējuma piesaistes īstenošanu, par ko komisija saņēmusi rakstisku skaidrojumu, tostarp norādi, ka viena miljarda eiro vidēja termiņa eiroobligāciju programmas apstiprināšana un tās īstenošana veikta atbilstoši piemērojamam regulējumam un uzņēmuma pārvaldības lēmumiem. Piesaistītais finansējums paredzēts taksonomijai atbilstošām zaļajām investīcijām, kā arī norādīts, ka obligāciju līdzekļi nav paredzēti SIA “Tet” vai SIA “Latvijas Mobilais Telefons” daļu izpirkšanai un ka emisijai nav tiešas ietekmes uz galatarifiem.

Ņemot vērā sniegto informāciju, pieciem komisijas deputātiem balsojot “par” un sešiem “pret”, Pieprasījumu komisija atzina, ka pieprasījums ir noraidāms.

Aicinu arī Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatētāju nav. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu ekonomikas ministram Viktoram Valainim “Par AS “Latvenergo” eiroobligāciju programmas īstenošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! (Zālē troksnis.) Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 47, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.

___

Darba kārtībā – deputātu Andra Kulberga, Aivas Vīksnas, Lindas Matisones, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Ingmāra Līdakas, Andreja Svilāna, Laura Lizbovska, Edgara Putras, Edvarda Smiltēna pieprasījums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par valsts budžeta datu pieejamību”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

I. Bērziņa. Pieprasījumu komisija 20. novembra sēdē izskatīja minēto Saeimas deputātu pieprasījumu.

Komisija pieprasījumu atzina par noraidāmu, jo no Finanšu ministrijas sniegtā viedokļa izriet, ka valsts budžeta sagatavošanas un iesniegšanas process ir noteikts Satversmē un Likumā par budžetu un finanšu vadību. Savukārt Saeimas iesaiste un iespējas kvalitatīvi izvērtēt un ietekmēt budžetu tiek īstenotas parlamentārā procesa ietvarā, īpaši caur atbildīgo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un priekšlikumu iesniegšanas kārtību.

Sešiem deputātiem balsojot “par”, astoņiem – “pret”, Pieprasījumu komisija atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Aicinu arī Saeimu noraidīt deputātu pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds paziņojumam deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Aicinu uz komisijas sēdi nekavējoties – uz divām minūtēm. Tie, kas ir Pieprasījumu komisijas locekļi, pa ceļam uz savu komisiju, ienāciet, lūdzu, pie mums.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vakar savu skaisto, apaļo jubileju svinēja Andris Bērziņš. Sirsnīgi sveicam! (Ovācijas.)

Kolēģi, tas nav viss. Tieši šodien savu jubileju svin Uģis Mitrevics. (Ovācijas.)

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu mirkli klusuma, citādi nesadzirdēsiet savus uzvārdus.

Nav reģistrējušies deputāti: Svetlana Čulkova... nav zālē, Jānis Grasbergs... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Līga Kļaviņa... nav, Agnese Krasta... nav, Kristaps Krištopans (Starpsauciens: “Ir, ir!”)... ir, Andris Kulbergs... nav, Ināra Mūrniece... nav, Līga Rasnača... nav, Juris Viļums... nav, Edgars Zelderis... nav.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām debates par deputātu pieprasījumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par valsts budžeta datu pieejamību”.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk! (Pauze.) Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Vēršu jūsu uzmanību – šis ir svarīgs pieprasījums. Tas ir svarīgs pieprasījums visiem 100 deputātiem, jo ar šo pieprasījumu... un Pieprasījumu komisijā es guvu apstiprinājumu tam, ka mēs visi šeit, Saeimā, esam vienkārši trula balsošanas mašīna. (Starpsauciens.)

Simts deputāti nezina ne kapeiku, kam nauda budžetā tiešām tiek novirzīta, kā tā tiks tērēta, jo jūs nevarat zināt, kam nauda reāli tiks katrā ministrijā sadalīta. Uz Saeimu tiek atnests budžets, budžeta konsolidācija... praktiski tas nav budžets, bet naudas plūsmas sadalījums rupjos nosaukumos, naudas klucīšos, klucīši, kuri ir salikti kopā, bet nav atsevišķa izskaidrojuma, kam kur kas aizies. Nav arī pievienotas klāt valsts īstermiņa un ilgtermiņa saistības, kas savukārt slēpjas Valsts kases gada pārskatā un nav skatāmas kopā ar budžetu. Budžets ir viena gada naudas izlietojuma kopskats. Mēs esam tautas pārstāvji, kuriem jāzina un jāiedziļinās, kur nauda aizies, kā budžets tiek sadalīts un kā tautas nauda tiks tērēta.

Ar šo pieprasījumu es prasīju tikai vienu lietu. Es prasīju Finanšu ministrijai, lai man, deputātam, ir pilnas tiesības iepazīties ar finanšu informāciju, ar pašu apakšējo finanšu informāciju – tāmēm, no kurām veidojas izpratne par to, cik konkrētais mērķis, darbība, uzdevums maksās, kā to ministrija taisās realizēt, cik līdzekļu tērēs komandējumiem, cik – atalgojumam, cik – atbalstot kādu organizāciju (nevalstisku vai kādu citu). Es prasīju tikai vienu – lai mēs, deputāti, varētu piekļūt informācijas sistēmai Finanšu ministrijā. Nevis to ietekmēt, bet vienkārši pārlūkot un redzēt. Lai nebūtu divās dienās pa galvu pa kaklu jāmēģina gūt atbildes, kuras neviens nedod, lai man būtu iespēja laicīgi paskatīties, izvērtēt, vai tas ir labs priekšlikums, vai tas ir labs veids, kā tērēt naudu.

Es prasīju tikai vienu – pieslēgumu, kā tas ir izveidots finanšu ekspertiem katrā no ministrijām, un viņi ievada informāciju. Es gribēju zināt... ieejot, jo tāda iespēja pastāv – ieej budžetā, paskaties konkrētu resoru, paskaties tālāk programmu, apakšprogrammu, un galā ir tāme. Tāme sniedz patieso ainu, kur nauda tiks lietota.

Es prasīju: dodiet man šādu iespēju! Man atbildēja: atvainojiet, Kulberga kungs, tur ir daudz – desmitiem tūkstošu – dokumentu, jūs apmaldīsieties. Nav vērts. Prasiet mums, mēs jums iesniegsim.

Mēs to regulāri darām. Mums regulāri neko neatbild.

Man nevajag palīdzību, es pats ar savām analītiskajām spējām tikšu galā ar informāciju, izvērtēšu. Dodiet man piekļuvi! Nē, piekļuvi man negrib dot, jo, izrādās, tāmju tur nav. Tā, ko jūs meklējat, Kulberga kungs, tur nav. Tāmes mēs veidojam pēc tam, kad jūs Saeimā nobalsojat par budžetu. Decembra beigās mēs veidosim tāmes, kurās jūs varēsiet redzēt detalizēti – komandējumus, visas naudas... kam kas aiziet.

Piedošanu! Par ko mēs balsojam šeit, Saeimā?! Uz kā pamata ir veidots budžets? Šitā (Paceļ rādītājpirkstu.) – ar pirkstu gaisā – ir veidots budžets. Tieši tāds tas ir. Es saņēmu tam apliecinājumu Zemkopības ministrijā, Iekšlietu ministrijā. Tā ir patiesība. Protams, ne visos resoros ir tik slikti. Bet tā ir patiesība. Tāmes veido pēc tam.

Tā rezultātā mēs redzam šos “unikālos” projektus, kuri dzīvē maksā simtiem tūkstošu, bet tāmē ir trīsarpus miljoni. Piedzen tāmi pie trīsarpus miljoniem, tad visi sabiedrībā brīnās – kā var kaut kas tāds maksāt tik dārgi? Tāpēc, ka piedzen tāmes. Tāda ir naudas sadale un apgūšana. Jūs visi pārkāpjat savu likumu... un to, kam jūs esat šeit ievēlēti. Jūs nevarat būt pārliecināti, balsojot par budžetu, kam tas ir domāts, jo tikai pēc tam ministrijas izdomā, kā naudu sadalīt un tērēt.

Tāpēc, kolēģi, man šķiet, tas ir ļoti loģisks pieprasījums. Tikai viena lieta – dodiet man, deputātam, piekļuvi sistēmai, lai es redzu, kam tad budžetā jūs taisāties tērēt naudu.

Patiesība ir vēl skarbāka. Ir SAP sistēma. Dārga... laba sistēma, ja to izmanto. Bet sistēmā ievada... vispirms ir tāds ekselis, kurā katra ministrija savada savas vajadzības bez tāmēm. Tad uztaisa māsterekseli. Ir māsterekseļa turētājs – ja gadījumā tas aizbrauc vai tiek savervēts, mums budžets vienkārši sabrūk. Māsterekselis, gudrs ekselis, beigās tiek ievadīts tajā SAP sistēmā. Tātad SAP sistēma barojas no ekseļa un pieņēmumiem un nebarojas no loģiskām tāmēm.

Kolēģi, es nezinu, kur... Neesmu strādājis nevienā uzņēmumā, kur kaut ko tādu atļautos darīt. Pirmām kārtām tu uzņēmumā uzliec mērķi, tad mērķim pakārto līdzekļus un savus ieņēmumus un izdevumus, kas tev būs, tad ej uz to mērķi.

Šobrīd sanāk tā, ka mūsu budžets ir kā savēlusies sniega bumba. Ir bāze. Bāzi vispār neviens nepārskata. Tā vienkārši ir. Katra valdība pieliek sniega piciņas – nākamās vajadzības – klāt, un tā sniega bumba apaug un apaug, un apaug. Un neviens nevērtē, kas ir bāzē, vai tās lietas, ko mēs darām... bāzē, ir virzītas uz mērķi. Tas notiek automātiski. Tā ir vienkārša naudas pārdale un pārkāpj mūsu un manas – deputāta – tiesības zināt, kā sabiedrības nauda tiek tērēta.

Es netaisos piedalīties šajā budžeta farsā. Tas ir tas iemesls, kāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS neiesniedza priekšlikumus par tēriņiem. Tas ir bezjēdzīgi. Mēs uzskatām, ka ir jātiek klāt bāzei un jāsaprot, vai tās funkcijas, kas ir uzliktas ar likumu un Ministru kabineta noteikumiem, ir pamatotas un vai tās tiešām ved mūsu valsti uz mērķi, uz kuru mēs gribam savu valsti virzīt. Mums ir jāzina šī informācija. Mums ir tiesības vērtēt. Tāpat kā uzņēmumu padomēm. Padomei ir tiesības piekļūt finanšu informācijai un vērtēt, vai valde ir pareizi veidojusi budžetu – atbilstošu uzdevumam, kas valdei dots.

Valdība šobrīd izmanto Saeimu kā balsošanas mašīnu. Šī sēde to pierādīja tieši un konkrēti. To nesaku es. To teica Finanšu ministrijas augstākā līmeņa vadītāja. Pateica... kas vada... pār budžetu. Budžeta departamenta... direktore. Kulberga kungs, tāmju nav. Tās būs pēc tam. Pēc tam, kad jūs tur nobalsosiet, mēs pieskaņosim šīs tāmes. Super! Augstākais finanšu dokuments valstī.

Jūs uzņēmumiem liekat būt atbildīgiem par šādām darbībām. Uzņēmuma finanšu direktors būtu jau aiz restēm. Bet šeit mēs ar sabiedrības līdzekļiem vienkārši... nobalsojiet, valdība tiks galā pati. Jūs noņemat atbildību pilnībā no sevis.

Tāpēc lūdzu vienu: šis pieprasījums ir leģitīms, tas ir jāuztur, tāpēc ka tās ir manas un mūsu, deputātu, tiesības piekļūt informācijai. Tāpēc, lūdzu, kolēģi, ņemiet to ļoti nopietni. Šī sēde... un tie, kas bija tur klātesoši... manuprāt, visiem atkārās žoklis, dzirdot to, kā patiesībā tiek veidots mūsu valsts budžets.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Es pilnīgi noteikti lūgšu atbalstīt šo pieprasījumu. Un es uzskatu, ka Ašeradens jau sen bija jāpadzen tieši tāpat kā nu jau Švinka. Bet Ašeradens ir vienkārši... tiešām cilvēks, kuru es esmu vērojusi Pieprasījumu komisijas sēdēs. Viņš sen jau vairs nenāk, un es uzskatu, ka viņš nesaprot savas... pārstāvētās jomas.

Tas, kas notika šajā Pieprasījumu komisijas sēdē, uz kuru bija atnākuši kādi septiņi vai astoņi Finanšu ministrijas ierēdņi, tiešām, kā Kulberga kungs pareizi jau teica, izsauca žokļa atkāršanos. Jo tanī brīdī... un es jums tagad nolasīšu... es pat speciāli pajautāju, kura bija šī konkrētā ierēdne, kas faktiski mūs apgaismoja. Paldies viņai par to. Tā sajūta tad, kad mēs dzirdējām šo informāciju par neeksistējošām tāmēm... liekas, a ko mēs te visu laiku tā kā taureņi esam situšies stiklā un prasījuši kaut ko... un mums liekas – mēs varbūt kaut ko ne tā prasām, vai kāds mūs varbūt līdz galam nesaprot. Beigās izrādās – vienkārši tā, ko jūs prasāt, nemaz nav. Nu tā.

Kas ir interesanti – kas mums pasniedz šo informāciju? Ieklausieties! Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta Budžeta metodoloģijas nodaļas vadītāja Ludmila Jevčuka. Tātad mums tajā Budžeta politikas attīstības departamentā ir vesela Budžeta metodoloģijas nodaļa. Ko dara Budžeta metodoloģijas nodaļa?! Ja deputāti jau kuro sasaukumu pēc kārtas runā par to, ka kaut kas nav kārtībā ar šo metodoloģiju, ka ir jābūt nulles budžetam, ka ir jābūt pārskatāmībai, caurredzamībai... Ko dara, pie velna, šī nodaļa?! Bet Ludmilas kundzei, vienvārdsakot, liels paldies par to, ka beidzot mēs esam apgaismoti, ka tāmes neeksistē. Tāmes parādās tiešām tikai pēc tam, kad lohu kompānija 100 cilvēku sastāvā ir apstiprinājusi budžetu. Tad apmēram mēnesi pēc tam... kādi cipari ir apstiprināti... tiek piedzītas tāmes.

Es, protams, izmantoju savus sociālos tīklus un publicēju šo informāciju. Jūs negribat zināt visus tos pāri par 100 komentāru, ko cilvēki raksta. Kas vēlas, var ieiet un palasīt. Bet nu tādus spilgtākos divus.

“Izsitīs ciparu, un tad tāmi piedzīs. Nešaubies, visa summa tiks godīgi notērēta – pretī būs līgumi, iepirkumi...” Tas tā. Viss skaisti – kā parasti. Tieši tā tas arī notiek. Un tad jūs vēlaties cilvēkiem, kas maksā... uzņēmējiem, kas maksā nodokļus, pastāstīt, cik viņiem jābūt godprātīgiem, ja mēs saņemam šādu informāciju.

Un tad man vēl patika – viens labi zināms uzņēmējs, protams, šo visu dzirdot, sarkastiski smējās un teica, ka šis gadījums viņam ir licis atcerēties anekdoti.

Es jums izstāstīšu anekdoti par pūci un zaķīti. Pūce ir atbildīga par stratēģiju, bet ne par taktiku un ne par operatīviem jautājumiem.

Un šī anekdote skan tā. Aiziet zaķītis pie pūces un sūdzas: “Visi mežā dara man pāri un grib apēst. Lapsa, vilks grib apēst. Gudrā pūce, vieda būdama, viņam saka: “Klausies, tev vajadzētu kļūt par ezi! Viņam ir adatas. Visi viņu liek mierā.” – “Hā!” zaķis priecīgs, pateicīgs dodas projām. Tad viņš iet un domā: a kā tad es par to ezi kļūšu? Man taču nav adatu. Viņš iet pie pūces un prasa: “Klau, pūce, a kā man par to ezi kļūt?” Viņa saka: “Zini, es atbildu par stratēģiskiem jautājumiem. Taktika – tas nav pie manis.” Tā ka šis... par to Budžeta metodoloģijas nodaļu... ir tiešs stāsts par to.

Jurēvica kungs, savam finanšu ministram pajautājiet, ar ko nodarbojas Budžeta metodoloģijas nodaļa Finanšu ministrijā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi, no manis anekdotes nebūs. Gribu teikt, esmu zināmā mērā gandarīts par šodienas diskusiju, jo mūsu kļūst vairāk. Vēl pavisam nesen šķita, ka “Nacionālā apvienība” ir vienīgā, kas par to runā. Šobrīd redzam, ka katrai frakcijai par to ir viedoklis. Un vēl būs runātāji pēc manis.

Godīgi sakot, ne no vienas frakcijas neesmu dzirdējis pretējo, ka nevajadzētu to darīt. Tas rada cerības, ka mēs varētu vienoties par lielāku atklātību, jo šobrīd budžets, kā jau esmu vairākkārt teicis, ir virsrakstu budžets... virsrakstu, lozungu budžets. Labs piemērs ir arī šis budžets, ja to sauc par drošas nākotnes budžetu, kurā drošība ir galvenā prioritāte, bet mēs redzam, ka budžetā nav, teiksim, atsevišķi atšifrēts, kam aiziet 1,8 miljardi, ar ko tiek plānots segt budžeta deficītu. Tiek teikts – drošība, drošība –, bet, parēķinot drošības prioritātēm atvēlēto, tā ir aptuveni ceturtā daļa. Tad droši vien būtu pārspīlēti to saukt par drošības budžetu, ja mēs pat nepasakām, kur aiziet pārējais parāds.

Manuprāt, parāds, kā jau esmu teicis, ir leģitīms instruments, ja varam sabiedrībai paskaidrot: mēs aizņemamies, jo mēs ieguldīsim, nezinu, jaunu ražotņu veidošanā caur lielo investīciju fondu, vai mēs nodrošināsim, ka dzims vairāk jauno nodokļu maksātāju, vai kā savādāk... vai ka viss līdz pēdējam centam tiek veltīts drošībai. Es domāju, liela daļa sabiedrības tad saprastu, arī tā, kas šobrīd ir vīlusies, ka valsts dzīvo virs... tēriņiem. Tad varētu paskaidrot viņiem.

Bet šobrīd mēs nevaram, šobrīd mēs nevaram paskaidrot. Kā to ir atzinuši arī koalīcijas deputāti, jūs balsojot nezināt, par ko īsti balsojat.

Mums joprojām budžeta pakotnē ir, nezinu, pat apakšprogrammas, teiksim, ar 18 miljoniem, kas nav atšifrēti. Vienkārši 18 miljoni... apaļa summa līdz nullītēm, un cēls mērķis. Bet kā tas tiek atšifrēts? Nav iespējas man kā deputātam, kurš strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, noskaidrot. Manuprāt, ja šāda atklātība būtu... Pie tam mūsdienu laikmetā to var izdarīt digitāli, ka cilvēks uzklikšķina, viņam izvēršas budžeta ailīte.

To varētu izmantot ne tikai opozīcijas deputāti, to varētu izmantot koalīcijas deputāti. Jums būtu daudz vieglāk pamatot, ka budžets ir labs, un vieglāk atrast labus argumentus. Mums būtu vieglāk atrast, kur jāpārskata izdevumi, un tā kvalitāte diskusijai un arī priekšlikumiem budžetā būtu pavisam cita. Tā iegūtu pilnīgi citu kvalitāti. Arī, es domāju, sociālie partneri – NVO, kurus PROGRESĪVIE aizstāv... un par atklātību iestājas...

Nu, lūdzu, mainām tad kārtību, lai Ministru kabinets, sociālie partneri var sekot līdzi, lai mediji var sekot līdzi budžetam un iedziļināties vairāk tajā. Šobrīd kārtība... tādiem apaļiem, milzīgiem, neatšifrētiem cipariem, bet, manuprāt, privātajā sektorā neiedomājama. Arī valsts pārvaldē, teiksim, es nezinu, vai skolas direktors varētu tik pavirši un tik noapaļoti pieiet... Es domāju, ka tur ir jāatskaitās vairāk par katru kancelejas izdevumu, par katru pildspalvu... nekā mēs šeit ar tādiem... miljonus stumdām šurpu turpu...

Vēl viens atklātības moments, starp citu, kas atklājās šī budžeta pieņemšanā, – prēmijas, naudas balvas un piemaksas. Tātad šobrīd tās tiek izmaksātas. Ja jūs negribat tās ar nākamo gadu pārtraukt, kā mēs rosinājām, tad varbūt vismaz parādiet, kur tās aiziet, jo šobrīd nav skaidrs, par ko tiek izmaksāta naudas balva. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums teica, ka tas ir par kādu īpašu inovatīvu sasniegumu. Nu labi, ja kāds valsts ierēdnis ir... un es pieļauju, ka ir ļoti daudzi ierēdņi, kuri godprātīgi, ļoti labi un efektīvi dara savu darbu. Viņš varbūt tiešām izdara kaut ko ļoti labu un ir pelnījis naudas balvu. Bet tad pamatojam to sabiedrībai – ja jau viņš ir labu izdarījis, ko tur slēpt?! Parādām – lūk, par to un to! Nezinu, LIAA darbinieks atveda mums investoru, miljonu investīcijas ienāca, izmaksājām viņam papildu algu. Nu, kurš iebildīs? Tad norādām – tas bija LIAA darbinieks... par to un to... un saņēma tādu un tādu summu, nevis vienkārši grūžam ceturtdaļmiljardu... 250 miljonus tērējam prēmijās un pēc tam nezinām, kuriem tās ir izmaksātas. Mums tad ir jāmeklē pa amatpersonu deklarācijām.

Un nepamatojam, kāpēc. Vai tāpēc, ka viņš varbūt bija pret pārmaiņām un bija iztapīgs vadītājam, vai varbūt par to, ka viņš tiešām rīkojās drosmīgi un izdarīja kaut ko labu valstij. Mēs nezinām, par ko tas ir. Manuprāt, mums un arī sabiedrībai pienāktos zināt, par ko šie līdzekļi ir izmaksāti. Jo citādi pašreizējā kārtība sanāk... man gribas līdzībās teikt – tas ir tā, kā pirkt auto. Mums liek ticēt sludinājumam, tai Finanšu ministrijas prezentācijai, kura sola lielu jaudu mašīnai un daudz ērtību, bet atvērt motora pārsegu neļauj, iekāpt salonā paskatīties neļauj. Aptuveni tāda šobrīd ir budžeta izskatīšanas kvalitāte.

Jā, bet... Tā kā visas... es nedzirdu ne no vienas koalīcijas vai opozīcijas partijas iebildumus pret šo atklātības virzienu, tad es aicinu vienoties. Ir šis pieprasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atvilktnē joprojām stāv “Nacionālās apvienības” likumprojekts. Atbalstām to. Tas piedāvā jau likumā noteikt detalizāciju. Jo – kā ir šobrīd? Šobrīd mēs esam atkarīgi no Finanšu ministrijas labvēlības, jo likums neuzdod Finanšu ministrijai nest atšifrētāku budžetu. Pat ja mēs visi 100 deputāti tā gribētu, likums viņiem to neliek darīt. Nav pateikts, kādā detalizācijā.

Ja reiz mēs uzskatām, ka Saeima ir galvenā, tātad Saeima ir lēmējvara un Ministru kabinets ir izpildvara, tad arī nodrošinām šo kārtību. Uzdodam mēs kā padome valdei, kādā detalizācijā mums atnest budžetu. Tas ir tas, ko mēs likumprojektā piedāvājam. Citādi mēs joprojām būsim atkarīgi no tā, kā Finanšu ministrijas vadība izdomās vai neizdomās mums atnest...

Aicinājums Ašeradena kungam – mainām šo kārtību, jums būs opozīcijas atbalsts. Virzāmies uz Eiropas standartiem, uz atklātību, caurspīdību un padarām budžeta izdevumus pieejamus gan mums, deputātiem, gan sabiedrībai.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (JV).

Labdien, kolēģi! Diskusija ir laikā un vietā, ņemot vērā, ka arī Pieprasījumu komisijā, man liekas, visi deputāti atzina, ka zilonis istabā ir ievests un nevar viņam vairs paiet garām. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā daudz esam runājuši par datu pieejamību un šogad esam uzsākuši cita veida budžeta skatīšanu. Esam secinājuši, ka pēc būtības tas nav vienkārši. Dati par iepriekšējo periodu ir viegli pieejami Valsts kasē... un tur ir tas, ko Kulberga kungs sauc par tāmēm... vai tagad tās sauc jau par izpildēm. Tās ir pieejamas. Bet plānojums uz nākamo gadu... Ir ļoti gudri jāmāk pajautāt, lai to dabūtu no ministrijām. Tas ir sarežģīti. Ja mēs runājam par datu digitālu pieejamību, vieglu pieejamību, tad tur ir, es domāju, diezgan liels darbs kopīgi darāms.

Tieši tādēļ, dzirdot to, ko runā gan APVIENOTAIS SARAKSTS, gan Butāna kungs “Nacionālās apvienības” likumprojekta kontekstā, mēs esam ar Finanšu ministriju vienojušies par izbraukuma sēdi uz Finanšu ministriju. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija dosies uz Finanšu ministriju jau otrdien, lai izanalizētu visas tās lietas, kuras varētu būt precīzākas un skaidrākas. Tas, man liekas, ir ļoti svarīgi. Mēs esam vairākus gadus runājuši par to, ka budžetam būtu jābūt vieglāk saprotamam, labāk skaidrotam. Ir jārunā arī par mērķu kartēm, kuras šobrīd ir diezgan izplūdušas un neskaidras. Ir daudz darba, ko darīt. Es domāju, ne tikai politiskajā līmenī, bet arī ierēdniecības līmenī ļoti skaidri jāapzinās, ka nevar apstāties pie tā, kā ir tagad, ka šo caurspīdīgumu un datu pārredzamību pieprasa ne tikai sabiedrība, bet arī politiķi.

Visi, kas grib pievienoties otrdien komisijas izbraukuma sēdei uz Finanšu ministriju, laipni lūgti! Un, ja ir vēl papildu jautājumi vai lietas, ko gribas noskaidrot... noteikti caur saviem deputātiem, kas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, varat iedot. Mēs noteikti tās risināsim, lai nāktu ar skaidru risinājumu nākamajiem gadiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šis pieprasījums ir vietā. Un tas nav parādījies no gaisa. Es tagad esmu uz tribīnes, lai runātu par atklātību, par caurspīdīgumu, lai katram šeit esošajam deputātam, balsojot par budžetu, būtu saprašana, kas tajā budžetā ir saslēpts.

Vienīgais, ko mēs zinām – ne tikai mēs –, ir publiski pieejamie dati. Ikviens, ikkatrs Latvijā par to ir informēts, ka ārējais... budžets katru gadu tiek palielināts. Bet kas notiek tālāk ar tās naudas apjomu, kā tā tiek sadalīta, – to zina tikai koalīcija un Ašeradena kungs. Kā mēs varam balsot par budžetu, ja nezinām, kā tas ir sadalīts? Mēs redzam tikai ciparus, kopsavilkumus, un viss. Ar to arī viss beidzas.

Tas norāda tikai uz vienu – koalīcijas partneri, valdība, nevēlas atklāt šo informāciju, tikai stāsta mums nepatiesu informāciju par to, ka maksimāli viss ir ietaupīts, viss ir sadalīts tā, kā vajag, un mums atliek tikai ticēt jūsu vārdiem.

Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Aicinu strādāt caurspīdīgi, atklāti.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Vēlreiz, godātie kolēģi, par APVIENOTĀ SARAKSTA pieprasījumu “Par valsts budžeta datu pieejamību”. Atgādinu, ka atbilstoši Satversmē noteiktajam Saeimai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums izstrādāt un pieņemt regulējumu, kas izšķir nozīmīgus valsts un sabiedriskās dzīves jautājumus. Viennozīmīgi Satversme Saeimai piešķir tiesības lemt par jautājumiem, kas skar valsts budžetu.

Taisnība, ka pagājušajā gadā šo jautājumu visaktīvāk dienaskārtībā virzīja kolēģi no “Nacionālās apvienības”, konkrēti Butāna kungs. Un nekas pa šo gadu nav būtiski mainījies. Ja gribam šobrīd, šajos apstākļos detalizēti iziet cauri katrai budžeta pozīcijai tāmē, mēs to objektīvi nevaram izdarīt. Pilnīgi absolūta taisnība ir tiem kolēģiem, kuri norāda uz to, ka mēs balsojam virsrakstu līmenī. Saeimas... parlamenta iesaistes budžeta izstrādes sākotnējā (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Tavars.... sākotnējā procesā, mēs labi apzināmies, nav. Es zinu, kolēģi, ka arī daudziem koalīcijas deputātiem šī informācija nav pieejama, arī nevar būt. Dzirdot, ko Finanšu ministrija, godātā Jaunā VIENOTĪBA, jūsu vadītā Finanšu ministrija, Pieprasījumu komisijai atbildēja: jūs nobalsojat par to budžetu, un tad mēs tāmes radīsim. Tāpēc ir apaļās summās tāmes, kā jau kolēģi min. Un tad mēs beigu galā brīnāmies, cik dzīvē ir izmaksājis vai nu viens pālis, vai viens soliņš, vai kāds cits iepirkums. Nu, piedzenam! Mēs zinām – mums budžetā naudiņa ļauj. Droši lieciet visu iekšā! Mums tā budžeta nauda ir jāapgūst. Pie tā tas ir novedis. Tā vietā, lai mēs objektīvi spētu pateikt visas sabiedrības interesēs, jo budžeta atklātība... Saeimai pieejami budžeta dati automātiski ir pieejami arī visai sabiedrībai.

Mums būtu ļoti daudzu acu princips, tai skaitā analītisko prātu pieejamība, kas spētu šos datus analizēt, salīdzināt un vienkārši likt sabiedrības dienaskārtībā... gaismā, par cik mēs pērkam katru konkrēto lietu, cik katrs iepirkums izmaksā, cik maksā viena stunda ārpakalpojumu jurista vai sabiedrisko attiecību speciālista... jebkura budžeta aile. Tā vietā mēs šajā budžeta sadaļā... uz pieprasījumu būtībā saņēmām kārtējo atrakstīšanos no Jaunās VIENOTĪBAS. Nav! Kā mēs varam lemt?

Mēs labi redzam, kolēģi, ka, iepazīstoties ar budžetu, daudzus atšifrējumus objektīvi neredzam. Tas, ko mēs dzirdam paralēli, ka valdības vadītāji un finanšu ministrs ir daudzām valsts – valsts! – kapitālsabiedrībām... faktiski tās aicinājis vai uzdevis, vai devis nepārprotamu mājienu strādāt maksimāli ar aizņemtu naudu, lai esošā kapitālsabiedrības fiskālā telpa atbrīvotos un varētu iemaksāt budžetā. Uz ko mēs ejam? Uz vienkārši abnormālu ārējo parādu.

Budžeta parāds ir tuvu Māstrihtas kritērijiem. Ja mēs vēl piesummētu visus – “Augstsprieguma tīkls”, “Latvenergo” –, kuri tiešā mērā nav saistāmi ar budžetu, bet... Ja sasummētu visu šo kopā, mēs vienkārši redzētu, kāds ir ārējā parāda pieaugums, vispār kopējā valsts parāda pieaugums. Mēs esam sasnieguši tiešām mūsu, es pat teiktu, drošībai kritisko līmeni. Jo tajā brīdī, kad tiešām vajadzēs aizņemties, mēs nevarēsim aizņemties. Un daudzas sadaļas faktiski nav pieejamas. Mēs esam balsošanas mašīna.

Laikam nepiekritīšu epizodei, ko mans kolēģis Kulbergs pirms brīža teica no šīs tribīnes, – ka mēs visi pārkāpjam likumu, balsojot par šo budžetu. Es gribētu, kolēģi, atgādināt, ka mēs visi nebalsojam “par” šo budžetu. Es noteikti neatbalstu šo budžetu, tāpat kā manis vadītā frakcija APVIENOTAIS SARAKSTS un visa opozīcija.

Šīs ir tās lietas, ko mēs norādām. Atklātība. Nevis tumsas aizsegā, slēpjot informāciju, operējot ar daudziem desmitiem vai pat simtiem miljonu... bet tikai atklāti un caurspīdīgi mēs varam panākt to, ka šie valsts nodokļu maksātāju līdzekļi tiek iztērēti jēgpilni un tur, kur tas tiešām sabiedrībai ir vajadzīgs.

Tāpēc aicinu atbalstīt pieprasījumu.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es atsaucos uz vakardienas raidījumu “Šodienas jautājums”, kurā frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vadītājs teica, ka visi dokumenti ir izsūtīti, viss ir deputātiem pieejams. Es apgalvoju – viņš meloja. Es arī septembrī un oktobrī, tad, kad mums bija budžeta pirmsizskatīšana... prioritātes Izglītības un zinātnes ministrijā, uzdevu komisijā jautājumu: “Kad jūs atsūtīsiet detalizētās tāmes?” Man atbildēja: “Nē, jums nebūs detalizētās tāmes. Šie ir cipari, par to mēs arī runājam.” Līdz ar to es apgalvoju, Jurēvica kungs, ka visa informācija deputātiem nav iesniegta.

Bet ir viens princips. Es ļoti ceru, ka jūs visi zināt, kaut gan to arī... mums kā deputātiem nesniedz informāciju... Valsts kasē ir tāmju publicēšana, portāls, kur ir pa ministrijām, pa atsevišķām iestādēm... pakļaujošām iestādēm... mēs varam paskatīties detalizēti, teiksim, bišķiņ labāk, detalizētāk nekā budžetā. Bet kur ir problēma? Šīs ir 2025. gada tāmes. Par ko mēs runājam? Mēs runājam par to, ka, apstiprinot budžetu, – iedodiet mums šādas tāmes un vēl detalizētākas... Kāpēc es par to runāju?

Piemēram, es atvēru Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu. Kopā budžets šajā gadā ir 664 miljoni. Bet mani māc jautājumi – kas tie par cipariem? Es gribētu noskaidrot, lai detalizētās tāmēs man parāda, kas tie par cipariem. Zem koda 1149 “Citas normatīvajos aktos noteiktās piemaksas, kas nav iepriekš klasificētas”. Kas tas tāds ir? Zināt, kāda summa tur ir ielikta? 3 738 000. Paskaidrojiet – kas zem tā ir?! Neviens šo informāciju nav sniedzis.

Ejam tālāk. Tas, par ko mēs, Butāna kungs un citi, runājām iepriekš. Pieņemsim, darba devēju pabalsti, kompensācijas... un citi maksājumi. Kas ir – citi maksājumi? Tāme šajā gadā – 3 062 000. Mācību maksas, kompensācijas, dienas naudas, komandējuma braucieni... ārvalstu mācības, kas īstenībā piesaistīja manu uzmanību. Kas tas tāds ir? Ārvalstu mācības, darba un dienesta komandējumi, darba braucieni... Tas ir skaidrs – komandējumi, darba braucieni. Bet kāda daļa šeit ārvalstu mācībām? Kopējā tāme – 6 110 000.

Mēs balsojam par absolūtiem cipariem, bet sabiedrība principiāli... mēs esam sabiedrības balss... mēs vēlamies zināt, kādas konkrēti pozīcijas tiek iekļautas un kādiem mērķiem. Jūs mums apgalvojat: visa informācija jums ir, jūs taču varat iepazīties. Tāmes par 2025. gadu ir publicētas, bet mēs nesaprotam, kas ir zem šiem kodiem. Ja jūs, vairākums, uzskatāt, ka tā ir kristāldzidra budžeta sastādīšana, par ko mēs varam nobalsot... jūs visi, 51 plus, nobalsosiet “par” budžetu... un apgalvojat, ka nauda tiek piešķirta lietderīgi... Es tam nevaru piekrist. Dodiet mums pieeju detalizētām tāmēm – mēs šo sarunu izbeigsim.

Es viennozīmīgi atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās dāmas un godātie kungi! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Jau ilgāku laiku Saeimā runāts, arī pirms gada tika runāts un šī gada sākumā, par to, ka budžeta izdevumu pozīcijām jābūt krietni, krietni skaidrākām, atšifrētākām, detalizētāk atspoguļotām, nekā tas ir šobrīd.

Vēl daži aspekti. Piemēram, būtu jānorāda tie ministriju pieprasījumi, kas nav atbalstīti budžeta veidošanas procesā. Tie būtu jānorāda, lai deputātiem un arī ministriju ierēdņiem ietaupītos laiks sazināties vēstuļu veidā un tos sūtīt un skaidrot.

Valsts budžets ir svarīgākais likums, ko Saeima ik gadu pieņem. Bez šaubām, svarīgākais ir Latvijas Republikas Satversme, bet Satversmes grozījumi ir retāki. Budžets ir katru gadu, un tam tiek pamatoti patērēts ļoti daudz laika.

Kā jums šķiet, vai mediju interese par budžetu līdz šim ir bijusi pietiekama? Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien skatīja daudzus, daudzus priekšlikumus, vairākus simtus. Priekšlikumi iesniegti par Latvijas prioritātēm. Daudzi priekšlikumi bija iesniegti par atbalstu ģimenēm un bērniem. Arī priekšlikumi, kuri oponē valdības nostājai, ka jāceļ neapliekamais minimums visiem. Priekšlikumi, kuri aicina celt ģimenes valsts pabalstu, palielināt atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Mediju interese – ļoti vāja. Es pat nesaprotu, kāpēc. Tas ir tik svarīgi. Tā ir tomēr... tauta ir ievēlējusi priekšstāvjus. Priekšstāvji ir iesnieguši priekšlikumus. Arī opozīcija. Tā ir iespēja opozīcijai parādīt savas prioritātes. Tas medijiem būtu jāņem vērā. Jā, iespējams, ja budžets būtu detalizētāk attēlots, mediju interese būtu lielāka.

Pašvaldībās... Savulaik strādāju Rīgas domē. Rīgas dome – milzīga pašvaldība, lielākā Latvijā. Budžets – tagad vairāk par miljardu. Mums bija dokumenti, kuros bija labi atšifrētas izdevumu pozīcijas. Bija pat norādīts, cik maksā kvadrātmetrs asfalta un cik plāno asfaltēt, kā tā summa veidojas, un norādīti pakalpojumu izcenojumi, kā tie veidojas. Bija tiešām tādi dokumenti. Tas bija laikam pirms kādiem četriem pieciem gadiem.

Noteikti visa sabiedrība būtu ieguvēja, ja budžets būtu daudz skaidrāk un detalizētāk attēlots.

Tā ka es aicinu šo atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Ļoti liela kļūda, ja mēs, Saeimas deputāti, iedomājamies, ka mūžīgi sēdēsim pozīcijā. Ir jau tāds priekšvēlēšanu laiks, drīz vēlēšanas... tās lomas... galu galā valdības krīze... viss kas var būt, un mēs varam nonākt diametrāli pretējās lomās. Šinī brīdī šis pieprasījums nav tikai par to, ka APVIENOTAIS SARAKSTS vēlas skaidrību par budžetu, detalizētāk to analizēt. Tas ir elementārs demokrātijas pamatprincips, un gribas, lai to ievēro.

Domāju, jums ir lieliska iespēja atbalstīt šo pieprasījumu. Domāju, daudzi no jums, arī koalīcijā... neticu, ka jūs nevēlaties zināt, kas tam lācītim, šinī gadījumā budžetam, ir vēderā.

Atbalstām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par valsts budžeta datu pieejamību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 47, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Harijs Rokpelnis, Uldis Augulis, Valdis Maslovskis, Oļegs Burovs, Jānis Vucāns, Jānis Dinevičs, Anita Brakovska, Gundars Daudze, Augusts Brigmanis un Didzis Zemmers lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un līdz turpmākajam komisijas lēmumam izslēgt no tās 19. darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Iesniegumu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – likumprojekts “Par Daņiila Kargina (Daniil Kargin) atzīšanu par Latvijas pilsoni”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija ir sagatavojusi un virza izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Par Daņiila Kargina (Daniil Kargin) atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Daņiils Kargins dzīvo Latvijā kopš 2011. gada. 2023. gadā viņš ar izcilību absolvēja Rīgas 10. vidusskolu. Skolas laikā Daņiils guva augstus sasniegumus, pārstāvot Latviju ķīmijas un fizikas olimpiādēs gan Latvijā, gan pasaulē, starptautiskajās ķīmijas olimpiādēs izcīnot vairākas sudraba un bronzas medaļas. Par saviem sasniegumiem viņš ir saņēmis atzinību no Latvijas augstākajām valsts amatpersonām, kā arī Finanšu ministrijas stipendiju “Simtgades izcilnieks”, kas tiek piešķirta par izciliem sasniegumiem mācībās, sportā un sabiedriskajās aktivitātēs.

Atbalstu Daņiila Kargina pilsonības iegūšanai pauž Latvijas Organiskās sintēzes institūts, uzsverot viņa ieguldījumu Latvijas komandas dalībnieku sagatavošanā starptautiskajām ķīmijas olimpiādēm un arī šobrīd palīdzot jaunajiem talantiem Latvijā gūt godalgotas vietas. Pilsonības pretendents saista savu nākotni ar Latviju un vēlas šeit attīstīt zinātnisko karjeru. Pirms gada viņš iesniedza dokumentus Latvijas pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā, taču saņēma atteikumu, jo, uzsākot klātienes studijas Singapūrā, vairs neatbilst Pilsonības likuma nosacījumiem un uz pilsonību varēs pretendēt tikai pēc Latvijā pastāvīgi nodzīvotiem pieciem gadiem.

Komisija ir izvērtējusi iesniegtos dokumentus, tikusies ar pilsonības pretendentu, uzklausījusi viņa motivāciju iegūt Latvijas pilsonību un arī viņa nākotnes ieceres. Ņemot vērā viņa sasniegumus, pārstāvot Latviju starptautiskajās olimpiādēs, kā arī devumu Latvijas atpazīstamības veicināšanā pasaulē, komisija atbalstīja Latvijas pilsonības piešķiršanu Daņiilam Karginam ar īpašu likumu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā... pirms tam, protams, steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Daņiila Kargina (Daniil Kargin) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Daņiila Kargina (Daniil Kargin) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

G. Kūtris. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Ja Saeimas deputātiem nav iebildumu, ņemot vērā, ka likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā bez diskusijām, arī komisijā nebija iebildumu, komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Daņiila Kargina (Daniil Kargin) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

G. Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Aplausi.)

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Par Muhammada Alismaila (Mohammad Alismail) atzīšanu par Latvijas pilsoni”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija ir sagatavojusi un virza izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Par Muhammada Alismaila (Mohammad Alismail) atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Muhammads Alismails Latvijā dzīvo kopš 2010. gada, ir laulībā ar Latvijas pilsoni, viņa ģimenē aug trīs bērni. Alismails vēlas pilnvērtīgi piederēt Latvijas sabiedrībai un, tiklīdz radās likumiska iespēja, 2023. gadā pieteicās Latvijas pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā. Kopš 2024. gada jūlija pilsonības pretendents vairākkārt ir mēģinājis atteikties no Sīrijas pilsonības šīs valsts kompetentajās iestādēs un vēstniecībās, taču nesekmīgi, jo Sīrijas iestādes neizsniedz ekspatriācijas atļauju. Ņemot vērā sarežģīto situāciju Sīrijā, nav iespējams prognozēt, kad šī situācija varētu mainīties.

Muhammads Alismails strādā starptautiskā uzņēmumā, kurā pilda reģionālā vadītāja pienākumus Latvijā, vada un pārrauga vairāk nekā 200 darbinieku darbu un nodrošina uzņēmuma stratēģisko attīstību. Uzņēmums atbalsta Muhammada Alismaila pilsonības iegūšanu, uzsverot viņa profesionālās zināšanas, darba ētiku un lojalitāti un norādot, ka viņa kļūšana par Latvijas pilsoni būtu ieguvums Latvijai.

Komisija ir izvērtējusi iesniegtos dokumentus un uzklausījusi pilsonības pretendenta motivāciju kļūt par Latvijas pilsoni, viņa nākotnes plānus un ieceres. Komisijas sēdē Muhammads Alismails deva svinīgo solījumu par uzticību Latvijas Republikai un apliecināja, ka, tiklīdz radīsies tiesiska iespēja, viņš nekavējoties atteiksies no Sīrijas pilsonības. Ņemot vērā visus iegūtos faktus un apstākli, ka objektīvu un no viņa gribas neatkarīgu šķēršļu dēļ Muhammads Alismails nevar iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, bet pilsonības iegūšana atbilst gan Pilsonības likuma mērķiem, gan sabiedrības interesēm, komisija atbalstīja viņa uzņemšanu Latvijas pilsonībā ar īpašu likumu.

Komisijas vārdā aicinu kolēģus atbalstīt Muhammada Alismaila atzīšanu par Latvijas pilsoni, pieņemot likumprojektu pirmajā lasījumā un, protams, atzīstot šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamību (Starpsauciens.)... Pie nākamā...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Muhammada Alismaila (Mohammad Alismail) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labdien! Vispirms vēlos pateikties Muhammadam Alismaila kungam par līdz šim izrādīto interesi, ieguldītajām pūlēm, arī visām procedūrām, kuras ir izietas (tās nav bijušas vieglas), lai risinātu jautājumu par Latvijas pilsonības iegūšanu. Mēs, frakcija “Nacionālā apvienība”, patiešām apliecinām savu atzinību un cieņu Alismaila kungam par vēlēšanos iegūt Latvijas pilsonību. Un ceram, ka tas izdosies.

Jāpiebilst, ka šobrīd mēs nepaudīsim skaidru, vienbalsīgu savas frakcijas atbalstu, jo man jāatzīst, ka komisijā, uzklausot Alismaila kungu, es sagaidīju, ka viņa latviešu valodas zināšanas būs jau spēcīgākā līmenī. Mūsu ieskatā, ir jābūt spēcīgām latviešu valodas zināšanām ar kādu noteiktu sertifikātu, teiksim, vismaz B līmenī, lai varētu iegūt pilsonību. Mūsu ieskatā, valsts valodas zināšanas ir izšķirošais kritērijs. Katrs balsosim pēc savas sirdsapziņas.

Vēlam Alismaila kungam un viņa ģimenei labu dzīvi Latvijā un pateicamies par līdz šim sniegto ieguldījumu mūsu valsts ekonomikā, vadot starptautiska uzņēmuma reģionālo nodaļu.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Muhammada Alismaila (Mohammad Alismail) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

G. Kūtris. Cienījamie kolēģi! Jāteic, ka Muhammads Alismails vēlējās iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā un viņš nokārtoja visus vajadzīgos eksāmenus, tai skaitā latviešu valodas eksāmenu. Sarunā ar komisiju viņš apliecināja, ka var normāli sarunāties latviski.

Tāpēc aicinu komisijas vārdā, ja kolēģi piekrīt, šodien par šo likumprojektu nobalsot arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Muhammada Alismaila (Mohammad Alismail) atzīšanu par Latvijas pilsoni” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1.

Apsveicam Muhammadu Alismailu ar atzīšanu par Latvijas pilsoni! (Aplausi.)

___

Kolēģi, turpinām darbu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti septiņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Vēlos atgādināt, ka šī likumprojekta pamatā... sākotnējā doma – arī uz nākamo gadu iesaldēt politisko partiju finansējumu no valsts budžeta, lai tas nākamgad nepieaugtu.

Ir lūgts izskatīt steidzamībā, lai ar 2026. gada janvāri politisko partiju finansējums paliktu (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Jurēvics.... 2025. gada līmenī.

Komisijā, izskatot šo likumprojektu, tika saņemti septiņi APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumi. Ar priekšsēdētājas atļauju ziņošu par tiem visiem kopā... un par gaitu komisijā.

Pirmām kārtām vēlos minēt, ka līdzīgi grozījumi tika ietverti nevis kā priekšlikumi, bet ir atsevišķs APVIENOTĀ SARAKSTA iesniegtais likumprojekts, kas nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, un ar to darbs turpināsies. Komisijā, uzklausot gan Juridiskā biroja pārstāvjus, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjus, bija aicinājums – tā kā šis likumprojekts ir steidzams, šajā likumprojektā šos septiņus priekšlikumus neatbalstīt.

Sadalīšu APVIENOTĀ SARAKSTA iesniegtos priekšlikumus trijos blokos. Viens bloks bija par to, lai mīkstinātu sodus par finansējuma izmaksas pārtraukšanu, veiktu šādu reformu. Otrs bloks – priekšlikumi par atklātības palielināšanu partiju finanšu tēriņu izlietojuma atspoguļojumā. Un trešais bloks – APVIENOTAIS SARAKSTS aicināja noteikt, ka laika periodā no 2026. gada līdz 2030. gadam politisko partiju finansējuma aprēķinā tiktu ņemts vērā tikai 2023. gada minimālās algas apjoms.

Kolēģi, pirms pārejam pie priekšlikumiem – jā, komisijā diskusija par šo bija plaša, bet vairākums neatbalstīja šos priekšlikumus. Arī Juridiskais birojs un KNAB, kā es minēju, aicināja šādus priekšlikumus likumprojektā, kas ir paredzēts kā steidzams, neskatīt.

Komisijas vārdā aicinu noraidīt 1. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikumu un visus pārējos.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Jā, pilnīgi absolūti taisnība – APVIENOTAIS SARAKSTS Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā savlaicīgi iesniedzis grozījumus, kas ar Saeimas vairākuma atbalstu nodoti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tie tur stāv. Tie tur arī stāv!

Grozījumu būtība bija, pirmkārt, samazināt politisko partiju valsts finansējumu. Otrkārt, padarīt piešķirto valsts finansējumu politiskajām partijām atklātu jau no pirmā iztērētā centa, iesniedzot to kopā ar gada pārskatu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kurš to visu publicē, lai sabiedrībai un ikvienam, arī mediju pārstāvim, ir pieejams – kur, kam un kā ir iztērēts ikviens valsts piešķirtā finansējuma iztērētais cents.

Vienlaikus no šīs tribīnes jau minēju, ka mēs strādājam pie priekšlikumiem, kā mazināt birokrātiju un daudzas nesamērīgas un neskaidras normas šajā konkrētajā partiju finansēšanas likumā. Piemēram, šie 60 procenti. Tie, kas vada partijas, ļoti labi zina, par ko es runāju: 60 procenti – komunikācija; 60 procenti – saturiskais nodrošinājums, pētījumi; 60 procenti – birojs, administrācija, cilvēki. Ja kādā no šīm sadaļām ir pārsniegums, piemēram, vairāk nekā 30 tūkstoši, tad var būt neadekvāts sods. Ir pārsniegts, piemēram, par 40 tūkstošiem, sods var būt – tev atņem valsts finansējumu uz gadu plus uzliek vēl sodu.

Kāpēc tāda prasība? Neviens nekad nav spējis paskaidrot. Taisni otrādi! Bieži vien, iesniedzot atskaites Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam... netieši saprot – dārgie kolēģi deputāti, jūs paši šo normu esat pieņēmuši. Kāpēc ne 80 procenti? Kāpēc ne 50 procenti? Vajadzības politiskajām partijām ir ļoti dažādas.

Ir politiskās partijas, kuras saņem valsts finansējumu un nav ievēlētas Saeimā, – tām nav mikrofona, nav lielo LSM raidījumu kā, nezinu, piemēram, Jaunajai VIENOTĪBAI, ZZS vai APVIENOTAJAM SARAKSTAM, kā tām politiskajām partijām, kas ir ievēlētas Saeimā. Viņiem, iespējams, lielāks akcents ir jāliek uz komunikāciju, lai viņi priekšvēlēšanu kampaņās sasniegtu... kaut vai pietuvotos aģitācijas griestiem... kas ir citā likumā rakstīts... Viņi ir daudz, daudz atkarīgāki no ziedotājiem nekā tās politiskās partijas, kas saņem lielās summas, atgādinu – Jaunā VIENOTĪBA, Zaļo un Zemnieku savienība, APVIENOTAIS SARAKSTS... tādā secībā.

Mums ir salīdzinoši liela summa. Mēs ar šiem 60 procentiem esam daudz konkurētspējīgāki nekā tās partijas, kurām ir mazākas summas. Tām šie 60 procenti – līdz griestiem vēl tālu. Tāpēc mēs sadalījām. Es iedevu vairākas versijas. Nevarēja uzreiz iesniegt, tāpēc ka nebija skaidrs... veicot neformālas konsultācijas arī ar vairākiem no jums.

Viena versija bija tā, ka mēs vispār atsakāmies no šīs prasības. Paliek tikai tas, kur un kā drīkst tērēt, kādiem mērķiem drīkst un kādiem nedrīkst tērēt, un arī katra politiskā partija šo secinājumu izdara. Bet tas viss ir skatāms tikai un vienīgi kontekstā ar priekšlikumu, kas paredz pilnīgu atklātību un šo finansējumu caurspīdību.

Otrs priekšlikums bija samazināt šo skaitli no 60 uz 80 procentiem.

Un trešais priekšlikums bija: ja ir pārsniegts... Trešais priekšlikums man personīgi liekas vissimpātiskākais pēc būtības – ja tu esi pārsniedzis šo summu, tad soda nevis ar valsts finansējuma atņemšanu uz gadu un pēc tam vēl uzliek sodu, par ko jātiesājas (es domāju, ka jūs jebkurš piekrītat – neadekvāts sods, cik simtos procentu mērāms), bet šo pārsniegto summu ietur no nākamā maksājuma no valsts finansējuma. Ja nav, no kā ieturēt, tad tu esi spiests samaksāt. Nu, es domāju, kaut kādai loģikai ir jābūt. Mums nav jāslēpjas, lai kur... mēs saprotam, ka tur ir neloģiskums.

Vēlreiz – šie priekšlikumi neattiecas ne uz vienu priekšvēlēšanu aģitāciju ne 2022. gadā, ne 2025. gadā. Visi šie priekšlikumi stājas spēkā tikai ar 2026. gada 1. janvāri. Tie nav attiecināmi nedz uz iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām... nedz uz kādām citām lietām. Nevajag jaukt ar Krimināllikumu, kur, ja mīkstina normu, mīkstina arī šo prasību. Nē, dārgie draugi! Priekšlikumos viss attiecas... Līdzšinējie spēles noteikumi ir tādi noteikumi... gods kam gods, arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs to visiem korekti pārbauda... bet uz nākotni.

Tāpēc es aicinu izvērtēt 1. priekšlikumu. Kolēģi, aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Bet galvenais, mums noteikti ir jāatbalsta priekšlikums, kas ir par atklātību. Kādēļ? Es būtu priecīgāks, ja šo sadaļu mēs būtu skatījuši trijos lasījumos, bet man nav pārliecības, ka līdz 2026. gada 1. janvārim mēs trijos lasījumos to vispār sāksim skatīt. Tas nav nodots pat uz pirmo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Tavars. Tāpēc mēs arī sniedzām budžetā... paketē... šajā priekšlikumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Principā šis 1. priekšlikums ir izšķirīgs, lai vispār nebalsotu par šo likumprojektu, jo pārējie ir mazāk jēdzīgi. Iedomājieties – ja jūs pārsniegsiet, piemēram, par 29 900 eiro, jūs nesodīs, bet, ja jūs pārsniegsiet par 30 100 eiro, jūs sodīs. Protams, loģiski būtu kaut kāda summa, kas pārsniedz kaut ko.

Es negribu teikt, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam nebūtu tiesības kaut ko ierobežot. Bet atgādināšu, ka Latvija ir viena no nedaudzajām postkomunistiskajām valstīm, kurās likums par partiju finansēšanu un partiju dibināšanu ir tāds, kāds ir bijušajās komunistiskajās valstīs, lai saglabātu valdošās un virzošās partijas vadošo lomu.

Mēs tā kā strīdamies par partijas finansējumu, bet tajā pašā laikā finansējums ir noteikts atkarībā no ievēlēto skaita. Ja mēs esam demokrātiska valsts, man ir jautājums visiem klātesošajiem. Piemēram, Nīderlandē partiju var nodibināt viens cilvēks un viena no lielākajām partijām ir “Brīvības partija”, kur ir tikai viens biedrs – partijas priekšsēdētājs Gērts Vilderss –, bet viņam ir 25 tūkstoši atbalstītāju, kuri viņu finansē, un valsts tur absolūti nejaucas iekšā. Mēs varam atsaukties uz Zviedriju, uz demokrātisku valsti, kas ir... mēs sakām, ka gribam būt kā Ziemeļvalstis. Mēs gribam būt kā Koreja, mīļie draugi! – JAUNAJAI VIENOTĪBAI vajag godīgi pateikt – kā Ziemeļkoreja!

Pirmkārt, Zviedrijā, lai reģistrētu partijas, biedru skaits nav noteikts. Atcerieties šo. Otrkārt, Zviedrijā var iesniegt vēlēšanu sarakstus tāpat kā Latvijā pirms kara. Jūs iesniedzat vēlēšanu sarakstu, jūs pasakāt, ka viens vai trīs cilvēki ir nodibinājuši partiju, un tad viņiem uz pašvaldību vēlēšanām ir jāsavāc 50 paraksti, uz apgabala vēlēšanām – 100, uz parlamenta vēlēšanām – 1500. Viņi netiek ierobežoti. Piecreiz lielāka valsts!

Pasakiet, kāpēc... tiek nodibināta partija ar 200 cilvēkiem, bet vēlēšanās tā nevar kandidēt? Ir atšķirība, vai jūs reģistrējat partijas biedrus... kur ir jāmaksā, kur ir statūti... vai jūs vācat parakstus pirms vēlēšanām... kur partija uz četriem gadiem iesniedz kaut kādu programmu... jūs savācat balsis. Tātad visa šī organizācija ir komiska pati par sevi. Es pilnīgi piekrītu iepriekšējam runātājam, ka mums vajadzēja pārstrādāt partiju finansēšanas kārtību, bet galvenais – partiju reģistrēšanas likumu.

Kolēģi, Vācija ir vai nav demokrātiska valsts? Vācijā nevienā likumā nav minēts biedru skaits. Ir minēts, ka var reģistrēt partiju, ja vadības struktūrā ir trīs cilvēki, acīmredzot... priekšsēdētājs, vietnieks un kaut kāds grāmatvedis. Šveicē partijas vispār nav jāreģistrē. Visās demokrātiskajās valstīs tikai uz vēlēšanām jūs savācat parakstus, kā tas bija arī Latvijā pirms Otrā pasaules kara.

Visu laiku kaut kas tiek izdomāts. Viens kolēģis ierosināja jau ieviest tūkstoti, lai partiju... lai bez Jaunās VIENOTĪBAS un vēl kaut kādām divām partijām nevarētu pieteikties.

Nākamais. Jums nav kauna, ka viena partija var saņemt 1,2 miljonus, bet cita – tikai dažus simtus tūkstošu? Ja mēs gribam, lai būtu konkurence, partijai biroja uzturēšanai gadā pilnīgi pietiek ar kaut kādiem 20 līdz 30 tūkstošiem. Mēs to no savas prakses zinām. Piemēram, birojs Vecrīgā... labu biroju var noīrēt par 600–700 eiro mēnesī, tad kaut kāda aldziņa divām sekretārēm... lai pamainās. Vairāk par 10 tūkstošiem gadā nevajag. Nu, lai būtu 100 tūkstoši – telefoniem un varbūt kaut kādam kvīru korim, kā “PROGRESĪVIE” iztērēja... vai kaut kādai geju parādei... bet principā vairāk naudas nevajag.

Mēs uztaisām divus totalitāras valsts likumus un nu gudri spriežam, kā kaut ko palabot. Pat šo nožēlojamo projektu... kas pats bija labs... nožēlojamā veidā komisija noraidīja, lai nenobloķētu gada finansējumu partijai, kurai nekāda cita finansējuma varbūt nav.

Tā ka, ja mēs esam noraidījuši visus šos priekšlikumus, aicinu arī nebalsot par likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Godātie kolēģi! Esmu pārsteigts, redzot tādu priekšlikumu un vēl klausoties debates par to. Par ko ir stāsts?

Likumā ir paredzēts, ka gadījumā, ja saņemtā valsts finansējuma nauda izmantota nelikumīgi, tad valsts finansējums neturpināsies. Un ko mēs dzirdam no kolēģiem? Nē, šo normu vajadzētu izslēgt – ja viņi nelikumīgi iztērēs valsts naudu citām vajadzībām, vienalga jāturpina finansēt.

Kolēģi, nav, par ko diskutēt, šo priekšlikumu nedrīkst atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Aicinu beigt debates par šo likumprojektu, jo LETA pirms minūtēm... pulksten 12.03 LETA paziņoja, ka mēs jau esam pieņēmuši šo likumu. Tā ka aicinu izbeigt debates. Viss jau ir pieņemts, es tikai nesapratu – ar vai bez tiem labojumiem, bet viss jau ir aizgājis.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Patiesībā es pieteicos, efektivizējot laiku, jo es gribēju tā, kā Edgars Tavars minēja, – arī par citiem priekšlikumiem un saikni ar šo.

Pirmām kārtām gribu paust to, ko vairākas reizes jau esmu paudis, – partijām jābūt ne tikai iespējām saņemt valsts finansējumu, bet arī pienākumiem. Diez vai sabiedrības vairākums atbalstītu, ka vairāk nekā 60 procentus no saņemtā finansējuma varētu tērēt tikai komunikācijai, nedomājot par citiem jautājumiem.

Ātri pieskaroties jautājumam, kas saistās ar atklātību, – tā kā tas esot saistīts arī ar šo priekšlikumu – šī ir doma, ko es atbalstu, – deklarācijas, kas tiek iesniegtas, varētu būt vēl detalizētākas. Es pārskatīju to, ko ir atsūtījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, analizējot šo likumu, – 6. priekšlikums nav loģisks, ja nav izmainīts cits pants. 6. priekšlikumā, kā mēs vēlāk runāsim, ir minēts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam būtu jāpublicē informācija, bet pēc tam tiek teikts, ka partijām būtu jāsniedz šī informācija, un tas nav grozīts. Līdz ar to, ja atbalsta 6. priekšlikumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam nebūtu, ko publicēt.

Tā ka šeit varbūt vietā pieminēt punktu par atklātību partiju finansējuma izlietošanā. Tas ir jautājums, ko noteikti var turpināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi.

E. Tavars (AS).

Kolēģi! Manuprāt, šīs pirmās debates ļoti skaidri iezīmē to, ka daudzi līdz galam īsti neizprot, par ko mēs runājam. Šajā pantā minētais “pretlikumīgi” var būt, ja es iztērēju vairāk nekā minēto summu, piemēram, saturiskajam nodrošinājumam. Pretlikumīgi – vienā sadaļā es esmu pārsniedzis 60 procentus, un finansējums tiek atņemts. Pareizi? Pareizi. Antoņina arī piekrīt.

Nav obligāti komunikācija. Tikpat labi var būt kāda politiskā partija, kura nav ievēlēta Saeimā, piemēram, “Attīstībai/ Par!” – tai divās sadaļās ir katrai pa 100 tūkstošiem. Viņiem līdz vēlēšanu limita griestiem... mūžam nesasniegt 60 procentus. Pretēji Jaunajai VIENOTĪBAI, arī APVIENOTAJAM SARAKSTAM – mums ir stipri vieglāk. Mums no šī valsts finansējuma vien ir daudz lielākas priekšrocības attiecībā pret jebkuru citu politisko spēku, kurš saņem valsts finansējumu. Par to ir runa. Tas jau ir tas “pretlikumīgi”.

Nav jau obligāti tas, ka es esmu iztērējis to naudu... es nezinu, alkoholam... vai to naudu izķēzījis. Tur jau būtu jābūt kriminālam, Judina kungs! Šajā gadījumā vajag precizēt, kas ir “pretlikumīgi”, jo, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izpratnē, ja es esmu pārsniedzis šos 60–60–60 procentus, tas ir pretlikumīgi... iztērējis valsts finansējumu... un sods ir vairāk par 30 tūkstošiem.

Pārrunājiet ar saviem kolēģiem, kuri ikdienā veic saraksti ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, – mēs taču zinām, ka tā ir problēma, pašu radīta problēma, un tagad cīnāmies ar pašu radītām problēmām. Es atvainojos, tas ir kā ar ziloni trauku veikalā – nezinām, kā ar to tikt galā.

Tāpēc es gribēju, ka normāli, trijos lasījumos, mēs visus šos priekšlikumus izskatītu, tai skaitā... es pilnīgi piekrītu tam, ko Cepurīša kungs minēja... par pilnīgu atklātību un caurspīdību. Tad arī šos juridiskos kāzusus pa formulējumiem izdiskutētu, kas ir un kas nav pretlikumīgi, kā piemērot vienam otram, lai šie apstākļi visiem politiskajiem spēkiem ir līdzīgi, un galvenais, lai viss ir caurspīdīgi.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi! Lai nebūtu komisijas vārdā, bet savā vārdā... izteikšos par visiem šiem priekšlikumiem un likumprojekta būtību. Tas, kas mums visiem ir skaidrs, – politisko partiju finansējums nākamajā gadā ir jāiesaldē, lai tas nepieaug.

Par pārējām lietām. Vai politisko partiju finansēšanas uzraudzības un pārskatīšanas sistēmai ir nepieciešami kādi uzlabojumi? Tie noteikti ir vajadzīgi. Daži no šiem priekšlikumiem idejiski ir vērtējami un atbalstāmi. Vai nepieciešama lielāka caurskatāmība? Jā, tas ir virziens, kur būtu jāiet. Vai politisko partiju atbildība ir jāmazina likuma priekšā? Nē, tas nav virziens, kurā būtu jāiet. Vai ir jāsamazina vēsturiskās normas, kas ir liekas, – birokrātiskas un nenāk par labu nedz partijām, nedz sabiedrībai, nedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam? Noteikti ir lietas, kas jāmaina. Bet šobrīd mums ir jāizdara darbs – jāiesaldē finansējums. Par politisko partiju finansēšanas kopīgo reformu – darbs noteikti ir jāturpina.

Būsim reālisti, šobrīd ātrumā nevar pieņemt kādas citas izmaiņas, kas stātos spēkā jau ar nākamā gada 1. janvāri un vēl šajā politiskajā ciklā. Visticamāk, visām frakcijām ir jāsagatavo redzējums, kā politisko partiju finansēšana... ja nepieciešami kādi uzlabojumi attiecībā uz atklātību vai finansēšanu, kā tas varētu darboties pēc nākamā politiskā cikla, nevis steidzamības kārtībā no 1. janvāra.

Paldies APVIENOTAJAM SARAKSTAM par diskusijas uzsākšanu. Dažas idejas uz priekšu noteikti ir jāņem vērā.

Aicinu noraidīt visus septiņus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 36, atturas – 11. Priekšlikums noraidīts.

E. Jurēvics. 2. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Par visiem priekšlikumiem tribīnē nekāpšu, bet par dažiem noteikti.

Šis priekšlikums paredz: ja pārsniegums ir par 30 tūkstošiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs no nākamā maksājuma politiskajai partijai ietur 30 tūkstošus. Tas nozīmē gandrīz simtprocentīgu sodu, bet tā nav valsts finansējuma atņemšana uz gadu. Un vēl papildus jāmaksā sods.

Dažai citai partijai tas varētu būt pat līdz 1000 procentiem... Simtprocentīgs sods, ja tu esi pārsniedzis!

E. Jurēvics. Komisijas vārdā aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. E. Jurēvics: ““Pret”!” Smiekli.) Lūdzu rezultātu! (Dep. E. Smiltēns: “Tā nedrīkst!” Dep. E. Jurēvica starpsauciens.) Par – 40, pret – 36, atturas – 13. Priekšlikums noraidīts.

E. Jurēvics. 3. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Komisijas vārdā aicinu noraidīt. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 36, atturas – 14. Priekšlikums noraidīts.

E. Jurēvics. 4. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 36, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Jurēvics. 5. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Šis priekšlikums paredz to, ka politiskā organizācija katrai no panta pirmajā daļā minētajām mērķa grupām (kā jau iepriekš teicu, šīs trīs grupas ir sabiedrība... komunikācija, saturiskais nodrošinājums, birojs) var izlietot ne vairāk kā 60 procentus. Mūsu priekšlikums paredz 80 procentus.

Es ļoti ticu, ka, piemēram, partija “PROGRESĪVIE” 80 procentus izmantos nevis reklāmām, bet saturiskajam nodrošinājumam. Citas politiskās partijas, it sevišķi tās, kuras nav ievēlētas Saeimā vai kuras ir opozīcijā, iespējams, priekšvēlēšanu gadā, tīri teorētiski, 80 procentus varētu izmantot no tā gada finansējuma komunikācijai, lai mazinātu savu atkarību no dažādu veidu ziedotājiem. Vai kādam pret to ir iebildumi... pret vienu vai otru gadījumu? Katra politiskā partija to izvērtē.

Likumā ir rakstīts, kur naudu nedrīkst tērēt. Priekšvēlēšanu kampaņās visiem ir noteikti aģitācijas limita griesti... visā valstī katrai politiskajai partijai. Katra izvērtē situāciju. Ar ko bija vēsturiski pamatoti 60 procenti? Vai kāds var kāpt šeit, tribīnē, un pateikt, kā tapa 60 procenti? Nevar. Tāpēc ka nebija pamatojuma.

Tāpēc mēs šo piedāvājumu indikatīvi piedāvājam, izmainām. Kāpēc tas nevar būt 80 procenti par katru sadaļu? Saturiskajam nodrošinājumam – 80 procenti, komunikācijai, tīri teorētiski, – 80 procenti... iespējams, tajā gadā, kad tas ir visvairāk vajadzīgs, vai nu tās ir Eiropas Parlamenta, vai Saeimas, vai pašvaldību vēlēšanas. Nākamajā gadā vairāk varēs tērēt saturiskajam nodrošinājumam. Dažādas situācijas, dārgie kolēģi! Tāpēc šis priekšlikums ir par to, ka skaitli “60” aizstāj ar skaitli “80”.

Es atgādinu, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu pieņēma iepriekšējā parlamentā. Daudzi kolēģi atceras – politiskās partijas ar atpakaļejošu datumu piešķīra... kolēģi... JAUNĀ VIENOTĪBA... ar atpakaļejošu datumu paši sev. Šeit sēdēja vēl SASKAŅA. Toreiz saprata, ka SASKAŅAI sanāktu vislielākā summa, un nonāca pie secinājuma, ka tad ne vairāk kā... lai jau pagājušās Saeimas sākumā SASKAŅAI nebūtu miljons. Edmunds krata galvu. Tā bija. Mēs šajā priekšlikumā skaidri pasakām... šajā vienā sadaļā izmainām “60” uz “80”.

Kolēģi, runājam drosmīgi! Par ko mēs baidāmies? Vai arī, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša, kāpiet tribīnē un pasakiet: “Jā, mēs apņemamies politisko partiju finansējumu līdz šī gada beigām trijos lasījumos izskatīt.” Nosakām salīdzinoši īsāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai viss, tai skaitā atklātība, stājas spēkā jau ar nākamā gada 1. janvāri. Varat to izdarīt? Nevarat. (Starpsauciens.)

Tāpēc aicinu atbalstīt vismaz šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Kurš ir tas eirokomisārs ādas mētelī un ar revolveri, kurš ir noteicis 60? Un kāpēc ne 100? Šajā priekšlikumā ir 80 procenti. Bet, pieņemsim, ir kaut kāda partija “Greenpeace”, kura grib visu degvielu iztērēt gumijas laivām un degvielai, piketējot pret kaut kādu kārtējo termināli peldvietā, ko kaut kādi blēži grib uzbūvēt Latvijā. Vai, piemēram, partija “Nē – vēja parkiem!” piketē pret vēja parku būvniecību ziemā un visus 100 procentus iztērē kažociņu pirkšanai, jo ir auksta ziema, mīnus 30 grādi. Piedošanu, kāda kuram daļa, ja politiskā partija var ierakstīt savos statūtos, ko viņi vēlas darīt?

Kas tā par kaut kādu čekistu un komunistu metodi noteikt 60 vai 59, vai 73, vai cik procentu? Protams, jābalso par 80, jo tas ir labāk nekā 60, tas ir par 20 procentiem mazāk totalitārs priekšlikums. Es būtu ierosinājis 100, bet es zinu, ka nenobalsos.

Bet es vēl gribu pateikt. Visi šie noteikumi ir voluntāri, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir savi noteikumi. Es jums pateikšu to, ko Judina kungs nezina. Viņš nāk un stāsta pasakas. Es pateikšu divus piemērus, ko es uzzināju, aptaujājot politisko partiju vadītājus. Kāpēc vēlēšanu reklāmā ir jāsaka divreiz – pirms reklāmas ir jāsaka, ka šo reklāmu ir apmaksājusi partija, un beigās ir jāsaka, ka šo reklāmu ir apmaksājusi šī partija? Jo par katru sekundi ir jāmaksā privātajai raidorganizācijai, KNAB jau to neatmaksā no savas kabatas. Kaut kāds muļķis ir izdomājis priekšlikumu, ka ir jāatkārto kā papagailim divreiz. Kāpēc ne četrreiz? Pa vidu arī vajadzēja pateikt... apturēt paziņojumu – partija saka: “He, he! Šī partija nav cita partija!” Tā tāpat ir apmaksājusi šo reklāmu. Un atkal skatāmies – visa šī finansēšana ir pilnīgas muļķības.

Otrs piemērs – Judina kungam – par KNAB patvarību. Partija, deputāti nodrukā plakātu 80 eksemplāros un no KNAB saņem sodu... tas sods bija simtos, es neatceros, 500 vai cik, jo, lūk, uz plakāta esot bijis jāuzraksta, ka plakāts ir nodrukāts 80, nevis 79 eksemplāros. Nevis brīdinājums, nevis aizrādījums, bet uzreiz sods. Tāpēc šeit ir 30 tūkstoši. Viss kā čekā, tā, kā bija pieņemts Padomju Savienībā... un kā visur. Es vēlreiz saku, ka viss šis ir ļoti muļķīgi. Mums ir nopietni jādomā. Es arī nepiekrītu, ka mums nav laika. Mums ir pietiekami daudz laika. Ja mēs varam debatēt 10 reižu par Stambulas konvenciju, par ko mēs vienreiz jau esam nobalsojuši, tad kāpēc mēs nevarētu sataisīt normālu likumu?

Aicinu atbalstīt vismaz tos 80 procentus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es ļoti labi atceros vēsturiskās debates par politisko partiju finansēšanas nepieciešamību. Viens no lielākajiem aizstāvētājiem bija... tad viņš vēl nebija prezidents... bijušais prezidents Levita kungs ikgadējās Bīriņu juristu sanāksmēs – par to, kam jāstiprina politiskās partijas.

Viens no veidiem ir padarīt tās neatkarīgas no sponsoriem, iedot tām naudu, un tad notiks – kas? Tad partijas varēs atļauties birojus, spēcīgus darbiniekus, varēs rīkot konferences, varēs piesaistīt likumu izstrādātājus, strādāt ar kvalitatīviem likumiem, varēs atļauties ekonomiskās debates par tautsaimniecības attīstību, veidot savas programmas un tā tālāk. Tas bija tas teorētiskais, skaistais stāsts, kāpēc politiskajām partijām ir vajadzīgs valsts finansējums. Rezultātā piešķirot finansējumu, kā Tavara kungs pareizi teica, pašiem sev.

Atskatoties, fakts ir tāds, ka politiskās partijas maksimumu no šī finansējuma pirms vēlēšanām iztērē reklāmas kampaņām, cik to atļauj likums, pārējo – sporta spēlēm un citiem izklaides pasākumiem. Ja sanāk, vēl nopērk socioloģiju, lai paskatītos, cik paši ir vai nav populāri. Tā ir tā realitāte patiesībā. Ja mēs gribam kaut ko uzlabot un mainīt un uzskatām, ka kaut kādam finansējumam partijām ir jābūt... un es neuzskatu, ka galīgi nekam nav jābūt, bet tieši tā – biroju uzturēšanai, likumdošanas darbam... Katrā ziņā būtu jābūt pilnīgam liegumam valsts finansējumu izmantot reklāmas kampaņās, jo tas patiesībā grauj konkurenci starp tiem, kas vēl nav politikā vai taisās tajā nākt.

Tā ka es šos priekšlikumus atbalstīt nevaru, lai kā tie ir domāti. Bet, ja pēc būtības... manuprāt, mēs varētu atgriezties pie šāda jautājuma, tad kādu dienu politiskajām partijām varbūt uzlabotos iekšējā kvalitāte, ja mēs pirktu reklāmas laukumus pirms vēlēšanām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 37, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Jurēvics. 6. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens.) Es jau sākumā izstāstīju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. (Starpsauciens: “Lai runā! Lai runā!”)

E. Tavars (AS).

Viss, pēdējais, kolēģi. Nu, īsi, īsi. Es neizmantošu visu laiku.

Šis nav par 60 vai 80 procentiem. Šis ir par atklātību. Kolēģi, 6. priekšlikums (Starpsauciens.)... 6. priekšlikums paredz to, ka kopā ar gada pārskatu mēs iesniedzam visus izdevumus (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Tavars.... visus partiju tēriņus. No pirmā eiro viss ir publiski redzams. Tas tiek publicēts arī interneta vietnē “Latvijas Vēstnesis”, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā. Tas ir pieejams sabiedrībai... faktiski no pirmā centa, ar ko, kad un kādiem mērķiem jūs esat tērējuši šo politisko naudu proporcijā 60–60–60, kas pašlaik vēl ir spēkā. Pilnīga atklātība. Konkrētais priekšlikums. Ja kādam ir bijuši labāki priekšlikumi, tad vajadzēja teikt. Labāki priekšlikumi, alternatīvi... nekas nav iesniegts.

Tāpēc aicinu izmantot šo izdevību, nojaušot, ka līdz gada beigām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā JAUNĀ VIENOTĪBA partiju finansējuma likumprojektu, visticamāk, nevirzīs tā, lai mēs trīs lasījumos kvalitatīvi to izdarītu. Tad atklātībai... kolēģi, konkrētais priekšlikums tiešām paredz to, ka visiem būs iespējams iepazīties ar visiem tēriņiem, nevis ar vienu ailīti.

Līdzīgi kā budžetā, kurā mēs slēpjam lielus miljonus, vismaz partijas parādām to, ka par valsts finansējuma sadaļu, kuru mēs iztērējam, iesniedzam reizi gadā pilnu atskaiti, absolūti detalizētu atskaiti par katru čeku, par katru pavadzīmi, par katru rēķinu neatkarīgi no tā, vai tā ir dragkvīnu ballīte vai socioloģija, vai saturiskais nodrošinājums, vai biroja darbības nodrošinājums.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 1, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Jurēvics. 7. priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Jurēvics. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – 1, atturas – 1. Likums pieņemts.

E. Jurēvics. Paldies, kolēģi.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds paziņojumam deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Aicinu Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Apvienoto Arābu Emirātu parlamentu deputātus burtiski uz piecām minūtēm Dzeltenajā zālē – uz darba jautājumu par grupas vadītāja ievēlēšanu.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Mirkli klusuma, jo iepriekšējā reizē divi cilvēki nedzirdēja, ka es viņus nosaucu. Mirklīti! Nav daudz.

Svetlana Čulkova... nav, Jānis Grasbergs... nav, Edmunds Jurēvics (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Agnese Krasta (Starpsauciens: “Nav!”)... nav, Ināra Mūrniece... nav, Jānis Zariņš... ir, Edgars Zelderis... nav.

Paldies. Lai veiksmīgs pārtraukums!

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi, kolēģes! Turpināsim Saeimas sēdi. (Starpsaucieni: “Nav kvoruma! Vajag reģistrēties!”; “Nevajag!”; “Mēs tiešām pārbaudām kvorumu. Un vajag!”) Ir, ir kvorums. Kolēģi, bez bažām. (Starpsaucieni.)

Kolēģi! Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums.

Ir saņemti vairāki priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis. (Starpsauciens: “Par procedūru!”)

Liepiņas kundze, jums vajag... par procedūru?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Liepiņas kundzei.

L. Liepiņa (LPV).

Vēlos, lūdzu, pārbaudīt kvoruma reģistrāciju.

Sēdes vadītāja. Labi, nav problēmu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli deputāti var lūgt reģistrāciju. Attiecīgi (Starpsaucieni.)...

Kolēģi, atbilstoši Liepiņas kundzes ierosinājumam (par procedūru) mums būs nepieciešama reģistrācija, lai pārbaudītu deputātu klātbūtni, kaut šobrīd zālē daudzi ir. Attiecīgi atbilstoši procedūrai mēs reģistrēsimies ierastajā kārtībā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Ir reģistrējušies 70 deputāti, vēl nav reģistrējušies 30 deputāti. Mēs droši turpinām darbu.

Maslovska kungs, lai arī kolēģi negribēja dot jums vārdu, jums tas ir. (Smejas.)

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajam, galīgajam, lasījumam izskatīja likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Tika izskatīti četri priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Tiek mainīts VARAM nosaukums, lai ir atbilstošs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 2. – arī Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Attiecīgi mainīti vārdi, lai ir atbilstoši.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 3. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Likumprojekta 58. panta 1.1 daļas grozījums – papildus jau esošām attiecīgajām struktūrvienībām un dienestiem ir lūgts paplašināt ar A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidoto iekšējās drošības dienesta apsardzi vai apsardzes komersantu, kas sniedz apsardzes pakalpojumus attiecīgajā kritiskās infrastruktūras objektā, lai ir tiesības pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai. Pēc diskusijām, paskaidrojot, ka tas nenozīmē, ka automātiski visos A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras objektos tas tiks darīts, lai saņemtu konkrētu atļauju un tiesības īstenot šāda veida līdzekļu pielietošanu, ir jāiziet virkne procedūru. Komisijā tika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par likuma stāšanos spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumā”, otrais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumā”.

Trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā. Tāpēc es uzreiz sākšu stāstīt par 2. priekšlikumu.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Priekšlikuma būtība: ja iedzīvotāji pieņem lēmumu atteikties no esošā apsaimniekotāja, grozījumi runā par to, ka trīs mēnešu laikā līdz brīdim, kad viņi pieņem citu lēmumu, īpašumu turpina apsaimniekot esošais (iepriekšējais) apsaimniekotājs. Pa šo laiku iedzīvotāji var pieņemt lēmumu, vai apsaimniekot pašiem, izveidojot biedrību, vai sameklēt citu fizisko vai juridisko personu. Ja tas nebūs izdarīts trīs mēnešu laikā, tādā gadījumā apsaimniekošanu turpina esošais apsaimniekotājs. Tas nodrošina to, ka dzīvojamās mājas uz 31. decembri nepaliek bez apsaimniekotāja, bez komunālajiem pakalpojumiem.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir noņemts tas punkts, par ko ir bažas... 2025. gada 31. decembris. Ir atbalstīts.

Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Augsti godājamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 19. novembra sēdē skatīja un trešajam lasījumam atbalstīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”.

Atgādinu īsumā, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai attīstītu alternatīvo ieguldījumu fondu nozari, novēršot un mazinot administratīvo slogu, precizējot atsevišķas normas attiecībā uz uzraudzību, iespējām veikt ilgtermiņa ieguldījumus un publiskās apgrozības fonda pārvaldīšanu.

Komisijā trešajam lasījumam saņēmām vienu priekšlikumu.

Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt...

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu. No sākuma priekšlikumi.

A. Vīksna.... priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt, ka priekšlikums ir atbalstīts.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 19. decembrī ir izskatījusi un trešajam lasījumam atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā”.

Trešajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 19. novembrī ir izskatījusi Ekonomikas ministrijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā” un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Komisijā netika saņemts neviens priekšlikums.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Ekonomiskās ilgtspējas likums”, otrais, galīgais, lasījums.

Gana daudz priekšlikumu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Godājamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums” otrajā lasījumā. Tam tika noteikta steidzamība.

Nedaudz atgādināšu, ka likumprojekta būtība un mērķis ir veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmēt konkurētspēju un īstenot tautsaimniecības transformāciju saskanīgi ar vienoto Eiropas Savienības tirgu. Būtībā trīs normas, ko es tā... lai atsauktu atmiņā.

Ministrijām un pašvaldībām ir atbildība un iesaiste valsts kopīgo saistību izpildē, tai skaitā sasaiste ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam, koordinēta atbalsta finansējuma sadale, priekšnosacījumi EKII un jaunā Latvijas Sociālā klimata fonda apguvei, kas ir 462 miljoni. Kā pēdējais – Latvijas noturības stiprināšana.

Otrajam lasījumam tika saņemti 69 priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz mainīt likumprojekta nosaukumu. Šobrīd ir “Ekonomiskās ilgtspējas likums”, un tika atbalstīts nosaukums “Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums”. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 3. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Arī tehniska rakstura. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 4. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Arī tehniskas dabas. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Labucis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 6. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Tehniska rakstura. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Labucis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehniska rakstura. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Labucis. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Tika atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehniska rakstura. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniskas dabas. Saistāms kopsakarā ar nākamajiem – 12. un 13. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehnisks. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 14. – deputāta Kiršteina priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Ies runāt? Vārdu sakot... Labi, es pēc tam.

Sēdes vadītāja. Tātad 14. priekšlikums netika atbalstīts.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Var rakstīt, vienalga cik – 17 procentus vai 40 (kā uz pudelēm), vai 3 –, nekas no tā nemainīsies, tāpēc ka, ja mēs salīdzinām... ko kādreiz esam uzņēmušies vai rakstījuši... vai ko ir uzņēmusies Eiropas Komisija... no tā nekas nav izpildīts.

Piemēram, ja bija plāni, ka mēs transportā samazinām... par 15 vai 17 procentiem, jo transports ir lielākais piesārņotājs, tad šobrīd Latvijā dīzeļa un benzīna dzinēja... iekšdedzes dzinēja automašīnas ir nomainītas... no kopējā skaita ap 1 procentu. Tikai apmēram 1 procents no kopējā skaita ir elektriskās automašīnas.

Otrs. Nesen, mēs zinām, Londonā notika Starptautiskās Jūrniecības organizācijas sanāksme, kas bija veltīta izmešu kvotu tirdzniecībai un citiem jautājumiem. Amerikas Savienotās Valstis pateica, ka tās kategoriski iebilst pret šādiem projektiem, un paziņoja: ja kaut kādā veidā viņu kuģi tiks aiztikti, iebraucot ostās... viņi nenodarbojas ar izmešu kvotu samazināšanu... tad ASV pielietos sankcijas pret tām valstīm, kas ir ieviesušas šīs izmešu kvotas. Šis paziņojums faktiski... un arī Londonā tika nolemts neaiztikt... attiecībā uz kuģniecību, kas ir viena no lielākajiem piesārņotājiem. Tātad mēs redzam, ka tās valstis, kurām ir daudzmaz veselīga domāšana, soli pa solim atsakās no visiem šiem murgainajiem projektiem.

Bet es negribu tērēt jūsu laiku. Mēs labi zinām, ka faktiski te ir diskusija par divām pasaules uztverēm. Es liktu ieklausīties visus... es lūgtu ieklausīties visus ASV viceprezidenta Vensa pēdējā paziņojumā, kurā viņš teica, ka Eiropa ir viņu ideoloģiskais pretinieks ar totalitāro domāšanu, ar visām šīm direktīvām un visu pārējo.

Ja redzam skaidri, ka 2030. gadā nebūs nekādi samazinājumi, mēs turpinām izlikties, ka samazināsim par kaut kādiem 17 procentiem... nu, tā ir tāda pati melošana, tas ir tā kā iepriekšējā likumā, ko mēs skatījām, ka ierēdņi var noteikt, cik partijai jātērē kaut kādiem mērķiem – 60 vai 80 procenti.

Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Un arī pieci ir pārspīlēts. Bet, nu, pieci izklausās labi, pieci gadi, tātad katru gadu pa 1 procentam. Tad vēl mēs kaut ko varam izdarīt. Ja mēs turpinām rakstīt, ka 17 procenti, tas izskatās diezgan bēdīgi.

Tāpēc aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es pavisam īsi gribētu jums atgādināt, ka nevajag izlikties un nevajag balsot par muļķībām. Mēs visi ļoti labi zinām, ka piecu gadu laikā par 17 procentiem SEG izmešus Latvija nevar samazināt. Tas nav iespējams. Ja mēs to izdarām, tad ir jāapstādina vai nu ražošana, vai transports līdz noteiktam līmenim. Bet mūsu ekonomiskajā situācijā torpedēt mūsu jau tā ne īpaši, teiksim, ātro attīstību ar šādiem likumiem, ar šādu apņemšanos – tas, manuprāt, ir... teikšu pieklājīgi no šīs tribīnes – muļķīgi. Nu, nedarām tā! Nemālējam sev acis ciet! 17 procentu samazinājums līdz 2030. gadam Latvijai nav iespējams. To mēs visi labi apzināmies. Un tie, kas balsos “par” šo likumprojektu, – tad pēc pieciem gadiem atcerieties Kiršteina kunga teikto, Kulberga kunga teikto. Vēl vairāki kolēģi ir teikuši. Bet jūs tā kā, nezinu, mankurti – balsojam tikai, balsojam. Nevar izpildīt, tad domājam, kā izpildīt. Tikai tāpēc, ka kāds ļoti optimistiski zaļš premjers ir šos 17 procentus iezīmējis mūsu saistībās, mēs nevaram iet šajā muļķību virzienā. 17 procenti nav paceļami.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt Kiršteina kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

 

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, šis priekšlikums ir ļoti vietā, ja jūs draudzējaties ar matemātiku. Es pats personīgi Auto asociācijā veicu pētījumu, balstoties uz datu modeli par autoparku, jo 17 procenti ir domāti, ka tas ir jāiznes transporta sektoram. 17 procentus ne ar kādiem modeļiem, ne ar kādām naudas injekcijām nav iespējams sasniegt, kur nu vēl piecos atlikušajos gados. Tas nozīmē, ka jūs gribat pārliecināt katru lietotāju atkāpties no viņa šodienas tehnikas, ko viņš izmanto, un mainīt pilnībā ikdienas paradumus. Par to nav iespējams pārliecināt. Divas trešdaļas no autoparka lietotājiem... investēt transportlīdzeklī, ko viņš nevar atļauties, bet kas teorētiski varbūt var nodrošināt pietuvināšanos...

Iepriekšējais mērķis... 6 procenti, kas bija ielikts tad, kad vēl nebija 17 procenti, datu modelī par autoparku jau nebija iespējami, 17 ir totālākā utopija. Vienalga, jūs esat par vai pret klimatu... vienkārši, ja ar matemātiku draudzējas, 17 procentus transporta sektors Latvijā nevar sasniegt, tāpēc ka nevienā Eiropas valstī neviens transporta sektors nav ar šādu samazinājumu. Neviens! Tur ir enerģētikas, rūpniecības sektori, kas nes to lielo vali, bet ne transporta sektors. Transporta sektors ar 17 procentiem nozīmē tikai vienu. Jūs nevarat pateikt, ka aviācija lidos ar citu degvielu vai sabiedriskais transports risinās šo jautājumu. Tas ir tikai un vienīgi autoparks. 83 procenti ir transports uz ceļa, kas ir šajos 17 procentos. Transports uz ceļa nozīmē – divas trešdaļas no autoparka 2030. gadā izslēdz dzinējus. Tas ir tas, kas ir 17 procentu aprēķinā.

Tāpēc, kolēģi, šis priekšlikums ir reālistisks, jo autoparks joprojām par 3,2 procentiem gadā palielinās. Tātad mūsu ekonomiskās attīstības procesā mašīnu skaits objektīvi palielinās, bet vēl joprojām esam ar vismazāko skaitu automašīnu uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā. Vēl joprojām. Tātad mēs ar vismazāko mašīnu skaitu, transportlīdzekļu skaitu, gribam to samazināt vēl par 17 procentiem. Man šķiet, ka pārējām valstīm, kas piesārņo daudzkārt vairāk, ar daudz lielāku transporta intensitāti, būtu jāsasniedz mūsu līmenis, pirms diskutēt ar mums par 17 procentu samazinājumu.

Jūs, balsojot par 17 procentu atstāšanu, pazudināsiet Latvijas ekonomiku un tiešā veidā ietekmēsiet savu vēlētāju un tos, kas pārvietojas, jo vienkārši matemātiski 17 procenti nav iespējami.

Pierādiet pretējo! Lūdzu, nāciet ar saviem datiem!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ceturtais zemākais mērķis Eiropas Savienībā ir Latvijai – 17 procenti. 50 procentu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu apņēmušās tādas valstis kā Vācija, Zviedrija, Luksemburga un citas – tās valstis, kuras mēs uzskatām par turīgām. Mēs vēlamies līdzināties tām valstīm. (Smiekli.) Un mēs vēlamies līdzināties tām valstīm. Kulberga kungs nevēlas ekonomiski sasniegt tādus pašus rādītājus kā Vācijā. Es pilnīgi to pieņemu. Tas var būt viņa politikas mērķis, bet, raugoties uz to... šīs valstis veiks investīcijas, veiks investīcijas modernās, jaunās tehnoloģijās, lai padarītu savus uzņēmumus konkurētspējīgākus.

Otrs punkts. Viena trešā daļa no nākamā gada... nākamā perioda... Eiropas Savienības plānošanas perioda budžeta būs jāvelta dažādu klimata mērķu sasniegšanai. Ja mums nav noteikti savi mērķi, ja mēs tos nosakām – 5 procenti, kā Kiršteina kungs piedāvā, tad mēs arī saņemsim atbilstošu finansējumu, tad mums arī nebūs līdzekļu. Eiropas Savienība mums nepiešķirs līdzekļus, lai šos mērķus sasniegtu. (Starpsauciens.) Tas ir līdzeklis, kā mēs varam modernizēt savu tautsaimniecību, modernizēt uzņēmējdarbību un padarīt to konkurētspējīgāku.

Tā ka, kolēģi, aicinu noraidīt šo priekšlikumu un ļaut tiekties uz šiem mērķiem. 17 procenti – tas tiešām nav daudz, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Un ko pierāda? Pierāda to (Starpsauciens: “Kādā veidā?”), ka šos mērķus var izpildīt un tie ir reāli sasniedzami.

Paldies. (Starpsauciens: “Kādā veidā, izstāsti!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie kolēģi! Es paskatījos. Mēs jau nevaram atrauti skatīties vienu gadu. Paskatīsimies, kas notika Brazīlijā 10. novembrī, kur sākās kārtējā klimata konference. Vairāk nekā puse Eiropas Savienības dalībvalstu nepiekrīt tam, ka līdz 2040. gadam izmeši ir jāsamazina par 90 procentiem.

Skatāmies kopējo dinamiku. Lai to izdarītu, 2035. gadā ir jāsamazina oglekļa izmeši par 60 procentiem. Jūs tiešām te kāds ticat, ka mēs līdz 2035. gadam samazināsim par 60 procentiem? Tātad vairāk nekā puse Eiropas Savienības dalībvalstu prasa pārskatīt šos datus. Amerikas Savienotās Valstis vispār nepiedalījās šajā Brazīlijas konferencē. Eiropas Parlamentā pašreiz strādā Eiropas Tautas partija. Un Vēbers paziņoja publiski, ka Vācija, Francija, Itālija un Spānija turpinās ražot automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem arī 2035. gadā. Tātad, ja 2035. un 2040. gadā tiek pārskatīti šie mērķi, nerealizētie, arī tālāk, ja mēs skatāmies, tad mums nevajag rakstīt šīs muļķības.

Vēlreiz aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nepadarīsim Saeimu par tādu nīkuļu saietu! Ir mums dati. Ir mums Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam, kurā ir analizētas visas nozares, arī ZIZIMM ir iedotas visas iespējamās atkāpes un atlaides. Tas ir, zemes izmantošana, lauksaimniecības, mežsaimniecības nozare. Transports var pavilkt būtisku emisiju samazināšanu. Tas nav tikai autotransports, kas, protams, ir Kulberga kunga jājamzirdziņš un kompetences joma.

Bet, ja mēs runājam par investīcijām sabiedriskajā transportā, citstarp no tā 620 miljonu vērtā Sociālā klimata fonda, kuru mēs saņemsim garantēti, jo tā ir valsts nacionālā aploksne, tad, ja mums būs pieņemta likumdošana, daļa no šī finansējuma aizies, piemēram, bateriju vilcienu iegādei, lai arī ārpus elektrificētās zonas mūsu iedzīvotājiem būtu jauni, forši vilcieni.

Tas, pie kā vajag strādāt, ir, lai Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteikto investīciju apjomu, tai skaitā publisko daļu, kas, iespējams, var pārsniegt 10 miljardus, mēs attiecīgi nofinansētu. Ir jāpacīnās daudzgadu budžeta sarunās. Patmalnieka kungs jau precīzi iezīmēja – liela daļa no nākamā Eiropas Savienības budžeta būs veltīta tieši zaļajai pārkārtošanās un klimatneitrālas ekonomikas attīstībai.

Vēl svarīgāk... Mums ir jāizdara visi šie mājasdarbi, bet, kas ir vēl svarīgāk, mājasdarbus grib darīt arī uzņēmēji. Un tie uzņēmēji, kas apzinās, ka šajā jomā ir lielas iespējas Latvijai veidot konkurētspējīgas priekšrocības, gaida šo signālu no mums kā no likumdevēja, lai beidzot ir skaidri spēles noteikumi un lai beidzot var investēt, saprotot, ka šeit plūdīs iekšā Eiropas Savienības finansējums. Latvijai – 17 procentu emisiju samazinājums pret 2005. gadu kā bāzi, Lietuvai – 22, Igaunijai – 24. Mums nav jārunā par Ziemeļvalstīm. Mēs esam gaismas gadu attālumā no Ziemeļvalstīm. Bet pat mūsu kaimiņiem ir ambiciozāka programma, tāpēc ka viņi grib iedot grūdienu saviem uzņēmējiem, saviem starptautiskajiem investoriem: nāciet un investējiet Lietuvā un Igaunijā, lai mēs attīstītu klimata tehnoloģijas, padarītu mūsu uzņēmumus klimatnoturīgākus! Lai uzņēmumiem ir klimata sertifikāti, kas nākotnē būs atslēga uz eksporta tirgiem.

Parunājiet ar “SCHWENK Latvija”, parunājiet, kā pat šādā oglekļietilpīgā nozarē... kā šobrīd šīs klimata politikas ietvaros eksporta tirgi pielāgojas un ka faktiski pēc dažiem gadiem bez attiecīgā sertifikāta mēs tajos eksporttirgos vairs pat netiksim iekšā, nemaz nerunājot par mūsu māju būvniekiem, par mūsu industriālajiem eksportētājiem un tamlīdzīgi.

Tāpēc pieejam mazliet pozitīvāk – nevis “nevaram, nevaram, nevaram, šeit viss ir globāla sazvērestība”, bet pieejam no tā, ka šī varētu būt arī mūsu industriālās politikas viena no prioritārajām nozarēm, un gatavojam mūsu uzņēmumus nozarēs konkurēt ar nosacījumiem, ko visa pārējā pasaule jau šobrīd pieņem.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Viennozīmīgi aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tiešām tos 17 procentus sasniegt būs ļoti, ļoti grūti. Sasniegt ir iespējams. Bet par kādu cenu? Ja mēs sasniegsim, tad provizoriski dīzeļdegvielas litrs maksās daudz vairāk nekā divi eiro. Tas ir skaidrs. Pie tam, arī runājot ar degvielas tirgotājiem, viņi teica, ka jā, ir iespējams sasniegt tos mērķus, bet vajag lietot, teiksim, pirmās paaudzes un otrās paaudzes biodegvielu. Pirmās paaudzes... tur viss kārtībā, tur nav nekādu grūtību to dabūt, nekādu ierobežojumu, problēmu nav. Tā ir vienkārši vietējā, teiksim, tā rapšu biodegviela, bet otrās paaudzes... tā saucamais HVO – šeit radās jautājums.

Ar šo otrās paaudzes biodegvielu ir iespējams būtiski samazināt emisijas, bet tā maksā naudu, maksā vismaz divreiz dārgāk nekā degviela. Arī dabūt šodien... ja jūs vēlaties nopirkt, nu, kaut kādu lielu apjomu... skaidrs: ja degvielas uzpildes stacijas pirks, viņi pirks daudz... nopirkt mūsdienu apstākļos nav vienkārši. To var izdarīt Somijā caur “Neste”... tur jums vienkārši tā nepārdos, būs jāgaida gads, divi gadi. Un kā mēs taisāmies to sasniegt? Tas nav iespējams. Faktiski šobrīd... šodienas apstākļos tas nav sasniedzams vispār.

Skaidrs, ka šis priekšlikums ir pret direktīvu, jo direktīvā ir norādīts konkrēts procents, uz ko mēs virzāmies. Bet mēs esam uzņēmušies tādu atbildību, kādu mēs reāli nesasniegsim.

Aicinu atbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Es domāju tā: idejiski mēs visi esam par to, ka jādzīvo zaļāk, draudzīgāk, rūpējoties par planētas nākotni. Šis priekšlikums parāda reālo sajūtu, kāda ir cilvēkiem, kuri apzinās, ka 2030. gadā šo mērķi Latvija nevar sasniegt. Bet es domāju, ka lielākā daļa no jums nojauš, ka arī Eiropa kopumā nevarēs sasniegt izvirzītos mērķus.

Šodien ir tikai izvēle – nospraust mērķi, par kuru jau a priori zinām, ka to nesasniegsim, iet pa straumei vienkārši tāpēc, lai pievienotos tam, ko esam uzņēmušies... ar iepriekšējo premjerministru, kas bija ļoti kaismīgs zaļo ideju aizstāvis... šīs saistības.

Tai pašā laikā redzam, ka jau šobrīd visas Eiropas... dalībvalstis, kopumā vērtējot... lielākā daļa no dalībvalstīm apzinās, ka tās nevarēs kādā no sadaļām šos mērķus izpildīt. Un mēs, Latvija, noteikti arī apzināmies to pašu. Jautājums, vai mūsu valdība šobrīd vai parlamentārieši, nonākot sarunās augstākajā Eiropas līmenī, cenšas pārliecināties, vai mēs arī nevarētu būt tai sadaļā, kas šos mērķus apzināti mudina pārvērst reālos, izpildāmos un sociāli atbildīgos. Nevis sociāli atbildīgos tajā nozīmē, ka kāds mūsu vietā samaksās, bet... tādos, kurus mēs reāli varam paši sasniegt. Jo tie miljardu miljardi, ko nepieciešams investēt, lai mērķus sasniegtu, netiks uzdāvināti. Mums jāapzinās, ka tie būs mums gan jāiegūst, gan jānopelna, gan jāatgūst. Un tāpēc tā optimistiskā apņēmība – kāds mums uzdāvinās miljardus, lai mēs sasniegtu mērķus, – ir absurda.

Šajā brīdī gan Vācija, gan Polija, gan Francija cīnās par atkāpēm. Es ļoti ceru un paļaujos, ka arī mūsu ministri to dara, ka tas darbs notiek, jo mēs visi šodien... arī tie, kas atbalstīs šo klimata likumprojektu kopumā un balsos “pret” šo priekšlikumu, apzinās, ka tas ir mērķis, kuru mēs nevaram sasniegt... un tas ir vienīgais attaisnojums šādu mērķu atbalstīšanai... jau šobrīd strādājot pie tā, lai mērķi kļūtu reāli, sasniedzami un neietekmētu mūsu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Tā ir ilūzija, ka tas varētu apdraudēt tikai lauksaimniecību un kokrūpniecību. Kopumā tas apdraudēs visas ekonomikas nozares, kuras kļūs nekonkurētspējīgākas, un iedzīvotājiem dzīves dārdzība ļoti augs.

Tā ka aicinu arī pie šiem mērķiem, kuri, mēs apzināmies, ir jānosprauž, bet kuri nav reāli, turpināt strādāt, lai mūsu iedzīvotāji novērtētu, ka mēs cīnāmies arī par viņu dzīves kvalitāti.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamie kolēģi! Būsim atklāti! Kāpēc ir tāds piedāvājums? Lai šo klimata mērķu sasniegšana nebūtu uz iedzīvotāju pleciem. Es to apgalvoju. Kāpēc? Iedzīvotāji maksās par šiem klimata mērķiem. Dīzeļdegvielas, benzīna cenas celsies vismaz par 20–25 procentiem. Līdz ar to automātiski uzņēmumiem celsies izdevumi. Līdz ar to automātiski mūsu dzīves kvalitāte pasliktināsies, jo preces, pakalpojumi kļūs dārgāki.

Ja tā nav, viskvēlākie aizstāvji, arī Patmalnieka kungs, lūdzu, atnāciet un pasakiet: iedzīvotājiem tas nepasliktinās dzīves līmeni.

Bet zināt, kas ir absurds, ko Patmalnieka kungs un Briškena kungs apgalvo? Mums tie mērķi nav svarīgi. Mums ir svarīgi 600 miljoni, lai vairotu birokrātiju, lai dabūtu to naudu un lai atkal kaut kur to iegrūstu, nezin kur, jo nav skaidrs, kur mēs to izmantosim.

Man konkrēti abiem diviem deputātiem, kuri kvēli aizstāv, jautājumi: vai iedzīvotāji samaksās par šiem klimata mērķiem, un vai viņu dzīves dārdzība nepasliktināsies? Ja nē, es nobalsošu “pret” šo priekšlikumu. Bet, lūdzu, atnāciet un pamatojiet, ka man nav taisnība, ja jūs to spējat, protams, bet man liekas, ka tukša muca tālu skan.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Tik tālu jau mēs esam nonākuši, ka klimata mērķus rakstām likumprojektā. Unikāli! Rakstām ciparus, skaidri apzināmies, ka paši... varbūt te pāris zālē sēdošie... es nezinu, kādā ticībā viņi ir iestājušies, bet viņi tic tam, ka sasniegsim. Bet es ceru, ka zālē ir reālisti un saprot, ka 17 procenti ir nereāls skaitlis. Un priekšlikums – samazināt šos emisiju mērķus – ir tikai loģisks.

Es varu vilkt analoģijas. Briškena kungs skrēja tribīnē un stāstīja, kāds tas mums ir ieguvums. Ir tādi... palasiet varbūt, Briškena kungs... šobrīd tādi CBAM sertifikāti, kas ir emisiju mērķi... emisiju sertifikāti, piemēram, minerālmēsliem. Jūs zināt, kāda šobrīd ir situācija ar CBAM sertifikātiem? Cena paaugstināsies aptuveni par 70 līdz 90 eiro tonnā minerālmēsliem... kas jau šobrīd nav konkurētspējīgi. Graudu cena ir nokritusies piecos gados vēsturiski viszemāk, bet jūs te plaudējot vēl skrienat tribīnē un stāstāt, cik viss būs labi. Mums izmaksas ir uzskrējušas debesīs ar visu šo zaļo politiku. Lauksaimnieki ir nekonkurētspējīgi. Septiņas pašnāvības šogad, vairāk nekā 30 bankroti lauksaimniecībā! A jūs te stāstāt, cik mēs skaisti dzīvosim.

Attopieties! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo pretējā gadījumā mēs faktiski būsim apstiprinājuši Krišjāņa Kariņa valdības laikā pieņemtās saistības, kas paredz klimata mērķu izpildi, kas mums izmaksās vienu miljardu eiro gadā nākamo 10 gadu laikā. Un tā ir nesamērīgi augsta cena par zaļā kursa saistību uzņemšanos, ko samaksās mūsu uzņēmēji, iedzīvotāji un visa valsts kopumā.

Mūsu Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā, un nav pieņemami, ka atsevišķi ierēdņi Briselē un iepriekšējā valdībā ir izdomājuši, ka Latvijai ir jāuzņemas papildus zaļā kursa saistības, neaprēķinot, kādu ietekmi tas atstās uz ekonomiku, iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Šajā ģeopolitiskajā situācijā laikā, kad piedzīvojam zemākos dzimstības rādītājus Latvijas vēsturē, laikā, kad dramatiski atpaliekam ekonomikā no mūsu kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, visi resursi ir jāiegulda tur, kur tas ir vajadzīgs visvairāk, – valsts drošībā, atbalstā ģimenēm ar bērniem un mūsu uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā. Šie ir jautājumi, kas ir jārisina tagad. Klimats un zaļais kurss var pagaidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Tāds nu ir šis likumprojekts, kurā ir bijušas divu pušu sadursmes, skatoties šo projektu. Manā pieredzē Saeimā nav bijis līdzīga likumprojekta, kurš...

Atgādināšu, kāds ir bijis tā ceļš. Šis projekts sākās kā klimata likums. Bija tāda ilgstoša stīvēšanās, un šo likumprojektu koalīcijai neizdevās virzīt tālāk. Tad bija tāds veikls manevrs, pārsaucot šo likumprojektu par “Ekonomiskās ilgtspējas likumu”. Tā, kā tas ir šobrīd. Bet, es domāju, ka liela daļa no jums, kolēģi, pat nepamanīja, ka 1. priekšlikumā likuma nosaukums atkal tiek mainīts, tas iegūst trešo nosaukumu vienā skatīšanas reizē un sauksies “Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums”. Kaut kāds farss! Tas atgādina tādu darbu: strādājam, virzīsim cauri... tad redzēsim, kas sanāks, – tā arī nosauksim. Tā tas arī ir noticis.

Redzot to, kā gan Briškens, gan Patmalnieks, kaislīgākie šī likumprojekta aizstāvji, nāk... Briškens arī runāja, ka mēs ar šo likumu... un ar šo klimata likumu pakotni dosim grūdienu mūsu uzņēmējiem, viņi to ļoti gaida, bet viņi jau nezina, ko paredz šis likumprojekts.

Tas grūdiens, pretēji tiem jūsu nosauktajiem ekonomiskajiem ieguvumiem... transporta sektorā vien SEG emisiju intensitātes samazinājums – 240 miljoni gadā, obligāts biodegvielas piejaukums (līdz šim tas bija sezonāli) – klāt 18 miljoni, transporta enerģijas modernizēšana – klāt 66 miljoni. Tās ir milzīgas summas, kuras sadalīsies... par katru litru, ko nopirks mūsu uzņēmēji, sabiedrība degvielas uzpildes stacijās. Tas būs tas jūsu grūdiens. Bet tas nav tāds grūdiens, kādu viņi gaida.

Tā ka, kolēģi, lēmuma pieņemšana ir bijusi haotiska, to virzot uz priekšu. Visiem ir skaidrs, ka rezultāts, kāds tas būs, sabiedrībai nebūs panesams un, atklāti sakot, nebūs izpildāms. Jo, regulāri uzdodot... arī cenšoties skatīties pragmatiski uz visu šo kopumu, uzdodot ministrijai jautājumu, kā viņi paši redz, kāds ir optimālais veids, kā to visu varētu sasniegt, jo mums valstī... smagajā transportā ir astoņas elektroautomašīnas, tā saucamie vilcēji... Visu laiku piesaucat biometānu – ir 400 automašīnas, kas ir 0,0... no kopējā autoparka. Nav pat īsti industrijas, kas to tālāk ražo.

Te var dzirdēt, cik mēs smirdīgi, cik kaitīgi dzīvojam un cik mēs lieli šmucētāji. Latvijā ir 380 vieglās automašīnas uz 1000 cilvēkiem. Tas ir zemākais rādītājs Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībā vidējais rādītājs ir 563 vieglās automašīnas, gandrīz divreiz vairāk. Latvijā smagais komerctransports – 50 automašīnas uz 1000 iedzīvotājiem, Eiropas Savienībā – vidēji 83. Tā ka zaļāk jau vairs nevar.

Kolēģi, šajā gadījumā mums ir jābūt skaidrībai un sapratnei, ka, šo atbalstot, nav kaut kāda superliela ieguvuma un ka viss mainīsies: milzīgas ambīcijas; visa sabiedrība sajūsmā aplaudē – uzņēmēji dabūjuši grūdienu! Gluži pretēji – tas būs milzīgs slogs mūsu uzņēmējiem, arī sabiedrībai, kura jau tā nevar samaksāt, un milzīgs sprādziens... tālāk uz inflāciju.

Tā ka, kolēģi, domājam, ko darām, un skatāmies... līdzi šiem priekšlikumiem arī tālāk. Lai ir šīs debates. Un pretī, es domāju... teica, lai nāk kāds un izskaidro. Tur nevar neko izskaidrot. To nav iespējams realizēt, un tur nav nekāda pozitīva ieguvuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! To, ka klimata politika būs viena no lielākajām afērām cilvēces vēsturē, neredz vairs tikai aklais. Protams, politikai ir zināma inerce, tā stājas lēnām. Bet jautājums, kas būs palicis, ir tāds: cik muļķības vai citu iemeslu dēļ valstu un sabiedrību būs cietušas, kuras būs tās, kas ar pārliecību būs lēkušas iekšā, kā saka, bezdibenī? Tas arī ir tas šodienas jautājums. Manuprāt, to neredzēt var tikai aklais. Tāpēc es īsti pat pie tā nepakavēšos un neatkārtošu. Daudz kas ir teikts par neiespējamību kaut ko sasniegt, pat ja mēs uzskatītu, ka mērķis ir tāds, uz kuru jāiet.

Es par kaut ko citu. Tad, kad Latvijas politikā kāda liela afēra notiek vai briest, ir tāds viens marķieris, kas par to ļoti konkrēti liecina. Un tas “marķieris” sēž zālē... maskā, bet cauri var redzēt. Kad kaut ko intensīvi atbalstīt tribīnē kāpj Jānis Patmalnieks, esiet droši – kāds kaut kur jau zog vai drīz zags.

Tā ir vēsture, un ir OIK. Tas, ka Krišjānis Kariņš ir ierakstīts Māra Kučinska valdības ziņojumā pie atbildīgajiem par OIK kā pirmā amatpersona, ir, pateicoties tieši Jānim Patmalniekam, viņa ilggadējam padomniekam un Ekonomikas ministrijas atbildīgajam ierēdnim par OIK ieviešanu. Sakritības pēc Patmalnieks arī iesēdina Kariņu lidmašīnā, kā biroja vadītājs nopērk viņiem biļetes. Un nez kāpēc par to tiesas priekšā stāv Citskovskis.

No pirmās dienas, kad par klimata politiku šeit, tribīnē, kāpa Jānis Patmalnieks, ir pilnīgi skaidrs “marķieris”, ka arī jūs, visus balsotājus “par”, viņš iesēdinās ja ne lidmašīnā, tad varbūt autobusā uz Liepāju. Jūs zināt – tur top jauns cietums.

Tas bija galvenais, ko es gribēju pateikt, – ja Jānis Patmalnieks kaut ko aizstāv, sargājiet sevi.

Balsojiet “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Es jūs aicinu atgriezties pie veselā saprāta un, ja patiešām vēlaties iet šajā zaļajā virzienā, tad atbalstīt sasniedzamus mērķus. Tie, kas šodien nobalsos par tiem nesasniedzamajiem mērķiem, vienkārši padomājiet par divām lietām.

Vai vēlētājs jums ir devis mandātu balsot “par” dārdzību, ko jūs ar šo pārmērīgo zaļo kursu... vai jums ir mandāts, ka jūs viņiem uzkraujat to smagumu? Jo skaidrs, ka iedzīvotājs beigās par to visu samaksās, par degvielas... Kurš par to maksās? Jums ir mandāts no viņiem šodien nobalsot par to? Jūs vienkārši visiem iespējamiem līdzekļiem dzenat cauri nesasniedzamus mērķus.

Šeit jau runāja par... piesauca šī likumprojekta divus autorus, “likuma tēvus”, ar mērķiem, kurus jūs nākat aizstāvēt. Viens ir Patmalnieka kungs ar savu mērķi, kas bija OIK. Kur tagad ir OIK? Nesaukšu to vietu. Jūs vēl dabūsiet trūkties par to, jo advokātu kompānija, kas šobrīd strādā pie OIK atgūšanas... es novēlu, lai viņiem viss sanāk. Un es arī novēlu, lai kāds, kas sēž maskā šodien, sēdētu par šo afēru. Reāli novēlu, no visas sirds. Un otrs “likuma tēvs” ar savu sasniedzamo mērķi... ir “Rail Baltica”. Un kas tad mums ir tas...? Katru dienu varam braukt garām un paskatīties uz vientuļo pāli.

Es jūs aicinu: apdomājieties, vai jums ir jūsu vēlētāju mandāts nobalsot par to, ka iedzīvotājiem viss sadārdzināsies jūsu zaļā kursa dēļ, kas vispār nav nekad... Tas ir kurss uz nekurieni. Atveriet taču acis, padomājiet, ko jūs darāt!

Aicinu atbalstīt Kiršteina kunga priekšlikumu. Vienkārši nolaidieties uz zemes, mīļie cilvēki! Kas ar jums ir noticis?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Ļoti daudzi spēcīgi argumenti tika minēti saistībā ar priekšlikumu, ko iesniedza Kiršteina kungs. Bet vienu lietu gan es nedzirdēju no šīs tribīnes. Domāju, jūs visi piekritīsiet, ka mūsu lielākais sabiedrotais pasaulē ir neviens cits kā Amerikas Savienotās Valstis un pašlaik Donalds Tramps.

Tāpēc es vēlos jums nocitēt dažus fragmentus no Trampa runas ANO kopsapulcē saistībā ar šo zaļo kursu (citēju): “Mēs, Amerikas Savienotās Valstis, lēnām atbrīvojamies no atjaunojamās enerģijas. Tas viss ir pārāk dārgi. Atjaunojamā enerģija nav pietiekami spēcīga, lai darbinātu mūsu rūpnīcas, kuras mums ir nepieciešamas, lai padarītu šo valsti spēcīgāku. [..]

Principā tā ir visdārgākā enerģija, kāda jebkad izdomāta, kurai visu laiku ir nepieciešamas milzīgas subsīdijas.”

Eiropai šajā jomā “ir ļoti garš ceļš ejams, un daudzas valstis atrodas uz iznīcības robežas šo zaļā kursa halucināciju dēļ. [..]

Eiropa ir samazinājusi savu oglekļa pēdu par 37 procentiem. Lieliski. Bet tas jums izmaksāja tūkstošiem darba vietu, jums daudz rūpnīcu aizvērās. Kamēr jūs samazinājāt šo pēdu par 37 procentiem, globāli šī pēda pieauga par 54 procentiem, un tas ir lielā mērā Ķīnas un citu valstu dēļ. [..]

Eiropas elektrības rēķini pašlaik ir četras līdz piecas reizes augstāki, nekā tie ir Ķīnā, un divas līdz trīs reizes augstāki nekā Amerikas Savienotajās Valstīs. [..]

Noslēgumā es tikai gribu atkārtot, ka tieši imigrācija un augstās izmaksas tā sauktajai zaļajai atjaunojamai enerģijai ir tas, kas iznīcina lielu daļu no brīvās pasaules.”

Man ir bažas, ka šīs valstis, kuras ir mūsu sabiedrotie, eventuāli aizies pa skuju taku tieši šo iemeslu dēļ. Eiropai vajag stipras robežas un tradicionālus enerģijas avotus, bet jūs gribat būt politiski korekti. Tādā veidā jūs iznīcināsiet savu mantojumu, tāpēc jums ir nekavējoties jācīnās ar šo atjaunojamās enerģijas farsu, pirms vēl nav par vēlu.

Pēdējais, ko viņš minēja (atkārtošu vēlreiz): “Oglekļa pēda ir krāpniecība. Tas ir ļaunu cilvēku izdomājums, un tie, kuri pie tā turēsies, virzīsies uz pilnīgu ekonomisku iznīcību.”

Tie ir ASV prezidenta, mūsu lielākā sabiedrotā, vārdi. Tas, kas mani vienmēr fascinē, – kopš prezidents Tramps ir kļuvis par brīvās, demokrātiskās pasaules līderi, mums ir tik fantastiska iespēja atkāpties no visām šīm saistībām, un neviens pat īsti mūs nevainotu. Bet diemžēl – varbūt tas ir mūsu DNS – mums patīk no visām tām lietām atkāpties pēdējiem.

Aicinu atbalstīt augsti godājamā Aleksandra Kiršteina priekšlikumu. Padomājiet visi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam otro reizi.

K. Briškens (PRO).

Kolēģi! Paldies par debatēm. Reflektēšu uz dažiem punktiem. Es noteikti norobežojos no tiem ad hominem uzbrukumiem, ko Šmita kungs pauda no tribīnes. Domāju, ka argumentu kultūrai būtu jābūt pēc būtības, un tam arī pieskaršos.

Citēšu vienu organizāciju Latvijā, jo deputāti uzdodas šeit pārstāvam uzņēmēju viedokli. Šī organizācija aicina Latvijai nekavējoties pieņemt ekonomiskās ilgtspējas likumu: “Klimata noturība un pielāgošanās klimata pārmaiņām ir būtiska valstij un sabiedrībai kopumā. Šo pasākumu īstenošana vienlaikus ir instruments ekonomikas stimulēšanai un atspēriens līdzšinējās ekonomikas tehniski un finansiāli pamatotai pārejai uz arvien apdomīgākiem un apritīgākiem tirgus risinājumiem.” Šī organizācija pārstāv 41 procentu no Latvijas ekonomikas, no uzņēmumu apgrozījuma, un 45 procentus no nomaksātajiem nodokļiem. Protams, tā ir Ārvalstu investoru padome Latvijā.

Es domāju, ka šie uzņēmumi, kuru biedri ikdienā strādā arī eksporta tirgos, ražo Latvijā un eksportē visā pasaulē, ļoti labi saprot, ka šis klimata regulējums, klimata standarti ir viena no atslēgām uz nākotnes... jau šodienas, bet noteikti arī uz nākotnes konkurētspēju.

Par ZIZIMM sektoru. Jā, es ļoti labi saprotu tos izaicinājumus, tai skaitā minerālmēslu izmaksu pieaugumu, bet ZIZIMM sektors ir dabūjis vislielākās iespējamās atkāpes tieši no klimata mērķiem. Tieši uz citu nozaru pleciem būs jāiznes šis emisiju samazinājums, tai skaitā uz transporta nozares.

Vēl viena lieta, ko ir svarīgi kliedēt. Mēs šodien ar Saeimas lēmumu nepieņemam, vai tie būs 17 procenti vai 5 procenti, kā Kiršteina kungs piedāvā. Tas jau sen ir pielemts. (Starpsauciens: “Nē!”) Citstarp Latvijas mērķus pielēma vairākās vides ministru padomes sanāksmēs 2023. gada pirmajā pusgadā, kad VARAM ministrs bija Māris Sprindžuks. Un kas ir svarīgi? Šis likums nodala atbildības starp iesaistītajām ministrijām un pašvaldībām, veic sasaisti ar Nacionālo klimata un enerģētikas plānu. Mēs neizdomājām 17 procentus. Tās ir saistības, ko Latvija ir uzņēmusies jau iepriekš. Šobrīd mūsu interesēs ir...

Sēdes vadītāja. Laiks.

K. Briškens.... darīt visu, lai tās izpildītu.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam otro reizi.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Man ļoti patīk runāt, pamatojoties uz faktiem, uz datiem, un pierādīt to, ko es saku.

Šeit ir ļoti labs grafiks. (Datorā rāda grafiku.) Briškena kungs atsaucās uz valstīm, kurās ir ieviesti augstāki mērķi un kurās tie ir sasniegti. Šeit ir visas Eiropas valstis. Tas sarkanais pa vidu ir, cik cilvēku pārvietojas ar privātajiem transportlīdzekļiem. Augšpusē pelēkais ir dzelzceļi un apakšā zilais ir sabiedriskais transports. Latvijas sabiedriskais transports, kas ir šeit, procentuāli ir viens no augstākajiem... cik izmanto Eiropas valstīs. Viens no augstākajiem – 13 procenti. Savukārt dzelzceļš, jā, nav tik daudz – 3,8 procenti.

Mēs to varam dubultot, bet neko tas nedos 17 procentu mērķa sasniegšanai. Mēs varam trīskāršot, un arī tas neko nenodrošina. Briškena kungs, problēma, – jūs to bateriju vilcienu, ko vajadzēja laist... tās baterijas ielaidāt “Rail Baltica” betonā. Un šobrīd nekas nepalīdzēs. Nav iespējams vairāk pārvietot ar vilcieniem, tāpēc ka to vienkārši nav. Un palikuši pieci gadi. Cik pagāja, lai tos vilcienus pasūtītu? Piecos gados jūs... nākamgad saliksiet daudz vilcienu, Rīgā dubultosiet sabiedrisko transportu? Viens miljards ir jāinvestē Rīgā, lai sabiedrisko transportu dubultotu un mēģinātu kaut ko pārsēdināt. Arī tas (esmu modelējis) nesasniedz 17 procentu mērķi. Nav iespējams. Vienkārši nav iespējams.

Tāpēc es gribu teikt – izskatās, ka te āža kāja izlīda ārā. Tā kāja ir naudas pārdales kāja. Tas nav jautājums par klimatu, kārtējo reizi vienkārši ir Eiropas naudas pārdalīšana. Un tas ir tas, kas visvairāk rūp šeit koalīcijā esošajiem politiķiem.

Es uzskatu, ka ir jāpalīdz Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas. Nevis ārvalstu, bet Latvijas uzņēmējiem. Jūs neinteresē Latvijas uzņēmēji, kā viņi izdzīvos, Latvijas sabiedrība, kā viņi transportēs sevi?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Labdien visiem! Mēģināšu tikai ar tādiem ieteikumiem. Varbūt izdosies samazināt debašu temperatūru un atbildēt uz dažiem no komentāriem, kas ir izskanējuši... sagatavojoties turpmākajam darbam.

Viens no punktiem, kas izskanēja vairākas reizes, bija par to, ka mēs sekojam kādiem Briseles ierēdņu pieņemtiem lēmumiem. Es gribu visiem atgādināt, ka jebkura nozīmīga pozīcija šajos jautājumos, tāpat kā citos Eiropas Savienības jautājumos, iepriekšējā Saeimas sasaukumā droši vien ir apstiprināta Saeimas Eiropas lietu komisijā.

Otrs punkts, kas izskanēja, bija par salīdzinoši dārgajām elektrības cenām Eiropas Savienībā kopumā, runājot par mūsu reģiona konkurētspēju. Es gribu atgādināt, ka diez vai Eiropas Savienībā mēs atklāsim jaunas dabasgāzes, naftas vai akmeņogļu atradnes. Tāpēc zaļais kurss vienmēr ir bijis daļa no energoneatkarības stāsta. Īpaši aktuāli tas ir Latvijai, kur ir nulle dabasgāzes, nulle naftas, nulle akmeņogļu... un kur tas ļauj samazināt elektrības cenas. Aprēķināts, ka zaļais kurss piecu gadu laikā visā Eiropas Savienībā ir ļāvis samazināt... par apmēram 60 miljardiem eiro, tai skaitā aizvietojot importētus energoresursus, un tas arī ļāvis daudz efektīvāk ieviest sankcijas pret Krieviju. Šī ir informācija, ko aicinu ņemt vērā, runājot par šiem jautājumiem.

Es aizmirsu savu... noslēdzošo punktu. Vajadzēja paņemt līdzi piezīmes. (Starpsaucieni.)

Jā, pēdējais, kam es gribu pievērst jūsu uzmanību, – daudzās runās izskanēja tas, ka mērķi nav sasniedzami. Tas nozīmē, ka jūs esat gatavi runāt par ļoti precīziem skaitļiem. Es ceru, ka jūs zināt, kāds ir pašreizējais emisiju samazinājums Latvijai attiecībā pret 2005. gadu sektoros, kas atskaita... kā bieži tiek darīts... zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektorā. Vai jūs zināt, kādas Latvijai ir izmaiņas emisijās attiecībā pret 2005. gadu... par ko mēs šeit runājam... ja atskaita zemes izmantošanu un mežsaimniecību? Es varu pakomentēt – zālē nerodas tāda sajūta, ka mēs zinām. (Starpsauciens.)

Latvijai kopš 2005. gada šis samazinājums ir 10 procenti. Iemesls, kāpēc mēs daudzi satraucamies, ir tas, ja mēs zemes izmantošanu un mežsaimniecību atkal iekļaujam šajā aprēķinā. Tas ir labs jautājums – kas tieši pēdējo gadu laikā, šo pēdējo 20 gadu laikā, būtu tas, kas ir mainījies un kas mums vienā nozarē rada daudz problēmu, runājot par klimata mērķiem kopumā? Tas arī ir mans aicinājums jums – iedziļināties šajā jautājumā. Jūs runājat par to, vai mēs varam vai nevaram sasniegt konkrētus kvantitatīvos mērķus. Jums ir pienākums iedziļināties detaļās, kas ir šo mērķu pamatā un kāda tad tieši ir tā Latvijas situācija, kas jums liek noteikt 2030. gadu... ko mēs varam vai nevaram sasniegt.

Es aicinu novērtēt arī visus finansiālos ieguvumus attiecībā uz elektrības cenām, investīcijām, būt skaidrībā par to, kāda būs regulatīvā vide tiem, kas plāno šeit, Latvijā, investēt... kurus mēs sasniedzam papildu klimata mērķiem, ko es personīgi atbalstu jebkurā gadījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram otro reizi.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi, pilnīgi atbalstu Cepurīša kunga pēdējo teikto, ko viņš bija piemirsis, bet atcerējās, – vajag iedziļināties skaitļos un tad runāt.

Briškena kungs! Akumulatoru vilcieni. Cik vilcieni mums dod emisijas? (Starpsauciens: “2,9 procentus!”) 2,9 procentus. Tagad varbūt bišķīt mazāk vai vairāk, jo bilances aprēķins ir ar gada nobīdi. Jūs varat visus vilcienus akumulatorizēt, tāpat tur nekas dižs nesanāks.

Atsauce uz bagātajām valstīm – ka tām ir ļoti daudz jāsamazina... bet šīm valstīm ir četras līdz deviņas reizes augstāks IKP uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijai. Tās var to atļauties. Tās var atļauties šādā veidā muļķoties.

Jā, Vācija tika pieminēta. Neviena Vācijas ogļu termoelektrostacija nav ar mazāku izmešu apjomu kā Latvijai kopumā. Piemēram, stacija “Nauroth” – izmešu daudzums ir 32 miljoni plus. Vācija enerģiju ģenerē ar oglēm. Ja viņi no vēsturiskajām kļūdām aizies projām un atkal iedarbinās atomstacijas, tad viņiem ļoti vienkārši būs sasniegt šos mērķus. Lai mēs Latvijā varētu runāt par reālu samazinājumu un soļiem, kā to izdarīt, lūdzu, runājot miniet faktus (Starpsauciens: “Laiks!”), bāzētus uz skaitļiem. (Starpsauciens: “Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Ceļapīters. Jā, jūs esat ļoti vērīgi.

Paldies par atgādinājumu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Paldies par “pilnvērtīgo” diskusiju, tādu tukšmuldēšanu, jo Kaspars tā arī neatbildēja uz maniem uzdotajiem jautājumiem, bet, vienalga, blieza par savu stratēģiju, cik viss ir forši. Bet, Cepurīša kungs, jūs mani izaicinājāt.

Kopš kura laika Saeima, Saeimas komisija nevar mainīt lēmumus? Tātad tas, kas notika pirms 10 vai pirms 5 gadiem Ārlietu komisijā, – viss? Tas ir pieņemts, un kā ar nazi! Āmen! Vairs neko nedarām. Mēs balstāmies uz iepriekšējo Saeimu. Politoloģiski ļoti, ļoti precīzi noraksturota jūsu idejiskā doma.

Bet, Cepurīša kungs, Polija 21. jūlijā paziņoja, ka ir atradusi jaunu, lielu naftas un dabasgāzes atradni – 22 miljoni tonnu naftas, 5 miljoni kubikmetru dabasgāzes. Iespējams... nevis iespējams, bet, ja tas apstiprināsies, tas nozīmēs, ka beidzot reģionā mēs nebūsim atkarīgi no citiem un mums būs pašiem sava enerģētiskā drošība.

Kāpēc jūs šos argumentus nelietojat? Jūs kaut kādus tizlus un stulbus argumentus minat tikai tāpēc, ka: “Lūdzu nobalsojiet, mums jālobē Ārvalstu investoru padome! Lūdzu nobalsojiet! Mums vajadzīga nauda no Eiropas. Mums ir vienalga, vai iedzīvotāji par to maksās vai ne.” Tā nav pareiza loģika.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam otro reizi.

J. Vitenbergs (NA).

Kad dzird... Cepurītis, Briškens šeit nāk un tā rožaini stāsta par to, cik viss būs labi, tas man atgādina teicienu, ko piedēvē Marijai Antuanetei. Kad viņai ziņoja, ka zemniekiem nav maizes, ko ēst, viņa bija pārsteigta un atbildēja: kāpēc viņi neēd kūkas? Pārfrāzējot... šobrīd mēs Briškenam cenšamies pateikt, ka mūsu cilvēki, īpaši reģionos, brauc ar veciem dīzeļiem... tiešām ļoti liels īpatsvars... jo maksātspēja ir tāda, ka visi nevar atļauties šobrīd mainīt uz kaut ko jaunu, supermodernu un uz elektroauto. Jā, nosauc vienu nozari...

Degvielas tirgotāji atnāca un iesniedza vēstuli ar visiem aprēķiniem – ir skaidri redzams, ka 2030. gadā būs 50 centi klāt pie litra. Un tad, ja mēs, Briškena kungs, tev sakām, ka sabiedrība nevar atļauties šo uzlikto klimata kursu un tiešām brauc ar veciem dīzeļiem, tu saki: kā – ar veciem dīzeļiem? Lai viņi brauc ar jaunām teslām! Bet tas nav iespējams.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nedaudz statistikas saistībā ar šo zaļo afēru un 17 procentiem un ar 4 procentiem, ko piedāvāja Kiršteina kungs, lai mēs saprastu, kas tad vispār notiek.

Latvijā gadā ir vidēji četri līdz pieci miljoni tonnu CO2 izmešu. Ķīnā – 11,5 vai 12 miljardi tonnu. Tātad visa šā zaļā kursa propagandas būtība ir tāda, ka jau šobrīd Eiropa ieslēdz atpakaļgaitu, a mēs joprojām stumjam visu uz priekšu.

Piedāvājums ir vispār pagaidīt. Paskatāmies, kas notiek Eiropā un kas notiek ar šo zaļo kursu, jo zem zaļā kursa slēpjas simts miljardi eiro, kurus ļoti vērtīgi būtu pārdalīt par labu drošībai, stiprinot visu Baltijas pierobežu ar šī zaļā kursa naudu, nevis to sadedzināt trubā. Pēc būtības sanāk tā – Latvijai ir diezgan mikroskopisks izmešu daudzums globālajā tirgū – attiecībā pret visu pasauli ir 0,01 procents. Ķīnā ir 30 procenti, un viņi turpina pieaudzēt. Tātad faktiski, ja Latvija sasniedz pat nulles emisiju, tas neko nedod globālā izpratnē.

Attiecībā pret to, kādi ir ieguvumi un zaudējumi tautsaimniecībā, attiecībā pret to, kādi ir ieguvumi mūsu drošībai... vispār šis zaļais kurss ir vistīrākā afēra, tieši tāpat kā OIK. Tāpēc es uzskatu – tas nav atbalstāms.

Mēs varam atbalstīt Kiršteina priekšlikumu, bet kopumā šis likumprojekts... es vispār ieteiktu to pagaidām nolikt malā un paskatīties, kas notiek, jo mēs bīdām uz priekšu tādu likumprojektu... pēc būtības tūlīt, tūlīt jau viss atrisināsies pats no sevis, un tad mēs atkal... celsim to atpakaļ.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 35, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Labucis. 15. – atbildīgās komisijas tehnisks priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Tika atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 18. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 19. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar ikgadējiem ziņojumiem, ko izstrādā KEM un apstiprina Ministru kabinets. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz, ka koordinējošās ministrijas ir atbildīgas par sektorālajiem mērķiem un priekšlikumu iesniegšanu finansējuma nodrošināšanai gada emisijas sadales vienību un piesaistes vienību iegādei. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniskas dabas. Tika

atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par atbildīgajām personām un iestādēm. Daļēji atbalstīts un iekļauts 26. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz konkrētāk noteikt atbildīgās personas un institūcijas. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28. – komisijas priekšlikumā. Līdzīgi kā iepriekšējie divi, arī par konkrētām atbildīgajām personām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tehniskas dabas. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tehnisks. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 31. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Paredz, ka KEM ir vadošā iestāde, kas pārrauga Sociālo klimata fondu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 32. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Tehnisks. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 33. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Tehniskas dabas. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tehnisks. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 36. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 37. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Katra likumprojekta mērķis ir arī izskaust liekvārdību. Mans priekšlikums, ko esmu iesniedzis, tomēr, domāju, ir labāks nekā komisijas... tas uzlabotais. Jo energoefektīvs ir gan enerģiju maz patērējošs, gan efektīvs. Un nav vajadzīgs piekabināt vēl “gandrīz nulles enerģijas”, ja ir jau “energoefektīvs”. Un vajadzētu padomāt arī par latviešu valodu.

Lai man nebūtu jānāk otrreiz, 36.... un šī problēma atkārtojas arī 38. priekšlikumā, kur ir pateikts, ka vārdus “lai pārietu uz zemu”... enerģijas ēku... nulles gāzu emisiju ēkām.

Ir divi jautājumi par latviešu gramatiku. Vai latvieši tagad tā vietā, lai teiktu “nevajadzīgs” vai “es to nedaru”, saka – “man ir nulles kaut kādas darbības”? Ko nozīmē “nulles enerģijas ēka”? Ja, piemēram, tas ir kodolreaktors, kurš ir labi izolēts, tā ir nulles enerģijas ēka... vai karsto ūdeni vairs netaisa iekšā kaut kādām vajadzībām? Tas ir arī gramatiski nepareizi.

Tāpēc es domāju tā – “energoefektīvs” vai “zemu emisiju” var būt, bet nav jāliek klāt kaut kāda “nulles enerģija” un tā tālāk.

Ja mēs runājam par latviešu valodu... Godājamie kolēģi, mēs tiešām gribam, lai visur tiek ieviesti šie termini? Ārsts saka Jānim: “Tu saēdies mušmires. Tu vēl tās ēd?” Jānis gudri atbild: “Ziniet, dakter, esmu pārgājis uz nulles lasīšanu mušmiru laukā.” Vai tiesā: “Kāpēc jūs, kundze, nositāt savu vīru ar āmuru?” – “Tāpēc, ka viņš veltīja man nulles uzmanību.”

Ja mēs ieliekam pilnīgi kaut kādus bezjēdzīgi, mākslīgi saliktus teikumus, tikai lai iztulkotu latviski zero emission vai ko tādu... mums jābūt kaut kādai pašcieņai. Kur var vienkārši pateikt “bezizmešu”, mēs sakām “nulles enerģijas” vai vēl kādu muļķību, bet enerģija tur mutuļo – nav nulles enerģijas nevienā ēkā.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet manus priekšlikumus – gan 36., gan 38.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad 36. priekšlikums daļēji atbalstīts.

A. Labucis. Tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 25, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Andra Šuvajeva, Nataļjas Marčenko-Jodko, Lindas Liepiņas, Ainara Latkovska, Harija Rokpeļņa, Edgara Tavara un Ilzes Indriksones iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 27. novembra sēdi bez pārtraukuma līdz pulksten 16.00. (Starpsauciens.) Un tad pārtraukums.

A. Labucis. Turpinām?

Sēdes vadītāja. Tātad turpinām.

A. Labucis. 37. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 38. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 40. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 43. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 44. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 45. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 47. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 34, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Labucis. 48. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 49. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 50. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 52. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 53. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 54. – viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Čudara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 55. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 56. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 57. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 58. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 59. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 60. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 61. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 62. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 63. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 64. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 65. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 66. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 67. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 67. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 68. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. Pēdējais – 69. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ekonomiskās ilgtspējas likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 32, atturas – 2. Likums pieņemts.

A. Labucis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Transporta enerģijas likums”, trešais lasījums.

Iesniegti 54 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Šis ir nopietns likumprojekts, kas ir atvasinājums no iepriekš pieņemtā piesārņojuma... kā tagad saucas... ilgtspējas likuma. Tātad likumprojekts “Transporta enerģijas likums”, trešais, galīgais, lasījums.

Galvenie jautājumi bija par mērķiem, piemaisījumiem, degvielu. Ļoti daudz precizējumu un tehnisku labojumu.

1. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Sašaurina to komersantu loku, uz kuriem attiecas likumā noteiktie pienākumi, līdz ar to mazina administratīvo un finansiālo slogu degvielas tirgotājiem. Turpmāk attieksies tikai uz tiem, kas patēriņam transportā Latvijā realizē vairāk nekā 100 tonnas transporta enerģijas gadā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 2. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Satiksmes ministrija paredz likumprojektā ieviest jēdzienu IDRO – identifikācijas reģistrācijas organizācija – un noteikt, ka Eiropas Savienības regulā paredzētās IDRO funkcijas veic “Latvijas Valsts ceļi”. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 3. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Paredz precizēt un papildināt 1. panta terminu definīcijas, lai nodrošinātu likuma jēdzienu atbilstību normatīvajam regulējumam. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 4. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Paredz precizēt 4. panta formulējumu un noteikt, ka par kvalitātes prasību ievērošanu atbild ne tikai degvielas piegādātājs, bet arī visas transporta enerģijas apritē iesaistītās personas. Šāds risinājums paplašina atbildīgo subjektu loku un palielina komersanta pienākumus. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Balsojam? (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Par kuru?”) Ceturto.

A. Kulbergs. Ceturtais.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 23, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. Kulbergs. 5. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Paredz grozīt 6. panta pirmo daļu, nosakot, ka transporta enerģijas tirgus uzraudzības iestāde ir Valsts vides dienests, aizstājot līdzšinējo vispārīgo formulējumu “Ministru kabineta noteiktā institūcija”. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 6. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Paredz visā likumprojektā aizstāt vārdus “Ministru kabineta noteiktā institūcija” ar vārdiem “Valsts vides dienests”. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 7. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Paredz precizēt 8. panta normas, saskaņojot tās ar regulas prasībām, skaidri nosakot operatoru reģistrācijas un atbildības kārtību IDRO reģistrā, neatbilstību novēršanas mehānismus un terminoloģijas korekcijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Rakstīts – “Daļēji atbalstīts”.

A. Kulbergs. Es ļoti atvainojos. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. To komisija veidoja no iepriekšējiem diviem... jūs dzirdējāt. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 9. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Tiek precizēts Ministru kabineta deleģējums, novēršot neatbilstību. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 10. – deputāta Kulberga priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 11. pantu, jo tas uzliek degvielas piegādātājiem pienākumu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti, realizējot atjaunīgās transporta enerģijas. Emisiju samazināšana ir valsts politika, nevis uzspiežama privātajam komersantam. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Es gribu... šis ir vienīgais no maniem priekšlikumiem, par kuru vēlos runāt, tāpēc ka pārējie ir pakārtoti. Šeit mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, redzam problēmu.

Problēma ir tāda, ka valsts ir apņēmusies tos milzu 17 procentu mērķus sasniegt līdz 2030. gadam. Mērķu sasniegšanu uzņēmās valsts. Tagad, mēs redzam, šie mērķi tiek uzkrauti degvielas tirgotājiem. Degvielas tirgotājiem ir ne tikai pienākums... ar piemaisījumiem katru gadu klāt, kas nodrošinās, kā Vitenberga kungs jau skaidri iepriekš paskaidroja... praktiski 2030. gadā degvielas cenai var nākt klāt līdz 50 centiem... nekā tas ir šobrīd. Tas viss ir atkarīgs no kvotām. Ir pienākums degvielas tirgotājiem... ja viņi to nesasniedz, KEM viņiem var uzlikt soda naudu, diezgan konkrētu soda naudu. Tas ir ļoti nopietni.

Ne tikai tas, bet arī birokrātiskā procedūra – uzkrāmēt tirgotājam dubultu uzskaiti. Atskaitīšanās Eiropai notiek jau šodien. Šī dubultā atskaitīšanās būs arī iekšējiem dienestiem – kāda tieši degviela tiek tirgota. Šis ir piemērs tam, ka valsts savu atbildību pārnes uz privāto sektoru un tiešā veidā to ietekmē. Šis viss rezultēsies degvielas cenu kāpumā, tāpēc ka tas būs papildu slogs, kas būs jāadministrē visiem tirgotājiem.

Uzskatu, ka tas ir nesamērīgs slogs un sods. Atbildība, kas tiek uzlikta privātajam sektoram – īstenot valsts uzņemto politiku –, nav īstenojama un iespējama atlikušajos piecos gados.

Tāpēc aicinu balsot “par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Kolēģi! Gribu bez polemizēšanas... lai deputāti ir lietas kursā. Tā būtiskā izmaiņa atšķirībā no otrā lasījuma redakcijas ir, ka likumprojekta tekstā vairs neparādās pakāpeniskā trepe. Ir 16 procentu slieksnis 2030. gadā. Iepriekš attiecīgi tika paredzēts, sākot ar 2026. gadu, – 4, 8, 10 un 12.

Tas, ko es gribu pateikt, ir ļoti svarīgi, arī uzraugot Ministru kabineta darbu. Tas nenozīmē, ka Latvija atsakās no pakāpeniskas mērķa sasniegšanas, bet nozīmē to, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kā šis pakāpeniskais mērķa sasniegšanas temps tiek nodrošināts. Tas nenozīmē, ka mēs atliekam šo problēmu līdz 2029. gadam, tad pamostamies un nākamajā gadā mums būs nepieciešams 16 procentu samazinājums. Paralēli (Kulberga kungs jau to akcentēja) Eiropas Komisijas dienests sekos tam, lai valsts attiecīgi nepaietu pārāk zemu zem trajektorijas, kas eventuāli nodrošina mērķa sasniegšanu.

Tā ka turpināsim kopīgi uzraudzīt, lai Ministru kabinets virzās uz šo mērķu izpildi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Es biju ieraudzījusi komisijas priekšlikumu kā alternatīvu un jau priecājos, ka nesteigsimies laikam pa priekšu un neliksim šos biodegvielas piejaukumus, modernos piejaukumus, jau no nākamā gada, pasaudzēsim cilvēkus, jo, iespējams, Eiropa visus mērķus pārskatīs un pagarinās, un aizliks tālāk. Bet Briškena kungs mani tikko apgaismoja: “Nē, nē! Jūs vairs par to nelemsiet! Mēs tur, Ministru kabinetā, lemsim, un tā būs mūsu darīšana, kā tos piejaukumus jauksim un no kura gada tas degvielas cenu kāpums sāksies.”

Tieši tas nav pieļaujams – ka faktiski Ministru kabinets atkal iegūs iespēju... parunās, padomās un piespiedīs mūsu cilvēkus pirkt degvielu dārgāk, faktiski īstenosies ātrāk šis cenu kāpums, negaidot, kad Eiropa pārskata mērķus un varbūt atkāpjas no saviem utopiskajiem mērķiem. Tieši tajā sadaļā mums nav jābūt pirmrindniekiem un nav jāpaliek, varētu teikt, zem sitiena mūsu iedzīvotāju spēja apmaksāt savas ikdienas vajadzības. Un mobilitāte ir viena no ikdienas primārajām vajadzībām šodienas apstākļos Latvijā, kad sabiedriskais transports samazinās, kad faktiski iespēja nokļūt uz darbu, uz skolu, uz mājām vai pēc pakalpojumiem, pēc veselības aprūpes pakalpojumiem ir pašu ziņā, braucot ar tādiem auto, kādi ir pieejami. Lielākajai daļai lauku iedzīvotāju tie nav hibrīdmodeļi, kur nu vēl elektroauto!

Tas, ka mēs pasakām, ka Ministru kabinets lems, nozīmē – varbūt 2026. gadā nebūs tas sadārdzinājums, bet 2027. gadā jau ir garantēts. Atdosim visas pilnvaras Ministru kabinetam – ko tad mēs te vairs debatējam? Šajā gadījumā es domāju: ja mēs lemjam, ka no 2030. gada ir piejaukums klāt, tad tas ir normāls risinājums. Mums nav jāskrien pa priekšu, nav jābūt pirmajiem... karognesējiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Es runāšu par šo priekšlikumu un arī nedaudz pieskaršos nākamajam priekšlikumam, jo abi ir par vienu un to pašu tēmu. Vienkārši atšķiras pieeja un tas, kā mēs tālāk vēlamies virzīties. Atgādināšu, ka esošajā redakcijā... iepriekšējā lasījumā jūs, koalīcija, un skatos arī uz ZZS, lēmāt skriet ratiem pa priekšu. Un tos mērķus, kuri ir jāievieš no 2030. gada, SEG intensitātes samazinājumu par 16 procentiem, moderno biodegvielu pieaugumu par 5,5 procentiem, obligāto piejaukumu visu gadu šīm biodegvielām... Tā ka ļoti daudzas lietas kopumā jūs lēmāt atbalstīt, reāli nesaprotot, kāda būs kopējā ietekme, jo uz to īsti neviens nevar atbildēt.

Komisijā komentāri no Klimata un enerģētikas ministrijas – nu, tie neizturēja nekādu kritiku... ka, hei, ieviešam no nākamā gada... jau no 2026. gada 4 procentus, tad no 2027. gada – 8 procentus, no 2028. – 10 procentus, un tā audzēt uz augšu, lai sabiedrība pierod pie dārgajām cenām un tās tendences, kas notiks.

Tā ka es atbalstīšu abus priekšlikumus cerībā, ka Saeimas vairākums būs par Kulberga priekšlikumu – neapņemties tādus neizpildāmus mērķus, kurus... nav pat atbildīgajai ministrijai skaidrības, kā vispār var sasniegt. Un pretī nav arī, kā jau esmu teicis iepriekš, industrijas. Ja visi runā par biometānu – ka tas mūs glābs... bet, ja pretī nav automašīnu, kuras var izmantot šo biometānu kā resursu – un izskatās, ka arī nebūs –, tad beigās uzlikt tādu slogu, kas, mēs zinām, nebūs izpildāms...

Aicinu, ja Kulberga priekšlikums negūs atbalstu, atbalstīt nākamo priekšlikumu, jo tas būs labāk nekā esošā redakcija. Tad būs... tas paredz – 2030. gads... skatāmies, kas tad ir noticis, kādi ir mērķi. Vai tie tiks pārskatīti vai netiks, to mēs šobrīd nezinām. Mēs atstājam tādu neziņu uz priekšu mūsu sabiedrībai un industrijai. Tā ka skatāmies!

Kulberga priekšlikums ir atbalstāms. Sagaidām 2030. gadu un tad skatāmies, kas notiks, atbalstot KEM sagatavoto kompromisa priekšlikumu. Kas patiesībā ir interesanti... Tāda likteņa ironija, ka tas ir mans priekšlikums uz iepriekšējo lasījumu, kuru jūs noraidījāt. Ministrija vienkārši paņēma šo priekšlikumu un iesniedza kā savējo, un pasniedza kā lielu kompromisu.

Tā ka opozīcijas pienākums jau ir nākt ar savām idejām, censties jūs pārliecināt. Protams, tas nav viegli. Un otra sadaļa ir neļaut jums rīkoties muļķīgi, neļaut koalīcijai, Ministru kabinetam rīkoties pret sabiedrības interesēm. Tas sākotnējais piedāvājums tāds bija. Tā ka neliela uzvara un varbūt tāda laba sajūta, ka jūs beidzot sadzirdējāt.

Un finiša taisnē pat bija stipri interesanti – Ekonomikas ministrija naktī pirms priekšlikuma skatīšanas pēkšņi bija pamodusies. Naktī cilvēki strādāja un sūtīja šos priekšlikumus, kuri bija pret Klimata un enerģētikas ministrijas sākotnējo piedāvājumu. Valainis pret Melni – tāds cīkstiņš finiša taisnē. Bet gribētos teikt, ka loģiskais saprāts beigās ir uzvarējis. (Starpsauciens: “Kurš uzvarēja?”) Uzvarēja Vitenbergs. Vitenberga priekšlikums, kuru noraidīja.

Beigās arī Kulbergs, Matisone piebiedrojās, mums izveidojās tāda laba grupiņa ar valstiski domājošiem deputātiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un kopīgi mēs salauzām... Par to arī jums paldies, man paldies. (Aplausi. Starpsauciens.)

Kolēģi, ja gribam smagāk, tad atbalstām Kulbergu... arī labi... ja gribam vieglāk, tad atbalstām ministriju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz atlikt siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma ieviešanu degvielas piegādātājam jau no 2026. gada, bet šo normu īstenot tikai no 2030. gada. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 12. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Paredz atbrīvojumu... Šis ir būtisks, kolēģi! Priekšlikums paredz atbrīvojumu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zvejniecībā izmantotajai marķētajai degvielai... no emisiju samazināšanas... pienākumu. Tātad izslēgt šo degvielas tipu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē 12. priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 14. – deputāta Kulberga priekšlikums. Paredz izslēgt 12. pantu. Saistīts ar 10. priekšlikumu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojumu!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 18, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt normu, aizstājot vārdus “modernā biogāze” ar vārdiem “modernā biomasas degviela”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 16. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Irbes priekšlikums. Paredz izņemt no likuma 12. panta ierobežojumus par to, kādas biodegvielas drīkst izmantot pienākumu izpildei, un paredz deleģējumu Ministru kabinetam to noteikt, lai tos varētu ātri un elastīgi pielāgot tirgus un krāpniecības riska izmaiņām. Saistīts ar 25. priekšlikumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 17. – deputāta Kulberga priekšlikums. Paredz izslēgt 13. pantu. Šis pants uzliek degvielas piegādātājiem pienākumu pakāpeniski palielināt realizēto moderno biodegvielu. Priekšlikums ir saistīts ar to, ja būtu atstāts pakāpeniskuma princips. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 18. – deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums. Paredz izslēgt 13. pantu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Saistīts ar 11. priekšlikumu. Paredz likuma 13. pantā vienkāršot prasību – līdz 2029. gada 31. decembrim atjaunīgās degvielas īpatsvars ik gadu jāpalielina vismaz par 1 procentu, bet no 2030. gada tas nedrīkst būt mazāks par 5,5 procentiem. Šis ir tas pakāpeniskuma... trepes atlikšana uz Eiropas noteikto maksimālo termiņu – 2029. gada 30. decembri. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 20. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Paredz neattiecināt transporta enerģijas modernizēšanas pienākumu uz lauksaimniecībā izmantojamo degvielu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Savukārt 21. – komisijas priekšlikums. Precizē šo... un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 22. – deputāta Kulberga priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējiem pantiem. Nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 23. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Paredz izslēgt 14. pantu. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 24. – deputāta Kulberga priekšlikums. Juridiski saistīts ar iepriekšējiem pantiem. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tālāk. 25. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Saistīts ar 16. priekšlikumu. Paredz ierobežojumus par to, kādas biodegvielas drīkst izmantot pienākumu izpildei... un vairs nevajag likumā... bet jāparedz Ministru kabinetam, lai tos varētu ātri un elastīgi pielāgot tirgus un krāpniecības riska izmaiņām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Kulbergs. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Dod Ministru kabinetam tiesības noteikt ikgadējo pienākumu apjomu līdz 2030. gadam, ja progresa ziņojumā konstatēts, ka atjaunīgās enerģijas saistības nav izpildītas, nepārsniedzot likumā noteikto maksimālo apmēru. Praktiski šis punkts nozīmē, ka pakāpeniskuma princips ir atjaunojams un ieviešams ar Ministru kabineta lēmumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Visu cieņu Klimata un enerģētikas ministrijai un valdībai kopumā – izcili viltīgs priekšlikums. Ar šo priekšlikumu jūs pierādāt, ka Saeimas deputātus uzskatāt par muļķiem. Atbalstot šo priekšlikumu, viss pārējais ir kaķim zem astes, jo jūs te, Saeimā, varat lemt, diskutēt, bet mēs, valdībā, darīsim, kā gribam un kad gribam.

Šāds priekšlikums īstenībā arī nav bijis. Redzu to pirmo reizi. Būtībā Saeima... Saeimas deputāti tiek izslēgti no turpmāka lēmuma pieņemšanas. Mēs te būsim sajūsmā, ka šodien esam lēmuši un atturējuši no tā sākotnējā ārprāta, un sabiedrībai cenas nepieaugs strauji ar nākamo gadu, aiznākamo gadu, bet – nē! Valdībā sanāks kopā līdzīgi domājoši – un šobrīd tur ir tāds bariņš ar ministriem, kuri varētu būt līdzīgi domājoši un aizdomīgi, – un mierīgi pieņems Ministru kabineta noteikumus... un mēs atkal atgriežamies pie sākotnējā Klimata un enerģētikas ministrijas piedāvājuma.

Tiešām aicinu šo izvērtēt. Balsojam pret šo priekšlikumu, un tad būs jēga tam, ko mēs iepriekš esam diskutējuši, runājuši, un arī šim likumprojektam kopumā varēs būt jēga. Pretējā gadījumā, ja iestrādājam šo priekšlikumu, tad viss šis likumprojekts kopumā nav atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

 

A. Kulbergs (AS).

Vitenberga kungs ļoti precīzi un skaidri norādīja, ka viss, ko jūs šeit, Saeimā, lemjat, ir tiešām kaķim zem astes, ja 26. priekšlikums tiks atbalstīts, jo tas dod pilnas pilnvaras un tiesības Ministru kabinetam rīkoties, kā vien vēlas. Ieviest no nākamā gada1. janvāra, vienalga, kādu trepi, lai sasniegtu 2030. gada nosprausto apmēru. Tas nav gudri. Kāpēc? Tāpēc, ka šobrīd notiek diezgan nopietnas sarunas auto ražotājiem Eiropas līmenī ar fon der Leienu... jau ir tiešākā veidā tikšanās. Tas tiešā veidā atsaucas uz 2035. gada regulējumu par to, ka nevarēs tirgot jaunas mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem. Tas tiek jau šobrīd diezgan nopietnā veidā runāts – par šīs normas atcelšanu vai pārlikšanu... un biodegvielas... Un šis ir tiešā saistībā ar šo. Tāpēc mums nevajag tik ļoti skriet situācijai pa priekšu. Labāk paskatāmies, kādi būs lēmumi, kādi būs Eiropā pieņemtie normatīvi. Un, ja mēs ievilksim šo... es uzskatu, tas nav pareizi šobrīd. Mēs Saeimā esam lēmuši, mēs tā balsojām un devām tādu uzdevumu valdībai rīkoties. Savukārt šis dod pilnīgi brīvas rokas neatkarīgi no jums... kā jūs šeit pārstāvat savu sabiedrību, savu vēlētāju.

Tā ka es aicinu noteikti balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 38, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Kulbergs. 27. – deputāta Kulberga priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 20. pantu, jo šis pants uzliek degvielas piegādātājiem būtisku administratīvo un finansiālo slogu, tātad tas ir saistīts ar to slogu, ko uzliek privātajam sektoram par to, ko valsts ir apņēmusies. Dokumenti jāsaglabā vismaz 10 gadus, citādi draud milzīgs finansiāls sods – 5 procentu apmērā no iepriekšējā gada noteiktā apgrozījuma. Šis priekšlikums tika noraidīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

A. Kulbergs. 28. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Par administratīvā sloga nepalielināšanu komersantiem. Tiek iesniegts priekšlikums komersantiem vispārīgā ziņojumā nesniegt pārāk detalizētu informāciju, piemēram, par biodegvielas ražošanas paņēmienu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 29. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Paredz, ka VID automātiski nodod Valsts vides dienestam gan degvielas piegādātāju sarakstu, gan realizētās enerģijas apjoma datus, lai Valsts vides dienests varētu precīzi un bez papildu pieprasījumiem identificēt komersantus, uz kuriem attiecas likuma prasības.

Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 30. – deputāta Kulberga priekšlikums. Paredz izslēgt 22. pantu. Ar šādu normu valsts pienākumu izpilde tiek uzlikta privātajiem komersantiem, bet, ja tie kaut ko neizpildīs, tad saņems sodu. Tas nozīmē: ja degvielas piegādātājs transporta sektorā nerealizē pietiekamu daudzumu atjaunīgās enerģijas, tostarp biogāzes, kas definēta kā biomasas degviela, lai izpildītu likumā noteiktos mērķus, tam būs jāveic obligātas finansiālas iemaksas.

Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz atteikties no diferencētām iemaksu likmēm un noteikt vienotu maksu – 90 eiro – par katru nesamazināto siltumnīcefekta gāzu emisijas tonnu. Otrā lasījuma redakcijā bija no 40 līdz 90 eiro, bet tagad tiek paredzēti tikai 90 eiro. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens.)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 33, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Kulbergs. 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz svītrot iemaksas noteikšanu par neiesniegtu ziņojumu, uzticot Valsts vides dienestam līdz 15. septembrim noteikt kopējo maksājamo iemaksu apmēru. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 33. – deputāta Kulberga priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 23. pantu. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz atteikties no diferencētām iemaksām, likmēm un noteikt vienotu maksu – 70 eiro par katru nenodrošināto enerģijas vienību. Otrā lasījuma redakcijā bija 30 līdz 70 eiro, bet tagad tiek paredzēti tikai 70 eiro. Tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 32, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Kulbergs. 35. – deputāta Kulberga priekšlikums. Juridiski saistīts ar iepriekšējo. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 36. – deputāta Kulberga priekšlikums. Juridiski saistīts ar iepriekšējo. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Es atvainojos...

Sēdes vadītāja. 36. bija.

A. Kulbergs. 36. (Starpsauciens: “Tas jau bija!”)... bija atbalstīts. Jā.

Sēdes vadītāja. Nē. Atbalstīts, jā. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Atbalstīts.

37. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 5. punktu – par Ministru kabineta deleģējuma izpildi līdz 2025. gada 2. janvārim. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 38. – deputāta Kulberga priekšlikums. Juridiski saistīts. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 39. – deputāta Kulberga priekšlikums. Juridiski saistīts ar iepriekšējiem. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu 7. punktu par 20. panta spēkā stāšanās laiku, pārliekot to no 2026. gada 30. aprīļa uz 2027. gada 31. maiju. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 41. – deputāta Kulberga priekšlikums. Juridiski saistīts ar iepriekšējiem. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 42. – deputāta Kulberga priekšlikums. Juridiski saistīts ar iepriekšējiem. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 43. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu 9. punktu – Ministru kabineta deleģējuma izpildi no 2025. gada uz 2027. gadu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 44. – deputāta Kulberga priekšlikums. Juridiski saistīts ar iepriekšējiem. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 45. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu 10. punktu – grozīt Ministru kabineta uzdevumu izpildi no 02.01.2025. uz 31.12.2026. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 46. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu 11. punktu, mainot Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņu no 31.12.2025. uz 31.12.2026. Daļēji atbalstīts un iekļauts 47. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tātad 47. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 48. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu 12. punktu, mainot likuma prasības spēkā stāšanās laiku no 2027. gada 31. decembra uz 2029. gada 21. decembri. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 49. – KEM parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu 12. punktu, mainot likuma prasības spēkā stāšanās laiku no 2025. gada 31. marta uz 2026. gada 31. martu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 50. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu 14. punktu, mainot atsauci uz pārejas noteikumu punktu jaunā numerācijā. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 51. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar punktu – likuma normas nepiemēro, ja biodegviela Latvijā kļūst dārgāka par benzīnu vai dīzeļdegvielu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, laikam jau tā iekārtots, ka mēs attīstāmies pa spirāli, kā mums kādreiz mācīja, un katrai paaudzei ir vajadzīgs savs OIK. Tas, ko visu atbalstīja un kam piebalsoja, ir OIK numur divi, tikai daudz viltīgāk ietērpts, bet arī uz tiem pašiem zaļajiem pamatiem balstīts. Un, ja pirmais OIK mums izmaksāja reāli trīs miljardus (presē lasīju)... kaut kad pats rēķināju, ka mēs tomēr esam samaksājuši četrus miljardus un vēl turpinām maksāt... tad šis ir OIK numur divi, no kura nav iespējams izvairīties. Tikai degvielas tirgotāji būs tie, kas savāks no mums naudu, un mēs par to samaksāsim.

Vitenberga kungs tikko parādīja aktuālos skaitļus. Tātad pēc Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas datiem, degvielas sadārdzinājums būs par 51 centu. Iepriekš operējām ar 40 centiem. Mēs Latvijā gadā patērējam 1 240 000 tonnu degvielas, tad pareizinām ar 51 centu. Cik sanāk? 600... Es pat apjuku. Tātad 600 miljoni! 600 miljoni gadā no mūsu sabiedrības – no autobraucējiem, no uzņēmējiem. Un par to visu samaksāsim mēs – visi patērētāji. 600 miljonus gadā. Desmit gados – sešus miljardus.

Desmit gados nekas īpaši nemainīsies. Ņemot vērā, ka fon der Leienas kundze runā ar auto industriju, acīmredzot pārcels uz 2035. gadu... bišķi vēlāk. Ilgāk maksāsim. Divdesmit gados varbūt nebūs 12 miljardi, jo kāds arī iegādāsies kādu elektroauto, būs kādi 8 līdz 10 miljardi. Forši mums sanāk ar tiem miljardiem! Tas Briškena kunga stabu projekts – 10 miljardi, plus 200 miljoni gadā. Par šo 10 miljardi 20 gados. Atceros, kādreiz, senos laikos, pirms gadiem 20, ja pazuda trīs miljoni, tad bija liela brēka un visi izmeklēja. Bija tādas lietas. Tie, kas senāki, noteikti atceraties. (Starpsauciens.) Tagad miljardos! 600 miljonus vienā gadā šajā OIK divi variantā mēs izņemsim... Jautājums, ko mēs no tā iegūsim? Mēs kā sabiedrība no tā iegūsim absolūtu čiku, jo CO2 nesamazināsies. Es neesmu papētījis, nav datu par otrās un trešās paaudzes degvielām, biodegvielām. Bet pirmās paaudzes biodegviela, ko iegūst, sadedzinot dzinējos pārtiku, proti, eļļas augus – rapsi, ripsi... pievieno vēl spirtu, ko no kviešiem un rudziem iegūst... pievienojot to dīzeļdegvielai, tās veiktspēja samazinās, patērējam vairāk degvielas. Kaut kad nesen es parēķināju – apmēram 200 tūkstoši tonnu gadā CO2 jeb SEG ekvivalenta ir izpūsti gaisā šīs “zaļās stratēģijas” (pēdiņās) dēļ. Iepriekšējos gados esam pieķēzījuši pasauli miljonos tonnu. Un pašlaik...

Lūdzu, apvienojiet laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Ceļapīters. Pašlaik mēs darām to pašu kļūdu, ko 2005. gadā ar pirmo OIK, bet daudz smagāku un dārgāku. Mēs neko neiegūsim, jo arī otrās un trešās paaudzes degviela, kas satur oglekli... nebūs tā, ka pa automašīnas izplūdes caurulēm ārā plūdīs tīrs skābeklis vai trīskāršais skābeklis – ozons. Līdz ar to pilnīgs čiks, pilnīgas muļķības. Kādi, kas importēs, iegūs, jo... Galvenais, ka mums Latvijā nav nevienas otrās un trešās paaudzes ražotnes. Ja arī tās radīs, tad tas būs īstermiņa projekts, jo būs spiediens uz elektromobilitāti, un tas ir pareizi, jo elektroauto ir apmēram trīs reizes energotaupīgāki nekā automobiļi ar fosilajiem iekšdedzes dzinējiem. Un mēs visu šo muļķību...

Labi, es nebalsošu “par”, es balsošu “pret”. Bet, pozīcija, jūs visu šo muļķību atbalstīsiet un no cilvēkiem izņemsiet naudu, ko varētu lietderīgi izmantot. Seši līdz desmit miljardi – tie būtu autobāņi uz visām mūsu valstspilsētām, plus ātrgaitas ceļi uz reģionālajiem centriem. Apmēram tik tas maksā. Un, lai izkūpinātu gaisā un izņemtu no iedzīvotājiem šo naudas masu, jūs tagad nobalsosiet.

Mans priekšlikums ir paglābt no tā, ka... naratīvos skanošais... ka otrā, trešā paaudze ir ļoti dārga, tad pielīdzināt to naftas degvielas cenām, lētāk vai par tikpat. Viss kārtībā! Brauksim! Bet ne jau sadārdzināt par 50 centiem, neierobežojot augšējo latiņu. (Starpsauciens: “Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Laiks. (Starpsauciens: “Runā, runā!” Zālē troksnis.)

A. Ceļapīters. Nē, nē! Ko jūs! PROGRESĪVIE ir ļoti vērīgi. (Zālē troksnis.) Iešu prom.

Atbalstiet šo priekšlikumu un netaisiet otru OIK!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. Kolēģi, izturību! Palikuši trīs priekšlikumi.

52. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar 15., 16., 17. un 18. pārejas noteikumu punktu. Paredz atkāpi, kas degvielas piegādātājiem ļauj noteiktā periodā realizēt dīzeļdegvielu ar mazāku biodegvielas piejaukumu, ja trūkstošo apjomu tie kompensē ar modernajām biodegvielām vai biomasas degvielu, nodrošinot, ka gada kopējais biodegvielas apjoms sasniedz noteikto līmeni.

Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 53. – Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārā sekretāra Irbes priekšlikums. Precizē likuma spēkā stāšanās laiku, no 2025. gada 1. janvāra to pārceļot uz 2026. gada 1. janvāri. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Un pēdējais – 54. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē likumprojekta pielikuma B daļas nosaukumu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Kolēģi, esam izskatījuši visu likumprojektu trešajā lasījumā.

Lūdzu, balsojiet par likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Transporta enerģijas likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 41, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Bez latviešu valodas nevar pastāvēt Latvijas valsts. Līdz ar to latviešu valodas kā konstitucionālas vērtības stiprināšana ir ilgtermiņa ieguldījums valsts nākotnē, stabilitātē un drošībā, it īpaši šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos. Valsts valodas stiprināšanai Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi deputātu iniciatīvu – likumprojektu “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”. (Zālē troksnis.)

Grozījumi paredz būtiski palielināt administratīvos naudas sodus valsts valodas lietojuma pārkāpumu gadījumos, tajā skaitā par necienīga vai aizskaroša rakstura darbībām un izpausmēm, kas vērstas pret valsts valodu.

Mums ir nepieciešams paust skaidru nostāju, ka valsts valoda ir nozīmīga, tā ir jāciena un jālieto atbildīgi. Šobrīd naudas sodu apmērs par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem ir vērtējams kā nesamērīgi zems. Sodu palielināšana būtu skaidra zīme, ka latviešu valodai ir īpašs statuss. Sodu palielināšana preventīvi atturētu no iespējamiem pārkāpumiem. (Zālē troksnis.)

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Kolēģi...!

Inese Kalniņa.... pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, klusāk!

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Tātad man ir dažas lietas, ko es gribu teikt. Pirmām kārtām šis komisijas ziņojums ir absolūti nekorekts, tādēļ ka komisijā izskanēja ļoti daudz informācijas, ka trūkst datu, lai pateiktu, ka šis ir datos pamatots lēmums. Šis vienkārši ir politisks JAUNĀS VIENOTĪBAS priekšlikums. (Starpsauciens: “Ļoti labi!”)

Komisija... deputāti, kas balsoja “par”, aicināja Valsts valodas centru nākt ar datos pamatotu informāciju. Šobrīd šādas informācijas nav.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt. Komisijā bažas radās arī citu frakciju deputātiem, kas gaida kaut kādus datus uz otro lasījumu.

Aicinu noraidīt jau pirmajā lasījumā.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Selmai Teodorai Levrencei.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs visi, protams, piekrītam, ka valsts valodas stiprināšana ir fundamentāli svarīga, īpaši mūsu šī brīža ģeopolitiskajā situācijā. Tā veido mūsu valsts drošības, sabiedrības saliedētības un identitātes pamatu. Taču jebkuri pasākumi šajā virzienā ir jāievieš pārdomāti, samērīgi, un tiem jābūt pierādījumos balstītiem, lai tie patiešām sasniegtu izvirzīto mērķi, nevis kalpotu tikai kā iespēja pozicionēties.

PROGRESĪVO frakcijā esam izvērtējuši piedāvātās izmaiņas un secinājuši, ka daļa no iesniegtajiem grozījumiem tiešām ir pamatoti, nepieciešami, savukārt daļa – neskaidri formulēti, pārmērīgi vai nepietiekami pamatoti. Sāksim ar labo un svarīgo.

Jā, patiešām ir gadījumi, kas ir minēti šajā likumā un grozījumos... kur ir skaidrs, ka pārkāpums tiek veikts apzināti, speciāli un ar nolūku.

Šādos gadījumos stingrāki sankciju mehānismi varētu būt jēgpilni. Tāds, piemēram, ir 18. pants par valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšanu, kas būtu klasisks piemērs gadījumam, kad soda celšana varētu būt racionāli pamatota. Ja uzņēmums vai iestāde apzināti atsakās pieņemt valsts valodā noformētus dokumentus, tā vairs nav nejaušība vai pārpratums un nav gluži pielīdzināms tam, ja tā, piemēram, pieņemtu dokumentus arī kādā citā svešvalodā. Līdzīgi ir ar līgumu neslēgšanu un tulkojumu nenodrošināšanu valsts valodā profesionālajā vidē.

Šādos un citos pārkāpumu gadījumos, kuros ir runa par apzinātu rīcību un izvēli, diskutēt par soda palielināšanu var būt vērtīgi, taču šajā likumā ir arī panti, kuri drīzāk ir saistīti ar formālām, reti sastopamām vai noteiktām situācijām, ļoti specifiskām, drīzāk kļūdām, piemēram, runājot par 14. pantu – par zīmogu, spiedogu un veidlapu teksta neveidošanu valsts valodā, par ko arī ir paredzēts ļoti palielināt šos sodus. Man tiešām ir ļoti grūti iedomāties, cik bieži šādi pārkāpumi notiek, kādu sabiedrisko kaitējumu tie rada vai var radīt. Un arī komisijā, kā jau šeit izskanēja, mēs nesaņēmām nekādus datus vai analīzi par to.

Arī par nosaukumu neveidošanu vai nelietošanu valsts valodā trūkst skaidrojuma par problēmas mērogu. Vai tiešām ir nepieciešami šādi sodi, ja nosaukuma izvēle notiek, piemēram, starptautiskas komercdarbības vajadzībām, un vai tas vispār tiek piemērots šādos gadījumos? Bez datiem un bez skaidra izklāstījuma, kā tas darbojas, kā tam vajadzētu darboties un kā to varētu uzlabot, nevar spriest, vai šo soda mēru palielināšana katrā no šiem gadījumiem ir pamatota. Arī par 16. pantu, kas ir formas un satura prasības valsts valodā, var rasties diezgan absurda situācija. Ja ir kāda ārzemnieku grupa, piemēram, studenti vai konferences apmeklētāji, kuriem angļu valodā sniedz detalizētāku praktiskas dabas informāciju par kaut kādiem sadzīves jautājumiem Latvijā... un tā ir pieejama vairāk angļu valodā nekā latviski... tad teorētiski tas varētu kļūt par pārkāpumu. Lai gan nevienam, kas prot latviešu valodu, tā informācija nav vajadzīga.

PROGRESĪVIE uzskata, ka šis likums ir uzlabojams, bet pēc būtības un satura, nevis tikai palielinot sodus. Vienlaikus es vēlos vērst uzmanību uz piedāvātajiem grozījumiem 20. pantā, kas paredz naudas sodu līdz pat 400 vienībām par klaju necieņu... vai valsts valodas statusa noniecināšanu. Gan komisijā, gan atsevišķi sarunājoties ar iesniedzējiem, nav radies iespaids, ka viņi būtu skaidri noformulējuši, kas ar to ir domāts. Vai ir domāti kaut kādi mīmi internetā, parodijas, varbūt pat feisbuka komentāri, kas ir pilni ar gramatikas kļūdām. Šis pavisam noteikti būtu starp tiem pantiem, kur mēs vēlētos redzēt citu galīgo redakciju.

Runājot par sodiem, gribu atzīmēt, ka komisijā radās iespaids, ka iesniedzēji nav veikuši analīzi, vai valsts valodas joma ir viena no tām, kur sodu palielināšana samazina pārkāpumu skaitu, cik lielā laika periodā tas notiek, kā tieši tas notiek un vai tas veicina cieņu pret valsts valodu jebkādā izmērāmā kritērijā. Anekdotiski piemēri, es teiktu, drīzāk liecina par pretējo. Bet tie ir tikai anekdotiski piemēri... mums nav šādu datu vai arī tie nebija pieejami.

Gribu arī atzīmēt, ka jomās, kur šādi dati ir skaidri pieejami, piemēram, ceļu satiksmes drošībā, stingrāki sodi tiešām strādā. Taču diemžēl lielākā daļa Saeimas deputātu, tostarp tie, kas atbalstīs lielākus sodus par valsts valodas pārkāpumiem, vairākas reizes ir iestājušies pret lielākiem sodiem ceļu satiksmē, kur ir reāla ietekme uz cilvēku dzīvību un veselību.

Komisijā arī tika norādīts, ka pārkāpumus valsts valodas jomā var salīdzināt tikai ar tādiem pārkāpumiem, kas ir vērsti pret valsti, nevis ar tādiem, kuri ir vērsti pret cilvēkiem un no kuriem cieš cilvēki. Tomēr mēs nedrīkstētu pieņemt, ka vienmēr un visos gadījumos tas tā ir. Neapšaubāmi, valsts valodas stiprināšana ir ļoti svarīga, bet tā nevar balstīties tikai uz tīru sodīšanas filozofiju bez skaidriem pierādījumiem par tās efektivitāti.

Mēs atbalstām valsts valodas stiprināšanu, tāpēc komisijā balsojām “par”, taču uz otro lasījumu PROGRESĪVO frakcija sniegs priekšlikumus, lai precizētu neskaidro un pēc objektīviem kritērijiem lemtu par šo sodu samērīgumu. Valsts valoda ir jāstiprina mērķēti un gudri, nevis ar neskaidriem formulējumiem un sodiem sodu pēc, ar izglītību, kvalitāti un samērīgāku regulējumu, tostarp izšķirot gadījumus, kad tiešām runa ir par apzinātu vēršanos pret valsts valodu un apzinātu necieņu, kas... es atzīstu, jā, ir problēmas... no tādiem, kad šie pārkāpumi ir vairāk tehniski.

Lūdzu, veidosim valsts valodas politiku, kur vissvarīgākais mērķis ir nevis sodīt, bet veicināt to, ka cilvēki mācās latviešu valodu, runā latviešu valodā un lepojas ar latviešu valodu.

Es ceru, ka tas būs iespējams arī šī likuma ietvarā. Bet pagaidām vēl ir ļoti daudz, ko uzlabot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Edmunda Jurēvica, Nataļjas Marčenko-Jodko, Andra Šuvajeva, Harija Rokpeļņa, Gata Liepiņa, Zanes Skujiņas-Rubenes, Edgara Tavara, Ilzes Indriksones un Edmunda Zivtiņa iesniegumu, kurā deputāti lūdz turpināt Saeimas šā gada 27. novembra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi jautājumi tiks izskatīti.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Vilim Sruoģim.

V. Sruoģis (ST!).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kā dzirdējām, šie grozījumi pārsvarā ir saistīti ar naudas sodu sankciju palielināšanu par valsts valodas... noteikumu neievērošanu. (Zālē troksnis.) Kā saprotams, likuma mērķis, galējais, vismaz es tā saprotu, ir...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, cienīsim runātāju! Neko nevar dzirdēt.

V. Sruoģis.... stiprināt, attīstīt, popularizēt valsts valodu – latviešu valodu. Vai paaugstinātas sankcijas, naudas sodu sankcijas, veicinās latviešu valodas popularizēšanu? Manuprāt, ne. Diez vai naudas sodu palielināšana dos vēlamo rezultātu. Vai nebūtu labāk vērsties pie tā... lai dotu iespēju cilvēkiem apgūt valsts valodu, paaugstināt valsts valodas līmeni? Vai šie grozījumi šo procesu veicinās? Manā skatījumā, ne. Es domāju, ka šādi grozījumi Saeimā ir iesniegti pāragri.

Turklāt Juridiskajā komisijā, izskatot šos grozījumus, tika secināts, ka pilnīgi nepamatoti ir sarakstīti naudas sodi... palielināti. Kāpēc uz tik vai tik naudas vienībām? Naudas sodi palielināti no 10 naudas vienībām uz augšu. Kāpēc tieši šādi naudas sodi? Neviens uz šo jautājumu nevarēja atbildēt. Vai bija veikti... statistiskie dati, vai esošie naudas sodi sasniedz likuma mērķi? Arī atbildes nebija. Cik bija piemēroti... kādi pārkāpumi? Vārdu sakot, ne uz vienu šo jautājumu atbilde nebija sniegta.

Tāpēc aicinu šos grozījumus neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vēršos pie likuma virzītājiem. Vai jūs tiešām domājat, ka, sodot cilvēkus, jūs viņus uzmundrināsiet mācīties valodu? Ko mēs panāksim? Anotācijā ir teikts, ka atsevišķos gadījumos bija nepietiekamas zināšanas un par to arī ir jāsoda. Cilvēks mēģina runāt, viņš cenšas, bet mēs sodām.

Šodien mēs skatām likumprojektu, kas paredz būtiski palielināt administratīvos sodus par valsts valodas lietojumu. Atsevišķos gadījumos sodi ir pacelti četras piecas reizes. Kāds tam ir pamats? Kāpēc četras piecas reizes? Kāpēc ne 10, ne 20, ne 100, ne miljons? Mēs visi esam vienoti vienā – latviešu valoda ir un paliek vienīgā valsts valoda. Tā ir mūsu valstiskuma pamats. Par to nav strīdu. Tam nav apdraudējuma, kolēģi, nav nekāda apdraudējuma!

Mūsu ceļi krustojas jautājumā par to, kā panākt cieņpilnu un plašu valsts valodas lietošanu. Tieši šeit mēs redzam problēmu. Šis likumprojekts balstīts uz pārliecību, ka valodu var nostiprināt ar sodu palīdzību, ka valodu var iemācīt ar bailēm, ka cilvēks runās latviski nevis tāpēc, ka viņš to vēlas, bet tāpēc, ka viņš baidās samaksāt naudas sodu. Vai tiešām valodu var iemācīties caur piespiešanu? Vai valodu var cienīt, ja tā kļūst par administratīvo ieroci? Vai mēs tiešām gribam radīt vidi, kurā cilvēks baidās kļūdīties, jo par katru kļūdu draud sods?

Statistika, kas minēta likumprojekta anotācijā, parāda, ka ir situācijas, kurās valodas lietojums ir bijis nepietiekams. Jā, risinājumi ir vajadzīgi, bet sods nevar būt primārais instruments. Sods ir galējais līdzeklis, nevis valsts politikas pamats. Ja valsts iegulda resursus tikai kontrolē un sodīšanā, bet ne valodas mācību pieejamībā, kvalitātē, metodēs, motivācijā un sabiedrības iesaistē, tad ko mēs patiesībā gribam panākt? Vai šī politika mazinās plaisu starp tiem, kuri valodu prot, un tiem, kuri to vēl apgūst? Vai tieši pretēji – padziļinās to?

Cienījamie kolēģi! Valoda var pastāvēt tikai tur, kur tā tiek iemīlēta, nevis tur, kur no tās baidās. Valoda ir jāpadara par iespēju, nevis sodu, par tiltu, nevis barjeru. Mēs nevaram būvēt cieņpilnu sabiedrību, balstoties represīvos instrumentos. Demokrātijā primārā ir cieņa, nevis bailes. Tādēļ mēs nedz šodien, nedz turpmāk nevaram atbalstīt likumprojektu, kas balstīts uz represīvu pieeju valodas politikā.

Mēs aicinām koalīciju skatīties plašāk – nevis tikai sodīt, bet radīt vidi, kurā latviešu valodu gribas lietot un gribas apgūt.

Aicinu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Kad šis Saeimas sasaukums sāka darbu, tad bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece PROGRESĪVOS apsēdināja “Saskaņas Centra” sēdvietās, par ko PROGRESĪVIE ārkārtīgi protestēja – ideoloģiski viņiem tur nepienākas atrasties. Bet, domāju, šādi jautājumi un nostāja valodas jautājumos parāda, ka jūs pelnīti sēžat tieši tur, jo šobrīd to, ko agrāk darīja “Saskaņa”, pilnvērtīgi valstiskuma jautājumos pilda “Stabilitātei!” un PROGRESĪVIE. Domāju, tas atspoguļosies arī šodienas balsojumā.

Ja kāds jautā, vai ir kāda atšķirība valodas politikas nostādnēs PROGRESĪVAJIEM un “Stabilitātei!”, tad šis būs jautājums, kurā jūs izgaismosieties.

Vēlos norādīt, ka “Nacionālā apvienība” jau iepriekš, 2023. gada nogalē, nāca ar priekšlikumu šādus sodus palielināt. Ilgstoši tas stāvēja atvilktnē. Un man ir prieks, ka JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģi šobrīd to virza. Labāk vēlu nekā nekad. Ceru, ka mēs varēsim turpināt arī citas lietas, kas mūs gaida... joprojām kāds ilgstoši sēž uz Valsts valodas likuma... un citas iniciatīvas, ar kurām mēs turpināsim.

Bet PROGRESĪVAJIEM vēlos atgādināt, ka, pretojoties šim likumprojektam, jūs ne tikai bremzējat valsts budžetā... starp citu, inflācija jau sen tās likmes, kādas bija noteiktas... ir mainījusi soda apmēra vērtību. Otrkārt, jūs tieši vai netieši atbalstāt likumpārkāpējus. Un kas tie ir? Tie pārsvarā ir trešo valstu imigranti, tostarp no Krievijas. Diez vai tie ir tie, kurus jūs gribat aizstāvēt.

Noslēgumā vēlos pateikt, kādēļ šis ir svarīgi. Ja jūs sakāt, ka vajag kaut kā suģestējoši pozitīvi veicināt valodas lietojumu... domāju, jābūt gan burkānam, gan pātagai. Soda mēram ir jābūt. Vēlos atgādināt piemēru, kuru stāstīju komisijā: kebabnīcas īpašnieks stāsta, ka viņam ir izdevīgāk katru mēnesi maksāt sodus par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem, ko viņa darbinieki veic, nekā viņus apmācīt un ieguldīt darbu, lai viņi prot latviešu valodu. Tas, man liekas, ir absurdi.

Mēs visi šeit to saprotam, un ceru, ka ar šo mēs to risināsim. Ja ne, tad mums jādomā par citiem mēriem, bet šādi ņirgāties par latviešu valodu nevar.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Pavisam īsi. Es atbalstīšu šo likumprojektu par sodu palielināšanu. Lai gan piekrītu, ka sodu palielināšana nez vai uzlabos kopīgo situāciju ar valsts valodas lietošanu.

Gribu vērst jūsu uzmanību uz dažām normām, kas saistītas ar šo sodu palielināšanu. Vairākos Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā pantos likumprojekta autori plāno palielināt sodus. Piemēram, 18. pantā “Valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšana”.

Kolēģi, man jums kārtējo reizi jāatgādina, ka valsts valoda Latvijā sastāv no divām literārām tradīcijām. Pēdējā laikā diemžēl ir bijuši vismaz trīs gadījumi, kad valsts iestādes, tiesas, pašvaldību iestādes nav pieņēmušas dokumentus valsts valodā, lai gan tie bija sagatavoti valsts valodas literārajā paveidā – latgaliešu valodā.

Es šobrīd plānoju sagatavot deputātu jautājumu Tieslietu ministrijai, lai saņemtu atbildes, jo, manuprāt, tas ir tieši šī likuma pārkāpums – nepieņemt dokumentu, sastādītu valsts valodā. Un kā tad mēs darīsim? Piespriedīsim sodu, piemēram, tiesai par dokumentu nepieņemšanu? Droši vien tas būtu precedents.

Tāpat arī saistībā ar 20. pantu “Necieņa pret valsts valodu”. Par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu piemēro attiecīgu naudas sodu. Vēlreiz uzsveru – arī latgaliešu valoda, Latgales latviešu valoda, ir valsts valodas daļa. Ja kāds dokuments netiek pieņemts vai tiek izteikta necieņa pret šo valsts valodas daļu, tad pēc būtības piemērojams tāds pats sods. Kā likumprojekta iesniedzēji paredz – tas varētu būt vēl lielāks. Nu, lai tā būtu!

Kopā sargāsim valsts valodu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Edmunds Jurēvics – frakcijas vārdā.

E. Jurēvics (JV).

Mūsu uzdevums ir sargāt, aizstāvēt un attīstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un stiprināt tās nozīmi gan privātajā, gan valsts kopējā sfērā.

Šī Saeima daudz ko ir izdarījusi, arī iepriekšējā Saeima. Mēs beidzot visā izglītības sistēmā pārejam uz mācībām valsts valodā. Beidzot kopā esam pieņēmuši grozījumus Darba likumā, lai novērstu diskrimināciju par to, ka latviešu jauniešiem nepamatoti tiek prasītas krievu valodas zināšanas savā dzimtenē. Skaidrs, ka vēl daudz mums ir jādara, lai stiprinātu mūsu valsts valodu.

Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA piedāvā šos likuma grozījumus, lai stiprinātu sodus tiem cilvēkiem, kuri apzināti vēršas pret latviešu valodu, cenšas to noniecināt un graut.

Paldies, kolēģi.

Aicinu šo atbalstīt. Stiprināsim latviešu valodu kopā!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Verginai.

I. Vergina (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Patiesībā mēs šodien runājam par kaut ko citu un būtiskāku, ne tikai par administratīvajiem sodiem. Un man ļoti, ļoti gribētos, lai latviešu valoda ir tā, kas vieno, nevis šķir. Par to ir šis likumprojekts.

Bet mums ir jāsaprot, ka ne vienu reizi vien no šīs tribīnes šajā zālē esam piedzīvojuši gan valodas pazemošanu, gan rupjus žestus valodas un valstiskuma virzienā. Un tā nav tikai retorika, tā ir attieksme pret vienu no mūsu valsts pamatpazīmēm – valodu.

Patiesībā intervijā radio, kurš vēsta krievu valodā... man zvanīja un jautāja, es atbildēju: jautājums nav par to sodīšanu, kuri mācās valodu un to lieto, jautājums ir par būtisku valodas nelietošanu, atturēšanos un izsmiešanu, pat kaut kāda veida kaitējumu. Un šī izsmiešana no tribīnes – kolēģi, jūs visi esat liecinieki – ir bijusi. Par to arī šis ir. Valodai ir jāvieno, nevis jāšķir.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Inese Kalniņa. 11. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šā gada 19. novembrī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” otrajam lasījumam.

Nav saņemts neviens priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Skrastiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 2. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Skrastiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Judins.

I. Judins (ST!).

Labdien, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 19. novembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” otrajam lasījumam.

Priekšlikumi otrajam lasījumam netika iesniegti.

Komisija atbalstīja likumprojektu vienbalsīgi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Judins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – piecas dienas – tātad 2. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

I. Judins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Jā, kā jau iepazīstināts, tad šī konvencija nodrošina starptautisko pārvadājumu regulējumu dzelzceļam un uz tā pamata arī notiek pārvadājumi konvencijas dalībvalstīs. Komisijā noskaidrojām, ka šo grozījumu apstiprināšana neparedz Latvijai jaunas saistības, jo patiesībā šie grozījumi ir veidoti pēc Eiropas Savienības jau esošā regulējuma, piemērojot to valstīm, kas ir konvencijas dalībvalstis, bet nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

E. Cepurītis. Piecas dienas – 2. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vakar, 26. novembrī, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” un balsojot nolēma atbalstīt tā virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Īsumā par grozījumu būtību. Tie paredz noteikt tarifu atsevišķām šķeldas katlu mājām Rīgas pilsētā, lai ierobežotu to peļņas apjomu, ko tās gūst. Ir zināms, ka tās iepriekšējos gados ir guvušas līdz pat 30 procentiem, vidēji ap 20 procentiem, kas ir nesamērīgi, salīdzinot ar fiksēto tarifu, kāds ir noteikts citās Latvijas pilsētās.

Komisija uzklausīja arī Klimata un enerģētikas ministrijas ierosinājumus, kas piedāvā nevis noteikt tarifu, bet ierobežot vienošanās... cenu, faktiski noteikt griestus – maksimumu, par kādu šķeldas katlu mājas var vienoties ar “Rīgas siltumu”. Tas būtu nevis tarifs, bet, kā komisijā diskutēja, tāds sava veida Viļņas modelis, kurā būtu noteikti augšējie cenas griesti, kuriem būtu jāpielāgojas šķeldas katlu mājām.

Otrs jautājums, ko Klimata un enerģētikas ministrija piedāvāja, – ka šajos grozījumos varētu iestrādāt arī regulējumu industriālajam atlikumsiltumam no datu centriem, no citiem ražotājiem, kas ražo siltumu. Tas palīdzētu samazināt siltuma cenas Rīgas pilsētā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šobrīd, balsojot “par” šo likumprojektu pirmajā lasījumā, patiesībā jūs pērkat kaķi maisā, turklāt tādu kaķi, par kuru jūs nezināt, ko ar to tālāk darīt. Jo man šķiet, ka šobrīd Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija īsti nezina, kā likumprojekts izskatīsies uz otro lasījumu.

Atgādināšu, par ko ir stāsts. Pirms kāda pusotra vai diviem gadiem mēs atcēlām vienu pantu Enerģētikas likumā, kas principā nedarbojās un bija identisks šobrīd iesniegtajam, par kuru jūs tagad grasāties balsot. Respektīvi, lai mazie siltumenerģijas ražotāji varētu piegādāt savu preci, saražoto siltumenerģiju, lielajam operatoram “Rīgas siltumam”, ir jābūt tarifam. Ja viņiem nav tarifa, viņi nevar piegādāt. Bet runa ir tikai par to, ka tarifam jābūt attiecībās ar “Rīgas siltumu”, pārējie Latvijā var tirgot, kā grib.

Tas bija ļoti neveiksmīgs krīzes risinājums toreiz – uzreiz pēc kara sākuma 2022. gadā –, un tas īsti nedarbojās, jo mazie siltumenerģijas ražotāji nemaz negāja pie regulatora apstiprināt tarifu. Man šķiet, ka regulators nebūtu sevišķi laimīgs, ja pie viņa regulāri sāktu piekāpt mazie siltumražotāji un prasīt tarifu apstiprināšanu. Līdz ar to attiecīgais pants Enerģētikas likumā tika atcelts.

Tagad ir iesniegts tas pats pants, bet ar domu, ka mēs uz otro lasījumu kaut ko nomainīsim. Kolēģi, visa anotācija ir balstīta uz šo greizo, nelikvīdo normu. Šobrīd KEM un “Rīgas siltums” ir aizgājuši ar mājasdarbu. Ko viņi atnesīs, mēs pirms otrā lasījuma nezinām. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts... KEM lūdza garāku, bet mēs noteicām ļoti īsu. Man šķiet, neviens no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas īsti nesaprata, kas tiks atnests uz otro lasījumu un kas tiks jums piedāvāts. Bet anotācija būs tā pati, jo, kā jūs zināt, pēc Saeimas kārtības ruļļa, anotācijas nedrīkst mainīt, tikai drīkst kaut ko papildināt protokola veidā vai kā citādi. Lūk, ļoti interesanta situācija.

Mani ļoti pārsteidz, kāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā netika akceptēts priekšlikums, ka tiek izstrādāts alternatīvs likumprojekts, kā tas parasti ir noticis Saeimā... komisijās. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmais, Patmalnieka kunga iesniegtais, variants tiek atzīts par, kā saka, nelikvīdu, un tiek pieņemts otrais – alternatīvais – variants, un tad ir likumprojekts, pie kā tiek strādāts, un ir attiecīga anotācija.

Vēl gribu pateikt, ka ir ļoti dīvaini – mēs pirms pusotra gada... vai kad... izmetām šo pantu, kas neko nespēja darīt tirgum... tomēr pieņēmām regulējumu, kas noteic, ka “Rīgas siltumam” un vispār siltumapgādes operatoriem ir jāizmanto... jāvērtē siltuma piegādes... atlikumsiltums jāizmanto pēc ekonomiskā pakāpeniskuma principa. Kāpēc tas nav darīts? Kāpēc tās normas nav iedarbinātas, un kāpēc tās ir neefektīvas? Kāpēc mums šobrīd jādzēš ugunsgrēks, kas notika 2023. gadā, 2024. gadā? Kāpēc mums ir jādzēš, ja ir atzīts, ka šogad šķeldas cenas nebūs dramatiski augstas? Bet mēs gribam parādīt, ka mēs kaut ko darām. Tikai nelaime tā, ka ar to politisko darīšanu mēs varam tirgu ietekmēt tā, ka vispār vairs neviens investors negribēs ienākt, jo pēkšņi politiķi izlemj – mēs tagad kaut ko mainīsim... bez īstas sajēgas, ko mēs darām.

Līdz ar to es nevaru balsot par šo priekšlikumu. Aicinu arī jūs to nedarīt. Sagaidām alternatīvu risinājumu, kurā būs izvērtēta arī ietekme uz tirgu, nevis ātrs politisks... atkal man jāsaka... kā pirmsvēlēšanu priekšlikums. Sagaidām normālu priekšlikumu un tad lemjam, un būs alternatīvais likumprojekts. Šobrīd mēs skrienam pārāk ātri, kas vispār nav laba likumdošanas prakse, ja mēs gribam veidot labu likumdošanu.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ar šo likumprojektu tāda situācija – mēs šodien atbalstīsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā avansā. Tikai tāpēc, ka šim likumprojektam ir gaiša doma – nozīmēt tarifa griestus, lai galapatērētājiem, sabiedrībai dotu labvēlīgāko tarifu. Bet īstenošana nav skaidra un ir pārāk pretrunīga. Ņemot vērā šo likumprojektu... mēs nevaram saprast, kā tas varētu tikt īstenots bez birokrātijas palielināšanas, bez papildu apgrūtinājumiem uzņēmumiem, kuri saražos siltumu.

Šoreiz mēs atbalstīsim, bet otrajā lasījumā skatīsimies, kā tas varētu tikt īstenots. Ļoti liela varbūtība, ka otrajā lasījumā neatbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 12, atturas – 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likumu.

Kuldīgas vecpilsēta ir unikāla. Kuldīgas vecpilsētai ir unikāla kultūrvēsturiska nozīme un vērtība, un tā ir atzīta pasaules mērogā, iekļaujot UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija organizēja arī izbraukuma sēdi uz Kuldīgu, kur, piedaloties pašvaldības vadībai un speciālistiem, komisijas deputātiem bija iespēja iepazīt unikālās vērtības pilsētvidē.

Komisija ir vienbalsīgi atbalstījusi likumprojektu un virza to izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Tā ka lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bērziņai.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Ticu, ka katrs no jums vai gandrīz katrs no jums ir bijis Kuldīgā un noteikti spēj novērtēt tās īpašo sajūtu, noteikti zina tās kultūrvēsturiskos un dabas objektus – Ventas rumbu, ķieģeļu tiltu, dakstiņu jumtus, šaurās ieliņas, senās mājas, raksturīgos šķūnīšus – un noteikti ir pastaigājušies pa pilsētu.

Jāuzsver, ka ne vienmēr pilsētai ir bijusi veiksme attīstīties tā, kā to ir plānojusi. Viens no lielākajiem riskiem bija padomju laikos, kad bija tendence pilsētas centru pārbūvēt ar sabiedriskām būvēm un mainīt to, kas ir vēsturiski saglabājies. Bet Kuldīgai paveicās šajā ziņā, jo sešdesmitajos gados atradās cilvēki, kuri šīs kultūrvēsturiskās vērtības saglabāja.

Laiks pēc neatkarības atgūšanas Kuldīgai kā pilsētai nebija vienkāršs. Infrastruktūra bija bēdīga, naudas nebija, bet vajadzību – daudz. Kā daudzviet Latvijā, arī Kuldīgā visu izšķīra cilvēki un izpratne par vērtībām, kas ir pilsētai.

Jāuzsver, ka jau kopš 2001. gada Kuldīgas politiskajai vadībai bija skaidri noteikta prioritāte – kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, kuru pašvaldība uzskatīja par vienu no prioritātēm, kas ir saglabājama nākamajām paaudzēm. Vairāk nekā 20 gadu garumā pašvaldība atbalstīja pētniecisko darbu, izstrādāja koncepcijas, mērķtiecīgi piesaistīja Eiropas Savienības fondu līdzekļus, rūpīgi ieguldot tos pilsētas infrastruktūras atjaunošanā un sakārtošanā. Tāpat arī izprotot, ka daudziem pilsētniekiem nav pietiekami daudz finansējuma, lai senās ēkas atjaunotu, pašvaldība radīja atbalsta programmas tiem, kuru īpašums atrodas Kuldīgas vecpilsētā.

Tās bija arī nepārtrauktas sarunas un saziņa ar vietējo sabiedrību, ar iedzīvotājiem, ar uzņēmējiem, izglītojot un pārliecinot par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas nepieciešamību un izrunājot neskaidros jautājumus. Nebūt nebija vienkārši pārliecināt pašus iedzīvotājus par to, kādā vērtībā viņi dzīvo un kāda vērtība ir viņu īpašumiem. Nenovērtējama loma šajā procesā ir bijusi arī Restaurācijas centram, kas ir veidojis mantojuma laboratorijas uz galvenās ielas pilsētā, lai pievērstu uzmanību senajām detaļām – durvīm, koka logiem – un rādītu, kā tie ir atjaunojami, mācot to darīt pareizi.

Pašvaldības kopējās pūles un ieguldījumi infrastruktūrā vainagojās ar to, ka attīstījās bizness. Pamazām vecpilsētā izveidojās mājīgas kafejnīcas un restorāni, viesu apartamenti, suvenīru veikaliņi un dažādi uzņēmumi.

Kopumā Kuldīgas ceļš līdz UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam nebija viegls. Nominācijas sagatavošanas procesā pašvaldība ne vienmēr saskārās ar atbalstu. Gluži pretēji – bieži nācās pārvarēt dažādus šķēršļus, bet ar neatlaidīgu darbu tas izdevās. Gribu uzsvērt, ka iekļūšana UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā nav balva, tā ir atbildība un starptautiskas saistības. Tā ir publiski izteikta apņemšanās, ka Latvija spēs nosargāt Kuldīgas īpašās kultūrvēsturiskās vērtības.

Vēlos uzsvērt, ka Latvijā ir tikai divi pasaules nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi. Tā ir Vecrīga, kas tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā deviņdesmitajos gados, un Kuldīga. Tāpēc ir nepieciešams Latvijas normatīvajos aktos nostiprināt Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanu, aizsardzību, attīstību un pilnvērtīgu pārvaldību.

Ar šo likumu mēs nostiprināsim kārtību un prasības Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanai, aizsardzībai un izmantošanai. Un tas ļaus būt pārliecinātiem, ka mums izdosies Kuldīgas unikālās vērtības saglabāt nākamajām paaudzēm. Šis likums būs apliecinājums tam, ka Latvija mīl savu vēsturi, ciena savas saknes un prot sargāt to, kas tai ir visvērtīgākais.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Bērziņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Turpinām ar sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Harija Rokpeļņa, Ulda Auguļa, Valda Maslovska, Oļega Burova, Jāņa Vucāna, Jāņa Dineviča, Anitas Brakovskas, Gundara Daudzes, Augusta Brigmaņa un Didža Zemmera iesniegto likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir priekšlikums paveikt labu darbu un likumā noregulēt, ka cilvēki uz savas zemes var darīt, nu, ne gluži visu, ko viņi grib, bet, ja ir runa par būvniecību, tad viņi to var darīt paši bez ierobežojumiem. Ja zemniekam vajag angāru vai nojumi, kur glabāt traktoru, tehniku vai kombainu, viņš to var darīt pats un viņam netiek uzlikts par pienākumu obligāti piesaistīt būvkomersantu. Ja cilvēks grib pats būvēt šķūni uz savas zemes, kas varbūt ir lielāks nekā četrreiz seši metri, viņš to var darīt pats, nepiesaistot būvkomersantu. Vārdu sakot, šis likumprojekts nodrošinātu lielāku rīcības brīvību Latvijas iedzīvotājiem, darbojoties savā zemē.

Aicinu nodot likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Arī komisijas deputātus aicinu nevilkt garumā un šo lietu nodarīt veikli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

Likumprojekts komisijai nodots.

___

Turpinām ar patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanu.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par 11 241 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijai jāturpina dalība Stambulas konvencijā” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! 2025. gada 10. oktobrī Saeima saņēma 11 241 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Latvijai jāturpina dalība Stambulas konvencijā”.

Šā gada 12. novembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja tā iesniedzēju pārstāvi, kura informēja, ka iniciatīvu tobrīd bija parakstījuši vairāk nekā 35 tūkstoši iedzīvotāju. Pārstāve pauda viedokli, ka konvencija neparedz neko tādu, kas grautu ģimenes vērtības. Viņa norādīja, ka konvencijas ratificēšanas rezultātā Latvijas normatīvajos aktos ir ieviestas vairākas pārmaiņas, kas veicina vardarbības izskaušanu.

Uz komisijas sēdi uzaicinātie Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka, tā kā par Stambulas konvencijas virzību lems nākamā Saeima, tad iniciatīva būtu nododama informācijai kompetentajai Saeimas komisijai.

Uzklausot uzaicinātās personas, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt iniciatīvas tālāko virzību un nodot to Ārlietu komisijai. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 11 241 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijai jāturpina dalība Stambulas konvencijā” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo iniciatīvu.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lielākā daļa klātesošo patiesībā zina, par ko ir Stambulas konvencija. Arī nesenajā intervijā televīzijā eksprezidents Egils Levits korekti izteicās par to, kam būtu jābūt Stambulas konvencijā un kam tur nebūtu jābūt.

2023. gadā, tad, kad Stambulas konvencija šeit, Saeimā, tika ratificēta, toreiz vēl varas pozīcijās esošais “Nacionālās apvienības” frakcijas vadītājs Raivis Dzintars no tribīnes teica runu. Tā iespiedās man atmiņā. Un es pie sevis noteicu: respect, cilvēks un partija ar mugurkaulu. Un vēl skanēja vārdi: nu, šodien mēs pozīcijā, rīt – opozīcijā. Es nezinu, kādi ir tālākie plāni, varbūt – atkal pozīcijā. Bet tad, kad prezidents atmeta atpakaļ Saeimai Stambulas konvenciju otrreizējai skatīšanai, notika plašs protests. Mediju un varas inspicēts. Savākts tika krietns pulks cilvēku Doma laukumā.

Un tad mugurkauls sāka šķobīties. Es saprotu, ka mugurkaula problēmas var būt arī īslaicīgas, tās ir ārstējamas. Bija pārsteigums gan vienai pusei – liberālajai –, gan konservatīvajai. Par ko bija pārsteigums? Liberālā puse, es domāju, bija pārsteigta par to, ka caur mediju propagandu un izglītības sistēmu tik daudz jauniešu un cilvēku jau ir iekļauti jaunajā normalitātē. Konservatīvajai pusei bija pārsteigums par to, ka ne visi konservatīvie tomēr ir tik ļoti konservatīvi, kā līdz šim tika uzskatīts.

Es atceros vēl arī... pie Saeimas lēmuma par Stambulas konvencijas ratifikāciju... Es atceros arī, kā toreiz notika debates, kā notika visa virzība. Šīs nav latviskās vērtības, šis nav par konservatīvām vērtībām.

Es šodien aicinu iztaisnot mugurkaulu un noraidīt tālāku virzību Latvijas pilsoņu kolektīvajam iesniegumam, ka Latvijai būtu jāturpina dalība Stambulas konvencijā. Toreiz Raivis Dzintars teica: bezprincipu partijas. Tādi vārdi.

Es gribu teikt to, ka principi ir mūžīgi. Bet, kad mēs pētām elektorāta, mediju radītas kaut kādas tendences... tās nav mūžīgas. Tās ir tendences, tās bieži vien ir mākslīgi inspirētas. Bet principi paliek mūžīgi.

Tāpēc es aicinu iztaisnot mugurkaulu un palikt pie latviskiem, konservatīviem principiem šajā jautājumā.

Bībelē rakstīts Marka 8:36 “Jo ko tas cilvēkam dod, ka tas iemanto visu pasauli, bet zaudē savu dvēseli?”

Aicinu neatbalstīt un nevirzīt tālāk šo iesniegumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 11 241 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijai jāturpina dalība Stambulas konvencijā” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 19, atturas – 9. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, esam izskatījuši visus šīsdienas darba kārtības jautājumus.

Mums vēl palikusi atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 27. novembrī pulksten 17.00.

Deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Maijas Armaņevas, Kristapa Krištopana un Edmunda Zivtiņa jautājums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam, ārlietu ministrei Baibai Bražei, ekonomikas ministram Viktoram Valainim, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei, kultūras ministrei Agnesei Lācei, veselības ministram Hosamam Abu Meri un zemkopības ministram Armandam Krauzem “Par finansējumu nevalstiskajām organizācijām”. Saņemtās rakstveida atbildes iesniedzējus apmierina.

Deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Maijas Armaņevas, Kristapa Krištopana un Edmunda Zivtiņa jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par dzimumu maiņas faktiem Latvijā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Ramonas Petravičas, Jeļenas Kļaviņas, Kristapa Krištopana, Ričarda Šlesera un Edmunda Zivtiņa jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par valsts nodrošinātajām konsultācijām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Ramonas Petravičas, Maijas Armaņevas, Kristapa Krištopana, Ričarda Šlesera un Edmunda Zivtiņa jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par atalgojumu ārstniecības personālam”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas jautājums kultūras ministrei Agnesei Lācei “Par Sabiedrības integrācijas fonda finansējumu nevalstiskajām organizācijām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Amila Saļimova, Jefimija Klementjeva, Igora Judina, Dmitrija Kovaļenko, Iļjas Ivanova un Viļa Sruoģa jautājums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par tiesību normām, kas liedz izglītības iestādēs izglītojamiem savā starpā runāt krievu valodā”. Uz jautājumu nav saņemta amatpersonas atbilde, sakarā ar to jautājuma izskatīšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 27. novembrī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Linda Liepiņa, Maija Armaņeva, Ramona Petraviča, Ilze Stobova un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par bērnu, pusaudžu dzimuma identitāti”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Kristaps Krištopans un Ilze Stobova iesnieguši jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam “Par finanšu sektora “kapitālo remontu””. Jautājums tiek nodots Latvijas Bankas prezidentam atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Kristaps Krištopans un Ričards Šlesers iesnieguši jautājumu satiksmes ministram Atim Švinkam “Par VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētāju”.

Vārds motivācijai deputātei (Starpsauciens.)... nav. Vārds motivācijai... nav. Tātad jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Mārcis Jencītis, Jeļena Kļaviņa, Viktorija Pleškāne un Jekaterina Drelinga iesnieguši jautājumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei “Par Rīgas pilsētas tiesas darbinieku un tiesnešu pārcelšanu no ēkas Mazajā Nometņu ielā 39”.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam – motivācijai.

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies, kolēģi. Neaizkavēšu jūs. Man ir tikai minūte laika. Ir divi galvenie jautājumi.

Tātad tika izremontēta tiesu ēka, speciāli paredzēta tiesnešiem. Tur ir telpas konvojējamām personām, speciālas aizturēto uzturēšanās telpas, speciāli paredzētas zāles, lai varētu veikt attālinātās tiesas sēdes. Un tagad tiesnešus... Izlietoti šai tiesu ēkai ir gandrīz divi miljoni eiro... tika uzsaukts ar lielu patosu, ka tas ir par godu Latvijas neatkarības 100. gadadienai. Tur tiesneši ļoti labi varēja strādāt. Un tagad viņus Tiesu namu aģentūra (vai kā to sauc) pārceļ uz kaut kādām neizremontētām telpām.

Manā skatījumā, tiks iedragāts tiesnešu darbs, kvalitatīvi tiesu lēmumi un citas lietas.

Tātad es uzdevu jautājumus, un deputāti uzdeva jautājumus saistībā ar to, kā tas ietekmēs tiesu darbu un cik mums vispār valstī ir tādas aģentūras, kuras nodarbojas ar šī īpašuma apsaimniekošanu. Vai nevajag atstāt no tām visām tikai vienu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Nav zālē... Andris Bērziņš nav, Svetlana Čulkova nav, Gundars Daudze, Jānis Grasbergs nav, Līga Kozlovska, Agnese Krasta nav, Māris Kučinskis... arī neredzu, Linda Matisone... ir Linda Matisone, Ināra Mūrniece nav, Andris Šuvajevs nav, Edgars Tavars arī nav, Jānis Vitenbergs... ir, Aiva Vīksna... neredzu... un Edgars Zelderis.

Lai jums burvīgs vakars, kolēģi!

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 27.11.25 09:04 Balsojums 1
Par - 50, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (1149/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 27.11.25 09:14 Balsojums 2
Par - 63, pret - 18, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par 10 507 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un LR pilsonības atņemšanu” turpmāko virzību (861/Lm14)

Datums: 27.11.25 09:15 Balsojums 3
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Valijas Grebežnieces atbrīvošanu no tiesneša amata (858/Lm14)

Datums: 27.11.25 09:17 Balsojums 4
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latgales rajona tiesas tiesneses Regīnas Paipales atbrīvošanu no tiesneša amata (859/Lm14)

Datums: 27.11.25 09:49 Balsojums 5
Par - 76, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas noved pie masveidīgas trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās Latvijas ... (860/Lm14)

Datums: 27.11.25 09:52 Balsojums 6
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1140/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.11.25 09:53 Balsojums 7
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1140/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.11.25 09:54 Balsojums 8
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1140/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.11.25 09:57 Balsojums 9
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā (1158/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.11.25 09:57 Balsojums 10
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā (1158/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.11.25 09:58 Balsojums 11
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā (1158/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.11.25 10:20 Balsojums 12
Par - 25, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par sabiedrisko pasažieru pārvadājumiem uz agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju (102/P14)

Datums: 27.11.25 10:23 Balsojums 13
Par - 39, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par AS “Latvenergo” eiroobligāciju programmas īstenošanu (103/P14)

Datums: 27.11.25 10:25 Balsojums 14
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 27.11.25 11:42 Balsojums 15
Par - 42, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valsts budžeta datu pieejamību (104/P14)

Datums: 27.11.25 11:46 Balsojums 16
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Daņiila Kargina (Daniil Kargin) atzīšanu par Latvijas pilsoni (1150/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.11.25 11:46 Balsojums 17
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Daņiila Kargina (Daniil Kargin) atzīšanu par Latvijas pilsoni (1150/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.11.25 11:47 Balsojums 18
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Daņiila Kargina (Daniil Kargin) atzīšanu par Latvijas pilsoni (1150/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.11.25 11:50 Balsojums 19
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Muhammada Alismaila (Mohammad Alismail) atzīšanu par Latvijas pilsoni (1151/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.11.25 11:52 Balsojums 20
Par - 74, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par Muhammada Alismaila (Mohammad Alismail) atzīšanu par Latvijas pilsoni (1151/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.11.25 11:53 Balsojums 21
Par - 76, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Muhammada Alismaila (Mohammad Alismail) atzīšanu par Latvijas pilsoni (1151/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.11.25 12:14 Balsojums 22
Par - 41, pret - 36, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1141/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.11.25 12:15 Balsojums 23
Par - 40, pret - 36, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1141/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.11.25 12:16 Balsojums 24
Par - 41, pret - 36, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1141/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.11.25 12:16 Balsojums 25
Par - 41, pret - 36, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1141/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.11.25 12:25 Balsojums 26
Par - 43, pret - 37, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1141/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.11.25 12:27 Balsojums 27
Par - 36, pret - 1, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1141/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.11.25 12:28 Balsojums 28
Par - 90, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1141/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.11.25 12:28 Balsojums 29
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 27.11.25 13:34 Balsojums 30
Reģistrējušies - 70.
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 27.11.25 13:37 Balsojums 31
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (1073/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.11.25 13:39 Balsojums 32
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumā (1146/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.11.25 13:41 Balsojums 33
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (1006/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.11.25 13:42 Balsojums 34
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā (998/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.11.25 13:43 Balsojums 35
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā (999/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.11.25 14:43 Balsojums 36
Par - 37, pret - 35, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Ekonomiskās ilgtspējas likums (1007/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.11.25 14:50 Balsojums 37
Par - 35, pret - 25, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Ekonomiskās ilgtspējas likums (1007/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.11.25 14:52 Balsojums 38
Par - 31, pret - 34, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.47. Ekonomiskās ilgtspējas likums (1007/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.11.25 14:54 Balsojums 39
Par - 51, pret - 32, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Ekonomiskās ilgtspējas likums (1007/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.11.25 14:58 Balsojums 40
Par - 62, pret - 23, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.11.25 15:10 Balsojums 41
Par - 37, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.11.25 15:12 Balsojums 42
Par - 22, pret - 18, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.11.25 15:19 Balsojums 43
Par - 48, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.11.25 15:20 Balsojums 44
Par - 32, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.11.25 15:22 Balsojums 45
Par - 37, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.11.25 15:23 Balsojums 46
Par - 50, pret - 33, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.11.25 15:24 Balsojums 47
Par - 32, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.11.25 15:24 Balsojums 48
Par - 51, pret - 32, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.11.25 15:36 Balsojums 49
Par - 35, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.51. Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.11.25 15:38 Balsojums 50
Par - 52, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Transporta enerģijas likums (660/Lp14), 3.lasījums

Datums: 27.11.25 16:04 Balsojums 51
Par - 62, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1134/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.11.25 16:06 Balsojums 52
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (1016/Lp14), 2.lasījums

Datums: 27.11.25 16:07 Balsojums 53
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā (1033/Lp14), 2.lasījums

Datums: 27.11.25 16:09 Balsojums 54
Par - 72, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par grozījumiem 1980. gada 9. maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kas grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Viļņas protokolu (1002/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.11.25 16:17 Balsojums 55
Par - 58, pret - 12, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1137/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.11.25 16:24 Balsojums 56
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums (1133/Lp14), 1.lasījums

Datums: 27.11.25 16:32 Balsojums 57
Par - 34, pret - 19, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par 11 241 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijai jāturpina dalība Stambulas konvencijā” turpmāko virzību (855/Lm14)

Datums: 27.11.25 16:38 Balsojums 58
Reģistrējušies - 86.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

27.11.2025.

09.00

11.00

13.30