Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas divdesmitā sēde
2025. gada 20. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu reģistrēties un ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Šobrīd ir reģistrējušies tikai 48 deputāti, nav pat kvoruma. (Pauze.)

Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Sākam Saeimas 20. novembra kārtējo sēdi un, kā vienmēr, sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Armīna Meistera iecelšanu par ģenerālprokuroru”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un līdz turpmākam komisijas lēmumam izslēgt no tās darba kārtības 8. punktu – likumprojektu “Grozījumi Muzeju likumā” otrajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga, Jeļena Kļaviņa, Mārcis Jencītis, Ilze Stobova, Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Ričards Šlesers un Ramona Petraviča lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Satiksmes ministrijas rīcības plāna izstrādi saistībā ar reģionālā sabiedriskā transporta maršruta tīkla izmaiņām un ilgtspējīgu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu” (sakarā ar pieprasījumu Nr. 98/P14). Lēmuma projekts ir sagatavots sakarā ar pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam. Iesniedzēji lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms lēmuma projekta “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Atim Švinkam” (sakarā ar pieprasījumu Nr. 98/P14).

Minētais jautājums ir jāiekļauj darba kārtībā bez debatēm un bez balsojuma, balsojums var būt vienīgi par to, vai piekrītat to iekļaut pirms neuzticības izteikšanas. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Leila Rasima, Jana Simanovska, Edmunds Jurēvics un Ainars Latkovskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 9. punktu – likumprojektu “Grozījumi Iesniegumu likumā” trešajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Turpinām ar sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegtais patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par 11 241 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijai jāturpina dalība Stambulas konvencijā” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens.) Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. Vai ir iebildumi pret iekļaušanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens: “Jā!”) Jā.

Tātad par priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Pret” vai “par”...? Pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt, kolēģi! Es neredzu jēgu...

Sēdes vadītāja. Es jautāju: “pret” vai “par”?

L. Liepiņa. “Pret”, protams.

Sēdes vadītāja. “Pret”.

L. Liepiņa. Es neredzu jēgu šo jautājumu iekļaut ne šajā, ne nākamajā, ne kādā citā šī sasaukuma sēdē, jo jūs lēmāt, ka šis jautājums ir jāatliek skatīšanai nākamajai Saeimai. Jūs taču negrozīsiet savu lēmumu 158. reizi, vai ne?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Tā kā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija mani bija nozīmējusi par ziņotāju par šo jautājumu, vēlos paskaidrot, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē mēs diskutējām par šo jautājumu... par ko tikko runāja Liepiņas kundze. Tiešām – Saeima pašu pamatjautājumu ir novirzījusi uz pēdējo datumu, kurā strādā šis sasaukums, bet tā doma bija, lai Stambulas konvencijas jautājumu izskatītu nākamā Saeima. Komisija, konsultējoties ar juristiem, nesaskatīja neko pretlikumīgu vai nepareizu, ka arī šo jautājumu mēs nodotu atbildīgajai komisijai, tas ir, Ārlietu komisijai, kura tai dokumentu paketei... kura jau būtu... pievienotu klāt arī šo 11 241 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu. Man vajadzēja jūs par to informēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms mums ir jābalso par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta “Par 11 241 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijai jāturpina dalība Stambulas konvencijā” turpmāko virzību” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 17, atturas – 13. Lēmuma projekts ir iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputātu Svetlanas Čulkovas, Andra Šuvajeva, Harija Rokpeļņa, Edgara Tavara, Lindas Liepiņas, Ilzes Indriksones un Edmunda Jurēvica iesniegtais lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē locekļu ievēlēšanu”.

Kolēģi, vēršu jūsu uzmanību: tā kā viens no deputātiem – Jānis Patmalnieks – ir atsaucis savu dalību šajā komisijā, bet komisijā ir piekritis darboties deputāts Uģis Rotbergs, ir sagatavots jauns lēmuma projekts.

Un tātad – Saeima nolemj ievēlēt Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē šādus deputātus: Amilu Saļimovu, Edmundu Cepurīti, Valdi Maslovski, Andri Kulbergu, Kristapu Krištopanu, Jurģi Klotiņu un Uģi Rotbergu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Armīna Meistera iecelšanu par ģenerālprokuroru”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Vakar, 19. novembrī, Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu padomes lēmuma projektu par ģenerālprokurora amata kandidātu.

Atkārtotā konkursā uz ģenerālprokurora amatu... Tieslietu padomei... pieteicās četri ģenerālprokurora amata kandidāti. Tieslietu padome, šā gada 7. novembrī uzklausot kandidātus uz šo amatu, kā arī pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 89.11 panta 4.1 daļu un Prokuratūras likuma 38. pantu, nolēma virzīt Armīna Meistera kandidatūru iecelšanai ģenerālprokurora amatā.

Saeima un Saeimas Juridiskā komisija šo Tieslietu padomes lēmumu saņēma 7. novembrī. Juridiskās komisijas deputātiem bija iespēja iepazīties ar saņemto lēmuma projektu, ģenerālprokurora amata kandidāta CV un redzējumu par prokuratūras turpmāko darbību un attīstību, stratēģiskajiem mērķiem, Latvijas Republikas prokuratūras starptautisko integrāciju un sadarbību.

Vakar komisija uzklausīja Tieslietu padomes priekšsēdētāju Strupiša kungu par Tieslietu padomes pieņemto lēmumu un ģenerālprokurora amata kandidāta Meistera kunga redzējumu par prokuratūras turpmāko darbību un attīstību. Komisijas sēdes laikā deputāti uzdeva jautājumus un saņēma atbildes.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja Saeimas lēmuma projekta “Par Armīna Meistera iecelšanu par ģenerālprokuroru” virzību Saeimā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Armīna Meistera iecelšanu par ģenerālprokuroru”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Armīna Meistera iecelšanu par ģenerālprokuroru”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Sirsnīgi sveicam Armīnu Meisteru ar iecelšanu ģenerālprokurora amatā!

___

Kolēģi, turpinām darbu – sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Maijas Armaņevas, Kristapa Krištopana, Edgara Tavara, Lindas Liepiņas, Jeļenas Kļaviņas, Viktorijas Pleškānes, Edmunda Zivtiņa, Jekaterinas Drelingas, Lindas Matisones, Ilzes Stobovas pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Valsts policijas atbildību saistībā ar trīs suņu nošaušanu Bauskas novada Brunavas pagastā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Tātad par Valsts policijas atbildību saistībā ar trīs suņu nošaušanu Bauskas novada Brunavas pagastā. Par šo pieprasījumu bija balsojums. Četriem deputātiem balsojot “par” un četriem deputātiem balsojot “pret”, pieprasījums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Uzreiz pie lietas! Vēlos sākt ar vienu ļoti būtisku jautājumu. Vai jūs kā deputāti... mēs kā Saeima atbalstīsim sistēmas nolaidību, paviršību un pat bezatbildību? Vai, liekot roku uz sirds, jūs varat pateikt, ka tiesībsargājošās iestādes pilda savus pienākumus ar visaugstāko atbildības sajūtu, ka tās vienmēr ir kompetentas savā rīcībā un taisnīgas savos rezultātos? Vai jūs esat gatavi pieņemt to, ka dienesta pienākumu nepildīšana vai to pavirša pildīšana ir tas standarts, ar kuru Latvijas sabiedrībai ir jāsamierinās?

Notikums Brunavas pagastā nav tikai par trim nošautiem suņiem, un to es turpinu stāstīt gan šeit, no Saeimas tribīnes, gan arī komisijā. Pēc būtības Latvijas tiesībsargājošo iestāžu tēls sabiedrībā ir stipri negatīvs, jo sistēma ar savām darbībām un pat bezdarbību ir parādījusi sevi kā nekompetentu, paviršu un neprofesionālu. To vairs nevar noslēpt aiz tādiem skaistiem lozungiem kā “Mūsu darbs – jūsu drošība!” vai “Patiesība ir augstāka par visu!”. Bet, ziniet, kāda ir patiesība? Sabiedrībā nav drošības sajūtas un nav arī taisnīguma sajūtas. Es vēlreiz atgādinu – šis gadījums nav tikai par izplānotu, brutālu suņu noslepkavošanu, tas ir par sistēmas nolaidību, kas turpina... atkārtoties.

Atgādināšu, ka arī Jēkabpils lieta joprojām nav nedz atrisināta, nedz novesta līdz galam, nedz vainīgais ir saukts pie atbildības. Kad es par to jautāju iekšlietu ministram un ministrijas parlamentārajam sekretāram, viņi nezināja, ko atbildēt. Nebija atbildes, nezina. Taču tas, ko es zinu: kad policija laicīgi neierodas notikuma vietā, tā ir nolaidība; kad pierādījumi netiek fiksēti, tas ir likuma pārkāpums; kad sabiedrība tiek maldināta, tā ir bezkaunība; kad amatpersonas neatbild uz jautājumiem, tā ir izvairīšanās.

Tieši tādēļ Pieprasījumu komisijā mēs bijām iesnieguši konkrētus jautājumus par tiesībsargājošo iestāžu atbildību. Pirmkārt, mēs nesaņēmām skaidras atbildes uz mūsu jautājumiem. Otrkārt, iekšlietu ministrs diemžēl neieradās uz komisijas sēdi, kā arī viņa vietā netika deleģēts neviens pārstāvis. Tāpēc sēde tika pārcelta vēl uz divām nedēļām.

Vai tas jums neko neatgādina? Manuprāt, tā jau ir klasika – pārsūtīt tālāk, novilkt laiku, atlikt vai, vēl labāk, nolikt lietu malā, lai sabiedrība to ātrāk aizmirstu. Bet šis nebūs tas gadījums. Es nevēlos pievērt acis uz šādu rīcību un aicinu arī jūs turpmāk nepieļaut tiesībsargājošo iestāžu paviršību, bezatbildību un pienākumu nepildīšanu. Uzskatu, ka sabiedrība ir pelnījusi ne tikai drošības sajūtu, bet arī skaidras atbildes, taisnīgumu un rezultātu. Vēlos uzsvērt, ka mēs šeit necīnāmies pret policiju, bet par profesionālu, disciplinētu un uzticamu policiju, par tādu policiju, kurai ir jāatgūst sabiedrības uzticība.

Un, jā, svarīga piebilde. Komisijā šo pieprasījumu noraidīja deputāti no JAUNĀS VIENOTĪBAS un no PROGRESĪVAJIEM. Kā tad paliek ar vardarbības mazināšanu, ar vardarbības izskaušanu? Vai mājdzīvnieku noslepkavošana nav vardarbība? Vai vardarbība pret dzīvniekiem nav tik nozīmīga, jo tā nav ierakstīta Stambulas konvencijā?

Dārgie deputāti, dārgie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo pieprasījumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi deputāti, es arī aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Manuprāt, Maija ļoti labi argumentēja, kādēļ tas būtu no tāda sistēmiskā viedokļa... komisijas sēdē ļoti daudzi jautājumi palika neatbildēti. Arī man tas liekas diezgan nihilistiski – pat ja ministrs ir slims... no Iekšlietu ministrijas... kur jūs varat apskatīties, cik daudz ir nodarbinātu cilvēku... pilnīgi neviens neatnāk. Katrā ziņā tā nedrīkstētu būt.

Es aicinu jūs atbalstīt šo pieprasījumu, lai, iespējams, jau nākamajā nedēļā mēs šeit varētu uzklausīt arī iekšlietu ministra atbildes uz jautājumiem ne tikai par suņiem, bet par visu sistēmu... Iekšlietu ministrijā, par to mehānismu, kas īsti nedarbojas. Komisijas sēdē es dzirdēju arī tādas vienkāršas lietas, ka cilvēki nezin kāpēc nezvana uz “112”. Bet varbūt cilvēki nezina...? Kur ir problēma? Neuzticas vai nezina, ka ir jāzvana uz “112”? Kāpēc policija kādās lietās iesaistās, kādās ne?

Pagājušonedēļ mums bija lielisks piemērs tam, kā var tikt atbalstīti pieprasījumi, ka var būt klāt ministri... arī šodien, šī pieprasījuma izskatīšanas laikā, šeit klāt varēja būt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kāpt tribīnē un stāstīt par šo gadījumu Brunavas pagastā, kurš izsauca tik lielu rezonansi sabiedrībā... ka arī šī izskatīšana daudzu nedēļu garumā nedrīkstēja notikt tā, kā tā notika.

Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt pieprasījumu, un, ja šī valdība nekritīs daudz ātrāk, mums būs lieliska iespēja uzklausīt Kozlovska kungu nākamajā nedēļā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Dārgie kolēģi! Es tomēr aicinu visus atcerēties, ka mēs esam Saeimā... Saeima ir likumdevējs, mēs strādājam ar likumiem, ar juridiskām normām un mums ir jābūt precīziem. Neapšaubāmi, vardarbība mūsu sabiedrībā ir izskaužama un arī vardarbība pret dzīvniekiem ir nepieļaujama. Patiesību sakot, tās ir saistītas lietas, līdz ar to mums ir jāstrādā pie tā, lai novērstu jebkādu vardarbību pret dzīvniekiem.

Bet šajā gadījumā... šis pieprasījums ir adresēts Valsts policijai, un, sekojot visiem notikumiem, es arī personīgi... varēju redzēt, ka Valsts policija tajā brīdī, kad tika par šo notikumu informēta, uzņēmās atbildību un rīkojās. Šajā gadījumā atbildīgie ir pilnīgi citi – tie, kas pastrādāja šo noziegumu. Līdz ar to esam tiesiski precīzi un pievēršam uzmanību tiem, kas patiešām ir par to atbildīgi, ļaujam iestādēm strādāt tad, kad tās ir uzņēmušās atbildību un to dara.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Atbildot uz Simanovskas kundzes teikto: jūs piemirsāt vienu ļoti būtisku parlamentāro funkciju – uzraudzību pār to, kā strādā... tajā skaitā... ministrijas un ministri. Mums ir būtiskas problēmas sistēmā, tieši tādēļ tās ir jāidentificē. Un, ja ir jāmaina likumi, tad tie ir jāmaina. Bet, tā kā koalīcija regulāri aizmirst, kas ir uzraudzība (Priekš kam pašiem sevi uzraudzīt? Jums viss ir kārtībā!), tad man ir pilnīgi skaidrs, ka jums nav saprotamas tās lietas, par kurām šeit runāju es.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Paldies, Linda! Jā, es gribēju teikt to pašu, gandrīz to pašu, jo es arī piedalījos šajā komisijas sēdē. Runa nav tikai par to, ka policija visu izdarīja pareizi vai nepareizi. Runa ir par sistēmu kopumā... kura nedarbojas. Mēs redzam, ka... tas nav pirmais gadījums, kad cilvēki pret dzīvniekiem izturas nežēlīgi. Pirmais gadījums – bija nošauts suns... laikam Jēkabpilī, otrais gadījums – nošauti trīs suņi.

Šie gadījumi parāda, ka sistēma nestrādā un funkciju sadalījums starp policiju un pašvaldības policiju nav strikti iezīmēts. Toreiz ministra kungs teica, ka funkcijas ir sadalītas. Bet, pēc cilvēku ziņām, pēc pašu pašvaldības darbinieku ziņām, bieži vien ir tā, ka cilvēki zvana “112”. Ministrs mums norādīja arī par to, ka jebkurā gadījumā... un es cilvēkiem gribu pateikt: jebkurā gadījumā, kad ir kaut kāds notikums, zvaniet “112”! Ne kaimiņam, ne medniekam, ne pašvaldības policijai, bet “112”... kur cilvēki ir apmācīti darīt visu, lai jums palīdzētu.

Šajā gadījumā mēs runājam, ka jāveido... vai arī jālabo pašreizējā sistēma. Cilvēki nezina, kam zvanīt kādos gadījumos. Tāpēc arī tapa šis pieprasījums. Tas nerunā... kā jūs teicāt, Simanovskas kundze, ka viss kārtībā. Nē, šie gadījumi parāda, ka nav viss kārtībā. Runājot par pašvaldības policiju, ir gadījumi, kad... Kozlovska kungs teica, ka – nē, nav. Ir gadījumi, kad cilvēki zvana uz policiju, bet policija pārvirza šo zvanu vai sūta pašvaldības policiju. Tas nozīmē, ka viņiem nav ne resursu, ne cilvēku, kuri var izbraukt. Bet cilvēkiem rodas aizdomas... vai viņi nesaprot... tad viņi zvana uz policiju. Piebrauc pašvaldības policija. Nākamreiz – kam zvanīt, kas atrisinās šo lietu? Tāpēc šeit ir sistēmas kļūda – nevis tas, ka policija visu izdarīja pareizi šajā gadījumā, bet kopumā sistemātiskā... sistēmas kļūda.

Tāpēc lūdzu atbalstīt pieprasījumu, lai mēs kopīgi varētu atrisināt šo problēmu, izdalīt funkcijas, kas par ko atbild, kurā gadījumā kam jābrauc, kam jāzvana vai kas jādara.

Lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Manā skatījumā, iekšlietu ministram bija šodien jābūt šeit, blakus Švinkas kungam, un jāatbild uz sabiedrībai tik ļoti svarīgajiem jautājumiem. Jo – kāda ir lietas būtība? Ja mēs skatāmies šauri šo traģisko gadījumu, kas notika Bauskā... Es ieteiktu paskatīties nedaudz plašāk.

Paskatīsimies, kas notika Jēkabpilī, kur cilvēki pat uz protestu bija savākušies, ka vairākus gadus no vietas tika vērsta milzīga vardarbība pret vietējiem dzīvniekiem. Tika nošauti sunīši, kaķīši. Un kā policija rīkojās šinī gadījumā? Policija pirmām kārtām nereaģēja, pēc tam, es atvainojos par izteicienu, futbolēja, pēc tam lietu nodeva blakus rajona policijai, un iesniedzējai tagad jāmēro 100 kilometri, lai viņa varētu sniegt liecības.

Tātad jautājums, pacelts parlamentārajā līmenī, ir saviļņojis sabiedrību... par to vardarbību, kas notiek. Un tie jau nav divi atsevišķi gadījumi. Pienāk informācija par to, ka Rīgā pazūd kaķi un tiek atrasti sašauti, ka arī Siguldā tas notiek. Es pieļauju domu, ka tas varētu notikt vēl daudzkārt plašāk.

Tanī brīdī, kad iekšlietu ministram uzdod jautājumus par šiem gadījumiem, kaut vai par to pašu Jēkabpils gadījumu, iekšlietu ministrs pasaka: viņš nezina, kas tur ir noticis, un lai lieta iet savu gaitu. Manā skatījumā, tas ir nepieļaujami.

Ir divas būtiskas lietas. Pirmā ir tāda, ka ministra attieksme pret sabiedrības sašutumu šinī gadījumā ir nepieņemama. Otrā lieta – ir jāskatās, kāpēc mums tik drausmīgi klibo sistēma, kāpēc nevaram tādas vienkāršas... diezgan vienkāršas lietas ātri novest līdz galam, atrast vainīgo, saukt pie atbildības un nomierināt sabiedrību. Es redzu, ka tas tiešām...

Es tikai varu apstiprināt Lindas Liepiņas teikto, ka acīmredzot nākamajā vai aiznākamajā sēdē tādi paši jautājumi kā šobrīd par Švinkas kungu būs jāskata arī par Kozlovska kungu.

Lūdzu atbalstīt, lai varam tikt skaidrībā, lai varam nomierināt sabiedrību saistībā ar pieaugošo vardarbību pret dzīvniekiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Valsts policijas atbildību saistībā ar trīs suņu nošaušanu Bauskas novada Brunavas pagastā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 49, atturas – 2. Pieprasījums noraidīts.

L. Lizbovskis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Turpinām ar sadaļu “Ministru kabineta locekļu atbilde uz deputātu pieprasījumu”.

Darba kārtībā – satiksmes ministra Ata Švinkas atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos”.

Atgādinu, ka iepriekšējā Saeimas sēdē deputāti nobalsoja par pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam. Līdz ar to viņam bija nekavējoties jāsniedz atbilde. Šodien satiksmes ministrs ir šeit.

Vārds satiksmes ministram Atim Švinkam.

A. Švinka (satiksmes ministrs).

Saeimas priekšsēdētāja! Deputātes, deputāti! Kolēģi! Man liels gods būt šeit kopā ar jums.

Man liekas, sabiedriskais transports ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, un savā ziņā es esmu pateicīgs jums, ka man šeit ir dots laiks, lai mēs varētu detaļās iztirzāt sabiedriskā transporta nozīmi mūsu sabiedrībā, katram cilvēkam, visiem cilvēkiem reģionos un... kā mēs to spētu nodrošināt.

Man liels prieks, ka atsevišķas frakcijas – konkrēti ZZS un PROGRESĪVIE – ir vēlējušās šo jautājumu izzināt padziļināti un ir aicinājušas mani uz frakciju. Es kā ministrs vienmēr esmu bijis atvērts gan par sabiedriskā transporta jautājumu, gan par citiem. Esmu pat proaktīvi uzrunājis frakcijas: ja jums ir jautājumi, lūdzu, aiciniet mani, es nākšu.

Es eju uz Saeimas komisijām, eju uz Pieprasījumu komisiju, pat uz apakškomisijām eju, man tas ir svarīgi. Arī vakar biju Latgales apakškomisijā, kur mēs runājām par slimnīcu reformu un to, kā var atbalstīt satiksmes nozari, tai skaitā ar sabiedrisko transportu.

Stājoties amatā, es kā satiksmes ministrs apzinājos, ka satiksmē situācija ir būtiski izaicinoša un pilna ar svarīgiem jautājumiem. Taču nevienu brīdi kopš šī amata ieņemšanas neesmu no šiem izaicinājumiem slēpies vai pagriezis tiem muguru. Tieši otrādi, esmu tiem skatījies acīs, pieņēmis atbildību ar sistemātisku, stratēģisku skatījumu, lai veidotu Latviju par attīstītu un satiksmē labklājīgu vietu visiem, esmu arī komunicējis plašākai sabiedrībai sarežģītas tēmas ar to apziņu, ka Latvijas iedzīvotājs ir pelnījis godīgu un atklātu informāciju. Lielā mērā tas ir iemesls, kāpēc atrodamies šodien šeit. Jo tā vietā, lai vairītos no skarbās realitātes sabiedrisko pārvadājumu jomā, esmu prasījis izvērtēt pieejamā finansējuma noslodzes... un noslodzes salāgojamību, aicinājis izvērtēt datos, nevis emocijās balstītus argumentus.

Līdz šim es biju novērojis... stājoties amatā – ļoti daudzi jautājumi ir uz emocijām. Kāpēc vienā vai otrā pieturā ir nepieciešams transports, vienā vai otrā maršrutā vairāk vai citā – mazāk. Es vairāk gribētu balstīties datos.

Uzreiz gribu atzīmēt, ka es nākšu ar risinājumiem. Viens būs digitalizācija... datos balstīta. Otrs būs sistēmas un maršrutu sakārtošana.

Es esmu uzdevis rezolūciju Autotransporta direkcijai un ministrijai rast skaidrojumu, kā leģitīmā, tiesiskā, veidā atrisināt finansiālo stāvokli šajā nozarē un virzīt līdzekļus neatliekamiem gadījumiem no Finanšu ministrijas, lai segtu šos zaudējumus. Otrs, protams, ir šoferu algas. Bet vēlāk es noteikti sīkāk tam pieskaršos.

Apzinos, ka priekšā ir daudz darba – infrastruktūras atjaunošana, sabiedriskā transporta modeļa pārskatīšana, dzelzceļa un starptautisko savienojumu sakārtošana. Tam visam jānotiek finansiāli izaicinošā laikā, nozarei saskaroties ar nepietiekamu finansējumu. Tomēr es uzskatu, ka manis izdarītais jau norāda uz skaidrām tendencēm un uzdrīkstēšanos risināt būtiskas problēmas. Piemēram, jautājumos, kuros ir sistēmiska pieeja, ilgtermiņa plānošana, pārredzamība un skaidras atbildības, es redzu skaidru virzienu sakārtošanai un attīstībai.

Attiecībā uz sabiedrisko transportu mēs saskārāmies ar situāciju, ka mantojumā... bija noslēgti desmitgadīgi līgumi, kas ne vienmēr bija veiksmīgi visām pusēm. Arī šajā jomā mana pārliecība ir – tikai sakārtojot un risinot jautājumus pēc būtības, bez slēptām interesēm, bet ar tīru sirdsapziņu un skaidru pārliecību varam virzīt nozari uz priekšu. Manā skatījumā, tas nozīmē atvērtu komunikāciju ar pārvadātājiem un jaunu līgumu slēgšanu gadījumos, kad darījuma partneri indicē, ka darboties līguma ietvaros nav iespējams. Veikt izmaiņas līgumos nozīmētu nevienlīdzīgu attieksmi pret partneriem un iepriekš noslēgto līgumu nosacījumu validāciju. Ja saprotam, ka procesi nav optimāli, jāizvērtē kļūdas, process jāsāk no gala. Salīdzinājumos tas būtu kā sāļam pīrāgam bērt virsū cukuru un cerēt, ka tas kļūs par desertu. Pareizi tomēr būtu pagatavot pīrāgu no jauna, stingri ievērojot recepti.

Mans uzdevums šajā amatā ir ne tikai pārvaldīt problēmas, bet veidot platformu pārmaiņām, transformācijām, kas ļauj sabiedriskajam transportam kļūt par patiesu mobilitātes mugurkaulu, kas ir pieejams, ērts, uzticams visiem iedzīvotājiem. Es apņēmīgi un mērķtiecīgi strādāju, lai Latvijas satiksme būtu vienlīdz pieejama gan Latvijas pilsētās, gan laukos. Katra diena ir iespēja, katrs lēmums ir solis, un es būšu klāt visos – neklusējot, vadot ar skaidru redzējumu un mērķi.

Varbūt pie paša pieprasījuma. Kad es biju Pieprasījumu komisijā... ko virzīja deputāte Pleškāne... Pleškāne runāja pārsvarā par... pieprasījumā... runājot par uzņēmumiem, kā palīdzēt uzņēmumiem, kā sakārtot uzņēmumiem... kā iedot papildu finansējumu uzņēmumiem. Es ilgi klausījos un domāju – kur paliek cilvēks? Kurā brīdī mēs runāsim par cilvēkiem, ka viņiem ir nepieciešams sabiedriskais transports, nepieciešama mobilitāte, lai cilvēki kaut vai saskatītu, ka šoferi ir tie, kas veic šo pakalpojumu. Pleškānes kundze, sākotnējā runā es dzirdēju tikai sarunu par uzņēmumiem. (Zālē troksnis.)

Droši vien man ir jāvērš jūsu uzmanība... arī sakarības. Kāpēc Pleškāne un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ virza šo...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

Švinkas kungs, vienu mirklīti.

Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Švinka. Es varu pārkliegt.

Kāpēc Pleškāne, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ virza šo pieprasījumu? Ir bizness. Ir bizness, saistīts ar politiku. “Liepājas autobusu parks” – kāds ir šo īpašnieku sastāvs? Mēs Šlesera kungu un ģimeni tur noteikti saskatām. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Un vai tādā veidā mēs kārtojam lietas, ka atklāti politiski virzām atbalstu uzņēmējiem, kur pa vidu nejauši ir arī savas intereses?

Es droši vien... man grūti būtu runāt tālāk, bet, domāju, jāveido vienalga sistēmiski.

Es esmu iedziļinājies bilancēs, kādā veidā kas ir... Es paskatījos par “Liepājas autobusu parku” – kas noticis pēdējos gados. Paskatījos 2021.–2023. gadu, abos reģionos uzņēmums piedzīvoja ievērojamu izaugsmi. Liepājā, piemēram, no 1,9 miljoniem līdz 5,9 miljoniem eiro, 210 procenti trīs gados. Pierīgā ir no 0,58 miljoniem eiro līdz 1,67 miljoniem eiro – 188 procenti trīs gados. Es domāju, arī nav slikti rezultāti.

Paskatoties tālāk analīzi par uzņēmumu, riski un perspektīvas būtu, ka uzņēmums šobrīd saskaras ar nopietniem finansiālas ilgtspējas riskiem – zaudējumu uzkrāšanās, kapitāla kritums, augošas izmaksas, apdraudēta stabilitāte. Tomēr pozitīvi vērtējama uzņēmuma likviditāte, nodokļu disciplīna, fakts, ka reģionālā struktūra joprojām nodrošina ieņēmumu plūsmu “Liepājas autobusu parkā”. Lai saglabātu darbību, nepieciešama pārstrukturizēšana, autobusu parka optimizācija, jaunu līgumu slēgšana. Īpaši – ņemot vērā uzņēmuma īpašuma struktūru, kurā vairāk nekā 60 procenti ir saistītajām personām. Rentabilitātes kapitāla pasliktināšanās... Bruto peļņas līmenis ir krities, līmenis krities no 1,97 miljoniem 2022. gadā uz 0,39 miljoniem 2024. gadā, progresīvi pieaugot administratīvajām izmaksām, kas patiešām... Var redzēt, ka ir pieaugušas administratīvās izmaksas un ir pieauguši procentu maksājumi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pasliktinās stāvoklis tieši “Liepājas autobusu parkā”. Pašu kapitāls trīs gadu laikā ir sarucis vairāk nekā par pusi. Turklāt ievērojams ilgtermiņa aktīvu vērtības kritums ir ap deviņiem miljoniem, un tas norāda uz iespējamu autobusu parka samazināšanu.

Līdzīgi es gāju... tālāk citas bilances. Paskatījos... “Liepājas autobusu parku” salīdzināju ar “Lux Express”. Maršrutā Rīga–Liepāja pašlaik konkurē šie divi būtiskie spēlētāji – “Liepājas autobusu parks” un “Lux Express Latvia”. Pēdējā gada laikā “Lux Express” ir ievērojami palielinājis klātbūtni šajā līnijā, nodrošinot līdz pat 8–12 reisiem dienā katrā virzienā, īpaši pieprasītajos vakara un pīķa laikos, piedāvājot augstāku komforta klasi, bezmaksas Wi-Fi pakalpojumu, individuālas multimediju ierīces un stabilu brauciena laiku – trīs stundas līdz trīs stundas 20 minūtes. “Lux Express” sevi pozicionējis kā ērtu, mūsdienīgu alternatīvu tradicionālajiem sabiedriskā transporta risinājumiem.

Finanšu dati apliecina šīs stratēģijas efektivitāti. “Lux Express” grupas kopējie ieņēmumi 2023. gadā Baltijā sasniedza 43,1 miljonu, pasažieru skaits pieauga par 13–27 procentiem dažādos maršrutos, uzrādot stabilu tirgus izaugsmi. “Lux Express Latvia” finanšu rādītāji liecina par mērenu apgrozījuma pieaugumu ar samērīgiem zaudējumiem, kas ir mazāki nekā “Liepājas autobusu parkam” pēdējo divu gadu laikā, un tas norāda, ka “Lux Express” spēj konkurēt ne tikai ar kvalitāti, bet arī efektivitāti un apjomiem.

Es paskatījos vēl nākamo bilanci, kas būtu... “Liepājas autobusu parku” salīdzināju ar “Latvijas Sabiedrisko Autobusu”. “Latvijas Sabiedriskais Autobuss”, kas darbojas tajā pašā regulētajā tirgū, saskaras ar identiskiem ārējiem apstākļiem, kas ir darbaspēka izmaksu pieaugums, degvielas cena, kredītprocentu kāpums, bet vienlaicīgi saglabā stabilu apgrozījumu, kas ir 12 miljoni eiro. Pozitīvā rentabilitāte nemainīja kapitāla struktūru. Uzņēmums 2023. gadā pat spēja palielināt peļņu trīs reizes, un tas liecina par efektīvu izmaksu kontroli un pārvaldības stabilitāti.

Ejot cauri šīm bilancēm, es saprotu, ka uzņēmumi atšķiras viens no otra. Man nav problēmas ieiet katrā bilancē. Un, ja es būtu bankas pusē, finansētāja pusē, es noteikti dotu rekomendācijas – vienu vai otru risinājumu. Vai tas būtu ministra uzdevums – iet detaļās cauri visām bilancēm, lai saprastu situāciju? (Starpsauciens.)

Gribu vēl kontekstam atgādināt. Ja kāds ir aizmirsis, tad pirms diviem gadiem – kolēģe Skaidrīte Ābrama noteikti neļaus man samelot – bija karteļa lieta. Tieši “Latvijas Sabiedriskais Autobuss” bija prožektoru gaismā karteļa lietā, kurā viens no iesaistītajiem – “Liepājas autobusu parks”. Paskatījos arhīvā. Bija izlīgums, 2023. gadā nomaksājot soda naudas. Bet šī karteļa lieta skaidri izgaismoja, kā veidojās līgumi, kā veidojās sarunāšana.

Jā, šeit ir jautājumi: kurā brīdī politika ar biznesu savijas kopā, un kādi ir patiesie cēloņi, kāpēc Pleškāne un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ izvirza šos jautājumus? Un, protams, jautājums – kā Šlesers vispār atgriezās politikā? Daudziem, man liekas... mums, sabiedrībai (Starpsauciens.), mazliet dzēšas atmiņa, ka 2022. gads... Vēlēšanu gadā es atceros Šleseru... vairāk spietojot gar prokuratūru un nesot dažādas liecības... Arī viņš pats neslēpj, ka varbūt prokuratūra ir jautājums, kas jārisina. Un, ienācis politikā – visu cieņu! –, viņš vairs tik bieži nestaigā gar prokuratūru.

Mēs dzirdējām arī, karam sākoties, Muratova kungs nāca ar paziņojumiem par Šlesera saistību ar Kremli, ar maksājumiem. Kur... līdz galam... ir palikušas visas šīs atbildes? (Starpsauciens.) Muratovs apgalvoja, mēs visi atceramies. Kaut kur pazūd viss šis...

Protams, es kā uzņēmējs vienmēr skatos... Šlesers sevi pasludina par uzņēmēju. Šeit redzu (Starpsaucieni.) arī Aivu Vīksnu, kas ir vairāk varbūt man saprotamā veidā uzņēmēja, kas rada pievienoto vērtību, rada kaut ko jaunu. Pasaules klasikā ir “garāžas uzņēmēji”, kuri no nulles ir radījuši... kaut ko atnesuši un devuši sabiedrībai. (Starpsauciens.) Protams, veidojot savu karjeru...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ļaujam ministram atbildēt uz deputātu jautājumiem! Un tad varēsiet nākt un debatēt.

A. Švinka.... veidojot savu karjeru... nav jau slikti, ka jauns, enerģisks, valodu zinošs (Starpsauciens.), ambiciozs cilvēks (Starpsauciens: “Ļaujiet runāt!”) kāpj iekšā miljonāra kamanās. Protams, koordinācija... koordinatora spējas arī vajadzīgas. Visu cieņu! Bet nevajag uzreiz pasludināt to kā klasisku uzņēmēju, kā uzņēmēja paraugu, tālāk izvēloties biznesa modeli. Biznesa modeļi ir dažādi. Un parazītiskais biznesa modelis, kurā, izmantojot savas iestrādnes satiksmes jomā, paņemot vienu vai otru biznesu... tālāk veidojot... Mēs to esam akceptējuši – gan sabiedrība, gan šeit sēdošie. Mēs akceptējam visu acu priekšā.

Ziniet, man tas atgādina... Agrāk, deviņdesmitajos gados, bija tie “uzpirksteņa biznesmeņi”, sauksim viņus tā, tie uzņēmēji. Ir uzpirkstenis, trīs krūzītes, kuras savstarpēji maina visu acu priekšā tirgus laukumā. Cilvēki sapulcējušies riņķī, un uzņēmēji ļoti aktīvi darbojas, cilvēki uzgavilē un zina, kur tas uzpirkstenis ir, un dod naudu, un vēl dod naudu, dod naudu, un sabiedrība to akceptē, sajūsminās un liek par piemēru.

Šeit mums ir “uzpirksteņa uzņēmējs” Šlesers, kurš visu acu priekšā tirgus laukumā veic uzņēmējdarbību. Paturpinot tālāk... Jā, starp citu, šodien izlasīju medijos rakstu par “Riga fertilizer terminal”. It kā nejauši atkal ar sankcijām saistīto uzņēmēju. Blakus stāv kādi uzņēmēji... mums? Mēs atkal Šlesera uzvārdu redzam. Bet ieskatoties...

Jā, par sabiedrisko transportu runājot, daudziem varbūt ir jautājums, kad Rīgā ienāks prāmis? Man bija žēl... prasīju ministrijā, kāpēc neviens šādu jautājumu nav nesis. Un es sapratu... Tuvākajā laikā, mēneša laikā, es aiznesīšu uz valdību informatīvo ziņojumu, lai visi saprastu. Leģendārais 2006. gads. Augusts. Tiek pieņemts liktenīgs lēmums Rīgai – izslēgt no Rīgas ostu pārvaldes teritorijas būtiskas teritorijas – Andrejostu, Andrejsalu, Eksporta ostu... kas faktiski (Starpsauciens.) pasaka... lēmumu, ka Rīgas centrā mums nebūs prāmis... nevar būt. Es atnesīšu daudzus variantus, kādi ir iespējami. Jā, viens no variantiem ir sadarboties ar šiem pašiem... Mēs zinām – “Riga Waterfront”... atkal būs lielisks uzņēmējs. Mūsu acu priekšā pēkšņi 2006. gadā (Starpsauciens: “Par sabiedrisko transportu!”)... 2006. gadā, pārdalot savas zemes pietuvinātiem... kur... vienalga, beigu beigās “Rīgas tirdzniecības ostas” vai tagad akciju sabiedrības “Riga Port Group” īpašumā un saistītajos uzņēmumos šie visi zemes īpašumi ir nonākuši. Ja prāmja operators saka to, ka viņi nāk un runā... un tas, ko pieprasa... nomas maksa ir 10 reizes lielāka nekā Stokholmā...

Vai ir iespējams... vai mēs kādreiz prāmi redzēsim sadarbībā ar šiem privātajiem “uzpirksteņa biznesmeņiem”? Viņiem ir tikai viena vēlme – attīstīt savu biznesu. Es esmu meklējis iespējas. Varbūt mēs šeit varētu nest... un valsts atsavināt šīs zemes... atpirkt. Ziniet, tas maksātu mums desmitiem miljonu... lai es varētu stāvēt jūsu priekšā un nest... par desmitiem miljonu atsavināt zemes tiem pašiem, kas sev pirms kāda laika tās piešķīra? Vai tas būtu iespējams?

Citi varianti. Daugavas kreisajā krastā mēs iedomājamies prāmjus, kruīza kuģus. Un pēc tam tuvu... stundas laikā pasažierus vedīs uz pilsētu? Mums nebūs kauns? Kundziņsala vēl ir iespējama.

Bet es solu jums tuvākā mēneša laikā nest uz valdību informatīvo ziņojumu, kas ir patiesība par Rīgas ostu un kas ir patiesība par šiem “uzpirksteņa uzņēmējiem”, kā viņi veidojuši savu biznesu.

Runājot tālāk – par sabiedrisko transportu. Šobrīd, jā, esmu saņēmis mantojumā no bijušā ministra... Tālis Linkaits bija satiksmes ministrs no 2019. gada līdz 2022. gada decembrim, pēc tam Vitenberga kungs, kuru laikā tika noslēgti šie līgumi.

Iepriekšējo ministru laikā tika organizēti publiskie iepirkumi un noslēgti pārvadājumu līgumi ar 11 pārvadātājiem 16 dažādās lotēs. Atklātā publiskā iepirkumā tika noslēgti septiņi līgumi ar četriem pārvadātājiem 2020. gadā, divi līgumi ar diviem pārvadātājiem – 2021. gadā, un septiņi līgumi ar sešiem pārvadātajiem – 2023. gada martā. Divi līgumi ir slēgti tiešā piešķīrumā 2024. gadā.

Šogad tiek indeksēti septiņi līgumi, kas tika slēgti 2020. gadā, savukārt nākamgad tiks indeksēti 2021. gadā slēgtie līgumi. Manā ieskatā, vēsturiski slēgtie līgumi ir izstrādāti neprofesionāli, neņemot vērā iespējamās īstermiņa tirgus svārstības. Līdz ar to bija kļūda iestrādāt četru gadu indeksācijas mehānismu. Es saprotu pārvadātājus, kuri, piedaloties publiskajos iepirkumos 2020. un 2021. gadā nespēja ieplānot visas ekonomiskās svārstības. Bet 2020. gadā slēgtie līgumi 2025. gadā ir indeksēti, ņemot vērā iepriekšējo periodu svārstības. Savukārt 2026. gadā tiks indeksēti 2021. gadā slēgtie līgumi. Pārvadātāji, kuri slēdza līgumus 2023. gadā, jau zināja, kāda ir ekonomiskā situācija, un slēdza līgumus par dempinga cenām.

Neizpratni rada tā laika satiksmes ministra Jāņa Vitenberga rīcība, pieļaujot šos līgumus. Kāpēc vajadzēja šos līgumus slēgt? Vai nevarēja rīkoties citādāk? Vai nevarēja atteikties slēgt līgumus? Tad nebūtu neviena pārvadātāja un ATD šo iepirkumu būtu rīkojusi atkārtoti. Es nebūtu pieļāvis veidot līgumus ar četru gadu indeksāciju. Līdz ar to šobrīd esmu saņēmis mantojumu no Jaunās konservatīvās partijas bijušā satiksmes ministra Tāļa Linkaita, Nacionālās apvienības satiksmes ministra Jāņa Vitenberga, kuru laikā tika noslēgti pārvadājumu līgumi. Līgumiem bija un ir jāsatur ikgadēja indeksācijas iespēja un citādas autobusu... prasības, kas dotu iespējas pārvadātājiem saglabāt pakalpojuma kvalitāti neatkarīgi no pasaules krīzēm un svārstībām.

Šodien es ierosinu pārvadātājiem, kuri saredz grūtības pildīt noslēgtos līgumus, pārvērtēt iespējas sniegt pakalpojumus saskaņā ar esošajiem līgumiem vai godīgi pateikt... un vienoties par līgumu pārtraukšanu, lai ATD varētu izsludināt jaunus iepirkumus saskaņā ar līgumiem, kuros ir paredzēta ikgadēja indeksācija, citādas autobusu... prasības un labāks atalgojums šoferiem. Mums, sabiedrībai, ir nepieciešami pārvadātāji, kuri neatceļ reisus, spēj sniegt kvalitatīvu, drošu pakalpojumu... kā arī autobusu vadītājiem ir jāsaņem atbilstoša darba samaksa.

Būtiski pieminēt, ka šodien viena kilometra cena ir pašu pārvadātāju piedāvātā cena brīvas konkurences apstākļos, nevis valsts noteikta cena. Valsts un es kā ministrs nevaram iejaukties un koriģēt atklātā konkursā noteiktās cenas, tās palielinot, jo konkursā vienmēr būs kāds uzņēmējs, kurš paliks otrais vai trešais ar augstāku kilometra maksu, līdz ar to arī neiegūs līgumu. Ir jāizsludina jauni iepirkumi, kuri atbilst šodienas tirgus situācijai.

Kā es plānoju uzlabot situāciju? Kā jau minēju, viens no pirmajiem uzdevumiem – esmu devis rezolūciju, lai meklētu tiesisku iespēju, regulējumu LNG ietvaros... rast, ka šos zaudējumus... virzīt Finanšu ministrijai jau tuvākās nedēļas laikā.

Otrs – sistēmiski veidojot datus. Ja šobrīd mēs veicam... šajos datos balstītos lēmumus pēc kasu sistēmas, tad es teiktu, ka ne vienmēr tas būtu adekvāti. Tāpēc nekavējoties ir jāsāk digitalizācija, jāizstrādā komercmaršrutu stratēģija, lai iesaistītu vairāk uzņēmēju sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā uz komerciāliem principiem, bez valsts līdzfinansējuma, jāizstrādā jauna reģionālā sabiedriskā transporta stratēģija ar jauniem nosacījumiem un kvalitātes prasībām reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumam, tai skaitā pakalpojuma sniedzēju iepirkumiem, ka arī jāievieš transports pēc pieprasījuma Latvijas Sociālā klimata fonda ietvaros.

Runājot par digitalizāciju – Satiksmes ministrija daudzu gadu garumā nav pienācīgi ieguldījusi sabiedriskā transporta digitalizācijā. Par to liecina nepietiekamais finansējums, neveiktās investīcijas sabiedriskā transporta digitalizācijā. Sabiedriskais transports vienmēr tika veidots uz vēsturiskiem pieņēmumiem par pasažieru plūsmu un uz vēsturiskām... emocijām. Es vēlos, lai sabiedriskais transports tiek plānots, pamatojoties uz reāliem datiem, kuri precīzi atspoguļo pasažieru plūsmu un precīzi izplāno reisus un maršrutus. Šis ir pirmais gads, kad analizē ATD maršrutu tīklu un sāk izmantot kasēs pārdoto biļešu datus, lai apzinātu pasažieru skaitu katrā reisā. Bet arī tas nav pietiekami.

Lai precīzi izplānotu reģionālā sabiedriskā transporta maršrutus, jāiegūst visi iespējamie dati – pasažieru plūsma katrā pieturā, mobilo telefonu dati, demogrāfijas dati, vienoti kases dati, kā arī pašvaldību sniegtā informācija. Par pašvaldībām es esmu runājis. Šajos datos es vēlētos iekļaut arī skolēnu autobusus, jo mēs zinām, ka transporta plūsmā piedalās arī skolēni. Datos būtu jāiekļauj valstspilsētu transports, lai, izmantojot plānošanas rīkus, Latvijā kopumā spētu mūsdienīgi apstrādāt datus un izstrādāt precīzus maršrutus, reisus, kā arī savienojumus starp vairākiem transportiem, tostarp dzelzceļu un autobusu. Pašvaldības ir ļoti atvērtas, šādi, datos balstītā veidā, mēs varbūt spēsim atslogot arī pašvaldību izdevumus, kas šobrīd tiek tērēti skolēnu autobusiem.

Esmu uzstādījis prioritāti ieguldīt sabiedriskā transporta digitalizācijā un ceru, ka šos ieguldījumus no Eiropas fondu pārdalēm atbalstīs visi koalīcijas partneri, lai nākamajos 10 un vairāk gados varētu precīzi, datos balstīti noteikt izmaksas, tāpat arī, iesaistot pašvaldības un sabiedrību, ērti izveidot efektīvu maršrutu tīklu, kurā vienoti strādātu dzelzceļš, autobuss un pilsētu transports.

Lai jūs saprastu, kas ir šie digitālie rīki, – tas nav viens mistisks rīks. Tam ir piecas sadaļas:

Pirmā – pasažieru plūsmas skaitītāji katrā autobusā, katrā vilciena vagonā. Tie uzskaitīs katru pasažieri, kas iekāpj un izkāpj katrā pieturā. Tas būs mūsdienīgs maršrutu modelēšanas un plānošanas rīks, kādu jau izmanto Rietumeiropā un citur pasaulē. Tie palīdzēs, balstoties uz saskaitītajiem pasažieriem un citiem datiem, izplānot efektīvākus maršrutus un reisus.

Trešā – vienota pašapkalpošanās kases sistēma gan vilcienā, gan autobusā, lai pasažieri varētu viegli saņemt pakalpojumu un viņiem paredzētos atvieglojumus, nemaldoties dažādās vietnēs, vietās, pērkot dažādas biļetes.

Ceturtā – vienota informācijas platforma, kur katrs varēs saņemt precīzu informāciju par autobusu un vilcienu grafikiem, kavējumiem, kā arī sekot līdzi transporta ierašanās laikiem pieturā, kā arī sniegt savus novērojumus un atsauksmes par pakalpojuma kvalitāti šoferiem un pārvadātājiem.

Piektā – vienota pakalpojuma sniedzēju platforma, lai mazinātu birokrātiju. Platformā katrs pārvadātājs varēs saņemt precīzu informāciju par saviem sniedzamajiem pakalpojumiem, atsauksmēm un kontroli, lai nav dažādu vēstuļu sūtīšanas un informācijas kavēšanās.

Es arī esmu uzdevis... kur nevajag veidot neko jaunu. Pasaulē... Eiropā, arī Latvijā šīs platformas ir sen izdomātas. Mēs netērēsim laiku, lai radītu jaunas, dārgas sistēmas, par kurām nevaram garantēt, vai tās strādās. Mēs esam ņēmuši jau gatavas digitālās sistēmas, kas strādā Vācijā, Īrijā, Francijā un Šveicē. Eksperti ir braukuši uz šejieni un paņēmuši datus par katru iedzīvotāju, katru rajonu... paskatoties mūsu pieejamos transportlīdzekļus... un gatavu pilotveidā jau ir parādījuši, kādam būtu jāizskatās šim risinājumam. Godīgi sakot, es uzticos jau izdomātām aplikācijām. Vai man būtu jāapšauba tas, kas jau strādā Vācijā, Francijā, Īrijā un Šveicē? Man šķiet, mums ir jāuzticas un jāiet uz priekšu ātrāk, straujāk un netērējot lieku naudu.

Daudziem bija jautājums: kas ir sabiedriskais transports pēc pieprasījuma? Sabiedriskā transporta pēc pieprasījuma mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem iespēju pieprasīt transporta pakalpojumu no dzīvesvietas līdz vietējam centram vai tuvākajam mobilitātes punktam, tādējādi uzlabojot reģionālo savienojamību, sabiedriskā transporta pieejamību arī attālākās teritorijās. Transporta pēc pieprasījuma galvenā funkcija būs nodrošināt šo risinājumu... pirmajam un pēdējam kilometram... nogādāt pasažierus no attālām dzīvesvietām līdz nozīmīgam transporta mezglam, piemēram, dzelzceļa stacijai, lielākai autobusa pieturai, kur būtu iespējams pārsēsties uz regulārajiem maršrutiem, izmantojot vietējos pakalpojumus pagastu un novadu centros.

Transportu pēc pieprasījuma plānots ieviest, izmantojot jau gatavu digitālo risinājumu, kas nodrošinās lietotnes pasažieriem, pārvadātājiem, transporta piesaisti darba uzdevumu saņemšanai, brauciena rezervēšanu, skaidrās un bezskaidrās naudas maksājumu izmantošanu, dispečera pakalpojumus ar reāllaika uzraudzību. Pakalpojumu varēs pieteikt trīs ceļos. Daudziem ir jautājums: vai arī seniori varēs izmantot mobilās aplikācijas un šos portālus? Nē... ir arī paredzēts dispečercentrs, kur būs mobilā aplikācija, tīmekļa platforma un zvanu centra starpniecība.

Transporta pēc pieprasījuma darbība tiks organizēta centralizēti, nodrošinot vienotu plānošanas uzraudzību, vienlaikus paredzot decentralizētu transportlīdzekļu izvietojumu atbilstoši pieprasījumam. Pakalpojums būs veidots kā koplietošanas modelis. Vienā reisā varēs pārvadāt vairākus pasažierus ar līdzīgiem galamērķiem.

Bija arī jautājums: kāpēc valsts iesaistās šādas sistēmas veidošanā? Mūsu reģioni, attālākie punkti ir ļoti dažādi: citam šis atbalsts – transports pēc pieprasījuma – būs vairāk vajadzīgs, citam varbūt vajadzēs mazāk. Ja mēs sadrumstalotu un uzdotu katrai pašvaldībai veidot atsevišķi... mēs veidotu sadrumstalotu sistēmu, kas būtu dārgāka. Vai mana pārliecība ir tāda, ka valstij jādara viss? Nē. Ja privātais sektors spēj piedalīties un parādīt savus rezultātus, tas ir apsverams un tas ir darāms. Es kā ministrs esmu virzījis privātā kapitāla piesaistei gan Latvijas autoceļu uzturētājus, gan citus uzņēmumus.

Līdz ar to jūs redzat, ka... mans redzējums ir šāds: gadījumos, kad privātais sektors ir spējīgs, spēcīgs veikt šos uzdevumus, mēs to darām. Attiecībā uz sabiedrisko transportu – būšu atklāts, nezinu, vai tas ir šo Linkaita desmitgadīgo līgumu dēļ ar indeksāciju tikai pēc četriem gadiem vai kāda cita dēļ, – privātais sektors diemžēl ir nostādīts neērtā pozīcijā, parādot visiem, ka nespēj tikt galā ar apsolīto, ar to, kas ir rakstīts līgumā... nespēj izpildītājs. Man ir žēl, ka šādā veidā tiek mesta ēna uz uzņēmējdarbību, uz privāto sektoru, ka privātajam sektoram ar izstieptu roku ir jānāk... vēl un vēl jāprasa papildu līdzekļi. Es, no privātā sektora nākot... tu izpildi to, kas līgumā ir rakstīts, vienalga, kādi notikumi notiek, ja ne – līgums tiek lauzts. Vai nu tiek slēgts jauns līgums, vai meklē citu risinājumu.

Es vēl gribu atgriezties pie kopējiem pasažieru datiem. Jebkurš sabiedriskā transporta pārvadātājs analizē datus. Piemēram, Rīgā ir vairāk nekā 100 miljoni... pārvadāti 120 miljoni pasažieru. Ja paskatāmies, cik pārvadā reģionālie autobusi, – pāri 20 miljoniem, 2024. gadā tika pārvadāti 21,53 miljoni pasažieru. Jā, reģionālajos autobusos pasažieru skaits samazinās. 2019. gadā, kas bija pirmskovida gads, bija tuvu 30 miljoniem pasažieru, lēnām pasažieru skaits ir nokrities tuvu 20 miljoniem.

Ar vilcieniem mēs redzam pilnīgi pretēju situāciju. Ja iepriekš bija 15 miljoni pasažieru, tad šā gada decembrī mēs sasniegsim divdesmit miljono pasažieri. Tas nozīmē, ka pasažieru vilcienu pārvadājumos esam stabili virs 20 miljoniem. Tiek plānots, ka līdz 2030. gadam vilcienu pārvadājumos varētu sasniegt 30 miljonus pasažieru.

Man gan bija svarīgāk, kā cilvēki sabiedrisko transportu izmanto kopumā. Pateicoties arī iepriekšējo ministru darbībai, cilvēki... lai arī demogrāfija dara savu, lai arī laukos un reģionos dzīvo mazāk cilvēku, sabiedriskais transports tiek izmantots vairāk. 2020. gadā autobusos un vilcienos (kopā skaitot) bija 32 miljoni pasažieru, bet jau 2024. gadā – 41 miljons pasažieru, un šī plūsma turpinās. Gan man, gan valdībai kopumā ir jāseko, lai cilvēki izvēlētos sabiedrisko transportu. Tāpēc es ar lielu atbildību uzņemos šīsdienas diskusiju, kurā mēs runājam, kādā veidā attīstīt sabiedrisko transportu.

Vēl gribu pieskarties jautājumam par šoferu algām. Sabiedrībā ļoti aktīvi tiek diskutēts, kāda situācija ir ar šoferu algām. Gan es, gan Satiksmes ministrija apzinās šo sarežģīto situāciju darba tirgū. Darbaspēka trūkums, tā aizplūšana ir novērojama ne tikai šajā nozarē. Protams, šoferu alga ir absolūti svarīga komponente arī izmaksās. Tiek manipulēts ar skaitļiem, cipariem. Tiek izplatīta informācija, ka šoferu alga ir 5,50 eiro par stundu. Tas neatbilst patiesībai. Es ievācu informāciju, kādas faktiski ir šoferu algas, un atradu, ka zemākās ir 7,29 eiro, citiem 8,19, 8,24, 10,44, 11,72 eiro par stundu. Protams, tas nav nekas liels. Mums ir jāstrādā, lai šoferu algas būtu lielākas.

Esmu ticies un tikšos vēl ar arodbiedrību. Pēdējā mēneša laikā mums ir bijušas trīs tikšanās. Tas varbūt skan dīvaini, bet es kā ministrs mudinu starp arodbiedrību un nozari veidot memorandu par minimālajām algām. Es labprāt sagaidītu, ka arodbiedrība vienotos ar nozari par konkrētu skaitli minimālajām algām. Patiesībā tas būtu arī signāls valstij kā pasūtītājai, kāds minimālais slieksnis būtu jāpiemēro. Pēdējiem iepirkumiem... pēdējās lotēs – Cēsu un Limbažu lotēs – mēs piemērojām savu izvēlēto. Tā nav noteikta alga, bet mēs dodam papildu punktus, ja alga nav mazāka par 12 eiro par stundu. Uzņēmējs var izvēlēties 13, 14, 15, 16... arī 9, 10... vienalga, kādi ir aprēķini. Ir jāsaprot, ka privātajā biznesā... ja mēs minam kādus skaitļus un liekam priekšā valdībai, ministrijai, ministram, Saeimai, cerot, ka Saeima vai ministrija, vai ministrs būs tas, kurš noteiks algas... nē, līgumu slēdz uzņēmējs ar pasūtītāju, un uzņēmējs izdara izvēli, kādu algu viņš nosaka. Uzņēmējs pēcāk arī izdara izvēli, kādas algas piemērot saviem darbiniekiem.

Es kā ministrs gribu teikt, ka man rūp... tas nav normāli... arī pārējās nozarēs, kur šoferi tiek iesaistīti... ja šoferis var aizbraukt un strādāt uz Zviedriju, Norvēģiju vai Vāciju par būtiski lielāku algu, tad mēs radām problēmas nozarei kopumā. Man ir vajadzīgs konstruktīvs dialogs.

Sarunās ar Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrību mēs kopīgi analizējām gan nozares... gan šī brīža situāciju, meklējām risinājumus identificētajām problēmām, kā arī izvērtējām iespējamos soļus, lai uzlabotu pārvadājumu pakalpojumu ilgtspēju un kvalitāti. Vienlaikus ir uzsākts darbs pie vienotas izpratnes veidošanas, kā jau minēju, par autobusu vadītāju minimāli nodrošināmo atalgojuma līmeni. Par to iestājos gan kā nozares ministrs, gan personīgas pārliecības vadīts, jo uzskatu, ka valsts pamatā un labklājības centrā ir cilvēks. Mūsu valsts būs tik labklājīga, cik labklājību sajutīs cilvēks. Autobusu vadītāju atalgojumam ir jāatbilst šo darbinieku būtiskam ieguldījumam, atbildībai un ikdienas slodzei, kas ietekmē sabiedriskā transporta kvalitāti un drošību.

Šajā kontekstā tika pārrunāta arī iespēja noslēgt kopīgu memorandu par minimālo darba stundas likmi autobusu vadītājiem, lai nozarē nodrošinātu prognozējamību, taisnīgumu, stabilitāti, kā arī to, ka finansējuma palielinājums, kas kopīgiem spēkiem un ar valdības kolēģiem meklējams valsts budžetā, nonāktu pie darba darītājiem, nevis risinātu uzņēmēju vajadzības. Man kā satiksmes ministram ir būtiski, lai tiktu nodrošināta pakalpojuma nepārtrauktība, kā arī atbilstoši darba apstākļi transportlīdzekļu vadītājiem. Pēc šīm sarunām esmu devis uzdevumu izvērtēt iespēju pieprasīt papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Gribu pieskarties arī Rīgas metropoles stāstam, ko mēs bieži pieminam, par ko daudzus gadus ir runāts, bet līdz darbiem maz... ir tikts. Ja mēs saskatām... Rīgas tuvākās pašvaldības... pasaules pieredze rāda, ka metropolēm ir jāstrādā kopumā. Pirmais un svarīgākais ir sabiedriskais transports. Pēc tam var sekot komunālie pakalpojumi, izglītības sistēma. Ja spēsim sadarboties Rīgas metropoles kontekstā, mēs ļoti daudz atrisināsim arī efektivitātes ziņā. Ieguvēji būs arī cilvēki.

Man ir prieks, ka “Rīgas satiksme” ir atvērta šiem risinājumiem. Kā jau minēju, “Rīgas satiksme” valstī ir lielākais sabiedriskā transporta... pārvadātājs. Ja jūs man prasītu, cik izmaksā kilometrs... cik izmaksā cilvēkkilometrs... ir arī problēmas datos, jo katra sistēma strādā absolūti citādāk. Vieni uzskaita tikai pārvadātos... kilometrus. “Rīgas satiksmes” gadījumā ir visa infrastruktūra. Ja “Rīgas satiksme” nosauks viena kilometra izmaksas, tas būs absolūti nesalīdzināms skaitlis ar citiem pārvadātājiem.

Ja skatāmies, kāds ir vilcienu pārvadājumu kilometrs, – absolūti nesalīdzināms skaitlis, jo viena vienība pārvadā pilnīgi... nesalīdzināmi citu skaitu pasažieru. Tāpēc šī ekonometrija, transporta plūsmas rēķināšana... būtu pēdējais brīdis sākt rēķināt un darīt. Es saprotu, varbūt tas nav populāri šinī brīdī... ka mēs cenšamies sakārtot, bet ir pētījumi, kas parāda – Latvija sabiedriskajam transportam... galarezultātā... tērē neadekvāti daudz.

Šo jautājumu es uzdevu arī pašvaldību vadītājiem. Viņi teica: tas nav brīnums. Ja mēs visi kopā – valstspilsētas, valsts, pašvaldības, uzņēmēji – godīgi saskaitītu visu, cik mēs maksājam, skaitlis sabiedriskajam transportam būtu ārkārtīgi liels. Un šī ir sadarbība... jautājums par sadarbību.

Runājot par metropoles jautājumiem, es gribu pieminēt “Staciju 2.0” kā multimodālo centru... kam mēs esam raduši risinājumu tuvu 80 miljoniem... kam palīdz ar Eiropas fondu līdzfinansējumiem pilsētās, centros veidot staciju kā mobilitātes centru, kur būtu gan autoosta, stacija, varētu būt pasts, arī vietējie pakalpojumi... kur cilvēkam ērtā vietā pārkāpt... mērķis būtu veicināt šo ilgtspējīgo kustību un dzelzceļu sasaistīt ar pārējiem veidiem.

Šī koncepcija “Stacija 2.0” pārdefinē sabiedriskā transporta stacijas lomu no pārsēšanās punkta uz multifunkcionālu mobilitātes telpu, kur vienlaikus savienojas vilciens, autobuss, velosipēds, skrejritenis un privātais transports. Šādi punkti tiek aprīkoti ar drošu gājēju infrastruktūru. Un par drošu gājēju, velobraucēju... mikromobilitātes tīklu – Satiksmes ministrija pēdējo gadu laikā ir daudz ieguldījusi, lai savienotu tuvākās apkaimes ar šiem mobilitātes centriem. Ja jūs pabrauktu pa reģioniem, vai tā ir Jelgava, Sigulda... jūs redzētu, kādā veidā... cilvēkiem ir ērtāk pārvietoties.

Vēl viens punkts ir “Park & Ride” stāvvietas. Šobrīd arī Rīga veic... Jā, šobrīd ir neērtības atsevišķos... iebraucot no Ogres un Ikšķiles, bet mēs zinām Višķu ielas mobilitātes centru, kas varbūt palīdzētu gan atslogot Rīgas ielas, gan veidot sinhronākus, plūstošākus cilvēku pārvadājumus.

Esmu iniciējis un publiski runājis, ka jauno Baltezera staciju, kas varētu būt pie Siguldas šosejas un Rīgas apvedceļa krustojuma... tur, atslogojot Brīvības ielu, varētu veidot multimodālo centru, palīdzēt Ādažiem, Baltezeram, Priedkalnei, Upesciemam, Berģiem, Siguldai. Varbūt varētu sagaidīt, ka sabiedriskais transports, kura centrā būtu vilciens, rastu risinājumu.

Vēl viens, es teiktu, pat mīts, kas bieži izskan arī pieprasījumā, – 16 procentu samazinājums. Varbūt neērti, bet es tomēr gribu pieskarties, kā šie 16 procenti veidojas, jo tiešā samazinājumā tas neattiecas uz katru cilvēku. 10 procenti no tiem ir reisi, kurus iespējams nodrošināt ar komerctransportu. Tātad cilvēki nezaudēs mobilitāti.

Dotētais transports... tiek pārsēdināts no dotētā transporta uz komerctransportu, un šajos maršrutos ir identificēts pietiekams pasažieru pieprasījums, lai privātie pārvadātāji pārņemtu pakalpojumu un turpinātu sniegt komerciāli. Minētie reisi netiek slēgti, pasažieriem saglabājot pilnu mobilitātes pieejamību. Šāda pieeja ļauj pārvirzīt publisko finansējumu tiem maršrutiem, kuros komerciāla darbība nav iespējama, sekmējot arī valsts atbalsta izlietojumu. Tas nodrošina savienojamību, nevis veicina komercpārvadātāju konkurenci par valsts sniegto pakalpojumu.

Papētot datus... vēl pirms dažiem gadiem šādu komercpārvadātāju īpatsvara sabiedriskā transporta plūsmā nebija. Šogad tas sasniedz ap 1 procentu. Varbūt mēs tuvojamies tirgus ekonomikai un spējam pateikt, kuri maršruti var eksistēt un darboties pieprasījuma un maksātspējas dēļ kā komerctransports un kuri jādotē. Šī ir solidārā pieeja, kā mēs spējam plūsmu veidot.

Otri 6 procenti ir dažādas opcijas sabiedriskā tīkla optimizēšanai. Viens, mēs skatāmies, kuri maršruti iet paralēli vilcienam. Man kā ministram bija grūta izšķiršanās. Jums liekas, es būtu par finansējuma palielināšanu sabiedriskajam transportam. Bet, mēs zinām, šis ir drošības, aizsardzības budžets. Un mans ieguvums bija, ka sabiedriskajam transportam budžetā līdzekļi netika samazināti.

Mums ir līdzekļi, ar kuriem jāspēj nodrošināt pēc iespējas vairāk... un efektīvāku darbību. Tāpēc viens ir pārskatīt maršrutus, kuri ir paralēli ar vilcienu. Jā, mēs esam mainījuši intensitāti, kas tulkojumā ir “retāk”. Ja mēs redzam transporta plūsmas, kuras... nav pilni autobusi, varbūt nevajag to biežumu saglabāt. Kilometru ietaupījumu mēs iegūstam, samazinot intensitāti. Pētot datus, mēs skatāmies, varbūt arī kādā pieturā nav vajadzīgs braukt. Galu galā ir arī maršruti, kuros ir ļoti, ļoti maza transporta plūsma, un tad mēs skatāmies, kādā veidā risināt. Bet tas nav kā ar lineālu nogriezts pirmā datuma risinājums.

Es esmu braucis uz plānošanas reģioniem un mudinājis pašvaldības sazināties ar ATD un teikt, ja gadījumā ir pieņemts lēmums, varbūt kļūdains lēmums, – kurā vietā ir vai nav maršruti samazināti.

Vēl es gribu pieskarties galvenajiem Latvijas pasažieru vilcienu attīstības virzieniem. Man liekas ļoti vērtīgi – ja kādu interesē vilcienu attīstības perspektīvas –, ka pagājušajā nedēļā ir pieņemts Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2025.–2029. gadam. Tajā ir ļoti sistēmiski, strukturāli izskaidrota mūsu vīzija, kādā veidā dzelzceļam attīstīties. Ieteiktu paskatīties.

Pieminēšu piecus punktus.

Viens būtu intervāla grafika ieviešana, kas ir pirmais solis modernā pasažieru vilcienu sistēmā. No 2025. gada tiek ieviests sinhronizēts intervāla grafiks elektrificētajās līnijās Rīgas aglomerācijā, kas nodrošinātu regulārus 15, 30, 60, 120 minūšu intervālus starp reisiem, uzlabojot pieejamību un pārsēšanās ērtumu. Rīta un vakara maksimumstundās tiek palielināts reisu skaits, īpaši tuvākajos maršrutos ap Rīgu. Sinhronizācija notiek ap katras stundas nullto un 30. minūti, nodrošinot ātru pārsēšanos, minimālu gaidīšanas laiku. Ieguvums pasažieriem būtu saprotams. Paredzēts grafiks ar uzlabotām pārsēšanās iespējām vienota tīkla ietvaros.

Otrs ir bateriju vilcienu... BEMU vilcienu ieviešana, kas ir risinājums arī neelektrificētajām līnijām. Ir aiznests informatīvais ziņojums. Tiek slēgti līgumi, lai varētu jau vistuvākajā laikā ieviest BEMU vilcienus, kas ļautu nodrošināt mūsdienīgu, videi draudzīgu pārvadājumu tajos posmos, kur elektrifikācija nav ekonomiski pamatota. Uzlādes stacijas izvietotas galvenajos mezglos, nodrošinot elastīgu ekspluatāciju, kā arī iespēju regulārākiem, komfortablākiem, videi draudzīgākiem pārvadājumiem pasažieriem.

Trešais ir jauni savienojumi un starptautiskā dimensija. Jā, jau šajā gadā, februārī, tika paplašināta sadarbība Baltijas reģiona dzelzceļa pārvadājumos: “Elron” – Igaunija, “LTG Link” – Lietuva, plānotais bija... un ir jau vilciena savienojums Viļņa–Rīga–Tallina. Jaunums – decembra vidū tiks atklāta papildu līnija Tartu–Rīga, tas būs papildu maršruts Valmieras, Cēsu, Siguldas iedzīvotājiem. Mēs spēsim nodrošināt papildu reisu uz Daugavpili vakarā un agrā rītā atpakaļ no Daugavpils uz Rīgu. Ieguvums, ka vilciens kļūs par ātru, saprotamu pārrobežu mobilitātes risinājumu.

Ceturtais (ko es jau minēju) – staciju tīklu infrastruktūras modernizācija. Ir izstrādāta milzīga programma perona platformu savešanai kārtībā, kontakttīklu savešanai kārtībā – “Stacija 2.0”.

Piektais – skats uz 2033. gadu. Kopējās sistēmas transformācijai plānots būtisks pasažieru apjoma pieaugums visos virzienos. Iepazīstoties ar indikatīvo ziņojumu, jūs redzat, ka tiek plānoti pasažieru vilcieni uz Ventspili, papildus uz Liepāju, Valmieras pusi, Daugavpils un Rēzeknes pusi.

Runājot par ritošo sastāvu, jāsaka paldies arī iepriekšējiem ministriem, valdībām. Kopumā Latvijai būtu nepieciešamas modernas, ātras 60 ritošā sastāva vienības, un šobrīd ir 32 elektrificētie... Mēs plānojam BEMU vilcienus. Deviņi plus divi plus viens... kopā 12 esošie dīzeļvilcieni... ar dīzeļvilcienu, ko mēs... veicam sadarbībā ar Igauniju un Lietuvu.

Uz 2030. gadu redzam, ka ritošā sastāva iztrūkums ir mazliet virs 10 vienībām. Tad mēs redzam šajos... ļoti īsā periodā... Pirms dažiem gadiem mums nebija šo vilcienu. Varbūt esam aizmirsuši, ka mums kursēja tikai vecie vilcieni. Atceramies brīdi, kad ienāca pirmie “Vivi” vilcieni. Šis pārejas posms bija grūts, izaicinošs... kādā veidā ieviest. Mēs strādājām, un šī ir jau tagadne. Mēs redzam, ka ir plāns, kā to sakārtot jau tuvākajā laikā.

Es vēlreiz gribu teikt paldies visiem deputātiem – gan no Latgales apakškomisijas... gan no visiem šiem plānošanas reģioniem... gan deputātiem, kas mani ir aicinājuši. Esmu gatavs nākt un runāt, skaidrot katru detaļu par sabiedrisko transportu, jo mana pārliecība ir, ka cilvēkiem jābūt nodrošinātai mobilitātei. Sarežģītais ir mūsu drošības budžets, kurā, kā mēs visi solidāri esam pateikuši, drošībai un aizsardzībai ir jābūt prioritāri finansētai. Un pārējās nozares... jābūt arī kritiskiem. Sakārtot, veidot, lai esošā finansējuma robežās mēs spētu sniegt pēc iespējas labāku pakalpojumu.

Paldies par uzmanību. Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies. Paldies ministram par atbildes sniegšanu.

Uzsākam debates.

Vai pietiek...? Mums ir astoņas minūtes līdz pārtraukumam. Nepietiek.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

Suminām Andas vārdadienā! Anda, suminām vārdadienā! (Aplausi.)

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 12 deputāti: Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis, Gundars Daudze, Jānis Dombrava, Edmunds Jurēvics... ir, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Aleksandrs Kiršteins, Kristaps Krištopans, (Dep. A. Kiršteins: “Ir!”)... Aleksandrs ir, Leila Rasima, Jana Simanovska... Jana ir, Jānis Vitenbergs un Edgars Zelderis.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, esam 54. Kvorums ir.

Turpinām Saeimas darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām ar satiksmes ministra Ata Švinkas atbildi uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos”. Ministrs ir sniedzis atbildi. Šobrīd esam pie debatēm.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Paldies tiem, kuri atnāca paklausīties. Un, protams, paldies ministram, ka atnāca. Paldies, ka parādīja sevi no visām pusēm, bet tikai ne kā profesionālis, ne kā labs nozares vadītājs.

Kolēģi, jūs visu dzirdējāt un redzējāt. Pēc tāda ziņojuma es piedāvātu uzreiz balsot par demisiju un nebūtu pārsteigta, ja jūs nobalsotu “par”. Nav cieņpilni ministram izvilkt vienu atsevišķu uzņēmumu un pusstundu runāt par uzņēmuma finansiālajiem rādītājiem, par vienu uzņēmumu, ar kuru es vispār nekā neesmu saistīta.

Balsojot “par” šo pieprasījumu, “par” demisiju, jūs balsosiet “par” demokrātiju, “par” demokrātisko sistēmu, “par” demokrātiskās sistēmas saglabāšanu. Šodien šeit notika uzbrukums demokrātijai un demokrātiskajai iekārtai (Starpsaucieni.), demokrātiskajai sistēmai. Runa bija ne tikai nepatiesa, bet bīstama. Pie tam šeit notika uzbrukums ne tikai demokrātijai, bet uzņēmumiem (Starpsaucieni.)... un uzbrukums vienam konkrētam uzņēmumam, kas nav pieļaujams demokrātiskā valstī, paslēpjot...

“Par” pieprasījumu... jūs balsosiet “par” demokrātiju, nevis... Esot “par” pieprasījumu, jūs balsosiet “par” demokrātiju, nevis pret to. Jo bīstamā runa, kas šeit skanēja, ir tīrs uzbrukums (Starpsauciens.) demokrātijai, uzbrukums deputātiem par savu pienākumu veikšanu, par piedalīšanos, par savu tiesību izmantošanu veikt parlamentāro uzraudzību. Tas ir opozīcijas primārais pienākums un demokrātijas pamats. Rokas nost no demokrātijas (Starpsaucieni.), no demokrātiskās un suverēnās valsts un no suverēnās un neatkarīgās iekārtas! Nav pieļaujams uzbrukt ne tikai demokrātijai, bet arī uzņēmumiem, biznesam. Pateicoties uzņēmumiem, Satiksmes ministrijā saņem algas... un jūs arī, ministra kungs! Varbūt jums ir ne visai labi ar atmiņu, bet uzņēmumi ir tie, kas maksā nodokļus. Tā vietā, lai visus kauninātu, ir jāslavē uzņēmumi, kuri maksā nodokļus, vēl ir palikuši šeit un vēl maksā. Bet tāda attieksme... pie deputātiem, pie uzņēmumiem... Par kādu konstruktīvu dialogu jūs vispār runājat?! No visas runas vienīgais ministra piedāvājums ir: aicinu brīvprātīgi pārtraukt līgumus, un tikai tad esmu gatavs piedāvāt atbilstošu atalgojumu šoferiem.

Pieprasījuma atbalstīšana vairs nav kā “varbūt”, tas ir katra deputāta pienākums – atbalstīt šo pieprasījumu. Ar tādu ministru, ar tādu attieksmi mums nebūs nozares, nebūs sabiedriskā transporta, nebūs ceļu, ostu un visa tā, par ko atbild šis cilvēks. Domāju, jums viss ir skaidrs.

Gribu parādīt, kas notiek ministrijā un kādus lēmumus pieņem ministrija... vai, otrādi, ko viņi vispār nepieņem. Šis cilvēks, kurš grib sevi saukt par satiksmes ministru... kādas kļūdas viņam ir un vēl būs, ja mēs neapturēsim šo.

Mēs šodien runājam, kā teica ministrs, ne tikai par sabiedriskajiem pārvadātājiem, par uzņēmumiem, bet mēs runājam par kaut ko daudz vairāk... un lielāku – par skolēnu, kuram pārcelts rīta reiss; par senioru, kuram jāiet trīs kilometri līdz pieturai; par cilvēku ar invaliditāti, kurš paliek mājās tikai tāpēc, ka valsts nespēj nodrošināt elementāru mobilitāti.

Es gribu piebilst pie tā, kā mēs attīstīsim dzelzceļa stacijas. Parunājiet, lūdzu, vai paprasiet, kas notiek Latgalē, Rēzeknē. Atceļot dažus reisus Latgalē, Rēzeknē, cilvēki ar īpašām vajadzībām neizmantos vairs vilcienu, jo mūsu peroni nav tam pielāgoti. Padomājiet, cilvēkam ar īpašām vajadzībām ir jāzvana uz staciju, lai kāds cilvēks četros no rīta atnāktu un palīdzētu viņam iekāpt vilcienā, jo mums nav pielāgoti peroni. Vienīgais, kā viņš var pārvietoties vai aizbraukt uz Rīgu pie ārsta, ir reisa autobuss, kurā viņš var iekāpt iekšā. Tas nav par valsts attieksmi pret saviem cilvēkiem, par reģionu izdzīvošanu, par politisko atbildību laikā, kad nozare grimst krīzē.

Īpaši vēlos uzrunāt kolēģus no Latgales. Mūsu reģiona sabiedriskais transports nav luksusa prece, tā ir vienīgā iespēja tikt uz darbu, skolu vai slimnīcu, vai pat uz Rīgu. Jūs zināt labāk par jebkuru Rīgas kolēģi.

Es iepazinos ar ministra Švinkas papildu atbildi uz mūsu pieprasījumu. Un, godīgi, šī atbilde nevis kliedē bažas, bet pierāda, ka krīze ir dziļāka, nekā mēs domājām. Pirmais, mēs redzam, – mēģinājumu noslēpt reālo samazinājumu. Ministrs saka – apmēram 10 procentus reisu var nodrošināt komerciāli, tie netiek slēgti. Tas izklausās labi tikai uz papīra. Realitātē tas nozīmē... nu, pirmām kārtām komerciālie reisi. Šodien gribu – braukšu, rīt negribu – nebraukšu. Tas nav sabiedriskā pakalpojuma veicējs. Vienkārši: gribu – būs, negribu – nebūs. Par ko ir runa? Realitātē tas nozīmē: šie reisi pazudīs tur, kur nav komercdarbības. Vienkārši nebūs izdevīgi braukt maršrutā Ludza–Rēzekne, nu, nebrauks, un reiss pazudīs. Cilvēki netiks. Cilvēkiem nāksies maksāt vairāk par komercreisiem, nu, vairāk. Reāla pieejamība tiks samazināta. Tā ir manipulācija ar vārdiem – nosaukt slēgšanu par komercreisiem, bet pēc būtības tas ir viens un tas pats.

Ministrija piedāvā samazināt reģionālo maršrutu tīklu par 16 procentiem. Un es jautāju kolēģiem no Latgales: vai jūs tiešām esat gatavi pacelt roku par to, ka mums Latgalē samazināsies transports par 14 procentiem? Jūs taču saņēmāt Latgales plānošanas reģiona vēstuli, kurā parādīts, ka ir daži reisi... Latgales plānošanas reģions sūta, un viņi raksta. Es jau lasīju: Gulbenē, Alūksnē, Balvos... par 14 procentiem plānoto slēgto reisu skaits – 49 reisi, Daugavpils–Krāslava – 9, Rēzekne–Ludza (lote) – 12 procenti, plānotais slēgto reisu skaits – 45. Nav dezinformācija. Latgales plānošanas reģiona oficiālā vēstule, kura tika iesūtīta Latgales deputātiem.

Jūs, Latgales kolēģi, vai tiešām esat gatavi pacelt roku par to, ka samazināsim reisus reģionos, kuros cilvēku blīvums ir viszemākais, bet atkarība no autobusa – visaugstākā? Vai tiešām jūs aizstāvat šo lēmumu, zinot, ka jūsu pašu vēlētāji būs tie, kam nāksies iet kilometrus līdz pieturai? Vai jūs tiešām atbalstīsiet risinājumu, kas der Rīgai, bet iznīcina mobilitāti Latgalē?

Ministrija piedāvā samazināt reģionālo maršrutu tīklu par 16 procentiem. Tomēr... un tas ir pierādīts jūsu domes protokolos... Informācija no pārvadātājiem parāda vēl skarbākus skaitļus – 11 miljoni kilometru mazāk 2026. gadā. Tukuma zonā vien vairāk nekā 15 tūkstoši atceltu reisu gadā.

Vairāk nekā 6400 reisu analizēti, bet lēmumi pieņemti pirms analīzes beigām. Un pats svarīgākais: nozarē ir reāli pierādīts, ka šāds samazinājums tikai palielina pašizmaksu. Kāpēc? Tāpēc, ka, atceļot vienu reisu, autobusam turpināt braukt tukšam atpakaļ... tas nozīmē tehniskos kilometrus, tukšos nobraukumus, dārgāku degvielu, šofera laiku bez pasažieriem.

Kolēģi no Latgales, es to pateikšu tieši. Tehniskie reisi nozīmē, ka autobuss brauc tukšs, bez pasažieriem, garām cilvēkiem, kuri ir neizpratnē, kāpēc tukšs un garām. Mums reģionos aizvērs reālos reisus, bet paliek tie, kurus cilvēki nemaz nevar izmantot. Latgales deputāti, es atgādinu, komisijā mēs lūdzām samazināt tehnisko reisu skaitu. Bija tā, pareizi? Te bija koalīcijas deputātes lūgums, jūsu politiskā griba. Bet ko izdarīja ATD un Satiksmes ministrija? Viņi nevis samazināja, bet palielināja tehniskos reisus – tieši pretēji jūsu norādēm. Un tas ir spļāviens sejā ne tikai opozīcijai, tā ir ATD un Satiksmes ministrijas atklāta necieņa pret Saeimu, pret jums, pret koalīciju.

Vai tiešām tas ir tas, par ko mēs cīnāmies Latgalē? Par tukšiem autobusiem, kamēr cilvēki iet kilometriem līdz pieturai. Tehniskie reisi ir biznesa absurds. Jo vairāk tehnisko reisu, jo augstāka cena par kilometru, jo lielāks slogs budžetam.

Un tagad padomājiet, kam tas ir izdevīgi? Noteikti ne cilvēkiem un ne valstij. Ja ATD un Satiksmes ministrija palielina tehniskos reisus laikā, kad visi aicina tos samazināt, tas nozīmē tikai vienu – viņi mākslīgi rada zaudējumus, lai pēc tam varētu teikt: redziet, sistēma jāmaina, vainīgi... vajag jaunu, vēl daudz dārgāku līgumu. Kolēģi, ja Satiksmes ministrija un ATD ignorē Saeimu, ignorē deputātus, ignorē iedzīvotājus, ignorē pārvadātājus, tad uzdodam sev jautājumu – kam viņi vispār kalpo? Un, ja ministrs Švinka neredz problēmu tajā, ka viņam padota iestāde ignorē parlamentu, tad tā jau nav ATD problēma, tā ir ministra problēma.

Kolēģi no koalīcijas! Padomājiet godīgi, kas rīt notiks, kad jūs aizbrauksiet uz saviem novadiem, kad jums pajautās, kāpēc jūs neapturējāt tehnisko reisu pieaugumu? Kāpēc jūs nebalsojāt par reāliem reisiem saviem cilvēkiem? Kāpēc nav vietā... tehniskiem reisiem? Vai Latgalē vispār ir vieta tehniskiem reisiem? Tehniskais reiss neaizved bērnus uz skolu, neaizved senioru pie ārsta un neuztur robežu dzīvu. Latgalē tehniskais reiss nav risinājums. Tas ir sods. Sods visiem.

Tagad ir jautājums kolēģiem no Latgales: kurā brīdī tehniskie reisi kļuva par jūsu politiku? Vai tiešām jūs esat gatavi balsot par to, lai Latgale paliktu bez reāliem reisiem, bet ar tukšiem autobusiem? Ja Saeima šodien neaptur šo haosu, tā piekrīt būt par dekorāciju, nevis par lēmējvaru, jo, piedodiet, ja ATD var ignorēt Saeimas prasības par tehniskajiem reisiem, tad rīt viņi ignorēs visu pārējo.

Šodienas balsojums parādīs, kurš pārstāv cilvēkus un kurš – tehniskos reisus, kurš aizstāv reģionus un kurš – tukšus autobusus, kurš stāv par Latgali un kurš – par birokrātiju. Šis balsojums ir par sirdsapziņu, par jūsu vēlētājiem.

Tā nav reforma, tas ir absurds uz nodokļu maksātāju rēķina. Ministrs atzīst, ka lēmums par maršrutu tīklu apstiprināts pirms datu analīzes beigām, ministrs teica, ka ATD turpinās analīzi līdz gada beigām, taču maršrutu tīkls jau ir apstiprināts. Kolēģi, tas ir klajš pārvaldības pārkāpums. Tas nozīmē, ka lēmums, kas skar tūkstošiem cilvēku, pieņemts bez pilnas informācijas. Tāda ir realitāte. Vispirms nolemj, ko grib panākt, pēc tam pielāgo datus. Ministrs raksta par smagām problēmām, par nestabilitāti, par nesegtiem pārvadātāju izdevumiem, par šoferu trūkumu, bet nevienā rindā neatzīst, ka tieši ministrs un ATD atteikšanās piemērot likumā paredzēto indeksāciju ir galvenais cēlonis tam, ka pārvadātāji strādā ar zaudējumiem. Tātad problēmu radījusi pati ministrija, bet vainīgie tiek meklēti citur.

Ministrs gatavo augsni daudz dārgākiem līgumiem. Nepieciešami jauni līgumi ar tirgum atbilstošu šoferu atalgojumu. Būs vajadzīgs papildu finansējums bāzes budžetā, saka ministrs. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka pēc šodienas samazinājumiem nākamgad vai aiznākamgad valstij par jaunajiem līgumiem būs jāmaksā 20 vai 35 procenti vairāk. Reisu samazinājums ir tikai sagatavošanās posms daudz dārgākam iepirkumam. To ministrs netīšām ir atzinis.

Un ne tikai kolēģiem no Latgales gribu jautāt: vai tiešām jūs piekritīsiet plānam, kas vispirms salauž sistēmu, tad Latgales cilvēkiem liek pārmaksāt par dārgākiem līgumiem? Izrādās, kad jābalso, Latgale paliek viena. Daži deputāti no Latgales Rīgā balso tā, it kā Latgale būtu tālu ārzemēs (Starpsauciens.), nevis tur atrastos viņu pašu mājas. Es ļoti ceru...

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Pleškāne. Drīkst apvienot...?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

V. Pleškāne. Es ļoti ceru, ka šodien šajā zālē Latgales deputāti rīkosies nevis pēc frakciju disciplīnas, bet pēc sirdsapziņas. Ministrija slēpj savu atbildi aiz skaistiem terminiem – “mobilitāte”, “optimizācija”, “pirmā un pēdējā kilometra risinājums”. Realitātē cilvēkiem Latgalē līdz pieturai būs jāmēro kilometri. Daļa reisu vienkārši pazudīs, un pieprasījuma transports nav reāls risinājums vietā, kur nav pat normāla ceļu tīkla un interneta.

Tas nav modernizācijas plāns. Tas ir sabiedriskā transporta demontāžas plāns. Atbildē nav ne risinājuma, ne termiņu, ne atbildības uzņemšanās. Mēs prasām konkrētus skaidrojumus un ietekmes uz iedzīvotājiem izvērtējumu, pārvadātāju finanšu stabilitātes plānu, ko mēs saņēmām... puspabeigtus datus, frāzes un mēģinājumus pierādīt, ka samazinājums patiesībā esot attīstība.

Uz mūsu pieprasījumu mums bija svarīgi saņemt faktus, risinājumus, ekonomiskos pamatojumus, termiņus. Bet ko mēs saņēmām? Vispārinājumus, frāzes... frāzes par neatbilstību tam, ko šodien redz nozare un iedzīvotāji. Ministrs apgalvo, ka maršrutu samazinājums balstās datos, taču pārvadātāji parāda, ka lēmums tika virzīts pirms datu analīzes beigām. Ministrs saka: komerciālie reisi aizstās slēgtos, nozare saka: nav pietiekama pieprasījuma, komercdarbība nav rentabla. Tas ir fikcijas risinājums.

Un Latgale... šis nav tikai tehnokrātisks strīds, šis ir vērtību jautājums. Latgale ir reģions, kas maksā nodokļus, uztur valsti, atrodas pie robežas, dod šai valstij drošību.

Un ko Latgale saņems? Slēgtas skolas, samazinātas... slimnīcas un tagad vēl noņems autobusus. Kolēģi, ļaujiet pateikt tieši. Deputāti, kuri Rīgā balso pret Latgali... lai Latgale stāsta, ko vēlas, balsošanas rezultāti parādīs patiesību. Kolēģi, kuri pārstāv Latgales reģionu, šis balsojums ir par jūsu cilvēkiem, un šodien tieši jūs izšķirsiet, vai Latgale tiks uzklausīta vai atkal paliks bez transporta... bez balss.

Kolēģi, ministra Švinkas atbilde nav tikai nepietiekama. Tā ir apliecinājums tam, ka nozare tiek vadīta bez redzējuma, bez datiem, bez atbildības un bez izpratnes par reģionu reālo dzīvi. To nedrīkst ignorēt. Šodien mēs nelemjam tikai par vienu pieprasījumu, mēs lemjam par to, vai šī valsts redz savus cilvēkus ārpus Rīgas centra. Sabiedriskais transports nav privilēģija. Tās ir cilvēka tiesības dzīvot normālu dzīvi. Tāpēc aicinu atbalstīt mūsu pieprasījumu, jo tas nav pieprasījums par autobusiem, tas ir pieprasījums par valsts cieņu pret saviem cilvēkiem.

Vēl, kamēr ir laiks, es gribu reflektēt uz vēstuli, kuru saņēmu tikai vakar ap pulksten pieciem vakarā. Nu es sarakstīju... par atbildēm. Tajās ļoti daudz kas nesakrīt ar mūsu pieprasījumu, ar mūsu domām. Šis risinājums, kā raksta ministrs, nodrošina uz datiem balstītu, līdzsvarotu ilgtspēju, spēju reģionu un maršrutu tīkla attīstībā. Tad sanāk – ja mēs slēgsim reisus, tā ir attīstība. Tālāk. Ministrs teica to, ka attīstīs komercreisus. Jūs redzat, ka viņi izsludina konkursu, lai uzzinātu, kā sakārtot komercreisus. Izdzenot no ministrijas profesionāļus, mēs pirksim papildu pakalpojumu, lai uzzinātu komerciālo maršrutu reisu stratēģiju.

Sabiedriskā transporta organizācijas... vai arodbiedrības atsūtīja visu, kas viņiem ir nepieciešams. Bez maksas. Ne par 42 tūkstošiem, ko piedāvā ministrija, bet... Ministrs savā atbildē raksta, cik viņš ir labs, cik viņš ir gudrs, cik labi viņš sadarbojas ar nozari, bet nozare... Es jums izlasīšu tikai vienu teikumu, ko raksta pārvadātāji (varu jums katram nosūtīt prezentāciju), ko par ministru domā nozare. Ministrs raksta, ka lēmumus pieņem, tikai konsultējoties ar nozari. Ko raksta nozare?

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Pleškāne. “Nozares attīstības stratēģiju izstrādā (Starpsaucieni: “Laiks!”)...”

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, laiks!

V. Pleškāne. Tad es nosūtīšu jums. Šeit ir rakstīts, ka ar viņiem nevar veikt dialogu... ar Satiksmes ministriju... viņi neklausās. (Starpsaucieni: “Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, laiks beidzies.

V. Pleškāne. Jā, es pabeidzu.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt.

Žēl, ka man nav stundas. Es jums izstāstītu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministra kungs! Ir skaidrs, ka Satiksmes ministrijai sabiedriskajiem reisiem naudas nepietiek, un ir arī skaidrs, ka ministram ir ļoti sarežģīts uzdevums to risināt. Skaidri un gaiši – putra ir ievārīta Linkaita laikā ar šiem ilgtermiņa līgumiem, kas viennozīmīgi ir neizdevīgi, viennozīmīgi ir problemātiski. Redzam, pie kā tas ir novedis. Bet tas nedrīkst būt uz reģionu rēķina.

Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, redzam un ļoti labi saprotam, kas notiek reģionos. Tas, kas šobrīd notiek, – reģionos mēs samazinām reisus... tai skaitā slimnīcas, bankas, pasta nodaļas un visu pārējo... tas tikai un vienīgi vairo “ūdensgalvu” Rīgā. Un tā ir problēma. Cilvēki brauc prom. Risinājumam ir jābūt valstiskam. Nevar būt jautājums tikai par naudu... un tādā veidā apgriezt reģionālos reisus.

Šis reģionālais pārklājums un reisi draud ar to, ka mēs pazaudēsim arī tos pārvadātājus, kas šobrīd veic darbību. Var nonākt līdzīgā situācijā, kā tas bija ar būvniekiem. Jā, būvnieku kartelis tika pieķerts, bet mēs šādā veidā zaudējam būvniekus, un nav, kas būvē. Tieši tas pats var notikt ar reģionālajiem reisiem. Vajag sodīt un pieprasīt... un bargus sodus tiem, kas krāpjas. Ja karteļa pazīmes ir, tad tos vajag sodīt. Bet nedrīkst iznīcināt šos uzņēmumus, jo mums vajag tos, kas pārvadā.

Problēma ir tāda – ja mēs piespiežam cilvēkus... ka viņiem nav iespējas dzīvot reģionos un, piemēram, strādāt pilsētās vai Rīgā, un vest naudu atpakaļ uz reģioniem, mēs vienkārši iznīcināsim reģionus. Piemērs – ka taisās atrisināt reģionālā sabiedriskā transporta iztrūkumu ar transportu pēc pieprasījuma, ka būs ieviests transports pēc pieprasījuma, kad cilvēks reģionā piezvanīs dispečeram vai pieteiks aplikācijā – man vajag šo braucienu –, un atbrauks viņam pakaļ un viņu aizvedīs. Šo pakalpojumu Satiksmes ministrija vēlas nodrošināt caur ATD, par 36 miljoniem (pieejama tāda Eiropas programma) iegādājoties elektrobusus. Tos iegādātos valsts, tajā pašā mirklī konkurējot ar komercuzņēmumiem... un ne tikai iegādātos elektrobusus, bet arī algotu šoferus. Tas nozīmē konkurenci starp komercsektoru un valsti. Vairot atkal valsts līdzdalību ekonomikā ir neprāts.

Es pieminēšu vienu interesantu faktu. Jā, 36 miljoni, iespējams, ir pieejami, bet tikai elektrobusiem. Tātad mēs sapirksim elektrobusus lielā apmērā. Skaidri un gaiši, ka tam vajadzīga arī sistēma – dispečercentrs, kā šos transportlīdzekļus novadīt līdz personai, kam ir vajadzīgs transports. Ir skaidrs, ka būs dīkstāve. Ir skaidrs, ka tas nebūs noslogots pakalpojums. Ja iegādājamies elektrotransportu, tas ir aptuveni par 7–15 tūkstošiem eiro dārgāks par dīzeļa automobiļiem. Nu, un tad tie 7–10 tūkstoši ir kaut kādā veidā jāatpelna. Jā, degvielā ir jāmaksā 15 eiro uz 100 kilometriem dīzeļa automašīnai. Elektroautomobilim, protams, ir lētāk – 6 līdz 8 eiro. Bet, lai šo cenas starpību nosegtu, nivelētu piecos gados, kas ir normāls ekspluatācijas periods, ir nepieciešams, lai šie elektrotransportlīdzekļi nobrauktu vismaz 25 tūkstošus kilometru gadā. Tas ir daudz. Tas ir daudz, un to var izdarīt, tikai braucot komercreisos un noslogojot šīs automašīnas. Ja šādā pakalpojumā šīs mašīnas slogos, nekādā versijā tās nesasniegs 25 tūkstošus kilometru.

Tātad vai kāds vispār ir izvērtējis ilgtspējību, ekonomisko atdevi, iegādājoties šos transportlīdzekļus? Es varu pateikt: nē, nav, tāpēc ka to neviens loģiski domājošs nedarītu, jo tas ir dārgi un nelietderīgi. Tādā veidā, man šķiet, mēs mēģinām aizlāpīt caurumu ar pilnīgi bezjēdzīgu risinājumu, kurš būs jāuztur no budžeta, jo vienreizējam iepirkumam varbūt būs Eiropas nauda, bet ko darīsim pēc tam, kā to dispečercentru... cik būs vajadzīgas vietas, no kurienes šīs automašīnas... ne jau no Rīgas tās brauks uz Daugavpili un, nezinu, nomaļām vietām, kur nebūs sabiedriskā transporta.

Man šķiet, šis ir absurds veids, kā valstij iesaistīties komercbiznesā. Un vienlaikus mēs komercbiznesu atstāsim bez nodrošinājuma. Tātad viņiem sašaurināsies pārvadājumu apjoms, un mēs viņiem padarīsim situāciju vēl sliktāku, nekā tā ir šodien. Un beigu beigās vispār nebūs, kas ved, jo... mēs jau redzam šo krīzes situāciju.

Man šķiet, pareizākais ir pārskatīt visus tos līgumus, veikt pilnu revīziju līgumiem, jo ir jālabo kļūdas, ko savā vadības laikā pieļāvis Linkaita kungs. Un tikai tad mēs, nonākot pie normāliem konkursiem, vienojoties ar nozari, varam atrisināt šo jautājumu. Tāpēc šis... es jau saprotu, ka “PROGRESĪVOS” daudz vairāk interesē Rīga, galvaspilsēta, un mazāka ir viņu interese par reģioniem. Bet tieši reģioni ir tie, kas mums ir jāaizstāv un kur mēs nevaram noplicināt iedzīvotāju skaitu. Šis pakalpojums ir būtiska atslēga, lai reģioni dzīvotu.

Tāpēc es uzskatu, ka pieprasījums ir vietā un nav vietā risinājumi, ko piedāvā Satiksmes ministrija.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Dārgie kolēģi! Cienījamā Saeimas opozīcija! Satiksmes ministrs nav pareizais šī deputātu pieprasījuma adresāts.

Man ir iespēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ikdienā novērot tos politiskos spēkus, kas, dažādu motīvu vadīti, iestājās par autocentrismu. Un tā ir skaidra, saprotama politiskā pozicionēšanās iepretim saviem vēlētājiem. Es to ļoti labi saprotu.

Tomēr jūs varat būt pilnīgi droši par “PROGRESĪVAJIEM” – mēs vienmēr un visur pirmām kārtām iestāsimies tieši par sabiedrisko transportu. Tā ir daļa no mūsu zaļās sociāldemokrātiskās identitātes, daļa no mūsu DNS. Kad mēs veidojām šo valdību pirms nu jau vairāk nekā diviem gadiem, es iepazīstināju topošo Ministru prezidenti Siliņu ar savu redzējumu par to, kā veidot integrētu sabiedrisko pārvadājumu sistēmu ar dzelzceļa mugurkaulu.

Jau vēlāk, sākot darbu Satiksmes ministrijā, konstatēju, cik neilgtspējīgs ir pašreizējais reģionālo sabiedrisko pārvadājumu finansēšanas modelis. Satiksmes ministrija gadu no gada tiek nostādīta pazemīgā lūdzēja lomā, gada beigās meklējot iztrūkstošos apmēram padsmit miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai faktiski izpildītu ļoti viegli prognozējamas valsts finanšu saistības pret autobusu pārvadātājiem un kompensētu zaudējumus. Tajā laikā mēs vienojāmies ar finanšu ministru, ka šāda situācija ir jānovērš. Finanšu ministra solījums bija – vispirms sistēmas reforma un tad papildu finansējums. “PROGRESĪVIE” ar lielu prieku pieņēma šo izaicinājumu. Ja jau reforma, tad reforma.

Un “PROGRESĪVIE” šo ambiciozo reformu sāka ar ārkārtīgi problemātisku vēsturisko mantojumu. Es domāju, debatēs mēs jau tam esam pieskārušies – šiem valstij neizdevīgajiem otrās paaudzes reģionālajiem pārvadājumu līgumiem, kurus bija iespējams nenoslēgt, redzot, kā strādāja pirmās paaudzes līgumi. Konkurences padomes konstatētās aizliegtās vienošanās pazīmes starp pārvadātājiem ir ļoti labi zināms jautājums arī šeit, Saeimā. Stihiskas un apjomīgas reisu atcelšanas, nesalāgoti kustības grafiki, nefunkcionējoša vienotās biļetes platforma...

Viena ļoti interesanta saruna īsi pirms stāšanās ministra amatā man bija ar tā laika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku. Tiešām atklāta saruna. Piedalījāmies vienā kopīgā pasākumā. Es uzdevu ministram jautājumu: kāpēc neizdodas vismaz Rīgas aglomerācijā sasēdināt pie viena galda Rīgas pašvaldību, Pierīgas pašvaldības, visus iesaistītos pārvadātājus un vienoties par tādu kārtīgu vai nu Stokholmas aglomerācijas, vai Helsinku un Ūsimā reģiona modeli... kurā mēs Rīgas... vismaz Rīgas metropolē veidotu vienotu pārvadājumu sistēmu. Un ministra atbilde, kurai es pilnībā pievienojos un arī savā praksē vēlāk novēroju, bija – dialoga trūkums. Arī tas bija aspekts, ko mēs saņēmām mantojumā. Morāli un fiziski novecojušas dzelzceļa stacijas ar zemu piekļūstamības un drošības līmeni.

Visbeidzot – to ministrs jau akcentēja – jebkādas holistiskas transporta pieprasījuma pārvadājumu tīkla modelēšanas pieejas trūkums. Man, nākot no šīs nozares, tas bija viens no lielākajiem pārsteigumiem, ka tajā laikā ATD faktiski neizmantoja matemātisku modelēšanu, tīklu plūsmu analīzi. Jā, šobrīd, Pleškānes kundze, es piekrītu, garš ceļš vēl ejams, jo daudzus gadus tas netika darīts. Un tikai šobrīd mēs sākam ieviest sistēmu, kurā tiek izmantoti dati, lai modelētu šīs plūsmas.

Tieši tāpēc es gribu iezīmēt, kas pa šiem diviem gadiem ir izdarīts un kāds milzīgs progress šajā reformā ir panākts.

Pirmkārt, ir veiktas būtiskas izmaiņas Autotransporta direkcijā un tās darbības modernizēšanā. Es personīgi noteikti būtu gājis soli tālāk. Savulaik piedāvāju veidot integrētāku transporta aģentūru, tai skaitā apvienojot vairākas nozares institūcijas, funkcijas, bet diemžēl koalīcijas partneriem pietrūka dūšas. Es pilnīgi noteikti ceru, ka nākotnē mēs iesim uz šo integrēto Ziemeļvalstu transporta sistēmas pārvaldības modeli.

Otrkārt, mūsu dzelzceļa sistēma beidzot ir pārorientēta uz pasažieru pārvadājumiem. Pasažieris beidzot ir svarīgāks par ogļu un naftas tranzītu. “Škoda” vilcieni ir iezīmējuši jaunu ēru pasažieru pārvadājumos Latvijā. Jau šogad kritīs ilgi lolotais pasažieru pārvadājumu rekords – 20 miljoni. Top jaunas, moderni aprīkotas dzelzceļa stacijas ar augstajiem peroniem, ar “Park & Ride” stāvlaukumiem, tieši tām lietām, par ko savulaik iesaistītajām pusēm nav bijis iespējams vienoties. Vienlaikus arī, protams, ar citu drošības un piekļūstamības aprīkojumu.

Mūsu stratēģija, ko ministrs pieminēja (mēs to saucam par “Staciju 2.0”), ir tas jaunais multimodālo staciju standarts ar vairāk nekā 80 miljoniem Eiropas Savienības investīciju piesaisti. Tas vērsts uz pašvaldībām, un čaklākās, ar iniciatīvu apveltītās pašvaldības var iegūt līdzekļus, lai šo pievadu infrastruktūru uz dzelzceļa stacijām sakārtotu un veidotu dzelzceļa stacijas kā plašāku mobilitātes un pakalpojumu saņemšanas centru konkrētajā apkaimē ne tikai Rīgā, bet visur Latvijā, tai skaitā Latgalē.

Treškārt, beidzot ir iedibināta Rīgas vienotā biļete. Gadiem ilgi neviens politiskais spēks nespēja panākt vienošanos starp “Pasažieru vilcienu” un “Rīgas satiksmi”. Šobrīd tas ir izdarīts. Šī sistēma sāk attīstīties, un es ļoti ceru, ka nākotnē mēs tās ģeogrāfiju būtiski paplašināsim.

Autotransporta direkcija ir mainījusi sodu politiku attiecībā uz pārvadātājiem. Es savulaik ļoti par to iestājos, jo veids, kā tika interpretēti ilgtermiņa līgumi, ir, ka neatkarīgi no tā, cik daudz reisu jūs atceļat, sods ir 50 eiro. Skaidrs, ka tas tika ļaunprātīgi izmantots. Šobrīd sistēma ir mainīta, un ir daudz, daudz sāpīgāk... finansiāli daudz sāpīgāk šos reisus atcelt.

Tajā pašā laikā, apzinoties fundamentālo, nozarei faktiski eksistenciālo šoferu trūkuma problēmu, notiek darbs ar visām iesaistītajām pusēm. Tas nav viegls darbs. Es neapskaužu ministru, jo ir jāsalāgo ļoti daudz un dažādas intereses. Šoferu labbūtības jautājums ir viena no šīs problēmas saknēm un arī iespējamajiem risinājumiem. Tāpēc es joprojām uzskatu, ka labākais risinājums būtu nozares ģenerālvienošanās, kas noteiktu arī šoferu atalgojuma labbūtības standartu. Tas noteikti būtu labākais orientieris nākotnes dotāciju, finansējuma plānošanā.

Īpaša uzmanība beidzot ir pievērsta satiksmes piekļūstamības jautājumiem. Viena no lietām, ar ko es nelepojos Latvijā, ir tas, cik nepieejama ir mūsu transporta infrastruktūra, transporta pakalpojumi. Tāpēc ir izveidota īpaša padome, kuru vada un kurā darbojas cilvēki, kuriem ir zināšanas šajā jomā. Jau tagad redzam, ka attiecībā uz pakalpojumu pieejamību, staciju pieejamību, infrastruktūras pieejamību cilvēkiem ar kustību vai citiem fiziskiem vai garīgiem traucējumiem... mēs iestājamies par pakalpojumu vienlīdzīgu pieejamību, kas tiešā mērā ietekmē visu šo cilvēku vienlīdzību un dzīves autonomiju.

Beidzot dzīvē ir ieviests princips – vienots tīkls, vienots maršruts, vienots tarifs. Nevis sadrumstalota sistēma kā līdz šim, bet integrēta sistēma ar izmērāmiem rezultatīviem rādītājiem savienojamībā. Šie dati vēl nav perfekti, jo tikai nesen ir sākts tos apkopot, bet tas vismaz dod pamatu mums kā mazai, ļoti maz blīvi apdzīvotai valstij veidot gudru, datos balstītu sistēmu. Šīs modernās datu un transporta modelēšanas sistēmas izmanto arī mobilo operatoru datus, kas ļoti precīzi atspoguļo cilvēku pārvietošanās paradumus un palīdz labāk prognozēt tālāku maršrutu attīstību.

Jā, maršruti tiek optimizēti, lai izvairītos no divkāršas un trīskāršas paralēlās dotācijas. No šīs tribīnes esmu stāstījis stāstus par to, kā Rīgā caur maģistrālajām ielām ienāk vairāki paralēli sabiedriskā transporta veidi, kas tiek dotēti no dažādām valsts vai pašvaldību budžeta pozīcijām. Skaidrs, ka mērķis ir bijis izvairīties no šādas paralēlās dotācijas.

Ir ieviests princips, ka pasažieru pārvadājumos prioritāte tiek dota dzelzceļam, ērti un laika ziņā salāgoti ar sabiedrisko transportu pievedot pasažierus pie dzelzceļa stacijām. Protams, mēs ļoti labi saprotam, to arī Indriksones kundze pagājušajā nedēļā norādīja, ka ne visur dzelzceļš ir pieejams. Tāpēc īpaši šajās vietās, kur ir mazāk blīva apdzīvotība, beidzot tiek praktizēts veselais saprāts. Nav jāsūta četrdesmitvietīgs autobuss pēc diviem pasažieriem. Tāpēc šobrīd gan ministrija, gan Autotransporta direkcija strādā pie pārvadājumu pēc pieprasījuma ieviešanas. Es domāju, arī mēs, Saeima, tai skaitā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, noteikti iztaujāsim ministriju par šo modeli, mēģināsim sameklēt labāko, efektīvāko risinājumu. Esmu pilnīgi drošs, ka tādu risinājumu atradīsim, jo tas darbojas daudzviet pasaulē – gan Ziemeļvalstīs, gan citās valstīs.

Kā ministrs jau iezīmēja, aptuveni 10 procentus maršrutu, kas šobrīd ir dotētie pārvadājumi, aizstās komercpārvadājumi. Bet nelolosim ilūzijas! Es zinu, ir ļoti viegli pavilkties uz eiforiju, ka komercmaršruti nosegs visu Latviju. Nē, šādas ilūzijas es rosinu nelolot. Komercmaršruti nebūs ilgtspējīgi un rentabli visā Latvijā. Mums jebkurā gadījumā būs jādomā, kā gudri organizēt sabiedriskos pārvadājumus un tur, kur tas ir iespējams, dot tirgum iespēju šādus pakalpojumus nodrošināt.

Lai kādas reformas mēs veiktu, bez papildu investīcijām joprojām būsim ieslogoti. Ir skaidrs, ka izmaksas pieaug neatkarīgi no tā, cik bieži tiek indeksēti šie valstij ārkārtīgi neizdevīgie ilgtermiņa līgumi. Katru gadu bez papildu finansējuma piešķīruma būs arvien vairāk jāoptimizē, lai iekļautos pieejamā dotācijā. Tas ir tas slazds, kurā atrodas Satiksmes ministrija un no kura viena pati diemžēl ārā tikt nevar. Es ļoti ceru, ka tad, kad Finanšu ministrija beidzot būs izpildījusi savu mājasdarbu par sniegumā balstītā budžeta ieviešanu ar nozaru rezultatīviem rādītājiem, beidzot arī Latvijā varēsim ieviest normālu sistēmu, ka vispirms valsts modelē savas mobilitātes un savienojamības vajadzības un tad piemeklē atbilstošu finansējumu, nevis otrādi, kā šobrīd ir Latvijā, no faktiski atlikuma principa... un mēģinot sagrabināt drupačas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tādā entropiskā veidā visu laiku samazinot pārvadājumu apjomu.

Diemžēl pagaidām finanšu ministrs savu man doto solījumu nav pildījis. Reforma tiek ieviesta, bet papildu finansējums nozarei neseko. Varbūt tā ir tāda vienkārša solījuma neizpildīšana Latvijas politikas labākajās tradīcijās, bet, iespējams, tā ir fundamentāla tuvredzība par savienojamības nozīmi mūsu sabiedrībā, ekonomikā un drošībā. Tāpēc es droši varu teikt, ka neviens politiskais spēks līdz šim nav pat mēģinājis izmēzt šos mantojumā saņemtos Augeja staļļus. Tieši tāpēc es uzskatu, ka “PROGRESĪVO” satiksmes ministrs nav pareizais šī deputātu pieprasījuma adresāts.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Tikko Briškena kungs teica, ka šis ministrs nav tas, kuram jānes atbildība par visu. Nu, man tas atsauc atmiņā to seno joku par trim aploksnēm. Priekšgājējs sagatavo trīs aploksnes nākamajam ministram. Uz pirmās rakstīts: “Pirmajām problēmām rodoties, atver šo aploksni!” Tajā rakstīts: “Visas problēmas vel uz mani!” Pēc kāda laika – nākamās problēmas. Un ministrs atver nākamo aploksni. Tajā rakstīts: “Tagad veic reformas!” Nu, un vēl pēc kāda laika, kad atkal sākas... trešā problēma, tad vajag atvērt trešo aploksni, un tajā rakstīts: “Tagad ir tava kārta gatavot nākamās trīs aploksnes!” Man šķiet, ka šobrīd, pēc vairākiem gadiem, kad Švinkas kungs un Briškena kungs kopā ir strādājuši Satiksmes ministrijas pārvaldībā, atkal ir kārta sagatavot nākamās trīs aploksnes.

Ja mēs runājam par sabiedrisko transportu, man, kolēģi, jums ir jāpajautā: cik daudzi no jums ir pēdējā mēneša laikā izmantojuši sabiedrisko transportu ārpus Rīgas? Paceliet, lūdzu, roku! Paldies. Apmēram 10 procenti. Tas nozīmē, ka apmēram 10 procentiem ir patiešām labāka izpratne par to, kas ir sabiedriskais transports, kāda ir savienojamība ar Rīgu un – vēl jo vairāk – kāda savienojamība ir starp reģiona pilsētām.

Švinkas kungs minēja, ka viņš ir gatavs uz godīgu un atklātu informācijas sniegšanu. Man jau ilgāku laiku Dagdas pilsētas iedzīvotāji jautā, kā būs: vai viņiem būs iespēja vai nebūs iespējas tikt jaunajā gadā uz Rīgu? No vietējiem pārvadātājiem nāk informācija, ka reiss tiks slēgts. Bet no ministrijas un Autotransporta direkcijas skaidras atbildes kā nav, tā nav.

Ja ministrs ir gatavs runāt un sniegt informāciju atklāti un godīgi, es aicinu aizbraukt uz Dagdu un aprunāties ar iedzīvotājiem. Citstarp šobrīd, tieši pirms jūsu... kad jūs runājāt garo... stundas... uzrunu, es mēģināju atrast, vai ir sabiedriskais transports no Rīgas uz Krāslavu un atpakaļ. Es neatradu tādu. Ne “Autoosta.lv”, ne arī privātā... Jūs varat pameklēt tagad, varbūt man nav informācijas, varbūt es nemāku meklēt. Varbūt ir kāda aplikācija, varbūt ir kaut kāda informācija Satiksmes ministrijā, Autotransporta direkcijā vai vēl kaut kur, kā iedzīvotājiem aizbraukt no Rīgas uz Krāslavu vai no Krāslavas uz Rīgu, iespējams, caur Daugavpili. Bet, lai to izdarītu, nu, piedodiet, ir jāveic... nu, vismaz jāaicina mākslīgais intelekts talkā, lai atrastu salāgojamību – cikos ir jāiebrauc vienā pilsētā un cikos ir iespēja noķert nākamo sabiedrisko transportu. Jā, vilciens iet uz Krāslavu, bet tas ir viens vilciens.

Un vispār, runājot par informāciju... Tas, kas atrodams “Autoosta.lv”, nav tas, kas ir “Vivi.lv”. Tas, kas ir “Vivi.lv”, nav “Autoosta.lv”. Man visu laiku ir jāžonglē, piemēram, lai atrastu elementāru maršrutu Rīga–Rēzekne, kas ir reģionālais centrs... cikos doties pēc sēdes, piemēram, ar nākamo sabiedrisko transportu. Man ir jāskatās vismaz divās aplikācijās vai, kā jau teicu, privātajā... Es to nereklamēšu šobrīd, bet gan jau tie, kas lieto, tāpat zina. Bet arī tur diemžēl informācija nav pilnīga. Elementāras lietas. Informācija. Jūs sakāt – godīga un atklāta informācija! Nav informācijas par sabiedriskā transporta pieejamību.

Ļoti gari Švinkas kungs kritizēja vienu konkrētu pārvadātāju, kuram, pieņemu, ir saistība ar Šlesera kungu. Švinkas kungs, Rēzeknes pilsētā tas pats Šlesers un viņa atbalstītāji saimnieko pilsētas sabiedriskajā transportā gadiem ilgi. Un man ir informācija, ka jums ir aizsūtīti, teiksim tā, trauksmes cēlēja iesniegumi, kas vērš uz to uzmanību. Nu tad pievērsiet tam uzmanību! Tas ir tik grūti...! Es saprotu, tur nav tik viegli dabūt līdzekļus atpakaļ valstij. Bet izdariet to labo lietu, un jūs tam pašam kritizētajam vienam politiķim un viņa atbalstītājiem parādīsiet, ka jums tiešām rūp sabiedriskais transports un godīga pārvaldība, nevis kā šobrīd... jūs piedāvājat vienkārši 16 procentus nogriezt pilnīgi visiem reģionālajiem pārvadātājiem. Reģionālajiem pārvadātājiem, kas tieši ir tie, kas nodrošina mazāku nevienlīdzību valstī. Jo kurš tad to sabiedrisko transportu izmanto? Tie, kam ir privātā automašīna, tie, kuriem ir liela ģimene, jau sen cenšas izvairīties no sabiedriskā transporta, it sevišķi, ja vēl kaut kur jāpārsēžas. Protams, visi cenšas uzturēt savas mašīnas, bet sabiedrisko transportu izmanto tieši, nu, teikšu tā, trūcīgākā iedzīvotāju daļa. Un jūs kā sociāldemokrātiska partija, nu, kā jūs to sakāt... jums tieši būtu īpaši jātur rūpe par šiem cilvēkiem.

Nākamais par to pašu Rēzekni. No rīta braucot no Rīgas uz Rēzekni, tur var tikt, ātrākais, pulksten 12.25. Tas ir jau pusdienlaiks. Gadiem iedzīvotāji par to žēlojas. Kam jābrauc uz konferenci... Varbūt arī kāds ministrijas pārstāvis varētu aizbraukt kādreiz ar sabiedrisko transportu, nevis ar ministrijas mašīnu. Bet pulksten 12.25 Rēzeknē – tas jau ir par vēlu. Tā ir puse dienas garām.

Tam esam pievērsuši uzmanību arī Latgales apakškomisijā. Bet mums aizvien nav īsti skaidrs, kurš par to atbild un kurš spēj šo situāciju mainīt – vai tā ir Satiksmes ministrija, vai tā Autotransporta direkcija. Un tad sākas futbols. Vēl, protams, atbildīgie... pašvaldības par vainīgām tiek nosauktas un, protams, reģionālie pārvadātāji. Bet iedzīvotājs grib normāli tikt līdz šai gadījumā reģionālajam centram.

Un otra lieta – cikos vakarā var tikt no Rēzeknes? Jā, šobrīd ir uzlabots... Vairs nav piecos pēdējais transports, bet sešos. Bet, ja Rēzekne ir reģionālas nozīmes centrs un tur ir jums visiem labi zināmā koncertzāle “GORS”... Latgales vēstniecība “GORS”, tad tas pavisam nesasaucas ar to, kā notiek pasākumi šajā ļoti nozīmīgajā kultūras vietā... ar iespēju tikt pēc koncerta atpakaļ, piemēram, uz Rīgu. Praktiski, elementāri jautājumi.

Uz to pašu Rēzekni joprojām autobuss caur Madonu iet piecas stundas 15 minūtes. Kurš no jums būtu gatavs braukt piecas stundas 15 minūtes no Rīgas uz Rēzekni caur Madonu? Kāpēc tas ir vajadzīgs? Es nesaprotu. Arguments – tas ir vajadzīgs vietējiem iedzīvotājiem. Bet tad vietējiem iedzīvotājiem, kā jūs, gan Briškena kungs, gan Švinkas kungs, arī runājāt, nodrošiniet autobusu līdz Rēzeknei vai Krustpilij, un tālāk lai brauc ar vilcienu. Kāpēc dzīt piecas stundas? Tās noteikti ir lielas izmaksas. Tās ir lielas izmaksas... gan šoferim, gan par nobrauktajiem kilometriem, gan par patērēto laiku. Izmaksas arī pasažierim, kas brauc piecas stundas uz Rīgu.

Droši vien visas problēmas neuzskaitīšu. Es tagad pievērsos tikai vienam, faktiski... pusotram virzienam. Tas ir Rēzeknes virziens. Vēl nedaudz pieminēju Dagdu un Krāslavu. Ir arī Ludza, Balvi un citas... un, protams, tas ir mans gals, kuru es labāk pārzinu. Bet tāpat varētu skatīties uz visiem citiem Latvijas reģioniem ārpus Rīgas.

Noslēgumā gribu pateikt, ka tas viss kārtējo reizi pierāda arī to, ko saka Latvijas Pašvaldību savienība, – Latvijā nav reģionālās politikas. Arī saistībā ar Latvijas austrumu teritoriju drošību un ekonomisko attīstību. Kaut ko dara Satiksmes ministrija, kaut ko dara tās pakļautībā esošā Autotransporta direkcija, kaut ko dara Izglītības un zinātnes ministrija, kaut ko drošības sakarā dara Aizsardzības ministrija. Bet ar tiem ceļiem... cita tēma, ko varbūt pie nākamā demisijas jautājuma var atkal izvērst vismaz 15 minūšu garumā. Tas ir tas, kā mums ļoti trūkst, – reģionālais skatījums uz problēmām ārpus Rīgas. Un sabiedriskais transports tur joprojām ir būtisks.

Visbeidzot. Saprotu, ka ir viegli teikt, ka Švinkas kungs varbūt nav galvenais vaininieks pie šī reģionālās politikas trūkuma, būtu jāuzņemas atbildība arī valdības vadītājai. Un tas spilgti parādās “Rail Baltica” stāstā.

Mums ir pa pusei uzcelta stacija Rīgā – pie dzelzceļa stacijas. Mums, piedodiet, ir uzbliezts monstrs (tā arī teikšu sarunvalodā – “uzbliezts”) pie lidostas “Rīga”. Tās ir kolosālas izmaksas, ko, protams, ne pašreizējais ministrs, ne iepriekšējais... lai gan iepriekšējais varbūt bija vairāk saistīts... Tas parāda to, kā mēs vispār valstī saimniekojam, kā saimnieko valdība, kā saimnieko atsevišķi ministri. Taisa lielas būves Rīgā, Pierīgā, bet reģionu pārvadātājiem nogriež 16 procentus... visiem vienādi. Man šķiet, tas nav pareizi un nav ilgtspējīgi, tas nav Latvijas valsts drošības un iedzīvotāju interesēs.

Tāpēc, protams, atbalstīšu gan šo pieprasījumu, gan nākamo, kas saistīts ar ministra demisijas pieprasīšanu.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Skaidrs, ka satiksmes ministra amatā Švinkas kungam tagad nav parasti laiki. Skaidrs, ka viņš ir pārņēmis ne visai pozitīvu mantojumu, kā “Rail Baltica”, “airBaltic”, sabiedriskā transporta problēmas. Bet, ieņemot šo amatu, viņš apzinājās, ka problēmas ir un tās ir jārisina. Problēmu šodien ir daudz un būs vēl.

Kad Atis Švinka tika iecelts par satiksmes ministru, galvenais viņa uzdevums bija sistēmas sakārtošana, ilgtspējīga mobilitāte un lielo valsts projektu pabeigšana. Viņš uzsvēra, ka sabiedriskajam transportam ir jānodrošina iedzīvotāju mobilitāte visā valstī, un piebilda, ka lēmumiem ir jābūt datos balstītiem, koordinētiem ar visām iesaistītajām pusēm. Šie izteikumi radīja priekšstatu, ka ministrs būs orientēts uz reālu rīcību.

Otrs skaidri definētais uzdevums bija projekta “Rail Baltica” virzība. Švinka vairākās publiskajās runās apgalvoja: mēs projektu “Rail Baltica” veidojam kā Latvijas dzelzceļa mugurkaulu.

Trešais nozīmīgais temats – “airBaltic”. Par šo jomu ministrs izteicās, ka lielais jautājums ir: kas “airBaltic” ir Baltijas kontekstā? Bet vēl joprojām nav redzami lēmumi vai virzieni, kas apliecinātu, ka aviācijas nozares jautājumi tiek uzsvērti kā prioritāte, lai integrētu kopējā valsts transporta sistēmas plānā.

Sabiedriskā transporta reforma rada pamatotas bažas. Ministra kungs paziņo: valsts uzdevums ir nodrošināt sabiedriskā transporta pieejamību visā Latvijā. Realitātē tiek ieviesti pasākumi, kuri samazina reisu skaitu reģionos, aizstājot tos ar ne līdz galam pārbaudītu modeli – transports pēc pieprasījuma. Kurš vispār ir devies uz reģioniem un noskaidrojis, kurš ir gatavs saņemt transportu pēc pieprasījuma un kā tas notiks? Šī pieeja teorētiski varētu darboties, taču Latvijā tā tiek ieviesta, pirms pastāv praktisks pamats. Nav infrastruktūras, saskaņotu pakalpojumu un stabili funkcionējošas digitālās platformas. Un kam būs domāta digitālā platforma? Noteikti ne pensionāriem un mazāk aizsargātajiem sabiedrības locekļiem.

Nauda no eirofondiem paredzēta... ir Sociālais klimata fonds, kura mērķis ir samazināt sekas, kas ir... likumā “Par piesārņojumu”, klimata likumā, ekonomiskās ilgtspējas likumā, transporta enerģijas likumā... seku mazināšana. Galvenais Sociālā klimata fonda mērķis ir palīdzēt maznodrošinātajiem. Un tā daļa – gandrīz 37 miljoni –, kas tika novirzīta transporta pēc pieprasījuma pakalpojumam, ir apšaubāma. Šo naudu varēja izmantot daudz efektīvāk, lai palīdzētu maznodrošinātajiem.

Ja mēs runājam par senioriem... kādā veidā viņi lietos to aplikāciju? Vai pierobežas reģionos vispār kārtīgi darbojas, teiksim, sakaru līdzekļi? Vai seniori spēs lietot tās aplikācijas, lietotnes? Šaubos.

Skaidrs, ka problēmu ir daudz un problēmas ir jārisina. Bet tas viss nevarētu būt uz iedzīvotāju un sabiedrības rēķina. Kaut kā tā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis jautājums, protams, ir aktuāls ne tikai šobrīd, bet jau sen un vairākkārt aktualizēts no jauna. Katru gadu, plānojot budžetu, mēs redzam, ka tā diemžēl nav pirmā prioritāte ne valdībai kopumā, ne Finanšu ministrijai – rast papildu līdzekļus sabiedriskā transporta pieejamības nodrošināšanai. Mēs nesen par šo jau debatējām.

Gribu vienkārši atgādināt, ka samazinājums, kas tiek plānots kā prognoze nākamajam gadam... jāpiekrīt, nav vienmērīgs... nav mehāniski nogriezts, ir vērtēts, ir mazināts. Lai apmēram saprastu, ko tas nozīmē vietējiem iedzīvotājiem, īpaši lauku reģionos... par Pierīgu es mazāk runāšu.

Cēsu apkaimē tiks samazināti 43 reisi un 25 tiks pārveidoti par komercreisiem, kas samazina kopējo valsts nodrošināto garantēto pakalpojumu. Nav slikti, ka komercreisi tiek veidoti, bet tie ir tie labākie – tos mēs no tā pīrāga izņemam un pārvadātājiem atstājam sliktākos. Un valstij kopumā varētu tomēr nākties maksāt vairāk par katru kilometru.

Jelgava, Dobele – 23 reisi. Liepājas apkaimē, kas skar lielā mērā arī Dienvidkurzemi, lielāko novadu Kurzemē, – 65 reisi. Madonas apkaimē – 40 reisi, vēl 32 tiek mainīti: vai nu mazināts dienu izpildes skaits, vai mazināti kilometri. Saldus un Kuldīgas apkaimē – 47 reisi. Valmieras, Valkas, Smiltenes apkaimē – tikai 6 reisi, 17 tiks pārveidoti par komercreisiem. Cēsīs – 4 reisi un 14 komercreisi.

Neuzskaitīšu visu, bet ir jūtams samazinājums. Kā iepriekš jau esam par to norādījuši, tas veicinās sabiedriskā transporta lietošanas samazināšanos.

Mēs samazinām par 16 procentiem, kas pēc aplēsēm samazinās pasažieru skaitu vēl par vairāk nekā 20 procentiem. Tas ir risks, ka nākamajos reisos būs vēl mazāk, jo cilvēki pārkārtos savus ikdienas paradumus. Viņiem nāksies nodrošināt citas iespējas nokļūšanai uz novada centru, tuvāko pagasta centru un vairāk lietot citus transportlīdzekļus. Viņi aizvien mazāk lietos sabiedrisko transportu, un tas lejupejošā spirālē sasniegs tādu stāvokli, ka mums reisi vispār būs jāslēdz, jo jaunais likuma regulējums paredz, ar kādu pasažieru skaitu... norādīšu, līdzīgi kā par skolām... reisi vairs netiks nodrošināti garantētajā apjomā, jo reisā vidēji gadā... 8–10 pasažieri. Ja būs mazāk, reisus slēgs, un mēs lejupejošā spirālē likumā noteiktajā kārtībā turpināsim griezties – tas garantētais pakalpojums, izrādīsies, no valsts puses nemaz netiks garantēts.

Manuprāt, šāda tendence ir jāaptur un jāvērtē pavisam citādāk. Nevaram to darīt tikai matemātiski – skaitļos. Noteikti ir jāvērtē cilvēku iespējas kaut kur nokļūt.

Apskatoties uz sava dzimtā Talsu novada šī brīža iespējām kaut kur nokļūt... nav lieli zaudējumi, slēdzot šos reisus. Bet tiek samazināti tieši tie divi reisi, kas rīta agrumā ved no piepilsētas uz pilsētu, lai cilvēki varētu nokļūt uz darbu mazliet pirms astoņiem. Šis reiss, piemēram, tiek slēgts. Arī pēc tam viens reiss, kas nodrošinātu skolēniem iespēju nokļūt uz skolu mazliet pēc astoņiem, jo stundu sākums ir pusdeviņos. Pamatojuma īsti nav. Neviens nezina, kāpēc. Droši vien tāpēc, ka no rīta turpceļā reiss ir tukšs. Tas ir normāli, ka autobuss no pilsētas no rīta dodas tukšāks un atpakaļ nāk pilnāks.

Pasažieru skaits nav pietiekams – reisu slēdzam. Kā jaunieši un darbinieki nokļūs uz skolu vai darbu? Meklēs citas iespējas – ar privātajiem auto, citi risinājumi... Vasarā noteikti varētu braukt ar velosipēdu. Diemžēl veloceliņš šajā posmā nav uzbūvēts, tam nekad nav rasti resursi. Tā ka situācija pasliktinās, īpaši lauku reģionos.

Ir labā ziņa – likums paredz šo garantēto pakalpojumu iezīmēt ļoti konkrēti. Piemērs: divas novadu pilsētas – Talsi un Tukums. Šobrīd tiešie pasažieru pārvadājumi ar autobusu no Talsiem uz Tukumu tiek nodrošināti... miniet, cik reižu? No Talsiem uz Tukumu var aizbraukt ar autobusu trīs reizes dienā, atpakaļ var atbraukt piecas reizes dienā (ar līkumu caur Kandavu vai vēl kaut kā). Trīs un piecas. Pēc jaunā likuma regulējuma būs labi, jo ir solīts, ka būs astoņi reisi. Turēšu pie vārda, ja Saeima šo likumu tādā formā atbalstīs, un gaidīšu, ka no Talsiem uz Tukumu būs astoņi reisi. Bet es neceru, ka būs. Tā ir laba apņemšanās, bet noteikti nepalaidīs reisus, jo domās, vai būs tie pasažieri vai nebūs...

Manuprāt, ir svarīgi vērtēt situāciju katrā reģiona pilsētā, katrā pagastā un cieši sadarboties ar pašvaldībām. Šobrīd tiek mazināta plānošanas reģionu iespēja iesaistīties plānošanā. Viss tiek centralizēts. Centralizācija nenodrošinās vienmērīgu mūsu Latvijas teritorijas attīstību un vienādas iespējas visiem... dzīvot savās mājās, ciemos, arī viensētās. Mums ir jāmaina šī centralizācija.

Labi ir strādāt efektīvi, bet ir jāievēro visu iedzīvotāju intereses. Visi ir mūsu iedzīvotāji – ne tikai tie, kas ir Rīgā, Pierīgā un lielajās pilsētās, bet arī tie, kas laukos. Noteikti jāsadarbojas ciešāk ar pašvaldībām. Nu nav jaunās pašvaldības informētas, kā tās ietekmēs šie procesi un samazinājumi. Nav! Rīga ir aktīvāka, Pierīga ceļ trauksmi, bet te iespējas pārvietoties ir daudz labākas nekā lauku teritorijās.

Par transportu pēc pieprasījuma. Mani tiešām šokē fakts, ka Autotransporta direkcija kļūs par vienīgo šī pakalpojuma nodrošinātāju, tērējot miljonus. Piekrītu uzņēmējiem, ka tas nekad nebūs efektīvāk, kā to izdarītu biznesa konkurences apstākļos. Diemžēl tas jāatzīst.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai satiksmes ministram ir kas piebilstams? Nav.

Kolēģi, mums par šo nav jābalso. Jautājums ir izskatīts.

___

Nākamie divi lēmuma projekti ir saistīti ar pieminēto pieprasījumu satiksmes ministram.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Satiksmes ministrijas rīcības plāna izstrādi saistībā ar reģionālā sabiedriskā transporta maršruta tīkla izmaiņām un ilgtspējīgu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu (sakarā ar pieprasījumu Nr. 98/P14)”. Kā minēju, saistībā ar jau iesniegto pieprasījumu, ko iesnieguši deputāti Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga, Jeļena Kļaviņa, Mārcis Jencītis, Ilze Stobova, Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Ričards Šlesers un Ramona Petraviča.

Iesniedzēju vārdā – deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Dārgie kolēģi! Tiešām – dārgie kolēģi! Ceru, ka jums bija iespēja izlasīt lēmuma projektu – par tiem uzdevumiem, ko mēs mēģinām uzdot Satiksmes ministrijai, kas viņiem jāizdara. Nedomāju, ka tie ir neizpildāmi gan termiņu, gan darba ziņā.

Tas tapa... pavēlu saņēmu ministra Švinkas otro atbildi... sakarā ar to, ko viņš atbildēja... nesakrīt ar to virzību vai misiju, vai vīziju, kas jādara gan Satiksmes ministrijai, gan Autotransporta direkcijai. Ja mēs paņemsim to atbildi, ko es saņēmu vakar ap pieciem vakarā, tajā nav, kā runāja iepriekš... nav saskaņots ne ar pašvaldībām, ne ar Latvijas Pašvaldību savienību, ne ar plānošanas reģioniem. Šis lēmums netika izrunāts, bet tika pieņemts vienpusēji. To rāda arī ministra atbilde: “Analizējot pārdoto biļešu dinamiku, faktisko pasažieru plūsmu un maršrutu savienojamību ar cita transporta pakalpojumiem, optimizācijai tiek virzīti tikai tie maršruti, kuru uzturēšana nav ekonomiski pamatota.”

Mēs redzam, ka ekonomiski nepamatots maršrutu tīkls... uz papīra vai Excel tabuliņā tas ir viens vai divi maršruti. Realitātē tas nozīmē, ka studenti vai skolēni, kuri nemaksā par biļetēm, bet izmanto šo transportu, vairs netiks aizvesti līdz stacijai uz vilcienu. Tāpēc tapis šis lēmuma projekts, jo ministrijai jāizrunā visa šī reforma ar pašvaldībām, ar plānošanas reģioniem, ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Tālāk ministrs norāda, ka plānotās izmaiņas tiks veiktas pakāpeniski, nebūs no 1. janvāra. Bet, es atvainojos, kāda starpība, ja ārsts pacientam pasaka – jūs nomirsiet rīt vai pēc pusgada... pārvadātājam, kurš tagad veic šo pakalpojumu, ir vienalga, kad viņu likvidēs – šodien vai pēc pusgada. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

V. Pleškāne. Arī nav skaidrs – kāds periods? Pa šo periodu Satiksmes ministrija mēģinās nodrošināt savlaicīgu iedzīvotāju informēšanu. Mēs redzam... arī kolēģi runāja no tribīnes... ka nevar sameklēt informāciju, kādi reisi tiks slēgti. Šo informāciju var dabūt, tikai prasot, lūdzot, skraidot pakaļ cilvēkiem, kuri kaut ko zina. (Starpsauciens.) Kaut kāda informācija – par to, kuri reisi viņu novadā tiks slēgti – bija nosūtīta pašvaldībām vai pārvadātājiem, bet ne iedzīvotājiem.

Tālāk – kā reisu slēgšana var nodrošināt ilgtspējīgu pieejamību vai maršrutu attīstību? Kā raksta ministrs, šis risinājums kopumā... uz datiem balstītu... kā runāju iepriekš, datu vēl nav, analīze nav pabeigta... nodrošina uz datiem balstītu, līdzsvarotu, ilgtspējīgu pieeju reģionālo maršrutu tīkla attīstībai. Es atvainojos, maršrutu slēgšana ir reģionālo maršrutu tīkla attīstība. Ir pretruna tajā, kas pateikts... es nevaru pat kritizēt šo, jo tas nav iespējams.

Tad par lēmumiem, ko pieņem Satiksmes ministrija. Man liekas, šajā gadījumā lēmumi netika pieņemti. Es iedevu frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vadītājam sabiedriskā transporta pārvadātāju prezentāciju, kurā rakstīts: visi lēmumi tika pieņemti vienpusēji, nerunājot... vai uzspiežot savu viedokli pārvadātājiem, neieklausoties nozarē. Jūs arī visi zināt, ka bija streiks – vienu stundu autopārvadātāji stāvēja. Vienīgais mērķis bija pievērst Satiksmes ministrijas uzmanību, arī cilvēku uzmanību tam, kas notiek sabiedriskā transporta pārvadātāju nozarē.

Lēmumi tiek pieņemti, uzspiežot savu viedokli, neieklausoties pārvadātājos. Pārvadātāji toreiz un tagad apgalvo, ka pārslēgt līgumus... paaugstināt izmaksas vai līgumu cenu par 10 procentiem būs izdevīgāk nekā no jauna pārslēgt visus līgumus. Tas būs dārgāk par 20–30 procentiem. Slēdzot reisus, izveidosies... kopumā arī pārvadātāji... tajā prezentācijā, ko iedevu frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vadītājam, ir rakstīts, ka Satiksmes ministrija pret pārvadātājiem izturas kā reketieri, uzskatot viņus par kaut kādiem... nosaucot par kartelistiem. Nekāda pakalpojumu ilgtspēja un kvalitāte nevar būt, ja mēs risinām dialogu tādā līmenī... ministrs saka, konstruktīvu dialogu. Apsaukāšanās, sava viedokļa uzspiešana – tas nav konstruktīvs dialogs.

Arī atbildē redzam, ka vienlaikus ir uzsākts darbs pie vienotas izpratnes veidošanas par minimālo nodrošināmo autobusu vadītāju atalgojuma līmeni. Pārvadātāji piedāvā vīziju, kā var to izdarīt ar minimālu budžetu, nevis paaugstinot kopumā visus izdevumus, pārslēdzot līgumus.

Ja mēs runājam par atalgojumu... ministrs piedāvā viena līmeņa atalgojumu. Bet tas neatrisinās problēmu, jo pārvadātāju šoferi aiziet uz citu nozari – pie kravu pārvadātājiem, kur ir lielākas algas.

Skriet pēc tā, ka mēs nodrošināsim vislielāko vai vislabāko atalgojumu, nav iespējams. Arī tā var pateikt – šajā jautājumā mēs redzam ministrijas neprofesionalitāti.

Tāpat atbilde... Nav iespējams to visu atrisināt, bet, izmantojot šo pieprasījumu... ministrija to varēja izmantot... kā palielināt budžetu, pievērst uzmanību pārvadātāju problēmām, bet izdarīja otrādi.

Tā ministra kunga runa nav... tas ir, no vienas puses... bez komentāriem... bet ar tādu dialogu vai tādā līmenī mēs nevaram turpināt labot kļūdas. Jā, es saprotu, ka par visām problēmām, kas ir sakrājušās Satiksmes ministrijā, nav atbildīgs vienīgi Švinkas kungs, bet mēs nedrīkstam skatīties uz pagātni, mums tās kļūdas ir jālabo tagad. Ja ministra kungs uzņēmās atbildību par satiksmes nozari, tas nozīmē, ka visas kļūdas ir jālabo neatkarīgi no tā, vai tas bija Linkaita kungs vai Briškena kungs... Viņš uzņēmās atbildību par visām problēmām, kas tagad ir ministrijā.

Pēdējais teikums, ko ministrs atbild: “Esmu devis visai Autotransporta direkcijai uzdevumu nodrošināt jaunu līgumu slēgšanu, kuros parādītos jauns, tirgum atbilstošs šoferu atalgojums, šim uzdevumam ir nepieciešams papildu finansējums bāzes budžetā, kuru saviem valdības kolēģiem esmu rosinājis kopīgiem spēkiem rast.”

Ir saprotams, ka... Tajā prezentācijā, kuru pārvadātāji man atsūtīja, ir parādīts un aprēķināts, cik valstij izmaksās jaunu līgumu slēgšana. Ne tikai pārvadātāji runā, ka tas nav izdevīgi ne budžetam, ne valstij, bet arī ATD finansiste Kristīne Graviņa esot teikusi savai vadībai, ka tas nav izdevīgi. Cik man bija teikts... cik man ir zināms.

Sakarā ar to, ka šajā nozarē ir ļoti daudz problēmu, tapis šis lēmuma projekts – lai nebūtu tādu piedāvājumu, ka mēs izsludināsim konkursu par komercmaršrutu stratēģiju. Ja ministrija pati nevar risināt savas problēmas un piedāvā samaksāt kaut kādam speciālistam... tajā prezentācijā mēs parādījām... vai sabiedriskā transporta nozare parādīja, ka risinājumi ir, risinājumus var atrast bez papildu naudas tērēšanas.

Ministrija piedāvā paņemt vēl kādu speciālistu, kurš paskaidros ministrijai, kas ir komercreiss. Es atvainojos, ja ministrija nezina, kas ir komercreiss, kas ir komercreisu maršruti, tad mēs, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (ar Briškena palīdzību), varam palīdzēt ministrijai saprast, kas ir komercreiss un kādai ir jābūt struktūrai.

Tāpēc laipni lūdzu uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Mēs mēģināsim – kā līdz šim – atrisināt jūsu problēmu. Tāpēc pieprasījums... ne pieprasījums, bet lēmuma projekts ir par to, kā mēs varam palīdzēt savai nozarei, savai ministrijai atrisināt virkni problēmu. Lēmuma projektā ir aprakstīts, kāpēc un ar ko mēs to varam darīt un kā pavilkt šo lietu uz priekšu. Ja ministrija ar saviem ierēdņiem neprot to darīt, es esmu gatava palīdzēt to izdarīt. Ar savu komandu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs varam jums palīdzēt.

Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu, lai mēs savestu kārtībā Satiksmes ministrijas... problēmas, kuras ir uzkrātas pa visiem šiem gadiem. Es esmu gatava to darīt, lai tikai palīdzētu mūsu cilvēkiem reģionos palikt... ar sabiedrisko transportu, lai savestu kārtībā sabiedrisko transportu... lai atrastu finansējumu sabiedriskajam transportam, lai arī komercreisi nepazustu, lai sabiedriskais transports nepazustu no mapes arī reģionos. Esmu gatava to darīt kopā ar kolēģiem no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas.

Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Satiksmes ministrijas rīcības plāna izstrādi saistībā ar reģionālā sabiedriskā transporta maršruta tīkla izmaiņām un ilgtspējīgu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 1, atturas – 46. Lēmums nav pieņemts.

___

Kolēģi, mums vēl ir 11 minūtes. Vai iesniedzēju vārdā paspēsiet...?

Darba kārtībā – deputātu Lindas Liepiņas, Edgara Tavara, Ilzes Indriksones, Jāņa Vitenberga, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Jeļenas Kļaviņas, Andreja Ceļapītera, Kristapa Krištopana, Maijas Armaņevas, Edmunda Zivtiņa, Ilzes Stobovas un Ramonas Petravičas iesniegtais lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Atim Švinkam” (sakarā ar pieprasījumu Nr. 98/P14).

Iesniedzēju vārdā – deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ir cilvēki, kuri nav mūsu laika vērti. Un tāda tipa cilvēks ir Evikas Siliņas valdības satiksmes ministrs Atis Švinka. Man jums ir ļoti vienkāršs jautājums: jūs protat lasīt, ministra kungs? Pirms jūs šodien nācāt uz Saeimas sēdi, jūs izlasījāt, par kādu jautājumu jums bija jāsniedz konkrētas atbildes Saeimas deputātiem? Tas bija konkrēts pieprasījums, kura nosaukums ir “Par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālas nozīmes maršrutos”. Tieši tik vienkārši. Tā vietā, lai parādītu, ka nozari pārzināt labāk nekā deputāte Viktorija Pleškāne, jūs izvēlējāties būt par caurumu barankā... kurš par pieprasījumu nepasaka pilnīgi neko. Pilnīgi neko. Kad jūs vairākkārt no tribīnes pieminējāt deviņdesmito gadu “uzpirksteņa biznesu”, man prātā ienāca tajos laikos tik daudz reklamētā karstā telefona līnija: “Piezvani! Tu būsi mans vergs, darīsi visu, ko es likšu!” (Starpsaucieni. Starpsauciens: “Ooo...!”) Ministra kungs, kaut kādas paralēles taču ir ar telefona līnijām, vai ne? Tās, kuras maksā pusotru miljonu.

Vakar Pieprasījumu komisijas sēdē jūs sacījāt (citēju): “Es neesmu ilggadējs politiķis. Man ir grūti, nākot no privātā sektora, pieņemt politisku lēmumu.” Tie bija jūsu vārdi. Bet šeit tie lēmumi ir tieši tādi – politiski, ar politisku atbildību, ar atbildības uzņemšanos. Un jums no tā visa ir apaļa nulle. Tā vietā, lai uzņemtos atbildību par savu neizdarību, jūs šantažējat konkrētus pārvadātājus un ostas. Ventspils ostas 15 miljonu barters savas svētās Stambulas govs aizstāvībā vispār būtu atsevišķa romāna vērts. Es ceru, ka jums, PROGRESĪVIE, ir tik daudz prāta, lai saprastu, cik bīstamu spēli jūs spēlējat, pusi Latvijas saucot par Kremļa aģentiem un ar vardarbību cīnoties pret vardarbību.

Un visbeidzot. Zaļo un Zemnieku savienība! Šādi cilvēki Latvijas valdībā un šāda nespējnieku valdība šodien ir tieši jūsu, ZZS, atbildība. Un tas, ko šodien mēs dzirdējām no Švinkas, – tā ir ņirgāšanās par parlamentu un par Latvijas sabiedrību. (Starpsauciens.) Un, ZZS, šodien tā ir arī jūsu atbildība!

Aicinu padzīt Ati Švinku no satiksmes ministra amata jau šodien.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Atim Švinkam” (sakarā ar pieprasījumu Nr. 98/P14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 47, atturas – 1. Lēmums nav pieņemts.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 10 deputāti: Raimonds Bergmanis, Anita Brakovska (Starpsauciens.)... ir, Mārtiņš Daģis... redzu, Gundars Daudze, Jānis Dombrava, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Kristaps Krištopans, Antoņina Ņenaševa... dzirdu, Jānis Vitenbergs un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti septiņi priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Līga Kozlovska.

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija savā kārtējā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Likumprojekta mērķis ir veicināt pietiekamu sociālo darbinieku skaitu pašvaldībās, tādējādi uzlabojot sociālā darba un sociālo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Grozījumi palīdzēs pašvaldībām nodrošināt likumā noteiktās prasības, vienlaikus saglabājot sociālo pakalpojumu kvalitāti un profesionālos standartus.

Uz trešo lasījumu ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Krista Bergana-Berģa priekšlikums. Tehniski precizēta redakcija otrajā lasījumā atbalstītajai redakcijai par grozījumiem 11. panta pirmās daļas 10. un 11. punktā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 2. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Krista Bergana-Berģa priekšlikums. Tehniski precizēta redakcija otrajā lasījumā atbalstītajai redakcijai, papildinot 17. punktu ar sesto daļu.

Sociālo pakalpojumu sniedzēji, kuri savus pakalpojumus nodrošina sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, varēs izmantot valsts informācijas sistēmu klientu lietu vešanas un uzskaites nolūkā, apstrādājot datus par personām piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, kā arī administrējot sistēmā informāciju par pakalpojumiem pieejamām vietām (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk!

L. Kozlovska.... un pakalpojumu sniegšanas kapacitāti, kā arī datus par pakalpojumu sniegšanas izmaksām un finansējuma avotiem atbilstoši noslēgtajiem sadarbības līgumiem. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 3. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Papildināt 35. panta ceturto un piekto daļu aiz vārdiem “Mājokļa pabalsta” ar vārdu “minimālo”. Komisijā nav atbalstīts, jo skar gan valsts budžetu, gan pašvaldību budžetus. Nākotnē nepieciešama plašāka diskusija ar Latvijas Pašvaldību savienību un iesaistītajām – Veselības un Labklājības – ministrijām.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nē, neskar valsts budžetu. Es izstāstīšu, kā tas ir iespējams. Jā, esam sagatavojuši priekšlikumu... “Nacionālās apvienības” deputātu uzdevumā esam sagatavojuši šo priekšlikumu, kas pašvaldībām dotu iespējas elastīgāk aprēķināt mājokļa pabalsta apmēru... lielākā apmērā, šo iniciatīvu uzņemoties brīvprātīgi un simtprocentīgi paņemot uz sevi aprēķinājuma lielāko apjomu. Tādu iniciatīvu izrāda Rīga. Nevis atbilstoši proporcijai 70:30, bet pašvaldības simtprocentīgi... Šobrīd Rīga to var... viņi to zina. Līdz ar to tas neskar valsts budžetu. Tas skar tikai mūsu gribēšanu vienai trešdaļai Latvijas iedzīvotāju dot šo iespēju. Ja kāds vaicā: kāpēc vienai trešdaļai? Tāpēc, ka Latvijā otra zemākā dzimstība ir Rīgā, ja nemaldos, aiz Krāslavas. Un arī iedzīvotāji darbspējīgā vecumā no Rīgas izbrauc. Rīgai tas ir jāatbalsta, jo starp pašvaldībām turpinās sacensība par to, kādā veidā piesaistīt iedzīvotājus, kas deklarējas, maksā nodokļus, laiž pasaulē bērnus. Līdz ar to tas būtu tikai godīgs lēmums un nevis uz valsts, bet uz pašvaldību rēķina.

Es zinu, ka Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība ir aptaujājusi pašvaldību vadītājus un lielākā daļa, izņemot vienu, ir teikuši: jā, mēs atbalstām šo iniciatīvu – brīvprātīgi aprēķināt mājokļa pabalstu lielākā apmērā. Mājokļa pabalsts – protams, mēs visi zinām, kas tas tāds ir. Tiem, kas varbūt nojauš vai atceras, vai neatceras, – tas ir pabalsts, kas domāts vismazāk aizsargātajiem un ko aprēķina, ņemot vērā mājsaimniecības ienākumus. To piešķir mājsaimniecībām pēc principa, lai pēc tam, kad tiek nomaksāti izdevumi par mājokli, paliktu pāri nauda izdzīvošanai... pēc mājokļa izdevumu segšanas.

Dažādām sociālajām grupām ir noteikti koeficienti. Šie koeficienti, kādā veidā... Garantētā iztikas minimuma slieksni vienas personas – seniora vai cilvēka ar invaliditāti... ģimenei... rēķina, piemērojot koeficientu 2,1; divu personu ar invaliditāti vai pensionāru ģimenei... vēl, ja tajā ir bērns – piemērojot koeficientu 1,7. Savukārt koeficients 1,3 šobrīd tiek piemērots pārējām ģimenēm, tai skaitā ģimenēm ar bērniem. Iepriekš šis koeficients bija 1,7, tad vienā brīdī tas bija 1,5, un pagājušā gada, ja tā var teikt, decembra “izcilais” lēmums... šinī gadā tas jau ir 1,3 procenti. Visvienkāršāk šo problēmu varētu... atgriezt atpakaļ, nosakot, ka ģimenēm ar bērniem šis koeficients ir 1,7 – tā, kā tas bija iepriekš.

Kur ir problēma? Ir aprēķināts, ka, turpinot šo Labklājības ministrijas virzīto politiku, mājokļa pabalsts, rēķinot uz ģimenes locekļiem un ņemot bērnus vecumā no 7 līdz 17 gadu vecumam... pēc mājokļa izdevumu segšanas šiem bērniem minimālajam pārtikas grozam nepaliek pāri – tieši nekas. Tas ir aprēķināts un pierādīts. No kā tad lai viņi pārtiek? Es nerunāju par apģērbu un pārējām vajadzībām šiem 7 līdz 17 gadus veciem bērniem. Līdz ar to tas ir absurds, mīļie draugi!

Es varētu pieminēt visus iespējamos starptautiskos dokumentus, uz kuriem mēs nesen atsaucāmies... un ir labi, ka mēs tos pildām.

ANO Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kuram Latvija pievienojās 1992. gadā. Tajā ir skaidri un gaiši pateikts, ka pakta dalībvalstis, tai skaitā Latvija, atzīst, ka katram cilvēkam ir tiesības uz uzturu, apģērbu un mājokli.

Ejam tālāk. Visi zinām, atceramies, citējam Bērnu tiesību konvenciju. Tajā ir daudz pantu, kas runā par to, kā mums jāuzvedas.

Bet man vairāk atmiņā... stāv... vai katru dienu acu priekšā stāv tas lielais plakāts – “Mazināsim nevienlīdzību!”. Tieši kā mēs to mazinām? Ģimenēm ar bērniem un ģimenēm bez bērniem – atvieglojumi par apgādībā esošu personu. Kā nemazinām, tā nemazinām šo plaisu.

Jā, ļoti labi, super! Esam palielinājuši bērna kopšanas pabalstu uz 298 eiro. Slavenie 120 lati vairs nebūs... vai 171 eiro... bet tie ir tikai 38 procenti no nākamā gada minimālās algas! 2014. gadā bērna kopšanas pabalsts bija 54 procenti no minimālās algas, šogad – 23 procenti. Mūsu nākamā gada...

Lūgums pagarināt laiku.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

U. Mitrevics. Nākamo gadu prioritāte – demogrāfija. Tieši kā ar 38 procentiem no minimālās algas mēs to darīsim, ja iepriekš, 2014. gadā, kad nebijām turīgāki, tie bija 54 procenti?

Bērna piedzimšanas pabalsts. Ļoti labi – ceļam augšā. Bet 2008. gadā bērna piedzimšanas pabalsts bija... jā, pirmajam bērnam tas bija mazāks nekā 600 eiro, pārrēķinot latos, otrajam bērnam jau lielāks par 600 eiro, un trešajam bērnam tas bija vairāk nekā 700 eiro. Mēs neesam sasnieguši 2008. gada līmeni, kad piedzima apmēram divas reizes vairāk bērnu – tagad 12 tūkstoši, tad laikam apmēram – 23 tūkstoši. Līdz ar to mēs neesam atgriezušies... ne tuvu tam, kā mēs lēmām un dzīvojām 2008. gadā.

Tādēļ tas, uz ko es aicinu ar šo priekšlikumu, – kā jau teicu, vienkāršākais bija atgriezties pie koeficienta 1,7 ģimenēm ar bērniem. Okay, ja nav drosmes to darīt, lemjam par to, ka pašvaldības mājokļa pabalstu var aprēķināt brīvprātīgi, pēc savas sapratnes, ko šis pabalsts risina. Kā jau es teicu, viena pašvaldība grib rādīt priekšzīmi citām, un es zinu, ka pārējās sekos. Rīga ir tā, kas šo mājokļa pabalstu palielinās, simtprocentīgi uzņemoties visas papildu izmaksas uz pašvaldības pleciem. Mums atliek tikai nolemt.

Lūgums atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A. Bērziņš (ZZS).

Visu cieņu Mitrevica kungam. Mēs vienmēr esam bijuši ļoti uzmanīgi pret priekšlikumiem, ir arī atbalstīti priekšlikumi.

Kāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts? Tāpēc, ka ir tāda situācija... kas izveidojas... ka nav saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību un nav izrunāts ar visām pašvaldībām. Mums ir ļoti dažādas pašvaldības, kurām ir ļoti dažāds finansiālais stāvoklis. Bet vienu gan, ko mēs komisijā arī nolēmām, varam solīt: nākamā gada sākumā kopā ar Labklājības ministriju – tad, kad šo jautājumu būsim izrunājuši ar visām pašvaldībām – pie šī jautājuma mēs atgriezīsimies... un tas nav noraidāms. Ideja ir laba, bet mēs vienmēr gribētu pēc tādas loģikas... ir zināma kārtība. Tas, ka apzvanīja, ir labi, bet mums ir vajadzīgs atzinums. Ja Latvijas Pašvaldību savienība pateiks, ka visas... finansiālais stāvoklis ir dažāds... ja viņi pateiks, ka tas ir iespējams un ka to mēs varam darīt, tad es domāju, ka divu trīs mēnešu laikā pēc... nākamā gada sākumā mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies. To, ka atgriezīsimies pie šī jautājuma, mēs nolēmām arī komisijā. Tā ka es aicinu pagaidām... ka mēs to nevaram atbalstīt. Būsim konsekventi un loģiski un mēģināsim par tām finansēm paskatīties. Bet tas, ka mēs atgriezīsimies... un noteikti, noteikti, es domāju, atrisināsim šo jautājumu... nu, cerība ir ļoti liela.

Tā ka, kolēģi, es ierosinu pagaidām to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu tieši tāpēc, ka tā ir iespēja un tas nav pienākums. Tas, ka kāda no pašvaldībām saka – viņi neredz iespēju šobrīd to izmantot un ir ierobežoti finanšu resursi, nenozīmē, ka Saeima šādu lēmumu nevar pieņemt. Faktiski mēs nevienu neapgrūtinām, ar varu neuzliekam pienākumu, bet dodam iespēju.

Es gribu atgādināt: bija tāds laiks mums, kad bija ļoti liela enerģētiskā dārdzība. Es atceros toreizējās sarunas par mājokļa pabalstu un tiem koeficientiem un risinājumiem. Tobrīd, kopā ar Labklājības ministriju iedziļinoties šajos koeficientos un datos, es apzinājos (un arī Ministru kabinets tai laikā apzinājās), ka normāli ģimenei turpināt dzīvot un kvalitatīvi pabarot bērnus nav iespējams... ar šiem koeficientiem. Un tad nebija 1,3, tad bija 1,7, jo tieši tai brīdī mēs pieņēmām lēmumu terminēt. Šos koeficientus vēl palielināja, ja nemaldos, līdz pat 2,1. Tur nepaliek pāri kvalitatīvai pārtikai, nerunājot par apģērbu vai mācību materiāliem, vai izklaidēm, vai sporta aktivitātēm un interešu izglītību.

Ja mēs tagad nedodam pašvaldībām pat iespēju to darīt... Manuprāt, šāds lēmums nav jāatliek. Ja kāds to nevarēs atļauties, tad tas to nedarīs. Bet tās pašvaldības, kas redz iespēju atbalstīt ģimenes ar bērniem mazliet vairāk... tas tomēr ir jānovērtē.

Un otra daļa, paskatoties, ka mums ir lielāks koeficients senioriem, kas dzīvo divatā, varētu teikt, pensijas vecumā, un ir lielāks atbalsts arī tām ģimenēm, kur dzīvo personas ar invaliditāti un seniori, un kāds bērns. Ļoti labi, ka tām ir lielāks... bet arī tas ir nepietiekams šī brīža dzīves dārdzībai. Un sarēķinot, kas viņiem paliek ikdienas tēriņiem, – tas ir tāds īstermiņa izdzīvošanas režīms.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 10, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Kozlovska. 4. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Precizēta otrajā lasījumā atbalstītā redakcija, precizēta terminoloģija un nepieciešamo iegūto kredītpunktu apjoms, un precizēts termiņš – trīs gadi –, kura laikā jāpabeidz iegūt sociālā darbinieka izglītību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 5. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 6. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Saistīts ar 3. priekšlikumu, kas komisijā neguva atbalstu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. Un 7. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Pārejas noteikumu papildināšana ar 68., 69. un 70. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Pasta likumā”, otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Pasta likumā” (Nr. 1044/Lp14), otrais lasījums. Ministru kabineta virzīts likumprojekts. Likumprojekta pamatmērķis – atgādinot – ir pagarināt termiņu “Latvijas Pastam” kā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam vēl uz diviem gadiem. Iemesls ir tas, ka Eiropā tiks grozīta Pasta direktīva un, lai nebūtu jāorganizē konkurss uz diviem gadiem un tad vēl viens konkurss, ir priekšlikums esošajam pakalpojumu sniedzējam “Latvijas Pastam” šo termiņu pagarināt.

Vienīgais – satiksmes ministra Švinkas kunga priekšlikums. Juridiski tehnisks precizējums pārejas noteikumos, izņemot ārā specifisku datumu, bet atstājot regulatoram iespējas pieņemt lēmumu par šī termiņa pagarinājumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Briškens. Līdz ar to priekšlikumi izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pasta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

K. Briškens. Lūdzu atbalstīt šī gada 25. novembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

K. Briškens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”, otrais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”. Likumprojektu ir izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajam lasījumam to izskatīja šī gada 11. novembra sēdē. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Eiropas Komisijas trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu izmantošanu Latvijā, lai noformētu e-dokumentus un saņemtu e-pakalpojumus. Papildus likumprojektā paredzēts nodrošināt aktuālās informācijas pieejamību par Eiropas Komisijas trešo valstu uzticamības sarakstā iekļautajiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem.

Komisijas sēdē tika izskatīti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt likuma 20. panta ceturtajā daļā vārdus “uzticamības pakalpojumu sniedzējiem” ar vārdiem “sertifikācijas pakalpojumu sniedzējiem”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt pārejas noteikumu 8. punktu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu otrajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 25. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

M. Felss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrajā lasījumā izskatīja grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā.

Tika saņemts viens – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

V. Maslovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam ir šā gada 25. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā”, otrais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi. Abus šos priekšlikumus ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tie ir savstarpēji saistīti un precizē likumprojekta tekstu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2. pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Stobova. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek precizēts pirmajā lasījumā... redakcijā... nosakot: ja disciplinārlieta ierosināta pret pašas iestādes vadītāju vai ja konkrētā iestādē nevar nodrošināt objektīvu lietas izskatīšanu, tad izmeklēšanu uztic īpašai komisijai, ko izveido attiecīgais ministrs. Komisijā iekļauj arī citu iestāžu pārstāvjus, lai nodrošinātu neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu.

Komisijā ir notikušas plašas diskusijas, kurās izskatīts, kā valstī varētu stiprināt civildienestu, lai tas strādātu efektīvi un valstī pārvaldība tiktu vērsta uz labāko rezultātu. Tika uzklausīti dažādi viedokļi gan no Valsts kancelejas, gan citām iesaistītajām pusēm. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Stobova. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Stobova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 25. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Zane Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija 11. novembrī skatīja likumprojektu “Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā”, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un mazināt sociālo uzņēmumu administratīvo slogu. Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka sociālie uzņēmumi, kas darbojas vismaz trīs gadus vai kurus dibinājusi sabiedriskā labuma organizācija ar pieredzi darbā ar personām ar invaliditāti, varēs sniegt darbā iekārtošanas pakalpojumus personām ar invaliditāti bez papildu licencēšanas.

Šobrīd to īstenot drīkst tikai tie uzņēmumi, kuriem ir Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegta licence. Ar šiem grozījumiem mazināsim arī birokrātiju un administratīvo slogu. Tāpat grozījumi sniegs iespēju sociālajiem uzņēmumiem daļēji sadalīt peļņu – līdz 50 procentiem no pārskata gada peļņas, ievērojot konkrētus kritērijus. Pašreizējais regulējums to pilnībā aizliedz, taču starptautiskā prakse rāda, ka daļēja peļņas sadale motivē investorus ieguldīt arī sociālajos uzņēmumos, vienlaikus saglabājot uzņēmumu sociālo misiju.

Kolēģi, sociālie uzņēmumi Latvijā darbojas jau septiņus gadus, ir uzkrāta bagātīga pieredze, kas ļauj objektīvi novērtēt, kādas izmaiņas ir nepieciešamas.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Z. Skujiņa-Rubene. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Z. Skujiņa-Rubene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Invaliditātes likumā”, otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Līga Kozlovska.

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Invaliditātes likumā” otrajā lasījumā.

Ar grozījumu tiek plānots paplašināt to institūciju loku, kuras varēs piekļūt un apstrādāt datus no Invaliditātes informatīvās sistēmas, lai varētu veikt savas funkcijas un uzdevumus.

Grozījums paredz nodrošināt, pirmkārt, ka turpmāk biedrībai “Latvijas Autisma apvienība” būs piekļuve šiem datiem, lai kvalitatīvi izvērtētu tiesības uz psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar invaliditāti – autiskā spektra traucējumiem.

Otrkārt, nodrošināt, ka turpmāk arī Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs varēs saņemt atbilstošus datus no Invaliditātes informatīvās sistēmas par amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kurām ir veselības bojājumi, kas radušies nelaimes gadījumu dēļ, un pieņemt lēmumu par pabalstu piešķiršanu.

Treškārt, nodrošināt, ka šos datus varēs saņemt arī SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs”, lai īstenotu e-veselības politiku saistībā ar invaliditātes piešķiršanas datu apmaiņas termiņu un integrāciju informācijas sistēmās.

Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Invaliditātes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

L. Kozlovska. 27. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav atbalstīts. Paldies.

___

Kolēģi! Līdz ar to esam izskatījuši visus šīs sēdes darba kārtības jautājumus.

Mums paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas un Ilzes Stobovas jautājums labklājības ministram Reinim Uzulniekam “Par finansējumu nevalstiskajām organizācijām” (Nr. 180/J14). Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Ramonas Petravičas, Maijas Armaņevas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana un Edmunda Zivtiņa jautājums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par finansējumu nevalstiskajām organizācijām” (Nr. 181/J14). Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Maijas Armaņevas, Kristapa Krištopana un Edmunda Zivtiņa jautājums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam, ārlietu ministrei Baibai Bražei, ekonomikas ministram Viktoram Valainim, veselības ministram Hosamam Abu Meri, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, kultūras ministrei Agnesei Lācei, izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei, zemkopības ministram Armandam Krauzem “Par finansējumu nevalstiskajām organizācijām” (Nr. 182/J14). Uz jautājumu nav saņemtas visu amatpersonu atbildes. Sakarā ar to jautājuma izskatīšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 20. novembrī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Un ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Maija Armaņeva, Kristaps Krištopans un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par dzimumu maiņas faktiem Latvijā”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Ramona Petraviča, Jeļena Kļaviņa, Kristaps Krištopans, Ričards Šlesers un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par valsts nodrošinātajām konsultācijām”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Ramona Petraviča, Maija Armaņeva, Kristaps Krištopans, Ričards Šlesers un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par atalgojumu ārstniecības personālam”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Linda Liepiņa, Edmunds Zivtiņš, Ramona Petraviča, Ričards Šlesers un Ilze Stobova iesnieguši jautājumu kultūras ministrei Agnesei Lācei “Par Sabiedrības integrācijas fonda finansējumu nevalstiskajām organizācijām”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Raimonds Bergmanis, Artūrs Butāns, Gundars Daudze, Jānis Dombrava, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Kristaps Krištopans, Jānis Vitenbergs un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 20.11.25 09:08 Balsojums 1
Par - 45, pret - 17, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā . Par 11 241 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Latvijai jāturpina dalība Stambulas konvencijā” turpmāko virzību (855/Lm14)

Datums: 20.11.25 09:10 Balsojums 2
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē locekļu ievēlēšanu (856/Lm14)

Datums: 20.11.25 09:13 Balsojums 3
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Armīna Meistera iecelšanu par ģenerālprokuroru (857/Lm14)

Datums: 20.11.25 09:29 Balsojums 4
Par - 28, pret - 49, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par Valsts policijas atbildību saistībā ar trīs suņu nošaušanu Bauskas novada Brunavas pagastā (100/P14)

Datums: 20.11.25 10:23 Balsojums 5
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 20.11.25 12:19 Balsojums 6
Par - 43, pret - 1, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par Satiksmes ministrijas rīcības plāna izstrādi saistībā ar reģionālā sabiedriskā transporta maršruta tīkla izmaiņām un ilgtspējīgu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu (sakarā ar pieprasījumu Nr.98/P14) (862/Lm14)

Datums: 20.11.25 12:23 Balsojums 7
Par - 45, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Atim Švinkam (sakarā ar pieprasījumu Nr.98/P14) (854/Lm14)

Datums: 20.11.25 12:24 Balsojums 8
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 20.11.25 13:45 Balsojums 9
Par - 26, pret - 10, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (968/Lp14), 3.lasījums

Datums: 20.11.25 13:47 Balsojums 10
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (968/Lp14), 3.lasījums

Datums: 20.11.25 13:48 Balsojums 11
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pasta likumā (1044/Lp14), 2.lasījums

Datums: 20.11.25 13:50 Balsojums 12
Par - 85, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (989/Lp14), 2.lasījums

Datums: 20.11.25 13:52 Balsojums 13
Par - 85, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (970/Lp14), 2.lasījums

Datums: 20.11.25 13:54 Balsojums 14
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā (992/Lp14), 2.lasījums

Datums: 20.11.25 13:57 Balsojums 15
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā (1097/Lp14), 1.lasījums

Datums: 20.11.25 13:59 Balsojums 16
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Invaliditātes likumā (994/Lp14), 2.lasījums

Datums: 20.11.25 14:03 Balsojums 17
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

20.11.2025.

09.00

11.00

13.30