Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas septiņpadsmitā sēde
2025. gada 13. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, man ziņo, ka viss ir kārtībā un mēs varam turpināt darbu. Turpināsim, un pārtraukumi būs kā vienmēr, jo katrā pārtraukumā visiem viss ir saplānots.

Kolēģi, tātad sākam izskatīt Saeimas 2025. gada 30. oktobra kārtējā sēdē neizskatītos darba kārtības jautājumus.

Vispirms par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Muzeju likumā”. Komisija arī lūdz to izskatīt steidzamības kārtībā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Augusts Brigmanis, Andris Šuvajevs, Oļegs Burovs un Agnese Krasta lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 14. punktu – likumprojektu “Grozījumi Iesniegumu likumā” trešajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” (Zālē troksnis.)... kolēģi, lūdzu – mazliet klusāk... nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ainara Latkovska, Raimonda Bergmaņa, Raivja Dzintara, Ulda Auguļa un Skaidrītes Ābramas iesniegto likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” paredz stingrākas prasības ārzemniekiem, kuri uzturas Latvijā, un nosaka iespēju anulēt termiņuzturēšanās atļauju personām, kas atkārtoti, uzsveru – atkārtoti! –, pārkāpj likumu.

Likumprojekts paredz, ka ārzemniekam izsniegtā termiņuzturēšanās atļauja var tikt anulēta, ja viena kalendāra gada laikā šī persona ir izdarījusi trīs administratīvos pārkāpumus sabiedriskās kārtības, pārvaldes vai ceļu satiksmes jomās. Šādi grozījumi ir vērsti uz sistemātiskas nepaklausības novēršanu un sabiedrības drošības nodrošināšanu.

Latvijas valsts pienākums ir aizsargāt savu iedzīvotāju drošību un sabiedrisko kārtību. Ikvienam, kas uzturas mūsu valstī, ir jārespektē mūsu likumi un noteikumi. Ja persona tos atkārtoti pārkāpj, tas liecina par necieņu pret Latviju, pret tās cilvēkiem, un šādā gadījumā valstij ir tiesības izvērtēt, vai šādas uzturēšanās atļaujas saglabāšana ir pamatota.

Likums attieksies uz dažādu veidu administratīvajiem pārkāpumiem, kas apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī cieņu pret personu un cieņu pret Latvijas valsti, piemēram, ja persona administratīvi sodīta par agresīvu uzvedību, maznozīmīgu miesas bojājumu nodarīšanu, totalitāro režīmu simbolu izmantošanu publiskajās vietās, seksuālu uzmākšanos un ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Šis priekšlikums ir solis imigrācijas kontroles pastiprināšanas virzienā un sabiedriskās drošības veicināšanas virzienā. Tas ir signāls, ka ilgstoša uzturēšanās Latvijā ir privilēģija, kas pienākas tikai tiem, kuri ievēro Latvijas likumus, rīkojas atbildīgi un respektē sabiedrības noteikumus.

Paldies. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Paldies.

Tieši domāju – nez kā izvērtīsies šīs debates? Principā daudz kam no iepriekš teiktā es varu piekrist. Arī frakcijā mēs izrunājām, ka mēs atbalstām to politisko mērķi, kas likumprojektā ir, – nosacījumus šo atļauju saglabāšanai padarīt stingrākus un to droši vien sistemātiskā veidā veidot. Man ir tā iespēja sēdēt blakus Skaidrītei Ābramai, un es paspēju izrunāt detaļas.

Kāpēc aicinu balsot “pret” vai atturēties? Uzdrošinos teikt, ka šis priekšlikums politiski neatbilst tam, ko iesniedzēji vēlas panākt.

Pirmkārt, ja paskatās detaļas un sistēmu. Mēs ieviestu stingrākus sodus... šīs atļaujas atņemšanai, nekā tas būtu par vairākiem krimināli sodāmiem pārkāpumiem. Un tā nevajadzētu būt.

Otrkārt, daudzi no nosauktajiem piemēriem varētu būt labi gadījumi, lai šādas atļaujas anulētu, bet kopumā šie administratīvie pārkāpumi nav svērti pēc nopietnības. Tāpēc arī brīdinājumi, par kuriem mēs tikko dzirdējām iepriekšējā ziņojumā un kurus saņēmuši Saeimas deputāti, būtu tai skaitā. Jāņem vērā, ka šis nosacījums attiektos – lai visiem skaidrs – arī uz Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas atrodas Latvijā ar tādām pašām atļaujām.

Ņemot vērā, ka mēs tikko, gandrīz vai nedaudz jokojoties, uzklausījām ziņojumu par Saeimas deputātu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem... un apmēram puse no Saeimas deputātiem ir izdarījuši šādus pārkāpumus šī sasaukuma laikā, vairāki – atkārtoti, daži – trīs un daži – pat vairāk reižu... ja nu vienīgi ne gada laikā... tad es nedomāju, ka mums šajā situācijā vajadzētu būt neprecīziem tajās detaļās un sistēmā, ka mēs Ukrainas civiliedzīvotājiem nosakām augstākas prasības un latiņu, nekā paši Saeimas deputāti var izpildīt.

Es saprotu, arī pēc debatēs paustā, ko ar šo priekšlikumu vēlas panākt. Es domāju, ka mēs varam sagatavot to sistēmu, kurā iekļauj arī krimināli sodāmus pārkāpumus... kur šobrīd šāda norma nav paredzēta. Mēs varētu savienot administratīvi sodāmos pārkāpumus, saranžēt pēc nopietnības un izveidot sistēmisku risinājumu šim jautājumam. Un vienmēr ir bijis jautājums: varbūt to var darīt komisija, un pēc tam strādāt komisija? Es saprotu, tā var būt izšķiršanās, bet, ņemot vērā Saeimas deputātu atbildību un Saeimas balsojumu, es domāju, ka mēs varam izdarīt to darbu pirms tam un tad balsot par priekšlikumu... ar Saeimas balsojumu, kuram mēs jau pilnībā piekrītam.

Tā arī ir tā atšķirība, kāpēc aicinu balsot “pret” vai atturēties.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots. (Starpsaucieni.)

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Patmalnieka, Mārtiņa Felsa, Ata Labuča, Zanes Skujiņas-Rubenes un Agneses Krastas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šī ir iespēja samazināt cenu “Rīgas siltuma” patērētājiem. To mēs kopā ar JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģiem piedāvājam šajā likumprojektā.

Likumprojektā ir paredzēts noteikt tarifu atsevišķai siltuma ražotāju grupai, tā saucamajiem neatkarīgajiem ražotājiem, kas Rīgā siltumu ražo pārsvarā no šķeldas. Ja citās Latvijas pilsētās ir noteikts tarifs, par kādu siltums tiek ražots vai tiek nodots patērētājiem, tad Rīgā šīm katlu mājām nav noteikti cenu griesti. Un tas, ko mēs piedāvājam, – noteikt cenu griestus.

Kāpēc tas ir nepieciešams? Praksē ir pierādījies, ka tas modelis, kā bija paredzēts, ka Rīgas siltumtirgus darbosies, – ka tas darbosies pēc konkurences principiem un tādā veidā samazinās cenu patērētājam... pēc iespējas zemāku... jāatzīst, ka tas faktiski nestrādā, un mums ir nepieciešams to mainīt. Un šis ir tāds salīdzinoši ātrs... grozījums, ko mēs šajā Saeimā varam pieņemt tuvākajos mēnešos, lai nākamajā apkures sezonā tas jau stātos spēkā un “Rīgas siltuma” patērētāji varētu saņemt zemāku siltuma... cenu... no katlu mājām.

Vēlos atgādināt, ka šajā Saeimas sasaukumā tika pieņemts viens labs lēmums par atlikuma siltuma izmantošanu. Šis ir vēl viens labs lēmums, ko šī Saeima var pieņemt saistībā ar siltuma tirgus attīstību Rīgā.

Jāatzīst, ka mēs par šādu likumprojektu vai par šo tēmu jau vairākkārt esam diskutējuši Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā. Un apakškomisijā, kā šonedēļ varēja redzēt, visas iesaistītās puses ir noskaņojušās apmēram uz viena viļņa un ir gatavas šo projektu atbalstīt un ar nelieliem precizējumiem arī tālāk strādāt ar to, lai tas jau drīzumā stātos spēkā un “Rīgas siltuma” patērētāji varētu baudīt iespējami zemāku siltuma cenu.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, nodot to komisijai, lai mēs varētu turpināt darbu pie tālākiem lasījumiem jau Saeimas komisijā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Andris Kulbergs pieteicies runāt “pret”.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man ir patiess prieks, ka... Patiesībā trīs gadus es par šo jautājumu runāju, beidzot kāds ir atmodies un no koalīcijas kaut ko arī grib demonstrēt – kaut kādā veidā risināt šo jautājumu. Tikai šis priekšlikums ir nedaudz komisks, jo šis priekšlikums patiesībā jau bija iekļauts – viens pret vienu, identisks – Enerģētikas likuma 49. pantā. Tas jau eksistē, un no 2022. gada līdz 2024. gadam tas bija tieši šādā redakcijā. Un tas nedarbojās. Kāpēc nedarbojās? Tāpēc, ka regulators divu gadu garumā tā arī nespēja noteikt šos tarifus. Neatkarīgie tirgotāji tā arī necentās iesniegt tarifus. Likums vienkārši tika ignorēts.

Jūs pats, Patmalniek, arī par to balsojāt – atcelt šo normu. Tieši tāpat (Starpsauciens.)... Jā, tāpēc, ka šī lieta nestrādā. Un to mēs redzējām. Parlaments to nolēma izņemt ārā.

Bet, ja tā norma nebūtu izmesta ārā un tiktu pielietota, vai tā vispār sniegtu kaut kādu jēgpilnu rezultātu? Un te jau mēs nonākam pie problēmas. Nē, tā īsti nesniegtu jēgpilnu rezultātu, jo ir trīs šķeldas katlu mājas, kas strādā koģenerācijas režīmā. Tātad tās ražo elektrību. Pārējās ražo tikai siltumu. Kā jūs taisāties noteikt tām...? Tām, kas ražo elektrību, ir zemāka cena... pašizmaksa, jo ir divi produkti. Atkal mēs noteiksim griestus. Nosakot griestus un tarifu, automātiski būs pienākums obligāti tirgot arī apjomu. Ja jūs tarificējat, tad jums ir jātirgo apjoms. Tātad konkurence vispār pazūd... šinī jautājumā.

Ja tiešām gribējāt sakārtot ceļu, tad tepat blakus ir brīnišķīgi starptautiski piemēri. Tāds piemērs ir Viļņa. Ja reiz regulējam, tad regulējam tā, kā to dara Lietuvā. Lietuvā šo jautājumu izskata reizi mēnesī, izskata, cik maksā resursi mēnesī, nosaka konkrēto cenu katram ražošanas veidam visā valstī un tad no tā katru mēnesi arī redz šīs izmaiņas.

Jūs gribat noteikt uz gadu. Atkal būs augstākais tarifs no visiem... nevis kā būtu mēnesī – zemāks vai augstāks. Un kas vēl notiks? No rudens līdz pavasarim šķeldas... kā resursa... cena mainās pat divas reizes. Ar to es gribu teikt – kas būs tas noteiktais tarifs? Ejot tā, kā to dara Lietuva, visām valsts šķeldas katlu mājām tiek noteikts tarifs reizi mēnesī. Tad šī sistēma strādā. Bet mums ir problēma ar regulatoru, kurš to nekad nav darījis. Es nestādos priekšā, kā mūsu regulators to reizi mēnesī varētu izdarīt. Es to brīnumu gribētu redzēt.

Un ir nākamā problēma. Mūsu regulatorā kopā ar Konkurences padomi ir 191 darbinieks. Igaunijā regulatorā kopā ar Konkurences padomi ir 59 darbinieki. Tātad mums ir problēma pašā regulatorā, kurš nav spējīgs veikt šīs funkcijas, kuras jūs bijāt jau iepriekš uzdevuši. Tāpēc, man šķiet, ir jāiet modernā virzienā, ir jādomā, kā siltuma tirgus strādā tieši no elektrības tirgus viedokļa, kā tas ir visās... Stokholmā, Hamburgā, Kopenhāgenā, Helsinkos... ir pakārtots tieši elektrībai, jo visām šīm iekārtām būtu jāražo vairāki produkti. Kā atkritumu dedzināšanā – ir trīs produkti: atkritumi, siltums, elektrība.

Veicot to... no elektrības viedokļa, tas ir vienīgais, kādā veidā mēs varam panākt vēl zemāku cenu, – kad no viena resursa ir trīs produkti, tātad pašizmaksa katram produktam ir zemāka nekā tikai viens siltums.

Tāpēc jāskatās uz moderniem modeļiem. Jāņem tie piemēri, nevis jāuzliek virsū jauna birokrātija, kura nestrādā. Pierādījās, ka regulators divu gadu garumā ar to netika galā. Vai tiešām mēs gribam atgriezt vecu normu, kuru... vienkārši ķeksīti jūs gribat ievilkt? Ķeksīti? Jā, mēs izdarījām superdarbu, kurš dzīvē nestrādā.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu – labāk izvērtējam labākos piemērus no... kā tas ir pasaulē. Tam ir izveidota izmeklēšanas komisija, kurā mēs varēsim uzzināt, kas ir par iemeslu... un kādi citi piemēri varētu strādāt labāk Latvijas un Rīgas apstākļos.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 31, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas patstāvīgais priekšlikums –lēmuma projekts “Par 11 108 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Invaliditātes pensiju palielināšana līdz iztikas minimumam” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to skatām šīsdienas sēdē.

___

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Māras Balodes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 21. oktobra sēdē izskatīja tieslietu ministres ierosinājumu atbrīvot no tiesneša amata tiesnesi Māru Balodi pēc pašas vēlēšanās ar 2025. gada 1. decembri. Komisija uzklausīja Tiesu administrācijas pārstāves ziņojumu par tiesneses darba gaitu un piešķirtajiem apbalvojumiem un nolēma atbalstīt šo Saeimas lēmuma projektu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Māras Balodes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Māras Balodes atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Inga Bērziņa, Artūrs Butāns, Anda Čakša, Gundars Daudze, Jānis Dinevičs, Aleksandrs Kiršteins... ir, Māris Kučinskis, Ināra Mūrniece, Didzis Šmits, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājaDaiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem, kas vienmēr ir laikā.

Esam 48. Nav kvoruma. (Starpsauciens. Pauze.) Kur ir APVIENOTAIS SARAKSTS? (Pauze.)

Kolēģi, 56 esam reģistrējušies.

Turpinām Saeimas 30. oktobra sēdes neizskatītos darba kārtības jautājumus. Esam palikuši pie sadaļas “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Jānis Dombrava, Jānis Vitenbergs, Artūrs Butāns, Nauris Puntulis, Jānis Grasbergs, Ilze Indriksone, Raivis Dzintars, Uģis Mitrevics, Edvīns Šnore un Jurģis Klotiņš ir iesnieguši pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par izņēmuma statusa piemērošanu Latvijai attiecībā uz imigrantu pārvietošanu”.

Kolēģi, šis minētais pieprasījums... jaunums, pareizāk sakot, atšķirība ir tā, ka deputāti ir lūguši atzīt minēto pieprasījumu par steidzamu. Tas nozīmē, ka vispirms dosim vārdu motivācijai un pēc tam balsosim par steidzamību, kad arī viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Vārds motivācijai deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Situācija ir pietiekami komiska, bet reizē traģiska. Eiropas Savienība ir pieņēmusi lēmumu par migrācijas shēmu, paredzot ik gadu pārvietot vismaz 30 tūkstošus personu un paredzot dalībvalstīm konkrētus pienākumus uzņemt noteiktu daļu šo personu vai arī maksāt fondā 20 tūkstošus eiro par katru neuzņemto personu.

Pirms dažām nedēļām Polijas iekšlietu ministrs un Polijas premjerministrs iznāca ar publisku paziņojumu, ka Polija ir panākusi izņēmumu šajā migrācijas shēmā. Dažas dienas vēlāk Zaļo un Zemnieku savienības frakcija vērsās pie saviem koalīcijas partneriem, konkrēti pie ārlietu ministres, lai noskaidrotu, vai Latvija arī panāks šādu izņēmumu, kā ir panākusi Polija. Toreiz ārlietu ministre sniedza nepatiesu informāciju, faktiski meloja, ka Polijai nekāds izņēmums nav paredzēts.

Ir pagājis nedaudz laika, un vakar Eiropas Komisija sniedza oficiālu informāciju, ka ir vairākas valstis, konkrēti – Bulgārija, Čehija, Igaunija, Horvātija, Austrija un Polija, kuras ir saskārušās ar ievērojamu migrāciju, un attiecīgi šīs valstis būs tiesīgas saņemt izņēmumu attiecībā uz migrantu uzņemšanu un iemaksu veikšanu. Ja izpildīs kritērijus, tās varēs kvalificēties šim izņēmumam. Latvija ir ierindota citā kategorijā.

Absolūti nav skaidrs, kā varēja... es teiktu, šajā gadījumā tās ir tikai Jaunās VIENOTĪBAS amatpersonas, kuras varēja ietekmēt šo lēmumu. Iekšlietu ministrs, ārlietu ministrs, premjerministrs un Eiropas komisārs, kurš arī nāk no Jaunās VIENOTĪBAS, varēja ietekmēt šo lēmumu, lai arī attiecībā uz Latviju tiktu pieņemts izņēmums.

Frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāti ir iesnieguši šo pieprasījumu, lai iekšlietu ministrs skaidro, vai Latvija ir panākusi tādu pašu izņēmumu. Acīmredzot nav panākusi. Otrs – ko Iekšlietu ministrija ir darījusi, lai panāktu tādu pašu izņēmuma statusu kā Polija? Acīmredzot nav izdarīts pietiekami, jo šis pieprasījums tika sagatavots dažas nedēļas pirms oficiālās informācijas no Eiropas Komisijas.

Situācija ir satraucoša. Mēs ceram iegūt iespējami ātri iekšlietu ministra skaidrojumu, lai potenciāli arī lemtu par iekšlietu ministra demisiju, ja viņš...

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Dombrava.... nav spējis paveikt savu darbu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Atgādinu vēlreiz: tā kā iesniedzēji ir lūguši šo pieprasījumu atzīt par steidzamu, mums būs jābalso par steidzamību. Ja deputāti izšķirsies, ka minētais pieprasījums ir atzīstams par steidzamu, debates par pieprasījuma būtību notiks uzreiz. Vispirms balsosim par steidzamību.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Deputāts Jānis Dombrava pieteicies runāt “par”.

J. Dombrava (NA).

Vēlreiz, kolēģi, aicinu atbalstīt šo lēmumu steidzamības kārtībā.

Viens no iemesliem ir tas, ka šis lēmums potenciāli ir ar milzīgu ietekmi uz budžetu. Cik es zinu, valsts budžetā nebija paredzēts šo migrācijas kvotu finansējums.

Tāpat ir jautājums, kā tas atbilst Latvijas likumam, konkrēti – Patvēruma likumam, kas paredz, ka Saeima ir tā, kas lemj par personu pārvietošanu. Ja Iekšlietu ministrija nav lasījusi... vēl Straujumas kundzes valdības laikā Patvēruma likuma 69. pantā tika panākts grozījums, lai valdība nevarētu patvaļīgi pieņemt šādus lēmumus – pārvietot uz Latviju migrantus no citām valstīm.

Tiešām aicinu virzīt šo pieprasījumu straujāk, ņemot vērā, ka visu sēžu, kas tika veltītas vienam jautājumam, dēļ šis jautājums tika atlikts, atlikts, atlikts... Faktiski mēs šobrīd esam nonākuši situācijā... mēs nepārprotami redzam... ka Iekšlietu ministrija ir nogulējusi un nav panākusi tādu pašu statusu kā Igaunija.

Sēdes vadītāja. Runāt “pret” pieteicies deputāts Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Es gribu minēt divus vārdus... par ko mēs tagad runāsim un kāpēc mums vajag steigties ar šo jautājumu?

Pirmais – tiek runāts par to, ka Polija ir dabūjusi kaut kādas mistiskas izmaiņas Eiropas Savienības pieejā šim jautājumam. Vai kāds man var parādīt tās izmaiņas? (Starpsauciens.) Eiropas Komisijas lapā ir rakstīts (citēju angļu valodā): may seek exemption...

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu runāt latviski.

I. Rajevs.... kas nozīmē (Starpsaucieni.) – varbūt... pārtulkoja. Paldies. Iespējams, dabūs kaut kad nākotnē, par to notiks diskusijas. (Starpsaucieni.) Ja kāds no Saeimas deputātiem var man parādīt šo dokumentu, ar lielāko prieku uzreiz došos pie iekšlietu ministra un diskutēšu par šo jautājumu.

Par ko ir runa? Latvija, arī Polija, taisnība, ir starp tām valstīm, kuras ir riska zonā, saskaras ar šo imigrācijas jautājumu un kopā skatās, lai panāktu izmaiņas attiecībā tieši uz mūsu valstīm, kuras atrodas šajā reģionā. Visi, kas stāsta to, ka Polija kaut ko ir panākusi un Polijai (Starpsauciens.) šie noteikumi ir mainījušies... tas neatbilst patiesībai.

Tāpēc aicinu balsot “pret” steidzamību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījuma iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par izņēmuma statusa piemērošanu Latvijai attiecībā uz imigrantu pārvietošanu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 44, atturas – nav. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts.

Līdz ar to pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai izvērtēšanai.

___

Turpinām ar sadaļu “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Deputātu Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Ilzes Stobovas, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera, Mārča Jencīša, Jeļenas Kļaviņas, Kristapa Krištopana pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam “Par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Kolēģi! Pieprasījumu komisija šā gada 22. oktobra sēdē izskatīja minēto pieprasījumu un, četriem deputātiem balsojot “par”, astoņiem – “pret”, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Īsumā par pieprasījuma būtību. Satiksmes ministrija ir sniegusi detalizētu atbildi par reģionālā sabiedriskā transporta nodrošināšanu, norādot, ka esošie līgumi ar pārvadātājiem var tikt izbeigti tikai atbilstoši normatīvo aktu prasībām un objektīvi izvērtējot katru gadījumu. Autotransporta direkcija izvērtēs iespēju slēgt abpusējas vienošanās ar pārvadātājiem. Taču tas būs iespējams vienīgi tad, ja netiks pārkāpti publisko iepirkumu un valsts atbalsta nosacījumi.

Ministrija atzīst, ka līgumu izbeigšana visos maršrutos varētu radīt papildu slogu valsts budžetam 8–12 miljonu eiro apmērā, un uzsver, ka pārvadātāju darbību un šoferu atalgojumu valsts tieši regulēt nevar, jo tie ir brīvā tirgus jautājumi. Vienlaikus Satiksmes ministrija informēja, ka sabiedriskā transporta maršrutu tīklu 2026. gadam plānots samazināt par aptuveni 16 procentiem, ņemot vērā budžeta iespējas un reālo pasažieru pieprasījumu.

Tiek uzsvērts, ka nevienā reģionā transports netiks pilnībā atcelts, bet plānots pakāpeniski ieviest jaunu pakalpojumu – transports pēc pieprasījuma –, kas ļaus iedzīvotājiem pieteikt braucienus uz tuvāko centru vai mobilitātes punktu. Ministrija norādīja, ka turpinās datu analīze un sadarbība ar pašvaldībām, lai nodrošinātu mobilitāti arī laukos un saglabātu sabiedriskā transporta pieejamību vismaz minimālajā valsts garantētajā apjomā.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Paldies Patmalnieka kungam, kurš ieskicēja pieprasījuma būtību. No savas puses gribu pateikt, ka tas ir tapis, rūpējoties par Latvijas cilvēkiem reģionos, lai sabiedriskā transporta pakalpojumi būtu pieejami ikvienam, arī par pārvadātājiem – tiem cilvēkiem, kuri nodrošina sabiedriskā transporta pieejamību.

Mēs runājam par sabiedrisko transportu, par sistēmu, kas gadiem tika atstāta novārtā, līdz tā kļuvusi par simbolu šīs valdības un Satiksmes ministrijas attieksmei pret cilvēkiem. Ministrija, kura redz tikai Excel tabuliņas, nevis cilvēku un dzīvi aiz katra cipara.

Šo jautājumu mēs esam skatījuši vairākas reizes gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, tad Pieprasījumu komisijā, bet bez ievērojamiem rezultātiem. Joprojām nav līdz galam panākts kompromiss attiecībā uz situācijas uzlabošanu sabiedriskā transporta jomā, lai pēc iespējas mazāk ciestu pasažieri.

Mani nedaudz pārsteidza ministra Ata Švinkas aizvainotā reakcija uz mūsu pieprasījumu. Cienījamais “progresīvo” ministra kungs! Tikai atgādināšu, ka opozīcijas deputātiem ir tiesības īstenot parlamentāru kontroli pār jūsu darbu. Mēs uzdevām secīgus un loģiskus jautājumus un cerējām sagaidīt strukturētas ministra atbildes, taču saņēmām personisku pārmetumu par neuzticēšanos vai nesaukšanu uz frakciju. Un, protams, – tas no “progresīvAJiem” bija sagaidāms – par Šlesera interesi šajā pārvadātāju biznesā. Rodas retorisks jautājums: vai tiešām tas ir ministra cienīgi?

Tagad par ministra sniegtajām atbildēm. Atbildes pēc būtības mēs nesaņēmām. Tikai virspusējas un daļējas... pamatojumā tikai vīzija un vispārīgas atbildes. Jūs varat palasīt, ja nelasījāt... bija tikai “skatīsim”, “vērtēsim”, “analizēsim”, “vāksim informāciju”... Jā, runājām. Vai mēs tam piekrītam? Nē, mēs tam nepiekrītam.

Mīļie Latgales deputāti, jūs saņēmāt savās pastkastītēs Latgales plānošanas reģiona... vēstuli, kurā viss skaidri un gaiši uzrakstīts. Pat ministra atbildes nebija tik skaidras, un nebija atbildes par to, kādi reisi būs slēgti. Bet Latgales plānošanas reģions... savā vēstulē ļoti skaidri raksta, kādi reisi būs slēgti.

Runājot par Latgales plānošanas reģionu... tas laikam, mīļie “PROGRESĪVIE”, arī iesaistīts Šlesera biznesā, jo viņu redzējums ir tāds pats kā mūsu partijas redzējums. Vēstulē rakstīts: “Latgales plānošanas reģiona administratīvajā teritorijā maršrutu tīklu, salīdzinot ar 2025. gadu, tiek plānots samazināt.” Ministrija saka – nē. Bet lotē Daugavpils–Krāslava par 9,6 procentiem... plānotais slēgto reisu skaits – 49. Ministrs saka: nebūs slēgti. Bet, ja jūs neticat man vai pārvadātājiem, lūdzu, varat uzticēties Latgales plānošanas reģiona... Tālāk. Lotē Rēzekne–Ludza par 12 procentiem... plānotais slēgto reisu skaits ir 45; Jēkabpils–Preiļi–Līvāni par 7 procentiem... plānotais slēgto reisu skaits ir 38; Gulbene–Alūksne–Balvi par 14,81 procentu... plānotais slēgto reisu skaits ir 49. Jā, mēs runājām komisijā, bet šeit ir vieni meli un viss.

Kolēģi, komisijā bija teikts – minimālajā apjomā. Tas ir minimālais apjoms? Vai tā mēs saprotam cilvēku tiesības uz pārvietošanos? Ja laukos cilvēkiem autobuss vairs neies, tas esot normāli, jo minimālais apjoms ir nodrošināts.

Komisijā bija ļoti skaidri pateikts, ka tāda vīzija, tāds risinājums ir tāpēc, lai pārsēdinātu cilvēkus uz vilcieniem. Uz šo tīklu varat neskatīties... tas ir tikai kravām. Ja cilvēkus vajadzēs aizvest līdz stacijai vai atvest no stacijas, ko darīs cilvēki, kuri dzīvo... kuri nevar sasniegt to staciju? Šeit arī redzams, kāds ir pasažieru tīkls. Nu nevarēs cilvēki braukt, ja jūs slēgsiet, teiksim, reisus uz Preiļiem. Piemēram, ir slēgti sestdienas un svētdienas reisi, kad studenti brauc uz Rīgu, šie reisi būs slēgti. Es nesaprotu, kāpēc komisijā runājām, ka netiks slēgti, bet rezultātā redzam... ir pierādījumi, ka reisi būs slēgti.

Vēl kas. ATD un Satiksmes ministrijai nav ne rīcības plāna, ne kaut kādu rezerves operatoru, ne avārijas mehānismu, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta kustību. Uz jautājumiem skanēja tikai viena frāze: “ATD plāno izsludināt iepirkumu, lai noslēgtu vairākas vienošanās.” Kolēģi, tā nav politika, tā ir birokrātiska pašapmierinātība krīzes laikā.

Ministrs savā atbildē mēģināja pārliecināt, ka viss ir kārtībā, jo tiek plānots transports pēc pieprasījuma, ko mēs tikko dzirdējām. Bet, kolēģi, tas būs tikai no 2027. gada un tikai pēc Eiropas Komisijas apstiprinājuma. Un tas tiek pasniegts kā inovācija.

Tuvākajos gados cilvēkiem laukos atliek vai nu iet kājām, vai meklēt kaimiņu ar auto. Bet “ar kaimiņu”... mēs jau dzirdējām... Artuss Kaimiņš atteicās vadāt cilvēkus.

Šī valdība runā par iekļaujošu sabiedrību. Realitātē tieši tagad tiek padziļināta sociālā nevienlīdzība starp Rīgu un reģioniem. Kad mēs vaicājam par Latgali – par reģionu, kas maksā nodokļus, kas uztur valsti –, ministri klusē. Nav analīzes par skolēniem, senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti. Viss, ko viņi atbildēja: dati par pārvadātājiem, pārdotajām biļetēm, pārvadātajiem cilvēkiem nesatur informāciju par pasažieru grupām, dati tiek vākti. Viņi vispār nezina, ko ietekmēs ar šo reisu slēgšanu.

Mēs redzam, ka Satiksmes ministrija izplata frāzes par minimālo apjomu. Mēs redzam, ka valdība savā politiskajā komfortā ir zaudējusi realitātes izjūtu.

Cienījamie kolēģi! Satiksmes ministrs Švinka, stājoties ministra amatā, solīja saglabāt Satiksmes ministrijas galvenās prioritātes, tostarp pieeju sabiedriskajam transportam visiem Latvijas iedzīvotājiem. Kas notiek realitātē? Šī gada 4. septembrī Sabiedriskā transporta padome pieņēma virkni lēmumu attiecībā uz dotēto reģionālās nozīmes autobusu maršrutu tīklu, proti, nākamgad tas plānots 56 miljonu kilometru apmērā, kas ir par 11 miljoniem kilometru jeb 16 procentiem mazāk, nekā prognozēts 2025. gadā. Kolēģi, šādi samazinājumi ir uz parasto cilvēku dzīves kvalitātes rēķina. Valstij ir jāuzņemas atbildība par saviem solījumiem un saviem cilvēkiem.

Šis pieprasījums nav tikai par autobusiem, tas ir par cilvēkiem. Tas ir par to, vai Latvijas laukos dzīvojošs cilvēks ir vienlīdz vērtīgs Rīgā dzīvojošam cilvēkam. Tas ir par valsts cieņu pret saviem cilvēkiem, jo... mana tauta ir mans zelts. Ja valdība to neredz, tad Saeimai tas skaidri jāredz.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, jo tas nav par mums. Tas ir par cilvēkiem, kuriem šī valsts ir solījusi rūpes, nevis atstumtību.

Tāpēc aicinu atbalstīt konkrēto pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es aicināšu atbalstīt šo pieprasījumu. Varbūt ne tik daudz par to attieksmi vai sniegto informāciju, bet par to procesa organizēšanas būtību un kārtību, ko es jau vienreiz jums stāstīju un pieminēju.

Ir tāds ilggadējs jautājums... Finanšu ministrija nepiešķir vienmēr papildu finansējumu dotācijai – kompensācijai sabiedrisko maršrutu pārvadātāju zaudējumu segšanai. Nepalielina, nepalielina, Autotransporta direkcija ieliek tādās spīlēs – jums jāiekļaujas esošajos ciparos. Diemžēl neesmu publiskajā telpā dzirdējusi nevienu atsauksmi, ka “PROGRESĪVIE” kā šīs ministrijas vadošais politiskais spēks būtu iesaistījušies aktīvā diskusijā, lai palielinātu šo finansējumu. Nav bijusi neviena ziņa. Neviens iedzīvotājs Kurzemē nav pamanījis, ka ir problēma. Pat nav dzirdēts.

Tai pašā laikā Sabiedriskā transporta padome, kas jau tika pieminēta, ir pilna ar reģionu pārstāvjiem, kuri tiek deleģēti, pārstāvjiem no plānošanas reģioniem, kuri pieņem lēmumus, kas ir svarīgi un saistoši visiem iedzīvotājiem, jo transports ir viena no primārajām vajadzībām.

2025. gada 4. septembrī notiek sēde, kurā piedalās plānošanas reģionu pārstāvji (gribu nosaukt): no Zemgales plānošanas reģiona – Andrejs Spridzāns, Dobeles novada domes priekšsēdētājs; no Rīgas plānošanas reģiona – Ligita Olante; no Vidzemes plānošanas reģiona – Agris Lungevičs; no Kurzemes plānošanas reģiona – Indulis Ozoliņš, nav politiķis, bet Sabiedriskā transporta nodaļas tīkla plānotājs; no Latgales plānošanas reģiona – Jānis Trupovnieks, Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Darba kārtībā ir ietverts punkts numur trīs, kurā ļoti skaisti un vienkārši ir rakstīts par maršrutu tīkla apjoma prognozi 2026. gadam. Nav par reisu slēgšanu, nav par būtisku ietekmi uz iedzīvotāju pamatvajadzībām. Vienkārši Pavlovas kundze informē, ka pēc iepriekšējā sēdē notikušajām diskusijām ir sagatavota tīkla prognoze, kas samazina apjomu par 16 procentiem.

Diskusijās, protams, tiek nosaukts, kādi būs plānotie nobraukuma kilometri katrā no lotēm, katram no uzņēmējiem, kas šo pakalpojumu sniedz, viss ir skaisti. Mazliet tiek padiskutēts. Pavlovas kundze norāda, ka plānotie apmēram 10 miljoni kilometru, kas tiks nobraukti mazāk, noteikti radīs ietekmi – pasažieru skaits samazināsies par 15 procentiem.

Tā nav tikai demogrāfija. Tie ir iedzīvotāji, kas nesaņems pakalpojumu, meklēs citus risinājumus, pārsēdīsies savās automašīnās (gribu atgādināt PROGRESĪVAJIEM – tas ir videi nedraudzīgāks risinājums) un būs viena daļa, kas vispār nespēs vairs nokļūt ne līdz skolām, ne uz darbu laikā, ne pie ārsta. 16 procenti ir būtiska ietekme, un par to pēc būtības ar pašvaldībām netika pat diskutēts.

Es aptaujāju Kurzemes pašvaldībās ievēlētos deputātus no savas partijas. Visi bija diezgan izbrīnīti. Jautāju kolēģiem no Zemgales, Vidzemes un Latgales. Nav tā, ka tā diskusija būtu notikusi pēc būtības – par laikiem, par reisiem, kurus slēgt. Autotransporta direkcija izvēlējās – paskatījās, kur ir mazāks pasažieru skaits, mazāka noslodze.

Es atvēru to sarakstu – diemžēl tur nebija laika izpildes, tur bija tikai reisu numuri. Es atvēru Autotransporta direkcijas mājaslapu, meklēju, kuros laikos ir šie reisi. Paskatījos savu dzimto novadu. Piemēram, plānots slēgt maršrutu tīkla reisu, kas ir agri no rīta. Protams! Jo turpceļā – prom no Talsiem – tas ir tukšs, jo kurš tad brauks agri no rīta prom? Bet atpakaļceļā tas ir primāri vajadzīgs, lai nokļūtu laikā uz darbu vai izglītības iestādi.

Es jautāju, vai tas skars iedzīvotājus, skolēnus? Ļoti daudzi skolēni brauc ar sabiedrisko transportu uz skolu. Novada deputāti nebija informēti par iespējamo ietekmi. Un janvārī mēs pamodīsimies – hm, jāmeklē pašvaldībai vēl kāds busiņš, jāved pašiem, jādomā, ko darīt, varbūt jākompensē degviela vecākiem, kuri kooperēsies un vedīs bērnus.

Stāsts nav tikai par faktu. Stāsts ir par attieksmi un viltus paņēmieniem, kā tik būtiski jautājumi tiek virzīti. Sēdē piedalījies arī satiksmes ministrs, viņa klātbūtnē tas ir noticis, un viņš nav iedomājies, ka varbūt reģionu pārstāvji pat neapjauš, ka prognoze automātiski nozīmē reisu slēgšanu. Un tā spirāle – 10 miljoni kilometru mazāk, 15 procenti pārvadāto pasažieru mazāk – ies uz leju tieši tāpēc, ka jūs slēdzat reisus, nevis vērtējat, kur tie vajadzīgi, kur nav vajadzīgi, kā optimizēt, kā to uzlabot, lai cilvēki pēc iespējas vairāk pārsēstos uz tiem reisiem. Tā ir lejupejoša spirāle, kurā Finanšu ministrija draudzīgi kopā ar Satiksmes ministriju dzen reģiona iedzīvotājus...

Un visiem nav iespēju aizbraukt ar vilcienu. Tā ir utopija! Vilciens ir ļoti epizodiski pieejams tikai tajās vietās, kur ir sliedes un vēl aizvien, paldies dievam, kāds vagons kursē.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Šis pieprasījums ir pamatots, tāpēc ka, ja mēs turpināsim sašaurināt šādā veidā autobusu maršrutus... Šobrīd mēs redzam – atalgojuma līmenis ir pieci eiro stundā, kas ir neiespējami zems, tas nav iespējams... Satiksmes ministrija berzē rokas... ka viņi brauc par pieciem eiro... bet patiesībā jaunajos konkursos, mēs redzam, ir 10 vai 11 eiro... Nu, tur nav matemātikas. Šādā veidā turpinot...

Gribu pieminēt, kādu risinājumu vēlas ieviest Satiksmes ministrija. Tātad transports pēc pieprasījuma. Skaisti mums pasniedz – transports pēc pieprasījuma. Šo funkciju uzņemtos Autotransporta direkcija, kura vienkārši būs spējīga apgūt Eiropas naudu 36 miljonu apmērā, nodrošinot ar elektrobusiem, jo tikai tādus drīkstēs pirkt. Nodrošināt ar šiem busiņiem. Tātad aizbraukšana tantiņai pakaļ, aizvešana... Teorētiski, man liekas, kaut kādu vēl utopiskāku birokrātiju nevar izdomāt un iejaukties komercdarbībā... Vēl Autotransporta direkcija, vēl valsts starpniecība... vēl lielāku...

Kaut vai šī utopiskā ideja, jo tas pakalpojums būs domāts tikai pēc pieprasījuma. Tātad tur ir dabīgā dīkstāve, konkurence par vadītājiem pie stūres. Nu, pieņemsim, ka tas vēl kaut cik strādātu. Bet es vienkārši draudzējos ar matemātiku, man patīk skaitļi. Jādomā par ilgtspēju šādam risinājumam. Jā, iegādāties atļaus. Būs nauda, būs elektrotransports.

Elektrotransports ir aptuveni septiņus astoņus tūkstošus eiro dārgāks par dīzeļa (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Kulbergs. Lai atgūtu šos septiņus astoņus tūkstošus – starpību –, būs dārgāki transportlīdzekļi... automātiski... Nu, dīzeļa automašīnai ir 10 eiro uz 100 kilometriem, savukārt elektroauto ir seši septiņi eiro, tātad ekonomija ir. Bet dārdzība... par ko iegādājas, ir nopietna. Kā rezultātā ir jānobrauc, minimums, 25 tūkstoši kilometru gadā, lai šis transportlīdzeklis ilgtermiņā dotu pienesumu. Ar šādu dīkstāvi... transportu pēc pieprasījuma... es stipri apšaubu, ka būs iespējams nobraukt 25 tūkstošus gadā. Rezultātā šis pasākums ilgtermiņā būs smagos mīnusos.

Man šķiet, ir jāatbalsta un jāstiprina drīzāk pārvadātāji, lai komercniekam būtu spēja izdzīvot un pilnveidot savu pakalpojumu, šādu drīzāk pieliekot klāt, nekā valstij uzņemties funkciju, kas jau sistēmā ir automātiski negatīva, mīnusus nesoša... Kur nu vēl radīt aplikāciju tantiņai Bauskā, kas varēs nospiest... šo izsaukumu. Vēl jāapmāca, kā ar to rīkoties. Man šķiet, ir neprāts šādā veidā sašaurināt transporta tīklu, piedāvājot šādu alternatīvu. Valsts birokrātijā ieies vēl dziļāk, un uzturēšanas pasākums ar garantiju būs smagos mīnusos.

Tāpēc pareizi teica Indriksones kundze – jo mēs vairāk griezīsim, jo mazāka būs iedzīvotāju spēja tur ilgtermiņā izdzīvot. Un mēs automātiski samazināsim jau ar šiem gājieniem mūsu reģionālās pilsētas un atkal stiprināsim ūdensgalvu Rīgu.

Tāpēc mans piedāvājums ir atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam. (Starpsauciens.)

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! PROGRESĪVIE, jūs esat uzmetuši pašvaldības. Klusi cerot, ka neviens to nepamanīs. Bet no nākamā gada, pēc pāris mēnešiem (Starpsaucieni.), no 1. janvāra, ļoti daudzās pašvaldībās tiks samazināti sabiedrisko autobusu pārvadājumi... ikdienas maršruti. Jau tā šobrīd ir atsevišķi pagasta centri, kur autobuss atnāk vienreiz nedēļā. 16 procenti – tas varbūt liekas tāds (Izteiksmīgi nopūšas.) neliels skaitlis uz papīra, bet patiesībā tie ir ļoti daudzi reisi.

Runājot ar pašvaldību pārstāvjiem, viņi pat nevar pateikt, kuri būs tie reisi, kas no 1. janvāra vairs nekursēs. Tad, kad tika veiktas reģionālās reformas, tika solīts salabot pašvaldībām ceļus, lai no pagasta centriem varētu aizbraukt uz novadu centriem. To jūs neesat izdarījuši. Par to jūs neesat cīnījušies. Līdzīgi ir ar sabiedriskajiem autobusu pārvadājumiem. Šobrīd šajos pārvadājumos tiek vesti ļoti daudzi skolēni, jo ir salāgots pašvaldību un valsts pārvadājumu tīkls.

Vai jūs esat runājuši ar pašvaldību vadītājiem par to, ka viņiem būs jāpērk autobusi vai mazie busiņi, lai no 1. janvāra varētu izvadāt skolēnus un citus cilvēkus, kuriem ir nepieciešams nokļūt pēc pakalpojuma pie ārstiem, vest bērnus uz dārziņu vai braukt uz darbu? Tā ka ļoti radikāls, es domāju, smags lēmums, kura sekas jūs vai nu negribat apzināties, vai neapzināties, vienkārši nesaprotat, ko tas nozīmēs.

Tā ka šajā gadījumā, ja arī neatbalstīsiet šo pieprasījumu, aicinu skaidrot pašvaldībām. Teikt (nezinu, Alūksne vai Tukums, vai Indriksones minētie Talsi...) – jā, būs atsevišķi reisi, kuros mēs vairs vietējos iedzīvotājus nevadāsim, bet jums ir nepieciešams nopirkt busiņu. Šobrīd jūs to nedarāt. Paslēpjat aiz numuriem, nesakot, cik daudz, cik liela intensitāte tiks samazināta. Un tas, ka jūs uzliksiet vienreiz nedēļā... teiksim, ka var aizbraukt ceturtdien no novada līdz pagasta centram, – tas jau neko nerisina. Tas ir vienkārši... ķeksītim atstāt. Valstij ir pienākums nodrošināt iedzīvotājiem šo minimālo pakalpojumu grozu, kuru šobrīd jūs vienkārši sagraujat.

Šajā budžeta pakotnē esam sagatavojuši priekšlikumus un esam gājuši cauri kritiskajiem pakalpojumiem, lai cilvēki tos varētu saņemt, jo ceļu tīkls... tika uzsākta sakārtošana tieši reģionālajiem ceļiem, lai izpildītu solījumu pašvaldībām, lai būtu iespējams līdz pagastiņiem aizbraukt pa melno segumu. Ir sakārtota virkne ceļu posmu, bet šobrīd izskatās, ka tas viss tiks apturēts, jo tā trepīte... finansējums ceļu tīkla sakārtošanai strauji samazināsies. Neatliekamie dienesti... tur arī samazinās iespējas saņemt šo pakalpojumu. No mūsu puses... pretī esam piedāvājuši akcīzes atlaidi līdzīgi kā lauksaimniekiem, lai arī ugunsdzēsējiem, ātrajai palīdzībai būtu iespēja, pērkot degvielu, šo atlaidi saņemt. Jo šobrīd ir tāds dīvains princips: no vienas puses, no budžeta naudu iedod, no otras – caur nodokļiem pēc tam paņem atpakaļ.

Ir virkne problēmu, kuras nav risinātas. Šis varbūt ir tāds skaļākais gadījums, jo to jutīs tiešām ļoti liela sabiedrības daļa.

Pieprasījums ir likumsakarīgs. Es domāju, šis nav pirmais un nebūs arī pēdējais. Ja jūs nenāksiet pie prāta un šo jautājumu nesakārtosiet, mēs kļūsim tikai asāki un noteikti neļausim to aizmirst arī sabiedrībai. No 1. janvāra... tie, kuri stāvēs... varbūt arī mūsu vecīši kaut kur pagastu pieturās... un tie autobusi vienkārši neatnāks.

Tā ka saņemieties! Paejiet cauri, paskatieties, kuri ir tie reisi, autobusi, kuri nenāks. Jums ir jāsaprot vēriens, cik daudz tas ir – 16 procenti.

Atbalstām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam “Par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 43, atturas – nav. (Daži deputāti aplaudē.) Pieprasījums atbalstīts.

___

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti seši priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja grozījumus šajā likumā. Mēs kopumā saņēmām sešus priekšlikumus. Atgādināšu, ka likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā steidzamības kārtībā, jo šogad vajadzēja savlaicīgi papildināt ķīmisko vielu un to atvasinājumu sarakstu, lai varētu cīnīties pret dažādu kaitīgo vielu lietošanu.

1. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Juridiskā komisija pēc būtības atbalstīja, jo šeit tika papildināts attiecīgo ķīmisko vielu atvasinājumu saraksts. Bet, atbalstot pēc būtības, mēs secinājām, ka tādā veidā izdarīt grozījumus nevar. Ir jāgroza visa tabula, pretējā gadījumā var pazaudēt tos vajadzīgos svarus un attiecības.

Līdz ar to Juridiskā komisija atbalstīja šo – 1. – priekšlikumu daļēji, iekļaujot 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tiek piedāvāti šie paši grozījumi juridiski korektā formā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Šeit ir tā pati lieta, ka uzskaitīt vielu maisījumu tādā grozījumu juridiskajā tehnikā nebūs labi, jo tabulā var rasties pārpratumi. Līdz ar to Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu daļēji un iekļāva 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Piedāvā šos grozījumus korektā formā. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es lūdzu – mazliet klusāk!

G. Kūtris. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Arī līdzīgā formā ir nosaukti jauni prekursori un to daudzums, kas veido pamatu kriminālatbildībai. Juridiskā komisija atbalstīja daļēji, iekļaujot 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Un visbeidzot 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Protams, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Četri priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Uz otro, galīgo, lasījumu ir sagatavota pakete no trīs likumprojektiem.

Pirmais – “Grozījumi Būvniecības likumā”.

Četri priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir tāda: vārdu “ēkas” nomainīt uz vārdu “būves” ar tādu domu, ka varētu būt arī vienkāršota reģistrācija inženiertehniskajām būvēm.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Šeit ir stāsts par termiņiem. 1. janvāra vietā piedāvāts 5. janvāris, tāpēc ka 1. janvāris, kā jūs zināt, ir brīvdiena. 5. janvāris.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Un tas pats... analoģiski par termiņiem.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī par termiņiem.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Seši priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Visi seši ir tieslietu ministres priekšlikumi. No 1. līdz 4. priekšlikumi ir savstarpēji saistīti un sakārto likuma struktūru.

Sakarā ar to lūdzu atbalstīt 1. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt 2. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt 3. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies.

5. un 6. – arī tieslietu ministres priekšlikumi. Norāda uz termiņiem.

Lūdzu atbalstīt 5. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt 6. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 11 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Iesniegti 11 priekšlikumi, un 10 ir tieslietu ministres priekšlikumi.

Un 1. priekšlikums. Tā ir normas saskaņošana ar citiem likumiem.

Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. un 3. priekšlikums ir saistīti un atvieglo procesu. Šobrīd nav nepieciešams notāra vai bāriņtiesas apliecinājums.

Lūdzu atbalstīt 2. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt 3. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. priekšlikums atvieglo procedūru. Ja šobrīd privātie darījumi prasa zemesgrāmatā tikai valsts valodā sagatavotus dokumentus, varētu būt tā valoda, svešvaloda, kurā ir vieglāk vienoties kā pircējam, tā pārdevējam, bet vajadzētu būt apliecinātam tulkojumam. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – tehniska rakstura priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – arī redakcionāls priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. priekšlikums. Papildināts ar vārdiem “vai viņa pilnvarotas personas”... ne tikai tiesas priekšsēdētājs.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. un 9. – arī tieslietu ministres priekšlikumi. Norāda... šeit ir termiņa precizējumi.

Lūdzu atbalstīt 8. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt 9. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Norāda uz termiņiem.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Un 11. – arī tieslietu ministres priekšlikums. Arī par termiņiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Atgādināšu, ka šis ir grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”, kurš paredz, ka uz vēlēšanu sagatavošanas laiku Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā tiek nodoti speciālisti no Valsts digitālās attīstības aģentūras, kuri palīdz tehniski nodrošināt vēlēšanu procesu.

Tā kā komisija ir strādājusi gana kvalitatīvi, priekšlikumi nav iesniegti.

Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts, ko esam jau izskatījuši 2025. gada 23. oktobra kārtējā sēdē, “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Tātad minētais likumprojekts izskatīts.

___

Turpinām ar likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 30 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā.

Tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi uz otro lasījumu saņemtos priekšlikumus likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 935/Lp14), kurā mēs iekļaujam arī citus grozījumus – “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 964/Lp14).

Kopumā ir 30 priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. 11.1 pantā precizēts Eiropas skolas definējums. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 2. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Rosina papildināt likumprojekta 2. pantā ietverto daļu ar regulējumu, kas paredz neattiecināt ierobežojumus... “Par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var apgūt vienu vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu”... uz personām pēc daļējas pamatizglītības apguves, kas uzņemtas arodizglītības programmā. Šādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai pielietotu... var izmantot arī jaunas programmas priekšrocības, paralēli nepabeidzot... daļēji pabeidzot pamatizglītību.

Šis priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Precizē likumprojekta 2. pantu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 4. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Attiecīgi precizēts, ka ierobežojumus neattiecina uz personām, kas uzņemtas arodizglītības programmā pēc daļējas pamatizglītības apguves. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 5. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Rosina izslēgt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izglītības iestāžu dibinātāji novērtē izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību. Tātad ar to samazinot par vienu... obligātu vērtējumu. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 6. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Paredz papildināt pašvaldību kompetences, nosakot, ka pašvaldība izsniedz sertifikātus pedagogu privātprakses uzsākšanai, kā arī pagarina to termiņu vai anulē tos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 7. priekšlikums – no likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 964/Lp14). Paredz, ka vienlaikus ar izglītojamiem un viņu vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) arī izglītības iestādes nodarbinātajiem būs iespēja izmantot izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas vienoto elektronisko vidi valsts un pašvaldību dibinātu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu rīcībā esošo tehnoloģisko resursu administratīvajai pārvaldībai. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 8. priekšlikums – arī no likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 964/Lp14). Nosaka personu datu apstrādes nolūku izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmā, kā arī nosaka, kādus tieši datu veidus paredzēts apstrādāt. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Ņenaševa. 9. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Rosina izslēgt līdzšinējo Izglītības kvalitātes valsts dienesta funkciju – izsniegt sertifikātus pedagogu privātprakses uzsākšanai, kā arī pagarināt to termiņu vai anulēt tos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

 

A. Ņenaševa. 10. – arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Precizē izglītības iestāžu akreditācijas regulējumu, nosakot, ka izglītības iestādes, kuras īsteno pamata un vidējās pakāpes izglītības programmu, tiek akreditētas uz trīs vai septiņiem gadiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un vispārējās izglītības iestādes pirmo reizi akreditē uz trīs gadiem, akreditāciju veicot ne agrāk kā pēc gada kopš izglītības iestādes darbības uzsākšanas dienas.

Komisijā priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē priekšlikumā... 27. pantā minēto regulējumu. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 12. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums no likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 964/Lp14). Paredz likumu papildināt ar regulējumu, kas nosaka: “Visiem izglītības iestādes darbiniekiem, atrodoties izglītības iestādē un tās teritorijā, ir pienākums savstarpējā saziņā un saziņā ar izglītojamajiem lietot valsts valodu.” Šis noteikums neattiecas uz šā likuma 9. pantā minētajiem izņēmumiem par izglītības ieguvi citā valodā.

Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

 

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, šis priekšlikums, manuprāt, ir pašsaprotams. Un daudzās pašvaldībās tādu nekad nav bijusi vajadzība ieviest. Tajās pašvaldībās, kur jau deviņdesmito gadu sākumā notika pāreja uz vienotu izglītību valsts valodā, tur stingrs pašvaldības lēmums, izlēmīga direktora rīcība noveda pie tā, ka pedagogi un darbinieki saprata, ka saziņa ar skolēniem notiek valsts valodā. Tas arī ir novedis pie tā, ka mūsdienās šajās pašvaldībās sabiedrība nav sašķelta. Diemžēl mēs redzam, it īpaši lielākajās Latvijas pilsētās, kur ir notikusi pāreja uz vienotu izglītību valsts valodā un kur bijušās krievu valodas skolas apmeklē arī latvieši, ka tur faktiskā situācija ir tāda, ka saziņa no pedagogu puses netiek īstenota valsts valodā.

Šis priekšlikums paredz noteikt, ka izglītības darbinieku pienākums izglītības iestādē... tātad šie ir darbinieki, kas saņem atalgojumu no valsts vai no pašvaldības... ka viņiem šī saziņa savstarpēji un ar skolēniem ir jāīsteno tikai valsts valodā, izņemot gadījumus, kas ir attiecināmi uz augstākās izglītības iestādēm, un izņemot gadījumus, kad ir runa par starptautiskajām skolām, kas Latvijā arī funkcionē. Tāds ļoti loģisks, pašsaprotams priekšlikums, kuram nav ietekmes uz budžetu un kurš palīdzētu risināt situāciju daudzās izglītības iestādēs, kurās pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par pāreju uz vienotu izglītību valsts valodā, ir parādījusies problēma.

Es arī vēlos norādīt, ka 14. priekšlikums paredz atbildību. Viena lieta ir noteikt pienākumu, ka izglītības iestādes darbiniekiem ir jārunā valsts valodā, bet kurš tad uzraudzīs un kurš kontrolēs? Tāpēc 14. priekšlikumā ir paredzēts, ka šī uzraudzība nonāk direktora pārziņā. Direktoram ir uzdevums pārliecināties, vai viņa iestādes darbinieki ar skolēniem savstarpēji sazinās valsts valodā, un cenšas novērst šīs situācijas, ja tādas ir radušās. Un, ja tas nenotiek pietiekami efektīvi, tad jau tālāk var iesaistīt augstākas kontroles institūcijas.

Manuprāt, loģisks, pašsaprotams priekšlikums. Godīgi sakot, man nav skaidrs, kāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija to neatbalstīja. Bet to ir iespēja labot šodien Saeimas sēdē (Starpsauciens: “Nav iespējas!”)... ir iespēja nobalsot “par” šiem priekšlikumiem. Ja ir nepieciešams, tad vēl trešajā lasījumā var veikt kādus precizējumus, uzlikt, nezinu... JAUNĀS VIENOTĪBAS deputāti var uzlikt savus autogrāfus, lai to pasniegtu kā savu priekšlikumu. Man nav žēl, bet izdarām pareizu lietu – atbalstām šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 37, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ņenaševa. Tā... 11.

Sēdes vadītāja. 13.

A. Ņenaševa. Es atvainojos, 13.

Tātad 13. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Rosina noteikt, ka izglītības iestādes dibinātājs licencē vispārējās izglītības programmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī paredz izslēgt punktu, kas nosaka to, ka izglītības iestādes dibinātājs ne retāk kā reizi trijos gados Ministru kabineta noteiktajā kārtībā novērtē izglītības iestādes, izņemot augstskolas un koledžas, vadītāju profesionālās darbības atbilstību šā likuma 30. pantā noteiktajam. Ar to arī mazinot obligāto vadītāja novērtēšanu.

Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 14. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums no likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 964/Lp14). Rosina papildināt likumu ar regulējumu, nosakot, ka “izglītības iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt, ka izglītības iestādes teritorijā visi izglītības iestādes darbinieki savstarpējā saziņā un saziņā ar izglītojamajiem lieto valsts valodu”. Šis noteikums neattiecas uz 9. pantā minētajiem izņēmumiem par izglītības ieguvi citā valodā.

Komisijā arī plaši diskutēts un netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 46, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ņenaševa. 15. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Rosina precizēt izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas regulējumu, paredzot, ka izglītības iestāžu, izņemot augstskolas un koledžas, vadītāju profesionālo darbību novērtē Izglītības kvalitātes valsts dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi septiņos gados. Lēmumu par izglītības iestādes vadītāja atbilstību ieņemamam amatam pieņem, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem. Ja izglītības iestāde vadītāja profesionālo darbību novērtē kā neapmierinošu, personai aizliegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu. Novērtēšanas rezultātus var ņemt vērā, nosakot izglītības iestādes vadītājam prēmijas un naudas balvas.

Komisijā priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē 15. priekšlikumu, atsakoties no piebildes par to, ka novērtēšanas rezultātus var ņemt vērā, nosakot izglītības iestādes vadītājam prēmijas un naudas balvas.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 17. priekšlikums – no likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 964/Lp14). Rosina noteikt, ka Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā ieraksta ziņas par zinātniski pētniecisko darbu konkursiem, kā arī ziņas par pārbaudījumu rezultātu apstrīdēšanu. Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā ziņas ieraksta un apstrādā, lai nodrošinātu pārbaudījumu norisi un pārbaudījumu rezultātu paziņošanu.

Komisijā priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 18. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Papildus 17. priekšlikumā ietvertajam rosina papildināt ar atrunu, ka Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā ieraksta ziņas ne tikai par pārbaudījumu rezultātu apstrīdēšanu, bet arī ziņas par valsts pārbaudījumu rezultātu pārsūdzēšanu, ja atbilstoši tiesas nolēmumā norādītajam tiek mainīti pārbaudījumu rezultāti.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz redakcionāli precizēt likumprojekta 5. pantu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz redakcionāli precizēt likumprojekta 6. pantu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 21. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Rosina noteikt, ka pedagoga privātprakses uzsākšanai ir jāsaņem sertifikāts attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldībā, nevis kā līdz šim – Izglītības kvalitātes valsts dienestā.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 22. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums no likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 964/Lp14). Rosina noteikt, ka pedagogam ir pienākums izkopt savu runas un valsts valodas prasmi, izglītības iestādē pedagogi savstarpēji un saziņā ar izglītojamiem lieto valsts valodu, pedagogs nedrīkst pieļaut rīcību, kas var radīt šaubas par latviešu valodas nozīmību. Komisijā priekšlikums ilgstoši tika diskutēts, un ir izstrādāts komisijas priekšlikums.

Priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.)

A. Ņenaševa. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 23. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 11, atturas – 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ņenaševa. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Rosina noteikt, ka pedagoga pienākums ir izkopt savu runas un valsts valodas prasmi, nepieļaut rīcību, kas var radīt šaubas par valsts valodas nozīmību, kā arī amata pienākumu izpildē (tai skaitā savstarpējā saziņā un saziņā ar izglītojamiem) lietot valsts valodu, ja vien normatīvie akti neparedz citādi. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Kāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu – Izglītības likumā noteikt, ka skolotājiem ir pienākums izkopt savu runas un valsts valodas prasmi un nepieļaut rīcību, kas var radīt šaubas par valsts valodas nozīmību, un savstarpējā saziņā lietot valsts valodu?

Līdzīga prasība ir Saeimas kārtības rullī – Saeimas deputātu ētikas kodeksā. Es vēlos uzsvērt vienu svarīgu principu: likums nosaka minimumu, bet ētikas kodekss nosaka ideālu. Likums ir instruments, kas ierobežo cilvēktiesības. Tāpēc likuma normai ir jābūt ļoti precīzai, izmērāmai un juridiski pierādāmai.

Mēs nevaram likumā ieviest frāzes, kas balstās vērtējumos, piemēram, “izkopt runas prasmi” vai “nepieļaut šaubas par valsts valodas nozīmīgumu”. Jautājums: kā mēs to izmērīsim? Ja skolotājam ir akcents vai izloksne, vai tas nozīmē nepietiekami izkoptu runas prasmi? (Starpsauciens.) Ja audzēknim ir gadījusies ķibele un pedagogs viņu atbalsta bērna dzimtajā valodā, jo tā ir vieglāk sazināties un bērnam labāk palīdzēt, vai tā ir valsts valodas nozīmes apšaubīšana?

Šādas situācijas parāda, cik viegli šāda norma var kļūt par subjektīvu interpretāciju avotu. Tā radīs nevis skaidrību, bet iespēju patvaļai. Tas ir pretrunā ar labas likumdošanas principiem. Tas uzliek arī milzīgu spriedzi pašiem pedagogiem. Tāpēc es vēlos uzsvērt – ir būtiska atšķirība starp juridisku pienākumu un profesionālu pašregulāciju.

Ētikas kodeksā profesionāļi paši sev nosaka augstākus standartus – mudina izkopt valodas kultūru, pievērst uzmanību runas kvalitātei, cienīt valsts valodas nozīmi. Saeimas deputātu ētikas kodeksā šīs frāzes ir pieņemamas, jo tās apelē pie mūsu, deputātu, misijas, uzskatiem un godaprāta. Taču likums nav pamācību grāmata. Likumā nav vietas normām, kas nav izmērāmas, juridiski pierādāmas un kontrolējamas.

Un es vēlos uzsvērt – aizsargāt valodu... Valsts valoda ir visu mūsu kopīgs uzdevums. Taču likums jau šobrīd nosaka, ka pedagogiem ir jāpārvalda valsts valoda. Valodas aizsardzība nenozīmē, ka katrs aicinājums un labā prakse mums ir jāpārnes uz likumu.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, jo tas patiešām radīs neskaidrības un var arī novest pie dažādām interpretācijām, kas uzliek papildu slodzi pedagogiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Mēs arī šo neatbalstīsim, jo šis ir viens no pārspīlējumiem valodas lietošanas ziņā, par kuriem es ne vienreiz vien esmu runājusi no šīs tribīnes. Mēs nedrīkstam aizliegt cilvēkiem savā starpā sarunāties kādā citā valodā, ja vien tie nav ar darbu saistīti jautājumi vai vēl kaut kas.

Šeit tika pieminēts arī Saeimas kārtības rullis, kas noteic, ka Saeimas telpās darbiniekiem ir jāsarunājas latviešu valodā. Es jums varu izstāstīt, kā tas notiek praksē. Nereti es esmu aizkavējusies šeit pēc darba laika beigām, un Saeimas telpās apkopējas sarunājas krievu valodā. Es nezinu, vai viņas ir no Ukrainas vai no kaut kurienes (Starpsauciens: “Viņas ir ukrainietes!”)... jā, bet viņas savā starpā sarunājas krievu valodā. Arī ienākot kabinetā... kad es saku: “Kas ienāca?”, man atbild krievu valodā.

Tad par ko mēs runājam? Šis ir konkrēts pārspīlējums, ja jūs to ierakstāt likumā, bet dzīvē tas nedarbojas. Mēs esam pret šādiem pārspīlējumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Kolēģi! Pavisam nesen mēs debatējām par valsts valodu, par tās nozīmi, ne tikai par zināšanām, bet arī par lietošanu, par prasmēm, par valodas dzīvi mūsu publiskajā telpā. Mums komisijā bija ļoti garas un dziļas debates par šiem jautājumiem.

Dombravas kunga priekšlikumi izsauca tādu... varētu teikt, reakciju, ka ir jāprecizē, ir jādod maigāks regulējums. Šis ir tas maigākais regulējums, bet, manuprāt, tas ir likuma gara jautājums. Es piekrītu, ka ir grūti izmērīt, cik ļoti pedagogs cenšas uzlabot savas valodas prasmes.

Bet šī priekšlikuma galvenā būtība, ka saziņā lietot valsts valodu ir tas ikdienas jautājums, par kuru debatējam ik pa laikam... ne šeit, bet, tiekoties skolās... ar vecākiem, ar pedagogiem, ar skolu vadītājiem, tieši bijušajās mazākumtautību skolās. Ja vide nebūs latviska un tā nebūs valsts valodā, ja pedagogi ne tikai stundas vadīs valsts valodā, bet savstarpēji nesazināsies valsts valodā arī skolotāju istabā, gaiteņos... arī starpbrīžos ar bērniem nerunās valsts valodā, tad viņiem būs daudz grūtāk labā kvalitātē apgūt valsts valodu un arī lietot to ikdienā, jo diemžēl daudziem bērniem, kuru ģimenēs ikdienā nerunā latviski, ir ļoti maz iespēju šīs prasmes pielietot un uzlabot.

Šis priekšlikums ir ļoti labs un samērīgs, es teiktu, pat pārāk maigs. Manuprāt, Dombravas priekšlikumi bija daudz labāki. Bet mēs atbalstījām arī šo kā pirmo soli, ieliekot, varētu teikt, valsts valodas nozīmību šajā likumā vēlējuma izteiksmē, ar pamudinājumu, un tas ir likuma gara jautājums, nevis burta jautājums. Un tieši tāpēc pedagogiem izkopt valsts valodas prasmes un savstarpēji ikdienā saziņā... Nav stāsts par apkopējām, bet par pedagogiem... sarunāties valsts valodā skolotāju istabā... jo, atvainojiet, ir arī pedagogi, kas neprot šo svešvalodu – krievu valodu. (Starpsauciens.)

Ļoti svarīgi, lai būtu šī saziņa. Es būtu laimīga, ja mēs arī visās pašvaldību un valsts iestādēs, kapitālsabiedrībās ieliktu tādu pašu nosacījumu. Tas bija tai mūsu priekšlikumā... lēmuma projektā, ko mēs šodien vēlējāmies pieņemt. Jūs nodevāt komisijai. Es ceru, ka komisija jau nākamajā nedēļā to ieliks darba kārtībā. Es noteikti to mudināšu, aicināšu iekļaut un vērtēt. Jo tā ir tikai izlēmība sākt to darīt un savstarpēji komunicēt darba vidē, vismaz valsts, pašvaldību iestādēs, uzņēmumos. Un skolas ir pirmā vieta. Ja arī starpbrīžos, savstarpējā komunikācijā bērni ikdienā lietos valsts valodu, tas palīdzēs tiem, kam ir grūtības ar valsts valodu, uzlabot prasmes. Tas ir palīdzības instruments, nevis apgrūtinājums.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labdien! Vienīgā, kas rada šaubas par latviešu valodas nozīmi, ir “Nacionālā apvienība”. Katrā likumā viņi mēģina kaut ko ielikt. Kolēģi, būsim godīgi, kāpēc bērni savā starpā nevar runāt dzimtajā valodā? (Starpsauciens.) Bērniem nav problēmu ar latviešu valodu. Latviešu valodā viņi mācās skolā, viņiem ir stundas, viņi runā ar skolotājiem. Jūs vienkārši gribat aizliegt. Ja notiek situācija, ka bērnam paliek slikti un viņš nevar to pastāstīt latviešu valodā, skolotāji, ko mēs darīsim? Kurš būs atbildīgs? Jūs, APVIENOTAIS SARAKST, “Nacionālā apvienība”, būsiet (Zālē troksnis.) atbildīgi par bērnu veselību?

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un nedarīt tā, ka “Nacionālā apvienība” katrā likumā mēģina to ieviest.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

Kolēģi, aicinu – mazliet klusāk!

A. Ņenaševa (PRO).

Ziniet, īsti nepiekrītu iepriekšējai runātājai ar argumentāciju. Gan jau līdz galam nav izlasīts priekšlikums. Mēs nerunājam par skolēnu savstarpējo komunikāciju, bet idejiski es gribu piekrist Indriksones kundzes debatēm. Jā, mēs esam runājuši komisijā, un es arī personīgi uzskatu, ka ir jādara viss iespējamais, lai motivētu runāt, ne tikai stundas vadīt, bet arī savstarpēji sarunāties gan skolotāju istabā, gan ar skolēniem, jo tas tiešām veido to vidi, kur bērnam ir vieglāk mācīties, vieglāk integrēties. Bet stāsts šobrīd... Un kāpēc mēs iebilstam pret šo priekšlikumu? Es neesmu balsojusi par šo priekšlikumu. Diemžēl es tajā brīdī, kad notika balsojums, nebiju komisijas sēdē. Bet kur ir problēma ar šo priekšlikumu?

Es domāju ar tiem vārdiem, kas, vismaz manā izpratnē, ir par to, ka... “nepieļaut rīcību”. Ja šis būtu rakstīts ētikas kodeksā, kā tas ir Saeimas ētikas kodeksā... Saeimas deputātiem... tad es tam piekristu. Es arī piekrītu, ka tas ir rakstīts ētikas kodeksā, tāpēc ka tad ētikas komisija var vērtēt, vai tā rīcība bija pieļauta vai nebija. Bet, ja mēs ļoti konkrēti likumā uzrakstām, ka pedagoga pienākums ir “nepieļaut rīcību, kas var radīt šaubas par valsts valodas nozīmību,” tas man diemžēl liek secināt, ka ir tik daudz iespējamu rīcību, ko var pieļaut...

Man ir klasē dažādi bērni. Var gadīties dažāda rīcība – skolas koridorā, klasē... ar dažādiem bērniem no dažādām ģimenēm, arī dažādi runājot par valsts valodu. Es kā pedagogs tajā brīdī esmu atbildīgs par viņu uzvedību, tai skaitā par viņu attieksmi pret latviešu valodu. Šajā gadījumā... man ir jājūtas atbildīgam vai likuma priekšā kā pedagogam jābūt pilnībā atbildīgam, ka esmu pieļāvis šādu rīcību? Tas ir tas interpretācijas jautājums, kas man liek uzdot jautājumus, vai no pedagogiem nav par daudz prasīts... likumā skaidri pateikts.

Es tiešām piekrītu mērķim – ka mums ir jāveicina... tā vide ir jāuzlabo ar vienotas skolas izveidi, nevis joprojām eksistē divas atsevišķas pasaules... lai tiek veidota latviska vide. Bet vai tad tas ir tas... mēs likumā uzrakstām tik nekonkrēti, aizliedzot skolotājam... domājot par to, vai viņš ikdienā ir pieļāvis vai nav pieļāvis rīcību... kaut tikai šaubas...

Domāju, mēs varētu atrast labāku formulējumu. Labi, ka šis ir vēl otrais lasījums. Uz trešo lasījumu, domāju, mēs varētu atrast labāku, neinterpretējamu formulējumu. Skaidrs, ka kaut kur ir tā robeža, ar kuru mēs padarām pedagogu darbu vēl grūtāku, īpaši bijušajās mazākumtautību skolās. Jāsaka godīgi, šis darbs jau tā ir izaicinošs, mēģinot vidi padarīt latviskāku... lai arī pedagogi savā starpā sarunātos... Līdz ar to ir vajadzīgs lielāks atbalsts un iedrošinājums. Var būt likuma pants, bet jautājums, kas ir konkrēti rakstīts...

Aicinu šo konkrēto priekšlikumu neatbalstīt un tiešām izdomāt labāku formulējumu. Mums ir valsts valodas nozīmība, bet nav konkrētu šaubu par pedagogu darbu, kuri jau tā, mēs zinām, ikdienā ir pakļauti daudzām pārbaudēm un kontrolēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Deputāte Linda Liepiņa teica, ka tas ir pārspīlējums. Kolēģi, mēs 35 gadus neesam spējuši pāriet uz izglītību tikai valsts valodā, jo vienmēr ir atradies kāds, kuram, ņemot vērā mūsu valsts etnisko sastāvu, tas ir licies pārspīlējums.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Man šķiet, ka šis tomēr ir labs kompromiss. Ņemot vērā, ka Dombravas kungam bija vairāki citi priekšlikumi, kas bija striktāki un stingrāki – par pienākumu skolotājiem runāt ar saviem skolēniem un savā starpā tikai valsts valodā –, šis, manuprāt, ir labs kompromiss, lai mēs nevis šķeltu Latvijas iedzīvotājus jau skolā, bet mēģinātu viņus apvienot.

Šis aicina izkopt savu runas un valsts valodas prasmi, līdz ar to skolotājiem rādīt ar savu labo piemēru priekšzīmi skolēniem. Tai pašā laikā skaidrs, ka mēs nevaram uzreiz uzlikt sodu. Šīs normas varbūt nav tik striktas, kā kritiķi saka.

Man jānorāda uz šī paša likuma panta 1. punktu, kurā pateikts, ka pedagogam ir radoši un atbildīgi jāpiedalās attiecīgo izglītības programmu īstenošanā. Kā to var izvērtēt – viņš to dara radoši vai ne tik radoši? Vai 2. punkts – veidot izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, citiem, darbu, kultūru, dabu. Skaidrs, ka skolotājs tajā iesaistās, tas nav strikti nodalāms. Līdz ar to aicinu šo kompromisa variantu atbalstīt.

Otra lieta, ko gribu saistībā ar šo priekšlikumu pateikt. Es to pateikšu valsts valodā... valsts valodas otrajā daļā... lai nebūtu pārpratumu dažās skolās, kas diemžēl rodas, jo daži skolotāji, daži skolu direktori nezina... vai kļūdaini uzskata... ka skolā var lietot arī otro latviešu valodas daļu.

Konkrētais priekšlikums latgaliski skanētu tā: “Školuotuoja pīnuokums ir izkūpt sovu runys i vaļsts volūdys prasmi, napīļaut reiceibu, kas var radeit šaubys par vaļsts volūdys nūzeimeibu, kai ari omota pīnuokumu izpiļdei (timā skaitā sovstarpejā saziņā i saziņā ar izgleitojamim) lītuot vaļsts volūdu, ja viņ normativī akti naparedz cytaižuok.”

Taitod školuotuojs var runuot ar cytu školuotuoju ari ūtrajā vaļsts volūdys daļā – taitod latgaliski. Un školuotuojs var runuot ari ar sovim bārnim, ar školānim, latgaliski. Tys ir svareigi deļ tuo, ka taidā veidā mes styprynojam vaļsts volūdu un styprynojam tū punktu, kas ir nūsaceits ari Vaļsts volūdys lykumā, ka vaļsts nūdrūšynoj latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu.

Aicinoju atbaļsteit itū prīkšlikumu.

Paļdis.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai otro reizi.

J. Simanovska (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vēlreiz gribu izskaidrot atšķirību starp ētikas kodeksu... vienkārši pievērst uzmanību, ka ir atšķirība starp ētikas kodeksiem un likuma normām, kurām ir jābūt daudz, daudz precīzākām.

Līdz ar to gribu teikt, ka kompromiss... To, ka mēs kādu sliktu priekšlikumu padarām mazliet labāku, mēs nevaram uzreiz nosaukt par labu kompromisu. Ja ir bijusi ļoti slikta izejas pozīcija un mēs to mazliet mīkstinām, tas vēl nav kompromiss. Mums jābūt atbildīgiem par to, lai likumi ir precīzi, skaidri formulēti. Mums pašiem ir jāsaprot, kāda ir atšķirība starp juridiskām normām un ētikas normām.

Līdz ar to tiešām aicinu neatbalstīt, tāpēc ka tas ienes neskaidrību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Uzreiz teikšu, ka atbalstīšu šo priekšlikumu otrajā lasījumā. Bet vēršu uzmanību uz to, ka tas ir Izglītības likums un tas skar visas izglītības pakāpes, arī augstākās izglītības pakāpi.

Mēs zinām, ka Augstskolu likumā ir normas, kas paredz, ka augstskolām ir jāpiesaista savā darbā personāls... mācībspēki arī no ārzemēm, kuriem ir pārejas periods valodas apgūšanai. Šajā priekšlikumā, par kuru mēs tagad runājam, ir teikts: “ja vien normatīvie akti neparedz citādi”. Bet es atvēru Augstskolu likumu, un tā 27. panta septītā daļa noteic: “Lai veicinātu augstskolas attīstību tās stratēģiskajā specializācijā, akadēmiskā personāla amatā, izņemot lektoru un asistentu, vienu reizi uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem gadiem, var ievēlēt ārzemnieku, kura valsts valodas prasme neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam apjomam. Augstskola nodrošina iespēju apgūt valsts valodu akadēmiskā personāla amatā ievēlētajam ārzemniekam. Pēc sešu gadu termiņa beigām ārzemnieku var ievēlēt akadēmiskajā amatā tajā pašā vai citā augstskolā, ja viņš ir ieguvis apliecinājumu par valsts valodas prasmi Ministru kabineta noteiktajā apjomā.”

Lūk, ir runa par pirmajiem sešiem gadiem, uz kuriem, no vienas puses, šī priekšlikuma beigās esošais papildinājums – “ja vien normatīvie akti neparedz citādi” – it kā ir attiecināts. Bet tomēr es, kad jūs skatīsiet Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šo jautājumu otrajā lasījumā, aicinu šai lietai pievērst īpašu uzmanību, lai mēs neiešaujam sev kājā. Jo tiešām ārzemju pasniedzēji mums ir nepieciešami.

Otra lieta – mums jau ir arī studenti ārzemnieki, par kuriem ir zināmas atrunas, it sevišķi attiecībā uz “Erasmus+” studentiem. Ar viņiem pasniedzējs... Es pats kā pasniedzējs varu apliecināt, ka ir virkne šo “Erasmus+” ārzemju studentu, ar kuriem neiznāk komunikācija latviešu valodā. Lai mēs neizkristu no starptautiskās aprites, tāpēc ka mūsu normatīvie akti traucē komunicēt ar studentiem, kuri nepārzina latviešu valodu...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei otro reizi.

I. Indriksone (NA).

Šoreiz jāsaka – ļoti žēl, ka PROGRESĪVO pārstāvji nebija komisijas sēdē, kurā mēs detalizēti debatējām par šo priekšlikumu. Noteikti gribu norādīt, ka Juridiskais birojs atzina šo priekšlikumu par labu esam.

Gribu uzsvērt, ka šajā priekšlikumā minētā “rīcība” nozīmē paša pedagoga rīcību. Tas nav tā, ka pedagogam ir jānodrošina, lai neviens no bērniem neizdara kaut ko ne tā. Tā ir viņa rīcība – viņam ir jāvērtē un jārīkojas atbilstoši likuma garam un būtībai.

Katrā ziņā, skatoties uz šo priekšlikumu, vēlreiz varu uzsvērt, ka stāsts ir par to, ka pedagogam ir pienākums lietot darba vietā mācību procesā valsts valodu, ja vien citi akti neparedz izņēmumu. Tieši tāpēc Juridiskais birojs šo ir pielicis sagatavošanas procesā. Tas ir tieši tāpēc, ka ir viesskolotāji, kas brauc no citām valstīm. Otro svešvalodu mums šobrīd māca spāņi, francūži, vācieši. Tie ir tie izņēmumi – loģiski, ka viņi nemācēs... un nesazināsies. Bet tie, kas ir mūsu pedagogi... Latvijas skolās un valsts izglītības sistēmā, kura ir vienota un kurā viss notiek valsts valodā... Nav prasīts pārāk daudz, lai pedagogi savā starpā un ar izglītojamiem sarunātos valsts valodā. Tas, manuprāt, ir pašsaprotami.

Man pat negribētos teikt, ka tā ir prasība. Tā vienkārši ir fakta konstatācija. Tā būtu jābūt jau šobrīd. Manuprāt, tas, ka mēs ieliekam likumā, ir tikai papildu pamudinājums tiem, kas neuzdrošinās, kam varbūt ir vieglāk lietot citu valodu. Viņi būs pamudināti to darīt. Bet neuzskatu, ka tas ir kaut kas ārkārtējs.

Par juridisko tehniku. Domāju, ir trešais lasījums. Ja jums ir labāks priekšlikums, trešajā lasījumā varam precizēt, bet šis noteikti ir atbalstāms.

Ja LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un PROGRESĪVIE neatbalsta šo priekšlikumu, tad, domāju, jūs arī neatbalstāt pāreju uz vienotu izglītību mūsu izglītības sistēmā...

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Indriksone.... valsts valodā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Man būtu labāk paticis, ka būtu atbalstīti arī iepriekšējie priekšlikumi, kas radītu tādu kopēju sistēmu par atbildības sadaļu. Bet šis, manuprāt, ir liels solis uz priekšu, ja tas tiks atbalstīts.

PROGRESĪVAJIEM nu ne pa kam negribas stiprināt valsts valodu. Gatavi kopā ar “Stabilitātei!” balsot “pret” pieprasījumu Avenam (Starpsauciens.)... un šai gadījumā arī – meklē vienu argumentu, otru, ka tikai nebūtu valsts valodas stiprināšana izglītības iestādēs, tai skaitā saziņā ar bērniem. Grib turpināt uzspiest rusifikāciju, kas nav nepieciešams. Aizbrauciet uz Bausku, uz Siguldu, uz Saulkrastiem! Aizejiet uz šīm izglītības iestādēm!

Esmu bijis ļoti daudzās izglītības iestādēs Latvijas reģionos, vadījis nodarbības un redzu, ka viss ir ļoti labā stāvoklī, izņemot dažas Rīgas un Daugavpils skolas, kurās ilgstoši ir bijusi segregācija.

Sēdes vadītāja. Vai Agitai Zariņai-Stūrei pietiks ar trīs minūtēm? (Starpsauciens: “Nepietiks!”)

Tad ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Inga Bērziņa, Artūrs Butāns, Anda Čakša, Gundars Daudze, Jānis Dinevičs, Zanda Kalniņa-Lukaševica (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, Ināra Mūrniece, Līga Rasnača... ir, Edmunds Teirumnieks, Edgars Zelderis un Edmunds Zivtiņš... ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Debatējam par 23. priekšlikumu.

Vārds deputātei Agitai Zariņai-Stūrei.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, sēdes vadītāja, kolēģi! Es debatēšu par deputāta Jāņa Dombravas un secīgi pēc tam par komisijas izveidoto priekšlikumu. Tas, ko es gribu izstāstīt, – kāda bija debašu gaita divās komisijas sēdēs.

17. septembrī mēs debatējām par deputāta Jāņa Dombravas priekšlikumu. Daudz un karsti diskutējām un lūdzām atbildīgajai ministrijai uz nākamo, oktobra, sēdi atnest savu redzējumu. Ministrija atnesa iespējamo precizējumu redakcijai un ziņu, ka ministrija atbalsta komisijas deputātu vēlmi stiprināt pedagogu pienākumus attiecībā uz valsts valodas zināšanām un tās lietošanu izglītības procesā.

Attiecīgi 14. oktobrī mēs par šo debatējām. Par deputāta Dombravas priekšlikumu bija iebildumi, un par ministrijas priekšlikumu bija iebildumi – par valodas lietojumu pēc vietas, funkcijas, arī par svešvalodas stundām. Līdz ar to nonācām pie komisijas priekšlikuma, kas ir 23. priekšlikums.

Vēl gribu pieminēt, ka šobrīd Izglītības likums paredz, ka izglītojamā pienākums ir ar cieņu izturēties pret Latvijas valsti, Satversmi, vēsturi, sabiedrību, arī latviešu valodu. Savukārt pedagoga pienākums ir tikai stiprināt piederību Latvijai. Līdz ar to, komisijas ieskatā, bija nepieciešams stiprināt pedagoga attieksmi pret valsts valodu, ne tikai pret Latvijas valsti.

Tāpat mēs debatējām... nereti tas interesē iestāžu vadītājus... par tehnisko personālu – kā tas tiek regulēts ar Valsts valodas likumu, līdz nonācām līdz šim – 23. – priekšlikumam, kurā mēs sakām, ka pedagoga pienākums ir izkopt runas un valsts valodas prasmi, kā arī nepieļaut rīcību, kas var radīt šaubas par valsts valodas nozīmību. Mums likās ļoti vērtīgi šo stiprināt Izglītības likumā tieši attiecībā uz pedagogiem, jo, kā jau minēju, līdz šim Izglītības likumā tas attiecās tikai uz izglītojamiem.

Deputāti arī teica, ka šis redakcionāli varbūt nav labākais... valodas lietojums. Skatos protokolu, par ko mēs esam vienojušies... ka uz trešo lasījumu varētu valodnieciski vēl precizēt.

Nobeigumā vēlos teikt, ka par 23. priekšlikumu deputāti balsojumu nelūdza. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts bez balsojuma.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamie kolēģi! Tas, kas mani vienmēr ir fascinējis un ko es nekad neesmu sapratis... tas, ko teica arī Puntuļa kungs... šie jautājumi pēc būtības tiek risināti jau 25 gadus.

Kad mans Briseles radinieks bija Ministru prezidents, viņa Ministru kabinetā bija deviņi ministri no “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – deviņi! Tas bija pirms 27 gadiem. Man bija 15 gadi, Rosļikovam – 13 gadi. Jūs principā esat bijuši pie varas gandrīz visu laiku. Kāpēc mēs joprojām runājam par šiem jautājumiem? (Starpsauciens: “Tāpēc, ka... jūs neatbalstījāt...”) Mēs? (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar zāli!

K. Krištopans. Paldies. Tas arī viss. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas (Starpsauciens.)... Ā, es atvainojos.

Debates nav slēgtas.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai otro reizi.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi! Gribu pateikt debatēs vēl no savas puses paldies komisijas vadītājai par skaidrojumu. Arī par debatēm. Jā, es biju to debašu pirmajā daļā tajā sēdē, kurā mēs konceptuāli vienojāmies, ka mums ir jāmeklē formulējums, jo idejai mēs piekrītam. Es joprojām piekrītu idejai, un PROGRESĪVIE arī joprojām piekrīt idejai un konceptuāli atbalstītu šādu priekšlikumu, ja nebūtu neskaidrības par to, ko īsti nozīmē vai kā tiek interpretēts “nepieļaut rīcību”.

Man ir prieks, ka no tribīnes jau divreiz izskanēja – gan no deputātes Indriksones, gan no komisijas vadītājas – tas, ka “nepieļaut rīcību” ir attiecināms uz pedagogu. Tam es piekrītu. Līdz ar to aicināšu frakciju balsojot šobrīd atturēties. Ceru, ka tam “nepieļaut rīcību” varbūt atradīsim skaidrāku formulējumu, lai tiešām...

Ļoti atvainojos Dombravas kungam... par viņa brīnišķīgajām debatēm... nekad nestrādāt skolā un nezināt, ko tas vispār nozīmē – strādāt ar dažādiem skolēniem –, bet šeit nākt un ļoti pārliecinoši runāt par to, kā tam jābūt... Jā, brīnišķīgi, kā ir jābūt, bet ir jāapzinās realitāte un tas, kur mēs gribam nonākt.

Tie pedagogi, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda, kas tiešām cenšas... esmu tādus redzējusi ne vienu vien... runā latviski, veicina runāšanu savstarpēji arī citiem kolēģiem, dod ļoti daudz skolēniem, tiešām rāda piemēru un tā tālāk... Tas nozīmē viņiem radīt papildu stresu ar to, ka viņi nepieļauj vai pieļauj rīcību... klasē skolēni uzvedas dažādi, viņiem ir dažādi vecāki...

Vienkārši gribas skaidrību. Ja tas ir par pedagoga rīcību, tad es piekrītu. Ja tas attiecināms arī uz skolēnu, tad jau ir problēmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Cienītās dāmas un godātie kungi! Saeimas priekšsēdētājas biedre! Kolēģi! Aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Mēs nesen Saeimā debatējām par valsts valodas politiku. Šis ir valsts valodas politikai atbilstošs priekšlikums, atbilstošs Latvijas Republikas Satversmei, kurā skaidri rakstīts, kāds ir Latvijas valsts pastāvēšanas mērķis – latviešu valodas un kultūras saglabāšana cauri gadsimtiem.

Tas sākas izglītības sistēmā, īpaši ņemot vērā to, ka šobrīd diemžēl ir plaši atvērta imigrācijas politika. Pedagogi, skolotāji, tie, kuriem izglītības iestādē ir jārāda, es teikšu, bezkompromisa priekšzīme latviešu valodas lietošanā saviem skolēniem... turklāt ir jaunie skolotāji, kuri nemāk krievu valodu. Es arī nemāku krievu valodu. Viņiem ir tiesības saprast, ko runā kolēģi, kuri, iespējams, savstarpēji runā kādā citā valodā.

Šis priekšlikums, manuprāt, varbūt arī nebūtu vajadzīgs, ja mums viss būtu gājis labi ar pāreju uz valsts valodu. Vienotā skolu sistēmā ar valsts valodu – latviešu valodu.

“Nacionālā apvienība” jau 2011. gadā par to iestājās un virzīja šos priekšlikumus. Diemžēl tik daudz laika bija jāpaiet, lai partijas, kuras atbalstīja krievu valodas saglabāšanu, mainītu savu nostāju, tai skaitā “PROGRESĪVIE” – pēc Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā.

Jau līdz šim visiem skolotājiem bija jāmāk latviešu valoda ļoti labā līmenī. Diemžēl daudzi to nemācēja. Tagad pēc pārejas it kā māk, nu, es ticu, ka māk un lieto. Bet šis priekšlikums ir vajadzīgs, lai vēl vairāk nostiprinātu to, ka latviešu valoda ir vienīgā komunikācijas valoda izglītības iestādēs.

Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tagad komisijas vārdā...

A. Ņenaševa. Tad es tikai atgādinu, ka komisijas izstrādātais priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 14, atturas – 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Ņenaševa. Tātad 24. priekšlikums arī ir ietverts no pievienotā likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 964/Lp14) un precizē pedagogu kvalifikācijas ieguves veidu, kas ļauj pretendēt uz Ministru kabineta stipendiju profesionālās kompetences pilnveides laikā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē likumprojekta 10. pantā ietverto pārejas noteikumu par normu spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ņenaševa. 26. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Rosina noteikt, ka regulējums, kas paredz, ka pašvaldības izsniedz sertifikātus pedagogu privātprakses uzsākšanai, kā arī pagarina to termiņu vai anulē tos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī. Daļēji atbalstīts un iekļauts 27. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ņenaševa. 27. – komisijas priekšlikums. Minētais pašvaldības pienākums stājas spēkā... Novirzīts no 2027. gada 1. janvāra uz 31. augustu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 28. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Dāvja Mārtiņa Daugavieša priekšlikums. Rosina noteikt, ka sertifikāti pedagoga privātprakses uzsākšanai, kas izsniegti līdz 2026. gada 31. decembrim, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām. Daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Rosina noteikt, ka sertifikāti pedagoga privātprakses uzsākšanai, kas izsniegti līdz 2027. gada 30. augustam, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 30. priekšlikums ir ietverts no likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 964/Lp14) un paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ņenaševa. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Tāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Paldies par atbalstu.

Un priekšlikumu termiņš – divas nedēļas. Ņemot vērā, ka skatām šodien, 13. novembrī, tad būs 27. novembris.

Sēdes vadītāja. 27. novembris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Deputāti piekrīt. Paldies.

A. Ņenaševa. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ar prieku vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šobrīd vizītē Saeimā ieradies Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētājs Jozs Oleks. Mums ir patiess prieks viņu sirsnīgi sveikt šodien Saeimas namā. (Aplausi.)

Šodien arī turpināsies aktīvs Baltijas Asamblejas darbs. Līdz ar to tiešām priecājamies gan šobrīd par mūsu Lietuvas kolēģu, gan vēlāk – Igaunijas kolēģu vizīti.

Turpināsim Saeimas sēdi, izskatot nākamo likumprojektu.

Likumprojekts “Grozījumi Tiesībsarga likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jānis Zariņš. Lūdzu!

J. Zariņš (JV).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šī gada 21. oktobra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā”.

Likumprojekta mērķis ir paplašināt tiesībsarga pilnvaras, lai nodrošinātu pamattiesību un vienlīdzīgas attieksmes principu ievērošanu, kā arī novērstu diskrimināciju mākslīgā intelekta jomā. Grozījumi nosaka tiesībsarga tiesības piekļūt mākslīgā intelekta sistēmu dokumentācijai, pieprasīt informāciju un rosināt šo sistēmu testēšanu, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija regulas Nr. 2024/1689, tā sauktā Mākslīgā intelekta pakta, prasības. Likumprojekts stiprina tiesībsarga lomu kā pamattiesību aizsardzības iestādei mākslīgā intelekta sistēmu uzraudzībā un cilvēktiesību aizsardzībā digitālajā vidē.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma konceptuāli atbalstīt likumprojektu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Iļjam Ivanovam.

I. Ivanovs (ST!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Mēs visi apzināmies mākslīgā intelekta straujo attīstību un nepieciešamību aizsargāt cilvēktiesības mūsdienīgā tehnoloģiskā vidē. Protams, diskriminācijas novēršana, caurskatāmība un cilvēka cieņa ir pamatvērtības, kuras mums ir jānodrošina. Tomēr šī likumprojekta piedāvātais risinājums rada nopietnas bažas.

Pirmkārt, likumprojekts piešķir tiesībsargam tiesības pieprasīt gandrīz jebkādu informāciju par mākslīgā intelekta sistēmām, tostarp to iekšējo dokumentāciju. Taču nav skaidri noteikts, kādos gadījumos šāda iejaukšanās ir pamatota un kādi ierobežojumi tiesībsargam būs jāievēro. Mēs faktiski veidojam mehānismu, kas ļauj piekļūt komercnoslēpumiem un sensitīvai informācijai bez pietiekamas kontroles un pārraudzības.

Otrkārt, likumprojekts paredz, ka tiesībsargs varēs lūgt tirgus uzraudzības institūcijām veikt tehniskas pārbaudes. Taču nav definēts, kura institūcija būs atbildīga par lēmumu pieņemšanu un sekām. Tas var radīt nevajadzīgu birokrātiju, kompetenču pārklāšanos un administratīvo jucekli.

Treškārt, lai īstenotu jaunas pilnvaras, Tiesībsarga birojam būs nepieciešami papildu darbinieki, aprīkojums, apmācības un finansējums. Bet pavisam nesen tika runāts par Tiesībsarga biroja darbinieku skaita samazināšanu. Šodien tie ir aptuveni 85 tūkstoši eiro gadā. Bet mēs labi zinām: ja funkcijas palielinās, arī izmaksas turpina pieaugt.

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību aizsardzība ir svarīga, taču kontroles mehānismiem jābūt skaidriem, samērīgiem un līdzsvarotiem. Šis likumprojekts šobrīd nesniedz pietiekamas garantijas pret pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un nerada tiesisko noteiktību uzņēmējdarbībai un sabiedrībai.

Tāpēc es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesībsarga likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Zariņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2025. gada 20. novembris.

Sēdes vadītāja. 26. novembris?

J. Zariņš. 20.

Sēdes vadītāja. 20. novembris. Tātad deputāti piekrīt. 20. novembris. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Kolēģi! Tātad šo likumprojektu otrajā lasījumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skatīja jau 21. oktobrī.

Un uz otro lasījumu priekšlikumu nebija.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J. Simanovska. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina noteikt nedēļu ilgu termiņu. Tas nozīmē, līdz 20. novembrim ir jāiesniedz priekšlikumi trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti piekrīt.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei””.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Likumprojektā saņemti četri priekšlikumi.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tehnisks precizējums par atsavināmo īpašumu, taču šo precizējumu bija nepieciešams precizēt vēlreiz. Tāpēc tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. T. Levrence. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Attiecīgi šis ir precīzākais tehniskais precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. T. Levrence. 3. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Paredz iekļaut atsavināmā īpašuma robežu shēmu likuma pielikumā, taču arī to... bija nepieciešams tehniski precizēt skaitli. Tāpēc priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S. T. Levrence. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē skaitli šajā atsavināmo īpašumu robežu shēmā likumprojekta pielikumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. T. Levrence. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 20, atturas – 2. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S. T. Levrence. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas – 18. novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18. novembris. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Alīna Gendele.

A. Gendele (JV).

Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija strādā ar likumprojektu “Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”.

Gribu atgādināt, ka šī likumprojekta mērķis ir precizēt Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā iekļauto normu atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam. Proti, likuma 24. panta trešās daļas 2. punkts tiek precizēts atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam un izslēgtas normas attiecībā uz jebkādu citas personas, kas nav pacients, piekrišanu veikt ķirurģisko kontracepciju.

Arī jūsu darba kārtībā ir pievienota tabula, jo otrajā lasījumā tika izskatīti iesniegtie pieci priekšlikumi, ko bija iesniegusi deputātu grupa – deputāti Jurģis Klotiņš, Ramona Petraviča un Jānis Grasbergs –, bet šie priekšlikumi ir atsaukti.

Līdz ar to Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad tieši tā! 1., 2., 3., 4. un 5. priekšlikums ir atsaukts, līdz ar to nav apspriežams un nav balsojams.

Šobrīd balsosim par likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Gendele. Iesniegšanas termiņš ir šī gada 20. novembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. 20. novembris. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Nataļja Marčenko-Jodko.

N. Marčenko-Jodko (ST!).

Cienījamā priekšsēdētājas biedre! Godātie kolēģi! Atgādinu, ka šī likumprojekta mērķis ir noteikt subjekta tiesības apstrādāt pacienta datu apjomu atbilstoši piešķirtajam kompetences apjomam, noteikt ārstniecības iestādei pienākumu izskatīt pacienta sūdzības pirms vēršanās Veselības inspekcijā, papildināt pilnvaroto personu tiesības uz informāciju par pacienta veselību.

Uz otro lasījumu izskatīšanai Saeimā ir iesniegti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt 18. pantu ar 1.1 daļu, nosakot, ka persona savu tiesību un tiesisko interešu aizstāvēšanai sākotnēji vēršas ārstniecības iestādē, kurā tā saņēmusi veselības aprūpes pakalpojumu vai tas ticis atteikts.

Komisijā bija diskusija, apsverot, vai tiešām labākais risinājums ir, ka vispirms jāvēršas ārstniecības iestādē. Komisijas deputāti balsojumā Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīja, tomēr aicināja izsvērt izskanējušos argumentus līdz likumprojekta trešajam lasījumam, nepieciešamības gadījumā iesniedzot jaunu priekšlikumu.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Marčenko-Jodko. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

 

N. Marčenko-Jodko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 20. novembris.

Sēdes vadītāja. 20. novembris. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Muzeju likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Tātad likumprojekts “Grozījumi Muzeju likumā”, pirmais lasījums.

Likumprojekta mērķis ir noteikt muzeju darbības principus, precizēt un papildināt muzeju pārvaldības jautājumus, noteikt valsts muzeju publisko maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanas kārtību un precizēt muzeju institucionālo padotību, kā arī mazināt administratīvo un birokrātisko slogu.

Svarīgi, ka, izskatot šo likumprojektu pirms pirmā lasījumā, komisijā izvērsās aktīvas diskusijas. Ņemot vērā, ka daļa no plānotajiem grozījumiem skar virkni pašvaldību dibinātus muzejus, pirms komisija pieņēma lēmumu par likumprojekta turpmāko virzību, likumprojekta sagatavotājiem tika dots uzdevums nepieciešamos grozījumus pārrunāt un saskaņot ar Latvijas Pašvaldību savienību. Likumprojektu atkārtoti izskatot komisijā, likumprojekta sagatavotāji sniedza pārliecinošu ieskatu par plānotajiem precizējumiem, kas ir saskaņoti ar sadarbības partneriem. Komisijas deputāti pieņēma plānotās izmaiņas un apņēmās turpināt darbu pie likumprojekta uz otro lasījumu.

Svarīgi piebilst, ka komisija nolēma, ka grozījumus būtu nepieciešams pieņemt steidzamības kārtā. Kāpēc? Jo vajag, lai likuma norma stātos spēkā līdz šā gada beigām, ņemot vērā, ka muzeju budžeta ieņēmumu un izdevumu plānošana saistībā ar izmaiņām valsts muzeju publisko maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanas kārtībā... kā arī nepieciešamība līdz... nu jā, un tas ir svarīgi, līdz jaunajam gadam... un tad ir nepieciešams līdz 2026. gada 1. janvārim apstiprināt attiecīgos MK noteikumus. Tas ir saistībā ar nākamā gada budžeta likumā iekļauto maksimāli pieļaujamo valsts garantētās apdrošināšanas apmēru... Tas sniegtu iespēju muzejiem pretendēt uz valsts garantēto apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai.

Tātad, ņemot vērā, ka šo likumprojektu tika plānots skatīt pirms divām nedēļām Saeimas sēdē – mēs skatām tagad –, tad vienu brīdi komisija pārskatīja priekšlikumu iesniegšanas termiņu, ņemot vērā, ka jau ir pagājušas divas nedēļas. Sākotnēji bija plānots cits termiņš. Bet tāpat palikām pie tā, ka mums ir nepieciešama steidzamība. Un tad, lai ātri otrajā lasījumā iestrādātu visus izrunātos precizējumus un virzītos uz priekšu... un lai paspētu arī jaunā cenrāžu apstiprināšanas kārtība stāties spēkā, jaunajā gadā muzejiem plānojot budžetu...

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pirmām kārtām balsosim par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muzeju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Ņenaševa. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muzeju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Kā jau teicu, ņemot vērā, ka par divām nedēļām vēlāk mēs skatām to sēdi... tāpēc priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būtu 14. novembris, kas ir rītdiena.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz 14. novembrim. Deputāti piekrīt. Paldies.

A. Ņenaševa. Un, es atvainojos, izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – 20. novembrī.

Sēdes vadītāja. 20. novembrī izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” pirmajam lasījumam un atbalstīja.

Likumprojekts paredz precizēt atsevišķu normu tvērumu, noteikt iestādes, kuras valsts aizsardzības un drošības vajadzībām var pielietot speciālos radiolīdzekļus nevēlamu radiosakaru pārtraukšanai, noteikt, ka ne vien Valsts policija, bet arī Valsts robežsardze var nodrošināt kaitīgas radioiekārtas lietošanas pārtraukšanu.

Komisija atzina likumprojektu par steidzamu.

Lūdzu atbalstīt steidzamību.

 

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

V. Maslovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 20. novembris, un izskatīšana Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā – šā gada 27. novembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad 20. novembris un 27. novembris. Deputāti piekrīt. Paldies.

___

Nākamā darba kārtībā ir sadaļa “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu “Par 11 108 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Invaliditātes pensiju palielināšana līdz iztikas minimumam” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāte Līga Rasnača.

L. Rasnača (PRO).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 22. oktobrī izskatīja 11 108 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par invaliditātes pensiju palielināšanu līdz iztikas minimumam un lūdz Saeimas Prezidiju iekļaut to Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā.

Mēs izskatījām šo iesniegumu, atzīstam, ka tas ir jāvirza tālāk izskatīšanai. Visdrīzāk tas attiecas uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija aicina iesniegumu nodot tālākam darbam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par 11 108 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Invaliditātes pensiju palielināšana līdz iztikas minimumam” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Līdz ar to, godātie kolēģi, esam izskatījuši visus šā gada 30. oktobra Saeimas sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 13 deputāti: Inga Bērziņa, Artūrs Butāns, Anda Čakša, Gundars Daudze, Jānis Dinevičs, Edmunds Jurēvics (Starpsaucieni.)... ir, Aleksandrs Kiršteins, Māris Kučinskis, Daiga Mieriņa, Ināra Mūrniece, Zane Skujiņa-Rubene, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to šā gada 30. oktobra sēdi slēdzu.

Godātie kolēģi, šodienas sēdes darba kārtību sāksim izskatīt pulksten 14.15.

Piecu minūšu tehniska pauze sistēmu pārstartēšanai.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 13.11.25 10:16 Balsojums 1
Par - 65, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Imigrācijas likumā (1136/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 13.11.25 10:24 Balsojums 2
Par - 53, pret - 31, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1137/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 13.11.25 10:26 Balsojums 3
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Māras Balodes atbrīvošanu no tiesneša amata (841/Lm14)

Datums: 13.11.25 10:27 Balsojums 4
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 13.11.25 11:10 Balsojums 5
Par - 35, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma atzīšanu par steidzamu. Par izņēmuma statusa piemērošanu Latvijai attiecībā uz imigrantu pārvietošanu (101/P14)

Datums: 13.11.25 11:37 Balsojums 6
Par - 46, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos (98/P14)

Datums: 13.11.25 11:40 Balsojums 7
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1056/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.11.25 11:42 Balsojums 8
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (1053/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.11.25 11:43 Balsojums 9
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (1054/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.11.25 11:46 Balsojums 10
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1055/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.11.25 11:47 Balsojums 11
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (1131/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 13.11.25 11:57 Balsojums 12
Par - 11, pret - 37, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Izglītības likumā (935/Lp14), 2.lasījums

Datums: 13.11.25 11:59 Balsojums 13
Par - 10, pret - 46, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Izglītības likumā (935/Lp14), 2.lasījums

Datums: 13.11.25 12:03 Balsojums 14
Par - 7, pret - 11, atturas - 61.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Izglītības likumā (935/Lp14), 2.lasījums

Datums: 13.11.25 12:28 Balsojums 15
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 13.11.25 13:41 Balsojums 16
Par - 52, pret - 14, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Izglītības likumā (935/Lp14), 2.lasījums

Datums: 13.11.25 13:44 Balsojums 17
Par - 75, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (935/Lp14), 2.lasījums

Datums: 13.11.25 13:49 Balsojums 18
Par - 77, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesībsarga likumā (1071/Lp14), 1.lasījums

Datums: 13.11.25 13:51 Balsojums 19
Par - 85, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (995/Lp14), 2.lasījums

Datums: 13.11.25 13:53 Balsojums 20
Par - 54, pret - 20, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei” (1029/Lp14), 2.lasījums

Datums: 13.11.25 13:56 Balsojums 21
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (990/Lp14), 2.lasījums

Datums: 13.11.25 13:59 Balsojums 22
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (1013/Lp14), 2.lasījums

Datums: 13.11.25 14:02 Balsojums 23
Par - 67, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Muzeju likumā (1009/Lp14), 1.lasījums

Datums: 13.11.25 14:03 Balsojums 24
Par - 68, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muzeju likumā (1009/Lp14), 1.lasījums

Datums: 13.11.25 14:04 Balsojums 25
Par - 78, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (1073/Lp14), 1.lasījums

Datums: 13.11.25 14:05 Balsojums 26
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (1073/Lp14), 1.lasījums

Datums: 13.11.25 14:08 Balsojums 27
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 11 108 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Invaliditātes pensiju palielināšana līdz iztikas minimumam” turpmāko virzību (846/Lm14)

Datums: 13.11.25 14:08 Balsojums 28
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

30.10.2025.

09.00

11.00