Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas divpadsmitās sēdes turpinājums
2025. gada 13. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Labrīt vēlreiz, kolēģi! Turpinām darbu ar Saeimas sēžu darba kārtībām.

Šodien sākam ar 2025. gada 23. oktobra neizskatīto Saeimas sēdes darba kārtību.

Kolēģi, vēl neliela informācija. Šodien un rīt noris Baltijas Asamblejas tikšanās Latvijā. Aicinu deputātus uz rītdienu neatstāt savas mantas, jo darbs notiks arī šeit. Aicinu to ievērot.

Kolēģi, turpinām, kā jau minēju, ar 23. oktobra kārtējās sēdes neizskatītajiem darba kārtības jautājumiem.

___

Turpinām ar sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Kaspars Briškens un Oļegs Burovs lūdz likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ingas Bērziņas, Ingrīdas Circenes, Andra Šuvajeva, Ilzes Indriksones, Naura Puntuļa, Māra Kučinska, Laura Lizbovska, Artūra Butāna, Jāņa Vucāna, Edgara Putras, Oļega Burova un Jāņa Zariņa iesniegto likumprojektu “Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Jurēvica, Gata Liepiņa, Ilzes Verginas, Zandas Kalniņas-Lukaševicas un Agitas Zariņas-Stūres iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Šajā rudens sesijā Saeimā notika pirmās valsts valodas debates. Mēs dzirdējām gan par līdz šim paveikto, gan dažādus viedokļus par darāmo. Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA ir sagatavojusi vēl vienu nepieciešamu soli valsts valodas stiprināšanā, iesniedzot grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Ar šiem grozījumiem paredzēts palielināt administratīvos sodus par pārkāpumiem, kas saistīti ar valsts valodas lietošanas noteikumu neievērošanu, kā arī pastiprināt normas par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu. Tās ir būtiskas izmaiņas, kas skaidri pasaka (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

I. Vergina.... valsts valoda nav tikai saziņas līdzeklis. Tā ir mūsu valsts simbols, un necienīga rīcība pret to nav pieļaujama. Latviešu valoda ir Latvijas nacionālās identitātes un drošības pamats, un tās lietošanas aizsardzība ir valsts kopējā atbildība. Jo īpaši šībrīža ģeopolitiskajos apstākļos, kad pastāv dažādi ārēju mēģinājumu riski ietekmēt un degradēt valsts valodas lomu, vērtību un nozīmīgumu, ir sevišķi nepieciešams veikt pozitīvus pasākumus un pastiprināti aizsargāt valsts valodas lietojumu.

Valsts valodas centrs pēdējo gadu laikā konstatējis vairāk nekā četrus tūkstošus pārkāpumu, tostarp arī tādus, kas saistīti ar apzinātu lietu – atteikšanos lietot latviešu valodu profesionālajā darbībā vai publiskajā telpā. Šobrīd spēkā esošie sodi par šādiem pārkāpumiem ir novecojuši, tie zaudējuši preventīvo iedarbību.

Mēs dzīvojam laikā, kad informatīvajā telpā pieaug uzbrukumi mūsu nacionālajai identitātei un valsts vērtībām. Šis likumprojekts ir skaidra valsts nostāja – mēs sargājam savu valodu, savu valsti un sabiedrības saliedētību. Tā nav represija, tā ir cieņas prasība – cieņas pret Latviju, pret tās likumiem un simboliem.

Tādēļ aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu un apliecināt, ka latviešu valodas stiprināšana ir mūsu kopīga atbildība un mūsu nākotnes drošības garants.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Turpinām ar sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 10 172 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Novirzīt “Latvenergo” peļņu onkoloģijas slimnieku ārstēšanai” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Izskatīsim šīsdienas sēdē.

___

Deputāti Ramona Petraviča, Maija Armaņeva, Kristaps Krištopans, Edmunds Zivtiņš, Ilze Stobova, Viktorija Pleškāne, Ričards Šlesers, Jekaterina Drelinga, Jeļena Kļaviņa un Mārcis Jencītis iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par vadlīnijām vēja turbīnu izvietošanai pie apdzīvotām vietām”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens: “Jā!”) Ir iebildumi. Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis lēmuma projekts ir par to, cik tuvu cilvēku mājām drīkst būvēt vēja turbīnas. Šobrīd noteiktais attālums ir 800 metru. Tehniski tas var šķist pietiekami, taču sociālajā un vides kontekstā tas ir pārāk mazs, lai aizsargātu iedzīvotāju intereses un uzticību šiem projektiem. Tāpēc es aicinu pārskatīt šo normu un noteikt minimālo attālumu – vismaz divi kilometri.

Atklājot vēja parkus Pienavā, kāds no “Latvenergo” augstām amatpersonām... Nebiju klāt, šo sarunu nedzirdēju, tāpēc nesaukšu viņu vārdā... Bet, kā nevalstiskā organizācija “Drosme darīt” raksta, viņš ir teicis tā: “Kur Zemgale audzē graudus, mēs audzējam enerģiju. Kopā tie ir divi balsti mūsu valstij, neatkarībai un drošībai. Ja turpina līdzībās, tad šis ir sējas gads, kurā top “Pienava Wind”, “Laflora Energy”, Aizputes saules parks un mūsu atjaunīgās enerģijas projekti Lietuvā. Ražu no tiem visu labumam gūsim jau tuvākajos gados, un esmu pārliecināts, ka tā spēs pārvarēt tās nezāles, ko sēj neticība un vēlme pretdarboties valsts izaugsmei, konkurētspējai un sabiedrības labklājībai.”

Tātad, kā tur raksta, ja neesi sajūsmā par 300 metru augstām turbīnām pie mājas, tad tu esi nezāle, kas traucē valsts izaugsmi. Vārdi no “Latvenergo”. Kad desmitiem tūkstošu iedzīvotāju saka “nē”, viņus pasludina par nezālēm. Kad sabiedrība jautā pēc dialoga, viņiem pāri pārbrauc ar PR traktoru.

Kāpēc šāds priekšlikums? Jo pirmām kārtām tā ir iedzīvotāju veselība un dzīves kvalitāte. Vēja turbīnu radītais troksnis var radīt traucējumus miega kvalitātei, koncentrēšanās spējai, paaugstināt stresu. Ēnu mirgošanas efekts, īpaši ziemas mēnešos, kad saule ir zemu, izraisa diskomfortu un pat galvassāpes. Šīs ietekmes ir jūtamas pat vairāk nekā kilometra attālumā, tāpēc 800 metru nav pietiekami liels aizsargloks.

Tāpat mēs redzam pieaugošo spriedzi lauku teritorijās. Cilvēki jūtas ignorēti un netic, ka viņu viedoklis vispār tiek ņemts vērā. Lēmums par lielāku attālumu būtu signāls par cieņu pret sabiedrību.

Vēja parku ieguvumi – enerģija, investīcijas, nodokļi – ir sabiedrības ieguvums, taču tie, kas dzīvo vistuvāk, bieži saņem vislielāko slogu un vismazāko labumu. Tāpēc jādomā arī par kompensācijām, līdzdalības mehānismiem un vietējo ieguvumu sadali. Attālums tiešām šoreiz būtu kā uzticības instruments. Divu kilometru buferzona neapturēs enerģijas attīstību, taču palielinās sabiedrības atbalstu un samazinās tiesvedību un sūdzību riskus.

Kā norāda pašvaldības, viņiem tiešām ir ļoti nepieciešams, lai tiktu pieņemti grozījumi, cik vēja parku, kādas kvotas var būt plānošanas reģionā vai novadā. Šobrīd tiešām pašvaldībām ir sasietas rokas, un tās ir bezspēcīgas cīņā pret vēja monstriem.

Lūdzu atbalstīt un iekļaut šodienas darba kārtībā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā lēmuma projekta “Par vadlīnijām vēja turbīnu izvietošanai pie apdzīvotām vietām” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 40, atturas – 7. Lēmuma projekts nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? (Dep. R. Petraviča: “Jā!”)

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Lūdzu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā lēmuma projekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 43, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts. Līdz ar to arī pats priekšlikums noraidīts.

___

Darba kārtībā ir patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par pienākumu valsts un pašvaldību iestādēs lietot valsts valodu”, ko ir iesnieguši deputāti Artūrs Butāns, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis, Ināra Mūrniece, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Edvīns Šnore, Raivis Dzintars, Edmunds Teirumnieks, Jānis Grasbergs un Jurģis Klotiņš. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens.) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. (Starpsauciens.) Ir iebildumi. Līdz ar to ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par pienākumu valsts un pašvaldību iestādēs lietot valsts valodu” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 8, atturas – 45. Priekšlikums nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Agnesei Krastai.

A. Krasta (JV).

Es ierosinu nodot lēmuma projektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai (Starpsauciens.)... Tātad deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā lēmuma projekta nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 8, atturas – nav. Lēmuma projekts nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Kolēģi, gribu vēl jūs informēt: ja nav noteikts citāds priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tad atbilstoši Saeimas kārtības rullim priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas. Saeimas kārtības rullis neparedz izslēgt brīvdienas, līdz ar to – šā gada 18. novembris. Vai ir citi priekšlikumi? Jā, ir citi priekšlikumi.

Ieslēdziet mikrofonu Edmundam Jurēvicam! Lūdzu!

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu: tā kā ir svētki pa vidu, tad 27. novembris... priekšlikumu termiņš.

Sēdes vadītāja. 27. novembris. Deputātiem iebildumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Turpinām Saeimas sēdi ar sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā ir lēmuma projekts, kurš jau ir izskatīts, – “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”. Lēmuma projekts ir izskatīts Saeimas 2025. gada 6. novembra ārkārtas sēdē.

___

Turpinām ar deputātu pieprasījumu izskatīšanu.

Deputāti Andris Kulbergs, Edvards Smiltēns, Aiva Vīksna, Edgars Putra, Linda Matisone, Česlavs Batņa, Juris Viļums, Edgars Tavars, Lauris Lizbovskis un Māris Kučinskis ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par “Rail Baltica” projekta ieviešanu un finansējumu”.

Vārds motivācijai deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šeit ir konkrēts piemērs tam, ka valdība noteica konkrētus uzdevumus 2024. gada 10. decembra sēdē. Man šķiet, ja vadītājs dod uzdevumus, vadītājs konkrētajā datumā arī prasa atbildību no padotajiem, kāpēc nav izpildīts, kur ir rezultāts un kad uzdevums būs izpildīts. 1. marts ir sen jau garām. 1. martā mums bija jāsaprot, kas būs pamattrase, no kā tā sastāvēs, kā tā izskatīsies, kāds būs grafiks un kāds būs finansējums. Tam bija jābūt 1. martā, 1. jūlijā bija jābūt noteiktiem, kā uzdots šinī sēdē... 1. jūlijā bija jābūt noteiktiem maksimālajiem finansējuma griestiem “Rail Baltica”, par ko augstāk nevajadzētu iet, jo tas nekad nebija noteikts “Rail Baltica” projektā. Tas bija uzdots 1. jūlijā. 1. jūlijs jau kad ir? Atvainojos, sen jau garām. (Starpsauciens.) 1. novembrī – 1. novembrī! – tika uzdots skaidri un gaiši noteikt šim pirmajā fāzē būvējamam apjomam, kāda būs finansiālā atdeve, tātad, cik valstij vajadzēs veikt subsīdijas, cik tas izmaksās... lietot pēc tam šādu risinājumu. 1. novembris, kolēģi, ir garām. Nav 1. novembrī nekas iesniegts.

4. punkts – būtisks punkts, ko mēs norādījām, ka starptautiskais līgums šobrīd pilnībā neatbilst realitātei starp trīs Baltijas valstīm... kas ir noslēgts. To visi saprata. Juridiski tas nestrādā. Ir jābūt izmaiņām šinī līgumā. Nav nekas darīts, nav nekāda progresa šinī jautājumā. Tāpēc es nevēlos, un mēs nevēlamies saņemt atbildes no Satiksmes ministrijas, mēs gribam saņemt atbildes no Siliņas kundzes kā vadītājas, kura ir uzdevusi šos punktus izpildei... kur nav nekādas reakcijas, un nav nekādu jautājumu atkal, kāpēc nav iesniegti konkrēti šie punkti.

Tāpēc mēs vēlamies atbildi saņemt konkrēti no pašas Siliņas, premjeres, lai saprastu, kā šis nozīmīgais projekts, kuram ir milzu saistības, milzu ietekme uz šī gada budžetu un nākamajiem budžetiem, un uz valsts parādu... tieši un konkrēti. Tāpēc gribam saņemt atbildi tieši no premjeres. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Andris Kulbergs, Edvards Smiltēns, Aiva Vīksna, Edgars Putra, Linda Matisone, Česlavs Batņa, Juris Viļums, Edgars Tavars, Lauris Lizbovskis un Māris Kučinskis ir iesnieguši pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam “Par “Rail Baltica” projektu”.

Vārds motivācijai deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Šis, loģiski, ir otrs pieprasījums. Švinkas kungs ir pārņēmis no Briškena kunga ministrijas vadīšanu, nu jau ir iepazinies ar situāciju, nu jau ir ieskrējies. Nu jau būtu jābūt skaidrībai par to, kas notiek ar “Rail Baltica”. Mēs konkrēti gribam prasīt Švinkas kungam par to, ka mēs... ieraugot budžeta priekšlikumu, kāds šobrīd izskatās budžets, budžetā nav ietverts pilnībā nekas, kas tika noteikts izmeklēšanas komisijas rezultātā, ka ir jābūt skaidri un gaiši atspoguļotām lietām budžetā.

Budžetā mēs redzam, ka mistiski “Rail Baltica” projektam ir atvēlēti 4,8 miljoni eiro. Cents centā četrus gadus uz priekšu viss ir vienādi tā, it kā mums nekas nemainītos, viss notiktu tieši kā ieplānots. Ar šiem 4,8 miljoniem, izrādās, Satiksmes ministrija vēlas nosegt gan savas “Rail Baltica” izmaksas... departamenta, gan “Eiropas dzelzceļa līnijas”, gan “RB Rail”. “RB Rail” ir pateicis, ka “RB Rail” izmaksas ir 38 miljoni. Tātad Latvijas saistības no 38 miljoniem ir konkrēti 6,9 miljoni tikai vienam “RB Rail”. Kā ar 4,8 miljoniem var nosegt 6,9 miljonus, es gribētu redzēt paskaidrojumu, jo tās ir starptautiskās saistības, kurām Igaunija un Lietuva ir veikusi savas iemaksas jau iepriekš. Latvija vēl joprojām ir parādā par 2025. gadu. Tātad, apzinoties šo... konkrēti, šos skaitļus, ir nepieļaujami, nepiedodami, finansiāli bezatbildīgi... un tas pārkāpj jebkādas finanšu normas, ka budžetā nav ietvertas lietas, kurām mēs skaidri un gaiši zinām izmaksas. Tās ir cents centā aprēķināmas.

Neviens privāts uzņēmums, neviena korporācija nekad nevarētu nodot budžetu, ja zinātu konkrētas izmaksas un saistības nākamajā gadā, bet tās slēptu un neieliktu iekšā... Tā jau ir konkrēti arī kriminālatbildība par šādu rīcību privātajā sektorā. Bet izrādās, ka valsts var uzvesties pilnīgi atšķirīgi. Tāpēc mēs šeit gribam redzēt kontekstā ar budžetu skaidru un gaišu paskaidrojumu, kas tiek slēpts apakšā... jo mums kā deputātiem netiek piešķirta informācija, kas ir slēpts zem konkrētiem kodiem, kur šī nauda tiks izlietota un kā tā ir sadalīta. Kā šī matemātika sanāk, ka 4,8 miljoni sedz visas vajadzības.

Mēs gribam dzirdēt Švinkas kunga plānu, kādā veidā viņš taisās finansēt “Rail Baltica” projektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Sadaļa “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Deputātu Edvīna Šnores, Artūra Butāna, Ilzes Indriksones, Uģa Mitrevica, Jurģa Klotiņa, Naura Puntuļa, Jāņa Grasberga, Jāņa Dombravas, Jāņa Vitenberga, Edmunda Teirumnieka pieprasījums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par Latvijas pilsonības atņemšanu Pjotram Avenam”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Pieprasījumu komisija šā gada 15. oktobra sēdē izskatīja iepriekš minēto pieprasījumu un, diviem deputātiem balsojot “par”, 11 – “pret” un vienam atturoties, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Īsumā par pieprasījumu, par sēdē konstatēto. Atbilstoši Pilsonības likuma 24. panta pirmās daļas 5. punktam Latvijas pilsonību atņem, ja persona ir sniegusi būtisku atbalstu valstij vai personām, kas veikušas darbības, kas apdraud demokrātiskas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai konstitucionālo iekārtu, un ja šīs darbības apliecinošu informāciju sniedz valsts drošības iestādes. Lēmumu par pilsonības atņemšanu, pamatojoties uz šādu informāciju, pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, ievērojot administratīvā akta izdošanas nosacījumus. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam vai viņa pilnvarotai amatpersonai, saņemot Pilsonības likuma 24. panta pirmās daļas 5. punktā norādīto informāciju no valsts drošības iestādēm, ir pienākums lemt par Latvijas pilsonības atņemšanas pieņemšanu, ievērojot administratīvā akta izdošanas nosacījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem. (Dep. E. Šnore: “Lūdzu apvienot laikus!”)

Lūdzu apvienot debašu laikus.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pirms diviem gadiem Latvijas iekšlietu ministrs Kozlovskis informēja sabiedrību, ka ir uzsākta pārbaude attiecībā uz Avena pilsonību, vai viņš nav pārkāpis Pilsonības likumu.

Mūsu jautājums bija diezgan vienkāršs un īss: vai šī pārbaude ir noslēgusies? Atbilde, ko mēs saņēmām no Avena kunga, bija diezgan izplūdusi, izvairīga. Vārdu sakot, ideja bija tāda, ka, ja iestādes konstatēs kaut kādus pārkāpumus, tad lems par pilsonības atņemšanu. No tā pilnīgi skaidri izrietēja, ka šāda pārbaude ir veikta. Nekas nav konstatēts, līdz ar to ir pieņemts lēmums pilsonību Avenam neatņemt.

Nez kāpēc, mēs redzam, ir kaut kāda kautrība atzīt, ka lēmums ir pieņemts skaidri Avenam par labu. Un visu laiku tas nav publiski, par to runāt nevar, atzīt to nevar. Arguments, ka tas ir saistīts ar to, ka šo lietu izmeklē SAB un SAB nav pakļauts Iekšlietu ministrijai, līdz ar to tas ir slepeni un nevar publiskot, nekādu kritiku neiztur, jo Pilsonības likuma 24. panta pārkāpumus izmeklē Valsts drošības dienests, kurš arī pēdējo divu gadu laikā, kopš mainīts Pilsonības likums, tieši 24. pants, kas attiektos uz Avenu... Valsts drošības dienests ir publiski atklājis, ka ir izmeklējis divas personas, divus Krievijas pilsoņus, bet ne Avenu, un konstatējis, ka ir pārkāpumi, līdz ar to rosinājis atņemt viņiem Latvijas pilsonību. Tas viss ir bijis pilnīgi publiski.

Savukārt Avena gadījumā mēs no Iekšlietu ministrijas puses redzam pilnīgi nesaprotamu kautrību un mulsumu publiski atzīt, ka ir pieņemts Avenam labvēlīgs lēmums. Principā nav saprotams – kas tur ko kautrēties, ja šajā jautājumā nav bijusi iesaistīta korupcija?

Es gan norādīšu, ka 2016. gadā, kad Avens ieguva Latvijas pilsonību, bija nopietnas aizdomas par to, ka ir bijusi korupcija. To pat izmeklēja KNAB. KNAB izmeklēja... bija telefonsarunas, kurās skanēja tādi teksti, ka vajag tikai iedot desmitnieku un tad Pmlp visu nokārtos. KNAB nekonstatēja, ka ir bijis kukulis, bet konstatēja, ka ir bijusi ārkārtīgi liela labvēlība – manuprāt, tā tas tika formulēts – no Pmlp puses.

Atgādināšu, ka Pmlp ir Iekšlietu ministrijas struktūrvienība, un sakritības pēc arī toreiz, 2016. gadā, Iekšlietu ministriju vadīja Kozlovska kungs. Tas, manuprāt, būtu jau pats par sevi diezgan interesants un izmeklēšanas vērts gadījums mūsu žurnālistiem. Man arī zvanīja. Man zvanīja no žurnāla “Ir”, kas vienmēr ir rakstījis par Avenu ar lielu interesi tieši attiecībā uz šo pieprasījumu. Nointervēja un teica, ka būs raksts par Avenu. Bet pēc nedēļas piezvanīja un pateica, ka raksta nebūs, ka tomēr nerakstīs, jo... nezinu, tā interese laikam pazuda, jo nebija vairs acīmredzot saistības ar Helmani vai Nacionālo apvienību un bija saistība ar iekšlietu ministru Kozlovski.

2016. gadā, kad Avens kārtoja latviešu valodas eksāmenu Pmlp, uz lielāko daļu jautājumu viņš neatbildēja, Pmlp viņam palīdzēja šo eksāmenu nokārtot. Tātad mēs skaidri redzam, ka toreiz bija palīdzība no PMLP. Tagad mēs redzam, ka ir diezgan labvēlīga attieksme un palīdzība arī no iekšlietu struktūrām.

Nu nevajadzētu palīdzēt Avenam nosēdēt uz diviem krēsliem! Ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēks nav atzinis... nav nosodījis Krievijas agresiju un acīmredzot domā saistīt savu biznesu vai dzīvi arī turpmāk ar Krieviju. Domāju, ka Latvijai nevajadzētu palīdzēt viņam to darīt, izmantojot Latvijas pilsonību.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Kolēģi! Vispirms par iesniedzējiem. Manuprāt, “Nacionālās apvienības” deputātu pieprasījums ir zīmīga taktika. Es pieļauju, ka partijas iekšienē domas par šo Krievijas oligarhu dalās, jo varbūt esam jau piemirsuši to, kas notika pirms gandrīz trim gadiem, kad Nacionālās apvienības biedrs Egils Helmanis tikās ar Pjotru Avenu viņa mājās, diskutēja par Avena kunga porcelānu, apsprieda tā potenciālo izstādīšanu Ogrē. Ja nemaldos, bija pat diskusijas par to, ka pašvaldības līdzekļi, tātad publiskie līdzekļi, tiktu izmantoti, lai apdrošinātu šo Avena kunga īpašumu izstādes nodrošināšanai, un, ja vien par to neziņotu mediji, visticamāk, tas arī būtu izdevies.

Centieni atmazgāt... Avena kungu ir novērojami no dažādām pusēm. Bet neaizmirsīsim, ka vislabāk zinām tieši par Nacionālās apvienības biedra – Ogres mēra – centieniem izmantot tā saucamās maigās varas instrumentus, lai šo Putina oligarhu, kurš ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā, leģitimizētu. Saprotu vēlmi no šī atmazgāties, gatavojot šādus pieprasījumus, bet uzskatu, ka man ir pienākums par to atgādināt, lai vēlētāji neaizmirst. (Zālē troksnis.)

Jautājums par pilsonības atņemšanu Pjotram Avenam vienmēr būs politiskajā dienaskārtībā...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Šuvajevs. Lai arī pilsonības atņemšanas process ir administratīvs, nevis politisks – par to nelemj Ministru kabinets vai Saeima –, tomēr fakts, ka Latvijas pilsonība ir piešķirta personai, kas ir pietuvināta Putinam, personai, kas ir Eiropas Savienības sankciju sarakstā, – šis ir politiski. Līdz ar to es vēlos atgādināt gan jums, cienījamie kolēģi, gan plašāk sabiedrībai, kāpēc Eiropas Savienība iekļāva Avenu sankciju sarakstā.

Eiropas Savienības Padome toreiz argumentēja, ka Avens ir viens no aptuveni 50 uzņēmējiem, kuri regulāri tiekas ar Vladimiru Putinu Kremļa telpās, lai apspriestu politiskus un ekonomiskus jautājumus. Tas nozīmē, ka viņš ir daļa no Putinam pietuvināto loka, kas sniedz finansiālu un politisku atbalstu Krievijas valdībai.

Šajā argumentācijā tika norādīta arī Avena loma “Alfa Group Consortium” un “Alfa-Bank” – Avens bija akcionārs un valdes loceklis uzņēmumos “Alfa Group Consortium” un “Alfa-Bank”, vienā no lielākajām privātajām bankām Krievijā. Tieši “Alfa-Bank” tiek uzskatīta par nozīmīgu Krievijas valdības ieņēmumu avotu un ir saistīta ar finansējumu, kas atbalsta valsts darbības, kuras grauj Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Tika uzsvērta ietekme un ieguvumi, ko Avens saņem no režīma.

Eiropas Savienība secināja, ka Avens ir aktīvi atbalstījis darbības un politiku, kas destabilizē Ukrainu, un guvis labumu no savām attiecībām ar Krievijas lēmumu pieņēmējiem, īpaši ar savu uzņēmējdarbību, kas balstīta Kremļa labvēlībā.

Apdrošināšanas sabiedrība, kas ir daļa no “Alfa Group Consortium”, apdrošina Krievijas Federācijas Nacionālās gvardes Federālā dienesta, kuru vienības darbojas Krievijas kontrolē esošajos okupētajos Ukrainas reģionos, transportlīdzekļus, kā arī Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina personiskās apsardzes transportlīdzekļus. Šī apdrošināšanas sabiedrība ir sniegusi pakalpojumus arī uzņēmumiem, kuru ieročus Krievijas militārie spēki plaši izmanto Ukrainā, tostarp pastrādājot zvērības Bučā.

Par spīti regulāriem paša Pjotra Avena centieniem panākt savu izņemšanu no sankciju saraksta, tas viņam nav izdevies. Tas savukārt nozīmē, ka pierādījumu bāze, uz ko balstās Eiropas Savienības Padome, ir pietiekami nopietna, lai šo lēmumu nemainītu.

Iemesls, kāpēc PROGRESĪVIE pirms kāda laika aktualizēja jautājumu par Avena pilsonības atņemšanas procesu, ir saistīts ar aizvien publiskākām ziņām par šīs personas centieniem ietekmēt sabiedrisko domu. Portāls “Delfi” ir rakstījis un analizējis Avena centienus pirkt PR kompāniju pakalpojumus un mediju pakalpojumus, lai veidotu nekritisku saturu par sevi. Arī man, piemēram, žurnālisti ir jautājuši uzvedinošus jautājumus: “Valstij taču ir jārūpējas par visiem saviem pilsoņiem, vai ne?”

Vēl šovasar Avens lūdza Valsts policijai sākt kriminālprocesu pret ārlietu ministri Baibu Braži saistībā ar viņas izteikumiem par Avenu kā Putina privāto baņķieri. Pieprasījumi, kas parādījās Saeimā par ārlietu ministres nodarbinātību, manā ieskatā, arī nebija nejauši.

Ir vērts atminēties apstākļus, kuros Avens ieguva Latvijas pilsonību. KNAB veica izmeklēšanu, kukuļošanu nekonstatēja, bet atklāja īpašu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadības labvēlību pret Avenu. Jau tolaik Avens savās darbībās bija iesaistījis politiķus, piemēram, Edgaru Jaunupu. Ņemot vērā to, ka Krievijai patīk iejaukties citu valstu vēlēšanās, uzskatu, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem un piesardzīgiem attiecībā uz šo personu.

Šis pieprasījums nav atbalstāms. Bet PROGRESĪVIE jebkurā gadījumā sekos līdzi jautājumam par Avena aktivitātēm Latvijā. Ja saskatīsim pamatu, aktualizēsim šo kā politisku tematu, pat ja pilsonības atņemšana ir administratīvs akts.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par Latvijas pilsonības atņemšanu Pjotram Avenam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.

___

Sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” ir izskatīts Saeimas 2025. gada 6. novembra ārkārtas sēdē.

Arī nākamais likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” ir izskatīts Saeimas 2025. gada 6. novembra ārkārtas sēdē.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 11 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”. Likumprojekts sagatavots trešajam lasījumam. Gribu atgādināt, ka runa ir par dzīvokļu īpašnieku kopību.

Iesniegti 11 priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir redakcionāls – maina daļu numerāciju.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī redakcionāls. Aizstāti vārdi “Nodokļu tiesību un” ar vārdiem “Nodokļu tiesību, grāmatvedības un”.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Saistīts ar reģistra publisko ticamību, uzsvaru liekot uz zemesgrāmatu datu publisko ticamību.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tehniska rakstura.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Saistīts ar dzīvokļu īpašnieku kopības sasniedzamību.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Redakcionāls skaidrojums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī redakcionāli precizējošs skaidrojums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Redakcionāls.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 9. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī redakcionāls.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 10. priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

11. priekšlikums. Par to, kad stājas spēkā pārejas noteikumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””, otrais lasījums.

Iesniegti astoņi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Anita Brakovska.

A. Brakovska (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti astoņi priekšlikumi. Septiņi no tiem ir izstrādāti darba grupā, pamatojoties uz Valsts prezidenta iesniegto likumdošanas iniciatīvu.

Valsts prezidenta iniciatīvas mērķis bija paredzēt lielāku valsts iesaisti un atbalstu parakstu vākšanā par vēlētāju izstrādātajiem likumprojektiem. Darba grupā un komisijā šī koncepcija tika apspriesta un atbalstīta, tika izstrādāti komisijas priekšlikumi. Līdz ar to papildus pirmajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā vēl vairākus papildinājumus, tostarp tādus, kas vērsti uz vēlētāju izstrādātu likumprojektu iesniegšanas procesa atvieglošanu.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Terminoloģisks precizējums, nosakot, ka paziņojums par parakstu apliecināšanas vietām un laiku tiktu uzlikts attiecīgās domes ēkā, nevis pie domes ēkas. Komisijā tika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 2. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz papildināt likuma 20. pantu, lai uzlabotu tautas nobalsošanas norisi ieslodzījuma vietās. Pašlaik šā panta ceturtā daļa nosaka: personām, kuras ir apcietinātas vai izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, balsošana notiek tādā pašā kārtībā kā Saeimas vēlēšanās. Līdz ar to arī tautas nobalsošanas laikā nepieciešams nodrošināt, lai ieslodzījuma vietas administrācijai būtu piekļuve vēlētāju reģistram un Elektroniskajam tiešsaistes vēlētāju reģistram, nodrošinot visiem vēlētājiem vienlīdzīgas iespējas piedalīties nobalsošanā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Terminoloģiski precizēta 22. panta otrā daļa. Paplašina iespēju pašvaldībām noteikt parakstu apliecināšanas vietas novada teritoriālo vienību pārvaldē vai citā pašvaldības noteiktā institūcijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ar šo priekšlikumu tiek precizēts un paplašināts regulējums par informēšanu saistībā ar vēlētāju izstrādātiem likumprojektiem, nosakot plašākas prasības informācijas publicēšanai pašvaldību tīmekļvietnēs, informatīvajos izdevumos vai reģionālajos laikrakstos. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ar šo priekšlikumu – 22. panta trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā – paredzēts pēc iespējas vienkāršot parakstu vākšanu klātienē, nosakot, ka paraksta apliecināšana pašvaldības iestādē notiek bez maksas, jo tas nerada nekādus īpašus izdevumus. Lai neradītu šķēršļus tiem, kuri vēlas parakstīties. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ar šo priekšlikumu tiek vienkāršota iniciatīvas grupas izveides procedūra, tādējādi tiek paplašināts subjektu loks, nosakot, ka parakstu vākšanai par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iniciatīvas grupu var izveidot vismaz 10 vai vairāk vēlētāju. Iepriekš bija noteikts, ka to drīkst tikai partijas, partiju apvienības vai biedrības. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Analoģisks jau iepriekš atbalstītajam principam, saistīts ar 4. priekšlikumu. Nosaka plašākas prasības informācijas publicēšanai. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Analoģisks jau iepriekš atbalstītajam principam, saistīts ar 5. priekšlikumu. Par to, ka netiek prasīta samaksa par paraksta apliecināšanu pašvaldības institūcijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Brakovska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 19. novembris.

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (AS).

Labrīt! Ņemot vērā šī jautājuma aktualitāti un to, ka neviens referendums, neviena tautas nobalsošana sen nav notikusi un prezidenta iniciatīva jau sākotnēji bija domāta par to, lūdzu pagarināt iesniegšanas termiņu vismaz par vienu nedēļu, nosakot – 27. novembri. Šai laikā varētu padiskutēt par šo likumprojektu un iespējamiem priekšlikumiem, lai padarītu mūsu demokrātiju daudz pieejamāku arī attiecībā uz tautas nobalsošanām. 27. novembri.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir priekšlikums – 27. novembris. Deputāti neiebilst. Paliek 27. novembris.

Paldies.

A. Brakovska. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Trauksmes celšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Ir sagatavoti grozījumi Trauksmes celšanas likumā. Likumprojekts paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra... droši vien termiņš būs pārcelts uz 1. februāri... trauksmes cēlēju kontaktpunkts pāriet uz KNAB, kas uzraudzīs ziņojumu izskatīšanu, nodrošinās mācības un koordinēs institūciju darbu. Pamatojums – KNAB ir lielāka pieredze, neatkarība un praktiskas iespējas efektīvi strādāt ar ziņojumiem.

Tāpat grozījumi Trauksmes celšanas likumā veikti, lai pilnībā ieviestu Eiropas Savienības direktīvas prasības un “Sabiedrības par atklātību – Delnas” ieteikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (AS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Protams, šis likumprojekts ir jāatbalsta. Es saprotu, ka pirmais lasījums... vismaz pēc notikuma saistībā ar Citskovski... Valsts kancelejai trauksmes celšanas funkcija tiek noņemta un turpmāk tā būs KNAB. Patiesībā tas ir ļoti pareizi, ka ir viena institūcija. Es tikai gribu vērst uzmanību uz to, ko mēs arī komisijā pārrunājām, – ka, ļoti iespējams, ar tālāko... uz otro lasījumu... mēs nonāksim mazlietiņ vēlākā periodā, ņemot vērā, ka mums visiem ir jābūt ļoti lielai pārliecībai, lai tas tiktu patiešām īstenots tā, kā mums visiem gribētos.

KNAB saņem lielāku darba apjomu. Un nav noslēpums... man šķiet, ka visa Latvijas sabiedrība gribētu, lai KNAB ik pa brīdim kādu noķertu aizdomīgos iepirkumos, aizdomīgās lietās, spēlēs, bet, ja šobrīd, izskatot šīs sūdzības un vēršanos... ja tas paņemtu pārāk daudz resursu un tāpēc viņi dabūtu ciest, tas nebūtu labi. Tāpēc mēs gribēsim pārliecināties, kā iestāde ar šo uzdevumu tiks galā.

Bet principā ir ļoti labi, ka būs tikai viena vieta, kur varēs vērsties cilvēki, kas redz nekārtības, kas redz to, kas var notikt... un ka citas iestādes nav.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis tiešām ir ļoti svarīgs likumprojekts, un es atceros, kā pirms daudziem gadiem pie tā tika strādāts. Process bija ļoti lēns, tika pētīta citu valstu pieredze. Principā šim likumam ir jāmotivē... likuma pantiem jābūt tādiem, lai iedzīvotāji... cilvēki būtu motivēti ziņot par dažādiem trauksmes celšanas... iespējamiem pārkāpumiem.

Jā, es arī pilnīgi atbalstu, ka vislabākā, vispiemērotākā vieta droši vien ir... ka no Valsts kancelejas pāriet uz KNAB. Bet likumā vēl daudz kas ir pilnveidojams. Nupat, pirms nedēļas, bija konference, ko organizēja “Sabiedrība par atklātību – Delna” ar KNAB un Valsts kanceleju. Interesanti – tika arī prezentēti dati, piemēram, Eirobarometrs 2025. gadā dažādās valstīs apkopojis... kāpēc trauksmes celšanas ziņojumu nav tik daudz, cik vajadzētu būt? Jo dažādu pārkāpumu profesionālajā vidē, potenciāli saistīto ar profesionālo vidi ir ļoti daudz. Un viens no tiem ir arī tas, ka iedzīvotāji baidās no atriebības. Apmēram trešā daļa no apjautātajiem atbildēja, ka viņi neziņotu, jo baidās, ka par to varētu saņemt kaut kādas... dažādas atriebības vai kaut kādas citādas akcijas.

Es domāju, ka likumprojekts ir pilnveidojams, lai tā mērķis patiešām būtu veicināt, aizsargāt un atbalstīt trauksmes cēlējus. Viens no apspriežamajiem jautājumiem, gatavojot arī priekšlikumus un tālāk diskusijās bija... pirmām kārtām ir jāsniedz ne tikai juridiskais atbalsts, kas šobrīd ir likumprojektā, bet arī psiholoģiskais atbalsts, finansiālā kompensācija vai atlīdzība. Daudzās valstīs par to vēl ir diskusijas, bet tepat kaimiņos, Lietuvā, tas ļoti veiksmīgi darbojas. Katru gadu valsts budžetā tiek paredzēti 100 tūkstoši eiro un tiek izmaksātas kompensācijas trauksmes cēlējiem. Un tas nav veids, kā gūt ienākumus, peļņu, bet cilvēkam, kas ir trauksmes cēlējs, morāli jāiziet caur ļoti sarežģītām peripetijām. Tāpēc nav brīnums, ka ļoti maz ziņo, kaut gan ziņotāju skaits pieaug. Un, protams, arī izglītošana. Pats galvenais, lai cilvēkiem, kuri, kā norāda Eirobarometrs, baidās ziņot, būtu iespēja ziņot anonīmi.

Valsts kanceleja teica, ka tas gan notiekot un tiekot pieņemti arī anonīmi trauksmes cēlēju ziņojumi, bet, es domāju, tomēr ir jāstrādā arī ar šīs normas ieviešanu likumā, lai cilvēks, kas vēlas ziņot, izlasītu un redzētu visu, uz ko viņam ir tiesības, kādu atbalstu viņš saņems, kā tālāk rīkoties, kas viņu vadīs un kas viņu turēs pie rokas šajos sarežģītajos procesos.

Tā ka aicinu atbalstīt, bet darbs ir jāturpina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

O. Burovs. Lūdzu Saeimu apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Trauksmes celšanas likumā” apstiprināšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. 19. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – lēmuma projekta izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Lēmuma projekts ir izskatīts Saeimas 2025. gada 6. novembra ārkārtas sēdē.

Turpinām ar paziņojuma izskatīšanu.

___

Paziņojums par administratīvi sodītajiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2025. gada 28. aprīļa līdz 2025. gada 31. augustam.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Kā saka, tā kā Saeimas deputāti arī ir cilvēki, tad bieži vien mums... reizi kvartālā... nākas nolasīt šādu paziņojumu par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2025. gada 28. aprīļa līdz šā gada 31. augustam.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem saskaņā ar Sodu reģistra datiem laika periodā no 2025. gada 28. aprīļa līdz 2025. gada 31. augustam.

Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības ir saukti šādi deputāti:

Artūrs Butāns. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Resursu un krīzes vadības nodaļa 2025. gada 10. maijā pieņēma lēmumu par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta vienpadsmito daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un ar kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 28. maijā.

Gundars Daudze. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļā 2025. gada 27. maijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 32. panta otro daļu (par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā attiecībā uz valsts amatpersonas mantu, darījumiem, finanšu instrumentiem, parādsaistībām, aizdevumiem, skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem vai citiem ienākumiem, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, vai par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu pēc tās valsts institūcijas brīdinājuma, kura ir tiesīga pieprasīt šādu deklarācijas iesniegšanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 18. jūlijā.

Ilze Indriksone. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 4. grupā 2025. gada 19. jūnijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta astoto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā, kas izdarīts pie 519. ceļa zīmes vai 555. ceļa zīmes “Apdzīvotas vietas sākums” vai 533. ceļa zīmes “Dzīvojamā zona”). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 10. jūlijā.

Juris Jakovins. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 2. grupā šī gada 13. jūlijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta septīto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 30. jūlijā.

Didzis Zemmers. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas 1. grupā 2025. gada 10. jūnijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 52. panta pirmo daļu (par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam, vai par braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 1. jūlijā.

Kristaps Krištopans. Vidzemes reģiona pārvaldes Ziemeļvidzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 4. grupā 2025. gada 1. jūnijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta septīto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 27. jūnijā.

Vēlreiz – Kristaps Krištopans. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Ziemeļvidzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 4. grupā 2025. gada 1. jūnijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 51. panta pirmās daļas 1. punktu (par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav klāt kāda no šādiem transportlīdzekļa vadītājam nepieciešamajiem dokumentiem: vadītāja apliecības vai personu apliecinoša dokumenta). Atbildība par to ir paredzēta Ceļu satiksmes likuma 25. panta 1. punktā. Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2025. gada 27. jūnijā.

Vēršu uzmanību, ka sniedzamajā informācijā netiek sniegtas ziņas par Saeimas deputātu administratīviem pārkāpumiem, kuriem piemēroti sodi saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļu “Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās”... kas saistītas ar tehniskiem līdzekļiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Pieņemam zināšanai.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par 10 172 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Novirzīt “Latvenergo” peļņu onkoloģijas slimnieku ārstēšanai” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referente Līga Rasnača.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mēs visi saprotam, ka onkoloģijas slimnieku ārstēšana ir ļoti svarīga, tāpēc šī iniciatīva tika izskatīta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Bija pieaicināti arī “Latvenergo” pārstāvji. “Latvenergo” pārstāvji norādīja, ka viņiem ir ierobežojumi noteiktiem ziedojumiem un ka zināmu summu katru gadu viņi ziedo onkoloģiskajiem slimniekiem.

Apspriežot jautājumu par iespējamo līdzekļu rašanu, izvirzījās jautājums par iespējamā vēža fonda veidošanu un arī par iespēju izmantot pensiju 2. līmeņa līdzekļus, atļaut izmantot pensiju 2. līmeņa līdzekļus cilvēkiem, kuriem tas nepieciešams onkoloģisko slimību ārstēšanai, jo, kā zināms, Igaunijā šos līdzekļus varēja izņemt... privāti, bet mēs varētu risināt jautājumu, vai šos līdzekļus nevar izmantot ārstēšanai, ja tas ir nepieciešams.

Lūdzu novirzīt šo iniciatīvu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 172 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Novirzīt “Latvenergo” peļņu onkoloģijas slimnieku ārstēšanai” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Esam izskatījuši visus Saeimas 23. oktobra sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! Pēc tam būs dažu minūšu pārtraukums, lai varam pārslēgties. Tad turpināsim nākamo sēdi.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies 10 deputāti: Inga Bērziņa, Artūrs Butāns, Anda Čakša, Gundars Daudze, Jānis Dinevičs, Irma Kalniņa... Irmu redzu, Ināra Mūrniece, Edmunds Teirumnieks, Jānis Vitenbergs un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Saeimas 2025. gada 23. oktobra kārtējās sēdes visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Un vēlreiz: neizklīstiet! Dažas minūtes, kamēr pārslēgsimies uz 30. oktobra sēdi, un tad turpināsim.

Bet, lai laiku izmantotu lietderīgi, mums ir divas ļoti skaistas, apaļas jubilejas.

Vakar jubileju svinēja Gunārs Kūtris. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Un šodien, tieši šodien, skaisto, apaļo jubileju (Starpsauciens: “Pusapaļo!”)... pusapaļo jubileju svin Jānis Skrastiņš. (Aplausi.)

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 13.11.25 09:13 Balsojums 1
Par - 36, pret - 40, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par vadlīnijām vēja turbīnu izvietošanai pie apdzīvotām vietām (844/Lm14)

Datums: 13.11.25 09:14 Balsojums 2
Par - 41, pret - 43, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Par vadlīnijām vēja turbīnu izvietošanai pie apdzīvotām vietām (844/Lm14)

Datums: 13.11.25 09:15 Balsojums 3
Par - 23, pret - 8, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par pienākumu valsts un pašvaldību iestādēs lietot valsts valodu (845/Lm14)

Datums: 13.11.25 09:16 Balsojums 4
Par - 69, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Par pienākumu valsts un pašvaldību iestādēs lietot valsts valodu (845/Lm14)

Datums: 13.11.25 09:38 Balsojums 5
Par - 21, pret - 65, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas pilsonības atņemšanu Pjotram Avenam (97/P14)

Datums: 13.11.25 09:41 Balsojums 6
Par - 79, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (937/Lp14), 3.lasījums

Datums: 13.11.25 09:46 Balsojums 7
Par - 77, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (728/Lp14), 2.lasījums

Datums: 13.11.25 09:54 Balsojums 8
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Trauksmes celšanas likumā

Datums: 13.11.25 10:04 Balsojums 9
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 172 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Novirzīt Latvenergo peļņu onkoloģijas slimnieku ārstēšanai” turpmāko virzību (837/Lm14)

Datums: 13.11.25 10:05 Balsojums 10
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

23.10.2025.

09.00