Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas četrpadsmitās (ārkārtas) sēdes turpinājums
2025. gada 6. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas 2025. gada 5. novembra sēdi.

Izskatām likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” un to pavadošo likumprojektu paketi.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, aicinu – lūdzu, mazliet klusāk!

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Pēdējās nedēļās, pat šodien, var just iemeslu, kāpēc Latvija ilgstoši kūļājas pa Eiropas Savienības dalībvalstu zemāko galu ekonomiskās attīstības ziņā. Kad vakar runāja frakciju, tai skaitā JAUNĀS VIENOTĪBAS, deputāti, vienu brīdi nebija klāt premjerministres, citu brīdi nebija klāt finanšu ministra. Arī šorīt diemžēl šīs debates par valsts budžetu nav apmeklējis ne finanšu ministrs, ne premjerministre, kas ir slikti no kopējā viedokļa attiecībā uz budžeta tālāko izskatīšanu. Ir arī jānorāda, ka diemžēl sabiedrības apātija fundamentālos jautājumos ir pārsteidzoši augsta un mediju tolerance pret neprofesionalitāti un nekompetenci ir slikta, jo tajā brīdī, kad tie ir savējie, par to nerunā.

Kāpēc es sāku ar šādu ievadu? Vakar Siliņas kundze lepojās, ka šis ir trešais valsts budžets, ko viņa ir atnesusi uz Saeimu. Es apskatīju visus trīs budžetus, kurus viņa atnesusi. Pirmajā budžetā, kuru viņa nesa, bija trīs gadu iekšzemes kopprodukta prognozes, kā attīstīsies valsts. Bija ierakstīts, ka 2026. gadā iekšzemes kopprodukts būs 51 miljards. Otrajā budžetā viņa mainīja šo prognozi – kāds nākamgad iekšzemes kopprodukts būs faktiskajās cenās – uz 49 miljardiem. Šobrīd atnestajā budžetā iekšzemes kopprodukta prognoze ir samazinājusies līdz 44 miljardiem. Tas nozīmē, ka neizpilde (pirmais budžets pret trešo) ir par 7 miljardiem – 7 miljardiem! –, kas nav iegūti iekšzemes kopproduktā, salīdzinot ar to, ko viņa bija solījusi, kad atnesa pirmo budžetu uz Saeimu.

Ja mēs skatāmies, kā ir veicies ar parādu, arī tur katru gadu ir bijušas absolūtas novirzes no normas. Pirmajā budžetā bija ielikts, ka strukturālais budžeta deficīts nevar pārsniegt 0,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Ignorējot Saeimas lēmumu, šis strukturālais deficīts tika pacelts uz 1 procentu. Nākamajā gadā Saeima pieņēma lēmumu, ka strukturālais budžeta deficīts var būt 0,8 procenti, un faktiski tika pacelts uz aptuveni 3 procentiem – bez Saeimas lēmuma. Man pat negribas prognozēt, kā viss var izvērsties, jo nākamā gada budžetā ir ierakstīts, ka ekonomika augs par vairāk nekā 4 procentiem faktiskajās cenās.

Ko tas nozīmē praktiskā... līmenī? Valsts aizņemas aizvien vairāk. Nav noslēpums, ka kaut kad pārskatāmā nākotnē varētu veidoties jauna finanšu ekonomikas krīze pasaules mērogā, kas novedīs pie ļoti smagām finansiālām sekām arī mūsu valsts budžetu, un nāksies izpārdot Latvijai piederošos aktīvus. Domāju, tas ir viens no plāniem, ar kuru ir gatava iet uz priekšu pašreizējā valdības vadītāja vai finanšu ministrs. Ja gadījumā notiks pasaules mēroga finanšu ekonomikas satricinājums, tad uz galda tiks likti Latvijai piederošie aktīvi, kapitālsabiedrības, kuru vērtība ir mērāma vairākos simtos miljonu, bet par godu ārvalstu investoriem, kuri ir atbalstījuši politiski jūtīgus jautājumus, tos varēs pārdot par lētāku naudu.

Kā izskatās nākamā gada valsts budžets? Jā, ir palielinājums aizsardzībai līdz gandrīz 5 procentiem, ja ekonomika neaugs, varbūt pat sasniegs 6 procentus no iekšzemes kopprodukta. Bet vai ir izdarīts pietiekami drošības jomā, vai ir izdarīts pietiekami attiecībā uz to, lai drošības iestādes varētu efektīvi cīnīties pret sabotieriem? Vai ir izdarīts pietiekami, lai policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, robežsardze varētu rēķināties, ka ilgtermiņā viņiem būs nodrošināta pienācīga attīstība? Nebūt ne.

Ja jūs apskatīsiet budžeta ailes, kuras attiecas uz Valsts policiju, robežsardzi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, tad redzēsiet, ka 2027. un 2028. gadā šajās iestādēs ir paredzēts samazināt atalgojumu. Nebūtiski – par dažiem desmitiem eiro katram darbiniekam –, bet tomēr jau šobrīd ir paredzēts samazināt atalgojumu. Otrajam lasījumam es iesniegšu priekšlikumus, aicinot šo atalgojumu saglabāt vismaz 2026. gada līmenī, bet šobrīd budžetā 2027. un 2028. gadā tas nav paredzēts.

Vakar kolēģis Artūrs Butāns ļoti labā uzrunā pauda frakcijas pozīciju – kur var gūt papildu ienākumus budžetā. Viena no kļūdām... es teiktu, finanšu ministram būtu jāatkāpjas, ja mums būtu normāla valsts... ir situācija ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja jūs atceraties aizvadītā gada budžeta debates, finanšu ministrs nāca ar ģeniālu ierosinājumu – pacelt kapitāla pieauguma nodokli no vērtspapīru tirdzniecības, no darījumiem ar nekustamo īpašumu uz 25,5 procentiem no iepriekšējiem 20 procentiem, argumentējot, ka tas dos budžetā papildu ienākumus. Frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāti teica: nē, tas novedīs pie tā, ka samazināsies vērtspapīru tirdzniecība, tirdzniecība tiks pārnesta uz ārvalstīm, arī nekustamā īpašuma darījumi tiks veidoti fiktīvi.

Kādi šobrīd ir rezultāti? Es saņēmu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta. Pirmajā pusgadā kapitāla pieauguma nodoklis ir samazinājies par vairāk nekā astoņiem miljoniem. Tātad budžeta ieņēmumi no kapitāla pieauguma nodokļa ir nevis palielinājušies, bet samazinājušies par astoņiem miljoniem. Gada izteiksmē varētu būt aptuveni 17 miljonu samazinājums. Ir samazinājusies arī ekonomiskā aktivitāte. Un tas bija piedāvājums, ko atnesa finanšu ministrs. Tika noraidīti “Nacionālās apvienības” piedāvājumi koriģēt šo situāciju – lūk, ir nauda, ko var paņemt budžetā attiecībā uz nākamo gadu, samazinot uz iepriekšējo līmeni kapitāla pieauguma nodokli, būs iespēja iegūt budžetā 17 miljonus.

Mūsu kolēģi jau aizvadītajā gadā aicināja ieviest kara nodokli. Ārlietu ministre lepojās, ka ir audzis eksports, bet nepieminēja, ka eksports ir audzis arī uz Krieviju. Krievija šobrīd ir viens no Latvijas galvenajiem eksporta tirgiem. Man liekas, tas ir amorāli. Uzņēmumi, kas vēlas veidot biznesu ar Krieviju, būtu jāapliek ar papildu nodokli, un tas nestu budžetā vairākus desmitus miljonu. Mēs šos priekšlikumus nesām arī uz iepriekšējo budžetu, bet toreiz tie tika noraidīti.

Iekšlietu ministrijas sadaļā ir vēl viena interesanta aktivitāte, ar kuru valsts budžetā var ietaupīt vismaz 5,5 miljonus... kopumā tie ir vēl daudzi jo daudzi miljoni... kas ir Eiropas Savienības fondu naudas.

Faktiski amizanti. Lietuva slēdz robežkontroles punktus ar Baltkrieviju, bet Latvija ir plānojusi restaurēt robežkontroles punktus ar Krieviju un Baltkrieviju. Un nevis vienkārši atjaunot, uztaisīt kosmētisko remontu, bet paplašināt tos, lai palielinātu robežkontroles punktu caurlaides spēju, lai palielinātu administratīvo ēku kapacitāti, lai audzētu iespēju apstrādāt lielākas kravu plūsmas ar Krieviju un Baltkrieviju. Jautājiet Iekšlietu ministrijai, kāpēc vajag šādu projektu virzīt. Tā ir iespēja valsts budžetā ietaupīt ievērojamus līdzekļus un novirzīt daudz būtiskākiem mērķiem.

Noslēgumā. Zinu, ka ne visi ir izlasījuši valsts budžetu, kā te lepojās ar citu dokumentu izlasīšanu. Ir ļoti interesanti iepazīties ar valsts budžeta paskaidrojuma rakstu. Konkrēti pa nozarēm man vislielākās bažas rada Iekšlietu ministrijas sadaļa attiecībā uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kur ir norādīti sasniedzamie rādītāji, un šajos sasniedzamajos rādītājos ir pateikts, cik Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir jāizsniedz pirmreizējās uzturēšanās atļaujas. Valsts budžeta dokumentā ir paredzēts turpmākajos gados šo skaitli kāpināt no 16 tūkstošiem pirmreizējo uzturēšanās atļauju uz 26 tūkstošiem pirmreizējo uzturēšanās atļauju katru gadu. Jautājums: kāds tad ir valdības attīstības plāns attiecībā uz Latvijas valsti? Aizņemties naudu, pārplūdināt ar imigrantiem... un tālāk?

Šīs ir lietas, kurām aicinu pievērst uzmanību. Nevajadzētu būt pat tādām politiskām līnijām... kuras runā par racionālo saprātu... ka nevar budžetu veidot pēc kaut kādiem dīvainiem, absurdiem principiem. Man tiešām gribētos redzēt daudz mazāk tolerances no mediju puses pret neprofesionāliem ministriem, kas atnes vienu budžetu pēc otra un neizpilda tos, koriģē tos, ievelk valsti milzīgos parādos. Lai tad nāk no jebkuras citas partijas daudz spējīgāki cilvēki, kas spēs atnest uz Saeimu daudz kvalitatīvākus budžetus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds kultūras ministrei Agnesei Lācei.

A. Lāce (kultūras ministre).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, deputāti, kolēģi! Ikviens, kurš šajos mēnešos ir piedalījies budžeta veidošanas procesā, labi apzinās, cik laikietilpīgs un sarežģīts tas ir bijis. Nākamā gada budžeta galvenā prioritāte ir drošība. Tai seko demogrāfijas un izglītības jautājumu risināšana. Taču, manuprāt, nekas nav būtiskāks valsts drošībai kā stipra un noturīga demokrātija.

Demokrātija nav pašsaprotama. Tai nepieciešama izglītota sabiedrība, izteiksmes un mākslinieciskā brīvība, empātija, spēcīga pilsoniskā sabiedrība un neatkarīga mediju telpa. Un tie nav tikai skaisti vārdi. Diemžēl arvien biežāk redzam, ka tiek apšaubīti demokrātijas stūrakmeņi, tiek ierobežotas NVO tiesības izteikties, apšaubītas pētniecības tēmas, vardarbībā cietušie diskusijās paliek otrajā plānā, un bez pietiekamas analīzes tiek piedāvāts mainīt sabiedrisko mediju pārvaldības modeli. Stipra kultūras nozare, spēcīgas nevalstiskās organizācijas un neatkarīgi mediji ir bieds tiem, kas vēlas īstenot politbiznesu, koruptīvus darījumus vai ierobežot cilvēktiesības.

Fokusēšanās uz Kultūras ministrijas budžeta samazinājumu publiskajā telpā kā pirmo un nepieciešamo soli apliecina vai nu neizpratni par šīs jomas nozīmi mūsu demokrātijas noturībā, vai tieši otrādi – skaidru izpratni, līdz ar to bailes no tās spēka. Tāpēc šobrīd vēlos izteikt cieņu un apliecināt savu kā kultūras ministres atbildību pret visiem mūsu nozares partneriem. Paldies kultūras nozares pārstāvjiem, kuri atsaucās aicinājumam uz sarunām, kurās atklāti skaidrojām, kas un kāpēc tiks samazināts Kultūras ministrijas budžetā. Nozarei, kurā atalgojums jau tā bieži vien nesasniedz pat vidējo līmeni – viduspunktu –, šādi lēmumi ir īpaši smagi.

Tāpēc, kad runājām par atalgojuma pārskatīšanu publiskajā sektorā, norādījām uz nevienlīdzību starp dažādiem resoriem. Esmu ļoti pateicīga gan kultūras iestāžu, gan kapitālsabiedrību vadītājiem par sapratni šajos jautājumos un gatavību kopīgi meklēt risinājumus.

Esmu gandarīta, ka Kultūras ministrijas iestādēm tiks nodrošināts atbalsts trīs miljonu eiro apmērā kultūras mantojuma aizsardzībai krīzes situācijās, tostarp kiberdrošības stiprināšanai. Mantojuma iestādes glabā mums visiem svarīgas vērtības, mūsu identitātei un pašapziņai svarīgas vērtības.

Apzinos, ka diskusijas par Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma iesaldēšanu izraisa pretrunīgas emocijas. Mums jāapzinās, ka Valsts kultūrkapitāla fonda budžets ir kultūras nozares dzīvības asinsrite. Tas nereti ir vienīgais atbalsts kultūras NVO sektoram, individuāliem māksliniekiem, kā arī nozīmīgs instruments valsts iestādēm un kapitālsabiedrībām jaunrades veicināšanai. Šobrīd pieprasījums Valsts kultūrkapitāla fondā pārsniedz pieejamo finansējumu vairākas reizes. Fonds spēj atbalstīt vien 20–30 procentus iesniegto projektu. Esam panākuši kompromisu – neatvērt Valsts kultūrkapitāla fonda likumu, bet iesaldēt paredzēto pieaugumu no akcīzes nodokļa, kas nākamajā gadā būtu ap 600 tūkstošiem eiro. Tas ir smags lēmums, un, jāsaka, “PROGRESĪVIE” cīnīsies, lai otrajā lasījumā šis lēmums tiktu pārskatīts.

Vienlaikus budžeta veidošanas procesā esam panākuši vairākus nozīmīgus lēmumus, kas stiprinās kultūras nozari ilgtermiņā.

Pirmkārt, no 2026. gada tiks ieviesta valsts garanta sistēma. Tas nozīmē, ka muzejiem vairs nebūs pašiem jāsedz milzīgās apdrošināšanas izmaksas, lai Latvijā varētu redzēt pasaules līmeņa mākslu. Valsts garants atbrīvos līdzekļus muzeju pamatdarbībai.

Otrkārt, kā jau minēju, ir piesaistīti papildu līdzekļi atmiņas institūciju darbam krīzes situācijās, tostarp kiberdrošības stiprināšanai. Ja vēlamies, lai mūsu identitātes sargi – arhīvi, bibliotēkas un muzeji – spētu reaģēt uz mūsdienu izaicinājumiem, tiem jābūt drošiem un tehnoloģiski gataviem.

Treškārt, tiks mainīta gadiem ilgi pastāvošā birokrātiski sarežģītā muzeju cenrāžu sistēma. Jauna kārtība ļaus muzejiem elastīgāk reaģēt uz ekonomisko situāciju un noteikt ieejas maksu atbilstoši reālajām izmaksām. Jā, dažviet biļešu cenas pieaugs, bet jāatceras, ka joprojām ir muzeji, kuru ieejas maksa nav mainīta pat 10 gadus.

Runājot par NVO atbalstu, mums šobrīd ir iespēja stiprināt pilsonisko līdzdalību ar Eiropas Savienības fondu palīdzību. NVO fonds turpinās atbalstīt organizāciju pamatdarbību. Es uzskatu, ka dažādos resoros esošās NVO atbalsta programmas būtu iespējams savstarpēji koordinēt labāk. Tuvākajā laikā būs ļoti svarīgi iesaistīt nevaldības organizācijas un partnerus diskusijās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu. Kultūras ministrija jau ir uzsākusi šīs sarunas, lai nodrošinātu, ka nākamajā daudzgadu budžetā atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, vienotas sociālās atmiņas veicināšanai medijiem un radošām industrijām tiktu saglabāts, palielināts un stiprināts. Mediju jomā iecerēts ieviest kapacitātes atbalsta programmu reģionālajiem medijiem, kā arī pilnveidot Mediju atbalsta fonda nosacījumus nacionāla līmeņa komercmedijiem, lai celtu īstenoto projektu kvalitāti.

Kolēģi, 2026. gadā valsts budžetā Kultūras ministrijas atbildības jomām būs 253,1 miljons eiro. No tā 62 procenti jeb divas trešdaļas ir tieši kultūrpolitikas pasākumu īstenošanai, 35 procenti – kultūrizglītībai un 3 procenti – sabiedrības saliedētības un mediju politikas īstenošanai.

Tāpat kā sarunās ar nozares pārstāvjiem, arī šeit, Saeimā, esmu gatava uzklausīt jūsu priekšlikumus. Bet atcerēsimies – kultūra, ar kuru visi lepojamies kā ar mūsu identitātes kodolu, ir vērtība, kurai nepieciešams pastāvīgs atbalsts.

Visbeidzot – “PROGRESĪVIE” nekad nav draudējuši atstāt valdību. “PROGRESĪVIE” ar savu darbu ir apliecinājuši, ka ir gatavi konstruktīviem, lai arī dažbrīd grūtiem lēmumiem, tādiem lēmumiem, kas ir visas sabiedrības interesēs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Labrīt, kolēģi, Saeimas priekšsēdētāja! Šodien mēs lemjam par valsts budžetu – dokumentu, kas nosaka, kāda būs Latvijas nākotne. Tas ir jautājums par to, vai mēs spējam aizstāvēt savas intereses vai tikai formāli izpildām ārējos norādījumus. Šis budžets tapis bez reālas iespējas deputātiem ietekmēt tā saturu. Mums netiek dota piekļuve detalizētai informācijai. Redzam tikai kopsummas un tukšus solījumus, ne konkrētus plānus, kur un kā tiek tērēta valsts nauda. Tas nav caurspīdīgs budžets. Tā ir imitācija.

Kamēr valdība runā par modernizāciju un efektivitāti, valsts aparāts turpina augt. Birokrātija aug, iestādes dublē funkcijas, un to skaits tikai pieaug. Katru gadu tiek radītas jaunas aģentūras un regulatori, kuru uzturēšana prasa arvien lielākus līdzekļus. Publiskais sektors kļūst nevis par atbalstu, bet papildu uzdevumu uzņēmējiem. Valsts iestādes kļūst pašpietiekamas. Tās vairs nerisina problēmas, bet rada jaunas, lai attaisnotu savu pastāvēšanu. Birokrātiskie procesi, kas uzņēmējiem agrāk prasīja mēnešus, tagad ilgst gadiem. Tā vietā, lai mazinātu šķēršļus ekonomikai, tie tikai vairojas. Tāpēc nav pārsteigums, ka investīcijas bremzējas, inovācijas aizplūst un uzņēmumi izvēlas strādāt citur.

Valdība lepojas ar zaļās politikas un sociālās atbildības iniciatīvu, bet reālā rīcība bieži nozīmē augstākus nodokļus, sarežģītākus noteikumus un jaunu kontroli. Nodokļu grozījumi tiek pasniegti kā rūpes par veselību vai vidi, bet patiesībā tie kļūst par vēl vienu slāni, kas nospiež iedzīvotāju ikdienu. Tā nav attīstība, tā ir stagnācija un birokrātija. Savukārt investīcijas arvien biežāk aizplūst garām cilvēkiem un uzņēmējiem. Projekti top bez ilgtermiņa plāna un bez ekonomiskā pamatojuma. Līdzekļi tiek tērēti formāli, lai apgūtu, nevis sasniegtu rezultātu. Un tā tālāk.

Kolēģi, mēs šeit, no tribīnes, varam daudz runāt, bet faktiski ietekmēt budžetu opozīcijas pārstāvji nevar. Savlaicīgi ļaut iepazīties ar budžetu... mēs tādu iespēju... principā nepastāv tāda iespēja.

Tagad jārunā par to, kā mēs dzīvosim tālāk un kā ar kopīgiem spēkiem attīstīsim mūsu ekonomiku. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija OECD pārstāvji, kuri teica, ka, lai cīnītos ar ārējo parādu, kurš jau ir pārsniedzis 50 procentus no IKP, vienkārši ir jāpaaugstina mūsu konkurētspēja, tādā veidā palielinot IKP. Ja mēs trīskāršosim IKP, ārējais parāds samazināsies trīs reizes un būs 15 procenti. Būs ērtāk dzīvot tālāk un to visu turēt...

Kolēģi, kam bija iespēja iepazīties ar Mario Dragi ziņojumu, – malači. Kam ne – ieteiktu iedziļināties un palasīt. Tur ir ļoti daudz noderīgas informācijas, kuru varam pielietot ekonomikā, lai ietu uz priekšu; nevis tikai lai palielinātu ārējo parādu, bet arī lai attīstītu ekonomiku.

Jā, šobrīd Eiropas ekonomika ļoti stipri atpaliek no ASV un Ķīnas. Ziņojums brīdina: ja nebūs izmaiņu Eiropas Savienībā, ir riski nonākt pie lēnas agonijas, proti, ilgtermiņā zaudēt labklājību, ekonomisko suverenitāti un globālo ietekmi. Tā ir reāla trauksme.

Mums jākoncentrējas vairāk uz, teiksim, tādiem projektiem, kuri dod pienesumu, ar augstu produktivitāti. Ja es investēju vairāk un māku kvalitatīvi novirzīt līdzekļus, tas nozīmē, ka arī Latvijai būtu jāuzstāda uz maksimālo ieguldījumu efektivitāte, lai valsts līdzekļi ne tikai tiek tērēti, bet arī sniedz augstu atdevi un atbalsta ražīgumu, ne tikai izmaksu pieaugumu. Visiem projektiem jābūt ekonomiski pamatotiem un ar skaidru ieguvumu. Pieņemsim, “Rail Baltica” ekonomiskā atdeve ir apšaubāma. Tas ir tas sliktais piemērs, ka mēs investējām miljardus un galu galā saņēmām tikai papildu subsīdijas katru gadu. Tas ir papildu slogs. Šādi projekti bremzē mūsu attīstību.

Tā ka jākoncentrējas nevis uz izmaksu apjomu, bet atdevi, produktivitāti. Pagaidām tā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputātes, deputāti! Divi ministri! Un citi, kas seko! Šī valdība tapa ar lozungu – tā būs dinamiska valdība.

Vakar raidījumā “Šodienas jautājums” “Latvijas Televīzijā” pati premjere vairākkārt ar saviem izteikumiem pierādīja, ka šī valdība nebūt nav dinamiska. Siliņa uzsvēra, ka šī nav vienkārša koalīcija un jābūt gataviem uz dažādiem pagriezieniem. Pati premjere norādīja, ka viņai ir jāvada ļoti pretēju vērtību koalīcija un, piemēram, “PROGRESĪVAJIEM” ir izdevīgi konfrontēt viņu ar ZZS un strādāt saviem vēlētājiem. Jāsaka, tur bija arī citi gana daiļrunīgi epiteti. Es pieļauju, ka arī Judina kungs un Krastas kundze, ja to nav redzējuši, to izdarīs. Bet tas ļoti spilgti atspoguļo šīs valdības darbu.

Gan Siliņa, gan koalīcijas partneri ne vienreiz vien ir teikuši, ka galvenais ir pieņemt budžetu, tad jau skatīsimies. Protams, budžets ir Saeimas un valdības galvenais dokuments, neviens cits. Šis dokuments parāda valdības, tātad valsts izpildvaras, patiesās prioritātes, nevis kāds cits vietējais vai starptautiskais normatīvais akts.

Mēs šobrīd izskatām šīs Saeimas pēdējo valsts budžetu. Un tas visprecīzāk – nevis ar interpretācijām, bet ar skaitļiem – parāda, cik patiesi valdības darbs ir vai nav dinamisks, un parāda, cik valdībai ir svarīga tā pati piesauktā demogrāfija, izglītība un drošība, tajā skaitā cīņa pret vardarbību, atbalsts policijas darbam un, piemēram, bāriņtiesu darba stiprināšana. Lai gan jāatzīmē, ka tās ir atstātas uz pašvaldību pleciem – joprojām un vienmēr.

Kas ir patiesais drošības rādītājs? Ne jau tikai procenti no iekšzemes kopprodukta. Man šķiet, ļoti svarīga, patiesi svarīga ir Latvijas pilsoņu, Latvijas iedzīvotāju, Latvijas cilvēku reālā gatavība runāt vienam ar otru, stāvēt pretim jebkura veida dezinformācijai un pārliecība, ka grūtā brīdī ir jāaizstāv sava valsts, sava ģimene, savs pagasts. Jā, pat viedokļa oponents pēc būtības ir jāaizstāv. Nevis parakstīto starptautisko konvenciju skaits, bet reāla valdības rīcība un tās budžets ir svarīgs cīņai pret vardarbību. Svarīga ir reāla rīcība pret jebkura veida vardarbību – pret sievietēm, bērniem, vīriešiem, jebkādām minoritātēm, dzīvniekiem, piedodiet, pat augiem. Vardarbība nav pieļaujama.

Šī budžeta un drošības saistībā viena lieta gan ir ļoti droša. Mūsu valsts parāds pieaug un kļūst aizvien lielāks gadu no gada. Viens no Jaunās Vienotības kolēģiem aizbildinājās ar kovidu, ka tikai tāpēc mums tagad ir tāds liels parāds un tikai tāpēc mums tas pieaug. Man šķiet, ka šis arguments jau sen ir novecojis. Mēs nevaram aizbildināties arī ar ģeopolitisko situāciju. Ģeopolitiskā situācija pēc būtības pēdējos 35 gadus mums nav mainījusies. Mums ir jāsaprot, ka ir un aizvien būs jauni izaicinājumi. Un, kā katrā ģimenē, mēs cenšamies plānot savu budžetu. Ja ir kredītsaistības... man pašam ir kredītsaistības, un es cenšos tās ātrāk dzēst, jo citādi man trešdaļa algas katru mēnesi ir jāatdod kredītsaistību segšanai. Tieši tas pats ir ar mūsu valsts budžetu.

Te jāpiemin... es paskatījos Siliņas kundzes amatpersonas deklarāciju. Vismaz pagājušā gada griezumā nav parādu, ir 16 tūkstošu iekrājums. Neliels, bet iekrājums, un parādsaistības nav uzrādītas. Tātad ar saviem līdzekļiem mēs rīkojamies vienā veidā, bet ar valsts, ar visu pilsoņu, budžetu valdības vadītāja rīkojas pēc citiem principiem. Tātad savā ģimenē – pēc vieniem principiem, valstī – pēc citiem. Manuprāt, tā ir, mazākais, divkosība.

Par izglītību. Par izglītību tiek runāts, ka tā ir prioritāte. Bet, kolēģi, izglītība nav tikai Excel tabulas, un tie nav tikai tie dokumenti, kas jums ir izprintēti, salikti plauktiņos un krāj putekļus. Izglītības līmeni, inteliģences līmeni parāda arī diskusiju kvalitāte gan pie budžeta, gan pie konvenciju apstiprināšanas vai noraidīšanas. Argumentēta spēja ieklausīties vienam otra viedoklī – manuprāt, tas ir patiesais izglītības rādītājs. Protams, arī prasmes, pildot savus amatnieka darbus vai politiķa pienākumus, vai ministra pienākumus, – tas parāda reālo izglītības līmeni.

Un demogrāfija. Demogrāfija... Protams, tagad valdība saka: ir atrasti miljoni, un būs lielāki pabalsti. Tas ir apsveicami, bet, manuprāt, droši vien ne šai, varbūt nākamajai valdībai viss valdības deklarācijas saturs būtu jāveido tieši no bērna skatpunkta – kā viņam klājas bērnudārzā, kā viņam klājas, saņemot veselības pakalpojumus. Jā, arī skolā. Vai ir atbalsta personāls viņa vecākiem, lai saprastu, kā bērns ir jāaudzina un kā bērnam kļūt par izglītotu, prasmīgu Latvijas valsts pilsoni, spējīgu analizēt dažādu informāciju gan no labās, gan kreisās puses un izdarīt pašam savu izvēli. Bet mēs šiem bērniem šobrīd atstājam parādu mantojumā. Mēs paši šos 20 vai 30, vai 40 gadus, piedodiet, ne visi nodzīvosim. Tas reāli paliks uz mūsu bērnu pleciem. Tie parādi, ko droši vien arī jūs esat uzņēmušies, tiešām, kā jau tikko minēju, uz daudziem gadiem, bet par samērā nelielām summām... Šobrīd mēs esam iekļuvuši vislielākajā parādu nastā, ja mēs salīdzinām ar Lietuvu un Igauniju... tik daudz pieminēto.

Reģionālā attīstība. Nepietiek, kolēģi, tikai ar to, ka esam ielikuši vienas ministrijas nosaukumā šos divus vārdus. Ministru kabineta izveidotā Latvijas austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskā komiteja – tas ir maziņš pussolītis uz priekšu. Šī komiteja tiekas dažas reizes gadā. Dažas reizes gadā! Man vienkārši trūkst komentāru. Un teikt, ka tā ir prioritāte – reģionālā attīstība! Piedodiet, tas ir tāds Jaunās VIENOTĪBAS logo ķeksītis pielikts klāt – “mēs rūpējamies par reģionālo attīstību”.

Mēs iedevām dažus simtus tūkstošu pierobežas pašvaldībām... valdība plāno iedot dažus simtus tūkstošu. Tā ir milzīga nauda? Piedodiet, tās ir kapeikas! Un kā savulaik viena no kolēģēm, ja nemaldos, viņa bija no JAUNĀS VIENOTĪBAS, teica, ka tie ir tādi stikla piekariņi, stikla krelles, ko savulaik Amerikas iekarotāji dāvināja vietējiem aborigēniem. Par šitik lētām stikla pērlītēm mēs gribam nopirkt drošību reģionos. Vai tiešām tā ir drošība? Vai tiešām tā ir atbildība?

Šis ir 14. Saeimas pēdējais budžets, un tas paliks arī kā šo valdību pēdējais raksturojošais dokuments. Kā jau teicu, tas patiesi izskatās pēc bankrota budžeta. To uzsver arī mani kolēģi. Tas nav tikai skaļš sauklis. To parāda cipari. Es to varu apgalvot arī kā cilvēks ar ekonomista izglītību.

Vai patiešām koalīcija ir gatava upurēt pati savas valsts nākotni īstermiņa politisku mērķu sasniegšanai – vēlētāju faktiskai uzpirkšanai? Piemēram, ar samazinātu PVN likmi dažiem produktiem no 1. jūlija... Kolēģi, no 1. jūlija... vasarā, kad būs priekšvēlēšanu laiks pilnā sparā, vēl lielākā nekā šobrīd, tiks samazināts PVN dažiem produktiem. Kas tas ir, ja ne administratīvā resursa izmantošana balsu pirkšanai?

Kolēģi, kopš 1990. gada mums ir sava brīva, neatkarīga un demokrātiska valsts bez vienas jeb bez vienīgās pareizās ideoloģijas, bez padomju plānveida ekonomikas, bez komunisma sarkanajiem karogiem un totalitārisma žņaugiem. Toreiz tika teikts – kaut vai pastalās, bet brīvi. Un brīžiem izskatās, ka tieši uz to šī valdība ved sabiedrību – uz nosacītu brīvību pastalās, jo mūsu valsts parādu slogs tiks pārrakstīts mantojumā nākamajai paaudzei. Šis bankrota budžets ir gandrīz kā testaments, kas paliks pāri pēc Siliņas valdības aiziešanas nebūtībā. Mantojums ar negatīvu zīmi. Un šeit nav nekādas ideoloģiskās interpretācijas, to pierāda skaitļi. Par šo budžetu atbildība ir jāuzņemas gan JAUNAJAI VIENOTĪBAI, gan PROGRESĪVAJIEM, gan ZZS.

Vieni no kolēģiem jau minēja, ka balsos par budžetu, teica... Pēc garas un plašas analīzes, kāpēc šis budžets ir slikts, piebilda: tomēr es to atbalstīšu, jo ne uz ko labāku es šajā valdībā neceru. Piedodiet, bet kā reiz tas pierāda vai parāda kaut ko līdzīgu vardarbīgām attiecībām ģimenē. Cik ilgi jūs to pacietīsiet?

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labrīt, cienītās dāmas un kungi! Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Man šķiet, vissvarīgākais jautājums par budžetu 2026. gadam ir jautājums par to, kā izlietot pieejamo fiskālo telpu apstākļos, kādus mēs redzam Latvijas... statistikas rādītājos, teiksim, par tautas ataudzi.

Piedzimušo bērnu skaits Latvijā latviešiem... latviešu ģimenēs turpina samazināties. Un ir tas lielais jautājums: kā labāk tautas kopīgajam labumam ilgtermiņā to fiskālo telpu izlietot. Vai šo pieejamo fiskālo telpu, kas pēc Finanšu ministrijas ziņām ir 61,7 miljoni, kas domāti iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšanai, izmantot, lai palielinātu neapliekamo minimumu visiem, arī tiem, kam nav apgādībā esošu bērnu un citu apgādājamo personu, vai tomēr šo fiskālo telpu ieguldīt tā, lai tā nestu lielāku labumu tieši ģimenēm ar bērniem, viena vecāka ģimenēm, kurās tikai māte vai tēvs audzina savus bērnus, vai daudzbērnu ģimenēm.

Manā ieskatā, vissaprātīgākais, domājot par tautas nākotni, būtu šo fiskālo telpu ieguldīt, lai palielinātu atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tas ir aprakstīts. Šis instruments Latvijā ir ieviests jau vairākus gadu desmitus, un, manuprāt, tas ir jāpalielina, lai Latvijas ģimenes būtu tālāk no nabadzības riska, lai varētu atļauties bērniem nopirkt vairāk pārtikas, labāku pārtiku un arī bioloģisko pārtiku.

Tāpēc es runāšu tieši par šo un norādīšu jums, cienītie kolēģi, ka arī Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdības deklarācijā ir ierakstīts solījums (citēju): “mazināsim ienākumu nevienlīdzību [..]” un apņemšanās risināt valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Jā, pateicoties labklājības ministram, šogad ir plānots palielināt bērna kopšanas pabalstu. Tai pašā laikā diemžēl nav plānots indeksēt ģimenes valsts pabalstu. Par to jau kolēģi vakar runāja. Tomēr, manā ieskatā, tad, ja šī fiskālā telpa ir pieejama, tā bija jāizlieto – un vēl ir iespēja to izlietot –, lai palielinātu tieši atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Tieši tā ir tā reālākā, patiesā ienākumu nevienlīdzības mazināšana, jo ienākumu nevienlīdzība ir starp mājsaimniecību, kurā nav bērnu, nav apgādībā esošu personu, un mājsaimniecību, ģimeni, kurā ir apgādībā esošas personas.

Šis atvieglojums Latvijas nodokļu sistēmā ir domāts, lai strādājošas personas, kuru apgādībā ir bērni, no savas aprēķinātās algas bruto saņemtu vairāk eiro pēc nodokļu nomaksas neto. Es nezinu, vai atvieglojuma par apgādībā esošu personu autori bija ekonomikas doktori, bet, manuprāt, viņi sprieda ļoti sakarīgi. Tas ir saprotams ikvienam cilvēkam, ka pastāv ienākumu nevienlīdzība starp mājsaimniecību, kurā algotu darbu strādājošai personai vai personām nav apgādībā esošu bērnu, un mājsaimniecību, kurā algotu darbu strādājošas personas no savas darba algas uztur apgādībā esošus bērnus. Pirmajā gadījumā personas nopelnīto algu dala ar viens, otrajā – persona nopelnīto algu dala ar tik, cik viņa ģimenē ir bērnu vai apgādībā esošu personu. Un tā ģimenē ar trīs bērniem mamma un tētis, bieži vien arī mamma viena pati vai tētis viens pats savu nopelnīto ienākumu dala ar pieci... nu, attiecīgi ar četri, ja ir tikai viens no vecākiem. Tikmēr divas personas bez bērniem, kuras saņem līdzīgu ienākumu, to dala tikai ar divi. Un tieši atvieglojums par apgādībā esošu personu ir viens no veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību. Manā skatījumā, tā ir tā reālā ienākumu nevienlīdzība, par kuru runāts arī valdības deklarācijā.

“Nacionālā apvienība” jau 2025. gada budžeta projektā iesniedza priekšlikumu palielināt šo atvieglojumu, nevis celt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu. Šādu priekšlikumu mēs iesniegsim arī šogad. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju, ja šo fiskālo telpu izlietotu atvieglojuma par apgādībā esošu personu celšanai nākamajā gadā, tad šo atvieglojumu, kurš tieši palīdzētu Latvijas ģimenēm ar bērniem, varētu celt no pašreizējiem 250 eiro uz 335 eiro ar nosacījumu, ka vienlaikus iesaldē neapliekamo minimumu 510 eiro apmērā. Tad šis pasākums būtu fiskāli neitrāls. Ieguvums mēnesī uz katru bērnu ģimenē būtu 21,67 eiro. Tas ir pietiekami nozīmīgs ieguvums.

Norādīšu, ka palielināt atvieglojumu par apgādībā esošu personu ir rosinājusi Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība. Tā ir nosūtījusi Saeimai vēstuli. Varat izlasīt. Saņemta šā gada 22. septembrī.

Padomājiet, dāmas un kungi, par Latvijas daudzbērnu ģimenēm, bet padomājiet arī par tām ģimenēm, kurās ir tikai viens vecāks. Kolēģi no frakcijas PROGRESĪVIE bieži atgādina, ka Latvijā ir daudz viena vecāka ģimeņu mājsaimniecību. Lielākajā daļā gadījumu viņi audzina vienu bērnu. Padomājiet – ja šis atvieglojums būs lielāks par vienu apgādībā esošu bērnu, viena māte vai viens tēvs, kurš audzina šo vienu bērnu, varēs to izmantot pilnībā... visdrīzāk, ja alga ir vidējā atalgojuma līmenī. Tas palīdzētu šādām ģimenēm būt tālāk no nabadzības riska un labāk rūpēties par bērniem – par Latvijas nākotni.

Es atgādināšu, ka tad, kad bija tā dēvētā dižķibele, kad Ministru prezidents Valdis Dombrovskis centās to risināt... Es viņam daudz kur nepiekrītu tajā, kā krīze tika risināta 2008., 2009. gadā, bet piekrītu tajā, ko toreiz valdība izdarīja, – valdība bija spiesta samazināt neapliekamo minimumu no toreizējiem 90 latiem uz 35 latiem, lai taupītu līdzekļus. Tai pašā laikā tā pati Dombrovska valdība toreiz atvieglojumu par apgādībā esošu personu nesamazināja, saglabāja to 63 latu apmērā. Un tieši ar domu, lai krīzes apstākļos lielāks pienesums no šiem atvieglojumiem būtu ģimenēm ar bērniem.

Saeimas deputātiem ir jāpieņem politisks lēmums, vai virzīt tādas iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķina izmaiņas, kas palīdzēs ģimenēm ar bērniem, vai tādas, kas palielinās nevienlīdzību starp mājsaimniecībām bez bērniem un ģimenēm ar bērniem. Un, ja valdošajai koalīcijai nepatīk nekādi... Finanšu ministrijai droši vien arī, kā var nojaust, ne pārāk patīk šis atvieglojums par apgādībā esošu personu, tad, lūdzu, skaidrojiet sabiedrībai, kāpēc jūs neesat šo fiskālo telpu palielinājuši, indeksējuši ģimenes valsts pabalstu. Nāciet ar šādu priekšlikumu uz otro lasījumu, ja negribat celt atvieglojumu par apgādībā esošu personu.

Atgādināšu, ka nodokļu jomā būtībā notiek komunikācija starp valdību un pilsoņiem. Valsts pauž vēstījumu pilsoņiem, ka tā nosaka nodokļu likmes. Kāds ir valdības vēstījums šajā situācijā, neplānojot palielināt atvieglojumu par apgādībā esošu personu, neindeksējot ģimenes valsts pabalstu, ja ir pieejama fiskālā telpa? Tā ir ieplānota jau iepriekšējos gados.

Diemžēl šis budžets, tāpat kā 2025. gada budžets, vēsta par greizu izpratni, kā mazināt nevienlīdzību. Un šī mazināšana ir netaisna pret ģimenēm ar bērniem. Tāds vēstījums ir nesaprātīgs laikā, kad Latvijā jaundzimušo skaits turpina samazināties. Valdības vēstījumam bija jābūt skaidram – nodokļu izmaiņas būs tādas, kas prioritāri, cik iespējams, labākajā veidā palīdzēs ģimenēm ar bērniem, jo ģimene ir Latvijas un latviešu tautas pastāvēšanas pamats.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien mums ir budžets. Viena puse apgalvo, ka mums ir visfantastiskākais budžets, mums ir daudz sasniegumu, savukārt otrs flangs saka – šis ir bankrota budžets.

Es gribētu pateikties par to, ka izglītības nozarei budžets netika samazināts asiņaini. Bet tas tika samazināts. Tajā pašā laikā ir lietas, par ko es nevaru un nedrīkstu piekrist – ka jūs sakāt: mēs lepojamies, ka mums ir tik ļoti labs budžets.

Mēs lepojamies, ka mums ir “Programma skolā”, bet kaut kā mēs nelepojamies, ka šai “Programmai skolā” trūkst 8,2 miljonu. Un mēs nelepojamies, ka mums trūkst atbalsta personāla, jo šie iztrūkstošie miljoni vai piešķirtie papildu miljoni nerada skolotājus skolā. Mēs lepojamies, ka esam iedevuši speciālās izglītības iestādēm 400 tūkstošus, bet nelepojamies, ka jau ceturto gadu sakām, ka ir iztrūkums – 6,1 miljons. Šīm skolām ir jāatsakās no autobusiem, brokastīm, dažiem pakalpojumiem, kas ir nepieciešami mūsu bērniem.

Mēs lepojamies, ka esam saglabājuši sporta budžetu, bet nelepojamies ar to, ka jau piekto gadu sporta treneriem... iztrūkums ir aptuveni divi miljoni gadā, ko sedz pašvaldības.

Mēs lepojamies, ka esam veikuši ļoti lielu darbu – samazinājuši institūcijas, samazinājuši Augstākās izglītības padomi, bet fonā paliek tas, ka ekonomija ir 30 tūkstoši. Savukārt, ja mēs paskatāmies, kur atrast naudu... Izglītības un zinātnes ministrijā vakances... jau ceturto gadu tā nauda, kas tur ir, ir 3,5 miljoni, bet mēs nevaram atrast 30 tūkstošus.

Mēs lepojamies, ka mums jau otro gadu ir doktorantūras skola, bet nelepojamies, ka šai doktorantūras skolai katru gadu nav piešķirti 1,3 miljoni.

Mēs lepojamies, ka mums ir fantastisks monitoringa projekts, kas šogad iesākās, turpināsies vēl četrus gadus – kopā nepilni 16 miljoni. Un šis ir pats dramatiskākais, jo pēc četriem gadiem būsim tieši turpat, kur šogad, jo par šo naudu – aptuveni 8,1 miljonu – mēs neradīsim pilnīgi neko.

Mēs dzīvojam 20. gadsimtā – neradām sistēmu, kas var monitorēt. Mums šajā laika posmā būs izveidoti 70 monitoringa darbi uz papīra, un mēs labosim katru darbu manuāli. Bet projekta mērķis ir izveidot sistēmu. Un pēc četriem gadiem mēs nāksim uz valdību un teiksim, ka vēlreiz vajag šādam projektam naudu. Mēs vienkārši izpļekarēsim 8,1 miljonu. Un, ticiet man, – par 8,1 miljonu var radīt sistēmu. To ir pierādījušas gan Amerika, gan Ķīna... Sistēmu, kas spēj monitorēt, ražot, veikt testus. Jau šobrīd pasaulē tādas ir. Mums tikai jāpielāgo. Bet mums negribas dzīvot 21. gadsimtā.

Mēs lepojamies, ka beidzot Kultūras ministrijā esam ķērušies pie izdienas pensijām. Jūtu, mēs lepojamies, ka Kultūras ministrijā ieekonomēsim gadā veselus deviņus tūkstošus, neļaujot cilvēkiem saņemt attiecīgas iespējas, ko viņi cerēja saņemt.

Pašā noslēgumā es gribu pateikt: mēs ļoti lepojamies, ka mums aug forši, erudīti jaunieši. Mēs vienmēr ejam ar lozungiem, ka skolā nav vietas politikai, reliģijai un biznesam. Šajā gadījumā es ieteiktu otrajam lasījumam iesniegt priekšlikumu, lai mūsu valdībai, skolu direktoriem, skolotājiem sniegtu zināšanas, kas ir reliģija, politika un bizness. Citādi sanāk tā, ka mēs savas politikas un ideoloģijas lietas pārnesam uz skolu, pie tam valdības pārstāvji lepojas ar to.

Lūdzu, piešķiriet profesionālajai pilnveidei! Es aprēķināju – visai Latvijai, arī valdības pārstāvjiem, pietiktu ar vienu miljonu... lai pēc tam mēs nerunātu, ka konkrētas skolas iesaistās šībrīža valdības politbirojā... kas pēdējās divās nedēļās notiek.

Es nekādā ziņā neatbalstīšu šo budžetu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jekaterinai Drelingai.

J. Drelinga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Mēs jau otro dienu skatām 2026. gada valsts budžetu, ko valdība sauc par solījumu un izaugsmes plānu. Bet, godīgi sakot, es redzu pavisam ko citu – riskus, neskaidrību un pārāk lielu paļāvību uz skaistiem vārdiem, nevis reāliem aprēķiniem un skaitļiem.

Šis budžets ar 3,3 procentu no IKP deficītu nav tikai statistika vai tehniskais rādītājs. Tas ir parāds, ko nāksies atdot mūsu bērniem. Mēs labi zinām – katrs procents šodienas deficītā nozīmē mazāk iespēju rīt, taču turpinām strauji audzēt valsts parādu, aizņemamies, tērējam daudz vairāk, nekā varam nopelnīt. Mēs nevaram apzināti ieņemt pozīciju, kurā katrs ekonomikas saasinājums mūs apdraud. Ja šodien pieņemam valsts budžetu ar 3,3 procentu deficītu, rīt mēs par to samaksāsim ar nodokļu paaugstinājumu, cenu kāpumu un aizvien lielāku spiedienu uz sabiedrību.

Es pilnībā atbalstu ideju par lielāku atbalstu ģimenēm, bērniem, jaunām māmiņām. Katram bērnam ir jānodrošina drošība un dzīves stabilitāte. Taču šis atbalsts nevar būt tikai uz papīra... uz vakuuma rēķina. Solīt visiem, bet nepateikt skaidri, no kurienes nauda nāks, nav godīgi ne pret iedzīvotājiem, ne pret ekonomiku. Solīt par daudz, nodrošināt par maz – tas ir tiešais ceļš uz neizpildāmiem solījumiem un sabiedrības vilšanos.

Kolēģi! Budžets nav reklāma, ko valdība izdala, cerot uz aplausiem. Budžets ir atbildības līgums ar tautu. Un šis konkrētais līgums šobrīd ir ar vājiem pamatiem – vājiem pamatiem! Tā ir māja uz smiltīm. Ja mēs to pieņemam bez nopietnām korekcijām, šī konstrukcija drīz sabruks un zem drupām paliks tie, kuriem visvairāk vajadzīgs valsts atbalsts, – bērni, skolotāji, mediķi, ģimenes reģionos.

Latvija nevar atļauties dzīvot uz kredīta ne finansiāli, ne morāli. Mēs nevaram aizņemties no nākotnes, lai segtu valdības šodienas kļūdas. Mums jābūt gudrākiem, stingrākiem un atbildīgākiem, jo katrs eiro, ko tērējam neapdomīgi šodien, ir eiro, ko mūsu bērni vairs neredzēs rīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Cienītie kolēģi! Budžetā ir izvirzītas prioritātes – drošība, demogrāfija, veselība, izglītība, kas, manuprāt, ir pašsaprotami, vienalga, vai “PROGRESĪVIE” šeit ir vai nav, vai zaļzemnieki šeit ir vai nav, vai Jaunā VIENOTĪBA šeit ir vai nav, vai Nacionālā apvienība šeit ir vai nav, vai APVIENOTAIS SARAKSTS šeit ir vai nav. Tās ir valsts prioritātes, kas mums jāvirza, par kurām jādomā, lai mēs savu valsti redzētu pārticīgu un labklājīgu. Protams, ir jautājums par to, vai mēs sasniedzam mērķus, kas šobrīd ir budžetā, vai budžets ir uz mērķiem tendēts, vai mērķus mēs šādā veidā sasniegsim.

Daudz šī mēneša laikā ir runāts par to, kurš uz kuru pusi... bet, domāju, mums visiem ir skaidrs, ka no Eiropas mēs nekur citā virzienā nevirzāmies. Mēs attīstām savu valsti.

Ir teikts, kurš ir kāds... Atceros to laiku, kad stājāmies Eiropas Savienībā un NATO. Jaunā VIENOTĪBA ir pēctecis “Jaunajam laikam”, kas tajā laikā izstājās no valdības. Atceros to laiku, kā valdība strādāja, lai sagatavotu visu normatīvo bāzi, lai mēs nepazaudētu iespēju iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Tobrīd tas notika Zaļo un Zemnieku savienības vadībā.

Manuprāt, ir vēl palikušas svarīgas lietas, kas mums jāizdara.

Pirmā lieta ir izdevumu samazināšana, uz ko mums jāvirzās. Ja mēs nākamo gadu vēl debetā, kredītā saliekam, tad diemžēl 2027. un 2028. gads būs diezgan bēdīgi gadi, sevišķi runājot ar uzņēmējiem – kādas ir viņu darbības. Ņemot vērā, ka izdevumi pieaug, bet darbaspēks jāsaglabā, uzņēmēji šobrīd, sevišķi tie, kam ir Latvijas kapitāls, virzās uz to, lai mazinātu savus izdevumus, skaidri apzinoties, ka 2027., 2028. gads tiem nebūs viegls.

Otra lieta, ko mums nevajadzētu darīt un atstāt nākamajām paaudzēm, ir aizņemšanās. Ir jāpārstrukturē visi aizdevumi. Ir jāskatās, kādā veidā samazināt izdevumus, lai mazinātu ietekmi uz to naudu, kuru šobrīd esam aizņēmušies.

Cienītie kolēģi! Domāju, mums šobrīd ir mazāk jādebatē, bet vairāk jāstrādā. Esam ievilkuši arī Saeimas sēdes, vismaz divas.

Aicinu, kolēģi, strādāt uz to, lai mēs savu valsti varam attīstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Laurim Lizbovskim.

L. Lizbovskis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Daudz jau izrunāts divu dienu laikā šajās debatēs. Es vairāk par lieso budžetu veselības nozarē.

Kolēģe Ingrīda Circene vakar savā runā pareizi pateica, ka ir svarīgi mums katram pašam vairāk domāt par savu veselību, lai mazinātu valsts izdevumus veselības aprūpei. Tas ir īpaši svarīgi, jo nākamā gada budžets veselības nozarei solās būt tāls no vēlamā.

Premjere Evika Siliņa vakar savā runā no tribīnes ar tādu kā lepnumu paziņoja, ka veselības nozarei atrasts finansējums mātes un bērna veselības uzlabošanai, zāļu pieejamībai un paliatīvās aprūpes pakalpojumu stiprināšanai. Tas, protams, ir ļoti slavējami un apsveicami. Tikai jāpiebilst, ka šīm trijām prioritātēm papildus rastie 35 miljoni ir tikai teju trešā daļa no Veselības ministrijas sākotnēji prasītajiem gandrīz 100 miljoniem papildu finansējuma, kas nepieciešams, lai varētu nodrošināt citas akūtas lietas veselības sistēmā. Ministrs Hosams Abu Meri to vairākkārt ir sacījis gan Sociālo un darba lietu komisijā, gan tiekoties ar mums frakcijā. Prasījām gandrīz 100, dabūjām – 35. Pie šāda budžeta projekta nāksies iztikt ar to, kas ir piešķirts, cienījamie pacienti un mediķi.

Starp citu, daudz lielāku nepieciešamo papildu finansējumu – 133 miljonus eiro – bija sarēķinājusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, lai varētu palielināt darba samaksu veselības aprūpes personālam, sevišķi māsām, māsu palīgiem, medicīnas asistentiem un citiem zemāk atalgotās medicīnas personāla grupās strādājošajiem.

Veselības nozare, kas tiešā veidā ir nesaraujami saistīta ar valsts galveno prioritāti – drošību –, tuvākajos gados būtībā iegūs vēl mazāku finansējumu nekā šogad. Uz papīra Veselības ministrijas kopējo izdevumu plānotajās izmaiņās 2026. gadā budžets palielinātos par 27 miljoniem eiro attiecībā pret šo gadu. Tātad pieaugums ir par 1,4 procentiem, bet jāņem vērā, ka milzīgas summas no piešķirtā budžeta katru gadu apēd inflācija, kas šogad valstī, kā skatījos, vidēji ir 3,5 procenti, bet veselības nozarē šis procents ir vēl augstāks.

To, ka paredzētais papildu 35 miljonu eiro finansējums veselības sistēmai absolūti nav pietiekams, šonedēļ Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, skatot budžetu, atzina pats ministrs un to saprot arī deputāti. Tamdēļ labi, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ir sagatavots atzinums, kurā tiek aicināts nākamā gada budžetā rast papildu vismaz 22 miljonus, lai nodrošinātu ilgtspējīgāku veselības aprūpes sistēmas darbību, kvalificētu personālu un stiprinātu pacientu drošību. Akūti nepieciešams papildu finansējums vairākām prioritārām jomām – onkoloģijai, sirds un asinsvadu slimību un reto slimību pacientu ārstēšanai, terapiju turpināšanai, kā arī kompensējamām zālēm un citām lietām. Papildu nauda vajadzīga arī Latvijas Onkoloģijas centra normālai darbībai, slimnīcu tīkla uzlabošanai, neatliekamās palīdzības brigādēm, sevišķi Krievijas pierobežā, un vēl, un vēl, un vēl.

Pārejot no veselības sistēmas... ar to cieši saistīta ir sporta nozare, kuras budžets joprojām tiek apdalīts, lai gan vēl šoruden Ministru kabinetā ir apstiprināts rīcības plāns ar daudzsološu nosaukumu “Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam”.

Par liekā svara problēmām tiek runāts jau sen. Beidzot ir plāns. Tajā pašā laikā tautas sportam, kas tieši ietekmē lielu un mazu cilvēku masveida iesaistīšanos fiziskajās aktivitātēs, no 2026. gadā paredzētā visa sporta budžeta, kas ir 52 miljoni, tiek atvēlēti tikai 1 līdz 2 procenti, kas, tiesa, esot divas reizes vairāk nekā šogad. Tik un tā naudas izteiksmē tie ir tikai 500 tūkstoši vai vairāk... cerot uz papildu finansējumu. Tā ir niecīga summa, ja to sadalītu kaut vai tikai uz desmitiem masveidīgu sporta pasākumu, sacensību seriāla posmiem.

Liels ir pašvaldību atbalsts tautas sportam, bet ar to ir krietni par maz. Piedalīšanās tautas sporta pasākumos jau sen ir kļuvusi par ekskluzīvu lietu. Lai regulāri piedalītos kādos populārākajos skriešanas, riteņbraukšanas, slēpošanas vai rogaininga pasākumos, ģimenes budžetā ir vajadzīgi vairāki simti eiro sezonā. Ja vēl pierēķina klāt ekipējumu, dārgās degvielas izdevumus, tas kļūst par ekskluzīvu pasākumu.

Lai regulāri piedalītos šādos pasākumos, protams, galvenais ir gribēšana. Var jau vienkārši iet skriet vai braukt mežā ar velo. Taču lielie sporta pasākumi ir tie, kas motivē un rosina lielus un mazus cilvēkus iet sportot, trenēties un gatavoties šiem sporta pasākumiem.

Nu ko – sportojam, dzīvojam veselīgi, domājam par savu veselību arī paši! Tādējādi mazinām veselības budžetu.

Šo budžeta projektu kopumā es aicinu tomēr neatbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Labrīt, kolēģi! Nākamā gada budžets, man vismaz liekas, ir veidots pēc principa “nu gan jau saies” – saies varbūt 2026. gadā, 2027., 2028., kur nu vēl 2029. gadā. Ir pamatotas bažas par to, vai tiešām saies, jo 2029. gads jau šobrīd ir nospriegots ar tik daudzām gaidām, ka man pat bail iedomāties, ko darīs deputāti 2028. gada novembrī, decembrī.

Domāju, mēs pamatīgi, bet ejam uz to, ka 2029. gadā nāksies kaut ko stipri, stipri griezt. Bet vai mēs tam gatavojamies? Es teiktu – ne. Šobrīd Ministru kabineta, koalīcijas deputātu runās ar lielu lepnumu tiek stāstīts par to, ka mēs atvēlam lielu naudu aizsardzībai, ģimenes atbalstam, izglītībai. Visas ir vajadzīgas lietas – piekrītu. Bet uz kā rēķina tās tiek realizētas? Uz aizņemtas naudas rēķina, kolēģi!

Aizņemties, protams, nav grēks, bet ir jāaizņemas ar prātu. Ja mēs 2028. gadā tērēsim veselu Iekšlietu ministrijas budžetu, tas vairs nav labi. Aizņemties tā, lai šī nauda veicinātu jaunu naudu, jaunus nodokļus, ir pareizi. Nevienā runā šodien gan nedzirdēju, ka kāds teiktu: redziet, šī naudiņa veicinās jaunus nodokļus, jaunu ekonomikas izaugsmi, pēc tam mēs varēsim pārdalīt daudzām jo daudzām prioritātēm, arī šīm prioritātēm.

Uz ko mēs ceram? Mēs ceram uz to, ka atjaunosies mūsu līdzšinējie eksporta tirgi – Skandināvija un Vācija. Bet tā ir zināma mirāža, jo šī izaugsme, kā jūs zināt, iepriekš ir bijusi ap 2 procentiem. Vai tiešām mums nav lielāku ambīciju par šiem 2 procentiem? Es domāju, ka ir. Kaimiņi jau sen ir aizgājuši mums garām, neticu, ka mēs ar šādu budžeta piedāvājumu viņus tuvākajā nākotnē apsteigsim.

APVIENOTAIS SARAKSTS ir sagatavojis virkni priekšlikumu. Mēs esam sagatavojuši priekšlikumus, kas ietaupīs, nevis tērēs naudu. Daļa naudas, ko esam paredzējuši ietaupīt, viennozīmīgi būtu jānovirza tām prioritātēm, kas palikušas pabērna lomā, piemēram, veselībai.

Vai tas ir normāli, ka jauns, perspektīvs ķirurgs konstatē, ka viņam jau aprīlī valsts kvotas ir iztērētas, kur vēl gada beigas? Tātad mēs viennozīmīgi saprotam, ka šeit jau ieslēdzas maksas medicīna. Ķirurģijas jomā... Nezinu, kolēģi, vai tiešām ir labāk, ja cilvēki guļ gultās, neko neražo un neveicina ekonomiku? Pēc tam mēs cīnāmies ar ielaistām sekām par daudz, daudz lielāku naudu.

Protams, apzinos, ka šobrīd nav tie vieglākie laiki un vajadzību ir ļoti daudz – kā vienmēr. Tomēr teikt, ka valdība ir ietaupījusi 170 vai cik tur miljonus... Jā, ļoti labi, ir laikus uzcelts Liepājas cietums, bet 27 miljoni ir ietaupīti, tāpēc ka nākamajā gadā mēs vairs netērēsim to naudiņu. Un vairāk nekā 50 miljoni ir ietaupīti uz pašvaldību rēķina. Tie ir bijuši iepriekš izteikti solījumi pašvaldībām – mēs, valdība, taisām nodokļu reformu, tai pašā laikā šo nodokļu reformu mēs kompensējam. Nākamajā gadā solījums netiek pildīts. Protams, ar nedaudz augošu ekonomiku un augošiem nodokļiem arī pašvaldību budžeti augs un pašvaldības nenomirs. Bet tomēr solījums netiek pildīts.

Tāpēc, man liekas, šis nav budžets, ko mēs varētu atbalstīt, un mēs neatbalstīsim. Kā jau teicu, mums azotē ir apmēram 200 miljoni, kurus mēs varētu ietaupīt, un mēs šos priekšlikumus sniegsim. Mēs pilnībā norobežosimies no tā, kas notiek aizmugurē, bekgraundā. Nav jau noslēpums – staigā vienas koalīcijas partijas cilvēciņi un stāsta, kā būs... varbūt jūs kādu maz tērējošu priekšlikumiņu iesniegsiet, mēs varbūt jūs atbalstīsim... varbūt jūs pagriezīsiet kādā konkrētā brīdī vaigu uz citu pusi.

Šoreiz tā nebūs. Mēs konsekventi iestāsimies par to, ka budžetā ir iespējas ietaupīt. Un mēs to darīsim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds labklājības ministram Reinim Uzulniekam.

R. Uzulnieks (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti un kolēģi! Šodien mēs diskutējam par 2026. gada budžetu – dokumentu, kurā katrs cipars nozīmē izvēli, izvēli par to, ko mūsu valsts uzskata par svarīgu. Šis budžets, protams, ir drošības budžets, taču drošība nav tikai armija, robeža un tehnika. Drošība sākas cilvēkā, tajā, kā viņš jūtas savā valstī, cik drošs un cienīts viņš jūtas ikdienā. Tāpēc es gribu teikt – labklājība ir valsts iekšējā drošība.

Šis budžets labklājības nozarei paredz papildu 433 miljonu pieaugumu, un tas ir lielākais pieaugums pēdējo 10 gadu laikā. Tas nav noticis nejauši. Tas ir Labklājības ministrijas komandas darbs, neatlaidība un politiskā izturība. Mēs esam panākuši, ka sociālā drošība beidzot tiek uztverta nevis kā izdevums, bet kā ieguldījums valsts noturībā un cilvēku drošībā.

Būdams labklājības ministrs, es valdībā esmu ievērojis vienu principu – stabilitāte un uzticamība cilvēkiem ir svarīgākas par skaļiem saukļiem. Un šis budžets to pierāda.

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par tā saukto nulles budžetu, bet es gribu atgādināt, ka Labklājības ministrija tā strādā jau sen un katru gadu. Labklājības nozares 2026. gada kopējais budžets ir seši miljardi eiro, un 94,4 procenti finansējuma tiek novirzīti tieši iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai. Katru gadu šis budžets tiek veidots no nulles, rūpīgi izvērtējot katru programmu, katru pakalpojumu, katru cilvēku grupu, kurai pienākas atbalsts.

Par prioritātēm šajā... ģimenēm. Pirmām kārtām šis ir ģimenes budžets, un ģimenes budžets ir sirds. Mēs daudz runājam par demogrāfiju, par aizbraukušajiem, par nākotni. Bet tas viss sākas ar vienkāršu jautājumu: vai ģimenes šeit jūtas droši? No nākamā gada bērna piedzimšanas pabalsts pieaugs līdz 600 eiro, bērna kopšanas pabalsts – no 171 eiro uz 298 eiro... kas turpmāk tiks automātiski pārskatīts ik pēc diviem gadiem. Šie pabalsti netika celti vairāk kā 17 gadus. Tā vairs nebūs politiskā labvēlība, tā ir paredzama sistēma, ko ir izstrādājusi un panākusi Labklājības ministrija.

Šajā budžetā esam nodrošinājuši arī to, ka ģimenes valsts pabalstu jauniešiem saņems līdz 20 gadu vecumam, arī tad, ja viņi turpina mācīties. Šajā budžetā... Un vēl mēs sedzam sociālās iemaksas tiem, kas audzina bērnus vai ir aizbildņi, līdz pensijas vecumam.

Vakar Šuvajeva kungs teica, ka viņš budžetā būtu gribējis redzēt lielākas ambīcijas un lielāku uzmanību ģimenēm. Es uz šo repliku gribu atbildēt ļoti vienkārši. Mēs varam runāt par ambīcijām, bet es dodu priekšroku rezultātiem. Bet es piekrītu, ka pie daudz kā vēl ir jāstrādā, tāpēc es lūdzu arī PROGRESĪVO frakciju uz otro lasījumu meklēt papildu finansējumu, papildu resursus, lai mēs kopā varētu sniegt papildu finansējumu ģimenēm ar bērniem.

Kamēr citi raksta programmas un stratēģijas, Labklājības ministrija ir panākusi konkrētu pabalstu pieaugumu, konkrētu pabalstu pārskatīšanas mehānismu un konkrētus atbalsta risinājumus. Tas nav stāsts par vēlmi, tas ir stāsts par darbiem.

Šuvajeva kungs, vēl jūs vakar teicāt, ka Labklājības ministrijai būtu vairāk jāieklausās datos. Šuvajeva kungs, visus lēmumus mēs izvērtējam, tikai balstoties uz datiem. Tāpēc pirmo reizi budžetā iekļaujam pabalstu regulāru indeksāciju, kas balstās uz ienākumu mediānu. Tas nozīmē, ka ģimeņu atbalsts turpmāk augs līdzi reālajai dzīvei, nevis tikai politiskajām kaislībām. Un tā ir Zaļo un Zemnieku savienības pieeja – mazāk vārdu, vairāk darbu; mazāk ideoloģijas, vairāk atbildības.

Otra prioritāte – atbalsts bērniem ārpusģimenes aprūpē. Šim mērķim šajā budžetā ir piešķirti vairāk nekā 24 miljoni, un tas ir lielākais pieaugums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tas ir lēmums, ko Labklājības ministrija panāca pēc gadiem ilgām diskusijām ar pašvaldībām, audžuģimenēm un nevalstiskajām organizācijām.

Vēsturisks pieaugums – kā tas izskatās skaitļos? 2026. gadā atlīdzība audžuģimenēm pieaugs no 171 eiro līdz 298 eiro, aizbildņiem – no 54 eiro uz 298 eiro, uzturs... pabalsts bērniem – līdz 390 eiro mazākajiem bērniem un līdz 468 eiro lielākajiem bērniem. Tie ir papildu trīs miljoni, kas nonāks pašvaldību rīcībā.

Vienreizēja adopcijas palīdzība šogad – 1400 eiro, nākamgad par tūkstoti vairāk – 2433 eiro. Atlīdzība par adoptētā bērna aprūpi pieaugs līdz 1040 eiro neatkarīgi no statusa. Specializētajām ģimenēm arī pabalsts tiek dubultots līdz 1560 eiro mēnesī, turklāt ar veselības apdrošināšanu un atelpas brīža pakalpojumu pieejamību.

Tas ir solis... ar pateicības vārdiem un reāliem darbiem, jo šie cilvēki ārpusģimenes aprūpē tiešām dara grūtu un svētīgu darbu. Viņi dod bērniem drošības un mājas sajūtu. Un es patiesi lepojos, ka mums visiem kopā to ir izdevies panākt.

Trešā prioritāte – cilvēkdrošība un sociālie pakalpojumi. Mēs esam nodrošinājuši, ka katrs, kas pieteicies palīdzībai, to arī saņem.

Hospisa aprūpes finansējums ir dubultots – no 5,9 miljoniem līdz 11,9 miljoniem. Tas nozīmē, ka nākamgad palīdzību saņems vairāk nekā 2300 cilvēku un cilvēki varēs cienīgi aizvadīt savas dzīves noslēgumu. Tas nav tikai medicīnas, bet arī cilvēka cieņas jautājums.

Pieaug arī finansējums sociālajai rehabilitācijai gan vardarbībā cietušajiem, gan tiem, kas vēlas mainīt darbu. Droša sabiedrība nav iespējama, ja mēs neatbalstām tos, kam šī palīdzība ir visvairāk nepieciešama.

Visbeidzot – pensiju indeksācija. Pensiju indeksācija Latvijā notiek katru gadu, un tā ir būtiska sociālās drošības garantija. Es gribu teikt milzīgu paldies manam kolēģim un ilggadējam ministram Uldim Augulim. Pateicoties tieši viņam, 2024. gadā ir izdevies uz – 2025. gadu – panākt to, ka pensiju indeksācijas apmērs dubultojas. Pagājušogad mēs indeksējām pensijas līdz 683 eiro, kas ir 50 procenti no ienākumu mediānas, šogad mēs indeksējam pensijas līdz 1488 eiro, kas skar 98 procentus senioru. Un tas ir pateicoties Zaļo un Zemnieku savienībai, Uldim Augulim, kurš šīs izmaiņas ieviesa 2024. gadā.

Neapliekamais minimums – 1000 eiro. Ieviesām arī neapliekamo minimumu 1000 eiro, tātad tas ir dubultots salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Ja cilvēks izvēlas strādāt, tad 500 eiro netiek aplikti pensijai un 500 eiro netiek aplikti algai. Ja pagājušogad iedzīvotāju ienākuma nodoklis tika noņemts no pirmā centa, tad tagad 500 eiro ar to netiek aplikti. Šo politiku mēs turpinām, lai senioru ienākumi augtu līdzi ekonomikai un viņu darba mūžs tiktu novērtēts reāli, ne tikai vārdos. Tā ir garantija, ka senioru ienākumi aug līdzi ekonomikai un ka viņu darba mūžs tiek novērtēts ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Tā ir Zaļo un Zemnieku savienības konsekvence – turpināt to, kas darbojas, un sargāt to, kas cilvēkiem ir svarīgs. Mēs neuzskatām, ka katru gadu jānāk ar jauniem eksperimentiem. Mēs turpinām politiku, kas dod stabilitāti un pauž cieņu cilvēkiem, kuri šo valsti ir veidojuši.

Kas vēl ir jādara? Ir lietas, ko šajā budžetā tomēr neizdevās panākt.

Pirmkārt, bāzes pensijas jautājums. Jā, senioru atbalstam ir izdarīts ļoti daudz – 1000 eiro neapliekamais minimums, pilna mēroga indeksācija, bet mēs esam domājuši, kā mēs vēl varam palīdzēt senioriem. Ja valdībā mums būtu izdevies vienoties, ka no nākamā gada mēs ieviešam bāzes pensijas jeb 57 tūkstošiem senioru papildu piemaksu no 85 gadiem, tas būtu bijis milzīgs atslogs tiem senioriem, kas ir riska grupā. Riska grupā mums ir tie seniori, kam ir 85+ un kuri saņem vismazākās pensijas.

Tā ka turpināsim strādāt, lai izdomātu mehānismus... vai tas ir no nākamā gada vidus vai – sliktākajā gadījumā – no aiznākamā gada janvāra, kā palīdzēt senioriem... papildu piemaksas gan par stāžu līdz 1996. gadam, gan pēc tam, lai arī tie seniori, kam ir vismazākās pensijas, gūtu papildu ienākumus.

Otrkārt, Eiropa noveco, un arī Latvija noveco. Nākamajai valdībai kā top prioritātei ir jābūt ilgstošās aprūpes platformai. Mums valstī ir ļoti garas rindas uz pansionātiem. Diemžēl Eiropas struktūrfondi mums nepiedāvā papildu līdzekļus. Šis būs nākamās valdības jautājums, jo, kā mēs zinām, senioru paliek vairāk un rindas uz pansionātiem kļūst garākas. Tā ka šis ir tas, kas ir jāpanāk.

Es arī piekrītu “Nacionālajai apvienībai” attiecībā uz to, ko vēl nav izdevies panākt, – tas ir ģimenes valsts pabalsts. Zaļo un Zemnieku savienība (arī Klotiņa kungs minēja) bija iesniegusi 150 miljonu... pakotni, kurā bija piedāvāts celt finansējumu par pirmo bērnu no 25 eiro vismaz līdz 40 eiro. Tas šajā budžetā ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ diemžēl nav izdevies. Bet es uzskatu, ka valdībai gan nākamgad, gan turpmākajos gadus ir jādara viss, lai mēs sistemātiski – katru gadu – palielinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Cienījamie deputāti! Parasti mēs sakām, ka drošība ir valsts robeža, aizsardzības līnija sabiedroto klātbūtnei. Un tā ir. Taču iekšējā drošība, tā, kas uztur cilvēku uzticēšanos valstij, sākas ģimenē, kopienā un sociālajā sistēmā. Tāpēc šis budžets stiprina ne tikai ekonomiku un aizsardzību, tas stiprina cilvēku. Zaļo un Zemnieku savienība un es personīgi – mēs redzam, ka ģimene ir mūsu valsts pamatvērtība. Manuprāt, Eiropa ir aizgājusi nepareizā virzienā vērtību jautājumos. Agrāk ģimene bija lielākā vērtība, bet tagad ģimene diemžēl ir trešajā vai citreiz ceturtajā plānā. Nekas šajā pasaulē nav svētīgāks par ģimeni, bērniem un ģimenisku vidi. Ģimene ir valsts drošības pamats.

Aicinu atbalstīt budžetu pirmajā lasījumā! Stiprināt ģimenes, bērnus, ģimenes vērtību! Stipras ģimenes – stipra Latvija!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies ministram.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. (Starpsauciens: “Paldies vēlreiz!” Zālē troksnis.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, kamēr rit reģistrācija, informācija jums visiem. Tūlīt, sēdes pārtraukumā, aicinu visus uz Lielo vestibilu, lai kopīgi atklātu jauniešu fotokonkursa “Misija – fotogrāfs” uzvarētāju darbu izstādi. Gatavojoties valsts svētkiem un 35. gadadienai kopš janvāra barikādēm, jaunieši fotogrāfijās atspoguļojuši savus lielos un mazos mirkļus, kas stāsta par dzīvi, brīvību un sapņiem.

Paziņojumi.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, Juridiskā komisija aicina uz Juridiskās komisijas sēdi tagad.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vēl Čakšas kundze. Lūdzu, vārds!

A. Čakša (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, lūdzu, pulksten 10.30 uz sēdi!

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tieši šodien jubileju svin deputāte Agnese Krasta. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi. Deputāti dzied “Daudz baltu dieniņu”.)

Kolēģi! Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam... Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam. Ir atnācis.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Paspēju.

Labdien! Nav reģistrējušies seši deputāti: Inga Bērziņa, Jānis Grasbergs, Ināra Mūrniece, Didzis Šmits, Jānis Vitenbergs un Edgars Zelderis.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies 37 deputātiem... kas vienmēr ir laicīgi. (Starpsauciens.) Tagad ir reģistrējušies 37 deputāti. (Pauze.)

Kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” un to pavadošos likumprojektus.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja, labdien! Godātie kolēģi! Debašu laikā par budžetu mēs dzirdējām daudz skaistu frāžu – cilvēku labklājība, reģionu attīstība, taisnīgāks budžets. Un plānotā minimālā alga ir 780 eiro. Bija 750. Un cilvēks: “Urā!” (Aplaudē.) “Egegei! Tagad ziemā varēšu vairāk samaksāt par siltumu un neatlikt uz vasaru! Paldies! Paldies Siliņai!” Uzņēmējs: “Urā! Man jāpaceļ algas! Urā!” (Starpsauciens.) Zemākas kvalifikācijas profesijas darbiniekiem, tādiem kā apkopējas, sētnieki... teiksim, palīgstrādnieki.

Bet, ja jūs zināt par ekonomiku kaut ko, ekonomika ir tāda lieta, ka algu paaugstina tad, kad uzņēmējs sāk pelnīt vairāk. Bet, vienkārši paaugstinot pēc kāda finanšu ministra lēmuma, kā mēs gribam, ir graujoši ekonomikai un attīstībai kopumā. Kā to redz uzņēmējs? Ir jāmaksā par kopējo pienesumu... uzņēmēja peļņas ziņā. Jo apkopēja kā mazgāja vienu un to pašu platību, tā mazgās. Tāpat arī sētnieki un citi palīgstrādnieki. Uzņēmumu vadītāji, mazie un vidējie, samazina darbinieku skaitu, sadala pienākumus starp palikušajiem un paši pilda apkopēju pienākumus, lai tikai kaut kā izdzīvotu. Bet kopumā – kopumā: urā! Lielākas algas, ja. Malači.

Plānotais bērna piedzimšanas pabalsts – 600, bija 421. Visas sievietes: “Urā! Ap 200 eiro vairāk! Urā! Skrienam dzemdēt!” Kur skrienam? Dzemdību nodaļas reģionos nenes peļņu. Bija doma sievietes stāvoklī... nu, kuras stāvoklī... izvietot viesnīcās. Sievietes: “Urā! Tagad padzīvosim viesnīcās.”

Ne – urā! Reģionos profila ārstu trūkst, bet nākas dzemdēt bez ārstiem. Urā! Skrienam! Jo tagad piedzimšanas pabalsts būs 600 eiro. Tagad varam visu atļauties – sev, bērnam. Ko tieši? Ratiņus ap 300 eiro – nu, tāds budžeta variants, gultiņu ap 200 eiro – nu, arī tāds budžeta variants. Un pirmajam laikam pamperus. Un tad sievietes: “Urā! Varam sev tagad neko neatlikt... ne sev, ne bērnam.”

Tā. Plānotais bērna kopšanas pabalsts – 298 eiro, bija 171. Parasti šo naudiņu saņem māmiņa, kura sēž... vai vecāks, kurš sēž ar bērnu. Un vecāks: “Urā! Mēs tagad varam ne par ko nedomāt!” It īpaši tas vecāks, kurš audzina bērnu viens.

Zināt, kāpēc ģimenēs ir vardarbība? Ar tādu pabalstu – 298 eiro – vecāks, kurš kopj zīdaini, ir ekonomiski atkarīgs... no vīra un nevar neko atļauties. Tas ir pirmais iemesls, kāpēc sievietes cieš no vardarbības. Jo ar tādu pabalstu nevar atļauties neko, ar 290 eiro nevar aiziet no vīra, no varmākas. Ko es sev varu atļauties ar mazo zīdaini? Tas ir pirmais... tas pusotrs gads, kad es sēžu mājās ar bērnu un esmu ekonomiski atkarīga no vīra.

Ja jūs cīnāties ar vardarbību, tad cīnāmies. Bet ko jūs darāt? Jūs taču ar konvenciju, ar to papīru, varat cīnīties, bet pēc reāliem darbiem – ne.

Labi, valdība saka, ka budžets ir stabils un atbildīgs. Man gribas pajautāt: stabils – kam? Piedodiet, bet cilvēkiem reģionā stabils ir tikai viens – no rīta auksts ūdens, kad nav naudas malkai. (Starpsauciens: “Man ir!”) Valdība dzīvo kā... Jūs neredzējāt... Es nedrīkstu sarunāties... Bet jūs laikam neredzējāt programmas par to, kā dzīvo vecie cilvēki. Jā, nav malkas. Jūs nezināt, ka mums ir tāds uzņēmums “Lūsēni”, kurš dāvina malku tiem, kuriem tās pietrūkst. Kur jūs dzīvojat? Jūs dzīvojat savā realitātē. (Starpsauciens.)

Valdība... jā, jums vainīga ir tikai Krievija. Tiešām. Valdība dzīvo kā uz citas planētas – tur, kur kafija maksā trīs eiro un visiem ir elektroauto. Bet lielākā daļa cilvēku dzīvo tur, kur apkurināt māju kļūst par luksusu. Un benzīns tvertnē – lej tik, cik var atļauties, nevis tik, cik vajag. Tauta smejas un joko: benzīns maksā tik, cik smaržas. Un, ja vīrietis vai sieviete smaržo pēc benzīna, tas parāda, ka viņi daudz pelna.

Par stabilitāti Rīgā un realitāti Latgalē. Kamēr Rīgā ministrijas dala daudz miljonu prēmijās un piemaksās, Latgalē cilvēki rēķina, vai pietiks līdz algai. (Zālē troksnis.) Kamēr valdība ceļ kafijas cenas, Latgalē ceļ tikai plecus – ko darīt, jādzīvo tālāk.

Sēdes vadītāja. Mazu mirklīti! Kolēģi, lūdzu, drusciņ klusāk... patiešām!

V. Pleškāne. Kamēr valdība dala amatus, Latgalē cilvēki dala darbu, viens strādā par trim. Rīgā taisa reformu pēc reformas, Latgalē plāno, kā izdzīvot līdz piektdienai. Kamēr ministrs pērk jaunu datoru, cilvēks Latgalē pērk vēl vienu sveci, lai vakarā redzētu rēķinu. Kamēr valdība stāsta par inovācijām, cilvēks laukos izgudro, kā apkurināt māju ar četrām pagalēm. Kamēr valdība lepojas ar zaļo kursu, iedzīvotāji Latgalē domā, kā izdzīvot līdz nākamajai algai, jo rēķini ir kļuvuši zaļāki par mežu. Tikai ne malka. Cilvēki saka: “Jā, būs grūti, bet mēs glābjam planētu.” Bet cilvēks Daugavpilī un Rēzeknē atbild: “Es neesmu planēta, man vienkārši vajag samaksāt par apkuri.”

Mēs šodien nerunājam tikai par cipariem tabulās, mēs runājam par cilvēku dzīvi. Un šis budžets nav par cilvēkiem, tas ir par valdības pašsaglabāšanos, par ministru krēsliem, par Rīgas birokrātiem. Valdība stāsta, ka budžets ir stabils, atbildīgs, zaļš, bet, atvainojos, stabils – kam? Rīgas ierēdņiem – jā, bet Latgales cilvēkiem – nē.

Parunāsim par to pašu Latgales reģiona cilvēku, kurš slavēja deputāti, kura... saņems lielāku algu, būs lielāks neapliekamais minimums, PVN likme samazināta dažiem produktiem. Un viņš: “Urā! Paldies, Siliņas kundze!”

Tagad samazinās autobusu reisus, samazinās darbiniekus, samazinās skolu tīklu. Pasta nodaļas jau samazināja. VSAA nodaļas jau samazināja. Paldies.

Mazāk autobusu reisu. Cilvēkam no Silmalas, no Nautrēniem nav svarīgi, cik minimālā alga uz papīra, ja viņš vairs netiek līdz darbam... vai students netiek uz vilcienu, jo samazinās to reisu, ar kuru svētdien viņš brauc līdz vilcienam, lai tiktu uz Rīgu uz studijām. Un students: “Urā! Man tagad jādomā par to, kā es tikšu līdz vilcienam! Paldies, Satiksmes ministrija!”

Samazinātas medicīnas pakalpojumu kvotas, rindas pie ārstiem nemazināsies. Kāda labklājība? Un cilvēks: “Urā! Budžets jauns, te visi labumi, bet es netikšu līdz ārstam tik ātri, cik es gribēju.” Par kādu labklājību runājam, ja nebūs autobusa, ar kuru aizbraukt pie ārsta, ja cilvēkam jāgaida rindā vidēji seši mēneši? Vai jābrauc 80 kilometri līdz ārstam... vai uz Rīgu... kā mums Rēzeknē vai Daugavpilī... profila ārsti visi ir Rīgā... 200–220 kilometru.

Skolu tīkla optimizācija. Cilvēki, vecāki: “Urā!” Tas nozīmē, ka vēl vairāk skolu Latgalē tiks slēgtas. Vecāki: “Jā, urā! Labs budžets!” Un bērnam, kuram ir astoņi gadi, cik stundas būs jābrauc vienā virzienā uz skolu? Vecāki: “Urā! Mums prieks!” Tagad valdība ievieš jaunus kritērijus, cik bērniem jābūt klasē vai skolā, lai skolu varētu saglabāt. Latgalē šī reforma nozīmē, ka 10 skolas tiks slēgtas. Vecāki: “Urā!” Jo bērnu skaits mazāks un mazās pašvaldības to vienkārši nevarēs pavilkt, un tad izglītības pieejamība būs tikai Rīgā.

Jautājums ir vienkāršs – vai šis ir budžets cilvēkiem vai papīram? Vai tas ir budžets dzīvei Rīgā, vai – izdzīvošanai Latgalē? Cilvēki iegūst vairāk... Kur? Cilvēki iegūst tikai vienu – dārgāku dzīvi. Kad viss kļūs dārgāks – pārtika, degviela, siltums, medikamenti –, 30 eiro neapliekamā minimuma pieaugums neko neglābj. Ko iegūst Latgales cilvēki? Ļoti vienkārši – viņi iegūst lielāku parādu, lielāku rēķinu, mazāk pakalpojumu, mazāk darba vietu un mazāku ticību nākotnei.

Latgalei, kas jau ir nabadzīgākais reģions Latvijā, 2026. gada budžetā nav paredzēts neviens jauns mērķtiecīgs investīciju instruments, kamēr Rīgai un Pierīgai caur dažiem fondiem aiziet vairāk nekā 70 procenti no visām kapitāla investīcijām. Latgales pašvaldības turpina lūgt finansējumu ceļiem, slimnīcām un skolām. Kamēr skolotāji un mediķi strādā uz izdegšanas robežas, valdība piemaksā pati sev vairāk nekā 48 miljonus eiro – prēmijas un piemaksas.

Tas nav budžets, tā ir sistēma, kas baro sevi. Šis budžets vēlreiz parāda, ka Latvija ir sadalīta divās pasaulēs. Vienā – Rīga ar konferencēm, prēmijām un jauniem ministru auto, otrā – reģioni, kā piemēram, Latgale, kur ceļš līdz slimnīcai ilgāks nekā rinda, gaidīšana pie ārsta.

Jūs sakāt, ka esat par attīstību reģionos, bet kur tā ir? Ceļi... nogriezieties no galvenā ceļa – un ceļa nav. Jaunas rūpnīcas tikai prezentācijās. Skolas aizver, slimnīcas optimizē. Tas nav budžets reģionu attīstībai, tā ir valsts pašlikvidācijas programma.

Godīgi sakot, šis budžets ir tādas attīstības plāns, ka gribas katram, kas to atbalstīs, uzdāvināt lāpstiņu ar sēru lentīti, lai vismaz instrumenti būtu atbilstoši tam, ko jūs darāt ar Latviju – Latvijas apbedīšanu ar jūsu rokām.

Un, kolēģi, kas ar uzņēmējiem... Šis budžets samazina atbalstu mazajiem uzņēmumiem reģionos. Vairs nav mērķtiecīga līdzfinansējuma ražošanas paplašināšanai, nav atbalsta biznesa inkubatoriem, nav jaunu projektu Latgales un Rēzeknes SEZ. Tā vietā – nodokļu kāpums, dārgāka enerģija, birokrātija un kontroles. Un, kamēr Latgales kokapstrādes un pārtikas ražotāji maksā dārgāk par elektrību, Rīgas ministrija no budžeta saņem papildu 1,2 miljonus eiro tikai komunikāciju un sabiedrisko attiecību nodrošināšanai. Vai tiešām sabiedrībai vajag vairāk, vēl vairāk valdības reklāmu, ja tā neredz nevienu reālu atbalstu? Budžetā valdība lepojas, ka pensijas pieaugs par 3,5 procentiem, bet inflācija pēdējo triju gadu laikā ir bijusi 20 procenti. Vecmāmiņa, kura saņem 400 eiro pensiju, pēc šī pieauguma saņems 414. “Urā! Egegei! Aizbraukšu uz Nicu!” Bet komunālie maksājumi būs 460. Tā ir vienkārša matemātika: vienā kabatā iedod, no otras – izņem dubultā. Tas nav taisnīgi, tas ir budžets... tas nav budžets cilvēkiem.

Par mājokļu politiku. Atkal skaisti vārdi. Bet nulle eiro jaunām īres mājām reģionos...

Jauni cilvēki aizbrauc, jo tiem te reģionā nav darba, nav mājokļu, nav nākotnes. Un šī valdība viņiem saka: “Zaļais kurss palīdzēs.” Bet cilvēki no tā sasilst tikai no dusmām, nevis no apkures.

Šis budžets pierāda, ka valdībā cilvēkus nedzird un pat negrib dzirdēt, jo, ja gribētu, tad saprastu. Cilvēkam šodien vajag nevis plakātu ar uzrakstu “Drošs budžets”, bet drošību savā makā. Drošība ir tad, kad bērns var aiziet uz siltu skolu, nevis sēž mājās ar jaku, jo vecākiem nav naudas malkai. Drošība ir tad, kad uzņēmējs var samaksāt par elektrību un samaksāt nodokļus, bet šis budžets to nedod. Tas tikai pasaka – pagaidiet, būs labāk. Bet būs kādreiz labāk?

Un vēl valdība lepojas ar dzīvnieku aizsardzības reformu. Bet kas tā par reformu, ja suņu bīstamības komisiju vienkārši likvidē, un viss! Te nav stingrākas atbildības pavairotājiem, te nav atbalsta patversmēm, ne sterilizācijas programmai. Tas nav likums par dzīvnieku aizsardzību. Tas ir papīra likums, lai varētu teikt, ka kaut kas tiek darīts. Tāpat kā šis budžets darīts pēc plāna, bet ne cilvēka labā.

Cilvēkiem Latvijā vajag cerību, nevis nodokļus. Viņi grib redzēt, ka valdība viņus dzird, nevis diktē, kā dzīvot. Šis budžets to nedara, tikai pasaka: pagaidīsim vēl gadu, varbūt nākamreiz būs labāk. Bet cilvēki vairs netic solījumiem. Un, kolēģi, ja mēs gribam, lai Latvija tiešām būtu pirmajā vietā, tad beidzam būvēt budžetu Rīgai un sākam to būvēt cilvēkiem.

Es zinu, ka cilvēki Latgalē, Kurzemē, Vidzemē, visur Latvijā vēl tic, ka var dzīvot normāli savā zemē. Cilvēki nav pesimisti. Viņi ir noguruši no tukšiem solījumiem. Viņi grib redzēt, ka valdība nevis skaita ciparus tabulā, bet gan redz cilvēkus, kas skaita centus pie kases. Un, ja šī valdība nespēj to saprast, tad varbūt laiks dot vietu tiem, kas to spēj.

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

V. Pleškāne. Un šī valdība to sauc par budžetu cilvēkam. Es to saucu par budžetu, kas cilvēku novirza uz pēdējo vietu, bet ministrijas – uz pirmo.

Tāpēc es balsošu “pret”. Nevis tāpēc, ka man nepatīk kāds skaitlis, bet tāpēc, ka man rūp cilvēks, īsts cilvēks, nevis tas, kas dzīvo valdības prezentācijās, bet tas, kurš dzīvo Balvos, Krāslavā, Ludzā, Viļakā, Rugājos, Viļānos, Daugavpilī un Rēzeknē.

Es balsošu “pret”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Labucim.

A. Labucis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Ministri! Jā, šodien skatām un diskutējam nākamā gada valsts budžetu. Šis budžets skaidri iezīmē trīs valdības noteiktās prioritātes – drošība, demogrāfija un izglītība. Man personīgi kā cilvēkam, kas nāk no dabas pētniecības, vides un zinātnes, gribas iezīmēt arī ceturto – ilgtspēju, jo drošība, izglītība un demogrāfija nav iespējama bez ilgtspējīgas vides un ekonomikas. Iezīmēju budžetā četrus blokus, kuriem gribētu pieskarties šodien.

Pirmais būtu vides un klimata politika. Šajā budžetā mēs turpināsim virzību uz zaļu un, gribu teikt, noturīgu ekonomiku. Budžeta ietvarā paredzēts pašvaldībām nodrošināt aizņēmuma iespējas Eiropas Savienības un Atveseļošanas fonda programmās. Vēlos arī uzsvērt un pieminēt, bija diskusijas iepriekš par Latvijas Vides aizsardzības fondu, un tas tiek saglabāts līdzšinējā apmērā. Nezaudēsim līdzekļus tur. Respektīvi, mēs arī nemazināsim finansējumu dabas jautājumiem. Tas nozīmē reālu atbalstu projektiem, kas tiks vērsti uz energoefektivitāti, atkritumu pārstrādi, ūdenssaimniecību, bioloģiskās daudzveidības atjaunināšanu, iedzīvotāju vides izglītību un 21. gadsimta jautājumu par klimata noturības stiprināšanu.

Katrs šāds projekts ir ne tikai vides, bet arī ekonomikas ieguldījums, kas rada jaunas darba vietas, samazina energoatkarību un uzlabo dzīves kvalitāti arī reģionos. Gribu uzsvērt, ka šī tomēr ir pragmatiska, nevis simboliski zaļa politika. Mēs ne tikai runājam par klimata mērķiem, bet arī veidojam finanšu mehānismus, kas padara tos īstenojamus.

Otra lieta – gribētu nedaudz pieskarties izglītībai. Tas ir cilvēkkapitāls. Tas ir Latvijas nākotnes resurss. Nākamā gada budžetā paredzēti papildu 45 miljoni izglītības modelim “Programma skolā” ieviešanai. Uzskatu, ka tas ir nozīmīgs solis, kas nodrošina konkurētspējīgu atalgojumu un stabilitāti nozarē. Tajā pašā laikā budžets paredzēs arī investīcijas izglītības infrastruktūrā. Pašvaldībām tiks dota iespēja īstenot projektus jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai, esošo skolu modernizācijai un mācību vides uzlabošanai. Tiks atbalstīti arī skolu tīkla sakārtošanas jautājumi, skolēnu pārvadājumu sistēmas attīstība tiks turpināta. Tas parāda, ka kvalitatīvai izglītībai jābūt pieejamai visā novadā... katrā novadā, ne tikai pilsētās.

Trešā lieta, kam gribētu pieskarties, ir zinātne, pētniecība un inovācijas. Man personīgi kā pētniekam... es uzskatu, ka datos un zinātnē balstīta politika ir viens no būtiskākajiem šī budžeta ieguvumiem. Tajā paredzēts turpināt zinātnes un inovāciju programmu finansēšanu, it īpaši atbalstot inženierzinātnes, tehnoloģiju un dabaszinātņu nozaru pētniecību. Šīs investīcijas noteikti nav greznība, tā ir nepieciešamība. Bez zinātnes mēs nevaram precīzi noteikt riskus, izstrādāt risinājumus, sagatavoties nākotnes izaicinājumiem. Mēs visi apzināmies, ka zinātne palīdz valsts pārvaldei pieņemt gudrākus lēmumus, pierādījumos balstītus lēmumus.

Ceturtā lieta – nedaudz par pašvaldībām un sabiedrības līdzdalību. Tas tiešām mani uzrunā personīgi. Vēlos uzsvērt līdzdalības budžeta mehānisma nozīmīgumu. Sākot ar nākamo gadu, pašvaldībām būs pienākums no sava budžeta ieņēmumiem novirzīt līdzekļus iedzīvotāju iniciatīvām. Šī ideja nav tikai simbolisks žests, tā veicinās pilsonisko līdzdalību un beigu beigās uzticēšanos... valsts pārvaldēm – ilgtspējīgus risinājumus... atbildības sajūtu mūsu līdzcilvēkos. Pieredze rāda, ka cilvēki bieži izvēlas atbalstīt vides, izglītības un kopienu projektus. Tātad šī politika ne tikai stiprinās demokrātiju, bet arī palīdzēs vietējā līmenī īstenot ilgtspējīgus risinājumus.

Gribu uzsvērt, ka budžetā paredzēti līdzekļi pašvaldību finanšu izlīdzināšanai, tas noteikti nodrošinās attīstību visos Latvijas reģionos.

Kolēģi, noslēgumā... Šis budžets nav populistisks. Tas nav balstīts uz skaļiem solījumiem vai mirkļa efektiem. Tas ir veidots uz pragmatisku redzējumu ar izpratni par fiskālo disciplīnu, valsts drošības vajadzībām un beigu beigās – sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Tas līdzsvaro drošību ar attīstību, ekonomisko stabilitāti ar sociālo atbildību. Tas parāda, ka Latvija spēj būt vienlaikus droša, zaļa un zinoša valsts. Tieši šajā līdzsvarā ir šī budžeta lielākā vērtība. Tas dod pārliecību, ka mēs ejam pareizajā virzienā uz spēcīgu, ilgtspējīgu un gudru Latviju.

Kolēģi, tāpēc es aicinu atbalstīt 2026. gada valsts budžeta likumprojektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Zariņam.

J. Zariņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Ministri! Šis budžets ir budžets drošākai nākotnei. Tas nav tikai lozungs. Budžetā ir konkrēti risinājumi, lai nebūtu jārunā tikai par drošāku nākotni. Jau nākamgad daudzi cilvēki Latvijā reāli sajutīs šī budžeta pozitīvo ietekmi savā ikdienā. Bet par visu pēc kārtas.

Budžets paredz IKP pieaugumu par 2,1 procentu, kas ir būtisks, straujāks pieaugums, nekā paredzēts pēdējos gados, kā arī turpina inflācijas samazināšanos un nodrošina vidējās algas pieaugumu līdz 1920 eiro.

Runājot par tēriņu samazinājumu, ministrijas nākamajā gadā plāno tērēt par 233 miljoniem eiro mazāk. Šo samazinājumu veido samazinātas administratīvās izmaksas, pārskatīti iepirkumi, likvidēts ap 600 amata vietu un atceltas prēmijas. Šī ir atbildīga fiskālā politika, kas ļauj novirzīt līdzekļus tur, kur tie patiešām nepieciešami, – cilvēku labklājībai un drošībai.

Vieni no būtiskākajiem ieguvējiem šajā budžetā ir seniori. Seniori ir tie, kas ir palīdzējuši Latviju būvēt un veidot tieši tik izdevušos, kāda tā ir tagad. Un mums, šodienas valsts veidotājiem, ir pienākums šiem cilvēkiem nodrošināt cieņpilnas vecumdienas. Jau no 2025. gada 1. oktobra tiek veikta pensiju indeksācija, paaugstinot indeksējamo pensiju robežu vairāk nekā divas reizes no 683 līdz 1488 eiro. Tas nozīmē, ka 98 procenti senioru saņems indeksāciju pilnā apmērā.

Šis ir ļoti būtisks solis, lai pensiju 1. līmeņa sistēmu veidotu taisnīgi pret visiem pensiju saņēmējiem, mazinot nabadzības riskus un nevienlīdzību. Tāpat saglabājam neapliekamā minimuma pieaugumu, kas nākamgad būs 550 eiro mēnesī, bet 2027. gadā – 570 eiro, kas ir svarīgs atbalsts mazo ienākumu saņēmējiem.

Nav drošas nākotnes bez cilvēkiem. Tāpēc, runājot par nākamā gada budžetu, jāatceras – drošība sākas ģimenēs, kur aug bērni un tiek veidota valsts nākotne. Tāpēc šis budžets paredz konkrētu, jēgpilnu atbalstu ģimenēm un jauniešiem, tiem, kas nākotnē būvēs mūsu valsti. Atbalsts ģimenēm ar bērniem pieaug gandrīz par 50 miljoniem eiro. Tas ir lielākais pieaugums 10 gadu laikā.

Bērna piedzimšanas pabalsts palielinās līdz 600 eiro, bērna kopšanas pabalsts – līdz teju 300 eiro mēnesī. Līdz pusotra gada vecumam saglabāts pabalsts 75 procentu apmērā strādājošiem vecākiem. Palielināts uzturlīdzekļu apmērs par 30 eiro – līdz 155 eiro par bērnu līdz septiņu gadu vecumam un 180 eiro par bērnu līdz 18 gadiem.

Papildu finansējums ir arī ārpusģimenes aprūpei un adopcijai – 24 miljoni eiro, kā arī programmai “Balsts” daudzbērnu ģimenēm – 5,5 miljoni eiro. Kopumā ģimenēm šajā budžetā papildus tiek ieguldīti gandrīz 100 miljoni eiro gan kā finansiāls atbalsts, gan kā ieguldījums mātes un bērna veselībā un citās programmās, kas palīdzēs mūsu ģimenēm. Uzskatu, ka šāda veida atbalsts jāturpina arī turpmāk, lai vairāku gadu laikā veidotu maksimāli atbalstošu un veicinošu vidi ģimenes veidošanai, adopcijai un daudzbērnu ģimenēm.

Ne mazāk svarīgs jautājums par pašu demogrāfiju ir mūsu jaunatnes kvalitatīva izglītība. Neatkarīgi, vai skolēns mācās Rīgā, Valmierā, Raunā vai Madonā, bērniem ir jābūt pieejamai kvalitatīvai izglītībai. Ir svarīga ikkatra Latvijas bērna izglītošana un attīstīšana. Tie būs nākamie ārsti, inženieri, uzņēmēji, skolotāji un politiķi.

Finansējums izglītībai kopumā sasniedz vairāk nekā 1,3 miljardus eiro. Ieviesīsim jauno izglītības finansēšanas modeli “Programma skolā”, kam paredzēti papildus 45 miljoni eiro. Tas nozīmē taisnīgāku un pārskatāmāku finansējuma sadali, lielāku atbalstu skolotājiem un kvalitatīvāku mācību vidi skolēniem visā Latvijā. Investīcijas cilvēkkapitālā, skolotāju atalgojumā, profesionālajā izglītībā un augstākajā izglītībā ir ceļš uz stiprāku un konkurētspējīgāku Latviju.

Drošība šajā budžetā ir neapšaubāma prioritāte numur viens. Aizsardzībai tiek piešķirts papildu finansējums 448 miljoni eiro, kas ļauj sasniegt 4,9 procentus no IKP 2026. gadā un 5 procentus no IKP 2027. gadā. Tā ir investīcija mūsu militārajās spējās, robežu apsardzībā, ekipējumā un iekšējā drošībā. Būtiski arī tas, ka lielākā daļa šīs naudas stiprinās mūsu pašu militāro industriju, vietējos militārā ekipējuma, munīcijas un citus ražošanas uzņēmumus, palīdzot tiem turpināt attīstību jaunu un labāku produktu izstrādē, padarot Latvijas ražotājus vēl konkurētspējīgākus visā pasaulē. Papildu trīs miljoni eiro tiek novirzīti pierobežas pašvaldībām – Alūksnei, Balviem, Krāslavai, Ludzai un citām –, lai stiprinātu Eiropas Savienības ārējās robežas drošību.

Cienījamie kolēģi! Šis budžets ir atbildīgs, sabalansēts un valstisks. Aicinu to atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Es gribu ātri atbildēt uz diviem jautājumiem, kuri parādījās šodienas sēdē, lai mums būtu skaidrība par to, kas notiek ar nākamā gada budžetu. Un tie divi jautājumi...

Pirmais – par robežkontroles punktiem, kuri atrodas uz mūsu un Krievijas robežas. Es vienkārši nocitēšu, kādā stāvoklī ir šie kontroles punkti, un atgādināšu, ka dažas no ēkām ir vecākas nekā deputāti, kuri sēž šajā zālē.

Skaidrs, ka robežsargiem ir vajadzīga normāla darba vide, kurā viņi varētu pienācīgi un kvalitatīvi pildīt savus pienākumus. Un tad stāvoklis ir: visās trīs robežkontroles vietās ēku un inženiertīklu funkcionalitāte neatbilst mūsdienu darba drošības un darba aizsardzības, ugunsdrošības, energoefektivitātes prasībām, kā arī efektīvai robežkontrolei.

Un tas viss tiek darīts, lai mūsu robežsargi varētu normāli un kvalitatīvi pildīt savus uzdevumus uz robežas. Jo neatkarīgi no tā, cik daudz kontroles punktu mums ar Krieviju būs atvērtu, robežsargi no robežas nekur nepaliks, un tur viņiem vajadzēs atrasties, un viņiem vajadzīgas normālas, mūsdienīgas un modernas darba vietas.

Otrais jautājums bija par iespējamo algu samazinājumu Iekšlietu ministrijas struktūrām. Gribu šeit, no šīs tribīnes, protokolam, lai paliktu ieraksts, pateikt, ka algu samazinājums nav paredzēts – nav plānots – un nekādā gadījumā netiks pieļauts. Runa 2027. un 2028. gadā varētu būt vienīgi par algu palielinājumu. Un šeit viss būs atkarīgs no tā, kā mums pildīsies budžets un kā pieaugs ekonomika.

Tā ka visi dienesti, kuri atrodas Iekšlietu ministrijas pārvaldībā, var būt pārliecināti un droši par to, ka nekāds algu samazinājums salīdzinājumā ar šo gadu nākamgad nav paredzēts.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Prieks debatēt par budžetu, par saturu un jēgu, ko mums sagaidīt nākamajā gadā un ilgtermiņā.

Daudz jau ir izskanējis, ka budžets ir par drošību. Tā tas arī ir. Bet man arī ir liels prieks, ka mums valdībā jau trešo reizi ir izdevies safokusēt budžetu uz konkrētām prioritātēm... cik bija iespējams šajā diezgan komplicētajā kompromisu mākslā koalīcijā. Bet tomēr mēs esam vienoti par to, ka šis ir drošības budžets. Mēs esam vienoti par to, ka jāinvestē aizsardzībā pēc iespējas ātrāk, pēc iespējas vairāk, lai mēs ar laiku būtu gatavi.

Protams, var apšaubīt to, kā un cik ātri mēs varam uzaudzēt aizsardzības muskuli vai potenciālu, bet skaidrs, ka viss... Kaut kad ir jāpieņem sākotnēji lēmumi, ir jāpiešķir finansējums, un tad tam finansējumam ir jādod iespēja, tā teikt, investēties ne tikai mūsu drošībā, aizsardzībā, bet arī ekonomikā un dot atdevi arī militārajai industrijai. Līdz ar to man ir liels prieks, jo piekrītu ministra kungam, kas vakar runāja par šīm iespējām.

Bet mēs esam vienojušies, ka šis ir arī demogrāfijas budžets... demogrāfijas atbalstam. Burtiski tikko bija ļoti emocionāla uzruna no labklājības ministra, pirms tam – ļoti emocionāla uzruna no iepriekšējā labklājības ministra. Es piekrītu, ka labklājībai un demogrāfijai, un ģimeņu atbalstam, neskatoties uz to, ka bija mēģinājums maksimāli nogriezt budžetu, maksimāli ietaupīt... bet tomēr tādiem svarīgiem mērķiem kā ģimeņu atbalsts mēs uzlikām prioritāti. “PROGRESĪVIE” nekad neskatās pēc principa, kam pieder ministrija, bet pēc politikas vajadzībām.

Tieši demogrāfija ir diezgan komplekss izaicinājums, kam pabalsti varētu ne tikai palīdzēt... pabalsti ir viens no soļiem, lai uzlabotu situāciju. Tāpēc man ir liels prieks, ka mēs pārskatām pabalstus, kurus neesam pārskatījuši gadiem. Mums bija diezgan garas diskusijas, ar kuriem pabalstiem sākt, ja nevaram pārskatīt visu... nevaram atbalstīt visu. Šeit jau esmu dzirdējusi diskusijas no opozīcijas kolēģiem par to, kuri pabalsti, iespējams, ir tie, kas ietekmē, un kāda veida atbalsts ģimenēm ir primāri svarīgs.

Bet mēs vienmēr... “PROGRESĪVIE” vienmēr prioritizētu pabalstus, kas ir universāli un kas sasniedz ne tikai strādājošos vecākus, bet arī sasniedz universāli visus jaunos vecākus neatkarīgi no tā, kāds viņiem ir ienākumu līmenis. Un, kā mēs zinām, jo īpaši bērna kopšanas pabalsts ir tāds, kas nav mainīts gadiem... un tā universālā daba, ka tas ir piešķirts neatkarīgi no tā, kāds bijis atalgojums vecākam pirms tam, ir tas, kas palīdz universāli atbalstīt visas ģimenes.

Man ir arī prieks, ka mēs saglabājām iepriekšējā gadā koalīcijā panākto vienošanos par to, ka strādājošiem vecākiem attiecīgi ir iespēja turpināt bērna kopšanas atvaļinājumu, strādāt un nezaudēt lielu daļu no sava pabalsta, līdz ar to palikt pie tiem 75 procentiem. Un īstenībā situācija, kad šeit, no tribīnes, koalīcijas partneri saka: mēs esam par maz nogriezuši... man liekas, ir ļoti svarīgi pieminēt, ko mēs neesam nogriezuši un ko neesam atņēmuši, tāpēc ka šī bija diezgan spraiga cīņa par to, ka nevar aiztikt... un, iespējams, izglītība un kultūra, un arī labklājība un pabalsti nav tās vietas, kur mums vajadzētu ietaupīt.

Tāpēc es, godīgi sakot, ne līdz galam saprotu piedāvājumu no Auguļa kunga, kurš saka: vēl ir, ko samazināt. Un pagaidām es esmu dzirdējusi tikai ideju par to, ka samazināt vajag no tātad: daudzbērnu ģimeņu atbalsta, maznodrošināto atbalsta, Mediju atbalsta fonda, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstiem, jo tas ir viss, ar ko operē Sabiedrības integrācijas fonds. Un es esmu dzirdējusi pārmetumus... attiecīgi visas šīs programmas, ar ko operē Sabiedrības integrācijas fonds, ir tādas, kuras, Auguļa kunga izpratnē, varbūt ir jāsamazina. Tāpēc man īpaši liekas, ka pretrunā iet arī attiecīgi šobrīdējā labklājības ministra uzrunas.

Bet man ļoti žēl, ka labklājības ministrs ir norunājis runu un aizgājis, un neklausās, kā tad īsti Saeima debatē par viņa piedāvāto budžetu. Man liekas, ka tas, ka šajā budžetā ir liels atbalsts ģimenēm, tomēr ir arī koalīcijas panākums – neskatīties uz drošību tikai no, protams, militārās prizmas, bet arī skatīties uz drošību no ģimeņu drošības prizmas.

Un arī dzimumu līdztiesības uzlabošana kā kritērijs demogrāfijas uzlabošanai. To nosauc gan pētījumi, gan valsts pieredzes stāsti. Līdz ar to tā arī ir viena no lietām, kas palīdz. Un man ir ļoti žēl, ka tas viss brīnišķīgais darbs, kas ir padarīts šajā budžetā, lai stiprinātu ģimenes gan ar pabalstiem, gan ar citu veidu politiku, vienkārši ir noslaucīts ar pēdējā mēneša diskusijām un to nedrošības sajūtu, ko ir radījusi arī šī diskusija... un sievietēm attiecīgi jāliek aizdomāties par to, vai tiešām ir droši radīt pēcnācējus, vai tiešām ir droši veidot ģimeni un kā viņas būs pasargātas pēc tam.

Ja kādam liekas, ka Eiropa ir aizgājusi prom no ģimenes vērtībām, tad man liekas: ja Eiropa uzstāj uz to, ka mums jāaizsargā visas ģimenes un ka ģimenes ir vērtība, un ka drošas ģimenes ir tās, kurās vairāk parādās bērni, kuras vēlas dzīvot pārticībā un kuras arī investē sabiedrībā atpakaļ... ir tas, kas nepatīk Uzulnieka kungam... Tad, manuprāt, ir tieši otrādi – ka ZZS virza mūs prom no Eiropas un prom no ģimenes vērtībām... atbalstīt katru ģimeni. Bet es ceru, ka tā tas nav. Es ceru, ka tā bija vienkārši ministra pārteikšanās šeit, no tribīnes, un viņš nepiedāvā mūs izvest no Eiropas un Eiropas Savienības.

Bet tiešām paldies Labklājības ministrijai un ministram, ka ir izdarīti darbi ģimeņu stiprināšanai un arī izdarīti darbi... piemēram, bērna nākšana pasaulē ne vienmēr ir viegls process, un mēs ļoti labi zinām, ka ir arī neērti temati un ka demogrāfija nesastāv tikai no atbalsta jau piedzimušiem bērniem, bet arī no tā, kā palīdzēt tiem, kas grib bērnus, bet nevar... Un par to ir ļoti grūti runāt, jo ļoti bieži tieši tām ģimenēm... kā tās atbalstīt, nepadoties, kā iedot to otro... ne tikai otro iespēju, bet arī trešo. Līdz ar to ir arī ļoti apsveicami, ka mēs esam atraduši iespēju piešķirt līdzekļus arī trešajai iespējai... mākslīgai apaugļošanai un psiholoģiskajām konsultācijām un atbalstam. Un vispār veselības resorā arī atbalstam mātes un bērna veselībai, kas ir svarīgs komplekss.

Par izglītību. Par izglītību, manuprāt... Man ir tiešām liels prieks, ka mēs virzāmies uz priekšu ar reformu, kuru tik ilgi un rūpīgi izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija, gan iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre... paldies viņai par šo... gan šobrīdējā izglītības un zinātnes ministre, kas ir strādājusi rūpīgi pie šī modeļa. Un par ko man ir tiešām žēl – ka, teiksim, izstrādājot šo modeli un redzot tos visus labumus, ko nes šī reforma, finansēšanas reforma, jaunā “Programma skolā”... jo ilgāk mēs to vilcinām, jo pa ceļam zaudējam vairāk no tā groza, kas ir izstrādāts, kas ir labumu grozs skolotājiem, pedagogiem reģionos... arī skolēniem kvalitatīva un pieejama izglītība. Mēs pa ceļam no tā groza varam pazaudēt ļoti daudz labumu, un tad beigās tā reforma var aiziet līdz skolām un līdz mērķim jau tāda ne līdz galam saprotama. Līdz ar to es ļoti atbalstu, ka mēs esam atraduši līdzekļus šai reformai.

Bet es arī uzskatu, ka nav pietiekami... un es domāju, ka visi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti piekritīs – mēs jūtam, ka tur nav pietiekams finansējums un ka vajag lielāku atbalstu izglītībai, lai šo reformu ieviestu. Man ir žēl, ka pa ceļam bija daudz, daudz kompromisu nepieciešams, lai šo reformu aizvirzītu līdz rezultātam un dažreiz to pat diemžēl atliktu kompromisu ar partneriem koalīcijā dēļ.

Tāpēc es aicinātu mūs paskatīties rūpīgi uz otro lasījumu, ko varam izdarīt lietas labā, lai izglītība iegūst maksimāli lielu atbalstu, tāpat kā labklājība un demogrāfijas jautājumi, un paskatīties uz to kārtējo reizi nevis kā uz tēriņiem, par kuriem opozīcija ļoti uztraucas, ka mēs esam baigos parādos un kā tad mēs pēc tam atdosim... Es, godīgi sakot, nevaru saprast – ja mēs neinvestēsim šobrīd drošībā, izglītībā un veselībā, un labklājībā, kā mēs pēc tam dzīvosim? Kas būs tie cilvēki, kuri cels mūsu ekonomiku nākotnē? Es jūsu vietā vairāk uztrauktos nevis par šodienas parādu, bet par nākotnes jauniešiem, par nākotnes vecākiem, ģimenēm, ģimenēm ar bērniem, kuriem šeit dzīvot un veidot mūsu valsti un ekonomiku.

Tāpēc ir, neapšaubāmi, investīcijas izglītībā, kultūrā un veselībā... ir tādas, bez kurām es nevarētu iedomāties šo budžetu. Un man ir prieks, ka, neskatoties uz visām vajadzībām un spiedienu par to, ka ir jāgriež maksimāli daudz, šīs nozares ir maksimāli pasargātas no griešanas. Un es ceru, ka arī uz otro lasījumu mums neatnāks ģeniāli priekšlikumi, ka tomēr šīs sabiedrībai tik svarīgās un uz nākotni vērstās jomas... teiksim, noīsināt vēl jau tā ierobežoto finansējumu.

Līdz ar to, manuprāt, šobrīd piedāvātais budžets ir labs kompromiss starp to, ka mums ir jāinvestē drošībā un aizsardzībā, un starp to, ka ir jāmazina birokrātija un jāīsina dažreiz tie valsts tēriņi, kas mūsu pusē ir, bet – neapdraudot mūsu sociālo drošību, neapdraudot mūsu izglītību, neapdraudot mūsu kultūru. Es ceru, ka šis koncepts saglabāsies arī uz otro lasījumu. Un es negribētu redzēt tos pārsteigumus, ko mēs esam redzējuši, kamēr strādājām pie pirmā... kamēr valdība strādāja pie pirmā lasījuma... šobrīd piedāvātā budžeta.

Tātad tāpēc svarīgi skatīties ne tikai uz to, kas ir piešķirts, bet arī uz to, kas šajā budžetā nav atņemts un kas nav nogriezts, jo tur arī slēpjas valstij ļoti svarīgas lietas.

Paldies Finanšu ministrijai, valdībai par darbu, un, teiksim, veiksmi mums, kolēģi, vēl strādāt uz otro lasījumu, jo darba būs daudz.

Un es aicinu jūs atbalstīt budžetu pirmajā lasījumā un tad ķerties pie tiem uzlabojumiem, kas tomēr nekaitētu mūsu tālākai valsts attīstībai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Pāris vārdu par Kultūras ministrijas budžetu.

Atskatoties pagātnē uz garo un grūto ceļu, kā izdevās Valsts kultūrkapitāla fondu piesaistīt konkrētai 3 procentu likmei no akcīzes nodokļa, Kultūras ministrijas piekāpšanās, ļaujot šo procesu, šo modeli, iesaldēt, ir kļūda. Vēl man neizprotamāka kļūda ir – ļaut šo modeli iesaldēt nevis uz gadu, bet uz četriem gadiem. Tas ir jālabo, un es ceru, ka otrajā lasījumā mēs to kopā izlabosim.

Kultūras ministrijas budžets kopumā ir noplicināts, un to būtu grūti saukt savādāk kā par traģisku. Taču es neizmantošu šo tribīni, lai tagad sāktu stāstīt visas tās kultūras nozares jomas, kurām finansējums ir vitāli nepieciešams. Es ļoti labi saprotu šo situāciju, jo ļoti labi saprotu prioritātes. Un es saprotu, ka situācija budžeta kontekstā ir tuvu tam, lai to sauktu par ekstrēmu. Ja velkam līdzības ar dabu, tad, nonākot ekstrēmās situācijās, pati daba mums pasaka priekšā, kuras funkcijas atkrīt jeb tiek atmestas pirmās un kuras tiek saglabātas kā dzīvības nodrošināšanai vitāli svarīgas. Tieši šādā kontekstā skatoties uz Kultūras ministrijas budžetu, es vienu no šādām vitāli svarīgām jomām redzu dziesmu svētku procesu. Un man ir ļoti skumīgi raudzīties ailēs, gan runājot par 2026. gadu, gan arī vidējā termiņā, kur šī vienošanās, ka dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumam būtu jānonāk proporcijās 50 procenti no pašvaldības, 50 – no valsts... Es neredzu tur nekādu progresu turpmākajos gados.

Es šādu budžetu nevaru apstiprināt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Es nebiju paredzējusi runāt, bet, jāsaka, labklājības ministra uzruna mani drusku izaicināja, jo esmu sekojusi sociālās politikas jautājumiem pāris gadu desmitus. Un ir dažas lietas, kas mani mulsina. Mani mulsina tas, ka šeit var nākt koalīcijas pārstāvji un teikt – jā, vajag taupīt, vajag taupīt! – un piedāvāt: tāpēc palielināsim līdzekļus tur, tur un tur. Jo es domāju, ka tomēr jāizšķiras, vai mēs taupām vai palielinām. Man liekas, ka tās abas lietas nav apvienojamas. Nu vienīgais variants var būt, ka tas ir domāts tā, ka manā dārziņā palielināsim izdevumus, bet blakus, kaimiņa dārziņā – no turienes visu savāksim. Nu, tā nav sevišķi solidāra rīcība, un es ceru, ka tā tas nebija domāts.

Par demogrāfijas jautājumiem, kurus arī minēja labklājības ministrs. Un, protams, mums demogrāfija ir viena no prioritātēm, kas ir jāatbalsta. Es gribu teikt, ka šajā ziņā ir ņemams vērā “Nacionālās apvienības” teiktais par ģimenes valsts pabalstiem, kuri, protams, ir ilgtermiņa pabalsti, un līdz ar to tie būtu jāindeksē. Es saprotu, ka, iespējams, to nevar paspēt šī gada budžetā, bet Labklājības ministrijas politiskajās prioritātēs tas nav bijis diemžēl iestrādāts ne šī, ne iepriekšējā ministra laikā. Bet tas tā varētu būt, ilgtermiņa politikā to vajadzētu, protams.

Trešais jautājums, par ko es gribēju pāris vārdu teikt, ir Eiropas vērtības.

Atceros laiku, kad Latvija ilgstoši nevarēja ratificēt Eiropas Sociālo hartu. Pēc tam tas notika diezgan ātri, kā mums tas mēdz būt ar dažādiem likumiem un vienošanos.

Un tas ir pirmais tāds ļoti nozīmīgais sociālās labklājības jomas dokuments, kurā ir pants, kas nosaka aizsardzību ģimenei sociālā, ekonomiskā un juridiskā jomā. Un uz šī dokumenta pamatojas arī Stambulas konvencija. Tas ir viens no pamatdokumentiem, kas tālāk tiek izvērsts Stambulas konvencijā. Tāpēc teikt, ka Eiropas vērtībās nav ģimenes aizsardzības, nu, tas nozīmē nepārzināt šos dokumentus, kuri mūs vieno, kurus mēs esam ratificējuši.

Aicinu kopumā, protams, atbalstīt budžetu. Bet tur ir dažas lietas, kuras arī vēl varētu varbūt izmainīt. Un viena no tādām lietām sociālās labklājības jomā ir pozitīvais lēmums palielināt (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

L. Rasnača.... palielināt vecāku pabalsta apmēru, ko var saņemt strādājošais vecāks. Bet mēs uzdevām arī komisijā jautājumu, vai nevajadzētu sadalīt, ka viens no vecākiem saņem bērna kopšanas pabalstu un otrs – vecāku pabalstu. Ministra kungs atbildēja, ka to nevar, kaut tas neprasītu papildu līdzekļus. Un, cik es zinu, informatīvās iespējas labklājības jomā arī to pieļauj.

Tāpēc mans ierosinājums ir ļaut dalīt šo pabalstu atsevišķu saņemšanu, jo tas palielinātu sociālo aizsardzību arī otram vecākam.

Tātad kopumā es atbalstu budžetu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds zemkopības ministram Armandam Krauzem.

A. Krauze (zemkopības ministrs).

Labdien, kolēģi! Pusotru dienu ļoti karstas debates, es teiktu, no ļoti atbalstošām, kas runā par gaišo nākotni, līdz tādām, ka situācija jau ir pilnīgi kritiska un tūlīt viss sabruks. Bet es tiešām gribu runāt vairāk tikai par lauksaimniecību un to, ar ko saistās lauksaimnieki šajā budžetā. Un pieminēt arī to, ka ļoti daudzi deputāti, protams, atbalsta lauksaimniekus. Gandrīz visās frakcijās ir. Es varētu sākt ar JAUNO VIENOTĪBU, kur ir Mārtiņš Felss, ar Zaļo un Zemnieku savienību, kur ir Augusts Brigmanis, ar APVIENOTO SARAKSTU, kur ir Edgars Putra, un “Nacionālajā apvienībā”, protams, Jānis Grasbergs. Ja es kādu esmu aizmirsis... bet nu visās frakcijās diemžēl nav lauksaimnieku, līdz ar to tā izpratne par lauksaimniecību arī ir švakāka.

Tas, ko es gribu minēt, ka mēs budžetā uz nākamo gadu esam ieplānojuši tādus pašus līdzekļus kā šogad. Tātad nav nekādu samazinājumu. Daži saka: lauksaimnieki grib pārāk daudz. Bet es atgādināšu, ka Latvijā trīs gadus pēc kārtas ir bijuši ļoti slikti klimatiskie apstākļi. Tā parasti nav. Parasti ir vienu gadu kaut kāda krīze, bet trīs gadus pēc kārtas... Divus gadus bija ļoti sauss. Un, lai jūs saprastu, ka bija reģioni... piemēram, Latgales reģionā, kur parasti graudkopji kuļ 5–7 tonnas, tajā gadā – pusotra līdz divas, tie ir trīsreiz mazāki ieņēmumi. Tas vēl sakrita ar to laiku, kad resursu cenas bija būtiski kāpušas, jo mēs esam aizlieguši ievest preces no Krievijas, no Krievijas vairs minerālmēsli un citi resursi neienāk, resursu cenas ir kāpušas. Papildus tam sekoja otrs gads, kas bija ļoti slikts. Un šis gads... varbūt liekas, ka Rīgā viss bija kārtībā, jo lija lietus, spīdēja saulīte, aizbraucot ārpus Rīgas – ļoti skaists kviešu lauks. Bet, ja jūs būtu uz dažu labu kviešu lauku aizgājuši ar kājām un pastaigājuši, tad tur apakšā bija ūdens. Un tajā brīdī, kad kāds mēģināja braukt un nokult labību, faktiski viņš brauca pa ūdeni. Bija arī tādi, kur tecēja urdziņas.

Tāpēc ir ļoti svarīgi lauksaimniekiem palīdzēt, un mēs finansējumu esam saglabājuši tādā pašā apjomā, protams, arī vērsušies Eiropā. Bet es runāšu tikai par mūsu valsts budžetu, kas ir saplānots nākamajam gadam un kāpēc šis finansējums ir vajadzīgs.

Mēs visi ikdienā aizmirstam vienu būtisku lietu. Ir ļoti viegli aiziet uz veikalu, nopirkt to, ko mēs gribam, bet, līdzko ir kādas dabas katastrofas, kas ietekmē arī loģistiku, tātad piegādes, pirmā vieta, kas paliek tukša, ir lielveikali, tur nav pārtikas. Mēs esam aizmirsuši, ka pārtika ir stratēģiskais resurss, kas mums ir vajadzīgs ikdienā. Ja sāktos kaut kādas dižķibeles un mums nebūtu, ko nopirkt veikalos, mēs visi atcerētos, ka Latvijā ir lauksaimnieki, kas kuļ labību, slauc govis, ražo... olas. Mēs brauktu meklēt. Tas ir ļoti nopietni, jo lauksaimniecība, pārtikas ražošana ir stratēģiska nozare. Karavīrs nav karotājs, ja viņš nav paēdis, ārsts nevar strādāt ar slimniekiem... neviens nevar darīt savu darbu, ja nav paēdis. Tāpēc esam saglabājuši to finansējumu, kāds ir.

Gribu pateikt, ka valsts bez bāzes finansējuma ir piešķīrusi 52 miljonus eiro. Un ir vairākas būtiskas sadaļas.

Pirmā, par ko mēs daudz esam runājuši un kas ir saistīta ar klimatiskajiem apstākļiem, – apdrošināšanas sadaļa. Lauksaimnieki var daļēji segt apdrošināšanas polišu izmaksas. Tas ir ļoti būtiski, lai tādos gados kā šie varētu saņemt kompensācijas.

Otra sadaļa, arī būtiska, ir kredītprocentu dzēšana. Ja jums pēc kārtas ir vairāki šādi gadi, ar tādiem ieņēmumiem un ar tādām ražām, tas nozīmē, ka lauksaimnieki arvien vairāk aizņemas naudu, lai pārdzīvotu šo grūto periodu. Ne tikai lai investētu, jo investīcijas ir samazinājušās, bet arī apgrozāmiem līdzekļiem. Un valsts nāk pretī un dzēš līdz 4 procentiem.

Tad ļoti svarīgi, ka šis nacionālais atbalsts aiziet lopkopības nozarei ciltsdarba veikšanai, kas reāli ir lieli izdevumi. Šim ciltsdarbam. Mēs kompensējam, tādējādi palīdzam nozarei.

Tai pašā laikā es vēlos vērst uzmanību, ka Zemkopības ministrijas pārraudzībā ir dažas izglītības iestādes, kas ir saistītas ar lauksaimniecību. Un izglītībai un zinātnei mēs finansējumu neesam samazinājuši. Ja visur citur nedaudz tiek samazināts, tad šī ir tā joma, kurā tas tiek saglabāts, arī tas, kas netiek finansēts no valsts atbalsta... subsīdija.

Protams, ir vēl daži tirgus veicināšanas pasākumi – selekcijas materiālam... arī finansējums, kas saistīts ar jauniem tirgiem, jo ir būtiski, lai mēs varētu pārdot uz ārzemēm.

No lauksaimnieku puses... faktiski ir ļoti grūti ar dažādām birokrātiskām lietām. Un te es gribu reflektēt par dažu kolēģu vakar teikto par aizsargājamām teritorijām. Izskanēja diezgan nepatiess skaitlis. Valdība šogad pieņēma informatīvo ziņojumu par biotopiem, kura pielikumā mēs platības, kas Latvijā ir, ļoti skaidri minējām un sarēķinājām. Latvijā šobrīd platības ar dažādiem ierobežojumiem aizņem 30,6 procentus, nevis 18. Jau 30,6. Tas nozīmē, ka mums šobrīd ir jāievieš dinamiskā sistēma – ja kaut kas nāk klāt, kaut kas jāņem ārā. Aicinu to atcerēties deputātus, kuri saka: ir 18 un vajag iet uz 30. Nav jāiet uz 30.

Kā mums trūkst? Mums trūkst stingri aizsargājamo dabas teritoriju, kurās saimnieciskā darbība vispār nav iespējama. To, kurās saimnieciskā darbība ir atļauta, mums šobrīd pietiek.

Ko tas nozīmē – dinamiskā sistēma? Man ir viens piemērs, ja runājam par mežiem. Ja jums ir biotops, kas ir boreālais mežs, kurā ir kaut kādi koki, piemēram, egles, ar ļoti vērtīgiem lakstaugiem. Kad egles nograuž mizgrauzis, koki kādu brīdi stāv nokaltuši un tad sagāžas. Ja mēs tur neko nedrīkstam aiztikt (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Krauze.... tad tur vairs nav tas biotops, kas bija, tur ir cits. Ir kaut kādi brikšņi, un nav nevienas egles. Sāk augt kaut kādas lazdas. (Esmu redzējis tādus mežus.) Tas nav tas pats biotops. Tāpēc sistēmai jābūt dinamiskai – ja kaut kas iet bojā, ņemam ārā, liekam jaunas vērtības iekšā. Tas ir tas, kā mums trūkst, ar ko šobrīd cīnās daudzi – gan lauksaimnieki, gan mežsaimnieki.

Vēl viena būtiska lieta, kas izriet no tā... tas viss, protams, ietekmē ekonomiku. Ja mēs esam tik bagāti, ka varam mežā kokus sapūdēt, nevis pārstrādāt, tad man nav, ko teikt. Es tā neuzskatu. Es uzskatu, ka mums ir jāiegulda pārstrādē, jārada augstas pievienotās vērtības produkts. Un to mēs no Zemkopības ministrijas un valdības puses esam veicinājuši. Mēs grozījām regulējumu un radām iespēju ienākt “Fibenol” un rezervēt 300 tūkstošus kubu. Un ir vēl vieta veseliem četriem šādiem lieliem projektiem.

Ja runā par valsts budžetu un to, kas tiek iemaksāts, es vēlos atgādināt maniem kolēģiem no PROGRESĪVAJIEM, Briškena kungam, kurš vada Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un kurš pieminēja LVM – “Latvijas valsts mežus”. “Latvijas valsts meži” pirms diviem gadiem, 2023. gada nogalē, izveidojuši cenošanas mehānismu – ko jūs nosolāt, cena saglabājas. Tirgū bija milzīgas svārstības un cena skujkoku apaļkokiem nokrita par 30 līdz pat 40 procentiem. Nebija šī sistēma pareiza, nebija elastīga.

Jā, es piekrītu, ka tiem, kas sola uz trīs gadiem, ir jāmaksā vairāk, bet ne jau tāda cena, kas atšķiras par 30–40 procentiem. Ko tas nozīmē? Reāli tai brīdī Latvijā varēja pārtraukt darbību daudzi mežsaimniecības uzņēmumi – bija jau samazinātas maiņas, un sāka atlaist darbiniekus. Apmēram divarpus tūkstoši darbinieku bija riska zonā... un 16 uzņēmumi, kuri ir attiecīgi minēti. Bet mēs esam sarēķinājuši, kas notiktu, ja mēs neko nedarītu. Un es gribu teikt: ja mēs neko nedarītu, tad zaudējumi būtu lielāki.

Piemēram, pārstrādes uzņēmumi. Apmēram 38 miljoni zaudējumu jau bija, bet pēc šīs korekcijas tiktu apdraudēti divarpus tūkstoši darbavietu, kas nozīmētu vēl 28–32 miljonu zaudējumu, kas ir nodokļu ieņēmumi saistībā ar darbinieku atalgojumu. Papildus tam vēl 10–12 miljoni netiešo nodokļu, kas varētu būt zaudējumos. Kopumā būtu samazinājums arī no LVM dividendēm – samazinātos par 40–50 miljoniem, bet, tā kā darbinieki tiktu atlaisti, varētu būt papildu 10–15 miljoni izmaksās – dažādas sociālās garantijas, kas būtu jāmaksā par to, ka darbinieki ir atlaisti.

Visi šie fakti ir sarēķināti, tāpēc aicinu... es arī aizsūtīšu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, lai viņi redz. Tā būtu reāla ietekme uz budžetu – desmitos miljonu. Ko mēs panācām? Mēs ar savu Ministru kabineta lēmumu panācām to, ka izsoles cena bija tuvu tirgus cenai. Tā nebija tāda kā tā brīža tirgus cena, bet tuvu tirgus cenai. Respektīvi, ja cena tirgū krīt, tad, protams, uzņēmēji maksā mazāk, ja cena tirgū aug, tad arī viņiem jāmaksā vairāk. Tādai jābūt pieejai – elastīgai, dinamiskai, nevis jāiedzen mūsu uzņēmumi grūtībās, kas rada ietekmi arī uz budžetu un rada ietekmi uz darba vietām reģionos.

Tā kā Zemkopības ministrija ir saimnieciska ministrija, mums noteikti daudzos jautājumos būs domstarpības ar vides organizācijām, tai skaitā ar maniem kolēģiem, kuri ir valdībā, – “PROGRESĪVAJIEM”. Bet mēs strādāsim, lai Latvijas budžets pildītos un lai cilvēkiem reģionos būtu darbs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies ministram.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es diemžēl nevarēšu par šo budžetu balsot, jo neredzu nopietnu pieeju valsts drošības jautājumu risināšanai.

Es vakar pameklēju dažādus piemērus un atradu vienu ārkārtīgi pamācošu Latvijai, ko ir ievērojuši lietuvieši un ko mēs nedarām. Četrus gadus pēc ASV dibināšanas... 1791. gadā tika pieņemts otrais konstitūcijas labojums. Tas atbild uz jautājumu, kas ir drošība. Klausieties – tas ir ļoti labs formulējums: “Tā kā brīvas valsts drošībai nepieciešama labi organizēta milicija, cilvēku tiesības glabāt un nēsāt ieročus nav ierobežojamas.”

Kādus ieročus? Demokrātiskajos štatos tiesas skaidroja, ka nekādus ieročus nevar nēsāt, jo it kā ir domāta kolektīvo organizāciju aizsardzība – kā mūsu Zemessardze. 2008. gadā ASV Augstākā tiesa noteica, ka otrais papildinājums nozīmē individuālas tiesības. Atbilstoši – ja mums būtu šāds papildinājums konstitūcijā – katrs Latvijas pilsonis varētu turēt mājās gan automātiskos ieročus, gan vieglos ieročus... ko vien viņš gribētu, bez kaut kādiem ierobežojumiem, izņemot, protams, to, ka būtu jāpārbauda, kā visur pasaulē, kāds ir šo cilvēku veselības stāvoklis un vai viņi nav tiesāti. Nekas vairāk.

Lietuva šo jautājumu atrisināja un nodibināja brīvprātīgo Lietuvas Strēlnieku savienību. Viņiem uz šo brīdi ir 17 tūkstoši cilvēku. Budžets ir divreiz mazāks nekā Latvijas SIF budžets – apmēram 18 līdz 19 miljoni. Tas tiek izlietots instruktoru apmācīšanai, partizānu cīņas taktikas apmācīšanai un tā tālāk. Tad iedomājieties – šie 17 tūkstoši cilvēku ir bruņoti ar automātiskajiem ieročiem, kurus viņi var turēt mājās seifā... tai skaitā dažādi prettanku ieroči un viss pārējais. Viņiem ir arī kibernētikas daļas un motorizētās daļas, bet viņi neprasa valsts finansējumu. Viņi ir brīvprātīga vienība. Mums nekā tāda nav.

Es negribu teikt, ka mums būtu jāmaina Satversme un jāieraksta: katram ir tiesības turēt ieroci. Bet bez bruņotas tautas mēs nevaram atrisināt šos jautājumus, mēs esam maza valsts. Ja mums savā laikā bija aizsargu organizācija ar 60 tūkstošiem (Zālē troksnis.) un ja Somijas...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

A. Kiršteins.... drošības koncepcijā ir skaitļi... pirmajā kara dienā viņi var pret ienaidnieku vērst 300 tūkstošus cilvēku, mobilizācijas laikā pāris mēnešos palielināt bruņotos spēkus līdz 900 tūkstošiem, tad Latvija... kas ir 2,6 reizes mazāk... proporcija būtu 100 tūkstoši un 300 tūkstoši. Nekas netiek darīts, lai tauta būtu bruņota. Nekas netiek darīts, lai mēs, kā es jau vakar uzsvēru, novērstu šīs iekšējās piektās kolonas darbību.

Pēdējais. Atcerēsimies vienu – nekāda drošība nevar būt valstī, kura gender ideoloģijas propagandai tērē tieši divreiz vairāk nekā Lietuvā lietuvieši, finansējot savu militāro organizāciju ar 17 līdz 18 tūkstošiem labi bruņotu un apmācītu cilvēku.

Aicinu budžetu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Kolēģi deputāti! Mēs jau otro dienu diskutējam par budžetu, kurš ir par drošību, par to, ka ikviens no mums, kad tiks pieņemts šis budžets, jutīsies labāk, vismaz pārliecinātāks. Bet ikviens no jums zina, ka budžets – tās ir valsts vērtības, kuras tiek apliecinātas skaitļos un prioritātēs.

Ja kolēģi minēja, ka ģimene mums ir prioritāte, ka darām visu iespējamo ar visjaunākajām, modernākajām pieejām, tad es gribu minēt, ka bērna kopšanas pabalsts, kas līdz šim ir ticis maksāts līdz bērna divu gadu vecumam, tagad tiks maksāts līdz bērna pusotra gada vecumam ar ļoti spēcīgu argumentāciju... pusgadu ģimene, māmiņa vai tēvs, saņem tikai 42 eiro mēnesī.

Varbūt 42 eiro mēnesī ir maza summa tiem, kuri saņem 80–84 tūkstošus gadā... tādi mums ir 15 parlamentārie sekretāri, kuru atalgojums gadā izmaksā 1 200 000. Vai šodien mēs redzam daudz parlamentāro sekretāru, kas debatē par budžetu? Protams, ir tie, kuri šobrīd atrodas skatītāju pusē. Mēs viņus šeit redzējām kuplā skaitā, kad runājām par Stambulas konvenciju, tad viņi bija ļoti aktīvi – aizsargāja sievieti. Bet šeit sieviete... kurai tiks liegti 42 eiro, par kuru vairs netiks maksātas sociālās iemaksas... jau nav vērtība.

Paskatāmies pēc datiem – ja ģimenei ar pieciem bērniem pie ģimenes valsts pabalsta pieliktu tikai 20 eiro, tas izmaksātu tik, cik saņem šīs 15 personas, – 1 200 000. Faktiski mēs varētu pielikt klāt tās ģimenes, kurās ir sestais bērns... Mēs taču runājam par stabilu, kuplu valsti. Bez bērniem, bez atbalsta tā tāda nav.

Mēs varam teikt, ka finansiālais atbalsts jau nav tikai tāpēc... tie bērni nedzims. Bet sakiet, lūdzu, māmiņas, tēvi... pusotra gada vecs bērns... Ar cik mierīgu sirdi jūs viņu atdodat silītēs, kur par viņu rūpējas? Anotācijā rakstīts, ka jūs izmantosiet pabalstus aukles pakalpojumam. Sakiet, lūdzu, cik aukle maksā dienā? Dienā tie būs vairāk nekā 40 eiro. Mēs teiksim, lai vecāki, māmiņas vai tēvi, atgriežas darbā. Bet sakiet, lūdzu, tie, kam ir mazi bērni, – cik daudz laika jūs esat darbā un cik daudz laika rūpējaties par bērniem? Mēs minam to... lai kā tas viss notiks šai situācijā... bet paredzamība un ticamība – tas ir pamats.

Toties mēs radām jaunus produktus. Es lasu, kā LIAA paraksta līgumu, kas ir ap 123 tūkstošiem, fantastiskai lietai. Tā ir platforma, kura būs noderīga ikvienam un apvieno senas zināšanas par astroloģiju, numeroloģiju, psiholoģiju ar modernām tehnoloģijām, lai cilvēks varētu izprast sevi, attīstīties un veidot jēgpilnas attiecības. Tā ir Eiropas kohēzijas nauda. Mīļie cilvēki, tas ir tas, ko mēs maksājam no valsts budžeta! Mūsu prioritātes! Kad ieliekam “putnu vērošanas pāli”... kaut kad to pabeigs... tas mums nav svarīgi. Mēs taču jūtamies droši.

Mēs paredzam atbalsta programmas dažādiem kursiem, kuri izglītos par labu atmosfēru ģimenē. Sakiet, lūdzu, cik daudzi, iepazīstoties ar labu atmosfēru ģimenē, bez stabilitātes sajūtas sasniegs rezultātu? Kamēr mēs apkarojam vienus, mēs mainām prioritātes. Un šis budžets ar skaļiem nosaukumiem tās iezīmē ļoti savādi.

Kas ir zīmīgi? Tieslietu ministrija mums norādīja par parlamentārajiem sekretāriem... pagājušajā rudenī Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa pārstāvēja šo jautājumu... tas ir jūsu, deputātu, robs, jūsu neizdarītais darbs – tas, ka deputāts, kurš ir parlamentārais sekretārs un pašvaldības deputāts, var saņemt divus atalgojumus. Ja mums šobrīd parlamentārie sekretāri saņem 84 tūkstošus gadā... viņš paralēli var saņemt atalgojumu arī pašvaldībā. Ir daži parlamentārie sekretāri, kā Paegļkalna, kuri ziedo savu atalgojumu. Kāpēc kāds valstij var ziedot savu atalgojumu (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

I. Stobova.... bet kādam tas ir jānopelna... kādam mēs pasakām, ka tas neko nerisina? Kādam tas dod iespēju...

Šajā budžetā ir ļoti daudz datu, faktu, par kuriem mēs runājam. Bet, ja astroloģija un numeroloģija kļūst par šīs valdības vienu no zinātniskajiem pamatojumiem... mēs varēsim jēgpilni iepazīt pasauli... tad kaut kas ar tiem datiem nav kārtībā. Kaut kas nav kārtībā ar budžeta datiem, kuros mēs kvalitāti izglītībā mērām ar Ķīnas un Indijas klasēm, kurās mācās 46 skolēni. Vai Indija un Ķīna ir tas, uz ko mēs tiecamies? Iedzīvotāju skaits. Es gribētu aicināt tos, kuriem ir šaubas, atnākt uz skolu un pamācīt. It īpaši, kur anotācijā ir rakstīts, ka deviņi bērni klasē rada draudus uzvedībai... Nopietni? Un 40 rada kvalitatīvu izglītību? Tas ir mūsu redzējums. Sagrozītie dati un fakti.

Līdz ar to es nevaru atbalstīt budžetu, kurā tiek piesaukta zinātne, bet sponsorēta astroloģija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Mums ir priekšlikums turpināt Saeimas ārkārtas sēdi, līdz visi debatētāji ir beiguši runāt un... mēs pabeidzam ārkārtas sēdi. Visi piekrīt? (Starpsauciens: “Jā!”) Paldies.

Turpinām sēdi.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam otro reizi.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Paldies par šo otro dienu, kad notiek debates. Ir iespēja uzklausīt arī ministrus, kuri ir klātesoši. Jāsaka, šis nav sliktākais budžets, kāds uz Saeimu ir atnests. Bet, nenoliedzami, šis budžets nav pilnīgs, un tas būs mūsu darbs – uz otro lasījumu censties to ievērojami uzlabot. Pēdējās dienās, nedēļās mums ir bijis šeit ļoti daudz diskusiju, debates par vienu citu dokumentu. To, es domāju, katrs no jums ir izlasījis no vāka līdz vākam, pat vairākas reizes. Ar budžetu, es domāju, ir daudz švakāk. Tikai retais ar to ir iepazinies un zina varbūt tādu kopainu, par ko šobrīd šeit notiek debates.

Un to arī jums novēlu – iedziļināties un skatīties šos priekšlikumus, ko būsim iesnieguši no “Nacionālās apvienības”, lai uzlabotu šo budžetu, – par demogrāfiju, atbalstu ģimenēm, par iekšējo drošību, esam jau minējuši, par algām mūsu iekšlietu resorā strādājošiem, lai tur viss būtu sakārtots. Būsim ieguldījuši darbu, lai šos priekšlikumus sagatavotu arī par reģionu attīstību, dažādu pakalpojumu saņemšanu iedzīvotājiem jebkur, kur tie dzīvo Latvijā.

Interesanti, kur, es jūtu, būs atšķirība no iepriekšējiem budžetiem – arī koalīcijas partijas būs sagatavojušas dažādus priekšlikumus, kas varbūt ir netipiski, bet vismaz jūs nākat šeit, tribīnē. JAUNĀ VIENOTĪBA teica, ka būs vesels šāviens priekšlikumu, kuri varētu palīdzēt mazināt vardarbību... cīņa pret vardarbību. Tā ka turēšu pie vārda. Ceru, ka šie priekšlikumi būs.

ZZS ir teikuši, ka būs daudz plašāk – pa visu lauku sniegs priekšlikumus. Būs interesanti redzēt, ko tad varbūt nav izdevies budžeta sarunās koalīcijā iekšēji panākt. Tā ka esmu cerību pilns redzēt tādu plašu diskusiju – no abām pusēm, kas no koalīcijas, opozīcijas iesniegts... no PROGRESĪVAJIEM neesmu neko dzirdējis. Tie nāk un slavē, saka, ka viss kārtībā. Nu redzēsim, kā tas viss tālāk izvērtīsies. Jūtu, ka šajā lasījumā ir virkne, ko vajadzētu uzlabot, un domāju, ka būs daļa, kas neatbalstīs šo budžetu. Bet visas iespējas, ka uz otro lasījumu mēs to varam sakārtot, lai visi varētu atbalstīt un būtu simts balsis šim budžetam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam otro reizi.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministri! Premjerministre! Gribēju pateikt – man bija kārtējo reizi pārsteigums klausīties, kur nauda rodas. Un šoreiz ar drošību jūs visu laiku gribat aizmālēt acis. Drošība, drošība, drošība! Protams, ka drošība ir svarīga. Bet šinī gadījumā jūs pieminējāt, PROGRESĪVIE, ka nevar apvienot abus – taupīt un tērēt drošībai.

Manuprāt, tā ir prioritāte, ko darītu jebkurš saimnieks: pārskatītu savus izdevumus un tikai galējas nepieciešamības gadījumā aizņemtos naudu, ja tās nepietiek, nevis otrādi. Es saprotu, ka jums, PROGRESĪVIE, ir pielipusi šī jaunās vienotības infekcija – aizņemties, jo šī infekcija aizņemties ir notikusi tieši ar mirkli, kad Kariņa kungs (Starpsaucieni.)... Jā, jā, es tikai atgādināšu vēlreiz (Starpsauciens: “Parādi…!”)... ka aizņēmās jau Latvija... tikai aizņēmās Latvija krīzes situācijās, krīzē... nevis tad, kad krīzes nav, vienkārši turpināt aizņemšanos.

Šinī grafikā (Rāda grafiku.) ļoti labi var redzēt to, ka mēs bijām disciplinēti ar izdevumiem un ieņēmumiem. Un šeit mēs redzam to, ka esam aizgājuši pilnīgā, pilnīgā disproporcijā pret to, ko tērējam un ko ieņemam. Un to mēs gribam turpināt galēji jau uz priekšu. Nav māka, kolēģi, tērēt, bet māka ir nopelnīt naudu.

Gribēju pateikt, ka visā šinī stāstā kaut kur ir pazudis pats galvenais, ko mēs secinājām izmeklēšanas komisijā par “Rail Baltica”. Jūs runājat par visu kaut ko apkārt, bet “Rail Baltica” projekts ir viens no... ar vislielāko finanšu ietekmi un ar vislielākajām saistībām Latvijai. Un tā budžetā nav. Izmeklēšanas komisija skaidri pateica un secināja, ka budžeta, konkrēti budžeta likumā, ir jāizdara trīs svarīgas lietas. Pirmām kārtām tajā ir jāatspoguļo skaidri un gaiši saistības. Jūs šobrīd gribat aizņemties uz maksimālo, ko jūs arī darāt. Tikai aizmirstat to, ka tādas lietas kā “Rail Baltica” vispār šeit neparādās. Tāds risks šeit nav ietverts iekšā necik. (Starpsauciens.)

Es runāju ar Valsts kasi – tāda riska nav. Bet tas risks ir atspoguļots dokumentos. Jau šobrīd tas risks ir 1,2 miljardi eiro. Jums ir jāpieņem lēmums – vai nu viņu būvējat, vai nebūvējat. Bet abos gadījumos tās ir saistības, un tas risks ir jāatspoguļo. Citādi jūs maldināt visus ar šiem procentiem, jo šie procenti automātiski kāps augšā pie tās situācijas, kad risks iestāsies, un risks iestāsies abos gadījumos, vai jūs būvēsiet vai nebūvēsiet. Jo deficīts realizēt šo projektu paliek četrarpus miljardi... tā arī nav atrasti, kā to risināt.

Es gribu teikt, ka parāda kontekstā ir jāatspoguļo visas izmaksas, tai skaitā valsts kapitālsabiedrības... ko aizņemas un neprātīgi aizņemas. Tas viss vienā mirklī var nonākt kā risks valsts parādā.

Šobrīd jūs spēlējaties ar galējo robežu, jūs neatstājat praktiski nekādu drošības spilvenu Latvijas ekonomikai... tālākiem lēmumiem. Kad būs patiesa krīze, jūs redzēsiet, ka nebūs vairs no kā aizņemties. Aizņemšanās būs jau maksimālā robežā pret Māstrihtas kritēriju. Manuprāt, tas ir ļoti neprātīgi – vest valsti šādā parādu jūgā, jo visas nākamās paaudzes par to būs spiestas samaksāt – par šiem neapdomīgiem lēmumiem.

Tā ka es gribu teikt: es saprotu, progresīvie domā, ka nauda aug kokos un ka Latvijas ekonomiku veido nevalstiskās organizācijas. Bet es gribētu padomāt un ieklausīties uzņēmējos. (Starpsauciens.) Jā, es redzu pēc jūsu politikas, jūs gribat aizņemties. Tā ir jūsu izeja no situācijas.

Kolēģi, šo budžetu nevar apstiprināt ar šādu parādu nastu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Mums ir svarīgi, ka mūsu lēmumi balstās faktos, nevis melos. Tādēļ vēlos atbildēt Dombravas kungam uz viņa meliem par to, ka Krievija ir viens no galvenajiem tirgiem Latvijas uzņēmējiem.

Tātad pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem par eksportu un importu. Eksporta lielākās partnervalstis Latvijai 2025. gadā ir Lietuva ar 18 procentiem, Igaunija ar 11,5 procentiem, tad seko Vācija, Lielbritānija, Zviedrija. Krievija ir tikai sestajā vietā eksportā ar 5 procentiem. Savukārt pēc importa pirmajā vietā mums ir Lietuva ar 20 procentiem, otrajā vietā – Vācija ar 12 procentiem, trešajā vietā Polija – 11 procenti un tā tālāk. Savukārt Krievija importā ir ap 25. vietu tikai ar pusprocentu. Salīdzinājumā ar 2024. gadu redzam, ka Krievijas nozīme ārējā tirdzniecībā krītas. Ja salīdzinām vēl ar 2021. gadu, tātad gadu pirms Krievijas brutālā uzbrukuma Ukrainai, 2021. gadā eksportā Krievija mums bija piektajā vietā ar 7,28 procentiem un importā – ceturtajā vietā ar 9,35 procentiem.

Tātad šajā laikā eksports uz Krieviju ir krities par 30 procentiem un imports ir krities par 95 procentiem. Teju 20 reizes. Šie rādītāji turpina samazināties un samazināsies arī turpmāk. Uzņēmēji paši veiksmīgi atrod jaunus izejvielu tirgus un jaunus tirgus, kur realizēt savu produkciju. Jūsu teiktais uzbur dramatisku ainu, kāda tā realitātē vairs nav.

Bet man jums ir vēl viens jautājums. Kādēļ jūs nerīkojāties eksporta un importa samazināšanā ar Krieviju, kad paši bijāt koalīcijā? Jūs esat bijuši pie varas grožiem gadu desmitiem ilgi – kopš 2011. gada un līdz pat 2023. gadam. Kādēļ šo nerosinājāt un neizdarījāt, kad Krievija iebruka Donbasā un anektēja Krimu 2014. gadā? Kādēļ nerīkojāties pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gadā? Vai nav tā, ka, esot opozīcijā, ir viegli runāt un pārmest citiem kaut ko, ko paši vai nu neesat vēlējušies, vai neesat spējuši izdarīt? Iedomājieties, cik tālu mēs būtu tikuši šobrīd tirgus pārorientācijas kontekstā, ja mērķtiecīga rīcība būtu uzsākta jau 2014. gadā!

Atbildot Uzulnieka kungam, kurš aicināja PROGRESĪVOS meklēt finansējuma avotus, – mēs jau esam naudu atraduši. Mēs piedāvājam uzlikt taisnīgu dabas resursu nodokli par neapstrādātu koksni un kūdru, ieviešot principu “maksā piesārņotājs”. Nodoklim par kūdru jābūt vismaz tik lielam, lai tas segtu mūsu maksājumus Eiropai par siltumnīcefektu gāzu emisijām. Ja mēs to nedarīsim, tad maksātājs būs valsts un būtībā visi iedzīvotāji, arī tie, kas nekādu labumu no kūdras ieguves negūst. Cerams, ka šo priekšlikumu atbalstīsiet, Uzulnieka kungs!

Deputāts Viļums savā runā teica, ka ļoti svarīga ir Latvijas pilsoņu reālā gatavība aizstāvēt valsti. Un daudzi citi arī piemin – un pilnīgi pamatoti –, ka aizsardzība nav tikai robeža, nav tikai militārā joma, bet tie ir arī sociālie, medicīnas, izglītības pakalpojumi. Tomēr vai jūs apdomājat, kā jūsu pēdējā laika darbības ietekmē iedzīvotāju vēlmi būt šeit un veidot ģimenes mūsu valstī, nerunājot nemaz par mūsu pilsoņu vēlmi aizstāvēt savu valsti? Kā Latvijas iedzīvotāji šodien jūtas par to, ka valsts nav gatava viņus aizstāvēt no vardarbības ģimenē? Jūsu rīcība un arogance arī pēc vakardienas balsojuma par to, ka šobrīd šo jautājumu iesaldējam, liek manīt, ka jūs joprojām nedzirdat sabiedrību.

Šovakar protestā Rīgā, Doma laukumā, protestos citviet Latvijā, protestos ārvalstīs jums tiks nepārprotami pausts, ka šādas izdarības nav pieņemamas. Vēlmei celt savus reitingus un spēlēt varas spēles nedrīkst ziedot mūsu sieviešu un ģimeņu drošību, nemaz nerunājot par Latvijas kā valsts drošību. Jo viss šis, kas šobrīd ir noticis, un viss šis, ko jūs esat pacēluši, nāk par labu tikai tiem, kas mūsu valstij nevēl labu, mūsu kaimiņiem, kuriem nekad nekas nav gana.

Un vēlos atbildēt Viļuma kungam: jūs nesapratāt pareizi Skaidrītes Ābramas teikto viņas runas beigās, kurā viņa teica, ka šo budžetu atbalstīs, jo uz neko labāku šajā Saeimas sasaukumā viņa vairs necer. Tas bija arī par jums, APVIENOTAIS SARAKST, arī par jums, “Nacionālā apvienība”, par Šlesera partiju un “Stabilitātei!” nemaz nerunājot. (Starpsauciens.) Viņas teiktais nebija par koalīcijas sastādīto budžetu vien, bet arī par to, kā viņa vērtētu alternatīvus budžetus, ko šī sasaukuma partijas varētu piedāvāt citādākā koalīcijas un opozīcijas kompozīcijā.

Kolēģi, šim budžetam ir sarežģīts uzdevums. Mums ir daudz vajadzību, kuras šobrīd nevaram pienācīgi atbalstīt dažādu iemeslu dēļ. Gan tādēļ, ka mums ir jānodrošina pamatvajadzība pēc drošības, jo redzam, ka Putina Krievija joprojām ir milzīgs risks arī mūsu valstij. Gan tādēļ, ka mums joprojām jāstrādā pie tā, lai stiprinātu efektīvu pārvaldību, lai līdzekļi tiktu izmantoti maksimāli lietderīgi, koncentrējoties uz prioritātēm, nevis izdāļājot visiem kaut ko pa druskai, kā tas Latvijā bijis ilgus gadu desmitus, tostarp subsidējot piesārņotājus.

Šis budžets ir ne vien drošības budžets aizsardzības kontekstā, bet arī drošības budžets cilvēku labklājības kontekstā. Mēs esam spējuši atvēlēt rekordlielu finansējumu tieši aizsardzības jomai, bet ne tikai. Esam spējuši arī ievērojami celt bērna piedzimšanas un bērna kopšanas pabalstus, palielināt ģimenes valsts pabalsta saņēmēju loku, vairāk atbalstīt ārpusģimenes aprūpē esošos bērnus, kopumā šim visam atvēlot teju 100 tūkstošus eiro. Tā... 100 miljonus eiro, man ir kļūda.

Tāpat vēlos atbildēt Pleškānes kundzei, kura klaji izsmēja un ņirgājās par visiem šiem pabalstu palielinājumiem. Vecāki turpmāk saņems vairāk gan par bērna piedzimšanu, gan par bērna uzturēšanu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, ja otrs vecāks bērnu neuztur, gan saņems lielāku ikmēneša bērna kopšanas pabalstu. Vai jums šķiet, ka bērna kopšanas pabalsta palielināšana no 170 eiro uz 300 eiro mēnesī ir kaut kas, ko neviens tiešām nesajutīs? Gadā tie ir 1500 eiro par bērnu. Arī minimālā alga nākamajā gadā pieaugs par 40 eiro. Tāpat arī tiks palielināts neapliekamais minimums. Tātad divu vecāku ģimenē, kur abi vecāki pelna minimālo algu, tie būs vēl papildu 1000 eiro gadā. Vai jums tiešām šķiet, ka ģimenes neko neizjutīs un ka tas ir jāizsmej?

Nobeigumā vēlos aicināt visus kolēģus izvirzīt par prioritāti cilvēku vajadzības un skatīties tiešām racionāli uz esošo ģeopolitisko kontekstu un mūsu valsts nākotni. Šis budžets ir solis uz priekšu. Jā, nav ideāls, bet, manuprāt, ir pareizais virziens. Mums ir pienākums visiem kopā strādāt, lai stiprinātu Latviju – drošu, taisnīgu un pārtikušu valsti, kurā cilvēki vēlas dzīvot, audzināt bērnus un aizstāvēt savu zemi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai otro reizi.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nu diemžēl jāsaka, ka Krauzes kungs un arī Uzulnieka kungs, izaicināja mani atnākt un atbildēt uz dažiem apgalvojumiem, kas šeit izskanēja.

Tātad pirmais apgalvojums – ka NVO organizācijas pārņēmuši “PROGRESĪVIE”. Nu, lūdzu, nelietojiet šādus apgalvojumus! Mēs augstu vērtējam nevalstisko organizāciju (Starpsauciens.) neatkarību un nevalstiskās organizācijas pārstāvju sabiedrību. Un tas, ka “PROGRESĪVIE” ieklausās sabiedrības balsī, ir normāli. Tas ir jādara normālai partijai – jāklausās, ko saka vēlētāji.

Tas, ka mums saskan viedokļi dabas aizsardzības jautājumos, nozīmē tikai to, ka arī mēs mākam lasīt un iedziļināties faktos. Runājot par meža nozari un par to, ka kokrūpnieki... To, ko Krauzes kungs teica – par tiem ilgtermiņa līgumiem. Man liekas, mēs taču visi saprotam, kāpēc slēdz ilgtermiņa līgumus, vai ne? Tie pasargā abas puses no lielām svārstībām. Tātad abas puses jūtas drošāk. Šajā gadījumā, jā, tā bija abpusēja vienošanās par drošākiem līgumiem. Pēkšņi tajā brīdī, kad vienā pusē palika sliktāk, uzreiz kokrūpnieki vērsās pie valdības. Es jums gribu atgādināt, ka pēdējos piecus gadus kokrūpnieku peļņa bija trīskāršojusies, līdz ar to līgumi bija izdevīgi ilgtermiņā. Bet pēkšņi tad, kad parādījās krīze, mēs vairs tā nevaram. Man liekas, mums ir jāsalāgo intereses un jāsaprot, ka, ja mēs slēdzam ilgtermiņa vienošanos, tad mums ir jāuzņemas arī atbildība par abpusējām svārstībām.

Runājot par aizsargājamām teritorijām, pēkšņi parādās 30 procenti. Piedodiet, ja mēs runājam par to, kas Eiropas Komisijas kontekstā ir dabas aizsardzības teritorijas, mēs runājam par aizsargājamām teritorijām tieši dabas aizsardzībai. Jūs uzskaitāt visas aizsargājamās teritorijas, kas Latvijā pastāv, bet ne visas tiešām ir domātas dabas aizsardzībai, tāpēc, lūdzu, pieturēsimies pie skaidras metodoloģijas un faktiem!

Tas, ko es vēl gribu pateikt... Es biju ļoti pārsteigta par to, ko pateica Uzulnieka kungs, – ka Eiropa ir aizgājusi nepareizā virzienā. Es zinu, ka mums te visiem nepatīk pieminēt Krievijas dezinformāciju. Bet vai jūs zināt, Uzulnieka kungs, – šis apgalvojums, ka Eiropa iet nepareizā vērtību virzienā un ka vienīgais tradicionālo vērtību aizstāvis ir Krievija, ir tipisks naratīvs, kas visu laiku tiek atskaņots? Un es nezinu, kā jūs izvērtējat, kas ir nepareizais virziens, jo, ja mēs paskatāmies faktus, tad, piemēram, tai pašā Krievijā ir krietni augstāks šķiršanās līmenis nekā Eiropā. Un man liekas, apgalvot, ka Eiropā cilvēki nevērtē ģimenes... nē, es mīlu savu ģimeni, un es zinu ļoti daudzus “PROGRESĪVOS”, kas mīl ģimeni. Un es zinu ļoti daudzus cilvēkus Eiropā, kas augsti ciena un vērtē ģimeni. Un to arī apliecina ģimeņu atbalsts.

Līdz ar to, lūdzu... mēs, Saeima, kopā jau nupat izdarījām lielu muļķību, neklausoties faktos un juridiski pamatotos argumentos. Nu, lūdzu, atvērsim acis un klausīsimies faktos, nevis kaut kādos apgalvojumos, kas nāk nez no kurienes!

Es tiešām aicinu uz racionālu, faktos balstītu sarunu.

Paldies.

Z. Kalniņa-Lukaševica (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas! Godātie kungi! Man šķiet nepieņemami, ka nāk tribīnē un mēģina normalizēt to, ka Latvijas eksports uz Krieviju pārsniedz vienu miljardu eiro, un PROGRESĪVIE mēģina teikt, ka tas jau tik tā, kaut kad agrāk bija vēl vairāk, tas jau tikai miljards.

Vēlos norādīt, ka ļoti daudzi Latvijas uzņēmumi, tai skaitā no Latvijas Eksportētāju Asociācijas, jums var izstāstīt, ka viņi ir atteikušies no miljoniem lielas peļņas, atsakoties no dalības Krievijas ekonomikā. Viņi ir atteikušies! Un jūs šobrīd pasakāt, ka viņi faktiski ir kļūdījušies, jo tie, kas nav atteikušies un turpina sēdēt uz diviem krēsliem un turpina sadarboties un tirgoties ar Krieviju, nesaņem no jums nosodījumu. Nu vismaz ne rīcībā... varbūt darbos.

Ja tas būtu rīcībā, ja jūs vēlētos ar rīcību nevis imitēt rūpes par aizsardzību, imitēt rūpes pārtraukt sadarbību ar Krieviju, tad jūs pieņemtu kādus mērus. Jūs ieviestu kara nodokli, jūs ieviestu kaut kādus papildu tarifus, sankcijas. Būtu kāda rīcība. Šobrīd nav rīcības. Īstenībā jau nav arī retorikas, jo, ja atver budžeta ietvaru, budžeta ietvarā pirms tabulām ir rakstīti mērķi. Tur ir definēti trīs mērķi. Par sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju nav ne vārda.

Daļa no jums nav atvērusi budžeta failu, bet jūs varat vēl atvērt un pārliecināties. Nav tur tā nemaz. Līdz ar to beidziet ākstīties ar savu skaisto retoriku, ar ko jūs piepildāt pilnus soctīklus, ja tā nesakrīt ar jūsu darbiem. Jūs apsaukājat šleseristus par populistiem, bet kas jūs paši esat? Jūs paši dzīvojat soctīklos. Jūsu rīcība šajā mājā nesakrīt ar to, ko jūs sakāt.

Kolēģi, es aicinu... lai arī šeit izskanēja ārkārtīgi daudz domstarpību, un tas droši vien ir objektīvi, starp koalīciju un opozīciju, un partijām ar dažādu ideoloģiju... es ceru un ticu, ka vairākums no Saeimas sasaukuma tomēr drošības un aizsardzības jautājumos spēj būt vienots. Un aicinu arī otrajā lasījumā vienoties drošības un aizsardzības jautājumos, jo šogad otrais lasījums tik tiešām solās būt dzīvs, darbīgs, nevis tāds kā balsošanas mašīna. Vismaz no koalīcijas puses izklausās, ka gan paši sniegsiet priekšlikumus, gan skatīsieties opozīcijas priekšlikumu virzienā. Kolosāli!

Es neloloju cerības, ka jūs tagad atbalstīsiet “Nacionālās apvienības” 10 priekšlikumus nodokļu izmaiņām. Droši vien tas būtu pārāk daudz cerēts. Bet drošības jautājumos gan mēs varētu...

Un, tā kā “PROGRESĪVIE” imitē, ka viņi cīnās par Latgali un par drošību, tad es gribētu dot iespēju “PROGRESĪVAJIEM” pierādīt, ka jūsu rūpes par Latgali un par valsts drošību ir īstas, un vienoties kopā ar pārējām latviskajām partijām, ka mēs atvēlam Valsts robežsardzei papildu līdzekļus, lai Latvijas–Krievijas robežu spējam aizsargāt paši, lai Latvijas robežsardzei nav jālūdz papildspēki Igaunijai un Lietuvai. Un, ja mēs to izdarītu... Man Valsts robežsardze atsūtīja aprēķinus, cik ir nepieciešams. Tas ir nedaudz virs 11 miljoniem, kas no kopējiem izdevumiem ir 0,065 procenti. Līdz ar to, dārgie PROGRESĪVIE, ja jums rūp Latgale un drošība, atvēliet 0,065 procentus, lai mēs spētu aizsargāt valsts robežu. Sāksim ar to un drošības jautājumos būsim vienoti!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Rasimas kundze, jums kauna galīgi nav! Jūs esat aizvadījusi vairākus gadus Saeimā, bet nav sekojusi neviena iniciatīva, kurā jūs būtu stiprinājusi Latvijas drošību vai neatkarību no Krievijas. (Starpsaucieni.) Nākt šeit un teikt, ka tas ir ļoti labi, ka Krievija ir sestajā vietā no aptuveni 200 pasaules valstīm Latvijas eksporta bilancē, – tā nav laba ziņa. Šim skaitlim būtu jābūt nullei ideālā situācijā. (Dep. L. Rasima: “Kādēļ jūs to nedarījāt?”)

“Nacionālā apvienība” ir darījusi daudz, lai novērstu termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību Krievijas pilsoņiem un viņu iespējas pārcelties šeit pēc 2014. gada iebrukuma, un arī pirms tam mēs esam darbojušies, lai panāktu vienotu izglītību valsts valodā. Es panācu grozījumus, kā rezultātā vairāki tūkstoši Latvijai nelojālu Krievijas pilsoņu šobrīd ir pametuši valsti, kamēr jūsu partija (Dep. L. Rasimas starpsaucieni.)... kamēr jūsu partija gribēja piešķirt nepilsoņiem balsstiesības, kamēr jūsu partijas biedrene, kad vēl atradās “Saskaņas” rindās, sapņoja par to, ka Krievija nodrošinās Latvijas aizsardzību bez NATO spēkiem. (Starpsauciens.) Un jūs te atļaujaties runāt par šādām lietām!

Attiecībā uz budžetu. Aizsardzības sadaļā budžets ir optimāls. Iekšlietu sadaļā es jau norādīju uz problēmām, kas būtu jārisina otrajā lasījumā, bet kopumā budžets ved valsti bīstamā virzienā. Ir absolūti uzpūstas prognozes par iekšzemes kopprodukta izaugsmi, kas nesaskan nedz ar Latvijas Bankas prognozēm, nedz ar Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm, nedz ar “Swedbank” prognozēm, nedz ar Eiropas Centrālās... rekonstrukcijas un attīstības bankas prognozēm, kā rezultātā var prognozēt, ka budžets kārtējo reizi neizpildīsies un aizņēmumi būs daudz lielāki, valstij vienā brīdī var rasties tiešām problēmas segt savus izdevumus, un tas var radīt spiedienu no starptautiskajiem aizdevējiem atbrīvoties no valstij piederošiem aktīviem. Un tā būtu ļoti slikta ziņa.

Tāpēc aicinu arī Finanšu ministriju ļoti rūpīgi pārdomāt visas saliktās optimistiskās prognozes attiecībā uz nākamā gada valsts budžetu.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Sveicināti, cienījamie kolēģi! Pēdējās nedēļās esam dzirdējuši daudz cietu vārdu, skaļu, dusmīgu, bieži – kategorisku un paštaisnu. Ļoti daudz ir runāts par polarizāciju un sabiedrības šķelšanos. Daudzi runā pat par karu un cīņām, kas ir jāuzvar. Diemžēl nevis kara laukā, bet vienai sabiedrības daļai pret otru. Mēs šodien dzirdam skaļus aicinājumus uz karu no augstās valsts amatpersonas svētdienas naktī – bez cīņas nav uzvaras, un tepat, Saeimas zālē, no kolēģiem – kauja ir uzvarēta, bet karš vēl nav galā.

Man ir jautājums: karš pret ko? Tautas karš pašai pret savu tautu?

Es ļoti labi atceros 13. janvāri un to, kas notika Doma laukumā un kas pēc tam bija šeit, pie Saeimas. Toreiz bija pilnīgi citi apstākļi. Toreiz bija tauta pret korupciju, pret oligarhiem, pret Kalvīša valdību. Tā bija tautas demonstrācija, tautas cīņa pret varu. Šoreiz ir pilnīgi kaut kas cits. Šoreiz ir māsa pret brāli, meita pret māti. Un tā tas ir katrā ģimenē, katrā kolektīvā un katrā sabiedrības šūnā, piedodiet, arī katrā partijā un mūsu, Saeimas, darbinieku starpā, arī NBS starpā. Katrā sabiedrības šūnā cilvēki ir sadalījušies. Un padomāsim, kāpēc? Atbilde nav tik vienkārša, kā šobrīd skan.

Sengrieķu filozofs Heraklīts ir teicis, ka karš ir visu lietu tēvs un visu lietu ķēniņš. Vienus viņš padara par dieviem, citus – par cilvēkiem, no vieniem viņš taisa vergus un no citiem – brīvus. Kāds varbūt šī kara rezultātā uz brīdi sajutīs piederību dieviem, tikpat labi mēs visi kļūsim par vergiem. Bet varbūt mums ir cerība tapt brīviem un palikt par cilvēkiem.

Vai visā šajā kontekstā mēs esam dzirdējuši kādu vēsti, kas apvienotu, – atgādinājumu par apliecinājumu lietām un rīcībai, kura svarīga un nozīmīga ir mums visiem? Mēs ļoti daudz vakar un šodien esam runājuši par budžetu, un tūlīt, visticamāk, tas tiks pieņemts pirmajā lasījumā. Izskanējuši daudzi piedāvājumi un arī apņemšanās veikt grozījumus un uzlabojumus. Tūlīt arī būs iespēja to visu iesniegt.

Cienījamie kolēģi, es domāju, ka uz otro lasījumu mums visiem būtu jāvienojas par vienu būtisku lietu, par kaut ko, kas mūs nešķeļ šajā zālē, par ko mēs varētu būt spējīgi šodien simboliski vienoties. Nākamajā gadā Latvija būs vienīgā no Baltijas valstīm, kuras finansējums aizsardzībai nesasniegs 5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Tas būs tuvu, bet tomēr tie nebūs simboliskie un tik ārkārtīgi svarīgie, emocionāli svarīgie, 5 procenti aizsardzībai. Un domāju, ka lēmums par aizsardzības un drošības finansējumu, kas sasniedz un pārsniedz 5 procentus no IKP, būtu ne tikai praktisks ieguldījums mūsu aizsardzībā, bet arī dziļi simbolisks apliecinājums tam, ka pāri visiem strīdiem, polarizācijai, skaļiem vārdiem mēs kā nācija apzināmies to, kas mums šobrīd, šajā sekundē ir vissvarīgākais: apliecinājums, ka parlaments ir vienots pašā būtiskākajā pienākumā – savas zemes un valsts aizsardzībā, apliecinājums un skaidra vēsts sabiedrībai šodien un pasaulei tam, ka pat politiskās nestabilitātes un ļodzīgas valdības apstākļos parlamentā ir atbildīgs vairākums. Un, cienījamie kolēģi, es redzu jūsos visos, ka tas, iespējams, pat ir konstitucionāls vairākums.

Tāpēc lemjam šodien par pirmo lasījumu un padomājam par to, par ko mēs esam šodien spējīgi būt absolūti vienoti un nesašķelties mūsu daudz lielāku izaicinājumu priekšā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministri! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Ļoti cerēju, ka šajā brīdī arī Ministru prezidente būs klāt, un ceru, ka viņa vēl ienāks. Es esmu lūdzis vārdu šobrīd kā deputāts, kurš pārstāv Baltijas Asambleju un līdz ar to pārstāv ne tikai Latvijas parlamentāriešus, bet pārstāv apmēram 45 parlamentāriešus no visām trijām Baltijas valstīm.

Varbūt ievadam pāris refleksijas uz tiem izteikumiem, kuri šodien izskanēja no kolēģiem. Un viens no tiem jautājumiem bija par to, vai šādos apstākļos, kādos mēs šobrīd esam, var palielināt ietaupot. Protams, var. Ja mēs ietaupām vienā nozarē, mēs varam palielināt izdevumus citai nozarei. Bet otrs jautājums, kas skanēja, bija: vai var taupot palielināt un vai var palielinot taupīt? Un mans stāsts pēc būtības būs par to, ka palielinot mēs varam šad tad taupīt. Tas ir tad, ja mēs protam veikt prasmīgas investīcijas. Jo prasmīgas investīcijas šobrīd – tie pie prasmīgas saimniekošanas ir ietaupījumi nākotnē.

Tagad es pāreju pie tā, ko mani ir pilnvarojuši teikt Baltijas Asamblejas parlamentārieši. Tātad pēc nedēļas šajā pašā zālē notiks Baltijas Asamblejas gadskārtējā sesija. Latvija šogad ir prezidējošā valsts. Un šī gada noslēguma runās tiks runāts gan par veiksmēm, gan par neveiksmēm jeb par nepadarītajiem darbiem. Un tai skaitā arī par to, par tādām lietām, kas, gribat vai negribat, skar mūsu budžetu, arī Latvijas valsts budžetu, gan no tā viedokļa, kur mēs varam ietaupīt, gan no tā viedokļa, kur mums vairāk vajadzētu investēt.

Ja mēs runājam par to, kur mēs varam ietaupīt, tad Baltijas Asambleja jau iepriekšējos gados ir demonstrējusi (un šeit, es ceru, ir veselības ministra kungs klāt), ka caur kopīgiem vakcīnu iepirkumiem uz mēroga ekonomijas rēķina mēs varam ietaupīt miljonus visas trīs valstis kopā, trīs Baltijas valstis ar kopīgiem iepirkumiem. Šāda pati iespēja pastāv, arī veicot kopīgos munīcijas iepirkumus, jo kalibri, ko lieto mūsu armijas, ir saskaņoti. Un tur arī pastāv iespēja ietaupīt, ja tikai mēs šo iespēju izmantojam.

Viena tāda lieta, par ko Baltijas Asambleja ir runājusi jau iepriekš un kas arī no šīs tribīnes vairākkārt ir pieminēts, – tas ir darbs pie Baltijas valstu uzlaboto daļiņu terapijas centra vēža ārstēšanai ar modernām tehnoloģijām izveides. Šobrīd tā saucamā CERN Baltijas grupa... Pēc būtības runa ir par tehnoloģiju, ko CERN ir gatava uzdāvināt Baltijas valstīm. Ja jūs paskatīsieties internetā, jūs redzēsiet, ka pēdējā gada laikā protonu terapijas nozarē ASV ir izveidoti četri šādi centri. Tā ir tehnoloģija, kas pasaulē attīstās. Bet šeit ir runa par Eiropas iniciatīvu. Tātad šī CERN Baltijas grupa kopā ar atbalstu no paša CERN ir izveidojusi tādu darba grupu, kura būtu gatava izstrādāt priekšizpētes ziņojuma stratēģisko inovāciju un nozaru sadarbības ceļvedi, regulatīvo un atbilstības plānu, riska novērtējumu matricu un konceptuālu iekārtas izkārtojumu un staru kūļu laika sadalījuma modeli. Bet, lai to izdarītu... tas būtu divu gadu priekšprojekts... lai to izdarītu, visām trijām Baltijas valstīm kopā vajadzētu veikt ieguldījumu. Katru gadu tie būtu apmēram 180 500 eiro no katras valsts.

Ja mēs to darām, tad es nesaku, ka pēc diviem gadiem, bet tajos tālākajos gados jau pēc šī centra izveides... kur atkal būtu nepieciešami ieguldījumi, bet tur arī Eiropas līdzekļu nauda, Eiropas fondu naudas būtu piesaistāmas. Tad pēc noteikta laika mums noteikti nāktu ietaupījumi, un tie būtu mērāmi jau miljonos.

Vēl runājot par tām lietām, kas skar naudu un kas skar Baltijas Asamblejas rūpju zonas. 2019. gadā ar Ziemeļvalstu atbalstu tika izveidots Baltijas Kultūras fonds. Pirmos trīs gadus šo fondu administrēja Igaunija. Šobrīd trīs gadus šo fondu administrē Latvija. Un no nākamā gada fonda administrācija pāries Lietuvas rokās. Tā finansējuma shēma bija tāda, ka pirmajā gadā sēklas naudu 100 tūkstošu eiro apmērā ieguldīja Ziemeļu padome un pa 100 tūkstošiem eiro vēl katra no Baltijas valstīm klāt. Tālākos gados šī Ziemeļvalstu investīcija nav bijusi, bet katra Baltijas valsts ir maksājusi pa 100 tūkstošiem eiro. Un, ja jūs paskatīsieties šobrīd Valsts kultūrkapitāla fonda mājaslapā, jūs redzēsiet, kāda veida Baltijas valstu kultūras sadarbības projekti caur šo fondu ir atbalstīti un kādā veidā mūsu triju valstu kultūra kopā atkal ekonomiski izdevīgā veidā ir nesta uz ārpusi.

Kāpēc es par to runāju? Tātad, ja mēs parēķinām patēriņa cenu indeksa izmaiņas no 2019. gada līdz šim brīdim... es tikko sarēķināju – 41,9 procenti. Tātad patēriņa cenu indeksa palielinājums ir 41,9 procenti, kas nozīmē, ka par to, ko 2019. gadā varēja nopirkt par 70 eiro, šobrīd ir jāmaksā 100, un tas ir praktiski divu trešdaļu pirktspējas zaudējums.

Es runāju par to, ka ir pienācis laiks šos 100 tūkstošus eiro, ko katra valsts iegulda Baltijas Kultūras fondā, palielināt kaut vai par atbilstošo inflācijas procentu. Šībrīža budžeta piedāvājumā tas nav iekšā. Bet es ļoti ceru, ka Kultūras ministrija un budžetu veidojošā ministrija šo sadzirdēs. Un tā tiešām nav liela summa.

Vēl viena lieta. Dace Melbārde savā laikā iegāja Latvijas vēsturē ar to, ka viņas kā kultūras ministres laikā tika izveidots šis Baltijas Kultūras fonds. Šobrīd ir pienācis brīdis, kad atkal Dace Melbārde varētu ieiet Baltijas valstu sadarbības vēsturē. Bet tās iniciatīvas, par kuru es runāšu tālāk, tēvs pēc būtības ir cits ministrs, un tas ir Andris Sprūds. Tajā laikā, kad viņš bija Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, viņš griezās Baltijas Asamblejā ar piedāvājumu, ka būtu nepieciešams izveidot Baltijas zinātnes fondu. Jo ir virkne tādu lietu, kur ir vajadzīga vai nu priekšizpēte, vai ir vajadzīgi ļoti specifiski reģionālie pētījumi. Un viens no šādiem pētījumiem ļoti būtu noderējis, teiksim, aizvadītajos divos gados, kad Andris Kulbergs Baltijas jūras parlamentārajā konferencē vadīja darba grupu par mūsu reģiona savienojamību, par pašpietiekamību, par transporta tīkliem, par energoefektivitāti... visiem šiem risinājumiem. Tur šāda priekšizpēte būtu ļoti noderējusi tieši reģionāli. Bet šobrīd mums šāda reģionālā fonda nav. Un tātad Dacei Melbārdei kā izglītības un zinātnes ministrei šobrīd būtu iespēja ieiet Latvijas vēsturē, iniciējot Latvijas vārdā šāda fonda izveidi.

Es atceros smaidīgās sejas augusta beigās, kad mūsu ministri tikās ar Igaunijas ministriem Tartu. Un tika pasniegtas Baltijas balvas tulkošanā, kur arī Ministru prezidente bija klāt. Šīs ir tās reizes, kad tiešām tās lietas, kur mēs varam izmantot to mēroga ekonomiju starp trijām valstīm, var pārrunāt un no darbiem vienā brīdī pāriet pie rīcības.

Tātad es runāju šodien tiešām par trijām lietām: par atbalstu uzlaboto daļiņu terapijas centra priekšizpētei, par papildu finansējumu Baltijas Kultūras fondam un par to, ka vajadzētu uzsākt īstenot Baltijas zinātnes fondu.

Bet par budžetu – es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vārds Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājai Andai Čakšai.

A. Čakša (JV).

Kolēģi, paldies par brīnišķīgajām debatēm. Paldies visiem, kas piedalījās un izteica gan kritiku, gan dažādus piedāvājumus. Ir lieta, ko es no komisijas vēl gribētu piebilst.

Šis bija pirmais gads, kad mēs raudzījāmies uz budžetu, vairāk mainot filozofiju no patēriņa filozofijas uz investīciju filozofiju, raugoties uz to kā uz mērķorientētu budžetu, jo galu galā budžets ir tikai politikas īstenošanas instruments un ir jābūt ļoti skaidram mērķim, ko tad mēs gribam realizēt.

Tās bija galvenās debates, kas tiešām notika komisijā: vai tie mērķi ir sasniedzami ar konkrētajiem finanšu līdzekļiem, un vai šīs investīcijas ir tās investīcijas, kuras mēs visi gribam. Paldies, man liekas, ka kopīgi izskanēja šī... kas arī komisijā daudz bija, galvenais mērķis... vai galvenais mērķis, kas saistīts ar investīcijām Latvijas valsts drošībā un aizsardzībā, tāpat lielās reformas, kas saistītas gan ar izglītību, gan citiem jautājumiem.

Viena būtiska lieta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viens no galvenajiem uzdevumiem ir sekot līdzi finanšu stabilitātei un lai kredītreitingi nemainītos sliktā virzienā. Līdz ar to, protams, mēs esam pievērsuši tam, par ko jūs runājāt, uzmanību – gan parādam, gan budžeta deficītam. Un tiešām sekojam tam līdzi.

Ja mēs gribam, lai mūsu valsts ir ar mazāko birokrātijas slogu, tad noteikti viens no stāstiem ir par efektivizācijas pasākumiem. Un tieši tāpēc pēc pirmā lasījuma būs laiks priekšlikumu iesniegšanai – 24 stundas, tātad līdz 7. novembra diennakts beigām, lai visus šos, kā jūs teicāt, samazinājumus varētu iesniegt un iesniegt pēc noteiktas formas, kas ir jau klasiska un pieejama dokumentos. Ir lūgums – lūdzu precīzi sekot līdzi skaitļiem, lai pirmā lasījuma skaitļi atbilstu tam, ko jūs rakstāt, tāpat arī lai samazinājumi vai palielinājumi būtu precīzi definēti programmās un uzrādīti avoti, ja mēs runājam par kādu programmu palielināšanu.

Vienmēr ir jāuzmanās ar skaitļu interpretāciju. Arī šajās debatēs ne viss bija pilnīgi precīzi, bet noteikti var uzrunāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Mēs būsim gatavi atbildēt un par visu diskutēt.

Komisijā budžets pirmajā lasījumā tika atbalstīts.

Arī jūs visus aicinu atbalstīt un gatavoties priekšlikumiem un pēc tam jau otrajam lasījumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Tātad balsosim secīgi par visiem pavadošajiem likumprojektiem un tad arī atsevišķi par pašu budžeta likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

No vietas, Čakšas kundze, pasakiet termiņu!

A. Čakša. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, diennakts beigas.

Sēdes vadītāja. 7. novembris. Un izskatīšana Saeimā?

A. Čakša. Izskatīšana Saeimā – 3. decembrī.

Sēdes vadītāja. 3. decembrī. Paldies.

Un tā būs arī visiem pārējiem likumprojektiem.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tieši tāpat – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts aizsardzības un drošības fonda likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 43, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembris. Iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 24, atturas – 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 44, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Atbalstīts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Atbalstīts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 14, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā –3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā –3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Atbalstīts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 9, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 9, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Meža likumā” apstiprināšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā apstiprināts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 45, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 21, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 45, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 45, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 44, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā –3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 45, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā –3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Atbalstīts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 20, atturas – 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Atbalstīts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 37, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 42, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 45, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 35, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 44, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Atbalstīts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 37, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Atbalstīts.

___

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 45, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, izskatīšana Saeimā – 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. Apstiprināts.

___

Kolēģi, paldies. Paldies visiem. Paldies Ministru prezidentei! Paldies visiem!

Mums vēl ir daži darba kārtības jautājumi.

Darba kārtībā – sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2026. gada valsts budžeta likumprojektu paketei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

Viss jau ir izstāstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.

Likumprojekts “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”.

Saeimas Prezidijs ierosina minēto likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav.

Sākam likumprojekta “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi! Ļoti īsi. Grozījums, ko izstrādājusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, paredz arī nākamgad iesaldēt politisko partiju finansējumu, lai tas netiktu palielināts.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt gan likumprojekta steidzamību, gan atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms jālemj par steidzamību.

Vai Tavara kungs vēlas runāt par steidzamību? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Apvienotais saraksts pēc būtības atbalsta šī likumprojekta paralēlu skatīšanu ar valsts budžetu, jo tam ir tieša ietekme uz valsts budžetu.

Vienlaikus atgādinu, ka mēs bijām iesnieguši priekšlikumu, kā par 13 procentiem samazināt valsts finansējumu politiskajām organizācijām un padarīt atklātus sabiedrībai visus valsts finansējuma tēriņus partijām. Lai ir redzams no pirmā eiro. Ir arī vairākas birokrātiskas lietas, kuras mums ir iespējams izlabot šajā likumā. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk! Palicis pavisam nedaudz.

E. Tavars. Rēķināmies, ka diskusijas būs paralēli, ņemot vērā, ka ir steidzamība... ka no apvienotā saraksta būs priekšlikumi ne tikai par iesaldēšanu, bet par nopietnu samazinājumu, par publisko valsts līdzekļu atklātību, lai sabiedrība redz, kā politiskās organizācijas tērē līdzekļus, un vienlaikus arī par birokrātiskajām normām, ar ko mēs visi ikdienā saskaramies.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

E. Jurēvics. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

E. Jurēvics. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7. novembris, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 27. novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums”.

Saeimas Prezidijs ierosina minēto likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Uzsākam likumprojekta “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Kolēģi! Likumprojekts “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums” ir ar domu, lai sakārtotu izdienas pensiju sistēmas izmaiņas kopumā arī tiesnešiem un prokuroriem. Tas tika radīts... kopumā... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Vispirms lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, par steidzamību?

Lūdzu! Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

“Par” vai “pret”? (Dep. E. Zivtiņš: “Pret!”) “Pret” steidzamību.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Jums ļoti patīk runāt par iekšējo drošību. Šis tiešā mērā ir iekšējās drošības jautājums. Un, runājot ar tiesnešiem klātienē... kas, visticamāk, nekad neizskanēs publiski... tiesneši un prokurori šobrīd ir nomesti priekšējās rindās tieši tāpat kā policisti cīņai pret noziedzību, un viņiem nav saprotams, kas šobrīd notiek Saeimā, un tas, ka Saeima grib brutāli samazināt viņu pensijas. Nav runa par kaut kādu taisnīgumu. Šinī gadījumā, parastiem vārdiem sakot, tiesnešiem, prokuroriem, policistiem tiek samazinātas pensijas, palielināts pensionēšanās vecums, samazinātas izmaksas un tā tālāk.

Var jau būt, jūs domājat, ka tas ir sociāli pareizi, bet varbūt ir pienācis tas brīdis...

Sēdes vadītāja. Par steidzamību. Zivtiņa kungs, par steidzamību!

E. Zivtiņš.... kad vajadzētu runāt par šo problēmu. Bet to nedrīkst darīt steidzamības kārtībā. To ir nepieciešams izdiskutēt trijos lasījumos. Saprast, kāda ir šī problēma.

Tagad ar šo balsojumu... Kurš var atbildēt, vai prokuroru un tiesnešu rindas, kuras tā jau ir diezgan plānas, nekļūs vēl plānākas? Un labi, ja tagad visā Eiropā... ko vakar un aizvakar minēja arī Eiropola konferencē... par to, ka policisti ir nomesti priekšējās rindās, no politiskās vides viņiem nav nekāda atbalsta.

Tieši tāpat ir runa par prokuroriem un tiesnešiem. Ja prokurori, pieņemsim... mēs varam saprast – viņi ir ciešā sazobē ar policiju, bet tiesneši – tie ir tie, kas jūs aizsargās. Tas ir beidzamais bastions. Un mēs šeit runājam par to, ka viņiem mierīgā vējā nogriežam pensijas un pensionēšanās vecumu.

Tā ka, kolēģi, lūdzu, šī nu būtu tā iespēja mums visiem vienreiz pateikt, ka mēs tiešām esam gatavi skatīt šo jautājumu, bet skatīt pietiekami saprotamās robežās un izvērtēt to pilnā apmērā – gan uzklausīt tiesnešus, gan iedziļināties viņu problēmās... to visu izskatīt trijos lasījumos. Kāpēc jānosaka steidzamība?

Tā ka lūdzu neatbalstīt steidzamību un šo jautājumu skatīt trijos, nevis divos lasījumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 45, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Es, kolēģi, jūs aizturēšu tikai vienu minūtīti.

Pirmkārt, šādus likumus vispār nedrīkstētu pieņemt divos lasījumos. Kolēģi no Tieslietu ministrijas noteikti to apzinātos.

Otrkārt, ja Jaunās VIENOTĪBAS kolēģi vērtē Eiropas Padomes atzinumus (Tieslietu ministrija ļoti labi zina šos atzinumus), tad pievērsiet uzmanību, ko ir teikusi Eiropas Padome par tiesnešu pensionēšanos un viņu neatkarību. Lūdzu ievērot šos principus.

Un treškārt. Tas skar tiesu varu. Tieslietu padome šajā jautājumā vienu vēstuli jau ir rakstījusi Saeimai. Lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā uzmanīgi... to ievērot, lai nesanāk, ka tiesnesis ar speciālo pensiju saņem mazāku pensiju nekā vecuma pensija. Tāpēc šeit nav īsti korekti. Bet to, protams, var skatīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 36, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē. (Starpsauciens: “Par procedūru!”)

Par procedūru. Inese Kalniņas kundze... lūdzu, ieslēdziet... par procedūru.

Inese Kalniņa (JV).

Man ir lūgums noteikt ilgāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, un tas būtu 13. novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13. novembris. Un likumprojekta izskatīšana Saeimā?

A. Čakša. 3. decembrī.

Sēdes vadītāja. 3. decembrī. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens.)

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Zivtiņam – par procedūru.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamie kolēģi! Es piedāvāju priekšlikumu iesniegšanas termiņu –2026. gada 1. novembris. (Smiekli.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Atbilstoši Saeimas kārtības rullim mums jābalso (Starpsauciens.)...

Jā. Lūdzu, pabeidziet.

E. Zivtiņš. Un likumprojekta izskatīšana – 15. Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums jābalso par tālāko priekšlikumu. Mēs varam balsot tikai un vienīgi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet ne par izskatīšanu Saeimā, jo to neparedz Saeimas kārtības rullis. Tātad, lūdzu, balsosim par tālāko priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš minētajam likumprojektam būtu 2026. gada 1. novembris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 49, atturas – 3. Priekšlikums noraidīts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13. novembris, likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 3. decembrī.

___

Kolēģi, līdz ar to esam izskatījuši visus ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, paldies visiem par darbu. Paldies par cieņpilnām debatēm.

Turpināsim Saeimas darbu pēc stundas, tas ir, pulksten 14.40, ar Saeimas ārkārtas sēdi.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies pieci deputāti: Inga Bērziņa, Māris Kučinskis, Daiga Mieriņa, Didzis Šmits un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 06.11.25 10:25 Balsojums 1
Reģistrējušies - 94.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 06.11.25 13:03 Balsojums 2
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1076/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:04 Balsojums 3
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā (1077/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:04 Balsojums 4
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Valsts aizsardzības un drošības fonda likums (1078/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:05 Balsojums 5
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kredītiestāžu likumā (1079/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:06 Balsojums 6
Par - 51, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1080/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:06 Balsojums 7
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (1081/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:07 Balsojums 8
Par - 51, pret - 24, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā (1082/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:07 Balsojums 9
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (1083/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:08 Balsojums 10
Par - 51, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (1084/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:08 Balsojums 11
Par - 94, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (1085/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:09 Balsojums 12
Par - 93, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1086/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:09 Balsojums 13
Par - 86, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (1087/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:10 Balsojums 14
Par - 79, pret - 14, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1088/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:10 Balsojums 15
Par - 95, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (1089/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:11 Balsojums 16
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (1090/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:11 Balsojums 17
Par - 95, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā (1091/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:12 Balsojums 18
Par - 87, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (1092/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:12 Balsojums 19
Par - 94, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1093/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:13 Balsojums 20
Par - 84, pret - 9, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1098/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:13 Balsojums 21
Par - 83, pret - 9, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1099/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:14 Balsojums 22
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1100/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:14 Balsojums 23
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1101/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:15 Balsojums 24
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1102/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:15 Balsojums 25
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā (1103/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:16 Balsojums 26
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (1104/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:16 Balsojums 27
Par - 92, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Meža likumā (1107/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:17 Balsojums 28
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1108/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:18 Balsojums 29
Par - 51, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1109/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:18 Balsojums 30
Par - 70, pret - 21, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (1110/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:19 Balsojums 31
Par - 51, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (1111/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:19 Balsojums 32
Par - 51, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (1112/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:20 Balsojums 33
Par - 51, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1113/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:21 Balsojums 34
Par - 51, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1114/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:21 Balsojums 35
Par - 92, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (1115/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:22 Balsojums 36
Par - 86, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Profesionālās izglītības likumā (1116/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:22 Balsojums 37
Par - 94, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā (1117/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:23 Balsojums 38
Par - 59, pret - 20, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā (1118/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:23 Balsojums 39
Par - 59, pret - 37, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (1119/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:24 Balsojums 40
Par - 51, pret - 42, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā (1120/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:24 Balsojums 41
Par - 50, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1121/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:25 Balsojums 42
Par - 58, pret - 35, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā (1122/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:25 Balsojums 43
Par - 81, pret - 2, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1123/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:26 Balsojums 44
Par - 87, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1124/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:26 Balsojums 45
Par - 93, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1125/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:27 Balsojums 46
Par - 52, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (1126/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:28 Balsojums 47
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1127/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:28 Balsojums 48
Par - 59, pret - 37, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā (1128/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:29 Balsojums 49
Par - 51, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam (1130/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:30 Balsojums 50
Par - 94, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2026. gada valsts budžeta likumprojektu paketei (851/Lm14)

Datums: 06.11.25 13:31 Balsojums 51
Par - 84, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1141/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:33 Balsojums 52
Par - 95, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (1141/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:37 Balsojums 53
Par - 50, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums (1142/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:39 Balsojums 54
Par - 56, pret - 36, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums (1142/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 13:41 Balsojums 55
Par - 22, pret - 49, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 01.11.2026. Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums (1142/Lp14), 1.lasījums, steidzams

Datums: 06.11.25 13:41 Balsojums 56
Reģistrējušies - 95.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

06.11.2025.

09.00

11:00