Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas sešpadsmitā sēde
2025. gada 6. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Sākam Saeimas šī gada 6. novembra kārtējo sēdi.

Vispirms par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un līdz turpmākam komisijas lēmumam izslēgt no tās darba kārtības 7. punktu – likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurģa Klotiņa, Edgara Tavara, Jāņa Grasberga, Česlava Batņas, Naura Puntuļa un Edmunda Teirumnieka iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien, kolēģi! Es aicinu noraidīt šī likumprojekta nodošanu komisijai. Īsi paskaidrošu, kāpēc.

Ir skaidrs, ka šis priekšlikums ir saistīts tikai un vienīgi ar nesen Memoranda padomes virzīto kandidātu Jāni Siksni. Un ir skaidrs, ka “Nacionālajai apvienībai”, arī APVIENOTAJAM SARAKSTAM acīmredzot šis kandidāts nepatīk. To var saprast. Katram ir savi iemesli. Bet līdz ar to virzīt izmaiņas šajā likumā un samazināt padomes locekļu skaitu no trīs uz diviem, manuprāt, – tam absolūti nav nekāda objektīva pamata.

Šī bija pietiekami pārdomāta reforma tad, kad tā tika ieviesta, un es uzskatu, ka šo priekšlikumu var uzlūkot kā mēģinājumu samazināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti neatkarīgas un kvalitatīvas mediju politikas nodrošināšanā. Un tas nav pārsteigums, ka tieši šajā brīdī, kad pilsoniskā sabiedrība ir tik aktīva kā nekad iepriekš, mēs redzam mēģinājumus no opozīcijas frakcijām šādā veidā censties apslāpēt un ierobežot pilsonisko sabiedrību.

Ja Saeima sāks skatīt šo jautājumu, tas būs nozīmīgs signāls tam, ka Latvija vēlas samazināt sabiedriskā medija brīvību. Un, ja šādi grozījumi galu galā arī tiktu pieņemti, Latvija kristu... preses brīvības indeksā.

Šis priekšlikums ir apliecinājums tam, ka centieni denonsēt Stambulas konvenciju bija pirmais nozīmīgais signāls izmaiņām Latvijas politikā. Tas bija pirmais nopietnais demokrātijas apdraudējums. Šis likumprojekts varbūt ir mazāka mēroga, bet tikpat nopietns signāls ļoti līdzīgam nodomam.

Tāpēc aicinu noraidīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, “Nacionālā apvienība” un APVIENOTAIS SARAKSTS ar šo likumprojektu vēlas samazināt SEPL padomes locekļu skaitu no trīs uz diviem. Tas ir saistīts ar to, ka mēs visi šeit, šajā Saeimā, pirmām kārtām esam pauduši apņemšanos samazināt valsts izdevumus. Visas partijas runā par kapitālsabiedrību efektivitāti. Līdz ar to es nepieņemu kritiku par to, ka šis ir tādēļ, ka mums nepatīk viens konkrēts kandidāts, kurš šobrīd tiek virzīts. Kaut gan tas tā ir. Protams, mums nepatīk šis kandidāts. Man nešķiet profesionāli to sasaistīt, bet, ja reiz jūs to pieminējāt, tad nenoliegšu, ka tas tā ir, jā.

Mediju vidē atsevišķi cilvēki, kas ilgstoši ir aizstāvējuši krievu valodas klātbūtni sabiedriskajā medijā, ir teikuši, ka šāds likumprojekts esot konstitucionālā krīze. Un es piekrītu – šī ir konstitucionālā krīze, jo acīmredzot partijai “PROGRESĪVIE” un arī šiem cilvēkiem ir grūtības, viņiem ir krīze, lai saprastu, kuras valsts konstitūcijai sekot. Jo SEPL padomes mērķis, ja reiz jūs vēlaties to sasaistīt ar Jāņa Sikšņa kandidatūru, manuprāt, ir nodrošināt, lai padomē būtu cilvēki, kuri spītīgi aizstāv krievu valodas klātbūtni sabiedriskajā medijā, un lai valsts turpina to apmaksāt. Es reflektēju uz jūsu argumentāciju par šo likumprojektu, kurā jūs pirmais sasaistījāt šīs divas lietas. Līdz ar to, manuprāt, tieši no tā aspekta jums vajadzēja to komentēt.

Jūs minējāt NVO iesaisti, ka tā ir svarīga. Es tad sagaidītu no partijas “PROGRESĪVIE” konsekventu pieeju. Varbūt jūs sāksiet virzīt NVO pārstāvi Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru padomē vai “Sadales tīkla” padomē, vai varbūt “Latvijas Loto”, vai visās kapitālsabiedrībās? Kādēļ tikai vienā?

Paraudzīsimies, kas ir šī NVO un MK Memoranda padome. Tajā puse no dalībniekiem, kas šo ir virzījuši, ir valsts sekretāri vai valsts sekretāru vietnieki. Viens no NVO pārstāvjiem man neformāli atzina, ka viņam šis jautājums... tā kā viņa nodarbošanās absolūti nav saistīta ar medijiem un šis jautājums viņam absolūti nav svarīgs, tad toni un izvēli, kuru kandidātu virzīt, noteica valsts sekretārs jeb pareizāk – valsts sekretāre no “PROGRESĪVO” ministrijas, jo tāds ir bijis uzstādījums no “PROGRESĪVO” ministres. Līdz ar to, manuprāt, jūs šobrīd vienkārši mēģināt aizstāvēt savas partijas biedres kandidātu.

Bet es vēlos vēlreiz... Tātad šim likumprojektam ir divas pamatdomas: samazināt valsts izdevumus un nodrošināt... jau šobrīd ļaut SEPL padomei, kas ir pierādījusi, ka tā spēj funkcionēt, neatkarīgi no tā, vai mums patīk vai nepatīk tās pieņemtie lēmumi... jau šobrīd profesionāli funkcionēt divu padomes locekļu sastāvā.

Līdz ar to es aicinu nevis iekrampēties, ka ir jāsaglabā trīs padomes locekļi, bet gluži otrādi, ka mēs šeit, parlamentā, kopīgi raudzītos uz kapitālsabiedrībām un neatkarīgajām iestādēm, kurās vēl samazināt padomes locekļu skaitu. Un stāsts nav par to, patīk vai nepatīk kāds kandidāts, bet vai padomes locekļi var tikt galā ar pienākumiem un funkcijām mazākā sastāvā, iespējams, arī ar mazāku atalgojumu.

Tas ir virziens, kurā es aicinu raudzīties... citādi jūsu priekšlikums ir neloģisks, tajā trūkst konsekvences un tas ir izšķērdīgs. Komentējot konkrēto kandidatūru (Starpsauciens.)... arī prokrievisks, jo, manuprāt, Sikšņa kunga kandidatūra ir, lai tieši nosargātu krievu valodas klātbūtni. (Starpsaucieni.)

Atkāpei. Tā kā Šuvajeva kungs sasaistīja šo likumprojektu ar Sikšņa kunga kandidatūru, par kuru mēs lemsim nākamnedēļ, tad arī es, analoģiski komentējot šo sasaisti, vēlos vērst... mediju vairs nav... pārējo klātesošo uzmanību. Manuprāt (šis ir mans personīgais viedoklis), nākamnedēļ varētu notikt tā, kā runā Vecrīgas bruģis, ka PROGRESĪVIE un JAUNĀ VIENOTĪBA atbalstīs Jāņa Sikšņa kandidatūru, jo viņa prokrieviskā darbība acīmredzot nav šķērslis. Bet, tā kā balsu pietrūkst, tad līdzīgi kā komisijā partija “Stabilitātei!”, tātad Rosļikova partija, šajā balsojumā nepiedalīsies (Starpsaucieni.), un tā būtu tāda laba matemātika, kā saspēlēties ar rosļikoviešiem. (Starpsaucieni.) PROGRESĪVIE dabūtu savu kandidatūru. Es ceru, ka es kļūdos, bet jūsu sejas izteiksmes liecina, ka es laikam trāpīju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 39, atturas – 11. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 2026. gada ziemas sesijas sākšanu un slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu un slēgšanu”.

Lēmuma projektā ir šāds teksts: “Saeimas 2026. gada ziemas sesiju sākt 9. janvārī un slēgt 2. aprīlī, pavasara sesiju sākt 10. aprīlī un slēgt 19. jūnijā.”

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 2026. gada ziemas sesijas sākšanu un slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu un slēgšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana, apstiprināšana un ziņojumu izskatīšana”.

Informēju, ka deputāts Juris Jakovins ir atsaucis savu parakstu no minētā lēmuma projekta.

Deputāti Andris Kulbergs, Edgars Tavars, Jurģis Klotiņš, Nauris Puntulis, Edvards Smiltēns, Ināra Mūrniece, Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs, Edvīns Šnore, Lauris Lizbovskis, Jānis Dombrava, Raimonds Bergmanis, Aiva Vīksna, Ingmārs Līdaka, Linda Matisone, Aleksandrs Kiršteins, Česlavs Batņa, Juris Viļums, Andrejs Svilāns, Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Viktorija Pleškāne, Ilze Stobova, Ričards Šlesers, Maija Armaņeva, Jeļena Kļaviņa, Edmunds Zivtiņš, Mārcis Jencītis, Jekaterina Drelinga, Ramona Petraviča, Andrejs Ceļapīters, Uģis Mitrevics, Raivis Dzintars, Māris Kučinskis, Didzis Šmits, Edgars Putra un Amils Saļimovs ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē” iecelšanu”.

Deputāts Andris Kulbergs – iesniedzēju vārdā.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Jūs noteikti esat ļoti daudz dzirdējuši par siltuma tēmu un... ko es esmu stāstījis par siltumu. Jautājums patiesībā sākās 2022. gadā, kad mēs, Saeima, tikām ievēlēti. Es sāku vadīt Vides, klimata un enerģētikas apakškomisiju, un mūsu pirmā izbraukuma sēde bija uz Rīgas termoelektrostaciju, kur mums bija iepazīšanās ar enerģētisko krīzi tajā mirklī... par enerģijas cenām, kādā veidā šīs cenas varētu nereflektēt uz patērētājiem, sabiedrību. Toreiz sēdes beigās TEC direktors norādīja komisijai uz to, kāda izšķērdība notiek. Un tieši tad, tajā mirklī, kad bija pīķis augstajām gāzes cenām, viņš norādīja uz absurdo faktu, ka termoelektrostacija tiek darbināta un siltums, kas veidojas elektrības ražošanas rezultātā, tiek brutāli izpūsts gaisā.

Tas bija tas mirklis, kad mēs sapratām – kā tas var būt, ka maksājam tādu cenu par gāzi, ražojam elektrību un enerģiju vienkārši nelietderīgi izpūšam gaisā! Tas bija tas pirmais mirklis, kad mēs identificējām, ka sistēmā ir problēma. Toreiz mēs daudzos un dažādos veidos mēģinājām arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai šo jautājumu adresēt. Un, kā jūs redzat, līdz šim risinājuma nav. Tas nav bijis viena iemesla dēļ – situācija ir ļoti sarežģīta un sadrumstalota. Nav vienas burvju nūjiņas, ar kuru to varētu atrisināt.

Kādreiz, kad situācija bija sabalansēta starp to, kā termoelektrostacija, tātad “Latvenergo”, sadarbojas ar “Rīgas siltumu”, Baltijā lētākā siltuma cena bija Rīgai... centrālajai apkurei... centrālajā siltumapgādē. Par 32 procentiem lētāk, nekā Viļņā un Tallinā.

Šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, ka šī cena ir dārgākā Baltijā, arīdzan viena no dārgākajām Latvijā, kas ir pilnīgi neloģiski, pilnīgi neiespējami, jo nedz Viļņā, nedz Tallinā nav tādas termoelektrostacijas kā “Latvenergo” TEC, kuras galvenais un būtiskākais uzdevums ir ražot elektroenerģiju un kurai neizbēgams – neizbēgams! – blakusprodukts ir siltums. Tur šādu tehnisko priekšrocību nav.

Kā “Latvenergo” norāda, pagājušā gadā vien 184 tūkstoši megavatu siltuma tika izlaisti gaisā... kas bija lietderīgi nododami Rīgai. Bet tas nenotiek. Un absurds ir tas, ka visi Latvijas iedzīvotāji gadu desmitiem maksāja OIK, tātad energokomponenti, savos rēķinos. Tātad sponsorēja, finansēja “Latvenergo” TEC modernizāciju. Eiropas Komisija to atbalstīja, un rezultātā “Latvenergo” kopumā ieguva 850 miljonus eiro investīciju TEC modernizācijai.

Modernizācijas galvenais uzdevums bija radīt daudz efektīvāku enerģijas izmantošanu – koģenerācijas procesā vienlaicīgi iegūt lētu siltumu un lētu elektrību. Tikai tāpēc tika apstiprināts šis atbalsts. Bet šodien redzam, ko iedzīvotāji... šo summu ir samaksājuši. Katra mājsaimniecība, samaksājot avansā šo summu, bija pelnījusi saņemt pretī lētu elektrību un lētu siltumu, bet viņi to nesaņem. Rezultātā šis atbalsts patiesībā nav bijis pareizi izlietots. Sistēmā kaut kas ir nogājis galīgi greizi. Un tiek izmests... arī šodien, apstākļos, kad mēs atslēdzāmies no BRELL elektroenerģijas tīkla.

Šobrīd, lai sabalansētu energotīklu, “Latvenergo” TEC ir jāstrādā daudz intensīvākā ikdienas režīmā nekā līdz šim. Un kas rodas, šo ražojot un balansējot? Rodas siltums. Arī šodien šis siltums tiek izvadīts atmosfērā. Tātad mēs runājam ne tikai par izšķērdību, ne tikai par nelietderīgu energoresursu izmantošanu, bet arīdzan par vides piesārņošanu. Vides piesārņošana ir tanī, ka mēs ražojam vienlaicīgi divus siltumus no diviem siltuma avotiem... no diviem avotiem rodas divi siltumi. Tātad mēs šķeldas katlu mājās saražojam pat trīsreiz vairāk CO2... kas, man šķiet, ir absurds – ka mēs maksājam par to CO2 kvotas... tad priekš kam mēs to darām, ja ir divi šādi siltuma avoti... bet izmanto tikai vienu?

Šinī problēmā ir daudz punktu.

Punkts numur viens ir tas, ka Konkurences padomes lēmums ir bijis vienpusējs. Tas ir jāvērtē, jo praktiski tas liedz “Latvenergo” turpmāk piedalīties normālā tirgū un piedāvāt šo blakusproduktu par zemāko cenu. Arī regulators ir noteicis neadekvāti augstu siltumenerģijas tarifu, kas neatbilst “Latvenergo” koģenerācijas stacijas izmaksām. Tas ir stipri par augstu. Rezultātā ir radies neatkarīgais tirgus, kurš patiesībā nav bāzēts uz konkurenci, bet uz to, ka katrs no šiem neatkarīgajiem spēlētājiem ir spējīgs nodot tirgū par maksimālo cenu, nevis par objektīvo cenu. Rezultātā rīdzinieki... un iedzīvotāji pārmaksā gadā aptuveni no 90 līdz 110 miljoniem eiro. Tā ir pārmaksa, kas tiek izņemta no rīdzinieku un Latvijas iedzīvotāju kabatām, un no tās barojas “Latvenergo”, to mēs redzam atspoguļojamies ļoti augstos peļņas rādītājos un arī augstās elektrības cenās, to mēs redzam neadekvāti augstā siltumenerģijas cenā – 83 eiro par megavatstundu tiek pasniegti kā liela uzvara, kaut gan pie šādām energoresursu cenām ne tuvu nevajadzēja būt tik augstai cenai.

Tas ir izdarīts, pateicoties tam, ka uz leju tika nospiestas visas izmaksas. Bet viens no galvenajiem problēmjautājumiem pašā “Rīgas siltumā” un uzņēmuma “Rīgas siltums” darbībā ir tas, ka šie energotarifi ir panākti uz infrastruktūras rēķina. Kolēģi, mēs šeit redzēsim pavisam drīz... jūs vienkārši neredzat šo slēpto problēmu – tie 83 eiro, kas tiek pasniegti kā laba cena, ir panākti uz infrastruktūras rēķina. Mums ir 28,4 gadus veca infrastruktūra.

Liels daudzums tīkla cauruļvadu ir pat 50 līdz 70 gadu veci, tīkls noveco par 0,6 gadiem gadā. Tātad tiek nomainīts stipri par maz... trīsreiz, pat četrreiz par maz kilometru cauruļvadu. Praktiski mēs ejam uz situāciju, ka tīkls nebūs spējīgs nodrošināt šo siltuma... nesi. Un tas jau draud ar nopietnām investīcijām un nopietnu katastrofu, varbūt arī fiziski... aukstā ziemas mirklī Rīgā.

Problēma ir arī ar to, ka nav saimnieka, reāli nav saimnieka “Rīgas siltumam”, jo īpašuma struktūra ir izveidota sekojoši: Rīgas dome – 49 procenti īpašnieks, Ekonomikas ministrija – 49 procenti īpašnieks, privātais īpašnieks – 2 procenti. Praktiski nav neviena dominējošā spēlētāja, kurš būtu saimnieks, tā rezultātā pie lēmuma ļoti bieži nenonāk un nav iespējams veikt arī ilgtermiņa plānošanu.

Tā visa rezultātā resursi tiek patērēti dubulti. Ir kāpusi šķeldas cena. Visas pārējās Latvijas pašvaldības tas ir ietekmējis, jo šķeldas cena pacēlusies par diviem līdz trīs eiro par megavatu. Tā rezultātā citas pašvaldības pārmaksā par siltumu... šīs situācijas dēļ.

Mēs arī redzam daudzas citas izšķērdības “Rīgas siltumā”, un rezultātā no šī... Es pats personīgi pavadīju visu vasaru, mēģinot atrisināt šo jautājumu bez vajadzības izveidot izmeklēšanas komisiju, gan vēršoties Konkurences padomē, gan regulatorā, gan pašā “Rīgas siltumā”, gan “Latvenergo”, gan Ekonomikas ministrijā. Ir skaidrs, ka šis jautājums jārisina kompleksi, jo, ja to risina pa vienai pozīcijai, rezultāta nebūs, tā būs tikai īstermiņa apārstēšana, kā to mēs redzam šodienas tarifā.

Tāpēc, kolēģi, es negribu jūs aizkavēt. Tas ir iemesls, kāpēc šī situācija ir jāizgaismo. Ir jāizgaismo problēmas punkti, un šai izmeklēšanas komisijai ir jāatšķiras no pārējām. Šai komisijai jāfokusējas uz risinājumiem. Manuprāt, risinājums ir atrodams. Ir jāidentificē šie četri problēmpunkti. Ir jāatrod, kādā veidā tie būtu risināmi no juridiskā viedokļa, no likuma viedokļa un no regulējuma viedokļa. Un nekavējoties, līdz nākamajai sezonai, jāveic izmaiņas, lai rīdzinieki saņemtu pelnīto – lētāko siltuma tarifu Baltijā, Rīgai atgrieztu konkurētspēju. Jo šī visa rezultātā cietēji ir lietotāji. Jau šodien privātpersonām un uzņēmumiem ir lētāk ieviest individuālu siltuma risinājumu nekā pieslēgties centralizētai siltumapgādei. Praktiski tas viss beigsies ar to, ka mēs degradēsim “Rīgas siltumu” tiktāl, ka tam vairs nebūs ilgtermiņa dzīvotspējas. Un tā jau ir miljardu vērta infrastruktūra, ko mēs nedrīkstam atļauties pazaudēt.

Šis ir arī drošības jautājums. Mums pēc atslēgšanās no BRELL ir ļoti nepieciešamas bāzes jaudas, kontrolējamas bāzes jaudas, kas var balansēt tīklu. Tāda ir arī termoelektrostacija, vienalga, ar ko mēs to darbinām, ar kādu izejmateriālu vai resursu. Bet tā ir svarīga stacija, kas balansēs mūsu tirgu.

Mēs redzam, ko dara igauņu kolēģi. Jūlijā viņi pasludināja piecus iepirkumus piecām termoelektrostacijām. Tieši to pašu darīja arī Lietuvas kolēģi. Tāpēc ka trūkst kontrolējamās bāzes jaudas, ar kurām varētu kontrolēt tieši elektrības tirgu. Bet šim visam ir viens blakus efekts – siltums. Tas vienkārši rodas. Gribam mēs vai negribam termoelektrostacijas, bet tajās jebkuros apstākļos radīsies siltums, un to nepaņemt ir vienkārši... nesaimnieciskāk nevar būt.

Tāpēc šīs komisijas uzdevums ir rast risinājumu, ieviest to dzīvē un atgriezt Rīgu atpakaļ pie lēta siltuma, arī Latviju – pie lētas elektroenerģijas, lai mēs nešķiestu savus resursus. Tāpēc izmeklēšanas komisijas nosaukums ir definēts: “Par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē”. To bija parakstījuši 38, šobrīd ir parakstījuši 37 deputāti. Ir definēti 13 jautājumi tieši un konkrēti par to, kā atrisināt situāciju, nevis tik ļoti meklēt pagātnes problēmas, tāpēc ka tas neko nedos, ja mums nebūs risinājuma.

Tāpēc es aicinu visus kolēģus uz kopīgu darbu – atrast risinājumu šai problēmai, atgriezt Rīgu pie lēta siltuma un rūpēties par mūsu enerģētisko drošību. Jo bez termoelektrostacijas mums vēl ilgu laiku nebūs iespējama drošība elektrības tirgū. Ja mēs ar to spēlēsimies... mēs spēlējamies ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas tirgū, tāpēc ka arī Igaunija un Lietuva paļaujas uz mūsu termoelektrostaciju.

Lūdzu apstiprināt šo izmeklēšanas komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Mēs arī atbalstām parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, jo tam ir daži iemesli.

Mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vairākas reizes runājām ar “Rīgas siltuma” pārstāvjiem, ar citiem siltuma piegādātājiem par problēmām, ko šodien redzam, – tie ir augstie tarifi. Nekādu risinājumu, izņemot... gudri vārdi. Un ar gudriem vārdiem visu pamatoja, kāpēc tik dārgi mums ir tagad tarifi. Bet faktiski redzam, ka kaimiņos... tajos pašos apstākļos esot kā mēs... un tur tarifi ir krietni zemāki. Mēs redzam, ka gāzes tarifi ir sasnieguši to pašu līmeni, kā bija pirms kara, pirms 2022. gada. Bet galalietotājam tarifi nav mainījušies. Un mēs arī saskatām, ka šeit... “Rīgas siltuma” jautājumā mēs saredzam izšķērdības pazīmes. Un parlamentārās izmeklēšanas komisijai obligāti ir jābūt. Kolēģis, pirms manis... Kulberga kungs visu plaši izstāstīja par iemesliem, kāpēc komisijai ir jābūt.

Mēs atbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izlasot šo pieteikumu, man palika pēcgarša. Tā bija gāzes pēcgarša. Šeit par katru cenu tiek mēģināts... un arī tas, ko mēs dzirdējām uzrunā... to, ka padarīt to... cik TEC un gāze vispār kopumā kā izejresurss ir neatņemams un svarīgs. Taču siltumenerģijas ražošanā, jāatzīst, pasaule un arī Latvija jau kādu laiku virzās prom no tās... virzīsies prom uz šķeldu. Tiek mēģināts diskreditēt tās patēriņu pašlaik siltuma ģenerēšanā Rīgā. Un virzās arī citas pasaules... tālāk uz siltumsūkņiem, kas ir nākamā paaudze, kā tiek ražota siltumenerģija. Taču šeit par to nav nekā, neviena vārda. Šeit ir runa tikai par to, kas ir bijis, kā ir bijis, kurš ir vainīgs... beigu beigās būs tas jautājums, tāpat kā iepriekšējā parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Taču būtu ļoti labi, ja mums būtu iespēja parlamentārās izmeklēšanas komisijas, arī šo komisiju, skatoties to, kas notiek tajā, par šiem jautājumiem... bet arī raudzīties uz priekšu, kāda Rīgas siltumapgāde būs nākotnē... ne tikai to, kāda tā bija un kurš ir vainīgs pie viena vai otra lēmuma, bet arī skatīties uz to, kāda tā būs pēc pieciem, pēc 10 gadiem. Un kādi pasākumi pašlaik Rīgai un Latvijai jāveic, lai siltumenerģijas ražošana Latvijā būtu pēc iespējas ilgtspējīgāka, jo mēs redzam, ka gāze... lai nu kas tā būtu, bet tā ir ļoti jutīga pret pasaules cenām. Un tas, kas notika 2022. gadā, pieaugot gāzes cenai... un tas tika pārnests uz siltumenerģijas ražotājiem un patērētājiem... Ir zināmi pasākumi, ko var veikt, lai tas neatkārtotos. Jāveic investīcijas dažādās citās tehnoloģijās, kas nodrošina stabilitāti un līdzsvaru siltumapgādes sistēmā.

Tā ka tas būtu vēlamais virziens, kurā šī komisija varbūt varētu paskatīties strādājot.

Kas attiecas varbūt... te tika minēts arī par to... uz sešiem mēnešiem tiek izveidota komisija. Pa sešiem mēnešiem, jāatzīst... tas ir nākamā gada maijs. Apkures sezona sākas nākamā gada oktobrī. Nu, pa to laiku, pieciem mēnešiem, pēc šīs komisijas ziņojuma visdrīzāk ne normatīvos aktus varēs paspēt izstrādāt, ne siltumenerģijas ražotāji spēs pielāgot darbību šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbam. Ja vēlējās rezultātu uz nākamo gadu, uz apkures sezonu, tad komisiju vajadzēja veidot uz vienu mēnesi. Pēc mēneša būt ziņojumam, būt likumiem un būt pasākumiem, kādā veidā tos ieviest.

Šis ir skaidrs politisks pasākums uz nākamajām vēlēšanām. Bet, kolēģi, tā kā tas arī būs vērtīgs pasākums tam, ka tā... noskaidrot dažādus datus, apkopot informāciju par to, kāds siltumtirgus ir Rīgā un kā tas varētu attīstīties... Noteikti tas būs arī vērtīgs ieguldījums kopējai analīzei par Latvijas siltumenerģijas sektoru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi, ilgi jūs neaizkavēšu. Bet lai pie šīm debatēm varbūt tas izskan. Es domāju, ka daži no uzrakstītajiem jautājumiem ir tādi, uz kuriem arī e-pasta formātā varētu atbildēt, un daži ir pietiekami vienkārši atbildami. Bet, neskatoties uz tādiem jautājumiem kā organizēta siltumapgāde Rīgā, kas, manuprāt, nav parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājums, bija divi šeit vairāk izcelti jautājumi.

Kāpēc Rīgā apkures izmaksas ir sadārdzinājušās? Un atbilde ir kompleksa, ja iet detaļās, bet vienkārša pašos pamatos – tāpēc, ka ir pieaugusi gāzes cena. Diemžēl Rīgas siltumapgāde joprojām lielā mērā ir atkarīga no dabasgāzes. Ja salīdzina ar to, kāda ir bijusi attīstība citās lielajās Baltijas pilsētās un Rīgā, var redzēt, ka citur atkarība no fosilajiem resursiem, kas ir arī dārgāki un sadārdzinoši, ir samazināta straujāk nekā Rīgā.

Es vienkārši gribēju norādīt, ka šajā pieteikumā par izmeklēšanas komisiju šiem visskaidrākajiem aspektiem ir pievērsts... līdzīgi... atsaucoties uz Jāni Patmalnieku, ļoti maz uzmanības. Un aicinu neaizmirst, kā mēs varam samazināt atkarību no visdārgākā apkures veida – dabasgāzes – un pāriet uz tiem, kas ir lētāki veidi, kas stiprinātu mūsu energoneatkarību un neatkarību no tādām cenu izmaiņām, kas rodas ārpus Latvijas robežām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Gribēju piebilst vienu. Mēģināt te atrast gāzi kā lobiju ir vienkārši absurds. Patmalnieka kungam... visvairāk no visiem jūs iestājaties par energolietām. Jūs zināt energolietas, jūs zināt bāzes lietas enerģētikā. Kā vispār jūs varat kaut kādas tādas aplamības runāt? Jo termoelektrostacijas... man ir vienalga, ar ko to darbina. To darbina ar gāzi, ūdeņradi, metānu, biometānu, vienalga ar ko. Tai stacijai ir jābūt.

Kāpēc jūs domājat... tad igauņi ir gāzes lobijā iekrituši... kas tikko pasludināja piecus iepirkumus līdz 2030. gadam piecām TEC stacijām pa visu Igauniju? Lietuvieši tieši tādi paši muļķi ir? Vienkārši nav jau citu variantu.

“Augstsprieguma tīkls” norāda uz to, ka mums bāzes drošība ir, iespējams, 104 procentu apmērā bāzes jaudā tikai tad, ja mums ir TEC. Nu, paskatieties viņu reportā. Viņu reports ir pieejams. Tikko ir svaigs jūnijā uztaisīts. Tur ir norādīts: ja termoelektrostacija tiek izņemta ārā šobrīd, mūsu energodrošība nokrīt uz 43 procentiem. Jūs tiešām esat gatavi riskēt ar šādu situāciju? Galveno balansētāju šobrīd, ar ko var kontrolēt...

Nav pagaidām lētāku risinājumu. Es labprāt negribētu gāzi. Kam mums būt atkarīgiem no gāzes? Forši būtu, ja mums būtu savi risinājumi, bet – ja nav citu risinājumu šobrīd? Ir iedoti 850 miljoni investīciju. Jūs tagad sakāt... tas viss, ko iedzīvotāji sametās – 850 miljoni investīciju –, tas ir izmetams miskastē? Jūs bijāt muļķi, cilvēki? Mēs jūs apmuļķojām? Neatkarīgi no tā, ko jūs domājat par šo situāciju, termoelektrostacija tāpat strādās. Un nepaņemt to siltumu... jo Rīgas enerģētikas stratēģijā šobrīd ir uzrakstīts, ap 2028. gadu Rīga atsakās no fosilā siltuma avota. Labi. Kāds ir risinājums? Jūs zināt tehniski? Ja jūs esat tehnisks cilvēks, jūs padomātu arī ar galvu par to, ka tās piecas šķeldas katlumājas nevar nodrošināt caurplūdi, tās šobrīd var piesildīt tikai ūdeni.

Ja jūs šādi skatītos un domātu par konkurenci, neviens Rīgas iedzīvotājs nebūtu pārmaksājis. Ja būtu ieviesta konkurence dzīvē, tad tā būtu jāievieš abos Rīgas krastos. Un patiesa konkurence, nevis pseidokonkurence, kurā pārmaksā.

Kāpēc situācija ir tāda, ka Lietuvā ir 53 eiro megavatā un mums ir 83? Kāpēc? Ja būtu normāls konkurss izveidots, mums nebūtu šādas cenas. Konkursā šīs šķeldu katlumājas... viena no tām – pati lielākā – pieder pašam “Rīgas siltumam” kā meitas uzņēmums ar 43 procentu peļņu, 27 miljonu apgrozījumu, 7 miljonu peļņu ar deviņiem darbiniekiem. Jums liekas, tas ir normāli energoapgādē? Tas ir nepieļaujami! Tāda situācija... jūs pamēģiniet atrast tādu siltumapgādi. Tas ir ilgtermiņa kontrakts, ilgtermiņa investīcijas, kurās norma ir 6 līdz 8 procenti peļņai. Nu labi, maksimums 10, bet nevis 43. Tātad jūs klaji nospļaujaties par to, ko rīdzinieki ir pārmaksājuši.

Mums ir jāiet... patiesībā pilnīgi piekrītu Patmalnieka kungam, mums jāiet ar moderniem risinājumiem uz priekšu. Mēs esam atpalikuši. Modernais risinājums ir viens. Tāpat kā Kopenhāgenā. Paskatāmies uz Kopenhāgenu, kā ir salāgots siltums no daudziem siltuma avotiem. Bet visi šie siltuma avoti ražo elektrību. Tikai tad, kad jūs izmantosiet energoresursu, ražojot no tā vairākus produktus, tikai tad jūs panāksiet lētāko cenu, nevis kā Rīgā. Ko Rīgā šķeldas katlumājas dara? Viss būtu kārtībā, ja tās visas būtu koģenerācijas režīmā, ka tās ražotu arī elektrību kā modernajā pasaulē, kā Kopenhāgenā. Elektrība nosaka to, kāds būs pēc tam siltums. Tātad pakārtojam visu elektrības tirgum, un tad siltumtirgū arī būs normāla un lēta cena... nevis vienkārši aizvēsturiskas šķeldas katlumājas, kuras vienkārši ražo siltumu, trīsreiz vairāk CO2. Ja jūs uztraucaties par vidi, tad tur ir trīsreiz vairāk CO2.

Tāpēc es negribētu, ka mēs nedomātu par energodrošību, tāpēc ka mūsu energotīkls šobrīd diemžēl ir atkarīgs no termoelektrostacijas. Tas, ka mēs atteiksimies siltumā no gāzes, nenozīmē, ka tur neražos elektrību un siltums nepūtīsies gaisā. Jūs, PROGRESĪVIE, taču iestājaties par energoefektivitāti, par CO2... par nepiesārņotu vidi. Šis ir tiešs vides piesārņojums, kur visi Latvijas iedzīvotāji pārmaksā 110 miljonus gadā. Jūs tagad gribat, lai iedzīvotāji turpina pārmaksāt. Man šķiet, tas ir negodīgi pret sabiedrību. Es uzskatu, ka jāmaina sistēma – vai tas ir šķeldas risinājums, vai kāds...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kulbergs.... cits. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Nē, kolēģi, es negribu nevienam sadot. Es neuzskatu arī, ka šī parlamentārās izmeklēšanas komisija būtu jāveido ar vienu mērķi – iesēdināt visus blēžus. Lai ar to nodarbojas citi izmeklētāji.

Šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas mērķis ir panākt to, lai rīdzinieki maksātu adekvātu cenu par siltumu. Un, godātie PROGRESĪVIE, ja mēs 184 tūkstošus megavatstundu siltumenerģijas katru gadu izlaižam atmosfērā... kuru varēja nodot Rīgas siltumtīklos... nu, mēs saprotam, ka tas būtu daudz zaļāk un jēdzīgāk. Pirmām kārtām no vides aspektiem, no zaļā kursa aspektiem. Šī ir tā reize, kad mēs tiešām varam uz to atsaukties. Nelaist atmosfērā tad, kad mēs acīmredzami to varam nedarīt. Mēs varam atstāt, kā jau kolēģis aprēķināja, 110 miljonus sezonā rīdzinieku maciņos. Nenodarbosimies šeit, lai prokuratūra un citas instances izmeklē, kādēļ, kas, ko un kā.

Mūsu mērķis ir panākt... parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir uzstādīti ļoti korekti jautājumi. 19 punkti, uz ko mums jāpanāk skaidras atbildes un ceļa karte, kā mēs to varam izdarīt. Mēs to varam izdarīt. Mēs varam panākt to, ka rīdzinieki par siltumu maksā mazāk, par kārtu mazāk, nekā tas ir šobrīd.

Tad, kad Kulberga kungs sāka par šīm “Rīgas siltuma” problēmām skaļi runāt, mēs redzējām, kas notika ar “Rīgas siltuma” tarifu, ar iesniegto tarifu. Ātri reaģēja, nemainot struktūrās, sistēmās principā pilnīgi neko. Tarifu uzreiz nedaudz samazināja. Bet, ja mēs salīdzinām visu šo sistēmu un to objektīvi padarām taisnīgu, varam panākt to, ka rīdzinieki par siltumu maksās mazāk.

Esam konstruktīvi, kolēģi! Mēs saprotam dzīves dārdzību. Mēs saprotam, ka veikalu plauktos viss paliek dārgāks. Mums elektroenerģija, daudzi pakalpojumi paliek dārgāki. Mēs redzam ekonomikas prognozes. Skatāmies no tāda aspekta – kā samazināt tarifu. Tam ietekme būs daudz plašāka – ne tikai uz rīdziniekiem, uz mūsu tautsaimniecības noturību kopumā. Tāpēc es aicinu: kolēģi, neliksim šķēršļus šai idejai, būsim lietišķi, konstruktīvi, sadarbosimies pietiekami plaši!

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 37 deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē” iecelšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Daži deputāti aplaudē.)

___

Turpinām ar deputātu pieprasījumu izskatīšanu. “Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem”.

Deputāti Jānis Vitenbergs, Artūrs Butāns, Edvīns Šnore, Nauris Puntulis, Uģis Mitrevics, Jānis Dombrava, Jurģis Klotiņš, Ināra Mūrniece, Raivis Dzintars un Ilze Indriksone iesnieguši pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam “Par sabiedrisko pasažieru pārvadājumiem uz agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju”.

Iesniedzēju vārdā... nav. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Deputāti Andris Kulbergs, Linda Matisone, Aiva Vīksna, Lauris Lizbovskis, Edgars Tavars, Edgars Putra un Česlavs Batņa (Starpsaucieni.)... Tas ir tikai nodošanai komisijai, Pieprasījumu komisijai, un tad ir vārds tikai motivācijai. Es prasīju, vai jums bija... Vai jums bija vārds motivācijai? (Starpsauciens: “Bija pieteikts...!”) Sistēmā neparādījās. Es ļoti atvainojos. Man ir... Andris Kulberga kungs... motivācijai. (Starpsaucieni.)

Labi, tad dodam vārdu motivācijai pie iepriekšējā pieprasījuma –satiksmes ministram Atim Švinkam.

Vārds motivācijai... Kam? Deputātam Jānim Vitenbergam. Lūdzu!

J. Vitenbergs (NA).

PROGRESĪVIE, es domāju, tā nav nejaušība vai jūsu mazspēja, ka esat pret jebkādu ekonomisko saišu saraušanu ar Krieviju, bet man ir tāda sajūta, ka tas ir tāds jūsu dabīgais agregātstāvoklis – veicināt vai atbalstīt, lai šī sadarbība saglabātos.

Jūsu partijas līderis Šuvajeva kungs divas nedēļas pēc tam, kad karš bija sācies, diezgan skaidri medijos pauda, ka ir ļoti viegli saraut ekonomiskās saites, bet ļoti grūti atjaunot. Un to arī šobrīd dara satiksmes ministrs Atis Švinka, nesaraujot nekādas saites, turpinot sadarbību. Biedre Ņenaševa ir atzinusi, ka pat ir devusies protestos pret izglītību latviešu valodā. Jūs bijāt pret okupekļa nojaukšanu. Jūsu programmā ir bijis ierakstīts, ka esat par balsstiesībām nepilsoņiem, kuri ir šeit, Latvijā. Tā ka pietiekami plašs spektrs.

Šis pieprasījums ir aicinājums skaidrot valdības un Satiksmes ministrijas, ministra Švinkas rīcību, pozīciju tam, ka joprojām ir atļauts ar sabiedriskajiem autobusiem pasažieriem braukt uz Krieviju un Baltkrieviju regulāri, katru dienu.

Jā, pirms neilga brīža ir bijis lēmums valdībā, ar kuru pārtrauca neregulāro starptautisko pārvadājumu kursēšanu uz Baltkrieviju un Krieviju. Satiksmes ministrija norāda, ka šis lēmums pieņemts, pamatojoties uz pieaugušajiem drošības un nelegālās imigrācijas riskiem. Statistika liecinot, ka pēdējos mēnešos būtiski pieaudzis neregulāro braucienu skaits uz Baltkrieviju un Krieviju. Un tie tiek izmantoti arī nelikumīgai cilvēku pārvietošanai vai vervēšanai.

Un tad rodas jautājums: ja tiešām ir šādi riski, kādēļ netiek pieņemti lēmumi, lai šos riskus izskaustu vai apturētu? Satiksmes ministrija pēc šīs Ministru kabineta sēdes ir paudusi, ka ar šo lēmumu – liegt neregulāros reisus – ir novērsti nelegālās imigrācijas un drošības apdraudējumi uz valsts ārējās robežas. Bet kā? Robežsargi būtībā tikai varēs pārbaudīt biļetes. Tie, kuriem ir biļetes, mierīgi brauc, tie, kuriem nav, diemžēl nevarēs braukt. Un šādu reisu ir ļoti, ļoti daudz.

Ir vairāk nekā 10 dažādas atļaujas – ir iespējams braukt uz Sanktpēterburgu, Maskavu, Kēnigsbergu, pat Smoļensku, Gomeļu, Minsku, Vitebsku. Ļoti daudz.

Ir iespējams apvienot...?

Sēdes vadītāja. Nav.

J. Vitenbergs. Nav.

Tā ka ļoti plašs reisu skaits. Un tā īstā problēma jau netiek risināta. (Starpsauciens: “Laiks!”) Tā ka, draugi, ir jāpieņem kaut kādi lēmumi. (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Nākamais pieprasījums.

Deputāti Andris Kulbergs, Linda Matisone, Aiva Vīksna, Lauris Lizbovskis, Edgars Tavars, Edgars Putra, Česlavs Batņa, Juris Viļums, Edvards Smiltēns un Ingmārs Līdaka iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Viktoram Valainim “Par AS “Latvenergo” eiroobligāciju programmas īstenošanu”.

Vārds motivācijai deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Šis ir pilnīgi objektīvs jautājums, tāpēc ka mēs ļoti labi dzirdam presē, ka “Latvenergo” pēkšņi ir izdomājis, ka viņiem ir jāiesaistās, lai LMT un “Tet” investora... tātad “Telia” investora izpirkšanā. Un vienlaicīgi tas nozīmē lielus kapitālieguldījumus, bet tai pašā laikā mēs redzam paziņojumu par viena miljarda obligāciju izlaišanu uz trīs gadiem, kas maksimizē jau “Latvenergo” spējas aizņemties. Tātad kur parādās vēl šie... cik mums zināms, iespējams, ir nepieciešami 300–600 miljoni LMT un “Tet” darījumam.

Mēs tagad jau redzam, ka valdība dara visu, lai izžmiegtu pēdējo sulu no “Latvenergo”. Ir 80... bija jau 90 procenti uzlikti... tagad jūs esat nokāpuši līdz 80 procentiem... no dividendēm jāieskaita valsts budžetā. Bet ar minimālo summu šogad ir 182 miljoni eiro, kas nozīmē to, ka uzņēmums tikai un vienīgi domā par to, kā maksimizēt peļņu. Kā šis viss ietekmēs uzņēmuma ilgtspēju? Kādā veidā? Mēs redzam problēmas ar to, ka ir jāinvestē pašā enerģētikā, un tas nenotiek pietiekami daudz. Kādā veidā tas atstās iespējas uzņēmumam, iespējams, krīzes situācijā aizņemties?

Tas viss, protams, beigu beigās reflektējas vienā lietā – cenā – elektroenerģijas cenā vai “Latvenergo” spējā konkurēt Baltijas apstākļos. Tāpēc mēs gribam saņemt informāciju, jo ir pilnīgs informācijas vakuums. Neviens no jums nespēj atbildēt, tāpat kā mēs, kas notiek ar LMT un “Tet” darījumu un kādā sakarā tur ir “Latvenergo” klātbūtne... un finanšu spējas, un kādas sekas tas atstās.

Tāpēc mēs objektīvi gribam uzdot šos jautājumus, lai mums ir skaidrība.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Vēl viens pieprasījums.

Deputāti Andris Kulbergs, Aiva Vīksna, Linda Matisone, Raimonds Bergmanis, Edgars Tavars, Ingmārs Līdaka, Andrejs Svilāns, Lauris Lizbovskis, Edgars Putra un Edvards Smiltēns iesnieguši pieprasījumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par valsts budžeta datu pieejamību”.

Vārds motivācijai deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Redzu, ka jūs bieži vien nievājoši izturaties pret budžeta diskusijām, jo tās ir... Jūs stipri lielāku uzmanību un pūles veltāt citiem emocionāliem jautājumiem, bet budžetam... reti redzu – kāds ir iedziļinājies un sagatavojies tādā līmenī kā par citiem jautājumiem.

Ir nopietna problēma. Man ienākot Saeimā... es nespēju, nespēju saprast. Esmu vadījis daudzus uzņēmumus, un privātajā sektorā nespētu iedomāties situāciju, kad man kā padomei... Mēs, Saeima, esam kā tautas iecelta padome, kas uzrauga, kas notiek ar mūsu finansēm.

Mums vispār nav pieejama informācija. Informācija par budžetu tiek iesniegta pēdējā mirklī. 15. oktobris. Tajā mirklī iesniedzamais dokuments ir tikai kopsavilkums, naudas plūsmas kopsavilkums, kā mēs esam identificējuši. Tur vispār nav nekā par valsts uzņemtajām saistībām, kas tiešā veidā ietekmē to, cik finanšu kur aiziet. Mums šo saistību nav. Mums ir liegta iespēja piekļūt finanšu datiem. Mēs nevaram apskatīties, kas ir rindiņu apakšā, un par mums atklāti ņirgājas.

Manuprāt, kolēģi, vispār nav iespējams, ka tas tā var būt – ka mums kā Saeimas pārstāvjiem, kam būtu jāuzrauga, kā Latvijas finanses katru gadu tiek tērētas un vai tas notiek objektīvi un caurspīdīgi... Nē, tas nenotiek caurspīdīgi! Mums nav nekādas informācijas. Jūs gribat, lai opozīcija arī varētu iesniegt lietderīgus priekšlikumus un izvērtēt pēc būtības. Jūs to mums pārmetat. Tad, lūdzu, pirmā lieta ir – ļaujiet mums piekļūt datiem.

Manuprāt, modernajā laikmetā tas būtu pilnīgi normāli, ka Saeimas deputātiem būtu online piekļuve Finanšu ministrijas datiem. Nevajadzētu uzdot liekus jautājumus, aicināt, saukt... papīru darbus... Mums vienkārši būtu piekļuve datiem. Mēs paši varētu izvērtēt situāciju, kas tur ir. Tas nav iespējams. Un, manuprāt, tas pilnībā atņem man tiesības pārstāvēt sabiedrības intereses. Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, gribam redzēt šos datus, gribam atbildīgi tos izvērtēt un gribam sniegt lietderīgus, atbildīgus priekšlikumus un kritiku.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu, jo, manuprāt, tas ir mūsu visu interesēs, lai būtu caurspīdīgi dati, caurspīdīgas finanses, lai mums nebūtu pārpratumu vai nepareizo diskusiju šeit, no tribīnes. Mēs esam pelnījuši, lai šie dati būtu pieejami, jo mēs esam profesionāļi, kas ir tautas iecelti šo kontrolēt.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Deputātu Lindas Matisones, Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Edgara Putras, Česlava Batņas, Andra Kulberga, Jura Viļuma, Andreja Ceļapītera, Artūra Butāna, Lindas Liepiņas pieprasījums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu izmitināšanas biznesā, izmantojot digitālās platformas”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pieprasījumu komisija 29. oktobra sēdē izskatīja deputātu Lindas Matisones, Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Edgara Putras, Česlava Batņas, Andra Kulberga, Jura Viļuma, Andreja Ceļapītera, Artūra Butāna, Lindas Liepiņas pieprasījumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu izmitināšanas biznesā, izmantojot digitālās platformas”. Trīs deputātiem balsojot “par”, septiņiem – “pret”, komisija atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Pieprasījumu komisijas sēdē piedalījās gan Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore, gan Finanšu ministrijas pārstāvji. Jautājums tika vispusīgi izdiskutēts, uzklausīja arī pieprasījuma iesniedzēju iebildumus un komentārus par šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Šis pieprasījums ir par mazajiem uzņēmējiem un tiesisko paļāvību uz valsti, par to, vai cilvēks var uzticēties savas valsts pārvaldei.

Pirms vairākām nedēļām pie mums vērsās desmitiem mazo uzņēmēju – cilvēki, kas sniedz izmitināšanas pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas, tādas kā “Booking.com”, “Airbnb.com” un citas. Katram savs stāsts, bet saturs viens. No Valsts ieņēmumu dienesta saņemta prasība samaksāt PVN no visa apgrozījuma, PVN no platformu komisijas par iepriekšējiem trim gadiem. Bet šie cilvēki nav krāpnieki, viņi regulāri iesniedza gada deklarācijas, strādāja atklāti, godprātīgi, tieši pēc Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajiem materiāliem, konsultācijām un paskaidrojumiem, un neviens viņiem neteica, ka kaut kas nav pareizi.

Tagad, kad valsts beidzot ievieš atvieglotu PVN režīmu mazajiem digitālo platformu pakalpojumu sniedzējiem, kas Lietuvā un Igaunijā strādā jau labu laiku, Valsts ieņēmumu dienests sāk sodīt mazos uzņēmējus par pagātni, un tas nav taisnīgi. Tā nav ēnu ekonomikas apkarošana, tā ir ēnu ekonomikas palielināšana. Ja cilvēks rīkojas, ievērojot valsts doto informāciju, valsts nedrīkst viņu sodīt par savu kļūdu vai interpretācijas maiņu.

Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē Juridiskā biroja vadītājas vietniece Anita Kozlovska secināja (citēju): “Ir bijusi komunikācijas kļūda. Pakalpojumu sniedzēji nav bijuši pietiekami informēti un nav sapratuši, kā jārīkojas.”

Mēs prasām finanšu ministram trīs elementāras, taisnīgas lietas. Pirmkārt, apturēt kavējumu naudas pieprasīšanu līdz vienotai likuma interpretācijai. Otrkārt, pārskatīt Valsts ieņēmumu dienesta metodiskos materiālus. Treškārt, ieviest pārejas periodu tiem, kas rīkojušies godprātīgi.

Kolēģi, šis jautājums nav par uzticību... Šis jautājums ir par uzticību starp valsti un cilvēku. Mazie uzņēmēji neprasa privilēģijas, viņi prasa taisnīgumu un skaidrus noteikumus.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu izmitināšanas biznesā, izmantojot digitālās platformas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 49, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Turpinām ar sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 19 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” trešajā lasījumā.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls – pievienot pie mehānisko transportlīdzekļu definīcijas attiecīgi elektrovelosipēdus un pašgājējus velosipēdus. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī redakcionālas dabas – pievienot... pašgājējus velosipēdus un elektroskrejriteņus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic: “Lai koplietošanas transportlīdzekli varētu izmantot ceļu satiksmē, koplietošanas pakalpojumu sniedzējs pirms pakalpojuma sniegšanas elektroniskajā aplikācijā vai tīmekļvietnē veic pakalpojuma saņēmēja vecuma pārbaudi un pārliecinās par attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esamību, kā arī veic pakalpojuma saņēmēja reaģēšanas spēju pārbaudi alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmes kontroles ietvaros.” Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Kolēģi, vienu mirklīti! Mums pulksten 16.10 būtu jātaisa pārtraukums. Vai varam strādāt bez pārtraukuma? (Starpsaucieni: “Jā!”) Jā. Paldies. Bet līdz pieciem, kā vienojāmies.

Jā, tad turpinām. Lūdzu, 4. priekšlikums.

V. Maslovskis. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura – attiecīgā locījumā lietojot dažādus vārdus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 5. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Šmita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 7. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Šmita priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāli uzlabots Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums, saistīts ar transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 10. – deputātu Butāna un Vitenberga priekšlikums. Par aizliegumu vadīt elektroskrejriteni kā koplietošanas transportlīdzekli noteiktā laikā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Šis priekšlikums paredz aizliegt platformu nomas skrejriteņu lietošanu nakts laikā – no pulksten 00.00 līdz 05.00. Varbūt priekšlikums ir gana ass, bet starp lasījumiem izkristalizējās viena ļoti liela problēma, kura šobrīd eksistē, īpaši Rīgā. Braucot naktī mājās no Vecrīgas, jauns paradums – dzer un brauc. Varbūt esat redzējuši – ir bijuši vairāki sižeti par policistu reidiem, kuros viņi katru, kurš brauc... Tas postenis viņiem bija pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Akmens tilta otrā pusē. Gandrīz katrs, kuru apstādina, brauc varenā kunga dūšā.

Tas nav viens vai divi. Šādu braucēju ir ļoti daudz. Šie platformu nomas skrejriteņi ir pieejami arī pie naktsklubiem. Tas ir impulsa lēmums – iznākot ārā žvingulī, ķert pirmo, kas pagadās, šajā gadījumā – skrejriteni, un pārvietoties. Tiek gūtas dažādas traumas. Šie braucēji apdraud paši sevi un apdraud gājējus, pārējos, kuri atrodas uz ielas vai iet pa gājēju ietvēm. Un situācija netiek kontrolēta.

Paši policisti atzīst, ka viņiem nav resursu, ka skrejriteņu ir tik daudz, ka viņi nevar tos izkontrolēt. Ja nemaldos, CSDD ir piereģistrēti jau vairāk nekā 30 tūkstoši skrejriteņu – milzīgs apjoms. Tas ir moderni – braukt... Diemžēl ir moderni braukt dzērumā. Mēs jau gadiem cīnāmies – CSDD – ar to, ka brauc ar automašīnām dzērumā. Un sodi ir gana lieli. Šobrīd atņem mašīnas, sūta uz Ukrainu, kādu brīdi šiem dzērājšoferiem nākas pasēdēt. Bet skrejriteņiem nekā tāda nav. Arī tie, kas tiek apturēti, saka: nu neko, braukšu nākamreiz atkal, nomaksāšu sodu, kas nav stipri liels, pārdesmit eiro, un braukšu atkal.

Kamēr nekas labāks nav izdomāts, kā ar to varētu cīnīties, domāju, mūsu pienākums šajā gadījumā ir rīkoties asi, lai nozare pati sāk domāt, kā šo jautājumu varētu sakārtot, jo no viņu puses nekādas iniciatīvas neseko. Tikai pēc tam, ja ir asāki sodi, viņi kaut ko meklē un risina. Tā ir problēma.

Esošajā redakcijā ir spēkā izplūdusi norma par to, ka būs jāveic testi tad, kad jūs piereģistrējaties vai esat gatavi ņemt šo pakalpojumu, tad parādīsies... nezinu... cik pirkstus redzi, lai noteiktu, vai tu esi dzēris vai neesi. Bet to varēs izdarīt... piemēram, ja grib braukt Jurēvics un viņš ir varenā kunga dušā, viņš varēs palūgt Judina kungam, lai tas aizpilda... pateiks: jā, ir trīs pirksti, nevis divi vai viens... platforma atbloķējas, un viņš var braukt.

Mēs, pieņemot šo normu, zinām, ka to nebūs iespējams īstenot, ieviest, tā nedos rezultātu. Tai pašā laikā mēs zinām, ka ir problēma. Un tā problēma samilst tieši nakts laikā.

Šis ir ass priekšlikums, piekrītu. Privātos skrejriteņus šis priekšlikums neietekmē. Ja kāds brauc uz darbu vai ir plānots brauciens, lūdzu... bet nakts laikā no Vecrīgas uz mājām... impulsa lēmums alkohola reibumā... un tie reibumi bija kārtīgi, tas nebija tā – ai, viens aliņš un braukšu mājās! Bija vairākas promiles. Un cilvēki agresīvi saka: “Ei, tas ir atļauts! Kādēļ lai mēs to nedarītu? Tas ir jautri. Mēs to darīsim atkal un atkal.”

Tā ka, kamēr jautājums nav sakārtots un radusies normāla redakcija, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tālāk, ja ir kaut kas labāks, kā šo jautājumu var risināt... nezinu... budžetā atrodas līdzekļi policijai, lai viņi varētu pastiprināt pārbaudes, veikt regulāri gandrīz katru dienu... laipni lūgti! Bet šobrīd nekā labāka diemžēl nav.

Atbalstām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums droši vien būtu apsverams, ja vien mēs jau nebūtu atbalstījuši 3. priekšlikumu, kas paredz to, ka turpmāk visām personām, kuras sēdīsies pie kāda nomas transportlīdzekļa stūres, būs... iznomātājam būs jāveic trīs darbības. Pirmā – būs jāpārliecinās par personas vecumu, otrā – būs jāpārliecinās par attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību esību, trešā – aplikācijā būs jāveic reaģēšanas spēju pārbaude, lai konstatētu, vai persona ir vai nav kādu apreibinošo vielu ietekmē.

Tas ir tas pasākums, ko komisija atbalstīja, diskutējot par to, kādā veidā risināt jautājumu, lai personas nakts stundās un arī citās diennakts stundās nesēstos pie kāda transportlīdzekļa stūres dažādu apreibinošo vielu ietekmē, tai skaitā tas attiektos uz nomas mašīnām. Tāpēc šis priekšlikums tika uzskatīts par nesamērīgi ierobežojošu un tika noraidīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Vēršu jūsu uzmanību. Mēs skatījām šo jautājumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Es saprotu, cik ļoti mēs gribam vērsties pret visiem, kas pārkāpj. Nav labi dzert un braukt ar skrejriteni – visnotaļ nav!

Bet mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izrunājām realitāti. Un realitāte ir tāda: mēs šeit atkal – atkal! – nodarbojamies ar birokrātiju. Jūs iesniedzat šādus priekšlikumus, lai vairotu birokrātiju, jo jūs samazināsiet konkurenci. Šo var atļauties lielās kompānijas, kas ir vairākos tirgos, kas var investēt aplikācijā, kura, kā mums teica, līdz galam nestrādā, tā nav pārbaudīta un nestrādā visos gadījumos, un maksā tūkstošiem eiro – tūkstošiem! Mēs šādā veidā palielināsim slieksni un samazināsim to uzņēmēju skaitu, kas gribētu nodarboties kaut vai vienā tirgū... Latvijas kompānijas, stārtapi... Viņiem vienkārši tas nebūs pa kabatai.

Mēs jau redzam, kas ir noticis ar taksometru pakalpojumiem – 96 procentus tirgus kontrolē viens pakalpojuma sniedzējs, aplikāciju platforma “Bolt”. Viss. Mēs redzam, cik ļoti ir samazinājušies pakalpojumu sniedzēji elektroskūteru biznesā. Viņu vienkārši nav. Mēs tikai tādēļ, ka ir grupa, kas pārkāpj noteikumus – nomā un brauc dzēruši –, gribam visus citus ietekmēt. A kāpēc mums visiem jāuzliek apgrūtinājums?

Šim pakalpojumam ir jābūt vienkāršam. Jūs katru reizi apstiprināsiet... taisīsiet kaut kādu mistisku dzērāju testu. Mums ar kolēģi ir priekšlikums... iesniedzam Saeimā: kad jūs liekat iekšā savas balsošanas kartītes, jums būs jāveic vecuma pārbaude, dzēruma pakāpes pārbaude un arī mentālais stāvoklis. Varbūt tas būtu tas ceļš, pa kuru iet. Tad jūs justu, ko nozīmē šī likumprojekta birokrātija. Jūs katru reizi varēsiet spaidīt, gribot ātrāk to izdarīt, ka tik nenokavētu balsojumu. Nu tad paskatīsimies, cik jums būs ērti un forši lietot šo pakalpojumu. Jūs ātri nonāktu pie secinājuma, ka tas bija pārmērīgi. Nu, lūk, šeit arī tas ir pārmērīgi.

Uzliekam maksimālo sodu par to, ka cilvēki tā pārkāpj likumu. Viņiem tiek atņemta, piemēram, autovadītāja apliecība, ka viņi šādi izpildās uz nomas skrejriteņa, un lieta būs nokārtota. Negribēs zaudēt savu vadītāja apliecību šāda nieka dēļ.

Padomājam, kādas sekas ir mūsu lēmumiem – kādu birokrātiju mēs uzliekam un kādas ir izmaksas. “Bolt” teica, ka viņi ir gatavi šo ieviest, bet viņi uzskata, ka tas nav pareizi. Viņi atbalstīja to, ko es teicu, – ka tas palielina izmaksas tirgū un samazina konkurenci. Jūs redzat, ko jūs darāt, – samazināt konkurenci. Tūlīt fiksi... jau visi ir izgājuši no tirgus, nav konkurences. Paliks viens pats spēlētājs – “Bolt”. Tad pakalpojuma cena būs augšā. Un jūs teiksiet: “Kā? Inflācija, cenas kāpušas... Kur pazudusi konkurence?” Atkal Valainis varēs nākt un ieviest monitoringa tūli, lai skatītos, kāpēc tie komersanti palielina cenas. Rekur – tas ir viens no iemesliem.

Lūdzu, nebalsojam par šādiem priekšlikumiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Priekšlikums nav ideāls, bet neviens no kritizētājiem nespēj piedāvāt ideālu risinājumu. Kolēģis Vitenbergs minēja alkohola testus. Vēl viens arguments, kuru aicinu pirms balsošanas visiem ņemt vērā, – viens no iemesliem, kāpēc mēs šādu priekšlikumu iesniedzām, bija tieši slimnīcu informācija, traumatologu sniegtā informācija par to, ka pieaug kritieni, avārijas, kuras izraisa dzērumā ar elektroskejriteņiem braucošie. Tieši viņi to saka, nevis Butāns vai Vitenbergs. Man gribētos, lai likumdevējs ieklausās mūsu veselības iestādēs.

Komisijā kā viens no argumentiem, kāpēc neatbalstīt, izskanēja – trūkst datu. Jā, visaptverošu datu nav. Bet vieni dati mums ir. Mums ir Valsts policijas reidi. No 27 reidā apturētajiem dzēruši bija... cik? No 27 – 27! Tieši tādi ir konkrētā reida dati.

Izskanēja – kāpēc jāsoda visi, ja pilnīgi visi dzērumā nebrauc. Pēc tādas loģikas sanāk... kāpēc tad aizliedza pēc pulksten 20.00 visiem tirgot alkoholu, jo visi jau nepiedzeras, daži dzer adekvāti. Man liekas, tas arguments īsti neiztur kritiku.

Jā, iespējams, ir kompromisa risinājums. Ja persona ir braukusi dzērumā, tā ir sodīta, tad tiek liegts tai izmantot šo aplikāciju un attiecīgi elektroskrejriteni. Tas varētu būt normāls kompromiss. Nezinu, kāpēc tas netika komisijā vērtēts. Vai arī tas, ko minēja, – ka tad persona zaudē tiesības.

Manuprāt, tā vietā, lai pateiktu “nē, mums nepatīk jūsu ideja”, varēja un var rast kompromisu, lai tomēr reaģētu, jo noraidot jūs pasakāt, ka viss ir labi, mēs nedarīsim neko.

Aicinu ieklausīties traumatologos. Aicinu ieklausīties Valsts policijā un arī šī priekšlikuma būtībā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

V. Maslovskis. Atgādinu, ka šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 49, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Maslovskis. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par soda piemērošanu, pārkāpjot koplietošanas transportlīdzekļu pakalpojumu sniedzējiem noteiktās prasības. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par administratīvajiem sodiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par administratīvajiem sodiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par kompetenci administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izsmeļoši, universāli pārejas noteikumi atbilstoši iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Maslovskis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu sagatavojusi Satiksmes ministrija, lai mazinātu administratīvo slogu elektronisko sakaru tīklu attīstībai un lai veicinātu nacionālo un Eiropas Savienības stratēģisko mērķu digitalizācijas jomā sasniegšanu.

Būtībā likumprojekts paredz sekojošo. Pirmais – jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošana kopīpašumā nebūs jāsaskaņo ar visiem kopīpašniekiem. Otrais – precizēs elektronisko sakaru komersanta piekļuves tiesības dzīvojamo ēku infrastruktūrai. Trešais – risinās patvaļīgi ierīkotu elektronisko sakaru tīklu pārvietošanas jautājumu. Ceturtais – plāno atteikties no nomas tiesībām, tās aizstājot ar vienreizēju atlīdzību. Nākamais – mobilo elektronisko sakaru pārklājuma nodrošināšana jāparedz, ierosinot būvniecību. Sestais – ierīkojot publiskos elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves, īpašnieks jāinformē ne mazāk kā 30 dienas pirms darbu uzsākšanas. Iecerēti īpašuma tiesību papildu aprobežojumi elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai. Un astotais – precizēs vienreizējas atlīdzības par īpašuma tiesību aprobežojumu regulējumu.

Likumprojektā arī noteikts, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma īpašnieks prasa atlīdzību, bet puses nevar vienoties par tās apmēru, atlīdzību (Zālē troksnis.)... atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas... Varu turpināt? (Starpsauciens: “Droši!”) Jā, paldies... par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu nosaka atbilstoši Ministru kabineta izstrādātai metodikai. Tāpat likumprojektā tiek precizēta terminoloģija.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma to atbalstīt, lai varam tālāk diskutēt par to.

Aicinu kolēģus Saeimā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

V. Pleškāne. Kolēģi, lūgums priekšlikumus iesniegt līdz 20. novembrim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 11 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, labdien! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrajā lasījumā.

Iesniegti 11 priekšlikumi. Mēģināsim raiti.

Svarīgi atgādināt, ka šis likumprojekts ir izstrādāts, lai regulētu akadēmisko brīvību un ar ētiku saistītus jautājumus. Tātad bija komisijas izstrādātais alternatīvais... kas jau izskatīts pirmajā lasījumā. Uz otro lasījumu likumprojekta sākotnējā redakcija papildināta ar ētikas kodeksa izstrādi un ētikas komisiju izveidi augstskolās.

Svarīgi atzīmēt, ka, izskatot minēto likumprojektu, komisijā gan pirms pirmā, gan pirms otrā lasījuma izskanēja viedokļi, aicinot šī likumprojekta kontekstā runāt par nepieciešamību pēc neatkarīgas uzraudzības ētikas jomā, šādam mērķim veidojot zinātnes un akadēmiskās darbības ombudu. Ievērojot to, ka komisijas sēdē viedokļi par ombuda izveidi atšķīrās, kā arī tika identificēts, ka rosinājuma izvērtēšanai nepieciešamas plašākas diskusijas, komisija aicināja Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas vadībā diskutēt par šo jautājumu ar iesaistītajām pusēm, izvērtēt ombuda izveides nepieciešamību un iespējamo izpildes formu. Tātad aicināts to izskatīt, mēģināt līdz trešajam lasījumam nonākt līdz vienotai pozīcijai šajā jautājumā.

Apspriežot priekšlikumus, komisijas sēdē ir uzklausīta Augstākās izglītības padome, Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, kā arī nozares ministrijas un Tiesībsarga birojs.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 2. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Precizē pirmā lasījuma redakciju. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Diskutējot par šo priekšlikumu, tika izveidots 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ar līdzīgu mērķi – paredzēt, ka augstskolas respektē akadēmisko brīvību, attiecīgi izslēdzot atrunu, kas bija pirms tam. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 4. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Kas bija... paredzot augstskolas akadēmiskās ētikas kodeksa izstrādi un akadēmiskās ētikas komisijas izveidi. Tika plaši diskutēts par nosaukumiem ētikas kodeksam un komisijai, bet tika izveidots arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 6. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Rosina papildināt pantu par mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanu augstskolā, paredzot, ka to nosaka augstskola, ievērojot akadēmiskās ētikas un godīguma principus. Attiecīgi pēc Juridiskā biroja ierosinājuma vienkārši bija pārcelts pie augstskolas senāta kompetencēm. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina pantu par augstskolas senāta kompetenci ar šādām kompetencēm... Tātad attiecīgi šo atbalstot, augstskolas senāta kompetence būs arī apstiprināt akadēmiskās ētikas kodeksu un noteikt procedūras jautājumu izskatīšanai akadēmiskās ētikas komisijā, kā arī noteikt kārtību, pamatprincipus un prasības mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanai akadēmiskajā un zinātniskajā studiju un pētniecības procesā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aicina tehniski precizēt pirmā lasījuma redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 9. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē... par studējošo tiesībām... šajā priekšlikumā par studiju programmas izvēli. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī drīzāk redakcionāla rakstura. Piedāvāta redakcija – precizēt pantu par studējošo tiesībām. Šajā priekšlikumā par pētniecības un mākslinieciskās jaunrades brīvību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 11. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbilstoši lemtajam par akadēmiskās ētikas komisijas izveidi augstskolās papildina pantu par studējošo pašpārvaldi, nosakot, ka līdztekus pārstāvniecībai citās augstskolas institūcijās studējošo pašpārvalde nosaka kritērijus un kārtību, kā studējošos ievēlē arī akadēmiskās ētikas komisijā. Bija svarīga studējošo pārstāvniecība ētikas komisijās. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Paldies, kolēģi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Komisija vienojās par trim nedēļām no izskatīšanas... Tas būtu 27. novembris.

Sēdes vadītāja. 27. novembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Ņenaševa. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 14 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Turpinām darbu pie grozījumiem, kas nodrošinās bērnu tiesību ievērošanu vecāku laulības šķiršanas gadījumā pie notāra.

Likumprojektam uz otro lasījumu iesniegti 14 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Izriet no Saeimā pieņemtā likuma “Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu”. Saskaņā ar to Augstākā tiesa ir tiesīga lūgt Eiropas Cilvēktiesību tiesu sniegt konsultatīvu atzinumu, un šīs tiesības ar šo priekšlikumu tiek nostiprinātas Civilprocesa likumā.

Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tā būtība ir nodrošināt vienādas tiesības personām lūgt gan atbrīvojumu no vēl nepiespriestiem tiesas izdevumiem, gan šo izdevumu atlikšanu. Šobrīd ir iespējams lūgt atlikšanu vai sadalīšanu termiņos tikai jau piespriestiem izdevumiem.

Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Priekšlikums ir par 1. priekšlikumā jau apstiprinātajām Augstākās tiesas tiesībām vērsties ar lūgumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 4. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Arī šis priekšlikums ir saistīts ar Augstākās tiesas tiesībām, kuras jau apskatījām. Komisija apstiprināja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tehniskas dabas priekšlikums, precizē atsauci uz likuma pantu un likuma pielikumu. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tātad par likuma atsauces precizēšanu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 7. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Arī tehnisks saistībā ar atsauci uz likuma pantu un tā pielikumu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē atsauci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 9. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tas nosaka konkrētu termiņu jautājumam par naudas soda uzlikšanu, un ir noteikts, ka jautājums jāizskata ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc tiesu izpildītāja akta par nolēmuma nepildīšanu saņemšanas dienas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē panta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 11. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Izriet no 9. priekšlikuma par viena mēneša termiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks labojums attiecībā uz redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 13. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Arī sasaucas ar 9. priekšlikumu par viena mēneša noteikšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 14. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz, ka saskarsmes tiesību lietās izpildu dokumentu var iesniegt piespiedu izpildei trīs gadu periodā. Šāds periods ir noteikts īsāks par vispārējo noilgumu, ņemot vērā saskarsmes tiesību specifiku, jo bērni aug un mainās to vajadzības. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

 

Inese Kalniņa. Termiņš – 20. novembris.

Sēdes vadītāja. 20. novembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Turpinām.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti astoņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Šis likumprojekts ir saistīts ar tikko izskatīto.

Uz otro lasījumu saņemti astoņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tehniska rakstura. Sagatavots pēc savstarpējām konsultācijām ar Juridisko biroju. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Priekšlikums ir sagatavots, lai novērstu paralēlu procesu esību, tas ir, ja notārs saņem pierādījumus par tiesā ierosinātu lietu par uzturlīdzekļiem, saskarsmes tiesībām vai aizgādību, tad šādā gadījumā notariālā akta nodošana izpildei netiek īstenota tajā daļā, par kuru ir tiesvedība.

Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 4. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Tas ir saistīts ar terminoloģijas salāgošanu ar citiem likumiem. Paredzēts aizstāt vārdus “Valsts ieņēmumu dienestam” ar vārdiem “kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu”. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tātad atbilstošā redakcijā izteikts finanšu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 6. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Paredz, ka vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna uzturlīdzekļiem nebūtu obligāti noformējama notariāla akta formā. Savukārt, ņemot vērā to, ka uz šī akta pamata tiek izsniegts izpildraksts, komisija lēma neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas novērš pretrunu jaunajā bezstrīdus laulības šķiršanas kārtībā. Proti, priekšlikums, ko virza Tieslietu ministrija, paredz, ka laulības šķiršanas gadījumā vecāku vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmi un uzturlīdzekļiem obligāti jānoformē kā notariāls akts.

Tas nozīmē: ja zvērināts notārs konstatē kaut mazāko strīdu par bērna aprūpes jautājumiem, laulības šķiršana bezstrīdus kārtībā vairs nav pieļaujama. Līdz ar to veidojas absurda situācija. Ja laulības šķiršana notiek tiesvedībā, vecāki var risināt tikai konkrēto strīda jautājumu, bet, ja viņi vēlas šķirt laulību miermīlīgi pie notāra, tad vienošanās jāpanāk uzreiz par visiem trim jautājumiem – bērnu aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem. Un, ja pat viena detaļa no šiem jautājumiem paliek nesaskaņota, notārs šķiršanu neveic, un pāris tiek sūtīts uz tiesu. Tādējādi labprātīga bezstrīdus šķiršanās tiek padarīta formāli sarežģītāka nekā šķiršanās caur tiesu, un šī netaisnība rada nevienlīdzīgu attieksmi pret tiem vecākiem, kuri izvēlas mierīgu ceļu. Mēs viņiem uzliekam lielāku birokrātisku slogu nekā tiem, kas strīdas tiesā.

Obligātā notariālā akta prasība neuzlabo bērna interešu aizsardzību, toties tā var eskalēt konfliktus. Lai vienošanās notariālajam aktam piešķirtu izpildes spēku, tam jābūt ārkārtīgi detalizētam – jāaprēķina ik minūte un sīkums par saskarsmes laiku, vietu, kārtību, izdevumiem. Un šāda pārmērīga detalizācija nozīmē, ka pat nelielas domstarpības, piemēram, par brīvdienu grafiku, var liegt vecākiem panākt vienošanos. Rezultātā notariālā forma kļūst par šķērsli, kas izjauc mierīgu vienošanos un spiež ģimenes atgriezties tiesā pretēji reformas sākotnējiem mērķiem – mazināt tiesu noslodzi un bērnu traumatizāciju.

Turklāt jāuzsver, ka obligātā notariālā forma ir viegli apejama un nedod garantijas bērna interesēm. Vecāki, kas vienreiz jau ir noslēguši notariālu aktu, jau nākamajā dienā var savstarpēji vienoties citādi, parakstot jaunu vienošanos bez notāra, kas automātiski atceļ iepriekšējo. Tādējādi notariāls akts bieži vien kļūst tikai par dārgu formalitāti bez reāla ieguvuma bērnam vai vecākiem.

Mans priekšlikums piedāvā risinājumu, kas saglabā izvēles brīvību un veicina vecāku sadarbību. Mēs neizslēdzam notariālo aktu, tas paliek kā iespēja, nevis obligāts pienākums. Vecāki, kuri vēlas pastiprināt juridisko drošību un tiešu izpildes mehānismu, joprojām varēs vērsties pie notāra. Taču tiem, kuri spēs vienoties paši, vairs nebūs jāiziet caur liekām birokrātiskām procedūrām, un šī elastība ļaus laulības šķiršanu pabeigt ātrāk, lētāk un mazāk sāpīgi visām iesaistītajām pusēm. Vecāki varēs koncentrēties uz savstarpējo vienošanos, sadarbību, nevis formalitātēm, un tas nozīmē mazāku spriedzi arī pašam bērnam un mazāku vajadzību pēc tiesas iejaukšanās.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, kas atjauno samērību un taisnīgumu laulības šķiršanas procesā. Tas noteikti mazinās tiesvedību skaitu un novērsīs pašreizējo sociālo un tiesisko nevienlīdzību, nodrošinot, ka bērna interešu aizsardzība tiek īstenota samērīgi, praktiski un reāli, nevis tikai formāli. Šis būtu saprātīgs solis, lai stiprinātu ģimeņu atbalstu, veicinātu miermīlīgu konfliktu risināšanu un gādātu par mūsu bērnu labklājību.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 66, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. Nākamais – 7. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Paredz konkretizēt vienošanās saturu, lai patiešām strīdus gadījumā būtu viennozīmīgi skaidrs, kāda ir saskarsmes kārtība, laiks, vieta, pienākumu un izdevumu sadale starp pusēm. Ņemot vērā to, ka vienošanās ir paredzēta tikai tad, kad rodas strīdi... tātad puses privāti var vienoties, ja ir labas attiecības, par jebkuru citu kārtību. Tātad vienošanās mums garantē risinājumu tikai strīdus situācijā.

Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 8. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo. Arī tātad norādot... lai nedublētos likumā vairākās vietās šis nosacījums, 7. priekšlikums ir atradis īsto vietu likumā, un tādēļ 8. priekšlikumā ir piedāvāts izslēgt normu no 329. panta. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Esam izskatījuši visus priekšlikumus šajā likumprojektā.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 25 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis likumprojekts paredz grozījumus par to, kā tiek konfiscēta noziedzīgi iegūtā manta. Konkrētajos grozījumos tiek precizēta situācija, kā izpildīt konfiskāciju, ja noziedzīgi iegūtā manta ir sapludināta kopā ar legālo mantu... praksē ir radušies priekšlikumi.

Juridiskā komisija šo likumprojektu skatīja pirms otrā lasījuma, saņēma vairākus priekšlikumus.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Precizē nolēmumu veidus. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Izslēgt terminus skaidrojošo pantu, pārceļot uz aiznākamo pantu. Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē panta nosaukumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Panta labāka redakcija, papildinot to ar iepriekš izsvītroto 1.1 pantu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Tieši par to, ka izpildāma arī noziedzīgi iegūta manta, kas ir sapludināta ar legālo. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 6. – tieslietu ministres priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Jā.

G. Kūtris. 7. – tieslietu ministres priekšlikums. Panta redakcijas precizēšana. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 8. – tieslietu ministres priekšlikums. Precizē kustamas mantas aprakstīšanas un fiksēšanas kārtību. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 9. – deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 10. – tieslietu ministres priekšlikums. Pēc būtības precizējot, kas paraksta un kas neparaksta aktu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par panta nosaukuma pilnveidošanu. Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 12. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija to atbalstīja, bet, tā kā tas ir tikai viens redakcionāls labojums, komisija izstrādāja savu priekšlikumu. Tātad 12. priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 13. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Labāka panta redakcija. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Līdzīga situācija ar 14. un 15. priekšlikumu.

14. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija daļēji atbalstīja, iekļaujot 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 16. – tieslietu ministres priekšlikums. Precizē personu uzskaitījumu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē, uzlabo redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ar pareizāku atsauci. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas pilnveido redakciju – lai tekstā nebūtu iekavu. Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēta atsauce uz Civilprocesa likumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 21. – finanšu ministra priekšlikums. Komisija to atbalstīja, iekļaujot 22. – Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tajā ietverts finanšu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 23. – finanšu ministra priekšlikums. Par norādītās institūcijas maiņu. Juridiskā komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 24. – deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Juridiskā komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir par saprātīgu – no loģikas viedokļa – jautājumu. Šajā likumā ir 43. pants, kurš nosaka, kā tiek sadalīta konfiscētā noziedzīgi iegūtā manta. Proti, ja kādam tiek konfiscēta visa māja, kura, iespējams, ir iegūta par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, tad no šīs konfiscētās mantas... iegūtās summas pirmām kārtām samaksā cietušajam, kuram ir nodarīts kaitējums. Pēc tam skatās pārējos, kam jāmaksā... gan nodokļi jāsamaksā, gan atlīdzība tiesu izpildītājam.

Sākotnējā Tieslietu ministrijas redakcijā tiek piedāvāta krietni atšķirīgāka situācija, kā tiek sadalīts konfiscētās mantas... rezultāts, ja noziedzīgais ir sapludināts ar legālo, pie tam pretrunā Kriminālprocesa likumā noteiktajam. Proti, ja tiek konfiscēta puse mājas, bet māja ir nedalāma, tiesu izpildītājs pārdod izsolē visu māju. Puse no tās ir noziedzīgi iegūtā. Tā būtu noziedzīgi iegūtā konfiscējamā daļa. Šis pants noteic, ka izsoles rezultātā vispirms tiek samaksāti izdevumi tiesu izpildītājam, pēc tam tiek samaksāti nekustamā īpašuma nodokļi, pēc tam tiek maksāts izpilddokumentā norādītais valsts pieprasījums. Pēc tam tiek maksāti... Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Un, ja paliek pāri, tad cietušajam.

Man situācija nav skaidra. Ja visu māju pārdod kā noziedzīgi iegūto, no izsoles rezultātā iegūtās summas vispirms jāsamaksā cietušajam un tikai tad tālāk tiek sadalīti konfiskācijas rezultāti... Šajā gadījumā primāri tiek samaksāts citiem, nevis cietušajam.

Manuprāt, šāda kārtība nav pieņemama. Es to teicu pirmajā lasījumā un aicināju Tieslietu ministriju sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi piedāvāt precīzāku šīs summas sadales kārtību, lai nebūtu pretrunā idejai, ka primāri saņem cietušais. Diemžēl Juridiskā komisija neatbalstīja manu priekšlikumu un ar balsu vairākumu noraidīja.

Protams, aicinu kolēģus šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 33, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

G. Kūtris. Paldies, kolēģi.

25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē panta ievadu. Bet man ir aizdomas, ka šis priekšlikums nebūtu balsojams, jo kolēģi tikko atbalstīja šo pantu izslēgt. Juridiskā komisija ir atbalstījusi, bet tehniski, man liekas, tas nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Jā, man liekas, tas nav balsojams.

Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Paldies.

Līdz ar to otrajā lasījumā likumprojekts ir izskatīts.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Kūtris. 20. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

G. Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā, Judina kungs (Starpsauciens.)... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam.

A. Judins (JV).

Tikko bija atbalstīts priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja. Līdz ar to mums vajadzīgas garākas debates un apspriešana. Ja mēs tagad virzīsim...

Sēdes vadītāja. Labi.

A. Judins. Es domāju, ka vajag vismaz divas nedēļas, lai mēs varētu apspriest, jo tas tomēr maina...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tātad ir priekšlikums likumprojektam “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” noteikt garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu – divas nedēļas. (Zālē troksnis.)

Ja mums ir domstarpības... divas nedēļas, tas nozīmē – līdz 20. novembrim? Līdz 20. novembrim. Vai garāku? (Starpsauciens: “27. novembris!”) Līdz 27. novembrim.

A. Judins. Es domāju, varbūt 27. būtu...

Sēdes vadītāja. 27. novembris.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam – 27. novembris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 27. novembris.

Judina kungs, jūs vēl kaut ko...? Judina kungs, jums vēl palicis... Nē, viss. Labi.

___

Darba kārtības pēdējais jautājums – lēmuma projekta izskatīšana.

Ministru kabineta iesniegtais lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā (KFOR)”.

Uzsākam debates.

Runāt pieteikusies Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere.

L. Gātere (Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Deputātes! Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu. Tā mērķis ir pagarināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā. Šī operācija sākās 1999. gadā pēc saspringta starpetniskā konflikta un vardarbības Balkānu reģionā. Situācija ir uzlabojusies, tomēr joprojām vērtējama kā trausla un nestabila, ir arī nopietns politisks saspīlējums ar Serbiju.

Latvijas kontingenta galvenie uzdevumi Kosovā ir patrulēšana, savu spēku aizsardzība, savu kaujas spēju uztrenēšana jeb pašapmācība, ātrās reaģēšanas spēku uzdevumu pildīšana. Latvijas dalība nodrošina arī iespēju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem turpināt taktisko sadarbību un savietojamību ar NATO un partnervalstu bruņotajiem spēkiem operācijas rajonā, kā arī pilnveidot savas militārās spējas, pildot uzdevumus dažādos operāciju rajonos.

Šobrīd Saeima šai operācijai ir apstiprinājusi termiņu līdz šī gada 31. decembrim, un ar Saeimas lēmumu tas tiks pagarināts vēl par diviem gadiem – līdz 2027. gada 31. decembrim. Šobrīd skaitliskais sastāvs ir 142 karavīri. Tas nepārsniegs 160 karavīrus, un izpilde tiks nodrošināta no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Lēmuma projekts saskaņots ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Ārlietu ministriju.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā (KFOR)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus Saeimas šīsdienas kārtējās sēdes darba kārtības jautājumus.

Vēl atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 6. novembrī pulksten 17.00.

Deputātu Ilzes Stobovas, Ramonas Petravičas, Maijas Armaņevas, Ričarda Šlesera un Kristapa Krištopana jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par diagnozēm, kas liedz izglītojamiem apmeklēt mācību iestādes klātienē”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera, Kristapa Krištopana un Edmunda Zivtiņa jautājums viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram “Par nepieciešamību grozīt Jēkabpils pašvaldības domes lēmumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera, Kristapa Krištopana un Edmunda Zivtiņa jautājums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam “Par ātru artilērijas munīcijas ražošanas uzsākšanu kopā ar Rheinmetall”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Edgara Tavara, Aivas Vīksnas, Edvarda Smiltēna, Česlava Batņas un Māra Kučinska jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par ilgstošajām vakancēm ministrijās un padotības iestādēs”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Artūra Butāna, Jurģa Klotiņa, Ināras Mūrnieces, Ilzes Indriksones un Uģa Mitrevica jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par NMPD reģionālo brigāžu nodrošināšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 6. novembrī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers un Ilze Stobova iesnieguši jautājumu visiem ministriem “Par dzimumu skaitu Latvijā”. Jautājums tiek nodots ministriem atbildes sniegšanai. (Zālē troksnis.)

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! Lai ātrāk kārtotu jautājumu... uz priekšu, informēju, ka pulksten 17.05 Viesu zālē tiek sasaukta Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde par no frakcijām izvirzāmo komisijas locekļu kandidātu skaitu un to izvirzīšanas termiņu darbam Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā “Par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē”.

___

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Česlavs Batņa, Inga Bērziņa, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Māris Kučinskis, Gunārs Kūtris, Nataļja Marčenko-Jodko... Gunāru redzu, Juris Viļums un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu, izturību un debatēm.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 06.11.25 15:13 Balsojums 1

Par - 32, pret - 39, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (1138/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 06.11.25 15:14 Balsojums 2
Par - 83, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1139/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 06.11.25 15:15 Balsojums 3
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 2026. gada ziemas sesijas sākšanu un slēgšanu un pavasara sesijas sākšanu un slēgšanu (849/Lm14)

Datums: 06.11.25 15:46 Balsojums 4
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē” iecelšanu (850/Lm14)

Datums: 06.11.25 16:02 Balsojums 5
Par - 38, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu izmitināšanas biznesā, izmantojot digitālās platformas (99/P14)

Datums: 06.11.25 16:17 Balsojums 6
Par - 10, pret - 49, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījums Ceļu satiksmes likumā (831/Lp14), 3.lasījums

Datums: 06.11.25 16:19 Balsojums 7
Par - 77, pret - 8, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (831/Lp14), 3.lasījums

Datums: 06.11.25 16:22 Balsojums 8
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (1017/Lp14), 1.lasījums

Datums: 06.11.25 16:28 Balsojums 9
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (950/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.11.25 16:34 Balsojums 10
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (985/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.11.25 16:42 Balsojums 11
Par - 4, pret - 66, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Notariāta likumā (986/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.11.25 16:44 Balsojums 12
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (986/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.11.25 16:52 Balsojums 13
Par - 55, pret - 33, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (1000/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.11.25 16:53 Balsojums 14
Par - 89, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (1000/Lp14), 2.lasījums

Datums: 06.11.25 16:55 Balsojums 15
Par - 86, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 27.11.2025.

Datums: 06.11.25 16:58 Balsojums 16
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā (KFOR) (847/Lm14)

Datums: 06.11.25 17:01 Balsojums 17
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

06.11.2025.

15.05