Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas vienpadsmitā sēde
2025. gada 16. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, esam tikai 40. Nemaz nevaram sākt sēdi. (Starpsauciens.) Nu labi, pagaidām. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 16. oktobra kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un 14. darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” otrajā lasījumā izskatīt kā 1. darba kārtības punktu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

___

Pārejam pie darba kārtības 1. punkta.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Saņemti divi priekšlikumi.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 2. – arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Turpinām ar sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Kaspara Briškena, Leilas Rasimas, Antoņinas Ņenaševas, Līgas Rasnačas, Edmunda Cepurīša, Janas Simanovskas un Selmas Teodoras Levrences iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, mēs esam sagatavojuši likumprojektu ar mērķi stiprināt sabiedrības uzticību politiskajai sistēmai un lēmumu pieņēmējiem. Kā ikvienam zināms, viens no uzticības priekšnoteikumiem ir caurskatāma un skaidra sistēma, kas ļauj identificēt lēmuma pieņēmēju un ar viņu saistīto personu materiālo situāciju un intereses. Tāpēc mēs vēlamies lūgt Saeimu vērtēt priekšlikumu, kas paredz noteikt amatpersonas statusu pašvaldības domes priekšsēdētājam, viņa vietniekam, izpilddirektora padomniekam un biroja vadītājam.

Šie ir cilvēki, kas cieši saistīti... ir iesaistīti pašvaldības darbā visaugstākajā līmenī, un viņi ne tikai konsultē pašvaldības augstākās amatpersonas, bet arī bieži organizē šo personu darbu. Viņi bieži ir pilnvaroti pārstāvēt to viedokli, nodrošināt sadarbību ar sabiedrību un pat veikt uzraudzību kādā no pašvaldības darbības jomām. Tomēr par viņu potenciāli privātām vai materiālām interesēm sabiedrība un mediji šobrīd neko uzzināt nevar. Viņu potenciāli lielā politiskā ietekme netiek līdzsvarota ar caurskatāmību.

Nosakot amatpersonas statusu, šīm personām būs jāpilda amatpersonas deklarācija, jāsniedz informācija par savu un ģimenes locekļu mantisko vai citu personisko ieinteresētību. Uz viņiem attieksies dāvanu ierobežojumi un citi likumā noteiktie interešu konflikta novēršanas principi.

Ja Saeima atbalstīs PROGRESĪVO rosinātos grozījumus, tad sabiedrība kopumā spēs labāk izsekot un kontrolēt šo personu profesionālo atbilstību, kā arī redzēt, vai šīs personas vienlaikus ieņem citus amatus, kas varētu radīt potenciālus interešu konfliktus.

Tāpēc es aicinu Saeimu nodot šo likumprojektu komisijai un stiprināt sabiedrības uzticību pašvaldību darbam. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Balsojam. Tātad vajadzīgs balsojums. Labi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Agneses Krastas, Harija Rokpeļņa, Selmas Teodoras Levrences, Gata Liepiņa, Ulda Auguļa, Antoņinas Ņenaševas, Janas Simanovskas, Leilas Rasimas un Skaidrītes Ābramas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis likumprojekts paredz plašākas iespējas Latvijas pilsoņiem iesaistīties vienā no sabiedrības un valsts galvenajiem uzdevumiem šobrīd – valsts aizsardzībā. Iespēja iesaistīties Zemessardzē Latvijā un līdzīgās institūcijās mūsu sabiedrotajās valstīs ir lielisks veids, kā padarīt pilsonisko līdzdalību iespējamu arī aizsardzības jomā. Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā laikā jau trīsarpus gadus redzam, cik liela nozīme valsts aizsardzībā ir ne tikai armijai šaurākā izpratnē... bet arī plašākas sabiedrības motivācijai izpratnē par valsts aizsardzību un iesaistē tajā. Paplašinātas iespējas iesaistīties valsts aizsardzībā un tieši Zemessardzē ne tikai nozīmē augstākas spējas un sagatavotību mums kā sabiedrībai un valstij, bet arī veicina izpratni, ka aizsardzība ir mūsu visu darīšana, mūsu visu uzdevums un arī iespēja katram no mums šajā uzdevumā piedalīties. Jau gandrīz 35 gadus pastāvot Zemessardzei – un īpaši pēc 2014. un 2022. gada Krievijas agresijas Ukrainā –, tā ir kļuvusi par arvien populārāku veidu, kā Latvijas pilsoņiem piedalīties valsts aizsardzības spēju stiprināšanā un iegūt zināšanas un prasmes, kas noder gan indivīdam, gan sabiedrībai kopumā ārkārtas situācijās un ikdienā.

Likumprojekts paredz vairākus veidus, kā paplašināt sabiedrības iespējas iesaistīties Zemessardzē. Gribu izcelt trīs no tiem.

Pirmkārt, likumprojekts paredz iespēju pildīt dienestu Zemessardzē arī tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem šobrīd tas nav atļauts profesijas un amata dēļ, piemēram, valsts drošības iestāžu, pašvaldības policijas, KNAB un prokuratūras darbiniekiem. Tas dotu šiem cilvēkiem iespēju apgūt valsts aizsardzībai nepieciešamās prasmes un arī stiprinātu Zemessardzi ar šo cilvēku profesionālajām zināšanām.

Otrkārt, likumprojekts paredz pienākumu darba devējam vai mācību iestādei atbrīvot zemessargu no tiešo pienākumu pildīšanas vai mācībām uz laiku, kamēr zemessargs apgūst pirmsmisijas apmācības. Šobrīd šāds pienākums attiecas tikai uz laiku, kad zemessargi piedalās starptautiskajās misijās vai ir iesaistīti ātrās reaģēšanas spēkos, kas nozīmē, ka cilvēki Zemessardzes mācībām ir spiesti izmantot atpūtai paredzētos algas vai bezalgas atvaļinājumus.

Treškārt, likumprojekts paredz iespēju sniegt atbalstu arī tiem Latvijas pilsoņiem, kuri veselības vai vecuma dēļ vairs nevar pildīt dienestu Zemessardzē un tieši iesaistīties militāro uzdevumu izpildē, bet vēlas un ir motivēti atbalstīt Zemessardzi ar savām zināšanām un prasmēm.

Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai un tā tālāko virzību. Sargāsim Latviju kopā! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Turpinām ar sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts, ko iesniegusi Juridiskā komisija, “Par Krimināllikuma 132.1 panta piemērošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Izskatīsim to šīsdienas sēdē.

Vēl viens patstāvīgais priekšlikums. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi lēmuma projektu “Par 10 422 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Saglabāsim mūsu bērniem bērnību!” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Izskatīsim to šīsdienas sēdē.

___

Turpinām darba kārtību ar sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Ināras Zariņas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 7. oktobrī izskatīja lēmuma projektu “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Ināras Zariņas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Ināra Zariņa ir bijusi Siguldas Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece, Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece, Rīgas rajona tiesas tiesnese un priekšsēdētāja vietniece.

Inārai Zariņai piešķirtie apbalvojumi: Tieslietu ministrijas III pakāpes Atzinības raksts par ieguldījumu valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas izveidē, Tieslietu ministrijas I pakāpes atzinības raksts un “zelta” spalva par nozīmīgu un radošu darbu, Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula Atzinības krusts, ieceļot Zariņas kundzi par Atzinības krusta virsnieci, Tieslietu ministrijas Pateicības raksts par godprātīgu un radošu darbu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar šī gada 31. decembri atbrīvot Rīgas rajona tiesas tiesnesi Ināru Zariņu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Ināras Zariņas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par Zemgales apgabaltiesas tiesneses Ingas Akmeņlaukas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 7. oktobrī izskatīja lēmuma projektu “Par Zemgales apgabaltiesas tiesneses Ingas Akmeņlaukas atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Inga Akmeņlauka ir bijusi Jelgavas pilsētas tiesas administratīvā tiesnese, Jelgavas pilsētas tiesas tiesnese, Zemgales apgabaltiesas tiesnese.

Piešķirts apbalvojums – Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un “sudraba” spalva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tiesu sistēmas attīstībā un ilggadēju un pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar 2026. gada 1. februāri atbrīvot Zemgales apgabaltiesas tiesnesi Ingu Akmeņlauku no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zemgales apgabaltiesas tiesneses Ingas Akmeņlaukas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Linda Matisone, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Edgars Putra, Česlavs Batņa, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Andrejs Ceļapīters, Artūrs Butāns un Linda Liepiņa iesnieguši pieprasījumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu izmitināšanas biznesā, izmantojot digitālās platformas”.

Vārds motivācijai deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Šis pieprasījums ir par mazajiem uzņēmējiem un tiesisko paļāvību valstī, par to, vai cilvēks Latvijā var uzticēties valsts pārvaldei.

Pirms nedēļas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija saņēma daudzu mazo uzņēmēju, kuri sniedz izmitināšanas pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas “Airbnb.com” un “Booking.com”, vēstules. Katram savs stāsts, bet saturs viens – no Valsts ieņēmumu dienesta saņemta prasība samaksāt PVN no visa apgrozījuma un no platformu komisijas maksas par iepriekšējiem trim gadiem. Un te slēpjas jautājuma būtība. Šie cilvēki nav krāpnieki. Viņi godprātīgi maksāja nodokļus, vadoties pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajām konsultācijām un metodiskajiem materiāliem. Katru gadu tika iesniegtas gada deklarācijas un neviens nesaņēma aizrādījumus.

Tieši tagad, kad valsts beidzot ir ieviesusi atvieglotu PVN režīmu mazajiem uzņēmējiem, kas izmanto digitālās platformas, režīmu, kurš Igaunijā un Lietuvā jau darbojas krietnu laiku, Valsts ieņēmumu dienests sāk sodīt mazos uzņēmējus par pagātni.

Kolēģi, tas nav taisnīgi, ja valsts ar vienu roku dod burkānu, bet otrā tur pātagu – par iepriekšējiem trim gadiem. Tas grauj uzticību valsts pārvaldei un dzen cilvēkus ēnu ekonomikā.

Mazo uzņēmēju jautājums ir plašāks. Vai mēs gribam, lai viņi maksā nodokļus un attīstās vai padodas, aizver savu biznesu un dodas prom no Latvijas? Tā ir tiesiskās paļāvības būtība. Ja cilvēks rīkojas, izmantojot valsts doto informāciju, valsts nedrīkst viņu vēlāk sodīt par savu kļūdu vai interpretācijas maiņu.

Kolēģi, šis nav tikai PVN jautājums, tas ir par attiecībām starp valsti un cilvēku, par attiecībām starp valsti un mazajiem uzņēmējiem. Tas ir jautājums par to, vai mūsu valsts pārvalde palīdz mazajam biznesam, atbalsta un motivē to vai – gluži pretēji – ierobežo, kontrolē, aizliedz un soda. Mazie uzņēmēji neprasa privilēģijas, viņi prasa taisnību un skaidrus noteikumus. Tas mums, Saeimai un valdībai, ir jānodrošina. Tā ir šī pieprasījuma būtība.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Maija Armaņeva, Kristaps Krištopans, Edgars Tavars, Linda Liepiņa, Jeļena Kļaviņa, Viktorija Pleškāne, Edmunds Zivtiņš, Jekaterina Drelinga, Linda Matisone un Ilze Stobova iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Valsts policijas atbildību saistībā ar trīs suņu nošaušanu Bauskas novada Brunavas pagastā”.

Vārds motivācijai deputātei Maijai Armaņevai.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Domāju, nevienam nav pārsteigums... visi jau zina šo briesmīgo faktu, ka pirms piecām dienām Bauskas novadā tika nošauti trīs suņi, tostarp divi kucēni. Šie mājdzīvnieki – tie bija mājdzīvnieki! – piederēja saimniecības “Modra olas” īpašniekam. Šis noziegums tika izdarīts blakus esošajā kaimiņu saimniecībā, kur visi trīs suņi tika apzināti – es uzsveru – apzināti! – nošauti. Šis cietsirdīgais noziegums ir satricinājis visu Latvijas sabiedrību. Tas ir ne tikai cietsirdības akts pret dzīvniekiem, bet arī skaidrs pierādījums tam, ka Latvijas iekšējās drošības sistēma nestrādā. (Zālē troksnis.)

Tieši tāpēc es šodien vēršos ar šo deputātu pieprasījumu pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas, jo pati premjere nupat intervijā portālam “Delfi”...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

M. Armaņeva. Paldies.

Nupat Ministru prezidente Evika Siliņa intervijā portālam “Delfi” atklāti atzina, ka viņa par šo noziegumu uzzināja tanī pašā dienā un nekavējoties – es uzsveru – nekavējoties! – sazinājās ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski. Tātad valdības augstākā amatpersona un atbildīgais ministrs zināja par notikušo jau pašās pirmajās stundās, tomēr nekas netika darīts. Nebija operatīvas reakcijas, nebija uz vietas Valsts policijas izmeklēšanas grupas, un tajā pašā dienā nebija nekāda lēmuma par kriminālprocesa ierosināšanu. Tas nozīmē tikai vienu – sistēma nestrādā, vēl jo vairāk – tā nereaģē pat tad, kad par noziegumu zina Ministru prezidente un iekšlietu ministrs.

Kad sistēma nedarbojas – klusē, slēpj vai sagroza faktus un pierādījumus –, tas vairs nav atsevišķs gadījums. Tā ir ilgstoša bezdarbības ķēde, kas sākas no augšas. Kādēļ sabiedrībai vajadzēja gaidīt vairākas dienas, lai tiktu ierosināts kriminālprocess? Kas būtu, ja sabiedrība nebūtu iesaistījusies, ja sociālie tīkli neizplatītu informāciju par šo cietsirdīgo slepkavību? Tagad izskatās tā, ka, ja sabiedrība nebūtu iesaistījusies, ja netiktu iesaistīti sociālie tīkli, iespējams, nekāda izmeklēšana nenotiktu un tas viss tiktu noklusēts. Un tas diemžēl nebūtu ne pirmais, ne pēdējais gadījums.

Dārgie kolēģi, ļaujiet man jums atgādināt, ka pirms mazāk nekā divām nedēļām mēs, Saeimas deputāti, piedalījāmies zibakcijā, kas bija veltīta Starptautiskajai dzīvnieku aizsardzības dienai. Katrs publicējām savu mājdzīvnieku fotogrāfijas ar domu atgādināt sabiedrībai par rūpēm, līdzjūtību un atbildību pret mūsu četrkājainajiem draugiem, kas ir arī mūsu ģimeņu locekļi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Ir iesniegtas divas jaunas izmaiņas apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Uldis Augulis, Ligita Gintere, Didzis Zemmers, Harijs Rokpelnis, Oļegs Burovs, Līga Kļaviņa, Jānis Vucāns, Juris Jakovins, Daiga Mieriņa un Jānis Dinevičs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Dineviča ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Uldis Augulis, Ligita Gintere, Didzis Zemmers, Harijs Rokpelnis, Augusts Brigmanis, Oļegs Burovs, Līga Kļaviņa, Jānis Vucāns, Juris Jakovins, Daiga Mieriņa un Jānis Dinevičs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Dineviča ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Deputātu Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Jeļenas Kļaviņas, Maijas Armaņevas, Mārča Jencīša, Ilzes Stobovas, Kristapa Krištopana, Ričarda Šlesera, Viktorijas Pleškānes pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valdības darba rezultātiem un sabiedrības zemo vērtējumu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Pieprasījumu komisija šā gada 8. oktobrī izskatīja deputātu pieprasījumu “Par valdības darba rezultātiem un sabiedrības zemo vērtējumu”.

Vēlos vērst jūsu uzmanību, ka Valsts kanceleja bija sagatavojusi ļoti apjomīgu un izsmeļošu ziņojumu par to, ko valdība šajā laikā ir darījusi. Rakstītajā atbildē mēs redzam, ka kopumā sabiedrības vērtējumu, kas šobrīd ir 3,9 balles, ietekmē vēsturiska neuzticība politiskajām institūcijām un arī hibrīdkara radītā dezinformācija. Latvija saglabā demokrātijas noturību, un valdības darbs turpina būt orientēts uz mūsdienīgu pārvaldi un sabiedrības iesaisti.

Kopumā OECD dati rāda, ka uzticība valdībai ir 31 procenta apmērā. Šajā laikā valdība ir ieviesusi būtiskas izmaiņas un uzlabojumus gan ekonomiskajā attīstībā, gan labklājībā. Ieviestas būtiskas nodokļu reformas: vienots neapliekamais minimums, paaugstināts pensiju minimums, vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, paaugstināta minimālā alga. Atkal ir sācis pieaugt iekšzemes kopprodukts, pieaug apstrādes rūpniecība. Banku solidaritātes nodoklis sekmējis kreditēšanas pieaugumu. Ekonomikas ministrija prognozē 2–3 procentu izaugsmi 2025.–2026. gadā un mērķi līdz 2035. gadam dubultot ekonomiku. Veikti plaši pasākumi investīciju piesaistei, aizsardzības industrijas attīstībai, birokrātijas mazināšanai, uzņēmumu atbalstam un mājokļu pieejamībai.

Tiek atbalstīts un turpināts darbs ar projektu “Rail Baltica”, “airBaltic” pārvaldību, veselības aprūpi, kas ir būtiska iedzīvotājiem. Kopumā valdības prioritātes – drošība, ekonomiskā izaugsme, sabiedrības labklājība un veselības aprūpes pieejamība – tiek īstenotas mērķtiecīgi, par spīti ģeopolitiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem.

Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija savā sēdē, trīs deputātiem balsojot “par” un septiņiem – “pret”, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Aicinu arī Saeimas sēdē deputātu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Tas ir klasisks variants. Ja jūs palasījāt Valsts kancelejas atbildi... ir jāsaprot viens – kancelejas vadītājam nav jāatrodas tajā amatā... ja jūs kritizējat valdību – ja jūs kritizējat valdību! –, tad jūs atbalstāt Kremļa naratīvus. Nedrīkst kritizēt! Lūdzu, nekritizējiet, jo jūs būsiet Kremļa naratīva atbalstītāji. Kā Valsts kancelejas vadītājs var kaut ko tādu uzrakstīt atbildē? Vispār nesaprotu, kur mēs ejam.

Labi, stāsts nav par to. Katrs cilvēks var kļūdīties, un kļūdas ir pieļaujamas. Arī es kļūdījos, sagatavojot šo pieprasījumu. Cik noprotu, neviens to kļūdu nav ievērojis, izņemot mani pašu. Bet labi... lai kā arī būtu. Kolēģi, 3,9 no 10 ballēm (šobrīd jūsu, tā teikt, uzticības nasta – 3,9) – tas ir nesekmīgi. Tas ir nesekmīgi!

Zināmā mērā ir jautājums par drosmi – ko jūs esat gatavi darīt? Vai jūs esat gatavi turpināt peldēt pa straumi, paļaujoties uz ierēdniecību, kas jūsu vietā visu izdarīs? Nevajag liekas dižas kustības taisīt. Iedosim papildu naudiņu nevalstiskajām organizācijām, kuras mūs diezgan skaļi aizstāvēs pie Saeimas un varbūt arī citur. Caur Sabiedrības integrācijas fondu iedosim naudiņu plašsaziņas līdzekļiem, nopirksim... nosacīti, protams... nopirksim interneta platformas, sabiedrisko televīziju. Un tad jau mēs kaut kā izrullēsim. Pēc būtības, kolēģi, to visu var darīt, un to jūs arī darāt – Jaunā VIENOTĪBA, kā saka, nav jāmāca, viņi zina, kā to darīt.

Bet stāsts nav par to, stāsts ir par kaut ko citu. Stāsts ir par to, ka Latvija cieš, jo Latvija neattīstās, investīcijas nenāk. Mēs ar milzīgu pompu pasniedzam to, ka tagad ražosim lādiņus. Īstenībā man ir jautājums: a kāpēc igauņi, kuriem pirmajiem piedāvāja, atteicās? (Starpsauciens.) Jā, visticamāk.

Šībrīža situācija ir tāda, ka mēs turpinām ballēties, turpinām aizņemties, audzējam parādu. Bet, lai izdarītu kādas nopietnas kustības, kuras var būt sāpīgas, jā, var būt sāpīgas... toties tas būtu jauns starts un jauns redzējums uz problēmu risinājumu, lai beidzot Latvija sāktu attīstīties un mēs varētu apsteigt Igauniju un Lietuvu. Nu es nezinu. Labi, tas nav pašmērķis. Pašmērķis, es domāju, ir tāds, lai Latvijas iedzīvotāji dzīvotu labāk nekā citi. Bet šobrīd viss ir pretēji.

Visi likumi, ko šeit pieņem, arī pretmobilitātes likums... skaties, kā gribi, nu neraisa uzticību valstij un valdībai kopumā. Nu neraisa! Speries iekšā, kurā jautājumā gribi – atkal... Tagad par izdienas pensijām – atkal... nu neraisa tas nekādu uzticību! Mēs tik skatāmies – salikti gudri vārdi, skaitļi, cipariņi. Bet ko tas finālā mums pasaka? To, ka saņemsiet mazāk. A kāpēc jūs saņemsiet mazāk? A tāpēc, ka brīdī, kad iedeva naudiņu aizsardzībai, tajā skaitā iekšējai aizsardzībai, nepadomāja par to, kā tas atspoguļosies pensijās. Un vienā brīdī fon Ašeradena kungam atnāk par to informācija: “Eu, mums taču būs jāmaksā pensijas, a naudiņas mums nav. Ko darām? Ai, cērpam nost izdienas pensionāriem! Viņu jau nav daudz – 12 tūkstoši saņēmēju.” Atcerieties – ne tikai 12 tūkstoši! Viņiem visiem ir ģimenes, šis skaitlis ir jāreizina vismaz ar pieci. Tā ir viena no lielākajām kļūdām – aiztikt šobrīd izdienas pensijas.

Par izdienas pensijām runājot... kāpēc tās vispār aiztikt? Kur ir pamats... sakne? Tas, ka nav naudas. A kāpēc nav naudas? Tāpēc, ka, draugi mīļie, jūs nemākat nopelnīt.

Kad mēs piedāvājam jums samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli, jūs sakāt: “Uzreiz būs deficīts. Tas mums iegriezīs 150 miljonu eiro pirmajā gadā.” Jā, protams, iegriezīs. Bet ko jūs darījāt? Vajag taču izdomāt, kā to darīt. Ja mēs aizņemamies naudu, tad nosedzam tos 150 miljonus. Nekustamā īpašuma nodoklis. Atlaižam! Tas ir netaisnīgs nodoklis. Jā, 220 vai 230 miljoni. Tas ir tas, kur vajadzētu aizņemties un iedot, lai cilvēki sāk apgrozīt. Un otrajā, trešajā gadā jau būtu peļņa.

Jūs cērtat nost asti pa daļām, kas īstenībā neko labu nedod. Cik ilgi mēs tā vilksim garumā? Pavilksim nākamo gadu, pēc tam vēl vienu gadu, un viss, čuš... Būs nopietni jāķeras klāt.

Tāpēc šīs 3,9 balles no 10, manā skatījumā, ir godīgs skaitlis. Jautājums ir – vai Latvija drīkst un var šobrīd to atļauties? Jūs redzējāt vakar Dombura raidījumā, kas notika saistībā ar uzticību valdībai – cik procentu cilvēku vēlas, lai šī valdība krīt, lai nāk jauni. Lai nāk jaunas idejas, un Latvija beidzot sāktu attīstīties, visa šī lejupslīde mums vienreiz beigtos. (Starpsauciens.)

Lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu par zemo uzticības kredītu, ko tauta šobrīd ir devusi valdībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valdības darba rezultātiem un sabiedrības zemo vērtējumu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 50, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Edmunda Zivtiņa, Kristapa Krištopana, Ramonas Petravičas, Maijas Armaņevas, Ilzes Stobovas, Ričarda Šlesera, Jeļenas Kļaviņas, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Lindas Liepiņas pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā ietekmi uz sabiedrības veselību, valsts ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Pieprasījumu komisija šā gada 8. oktobrī izskatīja deputātu pieprasījumu “Par grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā ietekmi uz sabiedrības veselību, valsts ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi”. Veselības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu, Iekšlietu ministriju, Valsts policiju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru ir sagatavojusi izsmeļošas atbildes uz šo pieprasījumu.

Jāteic, ka Alkoholisko dzērienu aprites likuma pārejas noteikumu 24. punkts nosaka valdībai līdz 2026. gada 31. oktobrim iesniegt Saeimai pilnu izvērtējumu par ierobežojumu ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm. Kopš ierobežojumu spēkā stāšanās ir pagājis pārāk īss laiks, lai izdarītu drošus secinājumus. Ekonomikas ministrija norāda, ka reprezentatīvi dati gaidāmi ne agrāk kā gada nogalē un pilnvērtīgai analīzei ir vajadzīgs vismaz viens pilns gads. Paralēli Veselības ministrija, iesaistot Pasaules Veselības organizācijas ekspertus, ir uzsākusi ietekmes izvērtēšanu, tas ir, iedzīvotāju aptaujas, veselības datu un patēriņu analīzi.

Ja šobrīd mēs salīdzinām rādītājus ar 2024. gada augustu... jā, no viena mēneša datiem tendences secināt nevar... no aprites 2025. gada augustā ir izņemti 585,33 litri alkohola, lielākoties nezināmas izcelsmes. SPKC rīcībā šobrīd nav datu par saindēšanās ar kosmētisko spirtu un odekolonu pieaugumu pēc 2025. gada 1. augusta, šādi gadījumi ir ļoti reti, pārsvarā bērniem un lielākoties tiek sniegta ambulatora palīdzība.

Finanšu ministrijas un VID informācija liecina, ka periodā no 2024. gada decembra līdz 2025. gada jūnijam patēriņam nodotais alkohola apjoms (absolūtā spirta tilpuma mērvienībās) samazinājies par 6,4 procentiem.

No uzņēmējiem saņemti signāli par apgrozījuma kritumu, papildu izmaksām un ierobežojumu ietekmi, īpaši uz mazajiem lauku veikaliem un sabiedriskās ēdināšanas nozari, bet kopumā ir pagājis pārāk īss laiks, lai varētu izdarīt secinājumus.

Valdības mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība, mazinot alkohola patēriņu un ar to saistīto slogu veselības aprūpei un ekonomikai. Turpinās koordinēta kontrole kopā ar Valsts policiju, Valsts ieņēmumu dienestu un pašvaldībām. Pēc pietiekama datu perioda valdība izvērtēs samērīgumu un nepieciešamības gadījumā rosinās korekcijas vai atbalsta instrumentus, līdzsvarojot sabiedrības veselības mērķus un uzņēmējdarbības konkurētspēju.

Pieprasījumu komisija, vienam deputātam balsojot “par”, septiņiem – “pret”, ir atzinusi, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Aicinu arī Saeimu deputātu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kārtējais jautājums par to, ka mēs no sākuma izdarām un pēc tam domājam. Ir ļoti labi, ka līdz oktobra beigām būs jāatskaitās par situāciju, bet, noreaģējot ātri... tauta jau noreaģēja diezgan ātri. Purvciemā joprojām var ieiet veikaliņā – kur kādreiz kurvjos atradās kinderolas, šobrīd atrodas trīskāršie odekoloni, kas tiek tirgoti kā kartupeļi. Pie Brīvības pieminekļa nakts laikā taksisti tirgo jebko... ko vien vajag. Tātad faktiski, neraugoties uz to, ka mēs esam pieņēmuši tādus likumus, kas, no vienas puses, it kā ir adekvāti un saprotami... lai mazinātu alkohola patēriņu iedzīvotāju vidū...

Bet jautājums jau ir par citu. Ja mēs runājam salīdzinājumos, tad par automašīnas vadīšanu reibumā mēs esam tā pacēluši sodus, ka nākamais slieksnis laikam ir tikai nošaušana: aptur, iepūš trubiņā – ja esi piedzēries, aizved aiz stūra un nošauj. Bet vai tāpēc nav šo iereibušu autovadītāju? Viņi ir, un viņu ir ļoti daudz. Ja mums būtu tik daudz ceļu policistu, cik nepieciešams, tad jūs redzētu, ka dzērājšoferu, kas reāli apdraud cilvēkus uz ceļa, mums ir ļoti daudz.

Tātad skaidrs ir viens – pie tāda secinājuma es esmu nonācis – ar ierobežojumiem un ar kaut kādām tādām metodēm nav iespējams izskaust kaut kādu šādu rīcību. Skaidrs, ka tas nav labi. Es arī neatbalstu. Tā ir problēma. Tāpat kā ar azartspēlēm, ar alkoholismu. Tā ir milzīga problēma un nelaime ģimenē. Par to šaubu nav. Bet to izskaust nevar šādā veidā – ar kaut kādiem aizliegumiem... kas aizliedz tirgot. Ir jāizglīto sabiedrība, jāmāca... jāstrādā ar šiem cilvēkiem.

Tāpēc, manā skatījumā, šis bija ne visai pareizs lēmums. Par to mēs pārliecināsimies. Paskatīsimies, kāda būs kompetento iestāžu atbilde. Bet gribētos to izklāstu redzēt visaptverošu – saistībā gan ar to, kas notiek nelegālā alkohola tirgū, gan ar to, kas notiek ar kurjeriem, kuri piegādā alkoholu, gan ar trīskāršo odekolonu tirdzniecību, kas, kā Danusēviča kungs teica, ir pieaugusi desmitkārt. Reāli labs bizness – ņem paletes no Ukrainas (Starpsauciens.) ar trīskāršo odekolonu un tirgo. Pa pirmo zorti! Labs bizness, jo atsaucība...

Kāpēc vispār radās šis pieprasījums? Tāpēc, ka, ievietojot šo ziņu feisbukā, reakcija bija milzīga – vairāk nekā 700 tūkstoši dažādu veidu respondentu gan noskatījās, gan atbildēja. Tāpēc man šķiet, ka te kaut kas īsti nav kārtībā. Un šāda neliela injekcija, lai saprastu, ko un kā šis likums dara – vai tas dara labu vai nedara neko, vai tas dara kaut ko sliktu cilvēkiem vai ekonomikai, vai ēnu ekonomikai, vai veselībai. Ir jāsaprot.

Tā ka šis ir ļoti labs tāds “injekcijveida” pieprasījums, kuru vajadzētu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamie kolēģi! Es atbalstīju iepriekšējo priekšlikumu, es atbalstīšu arī nākamo, bet šo, kolēģi, es nevaru atbalstīt. Es pamatošu, kāpēc. Jo uz šo jautājumu skatāmies no divām pusēm. Viena puse ir ekonomika – mazie Latvijas vīndari, mazie aldari, mazie uzņēmēji, mazie veikaliņi. Jā, ekonomikā ir zināmas problēmas. Tas ir acīmredzami. Daļēji arī no sniegtajām atbildēm... un arī no tā, ko komisijas priekšsēdētāja ziņoja. Ir. Tā ir viena daļa. Skaidrs, ka tas jautājums būtu īpaši jārisina ar mūsu mājražotājiem un mazajiem degustatoriem... ļoti daudziem... Mazie alus darītāji, kas protestēja pie Saeimas... Ir jārunā, jāpanāk pretim, lai šī nozare pilnībā neiznīktu.

Un ir otra puse. Otra puse ir alkohola reibumā bojāgājušie uz ceļiem. Otra puse ir alkoholisms ģimenē, kad vīrs sit sievu, nu jau arī sieva alkohola reibumā sit vīru. Bieži vien ar letālu iznākumu. Pieaugošs alkoholisms. Cilvēki bieži brauc dzērumā – mazāk vai vairāk iedzēruši. Tā ir problēma. Šis alkohola aprites ierobežojums sarežģī alkohola iegādāšanos kaut kādā laika periodā... brīvdienās, vakaros... daļai tas sarežģī... Ne visus, protams, ne visus varmākas, ne visus alkoholiķus, protams... bet daļai cilvēku, iespējams, tas liek nopirkt bezalkoholisko alu vai kādu citu dzērienu... vai varbūt viņš vakarā izdzer tasi tējas. Pretī ir dzīvības. Ja mēs izsveram... šie manis iepriekš minētie sarežģījumi, kas ir ekonomikā, mums ir ļoti svarīgi... un, iespējams, izglābtas 5–10 dzīvības valstī... piedodiet, es esmu par šīm dzīvībām un par mūsu cilvēkiem.

Aicinu pieprasījumu noraidīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā ietekmi uz sabiedrības veselību, valsts ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 61, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Lindas Liepiņas, Maijas Armaņevas, Viktorijas Pleškānes, Mārča Jencīša, Kristapa Krištopana, Ilzes Stobovas, Edmunda Zivtiņa, Ričarda Šlesera, Jekaterinas Drelingas, Jeļenas Kļaviņas pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam “Par meliem un šantāžas pazīmēm satiksmes ministra Ata Švinkas izteikumos LTV1 raidījumā “Kas notiek Latvijā?””.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Pieprasījumu komisija šā gada 8. oktobrī izskatīja deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam “Par meliem un šantāžas pazīmēm satiksmes ministra Ata Švinkas izteikumos LTV1 raidījumā “Kas notiek Latvijā?””.

Vēlos uzsvērt, ka ministrs Atis Švinka piedalījās Pieprasījumu komisijā un personīgi skaidroja savu viedokli. Ministrs informēja, ka raidījumā paustais nebija kategorisks apgalvojums par konkrēta likumprojekta autorību, bet gan politiskas dabas vērtējums un piesardzības izteikums nākotnes perspektīvā saistībā ar sabiedrības tiesībām zināt, kādi politiskie spēki un deputāti izvēlēsies, kurā pusē nostāties šajā vērtību jautājumā. Svarīgi ir arī uzsvērt, ka izteikums tika sniegts tiešā politiskā kontekstā, kurā žurnālista jautājums attiecās uz iespējamo koalīcijas balsojumu nākamajā dienā, nevis uz likumdošanas iniciatoru identitāti. Raidījumā teiktais bija piesardzības formā un atspoguļoja ierastu politiskā procesa dinamiku, kurā dažādi jautājumi un likumprojekti tiek skatīti kopsakarā, savstarpēji krustojas, un politiskajiem spēkiem ir jāpieņem lēmumi, vērtējot plašāku kontekstu.

Tas nebija ne mantisku labumu piedāvājums, pieprasījums, ne šantāža. Ministrs arī atgādināja, ka Krimināllikuma izpratnē tirgošanās ar ietekmi attiecas uz prettiesisku rīcību, par labumu solot nelikumīgi ietekmēt amatpersonu lēmumus. Šādus pārmetumus ministrs kategoriski noraidīja.

Pieprasījumu komisija, četriem deputātiem balsojot “par” un septiņiem – “pret”, ir atzinusi, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Aicinu Saeimu pieprasījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Nu tātad... īsumā – tirgoties ar ietekmi drīkst. Tagad jūs to visi zināt – ja vien jums atklāti neatnes, nenoliek naudas maisu priekšā, tad drīkst. Ja jūs tirgojaties ar amatiem, ar politisku ietekmi, bez naudas to drīkst darīt. Okay.

Paskatāmies kontekstā, par ko tad šis katliņš vārās? Un tā ir Stambulas konvencija. Nu jau man jāsaka: ministra Švinkas izteikumi par to, ka Ventspilī kaut kādi... kaut kādus parādus var atlaist vai var neatlaist, patiešām ir kā maza bērna šļupsti... kaut kā tā. Tas, ko šobrīd mēs turpinām vērot, – kā Stambulas konvencijas aizstāvētāji rīkojas... manuprāt, tas jau paliek pavisam traki – tas, ka Saeimas Prezidija locekle Eiropas Padomē 55 parlamenta deputātus nosauc par cilvēkiem, kas atrodas nemitīgā Krievijas ietekmē. Piedodiet, atvainojiet, cik tālu jūs taisāties iet? Tā ka ir vērts padomāt par to, ko jūs tieši aizstāvat un ar kādiem līdzekļiem.

Un vēl viena lieta, ko es jums vēlos atgādināt, ir tā, kā jūs nobalsojāt par Stambulas konvencijas ratifikāciju un kurš šo visu putru ir ievārījis. (Starpsauciens.) Un, pirms es aicinu jūs atbalstīt šo pieprasījumu, vēlos norādīt, ka viens no nākamajiem pieprasījumiem pilnīgi noteikti būs Ministru prezidentei Evikai Siliņai par to, ka nu jau katra iestāde sūta ierobežotas pieejamības atbildes uz deputātu jautājumiem, uz deputātu iesniegumiem, arī kā šajā reizē – par Švinkas izteikumiem. KNAB savu plānoto bezdarbību vienkārši paslēpj aiz ierobežotas pieejamības atbildes.

Tā ka visiem ir, par ko padomāt – gan par saviem izteikumiem, gan par savu tirgošanos ar amatu, bez naudas vai ar naudu... un tā tālāk... un arī par ierobežoto pieejamību.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam “Par meliem un šantāžas pazīmēm satiksmes ministra Ata Švinkas izteikumos LTV1 raidījumā “Kas notiek Latvijā?””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 48, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu grozīt Saeimas 2025. gada 16. oktobra kārtējās sēdes darba kārtību un pārcelt darba kārtības 13. jautājuma – likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” otrajā lasījumā – izskatīšanu pēc darba kārtības 23. jautājuma – lēmuma projekta “Deklarācija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu”. (Starpsauciens.) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Likumprojekts “Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums”, trešais lasījums.

Iesniegti 30 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums”, trešais lasījums.

Saņemti 30 priekšlikumi. Jāatzīst, ka lauvas tiesa no tiem ir redakcionāli labojumi. Bet iesim lēnām tiem visiem cauri.

1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Izslēdz 1. panta 1. punktu, tas ir, izslēdz terminu “brīvprātīgais ugunsdzēsējs”. Bet nevajag satraukties, jo brīvprātīgie ugunsdzēsēji nekur nepazudīs, mazliet mainās likuma struktūra. Pie tā atgriezīsimies turpmākajos priekšlikumos, tostarp 4. priekšlikumā. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. 1. panta 5. punktā ir pilnveidota definīcija “meža ugunsdzēsības darbi”. Komisijā izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls labojums – papildina 2. panta otrās daļas 1. punktu pēc vārda “organizāciju” ar vārdiem “sistēmu un kompetenci”. Komisijā izdiskutēts un atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Kolēģi, mazliet klusāk!

J. Skrastiņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. 3. panta 5. punktā parādās nosaukums “brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācija”. Komisijā izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. 3. pantā pazūd vārds “brīvprātīgais”. Līdz ar to tas vairs neattiecas tikai uz brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, bet uz visu kalumu ugunsdzēsējiem – gan uz brīvprātīgajiem, gan uz Valsts meža dienesta un tā tālāk. Izdiskutēts un atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 6. – deputāta Andreja Vilka priekšlikums. Tas skar 7. pantu – par ugunsdrošības pakalpojumiem un par kvalifikāciju, un izglītību... kādam vajadzētu būt šo pakalpojumu sniedzējam. Komisijā tika izdiskutēts, bet netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz 7. panta trešās daļas 3. punktā palīgteikumu. Vienkāršiem vārdiem sakot, novērš liekvārdību, lai likums ir vieglāk uztverams un pielietojams. Komisijā izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 8. – deputāta Harija Rokpeļņa priekšlikums. Iesniedzējs to ir atsaucis. Līdz ar to ejam tālāk.

Sēdes vadītāja. Jā.

J. Skrastiņš. 9. – deputāta Andreja Vilka priekšlikums. Attiecas uz 13. pantu. Par ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma platformu un par objekta atbildīgās personas pienākumiem, par termiņiem, kādos šie pienākumi tiek veikti. Tika izdiskutēts, bet netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par likuma 13. panta ceturto un piekto daļu. Redakcionāli labojumi – vārdi “tas paredzēts” tiek aizstāti ar vārdiem “ugunsdrošības prasību nodrošināšana paredzēta”. Izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par 15. panta pirmo daļu. Tika izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls labojums – 17. panta pirmās daļas 5. punktā izslēdz vārdus “un zāģēt”. Izrādās, ar vārdu “cirst” viss... kopējais saprotams, līdz ar to novācam liekos vārdus. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. 17. panta otrajā daļā izslēdz vārdu “Brīvprātīgais”. Līdz ar to šis pants attiecas ne tikai uz brīvprātīgajiem, bet uz pilnīgi visu kalumu ugunsdzēsējiem – gan uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem, gan uz Valsts meža dienesta ugunsdzēsības darbiniekiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Skar 21. pantu –“Ugunsdrošības uzraudzība meža objektā”. Arī redakcionāli labojumi. Tiek uzlabots likuma skanējums. Tika izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izsaka 22. panta otrās daļas 5. punkta otro un trešo teikumu šādā redakcijā: “Amatpersona, kura aptur transportlīdzekli, ir formas tērpā un ar atšķirības zīmēm.” Tika izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī par meža ugunsgrēka dzēšanas vietas ierobežojumiem un likvidāciju. Tika diskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Skar 24. pantu – “Valsts meža dienesta amatpersonas tiesības, veicot ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja pienākumus meža objektā”. Tika izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 18. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Izslēdz 24. panta pirmās daļas 2. punktu. Arī tika izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Var teikt, redakcionāli labojumi – aizstāj 24. panta otrajā daļā vārdus “ja tas paredzēts līgumā” ar vārdiem “ja tas paredzēts attiecīgā līgumā”. Tika izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 20. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita priekšlikums. Skar 25. pantu – par profesionālo apmācību meža ugunsapsardzības jomā. Tika izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 21. – deputāta Andreja Vilka priekšlikums. Par šo pašu pantu un par šo pašu tēmu – par iepriekšējo, ko atbalstījām. Zemkopības ministrijas priekšlikums likās labāks, tādēļ 21. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 22. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Skar 26. pantu – “Pašvaldību uzdevumi un tiesības ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā”. Bija ļoti plašas debates, īpaši ar Latvijas Pašvaldību savienību, un tika gūts kompromiss. Rezultātā 1. punkts, kurš pirms tam skanēja, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi pašvaldības teritorijā... Vārds “nodrošināt” tika nomainīts ar vārdu “organizēt”. Tātad turpmāk punkts skanēs: “organizēt ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi pašvaldības teritorijā”.

Komisijā izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Pie šī priekšlikuma gribu pateikt milzīgu paldies visiem komisijas deputātiem. Darbs bija grūts. Tiešām paldies, ka ieklausījāties sadarbības partneros.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 22. priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Paldies.

23. – deputāta Andreja Vilka priekšlikums. Ir runa par šo pašu, ko tikko runājām, bet, tā kā panācām kompromisu, Andreja Vilka priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 24. – deputāta Andreja Vilka priekšlikums. Attiecināms uz šo pašu 26. pantu, tikai citu daļu. Runa ir par ugunsdrošības uzraudzību jeb prevenciju un iespēju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam piekļūt pie informācijas... pašvaldību informācijas sistēmām. Priekšlikums tika izdiskutēts un netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz 29. pantu izteikt šādā redakcijā: “Ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļa, ugunsgrēka dzēšanai paredzētā aprīkojuma un inventāra nodošana bezatlīdzības lietošanā vai atsavināšana nodošanai bez atlīdzības pašvaldībai [..].” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Skrastiņam.

J. Skrastiņš (JV).

Šo pantu, kolēģi, es uzskatu par vienu no svarīgākajiem šajā likumprojektā, kas ir tapis pilnīgi no jauna. Šī panta pieņemšanu ļoti, ļoti gaida gan pašvaldību ugunsdzēsēji, gan brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, jo aptuveni 57 ugunsdzēsības autocisternas šobrīd gaida savus jaunos īpašniekus jeb darbiniekus. Nav noslēpums, ka pēdējos gados ir veiktas ļoti lielas investīcijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta aprīkojuma un tehnikas... jaunas tehnikas iegādē. Es tiešām nezinu nevienu struktūrvienību Latvijā, kura nebūtu saņēmusi kaut ko, pavisam jaunas cisternas tai skaitā. Bet tās iepriekšējās, kas visu laiku ir bijušas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcībā, ir ļoti labā stāvoklī. Tās ļoti labi kalpos brīvprātīgo ugunsdzēsēju vajadzībām.

Tā ka lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Gan šis, 25., gan 27. priekšlikums ir savā ziņā saistīti, un tie abi ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju ļoti gaidīti, jo viens no priekšlikumiem paredz atvieglotu kārtību, kādā VUGD varēs nodot ekipējumu un inventāru brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. 27. priekšlikums attiecas uz tehniku, uz auto nodošanu. Šobrīd ir situācija, par ko vairākkārt esam runājuši gan šeit, no Saeimas tribīnes, gan Pieprasījumu komisijā, gan vēstulēs iekšlietu ministram, ka mums nāk signāli no ugunsdzēsējiem, ka viņiem posteņos un daļās ir transportlīdzekļi, kas bieži vien netiek izmantoti. Turpretī brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem vietām jābrauc ar 50 gadus vecu transportu. Tā kā liela daļa brīvprātīgo ugunsdzēsēju vai nu ir, vai ir bijuši VUGD darbinieki, viņiem radās jautājums: hei, kāpēc viena mašīna krāj putekļus un to nevar nodot brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem? Jo galu galā šīs organizācijas ir sabiedrotās un viena otru papildina, nevis savstarpēji konkurē. Manuprāt, ir svarīgi, lai mēs atvieglotu veidu, kā nodot mazlietoto inventāru brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Bet vienlaikus jāsaka, šī ir puse no uzvaras, jo likums pateiks, ka VUGD ir tiesības nodot, bet tas vēl nav pienākums nodot.

Ļoti ceru, ka gan VUGD vadība, gan Iekšlietu ministrija būs atsaucīga uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju lūgumiem un pašvaldību lūgumiem pēc autotehnikas un inventāra.

Līdz ar to šis pants nekļūs statisks, bet tiks iedzīvināts, un reģionos arvien vairāk brīvprātīgo ugunsdzēsēju būs ekipēti ar labu inventāru un mazlietotu, konkurētspējīgu autotransportu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

J. Skrastiņš. Vēl tikai gribu piebilst, ka šaubām vai bailēm nevajadzētu būt, jo patiesībā uz šī likumprojekta veiklāku skatīšanu mūs aicināja arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, jo viņi ļoti vēlas šo tehniku, kas šobrīd stāv laukumā, ātrāk atdot jaunajiem saimniekiem izmantošanai.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Nākamais – 26. – deputāšu Rasnačas un Ābramas priekšlikums. Tika izdiskutēts, daļēji atbalstīts un iekļauts 27. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Es šeit neesmu personisku interešu vadīta. Mūs uzrunāja Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju savienība, un es šeit esmu, lai aizstāvētu viņu intereses un arī mūsu visu drošības intereses. Latvijā ir 80 brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, jo valsts dienests nevar pārklāt visu Latviju, katru apdzīvoto vietu, tāpēc ir ļoti būtiski, ka brīvprātīgie ugunsdzēsēji var darboties.

Šis, 26., priekšlikums ir saistīts ar iepriekšējo. Iepriekšējais bija par transportu pamatā, šis ir par aprīkojumu un instrumentiem, kas ir nepieciešami brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem un kurus tagad viņiem ir tiesības saņemt no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, – visu mantu, kam beidzas termiņš, kas tiek norakstīta un tamlīdzīgi.

Tieši tāpat kā Butāna kungs, es izsaku cerību, ka tās nebūs tikai tiesības, bet Ministru kabineta noteikumos tiks iestrādāts, kā savlaicīgi var uzzināt un pieteikties šo ziedojumu saņemšanai.

Nākamais priekšlikums... Es drīkstu par to arī izteikties uzreiz? Nākamais priekšlikums ir par informāciju. Mēs bijām paredzējuši, ka tai ir jābūt publicētai, bet komisija šo priekšlikumu iekļāva tikai daļēji... ka Ministru kabineta noteikumi to regulēs.

Lai tā būtu, es esmu priecīga, ka ir sperts vismaz viens liels solis brīvprātīgo ugunsdzēsēju aprīkojuma nodrošināšanā un mūsu visu drošībā gan ugunsgrēka, gan vētras un plūdu gadījumā.

Paldies Skaidrītei Ābramai, kas palīdzēja izstrādāt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Skrastiņš. Jā, paldies par atbalstu un idejām.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 27. – komisijas priekšlikums. Tajā centāmies apvienot visas šīs idejas.

Lūdzu atbalstīt 27. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 28. – deputāšu Rasnačas un Ābramas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī, var teikt, tāds kompromisa priekšlikums. Ir runa par kopējo pašdeklarēšanās platformu. Runa ir par informāciju... kad to ugunsdrošības stāvokļa novērtējuma sagatavošanai sniedz šā likuma 13. pantā minētā persona. Šobrīd runa ir par tā stāšanos spēkā... teiksim tā, lai iestādes, uz kurām tas attiecas, varētu atbilstoši sagatavoties. Tad ir runa, ka valsts un pašvaldību objekti sāk... no 2027. gada 1. janvāra, pārējie objekti – no 2028. gada 1. janvāra. Komisijā izdiskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Kopumā likuma grozījumi ir labi un derīgi. Bet, vismaz Zaļo un Zemnieku savienības skatījumā... 13. pants man bija tāda jūtīgā tēma. Mums joprojām valda diezgan liela skepse, vai šī sistēma nesīs tādus augļus, kādus sagaida, cik tas būs derīgi un kāds būs efekts, un kāds būs slogs uz tautsaimniecību.

Priekšlikums, ko komisija ir sagatavojusi, acīmredzot ir labākais kompromiss, ko mums politiski ir izdevies panākt. Problēmas atlikšana nav problēmas risinājums. Bet kopumā tas... Ja šajā sistēmā dati pirmajā gadā obligāti būs jāievada valsts un pašvaldību iestādēm jeb publiskajam sektoram, tas ļaus pirmām kārtām pašiem nogaršot šī darba augļus, saprast, kas sistēmā nestrādā, kas strādā, ko vajag pilnveidot, un tad attiecīgi būs vēl laiks, ja nepieciešams, ieviest papildu korekcijas, pirms šo slogu uzliek visam sektoram tautsaimniecībā.

Paldies komisijai, ka sperts vismaz šāds kompromisa solis. Es domāju, ka var labāk un laiks rādīs, kādas korekcijas būs jāievieš.

Bet pagaidām atbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Skrastiņam.

J. Skrastiņš (JV).

Paldies. Es sapratu satraukumu un gribu to kliedēt. Es paņēmu izdrukātu... jo vienu brīdi bija tāds viedoklis, ka tas skars gandrīz jebkuru. Šeit ir ļoti, ļoti garš saraksts ar tām ēkām, būvēm, uz kurām neattieksies deklarācijas sistēma. Es nosaukšu tikai dažas – piemēram, jaunbūves, viendzīvokļa objekti, daudzdzīvokļu objekta dzīvokļi, pie dzīvojamām mājām, neapdzīvotām ēkām izbūvētas saimniecības ēkas, individuālas garāžas. (Starpsauciens.) Būtībā saraksts ir ļoti, ļoti garš... to objektu, uz kuriem tas neattieksies.

Es gribu kliedēt satraukumu un aicinu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 30. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Šmita priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta pārejas noteikumu 5. punktu šādā redakcijā: “Šā likuma 25. pants stājas spēkā 2027. gada 1. septembrī.” Panta nosaukums skan: “Profesionālā apmācība meža ugunsapsardzības jomā”. Izdiskutēts ar Valsts meža dienestu, un šāds kompromiss tika panākts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Kopumā gribu teikt paldies visiem par ļoti saturīgo darbu. Gribu teikt paldies arī visiem sadarbības partneriem, arī Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju savienībai, kas piedalījās likumprojekta saskaņošanā un izskatīšanā. Manuprāt, darbs bija ļoti labs, un es domāju, rezultāts būs labs. Tā ka sekosim līdzi.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts. (Daži deputāti aplaudē.)

J. Skrastiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”. Likumprojektu izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu pirmajā lasījumā šī gada 7. oktobra sēdē.

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, ir būtiski nodrošināt, lai Ukrainas civiliedzīvotāji un uzņēmumu pārstāvji, kuri šobrīd atrodas Latvijā un kuriem dažādu ārkārtas apstākļu dēļ var nebūt pieejams drošais elektroniskais paraksts, varētu izmantot digitālās vides priekšrocības Latvijā, noformēt elektroniskos dokumentus ar juridisku spēku un saņemt elektroniskos pakalpojumus.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Eiropas Komisijas trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu izmantošanu Latvijā, lai noformētu e-dokumentus ar juridisku spēku un saņemtu e-pakalpojumus. Papildus likumprojektā paredzēts nodrošināt aktuālās informācijas pieejamību par Eiropas Komisijas trešo valstu uzticamības sarakstā iekļautajiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem.

Komisija ir pirmajā lasījumā atbalstījusi likumprojektu un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 23. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

M. Felss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam pirmajā lasījumā ar likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (Nr. 1052/Lp14).

Likumprojekta mērķis ir... trīs tādi galvenie mērķi: naudas līdzekļu aprites uzskaite un kārtība, kas ir ieslodzījuma vietās; otrs jautājums ir informācijas sistēma... kur būs deleģējums Ministru kabinetam, lai varētu saprast, kas tur ir iekļauts un kas drīkst piekļūt šai informācijas sistēmai; un trešais jautājums ir brīvprātīgo darbs un norises kārtība ieslodzījuma vietās.

Tā ka likumprojekts ir nācis no pašiem... kā saka, tiem, kas ar to nodarbojas un uzrauga visu šo kārtību.

Cienījamie kolēģi, lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

E. Zivtiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 14. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr. 1008/Lp14) pirmajā lasījumā.

Kāds ir šī likumprojekta mērķis? Tie ir pieci. Pirmkārt, stiprināt KNAB kapacitāti cilvēkresursu un materiālo resursu ziņā, efektivizējot KNAB analītiskās spējas; otrkārt, nostiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā biroja risku analīzes informācijas sistēmu un tās programmnodrošinājumu kā valsts informācijas sistēmu; treškārt, stiprināt resoriskās pārbaudes institūtu, paredzot resoriskās pārbaudes veikšanas nosacījumus; ceturtkārt, personām, kuras pretendē uz dienestu KNAB, noteikt samērīgus ierobežojumus saistībā ar agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu, paredzot individuālu izvērtējuma iespēju; piektkārt, deleģēt Ministru kabinetam noteikt KNAB dienesta apliecības un žetona paraugu.

Tātad likumprojektā tiek precizētas KNAB funkcijas, specifiski izdalot divas analīzes funkcijas – taktiskā analīze un stratēģiskā analīze.

Taktiskās analīzes mērķis ir saskatīt likumsakarību starp konkrētām personām, iespējamu pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu. Tie ir gan Krimināllikumā paredzētie noziedzīgie nodarījumi, gan administratīvie pārkāpumi.

Stratēģiskās analīzes mērķis ir identificēt korupcijas tendences, tipoloģijas un draudus. Šeit vairs nenotiks specifisku pārkāpumu meklēšana, identificēšana, bet jau skatīsies plašāk uz kādu konkrētu nozari, piemēram, būvniecību, iepirkumiem, veselības aprūpi, kādas ir kopējās tendences. Ja tiek identificēti draudi, tad mērķis ir sazināties ar konkrēto iestādi, lai tā rīkojas un nosaka risku mazināšanas pasākumus vai konkrētus sodus konkrētajā nozarē.

Attiecīgi ar likumprojektu paredzēts izveidot risku analīzes sistēmu BRAIS, kurā paredzēta datu apstrāde taktiskās analīzes veikšanai, apstrādāta tiks gan KNAB informācija, gan reģistros esošā. Datu turētājs būs KNAB. Personu loks ir skaidri noteikts. Tajā skaitā attieksies arī uz deputātiem un to radiniekiem... divus gadus pēc amata atstāšanas.

Likumprojekts izstrādāts Ministru kabinetā, saskaņots ar ministrijām un Datu valsts inspekciju. Komisijā likumprojekts izskatīts šī gada 7. oktobra sēdē un tika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 14. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti deviņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas šī gada 8. oktobra sēdē tika skatīts un otrajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”.

Mēs saņēmām deviņus priekšlikumus. Visi priekšlikumi ir tehniska rakstura.

Tāpēc iesim pie 1. priekšlikuma.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Arī pēdējais – 9. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa – šī gada 23. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti četri priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 8. oktobrī ir izskatījusi Ekonomikas ministrijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā” un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Komisijā tika skatīti četri priekšlikumi. Visi priekšlikumi ir tehniska rakstura.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Un 4. – komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 21. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

M. Daģis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā”, otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 8. oktobrī izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā” un atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. Šis likumprojekts tiek skatīts kopā ar nu jau otrajā lasījumā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā”.

Otrajam lasījumam komisija izskatīja vienu – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto priekšlikumu. Tas papildina likuma 36. pantu šādā redakcijā: “Ja apdrošināšanas izplatītājam pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas radies strīds ar apdrošinājuma ņēmēju – fizisko personu – par apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta izsniegšanu, apdrošināšanas izplatītāja pienākums ir pierādīt šā panta sestās daļas prasību izpildi.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – 21. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Uldis Augulis... nav, Inga Bērziņa... ir, Mārtiņš Daģis... ir, Jānis Dombrava... nav, Jānis Grasbergs... nav, Ramona Petraviča... nav, Ričards Šlesers... nav... un Edgars Zelderis... nav.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti četri priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris. Kūtra kunga vēl nav. Kūtra kungs, mēs jūs gaidām – ir sākusies Saeimas sēde. (Starpsauciens.) Prezidija locekļu arī nav. Paldies visiem tiem, kas vienmēr ir laikā.

Lūdzu!

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Atvainojos! Šis likumprojekts Juridiskajā komisijā tika izskatīts pirms otrā lasījuma, un tam bija iesniegti četri priekšlikumi.

1. – deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Komisija izvērtējot atzina, ka problēma pastāv – likumā par kaitējuma kompensāciju nav ietverts jautājums, kā kompensāciju var saņemt cilvēki, kuri kriminālprocesā paši netiek ne apsūdzēti, ne kā citādi krimināli vajāti. Proti, tās ir trešās personas, kuru mantai tiek uzlikts arests, bet pēc kāda laika – pēc gada, pēc diviem, trim gadiem – šis arests tiek atcelts un personai nav bijušas tiesības saņemt radītā kaitējuma atlīdzināšanu par šo laika posmu.

Komisijā šo jautājumu izvērtēja, saprata, ka konkrētā redakcija pēc būtības ir atbalstāma, bet uz trešo lasījumu, visticamāk, būs kādi priekšlikumi, lai šo tvērumu mazlietiņ sašaurinātu.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, es skaidri apzinos, ka jums visiem nepatīk smalkas juridiskas nianses, bet man ļoti gribētos, lai jūs saprastu, par ko mēs tūlīt balsosim. Gadījumā ja manta ir nepamatoti, bez iemesla arestēta, persona var saņemt kompensāciju. Patlaban viņai ir jāiet uz tiesu, un viņa var tiesāties. Tas nav labākais variants. Tāpēc es varu piekrist Kūtra kunga teiktajam, ka vajadzētu veidot citu instrumentu, proti, ka cilvēks var saņemt kompensāciju bez tiesāšanās. Tam var piekrist.

Bet ko piedāvā šis priekšlikums? Šis priekšlikums paredz, ka gadījumā, ja arestu atceļ, ir tiesības uz kompensāciju. Un, ja jūs izlasīsiet priekšlikumu, varēsiet teikt, ka tur ir rakstīts, ka arests bija piemērots nepamatoti. Bet citā likuma pantā ir rakstīts: par nepamatotu atzīstams gadījums, kas ir minēts šajā likumā.

Kolēģi, jums tūlīt būs jābalso un jūs līdz galam nesapratīsiet juridisko niansi. Lūdzu paklausīties, ko es jums stāstu, – nejuristiem un juristiem. Tātad, ja mēs nobalsosim par šo priekšlikumu, es atļaušos vienkārši pateikt, kādas situācijas veidosies.

Piemērs numur viens. Noteiktajā laikā, piemēram, deviņu mēnešu laikā vai gada laikā, nav izdevies pabeigt nepieciešamo darbību un arests tika atcelts. Pēc tam cilvēku notiesāja un mantu konfiscēja. Saskaņā ar Kūtra kunga priekšlikumu būs jāmaksā kompensācija par to, ka manta kādu laiku bija arestēta. Tas nekas, ka mēs to konfiscējām. Aresta atcelšana nozīmē valstij pienākumu maksāt kompensāciju.

Otrs piemērs. Cilvēkam nodarīts kaitējums ar noziedzīgu nodarījumu. Lai saņemtu kompensāciju, apsūdzētā mantu arestēja. Mūsu apsūdzētais atrada līdzekļus un atlīdzināja kaitējumu. Arestu atcēla. Pēc tam cilvēku notiesāja, bet viņš var iet uz Tieslietu ministriju pēc kompensācijas.

Kolēģi, mums noteikti ir jāstrādā ar šo jautājumu. Es vēlreiz gribu uzsvērt – Kūtra kungs pareizi norādīja, ka ir problēma. Meklēsim risinājumu. Bet, manuprāt, šo redakciju labāk neatbalstīt. Ļoti žēl, ka mēs tagad jums piedāvājam pieņemt lēmumu. Mums būtībā jāturpina darbs Juridiskajā komisijā, un trešajā lasījumā mēs noteikti strādāsim vai nu ar šo priekšlikumu, ja jūs nolemsiet to tomēr saglabāt, vai meklēsim citu risinājumu, jo problēma ir. Manuprāt, balsojot par šo jautājumu, nebūtu pareizi to atbalstīt.

Kolēģi, padomājiet!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Kad tā skaidro, liekas, kas tur ir – nospļauties! Bet cilvēka mantai uzliek arestu. Pie tam šajā gadījumā tas nav cilvēks, kuram pašam ir apsūdzība vai kurš tiek saukts pie kriminālatbildības un tiesāts.

Šajā gadījumā ir trešais cilvēks, pie kura, iespējams, ir noglabāta, pieņemsim, noziedzīgi iegūta manta. Paiet viens gads, paiet divi gadi. Arī tik ilgi arests var būt, likums atļauj šādu arestu. Pēc diviem gadiem saka: oi, nebija šī nauda vajadzīga, šī nav īsti... nevar pierādīt noziedzīgu izcelsmi. Atcelsim šo arestu. Šis cilvēks kompensāciju šobrīd pieprasīt nevar, jo nevar pateikt, ka tā bija prettiesiski arestēta, tāpēc ka likums un procedūra paredzēja... jā, bija izmeklēšanas tiesneša lēmums, bet pēc diviem gadiem vienkārši secina: mēs nespējam pamatot, ka tā ir noziedzīgi iegūta. Sākumā, visticamāk, varbūt nebija pat iemesla, bet uzlika. Un tad, pēc tiem diviem gadiem, saka: lūdzu, tu vari paņemt savu naudiņu.

Ja šajā laikā šis uzņēmums ir likvidēts, tāpēc ka tam konts bankā bija iesaldēts, vai tas tomēr ir taisnīgi no valsts puses, ja pasaka – viņam nav tiesību saņemt atlīdzību... Judina kungs debatēs ierosināja: neatbalstiet šo priekšlikumu, mēs domāsim, kādu priekšlikumu piedāvāt.

Tieslietu ministrijai šis piedāvājums savulaik bija mazlietiņ citādā redakcijā, bet Finanšu ministrija nepiekrita, jo... pateica, ka budžetā nebūs naudiņas, lai izmaksātu. Tajā pašā laikā Tieslietu ministrija komisijā teica: bet var jau prasīt civiltiesāšanas kārtībā. Tas nozīmē: ja civilprocesā vinnētu un pieprasītu zaudējumu no valsts, tad nauda atrastos. Tātad šeit gadījums nav par naudu. Šeit ir jautājums par to, vai mēs atļaujam vai ne.

Es piekrītu Judina kunga teiktajam, ka ir neliela diskusija par to, vai mēs varam aizsargāt pilnīgi visus gadījumus, kad atceļ mantu. Jā, uz trešo lasījumu es pats piedāvāšu vienu nelielu risinājumu. Privātpersonas vietā piedāvāšu ielikt iekšā personu, kurai ir tiesības... es atvainojos – aizskartais mantas īpašnieks. Tas automātiski izsvītro to, kurš tiek notiesāts par noziedzīgo nodarījumu. Un, man liekas, tad skaidrība ieviešas. Bet pats svarīgākais ir šo ideju nepazaudēt.

Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 9, atturas – 25. Priekšlikums atbalstīts.

G. Kūtris. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē likuma spēkā stāšanās datumu un pāreju, proti, ar nākamā gada 1. janvāri. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Saistīts ar šo datuma maiņu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir likuma spēkā stāšanās datums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Kūtris. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 30. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Par procedūru. Ieslēdziet mikrofonu Andrejam Judina kungam.

A. Judins (JV).

Kolēģi, mēs runājām par to, ka šis nav tik vienkāršs jautājums, un komisijā bija nolemts, ka divas nedēļas. Bet, kad mēs pēc tam runājām, visi piekrita, ka varētu būt garāks laiks – viens mēnesis.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums – viens mēnesis. Vai ir nepieciešams balsojums? Vai deputāti piekrīt? Deputāti piekrīt. Tātad ir viens mēnesis. Šodien ir 16. oktobris. Līdz 16. novembrim?

G. Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””, pirmais lasījums.

Likumprojekta būtība. Raugiet, tad, kad bija neveiksmes pagājušajās pašvaldību vēlēšanās, atrast vainīgo beigās tā arī neizdevās, jo par kaut ko atbildēja Centrālā vēlēšanu komisija, par kaut ko atbildēja Valsts digitālās attīstības aģentūra. Šī grozījuma rezultātā visa atbildība tiek noteikta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Bet uz vēlēšanu sagatavošanas laiku no Valsts digitālās attīstības aģentūras uz Centrālo vēlēšanu komisiju tiks deleģēti speciālisti, tātad norīkoti speciālisti, kuri veiks visu tehnisko nodrošinājumu vēlēšanu procesā. Nu būs skaidrs, kas par ko atbild.

Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I. Līdaka. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

I. Līdaka. Priekšlikumus gaidām līdz 21. oktobrim, lai 30. oktobrī likumprojektu varētu skatīt Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Komisijas iesniegtais likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz piecu ministriju – Veselības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Finanšu ministrijas –, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības iesniegtajiem priekšlikumiem par nepieciešamajiem grozījumiem likumā.

Uzreiz pateikšu, ka likumprojekta mērķis ir precizēt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas attiecīgajās nozarēs. Ietekmes uz budžetu nav, tas viss ir esošā budžeta ietvaros.

Ja mēs runājam konkrēti, piemēram, Veselības ministrija rosina, lai turpmāk būtu apdrošināta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku veselība; Aizsardzības ministrija iesaka pilnveidot regulējumu, kas nosaka militārajiem darbiniekiem un karavīriem pienākošos atlīdzību un piešķiršanas nosacījumus; gan Ārlietu ministrija, gan Aizsardzības ministrija vēlas noteikt lielāku piemaksu tiem diplomātiem un tām konsulārā dienesta amatpersonām, kā arī karavīriem, kurus dienesta vietā apdraud karadarbības, vardarbības, nemieru vai dabas katastrofu risks. Konkrēti šobrīd tā ir Ukraina, varētu būt arī Izraēla. Runājot, piemēram, par Ārlietu ministriju – Ārlietu ministrijas diplomātiem –, tur darbinieku skaits abās valstīs ir seši cilvēki, ne vairāk. Iekšlietu ministrija paplašinātu saglabājamos atlīdzības veidus tiesībaizsardzības iestādes amatpersonai, kura izglītību iegūst, pārtraucot amata pienākumu izpildi.

Par Pašvaldību savienības priekšlikumiem. Īpaši tas ir redzams tagad, kad nomainījās politiskā vara, – vairākām pašvaldībām politisku iemeslu dēļ ir lūgts pārtraukt darba attiecības ar esošajiem izpilddirektoriem. Šobrīd viņi nesaņem nekādu atlīdzību. Atbilstoši likumam šeit ir paredzēta norma iekļaut arī: pašvaldības izpilddirektori ar atlīdzību līdz trīs algām. Sakarā ar to gribu vēlreiz atgādināt, ka papildu finansējums šeit netiek prasīts.

Un pēdējais, kam gribu pievērst uzmanību, – šis likumprojekts ir divās komisijas sēdēs izdiskutēts un vienbalsīgi atbalstīts.

Lūdzu komisijas vārdā atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Paldies.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanu Saeimā.

O. Burovs. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Deputāti Nauris Puntulis, Juris Jakovins, Edgars Tavars, Ilze Indriksone, Oļegs Burovs, Linda Matisone, Uģis Mitrevics, Raivis Dzintars, Aiva Vīksna, Jānis Vitenbergs, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs un Ināra Mūrniece iesnieguši lēmuma projektu “Deklarācija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu”.

Frakcijas vārdā – deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Par šo jautājumu es iepriekšējā reizē ļoti gari izteicos, tāpēc šodien mēģināšu būt lakonisks.

Pieņemot šo deklarāciju, mēs kā likumdevējs tikai apliecināsim, ka vardarbības, īpaši vardarbības pret sievietēm un bērniem, izskaušana ir mūsu labā griba, absolūta prioritāte un apliecinājums, ka mēs kā likumdevējs esam darbspējīgi, lai paši saviem spēkiem jautājumam piedāvātu risinājumu neatkarīgi no tā, kā Saeimas vairākums lems par turpmāko dalību kādu starptautisku konvenciju ietvaros.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica – frakcijas vārdā.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mūsu priekšā ir deklarācija, kura ir gan laba, gan ļauna vienlaikus. Un ļaujiet to paskaidrot. (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.) Ir laba un vajadzīga jebkura apņemšanās izskaust vardarbību. Vardarbība Latvijā joprojām ir problēma. Mēs redzam, ka kopš konvencijas pret vardarbību ģimenē un sievietēm pieņemšanas ir īstenota virkne būtisku pasākumu un daudz vairāk cilvēku ir uzticējušies valstij, valsts institūcijām un lūguši palīdzību. Daudz vairāk cilvēku uzticas un lūdz palīdzību, lai izietu no situācijas, kurā viņi cieš.

Šobrīd, kad tiek apsvērta iespēja no šīs konvencijas izstāties, daudzi cilvēki uztraucas, vai valsts atteiksies no saviem pienākumiem. Pieaugošie skaitļi – ka cilvēki uzticoties ir lūguši palīdzību – rāda, ka vardarbība ir problēma. Tātad mums ir jāturpina ļoti mērķtiecīgi strādāt, lai to izskaustu un lai palīdzētu katram cilvēkam, kas cieš.

Šī deklarācija piedāvā izstrādāt jaunu likumu. Tāds var tikt izstrādāts. Mēs iepriekš, starp citu, esam runājuši ar nevalstisko organizāciju “Centrs Marta”, kas sniedz atbalstu ļoti daudziem no vardarbības cietušiem cilvēkiem, ka varētu būt lietderīgi Latvijā izstrādāt šādu visaptverošu likumu. Saeimai ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, tādēļ Saeima var šādu likumu izstrādāt, iespējams, arī pamatojoties uz jau iezīmētajām normām.

Kādēļ piedāvātā deklarācija ir kaitīga? Tā ir devusi ilūziju, ka tā jebkādā veidā var būt alternatīva Eiropas Padomes konvencijai cīņai pret vardarbību. Bet, kolēģi, Saeimā strādājot, mūsu pienākums ir apzināties mūsu lēmumu svaru un spēt izšķirt dažādu lēmumu veidus. Saeima ir likumdevējs, tādēļ Saeima ar likumu var lemt labas un vajadzīgas lietas. Likumam ir likuma spēks, bet šī deklarācija...

Tā ir deklarācija. Šo formu mēs bieži izmantojam komunikācijā ar starptautiskajiem partneriem, lai paustu atbalstu Ukrainai, nosodītu Krievijas agresiju, iestātos par starptautiski relevantām lietām. Vienlaikus šādām deklarācijām jeb lēmumiem nav likuma spēka. Iekšpolitiski, piedodiet, tām ir tādas atklātās vēstules spēks. Ar deklarāciju nevienam nevar sniegt papildu aizsardzību, tādēļ šāda deklarācija nekādi nevar būt alternatīva starptautiski saistošai konvencijai. Kaitīga un bīstama ir maldinošas ilūzijas došana – ka tā var būt alternatīva. Nē! Ir jāuzmanās, lai mēs nemaldinātu sabiedrību. Ir jāturas pie lietām, kam ir nozīme, un jāizvairās no bezjēdzīgām lietām.

Visbeidzot – šajā sasaukumā mēs esam no šīs tribīnes jau vairākkārt runājuši par to, ka Latvijā kā demokrātiskā valstī ir varas dalīšanas princips: Saeimai ir sava loma, un Ministru kabinetam ir sava loma. Saeima ar likumu var uzdot Ministru kabinetam jebkādus uzdevumus, jo likums ir saistošs, bet gan Satversmē, gan Kārtības rullī ir skaidri teikts, ka ar lēmumiem mēs nepieņemam normatīvas lietas. Ar šādu deklarāciju – atšķirībā no likuma – mēs nevaram dot saistošu uzdevumu Ministru kabinetam. Mēs par to jau iepriekš esam diskutējuši.

Šeit ir bijis piedāvājums... rezultātā kolēģi pat atsauca savus parakstus no kādas citas deklarācijas. Par to 1999. gadā ir bijis Satversmes tiesas spriedums, kas uzsvēra šo varas dalīšanas principu un to, ka Saeima ar lēmumiem nedod saistošus uzdevumus Ministru kabinetam. Ministru kabinetam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, viņi var nākt ar likumprojektiem, bet likumos ir noteikts, kādā veidā likumprojekti ir jāizstrādā. Viņiem pašiem ir jāuzņemas atbildība, ir jāsaskaņo starp ministrijām un arī ar nevalstiskajām organizācijām, un katrs vārds un komats tiek vērtēts un rūpīgi svērts.

Ar šo deklarāciju Ministru kabinetam tiek nodiktēts, kādas tieši definīcijas ir jāliek likumprojektā. Kur tad paliek likumā dotais uzdevums jebkuru likumprojekta iniciatīvu vispirms saskaņot noteiktā kārtībā un izvērtētu iesniegt Saeimai?

Tādēļ, ja mēs gribam likumprojektu, jā, mēs varam aicināt Ministru kabinetu tādu sagatavot, bet ne uzdot ar konkrētām definīcijām, kur vairs nedrīkst mainīt ne punktu, ne komatu. Ja mēs gribam likumprojektu, mēs Saeimā paši varam to izstrādāt, bet lemsim veidā, kas nav prettiesisks. Lemsim veidā, kas nav apstrīdams Satversmes tiesā.

Lai uzsvērtu to, ka šajā lēmuma projektā aiz labajām lietām, ka ir jācīnās pret vardarbību, ir noslēptas divas sliktās lietas – maldināšana un nepareiza forma – mēs, JAUNĀ VIENOTĪBA, esam vienojušies, ka nepiedalīsimies balsojumā, lai pievērstu jūsu uzmanību (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.) un uzsvērtu, ka tiek mēģināts radīt ilūziju par alternatīvu konvencijai, kurai nav vietējas alternatīvas.

Mums ir jāpaliek Eiropas vērtību telpā. Mums ir jācīnās pret vardarbību Eiropas vērtību tvērumā. Mums nevajag sevi izraut no Eiropas vērtību telpas un iemest kādā Austrumu katlā. (Starpsauciens.) Mums ir jādara īsti darbi, kolēģi. Mums ir jādara īsti darbi mūsu cilvēkiem un mūsu valstij.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Vēlos runāt, kādēļ “Nacionālā apvienība”, APVIENOTAIS SARAKSTS un ZZS šādu deklarāciju ir izveidojuši un kādēļ tagad, nevis uzreiz – tad, kad viņi rosināja starptautiskās konvencijas pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē denonsēšanu. Tādēļ, ka deputāti nerēķinājās ar tik milzīgu sabiedrības, nevalstisko organizāciju, ministriju spiedienu un nosodījumu šādam solim –denonsēšanas rosināšanai.

Tajā brīdī, kad viņi metās kopā ar Šleseru rosināt denonsēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, viņi domāja, ka šajā jautājumā cilvēki būs lielākoties atbalstoši un nebūs lielas pretestības. Pašiem par pārsteigumu viņi ir saskārušies ar to, ka ne vien NVO sektors aktīvi iestājas pret šo ieceri, bet arī viņu draugi un radi zvana, raksta un jautā, kādēļ viņi iestājas par vardarbību, kādēļ atbalsta šādu idiotismu – izstāties no starptautiskas pretvardarbības konvencijas. Cilvēki jautā, vai tiešām viņi ir gatavi savu politisko ambīciju un varaskāres dēļ gāzt esošo varu un iet koalīcijā ar Šleseru. Ar Šleseru, kurš ir parādījis savu pretvalstisko nostāju ne reizi vien un kurš – te mums visiem nevar būt nekādu šaubu – vēlas atkal atgriezties pie varas, lai bīdītu savas šaurā politbiznesa intereses, jo godīgā veidā nespēj nopelnīt miljonus, kurus tik ļoti kāro.

Atgriežoties pie jautājuma, kādēļ šo deklaratīvo dokumentu – deklarāciju – “Nacionālā apvienība”, APVIENOTAIS SARAKSTS un ZZS iesniedz šobrīd, nevis iepriekš – kopā ar Eiropas Padomes konvencijas denonsēšanas rosināšanu. Tādēļ, ka viņu prioritāte nevienā brīdī nav bijusi vardarbības izskaušana, bet gan politiskās spēles. Šoreiz viņu politiskās spēles viņiem pašiem ir iekodušas ar milzīgu spiedienu no sabiedrības puses, tāpēc tagad viņi cenšas atmazgāties un deklarēt: mēs neatbalstām vardarbību. (Starpsauciens.)

Šobrīd “Nacionālā apvienība” rīkojas labākajās propagandas tradīcijās. Viņi cenšas visu apgriezt kājām gaisā. Viņu darbi un centieni denonsēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ir tiešs un ļoti konkrēts atbalsts vardarbībai, tāpēc ir jādara kaut kas lietas labā, lai tas tā neizskatītos un varētu atkal atmazgāties balti un pūkaini.

Pāris dienās uzcep konvencijas pakaļdarinājumu – deklarāciju. Tad viņi uztaisa ekrānšāviņu no pagājušās nedēļas sēdes, kurā PROGRESĪVIE balsoja “pret” šī jautājuma iekļaušanu šodienas sēdē, aktīvi izplatot soctīklos un rakstot: redz, kur īstie vardarbības atbalstītāji, redz, mēs esam tie baltie un pūkainie.

Dainis Īvāns, atmodas līderis, kurš izšķirošos brīžos ir aicinājis stāties pretī netaisnībai, 70 gadu jubilejas intervijā pauda, ka viņu apbēdina ķildas par nebūtisko un Saeimas balsojums par iespējamo izstāšanos no konvencijas. Demokrātijas vislielākais apdraudējums šajos laikos ir tumsonība, viņš saka.

Savukārt politikas zinātnes doktors un dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs saka šādi (citēju): “Konservatīvo politiķu uzburtā jezga ap Eiropas Padomes konvenciju ir perfekts piemērs tam, kā strādā dezinformācijas kampaņas. Konservatīvo iebildumi pret Stambulas konvenciju balstās tikai un vienīgi sazvērestības teorijās un manipulācijās.” (Citāta beigas.)

Viņš arī pauž, ka tas ir mēģinājums ar spēcīgām emocijām apklusināt cilvēku kritisko domāšanu. Kad īstu argumentu nav, tiek izmantoti aizplīvuroti, izdomāti jēdzieni, jo nekonkrēti, nedefinēti draudi ir neatspēkojami. Kolēģi, bailes, mīti un manipulācijas grauj prāta apskaidrību un uzticēšanos iestādēm, tās grauj uzticēšanos mūsu starptautiskajiem partneriem, un visbeidzot – tās grauj demokrātiju. Mums katram jāizvēlas, kāds ir mūsu darbs, – sēt šaubas un manipulēt vai tomēr strādāt cilvēku labā?

Nobeigumā, kolēģi, es novēlu, lai katrs no mums dzīvē saņem atpakaļ to, ko mēs šeit esam darījuši, – pēc nopelniem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Gribu teikt, ka es neatbalstu šo deklarāciju, jo tā ir vāja izkārtne rīcībai – Eiropas Padomes konvencijas denonsēšanas rosināšanai. Faktiski skaidras rīcības un atbildības vietā mums tiek piedāvāts konvencijas izstrādājums.

Mazu valstu kodolieroči ir starptautiskās tiesības. To ir teicis bijušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri. Tieši tas, ka esam kopā ar citām līdzīgi domājošām valstīm, pasargā mūsu suverenitāti, ļauj mums risināt kopīgas problēmas un liek pamatus starptautiskai sadarbībai.

Mēs esam parakstījuši 1848 starptautiskos līgumus, un pēkšņi ir viens starptautiskais līgums – Eiropas Padomes konvencija pret vardarbību... no kuras mēs gribam izstāties. Mēs esam aizmirsuši, kas ir mūsu draugi, kas ir mūsu partneri, bet uzķērušies uz Krievijas apzinātu dezinformāciju 10 gadu garumā. Ar šo soli mēs zaudējam uzticību gan sabiedroto, gan pilsoņu acīs.

Man ir kauns citu valstu politiķiem stāstīt, kāpēc mēs gribam izstāties, kāpēc Saeimas vairākums uzķērās uz Krievijas dezinformāciju. Man ir sāpīgi atbildēt Austrumeiropas valstu, kas cer iestāties Eiropas Savienībā, politiķiem uz jautājumu: kāpēc jūs gribat izstāties no Eiropas Padomes konvencijas – vai tiešām Krievijas dezinformācijas ietekme pie jums ir tik liela?

Linda Liepiņa, tā ir dezinformācija. Tie ir apzināti Kremļa naratīvi gaisa jaukšanai. To apstiprina dezinformācijas pētnieki (iesaku palasīt), NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom) eksperti, un to man ir teikuši citu valstu deputāti.

Krievija mums uzbrūk ne tikai ar droniem, bet arī ar vārdiem, ar dezinformāciju. To apzināti izplata Krievijas ietekmes veicinātāji, kā arī naivi labticīgie, kas tic meliem... pūš miglu un grauj uzticību valstij. Tas ir uz katra paša sirdsapziņas, cik labticīgi mēs esam, atkārtojot Kremļa un citu radītus sazvērestības teoriju stāstus.

Mūrnieces kundze, man vakar tiešām bija grūti klausīties, kā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” nopietnu argumentu vietā, kas balstītos juridiskos tekstos vai zinātniskos pētījumos, jūs pināties no feisbuka melu dzīlēm izvilktās atziņās.

Par to, ka autori ir apmaldījušies, liecina pretrunas deklarācijas tekstā. Piemēram, sociālā dzimuma definīcija, nepasakot “sociālais dzimums”. Stambulas konvencijas visbiežāk kritizētā punkta... parādīšanās deklarācijā... Atbilstoši Stambulas konvencijas 3. panta “c” punktam (citēju): “ar terminu “sociālais dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”. Un “d” punkts: ““ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm” ir vardarbība, kas vērsta pret sievieti tāpēc, ka viņa ir sieviete, vai vardarbība, kas nesamērīgi skar sievietes”.

Paskatieties, kas rakstīts piedāvātajā deklarācijā: “uzsverot, ka vardarbība pret sievietēm, kas ir vardarbība saistībā ar dzimumu, ir strukturāla, un to, ka vardarbība pret sievietēm ir viens no prevalējošiem sociālajiem mehānismiem, ar kuru sievietes nokļūst pakārtotā stāvoklī, salīdzinot ar vīriešiem”. Pastāstiet man, ar ko būtībā šie divi paragrāfi atšķiras?!

Lai gan Stambulas konvencija neatbilstot mūsu konservatīvajām vērtībām, deklarācija atsaucas uz plānu, ko ir izstrādājusi Latvijas valdība saistībā ar Stambulas konvenciju. Deklarācija apņemas “veicināt starptautisku sadarbību, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē”. Ja konvencija ir viens no efektīvākajiem starptautiskās sadarbības mehānismiem, kā tieši mēs veicināsim starptautisko sadarbību, izstājoties no konvencijas? Tas ir tieši tāpat, kā veicināt laulību šķiroties. (Daži deputāti aplaudē.)

Izstājoties no konvencijas, mēs šķiramies no šajā jautājumā uzticamiem partneriem, lai meklētu – ko? Jaunus...? Deklarācija satur tos pašus principus, ko Stambulas konvencija un ko kritizē Stambulas konvencijā, tikai bez starptautiskā mehānisma, bez pārdomātas struktūras, bez spēka, bez atbildības. Citiem vārdiem, mēs paliekam pie apgalvojumiem, bet bez skaidriem darbiem un starptautiskās sadarbības mums būtiskā jautājumā.

Kolēģi, man šķiet, mēs esam apmaldījušies trijās priedēs. Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir iztroļļojusi mūs visus. Viņi ir pametuši kaulu, ap kuru mēs tagad plūcamies. Varbūt kāds man teiks, ka mīļā miera labad PROGRESĪVIE varētu piekāpties. Bet, kolēģi, es tomēr vēlos oriģinālu, nevis izstrādājumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Kolēģi! Es nebiju plānojusi runāt. Mēs Ārlietu komisijā par šiem jautājumiem ļoti detalizēti esam runājuši. Bet acīmredzot man ir jāatbild uz šeit izskanējušo.

Es gribu teikt, ka tas, par ko mēs šeit runājam sakarā ar Stambulas konvencijas denonsēšanu, nav tik vienkārši. Pirmām kārtām tie ir ideoloģiski un vērtību jautājumi, kuros redzam šo sadursmi – liberālas ideoloģijas saskaras ar konservatīvām. Un te mēs cits citu nevarēsim pārliecināt, tieši tāpēc šīs debates ir tik kaismīgas. Tā ir katra no mums pārliecība un vērtības, pie kurām mēs turamies.

Manas vērtības ir konservatīvās vērtības, kuras ir noteiktas Satversmes preambulā, un pie tām es vēlos turēties – latviskā identitāte, dzīvesziņa, eiropeiskā identitāte. Esmu latviete, un droši vien tas izsaka daudz.

Otra lieta ir politiskais aspekts. Mēs redzam, kā Stambulas konvencija tika pieņemta. Tā tika izvirzīta kā priekšnoteikums kopā ar partnerattiecību likumu Siliņas valdības tapšanai. Un tad tas bija ļoti daiļrunīgs un straujš process – vienā dienā, divos lasījumos, 15 minūtes kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Dažas partijas saistībā ar Stambulas konvencijas iespējamo denonsēšanu runā par labas pārvaldības principu. Kādiem labas pārvaldības principiem tad atbilda Stambulas konvencijas ratifikācijas gaita šajā parlamentā? Smieklīgi!

Vēl viena lieta. Nerunāšu par citiem aspektiem, par tiem esmu izteikusies publiski, arī televīzijas raidījumos. Šobrīd gribu uzsvērt – kolēģi, lūdzu, neaizmirsīsim divas lietas.

Sabiedrībai šobrīd ir pilnīgi vienalga, ar kādu motivāciju mēs strādājam pie vardarbības apkarošanas plāna. Bet tā ir pamatlieta, kurai jāpaliek uz galda un jāpaliek gan valdības, gan Saeimas redzeslokā – praktiskie pasākumi vardarbības apkarošanai, mūsu iestāžu kompetences celšana, lai policisti uz ielām varētu atpazīt vardarbības gadījumus, lai prokuratūrā nebūtu nekādu šaubu, lai mūsu sievietes praktiski un reāli tiktu aizsargātas pret vardarbības gadījumiem. Tam ir svars, nevis dažādām konvencijām, kuras var būt, var nebūt, jo pašas par sevi tās negarantē neko. Svars ir reāliem, praktiskiem pasākumiem. Mūsu sievietēm drošība ir svarīga. Tur, kur ienāk ideoloģiski liberāli uzstādījumi, sievietes ir zaudētājas.

Otra lieta – mēs dzīvojam parlamentārā valstī, kurā ir svarīgi parlamentārās darbības principi. Parlaments var ar balsojumu, ar savu lēmumu dot valdībai uzdevumus. Un man ir ļoti žēl, ka mana kolēģe runājot atsaucās uz 1999. gada Satversmes tiesas spriedumu pavisam citā lietā (Starpsauciens.) – par telekomunikāciju likumu. Respektīvi, par to, vai Saeimai ir tiesības vai nav atcelt Telekomunikāciju tarifu padomi un kādā veidā parlamentam tad būtu jārīkojas. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad parlamentam ir tiesības lūgt un aicināt, un dot uzdevumu valdībai kaut ko darīt.

Šajā deklarācijā tiek dots uzdevums valdībai izstrādāt visaptverošu likumu vardarbības novēršanai. Manuprāt, Siliņas kundzei par to vajadzētu tikai priecāties un jau tagad sākt šo likumu rakstīt. Ceru, ka Saeima vienosies un ar balsu vairākumu atbalstīs un mēs spēsim nobalsot par šīs deklarācijas pieņemšanu, un likumprojekts par vardarbības novēršanas un apkarošanas pasākumiem tiks iesniegts agrāk, nekā ir noteikts Saeimas lēmuma projektā, – agrāk par nākamā gada 1. martu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šodien, atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimto gadadienu un Valsts valodas dienu, Saeimā tika atklāta izstāde. Izstādes atklāšanas runas caurvija viena svarīga tēma vai tēze – vārdam ir spēks, un rakstītam vārdam ir divtik liels spēks.

Šobrīd mums jālemj par dokumentu – deklarāciju, rakstīto vārdu, kuru apstiprinot mēs apliecinātu, ka Latvijas parlaments iestājas pret vardarbību. Tieši tik vienkārši!

Aicinu, aci nepamirkšķinot, balsot “par”. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

 

L. Rasnača (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man ir prieks, ka nupat tika pieminēta Latvijas grāmatniecība un pirmā latviešu valodā izdotā grāmata, kuras ceļš līdz mūsdienām nepavisam nav bijis vienkāršs un rozēm kaisīts, jo tā pēc tam tika noliegta un iznīcināta. Un tas ir tieši tas pats, kas šobrīd notiek ar Stambulas konvenciju (Daži deputāti aplaudē.) – vispirms mēs pieņemam un pēc tam mēģinām denonsēt.

Ir ļoti svarīgi apzināties, kuras ir tās valstis, ar kurām mēs gribam būt kopā un ar kurām mūsu vērtības pilnībā nesaskan. (Starpsauciens.) Ir tikai viena valsts, kura denonsējusi Stambulas konvenciju. Šī vienīgā valsts ir Turcija, ļoti cienījama valsts. Bet Turcijā, piemēram, sieviešu balsošanas tiesības tika iegūtas 20 gadus vēlāk nekā Latvijā. Savukārt tādās valstīs kā Norvēģija, Somija, Jaunzēlande, Dānija vēlēšanu tiesības tika iegūtas legāli jau iepriekš. Tas nozīmē, ka šis virziens, uz ko mēs ejam, ir ļoti svarīgs un mēs esam krustcelēs, kurās jāizvēlas, pa kuru ceļu iesim.

Laikā, kad Latvijai ir ļoti svarīgi demonstrēt vienotību ar valstīm, no kurām saņemam gan finansiālu palīdzību, gan politisku atbalstu... ja mēs demonstrējam, ka mums starptautiskas vienošanās nav svarīgas, ka mums ir citas vērtības, kaut kādas šauras mūsu provinciālās vērtības, tad jau varbūt ejam tālāk? (Starpsaucieni.) Ir vēl četras konvencijas par sieviešu vienlīdzīgām tiesībām. Arī tās varbūt vajag denonsēt. Varbūt mums pietiktu pieņemt vienošanos pašvaldību līmenī vai atsevišķas mājsaimniecības līmenī. Droši, kolēģi, ejam uz priekšu! Ja jau šādā virzienā, tad padomājiet, kur jūs nonāksiet.

Es tomēr ceru uz veselo saprātu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Dažas piezīmes par to, ko šeit nesaka kreisi liberālie ekstrēmisti, kuri visu laiku uzskata, ka Saeimā taču visi sit sievas... kas negrib balsot par šo konvenciju. Tāpēc es pateikšu par dažām citām lietām. Cilvēkiem... es domāju, lielākajai daļai normālu latviešu šī konvencija ir ideoloģiski nepieņemama... par ko jau teica Mūrnieces kundze. Es pateikšu, kāpēc, un nāciet un atspēkojiet!

Jūs visu laiku runājat par sieviešu sišanu. Pasakiet, kāpēc šī konvencija neiebilst pret abortiem? Tā iebilst tikai pret piespiedu abortiem. Tātad tiem cilvēkiem Latvijā, kuri uzskata – un tā ir ļoti liela daļa –, ka dzīvība sākas no bērna ieņemšanas, nevis ar trešo vai piekto mēnesi, tas ir pretdabīgi. Jūs par to nerunājat. Jūs atbalstāt abortus, kreisi liberālie, un visu laiku nākat un stāstāt, ka mēs iebilstam pret sieviešu sišanu. (Starpsauciens.) Tev derētu to iztaisīt sev. (Starpsaucieni. Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, cieņpilni izturieties pret deputātiem!

A. Kiršteins. Tātad 32. pants. Šī konvencija (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)... Nu, pagaidiet taču! Dzimumi neatšķiras! Ko jūs tur sēžat un runājat? Jums taču vienalga – vīrietis vai sieviete. Jūs taču ar plakātiem stāvējāt (Starpsauciens: “Vou, vou, vou!” Starpsaucieni.)... Šie cilvēki stāvēja pie Saeimas ar plakātiem un teica, ka... negribu dzemdēt... vīrieši. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, runājiet par lietu!

A. Kiršteins. Ko jūs tagad te izliekaties! 39. pants... Tagad par 32. Vairāki miljardi zemeslodes iedzīvotāju dzīvo valstīs, kur tradicionāli laulības izlemj vecāki. Tie nav tikai kurdi, Indijā ir vesela rinda provinču... Tātad šī konvencija paredz... Protams, mēs tur nebrauksim un neiejauksimies, bet konvencija paredz imigrācijas vārtu atvēršanu visiem šiem miljoniem, kuri, piemēram, pasaka: “Man kurdu tētis un māmiņa piespieda precēt nevēlamu vīru.” Līdz ar to imigrācijas vārti tiek atvērti. Jūs par to nerunājat. Jūs varat izlikties, ka Latvijai tas nebūs obligāti. Bet GREVIO jau bija tad, kad mēs šeit balsojām par konvenciju... es nolasīju datus... Īrijā GREVIO prasīja apturēt viņu imigrācijas dienesta pieņemtus lēmumus, kuri nedeva patvēruma tiesības cilvēkiem, kas gribēja iefiltrēties labākā... bagātā valstī, pamatojoties uz to, ka tētis vai māmiņa ir piemeklējis ne to vīru vai sievu. Nāciet un izskaidrojiet: Latvijai tas ir jāievēro vai nav. Jūs tagad klusējat un izliekaties, ka jūs te svēti runājat par sieviešu tiesībām. (Starpsauciens.)

Izraēlas parlaments debatēja par šo konvenciju, noraidīja, ka tā nav pieņemama, jo tie ir vārti... vārtu atvēršana uz neierobežotu migrāciju. Ja kāds iebildīs, GREVIO uzreiz pateiks, ka jūs pārkāpjat konvenciju.

Un pēdējais. Man ir kauns par tiem cilvēkiem, kuri visu laiku saka: ko par mums teiks? Kā te izklāties kā tepiķītim, kā vēl suniski kādam izdabāt, ka tikai par mums atkal kaut ko nepasaka sliktu... Viņi gatavi pārdot tēvu un māti... tikai lai viņam uzsistu uz pleca un teiktu: “Vai kāds malacis! Vai vēl kādu miljoniņu tu negribi paņemt no Indijas, no Afganistānas?”

Saprotiet, pasaule nav paradīze. Pasaulē katrai valstij ir savi likumi. Un, ja šāda muļķīga konvencija raksta, piemēram, ka Āfrikā ciltis... pieņemsim, viņiem tūkstošgadīgas tradīcijas kaut ko apgraizīt... tāpat kā Latvijā, mums arī, tikai zēniem... tad viņi visi var braukt uz šejieni, to konvencija paredz.

Tad nāciet, izskaidrojiet, kā tā darbosies, un beidziet pļāpāt par to, ko par mums teiks un ka tāpēc mums ir jāpieņem konvencija.

To mēs nevaram pieņemt. Tātad mēs pieņemam savu... vienalga, deklarāciju, ja vajadzēs, mēs pieņemsim arī likumu, kas atbilst latviešu tautas nacionālajām interesēm. (Starpsauciens: “Nu droši!”) Un lai (Starpsaucieni.)... Te ir – nobalso! Tā ka viss ir kārtībā.

Aicinu nobalsot. Un netērēsim laiku, stāstot, cik laba ir Stambulas konvencija, un nepieminēsim, ka te kāds no klātesošajiem taisās sist sievu vai viņam ir necieņa pret sievietēm. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Īstenībā diezgan nepatīkami runāt pēc tā, ko Kiršteina kungs sarunāja no tribīnes saviem kolēģiem. Es ļoti ceru, ka beidzot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā būs kāda lieta par to, ko drīkst un ko nedrīkst teikt kolēģiem no tribīnes. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)

Bet, runājot par lietu, tieši par konkrēto lēmuma projektu, kas mums šobrīd ir uz galda. Jau daudzi pirms manis ir teikuši... bet tad nāca Mūrnieces kundze un skaidroja, ka šobrīd mums saruna ir nevis par cīņu pret vardarbību, bet par, es pareizi saprotu, ideoloģiskām domstarpībām. Es varētu tam piekrist. Tas varētu būt ideoloģiska rakstura jautājums par to, kam īsti mēs piederam... kādai telpai. Un šodien ir izvēle.

Manuprāt, arī ar šo deklarāciju ir atbalstīta konkrēta izvēle – vai mēs piederam Eiropas vērtību telpai vai esam tie, kas pasaka, ka mēs paši labāk zināsim, paši labāk varēsim izskaust vardarbību. Man no visas sirds gribas ticēt, ka mēs tiešām paši varētu labāk cīnīties pret vardarbību... mēs paši varētu labāk izskaust vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm. Bet tad man ir jautājums tiem pašiem iesniedzējiem: kur tad jūs bijāt visu šo laiku? Kur bija jūsu deklarācija pret vardarbību tad, kad jūs 30 gadus bijāt valdībā, cienījamā Nacionālā apvienība? (Starpsaucieni.)

Mēs varētu labāk paši cīnīties pret vardarbību, bet tomēr mēs buksējam, tomēr mums nepietiek tā spiediena no partneriem, no draugiem Eiropā, kuri arī cīnās ar to pašu problēmu (Starpsauciens.)... cīnās ar to pašu problēmu pret vardarbību ģimenē un pret sievietēm... un kuri ir pamanījuši jums tik nepatīkamu lietu, ka ļoti bieži vardarbība pret sievietēm vai ģimenē, arī pret bērniem ir balstīta stereotipos. Vai tie drīzāk ir stereotipi... vai kā mēs tos vairāk skaidrojam ar sociālā dzimuma definīciju... stereotipi, kas saistīti ar mūsu lomām sabiedrībā.

Līdz ar to mums ir nepieciešama starptautiska sadarbība, jo mēs neesam vieni šajā cīņā. Tāpēc arī mēs runājam par šo deklarāciju, kolēģi, kas šobrīd mums ir uz galda... Starp izvēli būt Eiropas vērtību laukā un atbalstīt citam citu cīņā pret vardarbību un izvēli “mēs paši zinām labāk, un neviens mums neteiks, kā labāk ar to cīnīties” es izvēlos būt Eiropas vērtību telpā. Un, jā, iespējams, tā ir ideoloģiska cīņa.

Ziniet, mani nemaz nepārsteidz, ka tieši “Nacionālā apvienība” to ir uzlikusi uz galda kopā ar APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģiem. Nemaz uz to LPV un “Stabilitātei!” galu, kas, protams, to atbalsta, es neskatīšos, jo ir skaidrs, kāpēc viņi to dara. Nevienam nav šaubu, kāpēc viņi atbalsta Stambulas konvencijas denonsēšanu, – viņiem derētu arī nacionālais dokuments.

Jums varbūt jau ir apnicis salīdzinājums ar Krievijas propagandas tēzēm, bet tas ir fakts. (Starpsaucieni.) Bet tas ir fakts. (Starpsaucieni.) Tas fakts, ko jūs nevarat atspēkot, ir tieši tas, ka par nacionālo labāko risinājumu, “ka mēs zinām labāk, mēs uztaisīsim labāk”... Tās ir precīzi tās tēzes, ko Krievijā ir pauduši vairāk nekā 10 gadus, kāpēc viņi nav ratificējuši Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Kāpēc viņus mēs paši kā valsts mēģinām izspiest no visiem starptautiskajiem sadarbības mehānismiem? Tieši tāpēc, ka mēs uzskatām, ka starptautiskajai sadarbībai ir vērtība. Savukārt viņi uzskata, ka viņi paši labāk zinās un noteiks, un nevajag jaukties iekšējās lietās un vērtībās. Un ironiski, ka tieši tas palīdz cīnīties pret vardarbību – tas, ka mēs pasakām, ka vardarbība nav ģimenes iekšējā lieta. Vardarbība ir milzīga visas sabiedrības problēma – vai tā ir pret vīriešiem vai pret sievietēm, it īpaši ģimenē, kas ir slēpta aiz slēgtām durvīm. Tas ir tas, ko jūs mēģināt pateikt – mēs paši atrisināsim, mums nevajag citu valstu palīdzību. Nē, mums vajag! Mums vajag!

Un kāpēc šis nacionālais dokuments ir sliktāks par šobrīd vēl spēkā esošo konvenciju? Kāpēc? Ļoti konkrēti – šeit nav atrunāts... šeit nav starptautiska atbalsta, un ne tikai starptautiska atbalsta, bet arī tā atbalsta, kas mums ir vajadzīgs. Dažreiz tas ir spiediens darīt. Jo šeit nav spiediena darīt. Nav tā spiediena, kad atbrauc kādā termiņā, tevi izvērtē... paskatās (Starpsauciens.) un padomā (Dep. L. Liepiņas starpsaucieni.)...

Tātad kāpēc šis dokuments ir sliktāks? Un kāpēc Liepiņas kundzei sanāk tikai kliegt no vietas, bet neko jēdzīgu nepateikt...? Tieši tāpēc, ka tas atbalsts ir vajadzīgs... ārējais spiediens. (Dep. L. Liepiņas starpsaucieni.) Ir vajadzīga sadarbība. Tāpēc mēs esam Eiropas Savienībā, tāpēc mēs esam NATO, un tāpēc mēs esam arī citās starptautiskajās organizācijas, kurās diemžēl vai par laimi, es pat teiktu, mēs meklējam cits citam šo spiedienu būt labākiem, atrast labāku, efektīvāku risinājumu kopējās problēmās.

Kāpēc es teicu, ka man nav pārsteigums, ka “Nacionālā apvienība” uzliek nacionālo versiju Stambulas konvencijai? Ziniet, “Nacionālā apvienība” nekad nav bijuši Eiropas fani. Nu, to es zinu. Ne tikai... jūs jau vairākkārt to apgalvojāt paši, bet, ziniet, kaut kā pēc 2022. gada, manuprāt, jums palika kauns tā ļoti atklāti teikt, ka jūs īsti nepiederat tai Eiropas telpai līdz galam un negribētu piederēt. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.) Šobrīd jūs beidzot atkal varat pateikt skaļi, ka vērtību ziņā īsti nepiederat Eiropas telpai. To, ko jūs tikko arī apgalvojāt, jo tā ir ideoloģiska... ideoloģiska starpība, jūs nepiederat Eiropas telpai. Bet labi.

Bet ir vēl viena slikta lieta diemžēl, kāpēc nepalīdzēs šī deklarācija, ja jūs nobalsosiet vēlāk par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. (Starpsauciens.) Tā nepalīdzēs jums, jo viens ir sākotnēji neatbalstīt deklarāciju, bet otra lieta ir to denonsēt. Tā ir pilnīgi atšķirīga lieta. Kāpēc jūs šo deklarāciju, ko šobrīd piedāvājat kā aizvietotāju, tādu nacionālo versiju, miniversiju, savu versiju Stambulas konvencijai, nepiedāvājāt pēc balsojuma? Nu, sākumā tad denonsējiet konvenciju, tad pasakiet: re, kur jums vietā cits variants, sliktāks, bet vismaz kaut kas... jo es piekrītu, labāk kaut kas nekā nekas. Bet jūs to darāt tagad. Manuprāt, kolēģe Leila Rasima ļoti labi paskaidroja, kāpēc jūs šobrīd to darāt.

Jums jau arī kauns. Jums jau arī kauns starptautisko kolēģu priekšā. Es nezinu, kā jūsu kolēģis Eiropas Parlamentā Kola kungs tur taisnojas visiem, bet tas lai paliek viņu ziņā.

Bet es joprojām uzskatu, kolēģi, ka nav nekā labāka šim īstajam mērķim – cīņai pret vardarbību – kā jau ratificēta un divus gadus spēkā esoša Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Tāpēc arī Mūrnieces pieminētais rīcības plāns cīņai ar vardarbību ir izstrādāts... pateicoties šim politiskajam balsojumam šeit. Tāpēc arī tie soļi ir izdarīti. Tāpēc sliktākais, kas varētu notikt, ir mazināt jau piešķirtās tiesības. (Starpsauciens.) Uz to norādīja arī tiesībsardze. Nedrīkst mazināt sabiedrībai piešķirtās tiesības. Un ar nacionālo versiju bez starptautiskās sadarbības spiediena un atbalsta mēs mazinām šīs tiesības. Tas jau bija pateikts arī jūsu komisijā.

Līdz ar to, kolēģi, kamēr vēl ir spēkā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kamēr mēs vēl esam daļa no Eiropas, es gribētu palikt daļa no Eiropas vērtību telpas. Es gribu, lai mēs paliekam sadarbībā ar partneriem un atbalstām cits citu, esam daļa no Eiropas.

Balsojam pret šo deklarāciju! (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Es respektēju viedokļus, kas mums ir atšķirīgi. Vieni saka par, vieni – pret. Viss ir kārtībā. Bet es nerespektēju viedokli, ka mani sāk saukt par kremlinu un ka mēs esam pret drošību Latvijā. Mūsu stratēģiskie partneri, vislielākie stratēģiskie partneri drošības jomā ir kanādieši, amerikāņi, arī turki, kas ir NATO dalībvalsts, un viņiem nav Stambulas konvencijas. Un es esmu pret vardarbību, bet tāpēc, ka es esmu pret vardarbību, bet nepakļaujos jūsu domām, idejām, nevajag mani saukt par kremlinu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Pārsteidzoši, ka kāds iebilst pret šo dokumentu. Un diezgan paradoksāli, ka mums bijusī “Saskaņas centra” biedre Ņenaševa stāsta, kas ir eiropeiski un kas nav, un stāsta (Daži deputāti aplaudē.)... un stāsta, ka Nacionālā apvienība ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu ir partija, kas nejūtas piederīga Eiropā. Tas ir fantastiski! (Starpsauciens.) Bet tas, ko šodien PROGRESĪVIE demonstrē, tostarp dāmas, kas pārstāv akadēmisko vidi... faktiski vadās pēc tāda vadmotīva: ja mēs jums nepiekrītam, mēs jūs apsaukāsim. Vai tas ir iekļaujoši? Vai tas sakrīt ar to dokumentu un konvenciju garu, ko jūs aizstāvat?

Man ir aizdomas, ka jūs esat pieraduši pie ārvalstu norādēm savā darbā, tāpēc uzskatāt nacionāla mēroga dokumentus par sekundāriem.

Par Turciju. Starp citu, jūs smīkņājāt par Turciju, bet Turcija sargāja un arī nākamgad sargās NATO misijā gaisa telpu Latvijā. Man liekas, pietiek jau ar jūsu spēlītēm ar “Free, free Palestine”. Manuprāt, jūs spēlējaties ar uguni. Un nevajadzētu no tribīnes teikt nievājošus tekstus par Turciju.

Attiecībā uz Jauno VIENOTĪBU gribu teikt, ka Jaunās VIENOTĪBAS pārstāve plašsaziņas līdzekļos teica: galvenā vardarbības problēma ir policijas bezdarbība, nereaģējot, izsmejot cietušos. Tie ir smagi apvainojumi Valsts policijai. Bet, ja nu tas tiešām tā ir, kā viņa saka, kāpēc tas tiek pieļauts? Kur skatās Jaunās VIENOTĪBAS iekšlietu ministrs? Kas traucē Kozlovska kungam rīkoties pret vardarbību un precizēt policijas darbības algoritmus? Pēc jūsu loģikas – acīmredzot Kremlis. (Starpsaucieni.)

Paskatieties savā dārziņā un izdariet savus mājasdarbus, pirms nākat tribīnē.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Nav skaidrs – vispār mēs runājam par vardarbību vai to, kam ir lielāka ietekme šajā zālē? Nav skaidrs.

Kolēģi, deklarācijā rakstīts ļoti vienkārši... vai nu mēs esam “par” vardarbības novēršanu, vai esam “pret”. Ļoti vienkārši.

PROGRESĪVIE, ja jūsu īstais mērķis... jūsu atbalstītāji šeit, pie Saeimas, piketēja pret sieviešu sišanu un tamlīdzīgi... Ja jūsu īstais mērķis ir vardarbības novēršana, kāpēc neatbalstāt šo dokumentu? (Starpsauciens.) Ja jums nepatīk deklarācijas tvērums (Starpsauciens.)... ja jums tvērums vai spēks nepatīk, nu, uzrakstīsim papildu likumu, kāds ir nepieciešams. Papildināsim, palielināsim... Kāda problēma? Atbalstīsim šo dokumentu – un ejam tālāk uz priekšu, attīstāmies! Kāda problēma?

Balsojam “par”! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai otro reizi.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamais vai godājamais... pat nezinu, kā nosaukt... Butāna kungs! Pirms jūs pārejat pie personiskiem apvainojumiem, jo nespējat... Butāna kungs (Starpsauciens.)... nespējāt argumentēt pēc būtības un pārgājāt uz personālijām.

Bet tad vismaz, darot to, izdariet mājasdarbu un pārbaudiet faktus, un nemelojiet no tribīnes par manu piederību vai biedra statusu kādā partijā, kuru jūs te nosaucāt. Nu, vismaz nemelojiet! Atrodiet, pierādiet, tad nāciet! Tas, ka jūs melojat sociālajos tīklos, man jau ir šeit. (Rāda žestu – “līdz kaklam”.) Tas, ka jūs melojat no tribīnes, jau ir zem jūsu goda. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Man liekas, ka tā patiesā vardarbība ir šīs debates... jau gandrīz mēneša garumā... un pat pirms tam... iestāšanās, izstāšanās, jaunu deklarāciju pieņemšanas, nepieņemšanas... Tā reāli ir vardarbība pret cilvēka intelektu. Manuprāt, mēs varētu apspriest ja ne starptautisku konvenciju, kādu Rīgas konvenciju, vismaz nacionālo likumdošanu šajā sakarā.

Tas fantastiskais... Es domāju, taču nevar būt, ka vēlreiz tas sāksies un mēs neapskatīsim pēc būtības... Kas ir noticis? Pirms trīs gadiem Saeimas vēlēšanu rezultāts ļoti precīzi parādīja pēc būtības, ka Stambulas konvencijas atbalstam šeit, zālē, ir knapi trešdaļa... gandrīz divas trešdaļas pēc būtības ir pret pievienošanos dokumentam. Nav pat svarīgi, kāpēc. Konservatīvi uzskati, citādāk... bet – pret. Kāpēc mēs esam šajā kalambūrā? Mēs esam šajā kalambūrā, jo – godīgi! – ZZS vēlējās atgriezties valdībā. Šis bija ceļš uz turieni... kurš tika uzsākts prezidenta... nē, ārlietu ministra birojā. Bija pilnīgi skaidrs, ka ZZS balso pret savu sirdsapziņu. Bet es saprotu ZZS vēlmi atgriezties valdībā. Viņi ļoti sen tur nebija bijuši, un šis bija ceļš. Tāpat bija skaidrs, un tagad ir skaidrs, ka ZZS, pabijusi Siliņas valdībā, grib būt arī nākamajā Saeimā. Tāpēc “karaspēks” nu ir jāatsauc atpakaļ.

Tas ir tik vienkārši un visiem saprotami, bet tieši tāpēc intelektuālā vardarbība... mēs runājam pēc būtības par Stambulas konvenciju... zinot, ka labākajā gadījumā šis viss ir teātris... man tiešām šķiet viens intelektuālās vardarbības hrestomātisks gadījums.

Varbūt kādam liekas, ka es tagad kaut ko pārmetu ZZS. Nē, tas viss bija paredzams. PROGRESĪVIE, jūs ar viņiem šo darījumu noslēdzāt... kopā ar JAUNO VIENOTĪBU, jūs esat atbildīgi par to, ka mēs iestājamies, izstājamies... vēl kaut kādas dejas ap to veicam.

Tā ka es aicinu nopietni apsvērt un sākt diskusiju – mums vēl ir gads līdz vēlēšanām – par vardarbības pret cilvēka intelektu ierobežošanu, sākot ar šo zāli... tai skaitā sabiedriskajiem medijiem... un savādāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai otro reizi.

J. Simanovska (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es tikai gribu atbildēt Batņas kungam par mūsu partneriem. Kanāda un ASV nav pievienojušās šai konvencijai, tāpēc ka tā ir Eiropas Padomes konvencija. Ja mēs zinām ģeogrāfiju – šīs valstis tomēr vēl neatrodas Eiropā. (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.) Bet tas, ko es gribu teikt (Starpsaucieni.)... es gribu teikt, ka tad, kad Latvija atguva neatkarību, mums ļoti daudz palīdzēja latviešu diaspora ārzemēs... ārzemju latvieši. Tad, lūdzu, paskatieties, viņi – Eiropas Latviešu apvienība un Pasaules brīvo latviešu apvienība – ir rakstījuši atklātas vēstules, kurās norāda uz reputācijas riskiem Latvijai, ja mēs izstāsimies no šīs konvencijas. Mūsu tautieši ārzemēs brīdina, jo labi zina, kas notiek viņu valstīs, – tie ir reputācijas riski.

Un vēl es gribu pateikt par paškaitējumu. Šmita kungs teica, ka šeit notiekot vardarbība. Es teiktu tā: arī paškaitējums ir vardarbība. Ja mēs izstājamies no šīs konvencijas, tas ir skaidrs paškaitējums mums pašiem. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim otro reizi.

N. Puntulis (NA).

Dārgie kolēģi! Beigsim šo visu! Beigsim vērpt sazvērestības teorijas! Beigsim mēģināt cits citu pārliecināt! Es domāju, katram no mums ir skaidrs, ka šis ir tikai un vienīgi vērtību jautājums, un demokrātiskā sabiedrībā vērtību jautājumos vajadzētu balsot tikai un vienīgi pēc pārliecības. Demokrātiskā sabiedrībā vērtību jautājumos balsojumi nedrīkstētu būt pirkti, apmainīti vai iemānīti. Mēs to esam pieredzējuši, un es ceru, ka šodien tas tā nebūs. Mēs katrs balsosim pēc savas pārliecības. Viss. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Deklarācija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 8, atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Daži deputāti aplaudē.)

___

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti deviņi priekšlikumi.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vēršu uzmanību vienam no smagākajiem likumprojektiem, kas šobrīd... ir gājis cauri Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, komisijā ir padarīts būtisks darbs. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, un tas skar pārvadātāju pasažieru pārvadājumus.

Gribu konkrēti pateikt pa punktiem, kā ir gājis.

Numur viens... Igaunijas komercpārvadātājs “Lux Express” vērsās tiesā un vinnēja, tā rezultātā Eiropas Savienības regulā tika veiktas izmaiņas... vai skaidrojums par to, ka valstij ir jākompensē valsts uzliktās saistības par braukšanas maksas atvieglojumiem komercpārvadājumos. Šis spriedums tika pieņemts 2022. gada 8. septembrī, bet diemžēl – diemžēl! – Satiksmes ministrija šo jautājumu ir vilkusi garumā trīs gadus, to varēja skatīt jau no brīža, kad šis spriedums tika pieņemts, un varēja veikt Ministru kabineta noteikumu grozījumus vai likuma grozījumus.

Šis likumprojekts tiek virzīts steidzamības kārtībā. Un kāpēc ir šī steidzamība? Tāpēc, ka šobrīd praktiski tas draud ar tiesvedību par to, ka komercpārvadātājs ir veicis pārvadājumus un uz sava rēķina ir pārvadājis pasažierus, kuriem ir šie atvieglojumi, rezultātā ir radušies ļoti nopietni... simtiem tūkstošu... vairākiem pārvadātājiem kopā naudā tie ir miljoni, lai uz sava rēķina segtu šos izdevumus... ko šie pārvadātāji vairāk veikt nevar. Tāpēc ir radušies zaudējumi. Tas ir sadārdzinājis šo uzņēmumu darbību un radījis tiesisko nenoteiktību. Un tas viss ir tādēļ, ka šie līdzekļi būtu jāsedz no budžeta, bet budžetā līdzekļu nav. Ministru kabinets šo summu no budžeta negrib segt, tāpēc izdomāja atbildību uzlikt Saeimai.

Mums uz Saeimu tika atnests šis regulējums, lai mēs kā likumdevējs regulētu, kāda būtu šī kompensācija (kaut gan mēs neesam tiesīgi... spējīgi to lemt, tas būtu jāveic Satiksmes ministrijai un Ministru kabinetam), tādā veidā tā atbildība tiktu uzvelta Saeimai un mēs būtu atbildīgi tiesas priekšā par to, kāds – pareizs vai nepareizs – ir šis regulējums, kaut gan Eiropas Komisija ir skaidri un gaiši pateikusi, kāds ir kompensācijas apmērs, un tur nav domstarpību par to. Šie kompensējamie... pasažieri ir cilvēki ar invaliditāti...

Sēdes vadītāja. Kulberga kungs, lūdzu, komisijas vārdā! Jūs runājat komisijas vārdā?

A. Kulbergs. Jā. “3+ Ģimenes kartes” īpašnieki, skolēni un represētie. Visi šie cilvēki brauc ar atlaidi. Tāpēc šī summa ir radusies. Mēs komisijā veicām... paldies komisijas locekļiem un komisijas vadībai... mēs veicām ļoti nopietnu darbu, uzklausījām pārvadātājus, asociācijas, Satiksmes ministriju, arī Ministru kabineta viedokli. Un šajās dienās, īstenībā tikko – šodien no rīta –, mums bija sēde, kurā pieņēmām svarīgus lēmumus, lai nebūtu tiesvedību... lai mēs izbēgtu no tiesvedībām, lai būtu godīga un taisnīga kompensācija, lai varētu turpināt šos komercpārvadājumus un lai arī turpmāk varētu izpildīt šos pakalpojumus.

Paldies visiem iesaistītajiem, kas līdzdarbojās, un šodien beidzot – beidzot! – mēs panācām šo regulējumu. Tāpēc arī šis likumprojekts tiek skatīts kā pēdējais, jo bija vēl jāpielāgo tabulas. Un likumprojekts tiek skatīts pēdējā lasījumā steidzamības kārtībā.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāls. Un te ir svarīgs jautājums... nodaļa par komercpārvadājumiem tiek sadalīta, un tiek noteikti autobusu pārvadājumi un dzelzceļa pārvadājumi. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 1. priekšlikums komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Sašaurina Autotransporta direkcijas kompetenci... atteikties... ne uz visiem komercmaršrutiem, bet tikai uz autobusu maršrutiem. Tātad attiecībā uz dzelzceļu jau nosaka Eiropas Savienības normatīvie akti. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 3. – Satiksmes ministrijas priekšlikums... es atvainojos...

Sēdes vadītāja. 3. priekšlikums.

A. Kulbergs. Es aizmirsu pieminēt, ka 2. priekšlikumam ir pievienota precizējoša tabula.

Sēdes vadītāja. 2A.

A. Kulbergs. 3. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 4. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Tika atsaukts.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Un šis ir svarīgākais punkts, kurā... pārejas noteikumu punkts... kur 12. panta ceturtajā daļā paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kompensācijas mehānismu komercpārvadājumiem, ņemot vērā veiktos pārvadājumus laika posmā līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi. Jo tādā veidā... nav tiesiska regulējuma par zaudējumiem un šī norma garantē nekavējoties (būtiski – garantē nekavējoties!) kompensēt zaudējumus, kas pielīdzināmi šobrīd dotēto pārvadājumu tarifam vai pārvadājumu faktiskajām izmaksām. Tātad šo kompensāciju šādā veidā saņems esošie komersanti, kuri līdz šim ir veduši šos pasažierus un nav saņēmuši maksu... līdz stāšanās spēkā... Pēc tam stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs, kādā veidā komercpārvadātājiem turpmāk tiks maksātas šīs kompensācijas.

Priekšlikums tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es tikai papildināšu Andri. Droši vien tas ir būtiskākais grozījums, ko piedāvāja atbildīgā komisija, un tas ir arī labas pārvaldības piemērs, kā jārīkojas Saeimai. Satiksmes ministrija novēloti atnesa priekšlikumu, lai Saeima uzņemtos izstrādāt kaut kādu noteiktu metodoloģiju, kā kompensēt maksu par braucieniem, ko ministrija nebija izdarījusi trīs gadu laikā pēc “Lux Express” sprieduma.

Un par to mums ļoti ilgi notika diskusijas, jo Saeimai nav tiesību iejaukties... sākt darboties kā regulatoram. Būtiskākais ir tas, ka tādas lietas ir jānosaka ar Ministru kabineta noteikumiem. Un tas arī bija galvenais rezultāts no mūsu, kā saka, spēkošanās ar Satiksmes ministriju, jo atbildība par pareizu metodoloģiju, kas tiek piemērota, ir jāuzņemas izpildvarai, bet Saeimas uzdevums ir dot deleģējumu Ministru kabinetam, respektīvi, atbildīgajai ministrijai, Autotransporta direkcijai izstrādāt šo regulējumu. Tas bija būtiskākais, ar ko es gribēju papildināt Andri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

5. priekšlikums komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

Ir priekšlikums strādāt bez pārtraukuma. Piekrītat? (Starpsauciens: “Jā!”) Labi, tad turpinām darbu.

A. Kulbergs. Tātad šis bija svarīgākais priekšlikums, pie kā mēs visvairāk strādājām, lai noregulētu attiecības ar komercpārvadātājiem un arī izbēgtu no tiesvedībām. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiesības prasīt komercreisu maršrutu kompensāciju... Ministru kabineta noteikumos. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, 6. ir satiksmes ministra Švinkas priekšlikums.

A. Kulbergs. Atvainojos, jā, 6. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Mums te ir nākusi tabula pēc tabulas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 7. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums. Precīzi nosaka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas pamatus, pakalpojumu līgumus, Autotransporta direkcijas izsniegtās atļaujas veikt komercpārvadājumus, Eiropas Savienības regulējumu uz dzelzceļa. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildināti pārejas noteikumi: līdz 2025. gada 31. decembrim izdot Ministru kabineta noteikumus par zaudējumu segšanu... nosegt minimumu, un vēlāk būtu iespējams gūt papildinājumus, ja komercpārvadātājiem tādi rastos. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Un pēdējais – 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.” Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Krimināllikuma 132.1 panta piemērošanu”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Juridiskā komisija virza Saeimai izskatīšanai lēmuma projektu, kas sniedz skaidrojumu par Krimināllikuma 132.1 panta piemērošanu.

Tā ir neparasta prakse, faktiski pirmais gadījums, kad mēs varēsim sniegt skaidrojumu par to, kā piemērot normu. Vēlos jūs informēt, kāpēc mēs to darām, lai jums būtu skaidrs, saprotams, kā arī gribu vērst uzmanību, ka tas nevar kļūt par tradīciju, droši vien šis būs viens, varbūt arī pēdējais, gadījums, bet konkrētajā gadījumā tāda nepieciešamība ir.

2017. gadā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikumā, paredzot atbildību par vajāšanu, proti, par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar to, ja tai ir pamats baidīties par savu vai par savu tuvinieku drošību. Diemžēl mēs konstatējām, ka Augstākā tiesa vienā konkrētā lietā savā atzinumā norādīja, ka šis pants prasa, lai būtu konstatēts nolūks iebiedēt cietušo. Šajā pantā tiešām nav rakstīts nolūks, bet likumprojekta anotācijā bija norādīts, ka šādam nolūkam ir jābūt.

Ko tas nozīmē praktiski? Praktiski tas nozīmē – ja kāds stāsta, ka viņš savas darbības veica lielas mīlestības dēļ un ka viņš negribēja iebiedēt cilvēku, tad viņu nevar saukt pie atbildības. Pie atbildības var saukt cilvēku – un tas ir rakstīts likuma pantā –, ja ir pamats baidīties par savu vai tuvinieku drošību. Un mēs gribam, lai likumu piemērotu atbilstoši tam, kas ir rakstīts.

Parastā situācijā, ja ir tāda veida problēmas, likumdevēja pienākums būtu grozīt likumu, bet šoreiz mēs to nevaram darīt. Kāpēc? Mēs nevaram no panta izslēgt to, kas tur nav rakstīts. Pantā nav norādīts, ka ir jābūt nolūkam. Mēs nevaram to izslēgt. Mēs arī nevaram grozīt 2017. gada likumprojekta anotāciju. Mēs nevaram arī prasīt, lai Augstākā tiesa kaut ko pārskatītu un mainītu savu viedokli. Viņi, šo secinājumu izdarīja, citējot anotāciju. Un, ja jūs portālā “likumi.lv” lasīsiet šā likuma 132.1 pantu, tur ir rakstīts, ka nolūks ir obligāts.

Tāpēc šoreiz mēs aicinām atbalstīt šo lēmuma projektu un skaidri pateikt: piemērojot attiecīgo normu, ir svarīgi konstatēt, ka cietušajam ir pamats baidīties, un nav jāpierāda, ka vainīgajai personai bija nolūks. Juridiskā komisija savulaik vienbalsīgi to atbalstīja un nosūtīja vēstuli, kurā šo skaidroja, bet to izdarīja 11 cilvēki. Ir svarīgi, lai šoreiz mēs arī varētu vienprātīgi pateikt, ka uzskatām, ka ir jāstrādā šādā veidā.

Kolēģi, es lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Sveicināti, cienījamie kolēģi! Es ne par pašu lēmuma projekta saturu, ne par Krimināllikuma normām... ne par šo. Es gribu parunāt par kaut ko pilnīgi citu.

Manuprāt, šī nama sienas kliedz pēc kvalificētu juristu atgriešanās šajā Saeimas zālē, vienalga, vai tā bija Ilma Čepāne, kas sargāja svētākos principus... tie bija daudzi citi juristi šajā Saeimas zālē, kas apzinājās, ka, protams, Saeima var visu, bet tikai balstoties uz zināmiem principiem... kas sakņojas arī tajā, ko māca Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 1. kursa studentiem... proti, uz varas dalīšanas principu un citiem principiem, pamatojoties uz kuriem Saeimai ir jādarbojas.

Šajā gadījumā, kolēģi, laipni lūgti atpakaļ Padomju Savienībā! Jo LPSR 1978. gada konstitūcijā, kas zaudēja spēku līdz ar mūsu valsts neatkarības atjaunošanu 1991. gadā, Augstākās padomes Prezidijam bija noteiktas šādas tiesības, proti, iztulkot likumus. Parlaments varēja pieņemt likumus, bet Prezidijs pateica, kā tie likumi ir jāsaprot. Vienalga, ko jūs pieņēmāt, mēs pastāstīsim, kā jums tas ir jātulko.

Draugi mīļie, tie laiki ir beigušies! Tie laiki ir beigušies jau pirms 34 gadiem. Manuprāt, tas ir nenormāli bīstams precedents. Pats Judina kungs kā Juridiskās komisijas vadītājs, kura pienākums ir sargāt šos principus, būt šim juristam, sargam, šim vārtsargam, kas neļauj tādām lietām notikt (Zālē troksnis.)... viņš saka: jā, tas šajā Saeimā un visās citās Saeimās, kopā rēķinot, no neatkarības atgūšanas...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Smiltēns.... ir pirmais precedents, jo Saeima tā nekad nav darījusi, Saeima nekad nav pieņēmusi likumus un pēc astoņiem gadiem rakstījusi skaidrojumu: draugi mīļie, jums tas būs jātulko šādi; mēs ielasīsim to, kā tur nav, un to, kas tur ir, lasīsim tā. Jau 1. kursa studentiem māca, ka Saeimai ir likumdošanas funkcija. Saeima un Saeimas deputāti runā caur likumiem un likumu priekšlikumiem. Sanāk tā, ka turpmāk ikviens varēs lūgt Saeimai viedokli par kādas normas interpretāciju. Nopietni? Ar to mēs šajā zālē nodarbosimies – štancēsim lēmuma projektus? (Starpsaucieni.) Oficiāli tiesību normu interpretāciju veic likumdevējs ar grozījumiem normās, nevis ar likumdevēja lēmumiem. Ja likumdevējs šādi sāks interpretēt normas, tad tā vairs nav likumdošanas funkcija... jo tiesību normas interpretē to piemērotājs. Draugi mīļie, to arī māca Juridiskās fakultātes 1. kursā. Savukārt normas saturu var mainīt vienīgi likumdošanas procesā.

Kopš kura laika Saeima var pieņemt lēmumus par kādas normas piemērošanu?

Savulaik, 2002. gadā, Satversmes tiesa lēma, ka pat Augstākās tiesas plēnumam nav šādu tiesību. Satversmes tiesa jau atzina par neatbilstošām Augstākās tiesas plēnuma tiesības ar lēmumu saistoši noteikt, kā ir interpretējamas tiesību normas. Un domājams, kolēģi, ka likumdevējam šādu tiesību ārpus likumdošanas procesa, likuma kā avota arī nav.

Es tikai nocitēšu mazu citātu no Satversmes tiesas lēmuma: “Tiesu nolēmumi, kas pieņemti, ievērojot tikai plēnuma lēmumos dotos tiesību normu izskaidrojumus, var izrādīties netaisnīgi, it īpaši tad, ja netiek ņemti vērā daudzveidīgie un pastāvīgi mainīgie dzīves apstākļi, kā arī tad, ja tiesnesim netiek ļauts atkāpties no plēnuma lēmumos noteiktā.”

Kolēģi, Satversmes tiesa vēl pieminēja arī šādu argumentāciju: ja iedod saistošu interpretāciju, tas var nonākt pretēji taisnīguma principam netipiskās un īpašās lietās. Šo sauc par juridisku analfabētismu, kolēģi.

Tāpēc, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 136. pantu, es lūdzu Saeimu nodot lēmuma projektu atpakaļ komisijai. Es ļoti lūdzu konsultēties ar tādiem ekspertiem kā Gunārs Kusiņš, Ilma Čepāne, daudziem citiem, kas saprot elementārus tiesību pamatus, un ceru, ka Saeima šādu precedentu neradīs.

Runāsim caur likumiem, caur priekšlikumiem! Neatgriezīsim Saeimu atpakaļ Padomju Savienībā!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Es pieļauju, ka Smiltēna kungs jau gatavojās savai runai un viņam nebija iespējas noklausīties, ko es stāstīju. Tāpēc atkārtošu, lai būtu skaidrāk un saprotamāk.

Mums ir likums, un likumā nav rakstīts, ka ir jābūt nolūkam. Diemžēl praksē... lasot... nolēma, ka nolūks ir obligāts. Ar šo dokumentu mēs likumam nepieliekam nevienu vārdu. Mēs aicinām ievērot to, kas rakstīts. Proti, šis dokuments neko nepaplašina, neko nemaina, bet pārapstiprina. Un tāda pārapstiprināšana ir vajadzīga tādēļ, ka tiesu prakse... Augstākā tiesa uzskatīja, ka ir jālasa citādāk, nekā rakstīts. Līdz ar to nekādu precedentu nebūs.

Protams, Smiltēna kungam taisnība – ja kāds izdomās, ka vajag skaidrot likumu, var būt problēma. Šis gadījums ir cits – pilnīgi cits! Mēs neko neaicinām grozīt. Mēs neko nepaplašinām.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo normu, lai tiesu varai būtu pilnīgi skaidrs, kā piemērot šo pantu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Kolēģi! Pavisam īsi mēģināšu izstāstīt vienu konkrētu piemēru no Latvijas valsts likumdošanas. Mums, latgaliešu kopienai, visu laiku ir jācīnās ar ierēdņu izpratni par Valsts valodas likumu, kurā ir skaidri gaiši norādīts: “Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.” Viss skaidri pierakstīts, vai ne? Valsts nodrošina! Bet mums jau vairāk nekā 20 gadus ir jāskaidro ierēdņiem, ko tas nozīmē.

Pavisam nesen... neminēšu, kura... iestāde atteicās pieņemt dokumentu, jo, redziet, tas nav sastādīts valsts valodā. Mums arvien ir jāskaidro.

Vai tiešām, Judina kungs, jūs domājat, ka man tagad ir jāiet un jāveido līdzīgs lēmuma projekts kā šis, lai mēs, Saeima, iedotu skaidrojumu viena konkrēta likuma vienam punktam? Tā mēs aiziesim pilnīgā absurdā, kolēģi.

Aicinu atbalstīt, manuprāt, saprātīgu lēmumu – atgriezt šo konkrēto jautājumu atpakaļ komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam otro reizi.

E. Smiltēns (AS).

Kolēģi! Mums var būt pretēji viedokļi. Mēs varam šeit strīdēties līdz aizsmakumam par konkrētiem mērķiem, ko politiski gribam panākt.

Bet šajā zālē ir jābūt absolūtai, skaidrai izpratnei par to, ka process, kā mēs to darām, ir likumīgs un pareizs. Vismaz par to minimumu šajā zālē sēdošajiem vajadzētu būt absolūti vienisprātis.

Šis gadījums – radīt precedentu – nozīmē, ka Saeima kā padomju laikos uzņemsies pienākumu interpretēt un skaidrot pirms astoņiem... 10, 20... vai diviem gadiem pieņemtus lēmumus. Tas ir absurds! Tas ir totāls sovjetisms! Tieši tāpat kā Saeima ar parastiem likumiem... tagad jaunā izpratne Juridiskajai komisijai un tās vadītājam... mainīs varas dalījumu starp Saeimu un prezidentu. Konstitucionālus jautājumus risinās ar parastiem likumiem. Nepadarīsim šo vietu par apsmieklu un apkaunojumu!

Aicinu, kolēģi, izmantojot Saeimas kārtības rullī dotās iespējas, nobalsot par to, ka... vismaz uz vienu nedēļu, Judina kungs, lūdzu, paņemiet atpakaļ šo lēmuma projektu, izdiskutējiet ar konstitucionālo tiesību ekspertiem. Izdiskutējam un laižam (Starpsauciens.)... un pēc tam darām pareizi – pēc formas pareizi! Neradām pilnīgi stulbu precedentu, ar ko mēs dzīvosim visus nākamos gadus. Vismaz par šādām lietām, es ceru, mēs varētu vienoties. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Konkrētā norma nav pieņemta pirms 10–20 gadiem. (Starpsauciens.) Pieņemta pavisam nesen.

Otra lieta. Mēs ļoti labi varam teikt: atdodiet atpakaļ, padomājiet... Bet, ja jums bija laiks padomāt, varbūt atnāciet un pasakiet, kādā veidā var izlabot likuma nepareizu piemērošanu, ja nepareizo vai varbūt neprecīzo piemērošanu ir izdarījusi augstākā tiesu iestāde? Policija, skatoties uz judikatūru, ir ierobežota savā rīcībā, jo viņi saprot, ka šādā veidā – citādi – viņu lietas virzīt nevar. Mēs negribam apvainot Augstāko tiesu, jo Augstākā tiesa ir atsaukusies uz anotācijā ierakstītu formulējumu.

Ir viena lieta, ko jebkurš jurists zina, – normatīvā akta tulkošanu var sniegt tikai tas, kas šo normatīvo aktu ir izdevis. Kad Juridiskais birojs skaidro kādu likuma normu, jau iepriekš norāda, ka tas nav oficiāls skaidrojums. Oficiālo skaidrojumu var dot tikai tas, kas to ir izdevis.

Uzskatu, ka šis lēmums ir oficiālā normatīvā akta konkrētās normas skaidrojums par pareizāku piemērošanu. Ja kādam ir cits risinājums, kā to novērst, es piekristu. Es vienkārši neredzu no juridiskās puses, kā citādi risināt.

Judina kungs pieminēja otru variantu – taisīt grozījumu pantā. Taisīt grozījumu Krimināllikuma pantā, mēģinot mākslīgi formulēt tekstu, lai pateiktu to pašu, kas jau ir. Nu, var ierakstīt vārdus “neskatoties uz nodomu”, bet tas būtu dīvaini. Tad mums katrā pantā būtu jāraksta, kas nav jāskatās. Parasti piemēro to, kas ir ierakstīts, nevis to, kas nav jāskatās.

Tāpēc es aicinu – ja kādam ir cits risinājums... Manuprāt, likumdevējam juridiski sniegt normas legālo skaidrojumu – tas ir viens no tiesiskiem risinājumiem, tas nav Augstākās tiesas plēnuma skaidrojums, tāpēc ka Augstākā tiesa nevar izdot likumu vai likuma skaidrojumu. Tiesa piemēro likumu.

Es saprotu, ka tā ir slikta prakse un Juridiskajam birojam ļoti nepatīk. Tas ir precedents, bet pieļauju domu, ka 20–30 gadu laikā tas ir pirmais precedents, kas varbūt neatkārtosies.

Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Man ir retorisks jautājums Smiltēna kungam. Kādēļ šajā jautājumā jūs citējat Satversmes tiesas spriedumu, bet savukārt jautājumā par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jūs to pilnīgi ignorējat? Satversmes tiesas spriedums bija viennozīmīgs – šī konvencija atbilst Satversmei.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi, mums ir deputāta Edvarda Smiltēna mutisks priekšlikums – nodot lēmuma projektu “Par Krimināllikuma 132.1 panta piemērošanu” atpakaļ komisijai. Mums ir jābalso.

Viens deputāts var runāt “par” nodošanu, viens – “pret”. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Krimināllikuma 132.1 panta piemērošanu” nodošanu atpakaļ Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 66, atturas – 5. Lēmuma projekts komisijai nav nodots.

Līdz ar to mums ir jābalso par pašu lēmuma projektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Krimināllikuma 132.1 panta piemērošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Lēmuma projekts “Par 10 422 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Saglabāsim mūsu bērniem bērnību!” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Didzis Zemmers.

D. Zemmers (ZZS).

Cienījamie kolēģi! 2025. gada 21. augustā Saeima saņēma 10 422 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Saglabāsim mūsu bērniem bērnību!”, kurā aicināts saglabāt skolēnu vasaras brīvlaiku esošajā garumā.

Šā gada 8. oktobrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja tā pārstāvi, kurš skaidroja, ka iniciatīva tika izveidota kā pretreakcija aktualizētajiem priekšlikumiem saīsināt skolēnu vasaras brīvlaiku. Pārstāvja ieskatā, Latvijas vasaras ir pārāk īsas, lai būtu iespējams saīsināt vasaras brīvlaiku. Līdz ar to diskusijas par brīvlaika samazināšanu, viņuprāt, būtu jāizbeidz.

Uz komisijas sēdi uzaicinātais Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis skaidroja, ka ministrija neplāno mainīt esošo skolēnu vasaras brīvlaika garumu. Nevalstiskās organizācijas, kas piedalījās komisijas sēdē un pārstāvēja bērnu vecākus, pauda viedokli, ka šobrīd pastāvošajā mācību sistēmā skolēnu vasaras brīvlaiks ir jāsaglabā esošajā garumā, tomēr būtu jāmeklē risinājumi tam, lai bērni vasaras brīvlaiku pavadītu jēgpilni, piemēram, skolām piedāvājot pieskatīšanas grupiņas jaunākajām klasēm un sporta nodarbības vecākajām klasēm.

Uzklausot uzaicinātās personas, komisija secināja, ka jautājums par skolēnu vasaras brīvlaika saīsināšanu šobrīd nav aktuāls. Tomēr, diskutējot par problēmas aktualitāti, komisija secināja, ka ir jāturpina izvērtēt, kā nodrošināt bērniem saturīgu vasaras brīvlaika pavadīšanu, veicinot bērnu personību kvalitatīvu attīstību.

Komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas tālāko virzību un nodot to Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 422 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Saglabāsim mūsu bērniem bērnību!” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 422 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Saglabāsim mūsu bērniem bērnību!” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Uldis Augulis, Ligita Gintere, Didzis Zemmers, Harijs Rokpelnis, Augusts Brigmanis, Oļegs Burovs, Līga Kļaviņa, Jānis Vucāns, Juris Jakovins, Daiga Mieriņa un Jānis Dinevičs iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Dineviča ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Uldis Augulis, Ligita Gintere, Didzis Zemmers, Harijs Rokpelnis, Augusts Brigmanis, Oļegs Burovs, Līga Kļaviņa, Jānis Vucāns, Juris Jakovins, Daiga Mieriņa un Jānis Dinevičs iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Dineviča ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi! Esam izskatījuši visus šīsdienas kārtējās Saeimas sēdes darba kārtības jautājumus.

Vēl ir atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 16. oktobrī pulksten 17.00.

Deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas, Kristapa Krištopana un Edmunda Zivtiņa jautājums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim un veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par pieaugošo narkotiku izplatību Latvijā un valsts institūciju rīcību šai sakarā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildu jautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Ilzes Stobovas, Lindas Liepiņas, Viktorijas Pleškānes, Ramonas Petravičas un Edmunda Zivtiņa jautājums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par bērniem, kuri neiesaistās obligātajā izglītībā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Viktorijas Pleškānes, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas jautājums viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram “Par pamatskolām Latvijā” (Nr. 169/J14). Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Viktorijas Pleškānes, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas jautājums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par pamatskolām Latvijā” (Nr. 170/J14). Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 16. oktobrī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija...

Vārds deputātei Ingai Bērziņai paziņojumam. Lūdzu!

I. Bērziņa (JV).

Cienījamie Kurzemes deputātu grupas dalībnieki! Ļoti lūdzu un aicinu jūs sanākt uz piecām minūtēm tepat, Dzeltenajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies deputāti: Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Inga Bērziņa... Inga Bērziņa ir? Inga Bērziņa – trešo reizi!... ir, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Ainars Latkovskis (Starpsauciens: “Ir!”)... Ir? Kur? Kur viņš ir? (Starpsauciens: “Kaut kur bija!”) Piedodiet, ja es zālē neredzu, nedrīkstu atzīmēt... Ramona Petraviča, Līga Rasnača (Starpsaucieni: “Ir!”)... Līga Rasnača... ir, Ričards Šlesers un Edgars Zelderis (Starpsauciens.)... Līgas kundze, pierakstīju jūs... Ričards Šlesers un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 16.10.25 11:04 Balsojums 1
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (1057/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.10.25 11:07 Balsojums 2
Par - 77, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (1094/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 16.10.25 11:15 Balsojums 3
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Ināras Zariņas atbrīvošanu no tiesneša amata (830/Lm14)

Datums: 16.10.25 11:16 Balsojums 4
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Zemgales apgabaltiesas tiesneses Ingas Akmeņlaukas atbrīvošanu no tiesneša amata (831/Lm14)

Datums: 16.10.25 11:36 Balsojums 5
Par - 32, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valdības darba rezultātiem un sabiedrības zemo vērtējumu (93/P14)

Datums: 16.10.25 11:46 Balsojums 6
Par - 17, pret - 61, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā ietekmi uz sabiedrības veselību, valsts ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi (94/P14)

Datums: 16.10.25 11:53 Balsojums 7
Par - 39, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par meliem un šantāžas pazīmēm satiksmes ministra Ata Švinkas izteikumos LTV1 raidījumā “Kas notiek Latvijā?” (96/P14)

Datums: 16.10.25 12:17 Balsojums 8
Par - 78, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums (885/Lp14), 3.lasījums

Datums: 16.10.25 12:19 Balsojums 9
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (989/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.10.25 12:21 Balsojums 10
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (1052/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.10.25 12:24 Balsojums 11
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (1008/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.10.25 12:27 Balsojums 12
Par - 91, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (1006/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.10.25 12:28 Balsojums 13
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā (998/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.10.25 12:30 Balsojums 14
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā (999/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.10.25 12:31 Balsojums 15
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.10.25 13:40 Balsojums 16
Par - 48, pret - 9, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā (1019/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.10.25 13:41 Balsojums 17
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā (1019/Lp14), 2.lasījums

Datums: 16.10.25 13:43 Balsojums 18
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (1131/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.10.25 13:44 Balsojums 19
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (1131/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.10.25 13:47 Balsojums 20
Par - 80, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1132/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.10.25 13:48 Balsojums 21
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1132/Lp14), 1.lasījums

Datums: 16.10.25 13:48 Balsojums 22
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1132/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.10.25 14:45 Balsojums 23
Par - 56, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Deklarācija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu (833/Lm14)

Datums: 16.10.25 14:57 Balsojums 24
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (1042/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.10.25 15:15 Balsojums 25
Par - 11, pret - 66, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu komisijai. Par Krimināllikuma 132.1 panta piemērošanu (834/Lm14)

Datums: 16.10.25 15:15 Balsojums 26
Par - 76, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Krimināllikuma 132.1 panta piemērošanu (834/Lm14)

Datums: 16.10.25 15:19 Balsojums 27
Par - 87, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 10 422 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Saglabāsim mūsu bērniem bērnību!” turpmāko virzību (835/Lm14)

Datums: 16.10.25 15:19 Balsojums 28
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Dineviča ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā (839/Lm14)

Datums: 16.10.25 15:20 Balsojums 29
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Dineviča ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā (840/Lm14)

Datums: 16.10.25 15:22 Balsojums 30
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

16.10.2025.

11.00

13.30