Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas devītā sēde
2025. gada 9. oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs
Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Prieks jūs visus redzēt. Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)
Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 9. oktobra kārtējo sēdi.
Atbilstoši Saeimas kārtības rullim turpināsim izskatīt tos likumprojektus, kurus kvoruma trūkuma dēļ nepabeidzām izskatīt.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, otrais lasījums.
Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Iesniegti 50 priekšlikumi.
Mēs izskatījām 6. priekšlikumu, un par šo priekšlikumu mums ir jābalso, jo par to netika balsots.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 5, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
Turpinām darbu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.
A. Labucis (JV).
Labrīt, kolēģi! Ja nemaldos, trešo nedēļu pēc kārtas...
7. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. (Zālē troksnis.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!
A. Labucis. Ja atceraties no iepriekšējās sēdes, līdzīgi kā iepriekšējā – 6. – priekšlikumā... kur tiek salāgots ar Ekonomiskās ilgtspējas likumu. Atbalstīts un iekļauts 45. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim.
K. Melnis (klimata un enerģētikas ministrs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Deputāti! Varbūt, lai nedaudz kliedētu... un iedotu papildus vairāk informācijas...
Pirmkārt, paldies visiem par debatēm. Paldies visiem. Esmu sapratis... uzklausījis arī bažas. Es saprotu, ka mums ir kopīgi jāstrādā un jāskaidro. Varu tikai pāris lietas... Fakts ir tāds, ka pret Latviju jau ir uzsāktas trīs pārkāpumu procedūras un uz šodienu soda naudās ir sarēķināti jau ap 300 miljoniem eiro. Tas ir tas, ko mēs būsim spiesti samaksāt no mūsu valsts budžeta... no mūsu valsts drošības budžeta. Ir ļoti būtiski saprast – tas nekādi nemainīs situāciju, mums tie mērķi un saistības tik un tā būs jāizpilda. Mums tāpat tās direktīvas būs jāievieš, tikai mēs vēl turpināsim maksāt sodu. Tas ir ļoti būtiski.
Otrkārt, viennozīmīgi mēs zaudēsim milzīgas investīcijas, kaut vai tās pašas Eiropas Savienības investīcijas, kas tiek dotas, lai sasniegtu šos ambiciozos mērķus. Sociālais klimata fonds, kas ir minēts likumprojektā “Ekonomiskās ilgtspējas likums”, – no šī fonda vairāk nekā 460 miljoni ir paredzēti tajā skaitā transportam lauku reģionos, mazaizsargātajām mājsaimniecībām, energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu namos. Ir skaidrs, ka šīs investīcijas ir nepieciešamas, lai stiprinātu mūsu valsts ekonomiku, mūsu kopējo izaugsmi.
Mēs arī zaudēsim iespēju... par bezmaksas kvotām, kuras mūsu valstij pienākas un kuras mēs varam dot gan “airBaltic”, gan tām pašām... kas ir saistītas ar siltuma uzņēmumiem. To mēs vienkārši pazaudēsim. Tas būs tas, kā dēļ mums būs jāmeklē finansējums kaut kur citur, iespējams, arī mūsu valsts budžetā... ko mēs tik ļoti nevēlamies.
Tas, kas ir pilnībā skaidrs, – mērķi ir ambiciozi. Pilnīgi piekrītu Kulberga kunga minētajam par 37 procentiem attiecībā uz transportu. Bet mums ir izvēle – vai nu mēs pasakām “nē” un maksājam soda naudas, un pēc tam mēģinām cīnīties kopā ar vēl divām valstīm, kas ir ar mums, – ar Čehiju un Slovākiju, kuras nav pārņēmušas direktīvas –, vai tomēr mēs piesaistām Eiropas finansējumu un domājam, kā varam maksimāli sasniegt mērķus. Skaidrs, ka tie ir ambiciozi. Kad visa Eiropa iet uz priekšu, mēģina sasniegt... apgūt, piesaistīt vairāk finansējuma, vairāk investīciju, tā ir mūsu iespēja, lai valsts attīstītos... uz priekšu.
Pilnībā piekrītu – ir liela iespējamība, ka Eiropa tos mērķus nesasniegs. Tā ir liela iespējamība. Bet ir jautājums, vai mēs cenšamies tos sasniegt un tādā veidā piesaistām lielākas investīcijas gan mūsu ekonomikai, gan mūsu tautsaimniecībai, vai mēs pasakām “nē”, maksājam sodus un tāpat esam spiesti iet to ceļu. Tā ir tā lielā izvēle, kuras priekšā mēs esam. Un tādus piemērus var minēt daudzus. Lielākais izaicinājums, ko mēs nezinām, – cik daudz investīciju zaudēsim privātajā sektorā.
Labs piemērs – Liepājas aviācijas degvielas rūpnīca... zaļā degviela... investīcijas – pusmiljards eiro. Vai uzņēmējs gribēs investēt pie mums, ja sakām: mēs pagaidīsim pāris gadu, mēs nevēlamies...? Visdrīzāk investors izvēlēsies Lietuvu. Lietuva ļoti vēlas šos projektus.
Līdzīgi ir ar “Fibenol” kokrūpniecības jomā. Latvijā plānotas investīcijas ap 700 miljoniem eiro. Arī tās mēs riskējam zaudēt, jo skaidrs, ka tādi lieli investīciju projekti izvēlas drošu, pārliecinošu vidi, kur zina, kāda būs rītdiena.
Te es noteikti aicinu... Paldies par atbalstu. Turpinām strādāt. Aicinu virzīt uz komisiju arī Ekonomiskās ilgtspējas likumu, un tad runājam par detaļām, domājam, kur mēs varam labāk investēt, lai to naudu neizšķērdētu, bet investētu ekonomikā. Meklējam labākos risinājumus visi kopā! Skaidrs – izaicinājumi ir visiem. Pilnībā piekrītu. Plāni ir ambiciozi, to atzīstam, bet nedrīkst teikt, ka mēs tos nesasniegsim. Eiropa cenšas iet uz priekšu, un mēs arī cenšamies.
Runājot ar nozarēm... ar uzņēmējiem, viņi to saprot un tāpat iet tajā virzienā. Otra nianse, kas ir ļoti svarīga, – šis likums neliks uzņemties jaunus pienākumus. Ja kāds uzņēmējs nevēlas iet... viņš nav spiests. Bet tas, ko šis likums iedos, – tas iedos iespēju atrast papildu finansējumu. Ja uzņēmējs grib iet līdzi laikam un ieguldīt jaunākajās tehnoloģijās, tad ir iespēja, ka mēs kopā meklējam Eiropas finansējumu... lai varētu attīstīt Latvijas ekonomiku.
Paldies, kolēģi! Aicinu uz sadarbību, un, ja nepieciešams, droši – esmu gatavs nākt un frakcijās stāstīt. Runājam un meklējam labākos risinājumus! Piekrītu. Domājam, kā mēs kopīgi varam veicināt Latvijas ekonomikas attīstību!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es aicinu izbeigt šo “šizofrēniju”, kas turpinās jau ceturto reizi. Ja trīs reizes Saeima ir noraidījusi šo priekšlikumu, kāpēc (Starpsauciens: “Nav noraidījusi!” Starpsaucieni.)... jā, pārtrauca, nespēja pieņemt... kāpēc mēs visu laiku ākstāmies?
Man nav skaidra viena lieta. Meļņa kungs, varbūt nāciet un izskaidrojiet otrreiz, kādā veidā mēs ievērojam starptautiskos līgumus. Tikko Eiropas Savienība noslēdza vienošanos ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ka Eiropas Savienība iepirks fosilo kurināmo apmēram par pustriljonu – piecsimt miljardiem –, proporcionāli Latvijas iedzīvotāju skaitam tas ir apmēram par diviem miljardiem... fosilo enerģiju... uz visiem Latvijas iedzīvotājiem. Ko mēs darīsim ar šo fosilo enerģiju, kas būs iepirkta par diviem miljardiem? Vai mēs to šķaidīsim ar kaut kādu paštaisītu kukurūzas sīrupu vai ar vēl kaut ko?
Kādā veidā šī politika... kāds vispār ir mērķis šim visam? Mēs nekur neesam izlasījuši – ne anotācijā, ne kaut kur citur –, kādā veidā šis likums palīdzēs, piemēram, samazināt klimata sasilšanu, ja tas ir mērķis.
Ja mēs paskatāmies, kā tagad ir populāri teikt, teju visas pasaules zinātnieku rakstīto, sākot ar 1980. gadu, mēs izlasīsim brīnumu lietas. Piemēram, visi atzina, ka sakarā ar klimata sasalšanu ap 2000. gadu Anglija pārvērtīsies... Lielbritānija pārvērtīsies par Sibīriju. Kad šī sasalšana nenotika, nāca kaut kāds jauns biznesa veids un sāka domāt, ka varbūt varētu to naudu taisīt ar sasilšanu. Mēs nepārtraukti redzam... pa gadiem paskatāmies... Godājamie kolēģi, ieejiet internetā! Kādas ir prognozes, sākot ar 1980. gadu? Ap 2000. gadu izbeigsies ogles, ap 2010. gadu izbeigsies nafta. Sešdesmito gadu zinātnieki paredzēja, ka naftai vajadzēja izbeigties jau 1980. gadā.
Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, runājiet par konkrēto priekšlikumu!
A. Kiršteins. Un visu laiku šie murgi turpinās. Un tad sasalšanu nomainīja ar ozona caurumiem. Pēc tam parādījās sasilšana un tālāk vēl nezin kas.
Ja mēs gribam turpināt strādāt ar šo likumprojektu, kādam no valdības tomēr vajadzētu izskaidrot, kāds ir virsmērķis. Apdzīt – ekonomiski – Ķīnu? Eiropa šauj sev kājā – slēdz autobūves rūpnīcu –, bet mēs stāstām, ka mums ir vienreizējs ekonomiskais izdevīgums.
Meļņa kungs, aizejiet uz veikalu un paskatieties, cik tajos ir Ķīnā ražoto preču. Tikko atvēra “Xpeng” autosalonu, kur ķīniešu luksusa automašīnas jūs varat iegādāties divreiz lētāk nekā Eiropā ražotās. Kāds ekonomiskais uzrāviens, ja 80 procentus no 20 galvenajiem retajiem metāliem, kas ir vajadzīgi zaļajam kursam, kontrolē ķīnieši! Ko mēs tagad darām? Ko mēs ražosim? Vēja ģeneratorus un saules paneļus? Beidziet taču melot, nāciet un izskaidrojiet, kāda jēga visai šai jūsu fantastiski samurgotajai likumprojekta idejai!
Nākamais jautājums. Vai tad...
Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, es atkārtoti lūdzu – runājiet par konkrēto priekšlikumu!
A. Kiršteins. Jā, es tieši runāju par šo priekšlikumu. Kādā veidā šie priekšlikumi palīdzēs apturēt, piemēram, okeānu sasilšanu vai siltumnīcas efektu veidojošo gāzu izdalīšanos no okeāniem, vulkāniem un no visa pārējā, ja katru nedēļu BRICS valstis atklāj jaunu ogļu staciju?
Pēdējais jautājums – par mūsu drošību, ja mēs sakām... tad mēs esam pret Amerikas Savienotām Valstīm. Jūs klausījāties, ko ASV prezidents teica no ANO tribīnes? Viņš teica: jā, Eiropai 20 gados ir izdevies samazināt izmešu daudzumu... oglekli par 30 procentiem. Tajā pašā laikā pasaulē izmešu daudzums ir pieaudzis par 52 procentiem.
Tāpēc – vēlreiz – pirms mēs turpinām šāda likumprojekta apspriešanu, kādam no valdības vajadzētu atnākt un pastāstīt, kur būs (Starpsauciens.) šis ekonomiskais uzrāviens. Kādā veidā? Mēs ražosim automašīnas? Mēs ražosim saules paneļus? Mēs ražosim vēja ģeneratorus? Atbilde ir ļoti vienkārša: mēs paguļamies zem Ķīnas ekonomiskās tupeles un iznīcinām savu ekonomiku.
Un, starp citu, kurš no vēlētājiem jūs ir pilnvarojis ar šīm muļķībām nodarboties? (Starpsauciens.)
Aicinu neatbalstīt šādas lietas!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.
A. Kulbergs (AS).
Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs jau neesam pret šiem likumiem pēc būtības. Šie likumi visnotaļ ir daļa no Eiropas Savienības, tāpat kā mēs esam daļa no Eiropas Savienības. Bet apstākļi, kas 2022. gadā visu mainīja, vēl joprojām ir spēkā. Ir kura kara diena? Tāpēc realizēt šos lielos misijas mērķus – gan drošības jautājumus, gan klimata jautājumus – mums ir nopietna problēma. Tie abi vienlaicīgi mūsu ekonomikai nav panesami. Tika teikts par pārkāpumu procedūru, par soda naudām, par zaudētām investīcijām. Beidzot... beidzot! Pēc 15 gadu centieniem esmu sadzirdējis... es esmu prasījis un esmu sadzirdējis... beidzot ir kaut kāds aprēķins, beidzot ir kaut kāda informācija, ko tas mums nozīmē naudiski un skaitliski.
Bet ir problēma ar pašu galveno, ar to, uz ko mēs norādām. Mērķus, kas ir uzlikti Latvijai, vienalga, vai šo likumu pieņemsim vai nepieņemsim, mēs nesasniedzam šodien, un ne ar kādiem naudas līdzekļiem nevaram tos sasniegt 2030. gadā. Vienkāršs aprēķins – Polijai atliek savas ogļu stacijas, kas ir 63 procenti no viņu enerģētikas, izslēgt, un viņi jau realizē savu mērķi vai ir ļoti tuvu tam. Mums nav netīras enerģētikas. Mums nav iespējas pēkšņi, rītdien, aizslēgt termoelektrocentrāles, kaut gan daudzi to gribētu. Nav šādu tehnisku iespēju. Tā ir mūsu enerģētiskā drošība. Tātad enerģētikā mēs neko īpaši daudz izdarīt nevaram – pie tā zaļuma, kur mēs jau esam, trīsdesmitā... trešā... piektā... pozīcija.
Ir skaidrs, ka lauksaimniecība nebūs tā, kas to iznesīs, tāpēc ka tā ir mūsu mugurkauls, tā ir mūsu ekonomika. Un mēs jau nonākam pie transporta sektora, uz kura bāzes tas viss ir uzlikts. Transportam ir jāiznes 37 procenti. Ja jūs uzdodat jautājumu: kas tad ir transports? Dzelzceļš ir niecība. Niecība! Ja gribam elektrificēt dzelzceļu un kaut ko sasniegt, mēs runājam par nieka 4 procentiem – 4 procentiem! Viss. Nekā vairāk nav. Tātad tas nerisina jautājumu. No tā visa 82 procenti ir transports, kas ir uz ceļa. Un no tā savukārt 70 līdz 80 procenti ir pasažieru mašīnas. Un, gribot vai negribot, ja mēs gribam kaut kādā veidā samazināt... ja mēs sadalām šo mērķi, kas ir uzlikts, tikai transportam, – 2360 kilotonnas CO2 2030. gadā (tas ir pēc četriem gadiem) – tie ir 286 tūkstoši automašīnu... 286 tūkstoši automašīnu no 750 tūkstošiem, kas ir uz ceļa... tām ir jāizslēdz dzinējs un uz visiem laikiem “jāpieliek pie sienas”. Vai mēs pārliecināsim katru no jums... četros gados nopirkt 286 tūkstošus elektroautomobiļu? Iedomājieties, cik jums šodien... būtu jāpārsēžas! Tas ir tas mērķis, kas izrēķināts uz cilvēku, uz vienu vienību.
Tāpēc mūsu pozīcija ir ne jau atcelt šos mērķus, bet ģeopolitiskajā situācijā, kāda ir šobrīd, mums jāiestājas... un mēs gribētu redzēt to, ka... es aicinu jūs visus, parlamentāriešus, lai mēs visi iestātos par pozīciju tam, ka... uzdot Ministru kabinetam uzdevumu veikt koordināciju un kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas kolēģiem vērsties pie Briseles... un dot uzdevumu pārskatīt mūsu situāciju tieši reģiona drošības jautājumā, lai atzītu, ka prioritāra ir mūsu drošība un mūsu spēja šo drošību realizēt... no finansiālā viedokļa... un kopīgiem spēkiem šos mērķus atlikt, pārlikt, bet ne atcelt. Un pārskatīt šo apmēru Latvijai, kas ir 17 procenti. Tieši to es gribētu dzirdēt no ministra. Tieši tā ir tā virzība – mēs proaktīvi to darītu un šo pozīciju liktu uz Briseles galda. Tāpēc ka cietīs katrs transporta īpašnieks un katrs Latvijas iedzīvotājs. Tā būs tieša inflācija, tiešs cenu kāpums un nespēja pārvietoties... transporta ziņā. Tas būs dārgi, lasot to, kas ir ierakstīts Transporta enerģijas likuma projektā.
Aicinu uz kopīgu pozīciju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
A. Labucis. Paldies.
Turpinām ar 8. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Nē. 7. priekšlikums – komisijā atbalstīts. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Iebilst!”) Iebilst.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 18, atturas – 8. Priekšlikums atbalstīts.
A. Labucis. 8. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Arī juridiski tehniskas izmaiņas – numerācijas maiņa. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Labucis. 9. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Arī tehniskas dabas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 10. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Arī tehniskas dabas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 11. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 12. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Tehniski precizējumi. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 13. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Arī tehniskas dabas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 14. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Tiek noteikta definīcija jēdzienam “globālās sasilšanas potenciāls”. Tehniskas dabas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 15. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Tehniskas dabas – maina definīciju. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 16. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 17. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Tehniskas dabas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 18. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Salāgo ar Ekonomiskās ilgtspējas likumu. Tehniskas dabas. Atbalstīts un iekļauts 45. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 19. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tehniskas dabas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 21. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Tehnisks. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. Tāds pats arī 22. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Juridiskas tehnikas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 23. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Tehniskas dabas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 24. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē formulējumu par kārtību, kādā tiek novērtēta operatora atbildība. Tehniskas dabas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 26. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 27. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 28. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Redakcionālas dabas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 30. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 31. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 32. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 33. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz, ka Ministru kabinets veidos nosacījumus un kārtību, kādā apstiprinās kuģošanas emisijas datus, kurus tālāk pakalpojumu sniedzēji ziņos Valsts vides dienestam. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tehniskas dabas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 35. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 36. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Tehnisks. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 37. – arī klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Tehnisks. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 38. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tehniskas dabas. Par piesārņojošām vietām... atbildība pāriet Valsts vides dienestam. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 39. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 40. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Tehnisks. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 41. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tehniskas dabas. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 42. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Tehniskas dabas. Atbalstīts un iekļauts 45. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 43. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Arī tehniskas dabas. Daļēji atbalstīts, iekļauts 44. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Saistīts ar pārejas noteikumiem. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 45. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Jāskatās 127.A lapa – no sākotnējā priekšlikuma izņemti divi punkti – 84. un 85. –, jo tie datumi vairs nav aktuāli. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (AS).
45. priekšlikums nav tikai tehnisks priekšlikums. Tajā ir gan par spēkā stāšanos, gan par saistīto likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”.
Mums pa šo laiku ir bijušas tikšanās ar klimata un enerģētikas ministru, ar parlamentāro sekretāru. Esam daudz un dikti runājuši ar nozares pārstāvjiem. Un, ja runājam arī par saistīto likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”, kas ir minēts šajā konkrētajā priekšlikumā, tai skaitā arī likumprojektu “Transporta enerģijas likums”, kas ir no šīs kopējās pakas, mūsu bažas pamatā ir saistītas ar transportu, mazo un vidējo rūpniecību un konkurētspēju. Ja pieņems Transporta enerģijas likumu, kas ir saistīts ar šiem pārējiem, mēs redzam – ar 2027. un 2030. gadu dīzeļdegvielas cena pieaugs par 37 centiem litrā... mēs varam parēķināt gada apjomu, cik mēs visi kopā – gan privātpersonas, gan komersanti – gada laikā pārmaksāsim. Kādu tas atstāj ietekmi uz inflāciju un uz mūsu kopējo konkurētspēju? Tas pats par mazo un vidējo, reģionos bāzēto komersantu, kurš nodarbojas ar rūpniecisko ražošanu.
Tās mūsu bažas... tas, ko mēs tiešām sagaidām no valdības... runājām arī ar kolēģiem – noteikti sniegsim savu priekšlikumu. Punkts viens – par kopēju Baltijas koordināciju šo mērķu sasniegšanā, ko arī ministrs minēja. Punkts divi – jābūt pilnīgai skaidrībai: ja ieviešam šīs prasības arī transporta nozarē – ka degvielai ir visi šie piemaisījumi... saistībā ar sadārdzinājumu jābūt zināmam atbalstam... vismaz noteikti starta periodā. Kamēr tirgus stabilizējas... ir pietiekami liela konkurence... ir ārējais atbalsts.
Respektīvi, lai mums, katram sabiedrības loceklim, nenāktos maksāt par degvielas litru aptuveni 40 centus vairāk, lai mēs neaudzētu kopējo inflāciju un nemazinātu mūsu valsts kopējo konkurētspēju. Tas ir ļoti svarīgs punkts, ko mēs sagaidām no valdības starp šiem lasījumiem. Faktiski ne tik ļoti likumprojektā “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, bet likumprojektā “Ekonomiskās ilgtspējas likums”, runājot arī par likumprojektu “Transporta enerģijas likums”, jo tie visi ir saistīti ar tā saucamo klimata likumu.
Tāpēc, kolēģi, mēs... redzot, kāds šobrīd ir sastāvs Sēžu zālē... mēs vai nu atturamies, vai balsojam “pret” šiem likumprojektiem. Bet tiešām turēsim ministru pie vārda... uz konstruktīvu sarunu pēc būtības, kolēģi.
Lai kas vadītu valdību šobrīd, lai kas vadītu valdību pēc gada, mums ir jādomā, kas 2027.–2030. gadā notiks ar mūsu tautsaimniecību, ar mūsu ekonomiku un konkurētspēju. Domāju, mēs visi ļoti labi apzināmies, ka nevaram atļauties nedz audzēt inflāciju, nedz padarīt mūsu uzņēmējus nekonkurētspējīgus, īpaši reģionos. Ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Mēs saprotam, ka ir otra puse – lielās investīcijas, kuras jebkurā gadījumā nāk uz Latviju. Vai nu tā ir jūsu pieminētā aviācijas degviela, vai koksnes pārstrāde, vai cita veida enerģētika, vai tie ir akumulatori. Ļoti daudz dažādu industriju... jau nāk un tiek summētas kopējā valsts un tautsaimniecības investīciju portfelī.
Tas ir no vienas puses, bet no otras puses ir lietotājs, cilvēki reģionos, kuriem jau tā šobrīd ir ļoti, ļoti grūti savilkt kopā galus. Un mēs ļoti labi apzināmies, ka valstij šobrīd ir nepieciešams stiprināt mūsu drošību. Visi resursi ir jāiegulda drošībā, kur un kā vien mēs to varam. Tāpēc kopējai Baltijas valstu koordinācijai, lai nebūtu soda sankciju, šo mērķu iesaldēšana ir ārkārtīgi svarīga. Baltijas valstis, Polija un, iespējams, vēl citi sabiedrotie Eiropas Savienībā. Šobrīd visi tautsaimniecības resursi, nodokļu maksātāju resursi, ko mēs plānojam investēt zaļo mērķu sasniegšanā, ir jāiegulda mūsu drošībā.
Kad mums būs pilnīgi skaidrs, ka vairs nav ārēju apdraudējumu, kad mēs faktiski jau diskutēsim par to, kā attīstām valsti pēckara periodā gan enerģētikā, gan transportā un tamlīdzīgi, varam atgriezties pie šo mērķu realizēšanas. Šobrīd šo mērķu sasniegšana, es teiktu, ir pat zināms drauds mūsu nacionālajai drošībai, jo mēs atņemam šo finansējumu mūsu sabiedrībai, vājinām mūsu tautsaimniecību, ekonomiku un līdz ar to arī valsts budžetu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Tātad 45. priekšlikums komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 31, atturas – 6. Priekšlikums atbalstīts.
A. Labucis. 46. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Paredz pārņemt direktīvas prasības par ūdeņraža ražošanu. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 47. – arī klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Precizē ražošanas jaudas. Robeža ir 50 tonnas: līdz 50 tonnām – nepieciešama B kategorijas atļauja piesārņojošo darbību veikšanai, virs 50 – A kategorijas atļauja. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 48. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar Eiropas Komisijas direktīvas vadlīnijām un... tehniskajām vienībām. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 49. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Juridiski tehnisks priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. 50. – arī klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 45. priekšlikumā, kas paredz salāgot likumu “Par piesārņojumu” ar likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums” un... pārejas noteikumiem.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Labucis. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Likumprojekts komisijā tika atbalstīts.
Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 42, atturas – nav. Likums pieņemts. (Daži deputāti aplaudē.)
___
Darba kārtībā – sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Ekonomiskās ilgtspējas likums”, pirmais lasījums. Saistīts ar iepriekšējo. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.
A. Labucis (JV).
Labrīt! Otro reizi šis likumprojekts tika skatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Likumprojekta mērķis ir veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un īstenojot tautsaimniecības transformāciju saskanīgi ar vienoto Eiropas Savienības tirgu. Likumprojekts ir nepieciešams klimata finanšu mehānismu regulēšanai un Eiropas Savienības fondu finansējumu apguvei nacionālā līmeņa klimata pasākumu un politiku īstenošanai.
Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekš pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Nedaudz atmiņai... Tas precizē un papildina esošo Eiropas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas regulējumu.
Ekonomiskās ilgtspējas likums paredzēs valsts pienākumu izpildi – stratēģisko koordināciju, Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam īstenošanu un uzraudzību un klimata politikas finansējuma realizāciju.
Likumprojekts sastāv no trīs galvenajām daļām, pīlāriem, kas attiecas uz procesiem un veido kopējo nozares satvaru.
Pirmais – ministriju un pašvaldību atbildība un iesaiste valsts kopīgo saistību izpildē. Ir plānots noteikt vienotu tiesisko regulējumu klimata pārmaiņu ierobežošanai, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanai. Plānots ieviest ilgtermiņa klimata politikas stratēģiju, kas nosaka mērķus tuvāko 10, 20, 30 gadu periodā.
Otrais – koordinēta atbalsta finansējuma sadale – priekšnosacījums emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta un jaunā plānotā Sociālā klimata fonda, kas paredz 462,7 miljonus eiro, investīciju piesaistei. Tas iezīmēs skaidrus uzdevumus, kam un kā šos līdzekļus tālāk izmantosim. Plānots atbalsts ēku rekonstrukcijai un siltināšanai. Plānots palielināt pieejamību sabiedriskajam transportam, vilcienu elektrifikācija un sociālās izmitināšanas un patvertņu pieaugums.
Trešais lielais pīlārs – Latvijas noturības stiprināšana tieši klimata skatījumā. Gribu uzsvērt, ka pēdējie gadi ir parādījuši... sausuma periodi, šajā vasarā – pastiprinātas lietavas... nu jau varētu teikt, ka tie ir nosacīti ekstremāli laikapstākļi. Ir plānots, ka tiks izstrādāts nacionālais plāns, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Valsts pārvaldei tiks dots uzdevums veikt klimata monitoringu, ietekmju monitoringu un veidot vienotu datubāzi, emisiju inventarizācijas un prognožu sistēmu.
Likumprojektam tika noteikta steidzamība.
Sēdes vadītāja. Tātad vispirms ir jābalso par steidzamību.
Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.
Vai kāds no tiem, kas ir pieteikušies runāt, vēlas runāt par steidzamību? (Dep. V. Pleškāne: ““Pret” steidzamību!”) “Pret” steidzamību.
Runāt “pret” steidzamību pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.
V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Aicinu neatbalstīt steidzamību likumprojektam “Ekonomiskās ilgtspējas likums”.
Iemesli ir konkrēti, dokumentos pierādāmi un skar gan budžetu, gan pašvaldības, gan uzņēmējus. Anotācijā vairākās sadaļās par ietekmi atzīts – nē, budžeta administratīvā sloga un atbilstības izmaksu priekšvērtējuma nav, papildu publiskais finansējums būšot vērtējams īstenošanas gaitā. Tas nozīmē – lūdz atzīt par steidzamu, bet izmaksas rādīs tikai pēc tam.
Tas nav atbildīgi... ne ministrijai... ne pret sabiedrību. Dokumentā skaidri rakstīts – “trūkst pietiekamas empīriskās informācijas”, tāpēc administratīvo izmaksu novērtējums tiks veikts pēc regulējuma pieņemšanas. Pēc pieņemšanas! Steidzamība ar šādu atzīšanos nozīmē balsot uz aklo.
Likumprojekts saistīts ar jaunu oglekļa tirgu mājoklim un transporta ETS2, un Sociālo klimata fondu. Laika grafiki, pārejas tilti un sekundārais regulējums ir izšķirošs, lai cilvēkiem nerastos cenu šoks. Steidzamība bez skaidra plāna un noteikumiem nozīmē dārgas kļūdas. KEM prezentācija rāda plašu mērķu un uzdevumu klāstu ar novirzēm vairākos sektoros. To nevar kvalitatīvi izdiskutēt steidzamības pieņemšanas tempā. Nepieciešams izstrādāt pareizus grafikus un konkrētus Ministru kabineta noteikumu projektus, nevis solīt tos izstrādāt pēc balsojuma.
Kolēģi! Steidzamība ir instruments ārkārtas situācijās, nevis mājasdarbu aizstājējs. Šobrīd nav priekšlikumu, nav redzami jauni Ministru kabineta noteikumu projekti, paši autori atzīst – administratīvās izmaksas aprēķinās pēc pieņemšanas. Šādos apstākļos steidzamība nav vides aizsardzība, tas ir risks cilvēku... mērķiem un mūsu tiesiskajai noteiktībai.
Aicinu balsot “pret” steidzamību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ekonomiskās ilgtspējas likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 40, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Vārds deputātam Mārcim Jencītim.
M. Jencītis (LPV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Dzirdēju par 300 miljonu soda naudu, ko var izmaksāt šī likuma neieviešana, bet tas, ko Latvija plāno tērēt līdz 2050. gadam, ir 31,7 miljardi eiro šī likuma vai klimatneitralitātes ieviešanai. Likumprojekta anotācijā paskaidrots, ka Ekonomiskās ilgtspējas likuma mērķis ir virzība uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Šis likumprojekts ir daļa no klimata likuma, kuru iepriekš nepieņēma kvoruma trūkuma dēļ, tāpēc tas ir sadalīts vairākās daļās. Šis Ministru kabineta virzītais likumprojekts ir zaļā kursa īstenošana, kas patiesībā ir utopija, un to īstenot ir ekonomiska pašnāvība.
Šis likums tiek nosaukts par Ekonomiskās ilgtspējas likumu, bet realitātē tas ir ekonomiskās eitanāzijas likums. Kāpēc? Eiropas Centrālā banka šī gada pārskata ziņojumā ir publicējusi, ka visā Eiropā zaļā kursa īstenošanai ik gadu tiek tērēti 764 miljardi eiro. Papildus tam Eiropas Komisija plāno tērēt ik gadu 477 miljardus eiro. Turpmākie cenu salīdzinājumi būs tikai par šo papildus plānoto naudu, jo pretējā gadījumā skaitļi kļūst prātam neaptverami.
Ko par šo naudu – vienkāršā valodā – varētu izdarīt? Ik gadu nosegt 60 procentus visu Eiropas Savienības valstu izglītības budžetu. Pēc “Eurostat” datiem, papildus plānotie tēriņi ir 60 procenti no Eiropas Savienības valstu kopējā izglītības budžeta. Par šo naudu var nosegt 30 procentus no visiem Eiropas ikgadējiem veselības aprūpes izdevumiem un – kas šodien ir ļoti būtiski arī šeit, Latvijā, – dubultot aizsardzības izdevumus. Un vēl paliktu pāri 134 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka par papildu naudu varētu dubultot aizsardzību un vēl atlicināt 134 miljardus. Un nebūtu jābrauc diedelēt no Trampa papildu finansējumu un aizsardzību. (Zālē troksnis.) Par atlikušo summu – 134 miljardiem...
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti! Kolēģi, mazliet klusāk!
M. Jencītis. Par atlikušajiem 134 miljardiem varētu īstenot sešus “Rail Baltica” projektus visām Baltijas valstīm.
Šīs politikas virzītāji ir tiešs apdraudējums drošībai. Atbilstoši Starptautiskajam Valūtas fondam Krievijas... izaugsme kara laikā ir lielāka nekā lielvalstīm – Vācijai, Francijai un Lielbritānijai. Tātad zaļais kurss padara Eiropu nespējīgu konfrontācijā ar Krieviju un tās agresiju. Vienlaikus zaļā kursa pārmaiņas padara Eiropu arvien atkarīgāku no Ķīnas importa. Kamēr Eiropa lūdz palīdzību ASV, aizmuguriski noliekot Trampu, tā bezjēdzīgi izpļekarē savus resursus.
Tagad par Latviju. Informācija par to, cik šobrīd Latvija tērē zaļajam kursam, nekur publiski nav atrodama, visdrīzāk to neviens vispār nezina. Taču ir zināms, cik plāno tērēt līdz 2050. gadam. Un tie ir 31,7 miljardi zaļo mērķu ieviešanai. Tas ir pusotru reizi vairāk nekā viss esošais valsts parāds. Tātad tā ieviešana var uzaudzēt valsts parādu līdz 50 miljardiem. Nemaz nerunājot par citām prioritātēm, kā “Rail Baltica” un aizsardzība. Par šiem līdzekļiem varētu – var! – 25 gadus nosegt visus Latvijas izglītības izdevumus vai 16 gadus visus aizsardzības tēriņus, vai 15 gadus visus veselības budžeta tēriņus.
Vēl jāpiemin, ka CO2 emisiju kvotu dēļ no 2027. gada ievērojami pieaugs izmaksas tām mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto gāzi, ogles un granulas. Diskusijās par klimata likumu izskanēja, ka Latvijā 280 tūkstoši automašīnu, kuras darbojas ar iekšdedzes dzinēju, būs jānomaina uz elektroauto vai tās būs jāaizliedz.
Noslēgumā. Viens no lielāko tērauda liešanas uzņēmumu vadītājiem ir sacījis, ka zaļais kurss pilnībā iznīcinājis Eiropas industriju un novedīs līdz katastrofai. Citiem vārdiem sakot, zaļais kurss kļūs par Eiropas industrijas konkurētspējas kapakmeni. ASV prezidents Donalds Tramps ANO sēdē tikko nāca klajā ar paziņojumu, ka klimata pārmaiņas ir lielākā krāpšana pasaules vēsturē.
Par dabu ir jārūpējas, bet šis ekonomiskās eitanāzijas projekts ir jānoraida. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.
J. Vitenbergs (NA).
Labrīt, kolēģi! Pirms brīža, pieņemot ar trauslu vairākumu – 51 balsi –grozījumus likumā “Par piesārņojumu”, atskanēja šķidri aplausi. Par ko jūs aplaudējāt? Jūs aplaudējāt par to, ka mūsu sabiedrībai, uzņēmējiem degvielas cenas papildus tirgus cenai pieaugs par vairāk nekā 30 centiem. Vai tad, kad sabiedrība šo sajutīs, redzēs cenu atšķirību, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, jūs aplaudēsiet? Tas ir jautājums. Domāju, tad tā atbildība par šo būs jāuzņemas.
Komisijā, skatot šos vienotās pakotnes, kas skar klimata mērķus, likumprojektus, jo tie ir jāskata kopā, – “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, “Ekonomiskās ilgtspējas likums”, “Transporta enerģijas likums” –, diskusija bija diezgan ilga. Kur bija galvenā problēma? Ka mēs nesaņēmām atbildes. Atbilžu nav ne ministram, ne ministrijas cilvēkiem.
Dīvaini – jau vairākus gadus mums ir Klimata un enerģētikas ministrija, kura ir atbildīga par enerģētikas politiku, un viņi nevar atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem. Cik maksās degviela, ja mēs pieņemsim visus šos likumprojektus?
Jā, ir saskaitīts... akcīze, ETS mehānisms, par kuru lēma... Tie veido 30 centus par litru klāt. Bet vēl ir Ekonomikas ministrija ar degvielas rezervēm – 8 centi par litru klāt. Tā ka summa beigās būs visi 40 centi vai pat vairāk.
Un ir jautājums, kam vajadzētu būt šodien dienaskārtībā, – kā mūsu uzņēmēji spēs konkurēt ar Igauniju un Lietuvu? Neviens to nav modelējis, un neviens nevar uz to atbildēt, tāpēc arī šobrīd balsot un pieņemt šos lēmumus ir bezatbildīgi.
Kas attiecas uz likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”, kas būs jumta likums visai klimata politikai un noteiks, ka Klimata un enerģētikas ministrija būs atbildīga par klimata politikas koordinēšanu un ieviešanu Latvijā... Arī te ir jautājums, uz ko norāda Valsts kontrole... Lai līdz 2030. gadam ieviestu klimata mērķus, ir vajadzīgi 13 miljardi. No valsts puses ir iezīmēti trīs, tātad, ja šodien mēs šo likumprojektu atbalstām un ejam uz priekšu, četru gadu laikā valsts budžetā būs jāatrod 10 miljardi. Būtībā, apņemoties un balsojot šodien “par”, mēs skaidri zinām, ka šo apņemšanos izpildīt nespēsim, ka tam pretī gluži vienkārši nav līdzekļu.
Situācija ir mainījusies. Mēs esam daudz diskutējuši un bijuši vienisprātis, ka mums ir jānosargā mūsu valsts gan ārēji, gan iekšēji. Aizsardzība būs prioritāte, un investīcijām aizsardzības jomā būs vajadzīgi miljardi. Šobrīd valsts budžets nespēj panest abus – klimata politikas ambiciozo virzību un aizsardzības stiprināšanu. Tas gluži vienkārši nav iespējams.
Man ir jautājums Meļņa kungam. Jūs nācāt, argumentējāt, kāpēc tas būtu jāatbalsta, un draudējāt deputātiem ar soda sankcijām, bet – vai jūs esat bijis Briselē, aizbraucis pie atbildīgajām institūcijām un atklāti izskaidrojis... centies izskaidrot jautājumu, ka mēs gluži vienkārši vairs nespējam ieviest šo apņemšanos, virzienu. Mēs esam Eiropas Savienības, NATO ārējā robeža, bet šobrīd šajā kontekstā nekādu lielo atbalstu neesam saņēmuši no Eiropas puses, no dažādiem fondiem, lai spētu panest visu ar budžetu. Kā es teicu, tas nav iespējams.
Ja šodien nobalsosim “par”... Katrs no mums, kas balsos “par”, es domāju, apzinās to, ka mēs nespēsim šo situāciju realizēt un... ieviest.
Kas attiecas uz transporta sektoru, tad nepamet sajūta, ka visa šī aizsegā... nu, negribas piesaukt, bet ir kaut kas līdzīgs OIK mehānismam, kurā atsevišķi komersanti nopelnīs, tas viņiem būs bizness, viņi iegūs no šīs virzības, bet sabiedrība un uzņēmēji, pārmaksājot ikdienā par degvielu, kļūs nekonkurētspējīgi, nevarēs atļauties pat ikdienas paradumus. Pasažieru pārvadātāji, esot komisijā, norāda – ja jūs vēl šo ieviesīsiet, nu, mēs esam zem ūdens, mēs nespēsim nodrošināt regulāros autobusu reisus.
Tā ka tā apņemšanās... un par ko mēs te runājam... Jā, varbūt kāds investēs un tiešām mums būs biometāns pāris stacijās. Bet ko tas maksās? Ko tas maksās pārējai sabiedrībai? Vai nav tā, ka šīs dažas investīcijas, par kurām jūs runājat, nokaus visu pārējo tautsaimniecību? Un uz to īsti atbildēt nevar neviens.
Kolēģi, ir trīs likumprojekti kopā, šodien skatām divus, “Transporta enerģijas likums” kaut kur atvilktnē stāv un gaida savu iznācienu nākamajās sēdēs, bet to, ko tālāk tie nesīs, jutīs ikkatrs no mums, sabiedrība, uzņēmēji tuvākajos gados, un sekas, nenoliedzami, būs tālejošas.
Tā ka šajos apstākļos, kad nav skaidras atbildes, no kurienes ņemt līdzekļus, lai īstenotu klimata politiku, un cik maksās degvielas litrs salīdzinājumā pret mūsu kaimiņiem... Tie ir jautājumi, kurus būtu svarīgi saprast un zināt, ja izdarām šādas izvēles.
Tā ka, kolēģi, neatbalstām.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.
J. Patmalnieks (JV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Latvija ir daļa no Eiropas Savienības. Latvija ir daļa arī no Eiropas Savienības kopējā tirgus. Eiropas Savienība ir lielākais mūsu eksporta tirgus. Tajā mūsu uzņēmēji var pārdot savas preces un pakalpojumus. Latvijas dalība Eiropas Savienības kopējā tirgū ir daļa no pasākumiem, kuri nodrošina Latvijas drošību, neatkarību un sekmē ekonomisko labklājību. Dalība Eiropas Savienībā dod ne tikai ekonomiskās iespējas, tā ir arī iespēja piedalīties diskusijā par jautājumiem, kuri skar kopējos mērķus. Kad visas valstis radušas kopsaucēju, mums ir pienākums sekot pieņemtajiem lēmumiem.
Viena no diskusijām, kurā mums ir iespēja piedalīties, ir par klimata politiku. Eiropas Savienības nolūks ir kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu līdz 2050. gadam. Šis kopīgi pieņemtais mērķis ir juridiski saistošs. Vienošanās saskan arī ar Latvijas starptautiskajām saistībām – Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Parīzes nolīguma saistībām.
Ar piedāvāto likumprojektu “Ekonomiskās ilgtspējas likums” Latvija apņemas līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti un nacionālos klimata mērķus. Ar to mēs sekmēsim Latvijas ekonomisko ilgtspēju, konkurētspēju un valsts virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību. Tā ir mūsu atbilde uz starptautiski panākto kopīgo izpratni.
Cilvēku darbības ir ietekmējušas klimata pārmaiņu tempu. To jūtam arvien izteiktāk arī Latvijā. Mēs vēl arvien redzam strauji mainīgus laikapstākļus. Katrs gads nāk ar jauniem izaicinājumiem mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarē. Tāpēc mums ir nepieciešams Ekonomiskās ilgtspējas likums, kurš dos tiesisko ietvaru līdzekļiem, kā mēs Latvijā samazināsim siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielināsim ogļskābās gāzes piesaisti un – pats svarīgākais – pielāgosimies klimata pārmaiņām.
Ar likumu mēs radīsim līdzekļus, kā palīdzēt Latvijai pielāgoties. Mums būs skaidrība ne tikai par atbildīgajām iestādēm un plānošanas dokumentu izstrādi, bet arī par finanšu instrumentiem, kuri palīdzēs sasniegt mērķus. Mums būs skaidrs pamats klimata pārmaiņu finanšu instrumenta, emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta, Sociālā klimata fonda un Modernizācijas fonda darbībai.
Balsojums “pret” šo likumprojektu būs atteikšanās arī no 450 miljoniem Eiropas Sociālā klimata fonda ietvaros vien, kā arī atteikšanās no līdzekļiem no nākamā daudzgadu perioda budžeta, kurā mēs rēķinām, kā redzam no prezentācijām, ko mums rāda Eiropas Komisijas pārstāvji... Tai skaitā Saeimā Latgales konferencē mēs dzirdējām, ka nākamajā posmā Eiropas Savienība veltīs apmēram vienu trešo daļu un vairāk tieši klimata mērķu sasniegšanai. Ja mums nebūs šī tiesiskā ietvara, kā Latvija izpildīs šos mērķus? Mēs nevarēsim pretendēt uz finansējumu.
Turklāt viens no siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem ir emisijas no fosilo energoresursu – naftas produktu un gāzes – sadedzināšanas. Mēs varam ietekmēt to, cik daudz patērējam šos produktus. Šos energoresursus mēs ievedam no dažādām valstīm. Vairākums no tām nevar lepoties ar demokrātisku valsts pārvaldi. Samazinot fosilo resursu patēriņu, mēs samazinām savu atkarību no naftas un gāzes produktus eksportējošām valstīm, kļūstam neatkarīgāki un pastāvīgāki savos lēmumos.
Jau šodien tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, ka ir izdevīgāk ražot enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem nekā no fosilajiem. Runa nav tikai par klimata mērķiem. Ģeopolitiskie satricinājumi kļūst arvien biežāki. Lielāka pašpietiekamība enerģētikā radīs lielāku Latvijas noturību pret šiem satricinājumiem un stiprinās Latvijas neatkarību.
Nesen Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā uzklausījām Latvijas Bankas analīzi. Viens no mūsu tautsaimniecības izaugsmes virzītājspēkiem ir bijis lielāks saražotās enerģijas daudzums Latvijā. Dati liecina, ka šis virziens ir jāatbalsta arī Saeimai... ar straujāku vēja enerģijas attīstību, lai panāktu straujāku tautsaimniecības attīstību.
Mēs ik pa laikam dzirdam debates par to, vai varam atļauties pieņemt šo likumu. Klimata mērķi izmaksāšot dārgi, mums nebūšot naudas valsts aizsardzībai. To mēs dzirdējām arī šodien. Kolēģi, šī ir viltus dilemma. Aizsardzībai mums ir nepieciešama nauda jau šodien. Un ir acīmredzams, ka Evikas Siliņas vadītā valdība, Jaunās VIENOTĪBAS vadītā valdība, ir radusi šo aizsardzības vajadzībām nepieciešamo finansējumu. Mums par to būs iespēja lemt jau drīz... budžetā.
Klimata mērķu finansējums ir ilgtermiņa, un tie ir sasniedzami nevis ar lieliem valsts budžeta tēriņiem rīt, bet soli pa solim katrā nākamajā investīciju ciklā, pieņemot lēmumu par klimatam draudzīgāko risinājumu. Ja mēs pērkam auto šogad, nākamgad, tad skatāmies uz to, cik daudz emisiju tas izmet. Varbūt tas nebūs nākamais auto, varbūt tas būs aiznākamais auto, bet tas tik un tā būs solis pretī klimata mērķiem. Ja plānojam iegādāties nekustamo īpašumu, tad vērtējam tā enerģijas patēriņu. Tie ir ilgtermiņa lēmumi, kuri ir jāpieņem valsts līmenī.
Nav jautājums par naudas tērēšanu klimata mērķiem rīt, kurus sasniegsim 2050. gadā, bet gan par pakāpeniskiem, plānveida un stratēģiskiem ieguldījumiem mūsu tautsaimniecībā, tai skaitā no Eiropas Savienības daudzgadu budžeta, kurā, kā es jau iepriekš teicu, nākamajā plānošanas periodā ievērojams finansējums būs tieši klimata mērķu sasniegšanai. Tie dos atdevi ne tikai ar samazinātām siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet arī lielāku pašu saražotās enerģijas daudzumu.
Balsojums par šo likumprojektu būs arī balsojums par lielāku Latvijas un visas Eiropas Savienības patstāvību enerģijas ražošanā un Latvijas tautsaimniecības attīstību. Mums kā lēmuma pieņēmējiem nav jāraida signāls naftas un gāzes eksportētājvalstīm, ka leiputrija, kurā varēja turpināt naftas kartelī pieņemt lēmumus un celt cenas neatkarīgi no tā, kādas ir mūsu kā patērētāju intereses... Mums gluži pretēji jāraida skaidrs signāls, ka lielākais pasaules vienotais tirgus – Eiropas Savienība – ir vienots savos mērķos un Latvija ir neatņemama šī tirgus daļa. Bez šiem mērķiem, pieejamā finansējuma, mūsu kopīga, neatlaidīga darba to sasniegšanai Latvija būs nabagāka, atkarīgāka un ievainojamāka.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.
A. Saļimovs (ST!).
Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nevis likumprojekts “Ekonomiskās ilgtspējas likums”, bet īstais nosaukums ir ekonomikas pašiznīcināšanas likums. Tagad sāksies cīņa par to, lai degviela maksātu divus eiro, maize – trīs eiro. Šis likums ietekmēs katra iedzīvotāja kabatu. Uz papīra viss ir skaisti – klimatneitralitāte līdz 2050. gadam, emisiju samazinājums, zaļā nākotne. Bet aiz šiem vārdiem slēpjas pavisam cita realitāte – milzīgs finansiāls slogs Latvijai, mūsu uzņēmējiem un kosmiskas cenas ikvienam. Padomājiet paši: ja mēs neizpildām emisiju mērķus, būs jāpērk kvotas no citām valstīm. Tas nozīmē simtiem miljonu no mūsu budžeta. Nauda, kas varētu aiziet skolām, slimnīcām, pensijām, aizplūdīs projām, lai tikai atzīmētos Briselē.
Un kas notiks ar mūsu nozarēm? Transports, lauksaimniecība, rūpniecība – tas, kas uztur Latvijas ekonomiku, tiks nostādīts neizdevīgā situācijā. Kamēr kaimiņvalstis izvēlas elastīgus ceļus, mēs paši sev rokam bedri un lecam iekšā. Parastajam cilvēkam tas nozīmē tikai vienu – augstas cenas visam: pārtikai, degvielai, komunālajiem... Un nemaz nav šaubu, ka inflācija sitīs mums visiem pa kabatu. Tieši tauta... maksāsim par to, par zaļo kursu.
Un pats lielākais absurds ir tas, ka viss balstās uz ES fondu naudu. Bet kas notiks, ja šie fondi samazināsies? Latvijai vienkārši nebūs resursu, lai šo likumu īstenotu. Tas sabruks kopā ar mūsu ekonomiku.
Eiropas prioritātes mainās ik nedēļu. Vairāk tikai runāts par drošību, par ekonomisko konkurētspēju. Bet mēs... mēs it kā esam gatavi paši sevi norakt, paši sev kaitēt un nosaukt par... ilgtspēju. Tas apdraud darba vietas, uzņēmumus, mūsu labklājību. Un pats trakākais, likumā nav nekādu garantiju kompensācijām iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Vispār runāt par emisijām Latvijā... nu, smieklīgi. Iedzīvotāju skaits samazinās, ražotņu faktiski nav, bet mēs cīnīsimies.
Aicinu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.
J. Simanovska (PRO).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es domāju, ka ir vērts atsaukties uz atsevišķu autoritāšu vārdiem. Es kā sekulārs cilvēks izlasīju, ko nesen bija teicis pāvests Leons XIV, un domāju, ka daļu no jums tas varētu uzrunāt īpaši. Viņš komentēja izskanējušās runas par klimata pārmaiņām. Pāvests Leons XIV pagājušā nedēļā aicināja pasaules iedzīvotājus rīkoties aktīvāk. Viņš pauda bažas par polarizēšanu un kritizēja klimata pārmaiņu noliedzējus. Viņš teica, ka daži ir izvēlējušies izsmiet aizvien redzamākās klimata pārmaiņu pazīmes un izzobot tos, kuri runā par globālo sasilšanu, un vainot tajā nabadzīgos, kas visvairāk cietīs no klimata pārmaiņu sekām.
Es gribu citēt viņa vārdus: “Dievs mums jautās, vai esam kopuši un sargājuši pasauli, ko Viņš radījis mūsu labumam un nākamajām paaudzēm, un vai esam rūpējušies par saviem brāļiem un māsām. Un kāda būs mūsu atbilde, dārgie draugi?” (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ārkārtīgi interesanta uzsvaru maiņa. Mēs vairs nerunājam, ka cīnāmies pret klimata sasilšanu, bet pret klimata maiņām. Simanovskas kundze, klimata maiņas ir ziema, pavasaris, vasara, rudens. Kādā veidā jūs taisāties cīnīties ar klimata maiņām? Ja jūs domājat to, ka dažu vasaru paliek karstāk vai aukstāk, tad atcerēsimies, ka pēc sešdesmitajiem gadiem katru gadu Latvijā samazinās vēja stiprums. Tad bija 48 metri sekundē, tagad jau retums ir 28–29 metri sekundē. Tā ka klimata maiņas – tas ir ārkārtīgi interesanti. Tas ir apmēram tāpat kā izdomāt, ka sauli varbūt varētu pagriezt, lai tā nelec austrumos, bet... mūsu, ziemeļu, puslodē... bet lec rietumos (Zālē troksnis.)... Un kaut ko arvien jaunu paziņot...
Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, klusāk!
A. Kiršteins. Bet, ja nopietni, jautājums jau ir ne tik daudz par šo likumprojektu, cik to, kāpēc mums ir tāda valdība, kas spēj šādu likumprojektu atbalstīt, un (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru. Starpsauciens: “Klusāk!”) kāpēc mums tiek iesniegti šādi likumprojekti.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, cieniet runātāju, lūdzu!
A. Kiršteins. Šodien lejā paskatieties jaunāko presi, un jūs izlasīsiet, ka Latvija pēc mirstības no ārstējamām slimībām ieņem... mums ir divreiz lielāka mirstība nekā attīstītajās valstīs vidēji no tām slimībām, kuras varēja izārstēt. Latvijā mūža garums ir vidēji par septiņiem gadiem īsāks nekā attīstītajās valstīs. (Starpsauciens.)
Šeit Patmalnieka kungs teica, ka mēs samazinām... Es taču, Patmalnieka kungs, jums atgādināju, ka pēdējais līgums starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm paredz palielināt gāzes iepirkumus, nevis samazināt. Jūs laikam visu laiku dzīvojat Krievijas atmiņās. Mēs nepērkam no Krievijas gāzi. Mēs pērkam no Norvēģijas, no Alžīrijas. Un Amerikas Savienotās Valstis liek mums – es jums vēlreiz atgādinu: paskatieties līgumu ar Eiropas Savienību – palielināt fosilo enerģiju. Tā ka nevajag šeit melot!
Simanovskas kundze! Jūs piesārņojat Latviju ar savu elektroautomobili. Ieejiet un paskatieties pētījumus! Elektroautomašīnu ražošana palielina izmešus nesalīdzināmi vairāk nekā automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem – gan svara dēļ, gan bateriju dēļ. Un jūs braucot varat izlīdzināt šo ļaunumu, ko nodarāt, ja braucat 10 gadus 20–40 tūkstošus kilometru gadā. Bet bagātnieki, kas iegādājas elektroautomašīnas Pierīgā, nebrauc pat vidēji 10 tūkstošus gadā, viņi brauc dienā ap 100 kilometriem, maksimums, 200. Pēc aptaujām. Tātad meli, meli, meli, meli.
Problēma šeit nav dažādi safantazētie likumi, ko mēs pieņemsim. Problēma ir, kā nomainīt šo valdību, kas vēršas pret tautas nacionālajām interesēm. Mēs ieņemam pēdējo vietu eirozonā pēc mājturības bagātības, kas mums ir trīsreiz mazāka nekā Eiropas Savienībā vidēji un, teiksim, divreiz mazāka nekā Igaunijā un Lietuvā. Tā vietā, lai normāli runātu par ekonomikas attīstību, mēs šeit stāstām pasakas... stāstām, ka varam militāri kaut kādā veidā stāvēt pretī Krievijai, bet aizmirstam, ka mums ir jāražo zaļais tērauds. Zaļais tērauds ir no ūdeņraža. Eiropā, Rietumeiropā, ir slēgtas domnas, kas ražoja lētu tēraudu no oglēm, bet ūdeņraža – nav. Tātad visu laiku kaut kādas fantāzijas. Un runāt šeit vai balsot “par” vai “pret” jau ir bezjēdzīgi, tāpēc ka šai valdībai ir atlikuši nepilni 11 mēneši, un ar to arī tā dziesma beidzas, manuprāt. Līdz ar to tērēt laiku kaut kādām likuma papildināšanām, uzlabošanām vai vēl kaut kam ir pilnīgi nevērtīgi.
Es aicinu vispār nebalsot par šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.
Č. Batņa (AS).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tā diena ir pienākusi! Progresīvie pirmo reizi manā viņu iepazīšanas vēsturē atsaucas uz pāvestu. (Starpsaucieni.) Man liekas, tas jau ir sasniegums un mēs esam ceļā uz normālām, tradicionālām vērtībām. Paldies jums, PROGRESĪVIE, es jums sāku ticēt (Daži deputāti aplaudē.), bet, man liekas, tas nav pareizi un ētiski – atsaukties tajā vietā, kur jums ir izdevīgi, uz cilvēku, kas jums nav autoritāte, kura vērtības jūs noliedzat vispār kā tādas. (Dep. J. Simanovskas starpsauciens.) Savukārt es no savas puses varu jums apsolīt, Simanovskas kundze, –24. novembrī man kā vienam no Latvijas delegācijas pārstāvjiem būs iespēja tikties ar jauno pāvestu, un es viņam uzdošu šo jautājumu un noteikti reflektēšu, sniegšu jums atbildi.
Bet es neatbalstu šo likumprojektu un aicinu visus pārējos to neatbalstīt. (Starpsauciens.)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim.
K. Melnis (klimata un enerģētikas ministrs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Liels paldies par diskusiju. Es ļoti ceru, ka tā turpināsies komisijā, bet jau ar faktiem un konkrētām lietām, kā mēs varam mērķus sasniegt. Es neatkārtošu Labuča kunga... kopumā, kur tad mēs ejam. Bet tieši šis ir tas jautājums, kā mēs varam palīdzēt iedzīvotājiem. Tā kā arī minēja... Atbalsts tieši transportam lauku reģionos... kas ir nepieciešams. Atbalsts mazaizsargātajām mājsaimniecībām – 200 miljoni. Kā mēs varam... kā iedzīvotāji var samazināt savus rēķinus un dzīvot labāk. Atbalsts bateriju vilcieniem, kas mums... Latvijas valstij ir nepieciešami. Nerunājot par pārējām atbalsta programmām.
Viena no kolosālākajām programmām, kas paredzēta šeit, ir atbalsts maznodrošinātajiem daudzdzīvokļu namos. Jo tā ir problēma. Kāpēc mums tā siltināšana tik slikti iet uz priekšu – ka daudzdzīvokļu mājās ir gadījumi, ir dzīvokļi... tiešām cilvēkiem finansējuma stāvoklis ir ļoti slikts, tāpēc tā visa māja... arī nesanāk iet uz priekšu ar siltināšanu. Tā ir tā iespēja, kurā varam rast finansējumu, lai šiem cilvēkiem palīdzētu, nosiltinātu kopējo māju... kas to jau... ieekonomē. Jo nosiltināta māja ieekonomē siltumu par apmēram 40–60 procentiem. Varam diskutēt, kāda māja, cik liels ieguvums. Tā ir tā iespēja.
Viennozīmīgi ceru uz diskusiju ar visām iesaistītajām pusēm komisijās, kur runājām konkrēti par to, ko varam ieviest labāk. Piekrītu, ka tas, iespējams, nav ideāls. Viennozīmīgi – skatāmies... bet tas mērķis ir, viennozīmīgi, skatīties, kā mēs varam būt labāki, jo citādi rodas tāda sajūta kā tad, kad skolotājs uzdod mājasdarbu visiem, bet kāds to mājasdarbu negrib pildīt un... nu, ejam, runājam ar citiem, lai arī nepilda, vai nobastojam kopā, un tad sarunāsim, jo, ja mēs visi neatnāksim, nekas jau nenotiks. Bet tā vietā varbūt skatāmies, koncentrējamies, runājam, kā mēs varam sasniegt labāk šos mērķus un kur varam uzlabot programmu.
Lielais jautājums, kas izskan, – lielā spekulācija par degvielas cenām, kādas būs. Ļoti labi, paskatāmies šodien, jo šodien, rekur, Lietuvā jau ir 7 procentu piejaukums (ja būsim precīzi: 6,2 procenti dīzelim, 6,8 procenti benzīnam), Igaunijā – 7 procentu un Latvijā – vidēji 3 procentu. Un kādas tad ir tās degvielas mums uzpildes stacijās šodien? Mēs visi labi redzam. Līdz ar to tā ir tīra spekulācija. Ļoti labi būtu minēt, kuras ir tās mūsu kaimiņvalstis, kas piemēro elastīgāk. Kuras konkrēti tās ir, un kur ir tā elastība? Labprāt. Ja ir kāds labs piemērs – skatāmies, ņemam vērā. Uz priekšu!
Un diskusija Eiropā par pieņemtajiem mērķiem. Eiropa atpakaļ nediskutē. Diskusija ir pilnībā par “2040 klimata mērķiem”. Ir svarīgi, lai tiktu ņemtas vērā Latvijas īpatnības, tas, ka pirmām kārtām mēs atrodamies pierobežā, kur ir kara situācija. Tam ir jābūt ņemtam vērā. Tas, ka vairāk nekā puse no Latvijas teritorijas ir meži, jāņem vērā, lai biomasa, šķelda, malka arī joprojām skaitītos kā atjaunīgais resurss. Jā, par to ir jārunā. Tas, ka Latvijā ir īpatnības... Mums ir ļoti daudz kūdras augsnes. Jā, par to ir jādiskutē, un tas arī tiek darīts. Un katru reizi, kad esam... mēs par to runājam. Un esošajā redakcijā... mēs esam arī saklausīti Eiropas pozīcijās par “2040 klimata mērķiem”, tur tas viss ir iekļauts. Jā, mēs gaidām pēdējo dokumentu, lai būtu pārliecināti, ka tas tiešām būs. Ja tur tas nebūs, mēs to pozīciju nevaram atbalstīt, tāpēc ka mums prioritāte ir Latvijas intereses. Bet tā ir diskusija... uz priekšu.
Skaidrs, jebkurā momentā... mēs vienmēr runājam par to, ka esošos mērķus ir ļoti sarežģīti, ļoti ambiciozi sasniegt un nozarē izaicinājumu ir ļoti daudz. Tikai tas, kā man šeit pietrūkst, – tad runājam! Ja šīs investīcijas mums nav nepieciešamas, okay, labi. Kuras tad tās investīcijas... nozares būs, kas nāks un investēs? Jo jebkurā nozarē... es minēju pāris lielākos projektus.
Varam paņemt vietējos investorus un uzņēmējus. “Latvijas Finieris” – tieši tāpat investē visās šajās tehnoloģijās. Jebkurš uzņēmums, kurš uzliek saules paneļus, lai samazinātu savu enerģijas patēriņu vasarā... tās ir tieši tās pašas investīcijas, kas tiek ieskaitītas tajos valsts kopējos 13 miljardos, kas ir nepieciešami. Tad mēs pasakām: “Hei, uzņēmēji, nedariet to, nekļūstiet efektīvāki, nestrādājiet labāk, nekonkurējiet!” Ja jūs nevēlaties investēt un iet uz priekšu, lūdzu, strādājiet kā līdz šim. Ja konkurētspējīgā tirgū jūs spējat izdzīvot ar esošo līmeni, lūdzu, dariet to. Bet neliedzam tiem, kas vēlas iet uz priekšu, tiem, kas vēlas attīstīt savu uzņēmumu! Un tagad to mēs neliedzam. Šī diskusija... Laipni lūgti! Diskutējam! Esmu gatavs nākt pie frakcijām. Runājam, meklējam labākos variantus, kā mēs varam būt labāki nekā mūsu kaimiņvalstis, nevis meklējam iemeslus, kā pierunāt kaimiņvalstis: “Eu, davai, kopā nobastojam un nedarām, un atsakāmies no šīm investīcijām!”
Ko es varu pateikt – Lietuva viennozīmīgi būs priecīga, ja mēs atteiksimies no savām investīcijām, un labprāt gan pārvilinās investorus, gan pārņems Eiropas finansējuma mūsu daļu. Nesagādāsim viņiem tādu prieku! Domājam valstiski un atbildīgi! Jūs pareizi minējāt – tie ir ilgtermiņa lēmumi, tie pat nav līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Domājam ilgtermiņā un diskutējam!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Kulbergam.
A. Kulbergs (AS).
Kolēģi, es reizēm apjūku. Par ko mēs runājam? Mēs runājam par klimatu vai par naudu? Man šķiet, ka šie likumprojekti ir kopējā Eiropas stāstā par klimatu. Ja to darām klimata dēļ, tad mēs nerunājam tikai par naudu, bet tas ir mērķis, kas jāsasniedz. Ja mēs pasakām, ka būs sodi un draudi un kāds grupējums nesaņems finansējumu, bet par to nāksies samaksāt visiem pārējiem, tad tas ir cits stāsts. Ja tas būtu par klimatu un klimata mērķiem, tad mēs Rīgā nededzinātu divus siltumus un nelaistu gaisā trīsreiz vairāk CO2. Ja mēs cīnītos par mūsu dabu, tad tas būtu vērtīgi – šīs investīcijas.
Bet ir otrādi. Minētie – Modernizācijas fonds, EKII programma, Sociālā klimata fonds... tās naudas nav tās, kas vairos ekonomiku, tās naudas nav tās, kas veicinās eksportu. Jūs pieminējāt, ka uzņēmējiem ir jāliek saules paneļi. Ja viņš tā vietā, lai liktu saules paneļus, būtu ieguldījis ražotnē, modernizējis savu ražotni, tad viņa produkts kļūtu lētāks, bet tagad viņš to naudu ir spiests ielikt, lai samazinātu enerģijas cenas, jo enerģija ir kļuvusi stipri par dārgu Latvijas ražotājiem.
Un visas šīs darbības... Piemērs – jums 37 centi degvielai liekas nieks, bet 37 centi ir 23 procentu kāpums. Ko 37 centi nozīmē Latvijas iedzīvotājam? Tie ir 280 eiro gadā, kas ir jāizvelk vairāk no kabatas par transportu. Bet patēriņa cenas tas kāpinās aptuveni par 2 procentiem. Latvijas ekonomiku tas samazinās par 0,3–0,6 procentiem no IKP. Jā, tas nedaudz vairos nodokļus – par 0,2 procentiem. Bet lauciniekam, kas nobrauc vairāk kilometru, no kabatas būs jāizvelk aptuveni 400 līdz 500 eiro. Tikai par transportu. Tātad kopējais apmērs, kas cilvēkam gadā būs jāizvelk no kabatas un ko viņš šodien neizvelk, būs 1000 eiro. Tātad kam citam varēs veltīt par 1000 eiro mazāk. Mēs runājam tikai par degvielas... jautājumu. Ir jau vēl papildu slogi, ko mēs redzam.
Mums tiek stāstīts, ka mēs daudz ražosim biogāzi. Un tas ir tas, ko es kritizēju.
No šī likumprojekta izriet tieša saikne ar Transporta enerģijas likuma projektu. Tajā ir konkrētas lietas – biopiemaisījumu mēs ieliekam iekšā divus gadus ātrāk – divus gadus ātrāk! –, apsteidzam Briseles prasības un uzliekam slogu jau ātrāk. Kāpēc? Kāpēc mēs to darām? (Starpsauciens: “... pierunāt!”) Pirmkārt, mēs gribam pierunāt, bet mēs gribam arī subsidēt konkrēti vienu ražotāju, kam būs iespējas šo biodegvielu ražot tikai divus gadus, jo pēc tam Eiropa vairs neakceptē pirmās paaudzes...
Tas ir konkrēts lobijs. Par šo lobiju maksās katrs Latvijas iedzīvotājs, kas pārvietojas ar transportu. Kāpēc mums ir jāapsteidz šīs lietas? Ir ielikts iekšā, ka 5,5 procenti no degvielas būs biogāze transportam. Piedošanu, es aprēķinu – ja 5,5 procentus... aprēķinām, cik automašīnām vajadzētu būt. Tie ir 55 tūkstoši automašīnu. Šobrīd parkā ir 400 automašīnas... 400, nevis 55 tūkstoši! (Zālē troksnis.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi!
A. Kulbergs. Tāpēc iedomājieties, par cik ir jāpalielina autoparks ar dabasgāzi braucamiem transportlīdzekļiem, lai varētu sasniegt šo mērķi. Un tad es saliku šīs lietas, kas vienkārši neatbilst realitātei, kā tirgū tas ir iespējams. Nav jau šo mašīnu.
Izlasot šo likumprojektu anotācijas, nevienā nav minēta ietekme uz budžetu. Tās nav. Bet es jums tikko nosaucu – ietekme uz budžetu ir. Tieši un konkrēti uz ekonomiku, uz katru iedzīvotāju. Ir!
Mēs arī lasām, kas notiek Eiropā. Eiropā galvenās parlamentu partijas šobrīd šķeļas jautājumā par to, kā atlikt un pārskatīt šos mērķus, kas ir stipri par straujiem, un ciešam – ekonomiski – ne tikai Latvijā, cieš visā Eiropas blokā. Varbūt nav jāpārcenšas ar šiem lēmumiem un ir jānogaida, kas notiks lielajā laukumā, un tad skatītos, kā mums labāk pielāgoties, nevis ielikt sevi žņaugos jau no paša sākuma.
Te mēs redzam... es nevainoju Meļņa kungu... es vainoju tanī, ka... mēs redzam neizbēgamas sekas tam, cik vieglprātīgi ir bijuši mūsu ierēdņi, mūsu politiķi, iepriekš pieņemot šos mērķus: tas taču mani neskars, tas būs pēc pieciem desmit gadiem! Tagad mēs redzam šos piecus desmit gadus. Tieši šobrīd mēs redzam, ko tas izmaksās mūsu tautsaimniecībai, tāpēc ka toreiz nepacīnījās par Latvijas vajadzībām un vērtībām, par mūsu spēju sasniegt vai nesasniegt šos mērķus. Neviens tādus aprēķinus netaisīja. Un tagad tie mums ir uz galda. Mums saka, ka mēs nevaram atkāpties. Brisele mums saka: “Nē, nē, jūs jau piekritāt, jūs taču parakstījāt!” Tagad mēs cīnāmies ar sekām tā vietā, lai būtu to risinājuši. Un jautājums paliek: vai nu mēs cīnāmies par klimatu, vai mēs cīnāmies par naudu. Ja par naudu, tad tās ir konkrētu, specifisku nozaru intereses, kuras apmaksās visi pārējie.
Mums ir jārūpējas par to, lai tas viss kalpotu par labu mūsu ražotājiem, kas eksportē, lai Latvijā tas nesamazinātu mūsu konkurētspēju, nevis lai tas kalpotu tikai specifiskiem projektiem. Jūs minējāt biogāzi, kura nāktu no... Latvijā ražotu biogāzi. Tā ir četras reizes dārgāka. Ja jūs gribat ar četras reizes dārgāku produktu kurināt TEC, tad padomājiet, kāda būs elektrības cena. Vai jūs gribat pārlikt smagās automašīnas uz CNG? Jā, tikai izejmateriāls, kas tās darbinās, ir četras reizes dārgāks. Kāda rezultātā būs ietekme uz produktu cenu? Vai kurš to subsidēs?
Tieši tā iemesla dēļ, ka šobrīd mums ir citas prioritātes, es lūdzu jūs atbalstīt to pašu, ko ir izdarījis Igaunijas parlaments. Tikko saņēmām dokumentu par to, kā tas ir Igaunijas parlamentā, – janvārī un pārapstiprināja jūlijā – tika dots uzdevums Igaunijas Klimata ministrijai pārskatīt šos mērķus, atlikt uz diviem gadiem, konkrēti – uz diviem gadiem, balstoties uz drošības jautājumu. Tātad mūsu kaimiņi jau rīkojas, bet mēs ejam ar pilnu gāzi uz priekšu. Mūsu kaimiņi saka savai ministrijai: “Lūdzu, pārskatām pozīciju, jo mēs to nevaram atļauties!” Šī situācija nav samērīga tieši attiecībā uz degvielas jautājumu.
Kolēģi, es jūs aicinu tieši uz to pašu.
Lūdzu, pārņemam šo praksi no igauņiem. Ejam kopā, palīdzam viņiem, palīdzam paši sev un pieaicinām gan lietuviešus, gan poļus, jo mēs visi esam vienā laivā šīs problēmas priekšā un drošība ir pirmajā vietā.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Briškenam.
K. Briškens (PRO).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Nebiedēšu jūs ar sodiem. Šodien daudzi to jau iztirzāja.
2007. gadā es sāku strādāt mūsu vēstniecībā Stokholmā par diplomātu, kurš bija atbildīgs par ekonomiskajām attiecībām. Tajā laikā es sāku arī pētīt Zviedrijas industriālo un inovāciju politiku.
Zviedrija šajā kontekstā ir īpaša valsts, kurai ir bijušas ļoti dziļas saknes tieši klimata izpētē. 1896. gadā zviedru ķīmiķis Svante Arrēniuss kļuva par pirmo zinātnieku pasaulē, kurš kvantificēja globālo sasilšanu. Es zinu, ka Kiršteina kungs tam nepiekritīs, bet... Vairāk nekā 100 gadus atpakaļ viņš nodemonstrēja korelāciju starp oglekļa dioksīda līmeni atmosfērā un Zemes virsmas temperatūras pieaugumu. Par šiem atklājumiem 1903. gadā viņš saņēma Nobela prēmiju un pēc tam ilgus gadus pats vadīja Nobela institūtu.
Šīs ir saknes tam, kāpēc Zviedrijas ekonomikā viena no veiksmes atslēgām vienmēr ir bijusi spēja rast sinerģiju starp pasaules līmeņa pētniecību un atklājumu komercializāciju. Tāpēc Zviedrijā biozinātnes... biotehnoloģijas jeb tā saucamās life sciences, tīrās tehnoloģijas jeb tā saucamais cleantech ir izsenis bijis viens no Zviedrijas industriālās politikas pamatpīlāriem. Ir viens ļoti labs dzīvības zinātņu klasters Stokholmā, un viens no zinātniskajiem institūtiem, kurus kūrē slavenais Karolinskas institūts, KTH (Karaliskais Tehnoloģiju institūts), Stokholmas pašvaldība, ir sasniedzis tādu pašu patentu komercializācijas līmeni, kāds tas ir Stenfordā, Hārvardā, Oksfordā, Džonsa Hopkinsa Universitātē. Attiecīgi tas ir pasaules inovācijas un komercializācijas avangards, kas Zviedrijai eventuāli nodrošina miljardos mērāmus eksporta ieņēmumus.
Ko es ar to gribu teikt? Ir valstis, kurās politiķi izvēlas apšaubīt zinātniskas aksiomas, musināt sabiedrību ar kultūrkariem un sazvērestības teorijām un vienlaikus pasīvi noraudzīties, kā citas valstis tepat mūsu reģionā izmanto šo zinātni, lai nestu labklājību saviem iedzīvotājiem. Es ļoti gribu, lai Latvija piederētu pie šīs otrās grupas.
Zviedrijā ambiciozs klimata likums stājās spēkā jau 2018. gadā. Somijā pirmais likums tapa 2015. gadā, būtiski tika papildināts pirms diviem gadiem, Dānijā – 2020. gadā. Baltijas jūras reģionā ir ne tikai pārstāvētas Eiropas Savienības, bet visas pasaules vadošās valstis ilgtspējīgas attīstības jomā. Tāpēc mūsu priekšā šodien ir likumprojekts, kas ne tikai ļauj mums izpildīt savus pienākumus kā Eiropas Savienības dalībvalstij, bet ļauj sākt iedzīt mūsu tālu priekšā esošos kaimiņus. Vienlaikus ļoti svarīgi akcentēt – šis likumprojekts mums neuzliek jaunas saistības.
Likumprojektam ir trīs galvenie pīlāri. Pavisam īsi akcentēšu.
Atbildīgām ministrijām un pašvaldībām beidzot ir izdevies vienoties par atbildības sadalījumu. Tas nav perfekts atbildību sadalījums, bet tas noteikti ir solis uz priekšu. Ir veikta kritiski svarīga sasaiste ar Nacionālo klimata un enerģētikas plānu. Mēs jau tagad redzam, ka vairākās jomās mums iezīmējas novirzes no šiem mērķiem, tai skaitā energoefektivitātes, īpaši ēku siltināšanas, instalācijas jomā, transporta elektrifikācijas jomā, kur vienmēr ir nepietiekamas investīcijas, un visizteiktāk – zemes izmantošanas un mežsaimniecības jomās jeb tā saucamajā ZIZIMM sektorā. Likumprojekts nosaka atbildību arī par pārnozaru jautājumiem, tai skaitā enerģētisko drošību, neatkarību, atjaunīgo resursu enerģētiku, emisiju samazināšanu, energoefektivitāti un arī pētniecību un inovāciju.
Otrs pīlārs ir noturības stiprināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Tam ir tieša ietekme uz mūsu uzņēmēju izmaksām, kā arī publiskajiem līdzekļiem, vienlaikus – uz līdzekļiem, kas tiek novirzīti ekstremālu klimatisko laikapstākļu seku novēršanai. Es domāju, ka šī vasara mums visiem ir pierādījusi... arī izsludinātā ārkārtas situācija lauksaimniecības nozarē ir ļoti, ļoti uzskatāms piemērs. Klimata noturības pasākumi, kurus lielā mērā finansēs Eiropas Savienība, palīdzēs mums samazināt šīs izmaksas nākotnē.
Un trešais, iespējams, vissvarīgākais pīlārs ir investīciju pīlārs. Es uz šo likumprojektu skatos kā uz zelta atslēdziņu, kas ļaus mums piekļūt milzīgu bagātību naudas lādei, jo jau šobrīd publicētajā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta projektā klimata investīcijām, lai kādas būtu politiskās diskusijas Eiropas līmenī, būs atvēlēta ārkārtīgi nozīmīga loma. Latvijai noteikti būs lielākas iespējas piesaistīt šīs investīcijas, ja tā savlaicīgi izpildīs arī klimata prasības. Sociālā klimata fonds jau vairākkārt tika pieminēts. Latvijai iezīmēti vairāk nekā 600 miljoni, ar nacionālo līdzfinansējumu. Tā ir nauda ēku siltināšanai, tā ir nauda transporta elektrifikācijai, tā ir nauda bateriju vilcieniem, lai beidzot arī neelektrificētajā zonā mums būtu jauni, komfortabli vilcieni.
Vienlaikus – un to es esmu uzsvēris arī komisijas darbā – es sagaidu no Finanšu ministrijas skaidru plānu tam, kā tiks finansēta publiskā daļa arī šajā kopumā enerģētiskajā stratēģijā vairāk nekā 30 miljardu vērtajā investīciju portfelī. Ir ļoti svarīgi, lai netiktu pieļautas pagātnes kļūdas, kad lieliem, nozīmīgiem investīciju ilgtermiņa investīciju projektiem nav sasaistes ar ilgtermiņa finanšu plānošanu.
Un visbeidzot. Mēs varam paskatīties arī mazliet plašāk un ambiciozāk. Šī likumdošana ir arī mūsu kā Saeimas deputātu iespēja nodrošināt būtisku ieguldījumu Latvijas ilgtermiņa konkurētspējā. Es gribu nocitēt Ārvalstu investoru padomi Latvijā: “Klimata noturība un pielāgošanās klimata pārmaiņām ir būtiska valstij un sabiedrībai kopumā. Šo pasākumu īstenošana vienlaikus ir instruments ekonomikas stimulēšanai un atspēriens līdzšinējās ekonomikas tehniski un finansiāli pamatotai pārejai uz arvien apdomīgākiem apritīgiem tirgus risinājumiem.”
Tieši tāpēc ārvalstu investori Latvijā ceļ trauksmi par šiem diviem būtiskajiem likumprojektiem. Un, ja mēs šos mājasdarbus paveiksim, tad mēs patiešām varam likt pamatu šai nozarei, šai jomai kā vienai no Latvijas industriālās politikas pamatpīlāriem. Es gribu redzēt SCHWENK kā vienu no reģiona pionieriem oglekļa uztveršanas jomā. Es gribu redzēt, ka nākotnē “airBaltic” ilgtspējīgu aviācijas degvielu pērk Latvijā, Liepājā ražotu, nevis Amsterdamā vai Frankfurtē. Es gribu redzēt nevis apaļkoksnes eksportu, bet pašmāju koksnes būvniecību atbilstoši Eiropas jaunā “Bauhaus” labākajiem standartiem. Es gribu redzēt ūdeņraža tehnoloģijas, kas stiprinās mūsu enerģētisko drošību. Un es gribu redzēt, kā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Jelgavā veic kopīgus programmas “Apvārsnis Eiropa” projektus ar Karolinskas institūtu Stokholmā un Rīgas Tehniskā universitāte – ar KTH institūtu Stokholmā.
Noslēgumā ļaujiet nocitēt vēl vienu svarīgu citātu. Mums visiem patīk dabas pētnieks Deivids Atenboro. Lūk, ko viņš teica klimata samitā Glāzgovā (es ceru, ka tas rezonē ar visiem no mums): “Šis ir stāsts par gudrāko no sugām, kas sev tik tipiski atsakās saredzēt lielo bildi, dzenoties pēc īstermiņa mērķiem. Bet iespējams, ka fakts, ka cilvēki, kurus vistiešāk ietekmēs klimata pārmaiņas, nav kāda iedomāta nākotnes paaudze, bet gan tie jaunieši, kas dzīvo šodien, dos mums motivāciju pārrakstīt mūsu stāstu un pārvērst šo traģēdiju triumfā. Galu galā mēs esam labākie problēmu risinātāji, kas jebkad ir dzīvojuši uz Zemes. Ir nepieciešama jauna industriālā revolūcija, kuras pamatā ir miljoniem ilgtspējas investīciju. Un lielā mērā šī revolūcija jau ir sākusies.”
Lūdzu, atbalstiet, likumprojektu.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir palicis vairs tikai viens runātājs. Priekšlikums ir dot vārdu Zivtiņa kungam (Starpsaucieni.) un pabeigt darbu ar likumprojektu. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Kolēģi...!
Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.
E. Zivtiņš (LPV).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Liels paldies! Es saīsināšu savu runu ļoti stipri... par šo uzticību, ko jūs man esat iedevuši.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatbalstīja, neatbalsta un nekad neatbalstīs šo zaļo kursu. Drīzāk mēs to sauktu nevis par zaļo kursu, bet par zaļo murgu. Zem tā apakšā slēpjas simtiem miljardu eiro, ko Eiropā varētu pārvirzīt drošībai, tanī skaitā Baltijas valstīm, Somijai un visai austrumu līnijai, kas, manā skatījumā un mūsu partijas skatījumā, būtu daudzkārt efektīvāk nekā šī zaļā kursa atbalstīšana.
Runājot par bažām, kas skar šo konkrēto likumprojektu, es pieskaršos piecām lietām.
Pirmā lieta ir tā, ka, neapšaubāmi, šis likums palielinās birokrātisko aparātu. Tas uzliks slogu mūsu pašvaldībām ar jaunām atskaitēm, ar kaut kādiem jauniem izaicinājumiem, kas skars administratīvā aparāta palielināšanu vai nepalielināšanu. Tātad papildu birokrātiskais slogs. Kas vēl ir ļoti būtiski? Pastāv lieli riski, ka šie administratīvie izdevumi gulsies uz mūsu pašvaldībām un ne tikai uz pašvaldībām, bet arī uz uzņēmējiem.
Neskaidri ekonomiskie ieguvumi un izmaksu efektivitāte. Neapšaubāmi, tas arī ir jāņem vērā. Nav skaidri definēts, kā tiks mērīti ieguvumi un izmaksas. Pastāv risks, ka izdevumi pārsniegs potenciālo labumu.
Likumā trūkst arī konkrētības un praktiskās īstenošanas mehānismu. Tas rada risku, ka likums kļūs dekoratīvs, nevis praktiski piemērojams. Manā skatījumā, tas, neapšaubāmi, var... Kaut kas man te nojuka tehniski... Es atvainojos, kolēģi! Es atvainojos.
Neskaidri ekonomiskie mērķi, par ko es jau runāju.
Tālāk – likumā trūkst konkrētības un ir negatīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un konkurētspēju. Pastāv riski, ka vietējie uzņēmumi būs neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar lieliem starptautiskajiem spēlētājiem, kuriem ir resursi, lai pielāgotos šim zaļajam kursam. Tāpat arī ļoti interesanta ir lieta, par ko es lūgtu padomāt, – šo likumu, tāpat arī visu šo zaļo kursu var izmantot politiskiem mērķiem. Pastāv risks, ka likums tiks izmantots kā politisks instruments, lai radītu iespaidu par zaļo progresu, nevis kā par reālu, izmērāmu reformu mehānismu. Tas ir ļoti būtiski un iet kopā ar to, kas šobrīd notiek arī Latvijā, kad, no vienas puses, mēs sakām – zaļais kurss, vajag ievērot visas lietas, bet dzīvē mums ir daudzkārt savādāk. Mēs runājam par CO2, bet tanī pašā laikā mums mežos sapūst apmēram pieci miljardi eiro kokmateriālos! Reāli sapūst! Pašreizējā likumdošana un viss, kas ap zaļo kursu saistās, neļauj cilvēkiem šos kokmateriālus izvest no meža. Tā ka šeit es redzu ļoti daudz risku, dubultmorāli un politisko angažētību.
Kolēģi, lūdzu neatbalstīt šā likumprojekta tālāko virzību.
Paldies arī par to, ka devāt man iespēju runāt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
A. Labucis. Nē, nav.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ekonomiskās ilgtspējas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 42, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.
A. Labucis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 18. oktobris, likumprojektu otrajā lasījumā plānots skatīt Saeimas sēdē 6. novembrī.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
A. Labucis. Paldies.
___
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Vārds deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei.
Z. Skujiņa-Rubene (JV).
Cienījamie kolēģi! Pirms jūs dodaties savās gaitās, vēlos informēt, ka oktobris ir “Rozā mēnesis” jeb krūts veselības mēnesis.
Latvijā krūts vēzis ir visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana sievietēm. Statistika ir diezgan nepielūdzama – katrai trešajai sievietei krūts vēzis tiek diagnosticēts novēloti. 2024. gadā Latvijā ar šo diagnozi nomira 359 sievietes. No Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvijā ir viena no zemākajām atsaucībām uz aicinājumu veikt krūts vēža skrīningu. Tāpēc es pievienojos pupkultūras un fonda “Rozā vilciens” iniciatīvai “Rozā zvērests” un svinīgi solu rūpēties par savu krūšu veselību, un aicinu to darīt arī jums, mīļās dāmas, un iedrošināt arī citas sievietes sekot jūsu piemēram, jo tas nav tikai simbolisks žests, bet arī atgādinājums par atbildību pašām pret sevi.
Aicinu ikvienu interesentu rīt, 10. oktobrī, pulksten 10.00 Sociālo un darba lietu komisijas telpās pievienoties diskusijai par nevienlīdzības risku mazināšanu onkoloģijā Latvijā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
___
Kolēģi! 7. oktobrī savu skaisto jubileju svinēja Irma Kalniņa. Sirsnīgi sveicam dzimšanas dienā! (Aplausi.)
Kolēģi! Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, kolēģi! Reģistrējušies 95, nav reģistrējušies 5 deputāti: Svetlana Čulkova, Jurģis Klotiņš, Lauris Lizbovskis, Andrejs Vilks un Edgars Zelderis.
Paldies.
___
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi! Pārtraukums – pusstunda.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Reģistrējušies 54 deputāti.
Turpinām Saeimas kārtējo sēdi pēc pārtraukuma.
Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. (Pauze.)
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās 12. darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, otrajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Uldis Augulis, Zane Skujiņa-Rubene, Raimonds Bergmanis, Alīna Gendele, Ainars Latkovskis, Kaspars Briškens, Mārtiņš Daģis, Jānis Vitenbergs, Edmunds Jurēvics, Zanda Kalniņa-Lukaševica un Jānis Zariņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Latvijas nostāju attiecībā uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas lēmumu atjaunot Krievijas un Baltkrievijas pilntiesīgas biedra tiesības”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 1053/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Nauris Puntulis, Juris Jakovins, Edgars Tavars, Ilze Indriksone, Oļegs Burovs, Linda Matisone, Uģis Mitrevics, Raivis Dzintars, Aiva Vīksna, Jānis Vitenbergs, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs un Ināra Mūrniece lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Deklarācija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Aiva Vīksna, Edgars Putra, Anda Čakša, Harijs Rokpelnis un Andris Šuvajevs lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un pārcelt 31. darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” – pirms 12. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
___
Darba kārtībā – sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Judina, Agneses Krastas, Ineses Kalniņas, Ainara Latkovska un Edmunda Jurēvica iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Runāt “par” pieteicies deputāts Andrejs Judins.
A. Judins (JV).
Labrīt, kolēģi! Šogad 17. septembrī mums bija izbraukuma sēde – Juridiskā komisija viesojās “Centrā MARTA”. Mēs runājām par aktuālām problēmām, par nepieciešamību veikt likumdošanas pilnveidi un citstarp konstatējām, ka mums nav paredzēta atbildība gadījumos, ja kāda persona izplata intīma rakstura materiālus. Tā ir liela problēma.
Ir cilvēki, kas atriebības un citu iemeslu dēļ legāli iegūtus videoierakstus, fotogrāfijas, dažreiz arī ar mākslīgo intelektu apstrādātu informāciju nosūta citām personām, publisko to. Tas rada lielu kaitējumu cilvēkiem un apdraud privātumu. Ir zināms, ka cilvēki pēc tādām darbībām pat izdara pašnāvības. Latvijā tādu gadījumu, paldies dievam, nav bijis, bet ir svarīgi ievērot, ka tādi riski pastāv. Tas ir ļoti nopietni, un to nedrīkst tolerēt.
Skaidrs, ka pieauguši cilvēki var fotografēties, var dot piekrišanu videoierakstu uzņemšanai. Un šeit valstij nav nekas jāregulē. Bet, ja pat ar personas piekrišanu tādas bildes uztaisītas, tādi videoieraksti veikti, tas nedod tiesības citiem cilvēkiem brīvi rīkoties ar šiem materiāliem, ja attēlos vai videoierakstos redzamās personas tam nepiekrīt. Tādēļ šajos gadījumos ir svarīgi paredzēt atbildību. Gribu piebilst, ka Eiropas direktīva, kas pieņemta 2024. gadā, noteic, ka dalībvalstīm ir jāparedz par to atbildība.
Ņemot vērā šos apstākļus, saņemto informāciju no “Centra MARTA”, ir sagatavots likumprojekts, kas šo problēmu risinās.
Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai, un debatējot mēs varēsim šo problēmu atrisināt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 1071/Lp14) nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
___
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Andra Kulberga, Lindas Matisones un Edgara Putras iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.
Runāt “par” pieteicies deputāts Edgars Tavars.
E. Tavars (AS).
Godātie kolēģi! Mēs rosinām divas vienkāršas lietas – samazināt valsts budžeta finansējumu partijām un noteikt lielāku atklātību par šo partiju valsts finansējuma tēriņiem. Domāju, šobrīd tās ir absolūti pašsaprotamas lietas.
Pirmām kārtām ir piedāvājums samazināt partiju finansējumu par 13 procentiem jeb aptuveni 1,6 miljoniem ik gadu – kolēģi, 1,6 miljoni ik gadu! Salīdzinājumam – par šādu naudu – aptuveni trīs tūkstoši bērnu saņem visu gadu bezmaksas brīvpusdienas, aptuveni 100 pedagogu gadā saņem algu, tās ir aptuveni 60 jauno robežsargu gada algas, aptuveni 1500 ugunsdzēsēju tērpi vai 200 pilnībā aprīkoti ugunsdzēsēju tērpi, ieskaitot uzkabes, ķiveres, elpošanas sistēmas un visu, visu pārējo. Tā varētu turpināt un turpināt.
Kolēģi, partiju finansējuma 13 procentu samazinājums gadā no valsts budžeta ir pilnīgi un absolūti saprotami šajos taupības laikos, kad, mēs zinām, ir nepieciešams novirzīt finansējumu mums tik ļoti svarīgajai visu veidu drošībai – militārajai drošībai, sociālajai drošībai, glābējiem un tamlīdzīgi. Mēs zinām, cik daudz un kur ir nepieciešama šī nauda.
Otra lieta, ko paredz mūsu iesniegtais priekšlikums, ir padarīt pilnīgi atklātus – redzamus visiem – partiju valsts finansējuma tēriņus. Iesniedzam reizi gadā atskaites. Šīs atskaites tiek publicētas no pirmā eiro. Katrs sabiedrības loceklis redz, kā tiek iztērēta viņa, nodokļu maksātāja, naudiņa.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu – nodot to komisijai. Ja kaut kas nepieciešams, mēs varam uzlabot, varam pilnveidot. Mēs varam pārskatīt birokrātiskās normas, kuras šobrīd šajā likumā vēl ir, padarot procesu vienkāršāku un saprotamāku. Es aicinu, kolēģi, lemt pēc būtības, nenodot tikai nodošanas pēc, lai mēs to neatstātu kādā tālā atvilktnē, bet izskatītu.
Esmu runājis par šo likumprojektu ar vairāku citu frakciju kolēģiem, un kolēģis no JAUNĀS VIENOTĪBAS ieteica šo jautājumu skatīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Pilnīgi atbalstu un arī rosinu skatīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tam, protams, ir ietekme uz budžetu, vēl jo vairāk, ja budžetu pavadošajos likumprojektos būs arī šis – par partiju finansēšanu.
Kolēģi, būsim atklāti paši pret sevi, rādīsim priekšzīmi sabiedrībai un samazināsim partiju finansējumu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi! Saeimas Prezidijam ir deputāta Edmunda Jurēvica iesniegums, kurā viņš lūdz minēto likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.
Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.
___
Turpinām ar sadaļu “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.
Deputāti Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Uldis Augulis, Zane Skujiņa-Rubene, Raimonds Bergmanis, Alīna Gendele, Ainars Latkovskis, Kaspars Briškens, Mārtiņš Daģis, Jānis Vitenbergs, Edmunds Jurēvics, Zanda Kalniņa-Lukaševica un Jānis Zariņš iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par Latvijas nostāju attiecībā uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas lēmumu atjaunot Krievijas un Baltkrievijas pilntiesīgas biedra tiesības”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projektu skatīsim šīsdienas sēdē.
___
Deputāti Nauris Puntulis, Juris Jakovins, Edgars Tavars, Ilze Indriksone, Oļegs Burovs, Linda Matisone, Uģis Mitrevics, Raivis Dzintars, Aiva Vīksna, Jānis Vitenbergs, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs un Ināra Mūrniece iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Deklarācija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir iebildumi.
Ja ir iebildumi, mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.
Runāt “pret” pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.
A. Šuvajevs (PRO).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Iespējams, mums ir nopietna situācija. Mums šajā parlamentā ir politiskās amnēzijas brīdis. Atsevišķi deputāti ir iesnieguši deklarāciju (citēju): “Deklarācija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu”. Iespējams, šie deputāti ir piemirsuši, ka pirms diviem gadiem šajā pašā Saeimas zālē mēs balsojām un pieņēmām Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu – praktiski gandrīz ar tādu pašu nosaukumu, bet arī saturiski gandrīz identisku dokumentu.
Iespējams, deputāti, kas to ir iesnieguši, nezina, ka šobrīd Ārlietu komisijā tiek vērtēta šīs konvencijas ietekme. Īpašs pārsteigums par “Nacionālās apvienības” deputātiem, kas ir šo parakstījuši. Iespējams, Mūrnieces kundze nav izstāstījusi par to, kas šobrīd notiek Ārlietu komisijā, jo citādi man ir ļoti grūti izskaidrot šeit rakstīto, kas uzdod Ministru kabinetam “izstrādāt visaptverošu “Vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanas un izskaušanas likumu””. Man ir tiešām ļoti grūti saredzēt loģiku tajā, ka Saeima varētu uzdot Ministru kabinetam (Starpsauciens.) izstrādāt šādu likumu situācijā, kad Latvijā ir spēkā konvencija, uz kuras pamata jau ir izstrādāts Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.–2029. gadam.
Manuprāt, mēs esam absurdā situācijā, jo ZZS lauzto solījumu dēļ parlaments ir sācis vērtēt Stambulas konvencijas ietekmi uz vardarbības mazināšanu valstī. Šajā brīdī katra iesaistītā ministrija ziņo par padarīto, un mēs redzam, ka izdarīts ir tiešām daudz un daudz kas vēl tiek plānots. Tikmēr daži deputāti parlamentā virza lēmuma projektu... labi, gandrīz identisks nav, bet diezgan līdzīgi tam, kas ir rakstīts Stambulas konvencijā, kas šobrīd Latvijā ir spēkā un, cerams, vienmēr būs spēkā, lai arī kādus priekšlikumus šobrīd censtos sniegt šie deputāti un kopumā “Nacionālās apvienības” un APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijas pārstāvji, kas ierasti ļoti rūpējas par Latvijas ārpolitiku. Man ir vairāk nekā skaidrs, ka, ja jūs lemsiet denonsēt Stambulas konvenciju, Latvijas starptautiskā reputācija būs neatgriezeniski cietusi un jūs to nespēsiet atmazgāt ar šādiem lēmumu projektiem.
Man ir iespaids, ka pusotra gada laikā vardarbības mazināšanā ir izdarīts vairāk nekā 30 gados pirms tam kopā. Ziņojumos no ministrijām nedzirdam neko par sociālo dzimumu, neviens politikas veidotājs, neviens ierēdnis nav bijis apjucis vai apdraudēts šī diemžēl jau mitoloģiskā termina kontekstā. Vienīgie, kas nespēj mierīgi gulēt jau laikam divus gadus, ir daži Saeimas deputāti, kuriem acīmredzot ir uztraukums par to, kā definēt savu dzimumu, un tiek meklēta pat Satversmes palīdzība, lai atrisinātu šo pašidentitātes krīzi, un ironiskā kārtā tiek vainoti PROGRESĪVIE.
Manuprāt, Saeimas deputāti aizvien vairāk sāk nodarboties ar politikas nonivelēšanu. Redzot šo visu, es nebrīnos par sabiedrības zemo uzticības līmeni Saeimai. Viss sāka kļūt par spēli, kurā galu galā cietīs sabiedrības vismazāk aizsargātās grupas.
Es saprotu, ka daļai deputātu tā iemesls ir satraukums par iespēju tikt pārvēlētam nākamgad. Citai daļai ir sarežģīti atrast citus jautājumus, uz kā pamata censties šķelt mūsu sabiedrību. Manā ieskatā, šeit notiekošais nav valstiski. Dokumentā, kas mums šeit tiek piedāvāts, neatspoguļojas rūpes par iedzīvotājiem. Vienīgais, ko es tur saredzu, ir politiķu rūpes pašiem par sevi.
Aicinu Saeimu lēmuma projektu noraidīt un neskatīt nevienā no turpmākajām sēdēm. (Starpsauciens: “Ūū!” Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim – “par”.
N. Puntulis (NA).
Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Kāds no mums jau iepriekšējās sēdēs, izmantojot krāšņus epitetus no sociālo tīklu folkloras krātuvēm, uzskaitīja, cik ļoti dažādi mēs esam. Jā, mēs patiešām esam dažādi – savos ideālos, mērķos, rīcībā. Bet esmu drošs, ka starp mums nav neviena, kas jebkādā veidā atbalstītu vardarbību pret sievietēm un bērniem.
Beidzamajā laikā tik bieži izskanējušie apgalvojumi, kas nereti balansē uz personīgu apvainojumu robežas, lai paliek pie politiskās demagoģijas instrumentiem, kam nav pat attālas līdzības ar realitāti. Un būtu tikai godīgi, ja tie, kas šobrīd analizē situāciju ap Stambulas konvencijas denonsēšanas procesu, neskatītu to visu atrauti, bet kontekstā ar konvencijas ratifikāciju pirms diviem gadiem. Tas būtu tikai godīgi.
Nespēlēsim paslēpes! Šī ir kārtējā sadursme vai sadursmes raisīta eskalācija starp konservatīvu un liberālu uzskatu aizstāvjiem. Maldīgi ir apgalvot, ka tas ir strīds starp konservatīvām un Eiropas vērtībām, tajā saskatot tikai un vienīgi Krievijas ietekmi. Uz to būtu jāspēj raudzīties plašāk. Pasaule mainās – pati tā nemainās, to maina cilvēki ar savu rīcību, tādēļ ir grūti nepamanīt, ka šobrīd tā strauji ir kļuvusi pavisam cita.
Vai kāds vēl pirms dažiem gadiem varēja iedomāties tādas uzrunas kā nupat Itālijas premjeres uzruna, vēršoties pie migrantiem pilsonības jautājumā? Vai Pīta Hegseta uzruna Pentagonā? Un kurš būs tik drosmīgs prognozēt, kādā pasaulē dzīvosim rīt, un vai tie pirmie nebūs tie pēdējie un rīt – otrādi? To ir grūti prognozēt.
Minētos faktus un tendences nevajadzētu ignorēt tikai tāpēc, ka subjektīvi tās kādam nav simpātiskas. Tas ir tik vienkārši – var pamanīt un balstīties tikai uz notikumiem, ko redzam Krievijā, Ungārijā, Slovākijā un tā tālāk, bet neredzēt vai negribēt redzēt un nepieminēt tendences globālākā kontekstā atsevišķās Rietumeiropas valstīs un Amerikas Savienotajās Valstīs. It kā tas uz mums neattiektos. Bet tie taču ir mūsu sabiedrotie un no mūsu drošības viedokļa varbūt pat paši nozīmīgākie.
Lai kāda būtu notikumu attīstība lokālā un globālā mērogā, mums ir iespēja dzīvot parlamentārā demokrātijā, kur visu izšķir demokrātisks vairākums neatkarīgi no katra personiskās pozīcijas. Mūsu pienākums ir šo vairākuma gribu respektēt un cienīt. Bet mēs turpinām strīdēties.
Kāpēc jūs dokumentā saskatāt to, kā tur nav? Kāpēc jūs neredzat dokumentā to, kas ir acīmredzams? Tas ir īsākais atspoguļojums tam, kas raksturo mūsu emocionāli aso diskusiju Stambulas konvencijas jautājumā. Tas nekad nebeigsies. Mēs nekad viens otru nepārliecināsim. Un to var saukt par apburto loku, nebeidzamo stāstu, bet patiesībā tas ir strupceļš.
Atzīt, ka jautājums, īpaši, ja tas skar sieviešu un bērnu aizsardzību pret vardarbību, ir nonācis strupceļā, nav neviena politiķa goda lieta. Tādēļ “Nacionālā apvienība” ir meklējusi risinājumu un rosina kolēģus rīkoties. Ja mēs, valsts likumdevējs, nespējam radīt tādu likumisko bāzi, kas pasargā no vardarbības mūsu valsts sievietes un bērnus, tad ir jautājums – ko mēs vispār spējam? Ja mūsu valsts sievietes netic, ka spējam viņas pasargāt paši, bez starptautiskas vienošanās, tas ir apkaunojoši mums kā politiķiem, un vienīgā iespēja ir rīkoties un pierādīt darbos, ka spējam.
“Nacionālā apvienība” ir izstrādājusi lēmuma projektu “Deklarācija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu”. Šī deklarācija paredz līdz 2026. gada 1. martam izstrādāt jaunu visaptverošu likumu par vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanu un izskaušanu. Likums noteiks valsts pienākumu aktīvi risināt vardarbības problēmas, nodrošinās upuru aizsardzību un juridisku un psiholoģisku atbalstu, sociālu palīdzību, paredzēs stingru atbildību par vardarbības aktiem un valsts iestāžu bezdarbību, kā arī regulēs datu apkopošanu, institūciju sadarbību un sabiedrības izglītošanu vardarbības prevencijas jomā.
Skeptiķi, protams, to var dēvēt par kārtējo dokumentu, par kārtējo papīru, kas neko neizšķirs. Protams, visu izšķirs mūsu griba un spēja rīkoties. Bet šī deklarācija būs mūsu apņemšanās un apsolījums mūsu valsts sievietēm tās aizstāvēt pret vardarbību. Ja ir kaut viena sieviete, kam šāds dokuments radīs lielāku drošības izjūtu, mūsu pienākums ir to izskatīt un pieņemt.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Deklarācija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 8, atturas – nav. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā iekļauts.
___
Turpinām darba kārtību ar sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneša Arņa Dundura atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.
E. Teirumnieks (NA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 1. oktobrī izskatīja lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneša Arņa Dundura atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Arnis Dundurs ir bijis Rīgas pilsētas Kurzemes rajona 9. policijas iecirkņa krimināllietu izmeklētājs, Ventspils pilsētas tiesas tiesnesis, Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis, Rīgas apgabaltiesas tiesnesis, kā arī Augstākās tiesas tiesnesis.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar šī gada 12. novembri atbrīvot Augstākās tiesas tiesnesi Arni Dunduru no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneša Arņa Dundura atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
___
Darba kārtībā – sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.
Deputāti Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Ilze Stobova, Ramona Petraviča, Ričards Šlesers, Mārcis Jencītis, Jeļena Kļaviņa un Kristaps Krištopans iesnieguši pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam “Par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos”.
Vārds motivācijai deputātei Viktorijai Pleškānei.
V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, godātie kolēģi un visi, kas šodien klausās un skatās šo tiešraidi! Šis nav tehnisks jautājums. Šis ir cilvēku dzīves kvalitātes jautājums. Runājot par sabiedrisko transportu, mēs nerunājam par autobusiem vai līgumiem, mēs runājam par cilvēku iespējām dzīvot normālu dzīvi – par skolēniem, kuri dodas no rīta uz skolu, par medmāsām, kuras dodas no rīta uz darbu slimnīcās, par senioriem, kuriem vienīgā iespēja nokļūt līdz aptiekai vai uz poliklīniku ir reģionālais autobuss.
Reģioni nav galvaspilsēta Rīga, kur katras 15 minūtes pieturā piebrauc autobuss. Reģionos bieži vien aina ir sekojoša: labi, ja viens autobuss kursē no rīta un viens – vakarā. Tieši reģionu iedzīvotājiem šobrīd valsts pagriež muguru, sagādājot vēl lielākas galvassāpes. Šodien mēs redzam, ka Autotransporta direkcija un Satiksmes ministrija veido lēmumus, kas būtiski... “izgriež” laukus no kartes. Paredzēts samazināt maršrutu tīklu par vairāk nekā 11 miljoniem kilometru, samazināt maršrutus par 16 procentiem. Tas nozīmē, ka tūkstošiem cilvēku vienkārši paliks bez iespējas pārvietoties. Un kas ir ciniskākais? Tajā pašā laikā ministrija paziņo, ka sabiedrisko pakalpojumu centrā ir cilvēks. Bet, piedodiet, kurš cilvēks? Tas, kuram vēl ir vilciens blakus mājām. Jo tiem, kas dzīvo lauku teritorijās, šodien tiek pateikts – izdzīvojiet, kā nu vien varat.
Mūsu jautājumi ministrijai ir ļoti konkrēti: kāpēc netiek izmantoti tiesiskie mehānismi, lai ļautu pārskatīt līgumus un saglabāt pakalpojumus, kā to iesaka Finanšu ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs. Kāpēc pārvadātāji tiek spiesti strādāt ar 2021. gada cenām, lai gan degvielas, rezerves daļu un algu izmaksas ir pieaugušas par 30–40 procentiem? Kāpēc netiek veikta reāla ietekmes analīze, pirms tiek samazināti reisi un maršruti? Kāpēc lēmumi tiek pieņemti, kad vēl pat datu analīze nav pabeigta? Un visbeidzot – kur ir cilvēks šajā sistēmā?
Mūsu jautājumi ir nevis par cipariem, bet par atbildību, jo tad, kad pārvadātājs bankrotēs un autobusi vairs nebrauks, nebūs vainīgs neviens. Tā vismaz mēģinās pateikt ministrija. Varbūt vainīgs būs pārvadātājs. Bet patiesībā vainīgs būs tas, kurš zināja par visām šīm problēmām un neko nedarīja.
Ministrijai tiek sūtīti vairāki pieprasījumi par to, kas un kā, bet ministrija nereaģē uz pārvadātāju problēmām. Finanšu ministrija skaidri norādīja – līdzekļu trūkuma gadījumos risinājumi ir iespējami. Budžeta apakšprogrammā 2025. gadam... pieauga par 52 procentiem. Tātad nauda sistēmā ir. Nav tikai gribas...
Sēdes vadītāja. Laiks.
V. Pleškāne.... gribas domāt, plānot un uzņemties atbildību.
Lūdzu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.
___
Nākamā sadaļa – “Pieprasījumu komisijas atzinums”.
Deputātu Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Ilzes Stobovas, Jeļenas Kļaviņas, Maijas Armaņevas, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Mārča Jencīša pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra publiskajiem izteikumiem saistībā ar lauku viensētu likvidēšanu un infrastruktūras samazināšanu”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.
I. Bērziņa (JV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Pieprasījumu komisija šā gada 1. oktobra sēdē izskatīja minēto pieprasījumu par Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra publiskajiem izteikumiem. Vēlos atzīmēt, ka Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs piedalījās Pieprasījumu komisijas sēdē un arī personīgi skaidroja savu viedokli.
Kopumā Ministru kabineta oficiālo politiku reģionālās attīstības, transporta un enerģētikas infrastruktūras jautājumos nosaka Ministru kabineta apstiprinātie plānošanas dokumenti un spēkā esošie normatīvie akti, nevis atsevišķu amatpersonu publiski izteikumi. Līdz ar to parlamentārā sekretāra publiski izteikumi konkrētas diskusijas ietvarā nav uzskatāmi par Ministru kabineta oficiālu politikas lēmumu vai tā grozījumu. Tie nav plānošanas dokuments vai normatīvs akts un paši par sevi nerada tiesiskās sekas. Parlamentārā sekretāra publiskie izteikumi ir skatāmi kā diskusijas ietvarā pausts viedoklis. Diskusijas fragmentos arī netiek konstatēts Ministru kabineta lēmums, bet gan debatēm raksturīgs viedokļu apmaiņas saturs.
Papildus vēlos atzīmēt, ka parlamentārais sekretārs atvainojās par saviem izteikumiem, kuri, visticamāk, ir izrauti no konteksta un atspoguļoti savādāk, nekā tas bija domāts. Papildus vēl, kā norāda Ministru kabinets atsūtītajā atbildes vēstulē, ir uzsverams, ka Ministru kabineta apstiprinātajos plānošanas dokumentos īpaši akcentēta teritoriāli vienmērīgas sasniedzamības un energoapgādes drošuma nodrošināšana kā priekšnoteikums reģionu konkurētspējai un iedzīvotāju izvēlei dzīvot pilsētās vai lauku telpā, kā arī pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība iedzīvotāju mobilitātes un pakalpojumu sasniedzamības labad.
Jāsaka arī, ka ļoti izvērstu atbildi ir atsūtījusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, kura sniedz informāciju, norādot, ka reģionālās attīstības atšķirību mazināšana starp teritorijām ir viens no būtiskākajiem ilgtermiņa izaicinājumiem Latvijas attīstībā. Galvenie teritoriju dzīvotspējas, iedzīvotāju piesaistes un noturēšanas priekšnoteikumi ir darba iespējas, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība, kā arī kvalitatīva dzīves telpa.
Šo priekšnoteikumu nodrošināšanai varam īstenot daudzus un dažādus pasākumus gan ar Eiropas Savienības fondu atbalstu uzņēmējdarbībai, ēku energoefektivitātes uzlabošanai, pirmsskolas izglītības pieejamībai, viedo risinājumu ieviešanai, publiskās ārtelpas attīstībai, valsts, reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei un daudzām citām vajadzībām, kā arī atbalstot Latgales speciālo ekonomisko zonu un tās paplašināšanu, arī izstrādājot Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam, papildus arī strādājot un atbalstot pašvaldību līdzdalības budžetu ieviešanu, remigrācijas atbalstu un daudzus citus.
Uzklausot ministriju pārstāvjus un viedokļus, Pieprasījumu komisija, pieciem balsojot par, deviņiem – pret un vienam nebalsojot, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.
Aicinu arī Saeimu noraidīt pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.
E. Zivtiņš (LPV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Jāsaka tā, ka runa jau nav par krekliem, runa ir par sirdsapziņām. Un tanī skaitā... Gribējās dzirdēt Ministru prezidentes viedokli, nevis jauna censoņa, politiķa, izskaidrojumu un atvainošanos, kas, protams, dara viņam godu, ka viņš publiski var atvainoties par savu... neveikli izteikto...
Bet, jāsaka, reizēm ir sajūta, ka Ministru prezidente dzīvo paralēlā realitātē un “nesasien” kopā to, kas notiek realitātē laukos, ar to, kas ir rakstīts šajos papīros, kas atnāk līdz, pieņemsim, Pieprasījumu komisijai un kur viss ir skaisti sarakstīts... viss ir glancēts – nu, tā kā klavieres, viss ir skaists un gluds, un lakots. Patiesībā dzīvē tā nav. Tieši tāpēc ne jau kaut kas satrauc... cilvēki jau ir pie veselā saprāta, un viņi saprot, ka tas nav iespējams un to neviens nevar izdarīt. Ja to izdarīs, tad tur būs revolūcija... mazākais, kas būs.
Bet, sastopoties ar sūro ikdienu, lauku cilvēkam ir jādomā, kā viņš saņems medicīnas pakalpojumus, kā nogādās bērnu līdz skolai, vai nākamgad būs vēl tā skola vai nebūs... kas būs ar citu pakalpojumu pieejamību... bibliotēku slēgs vai ne... pasts strādās divas stundas, vai to aizslēgs ciet... Tas veido milzīgu neuzticības valdībai... kompleksu... kas rezultējas ar to, ka cilvēki ir neapmierināti. Manā skatījumā, viņi ir pamatoti neapmierināti.
Varu piesaukt tikai to un pateikt, kāpēc tas viss radās. Divi iemesli. Pirmais iemesls ir tas, ka šī tiešām ir nepopulārākā valdība... laiku laikos. Kāds vēsturnieks varētu to paanalizēt, bet es tā kā sliecos piekrist.
Otra lieta ir tā, ka, izvietojot ziņu sociālajos tīklos, to noskatījās vairāk nekā 1 300 000 iedzīvotāju. Tā bija latviska ziņa latviešu valodā. Cik mums ir iedzīvotāju? 1,8 miljoni, 1,9...? Grūti pateikt. Tur neviens neko nevar pateikt, cik mums ir iedzīvotāju, bet 1,3... vairāk nekā 1,3 miljoni cilvēku noskatījās šo ziņu, vairāk nekā 10 tūkstoši dalījās ar šo ziņu, un vairāki tūkstoši komentēja šo ziņu. Tātad tas liecina par kaut ko. Tas liecina par to, ka šībrīža valdība ir, vēlreiz atkārtošu, visnepopulārākā valdība, kāda vien ir bijusi Latvijā. (Starpsauciens.)
Ko darīt? Nu, ko darīt? Uzskatu, ka ir izsmelti visi resursi un šai valdībai vairs nekādā veidā nav iespējams uzlabot situāciju, kāda ir izveidojusies Latvijas Republikā. Tieši tāpēc gribēju dzirdēt skaidrojumu no Ministru prezidentes. Var būt, ka viņa būtu mani pārliecinājusi... un kolēģus būtu pārliecinājusi, bet Ministru prezidente... nu, man tagad grūti teikt, kā viņai pietrūka – drosmes vai laika –, ka viņa pati neatnāca, bet sagatavoja šo rakstveida paskaidrojumu, kas ir diezgan, nu, tāds viegli lasāms, bet tas, es saku, izskatās vairāk pēc klavierēm un neiet kopā ar dzīves realitāti, ar to, kas tiešām notiek laukos.
Tāpēc mēs uzturam šo pieprasījumu. Es redzu tikai vienu iespēju, kā Latvija varētu izrauties no šī apļa, no visām šīm nejēdzībām, kas notiek, no tā, ka mēs esam beidzamajās vietās visos ekonomiskajos rādītājos, no tā, ka slēdzam ciet visu kaut ko un atkal veram vaļā... pieņemsim, tādas lietas kā vēja dzirnavas piejūrā. Cilvēki tur ir neapmierināti, nāk uz tikšanās reizēm, runā par to, saka – tas ietekmēs viņu veselību un labsajūtu. Viņi negrib... Diemžēl runas ir tādas, ka viss ir labi, mēs, protams, vērtēsim. Bet Ventspils ostā šie vēja ģeneratori ir sakrauti kaudzē – tie ir atvesti uz Latviju un ir gatavi uzstādīšanai. Tā ka atkal šī dubultā morāle, un tas ir tas, kas caurvij un straumē plūst visu laiku no šīs valdības.
Tāpēc ir divi aicinājumi.
Pirmais aicinājums – izvērtēt valstiski, vai tiešām nebūtu laiks atkāpties no amata Siliņai, neraugoties uz ambīcijām un tik drausmīgu vēlmi turēties pie krēsla.
Un otrs – mēs uzturam prasību, un, lūdzu, atbalstiet šo pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra publiskajiem izteikumiem saistībā ar lauku viensētu likvidēšanu un infrastruktūras samazināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 48, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.
___
Deputātu Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Aivas Vīksnas, Česlava Batņas, Laura Lizbovska, Edgara Putras, Andra Kulberga, Jura Viļuma, Raimonda Bergmaņa pieprasījums viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram “Par Latvijas Nacionālā botāniskā dārza reorganizāciju”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.
I. Bērziņa (JV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Pieprasījumu komisija šā gada 1. oktobra sēdē izskatīja pieprasījumu “Par Latvijas Nacionālā botāniskā dārza reorganizāciju”. Pieprasījumu komisijas sēdē piedalījās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars un klātienē skaidroja deputātiem situāciju.
Vēlos uzsvērt, ka valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana, birokrātijas mazināšana un budžeta līdzekļu taupīšana ir valdības noteiktās prioritātes. Latvijas Nacionālā botāniskā dārza un Dabas aizsardzības pārvaldes apvienošana atbilst valdības noteiktajām prioritātēm un labas pārvaldības principiem, jo, pirmkārt, abas iestādes atrodas vienas ministrijas pakļautībā un jau šobrīd īsteno dabas aizsardzības politiku; otrkārt, balstās skaidrā reorganizācijas pamatojumā, kas paredz administratīvo funkciju optimizāciju, resursu efektīvāku izmantošanu un institucionālās kapacitātes stiprināšanu.
Dabas aizsardzības pārvalde šobrīd ir vadošā iestāde dabas aizsardzības jomā, un tās atbildības lokā ir valsts nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tajā skaitā visi Latvijas nacionālie parki un rezervāti – Slīteres Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks, Gaujas Nacionālais parks, Rāznas Nacionālais parks, Grīņu dabas rezervāts, Moricsalas dabas rezervāts un Teiču dabas rezervāts – un to institucionālās kapacitātes stiprināšana. Savukārt Latvijas Nacionālajam botāniskajam dārzam ir deleģētas funkcijas floras saglabāšanā, dendroloģisko kolekciju un gēnu banku uzturēšanā, kā arī tā pārvaldībā ir dabas piemineklis... Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs, kas ir viena no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
Apvienojot šīs institūcijas, īpaši aizsargājamo teritoriju pārvaldība tiks centralizēta vienā iestādē, nodrošinot koordinētu un konsekventu dabas aizsardzības politikas īstenošanu, vienlaikus saglabājot botāniskā dārza līdzšinējo misiju. Pašlaik, konsultējoties ar iesaistītajām iestādēm, tiek gatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas noteiks reorganizācijas kārtību un stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā. Līdz 2026. gada janvārim tiks pieņemts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts, Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums, kurā būs iekļautas arī botāniskā dārza funkcijas un uzdevumi. Tā ka lēmums vēl ir procesā un iesaistītajām institūcijām būs iespēja iesaistīties tā apspriešanā.
Līdz ar to Pieprasījumu komisija, balsojot sešiem par, deviņiem – pret, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.
Aicinu arī Saeimu noraidīt deputātu pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I. Līdaka (AS).
Cienījamie kolēģi! Nu, te ir diezgan skaidri redzamas divas lietas. Numur viens – dažādu reformu pašmērķība. Tātad kaut ko darīt tāpēc, ka vienkārši kaut kas ir jādara. Numur divi – necieņa pret cilvēkiem. Jo tomēr aiz katras reformas ir cilvēku likteņi, cilvēku viedokļi, cilvēku domas, cilvēku sirdis.
Manuprāt, ministra kungs rīkojās ne visai korekti, iepriekšējā dienā pirms publiskā paziņojuma par teorētisku Latvijas Nacionālā botāniskā dārza likvidāciju – tikai nepilnu dienu iepriekš! – izsaucot pie sevis pašreizējo vadītāja vietas izpildītāju. Kolektīvs lielākoties visu izlasīja avīzēs, ka viņi teorētiski tiek likvidēti.
Un šie cilvēki nav ierēdnīši. Šie cilvēki gadu gadiem, dažs varbūt 30 gadus un pat vairāk, rāpo tur pa tām puķu dobēm, tāpēc ka jūt, ka ir vajadzīgi, ka viņus ciena. Tā ir viņu dzīve. Tā ir bijusi viņu dzīve ļoti daudzus gadus. Šis gads viņiem ir ārkārtīgi smags, jo jau februārī Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs tika reformēts, pārvērsts par iestādi. Kamēr cilvēki pierada pie jaunā statusa, pie tā, ka patiesībā jau nekas nemainās, pagāja krietns laiks. Astoņus mēnešus gaidīja, kad beigsies un kā beigsies konkurss uz direktora posteni – astoņus mēnešus! Tā bija neziņa – kas būs, kurš būs? Vai sapratīs viņu, botāniķu, valodu vai tikai kaut kādu grāmatvedisku vervelēšanu? Nesagaidīja. Sagaidīja kārtējo reformu – neizprotamu pēc būtības. Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs – skan ļoti cienījami, un šie cilvēki kalpoja un ticēja botāniskajam dārzam. Latvijas Nacionālajam botāniskajam dārzam.
Par 150 tūkstošiem, kurus grasās ietaupīt, es esmu ārkārtīgi skeptisks. Ko tad tur likvidēs? Vienīgo direktora vietas izpildītāju? Bet kādam tā struktūrvienība tomēr būs jāvada. Tātad nulle. Vienīgo grāmatvedi? Nez vai. Joprojām paliek nulle. Vienu no trim kasieriem, kas strādā divos vārtos? Ļoti šaubos. Joprojām paliek nulle. Tad ko – nekurināt oranžēriju un demonstrēt cilvēkiem sausus augus? Es domāju, ka to arī neatļausies darīt. Drīzāk gan nāksies līdzsvarot algu līmeni Dabas aizsardzības pārvaldē un Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā, kurā, starp citu, algu līmenis ir krietni zemāks. Tātad šeit jau par nulli vairs nav runa.
Protams, es vēlu veiksmi Latvijas Nacionālā botāniskā dārza cilvēkiem. Un ceru – ļoti ceru! –, ka viņiem nākamais gads būs priecīgs gads – 70. jubilejas gads – un ka viņi pārāk neņems ļaunā šo “dāvanu” svētkos.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.
J. Patmalnieks (JV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man jāatzīst, ka man patīk Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs. Mēs ar ģimeni samērā bieži dodamies turp, lai iepazītu un bērniem parādītu augu daudzveidību, kas ir sastopami Latvijā un ir oranžērijā. Var arī redzēt, kādi augi aug citās valstīs.
Tajā pašā laikā... Saeimā mēs jau iepriekš dzirdējām no kolēģiem uzskaitījumu, ko mēs varam sasniegt, ietaupot naudu vienā vai otrā programmā. Ministrs ir nācis un piedāvājis ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, reorganizējot iestādes, tāpat kā to darījuši daudzi citi ministri. Jā, šis ietaupījums nav varbūt liels, bet tajā pašā laikā tas ir strukturāls – palīdz, parāda virzienu, kādā veidā valsts pārvaldei būtu jāstrādā – jāapvieno daudzas mazas iestādes. Katrai iestādei ir savs direktors, bet tās var vadīt centralizēti un daudz efektīvāk. Tas ir tas virziens, ko ministrs Raimonds Čudars un arī Ministru kabinets pašlaik atbalsta.
Ceru, ka mums šeit, parlamentā, nebūs... dzirdējām daudz dažādu epitetu komisijas sēdē, kurus nevēlos atkārtot. Tā ir zināmā mērā kaut kāda divkosība. No vienas puses, jūs, kolēģi, aicināt ietaupīt, parakstāt vienošanos par 850 miljoniem, iesniedzat likumprojektus, demonstrējat vai stāstāt to, cik daudz var ietaupīt, mainot viena vai otra pasākuma programmu. No otras puses, kad ministrs vai Ministru kabinets piedāvā konkrētus pasākumus, kādā veidā to darīt, jūs iesniedzat pieprasījumu, faktiski prasāt ministra demisiju. Bet kādā veidā tad var virzīties uz priekšu šajos taupīšanas pasākumos?
Aicinu neatbalstīt šo pieprasījumu un aicināt citus ministrus arī piedāvāt risinājumus, kādā veidā optimizēt daudzās kapitālsabiedrības... kas ir vairākās ministrijās... arī daudzas mazas iestādes.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. (Starpsauciens: “Neviena aplausa nebija!”)
E. Tavars (AS).
Kolēģi! Nākas (Daži deputāti aplaudē.)... Paldies, paldies, paldies. Nākas zināmā mērā reflektēt uz iepriekš dzirdēto. Tas, ko APVIENOTAIS SARAKSTS vēlējās noskaidrot ar šo pieprasījumu – aprēķinus, pamatojumu, argumentus, cik tālu ir šī iniciatīva un kurš bija šīs iniciatīvas virzītājs. Apvienot Latvijas Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī... visu 126 hektāru lielo teritoriju... faktiski pievienot Dabas aizsardzības pārvaldei. No kurienes ir tāds skaitlis, par kuru runāja kolēģis Patmalnieks, vai tiešām beigās būs tāds skaitlis? Ingmārs Līdaka pirms brīža jau uzskaitīja argumentus, kas drīzāk liecina par pretējo.
Mēs atbalstītu iniciatīvas, kas ir loģiskas un izsvērtas. Tādas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) var veikt. Bet mēs redzam, ka šo procesu sākt šādā veidā ir absolūti neloģiski.
Tas nav demisijas pieprasījums. Mēs neprasām VARAM ministra demisiju. Mēs prasām loģisku skaidrojumu un godīgas, strukturētas atbildes.
Viena lieta man ir jāpasaka – par atbilžu strukturētību. Visu cieņu VARAM ministram. Domāju, Baibai Bražei būtu jāpamācās, kā ir jāsniedz atbildes uz pieprasījumiem. Īsi, konkrēti, pēc būtības. Tik tālu viss ir kārtībā. Atbildes par sociālekonomisko pamatojumu un atbildes pēc būtības mēs esam saņēmuši tikai daļēji. Pamatojuma nav. Saprotu, ka pamatojums būs kaut kad nākotnē. Šobrīd ir tikai uzsaukums, ka apvieno.
Konsultācijas ar darbiniekiem nav notikušas. Lai darbinieki saprastu, kas notiks ar viņu darbavietu, vai viņiem laicīgi meklēt citu darbavietu, kas notiks ar atalgojumu... Vai kasieris vai tas, kurš strādā dārzā vai oranžērijā, saglabās darbu, nesaglabās darbu? Mēs gribējām skaidrību. Bija tikai publisks uzsaukums, ka apvienos un ietaupīs 150 tūkstošus. Uz kāda pamata ietaupīs?
Mēs nācām ar loģiskiem, racionāliem jautājumiem. Saņēmām daļējas atbildes. Ja runājam, vai mēs tām piekrītam, – nepiekrītam, tai skaitā iespējamam ietaupījumam, neredzam, ka būs iespējams ietaupījums. Taisni otrādi, mēs redzam, ka tas, iespējams, maksās budžetam dārgāk nekā līdz šim.
Tāpēc aicinu atbalstīt konkrēto pieprasījumu.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē. Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (LPV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Kā tas izklausījās no malas, kad Pieprasījumu komisijā tika šķetināts šis pieprasījums? Izklausījās ļoti vienkārši – pēc tādas... man jau likās, ka nevajadzētu cilvēkiem tā rīkoties... bet tas izskatījās pēc tādas nelielas atriebības acīmredzot konkrētam iestādes vadītājam. Jo tā droši vien ir tikai sakritība, ka Čudara kungs ilgus gadus ir vadījis Salaspils novadu, bijis tur priekšsēdētājs, vai ne? Un tikai sakritība, ka tur ir arī botāniskais dārzs.
Nav tur nekādu strukturālo pārmaiņu, par kurām te runā, vai kaut kādu lielāku reformu. Nav tāda plāna. No darba tiek atlaists konkrēts uzņēmuma vadītājs.
Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, jo tā tām lietām nevajadzētu notikt.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram “Par Latvijas Nacionālā botāniskā dārza reorganizāciju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 48, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.
___
Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Deputāti Mārtiņš Daģis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Zane Skujiņa-Rubene, Alīna Gendele un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un pārcelt 40. darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par Latvijas nostāju attiecībā uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas lēmumu atjaunot Krievijas un Baltkrievijas pilntiesīgas biedra tiesības” – pirms 17. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
___
Darba kārtībā – “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.
Septiņi priekšlikumi.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 1. oktobra sēdē tika skatīts un otrajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.
Tikai atgādināšu, ka šī likumprojekta izstrāde ir saistīta ar nepieciešamību pārņemt 2023. gada 17. oktobra Eiropas Savienības direktīvas prasības darījumiem ar kriptovalūtu.
Komisija otrajam lasījumam saņēma septiņus priekšlikumus. Lielākā daļa no tiem ir tehniski.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 2. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Ir sakārtotas trīs lietas. Pirmām kārtām globālie dokumenti jāiesniedz tikai... no 20 miljoniem. Paceļam arī darījumu kopējo vērtību uz 90 tūkstošiem... kas ir labā ziņa. Pāreja no obligāta... uz pieprasījumu, vienkāršāka dokumentu sagatavošana, iesniegšana, aizstājot ar pārskatu. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehnisks. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 7. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Gribu uzsvērt, ka transfertcenu dokumentiem varēs piemērot... jau no šī gada, kaut stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī. Komisijā atbalstīts.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Tātad 7. priekšlikums atbalstīts. Deputāti piekrīt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.
A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 14. oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
___
Likumprojekts “Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu”, otrais lasījums.
Priekšlikumu nav.
Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.
I. Mūrniece (NA).
Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis likumprojekts pēc pieņemšanas ļaus mūsu Satversmes tiesai un Augstākajai tiesai lūgt konsultatīvos atzinumus Eiropas Cilvēktiesību tiesai, kā arī sniegt Latvijas puses skaidrojumus. Konsultatīvie atzinumi, ko Latvijas tiesas saņems no Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Latvijas pusei nav saistoši.
Likumprojektam priekšlikumi netika saņemti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ugandas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, otrais lasījums.
Priekšlikumu nav.
Ārlietu komisijas vārdā – referents Edmunds Cepurītis.
E. Cepurītis (PRO).
Kolēģi! Atgādinu, ka šī nolīguma noslēgšana izveidos tiesisku pamatu regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai starp Latvijas Republiku un Ugandas Republiku. Šo tiesisko pamatu varēs izmantot vai neizmantot – pēc ieskatiem.
Likumprojektam priekšlikumi nav saņemti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Ugandas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Starptautiskās krimināltiesas nolīgumu par Starptautiskās krimināltiesas spriedumu izpildi”, otrais lasījums.
Viens priekšlikums.
Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa.
Irma Kalniņa (JV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojektam “Par Latvijas Republikas un Starptautiskās krimināltiesas nolīgumu par Starptautiskās krimināltiesas spriedumu izpildi” bija tikai viens – Juridiskā biroja priekšlikums: “Pārcelt likumprojekta 4. panta tekstu uz 3. pantu, iekļaujot tajā kā otro teikumu.” Ļoti vienkārši un ļoti korekti. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Irma Kalniņa. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Starptautiskās krimināltiesas nolīgumu par Starptautiskās krimināltiesas spriedumu izpildi” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Irma Kalniņa. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
___
Likumprojekts “Latvijas Dievturu sadraudzes likums”, trešais lasījums.
Pieci priekšlikumi.
Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.
Inese Kalniņa (JV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Skatām likumprojektu “Latvijas Dievturu sadraudzes likums”.
Trešajam lasījumam Juridiskā komisija izskatīja piecus priekšlikumus. Tie ir redakcionāli. Komisijā debatējām par juridiski precīzāku formulējumu.
Ejam cauri priekšlikumiem.
1. – deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Papildina svētnīcas definīciju. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Inese Kalniņa. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī skar svētnīcas definīciju. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Inese Kalniņa. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Izvērtējot un ņemot vērā abus iepriekšējos priekšlikumus, Juridiskā komisija izveidoja savu variantu. Komisija atbalstīja 3. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Inese Kalniņa. 4. – deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Attiecas uz svētvietas definīcijas precizēšanu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Inese Kalniņa. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Inese Kalniņa. Esam izskatījuši visus šā likumprojekta priekšlikumus.
Dievturības simtgadi sagaidot, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Latvijas Dievturu sadraudzes likums” galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Latvijas Dievturu sadraudzes likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 7, atturas – 2. Likums pieņemts. (Aplausi.)
Inese Kalniņa. Paldies.
___
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – sadaļa “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.
Deputātu Dāvja Mārtiņa Daugavieša, Ulda Auguļa, Zanes Skujiņas-Rubenes, Raimonda Bergmaņa, Alīnas Gendeles, Ainara Latkovska, Kaspara Briškena, Mārtiņa Daģa, Jāņa Vitenberga, Edmunda Jurēvica, Zandas Kalniņas-Lukaševicas un Jāņa Zariņa iesniegtais lēmuma projekts “Par Latvijas nostāju attiecībā uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas lēmumu atjaunot Krievijas un Baltkrievijas pilntiesīgas biedra tiesības”.
Iesniedzēju vārdā – deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis.
D. M. Daugavietis (JV).
Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Diemžēl pirms pāris nedēļām Starptautiskā Paralimpiskā komiteja nolēma atjaunot Krievijai un Baltkrievijai pilntiesīgas biedra tiesības. Ko tas īsti nozīmē? Tas nozīmē to, ka Baltkrievijas un Krievijas paralimpiskie atlēti varēs piedalīties gaidāmajās Milānas un Kortīnas ziemas paralimpiskajās spēlēs ar savu karogu, ar savu himnu un pārstāvēt divas agresorvalstis.
Šo lēmumu vēl amorālāku un briesmīgāku, es teiktu, padara tas, ka Krieviju un Baltkrieviju, visticamāk, pārstāvēs cilvēki, kas paši ir iebrukuši Ukrainā un, tur savainoti, kļuvuši par paralimpiskajiem sportistiem. Iedomājieties to situāciju – Ukrainas sportistiem būtu jāstājas viņiem pretī arī sporta laukā. Manuprāt, ikviens šajā zālē esošais piekritīs, ka situācija nav normāla un, gribētu teikt, ir nepareiza.
Tāpēc es uzskatu, ka Latvijas Republikas Saeima nevar stāvēt malā. Mums ir jāpauž sava nostāja. Mums ir jāpauž savs viedoklis. Mums ir jāaicina Starptautiskās Paralimpiskās komitejas biedri pārskatīt šo lēmumu, jo ir vēsturiski precedenti. Pirms Pekinas olimpiskajām spēlēm... pēc tam, kad tika izdarīts spiediens uz Starptautisko Paralimpisko komiteju... tikai 12 stundas pirms spēļu sākuma agresorvalstu sportisti tomēr netika pielaisti.
Lūdzu kolēģus atbalstīt lēmuma projektu un nepieļaut šo situāciju.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par Latvijas nostāju attiecībā uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas lēmumu atjaunot Krievijas un Baltkrievijas pilntiesīgas biedra tiesības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 7, atturas – nav. Lēmums pieņemts.
___
Darba kārtībā – sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījumi Preču zīmju likumā”, trešais lasījums.
Iesniegti 11 priekšlikumi.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.
A. Zariņa-Stūre (JV).
Saeimas priekšsēdētāja! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojekta “Grozījumi Preču zīmju likumā” trešajam lasījumam saņemtos priekšlikumus. Visus 11 priekšlikumus iesniegusi tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, un visi komisijā ir guvuši atbalstu.
1. priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Zariņa-Stūre. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Saistīts ar redakcionāliem precizējumiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Zariņa-Stūre. 3. priekšlikums. Tieši tāpat. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Zariņa-Stūre. 4. – tieslietu ministres iesniegtais priekšlikums. Sakārto terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Zariņa-Stūre. 5. priekšlikums. Sakārto terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Zariņa-Stūre. 6. priekšlikums. Sakārto terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Zariņa-Stūre. 7. priekšlikums. Arī terminoloģijas maiņa. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Zariņa-Stūre. 8. priekšlikums. Tehniska rakstura, nodrošina skaidrāku normu piemērošanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Zariņa-Stūre. 9. priekšlikums. Terminoloģijas maiņa. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Zariņa-Stūre. 10. priekšlikums. Arī par terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Zariņa-Stūre. 11. priekšlikums. Tehniska rakstura – par terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Zariņa-Stūre. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu trešajam lasījumam un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču zīmju likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
A. Zariņa-Stūre. Vēlos pateikties Juridiskajam birojam par rūpīgo darbu likumprojekta izskatīšanas un sagatavošanas gaitā. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
___
Likumprojekts “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā”, trešais lasījums.
Priekšlikumu nav.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.
A. Zariņa-Stūre (JV).
Likumprojekts ir saistīts ar tikko pieņemto. Tas ir par rūpniecisko īpašumu. Nodrošina, ka Patentu valde turpmāk būs atbildīgā iestāde amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pieteikumu saņemšanai un izvērtēšanai Latvijā.
Trešajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.
Komisija ir atbalstījusi likumprojektu trešajam lasījumam un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
A. Zariņa-Stūre. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
___
Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 901/Lp14), trešais lasījums.
Iesniegti 24 priekšlikumi.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.
V. Maslovskis (ZZS).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā trešajā lasījumā tika izdiskutēts likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 901/Lp14) un likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 1012/Lp14). Tie ir apvienoti vienā likumprojektā.
1. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Precizējums – papildina ar Aizsardzības ministrijas kapitālsabiedrībām, kuras ieguvušas līdzdalību vai izšķirošo ietekmi. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 3. – priekšlikums no cita, šajā likumprojektā iekļautā, likumprojekta. Nosaka iestādes kompetenci administratīvajās lietās, izdodot administratīvo aktu un tā pagarināšanas termiņus. Komisijā 3. priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 5. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Tehnisks precizējums, lai būtu gramatiski... izlasāmi... citi punkti. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 7. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Precizējumi saistīti ar būvniecības ieceri. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 9. – aizsardzības ministra Sprūda priekšlikums. Precizējumi, kas saistīti ar būvniecības ieceres publisku apspriešanu, uzlabojot publiskās apspriešanas mērķus. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 10. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, arī iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniski precizējumi, kas saistīti ar būvatļaujas izdošanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums – par projektēšanas nosacījumu izpildi. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura precizējumi. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēts priekšlikums attiecībā uz būvniecības ieceri, ja tiek veiktas izmaiņas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 17. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Precizējums attiecībā uz citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību saistībā ar pazemes ārējiem inženiertīkliem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 18. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Precizējums saistīts ar pazemes ārējo inženiertīklu novietojuma precizēšanu dabā. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Attiecas uz pārejas noteikumu redakcionālu precizējumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 21. – arī priekšlikums no cita likumprojekta. Par attiecīgu pantu spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 22. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura priekšlikumi. Par pantu spēkā stāšanos... sadalot tos divās daļās, lai ir skaidrāka un nolasāmāka redakcija. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23. un 24. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 901/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
___
Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).
Kolēģi! Nav reģistrējušies 10 deputāti: Andrejs Ceļapīters (Starpsauciens: “... tepat!”)... redzu, Svetlana Čulkova, Inese Kalniņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jurģis Klotiņš, Andris Kulbergs, Lauris Lizbovskis, Andrejs Vilks, Aiva Vīksna un Edgars Zelderis.
Paldies.
___
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.
Sēdes vadītāja. Vēl nav kvoruma. (Starpsauciens: “Varam sākt!”) Reģistrējušies 47 deputāti. Paldies visiem, kuri vienmēr atgriežas laikā. (Starpsauciens: “Sodīt tos, kas nav, kad būs pienācis laiks!”)
Ka tikai kādu varētu sodīt, vai ne? Mēs varētu sagaidīt visus tos, kas kavē un tad izsludināt 10 minūšu pārtraukumu, vai ne? (Starpsauciens: “Tieši tā!” Pauze.)
Ir reģistrējušies 56 deputāti.
Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Vēlreiz paldies visiem, kas ievēro Saeimas kārtības rulli un vienmēr ir laikā.
Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījums Publisko aģentūru likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.
O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ir sagatavots likumprojekts “Grozījums Publisko aģentūru likumā”. Grozījumu iniciēja Latvijas Pašvaldību savienība un faktiski Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
Par ko ir stāsts? Šobrīd pašvaldības aģentūru... iecelšana un atbrīvošana no amata ir pašvaldības domes prerogatīva, bet disciplinārsodi arī paliek domes... rīcībā. Ierosinājums – svītrot šo normu un lai lēmumu par disciplinārlietu ierosināšanu un sodu piemērošanu pieņem izpilddirektors. Iecelšana amatā un atbrīvošana no amata paliek domes kompetencē.
Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publisko aģentūru likumā” atzīšanu kā steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O. Burovs. Paldies.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publisko aģentūru likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.
O. Burovs. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.) Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publisko aģentūru likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
O. Burovs. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
___
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1018/Lp14), pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Indriksone.
I. Indriksone (NA).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.
Likumprojekta galvenais mērķis ir noteikt akadēmiskā personāla personas datu apstrādes nolūku... un nodrošināt iespējas monitorēt gan studiju procesa kvalitāti... gan arī pēc tam... kā arī nodrošināt atbilstību citiem normatīvajiem aktiem un personas datu aizsardzības nosacījumiem. Tas ir šā likumprojekta primārais mērķis.
Otra būtiskākā likumprojekta daļa ir pievienota papildus... šim mērķim... un regulē kredītpunktu apjomu vienā studiju gadā. Likumprojekts paredz, ka 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijām vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem. Ir konstatēts, ka mūsu augstskolas ne vienmēr to spēj ievērot un Augstskolu likumā noteikto studiju apjomu pārkāpj. Akreditācijas rezultātā ir konstatēts, ka vienā studiju gadā veidojas pat 72 kredītpunkti, tās ir vairāk nekā 34 akadēmiskās stundas. Tāpēc jau pirms vairākiem mēnešiem komisijā bija iesniegts priekšlikums, lai šo, varētu teikt, pārkāpumu novērstu, precizējot likuma normas, bet deputāti neatbalstīja piedāvājumu neierobežot studiju apjomu. Tas tieši attiecas uz ārstniecības programmas studentiem. Mēs zinām, ka viņi ir pārslogoti un ar savu darbu daļēji atbalsta mūsu veselības aprūpes sistēmu.
Iesniegtais priekšlikums paredz, ka pilna laika trešā cikla studiju apjoms vienā gadā nevar būt lielāks par 66 kredītpunktiem. Likums arī tiek precizēts, paredzot, ka īstenot – kā darba vidē balstāmas mācības – var arī trešā cikla augstākās izglītības programmu daļas, tas nozīmē iespēju strādāt pie darba devēja, tātad arī veselības aprūpes iestādē.
Papildus šim likumprojekta pamatmērķim un papildinājumiem tiek papildināti un precizēti dažādi Augstskolu likuma panti un... regulējums, lai šo likumu saskaņotu gan ar Profesionālās izglītības likumu, gan ar citiem likumiem... kas paredz daudz dažādus mazus, nelielus precizējumus.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šā gada 30. septembra sēdē izskatīja šo likumprojektu, nolēma to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas kārtējā sēdē.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Labdien, kolēģi! Indriksones kundze jau minēja tos trīs virzienus, kuros ir veikti grozījumi.
Jautājums par to, cik kredītpunktu jeb kādu mācību slodzi vienā studiju semestrī vai vienā studiju gadā students var uzņemties... un var piekrist, ka viņš uzņemas... tas ir bijis mūžsens jautājums, jo studējošo kapacitāte uzņemt zināšanas ir dažāda un darba spējas ir dažādas. Tāpēc dažreiz mākslīgi bremzēt šo... tas man vienmēr ir šķitis pretdabiski. Tas, ka kaut kādiem ierobežojumiem ir jābūt, droši vien ir atbalstāms. Vai 66 kredītpunkti – 66 kredītpunkti vienā studiju semestrī – ir pareizā robeža... Tas, es saprotu, ir tāds kompromisa risinājums, pie kā pagaidām varētu palikt. Bet, no prakses viedokļa skatoties, es zinu, ka vienmēr būs studenti, kuri gribēs studēt intensīvāk, viņi mēģinās atrast, kā apiet šo normu, pārbaudījumus nokārtojot vienā semestrī, bet iereģistrējot nākamajā. Es esmu pārliecināts, ka praksē būs izņēmumi.
Bet es nācu runāt par trešo sadaļu, par ko Indriksones kundze runāja, – par šiem precizējumiem. Viens no šiem precizējumiem attiecas uz likuma 58. pantu. Līdz šim redakcija bija tāda, ka studiju programmas bakalaura un maģistra grāda iegūšanai noslēdzas ar gala pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Šis gala pārbaudījums tiek aizstāts ar valsts pārbaudījumu. It kā vienu vārdu aizstāj ar citu, bet bieži vien šiem vārdiem ir nozīme, jo pēc noklusēšanas, ņemot vērā to, ka Latvijā un visās trijās Baltijas valstīs iegūtie bakalaura un maģistra diplomi Beniluksa valstīs tiek atzīti bez jebkādas papildu pierādīšanas... principā tas saistās ar to, vai šis diploms ir valsts atzīts diploms. Un, ja līdz šim bija gala pārbaudījumu komisija un gala pārbaudījums, tad vārds “valsts” it kā iztrūka. Manā skatījumā, tas, ka ieliek vārdu “valsts”, ir ļoti labi. Tas novērš iespējamos pārpratumus – kāda no ārvalstīm varētu teikt: “Jūsu likumā ir teikts nevis “valsts pārbaudījums”, bet “gala pārbaudījums”.” Un tad varētu rasties problēmas.
Šajos grozījumos ir minēts arī tas, ka... papildināt 58. pantu ar 2.1 daļu un... tālāk, lai iegūtu... tātad profesionālās kvalifikācijas iegūšana beidzas ar profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Man ir jautājums: vai arī tur nevajadzētu ierakstīt, ka tas ir valsts profesionālās kvalifikācijas eksāmens, jo pašlaik tajā vietā vārds “valsts” izpaliek. Mēs zinām, ka profesionālās kvalifikācijas pārbaudījumi vai eksāmeni parasti notiek atbilstoši valstī akceptētiem standartiem. Tas nozīmē, ka valsts ir devusi piekrišanu, kādam zināšanu apjomam būtu jābūt. Tātad pārdomas par to, vai arī tur nevajadzētu pielikt klāt vārdu “valsts”.
Un vēl viena lieta – ja jūs izlasīsiet 58. pantu, tā ceturtajā daļā Ministru kabinetam uzliek tiesības dažās no profesionālās kvalifikācijas programmām noteikt valsts pārbaudījumu. Iznāk tā, ka ar šo papildināto... priekšlikumu valsts eksāmens tiks uzlikts kā obligāts, bet paliek 4. pants, kurā Ministru kabinets it kā vēl kādam var kaut ko uzlikt. Manuprāt, tā ir vienkārši nevajadzīga, pat mazlietiņ konfliktējoša... divu pantu konfrontēšanās. Pirms otrā lasījuma acīmredzot vajadzētu mēģināt šīs lietas izrunāt un saprast, vai vēl kaut ko nevajag mainīt 58. pantā.
Tas arī viss.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1018/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā. (Pauze.)
I. Indriksone. Varbūt komisijas vadītāja var pateikt? Viņa nedzird mani. Agita! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...?
Sēdes vadītāja. Kurš var palīdzēt? (Starpsauciens.)
I. Indriksone. Tajā dokumentā, kas ir man, nav rakstīts. (Starpsaucieni.) Nebija, nebija.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņam un arī izskatīšanas laikam Saeimā jābūt saskaņā ar komisijas lemto.
I. Indriksone. Izskatīšana (Starpsaucieni.)... droši vien nav noteikta. (Starpsauciens: “Jā, kā komisija lēma, tā...”)
Sēdes vadītāja. Ja komisija nav noteikusi, tad divas nedēļas, tātad līdz 24. oktobrim.
I. Indriksone. Divas nedēļas, jo nav rakstīts...
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24. oktobris.
Un izskatīšana Saeimā? (Starpsaucieni: “Nav izskatīšanas...!”; “Nē, nav!”) Nav steidzams. Labi.
___
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.
Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Daudze. (Starpsauciens: “Gundars Daudze!”) Gundars Daudze.
G. Daudze (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””. Likumprojektu ir izstrādājusi Veselības ministrija.
Grozījumi likumā ir izstrādāti ar mērķi pakļaut kontrolei jaunās psihoaktīvās vielas – sintētisko opioīdu spirohlorfīnu, ciklorfīnu un tā atvasinājumus, benzodiazepīnu grupas vielu diklazafona desglicils, vielu gamma-butirolaktons, vielu zaleplons, kā arī noteikt izņēmumu kontrolei cilvēku medicīnā izmantojamām vielām – naltreksonam, metilnaltreksonam, bupropionam, papildināt ģenērisko grupu “dibenzopirāni” un grupu “2-fenilmorfolīni”, papildināt prekursoru sarakstu un noteikt apmērus nelegālajai apritei likumprojektā iekļautajām jaunajām vielām, kā arī noteikt, ka vairākas īpaši bīstamas vielas tiek kontrolētas jebkurā daudzumā.
Likumprojektā iekļautie grozījumi stāsies spēkā šī gada 1. decembrī. Ņemot vērā to, ka vielām spirohlorfīns, ciklorfīns un tā atvasinājumiem un diklazafona desglicils noteikts, ka... pagaidu aizliegums minētajām vielām beigsies 1. decembrī, un, lai nodrošinātu, ka minētās vielas nenokļūs atpakaļ apritē, jaunajam regulējumam ir jābūt spēkā pirms beidzas noteiktais pagaidu aizliegums.
Komisija likumprojektu ir atbalstījusi pirmajā lasījumā un lūdz noteikt tam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
G. Daudze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23. oktobris, otrais lasījums – 30. oktobrī.
Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
___
Likumprojekts “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.
V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, godātie kolēģi! Šī likumprojekta mērķis ir Alūksnes novada iekļaušana Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, lai paaugstinātu uzņēmēju konkurētspēju, eksportu, produktivitāti Latvijas austrumu pierobežā, kas tiek definēta kā visas Latgales plānošanas reģiona pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldība, kurai ir robeža ar Krieviju. Proti, mērķis ir iekļaut Alūksni Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, lai Alūksnes uzņēmēji varētu izmantot nodokļu atvieglojumu, ko sniedz SEZ.
Pēc VARAM iesniegtās informācijas Alūksnes un Ziemeļaustrumu mezgls SEZ tīklā papildinās Latgales lielākos centrus, tas ir, Daugavpili, Rēzekni, Līvānus, sniedzot investoriem papildu izvēles vietu uzņēmējdarbībai un veicinot pierobežas ekonomisko dinamiku.
Tāpat Alūksne papildina austrumu pierobežas ekonomiskās attīstības centrus ar eksportam nozīmīgām loģistikas priekšrocībām – savienojumiem ar Vidzemi un Igauniju, kas nodrošina jaunas kravu plūsmas un stiprina ziemeļaustrumu reģionu pievilcību investoriem.
Alūksnes novada pievienošanai Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai... ir plānoti trīs jauni līgumi, no 2026. līdz 2028. gadam noslēgtajos līgumos plānotas 13 jaunas darba vietas.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma to atbalstīt, lai varam tālāk diskutēt un apspriest.
Aicinu arī kolēģus Saeimā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
V. Pleškāne. Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.
V. Pleškāne. Lūgums priekšlikumus iesniegt līdz 23. oktobrim.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
V. Pleškāne. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
___
Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 988/Lp14), ko ir iesniedzis Ministru kabinets, un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 1069/Lp14), ko ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.
E. Jurēvics (JV).
Cienījamā sēdes vadītāja! Šie likumprojekti būtu jāskatās kopā ar iepriekšējo likumprojektu, un Pleškānes kundze jau ļoti detalizēti saturu izstāstīja. Šie saistītie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas likumprojekti... Ņemot vērā tehniskās neprecizitātes un nepieciešamību norādīt un precizēt NACE kodus, ir nepieciešams noraidīt Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu un atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu, kas ir nākamais, pirmajā lasījumā.
Komisijas vārdā aicinu noraidīt šo likumprojektu un pēc tam atbalstīt komisijas izstrādāto – alternatīvo.
Sēdes vadītāja. Tātad vispirms balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un tad par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 988/Lp14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 41, atturas – 45. Likumprojekts noraidīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvo likumprojektu, ko iesniedza Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 1069/Lp14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.
E. Jurēvics. Paldies, kolēģi, par atbalstu.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – divas nedēļas, respektīvi, 23. oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
___
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 981/Lp14), otrais lasījums.
Divi priekšlikumi.
Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.
Ineses Kalniņas nav. Tad Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.
A. Judins (JV).
Kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 981/Lp14).
Mēs saņēmām divus priekšlikumus.
Būtībā komisijā mēs turpinājām diskusiju, kas jau bija pabeigta. Visi tie jautājumi bija izrunāti pirms pirmā lasījuma, proti, par konceptuālo jautājumu – būt vai nebūt tādiem grozījumiem. Priekšlikumus iesniedza Smiltēna kungs, un viņš aicināja atteikties no attiecīgās normas.
Vēlos atgādināt, ka ar šo likumprojektu mēs sākām strādāt brīdī, kad izskatījām Valsts prezidenta iesniegto priekšlikumu nodot viņam tiesības virzīt tiesībsarga kandidātu. Komisija izvērtējot izstrādāja alternatīvu risinājumu.
Ko paredz šis likumprojekts? Tas paredz, ka kandidātus tiesībsarga amatam var izvirzīt gan Valsts prezidents, gan deputāti. Un lēmumu, ko pieņem, pieņem tieši Saeima.
1. – Smiltēna kunga priekšlikums. Tika izskatīts un nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E. Smiltēns (AS).
Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien Saeimā var redzēt šo smago pienākumu nastu, kuru nes Saeimas deputāti, labi atalgoti Saeimas deputāti. Šodien jūsu diena nodokļu maksātājiem izmaksā 14 700 eiro (uz visiem 100) jeb vairāk nekā 400 tūkstošus eiro mēnesī. (Starpsauciens.) Tā smagā nasta, ko, paldies dievam, ir gatavs nest arī kāds cits, tā smagā nasta, ko varētu deleģēt prom no Saeimas... savas funkcijas un pienākumus, kurus labprāt būtu gatavs uzņemties Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Cik salda ir tā sajūta, ka ir kāds, kurš vēlas darīt darbu un pildīt tautas uzticētos pienākumus tavā vietā, vai ne? Bet ir tāda lieta kā parlamentārā demokrātija, kuru mēs esam šeit ar zvērestu zvērējuši aizstāvēt, aizsargājot arī Satversmi. Un Satversmē ir pilnīgi skaidras, noteiktas pilnvaras tautas ievēlētajai Saeimai un Saeimas ievēlētajam Valsts prezidentam. Un tā ir ļoti liela starpība – šis mandāts, kas nācis no tautas, un otrs mandāts, kas nācis no Saeimas.
Tāpēc, lūdzu, neklusējiet šodien! Nāciet un pamatojiet, kāpēc Saeimai ir jāatsakās no savām pilnvarām, no saviem pienākumiem, no savas atbildības un šie pienākumi jādeleģē Valsts prezidentam, tālāk prom no šejienes pārnesot uz turieni arī savu atbildību. Jautājums: vai Saeima nevar ievēlēt tiesībsargu? Saeima nevar izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam? Mēs nupat to izdarījām, kolēģi! Slikts tiesībsargs? Paši balsojāt, paši virzījāt, vai ne?
A ko vēl nevar Saeima? Ak, pareizi, vai nevar arī Latvijas Bankas prezidentu kārtīgi izvirzīt un ievēlēt? Tas nekas, ka tās bija politiskās spēlītes, JAUNAJAI VIENOTĪBAI mēģinot panākt savu rezultātu, kas beidzās ar totālu fiasko. (Starpsauciens.) Arī to nevar. A ko vēl nevarēs? Varbūt jāatsakās no ģenerālprokurora izvirzīšanas? Varbūt KNAB šefu arī vajadzētu... atdot prom, lai prezidents tad ņemas ar šiem jautājumiem? Bet alga jau no tā nemainās, vai ne? (Starpsauciens.) Sabiedrība sagaida no Saeimas līderību, iniciatīvu, izlēmību un atbildību. Kolēģi, tā vietā jūs šodien demonstrējat nespēju un vājumu.
Ir vēl kāda lieta. Šobrīd tiek radīts precedents, ka amatpersonu kandidatūras izvirza gan Saeima, gan Valsts prezidents. Un kas notiek ar prezidenta autoritāti, ja viņš ir izvirzījis kandidātu un šajā sadursmē starp Saeimu un prezidentu zaudē – vienu reizi, otro reizi? Vai nav svarīgi rūpēties par to, ka mēs ievēlējam Valsts prezidentu, kas saglabā augstu autoritāti?
Pats galvenais – mēs esam zvērējuši aizsargāt Satversmi. Juridiskais birojs kā toreiz, tā tagad pamatoti brīdina, ka ir dzelžains princips, kas ir nostiprināts Satversmē. Valsts prezidenta pilnvaras tur ir minētas izsmeļoši, skaidri un nepārprotami. Šis varas balanss ir izmaināms tikai ar Satversmes grozījumiem.
Savukārt šobrīd prezidenta pilnvaras... Ar šī likuma pieņemšanu tiktu radīts precedents, ka mēs varam konstitucionālu jautājumu ierindot ikdienas dienaskārtībā starp Mēslošanas līdzekļu aprites likumu un Sēklu un stādāmo materiālu aprites likumu kā parastu, vienkāršu jautājumu.
Pamainīsim pilnvaras, kas ir noteiktas mūsu valsts konstitūcijā, piešķirsim vēl kādu pienākumu! Tas nekas, ka tas izjauc varas balansu.
Es vēlos apvienot runas laikus.
Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot...
E. Smiltēns. Cik tālu, kolēģi, ir nogrimusi šobrīd Saeima! Jums ir nospļauties par Juridiskā biroja viedokli. Juridiskais birojs ļoti skaidri pamatoja risku, uz kuru mēs šobrīd izejam.
Prezidents, kolēģi... Viņš negrib vienkārši izvirzīt tiesībsargu, šodien ir vēlme radīt precedentu, ka ar parastiem likumiem varēs kaut katru dienu grozīt konstitucionālus jautājumus. Manuprāt, jūsu pienākums ir sargāt Satversmi un to nepieļaut. Un, protams... atmazgāt JAUNO VIENOTĪBU, šādā veidā nomaskējot to, kā tika izvirzīts Latvijas Bankas prezidents (Starpsauciens.), tā vietā sākot runāt, ka Saeima jau nespēj ievēlēt un izvirzīt... Manuprāt, tas ir pazemojoši.
Kolēģi, tā nav diskusija, kas ir tehniska. Tā ir saruna par to, vai mēs paši ticam parlamentārajai demokrātijai un sargājam mūsu Satversmi. Jo Saeima, kas pati sev nocērt rokas, nevar gaidīt, ka tauta tai uzticēs savu sirdi. Brīvība sākas ar drosmi, neatkarība sākas ar pašcieņu, demokrātija – ar atbildību.
Tad, kolēģi, šodien aplieciniet to ar balsojumu, sargājot parlamentāro demokrātiju un Latvijas Republikas Satversmes svētākos principus.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Judinam. (Starpsaucieni.)
I. Judins (ST!).
Godātie kolēģi, labdien! Mūsu frakcija noteikti atbalstīs Smiltēna kunga priekšlikumu, jo mēs uzskatām, ka iespēju Valsts prezidentam ierosināt kandidatūru tiesībsarga amatam var piešķirt tikai tad, ja prezidents ir ievēlēts tieši, ar balsstiesīgu Latvijas iedzīvotāju vairākuma atbalstu. Tikai tad šādām pilnvarām būs patiesa demokrātiskā leģitimitāte un sabiedrības uzticība.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
A. Judins. Kolēģi, es nepieteicos runāt debatēs, bet varu... un man ir pienākums informēt par dzirdēto komisijas laikā. Mums notika diskusija, vai ir nepieciešami grozījumi Satversmē, un Juridiskais birojs norādīja, ka tāda nepieciešamība ir. Bet arī citi juristi pauda viedokli, un tas bija pretējs. Kā viens no argumentiem, ko izmantoja, bija norādīts – mums jau ir tādi gadījumi, ka citos likumos ir tiesības un pienākums rīkoties, bet tas nav dublēts, atkārtots vai... varbūt primāri nav nodefinēts Satversmē.
Es negribu teikt, ka vienai vai otrai pusei ir taisnība. Es jūs informēju par to, ka diskusija notika, un tas nebija šķērslis deputātiem pieņemt lēmumu.
Papildus tam es vēlos informēt, ka Smiltēna kungam tika uzdots jautājums. Kad viņš aizstāvēja, ka mums viss ir kārtībā ar parlamentārismu, ka mums ir spēcīga Saeima, viņam tika uzdots jautājums par decembrī pausto, jo 19. decembrī no tribīnes viņš stāstīja, ka mums ir vāja Saeima, ka tā nav spējīga pieņemt lēmumu. Tas bija saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu. Mēs diskutējām, apspriedām visus šos jautājumus, un mēs pieņēmām lēmumu, ka Smiltēna kunga priekšlikums nevar tikt atbalstīts. Un tikko jūs dzirdējāt arī nepatiesu informāciju. Jūs dzirdējāt, ka deputātiem tiks atņemtas tiesības. Patlaban 10 deputāti var izvirzīt kandidātu un viņiem ir pienākums balsot. Pēc grozījumu pieņemšanas 10 deputāti varēs izvirzīt kandidātu un balsot. Tātad jums tikko Smiltēna kungs sniedza nepatiesu informāciju. (Starpsauciens.)
Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 44, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Judins. 2. – arī Smiltēna kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E. Smiltēns (AS).
Kolēģi, šis ir ļoti nopietns jautājums. Judina kungs saka: viss ir kārtībā. (Dep. A. Judins: “Viss kārtībā – komisijas...”) Tiesības izvirzīt kandidatūras ir šīs... Saeimas, šī nama pašcieņas un goda jautājums, šī nama ekskluzīvas tiesības, kas ir iedotas ar sabiedrības mandātu. Šobrīd šīs pilnvaras tiek dalītas projām un dalītas ar Valsts prezidentu. Kādēļ? Prezidentam nav, ar ko nodarboties? Viņam trūkst darba? (Starpsauciens.) Tad jāsāk runāt par Valsts prezidenta institūcijas nozīmi. Ja viņam trūkst darba, ja viņam vajag vēl citas pilnvaras, kas pienākas ekskluzīvi Saeimai (Starpsauciens: “Pareizi, pareizi!”)...
Ir vesels krājums ar Juridiskā biroja atzinumiem, kuros Gunārs Kusiņš, savulaik Juridiskā biroja vadītājs, tieši tāpat kā šobrīd komisijā uzstājās arī Dina Meistere, skaidri un gaiši ieskicēja ļoti svarīgu principu. Es citēju: “Vienlaikus Juridiskais birojs atzīmē, ka, balstoties uz precedentu, ko rada šis likumprojekta apstiprināšanas gadījums pirmajā lasījumā, vairākos iesniegtajos likumprojektos sāk dominēt analoģiska pieeja – papildu funkciju piešķiršana Valsts prezidentam ar parastu likumu.”
Šādā veidā, kolēģi, Saeima atver Pandoras lādi – pie jebkāda Saeimas sastāva... kuri gatavi vienkārši ignorēt Satversmes pamatbūtību un principus... vienkārši štancēt ar parastiem likumiem vienkāršā Saeimas vairākumā pilnvaru piešķiršanu un nodošanu prezidentam. Manuprāt, tā ir nepieļaujama situācija, tas ir Saeimas pašcieņas un goda jautājums. Ja jums tāda nav, ja jūs negribat strādāt, tad laidiet savās vietās citus! (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A. Judins (JV).
Kolēģi, cik es atceros Saeimas kārtības rulli, mūsu pienākums – šeit debatēt par priekšlikumiem, un priekšlikuma būtība... saskaņā ar likumu patlaban ir paredzēts, ka iesniegums par tiesībsarga amata kandidātu iesniedzams ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 40 dienas pirms esošā tiesībsarga pilnvaru termiņa beigām. Mēs atbalstījām ierosinājumu noteikt, ka šis iesniegums ir jāiesniedz ne vēlāk kā 60 dienas pirms tiesībsarga pilnvaru termiņa beigām, proti, agrāk. Manuprāt, šis priekšlikums ir saprotams un atbalstāms. Smiltēna kungs iesniedza priekšlikumu atcelt šo normu un to laiku saīsināt. Komisija to izvērtēja un neatbalstīja.
Lūdzu sekot komisijai un neatbalstīt šo priekšlikumu, kuram nav nekāda pamatojuma. Jūs tikko dzirdējāt, ka mans cienījamais kolēģis runāja par visu ko, bet tikai ne par priekšlikumu. Kauns! (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Tātad 2. priekšlikums nav atbalstīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 56, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Judins. Kolēģi, visi priekšlikumi izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 981/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 19, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.
A. Judins. Piecas dienas – 14. oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
___
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Alīna Gendele.
A. Gendele (JV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un virza izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt juridisku skaidrību un aktualizēt valsts sociālās apdrošināšanas regulējumu vairākās jomās. Šie grozījumi padarīs sociālās apdrošināšanas sistēmu taisnīgāku, pārskatāmāku, efektīvāku un pielāgotāku mūsdienu realitātei, uzlabojot gan iedzīvotāju sociālo aizsardzību, gan valsts institūciju darbu.
Lūk, pārskats par šo jomu, kurā ar šo likumprojektu tiek precizēti dažādu veidu juridiskie aspekti.
Apcietināto nodarbinātība izmeklēšanas cietumā – ir tāds jēdziens, un ar likumprojektu paredzēts precizēt, ka apcietinātie, kuri tiek nodarbināti izmeklēšanas cietumā, tiek uzskatīti par darba ņēmējiem, tādējādi novēršot neskaidrības attiecībā uz obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu piemērošanu.
Nākamā joma ir pašnodarbināto personu laulāto sociālā apdrošināšana. Paredzēts atcelt pašnodarbināto laulāto privilēģiju saistībā ar brīvprātīgu pievienošanos sociālajai apdrošināšanai vairākos apdrošināšanas veidos un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pārējām personām, kas pievienojušās brīvprātīgi.
Nākamais ir atvaļinājumu un elastīga darba režīma uzskaite. Paredzēts ieviest regulējumu, kas ļauj nodalīt un uzskaitīt dažādus Eiropas direktīvā paredzētos atvaļinājumus un elastīga darba režīma veidus, tādējādi izpildot Eiropas Savienības prasības.
Nākamā joma ir minimālās obligātās iemaksas. Paredzēts nodrošināt, ka par kalendāra dienām, kurās darbinieks ir dīkstāvē vai atstādināts bez algas, nav jāveic minimālās iemaksas, ieviešot līdzīgu regulējumu kā Covid-19 krīzes laikā, tādējādi samazinot finansiālo slogu gan darba devējiem, gan darbiniekiem, īpaši krīzes situācijās.
Nākamā joma ir pašnodarbināto ienākumu apliecinājumi. Paredzēts atcelt prasību pašnodarbinātajiem iesniegt apliecinājumus par plānotajiem ienākumiem, samazinot administratīvo slogu Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.
Pēdējā joma ir sociālās apdrošināšanas pakalpojumu maksājumu veikšana. Paredzēts paplašināt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras tiesības pārskaitīt pensijas un pabalstus arī uz kontiem ārvalstīs dzīvojošām personām citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un Apvienotajā Karalistē, ievērojot SEPA regulas prasības un precizējot komisijas maksu segšanas kārtību.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.
A. Gendele. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam lūdzu apstiprināt šī gada 30. oktobri.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.
A. Gendele. Paldies.
___
Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums Invaliditātes likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Līga Kozlovska.
L. Kozlovska (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Invaliditātes likumā” pirmajam lasījumam.
Latvijas likumdošanā noteiktām institūcijām ir paredzētas tiesības piekļūt Invaliditātes informatīvajai sistēmai un apstrādāt tās datus, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus. Ar šo grozījumu ir nolemts paplašināt to institūciju loku, kas veic šīs valsts funkcijas un varēs piekļūt minētajai sistēmai un apstrādāt tās datus.
Grozījums paredz dot šādas tiesības trīs institūcijām. Biedrībai “Latvijas Autisma apvienība”, kurai ir uzdevums nodrošināt psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, un ir nepieciešams šo informāciju sasaistīt ar visu valsts informatīvo sistēmu. Otrā institūcija ir Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs, kuram ir nepieciešami šīs informatīvās sistēmas dati, lai personām, kurām ir invaliditāte, varētu piešķirt attiecīgos pabalstus. Trešā institūcija ir SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs”, kas pārņem daļu no NVD uzdevumiem, un tai ir jāpiekļūst Invaliditātes informatīvās sistēmas datiem, lai īstenotu e-veselības politiku saistībā ar invaliditātes piešķiršanu.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Invaliditātes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.
L. Kozlovska. Šī gada 23. oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
___
Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ramona Petraviča.
R. Petraviča (LPV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts paredz elastīgāku bezdarbnieka statusa saglabāšanu, iespējas personām bezdarba periodā ļaut strādāt īslaicīgi bez riska zaudēt bezdarbnieka statusu un vienkāršot šī statusa piešķiršanas procedūru, atceļot darba meklētāja statusa formalitātes.
Tiek ierosināts atteikties no darba meklētāja statusa piešķiršanas un zaudēšanas procedūras, kā arī no prasības regulāri apmeklēt Nodarbinātības valsts aģentūras filiāli. Cilvēki, kas atbilst darba meklētājam noteiktajiem kritērijiem, varēs vienkāršāk pieteikt pakalpojumus – elektroniski vai filiālē.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.
R. Petraviča. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 30. oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
___
Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, otrais lasījums.
Astoņi priekšlikumi.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.
Gribu informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis satiksmes ministra Ata Švinkas iesniegumu, ar kuru viņš atsauc 3. un 7. priekšlikumu.
Kolēģi, atgādinu, ka atbilstoši Saeimas kārtības rullim, ja priekšlikums ir atsaukts, par to nav debašu un nenotiek balsošana.
Lūdzu!
V. Maslovskis (ZZS).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” otrajam lasījumam.
Tika izskatīti astoņi priekšlikumi.
1. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Nocitēšu: “Transportlīdzekļa īpašniekam vai – transportlīdzekļa līzinga gadījumā – transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam ir tiesības neveikt īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ja transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai ārpus publiski pieejamas vietas un ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu tā lietošanu.” Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Vārds deputātam Valdim Maslovskim.
V. Maslovskis (ZZS).
Paldies. Vēlos mazliet pievērsties šim priekšlikumam. Komisijā tas tika atbalstīts ar vienu norunu. Par ko bija diskusija?
Attiecībā uz daļu – ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu transportlīdzekļa lietošanu. Satiksmes ministrija solīja kopā ar nozari šo redakciju pielabot – lai cilvēkiem būtu skaidrāks, kas ir tie nepieciešamie pasākumi, lai novērstu transportlīdzekļa lietošanu. Atbilstoši ceļu satiksmes noteikumu izpratnei tas varētu būt... vienkāršiem vārdiem runājot, transportlīdzeklis ir novietots, izņemta atslēga, aizslēgts, nospiesta rokas bremze. Lai nebūtu paplašinātu interpretāciju, kas ir jādara – vai jānoņem stūre vai riepas, vēl kaut kas, lai padarītu... Ir jābūt kaut kādām saprāta robežām.
Attiecībā uz daļu – ārpus publiski pieejamas vietas. Publiska vieta ir sabiedrībai brīvi pieejama vieta, kur ikviens var brīvi uzturēties. Tie varētu būt ceļi, ielas, stāvlaukumi, daudzdzīvokļu māju pagalmi, ja tie nav slēgti vai arī apzīmēti kā privāti. Ja daudzdzīvokļu māju pagalms būs slēgts, norobežots un iekļūšana tajā... attiecīgi iebraukšana... ar kādu koda vai čipa atslēgu, tad tā jau nebūs publiski pieejama vieta un cilvēkiem būs tiesības... neiegādāties OCTA polisi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Tātad 1. priekšlikums komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Ņemot vērā to, ka ir atbalstīts 1. priekšlikums, kas nosaka jaunu regulējumu, tiek izslēgts likumprojekta 1. un 2. pants. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. Kā jau Saeimas priekšsēdētāja teica, 3. priekšlikums – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums – ir atsaukts.
4. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 6. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 7. – satiksmes ministra Švinkas priekšlikums – ir atsaukts.
8. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Par attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās termiņu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.
V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam ir šā gada 14. oktobra pulksten 17.00. Laika rāmis ir nepieciešams, lai saskaņotu ar citiem iepriekš pieņemtajiem grozījumiem.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.
___
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 769/Lp14), otrais lasījums.
Iesniegti 30 priekšlikumi.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.
A. Ņenaševa (PRO).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! (Zālē troksnis.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!
A. Ņenaševa. Skatām likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums.
Ir iesniegti 30 priekšlikumi.
Nedaudz – gan par likumprojekta būtību, gan gaitu. Atgādinu, ka likumprojekts pamatā paredz grozījumus attiecībā uz augstskolas padomes sastāvu – padomes locekļu skaita izmaiņas atkarībā no augstskolas tipa –, kā arī ietver grozījumus par studējošo un absolventu aptaujas veikšanu. Tādi grozījumi tika iesniegti pirmajam lasījumam. Otrajam lasījumam komisijā saņemti un izskatīti gan deputātu, gan iesaistīto ministriju, gan Juridiskā biroja priekšlikumi.
Plašākās diskusijas likumprojekta izskatīšanas gaitā komisijā bijušas tieši par katra tipa augstskolas padomes locekļu skaita izmaiņām, kā arī par iespējamo studējošo pārstāvja iekļaušanu padomes sastāvā, tādējādi diskutējot par to, uz kuras institūcijas – senāta vai Ministru kabineta – virzītā locekļa rēķina šāda iekļaušana notiktu.
Plašu diskusiju un komisijas deputātu balsojuma rezultātā šobrīd atbalstītie priekšlikumi paredz padomes locekļu skaita samazināšanu visu tipu augstskolās. Ļoti svarīgi pieminēt, ka šeit atšķirībā no pirmā lasījuma ne tikai zinātnes universitātes un lietišķo zinātņu universitātes, kā bija pirmajā lasījumā, bet visu tipu augstskolu padomes sastāvā kā obligātu neiekļaujot studējošo pārstāvi... kas bija vairākos priekšlikumos. Komisijas sēdēs tas ir pārspriests un izskanējis rosinājums (par to deputāti vienojās), ka uz trešo lasījumu vajag rast risinājumu, lai padomes darbā iesaistītu studējošo pārstāvi.
Apspriežot priekšlikumus, komisijas sēdēs uzklausīta gan Augstākās izglītības padome, gan vairāku augstskolu un to padomju pārstāvji, gan Latvijas Studentu apvienība, gan nozaru ministrijas – īpaši tās, kuru padotībā ir augstākās izglītības iestādes.
1. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Rosina izslēgt likumprojekta 1. pantu, kas paredz grozījumus likuma 14.1 pantā... ievērojot to, ka vairāki turpmākie priekšlikumi paredz grozījumus šajā likumprojekta pantā... attiecīgi pēc būtības atgriezties pie sākotnējā padomes locekļu sastāva. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Česlavam Batņam.
Č. Batņa (AS).
Labdien, kolēģi! Pirmām kārtām gribu pateikt, ka izmaiņas Augstskolu likumā attiecībā uz augstskolas padomi ir nepieciešamas. Bet, ja šobrīd ir situācija, ka augstskolas pašas sāk atbalstīt šīs padomes, es piedāvāju pavisam citu skatījumu. Piedāvāju skatījumu – sakārtot realitāti ar normatīviem, jo šobrīd padomēm mēs tērējam ne vairāk, ne mazāk, bet 2 300 000 gadā. Mazākā alga padomēs ir 1800 eiro Daugavpils Universitātes padomes priekšsēdētājam, lielākās algas ir Vidzemes Augstskolā: padomes priekšsēdētājs saņem 5400 eiro, padomes locekļi – aptuveni 3800 eiro. Un par kādu darbu? Par sanākšanu kopā vienu līdz divas reizes.
Mans piedāvājums bija mainīt skatījumu – lai padomes locekļu skaits paliek tāds, kāds ir, bet nodrošināt to, ka atalgojuma sistēma ir mainīga, nosakām padomes priekšsēdētājam limitētu atalgojumu un nosakām, ka padomes locekļiem ir limitēts stundu skaits, cik viņi var strādāt. Tas dotu ekonomiju – 700 tūkstošus gadā. Komisija to neatbalstīja, līdz ar to es rosināju: ja mēs izslēdzam šo likumprojekta pantu, tad turpmāk varam diskutēt un sakārtot... teikšu tā, agri vai vēlu mēs atgriezīsimies pie diskusijas par augstskolas padomes lietderību.
Bija vairāki priekšlikumi... es runāšu kopumā, jo vairs nekāpšu... par katru no priekšlikumiem. Bija vairāki priekšlikumi apskatīties padomes uzdevumus un kompetences, un es balstījos uz aptaujas anketu, ko iesūtīja pašas augstskolas. Komisija neņēma to vērā, kaut gan augstskolas un Augstākās izglītības padome teica, ka būtu lietderīgi šos priekšlikumus iekļaut.
Mans rezumē ir tāds, ka padomes tika izveidotas, lai restrukturizētu augstskolas, universitātes, apvienotu tās. Šobrīd padomes uzdevumi un kompetences savā ziņā ir butaforiskas – vienā no gadījumiem, jo ir augstskolas, zinātnes universitātes, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte, kur tiešām padome strādā lietderīgi, bet ir tādas, kuras, manuprāt, vajadzētu izskaust, un tādas, kuras pat traucē strādāt rektoriem.
Mans ierosinājums: atbalstīt šo likumprojektu, bet noteikti skatīt padomi kontekstā ar kapitālsabiedrību un skatīties, vai vispār padomes pienesums mums Latvijā ir nepieciešams. Vai tiešām mēs neuzticamies mūsu augstskolu rektoriem, satversmēm, senātiem? Bet šis jau ir, teikšu tā, deputātu uzdevums. Vai jūs vēlaties palikt vienā gadījumā pie tā saucamajām silēm – padomes locekļi vienkārši saņem atalgojumu... vai gribam konstruktīvi sakārtot šo jomu. Ja mēs gribam, lai viss paliek, kā ir, – tērējam 2,3 miljonus plus kapitālsabiedrībās vēl vairākus desmitus miljonu un dzīvojam pāri saviem līdzekļiem, un aizņemamies naudu.
Es tomēr lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt, jo, atbalstot šo priekšlikumu, visi pārējie priekšlikumi vairs nebūs nepieciešami.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad 1. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?
A. Ņenaševa. Nē. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 49, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Ņenaševa. 2. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Atšķirībā no pirmā lasījuma redakcijas rosina saglabāt esošo zinātnes universitātes padomes locekļu skaitu, tajā pašā laikā samazināt par vienu Ministru kabineta virzīto padomes locekļu skaitu, tādējādi paredzot vienu vietu studējošo virzītam pārstāvim.
Kā jau minēju, vairākas debates mums bija tieši par studējošo pārstāvja vietu padomē... potenciālu... iespējams, studējošo lomas vai ietekmes uz lēmumu pieņemšanu pastiprināšanu. Beigās konceptuāli vienojāmies meklēt risinājumu uz trešo lasījumu. Konkrētais priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 3. – deputātes Ņenaševas priekšlikums. Papildus pirmajā lasījumā paredzētajam zinātņu universitātes padomes locekļu kopējā skaita samazinājumam... Respektīvi, atstājot pirmā lasījuma redakciju ar samazināto skaitu... bet rosina par vienu samazināt senāta virzīto padomes locekļu skaitu un tādējādi paredzēt vienu vietu studējošo virzītajam pārstāvim attiecīgajā augstskolā. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 35, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Ņenaševa. 4. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Rosina izmaiņas arī mākslu un kultūras universitātes padomes sastāvā, saglabājot esošo kopējo locekļu skaitu, bet par vienu samazinot Ministru kabineta virzīto padomes locekļu skaitu un tādējādi paredzot vienu vietu studējošo virzītajam pārstāvim. Tāda pati loģika ir dažāda tipa augstskolās, šeit konkrēti – mākslu un kultūras universitātes padomes sastāvam. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 5. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Signes Grūbes priekšlikums. Tiek rosinātas padomes locekļu skaita izmaiņas, lai būtu padomes locekļu skaita samazinājums visu tipu augstskolām. Tātad arī mākslu un kultūras universitātes padomē kopējo locekļu skaitu samazinot no pieciem, kā ir šobrīd, uz trīs locekļiem, paredzot, ka pa vienam izvirza senāts, Ministru kabinets un Valsts prezidents. Kā norādījusi Kultūras ministrija, šāds priekšlikums sagatavots, jo tāds ir bijis visu trīs... Mākslu un kultūras universitāšu sadarbības padomes pieņemtais lēmums šī gada martā. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 6. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Atšķirībā no pirmā lasījuma redakcijas tiek rosināts lietišķo zinātņu universitātes padomē saglabāt esošo locekļu skaitu, tajā pašā laikā par vienu samazināt Ministru kabineta virzīto locekļu skaitu un tādējādi paredzēt studējošo pārstāvi. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 56, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Ņenaševa. 7. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Rosina izmaiņas arī lietišķo zinātņu augstskolas... Ā, nē, tas... pagaidiet, mēs jau...
Sēdes vadītāja. 7.
A. Ņenaševa. 7. Pareizi, jā, es atvainojos. Tātad rosina saglabāt esošo kopējo padomes locekļu skaitu, bet par vienu samazināt Ministru kabineta virzīto locekļu skaitu un tādējādi paredzēt vienu vietu arī studējošo virzītajam pārstāvim. Arī šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izveidots, ņemot vērā, ka gan pirmā lasījuma redakcijas, gan pirms otrā lasījuma atbalstītie priekšlikumi beigās paredzēja... jo mēs esam skatījuši šo likumprojektu vairākās komisijas sēdēs. Līdz ar to izkristalizējās, ka, atbalstot locekļu skaita samazinājumu viena tipa augstskolām, ir jādomā, tā teikt, par visu tipu augstskolām, lai tas jau būtu pieņemts otrajā lasījumā.
Līdz ar to komisijas sēdēs tika uzklausīti arī lietišķo zinātņu augstskolu pārstāvji, kā arī atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, piekrītot, ka arī lietišķo zinātņu augstskolās padomes locekļu skaits tiek samazināts. To arī paredz šis priekšlikums – kopējo locekļu skaitu samazināt no pieciem, kā ir šobrīd, uz trim padomes locekļiem: atkal pa vienam no senāta... augstskolas senāta, Ministru kabineta un Valsts prezidenta. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz likuma papildinājumu, ka vieni augstskolas padomes locekļu izvirzītāji varētu norādīt otriem izvirzītājiem par iespēju atsaukt locekli. Komisijā skaidrots: ja par padomes locekli rodas šaubas, tas ir abu izvirzītāju savstarpējās saziņas jautājums. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 10. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina precizēt pirmajā lasījumā paredzēto regulējumu attiecībā uz padomes locekļu pienākumu izpildītājiem. Izglītības un zinātnes ministrija pirmajā lasījumā rosināja, ka Valsts prezidenta un Ministru kabineta izvirzītajiem pārstāvjiem varētu iecelt pienākumu izpildītājus. Juridiskā biroja ieskatā, šis ir pārlieku detalizēts tiesiskais regulējums, tik liela detalizācija citur likumos netiek piemērota. Tiek rosināts to izslēgt, vienlaikus par jēgpilnu tiesisko regulējumu saredzot principu, ka aizstājēja kārtību attiecina arī uz pašas augstskolas izvirzītajiem pārstāvjiem. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 11. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Rosina precizēt regulējumu attiecībā uz augstskolas padomes priekšsēdētāja ievēlēšanu, paredzot, ka nosacījumi attiecas ne tikai uz pirmreizēji ievēlētu priekšsēdētāju, kā arī noteikt, ka augstskolas padomes priekšsēdētājam nav atļauts ieņemt vēl kādu amatu attiecīgajā augstskolā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 44, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Ņenaševa. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir, atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas... rosina precizēt likuma normu attiecībā uz augstskolas padomes locekļa amata atlīdzības noteikšanu, paredzot, ka to, ņemot vērā augstskolas tipu, nosaka Ministru kabinets. Tas arī piederēja pie diskusijas par Česlava Batņas rosināto stāstu par atalgojuma modeli, ka turpmāk to noteiks Ministru kabinets. Komisija priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 13. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Rosina noteikt, ka valsts augstskolām visu (ne tikai Ministru kabineta vai Valsts prezidenta virzīto) padomes locekļu atalgojums tiek nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem. Kā komisijas sēdē norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji – arī mazinot padomes locekļu skaitu un līdz ar to ieekonomējot līdzekļus, bet paliekot pie tā paša principa, ka augstskolu pārstāvjiem maksā augstskola, bet par pārējiem (Ministru kabineta un Valsts prezidenta virzītajiem pārstāvjiem) – valsts. Līdz ar to Česlava Batņas priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Česlavam Batņam.
Č. Batņa (AS).
Kolēģi, šis priekšlikums ir iesniegts tāpēc, ka... parāda, kāda mums ir valsts, vispār valsts attieksmi pret saviem... ieviešot savus jauninājumus kā padomes. Es tomēr nokāpšu... Respektīvi, mēs, ieviešot padomes, bijām skaidri likumā definējuši, ka padomes ir apmaksājamas no valsts. Respektīvi, augstskolām izdevumus nevajag. Šajā gadījumā tad, kad beidzās struktūrfondu projekts, mēs veicām izmaiņas likumā un uzlikām par pienākumu padomes locekļus apmaksāt no valsts – 1 100 000 eiro. Ieviešot doktorantūras skolu, mēs esam iedevuši precīzi nulli eiro augstskolām. Šobrīd ir iztrūkums, lai doktorantūras skola strādātu... Ko apgalvoja Izglītības un zinātnes ministrija? Ka nauda ir. Naudas nav. Tiešs iztrūkums ir viens miljons.
Līdz ar to mans rosinājums bija – pārņemam šo funkciju atpakaļ uz valsti un atstājam augstskolām šo finansējumu, lai varētu ieviest kvalitatīvu doktorantūras modeli. Šis priekšlikums nesasniedza dzirdīgas ausis.
Bet es vēlreiz atkārtošu – valsts parāda to, ka tiesiskās paļāvības princips nav jāievēro. Tātad mēs izdodam likumu, pasakām: mēs uzņemamies saistības. Bet tad, kad mums paliek grūtāk, mēs pasakām: piedodiet, tagad jūs tālāk brauciet ar citu vilcienu. Mēs vairs šajā nepiedalāmies.
Līdz ar to es tomēr rosinātu atbalstīt pamatprincipu: ja mēs kā valsts esam ieviesuši šīs padomes, finansējumu tām piešķir Izglītības un zinātnes ministrija, nevis augstskolas meklē no saviem ieņēmumiem.
Aicinu atbalstīt.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Vēlreiz labdien, kolēģi! Tikko iepriekšējā punktā tika atbalstītas izmaiņas šī paša likuma panta sešpadsmitajā daļā, kurā tika noteikts, ka padomes locekļa amata atlīdzību, ņemot vērā augstskolas tipu, nosaka Ministru kabinets. Un šeit nav dalījuma, vai tas ir tas, ko nominējis Valsts prezidents, vai tas, ko nominējis Ministru kabinets, vai tas, ko nominējusi pati augstskola. Tajā pašā laikā tajā pantā, par kuru priekšlikumu bija iesniedzis Česlavs Batņa, mēs pēkšņi dalām finansējuma avotus. Tas nozīmē, ka tiešām augstskolām tiek uzlikts slogs, bet to slogu rada Ministru kabinets ar saviem noteikumiem. Manuprāt, īsti loģiski sakārtots tas tomēr nav, un vismaz es no savas puses noteikti atbalstu Česlava Batņas priekšlikumu.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 47, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Ņenaševa. Paldies.
14. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Pārejot pie panta par augstskolas padomes kompetenci... Šis priekšlikums rosina izslēgt padomei noteikto kompetenci, ka tā pārrauga augstskolas un valsts sadarbības un finansēšanas līguma darbību.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka šādas kompetences izņemšana no padomes darba kārtības būtiski ietekmētu augstskolas padomes spēju pārraudzīt pašas noteikto studiju vietu skaitu un finansēšanas principus. Līdz ar to komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Nē!”) Nē.
Uzsākam debates. (Zālē troksnis.)
Vārds deputātam Česlavam Batņam. (Dep. A. Ņenaševa: “Tu teici, ka neiesi! Jātur savs vārds, bet nu labi!” Starpsaucieni.)
Č. Batņa (AS).
Kolēģi, piedodiet! Bet, ja tiek izteikti viedokļi, tad es tomēr nākšu un teikšu: tās ir pilnīgas muļķības, ka padomēm kaut ko būtiski... šajā gadījumā, izņemot šo punktu, tiek... viņu pārraudzība. Līgumu ar ministriju slēdz rektors. Līguma izpildi nodrošina rektors. Un padomei tagad ir jāizvērtē, vai rektors to dara vai ne. Mēs, respektīvi, uzliekam kupolu rektoram par kaut kādām darbībām, ko... rektors ir uzņēmies saistības. Tās ir pilnīgas muļķības.
Ziniet, šis priekšlikums nāca no pašām augstskolām, bet diemžēl ne komisija, ne IZM to nerespektē.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 49, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Ņenaševa. 15. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Rosina precizēt padomei noteikto kompetenci. Tātad padome “apstiprina iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu, kuru izstrādāja augstskola, pārskata to atbilstību un darbības efektivitāti”. Komisijā tika diskutēts, vai precizēt normu, kā padome šo iekšējās kontroles sistēmu apstiprina un uzrauga. Viedokļi atšķīrās, tāpēc izskanēja deputātu aicinājums Izglītības un zinātnes ministrijai uz trešo lasījumu piedāvāt precizētu redakciju. Balsojuma rezultātā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 16. – deputāta Batņas priekšlikums. Rosina izslēgt... padomei noteikto kompetenci, ka tā “nosaka rektora darba pienākumus un atalgojumu, slēdz ar rektoru darba līgumu un novērtē rektora darbību”. Komisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrija norādīja, ka padome ir atbildīga par rektora kandidātu atlases procesu, tāpēc arī, ministrijas ieskatā, šis pienākums padomei būtu atstājams. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Česlavam Batņam. (Starpsauciens. Dep. A. Ņenaševa: “Es atstāstu kā referents to, par ko ir runāts komisijas sēdē.” Dep. Č. Batņa: “Saeimas priekšsēdētāja, deputāts var...?” Starpsauciens: “Tās savstarpējās sarunas pēc sēdes varat izrunāt!”)
Lūdzu! Vārds deputātam Česlavam Batņam.
Č. Batņa (AS).
Es tāpat kā Zivtiņš – teica, ka ies tikai vienreiz... Bet man tomēr jānāk, lai apšaubītu teikto. Kolēģi, šis punkts tieši parāda to, ka padome pēc būtības nosaka atalgojumu... ko nenosaka... atalgojumu, jo atalgojumu rektoram nosaka cita iestāde. Punkts ir butaforisks. Tas ir vienkārši pēc būtības jāizslēdz. Bet es nezinu, kāpēc jūs neredzat praktisko rīcību, kas ir. Jūs padomēm atstājat kaut kādus butaforiskus uzdevumus, kādu realitātē nav.
Līdz ar to es tiešām... nu, ja mēs pieņemam grozījumus likumā, taisām tos saprātīgus, lai tie atbilst realitātei. Bet mēs saglabājam kaut kādas muļķības, kuras nav nepieciešamas. Izveidojot padomes, mēs kaut ko mēģinām saorganizēt un salikt kompetenci tādu, kāda mums Latvijā vispār nepastāvēja. Mums tas pārvaldības modelis bija jāizdomā. Mēs izdomājām. Bet, piedodiet, cienījamā Izglītības un zinātnes ministrija! Jūs pat neesat izvērtējuši augstskolu padomju efektivitāti! Divu gadu laikā nav bijis izvērtējuma. Tikai pagājušajā gadā mēs kā apakškomisija centāmies to izvērtēt.
Un atkal – šis priekšlikums nav mans. Tas nāk no pašām augstskolām, no pašām augstskolu padomēm. Bet mēs to nerespektējam, neieklausāmies nozarē.
Es aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
A. Ņenaševa. Nē, viss jau ir pateikts. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 49, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Ņenaševa. 17. – arī deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Rosina padomei noteikt jaunu kompetenci – tā “līdzdarbojas augstskolas attīstības un sadarbības iespēju iniciēšanā”.
Diskutējot par šo priekšlikumu, vairāki komisijas deputāti uzsvēra, ka likumā būtu nosakāms, ka padomes pienākums ir palīdzēt augstskolām attīstīties, attīstīt iniciatīvas, iespējams, arī piesaistīt finansējumu un tā tālāk. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrija bija aicināta arī no komisijas deputātu puses uz trešo lasījumu izstrādāt atbilstošu redakciju šajā sadaļā – kompetences sadaļā. Līdz ar to komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 18. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Signes Grūbes priekšlikums. Rosina padomei noteikt jaunu kompetenci – tā “nodrošina studējošo pašpārvaldes pārstāvju dalību valsts augstskolas padomes sēdēs ne retāk kā divas reizes akadēmiskā gada laikā”.
Kā jau minēju pašā sākumā, komisijas sēdē bija vairākas diskusijas par studējošo pārstāvju iespēju piedalīties... būt padomes sēdēs vai būt par padomes locekļiem. Komisijas sēdē izskanēja versija, ka studējošie padomes sēdēs varētu darboties arī novērotāju statusā. Tika diskutēts arī par piemērotāko vietu, kur to likumā noteikt atkarībā no tā, vai tas ir padomes pienākums vai studējošo tiesības. Bet, kā jau teicu, beigās vienojāmies uz trešo lasījumu skatīt konceptuāli par studējošo lomu padomē. Līdz ar to balsojuma rezultātā priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 19. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Rosina padomei noteikt jaunu kompetenci – tā “ierosina un piedalās jaunu likumdošanas iniciatīvu izstrādē vai esošo pilnveidē”. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 20. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Rosina padomei noteikt jaunu kompetenci – tā ar savu darbību veicina augstskolas interešu aizstāvēšanu un pārstāvniecību reģionālā, nacionālā un starptautiskā mērogā.
Komisijā šā priekšlikuma redakcija tika precizēta, izveidojot komisijas redakciju.
Tātad priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Kā jau teicu, tas ir precizēts iepriekšējais priekšlikums, kas noteic, ka padome veicina augstskolas interešu pārstāvniecību reģionālā, nacionālā un starptautiskā mērogā. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 22. – deputātes Ņenaševas priekšlikums. Stiprinot studējošo lomu padomes lēmumu pieņemšanas procesā, rosina noteikt, ka gadījumā, ja studējošo pašpārvalde sniedz atzinumu ar iebildēm vai negatīvu atzinumu, jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido padome pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu padome apstiprina ar klātesošo divām trešdaļām balsu.
Komisijas sēdē aizsākās diskusijas gan par to, kā tiktu organizēta priekšlikumā minētā iebildumu izskatīšana saskaņošanas komisijā, gan par to, kā tas ietekmētu padomes iespējas pieņemt lēmumu.
Komisija apsvēra, ka priekšlikumā ietvertā ideja būtu precizējama, līdz ar to komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 47, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Ņenaševa. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura precizējums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 25. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Rosina izslēgt likumprojekta pantu, kas papildina likumu ar pantu par augstākās izglītības programmās studējošo un absolventu aptauju.
Komisijā tika uzklausīti arī Juridiskā biroja apsvērumi un iebildumi, kā arī Datu valsts inspekcijas viedoklis par nepietiekami skaidri noteikto aptaujas subjektu loku un aptaujas nolūku. Ievērojot minēto, Izglītības un zinātnes ministrija uzdod šo redakciju precizēt uz trešo lasījumu.
Šis deputāta Česlava Batņas priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 26. – arī deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Ievērojot to, ka vairāku deputātu priekšlikumi paredz atstāt šobrīd spēkā esošo augstskolas padomes locekļu kopēju skaitu, rosina izslēgt pirmajā lasījumā paredzēto pārejas noteikumu, kas atrunā termiņu, līdz kuram jānodrošina atbilstība jaunajam padomes sastāvam. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 27. – Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Signes Grūbes priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus. Priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina precizēt pārejas noteikumu punktu numerāciju. Priekšlikums tika atbalstīts un iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē iepriekš minētā pirmā lasījuma pārejas noteikumu punkta redakciju, ietverot tajā atsauci uz izmaiņām visu četru tipu augstskolu padomju sastāvos. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar jaunu punktu, paredzot, ka padomes locekļu amata atlīdzības noteiks Ministru kabinets. Grozījums stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. Ir izskatīti visi priekšlikumi otrajam lasījumam.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 769/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 7, atturas – 6. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.
A. Ņenaševa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – piecas dienas, tātad šī gada 14. oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
A. Ņenaševa. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
___
Kolēģi! Ir palikuši neizskatīti tikai četri likumprojekti. (Starpsaucieni.) Pabeidzam! Pabeidzam. Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, pirmais lasījums.
Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.
H. Rokpelnis (ZZS).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie un godājamās (Starpsauciens: “Otrādāk!”)... Godājamie un cienījamās...!
Neļaujieties tapt maldināti! Lai arī strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, likumprojektā ar nodokļiem maz sakara. Būs ļoti labs likums – tiem, kas transportlīdzekļa reģistrāciju vēlas uz laiku pārtraukt, ļaus to izdarīt, nenododot numura zīmes.
Lai šo labo lietu varētu ieviest ātrāk, komisija rosina likumprojektam piešķirt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 7, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
H. Rokpelnis. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
H. Rokpelnis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – 16. oktobrī.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.
___
Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 1053/Lp14), pirmais lasījums.
Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.
O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ir sagatavota likumprojektu pakete. Galvenais likumprojekts – “Grozījumi Būvniecības likumā” –, kā arī vēl divi likumprojekti – “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” un “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””.
Gribu atgādināt, ka divus gadus atpakaļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija kopā ar Valsts kanceleju sāka strādāt pie debirokratizācijas, administratīvā sloga samazināšanas, un tika izvēlēts pirmais posms – investīciju piesaiste, debirokratizācija būvniecības jomā. Rezultātā Ekonomikas ministrija sagatavoja un valdība akceptēja apmēram 70 grozījumus gan likumos, gan Ministru kabineta noteikumos.
Šī likumprojektu pakete ir viena no galvenajām... pēdējā, un tās būtība ir tāda, ka process ir digitalizēts. Ja pēc jaunas ēkas būvniecības vai pēc esošās ēkas atjaunošanas... pirms nodošanas ekspluatācijā visi dokumenti Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) būs nodoti, tos uzreiz saņems Valsts zemes dienests (nav nepieciešami – tas ir ļoti būtiski! – kadastrālie uzmērījumi), un pēc tam uzreiz automātiski aizies uz Zemesgrāmatu. Tiks ekonomēts laiks un, protams, nauda, tāpēc ka nevajadzēs vairs maksāt par uzmērījumiem.
Es gribu aicināt piešķirt visiem trīs likumiem...
Bet no sākuma runājam par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 1053/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O. Burovs. Paldies.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 1053/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 14. oktobris, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – 30. oktobrī.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.
O. Burovs. Paldies.
___
Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””, pirmais lasījums.
Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.
O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi, es jau informēju, kad ziņoju par pirmo – galveno – likumprojektu, tāpēc uzreiz aicinu balsot par šā likumprojekta steidzamību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O. Burovs. Paldies.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
O. Burovs. Mēs gribējām jau šodien, bet pēc Juridiskā biroja ieteikuma komisija pieņēma lēmumu, ka termiņš ir tas pats – 14. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē – 30. oktobrī.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.
___
Darba kārtībā pēdējais likumprojekts – “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, pirmais lasījums.
Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.
O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Analoģiski – aicinu balsot par šā likumprojekta steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
O. Burovs. Aicinu atbalstīt... Pagaidām neaicinu.
A. Ņenaševa (Saeimas priekšsēdētājas biedre).
Runāt pieteikusies deputāte Daiga Mieriņa.
D. Mieriņa (ZZS).
Kolēģi! Es ilgi neaizņemšu jūsu uzmanību, bet gribu pateikt vienu lietu. Šī likumprojektu pakete ir milzīgs solis, kā mēs varam iet birokrātijas mazināšanas virzienā. Un es gribu uzlikt tikai dažus akcentus.
Trīs gadus atpakaļ es no šīs tribīnes runāju par tā sauktajām inventarizācijas lietām, bet patiesībā tā ir būves kadastrālā uzmērīšana, un jau toreiz mēs sapratām, ka būtībā tās ir liekas. Šie trīs likumprojekti to risina. Tātad inventarizācijas lietas vairs nebūs vajadzīgas. Dati tiks iegūti no BIS, nosūtīti uz Valsts zemes dienestu un tālāk uz Zemesgrāmatu.
Viens piemērs. Ja šobrīd uzņēmējam par būves inventarizācijas lietu jāmaksā vidēji 10 tūkstoši eiro, turpmāk reģistrācija būs tikai tūkstoš eiro – 90 procentu atlaide. Ietaupījums būs miljoniem eiro.
Gribu pateikt paldies visiem – Ekonomikas ministrijai, Tieslietu ministrijai... visiem, kas pie tā strādāja. Es domāju, ka šis ir tiešām tas, kas mums jānes tālāk.
Paldies visiem par darbu. (Aplausi.)
A. Ņenaševa. Debates slēdzu.
O. Burovs. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – 14. oktobris, likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē – 30. oktobrī.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
___
Kolēģi! Esam izskatījuši visus šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumus.
Vēl par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Maijas Armaņevas un Mārča Jencīša jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par topošo ieroču munīcijas ražotni”. Jautājums bija pāradresēts aizsardzības ministram Andrim Sprūdam sadarbībā ar Ekonomikas ministriju atbildes sniegšanai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 9. oktobrī pulksten 17.00 nenotiks.
___
Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.
Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Ilze Stobova, Kristaps Krištopans un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim un veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par pieaugošo narkotiku izplatību Latvijā un valsts institūciju rīcību šai sakarā”. Jautājums tiek nodots ministriem atbildes sniegšanai.
___
Deputāti Ilze Stobova, Linda Liepiņa, Viktorija Pleškāne, Ramona Petraviča un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par bērniem, kuri neiesaistās obligātajā izglītībā”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.
___
Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Viktorija Pleškāne, Ričards Šlesers un Ilze Stobova iesnieguši jautājumu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram “Par pamatskolām Latvijā” (Nr. 169/J14). Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.
___
Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Viktorija Pleškāne, Ričards Šlesers un Ilze Stobova iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par pamatskolām Latvijā” (Nr. 170/J14). Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.
___
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).
Kolēģi, mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies deputāti: Svetlana Čulkova, Inese Kalniņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jurģis Klotiņš, Kristaps Krištopans, Andris Kulbergs, Lauris Lizbovskis, Igors Rajevs, Andrejs Vilks, Jānis Vitenbergs (Starpsauciens: “Ir!”), Aiva Vīksna un Edgars Zelderis.
Paldies.
___
Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.
Sēdi pasludinu par slēgtu.
Satura rādītājs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 910/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3253B, 3253C)
- Ziņo - dep. A. Labucis
Likumprojekts “Ekonomiskās ilgtspējas likums” (Nr. 1007/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3616, 3707)
- Ziņo - dep. A. Labucis
- Priekšlikums (par steidzamību) - dep. V. Pleškāne (pret)
- Debates - dep. M. Jencītis
- Paziņojums
- dep. Z. Skujiņa-Rubene
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 1068/Lp14) (Dok. Nr. 3819, 3819A)
- Priekšlikums - dep. A. Judins (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 1071/Lp14) (Dok. Nr. 3842, 3842A)
Par likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” (Nr. 1072/Lp14) (Dok. Nr. 3843, 3843A)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 1073/Lp14) (Dok. Nr. 3844, 3844A)
Par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 1074/Lp14) (Dok. Nr. 3845, 3845A)
Par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 1075/Lp14) (Dok. Nr. 3846, 3846A, 3846B)
- Priekšlikums - dep. E. Tavars (par)
Par darba kārtību
Par lēmuma projektu “Deklarācija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu” (Nr. 833/Lm14) (Dok. Nr. 3879)
- Priekšlikums - dep. A. Šuvajevs (pret)
Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneša Arņa Dundura atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 829/Lm14) (Dok. Nr. 3834)
- Ziņo - dep. E. Teirumnieks
Par pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam “Par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos” (Nr. 98/P14) (Dok. Nr. 3877)
- Motivācija - dep. V. Pleškāne
Deputātu Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Ilzes Stobovas, Jeļenas Kļaviņas, Maijas Armaņevas, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Mārča Jencīša pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra publiskajiem izteikumiem saistībā ar lauku viensētu likvidēšanu un infrastruktūras samazināšanu” (Nr. 92/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3759, 3759A)
- Ziņo - dep. I. Bērziņa
- Debates - dep. E. Zivtiņš
Deputātu Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Aivas Vīksnas, Česlava Batņas, Laura Lizbovska, Edgara Putras, Andra Kulberga, Jura Viļuma, Raimonda Bergmaņa pieprasījums viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram “Par Latvijas Nacionālā botāniskā dārza reorganizāciju” (Nr. 95/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3797, 3797A)
- Ziņo - dep. I. Bērziņa
- Debates - dep. I. Līdaka
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 973/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 3839)
- Ziņo - dep. A. Vīksna
Likumprojekts “Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu” (Nr. 1001/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 3801)
- Ziņo - dep. I. Mūrniece
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ugandas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” (Nr. 974/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 3802)
- Ziņo - dep. E. Cepurītis
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Starptautiskās krimināltiesas nolīgumu par Starptautiskās krimināltiesas spriedumu izpildi” (Nr. 956/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 3803)
- Ziņo - dep. Irma Kalniņa
Likumprojekts “Latvijas Dievturu sadraudzes likums” (Nr. 976/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 3830)
- Ziņo - dep. Inese Kalniņa
Lēmuma projekts “Par Latvijas nostāju attiecībā uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas lēmumu atjaunot Krievijas un Baltkrievijas pilntiesīgas biedra tiesības” (Nr. 832/Lm14) (Dok. Nr. 3873)
- Debates - dep. D. M. Daugavietis
Likumprojekts “Grozījumi Preču zīmju likumā” (Nr. 928/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 3836)
- Ziņo - dep. A. Zariņa-Stūre
Likumprojekts “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā” (Nr. 929/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 3837)
- Ziņo - dep. A. Zariņa-Stūre
Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 901/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 3841A)
- Ziņo - dep. V. Maslovskis
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs
Likumprojekts “Grozījums Publisko aģentūru likumā” (Nr. 1070/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3825)
- Ziņo - dep. O. Burovs
Likumprojekts “Grozījums Publisko aģentūru likumā” (Nr. 1070/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3825)
- Ziņo - dep. O. Burovs
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1018/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3631, 3816)
- Ziņo - dep. I. Indriksone
- Debates - dep. J. Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1056/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3767, 3818)
- Ziņo - dep. G. Daudze
Likumprojekts “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” (Nr. 987/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3596, 3820)
- Ziņo - dep. V. Pleškāne
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 988/Lp14)(1. lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3597, 3823)Alternatīvais Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 1069/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3823)
- Ziņo - dep. E. Jurēvics
Likumprojekts “Grozījumi Tiesībsarga likumā” (Nr. 981/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 3828)
- Ziņo - dep. A. Judins
- Debates - dep. E. Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 991/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3600, 3831)
- Ziņo - dep. A. Gendele
Likumprojekts “Grozījums Invaliditātes likumā” (Nr. 994/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3603, 3832)
- Ziņo - dep. L. Kozlovska
Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr. 1010/Lp14) (1. lasījums) (Dok. Nr. 3622, 3833)
- Ziņo - dep. R. Petraviča
Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 840/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 3835)
- Ziņo - dep. V. Maslovskis
- Debates - dep. V. Maslovskis
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 769/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 3838)
- Ziņo - dep. A. Ņenaševa
- Debates - dep. Č. Batņa
Likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 1057/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3781, 3872)
- Ziņo - dep. H. Rokpelnis
Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 1053/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3764, 3874)
- Ziņo - dep. O. Burovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 1054/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3765, 3875)
- Ziņo - dep. O. Burovs
Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 1055/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3766, 3876)
- Ziņo - dep. O. Burovs
- Debates - dep. D. Mieriņa
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu R. Petravičas, L. Liepiņas, I. Stobovas, K. Krištopana un E. Zivtiņa jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, Veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par pieaugošo narkotiku izplatību Latvijā un valsts institūciju rīcību šai sakarā” (Nr. 167/J14)
Informācija par deputātu I. Stobovas, L. Liepiņas, V. Pleškānes, R. Petravičas un E. Zivtiņa jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par bērniem, kuri neiesaistās obligātajā izglītībā” (Nr. 168/J14)
Informācija par deputātu R. Petravičas, L. Liepiņas, V. Pleškānes, R. Šlesera un I. Stobovas jautājumu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars “Par pamatskolām Latvijā” (Nr. 169/J14)
Informācija par deputātu R. Petravičas, L. Liepiņas, V. Pleškānes, R. Šlesera un I. Stobovas jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par pamatskolām Latvijā” (Nr. 170/J14)
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs
Balsojumi
Datums: 09.10.25 09:04 Balsojums 1
Par - 51, pret - 5, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (910/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 09.10.25 09:20 Balsojums 2
Par - 51, pret - 18, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (910/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 09.10.25 09:33 Balsojums 3
Par - 51, pret - 31, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.45. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (910/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 09.10.25 09:34 Balsojums 4
Par - 51, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (910/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 09.10.25 09:41 Balsojums 5
Par - 50, pret - 40, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Ekonomiskās ilgtspējas likums (1007/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 10:36 Balsojums 6
Par - 51, pret - 42, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Ekonomiskās ilgtspējas likums (1007/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 10:37 Balsojums 7
Reģistrējušies - 95.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 09.10.25 11:34 Balsojums 8
Par - 79, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Deklarācija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu (833/Lm14)
Datums: 09.10.25 11:36 Balsojums 9
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Augstākās tiesas tiesneša Arņa Dundura atbrīvošanu no tiesneša amata (829/Lm14)
Datums: 09.10.25 11:50 Balsojums 10
Par - 25, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra publiskajiem izteikumiem saistībā ar lauku viensētu likvidēšanu un infrastruktūras samazināšanu (92/P14)
Datums: 09.10.25 12:04 Balsojums 11
Par - 39, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Nacionālā botāniskā dārza reorganizāciju (95/P14)
Datums: 09.10.25 12:08 Balsojums 12
Par - 78, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (973/Lp14), 2.lasījums
Datums: 09.10.25 12:10 Balsojums 13
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu (1001/Lp14), 2.lasījums
Datums: 09.10.25 12:11 Balsojums 14
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Ugandas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (974/Lp14), 2.lasījums
Datums: 09.10.25 12:12 Balsojums 15
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Starptautiskās krimināltiesas nolīgumu par Starptautiskās krimināltiesas spriedumu izpildi (956/Lp14), 2.lasījums
Datums: 09.10.25 12:15 Balsojums 16
Par - 63, pret - 7, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Latvijas Dievturu sadraudzes likums (976/Lp14), 3.lasījums
Datums: 09.10.25 12:19 Balsojums 17
Par - 70, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas nostāju attiecībā uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas lēmumu atjaunot Krievijas un Baltkrievijas pilntiesīgas biedra tiesības (832/Lm14)
Datums: 09.10.25 12:21 Balsojums 18
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču zīmju likumā (928/Lp14), 3.lasījums
Datums: 09.10.25 12:22 Balsojums 19
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā (929/Lp14), 3.lasījums
Datums: 09.10.25 12:28 Balsojums 20
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (901/Lp14), 3.lasījums
Datums: 09.10.25 12:28 Balsojums 21
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 09.10.25 13:33 Balsojums 22
Par - 61, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Publisko aģentūru likumā (1070/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 13:33 Balsojums 23
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Publisko aģentūru likumā (1070/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 13:34 Balsojums 24
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Publisko aģentūru likumā (1070/Lp14), 2.lasījums, steidzams
Datums: 09.10.25 13:42 Balsojums 25
Par - 78, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1018/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 13:46 Balsojums 26
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1056/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 13:47 Balsojums 27
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1056/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 13:49 Balsojums 28
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā (987/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 13:51 Balsojums 29
Par - 2, pret - 41, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (988/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 13:51 Balsojums 30
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (1069/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 14:03 Balsojums 31
Par - 25, pret - 44, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Tiesībsarga likumā (981/Lp14), 2.lasījums
Datums: 09.10.25 14:07 Balsojums 32
Par - 19, pret - 56, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Tiesībsarga likumā (981/Lp14), 2.lasījums
Datums: 09.10.25 14:07 Balsojums 33
Par - 61, pret - 19, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesībsarga likumā (981/Lp14), 2.lasījums
Datums: 09.10.25 14:12 Balsojums 34
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (991/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 14:15 Balsojums 35
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Invaliditātes likumā (994/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 14:17 Balsojums 36
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (1010/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 14:22 Balsojums 37
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (840/Lp14), 2.lasījums
Datums: 09.10.25 14:31 Balsojums 38
Par - 20, pret - 49, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Augstskolu likumā (769/Lp14), 2.lasījums
Datums: 09.10.25 14:32 Balsojums 39
Par - 26, pret - 35, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Augstskolu likumā (769/Lp14), 2.lasījums
Datums: 09.10.25 14:34 Balsojums 40
Par - 20, pret - 56, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Augstskolu likumā (769/Lp14), 2.lasījums
Datums: 09.10.25 14:38 Balsojums 41
Par - 32, pret - 44, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Augstskolu likumā (769/Lp14), 2.lasījums
Datums: 09.10.25 14:43 Balsojums 42
Par - 32, pret - 47, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Augstskolu likumā (769/Lp14), 2.lasījums
Datums: 09.10.25 14:45 Balsojums 43
Par - 21, pret - 49, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Augstskolu likumā (769/Lp14), 2.lasījums
Datums: 09.10.25 14:49 Balsojums 44
Par - 19, pret - 49, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Augstskolu likumā (769/Lp14), 2.lasījums
Datums: 09.10.25 14:53 Balsojums 45
Par - 23, pret - 47, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Augstskolu likumā (769/Lp14), 2.lasījums
Datums: 09.10.25 14:56 Balsojums 46
Par - 69, pret - 7, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (769/Lp14), 2.lasījums
Datums: 09.10.25 14:57 Balsojums 47
Par - 75, pret - 7, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (1057/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 14:58 Balsojums 48
Par - 84, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (1057/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 15:01 Balsojums 49
Par - 79, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Būvniecības likumā (1053/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 15:01 Balsojums 50
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (1053/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 15:02 Balsojums 51
Par - 80, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (1054/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 15:03 Balsojums 52
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” (1054/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 15:04 Balsojums 53
Par - 80, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1055/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 15:06 Balsojums 54
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1055/Lp14), 1.lasījums
Datums: 09.10.25 15:09 Balsojums 55
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes video translācija
| 09.10.2025. | 09.00 | 11.10 | 13.30 |