Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas astotā (ārkārtas) sēde
2025. gada 2. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, sākam Saeimas 2025. gada 2. oktobra otro ārkārtas sēdi.

Sākam ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas un Jeļenas Kļaviņas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Manuprāt, mēs visi esam vienisprātis, ka iedzīvotājiem ir jāsaņem kompensācijas par viņu īpašumam noteiktajiem ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Tieši tā iemesla dēļ Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija strādā pie jauna likumprojekta, kas mainīs esošo kompensācijas sistēmu.

Ir jau veikta sabiedriskā apspriešana likumprojektam “Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās””. Tie paredz paplašināt kompensācijas veidu zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, ieviešot jaunu kompensācijas veidu – zemes maiņa. Projekts izstrādāts, reaģējot uz zemes īpašnieku, īpaši mežsaimnieku, ilgstošu neapmierinātību ar esošajiem kompensācijas mehānismiem – zemes atpirkšanu un ikgadējiem atbalsta maksājumiem –, kas, viņuprāt, nenodrošina taisnīgu atlīdzību par negūtajiem ienākumiem no apsaimniekošanas ierobežojumiem.

Šajā likumprojektā akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” tiek noteikta kā atbildīgā institūcija par zemes maiņu.

Projekts pašlaik ir nodots saskaņošanai Tiesību aktu projektu publiskajā portālā, un ceram jau drīzumā likumprojektu redzēt Saeimā pēc tam, kad Ministru kabinets to būs izskatījis un apstiprinājis.

Šī iemesla dēļ es aicinu deputātus neatbalstīt iesniegto likumprojektu un strādāt... pie likumprojekta, kurš jau tuvojas Saeimai un drīzumā būs Saeimā, un mēs varēsim izdiskutēt visus tos aspektus, kas saistās ar šo kompensācijas mehānismu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Īstenībā jau ļoti patīkami, ka es par šo konkrēto priekšlikumu te nāku runāt jau piekto vai sesto reizi no šīs, 14., Saeimas, sākuma. Acīmredzot tas ir devis impulsu tam, lai sāktu par to runāt arī ministriju līmenī.

Bet es tomēr gribu jūs lūgt nodot šo jautājumu izskatīšanai komisijā, jo... kur tad ir būtība? Man arī daudzi prasīja: ko tu tur gribi, kā tas izskatīsies? Un tad es paskaidrošu, kā tas izskatās. Paņemsim reālu piemēru no dzīves.

Tātad cilvēkam ir nepilni pieci hektāri meža. Šiem pieciem hektāriem meža ir uzlikti trīs veidu liegumi, un tas beidzamais verdikts ir pilns saimnieciskās darbības aizliegums. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē: pirms tam varēja iebraukt mežā... pieņemsim, bija kaut kādi nelieli aizliegumi par nogabaliem vai vēl kaut kur... bet katrā ziņā varēja paņemt malku un kritalas, no kā sazāģēt kādu dēli vai ko tamlīdzīgu, bet šobrīd situācija ir tāda, ka bieži vien šiem mazajiem meža īpašniekiem – tieši mazajiem meža īpašniekiem! – ir pilns saimnieciskās darbības liegums. Un sanāk muļķīga situācija: sākumā viņi uzzina par to ar pāris vai trīs mēnešu novēlošanos, tad viņi var pieteikties kompensācijai, bet – tikai uz nākamo gadu. Tātad viņiem sanāk – pusotrs gads ir izkritis cauri. Nu, tā ir milzīga netaisnība.

Otra lieta, ko bieži vien neizprot. Manā skatījumā, tas ir tikai un vienīgi zaļā kursa virzības dēļ. Kā daži to sauc – par zaļo murgu. Tātad ziemā – jebkurš mežsaimnieks to pateiks – mežs guļ. Janvārī mežs guļ. Kāpēc nevar paņemt kritalas janvārī? (Starpsauciens: “Var!”) Nevar. Neko nevar! Ja ir pilns saimnieciskās darbības aizliegums, nedrīkst neko. Nē... varēt var. (Starpsauciens: “Varēt var, bet nedrīkst!”) Jā, varēt var, bet nedrīkst.

Manā skatījumā, tas ir netaisnīgi. Kādā ziņā? Nu, tagad padomāsim mazā mērogā. Saimniekam, kuram pieder četri hektāri zemes un ir pilns saimnieciskās darbības aizliegums, mēs iedodam 100... es varu kļūdīties, ļoti atvainojos, ja es kļūdīšos, bet, man liekas, ja ir pilns saimnieciskās darbības aizliegums, bija kaut kādi 230 vai 240 eiro par hektāru.

Labi, tagad padomāsim lielākā mērogā. “Latvijas valsts meži”. Ja mēs uzliktu “Latvijas valsts mežiem”... visām viņu mežu teritorijām pilnu saimnieciskās darbības aizliegumu. Jūs teiksiet: tas nav iespējams, tas ir nereāli, tas ir absurdi! Un vēl un vēl epitetus minēsiet, kāpēc to nav iespējams izdarīt. Bet tas ir tieši tas pats, kas notiek ar mazo meža īpašnieku. Viņam vairāk neko nevajag, viņam vajag šo vienu mazo pleķīti, kur viņš paņems malku, kur viņš sazāģēs dēļus, kur viņš veiks saimniecisko darbību. To, ko izzāģējis, viņš iestādīs. Mežam nav jābaidās no sava saimnieka. Mežs ir jāatjauno un jākopj.

Tāpēc, manā skatījumā, sanāk absurda situācija, ka ir uzlikts liegums un nav nekāda izvērtējuma par to, ko tur varētu vai nevarētu darīt. Labi, putnu ligzdošanas laiks, labi, viss veģetācijas periods, bet ziemā – janvāris, februāris – mežs guļ. Kāpēc nedrīkst izvest malku ārā?

Tas, ka ir ierosināti šie likumdošanas grozījumi un tagad ir saskaņošanā, – ļoti labi. Nevajag tos steidzīgi nekur bīdīt cauri. Nododam komisijai, un lai komisija sagaida to. Nav nekas pret, bet, lūdzu, nododiet komisijai! Tas ir cilvēcīgi.

Es tiešām lūdzu nodot komisijai šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – nav, atturas – 45. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Viktorijas Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas un Jekaterinas Drelingas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamie kolēģi! Arī, man liekas, jau kuro reizi... Bet jāsaka tā, ka šī ir tieša kopija... nokopēts no Kūtra kunga piedāvājuma viens pret vienu. Es to pateicu tādēļ, lai jūs neteiktu, ka tas ir plaģiāts, nē, tas ir tieši viens pret vienu nokopēts no Kūtra kunga piedāvājuma, un, manā skatījumā, tas ir adekvāts piedāvājums.

Šo cilvēku paliek aizvien mazāk un mazāk, un mums viņi ir jāatalgo vismaz ar šādām emocionālām lietām. Jautājums – cik tad viņu tādu ir? Nav iespējams noteikt. Jo tā bija visa Latvija, tā bija toreiz pilnīgi absolūti visa Latvija. Joprojām šis process nav apstājies. Tātad cilvēki var pieteikties apliecībām par to, ka viņi ir piedalījušies barikādēs.

Ko tad mēs prasām? Mēs prasām trīs vienkāršas lietas. Ļoti vienkāršas, ar minimālu, ļoti, ļoti minimālu fiskālo ietekmi.

Pirmā lieta ir tāda: lai šie cilvēki drīkstētu pensionēties divus gadus pirms noteiktā pensionēšanās laika.

Punkts divi: lai viņi tiktu iekļauti sarakstā un viņiem tiktu kompensēti ambulatorās ārstniecības medikamenti.

Un punkts trīs: lai viņiem nebūtu jāmaksā pacientu iemaksa.

Manā skatījumā, tas būtu tikai godīgi pret šiem cilvēkiem. Daļa no viņiem to neizmanto, daļa no viņiem jau ir citos medību laukos. Bet Saeima tā pateiktu viņiem paldies. Paldies par to, ka mums ir iespēja šobrīd šeit debatēt, varbūt pat lamāties, varbūt ne, bet katrā gadījumā, pateicoties tikai un vienīgi viņiem, mēs varam šobrīd dzīvot brīvā Latvijā.

Es aicinu jūs nodot šo jautājumu izskatīšanai komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – nav, atturas – 42. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Butāna, Edgara Tavara, Raivja Dzintara, Andra Kulberga, Gata Liepiņa, Naura Puntuļa, Ilzes Indriksones, Augusta Brigmaņa, Lindas Liepiņas, Edmunda Zivtiņa, Jāņa Grasberga un Jurģa Klotiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi, šis nav politiska strīda jautājums, šis ir tehnisks, proti, mums ir ziņas no kāda vietējā Latvijas kanāla par to, ka šobrīd vairāku viedtelevīziju katalogā... secībā tas tiek nolikts nepamatoti zemu un tādējādi tam būtiski krītas skatījumu skaits.

Šobrīd likumā mēs īsti neesam atrunājuši, kādā kārtībā kanāli būtu jāsarindo. Līdz ar to likumprojekts, ko mēs, vairākas partijas, kopīgi parakstījām... ka mēs saglabājam sabiedriskos medijus katalogā kā prioritāros, ņemot vērā drošības kontekstu. Pēc tam lūgtu viedtelevīzijām sarindot kanālus, kur lielākā daļa satura tātad... vietējie, kas ir ar valsts valodas saturu, un pēc tam pārējie kanāli, lai nerastos situācija, ka vietējie kanāli pamatotu vai nepamatotu iemeslu dēļ tiek kaut kā diskriminēti.

Mēs nepretendējam uz to, ka tā ir galaredakcija. Iespējams, komisijā var redakciju uzlabot, bet jebkurā gadījumā Latvijas informatīvās telpas stiprināšanas dēļ aicinu visus kopīgi atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valda Maslovska, Didža Zemmera, Ligitas Ginteres, Jura Jakovina un Līgas Kļaviņas iesniegto likumprojektu “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es aicinātu neatbalstīt šā likumprojekta tālāku virzīšanu, jo, manuprāt, likumprojekta iesniedzēji ir maldījušies. Es ļoti saprotu mērķus. Tātad – par ko ir likumprojekts? Par to, ka mikroliegumu nevar uzlikt īpašniekam bez viņa piekrišanas. Es varu saprast motivāciju. Mēs jau iepriekš dzirdējām: ja uzliek īpašniekam kaut kādus ierobežojumus īpašuma izmantošanai, tad, protams, ir jārunā par kompensāciju. Un es pilnīgi atbalstu, ka mēs sakārtojam kompensācijas sistēmu.

Bet – uz ko atsaucas un ko neievēro šis likumprojekts? Šis likumprojekts atsaucas uz Satversmes 105. pantu, ka “ikvienam ir tiesības uz īpašumu”. Bet es iesaku paskatīties un izlasīt visu 105. pantu. Un tur ir teikts, ka ir tiesības uz īpašumu, bet “īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm”. (Starpsauciens.) Mēs bieži vien par to aizmirstam. Atveriet, lūdzu, kolēģi, kas te (Dep. E. Zivtiņš: “... privātīpašumu, un jūs būsiet laimīgi!”)... Mūsu Satversmes tēvi ir pieņēmuši tādu Satversmi! Un es iesaku vēlreiz atvērt vaļā Satversmi un izlasīt visu 105. pantu.

Otrkārt, šis likumprojekts ir pretrunā ar 115. pantu, kas pasaka, ka mums ir “tiesības dzīvot labvēlīgā vidē” un valsts aizsargā vidi.

Un šīs ir sabiedrības intereses. Līdz ar to ir jāskatās, kā mēs samērosim. Bet mēs nevaram pateikt: tāpēc ka privātīpašnieks nevēlas aizsargāt īpaši aizsargājamu sugu, piemēram, melno stārķi, tur nevar ierīkot mikroliegumu. Es pilnīgi piekrītu, ka ir jāsakārto sistēma, bet ne caur šo pantu.

Lūdzu, neiesniegsim likumprojektus, kas ir pretrunā ar mūsu pašu Satversmi! Satversme katram deputātam tomēr ir jāpārlasa un jāzina no galvas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. “Par” – vārds deputātam Valdim Maslovskim.

V. Maslovskis (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Faitings nesāksies. Viss ir kārtībā. Satversmes panti... Satversmes tiesa, kas arī izskaidros Satversmes pantu būtību. Un tur ir daudz kas rakstīts, kas jāievēro, kas nav jāievēro, kuras intereses – sabiedrības vai privātās – un kā notiek, kādā saskaņā un kādā apmērā. Kad, kas, kam...

Bet es uzskatu, ka šo likumprojektu vajadzētu atbalstīt tādēļ, lai sāktos diskusija, lai mēs varētu turpināt runāt par šo lietu, jo pašreizējais regulējums pieļauj mikroliegumus noteikt arī bez zemes īpašnieku piekrišanas, un par to zemes īpašnieki nereti ir ļoti neapmierināti. Neapmierinātības iemesls ir saistīts ar taisnīgas kompensācijas sistēmas trūkumu un nespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu savos īpašumos.

Šādi likuma grozījumi ir nepieciešami, lai zemes īpašniekiem Latvijā būtu izvēle – pieņemt valsts noteiktos aprobežojumus un saņemt valsts paredzēto kompensāciju vai arī iesaistīties brīvprātīgas dabas aizsardzības kredītu sistēmās, kas ļauj pelnīt brīvajā tirgū, piesaistot privāto finansējumu un atslogojot valsts budžetu no kompensācijas nodrošināšanas. Jo īpaši šobrīd ir aktuāli atstāt lēmuma pieņemšanu zemes īpašniekiem pašiem, jo Eiropas Komisija šogad ir uzsākusi darbu pie brīvprātīgā dabas aizsardzības kredītu tirgus attīstības.

Uzskatu, ka likumprojektā paredzētie grozījumi neietekmēs īpaši aizsargājamās sugas... un biotopu aizsardzību. Jo īpaši aizsargājamās sugas un biotopi tāpat ir jāaizsargā neatkarīgi no tā, vai ir noteikts mikroliegums vai nav. Biotopu aizsardzība tiks nodrošināta valsts mežos, par ko jau arī lēmis Ministru kabinets.

Tamdēļ aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu un virzīt izskatīšanai atbildīgajā komisijā, un panākt taisnīgu regulējumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 14, atturas – 24. Likumprojekts komisijai nodots. (Starpsauciens: “Ūū!” Daži deputāti aplaudē.)

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par 11 009 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par aizliegumu amatpersonām ieņemt vairākus algotus amatus publiskās institūcijās” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem nav iebildumu. Līdz ar to uzsākam izskatīt lēmuma projektu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī gada 21. augustā Saeima saņēma 11 009 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Par aizliegumu amatpersonām ieņemt vairākus algotus amatus publiskās institūcijās”. Šā gada 24. septembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja minēto iesniegumu, uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš norādīja, ka amatpersonām nevajadzētu vienlaikus ieņemt vairākus algotus amatus publiskās institūcijās.

Tāpat tika norādīts, ka iniciatīvas mērķis nav liegt ieņemt papildu amatu tādām amatpersonām kā, piemēram, policisti, bet gan liegt iespēju negodprātīgām valsts augstākajām amatpersonām fiktīvi ieņemt amatus, kuros tās faktiski nedarbojas.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināti Valsts kancelejas pārstāvji, kuri informēja, ka pēc iniciatīvas ierosināšanas likumdevējs jau ir veicis attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos un ierobežojis amatu savienošanu attiecībā uz kapitālsabiedrību un padomju valdes locekļiem, vienlaikus skaidrojot, ka agrākās diskusijās atbalstu neguva tie ierosinājumi, kas paredzēja vēl stingrāku amatu savienošanas aizliegumu, jo tie tika atzīti par nesamērīgiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji savukārt skaidroja, ka grozījumi normatīvajos aktos par ierobežojumiem amatu savienošanai faktiski stājās spēkā tikai šā gada augustā, līdz ar to vēl nav bijis iespējams novērtēt to efektivitāti. Vienlaikus KNAB pārstāvji norādīja, ka iniciatīvā ietvertais daudz plašāks amatu savienošanas aizliegums būtu jāvērtē piesardzīgi, ievērojot samērību.

Uzklausot uzaicinātos ekspertus, komisija secināja, ka jāizvērtē, vai valsts amatpersonām būtu nepieciešami vēl plašāki ierobežojumi dažādu amatu savienošanā. Komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to padziļinātai izvērtēšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 11 009 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par aizliegumu amatpersonām ieņemt vairākus algotus amatus publiskās institūcijās” turpmāko virzību”, attiecīgi nododot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 11 009 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par aizliegumu amatpersonām ieņemt vairākus algotus amatus publiskās institūcijās” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Ināra Mūrniece, Uģis Mitrevics, Jānis Grasbergs, Ilze Indriksone, Jurģis Klotiņš, Artūrs Butāns, Edmunds Teirumnieks, Raivis Dzintars, Edvīns Šnore, Jānis Dombrava un Nauris Puntulis iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas gaisa telpas slēgšanu gar robežu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku uz nenoteiktu laiku”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? Ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Pavisam īsi par aktuālo situāciju saistībā ar Latvijas gaisa telpu.

Tā šobrīd ir slēgta pie austrumu robežas līdz 8. oktobrim. Un, lai arī aktīvā “Namejs 2025” mācību fāze ir noslēgusies, Latvijas armija ir paaugstinātā gatavībā. Par tālākiem gaisa telpas ierobežojumiem tiks lemts pēc Latvijas armijas izvērtējuma un pēc koordinācijas ar pārējām Baltijas valstīm.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šī lēmuma projekta tālāku skatīšanu un arī turpmāk sekot profesionālai situācijas analīzei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka 11. septembrī, kad uz Saeimu nāca lēmuma projekts, tad visi sasparojās par robežas slēgšanu, un tajā pašā dienā tika pieņemts lēmums slēgt gaisa robežu līdz 18. septembrim. Savukārt 17. septembrī tika pieņemts lēmums (nu, tādā, es nezinu, hibrīdformātā, grūti pateikt, kā citādi to nosaukt) – atstāt gaisa robežu slēgtu, bet tikai no pulksten 20.00 līdz pulksten 7.00. Kopš tā laika ir notikuši vairāki precedenti ar dažādiem gaisa telpas pārkāpumiem dažādās Eiropas vietās.

Mūsu reģionā 18. septembrī tika konstatēts nokritušais drons Ventspils novadā, 19. septembrī bija trīs Krievijas iznīcinātāji, kas pārlidoja pāri daļai Igaunijas, 22. septembrī dronu dēļ tika slēgta Kopenhāgenas lidosta, 23. septembrī – Oslo lidosta, 24. un 25. septembrī – vairākas lidostas Dānijā. Tāpat 24. septembrī tika veikta sava veida militārā provokācija no Krievijas bruņoto spēku puses, ar pieciem iznīcinātājiem pārlidojot pāri Vācijas fregatei.

Ņemot to visu vērā, ir tomēr nepieciešams radīt ļoti skaidrus nosacījumus, ka gaisa telpa tiks paturēta slēgta uz nenoteiktu laiku, līdz tiks mainīti lēmumi, nevis – šādā daļējā formātā. Tas arī atvieglotu Nacionālo bruņoto spēku darbu.

Es atgādināšu. Te var būt maza matemātikas stunda. Ja ļoti lēni lidojošs Krievijas drons “Orlan” – ar nieka 150 kilometriem stundā (tiešām tas ir lēni lidojošs drons) – tiek pacelts dažu kilometru attālumā no Latvijas teritorijas, pēc cik minūtēm tas jau atradīsies Latvijas teritorijā? Tās ir dažas minūtes, lai mūsu bruņotie spēki varētu reaģēt, pieņemt lēmumu – tas ir vai nav drauds –, saskaņot ar citām institūcijām, vai to ir iespēja notriekt vai nav. Situācijā, kad ir skaidrs, ka gaisa telpa ir slēgta un tur neviens nedrīkst lidot, reakcija var būt tūlītēja. Ja ir šāds daļēji atvērtā gaisa formāts kā šobrīd, tad, protams, reakcijas laiks samazinās.

Aicinu Saeimas deputātus tomēr lemt atbalstīt šo lēmuma projektu. Tas, manuprāt, radīs tikai pozitīvu precedentu, ka arī Saeima pieņem lēmumu attiecībā par gaisa telpas slēgšanu. Mums nav jāsagaida, ka ministrs atnāks ar savu preses relīzi un izdarīs tieši to pašu, ko mēs šeit varam izdarīt.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Latvijas Republikas gaisa telpas slēgšanu gar robežu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku uz nenoteiktu laiku” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 25, atturas – 34. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? Priekšlikumu nav. (Starpsaucieni: “Ir!”) Ir? Ā, es atvainojos.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Aicinu nodot šo jautājumu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem vajag balsojumu? (Starpsauciens.) Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 34, atturas – 23. Lēmuma projekts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nav nodots.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Edvīns Šnore, Artūrs Butāns, Ilze Indriksone, Uģis Mitrevics, Jurģis Klotiņš, Nauris Puntulis, Jānis Grasbergs, Jānis Dombrava, Jānis Vitenbergs un Edmunds Teirumnieks iesnieguši pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par Latvijas pilsonības atņemšanu Pjotram Avenam”.

Vārds motivācijai deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Avens ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā, kā iemesls dokumentā ir minēta virkne lietu, tajā skaitā arī tas, ka viņš ir atbalstījis tādas darbības, kuras grauj Ukrainas teritoriālo integritāti.

Saskaņā ar Latvijas likumiem par šādām darbībām tiek atņemta Latvijas pilsonība – Pilsonības likuma 24. panta pirmās daļas 5. punkts. Bet, lai varētu šo normu piemērot, pirms tam jāsaņem atzinums no drošības iestādēm.

Lūk, ar šo, izskatās, ir lielas problēmas. Šis atzinums nekādi netop. Jau 2023. gadā es vērsos ar diviem iesniegumiem pie iekšlietu ministra, prasot, cik tālu ir šī lieta, un saņēmu atbildi, ka iestādes strādā. Ir pagājuši divi gadi, bet atzinuma kā nav, tā nav.

Līdz ar to mēs kā frakcija tagad vēršamies ar pieprasījumu, aicinot Kozlovska kungu skaidrot, kāpēc ir vilcināšanās. Ļoti ceru, ka šī vilcināšanās nav apzināta – Avena kunga interesēs –, jo, atklāti sakot, daudziem tāds iespaids sāk rasties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 24. septembra sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā”. Atgādinu vienā teikumā, ka likumprojekta mērķis ir ieviest ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz diviem gadiem tiem likuma subjektiem, kuriem ir pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu no 2025. vai 2026. pārskata gada atkarībā no to uzņēmumu lieluma. Un tā ir direktīvas ieviešana.

Komisijā otrajam, galīgajam, lasījumam priekšlikumi netika iesniegti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Deviņi priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis likumprojekts paredz I saraksta vielu, kurā noteikts izņēmums lietošanai veterinārmedicīniskajām manipulācijām, aprites un uzraudzības kārtību, nosakot kompetences un funkcijas Pārtikas un veterinārajam dienestam un Zāļu valsts aģentūrai. Lietošanas nosacījums I saraksta vielai etorfīns stāsies spēkā 2025. gada 1. decembrī saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” pārejas noteikumu 9. punktu.

Otrajam lasījumam tika saņemti deviņi priekšlikumi.

1. priekšlikums. Precizē normu, kas attiecas uz veterinārmedicīniskās prakses iestāžu tiesībām rīkoties ar I sarakstā iekļautās vielas saturošām zālēm, kurām ir izņēmums to lietošanai veterinārmedicīniskām manipulācijām. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Lizbovskis. 2. priekšlikums. Redakcionāls precizējums, kas attiecas uz 7.2 panta trešo daļu (likumprojekta 1. panta redakcijā). Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Lizbovskis. 3. priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Lizbovskis. 4. priekšlikums. Attiecas uz 7.2 panta astotās daļas (likumprojekta 1. pants) redakcijas precizēšanu. Būtība – noteikt deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu kārtību, kā veterināro zāļu lieltirgotavas un ražotāji drīkst rīkoties ar I sarakstā iekļautās vielas saturošām zālēm, kuras ir paredzētas veterinārmedicīniskām manipulācijām, nepārprotami aptver darbību kopumu – saņemšanu, izplatīšanu, izsniegšanu, uzskaiti un iznīcināšanu –, tādējādi nodrošinot kontrolētu un tiesisku šo zāļu apriti. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Lizbovskis. 5. priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Lizbovskis. 6. priekšlikums. Precizē un stiprina Veselības inspekcijas pilnvaras kontrolēt un ierobežot II un III sarakstā iekļauto vielu izplatīšanu un farmaceitisko darbību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Lizbovskis. 7. priekšlikums. Tā mērķis ir, konstatējot riskus, kas saistīti ar prekursoru izplatīšanu, nelikumīgu izmantošanu... un dod tiesisko pamatu šādos gadījumos apturēt komercdarbību. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Lizbovskis. 8. priekšlikums. Paplašina regulējuma tvērumu, lai uzraudzības funkcijas aptvertu arī veterināro zāļu apriti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Lizbovskis. Visbeidzot – 9. priekšlikums. Regulē I, II un III saraksta vielu un zāļu izplatīšanu un veterinārfarmaceitiskās darbības apturēšanu, līdz stājas spēkā lēmums par darbības atjaunošanu vai anulēšanu. Arī šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Lizbovskis. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā un steidzamības kārtībā arī galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

L. Lizbovskis. Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, otrais lasījums. Steidzams.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – Andris Kulbergs.

Bet jautājums nav izskatāms, jo likumprojektam nav pievienota darba tabula un atbildīgās komisijas atzinums par likumprojektu. Līdz ar to šis likumprojekts nav skatāms.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei”” (Nr. 657/Lp14), trešais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Šis likumprojekts pēc būtības Juridiskajā komisijā jau tika skatīts pavasarī. Bija neliela aizķeršanās ar finansējuma atrašanu. Tagad, kad finansējums atrasts, līdz gada beigām laikam ir jāiztērē.

Juridiskā komisija izskatīja piecus saņemtos priekšlikumus. Pēc būtības tie visi ir redakcionāla rakstura, gan precizējot atsavināmo zemes gabalu robežas, gan nosakot, ka to var redzēt pielikumos, kuru līdz šim likumam nebija.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Paudīšu savu viedokli, neprasot balsot par šo priekšlikumu, jo teorētiski piekrītu domai, kas šeit ir ietverta. Bet vērsīšu gan Saeimas, gan Tieslietu ministrijas uzmanību uz vienu dīvainu lietu. Skatot šos jautājumus Juridiskajā komisijā, mēs uzsveram, ka Saeimai jāvērtē konkrētā sabiedriskā nepieciešamība. Principā, ja valdība ir lēmusi, ka jābūvē “Rail Baltica” vai ir kāds cits mērķis, sabiedriskā vajadzība vienmēr būs. Otrkārt, tiek vērtēts, vai ir ievērota procedūra. Visbiežāk šī procedūra ir ievērota ļoti korekti. Problēmas rodas tad, ja nav atrasts īpašnieks.

Visos gadījumos, kad Juridiskā komisija vērtē konkrētos priekšlikumus un ierodas zemes īpašnieki, apgalvojot, ka nepiekrīt atlīdzībai, jo tā ir smieklīgi zema, mēs sakām: “Saeima šo jautājumu nevērtē. Jūs varēsiet prasīt, lai tiesa izvērtē, vai atlīdzība ir pareiza, taisnīga, kā rakstīts Satversmes 105. pantā.”

Taču man ir dziļa pārliecība, ka tad, kad mēs Saeimā pieņemam kādu likumu, mums ir jāskatās uz šī likuma saturu, lai tas būtu taisnīgs. Ja mēs redzam, ka tā summa, konkrētajā gadījumā – 30 centi par kvadrātmetru... turpat ceļa otrā pusē ir četri vai seši eiro par kvadrātmetru... ir kaut kāda dīvaina taisnība. Parēķiniet! Iedomājieties, ja jums ir īpašums un to atsavina par taisnīgu atlīdzību... uz mūžu jums to īpašumu atsavina. Tas netiek paņemts uz laiku nomā. Šī nav aizņemšanās, bet īpašuma atsavināšana.

Normāli rietumvalstīs ir tā: ja draud īpašuma atsavināšana, strauji ceļas šī īpašuma vērtība, jo tiks samaksāts normāli. Pie mums Latvijā ir otrādi. Pierobežas cilvēki zina – krītas īpašuma vērtība, jo valsts samaksās minimālo.

Satversmes tiesa savulaik, skatot Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības jautājumu, teica, ka valsts pārvaldes iestādei nav jārīkojas tikai kā nekustamā īpašuma pircējam nekustamo īpašumu tirgū, kur pircējs ir ieinteresēts īpašumu iegādāties par viszemāko cenu. Te nav iepirkums valsts vajadzībām. Ir jārēķinās, lai cilvēkam atņemtu taisnīgi.

Ja mēs taisnīguma momentu Saeimā kaut minimāli nevērtējam, palielinām tiesu slodzi. Domāju, šajā gadījumā īpašnieki noteikti ies un atkal noslogos mūsu tiesas, būs jāizskata jautājums, vai tā summa ir bijusi taisnīga, īpaši ievērojot situāciju, ka attiecīgais resors, kas organizē zemes atsavināšanu, pieaicina ekspertu. Eksperts ir kompānija, kuras pārstāvis vada neatkarīgu vērtētāju asociāciju, un cita kompānija, kas arī ietilpst, atsakās sniegt īpašniekam vērtējumu. Tā ir zināma monopola situācija.

Tāpēc es aicinu balsot par šo priekšlikumu... es neprasu balsot par konkrēto priekšlikumu. Aicinu, protams, atbalstīt šo likumprojektu, tāpēc ka tas ir vajadzīgs, bet mums ir jādomā, ka šajā sistēmā kaut kas nav kārtībā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 1. priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehniska rakstura. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Norāda, ka robežas attēlotas pielikumā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Pielikumi ar iezīmētajām robežām. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Juridiskā komisija, sešiem deputātiem balsojot “par”, diviem – “pret” un diviem atturoties, atbalstīja šo likumprojektu.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei”” (Nr. 657/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 15, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 932/Lp14) trešajā lasījumā. Tie ir grozījumi, kuri tapuši pēc “Nacionālās apvienības” deputātu iesnieguma. Iekšlietu ministrija precizēja redakciju attiecībā uz krimināli sodītiem un administratīvi sodītiem citu valstu pilsoņiem.

Trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir tehnisks – saistībā ar pārejas noteikumu izslēgšanu. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Ar šo likumprojektu mēs nodrošināsim, ka aptuveni 2000 noziedznieku vairs nevarēs saņemt jaunas termiņuzturēšanās vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Līdzšinējā kārtība faktiski ļāva pat pēc kriminālsodāmības, pat pēc sēdēšanas cietumā, saņemt laipnību no Latvijas valsts – jaunu uzturēšanās atļauju. Tagad mēs pasakām, ka trešvalstnieki, kuru lielākā daļa ir Krievijas pilsoņi, kuri šeit ir krimināli vai administratīvi sodīti par totalitāro režīmu simbolu izmantošanu, jaunu uzturēšanās atļauju saņemt vairs nevarēs.

Paldies visiem, kas atbalstīja. Ceru, ka arī šodien atbalstīsiet.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad 1. priekšlikums komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 8, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei”” (Nr. 1029/Lp14), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojektā ir runa par nekustamā īpašuma “Mateni” Brunavas pagastā, Bauskas novadā, atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā paredzētai kārtībai un ievērojot likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei” noteiktos nosacījumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es tikai gribu vēlreiz atgādināt, ka 1. marts ir sen pagājis. Tad bija jāiesniedz skaidrs plāns, kā izskatīsies pirmās fāzes pamattrase, cik tā maksās, kur tā ies un kāds būs grafiks tās ieviešanai. 1. marts ir pagājis.

Tas bija Briškena laikā. Šobrīd ir jauns ministrs. Nav nekādas informācijas. Vakar ziņās izskanēja, ka mēs jau pievienojamies igauņu kolēģiem... iegādāties vilcienus. Tātad mēs pirksim vilcienus, atsavināsim zemi, bet nezinām, ko būvējam, kur būvējam, par cik būvējam un kad beigsim būvēt.

Varbūt saliekam prioritātes – kad beidzot Saeimā mēs ieraudzīsim plānu, kāda izskatīsies “Rail Baltica” pirmās fāzes trase un par kādu naudu mēs to taisīsim? Pēc tam lemjam par zemju atsavināšanu, vilcienu iegādi un visu pārējo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei”” (Nr. 1029/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

S. T. Levrence. Piecas dienas – 6. oktobris.

Sēdes vadītāja. Kurš?

S. T. Levrence. Sestais.

Sēdes vadītāja. Sestais (Starpsauciens: “Septītais!”)... Septītais tad sanāk. Jā, 7. oktobris. Deputātiem iebildumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Ilze Stobova.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” ir izstrādāts, pamatojoties uz Valsts kontroles ieteikumu, lai nodrošinātu neatkarīgu un objektīvu disciplinārlietu izmeklēšanu gadījumos, kad tas nav iespējams iestādes ietvarā.

Grozījumi paredz noteikt starpinstitūciju disciplinārlietu izmeklēšanas komisiju kārtību un sastāvu, skaidri nosakot, kas tās izveido un kā tās darbojas. Tāpat ar likuma grozījumiem tiek precizēts regulējums par lēmumu publicēšanu. Turpmāk Valsts kancelejas tīmekļvietnē informācija par ierēdņu pārkāpumiem finanšu jomā būs pieejama līdz disciplinārsoda darbības beigām, līdz ar to tiks ievērotas arī Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības.

Komisijā likumprojekts ir izvērtēts, izdiskutēts un atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Stobova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – šā gada 16. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Iesniegumu likumā”, otrais lasījums.

Iesniegti 13 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrajam lasījumam tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Iesniegumu likumā”. Tas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts birokrātijas mazināšanas pasākumu ietvaros.

Šī likumprojekta izskatīšanu varētu iedalīt divos blokos.

Pirmais bloks. Bija dažādi likuma papildinājumi, kas mēģina padarīt šo likumu mūsdienīgāku... mūsdienām atbilstošāku, ar dažādiem uzlabojumiem.

Otrais bloks. Bija plašāka konceptuāla diskusija par to, vai saglabāt... vai noteikt, ka iesniegums bez jebkādiem izņēmumiem jāizskata 10 dienās, vai tomēr ir iespējamas kādas atkāpes. Par to arī bija visgarākās diskusijas. Diezgan daudz laika tika veltīts šī jautājuma izskatīšanai.

Bija arī balsojums – seši pret seši. Tātad neizšķirts.

Bet par visu pēc kārtas.

Tika saņemti 13 priekšlikumi.

1. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Dokumentu, kas parakstīts ar elektronisko parakstu, paredz... pārbaudīt iesniedzēja identitāti... izslēgt šo likuma daļu, lai nebūtu tas jādara. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 2. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Paredz, ka iesniegumu var iesniegt rakstveidā, mutvārdos vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus... sniegt atbildi. Jā, atbildi var sniegt rakstveidā, mutvārdos vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic, ka iestāde atbildi uz iesniegumu var sniegt rakstveidā, mutvārdos vai citā formā. Mutvārdos vai citā formā atbildi var sniegt, ja iesniedzējs ir piekritis šādai atbildes formai un tam, ka atbilde pēc būtības ir sniegta, un iestāde ir fiksējusi iesniedzēja piekrišanu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 4. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Uz vienlaikus vairākām iestādēm adresētu iesniegumu atbildi sniedz iestāde, kura iesniegumā ir norādīta pirmā, ja iesniegums attiecas uz tās kompetenci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 5. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Paredz to, ka iestāde sniedz atbildi saprātīgā termiņā, bet to var... sākotnēji to sniedz 10 darbdienu laikā, bet tas ir tad, ja nav nepieciešama padziļināta izvērtēšana. Atbildes sniegšanu var pagarināt uz vienu mēnesi, ja ir jāsagatavo papildu informācija, jāveic padziļināta juridiska, ekonomiska vai citas jomas izpēte.

Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz... kā jau vislielākā diskusija bija... ja atbildes sagatavošanai nepieciešama papildu informācijas iegūšana sadarbībā ar citām iestādēm, liela apjoma informācijas analīze vai apstrāde, iestāde 10 darbdienu termiņu var pagarināt līdz vienam mēnesim no iesnieguma saņemšanas dienas un atbildē ietver pamatojumu atbildes sniegšanas termiņa pagarinājumam.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es papildināšu ziņotāja teikto.

Šis bija tas punkts, kur mēs, tā teikt, uzsēdāmies un mēģinājām par to diskutēt vairākos apļos. Komisijas priekšsēdētājs lika uz balsošanu – uz tādu konceptuālu balsošanu –, kuri deputāti ir par to, ka mēs ejam radikālāk uz priekšu un samazinām iesniegumu izskatīšanas termiņu, un kuri deputāti nav par to. Balsis sadalījās puse uz pusi, vienas balss par maz tiem, kas domāja, ka ir radikālāk jāmaina atbildēšanas kārtība un atbildēšanas ātrums uz iesniegumiem. Šis balsojums nebija īsti labs tādā ziņā, ka piedāvājums bija – visas atbildes vai nu 10 darbdienās, vai 10 līdz 30 darbdienās. Tādā veidā šis balsojums nebija tas, kā patiesībā bija jābalso. Bet, nu, domas dalījās.

Es biju tajā pusē, kas atbalstīja radikālāku pieeju, proti, mēs, “Nacionālās apvienības” deputāti, jau divus gadus atpakaļ iesniedzām priekšlikumu. Atceraties? Divus gadus atpakaļ. Tas bija nesen. Iesniedzām priekšlikumu, ka atbildes ir sniedzamas nevis 30 dienās, kā tas šobrīd notiek standarta situācijās un pamatā visos gadījumos, izņemot iestādes, kas (jau mūsdienās) tiešām to dara aktīvi – dažās dienās. Bet atbildes ir sniedzamas 10 dienās! Šobrīd likumprojekta otrajā lasījumā ir paredzēts sniegt atbildes 10 darbdienās. Tātad mēs esam... pēc 17 gadiem, kopš ir stājies spēkā šis likums, kas noteica, ka vēstules tika piegādātas pa pastu trīs dienu laikā (tie, kas strādāja, atceras)... Tad iestādes vadītājs tās vizēja zemāk padotajam... vadītājam. Pagāja divas dienas. Tad nākamais vadītājs vizēja vēl nākamajam. Tad kurjers ar automašīnu vēstules izvadāja pa iestādēm. Pagāja nedēļa, kamēr kāds sāka kaut ko darīt. Tolaik bija 30 dienas. Šobrīd mēs šo termiņu esam samazinājuši “dinamiski” – man patīk vārds “dinamika” – tieši par divām nedēļām. Turpmāk atbildes būs jāsniedz divu nedēļu laikā – 10 darbdienas ir divas nedēļas.

Pieņemot šādu lēmumu, mēs neesam malači, teikšu, kā ir. Es joprojām saku, ka tām ir jābūt, maksimums, 10 dienām, nevis 10 darbdienām. Igaunijā jau sen ir piecas darbdienas. Īpašos gadījumos tās varētu būt 30 dienas, par ko varam parunāt.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācija, kas piedalījās mūsu komisijā, norādīja, ka mēs esam pazaudējuši fokusu, kāpēc vispār šo likumu mainām. Mēs esam sākuši skatīties, kādā veidā kaut ko nedarīt un pastiept, nevis kā mēģināt efektivizēt mūsu valsts pārvaldi. Līdz ar to es piekrītu šim viedoklim. Kur tad paliek birokrātijas mazināšana? Kur paliek valsts pārvaldes efektivizēšana? Kur paliek mūsdienīga klientu apkalpošanas paātrināšana... pēc 17 gadiem? Tas viss šajā sarunā... ko mēs šobrīd vedam... kaut kur ir aizmirsies.

Es teiktu, ka tas nākamais lēmums... būtu tomēr jāvirzās tuvāk Igaunijai. Ar šodienas lēmumu mēs vēl joprojām esam uz pusi lēnāki. Tātad Igaunijā, kā es teicu, ir piecas darbdienas, mūsu piedāvājums ir 10 dienas, tās ir apmēram septiņas astoņas darbdienas. Būsim bišķiņ lēnāki, bet standarta situācijās atbildes nebūs jāgaida divas nedēļas. Un 30 dienu atbildes, kas ir šajā priekšlikumā, kurš šodien ir jau sašaurināts, ir jau labāk – 30 dienas var būt šaurākos gadījumos. Tomēr tas tvērums ir ļoti plašs. Mēs vēl joprojām dodam iespēju ļoti ilgi neatbildēt. Mēs visi kā klienti esam saskārušies ar situāciju, cik tas ir jocīgi – saņemt elementāru atbildi trīsdesmitajā dienā.

Līdz ar to šis priekšlikums varētu būt zelta vidusceļš. Trešajā lasījumā vēl padiskutējot, dodam iespēju iestāžu vadītājiem noteikt šo kārtību, jo iestādes ir diametrāli atšķirīgas, ar atšķirīgiem iesniegumiem, kādi iestādēm ir jāapstrādā un uz kādiem jāatbild – vai tās būtu tiesas vai tiesībsargājošās iestādes, vai tās būtu citu veidu iestādes. Manuprāt, mums ir jāturpina saruna. Šīs 10 darbdienas ir jāpārveido maksimāli par 10 dienām. Kā igauņi piecās darbdienās mēs droši vien nevarēsim, neesam tik tālu tikuši. Manuprāt, ir jādod vēl šaurākas iespējas – lai iestādes vadītājs nosaka, kas ir tie īpašie gadījumi, kad iestāde atbild 30 dienās. Mēs visi zinām, ka ir tādi gadījumi, ir tiesvedības, kad iesniegums tiek speciāli rakstīts, lai pievienotu atbildi, kuru sniedz valsts vai pašvaldību iestāde, tiesas dokumentiem. Ir ļoti īpaši gadījumi, kad 30 dienas ir tiešām pamatotas. Bet tie ir atsevišķi gadījumi, procentuāli lielākajam vairākumam atbilžu būtu jābūt tā, kā to dara mūsdienīgas iestādes, – šodien divās trijās dienās atbildes jau ir gatavas un tiek atbildēts klientiem.

Es ceru, ka trešajā lasījumā mēs vēl par šo padiskutēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tā sanāca, ka, it kā cīnoties ar birokrātiju, par birokrātijas mazināšanu, mēs Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijā iestigām tādā birokrātijā, ka tas vispār bija pārsteidzoši. Trīs sēdēs mēs runājām, cik dienās sniegt atbildes uz iesniegumiem. Un katrs deputāts nāca ar savu pieredzi. Ir kādi deputāti, kuri varbūt ļoti vienkārši iedomājas – iesniegums... ko uzreiz var uzrakstīt sekretāre. Bet jāsaka tā, ka ir iestādes, kur ir ļoti sarežģīti iesniegumi un kur nu nekādi nevar atbildēt 10 dienās, ja vēl jāveic informācijas pieprasījums no citām iestādēm, jāanalizē, jāmeklē kaut kādi juridiskie kāzusi... ekonomiskā analīze.

Es domāju, ka primāri tas droši vien ir katras iestādes vadītāja atbildībā. Manā iestādē, ko es vadīju, bija kvalitātes vadības sistēma. Mēs reģistrējām katru iesniegumu, vērtējām, cik ilgā laikā uz to esam atbildējuši. Tā bija mūsu kvalitātes vadība. Un es domāju, ka tas ir galvenais – noteikt, uz ko tiekties iestādēm, nevis mēģināt radīt vienu tērpu, mēģināt to pielaikot visiem... un tad visi 10 dienās atbildēs, jo man zināmās iestādēs nav tikai viens, kas štancē atbildes. Ir jāatrauj eksperti, jāatrauj juristi no konkrētiem darbiem, no kaut kādu tiesvedību gatavošanas, un viņiem ir jāuzdod pētīt... lai atbildētu uz iesniegumu, un tas nebūt nav vienkārši, tas nenozīmē, ka kaut kas tirgū parādījās vai neparādījās... un kas cik maksā. Tas ir izpētes darbs.

Es nenācu runāt par savu – 5. – priekšlikumu, kaut gan es nesaprotu, kāpēc tas tika noraidīts, jo nākamajā reizē atkal par to tika runāts, pēc tam – trešajā reizē – apmēram tas pats tika pieņemts. Manā skatījumā, mans priekšlikums bija tas, kas nāca jau ar kritērijiem un strukturēja, kurā gadījumā atbildēt līdz 10 dienām un kurā gadījumā pagarināt līdz mēnesim, respektīvi, ja ir jāveic vēl kāda sarežģīta izpēte, jāiegūst informācija no citām iestādēm vai arī jāveic kāda padziļināta nozares analīze.

Cīnoties ar birokrātiju, mēs kādreiz ļoti pāršaujam pār svītru. Es tomēr ieteiktu uzticēties praktiķiem, jo daudz kas no tā, kas parādījās arī šajā likumprojektā, dzīvē jau darbojas, jo ne visu var uzrakstīt un ne visu vajag uzrakstīt likumā. Mēs dzīvojam modernā valstī, kur lielāka atbildība jādod iestāžu vadītājiem, tāpat kā uzņēmuma vadītājs atbild par daudzām inovācijām, kas tiek ieviestas šeit.

Es, protams, nepastāvu... es negribu sildīt vakardienas kafiju un teikt, ka mans – 5. – priekšlikums bija visstrukturētākais, bet katrā ziņā es aicinu atbalstīt šo – 6. – priekšlikumu, jo, ja mēs paliekam pie 10 dienām, tad ņemiet vērā, ka no dažām iestādēm atbildes būs vai nu ļoti virspusējas, vai arī atbildes vienkārši... nezinās, ko darīt, un būs jāvēršas tiesā ar tiesvedībām.

Vēl kāda būtiska lieta, kas vispār netika skarta, – ir iesniegumi, un ir uzziņu pieprasījumi. Uzziņu pieprasījumiem joprojām ir 30 dienas. Kādreiz iestāde sāk vērtēt saņemto uzziņu un pēc kādām divām nedēļām konstatē, ka tas tomēr ir bijis iesniegums, un 10 dienas jau ir pagājušas. Tad ko mēs tagad... piedzīvot tiesvedības?

Es aicinu tomēr vairāk uzticēties iestāžu vadītājiem, prasīt no viņiem kvalitātes vadību, prasīt arī izstrādāt iekšējos noteikumus un analizēt savu iesniegumu termiņus. Bet šobrīd es esmu “par” 6. priekšlikumu, kaut gan uzskatu, ka mans – 5. – priekšlikums bija labāks.

Paldies.

Z. Kalniņa-Lukaševica (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Vārds deputātei Daigai Mieriņai.

D. Mieriņa (ZZS).

Cienījamie kolēģi, es arī piederu pie tiem, kas balsoja pret šo priekšlikumu tādā redakcijā, kādā tas bija. Arī es uzskatu, ka... mēs taču solījām cilvēkiem, ka birokrātijas mazināšanas ietvaros pārskatīsim arī termiņus atbilžu sniegšanai uz iesniegumiem. Mēs teicām, ka 10 dienas būtu optimāli. Šobrīd ir kompromiss – 10 darbdienas, praktiski tās ir divas nedēļas. Mēs tiešām komisijā diskutējām ļoti, ļoti ilgi. Un par ko mēs diskutējām? Mēs vairāk diskutējām par to, kāpēc kāda iestāde kādu iemeslu dēļ nevar sniegt atbildi, bet mūsu mērķis bija mazināt birokrātiju un dot cilvēkiem iespēju saņemt atbildi uz iesniegumu pēc iespējas ātrāk.

Kolēģi! Šis priekšlikums paredz vēl vienu tādu būtisku niansi – cilvēks gaida atbildi uz savu iesniegumu un nezina, vai viņš to saņems divu nedēļu vai mēneša laikā, jo šajā priekšlikumā tas nav atrunāts. Ir atrunāts, ka tad, kad viņš saņem atbildi, tai klāt ir pamatojums, kāpēc nav bijis iespējams atbildēt divu nedēļu laikā. Tas nozīmē, ka jebkurš cilvēks, gaidot atbildi uz savu iesniegumu, zīlē, vai viņam atbilde pienāks pēc divām nedēļām vai pēc mēneša. Un, ja pienāks pēc mēneša, tad būs uzrakstīts pamatojums, kāpēc nevarēja atbildēt divās nedēļās.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un neieslīgt nekvalitatīvos priekšlikumos, bet domāt par kvalitatīvu priekšlikumu izstrādi uz trešo lasījumu.

Paldies.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Kolēģi, es tomēr aicinu atbalstīt šo redakciju kā zināma kompromisa redakciju. Atceramies – šobrīd likums paredz, ka atbilde ir jāsniedz 30 dienu jeb viena mēneša laikā, bet šī redakcija paredz laiku samazināt uz pusi. Tas nav nemaz tik maz. Atbildes sniegšanas termiņš tiek samazināts uz pusi. Plus vēl tas, ka būs jāpamato, kāpēc tiek pagarināta atbildes sniegšana uz vienu mēnesi. Iepriekš tas nebija. Un detaļas par to, kāda ir šī redakcija... Protams, tur ir precizējums, un par to mēs arī komisijā runājām, jo tā diskusija jau mums gāja pa apli un bija jāiet uz priekšu. Tiešām – ir dažādas iestādes, dažāda specifika, ir arī pašvaldības, kuras saņem lielāku iesniegumu skaitu, un mums ir jāņem vērā viņu iebildumi un viņu darba specifika, ko mēs bieži vien savā darbā varbūt ne līdz galam vēlamies ņemt vērā.

Ko es vēl varu teikt. Protams, mēs varam vēlēties, lai atbildes tiek sniegtas ātrāk un vēl ātrāk. Mēs arī varam izdot likumu, lai sportisti skrien ātrāk, bet vai viņi skries? Dažās valstīs ir tāda negatīva pieredze ar šādu sportistu regulāciju. Tā ka, ja vēlamies saņemt kvalitatīvas atbildes, pēc būtības, nevis vienkāršu atrakstīšanos, mums tomēr ir jābūt konsekventiem. Bet mēs turpināsim par to diskutēt vēl trešajā lasījumā.

Aicinu šo kompromisa redakciju saglabāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Svilānam.

A. Svilāns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs šeit runājam kā tādi birokrāti, kuri... runājam par ierēdniecību, kas saņem vienu papīru un sagatavo citu papīru.

Iespējams, tādos gadījumos, kad ir darīšana tikai ar papīriem, jā, varētu būt arī 10 dienas, varētu būt 10 darbdienas vai kā citādāk, bet šķiet, ka mēs esam aizmirsuši, piemēram, par Valsts meža dienestu, par Dabas aizsardzības pārvaldi. Lai sagatavotu atbildi, viņiem bieži vien ir jābrauc simtiem kilometru, lai reāli apskatītos dabā, un, iespējams, ir vajadzīgs eksperta slēdziens šajā objektā, un tad iekļauties 10 dienās fiziski nav iespējams.

Es saprotu, ka šajā lasījumā tas nav... bet uz trešo lasījumu, manuprāt, tas ir ļoti svarīgs uzdevums, lai mēs atsevišķām valsts iestādēm darbu nepadarītu par elli.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Kas komisijas sēdē mani pārliecināja atbalstīt šo redakciju? Tas, ka dažu institūciju pārstāvji, kas tika aptaujāti, apgalvoja: lai iekļautos atbildes sniegšanas termiņā – 10 dienās –, būs jāpieņem papildu darbinieki, jo esošie darbinieki šo darbiņu kā papildu darbu vienkārši vairs nespēs veikt. Tātad mēs, cīnoties pret birokrātiju, uzaudzēsim vēl lielāku birokrātisko aparātu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G. Liepiņš. Komisijas vārdā varu piebilst tikai to, ka šis komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 14, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

G. Liepiņš. 7. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Ja iesnieguma saturs neprasa atbildi pēc būtības, iestāde attiecīgo iesniegumu pieņem zināšanai un, ja nepieciešams, izmanto darbā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, domājot par to, kā iestādes izskata iesniegumus. Uz trešo lasījumu gribētu norādīt vēl vienu aspektu, kas būtu jāņem vērā. Vistuvāk tas... sakrīt ar šo priekšlikumu. Tāpēc runāšu tagad, proti, izstāstīšu savu pieredzi.

Kāds viltvārdis viltoja manu e-pastu, respektīvi, uztaisīja e-pastu ar manu vārdu un uzvārdu “Arturs.Butans.Saima@gmail.com” (bez burta “e” – Saima) un izsūtīja divus anonīmus, neparakstītus, e-pastus valsts iestādēm, kurās it kā persona ar manu vārdu un uzvārdu aicina veikt pārbaudes. Un saturs bija diezgan... tāds, kuru es neņemtos atskaņot no tribīnes, – diezgan nepieskaitāms. Tas droši vien formēja arī viedokli par to, kas ir amatpersona Artūrs Butāns un ko viņš domā. Un ir jautājums... tas, ko varbūt vajadzētu vairāk nostiprināt likumā... vai arī domāt, kā mēs šo likumu attiecinām... kādēļ valsts iestādes reaģē uz anonīmiem e-pastiem, anonīmiem tekstiem.

Ja drošības iestādes saņem iesniegumu bez paraksta un tajā ir rakstīts kas tāds, kas var apdraudēt nacionālo drošību, tad kaut kādos asos gadījumos varbūt ir jāreaģē arī tad, ja nav paraksta. Bet arvien vairāk ejot uz priekšu mākslīgajam intelektam un visādiem interneta botiem, mēs droši vien varam lieki dedzināt resursus, jo, kā es uzzināju, manā gadījumā valsts iestādes bija braukušas uz citām pilsētām, veikušas pārbaudes, ir bijuši komandējumi... un tas viss ir fiktīvs.

Cienot mūsu valsts iestādēs strādājošos... un mūsu valsts resursus, vajadzētu domāt, lai uz anonīmiem, neparakstītiem, e-pastiem valsts iestādes nereaģētu.

Tā ka tas būtu tāds mājasdarbs uz trešo lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

G. Liepiņš. Paldies.

Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 8. – deputātes Ābramas priekšlikums. Par atbildes sniegšanu un satura izskaidrošanu iesniedzējam saprotamā formā. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es domāju, ka daudzi no jums ir saskārušies ar ļoti līdzīgu situāciju, kādu es piedzīvoju apmēram pirms gada.

Es biju nolēmusi laukos uzbūvēt nelielu šķūnīti, un tur vajadzēja atmežot teritoriju, respektīvi, nozāģēt vienu koku. Un tad sākās baismonīgs riņķa dancis. Nezin kas bija jāraksta, jāievada visādās sistēmās, jāmaksā un tā tālāk. Kad viss bija izdarīts, es, gaidot atbildi, tā arī nesapratu, vai es esmu visu izpildījusi vai neesmu, un uzrakstīju jautājumu, vai beidzot drīkstu to šķūnīti sākt būvēt. Es saņēmu atbildi uz trim lappusēm, kur bija citētas likuma normas un nebija nekādu secinājumu – drīkstu vai nedrīkstu būvēt. Domāju, ka tādu situāciju ir piedzīvojusi lielākā daļa no jums – jālasa trīs lapas ar likuma normām, bet nav nekāda skaidrojuma, ko tad mēs tālāk darām.

Runājot par šo Iesniegumu likumu, tā viena problēma... labi, es saprotu darba devējus, organizācijas, kuras varbūt gaida kādas ātras atbildes. Bet otra lielākā problēma ir tā, ka atbildes uz iesniegumiem nereti mēdz būt ļoti sarežģītas, pilnas ar tiesību normu citējumiem un tās nepasaka pašu galveno. Tā ir tā lieta, ar kuru vajadzētu šo likumu sākt un beigt, un ieviest prasību, lai atbilde būtu sagatavota pēc iespējas vienkāršā, saprotamā formā.

Tajā dienā es nevarēju piedalīties komisijā un aizstāvēt savu priekšlikumu. Tas tika noraidīts, jo, es saprotu, laikam no Juridiskā biroja izskanēja, ka tas ir deklaratīvs. Es varu jums citēt... nosaukt virkni likumu, vismaz kādus 10 likumus, kur ir šī norma. Piemēram, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums – “sniegt pacientiem informāciju saprotamā veidā”’, Psihologu likums – “klientam, psihologa darba devējam vai pasūtītājam saprotamā veidā sniegt informāciju”, Finanšu instrumentu tirgus likums, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums un daudzi citi likumi, kur ir pateikts, ka atbildes jāsniedz vienkāršā, saprotamā, viegli uztveramā formā.

Starp citu, cienījamie deputāti, pirms divām nedēļām mēs nobalsojām par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā”. Un tur ir arī... tātad papildināts 8. pants ar šādu teikumu: “Lai veicinātu apdrošinātāja ņēmēja – fiziskās personas – izpratni par apdrošināšanas līguma noteikumu saturu, apdrošināšanas līguma noteikumus sagatavo vienkāršajā valodā [..].”

Ir virkne likumu, kur šī norma, kas tika pasniegta... nosaukta par deklaratīvu, ir spēkā. Bet, manuprāt, tas ir tas, ar ko visiem jāstrādā, – lai mēs nesaņemtu trīs lappuses, piebāztas ar citātiem bez skaidras sajēgas, ko darīt tālāk.

Tā ka es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt – tas nav deklaratīvs, tā ir prakse daudzos likumos. Es domāju, ka arī Iesniegumu likumā tā būtu būtiskākā atziņa un sāls, ko mēs gribam no iesniegumiem sagaidīt... lai kādas būtu tās atbildes.

Aicinu balsot “par” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

G. Liepiņš. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 43, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Liepiņš. 9. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Paredz: ja ir milzīgs iesniegumu daudzums, piedāvājums ir precizēt atbildes publicēšanas kārtību. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz precizēt publicēšanas kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 11. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Paredz, ka iestāde tiesīga atstāt iesniegumu bez izskatīšanas arī gadījumā, ja iesnieguma saturs nav saistīts ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 12. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 13. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Tur ir juridiskas izmaiņas. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti un... jā, visi priekšlikumi izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iesniegumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Liepiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 9. oktobris.

Sēdes vadītāja. 9. oktobris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2022. gada 8. jūnija spriedumu lietā, kurā norādīta nepieciešamība nodrošināt to, ka personas īslaicīgās aizturēšanas vietās tiek turētas maksimāli īsu laiku, lai mazinātu tām no šo vietu specifikas izrietošo cilvēka cieņas aizskāruma risku.

Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka apcietinātās un notiesātās personas procesuālo darbību veikšanai var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā izņēmuma gadījumā uz laiku, ne ilgāku par septiņām darba dienām. Tāpat likumprojekts paredz, ka apcietinātās un notiesātās personas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā, lai veiktu procesuālo darbību pirmstiesas procesā, ja saņemta attiecīgā uzraugošā prokurora vai amatā augstāka prokurora rakstveida piekrišana.

Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Skrastiņš. 16. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Skrastiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Judins.

I. Judins (ST!).

Kolēģi! Iekšlietu ministrija izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā”. Saskaņā ar likumprojektā “Kapsētu likums” paredzēto likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” izstrādāts, lai veiktu likumprojektā “Kapsētu likums” paredzētās informācijas iekļaušanu Fizisko personu reģistrā, un paredzēti subjekti, kas atbilstoši likumprojektam “Kapsētu likums” aktualizēs ziņas reģistrā par mirušās personas apbedīšanu, kremāciju, pārapbedīšanu, urnas pārvietošanu vai apbedītā mirušā kremāciju, vienlaikus paplašinot reģistrā aktualizējamo ziņu apjomu. Šobrīd Fizisko personu reģistra likumā nav paredzēts, ka reģistrā tiek iekļautas un aktualizētas ziņas par Latvijas teritorijā vai ārvalstīs veiktu personas apbedīšanu, kremāciju, pārapbedīšanu, urnas pārvietošanu vai apbedītā mirušā kremāciju.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 23. septembrī izskatīja likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” un vienbalsīgi to atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Judins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – divas nedēļas, tātad 16. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas saistīti ar Ekonomisko lietu tiesas kompetences paplašināšanu. Šobrīd ir secināts, ka vairākums Ekonomisko lietu tiesā saņemto lietu ir kriminālprocesi, kas veido būtiski lielāku slodzi par sākotnēji plānoto. Ņemot vērā Ekonomisko lietu tiesas sākotnējo izveidošanas mērķi – nodrošināt efektīvu lietu izskatīšanu tādos jautājumos, kas būtiski Latvijas ekonomiskajai attīstībai, kā arī vērtējot civillietu un krimināllietu attiecību, ir secināms, ka tiesas kompetence būtu attīstāma komerctiesību un civiltiesību jautājumos.

Kompetences paplašināšana primāri vērtēta attiecībā uz tām civillietu kategorijām, kas saistītas ar jau šai tiesai piekritīgām lietām un kurās nereti ir grūti nošķirt prasības priekšmetus vienu no otra. Tiesas noslodzes jautājumu plānots risināt, noņemot tai netipisko krimināllietu izskatīšanu. Vienlaikus tiesa tiek stiprināta ar divām papildu tiesneša vietām.

Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību lietu piekritībā, pārejas noteikumi noteic, ka tiesa, kurā saņemta lieta, līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim pabeidz skatīt attiecīgo lietu un kompetences paplašināšana tiek plānota pakāpeniski: daļai lietu kategoriju –no 2026. gada 1. septembra un daļai – no 2029. gada.

Komisijā, vērtējot šīs izmaiņas, izskanēja dažādi viedokļi par termiņu, kādā Ekonomisko lietu tiesa varētu uzsākt darbu ar attiecīgo kategoriju civillietām, ievērojot tās kapacitāti un noslodzi. Tieslietu ministrija norādīja, ka uz otro vai trešo likumprojekta lasījumu varētu tikt diskutēts par termiņiem, proti, grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas ir saistīti ar šīm izmaiņām, spēkā stāšanās termiņš varētu tikt noteikts ātrāk, bet grozījumiem Civilprocesa likumā – vēlāk.

Komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.

Lūdzu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram... ā, ir... Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Galvenais, ka pats piereģistrējos.

Kolēģi! Nav reģistrējušies 14 deputāti: Maija Armaņeva, Inga Bērziņa... ir, Edmunds Cepurītis, Raivis Dzintars, Andris Kulbergs, Ināra Mūrniece, Leila Rasima, Jana Simanovska... redzu, Zane Skujiņa-Rubene, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Andris Šuvajevs... ir, Andrejs Vilks un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums – pusstunda – līdz pulksten 15.40.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Ir reģistrējušies 42 deputāti. Nav kvoruma.

Paldies visiem, kas vienmēr ir laikā. (Starpsaucieni.) Jā, tiešām.

52. Urrā! Varam sākt.

Labi, kolēģi, sākam Saeimas šodienas otro ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā ir likumprojektu izskatīšana.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi, šis likumprojekts ir par to pašu tēmu, par kuru pirms pārtraukuma stāstīja kolēģe Agnese, – par Ekonomisko lietu tiesas kompetences samazināšanu kriminālprocesuālajās darbībās un palielināšanu civiltiesiskajās. Šeit papildus neko... diži nav ko piebilst. Es aicinātu atbalstīt, lai šī tiesa spētu tikt galā ar tām lietām, kas tai ir iedalītas.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

G. Kūtris. 16. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

G. Kūtris. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, es aicinu – mazliet klusāk!

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” izstrādāts, lai pilnveidotu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu. Ar šiem grozījumiem tiek pārskatītas bāriņtiesas kompetences robežas saistībā ar bērnu un aizgādībā esošu personu interešu un tiesību nodrošināšanu.

Grozījumi paredz veiksmīgāk organizēt bāriņtiesas darbību. Ir precīzāk noteikta bāriņtiesas darbinieku pieņemšanas kārtība darbā, kā arī ar amata ieņemšanu saistītie ierobežojumi. (Zālē troksnis.) Ir ieviesta vienota bāriņtiesas amatpersonu darba izpildes novērtēšanas sistēma...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, cienīsim, lūdzu, runātāju!

Inese Kalniņa.... un ir noregulētas bāriņtiesai personas datu apstrādes tiesības, kā arī apstrādājamo datu apjoms un veids.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šajos likuma grozījumos ir viena tāda interesanta... nesmuka lieta.

Tikko te bija tāda protesta akcija pie Saeimas. Vienkāršiem vārdiem runājot, sanāk, ka pēc šiem grozījumiem bāriņtiesas loceklis, kuram ir tikai 23 gadi, var vienpersoniski pieņemt lēmumu par bērna izņemšanu no ģimenes. Un, ja mēs rēķinām, ka bērns var būt arī 17 gadus vecs, piemēram, un pretī ir 23 gadus vecs bāriņtiesas darbinieks, tad var tādas interesantas lietas sanākt.

Un tā precīzāk. Tātad šie likuma grozījumi... Anotācija pasaka: lai būtu par bāriņtiesas locekli, nepieciešama ne tikai izglītība, bet arī praktiskā pieredze un dzīves pieredze – 30 gadu vecuma slieksnis kopumā bija vajadzīgs un dzīves pieredze. Līdz šim, lai varētu kļūt par bāriņtiesas priekšsēdētāju un vispār bāriņtiesas locekli, bija prasība – 30 gadu vecuma slieksnis.

Pašlaik to piedāvā nomainīt uz maģistra grādu un piecu gadu darba stāžu atbilstošā profesijā, kas nav obligāti saistīta ar bērnu tiesību aizsardzību. Un to ir iespējams sasniegt 23 gadu vecumā. Atbilstoši Bāriņtiesu likuma 23. pantam bāriņtiesas priekšsēdētājs, tā vietnieks vai jebkurš bāriņtiesas loceklis ir tiesīgs vienpersoniski pieņemt lēmumu par bērna izņemšanu no ģimenes un vecāku tiesību pārtraukšanu.

Ir bīstami šādas tiesības piešķirt cilvēkam, kurš pēc, teiksim, kā mēs šodien šeit redzējām, kreisi liberālas augstskolas absolvēšanas un paralēli strādāšanas 23 gadu vecumā varētu lemt par jauniešu vai arī bērnu izņemšanu no ģimenes.

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore atzina, ka pirms diviem gadiem vidēji dienā no ģimenes izņēma trīs bērnus, bet pagājušajā gadā katru dienu no ģimenes izņēma jau vidēji četrus bērnus. Pēc tam kad bērni ir izņemti no ģimenes, tie lielākoties nonāk ārpusģimenes aprūpes iestādēs vai bērnunamos. Un es neesmu pārliecināts, ka tie, kas tikko iznākuši no augstskolām un strādājuši kādā nozarē, būs vienmēr atbilstošākie lēmumu pieņēmēji par nepilngadīgo bērnu likteņiem.

Tātad aicinu padomāt, vai tiešām nevajag bāriņtiesas priekšsēdētājam un locekļiem saglabāt 30 gadu vecuma slieksni. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Termiņš ir 3. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Selma Teodora Levrence.

S. T. Levrence (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šos grozījumus Tiesu ekspertu likumā izstrādāja Tieslietu ministrija, lai izpildītu Satversmes tiesas 2024. gada 17. decembra spriedumu.

Šajā spriedumā Satversmes tiesa atzina, ka Tiesu ekspertu likuma 6. panta trešās daļas 5. punkts, ciktāl tas liedz būt par tiesu ekspertu personai, pret kuru kriminālprocess par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata, nav samērīgs un neatbilst Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Likumprojektā pārskatīts ir arī tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas sastāvs un izveides kārtība, to padarot elastīgāku un piemērojamu specialitātei, kurā eksāmens tiek kārtots. Ņemot vērā to, ka jau šobrīd šo eksaminācijas procesu organizē Tiesu ekspertu padome, ir nolemts arī organizatorisko procesu komisijas izveidē nodot padomei.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts. Taču diskusijā tika vērsta uzmanība uz to, ka likumprojekta tagadējā redakcijā paredzēts, ka par ekspertu var kļūt persona, kas agrāk bijusi sodīta par tīšu noziegumu, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta. Šobrīd tiekot piedāvāts regulējums, kur netiek vērtēts, vai cilvēks var strādāt par ekspertu pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Piemēram, nav paredzēta komisija šī fakta izvērtēšanai. Komisijā izskanēja arī, ka šāds regulējums rada risku, jo ekspertu atzinumam tiesvedībā ir īpaši liela nozīme. Taču Tieslietu ministrija norādīja: tas, ka nav paredzēta komisija tieši tādā veidā, kā tas ir, piemēram, tiesnešiem un prokuroriem, nenozīmē, ka vērtēšana nenotiktu vispār. Tieslietu ministrijas pārstāvji apliecināja, ka diskusija par šo vērtēšanu un tās formu var tikt turpināta starp lasījumiem, meklējot samērīgākus risinājumus un paredzot dažādas pieejas, piemēram, ar individuālu izvērtējumu vai bez dažādiem nodarījumiem.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojekta tālāku virzību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesu ekspertu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

S. T. Levrence. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – trīs nedēļas – līdz 23. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā”.

Komisija izskatīja... likumprojektu sagatavoja Tieslietu ministrija. Un viens no jautājumiem ir saistīts ar naudas soda piemērošanu, jo spēkā esošais likuma 16. pants nosaka maksimālo apmēru, paredz iespēju paredzēt lielāku, bet tā norma nav tik skaidra. Un ir problēma: ja mūsu starptautiskās saistības prasa piemērot lielākus naudas sodus, mums katru reizi ir aizķeršanās. Tātad ir paredzēts šo problēmu atrisināt.

Ir būtībā redakcionāli grozījumi, kas saistīti ar vārda “partneris” lietošanu. Mums citos likumos ir paredzēta iespēja dibināt partnerību. Un ir skaidrs: ja tuvinieks nedrīkst... ja no tuvinieka nevar prasīt, lai viņš liecinātu pret savu radinieku, tad loģiski, ka arī pret partneri to nevar darīt.

Kolēģi jautāja komisijai, vai tas kaut ko varbūt paplašina? Neko tas nepaplašina, jo, ja viņi dzīvo kopā, tad arī no cita punkta izriet, ka no personas to nevar prasīt. Bet, lai būtu skaidrība, ministrija piedāvā nebaidīties un šo vārdu lietot šajā likumā.

Un pēdējais, arī redakcionāls. Ir mainīts ministrijas nosaukums. Tagad likumā ir svarīgi norādīt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es iebilstu pret partnerattiecību regulējuma tālāku integrāciju Latvijas tiesību sistēmā.

Kādreiz, pateicoties kristīgi konservatīviem politiķiem, Satversmē tika nostiprināts, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti. Bet, pateicoties bēdīgi slaveniem Satversmes tiesnešiem, tika izveidota alternatīva, lai izveidotu līdzīgu institūtu – partnerattiecības. Un šai institūtā papildus laulībai varētu iekļaut arī viendzimuma attiecības. Rezultātā liberālās partijas Latvijā īstenoja partnerattiecību regulējumu. Līdzīgi kā sociālais dzimums Stambulas konvencijā... arī šajos likuma grozījumos ir ideoloģija.

Nav vajadzīga partnerattiecību tiesību paplašināšana. Visos šajos Administratīvās atbildības likuma pantos jau ir pieejama tiesību aizsardzība arī personām, kas ir kopīgas mājsaimniecības locekļi. Visas partnerattiecības var tikt iekļautas šajā juridiskajā apzīmējumā. Nav nepieciešams partnerattiecības, tai skaitā viendzimuma partnerattiecības, vēl vairāk pielīdzināt laulības attiecībām.

Šo grozījumu mērķis ir vēl vienā likumā nostiprināt viendzimuma partnerattiecību institūtu, kas ir kā alternatīva laulībai, un pret to es kategoriski iebilstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mani izbrīnīja... var jau būt, ka tā ir parasta prakse... šajos grozījumos ir samestas kopā dažādas lietas. Ir par šoferiem: ja viņi nesamaksā sodu, kā viņus varētu aizturēt uz robežas. Par kaut kādiem negodprātīgiem stūrmaņiem... Un tad ir par tādiem stūrmaņiem, kuri pa dzīvi stūrē kopā – nevis ar laulību, bet kaut kā citādāk – ar partnerību. Nu, manuprāt, tas īsti nav...

Ir kādas lietas, ko mēs atbalstītu, bet, ņemot vērā, ka grozījumi ir tādi kopīgi, to partnerību mēs tiešām neatbalstīsim. Tāpēc frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ balsos “pret”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Judins. Kolēģi! Mēs šos jautājumus izrunājām komisijā un saņēmām skaidrojumu. Papildus tam es gribu vērst uzmanību – likumprojektam ir anotācija, kurā viss ir izskaidrots, var izlasīt.

Komisija atbalstīja.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 24, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Judins. 9. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izdiskutēts likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” pirmajā lasījumā. Grozījumi tika atbalstīti. Tie skar pamatā divus jautājumu blokus.

Viens no tiem ir dzēst likuma tekstā atsauces uz tādām regulām, kas ir jau zaudējušas spēku, tas ir attiecīgi 5., 8.1, 11. un 13. pantā, kā arī pārskatīt un aktualizēt bioloģiskās lauksaimniecības jomas regulējumu un Ministru kabineta deleģējuma tvērumu. Šīs izmaiņas nepieciešamas pamatā administratīvā sloga un birokrātijas mazināšanai bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas procesā un bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā.

Komisija atbalstīja grozījumus pirmajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir 9. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

V. Maslovskis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādājam ar Ministru kabineta iniciēto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 993/Lp14) pirmajā lasījumā. Komisijā atbalstīts.

Likumprojekta mērķis – paaugstināt civilās aviācijas drošību un nodrošināt Latvijas normatīvā regulējuma atbilstību Eiropas Savienības un starptautiskajām prasībām. 2003. gadā Latvijā notika ļoti būtisks ASV Federālās aviācijas administrācijas audits, ko Latvija sekmīgi izturēja, bet bija konstatēti vairāki neatbilstību riski. Mūsu partneri izteica priekšlikumus, un attiecīgi šis likumprojekts labo vairākas no šīm neatbilstībām, tai skaitā attiecībā uz administratīvajiem sodiem un īpaši attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu jeb dronu vadīšanu, kas var radīt lidojumu drošības riskus, tai skaitā pasažieru un trešo personu dzīvībai un veselībai.

Līdz ar to likumprojekts stiprinās civilās aviācijas uzraudzību, nodrošinās efektīvāku tieši bezpilota gaisa kuģu kontroli un ieviesīs modernu informācijas sistēmu, kas atvieglos gan uzraudzības iestāžu, gan lietotāju darbu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Briškens. Lūdzam – 9. oktobri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

K. Briškens. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Pasta likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Kaspars Briškens.

K. Briškens (PRO).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Pasta likumā” pirmajā lasījumā. Arī šis ir Ministru kabineta iniciēts. Komisijā atbalstīts.

Likumprojekta mērķis – nodrošināt universālā pasta pakalpojuma nepārtrauktību pārejas periodā. Kā zināms, Eiropas Savienībā šobrīd tiek izstrādāts jauns tiesiskais regulējums pasta jomā. Arī Latvijā šobrīd tiek pārskatīts universālā pasta pakalpojuma modelis. Ir izveidojusies situācija, ka šībrīža līgums iet uz beigām, bet mums ir vai nu jāpieņem jauns modelis uz diviem gadiem, sagaidot Eiropas regulējumu un tad visu mainot, vai jāpieņem – uz pieciem gadiem, bet tad, iespējams, Eiropas jaunais regulējums būs ar to pretrunā.

Līdz ar to šis grozījums paredz: nerīkojot konkursu (ir bijusi konsultācija arī ar konkurences iestādēm), pagarināt pašreizējās universālā pasta pakalpojuma saistības vēl uz diviem gadiem – attiecīgi līdz 2028. gada 31. decembrim – esošajam universālā pasta pakalpojuma sniedzējam valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Pasts” un dot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tiesības šajā pārejas periodā noteikt atšķirīgas pakalpojumu kvalitātes prasības. Attiecīgi, kā jau minēju, mēs šādi izvairīsimies no iespējamas pretrunas ar topošo Eiropas Savienības jauno regulējumu.

Likumprojekts arī nodrošina pārejas periodu, kas ļaus mums pārskatīt universālā pasta pakalpojuma modeli. Mēs komisijā noteikti strādāsim ar šo būtisko jautājumu. Visticamāk, Pasta likumā vēl būs apjomīgi grozījumi, bet jau pie nākamajiem atvērumiem.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pasta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Briškens. Lūdzam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 16. oktobri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

K. Briškens. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Alīna Gendele.

A. Gendele (JV).

Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”.

Likumprojektā likuma 24. panta trešās daļas 2. punkts tiek precizēts atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam un izslēgtas normas attiecībā uz jebkādas citas personas, kas nav pacients, piekrišanu veikt ķirurģisko kontracepciju.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Gendele. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 16. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Apstiprināts.

A. Gendele. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Nataļja Marčenko-Jodko.

N. Marčenko-Jodko (ST!).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Augsti godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”.

Likumprojekta mērķis ir noteikt subjekta tiesības apstrādāt pacienta datu apjomu atbilstoši tam piešķirtajam kompetences apjomam, noteikt ārstniecības iestādei pienākumu izskatīt pacienta sūdzības pirms vēršanās Veselības inspekcijā, papildināt pilnvaroto personu tiesības uz informāciju par pacienta veselību.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

N. Marčenko-Jodko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 16. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Apstiprināts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šo likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets un sagatavojusi Finanšu ministrija. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to izskatīja 24. septembra sēdē.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” dod iespēju ienākt tirgū arī specializētai kredītiestādei, kura sniedz finanšu pakalpojumus un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: ir ierobežots klientu loks, kas noteikts pēc teritoriālā vai nodarbinātības, vai interešu kopības principa; finanšu pakalpojumi tiek sniegti tikai digitālā formā; un biznesa modelis paredz inovatīvu pakalpojumu sniegšanu. Ir arī noteikums, ar ko specializētā kredītiestāde atšķiras no parastas kredītiestādes, – tās sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par vienu miljonu eiro.

Vispirms – kāpēc vispār ir vajadzīgs šāds regulējums? Tāpēc, ka šobrīd Kredītiestāžu likums paredz vienīgo klasisko slieksni – piecu miljonu eiro pamatkapitālu. Un tas ir pārāk augsts, lai Latvijas finanšu tirgū ienāktu jauni – mazi un inovatīvi – spēlētāji. Īpaši svarīgi tas ir reģionos, kur, mēs zinām, Latvijas kredītiespēju piedāvājums ir krietni zem Eiropas vidējā, kas ir noteikts citās Eiropas valstīs. Un šī iespēja atvērs ceļu finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem un krājaizdevu sabiedrībām, un citiem mazākiem tirgus dalībniekiem.

Runājot par šo likumprojektu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi Eiropas Centrālās bankas vēstuli un “Fintech Latvija Asociācijas” vēstuli. Eiropas Centrālā banka atzīst, ka šis priekšlikums atbilst Eiropas direktīvām, bet ir pārāk plašs tvērums, jo šādu izņēmumu sākotnējais mērķis direktīvā ir atbalstīt lokāli zema riska kopienu bankas. Savukārt “Fintech Latvija Asociācija” saka pretējo – tvērums ir pārāk šaurs un neļauj... pietiekami ienākt tirgū.

Līdz ar to ir skaidrs, ka diskusijas komisijā turpināsies. Skatīsimies, kā strādāsim tālāk, lai piedāvātu labākas kreditēšanas iespējas arī Latvijā.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

J. Simanovska. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina, ka plānotais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 16. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 1040/Lp14). Likumprojekta mērķis ir mazināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, veicot gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījumus, ievērojot riskos balstītas pieejas principu, kā arī uzlabojot sadarbību starp Finanšu izlūkošanas dienestu un valūtas tirdzniecības subjektiem.

Ar šiem grozījumiem tiks papildināts likumā noteiktā valūtas tirdzniecības subjekta pienākums veikt klientu izpēti pirms gadījuma rakstura ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījuma, ja tā apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir mazāka par 1500 eiro, kuru nosaka pats valūtas tirdzniecības subjekts atbilstoši klientu darbības risku novērtējumam.

Nozares pārstāvji komisijā norādīja, ka jau šobrīd liela daļa tirgus dalībnieku par šāda veida identificētajiem... par iespējamiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem jau šādu kārtību ir ieviesuši. Ir gadījumi, par kuriem informācija jau ir nonākusi Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā. Faktiski mēs šobrīd nemainām kārtību, bet iedodam šai kārtībai stingri juridisku likuma rāmi.

Vienlaikus komisijā nozares pārstāvji teica, ka tas palīdz sakārtot lielāko daļu nozares, taču daļai nozares, kura negrib sadarboties ar FID, tas īsti vēl nav risinājums. Tas vēl ir spriežams nākamajās komisijas sēdēs.

Likumprojekts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Es tikai papildināšu to, ko teica Butāna kungs. Komisijas sēdes laikā izskanēja arī tas, ka, piemēram, 2027. gadā vispār būs citi cipari. Tagad mums piedāvā 1500, bet no 2027. gada pilnīgi visā Eiropā limits būs 3000.

Kāpēc tagad pieņemt likumu, kuru mēs atcelsim pēc pusotra gada? Tas ir pilnīgs absurds.

Aicinu neatbalstīt. Gaidām 2027. gadu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

A. Butāns. Komisijas vārdā varu piebilst, ka mēs lūdzam papildu datus par pašreizējo situāciju. Turpināsim diskutēt nākamajos lasījumos.

Šobrīd likumprojekts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 17, atturas – 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Butāns. Ierosinām priekšlikumu iesniegšanas termiņu – divas nedēļas – 16. oktobri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Butāns. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Līga Kozlovska.

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Grozījums un priekšlikumi ir saistīti ar valsts sociālo pakalpojumu digitalizācijas uzlabošanu un datu centralizētu pārvaldību, kas tiek īstenota projekta “Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana” ietvaros. “DigiSoc” ir vienota valsts sociālās sfēras digitālā platforma, kas paredz modernizēt sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanas procesus, paaugstināt efektivitāti (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

L. Kozlovska.... un atvieglot datu apmaiņu starp pašvaldībām, Labklājības ministriju, citiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām, lai atvieglotu sociālo dienestu un pakalpojumu sniedzēju darbu un samazinātu administratīvo slogu.

Otrajam lasījumam ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. priekšlikums. Precizē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 11. panta pirmās daļas 10. un 11. punktu, nosakot pašvaldību pienākumu uzkrāt un apstrādāt valsts informācijas sistēmā datus par personām un mājsaimniecībām piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, sociālajiem pakalpojumiem un citu materiālo atbalstu, tāpat arī uzkrāt datus par pieprasītajiem, bet nenodrošinātajiem sociālajiem pakalpojumiem, tostarp gadījumos, kad pašvaldība tos atsaka un iekļauj rindā resursu trūkuma dēļ. Šie grozījumi nodrošinās pilnīgāku informācijas uzskaiti par iedzīvotāju sociālajiem pieprasījumiem un saņemtajiem atbalsta veidiem, kā arī uzlabos sociālās politikas plānošanu un efektīvāku resursu pārvaldību.

Komisijā 1. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 2. priekšlikums. Skaidri noteic, ka 11. panta pirmās daļas 10. un 11. punktā minēto datu apstrādes mērķis ir efektīva sociālo pakalpojumu, sociālās palīdzības un materiālā atbalsta administrēšana, kā arī klientu un mājsaimniecību lietu veidošana un uzturēšana. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 3. priekšlikums. Paredz pašvaldības sociālā dienesta pienākumu sniegt bāriņtiesai rakstveida atzinumu par sadarbību ar ģimeni un sociālo situāciju bērnu aprūpes un pamatvajadzību nodrošināšanā tādos gadījumos, kad vecākam ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības un bāriņtiesa pieprasa šādu informāciju. Tas stiprinās bāriņtiesas lēmumu pieņemšanas procesu, nodrošinot aktuālu un detalizētu sociālo informāciju.

Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 4. priekšlikums. Paredz paplašināt 17. pantu, nosakot, ka sociālo pakalpojumu sniedzējiem valsts informācijas sistēmā jāuzkrāj un jāapstrādā dati, kas nepieciešami sociālo pakalpojumu administrēšanai, klientu lietu vešanai un uzskaitei. Tie ietver informāciju ne tikai par piešķirtajiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, bet arī par pieejamo vietu skaitu, pakalpojumu sniegšanas kapacitāti, kā arī par pakalpojumu izmaksām un finansējuma avotiem.

Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. Un pēdējais – 5. – priekšlikums. Precizē un papildina to personu loku, kurām ir tiesības veikt sociālo darbu, nosakot kvalifikācijas kritērijus un konkrētas izglītības prasības. Tas paredz tiesības veikt sociālo darbu gan personām ar pirmā un otrā cikla augstāko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā, gan attiecīgās studiju programmas studentiem noteiktos semestros. Šis regulējums nodrošinās plašāku kvalificētu sociālo darbinieku pieejamību un kvalitāti sociālās palīdzības jomā.

Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt par 5. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

L. Kozlovska. 2025. gada 23. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

L. Kozlovska. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Turpinām. Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana un Maijas Armaņevas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ar šiem grozījumiem piedāvā paaugstināt PVN nodokļa likmi un ierobežot saturu, kurā ir iekļauta informācija par LGBTQ tēmām. Taču – vai zināt, kur LGBTQ tēmas ir atrodamas visvairāk? Tieši viņu pašu partijas un partijas biedru sociālajos tīklos. (Daži deputāti aplaudē.) Īpaši Šlesera kungs un Liepiņas kundze dienu un nakti ir pārņemti ar šo jautājumu savos “TikTok” kontos. Tā ka principā LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ rosina apklusināt un aplikt ar PVN paši sevi. Kāda valstiska rīcība sanāk!

Bet jums vispār tas piestāv. Ir tāds sens Šlesera domubiedrs Aleksejs Ļedjajevs. Reiz, kā ziņoja plašsaziņas līdzekļos, viņš uz sārta dedzināja latviešu literatūras grāmatas. Ugunskurā tika mesta Jāņa Jaunsudrabiņa “Baltā grāmata”, Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis”. Lāčplēsi viņš nodēvēja... ka tas ir zoofilijas produkts.

Kolēģi, nav jābūt juristam, lai saprastu, ka jūs piedāvājat ieviest cenzūru, kas ir klajā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 100. pantu: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.” Jūs varat būt pārņemti ar seksa un dzimuma tēmām, sacensties ar Stepaņenko... brīvi! Tikai, lūdzu, neiejauciet tajā Saeimu! Atrodiet kaut ko jēdzīgu, ar ko nodarboties!

Bet pārējos aicinu balsot “pret” šiem grozījumiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam – “par”.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Gangsteri! Oligarhu atbalstītāji! Kremļa retorikas atbalstītāji! (Starpsauciens.) Liberālie komunisti! (Starpsaucieni.) Kas mums vēl bija (Starpsaucieni.)... Nē, nē, nē! Kā bija vakardien? Vakardien... Centriskais konservatīvisms. (Starpsauciens: “Patriots!”) Konservatīvisms. Kolēģi! Ir sākusi griezties jauna politiskā ass. Tā ir. (Starpsauciens: “Populisma ass!”) Tā ir. Un, runājot ar paša Edmunda vārdiem, šis murgs, kas skar šo (Starpsauciens: “Šo likumprojektu!”)... Stambulas konvenciju, ar šīs ass centrbēdzes spēku tiks izsviests ārā. (Starpsauciens.)

Paldies kolēģiem par to, ka uzticējās man un parakstīja šo likumprojektu. Paldies kolēģiem – tiem, kas nopietni rūpējās un zvanīja, un prasīja par šī likumprojekta kvalitāti.

Tātad šis jautājums ir ļoti nopietns. Jāsaprot ir viena lieta, ka, runājot par šo jauno politisko asi... Mēs izsvēpēsim ārā visus šos jautājumus, ko jūs ielobējāt iekšā saistībā gan ar partnerību, gan visu pārējo. Un tanī skaitā ir ļoti iespējams, ka arī šis likums tiks kaut kādā veidā uzlabots. Tāpēc tiešām paldies kolēģiem par nopietno sapratni.

Un jāsaka tā, ka... Jā, tā tas ir. Šis ir politiskais huligānisms, draugi mīļie! Tā ir, jā, politiskais huligānisms. Un tas radās tanī brīdī, kad jūs gribējāt veikt segregāciju saistībā un... attiecībā pret valodu, pret grāmatu izdevniecību saistībā ar valodām. Tas radās tieši tanī brīdī, kad izskanēja informācija televīzijā. Tāpēc ļoti lūdzu jūs piedomāt par to pie budžeta, lai nebūtu šīs segregācijas PVN likumā.

Paldies, ka uzklausījāt runu saistībā ar jauno politisko asi, kas sāk vērpties ļoti nopietni. Iesaku padomāt, jo jūs netiekat galā ar saviem pienākumiem, jūs nevarat nodrošināt kvorumu, draugi mīļie! (Starpsauciens.) Jums ir jādomā, jā! Opozīcijai ir jāizdara viss, lai mēs piespiestu pozīciju strādāt. Šobrīd tas tā skan, ja? (Starpsaucieni.)

Līdz ar to es atsaucu savu parakstu no šī likumprojekta, lai neliktu balsot par nekvalitatīvu, segregējošu likumprojektu. Tā ka paldies, kolēģi, jums par to, ka... Jā, es atsaucu savu parakstu. (Starpsaucieni.) Es vienkārši gribēju, lai jūs pievērstu uzmanību tam, kas var notikt un kas notiek, un kas arī notiks.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to likumprojekts nav izskatāms un nav balsojams.

___

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās 16. darba kārtības punktu – likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, otrais lasījums. Steidzams. Jautājums nav izskatāms, jo mēs jau (Starpsauciens.)... Jā, jā. Jautājums nav izskatāms. Ir saistīts ar 15. darba kārtības punktu, kuru mēs neizskatījām.

___

Turpinām.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Labdien... labvakar, kolēģi! Tātad man ir tas gods pieteikt likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Mēs, komisijā uzklausījuši vairākkārt gan Finanšu ministriju, gan pašu finanšu ministru, šodien nododam Saeimai pirmajā lasījumā grozījumus Publisko iepirkumu likumā.

Tas, ko gribu piebilst pie šī likumprojekta... tātad jau 2025. gada martā finanšu ministra vadībā tika izveidota darba grupa, kurā tika izvirzīti divi būtiskākie jautājumi, kas saistīti ar likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”.

Pirmais – vērtēt publiskā iepirkuma rezultāta un finanšu efektivitāti. Redzot, ka, pēc OECD datiem, viens no būtiskākajiem finanšu ietaupījumiem iegūstams, veidojot efektīvu iepirkumu sistēmu, palielināt vērtību par katru samaksāto centu un attiecīgi veidot labas prakses piemērus un centralizāciju.

Otrais virziens, skatoties šajā likumprojektā, – vērtēt publiskā iepirkuma procesa efektivitāti, tostarp publiskajos iepirkumos piemērojamos līgumcenu robežvērtību jautājumus, kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus, iepirkumu centralizācijas iespējas un citus procesuālos jautājumus.

Likumprojekta tapšanas gaitā... tas svarīgais fokuss šajā likumprojektā ir likts... tātad ņemt vērā gan pakalpojuma sniedzēju, tātad to, kuri piedalās iepirkumu konkursos, gan iepircēju intereses, gan, pats svarīgākais, sabiedrības intereses, lai būtu caurskatāmība, veidojot veiktspējas rādītājus, references cenas, pastiprinot Iepirkumu uzraudzības biroja funkcijas. Tās ir galvenās lietas, kas šobrīd ir definētas.

Viens būtisks faktors, ka tiek paaugstinātas līgumcenu robežvērtības, pārejot uz Eiropas Savienībā noteiktajām līguma robežvērtībām. Tātad preču un pakalpojumu iepirkumos – uz 143 tūkstošiem, būvdarbu iepirkumos – uz 5,5 miljoniem. Šīs un citas lietas tiks skatītas arī tālāk.

Pēc priekšlikumu saņemšanas mēs organizēsim komisijā darba grupu, lai izanalizētu visas trīs lielās struktūras un izveidotu likumu, lai tas dotu ieguvumu tieši tautsaimniecībā.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šī ir ļoti būtiska reforma. “Nacionālā apvienība” atbalstīs tālāku virzību. Tiesa, sociālie partneri norāda, ka ir ļoti daudz trūkumu viņu iesaistē, tie noteikti komisijā būtu jānovērš. Gribu uzteikt komisijas vadītāju, ka viņa ir lēmusi veidot darba grupu, kurā varēs darboties arī opozīcija. Šis, manuprāt, ir arī fiskāli ļoti nozīmīgs likumprojekts, līdz ar to ir svarīgi, ka pie tā strādā vairāk nekā tikai koalīcija.

Tas, ko vēlos teikt... teicu arī komisijā, teikšu tagad: ļoti vēlos, lai Latvija iet līdzīgu ceļu, kā to darīja Albānija, proti, izmantojot mākslīgā intelekta rīkus publisko izdevumu uzraudzībai, jo gan tiesībsargājošo iestāžu, gan sabiedrības kapacitāte sekot līdzi caurspīdībai ir ierobežota. Tāpēc, izmantojot mūsdienu rīkus, kas varētu sistemātiski parādīt nesakritības ar izdevumiem, ar cenām, kādas ir līgumos un kādas varbūt ir pieejamas publiskajā brīvajā tirgū... Manuprāt, tāda automatizācija būtu ļoti apsveicama. Albānijā izveidota pat ministre Diella, kas to dara. Manuprāt, tādi vai citādi risinājumi būtu jāņem no tā.

Un noteikti no “Nacionālās apvienības” puses aktualizēsim tos divus Publisko iepirkumu likuma grozījumus, kuri šobrīd stāv atvilktnē, attiecībā uz sadarbību ar Krieviju... to, lai nebūtu iespējas, ka uzņēmēji var sēdēt uz diviem krēsliem: gan tirgoties ar Krieviju, gan saņemt lepnus pasūtījumus no valsts caur publiskajiem iepirkumiem.

Tā ka to mēs visu sniegsim, un es ļoti ceru, ka tas tiks ņemts vērā, lai mēs virzītos uz priekšu un šī sasaukuma laikā pieņemtu būtiskus grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es tikai gribēju pateikt, ka esmu patiešām ļoti patīkami pārsteigta, ka šī darba grupa tik ātri sagatavoja rezultātu, jo es arī piedalījos darba grupā. Ja es nemaldos, tā laikam sākās kaut kad martā vai aprīlī, un vasaras vidū jau pienāca visi iespējamie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, attiecīgi piemeklējot pantu... apkopojums... Darbs bija milzīgs, un jāsaka paldies. Diemžēl Sanda Liepiņa, kas vadīja Finanšu ministrijā šo darbu, acīmredzot ir mainījusi darba vietu. Bet tas ir tiešām viens ļoti labs paraugs, ka valsts pārvalde, ja ir nepieciešams, ja ir īsts projekta vadītājs, spēj strādāt ļoti ātri un efektīvi.

Tā ka vērtējiet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā! Bet šis ir tiešām ļoti uzteicams veikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es arī gribu piebilst, ka šīs pārmaiņas ir ļoti svarīgas, jo tas, ko mēs vēlamies izdarīt caur publisko iepirkumu, ir: mēs vēlamies nopirkt preces un pakalpojumus valstij un pašvaldībām – pēc iespējas labākus un tai pašā laikā par samērīgu cenu. Tāpēc ir ļoti svarīgi atcerēties, ka mums jādomā ne tikai par cenu, bet arī to, kā varam nodrošināt un saprast, kā izvēlēties pēc iespējas labāko piedāvājumu.

Tāpēc gribu uzsvērt, ka šī likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” sakarā mums būs jādomā arī par stratēģisko iepirkumu. Gribu teikt, ka stratēģisko iepirkumu uzsver arī... tas ir svarīgs jautājums, lai mēs kļūtu kā valsts konkurētspējīgi.

Mēs noteikti esam dzirdējuši par tā saukto Dragi ziņojumu, kurā runāts par to, kā panākt, lai Eiropa kļūtu konkurētspējīga. Mēs visu laiku sakām: kāpēc mums iet garām Amerika, kāpēc mums iet garām Ķīna? Tad, lūdzu, Dragi ziņojumā bija uzsvērts, ka mums ir jāizmanto tā saucamais stratēģiskais iepirkums, lai atbalstītu vietējo tirgu, lai mēs palīdzētu, ka mūsu vietējie uzņēmumi, Eiropas uzņēmumi, spēj augt, piedāvāt labus produktus.

Otrs – mums ir svarīgi caur iepirkumu atbalstīt inovācijas tā, lai palīdzētu mūsu lietām kļūt konkurētspējīgākām. Es domāju, ka, turpinot strādāt pie šī likumprojekta, mēs noteikti skatīsimies, kā to labāk panākt.

Un vēl es gribu pieminēt ilgtspējīgu iepirkumu. Tātad tās ir būtiskas izmaiņas likumā, ka viena no prasībām ir ilgtspējīgs iepirkums. Jautājums – kā mēs to varam izdarīt pēc iespējas labāk, jo nevienam nepatīk birokrātija, neviens negrib sarežģītus administratīvus procesus. Bet kā panākt, lai iepirkums būtu ātrs, efektīvs un tai pašā laikā ilgtspējīgs? Un lai nebūtu arī tā, ka, teiksim, pēc tam būtu aizrādījumi, ka nav pietiekami liela konkurence vai tamlīdzīgi. Mēs noteikti turpināsim darbu.

Es arī gribu pateikt paldies darba grupai Finanšu ministrijas vadībā, kas nopietni strādāja, lai panāktu, ka mūsu iepirkumi ir ātrāki, bet tomēr labi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Es runāšu savā vārdā. Man teica nerunāt APVIENOTĀ SARAKSTA vārdā.

Es nezinu, varbūt es vienīgais kaut ko nesaprotu no šiem grozījumiem, bet es butaforiski salīdzināšu. Tātad tur ir viena... devītā daļa: izteikt 6. pantu šādā redakcijā. Un būtība ir tāda: ja jums ir lielais iepirkums... pieci miljoni un ja jums ir kāda daļa, ko jūs sadalāt, nu, pa lotēm, ja jums ir kāda daļa, kur ir viens miljons, jūs varat netaisīt iepirkumu. Tas nozīmē, ka par miljonu mierīgi var izdarīt jebko.

Es uzskatu, ka tas nav normāli, jo mēs esam... zinām par situācijām ar iepirkumiem dažādās iestādēs. Un plus vēl tam visam ir vēl viens, ka ir tiesīga...

Piemēram, nākamais – septītā daļa no tā paša likuma. Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot iepirkuma procedūras tām daļām, kuru paredzamā līgumcena ir mazāka par 80 tūkstošiem.

Man liekas, ka kaut kādam kontroles mehānismam jābūt, nevis sarunātiem iepirkumiem. Mēs ejam ar šiem likuma grozījumiem uz sarunātiem iepirkumiem. Es noteikti neatbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Čakša. Komisijas vārdā... Daudzas no izskanējušajām lietām komisijā tika diskutētas, un tieši tādēļ mēs pēc priekšlikumu saņemšanas taisīsim komisijas darba grupu, kur esam aicinājuši visu frakciju pārstāvjus, īpaši praktiķu sadaļu, lai nodrošinātu to, ka iepirkumi ir caurspīdīgi, lai mēs spertu lielus soļus no šī morāli novecojušā likuma un padarītu mazāk birokrātisku un vieglāku pašu procesu, vienlaikus saglabājot caurspīdīgumu un uzlabojot konkurētspējas un finanšu efektivitāti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Čakša. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Darba kārtībā – lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Ir pienācis brīdis kārtējai apropriācijas pārdalei, kurai ir nepieciešama Saeimas piekrišana.

Tātad apropriācijas pārdales būtība. Šajā transakcijā ir trīs nekustamie īpašumi: viens, kas ir Smilšu ielā 1, kas ir... zem Finanšu ministrijas, kur tika paredzēti divi miljoni eiro remontam un kurus novirzām uz Kultūras ministriju, uz namu “Arsenāls”, pie kura mēs parkojam mašīnas, tas ir 1 820 000, un uz Jaņa Rozentāla laukumu 1, un es noprotu, ka tas ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Tur mēs novirzām 180 tūkstošus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Publisko aģentūru likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Turpinām. Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Mārcis Jencītis, Kristaps Krištopans, Ilze Stobova, Maija Armaņeva, Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga, Jeļena Kļaviņa un Edmunds Zivtiņš iesnieguši lēmuma projektu – patstāvīgo priekšlikumu “Par minimālā aizsargattāluma noteikšanu starp vēja elektrostacijām un apdzīvotām vietām”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Deputāte Ramona Petraviča – “par”.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēkus no viņu dzimtajām mājām izspiež vēja fermu attīstītāji, un cilvēki jau līdz izmisumam un spēku izsīkumam cīnās par tiesībām dzīvot savās mājās, tīrā vidē.

Pavisam nesen, esot sabiedriskajā apspriešanā Zantē... ģimene ar maziem bērniem, kas ir atgriezusies Zantē pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem, iegādājusies īpašumu, un tagad 820 metru attālumā no viņu mājām tiks uzslieti vēju monstri. Ģimene uzdod elementāru jautājumu: vai viņu bērni izaugs veseli? Kā jūs domājat, kāda ir atbilde? Vadītājs iesmej un saka: es šovakar gribu ēst torti “Cielaviņa”, bet man ārsts neatļauj – ko man darīt? Saprotiet, tā ir atbilde ģimenei ar maziem bērniem uz jautājumu, vai viņu bērni izaugs veseli, dzīvojot 820 metru attālumā no vēja parka.

Lai arī daudzi cilvēki iebilst pret vēja parkiem, attīstītāji nepadodas, un valsts turpina atbalstīt šo virzienu. Vēja enerģijas attīstība Latvijā kļūst arvien straujāka, un tieši Kurzemē koncentrējas lielākā daļa iecerēto parku. Reģionā ir plānotas simtiem turbīnu, kuru augstums sasniegtu 300 metrus, kas ir vairāk nekā septiņas reizes augstāk par Brīvības pieminekli. Un cilvēkiem, dzīvojot blakus šiem vēja monstriem, protams, rodas jautājums – vai, atrodoties zemas frekvences skaņas (infraskaņas) laukā un pastāvīga trokšņa iedarbībā, netiks ietekmēta viņu labbūtība?

Īpaši jūtīgi pret šādu iedarbību ir cilvēki ar hroniskām saslimšanām, vecāka gadagājuma cilvēki un bērni. Ietekme uz orgānu sistēmām ir saistīta ar orgānu cikliskās darbības frekvenci jeb elektrisko impulsu pārvades cikliem. Vēja turbīnu parku ietekme uz cilvēku dzīvi ir novērojama ne tikai veselības jomā, bet arī citās dzīves jomās. Vēja parku tuvums ietekmē tūrisma un viesmīlības nozari, kā arī tuvumā esošo nekustamo īpašumu vērtību.

Polijas pieredze rāda, ka vismazākie iedzīvotāju iebildumi pret vēja parku izbūvi bija tad, kad valstī bija spēkā likums par 10 reizes lielāku attālumu nekā turbīnu augstums starp vēja ģeneratoru parku un īpašumiem, dabas liegumiem un citiem sensitīviem objektiem. Piemēram, Dānijā gadījumā, ja vēja turbīna tiek izvietota attālumā, kas ir sešas reizes mazāks nekā turbīnas augstums, tiek nodrošināts bezmaksas vērtējums par nekustamā īpašuma vērtības samazinājumu. Ja šis samazinājums pārsniedz 1 procentu, tiek izmaksāta kompensācija.

Kas notiek pie mums? Cilvēki, kas dzīvo divu kilometru attālumā, saņems par to kaut kādu niecīgu pabalstiņu. Tāpēc es aicinu iekļaut šo lēmuma projektu nākamās ceturtdienas darba kārtībā – izskatīt nākamajā sēdē, uzdodot Ministru kabinetam pārstrādāt noteikumus un 800 metru vietā noteikt vismaz divu kilometru attālumu, lai mēs pasargātu gan cilvēku īpašumus, gan cilvēku veselību.

Lūdzu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par minimālā aizsargattāluma noteikšanu starp vēja elektrostacijām un apdzīvotām vietām” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 33, atturas – 10. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? Priekšlikumu nav. (Dep. R. Petraviča: “Jā, Tautsaimniecības...!”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Ramonai Petravičas kundzei.

R. Petraviča (LPV).

Lūdzu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā lēmuma projekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 43, atturas – nav. Komisijai nav nodots. Tātad lēmuma projekts noraidīts.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums”. (Starpsaucieni.) Kolēģi, man protokolam.

Likumprojekts šodien ir izskatīts Saeimas ārkārtas sēdē un pieņemts. Līdz ar to šobrīd tas nav vairs jāskata.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 2024. gada konsolidētā saimnieciskā gada pārskata apstiprināšanu”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā – referents Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Paldies, kolēģi! Mums atbilstoši Satversmei šis pārskats katru gadu ir jāizskata un jāapstiprina. Publisko izdevumu un revīzijas komisija šā gada 17. septembra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2024. gada konsolidēto pārskatu, Valsts kontroles atzinumu un Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par Latvijas Republikas 2024. gada konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole, ziņojot par Latvijas Republikas 2024. gada konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu, informēja, ka, pamatojoties uz revīzijā konstatētajiem faktiem, izņemot sadaļā “Atzinuma ar iebildēm pamatojums” minēto jautājumu ietekmi, konsolidētais saimnieciskā gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par valsts finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un valsts darbības finansiālajiem rezultātiem saimnieciskajā gadā, kas noslēdzās 2024. gada 31. decembrī, un ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Atzinumu par 2024. gada konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole sniedza ar iebildēm būtisku apjoma – 4,5 miljardu eiro apmērā – ierobežojumu dēļ. Tas nozīmē, ka revīzijā nebija iespējams iegūt tādus pierādījumus, kas ļautu pārliecināties, ka konkrētie pārskata posteņi ir pareizi un, ja nav, tad par kādu summu ir veicama korekcija. Līdzīgi kā citus gadus, arī šoreiz būtiskākie apjoma ierobežojumi ir saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta ikgadējo nodokļu pārskatu.

Attiecībā uz pašvaldībām tika vērsta uzmanība uz nepilnībām institucionālo struktūru publiskajā informācijā, kas bieži vien ir bijusi fragmentāra, neaktuāla un nereti pretrunīga. Tas apgrūtinājis gada pārskata sagatavošanu un publiskās atskaites pilnīgumu.

Noteikti jāņem vērā fiskālie izaicinājumi un iepriekš ilgtermiņā neplānotās lielās investīcijas valsts aizsardzībā. Lai saglabātu investoru uzticību un valsts kredītreitingus, nepieciešama rūpīga ilgtermiņa finanšu plānošana.

Revīzijā tika sniegti trīs ieteikumi, kurus ieviešot tiktu pilnveidotas ar ikgadējā pārskata sagatavošanu saistītās informācijas sistēmas, optimizēti nodokļu administrēšanas procesi, nodrošināts, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi tiks iekļauti Valsts ieņēmumu dienesta ikgadējā nodokļu pārskatā, uzskaitē piemērojot uzkrāšanas principu un citus. Ieteikumi sniegti Finanšu ministrijai sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Ceļu satiksmes drošības direkciju.

Atbilstoši Finanšu ministrijas ziņojumā sniegtajai informācijai 2024. gadā valsts budžets izpildīts, īstenojot likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” noteiktos vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus – drošība, veselība, izglītība.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66. pantu komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2024. gada konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 2024. gada konsolidētā saimnieciskā gada pārskata apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Jānis Vitenbergs, Edgars Tavars, Artūrs Butāns, Edvards Smiltēns, Jānis Dombrava, Juris Viļums, Andris Kulbergs, Edgars Putra, Ingmārs Līdaka un Raivis Dzintars iesnieguši lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai”.

Frakcijas vārdā – deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Diemžēl premjere Evika Siliņa šodien nav ieradusies un arī nav manīta (Starpsaucieni.)... nav manīta Saeimas sēdē, kaut pieprasījām demisiju ļoti laicīgi un cerējām, ka premjerministre šeit būs (Starpsauciens.), jo būtu bijis interesanti dzirdēt viņas viedokli par savu darbu, par valdības darbu un arī par koalīcijas darbu šeit, Saeimā. Šodien redzējām, ka koalīcija Saeimā nav rīcībspējīga, un mēs būsim spiesti atkārtoti aicināt premjeri... līdz brīdim, kamēr viņa ieradīsies un būs gatava sniegt atbildes uz mūs interesējošiem jautājumiem.

15. septembrī Evikas Siliņas izveidotajai valdībai apritēja divi gadi. Tas ir pietiekams laika posms, lai mēs spētu izvērtēt premjeres darbu, viņas spējas un paveikto. Saeimai ir pienākums sekot līdzi valdības darbam un to vērtēt. Šajā laikā ir mainīti ministri, solīti restarti un uzrāvieni, bet nekas no tā diemžēl nav piepildījies, valdības vadītājai un viņas koalīcijai konsekventi nespējot vai nevēloties rīkoties atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm. Divu gadu laikā tā arī neesam sapratuši, uz kuru pusi premjere stūrē savu valdību – uz agresorvalstu pusi vai uz Rietumiem.

Latvija atrodas ģeopolitiski kritiskā situācijā. Karš Ukrainā turpinās, un Krievija kā agresors arvien biežāk apdraud nu jau visas Eiropas drošību. Šādos apstākļos valdības bezdarbība un neizlēmība attiecībā uz ekonomiskās sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju ir nepieļaujama. Diemžēl esošā valdība, par spīti skaļiem paziņojumiem, nav spējusi vai nav vēlējusies rīkoties izlēmīgi, tādējādi turpinot atbalstīt Krievijas ekonomiku un tās spējas veikt karadarbību. Dati rāda, ka tirdzniecība ar agresorvalstīm, ar Krieviju ir pieaugusi, nevis mazinājusies.

Mēs pieprasām premjeres demisiju, jo divi gadi ir bijis pietiekams laiks, lai pieņemtu atbilstošus lēmumus, kas šo ekonomisko sadarbību samazinātu. Esam bijuši gatavi arī šeit, Saeimā, nākt palīgā premjerei, valdības ministriem, sagatavojuši dažādas iniciatīvas, piedāvājuši dažādus risinājumus, kas bieži vien bija pat bez fiskālas ietekmes. Taču, lai to realizētu, bija vajadzīga un ir vajadzīga politiskā griba, kuru līdz šim neesam sagaidījuši. Premjerei iesniegtās un valdībai adresētās Saeimas iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt vai pilnībā pārtraukt ekonomisko sadarbību, ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju, vai nu ir atliktas, noraidītas, vai vienkārši ignorētas. Gribu uzskaitīt dažas no tām, kuras esam virzījuši pēdējā gada laikā.

Fonda “Uzņēmēji mieram” iniciatīva “Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā”, kurā viena no prasībām bija pārtraukt izsniegt Valsts ieņēmumu dienesta atļaujas uzņēmumiem, kuri turpina sadarboties ar Krieviju un Baltkrieviju, atļaujas nemaksāt ieturējuma nodokli, veicot dažādus naudas pārskaitījumus Krievijas un Baltkrievijas kompānijām uz to kontiem. Nodota Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai 2024. gada martā. Šobrīd tā arī stāv atvilktnē.

Vairākas reizes esam rosinājuši ieviest kara nodokli uzņēmumiem, kas eksportē uz Krieviju vai tirgo Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces šeit, Latvijā. Tas skatīts 2024. gada novembrī, Saeimai pieņemot 2025. gada budžetu. Ideja neesot slikta, jāvērtē – tā atzina koalīcijas pārstāvji komisijā. Valdība tā arī vērtē. Pagaidām bez rezultāta.

Lēmuma projekts par aizliegumu sabiedriskajiem pasažieru pārvadātājiem regulāri pārvadāt cilvēkus no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju nodots Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijai 2025. gada februārī. Stāv atvilktnē. Tālāk iniciatīva nav skatīta. Par spīti drošības iestāžu iebildēm un norādēm uz dažādiem riskiem, no Rīgas regulāri kursē autobusi uz Sanktpēterburgu, Gomeļu, Vitebsku, Minsku, Maskavu un citām pilsētām.

“progresīvO” Satiksmes ministrs Švinka ir izteicies, ka pozīcija būs stingra – nepagarinās atļaujas. Kolēģi, atļauju termiņš beigsies 2027. gadā, tad, visticamāk, ne premjere Siliņa, ne satiksmes ministrs Švinka nebūs tādās pozīcijās, lai lemtu par šiem jautājumiem.

Likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 487/Lp14) mērķis – noteikt ierobežojumus un liegumu piedalīties valsts un pašvaldības iepirkumos tiem uzņēmumiem, kas turpina sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai 2024. gada janvārī, skatīts komisijā, atlikts, pēc tam tālāk vairs nav virzīts un vērtēts. Vai tas ir godīgi pret mūsu uzņēmumiem, pret tiem uzņēmumiem, kuri ir skaidri pauduši savu nostāju un nepieļauj nekādu sadarbību ar agresorvalsts uzņēmumiem? Vai tā ir godīga konkurence?

Turpinām. Likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 563/Lp14) mērķis – izslēgt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preces un pakalpojumus no valsts un pašvaldību publiskajiem iepirkumiem. Nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai 2024. gada aprīlī. Skatīts komisijā, atlikts. Ar to arī viss beidzies. Tālāk šī iniciatīva nav skatīta.

Lēmuma projekts “Par visa veida Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču un produktu tirdzniecības aizliegumu Latvijas teritorijā” – ar skaidru uzdevumu Ministru kabinetam līdz 19. maijam iesniegt Saeimai nepieciešamos likumprojektus vai grozījumus šī uzdevuma izpildei. Baltkrievijas izcelsmes preču un produktu tirdzniecības aizliegums stātos spēkā ne vēlāk kā 2025. gada 1. jūlijā. Nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai 2025. gada aprīlī. Stāv atvilktnē. Tikmēr veikalu plauktos ir vieta Krievijas cepumiem, konserviem un degvīnam. Un te jājautā koalīcijai, kura budžeta kontekstā nāk ar iniciatīvu samazināt PVN likmes: arī šiem produktiem jūs samazināsiet PVN likmes?

Lēmuma projekts “Par pilnīgu Latvijas Republikas robežu slēgšanu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku agresorvalstīs notiekošo militāro mācību ZAPAD laikā”. Nodots Nacionālās drošības komisijai 11. septembrī, noraidīts. Iekšlietu ministrs iebilda, pamatojoties uz ekonomiskajām sekām, ja šāds lēmums tiktu pieņemts. Pieņemts alternatīvs lēmums – slēgt uz laiku Latvijas gaisa telpu pierobežā. Šis ir spilgts piemērs, ka premjere un valdība reaģē tikai tad, kad nav citas iespējas... pēc “Nacionālās apvienības” iesniegtas iniciatīvas un, jāatzīst, arī pēc mūsu spiediena.

Lēmuma projekts par veikalu ķēdes “Mere” slēgšanu un to īpašnieku iekļaušanu Latvijas Republikas nacionālo sankciju sarakstā skatīts Saeimā 2025. gada jūnijā. Noraidīts. Valdībā tālāk nav vērtēts.

Piekritīsiet – absurda situācija. Ir noticis tieši pretējais – pieaugusi ekonomiskā sadarbība ar agresorvalstīm. Visas šīs nespējas, nevēlēšanās... neizdarību dēļ šī gada jūnijā eksports uz Krieviju sasniedzis 71 miljona apmēra pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem. Jūlijā vēl lielāks pieaugums – par 11 procentiem – sasniedz jau 99 miljonus kopējā apjoma viena mēneša laikā. Ir sasniegti pirmskara rādītāji.

Krievija ir mūsu sadarbības partnere, eksporta partnere... Top 5... apsteidzot pat Poliju. Latvija kļuvusi par alkohola eksportētājlielvalsti. Esam kļuvuši par galvenajiem Krievijas galma dzīru piegādātājiem, nodrošinot to, lai viņi varētu dzīvot un svinēt, it kā nekas nebūtu mainījies. Kamēr uz Ukrainu tiek izšautas jaunas raķetes, kādā Sanktpēterburgas vai Maskavas dzīvoklī ar paukšķi tiek attaisīta šampanieša pudele, kura ir importēta no Latvijas. Tā ir šībrīža realitāte. Ja šādi turpināsies, Latvija 2025. gadā uz Krieviju būs eksportējusi preces miljarda vērtībā.

Latvijas publiskajos iepirkumos turpina piedalīties uzņēmumi, kuri pelna asins naudu Krievijā, uzņēmumi, kuros patiesie labuma guvēji ir Krievijas pilsoņi. Mēs ar mūsu nodokļu maksātāju naudu publiskajos iepirkumos netieši, bet atbalstām Krievijas ekonomiku un karu. Tā vietā, lai maksimāli samazinātu sadarbību ar Krieviju, valdība rīkojas gluži pretēji. 2025. gadā ir noslēgti līgumi par trīs robežkontroles punktu ar Krieviju un Baltkrieviju modernizēšanu un to caurlaides spēju uzlabošanu. Tam tiks tērēti 34 miljoni. Rodas sajūta, ka mērķis ir palielināt, nevis mazināt šo sadarbību.

Latvijai ir nepieciešama izlēmīga un principiāla valdība, kas konsekventi aizstāvētu mūsu valsts drošības intereses un solidarizētos ar Ukrainu ne tikai vārdos, bet arī darbos. Šobrīd mūsu galvenais uzdevums ir nosargāt savu valsti gan ārēji, gan iekšēji. Arī iekšēji diez ko labi nesokas.

Man jāpiemin darbs pie nākamā gada budžeta. Premjere nākamā gada budžetu sauc par drošības budžetu. Arī aizņēmumus, kuri notiks, noraksta uz to, ka tas ir vajadzīgs drošības stiprināšanai. Bet vai visa aizņemtā nauda tiks tērēta drošības uzlabošanai? Nē, nebūt ne. Tā tiks novirzīta ikdienas vajadzību segšanai.

Visprecīzāk budžetu raksturo uzņēmēju pārstāvis – LDDK prezidents Andris Bite. Viņš nosauc šo budžetu par priekšvēlēšanu budžetu – valsts līdzekļu taupīšana ir tikai lozungs, nevis reāli, krīzes apstākļos pārskatīti izdevumi. Viņš ir vēl skarbāks: ja šāds budžets tiks pieņemts, tas būs bezatbildīgs budžets, kurā līdzšinējais komforts tiks nomainīts pret nākotnes nabadzību.

Kolēģi, es pārlasīju koalīcijas premjeres Siliņas 2023. gada 15. septembra valdības deklarāciju un ieteiktu to izdarīt arī jums un premjerei. Jūs šobrīd izdarāt spiedienu uz ZZS, sakot, ka viņi ir pārkāpuši koalīcijas vienošanos. Bet koalīcijas vienošanās deklarācijā ir punkts, kurā jūs rakstāt, ka īstenosiet tādu fiskālo politiku, kas vispārējās valdības parādu ilgtermiņā uzturēs vidēji 40 procentu līmenī no IKP. Atgādinu, ka nākamajam gadam esat iezīmējuši prognozi – 50 procentus – un tuvākajos gados audzēsiet parādu līdz 55 procentiem. Lūk, šis ir klajš pārkāpums, novirze no deklarācijas, skaidri parādot, ka dzīvojat pāri valsts līdzekļiem.

Paturpinot par taupību. Premjere jūlijā iznāca publiski ar ziņu, ka ministrijās prēmijām un naudas balvām vajadzētu novirzīt ievērojami mazāk līdzekļu. Es papētīju, ka jūlija mēnesī ministrijas un Valsts kanceleja prēmijām izmaksāja 300 tūkstošus eiro. Interesanti – cik tad izmaksāja augustā? Bams! Prēmijās un naudas balvās izmaksāti 1,6 miljoni. Ievērojams pieaugums. Un interesanti paskatīties, kuras ministrijas izmaksāja prēmijas. Ārlietu ministrija un Iekšlietu ministrija. Kuras partijas ministrijas tās ir? Jaunās VIENOTĪBAS. Un rodas jautājums: vai pat savas partijas ministri ir spējīgi saprast, uz ko aicina premjere?

Gribu paturpināt ar šīs nedēļas etīdi, kuru jūs visi redzējāt un kurai sekojāt līdzi, turpinājumā citēt pašu premjeri. Jautājums viņai: vai viņa spēj izskaidrot saviem ministriem, ko ar to ir domājusi? Vai komunikācija ir bijusi gana laba, vai tā ir bijusi veiksmīga? Ja man būtu iespēja un premjere būtu šeit, varētu viņai sagatavot un iedot rezolūciju, bet šajā gadījumā esam gana ilgi gaidījuši. Mēs vairs nedrīkstam vilcināties, ir jārīkojas.

Tādēļ kopā ar APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģiem esam sagatavojuši šo demisijas pieprasījumu. Premjerei Siliņai ir bijis pietiekami laika, lai rīkotos. Viņa to nav darījusi, ir pienācis laiks atkāpties.

Aicinu atbalstīt mūsu sagatavoto demisijas pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums pulksten 17.10 ir paredzēts pārtraukums... 15 minūtes. Pietiks? (Starpsaucieni.) Kolēģi saka, viņiem pietiks.

Deputāts Edgars Tavars – frakcijas vārdā.

E. Tavars (AS).

Sveicināti, kolēģi! Es domāju, ka vairs nav laika garām, plūstošām runām. Ir pienācis laiks, kad mēs ļoti labi redzam, ka mūsu valstī beidzot ir nepieciešama rīcība. Rīcība, nevis garas runas un atrunas.

Līdzparakstot Evikas Siliņas demisijas pieprasījumu, kuru rosināja mūsu opozīcijas kolēģi no “Nacionālās apvienības”... par nespēju skaidri rīkoties attiecībā pret agresorvalsti Krieviju... Ne tikai iepriekš pieminētie lēmumu projekti, ne tikai tas, par ko esam publiski runājuši, – nespēja slēgt robežu pat Krievijas mācību “Zapad” aktīvās fāzes laikā. Nododam komisijai lēmumu projektus par aktīvu iesaldēšanu, kurus varam pārvērst par resursiem, ko novirzīt Ukrainas armijas stiprināšanai un tamlīdzīgi. Mēs visu laiku dzīvojam atrunās.

Bet ko mēs pēdējā laikā no koalīcijas pārstāvjiem dzirdam? Savstarpējo vārdu apmaiņu, burtiski izsakoties, agresiju savā starpā, citam citu dēvējot par oligarhu pakalpiņiem, gangsteriem, maskaviešiem un tamlīdzīgi.

Kolēģi, mēs redzam ekonomikas rādītājus. Mūsu kolēģi vairākkārt ir minējuši pieaugošo ārējo parādu, krītošo ekonomiku un astronomiski kāpjošās pārtikas cenas. Ja mēs gribam valsti pasargāt, mums ir jāpalīdz saviem cilvēkiem. Un šobrīd diemžēl no valdības vadītājas mēs neredzam nekādu – nekādu! – rīcību, kas liecinātu par to, ka cilvēkiem dzīve mūsu valstī kļūst labāka un viņi jūtas drošāk nekā līdz šim. Rodas tāda sajūta – pēc mums kaut vai ūdens plūdi, bet mēs amatos turēsimies līdz pēdējam. Tāda sajūta rodas, klausoties Ministru prezidentes Evikas Siliņas argumentos.

Tāpēc viennozīmīgi jāsaprot, ka tā vairs turpināt nevaram. Protams, ir opcija, ka šī valdība nostrādā līdz šī sasaukuma beigām. Bet mēs zinām, cik maksās ārējā parāda apkalpošana vēl pēc gada. Ja mēs nerīkosimies šobrīd, situācija kļūs vēl smagāka, sabiedrībai būs jāmaksā vēl dārgāk. Mēs vidēja termiņa budžeta kontekstā – pēc vidēja termiņa – par ārējā parāda apkalpošanu jau nākamajā gadā tuvosimies tuvu miljardam. Nākamajā gadā tie ir vairāk nekā 600 miljoni. Ar kādu naudu, kolēģi, mēs to visu spēsim samaksāt?

Tāpēc es aicinu pāriet... beidzot atzīt kļūdas, nespēju. Es domāju, ka šodienas sēdes... pirmā daļa skaidri parādīja, ka trūkst izteikta vairākuma, lai varētu nodrošināt kvorumu Saeimā... lai varētu pieņemt lēmumus Ministru kabinetā. Šajos laikos mums ir nepieciešams rast vienotu un skaidru drošības koncepciju, kā mēs strādājam ekonomikas spēju stiprināšanā, militāro spēju stiprināšanā un cilvēku sociālajā aizsardzībā.

Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS viennozīmīgi atbalsta iniciatīvu... virza iniciatīvu un arī virzīs iniciatīvu par Evikas Siliņas valdības demisiju. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešama rīcībspējīga valdība ar īsu, skaidru, saprotamu un visiem izmērāmu valdības deklarāciju. Lai mēs nedzīvotu no aizņemtas naudas, bet radītu apstākļus, ka mūsu ekonomika attīstās. Aizņemtu naudu tērēt daudz prāta nevajag.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

Kolēģi, pārtraukums – 15 minūtes. Piecpadsmit!

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 18 deputāti: Maija Armaņeva, Edmunds Cepurītis, Raivis Dzintars, Alīna Gendele... ir, Alīnu redzu, Juris Jakovins, Kristaps Krištopans (Starpsauciens: “Ir!”)... kur?... Andris Kulbergs, Ināra Mūrniece, Igors Rajevs (Starpsauciens: “Krištopans ir!”)... Krištopans ir, Leila Rasima, Līga Rasnača... Līgu Rasnaču redzu, Amils Saļimovs, Zane Skujiņa-Rubene, Edvards Smiltēns, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Andrejs Vilks un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi. Pārtraukums – 15 minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, sākam Saeimas ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai”. Zālē kopā reģistrējušies 54 deputāti. Tātad kvorums ir.

Turpinām ar debatēm.

Deputāte Svetlana Čulkova – frakcijas vārdā.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labvakar! (Zālē troksnis.) Netraucēju? Viss kārtībā.

“Nacionālā apvienība”, jūsu komunikācija ar Krievijas uzņēmējiem nevienam nav noslēpums, un mēs to atbalstām. Diemžēl neredzu APVIENOTO SARAKSTU, bet, APVIENOTAIS SARAKST, jūsu Liepājas pilsētā stāv dzelzceļa kravas no Krievijas, un mēs to arī atbalstām. Tātad... kāda velna pēc jūs demisijas prasību pamatojat ar Krievijas jautājumu? Liekulība – konkrēta, totāla liekulība. Jūs vienkārši gribat tikt pie budžeta un sadalīt to. Krievijas jautājums ir tikai manipulācija.

Frakcija “Stabilitātei!” ir par labām attiecībām ar kaimiņiem... respektēt katru, kurš saprot to, cik tas ir svarīgi mūsu Latvijai.

Balsosim “par” valdības krišanu, bet aicinām uz diplomātiju un komunikāciju ar visiem kaimiņiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Agnese Krasta – frakcijas vārdā. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Krasta (JV).

Cienījamie kolēģi! Ministru prezidente Evika Siliņa nevis vienkārši nav ieradusies, bet tieši šajās dienās – vakardien un šodien – tiekas ar Eiropas līderiem Kopenhāgenā, Dānijā. Dienaskārtībā ir tādi jautājumi kā austrumu robežas, valsts drošības stiprināšana, Eiropas aizsardzības spēju attīstīšana, arī tā sauktā dronu mūra izveidošana, kas aizsargātu Eiropas gaisa telpu, kā arī Krievijas aktīvu izmantošana Ukrainas vajadzībām, par ko Latvija iestājās jau sen. Ministru prezidente kopā ar Latvijas ārlietu dienestu pārliecina partnerus par stingrāku sankciju piemērošanu agresoram, par sankciju apiešanas novēršanu, kā arī par plašāku finansiālu un militāru palīdzību Ukrainai.

Tikpat liels darbs tiek ieguldīts, lai stiprinātu mūsu valsts militārās un aizsardzības spējas. Vēl nupat, pagājušajā nedēļā, panākta vienošanās ar “Rheinmetall” par munīcijas ražotnes izveidi Latvijā. Latvijas ieguldījumi iekšējā un ārējā drošībā būtiski palielināti, gandrīz dubultoti, no 2,25 procentiem no IKP 2023. gadā līdz 5 procentiem nākamgad. Esam pabeiguši robežžoga izbūvi uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, nodrošinājuši savas energoapgādes neatkarību, noteikuši aizliegumu agresorvalstu pilsoņiem un uzņēmumiem iegādāties īpašumus Latvijā. Esam būtiski stiprinājuši iekšējo drošību: krīžu vadību, iekšlietu dienestu kapacitāti un gatavību aizsargāt sabiedrību, aizsargājuši valsts valodu un cīnījušies pret Kremļa dezinformāciju.

Vienlaikus Latvija konsekventi un nelokāmi sniedz palīdzību Ukrainai: bruņojumu, apmācības un politisko atbalstu. Kopumā mūsu militārais atbalsts jau pārsniedz 1 procentu no IKP, kas ierindo Latviju starp lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem pasaulē. Kopā ar Lielbritāniju mēs vadām starptautisko Dronu koalīciju, kurai pievienojušās daudzas partnervalstis.

Šie ir fakti, kas skaidri apliecina Latvijas drošību. Cīņa pret agresoru un atbalsts Ukrainai nav tikai skaļi vārdi no tribīnes, bet praktisks un diplomātisks darbs ikdienā. Skaidrs, ka vēl ir daudz darāmā, lai turpinātu stiprināt mūsu drošību un vēl vairāk attālinātos no Krievijas. Bet līdz šim ir izdarīts ļoti daudz, un šis darbs tiks turpināts.

Aicinu noraidīt demisijas pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Linda Liepiņa – frakcijas vārdā.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstīs Evikas Siliņas demisijas pieprasījumu. Motivēšu, kādēļ.

Varbūt, ja kādu uztrauc saturs, kas ir minēts demisijas pieprasījumā... Ir divas lietas: ir saturs, un ir forma, un saturiski it kā liekas... bijuši neskaitāmi lēmumu projekti un likumprojekti, kurus JAUNĀ VIENOTĪBA it kā atbalsta vai it kā pieņem, vai it kā nodod komisijai, un tad ar tiem nekas nenotiek. Šādas konstrukcijas nav retums valdošajai koalīcijai. Tas, manuprāt, nav īsti pareizi, ka tādā veidā mēs mānām ne tikai Saeimas deputātus ar nepieņemtiem lēmumiem. Ir lēmumi, kurus vispār nav iespējams realizēt, kamēr tie nav saskaņoti, iespējams, ar Eiropu vai ar kaimiņiem. Bet tad šeit ir tribīne – nāciet un atklāti to sakiet, nevis nē, jūs nododat komisijai! Un tālāk ir čiks.

Juridiskās komisijas atvilktnēs ir ieguluši pāris likumprojekti, mēs gribētu, lai Judina kungs tos pēc iespējas ātrāk sāk skatīt, bet mēs esam bezspēcīgi. Un tas, ko es redzu... arī šodien to var teikt – koalīcija šo dienu gribēja pavadīt diezgan slinki un jau rīta cēlienā doties prom (Starpsauciens.), un, tikai pateicoties opozīcijas savāktajiem parakstiem, jūs šodien vēl te sēžat. Interesanti.

Tā jūsu motivācija nav īsti saprotama, un es gribu norādīt, ka acīmredzot ir sliņķi un ir darba rūķi. Tieši tāpat, kā par tiem kaut kur atvilktnēs iegulušajiem likumprojektiem... Es varu uzteikt “Nacionālās apvienības” deputātus, kuri vada komisijas, piemēram, Stambulas konvencijas atcelšana komisijā tiks skatīta, manuprāt, jau nākamnedēļ, atšķirībā no tiem dokumentiem, par kuriem runā mani kolēģi no apvienotā saraksta un “Nacionālās apvienības”. Lūk!

Jāatzīst, ir ļoti žēl – ļoti žēl! –, ka ir jāsavāc noteikts deputātu balsu skaits, lai izteiktu neuzticību Ministru prezidentei, nevis lai atkārtoti izteiktu uzticību, jo, ja jums būtu jāizsaka uzticība... Jūs varat smieties vai nesmieties, bet, iespējams, šis ir pēdējais sasaukums, kurā jūs te smaidāt. Jūs jau divas nedēļas pēc kārtas nevarat nodrošināt savai koalīcijai vairākumu, un mēs varētu raut tās sēdes nost vienu pēc otras. Tikai pateicoties tam, ka mums ir atbildība pret to darbu, kas te notiek, un pret to, ko mēs ieguldām (Starpsaucieni.)... jūs šeit šodien sēžat, jo jūsu interesēs bija tikai izskatīt pretmobilitātes likumu, un tas arī viss. (Starpsauciens.)

Ticiet man, ir viena liela sabiedrības daļa... lielākā sabiedrības daļa vēlas, lai tanī brīdī, kad Evika Siliņa lidmašīnā nolaižas lidostā, viņa izkāpj ārā no lidmašīnas vairs ne kā premjerministre. (Starpsauciens.) Lielākā sabiedrības daļa par to sapņo. Bet jums par to nospļauties.

Aicinu atbalstīt demisijas pieprasījumu. Un mans ieteikums jums: ja jums ir 48 balsis, tad nemaz nenesiet to budžeta portfeli uz Saeimu!

Paldies. (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es atbalstu premjerministres Evikas Siliņas demisiju. Un pamatojums – politiskā liekulība. Valdība sola vienu, bet dara pretējo. Arvien mazāk ir cilvēku, kas tic ilggadējai Vienotības valdībai. Un tie, kas grib ticēt, tiem tas ir izdevīgi.

Politiskās liekulības argumenti.

Pirmais. Kad opozīcijas partijas nobalso... vai neatbalsta kādas strīdīgas demisijas... vai kādus citus jautājumus, kas ir minēti arī demisijas pieprasījumā, Jaunā Vienotība sauc tās par putinistiem un Kremļa atbalstītājiem, – izmanto retorikai. Tā ir klaja liekulība, jo pēc tam paši šos likumprojektus nodod komisijām, bet komisiju vadītāji šos jautājumus noliek atvilktnē un nerisina.

Otrais. Valdības deklarācija 2023. gada 15. septembrī solīja risināt demogrāfijas jautājumus. Realitātē – dzimstības antirekordi. Kučinska valdības laikā 2016. gadā piedzima par gandrīz 10 tūkstošiem bērnu vairāk nekā pēdējā gadā. Pēdējais mēnesis, kad Latvijā piedzima virs 1200 bērniem, ir laiks, kad Evika Siliņa stājās amatā, un 2025. gadā piedzimuši vidēji 800 līdz 900 bērni mēnesī.

Trešais. Premjerministre publiski apstiprina, ka ģimene ir sabiedrības pamats, tomēr reālas darbības nav. Tās vietā ir viendzimuma partneru pielīdzināšana laulībai, tas grauj tradicionālās ģimenes pamatus un degradē ģimeni. Lielākais šīs valdības sasniegums ir sociālās dzimtes ratifikācija.

Ceturtais. Jūs radāt iespaidu, ka cīnāties ar vardarbību, bet ar savu politiku paši veicināt vardarbību. Tiek slēgtas skolas, aizliegta tālmācība tiem, kas cieš no vardarbības, un arī tiem, kas rada vardarbību, sociālās korekcijas iestādes ir aizvērtas, jo trūkst personāla, sievietes tiek gatavotas iesaukšanai karadienestā, tiek veicināta migrācija, kas citviet Eiropā jau rada noziedzības problēmas, pat armijai ir jāpatrulē uz ielām. Jūs radāt haosu un spēlējat glābēja lomu, aizsedzoties aiz kara draudiem. Brīdī, kad Eiropas Parlamentā pieminēja brutāli noslepkavoto (vārds “brutāli” vispār nāk no pozīcijas)... Kad politiskajā atentātā brutāli noslepkavoto Čārliju Kērku Eiropas Parlamentā pieminēja ar klusuma brīdi, koalīcijas partneru politiskā grupa skaļi bļaustījās, izrādot necieņu pret atentāta upuri, tādējādi publiski (Starpsauciens.) atbalstot galēju vardarbību.

Piektais. Valdība solīja samazināt birokrātiju par 25 procentiem. Realitātē – sīkas, maznozīmīgas izmaiņas. Valsts ieņēmumu dienests turpina “represēt” iedzīvotājus, dokumentu kalni nemazinās. Pat eksperti atzīst, ka īsta birokrātijas mazināšana netiek pat plānota.

Sestais. Valdība cenšas pielabināties ASV prezidentam Trampam ar mērķi (tas nav vienīgais mērķis) saglabāt finansējumu aizsardzībai – 700 miljonus eiro piecos gados. Tajā pašā laikā valdības pārstāvji aizmuguriski smagi kritizē un noliek Trampu un mediji pat demonizē Trampu. Tam būs sekas.

Septītais. Jūsu valdības ministrs solīja 10 gadu laikā dubultot IKP. Realitātē 2025. gadā IKP samazinājies par 0,3 procentiem. Solījums ir izgāzies.

Astotais. Ekonomiskās nevienlīdzības apkarošanu jūs neesat sākuši pat ar sevi. Premjerei piedāvāja samazināt ministru algas. Atbilde bija: tas nemotivē strādāt. Realitātē ministru algas ir līdzvērtīgas Baltijas kolēģu algām, bet vidējā alga Latvijā ir par 30 procentiem zemāka nekā Igaunijā un par 20 procentiem zemāka nekā Lietuvā.

Devītais. Premjerministre spiež pieņemt zaļo kursu. Tas Latvijai (un te ir “labi” cipari)... līdz 2050. gadam tas Latvijai varētu izmaksāt 31,7 miljardus. Ekvivalents pieciem “Rail Baltica” posmiem. Šī summa ir pielīdzināma visiem valsts budžeta izdevumiem divos gados, zaļajam kursam nepieciešamā nauda ir trīs reizes lielāka par visiem Latvijas aizsardzības izdevumiem 20 gadu laikā. Kas tad mums būs prioritāte – aizsardzība vai zaļais kurss?

Desmitais. Valdības deklarācijā solīts saglabāt valsts parādu 40 procentu apjomā, tagad mērķis ir jau 55 procenti. 2024. gadā parāds pieaudzis par 8 procentiem, pēdējo 10 gadu laikā tā pieaugums – 132 procenti.

Vienpadsmitais. Premjerministre publiski pauž atbalstu Izraēlai, vienlaikus ļauj koalīcijas kreisajiem radikāļiem smagi kritizēt Izraēlu. Tā ir ārpolitiskā liekulība.

Divpadsmitais. “Medicīniskā manipulācija” turpinās. No Veselības ministrijas nesen sniegtās informācijas presē... mēs uzzinājām no preses, ka Polija atteikusies no Latvijas pirkt neizmantotās Covid-19 vakcīnas 2,6 miljonu eiro vērtībā. Pēc šī paziņojuma burtiski uzreiz sākās kovids. Vai tā ir sakritība vai manipulācija?

Trīspadsmitais. Valdība izveidojas kā kristīgo un konservatīvo vērtību noliegums Stambulas konvencijas jautājumā. Jūs pasniedzat Stambulas konvenciju kā sieviešu aizsardzību, bet būtībā esat gatavi uz visu, lai degradētu tradicionālo ģimeni, un sociālās dzimtes ieviešana jums ir svarīgāka par visu.

Tad, kad Saeimā pieņēma Stambulas konvenciju un kad es runāju pret Stambulas konvenciju, es brīdināju par demogrāfijas pasliktināšanos, par birokrātijas pieaugumu un par morālām sekām. Tas arī ir noticis.

Noslēgumā. Valdības tēls – ārēji bravūrīgs, bet iekšēji jūk pa vīlēm. Tramps nosauca Krieviju par papīra tīģeri. To pašu var... pielīdzināt arī šeit. Mūsu valdībai ir tāds pats tēls – tukšs, trausls un neefektīvs.

Evaņģēlijos Kristus vislielāko kritiku izteica tieši šādai – politiskajai –liekulībai tā laika politiskajai elitei – farizejiem un saduķejiem. (Starpsauciens.) Tieši šī politiskā divkosība tajā laikā, tas ir, 2000 gadus atpakaļ, izraisīja jūdu valsts sabrukumu. No vēstures ir jāmācās. Tas ir tas, kas šodien notiek Latvijā un arī valdībā. Bet, kā saka, no katras bezizejas ir vismaz trīs izejas. Viena no izejām varētu būt premjeres demisija un tai sekojošais domino kauliņu... kritums.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Mēs cerējām sagaidīt atbildes uz lēmuma projektā minētajām neizdarībām. Tās ir konkrētas iniciatīvas, ko esam rosinājuši, bet ko Siliņas kundzes valdība nav īstenojusi. Atbilžu vietā no koalīcijas mēs dzirdējām tādu argumentu: nu kā! Siliņas kundze šodien ir Dānijā. (Starpsauciens.) Bet jūs esat šeit – jūs esat šeit, kolēģi! –, tad varbūt atbildiet par tām konkrētajām iniciatīvām, kas ir uzskaitītas, bet nav īstenotas, un liela daļa no tām, kuras mans kolēģis nosauca, ir Saeimā. Protams, Siliņas kundze atbild par visu valdību... un daļa no tām ir attiecināmas uz Saeimu, arī uz jums kā uz koalīcijas vai mazākuma valdības... vai kā tagad būtu jāsaka... tad nāciet šeit un izstāstiet!

Krastas kundze minēja iniciatīvas. Tās ir uzteicamas un labas iniciatīvas, bet tā ir tāda ķirsīšu lasīšana... ko jūs nosaucāt par drošību un... Tās ir labas iniciatīvas, un tās atbalstīja arī opozīcija. Bet kas jums liedza ar opozīcijas atbalstu vai bez opozīcijas atbalsta īstenot pārējās? Kas ir liedzis Arvilam Ašeradenam kā finanšu ministram noteikt papildu ieturējuma nodokli uzņēmumiem, kas tirgojas ar Krieviju? Kas tieši ir traucējis – opozīcija traucēja vai kas cits?

Kas ir traucējis LIAA un “Altum” apturēt valsts programmu, valsts budžeta dalīšanu un atbalsta sniegšanu tiem uzņēmumiem, kuri sēž uz diviem krēsliem un turpina tirgoties ar Krieviju? Tie saņem finansējumu caur publiskajiem iepirkumiem, saņem finansējumu caur LIAA un “Altum”, un vienlaikus, par spīti tam, ka citi ir atteikušies no peļņas Krievijā, tie turpina to darīt, un jūs tos atbalstāt valstiski – nevis aizliedzat, bet vēl atbalstāt finansiāli. Kas ir liedzis to apturēt? Tas ir rezultējies ar eksporta pieaugumu par 11,8 procentiem. Tas ir jūsu – Jaunās VIENOTĪBAS – rezultāts.

Publiskie iepirkumi... mēs daudz runājam... tātad kopējais apjoms ir 5,4 miljardi jeb, rupji rēķinot, trešā daļa no valsts budžeta. Kas ir liedzis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai virzīt tālāk “Nacionālās apvienības” iesniegto priekšlikumu, ka mēs Krievijas ekonomiku nebarojam ar trešo daļu no mūsu budžeta? Bet joprojām tas guļ atvilktnē, nav pat atradies laiks izskatīt šos jautājumus, un šīs iniciatīvas krāj putekļus.

Kāda starpība, kur Siliņa šobrīd ir – Dānijā vai šeit? Kas jums ir liedzis to darīt? Šis pieprasījums ir par ekonomiskās sadarbības pārtraukšanu ar Krieviju (Starpsauciens.), un jūs nevarat sūkstīties, kā, piemēram, par klimata likumu, ka jums ir 48 balsis... Šajos jautājumos jums ir arī “Nacionālās apvienības”... es ticu, arī APVIENOTĀ SARAKSTA balsis... jums ir ļoti daudz balsu.

Tāpēc es gribu, lai jūs atnākat un nevis tikai izstāstāt, kurā valstī šobrīd atrodas Siliņa, bet arī izstāstāt, kāpēc šīs iniciatīvas neder un kādas ir labākas iniciatīvas vietā. To es šodien nedzirdu. Latvijā pieaug Krievijas veikalu tīklu apgrozījums. Arī par to iesniedzām priekšlikumu. Jums nepatika. Neko citu vietā nepiedāvājat. Ir tā? Ir tā.

Jūs sakāt, ka cīnāties ar sankcijām. Joprojām Krievijas oligarhiem netiek konfiscēti sankcionētie aktīvi. Netiek darīts, ja? Tātad vārdos – par sankcijām, darbos – nekā.

Krievija var būt pateicīga īpaši PROGRESĪVAJIEM, jo PROGRESĪVIE vienmēr ir teikuši, ka viņu akcents, viņu prioritāte ir veselības nozare, un viņi veselības nozarē kā prioritāti ir iekļāvuši arī laipnību pret Krievijas pilsoņiem. Pagājušā gada budžetā, ko PROGRESĪVIE lepni nesa kā labu budžetu, ir iztērēti 30 miljoni... 30 miljonus Siliņas kundzes valdība no veselības budžeta ir atvēlējusi Krievijas pilsoņiem, 30 miljoni no veselības budžeta – tas ir tas, par ko Krievija var būt pateicīga PROGRESĪVAJIEM. Krievija noteikti var būt pateicīga PROGRESĪVAJIEM arī par to, ka netiek atvērts Valsts valodas likums. Par to es parasti pārmetu JAUNAJAI VIENOTĪBAI, jo tas ir iesprūdis jūsu komisijā jau vairāk nekā divus gadus. Bet neformāli divi cilvēki no koalīcijas man jau ir apliecinājuši – ir vienošanās šīs koalīcijas laikā Valsts valodas likumu neatvērt, un, ja būs nepieciešams, ņemt palīgā Juridisko biroju, lai pamatotu, kāpēc nevērt vaļā Valsts valodas likumu... jo esot šausmīgi liela bīstamība.

Kremļa politikas atbalstītāji noteikti var būt pateicīgi PROGRESĪVAJIEM par atklātību, par ko viņi vienmēr cīnās, jo Siliņas kundzes valdība jau vairākus mēnešus atsakās atklāt, cik daudz un kurās valsts pārvaldes iestādēs strādā agresorvalsts pilsoņi. Nekas arī netiek darīts, lai to mazinātu. Pēc mūsu aprēķiniem, ir vairāki tūkstoši, kas joprojām saņem laipnību un strādā nevis privātajā sektorā (to mēs nevaram ierobežot), bet tieši valsts un pašvaldību iestādēs strādā agresorvalsts pilsoņi. Tā, jūsuprāt, nav problēma, un ir pilnīgi adekvāti noslepenot un par to nesniegt informāciju. Acīmredzot tas ir Siliņas kundzes rokraksts.

Krievijas politiķi var būt pateicīgi PROGRESĪVAJIEM arī par pasažieru pārvadāšanas turpināšanu (joprojām ir starptautiskie reisi) un ne tikai par to – joprojām sociālajos tīklos un dažādās tīmekļvietnēs brīvi var likt sludinājumus. Privātpersonas, Krievijas pilsoņi, kas dzīvo Latvijā, liek sludinājumus, ka ar saviem busiņiem pārvadā cilvēkus no Latvijas uz Krieviju. Uz to visu jūs pieverat acis. Arī satiksmes ministrs Švinkas kungs acīmredzot to par problēmu neuzskata.

Tā ka šīs ir tās atbildes... Neatkarīgi no tā, kur šodien atrodas Siliņas kundze, koalīcija varētu paskaidrot, kāpēc šīs iniciatīvas netiek risinātas. Es labprāt nāktu kritizēt jūs par kādiem citiem jautājumiem, bet ne par to, ka tiek turpināta ekonomiskā sadarbība ar Krieviju. Šie ir tādi jautājumi, ko... Jurēvica kungs, arī jūs esat teicis, ka šajos jautājumos mums visiem jābūt vienā... jābalso līdzīgi un valstiskajām partijām jāturas kopā. Kāpēc tad mēs neturamies kopā? Mēs iesniedzam, bet jūs neatbalstāt. Neko vietā jūs nesniedzat. Manuprāt, jums pašiem vajadzētu attiecīgi reaģēt uz savu retoriku.

Nav kārtības, tāpēc es atbalstu šo demisijas pieprasījumu. Latvija noteikti var labāk. Un Siliņas kundze neiemieso to līderību, ko sabiedrība sagaida. Tāpēc “Nacionālā apvienība” uztur šo pieprasījumu, un ceru, ka jūs atbalstīsiet demisijas pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, tostarp Saeimas priekšsēdētājas kundze! (Starpsaucieni.) Vai jūs varat iedomāties situāciju, ka es būtu ministrs un (Smiekli. Aplausi. Starpsauciens: “Nē!”) ka es mierīgi sēdētu, kamēr mani publiski pazemo? (Starpsaucieni: “Nē!”)

Vai jūs varat iedomāties, ka mūsu frakcijas deputāti mierīgi sēdētu, kamēr viņu ministru pazemo? Jautājums: kāpēc vispār tas notika? Tāpēc, ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti saskaņā ar Saeimas kārtības rulli nolēma balsot atbilstoši savai sirdsapziņai. (Starpsauciens: “Malači!” Viens deputāts aplaudē.) Par to jūsu ministrs tika “pērts”. Un ne tikai tas. Koalīcijas deputāti un ministri jūs ķengāja – vieni sauca jūs par gangsteriem, savukārt ārlietu ministre publiski pateica tādus vārdus, precīzāk, ierakstīja: “No [..] Eiropas valstu kopienas mūs grib izgriezt promaskaviskais grupējums ar NA, AS, ZZS palīdzību.”

Es saprotu, varbūt ārlietu ministrei ir aizvainojums pret APVIENOTO SARAKSTU. Labi, mēs kā opozīcijas partija arī neesam favorīti. Bet šādus vārdus ārlietu ministram pateikt par koalīcijas partneri ir tiešām necienīgi. Jautājums: vai Zaļo un Zemnieku savienība tik tiešām ir saimnieki savā zemē, vai arī saimniekošana ir atstāta internacionālajiem kosmopolītiem, kas te arī manas uzrunas pašā sākumā kliedza no zāles?

Ja mēs vērtējam valdības darbu, kāds tas ir bijis, – mani kolēģi jau ļoti precīzi raksturoja saišu nepārraušanu ar Krieviju. Es neatkārtošos par šiem jautājumiem, bet tiešām ir drūmi... skatīties arī no finansiāli ekonomiskā viedokļa, kur Latviju ved šī Siliņas, Ašeradena valdība. Valsts dzīvo uz aizvien lielāka parāda. Mums tiek nesti fiktīvi budžeti ar fiktīvām prognozēm, kas nepiepildās. Valstij nākas aizņemties aizvien vairāk, šobrīd sasniedzot tādu līmeni, ka... ja nāktu nākamā valdība un teiktu “mēs visu valsts budžetu ieliksim parāda atmaksai”, mēs tāpat paliktu parādā starptautiskajiem aizdevējiem. Tas ir ceļš... kur aizvedusi Jaunās VIENOTĪBAS valdība.

Mūsu valsts budžetu simtprocentīgi ieliekot parāda atmaksai, valsts ārējo parādu nav iespējams atmaksāt. Tiek pieņemti nākamie un nākamie grūtie, problemātiskie un nepareizie lēmumi. De facto šī ir mazākuma valdība, kas kaut kā vēl sastiķējas, kaut kā velk dzīvību un nespēj nodrošināt kvorumu valdībai svarīgos jautājumos. Es negribu redzēt, kā izskatīsies budžeta pieņemšana, ja šī valdība vēl... turēsies kājās. Vai tiešām no slimnīcām rausiet ārā savus kolēģus, lai tikai būtu nepieciešamais balsu skaits?

Es aicinu apdomāties. Skaidrs, ka šodien šis lēmums var netikt pieņemts, bet arī skaidrs, ka šīs valdības mūžs nav ilgs.

Aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilim Sruoģim.

V. Sruoģis (ST!).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kā jau tika teikts, mūsu frakcija arī atbalsta iniciatīvu par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei un atbalsta arī šīs valdības demisijas jautājumu. Viss, kas iepriekš bija teikts... tās ir svarīgas lietas.

Es atļaušos nedaudz izteikties par šīs valdības “sasniegumiem” (pēdiņās), kas ir panākti tajās nozarēs, kas ir tuvākas Latvijas iedzīvotājiem, kas ir saistītas ar Latvijas iedzīvotāju labklājību, veselības aprūpi, dzīves līmeni un arī iekšējo drošību.

Ja mēs ieskatāmies svarīgākajās nozarēs, kas saistītas ar veselības aprūpi Latvijā... ir kļuvusi grūtāk pieejama ārstu speciālistu palīdzība. Ja paskatāmies zāļu cenas aptiekās un to pieejamību vairākumam Latvijas iedzīvotāju... Ja paskatāmies uz “sasniegumiem”, kas panākti izglītības jomā un, kā jau teicu, iedzīvotāju iekšējās drošības jomā... pirmām kārtām tas saistīts ar Valsts policijas darbu... kā mēs redzam un zinām, katastrofāls personāla trūkums un kārtējā Valsts policijas reorganizācija, kas ir tikai ielāpa uzlikšana milzīgam caurumam – personāla trūkumam... Ja par to visu padomā, tad atbilde uz jautājumu, vai atbalstīt vai neatbalstīt šīs valdības demisiju, kļūst skaidra.

Tāpēc lūdzu šo iniciatīvu atbalstīt.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Gribu jums sniegt informāciju, ka pa šiem pieciem mēnešiem tas ir jau ceturtais Siliņas demisijas pieprasījums. Jūs, JAUNĀ VIENOTĪBA, varējāt viņu uzlikt šeit uz kartona bildītes, lai mēs varētu ar viņu runāt, jo viņa kārtējo reizi neatnāk. (Starpsauciens.) Tā nav pirmā reize, kad viņa neatnāk. Četri pieprasījumi pa pieciem mēnešiem! Tas par kaut ko liecina. (Starpsauciens: “Par jums!”)

Šodien es balsošu “par” Evikas Siliņas demisiju ne tāpēc... kā apraksta opozīcijas iesniegums dažās rindkopās... es atbalstīšu šo demisiju citu iemeslu dēļ – tādu nopietnu, reālu un diemžēl ikvienam iedzīvotājam jūtamu.

Siliņas kundze bieži apgalvo, ka uzņemsies kontroli. Viņa pat nevar uzņemties kontroli pār jums, lai nodrošinātu šeit kvorumu. (Starpsauciens.) Par kādu kontroli mēs runājam?! Par to jau raksta politologi (Ikstens šodien) – ka viņai pašai vajadzēja demisionēt, jo viņa nevar nodrošināt vai uzņemties kontroli pār to, kas šeit notiek.

Viņa solīja kontrolēt “Rail Baltica”. Rezultāts – zelta pālis Daugavā (Starpsauciens.), biznesa plāns par četriem vilcieniem dienā un miljardu kapsēta bez skaidras pievienotās vērtības. Kur ir kontrole, ja ļāva pazust septiņiem... simts... miljoniem? (Starpsauciens.) Vēl būs, es domāju... ar jums vēl būs. Un vairāk.

Par “airBaltic”. Vienā pusē mēs norakstām 570 miljonus, otrā – ieliekam vēl 250 miljonus. Un neviens pat nepiemin, ka tas atspoguļojas mūsu cilvēku, mūsu valsts cilvēku, dzīvēs. Skolas tiek slēgtas, slimnīcās betons krīt no sienām... bet valdība turpina pildīt caurumu pēc cauruma lidsabiedrības budžetā. Ja šis būtu privāts uzņēmums, valde jau sen būtu atlaista. Bet valsts pārvaldē tas tiek saukts par normu.

Un vēl. Šodien mēs nerunājam tikai par projektiem, bet par attieksmi. Kad Saeimā debatē par premjeres demisiju, Siliņas kundze bieži neuzskata par vajadzīgu pat atnākt uz zāli. Tā nav drosme, tā nav cieņa pret tautas ievēlētu parlamentu. Tā ir elementāra necieņa.

Vai cilvēki sajuta restartu, ko viņa solīja? Jūsu restarts! Jā, restartu sajuta tikai cenās veikalos un aptiekās, rēķinos. Rēķini aug, inflācija aug, bet valdības uzrāviens izrādījās tikai tukšu solījumu uzrāviens.

Mēs nedzirdam iedvesmojošo saukli, ka mums naudas ir tik daudz kā nekad. Mēs dzirdam to, ka nav pietiekami līdzekļu. Tā ir ironija – viņa solīja, ka valdība spēs konsekventi samazināt izdevumus, sakārtot iekšējo saimniecību, samazināt birokrātiju. Pagaidām izrādījās, ka vienīgais samazinājums ir 171 miljons eiro, ko viņa grib veikt kā pirmo soli izdevumu griešanai. 171 miljons ir pilnīgi niecīgs apjoms salīdzinājumā ar kopējiem valdības tēriņiem un ar valsts iecerēm.

Kas ir vēl dziļāk? Tā vietā, lai meklētu sistemātiskas reformas, viņas valdība netiek galā ar saviem izdevumiem, pozīcijām. Samazinājumi attiecas tikai uz dekoratīvām lietām – reprezentācijas, citi mazi izdevumi –, bet lielie posteņi, nevajadzīgi projekti, ministriju kapitāla izdevumi paliek neskarti. Tā vietā, lai nopietni konsolidētu struktūras, mēs redzam mērķētas “kniepadatas” un “skrūves” mazos posteņos. Tas liecina nevis par taupību, bet par nespēju vadīt un sakārtot savu saimniecību. Vispār sakārtot to, kas notiek valstī.

Ja cilvēki ir noguruši no tukšiem solījumiem (mēs redzam pēc reitingiem, ka cilvēki ir noguruši... pēc premjeres Siliņas reitingiem), tad mūsu pienākums ir rīkoties. Tāpēc es balsošu “par” demisiju. Ne priekšvēlēšanu spēlīšu dēļ, bet tāpēc, ka Latvijas cilvēki ir pelnījuši valdību, kas strādā viņu labā, nevis valdību, kas slēpjas aiz lozungiem, aiz kara karogiem, aiz papīra plāniem.

Ja dators ir inficēts ar vīrusu, tad simts reižu to restartēt ir bezjēdzīgi. Vienīgais risinājums ir nomainīt sistēmu – cancel valdību un Siliņu, delete valdību un Siliņu. Laiks reālām pārmaiņām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Minēšu pāris iemeslu, kādēļ šodien atbalstīšu Ministru prezidentes Evikas Siliņas demisijas pieprasījumu.

Pirmais ir tas, ko mēs redzējām pirmdien sarunā ar labklājības ministru Reini Uzulnieku. Īstenībā Ministru prezidente palielināja birokrātiju. Viņa uzdeva labklājības ministram, līdz ar to – arī darbiniekiem ministrijā, ierēdņiem, lieku uzdevumu, lai vienkārši kā valdības vadītāja demonstrētu savu varu. Es nerunāšu par to, ka vispār tā bija zināmā mērā tāda emocionāla birokrātiskā intriga, vardarbība pret labklājības ministru. Tas tā. Uzdeva būtībā nevajadzīgu birokrātisku uzdevumu.

Ja Ministru prezidente tiešām vēlas izpētīt, vai Stambulas konvencija kaut ko devusi Latvijai, lai mazinātu vardarbību preventīvi un uzlabotu vardarbības upuru aizstāvību, tad viņa to var darīt ar sava biroja spēkiem, varbūt Valsts kancelejas spēkiem, ja kāds piekrīt šādam uzdevumam. Tas ir viens – birokrātijas mazināšanas vietā īstenībā notiek birokrātijas palielināšana.

Otrs – nepieņemami, ka Evikas Siliņas valdība nav pildījusi pati savu deklarāciju. 36. punktā ir solījums (citēšu) – “mazināsim ienākumu nevienlīdzību”. Bet kas īstenībā ir noticis? Īsta nevienlīdzība, kuru tieši Latvijas vēstures kontekstā ir vissvarīgāk mazināt, proti, nevienlīdzība starp personām, kuras dzīvo vienas pašas, uztur tikai sevi, un personām, kuras uztur arī savus bērnus. Tātad nevienlīdzība, kas veidojas starp personām, kurām nav bērnu, un mājsaimniecībām, ģimenēm, kur bērni dzīvo kopā ar vecākiem un vecākiem par savu algu ir jāuztur bērni, jārūpējas par viņiem, jāgādā par viņu labklājību. (Starpsauciens: “Izturīgs cilvēks! Izturīgs! Malacis!”)

Šī neapliekamā minimuma palielināšana, kas tika izdarīta... tā vietā bija nevis jāpalielina neapliekamais minimums visiem, bet bija jāpalielina atvieglojums par apgādībā esošu personu, 10 eiro, kurus pielika pie neapliekamā minimuma... tie būtu apmēram 27 eiro, kurus varētu pielikt pie atvieglojuma par apgādībā esošu personu. Tas bija jādara, un tas nav izdarīts.

Cik man zināms, arī budžetā, kas tiek gatavots, nav plānots palielināt atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Tas ir nepieņemami, nepieļaujami un kaitnieciski situācijā, kad ģimeņu labklājību ļoti ietekmē inflācija, un vispār šajā situācijā, kad Latvijā katru gadu dzimst arvien mazāk bērnu. Tas ir pilnīgi nepareizs vēstījums attiecībā uz nodokļu politiku, kāds valstij šajā laikā būtu jādod cilvēkiem – mātēm un tēviem, kuri domā par bērniem... kuriem jau ir bērni, varbūt domā par nākamo bērnu.

Tautas ataudzes jautājumā, demogrāfijas jautājumā, patiesībā nav izdarīts pietiekami. Ir darīts attiecībā uz neapliekamā minimuma palielināšanu, ir palielināta nevienlīdzība starp personām bez bērniem un ģimenēs... personām ar bērniem. Jau šis ir pietiekams iemesls, lai prasītu premjerministres demisiju un to arī atbalstītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Es īsi. Pietiek tikai ar vienu jautājumu, par kuru ir jāuzņemas atbildība premjeram. Un tas tā arī nenotiek. “Rail Baltica”. Vienkārši. Bija jābūt atbildei – vai nu mēs būvējam, vai nebūvējam, bet tiek stiepta gumija. Ja mēs būvējam, tad par kādu naudu būvējam, kādu trasi un kādā laika nogrieznī? Ja nebūvējam, tad par to ir jākomunicē ar mūsu partneriem, kolēģiem un kaimiņiem. Nepieņemts lēmums – katru dienu tie ir miljoni, ko maksās Latvijas sabiedrība. Lieki miljoni katru dienu!

Šodien būvēt (jūs sakāt, ka jūs to būvējat) nevar, jo ir viens iemesls, kāpēc nevar būvēt, – nav neviena projekta, lai realizētu kaut vienu kilometru no “Rail Baltica” projekta. Bet mēs jau neesam pat identificējuši, ko gribam būvēt. Un premjerei par to bija jāuzņemas atbildība. Nav nosaukta pat persona, kas reāli atbild par šo... Tās personas mainās... no vienas uz otru. Jā, tagad ir atkal jauns cilvēks, kuram nav pieredzes šajā jomā un kurš nāk no Satiksmes ministra biroja, un it kā būs tas, kurš vadīs šo projektu. Bez zināšanām dzelzceļā!

Kolēģi, jau tagad bija jābūt skaidrībai par to, kāds būs finansējums “Rail Baltica”... “RB Rail”. Nākamgad “RB Rail” vispār nav finansējuma... necik – nulle! – no Eiropas. Igauņu un lietuviešu kolēģi rēķinās, un tas ir ielikts viņu budžetos. Latvijas budžetā tas neparādīsies jau kuro gadu. Tikai šoreiz ir jāmaksā pilns finansējums un ir pilna atbildība pret partneriem. Bet kādu seju mēs rādām partneriem?

Otrs. Mums ir mobilizēti būvnieki, kas sēž... dīkstāvē, vienīgais, ko viņi šobrīd var veidot, – būvlaukums. Tas ir viss. Attieksme pret šiem uzņēmumiem rada starptautisko reputāciju, neviens vairs negrib pieteikties ne uz vienu valsts projektu būvniecībā. Latvijas ļoti sliktā reputācija nodara ļaunumu visiem pārējiem būvniecības sektoriem. Tāpēc vien, ka neuzņemas atbildību par šo projektu, ir pamats demisijas pieprasījumam.

Uzskatu, ka demisija ir pamatota, un es balsošu “par”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 46, atturas – 1. Lēmuma projekts noraidīts. (Daži deputāti aplaudē.)

___

Kolēģi, esam izskatījuši visus ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumus.

Vēl paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Edgara Tavara, Ingmāra Līdakas, Lindas Matisones, Česlava Batņas un Raimonda Bergmaņa jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valsts kapitālsabiedrību un arī augstskolu padomēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus iesniedzēji uzdot nevēlas.

Deputātu Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša, Lindas Liepiņas, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas jautājums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par nepieciešamo finansējumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

___

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums. (Zālē troksnis.) Kolēģi, vēl mirklīti!

Deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Maija Armaņeva un Mārcis Jencītis ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par topošo ieroču munīcijas ražotni”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentei atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi, mirkli uzmanības! Ne visi deputāti ir reģistrējušies. Nav reģistrējušies 16 deputāti: Maija Armaņeva... nav, Inga Bērziņa... ir, Edmunds Cepurītis... nav, Raivis Dzintars... nav, Jānis Grasbergs... nav, tāpēc es esmu viņa vietā, Ināra Mūrniece... nav, Ramona Petraviča (Starpsauciens: “Nav!”), Igors Rajevs... ir, Leila Rasima, Amils Saļimovs, Zane Skujiņa-Rubene, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Andrejs Vilks, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis.

Lai visiem veiksmīgs vakars!

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 02.10.25 13:50 Balsojums 1
Par - 35, pret - 0, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (1059/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.10.25 13:53 Balsojums 2
Par - 29, pret - 0, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu” (1060/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.10.25 13:55 Balsojums 3
Par - 64, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1061/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.10.25 14:01 Balsojums 4
Par - 43, pret - 14, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1062/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.10.25 14:06 Balsojums 5
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 11 009 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par aizliegumu amatpersonām ieņemt vairākus algotus amatus publiskās institūcijās” turpmāko virzību (825/Lm14)

Datums: 02.10.25 14:12 Balsojums 6
Par - 30, pret - 25, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par Latvijas Republikas gaisa telpas slēgšanu gar robežu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku uz nenoteiktu laiku (826/Lm14)

Datums: 02.10.25 14:13 Balsojums 7
Par - 31, pret - 34, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Par Latvijas Republikas gaisa telpas slēgšanu gar robežu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku uz nenoteiktu laiku (826/Lm14)

Datums: 02.10.25 14:17 Balsojums 8
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā (1020/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 14:20 Balsojums 9
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā (1015/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.10.25 14:27 Balsojums 10
Par - 51, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei” (657/Lp14), 3.lasījums

Datums: 02.10.25 14:30 Balsojums 11
Par - 70, pret - 8, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (932/Lp14), 3.lasījums

Datums: 02.10.25 14:32 Balsojums 12
Par - 57, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei” (1029/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.10.25 14:34 Balsojums 13
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā (992/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.10.25 14:54 Balsojums 14
Par - 62, pret - 14, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Iesniegumu likumā (877/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.10.25 15:00 Balsojums 15
Par - 17, pret - 43, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Iesniegumu likumā (877/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.10.25 15:02 Balsojums 16
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iesniegumu likumā (877/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.10.25 15:04 Balsojums 17
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (1016/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.10.25 15:06 Balsojums 18
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā (1033/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.10.25 15:09 Balsojums 19
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1003/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.10.25 15:10 Balsojums 20
Reģistrējušies - 86.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 02.10.25 15:41 Balsojums 21
Par - 53, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1004/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.10.25 15:46 Balsojums 22
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1031/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.10.25 15:49 Balsojums 23
Par - 78, pret - 8, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu ekspertu likumā (1021/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.10.25 15:55 Balsojums 24
Par - 51, pret - 24, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvās atbildības likumā (1030/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.10.25 15:56 Balsojums 25
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (970/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.10.25 15:58 Balsojums 26
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (993/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.10.25 16:01 Balsojums 27
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pasta likumā (1044/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.10.25 16:03 Balsojums 28
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (990/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.10.25 16:04 Balsojums 29
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (1013/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.10.25 16:08 Balsojums 30
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (995/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.10.25 16:12 Balsojums 31
Par - 52, pret - 17, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (1040/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.10.25 16:17 Balsojums 32
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (968/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.10.25 16:37 Balsojums 33
Par - 73, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (1035/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.10.25 16:40 Balsojums 34
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (827/Lm14)

Datums: 02.10.25 16:45 Balsojums 35
Par - 36, pret - 33, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par minimālā aizsargattāluma noteikšanu starp vēja elektrostacijām un apdzīvotām vietām (828/Lm14)

Datums: 02.10.25 16:46 Balsojums 36
Par - 38, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Par minimālā aizsargattāluma noteikšanu starp vēja elektrostacijām un apdzīvotām vietām (828/Lm14)

Datums: 02.10.25 16:50 Balsojums 37
Par - 84, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 2024.gada konsolidētā saimnieciskā gada pārskata apstiprināšanu (819/Lm14)

Datums: 02.10.25 17:09 Balsojums 38
Reģistrējušies - 82.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 02.10.25 18:13 Balsojums 39
Par - 38, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (824/Lm14)

Datums: 02.10.25 18:15 Balsojums 40
Reģistrējušies - 84.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

02.10.2025.

13.40

15.40

17.25