Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas piektā sēde
2025. gada 25. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Sākam Saeimas šī gada 25. septembra kārtējo sēdi.

Vispirms par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Pieprasījumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas, Jeļenas Kļaviņas, Mārča Jencīša, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Ričarda Šlesera pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas finanšu revīzijā konstatēto”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Pieprasījumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā deputātu Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Kristapa Krištopana, Ilzes Stobovas, Viktorijas Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Jekaterinas Drelingas pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par vardarbības novēršanu skolās”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Pieprasījumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā deputātu Ilzes Indriksones, Uģa Mitrevica, Artūra Butāna, Raivja Dzintara, Jurģa Klotiņa, Jāņa Grasberga, Jāņa Dombravas, Naura Puntuļa, Edvīna Šnores, Jāņa Vitenberga pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par 2025. gada Fundamentālo un lietišķo projektu konkursu un tā rezultātiem”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Aiva Vīksna, Linda Matisone, Jānis Vitenbergs, Edvīns Šnore, Jurģis Klotiņš, Nauris Puntulis, Ričards Šlesers, Ilze Stobova, Edmunds Zivtiņš, Maija Armaņeva, Mārcis Jencītis un Kristaps Krištopans lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi deputāti! Ir jābūt nenormālam cilvēkam, lai atbalstītu vardarbību pret bērnu, sievieti, vīrieti, vardarbību pret dzīvnieku, un vienlaikus ir jābūt absolūti aklam, lai nepamanītu, ka Stambulas konvencija skar ideoloģiskus jautājumus. Stambulas konvencija jau sen ir kļuvusi par simbolu un sava veida progresīvo liberāļu konstitūciju.

Ir pagājuši divi gadi kopš Stambulas konvencijas pieņemšanas. Un kas tieši Stambulas konvencijas pieņemšanas rezultātā ir mazinājies vardarbības rādītājos? Es neredzu. Tas, ko es redzu, ir tas, kā sveša ideoloģija iezogas mūsu ikdienā. Es redzu, kā pazūd veselais saprāts un līdzsvars, kā nenormālais tiek padarīts par normālu, mēs pieprasām skolotājiem mācīt to, kam viņi netic, mēs sākam izvērtēt, vai dziesmas par tēvu un māti ir piemērotas mūsu dziesmu svētkiem, mēs aicinām bērniem ģērbties pretējā dzimuma drēbēs, mums svarīgāk ir pētīt genderbenderus, nevis mūsu nācijai svarīgus pastāvēšanas jautājumus. Es redzu, kā Latvijā pazūd veselais saprāts, kad trīs institūcijas pēta, cik atbilstoši “Latvijas Televīzijā” ir atskaņot dziesmu “Alumīnija cūka”.

Šāda rakstura konvencijas, kas sev līdzi nes ideoloģiju un skar nācijai būtiskus vērtību jautājumus, nedrīkst kļūt par maiņas naudu politiskajā tirgū, kā tas notika Latvijā 2023. gada 30. novembrī. Stambulas konvencijas pieņemšana notika politiska darījuma rezultātā apmaiņā pret vietu valdībā un labi apmaksātiem amatiem.

Es neesmu kurla un jau kādu laiku dzirdu, ka šajā zālē ir deputāti, kuri ļoti nožēlo savu balsojumu “par” Stambulas konvencijas ratifikāciju. Arī man ir bijuši balsojumi, kurus es nožēloju, bet ne vienmēr šīs kļūdas ir iespējams labot. Deputātiem, kuri savulaik kļūdaini nobalsoja “par” Stambulas konvencijas ratifikāciju, šāda iespēja šodien būs, gan iekļaujot šo jautājumu sēdes darba kārtībā, gan pēc tam atbalstot tā nodošanu komisijai. Izmantojiet šo iespēju!

Ja nebūtu vakardienas tiešraides... “Nekā personīga”, ar šo mana runa šodien droši vien beigtos. Bet vēl jo vairāk es aicinu šodien skatīt šo jautājumu, jo vakar es dzirdēju, kā PROGRESĪVO ministrs Švinka atklātā tekstā šantažēja ZZS deputātus: ja viņi atbalstīs šī jautājuma – Stambulas konvencijas atcelšanu – skatīšanu, tiks pieņemti šādi vai tādi lēmumi attiecībā uz finansēšanas atbalstu Ventspils ostai. Piedodiet, ja tā nav politiskā maucība un politiskā korupcija, tad – kas tas ir?

Aicinu atbalstīt šī likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Pret” nav pieteicies (Starpsauciens: “Balsojam!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 33, atturas – nav. (Aplausi.) Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Seši deputāti ir pieteikušies runāt par balsošanas motīviem.

Atgādinu, ka atbilstoši Saeimas kārtības rullim var runāt tikai par balsošanas motīviem, kas ir iesniegti rakstveidā. Tikai par to, nevis par kaut ko vēl papildus.

Lūdzu, vārds deputātam Mārcim Jencītim – par balsošanas motīviem.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pieci iemesli, kāpēc jāatceļ Stambulas konvencijas ratifikācija.

Pirmais. Stambulas konvencija ir Trojas zirgs, dokuments, kas tiek pasniegts kā sieviešu tiesību aizsardzības instruments, bet patiesībā tas satur ideoloģisku kodu, kas neatbilst mūsu sabiedrības vērtībām, jo konvencijas 3. pantā ir iekļauts jēdziens “sociālais dzimums”, kas tiks lietots kā pamats dzimumu dekonstrukcijai pretrunā ar bioloģisko realitāti un tradicionālajām vērtībām. Starp daudzām labām lietām ir paslēpts galvenais mērķis – sociālā dzimte. Tāpat kā karā tiek raidīti simtiem dronu, lai novērstu uzmanību, bet galvenais trieciens tiek dots ar pāris raķetēm, tāpat konvencija slēpj sevī ideoloģiju, kas grauj tautas pamatus. Konvencijā dzimums vairs nav bioloģiska realitāte, tas tiek definēts kā sociāli konstruēta loma. Tas ir ideoloģisks instruments, kas tiek izmantots, lai ietekmētu izglītību, bērnu audzināšanu un sabiedrības struktūru.

Lūk, citāts no viskvēlākajiem konvencijas virzītājiem Latvijas Sabiedriskajā medijā... Kad “PROGRESĪVIE” gāja uz vēlēšanām, bērnu dzimumu maiņas regulējuma atvieglošana bija mūsu programmā. Vēlamies piedāvāt regulējumu, kas ļautu vieglāk mainīt dzimumu, balstoties uz psihiatra atzinumu. Tas ir svarīgi arī pusaudžiem un bērniem, jo viņi nevar mainīt dzimumu bioloģiski, bet jau šobrīd ir vajadzība saukties citādāk. Šis citāts atklāj patieso konvencijas virzītāju mērķi.

Vai mums jājūk prātā tikai tāpēc, ka Eiropa jūk prātā? Kad mācījos sākumskolā un biju izdarījis ko nepareizu un attaisnojos ar to, ka citi arī tā dara, skolotāja man reiz jautāja: “Ja visi skrietu ar galvu sienā, vai tu arī skrietu?” Šodien es uzdodu jums to pašu jautājumu.

Otrais. Vardarbību rada paši konvencijas ieviesēji. Koalīcija ar savu politiku pati veicina vardarbību. Tiek slēgtas skolas, aizliegta tālmācība tiem, kas cieš no vardarbības, un tiem, kas pastrādā vardarbību. Sociālās korekcijas iestādes tiek aizvērtas, trūkst atbalsta personāla. Sievietes tiek gatavotas iesaukšanai karadienestā. Tiek veicināta migrācija, kas citviet Eiropā jau ir radījusi noziedzības pieaugumu, – ielās jāpatrulē armijai. Jūs radāt haosu un spēlējat glābēja lomu, aizsedzoties ar kara draudiem.

Trešais. Konvencija neko nav uzlabojusi. Pirmais GREVIO ziņojums skaidri parāda: nekas no tajā minētā nav īstenots, tikai pateicoties konvencijai. 2024. gadā Valsts kancelejas programmas ietvaros tika ziņots, ka 40 procentu skolēnu pēdējo trīs mēnešu laikā ir saskārušies ar vardarbību.

Ceturtais. Konvencija – tā ir augsne naudas izšķērdēšanai. GREVIO ziņojumā norādīts, ka Latvija ik gadu plāno tērēt 1,5 miljonus eiro Stambulas konvencijas īstenošanai, taču sieviešu aizsardzība ir valsts pienākums neatkarīgi no konvencijas.

Piektais. Konvencija uzslāņo birokrātisko slogu esošajiem likumiem. Latvijā jau ir likumi, kas aizsargā pret vardarbību, taču trūkst resursu pat šo likumu izpildei. Konvencija neko nerisina, tā tikai sarežģī sistēmu.

Tāpēc no Stambulas konvencijas ir jāizstājas. Mums ir jāatgriežas pie nacionālās politikas, kas balstīta Satversmē, sabiedrības pamatvērtībās un patiesā atbildībā pret cilvēkiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aivai Vīksnai – par balsošanas motīviem.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs visi piekrītam un esam vienoti vienā lietā: vardarbība pret jebkuru cilvēku ir nepieļaujama – ne pret bērniem, ne pret sievietēm, ne pret vīriešiem. Tas ir noziegums, kas grauj mūsu sabiedrību un ir jāizskauž.

Taču es šodien gribu uzsvērt: Stambulas konvencija šo problēmu neatrisina. Tā ir papīra deklarācija, kas neatdod sievietei drošību, neatdod viņai iespēju aiziet no varmākas, neatdod viņai neatkarību. Vardarbības īstais cēlonis ir atkarība – ekonomiskā un finansiālā atkarība – no varmākas. Ja nav darbavietas, ja nav ienākumu, ja nav bērnu aprūpes iespēju, ja nav pieejama mājokļa, sieviete bieži vien ir spiesta palikt vardarbīgās attiecībās.

Latvijas statistika ir skarba. Aptuveni 30 procenti sieviešu dzīves laikā piedzīvo vardarbību ģimenē. Sieviešu algas ir par 17 procentiem zemākas nekā vīriešu. Laukos un mazpilsētās daudzviet nav darba iespēju un bērnudārzu. Tas ierobežo sievietes izvēli. Un man ir jautājums: vai visu šo atrisinās Stambulas konvencija? Nē, to var atrisināt tikai Latvijas politika un Latvijas institūciju kopdarbs.

Kas ir jādara?

Pirmais – darbavietas un ekonomiskā neatkarība. Mums jāveido darbavietas, īpaši reģionos. Sievietei ir jābūt iespējai pašai pelnīt, pašai pieņemt lēmumus un būt brīvai.

Otrais – vienlīdzīga alga par vienādu darbu. Atalgojuma atšķirība starp dzimumiem ir jāmazina ar skaidru valsts politiku un atbildīgu darba devēju iesaisti.

Trešais – atbalsts ģimenēm un bērnu aprūpe. Ja sievietei nav, kur atstāt bērnu, viņa nevar strādāt. Pieejami bērnudārzi, elastīgs darbalaiks un sociālais atbalsts ir būtiski, lai dotu izvēles iespēju.

Ceturtais – institūciju rīcība. Policijai un tiesu sistēmai jāreaģē ātri un stingri. Upurim ir vajadzīgs aizsardzības mehānisms šeit un tagad... nevis gadījumi uz papīra. Atbalsta centri un drošas mājas. Katram, kas cieš no vardarbības, jāzina – ir vieta, kur meklēt palīdzību, ir pieejama juridiska un psiholoģiska palīdzība, droša naktsmītne.

Noslēgumā. Iepazīstoties ar resursu centra MARTA atsūtīto vēstuli, tā tikai apstiprina manis tikko pausto: mēs strādājam ar sekām, nav nevienas aktivitātes, lai sievietes būtu finansiāli un ekonomiski neatkarīgas.

Es saku skaidri – Latvijai nav vajadzīga Stambulas konvencija, Latvijai ir vajadzīga drosme rīkoties. Mēs nedrīkstam slēpties aiz papīra. Mums ir jārisina cēloņi – ekonomiskā atkarība, darbavietu trūkums, sociālā nevienlīdzība. Tikai tad, kad sieviete būs ekonomiski neatkarīga, viņa varēs pati pieņemt lēmumu aiziet no varmākas. Tikai tad, kad institūcijas rīkosies, nevis klusēs, mēs varēsim teikt: Latvija tiešām sargā savus cilvēkus. Un tikai tad mēs būsim stiprāki par jebkuru konvenciju. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim – par balsošanas motīviem.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! 2023. gada 30. novembrī “Nacionālā apvienība” balsoja pret Stambulas konvencijas ratifikāciju, tāpēc likumsakarīgs ir mūsu atbalsts priekšlikumam par izstāšanos no tās. Par iemesliem, kāpēc toreiz balsojām pret ratifikāciju, bet šodien balsojam par izstāšanos no tās, “Nacionālā apvienība” no šīs tribīnes ir skaidrojusi daudz un plaši, tāpēc es neredzu vajadzību to atkārtot. Mūsu argumenti nav mainījušies. No mūsu puses šī ir tīra, godīga un konsekventa politika bez aizkulišu intrigām un slēptas vienošanās, ko nevarētu teikt par Stambulas konvencijas pieņemšanas laiku pirms diviem gadiem.

Gan pats process, gan tā radītās sekas, visticamāk, paliks vēsturē kā viens no netīrākajiem politiskā tirgus piemēriem pēdējo 10 gadu vēsturē. Tieši tas dod mums papildu motivāciju šodien palikt stingrās un nemainīgās pozīcijās. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei – par balsošanas motīviem.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātie kolēģi, cienījamā priekšsēdētāja, Latvijas sabiedrība! Vispirms gribu skaidri pateikt: es balsoju “par”, lai šis jautājums nonāktu sēdes darba kārtībā, jo vardarbība nav tēma, kuru drīkst atlikt. Tā ir bijusi vakar, tā ir šodien, un diemžēl tā būs arī rīt. Mums par to ir jārunā šeit un tagad, un mums jāsāk risināt problēmu jau šodien. Mēs nedrīkstēsim sevi mānīt, ka šo problēmu atrisinās papīri. Nekāda konvencija, nekāda birokrātija, nekāda atskaite neapturēs vīru, kas paceļ roku pret savu sievu vai otrādi – tā arī mēdz būt. Nekāda starptautiskā deklarācija nepasargās bērnu, kurš baidās atgriezties mājās. To spēj tikai reāla rīcība.

Statistika to pierāda. Vardarbības gadījumu skaits... bija un ir, un neviens starptautisks dokuments to nevar apstādināt nevienā valstī. Zviedrijā, kur konvencija ir ratificēta jau sen, joprojām saskaras ar slepkavībām, ar smagiem vardarbības gadījumiem. Tātad jautājums nav par konvenciju, bet par to, ko mēs paši darām. Un tā ir mūsu atbildība. Mums jāstiprina policija, lai tā spētu reaģēt nekavējoties un efektīvi. Mums jānodrošina pietiekami resursi krīzes centriem, lai sievietei ar bērnu nevajadzētu meklēt palīdzību simtiem kilometru. Mums jāapmāca sociālie darbinieki, psihologi un juristi, kas ikdienā strādā ar cietušajiem. Tie ir konkrēti darbi, kas glābs dzīvības.

Bet ko piedāvā konvencija? Vēl vienu birokrātisku mehānismu, vēl vienu starptautisko institūciju, kura rakstīs atskaites, vēl vienu papīru, kas rada ilūziju, ka problēma ir atrisināta, kamēr reāli vardarbība turpinās. Tā ir gan sabiedrības, gan upuru maldināšana. Mums nevajag ilūzijas, mums vajag rezultātu. Mums vajag drosmi pateikt: jā, mūsu valstī ir vardarbība. Un tikai mēs paši to varam izbeigt. Ne Stambula, ne Strasbūra, ne Brisele neatradīsies blakus upurim, kad viņš zvanīs policijai. Blakus būs mūsu policists, mūsu sociālais darbinieks, mūsu krīzes centrs. Tāpēc es saku: jā, par vardarbību ir jārunā, jā, šis jautājums ir jāiekļauj darba kārtībā, bet risinājums ir mūsu rokās, nevis papīros. Vardarbību nevar apturēt konvencija, vardarbību var apturēt cilvēki ar darbu, ar atbildību, ar reāliem resursiem.

Ja mēs patiešām gribam aizsargāt sievietes un bērnus, tad ejam šo ceļu – investējam mūsu policijā, atveram jaunus atbalsta centrus, nodrošinām palīdzību tur, kur tā ir vajadzīga. Slēpties aiz papīriem un gaidīt, kad viss atrisināsies pats no sevis, ir muļķīgi. Vardarbība turpinās. To pierāda statistika. To pierāda traģiskie gadījumi mūsu ģimenēs, mūsu sabiedrībā. Un tikai mēs paši varam izbeigt šo vardarbību. Neviens cits mūsu vietā to neizdarīs. Nekāda Stambulas konvencija – tikai paši, tikai ar savām rokām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam – par balsošanas motīviem.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs lemjam par jautājumu, kas nav tikai juridisks vai formāls. Tas skar mūsu tautas garīgo veselību, mūsu ģimeņu drošību un Latvijas nākotnes pamatus. Runa ir par Stambulas konvenciju, no kuras es aicinu Latviju izstāties.

Kāpēc? Tāpēc, ka šī konvencija, aizsedzoties ar skaistiem lozungiem par vardarbības novēršanu, patiesībā satur dziļi šķeļošus ideoloģiskus punktus, kas grauj mūsu tautas tradicionālās vērtības. Tā netraucēti ienāk mūsu skolās, mūsu sabiedriskajā telpā, mūsu bērnu apziņā un idejās, kuras degradē ģimenes institūciju un indē jauniešu prātus. Mums nav jāpieņem ārvalstīs radīti dokumenti, kas mēģina mākslīgi pārrakstīt mūsu tautas dzīvesveidu un vērtību sistēmu.

Mēs, latvieši, esam tauta ar senu vēsturi. Ar cieņu pret ģimeni, pret māti un tēvu. Mums ir pienākums šīs vērtības aizstāvēt.

Stambulas konvencija ir tautu šķeļoša, jo tā sabiedrībā rada mākslīgus konfliktus starp vīriešiem un sievietēm, starp vecākiem un bērniem, starp tradīciju un modernisma eksperimentiem. Vai mums Latvijā tiešām ir vajadzīgi mākslīgi kari par dzimumiem un identitāti laikā, kad mūsu valsts saskaras ar daudz nopietnākiem draudiem drošībā, ekonomikā un izdzīvošanas jomā? Mēs nedrīkstam pieļaut, ka zem vardarbības mazināšanas karoga tiek īstenots ideoloģisks projekts, kas ir svešs mūsu tautas vēsturiskajai pieredzei un kultūrai. Latvijai ir tiesības pašai noteikt savus likumus, cīnīties pret vardarbību savā ceļā, ar saviem likumiem un savu sabiedrības atbildību, nevis ar importētām ideoloģijām.

Tāpēc es balsoju “par” Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, “par” šī jautājuma iekļaušanu dienaskārtībā. Ne tāpēc, ka es būtu pret sieviešu aizsardzību vai pret cīņu ar vardarbību. Gluži otrādi! Es balsoju tāpēc, ka vardarbību nevar un nedrīkst izmantot kā aizsegu, lai sabiedrībai uzspiestu svešas ideoloģijas.

Kolēģi, ir laiks nostāties tautas pusē, ģimeņu pusē un nākotnes pusē. Mums ir jāizvēlas Latvijas tautai saprotams un tradicionāls ceļš, nevis svešs eksperiments. Lai šis paliek pagātnē kā PROGRESĪVO nespējas simbols.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai – par balsošanas motīviem.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es balsoju “par” Stambulas konvencijas atcelšanu, jo Stambulas konvencijas būtiskākā daļa, par kuru diemžēl vispār netiek runāts, ir džendera ideoloģijas ieviešana.

Pret vardarbību ir jācīnās ar stingriem sodiem, kurus paredz Krimināllikums, nevis jāplivinās ar svešas ideoloģijas konvenciju. Konvencijā parādās jēdziens “sociālais dzimums”. Tātad ir bioloģiskais dzimums un sociālais dzimums. Katrs var izvēlēties, kas viņš vēlas būt. Vienu dienu vīrietis var sevi uzskatīt par sievieti un neviens nedrīkst to apšaubīt vai liegt viņam kādas darbības – apmeklēt sieviešu tualeti vai dušu.

Konvencijas 3. panta “c” apakšpunktā rakstīts, ka ar sociālo dzimumu tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās. Sociālais dzimums nozīmē sociāli konstruētas lomas. Cilvēks var izvēlēties ne tikai trīs – džendera pētnieki ir jau uzkonstruējuši vairāk nekā simts.

Konvencijas 14. pantā “Izglītība” ir teikts, ka konvencijas dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par sociālajiem dzimumiem un stereotipiem, tātad jau no bērnudārza. (Mums bija sagatavotas grāmatiņas bērnudārzniekiem.) Dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai šo principu ieviešanu veicinātu ne tikai izglītības, bet arī sporta, kultūras un atpūtas vietās un plašsaziņas līdzekļos.

Sabiedrība tiek pārvērsta par bezdzimuma būtnēm, izskaužot mūsu valsts tradīcijas, paražas... sabiedrību... bez vīriešiem un sievietēm. Bet pati daba ir noteikusi atšķirību starp vīrieti un sievieti. Iespējams, savu vecumu arī drīz varēs izvēlēties – nevis bioloģisko, bet sociālo... kā nu katrs jūtas... tautību, rasi, piedzimšanas valsti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Anda Čakša, Mārtiņš Felss, Atis Labucis, Jānis Patmalnieks, Ingrīda Circene, Agnese Krasta, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārtiņš Daģis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ainars Latkovskis un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Dāvja Mārtiņa Daugavieša atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Mārtiņš Felss, Atis Labucis, Jānis Patmalnieks, Ingrīda Circene, Agnese Krasta, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārtiņš Daģis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ainars Latkovskis, Anda Čakša un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Mārtiņa Felsa atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Anda Čakša, Mārtiņš Felss, Atis Labucis, Jānis Patmalnieks, Ingrīda Circene, Agnese Krasta, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārtiņš Daģis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ainars Latkovskis un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Dāvja Mārtiņa Daugavieša ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Mārtiņš Felss, Atis Labucis, Jānis Patmalnieks, Ingrīda Circene, Agnese Krasta, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārtiņš Daģis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ainars Latkovskis, Anda Čakša un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Mārtiņa Felsa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Trauksmes celšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Aivas Vīksnas, Lindas Matisones, Jāņa Vitenberga, Edvīna Šnores, Jurģa Klotiņa, Naura Puntuļa, Ričarda Šlesera, Ilzes Stobovas, Edmunda Zivtiņa, Maijas Armaņevas, Mārča Jencīša un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “pret” pieteikusies deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamie kolēģi! Konvencija par vardarbības apkarošanu ģimenē nav tikai papīrs, tas ir mūsu solījums pasargāt upurus, solījums, ka mēs neklusēsim, kad pret kādu paceļ roku, ka mēs neaizgriezīsimies, kad kāds cieš.

Pirms gandrīz diviem gadiem šeit notika kaismīgas debates. Kolēģi no šīs tribīnes biedēja un tracināja sabiedrību ar nepamatotiem mītiem un meliem par sekām, ko šis lēmums nesīs. Daudzi teica, ka zaudēsim daļu no mūsu neatkarības. Vienīgā neatkarība, ko zaudējām, – vardarbības novēršana un apkarošana vairs nav politiķu individuālās gribas jautājums, bet pienākums.

Latvija ir vienā saimē ar tām valstīm, kuras apņemas paust beznosacījumu nosodījumu vardarbībai un rīkoties. Starptautiskie eksperti sniedz dalībvalstīm praktiskus ieteikumus par progresu saistībā ar vardarbības apkarošanu. Vienlaikus konvencija neierobežo valsti patstāvīgi izvēlēties piemērotākos instrumentus šī mērķa sasniegšanai.

Petravičas kundze draudēja, ka konvencijas mērķis ir sabiedrības pārveide, ka skolu programmas tiks mainītas, lai cīnītos ar mūsu kultūru un uzspiestu sabiedrībai nepieņemamas sociālās normas, bet Šlesera kungs paziņoja, ka dzīvosim izvirtībā un ģimene kā vērtība tiks iznīdēta. Lai skaidrotu konvencijā ietvertos jēdzienus un kliedētu bažas, ko konvencijas pretinieki centās iedēstīt vairāku gadu garumā, labklājības ministra Auguļa vadībā tai tika pievienota īpaša deklarācija, kas skaidri pauda, ka Latvijā konvencija tiks piemērota saskaņā ar Satversmē ietvertajām vērtībām un principiem.

Kā redzam, konvencija nav iejaukusies ne reliģijas, ne ģimenes, ne politiskajos jautājumos. Tā nekādā veidā nav likusi pārdefinēt laulību. Tā bija, ir un būs tikai un vienīgi par vardarbības apkarošanu, kā ir minēts tās nosaukumā. Tā joprojām ratificēta un ir spēkā Polijā, Ukrainā un citās konservatīvās un nacionālās Eiropas valstīs, un neviens nemēģina slēgt atpakaļgaitu. Ne minētajās valstīs, ne Latvijā nav sākusies solītā apokalipse, un neviens mīts nav īstenojies reālajā dzīvē.

Vēl daži no tribīnes solīja, ka pēc konvencijas ratifikācijas viss aizies pašplūsmā, bet Smiltēna kungs teica, ka konvencijai nav nekāda sakara ar cīņu pret vardarbību. Kā gandrīz divus gadus vēlāk izskatās tā saucamā pašplūsma, kam nav nekāda sakara ar vardarbības apkarošanu? Ir ieviesta elektroniskā uzraudzība vardarbīgām personām augsta riska gadījumos, tiesā par prioritāri izskatāmu noteikts kriminālprocess, kurā tiek izmeklēta vardarbība ģimenē, cietušajiem nodrošināta speciāla procesuālā aizsardzība pret vajāšanu, draudiem, kriminalizēta emocionālā vardarbība, ieviesti bargāki sodi par vardarbību ģimenē vai vardarbības piedraudējumu, atsevišķi Krimināllikumā ir izcelta vardarbība pret tuvinieku vai radinieku, pirmo reizi pieņemts vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns, pilnveidota pagaidu aizsardzības pret vardarbību kārtība, lai tā būtu ātrāka un efektīvāka.

Kas ir vissvarīgākais – mainās sabiedrības attieksme. Upuri arvien biežāk meklē palīdzību, cilvēki vairāk runā par vardarbības problēmu. Katrs upuris, kurš meklē palīdzību, tikai tagad ir pārliecināts, ka viņam ticēs un palīdzēs.

Šo sarakstu varētu turpināt, darāmā vēl ir daudz, bet diemžēl likumprojekta iesniedzējus šie fakti neinteresē. Jūsu mērķis ir tracināt sabiedrību, politisku motīvu dēļ turpināt izplatīt viltus ziņas un censties iegalvot, ka šajā konvencijā ir tas, kā tur nav, noliedzot visu svarīgo, kas tajā ir.

Kolēģi, lūdzu, nespersim soli atpakaļ! Tā būtu nodevība pret vardarbības upuriem un atgriešanās laikā, kad vardarbība ģimenē tika uzskatīta par privātu lietu, par ģimenes iekšējo problēmu. (Starpsauciens.) Aicinu neiesaistīties Šlesera, Stepaņenko un citu populistu priekšvēlēšanu un dezinformācijas kampaņā un balsot “pret”. (Aplausi. Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Runāt “par” pieteikusies deputāte Maija Armaņeva.

M. Armaņeva (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Debates, manuprāt, ir bijušas ļoti labas. Bet tas, ko es redzēju, – runāt “pret” nāca tikai viens deputāts. (Starpsaucieni: “Jo nevar...!”) Visi pārējie (Zālē troksnis.)... Fakts ir fakts. Fakts ir fakts! Visi pārējie izteicās tā, kā lielākā Latvijas sabiedrības daļa domā. (Dep. Z. Kalniņa-Lukaševica: “Meli!”) Fakts ir fakts. (Starpsaucieni.) Es varu vēlreiz atkārtot, ka šis ir fakts. (Starpsauciens: “Motivācijas... nezinājāt!”)

Šodien mūsu priekšā ir patiešām izšķirošs jautājums. Tas ir par Latvijas nākotni. Tas nav tikai par vienu dokumentu, par vienu papīru. Tas ir par mūsu bērniem, mūsu ģimenēm, par mūsu tautas spēju palikt stiprai un dzīvotspējīgai arī nākamajās paaudzēs, kā mēs to šodien vairākkārt bijām dzirdējuši. Mēs visi zinām, ka stipra sabiedrība rodas tad, ja tajā ir daudz laimīgu ģimeņu un laimīgu bērnu. (Starpsauciens.) Tikai tad, ja Latvija būs dzīva, Latvijai būs nākotne.

Stambulas konvencija tiek pasniegta kā vienkāršs un ļoti universāls risinājums tieši vardarbības apkarošanai. Taču tā nav patiesība. Un to šodien mēs vairākkārt atkal dzirdējām. Protams, vardarbība ir jāapkaro, bet – ar Latvijas likumdošanu, nevis svešām ideoloģijām. Stambulas konvencija, kā jau šodien izskanēja, ir ideoloģisks Trojas zirgs. Un šajā Trojas zirgā ir paslēpts jēdziens “sociālais dzimums”, kas neatbilst nedz mūsu kultūrai, nedz mūsu audzināšanas tradīcijām. Ar “mūsu” es domāju – Latvijas. Ja mēs šodien to neapturēsim, tad sociālais dzimums nonāks Latvijas skolās, kur bērniem tiks stāstīts par nebinārām identitātēm, plūstošiem dzimumiem un bezdzimumiem. (Starpsauciens.)

Mūsu bērniem ir vajadzīga drošība un skaidrība, nevis apjukums un mākslīgi radīts dzimums vai, vēl trakāk, – bezdzimums. Mums ir jābūt godīgiem ne tikai pašiem pret sevi, bet arī pret Latvijas sabiedrības vairākumu. (Starpsauciens.) Vairākumu! Šodien šis balsojums nav par juridisku tekstu, papīru, dokumentu. Šis ir pārbaudījums tam, vai mēs spējam aizstāvēt pašu svarīgāko – ģimeni kā pamatu, bērnus kā nākotni un tautas vērtības kā spēcīgu Latvijas pastāvēšanas fundamentu.

Cienījamie kolēģi! Tauta mūs tagad vēro. Viņi vēro jūs. (Dep. R. Bergmanis: “Vēro gan!”) Vēro gan! Cilvēki Latvijā gaida no mums izlēmību. Viņi gaida izlēmību no jums. (Starpsauciens: “To mēs zinām!”) Viņi uz mums paļaujas un gaida, ka mēs nostāsimies viņu pusē. (Starpsaucieni.) Es aicinu jūs šodien pieņemt drosmīgu lēmumu. Ja kāds jums izsaka draudus, mēģina šantažēt vai iebiedēt, tad ziniet, ka tā ir emocionālā vardarbība. Turiet stingru stāju un vēl stingrāku – nostāju! Mēs esam ar jums! Latvijas tauta ir ar jums! (Starpsauciens: “Nerunā tautas vārdā!”)

Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu un nodot to komisijai.

Paldies. (Ovācijas.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” nodošanu Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 33, atturas – nav. (Aplausi.) Likumprojekts komisijai nodots.

___

Kolēģi, turpinām.

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Anda Čakša, Mārtiņš Felss, Atis Labucis, Jānis Patmalnieks, Ingrīda Circene, Agnese Krasta, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārtiņš Daģis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ainars Latkovskis un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Dāvja Mārtiņa Daugavieša atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Mārtiņš Felss, Atis Labucis, Jānis Patmalnieks, Ingrīda Circene, Agnese Krasta, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārtiņš Daģis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ainars Latkovskis, Anda Čakša un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Mārtiņa Felsa atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Anda Čakša, Mārtiņš Felss, Atis Labucis, Jānis Patmalnieks, Ingrīda Circene, Agnese Krasta, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārtiņš Daģis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ainars Latkovskis un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Dāvja Mārtiņa Daugavieša ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Mārtiņš Felss, Atis Labucis, Jānis Patmalnieks, Ingrīda Circene, Agnese Krasta, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārtiņš Daģis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ainars Latkovskis, Anda Čakša un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Mārtiņa Felsa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Jeļena Kļaviņa, Maija Armaņeva, Mārcis Jencītis, Ilze Stobova, Kristaps Krištopans, Ričards Šlesers un Viktorija Pleškāne iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valdības darba rezultātiem un sabiedrības zemo vērtējumu”.

Vārds motivācijai deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jāteic, ka tas, kas šobrīd notiek mūsu valstī, ir tiešām... cilvēki, galvenais, to redz. Vieni saprot, kāpēc īsti mums nav labi, otri domā, vai tiešām mums ir tik labi un labāk nevarētu būt. Tai pašā laikā visi vērtējumi, kas nāk no tautas un izskan publiskajās debatēs un publiskajā telpā... par šiem zemajiem reitingiem.

Runa jau nav par zemiem reitingiem. Reitingi ir kaut kādi skaitlīši uz papīra, kurus mēs varam sazīmēt tādus vai citādus. Starpības nav. Runa ir par to, ko šībrīža valdība vispār var izdarīt tautas labā. Kā mēs redzam, diemžēl šībrīža valdības vadītāja Siliņa neko nevar izdarīt tautas labā. Tad, kad liek pretī skaitļus, satiksmes ministrs nezina, cik viņi tērēs komandējumiem un kāds ir algu fonds. Vajag samazināt ierēdņus. Ierēdņu skaits pieaug. Samazinām 170 miljonus budžetā, kaut gan bāze palielināta par 150. Pazemināsim zāļu cenas. Īstenībā zāļu cenas pieaug. Nu, vienvārdsakot, skatoties no malas, liekas, ka labā roka nezina, ko kreisā kāja dara. Un otrādi.

Manā skatījumā, ir ļoti būtiski, lai būtu stiprs premjerministrs, kurš vada Ministru kabinetu, kurš uzdod uzdevumus saviem ministriem, jo citādi nekas nenotiks. Un šībrīža zemais politiskais reitings, sabiedrības zemā uzticība valdībai ir par pamatu tam, lai Ministru prezidente Siliņa godprātīgi pateiktu, ka viņa netiek galā ar saviem uzdevumiem, un atkāptos no amata.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča, Maija Armaņeva, Ilze Stobova, Ričards Šlesers, Jeļena Kļaviņa, Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga un Linda Liepiņa iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par Grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā ietekmi uz sabiedrības veselību, valsts ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi”.

Vārds motivācijai deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs jau paši pieņēmām šo likumu, kā saka, ar cerību, ka viss būs labi. Pamatojums bija tāds, ka latvieši ir lielākie dzērāji visā Eiropā. Nu, man jau arī tad tas likās nedaudz dīvains. Es no pieredzes esmu pilnīgi pārliecināts, ka ar aizliegumiem mēs nevaram atrisināt nevienu jautājumu. Tikai ar prevenciju, tikai ar runāšanu, tikai ar izglītošanu, ar mācīšanu. Un kaut kādi nebūt ierobežojumi – tas ir pats pēdējais, kas var būt visā tanī procesā.

Šobrīd sanāk: aizliedzām tirgot alkoholiskos dzērienus – es nepateikšu precīzi, lai nekļūdītos ar laikiem, – no tikiem līdz tikiem un tagad priecājamies, ka Latvijas tauta mazāk dzer ar akcīzi apliktos alkoholiskos dzērienus. Un kas mums izšauj? Desmitkārt palielinās trīskāršā odekolona lietošana! Tātad faktiski sanāk tā... vispār jau to trīskāršo odekolonu tirgo kā kartupeļus – kaudzēs – un uzliek vēl atlaides. Faktiski tas ir 65 procentu spirts, nedaudz iekrāsots ar smaržu. Braucot garām Āgenskalna tirgum vakarā pēc darba, var redzēt... Pieņemsim, kad es braucu ar sabiedrisko.... kāpj iekšā tādi smaržīgi cilvēki... un smaidīgi.

Faktiski mēs esam iegājuši pilnīgi otrā grāvī. Un šeit tā runa ir tāda... pirmām kārtām tagad vairs nedzer... nevar nopirkt vakarā un paskatīties “Kas notiek Latvijā?” pie alus kausa, jo tev nav iespējas, tev vēl jādomā iepriekš, jāiegādājas vairāk.

Otrs ir tātad šī ekonomiskā situācija. Tieši tanī dienā, kad pieņēmām... 1. augustā “Valmiermuižas alu” aiztaisīja ciet. Par to man ir vislielākais personiskais... nu, es nezinu, ne aizvainojums, bet tāds “nu atkal atdodam kaut ko citam... to, kas mums labi strādā”.

Un trešais ir... kā tas kopumā ietekmē mūsu ekonomiku. Es nezinu, ja jums trūkst budžetā naudas, varbūt tad pasakām, ka līdz tam laikam (kā šodien tirgo līdz tiem pulksten 20.00) tirgojam par... ir tāda akcīzes cena, pēc pulksten 20.00, bet visu nakti, tirgojam ar dubulto akcīzi. Nu, es nezinu, kaut kā tā. Bet šobrīd sanāk, ka mēs ar gudru ziņu noņemam nost legālo alkoholu un visa... nu ne visa Latvija, bet liela daļa Latvijas sāk nodzerties ar odekolonu. (Starpsauciens.) Un šie ir svarīgi jautājumi – kā ir palielinājies faktiski nelegālais alkohols... tātad točku skaits, taksometru vadītāji... narkotisko vielu lietošana... kas mums ir ar ekonomisko situāciju, kas ir ar odekolona tirgošanu, ar kopējo akcīzes preci...

Tā ka ļoti svarīgs jautājums, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Linda Matisone, Aiva Vīksna, Česlavs Batņa, Lauris Lizbovskis, Edgars Putra, Andris Kulbergs, Juris Viļums un Raimonds Bergmanis iesnieguši pieprasījumu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram “Par Latvijas Nacionālā botāniskā dārza reorganizāciju”.

Vārds motivācijai deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 12. septembrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā pēkšņi parādījās informācija, ka Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs tiek apvienoti – vienkārši tiek apvienoti! Bez jebkāda loģiska pamatojuma, bez jebkādas sarunas ar šo iestāžu darbiniekiem, nostādot fakta priekšā. Zinot to, ka Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā ilgstoši bija izsludināts konkurss, bet labi apzinoties to, ka VARAM ministram nepatīk šī konkursa rezultāti...

Tas ir līdzīgi, kā mēs tagad pasludinātu, ka Satiksmes ministrijas padotībā “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” tiek apvienots ar “Starptautisko lidostu “Rīga””. Nu viņi taču ir zem Satiksmes ministrijas. (Starpsauciens.) Jā, kolēģi.

Tā ka, ja meklējam saprātu mūsu... ar “mūsu” domājot valdības risinājumus, kā meklēt budžetā papildu līdzekļus, tad VARAM ļoti uzskatāmi demonstrē to, ka šī saprāta trūkst. Pirmām kārtām – pašvaldībām atņemot līdzekļus, pasludinot, ka tas ir ietaupījums. Tagad – apvienojot DAP ar Latvijas Nacionālo botānisko dārzu. Pilnīgi absurdi! Tas demonstrē, ka nav absolūti nekādas izpratnes par šīm abām institūcijām.

Ir funkcijas, kuras var pārskatīt. Ir lietas, kuras var efektivizēt.

Tieši tas pats... Mūs interesē, kas notiks tālāk ar šiem 26 hektāriem Salaspilī, kur atrodas Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs.

Ir daudzas lietas, tai skaitā – par to, kā mēs nonācām pie šāda secinājuma. Kurš ir šīs idejas autors – vai tas ir pats VARAM ministrs Čudara kungs, vai kāds cits? Izvērtējuma nav, skaidrības nav. Un attiecīgi šīs jomas speciālistiem arī vairs nav drošības par savu nākotni.

Ja būtu loģisks, strukturēts un analizēts piedāvājums, kas ir nolikts galdā un izgājis primitīvu apspriešanu, tā būtu viena situācija. Tādā gadījumā, visticamāk, šāda lēmuma nebūtu. Tur būtu loģisks pamatojums, kāpēc to nevar izdarīt. Ir lietas, kuras var apvienot, un ir lietas, kuras ir absolūti neloģiskas un neapvienojamas.

Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS iesniedza šo pieprasījumu VARAM ministram. Gaidām atbildes pēc būtības... un taisnīgas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Turpinām ar Pieprasījumu komisijas atzinumiem.

Deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas, Jeļenas Kļaviņas, Mārča Jencīša, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas, Ričarda Šlesera pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas finanšu revīzijā konstatēto”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa. (Pauze.)

I. Bērziņa (JV).

Labdien... atvainojos. Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja, Saeimas deputāti! Vakar Pieprasījumu komisijā izskatījām deputātu pieprasījumu “Par Izglītības un zinātnes ministrijas finanšu revīzijā konstatēto”.

Vēlos uzsvērt, ka komisijā piedalījās izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde un izsmeļoši atbildēja uz visiem deputātu jautājumiem, kā arī izskaidroja rakstiskā veidā Finanšu ministrijā konstatēto attiecībā uz gaisa kvalitātes mērītājiem, kas izglītības iestādēs kopumā ir iegādāti par 4,27 miljoniem eiro. Kā skaidro izglītības un zinātnes ministre, to monitorings tika nodrošināts trīs gadu periodā, lai sekmētu bērnu atgriešanos mācībās klātienē Covid-19 pandēmijas laikā. Ilgtermiņā gaisa kvalitātes uzlabošana izglītības iestādēs, protams, ir jārisina ar investīcijām skolu infrastruktūrā. Ventilācijas sistēmu uzlabošana... vairākās valsts... Eiropas Savienības struktūrfondu, tostarp ERAF un Atveseļošanas fonda, un valsts budžeta programmās. Šobrīd par gaisa kvalitātes nodrošināšanu atbild izglītības iestāžu vadītāji, bet Izglītības kvalitātes valsts dienests savās pārbaudēs un akreditācijas procesā vērtē šo aspektu, izmantojot iepriekš iegūtos datus un publiski pieejamo monitoringa informāciju.

Kopumā Pieprasījumu komisija pieprasījumu ir noraidījusi. Četri deputāti balsoja “par” pieprasījumu, astoņi deputāti atzina, ka pieprasījums ir noraidāms.

Līdz ar to aicinu arī Saeimu noraidīt pieprasījumu ministrei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, uz uzdotajiem jautājumiem par gaisa kvalitātes mērierīču lietderību es saņēmu atbildi – pandēmijas laikā gūtā pieredze liecina, ka konkrētas normas noteikšana nav pierādījusi efektivitāti. Rādītājs izrādījies ļoti svārstīgs un atkarīgs no vairākiem nosacījumiem. Tādēļ būtiskāk par mērījuma veikšanu ir ievērot, lai telpa tiktu regulāri un pareizi vēdināta. Tagad esot pieejamas pat rekomendācijas pareizai vēdināšanai izglītības iestādēs, kurās nav mehāniskās ventilācijas.

Tātad no atbildes var secināt, ka, pirms tika iegādātas šīs mērierīces, neviens par tādu lietu kā vēdināšana neko nebija pat dzirdējis. Un tagad ir radušās pat rekomendācijas, ka jāatver logs un ka tādā veidā var izvēdināt klasi.

Uz jautājumu, vai, kļūstot par ministri, tika veikta pārbaude par šādu gaisa kvalitātes mērītāju iepirkumu, bija atbilde, ka tāda pārbaude nav veikta. Tātad vispār neradās nekādi jautājumi par šādu ierīču pielietojumu un nepieciešamību.

Uz jautājumu, vai šāds valsts budžeta līdzekļu izlietojums un iegādāto mērierīču neizmantošana ilgtermiņā ir pamatota un racionāla un vai tas atbilst labas pārvaldības principiem, atbilde bija, ka īstenotā projekta uzdevums bija nodrošināt priekšnoteikumus, lai bērni varētu atgriezties klātienē skolā Covid19 laikā, un, ņemot vērā minēto, projekts ir īstenots atbilstoši mērķim – nodrošināt izglītības procesu klātienē. Tātad šie unikālie mērrīki atveda bērnus uz skolu... vai ko tieši izdarīja? Atvēra logus, jo iepriekš to neviens nespēja izdarīt vai nezināja, ka tā ir jādara?

No tā ir secināms, ka vēl šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijai un ministrei nav sapratnes, ka iegādātās mērierīces tiešām bija nelietderīgs pirkums. Un tas rada bažas, ka ar šādu sapratnes trūkumu šādi vai citu veidu bezjēdzīgi iepirkumi var turpināties.

Tāpēc es uzturu šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es neatbalstīšu šo pieprasījumu. Un argumentācija no manas puses – šīs mērierīces bija vitāli svarīgas pašvaldībām, kurām vajadzēja ierīkot ventilāciju skolās. Piemēram, Ādažu novada pašvaldībā Ādažu vidusskolai nebija ventilācijas, un ar šīm ierīcēm mēs pamatojām, ka mums ir vajadzīgs ventilācijas projekts, un to uzstādījām. Jā, varam paskatīties uz absurdu, ka tajā pašā Ādažu sākumskolā, kas tika uzbūvēta pirms gada, arī vajadzēja uzstādīt šīs mērierīces, kaut gan mums tādas bija. Un šis jau ir varbūt nelietderīgs izmantošanas princips, ka tur, kur nevajag, mēs arī to darām.

Tāpēc teikšu, ka nepiekrītu, ka tās bija nelietderīgas. Daudzās vietās tās palīdzēja.

Līdz ar to es neuzskatu, ka šis pieprasījums ir tik ļoti pamatots. Mēs varam iet detaļās, bet es tomēr aicinu to neatbalstīt, jo šīs mērierīces bija vitāli svarīgas pašvaldībām, kuras īstenoja dažādus ventilācijas projektus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas finanšu revīzijā konstatēto”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 47, atturas – 6. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Kristapa Krištopana, Ilzes Stobovas, Viktorijas Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Jekaterinas Drelingas pieprasījums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par vardarbības novēršanu skolās”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Arī šo pieprasījumu vakar izskatīja Pieprasījumu komisija, un Pieprasījumu komisijas sēdē piedalījās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, ko atzinīgi novērtēja arī Saeimas deputāti. Uzsvēršu arī, ka visiem ir iespēja iepazīties ar iekšlietu ministra rakstiski atsūtīto atbildi, kur ir detalizēti izklāstīts, kas tiek darīts saistībā ar vardarbības novēršanu skolās.

Kopumā pasākumi, kas vērsti uz vardarbības mazināšanu bērnu un jauniešu vidē, ir iekļauti vairākos savstarpēji saskaņotos un pakārtotos politikas plānošanas dokumentos. Iekšlietu ministrija atbildē Saeimai norāda, ka vardarbības novēršana jauniešu vidū tiek īstenota ar starpministriju un pašvaldību sadarbību, balstoties gan uz Labklājības ministrijas pamatnostādnēm, gan Iekšlietu ministrijas plānu bērnu noziedzības novēršanai. Būtiska loma ir Valsts policijas programmai “Droša skola” un Drošības vēstnešu programmai, kurās iesaistīti arī pedagogi un vecāki. Tiek veikti preventīvi reidi, pārrunas un drošības izvērtējumi skolās, pastiprināta sadarbība ar pašvaldības policiju, sociālajiem dienestiem un izglītības iestādēm, lai laikus identificētu riskus. Prevencijas inspektori atbrīvoti no izmeklēšanas darba, lai vairāk fokusētos uz profilaksi. Savukārt pašvaldības atbild par korekcijas programmām bērniem un viņu ģimenēm, bet sociālo rehabilitāciju nodrošina Labklājības ministrijas sistēma, kamēr Valsts policija rūpējas par bērniem draudzīgu kriminālprocesu un atkārtotas traumatizācijas mazināšanu.

Vēlos uzsvērt, ka pieprasījuma iesniedzēji... deputāts un jautājuma uzdevējs Zivtiņa kungs sēdē apliecināja, ka ir apmierināts ar ministra atbildēm, bet tomēr vēlas šo pieprasījumu uzturēt spēkā. Bet kopumā deputāti, balsojot četriem “par” un septiņiem – “pret”, atzina, ka pieprasījums ir noraidāms.

Tā ka aicinu atbalstīt komisijas lēmumu un noraidīt pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jā, tiešām es gribu izteikt atzinīgus vārdus iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim par to, ka viņš pats personīgi ieradās un šo izklāstīja. Manā skatījumā, tas rāda tikai to, ka viņš ir ieinteresēts un strādā šajā jautājumā. Bet jāatzīst arī otra puse, ka tā problēma, ar ko šobrīd saskaramies, ir tā, ka uz papīra jau mums viss ir kārtībā – mums viss ir kārtībā! –, bet dzīvē diemžēl tas izskan pilnīgi citādi.

Tad, kad mēs – vai mūsu bērni, mazbērni – saskaramies ar dzīves realitāti, ir pilnīgi cita situācija. Kas ir vēl interesantāk un, tā teikt, varbūt vēl nedaudz dīvaini? Tas, ka visi signāli par vardarbību nāk no Jēkabpils. Mēs atceramies šo traģisko gadījumu Jēkabpilī pirms pāris gadiem, tagad beidzamais gadījums – par sunīša nošaušanu... un 26 gadu garumā tas tur notiek. Iekšlietu ministrs teica, ka it kā tur nomainīta policijas vadība, bet izskatās, ka visa tā darīšana nav tikai policijas vadībā. Tātad tur visa tā padarīšana ir daudz dziļāk iesakņojusies, un ir jāpaskatās un, kā saka, jārok daudz dziļāk. Iekšlietu ministrs teica, ka to darīs. Es ceru, ka tā arī būs.

Bet, ņemot vērā pieredzi, kas man ir iekšlietu sistēmā... un tieši beidzamie pieci gadi, tad, kad gāja tās reorganizācijas... Manā pakļautībā bija nepilngadīgo lietu inspektori, iecirkņa inspektori un ieroča atļauju sistēma. Tā sistēma bija tāda, ka visa Latvija bija sadalīta pa reģioniem, pa skolām, un katrā bija atbildīgais. Un skaidri varēja paprasīt atbildību no kāda cilvēka, tātad no policista. Šobrīd tas viss ir uztaisīts kā viens liels iecirknis ar nosaukumu “Latvija”, un visi atbild par visu un beigu beigās īsti neatbild ne par neko.

Mēs redzam, ka tikai tādos kliedzošos gadījumos tas nonāk līdz Saeimai, nu, tiek pacelts visaugstākajā līmenī. Tad arī mēs sākam domāt, viss sāk notikt, tiek ierosināti kriminālprocesi un visi, tā teikt, iespringst, bet īstenībā tam ir jābūt ikdienas darbam. Un, dublējot funkcijas gan valsts policijai, gan pašvaldībai... nu, pašvaldības policijai, man liekas, šobrīd ir tāda kā nesaprašana, un mums likumdošana būs jāskatās daudz dziļāk, kāpēc īsti nestrādā šis mehānisms.

Es noprotu, ka reorganizācija ir notikusi nesen, tātad tā šobrīd vēl ieskrienas un viss varētu vērsties par labu, bet signāli nāk, un tās darbības ir tādas, kādas tās ir.

Tā ka, kolēģi, tiešām vēlreiz paldies, ka personīgi iekšlietu ministrs bija atnācis. Paldies par izsmeļošo atbildi, kas bija sniegta. Tiešām mani tā apmierina.

Bet lūdzu cienījamos deputātus atbalstīt šo pieprasījumu un balsot “par” to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Manuprāt, diezgan simboliski – šis pieprasījums tiek izskatīts tajā pašā sēdē, kurā tikko deputātu vairākums nobalsoja par Stambulas konvencijas atcelšanu... likumprojekta nodošanu komisijai. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens. Starpsaucieni: “Tieši tā!”) Un tie visi jautājumi, kuri tiek uzdoti šajā pieprasījumā, jau ir ļoti pareizi. Tieši tā – kas tiek darīts? Līdz ar to ir arī ļoti labas un pamatotas iekšlietu ministra atbildes par to, kas tiek darīts un kādi dokumenti pieņemti, lai cīnītos pret vardarbību, tai skaitā arī skolā.

Bet kas ir viskliedzošākais šajā visā stāstā? Tas, ka tas darbs notiek regulāri. Un īstenībā – pateicoties Stambulas konvencijas pieņemšanai. Tāpēc ka bija pateikts, ka mums nav vairs jātolerē vardarbība, un arī skolā vairāk runā par vardarbību, vairāk ziņo, un mēs arvien vairāk dzirdam to, kāpēc bērni vai nu neapmeklē skolu, vai iet uz tālmācību, arī tai skaitā runājot par to, ka vide skolā ne vienmēr ir veselīga.

Bet ko šodien izdarīja LPV – un kas ironiskākais – kopā ar “Nacionālo apvienību”? (Starpsaucieni.) Nu, mēs jau zinām. Superīgi sabiedrotie. Mēs to jau redzējām, sākot ar Rīgas priekšvēlēšanu kampaņu un tagad turpinot to pašu naratīvu, ļoti skaistu. Šodien dzirdējām arī Kremļa naratīvu šeit, no tribīnes, kuru atbalstīja “Nacionālā apvienība”. (Starpsaucieni: “Par pieprasījumu!”; “Kāds sakars...?”)

Cīņa pret vardarbību skolā notiek plānveidīgi. Arī šobrīd daudzi Izglītības likuma grozījumi to apliecina. Izglītības likuma grozījumi – pirmām kārtām tie, par kuriem mēs jau runājām, – par iespēju pārbaudīt somas un personīgās mantas, kas mazinātu vardarbību un laicīgi ļautu izķert riskus. Arī ļoti daudz praktisko... piemēram, rīcības algoritmi vardarbības gadījumā un sadarbības iestādes. Bet vēlreiz saku: frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātiem un arī pārējiem, kas plāno balsot “par” šo pieprasījumu, jau neinteresē, kā īstenībā notiek cīņa pret vardarbību skolās. Ja interesētu, viņi būtu šos jautājumus uzdevuši tad, kad mēs tos vairākkārt skatījām gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Mēs regulāri atgriežamies pie tā, kas ir izdarīts šajā jautājumā un kas ir jādara tālāk.

Arī šobrīd grozījumi, kas ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, par to, ka Izglītības likumā vajadzīga... par to, ka katrai skolai jāiesaistās pretvardarbības... vardarbības novēršanas programmās... Bet tā lielākā ironija... negatīva... tajā, ka šodien no rīta no šīs tribīnes brīnišķīgajās runās vardarbība diemžēl tika tikai veicināta, pateicoties frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātiem un viņu atbalstītājiem no “Nacionālās apvienības”, APVIENOTĀ SARAKSTA un ZZS. Visas tās runas bija vērstas uz to, lai varētu pateikt sabiedrībai, ka vardarbība ir atļaujama, ka vardarbība ir normāla lieta (Starpsauciens: “Kāpēc tu melo?” Starpsaucieni.)... ka jūs par to nesodīs, tāpēc ka nav jau nekādi citi rīki ieviesti.

Bet, nē, vardarbība nav normāla lieta, vardarbība tiks sodīta. Un galvenokārt (it īpaši, ja mēs runājam par jauniešiem un bērniem) vardarbība sākas ģimenē, un vardarbība ģimenē ir jāpamana laicīgi un jāpalīdz. Un to pārsvarā dara tās skolas, izglītības iestādes, pedagogi un atbalsta personāls, kas pamana, ierauga un saprot, ka, iespējams, tieši ģimenē ir šīs problēmas. Un tad jāiesaista atbalsta personāls, sociālais dienests, jārunā ar vecākiem, jāsadarbojas visiem kopā, lai to izskaustu.

Man ļoti žēl, ka jūs vienlaicīgi varat manipulēt ar bērnu interesēm un prasīt ļoti svarīgus jautājumus iekšlietu ministram par vardarbību pret bērniem skolā, bet tajā pašā laikā no šīs tribīnes aicināt neievērot ne tikai starptautisko praksi, bet arī neievērot... neaizsargāt upurus un aicināt teikt, ka vardarbība ģimenē var turpināties. Līdz ar to visu deputātu, kas šodien nobalsoja “par” likumprojekta nodošanu komisijai, tieša atbildība... jūsu atbildība ir par jebkuru nākamo vardarbības gadījumu, jo jūs esat konkrēti to veicinājuši.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vardarbība nedzīvo uz papīra. Lai cik darba grupas jūs izveidotu, lai cik papīru jūs sarakstītu policijai, skolotājiem, vardarbība ir reāla. Vardarbību nenovērsīs neviens dokuments, ja mēs paši grūdīsim vardarbībā savus bērnus.

Ņenaševas kundze izteicās, ka vardarbība notiek ģimenē un tad tā tiek aiznesta uz skolu. Un es uzdošu jautājumu... kad pie jums vērsās SOS ciemats (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos. Kolēģi, mazliet klusāk!

I. Stobova.... kas tieši strādā ar bērniem, kuri cietuši no vardarbības, jūs dabūjāt pretargumentu no Veselības ministrijas, kas pateica, ka nav nevienas diagnozes, kura neļautu bērniem atrasties skolā.

Ja ir vardarbība, bērnus izņem no ģimenēm. Bet jūs, aizliedzot tālmācību, pasakāt, lai bērni turpmāk socializējas vardarbībā. Jūs sakāt, ka skolā saslēgsies visas komandas – sociālie pedagogi, psihologi – un strādās. Bet vai jūs esat iedziļinājušies realitātē, ka šo speciālistu pietrūkst? Vai jūs ikdienā sastopaties ar bērniem, kuri reāli cieš no vardarbības – no klasesbiedru vardarbības, no skolotāju vardarbības? Vai spēj palīdzēt? Nē!

Šeit top dokumenti, kuri aprakstīs – ko? Bērniem draudzīgs Krimināllikums? Ko vēl? Šīs ir reālas darbības, kuras dara pieaugušie, un zem skaistiem vārdiem “Sargāsim sievieti!”, es domāju, izlasot šo dokumentu, cilvēki saka: jā, es vairs neveikšu vardarbību!

Mums pietrūkst policistu. Pašvaldības policija uz notikumu vietām attālos Latvijas reģionos brauc pat stundu. Papīri neatrisinās jautājumus, ja vide valstī nebūs cilvēkam draudzīga. Mēs varam ratificēt visus pasaules dokumentus, bet, ja šeit pieņemtie lēmumi nepārvērtīsies darbībā, vardarbība nekad netiks pārtraukta. Ja mēs selektīvi izņemsim tikai to, kas mums patīk vai nepatīk, un ja pateiksim, ka, pieņemot vēl kādu dokumentu, notiks kaut kas labāks, tā nav patiesība. Rīcība un cilvēki, cilvēku zināšanas, cilvēku attiecības.

Ja kolēģis kolēģim izsmejot saka: “Vai dievs, “Nacionālā apvienība” kopā ar LATVIJU PIRMAJĀ VIETĀ!”, jūs, pazemojot vienus savus kolēģus, tos nostatāt pret otriem un ar to gribat gūt politisko kapitālu. Cilvēki, kas sludina vardarbības ierobežošanu, ir kļuvuši par vardarbības nesējiem. Šeit ikviens no mums... mēs esam kolēģi... un mūsu katra lēmums ietekmē katru Latvijas iedzīvotāju. Nevienam nevar iemācīt cieņu, ja mēs paši neizturamies cienījami cits pret citu. Un ar šādu vēstījumu arī Saeimai jāstrādā.

Mums katram var būt savas vērtības, savs pasaules redzējums, katrs no mums var nest savu vēstījumu, bet cieņa, cieņpilna saruna un attieksme citam pret citu – tā ir paraugstunda vardarbības ierobežošanai. Vardarbība jau nav tikai fiziska, bet arī emocionāla. Un šeit nevienam neviens nav devis tiesības būt augstākam, lielākam. Šeit visiem ir vienlīdz vienāds deputāta mandāts. Un, ja deputāts nespēj cieņpilni izturēties pret citu kolēģu lēmumiem, tad viņam pašam ir jāaizdomājas, kādas vardarbības nesējs viņš ir. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Kurzemes skolu direktori man ir teikuši – viņiem trūkst instrumentu, lai vērstos pret vardarbību skolās, jo šobrīd visi, arī izglītības iestādes... Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktais virziens ir tāds, ka tiesības prevalē pār pienākumiem un direktoram ir diezgan maz pilnvaru kaut ko darīt.

Tas, ko es vēlos teikt pēc PROGRESĪVO iznāciena, – manuprāt, PROGRESĪVIE skolās un skolēnu vidū vardarbību redz ļoti selektīvi, piemēram, jūs neredzat, ka ir diezgan vardarbīgi, ka no kara Ukrainā atmukušajiem bērniem skolās stundas pasniedz Krievijas pilsoņi. Vai tā nav vardarbība? Vai tā nav vardarbība, ka Liepājā astoņus un vienpadsmit gadus vecām skolniecēm uzmācas imigranti? Tieši PROGRESĪVO koalīcijas laikā imigrantu skaits ir pieaudzis. Viņi nāk no svešām kultūrām, kur acīmredzot uzmākšanās nepilngadīgiem bērniem ir pieņemama. Tā ir PROGRESĪVO... koalīcijas... sastāvdaļa. Dati rāda, ka tieši šobrīd migrācijas apjomi ir palielinājušies kā jebkad... kā nevienas citas valdības laikā. Varbūt sāciet domāt par sekām, nevis tikai deklaratīvi vicinieties vai imitējiet cīņu ar sekām! Domājiet arī par cēloņiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. (Starpsauciens.) Nē, kolēģi, tūlīt būs izstādes atklāšana.

Daži paziņojumi.

Man arī ir paziņojums.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! 20. septembrī apritēja 100 gadi, kopš dzimusi izcilā latviešu gleznotāja Džemma Skulme. Godinot viņas ieguldījumu Latvijas mākslā un valsts neatkarības atjaunošanā, tūdaļ atklāsim Džemmas Skulmes darbu izstādi. Aicinu jūs visus pulcēties tepat blakus – Balsošanas zālē.

Vēl vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu dalībnieki! Ļoti īsa sanāksme Dzeltenajā zālē. Aicinu uz dažām minūtēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazu mirklīti! Šodien mūsu vidū ir Dainis Īvāns, kurš tieši šodien svin apaļu jubileju. Sirsnīgi sveicam Īvāna kungu nozīmīgajā jubilejā! (Aplausi. Deputāti dzied “Sveiks lai dzīvo!”. Pauze.)

Vēl ir jānolasa reģistrācijas rezultāti.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien! Mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies 12 deputāti: Gundars Daudze, Māris Kučinskis, Andris Kulbergs, Selma Teodora Levrence... ir, Andris Kulbergs... ir, Antoņina Ņenaševa... redzēju, Igors Rajevs, Edvards Smiltēns (Dep. E. Smiltēns: “Smiltēns!”)... ir, Didzis Šmits... Didzis Šmits ir, Andris Šuvajevs, Andrejs Vilks (Starpsauciens.)... Andris ir, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Kā jau minēju, aicinu visus uz izstādes atklāšanu.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Izskatām deputātu Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Kristapa Krištopana, Ilzes Stobovas, Viktorijas Pleškānes, Jeļenas Kļaviņas, Jekaterinas Drelingas pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par vardarbības novēršanu skolās”.

Turpinām debates. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, cienīsim cits citu! Lūdzu, klusāk!

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, ja nebūtu bijusi Ņenaševas kundzes kaismīgā runa no tribīnes, droši vien es nenāktu šeit, tribīnē, jo tas, ko vakar mēs runājām Pieprasījumu komisijas sēdē un pārrunājām ar iekšlietu ministru, būtu bijis pietiekami. Es arī komisijas sēdē vakar minēju, ka šo pieprasījumu mēs atbalstām, tādēļ ka problēmas, kas saistītas ar vardarbību skolās, ar vardarbību pret bērniem un ne tikai, sabiedrībai ir ļoti aktuāls jautājums... kādēļ ir svarīgi par šo jautājumu debatēt no Saeimas tribīnes. Lūk!

Par to, ko šeit pauda Prezidija locekle Antoņina Ņenaševa. Būtu maigi teikt, ka tas ir ļoti aprobežots redzējums gan par Saeimas darbu, gan arī par tiem pārmetumiem, ka vienas vai otras frakcijas vai komisijas deputāti nedara pietiekami daudz, lai mazinātu vardarbību vai lai cīnītos pret vardarbību... un tā tālāk. Manuprāt, ir ļoti sekli domāt, ka jebkādas vardarbības regulēšana varētu sākties vai beigties ar kādu konvenciju vai jebkuru citu likumdošanas vai tiesību aktu.

Šāds tik augstas amatpersonas kā Saeimas Prezidija locekles redzējums ir vienkārši graujošs. Tas arī liecina par to, ka Ņenaševas kundze īsti nezina, kas notiek Saeimā, kā risinās darbs, kā deputāti skata jautājumus par vardarbību.

Konkrēti par mani. Es jau 13. Saeimā, kad darbojos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, biju iniciatore tam, ka ir jāsāk runāt par mobingu skolās, un šī iniciatīva sākās jau tad. Darbs notiek. Protams, vienmēr gribētos, lai tas notiek raitāk, bet šie pārmetumi deputātiem ir pilnīgi un absolūti nevietā. Arī šobrīd mūsu frakcija vardarbības jautājumus regulāri pārrunā ar dažādu ministriju un valsts institūciju amatpersonām. Tādēļ, dzirdot šos Ņenaševas kundzes izteikumus no tribīnes, es gribētu apšaubīt viņas darba kvalitāti un redzējumu par to, kas notiek vai nenotiek Saeimā. Tas ir viens.

Otrs. Jau otro dienu es dzirdu, manuprāt, ļoti apzinātu manipulēšanu ar to informāciju, ko pauž deputāti no PROGRESĪVO frakcijas, kas ir likumprojekta iesniedzēji, par to, lai mēs izstātos no Stambulas konvencijas.

Ļoti apzināti tiek piesaukts Rosļikovs, Šlesers. Viņu šeit nav jau kopš jūnija. Manuprāt, ļoti apzināti netiek pieminētas frakcijas apvienotais saraksts un “Nacionālā apvienība”. Vakar to darīja Švinka tiešajā ēterā, šodien to dara arī Ņenaševa no tribīnes. Un tas ir okay, vai ne? Manipulējam ar informāciju. Jautājums: kādēļ tā? Vai tiešām tik augsta līmeņa amatpersonai kā Ņenaševai, kura ir Saeimas Prezidija locekle, tas piedien? Kā tur ir? Un tā ir tāda apzināta manipulēšana.

Un visbeidzot – par piesaukto Kremli... un ka tas ir kaut kāds tur Putina vai... Nu tad jāskatās, kā te atkal precīzi... uz kuru galu tika vilkts. Kas tās ir par partijām, kuras ar šādu atteikšanos no konvencijas... ir nākušas ar šādu priekšlikumu? Mani sauc visdažādākos veidos, es esmu uzaudzējusi biezu ādu, bet pret tik cienījamu partiju kā Nacionālā apvienība vērsties ar tekstu, ka kaut kādas Kremļa partijas... tas ir galīgi necienīgi, tas velk uz kaut kādu ētikas pārkāpumu robežu... dziļi, dziļi. Es domāju, ka tas būtu tikpat neētiski, kā tad, ja es sāktu runāt par Ņenaševas kundzes, piemēram, brāļa kaut kādiem politiskajiem uzskatiem vai par to, kas viņam kādreiz ir paticis vai nav paticis, vai kādas lentītes kurš sien vai nesien, vai fano vai nefano par 9. maiju.

Es aicinu frakciju ProgresīvIE sanākt kopā un pārrunāt šos ētikas jautājumus par izteikumiem, kurus mēs dzirdējām gan vakar, gan arī šodien dzirdam no Saeimas tribīnes.

Aicinu pieprasījumu atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis pieprasījums ir par nedarīšanu – par nedarīšanu, kad kārtējo reizi nav rīcības.

Es domāju, tas ir labi, ka deputāti uzraksta pieprasījumu, savāc parakstus un pastumj kādu no ministriem darīt lietas. Mēs esam raduši, ka bieži vien aiz dažādiem dokumentiem, aiz birokrātijas cenšamies apslēpt kaut kādu nedarīšanu. Un šis pieprasījums ir konkrēti par vardarbību skolās, izceļot arī kādu gadījumu. Kāda ir rīcība? Kādas ir ieviestās lietas? Ko mēs darīsim? Kā mēs risinām šīs problēmas? Rīcības nav. Tāpēc arī deputāti uzrāda to – hei, rīkosimies! – un pieprasa konkrētu rīcību.

Es klausījos Antoņinas Ņenaševas uzrunu un sapratu, ka arī gribu komentēt. Daudzi pieskārās Stambulas konvencijai un savilka to kopā ar vardarbību skolās. Bet neviena konvencija, neviens dokuments, kas tikai mudina uz rīcību, nedos nekādu rezultātu. Rezultātu dod konkrēti izstrādāti likumi, lēmumi par konkrētām lietām. Paldies Agnesei Krastas kundzei, kura uzskaitīja lietas, kas ir ieviestas, līdzīgi kā šī... varmāku izsekošanas iekārtas, patvēruma dzīvokļi, vēl kādas lietas – tā ir patiesa rīcība, tā ir rīcība, ka ir dokuments, kas izsaka rīcību. Konvencija tikai noteic, ka mēs aizsargāsim. Skaidrs, ka mēs aizsargāsim – pēc būtības.

Bet mani ļoti uzrunāja... jeb tas, ko es redzēju attiecībā uz emocionālo vardarbību. Es vēroju uzrunu, kad viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”. Mēs cieņpilni uzklausījām Krastas kundzes argumentus. Zālē bija klusums – mēs klausījāmies. Bet tad ar saviem argumentiem nāca Maija Armaņevas kundze, un emocionālo vardarbību es redzēju tieši no frakcijas Jaunā Vienotība, kas klaji ņirgājās par kļūdām un publiski izsmēja runātāju. Vai tā nav emocionālā vardarbība, ko jūs paši parādāt? Es to saucu par divkosību.

Tā ir divkosība, ka jūs esat gatavi aizslēpties aiz konvencijām... aiz lietām... it kā aizstāvot, bet, kad jāķeras pie rīcības, tad jūs klaji ņirgājaties un paši nodarbojaties ar emocionālo vardarbību. To parāda arī jūsu ministri, kas aizslēpjas aiz dokumentiem, bet reāla rīcība neseko, arī vardarbības lietās skolās. Tāpēc pārdomājiet savu rīcību.

Īpaši vēršos pie vīriem – pie vīriem frakcijā JAUNĀ VIENOTĪBA. Rīkojieties kā vīri, neesiet emocionāli vardarbīgi pret savām kolēģēm!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labdien, dāmas un kungi! Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu iekšlietu ministram kaut viena punkta dēļ, kas tajā ir minēts, – ka no ministra tiek prasīta atbilde, kā notiek darbs ar jauniešu vecākiem vai aizbildņiem. To noteikto vardarbības problēmu, ar kurām saskaras skolās, cēloņi, saknes ir šo bērnu ģimenēs, mājsaimniecībās, kurās viņi aug. Tas ir tas, kam jāpievērš liela uzmanība.

Kolēģi, vai jūs esat lasījuši Stambulas konvenciju? Vai jūs tur atradāt, piemēram, konkrētus punktus, kas runātu par to, ka ir vajadzīga atkarību prevencija, ir vajadzīgs psihoterapijas darbs, lai risinātu ielaistas mentālās problēmas, kuras daudzi Latvijas vīrieši diemžēl risina, lietojot alkoholu un, nedod dievs, arī narkotikas? Jāstrādā ar šiem vardarbību pastiprinošiem faktoriem – jau minētajām atkarību problēmām, nerisinātām mentālās veselības problēmām, ar kurām saskaras ģimenes.

Kas attiecas uz šiem dokumentiem... kā jau vairāki kolēģi teica... ir vajadzīgi konkrēti darbi, konkrēti pasākumi, nevis dokumenti, kuri izstrādāti šaurā ekspertu lokā, iepludinot dažādas ideoloģijas, šai gadījumā – sociālo konstruktīvismu, sociālā dzimuma ideoloģiju. Ne tas ir vajadzīgs. Ir vajadzīgi konkrēti darbi.

Tomēr komentēšu arī Ņenaševas kundzes teikto. Vajadzētu saprast, ka, domāju, katram saprātīgam cilvēkam – vai viņš sevi atzīst par konservatīvo vai centristu, vai liberāli – ir skaidrs, ka pienākums nepieļaut vardarbību, mazināt vardarbību, novērst to izriet no cilvēcīgas izpratnes, ka ikviens cilvēks ir apveltīts ar neatņemamu cieņu, tāpēc ka viņš ir cilvēks... jau no savas cilvēciskās iedabas. Ja gribat, varam teikt, ka tas ir dabīgs likums, ka ir jānovērš vardarbība un jāizturas ar cieņu pret katru cilvēku. Es neuzskatu, ka man kā konservatīvam cilvēkam ir vajadzīgi kaut kādi speciāli dokumenti, kā Stambulas konvencija, lai es censtos novērst vardarbību, iestātos par katra cilvēka cieņu un censtos viņu pasargāt, cik manos spēkos.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Man ļoti žēl, ka mēs pašsaprotamas lietas sasaistām ar kaut kādām konvencijām. Man šķiet, šādiem pieprasījumiem nevajadzētu būt. Jebkura skolas direktora Izglītības likumā noteiktais pienākums ir rūpēties par drošu vidi izglītības iestādē. Un jebkurš normāls, sakarīgs, saprātīgs direktors par to rūpējas.

Vardarbības izpausmes, kas ir skolās, par ko runāja arī Zivtiņa kungs, piemēram, notikums Jēkabpilī, nenāk no skolām. Tās nāk no ģimenes. Un tas ir plašāks jautājums. Vai tiešām Izglītības un zinātnes ministrijai jāuzņemas sociālā funkcija arī darbam ar vecākiem? Nē! Tas ir mūsu sabiedrības viedoklis. Un es piekrītu, ka šis sabiedrības viedoklis izpaužas caur mums, Saeimas deputātiem. Ar to, kā mēs – gan pozīcija, gan opozīcija – uzvedamies šodien, mēs graujam sabiedrības uzticēšanos Saeimai, ko arī parāda šībrīža vērtējums.

Aicinu skatīt jautājumu pēc būtības. Šim pieprasījumam nav nekāda sakara ar Stambulas konvenciju, par ko Ņenaševas kundze mēģina mūs pārliecināt... ka šis ir tik vitāli svarīgs dokuments. Nē, ir svarīgi, kā mēs rīkojamies, ko darām, kādus noteikumus pieņemam, kādu atbalsta mehānismu izveidojam.

Ziniet, es kā skolas direktors arī bez Stambulas konvencijas rīkojos tā, lai manā skolā vardarbība mazinātos. Nebija tā, ka tās nebija, bet, tiklīdz bija, mēs izdomājām arvien jaunus mehānismus, kā šo vardarbību mazināt.

Nesaprotu, piedodiet, PROGRESĪVIE, jūsu dziļo zemapziņu... ka, nedod dievs, nebūs konvencijas, mums vardarbība plauks un zels. Tātad mēs esam tik ļoti lieli birokrāti, ka gaidām papīru, lai rīkotos, nevis rīkojamies bez papīra. Man ļoti žēl, ka mūsos ir tāda apziņa.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Tikai ļoti īsi atbildēšu uz to, ko teica Česlavs Batņas kungs. Man arī, Česlav, gribētos, lai pēc iespējas vairāk būtu tādi Latvijas skolu direktori kā jūs. Diemžēl tā informācija, kas ir nonākusi mūsu rīcībā... tas nav tikai viena bērna vai vecāka stāsts. Diemžēl ir redzams, ka skolās, it sevišķi prestižās skolās, ir jau izstrādājies algoritms, ka vardarbības gadījumi tiek apzināti noklusēti, lai neciestu skolas reitings. (Starpsauciens.) Tieši tāds ir sakars. Diemžēl visas skolas šos vardarbības gadījumus nerisina, arī skolu pedagogi nerisina, un arī direktori nerisina.

Ja viss būtu tik ideāli, tad šāda pieprasījuma nebūtu. Ja deputāti būtu uzmanīgi klausījušies Pieprasījumu komisijas sēdes laikā, tad viņi saprastu, par ko es runāju.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu “Par vardarbības novēršanu skolās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 45, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Darba kārtībā – deputātu Ilzes Indriksones, Uģa Mitrevica, Artūra Butāna, Raivja Dzintara, Jurģa Klotiņa, Jāņa Grasberga, Jāņa Dombravas, Naura Puntuļa, Edvīna Šnores, Jāņa Vitenberga pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par 2025. gada Fundamentālo un lietišķo projektu konkursu un tā rezultātiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referente Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Vakar Pieprasījumu komisijā kopumā tika izskatīti trīs pieprasījumi. Šis ir trešais vakar skatītais pieprasījums – “Par 2025. gada Fundamentālo un lietišķo projektu konkursu un tā rezultātiem”.

Arī uz šo pieprasījumu vakar komisijas sēdē izsmeļošas atbildes sniedza izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, kura ļoti izvērsti ir paskaidrojusi, kāpēc šādi pētījumi tiek veikti un kāds ir to pamatojums. Es no savas puses aicinu jūs ar tiem iepazīties.

Ja mēs runājam par fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem kopumā, tad, kā paskaidro Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Zinātnes padome ir ņēmusi vērā neatkarīgo ārvalstu zinātnisko ekspertu viedokli, kā arī projektu atlasē ir ievērota stingra Ministru kabineta noteikumos un konkursa nolikumā, kā arī vērtēšanas metodikā noteiktā atlases procedūra un nav konstatēti pārkāpumi. Līdz ar to nav pamata apšaubīt atlases pamatojumu.

Projekti, tajā skaitā “ANTI-MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā”, ir saņēmuši augstu zinātnisko novērtējumu. Zinātnei ir tiesības izzināt un analizēt sabiedrības realitāti. Sociālās zinātnes nepārstāv nevienu ideoloģiju, tās pēta dažādu ideoloģiju sadursmes un mijiedarbību. Iespējamā tēmas cenzēšana varētu tuvināt Latviju autoritārām valstīm un būt pretrunā ar vērtībām, kas liktas mūsu Satversmes pamatos.

Pētījums par Grenlandes ledājiem tiek pamatots ar to, ka Arktikas izpēte ir būtiska starptautiskajā un ģeopolitiskajā kontekstā ne tikai klimata pārmaiņu, bet arī Arktikas reģiona drošības jautājumu dēļ.

Tā kā daudzi jautājumi tika uzdoti par pētījumu programmu “Letonika”, ministre savā atbildē vērš uzmanību, ka pašreiz izsludinātās valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” kopējais finansējums no 2025. līdz 2028. gadam ir 6 200 000 eiro. Kopumā ministre uzsver, ka pētījumiem būtu nepieciešams lielāks finansējums, jo ir iespēja atbalstīt tikai salīdzinoši nelielu daļu no visiem iesniegtajiem pētījumiem.

Pieprasījumu komisija (trijiem balsojot “par”, astoņiem – “pret” un vienam nebalsojot) atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Aicinu atbalstīt komisijas lēmumu un noraidīt pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs iesniedzām pieprasījumu, kad publiskajā telpā tika paziņoti šo fundamentālo un lietišķo pētījumu konkursa rezultāti – tika apstiprināta ļoti maza daļa no pieteiktajiem zinātnes un pētniecības projektiem tieši fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā. Apstiprinātajos projektos mēs redzējām ļoti dažādu šo projektu, varētu teikt, nozīmi un vērtību (protams, mūsu zinātniekiem ir iespējas iesaistīties dažādos starptautiskos zinātniskajos pētījumos), tajā pašā laikā neredzējām pētījumus, kas atbilstu mūsu valsts šībrīža situācijai – tādās jomās kā vēsture, identitāte, latviešu valodas pētniecība, arī nevienu pētījumu par demogrāfijas izaicinājumiem. Mēs esam demogrāfiskās krīzes priekšvakarā. Redzam procesus, bet rezultāti mūs sasniegs pēc gadiem: skolās pirmajās klasēs – jau pēc pieciem sešiem gadiem, darba tirgū – pēc 15–20 gadiem.

Tieši Latvijai kā nacionālai valstij nozīmīgās tēmās fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā, kuru finansējam no valsts budžeta... mēs neredzējām apstiprinātajos pētījumos šādu problēmu risinājumus, tāpēc uzdevām jautājumus.

Jautājumi bija divos blokos. Pirmais bloks bija par to, vai ir tikusi vērtēta katra projekta tēmas aktualitāte Latvijas valsts un sabiedrības vajadzību kontekstā. Ministrija ļoti argumentēti atbildēja, ka, protams, zinātnieki piesaka tēmas, kas ir svarīgas starptautiski, un arī tēmas, kas ir svarīgas Latvijas valstij un sabiedrībai.

Galvenā problēma, kura atklājās Pieprasījumu komisijas sēdē un saņemtajās atbildēs, ir tā, ka šos projektus vērtē tikai un vienīgi starptautiskie eksperti. Neapšaubu šo ekspertu profesionalitāti, tāda noteikti ir. Bet kā viņi var vērtēt Latvijas sabiedrības un Latvijas kā nacionālas valsts intereses šajos fundamentālajos un lietišķajos pētījumos? Tieši tāpēc stratēģiskās specializācijas nozarēs kopumā viss ir kārtībā, jo šī specializācija šobrīd ir svarīga ļoti daudzām Eiropas un pasaules valstīm... globāli pētījumi, kuros mēs pēc tam rodam risinājumus arī saviem nacionālajiem problēmjautājumiem zinātnē, ekonomikā, dažādos dabas procesu izaicinājumos, arī izaugsmē.

Sociālo un humanitāro pētījumu daļā mēs diemžēl neredzējām, ka būtu likts uzsvars uz Latvijas kā nacionālas valsts interesēm un sabiedrībai aktuālajiem jautājumiem. Uz nelielai sabiedrības daļai aktuāliem jautājumiem – jā, bet ne kopumā. Tieši tāpēc aicinājām vērtēt un stāstīt, kā turpmāk tiks vērtēti šie pētniecības projekti sasaistē ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam izvirzītajām prioritātēm, kurās tieši mūsu valstiskajai apziņai, valodai, tradīcijām, vērtībām, arī identitātei ir nepārprotami būtiska loma. Kam tad tā Latvijas valsts ir vajadzīga, ja ne tiem cilvēkiem, kuri Latviju ir dibinājuši, to pēctečiem, latviešiem kā nācijai?

Tika atbildēts uz daudziem jautājumiem, paplašinot tvērumu un stāstot par valsts pētījumu programmām. Jā, tajās ir daudz precīzāk notēmētas valsts vajadzības, katra ministrija nosaka prioritātes un piešķir naudu. Bija arī taisnošanās, ka mums ir ļoti maz naudas pētniecībai un zinātnei. Mēs visi to zinām, bet ar to nav jālepojas. Piecreiz mazāk nekā varbūt citās... līdzīgās... valstīs Eiropā. Zinātnieki ceļ trauksmi, jo viņiem nepietiek finansējuma, nav pēctecības, īpaši ar nacionāliem, kultūras un valodas jautājumiem saistītajās nozarēs. Jaunie pētnieki pamet nozari, jo jānopelna kaut kā iztikai.

Ministrija taisnojoties stāsta, ka mēs veltām 300 tūkstošus projektam, kurā strādā komanda. Kaimiņvalstīs šādu finansējumu piešķir viena pētnieka projektam. Ar to nav jālepojas. Ir jāstāsta, kā mainīsim situāciju un ar nelielo resursu, kas mums ir zinātnei un pētniecībai, risināsim tos jautājumus, kas mūsu valstī šobrīd ir ļoti samilzuši un svarīgi.

Uz manu jautājumu klātienē, vai iesniegto projektu sarakstā bija pētījumi par demogrāfijas problēmām, tautas ataudzes jautājuma risināšanas iespējām, saņēmu izvairīgu atbildi, ka, jā, iespējams, kāds bija, bet iesniegto projektu sarakstu nesaņēmām. Tas tika atteikts, aizbildinoties ar ierobežotas pieejamības informāciju un atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumiem. Izlasījām Ministru kabineta noteikumus, tajos ir rakstīts, ka padome publicē tikai apstiprinātos projektus. Protams, nevajag publicēt visus, kas pieteikušies, jo šīs idejas var turpināt attīstīt un iesniegt nākamajām vai citām programmām.

Mums nebija iespējas iepazīties, bija vai nebija citi projektu piedāvājumi, kurus ārvalstu eksperti varbūt novērtēja kā ne tik zinātniski kvalitatīvus, bet kuri mūsu valstij šobrīd būtu svarīgāki. Nesaņēmām pilnu informāciju.

Noteikti lūgsim iespēju iepazīties vēlreiz, ja nepieciešams, apliecinot, ka neko neizpaudīsim publiski, lai zinātnieki neciestu. Un tad varbūt varēsim izvērtēt, cik svarīgi Latvijai bija tie pētījumi, kuri neguva atbalstu šajā programmā.

Paldies ministrei par to, ka viņa bija tikusies ar pētniecības organizāciju vadītājiem, ar universitāšu vadītājiem, meklējot risinājumu, kā nākamajos programmu uzsaukumos mērķtiecīgāk noteikt prioritātes. Protams, visi ir sabijušies, ka varbūt kādam kaut kas netiks, bet vēl sliktāka ir situācija, ka mēs piedāvājam iespējas visiem – iesniegt jebkurās nozarēs jebkādus projektus, jebkādus pētījumus – un pēc tam izceļam tikai to, kas liekas svarīgākais ārvalstu ekspertiem. Tiem pētniekiem, kas pēta nacionālos, valodas jautājumus, arī demogrāfijas izaicinājumus, nav pārliecības, ka tas Latvijai ir svarīgi. Tāpēc kopumā zinātnei finansējums vienmēr ir vajadzīgs lielāks.

Zinātne virza gan ekonomikas, gan pētniecības, gan mūsu tautas izaugsmes jautājumus. Bet, ja ir ierobežoti resursi (šībrīža situācija tāda ir – mēs taupām tur, kur var ietaupīt), tad izdalīt visiem visu... vai iedot tikai pētījumiem, kurus par vērtīgiem ir atzinuši ārvalstu eksperti, nepakonsultējoties ar nozaru ekspertiem Latvijā, manuprāt, nav pareizi. Tas ir tieši tas, kas nākamajos konkursos būtu jānodrošina, – ka šos jautājumus, kas skar latviešu tautas un Latvijas kā nacionālas valsts intereses, fundamentālo un lietišķo pētījumu sadaļā vērtētu mūsu nozaru eksperti. Mēs varam nodrošināt interešu konflikta neesību vai risku mazināšanu. Noteikti ir jāņem vērā mūsu zinātnieku viedoklis par pētāmajām tēmām.

Ceram, ka nākamie konkursi būs nodrošināti tā, lai mēs tajos varētu ieraudzīt pētījumus, kurus finansējam no budžeta, nevis no ministrijas finansējuma, kā mums atbildē bija pateikts – to finansē ministrija. Nē, finansēt no valsts budžeta... nodokļu maksātāji... lai tiktu atbalstīti pētījumi, kas ir svarīgi šobrīd mums kā nacionālai valstij un sabiedrībai, risinot gan drošības un demogrāfijas jautājumus, gan valodas, vēstures un kultūras prioritātes.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Rasnačai.

L. Rasnača (PRO).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Tā kā mans pamatdarbs norit akadēmiskajā vidē, uzskatu par pienākumu teikt šeit dažus vārdus.

Paldies iepriekšējai runātājai par kompetento runu – ka zinātnei Latvijā ir ļoti mazs finansējums. Kad mēs meklējam naudu, ir loģiski pievērsties jomai, kurai ļoti trūkst finansējuma, nevis meklēt naudu tur, kur tās ir vairāk, tā tiek dalīta dāsnāk... analizēt tādus projektus. Tāpēc es uzskatu, ka šī pieeja acīmredzot ir vērsta uz attiecību saasināšanu.

Otra lieta. Šiem projektiem ir ļoti liels konkurss – apmēram viens no septiņiem (labākajā gadījumā) saņem finansējumu. Un es negribētu piekrist tam, ka nav demogrāfisko jautājumu risināšanas.

Latvijā visizplatītākais ģimeņu tips, kurā aug bērni, ir viena vecāka ģimenes, kurās trūkst heteronormatīvās vides. Jā, Latvijā tiešām ir nopietnas demogrāfiskās problēmas, bet, ja mēs ignorējam vidi, kurā bērni visbiežāk aug, un to nepētām, tad nevaram šo vidi uzlabot, nevaram domāt, kā bērniem šādā vidē izaugt par cienījamiem sabiedrības locekļiem. Mēs nedrīkstam – nedrīkstam! – diskriminēt ne šīs attiecības, ne šos bērnus. Mums ir jāciena katrs bērns, katra vide, kurā viņš aug.

Trešā lieta. Vispār liekas diezgan dīvaini... projekts, kurā minēts dženderisms. Diemžēl esmu spiesta konstatēt, ka dīvainā kārtā vēl arvien ir daži deputāti (tiešām biju pārsteigta par to), kas nesaprot, ka angļu valodā “dzimums” ir divi vārdi – “sex” un “gender”. “Gender” ir dzimuma sociālās izpausmes, piemēram, sieviešu frizūras, uzvedība, apģērbs... Paņemt jēdzienu “gender” un uz tā izveidot it kā pret Rietumu sabiedrību vērstu ideoloģiju – tā ir Krievijas pieredze, izplatot šo ideoloģiju un izmantojot cilvēku nezināšanu.

Šis pētījums ir ļoti aktuāls, jo mēs šodien redzējām, ka arī Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kas to uztver ar pilnu nopietnību, domā, ka tā ir nopietni risināma problēma, un veido šo feiko problēmu kā dominējošu cilvēku uzskatu, un, neizskaidrojot pamatjēdzienus, izplata tumsonību.

Es aicinu cienīt citam citu un mūsu vēlētājus un necensties izplatīt tumsonību, un uzticēties ekspertiem un speciālistiem.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Šis jautājums par zinātni man ir personisks jautājums. Es pats esmu lepns sociālo zinātņu absolvents. Studēju antropoloģiju. Aptuveni piecus gadus pavadīju savu ikdienu, lasot dažādus pētījumus par ciltīm Āfrikā, Mikronēzijā, Polinēzijā, Austrālijā, Tuvajos Austrumos, Tālajos Austrumos. Ļoti daudzi no šiem pētījumiem bija publiski finansēti. Es studēju Lielbritānijā. Esmu pārliecināts, ka tad, kad pētnieki pieteicās šiem pētījumiem, neviens no tiem nebija tiešā, netiešā veidā saistīts ar Lielbritānijas ekonomikas izaugsmi vai plašākiem Lielbritānijas valsts attīstības mērķiem. Mērķis šiem pētījumiem bija zinātniski izpētīt pasaules dažādību.

Tēmas, kuras es pētīju gan bakalaura līmenī, gan maģistra līmenī, gan, man jāpiebilst, vairākos nesekmīgos doktorantūras līmeņa pētījumos... Ja “Nacionālā apvienība” un Latvijas Darba devēju konfederācija uzzinātu, kas bija mani interesējošās tēmas, esmu diezgan pārliecināts, viņi uzskatītu, ka manam darbam – iespējams, ne tikai manam darbam – vispār nekādas jēgas nav.

Vēl pirms gāju politikā, es vairākkārt pieteicos fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā. Es nevienu reizi nebiju sekmīgs. Tāpēc man ir vislielākā cieņa pret ikvienu pētnieku, kurš ir saņēmis finansējumu savam darbam no šīs programmas. Tas nav viegli, nav pašsaprotami.

Es minēju, šis jautājums par zinātni man ir personisks. Mans tēvs, kurš bija filozofijas profesors, veltīja visu dzīvi zinātnei, un viņam ne prātā nenāca balstīt savu darbību Latvijas Nacionālā attīstības plāna parametros, lai pielāgotu savu zinātnisko darbu ekonomikas izaugsmes vajadzībām. Viņš zināja, ka zinātnei ir jābūt brīvai arī apstākļos, kad valsts koncentrē savus resursus aizsardzībai. Un varētu teikt, ka it īpaši šādos apstākļos zinātnei ir jābūt brīvai. Mans tēvs pētīja tēmas, ko pats uzskatīja par svarīgām, un, manuprāt, tieši tas nodrošināja augstāko iespējamo kvalitāti Latvijas filozofijā.

Šis pieprasījums no “Nacionālās apvienības” apliecina, ka NA nevēlas brīvu zinātni. Viņi vēlas zinātni, kas ir pakļauta viņiem. Viņi labprāt redzētu sistēmu, kurā viņi paši spēj noteikt, kuri pētījumi saņems un kuri nesaņems finansējumu. Ja mans tēvs ieraudzītu šos centienus no “Nacionālās apvienības”, esmu pārliecināts, viņa secinājums būtu tikai viens: ar šādiem pieprasījumiem Latvijā tiek ievazāta Krievija. (Daži deputāti aplaudē.) Tieši šādos veidos dzimst autoritārisms, ko apliecina mūsu austrumu kaimiņš, kura izvēlētās metodes zinātnes pakļaušanai politiskajiem mērķiem bija ārkārtīgi līdzīgas: uzbrukumi seksuālajām minoritātēm, apgalvojot, ka šie pētījumi neatbilst Krievijas sabiedrības vērtībām.

Ja aplūkojam “Nacionālās apvienības” pieprasījumu, mēs redzam, ka tur ir rakstīts faktiski tas pats. Komentējot divus pētījumus par viendzimuma partnerību un antidženderisma diskursu, “Nacionālā apvienība” norāda, ka šīm tēmām ir stingrs sabiedrības noraidījums un tie neatbilst šī brīža valsts ekonomiskajām vajadzībām. Šī ir Putina rokasgrāmata.

Apgalvojumi, ka pētījumu tēmas neatbilst Latvijas Republikas Satversmei un likumdošanai, ir absurdi mēģinājumi iebiedēt zinātniekus. Netieši norādījumi uz nepieciešamību anulēt konkursu izturējušos projektus ir autoritārisma pazīmes. Jo, redziet, man kā zinātniekam savā sirdī īpaši interesētu lasīt par tēmām, kurām sabiedrībā ir stingrs noraidījums. Es ar interesi lasītu pētījumus par galēji labējām kustībām Latvijas sabiedrībā, lai labāk tās saprastu un labāk tām spētu stāties pretī. Bet acīmredzami “Nacionālā apvienība” šādi nedomā.

Kolēģi, pieprasījums ir daļa no plašākām kustībām, kas šobrīd notiek Latvijas politikā. Šīsdienas lēmums Saeimā saistībā ar Stambulas konvenciju nav tikai par konvenciju, bet gan iespējamu jaunu politisko asi.

Ainārs Šlesers, “Nacionālā apvienība”, Aivars Lembergs. Uzbrukumi zinātnei un medijiem ir daļa no šī stāsta, daļa no centieniem diskreditēt brīvu domāšanu, brīvu rīcību. Apstākļos, kad valsts primārās rūpes ir par drošību un aizsardzību, šīs Saeimas vairākums vēlas izstāties no konvencijas, kas iestājas pret vardarbību pret sievietēm un bērniem. “Nacionālā apvienība” vēlas atņemt finansējumu zinātnes projektiem, kas izturējuši augsta līmeņa konkursu, jo viņiem nepatīk šo pētījumu nosaukumi. Lielākais zaudētājs Latvijā Ainārs Šlesers nespēj izsaimniekot Rīgu un tagad atkal centīsies izsaimniekot valsti. ZZS pārstāvji šantažē satiksmes ministru, pieprasot dzēst Ventspils ostas parādus.

Ir jāsecina, ka Latvijas politikā virs mūsu galvām ir savilkušies tumši mākoņi – oligarhi, briestošs autoritārisms un domas brīvības ierobežošana. Ikviens mūsu partijas “PROGRESĪVIE” atbalstītājs var būt drošs, ka “PROGRESĪVIE” ne tikai neatkāpsies no savām vērtībām un nostājas, bet mēs arī iestāsimies par tām aizvien skaļāk. Šīsdienas balsojumi par Stambulas konvenciju ir apliecinājums un simbols tam, ka mūsu politika ir bijusi neticami veiksmīga. Mūsu sasniegumi oligarhiem ļoti sāp, un nekas mani neiedrošina vēl vairāk kā šīsdienas balsojumi.

Es aicinu noraidīt šo pieprasījumu un atbalstīt brīvu zinātni. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Manuprāt, PROGRESĪVIE šobrīd demonstrē, ka, viņuprāt, viņi var panākt savu taisnību, ja no Saeimas tribīnes citādi domājošos sauks par tumsoņiem vai viņu rīcību par tumsonību vai arī ja skaļi runās – jo tuvāk mikrofonam nāks, jo lielāka būs viņu patiesība.

Vienlaikus tā ir partija, kas iestājas par atklātību, tomēr viņiem šķiet pieņemami, ka šajā konkursā, kurā tiek dalīti lieli budžeta... finanšu līdzekļi, atklātības nav, un mums nav tiesību uzzināt, kas ir noraidītie projekti, par ko akadēmiskā vide ir sašutusi un lūgusi mūs uzdot jautājumus. Es šos jautājumus nosūtīju kā Saeimas deputāts, bet Latvijas Zinātnes padome mani nav pagodinājusi.

Bet jums šķiet pieņemami, ka ir noslepenots tas, kā tiek piešķirti tik lieli finanšu līdzekļi. Tāpat jums droši vien šķiet pieņemami, ka starp saņēmējiem šajos konkursos var būt un ir bijuši, kā mani informē, arī agresorvalsts pilsoņi. Tas arī esot pieņemami, Šuvajeva kungs. Vai tur nav saskatāma līdzība, ka jūs aizstāvat pašreizējo kārtību? Vai tas nav tuvāk Krievijas politikai nekā tas, ko jūs centāties šeit apgalvot?

Es uzskatu, ka būtu jāieklausās akadēmiskajā vidē un jānosaka tas, ka komisiju, kas izvērtē šos projektus, sastāda vietējie eksperti. Mums gandrīz visās nozarēs ir dažādu veidu komisijas, kas izvērtē dažādu veidu finansējuma piešķiršanu, un tur nez kāpēc netraucē tas, ka eksperti un speciālisti ir vietējie. Tad kādēļ šeit ir izņēmums? Es tam nesaskatu loģiku, kāpēc jūs negribat uzticēties vietējiem ekspertiem no akadēmiskās vides, vietējiem speciālistiem.

Manuprāt, tas, ko jūs demonstrējat, ir divkosība. Manuprāt, tieši šobrīd jūs apdalāt zinātni, jo piešķirt lielu finansējumu pseidozinātnei – arī tā ir apdalīšana. Es uzskatu, ka šeit būtu divi racionāli varianti: vai nu minētajos projektos finansējumu nepiešķirt, vai piešķirt tādiem, kas pēc būtības atbilst nolikumam, MK noteikumiem un valsts vajadzībām.

Šajā gadījumā Šuvajeva kungam gribu teikt... jūs teicāt, ka jūs kā zinātnieks ienācāt Saeimā un jūs cīnāties par finansēm un budžetu, bet Andris Šuvajevs nav panācis, ka valsts pilda likumā noteikto un atvēl 1 procentu no IKP pētniecībai un zinātniskajam darbam. PROGRESĪVIE nav to panākuši –finansējumu nepiešķir un turpina apdalīt zinātni. Bet tas netraucē viņiem nākt šeit un kaismīgi uzstāties. Bet tas jau nav vienīgais. (Dep. A. Ņenaševa: “Kurš nogrieza?!”) Inovāciju fondam... kurš nogrieza, Ņenaševas kundze... Inovācijas fondam, piemēram, kas ir zinātniekiem ļoti vajadzīgs finansējums... Jūs varbūt nezināt, kas ir Inovāciju fonds, bet es domāju, ka jums gan IZM, gan Ekonomikas ministrijas kolēģi var izstāstīt. Tas ir veids, kā mēs sintezējam zinātni ar ekonomiku, veidojam pievienoto vērtību. Jā, minētie konkursi, par ko mēs šodien runājam, nav par ekonomiku. Bet es jums ilustrēju ar vēl papildu piemēriem, kur jūs esat samazinājuši finansējumu zinātnei.

Līdz ar to tā ir liekulība – nākt šeit kaismīgi aizstāvēt... Es uzskatu, ka zinātnei ir jābūt brīvai, jo šobrīd tā nav brīva no “PROGRESĪVO” ideoloģijas. Vismaz minētie rezultāti par to liecina. Un tas nonāk pretrunā ar to, ko jūs paši sakāt. Tā ka piepildiet savus vārdus, piešķiriet, šobrīd budžetu sastādot (Šuvajeva kungs strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā), zinātnei papildu finansējumu! Citādi tas viss, ko jūs šeit apgalvojat, ir vienkārši tukši vārdi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šeit no PROGRESĪVO deputātes izskanēja, ka ir deputāti, kas nespēj izšķirt, ka “sex” un “gender” ir dažādas lietas. Bet, manuprāt, šeit ir deputāti, kas nespēj izšķirt arī to, cik ir dzimumu. Tāpat arī, ka eksperti un dažādi speciālisti nosaka reāli redzamus un bioloģiskus faktus.

Jau iepriekš bija pētījumi par “Wolt” un “Bolt” kurjeru labbūtību un citām dīvainām lietām. Arī tagad ir nepieciešama atklātība, kur tiek tērēti miljoniem līdzekļu. Kopējais fundamentālo un lietišķo pētījumu konkursa finansējums ir gandrīz 17 miljoni eiro. Divi pētījumi – “Viena dzimuma partnerības: antropoloģisks pētījums par bērnu audzināšanu ārpus heteronormatīvas vides” un “ANTI-MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā” – valstij izmaksā 600 tūkstošus eiro. Vienkārši nosaucot, summas cilvēkiem nav salīdzināmas... tāpēc salīdzinājumam – par šādu naudu vairāk nekā 1000 pensionāriem varētu izmaksāt viena mēneša pensiju vai arī dubultot Rīgas pašvaldības bērnu piedzimšanas pabalstu visiem gada laikā Rīgas Dzemdību namā piedzimušajiem bērniem.

Zinātniskās darbības likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka tā “mērķis ir nostiprināt valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības faktoru”. Tas nozīmē, ka tās zinātnes programmas, kuras izvēlas galvenā Latvijas zinātnes institūcija – Latvijas Zinātnes padome... tas nozīmē, ka tā ir valsts vēlme sabiedrības attīstībai. Sanāk, ka Izglītības un zinātnes ministrija, kas pārrauga Latvijas Zinātnes padomi, ar zinātnes palīdzību uzspiež sabiedrībai pieņemt viendzimuma partnerības, bērnu audzināšanas prakses un antidženderisma diskursu. Zinātnisko pētījumu konkursā tiek sadalīti Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi ar mērķi stiprināt Latvijas zinātni.

Viena no Latvijas Zinātnes padomes vērtībām ir caurspīdīgums, kas nozīmē, ka visi procesi, tajā skaitā finansējuma piešķiršanā, noris atklāti un godīgi. Rezultātā tas ir blefs. Konkrētajā fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu programmā pieteikumu vērtētāji ir anonimizēti ārvalstnieki, un nekādu atbildību par rezultātu šie cilvēki nenes.

Tas nevienam nav noslēpums, ka kreisi liberālā ideoloģija ir pārņēmusi akadēmisko vidi daudzviet Eiropā. Ja viņi ir tie, kas pieņem lēmumu, kuru projektu atbalstīt vai neatbalstīt, tad neko labu mēs nevaram sagaidīt. Tā kā anonīmie eksperti par savu darbu atbildību nenes, atbildība ir jāuzņemas Latvijas Zinātnes padomei. Lai gan akadēmiskā brīvība ir nepieciešama, tā nevar pieprasīt valstij tērēt līdzekļus bezjēdzīgos un pat sabiedrībai kaitīgos pētījumos. Rezultātā... līdzīgi kā Muzeju likumā... Koalīcija vēlējās panākt pašvaldības ietekmes aizliegumu Muzeju likuma darbībā. Tāpat arī apgalvot, ka zinātniskā darba tēmas nevar tikt pakļautas finansējuma devēju ietekmei, nav ne demokrātiski, ne taisnīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šodien mēs uzzinājām daudz ko jaunu. Man vislielākais pārsteigums bija uzzināt no Šuvajeva kunga, ka visi tie, kuri neatbalsta viendzimuma partnerattiecības un pētījumus par šo tēmu – sliktus pētījumus, nezinātniskus, jo zinātniskus jau mēs atbalstām –, ir oligarhu ielikteņi. Bet Šuvajeva kungs aizmirsa vienu lietu. Ja nebūtu viena oligarha atbalsta, nez vai vispār Šuvajeva kunga partija būtu valdībā. Es tā saprotu. Tāpēc Šuvajeva kungam jābūt ārkārtīgi uzmanīgam, jo, ja šis oligarhs uzzinās, ko Šuvajeva kungs ir sarunājis, viņš var atsaukt savas trīs balsis. Un kas tad notiks?

Es te gribētu nedaudz palabot. Te tika it kā pagriezts, ka šodien mēs runāsim, teiksim, par ģimenēm, kur vecmāmiņa audzina bērnu, par nepilnām ģimenēm... Ja vien viena pētījuma nosaukumā nebūtu vārds, skaists vārdiņš “heteronormatīvs”. Ja mēs paskatāmies, kas tad ir “hetero-“ un “heteroseksualitāte”, tad tās ir emocijas un tieksme pret pretējā dzimuma pārstāvjiem. Tātad pamatā šis pētījums ir par viendzimuma pāriem, jo tad varētu lietot, teiksim, “nepilna ģimene” vai kaut kādus citus apzīmējumus, nevis “heteronenormatīva” vai “heteronormatīva”.

Faktiski šis pētījums ir klasisks kultūrmarksisma ideoloģijas paraugs. Un kas ir kultūrmarksisms – jūs zināt, ja? Tā būtība ir sabiedrības pamatstruktūru dekonstrukcija... tātad kultūrmarksisms – tradicionālas ģimenes izjaukšana un graušana. Tiek veidotas dažādas pseidoģimenes, partnerība, homoseksuālistu ģimenes... lai gan mums Saeima nekur nav atļāvusi neko tādu, laulības nav iespējamas starp viendzimuma pāriem. Tiek anonimizēti kaut kādi eksperti, izcili ārzemju eksperti, bet mēs zinām, ka, ja viņi ir no valstīm, kur šiem viendzimuma pāriem ir atļauts veidot ģimenes, tad viņiem ir citi uzskati.

Reliģijas graušana. Jo, redziet, ja jūs nelikvidēsiet un negrausiet reliģiju, uz kā balstās visa Eiropas kultūra, tad... Ja jūs nedzīvosiet kopienās kā agrāk draudzēs, tad jums ir imigrācija. Tad latviešu meitenes, kas varētu būt luterāņu vai katoļu draudzēs, precēsies ar musulmaņiem, ies uz mošeju. Nu, tas viss ir šis kultūrmarksisms, patīk mums vai nepatīk. Tāds tas ir. Vienā teikumā – tā ir tautas identitātes izšķīdināšana, morāles graušana un viss pārējais: masu kultūra, popmūzika, kino, video, LSM, kas mums no rīta līdz vakaram to visu rāda.

Kas ir interesanti? Arī šeit... cienījamā zinātniece aizgāja... Šo procesu pavada liekulīga retorika par brīvību, vienlīdzību, humānisma nostiprināšanu, bet praksē process ir par ētikas un morāles relativizāciju. Ja jums nav reliģijas... tāpat kā dzīvniekiem... jums jau nav nekā augstāka par jums. Jūs tiekat absolutizēts. Tātad katras pāra attiecības ir ģimene. Viss kas ir atļauts. Atbrauc eksperts... vai viņš atbrauc no valsts, kur ir četras sievas... viņš var atbraukt, teiksim, kur pārsvarā jau ir varbūt viendzimuma laulības, un mēs sakām, ko te teica: mēs neesam brīvi! Mēs teiksim: ārzemju eksperts atbrauca! Vienreizēji! Saprotiet, pats atbrauca... no neheteroseksuālas ģimenes un uzrakstīja: nu, vienreizējs pētījums, kuram vajag trešo daļu no Nobela prēmijas.

Trīs pētījumi – gandrīz miljons, labi, 900 tūkstoši. Un jūs stāstāt: bet pētījums ir vajadzīgs! Un es piekristu, ja vien šādi pētījumi nebūtu desmitiem, ja ne simtiem. Es beigās pateikšu par Čikāgas universitātes pētījumu (Starpsauciens.)... ko jums katrs students par trīssimt eiro... daudz labāku pētījumu... kas jau ir veikti... kas notiek šajās ģimenēs ar bērniem. Bet mēs tā kā no gaisa esam nokrituši, un mēs tagad pētīsim kaut ko.

Tagad nākamais. Es tikai vienu no šiem trim apskatīšu. Es negribu atkārtot. Ja kādu interesē, ir ļoti garš pamatojums. Izlasiet, “Telos.lv” ir izanalizēts, bet es pievērsīšu uzmanību dažām citām lietām. Tātad nosaukums “Viena dzimuma partnerības: antropoloģisks pētījums par bērnu audzināšanu ārpus heteronormatīvas vides”, kas ir klasisks pseidozinātnes un politiskā aktīvisma mērķis. Varētu ticēt, ka tur tiešām pēta vientuļās vecmāmiņas ar pamestiem bērniņiem, bet viņai ir precīzi uzrakstīts, es citēju: “Mēs plānojam...” Tātad viņa – tā ir Aivita Putniņa, pētniece. “Mēs plānojam izstrādāt pierādījumu bāzi un ieteikumus neheteronormatīvu ģimeņu atbalstam.” Pirmkārt, kas ir “neheteronormatīva ģimene”, pasakiet, ja tieši par seksualitāti ir runa, ja “hetero-” ir viena normāla ģimene un “nehetero-” ir tāda, kas ir viendzimuma. Bet tādas ģimenes nav (Starpsauciens.)... Civillikumā nav, nav tādas ģimenes. Ir nepareizs termins. To vajag rakstīt... par dažādībām, dažādām, teiksim, pseidoģimenēm (Starpsauciens.), partnerībām, dažādām tādām lietām. Bet šeit ir pateikts nez kāpēc “ģimene”. Tātad jau zemapziņā tiek skalots... jeb iepotēts domāšanas veids, ka ģimenes ir dažādas, ka tās var būt arī viendzimuma.

Nu, tie ir surogāti, tie ir surogāti. Laulības surogāts ir partnerattiecības. Mēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā skatāmies – 42 tūkstoši vīriešu nemaksā alimentus. A kāpēc viņam maksāt? Viņš taču ir surogātģimenē, viņam nekādas ģimenes nav. Viņš ir partnerattiecībās. Viņš izmēģināja uz diviem gadiem, nu, nejauši bērniņš gadījās. A kas viņam par daļu? Viņš taču nav... Uz viņu nevar attiecināt Civillikumu... uz viņa saistībām. Un visās vietās šādā veidā...

Tātad te ir precīzi pateikts, ka pētīs tikai neheteronormatīvu ģimeņu atbalstīšanu. Tātad jau ir iepriekš pateikts. Nevis savāks statistiku un konstatēs, bet jau atbalstīs – vēl bez pētījuma. (Starpsauciens.) Tātad ideoloģiski, politiski programmēs. Ar zinātni tam nav nekāda sakara. Nu, termins – smieklīgs. Jo normatīvs jau vispār var būt tikai tas, kas ir dabisks. Dabiska ir vīrieša un sievietes ģimene. Un dabā tas ir visur, ka ģimene vai pāri tiek veidoti, lai radītu pēcnācējus, nevis lai nodarbotos...

Šis nav neitrāls pētniecības projekts, bet ideoloģisks projekts, lai vājinātu normālas ģimenes... kas tiek maskēts kā ģimenes... kā jau es teicu, anonīmi. Smieklīgi, te tiek norādīts, ka šī vērtēšana ir anonīma. Nez kāpēc. Mēs jautājām ministrei, kāpēc vērtēšana anonīma. Nu, redziet, tie, kas ir iesnieguši zinātniskos darbus, varētu kaut kā uzpirkt šos vērtētājus. Lai tas nenotiktu, mums tas viss ir anonīms un noslepenots. Necaurspīdīga sistēma.

Ģimene un laulība, jūs paskatīsieties, arī radniecība, Civillikumā tātad ir asinsradniecība, piedzimstot vai veidojot laulību, šī savienība – tēvs, māte, bērni –, un nekā cita nav.

Vēl viena lieta. Latvijā bija daži tiesneši, kas vispār pirms partnerības līguma jau bija vairākus desmitus šādu viendzimuma pāru atzinuši par ģimenēm. Pilnīgi bez kāda likuma. Kāda ir mūsu tieslietu sistēma? No vienas partijas... tiesnese. Tieslietu ministrei nekādu iebildumu absolūti nav. Tāpat kā ne pret Stambulas konvenciju, kura, teiksim, paredz masu imigrāciju no dažādām Āfrikas valstīm, kur klajš pants ir... kura saka, ka aborti nav slikti, tie ir slikti tikai tad, ja tos piespiedu ceļā kaut kādā veidā dara un tā tālāk. Par to mēs šeit nerunājam.

Līdz ar to 300 tūkstoši it kā varētu būt maza summa... Mēs nevaram savākt valstī 30 tūkstošus slimiem bērniem vai kaut kādām retām zālēm... kur vāc ziedojumus. Ja mēs būtu tik bagāti kā Šveice vai varbūt Luksemburga, mēs, protams, varētu visu ko atļauties.

Bet nobeigumā gribu pateikt. Es vienreiz jau uzstājos. Piemēram, ir Čikāgas Universitātes pētījums, ļoti pamatīgs, par to, kas notiek ar bērniem viendzimuma pāros... kur viendzimuma pāri audzina bērnus. Tur ir trīs galvenās lietas: lielāks skaits bērnu ar sliktākām sekmēm nekā normālās ģimenēs, lielāks psihisko slimību skaits, lielāks pašnāvību skaits pēc pilngadības un traucēta bērnu attīstība.

Amerikas Savienotajās Valstīs ir atļauts arī viendzimuma pāriem adoptēt svešus bērnus. Mums tas nav šeit. Bet uz to mēs jau ejam, es redzu, un visu laiku notiek kaut kādas tās ģimenes... Jo – kā tad šī neheteroģimene tiks pie bērniem? Viņi tikai adopcijas ceļā tiek pie bērniem. Un, ja mums ir 42 tūkstoši alimentu nemaksātāju un visa mūsu kultūra ir saistīta ar šo kultūrmarksismu, loģiski, ka tas skaits tikai palielināsies. Mēs neko tur nevaram mainīt. Es tikai pateicu, ka šāda valdība nedrīkst būt. Un es ceru, ka “šis murgs izgaisīs”, kā teica Gunārs Astra, un pēc kādiem 11 mēnešiem Latvijā būs jauna, normāla valdība.

Bet es aicinu šo pieprasījumu atbalstīt jebkurā gadījumā, jo pakļaušanās ārzemju ekspertiem nav tikai saistībā ar šo likumu. Mums šodien ir divi citi likumprojekti, attiecībā uz kuriem ārzemju eksperti mums atkal kaut ko ir ieteikuši. Mēs jau neesam vairs brīvi... Mēs bijām uz Džemmas Skulmes izstādes atklāšanu... Bet es šeit redzu valdību, kurai suniski ir tikai viena lieta – atrast kārtējo ekspertu, pateikt, ka tas ir kaut kas ģeniāls.

Uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju bija atnākusi vesela rinda dāmu no Izglītības un zinātnes ministrijas, kuras sāka stāstīt par UNESCO nostādnēm, kas esot pieņēmusi, kā bērniem audzināt... vai mācīt seksualitāti 1. klasē... pamatskolā – no 1. līdz 9. klasei. Latviešu tauta vai baltu tautas tūkstošiem gadu bez UNESCO, bez dažādu tautu mistrojuma nezināja, kā ir jāaudzina savi bērni. Un kas mani izbrīnīja? Bija tāda absolūta nevēlēšanās atbildēt pat uz normālu jautājumu: kas tie par murgiem, ko viņi mums stāsta? 1. klasē kaut kādi septiņi dažādi priekšmeti un nodarbības par bērnu seksualitāti un uz to visu praktiski bija tikai viens mācību priekšmets par normālu ģimeņu veidošanu.

Arī vakar komisijā tika uzdoti jautājumi: cik tad ir pētījumu par to, kāpēc mums nav to normālo ģimeņu? Kas ir vajadzīgs valstij? Kāpēc demogrāfija, kas bija atmodas laikā... dzimstība bija 42 bērni uz 100 tūkstošiem... kāpēc tagad mums šis rādītājs ir nokritis līdz kādiem 12 vai 13 bērniem? Tādi pētījumi nez kāpēc netiek finansēti. Tāpat arī Grenlandes ledi vai vēl kaut kādi ledi, kas mums ir ārkārtīgi “svarīgi”.

Un nobeigumā. Par to, ka mēs šeit dabu piecūkojam, mums nav pētījumu. Kāpēc mums, piemēram, uz Gaujas ir deviņas hidroelektrostacijas, kas visu piecūko, likvidē zivis, nobeidz? Mums Grenlande ir svarīga. Mums neatrodas nauda, lai kaut vai izpētītu, kādi politiķi ir iesaistīti, piemēram, Zīle, kuram pieder divas hidroelektrostacijas uz Gaujas. Kāpēc viņi nesavāc visus mēslus? Bet mums ir pētījumi dažādām šādām lietām.

Tāpēc es aicinu gan šo, gan arī visus citus... Ja jūs dzirdat ārzemju ekspertus, tad redziet to ekspertu, tiecieties ar viņu, parunājiet ar viņu, nevis stāstiet, ka anonīms ārzemju eksperts mums kaut ko ir “saskalojis”.

Aicinu atbalstīt. “Par”. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien par zinātni mēs dzirdējām daudz. Dažiem šķita, ka zinātni nevajag īpaši atbalstīt un ir jātaupa. Daži domāja, ka vajag zinātni atbalstīt, bet tikai “pareizo” zinātni. Es pacentīšos atbildēt uz šiem jautājumiem.

Es sākšu ar to, ka, runājot par mūsu valsts ekonomisko attīstību, mēs bieži vien atzīstam, ka tā norit lēnāk, nekā mēs vēlētos. Mēs runājam arī par to, ka mūsu valstī ir zema produktivitāte. Valstīs ar augstu produktivitāti – Somijā, Vācijā un Zviedrijā – ieguldījumi pētniecībā un attīstībā pārsniedz 2–3 procentus no IKP, bet Latvijā tie ir zem 1 procenta. Ja mēs gribam vairot Latvijas tautsaimniecības produktivitāti un ekonomisko izaugsmi, mums ir jāstiprina mūsu bāzes jauda – zinātne un inovācijas. Bet kas nosaka, kas ir atbalstāmā zinātne? Mēs arī dzirdējām, ir jāatbalsta tikai “pareizā” zinātne.

Sākšu ar īsu personisku piemēru. Nesen man veica magnētiskās rezonanses izmeklējumu mugurai, un, izlasot radiologa aprakstu, es biju ļoti nobažījusies. Bet speciālists – mugurkaula ķirurgs – man paskaidroja, ka vaina ir labojama un ieteica, ko darīt. Man ir doktora grāds inženierzinātnēs, tomēr ar medicīnu saistītu aprakstu bez attiecīgās kvalifikācijas es interpretēt nevaru, un es to arī nedaru. Un, ja man būtu iebildumi pret izmeklējuma aprakstu, es prasītu viedokli citam radiologam vai mugurkaula ķirurgam, nevis zobārstam vai pediatram. Tieši tāpat ir arī zinātnē. Lai kvalitatīvi izvērtētu zinātniskos projektus, ir vajadzīgas specifiskas zināšanas attiecīgajā zinātnes nozarē.

Tāpēc Latvijas Zinātnes padomes grantu konkurss ir solis pareizajā virzienā. Tiek vērtēta zinātniskā izcilība, un pieteicēji spēj izpildīt solīto, piesaistot attiecīgo nozaru speciālistus no citām valstīm. Mazā valstī tas ir īpaši svarīgi, Butāna kungs un Indriksones kundze, to es jums pateikšu, jo tas palīdz mazināt interešu konfliktus, jo, ja jūs mazā valstī iedosiet zinātniskā pētījuma projektu lasīt citam zinātniekam, visticamāk, tas būs vistuvākais kolēģis vai vistuvākais konkurents. Jūs nevarat izslēgt interešu konfliktu. Tieši tāpēc ir jāpiesaista zinātnieki no citām valstīm.

Zinātnes eksperti vērtē šos projektu pieteikumus uz pārdesmit lapām, un lielā konkursā finansējumu saņēma tikai 9 procenti no iesniegtajiem projektiem. Kāpēc dažiem cilvēkiem šķiet, ka viņi, atšķirībā no zinātnes ekspertiem, spēj novērtēt ikvienas zinātnes nozares projekta pieteikumu, iepazīstoties tikai ar kopsavilkumu? Mūsu, politiķu, uzdevums nav aizstāt ekspertu darbu, mūsu uzdevums ir nodrošināt skaidrus mērķus, stabilu finansējumu un caurspīdīgu procesu.

Vēlos piebilst arī par komunikāciju. Zinātniska projekta pieteikums nav komunikācijai ar sabiedrību. Man nav pieņemami, ka Latvijas Zinātnes padome sūta žurnālistus pie grantu saņēmējiem, kam steidzami jāgatavojas komunikācijai, lai gan projekts vēl nemaz nav sācies. Manuprāt, pašai padomei vajadzēja uzņemties atbildību un atbildību nevis par zinātnes projekta komunikāciju, bet gan par savu lēmumu skaidrošanu un procesu organizēšanu. Es uzsveru – manuprāt, padome ir labi strādājusi, tiešām šis process ir cienījams un dod labus rezultātus, tāpēc var mierīgi skaidrot.

Lai nākotnē atvieglotu pētnieku startu, būtu lietderīgi, ka Latvijas Zinātnes padome centralizētu mediju atbalstu, it īpaši projektu sākumposmā, kad komandas tikai uzsāk īstenošanu. Tas arī labāk palīdzētu sabiedrībai saprast procesu, vienlaikus netraucējot pētnieku darbu.

Tas, ko mēs esam dzirdējuši, vienmēr ir jautājums: protams, mums vajag inženierzinātnes, mums vajag STEM zinātnes, bet vai mums vajag sociālās un humanitārās zinātnes? Tieši šīs zinātnes iekļuva viedokļu krustugunīs. Un es jums pateikšu skaidri un gaiši: tieši šīs zinātņu nozares īpaši nepatīk autoritāriem režīmiem. Piemēram, Krievijā šobrīd vajā vēsturniekus. Krievu vēsturnieki ar slēptu identitāti dzīvo ārzemēs, jo Krievijas specdienesti viņus meklē, tāpēc ka kvalificēti zinātnieki ir kaitīgi režīmam. Krievijā vēstures grāmatas raksta Putina ideologi. Sociālās zinātnes ir tās zinātnes, kas ir īpaši svarīgas mūsu drošībai. Mēs dzīvojam hibrīdkara apstākļos, un sabiedrības noturība ir tikpat svarīga kā militārās spējas. Šīs zinātnes sniedz mums datus un risinājumus, kas palīdz samazināt mūsu ievainojamību.

Daži piemēri, kas ilustrē šo zinātņu nozīmi. Latvijā uz ceļiem ir liels bojāgājušo skaits. Pēdējā desmitgadē ik gadu mirst 100–150 cilvēki, un, rēķinot uz miljonu iedzīvotāju, tas ir divreiz vairāk nekā Lietuvā un piecreiz vairāk nekā Norvēģijā. Cilvēku nāves uz ceļiem ir milzīga traģēdija ģimenēm, bērniem, tie ir arī zaudējumi valsts ekonomikai. Aprēķini liecina, ka šie zaudējumi ir rēķināmi miljonos eiro. Katrs cilvēks... katra novērsta nāve uz ceļiem novērš sāpes un arī nozīmē miljonu vērtu ieguvumu mūsu valstij.

Kā to panākt? Un tad es atceros cepšanos par stabiņiem, es atceros, cik mums bija karstas diskusijas par ātruma ierobežojumiem. Bet pie stūres... Ne jau mašīnas izraisa avārijas, tās izraisa cilvēki. Tāpēc mums ir jāsaprot autovadītāju domāšana. Lūk! Un profesors Ivars Austers no Latvijas Universitātes tieši to vēlējās pētīt – kā veidojas cilvēku uzvedība uz ceļiem un kā to var ietekmēt. Un tieši šis projekts ļoti neiepatikās LATVIJAI PIRMAJĀ VIETĀ. Kāpēc? Tāpēc, ka jūs nesapratāt, kas tur rakstīts? Bet tā ir zinātnes valoda.

Linda Liepiņa arī pretstatīja zinātniskos pētījumus sociālajās zinātnēs atbalstam Latvijas Onkoloģijas centram. Bet veselības aizsardzībā prevencija nav pretstats klīnikai. Tās ir vienas monētas divas puses. Liela daļa onkoloģisko saslimšanu ir saistītas ar uzvedību, ar mūsu paradumiem, ar to, vai savlaicīgi tiek veikta diagnostika. Ieguldījumi dārgās iekārtās neatmaksāsies, ja cilvēki tās neizmantos. 2024. gadā atsaucība uz krūts vēža skrīningu bija 38 procenti, uz zarnu vēža skrīningu – 26 procenti. Tieši sociālās zinātnes palīdz izprast, kāpēc cilvēki ignorē ieteikumus, kāpēc savlaicīgi neveic diagnostiku un kā lai maina paradumus. Tāpēc ir vajadzīgas sociālās zinātnes.

Atšķirībā no iepriekšējām paaudzēm daļu laika mēs pavadām digitālajā vidē. Daudzi no mums jautā: kādu ietekmi digitālā pasaule atstāj uz mūsu bērniem? No kāda vecuma bērnam var dot planšeti? Arī šo pēta sociālās zinātnes nozares. Gribu uzsvērt, ka Latvijas zinātnieki sociālajās zinātnēs iet kopsolī ar zinātniekiem Eiropā un citur pasaulē un piedalās Eiropas projektos. Tas nozīmē, ka viņi arī piesaista Latvijai Eiropas finansējumu, tās ir investīcijas, pēc kurām mēs tā alkstam.

Interesanti, ka “Nacionālajai apvienībai” vismaz nebija iebildumu pret pētījumiem vēsturē, bet LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ vēlējās pārtraukt grantus tieši vēstures pētniecībā. Tas vēlreiz norāda, ka opozīcijas politiķi nevar vienoties, kādus projektus atbalstīt, bet es atgādinu: tas nav politiķu uzdevums, tas ir ekspertu uzdevums.

Starp citu, par vēsturi. Pērn Eiropas lielākajā seriālu festivālā “Series Mania” Latvijas seriāls “Padomju džinsi” ieguva galveno balvu, bet Kārlis Arnolds Avots tika atzīts par labāko aktieri. Latvija šāda mēroga pasākumā piedalījās pirmo reizi. Tiesības uz seriāla “Padomju džinsi” demonstrēšanu iegādājās straumēšanas gigants HBO, norādot uz filmas popularitāti un pieprasījumu. Šī filma ir par padomju periodu, un skatītājus ārpus Latvijas tas interesē. Tas ir eksportspējīgs produkts. To pašu var teikt arī par citiem mākslas darbiem, kas veltīti padomju periodam. Un tas ir lieliski. Tas ir mūsu drošības interesēs, jo mums ir jāparāda pārējai pasaulei padomju okupācijas patiesā un kroplīgā seja. Tiesa, vēsturnieki kritizēja atsevišķas epizodes “Padomju džinsos”, un seriāla turpinājuma veidošanā, cik es zinu, ir iesaistīts arī vēstures konsultants. Tas ir ļoti labi. Un ir ļoti labi, ka, neraugoties uz vēstures ilgstošo... “badināšanu” Latvijā, mums vēl aizvien ir vēsturnieki, kas ir gatavi iekļauties šādos projektos. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es aicinu izrādīt cieņu runātājam!

J. Simanovska. Drīz būs pusdienas.

Dažādi festivāli, kuros cilvēki ierodas arheoloģiskos tērpos un klausās pētnieku lekcijas, liecina, ka sabiedrība to novērtē un tam ir arī tūrisma potenciāls. Un tieši to LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ gribēja atsaukt.

Tā es varētu turpināt par daudziem citiem pētījumiem, bet svarīgākais, ko es gribu pateikt, – zinātnē ne vienmēr uzreiz ir skaidrs, kas un kam var tikt izmantots, bet kopumā zinātniekiem ir būtiska loma tautsaimniecībā.

Mums ir svarīgi nošķirt fundamentālos pētījumus no valsts pasūtījuma. Mums ir vajadzīgi abi – gan zinātņu apgūšanas meklējumi un inovāciju ceļš, kas sagatavo zinātniekus pētījumiem un pa ceļam atnes kaut ko negaidītu, vērtīgu, gan tas, ka mums ir tādi zinātnieki, kuri spēj izpildīt konkrētus valsts, pašvaldību vai uzņēmumu uzdevumus.

Un es atkal gribu norādīt “Nacionālajai apvienībai”: ja jums šķiet, ka ir kādi pētījumi, kas Latvijā netiek veikti, ir jāierosina, ir jāveic valsts pasūtījums un jālūdz pētīt tieši to, kur jums šķiet, ka nav atbildes.

Vēl es gribu pateikt... ko es dzirdēju kā lielu problēmu... tieši pirms manis mēs dzirdējām garu, garu prātošanu par dažādiem atslēgvārdiem. Tā ir liela problēma – ideoloģisku motīvu meklēšana pētījumos, iekrītot ar šiem atslēgvārdiem. Ir atšķirība, ko šie vārdi nozīmē zinātnes valodā un ko tie nozīmē pārējiem. Un, ja mēs nepētīsim tās parādības sabiedrībā, kas izraisa spriedzi, mēs zaudēsim ļoti būtisku informāciju par sabiedrību. Zināšanas par sabiedrību ir ļoti svarīgs mūsu drošības jautājums.

Starp citu, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā, ar ko mēs ļoti lepojamies, uz kurieni mēs vedam savus ārzemju viesus un ko novērtē mūsu ārzemju viesi, arī strādā sociālo un humanitāro zinātņu eksperti. Es bieži dzirdu: atbalstām zinātni, bet šogad ir jātaupa. Taupība ir svarīga, taču jāatceras – tāpat kā valsts aizsardzībai, arī zinātnei jāuztur bāzes jauda. Ja mēs to zaudējam, atjaunot to ir dārgi un lēni. Un tad, kad ir jāatvaira uzbrukums, mēs esam bez armijas.

Taupīt līdzekļus var un vajag. Piemēram, Rīgas dome pārtrauca iepirkumu Vanšu tilta remontam, jo šķita, ka iepirkums ir ļoti dārgs. Tagad jaunā konkursā piedāvājums ir par 30 miljoniem lētāks. Tie ir 30 miljoni! Un mēs sūdzamies par 17 miljoniem, kas ir aizgājuši zinātnisko grantu konkursam. Taupām! Bet meklējam, nevis apdalām zinātni! Mums, politiķiem, ir jānosprauž robežas. Lēmumi par zinātnisko izcilību un projektu kvalitāti ir ekspertu rokās, bet mērķu finansējums un caurspīdīgums – tā ir mūsu atbildība. Tas nozīmē starptautisku recenzēšanu, atvērtus konkursus un skaidru komunikāciju ar sabiedrību.

Zinātne nav luksuss un nav konkurente citām vajadzībām. Zinot, ka diskusijas par zinātnes projektiem aktualizēja Latvijas Darba devēju konfederācija, aicinu konfederāciju sadarboties ar zinātniekiem un ieguldīt pētniecībā, jaunu produktu izstrādē, lai celtu produktivitāti un lai mēs savus resursus izlietotu gudri.

Es vēršu uzmanību – atbilstoši Latvijas Bankas analīzei meža nozarē vairāk nekā pusi eksporta sastāda produkcija ar zemu pievienoto vērtību – baļķi, zāģmateriāli, kurināmais. Tas uzliek ļoti lielu slodzi mūsu mežiem. Ja mēs izmantotu šos resursus racionālāk, inovatīvi ražotu produktus ar augstāku pievienoto vērtību, mums nevajadzētu runāt par kaut kādiem ciršanas palielinājumiem.

Es uzskatu, ka ir jāatbalsta zinātne, ja vēlamies mūsu valsts izaugsmi. Stiprināsim izcilību un sadarbību un taupīsim gudri! Tikai tas ir ceļš uz lielāku produktivitāti, drošāku sabiedrību un labāku dzīves kvalitāti ikvienam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es izmantošu gadījumu, kamēr Ņenaševas kundze vēl ir ceļā, un vērsīšos tieši pie viņas – pie viņas izteikumiem par to, ka... Mājiens par to, ka tie, kas iestājas pret Stambulas konvenciju, visi atbalsta vardarbību, ir personīgi aizskarošs ne tikai man, bet, es domāju, arī vairumam no jums.

Otra lieta – šādā veidā apšaubīt jeb vērsties pret Saeimas vairākuma balsojumu, manuprāt, ir nepiedienīgi Saeimas Prezidija loceklei. (Daži deputāti aplaudē.)

Kas attiecas uz pētījumiem, es vilkšu paralēles ar Valsts kultūrkapitāla fondu. Līdzīgi kā zinātnei, arī tur aiz strīpas jeb neatbalstīti paliek virkne labu projektu, jo procents ir diezgan līdzīgs kā zinātnei. Un tad neatbalstītie projekti saņem tādu nepatīkamu atteikumu, kas skan apmēram šādi: projekts nav atbalstīts, jo ir mazāk aktuāls citu projektu vidū.

Viss, ko mēs vaicājam, – lai mēs šādu pašu informāciju saņemtu no Zinātnes padomes, lai mēs varētu vērtēt, ar ko tad šie divi projekti ir bijuši aktuālāki nekā tie pārējie, kas nav atbalstīti, – lai noņemtu jebkādas šaubas par ideoloģisku ietekmi zinātnē.

Tas arī viss. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

Vitenberga kungs, vai jums pietiks ar 10 minūtēm?

J. Vitenbergs (NA).

Pietiks.

Sveiki, kolēģi! Es esmu lauku zēns un ne līdz galam saprotu šīs modes tendences un ņemšanos, kas notiek šobrīd, un, kā saka mana kolēģe Linda, visus tos dženderus, dženderbenderus un tingeltangeļus... un vēlmi to visu uzspiest un pierādīt, ka tas viss ir kaut kas foršs un katrā ziņā mums ir vajadzīgs. Man tuvs un saprotams ir ģimenes lomas apraksts un modelis, savstarpējās attiecības un vērtības, ko apraksta Anna Brigadere savā darbā “Dievs. Daba. Darbs”. Māte tiek aprakstīta kā čakla sieviete, kas nes mājas darbus un rūpes. Viņa mācīja bērniem Dieva bijāšanu un čaklumu. Tēvs stāvēja kā saimnieks. Viņš rūpējās par tīrumiem, lopiem un kārtību sētā. Visiem bērniem bija skaidrs, ka māte tur mājas siltumu, bet tēvs – mājas godu. Es šajā aprakstā redzu pilnību un harmoniju. Kaut ko tādu es gribētu piedzīvot savā ģimenē ikdienā. Un to novēlu arī jums katram.

Šis pieprasījums ir par to, vai pētnieks Šuvajevs un PROGRESĪVIE ļautu Annai Brigaderei šobrīd publicēt šādu darbu. Runa ir par pētījumiem, un viens no tiem ir 300 tūkstošu vērtībā par antidženderisma diskursu Latvijas publiskajā telpā un literatūrā. Vai šis Annas Brigaderes darbs būtu diskurss? Mēs nevēlamies pieļaut situāciju, ka mūsdienu rakstnieki, kuri cildina, apraksta ģimeni, mūsu tautas vērtības, ir pakļauti vajāšanai vai kaut kādai mistiskai, nevajadzīgai cenzūrai. Un viss.

PROGRESĪVIE, nesieniet kopā ar kaut kādām savām sazvērestības teorijām, kaut kādiem murgiem! Vai Anna Brigadere šobrīd varētu rakstīt šādu darbu un nebaidīties, ka par to kāds varētu veikt pētījumu un beigās vēl aizliegt?

Kolēģi, atbalstām šo pieprasījumu!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Cienītie kolēģi! Rasnačas kundzes un Šuvajeva kunga spilgtās uzstāšanās pamudināja arī mani šeit atnākt. Ko tik mēs nedzirdējām! Profesore nosauca daļu sabiedrības par tumsoņām. Šuvajevs, kurš apsūdz Saeimu autoritārismā. Pats jautrākais ir tas, ka Rasnačas kundze pati savulaik saskārās ar kreiso ideoloģiju un ļoti dīvainiem socioloģijas priekšmetiem, piemēram, zinātnisko komunismu, marksismu-ļeņinismu, ko, visticamāk, ir apguvusi. Tāpēc nav tā, ka vajag nekritiski raudzīties uz visiem zinātniskajiem pasūtījumiem, kas tiek piedāvāti. (Starpsauciens: “Visiem nevar...”)

Tāpat arī man šķiet absurds runāt par to, ka ir vientuļo vecāku ģimenes un tamlīdzīgi, un tajā pašā laikā pavirši izturēties pret valsts naudu – valsts naudu! –, kuru sarūpē arī šīs viena vecāka ģimenes, ar grūtībām maksājot nodokļus. Bet te ar vienu rokas vēzienu 300 tūkstoši tiek piešķirti pētījumiem, par kuriem var uzdot jautājumus.

Atgādinu Rasnačas kundzei – ja katram vecākam, kuram ir grūtības, tiktu piešķirti 100 eiro 12 mēnešu garumā, tad ar šo naudas summu, kas ir iztērēta vienam pētījumam, pietiktu 500 ģimenēm, lai jūtami uzlabotu dzīves līmeni. (Starpsauciens.)

Manuprāt, tā ir demokrātiskas valsts pazīme, ka Saeimas deputāti var izmantot Saeimas kārtības rullī un Satversmē noteiktās tiesības virzīt pieprasījumu, uzdot jautājumus par valsts naudas lietderīgu iztērēšanu. Tā ir demokrātijas pazīme. Autoritārisma pazīme ir nākt šeit Benesa Aijo stilā bļaustīties ne tikai pret buržuāziskajiem nacionālistiem, bet arī pret saviem koalīcijas partneriem un pat pret sociāldemokrātiem, kas ir jūsu koalīcijas sastāvā, jo viņi neatbilst kaut kādām kreisās ideoloģijas normām. Tā ir autoritārisma pazīme... nevis demokrātiski uzdot jautājumus, cik pamatoti ir tēriņi vienam vai otram projektam.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies deputāti: Oļegs Burovs... ir, Gundars Daudze, Irma Kalniņa... ir, Māris Kučinskis, Andris Kulbergs... Andri!... Igors Rajevs, Edvards Smiltēns (Starpsaucieni: “Ir!”; “Ir!”)... Edvard, atsaucies!... ir, Andrejs Vilks, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. Paldies tiem, kas vienmēr ir laikā. (Pauze.)

Mums nav kvoruma. Ir reģistrējušies tikai 42. (Pauze.)

Kur APVIENOTAIS SARAKSTS? (Starpsauciens: “Šeit!”) Divi ir. (Pauze.)

Kolēģi, APVIENOTAIS SARAKSTS ieradies. Varam sākt.

Sākam ar kaut ko patīkamu – 25. septembrī Ramona Petraviča svinēja savu skaisto jubileju. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi. Starpsauciens: “Nedzirdēju, cik gadu!”) Sievietēm gadus nesauc.

Labi, kolēģi, mēs palikām pie pieprasījuma izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par 2025. gada Fundamentālo un lietišķo projektu konkursu un tā rezultātiem”.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Būtu labi, ja mēs šodien varētu vienoties vismaz par vienu lietu – zinātne ir par faktiem. Mums ir nepieciešams izzināt, kāda ir daba un kādi ir fakti, lai, balstoties uz faktiem, mēs varētu pieņemt arī politiskus lēmumus. Arī par to ir fundamentālie un lietišķie pētījumi – par faktiem, par to, kāda ir daba.

Ko paredz šis pieprasījums? Tas faktiski paredz to, ka ir jāizvēlas tēmas, kuras mēs fundamentālajā zinātnē pētām vai ne. Taču tādā veidā mēs nevaram izzināt pasauli mums apkārt, bet tā ir mums nepieciešama informācija, lai mēs kā likumdevēji pieņemtu lēmumus. Kas tad būs nākamais solis pēc tam, kad tiks diskreditētas tēmas? Pēc tam diskreditēs rezultātus. Un mēs jau dzirdam aicinājumus diskreditēt zinātniekus, kuri ir snieguši vērtējumu par šiem pētījumiem.

Tā sistēma balstīta uz to, ka ir neatkarīgi zinātniskie kritēriji, uz kuru pamata tiek veikti pētījumi. Mēs esam pārliecināti, ka iegūstam labāko iespējamo rezultātu par finansējumu, kas mums ir pieejams, pēc iespējas labāk izzinām pasauli mums apkārt un iegūstam jaunus faktus. Ideoloģiskā un politiskā pārliecība var būt dažāda, taču tā nevar ietekmēt faktoloģiju. Kā jau es minēju, šeit ir zinātniskie kvalitātes kritēriji.

Vēlos nolasīt, ko mums ministrija norādīja atbildē: “Lēmumi projektu atlasē ir balstīti uz neatkarīgu ārvalstu zinātnisko ekspertu konsolidētu izvērtējumu un konkursa nolikumu. Šāda pieeja nodrošina neatkarību un starptautiski salīdzināmu kvalitāti. Tā ir pārņemta no Eiropas pētniecības programmām, kā arī citu Eiropas valstu nacionālajām programmām. Neatkarīgi zinātniskie eksperti projektus vērtē starptautiskā līmenī, tie, ievērojot pasaules labās prakses standartus, tiek atlasīti no starptautiskām, tai skaitā Eiropas Komisijas, datubāzēm, ir neatkarīgi, kvalificēti un ar projekta nozarei atbilstošu ārvalstu kvalifikāciju. Tā nodrošina kvalitatīvu un neatkarīgu profesionālu izvērtēšanu.” Tas ir par izvērtējumiem.

Tad mums bija jautājums par to, vai šiem projektiem ir ekonomiski mērķi, vai tādi var būt. Šie projekti ir par to, ka mēs izzinām, kāda ir pasaule mums apkārt. Mēs šajā nedēļā klausījāmies, piemēram, interviju ar profesoru Mārci Auziņu – ka viņi pēta kvantu fizikas jautājumus, to, kāda ir kvantu fizika. Tā mums nepieciešama, lai mēs nākotnē varētu attīstīt nākamās paaudzes kvantu tehnoloģijas.

Arī atbildē mums norādīts, ka šo projektu mērķis nav tieša ekonomiska vai tūlītēja komercializācija: “Fundamentālie un lietišķie pētījumi pēc savas būtības ir zinātnes inovācija. Tie paredz jaunu zināšanu radīšanu, zinātniskās izcilības attīstīšanu un pētniecības kapacitātes stiprināšanu, kas nodrošina sabiedrības un tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā.” Tātad mēs iegūstam jaunas zināšanas, kas nākotnē radīs iespējas komercializēties.

Uz jautājumu par to, vai šie projekti mums dod arī kādu ekonomisku labumu, atbildē ir norādīts: “Pateicoties šai fundamentālo un lietišķo pētījumu programmai, Latvijas zinātniskās institūcijas no 2021. līdz 2025. gadam saņēmušas aptuveni 113,5 miljonus eiro no programmas “Apvārsnis Eiropa”, īstenojot vairāk nekā 300 projektus.” Tā ir nauda, kuru, pamatojoties uz sākotnējo Latvijas veikto investīciju, Latvija pēc tam ir atguvusi no Eiropas Savienības.

Tad ir jautājums par to, ko kolēģi aktualizēja, – kā mēs pētām demogrāfiju, kā mēs pētām citus mums sociāli aktuālus jautājumus. Jāteic, ka varbūt te nedaudz ir sajaukts adresāts. Pieprasījums ir par fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem, ar kuriem mēs izzinām pasauli, taču pētījums par demogrāfiju, pētījums par dažādiem sociāliem jautājumiem... Mums ir valsts pētījumu programmas. Mums ir speciāla valsts pētījumu programma “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai”, kuras finansējums ir seši miljoni un kura pēta tieši šos jautājumus.

Debatējam par to, kādai ir jābūt šai programmai – nevis fundamentālo un lietišķo pētījumu programmai, bet valsts pētījumu programmai! Tad šis pieprasījums būtu saprotamāks, tā argumentācija – skaidrāka... ko jau iepriekš kolēģi pauduši – ka šis ir faktiski bez jebkāda adresāta.

Aicinu noraidīt šo pieprasījumu. Protams, mēs varam turpināt debates par to, kādas mums ir problēmas demogrāfijā, kādas – citos jautājumos un kādas zinātniskās programmas mēs paredzam šiem pētījumiem, bet fundamentālie un lietišķie pētījumi tiešām tam nav paredzēti.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Ainars Latkovskis pienāca man klāt un teica: trīs Jāņi jau ir pierakstījušies... vai es arī nenākšot? Nu, es pierakstījos kā ceturtais, bet viens pazuda pa ceļam. (Starpsauciens.)

Man tiešām ir ko teikt gan iesniedzējiem, gan tiem, kas runā pret šo pieprasījumu. Sākšu varbūt ar to, ka vērsīšos pie šī pieprasījuma iesniedzējiem. Droši vien esat dzirdējuši tādus vārdus kā Norberts Vīners, Gregors Mendelis (un viņa sekotāji Votsons un Kriks), Abrahams Maslovs. Es runāju par tādām zinātņu nozarēm kā kibernētika, ģenētika un aprūpes zinātne, kuras tajā valstī, kurā Latvijas teritorija kādu laiku ietilpa, bija pasludinātas par viltus zinātnēm, un praktiski pētījumi šajās jomās bija apturēti. Tas, kas notika pasaulē – izrāviens tieši šajās zinātnēs –, ļoti lielā mērā iespaidoja zinātni, kura bija Latvijā padomju laikā. Un kaut kādas sekas ir palikušas joprojām.

Otrā lieta. Liktenis man ir izspēlējis tādu... ir bijuši dažādi līkloči... bet pašā deviņdesmito gadu sākumā, tūlīt pēc tam, kad bijām atguvuši neatkarību, bija jautājums par to, cik daudzveidīgai ir jābūt Latvijas zinātnei. Es biju viens no diviem jaunākajiem katedras vadītājiem Latvijas Universitātē un, nesen atgriezies no darba ārzemēs, tiku pieaicināts šajās diskusijās.

Tas, par ko mēs toreiz lēmām, – ka, tāpat kā ir vajadzīga pietiekami liela dabas daudzveidība, lai visa dzīvotne dzīvotu, arī zinātnē ir jābūt pietiekami lielai daudzveidībai. Dažreiz pat bez kritiskās masas... ja tikai ir cilvēku kolektīvi, kas ir gatavi ar zinātniskām metodēm pētīt to, kas viņus interesē, ir jāatrod veids, kā viņiem to darīt.

Ja runā par šo konkrēto gadījumu, protams, summas, kuras piešķirtas, Latvijas zinātnes kontekstā nav maziņas. Ja mēs runājam par 300 tūkstošiem eiro, tā ir pietiekami liela naudas summa. Es pats savā laikā kā zinātnieks esmu pretendējis uz fundamentālo un lietišķo projektu grantiem un vairākas reizes šos grantus sekmīgi saņēmis. Tiesa, tas bija pirms vairāk nekā 15 gadiem. Un tad šīs summas bija... vismaz viena nullīte jāņem nost. Tātad bija apmēram 10–15 tūkstoši, pārrēķinot eiro.

Domāju, šinī gadījumā, ja piešķīrums būtu 30 tūkstoši, droši vien attieksme pret to visu būtu bijusi citādāka. Ir iedots... daži cilvēki par to... kā blakus darbā... var kaut ko darīt, un tā ažiotāža nebūtu tik liela. Es tā pieņemu. No vienas puses, tā ir situācija, kad naudas lielums maina arī attieksmi.

Tajā pašā laikā mums ir jāsaglabā veselais saprāts, kad runājam par zinātnisko vidi. Ne velti mēs Augstskolu likumā un citos ar zinātnisko darbību saistītos normatīvajos aktos cenšamies iestrādāt to, ko sauc par autonomiju. Augstskolas autonomija – būs augstskolu institucionālās finansēšanas modelis, kurā pašai augstskolai būs iespēja iekšēji vērtēt to, kas tur notiek, tai skaitā zinātniskajā darbībā. Tas viss ir vērsts uz to, lai ārējā vide, politiskā vide iespējami maz jauktos iekšā tajā, kas notiek pētnieciskajās institūcijās.

Aizdomājieties par to, kāpēc, teiksim, tādas pasaules augstskolas kā Hārvarda universitāte, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts... es varētu saukt vēl un vēl... kāpēc tās ir privātās augstskolas jeb privātās universitātes? Viens no iemesliem – lai būtu iespējami maza atkarība no politiķiem, lai paši varētu darīt to, ko uzskata par vajadzīgu. Šī neatkarība dod pienesumu pēc tam.

Diemžēl mūsu vēsturiskā situācija un mantojums ir tādi, ka mums ir atsevišķas privātās institūcijas, tai skaitā biznesa institūcijas, kuras pietiekami labi strādā zinātnē, bet mērogs vēl nav tāds, lai tās spētu pilnībā pašfinansēties. Tāpēc vienmēr ir iespēja tikt pie kādiem grantiem, vai tie būtu, teiksim, “Horizon Europe” jeb “Apvārsnis Eiropa” granti, vai tās būtu caur Ekonomikas ministriju ejošās, ar konkurētspēju saistītās programmas. Vienmēr ir pietiekami liels vilinājums mēģināt kaut ko no šīm naudiņām paņemt. Tā, protams, ir cīņa, un ir jautājums par to, vai pašu vai ārējo ekspertu izvērtējums.

Savā laikā šo fundamentālo un lietišķo pētījumu grantu piešķiršanas izvērtējumu veica pašas Latvijas Zinātnes padomes eksperti. Es arī esmu bijis šāds eksperts. Protams, bija iemesli, par kuriem, man liekas, Simanovskas kundze runāja, – mazas valsts efekts ir tāds, ka, pat ja iedod pētījumu anonīmā veidā, vienalga tu jau zini, kurš ar tām lietām nodarbojas, tā persona, par kuru ir jāraksta šis atzinums, tev ir acu priekšā. Tas ir mazas valsts efekts, no kura nevar aizbēgt. Tajā pašā laikā varētu runāt, manuprāt, par četru vai sešu acu principu: divas no tām acīm varētu būt no ārzemēm, bet pārējās divas vai četras – vietējās... arī par šādiem hibrīdmodeļiem. Iespējams, tas ir šīs lietas loģiskais risinājums.

Tas, ar ko es gribu vērsties pie iesniedzējiem, – lūdzu, vērtējiet un esiet saudzīgi pret Latvijas zinātni. Jums ir tiesības uzdot jautājumus, kurus jūs uzdevāt, bet nevajadzētu izdarīt kaut kādus kategoriskus secinājumus.

Tagad laikam ir tā, ka man personīgi šobrīd būs jāvēršas pret to, ko teica Andris Šuvajevs. Ļoti daudzas lietas, ko jūs teicāt... arī atsaucoties uz jūsu tēvu, kurš ir bijis mans kolēģis, es viņam kādu brīdi esmu bijis darba devējs... bija korektas. Bet tad, kad jūs sākāt runāt par kaut kāda veida šantāžu attiecībā uz jūsu politisko spēku, attiecībā uz to, ka ir pasūtījumi... no otras puses, pretī ir noliktas Ventspils ostas intereses, manuprāt, pats saprotat, ka jūs mazlietiņ sajaucāt dažādas lietas vienā jautājumā.

Atļaušos atbildēt, ka finansējums, par kuru jūs runājāt, ir saistīts... finansējums Ventspils ostai... Pēc būtības runa ir par ostas saistībām, kuras uzkrātas laika posmā no 2019. gada, tai skaitā pret Latvijas Valsts kasi, kas ir radušās tādēļ, ka 2019. gadā Ventspils pašvaldība tika izslēgta no ostas pārvaldības. Ostas pārvaldība tika nodota pilnībā Latvijas valsts ziņā, un neprasmīgas saimnieciskās darbības rezultātā, ņemot dažādus aizņēmumus, tai skaitā Valsts kasē, ir radies iztrūkums. Valsts kasē šis parāds ir apmēram 15 miljoni eiro.

Runa ir par to, ka, ja mēs gribam ostas darbību atdzīvināt un gribam, lai to aktīvi dara Ventspils pašvaldība (tas nav tikai Ventspils pašvaldības jautājums, lielā mērā tas skar arī Rīgas ostas pārvaldību), tādā gadījumā būtu tikai godīgi, ka šīs neprasmīgās darbības rezultātā uzkrātais parāds tiek norakstīts un mēs sākam spēli no baltas lapas. Runa ir tikai par šo. Nekādu citu prasību no Ventspils puses nav. Es to saku kā Ventspils iedzīvotājs un arī kā deputāts, kurš pārstāv šeit, Saeimā, Ventspils pilsētu un Kurzemi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Tikai neliels precizējums par vienu lietu, ko minēja ministre un kas izskanēja vakar Pieprasījumu komisijas sēdē.

Patiesībā neviens nav pret to, ka zinātnei un pētījumiem būtu jāpiešķir nauda. Tas cepiens, ja tā var teikt, par šiem dažiem pētījumiem ir tieši beidzamo gadu laikā. Nereti jūs dzirdat – tiek jautāts: “Kā?! Vai tad nav nekādu prioritāšu, nav nekādu vadlīniju?” Un izrādās – izrādās! –, ka šādas vadlīnijas, kas ir koriģētas, ir.

Līdz 2022. gadam bija noteikts, ka prioritāte ir zinātnes pētījumiem, zinātnes virzieniem. Un tad – kāds pārsteigums! – kurš to izmainīja? To izmainīja Krišjāņa Kariņa pirmā valdība – vēl pirms šīs ievēlētās Saeimas. Pirms savas otrās valdības izmainīja MK noteikumus, kas sākotnēji bija pieņemti 2017. gadā, nosakot, ka vērtēs tikai starptautiskie eksperti, jo, redziet, starptautiskajiem ekspertiem ir augstāka uzticamība un atbilstošāka kompetence, kam es atļaušos nepiekrist.

Mūsu iebildumi ir tieši par beidzamo gadu laikā veiktajiem pētījumiem – par to, kā jāgriež salāti, par “Bolt” un “Wolt” šoferiem, tagad – visi šie gendera jautājumi.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Kolēģi! Tā kā es šeit, mūsu parlamentā, darbojos arī Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijā, vēlos bilst dažus vārdus par šo.

Saprotiet, mūsu pieprasījuma mērķis nav ierobežot zinātnes brīvību. Tā mērķis ir, manuprāt, ļoti pamatots, arī paskaidrots, reaģējot uz šī konkursa rezultātiem. Ir radies jautājums par to, vai mums būtu kaut kas jāmaina pašreizējā fundamentālo un lietišķo pētījumu konkursa struktūrā – projektu pieteikumu vērtēšanā. Manuprāt, tas ir galvenais.

Domāju, ka demokrātiskā valstī ik pa laikam ir vajadzīga saruna un diskusija par to, vai kādā no nozarēm veids, kādā no valsts budžeta tiek piešķirta nodokļu maksātāju nauda, ir tas pareizais un vai tas tiek iespējami labi īstenots tieši vērtēšanas aspektā.

Mani tiešām izbrīna, ka kolēģi kā parlamenta deputāti nesaņēma informāciju, protams, ar pienākumu šo informāciju neizpaust trešajām pusēm. Manuprāt, tam visam nevajadzētu būt tā aizslepenotam, ka pat Saeimas deputāts nedrīkst uzzināt. Kā zināms, Saeimā mums ir dokumenti, kas ir slepeni, un tas tiek ievērots, tiek nodrošināti apstākļi, lai ar tiem iepazītos. Neredzu pamatojumu.

Valsts kultūrkapitāla fondā ir redzami visi projektu pieteikumi. Mēs, protams, varam diskutēt, vai kvīru teorija, kurā balstās abi pētījumi, par kuriem ir runa un kas tika minēti... vai pētīšana būtu jāveic sociālajām vai humanitārajām zinātnēm. Varbūt kvīru teorija būtu jāpēta arī no psihiatrijas viedokļa, bet tas lai paliek pašu pētnieku ziņā.

Es vēlos norādīt tikai uz to, ka Saeimas deputātu pienākums un arī tiesības ir atsaukties uz sabiedrības izteiktiem jautājumiem neatkarīgi no tā, vai tie nāk no portāla “Telos.lv”, interneta žurnāla “Telos.lv”, kas ir konservatīvi ievirzīts, vai no kāda liberālā... Tā kā Nacionālā apvienība ir konservatīva partija, man likās ļoti pamatoti, ka mēs, reaģējot uz portāla “Telos.lv” redakcijas rakstīto aicinājumu Saeimas deputātiem prasīt skaidrojumus, iesniedzām šo deputātu pieprasījumu.

Vēlos citēt “Telos.lv” redakcijas rakstīto. Varat izlasīt visu šo rakstu.

“Šajā sakarā lūdzam Saeimas deputātus, Izglītības un zinātnes ministriju un Zinātnes padomes vadību izstrādāt un proaktīvi aizstāvēt tādu zinātnisko projektu vērtēšanas sistēmu,” 1. punktu citēšu, “kura nav necaurspīdīga un netiek pilnībā nodota ar Latvijas vēsturi, sabiedrību, kultūras un sociālajām vajadzībām nesaistītu anonimizētu ārvalstu ekspertu rokās.”

Manuprāt, 1. punkts jau ir pietiekams, lai Saeimas deputāti uzrakstītu tādu pieprasījumu, kāds ir uzrakstīts.

Es aicinu atbalstīt pieprasījumu. Lai mēs esam atklāti un demokrātiski arī šajos jautājumos.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Svilānam.

A. Svilāns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! 2018. gads ievadīja vienu no skaļākajām akadēmiskās... un ētikas kvalitātes... tādām krīzēm 21. gadsimtā sociālo zinātņu laukā.

Kādā aizjūras valstī 2017. un 2018. gadā trīs pētnieki Pīters Bogosjans, Džeimss Lindsijs un Helēna Plakrouza sāka projektu, kura mērķis bija pārbaudīt, cik stingrs un objektīvs ir akadēmisko žurnālu recenzēšanas process noteiktās humanitāro un sociālo zinātņu jomās, īpaši saistībā ar dzimumu, seksualitātes, rases, sociālā taisnīguma jautājumiem un pētījumiem. Un šie pētnieki radīja aptuveni 20 pilnīgi safabricētus rakstus, kuros bija absurdi vai loģiski nepamatoti argumenti, izdomāti dati un pat pilnīgi absurdi pieņēmumi, bet tie tika pasniegti akadēmiskā, ļoti gudrā mērcē ar sarežģītu terminoloģiju, atsaucēm, ar atsaucēm uz dažādām teorijām... Viens no piemēriem, piedodiet, suņu izvarošanas kultūra publiskajos parkos kā metafora cilvēku sabiedrībai. Tad tur bija, pieņemsim, grāmatas “Mein Kampf” izvilkumi, bet adaptēti feministiskai ideoloģijai. No šiem 20 darbiem septiņi raksti tika publicēti vai pieņemti publicēšanai recenzētos zinātniskos izdevumos. Daži no tiem pat saņēma atzinību kā inovatīvi un sabiedrībai ļoti svarīgi pētījumi.

Bet ko parādīja šis zinātniskais eksperiments? Proti, šie darbi parādīja ideoloģijas ietekmi arī uz akadēmisko vidi, uz pētījumiem. Tas parādīja, ka šie darbi tika pieņemti publicēšanai, jo vienkārši atbilda konkrētam ideoloģiskam naratīvam, ideoloģiskam uzstādījumam par dzimumu, rasi vai sociālo taisnīgumu, lai gan pēc būtības tie bija safabricēti, absurdi vai metodoloģiski kļūdaini.

Pēc šī ievada es gribētu teikt, ka deputātu pieprasījums ir absolūti pamatots. Vēl vairāk – šis informācijas pieprasījums ir loģiski pamatots zinātnes nepietiekama finansējuma apstākļos. Un, ja nu runājam par Maskavas vai kādu citu roku, tad tieši agresīva un naidīga bļaustīšanās, kāda bija dzirdama no Saeimas tribīnes, man atgādina Kremļa metodes savu oponentu apkarošanai. Diemžēl.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai otro reizi.

J. Simanovska (PRO).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mani pamudināja atnākt Dombravas kungs, kurš aizrādīja manai kolēģei Rasnačas kundzei, ka viņa ir agrāk sākusi savu zinātnisko karjeru un sastapusies ar padomju ideoloģiju. Tieši uz to es gribu atbildēt. Es arī esmu sākusi mazliet vēlāk, bet pietiekami agri. Es arī atceros padomju ideoloģiju.

Es atceros, ka partija toreiz noteica, kas ir jāpēta. Un toreiz politoloģijā valdīja marksisms ļeņinisms. Tā bija vienīgā teorija, kura bija atļauta. Demogrāfija bija bīstama. Tieši demogrāfija bija bīstama. Socioloģija bija buržuāziskā zinātne – arī neuzticama. Pēc tam pamainījās domas. Filozofija bija marksistiski ļeņiniskā mērcē, vēsturiskā materiālisma mērcē. Citādi jūs to interpretēt nevarējāt. Literatūrā bija sociālistiskais reālisms. Toreiz bija pareizā zinātne un nepareizā zinātne. Es to labi atceros.

Mans tēvs izvēlējās studēt fiziku. Kāpēc? Tāpēc, ka tā bija iespēja studēt zinātni bez ideoloģiskās mērces, vismaz ar krietni mazāku ideoloģisko mērci.

Tad, kad Latvija atguva neatkarību... un izjuka Padomju Savienība... tā bija viena no labākajām dienām manā mūžā. Un tieši tas, kas mani priecēja, bija šī brīvība, akadēmiskā brīvība – ka vairs partija nenoteiks, ko drīkst rakstīt, un partija nenoteiks, ko drīkst pētīt.

Klotiņa kungs, jūs teicāt, ka jūs jau neierobežosiet brīvību, jūs tikai dosiet naudu tiem, kas strādā ar pareizo zinātni. Jūs teicāt – pareizā zinātne. Tā jau ir tieši brīvības ierobežošana! Tieši finansējums nosaka, ko pēta. Un tieši finansējuma pieejamība ļauj akadēmiskajā vidē brīvi izvēlēties tematus.

Svilāna kungam – par aizrādījumiem, ka ne vienmēr zinātne ir pareiza un ir kritika. Ļausim zinātniekiem savstarpēji kritizēt vienam otru. Ļausim! Tā ir zinātniskā diskusija. Zinātnieki noraida teorijas, bet tie ir zinātnieki, kas cits citu apstrīd, balstoties uz zinātnisko valodu.

Līdz ar to man bija tiešām prieks... man ir prieks, ka mēs dzīvojam brīvā valstī. Es negribu atgriezties valstī, kur partija nosaka, kas zinātniekiem ir jāsaka un jāpēta. Tieši tāpēc es gribu turpināt dzīvot brīvā valstī.

Tāpēc es uzskatu, ka šādi pieprasījumi nav atbalstāmi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam otro reizi.

J. Klotiņš (NA).

Cienītā Simanovskas kundze! Lūdzu, neielieciet saviem kolēģiem... nesāciet izgudrot, lūdzu, citātus, kurus kolēģi nav teikuši. Jūs klausāties, jums, iespējams, galvā, prātā dzimst kādi vārdi, teikumi no tā, ko kāds kolēģis sacījis. Un jūs tagad atnākat uz tribīni un tos pēkšņi pasakāt, it kā kolēģis būtu kaut ko tādu teicis. Es neteicu par to, ka kāds taisītos ierobežot zinātnes brīvību Latvijā. Tas ir absurdi. Absurdi kaut ko tādu apgalvot par jebkuru no Saeimas deputātiem, manuprāt, šobrīd.

Es runāju par to, ka, iespējams, ir brīdis, kad jādiskutē par to, kāda ir struktūra šim zinātnisko pētījumu finansēšanas konkursam, kāda ir projektu vērtēšanas struktūra. Arī Jānis Vucāns teica par šo vairāku acu principu. Par to ir, iespējams, šobrīd jādiskutē. Un tas, vai kvīru teorija, kurā balstīti tie divi pētījumi, ir zinātne vai nav zinātne, ir atvērts tiešām brīvai diskusijai, arī zinātniskai diskusijai.

Ir zinātnieki, humanitāro zinātņu doktori, kuri uzskata, ka tā ir pseidozinātne, tā nav īstenībā zinātne. Ir atkal tādi, kuri ir ļoti dedzīgi tās aizstāvji. Un neviens jau šo brīvību Latvijā netaisās ierobežot. Tikai jautājums par to, no kādiem līdzekļiem šādus pētījumus finansēt, ja kāds vēlas tos finansēt, pats vēlas tos veikt. Un cik kvalitatīvi... Un, ja zinātnieku, ekspertu padome, kas vērtē iesniegtos projektus, pieņem lēmumu, ka, jā, finansēsim no publiskiem līdzekļiem, tad Saeimas deputātiem ir tomēr tiesības prasīt no Izglītības un zinātnes ministrijas skaidrojumus. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Es piekrītu daudziem aspektiem, par ko runāja pieprasījuma iesniedzēji, un arī daudziem aspektiem, par ko runāja, piemēram, Jana Simanovska. Es šobrīd varu akcentēt, ka, manuprāt, šis pieprasījums ir tapis kā emocionāla reakcija. Un vēl vairāk nekā emocionāla reakcija – tikai tāpēc, ka Latvijas Zinātnes padome nespēja komunicēt par šo jautājumu, bet vēl vairāk pastiprināja dažādas aizdomas par to, nesniedzot viedokli, bet, teiksim tā, lūdzot vērsties pie zinātniekiem, kas šos pētījumus ir piedāvājuši. Līdz ar to tā nav labā prakse komunikācijā un situācijas skaidrojums. Tāpēc, neapšaubāmi, mēs kā deputāti varam arī emocionāli izteikt savas bažas.

Bet es gribētu vēl šo pastiprināt. Mēs esam, mēs dzīvojam, mēs šobrīd atrodamies parlamentārajā demokrātijā. Mēs kā deputāti drīkstam uzdot jautājumus, un mums ir tiesības saņemt atbildes. Bet kāpēc tajā gadījumā, kad deputāts uzdod jautājumus, oponents, nepiekrītot šiem jautājumiem... mums sāk, nu, teiksim tā, teikt, ka mēs esam bišķiņ ne tādi... kas uzdod jautājumus? Nē, tas ir normāls dialogs. Nevajag par to apvainoties.

Es esmu ticies (arī kopā ar mūsu frakcijas vadītāju) ar dažādām grupām, kas ir iesaistītas šajos pētījumos, ar akadēmisko personālu universitātēs, ar zinātniekiem, ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, ar Latvijas Universitātes vadību, diskutējot, kas tad mums ir tā problēma; kāpēc mēs šobrīd runājam par šiem fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem?

Un man ir radušies daudzi secinājumi par tiem. Varbūt šodien neizplūdīšu, bet noteikti tas būs piedāvājums Izglītības un zinātnes ministrijai, kā iespējams uzlabot šos fundamentālos un lietišķos pētījumus, kas neapšaubāmi ir starta pozīcija daudziem jaunajiem zinātniekiem.

Ja mēs runājam par 300 tūkstošiem, izskaidroju: 300 tūkstoši pētījumam ir uz trim gadiem, 100 tūkstoši gadā. No šiem 100 tūkstošiem pētnieki nomaksā telpu īri, dažādu zinātnisko kabinetu izmantošanu. Un tā summa savā ziņā ir atbalsts pašiem zinātniskajiem institūtiem, pašām universitātēm. Pētnieki no šīs summas nesaņem pilnīgi 100 procentus. Tie, iespējams, uz rokas... ko viņi saņem... ir 30 procenti, jo, nomaksājot visus nodokļus, tā arī sanāk.

Tāpēc gribu teikt, ka, manuprāt, uzdodot jautājumus, bet nevis... nu, tīri oficiāli ar pieprasījumu, mēs vēl šobrīd no Izglītības un zinātnes ministrijas neesam saņēmuši atbildes. Galvenais jautājums, ko mēs noslēgumā uzdevām: vai, ministrijasprāt, nevajadzētu pārvērtēt Ministru kabineta noteikumus (par ko minēja Linda Liepiņa), kuri izstrādāti 2017. vai 2018. gadā? Varbūt ir nepieciešams citāds skatījums? Mēs neesam saņēmuši atbildes. Tāpēc šobrīd arī nevaram pilnīgi atbalstīt vai neatbalstīt... APVIENOTAJĀ SARAKSTĀ būs brīvais balsojums par šo jautājumu.

Vienīgais, ko gribu pateikt, – jā, mūsu zinātne šobrīd ir nolikta uz ceļiem. Mēs neesam investējuši zinātnē veselus 15 gadus, kopš 2008. gada... tikai aizpagājušogad esam atgriezušies pie tā finansējuma, kas bija 2008. gadā. Mēs esam badinājuši augstāko izglītību un zinātni. Šie fundamentālie un lietišķie pētījumi ir, manuprāt, vienīgais resurss, kas jaunajiem zinātniekiem ļauj noturēties virs ūdens. Tāpēc, ja mēs runājam par šo pētījumu programmu, manuprāt, mums vajadzētu kā politiķiem atturēties no emocionāla viedokļa. Mums ir akadēmiskās brīvības pamatprincipi augstākajā izglītībā... un zinātniekiem, un es tiešām ceru, ka ar šiem pētījumiem mēs dosim impulsu zinātniekiem tālāk startēt Eiropā, jo ļoti daudzi zinātnieki ir atnesuši divus, trīs, četrus, piecus miljonus uz Latviju... pēc šiem fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem.

Bet par to, ko minēja Vucāna kungs, – par hibrīdmodeli vērtēšanā. Jā, mēs esam gatavi runāt, un mēs esam gatavi piedāvāt Izglītības un zinātnes ministrijai un visiem iesaistītajiem diskusiju par to, vai tas būtu nepieciešams vai ne.

Bet, lūdzu, lūdzu, cienījamie deputāti, neapvainojieties par to, ka mēs kā opozīcijas deputāti izmantojam savas parlamentārās demokrātijas tiesības, mums ir tādas tiesības dotas, un mēs tās izmantojam, bet šajā gadījumā jūs apšaubāt, vai mēs drīkstam tās izmantot.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par 2025. gada Fundamentālo un lietišķo projektu konkursu un tā rezultātiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 47, atturas – 4. Pieprasījums noraidīts.

___

Turpinām.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Linda Liepiņa, Maija Armaņeva, Viktorija Pleškāne, Mārcis Jencītis, Kristaps Krištopans, Ilze Stobova, Edmunds Zivtiņš, Ričards Šlesers, Jekaterina Drelinga un Jeļena Kļaviņa iesnieguši pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam “Par meliem un šantāžas pazīmēm satiksmes ministra Ata Švinkas izteikumos LTV1 raidījumā “Kas notiek Latvijā?””.

Vārds motivācijai deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Izrādās, PROGRESĪVAJIEM Stambulas konvencijas būt vai nebūt jautājumam ir cena, ko tikko savā iepriekšējā runā cita starpā minēja Vucāna kungs. Tie ir 15 miljoni... izrādās, 15 miljoni, ar kuriem šobrīd tirgojas satiksmes ministrs Švinka, kurš vakar tiešajā ēterā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” teica šādus vārdus: uz galda ir jautājums – atlaist vai neatlaist kādas finanšu saistības, kas ir Ventspilī? (Starpsauciens.) Vai ne? Un to saka partijas ministrs... partijas, kura ir cīnītāja pret oligarhiem, pret kaut kādiem rēgiem, pret tādiem, ar kuriem jūs valdībā esat bijuši kopā, manuprāt, gadiem, ne? Pēkšņi viņš vakar izvelk kā trusīti atkal ārā Lembergu! Un, rekur, ir jautājums uz galda.

Agrāk vismaz cilvēki pakautrējās un, es nezinu, runā – kaut kādās viesnīcās par kaut ko tur runāja, vai kaut kādi piedāvājumi vienam otram (Starpsaucieni.) tika izteikti, nu, kaut kur. Nē! Bet tiešajā ēterā, lai visiem viss ir skaidrs! (Aplausi. Starpsaucieni.) Pareizi, vai ne? 15 miljoni. Nē, nu burvīgi! Pareizi? Un divas reizes ļoti apzināti, nu, divreiz ir... Švinka var kļūdīties, nezinot, kas iesniedzis šo jautājumu par Stambulas konvencijas atcelšanu – divas reizes. Nu, tad man... Kāda tad ir informācija, kas ir ministra rīcībā? Tie ir apzināti meli, apzināti meli un apzināta tirgošanās ar ietekmi. 15 miljoni. (Starpsaucieni.)

Un es uzskatu, ka Švinkam ir jāatbild par šo. Un man, godīgi sakot, nu jau ir diezgan vienalga, vai Ventspilij tas parāds tiks atlaists vai netiks atlaists un – jebkurā gadījumā – kāds būs Švinkas komentārs par to, ja tas netiks atlaists, vai kāds būs, ja tiks iedota nauda, lai viņš pats ar to tiek galā! Bet mans jautājums jau šodien būs tāds: ko par šo visu teiks ģenerālprokurors, kuram šodien jau uz galda ir iesniegums par tirgošanos ar ietekmi?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, otrais lasījums.

Iesniegti 50 priekšlikumi.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un godājamie kolēģi! Komisijā skatījām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” otrajā lasījumā. Nedaudz atgādināšu, ka likumprojekta pamatojums ir – nepieciešams pārņemt Latvijai (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Labucis.... tiesību aktos Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un tās paplašinājuma ETS2 darbību regulējošās Eiropas Savienības direktīvas, tādējādi nodrošinot, ka visas prasības, kas saistītas ar ETS sistēmu Latvijā, ir transponētas un Ministru kabinetam ir doti nepieciešamie deleģējumi.

Šobrīd minētās formas nav transponējusi Latvija, kā rezultātā ir ierosinātas trīs pārkāpuma procedūras, kas potenciāli var pārvērsties naudas sodos.

Jā, likumprojekts tika skatīts steidzamības kārtā.

Uz otro lasījumu tika iesniegti 50 priekšlikumi.

Par 1. priekšlikumu, ja?

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu, par priekšlikumiem.

A. Labucis. 1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts. Tas ir saistīts ar atbildīgo iestāžu maiņu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi! Izmantojot izdevību... par 1. priekšlikumu, tāpat arī par visiem pārējiem, lai nebūtu jākāpj augšā...

Vēlreiz, kolēģi! Šīs izmaiņas uz otro lasījumu arī 1. priekšlikuma kontekstā, tāpat kā pēdējā priekšlikuma kontekstā, ir tikai un vienīgi saistītas ar iepriekš virzīto... mēģinājumu Saeimā virzīt Ministru kabinetā pieņemto likumprojektu “Klimata likums”.

Daļa ir šajā konkrētajā likumprojektā, arī tai skaitā 1. priekšlikumā, citi ir likumprojektā “Ekonomiskās ilgtspējas likums”.

Es aicinu arī savus frakcijas kolēģus un pārējos nebalsot par šo 1. priekšlikumu. (Starpsauciens.) Un tāpat arī par pārējiem. Kolēģi, šis nav veids, kā mēs stiprinām mūsu valsts tautsaimniecību. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Tātad 1. priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojumu!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Tad mums ir jābalso vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu atkārtoti! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, izsludinu pārtraukumu – 10 minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc 10 minūšu pārtraukuma. Ir jāturpina ar klātbūtnes reģistrāciju.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! Tātad reģistrējušies – 89, nav reģistrējušies – 11. Līdz ar to mums ir kvorums.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu.

Deputāti Juris Viļums, Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Česlavs Batņa un Linda Matisone lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 25. septembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 7. punktu – “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” – un 11. punktu – “Ekonomiskās ilgtspējas likums”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 46, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad mēs turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, otrais lasījums.

Turpinām 1. priekšlikuma izskatīšanu.

1. priekšlikums netika atbalstīts. Vai deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Tātad ir jābalso atkārtoti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Kolēģi, paldies visiem par darbu. Sēdi slēdzu...

___

Kolēģi! Ir jāreģistrējas.

Un vēl ir arī atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Edgara Tavara, Ingmāra Līdakas, Lindas Matisones, Česlava Batņas un Raimonda Bergmaņa jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par valsts kapitālsabiedrību un arī augstskolu padomēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānotās darba vizītes Vācijā dēļ.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien, 2025. gada 25. septembrī, pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Ramona Petraviča, Mārcis Jencītis, Linda Liepiņa, Ričards Šlesers un Ilze Stobova iesnieguši jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par nepieciešamo finansējumu”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies septiņi deputāti: Raimonds Bergmanis, Gundars Daudze, Māris Kučinskis, Igors Rajevs, Andrejs Vilks, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 25.09.25 09:09 Balsojums 1
Par - 55, pret - 33, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 25.09.25 09:43 Balsojums 2
Par - 55, pret - 33, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 25.09.25 09:45 Balsojums 3
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Dāvja Mārtiņa Daugavieša atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (820/Lm14)

Datums: 25.09.25 09:45 Balsojums 4
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Mārtiņa Felsa atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas (821/Lm14)

Datums: 25.09.25 09:46 Balsojums 5
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Dāvja Mārtiņa Daugavieša ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (822/Lm14)

Datums: 25.09.25 09:47 Balsojums 6
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Mārtiņa Felsa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (823/Lm14)

Datums: 25.09.25 10:04 Balsojums 7
Par - 30, pret - 47, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par Izglītības un zinātnes ministrijas finanšu revīzijā konstatēto (88/P14)

Datums: 25.09.25 10:24 Balsojums 8
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 25.09.25 11:20 Balsojums 9
Par - 41, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par vardarbības novēršanu skolās (89/P14)

Datums: 25.09.25 12:27 Balsojums 10
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 25.09.25 14:09 Balsojums 11
Par - 37, pret - 47, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par 2025.gada Fundamentālo un lietišķo projektu konkursu un tā rezultātiem (90/P14)

Datums: 25.09.25 14:15 Balsojums 12
Par - 48, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (910/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 25.09.25 14:16 Balsojums 13
Par - 48, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (910/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 25.09.25 14:26 Balsojums 14
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 25.09.25 14:27 Balsojums 15
Par - 45, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 25.09.25 14:28 Balsojums 16
Par - 48, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (910/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 25.09.25 14:28 Balsojums 17
Par - 48, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (910/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 25.09.25 14:30 Balsojums 18
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

25.09.2025.

09.00

11.00

13.30

14.26