Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas otrā sēde
2025. gada 11. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi! Sākam Saeimas šī gada 11. septembra kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas 17 izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1039/Lp14).

Viens deputāts var runāt “par, viens – “pret”.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Ramona Petraviča. Lūdzu!

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

R. Petraviča. Priekšlikums paredz samazināt pievienotās vērtības nodokli ēdinātājiem no 21 uz 12 procentiem. Nozare ir ļoti cietusi gan kovida seku un ierobežojumu, gan Krievijas uzsāktā kara, gan tūrisma apsīkuma dēļ. Turklāt lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu ēdināšanas nozarei tiek piemērots samazināts pievienotās vērtības nodoklis. Nozare ir aprēķinājusi, ka, samazinot PVN, valsts budžets zaudējumus neciestu, jo ēdinātāji varētu palielināt algas un varētu iekasēt nodokļus no digitālajām dzeramnaudām.

Lai gan Finanšu ministrija visu rēķina Excel tabulās un neizprot, kā tas var būt, ka, samazinot nodokļus, var iekasēt vairāk, tā tas notiek, un to ir parādījusi Lietuvas pieredze. To norāda arī Latvijas Restorānu biedrības prezidents, kurš ir teicis, ka PVN samazināšana ēdināšanas nozarei būtu ieguldījums visas Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Tas palīdzētu saglabāt darba vietas, celt algas un mazināt ēnu ekonomiku, vienlaikus nodrošinot, ka budžets necieš no ieņēmumu krituma.

Nozarei jau vairākkārt ir solīts samazināt PVN. Tika pat izveidota speciāla darba grupa, kura nonāca pie secinājuma, ka samazinātais PVN būtu jāpiemēro tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri atrodas ārpus ātro ēdināšanas uzņēmumu sektora, kurā lielākoties darbojas ārvalstu kompānijas, kas pasniedz saldētus produktus. Samazinātais nodoklis sekmētu naudas aizplūšanu citviet.

Diemžēl, ministrijām nespējot vienoties, kuri būtu tie uzņēmumi, kuriem jāpiemēro samazinātais PVN, šis jautājums tālāk netika virzīts un iegūla atvilktnēs. Nozare vienu brīdi pat bija uzsākusi akciju – izkarināt pie savu ēdināšanas vietu durvīm to deputātu uzvārdus, kuri ir balsojuši “pret”. Nu nelieciet nozarei to darīt vēlreiz un nododiet komisijai! Pēc tam tad varētu diskutēt par to, kas maināms vai uzlabojams. Sauciet nozari! Viņi jums ar skaitļiem pierādīs, ka budžets zaudējumus neciestu.

Arī ZZS aicinu – lūdzu, atbalstiet!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Viktorija Pleškāne, Linda Liepiņa, Ilze Stobova, Jekaterina Drelinga, Edmunds Zivtiņš, Jeļena Kļaviņa, Mārcis Jencītis un Ričards Šlesers lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par reālu taupības un birokrātijas mazināšanas pasākumu ieviešanu”.

Runāt “par” pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Valdība ir izsludinājusi taupības pasākumu plānu, lai samazinātu publiskā sektora izdevumus un nodrošinātu vismaz 150 miljonu samazinājumu 2026. gada budžetā. Bieži var dzirdēt, ka ministri, plātot rokas, saka: neko nevar atrast, kur varētu ietaupīt, jo visi izdevumi ir ļoti pamatoti, nepieciešami un vajadzīgi.

Tikmēr sabiedrības sašutumu izsauc valsts tēriņi pētījumiem, par kuriem nav saprotams, kādēļ tie būtu vajadzīgi taupības apstākļos. Par dažiem ir šaubas, kāpēc tie vispār būtu nepieciešami Latvijas sabiedrībai. Kāds no tiem varētu būt pienesums? Piemēram, “Viena dzimuma partnerības: antropoloģisks pētījums par bērnu audzināšanu ārpus heteronormatīvas vides” – 300 tūkstoši; “ANTI-MOB: Antidženderisma diskurss Latvijas publiskajā telpā un literatūrā” – 300 tūkstoši; “Daudzdimensionāla autovadīšanas novērtēšana, integrējot personības, domāšanas, fizioloģijas un telemātikas datus” – 300 tūkstoši; “Dzīve un nāve dzelzs laikmetā Latvijā (5.–12. gadsimts): bioarheoloģisks pētījums” – 300 tūkstoši.

Pieņemu, ka labākos laikos mēs varētu atļauties pētīt dzīvi un nāvi Latvijā 5. gadsimtā, taču Latvijas budžets šodien atrodas uz nāves robežas. Skumji, bet fakts. Ieņēmumi nepildās, valsts ekonomikai attīstības plāna nav, valsts parāds pieaug kosmiskā ātrumā – tā ir dzīve un nāve 21. gadsimtā Siliņas valdības vadībā.

Savukārt viena dzimuma partnerības un antidženderisma pētījumi... Ir vispār jautājums – vai tie ir pētījumi? Tā ir sabiedrības smadzeņu skalošana kreisajā ideoloģijā par valsts naudu. Kas ir antidženderisms? Neticēšana, ka pastāv 127 dzimumi progresīvajā trakonamā? Cilvēks, kurš uzskata, ka ir tikai vīrietis un sieviete (kā tas arī ir), jau pētījuma nosaukumā ir nosaukts par antidženderu. Tā nav zinātne, tā ir zombēšana.

Piecdesmit sešiem Latvijas zinātnisko institūciju realizējamiem projektiem tiks izmaksāti gandrīz 17 miljoni eiro. Valdībā nav rasts ietaupījums, atsakoties no kāda no šiem Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošās Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem, kuri nav ekonomiski pamatoti un noteikti neveicina tautsaimniecības attīstību.

Vakar Sociālo un darba lietu komisijā Veselības ministrija prezentēja Latvijas Onkoloģijas centra iespējamo rekonstrukciju, kurai katastrofāli trūkst naudas. Ziniet, operāciju zāle tur izskatās dramatiski slikti. Daudzās veterinārajās klīnikās ir labāks skats. Bet mēs šeit iztriecam naudu kaut kādos pilnīgi bezjēdzīgos pētījumos.

Tāpēc mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, aicinām nodarboties ar reālu taupīšanu un birokrātijas mazināšanu un uzdot nepiešķirt finansējumu vismaz šiem manis nosauktajiem projektiem. Tie Latvijas sabiedrībai nav aktuāli.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. (Starpsauciens: “Par procedūru!”)

Par procedūru. Lūdzu!

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Šuvajeva kungam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labrīt visiem! Es tikai vēlos norādīt, ka, pēc manas izpratnes, šeit ir jārunā tikai “par” vai “pret” iekļaušanu darba kārtībā, nevis – plašas politiski filozofiskas apceres par to, kas lēmuma projektā ir potenciāli iekļauts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Aizrādījums tiešām vietā.

Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneša Ivara Bičkoviča atbrīvošanu no tiesneša amata”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Lāsmas Valaines atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Aināra Svikļa atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un līdz turpmākam komisijas lēmumam izslēgt no tās 14. punktu – likumprojektu “Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Vucāns, Irma Kalniņa, Raimonds Bergmanis, Juris Viļums, Uģis Rotbergs, Antoņina Ņenaševa, Viktorija Pleškāne, Līga Kļaviņa, Inga Bērziņa un Uldis Augulis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ingas Bērziņas apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja vietnieci”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Svetlana Čulkova, Amils Saļimovs, Nataļja Marčenko-Jodko, Vilis Sruoģis, Igors Judins, Jefimijs Klementjevs, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko, Agnese Krasta un Inese Kalniņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Igora Judina atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Svetlana Čulkova, Amils Saļimovs, Nataļja Marčenko-Jodko, Vilis Sruoģis, Igors Judins, Jefimijs Klementjevs, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko, Jānis Zariņš un Uģis Rotbergs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Igora Judina ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Svetlana Čulkova, Amils Saļimovs, Nataļja Marčenko-Jodko, Vilis Sruoģis, Igors Judins, Jefimijs Klementjevs, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko, Agnese Krasta un Inese Kalniņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Viļa Sruoģa ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Svetlana Čulkova, Vilis Sruoģis, Amils Saļimovs, Igors Judins, Nataļja Marčenko-Jodko, Jefimijs Klementjevs, Iļja Ivanovs, Jānis Zariņš, Jānis Patmalnieks un Inese Kalniņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Viļa Sruoģa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Linda Liepiņa, Jeļena Kļaviņa, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča, Ilze Stobova, Jekaterina Drelinga, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers, Viktorija Pleškāne un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Jeļenas Kļaviņas ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Linda Liepiņa, Jeļena Kļaviņa, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča, Ilze Stobova, Jekaterina Drelinga, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers, Viktorija Pleškāne un Edmunds Zivtiņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Jeļenas Kļaviņas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Jānis Patmalnieks, Andris Kulbergs, Leila Rasima un Ramona Petraviča lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Dombrava, Artūrs Butāns, Raivis Dzintars, Jānis Grasbergs, Jānis Vitenbergs, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis, Edmunds Teirumnieks, Edvīns Šnore un Ināra Mūrniece lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par pilnīgu Latvijas Republikas robežu slēgšanu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku agresorvalstīs notiekošo militāro mācību ZAPAD laikā”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Runāt “pret” pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Aiztaisīt ciet robežu ar Krieviju un Baltkrieviju... Man ir cits piedāvājums. Piedāvāju aiztaisīt ciet Nacionālo apvienību – no jums Latvijas politikā reāli ir problēmas un naids. Tas ir vienīgais, ko jūs darāt... problēmas un naids. Latvijai ir vairāk problēmu no jums nekā no Krievijas droniem. Nacionālpolitisko uzņēmēju apvienība... Katram latvietim jau sen skaidrs – jūs neesat par Latviju, jūs esat tikai par vietām un naudu.

Mēs neatbalstām lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā un arī turpmāko virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds “par” – deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Labrīt, godātie Saeimas deputāti! Labrīt, snauduļojošā koalīcija! Labrīt, Krievijas aktīvi! Vakar Polijas teritorijā notika agresijas akts – vismaz 16 droni ietriecās dažādās Polijas vietās, pat 300 kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju, kas līdz šim ir nepieredzēti lielākais Krievijas agresijas akts pret kādu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Jau iepriekš ir bijuši dažādi hibrīduzbrukumi no Krievijas puses, tostarp droni, kas ir ielidojuši Polijas gaisa telpā, Baltijas valstu gaisa telpā, tostarp arī – kā savulaik aizsardzības ministrs Sprūds nodēvēja – ar draudzīgiem nolūkiem ielidojušais drons Latvijas teritorijā. Bet no Krievijas puses tiek izvērstas dažādas cita veida hibrīdkara aktivitātes, tostarp pret mūsu valsti, sabotāžas akti, piemēram, Latvijas Okupācijas muzeja dedzināšana.

Un šajos apstākļos valdība uzskata par pareizu atstāt vaļā robežas, atstāt vaļā kravu pārvadājumus, atstāt vaļā cilvēku pārbraucienus starp valstīm. Tas nav pareizi. Jau iepriekš speciālisti ir brīdinājuši, ka mācību “Zapad” laikā konvenciālie draudi nav tieši Baltijas valstīm, bet dažādi hibrīduzbrukumi var notikt ne tikai Baltijas valstīm, bet jebkurai Eiropas Savienības dalībvalstij. “Nacionālā apvienība” jau iepriekš ir rosinājusi slēgt gan pasažieru pārvadājumus, gan visu veidu Krievijas un Baltkrievijas preču tirdzniecību Latvijā. Līdz šim koalīcija šīs visas iniciatīvas ir noraidījusi. Šī ir maigā versija ļoti snauduļojošai, Krievijai nedaudz simpatizējošai koalīcijai – slēgt robežu ar Krieviju vismaz uz militāro mācību “Zapad” laiku.

Ja šis lēmums tiks atbalstīts, Ministru prezidentei būs nekavējoties jāpieņem Ministru kabineta lēmums par pilnīgu robežu slēgšanu ar Krieviju un Baltkrieviju militāro mācību “Zapad” laikā, kā arī aizsardzības ministram būs jāveic papildu nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu robežu drošību.

Aicinu iekļaut lēmuma projektu darba kārtībā un atbalstīt to kopumā. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par pilnīgu Latvijas Republikas robežu slēgšanu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku agresorvalstīs notiekošo militāro mācību ZAPAD laikā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 14, atturas – nav. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.

___

Turpinām sēdes darba kārtību.

Prezidija ziņojumi. Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Maijas Armaņevas, Kristapa Krištopana un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1038/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, Latvijā ir vērojams būtisks pārtikas cenu pieaugums. Īpaši strauji pieaugusi cena mājputnu gaļai – par 20,3 procentiem, olas maksā par 23,5 procentiem vairāk, sviests kļuvis dārgāks par 20 procentiem. Šie dati skaidri norāda, ka inflācijas spiedienu visvairāk izjūt ikdienas pirkumu grozs. Raugoties uz vidējo cenu pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu, inflācija sasniegusi 4,1 procentu, un tas ir augstākais rādītājs pēdējo mēnešu laikā.

Zviedrijas valdība, lai mazinātu dzīves dārdzību un stimulētu ekonomiku, plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikas precēm uz pusi – līdz 6 procentiem, tas ir, uz pusi mazāk nekā pašreiz spēkā esošā PVN likme.

Pievienotās vērtības nodoklis pārtikai Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, un to nemitīgi aicina samazināt gan zemnieki, gan pārtikas veikali, gan ēdināšanas nozare. Cilvēki grib redzēt zemākas pārtikas cenas. Protams, rodas sašutums, ja salīdzina pārtikas cenas Latvijā ar cenām Lietuvā, Vācijā. Zīmīgi, ka lielākajā daļā Eiropas valstu, tieši turīgākajās valstīs, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tādējādi pamatprodukti ir pieejamāki cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kuri lielu daļu sava budžeta tērē tieši pārtikai.

Īrijā lielākajai daļai pārtikas produktu PVN vispār netiek piemērots. Tāpat kā jau manis pieminētajā Zviedrijā tie bija 12 procenti, tagad ir 6, Polijā – 5 vai 8. Latvija ar savu milzīgo PVN ir nekonkurētspējīga Eiropas valstu vidū. Nekonkurētspējīga vēlme ir arī šeit dzīvot, jo mazas algas un lielas cenas neveicina vēlmi dzīvot šeit.

Man prieks, ka jūs, ZZS, nāksiet un debatēsiet par to, kāpēc nebūtu jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis, jo jūs tomēr to esat arī publiski pauduši, ka tā ir jūsu vēlme – budžetā samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Un arī jūsu ministrs par to ir runājis. Pievienotās vērtības nodoklis sastāda būtisku daļu no pārtikas cenām. Pagājušajā reizē, kad jūs atturējāties, es uzskatu, ka tā bija kļūda, ko jūs tomēr labosiet, un ka jums ir svarīgi, lai cilvēki varētu iegādāties pārtiku par pieņemamām cenām.

Ja mēs runājam par kaut kādiem pārtikas cenu samazināšanas mehānismiem arī valdības līmenī, tad šis tieši ir viens no tiem mehānismiem, kā būtiski var samazināt pievienotās vērtības nodokli. Es domāju, ka mūsu cilvēki ir pelnījuši, lai pārtikas cenas būtu tādas pašas kā citās valstīs.

Tātad ļoti aicinu ZZS – atbalstiet!

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Paldies frakcijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ un paldies arī mūsu koalīcijas partneriem. Šī Zaļo un Zemnieku savienības iniciatīva tiešām ir sadzirdēta, un nākamā gada budžetā, kuru mēs pavisam drīz šeit skatīsim, šis jautājums būs iekļauts. Šobrīd tiek veikti aprēķini un tehniskais darbs. Un, dzirdot Petravičas kundzes kaismīgo uzstāšanos, es saprotu, ka šai iniciatīvai budžetā būs gana plašs Saeimas atbalsts.

Piekrītu visam vai gandrīz visam, ko Petravičas kundze teica. Mums ir problēma ar pārtikas cenām valstī. Tās aktivitātes, kas ir veiktas, nesīs rezultātu, bet tas būs lēns process. Mums jārīkojas ātrāk un izlēmīgāk, un pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana pirmās nepieciešamības pārtikas precēm noteikti ir viens no šādiem mehānismiem.

Līdzīgs jautājums ir attiecībā arī uz nākamo likumprojektu, kuru jūs iesniedzāt. Bet visam ir savs laiks. Pēc mēneša šeit tas jau būs kvalitatīvi izstrādāts likumprojekta formā Saeimai lemšanai.

Aicinu šoreiz noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1038/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 3, atturas – 43. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas un Edmunda Zivtiņa likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1039/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu par samazinātu PVN nodokļa likmi ēdināšanas nozarei. Šis jautājums politiķiem uz galda dienaskārtībā ir jau ļoti, ļoti sen. Aptuveni pirms gadiem septiņiem astoņiem lielākā daļa no politiskajām partijām, kas šobrīd ir pārstāvētas Saeimā un kas ir aktīvajā politikā, parakstīja kopīgu memorandu par to, ka PVN likme ēdināšanas nozarei tiks samazināta jau 13. Saeimas laikā. Ēdināšanas nozare ar solījumiem ir barota nemitīgi. Manuprāt, ir ļoti negodīgi, ka nozare ir izpildījusi ļoti daudzas prasības, ko savulaik ir izvirzījusi Finanšu ministrija (iepriekšējo ministru vadībā), nozarei ir bijusi lieliska sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, kur ļoti atklāti ir veiktas pārrunas par tām problēmām, kādas nozarē pastāv, un arī par tiem risinājumiem, kādi būtu iespējami, ir veikti neskaitāmi aprēķini, atnesot un noliekot uz galda politiķiem tik mīļās Excel tabulas, parādot, ka samazināta likme nozarei var atnest vairāk naudas, bet diemžēl neesam saklausījuši nozari tiktāl, lai tiktu veikti kādi reāli labojumi esošajos likumos un normatīvajos aktos. Tiešām diemžēl. Solīts makā nekrīt.

Nozarei nāca palīgā arī sabiedrība, un pagājušajā gadā tika savākti 10 tūkstoši parakstu par šo iniciatīvu. Šis kolektīvais iesniegums tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Kolektīvo iesniegumu skatīja gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Abās komisijās deputātu atzinumi bija pozitīvi. Neļaujiet man samelot, bet Ministru kabinetam tika aizsūtītas abu komisiju vēstules, paužot šo deputātu atbalstu un norādot, ka Ministru kabinetam būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai šo likmi ieviestu jau no 2025. gada sākuma.

Mēs atrodamies 2025. gada izskaņā, bet es neesmu redzējusi, ka Ministru kabinets kaut ko šajā sakarā būtu darījis. Tie atkal ir tukši solījumi. Atkal ir pavadītas stundas komisijas sēdēs. Mēs jautājam Ministru kabinetam kaut ko, ko viņi nedara. Tā nedrīkst būt! Kārtējā reize, kad nekas tālāk nav noticis – ne čiku, ne grabu!

Tieši tādēļ, kolēģi, es jūs aicinu balsot “par” šiem likuma grozījumiem, nodot tos komisijai un tālāk jau skatīt, kādi ierobežojumi vai uz kādām kategorijām ēdināšanas nozarē šī samazinātā likme attiektos. Šie grozījumi ir ļoti nepieciešami. Par to, kāda ir situācija Eiropā, un par to, kāda ir situācija pie mums, tika veikts arī garš un plašs Saeimas pētījums.

Tā ka, lūdzu, neatstāsim visu šo darbu bez turpmāka rezultāta.

Es aicinu jūs atbalstīt un balsot “par”.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1039/Lp14) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 4, atturas – 42. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Jāņa Patmalnieka, Andra Kulberga, Leilas Rasimas un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Darba kārtībā – sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Viktorija Pleškāne, Linda Liepiņa, Ilze Stobova, Jekaterina Drelinga, Edmunds Zivtiņš, Jeļena Kļaviņa, Mārcis Jencītis un Ričards Šlesers iesnieguši lēmuma projektu – patstāvīgo priekšlikumu “Par reālu taupības un birokrātijas mazināšanas pasākumu ieviešanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Deputāte Linda Liepiņa pieteikusies runāt “par”.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, atcerieties, manuprāt, pagājušogad tika pētīti “Bolt”, “Wolt” šoferi. Tā arī nesapratu, kāds tam bija pienesums. Tika pētīts, kā pareizi jāsagriež salāti. Un šādi dīvaina rakstura pētījumi atkal parādās dokumentos, kas ir saistīti ar 2026. gada budžeta sastādīšanu.

Kas satrauc? Visvairāk satrauc tas, ko mēs pētām laikā, kad katastrofāli trūkst naudas, kad nav naudas, piemēram, lai pabeigtu Latvijas Onkoloģijas centra remontu. Mums nav naudas, bet mēs metodiski kaut ko pētām. Katrs šis pētījums izmaksā 300 tūkstošus. Mums ir kaut kāds kopīgs cenrādis, cik maksā pētījumu veikšana Latvijā?

Par ko es jūs aicinu padomāt? Kā tiek izvēlētas prioritātes? Kas nosaka prioritātes, un vai kāds vispār tās nosaka? Kas tiek pētīts, un kāda saikne ir šiem pētījumiem ar valdības uzstādītajām prioritātēm? Vai arī mēs šo pētījumu sadaļu esam aizlaiduši pilnīgā pašplūsmā, un tad ir jālasa dieva zīmes, ko tik visu nepētīs.

Kolēģi, laikā, kad ir katastrofāla situācija ar līdzekļiem budžetā, es jūs aicinu vairākas reizes padomāt par to, ko mēs pētām, kāds ir pienesums no šiem pētījumiem. Kas sabiedrībai ir nepieciešams vairāk – pētījums, par kura pienesumu mūsu ekonomikai nav skaidrs, vai šādos grūtos laikos mums tomēr ir citas prioritātes, par kurām jūs paši šeit, no Saeimas tribīnes, ne vienu reizi vien runājat?

Aicinu atbalstīt šo.

Paldies.(Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī ir ļoti svarīga diskusija, tādēļ vispirms es vēlos pateikt paldies visiem, kas pēdējās nedēļās ir diskutējuši par finansējumu zinātnei. Lai arī viedokļi ir ļoti dažādi, ir svarīgi redzēt, ka zinātne šajā brīdī ir mūsu uzmanības centrā. Un tas nav bieži. Tā ir vērtība pati par sevi. Tas liecina, ka mums rūp, kur dodas mūsu valsts un kādu nākotni veidojam ar pētījumu un izglītības palīdzību. Tādēļ par šīs uzmanības pievēršanu varu teikt paldies arī opozīcijai.

Tomēr šāda diskusija vienlaikus prasa absolūti cieņpilnu un faktos balstītu argumentāciju no visām pusēm. Jā, laiki ir sarežģīti, budžets ir saspringts, politiskās prioritātes tiek piemērotas situācijai. Tomēr tieši šādos apstākļos finansējums zinātnei nav luksuss, bet sabiedrības noturības un drošības pamats. Diskusiju kodols šobrīd ir jautājums: kādēļ finansēt pētījumus, kuru rezultāti nav redzami uzreiz vai kuru jēga visiem uzreiz nav viegli ieraugāma?

Godātie kolēģi! Atbilde slēpjas atšķirībā starp fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem. Fundamentālie pētījumi paplašina robežas un meklē atbildes uz lieliem jautājumiem, abstraktiem jautājumiem, dažreiz pirmšķietami absurdiem jautājumiem, bet nereti no negaidītiem pētījumiem rodas interesanti secinājumi. Kādreiz nereti no, tā teikt, ābola nokrišanas rodas lieli atklājumi. Tas ir stāsts par fundamentālo pētījumu nozīmi.

No otras puses, lietišķie pētījumi turpretim orientējas uz konkrētām sabiedrības vajadzībām, attīsta jaunas tehnoloģijas, ārstēšanas metodes vai sociālus jautājumus.

Vērtīgi, ka šonedēļ, atsaucoties uz sabiedrības jautājumiem, piemēram, Latvijas Universitātes rektors profesors Gundars Bērziņš publicēja skaidrojošu rakstu par zinātnes un universitātes lomām. Un profesors Bērziņš mums atgādina, ka arī universitātēm ir duāla misija – kalpot zinātnei un tēvzemei. Tas nozīmē, ka tās vienlaikus sniedz ieguldījumu pasaules zinātnē un risina praktiskus valsts jautājumus. Viņš arī uzsver, ka universitāšu galvenais uzdevums ir būt atzītām un pētniecībā aktuālām gan Latvijā, gan pasaulē. Universitātēm jāspēj būt uz zināmā un nezināmā robežas un vienlaikus skaidrot mūsdienu parādības.

Tieši šī duālā loma prasa līdzsvarot fundamentālo zināšanu radīšanu un praktisku problēmu risināšanu. Mēs nedrīkstam steidzīgi nosodīt pētījumus, kas šķiet nesaprotami, jo, pirms kardināli vērtēt, vajadzētu iepazīties ar citu valstu praksi un gūt atziņas, kāpēc tiem ir vērtība un, pats galvenais, kāda ir kopumā fundamentālās zinātnes vērtība.

Lai veicinātu fundamentālo zinātni, valsts finansē programmu par fundamentālo pētījumu projektiem. Šīs programmas mērķis ir zinātniska izcilība, un pieteikumus un tematiku tajā izvirza paši zinātnieki. Un galvenais atlases kritērijs ir zinātniskā kvalitāte, nevis tūlītēja peļņa. Šogad atbalstu saņēma vien 9 procenti no iesniegtajiem projektu pieteikumiem. Tas parāda, cik augsta ir konkurence un kādu vērtību piešķiram zinātnes izcilībai. Šie fundamentālie pētījumi nav paredzēti saimnieciskiem mērķiem. Tie kalpo kā atspēriena punkts jaunu zināšanu radīšanai, kas vēlāk ļauj sekmīgi startēt Eiropas programmās un piesaistīt industrijas finansējumu. Tie ir kā sēklas, kas vienā brīdī var nest augļus ekonomikai un sabiedrībai.

Tagad pats galvenais – par akadēmisko brīvību un politiķu lomu. Mums ir ļoti svarīgi atcerēties likumos un universitāšu satversmēs nostiprināto akadēmisko brīvību. Arī profesors Bērziņš uzsver, ka akadēmiskā brīvība ir augstākā vērtība. Tā ir noteikta Augstskolu likumā, Zinātniskās darbības likumā, Līgumā par Eiropas Savienību un arī pašu universitāšu satversmēs. Ne mums, politiķiem, ne universitāšu vadītājiem nav tiesību diktēt zinātniekiem, kādus tematus viņiem pētīt. Zinātne plaukst tur, kur ir brīvība domāt, jautāt un riskēt. Un, ierobežojot šo brīvību, mēs kavējam jaunu ideju rašanos, jo bez akadēmiskās brīvības nav iespējamas universitātes un nav iedomājama zinātne, uzsver rektors.

Kolēģi! Vēršot jūsu uzmanību...

Sēdes vadītāja. Laiks.

Z. Kalniņa-Lukaševica.... ka darīsim savu darbu, bet nejauksimies zinātnes brīvībā, es aicinu šodien noraidīt šo patstāvīgo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par reālu taupības un birokrātijas mazināšanas pasākumu ieviešanu” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 30, atturas – 16. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Līdz ar to, ja nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā, vai kādam ir priekšlikums par nodošanu komisijai? Priekšlikumu nav. Lēmuma projekts noraidīts.

___

Deputāti Jānis Dombrava, Artūrs Butāns, Raivis Dzintars, Jānis Grasbergs, Jānis Vitenbergs, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis, Edmunds Teirumnieks, Edvīns Šnore un Ināra Mūrniece iesnieguši lēmuma projektu “Par pilnīgu Latvijas Republikas robežu slēgšanu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku agresorvalstīs notiekošo militāro mācību ZAPAD laikā”. Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsauciens: “Ir!”) pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Iebildumi ir. Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jāsaka tā, ka, paldies dievam, mēs esam NATO. Un NATO vēl šobrīd spēj atšķirt, kas ir uzbrukums valstij, kas ir kļūdas un tā tālāk.

Tāpēc, runājot par šo notikumu, kas skar tiešā mērā Poliju. Neapšaubāmi, tas skar arī nepastarpināti Latviju. Protams, mums ir jābūt uzmanīgiem un jāseko līdzi tam, kas notiek gan uz robežas, gan aiz tās. Bet jāsaka tā: slēgt robežu, sauszemes robežu austrumu virzienā, – manā skatījumā, šobrīd tas ir neprāts. Jo droni lido pa gaisu, nevis iet pa ceļu (Starpsaucieni.), rāpo pa ceļu. Un mums ir ļoti, es uzskatu, ļoti labi dienesti gan uz robežas, gan iekšzemē, kas spēj visus šos jautājumus kontrolēt. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Vai kāds ir padomājis – tas, kurš balso “par” šo, – saistībā ar mūsu trīs lielajām ostām... un kādu kaitējumu tas nodarīs mūsu tautsaimniecībai? Par to es lūdzu jūs padomāt.

Nākamais jautājums. Šis ir klasiskais ceturtdienas jautājums, kas nāk no “Nacionālās apvienības”. Ja šādas provokācijas, kādas bija pirms pašvaldību vēlēšanām... tad man uzdzen šermuļus... par to, kas notiks pirms Saeimas vēlēšanām.

Tāpēc es šeit redzu tikai divas lietas. Kolēģi! Lūgšu KNAB un prokuratūru: atdodiet, lūdzu, viņiem finansējumu! Lai viņi rimstas reiz par naida kurināšu un tautas musināšanu. Atdodiet viņiem finansējumu! Ja neatdodat finansējumu, man ir piedāvājums. Sametamies pa partijām! Drīkst tā samesties? Cik jums vajag? Simts tūkstošus? (Starpsauciens.) Cik vajag? Sametīsimies viņiem un iedosim viņiem naudu...

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, lūdzu... par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā!

E. Zivtiņš.... lai rimstas par šo jautājumu, kas skar tautas musināšanu! Tāpēc, cienījamie kolēģi, domājam atbildīgi! Tas, kas notiek, nav nekādā mērā saistīts ar mūsu drošību. Tā ir tīrākā veida šķeltniecība un provokācija.

Lūdzu neatbalstīt to!

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Jā, es saprotu, ka citās partijās ir populāri uzpirkt politiķus, bet ne mūsu partijā. (Starpsauciens.) Es par šo lēmuma projektu jau izteicos pēc būtības.

Šobrīd vēlos paust par procedūras elementiem, ka tātad... Skaidrs, ka Kārtības ruļļa 117. panta septītā daļa ir ļoti specifiska. Pietiek ar vienu deputātu, kādu Krievijai simpatizējošu deputātu, kas iebilst pret jebkuru nacionālajai drošībai būtisku iniciatīvu, un tad jautājums tiek atlikts vismaz uz nedēļu. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka jautājums tiks atlikts pēc “Zapad” militāro mācību aktīvās fāzes, kas sāksies no rītdienas.

Tomēr ir nianses. Ja Saeimas vairākums uzskata šo jautājumu par atbalstāmu... nevis tikai, nu, tā, lai varētu parādīt, ka ir labie spēlētāji un sliktie, bet tiešām pēc būtības atbalstāmu, tad šobrīd ir jānobalso “par” lēmumu iekļaut Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā. Un tad es aicinu Saeimas deputātus kopīgi savākt parakstus par ārkārtas sēdes sasaukšanu šodien, kurā tiek izskatīts šis lēmuma projekts kā... nākamajā Saeimas sēdē. Tad mēs paspējam šodien šo lēmumu pieņemt neatkarīgi no viena vai otra Saeimas deputāta aicinājumiem neiekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā. Tā jau būs Saeimas nākamās sēdes darba kārtība.

Aicinu balsot “par” šo lēmumu un sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kurā šis lēmuma projekts tiek izskatīts jau šodien. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par pilnīgu Latvijas Republikas robežu slēgšanu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku agresorvalstīs notiekošo militāro mācību ZAPAD laikā” iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 14, atturas – 46. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Ja nav iekļauts, vai deputātiem ir priekšlikumi par nodošanu komisijai?

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Nacionālie bruņotie spēki pieņem un pieņems mērus, lai stiprinātu mūsu drošību. Es uzticos Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un, ņemot vērā šo lēmuma projektu, aicinu visus uzticēties... un nodot šo lēmuma projektu Nacionālās drošības komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Par procedūru... par nodošanu komisijai.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Jā, es vēlos atgādināt, ka šis ir politisks lēmums, kurā, protams, ir svarīgs arī Nacionālo bruņoto spēku viedoklis. Es aicinu šo lēmuma projektu nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kura šo jautājumu varētu izskatīt šodienas sēdē. Un, ja nepieciešams... ja tālāk tiek virzīts lēmuma projekts, tad arī sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kurā jau šodien tiktu izskatīts šis lēmuma projekts.

Sēdes vadītāja. Labi. Kolēģi, līdz ar to mums ir jābalso. Balsosim secīgi! Tātad pirmais priekšlikums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā lēmuma projekta nodošanu Nacionālās drošības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 13, atturas – 1. Lēmuma projekts komisijai nodots.

Līdz ar to par otro priekšlikumu mums nav jābalso.

___

Turpinām darba kārtību ar sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Latgales rajona tiesas tiesneses Aijas Jermacānes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 3. septembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Latgales rajona tiesas tiesneses Aijas Jermacānes atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Aija Jermacāne ir bijusi Rēzeknes tiesas tiesnese, kā arī šīs tiesas priekšsēdētāja un Latgales rajona tiesas Rēzeknē tiesnese.

Piešķirtie apbalvojumi: Tieslietu ministrijas I pakāpes Atzinības raksts un “zelta” spalva par nozīmīgu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā un Latvijas tiesību sistēmas attīstībā, par pienākumu pašaizliedzīgu pildīšanu; Tieslietu ministrijas Goda diploms par aktīvu dalību un atbalstu tiesu teritorijas reformas ieviešanā Latgales tiesu apgabalā; Tieslietu ministrijas Pateicības raksts par nozīmīgu ieguldījumu tiesu sistēmas attīstībā un tiesu reformas ieviešanā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar šī gada 23. oktobri atbrīvot Latgales rajona tiesas tiesnesi Aiju Jermacāni no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latgales rajona tiesas tiesneses Aijas Jermacānes atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneša Ivara Bičkoviča atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 9. septembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneša Ivara Bičkoviča atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Ivars Bičkovičs ir bijis Aizkraukles rajona tautas tiesas tiesnesis, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis un priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Senāta Krimināllietu departamenta senators.

Piešķirtie apgalvojumi: Augstākās tiesas izdienas nozīme, Augstākās tiesas Temīdas balva “Gada cilvēks”, tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīme.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ar šī gada 1. oktobri atbrīvot Augstākās tiesas tiesnesi Ivaru Bičkoviču no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu... Es atvainojos.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Parasti, izskatot iesniegumus par cilvēku... par tiesnešu došanos pensijā, mums nav garu debašu. Viss notiek diezgan raiti. Bet šoreiz bija citādi, un man gribētos, lai Saeimas deputāti būtu informēti.

Šovasar mēs saņēmām divus iesniegumus: vienu iesniegumu par viena tiesneša – Bičkoviča kunga – atbrīvošanu no tiesneša amata, Augstākās tiesas tiesneša amata, un otru – par cita kandidāta apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Par to mēs runāsim nākamajā nedēļā.

Iesniegums no Senāta, Augstākās tiesas, bija ļoti lakonisks: saņemts iesniegums, atbalstīts, lūdzam atbrīvot. Manuprāt, Saeimas pienākums – strādāt atbildīgi un vērtēt katru iesniegumu. Un šoreiz man bija svarīgi saprast, vai tas netraucēs tiesvedībai, esošajiem procesiem. Es mēģināju saprast, kā tas var ietekmēt Augstāko tiesu, un sāku meklēt informāciju. Diemžēl Augstākā tiesa mums nosūtīja ļoti lakonisku informāciju, un es konstatēju, ka ir viena lieta – patlaban tai ir 17 gadi, nākamajā gadā tā jau atzīmēs pilngadību –, kas atrodas Augstākās tiesas izskatīšanā. Un referents šai lietai ir tieši Bičkoviča kungs.

Lieta... gadu laikā jau tiesa ar to strādāja. Lieta ir komplicēta. Tas viss bija skaidrs un saprotams. Un, ņemot vērā, ka Bičkoviča kungs plānoja doties izdienas pensijā, es gāju uz sēdi ar domu, ka aicināšu Bičkoviča kungu turpināt darbu un nodrošināt pēc iespējas ātrāku lietas pabeigšanu. Es saprotu katru tiesnesi, kurš nolēmis izmantot likumā paredzētās iespējas un doties pensijā. Tiesības ir, un tās var izmantot. Tāpēc mani jautājumi bija Augstākās tiesas pārstāvjiem. Sēdes laikā mēs noskaidrojām, ka šī lieta jau nodota citam tiesnesim. Līdz ar to, runājot par Bičkoviča kungu, viss ir skaidrs. Lietas viņam nav, un mēs varam pieņemt savu lēmumu.

Bet mēs ilgi un nopietni diskutējām ar Augstāko tiesu. Ja lieta ir ļoti apjomīga, ja tā ir sarežģīta, ja gadu laikā tiesneši strādā un lasa, vai tiesnešu nomaiņa neapdraud tiesvedības gaitu? Vai tas nepaildzina procesu? Un diemžēl... par ko es arī jūs gribu informēt – no Augstākās tiesas pārstāvja es dzirdēju, ka, nē, viss ir kārtībā. Jaunais tiesnesis strādās, un viss būs ātri, raiti.

Kolēģi, ja iepriekšējam sastāvam bija vajadzīgs gads (tagad jau ir otrais gads, pusotrs jau drīz būs), lai saprastu nianses, vai jauna tiesneša pieslēgšanās... darba uzsākšana nepaildzina procesu? Manuprāt, paildzina. Es trīs reizes jautāju to Augstākās tiesas pārstāvim un gribēju domāt un ticēt, ka viņš sapratīs un tad piekritīs, ka tas nav tik vienkārši. Bet diemžēl – ne. Es tikai dzirdēju: “Lieta ir komplicēta. Viss būs labi.”

Ne visi ir juristi. Un es vēlos informēt, ka saskaņā ar likumu, Kriminālprocesa likuma 452. pantu, ir paredzēts tā saucamais tiesas sastāva nemainīgums. Ja nāk jaunais tiesnesis, ir jāsāk viss no jauna. Tāda ir kārtība. Protams, Augstākajā tiesā, kas šoreiz strādā rakstveidā, tas var neprasīt vēl 10 gadus. Bet tomēr, manuprāt, ja kāds tiesnesis, vienalga, Augstākās tiesas vai pirmās vai otrās instances tiesnesis, plāno doties izdienas pensijā, manuprāt, tiesas pienākums ir aicināt viņu pabeigt lietas un pēc tam iet pensijā.

Mani jautājumi nebija Bičkoviča kungam. Es gribu teikt paldies viņam par 30 nostrādātajiem gadiem tiesu varā, bet es aicinu tiesu varu strādāt atbildīgi.

Šo lēmumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneša Ivara Bičkoviča atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Lāsmas Valaines atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 10. septembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Lāsmas Valaines atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”.

Šī gada 25. augustā saņemts iesniegums no Lāsmas Valaines ar lūgumu atbrīvot viņu no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atsaukt Lāsmu Valaini no Centrālās vēlēšanu komisijas, pamatojoties uz viņas iesniegumu par atkāpšanos no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lāsmas Valaines atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Aināra Svikļa atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 10. septembrī izskatīja lēmuma projektu “Par Aināra Svikļa atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”.

Šī gada 26. augustā saņemts iesniegums no Aināra Svikļa par darbības Centrālajā vēlēšanu komisijā izbeigšanu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atsaukt Aināru Svikli no Centrālās vēlēšanu komisijas, pamatojoties uz viņa iesniegumu par atkāpšanos no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aināra Svikļa atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Jānis Vucāns, Irma Kalniņa, Raimonds Bergmanis, Juris Viļums, Uģis Rotbergs, Antoņina Ņenaševa, Viktorija Pleškāne, Līga Kļaviņa, Inga Bērziņa un Uldis Augulis iesnieguši lēmuma projektu “Par Ingas Bērziņas apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja vietnieci”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Svetlana Čulkova, Amils Saļimovs, Nataļja Marčenko-Jodko, Vilis Sruoģis, Igors Judins, Jefimijs Klementjevs, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko, Agnese Krasta un Inese Kalniņa iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Igora Judina atsaukšanu no Juridiskās komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Svetlana Čulkova, Amils Saļimovs, Nataļja Marčenko-Jodko, Vilis Sruoģis, Igors Judins, Jefimijs Klementjevs, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko, Jānis Zariņš un Uģis Rotbergs iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Igora Judina ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Svetlana Čulkova, Amils Saļimovs, Nataļja Marčenko-Jodko, Vilis Sruoģis, Igors Judins, Jefimijs Klementjevs, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko, Agnese Krasta un Inese Kalniņa iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Viļa Sruoģa ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Svetlana Čulkova, Vilis Sruoģis, Amils Saļimovs, Igors Judins, Nataļja Marčenko-Jodko, Jefimijs Klementjevs, Iļja Ivanovs, Jānis Zariņš, Jānis Patmalnieks un Inese Kalniņa iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Viļa Sruoģa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Linda Liepiņa, Jeļena Kļaviņa, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča, Ilze Stobova, Jekaterina Drelinga, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers, Viktorija Pleškāne un Edmunds Zivtiņš iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Jeļenas Kļaviņas ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Deputāti Linda Liepiņa, Jeļena Kļaviņa, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča, Ilze Stobova, Jekaterina Drelinga, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers, Viktorija Pleškāne un Edmunds Zivtiņš iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Jeļenas Kļaviņas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Turpinām. Darba kārtībā – sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas, Jeļenas Kļaviņas, Mārča Jencīša, Viktorijas Pleškānes, Jekaterinas Drelingas un Ričarda Šlesera pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par Izglītības un zinātnes ministrijas finanšu revīzijā konstatēto”.

Vārds motivācijai deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Godātie kolēģi! Valsts kontrole veica Izglītības un zinātnes ministrijas finanšu revīziju un konstatēja, ka 2022. gadā par 4,3 miljoniem valsts budžeta līdzekļu ir iegādāti vairāk nekā 13 tūkstoši gaisa kvalitātes mērītāju, kas uzstādīti izglītības iestādēs. Valsts kontrole arī secināja, ka no 2024. gada decembra Izglītības un zinātnes ministrija vairs nenodrošina šo gaisa kvalitātes monitoringu, tāpēc Valsts kontrole šo projektu vērtē kā neieviestu. Tas nozīmē, ka ir iegādāti 13 tūkstoši mērītāju, kas tagad netiek izmantoti. Izdot četrus miljonus par gaisa kvalitātes uzlabošanu – par padomu atvērt logu! – ir šokējoši taupības apstākļos, kad nevar atļauties šķiest miljonus pa labi un pa kreisi. Tāpēc vēlamies saņemt izglītības un zinātnes ministres atbildes par notikušo bezsaimnieciskumu Izglītības un zinātnes ministrijā.

Tātad jautājumi. Cik mērierīču ir uzstādītas, cik no tām izmantotas, un kādēļ vairs netiek nodrošināts gaisa kvalitātes datu monitorings? Vai, kļūstot par ministri, viņa ir veikusi pārbaudi par konkrēto iepirkumu? Ja – jā, tad kas ir konstatēts? Vēlamies arī zināt, kāda būs ministres rīcība, jo tas taču nav pedagoģiski – izmest četrus miljonus, un nekas nenotiek, un neviens par to nav atbildīgs. Ir svarīgi arī uzzināt, kādas šobrīd notiek pārbaudes un pētījumi par gaisa kvalitātes atbilstību skolās. Vai tas vairs vispār nav svarīgs jautājums? Bija svarīgi apgūt četrus miljonus un no konkrētas firmas iegādāties 13 tūkstošus ierīču.

Čakšas kundze, šorīt televīzijā jūs ļoti precīzi pateicāt: nepērkam lietas, lai mestu ārā. Šis ir tieši tas gadījums, ka ir nopirktas lietas, kuras tiek izmestas ārā. Valdības izsludinātās taupības apstākļos ir svarīgi noskaidrot, kā tas ir iespējams, ka no valsts budžeta tiek izdoti miljoni pasākumiem, kas vispār netiek ieviesti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers, Kristaps Krištopans, Ilze Stobova, Viktorija Pleškāne, Jeļena Kļaviņa un Jekaterina Drelinga iesnieguši pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par vardarbības novēršanu skolās”.

Vārds motivācijai deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Bija tāds diezgan kliedzošs gadījums vienā no Jēkabpils izglītojošām iestādēm – tika piekauta viena meitene, un tas tika filmēts ar telefonu, pēc tam video izplatīts sociālajos tīklos. Visnotaļ nesmuka aina, bija nepatīkami to visu skatīties. Sabiedrība par to bija ļoti sašutusi.

Tādi gadījumi notiek, bērni bieži ir diezgan nežēlīgi. Bet tāpēc ir vesela sistēma, lai ar to strādātu un ierobežotu šādas darbības, lai tās neatkārtotos vai vismaz nevairotos. Tāpēc mēs sagatavojām šo pieprasījumu. Tas ir tiešā mērā saistīts ar reformu, kas notika Valsts policijā beidzamajos... man liekas, pagājušogad, aizpagājušogad... tādā ilgākā laika posmā.

Kādreiz bija stingri sadalīts: bija iecirkņa inspektors, un bija nepilngadīgo lietu inspektori, kuriem bija uzdevums sadarboties ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, kam bija pienākums strādāt ar bāriņtiesām, ar vecāku padomēm. Tātad vesels mehānisms... tā teikt, preventīvi strādāt – iet uz skolām runāt par to, tikties ar bērniem, iegūt autoritāti un uzticību, darboties ar bērniem... lai tas policists vai jebkura cita amatpersona, kura ir iesaistīta šajā procesā, būtu draugs, nevis kaut kāds soģis vai uzraugs.

Mūs ļoti interesē, kā šī reorganizācija ir ieviesta dzīvē – ka visi atbild par visu, jo nav tādu iecirkņu inspektoru un nepilngadīgo lietu inspektoru. Mani interesē, kā šis darbs notiek, kāda ir tā kapacitāte, kas tiek preventīvi darīts saistībā ar šādiem pārkāpumiem, kāda ir sadarbība ar pašvaldībām, pašvaldību policiju, sociālajiem dienestiem, vecāku padomēm. Tas ir ļoti plašs jautājums, lai mēs mazinātu vardarbību skolās. Nevis ar spēku, bet ar mīlestību, sapratni un preventīvo darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Ilze Indriksone, Uģis Mitrevics, Artūrs Butāns, Raivis Dzintars, Jurģis Klotiņš, Jānis Grasbergs, Jānis Dombrava, Nauris Puntulis, Edvīns Šnore un Jānis Vitenbergs iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par 2025. gada Fundamentālo un lietišķo projektu konkursu un tā rezultātiem”.

Vārds motivācijai deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamie kolēģi! Šis Latvijas Zinātnes padomes publicētais fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursa rezultātu paziņojums... var teikt, arī informācija... protams, sacēla trauksmi ne tikai iedzīvotājos, bet noteikti arī uzņēmējos, tajos cilvēkos, kuri ar bažām gaida nākamā gada budžetu taupības apstākļos.

Mēs iesniedzām pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei, lai uzdotu jautājumus, kas ir šodienas jautājumi, arī par iepriekšējā perioda pētījumu programmām, un noteikti – skatoties nākotnē. Pamatā šiem jautājumiem ir divas daļas. Kopā ir 12 jautājumi.

Mēs pieprasām pārvērtēt virkni projektu konkursa rezultātā apstiprināto pētījumu, skatoties ne tikai uz ekonomisko pamatojumu. Mēs neapšaubām zinātnes nozīmi valsts attīstībā un nacionālas valsts pamatvērtību stiprināšanā. Tā noteikti ir nenovērtējama un svarīga, un zinātnes finansējums ir nepietiekams, vēl aizvien nepietiekams. Tieši tāpēc, ja ir atbalstīti, kā minēja kolēģi, 9 procenti pieteikumu, šī atbalsta piešķiršanai un izvērtēšanai ir jābūt ļoti mērķtiecīgai, izvērtētai atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam prioritātēm un noteikti – šībrīža aktuālajai situācijai Latvijā un starptautiski.

Tas, ka pētniekiem ir brīvība izvēlēties jebkādas pētījumu tēmas, ir pilnīgi pašsaprotami. Bet amatpersonām, kas dala budžeta naudu, nav pilnīgi brīvas izvēles darīt jebko jebkurā situācijā. Ir jāvērtē gan šī brīža aktuālā situācija, gan valsts mērķi un uzdevumi, gan Nacionālā attīstības plāna prioritātes. Viena daļa no jautājumiem ir veltīta šo pētījumu finansējuma pamatojumam, kvalitātei. Noteikti vēlamies arī saņemt visu pieteikto projektu tēmas, lai saprastu, kas tad ir tie 9 ekselentie procenti, kas mūsu valstī šobrīd ir vissvarīgākie gan fundamentāli, gan lietišķi.

Otra daļa ir par Nacionālā attīstības plāna prioritātēm, kas skar mūsu valsts pamatvērtības. Tās ir valoda, kultūra, vēsture, identitāte. Šiem pētījumiem gadu laikā akūti trūkst finansējuma, nav pastāvības. Arī pētnieki pamet nozari, tāpēc ka nav iespējas saņemt regulāru atbalstu.

Tāpēc aicinām ministri sagatavoties atbildēt uz jautājumiem un noteikti ceram uz atsaucību, lai pārvērtētu projektu konkursa rezultātus ne tikai šogad, bet nospraustu prioritātes, mērķus, ko atbalstīt nākamajos konkursos, jo to mēs drīkstam darīt. Nav jāņem pretī viss, ko jebkurš pētnieks ir izdomājis atnest.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

___

Turpinām sēdes darba kārtību ar likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts “Grozījumi Kontu reģistra likumā”, trešais lasījums.

Iesniegts viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Kontu reģistra likumā”. Likumprojekta būtība – novērst nepilnības kontu reģistrā un ļaut sistemātiski tikt galā ar tiem kontiem, kas ir ilgstoši slēgti, palikuši bez saimnieka un tā tālāk. Vārdu sakot – satīrīt māju.

Saņemts viens priekšlikums no Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka kunga ar rosinājumu koriģēt pārejas noteikumus par likuma grozījumu spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā un padarīt labu darbu šodien.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kontu reģistra likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums”, trešais lasījums.

Iesniegti četri priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Būsim ātri, saspringti un ieklausīsimies! Būs vesela likumprojektu pakete.

Tātad pirmais. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 3. septembra sēdē tika skatīts un trešajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums”.

Es tikai atgādināšu, ka šī likumprojektu pakotne izstrādāta, lai nodrošinātu Finanšu nozares digitālās noturības regulas (DORA) un Mākslīgā intelekta akta prasību piemērošanu finanšu tirgū Latvijā.

Komisijā saņēmām četrus priekšlikumus.

Visi komisijā saņemtie priekšlikumi kvalificējami kā juridiski precizējumi, terminoloģiski precizējumi un ir tehniska rakstura.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Arī 4. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Visus priekšlikumus esam izskatījuši.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 3. septembra sēdē tika skatīts un trešajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”. Atgādinu: lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus, likumprojekts paredz noteikt, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai ir pienākums izveidot un pārvaldīt tīklu un informācijas sistēmas atbilstoši regulai.

Komisijā priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 3. septembra sēdē tika skatīts un trešajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”.

Komisijā priekšlikumus nesaņēmām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 3. septembra sēdē tika skatīts un trešajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Vīksna.... likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”.

Komisijā priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 3. septembra sēdē tika skatīts un trešajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Komisijā priekšlikumus nesaņēmām.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 3. septembra sēdē tika skatīts un trešajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”.

Komisijā priekšlikumi netika saņemti.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 3. septembra sēdē tika skatīts un trešajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā”.

Komisijā priekšlikumus nesaņēmām.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti deviņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 3. septembra sēdē tika skatīts un trešajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Atgādinu: lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus, likumprojekts noteic, ka regulētā tirgus organizētājiem ir pienākums izveidot un pārvaldīt tīklu un informācijas sistēmas atbilstoši regulai.

Komisijā saņēmām deviņus priekšlikumus. Skatīsim tos.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Un 9. – Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”, trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 3. septembra sēdē tika skatīts un trešajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”.

Priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā”, trešais lasījums.

Iesniegts viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Un noslēdzošais likumprojekts. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 3. septembra sēdē tika skatīts un trešajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā”.

Komisijā saņēmām vienu priekšlikumu. Saņemtais priekšlikums ir kvalificējams kā juridisks precizējums un ir tehniska rakstura. To saņēmām no Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka kunga. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta...

A. Vīksna. Nevajag.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies ziņotājai.

___

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” mērķis ir precizēt tiesisko regulējumu vairākos būtiskos virzienos, un tas paredz, ka tiek pilnveidota personas datu apstrāde Izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmā.

Šie grozījumi ir izstrādāti, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra un 2024. gada 25. jūnija lēmumiem, un atbilst Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Vergina. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – piecas dienas – līdz šī gada 16. septembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

I. Vergina. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamie kolēģi, ātri pastrādāsim! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 10. septembra sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā”. Mēs šo visu paketi esam pieņēmuši. Un labā ziņa ir tā, ka šīs ilgtspējas ziņošanas prasības... pagarināsim... prasīsim nevis no 2025., 2026. gada, bet pagarināsim vēl par diviem gadiem uz priekšu... kas ir labā ziņa uzņēmējiem un birokrātiskā sloga samazināšana.

Otrā lieta. Grozījumos Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā paredzēts noteikt, ka meitas sabiedrībai tās tīmekļvietnē jānodrošina latviešu valodā nevis mātes sabiedrības vadības ziņojums, bet tikai ietvertais konsolidētais ilgtspējas ziņojums.

Komisijā tika atbalstīta steidzamība šim likumprojektam.

Lūdzu arī Saeimu noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

A. Vīksna. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 16. septembris, un likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā plānota šī gada 25. septembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Pēdējais šīsdienas darba kārtības jautājums – lēmumu projektu izskatīšana.

Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Tātad, dārgie kolēģi, kārtējā apropriācija, kurai nepieciešama Saeimas piekrišana. Pavisam īsi. Būtība ir tāda, ka no Ekonomikas ministrijas mēs pārdalām divus miljonus uz Aizsardzības ministriju, kura savukārt šo naudu ieguldīs “Valsts aizsardzības korporācijā”, kas ir SIA, pamatkapitāla palielināšanai. Mērķis ir līdz 2028. gadam šai SIA sasniegt eksportu 10 miljoni, radīt ne mazāk kā 20 darba vietas un tad eventuāli atgūt vismaz četrus miljonus eiro caur dividendēm vai daļu pārdošanu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi! Līdz ar to esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

Mums paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Maijas Armaņevas, Ričarda Šlesera un Edmunda Zivtiņa jautājums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma paktu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Deputātu Ramonas Petravičas, Maijas Armaņevas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera un Lindas Liepiņas jautājums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam “Par grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 11. septembrī pulksten 17.00 nenotiks.

___

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri “Par vakcīnām pret Covid-19”. Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Deputāti Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Edmunds Zivtiņš, Viktorija Pleškāne un Jekaterina Drelinga iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei “Par Latvijas Zinātnes padomes pētījumu projektiem”. Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, ir vairāki paziņojumi.

Tūlīt pārtraukumā, pareizāk sakot, pēc sēdes esiet aicināti uz lielo vestibilu, kur atklāsim fotogrāfiju izstādi “Kanāda un Latvija: kopā stiprākas NATO”.

Un vēl vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, lūdzu, uz pavisam īsu brīdi aicinu deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Francijas parlamentu. Balsojumam...

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Tieši šodien savu jubileju svin deputāte Nataļja Marčenko-Jodko. (Aplausi.)

Kolēģi, vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies 10 deputāti: Maija Armaņeva, Inga Bērziņa, Edmunds Cepurītis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Jurģis Klotiņš, Dmitrijs Kovaļenko, Gatis Liepiņš, Antoņina Ņenaševa, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 11.09.25 09:21 Balsojums 1
Par - 68, pret - 14, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par pilnīgu Latvijas Republikas robežu slēgšanu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku agresorvalstīs notiekošo militāro mācību ZAPAD laikā (810/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 11.09.25 09:28 Balsojums 2
Par - 41, pret - 3, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1038/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.09.25 09:32 Balsojums 3
Par - 39, pret - 4, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1039/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 11.09.25 09:42 Balsojums 4
Par - 38, pret - 30, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par reālu taupības un birokrātijas mazināšanas pasākumu ieviešanu (798/Lm14)

Datums: 11.09.25 09:48 Balsojums 5
Par - 27, pret - 14, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā . Par pilnīgu Latvijas Republikas robežu slēgšanu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku agresorvalstīs notiekošo militāro mācību ZAPAD laikā (810/Lm14)

Datums: 11.09.25 09:50 Balsojums 6
Par - 70, pret - 13, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Nacionālās drošības komisijai. Par pilnīgu Latvijas Republikas robežu slēgšanu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku agresorvalstīs notiekošo militāro mācību ZAPAD laikā (810/Lm14)

Datums: 11.09.25 09:52 Balsojums 7
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latgales rajona tiesas tiesneses Aijas Jermacānes atbrīvošanu no tiesneša amata (793/Lm14)

Datums: 11.09.25 09:58 Balsojums 8
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Augstākās tiesas tiesneša Ivara Bičkoviča atbrīvošanu no tiesneša amata (799/Lm14)

Datums: 11.09.25 09:59 Balsojums 9
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Lāsmas Valaines atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas (801/Lm14)

Datums: 11.09.25 10:00 Balsojums 10
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Aināra Svikļa atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas (802/Lm14)

Datums: 11.09.25 10:01 Balsojums 11
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ingas Bērziņas apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja vietnieci (803/Lm14)

Datums: 11.09.25 10:01 Balsojums 12
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Igora Judina atsaukšanu no Juridiskās komisijas (804/Lm14)

Datums: 11.09.25 10:02 Balsojums 13
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Igora Judina ievelēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā (805/Lm14)

Datums: 11.09.25 10:03 Balsojums 14
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Viļa Sruoģa ievelēšanu Juridiskajā komisijā (806/Lm14)

Datums: 11.09.25 10:03 Balsojums 15
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Viļa Sruoģa ievelēšanu Pieprasījumu komisijā (807/Lm14)

Datums: 11.09.25 10:04 Balsojums 16
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Jeļenas Kļaviņas ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā (808/Lm14)

Datums: 11.09.25 10:05 Balsojums 17
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Jeļenas Kļaviņas ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā (809/Lm14)

Datums: 11.09.25 10:15 Balsojums 18
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kontu reģistra likumā (925/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.09.25 10:18 Balsojums 19
Par - 73, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums (915/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.09.25 10:19 Balsojums 20
Par - 73, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (916/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.09.25 10:20 Balsojums 21
Par - 74, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (917/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.09.25 10:21 Balsojums 22
Par - 76, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (918/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.09.25 10:22 Balsojums 23
Par - 77, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (919/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.09.25 10:23 Balsojums 24
Par - 78, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (920/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.09.25 10:24 Balsojums 25
Par - 75, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā (921/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.09.25 10:26 Balsojums 26
Par - 75, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (922/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.09.25 10:27 Balsojums 27
Par - 74, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā (923/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.09.25 10:28 Balsojums 28
Par - 77, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā (924/Lp14), 3.lasījums

Datums: 11.09.25 10:30 Balsojums 29
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (964/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.09.25 10:32 Balsojums 30
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā (1020/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.09.25 10:32 Balsojums 31
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā (1020/Lp14), 1.lasījums

Datums: 11.09.25 10:34 Balsojums 32
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (797/Lm14)

Datums: 11.09.25 10:36 Balsojums 33
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

11.09.2025.

09.00