Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas devītā (ārkārtas) sēde
2025. gada 24. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Godātie Saeimas deputāti! Ministru kabineta locekļi! Ekselences! Sākam Saeimas 2025. gada 24. februāra ārkārtas sēdi.

Sēdes darba kārtībā – valsts augstāko amatpersonu uzrunas, pieminot Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā gadadienu.

Latvijas valsts himna.

(Skan Latvijas valsts himna.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pieminot trīs gadu laikā kritušos karavīrus, kritušos iedzīvotājus, aicinu visus uz klusuma brīdi. (Klusuma brīdis. Skan metronoms.)

___

Z. Kalniņa-Lukaševica (14. Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Augsti godātā Ministru prezidentes kundze! Ministres! Ministri! Deputāti! Deputātes! Ekselences! Godātie viesi!

Vārds uzrunai Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai.

D. Mieriņa (14. Saeimas priekšsēdētāja).

Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Augsti godātais Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Ministri! Ekselences! Cienījamie klātesošie! Pirms trim gadiem mēs, visa pasaule, kļuvām par lieciniekiem tam, kā Ukrainas valsts robežu šķērso okupantu armija, kā tā ārda, galina, plosa, laupa un varo. Šķiet gandrīz neiespējami, ka pēc 77 miera gadiem Eiropā mūs atkal pārsteidza kara šausmas. Mēs iepazinām ārprātu, naidu, bezpalīdzību un bailes. Karš nesaudzē, tas atstāj neizdzēšamas rētas un atņem cilvēkiem pašu dārgāko – dzīvību.

Šodien karš turpina plosīt Ukrainu, un jau vairāk nekā 26 tūkstošus stundu mēs esam tam liecinieki. Pēc ANO un Ukrainas valsts apkopotajiem datiem, aizstāvot savu valsti, demokrātiju un mieru Eiropā, dzīvību zaudējuši vairāk nekā 45 tūkstoši ukraiņu karavīru. Esam zaudējuši arī divus Latvijas brīvprātīgos kareivjus – Vitāliju Smirnovu un Edgaru Platonovu. Ievainoti vairāk nekā 390 tūkstoši karavīru, daudzi no tiem – atkārtoti. Kopš 2022. gada nogalināti 12 tūkstoši civiliedzīvotāju, no tiem 669 bērni. Vairāk nekā divi tūkstoši bērnu ir pazuduši, bet gandrīz 20 tūkstošus bērnu Krievijas režīms prettiesiski izvedis no valsts. Bēgļu gaitās devušies teju pieci miljoni ukraiņu, bet valsts iekšienē gandrīz 10 miljoniem iedzīvotāju nācies pamest savas dzīvesvietas.

Karš ir tepat mums līdzās. Ir pilnīgi skaidrs, ka mēs vairs nedzīvosim tādā pasaulē kā līdz šim. Lielvaras šobrīd mēģina pārdalīt savas ietekmes sfēras Ukrainā, un tas neizbēgami ietekmē arī drošību un mieru Eiropā. Mēs vēlamies mieru, bet līdz šim tam neesam pienācīgi sagatavojušies. Tāpēc jaunā realitāte paģēr, ka turpmāk viss jādara pašiem. Tas nozīmē, ka par savu drošību maksāsim vairāk un savs ieguldījums būs jāsniedz ikkatram.

Savukārt šodien vairāk nekā iepriekš ir svarīgi atcerēties, kāpēc tika dibināta Eiropas Savienība – lai ar ekonomisko saišu palīdzību liktu pamatus vienotai Eiropas kopienai, veicinātu attīstību, mieru un, pats galvenais, novērstu jaunus bruņotus un militārus konfliktus Eiropā. Ir īstais brīdis atgriezties pie šiem mērķiem. Ar imperiālistiskām idejām apsēsta diktatora dēļ starptautiskā spriedze pieaugusi tik tālu, ka tiek grauta ticība gadu desmitiem ilgi koptai starptautisko tiesību sistēmai.

Eiropa ir gana spēcīga, lai turpinātu atbalstu Ukrainai arī tad, ja citi negribēs to darīt. Šobrīd vairāk nekā iepriekš Ukrainai ir nepieciešami finanšu līdzekļi un ieroči, lai būtu maksimāli labākās pozīcijās miera sarunās iepretim agresoram. Tas nozīmē, ka Eiropai jāmobilizē visi spēki un resursi tieši šobrīd.

Eiropas uzsāktā sankciju politika pret agresoru jāturpina un jāstiprina. Agresora finanšu resursiem Eiropas bankās nav jābūt iesaldētiem, bet gan konfiscētiem, lai tos varētu izmantot pati Ukraina. Mums jābūt elastīgiem atbalsta sniegšanā, tas nedrīkst iestrēgt Eiropas Savienības birokrātijas gaiteņos. Tāpēc viss, kas mums šobrīd nepieciešams, ir politiskā griba un vēlme rīkoties.

Latvijas nacionālajās interesēs ir droša, stabila un pārtikusi Ukraina vienotā Eiropas ģimenē. Ukrainai un Eiropai jābūt klātesošām miera sarunās, kur tiek lemta Ukrainas un arī mūsu visu nākotne. Sarunas par Ukrainas nākotni bez Ukrainas nav iespējamas. Eiropai nav izdevīgs iesaldēts miers vai tikai pamiers, Eiropas interesēs ir tikai un vienīgi miera līgums.

Neviens prezidenta Zelenska lēmums nav bijis viegls, jo tie visi ir bijuši cilvēka dzīvības cenā, lai pēc iespējas pasargātu savu valsti no tālākas iznīcības. Tieši tāpēc Ukrainas neatkarība nedrīkst kļūt par tirgošanās elementu lielvaru rokās. Savukārt Latvija turpinās būt stabils un uzticams partneris Ukrainai. Drošība ir galvenā prioritāte, un Eiropas Savienības austrumu flangam jābūt drošākajam un spēcīgākajam visā aliansē.

Mūsu atbalsts Ukrainas tālākai integrācijai Eiropas Savienībā un NATO turpinās būt konsekvents, un Ukraina var rēķināties ar mūsu politisko un diplomātisko atbalstu. Latvijas ilgtermiņa interesēs ir Ukrainas pievienošanās NATO, tas tikai stiprinās drošību mūsu reģionā. Nav nekādu šaubu, ka Ukraina ir pelnījusi būt daļa no šīs alianses, to apliecinot praktiski ar savām kaujas spējām pret agresoru.

Papildus mums jāstiprina sava diplomātiskā klātbūtne Vašingtonā, lai skaidrotu saviem stratēģiskajiem partneriem, kā redzama situācijas attīstība no Baltijas valstu perspektīvas un kādi nosacījumi ir nepieciešami, lai stiprinātu mieru Eiropā.

Turpinām atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem – apmācības, rehabilitāciju, tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanu, atbalstu valsts institūciju kapacitātei un nevalstiskajam sektoram. Esam uzsākuši arī darbu pie latviešu–ukraiņu valodas vārdnīcas, kas nodrošinās visaptverošu ilgtermiņa sadarbību un veicinās Ukrainas civiliedzīvotāju integrāciju Latvijā. Uzsākta arī apmācību programma Ukrainas parlamenta pārstāvjiem, lai nodotu mūsu zināšanas un pieredzi par veiksmīgu integrāciju Eiropas Savienībā.

Tomēr visnesavtīgāko un lielāko atbalstu Ukrainai šo gadu laikā ir spējuši sniegt mūsu līdzcilvēki. Neizmērojams sirds siltums un plašums, lai roku rokā kopā palīdzētu šajā cīņā Ukrainai par demokrātiju. Kopš 2022. gada 24. februāra portālā “ziedot.lv” Latvijas sabiedrība un uzņēmēji saziedojuši 31,3 miljonus eiro. Ziedojumi novirzīti Ukrainas aizstāvjiem, mediķiem, civiliedzīvotājiem un bēgļiem Latvijā. Esam ziedojuši humāno palīdzību, transportlīdzekļus, medicīnas aprīkojumu, esam pinuši tīklus un lējuši sveces. Spērām pat soli tālāk, atverot savas mājas ukraiņu bēgļiem, sniedzot viņiem drošu patvērumu brīdī, kad tas visvairāk ir nepieciešams.

Palīdzības sniegšanā piedalījušās arī citas labdarības organizācijas Latvijā, un provizoriski tiek lēsts, ka kopējais sniegtās palīdzības apmērs ir vairāk nekā 80 miljoni eiro. Līdzcilvēku sniegtais atbalsts nav palicis nepamanīts, tāpēc šodien Saeimā godināsim tos, kas jau kopš pirmajām kara dienām nenogurstoši sniedz atbalstu Ukrainai un motivē to darīt arī citus.

Paldies katram Latvijas iedzīvotājam. Paldies par cilvēcīgo nesavtīgumu un apziņu, ka pat vismazākā palīdzība sniedz cerību. Kopā mēs esam nesatricināms spēks.

Neraugoties uz mūsu vienotību atbalstā, aizvien biežāk nākas dzirdēt, ka sabiedrība ir nogurusi no kara Ukrainā. Bet mēs nedrīkstam nogurt. Mums nav iemesla nogurt, jo mēs dzīvojam zem mierīgām debesīm, pār mūsu galvām nelido raķetes, mums nav jāslēpjas patvertnēs. Mēs katru dienu varam apskaut savus mīļos. Mēs esam dzīvi un dzīvojam brīvā valstī. Un tas ir vairāk nekā pietiekami.

Katru reizi, kad sajūtam nogurumu, mums jāatceras par Ukrainas karavīriem frontes pirmajās līnijās. Viņi nenogurst. Viņi cīnās par savu valsti, par mūsu brīvību, par mieru Eiropā. Viņi ir tie, kas gatavi zaudēt dzīvības ne tikai par savām ģimenēm un valsti, bet par mums visiem. Nenogurst arī ukraiņu tauta – tauta, kuru nav iespējams salauzt un kura neļaujas, lai ar to manipulē. Lai ukraiņu tautas gars un spēks kalpo par iemeslu mūsu nelokāmajam atbalstam šodien, rīt un vienmēr.

Noslēdzot gribu citēt Raini, kura rakstītās rindas bija nozīmīgas gan toreiz, gan šodien:

“Tu lauzi mūs, naidīgā pretvara,

Vēl cīņa pret tevi nav nobeigta.

[..]

Tu vari mūs šķelt, tu vari mūs lauzt.

Mēs sniegsim tāles, kur saule aust.”

Dievs, svētī Latviju! Slava Ukrainai! (Aplausi.)

___

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāja kungs! Zinu, ka dzirdēsiet. Ministri! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Vēstnieki! Diplomāti! Šodien ir jau trešais gads, kopš sācies karš Ukrainā. Un man ļoti negribētos, lai šodien notiktu šī Saeimas sēde; man ļoti negribētos, lai mums būtu par šo jārunā; man ļoti gribētos, lai mēs varētu svinēt Ukrainas uzvaru.

Mēs dalāmies ar Ukrainu mūsu vēsturē, mums tā ir līdzīga, mēs pazīstam to sajūtu, kā tas ir, kad taviem pilsoņiem ir jābēg uz svešu zemi un jāmeklē mājas. Mēs esam pieņēmuši daudz ukraiņu Latvijā. Mēs dalām ar viņiem šodienas tagadni. Mēs dalām šo bēdu kopā. Un mēs to darām, tāpēc ka paši to esam piedzīvojuši. Mūsu vecvecāki, dažiem – vecāki ir piedzīvojuši, kā tas ir, kad tevi apspiež, kad tavā zemē iebrūk sveša vara. Mums ir līdzīga tagadne. Bet es ticu, ka mums ir kopīga nākotne ar Ukrainu, ka kopīgi varēsim būt Eiropā, jo mēs tur esam, un tāpēc mēs zinām, kā varam palīdzēt Ukrainai integrēties Eiropā.

Tāpat es ticu, ka Ukrainas ceļš uz NATO ir neatgriezenisks, par spīti dažādām runām, kas šobrīd izskan starptautiski. Tas ir mūsu, Latvijas un Baltijas, uzdevums – palīdzēt Ukrainai nokļūt NATO, jo tikai tur, mēs zinām, varam cīnīties kopā – plecu pie pleca. Vieni mēs neesam gana stipri, kopā esam daudz stiprāki.

Latvija šobrīd veido spēcīgu koalīciju ar NB8 valstīm. Arī es personīgi pavadu daudz laika sarunās, tiekoties, veidojot kontaktus, lai mēs nebūtu vieni. Man reizēm cilvēki prasa: kāpēc jūs tā iestājaties par Ukrainu? Tāpēc, ka tas, kas notiek Ukrainā, apdraud Eiropu, tas, kas notiek Ukrainā, apdraud arī Latviju. Tas apdraud demokrātiju, tas apdraud ikkatra brīvību. Es iestājos par to, lai demokrātija uzvarētu, lai tiesiskums uzvarētu tā – līdz saknei. Nevis likumā, bet tā – pa īstam.

Šobrīd dzirdam runas, ka Ukrainā ir vajadzīgs taisnīgs miers. Ko mēs ar to saprotam? Mēs visi saprotam, ka tas ir liels izaicinājums mums visiem. Manuprāt, šis ir brīdis, kad arī Eiropa spēj spert ātrākus soļus, lai kopīgi vienotos, lai mēs spētu ātrāk pieņemt lēmumus. Latviju sadzird, Baltiju sadzird. Kādreiz mēs bijām bļāvēji, kas biedē ar Krieviju, tās imperiālistiskajiem mērķiem. Ticu, ka līdz brīdim, kamēr Krievijas imperiālistiskie mērķi nemainīsies, Krievija paliks drauds visai Eiropai.

Mēs tērējam aizsardzībai vairāk kā nekad – 3,45 procentus no mūsu IKP. Mēs aicinām Eiropas kolēģus darīt līdzīgi – palielināt aizsardzības izdevumus, lai stiprinātu kopējo Eiropas drošību, lai mēs gatavotos karam, bet dzīvotu mierā. Es to daru ne tāpēc, ka tā rakstīts uz papīra, es tam tiešām ticu. Stiprinot mūsu aizsardzības spējas, mēs stiprinām mūsu ekonomiku. Stiprinot militāro industriju, mēs radām jaunas darba vietas, radām jaunas tehnoloģijas. Un tāpēc mums ir jānoņem visi birokrātiskie šķēršļi, kas traucē Latvijā to darīt.

Mēs apmaināmies ar Ukrainu ar pieredzi, diemžēl rūgtu. Bet mēs no viņiem mācāmies. Un palīdzam viņiem. Mēs palīdzam Ukrainai dažādos aspektos – joprojām sniedzam militāro palīdzību 0,25 procentu apmērā no mūsu IKP, īpaši palīdzam Černihivas apgabalam... sievietēm, bērniem. Es pati tur esmu bijusi, esmu satikusi aci pret aci cilvēkus, kas ir piedzīvojuši kara šausmas. Nevienam bērnam nenovēlu to piedzīvot. Nevienam bērnam nenovēlu to piedzīvot, tāpēc man ir svarīgi, lai bērni Ukrainā var piedzīvot mieru un rehabilitāciju. Un mēs no sirds to darām – apmācām cilvēkus Ukrainā, lai viņi varētu palīdzēt karā cietušajiem rehabilitēties, aizmirst, dzīvot tālāk.

Tāpēc gribu pateikt lielu paldies Latvijas sabiedrībai, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem, robežsargiem, skolotājiem, vēsturniekiem, žurnālistiem, medijiem, fotogrāfiem... visiem, visiem, arī jums, deputāti, par to, ka jūs nebaidāties, iestājaties par mieru Ukrainā un turpināt sniegt palīdzību Ukrainai, kaut arī zināt, ka mums pašiem mājās ir jāizdara ļoti grūtas izvēles. Mēs ticam, ka uzvara Ukrainā ir iespējama un Krievijas ļaunums ir sagraujams. Tāpēc es vēlreiz saku: nepagurstam!

Šis ir brīdis, kad mēs visi varam safokusēties, kā valsts parādīt, ka mums ir nozīme, mūs dzird – mūs patiešām dzird! Un Ukrainai ir svarīgi, lai mēs turpinātu kopā ar pārējiem Eiropas kolēģiem veidot koalīcijas, iestāties par Ukrainu un panākt ātrāku – ātrāku! – tās integrāciju Eiropā.

Man ir lepnums, ka pagājušajā gadā mums izdevās vienoties par finansiālu atbalstu no Eiropas puses. Zinu, ka arī nākamajā nedēļā Eiropadomē pieņemsim lēmumus, kas būs par labu Ukrainai un par labu Eiropai.

Tāpēc vēlos vēlreiz visiem pateikt: nepagurstam! Katra krīze ir iespēja, izmantosim šo iespēju, parādot, ka mūsu kopīgā vēsture mūs ir mācījusi, tā palīdz veidot kopīgu – stiprāku – nākotni. Iedomājieties, cik jaudīga būs Eiropa, kurā būs Ukraina ar savu nedalāmo spēku, spītu un spēju nepadoties! Putins gribēja ieņemt Ukrainu ātri. Ir pagājuši trīs gadi, ukraiņi nav padevušies.

Tāpēc es ticu cilvēkiem, kas ir piedzīvojuši kara šausmas, bet vēl pēc trīs gadiem spēj saglabāt drosmi, nepadodas un, par spīti visam, turpina aizstāvēt savu valsti, savu neatkarību, suverenitāti, savu teritoriju un demokrātiju.

Lai Dievs svētī Latviju! Slava Ukrainai! Slava varoņiem! (Aplausi.)

___

Sēdes vadītāja. Vārds Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājam Ruslanam Stefančuka kungam.

R. Stefančuks (Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs).

Cienījamā priekšsēdētāja Daigas kundze! Cienījamā Ministru prezidente! Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Man ir žēl, ka ir tādi apstākļi, kas neļauj uzrunāt jūs klātienē, kā tas bija pagājušogad. Karš un mainīgie apstākļi ietekmē mūsu plānus, bet es nevarēju neizmantot iespēju, lai uzrunātu jūs un nodotu Latvijai sveicienus no nesalauztās Ukrainas galvaspilsētas.

Tieši pirms trim gadiem, 2022. gada 24. februārī, Krievija īstenoja barbarisku iebrukumu Ukrainas teritorijā. Šis uzbrukums ir kļuvis par iebrucēju kara, kuru Maskava ir uzsākusi vēl 2014. gadā, okupējot Krimu, kulmināciju.

Daudzi domāja, ka mēs neizturēsim pat trīs dienas, ka nav iespējams pretoties tā saucamajai pasaules otrajai armijai. Bet ne jūs. Latvijas cilvēki vienmēr bija to skaitā, kas ticēja mums un atbalstīja kopš pirmajām kara dienām. Pateicoties jūsu visaptverošajam atbalstam, mēs ne tikai nostāvējām, bet arī turpinām cīņu par savu Ukrainas zemi.

Šodien es jūs uzrunāju, lai paustu patiesu pateicību Latvijas tautai, Saeimai, jūsu Valsts prezidentam un valdībai par nemainīgu rīcībpolitiku un atbalstu, un palīdzību šī kara laikā. Jūs bijāt un esat ne tikai sabiedrotie, bet īsti draugi, kas vistumšākajos laikos vienmēr paliek blakus.

Ar prieku gribu uzsvērt jūsu, Mieriņas kundze, vizīti Ukrainā. Tā bija pirmā parlamentārā vizīte Ukrainā, Kijivā, šajā gadā un kārtējo reizi apliecināja mūsu valstu partnerību.

Mēs esam pateicīgi par visām jūsu solidaritātes vizītēm. Atsevišķi gribu uzsvērt jūsu lomu, atbalstot Starptautisko Krimas platformu un rīkojot tās trešo parlamentāro samitu Rīgā. Tas bija svarīgs solis Krimas deokupācijas ceļā, un mēs esam dziļi pateicīgi Latvijas parlamentam un visai Saeimas komandai, valdībai un valsts iestādēm Latvijā par šī pasākuma organizēšanu. Jūsu nemainīgā līderība un palīdzība ir tas fundaments, uz kura mēs būvējam kopīgu uzvaru.

Godātie draugi, Ukraina turpina cīņu par savu neatkarību un teritoriālo nedalāmību, par demokrātiskām vērtībām un brīvībām, un mēs nekad neapstāsimies šajā cīņā, lai cik grūti mums nebūtu. Esmu pateicīgs, ka jūs kā neviens cits ļoti labi saprotat mūs, bieži pat bez vārdiem.

Latvija ne tikai pauž atbalsta vārdus, bet arī sniedz reālu, jaudīgu atbalstu. Jūsu militārās piegādes palīdz mūsu karavīriem frontē. Jūs nodevāt mums bruņutehniku, artilērijas iekārtas, munīciju, bezpilota lidaparātus, kas katru dienu glābj Ukrainas aizstāvju dzīvības.

Pateicoties jums, mūsu karavīri ieguva iespēju efektīvāk veikt militārus uzdevumus un tādā veidā pietuvināt mūsu uzvaru.

Latvijas atbalsts nav tikai militārajā jomā. Jūs atverat savas durvis Ukraiņu bērniem, kas piespiedu kārtā bija izvesti no Ukrainas. Jūs sniedzat patvērumu daudziem tūkstošiem ukraiņu, nodrošināt viņiem darbu, veselības aprūpi, iespēju apmeklēt skolu. Jūs sniedzat palīdzīgu roku mūsu varoņiem, kas ārstējas un rehabilitējas jūsu medicīniskajās iestādēs. Un tas nav tikai labas gribas žests, tas ir apliecinājums īstai draudzībai.

Mēs esam dziļi pateicīgi arī par jūsu finansiālo atbalstu. Vairāk nekā 130 miljoni eiro – tās ir konkrētas iniciatīvas, medikamentu iepirkumi, iznīcināto māju, slimnīcu un ceļu atjaunošana.

Atsevišķs paldies par jūsu pozīciju sankciju politikā. Latvija ne tikai atbalsta visas sankciju paketes, bet arī iegulda pūles, lai bloķētu sankciju neievērošanu. Jūsu aizliegums tirgoties ar krievu oligarhiem arī ir svarīgs ieguldījums mūsu kopīgajā uzvarā.

Dāmas un kungi! Pirms trim gadiem – četras dienas pēc iebrukuma sākuma – Ukraina parakstīja pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. Par spīti agresijai, mēs darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti. Jūsu ieguldījums šajā vēsturiskajā procesā ir nenovērtējams. Jūsu pastāvīgs atbalsts diplomātiskā, politiskā un praktiskā līmenī ir ļoti, ļoti nozīmīgs. Lai gan notiek karš, iestāšanās Eiropas Savienībā ir mūsu galvenais mērķis. Ukrainai ir nepieciešamas drošības garantijas, bet mēs esam gatavi spēlēt svarīgu lomu, stiprinot eiroatlantiskās drošības vienotību. Mūsu uzdevums ir nodrošināt taisnīgu mieru ne tikai Ukrainai, bet arī visai Eiropai.

Nekas – par Ukrainu, nepiedaloties Ukrainai. Nekas – par Eiropu, nepiedaloties Eiropai. Tikai tā mēs varēsim sasniegt pastāvīgu un ilgstošu mieru.

Dārgie draugi! Pēdējie 11 gadi, īpaši pēdējie trīs, bija īsts izaicinājums Ukrainai, bet mēs turpinām mūsu taisnīgo cīņu, un mēs obligāti uzvarēsim. Mūsu sabiedrībām, mūsu Eiropas mājām ir jābūt konsolidētām, jo tikai tā mēs varēsim atbildēt agresoram, atbildēt arī paši sev un par tādu atbildi mums nebūs kauns mūsu bērnu un mazbērnu priekšā. Mēs uzvarēsim tikai kopā.

Slava Ukrainai! (Aplausi.)

___

Sēdes vadītāja. Paldies Stefančuka kungam par uzrunu.

(Skan Ukrainas valsts himna.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! 2025. gada 24. februāra sēdi, kas veltīta atbalstam Ukrainai cīņā pret agresoru, pasludinu par slēgtu.

Aicinu visus uz Sarkano zāli, lai pateiktos cilvēkiem, kas snieguši atbalstu un palīdzību Ukrainai.

Satura rādītājs

Sēdes video translācija

24.02.2025.

14.00 Lat

14.00 Eng

14.00 Ukr