Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas septiņpadsmitās (ārkārtas) sēdes turpinājums
2024. gada 5. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tūlīt atsāksim sēdi, bet pirms sēdes vēl viens jauks paziņojums. Tieši šodien savu dzimšanas dienu, tiesa, ne apaļo, svin Lauris Lizbovskis. Sirsnīgi sveicam! (Ovācijas.) (Pauze.)

Labrīt vēlreiz, kolēģi! Augsti godātā Ministru prezidentes kundze! Augsti godātie ministri! Šodien turpinām Saeimas vakardienas, 4. decembra, ārkārtas sēdi. Esam palikuši pie likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 311 priekšlikumi.

Esam palikuši pie 1. priekšlikuma un debatēm.

Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Labrīt! Turpinot vakardienas debates. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens vakardien pauda, ka tas ir... viss kārtībā, ka valdība ir uzpūtusi budžeta IKP prognozi par pusmiljardu, jo taču tāda ir metodoloģija, tas nekas, ka Eiropas Komisija redz pilnīgi citādāk šo nākamā gada IKP izaugsmi. Ziniet, tas ir salīdzināms ar situāciju, kad cilvēks pelna naudu un domā: nākamgad es noteikti iegūšu papildu algu, un beigās izrādās, ka viņš nevis iegūst papildu algu, bet tiek atlaists no darba, bet viņš tāpat visus savus tēriņus pakārto šai iedomātajai algai. (Zālē troksnis.)

Tāda ir pieeja no Ašeradena puses, sastādot budžetu, kas nav pareizi. Faktiski mēs redzam, ka budžets tiek mākslīgi...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

J. Dombrava.... uzpūsts ar mērķi beigās aizņemties vairāk naudas, nekā Latvijai vajadzētu aizņemties...

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Dombrava.... un dzīvot ar lielāku deficītu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Jāpiekrīt pirms brīža paustajam: šis budžets ir uzpūsts, un agri vai vēlu nākamā gada laikā budžets būs jāpārskata, jo vienkārši nevarēs savilkt galus un visām tām aktivitātēm, kam vajadzētu līdzekļus, to nepietiks.

Atgādināšu, kas notika šogad. Arī šī gada budžetam sākumā parādīta liela ekonomiskā izaugsme, beigās Latvijas Banka vēl gluži nesen nāca klajā ar IKP pieaugumu 0,6 procentu apmērā. Tas varētu būt tāds pieaugums, ar kādu mēs šo gadu pabeigsim. Nākamais gads – jūs atkal kāpjat uz tiem pašiem grābekļiem – 2,9 procenti ir paredzētais IKP pieaugums. Bet uz kā pamata, ja ekonomika... tautsaimniecības ministrijas šī budžeta veidošanā ir atstātas pilnīgos jaņos?

Tā ka nav optimisma un nav arī īsti pamata cerēt, ka ekonomisko izaugsmi var sasniegt ar šo budžetu. Jo ne dažādām uzņēmumus, uzņēmējus atbalstošām programmām, ne citām iniciatīvām, kas varētu veicināt tautsaimniecību, līdzekļi šeit nav atvēlēti. Gluži pretēji – ir virkne nodokļu, kuri pieaugs katram mūsu uzņēmējam: dabas resursu nodoklis, jau manis pieminētā akcīze degvielai, akcīze gāzei. Tie uzņēmumi, kuri izmanto gāzi kā enerģijas avotu, piemēram, mūsu maizes ceptuves izmanto gāzi, jo tas būtībā ir vienīgais tehnoloģiskais risinājums, lai spētu ražot, tad viņiem vairākas reizes pieaugs šī akcīzes sadaļa.

Tā ka nav pamata tādam optimismam, kā jūs šeit esat pauduši budžeta kontekstā. Un nu tas novedīs pie tā, ka agri vai vēlu budžets būs jāpārstrādā un jāpārskata.

Tā ka atbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet, mazliet klusāk!

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītā Ministru prezidentes kundze! Kolēģi! Turpinām strādāt pie budžeta. Un, manuprāt, Šlesera kungs ir iesniedzis vienu ļoti labu priekšlikumu – tiešām labu priekšlikumu! –, kas pēc būtības parāda to, ka šis budžets tik tiešām nav tikai drošības budžets.

Ekonomiskā komponente šajā budžetā ir tikpat liela kā drošības komponente. Šajā budžetā 250 miljoni eiro tiek nodoti iedzīvotājiem caur iedzīvotāju... nodokļu izmaiņām, kuras vakardien jūs visi kopā, kolēģi, atbalstījāt. Tas palīdzēs celt mūsu iekšzemes kopproduktu par 0,3 procentiem nākamajā gadā, nododot naudu iedzīvotājiem iekšējā patēriņa veicināšanai. Bet, protams, valdība strādā ne tikai pie šiem jautājumiem, bet arī pie citiem jautājumiem, pie investoru piesaistes, kas te tik ļoti tiek skandināta.

Tad uz šodienu Latvijā mums investori 2024. gadā pret 2023. gadu ir piesaistīti par 40 procentiem vairāk. Investoru interese – šobrīd ir 8,8 miljardi eiro fiksēti uz novembri. Iepriekšējā gadā, protams, ir bijuši arī citi rezultāti. Iepriekšējā gadā tie bija visa gada garumā 5,7 miljardi. Šodien Latvijā fiziski atrodas investori, kuri vērtē Latviju kā savu nākamo investīciju projektu projektiem divu miljardu eiro apmērā. Šodien tie ir projekti, kurus vērtē... kā potenciālo atrašanās vietu Latvijā... par kuriem mēs šodien cīnāmies.

Un te mēs vēl neskaitām iekšā Andrejsalas projektu. Tādus mēs šeit neskaitām iekšā. Tās ir ražotnes, kuras radīs jaunas darbavietas un eksportēs produktus no Latvijas. Par tādiem projektiem es šobrīd runāju. Kopumā tie ir astoņu miljardu eiro apmērā. Nākamajā gadā 1,5 miljardi – investīcijas no struktūrfondiem Latvijas ekonomikā 2025. un 2026. gadā.

Ja mēs šobrīd nepiedzīvotu Eiropas Centrālās bankas politiku, tad mēs visus jūsu piedāvātos PVN un vēl vairāk varētu ieviest, ja mums nebūtu paaugstinātās procentu likmes, ko maksā šogad valsts budžets vairāk nekā 100 miljonu apmērā papildus tam, kas bija iepriekš plānots, un pašvaldības, un uzņēmēji. Mums ir jācīnās arī Eiropas līmenī, lai mainītu šo ECB politiku, un tas dos mums iespējas brīvāk investēt attīstībā.

Šobrīd mums ir kārtīgs žņaugs, bet mēs visi kopā turamies tam pretī – ne tikai ar budžeta instrumentiem, bet arī ar birokrātijas mazināšanas aktivitātēm, kas notiek. Saeima par to balso... un ne tikai, mēs valdībā arī pieņemam... katru nedēļu pieņemam lēmumus par birokrātijas mazināšanu. Arī jūs vakardien zemkopības jomā pieņēmāt būtisku lēmumu apvienot iestādes, bet nākamajā gadā jūs tur vēl un vēl pieņemsiet šādus lēmumus. Šis ir ekonomiskās attīstības budžets. Šleseram ir taisnība, bet visiem kopā jāstrādā, lai to vēl vairāk uzlabotu arī ar citiem darbiem, kas ir ārpus budžeta. Ar budžetu vien būs par maz. Ir jāmazina birokrātija, ir jāefektivizē valsts pārvalde, un tas jādara visiem kopā.

Aicinu Saeimu iesaistīties.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi, būsim godīgi! Šis ir nedrošības un izmisuma budžets (Starpsaucieni.), un šis budžets ir izveidots uz parāda, tas ir izveidots brīdī, kad mēs vēl redzējām, ka augam, bet patiesībā dažas nedēļas vēlāk Centrālā statistikas pārvalde atvēra lādi, un mēs esam recesijā, tas ir izveidots pārāk optimistiski, un mēs joprojām jau kuro gadu publiskajā sektorā tērēsim vairāk nekā nopelnām. Es pateikšu vairāk: trīs gados Latvijas publiskā sektora tēriņi ir pieauguši no 38 procentiem līdz 44, gandrīz 45 no budžeta, no IKP.

Kolēģi, mēs ļoti strauji tuvināmies kreisām valstīm. Bet mēs to nevaram atļauties, mums nav dabas resursu, mums nav naftas, mums ir jānopelna, un tā privātā ekonomika nevar nopelnīt to, ko publiskā pārvalde ir sastrādājusi, pie tam tā vēlas dzīvot pāri līdzekļiem. Vai jūs valsts iestāžu pusē esat redzējuši apvienošanas, ministriju skaita samazināšanu, atteikšanos no funkcijām? Birokrātiskā sloga samazināšanā vienīgais, ko Saeima šogad paspēja izdarīt, pusgadu strādājot, – Teritorijas attīstības plānošanas likumā samazināja pārsūdzības laiku no diviem mēnešiem uz vienu. Tas ir viss, ko varēja izspiest šī Saeima. Kolēģi, šādi strādājot, tas ēzelītis apstāsies. Privātais sektors šo ballīti uzturēt nevar. Pie tam mēs veidojam budžetu, kurš jau šobrīd ir nolemts, tas ir nereāls. Ekonomika augs daudz lēnāk, nekā bija ielikts šajā scenārijā, šajā prognozē.

Kolēģi, šis ir izmisuma budžets! Mums faktiski ir jāsāk darbs... mēs vēl neesam nobalsojuši par šo budžetu, mums ir jāsāk darbs pie šī budžeta grozīšanas, jo mēs dzīvojam pāri līdzekļiem. Un es negribētu piekrist Valaiņa kungam, sakot, ka tagad sāksies izaugsme un mēs esam atstājuši vairāk naudas cilvēkiem. Ir darīts viss, lai cilvēkos būtu nedrošība, lai viņi nebūtu motivēti investēt, ieguldīt, lai nauda gulētu un pūtu kontos un zustu šīs naudas vērtība inflācijā. Cilvēki negrib ieguldīt paši savā valstī, un tā ir ilūzija, ka struktūrfondi vai ārvalstu investīcijas izglābs Latviju. Nē! Ja mēs iesim vienā virzienā, mēs ticēsim savai valstij, ja katra mājsaimniecība domās, ko labu var padarīt, tad mēs ejam ārā no bedres, no purva. Šobrīd šis budžets ir iedots veidā, kurš faktiski šo stimulu mazina. Kolēģi, tas ir izmisuma budžets. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

A. Kiršteins. Cienījamā priekšsēdētāja...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs... Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šis tiešām ir drošības budžets. Mēs atceramies, ka mūsu konstitucionālais pienākums ir rūpēties par valsts pastāvēšanu un iedzīvotāju aizsardzību. Šis ir drošības budžets, kas tieši tādēļ ļaus arī augt mūsu ekonomikai, drošība – tā ir droša izaugsme, drošība – tie ir droši partneri, drošība – tā ir nevis naiva tirgošanās ar Krieviju, bet gan tās aizstāšana ar gudru investīciju piesaisti no mūsu Rietumu partneriem. Un tieši tādēļ, ka mēs esam definējuši, ka šis ir drošības budžets, mēs esam spējuši koncentrēt savu rīcību virzienā, no kā... ir izšķiroša mūsu ekonomikas izaugsme un mūsu cilvēku spēja paļāvīgi un mierīgi, un droši dzīvot mūsu Latvijā.

Jā, mēs veltīsim 3,5 procentus no mūsu IKP aizsardzībai, un tas ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai Latvijā būtu drošība, un tas ir tieši tas, kas mums ļaus piesaistīt investīcijas, kas veidos ekonomikas izaugsmi un labi apmaksātas darbavietas. Bez tā tas nebūtu iespējams.

Šis ir drošības budžets, kas rūpējas par cilvēkiem. Jo vienlaikus ar 3,5 procentiem no IKP aizsardzībai mēs esam vienojušies, un šis budžets caur darbaspēka nodokļu izmaiņām ļaus palielināt ienākumus visiem cilvēkiem, kuru atalgojums ir līdz 4000 eiro mēnesī. Pieaugs vecāku pabalsti, strādājošo vecāku pabalsts, tiks indeksētas visas pensijas, tiks arī palielināts neapliekamais minimums pensionāriem. Tāpat pieaugs arī darba devēju atvieglojumi par dažādām papildu piemaksām darbiniekiem atbilstoši koplīgumiem. Tas stiprinās cilvēku sajūtu par drošību, un tas ļaus augt mūsu ekonomikai. Bet ekonomika augs tikai tad, ja mēs redzēsim, ka drošība no tirdzniecības, drošība no ekonomikas attīstības nav atraujama, jo šajos ģeopolitiskajos, šajos drošības apstākļos, kad tepat Eiropā ir karš un kad ir tiešs apdraudējums visai Eiropai un tai pasaules kārtībai, ko mēs pazīstam, nav iespējams atraut drošību no ekonomikas. Tieši drošība ir tā vienīgā un galvenā atslēga, lai mēs varētu redzēt augam algas, augam labklājību, augam paļāvību par dzīvi Latvijā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Labrīt, kolēģi, un paldies arī par debatēm par mūsu budžetu! Un kā tad mēs to nosauksim? Es varētu teikt: Šlesera kungs, kāda unikāla ideja, ka jūs izdomājāt, ka vispār budžets ir arī par ekonomikas izaugsmi. Manuprāt, skaidrs, ka viss budžets ir par to, lai mēs veicinātu mūsu ekonomiku un ekonomikas izaugsmi. Jā, bija viens no Jaunās Vienotības saukļiem uz vēlēšanām.

Kāpēc mēs neielikām tādu nosaukumu? Tāpēc, ka mēs esam publiski teikuši, ka mēs šo budžetu saucam par drošības un konkurētspējas budžetu. Šis, protams, ir arī tas juridiskais rāmis, kā mēs skaidrojam Eiropas Komisijai, kāpēc mēs tik daudz tērējam drošībai, jo, nebūsim naivi, ne visi kolēģi Eiropā saprot, cik ļoti sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos mēs esam. Un mēs ļoti labi zinām, ka... mēs daudz runājam par to, ka Latvija, Igaunija un Lietuva tērē vairāk nekā trīs procentus saviem izdevumiem NATO, saviem aizsardzības izdevumiem. Lai mēs arī aizstāvētu savas pozīcijas, mums ir jāspēj paskaidrot, kāpēc mēs tērējam tik daudz drošībai un kāpēc mūsu budžeta deficīts ir tāds, kāds ir.

Bet, kolēģi, kāpēc – kāpēc? – mēs vispār runājam par budžetu šajā laikā? Kāpēc? Nu, jāsaka, mēs šobrīd nestrīdamies par tādām lietām, kā samazināt izdevumus, kā vēl vairāk tērēt drošībai...

Kāpēc visvairāk dzirdu tādus pārmetumus, ka mēs kaut ko par maz darām ekonomikai, ja mēs ļoti labi visi šeit apzināmies, cik ārkārtīgi sarežģīti ir atrast šos izdevumus drošībai? Un valsts nav tikai par biznesu.

Ir ļoti ērti un viegli teikt, ka mēs varam nopelnīt tur un mēs varam nopelnīt tur. Jā, biznesā tā ir. Bet valstij ir ļoti daudz uzdevumu, kuri nav vienkārši attālināmi tā kā biznesā. Valstij ir jānodrošina izglītība, valstij ir jānodrošina veselības pakalpojumi, un ne vienmēr cilvēku ienākumi būs tādi, lai viņi samaksātu par tiem pakalpojumiem tik, cik patiesībā šie pakalpojumi maksā. Un mēs ļoti labi zinām, ka mūsu cilvēki nevar samaksāt par visiem veselības pakalpojumiem, par sociālajiem pakalpojumiem no savas kabatas. Tāpēc valsts uzņemas šos izdevumus uz sevi.

Tāpēc mums, protams, ir jāmeklē iespējas, kā mēs varam atvieglot mūsu ekonomikai, mūsu uzņēmējiem... pašiem attīstīties. Tāpēc noteikti, es domāju, tas, ko mēs jau darām šajā valdībā, ir diezgan daudz – daudz pārmaiņu, kuras prasa arī visas Saeimas atbalstu.

Lai vai ko varētu teikt mēs katrs kā sava politiskā spēka pārstāvis, man jāsaka jums visiem diezgan lieli atzinības vārdi, jo es domāju, ka mēs visi saprotam, kādā situācijā atrodas Latvija, Baltijas valstis, – mums blakus ir Krievija un Baltkrievija, un tā nav viegla situācija. Un par spīti tam, ka mēs mēdzam strīdēties par dažādām prioritātēm, mēs visi labi apzināmies, ka neesam tādā situācijā kā daudzas citas valstis blakus Krievijai un Baltkrievijai, jo mēs esam NATO, mēs esam Eiropā, un mēs varam strīdēties par daudziem jautājumiem, kur ievirzīt savu politiku. Bet mums nav jādomā par to, kā mazināt nemierus uz ielas, kā mazināt propagandu. Bet mums ir jābūt ar atvērtām acīm, saprotot, ka propaganda, nemitīga Krievijas vēlme ietekmēt gan mūsu politiskos procesus, gan tas, ko mēs redzam daudzās citās valstīs ar vēlēšanām – tā ir šodienas realitāte, ar kuru mums ir jāsaskaras. Un Latvija šo gadu gaitā ir attīstījusi milzīgu kapacitāti drošības sfērā – milzīgu kapacitāti drošības sfērā!

Es domāju, ka tas nav noslēpums, ka daudzi brauc uz mūsu NATO StratCom centru mācīties, izzināt, ko nozīmē propaganda. Mēs esam vienojušies un šajā nedēļā valdībā palaidām uz Saeimu arī vērtēšanai Mākslīgā intelekta likumu. Kāpēc mums to vajag? Tāpēc, ka mēs zinām, ka viltus ziņas ar mākslīgā intelekta palīdzību arī ir viens no ietekmēšanas līdzekļiem. Cilvēki sociālajos tīklos tiek muļķoti ar ļoti dažādiem apšaubāmiem faktiem. Jā, arī dažas partijas izmanto apšaubāmus faktus, lai sev pievilinātu vēlētājus.

Bet mums jāapzinās, ka mūsu cilvēki, mūsu Latvijas iedzīvotāji, ir tie, kuriem ir jādzīvo šeit, Latvijā, un viņiem noteikti ir vajadzīgi daudzi pakalpojumi. Mums ir jāspēj kaut kādā diezgan samērīgā veidā viņiem paskaidrot un viņus pasargāt arī no ienākošā mākslīgā intelekta dažādām spējām ietekmēt mūsu cilvēku prātus, no dezinformācijas. Un mēs to daudzu gadu garumā diezgan labi esam darījuši.

Tāpēc nav noslēpums, ka rietumvalstis brauc, mācās pie mums, ko nozīmē hibrīdais apdraudējums. Tāpēc Latvija ir tā valsts, kas var citām palielīties un pastāstīt, ko mēs darām uz mūsu robežas, lai pasargātu mūs no migrācijas viļņa – tāda, kas nav likumīgais migrācijas vilnis, bet kur cilvēkus kā hibrīdu apdraudējumu izmanto nedraudzīgs režīms Krievijā un Baltkrievijā.

Tas, ko mēs darām valdībā, – mēs esam atvēruši ļoti lielu diskusiju. Labklājības ministrija ir sagatavojusi plānu demogrāfijas politikai, un, jā, paldies arī kādām no partijām šeit, kas nemitīgi par to ir atgādinājušas, jo demogrāfija ir viens mūsu lielais izaicinājums. Tāpēc demogrāfijā mēs daudz plašāk nekā iepriekš runājam par pabalstiem jaunajām māmiņām, bet runājam arī par īres dzīvokļiem, runājam par skolu, par bērnudārziem.

Arī šajā nedēļā valdībā apstiprinājām... neskatoties uz to, ka iepriekšējā valdība nevarēja apstiprināt plānu īres mājokļiem, mums šobrīd ekonomikas ministra paspārnē kopā ar finanšu ministru ir izstrādāts tāds īres dzīvokļu mājokļu plāns, ka tas šobrīd ir pārpildīts, un pašvaldības gaida rindā, lai celtu šos īres mājokļus. Es domāju, ka ekonomikas ministrs varēs pastāstīt, cik pašvaldības jau ir pieteikušās. Un mēs vēl par 20 miljoniem – vairāk nekā 20 miljoniem – palielināsim šo īres mājokļu programmu, lai vēl vairāk pašvaldībās vēl vairāk ģimeņu varētu saņemt šādu iespēju dzīvot sev vēlamā mājoklī, kur viņi vēlas izveidot savu ģimeni... un kur viņi var atrast darba vietu. Mēs bieži vien esam pieraduši dzīvot tur, kur mēs dzīvojam, un neizmantojam šo iespēju, ka īres mājoklis var būt labs mobilitātes aspekts arī jaunajām ģimenēm un, kā valdībā tika runāts, ne tikai jaunajām, bet visām ģimenēm un cilvēkiem, kas vēlas mainīt savu karjeru. Attīstot īres mājokļu tirgu, mēs dodam iespēju arī uzņēmējiem atrast labu darbaspēku, kas šobrīd Latvijā ļoti pietrūkst.

Mēs esam atvēruši arī diskusiju par kapitāla tirgu ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, jo, kolēģi, nebūsim naivi, Eiropā, protams, ir ļoti daudz izaicinājumu šobrīd ekonomikā, mēs redzam, kā krīt valdības arī Eiropā, strīdoties par budžetu, strīdoties par ekonomikas aspektiem... Un es ļoti ceru, ka Latvija apzinās, ka mēs šajā brīdī nevaram atļauties politisko nestabilitāti, tāpēc ka tas nekādā gadījumā nepalīdzēs mūsu drošībai un tas mūsu iedzīvotājiem neatnesīs nekādu labumu. Jā, varbūt kādai politiskajai partijai tas var ienest kādu politisko plusu, bet es stipri šaubos, vai mūsu iedzīvotājiem tas palīdzēs.

Valdībā ir uzsāktas vairākas reformas, kuras jau arī tiek īstenotas, samazinot birokrātiju nekustamā īpašuma jomā (šobrīd cilvēki var iesniegt vienu pieteikumu, un viņiem nav jāiet uz vairākām iestādēm, lai reģistrētu savu būvniecības projektu privātmājai), un tieši tāpat arī uzņēmējiem ir daudz atvieglotāks režīms, kā viņi var sākt pakalpojumus un būvniecības projektus.

Un ar to tas nebeigsies. Mēs saskaņojām arī teritorijas attīstības plānošanas dokumentus. Ļoti daudzās jomās samazinās termiņi, un, jā, pašvaldība varēs savu teritorijas plānošanas projektu apstiprināt 10 darbadienu laikā iepriekšējo četru nedēļu vietā. Kāpēc mēs to darām? Un, neskatoties uz spītu... par to, ka jūs sakāt, ka mēs nerunājam ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru un darba devējiem... tās ir tieši viņu idejas, ko mēs īstenojam, lai būtu īsāki termiņi no valsts pārvaldes puses.

Vēl es bieži dzirdu, ka jūs kritizējat ierēdņus, un tie sliktie ierēdņi... un visu apēd un naudu apēd, un finanses apēd, bet tieši ierēdniecība ir tā, kas nodrošina, lai šo četru nedēļu vietā varētu atbildēt uzņēmējam vēl ātrāk – 10 darbdienu laikā, divu darbdienu laikā. Jo bez labas, kvalitatīvas valsts pārvaldes mēs nevaram sagaidīt ekonomikas attīstību. Tieši tāpēc Valsts kancelejā ir uzsāktas lielas pārmaiņas... arī pašā Valsts kancelejā. Mēs esam vienojušies, ka papildus tam, ka budžetā tika atrasta... valsts pārvaldē 50 miljonu ietaupījums, lai ar šiem līdzekļiem segtu drošības vajadzības, mēs turpināsim vēl samazināt valsts pārvaldes izdevumus. Mēs iesim cauri un skatīsimies, kas ir tie pakalpojumi, ko var darīt privātie uzņēmēji, noņemot tos no valsts pārvaldes uzdevumiem.

Mēs redzam, ka Zemkopības ministrijā notiek izmaiņas, tiek centralizētas iestādes Tieslietu ministrijā, tādējādi samazinot administratīvos izdevumus. Mēs plānojam to darīt arī tālāk.

LIAA šobrīd arī ir izgājusi diezgan smagu reformu procesu, un es ceru, ka ar jauno vadītāju izdosies piesaistīt vēl vairāk investīciju. Šobrīd mums ir lielie projekti vairāk nekā divu miljardu apmērā – ja kāds to nezināja, tad mums ir jaunie investīciju projekti vairāk nekā divu miljardu apmērā. Mums ir unikāla iespēja piesaistīt bankās fintekus. Tā ir jauna pakalpojumu sfēra, kādas Eiropā nekur vēl īsti nav. Lietuvas kolēģi to ir attīstījuši, bet viņiem nav tiesību caur Eiropas Centrālo banku, caur savu banku reģistrēt šādus pakalpojumus. Latvijā tāda iespēja ir. Mums ir iespēja pamatkapitālu reģistrēt kriptovalūtā. Kolēģi, cik daudz tādu valstu ir Eiropā? Es domāju, tādu valstu ir maz.

Mēs par maz lepojamies ar saviem panākumiem. Mēs par daudz spējam pārmest paši sev, bet par maz lepojamies ar saviem panākumiem. Un šobrīd jaunie ārsti izvēlas palikt Latvijā tāpēc, ka viņi zina, ka Latvijā ir laba, kvalitatīva ekonomika viņu vidē, lai viņi varētu sniegt kvalitatīvus medicīniskos pakalpojumus.

Mēs esam valsts pārvaldē pārņēmuši... valsts īpašumā daļu no Daugavpils slimnīcas. Kāpēc? Mēs to darījām tāpēc, lai mūsu iedzīvotājiem būtu pieejami pakalpojumi veselībā, tāpēc, ka diemžēl Daugavpilī pašvaldība nebija spējīga nodrošināt tādu pārvaldību, lai slimnīcā būtu saviem cilvēkiem pieejami un saprotami pakalpojumi. Viņi iztērē naudu pabalstos un piemaksās.

Es domāju, es varētu saukt vēl un vēl daudzas labās lietas, ieskaitot arī to, ka mūsu finanšu pakalpojumu piedāvājumi, pateicoties arī Saeimas atbalstam, ir tādi, ka mūsu iedzīvotājiem nebija par hipotekārajiem kredītiem jāmaksā visa summa, ko uzlika Eiropas Centrālā banka, bet daļu no šīs summas kompensēja tie ienākumi, kurus bankas pašas nopelnīja. Mūsu kopīgais darbs panācis to, ka cilvēkiem tiek atskaitīta tā summa, ko viņi faktiski pārmaksāja inflācijas dēļ.

Un mēs ļoti ātri aizmirstam tās lietas, ko mēs spējam izdarīt un kādā veidā atbalstīt savus iedzīvotājus un atbalstīt arī savu ekonomiku. Es nākšu vēl un jums pastāstīšu, ko mēs darām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Te bija dažādi vārdi attiecībā uz budžetu. Esmu spiests jūs apbēdināt, jo šis nebūs ne attīstības budžets, ne arī, kā Sprindžuka kungs teica, izmisuma budžets. Šis ir krāpniecības budžets. Un Eurostat... Man diemžēl jūs jāiepazīstina ar pēdējiem Eurostat datiem, kur Latvija ir ieņēmusi pirmo vietu Eiropas Savienībā datu viltošanas ziņā, iesniedzot pārskatus katru gadu par IKP pieaugumu. Latvija regulāri ir sagrozījusi savus datus pēdējos gados IKP faktiskajās cenās. Līdz šī gada 30. septembrim Latvija bija iesniegusi IKP datus par 2023. gadu, kas bija par 3,3 procentiem augstāki, salīdzinot ar tiem datiem, kuri ir Eurostat pārziņā.

Tātad šodien faktiski, cienījamā Ministru prezidente un cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, mums būtu jāpārtrauc šī budžeta izskatīšana un jādod kādu mēnesi koriģēt datus atbilstoši Eurostat tajās grupās, kurās tieši IKP dati ir norādīti un kur tie ir svarīgi.

Nākamais. Protams, arī citas valstis ir neprecīzus datus iesniegušas, bet ļoti nelielā daudzumā. Polija ir kļūdījusies par 0,3 procentiem un Somija – par mīnus 0,6. Tātad viņi ir uzrādījuši par 0,6 procentiem labākus rādītājus. Savukārt tās valstis, ar kurām mēs konkurējam un kurās, kā es teicu vakardien, iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 10 procenti, ir uzrādījušas precīzus datus. Tās ir Rumānija, Slovākija, Ungārija. Tātad ne vairāk par 15 procentiem. Eiro... dati ir sagrozīti.

Nākamais. 2022. gadā, kas ir iesniegts par 2021. gadu, Latvija vispār ir uzstādījusi fantastisku rekordu – noviltojusi IKP par 7 procentiem. Eurostat ziņojumā mēs varam izlasīt, ka Latvijas IKP apjoms tirgus cenās katru gadu, jau sākot ar 2011. gadu, vidēji ir samazināts vairāk nekā par 3 procentiem, bet rekords ir 2022. gadā iesniegtie dati, kas ir viltoti, par 2021. gadu par 7 procentiem. Tātad faktiskais IKP mums ir bijis 36,1 procents, bet uzrādīti 38,9 procenti.

Eurostat vēlreiz nocitēšu: “Latvija ir veikusi fundamentālu ekonomikas vēstures pārskatīšanu, ievērojami noblēdot 30 gadu garumā uzkrātās bagātības.” Tātad, ja mēs uzskatām, ka var viltot statistiku par 7 procentiem un uzrādīt, ka mums ir ekonomikas pieaugums 1 procents (Starpsaucieni: “Laiks!”) vai 0,6, tad tas reāli ir bijis mīnus...

Sēdes vadītāja. Laiks, Kiršteina kungs!

A. Kiršteins. Paldies.

Ja jūs būtu man ļāvuši runāt, tad Siliņas kundze varbūt varētu atbildēt uz šiem jautājumiem, nevis stāstīt par ekonomikas attīstības budžetu. Mums ir (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Labrīt, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Premjerministres kundze! Ministri! Prieks jūs redzēt arī šorīt! Un es negribētu piekrist opozīcijai. Ja šis būtu izmisuma budžets, tad izmisums būtu nerīkoties šajā situācijā. Šis budžets, manuprāt, arī parāda, ka tā ir mūsu kopīgā atbildība un kopīgā griba pārvarēt grūtības. Un būsim godīgi – priekšlikumā ir piedāvāts labot mērķi, bet tas šobrīd patiešām ir drošības budžets.

Un tikai daži piemēri: piemēram, valsts aizsardzībā mēs esam apņēmušies aizsargāt katru mūsu valsts centimetru un mūsu cilvēkus. Budžetā paredzēti vismaz 200 miljoni eiro pretgaisa aizsardzībai, 139 miljoni – munīcijai un ekipējumam, 111 miljoni – kājnieku kaujas mašīnām. Bet mēs apzināmies, ka drošība nav tikai militārā drošība. Mūsu cilvēkiem drošība sākas ar drošu sajūtu savās mājās.

Un ļoti zīmīgi, ka šodien tieši mūsu Valsts policijai ir 106. gadadiena, kad mēs varam debatēt un, iespējams, arī varbūt pat šodien pieņemt budžetu, kur viena no prioritātēm ir tieši iekšējā drošība un mūsu iekšlietu darbinieku – policistu, ugunsdzēsēju, glābēju – algas. Kā jūs zināt, mums ir vismaz 13 tūkstoši darbinieku šajā nozarē. Un nākamgad viņi beidzot sagaidīs būtisku algu palielinājumu, kas ir 10 procentu algu kāpums, un vēl 300 eiro ikmēneša papildu piemaksas.

Mēs šos līdzekļus nodrošinājām, kā jūs zināt, teiksim, atrodot solidaritātes nodokļa iespēju bankām, kas šobrīd gūst lielu peļņu, un ar to mēs varam nokompensēt šo tiešām svarīgo soli, ko diemžēl vairākus gadus pirms tam nebija iespējas nodrošināt.

Bet drošība ir arī sociālā drošība. Un nodokļu izmaiņas... būtiski palielinās ienākumi, kā mēs zinām, 80 procentiem strādājošo. Piemēram, ģimene ar vidējiem ienākumiem ar vienu bērnu mēnesī saņems papildus ap 80 eiro, kas attiecīgi gadā jau izveidos lielāku summu, ko var veltīt iekšējam patēriņam, kā šeit jau minēts. Arī strādājošiem vecākiem pieaugs pabalsts... turpinot strādāt... no 50 procentiem uz 75. Visbeidzot – mūsu seniori. Pensiju neapliekamais minimums no nākamā gada dubultots – no 500 uz 1000.

Var apvienot laikus, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ņenaševa. Jā, tas nozīmē, ka šobrīd 93 procentiem pensionāru vispār nebūs attiecīgi ienākuma nodokļa. Bez pensionāriem... arī minimālā alga... atkal sociālā drošība. Arī minimālā alga, teiksim, trīs gadu laikā tiks sasniegta – 860 eiro, neapliekamais minimums – 570 eiro.

Valsts uzdevums, kolēģi, neapšaubāmi ir parūpēties nedrošajos apstākļos par cilvēku drošību – gan fizisko, gan sociālo. Manuprāt, šis budžets tieši šo arī izpilda, un šie cipari, arī pārējie, ko min gan kolēģi, gan ministri, gan premjere, tieši norāda uz to, ka šis budžets ir drošības budžets, iekšējās drošības budžets, sociālās drošības budžets un, protams, militārās aizsardzības budžets.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labrīt, kolēģi! Es jau budžeta pirmajā lasījumā gaidīju, kad sāksies konkurss par šīgada budžeta nosaukumu, jo, protams, koalīcijas sniegtais budžeta nosaukums saistībā ar drošību un konkurētspēju varbūt nav tas pats atraktīvākais, un ierasti jau tieši opozīcijas deputātiem ir tā iespēja sniegt nosaukumus, kas varbūt ir sarkastiski un ironiski.

Interesants ir Sprindžuka kunga piedāvātais variants par izmisuma budžetu, norādot tikai un vienīgi uz deficīta apmēru, kas ir 2,9 procenti, lai gan vienīgais budžets, par ko balsoja Sprindžuka kungs tad, kad viņš bija valdības loceklis, bija par budžetu, kur bija 4,2 procenti, vai ne, Sprindžuka kungs? Tātad vēl lielāks. Un es pilnībā pievienojos savai kolēģei par to, ka izmisums ir nerīkoties. Lai ko jūs varētu teikt, bet šī valdība tomēr ir spējusi rīkoties.

Manuprāt, mēs esam veikuši patiesībā diezgan iespaidīgu sasniegumu, jo mēs esam ne tikai spējuši palielināt investīcijas drošībā un aizsardzībā, bet arī esam vienlaikus spējuši samazināt nodokļus lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju. (Zālē troksnis.) Ja mēs atgrieztos atpakaļ jūnijā un jautātu, vai vispār kaut kas tāds ir iespējams, manuprāt, reti kuram liktos, ka kaut kas tāds ir iespējams. Bet šeit ir budžets, kas dara tieši precīzi to...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Šuvajevs. Es aicinu opozīcijas deputātus neizvēlēties vieglāko ceļu – atnākt šeit un norādīt uz maziem – maziem! – budžeta segmentiem un tad teikt, ka tas nav labi, un aizmirst lielo bildi, kur mēs atrodamies. (Zālē troksnis.) Jau trešo gadu mums ir karš kaimiņos. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Jūs arī vēlaties runāt, arī jūs gribat, lai jūs uzklausa. Lūdzu cieņpilni izturēties pret runātāju!

A. Šuvajevs. Jau trešo gadu mums ir karš kaimiņos. Un joprojām valda pārliecinošs politisks konsenss par to, ka investīcijas drošībā ir absolūta prioritāte. Un, protams, tas nozīmē, ka mums ir nepieciešams pieņemt arī sarežģītākus lēmumus. Un tas ir tieši tas, ko mēs demonstrējam šeit.

Es aicinu opozīcijas deputātus neizvēlēties vieglāko ceļu – atnākt, norādīt uz mazām niansēm, kas varbūt budžetā ir neapmierinošas, aizmirstot lielo bildi, kurā mēs esam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds Jānim Vitenbergam otro reizi.

J. Vitenbergs (NA).

Šajā budžetā nav lielās bildes. Bet, ejot cauri atsevišķu... dažādu ministriju budžetiem, jāsecina, ka premjere nezina, ko dara viņas labā roka un ko dara viņas kreisā roka. Jo šajā gadījumā, ja Valaiņa kungs ir izteicies, ka mēģinās samazināt LIAA darbinieku skaitu, tad tajā pašā brīdī Ārlietu ministrija šajā budžetā palielina savu darbinieku skaitu par 12 jaunām vakancēm. Un ko tad šie cilvēki darīs? Viņi atbildēs par eksportu (Starpsaucieni.), investīcijas piesaistīs, ārējo ekonomisko politiku nodrošinās. Tad jūs neticat Valaiņa kungam? Kura ministrija tādā gadījumā atbild par ekonomiku? Un šobrīd 5576 ir vidējā alga Ārlietu ministrijā. Pareizinām ar 12 – jūs ar vienu šādu lēmumu par 800 tūkstošiem palielināsiet, nevis samazināsiet valsts pārvaldes izmaksas.

Tā ka jūs esat pilnīgās pretrunās ar to, par ko jūs runājat. Man šeit vairāk laika šobrīd nav, bet atgriezīsimies pie nākamajiem priekšlikumiem. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie ministri! Šuvajeva kungs tā uz visiem sabļāva, ka pilnīgi nākas visu manu runu nedaudz pamainīt. Bet ko es jums varu garantēt (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mēs nedzirdam.

K. Krištopans.... ko es varu jums absolūti garantēt: šis ir pēdējais budžets, kurš nav nulles budžets. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Vitenberga kungs!

K. Krištopans. Kā jau tikko teicu, šis ir pēdējais budžets, kurš nav nulles budžets. Jūs būsiet... ne tāpēc, ka tā būs jūsu izvēle, bet tāpēc, ka būsiet absolūti spiesti uztaisīt pilnīgu funkciju auditu.

Ja paskatāmies uz publisko sektoru, ko arī pieminēja Sprindžuka kungs, nu, Latvijā 32 procenti no nodarbinātajiem strādā publiskajā sektorā, Igaunijā tie ir 24, un likumsakarīgi, mēs esam spiesti aizņemties, lai finansētu publisko sektoru. Tas nevar vilkties mūžīgi, kādreiz tā ballīte beigsies, un, ja tas nebeigsies šinī, nākamajā budžetā, tad tas beigsies aiznākamajā budžetā.

Mums ir jādomā par privāto sektoru, jo tieši privātais sektors ir tas, kas ģenerē ekonomiku. Un, ja salīdzinām, teiksim, situāciju ar Igauniju, mums būtu jākaunas par to, ka mums ir par pusmiljonu mazāk iedzīvotāju un viņiem budžeta ienākumos ir par diviem miljardiem vairāk. Tā, manā uztverē, vienkārši ir katastrofāla situācija.

Ja runājam par ekonomiku kopumā, tad, Siliņas kundze, ja es nekļūdos, jūs kļuvāt par premjeri 15. septembrī... Ja paskatāmies uz trešo kvartālu... kvartālu pret kvartālu... ekonomikas pieaugumu, tad tas ir mīnus 2,4 vai 2,7 procenti, kas pēc būtības (Starpsauciens.)... Pēc būtības tas nozīmē, ka jūsu premjerēšanas laikā ekonomika ir samazinājusies, tā pat nav gājusi uz augšu. (Starpsauciens.)

Turpiniet strādāt, un es ceru, ka jūs ieklausīsieties opozīcijā! Un, kā jau es minēju, šis laiks, kad mēs finansējam publisko sektoru, neizbēgami beigsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Labdien, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministru prezidente un ministri! Runāšu praktiski, profesionāli, kā jau uzņēmējam, šobrīd bijušajam, pienākas. Kā jau ekonomikas debatēs jums teicu, tomēr, manā skatījumā, visiem budžetiem virsmērķis ir ekonomiskā drošība. Ja nebūs cilvēku, nebūs naudas, nebūs... mēs neko nevarēsim iegādāties, ne mums aizsardzībai nepieciešamo... Vienmēr būs šis vistas un olas princips.

Žēl, ka Valaiņa kungs aizgāja. Es gribu teikt, ka ir ļoti daudz kas izdarīts, daudzas programmas, lai piesaistītu ārvalstu investorus... bet es gribu pieskarties vienam jautājumam... ka Latvijā ir arī vietējie investori, 98 procenti ir mazais bizness, vietējie investori, 78 – mikrobizness, un tikai mazliet vairāk nekā 2000 – eksportspējīgie lielie uzņēmumi.

Kādā no misijām, braucot kādā no valstīm, mums tās valsts ekonomikas ministre teica: “Sargājiet savus vietējos investorus! Jūs redzat, šajā pļavā ir metāla angāri, tie ir ārvalstu investori – viņi paņem un izslauc, un aiziet, bet paliek vietējie, jo tās ir viņu mājas.” Un šajā gadījumā, ja runājam par budžetu, ir nopietni jādomā arī kā vietējam investoram. Arī mana ģimene 33 gadus ir investors Latvijā. Nav programmas, mums nav programmas Latvijas investoriem. Arī vakar jūs atturējāties... lai atbalstītu 10 tūkstošus vietējo investoru, kas ir šeit, Latvijā. Un tas ir ļoti būtiski – salikt prioritātes, jo pāri visam ir ekonomiskā drošība un tad ir drošība un pārējās lietas.

Kā vienu piemēru es varētu minēt... piemēram, apvieno dažādas aģentūras. Nu nevajag divas aģentūras pieaugušo izglītībai. Tātad domājam pragmatiski un tūlīt, nevis gaidām, kā saka, labākus laikus!

Te ir vēl viens, ko es nepamanīju.

Var apvienot...?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. Nepamanīju, ka mums ir tieši tāda pati demogrāfiskā bedre kā... nedzimst bērni, nedzimst jauni uzņēmumi. Jau 13 gadus mums ir bedre. Nu, lūdzu, domājiet par šo, nebūs jaunu uzņēmumu, nebūs jaunās paaudzes... Kā mēs nākotnē ilgtspējīgi domāsim par budžetu?

Pašā noslēgumā es gribētu teikt paldies Latvijas nodokļu maksātājiem – tikai pateicoties viņiem, mēs esam šeit un Latvijai ir budžets. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, mazu mirklīti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu – deputātu iesniegumu.

Deputāti Ināra Mūrniece, Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Ilze Indriksone, Nauris Puntulis, Uģis Mitrevics un Linda Matisone lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas 2024. gada 4. decembra ārkārtas sēdē pulksten 10.00 un izskatīt 2024. gada 5. decembra sēdes darba kārtības jautājumus – Saeimas lēmuma projektu “Par atbalstu Gruzijas sabiedrības eirointegrācijas centieniem un vērtībām” un likumprojektus “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” Nr. 795/Lp14, Nr. 796/Lp14 un Nr. 804/Lp14. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)

Lūdzu, vārds Inārai Mūrnieces kundzei – par procedūru (Starpsauciens.)...

Tātad, kolēģi, viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Priekšsēdētāja! Godātā koalīcija! Kas tad notika pa šo nakti? Man ir viens tāds jautājums. Vēl vakar vakarā mēs beidzām Saeimas ārkārtas sēdi, kas bija veltīta budžeta jautājumiem, ar savstarpēju sapratni un vienošanos, ka šodien pulksten 9.00 mēs sākam darbu ar Saeimas sēdi, kur darba kārtībā ir politiski nozīmīgs paziņojums... lēmuma projekts par atbalstu Gruzijai un arī OCTA jautājuma risināšana plus vēl daži darba kārtības jautājumi.

Godātā koalīcija un arī Saeimas spīkere, vakar beidzot darbu pie budžeta un dodoties pārtraukumā, šādu paziņojumu... mums teica, ka šodien sāksim ar kārtējās sēdes darba kārtību un, kad tā būs beigusies, turpināsim darbu pie budžeta. Vai vakar notika... tas, ka jau tika arestēti Gruzijas opozīcijas politiķi? Vai viedokli mainīja tas, ka jau tika organizēti reidi Gruzijas opozīcijas partiju birojos? Vai jūsu viedokli mainīja tas, ka Gruzijā jau šobrīd ir vairāk nekā trīs simti aizturēto demonstrantu, ka Gruzijas demonstranti tiek ļoti vardarbīgi... ka šie protesti tiek vardarbīgi apspiesti? Ienāk ziņojumi, ka ne tikai asaru gāze un ūdens, bet arī ķimikālijas tiek izmantotas, šos protestus apspiežot. Vai jūsu viedokli mainīja tas, ka demonstranti tiek ļoti brutāli sisti, arī sievietes, un netiek saudzēts un žēlots neviens?

Šādiem politiskiem paziņojumiem ir jēga un nozīme tad, ja tos pieņem nekavējoties. Gruzijā situācija strauji mainās. Tāpēc es aicinu koalīcijas partijas tomēr saprast un ņemt vērā esošo situāciju. Šis atbalsts Gruzijai ir nepieciešams tūlīt, tagad. Jā, tas būs simbolisks.

Esot Gruzijā, man bija iespēja tikties arī tai skaitā ar prezidenti Salomi Zurabišvili, un viņas teiktais (Starpsauciens.) mums kā Latvijai, kā Latvijas pārstāvjiem ir – jūsu atbalsts mums ir ārkārtīgi nozīmīgs. Mēs to dzirdam, to dzird gan Gruzijas pozīcija, gan opozīcija, gan arī cilvēki.

Kolēģi! Šis paziņojums ir vajadzīgs gan mums pašiem kā parlamentam, gan Gruzijas opozīcijai un Gruzijas tautai, kas šobrīd cīnās par to, lai būtu Krievijas dzelzs priekškara Eiropas pusē. Savulaik arī mēs bijām līdzīgā situācijā. Un, godātā koalīcija, jūs te runājat par drošību, un premjere arī runā par drošību, jums būtu jāpadomā, vai jūsu ģeopolitiskās izpratnes līnijas šobrīd, šajā brīdī, nav tā kā par daudz izļurkājušās.

Aicinu balsot “par”. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Šajā valsts budžetā ir paredzēts atbalsts ne tikai Ukrainas civiliedzīvotājiem, bet Ukrainai kā tādai... un mūsu drošības stiprināšanai. Mums ir skaidra nostāja par Gruziju... un atbalsts Gruzijas demokrātijai un Gruzijas cilvēkiem.

Kolēģi, šobrīd nespēlēsim politiku, mums ir jāizskata valsts budžets, un es apsolu, ka nekavējoties... pēc tam, kaut vai šodien... vai naktī, kurā brīdī budžets tiks izskatīts (Starpsaucieni.) un būs nodrošināta stabilitāte valstij, mēs nekavējoties, uzreiz pēc tam izskatīsim gan šo lēmuma projektu, ko komisija atbalstīja... un Valsts prezidents jau sniedza savu paziņojumu, Ministru prezidente, ārlietu ministrs...

Kolēģi, pabeidzam budžetu, nevelkam, jo šis budžets arī ir drošības budžets, un uzreiz pēc tam, es apsolu, mēs nekavējoties izskatīsim un atbalstīsim šo lēmuma projektu. (Starpsaucieni.) Kolēģi, paši nevelkam garumā un ejam uz priekšu, esam vienoti! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 59, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, turpinām darbu.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamās dāmas, godātie kungi! Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministru prezidente! Ministri! Par 1. – mūsu, opozīcijas, kolēģu priekšlikumu par faktiski šī budžeta nosaukumu.

Es domāju... ļoti skaidri un saprotami, kāpēc tas nav atbalstīts. Tāpēc, ka par ekonomiku faktiski šajā budžetā nav ne vārda. Toties mēs nemitīgi dzirdam tēzes: “Šajos ģeopolitiskajos apstākļos, šajos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos mēs nevaram izdarīt to, mēs nevaram izdarīt šito... šajos ģeopolitiskajos apstākļos.” Mēs tikko redzējām arī ar iepriekšējo balsojumu “šajos ģeopolitiskajos apstākļos”, kāda ir patiesā Saeimas vairākuma pozīcija. Tā ir divkosība, kolēģi, šajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Ja mēs runājam par ekonomiku, tā ir arī valsts militāra aizsardzība – ekonomikas attīstība. Ekonomikas attīstība ir arī valsts, mūsu cilvēku sociālā aizsardzība. (Starpsauciens.) Ekonomiskā attīstība ir arī investīcijas mūsu izglītībā, bez kā nebūs iespējams nekas no iepriekš minētā.

Kolēģi! Ar šo budžetu mēs aizņemamies milzu naudu. Ja to ieguldītu reāli lietās, kas ar laiku nes atdevi mūsu ekonomiskajā attīstībā, tas būtu ļoti jēdzīgi un saprotami. Ja šajā budžetā būtu izgājuši cauri visām mūsu bāzes liekajām pozīcijām, kas neveicina ne ekonomisko, ne sociālo, ne militāro aizsardzību, visu lieko atmetuši, mums būtu daudz vairāk naudas, ko ietaupīt, mums būtu mazāk jāaizņemas.

Mēs esam sapratuši, ka mūsu – mūsu! – izdevumi, salīdzinot ar IKP pieaugumu, ir neadekvāti – dinamikā – augoši, salīdzinot ar citām valstīm. Un šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kā jūs paši minat, Lietuva, kura atrodas daudz tuvāk Ukrainas frontes līnijai, piedzīvo straujāku ekonomisko izaugsmi, līdz ar to viņiem ir vairāk resursu, ko ieguldīt gan aizsardzībā, gan cilvēku sociālajā aizsardzībā, gan izglītībā. Tāpēc nelietosim vārdus “šajos ģeopolitiskajos apstākļos”, piesedzoties aiz pilnīgi citām lietām un neizdarībām!

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es uzskatu, ka drošības budžets nav vienkārši nokurināt 3,5 procentus drošībā un dārgos iepirkumos, bet jūs turpināt neveselīgu ekonomisko politiku.

Kas ir neveselīga ekonomiskā politika? Tas ir tad, kad valsts aparāts, valsts kapitālsabiedrības ar tām pietuvinātiem iepirkumiem aizņem vairāk nekā 40 procentus no ekonomikas. Veselīga ekonomika – kad tie ir 20 procenti.

Drošība būs tikai tad, kad būs droša ekonomika, kas var balstīt šo drošības sektoru ar ienākumiem un ieņēmumiem budžetā. Valsts aparāta uzturēšana nav savietojama ar šādu ekonomisko modeli, kur 77 kapitālsabiedrības piedalās privātajā sektorā. Mums ir pārāk uzblīdis valsts aparāts, mums ir pārāk arī liela intervence ar valsts kapitālsabiedrībām, ar valsts uzņēmumiem ekonomikā.

Šobrīd jūs aizņematies līdz lūpai, nevis patiesībā... un dārgi to darāt, jūs dārgi aizņematies līdz lūpai, nevis lai vairotu ekonomiku, piesaistītu investīcijas, bet – patiesībā – lai to apēstu valsts aparātā. Izeja no šīs situācijas ir tikai viena – reāli pārskatīt valsts aparāta vajadzības. Nulles budžets. Un ar šādu demogrāfisko antirekordu vienkārši nav iespējams ilgtermiņā domāt par to, kā pabarot šādu valsts aparātu. Ar šādu demogrāfisko situāciju ir tūlītējas problēmas vispār nodrošināt pensiju sistēmas ilgtspēju kā tādu.

Viena lieta, kas vispār neizskan: ja ir šāds antirekords, kas šogad sasniegts demogrāfijā, un tas uz priekšu nemainīsies, mums, kolēģi, ir jādomā par svarīgāko lietu – par konsolidāciju mūsu infrastruktūrā. Mums ir dārgākā ceļu infrastruktūra Eiropā, mums ir visvairāk kilometru uz vienu iedzīvotāju. Numur divi – mums ir vismazāk pasažieru uz dzelzceļa... mums ir dārgākais dzelzceļš, ko uzturam. Numur trīs – mums ir gāzes infrastruktūra, visdārgākā gāzes infrastruktūra, jo mums ir 340 tūkstoši gāzes plītiņu, kas jāuztur. Vienlaicīgi – mums ir dārgākā elektroinfrastruktūra, tāpēc ka mums ir arī mazākais elektropatēriņš uz vienu iedzīvotāju. Jūs tam visam pa virsu gribat uzkarināt vēl “Rail Baltica” infrastruktūru.

Vienā mirklī... būs jādomā par šo visu infrastruktūru konsolidēšanu pie iedzīvotāju skaita, kas šeit ir. Par demogrāfiju ir jābeidz runāt, bet jāsāk darīt. Mēs par daudz runājam un par maz darām. Šis budžets nav uz ekonomisko attīstību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un godātā premjere! Klausoties jūsu vārdos, es... man ir grūti neiedot komentāru par to.

Premjeres kundze šeit kāpj un saka: Latvija nekādi nevar atļauties politisko nestabilitāti. Tad man ir vienkāršs jautājums: kā mēs esam nonākuši līdz politiskajai nestabilitātei, ar kādiem paņēmieniem un ar kādu ļoti dziļu stratēģisku domu, kādā veidā mēs Latvijā esam nonākuši pie situācijas šeit, šajā Saeimas zālē, ka pirmajā lasījumā, lemjot par budžetu, šī koalīcija – paplašinātā, dinamiskā – sēž ar 49 un 48 balsīm? Kā par šo situāciju mēs varam adekvāti vērtēt premjeres aizrādījumu šeit, ka Latvija nekādi nevar atļauties politisko nestabilitāti? Ļoti vienkārši: tirgus rezultātā paplašināja koalīciju... no 54 balsīm nu jau līdz 49... 48. Tik ļoti mēs nevaram atļauties šajos ģeopolitiskajos apstākļos politisko nestabilitāti! Tik vienkārši!

Pilnā mērā, kolēģi, runājot par drošību... šis budžets ir drošības budžets, vai ne? Mums visu situāciju raksturo drona nokrišana. Izrādās, nav spējas redzēt tādus Gaigalavas... dronus, mēs nebijām spējīgi pārtvert un to ielaidām gandrīz simt kilometru dziļumā, un tas lidoja gandrīz stundu. Tas atsedza to, ka mēs esam pilnīgi kaili civilajā aizsardzībā. Civilā aizsardzība nestrādāja – ne Rēzeknē zvanīja... nekas nestrādāja. Mēs pat esam izmetuši miskastē visas ukraiņu dāvanas, tās sistēmas, ko viņi devuši mums bez maksas, jo laikam kāds gribēja nopelnīt.

Izrādās, valdība arī nespēj komunicēt par to, tātad arī ar komunikāciju mums neveicas. Ir jāmēģina laipot ar meliem un jāstāsta sabiedrībai, ka patiesībā jau šis bruņotais drons bija ar labdabīgiem un cēliem nolūkiem un gribēja labu Latvijas tautai. Bet pats galvenais... kad šajos ģeopolitiskajos apstākļos, drošības apstākļos mēs nevaram atļauties šādas lietas... ir jautājums par premjeres atbildi uz šādām absolūti graujošām situācijām. Kāda bija premjeres atbilde, pieprasot vai nepieprasot ministra atbildību? Precīzi nekāda! Šādai situācijai nav ne nozīmes, ne svara. Premjerei vienkārši nav viedokļa. Ministrs var melot Latvijas sabiedrībai. Mums ielido ārvalstu (Starpsaucieni.)... naidīgas valsts droni...

Es gribu apvienot laikus...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Smiltēns. Kāda ir premjeres reakcija? Tieši – vispār nekāda. Vai mēs to varam atļauties šajos ģeopolitiskajos apstākļos? (Starpsauciens.) Tieši tā!

Otrs: jau trešo gadu kaimiņos ir karš. Šuvajeva kungs, karš ir arī pie mums, tikai ne bruņotā veidā. Un tieši tas, ka jūsu ministri šādā veidā spēj nevadīt atbildīgās nozares... manuprāt, jums pašam vajadzētu iegaumēt, ka jau trešo gadu ne tikai kaimiņos, bet arī šeit ir karš.

Pēdējais – par Gruziju. Lietuva šodien pieņēma deklarāciju. Vakar Ārlietu komisija izstrādāja šo deklarāciju, visi piekrita. Šobrīd situācija ir tāda, ka valdība ir izdomājusi... pieņemsim kaut kad sestdien, vispirms par budžetu padiskutēsim un tad nostāsimies savu sabiedroto... tātad blakām viņiem, un tad runāsim par deklarāciju par Gruzijas konfliktu. Kāda atbildība šajā ģeopolitiski svarīgajā situācijā?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri! Kolēģi deputāti! Drošība nav tikai vārds, drošība ir sajūta. Tas ir tad, kad valstī dzimst bērni, tas ir tad, kad uzņēmēji dibina uzņēmumus. Drošība ir kļuvusi par tādu kā uzlīmi procesiem, kurus mēs darām, bet neredzam tiem galarezultātu. Mēs gribam lepoties ar saviem sasniegumiem citu valstu priekšā, mēs gribam izpatikt citām organizācijām. Bet ko teikt cilvēkiem, kuri dzīvo Latgalē, kuri caur savu logu redz šos drakona zobus, izgāztus kaudzēs? Ko teikt cilvēkiem, gar kuru logiem stāv mašīnas uz robežām vairāku kilometru garumā? Ko teikt cilvēkiem par drošību, kad, lai viņi aizbrauktu uz skolu, viņiem jāpamostas agrāk, jānotīra sniegs, jānogādā bērni un jācer, ka viņi uz turieni vēl aizbrauks?

Vai drošība ir izpatikšana? Vai šajā gadījumā cilvēki attālākos nostūros, izdzirdot to, ka pie mums ir iespējas kriptovalūtai, kļūst drošāki un saprot – es gribu šeit dzīvot, es gribu šeit strādāt?

Ja paskatāmies statistiku, tad redzam, ka ģimenes ar bērniem ir tās, kuras jūtas visnedrošāk un materiāli nenodrošināti.

Drošība ir tad, kad vājais jūtas atbalstīts un stiprais – sadzirdēts un nesodīts. Drošība ir tad, kad mēs cilvēkiem ar invaliditāti nesakām, ka budžetā vēl nav pienākusi viņu kārta, jo viņi nav prioritāte, un cilvēks kā atbildība un vērtība ir tikai deklarācija.

Budžets – tā ir visu valsts nodokļu maksātāju nauda, un šobrīd pieņem lēmumus tikai daži cilvēki. No budžeta ir jāgūst labums katram, kas ar to saskaras, un drošībai ir jābūt nevis vārdam, bet sajūtai, jo tikai sajūtā cilvēks pieņem lēmumu kaut ko darīt šajā valstī un vairot šo budžetu, nevis doties uz citām valstīm. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labdien, dāmas un kungi! Pirmkārt, es aicinu Saeimas priekšsēdētāju arī skaidrot sabiedrībai šārīta lēmumu – par vakar vakarā dotā solījuma par darba kārtību, kāda šodien mums ir, neievērošanu.

Kolēģi, runājot par drošību, tas ir tiešām ļoti labi, ka ir papildu finansējums nākamā gada valsts budžetā drošībai, bet es atgādināšu to, ko arī Ministru prezidente Evika Siliņa vienā intervijā teica, – domu, ka Aizsardzības ministriju ministrs jau nu saņēma dāvanā.

Es gan novēlēšu aizsardzības ministra kungam tiešām vairāk domāt par drošību, par pretgaisa aizsardzību un citiem iepirkumiem, kas vajadzīgi bruņotiem spēkiem, tai skaitā Zemessardzei, – par munīciju un citām nepieciešamām lietām – un mazāk domāt par sieviešu obligāto iesaukumu ideoloģisku apsvērumu dēļ.

Par demogrāfiju. Kolēģi, jums bija iespēja izdarīt daudz vairāk šajā budžetā. Tautas ataudzes stratēģija bija gatava jau 2022. gadā. Eksperti to atzina par ļoti labi izstrādātu. Tā arī tika izstrādāta šajā jomā akadēmiski izglītotu cilvēku vadībā un konsultācijās.

Pastāstiet... atnāciet un pastāstiet, kāpēc jūs augustā, kad lēmāt par nodokļu izmaiņām... es nezinu, kad jūs kādās telpās par tām lēmāt, bet nu es par tām uzzināju tikai no medijiem... Pastāstiet, kāpēc jūs izdomājāt, ka nevajag celt atvieglojumu par apgādībā esošu personu? Vai tiešām... tur nav vajadzīga ekonomikas doktora izglītība, tā ir vienkārša pamatskolas matemātikas loģikas saprašana. Ja jūs ceļat tikai neapliekamo minimumu... ģimenei, kurā ir bērni, tas ieguvums sadalīsies uz tiem pieciem, varbūt daudz kur uz sešiem cilvēkiem daudzbērnu ģimenēs. Ja jūs neceļat atvieglojumu par apgādībā esošu personu, tad ģimenēm pieaug šī ienākumu nevienlīdzība.

Latvijā vēsturiski ir bijuši spēkā šie abi veidi, kā atbalsta īpaši aizsargājamas sabiedrības grupas, kas, taču piekritīsiet, ir arī Latvijas bērni, kuri ir Latvijas nākotne.

Ir atvieglojumi par apgādībā esošu personu, un ir arī tiešie pabalsti. Ja nevarat tiešos pabalstus pacelt, nav finansējuma, neatrodat finansējumu, jūs varat nodokļu izmaiņas uztaisīt tā, ka ģimenei no tā ir lielāks ieguvums. Diemžēl neatbalstījāt arī mūsu priekšlikumus vakardien.

Par īres mājokļiem – jā, tos vajag, protams. Bet vajag vairāk arī domāt par to, kā Latvijā radīt labvēlīgus nosacījumus, lai ģimenes var arī savu mājokli iegādāties, savu mājokli uzbūvēt, jo tieši iespēja uzcelt, piemēram, savu ģimenes māju daudziem, kuri aizbraukuši uz Lielbritāniju, Īriju, Norvēģiju, var būt pamudinājums atgriezties uz dzīvi Latvijā.

Kolēģi, nāciet un skaidrojiet šeit savus lēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Latvijā ir demogrāfiskā krīze, pagājušajā gadā Latvijā piedzimušo bērnu skaits bija zemākais pēdējos simt gados.

Šodienas bērni veido rītdienas valsti. Iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam saruks par vienu trešdaļu. Tas nozīmē, ka nākotnē būs lielas grūtības uzturēt pensijas un sociālo sfēru kopumā. Diemžēl valdība un Finanšu ministrija nav spējusi jaunajā budžetā aiz ekseļa tabulām ieraudzīt ģimenes ar bērniem, tādēļ Latvija izmirst un valsts ekonomika stagnē.

Šis budžets ir nedrošības budžets ģimenēm ar bērniem. Tāds budžets, kurā ģimenes ar bērniem nav prioritāte, nav atbalstāms.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Premjerministre! Nav... Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Manā skatījumā, šim budžetam virsraksts ir “Atņemt un sadalīt” (Starpsaucieni: “O!”; “Pareizi!”; “Bet godīgi sadalīt!”), jo tikai šogad vairāk nekā 500 miljonus maksāsim procentu maksājumos, tātad vairāk nekā miljonu dienā, nākošgad – 630 miljonus. 3 procenti... 2,999 procenti – mēs esam uz robežas, kur sarkanā kartīte jau tiek rādīta par mūsu finansiālo stāvokli. Tajā pašā laikā “Rail Baltica” tikai algās – tikai algās! – ir izmaksāti 160 miljoni eiro. Pamattrase vēl nemaz nav sākta būvēt. Tajā pašā laikā augļiem un dārzeņiem 5 procentus mēs neesam spējīgi noturēt, ēdinātājiem un uzturētājiem, izmitinātājiem 12 procentus neesam spējīgi iedot, kaut tas maksā tikai 11 miljonus. Tātad 160 mēs izkurināt krāsnī varam, bet 11 miljonus iedot uzņēmējiem nevaram, kaut gan uzņēmēji saka: mēs trīs gadu laikā dubultosim savus ienākumus un samaksāsim vēl vairāk budžetā. Kur ir loģika?

Nu jāatzīst, tiešām esmu apmierināts ar to, ka iekšējai drošībai ir pieaugums. Bet saprotiet, ja mēs visu laiku dzīvojam ar aizņemtu naudu un šo aizņemto naudu dodam algās un ēdam nost, tai nav nekādas perspektīvas, tai nav izaugsmes iespēju. Mums nākamgad atkal būs jāaizņemas, lai varētu samaksāt armijai un policijai, un robežsargiem, un ugunsdzēsējiem. Kur ir ekonomiskā izaugsme? Nav tās, tā nav tik strauja.

Tātad valdībai šobrīd trūkst drosmes pieņemt drosmīgus lēmumus, tajā skaitā ar opozīcijas priekšlikumiem. Visur priekšā: mums ir Eiropas direktīvas, mums pārmetīs, ka mēs nepareizi konkurenci novedam līdz galam kaut kādu tur... Nav ideju, nav progresīvu ideju, nav progresīvu ideju! (Starpsauciens.)

Tā ka, kolēģi, es jau saprotu, ar ko beigsies visa šī budžeta pieņemšana. Skaidrs, ka jūs to droši vien sastiķēsiet un atbalstīsiet, bet mans ieteikums ir domāt citādāk – nevis savādāk, bet citādāk, daudz agresīvāk. Ar to pašu “Rail Baltica”... šobrīd naudas nav. Ko mēs muļļājamies? Pasakām droši – izbeidzam projektu, un viss!

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, laiks!

E. Zivtiņš. Vai drīkst apvienot?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Zivtiņš. Es vairāk nenākšu runāt... Tā ka jābūt ir drosmei pieņemt drosmīgus lēmumus! Ir jāsaprot, kur nauda aug un kā to dabūt. Ir jābrauc runāt ar lielajiem uzņēmējiem un jāvelk viņi uz šejieni, nevis jālidinās ar lidmašīnām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labrīt, kolēģi! Ja likuma mērķī ir jānosauc viens mērķis – galvenais –, tad tā ir drošība. Nesaprotu, par ko mēs te... tagad katrs nāk un debatē par jebko, kas ir sasāpējies.

Man liekas, ka šis arī ilustrē Šlesera kunga darba stilu. No vienas puses, es saprotu, kāpēc jūs negatavojat pilnvērtīgus priekšlikumus, jo nu tā vai citādi varam iesniegt paviršus, varam sagatavot rūpīgus, tāpat tos neatbalstīs, vai ne? No otras puses, nu jūs... mēs šobrīd diskutējam par teikumu, jūs neesat iesniedzis nevienu fiskāli pozitīvu priekšlikumu. (Starpsauciens.) Atveram tabulu. Šlesers nav iesniedzis nevienu priekšlikumu, kur ņemt naudu.

Jūs arī... Es domāju, mums arī opozīcijā tomēr darba latiņa ir jātur augstu, nevis jāiesniedz teikums. Tas ir vienkārši teikums, jūs pēc tam tiktokā un ziņās būsiet ar to, ka piedāvājat ekonomisko redzējumu. Nav jums ekonomiskā redzējuma! Neviena priekšlikuma nav! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministru prezidente! Ministri! Šis varbūt ir drošības budžets, bet tas noteikti nav vienlīdzības budžets. Ja mēs globāli paskatāmies uz to, kas mums ir ekonomiskās izaugsmes pamatā, ko piedāvā Šlesera kungs, – tie ir cilvēki, kuriem mēs maksājam atalgojumu, kuriem mēs liekam noticēt Latvijas valstij kā tādai.

Šajā gadījumā der pieminēt vairākas grupas, piemēram, Kultūras ministrijā – amatierkolektīvu vadītāji, profesionālie mūziķi, bibliotekāri, muzeju darbinieki. Viņiem nav vienlīdzības. Šis budžets... viņiem nebūs 2,6 procentu pieaugums. Būs pieaugums 5 procenti, arī 10 procenti citās ministrijās – Finanšu ministrijā, Ekonomikas ministrijā. Bet mēs šobrīd nostādām cilvēkus, kas ir svarīgie – ierēdņi – un kas ir nesvarīgie – tie, kas rūpējas, teiksim, par mūsu kultūru...

Tas pats arī saistīts ar skolotājiem. Mums ir iespēja sakārtot šajā budžeta paketē (vēl 22. priekšlikums būs) sistēmu, lai pedagogi arī turpmāk saņem konkurētspējīgu atalgojumu. Tas fiskāli nākamgad neko neprasa. Mēs to nedarām.

Bet īstenībā es, skatoties šīs debates par vienu vārdu, ko Šlesera kungs piedāvā par ekonomikas izaugsmi... Gods un slava, PROGRESĪVIE, jūs kāpjat, jūs cīnāties. Un tad es paskatos uz JAUNO VIENOTĪBU, kuri uz jums skatās un smīkņā par jums: “Nu, paldies, ka jūs izdarījāt mūsu darbu!” Tiešām, visu cieņu, jūs aizstāvat budžetu! Žēl, ka tikai premjere var uzkāpt, pārējie vienkārši ir balsošanas mašīna.

Aiz nabadzības mēs īstenībā izmantojam reformas. Piemēram, izglītības jomā “Programma skolā”... ka mēs tagad uztaisīsim daudz labāku vidi, daudz drošāku vidi, bet tajā pašā laikā finansējuma vispār tam nav, un tas, šķiet, ir, nu, tā bezatbildīgi – kaut ko reformēt, zinot, ka tam nav finansējuma, zinot, ka tas nedos pienesumu, bet vienalga ambīcijas ir, un ambīcijas ir ieviest par 21 miljonu monitoringa programmu, kas noteikti šobrīd izglītības sistēmā ir visbūtiskākais...

Pašā noslēgumā es īstenībā gribētu jums pateikt: kolēģi, šim koalīcijas budžetam tieši adresēts vēstījums, Māras Zālītes vēstījums JAUNAJAI VIENOTĪBAI, jo JAUNAJAI VIENOTĪBAI šis ir 16. budžets... To, ko prognozējis Finks Benjamiņas kundzei, kad viņu izveda.

Lūdzu, apvienojiet laiku...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. Tas tiešām varbūt jums liks aizdomāties. “Dejo jel lēnāk, ak, lēnāk šo valsi! Šodien jūs kaistat, bet rītdien jūs salsiet, paēdiet šovakar, vēl daži gadi (..) man žēl, bet jūs nomirsiet badā.”

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Debates par šī likumprojekta 1. priekšlikumu, bet jau kuro priekšlikumu kopējā likumprojekta pakā un budžetā noteikti nav par vārdiem “ekonomiskā izaugsme”. Es domāju, ka šīs debates ir par izvēlēto prioritāro vienīgo mērķi – drošība – un par to, kā šī vienīgā prioritāte, vienīgais mērķis tiek interpretēts, staipīts vai biežāk – izmantots kā tāds priekškars vai aizsegs un aiz tā tiek izvēlētas lietas, kuras neieraudzīt, kurās neiedziļināties vai kuras vienkārši apzināti atlikt.

Tad ir jautājums. Te izskan: ko mēs varam atļauties, ko nevaram atļauties šajā situācijā šogad un ko darīt nākamgad? Un ir retorisks jautājums: vai mēs varam atļauties nedomāt par ekonomisko izaugsmi, vai mēs šodien varam atļauties nedomāt par demogrāfiju? Ir vērts varbūt iedomāties tai brīdī to Latvijas valsti kā dzīvu organismu, saprast, kam tad mums tā Latvija ir vajadzīga, kam? Un visu, ko liekam vai neliekam budžetā... nevis skatīties tikai Excel tabulās un, kā teica, fiskālajā rāmī un nosvērt – samazinājām nodokļus, tad nosvērt – pielikām nodokļus, saskaitīt kopā un aplaudēt... mēs tomēr vairāk samazinājām un mazāk pielikām, kādam būs daži eiro vairāk... bet paskatīties dziļāk un saprast, kā tas ietekmēs Latvijas valsti ne tikai šogad, nākamgad, bet arī pēc pieciem, 10 gadiem. Ir forši risināt problēmas šodienai, bet ir jāskatās kopsakarībās, kā šodienas lēmumi ietekmēs mūs, valsti, katru iedzīvotāju. Kam tad tā Latvija vajadzīga, ja ne mums, latviešiem, kas te dzīvo? Un citur nav tā vieta, kur Latvijai būt.

Es vēlreiz piesaukšu to piemēru par nevienlīdzību, ko te citi jau pieminēja. Tā ir ekonomiskā drošība...

Varētu, lūdzu, apvienot laikus?

Pilnīgi piekrītu, ka uzņēmējs ir tas, kas pieņems lēmumu par ekonomisko izaugsmi, ja viņš jutīsies drošs par to, ka ir īstais brīdis to darīt, viņš pieņems lēmumu, nevis valdība. Un ģimene pieņems lēmumu radīt pēcnācējus un dzīvot Latvijā vai braukt prom arī pēc sajūtām, vai viņi jūtas droši un pasargāti Latvijā.

Ja šobrīd divi vecāki Latvijā, strādājot un nopelnot vidējo algu valstī, pie četru bērnu ģimenes... ir maznodrošinātā slieksni sasnieguši... reģionos, kur atalgojums ir zemāks nekā valstī vidējais, jau trešā bērna ienākšana ģimenē šo ģimeni noliek uz maznodrošinātas mājsaimniecības sliekšņa. To nedrīkst nepamanīt, un tas tomēr ir jāvērtē arī kā drošības jautājums, nevis jāšķiro: tā nav drošība šogad, tā būs drošība pēc diviem, pieciem gadiem, un tad mēs to bedri uztaisīsim vēl dziļāku.

Visi lēmumi ir jāvērtē kopsakarībās, nevis tikai Excel tabulās un fiskālajā rāmī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Vienlaikus Saeimas Prezidijs atkal ir saņēmis iesniegumu. Tātad Edvards Smiltēns, Ināra Mūrniece, Jurģis Klotiņš, Edgars Tavars un Aiva Vīksna lūdz izsludināt pārtraukumu 2024. gada 4. decembra ārkārtas sēdē pulksten 11.00 un izskatīt 2024. gada 5. decembra sēdes darba kārtības jautājumu – Saeimas lēmuma projektu “Par atbalstu Gruzijas sabiedrības eirointegrācijas centieniem un vērtībām”.

Viens var runāt “par”, viens var runāt “pret”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns. cx

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Pareizu jautājumu uzdeva premjere: ko mēs šobrīd varam atļauties šajos ģeopolitiskajos apstākļos un ko mēs nedrīkstam atļauties?

Šobrīd Gruzijā situācija pasliktinās burtiski pa stundām. Paziņojums šodien ir izšķiroši svarīgs arī tāpēc, ka mūsu Baltijas kaimiņi iet uz priekšu. Mēs jau “Rail Baltica” esam bedre, kā apgrūtinājums Baltijas kaimiņiem, kā kauna traips. Kad mūsu kaimiņi iet uz priekšu, mēs guļam. Vismaz drošības un ģeopolitikas jautājumos mēs varam mēģināt izdarīt lietas laicīgi.

Šobrīd Eiropas demokrātija piedzīvo lielāko uzbrukumu šajā gadsimtā. Mēs esam bijuši pirmie – pirmrindnieki! – atbalstā Ukrainai, Moldovai un citām valstīm. Šobrīd aktuālākā situācija papildus vēl Ukrainai norisinās Gruzijā. Savlaicīga šī jautājuma celšana šeit, Saeimas tribīnē, ir šī nama pašcieņas un goda jautājums – to izdarīt laicīgi un uzreiz. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Pretējā gadījumā tas nozīmēs to, ka mūsu stingrā stāja – mugurkauls – ir sen pārlauzts, tāpat kā šīs koalīcijas dinamika un centieni paplašināt to, sašaurināt un tā tālāk. (Starpsauciens.)

Kolēģi, es aicinu ieklausīties. Šo lēmuma projektu... iedodiet vairākuma balsis, apstipriniet! Ja jūs neapstiprināsiet, tas nozīmē to, ka šo atbalsta lēmuma projektu Gruzijai neskatīs šodien, iespējams, neskatīs rītdien. (Zālē troksnis.) Jūs to pārcelsiet uz nākamo nedēļu, kad tas vairs nebūs aktuāli, jo tad Ārlietu komisijai būs atkal jānāk kopā un faktiski jāveic korekcijas, un, velns viņu zina, vai jūs būsiet gatavi to pieņemt arī nākamnedēļ.

Es gribu īpaši uzrunāt šajā gadījumā PROGRESĪVOS... Jurēvica kungs, ieklausieties! PROGRESĪVOS uzrunāt šajā kārtā. Pirmie skrēja un teica: jālikvidē Gruzijas grupa. Visi kā... ķēdītē izstājās, lūdza sasaukt... nekavējoties rīkoties. Nu tad rīkojieties (Apgāž pudeli ar ūdeni.) tagad, šajā brīdī! (Starpsaucieni.) Vai arī tā ir jūsu divkosība un liekulība. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Smiltēns. Lēmuma projekts šī nama pašcieņas dēļ ir vajadzīgs tagad un šodien, nevis rīt vai pirmdien. No procedūras viedokļa... es saprotu, par ko jums satraukums... varētu būt debates... izvērsties... un tā tālāk. Jūsu rokās šobrīd ir vairākuma vara, trausla šī paplašinātā vara – uz nažiem –, bet tomēr vairākums. Nolemiet par to, ka debates var būt kaut vai 30 sekundes, un jūs noņemat jautājumu par budžeta ieilgšanu. Norunājam starp frakcijām, ka izies runāt kaut vai viens debatētājs šīs 30 sekundes, un pieņemam to deklarāciju par Gruziju, un strādājam tālāk ar budžetu.

Atbalstiet, lūdzu, šo lēmuma projektu! (Starpsaucieni: “Pareizi!” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi, īpaši “Nacionālā apvienība”! Cik ilgi mēs liksim Latviju otrajā vietā? Šodien jūs piedāvājat Latvijas valsts intereses nolikt otrajā vietā, atlikt valsts budžetu... bērni gaida budžetu, veselības nozare gaida budžetu, aizsardzības nozare gaida budžetu... bet jūs piedāvājat šodien Gruziju likt pirmajā vietā. Man baigi interesē, kura labā jūs strādājat. (Zālē troksnis.)

Šis budžets nav ideāls, un par to mēs nekad nebalsosim. Bet mums ir pilnīgas tiesības šodien pa karstām pēdām...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

A. Rosļikovs.... izdiskutēt to, cīnīties par to, lai tas būtu labāks. Bet jūs šodien piedāvājat, kolēģi, absolūti aplamu piedāvājumu. Gruzija nav Latvijas sastāvdaļa, Gruzija nav mūsu robežās. Gruzijai, piedodiet, nav mūsu interešu. Latvija un tikai Latvija, kolēģi! (Zālē troksnis.)

Tāpēc vēlreiz vēršu visa parlamenta uzmanību...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Rosļikovs. Paldies, priekšsēdētājas kundze!

Vēlreiz, kolēģi, – ko mēs te, parlamentā, kā karsējmeitenes katru reizi, tiklīdz kaut kur kaut kas notiek, ar karodziņiem skrienam. Par Latviju sāciet jau domāt!

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu, nekliedziet! Nekliedziet.

A. Rosļikovs. Baidos, ka viņi mani nedzirdēs.

Sēdes vadītāja. Dzirdēs, dzirdēs.

A. Rosļikovs. Baidos, ka viņi mani nedzird.

Paldies, kolēģi, par jūsu klusumu un pacietību.

Vēlreiz – Latvija... un tas būs Šleseram kompliments... pirmajā vietā! Nav citas valsts. (Ovācijas.) Nav citas valsts, nav, neeksistē! Tikai Latvija, tikai Latvijas intereses.

“Nacionālā apvienība”, laiks to iegaumēt. Jūs visu laiku kā flīgeri: turp – šurp, turp – šurp. Bet kā – par Latviju? Mēs šodien visu dienu te pazaudēsim, lai pieņemtu absolūti aplamu un, manā skatījumā, pretvalstisku budžetu.

Veltīsim visu savu spēku, lai to labotu! Cīnīsimies pret šo koalīciju, cīnīsimies pret šo partiju, kas pieņem šo budžetu, bet nemēģinām novirzīt sabiedrības uzmanību uz Gruziju! Jūs šodien palīdzat Jaunajai VIENOTĪBAI – jūs šodien palīdzat Jaunajai VIENOTĪBAI novērst uzmanību – novērst uzmanību! – no slikta budžeta, no pretvalstiska budžeta, no budžeta, kas nav domāts cilvēkiem (Starpsauciens.), bet jūs tagad mēģināt ar Gruzijas jautājumu visas sabiedrības uzmanību novirzīt.

Bet es varu pateikt paldies, ka viņi tur sitienu un viņi piekrīt tam, ka vispirms viņi saņems pa galvu no opozīcijas par sliktu budžetu un tikai tad skatīs pārējos jautājumus. Vēlreiz: Gruzija nav Latvija, Gruzija nav mūsu intereses šodien. Latvijas sabiedrība, Latvijas bērni, Latvijas armija, Latvijas policijas darbinieki... starp citu, šodien viņiem ir svētki, varētu vismaz iznākt apsveikt viņus... ka viņi jūs šeit sargā. (Starpsauciens.)

Tikai par Latviju! Viss pārējais – pēc tam! Lai gaida! Par Latviju! Viss. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tad nobalsojam, lūdzu, vispirms par deputātu iesniegto priekšlikumu – izsludināt pārtraukumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies trīs deputāti: Raivis Dzintars, Igors Rajevs un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies. Mazu uzmanību! Pārtraukums līdz pulksten 11.10 – pusstunda.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Esam palikuši pie debatēm par likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”. 1. priekšlikums. Turpinām ar debatēm.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Es pieļauju, daudziem no jums mājās virtuvē stāv mikroviļņu krāsns. Bet jūs zināt, kā mikroviļņu krāsnis tapa? Otrā pasaules kara beigās sabiedrotie savu radaru darbināšanai izmantoja tā sauktos mikroviļņu starus. Inženieris, kas darbināja tos aparātus, pēkšņi sajuta, ka viņa kabatā konfekte izkūst. Es nezinu... pēc vieniem avotiem tā bija ledene, pēc citiem avotiem tā bija šokolādes tāfelīte. Bet, strādājot ar šo aparatūru, viņš saprata, ka te ir plašākas iespējas – ne tikai militāro mērķu radari, bet arī iespēja mājsaimniecībām, kur karsēt ēdienu, un tā tapa mikroviļņu krāsns.

Kāpēc es stāstu šo piemēru? Tas ir viens no nedaudzajiem piemēriem, ko es jums varu minēt, bet noteikti ir daudz vairāk militāriem mērķiem radītu izgudrojumu, kas pēc tam ieviesti mūsu ikdienas dzīvē. Ļoti daudz tādu ir.

Ko es gribētu pateikt? Mēs runājam par drošības budžetu, bet, manā skatījumā, šis drošības budžets vistiešākā veidā ir saistīts arī ar ekonomiskās izaugsmes budžetu. Protams, to ir ļoti grūti nolasīt tagad tādos ekseļos, ko visi grib redzēt – nu, ko mēs tur panāksim vai nepanāksim. Bet, kolēģi, ja mēs paskatāmies, kas ir atvēlēts drošības budžetam...

Mēs uzklausījām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā Aizsardzības ministrijas pārstāvjus tieši tādā aspektā kā drošības aizsardzības industrijas iespējas ekonomiskai izaugsmei. Bija kolēģi, kas brīnījās, kāpēc mums par to ir jārunā? Tā nav tautsaimniecība. Kolēģi, tā ir vistiešākajā ziņā arī tautsaimniecība.

Drošības budžetam – 3,5 procenti ieguldījums. Tas ir arī milzīgs apjoms, kas aiziet uz tautsaimniecību. Vietējiem uzņēmumiem 2025.–2028. gadā būs iespēja piedalīties šajās starptautiskajās piegādes ķēdēs, sniegt savas preces, pakalpojumus pusotra miljarda eiro apmērā. Kolēģi, vai tā nav nauda, kas aiziet mūsu tautsaimniecībai? Tā ir nauda, kas aiziet tautsaimniecībai. (Zālē troksnis.)

Skatoties arī to pašu Aizsardzības ministrijas prezentāciju... vietējie uzņēmumi tiek aicināti iesaistīties tehnoloģiskajās inovācijās...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vienu mirklīti! Mazliet klusāk.

S. Ābrama.... tehnoloģiskajās inovācijās. Mēs lasām: kiberdrošības risinājumi, mašīnmācīšanās, mākslīgais intelekts, biotehnoloģijas, enerģijas risinājumi... ļoti daudz kas cits parādās. Tās ir visas iespējas mūsu uzņēmumiem ekonomikā, duālā pielietojuma ekonomikā – gan drošības mērķiem, gan arī ekonomikas attīstībai. Arī tā ir ekonomikas attīstība.

Pusotrs miljards, 30 procentus no iepirkumiem nosegs vietējie uzņēmēji, ja vēlēsies.

Sēdes vadītāja. Laiks.

S. Ābrama. Lūdzu, vēl vienu minūti.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S. Ābrama. Nobeigumā varbūt tāds vienkāršs piemērs. Uzklausījām par Sēlijas poligona izveidi. 100 miljoni eiro tiek ieguldīti Sēlijas poligona izveidē, tūkstoš karavīru tur būs, tā būs attīstīta infrastruktūra, tās būs piegādes. Es jautāju: cik jaunu darbavietu, lai apkalpotu šo Sēlijas poligonu ar 100 miljonu investīcijām būs nepieciešamas? Trīs simtiem vietējo iedzīvotāju būs darbs tur. Zemes īpašumi ir izpirkti, jo tur ir iespējas ekonomikai, tur ir iespējas izaugsmei.

Tāpēc, es domāju, runājot par drošību, neaizmirsīsim, ka drošība vistiešākajā veidā saistīta ar ekonomiku, ja tiek veiktas milzīgas investīcijas, tā, kā tas ir tagad, un nemeklēsim atsevišķus ekseļus un skaitļus, kur kas tiek dots, gaidīsim no drošības industrijas attīstības arī ekonomikas izaugsmi, un es ticu, ka tā būs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tukšmuldēšanas budžets. Es tiešām nebūtu nākusi šeit runāt, ja Siliņas kundze nebūtu sākusi stāstīt, ar ko tik vien mēs nevaram būt lepni un lepoties.

Jā, mēs varam lepoties ar to, ka izmirstam, lepoties ar to, ka katru gadu samazinās jaundzimušo skaits, varam lepoties ar to, ka mūsu jaunieši sakravā koferus un dodas prom no Latvijas, jo viņi grib dzīvot un pelnīt, nevis eksistēt ar minimālo algu 700 eiro uz papīra, kas nākamgad būs par 40 eiro vairāk un ne jau no valdības maka tas būs, tātad reāli ap 600 eiro uz rokas, ar to mēģinot nomaksāt īri, komunālos un nopirkt pārtiku. Varbūt varam lepoties ar to, ka mums ir dārgākās zāles un pārtika, bet viena no zemākajām minimālajām algām Eiropā... un pensijām. Varam lepoties ar to, ka pašvaldības uz ielas no īrētiem dzīvokļiem sāk izlikt pensionārus un cilvēkus ar invaliditāti tikai tāpēc, lai pašvaldība nopelnītu, pārdodot viņiem izīrēto dzīvokli. Koalīcija jūtas lepna, trūcīgos cilvēkus izģērbjot plikus, samazinot mājokļa pabalstu.

Sēdes vadītāja. Petravičas kundze, lūdzu par priekšlikumu runāt.

R. Petraviča. Jā, tas ir tieši par priekšlikumu, par ekonomiku.

Lepni, skatoties uz to, kā tiek melots, ka šis budžets 80–90 procentiem cilvēku nodrošinās ienākumu pieaugumu... meli, jo tiek noklusēts, ka tiek palielināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, akcīzes nodoklis, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, ceļu lietošanas nodoklis ar visām no tā izejošajām sekām.

Varam lepoties, ka mātes, kas audzina bērnus ar invaliditāti, gadu no gada nāk un mēģina pārliecināt deputātus par atbalsta nepieciešamību. Varam lepoties, ka ģimenes, piedzimstot otrajam, trešajam bērnam, nonāk maznodrošināto statusā. Lepni, ka mums ir straujākais iedzīvotāju skaita kritums, pēdējā vieta inovatīvo medikamentu pieejamībā, inovāciju ziņā Latvija ir pēdējā vietā Eiropā, IKP uz vienu iedzīvotāju ir vienā no pēdējām vietām. Tukšmuldēšanas budžets.

Atbildot Butāna kungam, kur tad ir Šlesera ekonomiskais redzējums, nu, Butāna kungs, tad, kad Šlesers nodarbojās ar uzņēmējdarbību, jūs vēl zem galda noteikti staigājāt, un Šlesers kā biznesmenis ir ievedis investīcijas Latvijā daudzu miljardu apjomā. Šlesera laikā satiksmes nozare uzplauka – 700 procentu apgrozījums... pieauga lidostā, lidojumi kļuva pieejami arī vienkāršiem cilvēkiem. Pirms Šlesera šeit piestāja prāmis “Iļjičs”. Šlesers atveda modernus prāmjus un lielveikalus, un arī attīstības plāns tūrisma nozarei, ko viņš piedāvā, – nevis vienkārši “airBaltic” iedot naudu, bet iedot naudu, lai viņi atved cilvēkus, kas paliks šeit viesnīcās, maksās šeit un tādā veidā...

Sēdes vadītāja. Petravičas kundze, laiks.

R. Petraviča.... mēs pusmiljardu nopelnītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim.

K. Melnis (klimata un enerģētikas ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jāsaka, daudz kas ir padarīts, daudz kas vēl jādara un jāiet uz priekšu. Ja runāsim par padarīto, tad mēs jau redzam, ka tie darbi, kas ir izdarīti, investīcijas dod savu pienesumu. Tas vien, ka šogad mēs panācām, ka elektrības cenas ir par 7,5 procentiem lētākas nekā pagājušogad. Jau šodien (Starpsauciens.)... ar atjaunojamo enerģiju, un tās (Nav saklausāms.)... turpinās uz nākamo gadu, jau slēdzot ilgtermiņa līgumus, jebkurš... iedzīvotājiem piedāvājumi ir vidēji par 15 procentiem lētāki, un tas ir pamats.

Runājot par to, cik ir tās investīcijas... Mēs runājam vairāk nekā par pusmiljardu investīciju. Un tagad runājot, ka nākamais gads būs milzīgs potenciāls... bet tas ir potenciāls mums visiem un iespēja mums visiem. Jautājums – vai mēs to izmantojam vai ne? Jo tik vien kā nākamgad mums ir potenciāls sasniegt vairāk nekā... vēju projekta būvniecībā. Te ir izdarīts liels... paldies sadarbībai ar aizsardzības ministru... kas padarīts, ka mums ir veidota vēju karte, ka ir paredzētas investīcijas radaros, kas paplašina iespējas. Tas vien nozīmē, ka mums nākamgad uz vasaras vidu jau būs pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums vairāk nekā 40 projektiem, kas ir 10 tūkstoši megavatu.

Jā, tos neuzbūvēs, viennozīmīgi, bet liela daļa būs. Tie ir ne tikai ārzemju investori, tie ir arī latviešu... investori, tie paši, mūsu paši, kas tur investē un grib iet uz priekšu, grib attīstīt šeit uzņēmējdarbību, grib pirkt un grib padarīt Latvijas enerģētikas cenas zemākas, un tas viss ir mūsu pašu rokās.

Viena lieta – mēs varam daudz diskutēt, kas būtu jādara, un kaut kas cits – kad darīt. Paldies tiem kolēģiem, kas dara, kopā atbalsta, un mēs ejam uz priekšu, lai tā enerģētika būtu lētāka, ir lētāka, lai paliek lētāka, un nerunājot par to, cik tas radīs papildu darbavietas, investīcijas... un jāsaka arī liels paldies... kas ir panākts kopā ar pašvaldībām... sapratne... un investoriem, ieguldījumi vietējā kopienā, kas ir tiešs finansējums no vēja projektiem... labums vietējiem iedzīvotājiem, pašvaldībām.

Ja mēs kaut vai runājam par cipariem... pat ja mēs uzstādīsim divarpus no tiem 10 tūkstošiem megavatu, vairāk nekā seši miljoni katru gadu tiks maksāti vietējām investoru... vietējām kopienām, kas ir tie paši mūsu Latvijas iedzīvotāji, tās ir mūsu pašvaldības, un tās ir mūsu iespējas, kuras mēs nedrīkstam laist garām, un mēs arī darīsim visu, lai tās iespējas nelaistu garām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es vēlreiz uzsveru: mēs nevarēsim par šo budžetu balsot tikai tāpēc, ka Eurostat konstatēja blēdību pagājušā gada datos 1,2 miljardu apmērā jeb 3,3 procentus, un tas nozīmē, ka 1,2 miljardi IKP mīnus 3,3 rezultātā mēs dabūjam reālo naudu: 500–600 miljonus, kuru pietrūkst, lai mēs šādā veidā varam piebalsot vai nobalsot par šo budžetu.

Deg Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030. gadam, kur mums ir jāsasniedz Eiropas Savienības vidējais... un pēc Eurostat mums pašreiz ir 57 procenti no Eiropas Savienības vidējā. Tātad mums ir jādubulto ekonomika līdz 2030. gadam, bet mums šogad būs nulles procentu pieaugums un nākamgad 1 procents.

Tāpēc es saku vēlreiz: viss budžets jātaisa no jauna, nu jāpārskata, vismaz jāatrod, ar ko aizvietot 500–600 miljonus. Nepareizi skaitļi taču – ko mēs runājam?!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģes un kolēģi! Šīs patiešām ir debates par ekonomiku. Vismaz tā izklausās un patiešām pēc būtības par budžetu. Drošība patiesi ir mūsu valsts stabilitātes pamats, bet bez ekonomikas, bez ekonomiskās izaugsmes nevarēsim ilgtermiņā to nodrošināt. Tādēļ ekonomikas izaugsme un drošība ir divi savstarpēji saistīti pīlāri un viens bez otra nevar pastāvēt. Taču mums jāatzīst, ka Latvijas ekonomikas nākotni apdraud iedzīvotāju skaita sarukums. Ja mēs skatāmies uz esošajām atbalsta programmām, tad es noteikti saku, ka tās ir nepietiekamas.

Klausoties arī šīs debates... ko līdz, ka koalīcijas pārstāvji no tribīnes saka: “Ko jūs savā valdības laikā neieviesāt?” Tas ir tas, ko es sevišķi saklausu tieši no PROGRESĪVO puses, kas uzkāpj šeit un saka: “Ko jūs neieviesāt?” Tāpēc es gribētu uzsvērt to, kas tika ieviests, kas labi strādā, bet ir nepieciešamas nianses, ir nepieciešamas pārmaiņas.

Ir ļoti daudzas labas atbalsta programmas, ko ieviesām, piemēram, programma “Balsts”. Programma “Balsts”, kas palīdz daudzām jaunajām ģimenēm iegādāties mājokli. Tāpat šeit tika arī minēti īres nami vai arī pat industriālie parki, kas šodien top reģionos.

Sēdes vadītāja. Grasberga kungs, lūdzu, par priekšlikumu.

J. Grasbergs. Tas ir par priekšlikumu, par drošību un ekonomiku (Starpsauciens.), ka mūsu budžetam būtu jāgriežas arī uz šo ekonomisko pusi un ka drošība ir visa pamats, lai arī veidotos ekonomika.

Bet ir viena problēma. Arī visās šajās labajās lietās, kas tika ieviestas, inflācija ir tā, kas to efektu noēd pa gadiem, jo daudzas programmas ir ieviestas pirms diviem, pieciem gadiem, citas pat pirms 10, un vairs nesniedz šo rezultātu. Tāpēc tas, ko es gribētu redzēt šajā budžetā, bet diemžēl neredzu, ka šīs programmas tiek indeksētas atbilstoši inflācijas līmeņiem. Un tad mēs varam runāt par to, ka esam patiesi droši, lai arī jaunās ģimenes patiesi droši varētu raudzīties uz priekšu un saprast, ka, laižot bērnu pasaulē, tas nav tāds vienas dienas notikums, bet tas tev prasīs ļoti daudzas desmitgades principā, līdz viņi pieaug, un par ko tev būs jābūt atbildīgam. Tādēļ drošība ir īpaši svarīga.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs. Ja mēs skatāmies tieši uz šo valsts programmu, tad arī laikā, kad es vadīju Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisiju, konsultējoties un runājot ar Komercbanku asociāciju, viņi arī teica, ka, lai jaunās ģimenes varētu šos mājokļus iegādāties, ir nepieciešams pārskatīt šo “Balsta” programmu, jo programma “Balsts” tika ieviesta ar domu, ka ģimene var atļauties vēl vienu istabu vai divas istabas, bet tad bija pavisam citas kvadrātmetra izmaksas. Un pie šābrīža kvadrātmetra izmaksām šie 6, 8 vai 10 tūkstoši, kas ir, vairs nesniedz šo atbalstu, jo aprēķini ir jau 10 gadus veci.

Tāpēc es aicinu arī ekonomikas ministru, ja patiešām vēlas reģionus piepildīt ar iedzīvotājiem, pārskatīt esošās programmas, kas ir gan “Balsts”, īres mājokļi, tie paši industriālie parki, jo bez ekonomikas mēs nepacelsim šo valsti un bez ekonomikas mēs varam darīt dažādus pasākumus, bet cilvēkus piesaistīs tieši ekonomika...

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Grasbergs.... un finanses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie ministri! Godātie deputāti! Labdien! Ņemot vērā Latvijas pašreizējo ekonomisko un drošības situāciju, Šlesera ierosinātā 1. panta grozījuma pieņemšana ir būtiska un pamatota. Šlesers ierosinājis grozījumus, lai valsts budžeta plānošanā prioritāte būtu ne tikai drošība, bet arī ekonomiskā izaugsme. Viņš uzsver, ka bez skaidra ekonomiskās attīstības plāna Latvija turpinās atpalikt no kaimiņvalstīm un Eiropas kopumā. Ja valdība turpinās pieņemt budžetu ar deficītu un nevirzīs pasākumus ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, valsts parāds turpinās pieaugt, palielinot nodokļu slogu nākamajām paaudzēm. Pašvaldības vēl būs spiestas samazināt pakalpojumus, pasliktinot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Ir nepieciešama atbildīga un ilgtspējīga finanšu politika, kas veicina ekonomisko izaugsmi un nodrošina iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus.

Latvijas Fiskālās disciplīnas padome ir uzsvērusi nepieciešamību stingri ievērot fiskālo disciplīnu, lai nodrošinātu valsts finanšu ilgtspēju un mazinātu fiskālos riskus. Šlesera ierosinātais grozījums nodrošina, ka valsts budžeta plānošana balstās uz atbildīgas fiskālās politikas principiem, vienlaikus koncentrējoties uz valsts drošības stiprināšanu un ekonomiskās izaugsmes veicināšanu. Šāda pieeja ir būtiska, lai nodrošinātu Latvijas ilgtspējīgu attīstību un iedzīvotāju labklājību. Bet, dārgā valdība, drošība... ko dara valdība... tik bieži izceļ, ka prioritāte pazūd brīdī, kad jārunā par pašvaldību reālajām vajadzībām. Kā ļoti dārgā Siliņas kundze pati atzinusi, pat otrā lielākā pilsēta Latvijā – Daugavpils – nespēj uzturēt reģionālo slimnīcu, un valsts to pārņem. Vai šāda situācija atbilst valdības solījumiem par prioritāro drošību?

Drošība arī pazūd, kad pašvaldībām tiek uzlikts pienākums uzturēt pašvaldības policiju, nenovirzot tam finansējumu, jo Valsts policija personāla trūkuma dēļ nevar kvalitatīvi nodrošināt klātbūtni reģionos. Valsts savu funkciju veiksmīgi uzkar uz pašvaldības pleciem, bezkaunīgi runājot par drošību. Līdz šim policijas iecirkņi strādā tādā režīmā, ka nevar iekļūt brīvi, iepriekš nesazvanoties vai iepriekš kaut ko... neuzrakstot kādu iesniegumu. Drošība pazūd arī tad, kad runa ir par neatliekamās medicīnas palīdzības brigādēm, kuras... tiek samazinātas Latgalē, pierobežas teritorijās, vietās, kur iedzīvotāju piekļuve veselības aprūpei jau tā ir kritiski ierobežota, un drošība pilnībā pazūd, kad runa ir par medicīnisko palīdzību reģionos, kur cilvēkiem nav iespēju tikt pie ārsta. Vēl Veselības ministrija... valdības ministrijas... anotācijā tiek aprakstīti gadījumi kā sistēmas problēmas, taču...

Lūdzu apvienot...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne.... taču patiesībā tas ir gadiem ilgas bezdarbības rezultāts. Rindas pie ārstiem ir tik garas, ka dažreiz jāgaida gadu. Vai tā ir drošība? Šī situācija ir divkosības un melu piemērs, kad valdība spēs... aiz skaļiem vārdiem par ģeopolitisko situāciju un drošības prioritāti. Karš un citi ārējie apstākļi tiek izmantoti kā attaisnojums, lai slēptu patiesību, ka pašas valdības darbības un bezdarbība ir novedusi valsti līdz kritiskai situācijai.

Ir pienācis laiks atzīt, ka mums jāmaina šī politika, ka mums jāattīsta valsts ekonomika un ka šādi turpināt vairs nevar. Neatrisinātas problēmas reģionos, sevišķi Latgalē, un pašvaldību novājināšana ved pie valsts kopējās attīstības sabrukuma. Ir nepieciešama drosmīga, patiesa un atbildīga rīcība, nevis tukši vārdi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Dacei Melbārdei.

D. Melbārde (Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre).

Labdien, cienījamie deputāti! Debašu sākumā no šīs tribīnes izskanēja ļoti neprecīza informācija par Ārlietu ministrijas budžetu un nodarbinātajiem, tāpēc es uzskatu par savu pienākumu nākt jūs informēt un arī informēt iedzīvotājus, kas seko līdzi šīm debatēm.

Pirmā lieta, ko gribētu akcentēt, – ka Ārlietu ministrijai nākamā gada budžetā ir trīs būtiskas prioritātes: drošība, atbalsts Latvijas valsts ekonomikai un atbalsts Latvijas iedzīvotāju interesēm ārvalstīs, īpaši rūpes par diasporu.

Te parādījās jautājums par to, vai Ārlietu ministrijai vajadzētu nodarboties ar ekonomiku. No mūsu skatpunkta raugoties, ikvienai nozaru ministrijai ir jādod savs ieguldījums Latvijas ekonomikas izaugsmē un investīciju piesaistē, jo īpaši par to ir jārūpējas Ārlietu ministrijai un tās diplomātiskajām pārstāvniecībām.

Vienkārši minēšu dažus piemērus, lai jūs saprastu, kā tas izpaužas. Piemēram, pateicoties aktīvam ārlietu dienesta darbam, mēs ieguvām 4,5 miljonus no Eiropas aizsardzības fonda Origin Robotics attīstībai. Dienvidkorejā “Latvijas finierim” palīdzam cīnīties pret negodīgu praksi vai Ķekavas putnu fabrikai palīdzam iziet sertifikāciju. Tie ir tikai daži piemēri... kas ir ļoti daudz.

Par Ārlietu ministrijas budžetu. Vienkāršam salīdzinājumam: 2024. gadā no trīs Baltijas valstīm Latvijas Ārlietu ministrijai bija mazākais budžets – 93,4 miljoni, Igaunijai – 127, Lietuvai – 114. Kopumā Ārlietu ministrijai ir 46 diplomātiskā spārna pārstāvniecības un 770 darbinieku. Šeit varētu vaicāt, vai tas ir daudz vai maz? Bet, kolēģi, es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka, piemēram, Dienvidamerikā un Āfrikā, ja neskaita Ēģipti, mēs vispār neesam pārstāvēti. Tā ka izdariet paši secinājumus, vai tas ir daudz vai maz un vai mēs savas intereses pietiekami labi aizsargājam.

Tad par jaunām štata vietām. Katrai Eiropas Savienības dalībvalstij reizi 14 gados ir pienākums pildīt prezidentūras pienākumus. Latvijas pienākums 2028. gadā. Tas nozīmē, ka jau nākamajā gadā mums ir jāveido sekretariāts un jāsāk tam gatavoties. Tam ir nepieciešami cilvēki gan Latvijā, gan Briselē. Tajā brīdī, kad sekretariāts beidz darbu, arī sekretariāta darbinieki vairs nav nepieciešami un strādā citus darbus.

Tālāk. Kur mēs vēl atbalstām speciālistus? Nākamajā gadā nodrošinām četrus ekspertus Ukrainā un trīs – Gruzijā civilajām misijām drošības jomā. Tāpat ir plānotas astoņas diplomātu vietas ANO Drošības padomē, bet pie nosacījuma, ja Latviju pirmo reizi ievēlēs Drošības padomē. Vai mums tur ir jāatrodas? Bet es, protams, varētu vaicāt: vai mēs gribam, lai mūsu vietā Drošības padomē, kur tiek lemti paši būtiskākie jautājumi saistībā ar Ukrainu, saistībā ar mūsu reģiona drošību, vai mēs gribam, lai par to...

Sēdes vadītāja. Laiks. Melbārdes kundze, laiks!

D. Melbārde.... runā Krievija?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es sākšu ar to, ka oponēšu Rosļikova kungam par pārmetumiem “Nacionālajai apvienībai”, ka mūsu pirmā interese nav mūsu valsts Latvija, bet gan Gruzija.

Kolēģi, es likšu svaru kausos. Protams, mēs šobrīd strādājam pie budžeta, un, protams, mums visiem ir svarīgi primāri, lai šis budžets tiktu pieņemts, taču, ja mēs liekam svaru kausos pusstundu, ko aizņemtu šis jautājums, lai mēs varētu paust atbalstu Gruzijai, pusstundu vēlāk mēs pieņemtu šo budžetu, un otrā svaru kausu pusē ir mūsu lēmums par atbalstu, kas vairs nebūs solidārs, ja mēs to neizdarīsim... un (Starpsaucieni: “Lai runā!”) tas būtu liekams svaru kausos.

Tā ka Rosļikova kungu es aicinātu par to padomāt.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu.

N. Puntulis. Šis ir drošības budžets, šis ir drošības budžets, un ir apsveicami šie 3,5 procenti, taču mans jautājums – vai ar 3,5 procentiem mēs visi jutīsimies droši. Vai mēs justos droši arī ar pieciem un ar 10 procentiem, un vai pietiekami daudz ir darīts ārlietās, lai kopā ar saviem Baltijas kolēģiem līdzīgu skaitli mēs panāktu arī no lielajām Eiropas valstīm, kas mums tiešām dotu lielāku drošību.

Jautājums par to, kā šodienas lēmumi ietekmēs mūsu Latvijas nākotni, pieņemsim, kultūras jomā. Jā, beidzamie divi budžeti kultūras jomā man šo drošības sajūtu par kultūru kā nacionālas valsts stūrakmeni īsti nedod.

Un visbeidzot. Šuvajeva kungs laikam te izsludināja konkursu jeb akceptēja konkursu par šī budžeta nosaukumu. Mums jau te ir izskanējis – izmisuma budžets un tukšmuldēšanas budžets. Es šo budžetu sauktu par nepamatotas augstprātības budžetu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir atkal saņēmis deputātu iesniegumu.

Deputāti Ināra Mūrniece, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Nauris Puntulis, Uģis Mitrevics un Jurģis Klotiņš lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas 2024. gada 4. decembra sēdē pulksten 11.45, izskatīt Saeimas 2024. gada 5. decembra kārtējās sēdes jautājumu – lēmuma projektu “Par atbalstu Gruzijas sabiedrības eirointegrācijas centieniem un vērtībām” – un darba kārtības sadaļu “Prezidija ziņojumi. Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi, es nesaprotu koalīcijas šābrīža noskaņojumu darīt visu iespējamo, lai nerunātu par to, kas notiek Gruzijā.

Šī Saeima un ne tikai šis sasaukums ir atbalstījusi Gruziju, un tas ir bijis ļoti konsekvents atbalsts gadu gadiem. Mēs bijām kopā ar Gruziju, kad tā uzsāka eirointegrācijas centienus, un es lepojos ar šo laiku.

Šobrīd mēs esam... ļoti smagā situācijā Gruzija. Virkne mūsu kolēģu ir bijuši Gruzijā un ir redzējuši, kas tur notiek un kā tur notiek. Šobrīd ir Gruzijas barikāžu laiks. Mēs esam izgājuši cauri savam barikāžu laikam ar savām mācībām un savām atziņām. Tas, ka tautas drosme – tas ir milzīgs spēks, kas var izvest cauri tumšajiem laikiem... Un atcerēsimies, ka toreiz mēs skatījāmies uz Rietumiem un gaidījām ārvalstu atbalstu. Jā, šis ārvalstu atbalsts bija, un tas mums ārkārtīgi palīdzēja. Nebūsim šobrīd savtīgi un neskatīsimies savā nabā. Šobrīd vairāk nekā citkārt Gruzijai ir vajadzīgs mūsu atbalsts. Nekavēsimies ar to!

Mēs kā parlaments un frakcijas varam lemt, kādā veidā šīs debates rīkojam, bet tām ir jābūt tūlīt un tagad, jo tieši šobrīd notiek šo demonstrantu varmācīga apspiešana, cilvēki tiek sisti, un tie ir Gruzijas politiķi, Gruzijā ievēlētie – tautas ievēlētie! – parlamentārieši, kurus sit un spārda un kuriem dažādu ķīmiju pūš virsū. Tie ir Gruzijas parlamentārieši, kuru partiju biroji tiek izkratīti, kur cilvēki tiek viens pa vienam nošķirti un aizturēti. Aizturējumā... aizturētus arī parlamentāriešus ļoti vardarbīgi sit, spīdzina, un arī Gruzijas ombuds jau runā par spīdzināšanas pazīmēm.

Kolēģi, vai jūsu sirdsapziņa ir tik nocietināta? Šis Saeimas nams ir pieredzējis dažādus laikus, arī barikāžu laikus. Un tie parlamentārieši, kas ir sēdējuši parlamentā tumšākajās stundās, arī Augstākās padomes deputāti, 4. maija klubs, kas ir ar mums kopā 4. maijā, – viņi bija šeit un saprata, ka viņiem ir jāiestājas par konkrētām vērtībām kā demokrātija un parlamentārisms. Kolēģi, nu taču neesam demokrātiju un parlamentārismu, un citas vērtības maizē apēduši!

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot “par”.

Godātā koalīcija un godātā JAUNĀ VIENOTĪBA, lūdzu, pārtrauciet kopā ar “Stabilitātei!” atbalstīt... un darīt visu, lai tikai nevajadzētu izskatīt paziņojumu par atbalstu Gruzijai! Patiešām kauns! Latviju mēs atbalstām ikdienā un katru dienu. Runāt par ģeopolitiku šajos apstākļos ir vairāk nekā šaubīgi. Jūsu vārdi un jūsu darbi, godātā koalīcija un godātā JAUNĀ VIENOTĪBA, šobrīd atšķiras, un cilvēki to redz, vēlētāji to redz.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Atis Švinka. (Dep. E. Smiltēns: ““Pret”, nopietni?”)

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi, es mazliet emocionāli šo uztveru. Tieši par procesu, ka tieši šinī brīdī šādi ir jāizskata. Pirms mēneša... jūs varat paskatīties... 4. novembrī es publiski griezos... ka mums šim jautājumam ir jāpieskaras. Bija nulles reakcija, nevienu tas neinteresēja. Bija pilnīga ignorance. Kādā veidā (Starpsauciens.)... Jā, mēs esam par Gruzijas cilvēkiem, par Gruzijas cilvēkiem, kas iestājas par demokrātiju, kas cīnās par virzību uz Eiropu. Mēs to esam fundamentāli izdarījuši.

Pirms mēneša bija fundamentāla ignorance. Man bija jautājums: kāpēc? Kāpēc ir jāignorē? Kāpēc mēs nevaram iestāties? Gruzijas sadarbības grupa nesasauca sanāksmi, neizveidoja savu pozīciju.

Visu cieņu Mūrnieces kundzei, vienīgā, kas uzklausīja. Mēs izrunājām konkrēti, kādus procesus mēs varētu iziet un kā parlaments varētu iestāties par Gruzijas tautu un cilvēkiem un tikai... arī šobrīd (Starpsaucieni.)...

Jā, mēs pieņemsim šodien atbalstu, pieņemsim, bet mēs to izdarīsim pēc deviņiem. Man nav absolūti pieņemams, kādā formā tas šobrīd tiek darīts, lai traucētu procesu.

Man pirms mēneša bija jautājums: vai draudzība ar “Gruzijas sapni”... mēs vienā brīdī šeit neesam kāds “Latvijas sapnis”, kas grib realizēt tieši to pašu politiku, ko “Gruzijas sapnis”? Es pilnībā nepiekrītu Rosļikova kungam (Zālē troksnis.), ka mums būtu jānovēršas no Gruzijas cilvēkiem. Arī laikā, kad Latvija bija okupēta, cilvēki ārpus Latvijas iestājās par mūsu tiesībām, par demokrātijas ceļu un mūsu brīvību. Mēs nedrīkstam pamest Gruzijas cilvēkus ar savu ignoranci. Un, jā, šodien mēs pieņemsim lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu priekšlikumu par pārtraukumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 58, atturas – 1. Nav atbalstīts.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu iesniegumu. Deputāti Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Agnese Krasta un Gatis Liepiņš lūdz Saeimas šā gada kārtējās – 5. decembra – sēdes darba kārtības izskatīšanu sākt šodien pulksten 21.00.

Viens var runāt “par”, viens – “pret”. Lūdzu! (Starpsauciens: “Vēlreiz, lūdzu, atkārtojiet!”) Tātad deputāti lūdz Saeimas 5. decembra sēdi sākt skatīt pulksten 21.00.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi, kā jau iepriekš teicu, mēs šo paziņojumu Gruzijas tautas demokrātijas (Starpsauciens: “Kauns!”)... Kas ir kauns? Atbalstīt Gruziju? Varbūt jums tas ir kauns, mums nav.

Kolēģi, kā jau iepriekš (Aplausi.)... kā jau iepriekš, kolēģi, es teicu, mēs šo paziņojumu pieņemsim, bet, kā jau iepriekš mēs solījām sabiedrībai, ar budžetu mēs strādājam no deviņiem rītā līdz deviņiem vakarā, un, lai būtu pilnīga pārliecība, ka mēs šovakar pieņemsim šo rezolūciju par atbalstu Gruzijai un Gruzijas demokrātiskajiem pilsoņiem, mēs ar šo priekšlikumu garantējam, ka šodien pulksten deviņos šī sēde tiks sasaukta.

Ja, kolēģi, jūs šobrīd balsosiet “pret” šo priekšlikumu, tad pēc būtības visas iepriekšējās debates nebija par Gruzijas tautu, bet par populismu.

Kolēģi, esam vienoti šajos jautājumos. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Šis ir izcils piemērs, kas raksturo šīs paplašinātās (Starpsaucieni.) koalīcijas dinamiku.

Cienījamā JAUNĀ VIENOTĪBA, es nezinu, vai vairs cienījamā... Mēs sen būtu izlēmuši jautājumu par Gruzijas deklarāciju (Zālē troksnis.), jo šajās debatēs pavadītais laiks ir garāks, nekā tas būtu bijis, ja mēs šo jautājumu būtu iecēluši darba kārtībā, kā tam ir jābūt. Kolēģi, beidzam ākstīties! Šis ir šī nama pašcieņas un goda jautājums! Ieliekam normālu jautājumu kaut vai pēc pārtraukuma pulksten 13.30, izlemjam un ejam tālāk ar šīm bezjēdzīgajām budžeta diskusijām, jo mēs ļoti labi saprotam (Starpsaucieni. Zālē troksnis.), ka šis ir tukšs budžets, bet Gruzijas jautājums jāizlemj tagad un tūlīt. To tieši tagad dara lietuvieši.

Tas ir apkaunojums, VIENOTĪBA! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret un atturas – nav. (Starpsaucieni. Aplausi.) Tātad priekšlikums ir atbalstīts, kolēģi, budžetu... 5. decembra budžetu skatīsim šodien pulksten 21.00.... es atvainojos, sēdi. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet, mazliet klusāk! Kolēģi, kolēģi! Es ļoti ceru... kolēģi, es ļoti ceru, ka par procedūru mēs visi esam jau vienojušies. Tātad vēlreiz uzsveru, ka jautājumu par Gruziju mēs skatām pulksten 21.00 – tad, kad šodien beidzam darbu pie budžeta. Un pulksten 21.00 skatāmies Gruzijas jautājumu – mēs tikko esam par to nobalsojuši.

Kolēģi, turpinām debates. (Starpsauciens.)

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (AS).

Es gribētu lūgt apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

D. Šmits. Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es atvainojos, es gribēju atvērt tekstu. Mums ir izveidojusies tāda nacionālā īpatnība – budžetiem dot nosaukumus, tāda VIENOTĪBAS ievazāta, bet nu jau tik ilgi, ka jau bezmaz vai tradīcija. Simptomātiski, ka parasti nosaukumi tiek doti pilnīgi pretēji budžeta saturam, kā saka, bet nu tradīcija paliek tradīcija.

Es vienkārši aicinātu lietas saukt īstajos vārdos. Mans priekšlikums būtu šo saukt par maksātnespējas budžetu – tādu savdabīgu maksātnespējas pieteikumu nākamajam gadam, jo uzlikt budžetu faktiski ar maksimālo deficītu, reizē plānot, bāzējoties uz absolūti nereālām ekonomiskajām prognozēm, kuras jau Eiropas Komisija ir divarpus reizes samazinājusi, un pie tam tas vēl ir optimistiskais scenārijs, redzot pēdējo trīs ceturkšņu kritumu, redzot prognozes gandrīz visās industrijās, kur ir stagnācija vai pat kritums, izņemot atsevišķus gadījumus... nekādi mums nesanāks šāda ekonomiskā prognoze. Un principā šobrīd, kā lai saka, valsts tiek apzināti vesta pie ārējās finanšu pārvaldības no komisijas. Kā mēs zinām, virs trīs procentiem tā sākas. Nu, tāds baltais karogs.

Ko es gribu teikt? Ja jūs būtu uzņēmuma akcionāri, 52 procentu akciju turētāji, jums, kā saka, nākamgad ap šo laiku būtu jāstājas tiesas priekšā (Starpsauciens: “51!”), jo, kā mēs zinām, novešana līdz maksātnespējai ir krimināli sodāma darbība, ko paredz Krimināllikuma 213. pants. Es vienīgi varbūt varu mierināt deputātus, jo, iespējams, jums būtu tā pirmā maigākā sadaļa, kas saucas “novešana līdz maksātnespējai nolaidības dēļ”. Kā Šadurska kungs teica iepriekšējā Saeimā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tiesā varēs redzēt, ko deputāti runāja, varēs redzēt, kā deputāti balsoja, bet, vai deputāti saprata, ko viņi runāja un par ko viņi balsoja, pierādīt nav iespējams.

Bet attiecībā uz valdību jeb šajā gadījumā uzņēmuma valdi tur ir nopietnāk. Tā ir apzināta novešana līdz maksātnespējai, un par to soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Tas būtu tas, kas ar jums notiktu, ja valsts būtu uzņēmums.

Ko es gribu pateikt? 1992. gadā pēc ievēlēšanas un sasaucot Litlrokas samitu pirms inaugurācijas, prezidents Bils Klintons pēc Litlrokas samita nāca ārā un teica savu nākotnes vīziju, ka valsts jāvada līdzīgi uzņēmumam. Viņš pilnīgi noteikti nebija domājis uzņēmumu “Rail Baltica” vai “airBaltic”. Viņš bija domājis “Toyota”.

Ne velti mēs netiekam galā ne ar “airBaltic”, ne ar “Rail Baltica”, jo pēc būtības šie uzņēmumi tiek pārvaldīti tieši tāpat kā Latvijas valsts. Bezjēdzīgi aizņemties bez idejām, kā atdot, tad varbūt norakstīt un aizņemties atkal.

Līdz ar to nobeigumā es diemžēl nevaru atbalstīt Aināra Šlesera priekšlikumu, jo vispirms mums vajadzētu apstiprināt valdību, kas kaut ko saprot no ekonomikas attīstības, un tad nosaukt budžetu īstajā vārdā, nevis otrādi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi un kolēģes! Šeit dažādi apzīmējumi, apgalvojumi izskan no augstās tribīnes.

Bet es akcentēšu – šis budžets ir par drošību un par atbildību, par atbildību apzināties riskus, apzināties izaicinājumus, apzināties to, ka Latvija ir apdraudējuma priekšā un ka mums uz to ir jāreaģē adekvāti un atbilstoši un jāreaģē nekavējoties. Budžets, kas attiecas uz aizsardzības jomu, ir lielākais budžets Latvijas vēsturē – 3,45 procenti, gandrīz 3,5 procenti ir tas, ko mēs šobrīd arī īstenojam un par ko runājam.

Šis budžets ir par bruņošanās spēju stiprināšanu. Vairāk nekā 40 procenti aiziet jaunām spējām – vairāk nekā 600 miljoni eiro aiziet jaunām spējām. Mēs runājam par pretgaisa aizsardzību – 200 miljonu nākamajā gadā –, mēs runājam par krasta aizsardzību, mēs runājam par kājnieku kaujas mašīnām, mēs runājam un īstenojam dronu tehnoloģijas un dronu armijas ieviešanu. Tieši šīs spējas ir tās, kas stiprinās mūsu valsti, kas ļaus mums aizsargāt mūsu valsti no pirmā centimetra gan jūrā, gan uz sauszemes, gan gaisā.

Šis budžets ir par sabiedrotajiem... 0,25 procenti no IKP, gandrīz 10 procenti no mūsu aizsardzības budžeta iet atbalstam Ukrainai. Ukraina cīnās par mūsu vērtībām, Ukraina cīnās par tādām normām pasaulē, uz kurām ir jābāzē stabilas, savstarpēji miermīlīgas attiecības. Tas ir par sabiedrotajiem, ko mēs esam gatavi atbildīgi uzņemt, jo šeit ir jāizveido atbilstoša infrastruktūra. Sēlijas poligons ir tam apliecinājums.

Šis budžets ir par sadarbību, sadarbību starp dažādām institūcijām, starp pašvaldībām un aizsardzības nozari, arī industriju. Mēs veidojam aizsardzības industrijas ekosistēmu šeit, tātad šis budžets ir arī par attīstību, izaugsmi, inovācijām, un tas ir ļoti svarīgi, lai mēs to darītu visi kopīgi. Arī pavisam nesen Eiropas Savienības apstiprinātais finansējums mūsu kompānijai, mūsu uzņēmumam dronu tehnoloģijās vairāku miljonu vērtībā parāda šīs sadarbības ceļu un to, kur mēs virzāmies pozitīvā ziņā.

Šis budžets ir par cilvēkiem, par sabiedrību, jo sabiedrība ir tā, kas dod savu deleģējumu atbildības ziņā un arī finansējuma ziņā. Ar tiem cilvēkiem, kas pilda savu dienestu bruņotajos spēkos, mēs varam lepoties, viņi atbalsta, vajadzības gadījumā arī vai nu robežu sargājot, vai plūdu gadījumā novēršot plūdu sekas, bet, protams, primārais uzdevums ir aizsargāt valsti. Mēs varam lepoties ar tiem jauniešiem, kas brīvprātīgi ir pieteikušies valsts aizsardzības dienestā.

Beigu beigās mēs sakām paldies sabiedrībai gan par sapratni, gan par atbildību.

Var pievienot vēl vienu minūti klāt?

Sēdes vadītāja. Jā. Deputāti neiebilst.

A. Sprūds. Tas ir par sabiedrības līdziesaisti. Neskatoties uz to, dezinformācija un šaubu sēšana notiek arī šeit, no augstās tribīnes, sabiedrība to ļoti labi apzinās un ļoti labi apzinās to, ka ir jāuzņemas atbildība finansēt aizsardzības nozari. Beigu beigās tā ir visu mūsu kopīgā atbildība. Mūsu Latvija, mūsu atbildība!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Esmu pilnīgi pārliecināts, ka jau par 1. priekšlikumu no šīs tribīnes ir pietiekami pilnvērtīgi izskanējusi visa sāpe par slikto budžetu, par nelietīgo opozīciju, par sociālajiem jautājumiem, par kultūras jautājumiem un, dievs vien zina, par ko. Tāpēc es atļaušos ļoti sirsnīgi lūgt jums turpmāk debatēs iztikt ar vienu minūti, jo tikai tā mēs 600 minūtēs varam pieņemt budžetu un arī deklarāciju par Gruziju.

Es ticu, ka mēs varam, ja vien gribam. Es, redz, pabeidzu krietni ātrāk. (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Kolēģi, es dzirdēju dažādus vērtējumus, bet es gribēju atzīties, es jūs mazliet maldināju šodien. Mums Latvijā ienākošo investīciju uzskaitē, es teicu, ir 8,8 miljardi, es kļūdījos, kolēģi, nu jau ir 10 miljardi. Tā ka nav nemaz viss tik slikti, mēs ejam uz priekšu, un attīstība ir mūsu priekšā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Tātad kolēģa deputāta Šlesera priekšlikums komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 34, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 2. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei. (Starpsaucieni.)

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šodien mēs runājam par būtisku jautājumu – iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem. Es aicinu atbalstīt priekšlikumu, kas paredz palielināt pašvaldību daļu līdz 80 procentiem un samazināt valsts daļu līdz 20 procentiem.

Šī iniciatīva nav vienkārši budžeta skaitļu izmaiņas, tā ir nepieciešamība, ko diktē pašvaldību stāvoklis un to spēja pildīt savas funkcijas.

Pašvaldības ir mūsu valsts mugurkauls un nodrošina ikdienas pakalpojumus iedzīvotājiem – tās ir skolas, tie ir bērnudārzi, ceļš, sabiedriskais transports un sociālā palīdzība. Diemžēl pēdējā gada laikā tām ir nācies strādāt uz izdzīvošanas robežas. Nozīmīgās izmaiņas likumā, kas samazināja pašvaldību daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, ir atstājušas tās bez pietiekamiem resursiem funkciju nodrošināšanai. Līdz 2021. gadam pašvaldību sistēmās... 80 procentu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, taču valdība izlēma šo proporciju mainīt, pasliktinot pašvaldību finansiālo stāvokli. Šī neproporcionālā ieņēmumu pārdale ir ievērojami mazinājusi pašvaldību spēju nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus un attīstīt vietējās infrastruktūras projektus. 2025. gadā plānots palielināt pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu no 75 līdz 78 procentiem, samazinot valsts daļu no 25 uz 22. Tas joprojām nesasniedz iepriekšējo 80 procentu līmeni, kas nepieciešams pilnvērtīgai pašvaldību funkciju izpildei.

Pašreizējā situācijā mēs redzam, kā pieaug pašvaldību parādsaistības, kā tiek atlikti svarīgi projekti un iedzīvotāji cieš no sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes krituma. Pārmetumi valdībai par šo situāciju ir pamatoti. Valsts ir ilgstoši ignorējusi pašvaldību vajadzības, koncentrējot resursus centrālajā budžetā, bet aizmirstot par reģionu attīstību.

Šobrīd ir laiks nevis atņemt, bet atdot pašvaldībām to, kas tām pienākas. Nodokļu ieņēmumu taisnīgāka pārdale ļaus pašvaldībām ne tikai izdzīvot, bet arī veicināt reģionu attīstību, kas savukārt stiprinās visas valsts ekonomiku.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un atjaunot taisnīgu nodokļu pārdali, kas kalpo visu Latvijas iedzīvotāju interesēm. Pārmaiņas ir nepieciešamas gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Atcerēsimies, ka spēcīgas pašvaldības nozīmē spēcīgu Latviju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, valstssievas un valstsvīri! Man ir bijis gods pēdējā gada laikā strādāt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un, jāsaka, neatkarīgi no politiskās piederības visi deputāti tur varēja pārliecināties par to, ka nav šaubu, ka pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kurš ir galvenā ienākumu pozīcija pašvaldību budžetos, ir nepietiekams un ka ir laiks veikt izmaiņas.

Mēs tikāmies dažādos formātos arī ar pašvaldībām un paši savā starpā tad, kad izskatījām visus papildu pasākumus, lai kaut kādā veidā palīdzētu pašvaldībām ar finansējumu situācijās, kur tā trūkst. Mēs arī redzējām, ka situācija pasliktinās un ir nepieciešami tādi nopietni un ilglaicīgi paliekoši pasākumi pašvaldību budžeta stabilizācijai un ne tikai budžeta stabilizācijai, bet lai pašvaldības varētu pildīt savas autonomās funkcijas.

Jāteic, ka es kā deputāts, zinot to, ka valdībai ir ļoti grūti visas vajadzības nodrošināt, visu laiku konstanti uzturēju šo nepieciešamību, nebūdams pārliecināts, vai valdība vai finanšu ministrs Arvils Ašeradens spēs atrast nepieciešamos līdzekļus. Viņš tagad meklē, meklē vēl papildus droši vien. Bet tātad, man par lielu pārsteigumu, valdība, jāteic, nevis gāja soli pa solim viena vai divu, vai triju... ne viena vai divu procentu apmērā, bet pat atrada veselus trīs procentus, lai palielinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpatsvaru... novirzītu par labu pašvaldībām.

Tā ka es domāju, ka šodien valdībai, valdības ministriem ir jāuzklausa dažādi pārmetumi, iespējams, pat arī pamatoti, bet šeit es esmu nācis, lai teiktu valdībai paldies. Premjerministres kundze, jums saka paldies! Un tātad... lai teiktu paldies valdībai par to, ka jūs atradāt līdzekļus... Runa ir par 67 miljoniem, kas aizies par labu pašvaldībām. Nu, protams, jāuzsaka arī Pleškānes kundze, ka viņa grib iet vēl radikālāk, bet tas nozīmētu, ka vēl kādi 50 miljoni valdībai ir jāatrod. Nu varbūt ne šogad. Iespējams, ka nākamā priekšlikuma autori par to runās, bet šinī gadījumā paldies valdībai, paldies finanšu ministram, un es domāju, ka arī Pašvaldību savienība ir ar šo kompromisa lēmumu apmierināta.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Kolēģi, komisijā 2. priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 14, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 3. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi, īsi. Neatkārtošos par pašvaldību nozīmi un funkciju apjomu, ko sniedz pašvaldības.

Šis APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums... apzinoties to, ka budžets ir iesniegts Saeimā un ir panākta zināma vismaz pagaidu vienošanās, kas nav slikti, protams, 78:22 procenti (proporcionāls sadalījums: 78 – pašvaldībām, 22 – valsts daļā)... tad APVIENOTAIS SARAKSTS piedāvā papildināt šo pantu, raugoties uz vidēja termiņa budžetu, līdzīgi kā jau Kristovska kungs minēja, uz priekšu, apzinoties arī ekonomikas prognožu, tai skaitā potenciālos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, kopējos ieņēmumus un dārdzību, ar ko saskaras pašvaldības, kad vidējā termiņā – 2026. un 2027. gads (nevis 2025., bet 2026. un 2027. gads) – šī proporcija ir 80:20. Vēsturiskā proporcija, ar ko pašvaldības vēsturiski ir saskārušās un ar ko arī varētu rēķināties vidēja termiņa budžetā, lai sniegtu un nodrošinātu tos pakalpojumus vismaz tādā līmenī, kādi tie būs 2025. gadā. Šis priekšlikums neskar 2025. gadu, neattiecas uz 2025. gadu, bet attiecas uz 2026. un 2027. gadu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi, es aicinu atbalstīt APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu.

Bet vēl daži argumenti par pašvaldību budžetiem. Latvijas pašvaldību budžeti gadu no gada paliek aizvien atkarīgāki no valdības lēmumiem. Arī Eiropas Padomes eksperti ir konstatējuši to, ka pašvaldību autonomija Latvijā ļoti strauji samazinās. Mēs faktiski no ļoti labas sistēmas, ar ko varējām pirms 10 gadiem lepoties, šobrīd esam atkal lejasgalā. Tātad pašvaldībām ir ļoti grūti plānot savus budžetus gadu, divus gadus uz priekšu, tāpēc ka katru gadu kā tādu Ziemassvētku dāvanu gaida budžetā: nu cik tad piešķirs – 80, 78, 76 un tā tālāk.

Šī gada un pagājušā gada pašvaldību budžeti bija ļoti liesi. Kopš pēdējās reformas, kurās pašvaldībām noņēma šo 80 procentu proporciju, faktiski pašvaldības zaudējušas pāri pusmiljardam līdzekļu attīstībai, naudas vairumā pašvaldību vairs nav. Kolēģi, mums ir jāiet uz jaunu sistēmu, kur pašvaldības var redzēt savus pašu ieņēmumus un tās tikai tad būs pašvaldības, ja tās dzīvos no pašu ieņēmumiem, nevis no valdības transfertiem, cik atmetīs.

Otra lieta – pašvaldību pārraudzībai (to es esmu vairākkārt no šīs tribīnes teicis) ir jābūt vienās rokās. Finanšu ministrija, lūdzu, izšķirieties! Ja reiz VARAM ir palicis tik maziņš, nu jau vide ir prom, varbūt ka pašvaldību finanšu pārraudzība, arī pašvaldību finanšu plānošana, tāpēc ka funkcijas visu laiku mainās... Mēs redzam jau arī ar policiju... faktiski kārtības policija aiziet uz pašvaldībām. Nu šīs lietas jāredz kopskatā, nevar būt tā, ka viens lemj par funkcijām un otrs dala budžetu.

Varbūt drīkst apvienot...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Sprindžuks. Tātad VARAM ir jāpārveido, var to saukt par viedo, vēl viedāku, bet pašvaldībām ir jābūt vienā ministrijā, kura redz pašvaldības kopā un arī veido finanšu ietvaru, lai tas būtu prognozējams.

Kolēģi, šis nav tikai naudas jautājums, tas ir jautājums par sistēmas maiņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Divas lietas es gribētu... Tiešām vajadzētu šo atbalstīt. Un es divas lietas gribu pateikt.

Es jau minēju, tātad pašvaldībām ir tiesības bērniem, kas ir augstāk par 4. klasi... finansēt vai nefinansēt, vai līdzfinansēt, teiksim, ēdināšanu skolās, sevišķi, kas ir ļoti aktuāli mazajās pilsētās. Un sakarā... mēs jau spriedām sakarā ar to dārdzību un mēs nepazeminājām, teiksim, PVN un nodokļus iepirkumiem un dārzeņiem un tā tālāk... Tā ir viena liela problēma, un pašvaldībām trūkst līdzekļu.

Otrs. Pašvaldības ir arī spējīgas pielikt... un ir ļoti liela starpība starp skolotāju algām bagātajās pašvaldībās, un tajās pašvaldībās, kas varbūt ir subsidējamas... un kas ir trūcīgas. Tātad tur faktiski jebkura neliela summa, jebkura procenta daļa ir būtiska, kuru pašvaldības var izlietot, jo cilvēki tomēr dzīvo pašvaldībās, nevis galvaspilsētā tikai. Es aicinu atbalstīt.

Un visi, kas nedzīvo pilsētās, bet dzīvo kaut kādos ciematos vai nelielās pilsētiņās, vai laukos, ļoti labi zina un varētu atnākt šeit un pateikt desmitiem iemeslu, kur pašvaldībām absolūti vairs nav nekādas naudas, viss ir centralizēti sadalīts un tā tālāk.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Visi, kas seko šai sēdei! Ministri! Šis priekšlikums patiešām daļēji atsaucas uz valdības labajiem darbiem, ka ir panākts procentu paaugstinājums, bet es atkal aicinu iet nedaudz tālāk un uzreiz uz nākamo gadu ielikt lielāku šo procentu pašvaldībām, jo jau šobrīd pašvaldības ar grūtībām savelk galus kopā. Tas finansējums, kas paliek pašvaldībām, ir nepietiekams, lai nodrošinātu visas funkcijas, kas, protams, gadu no gada pašvaldībām tikai pieaug.

Un otra lieta, ko es gribu pateikt. Ja mēs visu laiku runājam par pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fondiem, tad varbūt tieši ar šiem procentiem varētu, tā teikt, spēlējoties, nodrošināt prognozējamu sistēmu, ka tām pašvaldībām, kurām ekonomiskā situācija un arī drošība ir grūtāka... drošības nodrošināšana ir grūtāka... šīm pašvaldībām šo procentu paaugstināt.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Kolēģi, tātad 3. priekšlikums līdzīgs 2. priekšlikumam, bet komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 12, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. Kolēģi, 4. – deputātes Mieriņas priekšlikums. Ļaujiet man mazliet jums pastāstīt tātad par priekšlikuma būtību. Priekšlikums kopumā komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Bet par pašu priekšlikumu – tas paredz to, ka pašvaldības dome līdz 2029. gadam ir tiesīga gadskārtējā pašvaldības budžetā paredzēt finanšu līdzekļus līdzdalības budžetam mazākā apmērā, nekā noteic Pašvaldību likums, vienlaikus ievērojot to, ka gadskārtējā pašvaldības budžetā paredzamais finansējums līdzdalības budžetam tiek piešķirts pakāpeniski, un 2025. un 2026. gadā tiek noteikts vismaz 0,1 procenta apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem.

Tātad šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā. Un par 5. es jums pastāstīšu mazliet vēlāk.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Tātad par 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurš ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Attiecīgi tā atšķirība ir tāda, ka... redakcijā arī tas ir skaidri lasāms, ka pašvaldības dome gadskārtējā pašvaldības budžetā 2025. gadam paredz finansējuma līdzekļus budžetam ne mazāk kā 0,1 procenta apmērā, bet 2026. gadā – ne mazāk kā 0,2, 2027. – ne mazāk kā 0,3 un 2028. gadā – ne mazāk kā 0,4 procentu apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem.

Atgādinu. Tātad 5. priekšlikums komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 6. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Saeimā šī budžeta apspriešana bija ļoti ātra un tehniska tieši saistībā ar visiem šiem priekšlikumiem. Bet tomēr te prasītos paskaidrojums, varbūt tos varētu sniegt KEM ministrs.

Tātad otrajā lasījumā paredzētās dividendes ir izaugušas, kas nākamgad “Latvenergo” ir jāiemaksā valsts budžetā, no 147 uz 183 miljoniem. (Starpsauciens.) Pēkšņi papildus 36 miljoni parādījušies. Tas viss pie apstākļiem, ka Eiropas Komisija norāda, ka varētu būt lēnāka ekonomiskā izaugsme, un te tad man ir jautājums, vai šis papildinājums ir kārtējā uzpūstā lieta (Starpsauciens: “Visdrīzāk...”), vai tur tomēr ir kaut kāds pamatojums, kāpēc pēkšņi ir atradušies 36 miljoni, ko nākamgad papildus varētu izmaksāt dividendēs.

Ja tomēr tas ir šobrīd bijis mākslīgi uzpūsts palielinājums, tad es arī gribētu saprast, kā tad ir paredzēts turpmāk, vai iedzīvotājiem pieaugs maksa par elektroenerģiju, ko “Latvenergo” nodrošina, lai sasniegtu šo mērķi, vai arī budžetā veidosies lielāks deficīts, tāpēc ka budžets neizpildīsies. Pēkšņi 36 miljoni papildus ir atnākuši klāt.

Es tiešām gribētu dzirdēt skaidrojumu, kur viņi pēkšņi parādījās, kur bija varbūt kļūdas iepriekš. Nu nevar arī tā, ka ziņotājs atnāk: nu jā, tur pēkšņi 36 miljoni “Latvenergo” vairāk iemaksās. Nu jā, tehniski komisijā mēs nobalsojām, atbalstījām. Vajadzētu tomēr kaut kādu paskaidrojumu, no kurienes šie 36 miljoni.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti un visi, kas seko šai sēdei! Ministri! Tātad paldies Dombravas kungam, kurš tiešām pamanīja šos 36 miljonus plusā, kuri, tā teikt, pēkšņi uzradās. Zinot par “Latvenergo” darbību kopumā un it sevišķi reģionos, kur cilvēkiem, kuri, piemēram, vēlas atjaunot savas dzimtas mājas vai izveidot uzņēmumu, piemēram, izveidot jaunu tūrisma objektu... lai pieslēgtu elektrību, jāiemaksā milzīgas summas, un beigās šis viss nonāk, protams, “Latvenergo” peļņā un pēc tam budžetā, valsts budžetā. Un pēc tam valdība atnāk... atkal nāk uz šejieni tribīnē un stāsta, ka ir piešķīrusi divarpus miljonus Latgales pašvaldībām atbalstam, katrai pašvaldībai pa pusmiljonam. Tātad 36 miljonus viena gada laikā no “Latvenergo”, piedodiet, aparāta noslauks no iedzīvotājiem un mazu daļiņu atdos cilvēkiem. Cik cēlsirdīgi!

Manuprāt, patiešām vismaz skaidrojums būtu nepieciešams, kā valdība, atbildīgie ministri pirms tam ir tik nepiedodami kļūdījušies, ka 36 miljonus vienkārši nav ieskaitījuši... vai nu attiecīgi šobrīd uzzīmējuši, uzpūtuši kā burbuli, lai pēc tam palielinātu risku, ka šis burbulis vienreiz plīsīs gluži tāpat kā 2008. gadā, kad pēc tam būs jāgriež viss ļoti sāpīgi, un tad runāt par drošību un ekonomiku būs daudz grūtāk. Es aicinu patiešām atbildīgi skatīt šo budžetu, nevis vienkārši kā balsošanas mašīnām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Nu diemžēl tie nav 183 miljoni, tie ir 220 miljoni, ko tagad valdība lemj izņemt no “Latvenergo”. Būtībā tas ir savdabīgs nodoklis, ko savāc caur šo valsts uzņēmumu – sistēmas uzņēmumu –, un tiek savākta nauda no iedzīvotājiem, un kas jo bēdīgāk – no uzņēmējdarbības, tādējādi degradējot jeb padarot mazāk efektīvu uzņēmējdarbības vidi tikai tāpēc, lai jau plānveidā pildītu budžetu. Mums ir jāstrādā uz to, lai energoresursi būtu gan lētāki, gan arī zaļāki, jo, ja mēs gribam sasniegt klimatneitralitāti 2050. gadā, tad “Latvenergo” ir viens no atslēgas uzņēmumiem, kuram ar to ir jāstrādā... nevis jāpapildina šādā veidā ar peļņas mērķi, pasliktinot gan iedzīvotāju, gan arīdzan uzņēmējdarbības vidi ar augstām elektrības cenām un augstiem... pakalpojumiem. Tie ir 220 miljoni, kas būs izņemti no visu mūsu iedzīvotāju un uzņēmēju maciņiem. Nedrīkst tā darīt, tas ir absurdi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Kolēģi, paldies par šīm debatēm. Un, ja jautājums ir, no kurienes šī nauda nāk, tad šī nauda nāk no tā, ka “Latvenergo” beidzot ir efektīvi sācis strādāt arī ārpus Latvijas. Ja mēs paskatīsimies uz skaitļiem, šobrīd Baltijas valstīs – Lietuvā, Igaunijā – “Latvenergo” ir 270 tūkstoši klientu, ja mēs paskatīsimies, kā mums pagājis pagājušais gads, mēs esam palielinājuši klientu apjomu par 60 tūkstošiem. Apgrozījums šiem uzņēmumiem ārpus Latvijas ir 350–400 miljonu apmērā katrā no šīm valstīm. No turienes arī nāk tā nauda. Un mēs darīsim visu, lai “Latvenergo” tālāk iet iekšā arī Polijas tirgū, lai viņi vēl plašāk iet tālāk ārpus Latvijas.

Ja mēs skatāmies par... ja mēs skatāmies vienkārši par Latvijas datiem, protams, neskatoties uz to, “Latvenergo” turpina Latvijā investēt attīstībā, lai arī šeit uz vietas noturētu konkurētspējīgu cenu, un, protams, “Latvenergo” ir konkurētspējīgākais starp pārējiem Baltijas konkurentiem. To parāda skaitļi, un no turienes arī ir šie papildu ienākumi.

Mēs jau varētu spiest no “Latvenergo” vēl vairāk, samazināt investīciju politiku, vēl kaut ko, bet mēs to nedarām. Mēs ieviešam jaunus risinājumus. Un, es dzirdu, protams, – baltā karoga kārēji kaut ko prasa par pieslēgumiem. Mums šobrīd ir vieni no konkurētspējīgākajiem pieslēgumiem. Mēs šajā gadā ieviesām 50 procentu atbrīvojumu ikvienam uzņēmējam par pieslēgumu piemaksu... ierīkošanai.

Kolēģi, šis uzņēmums ir uzņēmums, kas tiešām ir aizgājis uz attīstību. Ikviens cilvēks var izvēlēties – strādāt vai nestrādāt ar “Latvenergo” vai izvēlēties Lietuvas vai Igaunijas uzņēmumus, kas šeit ir. Bet viņi ir pierādījuši to, un arvien vairāk un vairāk klientu izvēlas tieši “Latvenergo”, un tā ir klientu izvēle, mūsu iedzīvotāju izvēle – kuru uzņēmumu viņi izvēlas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Es gaidīju, kad Meļņa kungs kā atbildīgais ministrs kaut ko teiks, bet nu, kamēr Meļņa kungs vēl domā, tikmēr jau Valaiņa kungs paspēja izteikties.

Valaiņa kungs, nu ko var muldēt! Nu, reāli!

Es tikko sazinājos ar vienu uzņēmēju. Atcerieties, es jums stāstīju stāstu par nesamērīgi augstajām soda naudām, kas tiek piemērotas uzņēmējam, kas grib tikt ārā no līgumiem par to tarifu, kas tika noslēgts elektrības krīzes laikā. Zināt, cik šis uzņēmējs šobrīd pārmaksā? Šobrīd pārmaksā to tarifu, kas tagad ir spēkā? 270 procentus! No turienes arī šī nauda, iespējams. Tā ir mana versija. Viņš nav spējis... viņš ir apstaigājis visādas ministrijas, ir uzrakstījis visām institūcijām. Lai viņš aizietu no šī līguma projām, izmainītu šo līgumu, soda sankcijas ir pusmiljons! Soda sankcijas. No kurienes nauda? No turienes.

Jūs vienkārši rupjā veidā kāšat Latvijas uzņēmējus. No turienes arī jums nauda izpļekarēšanai. Viss! Jūs viņus sūtāt ratā. Jūs neviens nespējat viņiem palīdzēt. Paši dzīvojat, kā gribat. A jums naudu vajag jūsu drošības budžetam. Kāda drošība?! Bēg visi projām, sākot no iedzīvotājiem, beidzot ar uzņēmējiem. Jūs drošību... Vārdos ir jūsu budžets. Un viss tas ir tikai uzpūsti vārdi.

Beidziet vienkārši vienreiz muldēt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es vispār aicinātu valdību pieiet šim jautājumam drusku citādāk un atbalstīt vietējos iedzīvotājus un vietējos uzņēmumus.

Pirmais – nodrošināt ar elektrību mūsu iedzīvotājus, mūsu ražotājus un pārpalikumus pārdot uz biržu, uz Nord Pool, jo lēta elektroenerģija – tas ir stratēģiskais resurss, kurš atbalstīs gan attīstību, ražotāju attīstību, gan laimīgāki būs iedzīvotāji. Tad jūs sapratāt pamatdomu tam, ka pirmais – nodrošinām ar elektroenerģiju savus iedzīvotājus, savus ražotājus un tad pārpalikumus, kas mums ir, nododam Nord Pool. Tāda pieeja... Kāda būs ietekme? Ietekme uz iedzīvotājiem...

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze! Par priekšlikumu!

V. Pleškāne. Samazinās mājsaimniecību izdevumi...

Jā, par priekšlikumu. Par “Latvenergo”, jo “Latvenergo” pieder tautai.

Ja mēs to... mainīsim pieeju, palielināsies arī dzīves kvalitāte, mazāks sociālais slogs. Kāda būs ietekme uz ekonomikas attīstību? Uzņēmējdarbības veicināšana, eksporta konkurētspēja, inovācijas un zaļā enerģija, un reģionu attīstība. Padomājiet par to! Lai nodrošinātu ar lētu elektroenerģiju mūsu uzņēmējus un iedzīvotājus, lai iedzīvotāji būtu laimīgāki mūsu valstī, lai vairāk naudiņas paliktu mūsu maciņos, nevis apmaksāt un maksāt pārējiem.

Mēs varam nodrošināt, ka “Latvenergo” saražo elektroenerģiju, sadala starp mums un pārpalikumu tad nodod Nord Pool, un lai pelna. Lai pelna, bet vispirms nodrošina arī mūsu iedzīvotājus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, bieži vien, lai uzlabotu, mainītu situāciju, ir jāapzinās un skaidri jāpasaka, ka tajā brīdī, kad ir sūdīgi, kad iet sūdīgi, tad arī pašiem to saprast, ka nav labi, un meklēt risinājumus, kā situāciju labot.

Valaiņa kungs nāk šeit, tribīnē, un stāsta, cik viss īstenībā ir fantastiski, un ko jūs te runājat, un ka viss ir reāli labi. Ja viņš būtu uz “Titānika” tai brīdī, kad kuģis slīka, viņš visus mierinātu un teiktu “Draugi, daudzi iemācīsies peldēt, būs milzīgas šļakatas, lielākās šļakatas miljardu vērtībā...” un tā tālāk.

Tā ka šajā gadījumā priekšlikums ir par “Latvenergo” dividendēm turpmākos trīs gadus, un šeit ir atrunāts: ieskaitīs 2026. gadā ne mazāk kā 131 miljonu – ne mazāk, 2027. gadā – 124 miljonus un ne mazāk. Un ko darīt “Latvenergo”, ja elektrība maksā nulle? Piemēram, nu labi, tur ļoti maza summa. Viņiem pret valdību ir saistības ar šo priekšlikumu, ja mēs to apstiprināsim, ka viņiem kaut kur ir jāsakasa 124 miljoni nākamajā gadā. Nu tad kas par to samaksās? Ufo un Fredis? Nē... to samaksās arī viņi, droši vien jā, bet sabiedrība, uzņēmēji... Un tā, man liekas, ir nebijusi prakse – prasīt no kapitālsabiedrībām peļņu tajā brīdī, kad mēs nezinām, vai vispār peļņa tām būs. Nezinu, situācija pamainās, “Latvenergo” arī plāno attīstīt investīciju projektus gan valsts mežu zemēs, gan arī uz citām teritorijām.

Tā ka ir ambiciozas idejas, un tas ir apsveicami, ka viņi to dara, bet neprasām šajā laikā vēl viņiem peļņu. Viņiem būs jāatsit atpakaļ savas investīcijas, un vēl mēs paprasām peļņu. Nu kaut kāda, man liekas, absolūti neadekvāta situācija. Var jau nākt un teikt, ka nē, nē, viss būs forši, visu samaksāsim, un tagad pēkšņi kaut kas valstī ir mainījies.

Tā ka nu neatbalstām šito, neatbalstām!

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies šie deputāti: Raivis Dzintars, Didzis Šmits... redzu, un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ņemot vērā iesniegumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu, tad Saeimas Prezidijs pulksten 13.20 varētu sanākt uz Prezidija sēdi. Informēju – pulksten 13.20.

Pārtraukums, kolēģi, ir līdz pulksten 13.30. Stunda.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pagājušas trīs minūtes. Atgriežamies, lūdzu, Saeimas Sēžu zālē.

Turpinām ar Saeimas 4. decembra ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā ir likumprojekts “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, otrais lasījums.

Turpinām skatīt 6. priekšlikumu un turpinām ar debatēm.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam. (Starpsaucieni.)

Tad vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, Valaiņa kungs pie mums bija atnācis un skaidroja, ka “Latvenergo” ļoti aktīvi darbojas kaimiņvalstīs. Tomēr nav sniegts paskaidrojums, un to es tiešām gribētu sadzirdēt, – kas tad ir izmainījies šajos divos mēnešos, no kurienes ir uzradušies papildu 36 miljoni? Kas ir mainījies divu trīs mēnešu laikā, kopš šo budžetu izskatīja valdība? Vai pēkšņi dažos mēnešos ir kaut kas tā mainījies, ka mēs prognozējam, ka nākamgad elektroenerģiju patērēs vairāk, tā kļūs dārgāka vai kā tamlīdzīgi? No kurienes ir radušās šīs papildu izmaksas? Šo skaidrojumu es nesadzirdēju.

Tomēr es aicinātu paskaidrot, vai tas ir uz tarifu palielināšanas rēķina plānots pieaugums vai arī mākslīgi uzpūsta bilance.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Kulbergs. Es jau teicu, tā ir būtiska kļūda – aiztikt enerģētikas uzņēmumus, to dividendes tik milzīgā apmērā ieskaitīt valsts budžetā, lai praktiski tās apēstu valsts aparātā.

Enerģētikas sektors šobrīd piedzīvo diezgan nopietnu transformāciju. Mums ir jāpārslēdzas uz BRELL... nost no BRELL uz Eiropas pieslēgumu. Tas ir nākamā gada... nē, tas ir nākamā gada pirmajā kvartālā, kur tai skaitā svarīga loma ir tieši “Latvenergo” balansēšanas jaudas nodrošināšanai.

Otrs – atjaunojamo energoresursu virzība uz priekšu. Tātad vēja parki. Mēs praktiski izsūcam, izslaucam tukšu “Latvenergo” no peļņas, kuru novirzām budžetam, bet ne pašam enerģētikas sektoram. “Latvenergo” pēc tam nāks šeit un rādīs, kā viņi aizņemsies par dārgu naudu... aizņemsies dārgu naudu, kuru ieguldīs vēja parkos, kaut gan šo naudu dedzinām tagad jau kuro gadu pēc kārtas, vienkārši lāpot budžeta caurumus. Bet tā nauda bija jānovirza tieši energosektorā, tieši tur, kur jūs gribat attīstīt atjaunojamo energoresursu parkus. Tas ir bezatbildīgi pret visu enerģētikas nozari.

Šeit es gribu teikt, ka nākamajā gadā nebūs tik vienkārši, ja jūs esat ielikuši definētu apmēru šogad. Mēs tagad redzam, ka Daugavas upē ir par 30 procentiem mazāka ūdens plūsma, nekā tas ir bijis iepriekš. Mēs varam nonākt situācijā, ka “Latvenergo” nenopelna, jo visa lielākā peļņa, ko jūs redzat “Latvenergo”, ir tieši no HES darbības. Ja ir veiksmīgi sezonāli apstākļi, tad tā ir, ja nav, “Latvenergo” nemaz tik veiksmīgi nestrādā.

Es vēl gribētu pieminēt klimata un enerģētikas ministru, arīdzan ekonomikas ministru: kāpēc jūs ļaujat Finanšu ministrijai izsūkt jūsu maciņus tukšus? Jums bija jābūt tiem, kas iestājas par nozari, par enerģētikas nozari, kur ir vajadzīgas investīcijas, kur vajag stiprināt balansēšanas jaudas un rotējošās rezerves. Tieši tas, ko... jūs nodarbojaties... ir pēc tam, tāpat kā “airBaltic” – nākas prasīt naudu.

Esiet atbildīgi pret nozari!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbegrs (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Klausoties un arī redzot šo piedāvājumu par peļņas sadali “Latvenergo”, es atcerējos kādu tikšanos, kas man bija Islandē. Paldies Baltijas Asamblejai, ka varēju ņemt tur dalību. Bija tāda interesanta saruna gan ar Islandes premjeru, gan viņu ārlietu ministri, gan arī kādiem viņu deputātiem. Es viņiem prasīju: kas ir tas jūsu know-how, jūsu zināšana tajā, ka principā pēc 2009. gada... kāpēc, aizbraucot uz turieni... un tu redzi, ka nu tāda kārtīga Ziemeļvalsts attīstījusies... Es saku, kas tas ir, tas izrāviena moments? Un viņi saka: mēs šobrīd esam lielākie alumīnija ražotāji, un vispār mums ir piesaistīti vairāki energoefektīvie uzņēmumi un energoietilpīgie uzņēmumi. Es saku: jā, droši vien jums forši, ka ir alumīnija atradnes. Viņi saka: nē, mums nav nevienas alumīnija atradnes, bet esam lielākie alumīnija ražotāji, jo mēs 2009. gadā vienkārši lēto elektroenerģiju, ko varam saražot no termālajiem ūdeņiem, devām energoietilpīgajiem uzņēmumiem. Viņi sacēla veselu infrastruktūru, principā veselu kaskādi... ar to visu.

Patiesībā es pēc tam, lidojot mājās, domāju: cik tad maksā mūsu Daugavas kaskādes elektroenerģija? Jā, mēs īstenībā esam līdzīgās pozīcijās, šīs izmaksas ir līdzīgas termālo ūdeņu radītajai elektroenerģijai.

Mēs arī šobrīd šo lāčādu, peļņu no “Latvenergo”, dalām uz priekšu. Bet varbūt paskatīties no otras puses? Ekonomikas ministrs gan nav šobrīd klātesošs, bet to, kā Islande ļoti veiksmīgi šo savu zeltu, savu atradni, kas ir enerģija, spēja izmantot un pacelt visu ekonomiku kopumā... Pēc tam tur sabūvējās mājas, ir dota iespēja tūrismam, vēl daudzām lietām. Viņi teica, ka šobrīd pat principā bremzējot attīstību, lai neradītu pārsātinājumu. Bet var būt, ka šī peļņa, kas ir no “Latvenergo”, jāiegulda tieši atpakaļ ekonomikā, infrastruktūrā, varbūt jāizmanto šī iespēja, kas mums kā Latvijai ir.

Tā ka, kolēģi, es aicināšu droši vien neatbalstīt šo priekšlikumu, bet ekonomikas ministram domāt gudri un skatīties, kā mēs varam pacelt visu Latvijas ekonomiku kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi, ar neslēptu sajūsmu skatījos uz ekonomikas ministra prieku par to, kā viņš stāstīja mums, kādas ir šīs anormālās peļņas valsts akciju sabiedrībām, bet vienlaikus mums ir jāsaprot, ka šī peļņa, kas caur dividendēm ienāk budžetā... tā nauda varēja palikt ekonomikā pie komersantiem. Viņi varēja to izlietot jebkādiem cēliem mērķiem, attīstībai un tā tālāk. Tā vietā naudiņa ienāk budžetā.

Daļa no tās naudas aizies mūsu algās, daļa no tās naudas aizies “airBaltic”, daļa no tās naudas aizies “Rail Baltica”. Mums vienmēr ir jāsaprot, ka tā nauda, kas paliek ekonomikā, būs daudz efektīvāk izmantota nekā valsts sektorā. Un tāpēc lielīties ar to, ka mūsu valsts kapitālsabiedrības ļoti... anormāli daudz pelna, nu, tas... es pat esmu nedaudz izbrīnīts par ekonomikas ministru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi, es jau vairākkārt runāju par valsts ekonomisko politiku, un arī šis stāsts par “Latvenergo” peļņu rāda ļoti ačgārnu loģiku. Tātad mūsu valstī, ja paskatāmies lielākos uzņēmumus, faktiski pelna tikai publiskā sektora kapitālsabiedrības, kuras bauda monopola situāciju un kuras var likt, kādu cenu grib. Vienalga, vai mēs runājam par siltumu vai par ūdeni, vai par elektrību un tā tālāk. Tas veido ļoti ačgārnu loģiku. Tas rāda arī disproporciju, kāpēc aug publiskais sektors vai publiskā sektora bizness, monopolbizness. Savukārt visi citi, kas ir tirgus apstākļos, sprāgst nost, viņi nespēj konkurēt, viņi nespēj samaksāt par dārgo elektrību.

Vēl vairāk – mūsu budžetam, ko mēs šodien apstiprinām, būtu jābalstās uz to naudu, ko nopelna mūsu ekonomika, īstā ekonomika, nevis šie valsts radītie monopoli, jo šie monopoli ir... piedodiet, mēs paši nosmaksim savās cenās un ačgārnajos tarifos.

Mums ir jāveido īsta ekonomika, un budžetam un publiskajam sektoram ir jābūt tik lielam, cik ekonomika saražo. Šogad vajadzēja reāli strādāt uz to, lai samazinātu publiskā sektora izdevumus, skatīties, kuras funkcijas var neveikt, atteikties, jo tas ir daudz ātrāks veids, kā samazināt administratīvo slogu, nevis tas... kā mums te atnes no Ekonomikas ministrijas garu, garu sarakstu.

Kolēģi, mums ir jāsāk pārkārtot savu ekonomiku.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram otro reizi.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, izmantošu savu minūti. Tātad trīs gados ir ieplānots izņemt dividendēs 439 miljonus. Tikko ņem dividendes, tā jāpieskaita uzņēmumu ienākuma nodoklis, 20 procenti šogad un, kā pielemsim, nākamajā gadā. Tie ir pāri... 530–550 miljoni, kas tiks izņemti no “Latvenergo”.

“Latvenergo” šogad intensīvi investē Lietuvā: 200 miljoni ieguldīti vēja parkā, kas tiek būvēti, un vairāki desmiti miljoni saules parkos. Par kādu peļņu, ko ekonomikas ministrs šeit piesauc, var runāt no Lietuvas? Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji samaksā. Būtībā, izņemot šādu naudu, 400 megavatu “Latvenergo” vēja parkus varētu uzbūvēt Latvijā. Tas ir jāizdara prioritāri, un zaļā enerģija būs arīdzan...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Ceļapīters.... ekonomiku veicinošs faktors.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Kolēģi! Nesen izskanēja informācija, ka šoruden Daugavā ūdens caurplūde ir 30 procenti no ikgadējās, tātad sezonālās, normas – 30 procenti! Ceru, ka šī informācija nav patiesa.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Ašeradena kungs, jūs esat finanšu ministrs, Meļņa kungs (Starpsauciens: “Pagaidiet!”), jūs esat KEM ministrs! Piecpadsmit – 15! – reizes no šīs tribīnes ir izskanējušas bažas par jūsu budžetā minētajiem cipariem ar lūgumu nākt un paskaidrot. Jums priekšā atrodas tāda kastīte – nospiediet pogu, nāciet, pastāstiet, no kurienes tā nauda! Nu tie nav četri eiro!

Es jūs aicinu – vienkārši atnāciet, nu tādēļ taču jūs šeit acīmredzot sēžat, atnāciet un pasakiet: jūs zināt, nezināt, no kurienes nauda, jūs kādam piezvanīsiet, nē, pajautāsiet kādam no saviem entajiem padomniekiem? Nu atnāciet un pastāstiet! Pretējā gadījumā jūs varat doties projām. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Kolēģi, tātad atgādinu: 6. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 39, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Šuvajevs. 7. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Līdzīgi kā ar iepriekšējo priekšlikumu, arī par šo es lūdzu vismaz sniegt kādu paskaidrojumu. Nevis tas, ka komisijā ir atbalstīts, bet – kur pēkšņi ir uzzīmējušies papildu septiņi miljoni 2027. gadā? Tātad “Augstsprieguma tīkls” savu peļņu... Valdība sākumā bija atnesusi budžetu... pirmajā lasījumā bija paredzēts, ka peļņa būs pieci miljoni 2027. gadā, kas tiek izmaksāti dividendēs, un tagad tā ir nevis reiz divi, bet reiz gandrīz divarpus reizes, līdz 12 miljoniem uzzīmēta peļņa.

Tad atkal ir jautājums: vai tas nozīmē to, ka tie ir mākslīgi skaitļi, kas ir sazīmēti, vai ir kādi objektīvi iemesli, par kuriem mēs zinām, ka pēc diviem gadiem būs krietni lielāka peļņa, no kuras maksāt “Augstsprieguma tīklam” lielākas dividendes? Vai arī ir paredzēta tarifu palielināšana galaklientiem, kas ir “Sadales tīkla” klienti, kuri katrs pie rēķiniem vienkārši maksās vairāk, lai nodrošinātu šo papildu peļņu?

Nu nevar būt tā, ka pilnīgi bez paskaidrojumiem vienkārši tiek sazīmēti miljoni budžetā un neviens nespēj paskaidrot, no kurienes tad tie miljoni ir uzradušies! Mums ir jālūdz KEM ministram vai finanšu ministram nākt un pateikt: kur tad jūs saskatāt šos papildu septiņus miljonus, kas 2027. gadā ir iezīmēti? Kas ir mainījies šo dažu mēnešu laikā, ka pēkšņi parādījušies tie miljoni?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Te otrā sērija tam piemēram, kā plāno izžmiegt kapitālsabiedrības. “Augstsprieguma tīkla” peļņa 2023. gadā ir bijusi 10 miljoni, 2025. gadā plānots, ka “Augstsprieguma tīklam” ne mazāk kā 10 miljoni obligāti jāieskaita budžetā, 2026. gadā – 5, 2027. gadā – 12.

Paralēli šim uzņēmumam ir jāveic viņu vēsturē, iespējams, lielākais, sarežģītākais darbs ar milzīgām investīcijām – jāatslēdzas no padomju laika mantojuma, no BRELL loka, no energoapgādes loka, kurš ir iekļāvis Latviju, Baltijas valstis vēsturiski šajā Padomju savienības, Krievijas energoapgādes sistēmā... jāatslēdzas no šī loka un jāpieslēdzas Eiropas lokam. Kur tad viņi ņems šīs investīcijas, ja ir plānots pilnīgi visu peļņu paņemt tālāk uz budžetu?

Kaut ko tādu varētu izpildīt “PROGRESĪVIE”, to es tā kā varētu saprast, nezinu, nu, Rīga... Rīgas partija, bez varbūt tāda nopietna skatījuma. Bet klimata un enerģētikas ministrs Meļņa kungs nāk no reģiona, no Latgales. Es varu iztēloties to situāciju, kad Meļņa kungs ierodas savā dzimtajā Sprūževā, pie veikala viņu sagaida bijušie klasesbiedri, draugi, vietējie iedzīvotāji. Uzsauc, kad Kaspars uzrodas: kā iet, Kaspar, kā rādās situācija valstī?

Sēdes vadītāja. Vitenberga kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

J. Vitenbergs. Meļņa kungs viņiem tajā brīdī atbild: būs tā, ka piesārņotājs maksā. Un tur fonā astoņdesmitgadnieks vecais rūc kaut kur un vīri tā: ko, Kaspar, mums tas nozīmē – piesārņotājs maksā? Un viņš atbild vienīgo, ko var atbildēt: mēs esam izdomājuši tādu shēmu, ka jums pēc pāris gadiem jau būs jāmaksā 30–40 centi dārgāk par litru degvielas nekā šobrīd.

Es domāju, ka tie vīri nesapratīs un uz nākamo kartupeļu talku Meļņa kungu neaicinās, uz balli arī nevarēs aizbraukt.

Tas iet kopā ar “Augstsprieguma tīkla” dividendēm. Arī šeit nekas cits “Augstsprieguma tīklam” neatliks, kā stipri audzēt izmaksas un tarifus, lai nosegtu iemaksas valsts budžetā un spētu nodrošināt saslēgšanos ar Rietumeiropas apgādes loku. Tā ka... kā viņi vispār to izdarīs? Vai mēs nevēlamies, lai viņi to izdara? Vai mēs vēlamies apdraudēt spēju investēt un veikt šos darbus, kuri jau viņiem ir uzdoti, kuri jāpaveic un kurus viņi jau dara vairākus gadus? Tā ka, man liekas, ir diezgan bezatbildīgi... tas ir vairāku gadu periods, un pēkšņi – hops! – nogriežam visu naudiņu, kas jums ir, ieskaitām budžetā!

Es varu apvienot...?

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. Atcerieties, pirms gadiem bija situācija, kad bija ļoti daudz Latgalē savairojušies odi. Toreiz ganāmpulks... govis nelaida ārā ganībās, jo to odu bija tik daudz, ka šos lopus vienkārši... skumjš stāsts!... izsūca vienkārši tukšus...

Sēdes vadītāja. Vitenberga kungs, par priekšlikumu!

J. Vitenbergs.... tā ka bezmaz vai āda tikai palika mētājoties. Un to jūs šobrīd izdarīsiet ar mūsu iedzīvotājiem un arī ar “Augstsprieguma tīklu”. (Starpsauciens.)

Jāni, es aicinu šo neatbalstīt.

Jā. Neatbalstīt. (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 39, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Šuvajevs. 8. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam. (Pauze.)

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Meļņa kungs tā veiksmīgi palika malā, bet nu jāvēršas pie populārākā valdības ministra, kuram patīk komunicēt, – Briškena kunga.

 

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu!

J. Dombrava. Jā, es arī par priekšlikumu. Tātad šeit ir paredzēts, ka pēkšņi tiek audzētas izmaksājamās dividendes no Latvijas Valsts radio un televīzijas centra par diviem miljoniem nākamgad un vēl par diviem miljoniem aiznākamgad.

Kas ir mainījies šajā laika periodā starp brīdi, kad valdība izstrādāja budžetu, un otro lasījumu, ka jūs varat tagad tā pēkšņi atkal uzzīmēt papildu divus miljonus, ko izņemsiet dividendēs? Vai tas ir paredzēts uz tarifu palielināšanas rēķina, vai ir kādi citi objektīvi apstākļi, vai arī jūs vienkārši esat nodarbojušies ar zīmēšanu kopā ar valdību, līdzīgi kā būvējot un projektējot “Rail Baltica”?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, gribētu uzrunāt satiksmes ministru.

Vēl pirms satiksmes ministrs sāka pildīt savus pienākumus, gadus piecus, septiņus atpakaļ, LVRTC realizēja vidējās jūdzes optiskā kabeļa ierakšanas projektu. Ļoti laba lieta! Maģistrāles. Ļoti jaudīgi depopulētām teritorijām. Nu ar to arī tas prieks beidzās, jo Satiksmes ministrijā tika uzlikts tāds tarifs šim savienojumam, ka uzņēmēji, provaideri, vienkārši nevar pieslēgt tos mazskaitlīgos ciematus, kuri atrodas blakus garāmejošajam kabelim.

Pašlaik ir tā, ka ieguldīti vairāk nekā, manuprāt, 120 – 120! – miljoni eiro. Tie ir norakti zemē. Ir, teiksim, kabeļi, ir pieslēguma vietas kā pie... Kaut kad es braucu, skatos, pie skapja rosās puiši. Zinu, ka tur nav pieslēgts neviens. Nopriecājos, domāju – beidzot pieslēgs! Piebraucu, pajautāju: “Ko jūs darāt? No kurienes esat?” – “Mēs no LVRTC.”

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu! Kāds sakars ar dividendēm šeit?

A. Ceļapīters. Par lietu, par lietu es runāju, priekšsēdētāj!

Jautāju: “Ko jūs šeit darāt?” – “Mēs apkopi veicam.”

Viņi kabelim, kurš norakts un jau septiņus gadus guļ zemē... neviens nav pieslēgts. Viņi atbrauc veikt apkopi. Tikai tāpēc, ka tarifi ir nenormāli augsti priekš depopulētas teritorijas.

Ministra kungs, sakārtojiet šo lietu, lai šīm teritorijām šī lielā, milzīgā investīcija būtu pieejama. Ja jau tik liela peļņa tiek zīmēta LVRTC, tad vismaz tie nedaudzie desmiti vai simti tūkstoši jāatvēlē, lai šī lielā investīcija, kas vēsturiski ir ieguldīta, sāktu strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Šie trīs priekšlikumi – 6., 7. un 8. – patiesībā ir testaments tam, cik tālu šī valsts, varētu teikt, ir novesta. Jūs ķeraties pie pašiem pēdējiem salmiņiem, kā to budžetu stutēt, jūs mēģināt no valsts kapitālsabiedrībām izspiest pēdējo suliņu, un likumsakarīgi viņi jau to naudu paņem no sabiedrības, un jūs izmantojat katru iespēju, lai tas jūsu cipariņš 2,9999 būtu knapi dzīvs. Tiešām nožēlojami skatīties uz šiem trim priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi, par Latvijas Valsts radio un televīzijas centru. Par šo modi izņemt no kapitālsabiedrībām dividendes, lai “noēstu”. Mums ir jāsaprot, ka šī “noēstā” nauda nozīmē samazinātas investīcijas. Dažas sēdes atpakaļ es uzdevu šeit, Saeimā, jautājumu, uz kuru man neviens nevarēja atbildēt: vai kāds šajā valstī ved naudas plūsmu tiem būtiskajiem investīciju projektiem, kas mums kā valstij ir jāpanāk, lai mēs būtu patiesi neatkarīga valsts? Piemēram, starpsavienojumu, lai mēs varētu nodrošināties BRELL tīkla atvienojuma gadījumā. Nezinu... Pēdējā jūdze, kas ir jāizvelk, lai Latgalei būtu robeža ne tikai ar žogu, bet arī ar datu apraidi... un tā tālāk.

Kurš šos projektus skaita kopā, veido grāmatvedību, naudas plūsmu, ko finansē ministrijas, ko – kapitālsabiedrības. Mēs tikai ņemam naudu ārā, un ir tieši tas pats, kas ar “Rail Baltica”. Katrs kaut ko zīmē, projektē, beigās naudas tam visam nepietiek. Varbūt beidzot sākam vest saimniecību, liekam kopā, nevis noēdam šo naudu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, šis jautājums ir...

Es arī apvienošu laikus uzreiz, lai nav...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. Šis ir stāsts par LVRTC. Arī no šī uzņēmuma turpmākos gadus jau noteikti ir plānots tāds fiksēts apjoms, kurš jāieskaita budžetā dividenžu veidā: 2025. gadā – 7 miljoni, 2026. gadā – 6 miljoni. Man jājautā jums, koalīcijas pārstāvji... varbūt ministri var nākt izstāstīt, vai šis lēmums neapdraud mūsu drošību?

Austrumu pierobežā ir izbūvēta infrastruktūra un žogs vienkārši pliks kā celis, nelegālie robežas šķērsotāji kā olimpiskajās spēlēs šķērso šo žogu, kāds ar kārti pārlec, kāds pa apakšu izrokas, kāds izgriež caurumu – dažādas disciplīnas –, bet pliks žogs nespēj aizturēt nelegālos šķērsotājus. LVRTC ir tā iestāde, kura ir saņēmusi deleģējumu no Ministru kabineta par to, ka viņu pienākums ir šo žogu, šo robežu tehnoloģiski aprīkot, ierakt optiskos kabeļus, un mūsdienu tehnoloģijas ir tādas, ka šie optiskie kabeļi būtībā ir aprīkoti ar iespēju dzirdēt, saklausīt, atšķirt kādu dzīvnieku no cilvēka, nodrošināt arī videokameras, elektrības pievades, novērošanu, visu pārējo. Lai to īstenotu, LVRTC ir saņēmis mandātu, un viņi aizņemsies vairāk nekā 30 miljonus eiro, piesaistīs finansējumu, lai to varētu izdarīt un paveikt, bet, uzliekot tādas fiksētas, jau paredzamas iemaksas budžetā, ir jautājums, kā viņi īstenos šo robežas izbūvi, lai tur nebūtu tikai pliks žogs, un kā vēl paspēs izmaksāt dividendes. Mani tiešām māc bažas, vai šī budžeta virsmērķis – drošības stiprināšana – nav apdraudēts un vai mēs nepaliksim bez normālas, mūsdienīgas, labi aprīkotas robežas.

Paldies.

Redzu, Kozlovska kungs nāk. Ceru, viesīsiet...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 41, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. Šuvajevs. 9. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs... nav.

Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 10. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam. Nav...

Tātad atbalstīts.

A. Šuvajevs. 11. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 12. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 13. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 14. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, 14., 15., 16. un 17. priekšlikums būtībā ir vienādi. 14. priekšlikums un pārējie priekšlikumi ir par to, lai iesaldētu algas ierēdņiem. Saeimas deputāti pārdzīvo, kur ņemt naudu. Te ir reālais (Nav saklausāms.)... kur var ietaupīt, un runa iet par 50 miljoniem eiro. Tātad, ja netiek palielināts atalgojums valsts un pašvaldības amatpersonām un darbiniekiem, ieslēdzot normas... 77., 78. un 80. pantu, ietaupījums būs 50 miljoni.

Ņemot vērā, ka ievērojama Latvijas iedzīvotāju daļa saskaras ar finansiālām grūtībām, ierēdņu algu paaugstināšana rada pamatotu sabiedrības neapmierinātību. Atbilstoši 2025. gada budžeta likuma 77. pantam finanšu ministram tiek dota iespēja palielināt apropriācijas Zemkopības ministrijai, lai segtu atlīdzības izdevumus. Tomēr ierosināta likuma grozījuma redakcija – aizstāt frāzi “nepārsniedz 2,6 procentus” ar “nemainās”, tādējādi faktiski iesaldējot ierēdņu algu pieaugumu.

Sabiedrības noskaņojums skaidri parāda neapmierinātību ar šādu algu paaugstinājumu. Iepriekš vairāk nekā 12 tūkstoši iedzīvotāju parakstījuši kolektīvo iesniegumu, pieprasot iesaldēt augstāko valsts amatpersonu algas. Turklāt 2024. gadā politisko amatpersonu algu paaugstināšanai tika piešķirti aptuveni trīs miljoni eiro, kas izraisīja sabiedrības kritiku.

Ņemot vērā, ka minimālā alga valstī ir 700 eiro un daudzi iedzīvotāji saskaras ar cenu kāpumu un ekonomisko nestabilitāti, ierēdņu algu paaugstināšana šķiet netaisnīga un nepamatota. Valdībai būtu jāņem vērā iedzīvotāju reālās vajadzības un budžeta līdzekļi jānovirza sabiedrības labklājības uzlabošanai, nevis šauras amatpersonu grupas ienākumu palielināšanai. Tāpēc atbalsts grozījumiem, kas paredz iesaldēt ierēdņu algu pieaugumu, ir pamatots solis, kas atspoguļo sabiedrības intereses un veicina taisnīgāku budžeta līdzekļu sadali. Valdībai ir jāizrāda atbildība un jāņem vērā iedzīvotāju viedoklis, pieņemot šāda veida lēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. 14. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 19, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 15. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 18, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 16. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārds deputātam Jurim Viļumam – paziņojumam.

J. Viļums (AS).

Dārgie kolēģi! Deputātu grupu sadarbībai ar Polijas parlamentu aicinu tagad, pēc dažām minūtēm, uz tikšanos ar Podlases reģionālās asamblejas priekšsēdētāju un Suvalku speciālās ekonomiskās zonas vadītāju panu Ceslukovski Ārlietu komisijas zālē. Laipni aicināti visi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies šie deputāti: Artūrs Butāns (Dep. A. Butāns: “Esmu!”)... Ingrīda Circene, Raivis Dzintars, Jānis Vitenbergs (Starpsauciens.) un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30. Pusstunda.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē un ieņemam vietas! (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.

Turpinām priekšlikumu izskatīšanu. Debates par 16. priekšlikumu.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Turpinot tēmu, ka nedrīkst paaugstināt ierēdņiem algas un tās jāiesaldē, 16. priekšlikums ir par to, ka, ņemot vērā, ka ievērojama Latvijas iedzīvotāju daļa tomēr saskaras ar finansiālām grūtībām, valsts uzņēmumu valžu un padomju locekļu algu palielināšana izskatās kā ņirgāšanās par sabiedrību.

2025. gada budžeta likuma 80. pantā paredzēta iespēja paaugstināt valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzību par 2,6 procentiem. Piedāvātā likuma grozījumu redakcija paredz pilnībā izslēgt šādu iespēju, kas ir taisnīgs solis pašreizējā ekonomiskajā situācijā.

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs arī ir paudis bažas par augstajām algām valsts uzņēmumos, norādot, ka, ja ierobežo algu pieaugumu valsts pārvaldē, tam būtu jāattiecas uz visiem, tostarp sabiedrisko mediju un valsts uzņēmumu valdēm. Viņš uzsvēra, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nav sniegusi skaidrojumu, kāpēc valdes locekļiem noteiktas tik augstas algas. Turklāt prezidents ierosināja uz diviem gadiem iesaldēt algu pieaugumu valsts un pašvaldību uzņēmumu valdes un padomes locekļiem, norādot, ka ierobežota budžeta resursu apstākļos valdībai rūpīgi jāizsver arī savi izdevumi.

Tomēr, neskatoties uz šiem aicinājumiem, valdība turpināja ignorēt sabiedrības viedokli, apgalvojot, ka lēmumi par algu paaugstināšanu tika pieņemti agrāk un tagad tas esot tikai tehnisks jautājums. Šāda attieksme demonstrē pilnīgu vienaldzību pret iedzīvotāju reālajām vajadzībām un ekonomisko situāciju valstī.

Atbalsts grozījumiem, kas paredz izslēgt iespēju paaugstināt valsts uzņēmumu valžu un padomju locekļu algas, ir pamatots solis, kas atspoguļo sabiedrības intereses un veicina taisnīgāku budžeta līdzekļu sadali. Valdībai ir jāizrāda atbildība un jāņem vērā sabiedrības viedoklis, pieņemot šādus lēmumus.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 15, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 17. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pavisam, pavisam īsi. Valsts kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma palielināšana par 2,6 procentiem ir ne tikai neētiska, bet arī sociāli netaisnīga. Šāda rīcība demonstrē valdības atrautību no sabiedrības reālajām vajadzībām un problēmām.

Ņemot vērā sabiedrības neapmierinātību ar nesamērīgi augstajām algām valsts uzņēmumos, nepieciešams atbalstīt priekšlikumu un izslēgt 80. panta pirmās daļas 2. punktu, kas paredz darbinieku atalgojuma palielināšanu. Šāda rīcība nodrošinātu taisnīgāku un atbildīgāku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī veicinātu sabiedrības uzticību (kas rūk un sabrūk) valdībai.

Atgādinu, ka dārgajai valdībai ir jāapzinās, ka tās pienākums ir rūpēties par visas sabiedrības labklājību, nevis tikai par atsevišķu grupu interesēm. Atbalstot šo priekšlikumu, tiktu demonstrēta arī valdības spēja pieņemt atbildīgus un taisnīgus lēmumus, kas atbilst sabiedrības interesēm.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 22, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 18. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 19. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 20. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 21. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Runa ir par nodokli luksusa precēm. Aprēķini rāda, ka, ieviešot nodokli luksusa precēm, Latvijas valsts budžetā varētu papildus iegūt no 14 līdz 90 miljoniem eiro gadā. Šis aprēķins balstīts uz to, ka aptuveni pieci procenti Latvijas iedzīvotāju, tas ir, 90 tūkstoši cilvēku, varētu atļauties iegādāties luksusa preces. Piemērojot tikai 0,2 procentu nodokli šādām precēm, var iekasēt 14 miljonus eiro. Ieviešot luksusa preču nodokli, Latvijā varētu ievērojami palielināt budžeta ieņēmumus, vienlaikus saglabājot sociālo taisnīgumu.

Līdzīgas normas jau ir un veiksmīgi darbojas daudzās pasaules valstīs, piemēram, Francijā un Itālijā, kur luksusa preču nodoklis veicina vienlīdzību un finansē sabiedriskos pakalpojumus. Norvēģijā luksusa automobiļiem tiek piemēroti augsti nodokļi, tādējādi papildinot valsts budžetu un mazinot nevienlīdzību.

Latvijas valdībai ir visas iespējas sekot šo valstu piemēram un veicināt atbildīgu patēriņu, vienlaikus radot papildu ienākumus, ko varētu novirzīt veselības aprūpes, izglītības vai infrastruktūras attīstībai. Ir nepieņemami, ka valdība nav atbalstījusi šo priekšlikumu, ignorē luksusa preču nodokļa ideju un demonstrē nevēlēšanos risināt nevienlīdzību un meklēt ilgtspējas ienākumu avotus budžetam.

Šāda rīcība liecina par prioritāšu neesību un sabiedrības vajadzību ignorēšanu.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 22, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 22. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, kā jau minēju, šis nav vienlīdzīgas attieksmes un vienlīdzības budžets. Šis priekšlikums ir pavisam elementārs, tas ļauj sakārtot darba samaksu pedagogiem turpmākos četrus gadus, tāpat kā to ir izdarījuši lietuviešu kolēģi, igauņi uz to iet – vienkārši nodefinē minimālo atalgojumu pedagogiem, plus 30 procenti no vidējās algas.

Mēs piedāvājam pedagogus iekļaut tajā pašā grupā, kur ir visi valsts ierēdņi. Par to mums ir bijusi diskusija, par to arī ministrs Ašeradens un Izglītības un zinātnes ministrija teica, ka to varētu izdarīt, pie tam nākamā gada budžetā... tas ir fiskāli neitrāls priekšlikums, jo šobrīd šis koeficients jau ir 1,2.

Mēs piedāvājam trīs četru gadu laikā sakārtot atalgojuma jautājumu, jo pašreiz Ministru kabinets nav iedevis priekšlikumu, ko vajadzēja iedot līdz 1. decembrim, par pedagoga darba samaksas atalgojuma turpmāko grafiku. Tā vienkārši nav.

To, ka mēs, deputāti, par atalgojumu visām pedagogu grupām esam maldināti, pierāda pašreizējā situācija... kad gan ministre, gan ministrijas parlamentārā sekretāre, gan kultūras ministre, gan Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre mums teica, ka pilnīgi visiem pedagogiem tiks piešķirts 2,6 procentu atalgojuma paaugstinājums no papildu 30 miljoniem. Kā izrādās, šobrīd no šiem 30 miljoniem 23 miljoni ir novirzīti atalgojuma paaugstināšanai, bet augstskolu pasniedzējiem atalgojuma pieaugums ir no snieguma finansējuma. Mēs reāli izraujam ārā no sistēmas naudu, kas ir nepieciešama, un neturam savus solījumus.

Es īstenībā gribu dzirdēt, ministre, jūsu paskaidrojumus, kāpēc trīs komisijas sēdēs jūs un jūsu padotie deputātiem meloja? Es gribētu dzirdēt šos... Protokolā ir piefiksēts, ka 2,6 procentu pieaugums būs no 30 miljoniem. Šobrīd nav. Es apgalvoju, ka gan jūs, gan jūsu padotie meloja. Lūdzu, nāciet un atspēkojiet to! Protokolā jūsu vārdi, jūsu padoto vārdi ir piefiksēti.

Līdz ar to, kolēģi, kopsummā – par pedagogiem – es lūdzu: atbalstiet! Tas sakārtos sistēmu un izslēgs jebkādas spekulācijas ar atalgojumu un arī streika iespējas.

Paldies.

Bet es gaidu ministres paskaidrojumus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 10, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 23. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Šis priekšlikums ir par dzīvnieku aizsardzību. Nepievēršot uzmanību... un neatbalstot šo priekšlikumu, valdība zaudē iespēju palīdzēt gan dzīvniekiem, gan sabiedrībai. Kad runa ir par dzīvnieku aizsardzību, sabiedriskās organizācijas un dzīvnieku tiesību aizstāvji gadiem ilgi ir mēģinājuši risināt nekontrolēto dzīvnieku pavairošanu, papildinot pārpildīto patversmju... problēmu.

Dzīvnieku aizsardzības likums paredz stingrus noteikumus attiecībā uz dzīvnieku aprūpi un audzēšanu, taču ar to nepietiek. Papildinājums budžeta likumam, kas paredz izstrādāt grozījumus likumos, lai ierobežotu dzīvnieku nelikumīgu pavairošanu un stiprinātu dzīvnieku aizsardzību, ir būtisks solis uz priekšu. Taču valdība šo priekšlikumu ignorē.

Šobrīd lielākā daļa dzīvnieku patversmju Latvijā ir uz izdzīvošanas robežas. Pēc sabiedrisko organizāciju datiem, patversmes ir pārpildītas, bet resursi dzīvnieku uzturēšanai ir ļoti ierobežoti. Galvenais iemesls – nekontrolēta dzīvnieku pavairošana, ko veicina bezatbildīgi īpašnieki un nelegālie pavairotāji, kuri dzīvniekus izmanto peļņas gūšanai. Rezultātā pieaug bezsaimnieku suņu un kaķu, kuri nonāk patversmēs, skaits.

Ministru kabinets varētu noteikt, kur beidzas hobijs un kur sākas uzņēmējdarbība. Nodoklis attiektos tikai uz tiem, kuri audzē dzīvniekus peļņas nolūkos. Ar nodokli iegūtos līdzekļus var novirzīt dzīvnieku patversmju atbalstam, piemēram, nodrošināt resursus patversmes dzīvnieku aprūpei, to sterilizācijai un vakcinācijai. Ar šāda grozījuma palīdzību varētu samazināt bezsaimnieku dzīvnieku skaitu, sniegt ilgtermiņa finansiālu atbalstu patversmēm, veicināt atbildīgu dzīvnieku īpašnieku praksi, samazināt nelegālas dzīvnieku pavairošanas gadījumus.

Valdības lēmums noraidīt šo priekšlikumu ir vēl viens pierādījums tam, ka dzīvnieku aizsardzība nav tās prioritāte. Šāda rīcība demonstrē vienaldzību ne tikai pret dzīvniekiem, bet arī pret sabiedrības interesēm un reālo situāciju dzīvnieku aizsardzības jomā. Ja priekšlikums tiktu atbalstīts, tas varētu ne tikai palīdzēt dzīvniekiem, bet arī palielināt valsts budžeta ieņēmumus, stiprinot dzīvnieku labturību Latvijā.

Patversmes šobrīd izdzīvo, tikai pateicoties ziedojumiem un brīvprātīgo darbam. Valdības pienākums ir ne tikai atbalstīt šos centienus, bet arī aktīvi rīkoties, lai nodrošinātu resursus patversmēm. Tomēr valdība izvēlējās ignorēt šo iniciatīvu, parādot savu nevēlēšanos risināt problēmu un aizsargāt tos, kuri nevar paši sevi aizstāvēt. Dzīvnieku aizsardzība nav greznība, bet pienākums.

Šis priekšlikums bija iespēja radīt (Starpsauciens: “Laiks!”)...

Lūdzu apvienot (Starpsauciens: “Nē!”)...

Šis priekšlikums bija iespēja radīt taisnīgāku un atbildīgāku politiku, un ir nožēlojami, ka valdība izvēlējās šo iespēju neizmantot.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Par dzīvnieku aizsardzību. Gribu teikt, ka dzīvnieku aizsardzība ir ļoti svarīga, un es esmu pārliecināta, ka valdībā un koalīcijā ikvienam dzīvnieku aizsardzība ir svarīga.

Mēs rudenī skatījām Dzīvnieku aizsardzības likumu un veicām ļoti svarīgus grozījumus. Budžets nav īstā vieta, kur ielikt atrunu, ka mums ir vajadzīga speciāla dzīvnieku aizsardzības pakete. Par to ir jārunā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, ierosinot priekšlikumus, kādā veidā pilnveidot... nevis budžeta ietvaros.

Esmu pilnīgi pārliecināta, ka dzīvnieku aizsardzība ir svarīga.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 45, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 24. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs no izmeklēšanas komisijas par “Rail Baltica” nākam jums palīgā un talkā, Briškena kungs. Man nav skaidrs, kāpēc jūs, koalīcija, neatbalstāt šo priekšlikumu, jo visur ir pierādījums – to saka Trautmanes kundze no Eiropas Komisijas, to saka pati premjere, arī Briškena kungs apstiprinās –, ka projekts “Rail Baltica” nav Satiksmes ministrijas projekts, tas ir visas Latvijas projekts, visa Ministru kabineta projekts. Tam ir jāatrodas augstākā – premjera un prezidenta – līmenī.

Šis priekšlikums likumprojektam ir balstīts uz to, ka ir jāpaceļ “Rail Baltica” atbildības līmenis – nevis Satiksmes ministrijas, bet visa Ministru kabineta līmenī. Šeit tas skaidri un gaiši uzrakstīts, jo nav gandrīz tādas ministrijas, kas nebūtu iesaistīta projektā “Rail Baltica”. Varbūt nav iesaistīta Veselības ministrija un Kultūras ministrija.

Mēs redzam, kādas grūtības satiksmes ministram sagādā cīņa par to, ka budžetā būtu jābūt ieliktiem līdzekļiem. Šodienas presē ir rakstīts, ka no budžeta neparedzētiem gadījumiem tiek prasīti 20 miljoni eiro 2024. gadā un 58,6 miljoni nākamajā gadā, kas ir neattiecināmās izmaksas, ko mēs visi zinām un esam sen identificējuši. Tas nav atrodams budžeta likumprojektā nedz šim, nedz nākamajiem trijiem gadiem.

Te ir skaidri un gaiši uzrakstīts, ka Satiksmes ministrijai gan administratīvo resursu segšanai, gan būvuzraudzības izmaksām un projektēšanai prasa līdzekļus, kas nav segti no Eiropas finansējuma. Un jūs gribat, neatbalstot šo, atlikt atpakaļ Satiksmes ministrijas kompetencē. Mēs visi zinām, ka šis projekts nav iespējams bez visu ministriju un ministru, tai skaitā klimata un enerģētikas ministra, iesaistes. Šīs kvotu naudas, ko lietuviešu un igauņu kolēģi jau sen ir izmantojuši un izmantos projektā “Rail Baltica”, mēs izdomājām paturēt kontā un deldēt, inflācijā pazaudējot 35 miljonus.

Tāpēc, lūdzu, parādiet savu gribu virzīt projektu “Rail Baltica” atbildīgi uz priekšu un balsojiet “par” šo priekšlikumu, lai beidzot “Rail Baltica” būtu Ministru kabineta līmenī, nevis vienas Satiksmes ministrijas līmenī. Lūdzu! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Absolūti atbalstu šo APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu.

Pirms divām nedēļām mums bija parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde, kurā Arvils Ašeradens uzstājīgi lika saprast, ka šis ir transporta projekts, par ko pilnībā ir atbildīga Satiksmes ministrija, par spīti tam, ka mēs vairāk nekā 25 parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs jau esam konstatējuši, ka Igaunijā un Lietuvā nav šīs prakses, ka tikai Satiksmes ministrija būtu ekskluzīvi atbildīga par šo projektu, tāda ir tikai Latvijā.

Citstarp, pagājušonedēļ, kad Siliņas... ne pagājušonedēļ, tas bija aizvakar, kad Siliņas kundze bija mūsu parlamentārās izmeklēšanas komisijā, viņa dievojās, ka ļoti iesaistījās šajā projektā.

Lūdzu, ja jūs tiešām tā iesaistāties, tad atbalstām šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Es atbalstīšu šo priekšlikumu un aicinu arī jūs to darīt, jo kaut kas ir jāpamaina, jo tie deputāti, kuri ir izgājuši cauri budžetam, “Rail Baltica” tajā neatrod. Nav ne centa. Tas rada izjūtu, ka šī valdība, šis ministru sastāvs, nav spējīgi pieņemt vai negrib pieņemt lēmumu, pat grūti brīžiem saprast, no tādas atbildības visi mūk kā vampīri no ķiploka. Neviens nav gatavs iesaistīties un pieņemt kaut kādu lēmumu.

Ir pagājis vairāk nekā gads, draugi, kopš jūs strādājat, un nav bijis elementāru lēmumu: kā būvēs šo trasi, ies vai neies caur Rīgu... Un nav jau pat runa par to, vai labs vai slikts lēmums. Vienkārši to nav, un tas strupceļš ir tik tālu aizgājis, ka satiksmes ministrs ar premjerministri jau diezgan atklāti strīdas un izsaka dažādus komentārus viens par otru. “Labi, lai viņi paši tiek galā,” tā varētu padomāt un teikt katrs no mums, bet visvairāk cieš pats projekts, un 2030. gads, es teiktu, šobrīd jau ir utopisks pat pamattrases pabeigšanas ziņā. Liekas, mēs tikai krītam zemāk un zemāk, un šim jautājumam nav redzams kaut kāds atrisinājums.

Šis būtu pirmais solis – dot skaidru uzdevumu valdībai, ka viņi ir atbildīgi, vēlreiz atgādināt (liekas, pat likumsakarīgi), ka viņi ir atbildīgi un tas ir viņu pienākums. Tālāk būs arī mani priekšlikumi, varbūt ne paši populārākie, kādus varētu virzīt opozīcijas deputāts, bet, ja projektam “Rail Baltica” papildu finansējumu budžetā neatradīsim... kaimiņvalstis ir atradušas dažādas iespējas, lai līdzekļus piešķirtu, un šobrīd viņi maksā algas mūsu darbiniekiem, kuri strādā pie projekta. Maksā lietuvieši un igauņi. Kā vispār nav kauna skatīties kaimiņu kolēģu acīs un spiest roku!

Varbūt šobrīd saka, cik tas visiem svarīgs, pirms katras sarunas akcentē “Rail Baltica” nozīmi, multimodālo koridoru veidošanu un dimensiālās pārejas... un vēl visādi sarežģīti vārdi. Bet kā jūs varat paskatīties acīs kaimiņiem, kuri šobrīd maksā algas latviešu cilvēkiem, kuri strādā pie šī projekta Latvijas daļas realizēšanas?

Ejam pirmo soli – atbalstām šo sadaļu. Tālāk būs par papildu finansējumu, kam pretī esam likuši konkrētus avotus, no kurienes naudu paņemt, jo, ja tuvākajos trijos gados tam nav paredzēti līdzekļi, – kā mēs vispār to plānojam uzbūvēt? Vai varbūt kolēģi ir atmetuši cerību un neplāno būvēt? Tādā gadījumā būtu godīgi atnākt un pateikt: pamēģinājām, nesanāca, domāsim kaut ko citu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi! Šis varbūt ir pats nopietnākais priekšlikums visā budžetā. Mūsu valstī jau reiz ir bijusi situācija... atcerieties, bija tāda “gāzi grīdā” politika. (Starpsauciens: “Jā!”) Mēs ļoti dārgi par to samaksājām – mainījās valdības, meta varu pie kājām... tad mēs nedevalvējām... aizbrauca 300 tūkstoši cilvēku. Atcerieties cenu visiem šiem lēmumiem!

Projekts “Rail Baltica” pēc savas ietekmes uz mūsu tautsaimniecību ir daudzkārt lielāks, un tās saistības, par ko būs jāmaksā mūsu bērniem, ir daudzkārt lielākas. Ja tas būtu projekts, ar ko mēs izraujamies, tā ir mūsu konkurētspējas ass, es neko neteiktu. Nākotnes vārdā investējam tos eiro. Bet šobrīd ir pretēja izjūta. Būs tie četri vilcieni ar vācu vai poļu tūristiem... tas nebūs konkurētspējas projekts. Mums daudz vairāk vajag tos, kurus jau minēju: starpsavienojums ar Poliju, ar Skandināviju, digitālie sakari uz robežas. Mums vajag ļoti daudz lietu, kas ir obligātas, lai mēs būtu patiesi neatkarīgi. Vai kāds ved šo naudas plūsmu?

Arī šodien stāsts “Rail Baltica” sakarā ir par vienu lietu. Mums vajag projekta grāmatvedi, kurš redz lietas kopā. Ja tā nebūs... mani šokēja, godīgi sakot... skatījos pēdējo diskusiju, kad bija uzaicināta Siliņas kundze... viņa turējās pretī elementārai loģikai. Butāna kungs uzdeva vienkāršu jautājumu... ka viņi neredz, kurš īsti atbild. Tā bija. Un premjere spītīgi teica: nē, tas nav pareizi, tai jābūt dalītai atbildībai. Bet tā ir fundamentāla kļūda.

Kolēģi! Esmu nodarbojies ar projektu vadību pirms politiskās karjeras astoņus gadus. Jebkuram projektam ir viens galvenais atbildīgais, kurš redz naudu, finanses un rezultātu. Nekas te nav savādāks. Arī valstij ir jāmāk vadīt projektus. (Starpsauciens: “Pareizi!” Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis ir tas jautājums, par kuru es aicinu koalīciju balsot “par”. Ja nebalsosiet “par”, tad jūs uzņemsieties atbildību par to, ka apzināti esat izdarījuši to, lai projekts “Rail Baltica” vispār neizkustētos no vietas.

Kas tiek piedāvāts? Ministru kabinets uzņemas kontroli pār šo projektu. Jūs gribat joprojām Briškenu? Viņš jau nokauts, viņš neko nevar pateikt. Kur ir finanšu ministrs? Nav. Kur ir nauda? Finanšu ministrijā. Un tur jūs dancināt Briškenu. Viņš ir vainīgs, viņš ir slikts menedžeris, bet nauda ir Finanšu ministrijai. Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums, ko darīt.

Ko mēs tagad redzam? Zelta pālis Daugavā ir? Ir. Lūdzu, valdības pārstāvji, atnāciet pasakiet, kas notiks ar zelta pāli. Jūs to iekonservēsiet? Skaidrs, ka tilta tur nebūs.

Nākamais jautājums. Ko darīsiet ar uzcelto ēku pie dzelzceļa stacijas? Jūs nezināt, jo jums nav atbildes. Briškenam prasiet. Ko Briškens sajēdz no tā visa, kas ar to ēku būs, vai ne? Tālāk – dzelzceļa stacijā... ko jūs darīsiet? Iekonservēsiet? Kur budžetā ir sadaļa iekonservēšanai? Satiksmes ministrijas sadaļā tādas naudas nav. Tas nozīmē, ka jūs apzināti uzņemsieties atbildību, ka pēc kāda gada tas viss būs jānojauc. Tikai tāpēc, ka jūs šodien par to kā strausi ierokat galvu smiltīs un neuzņematies atbildību. Kāpēc jūs to darāt? Kā mazi bērni – kaut ko ir izdarījuši... sadauzījuši kādu krūzīti, zem dīvāna paslēpuši... un domā, ka gan jau neviens neuzzinās.

Visi jau ir sapratuši, ka “Rail Baltica” nebūs. Kā teica valdība: mēs piekrītam savienojumam starp Lietuvu un Igauniju un tam, ka vilciens apstāsies Salaspilī, ja uzbūvēs staciju, jo mēs zinām, ka, lai uzbūvētu staciju, ir nepieciešami miljardi. Jūs jau lētāk nevarat uzbūvēt. Ja nav miljards atvēlēts stacijas būvniecībai Salaspilī, tad kāpēc sākt būvēt?

Tā ka, godājamie kolēģi, sāciet rīkoties! Ja ne, tad tuvāko dienu, nedēļu laikā būs izmeklēšanas komisijas ziņojums un jūs varēsiet rindas kārtībā iet uz prokuratūru uz nopratināšanu, tāpēc ka ar šo lēmumu jūs pateiksiet, ka negribējāt uzņemties atbildību. No šī brīža tā būs koalīcijas pilna – simtprocentīga – atbildība par to, kas notiks un nenotiks ar “Rail Baltica”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam otro reizi.

A. Kulbergs (AS).

Šis tiešām ir svarīgākais jautājums visā budžeta pakā – projekts “Rail Baltica”. No tā ir atkarīgs, kāds budžets būs uz priekšu, kāda būs Latvijas ekonomika, kā un cik daudz katrs iedzīvotājs Latvijā maksās par to. Ja jūs, koalīcija, nobalsosiet “pret” to, ka projektam “Rail Baltica” ir jābūt Ministru kabineta līmenī, tad, piedodiet man, jūs parādīsiet savu patieso attieksmi pret šo projektu un tā vietu Satiksmes ministrijā.

PROGRESĪVIE, jūs būsiet gļēvi, ja nobalsosiet “pret” šo likumprojektu, tāpēc ka jūs ļoti labi zināt, ka šis projekts nevar palikt Satiksmes ministrijas līmenī, ir jābūt pilnai Finanšu ministrijas iesaistei, pilnai premjerministres iesaistei, savādāk šis projekts neizkustēsies uz priekšu no tā punkta, kur tas šobrīd ir nonācis, – no bedres. Mums ir finansiālā bedre, kas ir jāaizver, un Satiksmes ministrija nav maciņa turētāja, lai šo bedri aizpildītu.

Lūdzu, tagad paskatīsimies balsojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšsēdētāja! Kolēģi! Oponēšu Andrim Kulbergam. Andris pārāk iekarsis ar šo projektu.

Nav tā, ka šis ir galvenais jautājums, absolūti ne. Galvenais jautājums ir izvērtēt, ko šis projekts nozīmē šodienas situācijā. 2017. gada ieguldījumu un ieguvumu analīze ir viens stāsts, 2024. gada ieguldījumu un ieguvumu analīze, kur ir paredzēti 80 procenti ieguvumu no pasažieru kustības, no pasažieru pārvadājumiem trasē, kura iet pa auglīgajām Zemgales zemēm, tātad šķērso Daugavu, aiziet gar Salaspili, tālāk – gar jūru, kur ir mazapdzīvotas vietas... nu, šis aprēķins ir pilnīgi, absolūti garām.

Māris Sprindžuks pieminēja 2009. gada krīzi. Ja jūs atminaties, runa bija par miljardu, nedaudz vairāk par miljardu, kur mēs iekritām ar “Parex banku”. Šobrīd tiek runāts par 7,5 miljardiem, ko grib izņemt no nacionālā finansējuma. To nedrīkst pieļaut! Atcerieties, atcerieties (Starpsauciens.)... Jā, kaut vai nebūvēt. Vajag izvērtēt. (Starpsaucieni.) Vajag izvērtēt un palikt pie projekta pirmsākuma... valdības lēmuma: 85 procenti – ārējais finansējums, Eiropas Savienības struktūrfondi, un 15 procenti – līdzfinansējums. Un ne centa vairāk!

Ja jau mēs nevaram saņemties un atteikties no šī pilnīgi bezjēdzīgā, manā skatījumā, projekta... tā ir milzīga problēma... nākotnē mēs gribam šeit uzlikt... Tas ir bezjēdzīgs, finansiāli nepamatots un piedevām dotāciju prasošs katru nākamo gadu... pēc uzbūvēšanas... 150–200 miljoni (pēc šodienas aprēķiniem). (Starpsauciens.) Jā, protams. Paldies. Katru gadu 150–200 miljonu dotācija. Mēs tiekam baidīti, ka mums būs jāatmaksā kaut kādi ieguldījumi. Bet parēķiniet – 200 miljonu dotācija gadā nevajadzīgai trasei. (Starpsauciens.) Par kādu...?

Labi, kad būs ziņojuma apspriešana, es plašāk izstāstīšu. Pašlaik, taupot laiku... savu viedokli esmu pateicis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamie Jaunās Vienotības valdības pārstāvji, aicinu – atnāciet uz šo tribīni un paskaidrojiet, kur jūs ņemsiet naudu! Ceļapīters tikko pateica: 85 procenti – Eiropa, 15 – nacionālais finansējums.

Cik mēs zinām, Eiropa vairāk par šiem diviem, komats... miljardiem neko nav atvēlējusi. Tas nozīmē, ka mums tiešām jāmeklē septiņi vai astoņi miljardi plus vēl uzturēšana. Tieši tāpēc lai Briškena kungs beidz ņaudēt, ka viņu kāds nesaprot līdz galam un Siliņa kārtējo reizi viņu strostēs. Atnāc, Kaspar, pasaki, vai tu uzņemies visu atbildību par šo projektu, vai tomēr par projektu uzņemas atbildību valdība. Lūdzu! Vai arī atnāc un pasaki, ka demisionē, ka esi nespējīgs ministrs! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Tas tā pārāk skarbi varbūt, bet šajā gadījumā es neuzskatu, ka Briškena kungs vienīgais ir atbildīgs par šo projektu. Tā tas nav. Šajā gadījumā arī koalīcijā nav argumentu, kādēļ šo priekšlikumu neatbalstīt, jo nav nekādas fiskālas ietekmes. Priekšlikums neparedz – atrodiet miljardus... atrodiet zelta aunādu vai vēl kaut ko. Šis priekšlikums ir par to, lai skaidri definētu, ka jūs saprotat, ka uzņematies atbildību par šo projektu, jo pēdējā gada laikā tas, kas ir noticis, – nav bijis neviena lēmuma. Mūs šeit, parlamentā, māc bažas... ir šaubas, vai jūs esat gatavi un gribat uzņemties šo atbildību.

Varu teikt... jums droši vien ir bijušas vienošanās... redzot, ka visi 52 sēžat visu laiku uz vietas un aktīvi balsojat... progresīvie, šis ir jautājums, kurā droši varat sagrēkot, jo sit jūsējo. Kad sit savējos, ir jāiet palīgā, un šajā gadījumā opozīcija ies palīgā Briškena kungam un ir gatava atbalstīt. Un arī jums vajadzētu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Nedaudz reflektējot uz to, ko teica Ceļapītera kungs. Ļoti precīzi aprēķini. Tieši tā arī būs. Mēs pašlaik ieguldām miljardus projektā, kurš mums katru gadu izmaksās simtiem miljonu.

Konkrēti par priekšlikumu. Vēlreiz gribu pateikt: ja mēs neatbalstīsim šo priekšlikumu, tad pēc būtības tas, ko mēs darām, – noliekam Kasparu Briškenu uz vientuļas salas. Politiski viņš ir tas jērs, kuru mēs upurējam, kaut gan absolūti visi zinām, ka pēc būtības Jaunā Vienotība ir līdzvērtīgi atbildīga par visu, kas ir noticis visu šo laiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Kasparam Briškenam.

K. Briškens (satiksmes ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Pēc būtības es piekrītu šim priekšlikumam. Par to nav ne mazāko šaubu. Es to apliecināju jau 2019. gadā, kad kā viens no “Rail Baltica” kopuzņēmuma darbiniekiem... kopā ar 60 citiem kolēģiem tieši šo tēzi ierakstījām mūsu trauksmes cēlēju ziņojumā.

Piecus gadus atpakaļ bija laiks – jau tad – reaģēt un šo projektu pacelt Ministru prezidenta tiešā pārraudzībā, Ministru kabineta pārraudzībā.

Attiecībā uz mani jūs varat nešaubīties par to, ka es cīnīšos par to, lai “Rail Baltica” būtu Latvijai ekonomiski saprātīgs, bet vienlaikus tāda, kas izpilda arī mūsu starptautiskās saistības. Skaidrs, ka to nav viegli izdarīt, vienmēr var paslēpties aiz tā, ka finansējuma nav. Visu šo gadu esam strādājuši pie tā, lai sabiedrībai beidzot būtu pilna izpratne par to, kādās auzās ir iebraukts un cik tas maksā. Iepriekšējā valdība ļoti ērti to paslaucīja zem tepiķa. Summa bija zināma, Vitenberga kungs to aiznesa uz valdību, bet sabiedrībai neizstāstīja. Tas nepateicīgais darbs bija uz maniem pleciem, un es to esmu izdarījis, es no tā neesmu slēpies un arī esmu gatavs par to uzņemties atbildību.

Par Šlesera kunga daiļrunību. Paskatīsimies, kurš tad ir tas cilvēks, kurš šobrīd moralizē par “Rail Baltica” projektu.

Ir vairākas lietas satiksmes nozarē, kas ir ar ilgtermiņa ietekmi, vienalga, vai tā būtu pirmās paaudzes sabiedriskā transporta lotes tirgus atvēršana, vai tā ir Andrejostas privatizācija un “Riga Waterfront” projekts, vai tā bija Bertolda Flika ēra “Rail Baltica”, vai Latvijas ilgstošā atkarība no Krievijas ogļu tranzīta, vai “Digitālgeita”. Kā jūs domājat, kas ir tas vienojošais “diega” elements, kas caurvij visus šos satiksmes nozares skandālus? Tas ir cilvēks, kurš šobrīd moralizē par “Rail Baltica” apstākļos, kad viņš pats... Šlesera kungs parādīja bildīti vakardien, es parādīšu vienu citu bildīti. Šlesera kungs – vicepremjers – aicina Krieviju iesaistīties “Rail Baltica” projektā. Šlesera kungs ir nogājis pilnu apli 2003. gadā... ir nogājis pilnu apli no brīža, kad viņš aicināja Krieviju iesaistīties “Rail Baltica” projektā, līdz brīdim, kad viņš šobrīd aktīvi iestājas “pret” šī projekta (Dep. A. Šlesera starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, lūdzu, bez apvainojumiem!

K. Briškens. Par ētiku droši vien var citus jautājumus uzdot, bet es jums tikko minēju, kāds cilvēks šobrīd mēģina izmantot šo situāciju, lai mums tik stratēģiski svarīgo projektu nolaistu no sliedēm, uzdodot visus šos jautājumus, moralizējot... mums visiem ļoti labi saprotot, kāda veida postu šis cilvēks ir nodarījis transporta nozarei. (Dep. A. Šlesers: “Kur tu naudu ņemsi?”) Naudu atradīsim. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Cik labi, ka šim satiksmes ministram nav bijusi nekāda saistība ar Krievijas lidmašīnām! Es tiešām cerēju, ka satiksmes ministrs nāks pastāstīt racionālas lietas saistībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pēkšņajām dividendēm, kur tās pēkšņi radās, bet, protams, tur ir kaut kas racionāls, tad ir jāizstāsta, kā tad tā nauda tiks iegūta, šeit varēs tukši papļāpāt. Tāpēc viņš arī “izleca” tribīnē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Kolēģi! Ministri! Es negribu aizstāvēt šeit ne Šlesera kungu, ne kādam citam izteikt pārmetumus, es gribu patiešām pievērst uzmanību šim priekšlikumam pēc būtības.

Mani personīgi, cilvēku, kas dzīvo 280 kilometrus no Rīgas, jā, uz austrumu pusi, “Rail Baltica”, godīgi sakot, maz uztrauc, patiešām maz uztrauc. Varbūt kā militārā komponente, jā, tas ir svarīgs, bet tā visa ņemšanās ap to, kurš ir vainīgs un kurš ir vairāk vainīgs pie tā, ka kaut kas ir nogājis greizi, ka kaut kas tam vilcienam ir... nogājis no sliedēm... vienreiz atzīstam to un pieņemam lēmumu par to, ka tas ir visu ministriju, visas valdības kopīgais projekts, ja ne šobrīd, ja ne šodien, ja ne šajā brīdī, tad pieņemiet to ārkārtas vai kārtējā sēdē, pieņemiet lēmumu deviņos vakarā vai divpadsmitos vakarā, bet izdariet to!

Noraidiet šo priekšlikumu, bet izdariet līdz galam, lai valdība šo projektu paveic, kā nākas! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram otro reizi.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Īsa replika. Ministra kungs diezgan necienīgi aiziet politiskā polemikā par tik nopietnu jautājumu. Un aicinājums piesaukto “airBaltic” sarēķināt.

Tātad īsi – skaitļi: gadā 200 miljoni “Rail Baltica” dotācija – “Rail Baltica”! Trīsdemit... cik... četros gados 570 miljonus norakstīja “airBaltic”. Cik pasažierus pārvadāja “airBaltic”? Un par to mēs samaksājām lielu summu. Nepatīkami, nav labi, ka šādā veidā ir pārvaldīts, bet mēs plānojam mega negatīvu finansiālu ietekmi uz mūsu nākotni, trīs gados mēs samaksāsim dotācijās vairāk nekā par “Rail Baltica” 34 gadiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 27, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 25. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti vienkāršs priekšlikums par to, lai Ministru kabinets izstrādā normatīvos aktus valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pārskaitīšanai, jo mēs ejam jaunu ceļu, bet metodes mums ir vecas.

Godīga un caurspīdīga atlīdzības sistēma – tas ir sabiedrības uzticības pamats. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pārskatīšana ir kritiski svarīgs solis, lai veicinātu uzticību valsts pārvaldei un nodrošinātu nodokļu maksātāju līdzekļu efektīvu izmantošanu. Piedāvātais grozījums likumprojektā paredz, ka Ministru kabinetam jāizstrādā normatīvie akti, kas paredz pārskatīt šo atlīdzības sistēmu. Pašreizējā atlīdzības sistēma nereti izraisa sabiedrības neapmierinātību un neuzticību. Pārskatot sistēmu, iespējams nodrošināt, ka amatpersonu un darbinieku algas atbilst viņu pienākumiem un ieguldījumam. Līdzīgas reformas ir veiksmīgi īstenotas daudzās valstīs, piemēram, Igaunijā, kur digitālā pārvaldība ir palīdzējusi optimizēt valsts sektora izdevumus un atlīdzību. Latvijai ir jāseko šim piemēram, lai samazinātu izdevumus un veicinātu resursu efektīvu izmantošanu.

Skaidra un taisnīga atlīdzības sistēma stiprina iedzīvotājos uzticību valsts pārvaldei, īpaši laikā, kad pastāv pieprasījums pēc atbildīgākas un pārskatāmākās rīcības par sabiedriskajiem resursiem. Ir nepieņemami, ka līdz šim valdība nav spērusi būtisku soli, lai pārskatītu atlīdzības sistēmu, kas skar tūkstošiem valsts un pašvaldību darbinieku. Šāda vilcināšanās rada sajūtu, ka amatpersonas vairāk rūpējas par savām interesēm, nevis par sabiedrības labklājību. Tā vietā, lai aizstāvētu novecojušu un neefektīvu sistēmu, valdībai ir jāuzņemas iniciatīva un jārāda piemērs atbildīgā pārvaldībā.

Līdzekļu taisnīga pārdale veicinātu valsts sektora darbinieku motivāciju un darba efektivitāti, sabiedrības uzticības atjaunošanu, kas arī ir svarīgs demokrātiskas valsts pamats. Ir pienācis laiks veikt reālas pārmaiņas valsts pārvaldē, lai attaisnotu sabiedrības cerības uz taisnīgu un efektīvu pārvaldi. Šī grozījuma atbalsts ir solis pareizajā virzienā. Valdībai ir jāuzņemas atbildība un jānodrošina, ka līdz 2025. gadam 31. martam tiek izstrādāti normatīvie akti, kas ienesīs taisnīgumu un caurspīdīgumu valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzības sistēmā.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 47, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 26. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 27. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 28. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 29. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 30. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 31. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 32. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 33. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 42, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 34. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 45, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 35. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 36. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 37. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labvakar, dāmas un kungi! Šo priekšlikumu es nolēmu iesniegt, kad uzzināju no plašsaziņas līdzekļiem par situāciju, kāda ir ar pārtikas paku finansējumu. Nākamajā gadā tās vairs nespēs nodrošināt maznodrošinātām personām un ģimenēm. Manuprāt, nav pareizi taupīt grūtos laikos uz to cilvēku rēķina, kuriem tas visvairāk ir vajadzīgs. Finansējumu varētu atrast, ja to būtu sākuši laikus meklēt. Mums komisijā skaidroja, ka Labklājības ministrija jau aprīlī bija gājusi uz Finanšu ministriju un teikusi par šo situāciju.

Finanšu ministrija teica, ka neko – meklējiet savos iekšējos resursos. Protams, Labklājības ministrija jau nesameklēja, jo Labklājības ministrija vispār šajā budžetā... šķiet, parlamentārais sekretārs to pauda, ka neviens no prioritārajiem pasākumiem netika atbalstīts.

Es aicinu tomēr atbalstīt papildu finansējuma piešķiršanu. Domāju, šeit būtu pavisam vietā to darīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo tas tiešām izskatās pēc neparedzēta gadījuma, ka laikā, kad inflācijas dēļ ir pieaugušas pārtikas cenas, maznodrošinātajiem pēkšņi – viss! – pārtikas paku vairs nav, un arī trūcīgajiem pārtikas paku skaits būs samazināts tikai... jā, tātad viena paka ceturksnī, ja nemaldos.

Ir arī viena lieta – vispār būtu pareizi, ka reizi ceturksnī ministri nāktu uz Saeimu un komisijā ziņotu par situāciju savā nozarē: kam naudas pietiek, kam naudu neizdodas atrast, kam tiek meklēta. Arī finanšu ministrs reizi ceturksnī nāktu informēt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par to, kā sokas ar valsts budžeta ieņēmumiem, kā sokas ar kārtējā gada valsts budžetā nolemto pasākumu izpildi. Savādāk sanāk tā, ka mēs tikai reizi gadā tiekam iesaistīti budžeta izstrādes, budžeta pieņemšanas procesā. Manuprāt, tas nav pareizi demokrātiskā valstī. Parlamentam ir jābūt lielākai iespējai ietekmēt ministrijās pieņemtos lēmumus, kas attiecas uz prioritārajiem pasākumiem katrā nozarē, un valsts budžeta līdzekļu plānošanu.

Aicinu atbalstīt to, ka maznodrošinātās personas nepaliek arī nākamajā gadā bez pārtikas pakām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, Jurģis Klotiņš jau labi izstāstīja būtību. Kā jūs zināt, šis jautājums ir izraisījis diezgan plašu rezonansi – ka netiks nodrošināta mazaizsargāta sabiedrības grupa.

Bet es gribu paraudzīties uz to citādi. Atceramies, pirms gada, tad, kad tika lemti svarīgi Satiksmes ministrijas jautājumi, mēs atgādinājām to, ka budžeta sastādīšanā nav pienācīgi piedalījies satiksmes ministrs, kurš tajā laikā bija aizlidojis uz Arābu Emirātiem... vēl visur kur.

Šobrīd man ir jautājums: kur atrodas Uldis Augulis, mūsu labklājības ministrs? Jau otro dienu mēs skatām budžetu, bet viņa zālē nav. (Starpsauciens.) Jā, labklājības ministrs. Tomēr, ziniet, kā... šis ir viens no ļoti skandaloziem, sāpīgiem jautājumiem, kur es labprāt dzirdētu ministra aizstāvības runu, bet ministra nav. Mēs jau nejutām, ka viņš iestātos par atbalstu ģimenēm... un to, kas tika solīts pirms gada, bet arī šajā jautājumā – par pārtikas pakām –, kur prasītos viņa skaidrojums, aizstāvības runa, ministra nav.

Es atvēru Labklājības ministrijas mājaslapu, domāju, viņš varbūt ir ārkārtīgi aizņemts kaut kur, kaut kur aktīvi risina jautājumus, bet tur notikumu kalendārā pēdējais ieraksts par darbību ir pirms budžeta izskatīšanas. Vakar un šodien nekas nav rakstīts, ka viņš kaut kur piedalītos, kaut ko darītu un risinātu.

Man ir jautājums... nāciet un izstāstiet, ko vakar un šodien tik svarīgu dara labklājības ministrs, ja viņš šeit nespēj ierasties?

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Ministri! Pavisam īsi. Protams, bija daudz diskusiju par šo paku saturu, vai tās atbilst cilvēku vajadzībām, bet atkal... daudzi cilvēki reģionos šīs pakas saņēma kā glābiņu, kā būtisku atbalstu viņu saimniecisko jautājumu risināšanā, un šobrīd, noņemot šo palīdzības formu, pretim netiek dots nekas atbilstošs... lai varētu dot atbildi.

Pavisam parasts piemērs no Dagdas, kur ir biedrība “Dagdas invalīdu brālība NEMA”, kas aktīvi darbojas un līdz šim dalīja šīs pakas. Starp citu, viņiem arī to atņēma jau pirms kāda laika, jo to pārņēma lielāka organizācija –Sarkanais Krusts. Svarīgi, ka šī biedrība, kas vietējā kopienā strādāja gan ar cilvēkiem, kuriem ir kādas īpašas vajadzības, gan ar cilvēkiem, kuriem nav īpašu vajadzību. Ir cilvēki, kas dzīvo nabadzībā vai tik tuvu nabadzības riskam, ka patiešām šīs pakas bija ļoti nopietns atspaids...

Kolēģi, es saprotu, ka šo priekšlikumu neatbalstīsiet, bet, kā jau pirms tam pie vairākiem citiem priekšlikumiem teicu, – meklējam risinājumus. Jo arī tās zupas virtuves, kas darbojas daudzās vietās, nedod pilnīgu atbildi uz šī jautājuma risināšanu.

Mēs šodien, Ziemassvētku laikā, jau uzsākām mājiņu dekorēšanu lejā, foajē, daudzi no jums piedalījās. Es aicinu katru no jums piedalīties kādā no zupas virtuvēm un satikties ar šiem cilvēkiem, paskatīties viņiem acīs un aprunāties, vienkārši aprunāties. Jau tas būs ļoti svētīgs darbs, jūs labāk uzzināsiet šos dzīvesstāstus, konkrētās situācijas, kāpēc cilvēks ir nonācis nabadzībā, vai tas bija viņa vainas dēļ vai dažādu citu apstākļu sakritības dēļ.

Reira kungs atnāks un atbildēs uz maniem jautājumiem. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tātad šī programma vienmēr ir tikusi finansēta no Eiropas Savienības fondiem. Protams, sākoties krīzei, programma tika paplašināta un līdzekļi beidzās.

Lai pārprogrammētu Eiropas Savienības fondus, ir nepieciešams laiks. Pašreiz Finanšu ministrija un Labklājības ministrija ļoti aktīvi ar to nodarbojas, un līdz šī gada beigām tiks pārprogrammēta programma un uzsākta vai turpināta paku izsniegšana. Līdz ar to šis priekšlikums nav atbalstāms, varētu teikt, lieks šajā situācijā, jo valdība ir parūpējusies par to, lai programmu turpinātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labvakar, godātie kolēģi! Tāda divkosīga situācija sanāk: mazturīgajiem pārtikas pakām naudas mums pietrūkst, bet tanī pašā laikā budžetā 2,6 procentus ar vieglu roku mēs atrodam ierēdņu atalgojumam. Nav mums ar tām prioritātēm īsti kārtībā budžetā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 38. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 39. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 40. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Saistībā ar šo priekšlikumu neiešu detaļās, pietiekami... daudzi šeit, zālē, zina pamatojumu, kāpēc ir iesniegts šāds priekšlikums. Tātad tas paredz piešķirt papildu finansējumu tieši triecienšauteņu un 5,56×45 milimetru munīcijas iegādei 10 miljonu eiro vērtībā. Opozīcijas deputātiem, protams, tās iespējas iesniegt šādus precizējošus priekšlikumus ir ierobežotas.

Es ceru, varbūt Aizsardzības ministrija ir atradusi līdzekļus jau esošā budžeta ietvarā, bet pavisam noteikti varu teikt, ka tas noteikti jāizdara. Un, ja Aizsardzības ministrija tomēr ir atradusi līdzekļus esošā budžeta ietvaros, tad es pat esmu gatavs atsaukt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Kolēģes! Dombravas kungs! Paldies arī par šo aicinājumu. Es domāju, kopumā ļoti nozīmīgs aicinājums.

Jāliek tas arī kontekstā. Konteksts ir tāds, ka nākamajā gadā mēs spējām veltīsim vairāk nekā 600 miljonus, munīcijai aizies 140 miljoni, arī no solidaritātes iemaksām, šajos 90 miljonos, kas ir nākuši papildus, 23 miljoni aiziet tieši munīcijai, ekipējumam.

Kopumā nākamajos četros gados munīcijai un ekipējumam būs rezervēti vai nodrošināti aptuveni 700 miljoni eiro. Tā ka skaits ir tiešām liels, skaidrs, jāatceras tas, ka mēs virzāmies uz priekšu ne tikai nākamajos gados, bet arī šogad. Kā piemēru varu minēt to, ka mēs esam nomainījuši visas triecienšautenes AK-4 uz G36, tai skaitā arī aktīvajai Zemessardzei. Protams, turpināsim arī modernizēt visu savu ekipējumu. Vienlaikus jāatceras, ka mūsu galvenā spēja (es pat teiktu – triecienspēja) ir cilvēks. Arī munīcijai, ekipējumam “jāiet kopsolī” ar mūsu lielajiem plāniem, ko mēs šeit, Saeimā, apstiprinājām, ar Valsts aizsardzības koncepciju: 31 tūkstotis – miera laikā, 61 tūkstotis – kara laikā, protams, ar rezerves karavīru sistēmas pilnveidošanu un valsts aizsardzības dienesta pilnvērtīgu ieviešanu, tai skaitā gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi.

Tā ka, paldies par priekšlikumu, bet būtībā šis priekšlikums jau ir realizēts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Valstssievas un valstsvīri! Es gribētu izteikt dažus apsvērumus Dombravas kunga priekšlikuma kontekstā, jo Dombravas kungs ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis. Man īsti nav skaidrs, kā tur notiek darbs, ja ir jānāk ar tādu priekšlikumu, kurā jāpieprasa 10 miljoni triecienšauteņu un 5,56×45 milimetru munīcijas iegādei. Acīmredzot ir divi iemesli: vai nu jums trūkst informācijas, vai jūs pats nesekojat līdzi informācijai, kas ir... vai jūs neuzstādāt to savlaicīgi. Bet visu cieņu jums, ka par šo jautājumu esat interesējies. Tas ir mūsu valsts aizsardzības spēju virzienā. Bet šāda priekšlikuma esība parāda to, ka informācija nav pietiekami detalizēta un izvērsta.

Un nu es gribētu teikt, ka ministra kungs šeit tikko runāja un runāja par tādiem skaitļiem – 50 miljoni, 100 miljoni, 300 miljoni... un ekipējums, munīcija un viss kaut kas vienā tādā, kā saka, maisā vai vienā grozā samests. Tā nevar runāt par valsts aizsardzības lietām. Ja jūs tā turpināsiet runāt, acīmredzot arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā jums būs priekšlikumi... nākt priekšā. Tā ka tas ir tā.

Vēl viena piezīme. Vakar šeit jūsu parlamentārais sekretārs un mūsu kolēģis ļoti pašapzinīgi runāja par kādu dokumentu, ko sauc par “Balto grāmatu”. Tā nav... dokumenti, ko jūs rādījāt, nav “Baltā grāmata”. Ja jūs gribat “Balto grāmatu” izstrādāt, izstrādājiet kārtīgi, detalizēti, nejauciet ne terminus, ne arī, teiksim, lietas kopā, skatieties, kā tā ir izstrādāta citām valstīm. Un tad jums tiešām būs skaidrs, kas ir munīcija. Jūsu dokumentā ir lielkalibra munīcija, jūsu dokumentā ir munīcija transporta... tas ir bruņutransportieriem, un tad vēl jums ir munīcija kaut kur... laikam, šķiet, saistībā ar jūsu dronu politiku. Bet, piemēram, par 5,56 un 9 milimetriem un vēl daudz dažādām lietām – šīs lietas nav sadalītas, un tas liecina, ka ir daudz nopietnāk jāpieiet, jo valsts aizsardzībai tiek atvēlēts viens miljards 700 miljoni. Laikā, kad tika rakstītas nopietnas “Baltās grāmatas”, budžets bija 50 vai 60 reizes mazāks, un “Baltā grāmata” bija uzrakstīta uz 40, 50, 60 lapaspusēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam otro reizi.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Paldies Kristovska kungam.

Pirmkārt, es varbūt precizēšu. Kristovska kungs, nav 1,7 miljardi, ir viens miljards 559 miljoni 433 634 eiro. Būsim precīzi tiešām ar katru skaitli. Ir svarīgi, lai mēs būtu precīzi.

Otrkārt, es tiešām... patiesībā mēs ņemam vērā jūsu pagājušā gada priekšlikumu par to, ka mums jābūt pēc iespējas, kā saka, atklātākiem un caurskatāmākiem, un mēs tiešām šo ceļu esam gājuši. Tieši tāpēc ir “Baltā grāmata”. Noteikti jums ir sava izpratne, mums – sava izpratne. Konkrēti... visas šīs sadaļas ir ļoti labi uzskaitītas par to, kur ir jābūt, kam attiecīgi arī kādās kategorijās iekrīt šis spēju sadalījums. Par katru spēju mēs tiešām nerunāsim detaļās, jo šeit arī ir savi limiti, cik tālu varam vienkārši uzlikt visu uz paplātes.

Tā ka paldies. Atklātība ir absolūti svarīga, bet vienlaikus būsim precīzi, Kristovska kungs, ar skaitļiem nemētāsimies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ģirtam deputātam Valdim Kristovskim otro reizi.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Nu, paldies par aizrādījumu, es tikai nevaru zināt, par kādu precizitāti jūs runājat, jo tā precizitāte ir šajās lapelēs. (Rāda lapas.)

Ja jūs runājat par baltajām grāmatām, lūk, tāda ir vācu “Baltā grāmata” (Rāda trīs grāmatas.), tāda ir amerikāņu “Baltā grāmata” un tāda bija “Baltā grāmata” tad, kad pirms 25 gadiem pirmo reizi Latvijas vēsturē “Baltā grāmata” tika izdota. Jums ir šāda “Baltā grāmata”. Redziet – kāda. (Pavicina dažas lapas.)

Sēdes vadītāja. Vārds Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Ar prieku konstatēju, ka jūs mēģināt atrast kaut kādu kopsaucēju viens ar otru. Bet ja runā par šo priekšlikumu, tad vismaz es saklausu, ka šī problēma, kas nebija atrisināta vēl kādu laiku atpakaļ, ir atrisināta. Un tāpēc, kā teicu, es šo priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

Debates ir iespējamas, arī ja priekšlikums ir atsaukts. Lūdzu!

J. Vitenbergs (NA).

Jā, tikko apspriedāmies ar aizsardzības ministru, viņš arī apstiprināja, ka 1,6 miljardi nākamajā gadā ir plānoti militārajām vajadzībām, drošības stiprināšanai, bet es gribētu izmantot šo brīdi, lai arī aizsardzības ministru uzrunātu... ka visas pārējās ministrijas ir sametušās, lai jums šie 1,6 miljardi būtu pieejami. Un mēs šeit, Saeimā, ar mazo actiņu sekosim līdzi, kā šie līdzekļi tiek tērēti, vai tie tiek investēti atbilstoši. Es domāju, ir tikai apsveicami, ka mans kolēģis nāk ar priekšlikumu, lai mudinātu jūs jēdzīgi investēt šos līdzekļus, lai tiešām stiprinātu aizsardzību, lai nebūtu tie gadījumi... jo ir jau pirmie tādi aizmetņi. 15 miljoni – vakar Butāna kungs jau minēja – 15 miljoni paredzēti radariem, lai sekmētu vēja parku attīstību. Tad varbūt pārskatīt un būvēt vēja parkus tur, kur var būvēt, lai nebūtu šādi radari jāievieš. Tā ka man jau sāk likties... un tā sajūta... es jūtu arī pēc tā, kā komunicē, jo ne velti Ģirtu Valdi Kristovski tikko nokaitinājāt, viņš nebija īsti apmierināts ar tām atbildēm.

Var just jau tādu nelielu vīzdegunību, jo naudas jums ir tik daudz kā nekad, ja var citēt klasiķi Krišjāni Kariņu, bet šajā gadījumā tiešām izturieties atbildīgi, jo attīstība... visas tautsaimniecības ministrijas ir palikušas ar ierobežotiem līdzekļiem, un jums šajā brīdī... visas acis būs vērstas uz jums, un aicinu šo situāciju tiešām izmantot atbildīgi, lai līdzekļi sasniedz mērķi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad, kolēģi, 40. priekšlikums ir atsaukts.

A. Šuvajevs. 41. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 42. – deputātes Mūrnieces priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Godātie deputāti, mēs tiešām varam lepoties ar to, ka aizsardzības jomai šogad ir vēsturiski lielākais finansējums, un jāteic, ka jāraugās arī, kā tas tiks izlietots, tāpēc jau arī ir Saeima, kas šo uzraudzību veic.

Mans priekšlikums ir par to, lai nesamazinātu finansējumu jaunsargu pasākumu organizēšanai. Es saprotu, ka Jaunsardzes kustība ir viena no tām kustībām, kas dažādos reģionos, jo īpaši Latgalē, ir brīnišķīga integrācijas platforma. Tajā satiekas dažādas rocības ģimenes, dažādu tautību ģimenes, un visas mācās valstiskumu, un arī šie pasākumi, kuros jaunsargi piedalās, gan saliedē, gan cilvēkus veido par kārtīgiem, krietniem Latvijas pilsoņiem. Un, blakus minot, tie dod arī iespēju jauniešiem, kas nenāk no ļoti turīgām ģimenēm, apceļot Latviju, aizbraukt no viena novada uz otru novadu vai arī, piemēram, aizbraukt līdz jūrai, un, ticiet man, jauniešiem tas ir būtiski, tas ir piedzīvojums.

Ņemot vērā, ka nākamajā gadā ir plānots arī izvērst valsts aizsardzības mācību, manuprāt, tad, kad nozarei ir lielākais, vēsturiski lielākais finansējums, nav īsti gudri šos līdzekļus noraut bērniem. Kolēģi, šajā budžetā mēs neko daudz... vai arī koalīcija neko daudz nav ielikusi bērnu un ģimeņu ar bērniem atbalstam, un tad mēs vēl raujam nost. Nu nevajag! Pārdomājiet!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Kolēģes! Paldies Mūrnieces kundzei. Noteikt, ka... vēlreiz – priekšlikums tiešām ir svarīgs, jo tieši tā ir Jaunsardze... Jaunsardzes centrs ir tas, kas ir sardzē par mūsu jauniešu patriotisma prātiem, prasmēm, tā ka nenoliedzami tiešām šis ir kopumā ļoti nozīmīgs uzdevums, lai Jaunsardzes centrs būtu kvalitatīvi... pietiekami finansēts.

Vienlaikus es, protams, ieklausos arī... vai mēs ieklausāmies, nenoliedzami, arī jūsu partijas biedra... noteikti... ieteikumos kopumā, bet tai skaitā arī attiecībā uz tām precēm un pakalpojumiem, kur mēs varam saskatīt, nezaudējot kvalitāti, arī zināmu, teiksim tā, atbildīgu līdzekļu investēšanu.

Ja mēs runājam par precēm un pakalpojumiem Jaunsardzei, tad kopumā pakalpojumu apjoms finansiāli ir palielinājies par 300 tūkstošiem. Ja mēs runājam kopumā par Jaunsardzes centru kā tādu, tad tas ir izaudzis no 12 miljoniem uz 16 miljoniem. Tā ka šeit mēs nevaram runāt par to, ka Jaunsardze būtu kaut kādā veidā abižota. Vienlaikus, protams, mēs skatāmies, kā varam tās pašas lietas, ko darām, ar potenciāli ierobežotākiem resursiem izdarīt tikpat kvalitatīvi. To mēs esam arī panākuši.

Tā ka paldies par priekšlikumu, bet nav nepieciešamības to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 34, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 43. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šis ir “Nacionālās apvienības” ik gadu sniegts priekšlikums novirzīt finansējumu Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai. Tā ir biedrība, kas rūpējas par vēsturisko atmiņu, par karavīru godu un mūsu militāro vēsturi. Tā kā tas faktiski ir... tā ir tāda sabiedriska, valstiska funkcija, ko šī organizācija izdara nevis tikai priekš sevis vai saviem biedriem, bet visas valsts labā.

Gribu vēl papildus pateikt, ka tas ir arī stāsts šobrīd, kad mēs lemjam par drošības budžetu, par atbalstu bruņotajiem spēkiem. Arī viņi, šobrīd spēcīgie karavīri, reiz būs bijušie karavīri un sasniegs cienījamu vecumu. Šobrīd mēs arī viņiem demonstrējam, kā rūpējamies par iepriekšējo karavīru piemiņu, kā viņiem praktiski palīdzam. Tas ir tas, ko šī biedrība dara.

Tāpēc respektēsim un atbalstīsim ne tikai tos karavīrus, kas šobrīd pilda dienesta pienākumus, bet arī tos, kas ir bijuši karavīri agrāk. Un tāpēc šis simboliskais finanšu piešķīrums ļautu biedrībai veikt šīs funkcijas, nodrošināt pamatdarbību.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi, kolēģes! Paldies arī Butāna kungam un “Nacionālajai apvienībai” par šo priekšlikumu. Protams, paldies arī militāri patriotiskajām organizācijām, jo organizācijas tiešām pilda ļoti svarīgu misiju... ne tikai uzdevumu, bet pat misiju. Mēs to ļoti novērtējam aizsardzības nozarē.

Ja mēs skatāmies finansiāli, tad 2023. gadā tie bija 47 tūkstoši, šajā gadā – 63 tūkstoši, nākamajā gadā militāri patriotiskajām organizācijām būs 93 tūkstoši kopā. Tā ka absolūti mēs virzāmies uz to, ka šeit ir nepieciešams finansējums.

Ja runā par Latvijas Nacionālo karavīru biedrību, tad šeit arī ir palielināts no 17 tūkstošiem uz 30 tūkstošiem. Tā ka ir skaidrs, ka mēs novērtējam to darbu un arī resursus iespējamā... ietvaros meklējam, lai šīs organizācijas atbalstītu, un turpināsim to darīt.

Tā ka paldies par ierosinājumu, bet šeit zināmi risinājumi jau ir atrasti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 5, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 44. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Jā, līdzīgs priekšlikums kā iepriekšējais, bet paredz mazāku summu – 20 tūkstošus – piešķirt Latviešu virsnieku apvienībai pamatdarbības nodrošināšanai. Niecīga summa organizācijai, kura noteikti būtu pelnījusi krietni vairāk. Organizācija, kas atbalsta latviešu virsniekus, kuri arī organizē atsevišķus piemiņas pasākumus saistībā ar cīņām, kas noritējušas Latvijas teritorijā.

Aicinājums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Kolēģi un kolēģes! Jā, vēlreiz paldies par priekšlikumu, paldies Dombravas kungam vēlreiz. Militāri patriotiskās organizācijas tiešām ir svarīgs mūsu sadarbības partneris un arī kaujas gara un vēsturiskā gara uzturētājs. Tā ka nenoliedzami ir jāatbalsta.

Vienlaikus jāteic, ka organizāciju skaits ir pietiekami liels, mēs nerunājam tikai par nacionālajiem karavīriem vai latviešu virsniekiem, vēl ir virkne citu apvienību. Mūsu kopīgā nostāja ir tāda, ka nenoliedzami ir jāvirzās uz zināmā veidā kopīgiem projektiem. To esmu rosinājis jau šajā gadā, rosināšu arī nākamajā gadā, un mēs darīsim visu, lai arī esošo resursu ietvaros vēl atrastu papildu finansējumu.

Tā ka absolūti sadarbosimies, absolūti... ir ļoti svarīga misija, ko šīs organizācijas pilda. Finansējums jau ir palielināts gan kopumā, gan konkrētajai organizācijai, un darīsim to arī 2025. gadā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 45. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 46. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 47. – deputātes Mūrnieces priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Godātie deputāti! Pirms sāku runāt par šo priekšlikumu, manuprāt, ir ļoti labs tonis, ka aizsardzības ministrs nāk un runā par priekšlikumiem. Mēs varam sadzirdēt, nesadzirdēt, bet, manuprāt, ir ļoti laba cieņa arī pret opozīciju, pret parlamentāro kultūru kā tādu.

Par šo priekšlikumu. Priekšlikums paredz nesamazināt un atstāt līdzšinējā apjomā dotāciju Ārlietu ministrijas diasporas sadarbības projektiem. Godātie kolēģi, droši vien katrs no jums dodas kādā vizītē uz ārzemēm, un tad vēstniecībās vai kādās citās vietās tiekamies ar diasporu un varam pārliecināties, ka šie dažādie projekti, kur Latvija var atbalstīt diasporas darbību, un tās ir gan bērnu skolas... svētdienas skolas, gan kori, gan tautas deju kolektīvi un vēl, un vēl, un vēl... un dažādi projekti, piemēram, lai noturētu dzīvu saikni ar Latviju, lai saprastu, kas notiek Latvijā, arī, starp citu, politikā... tad mēs saprotam, cik tie ir svarīgi. Un droši vien tad, kad diasporas pārstāvji jūs aicina šos projektus saglabāt un piešķirt vairāk finansējuma šādiem projektiem, lai noturētu dzīvu saikni ar Latviju, jūs droši vien sakāt: jā, mēs to darīsim. Šis priekšlikums paredz, kā es teicu, šo finansējumu nesamazināt, bet paturēt līdzšinējā apmērā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Kolēģi, diasporai šajā budžetā ir paredzēti papildu līdzekļi vairāk nekā 200 tūkstoši eiro. Kur šie līdzekļi parādās? Šie līdzekļi parādās sīkāk. Tātad Kultūras ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds un diasporas pārstāvji var pieteikties konkursa kārtībā un pretendēt uz šo finansējumu. Plus papildus vēl ir finansējums un programmas bērnu nometnēm – sāksies no nākamā gada. Tā ka šī problēma ir atrisināta un ielikta jau budžetā pirms pirmā lasījuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 12, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 48. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šis ir Ekonomikas ministrijas lauciņā, bet skar arī kultūras nozari. Proti, par ārvalstu filmu filmēšanu Latvijā. Atcerieties – pirms dažiem mēnešiem mums bija kaislīgas debates. “Nacionālā apvienība” norādīja, ka programma, kuru mēs izveidojām, kura strādāja, palīdzēja Latvijas vārdu nest pasaulē, kurā tika iesaistīti diasporas latvieši Holivudā, lai raisītu interesi filmu industrijas flagmaņiem, raisīja interesi par Latviju. Tika ieguldīts liels darbs, un tas nesa arī pirmos rezultātus. Šeit, zālē, šodien sēž arī Māris Selga, kas toreiz bija vēstnieks ASV un palīdzēja meklēt ceļus, lai mēs Holivudā, Losandželosā būtu sadzirdēti. Rezultātā interese ne tikai no ASV, bet arī no citām valstīm bija pietiekami liela. Programma labi strādāja, un tad piepeši labi strādājošai programmai tika izdomāts mainīt noteikumus, jo Finanšu ministrijai (es tā paredzu, ka tas nācis no Finanšu ministrijas)... radās iebildumi par veidu, kādā tiek rēķināti šie atgriezeniskie ieņēmumi, kuru nodokli attiecināt vai ne, vai uz filmu... piesaistītu filmu raudzīties kā uz LIAA dižpasākumu vai uz kādu starptautisku festivālu, vai tomēr raudzīties savādāk. Rezultātā faktiski strādājoša investīciju piesaistes programma tika sabotēta, un tas solījums no koalīcijas puses, arī Rokpeļņa personā, bija, ka tūdaļ jums būs kolosāls risinājums, tā teikt, pagaidiet, būs kolosāls piedāvājums.

Mēs šo kolosālo piedāvājumu neesam sagaidījuši.

Es šobrīd lūgtu, par cik šeit ir arī Ministru kabineta pārstāvji, nākt un paskaidrot, kādēļ vispār bija jāsabojā šī programma, kādēļ ir jāiet atkal gadu no gada... finansējumu jūs budžetā neparedzat, bet pēc tam mēģināt... tad, kad jau industrija ir noraizējusies, jūs grozāt un mēģināt dabūt. Priekšlikums paredz budžetā šo valsts daļu, kas sākumā tiek paredzēta, iestrādāt jau budžetā. Ja reiz nav plānots šo programmu pārtraukt, kādēļ tai nav paredzēti līdzekļi? Atcerieties, ka maijā Ministru kabinetā pēc nozares pieprasījuma kaut kāda daļa no finansējuma tika piešķirta.

Nekāpjam atkal, nekāpjam atkal uz tā grābekļa! Kad jau ūdens smeļas mutē, tad kaut ko pārdalīt... paredzam normālā veidā šo finansējumu uz priekšu, nevis raustām industriju tad ar noteikumiem, tad ar nepārdalītu finansējumu. Tā investīciju programmas raustīt nedrīkst.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamie kolēģi! Godājamā premjere! Finanšu ministr! Šis ir viens no tiem jautājumiem, kuru es arī nesaprotu, kāpēc jūs neesat atbalstījuši, jo šis nav izdevums, šī ir investīcija, kura atgriežas ar peļņu atpakaļ valsts budžetā. Jo starptautiskā kinoindustrija darbojas pēc principa: viņi izvēlas valsti, kurā ir tā saucamais tax rebate, kur viņi uzņem filmas. Viņi tērē milzīgu naudu, dzīvojot viesnīcās, algojot ļoti daudzus cilvēkus. Un cilvēki, kas nāk no kinoindustrijas, – tie ir cilvēki, kas tiešām... jā, arī tie, kas strādā Latvijas televīzijā, vēl kaut kur. Cilvēkiem ir iespēja nestrādāt par sargu kaut kur vai par sētnieku, bet viņi var strādāt savā industrijā. Mums kādreiz bija Rīgas Kinostudija, un kāpēc mēs nevaram šo industriju attīstīt?

Šī nauda, ko konkrēti deputāts Artūrs Butāns piedāvā ieguldīt – par to mēs esam runājuši arī iepriekš –, nav izdevums. Un tā, man šķiet, ir lielākā problēma, ka Finanšu ministrijas ierēdņi katru investīciju uztver kā izdevumu.

Ir nauda, kura tiek apēsta, un nauda, kura tiek iesēta, lai radītu vairāk naudas. Šis ir konkrēts priekšlikums, un tieši tāpēc man ir pārsteigums, es, godīgi sakot, gribētu redzēt budžetā vairāk tādu priekšlikumu, kā rezultātā var palielināt ieņēmumus, bet izskatās, ka vai nu jums vienkārši nav izpratnes, vai tiešām valsti pārvalda pilnīgi un galīgi... Finanšu ministrijas ierēdņi. Bet tā ir šodien problēma, ka jūs nesaskatāt, ka konkrētais priekšlikums ir iespēja valstij palielināt ieņēmumus, radot darbavietas, piesaistot mūsu cilvēkus. Jo alternatīva... nav jau tā, ka viņi atnāk uz Latviju un tāpat filmēs. Nenāks. Tāpat kā par “Netflix” bija runa, par kādām citām ārvalstu kompānijām, tās aizgāja tepat uz Igauniju vai kādu citu Eiropas valsti. Ir starptautiskie spēles noteikumi. Ja mēs negribam šo industriju attīstīt, tad principā tāda ir attieksme.

Tā ka es izsaku tiešām lielu nožēlu, ka jums nav izpratnes, kas ir investīcija un kas ir izdevums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram, un tad būs pārtraukums.

J. Reirs (JV).

Kolēģi! Runājot par budžeta detalizāciju, varētu pieminēt, ka mēs jau esam izskatījuši 58. pantu gan pirmajā lasījumā, gan otrajā lasījumā, un 58. pants ir tieši par jauno ārvalstu filmu uzņemšanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem. Tātad, protams, var pārmest, ka deputāti nepārzina, ministri nepārzina, opozīcija visu, protams, pārzina. Bet šie panti ir veidoti sadarbībā ar nozari, un ir panākta vienošanās ar nozari par finansējumu. Šis finansējums būs lielāks, nekā pieprasīts priekšlikumā, būs lielāks, bet finansējums ies kontrolēti caur Ekonomikas ministriju, LIAA.

Tiks iesaistīta arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apropriācijas pārdale. Šie līdzekļi... likumā ir ierakstīts līdzfinansējuma apjoms – 30 procenti no jauno ārvalstu filmu projektu kopējām attiecināmajām izmaksām. Šis skaitlis nav radies Finanšu ministrijā, šis skaitlis nav radies Saeimā, Ministru kabinetā, šis skaitlis ir radies, nozarei vienojoties ar valsts pārvaldi, tātad Ekonomikas ministriju, Kultūras ministriju.

Kolēģi, lūgums atbalstīt... vai mēs jau esam atbalstījuši 58. pantu? Šo lūgums noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies trīs deputāti: Raivis Dzintars, Linda Liepiņa un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 17.30 – pusstunda.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpinām mūsu Saeimas sēdi pēc pārtraukuma ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.

Turpinām ar priekšlikumu izskatīšanu. Esam palikuši pie 48. priekšlikuma un pie debatēm.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Ir jāievieš skaidrība par šo programmu. Šī atbalsta programma sadarbībā ar Kultūras ministriju un Ekonomikas ministriju tika radīta jau kādu laiku atpakaļ. Jāteic, ka šeit ir milzīgs potenciāls, jo pati nozare ir ļoti strauji augoša. Mums šeit, Latvijā, ir, ko likt pretī, ko dod ģeogrāfiskais stāvoklis un sezonāli četri gadalaiki, kad ir iespēja filmēt dažādus laikapstākļus, arī dažādus arhitektūras stilus... ļoti spēcīga nozare. Tā ka milzīgs potenciāls.

Atceros pasākumu, ko organizēja LIAA, kurā iesaistījās mūsu Ārlietu ministrijas pārstāvji, vēstnieks, jau minētais Selgas kungs, un nāca talkā arī mūsu latvieši otrpus okeānam Amerikā, kuri ir jau ar vārdu – gan Lolita Ritmane, gan Laila Robiņa –, un aizlika labu vārdu, pārējiem kolēģiem uz vietas Amerikā teica: brauciet uz Latviju, filmējiet filmas!

Arī mēs piedalījāmies un likām galdā programmu, kura bija izveidota, un nozare atzina, ka tā ir laba. Tālāk tas izvērtās veiksmīgās sarunās līdz brīdim, kad kāds izdomāja gar šo programmu pagrābstīties un mainīt spēles nosacījumus. Bija gan... te var teikt, ka esošā valdība, koalīcija ir maldinājusi un piekrāpusi Džordžu Klūniju, nu jau arī Džūda Lovs ir pateicis, ka uz Latviju nebrauks ar savu projektu. Tā ka viena tāda pagrābstīšanās nozīmē diezgan lielu postu, un tam darbam, kas ir ielikts, nav nekādas vērtības. Ja arī ministri mainās, tad ir svarīgi labās iestrādnes tomēr saglabāt.

Kaut kur Harijs nāca ar paziņojumu, ka būs tiešām kolosāla programma un kaut ko labos, bet līdz šim īsti nav salabots. Un, ja tie kolēģi, kuri darbojās Sporta apakškomisijā... atcerieties, ka bija atnākusi sporta nozare par šiem lielajiem pasākumiem... Viņi teica: mēs nezinām, kas būs, mēs nākotnē esam samesti kopā ar filmu nozari. Atbildīgie ierēdņi teica: kā gan mēs varēsim izvērtēt, kas valstij svarīgāks – Rīgas maratons vai Džūdas Lova filmētā filma. Nu tas ir vājprāts! Es arī domāju, ka ministre pat tiek maldināta, sakot, ka tur ir atrasts kāds risinājums.

Reāli rekordliels... šodien izgāja relīze no Ekonomikas ministrijas – rekordliels atbalsts filmu nozarei. Nē, tā ir programma, kur salikti šie lielie sporta pasākumi kopā ar filmām. Tā ka vēl aizvien notiek tāda grābstīšanās un nesaprašana, ko vispār jūs tur darāt. Mūsu piedāvājums ir atgriezties atpakaļ pie programmas, kāda tā bija, varbūt vēl var atvainoties šiem filmu producentiem, šiem potenciāliem projektiem... atvainoties tiešām... un aicināt nākt atpakaļ... atvainoties Klūnijam, Lovam – nāciet atpakaļ uz Latviju un filmējiet tās filmas. Un pārstājiet tur mērkaķoties un šo programmu maitāt!

Sēdes vadītāja. Laiks.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 26, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 49. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 50. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 51. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Arvils Ašeradens teica, ka Vitenbergs ir jaunais Valainis. Es gribētu teikt, ka Valainis ir jaunais Vitenbergs, jo šajā gadījumā (Zālē troksnis.) šeit runa ir par Ekonomikas ministrijas programmu, kuru savulaik ieviesām, jo, braucot reģionālajās vizītēs, tiekoties ar uzņēmumiem dažādos Latvijas reģionos, viņi norādīja, ka vēlētos paplašināties, būvēt jaunas ražotnes, palielināt eksporta apjomu, bet pietrūkst līdzekļu, ar savu rocību nepietiek. Aicināja nākt palīgā valsti ar savu plecu, tādēļ arī tika radīta ambicioza atbalsta programma, apjomīgākā 30 gadu laikā. Prieks, ka tā ir bijusi veiksmīga.

Jau 20 dažādiem uzņēmumiem ir piešķirts atbalsts, ir saņemti apstiprinājumi. Tie ir dažādu nozaru uzņēmumi: kokapstrāde – “CEWOOD” rūpnīca jau ir uzbūvēta Alūksnes pusē, “Stiga RM” būvējas pie Tukuma, “Baltic Dairy Board” ir piena pārstrādes uzņēmums Bauskā, “VEREMS” – “Latvijas finiera” meitasuzņēmums Rēzeknē, zirņu proteīna ražotnē Zemgalē – “LATRAPS”. Tā ka virkne dažādu uzņēmumu, kuri izmanto... Un prieks, ka tie ir vietējā kapitāla, lielākā daļa ir vietējā kapitāla uzņēmumi, un tiem, kas nav vietējā kapitāla, tas ir nostrādājis kā burkāns, lai šīs ražotnes uz Latviju varētu atvest.

Būtībā programma ir kā pasakā par Ansi un vērdiņu: valsts investē, palīdz šos projektus realizēt un caur nodokļiem... šī ir prognoze pieciem gadiem, ka šos līdzekļus jau valsts atgūs. Un tālāk tad pusmiljards ir paredzēts 10 gados nodokļu ieņēmumu veidā un aptuveni 2000 jaunas darba vietas. Tā ka šobrīd programmai līdzekļi nav paredzēti un izskatās, ka tā netiks turpināta. Bet tad ir jautājums: kā jūs paredzat ekonomikas izaugsmi, ja pretī nav nevienas programmas, kas tiešām var palīdzēt un sniegt rezultātu?

Tā ka piedāvājums ir turpināt šo programmu, palīdzēt vēl aptuveni 10 uzņēmējiem un veicināt darbavietas reģionos, jo programma ir vienkārša – caur “Altum” tiek aizdota nauda uzņēmumam, ja tas veicina eksportu, maksā lielākas algas saviem darbiniekiem, veicina inovācijas. Beigās šo naudu grantu veidā līdz 10 miljoniem uzņēmumi pēc tam arī noraksta, ja tā ir bijusi laba iecere, un tā šobrīd jau strādā, bet būtu svarīgi, ka tā turpina savu darbu, jo redzam, ka tas tiešām dod... un palielina eksportu.

Tā ka jau ir pārbaudīta programma, kurai vienkārši vajadzīgi līdzekļi.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 20, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 52. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam. (Dep. J. Vitenberga starpsauciens.)

Deputāti neiebilst debašu laika apvienošanai.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, man nav daudz priekšlikumu no šī ekonomiskā bloka. Tie ir priekšlikumi, kuros aicināts saglabāt tās vēsturiskās programmas, kuras man ir bijusi iespēja izveidot, vadot Ekonomikas ministriju. Es gribētu aicināt tās atbalstīt un turpināt.

Es jau minēju reģionālās vizītes, un, es domāju, arī katrs no jums, ministri, braucot uz dažādām Latvijas pašvaldībām, ir jautājis uzņēmējiem, pašvaldību vadībai, kas tad ir tās lielākās problēmas, kurās valsts varētu palīdzēt. Viņi atzīst, ka trūkst mājokļu, īpaši reģionos, ir kvalitatīvu mājokļu pieprasījums, lai jaunās ģimenes gribētu palikt laukos un dzīvot un lai būtu arī darbinieki.

Toreiz bija iespēja un izdevās panākt vienošanos par līdzekļiem tajā laikā 42 miljonu apmērā, lai varētu būvēt zemo izmaksu īres mājokļus tieši mūsu reģionos.

Tas sakrita ar OECD pētījumu, kurš parādīja mūsu lielāko problēmu, ka 44 procenti no mūsu mājsaimniecībām nespēj nosegt izmaksas par atbilstošu mājokli, un tādas ir vairāk nekā 400 tūkstoši mājsaimniecību. Rezultātā interese bija gana liela. Lai jūs saprastu to kontekstu... Latvijā katru gadu vajadzētu uzbūvēt 10 tūkstošus jaunu mājokļu, šobrīd uzbūvē trīs tūkstošus mājokļu gadā. Igaunijā tie ir septiņi astoņi tūkstoši gadā, Lietuvā – 15 tūkstoši.

Tā ka ar šo programmu būs iespēja uzbūvēt vairāk nekā 400 jaunus mājokļus. Protams, tas nerisina visu situāciju, bet būs iespēja... mūsu iedzīvotājiem reģionos būs pieejami kvalitatīvi mājokļi Smiltenē, Valmierā, Tukumā, Bauskā, Jelgavā. Savādāk tas viss apstāsies, jo papildu līdzekļu nav. Uzbūvēs to, par ko agrāk bija vienošanās – par šo summu. To izsmels, un tālāk nekas nenotiks.

Latgalē, piemēram, no šī saraksta netiks uzbūvēts neviens jauns mājoklis. 400 mājokļu nerisina visu problēmu, bet mums ir jāsāk to darīt, jo privātais sektors reģionos neveic būvniecību un tā problēma tikai samilst. Tā ka šajā gadījumā Jelgavā būs vairāk nekā 100 jaunu mājokļu, Valmierā – 120, Bauskā – 60, Ventspilī – 60.

Es tiešām lepojos ar šo programmu un tā laika darbu, ka izdevās vienoties un šī programma būs, bet tas, kas notiks tālāk... ir liela neziņa. Es redzēju arī... pieslēdzos valdības sēdei šonedēļ, kur pieņēma šīs mājokļu... pamatnostādnes. Premjere, jāsaka, ļoti atzinīgi izteicās... un arī atzina, ka tā ir problēma. Tas viedoklis... es pilnīgi piekrītu premjerei, ka šis jautājums varbūt ir vēsturiski nepietiekami risināts, bet šī programma ir tāds pirmais asniņš, kas jautājumu risina.

Tā ka aicinu atbalstīt nākamo finansējumu, lai nav tā, ka viss atkal beidzas. Līdzīgi kā pirms brīža minēju par lielo investīciju fondu jaunu ražotņu izbūvei visā valsts teritorijā... tad pietiekami daudz arī kritikas varbūt bijis no koalīcijas ministru puses. Bet ko jūs liekat galdā? Kāds ir jūsu piedāvājums? Šobrīd mēs to neredzam.

Tā ka turpinām iesākto programmu, kas strādā, nesabojājam to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Patiešām šī programma, kas ir iesākta jau no 2020., 2021. gada, principā ļoti labi strādā. Arī es pirms šī Saeimas sasaukuma biju deputāts Valmieras novadā, vadīju Tautsaimniecības, vides un attīstības lietu komiteju, un principā mēs ļoti to novērtējām. Gribētos redzēt turpinājumu tam visam uz priekšu.

Šobrīd ļoti labi strādā jau tās iestrādnes, kas ir bijušas, paldies arī par modifikāciju, lai to pielāgotu vēl vieglāk. Bet tas, ko mēs Valmierā redzam, – šie dzīvokļi principā jau piepildījās, pirms tika uzbūvēti, un es domāju, ka ar to kārtu, kas šobrīd tiek būvēta, būs līdzīgi, tieši tāpat. Un tas dod ļoti lielu ietekmi visai ekonomikai kopā šajā reģionā, jo tā dod ilgtspēju.

Ja paskatās uz to, ka mēs bieži vien sakām: mums vajag atgriezt atpakaļ tautiešus, kas ir ārzemēs, kas jau tur iestrādājušies, kas kļuvuši par kādiem profesionāļiem, tad viņi grib atgriezties un dabūt arī kādu dzīves telpu, vietu. Mēs nevaram aicināt, ja mums nav, kur... Līdz ar to šī ir tieši tā programma, kurai nevajag taupīt naudas resursus, jo tas tiešā veidā atgriežas atpakaļ. Un principā cilvēki, īrējot šos dzīvokļus, sedz visas izmaksas. Galvenais, par ko ir jārūpējas pašvaldībai, – lai visi šie dzīvokļi būtu aizpildīti (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

J. Grasbergs.... tad šī programma ļoti labi sevi attaisnotu.

Tāpēc es aicinu valdību skatīties līdzi, piešķirt papildu finansējumu, lai šīs kārtas neapstātos, lai pašvaldība, pabeidzot iepriekšējo, var turpināt ar jaunu. Tā iet uz priekšu. Tad mēs jau pēc pieciem, varbūt 10 gadiem redzēsim ļoti strauju ekonomikas izaugsmi, jo, lai būtu, kur augt, ir jādod vieta un telpa tam visam.

Tā ka es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un turpināt šīs labi izveidotās programmas tālāk uz priekšu.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Paldies, kolēģi, ļoti, ļoti svarīga debate ir par šo jautājumu. Šonedēļ valdība apstiprināja ļoti ambiciozu programmu īres mājokļu attīstībā, nosakot, kam un kādā veidā kas būtu pieejams. Tālāk ir vienošanās valdībā pārdalīt Eiropas fondu programmas – papildus vairāk nekā 20 miljonus eiro.

Vēl es gribu informēt Saeimu par to, ka valdība diezgan dinamiski virzās uz priekšu arī ar privātās un publiskās partnerības projektu, kas tiek realizēts kopā ar Eiropas Investīciju banku, kurš paredz vairāk nekā 1000 jaunu mājokļu izbūvi pirmajā kārtā. Šobrīd programmā ir iesaistījušās 13 pašvaldības. Te tika minēts, ka Latgalē nav neviena pašvaldība... Tātad Daugavpils un Rēzekne ir programmā; arī Kuldīga, Liepāja, Jelgava, Jēkabpils, Valmiera, Ķekava, Olaine, Alūksne, Cēsis, Sigulda un Rīga. Tātad, kā jau es teicu, pirmajā kārtā vismaz 1000 mājokļu izbūve. Jāsaka, jau pirmās sanāksmes ir bijušas, un pašvaldības aktīvi strādā gan ar zemes gabaliem, gan arī ar plāniem, kādā veidā programma tiks realizēta.

Jāsaka gan, joprojām pieprasījums pārsniedz kapacitāti, kas ir šobrīd valdības rīcībā, pieprasījums uz programmu bija 2,5 tūkstoši mājokļu. Tātad tas, ko mēs gribam realizēt pirmajā kārtā, – lai pašvaldības iegūst šīs prasmes, kā strādāt publiskās un privātās partnerības projektos, un tad jau palaist arī nākamos projektus, dot zaļo gaismu nākamajiem projektiem, lai šo jautājumu risinātu tālāk. Bet katrā ziņā es gribu teikt, ka šis jau ir apjomīgs risinājums tam, lai ietu ļoti nopietni šajā jautājumā uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidentes kundze! Kolēģi! Pirmām kārtām par avotu. Ar opozīcijas priekšlikumiem ir astoņas reizes sadalīti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, tātad budžetā paredzēti 110 miljoni, iesniegti priekšlikumi par 880 miljoniem, tātad ir pārdalīti astoņas reizes.

Protams, 74. resorā vēl ir programmas, un šīs programmas es varu nosaukt, tad, ja vajag, arī no tām var piedāvāt opozīcijai, piemēram, 30 miljoni – pedagogu algām, 26 miljoni – dzelzceļam, 4,8 miljoni – ārējai drošībai, 65 miljoni – Ukrainas atbalstam, 6 miljoni – kovidam. Kāpēc 74. resors? 74. resora līdzekļi tiek sadalīti ar Saeimas un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstu. Tātad valdība izstrādā programmu, tad tā tiek prezentēta Saeimā, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir pārstāvji no katra politiskā spēka. Ir iespējas uzdot jebkādus jautājumus... un jebko uzdot.

Tālāk par programmu. Ašeradena kungs jau pastāstīja par šo programmu. Protams, te arī izskanēja, ka šī programma ir no 2021. gada, tikai problēma, ka tā nebija palaista. Bija strīdi par to, ka pieci eiro kvadrātmetrā īrēšanai – smiekls, par tādu naudu nevar uzbūvēt. Nu, reku, Valainis panācis, ka var par tādu naudu uzbūvēt, un būs uzbūvētas par tādu naudu šīs daudzdzīvokļu mājas, kur varēs īrēt ģimenes. Ģimenēm programmas ir palielinātas.

Tad mēs, protams, arī... Ā, Valaiņa kungs ir atnācis. Te tika minēts... kurš ir jaunais Valainis un kurš ir vecais Valainis? (Starpsauciens.) Jāni, man liekas, ka tu esi vecais Zariņš. Bija tāds iepriekšējās divās Saeimās, kurš nekad neizlaida iespēju stāvēt tribīnē un pastāstīt kādu jēlu anekdoti vai... Valaiņa kungs nekad nav laiku tērējis kaut kādiem jokiem tribīnē vai atmiņu vakariem, viņš vienmēr runāja konstruktīvi un par lietu. Līdz ar to Zariņa kungs bija tas, kurš (Aplausi.)... Zariņa kungs katrā uzstāšanās reizē kaut ko interesantu pieminēja. Nepalīdzēja, nepalīdzēja – divi termiņi, un viss. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Jūs tā aizrāvāties, ka atstājāt pierakstus.

Kolēģis, es nezinu, kurš tas bija – jaunais Jānis Reirs vai vecais Jānis Reirs, rakstīja un piekrita šim teikumam, kas ir koalīcijas veidotajā deklarācijā... numur 18... “Uzlabosim mājokļu pieejamību, palielinot investīcijas mājokļu, tai skaitā īres mājokļu, būvniecībā un renovācijā dažādos Latvijas reģionos.” Un šeit, interesanti, Ašeradena kungs nedaudz novirzīja uzmanību no šīs konkrētās programmas, kuru Vitenberga kungs ir iesniedzis no ANM līdzekļiem, bet to pārvirzīja uz šiem PPP projektiem, šo pasākumu, ko jūs ar Investīciju banku ļoti labi, ar lielu rezonansi nopiārojāt. Paaicinājāt pašvaldības, lai viņiem arī, tā teikt, siekala jau tek, ka tūdaļ būs mājokļi. Interesanti, ko saka pati Investīciju banka. Tā nebija sajūsmā par to, ka jūs nevarējāt, tā teikt, savaldīties. Viņa saka tā... virsraksts “LSM” ir sekojošs: “Investīciju banka aicina “nelēkt pa priekšu”” šajā te PPP, kur jūs solāt, ka tūdaļ Liepājā, Cēsīs un citur – tajās pašvaldībās, kas izrādījušas interesi – viņa varētu atbalstīt mājokļu programmas.

Es citēju, ko saka Investīciju bankas pārstāvis: “Es ceru, ka Latvija varēja sagatavot vairākus piemērus, no kuriem mēs varēsim īstenot vienu pilotprojektu, kuru mēs varētu finansēt, bet ļaujiet viņiem tagad sākt strādāt, lai būtu inovatīva pieeja.” Tātad “varēsim īstenot”. Nevis īstenosim, bet varēsim īstenot – vienu! – pilotprojektu. Bet uzskaitīta ir virkne pašvaldību.

Nu, man liekas (Starpsauciens: “Pilotprojekts ir 100 miljoni eiro!”)... tātad man nebūtu žēl, lai izdodas to vienu īstenot, arī tas būtu labi. Bet vienkārši nemānieties, ka tagad, tūlīt visos reģionos būs mājokļi! Es turēšu īkšķus, lai izdodas tas viens, bet vienkārši esiet korekti! Ja šobrīd negribat atbalstīt Vitenberga kunga priekšlikumu, kurā viņš aicina turpināt mūsu iesākto – tas nav nekas jauns –, tad godīgi arī pasakiet, ka šogad jums nesanāca vai neatbalstīsiet, nevis sakiet to, ka tūdaļ būs visās pašvaldībās. Esiet korekti!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 21, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 53. – deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Kāpēc zinātnieki žēlojas par neprognozējamību, neuzticēšanos vai nezināmo nākotni? Ne jau tāpēc, ka viņiem nav ko darīt.

Paldies mūsu zinātniekiem, paldies arī Ekonomikas ministrijai, kas turpina uzsākto Inovāciju fonda programmu, kas, ja nemaldos, jau kādus 15 vai 16 gadus visu laiku staigāja starp Saeimu un Ministru kabinetu. Vēl premjeres Straujumas laikā tika cerēts, ka izdosies izveidot Inovāciju fondu. Tas nav nekas īpašs, tā ir iespēja satikties zinātniekam ar uzņēmēju, un faktiski šis fonds jeb valsts pētījumu programma strādā pēc principa “vajadzība, problēma, risinājums”. Tur varbūt ir abas puses – nāk gan uzņēmējs ar savu ideju, ko viņam vajag atrisināt, gan zinātnieks, kas redz iespēju komercializēt kādu no savām idejām, kuras jau ir tādā pakāpē, ka zinātnē vairs īsti nav aktuālas, bet uzņēmējam vēl nav gatavas. Tā programma tika izveidota divus gadus atpakaļ. 2021. gadā izdevās vienoties par finansējumu un ielikt to kā prioritāro pasākumu uz trīs gadiem. Paldies, ka tas projekts turpinās, ka ir, varētu teikt, nodrošināta pastāvīga finansējuma iespēja un zinātnieki strādā.

Divās platformās – biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija un fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas – divos virzienos šīs nozares to dara veiksmīgi, un nu jau, varētu teikt, pirmais periods ir noslēdzies un vajadzētu tādu ilgtermiņa pastāvīgu finansējumu. Ļoti labi. Un budžetā ir nauda. Tiek izsludināts konkurss, un tad pēkšņi tas tiek apturēts un Ekonomikas ministrija četrus miljonus vienkārši tā (Iesvilpjas.) paņem.

Saprotu, ka jātaupa nauda, bet vai šis bija tas veids un tā vieta, kā un kur to darīt? Jo tika pārtraukts šis, varētu teikt, izsludinātais pieteikšanās uzsaukums, tika nauda izņemta ārā un pēc tam tika sludināts otrreiz. Tas ir signāls zinātniekiem, ka zinātne un pētniecība ir tā vieta, kur vienmēr varēs kaut ko paņemt nost, – uzņēmējdarbībai iedos mazāk atklājumu, mazāk kaut ko komercializēs, nekas jau nenotiks, tikai mēs būsim mazliet kaut ko neizdarījuši.

Manuprāt, nevar ieguldīt tikai esošajās problēmās un risināt esošos izaicinājumus, neskatoties uz ietekmi nākotnē. Mēs visi taču gribam spēcīgu ekonomiku, lielu pievienoto vērtību, inovācijas, vairāk nopelnīt, vairāk labklājības, un tieši tāpēc zinātniekiem ir jājūtas droši, ka Inovāciju fonds turpināsies un tautsaimniecībai tik nepieciešamie tieši komerciālās ievirzes pētījumi būs pieejami gan biznesā, gan zinātnē, abpusēji. Tieši tāpēc šis priekšlikums, kas atgādina, ka nedrīkst dot, ņemt, dot, ņemt, ir jābūt prognozējamībai, paredzamībai. Priekšlikums ir atgriezt četrus miljonus...

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Indriksone.... Inovāciju fondam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Kolēģi! Tātad skatos: Ekonomikas ministrijas budžeta programma 35.... Inovāciju fondam 2025. gadā paredzēti astoņi miljoni eiro, tas ir tieši tāds pats līdzekļu apjoms kā šim gadam. Līdz ar to pieprasījums, lai līdzekļi nākamajā gadā paliktu 2024. gada apjomā, ir nepamatots. Jau pašreizējā situācijā šie līdzekļi ir atstāti tādā situācijā.

Kāpēc varētu rasties tāda situācija? Par šiem pieprasījumiem. Tas jau nav pirmais priekšlikums, kuru mēs esam izskatījuši, un sanāk tā, ka jautājums jau ir atrisināts. Daudzi no priekšlikumiem nemaz nav opozīcijas priekšlikumi budžetam, šie priekšlikumi ir paņemti no ministriju budžeta pieteikumiem. Kā jūs zināt, vasarā ir pieteikumi budžetam, apmēram divi miljardi pieprasījumu no ministrijām, un tad šie priekšlikumi ir paņemti. Protams, veidojot budžetu, ja fiskālā telpa ir 500, 600, 700 miljoni, visu nevar atbalstīt. Bet sanāk tā, ka Finanšu ministrija noslēdz līgumu vai, veidojot budžetu, pasaka, kādas konkrētai ministrijai būs prioritārās summas... nevis pasaka, bet vienojas.

Tālāk budžets iet savu gaitu. Bet ministrijas jau nesēž, salikušas rokas klēpī. Ministrijas turpina strādāt un piesaka tiešām aktuālās programmas nākamajam gadam, vairākiem gadiem uz priekšu. Tiek meklēti citi risinājumi. Ja kas netiek atbalstīts nākamā gada budžetā, tiek meklēti citi risinājumi, un dažos gadījumos risinājumi tiek atrasti pat agrāk, nekā stājas spēkā nākamā gada budžets. Tāpēc ir tāda situācija.

Līdz ar to atgādinu par iepriekšējo priekšlikumu. Šajā fondā ir paredzēti astoņi miljoni, un tas ir tikpat daudz līdzekļu, cik bijis iepriekšējā gadā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei otro reizi.

I. Indriksone (NA).

Es neiebilstu pret to, ka ir tikpat, cik bija iepriekš, bet plānots bija vairāk. Tie četri miljoni tiešām tika nomīnusoti no šī fonda. Uzņēmēji to varbūt nepamanīja, bet zinātnieki, kas šo programmu izmanto un tajā strādā, vairāki desmiti zinātnieku... un tur tiešām ir ļoti daudz labu iestrāžu, un tur ir šāds princips: izdodas – turpinām, neizdodas – ņemam nākamo pētniecības projektu. Tie četri miljoni tika noņemti nost, es neapšaubu, ka tā vajadzība, kurai tie tika novirzīti, bija pamatota, bet reāli no tiem izsludinātajiem miljoniem tos četrus paņēma, tad izsludināja otrreiz – ar mazāku summu, jo sludina ne jau uz katru gadu, sludina uz periodu, faktiski ir mīnus četri miljoni. Tieši tāpēc šis priekšlikums ir iesniegts, lai pievērstu uzmanību tam, ka nevar ņemt, dot, ņemt, ir jābūt... ja nebūtu vēl piešķirts, nebūtu izsludināts, būtu cita situācija. Šajā gadījumā bija izsludināta pieteikšanās un pēc tam šī nauda tika paņemta nost.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram otro reizi.

J. Reirs (JV).

Kolēģi, lasu 53. priekšlikumu, un pamatojumā ir... atjaunot finansējumu Inovāciju fondam iepriekšējā apmērā. Atgādināšu, ka fondā ir astoņi miljoni eiro šajā gadā un arī nākamajā gadā ir astoņi miljoni eiro.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 43, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 54. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās dāmas – Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti, ministri! Man patiesi prieks par tām debatēm, kas jau notika saistībā ar mājokļiem gan Pierīgā, gan reģionos. Es uzreiz runāšu par trim priekšlikumiem – 54., 55. un 58. priekšlikumu – un gribu iedot, protams, vēl papildu skatpunktu par mājokļu pieejamību Latvijā, it sevišķi ārpus Rīgas un Pierīgas reģiona. Kolēģi, mēs visi labi zinām, ka tieši mājoklis, darbs un vieta, kur bērniem mācīties, ir tās trīs galvenās lietas, kas vajadzīgas, lai ģimene izvēlētos savu dzīvi turpināt kādā konkrētā vietā, konkrētā pašvaldībā.

Tieši par mājokli gribu runāt īpaši. Par īres dzīvokļu programmu, kas te tika pieminēta. Dažās vietās tā, cerams, patiešām nesīs augļus, bet Latgales reģionā nebūs neviena projekta. Iedzīvotāji gluži vienkārši nevar samaksāt piecus eiro par vienu kvadrātmetru. Tā ir pārāk liela summa, ņemot vērā ilglaicīgo valsts politiku, valdību darbu un iedzīvotāju ienākumu līmeni.

Tajā pašā laikā daudzi cilvēki patiešām gribētu reemigrēt, piemēram, no Rīgas uz reģioniem, bet viņiem vajadzīgs mājoklis. Braucot pa lauku reģioniem, es redzu tik daudz pamestu māju un ne tikai Latgalē vien, bet arī tepat, Rīgas apvedceļa malā, kur redzams, ka vai nu tā jau ir degradēta teritorija, kur viss būtu jānojauc, lai nav kā skabarga acī, vai arī ir tuvu pēdējais brīdis sākt to atjaunot. Man šķiet, ka šeit ar salīdzinoši mazām summām – nevis ar 30 miljoniem vai 80 miljoniem, kā bija teikts iepriekšējos priekšlikumos, bet ar salīdzinoši nelielām summām – var motivēt iedzīvotājus uzņemties savu vai savas dzimtas māju atjaunošanu. Es pats nodarbojos ar savas dzimtas mājas atjaunošanu, zinu, ka tas nav lēts prieks, un sākotnēji man likās, ka tā, ļoti iespējams, būs jānojauc, bet strādājot sapratu, ka ieguldītie līdzekļi atmaksāsies ne tikai ar mājokļa iegūšanu, bet arī kā kultūrvēsturiskais mantojums, kā dzimtas vēsture un, protams, ieguldījums nākamajās paaudzēs ar cerību, ka mani bērni reiz šajās mājās dzīvos.

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Viļums. To, ko es piedāvāju šī budžeta kontekstā, apzinoties, ka, jūs, protams, to noraidīsiet... Varētu vismaz apdomāt un varbūt arī valdības līmenī apspriest to, ka varētu ar salīdzinoši nelielu finansējumu atbalstīt šādu īpašumu turētājus vai arī, ja viņi to negrib, attiecīgi motivēt viņus ātrāk pārdot šos īpašumus kādai citai ģimenei, kas grib dzīvot laukos, ekoloģiski tīrā vidē, kas gatava būtībā ar savu dzīvošanu šajā reģionā nodrošināt gan ekonomisko drošību, gan varbūt arī palīdzēt kādas skolas saglabāšanai. Un tad mums būs daudz, daudz ieguvumu. Tie nav izdevumi, tas tiešām ir ieguldījums mūsu valsts nākotnē. Man būtu vēl daudz ko teikt par šo un nākamajiem priekšlikumiem, bet, tā kā mans laiks iet uz beigām, es vienkārši aicinu jūs par to padomāt un pievērst tam uzmanību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 17, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 55. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 19, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 56. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

“Altum” mājokļu iegādes programma... garantiju programma, es teiktu, ir tā veiksmīgākā no visām atbalsta programmām, kādas bijušas. Ir mainījušies finanšu ministri, mainījušies ekonomikas ministri, bet šī programma ir palikusi, un ar šīs programmas palīdzību 35 tūkstoši jauno ģimeņu ir tikušas pie sava mājokļa. Tas ir milzīgs skaits, un, es domāju, veiksmes atslēga ir tā, ka neviens nav gar šo programmu grābstījies un tā palikusi tāda, kāda ir, visiem saprotama, un, galvenais, devusi rezultātu.

Bet šis priekšlikums ir par subsīdiju... valsts subsīdiju programmu, kas ir palīdzīgs rīks mūsu daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, lai šīs ģimenes varētu tikt pie sava mājokļa. Šī programma strādā jau vairākus gadus, un 1700 šādas ģimenes ir tikušas pie sava mājokļa. Tas granta elements, dāvinājums, šobrīd ir pieejams līdz 12 tūkstošiem.

Mans piedāvājums ir palielināt šā atbalsta intensitāti, lai tās ģimenes, kurās aug trīs bērni vai bērns ar invaliditāti, varētu saņemt šādu atbalstu līdz 15 tūkstošiem, ģimenes, kurās aug četri bērni, – līdz 20 tūkstošiem, bet ģimenes, kurās aug pieci bērni un vairāk, – līdz 30 tūkstošiem, jo mēs, tas ir, valsts, gribam, lai šādu ģimeņu ir vairāk, un, ja tādas ģimenes mums ir, tad mēs ar tām lepojamies, mēs tām palīdzam tikt pie sava mājokļa. 12 tūkstoši – jā, tas ir labs atbalsts, bet izmaksas gājušas uz augšu, arī nekustamo īpašumu, mājokļu izmaksas ir pieaugušas, un, es domāju, ejot līdzi laikam, ejot līdzi inflācijai, šāda paaugstināta trepe būtu tikai atbalstāma. Tā ka, ejot līdzi laikam, būtu nepieciešami uzlabojumi, un šis priekšlikums tos paredz.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Kolēģi, sāksim ar avotu. Tātad avota nav, jo mēs esam noraidījuši visus priekšlikumus, kas saistīti ar tā saucamo solidaritātes nodokli – gan lielveikaliem, gan... vēl bija nozare... ā, ātrajiem kredītiem. Bet par programmu... kolēģi, programma strādā, programma turpinās strādāt, Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija meklē jaunas iespējas, un, piemēram, liels jauninājums, es domāju, kas ļoti palīdzēs attīstīties tieši reģionos, nevis tikai Rīgā, ir palielināta intensitāte kredītu izsniegšanai tādā gadījumā, ja kredīts vai nekustamais īpašums ir reģionā. Tātad palielināt intensitāti – tas ir ierēdņu valodā. Cilvēku valodā tas nozīmē, ka lielāki līdzekļi tiek piešķirti, līdzmaksājums vai līdzfinansējums tiek piešķirts tādā gadījumā, ja jaunā ģimene izvēlas mājokli reģionā. Un tas ir ļoti liels atspaids. Bet pareizi tika minēts, ka cenas kāpj, gan celtniecībai, gan kvadrātmetriem un tā tālāk. Valdība par to domā, valdība meklē risinājumus, un, es domāju, mēs arī sekosim, lai nākamajos budžetos parādītos šīs programmas.

Protams, paldies par šādu piedāvājumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Jā, šī programma patiešām ir, un tā sevi patiešām ir simtprocentīgi attaisnojusi.

Vienīgā bēda ir tā, ka tūlīt būs pagājuši pieci gadi un tās cenas, par kādām tika iecenota programma “Balsts”... tajās cenās iecenota... principā šis grants, kas nāk līdzi, vairs nespēj dot to ietekmi, ko deva piecus gadus atpakaļ. Tāpēc ir svarīgi, ja mēs paraugāmies uz izcenojumiem par vienu kvadrātmetru gan dzīvokļu, gan māju būvniecībā, tad principā tie sasniedza pat 40–45 procentus. Patiesībā, ja mēs paskatāmies uz valsts budžetu 2020. gadā un šogad, tad arī šogad principā pieaugums ir pat vairāk nekā 30 procentu un līdz ar to visam būtu jāiet kopā.

Ja mēs gadu no gada būtu pārskatījuši likmes, tad šis kāpums neliktos tik straujš, bet šobrīd, skatoties, kā mēs varētu palīdzēt jaunajām ģimenēm iegādāties mājokļus, izrādās, ka citu instrumentu īsti nav.

Es jau kādās citās debatēs biju minējis, ka esmu runājis ar Latvijas Komercbanku asociāciju un viņi šo redz kā vienīgo instrumentu, ar ko mēs patiešām varam iekustināt šo tirgu gan reģionos, gan vispār ģimenēm ar bērniem. Ar to, ka mēs konkrētajam mājoklim palielinām garantijas apjomu, problēma vēl nav atrisināta. Mēs varam skatīties uz dažādām aprēķina formulām, bet, vidēji skatoties, uz vienu bērnu ir jāierēķina vismaz 500 eiro, kam jābūt vecākiem papildus viņu algai, un tātad, ja ir divi bērni, tad vajag 1000 eiro, trīs – 1500 eiro. Lai mēs šo varētu padzīt, nedaudz padzēst uz leju, principā šis grants ar nosaukumu “Balsts” ir vienīgā opcija.

Tāpēc es aicinu ekonomikas ministru aizdomāties par šo programmu, par to, kā tā būtu papildināma. Ne tikai programmu “Balsts”, kas ir domāta ģimenēm ar bērniem, bet tieši tāpat programmu arī jaunajiem speciālistiem, jo tas ir veids, kā mēs šos jauniešus, cilvēkus varam noturēt šeit, Latvijā. Jo, ja tu esi nopircis savu nekustamo īpašumu, tad principā, es domāju, vēlme doties projām un skatīties uz ārzemēm ir pavisam maza.

Tāpēc aicinu ja ne atbalstīt, tad vismaz aizdomāties par šādu programmu pilnveidošanu tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, es gribētu vēl nedaudz par to finanšu avotu parunāt. Te tika teikts, ka nevar atbalstīt šo priekšlikumu, jo mūsu norādītais un piedāvātais avots – pārdalīt papildu līdzekļus no ātro kredītu, no nebanku kreditētājiem – ir noraidīts, tāpēc nevar atbalstīt.

Ziniet, arī jūsu... Ministru kabineta noteikumi, kas... priekšlikumi, kas pārdala finansējumu, arī vēl nav atbalstīti tabulā. Tā ka, ja jūs pieejat pēc tāda formāla piedāvājuma, tas neiztur kritiku.

Otrkārt, kur tad ņemt līdzekļus? Nu, es domāju, ja mēs runājam par “Balstu”, tātad tās ir daudzbērnu ģimenes. Lai tās tiktu pie mājokļa, paņemam no pašām ģimenēm, jo šobrīd tāpēc, ka dzimst mazāk bērnu, arī pabalstos tiek tērēts mazāk un paliek pāri vairāki miljoni, kurus varētu šeit...

Vitenberga kungs piedāvā... viņš pat miljonus neprasa, tur ir 500 tūkstoši. Viens pabalsts. Ir vairāki pabalsti, bet paņemam vienu pabalstu. Viens pabalsts – bērna kopšanas pabalsts – šajā budžetā ir ietaupījis aptuveni trīs miljonus. Tad no šiem trīs miljoniem pārdalām 500 tūkstošus, atbalstām šo priekšlikumu, tur vēl citiem priekšlikumiem līdzekļi paliks pāri.

Kur tad jūs liekat to naudu, kas paliek pāri, ja piedzimst mazāk bērnu? Atnāciet un izstāstiet, kurā kabatā tā nauda paliek.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 15, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 57. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, Ekonomikas ministrijas blokā mēs nenākam aizstāvēt jaunas idejas, mēs nākam aizstāvēt īstenotas idejas, un šī ir vēl viena ideja, kas “Nacionālās apvienības” laikā tika īstenota Ekonomikas ministrijā.

Šobrīd energoefektivitātes programmā ir beigušies līdzekļi. Mēs aicinām nedarīt kā ar iepriekš minētajām programmām, kuras jūs vai nu neturpināt, vai sabojājat. Lūdzu, turpiniet šo, jo interese par “Altum” energoefektivitātes programmu ir bijusi lielāka, sākumā bija pilotprojekts, pēc tam bija pastāvīga programma, šobrīd vienīgā problēma ir tā, ka jūs neesat iedalījuši finansējumu, lai šo programmu turpinātu.

Aicinu to izdarīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 11, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 58. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Ministri! Es jau pie iepriekšējā priekšlikuma stāstīju par mājokļiem reģionos, cik tie ir būtiski. Vēl viena papildu tēze, kāpēc ir svarīgi šos mājokļus sakārtot.

Kad mājoklis ir tukšs, piemēram, pierobežā, tas potenciāli tiek izmantots arī migrantu plūsmai. Migranti var tajā ienākt, apsildīties, kādu laiku pārlaist... robežsargiem grūtāk kontrolēt šo plūsmu. Savukārt tad, ja mājoklis ir apdzīvots, ja tur ir cilvēks, kas dzīvo, droši vien būs arī kāds sunītis, kāds kaķītis, un, ja kāds migrants ies garām, uzreiz būs signāls, ka ir jāziņo robežsardzei un policijai. Tāpēc vēl jo vairāk mums ir svarīga apdzīvotība reģionā.

Šis konkrētais priekšlikums ir tieši par daudzbērnu ģimenēm. Šobrīd “Altum” cenšas palīdzēt ģimenēm un piedāvā papildu atbalstu tām ģimenēm, kurās ir trīs bērni vai vairāk vai ja ir divi bērni un ir trešā bērna gaidībās, taču šis “Altum” atbalsts sāk strādāt tikai tad, ja kāda no bankām ir devusi savu akceptu, ka šis kredīts patiešām šai ģimenei tiek dots. Bet banka, izvērtējot riskus, redzot ienākumu līmeni ģimenē, it sevišķi, ja tur ir divi, trīs bērni vai vairāk, parēķinot uz katru cilvēku, redz, ka ienākumu līmenis nav pietiekams, lai banka varētu dot savu akceptu kredītam.

Tāpēc šis priekšlikums ir par to, lai ar salīdzinoši nelielām summām mēs varētu palīdzēt daudzbērnu ģimenēm palikt reģionos, neaizbraukt projām, nedod dievs, uz ārzemēm, jo diemžēl mēs esam pieredzējuši jau pietiekami plaši, ka viens no vecākiem brauc uz ārzemēm pelnīt naudu, lai tādā veidā ģimene varētu uzbūvēt vai iegādāties sev īpašumu.

Kolēģi, šodien atkal mēs – man jāatgādina – bijām Ziemassvētku noskaņās, un mēs lejā līmējām vai izgreznojām kartona mājiņas, kas būs kā dāvanu iesaiņojums uz Ukrainu... Pēc būtības šīs kartona mājiņas ir tāds simbolisks mājiens mums pašiem šeit, Latvijā, padomāt par mūsu iedzīvotājiem, par mūsu ģimenēm, par mūsu daudzbērnu ģimenēm un nodrošināt viņiem ne kartona mājiņas, bet patiešām cieņpilnu dzīvi.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu vai vismaz izvērtēt šīs idejas atbalstīšanu nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 12, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 59. – deputāta Šlesera priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi! Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ir viegli solīt un it kā aizstāvēt investīcijas, bet vienmēr ir jautājums: kas no tā iegūst? Ja es paskatos uz savu absurdo priekšlikumu topu, tad tas noteikti ir pirmajā vietā.

Tātad – kāda ir priekšlikuma būtība? Iedodam naudu ārzemju tūristiem, lai viņi brauc uz Rīgu, atstāj naudu šeit, un no tā iegūst mūsu tūrisma mītnes. Bet kāds ir šī piedāvājuma ekonomiskais pamatojums? Ja mēs paskatāmies, piemēram, uz tūristu no Barselonas: biļete Barselona–Rīga (turp un atpakaļ) maksā no 250 līdz 290 eiro. Vidējais tūrists pagājušogad Latvijā atstāja 130 eiro. Tas nozīmē, ka faktiski no šiem... valsts ir izdevusi 250 vai 290 eiro, tūrisma mītne ir ieguvusi... viesmīlības bizness... 390 eiro. Norēķiniet nost pašizmaksu, izdevumus. Tas ieguvums, kas šai nozarei ir no valsts ieguldījuma, ir samērā niecīgs, un valsts nodokļos atgūst piekto daļu – 72 eiro.

Faktiski tas pat nav atbalsts nozarei. Ja jūs gribat atbalstīt nozari, tad, lūdzu, ieguldiet... dodiet uzreiz, atļaujiet attīstīt jaunus pakalpojumus. Bet šis ir slēpts aviokompāniju atbalsts. Un ko es teikšu, Šlesera kungs? Pirms solīt aviokompānijām, varbūt vispirms vajag sakārtot jūsu autobusu parku, lai pasažieri nepaliek uz ceļa, kad tiek atcelti reisi.

Man ir jautājums... kolēģi deputāti no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, jums bija ļoti daudz labu, sociāli atbildīgu priekšlikumu. Tas, ko mēs dzirdējām: jūs esat par sociālo atbildību, jūs gribat lielākus pabalstus, sūdzaties par to, ka iedzīvotājiem maksātspēja nav augsta. Ko mēs dzirdam no jūsu līderu priekšlikumiem? Tai laikā, kad 60 procenti Latvijas senioru sieviešu virs 75 gadiem saskaras ar nabadzības risku... Stobovas kundze, es jums pilnīgi piekrītu, ka valsts budžets ir mūsu kopējie izdevumi... Tas nozīmē, ka šajā laikā, kad mums nepietiek līdzekļu daudzām svarīgām lietām, katrs no mums maksās 26 eiro, lai kāds ārzemju tūrists atbrauktu uz Rīgu. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Kolēģi, mazliet klusāk!

J. Simanovska. Un te man atkal jāsaka... Zivtiņa kungs, jūs arī teicāt... jūs kritizējāt šo budžetu, kā dalīt un pārdalīt, tad paskatieties, kas notiek. Šeit tiek dalīta mūsu kopējā nauda un pārdalīta ārvalstu tūristiem. Kas no tā ir ieguvējs?

Kolēģi, arī vairāksolīšanā priekšlikumiem ir jābūt racionāliem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie ministri! Šis ir tas jautājums, par kuru esmu jau daudzkārt runājis no šīs tribīnes. Simanovskas kundze, es trijās minūtēs diemžēl jums nenolasīšu lekciju, kā nodarboties ar biznesu, bet būtība ir ļoti vienkārša. Šodien valdība jau tā “airBaltic” ir norakstījusi 571 miljonu eiro. 50 miljonus jūs maksāsiet procentu maksājumiem par bondiem. Iespējams pat vairāk. Tie ir procentos. Tas, ko es gribēju piedāvāt, – tā vietā, lai maksātu naudu “airBaltic”, kas ir pretlikumīgi, jo Eiropas direktīvas aizliedz kropļot konkurenci, jo ir privātās aviokompānijas un galarezultātā valsts var saņemt milzīgus sodus, dot iespēju atvest pasažierus nesezonā uz Latviju. Tas, ko jūs runājat... apskatieties, kā “airBaltic” iet, apskatieties bilanci. Ja jūs to neesat izpētījuši, man ļoti žēl. Vasarā kompānija pelna naudu, nesezonā zaudē, jo daudzas lidmašīnas nelido nesezonā.

Tātad kas tiek piedāvāts? Šie 50 miljoni – tā ir summa, kura obligāti netiks iztērēta. Tā ir pieņemtā summa – kā kredītlīnija, kuras galvenais mērķis ir pateikt: ja kāds ārzemnieks samaksā vismaz par divām, varbūt trim diennaktīm viesnīcā, viņš veic priekšapmaksu... un viņš atbrauc un vēl tērē. Apjomā pērkot aviobiļetes, nekādi 200–300 eiro netiek maksāti. “Ryanair” pārdod biļetes par 20–30 eiro, pieņemsim, ka tās ir turp un atpakaļ biļetes, jo, ja ir akciju cenas, arī “airBaltic” pārdod par pārdesmit eiro. Tās ir tukšās vietas. Nav runa par tām vietām, kuras var pārdot par 200 eiro. Tukšās vietas. Tā vietā, lai tās tukšās vietas tiek aizpildītas, es piedāvāju, piemēram, 50 eiro iedot vienam pasažierim, kas atlido uz šejieni un kopumā iztērē apmēram 500 eiro, un galarezultātā tas paliek Latvijas ekonomikā. Ja mēs pieņemam, ka visa nauda tiek iztērēta, tad tiek atvests apmēram viens miljons pasažieru un šis viens miljons pasažieru iztērē apmēram pusmiljardu, no šī pusmiljarda valsts budžetā ienāk apmēram simts miljoni. Tāda ir tā matemātika.

Tā ka es ļoti atvainojos, bet jūsu cipari diemžēl nav visai korekti. Realitāte ir tāda: šodien šie pasažieri neplāno lidot, bet vienmēr ir dažādas akcijas. Un es piedāvāju... un šī nauda nav domāta tērēšanai, šī nauda ir domāta, lai atvestu vēl lielāku naudu un iekasētu nodokļus, un tad arī pietiks naudas visām tām sociālajām programmām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamās valstssievas un ļoti godājamie valstsvīri! Man jāsaka, Ainārs vienmēr ir... deputāts Šlesers ir bagāts ar oriģinālām idejām, un es vienmēr ar interesi klausos, ko viņš saka. Un jāsaka, šis piedāvājums jau vairākkārt šeit, no tribīnes, ir cilāts un tas mērķis patiesībā ir ļoti labs un cēls. Un par to jau mēs šodien no rīta, uzsākot šo sēdi, diskutējām.

Par 1. pantu – par to, vai ekonomikas izaugsme mums ir vērtība, kas ir vai nav jāatspoguļo mūsu šodienas pieņemamajā likumā. Tātad mērķis ir stimulēt Latvijas tautsaimniecību. Tomēr man šī priekšlikuma kontekstā rodas vairāki jautājumi.

Pirmais jautājums man ir... man nav skaidrs, kā šādu lielisku priekšlikumu, ideju var pārvērst administrējamā procesā, jo tajā tirgū piedalās ne tikai “airBaltic”, tajā piedalās arī citas aviokompānijas, un, ja man jāsaka arī par tūrisma un viesmīlības tirgu, – tur arī ir diezgan liela konkurence, un diez vai... ne tikai Latvijā iekšējā kontrolē, bet arī Eiropā gan aviācija, gan arī viesmīlības tirgus, tūrisms būs “priecīgi” par šādiem, varētu teikt, tirgu kropļojošiem paņēmieniem. Noteikti būs ārkārtīgi negatīva reakcija. Pieņemsim, ja paskatāmies aviācijas tirgu, es domāju, aviācijas tirgus ir ārkārtīgi regulēts tirgus, to visi apzinās, un Eiropas Komisijai pēdējās direktīvas ir tādas, kas nosaka – Eiropas Komisijas pienākums ir nepieļaut konkurences izkropļojumus aviācijas tirgū. Latvija, neapšaubāmi, ir kopējā kopienas aviācijas tirgus sastāvdaļa. Ir jau bijuši neskaitāmi tiesu procesi, ko Eiropas ietvaros par tirgus kropļošanu šajā jomā ir nācies uzturēt.

Tas galvenais... Ainārs pieminēja “Ryanair”. Kompānija “Ryanair”, starp citu, ārkārtīgi protestēja pret to, ka kovida laikā valstis investēja savus līdzekļus, lai glābtu savas nacionālās kompānijas. To darīja neviens cits kā “Ryanair”, un diez vai “Ryanair”...

Varētu apvienot laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ģ. V. Kristovskis.... neviens cits kā kompānija “Ryanair”, kuru Šlesera kungs ļoti labi pazīst... visu cieņu, ka izdevās šo kompāniju ievest mūsu tirgū un acīmredzot arī samazināt biļešu cenas... un tādas lietas. Gribu teikt, ka “Ryanair” sistemātiski iebilst pret valdības sniegto atbalstu aviokompānijām. Līdz ar to tas būtu jāņem vērā. Jums ir labs kontakts ar “Ryanair” vadītāju. Būtu ar viņu jāsazinās un jāsaprot, kā viņš skatīsies uz Latviju. Es to gribētu dzirdēt. Nē, tiešām, kā viņš skatīsies? (Zālē troksnis. Aplausi.) Kāpēc ne?

Man šķiet, lai sasniegtu mērķus, par kuriem mēs šodien cīnāmies un kuri ir ārkārtīgi svarīgi, droši vien būtu jāmeklē citi pasākumi. Bet paldies mūsu kolēģim Šleseram par viņa radošumu. Mēs labprāt uzklausīsim jaunus...

Sēdes vadītāja. Laiks.

Ģ. V. Kristovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Šlesera kungs, es tomēr atļaušos nevis nolasīt lekciju, bet tomēr pateikt par to, kā nodarboties ar biznesu, ko nozīmē nodarboties ar biznesu Šlesera stilā. Nerunājot par to, ka pie mums dažreiz nevar sagaidīt autobusu, kad tas ir apsolīts, bet vispār mēs daudzas lieliskas iniciatīvas varētu atbalstīt šajā budžetā, ja Šlesera kungs par saviem iepriekšējiem politiskajiem biznesa projektiem atdotu parādu valstij. Ja es pareizi saskaitu, tad par jūsu politisko projektu “Par Labu Latviju” jūs esat parādā valstij 108 tūkstošus, par jūsu vēl senāko politisko projektu “Latvijas Pirmā partija” jūs esat parādā 752 tūkstošus, kopā – 860 tūkstošus, parāds valstij jau tuvu miljonam eiro. Kad jūs to parādu samaksāsiet, mēs varētu pat “airBaltic” biļetes nopirkt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Augsti godātais Šlesera kungs! (Smiekli.) Par šo priekšlikumu esmu jau izteicies publiski, un pie manis arī jūsu draugs Gausa kungs bija atnācis... tiešām visu cieņu... un izstāstīju par šo priekšlikumu klātienē detalizēti. Mums bija saruna, ko varētu iegūt un ko zaudēt “airBaltic”. Lai vai kā, parunājiet ar savu draugu Gausa kungu. “airBaltic” no šī priekšlikuma neiegūst neko, tas nerisinās tos “airBaltic” izaicinājumus, ar kuriem viņi šodien saskaras.

Bet es jūs aicinu: tajā brīdī – ja jūs tiešām piepildīsiet sapni un “nonāksiet Rīgā” –, atmetiet šo ideju! Paskaidrošu, kāpēc. 50 miljonus ieguldīt šādā veidā, kā jūs šodien piedāvājat, nav efektīvākais veids, kā piesaistīt tūristus. Ja mēs izdarīsim šādu gājienu, mēs panāksim to, ka cilvēki, kas tāpat brauc uz Latviju... mēs viņiem vienkārši piemaksāsim.

Bet ir labāki veidi. Kolēģi, pievērsīšu uzmanību. Ieejiet “LiveRiga” mājaslapā. Šobrīd tur ir divi pasākumi: Ziemassvētku tirdziņš Doma laukumā – aizejiet, paskatieties! – un Rīgas maratons, kas ir maijā. Mums ir jāstrādā, lai šeit, Latvijā, notiktu pasākumi, uz kuriem cilvēki brauc. Viens pasākums šajā vasarā valsts budžetam izmaksāja divus miljonus eiro. Ļoti daudzi Saeimas deputāti un pašvaldību vadītāji tajā pasākumā ņēma dalību. Tas bija pasaules rallija čempionāts. Divi miljoni! Ko mēs ieguvām? Uz tām dažām dienām no dažādām Eiropas valstīm uz Latviju atbrauca 10 tūkstoši cilvēku. Katrs tērē vismaz 230 eiro par vienu diennakti. Tas bija, ka tu varēji reāli nomērīt. Iedomājieties, mēs par 50 miljoniem, Šlesera kungs, varētu 25 rallija čempionātus noorganizēt Latvijā. Tas ir salīdzināms ieguldījums. Ja mēs ieguldītu naudu šādos pasākumos, mēs iegūtu daudz lielāku atdevi.

Šādā veidā mēs atbalstīsim tos, kas tāpat jau brauks uz šejieni. Es nestrīdos par jūsu ideju, ka vajag kaut ko darīt, lai piesaistītu, bet, ja jūs atnāktu ar priekšlikumu – ieguldām vienu divus miljonus, lai Rīgā notiktu Teilores Sviftas koncerts, kāpēc ne? Varētu padomāt. Tas pievilinātu uz šejieni cilvēkus. Bet, ja jūs sakāt, ka tiem dažiem miljoniem cilvēku, kas jau tāpat brauc uz Latviju (Starpsauciens.), apmeklē mūs un paliek mūsu viesnīcās, vienkārši piemaksāsim, tas neglābs “airBaltic”.

Es esmu publiski teicis, ka esmu pret šo priekšlikumu. Es nestrīdos par ideju, ka vajag pievilināt tūristus un vajag šādas programmas, – vajag, un mēs tādas radām. Mums ir programma, un nākamajā gadā arī būs, mēs strādājam pie tā, lai šeit notiktu basketbola čempionāts, šodien jau domājam par to, lai atgrieztu ralliju.

Nāciet ar idejām! Domāsim vēl, domāsim, kādus pasākumus Rīgā taisīt, lai būtu vēl un vēl. Šobrīd Rīgā ir divi pasākumi – paskatieties “LiveRiga”! – divi, uz ko aicina.

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Valainis. Ar to ir par maz.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi, šī priekšlikuma būtība nebūt nav glābt “airBaltic”. Tie, kuri vairāk vai mazāk kaut ko saprot no ekonomikas, saprot, ka tā nauda, kas ienāk Latvijā, multiplicējas. Bet neba es tagad mēģināšu aizstāvēt šo priekšlikumu Aināra vietā... Šlesera kunga vietā.

Mani fascinē tas, ka mēs te esam novākušies ar dažādām profesijām: mums te ir dakteri, mums te ir bijušie arhitekti... dažādas profesijas, un katram mums ir kaut kādas lietas, ko mēs protam, bet nekad nevajadzētu aizmirst tomēr to, ka darbi runā skaļāk par vārdiem. Un tas, ka Šlesera kungs savā biznesa pieredzē šai valstij ir piesaistījis visvairāk investīciju... no jebkura cilvēka Latvijā... tas ir fakts (Starpsaucieni.), tas ir absolūtākais fakts, ko jūs nevarat noliegt. Sākot ar viņa biznesa pašiem pirmsākumiem, kad viņš strādāja ar Skandināvijas investoriem, un kaut vai tagad ar šiem investoriem, kuri nāk no līča reģiona.

Tāpat kā es negrasos, Simanovskas kundze, jūs mācīt par zinātni, jo es tik tiešām tur neko nesaprotu, nemāciet Šlesera kungu par biznesu! Tas nav pareizi!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Centīšos minūtes laikā ātri atbildēt Kristovskim. Pirmām kārtām nav runas par naudas piešķiršanu “airBaltic”. Konkursa kārtībā šai naudai varētu pieteikties visas aviokompānijas, arī “Ryanair”, “Lufthansa”... un visi... bet, tā kā vislielākā flote ir “airBaltic”, es pieļauju, ka konkursa kārtībā 80 procentus naudas varētu saņemt “airBaltic”, un tur viss būtu likumīgi.

Valaiņa kungs, kas attiecas uz jūsu idejām, es esmu par visām idejām, kuras ģenerē kaut kādu ekonomisko aktivitāti, vai tie ir koncerti vai vēl kas, bet ir viena lieta – nesezona. Nesezonā ir jāvelk uz šejieni! Sezonā viņi atbrauks uz koncertiem, bet nesezonā šis ir veids, kā ir strādājušas arī citas valstis. Ir arī citi mehānismi. Es to nenoliedzu, bet runa ir par to, ka no šīs tribīnes vajadzētu runāt par desmitiem, simtiem priekšlikumu, kas var pacelt ekonomiku, jo ienākumu ziņā mēs esam par deviņiem miljardiem atpalikuši no Igaunijas. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Kolēģi, mums ir bijis daudz labu opozīcijas priekšlikumu, kuri ir bijuši patiešām labi, un tos mēs nevarējām atbalstīt, tāpēc ka šajā budžetā nepietiek līdzekļu. Bet šis priekšlikums ir spļāviens sejā Latvijas iedzīvotājiem. Šlesera kungam ir fenomenāla ideja – sponsorēt no mūsu līdzekļiem aviobiļetes ārzemniekiem (Starpsaucieni.) uz Rīgu un tam atvēlēt 50 miljonus – 50 miljonus! Šis izskatās pēc Rēzeknes scenārija, kur nu jau jūsu sabiedrotais, Bartaševiča kungs, lēma it kā piesaistīt pilsētai tūristus un no pašvaldības puses uzcēla milzīgu SPA ēku, kura tā arī joprojām stāv tukša, jo nevar atrast saimnieku, kas tur nāktu un saimniekotu. Bet šis priekšlikums ir kaut kas vēl nekaunīgāks: jūs gribat atņemt naudu Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas ģimenēm un to nodot ārvalstniekiem, lai viņi var bez maksas atlidot uz Latviju un te atpūsties. Mana kolēģe Jana Simanovska jau izskaidroja un parādīja aprēķinus un to, cik ekonomiski absurds un nepamatots ir šis priekšlikums.

Te nu man ir jāsaka jums, ka jums būtu jākaunas par šādu priekšlikumu, kurš atņem naudu mums, Latvijas iedzīvotājiem, un iedod to tūristiem. Katram no mums būtu jāšķiras no 25 eiro. Ja tā ir ģimene, kurā ir četri cilvēki, – tie ir 100 eiro uz ģimeni. Un jūsu matemātika šoreiz ir galīgi nepareiza vai drīzāk, man šķiet, jūs tādus aprēķinus vispār neesat veicis.

Tūrists Latvijā atstāj vidēji 131 eiro dienā. Uz cik dienām ir jābrauc tūristiem no nedaudz tālākām valstīm, nekā mana kolēģe Jana minēja, teiksim, no Amerikas vai Austrālijas? Ja viņi atbrauktu uz nedēļu, arī tad tas Latvijai neatmaksātos, mēs būtu milzīgā mīnusā. Un te jums gribējās mūs pamācīt, kā veidot biznesu?

Bet, kolēģi, paņemt naudu no valsts, no iedzīvotājiem un taisīt biznesu – tas ir absolūti nepieņemami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Es tiešām neesmu aviācijas eksperts, bet šoreiz nav taisnība ne Šlesera kungam, ne PROGRESĪVAJIEM. Es gribēju nedaudz reaģēt uz Krištopana kunga teikto par tām lielajām investīcijām.

Šlesera kungs, Šlesera kungs, paklausieties! Jūs “ejat” uz Rīgu, vienkārši jums tas var noderēt. Vai jūs zināt, kāpēc Rīgā ir tukši skatlogi? (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Sprindžuka kungs, nesarunāties ar zāli!

M. Sprindžuks. Kolēģi, vai jūs zināt daudzas Eiropas galvaspilsētas, kur ir tādi lielveikali kā “Alfa”, “Akropole”, “Mols” un tā tālāk? Kurš ieveda šīs investīcijas? Kurš sāka to ballīti Rīgā? (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, man tiešām, tiešām smieklīgi klausīties tos cilvēkus, kuri ne dienu nav strādājuši privātajā biznesā. Un runa tagad nav par to, ka jūs pārdevāt kaut kādu putekļu sūcēju. Vai kāds no jums saražoja tādu putekļu sūcēju, nerunājot jau par to... mācīt cilvēkus, kuri izauguši no biznesa, kuri strādāja biznesā, un mācīt par to... Piecdesmit tūkstoši... miljoni, ko grib novirzīt tūrisma nozarei Šlesers šajā priekšlikumā (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

V. Pleškāne. Ko jūs sakāt? Piecdesmit miljoni... 50 miljoni, kuri... 50 miljoni, kurus prasa Šlesers novirzīt un par kuriem saka, ka samaksās katrs iedzīvotājs... bet jūs, valdība, norakstījāt 560 miljonus “airBaltic”, lai to uzturētu, vienkārši atļāvāt katram iedzīvotājam samesties uz to “airBaltic” uzņēmumu. Te – 50, a jūs atļāvāt 560 miljonus no mūsu kabatām... Tad kur ir starpība? Piecdesmit miljonus investēt, lai attīstītu mūsu tautsaimniecību, vai 560 miljonus vienkārši tā – spļāviens visam... katram cilvēkam, samaksājot par “airBaltic” un neko neatgriežot atpakaļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Nu tāpēc jau mēs esam pēdējā vietā Eiropas Savienībā visos rādītājos, ja par ekonomiku runā cilvēki, kuri tik tiešām no tās neko nesaprot, kuri nekad nav bijuši uzņēmēji un kuri tik tiešām to (Zālē troksnis.) putekļu sūcēju nekad dzīvē nav pārdevuši, jo vienīgais, ko viņi zina... viņi ir baltās apkaklītes bijuši, bezdarbnieki vai vēl kas tur... dzīvojuši uz mūsu nodokļu maksātāju rēķina un viņi to vien zina, ka viņiem vienreiz mēnesī atnes naudu un viņiem tā nauda vienmēr būs, vai dara kaut ko vai nedara. Tas, ko viņi vēl zina, ir aizņemties naudu, aizņemties un dzīvot uz parāda. Miljonu dienā mēs maksājam tikai procentu maksājumos. No kādas naudas tad tas tiek maksāts? Ne no mūsu iedzīvotāju.... cilvēku naudas, nē? No kā tas tiek maksāts? Tas ir vienīgais, ko zina šādi cilvēki, kas nekad nav strādājuši savā biznesā. (Starpsauciens: “Pareizi!” Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai otro reizi.

A. Ņenaševa (PRO).

Dārgie Šlesera partijas biedri, nejauciet, lūdzu, biznesu ar politbiznesu! Šlesers ir ļoti veiksmīgs politbiznesmenis, kas vēlreiz atgādinu... kāpēc nekādas atbildes nebija (Starpsauciens.)... Kad jūs atdosiet 860 tūkstošus eiro parādu valstij? Jūs arī šo politprojektu izbeigsiet un paliksiet parādā valstij – simt punkti! Tā ka šis nav bizness, kā jūs sakāt, šis ir politbizness.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Es gribētu tā kā atgriezties pāris dienas atpakaļ, kad mēs uzsākām šīs debates par valsts budžetu, mēs tā kā norunājām, ka mēs ar privātiem, aizskarošiem komentāriem šeit neuzstāsimies. (Starpsauciens.)

Diemžēl es to sadzirdu no koalīcijas puses. Manuprāt, šeit visi, kas mēs esam, esam Latvijas iedzīvotāju ievēlēti, un, manuprāt, katrs savā privātajā sfērā, kurā pirms tam ir darbojies, kaut ko labu ir izdarījis, ja reiz Latvijas tauta mūs šeit ir ievēlējusi.

Tāpēc, kolēģi, cienīsim viens otru un varbūt neaizskarsim ar šādiem privātiem aizvainojumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu (Starpsauciens: “Paspēju nospiest!”)... Nepaspēji. (Smiekli.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 31, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 60. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 61. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 62. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 63. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Kolēģi, labvakar! “Stabilitātei!” iesniedz priekšlikumu par augļiem un dārzeņiem, lai saglabātu tomēr 5 procentu PVN. Vakar mēs ļoti, ļoti daudz par šo runājām, un, vienkārši salīdzinot cenas, nezinu, cik bieži jūs vispār staigājat pa veikaliem, es jums varu pastāstīt, piemēram, poļu tomāti maksā divi eiro, Latvijas tomāti maksā septiņi eiro. Nu tiešām ļoti liela starpība.

Kolēģi, mēs zinām, kāds stāvoklis vispār tagad mums ir ekonomikā, kādā nabadzībā dzīvo cilvēki, un augļi, dārzeņi – tas ir pats svarīgākais... produkts. Es ļoti, ļoti jūs aicinu atbalstīt. Tur nav tik daudz, teiksim tā, ko mums vajag iztērēt... Vienkārši, lai samazinātu no 12 līdz 5... Mums vajag tikai 12 miljonus.

Es jums varu pateikt, ka, piemēram, Austrijā ir 10 procenti augļiem un dārzeņiem, Beļģijā ir 6, Francijā – 5, Vācijā – 7, Itālijā – 4, mums ir 12. Nu nav salīdzināms!

Kolēģi, lūgums atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 18, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 64. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 65. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 66. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 67. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šī budžeta galvenā deklarētā prioritāte ir iekšējā drošība, taču mēs visi zinām, ka iekšlietu nozare un aizsardzības nozare – starp tām pastāv milzu atšķirība un milzu plaisa. Sevišķi tas attiecas uz atalgojumu un kompensācijām.

Diemžēl arī šis budžets šo plaisu nelikvidē. Ir, protams, zināmi uzlabojumi, ir samazinājums šai plaisai, bet tajā pašā laikā tā turpina pastāvēt. Tas ļoti negatīvi atsaucas uz to cilvēku motivāciju, kas strādā iekšlietu nozarē, protams, nevairo viņu vēlmi atdot maksimālo, lai iestātos par mūsu valsts iekšējo drošību.

Es piedāvāju priekšlikumus... runāšu tātad gan par šo, gan nākamo. Pirmkārt, ieviest kompensāciju par dzīvojamo telpu īri 250 eiro apmērā, kura netiktu aplikta ar nodokļiem. Tas prasītu 35,7 miljonus katrā no nākamajiem trim gadiem. Otrkārt, uzturdevas kompensācijas atjaunošana. Šāda kompensācija tika atcelta, tāda pastāvēja, bet tika atcelta 2013. gadā, un tā būtu jāatgriež kā stabila sociālā garantija iekšējās drošības jomā strādājošajiem. Priekšlikums paredz kompensāciju katram darbiniekam 300 eiro apmērā, un arī tā netiktu aplikta ar nodokļiem. Šeit ir runa par 42,9 miljoniem gadā nākamajos trijos gados. Šāda kompensācija ne tikai segtu inflācijas radīto cenu pieaugumu, bet arī sekmētu amatpersonu labklājību un motivāciju darbam.

Šie priekšlikumi ir vērsti uz to, lai Iekšlietu ministrijas iestādēs strādājošie – tātad ugunsdzēsēji, robežsargi un citi – būtu pielīdzināti aizsardzības nozarē, bruņotajos spēkos strādājošajiem, un tādējādi cilvēkiem būtu motivācija strādāt iekšējās drošības nozarē.

Godātie kolēģi, aicinu atbalstīt šos priekšlikumus un parādīt, ka iekšējā drošība ir ne tikai deklaratīvs mērķis, bet arī reāla vēlme palīdzēt cilvēkiem, kas strādā šajā nozarē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

R. Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, tāds virziens, ko kolēģis arī minēja, tas ir, iet izlīdzināšanas ceļu – tāds bija. Skaidrs, ka mēs arī iesniedzām un lūdzām atbalstīt šo, bet nu reāli arī... budžeta iespējas bija tādas.

Attiecīgi, manā skatījumā, kopumā iekšējā drošība (un tieši atlīdzības jomā atšķirībā no citām jomām) šoreiz ir izcelta. Ja ir šie 2,6... griesti, tad mums šajā gadījumā šis ir pieaugums, kas līdz šim, manuprāt... es neatceros, ka būtu tik liels tieši atlīdzības jomā. Jāteic, ka... es, protams, izsaku paldies, jo es redzēju – kolēģi ļoti daudzus priekšlikumus sasnieguši par dažādiem dienestiem, faktiski arī par šo pieaugumu, bet nu reāli jau šis arī ir diemžēl avots, kas ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, nu nav tas īstais, no kura var nofinansēt bāzes izdevumus, kas ir katru gadu nepieciešami.

Tādēļ paldies, protams, bet šajā gadījumā tas diemžēl nav īstenojams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Jā, kolēģi, nu man nāksies atgādināt par 74. resoru un par līdzekļiem šim pasākumam. Tātad šie līdzekļi ir paredzēti no 74. resora un konkrēti no programmas neparedzētiem gadījumiem. Vairāk... ja mēs izvērtējam šo programmu, tad ļoti liela daļa no šiem līdzekļiem pēc tam nonāk tieši pie šiem dienestiem, no kuriem grib atņemt, jo tagad mums ir daudz visādu dabas katastrofu, daudz pasākumu, citu lietu, ko tieši iekšlietu sistēmas darbinieki aprūpē vai, varētu teikt, apsargā, vai novērš kādas katastrofas lietas, arī medicīnas pārstāvji. Līdz ar to tas avots nebūtu pareizs... tas politiskais pamatojums. Pilnībā piekrītu Kozlovska kungam, un arī iekšlietu sistēmas darbinieki par to teica Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas... laikā, izskatot šos priekšlikumus. Un vēlreiz atgādināšu, ka vēl 74. resorā ir nauda pedagogiem, dzelzceļam, ārējai drošībai, Ukrainas atbalstam 65 miljoni un citām svarīgām programmām, līdz ar to avots nav tas pareizākais.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, tātad šis un vairāki secīgi priekšlikumi tālāk gan no kolēģa Edvīna Šnores, gan no manis ir tieši par iekšlietu atalgojumu, uzturdevām un visu ar to saistīto. Un šeit es gribētu atgādināt, ka tas ir jūsu pašu dotais solījums – izlīdzināt iekšlietu resorā strādājošajiem atalgojumu ar aizsardzību, un, jā, mēs noteikti varētu piekrist, ka to nevar izdarīt vienā gadā, bet šobrīd arī uz nākamajiem gadiem nav iezīmēts nekāds pieaugums, nekāda trepe, kā tad aizsardzības resoru noķert. Līdz ar to līdzīgi kā citos priekšlikumos, kur jūs esat solījuši, bet neesat izdarījuši, arī šis ir nevis mūsu priekšlikums, kas ienāca mums prātā, bet vēl viens atgādinājums jums pildīt pašu dotos solījumus, lai Valsts policijā, robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādājošie nebūtu zemākās pozīcijās kā aizsardzības resors.

Papildus vēlos atgādināt arī iepriekš aktualizētās lietas, ka, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta gadījumā nav runa tikai par bāzes atalgojumu vai piemaksu, kas nākamgad varētu būt šie 300 eiro, kopumā saskaitot gan algas pielikumu, gan piemaksu, bet joprojām jautājums ir par to, kā tiek rēķinātas un apmaksātas virsstundas un kāpēc šobrīd ugunsdzēsējiem jābraukā no vienas vietas uz otru, kāpēc vadība sev grezni apmaksā virsstundas, bet ierindas ugunsdzēsējam glābējam tas tā nav? Kā notiek kompensēšana par svētku dienām?

Skrastiņa kungs, pirms jūs viebjaties, nāciet izstāstiet savu versiju... vai kratāt galvu... jo mēs trešo reizi aktualizējam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta jautājumus, arī šis priekšlikums ir par to, jūs (Starpsauciens.)... jā, jūs dīdāties, bet nenākat izstāstīt, kādēļ jūs noraidāt šādus priekšlikumus, līdz ar to tiem, kuriem iekšlietu dienestu un ugunsdzēsēju algas ir ne tikai virsrakstu līmenis, bet arī pārliecība, tad atbalstiet šo priekšlikumu. Nu labi, vai arī, ja nevarat izdarīt vienā gadā, es pieņemu, tad izstāstiet, ko jūs darīsiet nākamgad, aiznākamgad, jo mēs jau Pieprasījumu komisijā uzzinājām, ka nākamajiem gadiem nekas nav iezīmēts. Kā tad jūs to risināsiet?

Galu galā mēs te ilgi diskutējam šodien par to budžeta mērķi, un es piekrītu, ka drošība ir galvenais budžeta mērķis, un, ja uz kaut kā rēķina var veidot budžeta deficītu, tad tā ir drošība, vai ne? Nu, šis ir drošības jautājums, jūs esat teikuši, ka iekšējā drošība ir galvenais. Līdz ar to arī norādītais avots, manuprāt, ir adekvāts. Ja ir cits, norādiet citu, bet atrisiniet šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 9, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies četri deputāti: Raivis Dzintars, Andris Kulbergs, Ināra Mūrniece un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 19.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē, ieņemam vietas! (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma, un mēs strādājam līdz pulksten 21.00.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu iesniegumu.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs, Agnese Krasta un Zane Skujiņa-Rubene lūdz atsākt Saeimas šā gada 5. decembra kārtējo sēdi pēc šā gada 4. decembra ārkārtas sēdes beigām. Tas nozīmē, ka pulksten 21.00 ar kārtējo sēdi mēs neturpināsim. Jā, lūk. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, tātad strādājam līdz pulksten 21.00.

Kolēģi, ir ļoti grūti visus pārbļaut. Mazliet klusāk! Arī apvienotais saraksts un “Nacionālā apvienība”, lūdzu, uz jums tas arī attiecas. (Starpsaucieni.) Nerādām cits uz citu ar pirkstu!

Kolēģi, turpinām skatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.

Turpinām izskatīt priekšlikumus. Izskatījām 67 priekšlikumus, un nākamais darba kārtībā – 68. priekšlikums. Lūdzu!

A. Šuvajevs. Tātad, kolēģi, 68. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt? Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 14, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 69. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Balsojam! Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. 69. priekšlikums.

Kolēģi! (Starpsaucieni: “Balsojam! Balsojam!”) Sprindžuka kungs!

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

69. priekšlikums ir atbalstīt Iekšlietu ministriju un iegādāties policistiem formas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu...

Vārds deputātam Jānim Reiram. Lūdzu!

J. Reirs (JV).

Lūgums apvienot (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Reirs. Paldies.

Kolēģi! Tātad 69. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Sāksim, protams, kā vienmēr, ar avotu. Apropriācijas rezerve – praktiski 14 miljoni (Zālē troksnis.)... tātad apropriācijas rezerve – 14 miljoni eiro – nav labs budžeta avots, jo šī rezerve ir paredzēta (Starpsauciens: “Trīs minūtes vēl!”)... kolēģi (Zālē troksnis.)... kolēģi, šis nav (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

J. Reirs.... šis nav tikai šajā priekšlikumā... apropriācijas rezerve. (Smiekli.) Es parunāšu un tad varbūt retāk kāpšu tribīnē, bet, ja jums patīk, ka nāku pie katra priekšlikuma, varu to darīt.

Apropriācijas rezerve parasti ir tie līdzekļi, kas tiek piešķirti nākamajā gadā par iepriekšējos gados neapgūtajiem līdzekļiem. Tie visi ir saistīti ar kādiem projektiem, kuri nav pabeigti, līdz ar to, ja mēs noņemam līdzekļus no apropriācijas rezerves, tad var būt situācija, ka nepietiek finanšu līdzekļu, lai pabeigtu projektu.

Līdz ar to aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 31, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 70. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 71. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 72. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 73. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 74. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Šis esot drošības budžets. Tad ir jautājums: vai policija nodrošina mums drošību vai tomēr ne?

Uz 2024. gada 30. septembri Valsts policijā kopā ir 7468 amata vietas, no kurām 6170 ir amatpersonu amata vietas un 1298 – darbinieku amata vietas. Aizpildītas ir 5757, savukārt vakantas – 1711 amata vietas, tātad turpat 23 procenti. Analizējot vakanto amatu rādītājus Valsts policijas teritoriālajās pārvaldēs, ir redzams, ka nepietiekams nodarbināto skaits ir visās reģionu pārvaldēs. Rīgas reģionā tie ir 36,8 procenti. Analizējot pēc funkciju sadalījuma, vislielākais vakanču skaits ir speciālo uzdevumu vienībās – 40 procenti, reaģēšanā – 30,5 procenti, izmeklēšanā administratīvo pārkāpumu procesā – 30 procenti, resoru un krīzes vadībā – 27,7 procenti.

Ja mēs salīdzinām, kas ir mainījies, ar pagājušo gadu, – ir samazinājies amata vietu skaits – par 239 –, līdz ar to vakanču ir mazāk, nekā tas bija pagājušajā gadā, samazinājušās par 223. Tas, protams, ir uz amata vietu samazinājuma rēķina, tātad nekādu izmaiņu nav. Ir kļuvis pat nedaudz sliktāk.

Kā lai savādāk šo budžetu sauc, ja ne par tukšmuldēšanas budžetu, jo – kur ir rezultāti?

Ar 2025. gadu amatpersonām tiek noteikta jauna piemaksa par amata funkciju un uzdevumu izpildi – 300 eiro bruto, kas ir 200 eiro uz rokas. Taču šobrīd Valsts policijas amatpersonām nav plānots piešķirt uzturdevas kompensācijas vai kompensācijas par dzīvojamo telpu īri un komunālajiem maksājumiem. Tāpēc šis priekšlikums ir, lai policijas darbiniekiem piešķirtu kompensāciju 250 eiro apmērā mēnesī dzīvojamo telpu īrei un komunālo maksājumu veikšanai.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 16, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 75. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 76. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Ar šo priekšlikumu mēs papildinām finansējumu ugunsdzēsējiem. Tas ir ieguldījums sabiedrības drošībā un glābēju darba apstākļu uzlabošanā. Ja budžeta sauklis ir drošība, tad vajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu sakarā ar to, ka ugunsdzēsēju brigādes – tie ir cilvēki, kuri strādā mūsu labā un atbrauc pie mums tādos apstākļos, kad mūsu īpašums deg vai noticis vēl kaut kas...

Tāpēc jāsaglabā tādi darba apstākļi, lai ugunsdzēsējiem būtu labi, lai apkārtējā darba vide būtu šiem cilvēkiem piemērota. Piešķirt 38,4 miljonus eiro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir stratēģiski svarīgs lēmums, lai uzlabotu glābēju darba apstākļus. Šis priekšlikums tapa pēc tam, kad Iekšlietu ministrija iesniedza paskaidrojumu Pieprasījumu komisijai un pats ministrs skaidroja, kāpēc ugunsdzēsējiem būs nepieciešama nauda.

Paskaidrošu vēl, izstāstīšu dažus gadījumus. Priekšlikums ir vērsts uz to, lai nodrošinātu ugunsdzēsējus ar formas tērpu. Kamēr mēs domājam par formas tērpu mūsu darbiniekiem, Igaunijā un Lietuvā domā par to, lai ugunsdzēsējus nodrošinātu ne tikai ar formas tērpu, bet arī ekipējumu, kas būs nepieciešams X stundā. Mūsu VUGD darbinieki cīnās par to, lai būtu formas tērps, a cilvēki Baltijas valstīs – Lietuvā un Igaunijā – jau domā par ekipējumu, kas būtu vajadzīgs X stundā.

Kur mūsu līmenis? Kur ir mūsu VUGD darbinieki, un kur ir Baltijas valstu kaimiņi? Mēs nevaram nodrošināt pat minimālo – gan apstākļus, gan formas tērpu –, kas ir nepieciešams darba pienākumu veikšanai.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Liels paldies opozīcijas deputātiem, kuri izrāda rūpes par valsts ugunsdzēsējiem, robežsargiem un policistiem, bet, ticiet man, arī mums rūp viņu algas, labklājība un dienesta apstākļi.

Šodien mēs vēl vairākas reizes dzirdēsim divus ciparus – 400 un 250. Kas tie ir? Tās ir piemaksas, kuras saņem Nacionālo bruņoto spēku karavīri par dienestu, ko viņi veic valsts labā, un ļoti labi, ka viņi tās saņem. Mēs esam pārliecināti, ka tādas pašas piemaksas ir jāsaņem arī Iekšlietu ministrijas dienestu cilvēkiem.

Iekšlietu ministrs vairākas reizes atkārtoja šos ciparus pēdējo sešu mēnešu laikā. Šodien mums bija tikšanās ar Ministru prezidenti, un viens no jautājumiem bija šis: kā mēs panāksim tādas pašas piemaksas Iekšlietu ministrijas dienestu cilvēkiem? Jā, mēs pie tā strādājam. Šogad budžetā ir pirmā piemaksa, tā būs visiem. Visvairāk un vislabāk tas ietekmēs tieši tos cilvēkus, kuri saņem viszemākās algas un ir visas sistēmas apakšā. Viņiem būs vislielākā piemaksa – procentuāli un apjomā.

Vēlreiz paldies par to, ka jums rūp šis jautājums, bet mēs par to rūpējamies, mēs par to domājam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 15, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 77. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Ik pa brīdim dzirdam, ka šo budžetu nosauc par nepildīto solījumu budžetu. Jau iepriekš gan premjere, gan atbildīgie ministri ir teikuši, ka šogad iekšlietu struktūrām un algu pieaugumiem īsti tā kā nesanāk, bet vienmēr sola to atlikt uz nākamo budžetu, tad pieņemt un stiprināt iekšējo drošību.

Jāatzīst, ka šajā budžetā iekšējai drošībai ir atvēlēti līdzekļi. Mana kolēģa Butāna priekšlikums ir par VUGD darbiniekiem, ugunsdzēsējiem glābējiem, par civilo aizsardzību. Jāatzīst, ka solījums izlīdzināt iekšlietu struktūru darbinieku algas, salīdzinot ar Aizsardzības ministrijas pakļautībā strādājošo cilvēku algām, līdz galam nav izpildīts. Ir mazs solītis uz priekšu, bet atšķirība vēl aizvien saglabājas gana liela, un ir diezgan liels skaits vakanču, kuras nav aizpildītas.

Nāk prātā Iekšlietu ministrijas lēmums, veidojot šo budžetu, pārdalīt naudu policistu formām... atdot budžetā atpakaļ. Un bija diskusija, kurā Iekšlietu ministrijas pārstāvji teica: mums jau tās formas nevajag; kad būs policisti, tad mēs tās formas viņiem izsniegsim. Tas ir ļoti ērti: nav policistu, nav aizpildītas vajadzīgās vakances, līdz ar to formas tērpus nevajag.

Mūsu priekšlikums ir rūpēties arī par iekšējo drošību, sakārtot atalgojuma jautājumu, lai vakances būtu aizpildītas, lai tajā brīdī, kad būs vajadzīga palīdzība un dienestiem būs jāreaģē, viņi būtu gatavi, lai viņi būtu pietiekamā skaitā. Tad nebūs jāpārdala līdzekļi, kuri jau ir piešķirti, ar tādu muļķīgu attaisnojumu. Tad jau var vispār atstāt tikai pāris darbinieku, un neko vairs nevajadzēs. Bet tas nav mērķis.

Ja stiprinām drošību, tad arī iekšējo.

Atbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 77. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 16, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 78. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kā informē Iekšlietu ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā 2023. gada 1. oktobrī bija vakantas 313 amata vietas jeb 10,7 procenti, savukārt 2024. gada 1. oktobrī vakanto amata vietu skaits ir palielinājies līdz 353, sasniedzot jau 11,7 procentus. Vienlaikus jāpiebilst, ka 18,8 procenti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā nodarbināto amatpersonu uz 2024. gada 1. oktobri atradās attaisnotā prombūtnē, piemēram, darba nespējā, bērna kopšanas atvaļinājumā, papildu vai paternitātes atvaļinājumā.

Jāatzīmē, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā joprojām trūkst darbaspēka resursu ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai, vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numura 112 darbības nodrošināšanai... kā arī civilajā aizsardzībā un ugunsdrošības uzraudzībā. Rīgas reģiona pārvaldē ir 118 vakanti amati, Kurzemes reģiona pārvaldē – 32, Latgalē – 24 un Zemgales reģionā – 58. Arī Vienotā kontaktu centra pārvaldē ir brīvas 60 amata vietas. Ministrija norāda, ka šogad vispār neizdevās nokomplektēt Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas pirmā kursa potenciālos virsniekus.

Priekšlikums – piešķirt kompensācijas līdzīgi kā policistiem arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādājošajiem 250 eiro apmērā mēnesī. Rajeva kungs jautāja, kā mēs varētu panākt un nodrošināt, lai šīs kompensācijas būtu tādas pašas kā Nacionālo bruņoto spēku kareivjiem. Ļoti vienkārši, Rajeva kungs, – ar šo balsojumu. Nobalsojiet “par”, un mēs būsim šo problēmu atrisinājuši.

Lūdzu, atbalstiet.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 17, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 79. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Šis priekšlikums ir piešķirt 1,4 miljonus, lai attīstītu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un veicinātu sadarbību ar VUGD un pašvaldībām.

Ukrainā ir ļoti spēcīgi attīstītas brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības. Nevienu brīdi, nevienu mirkli viņi nav bijuši likvidēti, viņi pastāv un atslogo profesionālā VUGD darbiniekus. Kad VUGD piedalās smagākos glābšanas darbos, viņi var paņemt vieglākus gadījumus, jo ir turpat tuvumā – ciematā. Un kurš gan labāk pārzina savu ciematu, ja ne vietējie brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Ukrainā katrā apdzīvotā vietā ir izveidotas brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības. Kaut vai ciematā dzīvo 500 iedzīvotāji, ir četri pieci brīvprātīgie ugunsdzēsēji.

Par iedzīvotāju drošību uztraucas arī pašvaldības, kuru teritorijās darbinieku trūkuma dēļ ir apturēta VUGD posteņu darbība. Kā risinājumu iekšlietu nozare un vietējās pašvaldības piedāvā attīstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību. Atsevišķas pašvaldības jau to dara, bet, protams, šim mērķim ir nepieciešams finansējums. Saņemot izsaukumu, brīvprātīgie var notikuma vietā ierasties 10–15 minūšu laikā un atrisināt situāciju, un nebūtu jābrauc VUGD, un tas arī izmaksātu lētāk. Dažkārt situācijas ir vienkāršas – jānoceļ no koka kaķis vai jānodzēš mazāka izmēra ugunsgrēks.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 18, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 80. – deputātu Butāna un Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Es patiešām ticu, ka brīvajā laikā katrs no jums dara kaut ko noderīgu: kāds makšķerē, medī, kāds spēlē basketbolu, golfu, kāds, kāda tamborē vai ada.

Bet mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kuru moto ir “Mūsu brīvais laiks – jūsu drošībai”. Tie ir vīri un sievas, kuri savu brīvo laiku velta, lai būtu gatavi palīdzēt sabiedrībai tad, kad mēs nonāktu nelaimē, kad mums būtu vajadzīga palīdzība. Tie ir brīvprātīgie ugunsdzēsēji.

Ja salīdzina ar VUGD darbiniekiem, tad brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kuri visu dara brīvprātīgi, ir mūsu Iekšlietu ministrijas nenovērtēti. Viņi investē paši savus līdzekļus, lai Vācijā izsolēs pirktu automašīnas, lai pirktu sev ekipējumu. Mēs ar Butāna kungu esam tikušies ar viņiem, un saruna bija ļoti motivējoša. Viņi ir entuziasma pilni, un vienīgais, ko viņi lūdz, – palīdzēt ar ekipējumu. VUGD ir diezgan stingras prasības, un, kad ekipējums ir novecojis, to bieži vien utilizē, nevis atdod šiem vīriem. Tās ir šļūtenes, formas tērpi, viss pārējais. Viņi tiešām to novērtētu.

Reira kungs pirms brīža kritizēja, ka opozīcijas prasības ir neskaitāmas reizes lielākas un neadekvātas. Tā gluži nav. Šis priekšlikums ir par 50 tūkstošiem, kas būtu atbalstāma summa. Un mēs to iedotu pārstāvošajai organizācijai, lai sadala aktīvākajām nodaļām.

Viņi tiešām daudz... to varēja just nesenās vētras laikā, kad viņi bija viens no galvenajiem spēkiem, kas nodrošināja, lai ceļi tiek atbrīvoti no kokiem. Tika novākti koki no ielām, no gājēju celiņiem, būtībā viņi rūpējās par drošību. Aktivitāte bija liela, viņi ātri savācās un naktīs negulēja, vienlaikus strādāja četri pieci motorzāģi vienā ekipāžā. Viņi ir liels spēks un ļoti lojāli mūsu sabiedrībai, gatavi nākt palīgā tad, kad mums tas būs vajadzīgs. Bet mūsu pienākums ir būt lojāliem pret viņiem un atvēlēt šādu nelielu summu ekipējuma iegādei.

Tā ka – atbalstāms priekšlikums. Tas nav ar superlielu, milzīgu fiskālo ietekmi. Es teiktu, viens no jēdzīgākajiem priekšlikumiem, kuru cilvēki ļoti novērtētu, ja mēs viņiem nāktu solīti pretī.

Atbalstām.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 4, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 81. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 82. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Budžets, kurā prioritāte ir drošība... Pieprasījumu komisijā tika skatīts jautājums par Iekšlietu ministrijas iesniegto skaidrojumu par to, cik līdzekļu trūkst un kam. Izrādās, ka drošības budžetā valdība neatrod finansējumu robežsardzei, koledžas objektu atjaunošanai, aviācijas pārvaldes infrastruktūras atjaunošanai un attīstīšanai, nojumju būvniecībai robežsardzes nodaļai, mobilo videonovērošanas kompleksu nomaiņai un jaunu kuģošanas līdzekļu iegādei.

Ja šis budžets ir par drošību, kāpēc nav novirzīti līdzekļi Iekšlietu ministrijai, lai segtu... 44 miljonus? Es nevaru paskaidrot sabiedrības daļai, kura prasīs: ja budžets ir par drošību, kāpēc mūsu iekšējā drošība nav prioritāte?

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Godātie kolēģi! Priekšlikums ir sastādīts nekorekti. Līdzekļi paredzēti no solidaritātes nodokļa ieviešanas – 93 miljoni –, kuri, starp citu, jau tiek tērēti drošībai. Ārējā drošība... aizsardzības sistēma arī ir drošība, ne tikai iekšlietu sistēma.

Līdz ar to jautājumi, kas saistīti ar poligona izbūvi, ar citiem drošības jautājumiem, ir iekļauti šajā solidaritātes maksājumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 44, atturas – 15. Priekšlikums noraidīts.

A. Šuvajevs. 83. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 84. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 31, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 85. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Priekšlikums mobilo videonovērošanas kompleksu nomaiņai.

Esošais klātbūtnes novērošanas sistēmu un videonovērošanas kameru daudzums neļauj nosegt Latvijas–Baltkrievijas robežu ar robežuzraudzības tehniskajiem līdzekļiem visā tās garumā, un pēdējie gadījumi, kad migranti cenšas šķērsot robežu lielās grupās, izmantojot pat viltotu policijas mašīnu... Visticamāk, tas nav ne pirmais, ne pēdējais šāds kontrabandistu mēģinājums pārvest nelegālos migrantus. Arī 1. novembrī aizturēti robežpārkāpēji un pārvadātāji, kuri izmantoja transportlīdzekli ar pakaļdarinātu robežsardzes identitātes krāsojumu.

Migrantu plūsma uz Latvijas–Baltkrievijas robežas šovasar salīdzinājumā ar gada sākumu ir palielinājusies vairāk nekā divas reizes. Jūlijā vien no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturētas jau vairāk nekā tūkstoš personas, un šīs kameras arī palīdzētu stiprināt robežas drošību un atvieglotu robežsargu darbu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Maslovskim.

V. Maslovskis (ZZS).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Liels paldies opozīcijas deputātiem, kas cīnās par Iekšlietu ministrijas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba uzlabošanu gan dienesta pienākumu ietvaros, gan atalgojuma ziņā, gan arī kā tikko – par mobilajiem novērošanas kompleksiem. Un tika izmantots arī Valsts robežsardzes transportlīdzekļa viltojums.

Ir ļoti daudz svarīgu lietu – gan kompensācijas, gan uzturdevas. Man bija tas gods vairāk nekā 20 gadus pildīt dienesta pienākumus gan Valsts policijā, gan Valsts robežsardzē, un es arī līdz šodienai ļoti bieži kontaktējos... mani ģimenes locekļi vēl pilda dienesta pienākumus. Ziniet, ko viņi saka? Tur problēmu tiešām ir ļoti daudz. Tagad esošajā budžetā, ko apstiprināsim, es ceru, risinām jautājumus. Protams, jāpanāk nākamajos gados, lai būtu iespējas palielināt, bet arī šis atalgojuma un piemaksu palielinājums – 300 eiro plus 10 eiro atalgojumā. Ziniet, ko viņi atbild? Jūs tur tikai nesačakarējiet tā, ka mēs arī to nedabūsim. Netic, puse vismaz netic, saka – lūdzu, nobalsojiet, atbalstiet! Un visi viņi cer – viņi ir patrioti –, ka turpmāk arī tiks atbalstīts un tiks meklēts risinājums arī turpmākam atalgojuma palielinājumam.

Kas attiecas uz to, ka nav virknes cilvēku... neiet un ir liels vietu iztrūkums... vienkārši jaunieši nav gatavi par šo atalgojumu pie šādiem apstākļiem un tādos rāmjos, kas iegrožo, pildīt dienesta pienākumus, tur ir vienkārši audzināšanas un patriotisma jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 85. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 23, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 86. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds satiksmes ministram Kasparam Briškenam.

K. Briškens (satiksmes ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labvakar, kolēģi! Es vēlējos atbildēt Dombravas kungam uz iepriekš... pie viena iepriekšējā priekšlikuma minēto, mazliet ieskicēt Latvijas Valsts radio un televīzijas centra faktiski stratēģisko nozīmi Latvijas sakaru nozarē kā sakaru infrastruktūras pārvaldītājam, kā mūsu apraides nodrošinātājam un arī vairāku stratēģiski svarīgu projektu realizētājam.

Es vēlos arī nomierināt Dombravas kungu, paldies par jūsu rūpēm! Es pilnībā pievienojos. Tā nauda, kas papildus tiek novirzīta no LVRTC dividendēm, paliek LVRTC saimniecībā, jo faktiski nodrošinās tālāk arī elektroniskā paraksta platformas darbību kontekstā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pasu, ID karšu izsniegšanas procesu, līdz ar to, protams, tās investīcijas tiks arī tālāk novirzītas šīs sistēmas uzturēšanai.

Vairāki citi projekti, nu, protams, vienotais datu centrs – jau realizēts projekts šobrīd arī divās kārtās. E-paraksts, ko, es domāju, lielākā daļa no mums ikdienā, protams, izmanto. Arī mūsu televīzijas tornis, mūsu lepnums, mūsu digitālās apraides sirds – tur ir ļoti nopietns projekts sagatavots, lai rekonstruētu šo nozīmīgo būvi un faktiski ienestu to jaunā laikmetā.

Ļoti svarīgs ir Latvijas nacionālais federētais mākonis, par to ir daudzas diskusijas bijušas. Tas ir datu glabāšanas un skaitļošanas infrastruktūras un pakalpojumu, nu, tāds habs vai kopējais mākonis, tur ietilpst LVRTC skaitļošanas uzglabāšanas jaudas, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības datu centrs. Attiecīgi šajā federētajā infrastruktūrā jeb apvienotajā infrastruktūrā mēs mēģinām konsolidēt vairākas nacionāla līmeņa datu sistēmas, lai saimniekotu efektīvāk, un arī tur tiek novirzīti investīciju līdzekļi.

Ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkls – šajā tīklā ir iesaistītas vairāk nekā simts dažādas iestādes, un tas ir kritiski svarīgs, tieši gatavojoties dažādu veidu apdraudējumiem mūsu digitālajai infrastruktūrai. Saistībā ar to LVRTC realizēja arī vienoto kiberdrošības infrastruktūru, kas mūsu apstākļos ir kritiski svarīga.

Tāpat pieminējām jau iepriekš automatizētas robežu uzraudzības infrastruktūru – arī šis stratēģiski svarīgais projekts ir LVRTC rokās, un tā nauda, kas paliek no komercprojektiem, arī tur tiek novirzīta. Nacionālais kvantu komunikācijas infrastruktūras tīkls, ko LVRTC ir apņēmies izveidot...

Ja es varētu lūgt papildus to minūti, es, iespējams, neizmantošu visu...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot.

K. Briškens. Šī kvantu infrastruktūra, gatavojoties super veiktspējīgajiem ātrajiem datoriem, kas šobrīd tiek attīstīti, kuru mēs esam izveidojuši, arī ar LVRTC iniciatīvu – šo kvantu memorandu –, kurā iesaistījušās nu jau padsmit institūcijas, tai skaitā mūsu pasaules mēroga zinātnieki šajās jomās, šīs nozares institūcijas sadarbojas, lai mēs šīs zināšanas attīstītu.

Visbeidzot Ceļapītera kungs pieskārās platjoslas jautājumiem un arī vidējās jūdzes jautājumiem. Protams, es atbalstu to, lai mūsu sakaru infrastruktūra būtu vienotās rokās. Šobrīd vēsturiski ir izveidojusies sadrumstalota situācija, kad daļa, īpaši vidējās jūdzes infrastruktūra, ir LVRTC rokās, daļa ir “Tet” rokās, tad, protams, ir mobilie telekomunikāciju operatori... Es uzskatu, ka šai maģistrālei, infrastruktūrai, īpaši tajā daļā, kas ir kritiskā infrastruktūra, vajadzētu būt pārliecinoši valsts rokās, vienotā institūcijā, lai mēs šo mūsu drošībai svarīgo infrastruktūru varētu uzturēt, nodrošināt tās drošību, gatavību jebkādu veidu apdraudējumiem.

Tā kā liels paldies, kolēģi, par rūpēm par šo jautājumu, man arī prieks, ka šī naudiņa paliks nozarē, turpināsim attīstīt mūsu sakaru infrastruktūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

86. priekšlikums komisijā atbalstīts. Deputāti neiebilst.

A. Šuvajevs. 87. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 88. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 89. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Šis un nākamie divi mani priekšlikumi attiecas uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Tā arī ir Iekšlietu ministrijas iestāde, bet šajā budžetā diemžēl ir savā ziņā atstāta tādā kā pabērna lomā, jo uz to neattiecas tās piemaksas, par kurām šeit kolēģi runā – gan Rajeva kungs, gan Maslovska kungs – 300 eiro piemaksas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

PMLP darbinieki nav šādā statusā, līdz ar to viņiem šīs piemaksas iet secen. Bet mēs zinām, ka tieši no PMLP darba lielā mērā ir atkarīga valsts iekšējā drošība. PMLP uzrauga migrācijas plūsmas, monitorē ārvalstu, tostarp Krievijas, pilsoņu uzturēšanos Latvijā, pieņem lēmumus par uzturēšanās atļaujām un izraidīšanu no valsts.

Tas, ko es rosinu gan šajā, gan nākamajos priekšlikumos, ir stiprināt PMLP kapacitāti, paredzot aptuveni četru miljonu papildu finansējumu katru gadu, pirmām kārtām lai palielinātu algas, papildu speciālistu piesaistei migrācijas un patvēruma plūsmu pārvaldībai, kā arī valsts nozīmes informācijas sistēmu datu pieejamības nodrošināšanai. Tās ir lietas, uz kurām ir vērsusi uzmanību pati PMLP, kur pietrūkst naudas.

Tāpat es rosinu atbalstīt PMLP iniciatīvu par vienota kontaktpunkta izveidi personu sagatavošanai lietot digitālās iespējas, proti, eID karti, e-parakstu, mobilo aplikāciju un tā tālāk. Tam nepieciešami apmēram 600 tūkstoši eiro katru gadu turpmākos trīs gadus.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 89. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 15, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 90. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 90. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 17, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 91. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 91. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 17, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 92. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim. (Starpsaucieni. Dep. J. Grasbergs: “Ainārs ies atspēkot!” Starpsauciens: “Es domāju!”)

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Un tas, kas ir palicis no valdības, visu cieņu! Jau gribētos tiešām sveikt visus policistus, šajā viņiem nozīmīgajā dienā mēs runājam par iekšējo drošību. Laikam mums nesanāks viņus sveikt un neizdosies pieņemt budžetu šodien, bet vienalga gribas tiešām viņiem pateikt milzu paldies par to, ko viņi ik dienas dara.

Bet atgriezīšos pie tā, kā ir ar to mūsu budžetu, ko īstenībā... ko mums šeit kritizēja, ka no opozīcijas nāk tik daudz runāt un ka mēs pievēršamies tādiem maznozīmīgiem jautājumiem. Es atļaušos arī pievērsties maznozīmīgam jautājumam – PMLP jautājumam. Varbūt tā izskatās no malas, jo man arī nav liela summa – 140 tūkstoši. Ja mēs runājam par to budžetu, tad man liekas, tā ir, ka tie maznozīmīgie jautājumi kaut kādā veidā veidojas, ka mēs vienu redzam, bet kā ir īstenībā?

Jo man liekas, ka šis budžets ir līdzīgi kā veikalā, ka mēs ieejam, piemēram, tur ir kaut kādi produkti, un kādreiz bija 500 gramu paniņu bundžiņa, tagad ir 400 grami. Un tā ir maznozīmīga detaļa – 500 un 400. Un tad paskatāmies, cik maksā kopumā šobrīd tās paniņas, tās maksā enreiz dārgāk nekā tad, kad bija 500. Nu tas tā – kopējam stāstam.

Bet šajā gadījumā tiešām es būtu ļoti laipns un priecīgs, ja jūs atbalstītu šo, jo mēs visu laiku šodien runājam... un gribu pateikt paldies īstenībā arī par to, ka turējāt solījumu un palielinājāt Iekšlietu ministrijā dienējošajiem cilvēkiem algas. Milzīgs paldies!

Uzreiz apvienojiet... Es redzu, ka man nesanāks pabeigt...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot laikus.

R. Bergmanis. Tiešām paldies jums par to. Tikai ir bažas, protams, par turpmāko, jo šeit jau rakstīts: 2026., 2027. Un mēs neredzam, ka tas turpināsies Iekšlietu ministrijā, un būtu vēlme un tiešām aicinājums, lai jūs tomēr atrastu arī 2026. un 2027. gadā līdzekļus un resursus.

Bet attiecībā uz šo mēs tik daudz runājām par PMLP, un viņi tiešām dara apbrīnojamu darbu, ko viņi izgāja... pandēmijas laikā: bija jānomaina miljoniem cilvēku identifikācijas dokumenti – pases, ID kartes –, un tas viss ar vismazākajām algām, man liekas, Iekšlietu ministrijas sistēmā. Un šobrīd mēs runājam... un to, ko minēja arī Šnores kungs, kas būtu... jūs diemžēl neatbalstījāt, kur viņiem droši vien būtu ļoti noderējis šis atbalsts, bet šinī gadījumā šie 140 tūkstoši ir tas, kas viņiem bija iedots 2023. gadā īrei un komunālajiem, tad 2024. un 2025. gadā vairs neatradās iespēja viņus atbalstīt, līdz ar to viņiem atkal būs jāpārskata no iekšējām rezervēm, lai samaksātu īres un komunālos maksājumus.

Es ceru, ka varbūt nākotnē izdosies atrast šo iespēju, jo es saprotu, ka Iekšlietu ministrija gadiem ir bijusi tā ministrija, kura ļoti maz ir atbalstīta, un es ceru, ka... tas, ko mēs šodien redzam, ka tiešām esam pievērsušies Iekšlietu ministrijas stiprināšanai, turpināsies ne tikai nākamajā gadā, bet arī turpmākajos gados. Un jo sevišķi tas tiešām ir svarīgi... un to, ko minēja arī Briškena kungs, kur varbūt man būtu cits skatījums, jo tas ir horizontāli... tomēr tāda saikne, ka mēs no vienas ministrijas atbildības, tas, kas ir par šiem dokumentiem un ID... mēs esam novirzījuši finansējumu LVRTC, bet tas nav tik būtiski, galvenais, ka mēs esam atraduši šo, tāpēc aicināšu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, lai viņiem nebūtu jādomā, kā risināt šo jautājumu varbūt uz savu algu rēķina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 5, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 93. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 94. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 95. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 96. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 97. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 98. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 99. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Un 100. – Ministru kabineta priekšlikums. (Ovācijas.) Komisijā ir atbalstīts.

Šeit mana maiņa noslēdzas. Paldies jums, kolēģi. (Ovācijas.)

A. Vīksna (AS).

Un tagad dinamiski turpinām.

Diskutējam par 101. – deputāta Butāna priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 22, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. Nākamais – 102. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 102. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 21, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 103. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 104. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 105. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 106. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 107. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 108. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 109. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 110. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 111. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Labvakar! 111. priekšlikums no frakcijas “Stabilitātei!” ir par to, lai palielinātu skolotājiem algu. Mēs visi zinām, cik daudz mums vispār trūkst skolotāju, un katrs skolotājs... tā ir ļoti liela nozīme katrai skolai. Piemēram, mūsu skolā, kur mācās mana vecākā meita, kurai ir 11 gadu, mums trūkst 26 skolotāju.

Katru dienu, kad mēs nākam uz skolu, mums vajag vai nu uz trešo stundu, vai nu uz piekto stundu. Kādu dienu vispār nav stundu.

Man liekas, ka tomēr mums vajag viņus atbalstīt – palielināt viņiem algas. Lūgums atbalstīt. Un nākamo – 112. – arī lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 111. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 17, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 112. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 112. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 18, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 113. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 113. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 20, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 114. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 115. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 116. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 117. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 118. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 118. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 24, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 119. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 120. – deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs esam nonākuši līdz izglītībai, un izglītība tiek ātri, kā saka, stumta cauri, un viss ir kārtībā. Varbūt arī daudz ir izdarīts. Neliegsim, ka ir labi īstenota iepriekšējā reforma, kura tagad tiek labota. Ir plānā nākamā reforma. Reforma uz reformas. Bet vispārējā izglītībā un augstākajā izglītībā mēs jūtam, ka notiek procesi – vai rezultāti būs labi vai slikti, to mēs pēc gadiem redzēsim.

Bet profesionālā izglītība ir palikusi tādā pabērna lomā, un, skatoties uz profesionālās izglītības iespējām un to, ko mēs no tās sagaidām... mēs gribam, lai 50 procenti no 9. klašu absolventiem dodas uz profesionālo izglītību un lai pēc tam kvalitatīvi speciālisti nāk mūsu darba tirgū, veic uzņēmējdarbību un strādā.

Tajā pašā laikā ir nepietiekams finansējums visās sadaļās. Šis 120. priekšlikums ir priekšlikums piešķirt dotāciju mācību prakšu organizēšanai, izmaksu un darba vidē balstītu mācību īstenošanai, izmaksu finansēšanai profesionālajā izglītībā.

Ja darba vidē balstītām mācībām bija Eiropas nauda un tagad tās nav, tomēr process turpinās, tikai ar daudz mazāku atbalstu, ar mazāku uzņēmēju ieinteresētību, faktiski izmaksas netiek segtas, un katrs dara, kā var, cik prot un kā izdodas, tad prakšu organizēšanai tāda nauda, ko paredz Ministru kabineta noteikumi, kas ir spēkā jau daudzus gadus, vispār budžetā netiek paredzēta.

Ja mēs gribam, lai kvalitatīvi speciālisti nāk no profesionālās izglītības un uzņēmēji viņus ņem ar atplestām rokām, kā tad bez praksēm? Prakses kaut kā jau notiek, bet par tām neviens nemaksā. Vai jūs esat redzējuši labu pakalpojumu jebkurā jomā, par kuru neviens nemaksā? Tā nemēdz būt.

Tieši tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai mūsu speciālisti pēc profesionālās izglītības ieguves saņemtu kvalitatīvu izglītību un būtu piemēroti darba tirgus vajadzībām.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 120. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 15, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 121. – deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu (Dep. I. Indriksones starpsauciens.)... Labi, viss kārtībā, lūdzu...

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Es jau domāju, ka jūs šodien strādājat ar budžetu, vai ne? (Starpsauciens: “Mēs strādājam!”) Nu ļoti labi, tad klausieties, es jums izstāstīšu.

121. priekšlikums paredz 7,27 miljonus eiro bāzes finansējuma palielināšanai profesionālajā izglītībā. Šo skaitli paņēmu no Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvā ziņojuma, tā ka ir precīzs. (Starpsauciens.) Par drošību, ekonomisko drošību un kvalificētiem speciālistiem mēs visi esam “par”. Un opozīcija, protams, norāda uz to, ko pozīcija nav ielikusi budžetā, kaut arī tas ir ļoti svarīgi.

Es domāju, neviens nevar teikt, ka profesionālajā izglītībā mums viss ir kārtībā, jo uzņēmēji saka, ka tie, kas ir ieguvuši izglītību, liela daļa nav gatavi iet strādāt. Kā mēs varam nodrošināt kvalitatīvu izglītību, ja šis bāzes finansējums vai faktiski tās minimālās izmaksas, kas ir vajadzīgas, lai bērns mācītos profesionālajā izglītībā, nav paaugstinātas kopš 2008. gada? Tas būtu tā, kā mēģināt tagad aiziet uz veikalu nopirkt par 2008. gada cenām kaut ko, nezinu, pienu, maizi vai ābolus. Es domāju, ka būs grūti. Bet profesionālās izglītības iestādēm ir jābūt burvjiem un jāspēj to turpināt darīt.

Mazs piemērs no publiski izskanējušās informācijas par Ogres tehnikumu, kur bija izsludinātas attālinātās mācības. Tehnikums šogad ir nopelnījis vienu miljonu eiro, bet ar to nepietiek, lai nosegtu visus izdevumus. Lai kvalitatīvi nodrošinātu mācības vienam audzēknim, ir nepieciešami 2400 eiro gadā, bet šobrīd tie ir 790 eiro. Līdz ar to katru gadu Izglītības un zinātnes ministrija no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem meklē kaut kādas papildu iespējas kompensēt.

Arī šogad ir rasta iespēja un novembrī lemts, ka piešķirs papildu finansējumu – 977 306 eiro uz visām iestādēm izdalot, bāzes finansējumam papildu atbalstu... Ogres tehnikums šogad saņemšot 100 tūkstošus eiro, bet tas ir vairāk nekā uz pusi mazāk, kā tas bija iepriekšējos divos gados, kad tie bija 240 un 270 tūkstoši. Tātad faktiski, skatoties uz šo, iznāk, ka vēl mazāks atbalsts nekā iepriekšējos gados, bet kvalitātes prasības... un Ogres tehnikums nav tas, kas nestrādā, lai nopelnītu. Viņi miljonu ir paši nopelnījuši, bet bāzes izdevumi netiek palielināti.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš paredz bāzes finansējuma paaugstināšanu 7,27 miljonu apmērā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 121. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 16, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 122. – deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

122. priekšlikums vēl aizvien ir par profesionālo izglītību, un tas ir priekšlikums, kas paredz piešķirt dotāciju šīs finansēšanas normatīvā nodrošinājuma paaugstināšanai. Tas arī ir finansējums, kuram būtu jābūt, bet kura faktiski budžetā nav. Visās sadaļās, izņemot varbūt pedagogu atalgojumu profesionālajā izglītībā, netiek izpildīts tas, ko kādreiz valdība, pieņemot noteikumus un nosacījumus, ir paredzējusi. Un šeit ir 2,7 miljoni, tātad atkal mīnuss. Un mēs ceram sagaidīt labu kvalitāti.

Vēršu jūsu uzmanību: tas nav radies šobrīd, tas, protams, ir sakrājies, bet šī ir joma, kura izglītības redzeslokā ir bijusi vismazāk.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 122. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 14, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 123. – deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Nu, ja – ietaupītu laiku... Valdības rīcības plānā ir arī mērķis – mērķis turpināt virzību uz to, lai 50 procenti bērnu pēc 9. klases dotos uz ģimnāzijām, vidusskolām, protams, tālāk arī uz augstskolām, un 50 procenti dotos uz profesionālās izglītības iestādēm. Tam vajadzētu nodrošināt reālu finansējumu budžeta vietām, lai šie bērni varētu mācīties šajās izglītības iestādēs.

Šogad, pārrunājot ar ministrijas ierēdņiem, tika konstatēts, ka uz visu Latviju apmēram 50 jaunas budžeta vietas gadā varētu pielikt klāt. Es nerēķināšu, cik gados mēs sasniegsim rīcības plānā nosprausto mērķi – 50 uz 50. Varbūt 10, varbūt 15. Varbūt bērnu paliks mazāk un tad varēs to ātrāk izdarīt. Tam ir vajadzīgi 757 392 eiro, lai varētu saskaņā ar plānoto virzīties uz to, ka ir vairāk vietu mācību iestādēs, kur jauniešiem apgūt profesionālo izglītību.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 123. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 12, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 124. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Labvakar vēlreiz, kolēģi! Es neesmu naivs, droši vien jūs šo priekšlikumu neatbalstīsiet, bet es jums izstāstīšu, kā mēs badinām augstāko izglītību.

Pirmām kārtām – paldies! Šogad augstākajai izglītībai papildus entie miljoni! Tomēr ir viens “bet” – ja ieviešam institucionālo finansēšanas modeli, mēs jau pagājušā gadā un šogad par to sākām diskutēt... mēs bijām paredzējuši, ka šim institucionālajam modelim piešķirsim 10 miljonus... projektam vienai augstākās izglītības iestādei. Mēs uz to gājām, bet šogad ejam to ceļu, ka piešķiram 10 miljonus uz sešām augstākās izglītības iestādēm.

Es neapšaubu to, ka sanāks tieši tāpat kā ar “nauda seko skolēnam”. Kad Somija ieviesa šo reformu, tā ieguldīja 200 miljonus, mēs ieviesām, mēs izņēmām 150 tūkstošus latu. Šeit jau ir tas pats: mēs gribam rezultātus, mēs sakām augstskolām: jums jāsasniedz tādi un tādi rezultāti, bet mēs badinām viņus, mēs prasām rezultātus, bet naudu normālā kvalitātē nedodam. Un šajā gadījumā tas, ka mēs badinām...

Es vēlreiz lūgšu ministri kāpt šajā tribīnē un pamatot, kāpēc jūs nepildāt 16. oktobra Ministru kabineta lēmumu, protokollēmumu, kurā jūs esat pateikuši, ka ar 2025. gada 1. janvāri tiks paaugstināts atalgojums par 2,6 procentiem (un tam ir paredzēts 30 miljonu finansējums) visās augstākās izglītības iestādēs, visu līmeņu izglītības iestādēs, arī visās ministrijās, kur ir augstākās izglītības iestādes. Jūs mums komisijā melojāt, tāpat kā jūsu parlamentārie sekretāri.

Līdz ar to es gribu argumentāciju. Ja jums ir drosme, uzkāpiet un pasakiet to! Bet nebadināsim augstskolas, atbalstīsim tās!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 124. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 16, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 125. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Vēl viens finansējums izglītībai, mūsu jauniešiem, studentiem. Mēs visu laiku gribam panākt to, ka mums nāk vislabākie studenti studēt, bet mēs viņus kārtīgi nenovērtējam. Mums nav bezmaksas izglītības, mums īstenībā ir maksas izglītība, bet... Un tāpēc labākie jaunieši arī dodas prom.

Nu pieņemam to lēmumu, izmaksājam visiem jauniešiem normālas, konkurētspējīgas stipendijas, un, ticiet man, mūsu augstākās izglītības līmenis celsies!

Es vairs nekāpšu... bet es arī par nākamo priekšlikumu pieminēšu, ka mēs esam negodīgi pret studentiem un sociālajām grupām. Mums stipendijās “Studētgods” ir palicis atlikums, ko mēs tagad pārdalīsim. Līdz šodienai bija saskaņojums, bet tie ir 500 tūkstoši, ko mēs varētu ieguldīt, lai arī nākamgad šie mazāk aizsargātie jaunieši saņemtu vairāk. Mēs to nerespektējam, mēs vienkārši nihilistiski virzām savus principus, kaut kādas ambīcijas. Mēs nedzirdam, ko saka opozīcijas deputāti, mēs ignorējam, vienkārši uzskatām, ka esam visgudrākie, viszinošākie.

PROGRESĪVIE! Gods un slava! Jūsu ministri kāpj un aizstāv! Diemžēl JAUNĀ VIENOTĪBA ir iemācījusies ar savu aroganci ignorēt un uzskatīt, ka tā vēl būs pie varas ilgus gadus. Ticiet man, tā nenotiks!

Lūdzu, atbalstiet.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es aicinu arī valdību pieņemt šo priekšlikumu, jo tiešām, runājot ar studentiem, ļoti grūti izdzīvot ar to stipendiju, ko tagad maksā valsts. Pat 250 eiro, ko piedāvā APVIENOTAIS SARAKSTS, ir tikai izdzīvošanas līmenis. Kas ir 250 eiro mēnesī? Pats students nevar apmaksāt dzīvokli. Paēst, jā, paēst drusku var, bet ne Rīgā. 250 eiro uz rokas jaunam cilvēkam, kuram ir jāmācās pilnu laiku, ir pamaz. Viss finansējums gulstas uz studenta pleciem un viņa ģimenes pleciem.

Tāpēc, atbalstot šo priekšlikumu, es domāju, tas ir milzīgs ieguldījums gan mūsu nākotnē, gan mūsu attīstībā, Latvijas attīstībā.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 125. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 15, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 126. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 127. – deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Gribu teikt paldies studentiem, ka viņi bija tik neatlaidīgi un cēla troksni laikus, kad stipendijai “Studētgods” paredzēto paaugstinājumu... gan summāri, gan paplašinot saņēmēju loku... tika nolemts veltīt šo finansējumu, kas bija, varētu teikt, palicis neizmantots, citiem mērķiem, kaut arī bija jau sarunas un bija jau gatavs regulējums, ka šis finansējums paliks stipendijas “Studētgods” ietvarā un stipendija tiks paaugstināta līdz 200 eiro.

Labi, ka ministrija arī sadzirdēja šo problēmu, jo stipendija 200 eiro, kas nav tagad 200 eiro, arī būtu maza, kā te izskanēja. Šī ir vienīgā sociālā stipendija visas Latvijas jauniešiem, studentiem, kas var pretendēt uz to, un tie ir daudzbērnu ģimeņu bērni. Tur arī ir labs kritērijs – izglītības kvalitāte, nav tā, ka katrs saņem; saņem tie, kas tiešām ir ar labām sekmēm gan pabeiguši vidusskolu, gan studē.

Ir atlikts atpakaļ miljons 200 tūkstoši, un tas nodrošinās paaugstinājumu, ja nemaldos, tieši par 5 eiro – no 175 uz 180 eiro, vēl kaut kādai mērķgrupai varbūt vairāk. Pirms trīs gadiem 175 eiro bija viena summa, šogad tā jau ir cita, un negribas ticēt, ka 5 eiro ir tā starpība trīs gadu laikā, kas ir dzīves sadārdzinājums. Es nerēķināšu procentos, bet noteikti tas ir nesamērīgi mazs pieaugums. Un, ja šī nauda bija pieejama budžeta ailītē, tad, manuprāt, to tur vajadzēja arī atstāt, palielināt šo finansējumu – 200 eiro – un paplašināt saņēmēju loku, kā bija iecerēts.

Cerēsim, protams, ka nākamajos gados tas izdosies un tas nebūs uz tā rēķina, ka mazāk studentu saņem šo stipendiju, bet uz tā rēķina, ka vairāk finansējuma tiks piešķirts.

Paldies par iepriekšējo atbalstīto Ministru kabineta priekšlikumu, bet es aicinātu atbalstīt arī šo, jo tas nodrošinātu samērīgu stipendijas palielinājumu studentiem, kuri citādi nevar studēt, jo ļoti bieži viņu ģimenes situācija to neļauj.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 127. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 2, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 128. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 128. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 11, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 129. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labvakar, priekšsēdētājas kundze, kolēģi! 129. priekšlikums ir no mūsu frakcijas. Mēs prasām 12 miljonus Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammai “Zinātne” – ieguldījumiem jaunu zinātnes tehnoloģiju laboratoriju izveidei, lai nodrošinātu modernu laboratoriju izveidi, lai veicinātu pētniecības iespējas un piesaistītu talantīgus pētniekus. Mums vajag atbalstīt zinātni.

Lūgums atbalstīt mūsu priekšlikumu. Un arī pārējos, kas ir saistoši, – 130., 131., 132. un 133. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 129. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 20, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 130. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 130. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 22, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 131. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 131. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 21, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 132. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 132. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 22, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 133. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 133. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 24, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 134. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 135. – deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Paldies Ministru kabinetam, ka atrada 400 tūkstošus Radioastronomijas centram Irbenē un būs iespēja kaut ko tur izdarīt. Tas ir paņemts no mājokļu programmas ar ierakstiņu, ka ir cerība, ka saskaņos un tur būs cita nauda vietā.

Bet, ja mēs runājam par mūsu inovācijām un pētniecību, un dažādām nozarēm, tad es jau pie budžeta pirmā lasījuma norādīju, ka mums ir tāds līgums valstij – līgums ar Eiropas Kosmosa aģentūru. Es saprotu, ka tas ieradums iebērt Kosmosa aģentūrā kā dalības maksu kaut ko, ko sagrabina no pārpalikumiem, ir tāds ierasts risinājums, bet es nedomāju, ka tas ir pareizais veids, kā to darīt, jo Eiropas Kosmosa aģentūrā nav tā, ka mēs samaksājam šo dalības maksu un tā pazūd. Tā ir iespēja mūsu uzņēmējiem un zinātniekiem to izmantot, veidot jaunus produktus, inovācijas, risinājumus, tehnoloģijas un pēc tam, piedaloties kopējos projektos ar citiem Eiropas uzņēmējiem un pētniekiem, gan iegūt zināšanas, gan veidot jaunus biznesus un reāli galu galā attīstīt cilvēkkapitālu un iespējas tālāk šos kosmosa risinājumus izmantot arī citās tautsaimniecības nozarēs, jo lielākā daļa no šiem pētījumiem beigu beigās nonāk mūsu ikdienā. Mēs nemaz tā nevaram iedomāties, bet daudzas no kosmosam radītajām tehnoloģijām izmantojam katru dienu.

Tieši tāpēc šis priekšlikums ir par finansējumu Eiropas Kosmosa aģentūras iemaksām ne tikai 2025. gadā, bet arī 2026. un 2027. gadā. Es ļoti ceru, ka valdība sapratīs, ka visas saistības, kas ir valdības līgumos, ir jāieliek budžetā, pirms to nes pirmajā lasījumā uz Saeimu un pirms Ministru kabinets to pirmoreiz ierauga, jo taču saistības ir tās, ko vienmēr ieliek pirmās.

Es nezinu, kāpēc Finanšu ministrija vai Izglītības un zinātnes ministrija tā neieredz kosmosa nozari, bet viņiem katru gadu ir jāgaida, kad viņiem kaut ko iedos no tā, kas ir ietaupīts, no tā, kas ir palicis pāri. Kaut ko iedod jūlijā un kaut ko iedod augustā, un galu galā varbūt iedod tikai nākamā gada sākumā. Šis budžeta samazinājums vai faktiski neparedzamība... un vienmēr sajūta, ka varbūt nepietiks.

Tomēr, kopumā ņemot, ir kaitējums ne tikai nozarei, bet arī mūsu nacionālajām interesēm un valsts tēlam, jo tas nav samērīgi: prasīt sadarbību –reālu sadarbību – un tai pašā laikā neieplānot saistības pienācīgā apmērā, lai nozare zina, ka būs, lai kosmosa aģentūras zina, ka būs, lai mūs uztvertu kā nopietnus sadarbības partnerus. (Zālē troksnis.)

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es aicinu – mazliet klusāk!

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labvakar, kolēģi! Nu šī laikam ir tā joma, par kuru man arī jārunā. Pie tā, ko pateica Indriksones kundze, es vēl gribētu pieminēt, ka, izrādījās, Latvija ir pēdējā no trijām Baltijas valstīm, kura beidzot, šajā rudenī, apmēram pirms mēneša, atrada iespēju atklāt Eiropas Kosmosa aģentūras inovāciju biznesa inkubatoru. Tas ir izveidots un atklāts pie Rīgas Tehniskās universitātes.

Šajā atklāšanas pasākumā, kurā bija klāt arī vairāki no jums, kolēģi, mūsu kolēģi no Lietuvas un Igaunijas jau ar piemēriem (Igaunijā šāds inkubators tika atklāts 2017. gadā) spēja nodemonstrēt to multiplikatoru, to atdevi, kas no šīs investīcijas, kas šķiet pietiekami liela (tie ir miljoni, par ko mēs runājam), tomēr nāk atpakaļ tautsaimniecībā... šobrīd jau starp vairākiem simtiem Latvijas uzņēmumu, kas strādā ar kosmosa nozari saistītos biznesos.

Es ļoti labi saprotu, ka Izglītības un zinātnes ministrijai šobrīd ir citas prioritātes un ir naudas meklējumi, lai nofinansētu skolotāju algas, augstskolu profesoru algas... šīs lietas... tāpēc, kolēģi, aicinu padomāt par šādu lietu. Manā skatījumā, Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā, kā to apliecina arī pārējo Baltijas valstu piemērs... tas vienmēr ir bijis pa vidu starp izglītību, zinātni un ekonomiku. Varbūt ir pienācis laiks padomāt par strukturālu reformu, šī sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru mums ir jānovirza citas ministrijas atbildībā. Tāds ir mans viedoklis, es nebaidos arī mēģināt to pamatot ar skaitļiem, bet katrā gadījumā es redzu, ka sistemātiski, kamēr šī sadarbība... kaut arī paldies Izglītības un zinātnes ministrijai, kura uzdrošinājās noslēgt asociācijas līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru... un mēs esam šajā procesā iekšā... tomēr vai nav tā, ka mums vajadzēs mainīt piederību ministrijai, respektīvi, nodot atbildību tai ministrijai, kas varētu vairāk parūpēties par to, caur kurieni tā nauda nāk atpakaļ.

Tādas ir manas pārdomas par visu šo situāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai.

A. Čakša (izglītības un zinātnes ministre).

Labvakar, kolēģi! Ja runājam par kosmosu, tad man jāpiekrīt, ka tas... paldies Indriksones kundzei par šo uzrunāto jautājumu. Ejot arī pie frakcijām, es stāstu: jā, šobrīd bāzes budžetā mums ir 1,1 miljons, kopējais maksājums Eiropas Kosmosa aģentūrai ir trīs miljoni, bet jau šogad mēs samaksāsim nākamā gada rēķinu par dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā. Un šī diskusija... man liekas, es katru gadu kāpju tribīnē un stāstu, mēģinu pārliecināt patiesībā par to, cik mums ir būtiska dalība šajā Kosmosa aģentūrā.

Es nepiekritīšu Vucāna kungam, ka tam ir jābūt citas ministrijas atbildībā. No tā konteksta, ka mēs runājam par zinātni, tad to nevar nošķirt... Eiropas Kosmosa aģentūras kontekstā tas ir zinātnes ieguldījums, kas jau šobrīd Latvijā tālāk tiek multiplicēts ļoti daudzos dažādos uzņēmumos, un šis finansējums, ko mēs investējam, lielā mērā caur šo multiplikatoru atgriežas mūsu biznesā. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrija ļoti sargā šo dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā. Mēs nomaksājam šos rēķinus.

Paldies deputātiem par visiem priekšlikumiem attiecībā uz izglītību un zinātni. Man skaidri jāsaka, ka nākamā gada budžets, kas paredzēts izglītībai, – 1,188 miljardi... aizsardzības kontekstā 30 miljoni ir nākuši klāt tieši pedagogu atalgojumam. Jā, mums ir ļoti daudz vajadzību, bet arī ļoti daudz darba, lai to, kas mums jau šobrīd ir, efektivizētu, un ļoti daudzas lietas, ko jūs uzsverat, ir par lietu, bet vienlaikus man ir skaidri jāpasaka, ka šobrīd viena no lielākajām reformām pārejai uz to, ka mēs, līdzīgi kā Lietuvā, programmas veidā finansētu, nevis atstātu skolotājus un bērnus kaut kur reģionā... nepietiekami apmaksātus, ir viena no svarīgākajām lietām. (Zālē troksnis.) Tieši tāpat pāreja uz institucionālo finansējumu (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Čakša.... mērķi. Šobrīd lielas pārmaiņas ir jāveido arī profesionālajā izglītībā, lai mēs panāktu to rezultātu, par kuru mēs runājam, nodrošinot darba tirgu un nodrošinot ar tām programmām, kas ir nepieciešamas.

Atgriežoties pie kosmosa. Šī dalība... noteikti ir samaksāta, un arī tiks turpināts maksāt dalības maksu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais – deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Piedodiet, kolēģi, bet man jāreaģē. Cienītā ministre! Vai 30 miljonos ir paredzēts 2,6 procentu atalgojuma pieaugums augstākās izglītības iestādēs? Jūs tikko teicāt, ka jā. Lūdzu, atnāciet un pasakiet, ka tā ir! Pēdējie dokumenti, kas tiek virzīti Ministru kabinetā, kaut kā nenorāda uz to. Kāpēc jūs atkal melojat? Jūs atkal publiski melojat, ka būs pieaugums. (Starpsauciens.) Tad atnāciet un pasakiet, to, kas rakstīts dokumentos! Kāpēc jūs nevarat?

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunājieties ar zāli!

Č. Batņa. Tas ir retoriskas dabas jautājums! Es nezinu, kur ministrija atrodas, tāpēc es diskutēju tā kā... ar kaut ko.

Kārtējo reizi deputāti tiek maldināti. Es nesaprotu, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, jums liekas, tas ir normāli, ka ministrija... parlamentārie sekretāri mums melo komisijas sēdēs? (Zālē troksnis.) Un šobrīd sanāk tā, ka visi visu pieņem: tas nekas, nekas, noņemsim augstākajai izglītībai, iespējams, arī par zinātnes vērtējumu, un šajā gadījumā viss labi. Bet tas, ka mēs divus mēnešus visu laiku uz jautājumu atbildējām: jā, nauda būs no 30 miljoniem, augstskolas no tā necietīs. Vienkārši absurds! Absurds un meli! Jūs esat meļi! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk! (Zālē troksnis.) Kolēģi, dažas minūtes palikušas! (Pauze.)

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Paldies, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! (Zālē troksnis.) Ļoti cienījamās Saeimas deputātes!

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vēl drusciņ palicis.

J. Viļums. Varam kopā skaitīt sekundes, cik ir palikušas.

Patiešām te ir tik skaļi (Starpsaucieni.), ka es nedzirdēju Čakšas kundzes teiktajā skaidru atbildi, ir vai nav finansējums Eiropas Kosmosa aģentūrai. Es lūdzu, ja ir, tad, Čakšas kundze, pasakiet, kurā budžeta pozīcijā tas ir atrasts, jo, kā jau Vucāna kungs teica, kad mēs piedalījāmies Eiropas Kosmosa aģentūras biznesa inkubācijas centra atklāšanā šeit, Rīgā, klātesošie izteica bažas, ka mēs arī šajā projektā esam līdzīgi kā “Rail Baltica”, kur abas mūsu kaimiņvalstis mums ir priekšā... un mēs kā tādā karikatūrā, kas šodien ir daudz kur redzēta, – trīsgalvainam pūķim, kur divas galvas ir Lietuva un Igaunija, kuras ir ar skaidru skatu uz nākotni, tā trešā galva ir tāda nedaudz neskaidri runājoša vai nespējīga skaidri atbildēt uz to, kur tas finansējums ir atrodams... šajā gadījumā Eiropas Kosmosa aģentūrai.

Es aicinu gan skaidri runāt, gan skaidri atbildēt uz deputātu jautājumiem.

Aicinu šo priekšlikumu, ko iesniedza Indriksones kundze un atbalstīja Vucāna kungs, atbalstīt ar balsojumu “par”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 135. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 10, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 136. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 136. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 14, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 137. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 137. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

A. Vīksna. 138. – deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei. (Starpsauciens: “Jums pietiks ar vienu minūti?”)

I. Indriksone (NA).

Nē, man nepietiks, es gribu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst laiku apvienošanai? (Starpsaucieni: “Iebilst!”)

Kolēģi, ļaujam Indriksones kundzei norunāt!

I. Indriksone. 138. priekšlikums. Par peldētapmācību mūsu bērniem. Tas vienmēr ir bijis “karstais kartupelis”, katru gadu par to diskutējam, un katru gadu tam nepietiek naudas. Kaut kāda nauda kaut kādā programmā, es saprotu, kaut kādi 50 tūkstoši esot kaut kur ielikti, bet laikam tas ir, lai apmācītu pedagogus, kas mācīs peldēt. Es īsti nezinu, Sporta apakškomisija noteikti zina precīzāk, bet, lai šo programmu patiesi īstenotu, vajadzīgi ir 1,6 miljoni. Lai arī ierēdniecība man aizliedza iesniegt to sadaļā “Izglītības programmu īstenošana”, jo nezin kāpēc ministrijas uztver, ka tas ir finansējums, dotācija sporta organizāciju pasākumiem. Manuprāt, tas vistiešākajā veidā ir izglītības satura un īstenošanas jautājums. (Zālē troksnis.)

Es gribu, lai jūs mazliet padomājat par to, cik cilvēku mums katru gadu aiziet bojā...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, jūs cienāt paši savu kolēģus?!

I. Indriksone.... cik mēs zaudējam iedzīvotāju, tāpēc ka viņi nemāk peldēt. Šogad peldsezonā ir noslīkuši 58 cilvēki, nav jau daudz uz mūsu mazliet vairāk nekā miljonu, bet no tiem katru gadu noslīkst aptuveni 10 bērni un jaunieši, kas vēl nav sasnieguši pilngadību.

Gribu citēt organizācijas “Peldēt droši” vadītāju un gribu, lai jūs aizdomājaties par šiem vārdiem: “Tas ir apbrīnojami, ka Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem nav izpratnes par to, ka šis nav saistīts tiešā mērā vienkārši ar sportu,” kas arī atklājās, iesniedzot priekšlikumu, ka viņi uztver to kā sportu, nevis kā izglītības daļu, “peldēšana ir tieši tāda pati kā matemātika, latviešu valoda, ģeogrāfija un citi mācību priekšmeti, un peldētprasme ir viena no būtiskākajām arī tādēļ, ka tā nodrošina cilvēka dzīvību.”

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 138. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 8, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies septiņi deputāti: Artūrs Butāns, Ingrīda Circene, Raivis Dzintars, Andris Kulbergs... redzēju, Ināra Mūrniece, Aiva Vīksna un Edgars Zelderis... Aivu redzu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, izsludinu pārtraukumu līdz rītdienai pulksten 9.00. Turpināsim.

Paldies visiem par darbu.

(Pārtraukums.)

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 05.12.24 10:00 Balsojums 1
Par - 34, pret - 59, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 05.12.24 10:37 Balsojums 2
Par - 35, pret - 60, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 05.12.24 10:37 Balsojums 3
Reģistrējušies - 97.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.12.24 11:45 Balsojums 4
Par - 32, pret - 58, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 05.12.24 11:48 Balsojums 5
Par - 51, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par sēdes sākšanu

Datums: 05.12.24 11:59 Balsojums 6
Par - 42, pret - 34, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 12:06 Balsojums 7
Par - 39, pret - 14, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 12:13 Balsojums 8
Par - 40, pret - 12, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 12:29 Balsojums 9
Reģistrējušies - 97.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.12.24 14:39 Balsojums 10
Par - 50, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 14:45 Balsojums 11
Par - 51, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 14:54 Balsojums 12
Par - 51, pret - 41, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 14:58 Balsojums 13
Par - 41, pret - 19, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 14:59 Balsojums 14
Par - 42, pret - 18, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 14:59 Balsojums 15
Reģistrējušies - 95.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.12.24 15:36 Balsojums 16
Par - 17, pret - 15, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 15:37 Balsojums 17
Par - 20, pret - 22, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 15:40 Balsojums 18
Par - 24, pret - 22, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 15:43 Balsojums 19
Par - 32, pret - 10, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 15:48 Balsojums 20
Par - 18, pret - 45, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 16:15 Balsojums 21
Par - 39, pret - 27, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 16:19 Balsojums 22
Par - 21, pret - 47, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 16:20 Balsojums 23
Par - 26, pret - 42, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 16:20 Balsojums 24
Par - 36, pret - 45, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 16:29 Balsojums 25
Par - 36, pret - 1, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 16:43 Balsojums 26
Par - 37, pret - 34, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 16:46 Balsojums 27
Par - 39, pret - 5, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 16:48 Balsojums 28
Par - 41, pret - 1, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 16:52 Balsojums 29
Par - 42, pret - 12, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.47. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 17:00 Balsojums 30
Reģistrējušies - 97.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.12.24 17:36 Balsojums 31
Par - 33, pret - 26, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.48. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 17:40 Balsojums 32
Par - 36, pret - 20, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.51. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 17:55 Balsojums 33
Par - 39, pret - 21, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.52. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 18:03 Balsojums 34
Par - 38, pret - 43, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.53. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 18:08 Balsojums 35
Par - 37, pret - 17, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.54. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 18:08 Balsojums 36
Par - 35, pret - 19, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.55. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 18:17 Balsojums 37
Par - 38, pret - 15, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.56. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 18:19 Balsojums 38
Par - 37, pret - 11, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.57. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 18:22 Balsojums 39
Par - 38, pret - 12, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.58. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 18:49 Balsojums 40
Par - 34, pret - 31, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.59. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 18:51 Balsojums 41
Par - 43, pret - 18, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.63. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 19:00 Balsojums 42
Par - 43, pret - 9, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.67. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 19:00 Balsojums 43
Reģistrējušies - 96.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.12.24 19:33 Balsojums 44
Par - 27, pret - 14, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.68. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 19:36 Balsojums 45
Par - 20, pret - 31, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.69. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 19:39 Balsojums 46
Par - 28, pret - 16, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.74. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 19:44 Balsojums 47
Par - 31, pret - 15, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.76. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 19:47 Balsojums 48
Par - 33, pret - 16, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.77. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 19:50 Balsojums 49
Par - 35, pret - 17, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.78. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 19:52 Balsojums 50
Par - 33, pret - 18, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.79. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 19:56 Balsojums 51
Par - 37, pret - 4, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.80. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 19:59 Balsojums 52
Par - 28, pret - 44, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.82. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 19:59 Balsojums 53
Par - 36, pret - 31, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.84. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:03 Balsojums 54
Par - 38, pret - 23, atturas - 28.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.85. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:10 Balsojums 55
Par - 36, pret - 15, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.89. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:10 Balsojums 56
Par - 39, pret - 17, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.90. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:11 Balsojums 57
Par - 39, pret - 17, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.91. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:16 Balsojums 58
Par - 40, pret - 5, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.92. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:17 Balsojums 59
Par - 39, pret - 22, atturas - 27.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.101. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:18 Balsojums 60
Par - 37, pret - 21, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.102. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:20 Balsojums 61
Par - 42, pret - 17, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.111. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:20 Balsojums 62
Par - 40, pret - 18, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.112. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:20 Balsojums 63
Par - 41, pret - 20, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.113. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:21 Balsojums 64
Par - 41, pret - 24, atturas - 27.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.118. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:24 Balsojums 65
Par - 41, pret - 15, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.120. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:27 Balsojums 66
Par - 42, pret - 16, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.121. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:29 Balsojums 67
Par - 39, pret - 14, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.122. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:31 Balsojums 68
Par - 39, pret - 12, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.123. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:34 Balsojums 69
Par - 40, pret - 16, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.124. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:37 Balsojums 70
Par - 41, pret - 15, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.125. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:40 Balsojums 71
Par - 42, pret - 2, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.127. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:41 Balsojums 72
Par - 40, pret - 11, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.128. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:42 Balsojums 73
Par - 39, pret - 20, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.129. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:42 Balsojums 74
Par - 40, pret - 22, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.130. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:43 Balsojums 75
Par - 37, pret - 21, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.131. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:43 Balsojums 76
Par - 40, pret - 22, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.132. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:44 Balsojums 77
Par - 38, pret - 24, atturas - 27.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.133. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:57 Balsojums 78
Par - 42, pret - 10, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.135. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:58 Balsojums 79
Par - 43, pret - 14, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.136. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 20:58 Balsojums 80
Par - 71, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.137. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 21:01 Balsojums 81
Par - 44, pret - 8, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.138. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.12.24 21:02 Balsojums 82
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

05.12.2024.

09.00

11.10

14.25

15.30

17.30

19.30