Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas septiņpadsmitās (ārkārtas) sēdes turpinājums
2024. gada 6. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Saeimas sēžu videoarhīvs

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Prieks jūs visus redzēt. Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Kolēģi, turpinām Saeimas 4. decembra ārkārtas sēdi.

Sāksim ar kaut ko patīkamāku – tieši šodien dzimšanas dienu svin Ingrīda Circene. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi. Deputāti dzied “Daudz baltu dieniņu”.)

Nu ko, kolēģi, ceru, ka pēc tik jauka sākuma visiem būs labs noskaņojums un mēs varēsim cieņpilni un raiti strādāt, arī cieņpilni izturēties viens pret otru.

Turpināsim izskatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.

Izskatīsim 139. priekšlikumu.

Vārds referentei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Labrīt, kolēģi! Ceru, ka mēs tikpat enerģiski turpināsim un runāsim tikai par priekšlikumu – īsi un koncentrēti.

Tātad 139. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Esmu priecīga jūs šeit redzēt.

139. priekšlikums. Man ir uzrakstīti lieli teksti, bet es laikam šoreiz nelasīšu. Vienīgais – Valsts kontroles revīzija konstatēja: ja Valsts kanceleja atteiktos no reprezentācijas izdevumiem amatpersonām, gadā būtu iespējams ietaupīt apmēram 350 tūkstošus eiro, kurus varētu novirzīt citām vajadzībām.

Visi – gan es, gan jūs – zinām Rēzeknes pašvaldības finansiālo stāvokli. Jau kārtējo gadu mūsu biedrības, Rēzeknes biedrības, cieš no tā, ka trūkst finansējuma. Viens no priekšlikumiem ir palīdzēt sporta biedrībai “ATMA”.

Šī sporta biedrība nodarbojas ar vingrošanu un piedalās starptautiskās sacensībās. Kad es, sēžot kopā ar treneriem, paprasīju tāmi un paprasīju, kam jums ir vajadzīga nauda, kāpēc jūs to prasāt un kas vispār notiek ar jūsu biedrību, viņi izstāstīja, ka lielas grūtības treniņu organizēšanai ir zāļu īre, aprīkojums un treniņu inventārs. Jau sen viņi nevar samainīt grīdu. Grīda vingrinājumiem ir ļoti nepieciešama un svarīga, bet, skatoties tāmē, es atzīmēju: treneri, a kur jūsu alga? Šeit, šajā tāmē, es neredzu, cik jūs sev atstājat. Viņš saka: mums nav... gadās – ir, gadās – nav. Es saku: a kāpēc tad jūs šeit strādājat, kāpēc jums tas ir vajadzīgs? Un redzot acīs... ziniet, ko viņš pateica: mūsu bērni... es esmu šeit, Rēzeknē, es daru to darbu mūsu bērnu dēļ. Viņš saka: mani sauca uz Daugavpili, mani sauca uz Poliju trenēt bērnus, bet es palieku Rēzeknē, man rūp tas, kas notiks ar mūsu bērniem, ar mūsu Rēzeknes bērniem, es nevaru viņus atstāt, es nevaru viņus pamest un braukt uz Daugavpili, nevaru pamest un braukt uz Poliju, bet es varu... es zinu, ka es tur pelnīšu, šeit es nepelnu, bet man rūp tas, kas notiek šeit. Tādi cilvēki, tādi treneri mums jāatbalsta.

Lūdzu, atbalstiet. Summa nav liela... palīdzēt bērniem un mūsu Rēzeknei tikt pie tā, lai viņu sasniegumi arī būtu mūsu valsts lepnums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Labrīt visiem! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Ļoti aizkustinoša runa par mūsu bērniem un par to, kā biedrības cīnās par līdzekļiem un netiek pietiekami atbalstītas.

Es no savas puses vēlos atzīmēt to, ka Rēzeknes problēmas mēs nevaram lāpīt ar valsts budžetu. Valsts budžets nevar būt ielāps caurumam, ko izraisa pašvaldību vadītāju izšķērdība. Tieši Rēzekne ir tā pilsēta, kur iepriekšējais mērs Bartaševičs izšķērdēja līdzekļus milzīgā apmērā (Starpsauciens.), cēla SPA, nevis domāja par bērniem. SPA joprojām stāv tukšs, bez investoriem. Viņš ņēma milzīgus kredītus, kurus nespēja atdot, nodrošinot savas ģimenes uzņēmuma peļņu, tajā pašā laikā Rēzeknes iedzīvotāji, arī nevalstiskās organizācijas nevar paļauties uz pašvaldības atbalstu, jo naudas tam nav, ir citas prioritātes.

Kas mani pārsteidz vēl vairāk – ka jūs, Pleškānes kundze, ne vien neesat nosodījusi šo absolūti nepieņemamo un nosodāmo rīcību, bet šobrīd lecat ar Bartaševiču vienā laivā un gribat, lai viņš atkārtoti kļūtu par pilsētas mēru, lai turpinātu tās pašas darbības arī tālāk. Jūsu rīcība liecina par pretējo jūsu priekšlikumam. Jūs vēlaties panākt, lai Rēzeknes biedrības arī turpmāk no pašvaldības nesaņemtu pienācīgu, es teiktu, praktiski nekādu atbalstu, kā tas bijis arī līdz šim, jo tā nekad nav bijusi Bartaševiča prioritāte.

Piedevām jūs vēl maldināt šīs biedrības, iekļaujot tās valsts budžetā ar šādiem priekšlikumiem un tādējādi tām signalizējot, ka mēs varētu šādi – tiešā veidā – piešķirt naudu šīm konkrētajām biedrībām. Tā būtu absolūti nepieņemama prakse. Jā, mums arī valsts līmenī ir jārūpējas par to, lai atbalstītu nevalstiskās organizācijas, lai valsts veicinātu gan kultūras mantojumu, gan NVO darbību, tādēļ jau mums arī ir dažādas programmas – gan NVO, gan sakrālā mantojuma programma, gan daudzas citas, kurās biedrības var startēt projektu konkursos un iegūt līdzekļus savām vajadzībām.

Šis un arī tālākie priekšlikumi, par kuriem pie katra es nenākšu runāt, – tas nav valsts budžets. Budžets nedrīkst būt ielāps pašvaldības izšķērdībai.

Paldies, kolēģi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei otro reizi.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tādā stāvoklī nav tikai Rēzekne, tās ir vairākas pilsētas. Jūs visu laiku runājat par uzņēmējdarbību pašvaldībās, jūs visu laiku runājat, ka pašvaldībām pašām jādomā par savu izdzīvošanu. Uzņēmējdarbība ir arī viens no veidiem, kā izdzīvot, un nevajag sodīt tās pašvaldības, kuras cenšas izdzīvot un izdarīt tā, lai pilsētai būtu ienākumi.

Es neaizstāvu Bartaševiču (Starpsauciens.), es aizstāvu tikai tās biedrības, kuras nevar izdzīvot jūsu, Jaunās VIENOTĪBAS, kārtējā budžeta pieņemšanas dēļ. To, ka jūs atņemat naudu pašvaldībām... nav vainīgs tikai Bartaševičs, nav vainīgas tikai Latgales pašvaldības. Arī Balvos Maksimova kungam līdz šim bija problēmas. Par ko ir runa?

Vairākas nevalstiskās organizācijas ne tikai Rēzeknē, bet pa visu Latgali nesaņem finansējumu, nesaņem atbalstu. Ja pašvaldība nevar... tad no valsts budžeta var.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Paldies Rasimas kundzei par labo izklāstu, kāda ir situācija Rēzeknē. Bet es arī pie šī priekšlikuma... pie diviem trijiem nākamajiem nerunāšu. Bet šeit ir... mēs klaji redzam, kāda ir deputātes Pleškānes izpratne par valsts budžetu, par valsts budžeta veidošanu, par valsts budžeta programmām. Un tādu priekšlikumu būs ļoti daudz – neprofesionāli sagatavotu, ar nepamatotiem avotiem, ar domu, ka Valsts kontrole kaut kur atrod nepamatotus... vai nelietderīgi iztērētus līdzekļus un ka tos varētu iedot Pleškānes draugiem un radiem. Tā ir viņas izpratne par budžetu.

Kolēģi, lūgums uzmanīgi sekot līdzi, vērot un skatīties, kā mēs arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam konstatējuši, ka tāda situācija... ir notikusi. Un es arī esmu spiests pateikt šeit, Saeimas sēdē, šādu lietu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi! Grūti jau pateikt, kur lielāks nesaimnieciskums – vienā otrā pašvaldībā vai valsts pusē –, jo, ja mēs tā pasveram, tad valsts varētu nosarkt.

Bet par sistēmu. Kolēģi, šī izpildkomiteju sistēma, kas mums bija padomju laikos... un diemžēl mēs atgriežamies, Jaunā VIENOTĪBA, ar to finansēšanas modeli, ko jūs uzspiežat pašvaldībām, – tās var pelnīt, var nepelnīt, var veidot saimniecisku, nesaimniecisku sistēmu... jūs vienkārši dalāt naudu, dodat fondus. Starp citu, ziniet, kuras programmas ietvaros šis SPA projekts tika veidots un atbalstīts no ministriju puses? SPA komplekss – industriālo teritoriju... degradēto teritoriju revitalizācija.

Kolēģi! Kamēr pašvaldībās netiks izveidota sistēma, kur tās dzīvo no ieņēmumiem, ko pašas veido, jūs saimnieciskas pašvaldības nedabūsiet, jūs dabūsiet pašvaldības, kuras “vingros” pēc tās loģikas, kā to stāstīja Pleškānes kundze.

Saprotiet vienu lietu! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Dāvim Mārtiņam Daugavietim.

D. M. Daugavietis (JV).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šis ir viens lielisks piemērs, kā deputāti varbūt vēlas atgriezties pagātnē un izmantot tādu lietu kā deputātu kvotas. Pleškānes kundze nerunā par to, kas mums būtu jāattīsta Latvijas sportā, par bērnu un jauniešu sportu, par sabiedrības veselību. Nē, jūs runājat par vienu specifisku organizāciju, kas jums ir pietuvināta un kas ir jūsu vēlētāji. Jūs nerunājat par iespējamu dotāciju Latvijas Olimpiskajai komitejai vai Latvijas Sporta federāciju padomei, kas pārstāv visus sporta veidus valstī (Starpsauciens.), nerunājat arī par to, kā mēs varētu palielināt Latvijas Paralimpiskās komitejas finansējumu. Jūs runājat tikai par sev pietuvinātām interesēm.

Lūdzu, neatgriezīsim šo praksi!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam. (Starpsaucieni.)

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Paldies. Ārkārtīgi interesanta diskusija – par finanšu pārdalēm, par finanšu pārdalēm sabiedriskajām organizācijām... un pieskārāmies arī Rēzeknes jautājumam, kas nepārprotami ir ļoti nepatīkams, pieskārāmies arī pašvaldību jautājumam – nākamā gada budžetā.

Vispirms par nākamo gadu pašvaldībām. Patiesībā pašvaldības, kuras ir bijušas nodrošinātas ļoti labi, es varu teikt, ir valdības trešā lielā prioritāte. Ja mēs skatāmies, nākamgad pašvaldību budžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2024. gadu, aug par 10,3 procentiem jeb 228 miljoniem, tas ir vislielākais pieaugums visām valdības struktūrām.

Tāpat valdība ir uzlabojusi pašvaldību stāvokli, pārmainot IIN proporciju no 75 uz 78 procentiem, šo pārdali, un mēs virzāmies uz 80 procentiem, ko lūdza pašvaldības. Ņemot vērā, ka tā ir garantēta pozīcija, mēs rīkojamies ļoti piesardzīgi, šobrīd apstājamies pie 78 procentiem, bet tas ir būtisks uzlabojums pašvaldību darbā. Ir būtiski pārmainīti pašvaldību aizņēmumu galvojumi, tāpat arī ir panākta vienošanās par darba samaksas pieauguma līmeni, kuru regulē pašas pašvaldības. Papildus bez visa tā ir piešķirti 2,5 miljoni tām pašvaldībām, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, tātad pierobežas pašvaldībām.

Kopumā es gribu teikt, ka tā ir viena no stingrākajām paketēm, kas ir nodrošināta pašvaldībām. Attiecībā uz Rēzekni es gribu teikt, ka valdības lēmums nomainīt Rēzeknē pašvaldību bija pareizs, mēs redzam, ka pašvaldības darbība beidzot ir stabilizēta un Rēzekne, kas ir Latgales ekonomiskais centrs, beidzot dodas stabilizācijas un attīstības virzienā.

Par attīstības projektiem. Tā tiešām ir katras kopienas pašas atbildība. Šeit arī pieskārāmies industriālo zonu attīstībai. Liepājā, man liekas, jau ir sestā vai septītā industriālā zona, Valmierā šobrīd tiek celtas sešas rūpnīcas un industriālais fokuss ir ļoti skaidri saprotams, Rēzeknē nez kāpēc jāceļ SPA. Domāsim, ko darīt ar to... arī šajā jautājumā, bet tas galīgi nav risinājums sabiedrībai. Tas ir kaut kas cits, tā ir atpūta, izklaide. Šobrīd tas nams stāv un neviens nezina, ko ar to iesākt. Tā ir tā problēma.

Attiecībā uz sabiedriskajām organizācijām. Valsts ir izveidojusi virkni dažādu mehānismu, kaut vai Sabiedrības integrācijas fondu... tieši tāpat ir tiesības palīdzēt pašvaldībām. Šis varbūt nav parlamenta jautājums, tas ir attiecīgo valdības un pašvaldību programmu jautājums, tā ka šeit tas nebūtu apskatāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais finanšu ministra kungs! Runāsim atklāti: tās pašvaldības, kuras ir daļa no Jaunās VIENOTĪBAS valdības, saņem atbalstu, tās, kas nav daļa no Jaunās VIENOTĪBAS... atbalsta, tās ir lūdzējas, un ir ļoti labi, ja kaut ko izsit kaut kādā formā. Tas ir viens veids, kā pašvaldības tiek represētas. Ja iedzīvotāji nebalso par kādu no varas partijām, tad cilvēki tiek represēti. Nav runa par domi, runa ir par iedzīvotājiem.

Un tad, kad runā par to pašu SPA centru Rēzeknē, – kurš iedeva naudu? Ašeradena kungs, kurš iedeva to naudu? To naudu no fondiem savā laikā deva arī valdības pārstāvji. Tas, ka sākās karš Ukrainā, tas, ka aizvērās robeža, un tas, ka mainījās tūrisma tendence – Latgalē vairs nav tūristu, kas brauca no austrumiem... un tā tālāk... viss izmainījās...

Te latgalieši sēž – nāciet un pastāstiet! Ja robeža ir ciet, ekonomika izmainījās... un jums šķiet, ka viņiem dzīve ir tāda pati kā jebkurā tur... Kurzemē... Kurzemes pilsētā... un tā tālāk. Latgalei pēdējo gadu laikā nav bijis pietiekams atbalsts. Tā ir realitāte. Neatkarīgi no partijas piederības pirmām kārtām ir jāskatās, kas ir vai nav pareizi cilvēkiem. Ekonomika Latgalē šodien ir visvājākā. Ja mēs apskatīsimies uz uzņēmumiem... jā, tur ir atsevišķi izņēmumi, tiešām ir, bet kopumā, ja apskatāmies uz IKP ienākumiem Latgalē, tie šodien ir viszemākie. Kur ir tā Latgales atbalsta programma? Nav runa par konkrēto priekšlikumu. Kur tā ir? Ja tā ir, tad nāciet un pastāstiet! Latgalieši, kuri šeit sēž, jūs esat laimīgi, apmierināti? Viss ir labi Latgalē? Nāciet un beidzot runājiet, aizstāviet Latgales intereses no šīs tribīnes!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 139. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 52, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. Kolēģi, mans ieteikums, ka... uzņēmējdarbībā lielākā vērtība ir laiks – cienīsim viens otru un nāksim diskutēt... mans lūgums būtu – par priekšlikumu. (Aplausi.)

140. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies par to, ka gandrīz visa Rēzekne ir mani draugi. Paldies par tādu novērtējumu. Es to sapratu, paldies!

Jā, viņi ir draugi. Viņi atbalsta, viņi nāk, viņi sūdzas, viņi stāsta. Un viena no tādām biedrībām, kura atnāca, ir “SEDNA”. Ļoti pazīstama biedrība Rēzeknē, kura nodarbojas ar vairākiem sporta veidiem. Tā nav tā biedrība, kura saņem finansējumu vai ir pie Sporta pārvaldes. Jūs zināt, ka pagaidu administrācija nolikvidēja Sporta pārvaldi, pievienoja vai nepievienoja, bet izdarīja tā, ka būs tikai Izglītības pārvalde.

Un sporta biedrība... kāpēc viņi atnāca pie mums? Jo viņi nezina, kur griezties. Izglītības pārvalde pagaidām nesaprot, ko ar to darīt, tāpēc viņi lūdz atbalstīt viņus un sniegt viņiem finansējumu.

Biedrība “SEDNA” kārtējo gadu rīko slēpošanas trases. Ja Rīgā ir... tad viņi to darīja brīvprātīgi. Ja Rīgā pašvaldība finansē sportu un slēpošanas trases, tad Rēzeknē diemžēl ne.

Ļoti viegli un ļoti vienkārši ir nozīmēt vienu, kurš ir vainīgs. Ja Bartaševičs bija vainīgs, parādiet, ka jūs varat! Rēzeknieši, lūdzu! Rasimas kundze! Anna! Atbalstiet slēpošanu, lai bērni nesēdētu telefonos, bet slēpotu! Kāpēc jūs negribat, lai mūsu bērni, lai mūsu cilvēki ziemā varētu iziet un paslēpot? (Starpsauciens.) Tas taču ir vienkārši. Nē!

Ja jūs nevarat nodrošināt pietiekamu finansējumu pašvaldībai, tad, lūdzu, uzņemieties atbildību arī valsts budžetā!

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Godātie kolēģi! Ainār, jūsu programma Latgalei... ir 14 tūkstoši Pleškānes slēpošanas trasei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 140. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 141. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cik es saprotu, jūs, Reira kungs, nelasījāt ne programmu, neko un priekšlikumus arī nelasījāt. Par iepriekšējo priekšlikumu – nav 14, tur ir 18...

Šis priekšlikums arī... Rēzeknē ir ļoti pazīstama sporta organizācija vai biedrība “Viva”, kura organizē starptautiskās un visas Latvijas sacensības sporta dejās. Vairāki sportisti ir pierādījuši sevi starptautiskajās sacensībās. Un 10. janvārī es visus aicinu uz Rēzekni, kur viņi rīkos sacensības sporta dejās, bet sakarā ar Rēzeknes finansiālo (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk, lūdzu!

V. Pleškāne.... stāvokli biedrībai grūti apmaksāt “Goru”, tas ir, zāli, kur notiks sacensības. Es ceru, ka jūs atbrauksiet, jo “Latvijas Televīzija” bieži filmē un brauc pie mums... bet viņiem ir finansiālas grūtības organizēt šīs Latvijas sacensības.

Lūdzu atbalstīt un ņemt vērā, ka tomēr Rēzeknes cilvēki un arī cilvēki no visas Latvijas ir jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Reira kungs, protams, var jau izņirgāties par opozīcijas deputātu... par deputātu no Latgales priekšlikumiem, kuri neierakstās Jaunās VIENOTĪBAS budžeta shēmā, bet, atbildot uz šeit dzirdēto par konkrētajiem priekšlikumiem, ne jau Pleškānes kundze savulaik ieviesa deputātu kvotas. Nav deputātu kvotu, bet tas, iespējams, ir vienīgais veids, kā atnest problēmu par to, kas notiek Latgalē, līdz jūsu ausīm. Ne jau Pleškānes kundze ar savu politiku ir izvedusi no Latgales cilvēkus. Bartaševičs nav radījis valstī politiku, kas ir likusi cilvēkiem aizbraukt no Latgales, izsūknējusi no Latgales visu, ko jūs varat iedomāties.

Jūs varat turpināt nākt šeit un ņirgāties. Dariet to! Turpiniet ņirgāties par deputātu priekšlikumiem, turpiniet izlikties, ka esat visvarenākais, bet vienu es jums pateikšu: tas pats, kas notiek Rēzeknē, notiek arī, piemēram, Alūksnē, kur ir Jaunās VIENOTĪBAS pašvaldība, notiek vēl lielākos apmēros. Arī tur gandrīz tika uzbūvēts SPA, arī tur par nenormālu naudu ir atpirkta zeme, kas ir degradēta teritorija, ir uztaisīts projekts skiču līmenī gandrīz par miljonu. Un tā ir Jaunās VIENOTĪBAS pašvaldība. Zināt, kāpēc tur viss ir kārtībā? Tāpēc, ka tā ir Jaunās VIENOTĪBAS pašvaldība.

Nāciet, turpiniet ņirgāties! Ja jums liekas, ka cilvēki to neredz, jūs rūgti maldāties. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 141. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 142. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es nākšu un aizstāvēšu katru savu priekšlikumu, lai jūs dzirdētu, kas notiek Rēzeknē – cik tur ir biedrību un cik cilvēku vēl palikuši. 142. priekšlikums ir lūgums atbalstīt sporta biedrību “VIVA”, jo viņi nevar uzturēt savu biedrību.

Jūs zināt, kas tas ir – sporta dejas? Kopumā vecāki apmaksā visu no sava maciņa – ļoti dārgus tērpus, apavus, arī zāles īri. Ļoti bieži notiek privātas nodarbības. Biedrība Rēzeknē ar pašiem zemākajiem ienākumiem nevar normāli sevi uzturēt. Un tāpēc viņi vēršas... mani draugi, kā Reirs minēja... arī draugi, visi – vecāki, bērni, treneri – vērsās pie manis, lai es aizstāvētu, nodotu jums sveicienus un ziņu par to, ka viņi tur vēl dzīvo, cenšas kaut ko sasniegt, grib, lai viņu bērni būtu redzami ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajās sacensībās. Es domāju, ka tas ir jāatbalsta. Bet, cik saprotu, Reirs to negrib.

Ļoti žēl, ka jūs tikai redzat, kā kaunināt citus, bet nemeklējat iespējas to atrisināt. Man ļoti žēl, ka Jaunā VIENOTĪBA noveda līdz tam, ka man šeit jāstāv un jāstāsta par to, cik grūti ir reģionos. Es domāju, ka jābūt atbalstam, lai cilvēki paliktu reģionos, lai bērni varētu mācīties tur, nevis braukt uz Rīgu. Es zinu vairākas ģimenes, kuras savu bērnu dēļ brauc uz Rīgu.

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, lūdzu, par priekšlikumu! (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”)

V. Pleškāne. Par priekšlikumu. Biedrība mums lūdz naudu, lai bērni nebrauktu un cilvēki nepulcētos šeit, Rīgā, bet paliktu uz vietas, lai viņiem būtu iespēja izvēlēties, uz kādu pulciņu aiziet. Nepazaudēt biedrības, nepazaudēt trenerus, kuri aizbrauks uz Poliju vai Lietuvu, vai citām valstīm. Mums jāuztur biedrības un dzīvība reģionos, lai cilvēki paliktu uz vietas, nevis tikai Rīgā... vai vāktu dārzeņus kaut kur Lielbritānijā.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Es ļoti īsi. Tiešām, kolēģi, ir grūti klausīties (Starpsauciens.)...

Par šo priekšlikumu. Es arī zinu šīs biedrības. Es zinu, ka tās dara labu darbu. Es ceru, ka tās arī turpmāk varēs tikpat aktīvi kā līdz šim un, iespējams, vēl aktīvāk strādāt un rūpēties par mūsu bērniem, jaunatni, senioriem, par visiem, kas nāk uz šo biedrību aktivitātēm.

Ašeradena kungs jau minēja, ka nākamā gada budžetā mēs par 10 procentiem audzējam pašvaldību ienākumus. Pašvaldībām būs iespēja šīs biedrības atbalstīt. Jūs minat Jaunās VIENOTĪBAS pašvaldības. Es vēlos adresēt... Rēzekne nav bijusi Jaunās VIENOTĪBAS pašvaldība... ir arī citas pašvaldības Latvijā, kuras varēja atļauties ļoti turīgiem iedzīvotājiem pilnīgi apmaksāt bezmaksas transportu. Astoņus miljonus Rēzekne ir saņēmusi no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Kur šie astoņi miljoni nonāk? Nevis biedrībām pietiekamā apmērā, nevis tādām lietām... bet kaut kādiem SPA celtniecības projektiem, lai papildinātu savu ģimenes uzņēmumu budžetu.

Šis priekšlikums nav valsts budžeta jautājums. Tas ir NVO programmu jautājums, tas ir pašvaldības atbalsta jautājums.

Tādēļ es aicinu balsot “pret”. Visu cieņu biedrībām, tām ir aktīvi jādarbojas, bet šis tiešām nav valsts budžeta jautājums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Liepiņas kundze! Es nedomāju, ka mēs esam pelnījuši uzklausīt... sistēmas vai lietas, kas ir attiecināmas uz pašvaldības kompetenci. Es nolasīšu... 7. punktu... pašvaldību kompetenci... “veicināt sporta attīstību, tostarp uzturēt un attīstīt pašvaldības sporta bāzes, atbalstīt sportistu un sporta klubu, arī profesionālo sporta klubu, darbību un sniegt atbalstu sporta pasākumu organizēšanai”. Tā ir pašvaldību kompetence un pašvaldību lietas, nevis deputātu.

Te ir simt deputāti, katram ir savi paziņas, savi klubi un tā tālāk. Iedomājieties, kas būtu, ja visiem ienāktu prātā savu paziņu... Ir 76 vai 78 pilsētas, katrai pilsētai – vismaz pa četriem sporta klubiem. Nākam katrs... Šeit arī jautājums... Rasimas kundze ļoti labi pateica par atbalstu... mīts par Jauno VIENOTĪBU, ne Jauno VIENOTĪBU... Rēzekne saņēma ļoti... Es domāju, ka Rēzeknes novads dzīvo daudz pieticīgāk nekā Rēzeknes pilsēta. Novada mērs ir Jaunās VIENOTĪBAS pārstāvis, pilsētas mērs bija no “Saskaņas”. Līdz ar to nevajag jaukt lietas.

Es piesaucu strādāt kompetenti un strādāt kompetences ietvaros. Mūsu kompetence nav atbildēt par pašvaldību sporta dzīves organizāciju, par sporta komitejām. Arī Rīgā nav sporta komiteju, daudzās pašvaldībās nav tādu komiteju, bet dzīve notiek. Ja racionāli izmanto līdzekļus (tas nav atkarīgs no politiskās piederības, bet no saimniekošanas spējām), tad pietiek gan sociālajai dzīvei, gan izglītībai, gan sportam. (Starpsauciens.)

Tā ka, kolēģi, lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Mairitai Lūsei.

M. Lūse (PRO).

Labrīt, kolēģi! Šeit izskanēja, ka Rīga, redz, finansē slēpošanas trases Rēzeknē. Nē, Rīga pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir iemaksājusi 138 miljonus eiro un atrod līdzekļus arī savām slēpju trasēm.

Turklāt dzirdēt par ņirgāšanos... trīs reizes vārdu “ņirgāšanās”... no frakcijas, kura vakar ar starpsaucieniem aicināja ministru nomainīt pamperu un ņirgājās par cilvēkiem, kas izmanto pakāpienu, lai būtu labāk redzami... ir divkosīgi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Reira kungs! Jūs ilgstoši esat darbojies ar budžeta jautājumiem, ar finansēm, jūs esat bijis finanšu ministrs, vairākos sasaukumos, manuprāt, esat vadījis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Ja jūs esat šodien nonācis pie secinājuma, ka daži deputāti nav pietiekami izglītoti, ka viņi sniedz ne tādus priekšlikumus budžetā... kuriem nevajadzētu tur atrasties... bet likums taču pieļauj šādus priekšlikumus... tad mainiet likumu! Jums ir visas iespējas. Kāpēc jūs neesat mainījis likumu, lai sniegtu tādus priekšlikumus, kas atbilst? Mainiet likumu! (Starpsauciens.) Kamēr likums atļauj darīt to, ko dara šie deputāti, tikmēr, manuprāt, nevajadzētu būt nekādām problēmām.

Tas, ka jums patīk vai nepatīk, kā tiek atnesta līdz jums ziņa, ka kaut kur Latvijā kādam pietrūkst naudas, piedodiet, ir jūsu subjektīvs viedoklis. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei otro reizi.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Lai noņemtu Rēzeknes pašvaldības vadību, tika izveidots, pieņemts likums. Jūs izrīkojāties ar Rēzeknes domi tā, kā jums vajadzēja. Tad jūs pamainījāt vai izveidojāt likumu, kā jums ērtāk. Bet šeit... ko jūs negribat, to jūs nedarāt.

Tā ir divkosība: kur es gribu, tur es daru; kur negribu... tikai rādu, ka viss ir slikti.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 142. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 143. – deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labrīt, kolēģi! Priekšlikums paredz piešķirt papildu finansējumu profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanai tieši sporta pedagogiem un papildu finansējumu, lai nodrošinātu finansējumu pilnā apmērā. Un ir divi aspekti, kāpēc pilnā apmērā.

Jāteic, ka šogad ir veikti uzlabojumi, lai treneriem vairāk stundu apmaksātu ārpus tiešajiem treniņiem – par to laiku, kad viņi veic citus pienākumus. Tā ir labā ziņa, un šobrīd tās jau ir 30 stundas darba nedēļā, palielinot laiku citu pienākumu veikšanai līdz piecām stundām. Tas ir ieguvums un atbalsts profesionālās ievirzes sporta izglītībai. Mūsu bērni, lai cik tas būtu neparasti, aizvien vairāk izvēlas tieši profesionālās ievirzes sporta izglītību. Katru gadu arvien vairāk bērnu piesakās un grib trenēties, grib piedalīties... Veselība un sports, protams, ir prioritāte mums visiem.

Tajā pašā laikā mērķdotācijas sadalījums ne vienmēr ļauj pilnā apmērā un atbilstoši nokomplektēt grupas un visas arī apmaksāt. Protams, pašvaldības izlīdzas, kā kura var – cita vairāk, cita mazāk. Veido lielākas grupas, varbūt kādu sporta veidu atsakās komplektēt.

Šajā gadījumā man ir aicinājums Izglītības un zinātnes ministrijai pievērst uzmanību, izpētīt situāciju visā Latvijā un noteikti piešķirt papildu finansējumu. Katrs eiro – katrs eiro! –, ko mēs piešķiram profesionālās ievirzes sporta izglītībai, nāk par labu mūsu bērnu un jauniešu veselībai... tālāk viņu dzīvē, arī valstij... dienot bruņotajos spēkos... katrā ziņā mazinās izdevumus veselības aprūpei nākotnē.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai.

A. Čakša (izglītības un zinātnes ministre).

Labrīt, kolēģi! Paldies Indriksones kundzei par priekšlikumu. Uzreiz atbildot par sporta pedagogiem – tieši nākamajā gadā ir palielināts finansējums par 1,1 miljonu.

Es gribu ieskicēt to veidu, kā Izglītības un zinātnes ministrija skatījās uz nākamā gada budžetu – nevis caur rindiņām, caur ekseļa tabulām, bet skatoties uz mērķiem, kas ir jāsasniedz. Mums ir skaidri iezīmēti deviņi lieli mērķi.

Pirmais – pedagogu atalgojums. Jūs zināt, apstiprinot budžetu, no 1. janvāra pedagogiem pieaugs atalgojums par 2,6 procentiem. Un mērķis nav vienkārši palielināt atalgojumu. Tas, ko mēs gribam, – runāt par profesijas prestižu, par to, lai mūsu bērniem varētu nodrošināt augstvērtīgu izglītību.

Otrajam šajā brīdī budžetā vēl nav finansējuma, bet, kā jau es teicu, šie deviņi mērķi nav, tikai uz budžeta finansējumu raugoties, bet raugoties, kā var piesaistīt fondu finansējumus un meklēt finansējumus. Otra būtiskā lieta – runāt par modeli “Programma skolā”, ko Lietuvā ieviesa jau 2018. gadā. Mums ir jārunā par to, lai mēs Latvijā nodrošinātu visiem bērniem vienādas iespējas un lai nodrošinātu taisnīgu atalgojuma sadalījumu skolotājiem, lai tas nebūtu atkarīgs no bērnu skaita konkrētajā pašvaldībā.

Trešā būtiskā lieta ir metodiskais atbalsts skolotājiem, ceturtā – jaunu skolotāju piesaiste tieši caur augstāko izglītību.

Būtiska lieta, uz ko mēs raugāmies, – kā vairot autonomiju gan skolās, gan augstskolās. Ja skolās tas varētu tikt nodrošināts ar modeli “Programma skolā” (direktoram ir autonomija strādāt ar savu akadēmisko komandu), tad augstākajā izglītībā to var nodrošināt caur institucionālo finansējumu un snieguma finansējumu. Tādā veidā.

Ja mēs runājam par debirokratizāciju, tad neprasām vēl vairāk jaunu normatīvu (lai zinām, kā darīt), bet veidojam uzticību nozarei. Un tas ir viens no lielākajiem Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumiem, ko es saskatu.

Tad noteikti – latviešu valoda un vienotas skolas stiprināšana. Darbs pie jaunā Sporta likuma. Ja mēs runājam par sportu un arī Pleškānes kundzes priekšlikumiem, skaidri jāpasaka, ka sportam tiek novirzīti 56 miljoni un 27 miljoni – profesionālās ievirzes sportam. Un dažādiem sporta pasākumiem var pieteikties caur federācijām un saņemt finansējumu. Protams, arī pašvaldībām ir iespēja atbalstīt savas sporta aktivitātes.

Pēdējais – ļoti būtisks pasākums, kas ir nākamajā gadā, – XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kam nākamajā gadā ir paredzēti 10 miljoni. Tas tiešām palīdzēs mūsu bērniem veidot patriotismu un būt mums visiem priecīgiem par to, ko spēj mūsu bērni.

Atcerēsimies – izglītība ir vērtība, un izglītībā ir jāinvestē... arī drošības budžetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 143. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 19, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 144. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Labrīt, cienījamās kolēģes, godātie kolēģi, ministri! Frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums, kura autors ir mūsu kolēģis Česlavs Batņa, pēc būtības ir ļoti līdzīgs, kā bija iesniegusi kolēģe no “Nacionālās apvienības”. Tas ir par finansējumu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, tai skaitā – lai segtu pašvaldības līdzfinansējumu.

Priekšlikums ir atšķirīgs ar to, ka mūsu kolēģi ir ņēmuši vērā līdzšinējo daļējo valsts atbalstu. Attiecīgi tas ir par mazāku summu. Vienlaikus mēs ļoti labi apzināmies valsts mērogā... kolēģi, kam ir bērni vai kas ikdienā saskārušies ar pašvaldības darbu, ar pedagogu darbu... cik liela nozīme bērnu izaugsmē, attīstībā ir tieši profesionālās ievirzes sportam, pedagogu darba samaksai un attiecīgi arī viņu sociālajam nodrošinājumam. Nereti pedagogs mūsu bērniem ir kā viens no vecākiem, kurš māca attieksmi pret sportu un dzīvi, rutīnu un smagu darbu, lai sasniegtu zināmus rezultātus.

Īpaši svarīgi tas ir, domāju, mēs apzināmies, Latvijas reģionos, lai bērni pēc skolas nodotos profesionālās ievirzes sportam, vai tas ir komandu sporta veids vai individuālie sporta veidi, jo tas audzina disciplīnu, audzina attieksmi. Ļoti daudzās profesionālās ievirzes sporta komandās sporta pedagogi prasa no bērniem, ja grib piedalīties sacensībās, arī labas sekmes mācībās. Nevar piedalīties dažādos finālturnīros, ja tev ir nesekmīgas atzīmes.

Tas viss kopumā ir ārkārtīgi svarīgi. Mēs zinām... mūsu kolēģis ir vairākkārt uzsvēris... profesionālās ievirzes sporta pedagogu zemo algu sekas, nozīmi. Kādēļ ir šāds priekšlikums? Ja mēs runājam par visu valsti, nevis tikai par vienu pašvaldību Latgalē... ja mēs runājam par visu valsti, tai skaitā arī par pašvaldību līdzfinansējumu, tad, kolēģi, mums ir jāsaprot, ka tie bērni, kuri šobrīd nodarbojas ar profesionālās ievirzes sportu, visbiežāk ir tie, kuri ir fiziski un arī garīgi spēcīgi. Liela daļa no viņiem, sasniedzot padsmit gadu vecumu, piesakās Jaunsardzē, pēc tam Zemessardzē, arī valsts obligātajā militārajā dienestā ir profesionāli karavīri. Vienalga, lai ko viņi izvēlētos tālāk... vai profesionālas studijas augstākajā izglītībā... domāju, mēs ļoti labi apzināmies, ka tieši šī sadaļa izglītības sektorā – profesionālās ievirzes sports... Kvalitatīvs un motivēts pedagogs ir viens no mūsu valsts turpmākās pastāvēšanas stūrakmeņiem. Tāpēc tiešām rūpīgi pievēršam uzmanību šai problemātikai.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 144. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 14, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 145. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 146. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labrīt, kolēģi! 146. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums ir... uz Izglītības un zinātnes ministriju... skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu, lai atbalstītu mākslas un mūzikas skolas, lai veicinātu kultūru un jauniešu radošo attīstību.

Kolēģi, lūgums balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 146. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 22, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 147. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 148. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Sveicināti, kolēģi! Šis priekšlikums paredz valsts autoceļu fondam piešķirt 1,1 miljonu eiro, lai izpildītu iepriekš doto solījumu par Dienvidkurzemes novadu. Dienvidkurzemes novadā, tieši kartes apakšdaļā (ja jūs raugāties), tā sauktajā Leišmalītē, ir tāds autoceļa posms, kas ved no Priekules līdz Lietuvas robežai, vietējie to sauc par Skodas ceļu, jo tas ved uz Skodu Lietuvā.

Tika izstrādāts būvprojekts. Ir jau iesākti darbi, lai šo projektu īstenotu. Tas nav nekas izdomāts, nav tā, ka mēs nākam vienkārši ar ideju, kas labi skan, tie ir iepriekš iesāktie darbi, kam bija paredzēts finansējums. Satiksmes ministrija šo finansējumu ir pārdalījusi, un projekts ir apturēts.

Faktiski tas, ko es gribu saprast: kāpēc Zaļo un Zemnieku savienība tik viegli atļauj abižot savu pašvaldības vadītāju? Viņš saka: “Ceram, ka salabos ceļu no Priekules uz Skodu, kas diez vai var sabrukt vēl vairāk.” Jautājums: vai Zaļo un Zemnieku savienības principi var sabrukt vēl vairāk, ja jūs nerūpējaties par pašvaldībām, kurām esat devuši solījumus?

Vēlreiz saku: tas nav kaut kāds jauns ceļš, ko mēs gribētu salabot, tas ir iepriekš paredzēts... Vitenberga kunga laikā tika izstrādāts būvprojekts. Kāpēc jūs ļaujat, ka Briškens un “PROGRESĪVIE” norauj šādu ceļu? Tas ir ļoti svarīgs ne tikai vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, bet ir pirmais ceļš, kur, pa gludu ceļu no Lietuvas iebraucot Latvijā... tas ceļš ir katastrofāls. Kā jūsu kolēģis saka, diez vai ceļš var sabrukt vēl vairāk.

Līdz ar to es rosinu, ka gan Zaļo un Zemnieku savienība, gan Jaunā VIENOTĪBA neļauj “PROGRESĪVAJIEM” šādi izrīkoties ar pašvaldībām, jo tas ir vienkārši cūciski – iepriekš paredzēts... jau ieguldīts darbs... būvprojekts... sabiedrībai ir pateikts, ka tūdaļ būs ceļš... Vienkārši noraut un nepaskaidrot, kāpēc tā. Es vēl saprastu, šobrīd budžeta situācijā būtu grūti jaunus ceļus... bet vismaz tos, kas bija iesākti, vajadzēja pabeigt.

Ir iespēja šo kļūdu labot. Atbalstiet, lūdzu, manu priekšlikumu, lai Dienvidkurzemē – Priekulē, Vaiņodē, Grobiņā un visā šajā apkārtnē – dzīvojošie varētu braukt pa pienācīgu ceļu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 148. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 11, atturas – 40. Priekšlikums noraidīts.

A. Vīksna. 149. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 149. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 12, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 150. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 150. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 14, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 151. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 152. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 153. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 154. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Sena paruna: nepaprasīsi – nedabūsi! Budžeta sarunu laikā nozaru ministriem ir jāprasa, ir jāpiedalās, ar kolēģiem jāargumentē, un tad jau tālāk arī finanšu ministrs kā tāds šķīrējtiesnesis skatās, kas maciņā ir, un arī premjere varbūt var dot zaļo gaismu kādam no virzieniem, kādam no projektiem un pieņemt lēmumu.

Atceros iepriekšējo budžetu... es pārmetu satiksmes ministram Kasparam Briškenam, kā var aizbraukt uz Dubaiju, uz kaut kādu starptautisku pasākumu, bet nepārstāvēt savu nozari tad, kad tai ir vajadzīgs vislielākais atbalsts šeit, Latvijā, bet Briškena kungs no kļūdām nav mācījies, arī nav piedalījies nākamā gada budžeta izstrādē. Pagājušajā gadā viņš lielījās un bija priecīgs par citu ministriju sasniegumiem. Šogad viņš bija aizbraucis uz Vīni un Vīnē akcentēja savienojamības stiprināšanu. Nabaga austrieši! Ko gan var akcentēt un kādu savienojamību viņš var reklamēt... vai lielīties un viņiem mācīt, ja mums pašiem ir milzīgas problēmas? Gan reģionālie ceļi, gan vietējie ceļi, no kopējā ceļu apjoma – 20 tūkstoši... vairāk... ir tādi kilometri valsts ceļu bilancē... septiņi tūkstoši ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Šis priekšlikums ir par reģionālajiem ceļiem. Vairāk nekā tūkstoš kilometru ir tādi, ko pirms brīža minēja arī Butāna kungs, – neizbraucami, nekvalitatīvi. Un mūsu iedzīvotāji – ar viņiem runājot, braucot reģionālajās vizītēs – atzīst, ka tas ir visa pamatā, tā ir vienīgā lieta, ko viņi prasa no valdības, no valsts, ko viņi sagaida.

Laikā, kad vadīju Satiksmes ministriju, mums izdevās vienoties par papildu 45 miljoniem vietējiem ceļiem, lai sakārtotu... iespēju virknei pagastu centru tapt savienotiem ar novada centru, lai saņemtu dažādus pakalpojumus. Bet ko dara Briškens? Viņš nevis cīnās un dabū klāt nepieciešamo finansējumu, viņš gluži vienkārši ar vieglu roku atdod to bāzes finansējumu, kāds bija panākts iepriekš. Sešus miljonus atdeva atpakaļ vai paskatījās, kur vieglāk ir paņemt, bet turpmākos gadus nekas labs neizskatās, jo – lai jūs saprastu – iepriekš finansējums jaunu ceļu būvei, esošo salabošanai, pārbūvei bija no 180 līdz 200 miljoniem gadā, nākamgad investīcijās paredzēti aptuveni 130 miljoni, tā ka ievērojams kritums.

Es gaidīju, ka viņš šodien būs šeit. Divas dienas nosēdēja, īsti nepiedalījās debatēs, bet tad, kad viņam būtu iespēja argumentēt, kādēļ viņu neinteresē šis jautājums, viņš nav ieradies. (Starpsauciens: “Laiks!”)

Es aicinu apvienot laikus, lai varētu pabeigt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. Teikt, ka nav naudas, mēs nevaram, tad... tādu vienu pagasta centru savienot ar novada centru – to mēs varam īstenot kaut vai no Ārlietu ministrijas naudas... kur viņi plāno nevis samazināt birokrātisko aparātu,

bet vēl palielināt par 12 štata vietām. Vidējā alga Ārlietu ministrijā ir virs pieciem tūkstošiem. Tā ka šeit ir aktivitāte vienam pagasta centram katru gadu, un cilvēki tiešām to novērtētu. Un tur, kur mums izdevās no šīs programmas jau izbūvēt... dažādos Latvijas reģionos, novados... cilvēki to novērtē un šie pagasti, novadi atdzīvojas.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Tālāk man būs virkne dažādu aktivitāšu, kur var just, ka ministrs nav bijis klāt, nav tās pārstāvējis un budžetā ir absolūts tukšums... Satiksmes ministrijas jomā vai pakļautības iestādēm... tā ka tur būtībā atstāti bez politiskas aizstāvības.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Paturpināšu, jo mums ir dotas tikai trīs minūtes. Bet paturpinot... man liekas, tāda reģionu attīstība... un vispār... lai mums lauku telpa augtu un attīstītos, mūsu panaceja ir ražot un eksportēt. Tam ir jābūt, jānotiek. Tur, kur tas notiek, tur ir arī attīstība, tur arī vietējie pagasti ir piepildīti ar cilvēkiem. Mums ir ļoti daudz vietu, kur vietējie pagasti ir atrauti no novadu centriem un nav sakārtoti ceļi. Tā ir tāda pamatproblēma.

Manuprāt, augot budžetam, proporcionāli ir jāpalielinās arī līdzekļiem, ko mēs veltām reģionu ceļu attīstībai, bet šajā jaunajā budžetā mēs redzam, ka nevis tiek pieaudzēta summa, ko mēs veltīsim reģionu ceļu atjaunošanai, uzlabošanai, arī grants ceļu asfaltēšanai, bet šī summa sarūk, un tādēļ ir svarīgi, ka mēs to palielinām. Tādēļ arī ir šie priekšlikumi.

Ir daudz labu piemēru, kur, uzliekot kaut vai dubultās virsmas apstrādi, kas ir tāds lētāks risinājums, kaut vai Lodes–Rūjienas ceļš... ko savieno... vietējie iedzīvotāji var braukt pa normālu ceļu, nelaužot savas automašīnas, jo tās visas ir izmaksas. Arī ražotnes, kas atrodas šo ceļu malās, var krietni ietaupīt līdzekļus, ko pēc tam tērēt šīm lietām. Īstenībā – arī darbaspēka piesaiste. Ja man ir jāpiesaista cilvēks, kuram jāmēro 10, varbūt 12 kilometri pa grants ceļu, kas bieži vien ir izdangāts un nedrošs, tā jau vien ir viena no lietām, kas traucē to izdarīt.

Man ir tāds jautājums gan koalīcijai, gan īpaši Satiksmes ministrijai: kā mēs plānojam attīstīt reģionus, ja mēs samazinām finansējumu lauku ceļiem? Kā jūs to esat iztēlojušies izdarīt?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 154. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 11, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 155. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens.)

Kolēģi, deputātiem ir tādas tiesības.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam. (Starpsauciens.)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Daudzes kungam!

G. Daudze (ZZS).

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, ja ir iesācies balsojums, debates vairs netiek turpinātas. Jūs jau bijāt iesākusi debates, līdz ar to... nevis debates (Dep. J. Vitenberga starpsauciens.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, nestrīdamies!

G. Daudze.... līdz ar to pie debatēm atgriezties vairs nedrīkst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nestrīdamies.

Paldies.

Vitenberga kungs, lūdzu!

J. Vitenbergs (NA).

Es gribu pateikt paldies kolēģiem. Tā kā ir pietiekami daudz priekšlikumu un strādājam jau trešo dienu, varbūt tā reakcija vairs nav tik ātra, kā bija līdz šim. (Starpsaucieni.)

Kolēģi jautāja... šis priekšlikums ir par vietējo ceļu programmu, un daudz ir runāts par kvalitatīvu, vienādu, vienlīdzīgu pakalpojumu visā Latvijas teritorijā. Nāk šīs reģionālās reformas, sola mūsu iedzīvotājiem dažādus labumus uz vietas, pagastu centros, bieži vien dažādi pakalpojumi tiek slēgti, un pretī vienmēr ir bijis solījums, ka sakārtosim ceļu līdz novada centram, lai jūs varat aizvest bērnus uz skolu, aizbraukt uz darbu, saņemt dažādu medicīnisko palīdzību. Bet nekādi reāli darbi nenotiek.

Es jau minēju programmu vietējiem ceļiem, par kuru mums izdevās panākt vienošanos. Ar šīs programmas palīdzību ļoti daudzi ceļi Latvijā ir sakārtoti, bet, lai izpildītu šo mājasdarbu pret mūsu iedzīvotājiem un katru novada centru līdz... katru pagasta centru līdz novada centram sakārtotu ar melno segumu... ir palicis vēl ļoti liels darbs darāms, tā ka ar šīs programmas turpināšanu, atbalstu... redzam, ka tas reāli ir izdarāms. Atceros iepriekšējās budžeta sarunas – kad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā komentēju šos priekšlikumus, Reira kungs uz mani skatījās un teica: “Kā? Valstij ar ceļiem taču viss ir kārtībā! Vitenberg, ko tu te ņemies!”

Bet statistika ir ļoti nepatīkama. Kurā vēl no Eiropas Savienības valstīm ir tāda situācija, ka iedzīvotājiem nav pieejams pamata pakalpojums, pamata iespēja – no vietas, kur viņš dzīvo, aizbraukt līdz novada centram, līdz veikalam, līdz skolai, līdz darbavietai? Lauku ceļiem... ar vietējiem ceļiem tā situācija ir vissmagākā, seši tūkstoši kilometru no kopējā apjoma ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Es ieteiktu Ministru kabineta locekļiem, premjerei pavasarī vai rudenī “sapakot” ministrus busiņā, uzvilkt gumijas zābakus, aizbraukt uz šiem pagastiem vai ciematiem, kuri nav savienoti, kur ir šis briesmīgais ceļu segums, un, es domāju, jums tas viedoklis un domāšana pamainītos. Un tās summas arī ir īstenojamas. Bieži vien budžetam... neviens no jums pat nemanītu, ka kādu no šiem ceļa posmiem sataisītu, bet konkrētai apdzīvotai vietai tas būtu milzīgs atbalsts un lēciens šīs vietas gan apdzīvotībā, gan izaugsmē.

Satiksmes jomā man šodien būs dažādi priekšlikumi. Jo, kā jau teicu, Briškena kungs nepiedalījās budžeta sarunās, tā ka mans pienākums ir viņu aizstāt, palīdzēt nozarei, kura viņam acīmredzot vairs nav tik svarīga.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam. (Dep. U. Mitrevics: “Es varu apvienot...?”)

Deputāti piekrīt debašu laiku apvienošanai.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Jā, es neesmu iepriekšējās, 2021. gada, teritoriālās reformas akls atbalstītājs, un ziniet, kamdēļ? Tamdēļ, ka mēs neatgriezeniski esam zaudējuši vienu ļoti svarīgu komponenti... vai lietu – vietējo kopienu lokālpatriotismu, to spēku, ko mēs varējām pārvērst enerģijā, lai kopīgi uzlabotu gan šo iedzīvotāju dzīvi, gan Latvijas dzīvi kopumā. Tas ir tas, kas ir zaudēts teritoriālās reformas rezultātā. Tam pretī tika likts tā kā šī zaudējuma mazinājums, kas bija labāki pakalpojumi novadu teritorijās... es ticu, ka tas ir piepildījies, ka viena novada ietvarā šobrīd ir līdzsvaroti pakalpojumi iedzīvotājiem, tie ir labāki. Es ticu, ka tas tā ir. Kopumā Latvijā tas tā nav, runājot par visām pašvaldībām, salīdzinot... bet, runājot par katru vienu pašvaldību, es ticu, ka tas tā ir.

Otra lieta bija cilvēka cienīga pārvietošanās pa ceļiem, un tas ir tas, kā šobrīd trūkst. Var jau teikt, ka tā ir pašslavināšana, un tomēr ministra Jāņa Vitenberga laikā šī programma tika īstenota. Tas solījums savienot pagastu centrus ar novada centru, kas bija teritoriālās reformas piedāvājums, ko mēs izdarīsim četros gados... šis plāns šobrīd ir apstājies, mēs to neizdarīsim līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, un šobrīd šie “Nacionālās apvienības” piedāvājumi ir tieši par to, lai mēs šo plānu īstenotu tā, kā mēs esam solījuši iedzīvotājiem.

Teritoriālā reforma būs neizdevusies, un mēs ar to saskarsimies arvien vairāk, ja iedzīvotāji nesapratīs, ko no tās ir ieguvuši, ja viņi nesaņems pretī ceļus, pa kuriem nav jākratās pa bedrēm... un tālumā jāskatās, kā aiziet ātrvilciens uz Eiropu. Neviens nesaka to, ka vilcienu mums nevajag, un tomēr mums vajag iedzīvotāju atbalstu, kas saka: jā, mums vajag “Rail Baltica”... bet šie cilvēki uz staciju nejāj ar zirgiem pa bedrainiem ceļiem. Un tas nav tikai attālos reģionos, tas ir jau 50 kilometru rādiusā ap Rīgu.

Kolēģi, šī programma, šis piedāvājums turpināt sakārtot ceļus ir ļoti svarīgs. Es varu minēt vienu piemēru no Siguldas novada. Ceļš uz Lēdurgu – cepuri nost! Cilvēki brauc pa ceļu... un neticēja, ka kādreiz tāds būs. Teritoriālās reformas rezultātā Lēdurga ir pie Siguldas un viņiem arī ir šis ceļš. Šī programma ir jāturpina visā Latvijā, un tāds ir mūsu piedāvājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Es noteikti aicinu tiešām iedziļināties šajā problemātikā, uz ko norādīja kolēģis Vitenbergs, iesniedzot šos priekšlikumus par autoceļu fondu – gan par valsts reģionālas nozīmes autoceļu pārbūvi, gan šis konkrētais priekšlikums par valsts vietējo autoceļu pārbūvi. Mēs raugāmies par valsts galvenās... faktiski asinsrites, kas bija valsts galvenie autoceļi... tā ir lielākā programma... tur redzam, ka zināmi uzlabojumi pēdējos 10 gados ir sasniegti, bet reģionālas nozīmes un vietējas nozīmes autoceļu situācija kļūst aizvien sliktāka.

Iepriekšējais kolēģis minēja, ka cilvēki, kuri reģionos dzīvo pie vietējas nozīmes autoceļiem, noskatīsies, kā vilciens aiziet uz Eiropu... un būs slikts ceļš, faktiski neizbraucams ceļš. Man ir tāda sajūta, ka viņš neredzēs šo vilcienu uz Eiropu, bet ceļš būs neizbraucams. Jo mēs labi apzināmies, ka šobrīd struktūrfondu līdzekļu pieejamība faktiski ir izsmelta, mēs ļoti labi apzināmies situāciju, ka naudas pietrūkst. Vienlaikus no valdības pārstāvjiem mēs dzirdam, ka meklēs visus pārējos iespējamos resursus, lai novirzītu “Rail Baltica” attīstībai, visticamāk, soda naudas samaksāšanai.

Tāpēc es aicinu... Jā, paldies par atsaucību, ka satiksmes ministrs ir pieteicies šajās debatēs cilvēcīgi izskaidrot, kādi resursi būs pieejami vietējas nozīmes autoceļu atjaunošanai nākamajiem pieciem vai desmit gadiem, ar ko cilvēki var rēķināties, vai viņi var rēķināties ar dzīvi reģionos, vai viņi spēs aizbraukt līdz savai dzīvesvietai, vai viņi spēs aizbraukt līdz feldšerim, veikalam, darbavietai, reģiona centram.

Es domāju, tas ir ļoti, ļoti svarīgi ne tikai Latgalē, tas ir svarīgi arī Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, ikvienā apdzīvotā vai arī mazāk apdzīvotā vietā šobrīd, bet kurai ir liela perspektīva nākotnē, tāpēc par valsts autoceļu fondu skaidrībai noteikti ir jābūt – gan reģionālas nozīmes, gan vietējas nozīmes autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai. Tā ir mūsu valsts asinsrite.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Es tikai papildināšu kolēģu iepriekš teikto par šo programmu, tomēr “pieturēšos” pie konkrēta piemēra.

Dienvidkurzemes novadā, kurš ir teritoriālā ziņā lielākais Latvijā, tika apvienotas astoņas pašvaldības. Tas ir pierobežas novads, un jau iepriekš stāstīju, kā tika norauts finansējums Priekules–Skodas ceļam. Ja jūs atbalstāt šo Vitenberga kunga priekšlikumu, tad jūs atbalstītu arī to, ka pagastu centri tiek savienoti. Tas konkrētajā Dienvidkurzemes... Leišmales gadījumā... palīdzētu savienot Embūtes pagastu, kur joprojām nav asfaltēta ceļa, līdz ar to iegūtu arī tie iedzīvotāji, kas dzīvo Vaiņodes pusē, Embūtes pusē. Kas ir svarīgi? Ja mēs gribam, lai tur attīstās uzņēmējdarbība, tad ceļš ir pirmais priekšnosacījums, un, par spīti tam, šobrīd tajā pusē tiek plānots... viens uzņēmējs ir uzsācis veidot viesmīlības un atpūtas kompleksu, un es ceru, ka tas arī izdosies.

Tad iedomājieties: ja viņš ir nolēmis uz Latviju vilināt lietuviešus, gūt peļņu un maksāt nodokļus, kas pēc tam paliks Latvijā, un tie nodokļi veidosies šajā vietā, kur nav asfaltēta ceļa... Man liekas, būtu tikai taisnīgi, ka mēs spētu atgriezt šos nodokļus atpakaļ un tur tiktu veidoti arī pienācīgi ceļi. It īpaši, ja administratīvi teritoriālās reformas laikā tika solīts, ka pagastu centri tiks savienoti ar galveno ceļu, lai nokļūtu uz pašvaldības centru.

Padomājam arī par to, ko domās tie lietuvieši, kuriem būs jākratās pa grants ceļu, lai nonāktu šajā atpūtas kompleksā. Tā ka turam solījumu un turpinām to, ko Vitenberga kungs jau bija iesācis Satiksmes ministrijas vadīšanas laikā.

Līdzīgi – tūrisma attīstības ziņā – Dienvidkurzemes novadā var minēt Vērgales–Ziemupes ceļu, par kuru portālā “ManaBalss.lv” ir parakstījušies, manuprāt, 1500 cilvēku, nu jau pat vairāk, kaut gan pašā Ziemupē nemaz tik daudz cilvēku nedzīvo. Tātad arī tie, kuri vietējam tūrismam izmanto šo galamērķi, zina, cik neizbraucams ir šis ceļš, ka bieži vien rudens un pavasara mitrajā laikā iedzīvotāji ir spiesti braukt pa meža ceļu, jo meža ceļš ir labāks nekā šis parastais satiksmes ceļš.

Tā ka, kolēģi, šī nav greznība, šīs ir akūtas vajadzības.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Kasparam Briškenam.

K. Briškens (satiksmes ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godājamie kolēģi, labrīt! Paldies par iespēju mazliet pakomentēt arī ceļu attīstību. Liels paldies deputātiem Butāna kungam, Dombravas kungam, Vitenberga kungam par šiem priekšlikumiem. Es solidarizējos ar katru no šiem priekšlikumiem. Jebkam, ko mēs kopīgi darām, lai palielinātu finansējumu gan ceļu uzturēšanai, gan investīcijām, no manas puses ir pilnīgs atbalsts.

Tāpēc aicinu Vitenberga kungu nenodarboties ar dezinformāciju. Nav tā, ka reģionālo vai vietējo ceļu daļa būtu samazinājusies. Tieši pretēji. Vakardien mums bija diskusija kontekstā ar autoceļu lietošanas nodevas palielināšanu. Vinjetes ieņēmumi, liela daļa no šiem 25 miljoniem paliek budžeta bāzē. Jā, sākotnēji mēs to virzīsim A6 Daugavpils–Nīcgales ceļa infrastruktūras sakārtošanai Latgalē, bet tas mums palīdz sistēmā ieplūdināt kopumā vairāk finansējuma, un, es domāju, tas ir nopelns arī manai darbībai Satiksmes ministrijā.

Es jums piekrītu, Vitenberga kungs, par to, ka samazinās investīciju komponente, jo vēsturiski budžeta bāze, teiksim tā, ir stagnējusi vai pat samazinājusies un pieaugums parasti ir nodrošināts no Eiropas fondu līdzekļiem. Šobrīd, kad Eiropas fondi autoceļu nozarē ir samazinājušies, diemžēl mēs neredzam nākotnē perspektīvu, ka autoceļu fondi varētu būt prioritāte Eiropas līmenī. Tad attiecīgi tas kritums investīciju daļā šobrīd ir parādījies, bet budžeta bāze kopumā šogad ir lielāka.

Es pilnīgi piekrītu argumentiem par to, ka savulaik uzsāktā administratīvi teritoriālā reforma, kas paredzēja 300 miljonu finansējumu ceļu sakārtošanai, tieši novadu centru savienošanai ar pagastu centriem, netika realizēta līdz galam. Jā, mēs redzam vismaz 100 miljonu deficītu, kas ļoti labi atspoguļojas... arī vairāki no tiem ceļa posmiem, ko deputāti min savos priekšlikumos, ir šajā kategorijā. Tie ir tie 100 miljoni, kuru nepietika, kurus neiedeva, lai pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu. Līdz ar to es noteikti atbalstu to, ka šis finansējums būtu jāturpina, lai mēs varētu pagastu centrus savienot ar novadu centriem.

Kas ir svarīgi? Man ar šiem priekšlikumiem ir tā problēma, ka politiķiem nevajadzētu noteikt, kuru konkrētu ceļu – P, V... konkrēto ciparu... kuros būtu jāinvestē. Mums tās naudas ir tik maz, ka šī izvēle ir jāatstāj profesionāļu ziņā. Pārāk ilgi mums ir bijusi situācija, ka atnāk politiķi un nosaka: šo ceļu būvēsim, šo nebūvēsim. Un parasti tas korelē ar konkrētās partijas pārvaldītajām pašvaldībām.

Vitenberga kungs, arī jūsu laikā tomēr pārspīlēti liela uzmanība, salīdzinot ar citiem novadiem, tika Tukuma novadam, Zentenes pagastu ieskaitot.

Ir svarīgi, ka profesionāļi... Mēs esam izstrādājuši jaunu metodoloģiju, “Latvijas Valsts ceļi” šobrīd vērtē, kā šo budžetu ietaupīt.

Es varētu palūgt papildu minūti?

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Lūdzu apvienot laikus!

K. Briškens. Šobrīd ir izstrādāti skaidri kritēriji – gan ceļu intensitāte, noslodze, gan reģionu centru savienošana, gan uzņēmējdarbības atbalsts, gan militārā mobilitāte, un tieši pēc šādiem kritērijiem mēs esam salikuši trīs kategorijās, kas ir tās prioritātes attiecībā uz valsts nozīmes ceļiem, A kategorijas ceļiem, reģionālas nozīmes P ceļiem, un, protams, arī vietējas nozīmes ceļiem. Šajā gadījumā tam vajadzētu strādāt šādā veidā – nevis uz sarunāšanas principa, kurš kuram tuvāks čoms... ministram vai kādam citam... bet profesionāļi nosaka atbilstoši caurspīdīgiem kritērijiem. Tas ir veids, kā mēs ļoti ierobežoto budžetu varam efektīvi izmantot.

Vakardien Putras kungs ļoti precīzi iezīmēja, un es par to esmu runājis nepārtraukti. Paprasiet jebkuram manam kolēģim valdībā! Katru reizi es nāku un stāstu par to, ka mēs pēc būtības nepildām likumu “Par autoceļiem”, jo tie nodokļu ieņēmumi, kuriem būtu jānonāk ceļu uzturēšanā, līdz galam tur nenonāk.

Paldies, Tavara kungs, es citā brīdī pienākšu un izstāstīšu par to, ko jūs lūdzāt attiecībā...

Sēdes vadītāja. Laiks.

K. Briškens.... uz finansējuma statistiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Kolēģi! Man patiess prieks, ka Briškena kungs solidarizējās ar šiem priekšlikumiem, īpaši tiem, kas dod vairāk naudas ceļiem. Jo vietējās kopienās, gatavojot attīstības programmas pašvaldībām un vietējās sabiedrības virzītu attīstības stratēģiju, kas saistīta ar cilvēkiem, kas paši saprot, ko un kā viņi grib ieraudzīt nākotnē savā novadā un pat attālajos pagastos, ir divi primāri būtiskākie jautājumi, kas parādās gan aptaujās, gan darba grupās un diskusijās. Viens ir kvalitatīva veselības aprūpe, kas satrauc visus. Otrs ir ceļi, jo bez ceļiem lauku teritorijās nav iespējams dzīvot.

Man, protams, liels prieks par to, ka jāuzticas profesionāļiem. Es gan nezinu, vai ministrs sevi pieskaita pie profesionāļiem vai politiķiem, jo viņš apgalvoja: “Mēs esam saranžējuši, mums ir kritēriji.” Ļoti labi. Tad man ir jautājums – vai šajos kritērijos tiek ņemts vērā tikai intensitātes... ekonomiskā izaugsme, potenciāls, apdzīvojuma blīvums... vai arī tas, ka mums ir izdarītas reformas, kuru rezultātā tika solīts to izdarīt, un tās ir saistības, varbūt politiskās... bet jūs šobrīd esat politiskā amatā, ministra kungs. Otrs – vai tiek ņemts vērā tas, pirms cik gadiem pēdējo reizi šie ceļi ir ieraudzījuši pārbūvi vai rekonstrukciju. Manuprāt, nevar tikai tā – remontējam tur, kur vajag mazāk naudas.

Ļoti efektīvi, es atbalstu, ka vajag tērēt mazāk naudas un sakārtot vairāk kilometru. Bet kurš ir vainīgs? Kurš iedzīvotājs ir spiests gaidīt 20 vai pat 30 gadus, jo viņa ceļam vienmēr ir likti ielāpi? Drīz būs ziema, būs arī sniegs, un pavasarī, kad kārtējo reizi sniegs nokusīs reizē ar asfalta bedru aizlāpītajiem ielāpiem – kā kāpostam –, mēs atkal ieraudzīsim to bēdu ieleju, kas ir reģionos. Manuprāt, nevar teikt: Eiropas fondu šobrīd nav, tāpēc mēs nevaram to izdarīt.

Tā ir arī drošības prioritāte... ne tikai A nozīmes ceļi... tas finansējums, ko pieminēja, kas tiek virzīts šobrīd A kategorijas ceļiem. Tie ir lielie valsts autoceļi, tur mēs redzam labu rezultātu, bet vietējie reģionālie ceļi ir tikpat būtiski drošībai un iedzīvotāju spējai nokļūt kaut kur kā lielie ceļi. Tas sarkastiskais joks... traģiskā situācija Dienvidkurzemes novadā... bija apmēram tāds: “Jaunu neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnu mums noteikti nevajag, mums vajag helikopteru, jo pa to ceļu ne ar kādu mašīnu slimnieku nevarēs saudzīgi nogādāt veselības aprūpes iestādē.”

Vietējie reģionālie ceļi ir tikpat svarīgi un dažos novados pat svarīgāki nekā valsts nozīmes autoceļi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Mīļā valdība! Tas ir nožēlojami – skaidrot, ka jums ir kritēriji un visiem godīgi sadalīs pa gramam. Tas, ko es sagaidu, ir politika. Tā ir elementāra loģika – saprast, ka, ja iedzīvotāju skaits samazinās, spiediens uz infrastruktūras, jebkādas infrastruktūras, finansēšanu pieaugs. Mums ir jāmeklē veidi, kā integrēt dažādas infrastruktūras, likt kopā, veidot saimnieciskāku sistēmu, redzot šo demogrāfisko tendenci.

Ko mēs tā vietā darām? Visa nauda aizies “Rail Baltica” – ne jau lai uzlabotu “Latvijas dzelzceļa” situāciju vai integrētu sliedes, vai veidotu kopīgus sliežu koridorus, jo virzieni daudz kur sakrīt. (Caur Jelgavu, piemēram, iet vilciens.) Mēs veidojam paralēlu sistēmu, vēl vienu superdārgu infrastruktūru. Jūs parēķiniet, cik ceļu par šo naudu varēja uzbūvēt. Varbūt mums vispār vajadzēja būvēt autostrādi, kā to dara Polija, jo tur var izbraukt daudz vairāk cilvēku, aizvest daudz vairāk kravu.

Es gaidu no Satiksmes ministrijas politiku, nevis dalīt kā salavecim Ziemassvētkos budžetu... šai pašvaldībai dosim vai ne. Mums ir jāveido politika 10–20 gadiem uz priekšu. Ja jūs netiekat galā ar ceļiem, atdodiet tos pašvaldībām, bet tad veidojam pašvaldībām loģisku saimniecisko sistēmu. Jūs zināt, kas nobeidz pašvaldību ceļus, – tie ir mežinieki, kas izcērt mežu.

Ašeradena kungs, ja pašvaldībā nocērt mežu, kurš nepieder pašvaldībā deklarētam iedzīvotājam, tad pašvaldība no šī meža, kas simts gadu audzis un brīdī, kad tam rodas vērtība, dod ļoti lielu naudu, nedabū neko. Ja mežs pieder “Latvijas valsts mežiem”, atskaitījums pašvaldībai ir apaļa nulle. Tātad pašvaldība nevar sakārtot savus ceļus, ja kāds izcērt un izved mežu.

Mums izskatās, ka pašvaldības ir nabagas, bet tās ir nabagas tāpēc, ka mūsu finanšu sistēma atsakās redzēt vērtības, kas rodas uz vietas. Arī lauksaimniecība atstāj ļoti mazus nodokļus pašvaldībai, tāpēc ka mūsu nodokļu sistēmā PVN baro valsts budžetu, nevis pašvaldību budžetus. Ir jāmaina pēc būtības sistēma, ja gribam, lai valsts ir saimnieciskāka. Atbildība nevis jācentralizē, bet jādecentralizē. Pašvaldības labāk zina, kam vajag ceļus, kā izveidot loģisku finansēšanas sistēmu.

Šobrīd viss ir izveidots, lai nauda ietu uz centru, bet centrs būvē superprojektus, tādus kā “Rail Baltica”, kur aiziet visa mūsu nauda. Es sagaidu politiku.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam otro reizi.

J. Vitenbergs (NA).

Briškena kungs tikko minēja komponentes. Ar viņa parādīšanos tribīnē pieaug muldēšanas komponente.

Par dažādiem novadiem... ja ir pretī līdzekļi, nauda, tad dažādos Latvijas novados, reģionos iespējams kaut ko būvēt. Ja naudas nav, tad neko nevar būvēt.

Šajā gadījumā liela daļa bāzes finansējuma, jūs teicāt, īslaicīgi varbūt aizies vairāk uz Daugavpili. Daugavpilī, jā, svarīgs autoceļa A6 posms – no Nīcgales līdz Daugavpilij –, trīs gados paredzēti 60 miljoni. Veloinfrastruktūra, drošības risinājumi, PPP projekta – Ķekavas apvedceļa – maksājumi... tas noēdīs kopējo fiskālo telpu. Iedzīvotāji redz, ka pēdējos gados gan reģionālajos ceļos, gan vietējos ceļos ir vērojami uzlabojumi... kur 30 gadus nevarēja sataisīt. Bet ar to, izskatās, viss beigsies. (Zālē troksnis.)

Aicinu atbalstīt šos priekšlikumus, lai darbi turpinās. Septiņi tūkstoši vietējo ceļu ir ļoti sliktā stāvoklī.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

Kolēģi, aicinu jūs – mazliet klusāk! Runā jūsu kolēģi!

A. Butāns (NA).

Briškena kungs minēja, ka autoceļu fondam nav samazinājies finansējums, neviens projekts nav apturēts. Vēlreiz atgādinu: Priekules–Skodas ceļš... apturēts. Tur bija ieguldīts darbs un līdzekļi, izstrādājot būvprojektu.

Ko man atbildēt, Briškena kungs, cilvēkiem, kas dzīvo Priekulē, Vaiņodē, Grobiņā? To, ka jums parādījās komponente vai mainījās metodoloģija? Bija solīts, paredzēts ceļš. Bija būvprojekts. Izdarīts nav. Kāda metodoloģija?

Rosinu, lai Ministru kabinets notur izbraukuma sēdi kaut kur starp Priekuli un Lietuvas robežu, jo tas ir piemineklis jūsu neturētajiem solījumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds zemkopības ministram Armandam Krauzem.

A. Krauze (zemkopības ministrs).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jāsaka tā, ka man laikam jāpaskaidro dažas lietas. Kad es dzirdu muļķības no šīs tribīnes, ko Sprindžuka kungs stāstīja, tad man ir jāpasaka viena lieta.

“Latvijas valsts meži” pēc mežizstrādes sakārto pašvaldību ceļus, tāda ir prakse “Latvijas valsts mežos”. “Latvijas valsts meži” izbūvē daudzus ceļus, kas pieder “Latvijas valsts mežiem”... un izved ārā... Ja tālāk – līdz lielajam autoceļam – ir pašvaldības ceļš, tad brīdī, kad beidzas mežizstrāde, šis ceļš tiek sakārtots un ieguldīti “Latvijas valsts mežu” līdzekļi. Tas ir numur viens.

Numur divi. Visas privātpersonas maksā zemes nodokli par mežu. Nemaksā, kamēr ir jaunaudze, pēc tam – pēdējos 30–40 gadus – maksā. Pašvaldība saņem šo nodokli, tāpēc nevajag stāstīt, ka “Latvijas valsts meži” sabojā ceļus un pēc tam pašvaldība iegulda savus līdzekļus. “Latvijas valsts meži” rīkojas citādāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Priekšsēdētāja! Kolēģi! Mums stāv priekšā ļoti nopietna problēma, mēs redzam arī signālu no Eiropas Savienības un Eiropas Komisijas, ka atbalsta Latvijas ceļiem turpmāk būs arvien mazāk... un diezgan strauji. Rezultātā ir jādomā par to, kā mēs remontēsim un uzturēsim ceļus no saviem līdzekļiem.

Šobrīd mums ir situācija, ka visas infrastruktūras, kā es vakar teicu... un ceļi ir vieni no tiem kritiskākajiem. Mums visā Eiropas Savienībā uz vienu iedzīvotāju ir lielākais ceļu kilometru skaits, kas ir jāapkalpo, – gan grants, gan asfaltētie. Ne tikai jāizbūvē un jāatjauno, bet arī jāuztur.

Pie tā mēs tagad liekam klāt ļoti nopietnu infrastruktūru – “Rail Baltica”. “Rail Baltica” infrastruktūra nāk pa virsu visām infrastruktūrām. Mums pirmām kārtām ir reāli jādomā par “diētu”, par to, kā infrastruktūras sinhronizēt kopā un kā mēs tās spēsim uzturēt ar iedzīvotāju skaitu, kas tik strauji sarūk.

Vakardien pārlasīju “Rail Baltica” dokumentu, kurā ir iezīmēta skaidra informācija, ka “Rail Baltica” pamattrases būvniecības rezultātā ir nepieciešami 638 miljoni eiro pievadceļu realizācijai. Tas nav ietverts Eiropas Savienības finansējumā, tas nav finansējams no CEF finansējuma, tas ir jāatrod nacionālajā budžetā. Tas ir papildus tam, ko jūs šobrīd runājat. Tas nav nekur iekļauts.

Jūsu budžeta priekšlikumā nav paredzētas šīs lietas nedz uzkrājumu veidā, nedz kā... Bet, ja “Rail Baltica” pamattrasi jūs gribat izbūvēt līdz 2030. gadam, šai tēmai būtu kaut kur jāparādās. Jūs papildus tam ieliekat situāciju, ka maksimizējat līdz lūpai – cilpu apliekat riņķī jau katram transportlīdzekļa īpašniekam, palielinot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kurš pēc būtības, tikko arī Briškena kungs skaidri un gaiši to pateica, neiet ceļiem. Tas neaiziet līdz ceļiem.

Kā jūs taisāties uzkrāt vajadzīgo fondu, lai īstenotu projektu “Rail Baltica”, jo – kā bez tā? Jūs savā veidā sadalāt Latviju divās daļās. Jums ir vajadzīga infrastruktūra ceļiem. Kā lauksaimnieks tiks apart savu zemi otrā pusē “Rail Baltica” vai pārkļūs pāri? Bez tā nav iespējams realizēt pamattrasi. Es neredzu šajā budžetā šo jautājumu risinājumu. Ir jāveido sistemātisks uzkrājums, lai varētu īstenot ne tikai “Rail Baltica”, bet vispār uzturētu mūsu ceļu infrastruktūru. Par to ir jādomā ļoti sistemātiski un stratēģiski, jo naudas tam reāli nepietiks, jūs to izsmeļat parasto budžeta vajadzību nodrošināšanai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Ļoti svarīgas saimnieciskās debates par prioritātēm un to, kā risināt valstij tik svarīgos infrastruktūras jautājumus. Bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu lietu. Šīs debates klausās ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī daudzi, kurus interesē Latvijas politiķu budžeta prioritātes. Gribu aicināt paskatīties uz šo maksājumu avotu.

“Nacionālās apvienības” priekšlikumi – līdz 167. priekšlikumam – piedāvā pārdalīt solidaritātes iemaksas. Paskatāmies pašu solidaritātes iemaksu... avotu. Tas ir drošības nodoklis, īpašs drošības nodoklis. Ja jūs vēlaties šo pārdalīt, tādā gadījumā jāatsakās no Iekšlietu ministrijas... robežsargu un ugunsdzēsēju darba samaksas pieauguma, ir jāatsakās no daudzām citām drošības izmaksām.

Tā ka, lūdzu, uzmanīgi ar šādu... Es piekrītu, debates par ceļiem ir ļoti svarīgas, bet, lūdzu, neriskējam ar šādām lietām! Tas ir ļoti svarīgi. Šis ir īpašs nodoklis, ko Latvija ieviesa, lai nodrošinātu savas aizsardzības vajadzības. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 155. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 12, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 156. – deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. (Starpsauciens: “Iesim pārtraukumā!”)

Es iedevu... un tad iesim pārtraukumā.

J. Dombrava (NA).

Šis priekšlikums ir saistīts ar pašvaldības un “Latvijas dzelzceļa” kopprojektu. Projektu, kas vairākas desmitgades tiek atlikts, atlikts, atlikts, un pa šiem gadiem šajā posmā ir notikušas vairākas ļoti briesmīgas avārijas, kurās automašīnas ir sadūrušās ar vilcienu, arī gājēji ir cietuši. Šī projekta ietvaros ir paredzēts izbūvēt autoceļa tuneli. Izmaksas ir rēķinātas pirms sešiem gadiem, un toreiz šīs izmaksas veidojās pietiekami lielas galvenokārt “Latvijas dzelzceļa” prasību dēļ – ka būvdarbi pamatā varētu notikt tikai nakts laikā, kad dzelzceļa satiksme vairs nav intensīva. Pieļauju, ja “Latvijas dzelzceļš” mainītu prasības, tāpat arī izmantojot situāciju, ka kravu apgrozījums ir nokrities, šīs izmaksas varētu būt krietni mazākas nekā iezīmētās. Šeit tika ņemta tāme, kas gatavota pirms sešiem gadiem.

Man ir aicinājums Satiksmes ministrijai šo projektu tomēr nenolikt atvilktnē vēl uz 10 vai 20 gadiem, bet skatīties iespējas izmantot situāciju, ka dzelzceļa satiksme ir kļuvusi mazāk intensīva, kravu pārvadājumi ir samazinājušies, un virzīties uz priekšu ar šī autoceļa tuneļa izbūvi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 156. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 14, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Česlavs Batņa, Raivis Dzintars, Māris Kučinskis, Viktors Pučka, Edgars Putra, Didzis Šmits, Juris Viļums un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas. Lūdzu, atgriežamies Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Izskatām likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.

Turpinām debates par priekšlikumiem. Esam palikuši pie 157. priekšlikuma.

Kolēģi, mazliet klusāk! (Pauze.) Kolēģi!

A. Vīksna. 157. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, jūs neatbalstījāt iepriekšējos priekšlikumus, kuri paredzētu palielināt bāzes finansējumu jaunu ceļu būvniecībai un esošo pārbūvei, kuri neko tādu nav piedzīvojuši gadu desmitiem un ir ļoti sliktā stāvoklī. Bet atbalsta nebija.

Turpmākos darbus es jau uzskaitīju: autoceļa A6 posms Nīcgale–Daugavpils, dažādi drošības risinājumi, ikgadējā iemaksa par PPP projektu – Ķekavas apvedceļu. Nekas rožains tur nerādās. Talsi–Roja – šis ceļš ir ļoti labi zināms visam reģionam. Pat nevar nosaukt... ka tas būtu briesmīgā stāvoklī, tas ir neizbraucams. Būvprojekts jau ir izstrādāts, būvprojekts ir gatavs.

Ja neatbalstījāt visu pakotni – iespēju salabot fundamentāli un pāris gadu laikā sakārtot sasāpējušo jautājumu –, tad aicinu atbalstīt vismaz šo projektu, jo visā reģionā Rojas puiši ir zināmi kā diezgan karstasinīgi. Pretējā gadījumā – ja jūs neatbalstāt šo projektu – un ja būs kāda zaļumballe Rojā, droši vien būs riskanti uz turieni doties. Šis jautājums ir tiešām ļoti, ļoti nopietns.

Ja nebūs papildu finansējuma (nerādās, ka tuvākajos gados tas varētu būt), tad izstrādātais būvprojekts, kurš arī nav lēts prieks, var aiziet nebūtībā un neskaitāmus turpmākos gadus šis ceļa posms varētu netikt savests kārtībā. Nogulējāt iespēju, negribējāt atbalstīt šīs programmas, lai finansējums būtu atbilstošs laikam, tad šī ir iespēja veikt balsojumu vismaz par kritiskākajiem ceļu posmiem – atbalstot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Par priekšlikumu piešķirt papildu finansējumu, vienkārši piešķirt iepriekš plānoto solīto finansējumu autoceļa posmam Valdgale–Roja. Es gribu runāt plašāk... skatoties uz to, kā iedzīvotāji ir reaģējuši uz šo, varētu teikt, programmas neīstenošanu. Šis ceļa posms 2021. gadā tika ielikts VARAM izstrādātajā investīciju programmā par valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvi un atjaunošanu. Tās ir saistības pēc teritoriālās reformas.

Varbūt šobrīd vairāk ir jāvēršas pie Jaunās VIENOTĪBAS, kuras vadībā valdība toreiz šo reformu īstenoja. “PROGRESĪVO” ministrs, protams, var teikt: tas nav mans laiks, es to programmu neakceptēju. Bet valdībai tomēr ir saistības arī par to daļu, ko iepriekšējā valdība ir darījusi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Jaunā VIENOTĪBA turpina vadīt arī šo valdību.

Portālā “ManaBalss.lv” rojnieki ir savākuši vairāk nekā 1700 parakstu par šī autoceļa atjaunošanu. Tas nav daudz. Tas nav maz Rojai. Te jau daži ķiķināja – cik tad tur vispār iedzīvotāju, cik automašīnu? Bet šī gada pavasarī, 30. aprīlī, rojnieki pirmoreiz, es domāju, pēc brīvvalsts atjaunošanas demonstrācijām sacēlās un devās autobraucienā no Rojas uz Valdemārpili, un pretī – valdemārpilnieki uz Roju. Braucienā piedalījās vairāk nekā 250 automašīnu. Iedomājieties Rojas ciemu – cik tur vispār ir automašīnu, un cik bija to, kas piedalījās?

Trīsdesmit gadus (faktiski jau trīs paaudzes izaugušas) gaida šī ceļa sakārtošanu. Ceļš vairs nav normāls autoceļš, tas ir ielāps uz ielāpa. Kāda sieviete, kad viņu uzrunāja šajā akcijā, teica (citēju): “Man jau nav tik slikti, manai mašīnītei ir 14 collu riteņi, man šajā gadījumā izdevīgāk, es pat pārkāpju ceļu satiksmes noteikumus, es to posmu braucu ar 100–110 kilometriem stundā, jo tad tām bedrēm, visiem tiem kukuržņiem, kas tur salieti pa virsu, it sevišķi pavasaros, vienkārši pārlidoju pāri.”

Ir izvēle – vai nu rāpot, vai lidot. Cita varianta nav. Ņemot vērā, ka šīs tomēr ir tādas politiskas saistības, profesionāļi nepalīdzēs. Bija plāns līdz 2024. gadam šo ceļu atjaunot (tas ir ierakstīts šajā investīciju plānā), un bija mazliet ievilkusies, aizkavējusies būvprojekta izstrāde... būvprojekts tagad ir pabeigts, ir gatavs būvprojekts, tātad 2025. gadā ir visas iespējas šo ceļu uzsākt rekonstruēt, atjaunot un sakārtot. Es vēršos arī pie tiem, kas šajā ceļa posmā noteikti ir bijuši. Ir jau tāds joks: no Talsiem uz Roju jābrauc caur Rīgu, jo tur ir labāks ceļš.

Manuprāt, šobrīd ir īstais brīdis, lai lemtu piešķirt finansējumu un izpildītu doto solījumu.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Vārds satiksmes ministram Kasparam Briškenam.

K. Briškens (satiksmes ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Paldies, kolēģi! Es noteikti atbalstu arī šo priekšlikumu. Labi atceros, agrīnākā bērnībā, jaunībā vairākas hokeja nometnes pavadīju pie Laidzes ezera, kas gan ir pie P127. Bet turpat blakus ir arī P126. Ļoti labi zinu šo reģionu. Skaidrs, ka šis ir viens no tiem ceļiem, kas izkrita cauri tai reformai. Tie ir tie iztrūkstošie 100 miljoni šim konkrētajam posmam P126, tur attiecīgi paliek vēl P125 gabaliņš līdz pat Talsiem. Attiecīgi tam finansējuma šobrīd nav.

Kolēģi ir sarēķinājuši, patiešām būvprojekts ir gatavs, “Latvijas Valsts ceļi” būtu gatavi ķerties pie darba, bet tie ir 15 miljoni. Tāpēc es gribēju izstāstīt kopējo situāciju. Vitenberga kungs teica, ka viņa laikā pieauga budžeta bāze, bet tā gluži nav. 2023. gada fakts – budžeta bāze ir 282, 2024. gads – 285, savukārt nākamgad – 305. Tie ir tie plus 20 miljoni, ko no autoceļu lietošanas nodevas mēs pieliekam klāt autoceļu budžetam. Kā budžeta iekšienē sadalās šīs proporcijas šobrīd: uz nākamo gadu būs 46 miljoni valsts nozīmes ceļu uzturēšanai, 39 – reģionālajiem ceļiem un 24 – vietējiem ceļiem. Tie kopā ir 109 miljoni – “Latvijas Valsts ceļu” investīciju programma.. attiecīgi valstij piederošajiem ceļiem.

Atbildot uz Tavara kunga jautājumu, es gribu iezīmēt plašāku bildi. Šeit jau mēs ļoti labi redzam, ka faktiski nākamais ir pēdējais gads, kad ceļu būvē būs pieejams ANM finansējums, tāpēc tur nāk klāt šie 47 miljoni, bet es varu iezīmēt, ka 2026., 2027. gadā tur vairs neparādās... mūsu budžetā, autoceļu budžetā, neparādās vairs šī fonda papildu finansējums. Līdz ar to, protams, šeit ir risks, ka tālāk ceļu rekonstrukcija, tieši investīciju daļa, vēl vairāk samazināsies. Kas ir ļoti svarīgi – mēs esam atraduši, pārdalot iekšēji fondā investīcijas, papildu 10 miljonus drošības risinājumiem.

Paldies Dombravas kungam par iepriekšējo priekšlikumu. Visam, protams, nauda neatradīsies, bet šādi drošības risinājumi – kreiso pagriezienu novēršana, apļveida kustības izveide, pārvadi mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem... cik mēs esam varējuši, to finansējumu papildus esam piesaistījuši. Esam arī piesaistījuši finansējumu, lai eventuāli četrkāršotu vidējā ātruma radaru infrastruktūru uz Latvijas ceļiem, un satiksmes drošība, protams, ir bijusi viena no prioritātēm.

Visbeidzot – es noteikti gribu pieskarties arī pašvaldību jautājumam. Šis, protams, ir sāpīgs jautājums. Es pilnīgi piekrītu, ka vietējos ceļus vajadzētu mēģināt maksimāli nodot pašvaldībām, valstij atrodot adekvātu kompensācijas mehānismu uzturēšanas izmaksām. Šobrīd ar Latvijas Pašvaldību savienību esam vienojušies par jauniem kritērijiem, kā sadalīt tranzīta ielu finansējumu, mazliet palielinājuši arī pašvaldību mērķdotāciju. Katrā ziņā, tiekoties ar plānošanas reģioniem, trīs galvenās tēmas, par ko pašvaldības vienmēr runā, ir – ceļi, ceļi, ceļi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Lai aizstāvētu šo priekšlikumu, pielikšu tikai savu “kapeiciņu”... ne tik daudz, kā tas ir, bet – kā tas izskatās.

Roja ir pilsēta, kurā ir fantastiski sakopta pludmale. Roja ir pilsēta, kurā pavisam nesen ir uzbūvēta brīvdabas estrāde ar milzīgu kapacitāti un milzīgām iespējām, savukārt šis ceļš (ja kāds no jums pa to nav braucis) ir kaut kas tik šausmīgs, ka, ieraugot kontrastu starp sakopto Roju un ceļu uz turieni, tas viss atgādina kaut ko redzētu valstīs, pie kurām mēs negribētu sevi pieskaitīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, es gribu atbildēt uz tām aplamībām, ko minēja finanšu ministrs, – ka kāds mēģina pārdalīt drošības līdzekļus par labu ceļiem. Vēlos norādīt, ka likumprojekts “Solidaritātes iemaksas likums”, kurš šeit ir norādīts kā finanšu avots... mēs aicinājām jūs to paplašināt, proti, līdzīgus noteikumus piemērot ātrajiem kredītiem, nebanku sektoram, lielveikalu peļņai, kas, nesamērīgi uzceno un veido importu. Tātad finanšu avots ir nevis kaut ko noņemt drošībai, bet vērsties pret ātro kredītu lobiju, kuru šobrīd jūs aizstāvat, pasaudzējot to no stingrākiem noteikumiem. Tāpēc nerunājiet tādas aplamības par drošību. Ja kāds drošībai ņem nost līdzekļus, tad tas ir jūsu lēmums, Ministru kabineta lēmums, – 45 miljonus no militāro spēju budžeta novirzīt ārvalstu vēja parka projektam pretī Jūrkalnei un Pāvilostai. Tas atņem naudu militārajām spējām.

Paskatieties spogulī, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam otro reizi.

J. Vitenbergs (NA).

Pirms brīža Briškena kungs, es teiktu, pat atzina to, ka ir slikti un nav pat gaidāmi kaut kādi uzlabojumi, bet, ja grib uzlabojumus, tad ir jāpiedalās budžeta sarunās. Aizsūtot vēstuli ar kaut kādām savām idejām, neviens pretī neko nedos, tur ir nopietna cīņa, argumentēšana, un ir jāizprot arī “drēbe”.

Tikko teica, ka 10 miljonus esat atraduši drošībai. Tad no kurienes jūs tos atradāt? Jūs tos pārdalāt no projekta, kurš jau bija apstiprināts, – no Rīgas apvedceļa pārbūves. Valsts intensīvākais ceļš, divas joslas katrā virzienā, gredzens apkārt Rīgai, lai nebūtu jābrauc cauri. Tā, lai visi saprastu, – šī projekta vairs nebūs. Tā nauda tiek izmētāta pa citām sadaļām. Eiropa ir pateikusi, ka ceļos mums naudu vairs nepiešķirs, tā ka Rīgas apvedceļa tuvākos gadu desmitus, es domāju, nebūs, jo no budžeta līdzekļiem to nevarēs īstenot.

Tāda ir tā pārdale. (Starpsauciens: “Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Paldies. Paldies īstenībā jāsaka arī satiksmes ministram, kurš nule kā uzkāpa tribīnē un godīgi pateica par šo situāciju, par realitāti ar struktūrfondu pieejamību autoceļu būvē – ka šie struktūrfondi faktiski vairs nebūs pieejami. Tā mēs nopratām. Paldies par godīgu atbildi.

Paldies arī par to, ka pēc būtības tos... atbalstāt, bet diemžēl nevaru pateikt paldies jūsu frakcijas kolēģiem no partijas “PROGRESĪVIE”, kuri izliekas šo nedzirdot, jo sēdēšana šajos koalīcijas krēslos ir daudz nozīmīgāka nekā tas, ko nule kā minēja jūsu frakcijas virzītais ministrs: autoceļiem, to uzturēšanai un atjaunošanai naudas vairs nebūs.

Diezgan drošs signāls ir arī tiem cilvēkiem, kuri jautā Jānim Vitenbergam par konkrēto ceļa posmu P126. Ceļš ir katastrofālā stāvoklī, projekts ir izstrādāts, naudas tā realizēšanai nebūs. Nebūs naudas nedz reģionālās attīstības autoceļu fondā, nedz vietējo autoceļu fondā. Ja kaut kur mums parādīsies resursi, ar augstu varbūtību (no iepriekš teiktā) tie visi tiks pārvirzīti “Rail Baltica”, iespējams, nepieciešamībai atmaksāt Eiropas Komisijai par nepabeigto “Rail Baltica”... ātrvilcienu.

Respektīvi, kolēģi, mēs esam uzlikuši kapitālu cilpu valsts kaklā, un tā cilpa sāk savilkties aizvien spēcīgāk. Situācija, es domāju, ir nožēlojama, un, jāsaka godīgi, arī tas, ko par autoceļu fondu pateica finanšu ministrs... Tā vietā, lai kāptu tribīnē un nomierinātu cilvēkus, ka mēs strādājam, mēs pārskatīsim valsts tēriņus... jā, Eiropas dotie līdzekļi ir beigušies, to vairs nav un nebūs... mēs efektīvi strādāsim, daudz kur atteiksimies no valsts kapitālsabiedrību padomēm, pārskatīsim visas lietas, kas valstī neveicina attīstību, atmetīsim visu lieko, veicināsim ekonomisko attīstību, lai būtu resursi autoceļiem... tā vietā finanšu ministrs uzkāpj un apšauba šī priekšlikuma avotu. Neko pēc būtības nepasaka, nevienu vārdu. Kolēģi no JAUNĀS VIENOTĪBAS, tas nu galīgi nav nedz drosmīgi, nedz pareizi. (Starpsauciens.)

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Ja to nedara valsts, tad nekas cits neatliek kā Saeimas deputātiem ar šāda veida priekšlikumiem mēģināt uzturēt Latvijas autoceļu tīklu.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pirms kāda brīža Briškena kungs, uzstājoties no šīs tribīnes, teica, ka nevajag pieņemt politiskus lēmumus, vajag pieņemt profesionālus lēmumus. Tad man rodas retorisks jautājums: visu līdzekļu novirzīšana tikai un vienīgi “Rail Baltica”, viss, kas ir Satiksmes ministrijas paspārnē, viss, kas ir kaut kur pieejams, tikai un vienīgi “Rail Baltica” – tas ir saimniecisks lēmums vai politisks lēmums?

Es gribētu saprast, kas īsti notiek, jo visi šie priekšlikumi ir par mazajiem celiņiem... kur kaut kas ir vajadzīgs. Skaidrs, ka naudas valstij ir tik, cik ir, bet es gribētu no ministra kunga šodien saņemt skaidru atbildi, kādā veidā ministrija profesionāli vai politiski rīkosies, lai izvirzītu prioritātes? Mēs dzirdam, ka satiksmes jomā šodien ir viena prioritāte – “Rail Baltica”. Ceļi vairs nav jābūvē, tas nav nepieciešams, jo viss aizies “Rail Baltica”. Ja mēs apskatāmies kopīgos ciparus... kā pats Briškens teica, projektam ir vajadzīgi 9,6 miljardi... tie cipari mainās, bet, rupji sakot, ir vajadzīgi desmit miljardi, bija ieplānoti divi. Kā mēs nosegsim šos astoņus miljardus, ja Eiropa mums nedos naudu?

Tad ir jautājums: ko par šiem astoņiem miljardiem varētu uzbūvēt, ja mēs politiski un profesionāli varētu šeit lemt? Ir divas izvēles: viena – maģistrāles visos Latvijas virzienos: uz Daugavpili, Rēzekni, Liepāju, Ventspili... Vidzemes virzienā, visa “Via Baltica”, trīs joslas vienā virzienā, trīs – otrā, plus vēl citiem ceļiem; otra – viens projekts “Rail Baltica”, kur mēs savienosim Centrālo dzelzceļa staciju ar lidostu “Rīga”... četras reizes dienā. Pasakiet, tas ir politiski pareizs lēmums? Vai tas ir profesionāli pārdomāts? Kurš pieņēma šo lēmumu?

Kamēr mums nav atbildes uz šo profesionālo, politisko lēmumu pieņemšanu, tikmēr ceļi, kuri gaida rekonstrukciju jau gadu desmitiem, netiks rekonstruēti, jo lielie projekti apēd miljardus. Cik Latvijas ceļiem aiziet katru gadu investīcijās? 100, 200, varbūt 300 miljoni atkarībā no fondu pieejamības. Bet tad, kad “Rail Baltica” tiks uzbūvēts, tad, kad aizņemsimies 10 miljardus un tie tiks notērēti, mēs katru gadu maksāsim simtiem miljonu procentu maksājumos, lai četri vilcieni ar pasažieriem kaut kur vizinātos līdz Centrālajai stacijai, jo Briškens saka – viņam joprojām prioritāte ir savienot “Rail Baltica” ar lidostu.

Tā ka nāciet un paskaidrojiet, kurš ir profesionāls un kurš ir politisks lēmums.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei otro reizi.

I. Indriksone (NA).

Paldies satiksmes ministram par skaidrojumu, cik slikta ir situācija ar finansējumu ceļu nozarei un satiksmei kopumā, bet šajā skaidrojumā es nesadzirdēju nevienu risinājumu vai vismaz apņēmību kaut ko mainīt, darīt, jo politikas virzītājs ir ministrs un valsts politikas virzītāja ir valdība kopumā. Vai tiešām jums nav pat apņēmības kaut ko mainīt, darīt un meklēt finansējumu ne tikai šim ceļam, bet arī citiem vietējiem lauku, reģionālas nozīmes ceļiem? Aizbildināties, ka Eiropa nedod, – vai tas ir attaisnojums, ka paši mēs neko nevaram? Aizbildināties, ka vietējie ceļi jāatdod pašvaldībām, – jā, tāda iecere bija jau diezgan sen, bet pašvaldības jau nav bagātākas kā valsts.

Manuprāt, atziņa pēc šodienas debatēm par šo priekšlikumu ir ļoti vienkārša. Rojas pludmalē ir tāds skaists, liels zilo cerību sivēns, tas bija brauciena simbols pagājušajā pavasarī. Kad būs nākamais brauciens ar šo zilo cerību sivēnu priekšgalā, laipni uzaicināšu jūs visus pievienoties šim braucienam, jo arī ministrs atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam. (Starpsauciens: “Nav!”)

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 157. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 11, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 158. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 158. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 13, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 159. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 159. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 13, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 160. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Šī ir programma, kuru es vēlējos ieviest, jau vadot Satiksmes ministriju. Biju iesniedzis budžeta prioritātēs, un, domāju, ar kolēģu atbalstu tas būtu izdevies, bet toreiz pamainījās valdības, jaunajam ministram tā vairs nebija aktualitāte, un finansējums netika panākts. Tā doma ir tāda – izveidot programmu, kas varētu sekmēt uzņēmējdarbības attīstību reģionos un piekļuvi dažādiem objektiem – ražotnēm, ciematiem –, kuri ir attīstījušies pēdējā laikā, kur varbūt ir aktīva tūrisma darbība. Šī programma varētu palīdzēt arī laikā, kad valstī tiek īstenots “Rail Baltica” projekts, ja tā reiz ir prioritāte ministram, bet īsti pēc budžeta sadalījuma un aktivitātēm, kādas ir iekļautas, “Rail Baltica” šeit nav sastopams, tā ka, es domāju, tā viņam nav prioritāte.

Runājot ar dažādām pašvaldībām, kuras šī trase šķērso, tas arī ir viņu pirmais jautājums: kā mēs savus ceļus varēsim savest kārtībā? Ja trase sadalīs teritoriju divās daļās, tad varbūt būs nepieciešami kaut kādi papildu tuneļi, pievedceļi, mainīsies visi pārvietošanās paradumi, bet tam pretī šajā budžetā nav neviena centa. Ceru, ka uzsāks būvēt šo pamattrasi, tam līdzekļi ir no iepriekšējiem uzsaukumiem, bet pašvaldībām pretī tāds plecs vai atbalsts, kaut daļējs... daļēja finansējuma nav.

Bieži vien runā, un arī Briškens teica, par šiem kritērijiem – tajās vietās, kur nav tik intensīva satiksme, varbūt nevajadzētu sakārtot šos ceļus, bet to var salīdzināt ar futbola spēlēšanu: rudzu laukā vai aizaugušā pļavā futbolu neviens nespēlē, bet, ja tur nopļauj smuku mauriņu, uzliek futbola vārtus, tad pastāv daudz lielāka iespēja, ka tur kāds spēlēs. Un tie ceļi, kuri ir sakārtoti, kur varbūt iepriekš tā plūsma nav bijusi tik liela... pēc melnā seguma uzklāšanas tur pamainās tā dzīvība, tā intensitāte.

Šajā gadījumā ir bijusi virkne dažādu prasību no uzņēmējiem, no pašvaldībām, kuras vēlas sakārtot nelielus ceļa posmus, bet tam pretī nav ne budžeta programmas, ne arī iespējas valstij palīdzēt. Un tad nāk prātā... uz Butānu skatos... Ziemupe, kur, atceros... no iedzīvotājiem nāca... bija diezgan liela neapmierinātība ar ceļa posmu, jo tas ir ļoti aktīvs ciems, aktīva uzņēmējdarbības vide, bet tas ceļa segums katru pavasari, rudeni, arī vasarās briesmīgi put... tā ka nav iespējams sakārtot. Bet šāda programma to palīdzētu izdarīt.

Jūsu pašvaldības, arī no Jaunās Vienotības, ir nākušas un aicinājušas šādu programmu ieviest. Uz priekšu! Atbalstām šo!

Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Kasparam Briškenam.

K. Briškens (satiksmes ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Atbildot gan Vitenberga kungam, gan Indriksones kundzei par iepriekšējo priekšlikumu, es nevienā brīdī neesmu teicis, ka vienīgais kritērijs, kā izvēlēties investīciju prioritātes ierobežota budžeta apstākļos, ir ceļu intensitāte. Tā ir tā vecā pieeja.

Tas, ko “Latvijas Valsts ceļi” sadarbībā ar ministriju ir izstrādājuši, tomēr ir tāda kompleksāka metodoloģija, lai mēs skatāmies uz visiem šiem aspektiem – ceļa intensitāti, sasniedzamību, veselības aprūpes pieejamību, uzņēmējdarbības attīstību, militāro mobilitāti – uz veselu virkni šādu svarīgu parametru, lai nebūtu situācija, ka mēs investējam tikai visintensīvāk noslogotajos ceļos.

Ja par tām praktiskajām lietām, kas ir izdarītas, tad nav tā, ka es atnāku un tikai gaužos par to, ka mums nepietiek budžeta. Jā, tas ir fakts, domāju, to mēs visi apzināmies, bet četras lietas, kuras es akcentētu, – konkrētas lietas, ko mēs šī gada laikā esam izdarījuši.

Viens ir 20 miljonu papildbudžets tieši valsts autoceļu fonda bāzē. (Starpsauciens.) Satiksmes ministrijas komanda strādāja pie tā, lai izstrādātu šo autoceļu nodevas risinājumu, piesaistot papildu 25 miljonus, no kuriem 20 miljoni tiek novirzīti budžeta bāzē. Tas ir pietiekami būtisks pieaugums, lielākais pieaugums pēdējos gados tieši valsts autoceļu fonda bāzē.

Otrs konkrētais risinājums ir kritēriji, lai mēs šo ierobežoto finansējumu beidzot sadalītu nevis pēc kaut kādām politiskām simpātijām, bet pēc profesionāliem kritērijiem.

Trešā lieta ir mūsu sadarbība ar pašvaldībām, tai skaitā Latvijas Pašvaldību savienību, plānošanas reģioniem. Jauni principi tranzīta ielu finansējuma sadalījumā, un pieaudzis arī finansējums un mērķdotācijas pašvaldībām. Šajā jomā mēs esam aktīvi strādājuši, ieklausoties... esmu ticies ar visiem plānošanas reģioniem. Kā jau minēju, visiem galvenā rūpe vienmēr ir bijusi ceļu infrastruktūra.

Ceturtā, ļoti konkrētā lieta, kas... es vēlos arī atstāt šādu nospiedumu valsts autoceļu fondā... ir papildu investīcijas, kuras mēs novirzām ceļu satiksmes drošībai.

Jā, Vitenberga kungam ir taisnība, ierobežota budžeta apstākļos mēs runājam nevis par jaunu naudu, bet par pārdalīšanu. Bet jebkurā gadījumā, manuprāt, šis ceļu satiksmes drošības aspekts investīciju politikā ilgus gadus bija atstāts novārtā. Tas nav tikai viens objekts, tā ir vesela virkne objektu, un es ļoti ceru, ka mums būs papildu finansējums nākamajos budžetos un mēs varēsim novirzīt vēl vairāk finansējuma.

Saprotam, ka šogad šis ir drošības un aizsardzības budžets. Es solidarizējos ar šo budžetu. Tas ir svarīgākais virziens, kur mums jāinvestē. Un, kas ir svarīgi, – jāveido ceļu infrastruktūra arī uz Sēlijas militāro poligonu, un tur mēs cieši strādājam ar Aizsardzības ministriju, lai šāda veida ceļu infrastruktūru izveidotu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 160. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 11, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 161. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Tur jau tā problēma, Briškena kungs, ka jūs visu laiku solidarizējaties ar kolēģiem, bet ir teiciens par labu cilvēku, labu kolēģi: tā nav profesija.

Pirms iepriekšējā budžeta jūs solidarizējāties un priecājāties par izglītības un zinātnes ministri, veselības ministri un aizsardzības ministri. Mēs gaidījām visu nākamo gadu. Pienāk nākamais gads... Es piekrītu, drošība ir ļoti svarīga, bet satiksmes jomai arī ir jābūt blakām.

ATR kontekstā... jā, mainās valdības, ir bijušas vairākas reģionālās reformas, un vienmēr sola jaunus ceļus. Tas ir kā veids, lai dabūtu uz klāja pašvaldību vadītājus, un arī iepriekšējās reģionālās reformas kontekstā tas tika izdarīts. Pašvaldību vadītāji tika piemuļķoti. Tika izveidots ceļu saraksts, no Varam solot pretī ministrijas objektus, kurus izdosies īstenot. Jāteic, ka ceļa posms, kurš ir no Jēkabpils Bebrenes virzienā, no Zasas līdz Slatei, salīdzinoši garš ceļa posms, ir savests kārtībā, un to tūlīt pabeigs, bet paliek aste – no Slates uz Bebreni (Rubeņu virzienā). Ja tas netiks savests kārtībā, ja tas posmiņš netiks izdarīts, tad tai iepriekšējai investīcijai īsti nav bijusi jēga, jo tas nepalielinās, ievērojami neuzlabos iespēju pārvietoties, arī ikdienā cilvēki šo posmu tik daudz neizmantos. Tas potenciāls nebūs līdz galam īstenots.

Tā ka neatstājam tādu asti un atbalstām šo priekšlikumu – lai vietējie brauc.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 161. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 12, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 162. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Es jau minēju projektu “Rīgas apvedceļš”. Pie šī projekta bija strādājuši kolēģi pirms manis. Arī Linkaita kunga laikā tika sagatavots pieteikums, un no Eiropas puses tas tika atbalstīts. Valsts intensīvākais ceļš – 70–80 procenti valsts iedzīvotāju ikdienā pārvietojas tieši Rīgā, Pierīgā. Tā ir milzīga intensitāte. Bet ar Briškena atnākšanu šis projekts ir ticis, kā saka, pārdalīts, norauts, pabeigts.

Jāteic, ka ir viens labs projekts, kurš nav norauts un tika pabeigts, bet tur ir bijusi vairāku ministru iesaiste. Satiksmes jomas projekti aizņem vairāk laika, un ir jābūt vienotam redzējumam, nedrīkst skatīties ar politisku greizsirdību, skatīties, ko iepriekšējie darījuši, un nākotnē visu to noslaucīt un nevirzīt tālāk.

Es runāju par autoceļa P109 Saldus–Kandava posmu no Zantes līdz Zemītei. Tiešām ļoti labi paveikts darbs, jāsaka paldies “Latvijas Valsts ceļu” kolēģiem, vietējie cilvēki ir gaidījuši gadu desmitiem šo ceļa posmu un tiešām novērtē. Bet arī šeit ir palikusi aste. Tukuma novada pašvaldība, Kandavas novada vadība savulaik tika piešņākta, sakot: re, mums te ir plānota reģionālā reforma, atbalstiet, tad tiks sakārtots ceļa posms no Zemītes uz Kandavu (Valdeķu virzienā).

Tiešām jūs aicinu – izbrauciet šo ceļa posmu pavasarī vai rudenī. Vienīgie cilvēki, kas šajā reģionā ir priecīgi par šo ceļa posmu, ir zobārsti, jo, ja cilvēki ikdienā veic šo maršrutu, izkrīt plombas un klienti ir garantēti. Tur salūst skolēnu autobusi. Tā ir iespēja izdarīt labu darbu. Saldus savienojamībai ar Kandavu būtu pavisam cits pienesums, ja šī ceļa posma palikusī daļa arī būtu sakārtota.

Valsts budžetā, es teiktu, tas ir salīdzinoši neliels solis, bet Tukuma novadam, Kandavai, Zemītes iedzīvotājiem tas būtu milzīgs lēciens attīstībā, izaugsmē un arī reģiona apdzīvotībā. Arī šeit ir gatavs būvprojekts, varētu uzsākt sagatavošanas darbus jau agrā pavasarī, un es domāju, ka gada laikā varētu pabeigt. Kolēģi, “Latvijas Valsts ceļi” ir pierādījuši, ka spēj ātri realizēt šādus projektus. Ceļa posmu Zante–Zemīte bija paredzēts remontēt divus gadus, ir paveikts gada laikā.

Svarīgs ceļa posms visam Tukuma novadam, visai apkārtnei.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 162. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 12, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 163. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Šeit, kolēģi, nedaudz cits stāsts. Autoceļa P74 posms Aknīste–Lietuvas robeža, salīdzinoši neliels ceļa posms – pieci kilometri.

Varbūt pašvaldību vadītāji, kuri agrāk ir bijuši pie pašvaldību stūres, varētu atnākt un izskaidrot, kas nogāja greizi. Mums savulaik šādi pārrobežu projekti, kad divas valstis realizē kopā dažādus projektus ceļu jomā, bija plānoti vairāki, tos Lietuva un Latvija attīstītu kopā, bet sanācis tā, ka Latvija šos projektus nerealizēja, bet Lietuva realizēja.

Butāna kunga minētajā ceļa posmā uz Priekuli, Lietuvas pusē ceļš ir labs, Latvijas pusē – ļoti slikts. Vēl trakāka ir situācija, braucot no Aknīstes uz Lietuvas robežu, kur pretī ir labs asfalts, bet, iebraucot Latvijā, ir briesmīgs grantēts ceļa segums. Es esmu runājis ar Jēkabpils iedzīvotājiem, Jēkabpils novada iedzīvotājiem, sēļiem, kuri stāsta, ka pa šo ceļu viņi brauc uz Eiropu, bet atgriežoties vienmēr esot izjūta, ka Latvija negaida atpakaļ. No Lietuvas iebraucot Latvijas teritorijā, aina kritiska, tā pasliktinās. Arī smagās automašīnas izmanto šo ceļa posmu.

Mani īpaši aizkustināja saruna ar kādu vīru, kurš no Jēkabpils regulāri brauc uz Ukrainas fronti. Viņš teica: “Jāni, ir ceļš, pa kuru es braucu uz Ukrainu, un vienmēr, atgriežoties mājās, tā aina, iebraucot Latvijas teritorijā pēc Lietuvas ceļa posma, neraisa labas un pozitīvas izjūtas.” Ja lietuvieši var sakārtot savus ceļu posmus līdz Latvijas robežai, tad kāpēc mēs to nevarētu izdarīt?

Atbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 163. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 12, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 164. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, vēl pāris priekšlikumu. Šis – neliela iniciatīva par ceļu atputekļošanas programmu. Varbūt kāds pamanīja, varbūt ne, šajā vasarā cilvēki bija sacēluši trauksmi par to, ka netiek veikti šie darbi. Ja pie jūsu mājām ir grantēts ceļa segums, tad, ikdienā pa to braucot, veidojas putekļi, un, ja tev ir kāds dārziņš... ogas vai kas cits... pēc tam ēdot smiltis čirkst starp zobiem.

Mums valstī 10 tūkstoši kilometru ceļu segumu ir grantēti, ne visus droši vien būs iespējams noasfaltēt (arī šodien nebija atbalsta no jums to darīt) vai veikt dubultās virsmas apstrādi, bet ir iespēja vismaz apstrādāt ar šo materiālu, lai, braucot pa ceļu, tas neput. Iepriekšējos gados tas tika darīts.

Atceros to sižetu... Briškena kungs teica, atzina, ka nav naudas, nevaram jums nekā palīdzēt. Būvdarbu laikā notiek diezgan intensīva smago automašīnu satiksme, tās brauc uz grants ieguves karjeriem un ved ikdienā gar mājām šos materiālus, un cilvēki tiešām cieš, viņi nevar normāli dzīvot.

Šajā gadījumā – ne tik liela programma. Varētu vismaz sakārtot uz nākamo gadu. Ja nevar noasfaltēt, tad vismaz izdarām tā, lai neput. Šī ir minimālā programmiņa, kuru, es domāju, mēs varam... saņemties un atbalstīt. (Starpsauciens: “Nu nebūs!”) Nebūs? (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Laikā, kad mēs tik tiešām skaitām katru eiro, mums ir ļoti svarīgi saprast, kādas ir mūsu valsts prioritātes. Tas, ko viens no iepriekšējiem runātājiem jau teica, – mums uz vienu cilvēku ir ļoti lieli kilometri ceļu tā iemesla dēļ, ka mēs neesam blīvi apdzīvota valsts.

Ja mēs paskatāmies uz Beļģiju un Holandi... pēc platības tā ir tikai 7000 kvadrātkilometru lielāka par Latviju, bet tur dzīvo 31 miljons iedzīvotāju. Ja mēs tagad paskatāmies uz nākamā gada kapitālieguldījumiem ceļos, tas cipars ir apmēram 165 miljoni eiro. Kad tiks realizēts projekts “Rail Baltica” (ja tiks realizēts), nav izslēgts, ka katru gadu apmēram tāda pati summa mums būs jāsubsidē. Mēs vienkārši nevaram atļauties tādu infrastruktūru pie tāda apdzīvotības blīvuma.

Tieši valdībai ir uzdevums domāt par mūsu nākotni. It sevišķi, ja mēs izvērtējam to, ka demogrāfijas rādītāji mums paliek tikai sliktāki, mūsu paliek mazāk. Mēs nevaram atļauties “Rail Baltica”, mēs nevaram atļauties desmitiem tūkstošu ceļu, mums jādomā par nākotni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Krištopana kungs, kā saka, izrāva man no mutes to, ko es gribēju teikt. Mums ir absolūta dezorientācija attiecībā uz prioritāšu noteikšanu valstī. Nepastāv, teiksim, noteiktu prioritāšu sistēma. Kaut vai šajā jomā.

Ir pašlaik izskanējis, ka tūliņ pat ņemsim miljardu, lai finansētu “Rail Baltica”. Nacionālais finansējums. Ceru, ka finanšu ministrs un Saeimas komisija neko tādu nepieļaus. Bet cik mums vajag naudas, lai visus 10 219, manuprāt, “Latvijas Valsts ceļu” pārziņā esošos neasfaltētos ceļus apstrādātu ar divkāršu emulsijas šķembu maisījumu? Tie ir 2 miljardi. Pie šodienas situācijas 7,5 miljardi...

Tie, kas vada “Rail Baltica”, faktiski ir paģērējuši, ka tiks finansēts no nacionālā finansējuma, cits finansējuma avots pašlaik nav redzams. Ir vajadzīgi divi miljardi, lai nebūtu neviena neasfaltēta ceļa Latvijā. Ja šo nejēdzīgo projektu turpinās... paliek vēl 5,5 miljardi... ja salīdzina ar nepieciešamo finansējumu “Rail Baltica”. Par to vēl 4000 kilometru ceļu, līdzīgu kā Liepājas šoseja, kur pašlaik notiek avārijas, mēs varam noasfaltēt vai piebūvēt klāt.

Nu atjēdzamies! Atjēdzamies, saliekam prioritātes! Es paņēmu savu planšetīti... pasaulē jau no 1969. gada šī problēma tiek risināta un ir atrisināta. Spānijā dzelzceļa platums ir 1668 milimetri, tas ir, platāk nekā šeit, Latvijā. Firma “Talgo” un vēl vesela virkne...

Sēdes vadītāja. Ceļapītera kungs, lūdzu, par priekšlikumu!

A. Ceļapīters. Nu, es pamatoju savu priekšlikumu, priekšsēdētāja. (Dep. A. Šlesers: “Ļaujiet runāt!”) Paldies, kolēģi.

Tātad Spānijas, Polijas, Japānas, Vācijas un Šveices firmas ir atrisinājušas šo problēmu ar maināmo asu riteņu pāriem. Tas pasaulē ir atrisināts. Kāpēc mums jābūvē nevajadzīga trase? Kāpēc mums jābūvē?! Polija... Varšava, Kijiva... kur brauc visi pasaules līderi... brauc tieši ar šādu vilcienu, kuram tiek mainīts asu attālums.

Atjēdzamies un saprioritizējam lietas!

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Ceļapīters. Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 164. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 21, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 165. – deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Stratēģiski svarīgs šosejas A3 Valkas pilsētas Zemgales ielas posms – tieši starp Raiņa ielu un Tālavas ielu – ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Šis ir stratēģiski svarīgs posms, tāpēc ka savieno Latvijas ziemeļu daļu ar Pērnavu un Tartu.

“Latvijas Valsts ceļi” veica novērtējumu šī gada jūlijā. Tika konstatēts, ka šajā posmā ir 16 zemas plaisas, 2 augstas plaisas, ir izveidojušās 2 zemas šuves, izveidojušies 35 plaisu tīkli, 2 augsti plaisu tīkli, ir 27 nodilumi un tamlīdzīgi, tamlīdzīgi, tamlīdzīgi. Respektīvi, ceļš ir absolūti deformējies, un šim ceļa posmam ir ielikta atzīme – vieninieks. Vieninieks nozīmē, ka ceļš ir ļoti sliktā stāvoklī un nepieciešams tūlītējs remonts.

Valkas novada pašvaldība, šo visu uzklausot, ir pieņēmusi lēmumu no savas puses līdzfinansēt šī ceļa posma atjaunošanu, paredzot budžetā līdzekļus, kas veido aptuveni 25 procentus no kopējām izmaksām. Te ir jautājums par valsts puses iesaisti, kas varētu veidot aptuveni 690 tūkstošus. Valkas pašvaldība gaida pozitīvu lēmumu, lai šis ceļa posms, kā jau es teicu, stratēģiski svarīgs posms, kurš pieder valstij, tiktu sakārtots.

Atbalstot šo priekšlikumu, nākamā gada laikā to varētu sakārtot, un nebūtu riska, ka satiksme šajā posmā apstātos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 165. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 13, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 166. – deputāta Butāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir par vilcienu satiksmi Liepāja–Rīga–Liepāja. 2023. gada vasarā, pateicoties Nacionālās apvienības pūlēm un sadarbībai ar Liepājas domi, mums izdevās panākt, ka tiek atjaunota regulāra (katru dienu) satiksme Liepāja–Rīga–Liepāja pasažieru vilcieniem. Pirms tam tas tā nebija. Šis vilciens kursē reizi dienā katrā virzienā, kas joprojām ir nepietiekami.

Sākotnēji mēs to palaidām ar domu pārbaudīt, kāda būs atsaucība. Atsaucība ir bijusi ļoti liela. “Pasažieru vilciena” pārstāve apliecina, ka atsevišķos mēnešos sēdvietu piepildījums vilciena Liepāja–Rīga–Liepāja ikdienas reisos sasniedzis pat 75 procentus, arī vidējais rādītājs ir krietni virs puses. Tas ir ļoti apmeklēts un ļoti pieprasīts vilciens.

Vēl šogad no Satiksmes ministrijas un Autotransporta direkcijas bija solījums turpināt iesākto. Vitenberga kungs teica: ja pieprasījums būs liels, tad šo intensitāti palielinās un dubultos. Šobrīd solījums par to, ka būs divi vai vairāk reisi dienā, nav pildīts. Vēl šī gada sākumā Autotransporta direkcija un Satiksmes ministrija solīja, ka būs, to pat varat lasīt gan Liepājas, gan lielajos medijos, bet solījums nav pildīts, un vilciens ir norauts.

Es to nesaku tikai tāpēc, ka pats braucu ar šo vilcienu... ka man būtu interešu konflikts, ka no rīta ar to pārvietojos... bet arī tāpēc, ka šis ir drošības jautājums, ceļu satiksmes drošības, ko Briškena kungs ļoti uzsver savā darbībā. Jūs zināt, viņš cīnījās par to, lai piemērotu sodus par pirmo kilometru... tiem, kas brauc pa šoseju.

Kāda ir situācija? Es jums kā liepājnieks pastāstīšu. Situācija ir tāda, ka šoseja A9 ir pārpildīta. Pat braucot atļautajā ātrumā, neveicot agresīvus manevrus, ir bīstami pa to pārvietoties, jo abas joslas, abi virzieni ir pārpildīti. Negribu iet detaļās, jūs zināt, cik daudz avāriju pēdējā laikā ir notikušas uz šīs šosejas – gan pie Blīdenes, gan citās vietās. Tas ir dramatiski. Vienlaikus paralēli – pārsimts metru attālumā – ir dzelzceļa sliedes, kuras stāv tukšas. Šoseja pilna, sliedes tukšas. Mums ir iespēja ar vienu vilcienu pārcelt desmitiem automašīnu šoferu uz drošāku vietu un atbrīvot satiksmi. Šeit nav miljoni, tie ir 200 tūkstoši, kuri bija solīti jau iepriekš.

Kolēģi, pildām solījumus! Rūpējamies par ceļu satiksmes drošību... liepājnieku vārdā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Esmu dzirdējis Briškena kungu sakām, ka satiksmes nozares mugurkauls ir dzelzceļš, bet, ja paskatāmies plašāk, tad sanāk, ka satiksmes nozare ir bezmugurkaulnieks. Ja nevar uzlikt otru vilcienu uz Liepāju, redzot, ka pieprasījums ir milzīgs... Uz Ventspili, domāju, pieprasījums arī būtu līdzīgs, un vilciens tiešām cilvēkiem būtu vajadzīgs.

Man rodas jautājums: kāds ir Briškena kunga redzējums, vīzija, ko darīt ar sešdesmitajos septiņdesmitajos gados ražotajiem dīzeļvilciena sastāviem... ritošā sastāva kaut kādu tālāku nodrošināšanu? Kāds ir plāns? Bija iestrādes par bateriju vilcieniem. Jau Linkaita kunga laikā bija sākts šis jautājums, un bija finansējums, arī skarba kritika – kas tad tur... tas nekam nav vajadzīgs, tā nav laba tehnoloģija... Bet ko tu darīsi, kā tu aizstāsi vecos dīzeļvilcienus?

Tagad kāps un teiks – nav ritošā sastāva. Piekrītu, ka vajadzētu; priekšlikums ļoti labs... Bet šajā gadījumā Briškena kungs ir lepojies vairāk ar kaimiņvalsts panākumiem, vadājot šeit Latvijas pasažierus, bet paši savu māju nav varējuši sakārtot. Iet laiks, iet mēneši, iet gadi, bet viss tādā lozungu līmenī.

Otru vilcienu uz Liepāju... gan ar ATD vadību, atceros, toreiz runājām, gan ar “Pasažieru vilcienu”, ka tas ir reāli izpildāms. Tas bija reāls plāns, bet kaut kur pazuda tulkojumā vai Briškena kunga lozungos.

Atbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Pie šī priekšlikuma atbalstīšanas noteikti nevajadzētu kāpt tribīnē tikai opozīcijā esošajai “Nacionālajai apvienībai”, bet arī PROGRESĪVAJIEM. Tas ir tiešs priekšlikums... Jūs uztraucaties par to, ka notiek globālā sasilšana, ir jācīnās pret klimata pārmaiņām, ir jāmazina autotransporta kustība. Es zinu, ka Rīgas pilsētā tas ir populārāk... paņemt velosipēdus un sataisīt smukas bildes... bet šeit ir reāls priekšlikums, kā pārsēdināt cilvēkus no automašīnām uz sabiedrisko transportu, uz vilcienu, kurš ir videi draudzīgāks nekā automašīnas, kā jūs paši sakāt, un nemaksā pārmērīgu naudas summu.

Ja jūs šodien nobalsosiet “par” šo priekšlikumu, es varu garantēt – budžets no tā nesabruks. Es zinu, tādi precedenti ir bijuši, ka tiek atbalstīti labi opozīcijas priekšlikumi un budžets nesabrūk. Tiek atrasti līdzekļi, veids, kā tos pārdalīt, lai šādas salīdzinoši nelielas summas amortizētu.

Man gribētos dzirdēt, piemēram, Simanovskas kundzi, kura parasti iestājas par zaļo dzīvesveidu. Šeit ir reāls priekšlikums – pārsēdināt cilvēkus no automašīnām uz vilcienu. Un būs pieprasījums. PROGRESĪVIE, šī ir jūsu iespēja izdarīt kaut ko labu šī budžeta kontekstā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Kasparam Briškenam.

K. Briškens (satiksmes ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Paldies par šo priekšlikumu. Noteikti atbalstu papildu investīcijas sabiedriskajā transportā, vilcienu reisos, bet te ir vairāki aspekti. Pirmām kārtām netiražējam to mītu, ka kaut kādā veidā ir apturēts bateriju vilcienu iepirkums. Nē, tā nav taisnība. Autotransporta direkcija turpina strādāt, identificēt alternatīvus finansējumus (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

K. Briškens.... jo tas ir tikai saprātīgi, ņemot vērā, ka, pat ja mēs šodien noslēgtu līgumu par bateriju vilcienu piegādi, ātrāk par kādiem četriem gadiem to Latvijā nebūtu, līdz ar to 500 miljoni Kohēzijas fondā šodien tiktu iesaldēti, lai tos varētu investēt pēc četriem gadiem. Mans piedāvājums ir 100 miljonus investēt tagad un atrast alternatīvu finansējumu, lai mums šie vilcieni būtu, bet šie vilcieni neatrisinās visu problēmu ar ritošā sastāva nepieejamību.

Skaidrs, ka es arī gribētu reisus – otro reisu uz Liepāju, Dobeli, Gulbeni, Latgales abus vektorus... Ventspils, Valka (ceru, ka Valkas jautājumu mēs risināsim) un, protams, arī Cēsis, Valmiera, Sigulda, atklājot Tartu vilcienu... Igaunijas kolēģi šobrīd aktīvi strādā pie tā, lai paveiktu visu sertifikācijas procesu. No Latvijas puses viņiem ir absolūti zaļā gaisma, lai pēc iespējas ātrāk to izdarītu un jau tur mums uzliktu relatīvi jaunāku ritošo sastāvu. Bet ritošā sastāva trūkuma problēma ir acīmredzama un bija jārisina jau 10 gadus atpakaļ, bet paši zinām, kā gāja pat ar elektrificētā sastāva iepirkumiem.

Vēl viena lieta, pie kā mēs strādājam, lai motivētu cilvēkus pārsēsties vilcienos un lai palielinātu vilcienu kustības biežumu, ir šajās elektrificētās zonas galastacijās, piemēram, Aizkrauklē un Jelgavā, veidot pārsēšanos vai, teiksim, ar reģionālo autotransportu pievest pie šīm stacijām un tālāk cilvēkus vest ar elektrotransportu (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

K. Briškens.... vai, piemēram, Daugavpils–Rīga... šobrīd ir pieci reisi dienā, pieliekot klāt divus vai trīs reisus ar pārsēšanos Aizkrauklē, mēs būtiski varam uzlabot... varbūt pat kādu reisu ne tajā populārākajā stundā paņemot nost, atbrīvot šo ritošo sastāvu un, iespējams, pārlikt to, piemēram, rietumu virzienā.

Attiecīgi šobrīd ierobežota ritošā sastāva ietvaros mēs strādājam, lai maksimāli palielinātu kapacitāti, bet, ja kādam šobrīd ir iespējas piekļūt pie jauna vai lietota dīzeļa ritošā sastāva elektrificētajai zonai, – uz priekšu! Es domāju, visa nozare šobrīd strādā gan ar mūsu Lietuvas, Igaunijas kolēģiem, gan visā 1520mm dzelzceļa telpā, lai šos vilcienus piesaistītu. Bet nesapņojam par to, ka tie mums uzradīsies no gaisa rītdien un mēs varēsim visus reisus divkāršot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, es neizslēdzu, ka ir problēmas nodrošināt pilnīgi visu Latviju ar šobrīd esošajiem dīzeļvilcieniem. Vienlaikus manā rīcībā esošā informācija liecina, ka divi vagonu sastāvi šobrīd tiek modernizēti, un tos ir iespējams novirzīt, kā šis priekšlikums paredz, Liepājas–Rīgas–Liepājas reisu dubultošanai. Un galu galā, ja reiz tas tā nebūtu, tad arī Satiksmes ministrija un ATD nebūtu šogad solījuši. Tātad jūs zināt, ka šis dzelzceļa... vilciena sastāvs ir paredzēts, tāpēc arī šis solījums bija, bet budžetā jūs to izgriezāt ārā. Tātad ir vajadzīgi vairāki gadi, lai iepirktu jaunus.

Lūdzu – 2027. gadā Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, vismaz nospraudiet to kā mērķi, lai mūsu ārvalstu viesi var uz Liepāju atbraukt, nenositoties uz Liepājas šosejas!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Protams, var teikt, ka galvenā problēma, kāpēc neatbalstīt šādu priekšlikumu, ir tas, ka trūkst vilcienu sastāvu. Protams, atšķirīgi veidi, saprotu, visi ir leģitīmi. Pārbūves laikam nav iespējamas, agrākos laikos bija iespējamas, tagad vairs nav iespējamas. Bet nu tikko, tikko taču “Latvijas dzelzceļš” izsolīja visus vecos elektrovilcienus par kapeikām, par dažiem tūkstošiem pārdeva visus vecos elektrovilcienus caur izsolēm. Nu kā tad saimniekot tajā visā iestādē? Ja mēs saprotam, ka mums ir pieprasījums, skatāmies, ko varam transformēt un, iespējams, izmantot tālākajā darbībā. Bet jūs par dažiem tūkstošiem pārdevāt vecos elektrovilcienu sastāvus. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Es paspēju.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 166. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 18, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 167. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Žēl, ka šodien šeit nav premjeres, gribētu viņai lūgt, lai pieņem kaut kādus lēmumus un pārtrauc to, kas šobrīd notiek ar Satiksmes ministriju, ar Satiksmes ministrijas pakļautības iestādēm... ka tur šobrīd viss ir tādā brīvajā kritienā. Un nav tikai “Rail Baltica” jautājums, ar kuru šobrīd ministrijai jāstrādā, viss pārējais ir atstāts novārtā.

Šis priekšlikums ir par sabiedrisko pasažieru pārvadājumu... par šo tīklu. Un te pietrūkst vairāk nekā 10 miljonu, lai varētu turpināt nodrošināt šo pakalpojumu mūsu reģiona iedzīvotājiem. Pagājušajā nedēļā bija ziņa par to, ka tiek slēgti 43 reisi tikai tādēļ, ka nav līdzekļu, jo ministrs par tiem nav cīnījies: 21 reiss Latgalē, 16 Vidzemē, 3 Zemgalē un 2 Kurzemē. Vēl 39 reisi tiks samazināti, samazinās dienu skaitu vai reižu skaitu, kuros šie reisi kursē. 24 dzelzceļa stacijām uzgaidāmās telpas tiks slēgtas... lai ziemā cilvēki varētu ieiet sasildīties... vēl virknē staciju nebūs iespējams iegādāties biļetes. Tāda ir attieksme pret sabiedrisko transportu, pret pasažieru pārvadājumiem – tieciet galā paši! Un ierēdņi arī tiek. Viņi mehāniski griež šos reisus.

Pasažieru pārvadājumi reģionos nekad nebūs komerciāli. Labrīt, tie nekad nebūs komerciāli un rentabli! Tā ir valsts funkcija nodrošināt mūsu iedzīvotājus, kuri dzīvo reģionos, ka viņi var aizbraukt līdz novada centram, ko vienmēr piesauc ATR kontekstā. Visos novadu centros būs pieejams vienāds pakalpojums – medicīna, izglītība un citi pakalpojumi. Bet cilvēki to nevar saņemt.

Par ceļiem jau mēs diskutējām gana daudz, visi saprot, ka problēma ir, bet nepieciešamais finansējums. Jā, nav mazs, bet ir panesams, ir izcīnāms, ir paceļams. Šajā gadījumā pasažieru pārvadājumi – tas pats stāsts. Pasliktinās ar katru gadu. Un tad ir jautājums: cik ilgi mēs ļausim šo nozari atstāt bez vadības, bez politiskās vadības? Profesionāļu tur pietiek, profesionāļu tur pietiek, tur trūkst cilvēku, kuri var pieņemt politiskus lēmumus. Diemžēl.

Atbalstām šo priekšlikumu un neatstājam cilvēkus bez sabiedriskā transporta.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 167. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 19, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 168. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Pēdējais priekšlikums šajā transporta blokā, kur ir tas mērķis... Es tiešām cerēju, ka varbūt kādu no tiem ne tik fiskāli ietilpīgajiem šodien šeit, Saeimā, varētu atbalstīt, bet atbalstu tie neguva. Domāju, jums katram šeit ir ieskats un jūs saprotat reālo situāciju, kāda šobrīd ir Satiksmes ministrijā, kas šobrīd notiek, kā situācija pasliktinās.

Šlesera kungs teica, ka Briškena kunga prioritāte ir “Rail Baltica” un viss pārējais tiek atstāts novārtā, bet jāsecina, ka arī “Rail Baltica” tiek atstāts novārtā, arī tā nav prioritāte, jo, ja ejam cauri budžetam, var redzēt: Ārlietu ministrijai prioritāte – pieaudzēt darbinieku skaitu, tur papildu 12 darbinieki, katram alga virs 5000, nu 800 tūkstoši gadā klāt. Var redzēt, Čakšas kundzei bija par “Studētgods”, vēl tur pāris labu iniciatīvu. Katram jau var atrast kaut kādas lietas, kas ir izcīnītas un kas ir svarīgas, kas ir vajadzīgas. Bet Briškena kungam es šādas lietas budžetā neatrodu vispār.

Mans priekšlikums ir nodrošināt finansējumu, nelielu, protams, tā nepietiks visam, bet nodrošināt finansējumu “Rail Baltica” nacionālajām aktivitātēm, lai varētu nodrošināt tādu racionālu, loģisku būvniecību, nepārtrauktu būvniecību. Jo tas jau vairs nav nekāds noslēpums – cilvēkiem, kas strādā pie šī projekta, līdzekļu algām vairs nav, līdzekļu, lai pabeigtu būvprojekta izstrādi, nav, lai veiktu dažādus nacionālus uzlabojumus vai nodrošinātu nepārtrauktību tad, ja CEF uzsaukumā šī nauda nav dabūta, arī nav. Lietuviešiem un igauņiem, nenoliegsiet, ir gan no budžeta līdzekļiem, gan no fondu līdzekļiem, tā ka tur līdzekļi pretī ir.

Un tad, ja nav šīgada budžetā finansējuma “Rail Baltica”, nav arī nākamajos divos iezīmēts, tad ko jūs tur vispār valdībā varat lemt – būs Rīga, nebūs Rīga, kāds cits trasējums, kā saka Briškena kungs. Kāda jēga no tiem lēmumiem, ja jūs pat teorētiski nevarat uzbūvēt pamattrasi, pretī nav nekāda budžeta finansējuma. Un bez budžeta līdzekļiem šo trasi nevar uzbūvēt, pat ne pamattrasi, bet nav iespējams arī uzbūvēt tikai ar budžeta līdzekļu finansējumu.

Tā ka man iztrūkst tas, ka... jūs te viens otru vainojat, bet man iztrūkst tas, ka Baltijas premjeri, piesaistot Somijas premjeru, kopīgi dotos uz Briseli un cīnītos, teiktu: “Nē, draugi, ar esošajiem spēles noteikumiem šo trasi mēs uzbūvēt nevaram. Mainām spēles noteikumus!” Kur palika 85 procenti pret 15? Piesaucam militāro aspektu, dimensiju. Pietiekami daudz darbu, kuri būtu jādara, bet nekas nenotiek.

Tā ka atbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Vitenberga kungs! Diemžēl, neskatoties uz to, ka mēs arī esam opozīcijā, šo priekšlikumu LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ neatbalstīs, jo (Starpsauciens.)... jūsu pozīcija... lai neapkaunotu valsti, vajag ieskaitīt vēl 50 miljonus, lai izmaksātu tiem darbiniekiem algu. Jautājums: ko tie darbinieki dara? Naudas nav. Tas ir vienīgais. Funkcija ir saņemt algu. Apmēram 17 miljonus gadā darbinieki saņem algā. Te jau viņi tagad publiski raud, vienam esot 27 tūkstoši alga, vienam – 15 tūkstoši alga, un vienīgā funkcija “Rail Baltica” ir izpumpēt nodokļu maksātāju naudu.

Tālāk – kas attiecas uz 50 miljoniem. Nu ja 50 miljoni palīdzētu mums uzbūvēt “Rail Baltica”... bet tas jau ir algām. Igauņi un lietuvieši šodien (Starpsauciens: “Tas nav algām!”) maksā... ā, nav algām, jauki. Labi, pieņemsim, ka tas nav algām, tas ir kaut kam citam. Bet cik procentu 50 miljoni ir no 10 miljardiem?

Kamēr nav lēmuma... kamēr nav lēmuma, kas īsti ir “Rail Baltica”... jo visu laiku teica – “Rail Baltica” ir savienojums ar lidostu. Uz lidostu, Eiropa pateica, – tas nav “Rail Baltica”. Ne investīcijas terminālī pie lidostas, ne dzelzceļa stacijā, ne zelta pālī – tas nav “Rail Baltica”. “Rail Baltica” ir tikai pamattrase, bet pamattrasi mēs jau vēl neesam sākuši pat būvēt, nav neviens kilometrs uzbūvēts. Vot, par ko stāsts!

Tad jautājums ir tāds: ja 10 gados “Rail Baltica” jeb “RB Rail” menedžmentam ir izmaksāti, kā publiski ir pieejama informācija, apmēram 160 miljoni un pamattrase nav uzbūvēta, tad par ko mēs esam maksājuši algu? Un, ja runā, ka tur ir tādi speciālisti, tādi profesionāļi savākti... kāpēc ir maksāta alga, ja viņi nav sapratuši līdz šai dienai, ka pamatprojekts “Rail Baltica” ir savienojums pamattrasei? Nu tad vajadzēja no pirmās dienas pateikt, saprast, kam īsti ir piešķirta nauda.

Es labi zinu, kāpēc šodien ir bailes apstādināt šo projektu. Tāpēc, ka būs kriminālatbildība. Jo, kamēr mēs sakām nē, nē, mēs virzāmies... Pamatjautājums tāds: kurš pieņēma lēmumu izmantot “Rail Baltica” naudu, ieguldot projektos, kas nav saistīti ar “Rail Baltica”? Un visi tie, kas runā par militāro drošību un tā tālāk... kāds sakars savienojumam Centrālā dzelzceļa stacija–lidosta “Rīga” ar tanku un bruņutehnikas pārvadāšanu Latvijas drošības nodrošināšanai? Tam nav nekāda sakara.

Lūdzu, apvienojiet laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šlesers. Saprotiet, tātad šis projekts – tas ir blefs no pirmās dienas, tam nav sakara ar drošību, un tam nav sakara ar biznesu. Man ir nospļauties uz Igaunijas, Lietuvas viedokli, man ir svarīgs Latvijas nodokļu maksātāju viedoklis, ko viņi domā, kā attīstīsies ekonomika, ieguldot 10 miljardus. Ja mēs ieguldītu 10 miljardus un gūtu peļņu vēl 10 miljardus – super, balsojam! Bet tie būs zaudējumi katru gadu vairāku simtu miljonu apmērā, maksājot tikai procentu maksājumos par šiem ieguldījumiem, procentu maksājumos un to kredītu, ko mēs paņemsim, uzturēšanā.

Mums jau ir 21 miljarda ārējais parāds, pa diviem trim miljardiem mēs turpināsim aizņemties un pa virsu šiem diviem trim vēl 8–10 miljardus uzkraut. Neviens jau nezina... ko saka premjere: es jau nebiju tā, kas sāka šo projektu, tie pirms manis, es tikai turpinu. Bet kā var turpināt, ka nezina īsti, kas ir “Rail Baltica”?

Šodien atbalstīt jebkādu kustību saistībā ar “airBaltic”, “Rail Baltica”, kamēr nav paskaidrots, kas ir “Rail Baltica”, mēs vienkārši nevaram, un tāpēc mēs nebalsosim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Kad mēs “Rail Baltica” izmeklēšanas komisijā uzklausījām finanšu ministru un satiksmes ministru, abus vienlaikus, tad ilustratīvi bija tas, ka viņi sēdēja blakus, viņiem pa vidu bija tukšs krēsls, viņi savā starpā nesaskatījās un katrs sauca savu risinājumu, katrs sauca savu summu un to, kā projekts būtu tālāk jāattīsta. Man liekas, ka ilustratīvi tas tukšais krēsls arī norāda uz to, cik tukšs ir redzējums attiecībā uz valsts saistībām, kas jau ir uzņemtas, un to, ka tās nav iestrādātas valsts budžetā, kaut gan Fiskālās disciplīnas padome Finanšu ministrijai ir norādījusi, ka jāveido rezerve par tām saistībām, ko valsts jau ir uzņēmusies.

Jāteic, ka, atbalstot šo priekšlikumu, vienlaikus būtu arī jānosaka tas, ko es minēju komisijā... ir jānosaka, kurš ir atbildīgā persona, kas velk līdzi ar pirkstu tām saistībām, ko valsts ir uzņēmusies, jo ne Finanšu ministrija, ne Satiksmes ministrija ne politiskā, ne valsts sekretāra līmenī nevarēja man atbildēt uz jautājumu, kurš ir tas cilvēks... nevis kurš startē Eiropas uzsaukumiem, bet kurš atbild par to ekseļa rindiņu, kur ir valsts uzņemtās saistības. Tāda cilvēka nav. Diemžēl, arī pašreizējai premjerei uzdodot jautājumu, kuram, viņasprāt, būtu jābūt šai amatpersonai – nevis politiķiem, kuri nāk un iet, bet kurai amatpersonai izpildvarā vajadzētu vilkt līdzi ar pirkstu valsts saistībām, tika atbildēts, ka viena persona tā nekad nebūšot.

Man liekas, ka tai tieši ir jābūt vienai personai, jo tieši tā kolektīvā bezatbildība ir bijusi lielākais traucēklis, ka viens uz otru paļaujas vai nepaļaujas, bet beigās to stingro uzraudzību neizdara neviens.

Tā ka, manuprāt, jādara abas lietas – gan stingrāka kontrole, gan jāparedz budžetā tas, ko Fiskālās disciplīnas padome aicināja.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jāsaka tā, ka... kāpēc es neatbalstīšu šo priekšlikumu saistībā ar “Rail Baltica”? Tāpēc, ka faktiski mēs esam tādā ķīlnieka lomā. Ja mēs paskatāmies, tad Lietuva un Igaunija mūs ir ievilkusi pilnīgi nerentablā projektā, kur viens kilometrs izmaksā 20 miljonus, un, ja ir 192 kopējie kilometri, tad tas ir vairāk nekā četri miljardi.

Posms no Rīgas līdz Salaspilij, kas iet pa mežiem un purviem, kur dzīvo tikai nepilni 20 tūkstoši iedzīvotāju, izmaksās divus miljardus, tas ir apmēram pieci... mūsu autoceļu budžets – pieci gadi. Man faktiski ir vispār nesaprotams, priekš kam tas tiek būvēts, kāds labums no tā ir Liepājai, Ventspilij, Daugavpilij, Rēzeknei, šīm mūsu valstspilsētām. Tātad pilnīgi nesaprotams projekts, kurš, manā skatījumā, ir jāizbeidz. Un, jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo lētāk tas mums izmaksās, jo pēc tam visas uzturēšanas izmaksas un visas ar to saistītās izmaksas būs pilnīgi neadekvātas. Pie tam, ja mēs skatāmies uz to, ka Rīgas cilpa netiek vēl iekļauta iekšā.

Tā ka es arī nevaru šo atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šis ir tas gadījums, kad es gribu pateikt paldies Finanšu ministrijai, paldies valdībai, ka šim projektam ir atvēlēti tikai tie 15 procenti, kas bija jau “Rail Baltica” pirmsākumos tā laika valdībā lemts – 85 pret 15.

Es domāju, ka jābeidz runāt par izdevumiem, kā mēs uzbūvēsim, bet ir jāapstājas un jāatbild uz jautājumu: priekš kam mēs būvēsim? Kādi būs mūsu ieguvumi no šī... es gribētu salīdzināt to ar slimību... no šī vīrusa, kas ir uzkritis mums, Latvijas valstij, jo tas paralizē ļoti daudzas lietas, ja nu gadījumā mēs virzīsimies uz priekšu tik nesaprātīgi. Apstājamies! Izanalizējam un izmetam miskastē, Briškena kungs, to 2024. gada ieguldījumu un ieguvumu analīzi. Es nezinu, kas to tā ir uztaisījis un kāpēc. 80 procenti ieguvumu būs no pasažieru pārvadājumiem? Nu kur prāts! Pie tā, ka 2045. gadā Latvijā būs tuvu pusotra miljona iedzīvotāju. Trase iet pa mežiem, laukiem, nesavieno lielās pilsētas.

Beidzam šo lietu! Nedarām tā! Apstājamies, izanalizējam! Ieguvumi ir – ejam tālāk, ieguvumu nav – saņemamies drosmi un pasakām, ka... Būtībā mēs neesam kļūdījušies, jo tā laika valdība, kas sāka šo projektu, nekļūdījās, tas bija divu miljardu un 300 miljonu līdzfinansējums. Viņi nekļūdījās. Paceļams projekts. Ļoti labi. Šobrīd mūsu līdzfinansējums ir 23 reizes palielinājies, ja mums jālīdzfinansē šodien izskanējušais 7,5 miljardu līdzfinansējums. Tas ir nepaceļami. To nevajag darīt!

Apstājamies, ieguvumus saskatām – virzāmies, nesaskatām – delitējam šo projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi, nedaudz paturpinot to, ko jau iesāka Ceļapītera kungs. Ir divas lietas, kas mums visiem šeit, parlamentā, ir ļoti svarīgas, kas ir jāsaprot.

Tātad pirmais ir tas, ka, par spīti tam, ka šis projekts jau ilgst vairāk nekā 10 gadu, tas būtu tā kā nogrieznis, kur nulle ir sākums un simts ir beigas, mēs vēl joprojām esam tikai pašā, pašā, pašā sākumā, pamattrase vēl nav iesākta. No naudas plūsmas viedokļa (ja būtu finanšu ministrs, viņš varbūt varētu mani palabot) no nacionālā budžeta, ja es nekļūdos, ir iztērēts mazāk nekā pusmiljards. Salīdzinot ar izmaksām, kas ir plānotas, tas patiesībā nav nekas.

Tā ka atkāpties no šī projekta, pat ja mums būtu sankcijas... Amerikāņiem ir tāds teiciens: nekad nemetiet labu naudu pēc sliktas naudas. Tas būtu jāizvērtē. Un es brīnos – es brīnos! –, ka valdības līmenī vēl nav šie tā saucamie contingency plans, kad mēs skatāmies, kas būtu, ja mēs atkāptos. Tā ir pirmā lieta.

Otrā lieta, kas ir ne mazāk svarīga, – mums ir jāsaprot mūsu nacionālās intereses. Ja Igaunijai ir galvaspilsēta, viņiem ir iesaistīta osta, viņiem ir iesaistīta lidosta, viņiem ir 14 reģionālās stacijas, viņiem ir savienojums Tallina–Pērnava, mums nekā no tā nav.

Ja mēs paskatāmies uz Lietuvu, viņiem pat pirmajā fāzē, visdrīzāk, būs posms, kas savienots ar Viļņu. Viņiem jau tā viss ir labi, jo viņiem uz Poliju jau ir tās šaurās sliedes.

Ko es ar to gribu pateikt? Mēs neko nacionāli neiegūstam, esam tā kā pabērns šā projekta kontekstā. Un, ja mēs gribam Rīgu ielikt, tad mums atkal tas ļoti dārgi maksā.

Tā ka, kolēģi, sākam beidzot skaitīt naudu! Latviešiem ir tāda tendence, ka mēs protam skaitīt simtus, tūkstošus, desmitus tūkstošu, bet mēs absolūti neprotam skaitīt 100 miljonus un vēl mazāk – miljardus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums paredz novirzīt 50 miljonus valsts finansējuma “Rail Baltica” būvniecības procesa sadaļām, ko nevar līdzfinansēt no Eiropas Savienības līdzekļiem, kā arī... nodrošināt kopējo būvniecības procesa nepārtrauktību. Tā ir? (Starpsauciens: “Tā ir!”) Tā ir.

Kolēģi, šobrīd Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija ir iegājusi faktiski savā beigu fāzē. Cik man zināms, frakciju deleģētie pārstāvji šajā izmeklēšanas komisijā, uzklausot gandrīz visus atbildīgos... gan vēsturiski, gan šobrīd aktuāli atbildīgos, atbildīgās amatpersonas... es domāju, ka liela daļa no šiem pārstāvjiem ir nonākuši pie zināmiem secinājumiem.

Gribētu noteikti sagaidīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu, tai skaitā par ieviešanas procesu, tai skaitā par finansējumu, tai skaitā par atbildīgajām amatpersonām, kuras ar savu darbību un bezdarbību ir panākušas to, ka šobrīd Latvijai ir nevis Rīgas cilpa, bet nu jau cilpa ap kaklu aplikta visai mūsu valstij – ekonomikai, drošībai tai skaitā.

Es personīgi, kolēģi, nebalsošu ne par vienu priekšlikumu, ne par vienu centu šajā projektā, kamēr mums nebūs skaidras atbildes par drošību, ekonomiku un par to, kā mēs šo visu finansēsim un kurš par to ir atbildīgs, tai skaitā par to, vai mums būs jāatmaksā Eiropas Komisijai līdz šim saņemtais finansējums vai nebūs. Kolēģi, būsim atbildīgi! Tas ir šobrīd katra paša deputāta individuāls lēmums, kur mēs tālāk virzāmies.

Esmu pārliecināts, ar šo izmeklēšanas komisijas galarezultātu nekas nebeigsies. Mūsu vislielākie izaicinājumi, tai skaitā finansiālie izaicinājumi, stāv priekšā. Uz tiem mums katram godīgi un drosmīgi sev ir jāatbild. Protams, vēl visas frakcijas par šiem jautājumiem lems un diskutēs. Mēs sagaidīsim parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu. Mums jāsagaida valdības skaidra un nepārprotama, un pamatota pozīcija, tad mēs arī varēsim drosmīgi un skaidri virzīties uz priekšu.

Man nav mazsvarīgi, ko domā mūsu kaimiņi, man ir svarīga mūsu starptautiskā reputācija. Es nevaru teikt, ka man būtu nospļauties par attiecībām ar Igauniju un Lietuvu, nē, ir ļoti svarīgas šīs attiecības, bet mums ir jādomā arī par mūsu valsti, par mūsu bērniem, par mūsu drošību, par mūsu finansiālo situāciju, par mūsu tautsaimniecību. Tā, lūk, kolēģi!

Tā ka es personīgi nebalsošu par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 168. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 39, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 169. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 170. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 170. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 11, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 171. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 171. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 8, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 172. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Sveicināti, dāmas un kungi! Priekšsēdētājas kundze! Tātad šis priekšlikums ir domāts tam, lai palielinātu atbalstu personām, kuras rūpējas par bērnu ar invaliditāti. Jā, es šo priekšlikumu redzēju prioritāro priekšlikumu... programmu... tabulā, ko Labklājības ministrija bija sagatavojusi. Septembrī Finanšu ministrijas mājaslapā bija tāda tabula pieejama, un finansējums, kas vajadzīgs, ir 436 140 eiro, lai pilnveidotu atbalstu bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmējiem viņu pensiju nodrošinājumā.

Ir situācijas, kad vecāki, kuri rūpējas par bērnu ar invaliditāti, nevar veikt pienācīgas iemaksas pensiju fondos, tāpēc valstij ir jānāk palīgā šādā situācijā. Es domāju, ka šī summa nav tik liela, lai to nevarētu no budžeta pārdalīt, un ir svarīgi, ka pensijas tiek nodrošinātas pienācīgā apmērā.

Tā ka es aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, mēs atkal skatām sāpīgus... tādus sasāpējušos jautājumus par sociālo tēmu, par labklājības tēmu. Labklājības ministrs Uldis Augulis joprojām nav atradies, un es joprojām Labklājības ministrijas mājaslapā neredzu, ka šodien būtu kaut kādas aktivitātes vai pasākumi ar ministra dalību. Viņš šodien jau... Tātad mēs trešo dienu skatām budžetu, trešo dienu diskutējam arī par Labklājības ministrijas priekšlikumiem, par (Starpsauciens: “Komandējumā varbūt?”)... Nē, nav komandējumā.

Līdz ar to faktiski priekšlikumiem netiek... ne šiem, ne citiem nav piemērotas uzmanības. Iepriekš runājām par dzimstības veicināšanu, par atbalstu ģimenēm... pirmajā dienā, tad otrajā dienā runājām par pārtikas pakām maznodrošinātajiem, šodien – par bērniem ar invaliditāti. Ministra nav. Vai nu viņu neinteresē, vai kā, bet es lūgtu vai nu Ministru kabineta pārstāvjiem, vai ZZS frakcijai paskaidrot, kur ir Uldis Augulis, vai, ja viņš šo skatās, tad nododam ziņu, ka mēs viņu šeit ļoti gaidām. Jo, – lai kā man varbūt nepatiktu Briškena kunga atbilde uz kādu jautājumu, viņš aktīvi kāpj un atbild, mums ir diskusija par priekšlikumu.

Bet par šo priekšlikumu praktiski mums...

Sēdes vadītāja. Butāna kungs, lūdzu, par priekšlikumu!

A. Butāns. Es jau saku, kolēģi, par šo priekšlikumu nevar būt vērtīgas diskusijas, ja neviens – ne no koalīcijas, ne atbildīgais ministrs – nenāk atbildēt. Tas, man liekas, ir bezatbildīgi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 172. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 7, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 10 deputāti: Česlavs Batņa, Raivis Dzintars, Māris Kučinskis, Viktors Pučka, Edgars Putra, Aleksejs Rosļikovs, Didzis Šmits, Ģirts Štekerhofs... ir, Juris Viļums un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30 – stunda.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām mūsu Saeimas ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.

Turpinām izskatīt priekšlikumus, un šobrīd esam palikuši pie 173. priekšlikuma.

A. Vīksna. 173. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. (Starpsauciens: “Runā īsi un konkrēti!”)

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gan šis, gan nākamie divi mani priekšlikumi ir saistīti ar pensiju indeksāciju, tāpēc es par visiem trijiem runāšu kopā.

Kā jau es esmu minējusi, izskatot likumprojektus, pensiju indeksācija – tā nav pensiju palielināšana, bet gan pensijas pirktspējas noturēšana. Un gan šis priekšlikums – 173. –, kas paredz mainīt apdrošināšanas algas summas reālo pieaugumu atkarībā no tā, kāds ir darba stāžs... Jo lielāks darba stāžs, jo arī lielāki šie procenti, 100 procentus sasniedzot, ja apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadi. (Zālē troksnis.)

Otrs priekšlikums ir saistīts ar pensiju indeksēšanu divreiz gadā. Kā mēs visi labi atceramies, rudenī bija senioru dienas. Senioriem bija ļoti svarīgi, lai pensiju indeksācija būtu divreiz gadā, īpaši tad, kad inflācija ir augsta un indeksācija vienreiz gadā nespēj noturēt pensijas pirktspēju.

Trešais priekšlikums ir indeksēt visu pensijas apmēru, jo pēc šobrīd spēkā esošās kārtības tiek indeksēta daļa no pensijas, piemēram, šogad 1. oktobrī indeksēja pensijas apjomu, kas nepārsniedz 683 eiro. Bet tas nozīmē, ka, ja cilvēks ir strādājis, maksājis nodokļus un viņa pensija ir lielāka par šo summu, piemēram, 1000 eiro, tad tā daļa, kura netiek indeksēta, ļoti strauji zaudē savu pirktspēju.

No pensiju indeksācijas ir vairāki ieguvumi. Tātad tas ir ekonomiskais ieguvums. Pieaugošas dzīves dārdzības apstākļos, energoresursu un pārtikas cenu kāpuma laikā pensiju indeksācija ir ļoti būtiska. Pensionāri ir visneaizsargātākā sabiedrības daļa... lai viņiem nebūtu jāizvēlas, vai apmaksāt komunālos rēķinus vai iegādāties pārtiku. Tas ir ieguvums arī sabiedrībai – pieaugot pensijām, samazinās pensionāru ienākumu plaisa un nabadzības risks, palielinātas pensijas nonāk ekonomikā, jo pensionāri tērē šos līdzekļus vietējo uzņēmumu precēm un pakalpojumiem. Un arī pensionāru finansiālā drošība samazina valsts sociālo slogu, piemēram, ir mazāka nepieciešamība pēc palīdzības.

Lūdzu atbalstīt šo un arī pārējos divus priekšlikumus. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 173. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 11, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 174. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 174. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 8, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 175. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 175. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 19, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 176. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 177. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 178. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 179. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 180. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 181. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 182. – deputātes Petravičas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 182. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 11, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 183. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir par grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas nosaka to, ka garantētā minimālā ienākuma slieksnis no nākamā gada būs 22 procenti no ienākumu mediānas. Bet tai pašā laikā tiek samazināti koeficienti mājokļa pabalstam. Kā jau es minēju, debatējot par likumu, cilvēku rīcībā paliks mazāk naudas, nekā tas būtu, ja šis koeficients netiktu mainīts. Atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai koeficients tiks samazināts no 2,5 uz 2,1, un rezultātā mājsaimniecībai būs par 66 eiro mazāk, lai segtu mājokļa izdevumus.

Priekšlikums ir atstāt koeficientus nemainīgus, lai nepasliktinātu situāciju trūcīgām un maznodrošinātām personām, kuras saņem mājokļa pabalstu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 183. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 11, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 184. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Dāmas un kungi! Kādēļ vispār šāds priekšlikums?

Mums 17. septembrī Labklājības ministrijas darbiniece stāstīja par to, kāda situācija ir ārpusģimenes aprūpes jomā Latvijā.

Saruna ievirzījās ne tikai par ārpusģimenes aprūpi, bet vispār arī par sociālo darbu, sociālā darba atbalstu ģimenēm ar bērniem. Bieži mēs dzirdam par vardarbību ģimenē, par novārtā atstātiem bērniem, par bērnu nonākšanu kaut kādās atkarībās, netikumīgos dzīves ceļos, bet tas, kas izpaliek, manuprāt, ir rūpes par to, lai būtu profilaktiskais darbs, ja to tā var nosaukt, sociālais darbs, kurš vērsts uz prevenciju.

Viņa arī norādīja prezentācijā, ka šī ir pašvaldības autonomā funkcija. Ministrija to, protams, uzsver. Skaidrs. Tajā pašā laikā viņa norādīja uz vispār aktuālajām problēmām, ka ir nepietiekams speciālistu skaits šajos pakalpojumos, tātad darbā ar ģimenēm ar bērniem. Daļā pašvaldību šie preventīvie pasākumi ģimenēm ar bērniem vispār netiek nodrošināti. Pareizāk sakot, viņa rakstīja, ka vispār tikai mazā daļā pašvaldību... un tie ir fragmentēti un lielākoties dažādu projektu ietvaros. Projekts sākas – darbs ir, projekts beidzas – darba nav.

Tāpēc es atgriezos pie šīs idejas, ko jau savulaik rosināju, ka vajag atjaunot mērķdotācijas programmu. Mērķdotācijas programma – tātad pašvaldībām ir piemaksas pie mēnešalgas tiem sociālajiem darbiniekiem, kuri pašvaldībās strādā ar ģimenēm ar bērniem.

Šāda programma darbojās laikā, kad Jānis Reirs bija labklājības ministrs 2018. gadā, un Rīgas pašvaldībā es par šo mērķdotāciju saņēmu ļoti labas atsauksmes, jo – kas ir par lietu? Šī mērķdotācija palīdz labākajiem sociālajā darbā, kur strādā tieši ar ģimenēm, jo viņiem var piemaksāt pie mēnešalgas. Kā zināms, mēnešalga sociālajiem darbiniekiem ļoti ilgstoši ir nepietiekama, ir neatbilstoša tai darba slodzei, tai darba atbildībai, ko viņi uzņemas, prasībām, pienākumam rūpēties par tālākizglītību, veltīt laiku supervīzijām un tā.

Tāpēc, kolēģi, es uzskatu, ka šī programma ir jāatjauno. Un par to arī ir šis priekšlikums. Var jau teikt, ka tā ir pašvaldību autonomā funkcija un tas tā var arī palikt, bet valstij ir tomēr jāskatās, vai ar šādu mērķdotāciju var palīdzēt pašvaldībām šo autonomo funkciju labāk īstenot, vispār šur tur varbūt sākt īstenot un nodrošināt kaut cik vienotu...

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Klotiņš. Apvienojiet, lūdzu...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Klotiņš.... kvalitāti sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem. Ja mēs to valstī stiprināsim un dosim pašvaldībām atbalstu, tad ar laiku, es ceru, vajadzētu notikt tā, ka mazāk dzirdam par visādiem gadījumiem, ka bērns cietis, ka atstāts novārtā, ka ģimenē ir problēmas.

Tāpēc, kolēģi, ja arī jūs šodien nespējat to atbalstīt, lūdzu īpaši Labklājības ministrijas vadību, kura diemžēl šobrīd nav ieradusies, – nākamajā gadā – iestrādāt to savā pamatbudžetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 184. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 7, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 185. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Šis priekšlikums, dārgie kolēģi, dāmas un kungi, ir domāts, lai piešķirtu papildu līdzekļus paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanai Latvijā. Kā zināms, šajā jomā – ļoti labi! – uzlabojumi ir. Arī šodien žurnālā “Ir” par to ir rakstīts, bet noteikti vajadzīgi vēl līdzekļi, lai Latvijā tiešām visos vecumos, arī mūža nogalē, varētu īstenot to, ko mēs bieži mēdzam pieminēt, šo jēdzienu, – cilvēka cieņu... cilvēka cienīgu dzīvi arī mūža nogalē, tajās visgrūtākajās dienās, kas ir pirms aiziešanas mūžībā.

Es vēlos uzsvērt, ka ir jāstiprina paliatīvā aprūpe, nevis jādomā par kaut kādiem nepareiziem līdzekļiem, ko dēvē par eitanāziju.

Tāpēc stiprināsim paliatīvo aprūpi.

Es jūs aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 185. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 4, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 186. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Šis priekšlikums, tātad finansējums – 100 tūkstoši eiro, tapa sadarbībā ar pieredzes bagātu sociālo darbinieku, kuram ir vadoša pozīcija labklājības jomā. Viņš norādīja uz to, ka Bērnu aizsardzības centrā bija psihoterapijas pakalpojums ģimenēm, kurās ir krīzes situācija, kurās ir saskarsmes grūtības un vardarbības risks, un tas tika sniegts Eiropas Savienības licencētā projekta ietvaros, bet projekts beidzās, un šobrīd esot vajadzība, lai Bērnu aizsardzības centrā tomēr turpinātu labi iesākto praksi, kas ir vērsta arī uz prevenciju – vardarbības riska mazināšanu, vardarbības riska novēršanu... ar šīm speciālistu konsultācijām.

Šādas konsultācijas nav lētas. Psihoterapeita darbs izmaksu ziņā ir diezgan ietilpīgs, jo ir saistīts ar ilgstošu izglītību savā specialitātē... lai būtu labs konsultants. Tāpēc aprēķins ir dots tāds, ka plānots to sniegt simts ģimenēm, 10 konsultācijas katrai ģimenei, un par vienu reizi kompensēt 100 eiro.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Arī turpmāk mums jādomā, kā piedāvāt šādu līdzfinansējumu ģimenēm, kurās ir kaut kādas grūtības, kur paši nevar atļauties psihoterapijas pakalpojumu, lai savas attiecības uzlabotu. Jo ģimenē ir labākas attiecības, jo labāk bērniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 186. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 10, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 187. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 187. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 34, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 188. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 188. priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 34, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 189. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsaucieni: “O!”)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Nu jau trīs dienas Saeimā norisinās varas manifestācijas festivāls ar visiem jau iepriekš zināmu pasākuma scenāriju. Tie ir kā ideju “kapusvētki”, kur simtiem priekšlikumu tiek “piedzemdēti”, tad industriālos mērogos tie tiek “nokauti” varas balsojumā, tad “aprakti” priekšlikumu tabulā un marķēti ar atzīmi “Neatbalstīts”.

Tomēr man šodien ir cerība, ka viens APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums izdzīvos. Mūsu valstī katru gadu no neārstējamām slimībām mirst vidēji 15 bērni. Varam uzdod sev jautājumu: tas ir daudz vai maz? Vai mēs, valstsvīri un valstssievas, pieņemam tādus lēmumus, ar kuriem šie bērni būs atbalstīti un pienācīgi aprūpēti? Atbilde ir vienkārša: šie ir mūsu bērni, proti, Latvijas bērni, kuri paši par sevi nevar parūpēties, bet mēs esam devuši solījumu darīt visu, lai atvieglotu viņu un ģimeņu ciešanas un palīdzētu tik daudz un tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs.

Šodien mēs runājam par tiem, kuru balsis sabiedrībā bieži vien netiek sadzirdētas, proti, par paliatīvās aprūpes bērniem un ģimenēm, kas saskaras ar smagām slimībām. Šīs ģimenes piedzīvo neizmērojamas grūtības – emocionālas, fiziskas un materiālas –, kurām pievienojas arī sociālā izolācija. Bērnu paliatīvās aprūpes nometnes ir tā vieta, kura kaut uz mirkli spēj dot normālas dzīves sajūtu un arī atelpas brīdi. Tā ir vairāk nekā tikai vieta atpūtai, un tā sniedz iespēju pirmām kārtām piedzīvot kvalitatīvu laiku kopā ģimenei ārpus slimības ēnas, saņemot profesionālu emocionālu un psiholoģisku atbalstu, tāpat arī bērniem atkal sajust bērnības prieku, kas bieži tiek liegts viņu neārstējamās slimības dēļ.

Taču, lai šīs nometnes notiktu, ir nepieciešams mūsu atbalsts, un mēs aicinām jūs atbalstīt šo budžeta priekšlikumu, kas paredz finansējumu šo nometņu organizēšanai. Tas nav tikai finansējums, tas ir ieguldījums cilvēcībā un līdzjūtībā. Atbalstot šo iniciatīvu, kolēģi, jūs palīdzēsiet radīt iespēju ģimenēm, pirmkārt, pārvarēt sociālo izolāciju, otrkārt, saņemt emocionālu un praktisku palīdzību, kā šobrīd bieži vien trūkst, un dot bērniem un vecākiem iespēju izjust, ka viņi nav vieni savā cīņā. Kolēģi, šis ir mūsu kā sabiedrības pienākums – sniegt palīdzību tiem, kam to šobrīd visvairāk vajag. Jūsu lēmums var būt izšķirošs, lai šīs ģimenes justos sadzirdētas un novērtētas.

Cienījamie deputāti, mēs aicinām jūs balsot – ja būs tāda nepieciešamība – par šo budžeta priekšlikumu un to atbalstīt, jo tas ir vairāk nekā skaitļi, tas ir atbalsts, cerība un dzīvība ģimenēm, un tas ir vitāli nepieciešams.

Es aicinu atbalstīt šo APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Paldies. Paldies APVIENOTĀ SARAKSTA vārdā. Noteikti arī paldies vienam no šī priekšlikuma autoriem Edvardam Smiltēnam, ka tieši Bērnu slimnīcas fonds ir... šī lieta, kur mēs rodam zināmu sadarbību ar koalīciju. Es domāju, mēs varam atklāti pateikt... un es gribētu pateikt paldies arī koalīcijas deputātiem no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas par šī priekšlikuma atbalstīšanu. Noteikti ir jāpasaka paldies arī par sadarbību ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāri... un jau pēc atbalsta saņemšanas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šim priekšlikumam... arī saņēma paldies, un noteikti šis paldies ir visai Saeimai, arī koalīcijai, no Bērnu slimnīcas fonda vadītājas Lienes Dambiņas, jo būs pietiekami daudz ģimeņu, kurās bērniem ir paliatīvā aprūpe, kuras saņems tām šobrīd tik ļoti nepieciešamo un trūkstošo atbalstu šo nometņu organizēšanai jau nākamajā gadā.

Vēlreiz paldies par līdzšinējo atbalstu frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS vārdā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A. Bērziņš (ZZS).

Protams, šis ir ļoti brīnišķīgi. Ceru, tas tiks atbalstīts, un tā tiešām ir ļoti laba lieta. Es tikai vienu momentu... gribēju pateikt...

Ja Smiltēna kungs sākotnēji tur nebūtu ielicis iekšā divus teikumus – ka daudzas lietas neatbalsta. Tad, kad mēs tikām iekšā Saeimā pirmo reizi, es no šīs tribīnes – tieši no šīs tribīnes – prasīju: “Cienītie, kaut vai vienu reizi atbalstiet opozīciju!” Man liekas, tagad opozīcija tiek atbalstīta.

Un jūs, Smiltēna kungs, sēdējāt šinī vietā. (Norāda uz Saeimas priekšsēdētāja vietu Prezidijā. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu (Starpsaucieni: “Kāpēc zvanu?”; “Neprasa!”; Neprasa jau balsojumu!”; “Neprasa!”; “Bet balsojam, jā!”; “Nu labi!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 189. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. (Aplausi. Starpsaucieni.)

A. Vīksna. Paldies.

190. – deputātes Petravičas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsaucieni: “Urā!”; “Ūūū!” Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Priekšlikums paredz piešķirt 56 500 eiro Latvijas Pensionāru federācijai tās statūtos paredzēto mērķu nodrošināšanai.

Arvien vairāk digitalizācija atvieglo mūsu dzīvi, bet kādam tā ir arī apgrūtinoša. Digitalizācijas process nozīmē to, ka visiem pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem ikvienam cilvēkam, un tas kļūst par milzīgu izaicinājumu pensijas vecuma cilvēkiem, kuru skaits mūsu valstī sasniedzis 440 tūkstošus. Tie ir cilvēki, kuri nav auguši kopā ar virtuālo vidi.

Lai pensionāri spētu apgūt digitālās prasmes, sekmīgi piekļūt pakalpojumiem, veikt maksājumus, atbildēt uz e-pastiem, nepieciešams, lai pensionāru biedrības varētu sniegt atbalstu saviem senioriem, apmācot rīkoties ar datoru, un tādam nolūkam ir nepieciešams šīs biedrības apgādāt ar datoriem un printeriem.

Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts, un par to liels paldies komisijas priekšsēdētājam Reira kungam un arī pārējiem komisijas deputātiem.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums atbalstīts. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsojam, balsojam!”) Labi, balsojam, lai būtu vēsturiski, vai ne?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 190. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Vīksna. 191. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Kolēģi, es paspēju ātrāk nekā Dombrava kungs. Tas ir prieks! Vienkārši gribu pateikt paldies, ka jūs atbalstījāt mūsu priekšlikumu, kas ir saistīts ar pensionāriem. Viņiem šī nauda nepieciešama, lai attīstītu savu biedrību, lai attīstītu savas spējas, piemēram, datorprasmes, arī dažādiem kursiem.

Protams, paldies mūsu komisijai, Reira kungam.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Reira kungs, “lieliski” (Starpsaucieni.)... “lieliski” esat pastrādājis! Es saprotu, ka gribējāt atbalstīt kaut ko no katras partijas piedāvātā, bet nepaskatījāties, ko tad esat atbalstījuši.

Es nocitēšu 2020. gada “Grani.lv” rakstu par šo biedrību. “Kronovieši uztur sakarus ar krievu un baltkrievu kultūras centriem un Latvijas krievu kopienu. Daudzi no mums regulāri apmeklēja dienas centru pensionāriem.”

Pašreizējā direktore Valentīna Purvinska stāsta par biedrības “KRONA” aktivitātēm, kopīgiem vakariem, izstādēm, piedalīšanos “ģeņ pobedi” svinībās... jeb uzvaras dienas svinībās... par ekskursijām uz “Kurgan družbi”... jeb Draudzības kurgānu, kas ir veltīts Sarkanās armijas partizāniem.

Nu malači, malači, valdība! Esat ļoti labi pastrādājuši.

Es neatbalstīšu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai otro reizi.

S. Čulkova (ST!).

Kolēģi, man tiešām ir prieks, ka Dombravas kungs joprojām dala cilvēkus – tajos, kas runā krievu valodā, un tajos, kas runā latviešu valodā.

Es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu un atbalstīt pensionārus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

 

A. Butāns (NA).

Kolēģi, saprotu jūsu izvēli atbalstīt vienu no katras opozīcijas partijas iesniegtajiem priekšlikumiem, es uzskatu, ka mums vajadzētu diskutēt par to, kā mēs atbalstām vai neatbalstām nevalstiskās organizācijas no budžeta. Iespējams ir jāveido kaut kāds līdzdalības budžets, kur, nezinu, biedrības ar sabiedriskā labuma statusu varētu startēt uz konkrētu summu, tās nedrīkstētu būt pietuvinātas deputātiem, tas būtu caurspīdīgs, godīgs process.

Es saprotu, ka jūs arī šoreiz domājāt labu, gribot atbalstīt kādu no šīm sabiedriskajām organizācijām, bet tas, ko jūs izdarījāt, ir nevis atbalstījāt pēc būtības, bet atbalstījāt pēc partejiskās piederības, respektīvi, katrai partijai iedevāt vienu, un šobrīd jūs ar savu balsojumu panāksiet to, ka iedosiet vairākus desmitus tūkstošu 9. maija svinētājiem, bet neatbalstīsiet “Nacionālās apvienības” priekšlikumu latviešu nacionālajiem karavīriem pārdalīt finansējumu tikai tāpēc, ka jūs naudu dalāt politiski, nevis skatāties, kurām biedrībām. Faktiski mums ir drošības budžets, no kura 9. maija svinētāji saņem naudu, bet nacionālie partizāni nesaņem neko.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es nebūšu pārāk kritisks, bet ir viena lieta, kas valdībai tomēr būtu jāskatās. Es saprotu, ka Daugavpilī vai Rēzeknē ir dažādas biedrības un cilvēkiem vajag palīdzēt, daudzi ir sasnieguši godājamu vecumu, tomēr, ja mēs konkrēti minam 9. maija svinētājus, tad es nezinu, vai valdība Molotova–Ribentropa paktu oficiāli atzīst par likumīgu. Un, pat ja mēs dotu palīdzību cilvēkiem, kas ir bijuši, teiksim, iesaukti armijā, tā varbūt nebūtu liela problēma, bet atcerēsimies, ka padomju armija jeb Sarkanā armija kopā ar vācu karaspēku Brestā organizēja parādi un veselu gadu viņi bija sabiedrotie. Un, pat ja tur ir iesaukti kaut kādi ierindas karavīri, kas vēl ir izdzīvojuši un ārstējas, Ministru kabinetam tomēr būtu jābūt kaut kādai metodei, kā cilvēkus, kas kaut kādā veidā ir bijuši saistīti ar represīvām iestādēm, ar čeku, ar dažādiem tribunāliem vai piesprieduši nāvessodus dažādās NKVD troikās...

Mēs zinām, ka, piemēram, tieslietu iestādes darbojās līdz 1973. gadam, kad piesprieda pēdējos nāvessodus Latvijā, tai skaitā arī tāds profesors Krastiņš, kurš dabūja Triju Zvaigžņu ordeni, ir viens no šiem tiesnešiem... to jūs varat apskatīties Lato Lapsas organizētajā izstādē, kas ir Ogrē... un viņš universitātē strādā un lasa lekcijas... nāvessodus piespriezdams cilvēkiem... tad tomēr vajadzētu kaut kādā veidā atsijāt.

Tā ka kopumā, protams, sociālā palīdzība ir vajadzīga un nevajag arī šķirot cilvēkus, bet, es domāju, ir jābūt mehānismam, ka tos cilvēkus, kas ir piedalījušies latviešu tautas iznīcināšanā, kaut kādā veidā... tādas biedrības nefinansēt vai vismaz kaut kādu mehānismu izstrādāt, kā atdalīt vai nofiltrēt tos cilvēkus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Tagad, atgriežoties nedaudz pie mūsu šī rīta dialoga ar Reira kungu. Tomēr maza, bet neliela divkosībiņa: it kā deputātu kvotu nav, bet partijām tomēr nelielas kvotiņas ir. Jā, paldies par to, bet tomēr ir. It kā biedrības neatbalstām, kā no rīta jūs teicāt, bet it kā tomēr kaut ko atbalsta.

Tā ka ir reizes, kad tomēr tā klusēšana ir zelts. Tas par šorītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Mēs ar kolēģiem skatāmies, cenšamies saprast, kas ir organizācija, kurai pārskaitīsim šos līdzekļus. Atrodam fotoattēlus, kur savākušies jautrā kompānijā PSRS armijas formas tērpos, rotājušies ar Georga lentēm. Tad rodas jautājums: kam šos līdzekļus ir paredzēts novirzīt, kam tērēt – kādu jaunu grilu nopirkt, vai to naudu tālāk ziedos okupantu karaspēkam? Kas vispār notiek?

Šajā gadījumā tomēr aicinu paņemt varbūt nelielu pārtraukumu, saprast, kā tālāk rīkoties, kā šo jautājumu risināt, jo laikā, kad par līdzīgu summu mēs noraidām atbalstu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, kuri šos līdzekļus reāli izmantotu, lai uzlabotu savu ekipējumu, dotos palīgā cilvēkiem... nē, to jūs nevarat atbalstīt, bet atbalstāt domubiedru grupu, kura savācas kopā PSRS armijas frencīšos un kaut ko svin.

Tā ka – nē! Ir nošauts galīgi greizi! Šī situācija ir jālabo!

Paņemam pauzīti. Mēs neatbalstīsim šādu priekšlikumu, bet, lai līdzekļi nepaliek gaisā karājoties, novirzām tos brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti labi... no vienas puses... jā, es piekrītu tam, ka biedrības un pensionāru biedrības jāatbalsta. Man arī ir tāds priekšlikums. Bet es gribu arī reflektēt. Kamēr likums man to ļauj un neliedz, es rakstīšu priekšlikumus, piedāvāšu un aizstāvēšu savu pozīciju. Es uzskatu, ka tas ir mans pienākums kā deputātam un kā pilsonim, kurš rūpējas par sabiedrības interesēm. Ja mans darbs, mana neatlaidība, mēģinājums aizstāvēt pašvaldības vai nevalstiskās organizācijas un citas sabiedrības, svarīgas iniciatīvas kļūst par iemeslu tam, lai jūsu koalīcija veidotu jaunu likumu, kurš aizliedz tādu rīcību, es būšu patiesi pagodināta...

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, lūdzu, par priekšlikumu!

V. Pleškāne.... jo tas nozīmē, ka mana darbība ir pietiekami ietekmīga, lai piespiestu jūs rīkoties, reaģēt.

Tomēr jums vajadzētu apzināties, ka šāda pieeja vēl vairāk parādīs sabiedrībai jūsu patieso seju – bailes no kritikas, no konstruktīviem priekšlikumiem un no tiem, kuri uzdrošinās aizstāvēt sabiedrības intereses. Es turpināšu darboties, kamēr vien man būs šī iespēja, un aicinu arī jūs būt atbildīgiem, godīgiem pret tiem cilvēkiem, kuri... jūs esat... un ka es esmu ievēlēta.

Tā. Tieši par priekšlikumu. (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Man patīk... man patīk, ka jūs... jūs ziniet, vot, divkosība, tā laikam ir jūsu tāda seja – vot, vienu atbalstām, šeit – lamājam, ka to nedrīkst darīt, bet izrādās – drīkst darīt! A kā ir?

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, lūdzu, par priekšlikumu!

V. Pleškāne. Par priekšlikumu es priecīga. Es atbalstu tādu priekšlikumu, kurš atbalsta cilvēkus, it īpaši Latgalē. Es par to. Jā, par to, bet ne par jūsu divkosību, ko jūs darāt un ko jūs no rīta teicāt. (Starpsauciens.) Nē, ir! Un par to ir jārunā un jārāda jūsu seja tautai, ko jūs darāt un kā jūs darāt.

Man arī bija priekšlikumi par pensionāru biedrību. A kā tas ir slikts...? Šeit ir 50 tūkstoši, tur – tikai pieci. (Starpsauciens.) Jūsu divkosība mani...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Attaisiet internetu un apskatieties, kur biedrība Krievijas armijas tērpos stāv pie pieminekļa. Mēs runājam par atbalstu Ukrainai, mēs dodam naudu Ukrainai, un mēs dodam naudu arī šādām biedrībām.

Kolēģi, kļūdīties ir cilvēcīgi, mēs visi kļūdāmies. Paņemiet pauzi! Kā teica Jānis Vitenbergs, paņemiet piecu minūšu pauzi un padomājiet. Šī ir Latvijas nodokļu maksātāju nauda, to pašu Latvijas iedzīvotāju, kas ir par Ukrainu, nauda.

Kolēģi, Krievijas formas tērpos... mēs dodam naudu. (Starpsaucieni.) Kolēģi, paņemam pauzi! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Drošības jautājumos, kas skar arī Krievijas un Ukrainas ģeopolitisko kontekstu, mēs visu laiku esam bijuši vienoti, neatkarīgi – kurš ir pozīcijā vai opozīcijā. Bet šobrīd es aicinu jūs atzīt, ka jūs pieļaujat kļūdu... nevis aroganti kliegt: mums jau balsu pietiek. Jums šobrīd pietiek balsu, lai nobalsotu par 9. maija svinētājiem. Vai tas ir tas, ko jūs gribat?

Zālē ir premjere, ir aizsardzības ministrs. Es aicinu nebūt divkosīgiem. Izlasiet, kas ir rakstīts priekšlikumā. Tur ir rakstīts: veicināt informētības pasākumus. Kādus informētības pasākumus taisīs 9. maija rīkotāji? Piešķirt viņiem 52 tūkstošus un vienlaikus budžetā tērēt līdzekļus informatīvās telpas... un kiberdrošībai, un visam pārējam? Tā ir divkosība – dalīt naudu frontes abām pusēm.

Neviens nedala cilvēkus. Viņi paši sevi atdalīja no pārējās sabiedrības, izvēloties atzīmēt okupācijas svētkus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 191. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 12, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

A. Vīksna. 192. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 192. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 11, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 193. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Protams, milzīgs paldies par jau atbalstīto priekšlikumu, kuru iesniedza Petravičas kundze. Tie gandrīz sakrīt, bet mans priekšlikums ir plašāks. Pie šī priekšlikuma ir pielikta Latvijas Pensionāru federācijas tāme, tur ir aprakstīti mērķi, kuriem pensionāri grib iztērēt līdzekļus, ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz ārkārtīgi svarīgu jautājumu. Latvijas Pensionāru federācija lūdz piešķirt līdzekļus tās darbības nodrošināšanai un pasākumu organizēšanai 2025. gadā. Šis lēmums nav tikai par atbalstu kādai organizācijai. Tas ir mūsu senioru cienīgas dzīves... un sabiedrības solidaritātei.

Latvijas Pensionāru federācija nav tikai organizācija, tā ir atbalsts mūsu senioriem, tā cīnās par viņu tiesībām un labklājību. Viņu darbs ir nozīmīgs, viņu organizētie pasākumi ir vitāli svarīgi tūkstošiem cilvēku ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, kuri ir devuši savu ieguldījumu gan Latvijas attīstībā, gan Latvijas neatkarībā.

Mēs kā valsts pārstāvji nevaram ignorēt viņu vajadzības un lūgumus, jo mūsu seniori ir tie, kuri veidojuši pamatu, uz kura mēs šodien arī dzīvojam. Piešķirot līdzekļus Latvijas Pensionāru federācijai, mēs apliecinām savu pateicību un rūpes par mūsu vecākās paaudzes cilvēkiem. Turklāt tas ir simbolisks solis mums pašiem – atgādinājums, ka nākotnē visi kļūsim par šīs paaudzes daļu. Jau drīz daudzi no mums, kā Reirs, varēs izbaudīt un aktīvi izbaudīt Latvijas Pensionāru federācijas piedāvātos pakalpojumus, jo iegūs oficiālu seniora statusu nākamgad. Vai tas nebūtu skaisti – jau šodien ieguldīt savā nākotnē, nodrošināt, ka Latvijas Pensionāru federācija spēj turpināt savu darbu?

Es aicinu jūs domāt par to ne tikai kā par vienkāršu budžeta pieprasījumu, bet novērtēt to kā ieguldījumu mūsu valsts sociālajā stabilitātē un savstarpējā cieņā. Mūsu pienākums ir ne tikai veidot politiku, bet arī atbalstīt tos, kuri pelnījuši mūsu uzmanību un atbalstu.

Lūdzu, piešķirsim līdzekļus Latvijas Pensionāru federācijai un parādīsim, ka Latvija ir valsts, kas ciena un rūpējas par saviem cilvēkiem, īpaši tiem, kuri visu mūžu ir rūpējušies par mūsu nākotni.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 193. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 11, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 194. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Balsojam!

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

194. priekšlikums ir ne tikai par kaut kādu pašvaldību, bet par Latgali kopumā, par vecticībnieku baznīcām, kuru darbība cilvēku trūkuma dēļ ir ļoti sarežģīta – uzturēt gan baznīcas, gan draudzes. Priekšlikums ir par to, lai nodrošinātu baznīcas dažādos Latgales novados, jūs laikam neesat dzirdējuši tādus nosaukumus... Rēzeknes novadā, Preiļu novadā, Daugavpils novadā... daudzas baznīcas, kuras sabrūk sakarā ar to, ka finansējuma nav, cilvēku nav, ziedojumu nav. Mums kā atbildīgiem deputātiem ir jāpalīdz saglabāt gan kultūru, gan mūsu cilvēkus, kuri vēl joprojām tic mums, deputātiem.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 194. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 19, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 195. – deputāta Teirumnieka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Teirumniekam.

E. Teirumnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Turpinot iepriekšējo priekšlikumu... faktiski arī šis balstīts uz to, ka tiek lūgts atbalstīt baznīcas daļēju renovāciju. Šobrīd ir tāda situācija, ka... iepriekš mēs arī esam redzējuši, ka tiek pārdalīti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem... sanāk tā, ka budžetā nav iestrādāta baznīcu daļēja vai kāda cita renovācija un parādās problēma, ka, ja šie līdzekļi tiek piešķirti tajā pašā gadā, tad ir problēmas ar projekta izstrādāšanu, attiecīgi būvprojekta izsludināšanu būvdarbu veikšanai, galarezultātā tas iekavē laiku, arī līdzekļu normālu apguvi.

Dotajā priekšlikumā ir runa par Pilcenes Svētā Antona Romas katoļu baznīcas daļēju renovāciju Pilcenē, Rēzeknes novadā. Šī baznīca ir viena no vecākajām koka celtnēm Latvijā, un faktiski, balstoties uz ēkas apsekošanu, kas veikta šinī gadā, tika konstatēts, ka apakšējie guļbūves vainagi ir bojāti un ir nepieciešams veikt renovāciju. Bet, ņemot vērā to, ka šāda tipa ēkām notiek arī koksnes bojāšanās, darba apjoms ir krietni plašāks.

Šinī gadījumā tiek lūgts, lai jūs atbalstītu, jo summa pēc būtības nav liela. Kā jau teicu, līdzekļi neparedzētiem gadījumiem... ja tas notiks kaut kad vēlāk, būs šķēršļi līdzekļu normālai apguvei.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 195. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 11, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 196. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 196. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 6, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 197. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 197. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 8, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 198. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīca lūdz finansējumu, lai veiktu konservāciju Krupenišku, Maslovas, Bondarišku un Boru lūgšanu namos. Līdzekļus varētu ņemt, kā es jau minēju, no Valsts kontroles revīzijā konstatētajiem... piedāvājumiem. Ja Valsts kanceleja atteiktos no reprezentācijas izdevumiem amatpersonām, būtu iespējams ietaupīt 350 tūkstošus eiro gadā, kurus varētu novirzīt tādām vajadzībām kā baznīcu konservācija.

Manuprāt, tas būtu labs solis, parādot, ka mēs cienām cilvēkus, kuri grib saglabāt mantojumu nākamajām paaudzēm. Valsts kontrole revīzijā norādīja, ka šos līdzekļus var pārvirzīt... Ko nozīmē baznīcu konservācija? Tas ir kultūrvēsturisks mantojums, kuru vajadzētu saglabāt. Mēs parādītu, ka stiprinām reģionus un dodam naudu, virzām finansējumu arī biedrībām, uzturam biedrības, palīdzam cilvēkiem, palīdzam draudzēm. Varbūt nākotnē būs iespēja tās rekonstruēt... iespēja paaicināt tūristus, lai būtu mūsu sabiedrības un citu cilvēku atbalsts šīm biedrībām un baznīcām.

Domāju, ka tas ir jēdzīgi – palīdzēt mūsu cilvēkiem, kuri vēlas saglabāt dievnamus. Summa nav liela, ir tikai aptuveni 13 tūkstoši, man liekas, valsts budžetam tas nav daudz. Tas ir steidzami, jo jau tagad tās baznīcas ir tādā stāvoklī, ka tās nevar izmantot. Konservācija palīdzētu saglabāt to mantojumu, kas mums vēl Latgalē palicis.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 198. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 16, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 199. – deputāta Teirumnieka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Teirumniekam.

E. Teirumnieks (NA).

Kolēģi! Skatām priekšlikumu, kurš ir ar gandrīz vismazāko pieprasīto summu, kas šodien un vispār šinī likumprojektā tiks izskatīta. Runa ir par atbalstu Latgales Fotogrāfu biedrībai. Ja skatāmies no biedrības dislokācijas vietas, runa ir par muzeju, kurš atrodas Preiļos. Priekšlikums ir paredzēts, lai tiktu veikta apkures katla un apsaistes elementu iegāde un uzstādīšana šim muzejam.

Ja runājam par Latgales Fotogrāfu biedrību, tā ir dibināta 2010. gadā un ļoti aktīvi darbojusies, lai apkopotu vēsturiskos materiālus, kas saistīti tieši ar Latgales fotogrāfiju. Šinī muzejā glabājas fotomateriāli – oriģināli, negatīvi, stikla plates, diapozitīvi un tā tālāk –, kas ir vērtība pati par sevi. Ir izveidota arī analogā fotolaboratorija. Šinī gadījumā, ir jāsaka, tas ir muzejs, kurš kļūst arvien populārāks un ne tikai nodrošina informāciju par fotogrāfiju, bet kopumā runā par amatniecību un sadzīvi Latgalē un Latgales tradīcijām.

Būtiskākais, uz ko visvairāk vērsts šis priekšlikums, ir tas, ka muzejā izveidota un atklāta fotogrāfa Jāņa Gleizda piemiņas istaba. Kā jūs zināt, tas ir pasaulslavens fotogrāfs. Ja mēs apkures sistēmas dēļ pazaudējam vērtības, kuras tur atrodas, tad faktiski tas ir globāls zaudējums – ne tikai Latgalei, bet Latvijai kopumā.

Problēma ir tāda, ka esošā apkures sistēma darbojas jau vairāk nekā padsmit gadus. Ja runājam par katlu, tad šī, es domāju, ir minimālā summa, kas tiešām būtu atbalstāma, lai mēs varētu veikt ļoti loģiskas korekcijas... attiecībā uz šo priekšlikumu, kas iepriekš komisijā netika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 199. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. Tagad pēdējais priekšlikums, ko es pieteikšu.

200. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies Aivai Vīksnai par darbu.

Moskvinas vecticībnieku draudze lūdz piešķirt finansējumu bērnu nometnes organizēšanai 2025. gadā. Šī iniciatīva ir vērsta uz bērnu un visas Latvijas attīstību, izglītošanu un emocionālo labklājību, veicinot vērtību, tradīciju un sabiedrības saliedēšanas stiprināšanu.

Finansiālais pamatojums. Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka atteikšanās no reprezentācijas izdevumiem amatpersonām Valsts kancelejā ļautu ietaupīt (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

V. Pleškāne.... 350 tūkstošus eiro gadā. Šie līdzekļi varētu tikt novirzīti Moskvinas vecticībnieku draudzei. Bērnu nometnes nozīme un ieguvumi ir ļoti svarīgi.

Nometne bērniem piedāvātu iespēju apgūt vērtīgas dzīves prasmes, iepazīt vecticībnieku kultūru, tradīcijas un garīgo mantojumu. Tā palīdzētu veidot pozitīvas personiskās īpašības, piemēram, atbildību, sadarbību un cieņu pret citiem. Bērni no visas Latvijas nometnē gūtu iespēju savstarpēji mijiedarboties, veidot draudzīgas attiecības un iepazīt dažādu reģionu kultūru, kas veicina sabiedrības saliedētību un savstarpējo sapratni.

Šādas nometnes īpaši nozīmīgas ir arī ģimenēm ar ierobežotiem līdzekļiem, kuras citādi nevar nodrošināt bērniem šādas iespējas. Nometne sniegtu bērniem iespēju pavadīt laiku dabā, iesaistoties sportiskās, radošās un garīgās aktivitātēs, kas stiprinātu viņu emocionālo un fizisko veselību.

Bērnu nometnes organizēšana Moskvinas vecticībnieku draudzē nav tikai vietējā mēroga iniciatīva, tās mērķis ir apvienot bērnus no dažādiem Latvijas reģioniem, stiprinot nacionālās piederības izjūtu un daudzveidīgas sabiedrības veidošanu. Šāda veida aktivitātes palīdz bērniem izaugt par līdzsvarotām, atbildīgām un saliedētām personām, kas būs nākotnes Latvijas sabiedrības pamats. Moskvinas vecticībnieku draudzes nometne ir ieguldījums Latvijas bērnu izglītībā, veselībā un nākotnē.

Es aicinu piešķirt nepieciešamo finansējumu šim projektam, kas palīdzēs veidot spēcīgu un vienotu sabiedrību, kurā bērni var attīstīt savas prasmes un talantus, saglabājot Latvijas kultūras daudzveidību.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 200. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 25, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs (JV).

201. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Moskvinas vecticībnieku draudze lūdz piešķirt finansējumu draudzes salidojuma pasākumam 2025. gadā. Šāds pasākums ne tikai veicinātu vecticībnieku kopienas vienotību un tradīciju saglabāšanu, bet arī stiprinātu Latvijas daudzveidīgo kultūras mantojumu un sabiedrības saliedētību. Finansiālais pamatojums – 350 tūkstoši no reprezentācijas izdevumiem.

Salidojuma nozīme un ieguvumi sabiedrībai. Salidojuma mērķis ir stiprināt vecticībnieku kultūrvēsturisko mantojumu, kas ir būtiska Latvijas daudzveidīgās identitātes daļa. Šādi pasākumi palīdzēs saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nozīmīgas kultūras vērtības un tradīcijas. Salidojums sniedz iespēju kopienas locekļiem no dažādiem Latvijas reģioniem satikties, dalīties ar pieredzi un stiprināt savstarpējās saites, kas veicina vienotu un stipru sabiedrību. Šāda mēroga pasākumi piesaistīs cilvēkus no visas Latvijas, veicinot reģiona ekonomisko aktivitāti un popularizējot Moskvinas un citas vecticībnieku draudzes kā kultūras centrus.

Salidojums būs nozīmīgs arī garīgai kopībai, jo tas veicinās dalībnieku kopības un piederības izjūtu un emocionālo attīstību. Moskvinas vecticībnieku draudzes salidojums nav tikai iekšējs – kopienas – pasākums, jo uz tādiem salidojumiem brauc vecticībnieki no visas Latvijas. Šādi pasākumi stiprina valsts kopienu identitāti un apliecina cieņu visām kultūras kopienām, veicinot savstarpēju sapratni.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Naudas summa nav liela – tikai pieci tūkstoši. Tāpēc aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 201. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 29, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 202. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tagad lūdzu arī koalīciju varbūt iznākt un parunāt, turpināt dialogu... Rēzeknes pilsētas un novada pensionāru apvienība lūdz izskatīt iespēju... par finansiālo palīdzību tikai piecu tūkstošu apmērā Rēzeknes senioru konferences un sporta spēļu organizēšanai. Rēzeknes senioru konferences un sporta spēļu mērķis ir saliedēt visus Latgales seniorus, jo Latvijas senioru un visu iedzīvotāju... sabiedrība ir Latvijas vislielākā vērtība. Gados vecu cilvēku nozīme tuvākajās desmitgadēs būtiski palielināsies, arī Reira kungam nākamgad būs iespēja pievienoties pensionāriem un piedalīties sporta un citos pasākumos. Tāpēc lūdzu atbalstīt, lai viņš varētu atbraukt uz Rēzekni pie Rēzeknes pensionāriem un piedalīties sporta un konferenču pasākumos.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 202. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 24, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 203. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 204. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 205. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, Auguļa kunga joprojām nav zālē, tā ka diskusijas neizvērsīsim. Nav, kas atbild uz mūsu jautājumiem. Vien gribu norādīt, ka katru gadu gan no šī pabalsta, gan no citiem pabalstiem paliek pāri līdzekļi, jo bērnu un jaundzimušo skaits samazinās. Man kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātam nav dota iespēja noskaidrot, kur šī nauda, kas gada sākumā tiek pielemta ģimenēm ar bērniem, paliek... vēlāk pārdalīta, kam pārdalīta un kāpēc tā netiek saglabāta, lai palielinātu pabalstus tiem bērniem, kas ir piedzimuši.

Tāpat vēlos norādīt, ka no hipotekāro kredītu atbalsta mājsaimniecībām, kas tika pārdalīts no bankām, starpība ir aptuveni 15 miljoni – kas pienācās šīm ģimenēm un mājsaimniecībām –, kurus arī varētu pārdalīt, lai šo pabalstu palielinātu. Līdz ar to arguments, ka nav naudas, būtu pieļaujams tikai tad, ja jūs vispirms būtu atstājuši ģimenēm to naudu, kas jau ir iedalīta, un tad paskatītos, vai tur pietiek vai nepietiek. Sāksim ar to, ka mēs neatņemam ģimenēm un bērniem jau iepriekš pielemto. Nāciet paskaidrot, kur tas finansējums... kādām vajadzībām ir novirzīts, jo šobrīd budžeta failos to nevar atšifrēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Mairitai Lūsei.

M. Lūse (PRO).

Katru reizi – un šis attiecas uz visām reizēm, kad šeit tiek runāts par atbalstu jaunajiem vecākiem, – es ļoti uzmanīgi klausos, vai bērni tiek redzēti... kas vairāk kā mūsu pensiju maksātāji, bet sievietes – kā pietiekama vai nepietiekama bērnu skaita dzemdētājas. Indikatori, ko mēs izvēlamies, ietekmē mūsu izvēlētās politikas. Un atkal teikšu: es ceru, ka mēs vēlamies redzēt nevis vienkārši lielāku dzimstības koeficientu, bet gan laimīgus vecākus un bērnus.

Citās valstīs šāda politika – pabalstu palielināšana – nav ievērojami palielinājusi jau minēto tādu ļoti sauso dzimstības koeficientu. Bet, pat ja atbalsta palielināšana un cits atbalsts jaunajiem vecākiem ne par vienu nepalielinātu piedzimušo bērnu skaitu, es tik un tā šīs rīcības atbalstītu. Laimīgi vecāki un bērni, mazāks nabadzības risks gan bērniem, gan vecākiem ir vērtība pati par sevi.

Tagad nedaudz par pabalstiem. Neesmu labklājības ministre, bet uz vienu faktu norādīšu. Tā ļoti nekorekti izsakoties, viens jaundzimušais valstī šo gadu laikā izmaksā aizvien vairāk. Ļoti vienkārši. Ja 2018. gadā vidējais vecāku pabalsts bija nedaudz virs 400 eiro, pagājušajā gadā tas bija jau vairāk nekā 600 eiro. Tātad strādājošais vecāks vecāku pabalstā mēnesī saņem vidēji par 200 eiro vairāk, līdz ar to vecāku pabalstam nepieciešamie līdzekļi pieaug.

Bērna kopšanas pabalstu ir svarīgi palielināt. To apzināmies mēs visi – gan pozīcija, gan opozīcija. Bērna kopšanas pabalsts, kā labi zinām, nav palielināts kopš 2014. gada. Un ko tas nozīmē? Ja 2014. gadā šis pabalsts sastādīja 53 procentus no minimālās algas, tad tagad tā ir tikai ceturtā daļa no minimālās algas. Bērna ienākšana ģimenē vecāku ienākumus šobrīd ievērojami samazina, jo 2014. gadā vidējās algas saņēmējs, aizejot bērna kopšanas atvaļinājumā uz gadu, zaudēja 10 procentus no saviem ienākumiem, tagad tie ir jau 25 procenti.

Uzsvēršu tomēr arī labo. Esam ne tikai samazinājuši nodokļus 80 procentiem Latvijas iedzīvotāju, bet arī vienkāršojuši nodokļu sistēmu, lai mazinātu stresu, ko tostarp sagādāja diferencētais neapliekamais minimums. Vairs nebūs jārēķina, cik liela summa jāmaksā nodokļos un ar cik lieliem neto ienākumiem varam rēķināties gada griezumā. Līdzīgi, es domāju... šis ir jautājums – nevis vai, bet kad mēs ķersimies klāt pie pabalstu sistēmas jaunajiem vecākiem. Arī tā būtu jāvienkāršo. Mēs ļoti labi zinām, ka pat ģimenes, kurās ir dzimuši vairāki bērni, katru reizi apjūk, kuram pabalstam kurā brīdī būs jāpiesakās, cik ilgi pēc bērna piedzimšanas būs jāgaida, lai saņemtu...

Sēdes vadītāja. Laiks.

M. Lūse. Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Lūse.... cik ilgi būs jāgaida, lai saņemtu pirmo bērna kopšanas un vecāku pabalstu pēc bērna piedzimšanas. Ja mēs skatāmies birokrātijas mazināšanas virzienā, tad šeit paveras lieliska iespēja ne tikai izgatavot skaidrojošos materiālus vecākiem, kā pieteikties pabalstiem, bet patiešām samazināt birokrātiju, ar ko vecākiem jātiek galā brīdī, kad ģimenes locekļu skaits palielinās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Jā, šis ir vienīgais pabalsts, kas ir man “galvā”, kurš mums vēl ir palicis... kuru mēs aprēķinām latos: bērna kopšanas pabalsts – 120 lati, konvertējot –171 eiro. Kā mums iet, un kā iet tām māmiņām, kuras laiž pasaulē mazuli un kuras, iespējams, pirms tam nav strādājušas? Atbildes droši vien nav.

Līdz ar to... ja nevaram uz 528 eiro, kā mēs rosinām, kas ir loģiski, aritmētiski aprēķināts lielums, palielinām šo skaitli kaut nedaudz, dodam iespēju vecākiem saņemt bērna kopšanas pabalstu kaut nedaudz lielākā apmērā. Mēs par šo nākam runāt jau trešo reizi. Nākamgad nāksim vēl.

Atbalstiet, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 205. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 6, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. Nākamais – 206. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Tieši tāpat kā 205. priekšlikumam, avots ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem... gandrīz vai iztukšojot kasi iepriekšējā priekšlikumā un... uz pusi samazinot ieņēmumus... izdevumu daļu nākamajam gadam. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... nē, nepiekrīt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Dāmas un kungi, opozīcijas priekšlikumiem valsts budžetā tiešām ir arī politiskais vēstījums. Kā jau es norādīju vakar un aizvakar, ja nemaldos, jā... valdība neatrod līdzekļus, lai šos pabalstus palielinātu, lai indeksētu ģimenes valsts pabalstu, lai gan ģimeņu pirktspēja inflācijas ietekmē būtiski kritusies, tāpat neatrod līdzekļus bērna kopšanas pabalsta palielināšanai. Atnāciet šeit un paskaidrojiet, kāpēc jūs nepalielinājāt atvieglojumu par apgādībā esošu personu? Ja nevar atrast līdzekļus šiem pabalstiem, tātad pabalstu... pieejai, kā palīdzēt īpaši aizsargājamai sabiedrības grupai, kas ir ģimenes ar bērniem, tieši bērniem – uzsveru! –, tad nodokļu izmaiņas var uztaisīt tā, lai ģimenēm būtu lielāks atbalsts. Labi, tagad jūs to neatbalstīsiet, nav finansējuma, šobrīd to nevar atrast, bet ir jāveido tādas nodokļu izmaiņas, lai ģimenes varētu saņemt lielāku atbalstu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! APVIENOTAJAM SARAKSTAM ir tieši tāda pati rūpe kā “Nacionālajai apvienībai”. Tāpēc es gribētu uzslavēt mūsu kolēģus, ka... kaut opozīcijai, bet ir priekšlikumi, kas mēģina rast atbildi uz jautājumu, kas ir tie instrumenti, kā uzlabot mūsu demogrāfijas situāciju.

Mēs saistībā ar budžetu esam jau iepriekš – šīs dienas laikā, vakardien – runājuši par “Rail Baltica” risinājumu neesību. Valdībai nav atbildes, ko īsti darīt ar “Rail Baltica” projektu, vismaz mēs nedzirdam to no premjeres. Bet vēl dramatiskāka par “Rail Baltica” problēmu, vēl nopietnāka problēma par šo 10 miljardu bedri ir Latvijas demogrāfiskā situācija, jo tas nozīmē, ka nākotnē samazināsies iedzīvotāju skaits. Šobrīd, ja nav atbildes, tas ir neizbēgami. Tā ir nodokļu maksātāju bāze, mainās īpatsvars starp darbspējīgajiem un pensionāriem, tātad tam būs dramatiskas sekas uz mūsu valsts nākotni.

Tas traģiskākais šajā stāstā ir tas, ka... un es gribētu dzirdēt... vienalga... premjere šeit nesēž, viņa tātad šobrīd nevar kāpt tribīnē un paust viedokli. Kur ir labklājības ministrs? Kāpēc viņš šodien nav zālē kopā ar citiem ministriem? Ja nav arī labklājības ministra, tad kāpiet tribīnē jebkurš no ministriem, kas pārstāv valdību, un, lūdzu, kaut nedaudz ieskicējiet, kaut ļoti lielās aprisēs, elementāru, loģisku plānu vai iespējamu scenāriju... vai šobrīd vispār valdībā ir kādi scenāriji mūsu demogrāfijas situācijas uzlabošanai.

Ja tā nav, ja valdība par to nedomā, tad skaidrs, ka šajā valdībā, šajā paplašinātajā, dinamiskajā valdībā, lēmums ir pieņemts – dinamiski virzīties uz strauju imigrācijas politikas pārskatīšanu, jo, ja nav bērnu, kas piedzimst mūsu valstī, ja mums nav iedzīvotāju, kas varēs uzturēt šo valsti, vajadzības gadījumā karot par šo valsti un to aizstāvēt, tad vēl viens veids ir ievest cilvēkus no ārpuses. Un tā ir ļoti liela politiska līnija, ļoti liela izšķiršanās.

Šo budžetu pieņemot, valdībai ir jākāpj tribīnē un jāizskaidro mums, kāds ir plāns un vai vispār ir plāns, vai ir redzējums par to, kāda būs mūsu valsts nākotne pēc pieciem un desmit gadiem. Bet, ja interesē tikai šis gads vai, maksimums, nākamās vēlēšanas, tad, piedodiet, par valstsvīriem un valstssievām šī valdība sevi nedrīkst saukt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Gribu dot vēstījumu tieši PROGRESĪVO virzienā. Jūs diezgan daudz minat, ka gribat cīnīties ar nevienlīdzību, mazināt to, bet tas, ko mēs redzam, – šobrīd šis budžets un arī ar to saistītā nodokļu reforma esošo nevienlīdzību tikai palielinās. Šis ir viens no piemēriem, kur mēs aicinām to novērst, palielinot ģimenes valsts pabalstus, jo citādi sanāks tā, ka persona ar vidējo atalgojumu no janvāra uz rokas saņems aptuveni 30–40 eiro vairāk neatkarīgi no tā, vai tā ir viena vai tā ir mamma ar diviem bērniem. Viņi šos... Viens saņems 30 eiro, un viens pats iztērēs, mammai ar diviem bērniem šie 30 eiro uz rokas būs jāsadala uz trīs galviņām. Tā ir tā nevienlīdzība, kuru jūs negribat ieraudzīt, un, palielinot ģimenes valsts pabalstu, būtu viens solis pareizajā virzienā, lai nediskriminētu cilvēkus par to, ka viņi ir izvēlējušies laist pasaulē mazuli.

Tāpēc aicinu šo atbalstīt.

Otra lieta, ko es vēlos teikt, tā kā šeit ir arī Bražes kundze... viņa vakar, aizvakar, es saprotu, nebija šeit, sēdē, bet deleģēja savu parlamentāro sekretāri, kura šeit bija un pārstāvēja ministriju. Ja Auguļa kungs kā labklājības ministrs nevar ierasties un aizstāvēt... un diskutēt par šiem jautājumiem, viņš varēja deleģēt savu parlamentāro sekretāru. Bet šeit atkal neviena nav. Mums nav, ar ko diskutēt. Mēs nesaprotam jūsu rīcību. Tad aicinu nāk kādu citu izskaidrot.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātie kolēģi! Situācijā, kad Latvijā ir zemākā dzimstība pēdējos simts gados, bērna kopšanas pabalsts ir palicis 2013. gada līmenī, bet atvieglojums par apgādībā esošu personu ir 2020. gada līmenī. Laikā, kad demogrāfija sarūk, ierēdņu skaits un birokrātija turpina pieaugt, un tas viss liecina par valdības prioritātēm, vērtībām. Mums netrūkst ierēdņu, birokrātu un ministru, mums katastrofāli trūkst jauno māmiņu un bērnu, tādēļ jebkurš atbalsts ģimenēm ar bērniem ir pamatots un atbalstāms.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien visiem! Es tikai vēlējos reaģēt uz Butāna kunga teikto attiecībā uz nevienlīdzību un uz to, ka šis budžets to palielinās. Es aicinu norādīt uz konkrētiem datiem, kas to apliecina, jo Finanšu ministrijas sniegtajos datos, kas ir pieejami saistībā ar šo budžetu, norādīts, ka saistībā ar ienākumu nevienlīdzību, kas šajā gadījumā tiek mērīta pēc Džini koeficienta, ienākumu nevienlīdzība... šajā budžetā... nākamgad mazināsies, un tā ir pirmā reize, kad politisku lēmumu rezultātā mērķtiecīgi tiks samazināta ienākumu nevienlīdzība. Tātad, ja ir dati, kas parāda to, ka nevienlīdzība Latvijas sabiedrībā saistībā ar ienākumiem nākamgad palielināsies, tad es lūdzu nākt šeit un to pastāstīt mums visiem, jo citādi šobrīd sanāk sabiedrības maldināšana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Tātad ir divi veidi, kā mēs varam rēķināt nevienlīdzības mazināšanu. Tas, ko darāt jūs, – jūs rēķināt, kāda ir nevienlīdzība atalgojumā, mēs rēķinām, kāda ir nevienlīdzība uz vienu mājsaimniecības locekli. Tā ir tā atšķirība. Jūs vienkārši rēķināt personas, kas saņem atalgojumu, tur jūs noteikti varat redzēt... šobrīd arī atsakoties no diferencētā... un visu šo IIN reformu... tur, protams, jā, ir sperti soļi, lai mazinātu nevienlīdzību, es to arī neesmu noliedzis, bet personām ar apgādībā esošām personām tā tas nebūs. Protams, varam minēt vēl citus konkrētus piemērus... ko jau vakar teicām par nevienlīdzību, arī attiecībā uz reģioniem, kur arī ģimenes ar... ceļot akcīzi un sadārdzinot degvielu, būs nevienlīdzīgākā situācijā. Un tādi piemēri ir vairāki. To jūs nevarat noliegt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam otro reizi.

A. Šuvajevs (PRO).

Mani priecē šī diskusija, es tikai vēlos turpināt būt precīzs. Tātad mēs skatāmies nevis uz atalgojumu, bet skatāmies uz ienākumiem, bet skatāmies uz kopējo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā. Es nedzirdēju no jūsu puses konkrētus datus, kas apliecina to, ka ienākumu nevienlīdzība palielināsies. Es aicinu nākt šeit un teikt nevis tikai frāzes, nevis tikai vispārīgas konceptuālas frāzes, bet norādīt uz konkrētiem datiem, jo es šobrīd atsaucos uz Finanšu ministrijas sniegtajiem datiem, kas ir pieejami visos budžeta dokumentos. Citādi joprojām sanāk sabiedrības maldināšana par to, kādā veidā ienākumu nevienlīdzība potenciāli palielināsies. Es neesmu dzirdējis datus, kas apliecinātu pretējo tam, ko šobrīd argumentē PROGRESĪVIE, – ka šī budžeta rezultātā ienākumu nevienlīdzība samazināsies. Tāpēc, lūdzu, – datus!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam otro reizi.

J. Klotiņš (NA).

Šuvajeva kungs, es tiešām gaidu, kad jūs paskaidrosiet, kādēļ augustā tajās nodokļu izmaiņās, kur jūs lēmāt... jūs tur noteikti bijāt klāt... kāpēc jūs nelietojāt to instrumentu? (Starpsaucieni: “Par priekšlikumu!”) Tas ir par priekšlikumu, par ko tad citu? Kāpēc jūs nelietojāt to instrumentu, kas mums ir jau ilgus gadus – atvieglojums par apgādībā esošu personu (Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā). Jūs to varējāt palielināt, varējāt tiešām izmantot tos 13,6 miljonus, kas bija, ko jūs tagad pieliekat pie neapliekamā minimuma, to varējāt pielikt pie atvieglojuma par apgādībā esošu personu. Paskatieties Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības aprēķinus, ko viņi iesniedza Sociālo un darba lietu komisijai. Jūsu kolēģe Mairita Lūse tos noteikti redzēja.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Šuvajeva kungs, es iesmaidīju, ka jūs gribējāt datus. Bērni taču nedzimst. Jums datu pietrūkst? Kam jums būvēt to “Rail Baltica”? Par bērniem ir runa.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ja stāsts ir par koeficientiem, tad katram ir savs mērķis un savs mērījums. Es piekrītu, ka pēc Džini koeficienta mēs varētu teikt, ka visiem kļūs mazliet labāk, un to, kurus tas ietekmēs slikti, nav, ja tā var izteikties, jo nodokļi kopumā tiek reformēti, atstājot vairāk ienākumu ģimenes budžetā visiem nodarbinātajiem. Bet tajā pašā laikā proporcionāli lielāks atbalsts sanāk tiem, kam ir apgādājamie, viņiem ir mazāk jāmaksā nodokļos, jo viņiem ir neapliekamais minimums par apgādājamiem, viņiem ir bērna kopšanas pabalsts, viņiem ir dažādi citi... vēl valsts pabalsts, līdz ar to proporcija starp to labumu... nevis Džini koeficients... bet starp to labumu, ko šīs nodokļu izmaiņas iedod diviem strādājošajiem bez bērniem un, piemēram, diviem strādājošajiem ģimenē ar trim, četriem vai pieciem bērniem... proporcionāli šis ieguvums ir mazāks.

Ja jūs būtu cēluši arī atbalsta sistēmu – neapliekamo minimumu par apgādājamiem, kopšanas pabalstu, kaut ko pielikuši ģimenes valsts pabalstam –, tad varētu teikt, ka situācija visiem ir līdzsvarā uzlabojusies.

Džini koeficients. Protams, jā... jo visiem tiks kaut kas mazliet vairāk. Bet, ja... nezinu, 50, 30 vai 10 eiro sadala uz diviem strādājošiem, tad viņiem abiem kopā ir ieguvums un uz diviem tērēta nauda. Ja mēs saliekam tos divus kopā un izdalām uz pieciem vai septiņiem ģimenes locekļiem, loģiski, uz katru personu ieguvums ir mazāks. Džini koeficients ir ailīte, ko vērtē... valsti kopumā, nevienlīdzību... piekrītu, tas iet uz augšu, un tas ir labi, bet, skatoties līdzi katrai ģimenes situācijai, tas ir tas stāsts, par ko es teicu, – Rīgā ar četriem bērniem maznodrošināto slieksnis ir, ja pelna valstī vidējo; reģionā ar trīs bērniem – ja pelna reģionā vidējo atalgojumu. Diemžēl tā tas ir – paliek sliktāk.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 206. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 12, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 207. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 207. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 10, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

J, Reirs. 208. – deputātes Petravičas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cenas kāpj, dzimstība samazinās, bet pabalstu apmērs stāv uz vietas gadiem ilgi. Kamēr valstī gadu no gada kāpusi inflācija un arī dzimstības līmenis strauji samazinās, tikmēr bērnu kopšanas pabalsta apmērs nav pārskatīts jau 10 gadus.

Labklājības ministrija nāca uz Sociālo un darba lietu komisiju un rosināja pabalsta apmēru sasaistīt ar ienākumu mediānu, tādējādi nodrošinot tā ikgadēju automātisku pārrēķināšanu. Tāpat rosināja arī palielināt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 724 eiro, bet, kā redzam, budžetā no tā nekas nav ieraugāms. Bija daudz un dažādu labu priekšlikumu, bet tas viss palika tikai solījumu līmenī.

Bērna kopšanas pabalsta palielināšana būtu būtisks sociālās politikas solis, kas ietekmētu gan ģimenes labklājību, gan demogrāfisko situāciju, gan sabiedrības ekonomisko attīstību. Tas ir atbalsts ģimenēm ar maziem bērniem. Bērna kopšanas pabalsts sniedz finansiālo palīdzību ģimenei laikā, kad viens no vecākiem nevar strādāt pilna laika darbu vai vispār nestrādā.

Palielinot šo pabalstu, ir mazākas finansiālās rūpes, ģimenēm ir vairāk līdzekļu bērnu uzturēšanai, piemēram, pārtikas, apģērba, medicīnisko pakalpojumu segšanai, tā ir arī lielāka drošības sajūta – vecāki vairāk laika var veltīt bērna pirmajiem dzīves gadiem, mazāk raizējoties par ienākumiem.

Tā ir arī dzimstības veicināšana. Palielināts bērna kopšanas pabalsts motivē ģimenes plānot vairāk bērnu, jo valsts atbalsts rada drošības sajūtu. Šis aspekts ir svarīgs mums Latvijā, kur dzimstība ir zema, jaunie vecāki bieži sastopas ar finansiālām grūtībām. Palielināts pabalsts var samazināt to nedrošību, kāda rodas ar bērna nākšanu pasaulē.

Tā ir arī sociālā taisnīguma nodrošināšana. Atbalsts maznodrošinātām ģimenēm, ģimenēm ar zemiem ienākumiem, bērna kopšanas pabalsta palielināšana var būt izšķirošs faktors, lai nodrošinātu bērniem pienācīgus dzīves apstākļus.

Tās ir arī sieviešu ekonomiskās izaugsmes iespējas. Daudzas mātes, būdamas bērna kopšanas atvaļinājumā, zaudē ienākumus, palielināts pabalsts palīdz samazināt ienākumu plaisu starp dzimumiem un ļauj sievietēm atgriezties darba tirgū.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 208. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 11, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šie deputāti: Česlavs Batņa, Raivis Dzintars, Jānis Grasbergs, Māris Kučinskis, Viktors Pučka, Edgars Putra, Aleksejs Rosļikovs, Juris Viļums, Jānis Vitenbergs... ir, un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.

Turpinām skatīt deputātu iesniegtos priekšlikumus.

209. priekšlikums.

J. Reirs. 209. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, šis priekšlikums paredz palielināt ģimenes valsts pabalstu par vienu bērnu. Šobrīd par vienu bērnu ģimene saņem 25 eiro, priekšlikums ir šo summu palielināt līdz 50 eiro. Protams, 25 eiro ģimenei nebūs izšķirošais faktors, lai izvēlētos laist bērnu pasaulē vai ne, bet tas ir attieksmes jautājums. Tā kā šobrīd finansiālās ierobežotības apstākļos nevar atļauties visiem pacelt ģimenes valsts pabalstu, tad varētu vismaz tiem, kam ir viens bērns.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 209. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 10, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 210. – deputātes Petravičas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, šobrīd ir 213 eiro mēnesī, un šādu pabalstu saņem 14 341 persona. Pabalsta apmērs nav mainīts kopš 2014. gada, kad to paaugstināja no 142 eiro uz 213 eiro.

Ir pagājuši 10 gadi, un salīdzinājumam – 2014. gadā minimālā alga bija 320 eiro, nākamgad tā būs jau 740. Tātad 2014. gadā pabalsta apmērs bija 70 procenti no minimālās algas, nākamgad tie būs vairs tikai 30 procenti. Lai arī šis pabalsts nav piesaistīts minimālajai algai, tomēr ir jābūt kādam atskaites punktam, kā to novērtēt un pārskatīt. Ja mēs parēķinām, cik liela ir bijusi inflācija šo 10 gadu laikā (un pabalsti netiek indeksēti), – kādas vajadzības šis pabalsts vairs var nosegt?

Tāpēc lūdzu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 210. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 10, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 211. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 211. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 13, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 212. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es aicināšu tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu, kas ir saistīts ar to, lai palielinātu bērna piedzimšanas pabalstu, jo bērni – tā ir mūsu nākotne, bez viņiem mums nebūs nekā.

Liels lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 212. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 21, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 213. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 213. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 13, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 214. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 214. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 16, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 215. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šis priekšlikums ir, lai nodrošinātu demogrāfijas uzlabošanas pasākumus, lai motivētu cilvēkus tomēr veidot ģimenes un radīt bērnus. Pagājušā gadā bija apakšprogramma, kurā demogrāfijas pasākumiem bija pieci miljoni, šogad budžetā tas nav.

Es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo – atkārtošu – bērni ir mūsu nākotne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 215. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 20, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 216. – deputātes Petravičas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Pagājušajā gadā iedzīvotāju skaits samazinājās septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs, vislielākais kritums bija Latvijā – par 0,6 procentiem jeb par 11,1 tūkstoti. 2023. gadā Latvijā piedzima 14 490 bērnu, tas ir par 9,2 procentiem jeb par 1464 mazāk nekā 2022. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simts gadu laikā.

Paaudžu maiņu raksturojošais rādītājs ir summārais dzimstības koeficients. 2016. gadā tas pieauga līdz 1,74, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1992. gada, tomēr kopš 2017. gada dzimstības koeficients ir samazinājies, un 2023. gadā tas bija vairs tikai 1,36, kas ir tālu no vēlamā bērnu skaita normālai paaudžu nomaiņai.

Zemās dzimstības iemesli galvenokārt ir saistīti ar dažādiem sociāli ekonomiskiem un demogrāfiskiem faktoriem. Jauno ģimeņu vidū izplatīta ir ekonomiskā nenoteiktība, kas rada lielas bažas par nākotni un finansiālām iespējām audzināt bērnus. Viena no iespējām, kā palielināt dzimstību, ir spēcīgas sociālās aizsardzības sistēmas un pakalpojumu ieviešana. Un tas ir arī attieksmes jautājums.

Šoreiz... vai piedzimšanas pabalsts būtu pieci tūkstoši, vai es piedāvāju 730, tā, kā to sākotnēji piedāvāja arī Labklājības ministrija... un no nākamā gada to varētu ieviest... jo tomēr saspringta budžeta apstākļos nevaram atļauties tik daudz, kā gribētos, bet jaunās ģimenes ir prioritāte... un valdībai šobrīd nav nekādu plānu, kā atbalstīt ģimenes. Tā ir prioritāte tikai vārdos, un ģimenes to lieliski saprot, bet valdību diemžēl tas neinteresē. Un nav arī cerību, ka 2026. gadā kaut kas mainīsies, jo ekonomiskā izaugsme jau netiek solīta, grimstam parādos un bezcerībā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 216. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 20, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 217. – deputātes Petravičas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Šis priekšlikums piedāvā palielināt īpašas kopšanas pabalstu bērniem ar invaliditāti kopš dzimšanas no 313 līdz 413 eiro. Tā kā šāds priekšlikums jau ir atbalstīts no Labklājības ministrijas 203. un 204. priekšlikumā, es balsojumu neprasu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad 217. priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 218. – deputātes Petravičas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Pabalsta palielināšana cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša kopšana, ir ļoti nozīmīgs jautājums. Tas tieši ietekmē viņu dzīves kvalitāti un nodrošina iespējas saņemt pienācīgu aprūpi, un šāda pabalsta palielināšana ir pamatota vairāku iemeslu dēļ. Tās ir augstās aprūpes kopšanas izmaksas. Cilvēkiem, kam nepieciešama īpaša kopšana, bieži vien ir vajadzīga arī specializēta medicīniskā aprūpe, medikamenti, ārstēšana, rehabilitācija. Tie ir aprūpes pakalpojumi – algoti aprūpētāji vai ģimenes locekļu palīdzība, kas bieži vien zaudē iespēju strādāt pilnvērtīgu algotu darbu. Tas ir specializēts aprīkojums – ratiņkrēsli, lifti, medicīnas ierīces, kā arī izdevumi mājokļa pielāgošanai.

Esošais pabalsta apjoms bieži vien nesedz šīs izmaksas, rada finansiālu slogu ģimenēm un ierobežo cilvēkiem ar invaliditāti nepieciešamo palīdzību. Tas ir arī atbalsts ģimenes locekļiem aprūpētājiem, jo bieži vien ir darba zaudēšana, ienākumu samazināšanās. Tā ir palielināta emocionālā un fiziskā slodze aprūpētājiem. Lielāks pabalsts varētu daļēji kompensēt šo zaudējumu un sniegt ģimenēm lielāku finansiālo drošību, ļaujot veltīt vairāk laika aprūpei.

Inflācijas un dzīves dārdzības pieaugums... un esošie pabalsti netiek indeksēti un neatbilst dzīves dārdzības izmaiņām. Ņemot vērā inflāciju, enerģijas, pārtikas un pakalpojumu pieaugošās izmaksas, ģimenēm, kas rūpējas par bērniem ar īpašām vajadzībām, kļūst arvien grūtāk segt nepieciešamos izdevumus. Kaut arī šis bērns ir pārsniedzis 18 gadu vecumu, viņš tik un tā ir bērns, un tie ir tie mūsu mūžīgie bērni.

Tas ir sociālās nevienlīdzības mazināšanas jautājums. Cilvēki ar smagām invaliditātes formām un viņu aprūpētāji ir viena no ekonomiski un sociāli neaizsargātākajām sabiedrības grupām. Pabalsta palielināšana palīdzētu mazināt nevienlīdzību un nodrošinātu viņiem pienācīgu dzīves līmeni. Lielāki pabalsti parāda arī sabiedrības cieņu un solidaritāti ar tiem, kas saskaras ar īpašām vajadzībām un lielu aprūpes slogu.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 218. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 9, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 219. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 219. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 8, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 220. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 220. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 12, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 221. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 221. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 8, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 222. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 222. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 8, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 223. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 223. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 8, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 224. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 224. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 12, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 225. – deputātes Petravičas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, par šo priekšlikumu es jau debatēju pie likumprojektiem par valsts pensijām. Šis priekšlikums paredz atjaunot piemaksas par uzkrāto darba stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim – atjaunot visiem, kuri tajā laikā strādāja un kuriem ir darba stāžs, sadalot nevis pa trīs gadiem... lai cilvēkam nav jāgaida, kad pienāks viņa kārta un viņš varēs sākt saņemt piemaksu, jo tie ir reāli finansiālie zaudējumi.

Juridiskais birojs jau pagājušajā gadā norādīja, ka nevar piemērot atšķirīgu attieksmi pret cilvēkiem, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 225. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 5, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 226. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 226. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 8, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 227. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 227. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 9, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 228. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 228. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 11, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 229. – deputātes Stobovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Kad mēs runājam par drošības budžetu, saprotam, ka gribam rūpēties par saviem cilvēkiem, savu valsti. Valstij ir trīs pazīmes – iedzīvotāji, suverēna vara un teritorija. Ja teritorija mums būs aizsargāta, tad... iedzīvotāju mūsu valstī nav, mēs izmirstam.

Līdz ar to, lai realizētu valdības deklarēto – risināt valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus –, es ierosinu šo priekšlikumu, lai radikāli paaugstinātu iedzīvotāju skaitu. Jo drošības izjūta, uzticēšanās un paredzamība kopā ar izpratni un zināšanām, ar pieauguša cilvēka spēju savu dzīvi iekārtot un plānot ir tad, kad ir apmierinātas viņa vajadzības. Šajā gadījumā bērni ir Latvijas pamats, bērni ir Latvijas nākotne. Ja mēs runāsim tikai par to, ko varētu darīt, bet neatbalstīsim šo iniciatīvu, Latvijai vairs nebūs, ko sargāt, nebūs, kas Latvijā dzīvo.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Aicinu uz samērīgumu. Runa ir par pabalstu – pieciem tūkstošiem eiro. Mums te ir tāds sentiments par dzimstību un tās risinājumiem.

Ja mēs palielināsim pabalstus par bērniem līdz noteiktam apmēram, arī valsts ekonomika sasniegs kaut kādu noteiktu līmeni, kas ir tuvu ideālam, tad mums sāks dzimt bērni un ar demogrāfiju viss būs kārtībā, tad būs arī demogrāfiskais sprādziens. Diemžēl tā nenotiks, kolēģi! Pat pie vislielākajiem iespējamiem pabalstiem un pie iespējami labākā labklājības līmeņa sasniegšanas piedzimušo skaits diemžēl nebūs pietiekams. Man tiešām ļoti žēl to teikt, bet labāk rūgta patiesība nekā saldi meli politiskā kapitāla audzēšanai.

Paskaidrošu, kāpēc kopš astoņdesmitajiem gadiem visā pasaulē dzimstības līmenis ir nokrities tik strauji, ka nav vairs nevienas demokrātiskas, ekonomiski attīstītas valsts, kurā būtu pozitīvs dzimstības pieaugums, kurā paaudze nomainītu paaudzi. Latvijā šobrīd ir 1,4 bērni uz vienu sievieti, šis līmenis ir ļoti līdzīgs visās demokrātiskajās pasaules valstīs, citās ir pat zemāks. Ļoti līdzīgs ir arī pasaules bagātākajās valstīs – ASV, Šveicē, Norvēģijā, Zviedrijā un citās. Paaudžu maiņa šobrīd nespēj notikt pat Indijā, iedomājieties – pat Indijā šobrīd nenotiek paaudžu maiņa! Ir liels kritums, un mēs nebūsim pirmā pasaules valsts, kura spēs ar pabalstiem pacelt dzimstību. Man tiešām žēl to teikt. Ja tas būtu iespējams ar pabalstiem, pasaules bagātākās valstis to būtu izdarījušas jau sen. Bet tās to nevar izdarīt, un arī viņiem dzimstības rādītāji ir ļoti līdzīgi mūsējiem.

Mums ir jābūt citai pieejai. Priecājos, ka gan opozīcijas pārstāvji, gan mēs valdībā domājam par mājokli, kur šīs jaunās ģimenes dzīvos. Neviens vairs negrib dzīvot guļbaļķu namiņā saimēs, kā tas bija agrāk. Laiki ir mainījušies. Mums ir īres mājokļi, būs jauna “Altum” kreditēšanas programma.

Tāpat svarīgs jautājums ir par bērnu pieskatīšanu. Agrāk dzīvoja saimēs, tagad vecvecāki strādā, nav, kas pieskata, skola beidzas vienos, vecāki mājās tiek sešos septiņos.

Tā ka domājam un rīkojamies kopā, tas ir mūsu kopīgs darbs, bet nenodarbojamies ar populismu un neejam vieglāko ceļu. Esam reālisti un skatāmies patiesībai acīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai otro reizi.

I. Stobova (LPV).

Kamēr Jaunās VIENOTĪBAS idejās dzīvojošie cer apdzīvotību palielināt ar imigrācijas palīdzību (Liepnas internātpamatskola jau ir kļuvusi par bēgļu izmitināšanas iestādi), progresīvi domājošie cīnās par visām ģimenēm... plūstošām identitātēm... kurām līdz bērnu radīšanai ir diezgan tālu, jo pieaugušām sievietēm un vīriešiem tas ir nesasniedzams kosmoss, jo kvīri nav vīri, kaut gan grib precēties.

Kā liecina modernā Rietumu pieredze, nekur imigrantu pieplūdums pamatiedzīvotājus nav darījis laimīgus – ne Zviedrijā, ne Vācijā, ne Francijā, ne Beļģijā. Toties tas padara valsti stipri nedrošāku.

Līdz ar to aicinu nevis runāt par alternatīvām, bet piedāvāt konkrētu rīcību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir fundamentāls jautājums. Ja mēs 30 gados esam aizslēguši vairāk nekā 400 skolas un nākamgad, piemēram, ir XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, man ir retorisks jautājums: vai mēs spēsim piepildīt lielo Mežaparka estrādi? Labi, varbūt nākamgad piepildīsim.

Bet tā tendence rāda... ja mēs tādā garā turpināsim ar dzimstību – katru gadu mīnus 10, mīnus 14 tūkstoši –, tad ir jāsaprot, ka pēc trīs paaudzēm mums nebūs vairāk savas valsts, jo nebūs, kas aizstāv, tāpēc ka nebūs cilvēku. (Starpsauciens.)

Dažiem labiem kungiem, kuri, protams, ir visnotaļ labi un ģimenes cilvēki, es ieteiktu aizbraukt ap pulksten pieciem pēcpusdienā pie Latvijas Zinātņu akadēmijas, kur katru dienu no Latvijas brauc projām cilvēku pilni autobusi... ar vienvirziena biļeti. (Starpsauciens.)

Līdz ar to līkne ir tāda, kā jau teicu, – pēc trīs paaudzēm mēs būsim ne vairāk kā 300 vai 500 tūkstoši cilvēku. Ko darīt? Neko nedarīt? (Starpsauciens.) Neko nedarīt?

Šībrīža politika ir tendēta tikai uz to, lai atņemtu un sadalītu, nav nekādā veidā vērsta uz to, lai atbalstītu ģimeni, ģimenes vērtības, uz to, lai mūsu cilvēki būtu labā omā, priecīgi, ar lielām ģimenēm. Nav vērsta. (Starpsauciens.)

Tātad šobrīd vienīgā iespēja, kā to visu uzlabot, ir nopelnīt naudu un samaksāt cilvēkam, lai stimulētu viņu veidot lielu ģimeni. (Starpsauciens.) Kamēr mums tā nebūs, mēs apdraudam savu valsti. (Starpsauciens.) Mēs apdraudam savu valsti, jo tas ir fundamentāls jautājums.

Tāpēc, kolēģi, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam. (Starpsauciens: “Simts miljoni – tās ir kapeikas, salīdzinot ar to, ka valsts var pazust!”)

J. Dombrava (NA).

Šī budžeta izskatīšanā Jaunā VIENOTĪBA jau tik daudz reižu ir parādījusi nespēju un kosmopolītismu, ka pat viņu valdes loceklis Krišjānis Kariņš to ir atstājis šī budžeta... laikā. (Starpsauciens.)

Liepiņa kungs, man ir neērti klausīties to, ko jūs sakāt. (Starpsauciens.) Migrantus vedam iekšā, nevis piedāvājam kaut kādu risinājumu. Neko Jaunā VIENOTĪBA nav izdarījusi šī budžeta kontekstā (Starpsauciens.), lai atbalstītu ģimenes ar bērniem (Starpsauciens.), neko, lai atbalstītu jaunās māmiņas...

Sēdes vadītāja. Dombravas kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli!

J. Dombrava.... radīt pēcnācējus. (Starpsauciens: “Kurā pasaules valstī...?”)

Pirmā bērna atbalstam... Jaunā VIENOTĪBA pasaka: jums pietiks ar 171 eiro. Bet Krievijas pensionāriem mēs esam gatavi palielināt pensijas neierobežoti. (Starpsauciens.) Tā ir jūsu atbilde Latvijas jaunajām paaudzēm. (Starpsaucieni.) Jūs neesat pārskatījuši un arī iepriekšējās valdībās vienmēr noraidījāt visas iniciatīvas, kas bija vērstas uz atbalsta palielināšanu tieši gados jauniem cilvēkiem.

Šis priekšlikums (Starpsauciens.) nav ideāls. Nav ideāls, bet piedāvā kaut kādu risinājumu. Jaunajai VIENOTĪBAI nav risinājuma (Starpsaucieni.), nav neviena risinājuma, kā veicināt tautas ataudzi. Vienīgā atbilde – vedam iekšā imigrantus no citām pasaules valstīm (Starpsauciens: “Kurā vietā...?”), ko visu laiku esat lobējuši valdības sarunās. (Starpsauciens: “Nevajag muldēt!”) Tā ir patiesība, tāpēc Nacionālā apvienība šobrīd nav kopā ar jums valdībā. (Starpsauciens: “Jā, jā, jā!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Protams, viens pabalsts neatrisinās demogrāfisko situāciju, tāpēc bērni nesāks dzimt vairāk. Tas ir vesels pasākumu kopums, ko ģimenes sagaida, kas ir nepieciešams, lai ģimenes sajustos drošas, sajustu, ka tās ir valstij vajadzīgas, ka saņems nepieciešamo atbalstu, ja nonāks grūtībās. Tas ir saistīts gan ar piedzimšanas pabalstu, gan ar bērna kopšanas pabalstu, lai ģimene varētu palikt mājās pie bērna, zinot, ka savus ienākumus nezaudēs, ka viņu dzīves līmenis nenokritīsies, kad ģimenē būs ienācis bērns.

Nākamais – veselības aprūpe. Vai viņi to varēs saņemt nepieciešamajā apjomā un kvalitātē? Nākamais – izglītības jautājums. Vai viņi varēs savam bērnam nodrošināt labāko izglītību, nodrošināt visus interešu pulciņus, lai bērnu pilnvērtīgi attīstītu? Nākamais – mājokļa jautājums.

Mēs varam visu šo kopumu iesniegt kā priekšlikumus, un, protams, tie netiks atbalstīti, jo, kā jūs sakāt, naudas nav, mēs to nevaram atļauties. Bet varbūt tomēr ir ar kaut ko jāsāk, kaut vai palielinot šo pabalstu, lai ģimenes zina: jā, mēs beidzot esam prioritāte, par mums sāk domāt, par mums sāk rūpēties, varam kaut nedaudz sajusties drošāk, jo esam sadzirdēti.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

Kolēģi! Mazliet klusāk! “Nacionālā apvienība”, mazliet klusāk!

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Protams, var bļaustīties un teikt, ka pabalsti bērnu dzimšanai nav vajadzīgi, bet es gribētu, lai koalīcija pastāsta, kāda ir bērnu politika. Diemžēl cipari ir iznīcinoši.

Ja deviņdesmito gadu sākumā Latvijā dzima ap 40 tūkstošiem bērnu... protams, pašreiz Latvijā dzīvo apmēram par miljonu mazāk iedzīvotāju... bet, ja mēs paskatāmies pat no tā aspekta, tad šodien vajadzētu dzimt vismaz 20–25 tūkstošiem bērnu. Cipari parāda pretējo. Pagājušajā gadā piedzima 14 tūkstoši bērnu, bet nomira 30 tūkstoši cilvēku. Šogad cipars būs – nedaudz virs 12 tūkstošiem bērnu. Mēs krītam bezdibenī. Un par to netiek runāts. Formula, kas ir parādīta... ir skaidri pateikts... būtu jāpiedzimst vismaz 20 tūkstošiem bērnu.

Ja jūs nevarat piedāvāt citus mehānismus, kā atbalstīt bērnu dzimstību, tad, lūdzu, atbalstiet kaut vai šo. Jautājums – kur ņemt naudu? Es jums pateikšu, kur ņemt naudu. Vajag pelnīt vairāk. Iedodiet plānu, lai valsts attīstās. Kur ir Jaunās VIENOTĪBAS valdības attīstības plāns? Kā palielināt, divkāršot ienākumus? Mēs taču dzirdējām, ka ienākumi tiks divkāršoti. Neesmu dzirdējis no šīs tribīnes. Zinām to, ka mēs atkal aizņemamies divus miljardus. Zinām, ka budžeta deficīts būs trīs procenti no IKP.

Problēma – jums nav ideju. No jums pat Kariņš ir aizmucis prom. Pateica, ka neatbalsta Jaunās VIENOTĪBAS politiku. Izlasiet sociālajos tīklos, viņš pateica, ka vairs neatbalsta Jaunās VIENOTĪBAS politiku. Kariņam vairs Jaunā VIENOTĪBA nav vajadzīga. Vot, tik tālu mūsu valsts... pats laižas projām, tāpēc ka netic vairs Jaunās VIENOTĪBAS valdībai. Tāda ir realitāte. Izlasiet, ko viņš ir uzrakstījis – neatbalsta jūsu realizēto politiku. Pat Kariņš neatbalsta.

Godājamie kolēģi, es nezinu, kā ar jums runāt. Jums nav ideju, jums nav plānu. Kāpēc jūs vadāt šo valsti? Kā attīstīt valsti, kā apdzīt Igauniju, Lietuvu, citas Eiropas valstis? Un tagad, kad notiek diskusijas par atbalstu bērniem, jūs visi ņirdzat. Nāciet tad, lūdzu, pastāstiet, kā jūs veicināsiet demogrāfiju, kā atbalstīsiet daudzbērnu ģimenes un tā tālāk! Izskatās, ka Latvijas tradicionālās ģimenes nav jūsu vērtība. (Starpsaucieni. Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi! Krišjānis Kariņš noteikti būtu palicis Jaunajā VIENOTĪBĀ, ja būtu sistemātiski lēmumi. Pensiju 2. līmeni... dārgā Jaunā VIENOTĪBA, mēs jūs brīdinājām – nedariet to! Nebūtu Kariņu pazaudējuši.

Bet, kolēģi, par priekšlikumu. Tas viss ir saistīts ar priekšlikumu. Priekšlikums ir gana ambiciozs, es domāju, pietiekami apjomīga summa – simts miljoni. Vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts – pieci tūkstoši. Tas ir pirmais solis, bet, lai ģimenes pieņemtu lēmumu laist pasaulē bērnu, tām ir jāredz perspektīva ilgākā laika periodā. Bērna piedzimšanas pabalsts, piemēram, Jūrmalas valstspilsētā jau ar 1. janvāri ir tūkstoš eiro. Tas ir pašvaldības atbalsts. Ja būtu iespējams šāds piecu tūkstošu vienreizējais pabalsts no valsts puses, lai var nokomplektēt visu, kas ir bērna sākotnējā posmā nepieciešams, – izcili! Bet arī ar to, kolēģi, noteikti ir par maz.

Pirmsizglītības pieejamība, sākumskolas pieejamība, sporta pulciņi – viss, par ko mēs šeit runājam jau trešo dienu, kolēģi! Visbeidzot jūsu, Jaunā VIENOTĪBA, vārdiem runājot, šajos ģeopolitiskajos apstākļos cilvēki, plānojot ģimenes pieaugumu, skatās arī uz valsts drošību (domāju, mēs visi to ļoti labi saprotam), tai skaitā ieklausās politiķu solījumos un teiktajā pirms vēlēšanām.

Piemēram, kāda frakcija pirms vēlēšanām sola, ka nekādā gadījumā nebalsos par Stambulas konvenciju, bet pēc tam nobalso. Tādi sistemātiski lēmumi nemitīgi rada izjūtu... mēs neticam politiķiem, ļoti neticam politiķiem. Kolēģi, mēs par saviem vārdiem atbildam ar savu rīcību. Tad arī dzimstība šai valstī būs nesalīdzināmi lielāka.

Tā ir sistemātiska, kompleksa pieeja... ticība savai valstij... sākot no tā, ka valsts spēj sociāli, militāri un ekonomiski parūpēties par saviem cilvēkiem, sākot no bērna piedzimšanas, tai skaitā – ar bērna piedzimšanas pabalstiem, līdz cienījamām vecumdienām, senioru vecumā saņemot pensiju, tai skaitā – pensiju 2. līmeņa maksājumus. Tie visi ir kompleksas pieejas risinājumi.

Kolēģi, nedomājam vienai dienai, nedomājam tikai, kā mēs šodien saglabāsim koalīciju ar šīm trim frakcijām. Padomājam arī par iemesliem, kāpēc mēs pēdējos 20 gados atpaliekam visos rādītājos.

Es atgādinu, dārgā Jaunā Vienotība, – pēdējā 21 gada laikā šis ir sešpadsmitais budžets, ko ir sastādījuši jūsu partijas biedri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Kolēģi! Es runāšu par priekšlikumu. Varbūt izklausās ļoti labi, kādai lielai daļai ģimeņu šāds liels pabalsts nenāktu par sliktu un tiktu izlietots ļoti labiem mērķiem un nolūkiem. Bet esmu strādājusi par jaunatnes lietu speciālisti, esmu strādājusi ar bērniem un jauniešiem no ļoti dažādām ģimenēm. Es nezinu, vai katrs no jums ir ar ko tādu saskāries, bet Latvijā ir ģimenes, kurām šāds pabalsts būs ne tas pareizais motivators. Tās ir ģimenes, kurās jau ir seši septiņi bērni, un viņi jau šobrīd netiek galā, tas valstij ir milzīgs slogs.

Tas, kur mēs varētu palīdzēt, – tieši atslogot pēc tam, kad bērns ir piedzimis – veselības aprūpe, pakalpojumi. Galu galā ir citi priekšstati – par to, ka varētu celt ikmēneša atbalstu vecākiem, bērna pabalstu. Tas būtu daudz lietderīgāk – daži eiro klāt pie tā pabalsta, nevis tik milzīga summa – pieci tūkstoši eiro – vienā dienā, vienā reizē. Skaidrs, visās ģimenēs to iztērē diezgan ātri, un pēc gada, diviem sākas problēmas. Citiem tas ir ne gads, divi, bet jau krietni agrāk, ir tādas ģimenes, kur problēmas ir nemitīgi.

Es uzskatu, ka šī tiešām ir ļoti nepareiza pieeja šiem jautājumiem. Mēs esam atslogojuši vecākus vai topošos vecākus, kas strādā. Turpmāk viņu maciņos paliks vairāk, jo būs jāmaksā mazāki nodokļi. Tas ir īstais veids, kā atbalstīt cilvēkus, kas grib radīt bērnus. Aprūpe pēc tam, kad bērns ir piedzimis, – lai ir, kur bērnu palaist, lai ir, kas palīdz brīžos, kad tas vecākiem ir nepieciešams, nezinu, auklīte vai pakalpojums, kur var atstāt bērnu, pat ja vecāks dzīvo mājās ar bērnu un pieskata viņu. Šie visi ir īstie risinājumi, nevis piecu tūkstošu eiro pabalsts pirmajā dienā, un tas arī viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ja mēs turpinām nopietni diskutēt par budžetu, kurā jau ir noblēdīti 500–600 miljoni, tad, protams, varam turpināt. Arī es piedalīšos.

Šai valdībai nav ne mazākās saprašanas, kas ir drošība. Drošība, pirmkārt, ir dzimstība, otrkārt, tā ir iekšējā valsts drošība, par ko mēs vispār nerūpējamies. Bet tie nav milzu vilcieni, kas iet pa purviem un pļavām kaut kur no Salacgrīvas līdz Salaspilij un maksā 10 miljardus vai katru gadu pa miljardam.

Mēs varētu kaut kādā veidā – ar vienu rāvienu – pārtraukt šo dzimstības kritumu, kas... šogad būs apmēram 12 tūkstoši. Pirms pieciem gadiem vēl bija apmēram 22 tūkstoši. Ja valdībai ienāktu prātā nevis stāstīt par fiktīviem drošības pasākumiem, bet skaidri un gaiši pateikt, ka, piemēram, nākamajā gadā valsts programma ir palielināt dzimstību par 10 tūkstošiem... Ļoti vienkārši.

Es ierosinu ļoti vienkāršu plānu. Te bija 100 miljoni, tas maksātu 120 miljonus. Tātad 10 tūkstoši bērnu. Nākamajā gadā katrai māmiņai, kurai jau ir divi bērni, par trešo, ceturto vai vēl kādu – prēmija. Turklāt maksāt tūkstoti par trešo, nākamo tūkstoti – arī par ceturto līdz 16 gadu vecumam, līdz pamatskolas beigšanai. Ne jau visi uz to ies, bet, pat ja visas māmiņas strādātu... mājās... kā algu saņemt tūkstoš eiro mēnesī par trešo bērnu, tad tie būtu tikai 120 miljoni gadā, 10 miljoni mēnesī – līdz bērna 16 gadu vecumam.

Man teiks: katru gadu skaits pieaugtu. Bet, redziet, visi jau nedzīvos mājās pat ar trim vai četriem bērniem. Viņi varbūt dzīvos trīs četrus gadus, un, ja bērns, piemēram, sešu gadu vecumā ies pirmsskolā... varbūt viņi arī tad ies strādāt, to bērnu nodos...

Tātad vidēji tas nekad nemaksās... līdz 9. klasei, maksimums... pēc sešiem septiņiem gadiem tas nemaksās vairāk par 250–300 miljoniem. Tā ir milzu nauda! Mums nav ne 120, ne 300 miljoni, bet miljards, divi miljardi, 10 miljardi, lai uz to brīdi jau visi 20... tas taču ir nieks! Te pat Zīle pateica – aizņemsimies to vienu miljardu, un Dombrovskis pateica – kas tad mums pie tiem trīs miljardu parādiem vēl to vienu nepaņemt?

Tāpēc aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un valdībai pārstrādāt. Beigās jau es ceru, ka trīs četri saprātīgie kartītes izņems un nebūs tā 51, vai ne? Tā ka šo budžetu vajadzēs pārstrādāt jebkurā gadījumā.

Bet aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, atbildot uz izskanējušo repliku par... Kariņš ir labais vai sliktais... tad es teikšu tā: ziniet, kā ir? Kuģis vēl peld, bet žurkas jau skrien projām. Un tad izdomājam tā, ka žurkas tomēr ir diezgan gudras radības, viņām ir milzīgs intelekta potenciāls. Es domāju, ka Kariņa kungs šinī gadījumā ir viens no gudrākajiem.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu, Zivtiņa kungs!

E. Zivtiņš. Jā, jā. Tas iet kontekstā ar priekšlikumu.

Tātad, ja jūs izlasītu, pieņemsim, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ programmu, tur ir skaidri un gaiši pateikts, ka šis ir komplekss jautājums un risinājums. Tātad ne tikai šie 5000 eiro par bērnu, bet arī saistībā ar hipotekārajiem kredītiem un vēl, un vēl, un vēl... un citām lietām. Un jāsaprot ir tas, ka 100 miljoni priekš tādas lietas nav liela nauda, tās ir kapeikas, ja mēs to salīdzinām ar Latviju, ar Latvijas pastāvēšanu, ar Latvijas drošību un Latvijas nākotni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi, lēmumu par pirmo un otro bērnu pieņemt ir salīdzinoši ļoti vienkārši, to es varu pateikt kā trīs bērnu mamma, bet ar katru nākamo – trešo, ceturto un piekto – ir ļoti būtisks tieši finansiālais atspaids, kas ar katru nākamo bērnu kļūst arvien būtiskāks.

Ļoti žēl, bet šajā budžetā ģimenes ar bērniem ir caurkritušas. Man ļoti žēl, un es nesaprotu to, kāpēc šeit nepiedalās labklājības ministrs Auguļa kungs un nav gatavs atspēkot jautājumus, kas skar valsts demogrāfiju.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ja Jaunajai VIENOTĪBAI bail spert tādu soli, tas ir jūsu atbildībā. Un tieši jūs, Jaunās VIENOTĪBAS pārstāvji, nesat atbildību par to, ka mūsu valsts grimst – grimst dzimstība, grimst arī viss, kas ir... grimstam arī stagnācijā. Jūsu pieeja, kas balstās uz tādu formalitāšu aizsegu, iznīcina Latvijas uzņēmējus, iznīcina Latvijas uzņēmumus.

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, lūdzu, par priekšlikumu!

V. Pleškāne. Par priekšlikumu, jā. Par to, ka viņi nevar spert to soli.

Tāpēc jau šī politika, kura ir bijusi visus šos gadus, pieved pie tā, ka mums tagad jādiskutē par šo jautājumu. Tieši Jaunās VIENOTĪBAS rīcība dzen prom no Latvijas gan mūsu jauniešus, gan mūsu ģimenes, visu ko. Un jūsu laiks netiek veltīts tam, lai iedziļinātos problēmā, kas notiek... vai veidot konstruktīvas attiecības ar sabiedrību un saprast, ko vajadzētu sabiedrībai, ģimenēm. Tā vietā jūs ķeraties pie komatiem... kā pie maniem priekšlikumiem... tabulu formātiem, birokrātiskām niansēm, ignorējot būtību. Vai tiešām jūs uzskatāt, ka šāda attieksme ir pieņemama?

Jā, par priekšlikumu. Vai tas ir valdības darbs – noliegt priekšlikumus tikai tādēļ, ka kaut kur nav pareizi uzlikta tabuliņa vai pietrūkst kaut kāda punkta? Tāpat ar visu to, ko jūs darāt vai arī no tribīnes sakāt...

Sēdes vadītāja. Pleškānes kundze, par priekšlikumu, lūdzu!

V. Pleškāne. Jā, par priekšlikumu... jūs neprotat uzraudzīt un palīdzēt valsts iedzīvotājiem, un spert stipru, normālu soli uz priekšu, lai palīdzētu cilvēkiem un sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies. Tātad vēl par ekonomisko pusi. Ģimenes, jaunās ģimenes, sākot ar trim bērniem... ar trim un četriem bērniem... māmiņai būtu divi tūkstoši, vīrs arī kaut kur pelna... četri tūkstoši... tas uzreiz radītu ekonomisko grūdienu, ja visas šīs ģimenes varētu bez problēmām dabūt hipotekāro kredītu, tāpēc ka te ir garantija, ja līdz 16 gadiem... un varētu sākt koka māju būvniecību, kas vidēji maksā kaut kur 150–180 tūkstošus, viss... Milzīgs grūdiens kokrūpniecībai, un nebūtu zaļā kursa, bet būtu, teiksim, normāls ekoloģiskais kurss, kur Latvija zeltu un plauktu un IKP reāli pieaugtu. Tā ka vienīgā izeja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ja šis budžets ir par drošību, tad mums šeit būtu faktiski tikai un vienīgi jārunā par bērniem un par ģimenēm, jo tieši bērni ir Latvijas nākotne. Visos iespējamos veidos ir jāmotivē ģimenes, lai piedzimtu pirmais bērniņš, otrais, pēc tam trešais, ceturtais un piektais. Ja jūsu atbalsts ģimenēm un bērniem ir bijis un vēl joprojām ir tikai vārdos, tad atliek tikai izdarīt pareizos secinājumus, kādi ir jūsu patiesie mērķi. Tā ka es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Kritiku neiztur arī arguments par to, ka vienmēr atradīsies kāds, kas naudas līdzekļus izmanto tam neparedzētam mērķim. Bet ne jau jums, politiķiem, tas ir kaut kas jauns, vai ne?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, īss kopsavilkums. Esam izskatījuši 228 priekšlikumus, šobrīd izskatām 229. Budžeta izskatīšanas laikā esam pazaudējuši Uldi Auguli un nu jau arī Krišjāni Kariņu. Šobrīd vienīgais ieguvējs un vispriecīgākā organizācija par šo budžetu ir Daugavpils, Daugavpilī bāzēta biedrība, kuras vadītāji ir Krievijas pilsoņi. Tā ka tas šobrīd ir sausais atlikums. (Starpsauciens.) Nē, tas ir par priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens.)

Jā, komisijas vārdā, lūdzu!

J. Reirs. Kolēģi! Es saprotu, ka dažām politiskajām partijām ir valdes un vēlēšanas... un partijas vadītāja vēlēšanas... bet es lūdzu cienīt pārējos (Starpsauciens: “Tas nav komisijas vārdā!”)... es lūdzu cienīt (Starpsaucieni.)... es lūdzu cienīt pārējos deputātus un savus rēķinus kārtot citā veidā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Starpsauciens.)

J. Reirs. Zvans bija sākts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.)

J. Reirs. Bija zvans, bija zvans.

Sēdes vadītāja. Es jau biju pateikusi – lūdzu zvanu! (Zālē troksnis.)

J. Reirs. Jā, bija zvans, bija.

Sēdes vadītāja. Labi, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Butāna kungam.

A. Butāns (NA).

Paldies, kolēģi! Es aicinu referentu nerunāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā par savu personīgo viedokli, jo tas ir Kārtības ruļļa pārkāpums, citādi arī pārējiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem būs jāpauž savs viedoklis kā personīgais viedoklis. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 229. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 21, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 230. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Kolēģi, es lūdzu pieturēties pie priekšlikuma, Kārtības ruļļa un par priekšlikumu otrajā lasījumā... runāt tikai par priekšlikumu, nevis par saviem dzīvesstāstiem, pārdzīvojumiem vai kādām citām lietām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 230. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 16, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 231. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 231. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 4, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 232. – deputātes Stobovas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 232. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 10, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 233. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 234. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums ir par loģiku, un vienlaikus tas attiecas uz Valsts probācijas dienestu, kuru mēs esam stiprinājuši. Tas ir ļoti labi, ka esam piešķīruši 22 amata vietas, piešķīruši arī algas, bet pārējo esam aizmirsuši.

Līdz ar to es aicinu tomēr padomāt: lai šie cilvēki varētu pilnvērtīgi veikt savu darbu, viņiem ir jāmaksā par komunālajiem maksājumiem, īri, uzkopšanu, apsardzi, IT sistēmām un tā tālāk. Nu lai nesanāk tā, ka viņi ieiet tukšā istabā un veic savus pienākumus. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 234. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 235. – deputāta Teirumnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šis ir priekšlikums pārdalīt 50 tūkstošus Valsts valodas centram, kas ir Tieslietu ministrijas padotībā, lai stiprinātu kapacitāti... valodas jautājumi kopš ģeopolitiskā saspīlējuma... ir pieauguši. Viņiem jāveic vairāk kontroļu, cilvēkresursu nav kļuvis vairāk, viņiem ir grūti reaģēt un atbildēt gan uz ienākošajām sūdzībām, gan veikt pārbaudes.

Arī pats nesen no Valsts valodas centra atbildi saņēmu novēloti, bet viņi atvainojās, ka nespēj laikus visu apstrādāt. Līdz ar to simboliski papildu finansējums – 50 tūkstoši. Ministru kabinets to nav atbalstījis. Bet tas jau nenozīmē, ka jums nav jāatbalsta, jo Ministru kabinets neatbalstīja 50 tūkstošu piešķiršanu 9. maija svinētājiem, bet Saeima atbalstīja. Tā ka, Ministru kabinetam runājot pretī... viņi teica, ka nevajag atbalstīt to biedrību, kur ir Krievijas pilsoņi, bet jūs tomēr lēmāt, ka vajag iedot – iedosim, vai ne, tiem 9. maija svinētājiem Daugavpilī! Nu tad es lūgtu šo jūsu algoritmu saglabāt.

Šeit arī Ministru kabinets ir noraidījis... Bet atbalstiet šoreiz, runājiet pretī, atbalstiet, sakiet, ka valsts valodai arī vajag iedot, vismaz būsiet tādi mēreni pa vidu, būsiet iedevuši gan prokrieviskajiem, gan arī valsts valodai. Jūs taču negribat palikt pozīcijās, kur iedosiet tikai tiem 9. maija svinētājiem, vai ne, Reira kungs?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu sakarā ar to, ka, jā, mums arī Latgalē ir tāda problēma, ka nav pat kursu, kur cilvēki... nu, bezmaksas kursu, kur cilvēki varētu aiziet un apgūt latviešu valodu. Pašvaldībām, visām pašvaldībām, trūkst naudas, bet ir nepieciešamība apgūt, aiziet.

Tagad ir tas mūsu likums par uzturēšanās atļaujām. Cilvēki tiešām nezina... un jāmaksā milzīga nauda tiem apmācības uzņēmumiem, kuri ņemas pasniegt. Bet cilvēkiem tiešām tādā vecumā gan līdzekļu nav, gan iespēju nav, jo neviens nepiedāvā bez maksas.

Gribu vērsties pie PROGRESĪVAJIEM. 2023. gadā, kad jūs vēl nebijāt koalīcijā, bijāt opozīcijā, jums bija priekšlikums pārdalīt finansējumu no Satiksmes ministrijas programmas, lai piešķirtu finansējumu latviešu valodas apguves programmām pieaugušajiem. Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu! Jūs sniedzāt tādu pašu priekšlikumu, kad bijāt opozīcijā, jums tagad vajadzētu atbalstīt.

Lūdzu, atbalstiet gan savu priekšlikumu, gan “Nacionālās apvienības” priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 235. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 6, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 236. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Žēl, ka tā ir sanācis. Saistībā ar šodienu varēja būt laba ziņa, ka tomēr Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir ieklausījusies un atbalstījusi Latvijas politiski represētos, kuri ir cietuši totalitāro režīmu noziegumos, bet vienlaikus Saeima, precīzāk, valdības partijas, nobalsoja, ka ir jāpiešķir lielāka summa nekā Latvijas politiski represētajiem – 52,5 tūkstoši 9. maija svinētājiem, kas ir totalitārā režīma slavinātāji. Kauns būs skatīties, pieļauju, koalīcijas deputātiem uz Latvijas politiski represētajiem, ka ir atbalstījuši tos, kas svin Latvijas okupāciju, kas svin visus noziegumus, ko staļiniskais režīms ir pastrādājis.

Par šo priekšlikumu – protams, atbalstām. Bet ir baigi nesmuki sanācis.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Ir labi, ka mēs atbalstām politiski represētos, un ceru, ka tāds būs arī balsojums. Vienlaikus man ir jāvelk paralēles ar to balsojumu, kur jūs balsojāt par 9. maija svinētājiem – šo “Stabilitātei!” priekšlikumu.

Pie mūsu ieraksta sociālajos tīklos viņi pielika tādu zīmīgu komentāru, un komentārs sastāv no piemiegtas actiņas. Es domāju, tas labi ilustrē, kā viņi aptina jūs ap pirkstu, kā apspēlēja jūs. Ar piemiegtu aci apspēlēja. Jūs gribējāt iedot viņiem kaut ko labu un iedevāt ne tam, kam droši vien gribējāt.

Kad politiski represētie jums vaicās, kādēļ šajā priekšlikumā summa ir mazāka nekā (Starpsauciens.)... kādēļ šajā priekšlikumā... klausieties... kādēļ šajā priekšlikumā summa ir mazāka nekā 191. priekšlikumā, kur jūs iedevāt 9. maija svinētājiem, Krievijas pilsoņiem, tad varat arī politiski represētajiem piemiegt ar aci.

Vai arī paskaidrot, Reira kungs, kā gadījās, ka Ministru kabinets neatbalstīja, bet Saeima tomēr atbalstīja šos Krievijas pilsoņus. (Starpsauciens.) Krievijas pilsoņus jūs atbalstījāt 191. priekšlikumā. Neesat paskaidrojuši, kāpēc, bet, domāju, būtu godīgi paskaidrot. (Starpsauciens.) Kā, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Butāna kungs, nesarunājieties ar zāli!

A. Butāns. Nāciet, Daugavieša kungs, paskaidrot, kāpēc jūs atbalstījāt Krievijas pilsoņus. (Starpsauciens.) Es paužu savas bažas, ka šajā priekšlikumā summa ir mazāka nekā Krievijas pilsoņiem piešķirtā. Tā ir divkosība.

J. Reirs. Kolēģi, runājot par 236. priekšlikumu, gribu informēt, ka komisija ir atbalstījusi to summu, ko politiskā partija ir pieprasījusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad 236. priekšlikums ir atbalstīts.

Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 237. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 238. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 239. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 240. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs – deputāts Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi, par skaisto! Ir skaidrs, ka ar katru gadu plaisa starp zemes īpašnieku ekonomiskajām interesēm un dabas aizsardzības interesēm arvien paplašināsies. Tas ir tāpēc, ka, protams, ir pārāk mazas kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās. Es saskatu nākotnē vienīgo iespēju, kā šīs attiecības uzlabot, šādi: piecu līdz septiņu gadu gaitā ik gadu atvēlēt zināmu summu, lai atpirktu šīs zemes un līdz ar to... varbūt domstarpības starp zemes īpašniekiem un dabas aizsardzības interesēm arī novērst, jo ir gana daudz cilvēku, kas ir gatavi pārdot šādu zemi valstij. Tas būtu ļoti labs ieguvums zaļai Latvijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 240. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 5, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 241. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tātad īsi, lai jūs zinātu, par ko balsojat. Nevalstiskās organizācijas, kas tur rūpi par dabas vērtībām, it īpaši bioloģiskām vērtībām, kas... jūs jau zināt, klimata ietekmē katru gadu sarūk Latvijas... tās, kas mums šeit ir vēsturiski bijušas... samazinās bioloģiskā daudzveidība, vienvārdsakot, ir slikti un būs laikam vēl sliktāk perspektīvā.

Tas, ko nevalstiskās organizācijas – šinī gadījumā Pasaules Dabas fonds – saka: ja mēs esam uzlikuši aprobežojumus, apgrūtinājumus mūsu iedzīvotājiem... saudzēt to īpaši vērtīgo sugu vai biotopu, kas nu kādā privātīpašumā ir, tad īpašniekam ar to kompensāciju, ko šobrīd valsts dod, ir tā ļoti knapi... Patiesībā tas katrā gadījumā nemudina par šo vērtību rūpēties un to saglabāt.

Šis ir tas gadījums, kad... es nesaku, ka visu un uzreiz mums vajadzētu iegādāties valsts īpašumā, tā būtu unikāli laba situācija, ja tiešām valsts varētu būt īpašnieks pilnīgi visām bioloģiskajām vērtībām. Tomēr ir gadījumi, kad kādā privātīpašumā ir tiešām izcila dabas vērtība, patiešām ļoti, ļoti kaut kas vērtīgs, kas tiešām sabiedrībai varētu iet zudumā.

Šis piedāvājums ir tikai 911 tūkstošu eiro vērts piedāvājums gadījumos, kad rindas kārtībā trāpās komisijas izvērtēšanas rezultātā tiešām kaut kas ļoti izcils, kur ar kompensācijām mēs baidāmies šo īpašumu, šo unikālo dabas vērtību zaudēt... tomēr dot iespēju valstij par šo salīdzinoši nelielo summu iegādāties tādu īpašumu.

Ir runa par īpašumiem, kuros nav apbūves, kuros nav urbānās vides, bet tās ir dabas vērtības, tie ir īpašumi, kuri ir neskarti, kur valsts varētu kļūt par īpašniekiem, lai kopīgi mūsu nākamajām paaudzēm saglabātu tās vērtības, kas ir unikālas. Un tieši runājot par dabu un vides vērtībām.

Aicinu atbalstīt šo nevalstisko organizāciju aicinājumu.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Līdzīgi kā Līdakas kunga priekšlikumu mēs atbalstījām, aicinu atbalstīt arī šo, jo latvietis vienmēr ir dzīvojis ciešā sasaistē ar dabu, bet mūsu valstī ir jāsadzīvo dzīvniekiem, dažādām sugām, un arī iedzīvotājiem ir šeit gan jādzīvo, gan jāsaimnieko. Regulējuma neesība jeb atbalsta nepietiekamība pat dzen plaisu starp dabu un cilvēku, jo, teiksim, kādā teritorijā atrod trīspirkstu dzeni vai kādu citu sugu... pretējā gadījumā tam cilvēkam var pat rasties kaut kāds naids vai nepatika pret... jo tas ir papildu apgrūtinājums, tu nevari nodarboties ar saimniecisko darbību. Bet pretī nekāda atbalsta tev nav. Tā ka es teiktu – tā viedokļu atšķirība un tā plaisa starp dabu un latvieti šeit var tikai palielināties. Tā kā šajā gadījumā pretī nav objektīva, normāla atbalsta, mēs arī nevaram būt daudz, daudz saprotošāki un daudz atbilstošāki dažādām papildu prasībām vai ierobežojumiem. Tas ir tik vienkārši.

Tā ka atbalstām šo priekšlikumu, lai pasargātu gan dabu, gan arī mūsu iedzīvotājus, lai šeit varētu dzīvot. Tas jau nav rezervāts, kur... bet mūsu valsts teritorija, kur ir jādomā ne tikai par dabu, bet arī par cilvēkiem, par apdzīvotību visā Latvijā.

Šajā gadījumā, atbalstot šo priekšlikumu, būs priecīgs gan trīspirkstu dzenis, gan iedzīvotājs Latgalē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamie kolēģi, šis tiešām ir viens no fundamenta jautājumiem saistībā ar to, kā cilvēki dzīvo šajās liegumu teritorijās un kā izmanto šos dabas resursus. Jo šobrīd jau sanāk tā: ja tu redzi, ka pa tavu mežu pastaigājas kaut kādi nepazīstami cilvēki, kuri tur kaut ko vēro vai kaut ko pieraksta, vai vēl ko tamlīdzīgu... tātad faktiski es iesaku uzreiz taisīt kailcirti, jo šis mehānisms, kurš paredzēts, lai atbalstītu mūsu mežsaimniekus vai lauksaimniekus saistībā ar šīm lieguma zonām, ir galīgi aplams, pilnīgi ierobežo saimniecisko darbību un neļauj cilvēkam attīstīties. Saņem savus 45 vai 49 eiro par hektāru un dzīvo laimīgs, ja?

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Mums Latvijā jau tā ir 18,2 procenti liegumu, un, ja mēs būtu tādi ļoti precīzi Eiropas regulu ievērotāji, tad vajadzētu vēl šos 11,8 procentus ieviest. Bet, ja mēs to izdarītu, tad Latvija zaudētu apmēram 10 tūkstošus darba vietu un neskaitāmus miljonus no ienākumiem budžetā.

Tā ka šī ir ļoti sensitīva lieta. Ļoti atbalstāms priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Protams, atbalstām, bet, reflektējot par Zivtiņa kunga teikto... Ziniet, visvairāk par vilku briesmām Latvijā runā tie, kuri nekad mūžā vilku mežā nav redzējuši.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 241. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 7, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 242. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 243. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 243. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 8, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 244. – deputātes Mūrnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 244. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 11, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 245. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 246. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 247. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Nākamā gadā, kad daudzi no mums... daudzi saņems vismaz 2,6 procentu atalgojuma pieaugumu, ir amatu grupa, kas šādu pieaugumu nesaņems, proti, profesionālo mākslas kolektīvu dalībnieki ne tikai nesaņems šo solīto 2,6 procentu pieaugumu, bet tiem finansējums ir samazināts par 450 tūkstošiem – un ar noteikumu, ka ieņēmumi ir jāpalielina par 2 procentiem.

Iespējams, kāds no šiem kolektīviem šos ieņēmumus arī var palielināt, iespējams, kāds ne. Taču kur ir bīstamība? Ieņēmumus var palielināt divos veidos: vai nu paaugstinot biļešu cenu... pie šābrīža maksātspējas, vai izvēloties repertuāru, kas tuvāks drīzāk izklaidei nekā mākslai, arī tādā veidā varētu palielināt šos ieņēmumus.

Kolēģi, šis priekšlikums – 1,7 miljonu apmērā – nodrošinātu to, ka mūsu profesionālie mākslas kolektīvi pilnīgi godīgi saņemtu 2,6 procentu atalgojuma pieaugumu nākamajā gadā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Paldies, ka šis priekšlikums ir iesniegts. Priekšlikums, kurš iestājas par atalgojuma palielināšanu Latvijas profesionālajiem mūziķiem valsts koncertorganizācijās – “Sinfonietta Rīga”, Nacionālās operas un baleta orķestrī, arī Nacionālajā simfoniskajā orķestri, Valsts Akadēmiskajā korī “Latvija”, mūsu izcilajos kolektīvos, kuri ļoti nozīmīgi veido Latvijas tēlu kā augstas kultūras, ar izcilām mūzikas tradīcijām bagātas valsts tēlu. Ir korelācija starp to, vai valsts spēj piesaistīt augstas pievienotās vērtības investīcijas, un to, kāda ir kultūras dzīve Latvijā.

Es tiešām aicinu Finanšu ministriju turpmāk būt atsaucīgākai, atbalstīt Latvijas profesionālos mūziķus viņu darbā, palielinot viņu atalgojumu, jo mēs atalgojuma ziņā diemžēl atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas un daudzi Latvijas mūziķi iepriekšējos gados ir aizbraukuši uz ārzemēm – strādāt Vācijas orķestros, Šveicē, citās valstīs, Norvēģijā. Šī ir joma, kurā lielāks finansējums vajadzīgs, un Kultūras ministrija arī centusies to katru gadu prasīt. Es zinu, bet ir vajadzīga lielāka atsaucība no Finanšu ministrijas.

Atbalstīsim, lūdzu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim otro reizi.

N. Puntulis (NA).

Kolēģi, kā jau es minēju, šādu peļņas pieaugumu varbūt varētu panākt kāds no mūsu profesionālajiem teātriem, taču visgrūtāk to būtu izdarīt Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, kurš šinī sezonā palicis bez konkrētas mājvietas, un tādos apstākļos panākt 2 procentu pieaugumu, kur nu vēl 2,6 procentu pieaugumu kā visiem pārējiem, tā ir tiešām neiespējama misija.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 247. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 7, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 248. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Labdien, kolēģi! Pēc būtības līdzīgs priekšlikums tam, ko sniegusi “Nacionālā apvienība”, bet šaurāks. Faktiski priekšlikums attiecas nevis uz teātriem, bet gan muzikālajiem kolektīviem.

Priekšlikums 581 734 eiro vērtībā, lai šajos muzikālajos kolektīvos, tādos kā “Kremerata Baltica”, Latvijas Radio koris, Latvijas Radio bigbends, “Sinfonietta Rīga”, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālā opera un balets, māksliniekiem... šis 2,6 procentu pieaugums, kas tika solīts līdzīgi kā citās profesijās, tai skaitā politiskajās profesijās, un ierēdņiem, un politiķiem, kam nav šā iesaldējuma, bet mūsu māksliniekiem, kultūras darbiniekiem šis pieaugums ir iztrūcis, tāpēc ir konkrēts priekšlikums arī šiem mākslinieku... kolektīvu darbiniekiem... tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu darba devēju daļas nosegšanai, rast šādu valsts budžeta finansējumu, lai mēs vismaz šajās sadaļās būtu līdzvērtīgi ar mūsu māksliniekiem, kuri strādā iepriekš minētajos kolektīvos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 248. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 7, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 249. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 250. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 251. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 252. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Tātad esam nonākuši līdz kultūras nozarei. Kultūras mantojuma priekšlikumi, kurus esmu iesniedzis. Es gribētu, ka...

Tātad Rīgas Doma un klostera ansamblis. Šobrīd Rīgas Doma baznīcai ir vajadzīgi diezgan lieli restaurācijas darbi, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm. Pamatu pastiprināšanas projekts ir izstrādāts, ir jau būtībā tādā gatavības pakāpē, ka var sākt būvdarbus. Ir ļoti laba sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti, ļoti profesionāla vadība no restauratoru puses. Iepriekš, ministra Naura Puntuļa laikā, tika iedots viens miljons, lai šo projektu izstrādātu.

Es esmu dzirdējis, ka esot plānota tā “Senatnes loterija”. Man gan līdz galam nav skaidrs, kā tā finansējuma plūsma tiks nodrošināta, bet es tik un tā, kolēģi, uzskatīju, ka man jāiesniedz šis priekšlikums, lai budžeta kontekstā paustu vēstījumu, ka valstij ir jāatrod iespēja atbalstīt Baltijā lielāko viduslaiku katedrāli, uz kuru brauc tūristi, kur mēs arī 18. novembrī tiekamies ekumeniskajā dievkalpojumā, kur regulāri notiek koncertprogrammas, kur ir lielākās ērģeles arī. Trīs miljoni – tā ir summa, kas būtu vajadzīga nākamajā gadā. Nav tā, ka vienā gadā visa summa jāatrod budžetā, ir pa gadiem, pa etapiem... labā tempā to var paveikt.

Un attiecībā uz klostera ansambli... Tātad jautājums ir par Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju. Šajā ēkā arī vajadzīga restaurācija. Un 263. priekšlikums, ko arī es esmu iesniedzis, ir priekšlikums piešķirt 100 tūkstošus arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei.

Es ceru, ka šos līdzekļus tik un tā atradīsiet nākamajā gadā neatkarīgi no jūsu šodienas balsojuma, bet šis priekšlikums ir tāpēc, lai vērstu uzmanību uz to, ka nevar atlikt šo lēmumu, ir jāķeras klāt arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēkas atjaunošanai un jāsāk ar māksliniecisko izpēti.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 252. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 7, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 253. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Šis priekšlikums arī ir saistīts ar kultūras mantojuma saglabāšanu. Šajā priekšlikumā aicinu piešķirt divus miljonus eiro sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas programmai.

Programma tika izveidota ar speciālu Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumu pirms, ja nemaldos, jau pieciem gadiem. Šo gadu laikā finansējums ir... nu, ar grūtībām, bet sasniegts, apmēram katru gadu bijis miljona eiro apmērā. Tai pašā laikā valsts atbildība tomēr ir palīdzēt apmierināt arī to Latvijas baznīcu pamatvajadzības, kurām ir valsts piešķirts kultūras pieminekļa statuss... vismaz pamatvajadzības, tur ir vairāk par četriem miljoniem katru gadu.

Tātad diezgan maz ir spēts izdarīt. Bet, kā Juris Dambis, ilggadējais Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, vienmēr sarunās apliecināja, ka šajā programmā finansējums tiek ieguldīts ar ļoti lielu efektivitāti, un šī programma arī palīdz novados, reģionos sagādāt darba vietas būvniekiem, tiem, kuri liek jumtus, kuri stiprina pamatus, kuri atjauno pamatus un nesošās konstrukcijas... programma nav domāta kaut kādām ekskluzīvām lietām – apzeltīšanai vai... tā ir domāta pamatlietām, lai sakrālā mantojuma pieminekļi, lai mūsu Latvijas baznīcas tiktu saglabātas nākamajām paaudzēm, lai neiet bojā laikapstākļu ietekmē un tamlīdzīgi.

Ja mēs šo turpinātu un atrastu iespēju papildus tos līdzekļus piešķirt... šeit arī tomēr ir tūrisma potenciāls, jo Latvija ir bagāta ar savu daudzveidīgo sakrālo mantojumu, dažādu arhitektūras stilu baznīcām. Dati piemēram: valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir iekļautas 352 dažādu konfesiju baznīcas, katedrāles, lūgšanu nami, kapelas, 16 klosteri, 1115 ar sakrālu tēmu saistīti mākslas pieminekļi, un tas pat nav viss sakrālā mantojuma apjoms.

Tā ka es aicinu, lai mēs arī šajā Saeimas sasaukumā apzinātos, ka šis ir tāds pārpartejisks jautājums, tāds, kas stāv pāri koalīcijas un opozīcijas jautājumiem, jo mēs šeit esam no dažādām partijām, no dažādiem novadiem un būtu tikai labi, ja mēs varētu atrast iespēju nākamajā gadā un, es ceru, arī 2026. gadā būtiski palielināt šīs programmas līdzekļus, panākt to, ka budžeta bāzē tai būtu divu miljonu eiro finansējums.

Aicinu jūs atbalstīt un aicinu atbalstīt arī turpmākos priekšlikumus, kuri ir vērsti uz to, lai saglabātu sakrālo mantojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Paldies.

Paldies kolēģim no “Nacionālās apvienības”, kurš akcentēja šo problemātiku. Līdzīgi kā pie iepriekšējā priekšlikuma, kad mēs diskutējām par to, ka 2,6 procentu pieauguma acīmredzami trūkst vairāku radošo jomu... kultūras darbiniekiem, kuri faktiski strādā Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajās nozarēs. Tāpat arī šobrīd, ko kolēģis akcentēja par kultūras mantojumu, šajā gadījumā par sakrālo mantojumu, par īpaši aizsargājamo dievnamu saglabāšanu... to attīstības programmu... tāpēc noteikti šajā kontekstā, ņemot vērā, ka mums zālē ir klāt kultūras ministre... vai par šo vai par nākamajiem priekšlikumiem uzkāpiet, pastāstiet, īpaši par pieauguma, atalgojuma trūkumu, vai un kādēļ jūsu atbildības jomā finanšu ministrs nav devis finansējumu, lai šie cilvēki, kuri strādā šajās jomās, saņemtu atalgojumu līdzīgi kā daudzas amatpersonas, tai skaitā politiskās amatpersonas, kāpēc šie darbinieki ir palikuši bez algu pieauguma un kāpēc konkrētajā gadījumā mēs vispār vēl diskutējam par šo kultūras mantojumam papildus nepieciešamo finansējumu, kura bāzei jau vajadzēja būt pietiekoši skaidrai un nofiksētai, lai šādas sarunas nemaz nebūtu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Šis ir viens no priekšlikumiem, kuru noteikti koalīcija atkal neatbalstīs, bet kuram tomēr ir nepieciešams risinājums. Latvijā ir ļoti daudz dievnamu, kuri diemžēl netiek uzturēti pienācīgā formā, tie brūk, jūk, un tas ir kultūrvēsturiskais mantojums, kas pašreiz tiek iznīcināts ar to, ka pašas draudzes, it sevišķi laukos, nevar to atļauties uzturēt. Mēs zinām, ka arī Rīgas centrā ir lielie dievnami, kurus atbalstījusi gan valsts, gan pašvaldība, bet šī programma, es saprotu, paredzēta visu Latvijas dievnamu atbalstīšanai – nevis vienam konkrētam, bet visiem. Tas nozīmē, ka kādam dievnamam ir caurs jumts, kādam ir problēmas ar apkuri, kādam ir problēmas ar logiem, kādam ir kādas citas problēmas. Te ir runa par ielāpiem.

Godājamā koalīcija, ja jūs neatbalstīsiet šodien, tad, lūdzu, jums ir jāmēģina atrast risinājumu – kaut vai caur līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai dievnamus atbalstītu. Ja mēs piešķiram naudu skolām, kultūras namiem un viss, tad dievnami reģionos ir tās vietas, kur pulcējas cilvēki, un, zinot to, ka Latvija izmirst... daudzos reģionos, daudzi cilvēki ir vecāka gadagājuma cilvēki, viņi nevar ziedot līdzekļus pietiekami, lai šos dievnamus uzturētu, un līdz ar to tā problēma ir tiešām ļoti, ļoti svarīga.

Tā ka, godājamā koalīcija, ja jūs neatbalstīsiet šo priekšlikumu šodien, lūdzu, rodiet risinājumus, jo tas tiešām ir jautājums, kuru nevar atlikt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam otro reizi.

J. Klotiņš (NA).

Es gribēju vienkārši precizēt, kolēģi, to, ka ir arī šīs apropriācijas no Ministru kabineta piešķirtas atsevišķām baznīcām, bet šī ir jau izveidota sistēma. Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likuma 1. pants “Likuma mērķis un uzdevums” (citēšu): “Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts, reģiona un vietējas nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekļu statusā esošu kulta celtņu, tai skaitā Latvijas dievnamu, klosteru, kapelu, lūgšanu namu un reliģisko rituālu priekšmetu (turpmāk – sakrālais mantojums) kā nacionāli nozīmīgas kultūras mantojuma daļas saglabāšanu nākamajām paaudzēm.”

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes sastāvā ir izveidota speciāla Sakrālā mantojuma padome, kur ir ļoti profesionāla lēmumu pieņemšana. Un tiešām šī ir jau izveidota sistēma, kas labi darbojas, tikai tai vajag vairāk finansējuma.

Juris Dambis tai laikā, kad šis likums tika veidots, teica, ka tie divi miljoni ir optimālais, kam bāzē jābūt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 253. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 1, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu iesniegumu. Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Edmunds Zivtiņš, Andris Šuvajevs, Svetlana Čulkova, Edgars Tavars un Jānis Dombrava lūdz turpmāk noteikt 15 minūšu pārtraukumu. (Starpsauciens: “Neiebilstu!”)

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Tātad nav reģistrējušies: Česlavs Batņa, Raivis Dzintars, Jānis Grasbergs, Ilze Indriksone, Māris Kučinskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Viktors Pučka, Edgars Putra, Aleksejs Rosļikovs, Amils Saļimovs, Māris Sprindžuks, Juris Viļums un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 17.15.

Lūdzu nekavēt ierašanos atpakaļ!

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.

Turpinām izskatīt priekšlikumus. Esam palikuši pie 254. priekšlikuma. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! 254. priekšlikums – to sagatavojusi kolēģe Ilze Indriksone. Tas paredz paplašināt programmu “Latvijas skolas soma” Latvijas skolēniem. Šobrīd šī programma ir zem Kultūras ministrijas un palīdz skolēniem iepazīt Latvijas identitāti caur dažādiem pasākumiem.

Tas, ko mēs rosinām, ir attiecināt šos septiņus eiro uz skolēnu arī uz STEM nozari, lai tieši zinātnei, inovācijām sasaiste ar skolēniem būtu arvien ciešāka un viņi kopā ar klasi varētu doties uz zinātnes un inovāciju centriem un iepazīt šīs profesijas... un veicināt viņu izpratni par to, jo arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un citas uzņēmēju organizācijas ir norādījušas, ka ir svarīgi vairot skolēnu īpatsvaru un interesi par STEM nozari. Šis ir tāds praktisks solis, kā caur programmu “Latvijas skolas soma” varētu to darīt.

Mēs gan uzskatījām, ka tas ir jādara tā, ka zem Izglītības un zinātnes ministrijas... bet ierēdniecība teica, ka ir zem Kultūras ministrijas jāliek, tāpēc formāli šobrīd tas ir kultūras sadaļā. Jebkurā gadījumā aicinām šo atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi un godātā koalīcija! Es domāju, ka jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu, jo arī koalīcijas partneris PROGRESĪVIE 2023. gadā... Lūdzu, PROGRESĪVIE, 2023. gadā, kad jūs bijāt opozīcijā, jūs sniedzāt tādu pašu priekšlikumu par to, lai atbalstītu “Latvijas skolas somu”. (Zālē troksnis.) Lūdzu šoreiz arī nobalsot par to, lai skolēni mūsu skolās būtu atbalstīti. Jūsu priekšlikumu 2023. gadā piešķirt finansējumu...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

V. Pleškāne.... lai nodrošinātu 2023. gadam koeficienta finansējumu 10 eiro... skolēnu skaits, mēnesis, “Latvijas skolas soma”... Kāpēc? Es paskatīšos, un arī visa sabiedrība redzēs, ka 2023. gadā bija tāds pats priekšlikums. Atbalstīsiet, vai ne?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 254. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 11, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 255. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tātad dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojums – papildus 1,2 miljoni šinī gadā, papildus 1,2 miljoni nākamajā gadā. Es zinu, ka pirmajā redakcijā vēl nebija, otrajā lasījumā tas būs, es to zinu, un tieši tikpat papildus būs arī 2026. un 2027. gadā.

Kolēģi, tas ne tuvu nav pietiekami, lai šo problēmu atrisinātu, tas ne tuvu nav pietiekami, lai sakārtotu šo jautājumu tādā veidā, par kādu bija savulaik panākta vienošanās ar kolektīvu vadītājiem. Tieši tādēļ mans akcents ir uz ilgtermiņa budžetu, uz 2026. un 2027. gadu. Pēc mana ieskata, būtu jābūt iezīmētam tam, ko mēs šeit sarunvalodā saucam par trepi jeb pakāpenisku pieaugumu, tādējādi ceļā uz nākamajiem dziesmu svētkiem dodot mūsu kolektīvu vadītājiem nepārprotamu signālu, ka mēs neiestrēgsim atkal uz šiem papildu 1,2 miljoniem, bet atalgojums pieaugs un šis jautājums pakāpeniski tiks sakārtots.

Tas būtu tas vēstījums, kuru es lūgtu jūs atbalstīt.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 255. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 5, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 256. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 256. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 6, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 257. – deputāta Puntuļa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Kolēģi, šī ir valsts akreditēto privāto muzeju sāga, ja tā varētu nosaukt šo, un mans priekšlikums ietver sevī finansējuma palielinājumu visiem valsts akreditētajiem privātajiem muzejiem.

Protams, arī šeit sistēma ir jāsakārto, un tas tiks darīts, bet ar tiem finanšu līdzekļiem, kas šobrīd pieejami, šī lieta nav sakārtojama.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 257. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 258. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Kolēģi, vēlreiz pavisam īsi. Sakrālais mantojums. Protams, ir apsveicama Kultūras ministrijas ideja par šo “Senatnes loteriju”, un es ticu, ka tā kādreiz dos rezultātus, dos labus rezultātus, bet šobrīd šo rezultātu vēl nav, un šis laikam ir pirmais gads kopš daudziem neatminamiem gadiem, kad sakrālā mantojuma programmai jāiztiek tikai ar bāzes finansējumu – 500 tūkstošiem. Tā tiešām gadiem ilgi nav bijis, tādēļ es lūgtu palielināt šo finansējumu, nu, vismaz līdz tradicionālajam miljonam, kā tas beidzamos gados noticis.

Lūdzu atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 258. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 6, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 259. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 259. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 8, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 260. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts.

J. Reirs. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Labvakar, kolēģi, vēlreiz! Ilgi nekavēšos, mēģināšu īsi izstāstīt. Šis priekšlikums arī, kā mums te debašu sākumā teica, ar tādām mazām niansēm, kas neskar lielo bildi, īstenībā ļoti nopietni skar lielo bildi. Šī tiešām ir prioritāte.

Mēs ļoti daudz runājām, ka vajag mācīties, ko dara Ukrainā. Mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka savā valstī būvējam visaptverošu valsts aizsardzību. Mēs rīkojam konferences un sakām, ka tā būtu jādara, bet diemžēl nevaram atrast 250 tūkstošus, lai būtu gatavi glābt to, par ko tik daudz runājam... Piemēram, runājam par vienu projektu, cik miljardu maksā “Rail Baltica”? Tātad ar šiem 250 tūkstošiem var glābt mūsu tautas garīgo vērtību, kas vispār nav mērojama naudā, tās ir kultūras, vēstures lietas, visas šīs garīgās lietas, bez kā mēs nevarēsim izdzīvot.

Mēs nevaram atrast 250 tūkstošus, lai būtu gatavi viņus... glābt... pret šo lielo budžetu. Mēs sakām, ka mēs gatavosimies, ka mēs būsim gatavi, mēs vienmēr esam domājuši par to. Padomājiet par to, vai mēs varam atrast 250 tūkstošus, lai kaut vai nopirktu lietas, ko iespējams nopirkt, lai glābtu un pasargātu Brīvības pieminekli.

Atbalstiet, lūdzu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds kultūras ministrei Agnesei Lācei.

A. Lāce (kultūras ministre).

Varbūt uzreiz apvienošu...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

A. Lāce. Paldies.

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Vēlos pāris lietu pateikt, atbildot gan uz šo priekšlikumu, gan citiem. Es, protams, ļoti novērtēju izteikto atbalstu kultūras nozarei, taču jāsaka – ar tiem cenšas risināt ilgstoši ignorētas problēmas.

Runājot tieši par kultūras mantojuma aizsardzību krīzes situācijās... Tūliņ tiks noslēgts darbs pie vadlīnijām. Kultūras nozare ir iesaistīta sazobē ar aizsardzības nozari gan praktiskās mācībās, gan pilnveidojot sadarbību, digitalizējot kultūras mantojumu, un mēs tiešām strādājam. Es varu apliecināt, ka tā joprojām ir prioritāte.

Taču, runājot par pārējām lietām, es nenodarbošos ar populismu. PROGRESĪVIE ievieš atbildīgus un ilgtermiņa risinājumus kultūras nozares atbalstam. Jau šogad bija nozīmīgs atalgojuma pieaugums profesionālo kolektīvu māksliniekiem, ilgi gaidīts un panākts, arī nodokļu izmaiņas izjutīs tiešām daudzi kultūras nozarē strādājošie, un autoratlīdzības būs vēl trīs gadus.

Runājot par dziesmu svētkiem. Dziesmu svētki, protams, ir mūsu tautas sirdsbalss, mūsu ļoti nozīmīga tradīcija, taču jāsaka, ka laikā no 2015. līdz 2023. gadam dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma dotācija pieauga tikai par 26 procentiem. Astoņu gadu laikā par 26 procentiem! Bet mēs jau pirmajā gadā panācām dotācijas dubultošanu. Un tā sistēma bija diezgan nesakārtota, mēs tiešām saņēmām nesakārtotu sistēmu, un bija diezgan jāpiestrādā, lai tas finansējums faktiski varētu līdz pašvaldībām nonākt. Taču mēs turpinām strādāt. Tas atalgojums, protams, ir nepietiekams, bet tagad jau ir sākums, un mēs strādājam pie tā, lai sistēmu pilnveidotu. Mēs jau esam izdarījuši vairāk, nekā līdz šim tika darīts.

Par kultūras mantojumu. Protams, ka kultūras mantojuma, sakrālā mantojuma saglabāšanas un atjaunošanas jautājumi arī ir mūsu dienaskārtībā, tomēr skaidri redzams, ka tā ilgstoši nav bijusi prioritāte. Stāvoklis, kādā šobrīd ir brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālā arhīva ēkas, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Doma baznīca, nav radies vienā dienā, nav radies kaut kad nesen. Un ir skaidrs, ka mēs nevaram viena gada budžeta ietvaros atrisināt šādas problēmas, tomēr “Senatnes loterija” ir tas, kas ļauj radīt stabilu risinājumu.

Runājot par privātajiem muzejiem, ir svarīgi, ka visiem ir vienādi spēles noteikumi. Visiem privātajiem akreditētajiem muzejiem šobrīd ir iespēja Valsts kultūrkapitāla fondā pieteikties konkursam uz finansējumu trīs gadu periodam. Un, ja mūsu mērķis ir atbalstīt kultūras nozari, tad ir tikai loģiski, ka visiem radām vienādus noteikumus.

Un, runājot par “Latvijas skolas somu” un PROGRESĪVO iepriekš iesniegto priekšlikumu, šogad tas tiek apstiprināts – “Latvijas skolas somai” jau šogad ir papildus 1,4 miljoni eiro.

Tā ka mēs turamies pie mūsu prioritātēm, mēs pie tām strādājam un turpināsim strādāt arī turpmāk.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es jums pastāstīšu nelielu piemēru, kā aiziet ne tikai simti tūkstošu Kultūras ministrijā, bet arī miljoni un desmiti miljonu pilnīgi bezjēdzīgos projektos.

Mēs analizējam, piemēram... grūti jau mums dabūt... Es speciāli pieprasīju iespēju detalizēti apskatīties, ar ko tad īsti nodarbojas Sabiedrības integrācijas fonds, un, protams, arī tur ir ievēlēta vadība un viss pārējais, bet nu Kultūras ministrija pārrauga, kā tiek dalīta nauda. Teiksim, lielas vai mazas summas, bet absolūti bez kādas iedziļināšanās. Nu, man ir daudz izdruku, es netērēšu laiku, bet pateikšu, piemēram, par projektiem diasporas NVO līdzdalības veicināšanai. NVO mums ir daudzas un dažādas. Un nevalstiskās organizācijas Latvijā acīmredzot izceļas tieši ar to, ka dzīvo tikai no valsts apmaksātām naudām, bet nez kāpēc saucas par nevalstiskām.

Tad paskatieties: Eiropas Latviešu jauniešu biedrība, sporta festivālam – 15 tūkstoši, biedrība “Latvieši.com” – 15 tūkstoši projektam “Lepojamies ar latviešiem pasaulē”, tīklošanas veicināšana Eiropas Latviešu apvienībā – 15 tūkstoši, “Latvieši pasaulē” – 15 tūkstoši, “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijā”, mentoru programmai latviešu jauniešiem “Tīklošana un sadarbība starp organizācijām – 15 tūkstoši, Nacionālā apvienība Kanādā – 15 tūkstoši, Emirātos – 15 tūkstoši spēju stiprināšanai.

Saprotiet, nav jau žēl tos 15 tūkstošus, tā nav liela nauda, bet ziemeļos, kur degvielai viena cena un enerģijai vai elektrībai... un Emirātos, kur ir cita, bet visur ir 15 tūkstoši. Tātad neviens nav analizējis, kam tā nauda vajadzīga, vienkārši katram pa 15 tūkstošiem. Skatāmies atkal – atbalsts, teiksim, vietējo pašvaldību mazajām avīzītēm. Visiem tur pa 45 tūkstošiem, vienalga, vai tā ir kaut kāda liela pilsēta, nu, relatīvi tik liela kā Liepāja, vai maziņa pilsēta. Cik tur vienā ir abonentu, cik otrā, cik papīrs maksā... Jūs domājat, ir kāda analīze taisīta? Nē, 45... 45... 45... Skatieties, kuru projektu gribat! Nevalstiskās organizācijas dublējas, jo ar vienu nosaukumu var atrast trīs vai četras. Pilnīgi, absolūti nekādas atbildības par to, kā tiek iztērēti desmitiem miljonu.

Šis fonds, kas ir bijis gadiem... naudas izkrāpšanas fonds... no tā nekādas jēgas nav. Iedomājieties, tur ir desmitiem miljonu naudas...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, par priekšlikumu!

A. Kiršteins. Es aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Man vienkārši kauns, ka trūkst dažu simtu tūkstošu... un aiziet desmitiem miljonu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Kolēģi! Es tomēr esmu spiests te ieviest dažus precizējumus pēc Lāces kundzes uzrunas. Tas dubultais pieaugums, ar ko Lāces kundze lepojas pirmajā gadā, sakņojas iepriekšējās ministrijas prioritāro pasākumu sarakstā.

Atgādināšu, ka iepriekšējās ministrijas prioritāro pasākumu sarakstā atalgojuma nepieciešamība dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem bija 4,9 miljoni. Panākt vienu – tikai vienu! – no tiem 4,9 un lepoties ar to kā ar sasniegumu... es nedomāju, ka tas ir labs sasniegums, un tieši tāpēc runāju arī par nākotni. Es neredzu šo ceļu, es neredzu trepi 2026. un 2027. gada budžetos, kas ietu uz šiem vēlamajiem 4,9 miljoniem.

Otra lieta. Jūs runājat par atalgojuma pieaugumu. Runāsim skaitļu valodā! Paskatieties Kultūras ministrijas sagatavoto prezentāciju diagrammās. 2022. gada budžetā Kultūras ministrija papildus ieguva plus 30 miljonus, 2025. gadā Kultūras ministrija iegūst mīnus 2,85 miljonus. Tie ir skaitļi, tā nav interpretācija.

Es esmu gandarīts, ka jūs šodien nelepojaties vismaz ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma pieaugumu, kas arī tika panākts iepriekšējā periodā, piesaistot to konkrēti 3 procentiem no akcīzes nodokļa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Bergmaņa kunga priekšlikums runā par ļoti konkrētu lietu – par kultūras mantojumu, bet šeit ir diskusija pa visu laukumu.

Lāces kundze minēja, ka lepojas, ka PROGRESĪVIE pilda savus solījumus un iestājas par tām prioritātēm, ko ir definējuši. Otra lieta, ko es sadzirdēju, – Lāces kundze saka, ka ir atrisinātas ilgstoši sasāpējušas problēmas nozarēs. Man pie šī visa liekas svarīgi piemetināt vēl vienu... jūs uzskaitījāt vairākas lietas... es pieminēšu vēl vienu.

Jūs plānojat nākamgad piešķirt vairākus miljonus krievu radio, jūs plānojat vairākus miljonus caur MAF piešķirt krieviski rakstošajām avīzēm, līdz ar to tie uzņēmumi, kas veido krieviski raidošo radio vai drukāto presi (daži ir uz bankrota sliekšņa)... faktiski jūs viņiem palīdzēsiet izdzīvot, tātad stimulēsiet to, lai informatīvās telpas sašķeltība turpinātos, lai joprojām informatīvā telpa būtu divās valodās. Tas tiešām... es nezinu, vai tā ir jūsu prioritāte, kā jūs minējāt... bet tas tiešām ir kaut kāds jauns atrisinājums šo krievisko mediju maksātspējas uzturēšanai. Jūs esat daudz ko atrisinājuši ar šādu soli.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Vēl viena lieta. Tātad mediji. Ir mediji, kas knapinās, viņi neslavē valdošo koalīciju, viņi dabūja apaļu nulli – viņu pieprasījumi tiek ignorēti. Jūs ļoti labi zināt... teiksim, visi, kas no centra bišķiņ pa labi. Tai pašā laikā tādi kā Baltijas pētnieciskā žurnālistika, “Re:Baltica” – 18 tūkstoši.

Nolasīšu tādus interesantākos. “Rīgas Viļņi” – 49... internetam, presei – vēl 78, “Re:Baltica” – atkal 92 tūkstoši, Lietišķās informācijas dienests – 51, par maldināšanu... zaļi maldināt... “Finger Film Production” – 68 tūkstoši, “Delfiem” – atkal...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Kiršteins.... tūkstoši. Visu laiku, ja jūs reklamējat netradicionālo ģimeni (Zālē troksnis.), jums nauda ir garantēta. Ar zaļo kursu arī jums...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 260. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 4, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 261. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Mēs turpinām par to pašu jautājumu, tikai drusku savādākā griezumā. Un jāsaka tiešām paldies Puntuļa kungam, kurš ir ieklausījies, ka mēs tiešām... Kad viņš bija ministrs un daudziem bija jautājums, kāpēc Kultūras ministrija pēkšņi runā par visaptverošas valsts aizsardzības un drošības jautājumiem, tad viņš saprata, cik svarīgi tiešām ir tas, ko es jums iepriekšējā priekšlikumā teicu, – tā ir mūsu valsts un mūsu tautas būtība – saglabāt šīs vērtības.

Ja mums neizdevās pierunāt jūs nobalsot par 250 tūkstošiem, lai būtu šie materiāli, ar kuriem mēs varētu varbūt kaut kādā veidā būt gatavi glābt šīs vērtības. Mēs esam dzirdējuši un, kā redzam daudzās filmās, vēl līdz šai baltai dienai nezinām, kur pazudušas kara laikā no mūsu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izvestās vērtības. Lai mēs to zinātu, tad varbūt jums pietiks drosmes nospiest to pogu “par” 150 tūkstošiem, lai to visu digitalizētu, uzskaitītu un lai mums būtu zināmas mūsu tautas vērtības.

Lūdzu, atbalstiet!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 261. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 2, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 262. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Pagājušā gada 7. oktobris – “Hamās” teroristi Izraēlā nogalina 1191 cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotājus, un ievaino vairāk nekā 4800 cilvēku, ir dokumentēti arī simtiem izvarošanas un seksuālas varmācības gadījumu, 251 cilvēku sagūstīja un aizveda uz Gazu, un vairāk nekā 100 cilvēku liktenis šobrīd nav saprotams, proti, nav skaidrs, vai viņi joprojām ir teroristu gūstā.

Ir pagājis gads, 7. oktobrī bija virkne pasākumu visā pasaulē, tai skaitā Latvijā, Izraēlas traģēdijas upuru piemiņai. Un kādi notikumi notiek paralēli? Kultūras ministrija šajā laikā nāk klajā ar ieceri par paredzama valsts finansējuma atņemšanu Žaņa Lipkes muzejam, faktiski pakļaujot šo muzeju slēgšanai. Kas ir pārsteidzoši? Grūti izskaidrot, kādēļ tik satriecoši tuvredzīga rīcība brīdī, kas ir tik simboliski svarīgs Izraēlai un tās tautai, es atļaušos teikt, mūsu sabiedrotajiem, ja skatāmies ģeopolitiskajā kontekstā.

Cienījamie kolēģi! Žaņa Lipkes muzejs – tas nav tikai muzejs, tā ir piemiņas vieta un paraugs varonībai, kas veikta nevis dižu ideoloģiju vai režīmu, bet gan cilvēcības vārdā. Lipkes memoriāls ir stāsts par mums, latviešiem, toreiz un tagad, par vērtībām toreiz un tagad, par to, kas mums ir svarīgs, proti, par cilvēcību. Tas ir cilvēcības simbols. Proti, muzejs ir kā cerības bāka, kas atgādina par tiem drosmīgajiem Latvijas cilvēkiem, kuri izvēlējās cilvēcību, nevis naidu, glāba cilvēkus, nevis piedalījās to masveida iznīcināšanā. (Zālē troksnis.)

Taču tas, kolēģi, neizbēgami ir arī stāsts par Latvijas ārlietām un drošību. Diemžēl tas ir skaidrs signāls mūsu partneriem, kurā pusē mēs esam.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Smiltēns. Muzejs ir saņēmis starptautisku atzinību – prestižo Kenneth Hudson Award – un atzīts par vienu no ietekmīgākajiem Eiropas muzejiem. Ir saredzama bīstama disonanse koalīcijas partneru starpā. Entuziastiski un nekritiski palestīniešu atbalstītāji savos izteikumos un darbos balansē uz antisemītisma robežas. Domāju, mūsu partneriem nav sarežģīti salikt kopā “PROGRESĪVO” izteikumus ar šādu rīcību, lai rastos ļoti nopietni jautājumi.

Tāpēc būsim atbildīgi gan pret mūsu vēsturi, gan pret drošību un valsts reputāciju un nodrošināsim Žaņa Lipkes memoriālam stabilu, paredzamu un, galvenais, no politikas ietekmes brīvu finansējumu. Šis ir simbolisks balsojums, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds kultūras ministrei Agnesei Lācei.

A. Lāce (kultūras ministre).

Šis ir absolūti nekrietni – saistīt kopā šīs tēmas, bet, protams, tā ir retorika, kuru jūs izvēlaties. Mēs, kā jau teicu iepriekš, radām vienlīdzīgus nosacījumus visiem akreditētajiem privātajiem muzejiem, lai tie pretendētu uz finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondā.

Vēlos atzīmēt, ka mēs sadarbojamies ar Lipkes muzeju tieši sabiedrības izglītošanas jomā, un šī sadarbība turpināsies, tam ir paredzēts finansējuma pieaugums nākamajā gadā. Lipkes muzeja darbību mēs novērtējam ikdienā – novērtējam ar finansējumu un novērtējam sadarbībā. Šādi apgalvojumi ir nekrietni. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam otro reizi.

E. Smiltēns (AS).

Sadarbība un Lipkes muzeja novērtējums ir izsakāms naudā – mīnus 120 tūkstoši eiro. Atņemt bāzes finansējumu, proti, drošu, stabilu finansējumu, un aizstāt to ar rociņu (no viņu puses), ar kuru jāiet pie jums šī nauda diedelēt. Tik vienkārši! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Lāces kundze, es dzirdēju jūsu pārmetumus populismā, teicāt, ka atlīdzībai un finansējuma sadalījumam jābūt ļoti solidāram. Es tam pilnīgi piekrītu. Pirms mirkļa es iesniedzu priekšlikumu, kurā aicināju palielināt finansējumu visiem (uzsveru – visiem!) valsts akreditētajiem privātajiem muzejiem. Jums nākamā gada finansējums šķiet pietiekams (es saprotu, ka jums tā šķiet), jums papildu finansējums nebija vajadzīgs, tādēļ jūs šo noraidījāt.

Vēlreiz uzsveru: tas bija visiem, nebija šķirots, vai tas ir Lipke vai Purvītis, vai kas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Ministres kundze! Dāmas un kungi! Es domāju, ka finansiāls atbalsts Žaņa Lipkes memoriālam ir valsts ārpolitikai nozīmīgs jautājums. Mums ir ļoti svarīgas labas attiecības ar Izraēlas Valsti, apliecinājums, ka mēs iestājamies un vienmēr iestāsimies pret antisemītismu, pret rasismu, pret homofobisku attieksmi pret cilvēkiem un noraidīsim jebko tādu... kā nesen notika Amsterdamā uzbrukumi izraēliešu futbola faniem.

Redziet, jūs teicāt, ka jūs atnācāt uz ministriju un pirms jums gandrīz nekā laba nebija... tāds iespaids radās. Patiesībā bija. Žaņa Lipkes memoriālam bija finansējums, tāpat arī sakrālā mantojuma programmai bija vismaz viens miljons, tagad diemžēl ir tikai 500 tūkstoši. Tāpēc nevajag apgalvot, kā “PROGRESĪVO” ministri reizēm dara, ka “pirms mums nekā laba nav bijis”. Kultūras ministrija, manuprāt, diezgan lielā mērā jums ir uzdāvināta, tāpat kā Evika Siliņa to teica par Aizsardzības ministriju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Varbūt apbēdināšu APVIENOTO SARAKSTU, bet es šo priekšlikumu – ka no valsts budžeta tiek papildus piešķirti līdzekļi – neatbalstīšu. Kāpēc? Tāpēc, ka savulaik Jaunā VIENOTĪBA ar Attīstībai/Par! un dažiem citiem politiskajiem spēkiem izkārtoja 40 miljonus labas gribas atlīdzinājumam ebreju kopienai. Likuma “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai” 6. pantā ir pateikts, ka šis finansējums ir paredzēts Latvijas muzeju atbalstam, tostarp Žaņa Lipkes memoriālam.

Es sagaidu, ka šā fonda uzturētāji pārstātu ziedot saņemtos valsts budžeta līdzekļus politiskām partijām, bet tā vietā finansētu šādu muzeju, kas bija paredzēts arī likuma mērķī.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 262. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 2, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 263. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 263. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 4, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 264. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Ir nodibināta varen plaši pārstāvēta deputātu grupa sadarbībai ar diasporu. Ir, protams, pieņemta arī reemigrācijas programma un daudzi citi dokumenti, kuri patiesībā bez naudas ir tikai papīrīši, kurus var izmest miskastē. Naudas nav. Katra svētdienas skola saņem palīdzību no valsts – apmēram 1500 eiro gadā, bet šo skolu skolēni ir potenciāls darbaspēks, labi apmaksāts darbaspēks, nodokļu maksātāji, kuri varētu atgriezties Latvijā.

Es lūdzu vienkāršu žestu – 10 tūkstošus eiro vienīgajam pasaulē diasporas muzejam “LATVIEŠI PASAULĒ – muzejs un pētniecības centrs”. Ar šo gadu šim muzejam Latvijas Nacionālā bibliotēka sāk prasīt maksu par krājumu glabāšanu, ko līdz tam nedarīja. Kompensēsim 10 tūkstošus, un tas būs ļoti labs mājiens diasporai, ka mēs par viņiem interesējamies.

Protams, ministri to var risināt arī citādi, iespējams, bibliotēka var šo nomas maksu arī neprasīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Uzskatu, ka ļoti labs priekšlikums, lai segtu... biedrībai “LATVIEŠI PASAULĒ – muzejs un pētniecības centrs”, kas ir nevalstiska bezpelņas organizācija, dibināta 2007. gadā, un ir vienīgais muzejs pasaulē, kura galvenais uzdevums ir apkopot liecības, priekšmetus, fotogrāfijas un visu pārējo...

Jā, tā ir biedrība, nevalstiska organizācija. Kur ir koalīcija, kura lamā opozīciju, ka viņi iesniedz tādus priekšlikumus? Reira kungs, palamājiet, lūdzu, arī APVIENOTO SARAKSTU... Rasimas kundze... biedrību... lai pašvaldības to sedz. Kāpēc jūs nesakāt, ka tas nav godīgi, nav pareizi – aizstāvēt šeit priekšlikumus? Nāciet aizstāvēt!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 264. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 2, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 265. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Naurim Puntulim. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

N. Puntulis (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Zinu, mēs visi esam noguruši un gribam mājās, tādēļ pavisam īsi.

Es ļoti gribētu, ņemot vērā to, cik ļoti mēs atbalstām mediju plurālismu, piedzīvot to dienu, kad būtu vienādas iespējas un izredzes tikt pie finansējuma gan “Satori.lv”, gan “Telos.lv”.

Lūdzu, atbalstiet.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 265. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 37, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 266. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 267. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 267. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 268. – deputāta Grasberga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 268. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 5, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 269. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 269. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 270. – deputāta Grasberga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 270. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 271. – deputāta Grasberga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 271. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 2, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 272. – deputāta Grasberga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 272. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 2, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 273. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 273. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 2, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 274. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 274. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 1, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 275. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Reirs. 276. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 277. – deputāta Grasberga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 277. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 3, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 278. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labvakar, priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Ja nemaldos, vasarā frakciju pārstāvji piedalījās konferencē, kuru organizēja Latvijas Cistiskās fibrozes biedrība. Viņi aicināja mūs iedot naudu, lai nopirktu īpašas zāles, kas palīdzēs tieši šādiem cilvēkiem. Latvijā ir apmēram 27 cilvēki, kuri slimo ar cistisko fibrozi.

Es ļoti lūdzu veselības ministru tomēr atbalstīt šos cilvēkus un viņiem palīdzēt.

Lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 278. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 279. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 280. – deputāta Grasberga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 280. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 4, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 281. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 281. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 3, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 282. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 282. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 6, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 283. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 283. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 6, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 284. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 284. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 6, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 285. – deputāta Grasberga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 285. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 2, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 286. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 286. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 5, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 287. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 288. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi! Priekšlikums paredz aprīkot mūsu slimnīcas ar patvertnēm. Mēs zinām, kāda ir situācija reģionālajās slimnīcās ārkārtas situāciju gadījumā... ar infrastruktūras saglabāšanu un uzlabošanu... tādēļ mums ir nepieciešama skaidra atbilde no veselības ministra, kā Veselības ministrija plāno risināt šo jautājumu apdraudējuma gadījumā. Ir jābūt pilnīgai un absolūtai skaidrībai, īpaši Latvijas reģionos.

Mēs esam investējuši reģionālo slimnīcu tīklā. Šis nav stāsts par pamatpakalpojumu vai par medicīnas profesionāļu atalgojumu. Tās ir lietas, kā mēs sagatavojam mūsu kritisko infrastruktūru – reģionālās slimnīcas – apdraudējuma gadījumam.

Lūdzu, ministra kungs!

Sēdes vadītāja. Vārds veselības ministram Hosamam Abu Meri.

H. Abu Meri (veselības ministrs).

Paldies, kolēģi, par aicinājumu. Es gribu... Mēs patiešām jau gadu strādājam un apkopojam visu informāciju gan par klīniskajām universitātes slimnīcām, gan par reģionālajām slimnīcām, kādā veidā un ko darīt ar pacientiem, ja notiks X stunda. Tika apkopotas visu slimnīcu vajadzības, apkopotas slimnīcas, kurās ir pagrabs vai vietas, kur varētu apdraudējuma laikā nogādāt pacientus, un kādā veidā notiek evakuācija. Bieži mūsu mediķiem notiek, teiksim tā, pieredzes apgūšanas treniņi kopā ar NBS, arī ar NMPD – kā notiek evakuācija, ko vajag darīt, ja risina tādu vai tādu jautājumu.

Kolēģi, noteikti varu piekrist daudziem priekšlikumiem, ko jūs iesniedzāt. Mums vajadzību sistēmā ir diezgan daudz. Runājot par valsts materiālo rezervju... šogad ar pārdali... mēs jau pasūtījām... pirmais pasūtījums notiks NMPD, ceram, ka līdz gada beigām vai nākamgad tiks saņemti pirmie valsts rezervēm nepieciešamie materiāli. Tāpat budžetā tika piešķirti nākamajiem trim četriem gadiem 1,5 miljoni eiro, lai turpinātu šo iepirkumu.

Mēs strādājam kopā arī ar farmācijas nozari. Tika izveidotas vairākas grupas, lai analizētu Latvijas farmācijas kompānijas, kas ražo Latvijā, – kādus medikamentus mēs varam ražot uz vietas, ja notiks X stunda, lai mēs zinātu, cik procentuāli mēs varam uz vietas ražot. Tika izveidota darba grupa sadarbībā ar Igauniju un Lietuvu, lai mēs cits citam varam palīdzēt gan pierobežā, gan citās vietās.

Uzskatu, ka... gribu pateikt jums, opozīcijas kolēģi, paldies gan par priekšlikumiem, gan par līdzšinējo sadarbību, jo mēs tiešām runājam vienā virzienā. Veselības aprūpes sistēma nav viena konkrēta ministrija vai konkrēta partija, tā ir visu Latvijas iedzīvotāju veselība.

Mēs turpināsim strādāt, mēģināsim ar budžetu, kas ir piešķirts nākamgad, uzlabot kompensējamo medikamentu sarakstu, reto slimību, onkoloģijas... arī grūtniecēm un cukura diabēta pacientiem...

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 288. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 3, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 289. – frakcijas apvienotais saraksts priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 289. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 2, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 290. – deputāta Grasberga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 290. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 3, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 291. – frakcijas apvienotais saraksts priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 291. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 2, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 292. – deputāta Grasberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 292. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 1, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 293. – deputāta Grasberga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 293. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 4, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 294. – deputāta Grasberga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 294. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 8, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 295. – deputāta Grasberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Dārgā – ļoti dārgā! – koalīcija! Šis ir īstais brīdis atbalstīt šo priekšlikumu, jo priekšlikums ir piešķirt finansējumu narkoloģijas pasākumiem, tajā skaitā multidisciplinārai pieejamībai ambulatoriem pakalpojumiem, stacionāro pakalpojumu pieejamībai bērniem ar atkarībām. Ne tikai bērniem, bet arī pārējiem. Mēs visu laiku diskutējam par to, ka mūsu bērniem ir problēmas, diskutējam par to, ka esam Eiropā visu reitingu priekšgalā, ka mums ir visdzerošākā tauta. 12 litri uz vienu cilvēku. Pat tie, kuri nedzer... jūs dzerat 12 litrus gadā.

Tā ir divkosība, ka komisijās visu laiku runājam par to, ka mums jāstiprina... vai kaut kas jādara ar šo situāciju, bet, kad ir īstais priekšlikums atbalstīt... un risināt šo situāciju, jūs neatbalstāt šo priekšlikumu. Jūs tikai varat sodīt cilvēkus uz ceļa, kriminalizēt katru rīcību, kad cilvēks ir dzērumā pie stūres, jums ir tikai viena izeja – sodīt un kriminalizēt, bet pasākumus, lai tā nebūtu, lai būtu mazāk dzerošu cilvēku, lai nebūtu atkarību, jūs neatbalstāt.

Paskaidrojiet, lūdzu, kāpēc ir tāda divkosība!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam. (Pauze. Dep. J. Vitenbergs: “Lūgums apvienot...”)

Deputāti neiebilst.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Jūtu, ka ministru paliek arvien vairāk, sākas kņada un ministru sejās parādās smaids, arī opozīcijas deputāti sāk smaidīt. Bet mums priekšā ir ļoti nopietns priekšlikumu bloks par veselības jomu, par mūsu jauniešiem, jauno paaudzi, kuri ir ar dažādām atkarībām. Ir runa par palīdzību. Šis ir pēdējais bloks... kad jums ir vēl iespēja, atbalstot šo priekšlikumu, varbūt vēl kādu, ievērojami uzlabot šo budžetu.

Nu, esat noturējušies, uz tualeti gājāt reti... varbūt jums ir izjūta, ka esat izturējuši. Bet mūsu mērķis...

Sēdes vadītāja. Grasberga kungs, lūdzu, par priekšlikumu!

J. Vitenbergs. Nē, es pabeigšu.

Bet mūsu mērķis (Zālē troksnis.)... Es stāstu par priekšlikumu.

Es esmu Vitenbergs, Grasbergs ir tas otrs.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos. Lūdzu, par priekšlikumu!

J. Vitenbergs. Mūsu mērķis bija panākt uzlabojumus šajā budžetā, un ar šo priekšlikumu jūs to varat izdarīt. Ik pa brīdim kaut ko šajā budžetā esmu citējis. Reira kungs mani par to sarāja, bet man nāk prātā dialogs no vienas no manām mīļākajām filmām – no “Foresta Gampa” –, kur mazais Forests jautā mammai (Starpsauciens.)... Es pabeigšu, un viss... tu pats tagad ievelc... Mazais Forests mammai prasa: “Kas ir muļķis?” Mamma Forestam atbild: “Muļķi ir tie, kas muļķīgi rīkojas.”

Mēs ar saviem priekšlikumiem esam centušies neļaut opozīcijai muļķīgi rīkoties, bet jūs spītīgi turaties pretī. Izlasiet šo priekšlikumu, paceliet galvas, iepazīstieties! Veselības ministrs uznāca, kaut ko pateica, ka viss labi, viss labi, bet (Starpsauciens.)... es teicu – par bērniem. Bet vai tu zini, par ko ir priekšlikums? Par atkarībām (Starpsauciens: “Par ko?”), par palīdzību viņiem! Tu pat to neesi izlasījusi! (Starpsauciens: “A tu izlasīji?! Pastāsti! Pastāsti par to!”)

Sēdes vadītāja. Vitenberga kungs, lūdzu, runājiet... izmantojiet laiku lietderīgi! Nesarunāties ar zāli!

J. Vitenbergs. Jūs maucat tajā konveijerā – neatbalstīt, neatbalstīt, neatbalstīt. Šo jūs varat atbalstīt. Un vēl dažus, kas palikuši. Pamostieties, un ātri beigsim šo dienu, bet beigsim uz pozitīvas nots!

Ministri sanākuši... smaidīgi. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

Kolēģi! Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Aicinu atbalstīt Grasberga kunga priekšlikumu. Gan šis, gan iepriekš skatītie – pakotne, ko Grasberga kungs iesniedza, tika izstrādāta ar veselības nozares ekspertiem. Tur apakšā ir liels darbs un ekspertīze.

Tas, ko es gribu teikt, ja runājam par stacionāro atbalstu, – lai šie pakalpojumi būtu pieejami. Bet tā jau ir pēdējā fāze. Domāju, ne tikai atbalstīt šo, bet Veselības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai domāt par to, lai nenonāktu tik tālu, un par to, cik brīvi šobrīd ir pieejamas narkotiskās vielas jauniešu un skolēnu vidū. Zinām, ka Eiropā jau parādās inovatīvi tehnoloģiskie risinājumi, kā skolās, piemēram, to apkarot. Tā ka atceramies par to kā svarīgu problēmu, un tā ir vairāku ministriju pārziņā.

Vienlaikus mēs ar šo balsojumu gribam jums atgādināt, ka ir daudz akciju pie Saeimas, visādu diskusiju ar nevalstiskajām organizācijām, kur mēs visi kā viens sakām, ka tā ir problēma, kas ir jārisina. Mēs ar šo priekšlikumu un balsojumu apliecinām, vai gribam risināt vai ne. Vai arī, ja jūs neatbalstāt šo... mēs budžeta pakotnē neatradām citas aktivitātes, kas risinātu šo problēmu, kaut vai par mazāku summu, bet citas īsti neredzu.

Šis ir viens no pēdējiem priekšlikumiem, viena no pēdējām iespējām veltīt šai problēmai pienācīgu uzmanību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 295. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 7, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 296. – deputāta Grasberga priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 296. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 2, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 297. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 297. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 4, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 298. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 299. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens.)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 299. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 300. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 301. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 302. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 303. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 304. – deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 304. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 12, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 305. – deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Žēl, ka kultūras ministre šobrīd nav zālē, bet šis priekšlikums ir saistīts ar finansējumu Zvejniekciema kultūras namam, kurš ir vienīgais kultūras nams novadā. (Zālē troksnis.) Ja citiem novadiem kā reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centriem ir bijis pieejams valsts finansējums, izmantojot dažādas programmas, tad Saulkrastu novadam šādas programmas nav bijušas pieejamas.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk, lūdzu!

J. Dombrava. Ne tikai šīs valsts atbalsta programmas nav bijušas pieejamas, bet arī – ar valsts lēmumu subsidēt, piemēram, Rēzeknes mēra pašdarbību Rēzeknes pilsētā... Saulkrastu pašvaldība ir viena no tām, kas katru gadu iemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā pietiekami ievērojamus finanšu līdzekļus, ar šiem finanšu līdzekļiem noteikti būtu bijusi iespēja sakārtot kultūras namu, bet daļa no šī finansējuma (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk! Pleškānes kundze, jūs pat šeit esat dzirdama.

J. Dombrava.... ir aizgājusi Rēzeknes SPA būvniecībai.

Aicinu Kultūras ministriju tomēr rast risinājumu, lai arī Saulkrastu novadam būtu pieejamas šādas programmas, kas iepriekšējos gados nebija pieejamas, lai varētu sakārtot novada vienīgo kultūras namu.

Aicinu atbalstīt. Bet, protams, neloloju ilūzijas. Ja valdības partijas ir noraidījušas teju visus iepriekšējos 300 priekšlikumus, tad šaubos, ka pēkšņi atbalstīs šo.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 305. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 16, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 306. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir par Otrā pasaules kara lielkauju muzeja izveidi Lestenē. Būvniecība jau ir sākusies. Šī vieta ir paredzēta, lai pieminētu Kurzemes kaujās kritušos latviešu karavīrus, karavīrus, kuri ir karojuši abās frontes pusēs, un šobrīd šis muzejs tiek būvēts no ziedotāju līdzekļiem. Ir iesaistījusies latviešu karavīru piemiņas biedrība “Lestene”, kura rūpējas par mūsu karavīru piemiņu, ziedo gan ārvalstu tautieši, gan vietējie, ir iesaistījusies arī pašvaldība, un bija vienreizējs maksājums, palīdzība no valsts puses, bet, lai pabeigtu šo muzeju līdz nākamā gada maijam, pietrūkst 250 tūkstošu.

Kad amatpersonas tiekas ar biedrības “Lestene” pārstāvjiem, tad individuāli sola, ka gan jau naudu atradīs, viss būs kārtībā. Bet, kad Sprūda kungs, aizsardzības ministrs, bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, lai prezentētu budžetu, es viņam jautāju: “Kas notiks ar Lesteni? Vai šī nauda tiks atrasta?” Sprūda kungs atbildēja: “Nē, nauda šobrīd nav paredzēta, nezinu, vai sanāks.” Un tā nav laba atbilde, jo darbi jau ir uzsākti.

Kolēģi, mēs dzīvojam laikā, kad gribas piekrist teicienam, ka simts reizes pateikta nepatiesība kļūst par patiesību, jo tas notiek mums apkārt. Šo nepatiesību nemitīgi atkārto, sakropļo vēstures izpratni, un šī būtu vieta – digitāla, moderna, mūsdienīga vieta –, kur varētu stāstīt (un es ceru, ka stāstīs) par mūsu vēsturi, par mūsu karavīru likteņiem, par veselu dzimtu likteņiem. Tas varētu būt piemēroti un uzrunājoši mūsu jaunatnei, jo šobrīd viņi saņem informāciju no citiem kanāliem, un tā ir nepatiesība. Tā būtu iespēja parādīt mūsu vēsturi, stāstīt par vēsturi arī tūristiem, cilvēkiem, kuri atbrauc no citām zemēm. Šobrīd tādas lielas vienotas vietas nav.

Cilvēki ir ziedojuši, pašvaldība ir iesaistījusies, ir sākti darbi, bet, lai pabeigtu, ir nepieciešama valsts iesaiste. Šobrīd valsts stāv malā, skatās, kā mūsu vēsturi un interesi par šo vēsturi... plāno investēt privātus līdzekļus, entuziasti ziedo līdzekļus, bet šis ir valsts pienākums, šis ir valsts stāsts, šis ir mūsu valsts un mūsu tautas stāsts.

Atbalstām šo priekšlikumu. Ja neatbalstīsiet, tad Aizsardzības ministrijai, Sprūda kungam varu atgādināt, ka ir šāda iniciatīva. Jūs esat solījuši. (Starpsauciens: “Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Vitenbergs. Ja šo līdzekļu nebūs, tad, iespējams, nebūs arī šī stāsta.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šodien esam daudz atgādinājuši, ka mūsu priekšlikumi ir vērsti uz iesāktā turpināšanu. Šeit ir līdzīgi.

Vēlos atgādināt, ka Nacionālās apvienības laikā Kultūras ministrija uzsāka darbu ar likumprojektu par Lesteni un piemiņas vietu, lai tas būtu nostiprināts likumā. Manuprāt, šeit svarīgi divām ministrijām... ir jāuzrunā “PROGRESĪVIE”, jo tas ir gan Kultūras ministrijas, gan Aizsardzības ministrijas jautājums... turpināt iesākto, lai šis muzejs būtu... nevis tikai aizbraukt uz Lestenes muzeju uztaisīt selfiju ar majoru Slaidiņu, bet arī finansiāli šobrīd, kad jūs lemjat, izdarīt pareizo lietu.

Manuprāt, ir svarīgi atgādināt, ka biedrība “Lestene” ir jumta organizācija, tā nav vienkārši biedrība. Kopš neatkarības atjaunošanas nacionālpatriotiskās un ar militāro vēsturi saistītās organizācijas ir bijušas daudzskaitlīgas. Viņi ir izdarījuši milzīgu darbu, ir apvienojušies vienā organizācijā un nolikuši malā domstarpības un ambīcijas, un atšķirīgu redzējumu kopīgas lietas labā, valstiskas lietas labā.

Mēs, deputāti, varam izdarīt līdzīgi – neatkarīgi no domstarpībām vai organizācijas, kurai mēs piederam, valstiskas un pareizas lietas labā apvienoties.

Tāpēc aicinu apvienoties balsojumā “par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 306. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 3, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 307. – deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 307. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 9, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 308. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 310....

Sēdes vadītāja. 309.

J. Reirs. Atvainojos. 309. – Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 310. – deputātes Indriksones priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 310. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 5, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 311. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Lūgums no komisijas – arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

 

E. Tavars (AS).

Kolēģi! Trīs dienas esam strādājuši. Opozīcija piedāvāja savu redzējumu, alternatīvu skatījumu problēmu risinājumiem. Koalīcija – kā nu kurš, cits no sirds, cits ar iemācītām frāzēm aizstāvēja šo birokrātisko, politisko Frankenšteinu, kā nu mācēja.

Diemžēl pēc trīs dienu procesa šis budžets nav kļuvis labāks, tajā tāpat nevar atrast instrumentus, kas attīstītu ekonomiku, stimulētu mūsu sociālo, ekonomisko un militāro aizsardzību tādā apjomā, kāds patiesi ir nepieciešams. Tajā ir daudz aizmirstu un nerisinātu problēmu un aizmirstu cilvēku, tajā aiz frāzēm par drošību un ģeopolitisko situāciju joprojām ir paslēpusies mazdūšība, nespēja un slinkums. Par šādu budžetu balsot mēs nevaram.

Saeimas priekšsēdētāja budžeta pieņemšanu sākumā nosauca par svētkiem. Kolēģi, šie svētki tūdaļ beigsies, sabiedrība varēs ķerties pie darba, lai valsts spētu nomaksāt milzu parāda procentus, un lūgties, lai neatnāk kāda jauna milzīga krīze, jo valstsvīri ir notrallinājuši un noēduši pilnīgi visas rezerves un atstājuši Latviju faktiski finansiāli neaizsargātu. Sabiedrībai atliek vēl nākamais – gaidīt Jaunās VIENOTĪBAS politikai tik ierasto kārtējo stagnācijas un atpalicības gadu. Diemžēl tieši tik skarbi man nākas raksturot šo budžetu un tā pieņemšanas gaitu.

APVIENOTAIS SARAKSTS nevar atbalstīt šo budžetu un aicina to darīt arī pārējos kolēģus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, aicinu vēl mazliet paciesties, esiet, lūdzu, mazliet klusāki!

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim – frakcijas vārdā.

Bet uzlieciet, lūdzu, trīs minūtes!

H. Rokpelnis (ZZS).

Labvakar, cienījamie kolēģi, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, premjere, ministri! Arī es beidzot nāku runāt, un nu jūs klausīsieties mani.

Vai šis budžets ir ideāls? Mēs pēdējās trīs dienas dzirdējām pārsimt iemeslu, kāpēc – nē. Bet šis, manuprāt, ir labākais iespējamais budžets, kāds šogad varēja būt. (Starpsaucieni.)

Gribu pirmām kārtām pateikt milzīgu paldies premjerei un visai valdībai. Zinu, cik sarežģīts šis process bija, ka daudziem nācās iekost sev mēlē, vēl vairāk – daudziem nācās no daudz kā atteikties, jo situācija nav viegla. Situācija tiešām ir saspringta.

Apliecinājums tam, ka šis ir labākais iespējamais budžets, ir ne tikai ministru un valdības vienotība šajā procesā, arī sabiedrība saprot, ka šis nebija vienkāršs laiks un vienkāršs lēmums. Aiz šī budžeta stāv darba devēji, arodbiedrības, pedagogi, ārsti. Neviens nav dabūjis visu, ko vēlējās, bet visi piekrīt, ka šis ir labākais iespējamais ceļš. (Starpsaucieni.)

Šajā budžetā ir turēti pagājušā gada solījumi. Visu cieņu iekšlietu nozarei! Nākamgad jūs saņemsiet to, ko jau ilgi bijāt pelnījuši. Šajā budžetā (Starpsauciens.) bez drošības ir ļoti liela ekonomikas komponente, lai gan debašu sākumā mēs daudz runājām par to, vai ir te ekonomika vai nav. Ir! Nodokļu reforma tādā apmērā, kāda tā ir šajā budžetā, Latvijā nav bijusi pieredzēta ļoti sen. (Starpsauciens.) Pusmiljards tiek noņemts no darba ņēmēju un darba devēju pleciem. Un šie līdzekļi kaut kādā veidā bija jākompensē, bija jāmeklē veidi, kā to izlīdzināt. Bet kopumā šis būs liels, pozitīvs grūdiens Latvijas ekonomikai un eksportējošiem uzņēmumiem.

Liekot roku uz sirds, varu teikt, ka šis ir labākais, ko ne tikai šī valdība un šī Saeima var izdarīt, bet labākais, ko mēs kā sabiedrība kopumā varam izdarīt, gatavojoties tam, kas Latvijai vēl ir priekšā. Zaļo un Zemnieku savienība stāv aiz šī budžeta un stāv aiz šīs valdības.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam – frakcijas vārdā.

A. Šuvajevs (PRO).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Deputāti! Manuprāt, pēc visām šīm debatēm ir vērts visiem tiem, kas vēl klausās debates, atgādināt šā budžeta labās ziņas.

Tātad no 1. janvāra tiks ieviests fiksēts neapliekamais minimums. No 1. janvāra neapliekamais minimums strādājošajiem tiks celts līdz 510 eiro. No 1. janvāra neapliekamais minimums pensijām tiks dubultots līdz 1000 eiro. No 1. janvāra minimālā alga tiks celta līdz 740 eiro. (Starpsauciens.) Papildus – tiks saglabāts autoratlīdzību režīms uz nākamajiem trim gadiem. Tiks ieviests virspeļņas nodoklis bankām, rezultātā budžeta ieņēmumi nākamgad būs par 90 miljoniem lielāki.

Tiks ieviesta jauna – 3 procentu – papildu likme ienākumiem virs 200 tūkstošiem eiro gadā. Tiks atlikti summētie ienākumi no nodarbinātības, kapitāla pieauguma un dividendēm.

Pirmo reizi mērķtiecīgu lēmumu rezultātā Latvijā mazināsies ienākumu nevienlīdzība, pirmo reizi mērķtiecīgu lēmumu rezultātā iedzīvotājiem Latvijā mazināsies nabadzības risks. Vecāku pabalsta saņēmēji, kuri izvēlēsies nedoties bērna kopšanas atvaļinājumā un turpinās strādāt, nākamgad saņems šo pabalstu 75 procentu, nevis 50 procentu apmērā kā pašreiz. Tiks celtas algas policistiem, ugunsdzēsējiem glābējiem, robežsargiem un citiem iekšlietu resora darbiniekiem, tiks iepirktas pretgaisa aizsardzības sistēmas, ekipējums, munīcija un kājnieku kaujas mašīnas.

“PROGRESĪVO” deputāti un ministri, manuprāt, rādīja priekšzīmi, kā jāpiedalās budžeta diskusijās – mēs ne tikai spējam pieņemt lēmumus, bet arī atbildēt uz opozīcijas deputātu jautājumiem un kritiku. Mēs vēlamies, lai budžeta pieņemšana ir notikums, kas ir saprotams ne tikai mums pašiem, bet arī plašākai sabiedrībai, un tas nozīmē, ka Saeimas tribīne ir jāizmanto, lai veidotu politisko dialogu ar ikvienu šeit pārstāvēto Latvijas pilsoni.

Šis ir trešais budžets, par kuru balso PROGRESĪVO deputāti, otrais, kuru atbalstīsim, un pirmais, kurā bijām iesaistīti no paša sākuma. Mēs apliecinājām, ka ar skaidrām valstiskām pozīcijām un prioritātēm ir iespējams izpildīt vēlētājiem dotos solījumus.

Paldies manai frakcijai, paldies koalīcijas partneriem par kopīgo darbu. Paldies visiem deputātiem par debatēm. PROGRESĪVIE ir gatavi sākt darbu pie nākamā budžeta. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Frakcijas vārdā – deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, vēlreiz labvakar! Šuvajeva kungs tikko pastāstīja, cik labs mums ir budžets, bet es tomēr pastāstīšu, cik tas ir slikts.

Tātad akcīzes nodokļa celšana, autoceļu lietošanas nodevas celšana, transporta ekspluatācijas nodokļa celšana, dabas resursu nodokļa celšana – mums ir tikai nodokļu celšana. Es ļoti, ļoti ceru, ka varbūt nākamgad mēs tomēr vairāk domāsim par cilvēkiem, par bērniem, par to, ka tas tiešām ir pats svarīgākais moments tagad, kad mums krītas dzimstība. Mums vajag atbalstīt jaunās ģimenes, mums vajag atbalstīt pensionārus, “Nacionālā apvienība”.

Tātad paldies, kolēģi, par trīs dienām.

Neatbalstīsim šo budžetu.

Sēdes vadītāja. Frakcijas vārdā – deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā premjerministre! Godājamie kolēģi! Krišjānis Kariņš šodien paziņoja, ka viņš vairs neatbalsta šo valdību, viņš paziņoja, ka viņš neatbalsta to, ka strādājošo nākotnes pensijas praktiski tiek apzagtas. Un runa nav par Kariņu, bet, ja pat Kariņš šodien, dienā, kad budžets tiek pieņemts, paziņo, ka viņš aiziet no Jaunās VIENOTĪBAS valdes... nu ko, draugi mīļie! (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.) Kā tikko teica Rokpeļņa kungs – šis ir labākais budžets.

Tad es teikšu tā, ja šis ir labākais budžets, tad šī nav labākā valdība, jo šodien, laikā, kad mēs atpaliekam pat no mūsu kaimiņiem, nemaz nerunājot par pārējām Eiropas valstīm, kad Igaunijā ienākumi ir par apmēram deviņiem miljardiem lielāki nekā Latvijā, vispār nav redzams, kādā veidā mēs no šīs bedres plānojam izlīst ārā, kā mēs plānojam pacelt ekonomiku. Mēs redzam to, ka šie budžeta deficīta trīs procenti, kas jau ir ieplānoti, būs jākoriģē, jo ekonomika attīstās sliktāk. Kāds ir konkrētais plāns ekonomikas attīstībai, ko piedāvā valdība? Nodoms ir labs, bet konkrēta rīcība šajā plānā diemžēl nav atspoguļota.

Un vēlreiz (varbūt valdībai tas jau ir apnicis) par “Rail Baltica”. Šeit iekšā nav ielikta nauda, kā vispār to risināt. Tie līdzfinansējuma 15 procenti nav ielikti. Kāds būs “Rail Baltica”, kas notiks ar visām šīm vecajām stacijām, dzelzceļa staciju, lidostu “Rīga” un tā tālāk, tas nav atspoguļots. Tas viss prasīs naudu. Ja šo projektu nāksies iesaldēt, arī tas prasīs naudu. Nav šeit šādas informācijas, nav skaidrības, ko darīt.

Tas, ka “Rail Baltica” savienos Igauniju un Lietuvu caur dažām Latvijas mazpilsētām, ir apkaunojums Latvijai un visai tautai. Visi saka – mēs nevaram nostādīt neērtā situācijā igauņus un lietuviešus. Bet Latvijas tautu mēs varam nostādīt ļoti neērtā situācijā. Projekts, kas maksās 10 miljardus, ir pilnīgi bezjēdzīgs. Un jūs sakāt, ka tas ir labākais iespējamais budžets.

Es domāju, ka Latvijai ir vajadzīga jauna valdība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Frakcijas vārdā – deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, jāsāk ar labo, lai nav tā, ka jūs teiksiet, ka visu dienu esmu jūs tikai kritizējis. Kā jau teicu tad, kad mēs diskutējām par mērķi, arī “Nacionālās apvienības” vārdā varu izteikt gandarījumu par to, ka tiek turpināts uzņemtais kurss – stiprināt aizsardzības nozari (pieaugums būs 3,5 procenti no IKP). Tāpat vēlos teikt, ka ir pareizs solis attiecībā uz nodokļu reformu – atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma, pāriet uz fiksētu neapliekamo minimumu, ko “Nacionālā apvienība” rosināja jau pirms gada.

Tomēr vairāk man prātā nāk neizdarītās lietas. Vēršu uzmanību, ka “Nacionālās apvienības” priekšlikumi, lai arī to skaitliski bija visvairāk... mēs nekoncentrējāmies uz skaitu, bet uz kvalitāti, un tas, ko vēlos norādīt, – liela daļa no tiem bija ne tikai jaunas iniciatīvas, bet vēlme nosargāt esošās, kā arī likt jums pildīt pašu dotos solījumus, piemēram, pildīt solījumu par iekšlietu resora – robežsargu, policistu un ugunsdzēsēju – atalgojuma izlīdzināšanu ar aizsardzības nozari, kas šajā budžetā netiek pilnvērtīgi risināts. Jā, tiek sperti soļi, pieaugums būs trīssimt eiro, bet joprojām saglabāsies būtiska starpība, un tas nesakrīt ar vārdiem, ko jūs teicāt par izlīdzināšanu. Nav iezīmēts finansējums arī turpmākajiem gadiem.

Tāpat pagājušajā budžetā jūs devāt solījumu par atbalstu ģimenēm ar bērniem, un arī šogad tam nav atradusies vieta. Vēl vairāk – finansējums ģimenēm ar bērniem, kas tiek paredzēts gadu no gada, tiek samazināts, jo gan hipotekāro kredītu atbalstā, gan pabalstu izmaksā kopējais ietaupījums, pēc maniem aprēķiniem, ir vismaz 30 miljoni, kas bija nolemts ģimenēm ar bērniem, bet šobrīd aizvirzīts citām vajadzībām, bet kur – nezinu, jo netieku klāt atšifrējumam. Arī kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts nevaru frakcijai izstāstīt, kur aiziet un paliek nauda, kas bija paredzēta ģimenēm ar bērniem.

Tāpat pienācīgi netiek turpinātas arī vairākas konkurētspējas programmas, kas tika uzsāktas Ekonomikas ministrijā, un – kas ir svarīgi – netiek risināti nevienlīdzības jautājumi, jo ģimenēm ar apgādībā esošām personām, kā arī ģimenēm, kas dzīvo reģionos, degvielas sadārdzinājums, pabalstu nepārskatīšana dzīves dārdzību padarīs tikai lielāku, un nevienlīdzība diemžēl pieaugs. Un nesakiet, ka mēs nepiedāvājām finanšu avotus! Mēs piedāvājām pārdalīt no ātrajiem kredītiem, no azartspēlēm, no tabakas industrijas, no lielveikalu lielās peļņas. Tie visi priekšlikumi tika uzteikti kā labi, bet tika noraidīti.

Noslēgumā vēlos teikt, ka man personīgi šis būs trešais budžets, par kuru es nezinu... par ko es balsoju, jo mums nav pienācīga atšifrējuma, un tieši tāpēc, ka tāda nav, ir gadījumi, kad mēs atbalstām budžetu, kur ir privātie avioreisi un citas brīnumu lietas. Es uzskatu, ka mums jāgroza likums, lai mums, deputātiem, būtu iespēja redzēt detalizētāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir priekšlikums sēdi turpināt bez pārtraukuma. (Starpsauciens.) Turpinām.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Es arī sākšu ar labo, un, proti, esmu tiešām apmierināts ar to... protams, ne līdz galam, bet ļoti stipri apmierināts ar to, kāda attieksme šajā budžetā ir izrādīta iekšējai drošībai.

Neliekuļojot var teikt, ka Valsts prezidents izdarīja savu darbu un pagājušogad jau sāka runāt par šo tēmu. Tanī brīdī, kad viņš par to sāka runāt (pēc mūsu tikšanās Rīgas pilī), es sapratu, ka lietas aizies uz pareizo pusi, un šodien tas ir rezultējies, pēc visiem aprēķiniem, ar to, ka policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem no nākamā gada pie algas vajadzētu saņemt klāt apmēram 300 eiro. Bet skaidrs, ka iekšējā drošībā ir problēmas un Iekšlietu ministrijai ir jāmeklē līdzekļi arī no iekšienes, no tā, kā viņi apsaimnieko savus īpašumus. Manā skatījumā, tur ir resursi – resursi no nekustamajiem īpašumiem. Ir jādomā, kā tikt vaļā no tiem 250 nekustamajiem īpašumiem, vai tos atdot vai pārdot. Vienvārdsakot, ir jādomā, ko ar tiem darīt, jo šobrīd tie “apēd” pārāk daudz resursu. Un šeit ir potenciāls tam, lai uzlabotu šo attiecību saistībā ar algām un attīstību. Tā ka tas ir tāds novēlējums uz nākamo...

Kas vēl apbēdina? Punkts viens. Tas, ka budžetā praktiski nav nekā, lai atgrieztu uz Latviju tos cilvēkus, kas ir aizbraukuši. Punkts divi. Jautājums par demogrāfiju. Es vēlreiz atkārtošu no šīs tribīnes – tas ir fundamentāls jautājums, tas ir fundamentāls jautājums Latvijai, Latvijas drošībai, Latvijas pastāvēšanai nākotnē.

Noslēgumā par budžetu kopumā. Man liekas tā, ka... pieņemsim... es arī nedaudz strādāju ar mākslīgo intelektu, tas kādreiz palīdz, kaut ko uzlabo, bet tas ir ar kļūdām, un tad tu tās kļūdas labo... un tā tālāk. Man šķiet, ka šis budžets varētu būt tāds, ka iedod mākslīgajam intelektam uzdevumu... uzdod tam uzdevumu, tādu kā, piemēram, uzlabot konkrētas lietas par 5 līdz 10 procentiem, pieņemsim, strādājošajiem vai pensionāriem, vai vēl kaut kam, bet kopumā paņemt divreiz vairāk ar akcīzi... uz degvielu un uz visu pārējo.

Sanāk tā, ka ar vienu roku drusciņ iedod (Starpsauciens: “Laiks!”), bet ar otru roku stipri paņem.

Var apvienot laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Zivtiņš. Sanāk tā, ka ar vienu roku it kā iedod, bet ar otru roku divreiz vairāk paņem un stāsta, cik mums ir labi, cik mums ir jauki, bet pēc būtības jau mēs savus cilvēkus mānām, viņi jau jūt, ka preces paliek dārgākas – PVN augļiem un dārzeņiem... un viss pārējais, par ko mēs šeit runājam. Un par ko mēs te cīnījāmies šīs trīs dienas... nav jau tam cilvēkam nekā laba. Ko mēs labu izdarījām cilvēkam?

Tāpēc es nepārmetu jums... tā teikt, daudz nepārmetu, bet ir jādomā citādāk, ir jāpieņem atbildīgāki lēmumi, ministriem ir aktīvāk jādarbojas, Ministru prezidentei ir jābūt aktīvākai.

Tā ka es redzu... piekrītu arī Šlesera kungam – man liekas, ir pienācis brīdis veidot jaunu valdību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Apvienojiet, lūdzu, laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kiršteins. Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžets: kā mēs redzam, drošības nav nekādas, jo kādreizējo 42 tūkstošu bērnu vietā acīmredzot drīz mums būs 10 tūkstoši piedzimuši; izmiršana pagastos – būs ne tikai trīs pagasti, bet vairāk ar vienu cilvēku uz kvadrātkilometru; iekšējā drošība – nav atrisināti vairāki simti laupīšanas gadījumu Dienvidlatvijā, pie Lietuvas robežas, kur tiek zagti īpašumi, tauta nav bruņota, aizsargu nav, policija nestrādā, zemessardze nav bruņota ar automātiskajiem ieročiem kā Igaunijā.

Izglītības un zinātnes ministrijai nav nekādu reformu, skolotāja profesija nav prestiža. 80 procenti sieviešu... vīrieši netaisās nomainīt par zemajām algām, profesionālajām skolām nav naudas, daudzas vidusskolas nespēj sagatavot skolēnus, turpmāk darbosies arī kā sociālās palīdzības iestādes, jo tās augstskolām neko nesagatavo. Agrākie vieninieku karaļi tagad ir 20 procentu savācēji un var iet studēt. Naudas zinātnei un attīstībai nav. Mums ir divreiz mazāks budžets nekā Igaunijai (viedās tehnoloģijas aizstāvētāji!), trīsreiz mazāks nekā Vācijai vai Somijai, sešreiz mazāks nekā Dienvidkorejai vai Taivānai (kurai ir pieci procenti), septiņreiz mazāks nekā Izraēlai.

Viss paliek dārgāks – gāze, kā jūs dzirdējāt, no janvāra paliks dārgāka par 5 procentiem, pārtikas cenas divkāršojas katrus četrus mēnešus, toties kas mums būs tagad? “Pozitīvā” ziņa – parāda atmaksa nākamajā gadā sasniegs vairāk nekā pusmiljardu un 2028. gadā tā jau būs 0,8 miljardi. Degvielas kumulatīvais efekts nav aprēķināts... uz cenām, izmešu kvotas cenās nav aprēķinātas, inflācija nav pareizi aprēķināta, iekšzemes kopprodukts ir nepareizs... kā bāze... kā mēs redzējām, 2022. gadā nomeloti 7 procenti uz augšu, pagājušā gadā nomeloti 3,2 procenti uz augšu, “Rail Baltica” iekonservēšanas izdevumi nav uzrādīti.

Kam būs labi? Kā teica iepriekšējie runātāji, valdēm būs ļoti labi – gan sabiedriskajā medijā, gan “Rail Baltica” – no 10 līdz 27 tūkstošiem mēnesī. Labi būs “Latvenergo”, kurai ir izveidotas divas meitas kompānijas: viena – vēja parkiem mežos, otra – vēja parkiem laukos. Abās būs valdes, atkal pa 15 tūkstošiem. Bērnu pabalstiem naudas nebūs... daži simti būs, toties elektroautomašīnām būs pieci tūkstoši. Salīdziniet – šai valdībai elektroautomašīna ir 10 reižu vērtīgāka, nekā ja piedzims bērns. Saules sistēmas dzesēšanai ar nulles izmešiem paredzēts apmēram... vajadzīgs miljards gadā, lai 2030. gadā mēs samazinātu procentus.

Es vairs netērēšu jūsu laiku. Es saprotu, ka JAUNAJĀ VIENOTĪBĀ ir gudri cilvēki... kādi trīs... nu divi... nu trīs... nobalsojiet pret šo budžetu! Zemnieki... par zemniekiem neteikšu neko. (Smiekli.) Ja jūs nenobalsosiet pret... vai tās kartiņas... trīs četri cilvēki... es lūdzu, nu izvilksiet... kas būs, es jums pateikšu, kas būs – sūkāsim ledu, sūkāsim Kariņa “Lāču ledu”! Pieminiet manus vārdus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Valdība 2025. gada budžetu ir nosaukusi par valsts drošības budžetu. Es to sauktu par “droši, ka nav naudas” budžetu, savukārt budžetā minētā valsts drošība ir tikai veikls PR izskaidrojums, lai pamatotu, kāpēc budžetā pietrūka naudas visam citam. Pie mums uz frakciju bija atnākusi izglītības un zinātnes ministre un izdalīja izdrukas ar milzīgu virsrakstu “Izglītības un zinātnes ministrijas budžets 2025”... “Valsts budžeta prioritāte – valsts drošība”, tas viss šajā virsrakstā. Un tad ir jautājums: kādā sakarā šim Izglītības un zinātnes ministrijas dokumentam, budžeta pamatdokumentam, ir jāliek šāds virsraksts? Acīmredzot valsts drošība šeit tulkojumā nozīmē: pedagogi un skolas, neprasiet naudu, vai tad nav skaidrs, kur tā aiziet? Valsts drošībai!

Nevienam jau nav iebildumu pret valsts drošību, bet ir iebildumi pret to, ka valdība nekaunīgi ekspluatē argumentu par valsts drošību, lai piesegtu faktus, ka paši ir izpļekarējuši naudu pa labi un pa kreisi un turpina izpļekarēt, aizņemties miljardus un izpļekarēt. Tāda ir Jaunās VIENOTĪBAS budžeta būtība.

Praktiski visi priekšlikumi, kas virzīti uz ekonomikas attīstību, šajā budžetā ir tikuši noraidīti. Uzņēmēju Aināru Šleseru, kuram ir milzīga pieredze, izsmēja “progresīvie” eksperti no nevalstiskajām organizācijām, kuri zina labāk, kā attīstīt ekonomiku, kuri zina to, cik ir dzimumu, un to, kā vajag pacelt nodokļus, lai visi būtu laimīgi. Pacelt nodokļus un solidāri atņemt naudu tiem, kuriem tā vēl ir. Kas tur ko nesaprast? Brīnums, kā prātā nav ienācis priekšlikums pacelt nodokļus līdz 100 procentiem, tad taču būs vēl vairāk naudas pēc “progresīvās” loģikas.

Viņiem taču pat prātā neienāk – ja nodokļos atņem visu vai gandrīz visu, cilvēkam vispār zūd motivācija strādāt, uzņēmumi veras ciet un budžetā ir nevis lielais nodokļu ieņēmums, bet nulle... ja uzņēmums lielo nodokļu dēļ tiek aizvērts vai strādājošie aizbrauc uz valsti, kur ir mazāki nodokļi, lielākas algas un mazākas cenas.

Visi PVN nodokļa samazinājumi tika noraidīti. Ja jums nepatīk Latvijas cenas un dzīves dārdzība, tad ziniet – Jaunā Vienotība, “progresīvie” un ZZS ir par dzīves dārdzību.

Latvijā ir viens no augstākajiem PVN ēdināšanas nozarē, tāpēc nevajag brīnīties, ka kaut kur ir lētāk un tūristu ir vairāk.

Lūdzu apvienot laiku, lai es varu pabeigt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. Latvija nav labvēlīga zeme biznesam. Un tas ir Jaunās Vienotības un tās koalīcijas dēļ. Sociālā nodrošinājuma ziņā arī Latvijas cilvēks ir apdalīts. Satversmes tiesas lēmums ne tikai netiks izpildīts, bet trūcīgie cilvēki kļūs vēl trūcīgāki.

Šo budžetu nevar atbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Kolēģi! Pirmkārt, es gribētu laikam pateikt paldies par mūsu kopējo izturību, jo mēs esam un vienmēr būsim kolēģi

Bet par valsts 2025. gada budžetu, kuram ir skaistais nosaukums “drošība” – es gribētu to nosaukt par varas pārākuma apziņas budžetu.

Tad, kad vara kā kronis kļūst par lielu, tas nokrīt uz acīm un mēs vairs neredzam, kas notiek apkārt, tas noslīd uz mutes, un mēs vairs nerunājam, jo mums nav, ko teikt, un tas lielais kronis ar varas apziņu un parādiem krīt uz kakla un izveido apkakli, aiz kuras tie, kuri bija draugi, sabiedrotie un uzticējās, aizvelk jūs uz karātavām. Un tai brīdī jūs redzat... jūs gribat runāt, jūs gribat elpot, bet neviens jūs neredz, nedzird un neuzticas, un tā beidzas vara, un varas apziņa, pārākums, ar kuru tika demonstrēta šī budžeta veidošana, zūd. Un tas mirklis iestājas ļoti ātri, jo iedomība nekad nav bijusi klāt, un “Āmen!” būs tajā brīdī, kad notiks izvēle.

Es neatbalstu šo budžetu un neatbalstu attieksmi, kuru jūs paudāt pret valsti, bērniem, izmantojot tos apzīmējumus, kuri cilvēkiem ir dārgi, bet neatspoguļojas budžetā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Godātie kolēģi, lai cik arī brīžiem asas būtu bijušas politiskās diskusijas šī budžeta pieņemšanas laikā, es vienmēr vēlēšu veiksmi ikvienam, kurš vada kultūras nozari, neatkarīgi no politiskās piederības, jo tā ir nozare, kurā esmu pavadījis savu mūžu, tā ir nozare, par kuru es esmu dedzis un vienmēr degšu. Tieši tādēļ es nevaru atbalstīt nākamā gada budžetu, kura kontekstā kultūras nozarei ir samazinājums trīs miljonu apmērā, neatkarīgi no sarežģītā laika, neatkarīgi no nenoliedzamajām prioritātēm, kādas tās ir.

Atļaujiet man savu uzstāšanos nobeigt mazliet neformāli, mazliet reflektējot uz Rokpeļņa kunga teikto par labāko budžetu, kāds ir izdevies, – ar kādu stāstu no kultūras jomas. Reiz pēc kādas teātra izrādes ģenerālmēģinājuma jaunais aktieris pieskrēja pie Artūra Dimitera un teica: “Nu, maestro, kā bija?” Un maestro Dimiters teica: “Ļoti labi – priekš tevis.”

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Noskaņojums nav tāds priecīgs, redzu, ka neviens vairs tā īsti nesmaida, varbūt vainojams nogurums vai kas cits.

Bet, jā, jūs sakāt, ka šis ir labākais budžets, labākais budžets šogad, bet mani nepamet sajūta, ka šis budžets ir uzpūsts, jo tās ekonomiskās prognozes, kādas esat noteikuši... ekonomisko izaugsmi, lai īstenotu visus šos paredzētos tēriņus... es īsti tam neticu, jo es neredzu tādas aktivitātes, kuras mums varētu radīt šo optimismu, kuras varētu nodrošināt ekonomisko izaugsmi, labklājību mūsu iedzīvotājiem. Un šajās dienās mēs centāmies... mēs, opozīcijas partiju deputāti, bijām sagatavojuši priekšlikumus, centāmies tos iekļaut, jūs pārliecināt, bet jūs uz mums skatījāties kā uz tādiem spitālīgajiem, mēs redzējām tikai tādu vienu jūsu standarta kustību – skatiens, kartīte, “pret”, skatiens, kartīte, “pret”.

Tā pagāja šīs dienas, jūs īpaši neiedziļinājāties mūsu priekšlikumos, kaut gan bijām sagatavojuši virkni priekšlikumu, kas varētu veicināt mūsu tautas ataudzi, darba vietas reģionos, pieejamus mājokļus, ceļu stāvokļa uzlabošanu... un virkni citu iniciatīvu. Šis budžets tiks pieņemts, bet tas ir “gaisīgs”, tas ir bez svara. Paies gads, un tas finansējums, kas ir budžetā paredzēts, “izgaros” kā tāda baltā krāsa, kad nokūst sniegs, nekas pāri nepaliks.

Imantam Ziedonim pieder vārdi, kurus viņš ir teicis jau pirms kāda laika: “Par maizi – jūs visi,

Bet kas par ziediem karo?”

Ar “PROGRESĪVO” ienākšanu valdībā var just, ka situācija ir tik strauji pamainījusies, ka jāsaka gluži pretēji: “Par ziediem – jūs visi, bet kas par maizi karos?” Un šajā budžetā par maizi jūs nekarojat.

Tā ka labākais budžets šogad jūsu izpildījumā, bet es domāju, ka mēs nāksim kopā to pārstrādāt, jo tas ir uzpūsts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Kāda var būt vislielākā nelaime, kas var notikt ar valsti? Lasot vēstures grāmatas, mans secinājums ir... un to es dalu ar dažiem saviem kolēģiem... ja kāds ārvalstu diplomāts, aizbraucot no mūsu valsts, savās pēdējās piezīmēs un vēstulēs uz mājām sūta atziņu, ka tā diemžēl bija sezonāla valsts jeb seasonal state... Tā tas vēsturiski mums ir bijis. Tieši tāpēc arī mūsu Satversmē ir skaidri noteikts, ka mūsu katra pienākums ir nodrošināt mūsu nācijas, valodas, kultūras un valsts pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Ko citiem vārdiem nozīmē šie Satversmes vārdi? Tie nozīmē, ka valdībai ir jābūt skaidram ilgtermiņa redzējumam, vidēja termiņa redzējumam, vīzijai par to, kādu tā redz mūsu valsti tuvākajos divos, trijos, piecos un desmit gados.

Ja tas ir labākais, ko šī valdība spēj izveidot – šo budžetu –, tad ir diezgan skumji, tāpēc ka šajā budžetā nav... adresētas mūsu valsts vislielākās problēmas, vislielākie apdraudējumi mūsu valsts ilgtermiņa pastāvēšanai. Tāpat arī nav dotas atbildes uz jautājumiem, kā, piemēram, ekonomika... vai ir eksakts plāns, kā nodrošināt to, ka mūsu valsts neieslīgst stagnācijā. Jā, runā par nodokļu reformu, bet, ja mēs salīdzinām šīs nodokļu reformas ietekmi un to, cik mēs būsim konkurētspējīgi Baltijas valstu starpā, igauņi un leiši joprojām nodokļos mūs izkonkurēs. Ja mēs skatāmies to, kas kādreiz ir vadījis Jaunās VIENOTĪBAS gandrīz vai reliģisko pārliecību, – fiskālā disciplīna... šī reliģija Jaunajā VIENOTĪBĀ sen ir mirusi. Tas nozīmē to, ka gāzējam līdz grīdai, budžets ir nospriegots līdz pēdējai skrūvei... un kāpēc jūsu sejas šodien ir skābas? (Starpsauciens.) Jo jūs zināt, ka pēc pusgada (ar ļoti augstu varbūtību), ja uznāks kādas turbulences, būs budžeta grozījumi. To jūs visi saprotat, šeit sēžot.

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Smiltēns. Demogrāfija. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī valdība ir pieņēmusi lēmumu nerisināt demogrāfijas problēmas. Nav iniciatīvas, kas būtu ar vērienīgu efektu. Siliņas kundze intervijās jau atklāti runā par imigrācijas politiku, par darbaspēka nepieciešamību. Tas nozīmē to, ka Satversmes rindās ieslēptais, ka mūsu pienākums ir nodrošināt mūsu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem, nozīmēs cita veida nāciju. To mēs saprotam. Tas apdraud nacionālas valsts ideju.

“Rail Baltica” arī nav risinājuma ne nākamā gada budžetā, ne vidēja termiņa budžetā, tas nozīmē, ka nav atbilžu uz šiem jautājumiem. Siliņas kundze, tā ir jūsu atbildība, ka cilvēks, kurš, kā PROGRESĪVIE teica, bijis “Rail Baltica” līderis, gadiem ilgi bijis sistēmā, šobrīd vada šo projektu.

Un visbeidzot – drošība. Labā ziņa, ka mums tam ir daudz naudas, bet labs jautājums: kā šī nauda tiek izlietota? Bet pāri naudai ir viens cits jautājums: kā premjere pieļauj to, ka ministrs metodiski grauj uzticību drošības nozarei... un premjere neko nedara. Tieši – neko... nedz prasa atbildību... neko!

Secinājums ir ļoti vienkāršs: jūs neesat šīs valsts vadītāji, kas valsti kaut kur vestu, jūs esat šīs valsts valdītāji, un 2026. gadā tas mainīsies.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi, tā kā finanšu ministrs teica, ka šis budžets ir nospriegots, viņš nemeloja. Es pilnīgi spēju iedomāties vakarus, kad valdības vadītāja ar finanšu ministru un citiem ministriem sēž un domā, kur vēl dabūt naudu.

Pēc šīm trim dienām divas epizodes, kas man paliks prātā visvairāk.

Pirmā – visa šī epopeja vai vingrinājums, varētu to pat tā saukt, ar pensiju 1. un 2. līmeni. Jautājums jau nav, vai tas ir pareizi vai nepareizi, jautājums ir: kāpēc jūs to darāt? Jūs to darāt viena iemesla dēļ – lai “uzzīmētu” 180 miljonus eiro.

Ejam tālāk – par valsts kapitālsabiedrībām un par to, ka mēs iesniedzam priekšlikumus, ka dividendēs tām būs jāmaksā vairāk. Un atkal – tā ir vēl viena epizode, kuru jūs “uzzīmējat” principā no tukša gaisa... vēl 120 miljonus.

Tātad 300 miljonus jūs vienkārši “uzzīmējat”. Bet ir arī labā ziņa. Ja es nekļūdos, šis ir Jaunās VIENOTĪBAS sešpadsmitais budžets. Es esmu pārliecināts, ka šis būs pēdējais jūsu veidotais budžets.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es nedz slavēšu, nedz kritizēšu budžetu. Par to trīs dienu garumā mēs esam daudz dzirdējuši. Bet ir pagājušas trīs dienas, un kur mēs esam nonākuši? Mēs esam nonākuši tur, kur bijām pirmajā dienā. Jāuzslavē vienotība – vienotība pozīcijā, tā varētu teikt, nevis viena partija, jo pozīcijas deputāti bija disciplinēti, balsojot noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, un mēs esam tur, kur bijām trīs dienas atpakaļ.

Es gribu runāt par to, kā organizēt procesu, lai Latvijai tas būtu lietderīgi un lai mēs šeit nepavadītu nelietderīgi trīs dienas. Tas jāorganizē sekojoši: pirms Finanšu ministrija un finanšu ministrs, un citi ministri ir sadalījuši visu naudu pa ailītēm un gandrīz vairs nav iespējams neko grozīt... to es saprotu... šādas debates divas, trīs, piecas dienas (cik būtu nepieciešams) ir jāorganizē maijā, un jāiesniedz visi priekšlikumi – gan opozīcijas... kuri, malači, daudz iesniedza... gan beidzot jādod iespēja iesniegt priekšlikumus arī pozīcijai, jo pašlaik pozīcija tikai balso par citu sastādīto un pret labiem opozīcijas priekšlikumiem, bet pašai... deputātiem nav tiesību iesniegt priekšlikumus.

Tātad maijā diskutējam, iesniedzam visus priekšlikumus, aizejam atvaļinājumā, ierēdņi, valdība strādā, paņem no šiem priekšlikumiem labākās idejas, un, es domāju, arī opozīcija būs priecīga, ja kādu viņu priekšlikumu valdība paņems kā savējo. Un tad gan budžets būs kvalitatīvāks, gan visu simts deputātu (plus atbalstītāju) iesaiste un intelektuālais potenciāls... būs iesaistīts budžeta veidošanā.

Varbūt tiem deputātiem, kuri šajā zālē nosirmojuši... būdami šajā zālē, nosirmojuši... tas, kas notiek pašlaik, šķiet pareizi, bet man kā jaunam deputātam tas šķiet ļoti nepareizi. Es esmu nosirmojis citur, darot praktiskas lietas, un šādā veidā šķiest savu laiku, enerģiju un resursus man nav pieņemami.

Trīs dienas nostrādājām un atgriezāmies turpat, kur esam. Un (Starpsauciens: “Laiks!”)... 300–400... laiks, jā.

Paldies. (Starpsauciens: “Paldies tev!”)

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienītā Ministru prezidentes kundze! Godātie kolēģi! Mēs pamazām pietuvojamies fināla balsojumam par valsts budžetu, un, kamēr tas vēl nav noticis, gribu teikt paldies visiem opozīcijas deputātiem par ļoti aktīvo kritizēšanu. Es tik tiešām ar virkni no jūsu priekšlikumiem iepazinos jau pirms šīs sēdes, un arī sēdes laikā bija interesanti paklausīties jūsu argumentāciju. Es ticu, ka daudzas no tām lietām, ko jūs teicāt, ir bijušas pamatotas, un domāju, ka daudzas no tām tuvākajā nākotnē tiks arī īstenotas... varbūt ne šajā budžetā. Tie, kas ir pieredzējušāki, noteikti zina, ka ne visu var atrisināt vienkārši tāpēc, ka gribas, un vienkārši tāpēc, ka ir pareizi. Viss ir jāsabalansē, un budžets ir izaicinājums, lai visas ailes saliktu pareizi un lai mēs varētu salikt kopā visu, ko varam atļauties.

Bet es gribētu uzsvērt – šis budžets... lai vai kā, ļoti daudz tika debatēts par ekonomiku, un es joprojām palieku pie tā, ka šis budžets nākamajā gadā iedos pamatu ekonomiskajai izaugsmei. Gluži vienkārši tāpēc, ka tie ir fakti. Tie ir 250 miljoni eiro, kas aizies iedzīvotājiem caur iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām vistiešākajā veidā. Katrs Latvijas iedzīvotājs, kura alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, nākamajā gadā uz rokas saņems lielāku naudu... kontā. Viņš varēs atļauties iegādāties vai nu vairāk zāļu... pensionāri, kuriem neapliekamais minimums tiek pacelts uz 1000 eiro, kas pēc būtības nozīmē to, ka mēs tuvojamies tam (tikai tuvojamies), ka Latvijā pensijas vairs netiks apliktas ar nodokli.

Mēs esam palielinājuši minimālo algu, bet, kas ir svarīgi, – mēs to izdarījām kopā ar darba devējiem un darba ņēmējiem, sēžot pie viena galda, abām pusēm piekrītot. Pasakiet man, kad vēl tā ir bijis, kurā gadā tā ir bijis, ka darba devēji un darba ņēmēji (abi – LBAS un LDDK) vienojas par kopīgu izpratni šajā jautājumā?

Kolēģi, uzņēmumiem ir saglabāta reinvestētā peļņa. Šodien šajās debatēs un visas šīs dienas mani mazliet nepameta sajūta, ka visi runā tā, it kā viss būtu beidzies, ka šī ir pēdējā iespēja kaut ko izcīnīt, ka vairs nebūs nekādu iespēju, – vai nu tagad, vai nekad. Kolēģi, ar šo budžetu nekas nebeidzas, viss tikai sākas. Budžets dod pamatu tālākai attīstībai, tālākiem darbiem, un mums visiem kopā jāstrādā pie virknes citu lietu, par kurām šeit daudzi runāja, un visiem kopā jāiet uz priekšu, lai mēs attīstītu mūsu valsti un mūsu ekonomiku.

Strādāsim tālāk plecu pie pleca, lai iet uz priekšu!

Paldies jums par šīm debatēm. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie ministri! Godātie kolēģi! 2025. gada valsts budžetā ir vairāki trūkumi, kas var negatīvi ietekmēt mūsu valsts ekonomiku un iedzīvotāju labklājību. Budžets balstās uz pieņēmumu, ka 2025. gada iekšzemes kopprodukts pieaugs. Tomēr neseni dati liecina par lēnāku izaugsmi, un pastāv risks, ka šie optimistiskie pieņēmumi neizpildīsies un iestāsies pat stagnācija. Koalīcijai jābūt piesardzīgai un reālistiskai savās prognozēs.

Plānotais budžeta deficīts – 2,9 procenti no IKP. Šāda deficīta līmeņa uzturēšana var novest pie valsts parāda pieauguma, apdraudot mūsu fiskālo stabilitāti. Kā norādījis bijušais Lielbritānijas premjerministrs Čērčils: “Parāds ir briesmīgs saimnieks.” Koalīcijai jāizvairās no pārmērīgas aizņemšanās, kas varētu apgrūtināt nākamās paaudzes.

Lai gan drošība ir prioritāte, veselības aprūpe un izglītība ir pamats mūsu sabiedrības attīstībai. Nepietiekams finansējums šajās jomās var novest pie pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanās. Plānotās izmaiņas nodokļu politikā negatīvi ietekmēs iedzīvotāju pirktspēju un palielinās sociālo spriedzi. Kā teicis bijušais ASV prezidents Reigans: “Nodokļi nav risinājums, tie ir problēma.” Koalīcijai ir jāmeklē veidi, kā stimulēt ekonomiku, nevis palielināt nodokļu slogu.

Man ir jāreaģē uz nepatiesajiem un negodīgajiem apgalvojumiem, kas izskanēja par maniem iesniegtajiem priekšlikumiem. Šie izteikumi ne tikai pārkāpa diskusijas ētikas robežas, bet arī aizvainoja mani kā deputāti, kas cīnās par taisnīgumu un sabiedrības labumu. Mani priekšlikumi bija vērsti uz risinājumu ilgtspējīgu meklēšanu, bet diemžēl es dzirdēju netaisnīgus un personiskus uzbrukumus. Man bija īpaši sāpīgi dzirdēt apvainojumu, ka mani priekšlikumi esot domāti draugiem un radiem. Tā ir ne tikai nepatiesa informācija, bet arī mēģinājums diskreditēt mani un manu darbu sabiedrības acīs.

Ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, ko pārstāv Reira kungs, atbalstīja finansējumu pensionāriem Daugavpilī, tad pēc šīs pašas loģikas viņam būtu jāatbild, vai viņa draugi ir šajā pensionāru biedrībā. Varbūt viņu jau nākamgad sagaida kā godīgu biedru šajā organizācijā. Vai šāda rīcība nav klasisks divkosības piemērs? Tas ir kliedzoši – redzēt, ka vienas sabiedriskās organizācijas atbalstīšana tiek nosaukta par nepieļaujamu, bet līdzīgi priekšlikumi tiek apstiprināti bez iebildumiem.

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Pleškāne. Lūdzu apvienot...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot!

V. Pleškāne. Šī dubulto standartu pieeja ir ne tikai negodīga, bet arī grauj sabiedrības uzticību budžeta pieņemšanas procesam kopumā.

Man nav kauna par saviem priekšlikumiem, jo es aizstāvu mūsu cilvēkus, Latgales cilvēkus, mūsu sabiedrības neaizsargāto daļu. Es strādāju, cik spēju. Man nav tādu resursu kā Jaunajai VIENOTĪBAI, bet Jaunā VIENOTĪBA ar saviem resursiem var atļauties tikai norādīt uz kļūdām. Ja manā rīcībā būtu jūsu resursi, tas ir, ministriju ierēdņi, komisiju konsultanti, mani priekšlikumi būtu simtkārt labāki par jūsu, bet jūs izvēlējāties vienu ceļu – noraidīt un kritizēt. Jaunās VIENOTĪBAS politika veicina nevis dialogu, attīstību, bet birokrātiju, iespējams, tāpēc uzņēmumi... un cilvēki aizbrauc, atstāj Latviju. Tā ir nevis viņu vaina, bet Jaunās VIENOTĪBAS politika. Ja jūs patiešām rūpētos par labu pārvaldību, jūs nevis meklētu kļūdas, bet nāktu klajā ar priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Paldies visiem par izturību. Es nevarēšu vakarā mierīgi aiziet gulēt, ja es nesaņemšu no jums, Ašeradena kungs, atbildi. Tā kā jūs tūdaļ nāksiet uz šo tribīni, lūdzu tomēr atbildēt uz jautājumu, par kuru vakar deputāti padsmit reižu jautāja no šīs tribīnes, – par “Latvenergo”... ka starp budžeta lasījumiem tai “Latvenergo” peļņai kaut kā uzzīmējās lielāki cipari. Nerunāsim par to, ka mēs uzskatām, ka vispār nav godīgi šo ciparu budžetā ierakstīt. Manuprāt, nav godīgi, es arī šodien runāju ar uzņēmējiem, – tas nav godīgi... Ne par to... bet izstāstiet, kur tajā starpposmā... man liekas... Dombravas kungs, pareizi... bija 40 miljoni? Kur uzradās šie papildu 40 miljoni? Jūs vakar neatbildējāt – ne jūs, ne Meļņa kungs. Par Meļņa kungu – man vispār ir tāda sajūta, ka ministrs nepārzina nozari.

Nāciet! Kāpēc jūs sēžat, ja jūs nenākat un neatbildat? Ir pagājusi vairāk nekā viena diena, kopš mēs uzdevām šos jautājumus. Man gribas ticēt, ka jūs esat atbildīgs ministrs un mēģinājāt rast atbildes uz šiem jautājumiem. Jūs tagad nāksiet... Es vēlos sadzirdēt atbildi uz to, ko mēs jums jautājām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Dāmas un kungi! Ministri! Gribēju pateikt paldies Ministru prezidentei par viņas kalpojumu mūsu tautas labā, gatavojot šo budžetu.

Teikšu paldies jums, kolēģi, par šīm trim dienām – bija ļoti vērtīgas debates. Es domāju – labi, ka viena no galvenajām tēmām bija diskusija par tautas ataudzes politiku, par to, kā Latvijā labāk atbalstīt ģimenes ar bērniem. Eurostat prognozes ir ļoti skarbas: 2070. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits būšot 1,3 miljoni, tai skaitā latviešu.

Paldies, ka mēs iztikām bez apvainojošiem vārdiem, bez aizskarošiem vārdiem, un Ministru prezidentes kundzei gribēju pateikt, ka tādiem vārdiem, kādus viņa veltīja mūsu kolēģim Edvardam Smiltēnam pēc viņa runas, šai zālē nav vietas. Bet viņa izgāja ārā.

Paldies par darbu arī ministriju ierēdņiem, darbiniekiem. Tas nav viegli – sastādīt valsts budžetu. Es novēlu, lai mums ir laba sadarbība nākamajā gadā un tajos darbos, kas veicami vēl šajā gadā.

Lai Latvijai izdodas! Lai latviešu tautai ir labāka nākotne!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Labvakar, kolēģi! Budžets, drošība. Jā, viennozīmīgi drošība ir ļoti svarīga jebkurai valstij, bet šis drošības budžets ir izveidots skolotāju, ārstu, uzņēmēju... rēķinu dēļ. Diemžēl uzņēmēji nejutīsies droši – maksāt vairāk nodokļos nenozīmē uzņēmējiem būt drošībā. Ar šo budžetu mēs motivēsim uzņēmējus pārcelt uzņēmumus uz citām, biznesmeņiem daudz draudzīgākām un labvēlīgākām, valstīm.

Ar demogrāfiju arī nav nekā laba. Mēs ar šo budžetu neapturēsim sabiedrības aizplūšanu uz labākām valstīm.

Mūsu frakcija neatbalstīs šo budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidentes kundze! Pēc dažām minūtēm... pēc premjeres runas būs balsojums par budžetu. Es gribu teikt milzīgu paldies visiem, kas šīs trīs dienas strādāja, debatēja par šo budžeta projektu, un, manuprāt, debates bija ļoti labas. Debates palīdz veidot politiku, un bija virkne lietu, kurās bija jāieklausās un jāskatās, kādā veidā koriģēt kursu, īpaši, ja mēs runājam par nodokli kapitāla tirgus attīstībai un daudzām citām lietām. Tā ka tiešām paldies par šo.

Kopumā es gribu teikt, ka mums visiem šīs trīs dienas bija ļoti vērtīgas, kaut arī ne vieglas, un es nešaubos, ka mums visiem, kolēģi, ir viens kopīgs mērķis – droša, plaukstoša un brīva Latvija.

Ja mēs uzsakām... es gribētu teikt arī par debatētājiem... bija ļoti daudz debatētāju, bet īpaši es gribētu uzteikt divus debatētājus. Viens ir Ceļapītera kungs. Neraugoties uz šīm debatēm, viņš paralēli arī strādāja, un debašu beigās viņš man atnesa risinājumu par vilcieniem, viņš atnāca ar... “Talgo” vilcieniem, kuriem riteņi... tā teikt, var braukt, kā vajag... dažādos platumos. Ceļapītera kungs, paldies! (Aplausi.)

Bet otru es gribētu iedot tādu visizturīgākā debatētāja balvu. Līdz šim, kad opozīcijā bija Valainis, viennozīmīgi, viņš bija tas... Es jau izteicos, ka Vitenberga kungs ir mūsdienu... mūsu jaunais opozīcijas Valainis. Vitenberga kungs, paldies jums par izturību! Jums pienākas visvairāk runājušā deputāta balva... šajās debatēs. (Starpsauciens.) Balvu iedosim, jā.

Ja runājam par pašām debatēm, tad es ļoti novērtēju lietas, kas tika pieminētas. Tātad šis budžets nodrošina pienācīgu atbildi tiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, kādi mums šobrīd ir, – gan ārējai, gan iekšējai drošībai... visi novērtēja to, ka Iekšlietu ministrijas spēki – gan robežsargi (kas ir... reāli hibrīddraudu apstākļos), gan policisti, gan glābēji saņems atalgojuma pieaugumu. Tas ir labi darīts.

Otrs. Bija ļoti plaša diskusija par ekonomisko izaugsmi. Jā, ir ļoti daudz, ko darīt šajā lietā, bet es gribu pieminēt tikai vienu – darbaspēka nodokļa reformu. Tai ir ļoti precīzi aprēķini, un tā dos būtisku impulsu ekonomiskajai izaugsmei.

Šajā budžetā ir iestrādātas ļoti daudzas lietas.

Vēl ir dažas lietas, ko es gribēju pieminēt. Šī budžeta būtiska sastāvdaļa ir tā, ka šī budžeta sastādīšana balstās uz daudzām sociālajām... vienošanās. Tas jau šeit tika pieminēts. Tās ir vienošanās ar darba devējiem, vienošanās ar arodbiedrībām, vienošanās ar skolotāju arodbiedrībām, vienošanās ar pašvaldību, vienošanās ar studentu biedrībām un daudzas citas. Tas bija ārkārtīgi svarīgi, jo laiki galīgi nav viegli.

Gribu pateikt vienu lietu. Tas, kas man iztrūka šajās debatēs, ir jautājums par ģeopolitisko kontekstu. Mēs ļoti maz par to runājām. Drošība – galīgi nav vienkārši... galīgi nav vienkārši. Mums jārēķinās, ka tā situācija paliek arvien sarežģīta. Mēs runājam par Eiropas ekonomiku. Apskatieties, kas notiek, – Vācijas ekonomika, Francijas ekonomika... vakar Francijas valdība sabruka. Kādēļ? Uz budžeta debatēm... par to, ka bija jāskatās, kādā veidā attīstīt budžetu.

Mēs, Latvija, esam iesnieguši stabilu, sabalansētu budžetu, ko Eiropas Komisija ir novērtējusi ļoti augstu. No Baltijas valstīm vislabākais budžets, kas ir iesniegts. Astoņas valstis ir iesniegušas sabalansētu budžetu, pārējās to nav varējušas izdarīt. Lūdzu ievērot... rēķinieties ar to! Valdība ir strādājusi labi un sabalansējusi šo budžetu. Es gribu teikt, ka budžets ir sabalansēts un ilgtspējīgs un mēs tiekam galā ar deficītiem. Mēs apzināmies to, ka var nākt ekonomiskā krīze, un mēs tai esam gatavi, lai risinātu šos jautājumus.

Kolēģi, tas, kas sabiedrībai ir vajadzīgs, – pārliecība par to, ka valsts tiek aizsargāta, tiek domāts par ekonomikas attīstību... darba algas pieaug, valdības finanses ir stabilas, un arī pats valdības darbs ir stabils.

Es gribu teikt milzīgu paldies Saeimas deputātiem par darbu šajās trīs dienās. Protams, budžets tika sastādīts visa gada garumā. Es gribu teikt lielu paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Reira kungs, paldies par komisijas darba vadību... komisija, kas gāja cauri šim milzīgajam apjomam. Tāpat paldies visām Saeimas atbildīgajām komisijām, kas strādāja ar šo budžetu, Juridiskajam birojam, valdībai... valdības kolēģiem, premjerei, valdības sociālajiem partneriem, Latvijas Pašvaldību savienībai. Un noteikti gribu teikt milzīgu paldies Finanšu ministrijas komandai, kas strādāja ar visām 550 budžeta programmām un meklēja risinājumus, kā atbildēt uz tiem izaicinājumiem, kas mums visiem ir priekšā.

Darbs pie budžeta ir pabeigts, un aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Labvakar, godātie kolēģi! Vispirms paldies par debatēm, paldies arī par to, ka budžetu mēs vairs neizskatām naktīs, lai arī trīs dienas nebija īss process, tas prasīja no mums pacietību, spēju izturēt, ieklausīties, sadzirdēt, pastrīdēties. Paldies par debatēm, manuprāt, tas, ka to varēja vērot arī mūsu iedzīvotāji tiešraidē, sekot līdzi šīm debatēm dienas laikā, ir ļoti labs signāls, ka šī valdība ir pārmaiņu valdība, šī koalīcija ir pārmaiņu koalīcija, un, kā teica Rainis, – pastāvēs tas, kas pārmainīsies. Pārmaiņas nenāk viegli, jo visbiežāk mēs gribam, lai mainās citi, bet jāmainās ir mums pašiem, un tas ir visgrūtākais.

Es vēlos pateikt lielu paldies vispirms, protams, savai valdības komandai, paldies ministriem, kas bija klāt, kas sastādīja šo budžetu, un, par spīti tam, ka te tiek stāstīts, ka tas ir ierēdņu budžets, šoreiz tas bija tieši otrādāk – tas bija politiķu budžets, kurā mēs vienojāmies, ka nevienu iniciatīvu, kuru iesniedza ierēdniecība... bez politiskā saskaņojuma, bez vīzijas... ka mēs visi kopā kā koalīcija sanākam un vienojamies, kas tad ir valstij tās lielākās un svarīgākās prioritātes... jo ir pilnīgi skaidrs, ka izaicinājumi ģeopolitikā ir lieli un ekonomika ir tāda, kāda tā ir Eiropā, eksporta tirgi ir mainījušies... Mēs redzam, kas notiek Vācijā, mēs redzam, kas notiek Francijā... ka mums ir politiski jāspēj vienoties nevis pēc tā, ko katra ministrija saņems, kā tas ierasti ir bijis, bet pēc tā, kas būs mūsu politiskās prioritātes. Un politiskās prioritātes bija skaidras: tā ir drošība, tā ir konkurētspēja, tie ir mūsu iedzīvotāji. Un pēc šīm prioritātēm mēs vadījāmies, kad sastādījām šo budžetu.

Liels paldies arī Finanšu ministrijai un visiem kolēģiem par izturību, jo debates nebija vienkāršas. Paldies jums, deputāti, kas strādāja komisijās ar budžetu, debatēja, jo jūs labi zināt, ka budžetā ir arī diezgan liels ietaupījums.

Paralēli šim budžetam mēs virzījām priekšlikumus likumprojektiem, kas paredzēja, ka valsts pārvaldē būtiski tiks samazināts kopējais izdevumu apjoms. Tas nav viegli, parasti par to nav viegli politiski vienoties. Un man jāsaka – visu cieņu manas koalīcijas vadītājiem, partiju vadītājiem – gan Andrim Šuvajevam, gan Viktoram Valainim, gan Arvilam, gan Edmundam – par to, ka mēs spējām vienoties par ļoti grūtām lietām un neskatīties, ko iegūs katra partija, bet ko iegūs mūsu iedzīvotāji. (Starpsaucieni: “Harijam – nē?”; “Harijam Rokpelnim?”) Harijam Rokpelnim arī paldies! (Smejas. Aplausi.) Īpaši! Redziet! (Starpsaucieni.)

Ar to es vēlos pateikt, ka darbs, protams, nebeidzas. Man personīgi ir liels gandarījums... kopš es sevi atceros, politikā vienmēr bija tāda nevienlīdzība starp aizsardzības sektoru un iekšlietu sektoru. Un policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji vienmēr palika tā kā ne līdz galam novērtēti, salīdzinot ar aizsardzības jomu, jo aizsardzības jomā atlīdzība, resursi vēsturiski ir bijuši lielāki nekā iekšlietu resorā, tāpēc jāteic, ka šajā budžetā mums izdevās ļoti lielu soli paiet pretī tam, lai mēs tomēr izlīdzinātu šo nevienlīdzību, lai iekšlietu dienesti, kas ir tie, kuri katru dienu glābj kādu, iespējams, arī kādu no mums, kādā ugunsgrēkā vai nelaimē vai palīdz izmeklēt kādu noziegumu... bet patiesībā robežsargi ir tie, kas mūs aizsargā pret nelikumīgiem migrantiem (neskatoties uz to, ko opozīcija centās šeit izstāstīt) un katru dienu atvaira uzbrukumus mūsu robežai.

Mēs varam teikt, ka arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ir pienācīgs novērtējums, vismaz šajā budžetā, arī arodbiedrībai ir, ko cieņpilni izstāstīt saviem dienestiem, – ka ir tiešām ievērojams atalgojums (apmēram 300 eiro), visiem ir vienāds pabalsts uzturlīdzekļiem, līdzīgi, kā tas ir armijai, un, protams, arī atalgojuma pieaugums. Tas ir ļoti svarīgi, jo tie ir cilvēki, kas strādā katru dienu.

Mums ir ļoti svarīgi, ka mēs esam spējuši vienoties par nevienlīdzības mazināšanu un ka mēs esam spējuši vienoties ar mūsu sociālajiem partneriem. Tas nenotiek bieži, bet tas bija liels darbs, kas bija jāiegulda, lai visi – Tirdzniecības un rūpniecības kamera, darba devēji, arodbiedrības – spēj vienoties un pateikt: jā, tas ir tas, ko mēs gribējām, nav ideālais variants, bet vismaz ir sadzirdētas mūsu vajadzības, kas nebija risinātas gadiem. Un mēs izbeidzam... tātad ar šo budžetu – ja jūs nobalsosiet – diferencētais neapliekamais minimums izbeidzas, līdz ar to uzņēmējiem būs daudz vieglāk aprēķināt algas... grāmatvedības datus, un arī darba ņēmējiem tas ļoti atvieglos ikdienu, viņi savos maciņos varēs saņemt vairāk... finansējuma. Manuprāt, tas nebija viegli, tas prasīja diezgan lielus budžeta resursus, bet tas ir izdarīts.

Tāpat arī pensiju indeksācija. Kā mēs varam nedomāt? Vienmēr ir bijis pārmetums, ka gados vecākiem cilvēkiem, it sevišķi tiem, kuriem pensiju kapitāls ir uzkrāts vēl ne brīvās Latvijas laikā, pensijas nav salīdzinoši lielas, un tāpēc tas prasa diezgan lielu apņēmību arī no mums visiem – parūpēties par šiem cilvēkiem, lai viņiem pensiju indeksācija būtu lielāka no vidējās sociālo iemaksu summas, ko Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina... vidēji... katru gadu. Tātad viņi uz rokas saņems lielāku pensiju, un tas nav maz.

Runājot par uzņēmējiem, kā jau teicu, nodokļu reforma ir tā, kas atbild uzņēmēju vajadzībām. Vai tas ir risinājums? Protams, nē. Mēs ar viņiem esam vienojušies. Tātad 50 miljoni šajā budžetā jau tika ieekonomēti, novirzīti citām vajadzībām. Nauda paņemta nevis no kaut kāda valsts budžeta deficīta resursa, bet meklēja visas nozares. Tas nebija viegli – ministriem vienoties –, bet mēs visi saprotam, ka laikā, kad ir tik grūta situācija, ir jāatrod nepieciešamais finansējums drošībai. Un ar to mēs neapstāsimies, mēs kopā ar Valsts kanceleju un visām iesaistītajām ministrijām strādāsim pie tā, kuri ir tie pakalpojumi, kurus šobrīd veic valsts un kurus mēs varam nodot privātajam sektoram. Tas ir ļoti būtiski, lai mēs veicinātu jaunu pakalpojumu biznesa veidošanu, kuru pēc tam, ja kāds pakalpojumu sniedzējs to dara, viņš var pārdot un eksportēt arī citur, tādējādi ceļot mūsu ekonomiku.

Demogrāfijas politika šeit ir iekšā, jo strādājošiem vecākiem ir pacelts vecāku atbalsts no 50 uz 75 procentiem. Un, kā jūs jau minējāt, ar demogrāfijas politiku mēs turpināsim strādāt, jo ir jāizstrādā skaidrs rīcības plāns, ko vēl mēs varam izdarīt ne tikai tajā brīdī, kad bērns piedzimst, bet kā mēs varam veicināt, lai bērns izaug un lai arī vecāki cilvēki, kas arī ir mūsu demogrāfija, varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tāpēc ir ļoti svarīgi domāt arī par veselības pakalpojumiem, ko kopā ar veselības ministru Hosamu Abu Meri mēs arī darām. Es varu godīgi teikt, ka tā programma, kas ir uzsākta jaunajiem ārstiem rezidentiem, skaidri parāda, ka tas ir bijis labs virziens, jo viņi vairs nebrauc prom. Un, ja pirms pāris gadiem mums bija problēma, ka jaunie ārsti rezidenti brauca prom, tagad viņi vairs nebrauc prom, un tas ir milzīgs ieguvums mums visiem neatkarīgi no mūsu vecuma.

Par mājokļa īres un kreditēšanas atbalstu, manuprāt, te jau tika daudz debatēts. Labā ziņa – būs īres mājokļi, top programma, šobrīd ar to finansējumu, kas ir, tā jau ir aizpildīta, tāpēc papildu vairāk nekā 20 miljoni tiks pārdalīti, lai šo programmu papildinātu un lai būtu iespējams īres mājokļus celt ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

Birokrātijas mazināšana ir viena no tām jomām, ko ļoti gaida uzņēmēji. Mēs turpināsim darbu arī pie tā, mazinot birokrātiju gan valsts pārvaldē, gan uzņēmēju un iedzīvotāju attiecībās ar valsti. Šeit es likšu punktu.

Es domāju, ka mēs vēl tiksimies, debatēsim, un patiesībā debates ir labs veids... tāpēc arī ministri piedalījās, es klausījos to, ko jūs sakāt, lai mēs pēc tam, strādājot pie nākamo gadu budžetiem... ministrijas klausījās, lai dzirdētu, kas ir tās lietas, kas varbūt ir palaistas garām, ko mēs neesam spējuši atrisināt. Mēs ļoti labi zinām – katrs arī savā ģimenē – neviens visu uzreiz nevar atrisināt, bet, ja dara kopā, tad var izdarīt ļoti daudz.

Vēlu visai Latvijai, lai šis budžets atnes tiešām vienlīdzīgākus apstākļus, vienlīdzīgākas starta pozīcijas it visā, ko katrs dara tajā vietā, kur viņš ir.

Liels paldies deputātiem.

Aicinu atbalstīt šo budžetu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

J. Reirs. Tātad 311. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. Kolēģi, tradicionālais “tehniskais” paldies! Es gribu pateikties komisijas konsultantiem. Sabiedrība redz budžetu trīs dienas, budžets Saeimā ir pusotru mēnesi. Es gribu pateikties Juridiskajam birojam par ļoti kvalificētu un profesionālu atbalstu, es gribu pateikties Saeimas darbiniekiem, kuri nodrošina šo sēdi trīs dienu garumā un bez lieliem starpgadījumiem, gribu pateikt lielu paldies deputātiem, kuri piedalījās komisijas sēdēs... komisijas deputātiem... deputātiem, kuri aizstāvēja savus priekšlikumus, gribu pateikt lielu paldies arī ministriem, kuri tiešām kuplā sastāvā bija mūsu trīs dienu sēdēs, atbildēja uz ļoti daudziem jautājumiem un arī skaidroja šos jautājumus. Gribu pateikt paldies arī ierēdņiem un ekspertiem par sniegto informāciju mums, palīdzot izprast priekšlikumus – gan atbalstītos, gan neatbalstītos –, un, protams, paldies arī medijiem par ļoti objektīvu šīs sēdes atspoguļošanu.

Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus likumprojektam “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, un komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 34, atturas – nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Paldies visiem.

___

Kolēģi, mazu mirklīti! Lūdzu, neizklīstiet!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Harija Rokpeļņa, Andra Šuvajeva, Edmunda Zivtiņa, Svetlanas Čulkovas, Andra Kulberga un Jāņa Dombravas lūgumu: “Lūdzam uzsākt izskatīt Saeimas šā gada 5. decembra kārtējo sēdi šā gada 12. decembrī pulksten 9.00.” Visi piekrīt? (Starpsauciens: “Jā!”)

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies šie deputāti: Česlavs Batņa, Raivis Dzintars, Jānis Grasbergs, Ilze Indriksone, Māris Kučinskis, Andris Kulbergs, Linda Matisone, Viktors Pučka, Edgars Putra, Aleksejs Rosļikovs, Māris Sprindžuks, Didzis Šmits, Juris Viļums un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 06.12.24 09:19 Balsojums 1
Par - 33, pret - 52, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.139. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 09:22 Balsojums 2
Par - 30, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.140. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 09:26 Balsojums 3
Par - 33, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.141. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 09:35 Balsojums 4
Par - 30, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.142. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 09:41 Balsojums 5
Par - 35, pret - 19, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.143. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 09:44 Balsojums 6
Par - 34, pret - 14, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.144. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 09:46 Balsojums 7
Par - 35, pret - 22, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.146. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 09:49 Balsojums 8
Par - 38, pret - 11, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.148. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 09:49 Balsojums 9
Par - 38, pret - 12, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.149. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 09:50 Balsojums 10
Par - 38, pret - 14, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.150. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 09:57 Balsojums 11
Par - 39, pret - 11, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.154. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 10:28 Balsojums 12
Par - 37, pret - 12, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.155. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 10:31 Balsojums 13
Par - 36, pret - 14, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.156. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 10:31 Balsojums 14
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 06.12.24 11:22 Balsojums 15
Par - 35, pret - 11, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.157. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 11:23 Balsojums 16
Par - 36, pret - 13, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.158. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 11:23 Balsojums 17
Par - 36, pret - 13, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.159. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 11:30 Balsojums 18
Par - 34, pret - 11, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.160. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 11:32 Balsojums 19
Par - 33, pret - 12, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.161. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 11:35 Balsojums 20
Par - 34, pret - 12, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.162. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 11:38 Balsojums 21
Par - 34, pret - 12, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.163. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 11:45 Balsojums 22
Par - 28, pret - 21, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.164. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 11:48 Balsojums 23
Par - 36, pret - 13, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.165. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 12:01 Balsojums 24
Par - 32, pret - 18, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.166. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 12:04 Balsojums 25
Par - 31, pret - 19, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.167. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 12:24 Balsojums 26
Par - 11, pret - 39, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.168. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 12:24 Balsojums 27
Par - 37, pret - 11, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.170. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 12:25 Balsojums 28
Par - 37, pret - 8, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.171. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 12:28 Balsojums 29
Par - 39, pret - 7, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.172. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 12:29 Balsojums 30
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 06.12.24 13:34 Balsojums 31
Par - 21, pret - 11, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.173. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 13:34 Balsojums 32
Par - 23, pret - 8, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.174. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 13:35 Balsojums 33
Par - 23, pret - 19, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.175. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 13:36 Balsojums 34
Par - 23, pret - 11, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.182. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 13:38 Balsojums 35
Par - 24, pret - 11, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.183. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 13:42 Balsojums 36
Par - 30, pret - 7, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.184. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 13:44 Balsojums 37
Par - 31, pret - 4, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.185. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 13:46 Balsojums 38
Par - 30, pret - 10, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.186. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 13:47 Balsojums 39
Par - 30, pret - 34, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.187. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 13:48 Balsojums 40
Par - 22, pret - 34, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.188. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 13:54 Balsojums 41
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.189. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 13:57 Balsojums 42
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.190. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 14:10 Balsojums 43
Par - 61, pret - 12, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.191. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 14:11 Balsojums 44
Par - 35, pret - 11, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.192. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 14:14 Balsojums 45
Par - 33, pret - 11, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.193. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 14:16 Balsojums 46
Par - 28, pret - 19, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.194. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 14:19 Balsojums 47
Par - 29, pret - 11, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.195. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 14:19 Balsojums 48
Par - 30, pret - 6, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.196. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 14:20 Balsojums 49
Par - 30, pret - 8, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.197. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 14:22 Balsojums 50
Par - 26, pret - 16, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.198. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 14:26 Balsojums 51
Par - 31, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.199. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 14:29 Balsojums 52
Par - 26, pret - 25, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.200. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 14:32 Balsojums 53
Par - 24, pret - 29, atturas - 28.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.201. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 14:34 Balsojums 54
Par - 22, pret - 24, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.202. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 14:41 Balsojums 55
Par - 31, pret - 6, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.205. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 14:55 Balsojums 56
Par - 36, pret - 12, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.206. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 14:55 Balsojums 57
Par - 38, pret - 10, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.207. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 14:59 Balsojums 58
Par - 36, pret - 11, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.208. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 14:59 Balsojums 59
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 06.12.24 15:32 Balsojums 60
Par - 16, pret - 10, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.209. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 15:34 Balsojums 61
Par - 18, pret - 10, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.210. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 15:35 Balsojums 62
Par - 11, pret - 13, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.211. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 15:36 Balsojums 63
Par - 17, pret - 21, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.212. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 15:36 Balsojums 64
Par - 19, pret - 13, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.213. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 15:36 Balsojums 65
Par - 18, pret - 16, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.214. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 15:37 Balsojums 66
Par - 20, pret - 20, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.215. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 15:41 Balsojums 67
Par - 27, pret - 20, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.216. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 15:45 Balsojums 68
Par - 30, pret - 9, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.218. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 15:45 Balsojums 69
Par - 27, pret - 8, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.219. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 15:46 Balsojums 70
Par - 29, pret - 12, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.220. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 15:46 Balsojums 71
Par - 31, pret - 8, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.221. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 15:47 Balsojums 72
Par - 31, pret - 8, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.222. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 15:47 Balsojums 73
Par - 31, pret - 8, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.223. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 15:47 Balsojums 74
Par - 29, pret - 12, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.224. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 15:49 Balsojums 75
Par - 28, pret - 5, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.225. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 15:49 Balsojums 76
Par - 30, pret - 8, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.226. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 15:50 Balsojums 77
Par - 30, pret - 9, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.227. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 15:50 Balsojums 78
Par - 28, pret - 11, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.228. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 16:22 Balsojums 79
Par - 32, pret - 21, atturas - 28.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.229. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 16:23 Balsojums 80
Par - 32, pret - 16, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.230. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 16:23 Balsojums 81
Par - 31, pret - 4, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.231. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 16:24 Balsojums 82
Par - 31, pret - 10, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.232. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 16:25 Balsojums 83
Par - 31, pret - 3, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.234. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 16:29 Balsojums 84
Par - 25, pret - 6, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.235. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 16:34 Balsojums 85
Par - 30, pret - 5, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.240. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 16:41 Balsojums 86
Par - 33, pret - 7, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.241. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 16:41 Balsojums 87
Par - 33, pret - 8, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.243. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 16:42 Balsojums 88
Par - 31, pret - 11, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.244. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 16:46 Balsojums 89
Par - 29, pret - 7, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.247. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 16:48 Balsojums 90
Par - 29, pret - 7, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.248. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 16:51 Balsojums 91
Par - 27, pret - 7, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.252. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:00 Balsojums 92
Par - 32, pret - 1, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.253. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:00 Balsojums 93
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 06.12.24 17:20 Balsojums 94
Par - 18, pret - 11, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.254. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:21 Balsojums 95
Par - 20, pret - 5, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.255. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:22 Balsojums 96
Par - 20, pret - 6, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.256. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:23 Balsojums 97
Par - 20, pret - 1, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.257. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:24 Balsojums 98
Par - 20, pret - 6, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.258. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:24 Balsojums 99
Par - 21, pret - 8, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.259. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:37 Balsojums 100
Par - 25, pret - 4, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.260. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:39 Balsojums 101
Par - 26, pret - 2, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.261. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:47 Balsojums 102
Par - 24, pret - 2, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.262. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:48 Balsojums 103
Par - 29, pret - 4, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.263. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:51 Balsojums 104
Par - 29, pret - 2, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.264. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:52 Balsojums 105
Par - 27, pret - 37, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.265. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:52 Balsojums 106
Par - 26, pret - 3, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.267. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:52 Balsojums 107
Par - 27, pret - 5, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.268. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:53 Balsojums 108
Par - 28, pret - 3, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.269. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:53 Balsojums 109
Par - 28, pret - 1, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.270. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:54 Balsojums 110
Par - 29, pret - 2, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.271. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:54 Balsojums 111
Par - 29, pret - 2, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.272. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:54 Balsojums 112
Par - 29, pret - 2, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.273. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:55 Balsojums 113
Par - 28, pret - 1, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.274. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:55 Balsojums 114
Par - 29, pret - 3, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.277. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:56 Balsojums 115
Par - 29, pret - 3, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.278. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:57 Balsojums 116
Par - 29, pret - 4, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.280. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:57 Balsojums 117
Par - 27, pret - 3, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.281. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:58 Balsojums 118
Par - 26, pret - 6, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.282. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:58 Balsojums 119
Par - 26, pret - 6, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.283. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:59 Balsojums 120
Par - 29, pret - 6, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.284. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:59 Balsojums 121
Par - 28, pret - 2, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.285. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 17:59 Balsojums 122
Par - 27, pret - 5, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.286. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 18:04 Balsojums 123
Par - 29, pret - 3, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.288. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 18:04 Balsojums 124
Par - 29, pret - 2, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.289. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 18:05 Balsojums 125
Par - 29, pret - 3, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.290. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 18:05 Balsojums 126
Par - 30, pret - 2, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.291. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 18:05 Balsojums 127
Par - 31, pret - 1, atturas - 51.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.292. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 18:06 Balsojums 128
Par - 30, pret - 4, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.293. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 18:06 Balsojums 129
Par - 30, pret - 8, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.294. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 18:13 Balsojums 130
Par - 32, pret - 7, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.295. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 18:13 Balsojums 131
Par - 31, pret - 2, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.296. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 18:14 Balsojums 132
Par - 32, pret - 4, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.297. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 18:14 Balsojums 133
Par - 31, pret - 1, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.299. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 18:15 Balsojums 134
Par - 29, pret - 12, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.304. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 18:17 Balsojums 135
Par - 33, pret - 16, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.305. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 18:23 Balsojums 136
Par - 34, pret - 3, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.306. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 18:23 Balsojums 137
Par - 33, pret - 9, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.307. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 18:24 Balsojums 138
Par - 34, pret - 5, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.310. Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 19:37 Balsojums 139
Par - 52, pret - 34, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam (757/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.12.24 19:39 Balsojums 140
Reģistrējušies - 86.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

06.12.2024.

09.00

11.00

13.30

15.30

17.15