Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas divdesmitās (ārkārtas) sēdes turpinājums
2023. gada 8. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes video translācija
Sēžu video translācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Ieņemiet, lūdzu, vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi! Turpinām Saeimas 2023. gada 7. decembra ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, ministri! Labrīt, kolēģi! Visi darba rosmes pilni... turpināsim darbu! Tātad likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs saņēmām 17 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 10. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Labrīt, godātie Saeimas deputāti! Šis priekšlikums... es īpaši aicinu vērst uzmanību Ārlietu ministrijai, Finanšu ministrijai, kā arī Tieslietu ministrijai... ir tiešā veidā saistīts ar sankcionētām personām, viņiem piederošajiem īpašumiem. Maniem priekšlikumiem, ja tie tiktu atbalstīti, būtu pozitīva ietekme uz pašvaldību budžetiem, tāpēc tie ir iesniegti šajā budžeta likumprojektu paketē.

Krievijas pilsoņiem Latvija ilgstoši ir bijusi kā krievu pasaules turpinājums, tāpēc arī ļoti daudz Putinam pietuvināto personu savulaik Latvijā ir iegādājušās nekustamos īpašumus. Protams, pēc 24. februāra daudzām no šīm personām īpašumi, kuri atradās Latvijā, ir sankcionēti, tiem zemesgrāmatā ir izdarīta īpaša atzīme, kas neļauj šos īpašumus tālāk pārdot, iznomāt un tamlīdzīgi. Izņēmums ir attiecībā uz mantošanas lietām.

Ar saviem priekšlikumiem mēs nepiedāvājam konfiscēt, ko, protams, būtu labi izdarīt. Šai gadījumā ir runa par to, ka, piemēram, Jūrmalas pašvaldība dod dāsnas atlaides nekustamā īpašuma īpašniekiem savā administratīvajā teritorijā. Nekas neparedz, ka sankcionēto personu īpašumiem nebūtu piešķiramas atlaides, neviens likumdošanas akts to neparedz.

Ar šo priekšlikumu, ja tas tiktu atbalstīts... attiecībā uz sankcionēto personu nekustamajiem īpašumiem nebūtu piemērojami atvieglojumi. Es arī tālāk runāšu – pie nākamajiem priekšlikumiem, kas paredz saistītas lietas; bet šeit ir runa tikai un vienīgi par to, ka nedrīkst piešķirt pašvaldību un valsts atvieglojumus sankcionēto personu nekustamajiem īpašumiem.

Teikšu atklāti – es neredzu iemeslu, kāpēc šādu priekšlikumu nevarētu atbalstīt. Tam ir pozitīva ietekme uz budžetu. Koalīciju tas nesagraus. Var diskutēt, vai labāk ir likt šādus priekšlikumus šajā likumā vai likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, bet pavisam noteikti tos var likt arī šajā likumā, jo tas ir specializētais likums, kas runā tieši par sankcionētām personām un kādas ir prasības attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem.

Es tiešām negribētu šodien redzēt, ka JAUNAJAI VIENOTĪBAI, arī Zaļo un Zemnieku savienībai nākas balsot vienoti ar frakciju “Stabilitātei!” – “pret” šiem priekšlikumiem, “par” Krievijas pilsoņu interesēm.

Tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (ārlietu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Kolēģi ministri! Idejiski es pilnībā atbalstu Jāņa Dombravas kunga priekšlikumu.

Protams, ja mēs skatāmies uz Krievijas nerimstošo brutālo karu Ukrainā, viens no veidiem, kā mēs atbalstām Ukrainu un kavējam Krievijas iespēju attīstīt šo karu, ir caur sankcijām. Sankcijas ir viena no vairākām darbībām, tāpat kā militārā palīdzība Ukrainai, tāpat kā finanšu un humānā palīdzība.

Mēs esam runājuši ar finanšu ministru, un iemesls, kāpēc tas šajā budžeta likumprojektu pakotnē nav atbalstīts (Saeimas Juridiskais birojs ir argumentējis un laikam arī pareizi), – ka faktiski šis iederas pie likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Finanšu ministrs tūlīt arī izteiksies... gada sākumā Finanšu ministrija virzīs šī likuma pārskatīšanu. Šī norma būtu jāprecizē sadarbībā ar Pašvaldību savienību, lai viņi droši zinātu un saprastu, kā viņi uzzina, kuri īpašumi ir sankcionēti, kuriem tad nepiemērotu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus.

Tātad idejiski, es domāju, šī ir ļoti laba un pareiza iniciatīva, gan es atbalstu, gan finanšu ministrs to atbalsta. Mēs virzīsim, Finanšu ministrija virzīs to atsevišķā likumā jaunajā gadā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Arī no manas puses paldies Dombravas kungam par šo iniciatīvu. Žēl, ka mēs juridiski nevaram atrast risinājumu šobrīd, bet es paužu apņemšanos virzīt Ministru kabinetā, sagatavot attiecīgus un precīzus grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, lai varētu šo normu pieņemt un virzīt caur valdību uz Saeimu, cik ātri vien iespējams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Paldies, ka ir vismaz idejiskais atbalsts. Bet kur veidojas problēma? Šobrīd ir decembris, decembra vidus, kad šie likuma grozījumi varētu tikt pieņemti. Nekustamā īpašuma nodokļi, kas attiecas uz privātpersonām, juridiskām personām, tiek sagatavoti gada sākumā. Man personīgi negribētos redzēt, ka divus gadus pēc Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu sankcionētām personām joprojām nāks samazināti nekustamā īpašuma nodokļi viņiem Latvijas teritorijā piederošajiem īpašumiem.

Nav līdz galam taisnība, ka šajā likumā nevarētu atbalstīt šos priekšlikumus. Var atbalstīt. Iespējams, ka tehniski tie tik tiešām labāk iederētos likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Bet specializētā likumā drīkst šādas lietas paredzēt.

Es arī atsaukšos, ka šis ir paredzēts, lai papildinātu 13. pantu, kura piektajā daļā ir ļoti konkrēti pateikts: “Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļa kā kompetentā institūcija izpilda starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteikto aizliegumu nostiprināt īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu vai ieraksta aizlieguma atzīmi, kas kavē jebkuru labprātīgu [..] tiesību nostiprināšanu attiecībā uz sankciju subjekta īpašumā esošu nekustamo īpašumu.” Vienkāršiem vārdiem runājot, zemesgrāmatā, respektīvi, kadastrā fiksēts, ka šim īpašumam ir īpaša aizlieguma atzīme. Pašvaldības to var redzēt, viņi var saņemt informāciju no Valsts zemes dienesta, un faktiski nekādas problēmas nepastāvētu attiecībā uz korektu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu.

Ja šādi likuma grozījumi tiks pieņemti kaut vai nākamā gada sākuma daļā, tad, visticamāk, normu varēs attiecināt tikai uz 2025. gada nekustamā īpašuma nodokli... kas tiek izsūtīti iedzīvotājiem.

Tāpēc es aicinu šo normu atbalstīt jau šodien, precizēt, ja vajadzīgs, pēc tam precizēt gada sākumā uz 2025. gadu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labrīt, kolēģi un kolēģes! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums bija diskusija par šo, Ārlietu ministrija arī izteicās, un līdzīgi kā pie vakar skatītā... kur mēs aicinājām sankcionētām personām viņu kapitālu aplikt ar nodokli... tad arī par šiem Dombravas kunga priekšlikumiem Ārlietu ministrijas (tur gan nebija politiskā vadība, bet ierēdniecība) viedoklis bija: jā, malači, ļoti labs, pareizs virziens, labi priekšlikumi, bet likums nepareizais; mēs ļoti gribētu atbalstīt, bet, redziet, tas, mūsuprāt, ir cits likums.

Toreiz par sankcionētajiem teica, ka tas īsti neder IIN, tam varbūt ir vajadzīgs atsevišķs likums. Šajā gadījumā mēs dzirdam, ka tas neder sankciju likumā, ka tam jābūt NĪN likumā. Respektīvi, tiek atrasti leģitīmi vai mazāk leģitīmi, bet kaut kādi iemesli, kaut kādas atrunas, kāpēc to nedarīt.

Bet jautājums: kāpēc Ārlietu ministrija vai Finanšu ministrija pati nenāca ar šādu ieceri, kāpēc ir jātop tādam risinājumam tikai tad, kad Dombravas kungs vai kāds cits to ir iesniedzis budžetā? Karadarbība notiek jau tūlīt divus gadus. Šī ir tāda pamata lieta. Man liekas, ja ar kaut ko sankciju jautājumos ir jānodarbojas, šis ir pamatu pamats, ar ko sākt. Tad jautājums: kādas vēl ir ieceres, kuras jūs tagad sankciju vai citos jautājumos nedarāt un sāksiet domāt tikai tad, kad mēs tās iesniegsim? Varbūt paši sāciet proaktīvi kaut ko darīt.

Vēl viena lieta, ko es gribu ilustrēt. Neliela pretruna. Šeit ir runa par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm. Salīdzināsim divas auditorijas. Tātad Dombravas kungs aicina izslēgt sankcionētos no nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem. Vakar mēs runājām par citu grupu, kurai ir NĪN atvieglojumi, un tās ir brīvostas, SEZ zonas, kur arī uzņēmumiem ir piecreiz izdevīgāki NĪN nosacījumi. Lūk, tad kā mēs reaģējam uz šīm divām grupām?

Abām šobrīd ir atvieglojumi. Uzņēmējiem ostās pie pašreizējās situācijas jūs krāmēsiet klāt akcīzes nodokli, bet sankcionētajiem jūs atstāsiet šo komforta zonu un iespēju piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Vai tā nav pretruna, vai tas nav pārpratums? Kāpēc tik selektīva pieeja? Jūs vēršaties pret uzņēmumiem, bet pret sankcionētām personām nevēršaties. Nav skaidrs, kāpēc tāda politika.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Godātie ministri! Es domāju, ka varbūt speciāli ir iesniegti visi šie priekšlikumi nepareizos likumos, lai būtu debates, bet lai nebūtu risinājuma. Punkts viens.

Punkts divi. Es labprāt gribētu saprast situāciju, vai ir veselais saprāts vai nav. Visos jautājumos, kas skar pašvaldības, visi saka, ka pašvaldības ir ļoti saprātīgas, ļoti... es pilnībā piekrītu. Un vai tiešām šobrīd ir pašvaldības, kuras sankcionētajiem cilvēkiem piešķir atlaides? Tas ir jārisina tajā līmenī. Ja ir, tad ir pietiekami daudz komisiju, ir pietiekami daudz dienestu, un vajag uzklausīt pašvaldības, kāpēc piešķir atlaides sankcionētajām personām, un arī vērsties pret to likumā paredzētajā kārtībā. Mēs jau nevaram reglamentēt katru soli.

Kolēģi, es domāju, ka mums ir jāskatās tie likumi, kuros ir jāveic izmaiņas – ne tikai par šo jautājumu, bet arī par citiem jautājumiem. Nevis iesniegt priekšlikumus likumprojektos, uz kuriem tie neattiecas, un pēc tam teikt, ka neatbalsta.

Kad jums ir izdevība, jūs vienmēr atsaucaties uz Juridisko biroju, un pašreizējā situācijā Juridiskais birojs uzskata, ka tas nav vajadzīgs.

Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns otro reizi.

A. Butāns (NA).

Jā, klasiska uzmanības novēršana – tā, ko mēs tikko dzirdējām. Es domāju, pārmest pašvaldībām, ka tām pašām ir jāinterpretē likums... Mēs tāpēc rosinām šo likumu nostiprināt, lai pašvaldībām būtu, uz ko atsaukties. Jūs tagad vienkārši sakāt: cerams, ka visām pašvaldībām ir laba sirds un ka viņi paši saprot, ka tā nevajag.

Nu aizbrauciet uz Latgales pierobežu un paskatieties, kā mums tur... kādas ir tās sirdis mūsu pašvaldību vadītājiem. Ļoti dažādas, vai ne? (Starpsauciens.) Tad varbūt tomēr vadāmies nevis pēc sirdsapziņas, bet pēc likuma – nostiprinām to likumā.

Jūs pārmetat, ka nav īstais likums. A kas traucēja jums vai ministriem virzīt izmaiņas likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”? (Starpsauciens.) Kas traucēja? Sabiedrībā ir liels satraukums arī par NĪN un citiem jautājumiem – par kadastru un tā tālāk. Jūs varējāt risināt to šobrīd, atnest NĪN likumu... mēs būtu iesnieguši NĪN likumā. (Starpsauciens.) Nav jau! Nav jau atnests!

Jūs turpināt vakardienu: kad runājām par pabalstiem, teicāt – būs februārī; runājām par nodokļiem, teicāt – būs nākamgad; tad runājām par sankcijām – arī būs drīz... nākamgad. Tātad nākamgad jūs sanāksiet, un aiznākamgad tas stāsies spēkā. Vēl gadu būs karš, vēl gadu jūs domāsiet, kamēr stāsies spēkā.

Man liekas, tā ir uzmanības novēršana. Pārmetums, ka nav īstais likums... jūs jau paši neesat ķērušies klāt tam likumam. (Starpsauciens.) Tāpēc, manuprāt, absurds – absurds! – priekšlikums... ja jūs paši neesat izdarījuši mājasdarbu, teikt: zēni, redz, kā jūs nepareizajā iesniedzāt (Starpsaucieni.)... varbūt atnesiet. Varbūt atnesiet!

Tas ir Ārlietu ministrijas un Finanšu ministrijas pamatdarbs. Es aicinu par to uzņemties politisko atbildību. (Starpsauciens: “Karš nesākās...” Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Labrīt, godājamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Bija cerība, ka līdz piektdienas vakaram budžets tiks izskatīts. (Starpsauciens: “Nebija tā!”) Man ir sajūta, ka mēs šodien nemaz pie budžeta netiksim.

Un daļa saka: kaut kādi braucieni paredzēti. A jūs ar Butānu saskaņojāt? (Smiekli. Aplausi.) Pagājušajā reizē te bija Valainis, sēdēja... Kur ir Valainis? Nav, guļ. Redz, nav. Ā, ir... vo! (Smiekli.) Viņš visus noturēja 24 stundas. Tagad ir jaunais Valainis – saucas Butāns.

Runa nav par šo priekšlikumu. Tam nav nekāda sakara ar budžetu. Varbūt varam izdarīt tā: sniedziet iekšā... aizejiet, Nacionālā apvienība ar Jauno Vienotību... jūs gadu strādājāt vienā valdībā un pirms tam vēl daudzus gadus... izrunājiet, saskaņojiet, iesniedziet un pieņemiet lēmumu, kuru abas atbalstāt.

Bet šodien varam kaut kā virzīties uz priekšu ar budžeta jautājumiem? (Starpsauciens: “Ūūū!” Aplausi.)

A. Vīksna. Es tikai atgādināšu, ka 10. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 14, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 11. – Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Es nevaru neuzteikt – spīdoša Šlesera kunga uzruna, lai argumentētu, kāpēc viņš neatbalstīs sankcionēto personu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu. Šis priekšlikums vistiešākā veidā... par iepriekšējo varēja diskutēt, vai tas attiecas uz budžetu, bet šis pavisam noteikti attiecas uz budžetu – uz pašvaldību budžetiem, kas ir daļa no kopējā valsts budžeta, tai skaitā ietekmē pašvaldību izlīdzināšanas fonda darbību un tamlīdzīgi.

Tātad šis priekšlikums paredz, ka sankcionēto personu nekustamie īpašumi tiek aplikti ar desmitkārtīgu koeficientu. Vienkāršiem vārdiem runājot, ja personai, Latvijas pilsonim, piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis ir tūkstoš eiro un blakus viņam ir kaimiņš, kuram arī bija tūkstoš eiro, bet viņš ir sankciju sarakstā, tad šis nodoklis pieaug līdz 10 tūkstošiem eiro.

Varbūt kādam liksies, ka pārāk daudz un kaut kas nav pareizi. Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā es teicu: “Lūdzu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kā atbildīgā komisija, man nav nekādas intereses, lai būtu mana autorība uz šo jautājumu. Sagatavojiet savu priekšlikumu! Lieciet – reiz 5, lieciet reiz 20, lieciet reiz 100... mani neinteresē.” Bet būtu svarīgs šis princips, lai mēs ikvienam valsts iedzīvotājam varam pateikt: ziniet, ja jums kaut kur kaimiņos – tuvāk vai tālāk – atrodas kāds sankcionēto personu īpašums, tad viņi nekustamā īpašuma nodoklī samaksā krietni, krietni vairāk.

Es vēlreiz uzsvēršu – jā, šis ir specializētais likums, kurā var iestrādāt šādas normas, varēt var. Var to iestrādāt likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Nu, ja tiešām šodien netiks atbalstīts, tad mēs mēģināsim atnest vēl šī gada laikā uz Saeimu grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kur šīs normas būs paredzētas, ar cerību, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija līdz gada beigām tos pieņems. Es gan neticu, ka tas varētu notikt visos lasījumos. Šeit ir tik tiešām reāla iespēja ieviest šīs normas, lai tās stātos spēkā ar nākamā gada sākumu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Dombravas kungs, nu sākam runāt par budžetu! Kas attiecas uz sankcionētajām personām, tad, lūdzu, jums ir pārstāvis Eiropā – Roberts Zīle. Virziet priekšlikumu konfiscēt īpašumus visām sankcionētām personām, bet saskaņojiet Briselē, lai pēc tam Latvijai tiesvedībā nav jāmaksā atpakaļ, jo šis jautājums attiecas uz Eiropas Savienības normām un tā tālāk. Ejiet, virziet uz priekšu!

Bet ir viena lieta. Jūs te pļāpājat ļoti ilgi, bet nekas neiet uz priekšu. Tāpēc ir lietas, kuras nevar darīt Latvijā, ja to nedara citas Eiropas Savienības valstis. Saskaņojiet! Lai jūsu deputāts Roberts Zīle saskaņo, un Saeima nobalsos. Jo te ir tādi cilvēki, kas tagad runā, ka vajag dzelzceļu nojaukt, lai gan Lietuvā... tur tieši Klaipēdas osta attīstās gana veiksmīgi. Pašlaik viņiem pieaugums milzīgs konteineru kravās – 57 procenti, nevis 40, es kļūdījos vakar.

Tā ka virziet uz priekšu, bet ir jautājumi, kas ir jāsaskaņo Briselē. Ja jūs vienkārši sakāt – uzlikt lielāku nodokli, es saku: rosiniet konfiskāciju, bet saskaņojiet Eiropā!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Jā, Šlesera kungam vajadzētu iepazīties ar to, ka šis ir Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums, kas paredz tiesības Latvijai noteikt nacionālās sankcijas, kā arī precizēt, kā tiek piemērotas sankcijas nacionālā mērogā, kur mums nekas ar Briseli nav jāsaskaņo. Tātad runa ir par iekšējām procedūrām attiecībā uz to, kā mēs, piemēram, apstrādājam datus attiecībā uz sankcionētām personām, kādus īpašus regulējumus ieviešam attiecībā uz tām.

Vēl uzsvēršu, ka te nav runa par konfiskāciju, šajos priekšlikumos nav runa par konfiskāciju, jo tas ir pilnīgi cits tiesiskais risinājums. Šeit ir runa par kārtības radīšanu – mēs pasakām, kā mēs attiecamies pret sankcionēto personu nekustamajiem īpašumiem, vai mēs tām ļaujam piemērot atvieglojumus vai ne, vai mēs tām paredzam papildu maksājumu par nekustamā īpašuma nodokli vai ne.

Arī nākamais priekšlikums ir par to, vai mēs paredzam kārtību, kā tiek virzīta šī īpašuma, respektīvi, nekustamā īpašuma nodokļa piedziņa – ātrākā procedūrā vai nē. Tās ir lietas, ko mēs varam paredzēt savā nacionālajā regulējumā, nesaskaņojot ne ar vienu starptautisku institūciju. Tās ir mūsu iekšējās lietas, kā mēs kārtojam šos procesus.

Es vēlreiz uzsvēršu – var šos jautājumus noregulēt šajā likumā, var tos noregulēt likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Ja JAUNAJAI VIENOTĪBAI tas ir vienīgais šķērslis, kāpēc vajag noraidīt šos priekšlikumus, nu, ticiet man, būs mūsu iniciatīvas, lai šīs normas iekļautu likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, bet nekas netraucē tās atbalstīt jau šajā likumā, jo šis ir specializētais likums attiecībā uz sankcionētām personām, to skaitā viņu nekustamajiem īpašumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Jā, es skatos, mums jau piesakās cilvēki, kas vēlas būt sankcionēto personu advokāti. Man liekas, ir diezgan absurdi, ka mēs publiski kā valsts oficiāli esam nosodījuši un pildām šīs sankcijas, bet tad, kad ir šie vārdi jāpiepilda ar saturu, jau ar kaut kādiem praktiskiem piemēriem, tad mēs tā kā... mums krunka parādās pierē un jau sākam domāt – redz, doma jau laba, bet nevar, mēs vērtēsim varbūt nākamgad, divus gadus jau domājam, nu varbūt nākamgad.

Mēs aizmirstam to, ka ir valstis, kuras pašas nosaka nacionālās sankcijas, ka viņas tā dara. Jūs zināt tos piemērus droši vien. Tie, kas Ārlietu ministrijā strādā, zina vairāk piemēru nekā es. To jūs aizmirstat, ja? Tāpēc jūs sakāt, ka Latvija pati nevar nekādas sankcijas noteikt – mums viss ir jāsaskaņo. Tikai tas, ka citas valstis izvirzīja sankcijas un ar mums nesaskaņoja, to jūs nepasakāt.

Vēl es aicinātu Čudara kungu uzkāpt tribīnē un atskaņot varbūt to argumentāciju, ko jūs atskaņojāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Es nezinu, vai tas ir visas JAUNĀS VIENOTĪBAS viedoklis, vai jūsu, bet tas ir neatbalstīt šo vēršanos pret sankcionēto personu nekustamajiem īpašumiem, jo, redziet, tie var būt vietējie sankcionēto personu līdzskrējēji, kuri sadarbojas, kuriem kāds kopīgs bizness vai kopīgas telpas, vai viņi īrē telpas no sankcionētajiem, un, redziet, cietīs, viņi cietīs, un tāpēc nedrīkst vērsties pret sankcionētām personām.

Tagad jūs atkal kāpsiet tribīnē, teiksiet, mēs visi ļoti nosodām, bet šis nav pareizi, šis nav pareizi. Nu vienkārši absurdi! Jūs nespējat ievērot paši savu retoriku, kur jūs sankcijas nosodāt.

Tāpēc aicinu Čudara kungu atnākt un publiski pateikt to argumentāciju un atklāt jūsu patieso seju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Tātad par priekšlikumu. Labrīt, Nacionālā apvienība! Karš ir sācies 2022. gada 24. februārī – pirms 23 mēnešiem. Paldies par jūsu priekšlikumu – 23 mēneši.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es te pilnīgi piekrītu iepriekšējam runātājam. Varbūt tiešām Zīles kungam vajadzētu arī Briselē saskaņot tur par tām sankcijām, bet es domāju, ka mēs noteikti izdarījām kļūdu – vajadzētu arī Ventspilī saskaņot šo priekšlikumu. Ventspilī ir Fabriciusa, Sarkanās armijas komandiera, piemineklis, – tas man atgādina, piemēram, ja Londonā būtu kādam no vērmahta komandieriem, teiksim, Rommelam vai vēl kādam... un tur noteikti kādam varētu nepatikt šis likumprojekts, un varētu gadīties, ka trīs Ventspils partijas cilvēki izstājas no valdības.

Saprotiet, tad nav 51, bet 48 balsis. Tā ka būsim uzmanīgi, saskaņosim visus likumprojektus, būsim tālredzīgi! Sevišķi tie, kas vakar noraidīja kara nodokli JAUNAJĀ VIENOTĪBĀ ar milzīgu sajūsmu... tos 10 procentus... kur mierīgi iet tirdzniecība, kur Latvija... Un tie nav nekādi oligarhi, tie pērk no Krievijas, maksā simtiem miljonu par Krievijas precēm, lai varētu Krievijā ražot jaunas raķetes, tie šodien stāsta, kā viņi cīnās par Ukrainu. Paņemiet literatūru un mākslu... tur vesela rinda jau gozējas, kā viņi aizstāvēs Ukrainu. Tur trīs dāmas tādas īpatnējas.

Tā ka es tikai brīdinu: esiet uzmanīgi un saskaņojiet visur, kur vien var, savus likumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vairs nav, ko piebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 14, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 12. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Jā, es saistībā ar šo priekšlikumu un arī iepriekšējiem vēlos atsaukties uz Reira kungu. Man liekas, korekti būtu atnākt un pateikt: jā, bija lieta, ko mēs neesam pamanījuši, ir piedāvāts labs risinājums... nezinu, Ventspils vai kas neļauj mums to priekšlikumu pagaidām atbalstīt, bet mēs tiešām to iebalsosim, un viss kārtībā. Tāda retorika, man liekas, ir cienījama. Bet mēģināt vainot Nacionālo apvienību, ka mēs neesam izdarījuši darbu, kas bija jāizdara ārlietu ministram, finanšu ministram vai tieslietu ministram, jo tie ir tie ministri, kuri atbild par šīm konkrētajām nozarēm... Piemēram, regulējums, kas tiek piedāvāts šajā priekšlikumā, paredz radīt speciālu kārtību attiecībā uz to, kurā brīdī nekustamais īpašums ir jāvirza uz parādu piedziņu.

Tātad šobrīd likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” ir paredzēts: ja persona ir septiņus gadus uzkrājusi nekustamā īpašuma nodokļa parādu, tad pašvaldībai ir obligāts pienākums vērst parādu piedziņas lietu pret viņu. Septiņus gadus – attiecībā uz mūsu valsts iedzīvotājiem. Bet tāds pats regulējums attiecas arī uz sankcionēto personu nekustamajiem īpašumiem, un tas, manuprāt, nav pareizi.

Tāpēc šajā priekšlikumā ir piedāvāts, ka šis termiņš tiktu saīsināts attiecībā uz šiem īpašumiem līdz trīs mēnešiem. Trīs mēnešus sankcionētā persona nav samaksājusi nekustamā īpašuma nodokli, neatkarīgi, cik lielu, – un tiek virzīta parādu piedziņas lieta. Nevis tas jautājums tiek atlikts, atlikts, atlikts, līdz beigsies karadarbība, līdz viņam tiks atsaldēti visi konti un vēl varbūt pavērsies viņam iespēja kaut ko iztiesāt.

Šis priekšlikums arī, manuprāt, ir atbalstāms.

Tāpēc es aicinu tomēr Saeimu balsot “par”, nevis kopā ar frakciju “Stabilitātei!” – “pret”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 13, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

___

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”, otrais, galīgais, lasījums.

Ir 356 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Komisijā otrajā lasījumā izskatījām likumprojektu “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam”.

Kopā saņēmām 356 priekšlikumus.

1. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks.

M. Sprindžuks (AS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Jā, šis priekšlikums ir tas, kurš katru budžeta gadu – jau pēdējos četrus gadus – tiek diskutēts, un mēs nekādā veidā nepavirzāmies uz priekšu – iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdale starp valsti un pašvaldībām.

Uzreiz gribu pateikt, ka es nenācu šeit vilkt deķīti... arodbiedriski vilkt uz vienu pusi, lai tiem vieniem ir labāk. Es gribu piedāvāt modeli, kas ir efektīvāks visai valstij, proti, es izeju no pieņēmuma, ka pašvaldības ir labāki saimnieki nekā valsts. Pašvaldības kā pakalpojumu sniedzēji tos veic atbildīgāk, organizētāk, jo viņi atskaitās iedzīvotāju priekšā. Vēl vairāk – jo vairāk būs to pakalpojumu, publisko pakalpojumu, kas ir pašvaldības pārziņā, jo drīzāk tie atbildīs iedzīvotāju interesēm, jo pašvaldības atšķirībā no valsts nevar nekur noslēpties, pašvaldības domes priekšsēdētājs, deputāti un iestāžu darbinieki tiekas ar iedzīvotājiem katru dienu un viņi vienkārši nevar ražot brāķi.

Tātad priekšlikuma būtība ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē iet atpakaļ uz 75... 80:20. Mans piedāvājums ir to darīt no 2025. gada. Bet tā nav vienkārša naudas sadale vecajā modelī, kurā, piedodiet, pašvaldības darbojas kā tādi publisko pakalpojumu kombināti, kuri dara tikai to, kur valsts piešķir finansējumu. Spilgtākais piemērs šai filozofijai ir tieši Rēzekne, un es necitēšu Bartaševiču, bet tā pieeja, kas ir šim mēram, bija... ir apmēram tāda: mēs varam darīt da jebko savā pilsētā, būvēt, ko gribam, bet jums, valstij, ir pienākums mūs nofinansēt jebkurās mūsu iegribās un darbībās.

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Sprindžuks. Tātad mums ir jāiet uz modeli, kur pašvaldība veido platformu, kurā rodas ieņēmumi, uzņēmējdarbības vide un kurā iedzīvotāji samaksā pašvaldībai par šo vidi, un pašvaldība cenšas un nodrošina kvalitatīvus pakalpojumus tā vietā, lai prasītu naudu valstij.

Viennozīmīgi – šīm pārmaiņām jānotiek arī izglītības sistēmā. Skatoties uz Čakšas reformu izglītībā, mēs redzam – tā ir lemta neveiksmei. Tīkls – pašvaldību tīkls, skolu tīkls – jāveido pašvaldībām, un tam jābūt integrētam, ietverot arī profesionālo izglītību. Patiesībā arī pedagogu algu izmaksa ir muļķīgi sadalīta starp valsti un pašvaldībām. To mierīgi varētu veikt pašvaldības vienas. Dodiet mums naudu, mēs sadalīsim. Veidojiet vadlīnijas, lai Izglītības un zinātnes ministrija labāk tiek galā ar saturu un pedagogu ataudzi; ar skolu tīklu un algām pašvaldības tiks galā. Iedodiet mums resursus, vadlīnijas, un mēs izdarīsim to labāk.

Līdzīgs stāsts ir par sabiedrības drošību, kas ir šīs valdības prioritāte. Nu, nevaram mēs atļauties divus paralēlus tīklus: Valsts policija, pašvaldības policija; meža ugunsdzēsība, valsts ugunsdzēsība, vēl brīvprātīgie... Veidojam vienotu tīklu. Civilā aizsardzība. Tieši tas pats stāsts. Tie ir par daudz sadrumstaloti. Ticiet man, es zinu, par ko runāju.

Sabiedriskā transporta plānošana. Šobrīd pašvaldības kā pasūtītāji vispār nav iesaistītas. Pagājušo piektdien tikās Rīgas metropoles pašvaldības un nonāca pie secinājuma, ka pašvaldībām – Rīgai un Pierīgai – ir jābūt kā pasūtītājiem, kas nes atbildību gan par sabiedriskā transporta pakalpojumu tīklu, gan finansēšanu. Un mums ir jāmaina modelis, kurā pašvaldības var vienkārši uzsvilpt un paprasīt, pret modeli, kurā pašvaldības veido pakalpojumu sistēmu un arī nodokļu vidi, kurā šie nodokļi var veidoties.

Tāpēc, es teiktu, šī priekšlikuma būtība ir iet prom no pakalpojumu kombināta filozofijas, kur tikai jāpaprasa, bet iet uz modeli, kurā pašvaldības var attīstīties no pašu ieņēmumiem un kurā pašvaldībām ir izdevīgāk nevis būt izlīdzināšanas... saņēmējiem, bet veidot vidi, kurā tās var attīstīties tā, kā tas notiek vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu – pašvaldību dzīve no pašu ieņēmumiem, nevis kā austrumu virzienā – valstīm, no kurām mēs esam aizgājuši prom, kurā pašvaldības ir, piedodiet, integrēta valsts budžeta daļa un dzīvo no apropriācijām, no dotācijām. Šī ir greiza, nepareiza sistēma, kurā mēs diemžēl ejam atpakaļ.

Aicinu atbalstīt. No 2025. gada 20 procentu un 80 procentu proporciju starp valsts un pašvaldību budžetiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es atbalstu šo priekšlikumu, jo arvien vairāk tieši sociālie pakalpojumi – un labi sociālie pakalpojumi –, kas sākotnēji ir ieviesti kā pilotprojekts, pēc tam paliek uz pašvaldību pleciem. Un tādi ir, piemēram, ģimenes asistents, ko ļoti veiksmīgi ieviesa un pašvaldības novērtēja, un tas tiešām bija cilvēkiem nepieciešams, jo palīdzēja ģimenēm, kurām nav pietiekamu prasmju aprūpēt savu bērnu. Ģimenes asistents tika ieviests, lai bērns varētu dzīvot ģimenē, nevis viņu izņemtu no ģimenes un aizsūtītu uz bērnunamu.

Daudzas pašvaldības iesaistījās deinstitucionalizācijas procesu attīstībā, un dažām arī, protams, bija bažas tieši par to, kādā veidā tās varēs turpināt sākto projektu, jo šā gada 31. decembrī finansējums beidzas. Deinstitucionalizācijas procesā tika ieviesti tādi pakalpojumi kā grupu dzīvokļi personām, kuras spējīgas dzīvot ārpus aprūpes centriem. Bija iespēja uzsākt patstāvīgu dzīvi, tika izveidoti dienas centri, kur vecāki ar bērniem, ar smagi slimiem bērniem, bērniem ar autismu, kustību traucējumiem, varēja saņemt dažnedažādus pakalpojumus. Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem bija šo pakalpojumu saņēmēji.

Un tagad, pienākot 31. decembrim, daudzas pašvaldības ir izmisumā, kā nodrošināt tālāk šo pakalpojumu pieejamību, un, iespējams, arī šis pakalpojumu klāsts būs jāsamazina, jo pašvaldībām pašām ir jābūt spējīgām finansēt tālāk. Ja vēl nākamajam gadam ir kāds finansējums, tad skaidrs, ka pēc pāris gadiem tas paliks tikai uz pašvaldību pleciem. Līdz ar to pašvaldībām ir principā visa tā nauda jāiegulda pakalpojumos, un arvien mazāk tās paliek, lai attīstītu infrastruktūru.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Tāpat arī par skolu slēgšanu. Ja pašvaldības izvēlas saglabāt mazās skolas, tas atkal paliek uz viņu pleciem, pašvaldībām ir jāpiemaksā skolotājiem.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Labrīt, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie ministri! Cienījamās dāmas! Kungi! Kolēģi! Sagatavotais Apvienotā saraksta frakcijas priekšlikums par finansējuma pārdali, iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsti un pašvaldību, ir absolūti jēgpilns. Par to mēs esam daudz un gari diskutējuši arī Saeimā, un pašvaldības uz to norāda gadu no gada.

Šī priekšlikuma būtība – nevis ar 2024., bet 2025. gadu, lai ir laiks... saprotot arī valsts problēmas un izaicinājumus. Es vēlos tikai atgādināt, ka saistībā ar Pašvaldību likumu pašvaldību kompetence ir viena no svarīgākajām valstī. Pašvaldības ir tās, kuras sniedz visvairāk funkciju Latvijas Republikas iedzīvotājiem, tā ir ne tikai infrastruktūra, visu veidu infrastruktūra, tai skaitā uzņēmējdarbības vides attīstības infrastruktūra, bet arī izglītība, kultūra, tai skaitā interešu izglītība mūsu jauniešiem, sporta nodarbības, sociālie pakalpojumi, vesels sociālo pakalpojumu grozs, drošība, ko citstarp norādīja mans kolēģis Sprindžuka kungs, un vēl, un vēl, tai skaitā klimata pārmaiņu mazināšanai nepieciešamās darbības.

Pašvaldībām mēs regulāri uzdodam jaunus un jaunus uzdevumus, bet finansējums proporcionāli samazinās. Mēs zinām, ka šī dārdzība, ar ko saskaras... un izmaksu pieaugums, ar ko saskaras reģioni... Mūsu mēri, vietnieki, pašvaldību kolēģi nemitīgi ziņo par aizvien jauniem un jauniem cenu pieaugumiem, ielu un ceļu uzturēšanas izmaksas kāpušas nesamērīgi.

Un šis priekšlikums paredz, kolēģi, nevis ar 2024. gada 1. janvāri, bet ar 2025. gada 1. janvāri... Kur vēl lielāku pārejas periodu... tai skaitā valdībai ar visu šo rēķināties, lai pašvaldības var sagatavoties, tai skaitā visos jautājumos, kas skar civilo aizsardzību.

Mēs redzējām šos piemērus, ar ko saskārās Ukraina tai brīdī, kad iestājās X stunda. Primāri visa organizēšana balstījās uz pašvaldībām, uz mēriem, kuri vai nu spēja organizēt šo procesu, vai nespēja, plus, protams, šo mēru un pašvaldību vadītāju lojalitāte valstij. Tas arī ir ļoti svarīgi.

Bet es vēlreiz atgādinu, ka pašvaldības sniedz visvairāk funkciju mūsu valsts iedzīvotājiem un mēs aizvien deleģējam jaunas un jaunas funkcijas, šīs funkcijas paliek dārgākas. Ja mēs neatgriezīsim saprātīgu proporciju vai arī nenonāksim pie kāda cita, jēdzīgāka...

Lūdzu apvienot abus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Tavars.... vai arī nenonāksim pie kāda cita, jēdzīgāka, pašvaldību finansēšanas modeļa, kas stimulē pašvaldību, tai skaitā arī darba vietu radīšanu, šo funkciju kvalitāte tikai samazināsies.

Mēs arī dzirdam no pedagogiem... Valsts no savas puses pieņem aicinājumu noteikt zināmas likmes... kur vajadzētu arī pašvaldībām rast papildu iespēju līdzfinansēt visu izglītības procesu, ne tikai infrastruktūru. Bet pašvaldībām proporcionāli naudas paliek mazāk un mazāk. Tāpēc, kolēģi, padomāsim par... arī ārpus Rīgas, arī ārpus Rīgas aglomerācijas, īpaši tālākajos novados.

Vēl īpašam regulējumam noteikti būtu jābūt kontekstā ar mūsu austrumu robežu – tā ir Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, kur šobrīd dzelzs priekškars ir aizvēries. Ir jābūt īpašam regulējumam.

Mēs runājam kopumā par valsti. Šis priekšlikums ir absolūti taisnīgs. No 2025. gada 1. janvāra – 80:20 procenti.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai.

I. Bērziņa (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, cienījamie kolēģi! Jā, protams, pašvaldībām ir nepieciešams lielāks finansējums visu funkciju izpildei, tieši tāpat kā jebkurai nozarei mūsu valstī.

Vispirms vēlos pateikt to, ko pašvaldības ir darījušas gan savas, gan kopumā valsts izaugsmes labā, gan arī savu iedzīvotāju labā, bet vēlos arī vērst jūsu uzmanību, ka kopumā pašvaldību budžets nākamajā gadā pieaug par vairāk nekā 220 miljoniem eiro. Tā ir tikai viena puse no budžeta, papildus šim budžetam pašvaldībām nākamgad būs ļoti daudz darba un ļoti daudz izaicinājumu, jo Eiropas struktūrfondiem ir sācies ļoti aktīvs apguves periods, un tieši nākamajā – 2024. – gadā pašvaldībām būs jāspēj apgūt 354 miljoni eiro, tas ir papildus vēl budžeta finansējumam, un šis finansējums – 354 miljoni eiro – ir tieši tām lietām, kas pašvaldībām ir vajadzīgas. Tas ir infrastruktūrai, tas ir uzņēmējdarbības atbalstam, tas ir dažādu viedo risinājumu ieviešanai pašvaldībās, tas ir transportlīdzekļu iegādei pašvaldību funkciju īstenošanai, tas ir dažādiem arī ar ēku energoefektivitāti saistītiem pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tas ir nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas risku mazināšanai, nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijai, tas ir notekūdeņu apsaimniekošanas iekārtām, atkritumu dalītās vākšanas veicināšanai, dabas aizsardzības plāna izstrādei, gaisa piesārņojuma samazināšanai, kas ir konstatēts vairākās pilsētās, un arī dažādiem pakalpojumiem, kā vienu no tiem varu minēt bērnu pieskatīšanas pakalpojumus.

Tā ka kopumā pašvaldībām ir ne tikai budžeta finansējums, bet arī Eiropas struktūrfondu finansējums, kas viennozīmīgi dod pienesumu ne tikai pašvaldību budžetiem, bet galarezultātā padara vidi mūsu pašvaldībās pievilcīgāku cilvēkiem, iedzīvotājiem. Un šeit ir tiešām liels budžeta finansējums tieši nākamajā gadā, kā es jau minēju, – 354 miljoni eiro, tā ka pašvaldībām, protams, ir daudz izaicinājumu.

Bet aicinu aktīvi domāt ne tikai par budžeta finansējumu, bet arī par struktūrfondiem un izmantot efektīvi un lietderīgi šo finansējumu savās pašvaldībās.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Jā, kolēģi, es arī atbalstu šo priekšlikumu, ko iesniegusi mūsu frakcija.

Savulaik jau bija šāds sadalījums – 80:20 pašvaldībām, un pēc būtības pašvaldības tajā brīdī tika, teiksim tā, vienīgais vārds, kas man nāk prātā: nedaudz apzagtas, jo tajā brīdī valsts politika acīmredzot nebija pietiekami atbildīga. Jūs varat paskatīties vēsturē, kas tajos gados notika valsts un valdības lēmumos. Un šis priekšlikums par pašvaldības daļas samazināšanu izskatījās, ka ir īstermiņa.

Tomēr redzam, ka valsts aparātam iepatikās šī 5 procentu papildu finansējuma iegūšana, un diemžēl redzam, ka ne vienmēr šie līdzekļi tiek izmantoti saprātīgi.

Man jāpiemin atkal arī Kariņa kungs, kura šodien nav, vakar bija, atnāca, pagrozījās, aizgāja. (Starpsaucieni.) Es biju laicīgi, jā, jā.

Bet lai nu paliek tas uz Kariņa kunga sirdsapziņas. Bet es tiešām gribu atgādināt par pašvaldību grūto stāvokli arī šobrīd. Jau tika pieminētas arī Latgales pašvaldības, kurām šobrīd valdība tā kā nāk pretim un dod septiņus miljonus. Redziet, mēs ar vienu roku jums atņēmām un tagad jums dodam šos septiņus miljonus. Vai, cik mēs esam labi! Un lai pašvaldības tiek galā ar tām funkcijām, kuras aizvien pieaug.

Mēs arī Latgales apakškomisijā uzklausījām Latgales pašvaldības, kuras minēja sociālo aspektu, ka pašvaldībām nav viegli tikt galā ar visām funkcijām, jo iedzīvotāju skaits samazinās, pie tam iedzīvotāju vidējais vecums paaugstinās. Un, piemēram, ir tādi projekti kā deinstitucionalizācija, par ko droši vien jebkurš pašvaldību vadītājs varētu ļoti gari un plaši stāstīt, kā savulaik šo funkciju atdeva pašvaldībām ar cēlu mērķi – patiešām, lai maksimāli deinstitucionalizētu visus šos cilvēkus, kas dažādu apstākļu dēļ nonākuši grūtībās. Tomēr tobrīd finansējums nāca no projekta, un pašvaldības bija tā kā ar labu naudiņu un tika iedrošinātas šo funkciju uzņemties.

Tomēr mēs redzam, ka tagad pašvaldības tiek atstātas likteņa varā. Un ja ne uz nākamo gadu, tad uz aiznākamo – 2025. gadu – būtu saprātīgi atgriezties pie proporcijas 80:20.

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Viļums. Un patiešām, ja nevar šo modeli ieviest visā valstī uzreiz, jo varbūt Pierīgas pašvaldības jūtas pietiekamas savos budžetos ar 75 procentiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tad manis pieminētais austrumu pierobežas bloks, kurā ietilpst pēc būtības viss Latgales plānošanas reģions plus arī citas pašvaldības, kas tuvojas tai pusei, – tātad Alūksne, droši vien arī Gulbene, Madona... Varat paskatīties paši, kā tie cipari parādās. Ja ne visā valstī, tad vismaz daļā valsts uztaisām šos 80:20 procentus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Jāteic, ka bez šī priekšlikuma nevarēs īsti iztikt. Arī iepazīstoties ar sagatavoto budžetu kopumā un dažādu ministriju prioritārajiem pasākumiem un budžetiem, acīs uzreiz krīt, ka saimnieciskās ministrijas – VARAM, Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija – ir ar ievērojamiem budžeta kritumiem, un tās ir ministrijas, kurām vajadzētu rūpēties par to, lai mēs spētu attīstīt uzņēmējdarbību, attīstīt reģionus un nopelnīt vairāk naudas, kuru tālāk varētu sadalīt arī dažādām citām aktivitātēm.

Protams, pozitīvi, ka šajā budžetā ir iecerēts palielināt algas medicīnas nozarē strādājošajiem, skolotājiem, ir papildu līdzekļi aizsardzībai, taču salīdzinot... pirms brīža bija VARAM ministre uzkāpusi... VARAM budžets, varam redzēt – šie kubiciņi... ir ievērojams kritums. Lai salīdzinātu: 2022. gadā budžets bija 233 miljoni, 2023. gadā – 123 miljoni, 2024. gadā ir plānoti 95 miljoni. Tie ir ievērojami kritumi. Ja es šobrīd būtu VARAM ministrs, es droši vien naktīs negulētu, jo nu, ja arī pašvaldības paskatās pēc aktivitātēm, nekādi ievērojami uzrāvieni vai kaut kādas atbalsta programmas nav gaidāmas.

Es jau esmu teicis, ka viena no aktivitātēm, ar ko lepojas VARAM nākamā gada budžetā, ir starpnozaru pasākums – Latvijas dalības Eiropas Savienībā 20 gadu atzīmēšana. Tā ka tik bāls un pliks ir šis budžets. Tā ka šajā gadījumā teikt – pašvaldības, jūs neuztraucaties, dzīvojat mierīgi pie visas inflācijas...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

J. Vitenbergs.... pie papildu izmaksām, jūs spēsiet savilkt galus kopā, un vēl attīstīties... Tā ka esošajā VARAM budžeta rāmī attīstībai līdzekļi nav paredzēti.

Ja neatbalstīsim šo priekšlikumu, pašvaldības ir nolemtas, es teiktu, tādam skarbam... nākamās valdības darbības cikla laikā tādam skarbam rezultātam, jo 2023., 2024. gads – tiešām ievērojami kritumi. Optimismam šeit nav pamata.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Frakcija “Stabilitātei!” viennozīmīgi atbalstīs šo priekšlikumu ne tikai tādēļ, ka APVIENOTAJAM SARAKSTAM ir diezgan milzīga un veiksmīga pieredze pašvaldību vadīšanā. Bet ja mēs skatāmies reāli, absolūti tīri uz situāciju, kas mums notiek Latvijā uz doto momentu, jau tagad skaidrs, ka pašvaldības ir brutāli atdalītas no lielās mājas, kas atrodas šeit, arī Rīga.

Mēs jau tagad skatāmies, tāda sajūta, ka mums kā Vācijā ir atsevišķas zemes, kur pašvaldību vadītāji, kuri, būdami ļoti veiksmīgi pašvaldību vadītāji, uzņēmēji ar milzīgu pieredzi, piemēram, kā Liepājā, spēj izveidot tādu infrastruktūru, uzbūvēt tādu pilsētu, ka uz turieni cilvēki imigrē no Rīgas. No Rīgas cilvēki brauc uz Mārupi, kur ļoti veiksmīga kolaborācija ar Smiltēna kunga komandu un ZZS, un cilvēki no Rīgas brauc uz Valmieru, uz Daugavpili, uz Rēzekni, cik te kādam negribas to dzirdēt.

Mēs uz doto momentu ļoti labi saprotam vienu ļoti skaidru lietu, ka, piemēram, Bērziņas kundze pateica par Eiropas struktūrfondu investīcijām. Bet, augsti godātā Bērziņas kundze, ja mēs saliksim pilsētas vajadzību skalu, teiksim, 1–10, tad Eiropas struktūrfondu investīcijas – tas ir, 1, 2, 3, bet vēl ir 7 pozīcijas, kas ir vajadzīgas vietējiem iedzīvotājiem. Tie ir labi ārsti, tie ir labi skolotāji, tā ir skolu un bērnudārzu infrastruktūra, tā ir ielu infrastruktūra, ar ko var lepoties, piemēram, Mārupes pašvaldība un Mārupes pašvaldības vadība.

Tāpēc uz doto momentu ir pilnīgi skaidrs, ka lielākā nasta, teiksim tā, un lielākās rūpes par Latvijas iedzīvotājiem ir tieši pašvaldībai, un absolūti dabiski mēs šeit ar jums pildām tikai tādas administratīvas funkcijas, bet visu reālo darbu ar melnām rokām un sviedriem dara pašvaldības vadība. Tāpēc nav godīgi, ka mēs to naudu atspiežam šeit, tērējam uz kaut kādiem pētījumiem, bet pašvaldība... nu tu tajās vēlēšanās esi uzvarējis un tagad ar to zemes gabalu dari, ko gribi. Nav godīgi.

Viennozīmīgi – frakcija “Stabilitātei!” atbalstīs šo priekšlikumu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja Paldies. (Zālē troksnis.)

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

Kolēģi, es vēlreiz lūdzu – mazliet klusāk... Paldies.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie ministri! Es aicinātu uzlūkot šo pašvaldību jautājumu tikpat nopietni kā parādu pret iekšlietām. Kāpēc? Tāpēc, ka pašvaldības it sevišķi pēdējos piecos gados... kas ir bijusi 13. Saeimas darbība un filozofija... ir cietušas visvairāk. Visas lielās izmaiņas un grozījumi, kaut vai neapliekamā minimuma palielināšana vai citi lielie pasākumi, kas tika lemti 13. Saeimā, tātad pirms mums, tika veikti faktiski uz pašvaldību rēķina – samazinot pašvaldību ienākumus. Tā ir taisnība.

Sarēķinot kopā visus pasākumus, kas tika veikti (tur bija nodokļu pārdales – pārdalīt dabas resursu nodokli, azartspēļu nodokli), virkne lietu, kas tika pārdalītas... kompensējošo mehānismu faktiski nebija. Pašvaldības zaudēja vai neieguva, iespējams, pat 400 miljonus eiro.

Tāpēc šis priekšlikums, ko ir iesniedzis APVIENOTAIS SARAKSTS, nav ar tūlītēju ietekmi uz nākamā gada budžetu. Tas nemaina šo proporciju 75:25. Tas ieskicē... un es aicinu jūs vienkārši filozofiski padomāt par to, kā mēs būvējam attiecības un dalām pienākumus valsts un pašvaldības starpā... tas ieskicē nepieciešamību domāt par papildu resursiem pašvaldībās. Es domāju, daudzi klātesošie, kas ir saskārušies... tai skaitā Saeimas priekšsēdētāja apstiprinās, ka šobrīd situācija ir ļoti smaga pašvaldībās, it sevišķi EURIBOR likmes kāpuma rezultātā daudzām pašvaldībām tiek izrauts būtisks robs no attīstības līdzekļiem.

Tāpēc, ja jūs neatbalstāt šo priekšlikumu, tad vismaz uz nākamā gada budžetu, domājot par proporcijām un sadali, uztveriet šo mūsu aicinājumu kā ideju virzienam, kurā jāskatās, jo pēdējos gados pašvaldības ir apzināti plucinātas un novājinātas. Galu galā investīciju piesaiste ir atkarīga no pašvaldību spējas izbūvēt infrastruktūru un radīt apstākļus, lai būtu iespējams investoriem nākt un strādāt šajās pašvaldībās. Cilvēki paliek dzīvot Latvijā un attiecīgajās pašvaldībās, ja tur ir sakārtota pilsētvide un ir patīkami dzīvot, ir pilnā apmērā pieejami pakalpojumi, bērnudārzi bez rindām, labas skolas un tā tālāk. Tas viss gulstas uz pašvaldību pleciem un ir pašvaldību funkcijas. Tās novājinot, mēs novājinām ne tikai reģionus, bet visu Latviju kopumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Mans priekšlikums arī ir pārdalīt šo proporciju atpakaļ – tā, kā nav jau vairākus gadus. Priekšlikums, ja nemaldos, ar 231. numuru. Bet, lai taupītu laiku, kā kolēģi teica: varbūt izrunāsim šo visu vienā piegājienā.

Mūsu vidū ir vairāki bijušie pašvaldību vadītāji, tai skaitā ministre nesen bijusi pašvaldības vadītāja, daudzi deputāti, un mēs, kolēģi, taču zinām, kā īstenībā ir katrā atsevišķā pašvaldībā, no kuras mēs nākam, nojaušam, kā kopumā ir Latvijā. Nav tā, kā to visu mālē! Protams, var piekrist, ka vienmēr arī pašvaldības var uzlabot un atmest to, ko nevajag darīt. Nu nebūvē visas pašvaldības meža vidū SPA centrus, nu nav tā! Protams, katram ir kaut kas, ko var atrast. Līdz ar to es nevaru piekrist ministrei un vispirms jau viedoklim, ka...

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Vienu mirklīti... Kolēģi, lūdzu, patiešām klusāk. Ja gribas runāt, tepat blakus arī... Augsti godātie ministru kungi, lūdzu...! Paldies.

U. Mitrevics. Tātad mēs taču zinām – jo valsts vara ir tuvāk iedzīvotājam, jo tas pakalpojums ir kvalitatīvāks un lietderīgāks, jo tālāk, jo ir lielākas iespējas to visu tā kā... darīt daudz dārgāk un nepareizāk. Un pašvaldības ir tuvāk iedzīvotājiem, kā jau es teicu, ne bez problēmām un iespējām izkopt to.

Nevaru piekrist ministres teiktajam, ka mēs tagad ar 354 miljoniem Eiropas naudas aizbāzīsim tos caurumus, kurus mēs nevarēsim nākamajā gadā aizbāzt. Latvijas Pašvaldību savienība skaidri un gaiši pasaka, kam pietrūkst naudas nākamajā gadā, kas būs tās problēmas: pedagogu algu celšana, tas, kas ir jāfinansē pašvaldībām, minimālā alga... cels visas algas pa trepīti augšā. Deinstitucionalizācijas projektiem 25 miljoni iztrūkst, pašvaldības policijas... Būtu labi, ja Latvijā tās būtu līdzīgas, samērojamas, 24/7 strādājošas... un daudzas citas lietas.

Un tamdēļ ministres piedāvātais risinājums – Eiropas nauda visu risinās – muļķības! Nerisinās! Eiropas nauda nevar atrisināt tās problēmas, kas pašvaldībām ir ikdienā. Un tamdēļ šis piedāvājums – turpināt dzīvot 75:25 – ir nepareizs. Ir runa par 131 miljonu eiro, kas nākamā gada pašvaldību budžetos nu atkal kārtējo reizi netiek iedots atpakaļ, – tas, kas tur kādreiz ir bijis. Un šobrīd piedāvājums ar 7 miljoniem, kas ir tā kā glābējs, kas mums atrisinās šo problēmu... Atņēmām 131, iedevām 7 tām 19 pašvaldībām, kuras nevarēs savilkt galus, – tas neatrisinās tās problēmas kopumā.

Kolēģi! Es piedāvāju atgriezties pie proporcijas 80:20, un šī atkal ir viena iespēja arī gudri spēlēt no valsts puses. Brīdī, kad tas tiks atgriezts, pašvaldības varēs atrisināt tās problēmas, kas ir jāatrisina, plus valstij būs iespēja pateikt: okay, mēs jums dodam atpakaļ šo proporciju, bet turpmāk visiem bērniem Latvijā būs bezmaksas ēdināšana izglītības iestādēs, mēs jums dodam atpakaļ šos 5 procentus, bet visus sociālos pakalpojumus Latvijā varēs saņemt līdzvērtīgi, vienādā skaitā un kvalitātē visi Latvijas iedzīvotāji.

Uzliekam prasības... kāpēc mēs dodam atpakaļ šos 5 procentus no valsts... Atdodam tam, kam prasa pašvaldības, un to, ko mēs gribētu, paprasām vēl vairāk – lai Latvijā visi iedzīvotāji saņemtu līdzvērtīgus pakalpojumus. Un par tiem 7 miljoniem, kas tagad ir iedoti atpakaļ... Te ir stāsts, ko es jau mēģināju stāstīt. Ja var salīdzināt... divi kaimiņi dzīvo vienā ciemā, viena ģimene un otra ģimene nolemj sestdienā izcept kūku, kopīgi abi divi izcep... saimes izcep kūku, un tad tas ietekmīgākais kaimiņš to kūku paņem padusē, iet projām un saka: “Zini ko, es tev kā labam kaimiņam vienu gabaliņu iedošu.” Un iedod to vienu gabaliņu visai kaimiņa saimei. Tas ir stāsts par to, ka atņem 130 miljonus pašvaldībām un iedod 7 miljonus, un saka: “Super! Tagad šis ir tas, ko valsts jums tā kā dāvā.” Nu tas taču ir nepareizi! Tam tā īstenībā nav...

Pašvaldībām ir atņemts 131 miljons, un pašvaldības to, visticamāk, mācēs iztērēt tām vajadzībām, kas ir mūsu iedzīvotājiem. Kā jau es teicu – ne bez iespējas uzlabot savu sniegumu. Un tomēr, kolēģi, pašvaldības ir tuvāk iedzīvotājiem. Iedzīvotāji esam mēs visi. Mēs katrs, kad izejam ārā... no šī parketa un bruģa... mēs nonākam savā pašvaldībā un zinām, ko mums tur vajag.

Kolēģi, aicinu atcerēties, kas mēs bijām – pašvaldību vadītāji, deputāti –, un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Glorija Grevcova.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Es nedaudz piebildīšu par tām pašvaldībām, kuras mums ir zināmas. Un, piemēram, mazās pašvaldības, it īpaši tās, kuras atrodas pierobežā, tiks pakļautas, var teikt, izmiršanai. Tās bez šīs iniciatīvas un šī priekšlikuma neizdzīvos.

Kā piemēram es pievērstu Līgas Kozlovskas uzmanību – Balvu novads. Balvu novads, mūsu Balvu novads, bez šī priekšlikuma nākošgad neizdzīvos. Viņi jau tagad pauž bažas, pamatotas bažas, ka viņi nespēs pildīt savas... nevis kaut kādas papildu funkcijas, bet obligātās funkcijas. Un ar visu piešķirto papildu finansējumu no pašvaldību fonda... izlīdzināšanas fonda, viņi arī nespēj savilkt galus kopā. Ludzas deputāti, jūs saprotat, kas notiks ar jūsu pašvaldību nākošgad? Viņiem ir tieši tāds pats robs. Piedāvā kaut ko samazināt, slēgt, bet Balvu novadā vairāk nav ko slēgt, tur nav ko samazināt, tur nav ko slēgt. Skaista, smuka pilsēta, kas pakļauta izmiršanai, viņiem nav no kā pelnīt.

Te daudz runā par reģionu attīstību. Kaut kā mēs neredzam, ka notiek reģionu attīstība. Personīgi... mūsu, Balvu, novadam pagājušais gads jau bija izdzīvošanas... mēģinājums izdzīvot, kas kaut kā izdevās, bet šogad ir robs – miljons, un priekš tik mazas pašvaldības, jūs saprotat, ko tas nozīmē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja, deputāti, ministri! APVIENOTAIS SARAKSTS iesniedza šo priekšlikumu tāpēc, ka mēs atbalstām reģionus un cīnāmies par tiem, lai no 2025. gada atgrieztos atpakaļ tāda proporcija, kāda bija, lai varētu attīstīties pašvaldības.

Bet – es gribētu uzsvērt “bet”! – būtisks jautājums, kolēģi, ir par Rīgu. Tā kā esmu no Rīgas, rīdzinieks, es gribu teikt... Kas ir noticis ar Rīgu pēdējos daudzos gados? Ir aizplūduši 250 tūkstoši iedzīvotāju no Rīgas prom uz tuvāko apkaimi – Ādažiem, Dreiliņiem, Mārupi, Ogri, Ikšķili, un realitātē Rīga ir tukša. Rīgā ir problēmas ar infrastruktūru. Šie paši cilvēki, kas ir izbraukuši, komutē pa tieši tām pašām ielām. Mēs redzam, ka iedzīvotāju skaits ir būtiski samazinājies, bet satiksme ir pat pasliktinājusies, un tas viss ir jautājums par infrastruktūru.

Šinī gadījumā mums galvaspilsēta kā mūsu seja... un lielākais iedzīvotāju skaits, kas dzīvo tieši šeit, galvaspilsētā, nozīmīgākā daļa iedzīvotāju, un arī mūsu tūrisma vieta ir tā, kurai pietrūkst infrastruktūras naudas, un tāpēc ir šis priekšlikums – atgriezties, lai no 2025. gada būtu šī iespēja arī finansēt, jo Rīgai akūti pietrūkst tieši infrastruktūras izbūvei.

Tāpēc es iestājos tieši par to, lai padomājam, kolēģi, arī par Rīgu, jo Rīgai šie līdzekļi ir nepieciešami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Es pilnībā atbalstu šo APVIENOTĀ SARAKSTA un citu kolēģu iesniegto priekšlikumu un aicinu arī atbalstīt. Kāpēc? Man daļa īpašumu ir Vecpiebalgas pagastā, kas faktiski atrodas 50 kilometru no novada centra, un tur visa dzīve notiek, faktiski pateicoties vietējiem cilvēkiem – vietējie cilvēki ļoti labi iztīra visus ceļus, vietējie cilvēki sagādā šķeldu vietējai katlumājai –, un faktiski neko daudz no valsts nevajadzētu.

Bet ko valsts dara, un kāda ir palīdzība, teiksim, mazajiem uzņēmumiem? Tur ir vesela rinda viesu māju, tur ir daudz ezeru, kā jūs zināt, pie tiem ir uzceltas laivu bāzes. Nepārtrauktas inspekcijas. Nenormāli uzpūstais valsts aparāts. Katru nedēļu atbrauc vai nu no VID kaut ko pārbaudīt, tur, piemēram, pie Alauksta ezera maza kafejnīca – sanitārās, epidemioloģiskās visādas... stacijas, ugunsdzēsēji, jā, un visi brauc un tā... un kaut kādus papīrus raksta no rīta līdz vakaram. Valsts ir pārpumpēta ar ierēdņiem.

Ja Igaunijas VID strādā tūkstoš cilvēku un viņi iekasē vairāk, tas ir labs piemērs. Latvijas VID strādā trīs tūkstoši, man liekas, gadiem, un visas šīs iestādes ir... Un ņemam vērā vēl vienu lietu – mums ārlietu ministrs tikko teica, ka mums ir lieliska laime, jo mums septiņos gados būšot 10 miljardi no Eiropas Savienības, ko viņš esot izcīnījis, lidojot ar privātām lidmašīnām. Ja mēs izdalām ar septiņiem gadiem, tas ir miljards un 428 miljoni gadā. (Zālē troksnis.) Uz šo mēs sešus miljardus aizgrūžam katru gadu atpakaļ Briselei. Mums, lai īstenotu šo bezizmēra utopisko ekonomiku (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, vienu sekundīti.

Kolēģi, patiešām nevar neko dzirdēt.

A. Kiršteins. Tātad, kolēģi, lai mēs īstenotu murgaino bezizmešu ekonomiku 2050. gadā, mums gadā pret Latvijas iedzīvotāju skaitu jau ir jāiztērē pusotrs miljards utopiskiem projektiem. Mums jānoķer tās četras oglekļa molekulas no 10 tūkstošiem un kaut kā jālikvidē. Rīgas pilsēta gadiem tērēja... pilnīgi neveiksmīgs eksperiments ar ūdeņradi, jūs zināt, un šādas pašas ūdeņraža stacijas būs jābūvē tur uz katriem 100 vai 200 kilometriem uz maģistrālēm. Un ne jau visu tā Eiropas Savienība nofinansēs, visam vajadzēs līdzfinansējumu, nauda tiks šķiesta pa labi un pa kreisi pilnīgi bezjēdzīgos projektos. Un tikai caur pašvaldībām mēs varam kaut kā nostabilizēt šo.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

APVIENOTAIS SARAKST, lūdzu, klausieties, ko jūsu pašu biedri runā.

Č. Batņa (AS).

Viņi klausīsies, kad sākšu runāt.

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, mēs šobrīd diskutējam par procentuālo sadalījumu, un varbūt tiešām ministrija un jūs nezināt, kāda ir situācija lauku reģionos, un... nu mēs esam reģionu partija tāpat kā zemnieki, bet viņi pat par savējiem neiestājas.

Es konkrēti pieminēšu Krāslavas novada pašvaldību ciparos un konkrētībā. 2023. gadā plānotie ieņēmumi bija gandrīz 19 miljoni... 18 miljoni 853... Un 2024. gadā plānotie, vērtētie ieņēmumi – 19 miljoni 58 tūkstoši. Budžeta pieaugums ir precīzi par 1,1 procentu, ja mēs to tā salīdzinām.

Bet kas ir būtiski. Ar visiem normatīvajiem regulējumiem, ar visu pieaugumu, ar izdevumu pieaugumu, kas ir obligāts pašvaldībām – atcerieties to ciparu, tātad pieaugums bija 200 tūkstoši... Bet, ja mēs skatāmies arī to, kādi izdevumi pieaug pašvaldībai, – pedagogu atlīdzības palielinājumam vien vajag 166 tūkstošus. Nākamais. Plānotais palielinājums iedzīvotāju pabalstiem – 300 tūkstoši, “Sadales tīkla” papildus izmaksas – 39 tūkstoši, deinstitucionalizācijas pasākumiem palielinājums ir 130 tūkstoši, aizņēmumu procentu apmaksas palielinājums – nu, kas ir pašvaldībām dramatisks... šeit pieminēšu Kārsavu, bet pieminēšu arī citu. Tātad aizņēmuma procentu palielinājums ir 247 tūkstoši.

Tālāk. Lai nodrošinātu arī pārējiem darbiniekiem algas pieaugumu vismaz par 80 eiro, ir vajadzīgs viens miljons 45 tūkstoši. Reāli, lai to visu nodrošinātu, budžeta pieaugumam vajadzētu būt 8,1 procents. Un tā ir Eiropas ārējā robeža – tā ir Eiropas ārējā robeža ar mūsu kaimiņu, ko mēs nevaram saukt par draudzīgu.

Līdz ar to man ir jautājums: vai jūs vispār esat vērtējuši ministrijā šādas situācijas? Cik daudz ir pašvaldības?

Es pieminēšu vēl vienu pašvaldību. Mēs tagad ļoti daudz diskutējam par to, ka Ādaži, bagātie Ādaži – vai, vai. Ādažiem iedod papildu naudu, bet tajā pašā laikā no izlīdzināšanas fonda paņem 1,4 miljonus. Lai nodrošinātu minimālo algas pieaugumu pedagogiem, ir vajadzīgi 400 tūkstoši. Naudas vienkārši nepaliek, aiziet mīnusos.

Apvienojiet, lūdzu, laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. Un man ir konkrēts jautājums. Es... VARAM ministre, jūs esat šeit? (Starpsauciens: “Bija!”) Bija un izbija, tāpat kā Krauze vakardien, bet šodien jau atkal parādījās. Man ir jautājums, vai... kāds ir jūsu arguments? Jūsu arguments ir pieņemt normatīvos dokumentus, uzlikt pašvaldībām par pienākumu maksāt papildus, bet tajā pašā laikā finansējumu nepiešķirt? Ko tas nozīmē pašvaldībām? Lai nodrošinātu jūsu pieņemto lēmumu izpildi, pašvaldībām nepietiek pamatfunkcijām, un tām jau tā no naudas, kuras nepietiek pamatfunkcijām, vēl jāņem nost nauda. Vai mēs tiešām esam “misteri ekseļi”? Finanšu ministrija, jūs tikai pēc ekseļa visu rēķināt, ja?

Tātad, rekur, šeit plusi, šeit mīnusi, sadalām vidēji... Un tas, kas reģionos, it sevišķi, kas skar mūsu ārējo, iekšējo robežu, tas ir vispār nebūtiski, mazsvarīgi?

Es vienkārši gaidu no jums pretargumentus. Es gribu zināt. Tas ir vienas pašvaldības piemērs, bet man ir konkrēts jautājums: vai jūs vispār esat analizējuši kopējos piemērus? Un nevajag nākt un teikt, ka pašvaldības peldas naudā. Nu, piedodiet, pašvaldības Latgalē nepeldas naudā, tās savelk galus.

Nākamais gads. Kas man raisa bažas, par ko varbūt Izglītības un zinātnes ministrija aplaudē un berzē rokas, ka pašvaldības būs spiestas radikāli slēgt skolas, un nebūs tā, ka slēgs tikai to 7.–9. vai 7.–12. posmu, pašvaldības būs spiestas slēgt skolas arī 1.–6. posmā. Tā ir realitāte.

Parunāsim ar jums, kas notiek, 1. septembrī, un, ja jūs sakāt – nē (kā ministre mums teica frakcijā – nē, tā nebūs), tad mēs ar piemēriem pierādīsim, ka jūsu politika ir ačgārna un neatbalsta Latgales un visu citu reģionu pašvaldības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Paldies.

Atgādinu, ka komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 30, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 2. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 3. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Māris Kučinskis...

Nē, tātad pie nākamā. Tad deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 4. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Māris Kučinskis.

M. Kučinskis (AS).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Apvienosim laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Kučinskis. Es laika ekonomijas nolūkos pieskaršos arī 5., 6. un 7. un apsolos vairāk nerunāt.

Šis ir bloks – iekšlietu nozare. Tas ir tas... pirmie priekšlikumi no sērijas, ka šajā budžetā ar uzrakstu “drošība” palika tikai nosaukums... vismaz tajā sadaļā, kas attiecas uz iekšējo drošību un uz tām gaidām un cerībām, ko lika visi šajā nozarē strādājošie.

Nedaudz vēstures. Mēs visi zinām un rūpējamies, un pieņēmām arī likumu, kas ir šajā paketē. Attiecībā uz ārējo drošību mēs visi ejam vienprātībā, es domāju, un pamatoti ejam uz 3 procentiem no kopprodukta, lai aizsargātu savu valsti, lai aizsargātu ārējās robežas. Bet, ņemot vērā arī notikumus pēdējos gados saistībā ar robežu – kara sākums Ukrainā, pēc tam bēgļu plūsma Baltkrievijā, pēc tam visa cita pieredze arī citās valstīs –, mēs saprotam, ka iekšējā drošība nevar tikt atrauta no ārējās drošības. Un, ja valsts grib būt stipra, tad ir jābūt visiem vienotiem.

Šie priekšlikumi ietver... tie vēl nav par atalgojumu, atalgojums ir tālākais priekšlikums, bet šie priekšlikumi aptver uzturdevu, kas ir pielīdzināta tai pašai, ko saņem mūsu karavīri – tie, kas dienē armijā. Citi priekšlikumi ir par īres kompensāciju, kas ir pielīdzināta tai pašai summai, kādu saņem tie, kuri rūpējas par ārējo drošību, un tas nav nekas unikāls. Tas ir ļoti godīgi, ņemot vērā vēl to, ka mūsu kļūst aizvien mazāk un mazāk. Un, rekrutējot jaunos cilvēkus, lai viņi pievērstos un savu dzīvi veltītu vai nu ārējai drošībai, dienot armijā, vai iekšējai, strādājot policijā, robežsargos... nav vairs tā, ka būtu tik daudz skolu visā Latvijā, ka blakus var mācīties. Mums ir Valsts robežsardzes koledža, kas ir Rēzeknē, un latgaliešu arī vairs nepietiek, lai piepildītu ar audzēkņiem to visu un nodrošinātu, nākot... Valsts policijas koledža un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža Rīgā... kas nozīmē, ka cilvēki nāk no visas Latvijas, no reģioniem. Un tad, kad viņi redz un saprot, ka, dienot armijā, var saņemt vairāk... Algas starpību var pateikt apmēram: uzsākot dienestu, karavīri teic, ka viņiem ir jau 1400 pēc pielikuma iepriekšējā vasarā, policisti saka – mums ir 400, un tad ir šī konkurence. Bet mēs taču gribam, lai būtu gan tie, kas sargā robežas, gan tie, kuri aizsargā kara gadījumā. Mēs gribam, lai visi kopā būtu stipri.

Un man ir ļoti žēl, ka tas viss, kas vasarā likās jau realitāte... Mēs neizgudrojām... es neizgudroju šo priekšlikumu, es to vienkārši paņēmu no tās programmas, kurai vasarā ar pilnu sapratni vēl vecajā koalīcijā, Kariņa kunga valdībā, kuru viņš pats mums tā īsti nesaprotamu iemeslu pēc nogāza, bija pilns atbalsts. Atbalsts bija no Valsts prezidenta, un mēs sapratām, ka uz to ejam.

Saņemot šo budžetu... labi, mēs jau kaut kā te mazliet skatāmies, ka valdība jau var darīt, kā grib, bet mēs saņēmām tikai... cilvēki saņēma pieaugumu pie algām faktiski tikai 7 procentus, jo 10 procentu pieaugums ir par 2022. gadu. Šos līdzekļus viņi nesaņēma, un viņi ir ļoti, ļoti vīlušies. Vakar ar viņiem satikos, tiem, kuri šobrīd... paldies valdībai par to, ka atbalstīja vismaz to, kas attiecas uz Iekšējās drošības akadēmiju... satikos ar cilvēkiem, kuri...

Sēdes vadītāja. Kučinska kungs, laiks.

M. Kučinskis. Arī apvienotais?

Sēdes vadītāja. Jā.

M. Kučinskis. Nu labi. (Smiekli.) Paldies, tad es atnākšu vēl. (Smiekli. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi, šis, manuprāt, ir viens no nopietnākajiem jautājumiem šajā budžetā vai drīzāk šo problēmu risinājuma trūkums, jo es ļoti labi atceros to momentu, kad mums bija spēja palielināt aizsardzības budžetu, un jaunais ministrs, stājoties amatā, faktiski jau šo ieguvumu saņēma mantojumā, bet koalīcijas sanāksmēs tika pārrunāts disbalanss starp aizsardzības resoru un iekšlietām.

Situācija tur ir dramatiska: policijā trūkst 30 procenti darbinieku, kas strādātu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā daudzi apsver iespēju doties projām no darba, tāpat mums ir problēmas arī robežsardzē. Un, ja mēs runājam par drošību un valsts aizsardzību, mēs ļoti labi apzināmies, ka mums kā NATO dalībvalstij nav tiešu draudu, ka tūlīt sāktos karš. Mēs tam gatavojamies tieši tāpēc, ka negribam karu, un tur ieguldām naudu. Bet lielākie riski ir saistīti ar dažādām diversijām un provokācijām, ar mēģinājumiem satracināt sabiedrību, iespējams, ar kaut kādām provokācijām, kur būtu jāiesaistās glābšanas dienestiem. Tie ir tie riski, kas ir jāmenedžē.

Un ko mēs redzam? Ja mēs saucam šo par drošības un ilgtspējas budžetu... iekšlietām 2024. gadā – 1,5 procenti no iekšzemes kopprodukta, nākamajā, 2025., gadā – 1,17 procenti, un vēl nākamajā – 1,01. Kādu tendenci mēs parādām? Vai tā vispār ir prioritāte? Vai šo drīkst saukt par drošības budžetu?

Un tā vien šķiet, kolēģi, ka pašā Jaunajā VIENOTĪBĀ – ne tikai starp koalīcijas partijām – ir kaut kāda hierarhija. Lielākā daļa budžeta aiziet Jaunās Vienotības ministrijām, bet pārējiem – pēc pārpalikuma principa. Arī iekšienē ir pēc pārpalikuma principa. Čakšas kundzei vajag – dabū līdzekļus, Hosams Abu Meri – izredzēts – dabū līdzekļus, un pat reformas neprasa pretī. Kozlovska kungs... kur ir objektīva vajadzība iekšlietām tūlīt risināt problēmas... nav atrisināts. Un iedod šādu negatīvu tendenci.

Cienījamie kolēģi (Starpsaucieni.), mēs nedrīkstam atļauties tādu lepnību – ignorēt fundamentālu problēmu, to, ka šis budžets nerisina iekšlietu sistēmas izaicinājumus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

Kolēģi, mirklīti, tūlīt tiksiet brokastīs!

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Ir reģistrējušies 88 deputāti, nav reģistrējušies 12: Raimonds Bergmanis, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Gunārs Kūtris, Nataļja Marčenko-Jodko, Ināra Mūrniece... Gunāru redzu... Nauris Puntulis, Leila Rasima, Jana Simanovska (Starpsauciens: “Ir!”)... Janu redzu... Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriezieties zālē! Paldies visiem tiem, kas vienmēr ir laicīgi! (Starpsaucieni: “Paldies!” Pauze.)

Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Likumprojekta par valsts budžetu 4. priekšlikums.

Šuvajeva kungs, lūdzu!

A. Šuvajevs. Tātad, kolēģi, esam pie 4. priekšlikuma. Atgādinu, ka komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 36, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 5. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 38, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 6. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 40, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 7. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Šis ir pēdējais no priekšlikumu rindas, kas runā par to, ka ir jāizpilda solījums, ko ir devusi vēl iepriekšējā valdība, attiecībā uz iekšlietu sistēmu, lai sabalansētu atalgojumu starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un iekšlietu sistēmas darbiniekiem.

Lieta ir tāda, ka iepriekšējā gada budžetā izdevās atrisināt NBS situāciju, radikālas atšķirības radās starp iekšlietās strādājošajiem un Nacionālajos bruņotajos spēkos esošajiem karavīriem... starp finansiālo motivāciju, starp iespēju piesaistīt iekšlietām policistus. Es atgādinu, ka policistu trūkums ir vismaz 30 procenti, ko apstiprina Valsts policijas priekšnieks Ruka kungs. Es apzināti gaidīju līdz šim pēdējam priekšlikumam cerībā, ka premjere būs uz vietas. Sanāk dīvaina situācija. Ar Kariņa kungu viss ir skaidrs. Izskatās, ka cilvēks jau no sākta gala... sen bija sapņos Eiropā vai paralēli – NATO šefs, komisārs vai Eiropas Parlamenta deputāts. Ar viņu viss ir skaidrs.

Bet viena lieta, kas nemainās: kā Jaunā VIENOTĪBA vadīja valdību, tā Jaunā VIENOTĪBA arī šobrīd vada valdību. Un te neder attaisnojumi (kā bija ar “Rail Baltica” stāstu televīzijā), ka tas ir smags mantojums, kas saņemts no iepriekšējās valdības. Kādas iepriekšējās valdības? Faktiski tā ir tieši tā pati vara, Jaunā VIENOTĪBA vēl vairāk ir nostiprinājusi varu. Tāpēc šodien, kad mēs zinām... un to publiski ir apliecinājis gan Kariņa kungs, gan Ašeradena kungs par to ir minējis... un paldies Ašeradena kungam – arī vakardien no rīta “900 sekundēs” viņš apstiprināja, ka tāda lieta ir bijusi un ka tas ir palicis kā neizdarītais darbs...

Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs, lūdzu, par priekšlikumu!

E. Smiltēns.... es aicinu un lūdzu Jauno VIENOTĪBU nākt tribīnē un iekšlietu sistēmas darbiniekiem izskaidrot, kādā veidā tiks nodrošināts, ka šiem cilvēkiem būs iespēja saņemt motivējošu atalgojumu, piemaksas un uzturdevas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti, cienītās deputātes! Ministri! Mani nedaudz izbrīnīja šie beidzamie balsojumi, kuros vairāk nekā 30 deputāti tomēr bija “pret”, nevis atturējās. Kāpēc mani tas izbrīnīja? Tāpēc, ka mūsu valsts ir noteikusi šo budžetu kā drošības un ilgtspējas budžetu, un zināmā mērā tas ir tas, kas vismaz dod kaut kādas cerības nākotnē tiem cilvēkiem, kas šobrīd nodrošina ne tikai ārējo, bet arī iekšējo drošību mūsu valstī. Jāsaka, šis balsojums “pret” man nez kāpēc liek domāt ne tās labākās domas.

Līdz ar to es vēlreiz gribu akcentēt jautājumu par iekšējo drošību, par motivāciju cilvēkiem, kas šobrīd viņiem labākajā gadījumā ir nulles līmenī, jo viņi redz un saprot, kas notiek gan uz robežas, gan šeit pat, iekšienē, mūsu valstī. Viņi redz, kas notiek, ka ir disbalanss starp iekšējo un ārējo drošību. Un kas ir vēl būtiskāk un vēl traģiskāk – tas, ka tanī brīdī... ja mēs šobrīd... arī komisijā izskatot jautājumu par Iekšējās drošības akadēmiju... kur profesori saka: tad, kad runājas ar jaunajiem studentiem, viņi saka: man ir gribēšana strādāt policijā, bet vai mums ir kaut kādas perspektīvas tuvākajā nākotnē saskatīt to, ka būs motivējošā daļa pielikta klāt, tā teikt, aldziņa vismaz pievilkta līdz tam līmenim... un visas sociālās garantijas tādas, kādas ir armijā? Un jāsaka, diemžēl... jo nav iespējams šiem cilvēkiem neko solīt. Nē, nu solīt jau, protams, var, mēs jau zinām šos slavenos vārdus “Kā var nesolīt!”. Bet cilvēki, arī tie, kas ir motivēti, jauni cilvēki, nāk... stājas iekšā... viņi jau grib redzēt arī nākotni, bet diemžēl viņi neredz to. Un arī šis budžets, cienījamie, godātie kolēģi, neatspoguļo to, ko šie jaunie cilvēki – jaunie policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji, glābēji – grib redzēt nākotnē.

Tā ka mans aicinājums par šādiem jautājumiem, kas skar iekšējo drošību, – nebalsojiet “pret”, bet vismaz atturieties. Tas izskatīsies labāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Šis priekšlikums ir par īres kompensācijām (tieši tā, kā arī Kučinska kungs minēja), lai pielīdzinātu iekšlietu drošības sistēmu tām pozīcijām, kas jau ir iestrādātas NBS budžetos.

Kolēģi pieminēja, ka būtu labi dzirdēt Siliņas kundzes atbildes. Siliņas kundzes nav, bet Kozlovska kungs ir. Es domāju, Kozlovska kungs varētu vismaz īsumā ieskicēt... un dot signālu visiem policistiem, robežsargiem, visiem Iekšlietu ministrijas pakļautībā strādājošajiem, ka valdība patiešām rūpēsies un meklēs risinājumus, kā šo pieminēto disbalansu mazināt.

Par policistiem runājot. Es pats savulaik bija iestājies Policijas akadēmijā, savā ziņā likteņa ironija, ļoti iespējams, es pats šobrīd būtu policists, ja turpinātu studijas šajā akadēmijā. Kā zinām, pēc tam to likvidēja. Bet, dzīvojot pierobežā, es zinu, ka daudzas ģimenes... Pirms vēl es biju ievēlēts šajā Saeimā kā deputāts, daudzas ģimenes nāca pie manis un teica: mūsu ģimenes galva, vīrietis, grib pāriet no policijas (vai no robežsardzes) uz NBS sistēmu – gluži vienkārši tāpēc, ka tur ir lielāka alga un lielāks finansiālais ieguvums ģimenei. Un tajā laikā nāca signāli, ka Iekšlietu ministrija, saprotot, kādas briesmas tai draud – vēl mazāk darbinieku tās struktūrās –, pēc būtības lika dažādus (es teiktu, ne vienmēr leģitīmus) šķēršļus šādai pārejai, jo cilvēks, kas ir apņēmies sargāt Latvijas valsti... pēc būtības man ir vienalga, vai viņš to dara Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas paspārnē.

Bet, ja mēs līdz šim runājām par Aizsardzības ministriju un par nepieciešamību palielināt finansējumu no iekšzemes kopprodukta ārējai aizsardzībai un esam sasnieguši arī to, ka šis procents katru gadu aug un katram esošajam aizsardzības jomā tomēr ir tāda drošības sajūta, pārliecība, ka valsts, ņemot vērā arī visus apdraudējumus pasaulē, par šo jomu tomēr parūpēsies, un arī likumdošanā ir iestrādāta skaidra ceļa karte, kā šis finansējums augs... bet pēc būtības kolēģu jau pieminētie cipari no Iekšlietu ministrijas budžeta ar katru gadu attālinās, līdz ar to ar to vien mēs radām nedrošību paši savā valstī.

Kolēģi, es ļoti lūdzu jūs, apdomājiet, kā šo risināt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

R. Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Kolēģi! Es nevarēju neatsaukties Viļuma kunga aicinājumam nākt izskaidrot, bet, ja nopietni, es būtu to darījis jebkurā gadījumā.

Tā situācija ar šo lielo starpību – tāda tā diemžēl ir, īpaši to izjūt kadetu līmenī, proti, salīdzinoši. Savukārt runājot par priekšlikumu un par sociālajām garantijām, kas tiek piedāvātas, lai mēs to atrisinātu uz nākamo gadu, skatos, ka papildus ir iekļautas valsts drošības iestādes. Aprēķini ir tādi, ka bez valsts drošības iestādēm nākamajā gadā tas prasītu gandrīz 95 miljonus. Līdz ar to, stājoties amatā, protams, bija liela izvēle. Skaidrs – ja mēs skatāmies finansiāli, lielākais finansējums ir veselības nozarei. Vai bija iespēja kādam atņemt un piešķirt šāda līmeņa finansējumu tieši nākamajā gadā? Manuprāt, tas bija ļoti sarežģīti un faktiski tādu avotu nebija. Bet jebkurā gadījumā nav tā, ka nekas nav darīts.

Kopumā, ja mēs skatāmies, tomēr ir šo solīto 27 miljonu pieaugums; nākamajā gadā ir papildu 36 miljoni “piecgadnieku” pabalstam, kas ir trīs vidējo izpeļņu apmērā; nākamajā gadā ir 10 miljoni robežsardzes intensitātes piemaksām; nākamajā gadā ir 2,5 miljoni valsts glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšanai, 105 jaunu štata vietu izveidei. Līdz ar to kopumā tie ir kādi 70 miljoni.

Skaidrs, ka šis “piecgadnieku” pabalsts izsauc daudzas diskusijas, bet neviens, es domāju, nav aicinājis to atcelt. Tas tika izveidots 2014. gadā. 2019. gadā bija pirmā, un tagad ir otrā reize, kad šāda izmaksa būs. Protams, nākamajā gadā tā nebūs vairs šādā apmērā. Tāpēc arī... uzrunājot gan premjeru, gan finanšu ministru, viņi ļoti labi apzinās, ka mums jāiet šis... solis, un, runājot par sociālajām garantijām, kas ir būtiskas, manuprāt, primāri jārisina. Līdz ar to mēs esam runājuši... un nākamajam trīs gadu vidēja termiņa periodam būs grafiks, lai mēs šo soli... ietu. Skaidrs, ka mēs nevaram turpināt palielināt šo lielo starpību ar NBS.

Savukārt par pāriešanu no jau esošajiem dienestiem – statistika rāda, ka pāriet gan uz iekšlietu sistēmu no NBS, gan otrādi. Problēma ir tieši ar jauno kadetu, jauno policistu, robežsargu, glābēju piesaisti dienestam. Jāatzīst, pašlaik izvēle neizbēgami ir par labu militārajām struktūrām, bet skaidrs, ka mums jārisina arī iekšlietu dienestu vajadzības.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Iekšlietas nav gluži mans lauciņš, bet šoreiz es gribu nākt palīgā valdībai un pateikt to, ko esmu sapratis, vadot pašvaldību ministriju un redzot arī no pašvaldību puses, kā darbojas iekšlietas.

Mums ir jāsaprot, ka, iedzīvotāju skaitam samazinoties, to virsbūvi, ko valsts radījusi laikā, kad mums bija 2,5 miljoni iedzīvotāju (skolu tīkls, veselības pakalpojumu tīkls, iekšlietas), mēs nevaram uzturēt, tā ir par lielu. Mums ir jāreformē, jāpārkārtojas un jāizmanto jaunās tehnoloģijas, kur tas ir iespējams.

Mēģinājums samaksāt Valsts policijai algas vai īres kompensācijas, kā šajā priekšlikumā... plus pienākums, ko neapdomāti ierakstīja iepriekšējā likumā, Pašvaldību likumā, ar 1. janvāri pēc līdakas pavēles pašvaldībām veidot municipālās policijas ar naudu vai bez naudas, atskurbtuves – ar 1. janvāri... tas vienkārši nav panesams, tas nav reāli.

Tāpēc mans padoms, mans ieteikums jums, valdība: nākamgad kopīgi – VARAM un Iekšlietu ministrijai – izstrādāt funkciju auditu visiem sabiedrības drošības pakalpojumiem, kādi ir, vienalga, vai tie ir sabiedriskās kārtības laukā, kas ir vairāk pašvaldību virziens, vai tie ir ar kriminālu raksturu, kas ir tā kā valsts virziens, vai ceļu policija... Uzlistējam to visu un saprotam, kādā kvalitātē tie darbojas, cik mums ir cilvēku, cik tas maksā... Iespējams, ka mēs nonāksim pie pilnīgi jaunas izpratnes, ka, saliekot resursus kopā, mēs varam izveidot efektīvāku sistēmu, kurā ir, nezinu... valsts centralizēti nodarbojas ar reģistra uzturēšanu.

Šis frontofiss jeb darbs ar klientiem ir vairāk pašvaldībās, un mēs nedublējam sistēmas, mēs nespēlējam paslēpes, mēs negrūstāmies... kā ar atskurbtuvēm: ai, mēs negribam, dariet jūs! Kolēģi, tā ir mūsu valsts! Drošība ir viena. Cilvēkus neinteresē resoriskās robežas un budžeti.

Ja mēs gribam efektīvu pārvaldi, mums pēc būtības ir jāveido nulles budžets. Iekšlietas, manuprāt, šobrīd ir nobriedušas, jo mēs vienkārši nevaram pavilkt to, kas tur ir desmitos gadu sabūvēts. Iedzīvotāju ir mazāk, ir jāstrādā citādāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamie kolēģi, arī ministra kungs! Paldies, uzņēmība ir, tas ir skaidri redzams. Bet es vēlreiz par to, ko teicu jau arī pagājušogad, pareizāk sakot, šogad... par šiem jautājumiem... pirmajā budžeta skatīšanas reizē.

Šobrīd sanāk tā, ka mēs kurinām māju, kurai nav logu, mēs pēc iespējas vairāk, vēl vairāk, vēl vairāk kurinām, lai tik dabūtu mājā siltumu, bet logu pēc būtības nav. Ko es ar to gribu teikt? Mēs šobrīd joprojām strādājam pie vecas sistēmas, kura nāk mums mantojumā no nez kuriem gadiem. Es šinī gadījumā pilnībā piekrītu iepriekšējam runātājam – ir jāmaina sistēma, ir jāmaina domāšana, ir jāmaina attieksme.

Savam oponentam Rajeva kungam es gribu pilnībā piekrist, ka šis ir tas gadījums, kad politiķim ir jāņem šie jautājumi pilnīgi savās rokās, jo, uzticot dienestiem... viņi vienmēr mēģinās saglabāt savus cilvēkus, saglabāt savu struktūru. Ir jābūt politiskam redzējumam, kā mēs turpmāk attīstāmies.

Manā skatījumā, ir tā, ka mums jāiet prom no visiem neraksturīgajiem darbiem, ko šobrīd dara Iekšlietu ministrija. Telpas – tas nav vajadzīgs, ar to nav jānodarbojas Iekšlietu ministrijai. Lai ņem privātie! Privātie četros gados visas... tagad Iekšlietu ministrijai, ja nemaldos, apmēram 250 ēkas ir apsaimniekošanā, nu tā, ja? Tātad faktiski no tā visa vajag kratīties nost, lai ņem privātie, lai viņi attīsta. Policija vai ugunsdzēsēji, vai glābēji pasaka tikai to, ko viņiem vajag. Lai privātie uzbūvē no nulles pilnīgi jaunās vietās. Ja vajag, es nezinu, tehnikas vai vēl kaut ko... auditu šiem... visām juridiskajām lietām, likumdošanai... šobrīd daudz kas dublējas. No tā visa vajag kratīties nost. Un pilnīgi jauns skatījums – varbūt ir kaut kas jāapvieno, lai palielinātu algas.

Tā ka pilnīgi cits skatījums – mums ir jāsagrauj vecā sistēma un jāievieš pilnīgi jauna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

R. Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Kolēģi! Īsi – tikai par situāciju ar pašvaldības policiju. Ir vietas, kur mums tā ir ļoti stipra, jau vēsturiski izveidota un dod lielu ieguldījumu. Pamatā, protams, saistoši ir pašvaldību noteikumi. Ir bijuši gadījumi... tā pati Rēzekne – izveidota skaitliski pietiekama pašvaldības policija, vienā dienā izlemj likvidēt, un, protams, tad Valsts policijas uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību.

Jautājums ir... šo pašvaldības policijas finansējumu nodrošina pašvaldības. Līdz ar to, ja mēs runājam par šādas sistēmas likvidēšanu, tas nenozīmē, ka valstij pienāks vairāk līdzekļu. Tas ir viens.

Otrs – runājot par skaitu... mājienu, ka ir par daudz policistu. Nē, absolūti nē! Valsts policijas struktūrā darbinieki... Salīdzinoši Eiropas Savienībā mēs esam viena no tām valstīm, kurā ir vismazāk policistu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Un reforma jau vēl dzīvē nav ieviesta.

Kā Zivtiņa kungs norādīja, faktiski tiek likvidēta sēdēšana iecirkņos, ir mobilie iecirkņi, proti, mikrobusi, aprīkoti ar speciālu tehniku, kur, jau izbraucot uz notikuma vietu, var nodrošināt pilnu spektru pakalpojumu.

Tā ka jebkurā gadījumā... Es gan teiktu, ka mums salīdzinoši tā situācija... piemēram, Lietuva nākamgad pieņem papildus 700 robežsargus dienestā. Tā ka būsim reāli, iekšlietu sistēma nevar palikt mazāka. Es esmu pārliecināts par to. Un izaicinājumi būs vismaz vidējā termiņā, ne ilgtermiņā.

Tāpēc paldies par atbalstu un par centieniem. Darīsim visu, ko varam, lai tiešām arī atbalstītu mūsu dienestus un noturētu dienestā cilvēkus, un izveidotu...

Un par Iekšējās drošības akadēmiju gribu teikt...

Sēdes vadītāja. Laiks.

R. Kozlovskis. Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Atgādinu, ka 7. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 5, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 8. – Ministru kabineta priekšlikums. Par jaunu – 80. – pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 9. – Ministru kabineta priekšlikums. Par jaunu – 81. – pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 10. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz Saeimā atbalstītos priekšlikumus sakārtot saskaņā ar budžeta klasifikāciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 12. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 13. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 14. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 15. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Tagad nonākam pie priekšlikumiem, kas iesniegti budžetam.

16. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Šis ir saistīts ar vakar izskatīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Mēs rosinām atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma – uz fiksētu likmi, lai stiprinātu vidusslāni, vidējās algas un mazinātu plaisu sabiedrībā, un mazinātu arī ēnu ekonomiku. Kā pēdējie pētījumi pierāda, šis ir viens no veidiem, kas diemžēl veicina ēnu ekonomiku un aplokšņu algas.

Dzirdēju solījumu, ka jūs nodokļu darba grupā vērtēsiet un skatīsiet šo priekšlikumu. Ir žēl, ka jāzaudē gads, bet jebkurā gadījumā Nacionālā apvienība tur jūs pie vārda, lai jūsu retorika piepildītos ar darbu un jau drīzumā mēs redzētu, ka šis tiek īstenots dzīvē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. 16. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 17. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 18. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šis ir saistīts ar konkurētspējas jautājumiem Baltijas mērogā. Kamēr jūs vēl gadu pētīsiet, kādas nodokļu izmaiņas vajag konkurētspējas veicināšanai, mēs aicinām pa to laiku dot citu instrumentu gan uzņēmējiem, gan arī cilvēkiem reģionos, kur automobilis ir neatņemama sastāvdaļa ikdienas vajadzībām – skolai, darbam un jebkurai cita veida mobilitātei. Noteikt terminētu nodokļa likmes samazinājumu dīzeļdegvielai un benzīnam.

Šobrīd starpība ar Lietuvu (jaunākie dati) ir 18 centi. Mūsu priekšlikums neparedz 18 centus mazāk, bet samazināt aptuveni par trešdaļu – tā mēs apsteigtu Igauniju un pietuvinātos kaut nedaudz Lietuvas rādītājiem. Un darām to terminēti. Esam norādījuši arī finanšu avotu.

Aicinām šo ieviest. Īpaši Zaļo un Zemnieku savienību, kuri paši iepriekš ar līdzīgu priekšlikumu ir nākuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. 18. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 47, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 19. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šis priekšlikums paredz noteikt 12 procentu PVN likmi ēdināšanas nozarei. Ceru, esat dzirdējuši, ka ēdināšanas nozare ir kraha priekšā – nozarei ir 44 miljonu eiro parāds, arī vairākas maksātnespējas gan iepriekš veiksmīgi strādājošiem restorānu tīkliem, gan vispāratzītām tūristu vietām. Gribu norādīt, ka finanšu ministrs bieži uzskaita, ka eksports ir prioritāte. Tūrisma, viesmīlības sektors sastāda 14 procentus no eksporta. Tas ir eksports, pati Finanšu ministrija tā saka.

Tāpēc aicinām atbalstīt strādājošu un eksportējošu nozari, kas pēc kovida nav atguvusies. Mēs redzam Lietuvas piemēru, kur ir bijis terminēts pilotprojekts – samazināt likmi. Viņi samazināja uz 9 procentiem, mēs aicinām – uz 12. Samērīgi. Tas Lietuvā ir labi nostrādājis, atbrīvojis papildu kapitālu, veicinājis jaunu uzņēmumu un papildu darbaspēka rašanos, arī iziešanu no ēnu ekonomikas. Mūsuprāt, līdzīgi tas varētu būt arī Latvijā.

Vēl gribu vērst uzmanību, ka mums bija divas apakškomisijas sēdes par šo jautājumu. Ja sākumā no dažu partiju deputātiem bija uzstādījums – vai tad jūs neko citu nevarat izdomāt, tikai samazināt PVN, meklējam citus risinājumus –, tad mums bija divas sēdes, mēs izgājām visu apli, visas partijas izteicās, Finanšu ministrija izteicās, meklējām citus risinājumus, nonācām pie tā, ka šis ir labākais. Citās valstīs pierādīts... jo tikai 2 procenti no Eiropas Savienības iedzīvotājiem nebauda zemāku šīs nozares PVN likmi. Diemžēl Latvija, Latvijas iedzīvotāji un Latvijas uzņēmēji ir starp šiem 2 procentiem.

Mūsuprāt, tas nav samērīgi, tas nav konkurētspējīgi, būtu jāievieš 12 procentu likme, lai šī nozare spētu attīstīties, iziet no ēnu ekonomikas, atgūties un nest papildu nodokļus valsts budžetā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Es ticu, ka jūs pat neaizdomājaties par to... bet man šorīt sanāca saruna ar vienu skolas ēdinātāju. Es prasīju: nu, kā jums būs tagad, kā iespaidos jūsu iepirkumus, ja PVN augļiem un dārzeņiem būs paaugstināts no 5 uz 12 procentiem; jo pašvaldības bieži vien izvēlas zaļo iepirkumu, tātad vietējā ražojuma pārtikas produktus. Viņš atbildēja: protams, mēs vērsīsimies pie pašvaldības saistībā ar to, ka ir sadārdzinājums... pacelt cenas... skolās izglītojamajiem.

Es ticu, es pat esmu pārliecināts, ka ne Finanšu ministrija, ne VARAM, ne Izglītības un zinātnes ministrija par to pat neaizdomājās, ka būs nākamais solis un pašvaldībām būs atkal jāieliek sava nauda... lai palielinātu... es pieņemu, nevis par 7 procentiem, jo dārzeņi ir tikai viena no sadaļām, bet par 2–3 procentiem, kas... 10–15 centi... katrai pašvaldībai.

Šis priekšlikums īstenībā varētu atvieglot šo situāciju un nepalielināt pusdienu izmaksas bērniem bērnudārzos un skolās. Droši vien jūs par to nedomājat, jums vienalga.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. 19. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 35, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 20. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki vēlreiz! Šis priekšlikums ir par samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem. Vakar mums bija diezgan garas diskusijas pie dažādiem priekšlikumiem par šo jautājumu. Jāatzīst, ir neliels gandarījums par to, ka, ilgstoši masējot Zaļo un Zemnieku savienību, izdevās (Starpsauciens.)... A kā es teicu? Labi... izdevās panākt to, ka šīs PVN likmes palielinājums no 1. janvāra nebūs 21 procents, bet būs 12 procenti.

Tā ka kopīgi nozare un sabiedrība... ja nebūtu bijusi mūsu iesaiste un katru nedēļu jums to neatgādinātu, nez vai jūs nāktu pie prāta. Es domāju, ka arī no vakardienas... mēs beidzām diezgan vēlu... bet liela daļa no jums ir saņēmuši ziņas no paziņām, draugiem, no sabiedrības – kā jūs tā varat... šajos apstākļos, kad ir augsta inflācija, grūti nomaksāt rēķinus, vēl tiek celtas cenas ikdienā lietojamiem produktiem, un par katru eiro, pērkot augļus un dārzeņus, no 1. janvāra papildus maksāsim septiņus centus. Tā ka to jutīs katrs.

Es teiktu, ka varbūt vakar tā sajūta bija tāda – jūs varat visu, visu jums piedos. Es domāju, nakts bija pietiekami garš periods, lai pārdomātu to, kā katrs vakar ir balsojis, ko ir darījis. Šodien ir pēdējā iespēja nākt pie prāta, un es ieteiktu jums to izmantot.

Tā kā zemkopības ministrs ir parādījies, ir finanšu ministrs... Es vakar aicināju būt drosmīgiem un Krauzes kungam tikt galā ar Ašeradena kungu. Es ceru, ka viņi to ir izdarījuši un balsojums šodien būs daudz pozitīvāks nekā vakar.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. 20. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 34, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 21. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 36, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 22. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 23. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 24. – deputātes Mieriņas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 25. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt...

A. Šuvajevs. 26. priekšlikums (Starpsaucieni.)... 26. priekšlikums (Starpsaucieni.)... 26. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu – klusumu! Jūs visi varat sekot līdzi, priekšlikumi jums visiem ir tabulā salikti. (Starpsaucieni.)

Pie kura mēs palikām? Pie 25. priekšlikuma. (Zālē troksnis.) 25. – Ministru kabineta priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Debatēs ir pieteikusies kultūras ministre Agnese Logina.

Kolēģi, lūdzu – ar cieņu! (Zālē troksnis.)

A. Logina (kultūras ministre).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti un deputātes! Ministru kabineta kolēģi! Kultūras nozarē strādājošo atalgojuma celšana (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Nacionālā apvienība, lūdzu!

A. Logina.... ir mana prioritāte jau no pirmās dienas. (Starpsaucieni.) Viena no jomām, kur ir nepieciešami strauji uzlabojumi, ir dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma celšana. Kolektīvu vadītāju atalgojumu šobrīd veido valsts mērķdotācija un pašvaldību piešķirtais finansējums, un, lai palielinātu kolektīvu vadītāju atalgojumu, esam raduši iespēju palielināt šo finansējumu par 1,2 miljoniem. Tas šobrīd ļauj dubultot esošo mērķdotāciju un nodrošināt, ka atalgojums kāpj visiem.

Lai risinātu kolektīvu vadītāju atalgojuma problēmu pēc būtības, šobrīd Kultūras ministrijā strādājam ar pašvaldībām, lai pirmām kārtām apkopotu datus par patieso situāciju, kāda tā ir pašvaldībās, un kopīgiem spēkiem nonāktu pie godīgas, taisnīgas un caurspīdīgas sistēmas, kā šie cilvēki saņem atalgojumu, kā viņi tiek nodarbināti un kāda ir nākotnes perspektīva. Ir jāuzsver, ka šie cilvēki ikdienā strādā pie mūsu dziesmu un deju svētku tradīcijas turpināšanas.

Un šis ir pirmais solis, ko mēs speram, un gribu pateikt lielu paldies gan kolēģiem Kultūras ministrijā, kuri nepaguruši strādā, lai risinātu šo jautājumu, gan arīdzan kolēģiem Ministru kabinetā, jo esam sadzirdēti un esam raduši iespēju jau šogad palielināt budžetu, lai tiešām cilvēkiem no tā ir labums.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, drusciņ klusāk!

Č. Batņa (AS).

Parasti... Tas ir par priekšlikumu, uzreiz brīdinu. Parasti, ja bērns grib lielu šokolādes tāfelīti, viņam iedod mazu šokolādes tāfelīti un saka – nu, redzi, es taču tev iedevu, priecājies, tev taču pietiks ar to maziņo, vienu gabaliņu. Lai gan viņš tomēr vēlas lielāku. Bet šeit jau tās vēlmes nav tādas, ka tikai vēlas, šeit vēlmes ir tajā, ka mēs kā valsts lepojamies ar savu dziesmu svētku tradīciju, mums kā valstij ir dziesmu svētku likums, mēs kā valsts deleģējam pašvaldības sagatavot kolektīvus dziesmu svētkiem, mēs kā valsts pirms astoņiem mēnešiem, iepriekšējā koalīcijā, ko vadīja JAUNĀ VIENOTĪBA, tieši jūs, JAUNĀ VIENOTĪBA, mēs vienojāmies, ka šis gads būs dziesmu svētku gads, nākamais gads būs atbalsts mūsu amatierkolektīvu vadītājiem.

Mēs kā valsts, es atkārtoju – kā valsts – kultūras ministra Naura Puntuļa personā iesniedzām priekšlikumus budžetam, kuros bija iekļauti laikam 4,9 miljoni, un mēs kā valsts paļāvāmies uz to, ka mūsu valsts arī pildīs savus solījumus. Kāpēc saku, ka mēs paļāvāmies? Es arī esmu diriģents, es arī esmu kolektīva vadītājs (šobrīd ne), bet tā ir mana pirmā specialitāte, un es paļāvos, un saviem kolēģiem es teicu – jā, viss būs kārtībā.

Un kas notika pirms pāris dienām? Pirms mēneša tika sākta dziesmu svētku tradīcijas iznīcināšana. Gods un cieņa maniem kolēģiem, kas tiešām, es teikšu, asi vērsās, kā viņi māk, asi, ar dziesmu vērsās pret ministriju, ka nav godīgi, ka mēs kā valsts paļāvāmies, bet jūs nepildāt, neturat solījumus.

Šonedēļ kultūras ministre ar savu biroju sasauca vadošos Latvijas diriģentus. Kā jūs domājat, kas notika tajā kabinetā? Nevis pateicās par viņu darbu, bet viņi tika kaunināti! Kā jūs vispār uzdrošināties prasīt kaut ko vairāk? Mēs jums iedosim vēl vienus... 39 eiro, ko jūs jau saņemat, tagad iedosim vēl 39 eiro, jums jābūt pateicīgiem, nevis tagad jāpauž savs sašutums. Nu tiešām man kauns par valsti, man kauns, ka mēs nepildām solījumus. Un pasniegt to kā milzīgu sasniegumu? Nu, tas ir tāpat kā ar PVN – 5 ir vairāk nekā 12.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Es, kolēģi, šodien gribu pateikt paldies dziesmu un deju svētku nozares profesionāļiem, kas bija tik drosmīgi un apņēmības pilni, ka, neskatoties uz sajūtu, ka pašiem par sevi iestāties nav varbūt īstais brīdis, jo tikko esam baudījuši krāšņus, lielus, daudzveidīgus un kvalitatīvus svētkus, viņi to darīja. Kaut arī niecīgā apmērā, kas it kā izklausās daudz – divas reizes vairāk nekā iepriekš –, bet, ja 38 eiro sareizina ar divi, tad tas no valsts puses nav nekāds lielais mēneša atalgojums, kā jūs varat iedomāties, par šo profesionāļu kvalitatīvo, uzcītīgo darbu daudzu gadu garumā. Tomēr drosme bija, spēks bija, paņēmieni bija dažādi, bet paldies viņiem par uzdrīkstēšanos, par savas nozares aizstāvību un paldies arī ministrei par sadzirdēšanu. Un, jāsaka, šoreiz es teikšu paldies arī tiem, kuri varbūt mazliet piepalīdzēja un nepameta ministri zem šiem, varētu teikt, koalīcijas finanšu disciplīnas riteņiem. Bet tas ir tikai sākums. Un tieši tāpēc es gribu teikt, ka divreiz vairāk – tas ir vairāk, tomēr daudzkārt mazāk, nekā iepriekš bija vienošanās ar nozari un vēlme.

Šis te, varētu teikt, atalgojuma modelis ir izstrādāts, sagatavots. Es ceru, ka jūs neieslēgsiet atpakaļgaitu un nepārstrādāsiet, un nemēģināsiet izgudrot kaut ko, kas paredzētu mazāku atlīdzību, katrā ziņā es domāju, ka modelis ir gatavs un tas nav jāpārstrādā. To vajag īstenot. Ja jāpārskata termiņi, tad ieteiktu nevilkt līdz nākamajiem dziesmu un deju svētkiem, bet darīt to atbilstoši plānam, kāds bija sagatavots Kultūras ministrijā jau pagājušajā gadā un šajā gadā jau tika, kā saka, likts galdā, un noteikti palielināt šo finansējumu nākamajā gadā tik daudz, kā tas bija plānā paredzēts, lai 2025. gadā jau pilnā paredzētajā apmērā varētu šo atalgojumu īstenot un lai mēs nākamos dziesmu un deju svētkus spētu sagatavot un sagaidīt tikpat krāšņus kā šoreiz, jo entuziasms ir labs, profesionalitāte ir laba, bet, ja nav valsts pasūtījumam atbilstoša novērtējuma un finansējuma, diemžēl šī UNESCO tradīcija, kas ir unikāla – tāda ir vienīgi mums Latvijā, ar tik lielu daudzskaitlību un kvalitāti –, var pazust un ļoti... visdrīzāk arī pazudīs, ja šie soļi netiks sperti laicīgi un daudz ātrāk, nekā tas notiek šobrīd.

Aicinu, protams, šo atbalstīt, bet tas nav pietiekoši, ir jābūt straujākam pieaugumam.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir nepieciešams balsojums? Nē, atbalsta. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Balsojam?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Šuvajevs. 26. – deputāta Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, es vēlreiz lūdzu – mazliet klusāk! Paldies.

A. Butāns (NA).

Šis priekšlikums paredz pārdalīt naudu, kas iegūta no alkohola akcīzes nodokļa, par labu bērna kopšanas pabalstu celšanai trīs gadu laikā pakāpeniski vai, kā Finanšu ministrija saka, “samērīgi” – no 171 trīs gadu laikā pacelt līdz 500 un izlīdzināt, pat ne izlīdzināt Baltijas mērogā, bet vismaz pietuvināt kaut kādām saprāta robežām.

Gribu atgādināt, ka šī likme jau gadiem ilgi nav pārskatīta. Es saprotu, ka nav populāri celt nodokli nekam, arī alkoholam celt nodokli nav populāri. Jautājums: vai ir populāri ignorēt ģimenes un notušēt problēmu ar bērna kopšanas pabalstu un tā apmēru? Arī droši vien nav populāri, vai ne? Līdz ar to starp šīm divām nepopulārajām izvēlēm es tomēr aicinu, lai jūs priekšroku dodat ģimenēm ar bērniem, nevis alkohola industrijas lobijam.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Tātad šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 22, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 27. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi, labrīt! Mūsu priekšlikums ir par demogrāfijas uzlabošanas pasākumiem. Ņemot vērā to, ka pašreiz demogrāfiskā situācija valstī satrauc ne tikai zinātniekus un politiķus, bet arī visu sabiedrību, ir nepieciešams izstrādāt vienotu valsts demogrāfisko politiku, kas noteiktu valsts pozīciju attiecībā uz demogrāfisko jautājumu risināšanu. Nepieciešams nodrošināt demogrāfijas uzlabošanas pasākumus, lai motivētu cilvēkus veidot ģimeni un radīt bērnus. Nebūs bērnu, nebūs Latvijas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Dmitrijs Kovaļenko.

D. Kovaļenko (ST!).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Papildu finansējuma ieguldīšana demogrāfijas uzlabošanai ir stratēģisks solis ilgtspējīgas attīstības virzienā. Šie papildu līdzekļi ļaus izstrādāt un īstenot efektīvas programmas, kas veicinās ģimeņu atbalstu, popularizēs tradicionālo ģimeni un dabiskas attiecības. Tas ne tikai stimulēs iedzīvotāju skaita pieaugumu, bet arī radīs labvēlīgus apstākļus nākamajām paaudzēm, nodrošinot viņu dzīves kvalitāti un nākotnes perspektīvas.

Demogrāfijas uzlabošanas jautājums ir neizsverams, jo no tā ir tieši atkarīga valsts ekonomiskā un sociālā stabilitāte. Ja šim jautājumam netiks pievērsta pienācīga uzmanība, tas var novest pie ievērojamas iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās un attiecīgi arī pie darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās un sociālās sistēmas slodzes palielināšanās. Ilgtermiņā tas var radīt ekonomiskas grūtības un ietekmēt valsts spēju nodrošināt sabiedrības vajadzības veselības, izglītības un pensiju jomā. Tāpēc aktīva pieeja demogrāfijas uzlabošanai ir būtiska valsts ilgtspējīgai attīstībai.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Ašeradena kungs, nu tikai neuztveriet to tā, ka opozīcija nāk tikai tāpēc, lai parādītu, ka jūs esat vainīgs par visām problēmām! Nekādā gadījumā opozīcija nemēģina šodien jūs rādīt kā tādu vecu, skopu cilvēku, kurš negrib dot naudu tautai. Nu nē! Mēs te nāksim, lūgsim, a viņš sēž: “Nedošu ne kapeikas!” Noteikti ne!

Te ir jautājums laikam par prioritātēm, par to, cik labi jūs pārzināt valsts problēmas. Es vēlreiz... tas nav pārmetums, jūs esat viens, bet valsts ir liela, ja... Kamēr jūsu Valsts prezidents nav aizbraucis uz reģioniem, viņš nevar saprast, cik katastrofāla ir skolu reforma. Šajā konkrētajā gadījumā es gribēju pievērst jūsu uzmanību tam, ka pēdējo 10 gadu laikā, ja mēs paņemam to griezumu, dzimstība ir samazinājusies uz 50 procentiem. Bija 24 tūkstoši mazu bērnu, latviešu, palika 12. Tā ir absolūta katastrofa.

Bet naudas ziņā tie ir pieci miljoni priekš valsts, kura tāpat ir parādos līdz ausīm. Nu, teiksim absolūti godīgi, jūs kā gudrs cilvēks ar Excel tabuliņu noteikti varat tur kaut ko izkalkulēt un atrast, kur nooptimizēt to summiņu. Pieci miljoni ir nekas. Bet vismaz ir mēģinājums atgriezties atpakaļ tur, kur mums bija cerība, tur, kur mums bija ziedu laiki, un tur, kur mēs domājām, ka attīstīsimies tikai uz augšu. Tas ir ļoti svarīgi.

Lūdzu, atbalstiet.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Tātad komisijā 27. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 38, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 28. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt? Nē.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Jūs noraidījāt priekšlikumu pārdalīt no alkohola industrijas bērna kopšanas pabalstiem. Šis priekšlikums paredz pārdalīt no tabakas industrijas māmiņalgu celšanai.

Gribu pasvītrot, ka... nu, par jūsu argumentāciju. Tātad, kā vakar stāstīja finanšu ministrs, nav samērīgi celt tabakas akcīzes likmi, bet tad rodas jautājums: no kura gala jūs sākat mērīt samērīgumu? Vai ir jāatceļ nodoklis tabakai un ģimenēm jāpielāgojas tādai situācijai, kāda ir izveidojusies, vai arī otrādi – mēs celtu bērna kopšanas pabalstu, un tabakas industrijai būtu jāsamierinās ar tādiem noteikumiem, kādi tie ir. Nu, prioritārā secībā, kuru mēs liekam kā svarīgāko un kurai nākas pakļauties pārpalikuma principam. Šobrīd jūs samērīgumu vērtējat par labu tabakas industrijai un ģimenēm nākas iztikt pēc pārpalikuma principa. Tas ir tas, ko jūs darīsiet, ja neatbalstīsiet šo priekšlikumu.

Tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Tātad 28. priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 20, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 29. priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 30. priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 31. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Nu kurš jau būtu gaidījis! “Stabilitātei!” nāk par latviešu valodu runāt, vai ne, nevis Nacionālā apvienība, bet tieši “Stabilitātei!” pēdējo gadu laikā šo jautājumu ir izpētījuši tik dziļi un saprot šo problēmu, un saprot, cik tā ir nopietna un ka šim jautājumam pievēršam pārāk maz uzmanības, bet pārāk daudz ko deklarējam vienkārši politiski.

Bet, kolēģi, uz doto momentu, lai ne tikai stiprinātu mūsu latviešu valodu Latvijas robežās, bet izdarītu tā, lai tā paliktu vispār pasaules vēsturē uz visiem mūžiem un nekad nekur nepazustu, jo mums, mazai tautai, tas ir ļoti nopietns risks... Tāpēc es domāju, ka gan Nacionālā apvienība, gan VIENOTĪBA, gan augsti godātie zaļzemnieki, absolūti visi šajā telpā, viennozīmīgi atbalsta. Jautājums ir par naudu. Un es atkal skatīšos uz Ašeradena kungu. Ašeradena kungs, lūdzu, bērni, valoda (Starpsauciens.)... jā, veselības ministrs arī man piekrīt, ka latviešu valoda ir unikāla...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, nesarunājieties ar zāli.

A. Rosļikovs. Tas ir ārkārtīgi svarīgi... Paldies...

Bet, augsti godātie kolēģi, lūdzu, atbalstiet frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikumu par latviešu valodu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Ilgi nerunāšu. Aleksejs jau paprasīja naudiņas, ja. Kolēģi, nu tiešām tas ir ļoti svarīgi – organizēt kursus, organizēt visus pasākumus, lai cilvēki varētu apgūt latviešu valodu. Tātad es nerunāju par tiem, kas 30 gadus... visiem tas ir nepieciešams, pat tiem, kas tagad strādā “Bolt”, vai ne? Pakistāniešiem un visiem pārējiem, viņiem arī vajag apgūt latviešu valodu.

Tad Jaunā VIENOTĪBA, Zaļo un Zemnieku savienība... PROGRESĪVO gandrīz nav... tad lūgums atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 49, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 32. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 33. priekšlikums. Netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi, es pieņemu, ka šeit, zālē, visiem sēdošajiem ir svarīgs atbalsts Ukrainai. 24. februārī, kad sākās karš, Saeima skaidri pauda savu nostāju. Mēs visi, kas esam pildījuši dažādus pienākumus dažādos amatos, skaidri esam apliecinājuši savu atbalstu Ukrainas tautai. Ne tikai tiem cilvēkiem, kas šobrīd Ukrainā cieš, kas izmisīgi cīnās par savu pastāvēšanu, savu dzīvi un iespēju dzīvot normālā, brīvā, demokrātiskā valstī, bet arī tiem, kas ir raduši patvērumu tepat Latvijā, tai skaitā arī ukraiņu kopienai, kas te dzīvo. Tie ir vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Un ir svarīgi paust atbalstu Ukrainai un sniegt praktisku atbalstu, ne tikai sūtot kādu automašīnu, palīdzot Černihivai, ko mēs darām un Ziemassvētkos darīsim, bet arī atbalstot cilvēkus šeit, uz vietas, Latvijā.

Tāpēc... un tas ir apsveicami... valdība šī gada 28. novembrī atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu – nodot sabiedriskā labuma organizācijai un biedrībai “Ukrainas māja Latvijā” bezatlīdzības lietošanā valsts nekustamo īpašumu Strūgu ielā 4, Rīgā. Un tas ir domāts ukraiņu kopienas atbalstam. Tas ir domāts gan, lai popularizētu Ukrainas kultūru, latviešu valodu Ukrainas kopienai, gan palīdzētu tiem ukraiņiem, kas šeit ir atbraukuši, gan palīdzētu ukraiņiem ne tikai Černihivā, bet arī citās Ukrainas vietās, organizētu humāno palīdzību cietušajiem reģioniem un civiliedzīvotājiem, gan strādātu ar Ukrainas diasporu. Ir saņemta vēstule un aicinājums no Ukrainas vēstniecības attiecīgo aktivitāšu atbalstam.

Es, kolēģi, redzu, ka šie 30 tūkstoši eiro nav atbalstīti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Piedodiet, pret to, par ko mēs šodien lemjam, tā ir absolūta sīknauda, absolūts nieks. Piedodiet, atļaujiet salīdzināt: ja viens lidojums uz Briseli pagājušogad 15. decembrī Krišjānim Kariņam maksāja 63 tūkstošus – (Aplausi.) 63 tūkstošus! –, atbalsts “Ukrainas mājai Latvijā” ir puse no Krišjāņa Kariņa viena Briseles lidojuma vērtības. Es domāju, ka...

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Smiltēns. Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Smiltēns. Es domāju, tā ir goda lieta šos 30 tūkstošus... Absolūts sīkums, salīdzinot ar citām lietām, par ko lemjam budžetā. Goda un pašcieņas lieta visiem, kas atbalsta Ukrainu, – to pierādīt ne tikai vārdos, bet praktiskā lēmumā, fiziski nospiežot pogu un kaut vai pusi no Krišjāņa Kariņa Briseles lidojuma atdodot Ukrainas kopienai – “Ukraiņu mājai Latvijā”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo priekšlikumu, un mēs konstatējām tādu faktu, ka atbalsts gan Ukrainas civiliedzīvotājiem, gan visādu veidu palīdzībai un labiekārtošanai ir vairāki desmiti miljoni, pat līdz 100 miljoniem, kas ir 74. kontā, kur ir ļoti daudz līdzekļu gan veselībai, gan... citām iestādēm. Un ir nepieciešams veidot projektu un lūgt atbalstu. Šī gada atbalsta fondā no 74. konta ir iztērēta tieši puse līdzekļu, nevis visi, bet tieši puse, tātad līdzekļi paliks arī nākamajam gadam.

Bet par šo priekšlikumu. Šeit tiek mēģināts radīt iespaidu, ka, neatbalstot šo priekšlikumu, mēs neatbalstām Ukrainu. Kolēģi, tas nonivelē visu, ko Latvija ir darījusi. Latvija palīdzībai karā ir starp divām līdervalstīm, ja rēķina pēc IKP, starp divām valstīm pasaulē... Baltijas valstīm... uz vienu iedzīvotāju atbalsta ziņā.

Man bija liels gods piedalīties Trīs jūru iniciatīvas konferencē un domnīcā Vašingtonā, kur piedalījās visu valstu pārstāvji, un Ukrainas vēstnieks vairāk nekā 50 valstu finanšu ministru sanāksmē teica pateicības vārdus par Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju. Hostomeļa, 24., 25. februāris, ir aizstāvēta ar mūsu ieročiem, tieši Latvijas ieročiem. Un, kolēģi, mēģinot šādā veidā parādīt, ka, neatbalstot tieši šo priekšlikumu... mēs nonivelējam visu to, ko Latvija ir darījusi. Es lepojos ar to, ko Latvija ir darījusi atbalstam Ukrainai.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Reira kungs! Mēs nekādā gadījumā negribam nonivelēt visu līdz šim darīto. Mēs atbalstām to, ko valsts ir darījusi Černihivas reģionam, un, protams, priecājamies par tādām nevalstisko organizāciju aktivitātēm kā “Twitter konvojs”. Arī cilvēki pierobežā, starp citu, sametas naudiņu, nopērk džipu un aizsūta uz Ukrainu. Es to zinu.

Šis konkrētais priekšlikums ir nācis no Ukrainas vēstniecības kā lūgums atbalstīt ar 30 tūkstošiem. Līdz ar to arī mēs aicinām to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 17, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 34. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Man šķiet, ka būtu labi priekšlikumus, kurus mēs skatām, nosacīti iedalīt divās grupās: viena daļa priekšlikumu ir tie, kur ir kāda iniciatīva, jauna iniciatīva, kura netiek atbalstīta vai netiek atbalstīta pietiekamā apmērā, un otrā pusē ir priekšlikumi, kur runa ir par samazinājumu, kā, piemēram, vakar mēs īpašu uzmanību pievērsām samazinātā PVN atcelšanai vai nodokļa palielināšanai.

Šis priekšlikums ir attiecībā uz dotāciju Latviešu virsnieku apvienībai. Taupot laiku, uzreiz minēšu, ka tāds pats stāsts ir arī par Latvijas Politiski represēto apvienību, par Latvijas Nacionālo karavīru biedrību – tās ir organizācijas, par kurām tradicionāli mēs tomēr esam vienojušies un kuras esam atbalstījuši. Šobrīd šīm veterānu organizācijām, politiski represēto organizācijām atbalsts tiek vai nu atņemts, vai samazināts.

Jā, diemžēl līdz šim mums nav izdevies vienoties par to, ka šis atbalsts ir iestrādāts bāzē, kas būtu ideāls risinājums. To es nenoliedzu. Tai pašā laikā kaut kāds risinājums gadu no gada tika atrasts. Šobrīd šāda risinājuma nav vispār. Protams, mēs varam cerēt... ministrs nāks, solīs, varbūt tiks solīts risinājums februārī. Kā mēs zinām, februārī visi jautājumi tiks atrisināti. Lai būtu! Bet man kaut kā paļāvības nav. Un drošākais veids, kā atbalstīt šīs organizācijas, ir balsojums “par”.

Kolēģi, jūsu starpā ir pietiekami daudzi politikas veterāni. Brigmaņa kungs sēž un jums apliecinās, ka 20 tūkstošu un līdzīgu summu dēļ... maza balsojuma dēļ nekritīs valdība, budžets tāpat tiks pieņemts, bet mēs nebūsim pasliktinājuši situāciju organizācijām, kas nav kaut kādas, atsaucoties... citējot klasiķus, kaut kādas specifiskas reģionālas organizācijas vai partijām pietuvinātas organizācijas, tās ir organizācijas, kas, manuprāt, ar savu vēsturisko darbību ir nopelnījušas to, lai vismaz šāds simbolisks atbalsts tām būtu.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, es domāju, ka principā tas, kas ir aktualizēts, ir ļoti svarīgi, respektīvi par to, ka latviešu nacionālo partizānu, virsnieku, strēlnieku, karavīru organizācijas ir jāatbalsta. Un īsā atbilde ir, ka tās tiek atbalstītas.

Es esmu ticies ar visām šīm organizācijām klātienē, turpināšu tikties, turpināšu sadarbību un turpināšu arī veicināt to, ka finansējums ir šajā gadā. Attiecībā uz nākamo gadu finansējums ir palicis... atbalsts ir palicis nemainīgs, tikai šajā gadījumā visi šie fondi ir apvienoti vienā kopējā fondā, kur būs iespēja pieteikties arī grantiem uz konkrētiem projektiem. Doma ir un mērķis ir, lai šīs organizācijas savstarpēji sadarbotos, respektīvi, lai tiešām mēs šo patriotisko garu visām organizācijām uzturētu daudz stingrāk, vienotāk un jaudīgāk.

Tā ka atbalsts paliek nemainīgs... finansiāli. Šeit nav runa par kādu februāri, šeit ir runa par – tagad. Budžetā tas ir iekļauts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Šīs organizācijas ir ļoti atšķirīgas, un, piemēram, Latvijas Nacionālo karavīru biedrība pamatā pulcē veterānus, kuriem ir aptuveni 100 gadu. Tie nebūs cilvēki, kuri rakstīs projektus. Tur ir vienkārši jautājums par pamatdarbības nodrošināšanu šādai organizācijai, lai šie cilvēki varētu apmeklēt piemiņas pasākums, varētu organizēt šos pasākumus, nevis kaut kādus... teiksim tā, klasiskā izpratnē piedalīties projekta rakstīšanā. Līdzīgi ir arī, piemēram, ar Latvijas Politiski represēto apvienību.

Protams, es piekrītu, tas būtu ļoti jauki, ja šīs organizācijas varētu pāriet uz tādiem tipiskiem NVO projektiem, bet es domāju, ka tas tuvākajā laikā nenotiks. Šis priekšlikums, tāpat kā nākamie priekšlikumi, ir par salīdzinoši nelieliem... šai gadījumā – 20 tūkstošu eiro piešķīrums šo organizāciju pamatdarbības nodrošināšanai, lai var algot grāmatvedi, lai var apmeklēt pasākumus, lai var rīkot pasākumus, nevis kaut ko vairāk. Tie ir tikai 20 tūkstoši.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 25, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 35. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Tātad šis priekšlikums ir par līdzekļu piešķiršanu Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai, kurā galvenokārt pulcējas bijušie latviešu leģionāri. Pavisam drīz viņiem būs saviesīgs pasākums – Ziemassvētku kauju atceres pasākums, kur vēl šie vīri, kas spēj ierasties, parasti ierodas, nostājas ierindā. Ļoti emocionāls mirklis, kad faktiski tie, kuri ir pieredzējuši Otro pasaules karu, ir cīnījušies ar Latvijas karogu uz pleciem, pulcējas.

Šajā gadījumā budžeta pieprasījums ir piešķirt 20 tūkstošus viņu pamatdarbības nodrošināšanai.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. (Noklaudzina ar āmuru. Kāds deputāts piesakās debatēm.) Es biju pirmā. (Zālē smiekli.)

A. Šuvajevs. 35. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 24, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 36. – Nacionālās apvienības priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Papildinot kolēģus, vēlos teikt, ka jūs noteikti zināt Jura Podnieka 1982. gadā uzņemto filmu “Strēlnieku zvaigznājs”, kur viņi filmēja vēl pēdējos dzīvos latviešu strēlniekus. Un, kā filmā labi parādīts, tad jau tās tapšanas laikā aizgāja vairāki no tiem, kurus viņi bija sākuši filmēt. Respektīvi, tajā vecumā viņi aiziet nevis pa gadiem, bet pa mēnešiem, pa nedēļām. Tas skaits ļoti ātri sarūk, un šobrīd tā ir nākamā paaudze, tie ir mūsu Otrā pasaules kara veterāni, mūsu leģionāri.

Līdz ar to šiem priekšlikumiem ir ne tikai sociāla funkcija, jo bieži vien biedrību vadītāji palīdz – aizved, atved un sociāli aprūpē vecos karavīrus, jo ne visiem ir kuplas ģimenes, kas viņus uztur. Apstākļi ir ļoti dažādi, bet... vēl papildus viņi arī iemūžina – iemūžina! – pēdējās atmiņas no pēdējiem dzīvajiem karavīriem. Tāpēc nebūs tāda iespēja... teiksim, šogad neiedos naudu, un tad pēc kaut kādiem trīs gadiem iedos, bet viņu vienkārši vairs nebūs mūsu vidū.

Un par konkrēto priekšlikumu. Šis ir par... Šeit es gribu īpaši uzrunāt tos deputātus, kas ir no Kurzemes apgabala ievēlēti, finanšu ministrs arī ir no Kurzemes apgabala ievēlēts, un arī tos deputātus, kuri ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Proti, šis ir par nodibinājumu “Rubeņa fonds”, kas Ventspils novadā rūpējas par Rubeņa bataljona piemiņu, un Kuldīgas novadā, precīzāk, Rendas pagastā, ir Nacionālās Pretošanās kustības muzejs, kas ir entuziastu veidots, iespaidīgs – par pretošanās kustību, arī par nemilitāro pretošanos, arī atsevišķs stends par to, kā sievietes ir pretojušās. Tiem, kas vēlas šo dalījumu vienmēr uzsvērt, ja. Ļoti interesanti... un tas nav tikai interesanti, bet muzejam ir arī praktiska vērtība, tas ir iekļauts gan tūrisma ceļvedī, gan, tā kā šis priekšlikums paredz novirzīt... caur Jaunsardzes centru, to izmanto jaunsargi. To izmanto jaunsargi, zemessargi, kuri apgūst mūsu militāro vēsturi un stiprina piederību, un nes šo paaudžu mantojumu un karogu tālāk, tāpēc – nepārrausim paaudžu pārmantojamību un cīņassparu. Mūsu jaunatnei ir jāuzzina par mūsu varonību, arī par pretošanos okupācijas laikā. Šeit entuziasti to ir izdarījuši valsts vietā. Mums vienkārši jāļauj viņiem turpināt darbu... neļaut izpostīt to, ko šie vecie vīri ir uzsākuši. Mūžīgi jau viņi to nedarīs.

Tāpēc aicinu vismaz ar šādu niecīgu, simbolisku atbalstu nodrošināt viņu pamatdarbības turpināšanu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 36, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 37. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 38. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Nē, es atvainojos...

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ir tāda neliela, varbūt nepatīkama lieta. Vienam no mums zināmajiem nedaudzajiem bunkuriem ir iebrucis jumts, tas ir Amatas nacionālo partizānu bunkurs Drabešu pagastā, atrodas Vidzemes šosejas malā, tātad braucot no Rīgas, pirms Gaujas ielejas, kreisajā pusē. Un problēma ir tāda, ka šo bunkuru uzturēja praktiski divi cilvēki – “Nodibinājums Brunis”. Bunkuram būs jau gandrīz 30 gadu, un acīmredzot baļķi... pārsegums vairs nav izturējis. Tā summa ir neliela – 10 tūkstoši –, par ko varētu iegādāties materiālus un atjaunot bunkuru.

Es gribētu atgādināt, ka mums vispār Latvijā, ja neskaita Rendas muzeju, ir... nu, kādus mēs nacionālo partizānu bunkurus zinām: Īles, Daiņkalnu, Stompaku purvā mums ir, Sērmūkšos un... Amatas. Pārsvarā tie tiek uzturēti no vietējiem iedzīvotājiem vai kādām biedrībām, no entuziastiem.

Te jau pieminēja, ka ir tāda lieta kā patriotisms, par ko mēs jau runājām radio un televīzijas apvienošanas sakarā, kad šis vārdiņš tika izsvītrots no tā likuma... un kas būtu, teiksim, vairāk jāuzzina... bet te aizsardzības ministrs arī uzstājās. Tieši Jaunsardzei ļoti labi patriotisma audzināšanai noder šīs vietas, jo tajā Amatas bunkurā ir izstādītas autentiskas lietas, tur ir ieroči, kartes, tā vide radīta pēc fotogrāfijām, kāda tiešām tā bija oriģinālā bunkura laikā.

Un es vēl gribētu atzīmēt, ka nacionālo partizānu karš, ko daudzi varbūt nezina, bija 12 gadu pretošanās kustības karš, kur, pēc vēsturnieka Stroda datiem, ar visiem atbalstītājiem varēja būt līdz kādiem 30 tūkstošiem cilvēku, tieši bruņotajās cīņās iesaistīti 10–15, pēc citiem datiem – 17 tūkstoši. Un interesants ir arī sastāvs: tie bija pārsvarā virsnieki, bijušie leģionāri, un zemnieki, tieši zemnieki – zemnieki, kuri izvairījās gan no izsūtīšanām, gan negribēja, teiksim, piedalīties padomju propagandā.

Un es ceru, ka Zaļo un Zemnieku savienības deputāti nenodos savus kolēģus – nacionālos partizānus – un nobalsos par šiem 10 tūkstošiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Glorija Grevcova.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tas patiesībā ir dīvaini, ka man jānāk šeit un tas jāsaka, bet (Zālē troksnis.)... bet, kolēģi, jūs aizstāvat azartspēles, alkoholu, oligarhus... un nevarat piešķirt 10–20 tūkstošus mūsu vēsturei? Tas tiešām ir svarīgi. Vai jūs nesaprotat, ka bez šiem cilvēkiem, bez tā visa, kas mums bijis vēsturē, nebūtu šodienas un šeit nevarētu tā lepni tagad balsot “pret”?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

 

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 39, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsaucieni.)

A. Šuvajevs. 38. – Ministru kabineta priekšlikums. Paredz segt izdevumus civilā eksperta dalības nodrošināšanai Eiropas Savienības Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām Ukrainā. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 39. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Šiem un turpmākajiem priekšlikumiem it īpaši būtu jābūt pazīstamiem tiem deputātiem, arī no koalīcijas, kas strādā Ārlietu komisijā: Irmai Kalniņai, Zandai Kalniņai-Lukaševicai... kas mums tur vēl bija... Vucāna kungam, jā, un Cepurīša kungam. Šie priekšlikumi ir tie, ko atnesa Ārlietu ministrija, – ka šīs ir prioritātes, ko attiecībā uz diasporu viņi ir virzījuši, bet līdzekļi netika atrasti.

Tātad šis pirmais priekšlikums paredz noteikt, ka 250 tūkstoši tiek piešķirti diasporu organizāciju finansējumam, tā ir summa, ko Ārlietu ministrija prasīja. Un šajā priekšlikumā tas arī ir ietverts iekšā. Kā līdzekļu avots paredzēti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, kas nav labs avots, protams, bet tā ir Ārlietu ministrijas prioritāte attiecībā uz diasporu – palielināt šo finansējumu par 250 tūkstošiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Dombravas kungs jau izstāstīja šī priekšlikuma būtību – palīdzēt diasporai ar 250 tūkstošiem. Jā, varbūt tiešām avots, kas tiek norādīts šajā konkrētajā priekšlikumā – no neparedzētiem līdzekļiem –, nav tas pats labākais, tajā pašā laikā man jums ir jāatgādina, ka 700 tūkstošus Latvijas valdība tomēr atrada, lai atzīmētu nākamgad 20 gadus, kopš Latvija ir Eiropas Savienībā. Protams, tas ir patīkami, ka mēs tur esam, tai pašā laikā, es domāju, jūs saprotat, ka, esot Eiropas Savienībā, mēs pēc būtības netieši esam veicinājuši arī šīs diasporas paplašināšanos.

Līdz ar to arī tas ir viens ļoti labs avots, kur no šiem 700 tūkstošiem, kas tiks ieguldīti konferencēs, stāstos par to, cik labi ir Eiropas Savienībā... citstarp arī Ārlietu ministrija izstāstīja, ka daļu finansējuma tā ieguldīs, lai Latvijas vēstniecībās ārvalstīs stāstītu par to, cik Latvija ir laba investīcijām. Es domāju, ka tas diemžēl nebūs labākais veids, kā šos līdzekļus izmantot. Tieši diasporas atbalstam 250 tūkstoši varētu būt ļoti labs... tā teikt, arī reizē atzīmējot Eiropas Savienību.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un galu galā, ja tie ir tikai 250 tūkstoši, tad, ņemot vērā, cik daudz mums... cik liela mums ir diaspora... tie dati gan svārstās, saprotu, ap 400 tūkstošiem... arī atbalstot šo priekšlikumu pēc būtības, tas ir aptuveni puseiro uz vienu latvieti, kas ir diasporā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 15, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 40. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Jā, arī atnesta prioritāte no Ārlietu ministrijas attiecībā uz diasporu – 150 tūkstoši diasporas medijiem. Un te es teikšu ļoti praktiski: te ir izšķiršanās, medijiem tiek novirzīts finansējums. Ir jautājums, kas ir valsts interesēs: stiprināt “Rus.LSM.lv” kā mediju vai arī diasporas medijus, jo šeit ir norādīts avots – šai gadījumā no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes. Tātad paredzēts pārdalīt šo finansējumu – 150 tūkstošus – uz diasporas medijiem. It īpaši tiem deputātiem, kuri apgalvo, ka viņiem diaspora ir būtiska, būtu tikai loģiski šādu priekšlikumu atbalstīt.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šī ir vēl viena pretruna, kā Dombravas kungs minēja... tātad “Rus.LSM.lv”. Lai turpinātu šo divkopienu informatīvo telpu, segregēto, mēs tērēsim vairāk nekā miljonu eiro. Mūsu pašu tautiešiem trimdā izvairāties piešķirt nieka 150 tūkstošus, ko diaspora pati prasīja. Tas nav Jāņa Dombravas vai Riharda Kola, vai Artūra Butāna priekšlikums, tas ir tas, ko diaspora prasīja, tas, ko lūdza Ārlietu ministrija. Bet acīmredzot ne Kariņa kungs kā ārlietu ministrs, pie tam diasporas latvietis, ne arī Jaunā VIENOTĪBA kopumā, šeit skatos arī uz jums, Kalniņas kundze, kura diasporas grupu vada... Es tomēr cerēju, ņemot vērā, ka tie uz budžeta kopējā fona tiešām ir mazi, niecīgi līdzekļi, ka jūs atradīsiet to, jo jūs taču nevarat teikt, ka jums trūkst izpratnes par to, vai ne? Es negribētu apšaubīt jūsu izpratni par diasporas jautājumiem. Tad kas tas ir? Kāpēc jūs nepiešķirat? Nu labi, jūs teiksiet: nevajag ņemt no “Rus.LSM.lv”, kad vajag uzturēt divkopienu informatīvo telpu. Nu labi, tad pārdaliet no citām vietām. Ārlietu ministrijai ir liels resors, kas ir svinībām – 500 tūkstoši dažādām gadadienas svinībām –, pārdaliet no turienes, pietiks tāpat gan svētkiem, gan diasporai. Tas nav iedots.

Un papildus vēršu uzmanību, ka šobrīd diasporas medijiem – gan “Latviesi.com”, gan “Laiks” – viņiem visiem, kas ir trimdā, jākonkurē ar vietējiem reģionālajiem laikrakstiem, jo SIF Mediju atbalsta fondā ir salikts kopā: reģionālie, vietējie un diaspora. Un, respektīvi, diasporai ir jāsacenšas ar mūsu reģionālajiem laikrakstiem.

Man liekas, tas nav pareizi. Man liekas, ka diasporai būtu jābūt atsevišķam atbalsta mehānismam, nevis jāpretnostata viens pret otru. Tāpēc mēs piedāvājam viņiem pa taisno pārdalīt līdzekļus. Negribat tā, labi, taisiet atsevišķu konkursu, bet piešķiriet līdzekļus, lai tie līdzekļi ir, lai ir saikne ar diasporu. Citādi mēs noturam dažādas sēdes, mums ir izveidota diasporas grupa, kas tiešām ir pareizi... Bet es gribētu, lai kārtējo reizi mūsu teiktais... un, es domāju, jums ir izpratne arī par PBLA, par ALA un daudzu citu trimdas organizāciju viedokli... lai jūs ieklausītos, ka arī informācijas aprite ir ārkārtīgi būtiska. Un jūs zināt... es domāju, jums arī uz frakciju atsūtīja “Latviesi.com” to, kāda ir auditorijas sasniedzamība, cik veiksmīgi šobrīd strādā šie portāli un trimdas latvieši uzzina gan par diasporas aktivitātēm savā valstī, gan mēs uzzinām par viņu aktivitātēm. Es domāju, ka tas ir jāstiprina, nevis jāizliekas neredzam.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Viss jau ļoti labi, un paldies vismaz par to, ka tika piešķirts papildu atbalsts vēlēšanu novadīšanai trimdā – trimdas latviešiem, bet tas kļūst diezgan mazjēdzīgi. Jo patiesībā šie cilvēki zaudē saikni ar Latviju, un tieši mediji – tieši mediji – ir tie, kas var motivēt cilvēkus būt saiknē ar Latviju, būt aktīviem, aktīvākiem arī vēlēšanās, jo, kā mēs zinām, rezultāts vēlēšanās ir ārkārtīgi, ārkārtīgi vājš un tiešām ļoti maz trimdas latviešu piedalās vēlēšanās.

Un šis nu būtu tas veids, kā mēs varam cilvēkus aktivizēt. Ja ne šobrīd, tad vismaz uz nākamo vai aiznākamo gadu. Tiešām, tiešām mesties cīņā par šo cilvēku sirdīm un prātiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 11, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Raimonds Bergmanis, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Māris Kučinskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Ināra Mūrniece, Nauris Puntulis, Leila Rasima, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpināsim darbu pēc pārtraukuma pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi, sākam pēc pārtraukuma... Turpinām darbu.

Un turpinām ar likumprojektu par valsts budžetu.

Esam palikuši pie 41. priekšlikuma un debatēm.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Jā, ar atgriešanos no pārtraukuma... Tātad tikko Saeimas vairākums nobalsoja, ka diasporas organizācijām nav jāpiešķir 250 tūkstoši, un vēl nobalsoja, ka nav jāpiešķir 150 tūkstoši diasporas medijiem, bet arī no Ārlietu ministrijas saistībā ar diasporas atbalstu nāca priekšlikums piešķirt 50 tūkstošus sadarbības projektiem. Par to runā šis priekšlikums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Paldies.

Atgādinu, ka komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 10, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 42. priekšlikums. Komisijā arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Kā zināms, diasporā arī ir pietiekami daudz bērnu, kuri... daži no dzimšanas jau ir dzīvojuši ārpus Latvijas, un viņiem ir nepieciešams nodrošināt latviešu valodas apguvi, lai saglabātu latvisko identitāti ārpus valsts un lai pavērtu iespēju šiem cilvēkiem atgriezties Latvijā, piemēram, uzsākot studijas augstskolās. Tā pat varētu nākotnē būt mērķtiecīga valsts politika – mēģināt motivēt latviešu jauniešus, kas dzīvo ārpus Latvijas, atgriezties Latvijā tieši studiju apguvei.

Bet ir būtiski, lai šiem jauniešiem būtu latviešu valodas zināšanas. Šajā priekšlikumā tiek prasīts piešķirt 50 tūkstošus uz visu diasporu, kas nav faktiski nekāda summa pret tām vajadzībām, kas pastāv. Piešķirt 50 tūkstošus latviešu valodas apguvei diasporā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šis ir vēl viens kliedzošs gadījums par diasporu, un šeit atkal vēršos pie Jaunās VIENOTĪBAS kolēģiem. Šobrīd, kad jums ir visi striķi rokās – jums ir Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija, jūs vadāt diasporas grupu –, es nesaprotu, kāpēc ārlietu ministrs tik fiskāli mazus priekšlikumus nav iestrādājis. Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, kurš pats ir diasporas latvietis, šādu mazu – 50 tūkstošus... Un šeit pat nav... ja jūs negribējāt atbalstīt PBLA un citas ārvalstu nevalstiskās latviešu organizācijas... šeit jūs varat praktiski palīdzēt ar valodas kursiem. Mēs esam saņēmuši vēstules, kurās viņi lūdz, ņemot vērā, ka vecā trimdas paaudze aiziet mūžībā un nākamā paaudze vairs latviešu valodu nezina pietiekami gramatiski pareizi un tā tālāk... viņi lūdz – tas ir viņu lūgums, nevis Riharda Kola, nevis mans, bet viņu lūgums –, lai viņiem nodrošina kaut nedaudz, uz mazu pusslodzīti latviešu valodas skolotājus tiešsaistē, pat netērējot degvielu lidojumiem, kā Kariņa kungs to dara (Starpsauciens.), bet attālināti, tiešsaistē. Trīs skolotājus, lai Austrālijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un citviet... Kalniņas kundze, nāciet un izstāstiet, jūs pārstāvat diasporu, izstāstiet, kā Jaunā VIENOTĪBA spēj notušēt jūsu vēlmes. Ļoti cienu jūs un arī to, ka jūs diasporas jautājumus līdz šim esat aktualizējusi, un es tiešām cerēju to ieraudzīt budžetā. Man nav skaidrs, es nezinu argumentāciju, kā viņi jūs, teiksim, noturēja krēslā un apdalīja šajā jautājumā... man liekas, ir nekorekti pret jums.

Bet situācija ir tāda, kā ir, ka pat tāds mazumiņš kā valoda tiešsaistē netiek nodrošināta. Man liekas, tas ir absurdi. Un, ja es saprotu, ka tie lidojumi ir tāda jutīga tēma, jums uzreiz... jums spuras gaisā, bet mēs paskatāmies to summu – tieši viens lidojums uz Briseli vai veselu gadu mācīt latviešu valodu diasporas bērniem (Daži deputāti aplaudē.) – šīs ir izvēles, ko diasporas latvietis Krišjānis Kariņš, ārlietu ministrs, kurš atbild par diasporu, šādi nodemonstrē. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Patiešām 50 tūkstoši diasporai latviešu valodas apguvei, es domāju, ir pietiekami maza summa, kuru mums būtu jāspēj atrast, un šis priekšlikums būtu atbalstāms gan skolotājiem, lai viņi var tiešsaistē pieslēgties un dažādās pasaules malās komunicēt ar latviešu bērniem... un viņiem to pakalpojumu nodrošināt. It sevišķi tas ir svarīgi mums, kas visu laiku runā par remigrāciju un aicina ģimenes atgriezties šeit.

Paldies dievam, joprojām daudzas ģimenes patiešām izvēlas par labu Latvijai, atgriezties Latvijā un šeit laist savus bērnus skolā. Un, mēs zinām, bieži vien ir problēma, ka bērni nezina tik labi latviešu valodu, lai varētu uzreiz iekļauties izglītības procesā. Un šie 50 tūkstoši patiešām varētu tikt ieguldīti latviešu valodas apmācības nodrošināšanai... ja ne kā skolotāju tiešsaistē... piemēram, kā aplikācija, kas noderētu ne tikai mūsu diasporā dzīvojošajiem latviešiem, bet arī Latvijā dzīvojošajiem cittautiešiem – ukraiņiem, krieviski runājošajiem cilvēkiem, un tas būtu ļoti vērtīgs ieguldījums.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Paldies. Svarīga debate par atbalstu diasporai. Un Sabiedrības integrācijas fondā ir 20 miljonu eiro resursi dažādām programmām, tai skaitā arī sadarbībai ar diasporu.

Tā ka šis jautājums arī tiks risināts.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Paldies.

Atgādinu, ka komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 11, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. Nākamais – 43. priekšlikums. Komisijā arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Jā, arī 50 tūkstoši bija par daudz, bet šis ir priekšlikums par 30 tūkstošiem tieši dziesmu svētku, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai diasporā. Prioritāte, kas arī Ārlietu komisijā izskanēja no Ārlietu ministrijas atbildīgā departamenta, ka tāda nepieciešamība ir, un tad mēs esam atnesuši šeit jums, deputātiem, pieņemt lēmumu, vai diasporai dziesmu un deju svētku tradīciju saglabāšanai ir piešķirami papildu 30 tūkstoši.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 9, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 44. – Nacionālās apvienības priekšlikums. Komisijā arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Četrdesmit ceturtais priekšlikums ir par mājokļiem, bet ne tikai vienkārši par mājokļiem, bet par to, ka iedzīvotāji vairs nevar atļauties gaidīt, mums vairs nav laika, jo daudzu dzīvojamo ēku nolietojums Latvijā šobrīd jau pārsniedz 50 procentus. Kvalitatīvu un arī komforta mājokļu pieejamība iedzīvotājiem ir jautājums, kurš prasa tiešām neatliekamu... ne tikai mērķi, ne tikai plānot, ka būs energoefektīvi un skaisti mājokļi kaut kad pēc gadiem 10–20 vai vairāk, bet noteikti tas prasa arī praktisku rīcību un rīcību jau šodien.

Nozares eksperti uzsver, ka labākais risinājums, kā paātrināt ēku atjaunošanas un energoefektivitātes projekta īstenošanu, ir padomju laikos celto tipveida mājokļu tipveida projekti ar risinājumiem... kur modulāri risinājumi, rūpnieciski ražoti risinājumi, gan palielinātu energoefektivitātes projekta īstenošanas birokrātisko šķēršļu pārvarēšanu, lai būtu daudz vienkāršāk to izdarīt, gan arī ekonomētu katra mājokļa īpašniekam resursus šāda individuāla projekta izstrādāšanai.

Ekonomikas ministrija šo pasākumu ir sākusi, un pirmais tipveida būvprojekts šogad tiek izstrādāts – ceru, ka ir jau pabeigts vai tūliņ tiks pabeigts –, bet ar vienu projektu gadā mēs nesasniegsim nekādus rādītājus, un arī šie projekti netiks ātrāk īstenoti, jo tieši tipveida projekti mūsu daudzām sērijveida mājām atvieglotu projekta īstenošanu. Tas atvieglotu gan izmaksu jautājumu, gan finansētāju uzticēšanās jautājumu, gan tipveida izmaksu tāmes būtu daudz vienkāršāk īstenojamas.

Šobrīd es varu teikt, ka priekšlikumā paredzētais finansējums – 800 tūkstoši eiro – uz kopējā budžeta ieguldījumiem energoefektivitātē ir nieks, bet praktiski tas nozīmē katru gadu četriem tipveida mājokļu projektiem tipveida risinājumus, modulārus risinājumus, kas pēc tam projekta īstenošanu no gada saīsinātu uz dažiem mēnešiem.

Arī mūsu vietējie būvmateriālu ražotāji ir apliecinājuši, ka šādus būvizstrādājumus tipveida ēkām būtu ļoti viegli ražot Latvijā. Tas nozīmē, ka arī vietējā ekonomika no tā iegūtu.

Aicinu atbalstīt noteikti. Tā ir rīcība, kas bija arī Ekonomikas ministrijas prioritātēs, un tā ir viena no rīcībām, kas ir pazudusi budžeta sastādīšanas procesā. Šis ir pēdējais brīdis to atcerēties, ieraudzīt un īstenot.

Atbalstiet, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Jā, kolēģi, laikā, kad biju ministrs, braucot reģionālajās vizītēs, vienalga, uz kādu pašvaldību brauc, kurā Latvijas pusē tā atrastos, kā galveno problēmu pašvaldību vadītāji, pašvaldību deputāti vienmēr norādīja: pieejams dzīvojamais fonds – tā ir lielākā problēma, lai laukos atgrieztos jaunieši, ģimenes ar bērniem, lai gribētu dzīvot laukos. Dzīvojamais fonds ir ievērojami novecojis.

Ministre, bijusī ekonomikas ministre Ilze Indriksone, kura arī strādāja pie īres programmas, ar kuras palīdzību simtiem jaunu mājokļu, dzīvokļu varēs uzbūvēt Latvijā, Latvijas reģionos... Šī programma jau ir, es teiktu, finiša stadijā, un tur būs labi veiksmes stāsti. Te ir runa par tipveida projektiem. Un ļoti svarīgs aspekts ir ātrums – ne tikai izmaksas tas ļaus optimizēt, samazināt, bet arī ātrums, jo mums laiks ir ļoti nepieciešams, lai sāktu veikt darbus nekavējoties. Vairāk nekā 60 procenti mūsu mājsaimniecību ir tādas, kuras dzīvo dzīvokļos, tādās mājās, kur ir vairāk nekā 10 dzīvokļu, un reti kur, pabraucot ārpus Rīgas... tepat Rīgā tā ir milzīga problēma, Rīgā pat vislielākā, ka šīs daudzdzīvokļu ēkas nav nosiltinātas. Šis fonds, es teiktu, ir nevis stabils, bet samazinās un iet postā. Tā ka šāda programma ir ļoti vajadzīga, tā nav dārga, es domāju, ka arī šajā budžetā mēs to varam pacelt un īstenot.

Atbalstām!

 

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. 44. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 43, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 45. priekšlikums. Komisijā arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Pēdējos gados viena no ļoti aktuālām tēmām arī valdības līmeņa sarunās, ceru, ka arī šobrīd jaunajā valdībā, ir datu un analītikas kompetenču pieejamība, datos balstītu lēmumu pieņemšana, lai mēs skaidri saprastu, kādas rīcības īstenojot, kādus lēmumus pieņemot, kur mēs nonāksim un kādus mērķus sasniegsim, un cik ilgā laikā. Tieši tāpēc šis priekšlikums arī ir Ekonomikas ministrijas prioritāšu priekšlikums par datu analītikas kompetenču centra izveidi, kas nozīmē ne tikai datu savākšanu, apkopošanu, bet arī profesionālu modelēšanu, datu analītiku, kas nozīmē lēmumus balstīt jau datos, kuri ir paredzami, zināmi, uzticami un noteikti arī varētu prognozēt, kā katrs lēmums ietekmēs mūs nākotnē. Tas nozīmē arī makroekonomiskās attīstības scenārija veidošanu un prognozēšanu, tas nozīmē arī nodokļu pārmaiņu ielikšanu modelī, vērtēšanu, kā tas ietekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību, un vēl daudzus citus risinājumus. Jo tās ir problēmas, uz kurām ļoti bieži ir atsaucies arī līdzšinējais finanšu ministrs Ašeradena kungs, ka svarīgi ir ne tikai pieņemt lēmumus, bet arī pieņemt tos datos, analītikā balstītus, lai būtu pārliecība, ka mērķis tiks sasniegts. Un tad nebūs vairs jādomā, vai šī lēmuma ietekme būs trīs miljoni, bet pēc mēneša jau 36 miljoni, jo būs dati, kuros mēs to labi redzēsim.

Šāda prioritāte bija iesniegta, un tā arī diemžēl nav atbalstīta. Ir bijušas citas prioritātes. Tas ir saprotami, bet tieši tāpēc es vēlos to aktualizēt un teikt, ka šie lēmumi ir jāpieņem šodien, lai nākamajos gados centrs taptu, būtu un būtu šie datos balstītie lēmumi un analītikas kompetence gan valdības, gan Saeimas darbam, gan arī katras pašvaldības reģionālās attīstības jautājumiem. Datu analītika nav svarīga tikai valsts līmenī – ļoti svarīgi ir pētīt reģionu attīstības tendences un iespējas, novērtēt gan investoru iespējas, gan darbaspēka, cilvēkkapitāla pieejamību, arī infrastruktūras nepieciešamību un attīstību. To visu var paveikt, ja tajā iegulda, plāno un mērķtiecīgi analizē.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 49, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 46. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Kolēģi, šis priekšlikums ir par birokrātijas paplašināšanu – trīs jaunas amata vienības par 180 tūkstošiem no neparedzētajiem līdzekļiem, lai attiecīgi Ekonomikas ministrija varētu salāgot vajadzības, kas noteiktas regulā. Vai tiešām ministrija nevar iekšējos resursos atrast šos 180 tūkstošus? Mēs pirms tam runājām par pašvaldībām, kurām funkcijas tiek liktas virsū, bet finansējums jāatrod pašiem.

Es aicinu balsot “pret”. Principa pēc.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 14, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Šuvajevs. 47. – deputāta Šlesera priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 48. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es saprotu, ka opozīcijas priekšlikumi, kuri ir iesniegti, praktiski visi netiek atbalstīti, bet gribu izmantot iespēju un īsumā izskaidrot šī konkrētā priekšlikuma būtību.

Runa ir par 10 miljoniem eiro, kurus es piedāvāju novirzīt, lai nostiprinātu un veicinātu gan Latvijas pārstāvniecību izveidi, gan arī darbību ārzemēs. Tātad ekonomisko pārstāvniecību darbību. Tas ir saistīts ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbu un arī Latvijas vēstniecību darbu.

Mēs labi apzināmies, ka šodien ir ārkārtīgi svarīgi strādāt, lai iekarotu jaunus tirgus, un ļoti bieži ir tā, ka mums vēstniecības darbojas, investīciju attīstības aģentūras darbojas, bet nepietiek resursu, lai mēs varētu reklamēt Latviju, lai mēs varētu piedalīties dažādos pasākumos, lai mēs varētu vairāk informatīvās kampaņas veidot tieši ārzemēs, jo pietrūkst tieši investīciju. Ir viena lieta – darbs pie lielām investīcijām, bet otrs ir informēt par to. Jo mēs šodien esam starptautiskā konkurencē – konkurējam ne tikai ar Igauniju un Lietuvu, bet arī ar visu pasauli, un mēs ļoti bieži uzzinām, ka viens vai otrs uzņēmums atver savu pārstāvniecību jeb biznesu Lietuvā. To mēs zinām. Bet ir daudzi uzņēmumi, kas ver savu biznesu citās valstīs, un es uzskatu, ka šodien mēs esam ieguldījuši un tērējam milzīgu naudu, lai mums būtu šīs aģentūras ārzemēs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības, bet viņiem nav pietiekamu resursu.

Es esmu daudzkārt ticies un runājis ar šiem cilvēkiem, viņi saka: mums nav naudas tam, mums nav naudas tam, un viss. Apmēram tā: ja jūs gribat, lai jums rudenī būtu bagātīga raža, jums ir jāiesēj sēkla pavasarī, tad jūs varat cerēt, ka rudenī būs. Šī ir sēklas nauda. Tā ir konkrēta. Te nav precīzi rakstīts, kādā veidā sadalīt šo naudu, bet es domāju, ka sadarbībā tieši ar Ekonomikas ministriju, Ārlietu ministriju un Finanšu ministriju būtu iespējams izvērtēt.

Pat ja jūs tagad neatbalstīsiet šo iniciatīvu, es aicinu pie šīs tēmas atgriezties un padomāt, kādā veidā mūsu ekonomiskās pārstāvniecības ārzemēs var stiprināt, lai galarezultātā rudenī būtu lielāka raža, lai vairāk investīciju, lai Latvijas eksports palielinātos un lai mēs iekarotu jaunus tirgus.

Tā ka es aicinu balsot... lai gan es zinu, kāds būs rezultāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 28, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 49. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 50. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Cienījamie kolēģi! Mēs vienmēr domājam, kā palielināt eksportu. Arī šī gada budžetā ir seši miljoni – tā ir vienīgā attīstībai paredzētā nauda faktiski tiešā veidā no budžeta, kas ir Ekonomikas ministrijas sadaļā. Tā gan ir atstāta finanšu ministra kabatā, jo ekonomikas ministrs vēl domās, tieši kā un kur to izlietot.

Pētot šīs ieceres, kā plānots izmantot sešus miljonus, ir dažas nelielas atsevišķas aktivitātes, kas noteikti nedos gaidīto uzrāvienu eksportam, jaunuzņēmumiem un inovācijām. Ar to ir stipri par maz. Un tieši tāpēc gan 49. priekšlikumā, gan 50. priekšlikumā mēs esam piedāvājuši risinājumus, kas bija sagatavoti kā budžeta prioritātes iepriekšējā valdībā un diemžēl nav atbalstīti šīs koalīcijas valdībā budžeta sagatavošanā.

Mēs visi zinām, ka Latvija ir ļoti skaista zeme. Es domāju, ka neviens no mums neteiks, ka te nav vērts atbraukt. Viens ir, protams, investori, bet otrs ir vienkārši tūristi, kas arī ir pakalpojumu eksports, kas ir būtiska tautsaimniecības daļa. Vai jūs zināt, ka ārvalstu tūristu Latvijā pavadītās naktis, pēc Eurostat datiem, kas ir starptautiski salīdzināmi, 2021. gadā bija 764 tūkstoši? No mums tuvāk esošajām Eiropas valstīm mazāk bija tikai Lihtenšteinā – 131 tūkstotis; Lietuvā – 938 tūkstoši, Igaunijā – miljons 56 tūkstoši. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm starpība mērojama no vairākām līdz pat vairāku desmitu reizēm.

Mūsu tūrisma nozare nav atguvusies pēc kovida, jo tiešā veidā ir pietrūcis finansējuma, resursa šīs nozares aktivizēšanai, reklamēšanai, pasākumiem, lai mēs atvilinātu un uzaicinātu ne tikai investorus, bet arī tūristus, jo tūristi arī ir tie, kas atbrauc un pēc tam atgriežas kā investori. Pasākumu tūrisms, lielo norišu tūrisms ir tas, kas nes Latvijas vārdu pasaulē, tieši tāpēc ar Latvijas tūrisma uzņēmēju pašu spēkiem un ieguldījumiem vien būs par maz. Mums ir jādara vairāk – Latvijas tūrisma eksporta veicināšanas pasākumi, Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanas aktivitātes, Latvijas ekonomiskā tēla īstenošanas aktivitātes.

Var apvienot laikus, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Indriksone. Vairs netiek finansēts no Eiropas struktūrfondiem. Nākamajā plānošanas periodā tūrismam ir tikai viena vienīga programma, un tā ir sadarbība eksportspējīgu pakalpojumu veidošanai, mārketingam, arī pašu uzņēmēju sadarbībai. Bet Latvijas ekonomiskā tēla, Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanas pasākumiem, reklāmas kampaņām, mediju pārstāvju, sociālo tīklu satura veidotāju vizītēm, profesionālo organizāciju, asociāciju pārstāvju vizītēm, arī starptautisku semināru, konferenču, kongresu, izstāžu organizēšanai, stratēģiski svarīgu un īpaši lielu projektu pasākumu piesaistei uz Latviju finansējums nav paredzēts. To Eiropas fondu kontekstā mēs vairs nevaram darīt.

Tātad budžets ir tā iespēja, kur, šodien ieguldot, tuvākajos gados mēs varam gaidīt atdevi eksportā, pakalpojumu eksportā, un šie priekšlikumi norāda uz to, ka tā ir iespēja ieguldīt šodien, lai budžets un mūsu kopējā labklājība augtu nākotnē, jo dalīt var tikai to, ko mēs kopā esam nopelnījuši. Eksports ir tā joma, kurā to var izdarīt visātrāk, audzējot ienākumus valsts ekonomikai.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 40, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 51. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Man sagādā milzīgu prieku dzirdēt, ka gan LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, gan Nacionālā apvienība – visi runā par 12. sadaļu, manā skatījumā – vienu no svarīgākajām. Ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas ienākumu avots nav ne nafta, ne gāze, mums vienkārši to nav. Tie ir uzņēmīgi cilvēki, kas strādā, kas akumulē nodokļus. Tā nauda, ko mēs šodien tērējam, pārsvarā ir tā nauda, ko mūsu uzņēmēji ir atnesuši un atveduši uz Latviju. Tāpēc absolūti skaidrs, ka investīcijas ir vajadzīgas.

Kad es kopā ar savu komandu, ar “Stabilitātei!”, veidoju šo priekšlikumu, es par to biju simtprocentīgi pārliecināts, jo es nošpikoju no zaļzemniekiem. Tas ir jūsu, augsti godātais Valaiņa kungs, pagājušā gada priekšlikums, vārds vārdā... nav šodien pagaidām. Augsti godātais Valaiņa kungs pats to ir uzrakstījis, un es padomāju, ka viņš neabižosies, ja es paņemšu. (Starpsauciens.) Jā, viennozīmīgi, jā, tāpēc es domāju, ka šis balsojums būs absolūti taisnīgs, ņemot vērā, ka pagājušogad tā bija jūsu ideja, jūs par to cīnījāties, gandrīz diennakti mēs te sēdējām un mēģinājām izstumt cauri šādus labojumus, tāpēc es pamēģināju šogad jums palīdzēt, lai viss sanāktu.

Tāpēc, augsti godātie kolēģi, ja LPV, APVIENOTAIS SARAKSTS, Nacionālā apvienība un vēl zaļzemnieki pievienosies šim brīnišķīgajam rosinājumam, tad rezultātam ir jābūt.

Lūdzu, atbalstiet. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 38, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 52. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 53. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 21, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 54. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 19, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 55. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 56. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Kad mēs diskutējām par budžeta projektu pirmajā lasījumā, tad mazliet ar izbrīnu un reizē arī ar pārsteigumu bija jākonstatē, ka vairākās ailītēs, kas nozīmētu ekonomikā ne tikai ieguldījumus, bet pēc tam arī atgriešanos un budžeta palielinājumu nodokļu izteiksmē, Ekonomikas ministrijas budžetā bija apaļas nulles. Un šādas nulles bija arī sadaļā “Finanšu instruments ar kapitāla atlaidi”, kas ir programma, ko mēs mēdzam saukt par lielo investīciju fondu. Arī pie Inovāciju fonda bija apaļa nulle.

Bet jaunajam ministram ir veicies, jo pagājušā gada budžetā bija iestrādāts neliels kapitāls šo programmu īstenošanai trīs gadu laikā. Tieši tāpēc tik tikko Ministru kabinetā ir apstiprināts trešais uzsaukums lielo investīciju fondam, kas sadalīs to naudu, kas iepriekšējās valdības budžetā bija ieplānota. Bet turpinājuma nebūs.

Šis ir finanšu instruments, kurš ir ne tikai nozīmīgs, bet arī pirmoreiz Latvijas valsts vēsturē parāda, ka valsts var, ir drosmīga un pieņem lēmumus ieguldīt ekonomikā, un šie ieguldījumi 10 gados atnāks atpakaļ ar uzviju. Ar uzviju ne tikai darbaspēka nodokļos, bet arī iedzīvotāju labklājībā, jo tiks izveidotas vairāki simti un, ja jauno programmu īstenos, vairāk nekā tūkstoš darba vietu reģionos ar atalgojumu, kas ir vismaz 1,3 reizes lielāks par vidējo. Tas nozīmē labi atalgotas darba vietas. Notiks ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, tiks būvētas jaunas rūpnīcas, un katrs no projektiem sniegs papildu trīs miljonus eksportā gadā.

Šie 60 miljoni ir minimums. Sākotnēji bija plānota ikgadēja investīcija – 100 miljoni. Galu galā šo instrumentu var veidot arī kā fiskāli neitrālu, jo katrs ieguldītais eiro pēc gadiem atgriežas budžetā. Ja mēs nenodrošināsim to kā pastāvīgu instrumentu, tad mūsu gan nacionālā kapitāla uzņēmumi, gan potenciālie ārvalstu investori vairs nepaļausies uz šo iespēju, un tieši tāpēc ir svarīgi nevis vienreiz, bet katru gadu kaut nelielu daļu no šī instrumenta paredzēt budžetā un īstenot 5, 10, varbūt kādā veiksmīgākā gadā 11 projektus. Līdz septembrim bija noslēgti 11 līgumi un vēl 12 investori gaidīja uz gala lēmuma pieņemšanu.

Es domāju, šis ir brīdis, kad jāapzinās: bez valsts tiešas iesaistes ekonomika neaugs un nepalielināsies. Ja mēs gribam nofinansēt veselību, drošību, izglītību, ir arī jāiegulda ekonomikā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šis ir mans specveltījums Harijam Rokpelnim, ar kuru mums bija diskusija “Latvijas Televīzijā”. Rokpeļņa kungs teica, ka uzņēmējiem nevajag dāvināt naudu, vajag dot konkurētspējīgus apstākļus un kapitāla pieejamību. Tieši šo arī paredz lielais investīciju fonds, lai vietējās ražotnes veidotos, lai būtu papildu darbavietas, kur maksāt virs vidējā valstī, un lai mūsu vietējais ražotājs dabūtu kapitālu, jo bieži vien ārvalstu investoriem ir priekšrocības, jo mītnes zemēs viņiem ir labākas iespējas tikt pie kapitāla. Šeit mēs dodam palīdzīgu roku vietējiem uzņēmējiem.

Tāpēc aicinu iedziļināties, pirms jūs noraidāt un kritizējat, un sakāt, kā vajag darīt. Šis ir gatavs instruments, un viens uzsaukums jau ir bijis. Tas nav nekas jauns, ko mēs tagad izdomātu iesniegt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tas ir tas, ko Nacionālā apvienība, vadot Ekonomikas ministriju, jau ieviesa, un Valaiņa kungs varēs braukāt apkārt, griezt lentītes, teikt, ka to izdarīja ZZS... Nacionālās apvienības vadīšanas laikā lielais investīciju fonds ir uzsākts, drīz varēsiet plūkt laurus no mūsu padarītā darba.

Aicinu skatīties uz priekšu un šo neapturēt. Un, ja kaut kur ir iespēja atbalstīt eksportu, tad šis ir izdiskutēts krustu šķērsu gan ar LIAA, gan ar LTRK un LDDK, tas ir atzīts. Visi nonākuši pie secinājuma, ka vislabākais veids, lai Latvija pelnītu, – mēs iedodam nedaudz, dabūjam atpakaļ vairāk, un tas ir tas, lai Latvija ražotu, lai tie būtu eksportspējīgi uzņēmumi ar augstu pievienoto vērtību.

Kas ir nepareizi šajā priekšlikumā? Nāciet un izstāstiet, kā vajadzētu darīt savādāk! Kāds būs jūsu eksporta atbalsts? Ja reiz jūs šo izsvilpjat, kas būs tas labākais instruments, ko jūs liksiet vietā? Jūs taču negribat nonākt situācijā, ka runājat par eksportu, bet nekādu instrumentu tam neparedzat, vai ne?

Tā ka, Rokpeļņa kungs, aicinu iepazīties, kas ir lielais investīciju fonds. Ceru, Valaiņa kungs jums izstāstīs. Es ceru, ka Valaiņa kungs zina, kas ir lielais investīciju fonds. Valaiņa kunga vairs šeit nav. Nu, iedziļinieties un atbalstiet tos instrumentus, kas ir strādājoši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Tie kolēģi, kas bija iepriekšējā Saeimā, varbūt atceras, kā tika nodēvēti un saukti iepriekšējie budžeti: viens bija viedās reindustrializācijas budžets (grūti pat izrunāt), otrs bija ekonomikas transformācijas budžets. Atceros, tajā laikā mums bija sarunas ar premjerministru Kariņu (es biju ekonomikas ministrs), un mēs šajā jautājumā labi sapratāmies, jo tas mērķis, ko arī viņš atzina, ir mainīt mūsu ekonomikas struktūru, eksportēt produktus ar augstāku pievienoto vērtību, jo šobrīd tie ir apaļkoks, graudi, metāllūžņi otrreizējai pārstrādei, tā ka mēs tiešām esam valsts, kas eksportē produktus ar zemu pievienoto vērtību.

Jūs arī savās šī budžeta prognozēs esat likuši, ka pieaugs IKP, strauji augs eksporta apjoms, pieaugs darba samaksas, bet bez konkrēta atbalsta uzņēmējiem, lai tie spētu būvēt ambiciozas idejas, jaunas ražotnes, jaunas ražošanas līnijas, ražotu jaunus produktus, kurus tālāk varētu eksportēt un atvest naudu uz Latviju, tas būtu kā pasakā par Ansi un vērdiņu (ja šī motivācija Ašeradena kungam derēs) – naudu, ko investēs šajā fondā, pēc tam atgūs atpakaļ ar uzviju. Tā būs papildu iespēja nopelnīt naudu, lai tālāk to varētu pārdalīt tik nepieciešamajām prioritātēm, kuru arī pēc mūsu – opozīcijas – priekšlikumiem, kas izskan, ir tiešām daudz.

Tā ka, kolēģi, nepārstāsim... šādu investīciju programmu ar vienu diviem uzsaukumiem, ļausim iestrādāties, sajust to mūsu uzņēmējiem. Kā viņi paši atzīst un redzējām pēc intereses, ambīciju ir gana daudz. Šī ir strādājoša programma, un arī laikā, kad mēs to ieviesām... mēs to noskatījāmies Vācijā... kurai ir konkrēti sasniedzami rādītāji, lai uzņēmēji spētu eksportēt, lai tie ražotu dažādus produktus, kurus būtu iespējams pārdot dārgāk, maksāt augstāku algu, nekā šobrīd ir vidēji Latvijā.

Tā ir veiksmīga programma, tā strādā, un, lai būtu kaut kādi augļi un pamats tām ambīcijām, kas ir izvirzītas, šis priekšlikums noteikti jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. 56. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. Kolēģi, vēl tikai 300 priekšlikumi.

57. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Lai veidotu augstāku produktivitāti, lielāku pievienoto vērtību un nestu ieguvumus ekonomikai, bez kapitāla un investīcijām ir vajadzīgas arī zināšanas, un mēs daudz esam diskutējuši par cilvēkkapitālu, par izglītību, par zinātni, par ieguldījumiem. Tieši tāpēc Ekonomikas ministrijā parastā valsts pētījumu programma, kas katrai nozarei ir mazliet atšķirīga un dažāda, pārvērtās par Inovāciju fondu, kam vēsturiski idejas ir nākušas ļoti sen, bet kā vienmēr kaut kā bija pietrūcis un traucēja šo programmu īstenot.

Ja nemaldos, pirmoreiz šī ideja izskanēja Laimdotas Straujumas laikā, un beigu beigās pirms pāris gadiem izdevās šo programmu iedzīvināt un pagājušā gada budžetā paredzēt tai papildu finansējumu. Šis ir tas gads, kad Inovāciju fondam būtu jānodrošina arī ilgtspēja, kas nozīmē – ikgadējs, paredzams finansējums, lai nodrošinātu projektu pieeju, plānojot un īstenojot ilgtermiņa pētniecību, to saikni starp augsto akadēmisko zinātni un inovācijām un jauniem produktiem, kas vienmēr Latvijā ir pietrūkusi. Zinātnieki izdara savu daļu, un tad šīs zinātnes idejas, kas sabirst un nonāk pie tautsaimniecības durvīm, neviens nepaņem, nesalasa un neturpina attīstīt līdz gatavībai, kad jau izdodas veidot produktu, pakalpojumu, kas ir inovatīvs un vērtīgs.

Šobrīd mums ir izveidotas divas tādas platformas: viena ir biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas farmācijas nozarē, otra ir fotonika – viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas. Mums ir flagmaņi – gan Organiskās sintēzes institūts, gan Cietvielu fizikas institūts –, kuros bez parastām lietām ir izstrādāti unikāli, tiešām unikāli produkti, kurus var īstenot ražošanā un tālāk jau veidot augstas pievienotās vērtības produktus un arī pakalpojumus. Tieši tāpēc paredzams ilgtspējīgs atbalsts Inovāciju fondam, tāpat kā investīcijas ir nepieciešamas, lai šo sistēmu īstenotu.

Daudzi šeit sapņo, ka mums ieguldījumi pētniecībā būs 1,5 procenti no IKP. Kā gan mēs to sasniegsim, ja pretī privātajām investīcijām neliksim arī valsts pētījumu programmas, kuras palīdzēs. Šeit ir platforma, kur sadarbojas uzņēmēji, nozares un zinātnieki, tā ir tā dabiskā vide, kurā no zinātniskajām idejām beigu beigās rodas augstas pievienotās vērtības produkti.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 21, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 58. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Tiekoties ar ģimenēm, ar iedzīvotājiem lauku reģionos, viens no aktuālajiem jautājumiem, ko uzdod visiem deputātiem, domāju, arī jums, – mājokļu pieejamība. Un jautājums – ka bankas nekreditē, ka jaunu kvalitatīvu mājokļu nav un jaunie speciālisti, atrodot jaunu un labāk apmaksātu darbavietu, uz laukiem nav gatavi doties, ja nav kvalitatīva dzīves vide.

Mums darbojas garantiju programma – finanšu institūcija “Altum” – un arī atbalsta programma daudzbērnu ģimenēm “Balsts”, kas paredz nelielu atbalstu kā subsīdiju mājokļa iegādei.

Tie ir ļoti labi instrumenti, bet, izvērtējot to darbību, mēs konstatējām, ka patiesi labi tie strādā tikai lielajās pilsētās un tuvākajā apkaimē. Lauku teritorijās bankas pat ar valsts garantijām ļoti pasīvi dod kredītus, faktiski nekreditē, un tas nozīmē, ka šīs programmas ir jāturpina ar lielāku atbalsta intensitāti, ar labākiem nosacījumiem, tām jākļūst daudz pievilcīgākām ne tikai bankām, bet arī iespējamākām jebkurai ģimenei, jaunajam speciālistam, lai viņš varētu dzīvot labā, komfortablā un efektīvā mājoklī.

Tieši tāpēc šis papildu finansējums, ko paredz priekšlikums, – 7 miljoni 600 eiro – būtu ieguldījums mūsu visu iedzīvotāju nākotnē, dodot iespēju nodrošināt, uzlabot mājokļus, palielinot atbalsta intensitāti un vēl dažādus citus papildu instrumentus.

Šis laiks ir ļoti grūts, ir lielas EURIBOR likmes, kredīti kļūst dārgāki, bet tas nenozīmē, ka iedzīvotājiem nav nepieciešams mājoklis. Kā valsts mēs būsim tikai tik stipra, cik stipras un pasargātas būs mūsu ģimenes, un mājoklis ir pirmā nepieciešamība jebkurai ģimenei.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 23, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 59. – deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Biznesa inkubatoru darbība vairāku gadu garumā, nu jau var teikt – daudzu gadu garumā, un arī iepriekšējā Eiropas Savienības finansētajā plānošanas periodā ir pierādījusi sevi kā rīku, kā no jauna uzņēmēja idejas, no ieceres vai domas, teiksim, kā no olām tiek izperēti dažnedažādi putni. Un putni ir pūces, putni ir baloži, un ir arī ērgļi, un šie ērgļi izpleš spārnus un lido pāri Latvijas robežām. Un šis reģionālo investīciju un iespēju tīkls, kur mazie uzņēmēji pašā pirmsākumā iegūst zināšanas, motivāciju, arī nelielu atbalsta finansējumu, ir izšķiroši mūsu reģionu attīstībai arī nākotnē. Tieši tāpēc, paplašinot biznesa inkubatoru vai teikšu plašāk – Latvijas Investīciju attīstības aģentūras reģionālo pārstāvniecību, par kādām pārtaps tīkli, mēs varam nodrošināt, ka šī attīstība nav tikai Rīgā un Pierīgā, un lielajās pilsētās, bet arī reģionos.

Šis papildu finansējums, kas ir priekšlikumā paredzēts, dos iespējas atbalstīt vēl vismaz 150 jaunu un plaukstošu uzņēmumu izveidošanu. Atbalstu, izglītību, motivāciju un jaunu inkubatoru izveidi vēl vismaz četrās vietās, kur ir izteikta vēlme gan no pašvaldības, gan uzņēmēju puses – Ādažos, Valkā, Līvānos, Aizkrauklē. Tas ir izšķiroši, lai iedzīvotājus aktivizētu. Mums ir ļoti zems ekonomiskās aktivitātes līmenis.

Un, ja mēs pajautājam jauniešiem vidusskolā, ko viņi nākotnē grib darīt, daudzi saka – es gribētu būt pats sev priekšnieks un pelnīt, un, kad uzdod nākamo jautājumu – kur tu gribētu dzīvot? Labākā gadījumā atbilde ir Rīgā. Sliktākā gadījumā apmēram puse no vidusskolēniem, ko nesen satiku, atbildēja kā nu kurš: cits – Eiropā, cits – Apvienotajos Arābu Emirātos, citi saka, ka meklēs laimi Austrālijā. Dosim iespēju savas idejas radīt un īstenot iedzīvotājiem šeit pat, Latvijā, dosim atbalsta instrumentus un iespējas.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Atgādinu, ka komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 34, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 60. – deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Pēdējos gados, kad visi ar bažām skatījās uz ekonomiku un atguvās no pandēmijas sekām, tika paredzēti papildu atbalsta instrumenti eksportspējas veicināšanai. Tika palielināta atbalsta intensitāte, un uzņēmēji ļoti aktīvi iepazina jaunus tirgus, paplašināja savu tirdzniecību, eksportu, brauca ārpus Eiropas uz tālākiem tirgiem. Bija valsts atbalsta instrumenti.

Diemžēl jaunajā plānošanas periodā ir tieši trīs reizes mazāks finansējums eksporta atbalstam, un tāpēc Ekonomikas ministrijas sagatavotajos prioritārajos pasākumos bija papildu finansējums atsevišķi no budžeta. Un es vēlos norādīt, ka šādu pasākumu īstenošana dos ne tikai pārstāvniecības, ne tikai faktu, ka mēs esam tajos tirgos, bet arī iespējas īstenot pasākumus, lai uzņēmēji nonāktu izstādēs, veiktu tirgus izpēti, testētu savus produktus, un atbilstoši katras valsts vai reģiona prasībām tos sertificētu.

Tieši šo, varētu teikt, pārorientācijas jautājumu mēs izjūtam ļoti akūti tagad, kad ekonomika mūsu reģionā kļūst lēnāka, bet ir ļoti daudz attīstības reģionu, kur eksportu varētu audzēt, turklāt strauji audzēt. Es domāju, ka trīs miljoni no visa mūsu miljardu vērtā budžeta nebūtu daudz. Mēs dotu iespējas uzņēmējiem ne tikai iepazīt šos jaunos tirgus, bet tajos arī nostiprināties, izplesties, mums ir ļoti daudz eksportspējīgu produktu un uzņēmumu, kam pietrūkst vien valsts atbalsta rokas, kas ir niecīga daļa no tās vērtības, ko pēc tam viņi no eksporta tirgiem nestu mūsu valstij, budžetam, atalgojumam, iedzīvotāju labklājībai.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Es pilnīgi piekrītu Indriksones kundzei. Un te ir tāds priekšlikumu kopums, par kuriem mēs esam diskutējuši. Es jau pirms brīža minēju, ka te ir runa... ka tā ir iespēja investēt mūsu uzņēmumos, mūsu eksportā. Minēju arī piemēru – pasaku par Ansi un vērdiņu, un šajā gadījumā koalīcijai, atbalstot šos priekšlikumus, bija iespēja savu finanšu ministru atbalstīt. Viņš varētu būt savā ziņā tas Ansis, kurš, izlietojot vērdiņu, pēc tam, kabatā bāžot roku, sajustu, ka tur ir daudz vairāk vērdiņu. Un būtu iespēja gan mūsu iekšlietu struktūrām naudu piešķirt, gan demogrāfijas atbalstam, arī tālāk skatīsimies par dažādām satiksmes jomas prioritātēm. Tā ka šajā gadījumā ir bijis labs...

Tiešām jāatzīst, ka ar 2022. gada budžetu negāja viegli, kaut kādā brīdī arī Nacionālā apvienība budžetu nolika uz kantes, tālāk nevirzīja, kamēr panācām vienošanos. Varat apskatīties, ZZS kolēģi, tur bija gan papildu līdzekļi mūsu pārstāvniecībām plašajā pasaulē, arī inkubatoriem tīkla paplašināšanai Latvijā, kur var dzimt un dīgt šīs jaunās biznesa idejas. Apbraukājot, apskatoties šos uzņēmumus, tiešām iedvesmojoši ir tas, ko mūsu jaunie censoņi spēj paveikt, iekarot eksporta tirgus. Tā ka lielais investīciju fonds, par kuru arī runājām... tā ka veiksmīgs budžets, es teiktu, ekonomikai, bet tagad, redzot, kas tālāk no tā paliek, ar šo mantojumu vēl kaut kādu brīdi varbūt spēsiet izlīst, bet jūs nespēsiet sasniegt tādus pieaugumus eksportam, algām, investīcijām, kā jūs esat ieplānojuši pirms tam, kā jūs esat definējuši šo budžetu, saucot to par ilgtspējas, drošības budžetu. Ilgtspēja nekad nebūs, ja neinvestēsim savos uzņēmējos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, vakar ekonomikas ministrs Viktors Valainis atvairījās, tā teikt, no kritikas ar skaitļiem. Nu, tad lai runā skaitļi! Iepriekšējā valdībā (kad Nacionālā apvienība vadīja Ekonomikas ministriju) eksportam un lielajam investīciju fondam bija 152 miljoni. Šobrīd budžeta failā Ekonomikas ministrijā pie eksporta ir seši miljoni.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē. Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 61. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 62. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 63. – frakcijas “apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Māris Kučinskis.

M. Kučinskis (AS).

Priekšsēdētājas kundze! Es solīju... apvienojiet laiku, jo ietvers 65. un 66. arī un... Stāsts bija... ir par tikšanos, vakardienas tikšanos ar pirmā kursa maģistrantiem, kuri pārsvarā ir nozarē strādājošie, kuri, izmantojot to, ka Iekšējās drošības akadēmija tomēr ir sākusi strādāt (tur viss ir kārtībā un arī, paldies, nauda tur ir), – viņi sāk diskusiju par nākotni, un šobrīd tā nākotne nozīmē ļoti lielu nestabilitāti.

Tātad, ja parādās kaut kādas cerības un tās atkal izgaist, ja nav skaidra grafika, kāda būs nākotne, saruna ar visiem, kas strādā šai nozarē, izvēršas diezgan draudoša. Mēs pievienojām klāt to, ka nākamā gada sākumā iekšlietu sistēmā strādājošie saņem tādu ļoti solīdu bonusu par piecu gadu strādāšanu, kas neapšaubāmi palielina iespējamo izdienas pensiju.

Ņemot vērā, ka cilvēki šajā sistēmā diezgan agri aiziet izdienas pensijā, mūsu uzdevums tomēr ir darīt visu, lai, paliekot mazāk cilvēkiem, esošie paliktu strādāt ilgāk. Bet, ja tu zini, ka tev nebūs algas pielikuma, ka tev nebūs tālāk tās stabilitātes, kuru tomēr valsts ir nodrošinājusi attiecībā uz ārējo drošību, protams, nav īpaši labi.

Tāpēc, es domāju, visu kopējais uzdevums tomēr ir iedot iekšlietu sistēmai šo stabilitāti. Un es vēršos pie valdības un domāju: tā ir pēdējā iespēja. 2024. gads un sākums. Mans aicinājums ir to iedot līdzīgi... ieskaitot likumdošanā, līdzīgi kā mūsu ārējās robežas aizsargiem, lai mēs ticētu, lai varētu, lai saprastu un lai cilvēki ietu šajos dienestos, zinot, cik tas ir ļoti, ļoti svarīgi valstij, cik tas ir svarīgi mums visiem kopā.

Tāpēc mēs iesniedzām šo priekšlikumu, pat redzot, ka tas vasaras projekts (kas paredzēja pilnu algas reformu), iespējams, jau būtu par vēlu. Tā ir puse no summas šajā priekšlikumā. Tai pašā laikā, protams, arī šīs cerības netika attaisnotas. Arī tie nākamie priekšlikumi – 65., 66. – gan par uzturdevām, gan par kompensācijām ir tie, kas ir ļoti nepieciešami.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 18, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 64. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Igors Judins.

I. Judins (ST!).

Augsti godātais Prezidij, ministri, kolēģi, labdien! Frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums – tomēr rast iespēju iekšlietu nozares darbiniekiem 2024. gadā palielināt darba samaksu par 20 procentiem, jo valdības apņemšanās 2023., 2024. un 2025. gadā palielināt algas katru gadu par 10 procentiem netika izpildīta.

Finansējums iekšlietu nozares darbinieku atalgojumam ir ļoti nozīmīgs ieguldījums valsts iekšējās drošības stiprināšanai. Atalgojuma palielināšanas nepieciešamību ietekmē arī tādi būtiski faktori kā augsts korupcijas risks, noteiktie ierobežojumi dienesta laikā, kā arī paaugstinātas prasības veselībai un fiziskajai sagatavotībai. Nepieciešamību risināt atlīdzības jautājumu nosaka arī negatīvā tendence attiecībā uz amatpersonu vakantajiem amatiem – to īpatsvars dienestos ik gadu tikai palielinās.

Aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 40, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 65. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikumi Nr. 65 un Nr. 66 runā tieši par šīs starpības izlīdzināšanu starp aizsardzības resoru un iekšlietām. Proti, tās ir uzturdevu kompensācijas un dzīvojamo telpu īres kompensācijas, kas reāli var iedot šo balansu un nodrošināt to, ka kaut daļa no tiem 30 procentiem, kas trūkst Valsts policijā un citos dienestos... darbinieki... ka tas iedotu iespēju viņus rekrutēt un ka cilvēki neietu prom no darba.

Gribu tikai atgādināt vienu lietu – nupat, burtiski pāris dienas atpakaļ, Valsts policija nosvinēja savu 105. jubileju. Tas ir burtiski pirms pāris dienām. Un visos mediju virsrakstos... tie virsraksti skan tā: “Valsts policija svin dibināšanas 105. gadadienu. Premjere sola algu kāpumu.”

Es citēšu, kas tika teikts no premjeres puses arī jubilejā: “Mums ir jātur godā un jāatceras pateikt paldies ikvienam policistam, kurš ir gatavs strādāt un darīt šo ne vienmēr patīkamo darbu. Valsts policijai ir daudz izaicinājumu priekšā.”

Vēlreiz atgādinu... un beidzot arī ir klāt pats bijušais premjers Krišjānis Kariņš... tad, kad mēs atrisinājām aizsardzībā... Nacionālo bruņoto spēku karavīru atalgojuma jautājumu, tika radīts šis absolūti asimetriskais... disbalanss starp NBS un iekšlietām, un gan koalīcijā, gan preses konferencēs bija svēts Krišjāņa Kariņa solījums šo jautājumu atrisināt nākamajā budžetā, tas ir, šodien. Tagad tas jautājums bija jāatrisina.

Un tas nav attaisnojums, ka ir kādi sapņi par Briseli vai lidmašīnām, jo Jaunā VIENOTĪBA (Aplausi. Ūjināšana.)... jo Jaunā VIENOTĪBA kā bija pie varas ar lielām pilnvarām, tā, palielinot pilnvaras, joprojām atbild tieši par šo. Un šis solījums, nobalsojot “pret” šiem priekšlikumiem kopumā, tādā gadījumā ir lauzts.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 24, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 66. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 23, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 67. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie un godātie deputāti! Ministru kungi! Tā būtība, kāda ir, kā es redzu, – ja soli, tad dari! Nu principā nevar jau teikt, ka netika palielināts šī gada budžets iekšlietu struktūrā, bet jāsaka tā, ka tas bija gaužām nepietiekami.

Un es arī gribētu minēt šo disbalansu... Ja mēs abstrahējamies no tā visa – naudas ir tik, cik ir. Ko es gribu no savas puses teikt? Vēlreiz atgādināt to, ka šobrīd politiķiem ir jāņem jautājums... savās rokās un jāmeklē visi varianti, kā motivēt savus darbiniekus. Un es to redzu ar reformām, ar jaunām iespējām nekustamā īpašuma apsaimniekošanā un daudzos citos veidos.

Vārdu sakot, tā mana doma ir tāda, ka naudas tik, cik ir, tik ir, un, visticamāk, lai mēs kaut ko izdarītu vairāk, mums būs vairāk jāpelna. Bet, izejot no tā, kas mums šodien ir, tātad mums pašiem iekšienē... nu sanāk tā, ka šobrīd ministrijai pašai iekšienē vajadzētu rast šos risinājumus, lai palielinātu tieši algas. Runājot ar policistiem, viņi saka tā, ka, nu viņi ir gatavi arī siena šķūnī sēdēt, strādāt, jo, nu transports viņiem ir, formas tērpi viņiem arī ir cienīgi. Un izskatās, ka šogad visi tiks pārtērpti. Galvenais – nav motivācijas, un tā lielākā motivācija viņiem ir atalgojums. Ja mēs paskatāmies, kāda mums ir bijusi inflācija, tad inflācija to visu... faktiski šobrīd tas algas pielikums visā struktūrā būs apmēram, nu vidēji kaut kādi, es tā rēķinu, kādi 7, 8, varbūt 10 procenti kādam būs, nu apmēram, bet ne vairāk, tad tas inflācijas procents, sanāk, ka jau būs apēdis... Tāpēc es tiešām saskatu ļoti lielu nozīmi tanī, kā pati sistēma spēs sevi restrukturēt un izdarīt visu nepieciešamo ar to finansējumu, kas ir, lai veicinātu šo motivāciju.

Un ko es, cienītie deputāti, gribu jums šeit lūgt? Esmu vienmēr bijis vērsts uz sadarbību un, tā teikt, arī netaisos te drausmīgi kādu lamāt vai vēl kaut ko tamlīdzīgu, ticiet man, es to būtu spējīgs darīt, bet es gribētu lūgt no jums šodien – tiešām lūgt – vienu lietu, proti, tā kā šis budžets arī ir nosaukts par drošības budžetu, un Valsts prezidents tomēr minēja, ka ne tikai ārējā drošība, bet arī iekšējā drošība ir svarīga, es gribētu lūgt jums visiem par šiem priekšlikumiem – 67., 78. un 85. – nebalsot “pret”, lai tādā veidā mēs dotu signālu tiem policistiem, kas strādā, kas cer uz to... kas cer uz nākotni, kas ir šobrīd gatavi strādāt un kas mācās...

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, vai jūs vēlaties apvienot...?

E. Zivtiņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Zivtiņš. Un viņi ir gatavi, tā teikt (Pauze. Starpsauciens.)... Nē, nē, viss kārtībā. Jā, līdz ar to tiešām gribu lūgt deputātiem, tā teikt, nebalsot “pret”. Ja jūs nebalsosiet “pret”, tad es arī par tiem saviem priekšlikumiem vairāk debatēt šeit nenākšu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 68. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums paredz palielināt atalgojumu iekšlietu darbiniekiem. Tas ir samērīgs, tā ir puse no tā, ko arodbiedrība LIDA prasīja, puse no tā, kas tika runāts iepriekšējā valdībā pie valdības prioritātēm vēl Māra Kučinska laikā. Mēs aicinām izdarīt vismaz pusi no tā.

Un interesanti... es, gatavojoties šīm debatēm, skatījos – Finanšu ministrija ir uztaisījusi tādus video rullīšus par to, kādas ir prioritātes un cik labs ir šis budžets, un apskatījos, tur ir arī par drošību. Tajā video rullītī (nezinu, cik tas rullītis izmaksāja no valsts budžeta līdzekļiem) bija ugunsdzēsējs un fonā ugunsdzēsēju mašīnas, mirgo gaismiņas, viss tā ļoti nopietni, un ugunsdzēsējs ar tādiem gariem zobiem, nu viņam ir pateikts: tu negribi to teikt, bet kādam ir jāsaka... tad vienu atrada, vienu atrada... Nu, lūk, un tad viņš saka tā... šo es saku bez ironijas, citējot viņu... viņš saka: “Mēs steidzamies palīgā tad, kad dzīvībai ir sekunžu cena. Ugunī, ūdenī, ēkās, uz ceļa, mežā, jebkur. Mūsu lielākā vērtība ir cilvēka dzīvība.” Nu šeit joku nav, vai ne? Nu, kā uz to atbild Finanšu ministrija? Kā es to tulkotu. Tātad Finanšu ministrija zem tā video raksta: “Mēs nodrošināsim nepieciešamo ugunsdzēsēju skaitu posteņos.” Interesanti, kā?

Ja arī turpmāk būs šis paradokss, kad jūs teiksiet – jā, mums ir vakances, trūkst ugunsdzēsēju, bet tiem pašiem ugunsdzēsējiem, kuri šobrīd ir dienestā, piemaksu sistēma joprojām nebūs sakārtota un viņiem netiks maksāts par papildu stundām, tāpēc viņi tās brīvās dienas, kad postenī trūkst cilvēku un viņi labprāt ietu strādāt... viņi ies un strādās par apsargu, vēl kaut kādus celtniecības darbus un tamlīdzīgi... Vismaz no tiem, kurus es aptaujāju, 9 no 10 ugunsdzēsējiem paralēli strādā. Paradokss, vai ne? Otrs, ko Finanšu ministrija apakšā zem šī videoklipa sola uz šo nopietno ugunsdzēsēju vēstījumu, ir: “Pieaugs atalgojums.” Nu un tie, kas ir izlasījuši budžetu, zina, ka atalgojums pieaugs par aptuveni 6 procentiem.

Kāds tad būs šis lielais atalgojums, kas nodrošinās nepieciešamo ugunsdzēsēju skaitu posteņos? Šeit es tā kā visu laiku pārmetu koalīcijai, ka jūs esat neprecīzi ar datiem un nesat neprecīzus datus, tad es izmantošu izdevību atvainoties, ka es arī esmu izmantojis neprecīzus datus, jo...

Es aicinu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns.... jo es minēju, ka ugunsdzēsējam, kurš tikko aiziet strādāt, ir 650 eiro uz rokas. Bet tā gluži nav taisnība. Man atsūtīja algas lapiņu, tagad, no novembra, nav 650 eiro. Tātad ugunsdzēsējs nostrādājis 21 dienu, 168 stundas, 56 stundas naktī, viņam nav 650, viņam ir 634 eiro, nav 650. Cits ugunsdzēsējs nostrādājis 22 dienas, 145 stundas, 49 nakts stundas – 623 eiro uz rokas. Vēl kāds ugunsdzēsējs – 18 dienas, 152 stundas – 583 eiro mēnesī. Tāda mums ir tā situācija.

Un jūs pieliekat 6 procentus, kas tātad no 583 būs 617 – knapi pārkāps 600 eiro slieksni. Līdīs ugunī, kā viņš šeit min – “ugunī, ūdenī, ēkās, uz ceļa, mežā, jebkur”, un jūs dižosieties, jūs viņu filmēsiet un pēc tam vēl nekautrēsieties sociālajos tīklos no valsts budžeta apmaksāt tos rullīšus un smuki laist apkārt, lai aizmiglotu to, ka jūs viņiem neceļat algas. Tā ir bezkaunība! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 24, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 69. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, iekšlietu dienesta svarīgākais resurss ir motivētas, profesionālas un zinošas amatpersonas. Un, kā arī Saeimas priekšsēdētāja policijas 105. gadadienas atzīmēšanas pasākumā teica: “Policista augstā misija ir pelnījusi mūsu pateicību un atzinību, jo katru dienu policisti riskē ar savu drošību, lai ielās un pilsētās nodrošinātu mieru un kārtību.” Bet diemžēl ar pateicību un paldies vien neviens nebūs paēdis. Vai tikai par paldies cilvēkam ir jāriskē ar savu drošību un dzīvību?

Un kāda tad ir policista ikdiena? Simtiem kriminālprocesu uz vienu izmeklētāju, no kuriem daudzi nekad netiks atrisināti, – tāda ir policijas ikdiena.

Atsevišķām struktūrvienībām ir ļoti liela, būtiska nozīme kārtības nodrošināšanā, un Rīgā ir augsts noziedzības līmenis. Valsts policijā šī gada 30. septembrī bija 7707 amata vietas, nokomplektētas – 5773, bet vakantas – 1934 jeb 25 procenti no kopējā amatu vietu skaita. Un tāda tendence saglabājas...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazu mirkli, lūdzu, klusāk! Patiešām. Paldies.

R. Petraviča. Jau ilglaicīgi vērojama tendence, ka nokomplektēto amata vietu skaits samazinās. No 2017. gada ievērojami pieaudzis pārsvars starp dienestā pieņemto un atvaļināto amatpersonu skaitu, it īpaši 2022. gadā, kad šī rādītāju starpība sasniedza 383, tātad ar mīnusa zīmi.

Lielākais personāla nekomplekts ir Rīgas reģiona pārvaldē, kur no plānotajām 2476 amata vietām nenokomplektētas ir 1055 vietas jeb 42,6 procenti.

Lai Iekšlietu ministrijas struktūrvienību nākotnes modelis atbilstu nepieciešamajam kvalitātes līmenim, sabiedrības interesēm un spētu veidot drošu dzīves vidi, būtiska ir ne tikai darbinieku motivācija, atlīdzība un materiāltehniskās kapacitātes stiprināšana, bet arī pietiekams personāla un materiāltehnisko resursu nodrošinājums, lai paaugstinātu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm motivāciju turpināt dienesta pienākumu pildīšanu, kā arī piesaistītu jaunus augsti kvalificētus speciālistus...

Lūdzu apvienot, lai es varu pabeigt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt...

R. Petraviča.... kā arī samazinātu nevienlīdzību atalgojuma ziņā...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot laikus.

R. Petraviča.... to funkcijas un uzdevumi ir cieši saistīti ar Nacionālo bruņoto spēku funkcijām un uzdevumiem, tāpēc ir nepieciešama vienota pieeja policijas amatpersonu un Nacionālo bruņoto spēku karavīru atalgojuma un sociālo garantiju jomai, protams, ir nepieciešams papildu finansējums amatpersonu atlīdzības palielināšanai un motivēšanai, jo, piemēram, militārpersonām, karavīriem, šādas kompensācijas ir paredzētas kā 400 eiro uztura nauda un 250 eiro telpu īrei.

Šajā priekšlikumā aicinu piešķirt Valsts policijai uzturdevu 300 eiro apmērā mēnesī un kompensāciju par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem 250 eiro apmērā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

R. Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Jā... paldies Petravičas kundzei par rūpēm par Valsts policiju. Tā ir, un arī es šodien savā pirmajā uzstāšanās reizē teicu, ka mēs arī skatāmies tieši šādā – policijas un Nacionālo bruņoto spēku sociālo garantiju izlīdzināšanas – virzienā.

Es tikai vēlreiz atgādināšu – tā situācija ir tāda, ka mēs nevaram izdalīt atsevišķi vienu dienestu, un tātad mēs varam runāt tikai un vienīgi kopumā par amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, tas ir, robežsargiem, glābējiem, policistiem un arī Ieslodzījuma vietu pārvaldi, kas ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša struktūrvienība.

Un, kā es minēju, mēs esam veikuši aprēķinus ne tikai attiecībā uz 300 eiro, bet arī lai izlīdzinātu uzturdevas apmēru – 400 eiro, bet kopumā tas ir aptuveni 95 miljoni eiro, ko šajā budžeta ietvarā faktiski diemžēl nebija iespējams nodrošināt.

Nu, kā es teicu, mēs darīsim visu, un es esmu runājis arī, kā jau minēju, ar premjeri un ar finanšu ministru, ka iekšlietu nozare arī turpmāk būs prioritāte... Skaidrs, ka ar šādu pieaugumu, kāds pašlaik ir noteikts, mēs nevaram panākt šo izlīdzināšanu. Tādēļ šis būs prioritārs nākamā gada budžeta jautājums.

Paldies, protams, par atbalstu. Situācija, protams, ir ļoti nopietna, tam es piekrītu pilnībā, taču vēlreiz gribu uzsvērt, ka pat tad, ja ļoti gribētos, mēs šo situāciju nevarējām novērst ar viena gada risinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 4, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 70. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Sveiki! Protams, ideālais variants būtu virzīties uz mums tuvo reģionu, kas atrodas pavisam netālu, uz Somiju, kur iekšlietu sistēmas darbinieki, kuri, kā jau te tika minēts, daudzos gadījumos riskē ar savu dzīvību, veic sabiedrībai nozīmīgu darbu, saņem aptuveni 3000 eiro mēnesī. Tas būtu tas korektais variants, uz kuru virzīties. Esam līdzīgos ģeogrāfiskajos apstākļos, esam vienotajā eirozonā, vienotajā Eiropas Savienībā, tagad arī NATO. Tas būtu tikai loģiski.

Tai pašā laikā, kamēr tas nav iespējams, nu, būtu jāmēģina rast risinājumu attiecībā uz uzturdevu kompensācijām, kas ir saistītas ar inflācijas radīto pieaugumu. Ja mēs būtiski palielinātu – būtiski palielinātu! – iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojumu, tad varētu diskutēt par to, kāda būs tālāk šī uzturdevu sistēma kopumā.

Bet nevienā brīdī jau nav nācis piedāvājums būtiski pārveidot visu iekšlietu sistēmas darbinieku atlīdzības sistēmu, un tāpēc mēs ar savu priekšlikumu esam aicinājuši palielināt šo kompensāciju līdz 300 eiro.

Summa ir liela, bet, ja jau iekšējā drošība ir viena no šā budžeta prioritātēm, tad aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Atgādinu, ka komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 4, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 71. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 3, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 72. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Igors Judins.

I. Judins (ST!).

Mūsu frakcijas priekšlikums – rast finansējumu 2024. gadā un turpmāk Valsts policijas amatpersonu nodrošināšanai ar formas tērpiem. Formas tērpa esība – tas ir jautājums par policijas darbinieka tiesībām uz likumā paredzēto apģērbu. Atgādināšu, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 44. panta pirmajā daļā noteikts, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas, pildot dienesta pienākumus, valkā formas tērpu, kuru tām izsniedz par valsts budžeta līdzekļiem.

Un tagad neliels stāsts no dzīves. Kaut kur apmēram pirms divām nedēļām es, braucot ar mašīnu, cietu avārijā, izsaucu policiju. Kaut kur pēc divām stundām atbrauca ekipāža – divi cilvēki: viens – jaunajā formas tērpā, otrs – vecajā.

Cik es zinu, Valsts policija sāka formas tērpu apmaiņu kaut kur pirms trīsarpus vai četriem gadiem. Tad rodas jautājums: cik tad laika vēl vajag, lai pilnīgi nomainītu vecos formas tērpus ar jaunajiem?

Lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Ziniet, es vispār nevaru saprast, kāda jēga iet strādāt par ministru, lai pēc tam visu laiku stāvētu un taisnotos. Nevaru. Gribam, bet vienkārši nav iespējas.

Mēs ar esošo iekšlietu ministru esam pazīstami jau sen, mūsu komunikācija bijusi diezgan asa jau tanīs laikos, pirms politikas. Šodien neredzu iespēju to mainīt, jo nevaru saprast tā bumeranga atgriešanos. Kāda jēga nākt amatā, ieņemt krēslu, un – kāds ir sausais rezultāts?

Parastiem iedzīvotājiem drošība – nulle, Valsts policijas darbinieki staigā, atvainojiet, ar caurām biksēm. Kāds tam visam vispār ir, nu, rezultāts, sausais? Lai pēc tam atkal pateiktu: es otro reizi esmu ministra krēslā un atkal neko neesmu izdarījis?

Manā skatījumā, šeit uz doto momentu vajag nevis nākt un taisnoties, ka es tur nākošgad gan jau atradīšu kaut kādu naudu, a vajag ņemt, atvainojiet, piedodiet, savu ministru, kurš ir atbildīgs par naudu... un likt viņam atrast to naudu, lai jums nebūtu kauns otru reizi ieņemt šo amatu un otru reizi pa tukšo, ministra kungs!

Lūdzu, atbalstiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Ministri! Nu, es domāju, šeit mēs visi kopīgi varam palīdzēt gan finanšu ministram, gan iekšlietu ministram. Tātad budžetā nākamajam gadam formas tērpiem ir paredzēti trīs miljoni 654 tūkstoši eiro, robežsardzei – 650 tūkstoši eiro, ugunsdzēsējiem – 800 tūkstoši eiro. Kur problēma? Arī šogad paliks pāri nauda. Pagājušogad palika pāri nauda, un aizpagājušogad palika pāri nauda. Faktiski iepirkumu sistēma un iepirkumu lietas, kas veidojušās... Sanāk tā, ka nevar šos līdzekļus iztērēt.

Līdz ar to es domāju, ka mēs – Saeima, atbilstošās komisijas – varam aicināt dienestus palīdzēt iekšlietu ministram un panākt tādu situāciju, ka tie līdzekļi, kas tiek piešķirti no valsts budžeta, arī tiek izlietoti noteiktajām vajadzībām, kolēģi.

Un paldies, protams, par tiem priekšlikumiem un rūpēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kā vienmēr, vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam. (Starpsaucieni.)

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, 10 deputāti nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Nataļja Marčenko-Jodko, Ināra Mūrniece, Nauris Puntulis, Leila Rasima, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Esam palikuši pie likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” izskatīšanas.

Septiņdesmit otrais priekšlikums.

Vārds iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

R. Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēlreiz par formas tērpiem. Ja mēs skatāmies uz iekšlietu dienestiem, tad attiecīgi Valsts policijā tiešām tikai burtiski nesen ir noslēdzies iepirkums un faktiski līgumi ir saslēgti, formas tērpu iegādei nepieciešamais finansējums vēl nav pilnīgi 100 procentu apmērā, taču process ir uzsākts.

Glābšanas dienestam arī burtiski nesen ir noslēgušās iepirkuma procedūras attiecībā uz atsevišķām formas tērpu sadaļām, arī vēl diemžēl nav viss līdz galam izdarīts.

Savukārt, runājot par Valsts robežsardzi, uzreiz gribu pateikt, ka Valsts robežsardze tiks pilnībā nodrošināta ar formas tērpiem, pateicoties sadarbībai ar Aizsardzības ministriju, faktiski trīs gadu griezumā tiks nodrošināta iegāde sešu miljonu apmērā pilnīgai Valsts robežsardzes pārģērbšanai.

Savukārt, runājot par to aso polemiku, ko Rosļikova kungs minēja... varbūt vēsturiski tā ir bijis, jo vienmēr esmu uzskatījis par pragmatiskiem sadarbības partneriem arodbiedrības, piemēram, Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrību, kuras vadība nekad nav mēģinājusi izmantot situāciju politiskā kapitāla veidošanai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Cik es saprotu, ministra kungs, jūs savu amatu ieņēmāt ne dēļ politiskām ambīcijām, vai ne? Tikai tāpēc, lai palīdzētu ugunsdzēsējiem, policistiem un visiem pārējiem iekšlietu struktūru darbiniekiem, vai ne? Ministra kungs, es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka pirms tam, kad mēs sākām veidot šo budžetu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir nosūtījusi visiem Saeimas deputātiem atklātu vēstuli, kurā pilnīgi pa punktiem uzskaitīts viss, kā trūkst. Un jūs varat atnākt uz šejieni, pie mūsu godātajiem deputātiem, un pateikt – mēs visu darām, mums viss ir, bet... nu, pēc būtības nekā nav, pēc būtības trūkst...

Tad es jums pateikšu tā, paņemsim vienkārši Google un paskatīsimies uzreiz – Valsts policijas iepirkumi – formas tērpi – un attiecīgi... tiesā nonāk Valsts policijas formas tērpu iepirkuma procedūra, iekšējā izmeklēšana, KNAB nodarbojas ar to... te jau pilns. Mēs saprotam, ka pēdējo astoņu gadu laikā ar tiem formas tērpiem esam vispār iebraukuši kaut kādās totālās auzās. No vienas puses, augsti godātais Reira kungs saka: nauda ir. Paldies viennozīmīgi! No otras puses, mums ir cilvēki, kuru pienākums ir apģērbt mūsu augsti godātos policistus, bet kuri diemžēl nespēj to izdarīt.

Es nesaku, ka jūs līdz šim bijāt... bet vienu reizi bijāt, pēc tam pārtraukums, tagad otro reizi. Un uz doto momentu sausais atlikums – pusplikie Iekšlietu ministrijas darbinieki. Tas ir absolūtais fakts. Mums pat šeit, apkārt parlamentam, policisti staigā soļankā, nav viņiem vienots izskats, nav diemžēl. Soļanka absolūta, un mēs to redzam. Tāpēc mēs varam formāli pateikt, ka mēs visu izdarījām.

Bet, atgriežoties pie priekšlikuma, augsti godātie kungi un kolēģi! Ja nauda ir, nu tad nopērciet bikses policistam! Lūdzu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 73. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Šī priekšlikuma būtība ir drošības stiprināšana tieši pierobežā, un tā doma ir papildināt policiju pierobežā ar 20 amata vietām. Stiprināt policiju pierobežā.

Es vēl atceros deviņdesmitajos gados, kad policists bija katrā pagastā, līdzīgi kā vēl padomju laikos bija iecirkņa vadītājs – milicis vai pēc tam policists –, pēc tam policistu skaits samazinājās, un pirms vairākiem gadiem kolēģi bija parēķinājuši, ka pēc būtības nakts stundās ļoti plašās pierobežas teritorijās nebija neviena policista.

Tagad ar notikumiem pēc 2020. gada, kad Lukašenko režīms sāka pārbaudīt mūsu modrību ar nelegālajiem migrantiem, protams, robežsargiem palīgā nāca policisti. Es šobrīd, no vienas puses, priecājos, ka policijas pierobežā ir kļuvis būtiski vairāk. Ļoti bieži, braucot mājās, es redzu, ka policijas busiņi brauc uz pierobežu vai no pierobežas (attiecīgi uz maiņu vai no maiņas), lai palīdzētu robežsargiem. Šobrīd mēs patiešām pierobežā jūtamies gana droši, jo policistu ir vairāk. Bet tas nav tāds pamata risinājums.

Manuprāt, šis priekšlikums, ko iesniedza mans kolēģis Māris Kučinskis kā iekšlietu ministrs, kādreizējais, kurš labi izprot iekšlietu sistēmas problēmas... 20 štata vienības pierobežā – manuprāt, tas nav daudz. 850 tūkstoši – nu, es negribu atkal piesaukt, nē, ko negribu, droši vien, ja es sāku teikt, piesaukšu arī tās pašas lidmašīnas, kas ir tāds pats finansējums apmēram. Vai Kariņa kungs vai kāds cits premjerministrs lidinās turpu šurpu, vai mēs tomēr nodrošinām ar 20 štata vienībām drošību pierobežā.

Un arī pavisam nesen – notikums Rēzeknē, kas droši vien pāršalca arī jūsu prātus, ka skaidrā dienas laikā tika nošauts uzņēmējs Andris Ļubka. Tas parāda to problēmu, kas ir Rēzeknē, vienā konkrētā pašvaldībā. Gadiem samilzusi... ar pašvaldības un Valsts policijas sistemātiska darba trūkumu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Paldies APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģiem, ka viņi ir iesnieguši šo ar pierobežas joslu saistīto jautājumu. Drošība tur ir un vēl kādu laiku būs aktuāls jautājums.

Viļuma kungs jau minēja gadījumu Rēzeknē, slepkavību, kad tika nošauts uzņēmējs Andris Ļubka, un šajā kontekstā es nosūtīju vēstuli godājamam iekšlietu ministram, un mēs gribam sadzirdēt atbildes. Ja jūs neatbalstīsiet šo APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu par papildu štata vietām, tad tie jautājumi, kas mūs uztrauc, ir: kādi ir tie pasākumi, arī pierobežā, ar nereģistrētu ieroču apriti...? Kas tiks darīts papildus? Viens ir tas, kas iepriekš tika plānots, bet kas pēc šī satraucošā notikuma tiks plānots papildus? Kāda ir situācija ar to likumu, ko... likumdevējs, Saeima, nolēma, ka Baltkrievijas pilsoņi, Krievijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi nedrīkst turēt ieroci. Tas likums ir stājies spēkā, viņiem ir ieroči jānodod. Vai visi to ir izdarījuši? Labprāt dzirdētu, iekšlietu ministra kungs, varam negaidīt iesniegumu. Varbūt, ja atbilde ir, tad pateikt uzreiz, jo nav arī īsti bijis tāds dialogs.

Policija droši vien savu darbu veic godam, es nezinu, nevaru pārmest šobrīd, bet komunikācija ar sabiedrību, lai dotu drošības sajūtu, mierinātu par šo satraucošo gadījumu, lai rēzeknieši var justies mierīgi, dot skaidru signālu par likuma bardzību tiem, kas domā vai ir saistīti ar šāda veida noziegumiem... Tas droši vien būtu tas, ko mēs sagaidītu neatkarīgi, vai jūs atbalstāt papildus cilvēkresursus vai ne.

Tas ir tas, ko var darīt uzreiz. Un es domāju, ka ir jādod skaidrs signāls, kā valsts reaģē, nevis vienkārši noskatās un cīnās ar sekām, bet ar cēloņiem, lai pierobeža būtu tikpat droša, kā jebkura cita vieta Latvijā, lai nereģistrēti ieroči nebūtu kaut kas tāds, par ko mēs pie sevis nodomājam: nu jā, labi jau nav, bet diezgan pašsaprotama lieta. Tā nav pašsaprotama lieta NATO dalībvalstī, Eiropas Savienības dalībvalstī, ka cilvēki staigā apkārt ar nereģistrētiem ieročiem un gaišā dienas laikā šauj mūsu uzņēmējus.

Tāpēc aicinu tomēr pievērst... nu, iedegt panelī visas sarkanās lampiņas šādiem gadījumiem un reaģēt: vai ar cilvēkresursiem, kā to paredz šis priekšlikums, vai kā savādāk – ar papildu pasākumiem. Tāpēc es sagaidu konkrētas atbildes, ko papildus iepriekš plānotajam pēc šī notikuma Iekšlietu ministrija un politiskā vadība plāno darīt.

Aicinu atbildēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi, mēs esam hibrīdkara situācijā. Paldies dievam, pret mums nav izvērsti fiziski apdraudējumi, bet hibrīdkarš norit pilnā sparā. Tie tūkstoši, kas gāžas pāri Latvijas robežai, un tie tūkstoši, kas tiek apturēti uz robežas, ir tiešs Valsts robežsardzes un Valsts policijas kopdarba rezultāts. Tie cilvēki uz vietas, saņemot mazas algas – šodien jūs nobalsojāt pret šo algu palielināšanu jeb izlīdzināšanu ar armiju –, katru dienu smagi strādā. Pierobeža ir kļuvusi par stratēģisku vietu Latvijā, kas skar mūsu valsts nacionālo drošību. Arī tie, kas ļoti cīnās par sieviešu tiesībām attiecībā uz vardarbības gadījumiem un kam ir svarīgi novērst vardarbību pret sievietēm, – policijā trūkst 30 procentu policistu.

Šis ir konkrēts piedāvājums pierobežai iedot papildu 20 štata vietas, tas izmaksās nieka 850 tūkstošus eiro. Tas dos drošību tiem cilvēkiem, kas dzīvo Latvijas un Eiropas Savienības robežas tuvumā. (Es ceru, ka jūs esat runājuši, it sevišķi tie deputāti, kas ir no Latgales, – tur patiešām valda zināms satraukums un bažas.) Tas dos lielākas iespējas Valsts robežsardzei sadarboties ar Valsts policiju, novērst nezināmas izcelsmes cilvēku pārkļūšanu pāri robežai, viņu notveršanu. Tās ir veselas operācijas ar pakaļdzīšanos, šaušanu tai skaitā, aizturēšanu. Tas dos drošības sajūtu pierobežas cilvēkiem. Un galu galā tā ir tikai puse no tā, cik Kariņš ir iztērējis lidojumos. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu (Starpsaucieni.)... Gribējāt...? (Starpsauciens: “Lai runā, lai runā!”)

Jā, lūdzu! Rihards Kozlovskis – iekšlietu ministrs.

R. Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Runājot par to, cik droši mēs varam justies. Jā, diemžēl tādi gadījumi Latvijā notiek, un es gribētu teikt, ka, protams, mums jādomā ne tikai par kādu atsevišķu reģionu, bet par valsti kopumā, lai maksimāli izslēgtu šādu gadījumu atkārtošanos.

Ja skatāmies, ko mūsu Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju, arī ar Zemessardzi, spēj īstenot, šogad atturot vairāk nekā 13 tūkstošus no mēģinājuma nelegāli šķērsot robežu... Protams, pastāv risks, ka starp šiem šķērsotājiem tikpat labi mūsu valstī var iekļūt ne tikai tie, kas meklē labāku dzīvi, bet arī tie, kas var apdraudēt mūsu drošību. Es gribētu teikt, ka joprojām tomēr... Ja mēs salīdzinām kaut vai ar Zviedriju, kur šogad līdz septembrim ir bijušas vairāk nekā 280 vardarbīgas bandu apšaudes, tad jebkurā gadījumā uzskatu, ka mūsu policija... Valsts policija tiek galā.

Konkrēti par priekšlikumu. Par šīm 20 štata vietām. Jāsaka, pašlaik Latgales reģionā salīdzinājumā ar valsti kopumā, īpaši Rīgas reģionu, ir vismazākais nekomplekts, bet ir. Kopumā tas ir lielāks nekā 20 štata vietas. Tādēļ šis risinājums, ka mēs piešķirsim papildu štata vietas, nenodrošina to, ka mēs tās nokomplektēsim.

Tas, kas ir tiešām jārisina, ir tie jautājumi, par kuriem mēs diskutējām, – par šīm sociālajām garantijām un atlīdzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Atgādinu, ka komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 27, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 74. – apvienotā saraksta priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir vērsts uz vardarbības apkarošanu. Pagājušajā nedēļā pēc daudzu stundu garām debatēm Saeima pieņēma Stambulas konvenciju. Bet mēdz sacīt: papīrs pacieš visu. Un vardarbības apkarošanā beidzot no vārdiem ir jāķeras pie darbiem. apvienotais saraksts ir iesniedzis priekšlikumu elektronisko upura aizsardzības aproču iegādei viena miljona 200 tūkstošu eiro apmērā.

Pēc Valsts policijas informācijas šobrīd Latvijā ir vairāk nekā četri tūkstoši varmāku un tikpat daudz arī varmāku upuru, kuriem ir noteikta pagaidu aizsardzība. Aptuveni 500 no šiem varmākām regulāri pārkāpj tiem uzliktos ierobežojumus.

Valsts policijai darbam būtu nepieciešamas speciālas aproces, kuras nodrošinātu kontroli un informāciju par varmākas tuvošanos upurim. Šādi policijai būtu iespēja savlaicīgi reaģēt un novērst vardarbību, kā arī iegūt pierādījumus par tuvošanās ierobežojumu pārkāpumiem 500 metru attālumā, dodot iespēju pret varmāku uzsākt kriminālprocesu.

Apvienotais saraksts ir iesniedzis priekšlikumus budžetā, lai Valsts policijai būtu iespēja iegādāties aptuveni 400 šādu aproču komplektu, tādā veidā būtiski palielinot upuru aizsardzību no varmākām. Ja Latvijā policijas rīcībā jau būtu šādas aproces, visticamāk, vardarbības upuru Latvijā būtu krietni mazāk un, iespējams, arī Rusiņa paveiktā nežēlīgā slepkavība nebūtu notikusi.

Šī apvienotā saraksta priekšlikuma realizēšanai vajadzīgā summa nav pārāk liela, ja mēs salīdzinām ar slavenajiem Krišjāņa Kariņa lidojumiem. (Aplausi. Ovācijas.)

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, es aicinu: lūdzu, klusāk. (Dep. E. Smiltēns: “Lūdzu apvienot!”)

Deputāti neiebilst debašu laika apvienošanai.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi, šis ir tas īstais moments (Starpsauciens.), kad jūs visi parādīsiet to, vai jautājums, kas tika pēdējā gadā uzlikts gandrīz kā galvenā problēma Latvijas valstī – vardarbība pret sievietēm... vai jums ir patiesa vēlme risināt šo problēmu, vai viss, ko jūs mēnešiem esat runājuši un runājuši, ir bijis, piedodiet, tukša muldēšana. (Starpsauciens.) Balsojāt par Stambulas konvenciju, kas ir papīrs, kas nedod tieši neko praktisku, bet šis priekšlikums – par 1,2 miljoniem eiro nodrošināt Valsts policijai 400 aproces – nozīmētu, ka tas ir tieši tik daudz, cik vīriešu pārkāpj šo pagaidu aizsardzību jeb tuvošanās aizliegumu sievietei... kuri būtu jāmonitorē, kuriem pēc tam būtu jāierosina kriminālprocess, kas fiziski atturētu šos vīriešus no tālākas pārkāpumu izdarīšanas, no vardarbības izdarīšanas pret sievieti.

Latvijā četri tūkstoši vīriešu izdara vardarbības aktus pret sievieti, četri tūkstoši ir tie, kas nonākuši policijas redzeslokā, no tiem 400–500 pārkāpj šo tuvošanās aizliegumu, bet policijai vajag reālas iespējas monitorēt, fiksēt... juridiski fiksēt šos gadījumus, lai varētu rosināt kriminālprocesu, lai šie cilvēki reāli atbildētu par saviem nodarījumiem. Rusiņa kungs – gadījums, kas tika daudz cilāts publiskajā telpā... jūs to izmantojāt kā argumentu Stambulas konvencijai – tieši bija viens no tiem, kas visvairāk un aktīvāk pārkāpa šo tuvošanās aizliegumu.

Tāpēc šis balsojums parādīs, vai tas, ka jūs mēnešiem runājāt par vardarbību pret sievieti, ir tukši vārdi vai jūs esat gatavi reāli iedot instrumentus Valsts policijai, lai vardarbību novērstu. 1,2 miljoni eiro – tas ir mazāk, nekā Kariņš iztērējis lidojumos. (Aplausi. Starpsaucieni.)... un tam ir tieša kopsakarība, jo Krišjānis Kariņš iztērēja 1,36 miljonus lidojumos. Šis ir prasījums par 1,2 miljoniem. Ja Kariņa kungs būtu izvēlējies komercreisus pat biznesa klasē, mums tieši pietiktu 1,2 miljoni naudas, lai šodien šo pieprasījumu apmierinātu. Šis ir simbolisks balsojums Latvijas Republikas Saeimā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

Kolēģi, es jūs lūdzu – mazliet klusāk! Patiešām. Kolēģi! Paldies.

R. Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu precizēt. Tātad pirmām kārtām teica: vai iedosim šo rīku policijai? Jā, iedosim! Valsts policija, protams, ir strādājusi, lai atrastu efektīvāko tehnisko risinājumu. Tas ir atrasts burtiski nesen. Varu apliecināt, ka ir nepieciešami grozījumi divos likumos. Grozījumi ir jau izskatīti darba grupā ar Tieslietu ministriju un tiks virzīti uz Saeimu. Šim nolūkam nākamajam gadam ir nepieciešami 1,5 miljoni eiro, un tas tiks nodrošināts, ja arī nepieciešams, no konfiskācijas fonda. Tā ka viss iet savu ceļu un nav ne mazākās aizkavēšanās, lai šo rīku iedotu policijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, 11. oktobrī Eiropas Padomē premjers visai pasaules sabiedrībai atklāja, ka viņa valdība esot atkāpusies tieši Stambulas konvencijas ratifikācijas jautājuma dēļ. 14. augustā premjers paziņoja par atkāpšanos un valdība demisionēja.

Es pārlasīju premjera oficiālo informāciju par demisiju, bet neatradu, ka viņš būtu demisionējis tāpēc, ka Latvija nepietiekami cīnās ar vardarbību pret sievietēm. Acīmredzot nevis vardarbība pret sievietēm ir tas, kādēļ demisionēja valdība, jo, ja valdībai interesētu cīnīties ar vardarbību pret sievietēm un tā būtu valdības prioritāte numur viens, tad Valsts policijas vienības, kas cīnās ar vardarbību, īpaši ar vardarbību pret sievietēm, būtu dāsni finansētas un pilnībā nokomplektētas, taču mēs zinām, ka Valsts policija cīnās ar finansējuma trūkuma radītajām problēmām un nespēj pat pilnībā nokomplektēt policijas struktūras, kurās nereti trūkst pat 40 procentu un vairāk darbinieku. Vai tā izskatās cīņa pret vardarbību pret sievietēm? Tā ir valdības prioritāte? Ja valdības prioritāte būtu tā Stambulas konvencijas daļa, kas paredz cīnīties pret vardarbību pret sievietēm, tad jau, pat nespējot panākt pašas konvencijas ratifikāciju, Jaunā VIENOTĪBA, būdama pie varas, varētu parūpēties par Valsts policijas nodrošināšanu ar līdzekļiem pilnībā, lai Valsts policijas kapacitāte reaģēt uz vardarbību pret sievietēm būtu nodrošināta pilnībā.

Atbalstu šo priekšlikumu. Naudu, kas izlietota lidojumiem, atdosim cīņai pret vardarbību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, es atbalstu tādu tehnisko līdzekļu kā aproču izmantošanu. Un es vēlos informēt, ka 9. maijā Juridiskās komisijas sēdē, piedaloties policijas priekšniekam, izskanēja priekšlikums veidot... ieviest šādu instrumentu.

Mēs pirms tam apmeklējām Valsts probācijas dienestu un ar lielu entuziasmu teicām – darām to! Bet ko mēs atklājām? Aproces, ko izmanto Valsts probācijas dienestā, īsti neder, jo tur princips ir kāds – cilvēks nedrīkst atstāt telpu, kurā viņš atrodas, taču šeit – nedrīkst tuvoties. Līdz ar to mēs neatbalstījām maijā un nolēmām domāt, kā to visu var nodrošināt.

Nesen es runāju ar policijas priekšnieku, un viņš informēja, ka ir atrasti tehniskie risinājumi un tādas pareizas aproces. Viņi plāno, viņi vēlas tieši, lai no 1. janvāra, 2025. gada 1. janvāra, būtu iespējams tās izmantot. (Starpsauciens.) Jā, policijai tieši... tā ir policijas... redziet, tie cilvēki, kas reāli strādā, kas saprot, kā piemērot šo instrumentu, tas ir jauns. Svarīgi tieši tad labot likumu, paredzot, kā mēs to izmantosim, jo tas nav drošības līdzeklis. Tie, kas reāli strādā, viņi strādā nevis ar saukļiem, bet praktiski piemēro šo instrumentu.

Es ļoti ceru, ka tieši no 2025. gada mēs varēsim to izmantot. Bet startēsim nākamā gadā vidū. To mums saka eksperti, un, es domāju, ir svarīgi ieklausīties un atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi, deputāti! Es no visas sirds aicināšu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, bet ar vienu mazu piebildi – lūdzu, vienu no tām aprocēm rezervējiet ārlietu ministram Kariņam tanī brīdī, kad viņš tuvosies privātajām lidmašīnām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Prezidij! Es domāju, ka reti kurš savā iekšienē neatbalsta šo pasākumu, tikai jautājums par izpratni. Par izpratni, vai mēs cīnāmies dinamiski kā šī valdība, ātri pieņemam lēmumus 15 minūtēs, dodam priekšlikumus un vienā dienā apstiprinām konvenciju, vai tikpat dinamiski mēs varētu domāt, kā atrast bišķiņ vairāk nekā miljonu, lai īstenotu sieviešu aizsardzību.

Ministrs teica vienu – ka būs, Judina kungs teica otru – ka būs pēc gada. Tātad gadu lai ir vardarbība. Es pareizi jūs uztvēru? (Starpsauciens.) Jā, vienmēr ir atrunas, ko mēs nevaram izdarīt.

Deputāti, cienījamie, sāciet domāt, ko mēs varam izdarīt, nevis ko mēs nevaram izdarīt! Jūs esat simts gudrās galvas, nu tad sāciet domāt ar galvu, nevis ar citām vietām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 21, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 75. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Valsts policijai nepieciešams papildu finansējums, lai paaugstinātu algas, kā arī pabalstu, apdrošināšanas un ar uzturēšanos ārvalstī saistīto izdevumu apmēru Valsts policijas amatpersonām, kuras nodrošina Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību apsardzi ārvalstīs. Kā ministrija skaidro, ir iesniegts 2024.–2026. gada prioritārā pasākuma pieteikums – pabalstu un kompensāciju apmēra palielināšana amatpersonām, kuras apsargā Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, un šim pasākumam 2024. gadā un turpmāk ik gadu ir nepieciešami 756 126 eiro.

Cik zināms, Ministru kabinetā šāds prioritārais pasākums netika atbalstīts. Tāpēc lūdzu atbalstīt. Vai varbūt ministrs var skaidrot, kāda ir situācija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 22, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 76. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 77. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 78. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Glorija Grevcova.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Mans priekšlikums ir par to, lai piešķirtu papildu finansējumu...

Sēdes vadītāja. Šis ir 78. – Zivtiņa kunga priekšlikums. (Starpsaucieni; Starpsauciens: “Par iepriekšējo balsojumu… es solīju vairāk nedebatēt!”)

Grevcovas kundze, vai jūs gribat debatēt par Zivtiņa kunga priekšlikumu? (Dep. G. Grevcova: “Nē, nē.”) Labi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 79. – deputātes Grevcovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Glorija Grevcova.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, tagad būs īstais. Mans priekšlikums ir par to, lai piešķirtu papildu finansējumu Iekšlietu ministrijai un šos līdzekļus novirzītu ugunsdzēsēju algu palielināšanai.

Es domāju, šeit kolēģi no opozīcijas jau ir stāstījuši, cik sarežģītā situācijā atrodas iekšlietu struktūras darbinieki, un viņi tiešām sauc pēc palīdzības. Mēs zinām, kāda un cik traģiska situācija ir valstī. Jaunais glābējs, glābēja palīgs, iestājoties darbā pirmos divus ar pusi mēnešus apmācības laikā saņem... pat nesaņem tos 650 eiro uz rokas, un pirmajā laikā glābēja palīgs saņem 670 eiro uz rokas. Tas ir jau ar visām piemaksām un par visu darbu nakts maiņās. Nu tā nav cieņpilna attieksme!

Jā, summa ir milzīga, summa ir liela. Taču opozīcijas partijas piedāvāja faktiski identiskus piedāvājumus. Tos varēja apvienot vienā un atrast līdzekļus. Vai šis ir neparedzēts gadījums? Jā, jo summa ir liela. Taču arī problēma šajā nozarē ir milzīga, un tā ir jārisina. Ugunsdzēsēji ir cilvēki, kuri nesaņem cieņpilnu atalgojumu, lai gan viņu darbs ir saistīts ar risku, viņi riskē ar savu dzīvību mūsu visu dēļ – to, kas atturas, to, kas balso “pret”, visu to dēļ, kas saka, ka nav naudas. Viņi, neskatoties uz to, pilda savus pienākumus un katru dienu kādu glābj. Un tā ir runa par mūsu valsts iekšējo drošību, jo budžets ir tieši par šo.

Šie cilvēki bieži vien ir spiesti strādāt un lielākoties strādā otrajā un trešajā darbā, lai varētu uzturēt savas ģimenes. Viņi nepamet savu profesiju. Šie cilvēki ir varoņi – varoņi, kuri mūs ikdienā glābj. Viņi ir pelnījuši no mums cieņpilnu attieksmi un cieņpilnu atalgojumu.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

R. Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu tikai vēlreiz atgādināt: jā, glābšanas dienests ir ļoti svarīgs, bet visi mūsu dienesti ir ļoti svarīgi, un mēs nevaram izdalīt vienu dienestu atrauti. Mēs runājam par amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Ja atalgojumu un sociālās garantijas mēs nevarējām atrast tādā apjomā, kādā tiek prasīts... kā jau es minēju, lai mēs risinātu atlīdzības jautājumu un izlīdzinātu sociālās garantijas, bija nepieciešami 250 miljoni uz nākamo gadu. Šādu summu vienā gadā mēs nevarējām atrast.

Otrs, ko es gribu teikt, – tomēr daudzas lietas notiek arī uz labo pusi. Attiecīgi, pateicoties arī iepriekšējam iekšlietu ministram, glābšanas dienesta transportlīdzekļi tiks pilnībā nomainīti, kopumā tiek veidoti 34 jauni krīzes pārvaldības centri, kuros tiks apvienoti operatīvie dienesti, tai skaitā, protams, arī glābšanas dienests.

To mēs varējām izdarīt un spējām izdarīt, tāpēc ka tas ir ārpus budžeta deficīta bilances. Savukārt atlīdzība diemžēl tur nav iekļaujama. Tādēļ vēlreiz uzsveru, ka mums ir jāvirza... un tikai un vienīgi visu dienestu vienota atlīdzības un sociālo garantiju uzlabošana, ko es, sākumā uzstājoties, arī teicu... ka mēs to darīsim, tā ir prioritāte. Nākamajā vidēja termiņa... mēs pilnīgi noteikti atradīsim līdzekļus, lai nopietnāk atbalstītu mūsu dienestus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 19, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 80. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Igors Judins.

I. Judins (ST!).

Kolēģi! Mūsu priekšlikums – samazināt valsts kapitālsabiedrību padomju un valžu locekļu atalgojumu, rast finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku virsstundu darba apmaksai.

Uzskatu, ka situācija ar virsstundu apmaksu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ir neciešama. Cik es zinu, Valsts policija virsstundas apmaksā gandrīz pilnā apjomā, bet... nevaru apgalvot, ka visās, bet ļoti daudzās ugunsdzēsēju nodaļās virsstundas netiek apmaksātas vispār, bet to vietā tiek piešķirtas brīvdienas. Vai ne, Kozlovska kungs? Turklāt brīvdienas tiek dotas nevis tad, kad vajag ugunsdzēsējam, bet tad, kad tas ir izdevīgi vienības komandierim.

Kolēģi, cienīsim ugunsdzēsēju tik svarīgo un bīstamo darbu!

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Paldies ministra kungam par to, ka viņš katru reizi iziet un cenšas pamatot savu pozīciju. Tas tiešām ir cieņas vērts. Ierosinājums un ideja ir ļoti konstruktīvi. Paldies jums par to.

Šajā konkrētajā gadījumā viens jautājums (varbūt ar laiku jūs arī atbildēsiet): kur vēl Eiropā ir tāda prakse – maksāt drošības dienesta darbiniekiem ar atpūtu? Es, goda vārds, nezinu. Uz doto momentu mēs reāli Iekšlietu ministrijas darbiniekiem maksājam ar atpūtu. Pastrādāji – atpūties; kad atpūtīsies – nāc atpakaļ vēlreiz pastrādāt. Tas, manā skatījumā, ir diezgan dīvaini.

Mūsu konkrētais priekšlikums – viennozīmīgi ir pateikts, ka mēs rosinām turīgiem valsts darbiniekiem bišķiņ padalīties... nu, manā skatījumā, tas būtu absolūti loģiski. Piemēram, “Tet” valdes locekļiem gadā ir 259 tūkstoši, “Latvenergo” valdes locekļiem – 200 tūkstoši, “Sadales tīkla” valdes locekļiem – 150 tūkstoši. Ja mēs paskatāmies kopā – tāds turīgs pūlītis, tie ir kādi 40 cilvēki.

Ja mēs bišķiņ viņiem atņemsim... nu, viņam mēnesī alga ir 10 tūkstoši... nu, samaksāsim viņam piecus tūkstošus un pusīti nosūtīsim cilvēkiem, kas mūs sargā katru dienu. Vai arī piedāvāsim šiem, teiksim tā, treknajiem valsts pārvaldes darbiniekiem strādāt par atpūtu. Viņš pastrādāja “airBaltic” padomē, atnāca uz mājām, pagulēja, pēc tam atpakaļ uz lidostu pastrādāt... kaut kā tā. Mūsu nabagiem policistiem vai VUGD darbiniekiem taču sanāk to darīt.

Tāpēc es domāju, ka šis piedāvājums ir loģikas un taisnīguma pilns. Un balsojums par to nav balsojums par naudu, bet par to, kā tu redzi savu valsti.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Atgādinu, komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 24, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 81. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča. (Dep. R. Petraviča: “Lūdzu apvienot debašu laikus!”)

Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

R. Petraviča (LPV).

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ar esošajiem personāla resursiem nevar nodrošināt dzīvības glābšanas spējas visās teritoriālajās struktūrvienībās. 2023. gada oktobrī VUGD vakantas bija 347 no 3035 jeb 11,4 procenti no amata vietām.

Situācija gada laikā personāla nodrošinājuma jomā nav mainījusies, un tas rada problēmas savlaicīgai reaģēšanai uz notikumiem un kvalitatīvai palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem. Darbaspēka resursu visvairāk trūkst ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veikšanā, kā arī vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma tālruņa 112 darbības nodrošināšanai, kas attiecīgi ir ugunsdzēsēja glābēja, ugunsdzēsēja glābēja (autovadītāja) un dispečera amats.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aprēķinājis, ka, aizpildot vakantās amata vietas, dzīvības glābšanas spēju nodrošināšanai visās teritoriālajās struktūrvienībās nepieciešams palielināt amata vietu skaitu par 263 amata vietām, protams, ar attiecīgu finansējumu, lai nodrošinātu vismaz 18 dežūrmaiņu amatpersonu amatus teritoriālo struktūrvienību posteņos, kā arī vismaz 36 dežūrmaiņu amatpersonu amatus teritoriālo struktūrvienību daļās, kas dislocētas novadu pilsētās.

“VUGD jau ilgstoši meklē risinājumu, lai noturētu iedzīvotājiem sniegtā pakalpojuma kvalitāti, neapdraudot ugunsdzēsēju glābēju veselību un drošību.” To teica bijušais VUGD priekšnieks ģenerālis Āboliņš.

Atsevišķu posteņu darbības apturēšana ir viens no galīgajiem līdzekļiem, bet 12 procentu vakantu amatu jeb gandrīz 400 nodarbināto iztrūkums savienojumā ar 160 nodarbināto ilgstošu prombūtni ir milzīgs izaicinājums. Pirmajā ceturksnī, lai nepārsniegtu saprātīgu virsstundu skaitu, autocisternā uz notikuma vietu bieži devās divi, nevis trīs ugunsdzēsēji glābēji, pārkāpjot darba aizsardzības prasības un palielinot traumu gūšanas risku. Otrajā ceturksnī strauji auga virsstundu skaits, kuras apmaksātas, pārskatot izdevumus, tas ir radījis pārslodzi, kas ilgstoši nav pieļaujama. Šī gada pēdējos mēnešos līdzekļu virsstundu apmaksai VUGD budžetā nav, un vairākās struktūrvienībās tas nerisinātu kritisko personāla trūkumu, jo, plānojot resursus, ir jāievēro arī tomēr likumdošanā noteiktie atpūtas laiki un maksimāli pieļaujamais virsstundu skaits.

Personāla piesaiste ir problemātiska, jo piedāvātais atalgojums ir nekonkurētspējīgs, īpaši salīdzinot ar aizsardzības nozari vai privāto sektoru. Stājoties dienestā un līdz kvalifikācijas iegūšanai ugunsdzēsēju glābēju mēnešalga ir no 780 līdz 880 eiro pirms nodokļu nomaksas, ugunsdzēsēju glābēju (autovadītāju) atalgojums ir 850 līdz 950 eiro pirms nodokļu nomaksas. Savukārt Nacionālie bruņotie spēki karavīram pirmajā gadā piedāvā jau 1400 eiro neto mēnešalgu, uzturdevas, dzīvokļa īres un komunālo maksājumu kompensāciju, kas ir divreiz vairāk nekā 672 eiro neto mēnešalga, piemaksas par speciālo dienesta pakāpi un nakts darbu ugunsdzēsējam glābējam.

Līdz ar to tikai atbilstošs atalgojums spēs noturēt šobrīd strādājošos un motivēt cilvēkus izvēlēties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu par savu dienesta vietu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

R. Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Priekšlikums bija par sociālo garantiju – uzturdevas un īres pabalsta – piešķiršanu glābšanas dienestam. Vēlreiz atgādināšu, ka mēs nevaram izdalīt atsevišķu dienestu. Tai pašā laikā tika pieminēts arī tas, ka uz notikuma vietu izbrauca divi ugunsdzēsēji, un attiecīgi tam bija pieprasīts arī finansējums.

Es vēlos atgādināt – no rīta, kad pirmo reizi uzstājos, es minēju tieši šos 2,5 miljonus, kas ir piešķirti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nākamajā gadā, lai komplektētu papildus 105 štata vietas, kuras jau ir sadalītas pa reģioniem, lai nodrošinātu tieši to, ka uz notikuma vietu izbrauc vismaz trīs glābēji. Ir vienošanās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāju un Finanšu ministriju – ja šī komplektācija norisināsies pozitīvi, tad tiks rasts arī finansējums papildu štata vietu piešķiršanai, kas tiešām sākotnēji bija aptuveni 280 štata vietas.

Tā ka pašlaik finansējums ir piešķirts, lai šis process tiktu uzsākts. Jautājums, kā tas norisināsies, zināmā mērā ir glābšanas dienesta vadības pusē, un dienesta priekšnieks Baltmaņa kungs apliecināja, ka viņš spēs to izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 81. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 14, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 82. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Priekšlikums paredz piešķirt papildu līdzekļus aprīkojumam darbam elpošanai nepiemērotā vidē: 2024. gadā – 360 tūkstošus, attiecīgi 2025. gadā – 355 tūkstošus un 2026. gadā – 390 tūkstošus. Lai glābēji varētu pildīt savus pienākumus, neriskējot ar savu dzīvību un veselību, ir nepieciešams arī atbilstošs aprīkojums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Atgādinu, komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 12, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 83. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Igors Judins.

I. Judins (ST!).

Mūsu priekšlikums ir par finansējumu ugunsdzēsības un glābšanas un civilās aizsardzības amatpersonu nodrošināšanai ar formas tērpiem. Tā kā Reira kungs apgalvoja, ka nauda ir piešķirta un katru gadu tiek piešķirta pilnā apjomā, pat paliek pāri, tad rodas jautājums: kur ir formas tērpi ugunsdzēsējiem? No formas tērpu esības ir atkarīgas ne tikai ugunsdzēsēju darba ērtības, bet arī viņu drošība, veselība un dzīvība.

Es bieži komunicēju ar ugunsdzēsējiem. Vai jūs zināt, ko nozīmē būt ar vienu formas tērpa komplektu un dzēst ugunsgrēku ziemā, sala laikā? Pēc ugunsgrēka dzēšanas puiši pat nevar apsēsties, jo sasalst tā saucamā bajovka. Un ko darīt, ja viņiem jābrauc uz vēl vienu ugunsgrēku?

Kozlovska kungs, ja jūs tagad no tribīnes dosiet solījumu, ka gada laikā visi ugunsdzēsēji tiks nodrošināti ar formas tērpiem pilnā apjomā, mūsu frakcija atsauks savu priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 83. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 44, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 84. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 85. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Nē, es lūdzu balsot!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 85. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – nav, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 86. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Lai paaugstinātu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm motivāciju turpināt dienesta pienākumu izpildi, kā arī piesaistītu dienestam augsti kvalificētus speciālistus un mazinātu nevienlīdzību... kā jau es iepriekš minēju, militārpersonām, karavīriem, kompensācijas ir paredzētas 400 eiro uzturdevai un 250 eiro telpu īrei un komunālajiem maksājumiem... tad šis priekšlikums aicina piešķirt arī Valsts robežsardzes amatpersonām mēnesī uzturdevas kompensāciju 300 eiro apmērā un kompensāciju dzīvojamās telpas īrei 250 eiro apmērā.

Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju un Zemessardzi cīnās jau ilgu laiku ar robežpārkāpējiem, un jāsaprot, ka cilvēki strādā bez atvaļinājumiem, nelegālie imigranti kļūst arvien agresīvāki, un nav prognozējams, kad migrantu plūsma varētu mazināties, un robežsardzei nāk palīgā pat mūsu kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs varētu stiprināt atbalstu savas robežsardzes amatpersonām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

R. Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi, neatkārtošos, bet par to, ka vienota sistēma visiem dienestiem... Runājot tieši par Valsts robežsardzi, tiešām jāpiekrīt, ka mēs nevaram prognozēt, cik ilgi būs šāda darba intensitāte mums jānodrošina, un tieši tādēļ, prognozējot, ka saglabāsies nepieciešamība intensitāti uzturēt līdzšinējā līmenī, valdība ir piešķīrusi vairāk nekā 10 miljonu eiro, lai atbalstītu Valsts robežsardzes darbiniekus un Valsts policijas darbiniekus, kas ir iesaistīti, un lai nodrošinātu viņiem attiecīgas piemaksas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Paldies.

Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 86. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 15, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 87. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Nu, lai izbeigtu iekšlietu ministra cepināšanu, šis būs pēdējais gājiens.

Augsti godātais ministr! Mēs šobrīd strīdamies par divām dažādām lietām: ir jautājums par to, kas ir piešķirts, un jautājums par to, kas ir iztērēts un ko darbinieki ir redzējuši tepat, uz zemes. Viņi to naudu nav redzējuši.

Man vispār tāda sajūta, ja godīgi... teiksim tā, ja mēs skatāmies uz mūsu priekšlikumu, uz to budžetu. Dīvaini.

Budžets, piemēram, tūkstotis. Pirms 10 gadiem mums bija 10 darbinieki, tagad mums budžets ir tas pats tūkstotis, bet mums ir pieci darbinieki un mums ir iztrūkums. Pa lielam tiem pieciem darbiniekiem, kas ir palikuši, jāsaņem divreiz lielāka alga, jo budžets taču palicis, tas nav mazāks. Ja darbinieku mazāk, tad algai ir jābūt divreiz lielākai.

Man ir jautājums ministram, kas atbild par naudiņu. Tā nauda vispār eksistē kontā vai eksistē tikai uz papīra? Nu, tā ir elementāra loģika, un man liekas, ka tā ir absolūti taisnīga. Darbinieku skaits samazinās, nauda budžetā palielinās, sausais atlikums kabatā – nulle.

Manā skatījumā, nav labi, jo dotajā momentā man sajūta tāda, ka mums valstī ir trīs dienesti – Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, jo tās ir trīs struktūras, kuras ir nodrošinātas, saņem absolūtu atbalstu un, ja nepieciešams, arī piemaksas.

VUGD, manā skatījumā, ir tā struktūra, kurā strādā tie dīvainie cilvēki, kuriem rūp tas dīvainais augļu PVN. Man liekas, kaut kas tāds. Vai tāpēc mēs par to absolūti nedomājam?

Tāpēc, ministra kungs, es vēršu jūsu uzmanību – otro reizi esot amatā, jāizdara kaut kas nopietns. Un šajos konkrētajos priekšlikumos – gan 83., gan 87. – mēs parādām gan avotu, gan norādām uz akūtu nepieciešamību pievērst jūsu uzmanību konkrētiem tēriņiem, kuri nav nekāda greznība. Tas ir izdzīvošanas jautājums.

Un man ir vēl viens liels lūgums. Paskaidrojiet, lūdzu, parastiem darbiniekiem, kā sanāk, ka jūs štata vietas samazināt, nauda paliek tāda pati, bet alga paliek tikai varbūt mazāka tādēļ, ka cenas aug uz augšu, bet nekas neiet uz priekšu?

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

R. Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Nu jā, Rosļikova kungs. Tās cepināšanas noslēgumā es gribētu pateikt, ka tomēr, ja paskatāmies pa gadiem, tā atlīdzība pieaug. Savukārt tā nauda, ko jūs pareizi norādāt attiecībā uz iztrūkumu, kur ir nekomplekts, protams, dienesti izmanto gan virsstundu apmaksai, gan citām atlīdzības pozīcijām. Protams, inflācija, piekrītu, it sevišķi šogad – 10 procenti. Faktiski tas nozīmē, ka šie 10 procenti, es domāju, ne tikai iekšlietu dienestos, bet arī daudz kur citur...

Savukārt, ja mēs skatāmies uz nākamo gadu – ja prognozes piepildīsies un inflācija būs 2 procenti, kā jau sākumā minēju, tomēr jārēķina arī šis piecgadnieku pabalsts. Kopumā 27 miljoni plus 36 miljoni – tas veido attiecīgi tuvu 70 miljoniem. Manā skatījumā, mēs gribam vai ne, kā to kāds interpretē, bet es uzskatu, ka tas nākamajam gadam ir aptuveni 20 procentu pieaugums.

Tādēļ arī es teicu, ka valdība pilnīgi noteikti risinās, jo šī piecgadnieku pabalsta 2025. gadā nebūs, līdz ar to, protams, uz 2025., 2026., 2027. gadu mums jārisina šie jautājumi. To mēs arī darīsim.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Paldies.

Atgādinu, ka komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 33, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 88. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Priekšlikums paredz 2,8 miljonus novirzīt, lai uzlabotu materiāltehnisko nodrošinājumu bezpilota lidaparātu aprīkojuma iegādei un mobilo videonovērošanas kompleksu nomaiņai. Tas paredzēts, lai veicinātu Iekšlietu ministrijas darbinieku mobilitāti un darba efektivitāti, kā arī stiprinātu valsts aizsardzības spējas.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 88. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 28, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 89. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 90. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 91. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 92. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 93. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 94. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Priekšlikums paredz piešķirt papildu finansējumu Iekšlietu ministrijas ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Iekšlietu ministrijas valdījumā ir 648 ēkas, un aptuveni 70 procentiem no kopējā ēku skaita ir jāmaina apkures iekārtas, gandrīz visās ēkās ir jāveic energoefektivitātes pasākumi, kā arī nepieciešams veikt ēku jumtu remontu un Valsts policijas visu ieroču glabāšanas telpu sakārtošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 94. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 16, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 95. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Priekšlikums, lai paaugstinātu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm motivāciju turpināt dienesta pienākumu izpildi, kā arī lai piesaistītu dienestam augsti kvalificētus speciālistus un mazinātu nevienlīdzību kompensāciju apmērā.

Kā jau es iepriekš ziņoju par policijas darbiniekiem, Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienestu, tad šī kompensācija – uzturdevas kompensācija 300 eiro apmērā – ir paredzēta Iekšējās drošības biroja amatpersonām.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Paldies.

Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 95. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 20, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 96. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 97. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 98. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 99. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 100. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 101. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Jekaterina Drelinga.

J. Drelinga (ST!).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs šajā priekšlikumā pieprasām tikai 16 miljonus pierobežas skolām. Mēs uzskatām, ka tas ir pavisam niecīgs ieguldījums Latvijas reģiona attīstībā, jo šīs skolas pilda milzīgu uzdevumu un ir vitāli svarīgas bērniem un ģimenēm, kas dzīvo nevis pilsētās, bet pilsētu... pierobežā un reģionos.

Skolas esība – tas ir ieguldījums reģiona attīstībā un cilvēku palikšanā reģionā. Saglabāt ģimenes pierobežā – tas ir mūsu uzdevums.

Gribu arī atzīmēt, ka lielākā daļa mūsu iedzīvotāju nevar atļauties apmeklēt skolas pilsētās. Tam ir vairāki iemesli: ģimeņu finansiālais stāvoklis, attālums no mājām līdz skolai un nepieciešamība pamest savas mājas. Šis papildu finansējums varētu daļēji atrisināt skolu tehnisko stāvokli, pedagogu atalgojumu, jaunu speciālistu ienākšanu sistēmā, mācību kvalitātes līmeņa celšanu un citas problēmas, ar ko sastopas noteiktās skolas.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Atgādinu, ka šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 102. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 103. – frakcijas “apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi! No Apvienotā saraksta būs trīs līdzīgi priekšlikumi par pedagogu atalgojumu.

Es varu lūgt divas minūtes... pagarināt līdz septiņām minūtēm? Un par pārējo... tad es kāpšu par katru priekšlikumu runāt piecas minūtes. Okay, labi, sapratu.

Tātad, cienījamie kolēģi, šis priekšlikums pēc būtības ir... es domāju, kā jums vienkāršāk izstāstīt, jo Izglītības un zinātnes ministrija runā tik ļoti sarežģīti.

Respektīvi, situācija ir tāda: pēc streika mēs esam vienojušies par likmes paaugstināšanu. Likmi mēs paaugstinām par konkrētu ciparu, piemēram, par 120 eiro. Katri 10 eiro izmaksā konkrētu ciparu mēnesī, un tā mēs veicam aprēķinus, kāda ir mums vajadzīgā kopējā summa.

Tātad Izglītības un zinātnes ministrija sarēķinājusi, ka tā kopējā summa ir aptuveni virs 90 miljoniem. Ja mēs paņemam pavisam primitīvos aprēķinus, mums trūkst 12 miljonu. Un tas jau ir pierādījies šajos četros mēnešos. Kad notika futbola spēle starp Izglītības un zinātnes ministriju un pašvaldībām, kur vienā daļā pašvaldības bija tiešām vainīgas, piemēram, Rēzeknes pašvaldība (šobrīd tā izlaboja savu kļūdu, un vajadzēja piefinansēt), bet citos gadījumos tie aprēķini pierāda to, ka šie aprēķini nav precīzi. Līdz ar to es apšaubu šo metodiku.

Tāpat kā 2022. gadā, kad bija pirmā streika vienošanās par to pašu situāciju, Izglītības un zinātnes ministrija veica aprēķinus, un tur bija parādījušies 68 miljoni, pēc tam, kad darbu sāka jaunā ministre, veica aprēķinus, tur parādījās vēl cita summa – 90 miljoni. Un nav nevienas konsekvences, kas tad ir pareizais aprēķins. Līdz ar to es arī pēc būtības... manu pārliecību apstiprināja, ka šie aprēķini nav korekti. Ziņa par to, ka, izstrādājot nākamo pedagogu algu modeli, Izglītības un zinātnes ministrija pati netiek galā, ir paņēmusi vienu no dārgākajām kompānijām, kas nodarbojas ar atalgojuma jautājumiem, samaksāja 36 tūkstošus, lai piecu mēnešu laikā izstrādātu atalgojuma... darba samaksas principu pilnveidošanu... Informācija IUB pārliecināja par to, ka tur nav īstas kārtības un nav cilvēku, kas to izdara.

Es sāku pētīt tālāk, kas vispār notiek Izglītības un zinātnes ministrijā ar atalgojuma rēķinātājiem, speciālistiem.

Lūdzu, apvienojiet laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Č. Batņa. Es atradu vēl vienu nesen noslēgtu līgumu par metodoloģijas izstrādi valsts dibināto augstskolu budžeta ieņēmumu klasificēšanai. Okay, kaut kas bija interesanti. Nākamais nesenais līgums – ievēlētā akadēmiskā personāla 2022. gada vidējā atalgojuma datu pārbaude – 25 tūkstoši. Nu, okay, tas ir skaidrs, ja kāds neprot rēķināt, jāņem ārpakalpojums. Ejam tālāk. Pats interesantākais – personāla vadības audits, personāla atlases process un tā pilnveide Izglītības un zinātnes ministrijā. Tātad personāla vadībā arī nav, kas darbojas. Līgums – 9300.

Līdz ar to es... Čakšas kundze, ja jūs tad, kad bijāt pie mums frakcijā, man atbildētu kaut kripatiņu, ka, iespējams, esat kļūdījušies, es teiktu – okay, labi, dievs ar visu, darbojieties, bet sameklējiet to kļūdu un nākamos aprēķinus vismaz rēķiniet korekti! Bet šajā gadījumā jūs ar pārliecību sakāt, ka darbojaties pareizi. Jūs nespējat izdomāt pedagogu atalgojuma jauno modeli, ņemat ārpakalpojumu, maksājat un apgalvojat, ka ir korekti. Es jums varētu konkrēti Ādažu novada piemērā pierādīt, ka jūs esat kļūdījušies aptuveni par 40 tūkstošiem mēnesī. Bet Čakšas kundzi tas neinteresē, viņa pat neklausās.

Kolēģi, ja jūs gribat problēmas ar pedagogu atalgojumu un nepietiekamo finansējumu un lai šīs problēmas turpinās arī nākamgad, varat neatbalstīt šo priekšlikumu. Ticiet man, es un mani kolēģi sekosim tam līdzi un noteikti pierādīsim, ka ministrija ir kļūdījusies.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 103. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 31, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 106. – frakcijas “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja, dāmas un kungi! Šis priekšlikums ir par 200 tūkstošu piešķiršanu Krāslavas poļu pamatskolai. Daudzi no jums ir arī deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Polijas parlamentu. Iespējams, jūs esat dzirdējuši šo stāstu sīkāk, bet tiem, kas nezina, īsumā izstāstīšu: vēl deviņdesmitajos gados Polija bija ieguldījusi skolas ēkas sakārtošanā Krāslavā, un skola ir darbojusies līdz šim. Līdzīgas poļu skolas darbojas arī Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā.

Lielākās problēmas līdz šim ir bijušas tieši ar Krāslavas pamatskolu, jo skolēnu mazāk, mazāka pašvaldība, mazāka pilsēta, grūtāk atrast arī atbilstošus skolēnus, un pašvaldība, kura jau tā ir spiesta slēgt mazās skolas, jo finansējuma trūkst (kā mēs šodien un vakar daudzreiz dzirdējām, tie iemesli ir dažādi)... Tāpēc šis aizvien ir bijis kā tāds karsts kartupelis, kas tika mētāts un tika meklēts risinājums. Polijas vēstniece ir bijusi gana aktīva, es domāju, uzrunājusi arī Siliņas kundzi. Esmu dzirdējis baumas burtiski šodien, ka, iespējams, valdība tomēr atradīs 150 tūkstošus šīs skolas atbalstam, bet man nav, kā saka, pārliecības par to. Ja Siliņas kundze var atnākt šeit un to apliecināt, tad es šo priekšlikumu varu arī atsaukt, bet šobrīd es aicinu to atbalstīt. Tie ir 200 tūkstoši Krāslavas grāfu Plāteru vārdā nosauktās poļu pamatskolas atbalstam... uzturēšanai, lai mēs pildītu arī savas saistības pret mūsu NATO partneri. Poļu karavīri ir šeit, Latvijā, viņi pēc būtības ar savu klātbūtni apliecina gatavību aizstāvēt mūs, nedod dievs, grūtā brīdī. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Vēl jo vairāk, šogad šis starptautiskais līgums starp Latviju un Poliju, kas tiek laiku pa laikam pārapstiprināts, tika pārapstiprināts, līdz ar to Latvija visaugstākajā līmenī uzņēmās saistības par to, ka mēs kā valsts rūpēsimies arī par poļu kultūru, poļu valodas apmācību, tai skaitā Krāslavas pamatskolā.

Kolēģi, aicinu atbalstīt. Tie ir 200 tūkstoši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 104. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 6, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 105. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! 105., 106. un 107. priekšlikums pēc būtības ir ļoti līdzīgi.

Vispirms gribu izstāstīt par finansējuma avotu, kas tiek norādīts visu šo triju priekšlikumu idejai. Tie ir 700 tūkstoši, ko valdība ir paredzējusi Eiropas... var teikt faktiski atzīmēšanai, ka mēs esam Eiropas Savienības sastāvā jau 20 gadus. Septiņsimt tūkstoši. Šie 700 tūkstoši ir sadalīti dažādu ministriju portfelīšos.

Šis konkrētais priekšlikums – 105. – ir saistīts ar Kultūras ministriju. Mēs Ārlietu komisijas un arī apvienotajā Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas sēdē uzklausījām ministriju pārstāvju stāstījumu, kā šie 700 tūkstoši tiks izlietoti. Godīgi teikšu īso kopsavilkumu, ka mani nepārliecināja šo 700 tūkstošu izlietošanas lietderība. Teikšu godīgi, ka ir bažas un aizdomas, ka šie 700 tūkstoši eiro tiks izmantoti tieši vai netieši saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kad ārlietu ministrs, varbūt arī citi ministri, kas izdomās startēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, varēs tieši vai netieši izmantot šo finansējumu. Manuprāt, tas nav pareizi.

Vēl viens no ministriju pārstāvju argumentiem bija tāds, ka par šo naudu tiek plānots pasākums mazākumtautību saliedēšanai Latvijas rietumu krastā – Liepājā. Man nebūtu iebildumu, ka tas notiek Liepājā vai Rīgā, vai kādā citā pilsētā, bet, ņemot vērā, ka tieši Latvijas austrumos ir vislielākais eiroskepticisms... Un to mēs varam redzēt katrās gan Saeimas, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ka Latvijas austrumu reģionā cilvēki visvairāk tomēr izjūt reģionālās nevienlīdzības ekonomiskajos rādītājus. Neesmu pārbaudījis, iespējams, pēdējos datus, bet tieši Latgalē šobrīd ir arī vislielākais eiroskepticisms visā Eiropas Savienībā. Līdz ar to, ja mēs gribam kaut kādā veidā Latvijas sabiedrībai izskaidrot, izstāstīt, cik tomēr ir labi dzīvot Eiropā, tieši tajās teritorijās, tieši tajās sabiedrības grupās būtu visvairāk šo līdzekļu jāizlieto.

Es lūdzu apvienot... papildināt ar divām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt debašu laika apvienošanai.

J. Viļums. Līdz ar to vēl gribu pieminēt arī avotu, no kurienes mēs ņemam līdzekļus. Mēs it kā paredzam izmantot 700 tūkstošus eiro atzīmēšanai, ka mēs esam Eiropas Savienībā. Bet, kolēģi, arī komisijās, kad mēs šo jautājumu iztirzājām, vairākkārt tika uzsvērts: mēs 20 gadus esam arī NATO, un šobrīd pēc būtības NATO klātbūtne mums ir vēl daudz svarīgāka. Protams, es nedrīkstu teikt... nu, nevar tā teikt, ka NATO ir daudz svarīgāka nekā Eiropas Savienības... mūsu būšana Eiropas Savienības sastāvā, abas ir svarīgas, bet drošības riski, manuprāt, šobrīd ir vēl svarīgāki. Bet, ja tie 700 tūkstoši ir paredzēti sabiedrības kaut kāda veida izglītošanai, tad tieši Latgales pusē tā būtu visvērtīgākā.

Un visbeidzot – kur šos līdzekļus, šajā gadījumā 110 tūkstošus, es piedāvāju ieguldīt? Tas ļoti tieši saistās ar Eiropas Savienību un būšanu Eiropas Savienībā 20 gadus. Eiropa ir par dažādību, par to, lai visi saprastu mūsu vērtības un tās stiprinātu. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka šajā gadījumā varētu ieguldīt nelielu naudiņu – 110 tūkstošus – latgaliešu valodas popularizēšanai, atbalstīšanai, veicināšanai bērnudārza līmenī. Izglītības un zinātnes ministrija budžetā ir paredzējusi aptuveni 160 tūkstošus, lai aptuveni 40 skolās varētu apgūt latgaliešu valodu, bet, manuprāt, arī bērnudārzos tas būtu ļoti vērtīgi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Didzis Šmits.

D. Šmits (AS).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es atbalstu šo priekšlikumu. Bet patiesībā es kāpu tribīnē runāt vairāk par finansējuma avotu. 105., 106., 107. priekšlikumā vai jebkurā citā numurā... pārdalām šo naudu no svinībām prom. Man liekas, mēs esam pietiekami pasvinējuši premjera, tagad ārlietu ministra, personā, palidojuši, pasvinējuši, pietiks. Iestāšanās Eiropas Savienībā, NATO bija jāsvin, un tā tika svinēta 2004. gadā, kad mēs iestājāmies. Kad bija beidzies aptuveni 10 gadu posms, kurā premjeri, ministri, prezidenti, diplomāti un visa Latvijas sabiedrība, kas nobalsoja referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā, bija padarījusi lielu darbu, tas tiešām bija jānosvin. Es nezinu, kā jūs, bet jo vecāks es palieku... es nesvinu dzimšanas dienas. Dzimšanas dienā es padomāju, kā man ir gājis pagājušajā gadā un kopumā.

Un tad – ko tad mēs svinēsim? Divdesmit neizmantotos gadus? Vai, stājoties Eiropas Savienībā, mēs domājām, ka pēc 20 gadiem mēs būsim pēdējie Baltijā? Ka mūs apsteigs Rumānija? To mēs taisāmies svinēt nākamgad? Manuprāt, jebkura iniciatīva Latgalē ir pelnījusi šo naudu daudz vairāk nekā vēl vienas svinības. Lidojot vai sēžot uz zemes.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Tātad 105. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 105. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 7, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 106. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es jau minēju, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir ieklausījusies Latgales deputātu kopīgajā aicinājumā un atradusi līdzekļus... aptuveni 40, nedaudz vairāk nekā 40 skolās būs iespēja apgūt latgaliešu valodu.

Un šie 50 tūkstoši šajā konkrētajā priekšlikumā varētu palīdzēt to pašu darīt, tikai jau agrāk, kā teicu, – bērnudārza līmenī.

Ja Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā ir ielikti līdzekļi Eiropas Savienības 20 gadu svinībām, manuprāt, tomēr daudz vērtīgāk būtu ieguldīt latgaliešu valodā.

Ir labi, protams, ka valdība rūpējas par ceļazīmēm. Šobrīd arī 14 tūkstoši ir paredzēti nākamajā gadā. Un tie jau sacēluši gana plašu ažiotāžu arī medijos, medijos mēs dzirdam latgaliešu valodu, bet no savas dzīves un savas sabiedriskās darbības pieredzes varu teikt, ka tieši ir svarīgi šīs vērtības, identitāti ielikt jau pēc iespējas agrākā vecumā.

Man bija paveicies, mani vecāki ar mani runāja latgaliski, līdz ar to es valodu esmu apguvis, bet mūsdienās es redzu... un redzu arī Centrālās statistikas pārvaldes datus, ka katra nākamā paaudze latgaliski runā aizvien mazāk. Protams, var pārmest vecākiem, ka viņi nepietiekami par to rūpējas un varbūt ne vienmēr izvēlas latgaliešu valodu savā ģimenē, bet man grūti viņiem pārmest kaut ko, ja valsts īstenībā nepilda savu pienākumu, kas ir ielikts Valsts valodas likumā.

Valsts valodas likumā ir norādīts, ka valsts uzņemas latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, un, ja šim mērķim nevaram atvēlēt 50 tūkstošus no tiem pašiem līdzekļiem... kur mēs gribam svinēt Eiropas Savienību, tad, manuprāt, ir ļoti grūti atbildēt maniem vēlētājiem, ko es šeit daru.

Līdz ar to... es nelūgšu papildināt manu laiku. 20 sekundēs vēlreiz gribu uzsvērt, cik šis mērķis būtu... ļoti svētīgs. Vēlreiz varu tikai atgādināt, ka tam nav nekādas ietekmes uz budžetu, tas ir budžeta neitrāls, mēs nepalielinām mūsu izdevumus, mēs nepalielinām mūsu parādu.

Aicinu atbalstīt ar 50 tūkstošiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 17, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 107. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Es nevaru atvērt... (Cenšas atvērt ūdens pudeli.) Vienkārši, tik daudz runājot, jau tiešām mute ir sausa...

Bet ja jau es nāku pēdējo reizi šeit runāt aptuveni par to pašu, tā summa visu laiku samazinās no 110 uz 50 tūkstošiem, tagad tikai 40 tūkstoši, tad droši vien es atļaušos jūs uzrunāt arī latgaliski, jo... deļ tam, ka itais vaicuojums taišni ir saisteits ar latgalīšu volūdu.

Pyrma 12 godu un piec tam pyrms 9 godu maņ daguo ite, nu ituos tribinis, pīruodeit, ka latgalīšu volūda ir cīnejuse byut Latvejā runuota jebkurā vītā. Ari Saeimā tai navar byut nikaidu rūbežu. Es prīcojūs, ka niu jau ir apmāram 15 voi 16 deputati, kas ir sacejuši zvārastu latgaliski. Mes radzam, ka tei nav sagruovuse Latvejis pamatus i nav sagruovuse Latvejis parlamentu.

Un, monupruot, tys beja ļūti lobs, pozitivs žests iz tū, ka latgalīšu volūda, Latgolys latvīšu volūda, ir myusim svareiga vysai Latvejai. Un varbyut daudzim lykās, deļ kuo tū vajag, bet tys ari veicynuova pašapziņu daudzim latgalīšim, tīm, kas lītoj latgalīšu volūdu. Maņ juopīmiņ, ka aptaujuos, kur vaicoj cylvākim: voi jius asot gotovi aizstouvēt Latvejis vaļsti, ja gadejumā byus taida vajadzeiba, tod tīši cylvāki, kas ikdīnā saimī lītoj latgalīšu volūdu, ir vysvairuok gotovi tū dareit. Skaidrs, ka viesturiski taišni latgalīšu volūdys lītuotuoji beja tī, kas dzeivoj iz latvīšu i baltīšu teritoreju rūbežom, i vysod beja gotovi aizastuovēt myusu kūpejuos vierteibys.

Leidz ar tū es aicynoju atbaļsteit itū mozū prīkšyikumu par 40 tyukstūšom, lai mes styprinuotu latgalīšu volūdu ari myusu bārnūs, kai jau saceju, bārnuduorza leimenī jau.

Un, ja jius navarat nūbolsuot “par”, tod, kai jau Zivtiņa kungs sovulaik ar citim sovim prīkšlykumim aicynuoja, vysmoz atsaturit, lai nuokušgod voi nuokušuo goda budžetā mes tūmār atrostu leidzekļus, kai varātu nūdruošynuot latgalīšu volūdys saglobuošonu ari nuokomajom paaudzem.

Paļdis. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 107. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 15, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu paziņošanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam. (Starpsauciens: “Kā vienmēr!”) Kā vienmēr.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Mūžīgais amats.

Kolēģi, reģistrējušies 87 deputāti, nav reģistrējušies 13: Raimonds Bergmanis, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Agnese Krasta, Ģirts Valdis Kristovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Ināra Mūrniece, Nauris Puntulis, Leila Rasima, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks, Jānis Vitenbergs un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, turpinām mūsu sēdi pēc pārtraukuma. Tātad esam palikuši pie likumprojekta par valsts budžeta izskatīšanu un esam tikuši līdz 108. priekšlikumam.

A. Šuvajevs. Kolēģi, tātad 108. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Jā, kolēģi, 108. un arī 109. priekšlikums ir līdzīgi, ne vienādi, bet līdzīgi, un tie ir vērsti uz Draudzīgā aicinājuma fondu. Nelielas summas – 10 tūkstoši. Tas ir pamatdarbības nodrošināšanai. Tas ir fonds, kas analizē arī lauku mazo skolu, mazo skolu un vispār izglītības rezultātus, veido reitingu, skolu reitingu un seko līdzi eksāmenu, olimpiāžu rezultātiem, rūpējas arī par labāko izglītības speciālistu apbalvošanu, godina tos un rīko skolotāju godināšanu par mūža ieguldījumu izglītībā. Šāds simbolisks, par maziem līdzekļiem, tomēr tāds veids, kā mēs pateicamies nozarei un cilvēkiem, kas iegulda savu darbu izglītības jomā.

Tāpēc aicinu atbalstīt abus – gan 108., gan 109. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 108. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 28, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 109. – frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 109. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 35, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 110. – frakcijas “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi! Maz ticams, ka jūs arī šo atbalstīsiet. Bet mazai informācijai, kāpēc šis priekšlikums ir jāatbalsta. Mēs augstākajā izglītībā neesam investējuši papildu naudu. Pēdējos divos gados kaut kāda nauda ienāk. Mūsu augstākās izglītības sistēma vispār nav tendēta uz to, kā palielināt budžeta... skaitu.

Mēs visu laiku runājam par Igauniju, Igaunija ir piemērs – Igaunijā 95 procenti ir valsts finansētas budžeta vietas, tikai piecas maksas studiju vietas. Latvijā tā proporcija ir aptuveni... bišķiņ vairāk nekā 40 procenti – budžeta vietas, 60 procenti ir maksas vietas. Un, lai jūs saprastu... mūsu ministre ļoti mīl atsaukties uz Igauniju... saka to, ka mums vajag tās 500 tāpat kā Tartu universitātē. Es tikai faktoloģiju jums stāstīšu. Fakti no pieejamiem datiem, no publiskajiem pārskatiem, no pieejamiem datiem Valsts kasē par 2022. gada kopējo budžetu. Tartu universitātes budžets ir 244 miljoni 2022. gadā. Mūsu Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes kopējais budžets ir 313 miljoni gadā. Studējošo skaits Tartu universitātē – 14 tūkstoši. Mūsu trijās lielākajās universitātēs ir 38 988. Cipari vispatiesāk norāda, ko mēs domājam par augstāko izglītību un zinātni. Tartu uzzināju... vispārējā metodoloģija, kopējie izdevumi kopējam studējošo skaitam. Tartu universitātes viena studējošā izmaksas gadā ir 16 713 eiro. Rīgas Tehniskajā universitātē – 6585, Stradiņa universitātē – 9731, Latvijas Universitātē – 8161.

Pēc būtības neinvestējot un neatbalstot vai investējot tik minimālus līdzekļus, mēs varam vienkārši sapņot par tām 500 un nemaz nepieminēt ne valdības rīcības plānā, ne deklarācijās par to, ka mēs tiecamies uz to. Tie ir tikai tukši vārdi. Neinvestējot augstākajā izglītībā un zinātnē, mūsu atpalicība būs līdz daudziem kosmosa gadiem.

Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 110. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 49, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 111. – frakcijas “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Es ceru, ka frakcija Progresīvie atbalstīs šo priekšlikumu, jo pirms gada... ne pirms gada, bet pirms astoņiem mēnešiem viņi arī sniedza tādu pašu priekšlikumu, bet bija bišķiņ mazāka summa. Tikai viens komentārs: prioritāros pasākumos bija pieprasījums uz 18 miljoniem, piešķīra nedaudz vairāk kā četrus miljonus. Bet es nesaprotu, kā tas ir... ja plānojam budžetu, tad plānojam uzreiz ar visiem cipariem.

Izglītības un zinātnes ministre trešdien mūs informēja, ka 14 miljoni būs no Eiropas fondiem. Mēs to nezinām, tāpēc šāds priekšlikums. Jo reālā nepieciešamība ir 18 miljoni, lai mēs beidzot... arī “Skola2030” varētu... teiksim, savākt šo mācību jauno saturu. Līdz ar to, ja, protams, 14 miljoni no Eiropas Savienības struktūrfondiem tiks piešķirti, tad tas situāciju izlabos, bet, piešķirot tikai 25 procentus... nu bišķiņ vairāk nekā 20 procentus no nepieciešamā, mēs joprojām saviem skolotājiem nododam ziņu: strādājiet, strādājiet, gan jau jūs izdomāsiet, ko strādāt, un mēs jums par to pat paldies dažbrīd nepateiksim.

Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Paldies. Es arī ceru, turpinot Česlava argumentāciju, ka apvienotais saraksts atbalstīs budžetu, jo šajā budžetā arī izglītības nozarei pirmo reizi ir vēsturisks pielikums. Līdz ar to, ja mums tiešām rūpētu tie jautājumi, kas... vēsturisks pielikums – otrais lielākais aiz veselības aprūpes. Ieklausieties šajos ciparos, kolēģi! (Starpsauciens: “Nesarunājieties ar zāli!”)

Ieklausieties šajos ciparos – četros gados (ja mēs ieskaitām arī šo gadu un trīs, kas ir budžetā, teiksim, ieplānoti) tas ir pusmiljards – pusmiljards kopumā četros gados! – izglītības nozarei. Protams, vēl ir daudz darāmā, to mēs visi labi apzināmies, bet šobrīd sākt tur, kur jau ir pielikts, prasīt vēl un vēl. Skaidrs, ka vajag. Bet vēlreiz – pusmiljards četros gados izglītības nozarei. Skaidra prioritāte budžetā.

Es ceru, apvienotais saraksts atbalstīs šo budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais – deputāts Česlavs Batņa otro reizi.

Č. Batņa (AS).

Nu jūs gan sasapņojušies! Lai apvienotais saraksts atbalstītu šo budžetu, jums jāatbalsta mūsu priekšlikumi. Tas ir pirmais stāsts.

Otrais stāsts. Mēs šobrīd... Pirmām kārtām mūsu priekšlikumi nekādā ziņā nebija uz valsts aizņēmuma rēķina, tie bija fiskāli neitrāli. Tas, ka Finanšu ministrijai ir savs skatījums, ka mēs tur kaut ko nepareizi vai ne tā esam izdarījuši, – tas ir kārtējais Finanšu ministrijas skatījums. Bet apgalvot to, ka šobrīdējā vajadzība skolotājiem, lai būtu visi mācību materiāli, ir aprēķināta... tie ir 18 miljoni gadā. Tātad mēs kārtējo reizi nepalīdzam pedagogiem atvieglot viņu darbu un viņu slodzes sabalansētība ar to vēl būs lielāka, viņi nestrādās tās 14 stundas no 40 stundām. Tieši tā – bēdu taka.

Līdz ar to, okay, mēs joprojām legāli pasakām, ka jums jāstrādā 50 stundas vai pat 60 nedēļā, lai jūs izpildītu savu darbu. Izcili, progresīvie! Paldies jums par skaidrojumu. Vismaz zinās, ko jūs domājat par skolotāju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Godājamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Godātā Ņenaševas kundze! Es sadzirdēju, cik daudz mums būs šoreiz izglītības nozarei. Tikai es nesaprotu, kāpēc Latgales reģions pieprasa naudu vēl un vēl skolu saglabāšanai. Tas man nav... Paskaidrojiet, lūdzu, kas... un cik naudas līdzekļos aizies uz pierobežas skolām, kur tagad katra pašvaldība, katra Latgales pašvaldība, sūdzas par to, ka trūkst finansējuma lauku skolām. Nav saprotams, kur jūs dalīsiet šo naudu, kur tā aizies. Paskaidrojiet, lūdzu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 111. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 48, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 112. – deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Priekšlikums ir par profesionālo izglītību. Grūti iedomāties biznesa vidi bez labas un efektīvas profesionālās izglītības, un saskaņā ar OECD ziņojumu “Īsumā par izglītību 2023” Latvijā ir viena no labākajām profesionālajām izglītībām Eiropā un labākā Baltijā.

Izrādās, ka no ārpuses izskatās ļoti labi. Daudzas no skolām ir sakārtotas, infrastruktūra atjaunota, iekārtas nopirktas, bet, ieskatoties dziļāk un tiekoties gan ar darba devējiem, gan ar profesionāļiem, kas māca jaunos speciālistus, un arī ar profesionālo izglītības iestāžu vadītājiem, atklājas, ka ne viss ir tik rožaini, kā no ārpuses izskatās. Un vēl tāda atziņa, ka mūsu profesionālajās izglītības iestādēs gadā tiek sagatavoti apmēram septiņi tūkstoši jauno speciālistu. Tas ir daudz par maz, un plāns, ka 50 procenti no jauniešiem dosies uz profesionālo izglītību un otri 50 uz vispārējo vidējo un tālāk – studēt, nevar tikt īstenots, jo pietrūkst gan apmaksāto mācību vietu, gan speciālistu, kas to varētu darīt, un arī pieejamība nav tā labākā.

Bet, domājot par kvalitāti, ļoti svarīgi ir iesākto – un labi iesākto –, turpināt. Un tieši to es gribu teikt par šajā, kas šobrīd noslēdzas, plānošanas periodā iesākto un no 2017. gada īstenoto projektu, ko profesionālās izglītības iestādes un uzņēmumi realizēja kopā. Darba devēju konfederācija šo projektu “Darba vidē balstītas mācības” vadīja, tur iesaistījās 4150 uzņēmumi, 40 profesionālās izglītības iestādes un 4492 audzēkņi, kas lielu daļu no teorētiskajām zināšanām ieguva uzņēmumos. Faktiski tas ir modelis, kur jaunietis, atnākot uz profesionālo izglītību, jau pēc pāris pirmajiem kursiem ļoti labi apzinās, ko viņš grib iemācīties, kāpēc, un, beidzot šo skolu, viņš ir vismaz gatavs doties strādāt. Lai nebūtu tā, kā profesionāļi bieži saka: atnāk jaunietis, ieguvis profesionālo izglītību, un pēc dažiem mēnešiem saprot, ka viņš šo darbu nevar, negrib, neprot darīt, un dodas prom. Un 85 procenti no šiem jauniešiem paliek Latvijā strādāt, strādājot tieši šajā programmā.

Diemžēl šis projekts noslēdzas, un jau no 2024. gada nav finansējuma projekta turpināšanai un šo iespēju nodrošināšanai gan jauniešiem, gan darba devējiem. Tieši tāpēc arī eksperti norāda, ka darba vidē balstītas apmācības ir ļoti svarīgas un bez atbalsta finansējuma tas noteikti lēnām izplēnēs.

Es domāju, ka tas ir jāredz Izglītības un zinātnes ministrijai, un viņi to redz, viņi ir aprēķinājuši, cik tas maksā. Tieši tāpēc šī summa – 7 368 027 eiro, kas ir paredzēta šajā priekšlikumā, – nodrošinās prakšu vietas un darba vidē balstītu mācību turpināšanu pilnā apmērā un labā kvalitātē.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 112. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 46, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 113. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labvakar jau! Mēs iesniedzām ļoti daudz priekšlikumu. Viss, kas ir saistīts ar izglītību. Kāpēc tas ir svarīgi, es domāju, nestāstīšu, jo jūs visi zināt, kāpēc. Es jums pastāstīšu vienu mazu stāstu tieši no manas dzīves, kas notiek mums pēdējo nedēļu laikā skolā.

Pēc saraksta manai meitai ir septiņas stundas, bet katru dienu no rīta mēs saņemam īsziņu par to, ka nebūs pirmās vai otrās stundas, mums nebūs sestās, septītās... tas nozīmē tikai trīs stundas dienā. Tagad mums ir 5. klase. Es domāju, ka tas nav pareizi.

Antoņina pateica, ka ir jau vairāk investīciju uz izglītību... vairāk cik, Antoņina, bija... es neatceros... četriem gadiem? Nē, vajag vēl vairāk, vēl vairāk naudiņas! Mums tur ir 113., 114., 115. un 116. priekšlikums.

Kopumā pateikšu – lūgums atbalstīt. Izglītība – tas ir pats svarīgākais.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 113. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 114. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 114. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 115. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 115. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 116. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 116. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 49, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 117. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Man jau šķiet, ka nav vērts kaut ko teikt, jo balsošanas mašīna tāpat strādā, bet tomēr pateikšu. Es ļoti ceru, ka PROGRESĪVO frakcija nobalsos tā, kā viņi solīja studentu organizācijai, kad tie tikās pie viņiem frakcijā, jo, ja mēs domājam par nākotni... mums ir jādomā par nākotni, par darbaspēku, par pedagogiem. Ja mūsu studējošajai jaunatnei būs tieši tāds pats atbalsts kā līdz šim, tad mums kā valstij nākotnes droši vien nebūs. Tas ir minimums, pats minimālākais, kā mēs varam, kā spējam atbalstīt.

Es zinu, jūs tagad apelēsiet, ka mums ir “Studētgods” daudzbērnu ģimenēm un tā tālāk... bet mums ir daudz ģimeņu, kur ir viens bērns un divi bērni, un viņi arī skaita eiro... kā no lauku reģioniem atbraukt uz Rīgu. Tāpēc es tikai rosinu: padomājam par mūsu studējošajiem, jo viņi ir mūsu nākotne, arī topošie Saeimas deputāti. Varbūt viņiem tas atbalsts ir tieši... nevis varbūt, bet viņiem tas atbalsts noteikti ir nepieciešams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 117. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 46, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 118. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi, runa ir par stipendijām. Jā, mēs sen jau neesam pacēluši stipendijas mūsu absolventiem – nākamajiem cilvēkiem, kas ies darba tirgū.

Jūs zināt, kāpēc mūsu sabiedrībā ir tik daudz slimo cilvēku, kāpēc viņi nav veseli? Un to pierāda gan OVP, gan arodslimību apstiprināšana vairākiem cilvēkiem mūsu sabiedrībā. Ziniet, kāpēc? Tāpēc, ka studējot jaunie cilvēki strādā arī pa naktīm – dienās studē, bet pa naktīm strādā.

Ja mēs stipendijas paaugstināsim tikai par 60 eiro, ko tas dos? Tas atvieglos ģimenēm neieguldīt tik daudz savos bērnos, bērni varēs mierīgi dzīvot galvaspilsētā. Un kas ir 200 eiro? Ko var izdarīt par 200 eiro? Pat noīrēt dzīvokli nevar. Jums tiek kompensācija par dzīvokļiem, bet 200 eiro – tas ir nekas. Un galvenais – tā ir motivācija, lai cilvēki nāktu uz... augstākām izglītībām, un tā ir motivācija studēt... un nebrauktu prom vai ietu darba tirgū. Mums ir vajadzīgi izglītoti cilvēki, kuri varēs vadīt mūsu valsti, vadīt mūsu uzņēmumus. Bet, ja mēs nepaaugstināsim, es nezinu, kas tālāk būs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 118. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 39, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 119. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Jā, mīļie kolēģi, es visu redzēju no iepriekšējā balsojuma. Milzīgs paldies, var redzēt, kā jūs “atbalstāt” mūsu nākotni un mūsu izglītību. 119. priekšlikums ir gandrīz tāds pats – piešķirt stipendijas tiem stipendiātiem. Tas motivēs cilvēkus iet studēt, dabūt augstāko izglītību. Es nevaru saprast – jūs esat pret mūsu jaunajiem cilvēkiem?

Lūdzu, atbalstiet! Nu nav tik liela summa! Lūdzu, atbalstiet!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 119. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 48, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 120. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Studējošo piesaisti ietekmē vairāki faktori: vai ir pieejama valsts dotēta augstākā izglītība, studentu atbalsta mehānismu klāsts un pieejamība, kā arī studiju kvalitāte un materiāltehniskās bāzes nodrošinājums, protams, arī stipendija. Šobrīd valsts stipendijas apmērs ir 140 eiro mēnesī, taču, ņemot vērā energoresursu krīzi, inflāciju un dzīves dārdzības palielināšanos, stipendijas apmēru ir nepieciešams palielināt, un to lūdz studenti.

Studenti aicina celt valsts stipendijas pēc akadēmiskajiem kritērijiem uz 200 eiro mēnesī pamatstudiju līmenī un uz 300 eiro mēnesī augstākajos studiju līmeņos. No visiem Latvijā studējošajiem par valsts budžeta līdzekļiem 2022./2023. gadā studē 31 509 studējošie. Šobrīd valsts stipendijas saņem aptuveni katrs desmitais budžeta vietā studējošais, un tie ir 3150 studējošo. Palielinot stipendijas par 60 eiro – uz 200 eiro – mēnesī, tie ir 1,8 miljoni.

Latvijas Universitātes Filoloģijas un socioloģijas institūta apkopotie dati par studentu sociālajiem un ekonomiskajiem dzīves apstākļiem Latvijā 2022. gadā liecina, ka 42 procenti pilna laika programmās studējošo semestra laikā strādā regulāri algotu darbu, 78 procenti no studējošajiem maģistrantūrā semestra laikā paralēli studijām arī strādā. Jāņem vērā, ka tikai 57 procenti no nodarbinātajiem studentiem strādā atbilstoši savai iegūstamajai specialitātei, tā gūstot nevis vērtīgu pieredzi izvēlētajā jomā, bet gan zaudējot laiku, ko varētu veltīt pilnvērtīgām mācībām. 30 procenti paralēli strādā, lai uzturētu ģimeni, 37 procenti atzīst, ka viņi nevarētu studēt, ja nestrādātu. Pētījums pierāda, ka, strādājot 20 stundas nedēļā, izglītības kvalitāte ievērojami krītas, bet Latvijā studenti strādā vidēji 29 stundas mēnesī.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 120. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 38, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. Šajā brīdī nododu ziņošanas stafeti par likumprojektu kolēģei Aivai Vīksnai.

Sēdes vadītāja. Tātad darbu turpina referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Lai nenogurtu, mazliet jāpamaina dekorācijas.

Tātad strādājam tālāk.

121. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Pirms astoņiem mēnešiem pieņēmām iepriekšējo budžetu, un visiem tā bija vienošanās, ka papildu nauda nebūs vajadzīga, bet nākamgad domāsim. Mēs šobrīd pasliktinām augstākās izglītības iegūšanu tiem studējošajiem, kuriem ir augsti rezultāti... bet, ja ir dienējuši valsts aizsardzības dienestā, tad viņiem ir prioritāte... līdz ar to viņi var palikt ārpus, malā.

Un vēlreiz – frakcija PROGRESĪVIE, īstenībā tā bija jūsu ideja, ko mēs pārņēmām un atbalstījām kā priekšlikumu pagājušajā – šī gada – budžetā. Atbalstīsiet? Tas ir retoriskas dabas jautājums. Pēc būtības summa ir stipri minimāla – 650 tūkstoši. Bet šajā gadījumā mēs tiem... bija rēķināts aptuveni 100 jauniešiem, kas, iespējams, varētu studēt, bet viņi netiktu, jo atnāktu no VAD brīvprātīgie studēt. Tas būtu, nu... mūsu gudro jauniešu situācijas nepasliktināšana. Šobrīd mēs pasliktināsim.

Tāpēc īpašs lūgums, PROGRESĪVIE, lai jūs nebūtu “regresīvi”, – atbalstiet šo pasākumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Atgādinu – komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 121. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 40, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. Nākamais – 122. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Ja nebūsiet pret, es uzreiz pateikšu par diviem – 22. un 23. priekšlikumu, jo tie ir ļoti saistīti. Un paldies arī APVIENOTAJAM SARAKSTAM, kuri jau ir parunājuši par šo tēmu, kas, manā skatījumā, ir absolūti aktuāla.

Mēs mūsu komisijā par šo problēmu runājām, tas ir, attiecībā uz valsts budžeta vietām VAD brīvprātīgi dienējošajiem. Augstskolas jau uzreiz pateica: būs problēmas, lūdzu, dodiet mums naudu, lai mēs varētu jēdzīgi un prātīgi to visu realizēt. Es izbrīnījos, kad redzēju koalīcijas deputātus, kuri ar tādām mākslīgām asarām acīs runā par atbildību, drošumu, par nepieciešamību iet dienēt. Viņiem augstskolas prasa: “Dodiet mums vismaz kaut kādu iespēju atbalstīt šos cilvēkus.” Viņi saka: “Nē, nu to mēs noteikti jums nedosim.”

Mums sanāk kaut kāda tukša politiskā raudāšana. Tiklīdz vajag reāli ieguldīt drošībā (tas ir ieguldījums drošībā!), tad uzreiz mēs mūkam prom un sakām, ka naudas nav. Mēs varam tikai paraudāt un pateikt, ka, nu, turieties, turieties!

Tāpēc es domāju, kolēģi, arī APVIENOTAIS SARAKSTS ir pateicis, – tas ir fundamentāli svarīgs jautājums, tā ir fundamentāli svarīga tēma. Pirmām kārtām augstskolas tāpat cenšas, un nesen viņi pie mums bija un ziņoja par iekšlietu sistēmas situāciju, par to, kā viņiem notiek visi tie procesi ar iekšlietu sistēmās dienējošu cilvēku izglītošanu. Viņi pareizi pateica: “Mēs tāpat pa lielam subsidējam to visu procesu, bet tagad jūs pa virsu mums vēl arī armiju uzkārsiet... kaut kā par daudz.”

Tāpēc es domāju, ka valdībai jāpieņem svarīgi un fundamentāli lēmumi arī priekš sevis, ne tikai dot kaut kādus rīkojumus, ne tikai dot kaut kādas idejas un vīzijas, bet piešķirt 600 tūkstošus un 100 tūkstošus, kas, manā skatījumā, ir absolūti niecīga nauda.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 122. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 47, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 123. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 123. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 124. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Labvakar, kolēģi, priekšsēdētājas kundze! 124. priekšlikums. Tur vajag 150 tūkstošus, lai palielinātu studējošā kredīta summu no 350 eiro uz 500 eiro. Tas nepieciešams, jo inflācijas un dzīves dārdzības dēļ 350 eiro mēnesī vairs nesedz ikdienas izdevumus, ko iepriekš studējošā kredīts sedza.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 124. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 125. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Es runāšu uzreiz par vairākiem priekšlikumiem, konkrēti, arī par 129. un 200. priekšlikumu. Respektīvi, situācija ar mūsu valsts augstskolām un iestādēm (es jau vakardien minēju), kurām trūkst finansējuma saimniecisko izdevumu segšanai.

Mākslas akadēmija šo gadu pabeigs ar 400 tūkstošiem mīnusā. Lai nosegtu šos 400 tūkstošus energoresursiem, viņiem nākamgad vajag papildu 700 tūkstošus, jo nākamgad vēl veidosies mīnusi. Un tas pats ir arī Mūzikas akadēmijai, kurai nav vispār neviens eiro piešķirts instrumentāriju... un jaunu mūzikas instrumentu iegādei. Tas pats ir arī Kultūras akadēmijai un jau pieminētajai Rīgas Stradiņa universitātei.

Mēs konsolidējam augstskolas, bet nedodam finansējumu, lai, piemēram, izlīdzinātu atalgojumu starp visām augstskolām, šajā gadījumā Sporta pedagoģijas akadēmijā atšķirsies atalgojums no tā, kāds ir Rīgas Stradiņa universitātē. Mēs veidojam nevienlīdzību.

Līdz ar to par šiem priekšlikumiem, kas saistās ar konkrētām augstskolām, vairs nekāpšu... neteikšu. Bet lūgums atbalstīt.

Droši vien, ja Valsts prezidenta kanceleja vai Saeima paprasītu papildu finansējumu saimnieciskajiem izdevumiem, mēs noteikti pat nerunātu par to, vienkārši atbalstītu. Bet augstskolas var savilkt jostu, nogriezt grādus un samaksāt. Diemžēl – ne Mūzikas akadēmija, kurā stāv instrumenti, kuriem jāuztur 21–23 grādu temperatūra.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 125. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 46, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 126. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 126. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 127. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Es te nesen biju brīnišķīgā pasākumā “Ministru kabineta balva”. Tur uz skatuves izgāja brīnišķīgais ministrs Hosams Abu Meri un pasniedza balvu izcilam zinātniekam, pateica, ka obligāti vajag atbalstīt zinātni Latvijā, tāpat kā izglītību... un visu to kopā... un vajag investēt naudu. Starp citu, norādīja uz mūsu augsti godāto premjerministri un teica: mēs pie viņas pēc tam kopā ar tevi aiziesim un palūgsim naudu, lai tā nauda vienmēr būtu.

Tā ir taisnība, vai ne, Hosam? Tā taču ir taisnība. Redziet, šeit ir tāds, nu, tāds nieks. (Starpsauciens.) Jā, vai pie finanšu ministra... ja?

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

A. Rosļikovs. Pie jums. Piedošanu. Bet situācija ir bijusi.

Tas ir perfekti! Es skatos... pēc tam augstskolas zvana un saka: “Aleksej, nu palūdz, nu atgādini viņiem, mums ir vajadzīgi 800 tūkstoši, lai ieviestu papildu doktorantūras programmu, lai to visu attīstītu, uzbūvētu... tik smuki un solīdi, kā Hosams ir būvējis.” 800 tūkstoši – tas ir nieks.

Augsti godātie kolēģi, lūdzu, atbalstiet!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 127. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 128. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Man visiem ir viens retoriskas dabas jautājums. Kolēģi! Vai jūs gribat, lai jūsu bērniem un jūsu mazbērniem būtu pedagogi, kas viņus apmāca, vai jūs jau ar savām algām... esat nolēmuši, ka jūs viņus virzīsiet uz privātām skolām, kuras būsiet spējīgi apmaksāt un kuras arī maksās konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem? Mums pēc četriem gadiem būs nepieciešami 400 jauni pedagogi otrās svešvalodas mācīšanai.

Atkal uzdodu retorisku jautājumu. Vai jūs zināt, cik papildu pedagogu budžeta vietu nākamajā gadā ir plānotas papildus tām, kas ir, ar kurām mums nepietiek jau šobrīd vakancēm? Precīzi nulle – precīzi nulle! Šī minimālā summa ir tāda, lai spētu nodrošināt vismaz 100 jaunas budžeta vietas, un līdz ar to tas atrisinātu problēmu kaut vai valodas jomā, ka mums pēc četriem gadiem būtu, kas mācītu.

Zemapziņā... es apzinos šo jauno stratēģiju Izglītības un zinātnes ministrijā, slēdzot lauku skolas ar cerību, ka mazo skolu pedagogi ies uz lielajām skolām strādāt. Pēc statistikas datiem, varu pateikt, aptuveni 15 procenti pedagogu, kas vispār strādā Latvijā, ir pirmspensijas un pensijas vecumā. Stratēģija laba. Vai tā izdosies? Diez vai. Vai mēs plānojam kaut ko darīt, lai uzlabotu pedagogu...?

Beidzot Čakšas kundze ierunājās. Jūs varētu beidzot uzkāpt... un atbildēt uz visiem maniem jautājumiem. Beidzot aizķēru kaut kur, tas jau pozitīvi.

Respektīvi... jā, atbildiet tiešām uz šo jautājumu: vai jūs gribat, lai jūsu mazbērniem un bērniem ir pedagogi? Ja negribat – viss skaidrs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 128. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 47, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 129. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Labvakar! Pavisam īsi, kolēģi. Priekšlikumu APVIENOTAIS SARAKSTS saņēma no Ventspils augstskolas. Griežos attiecīgi arī pie kolēģiem, kas ir ievēlēti Saeimā no Kurzemes vēlēšanu apgabala, no Ventspils. Ventspils augstskolas lūgums bija iekļaut budžetā priekšlikumu par Ventspils augstskolas radioteleskopa uzturēšanu Irbenē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 129. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 33, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 130. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 130. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 131. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 131. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 35, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 132. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 132. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 133. – deputātes Petravičas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Priekšlikums paredz paaugstināt sociālo stipendiju “Studētgods”. Šobrīd sociālo stipendiju “Studētgods” var saņemt visu studiju gadu bakalaura studijās un koledžās studējošie, kas nāk no daudzbērnu ģimenes vai ir bāreņi, vai bez vecāku apgādības palikuši jaunieši, vai ir personas ar I un II grupas invaliditāti. Un viņi aicina celt valsts stipendijas pēc sociālajiem kritērijiem uz 300 eiro mēnesī.

Pēc 2023. gada februāra izvērtēšanas kārtas sociālo stipendiju saņēma 2148 studējošie. Izglītības un zinātnes ministrija ir izdarījusi pieņēmumu, ka, paredzot pieteikšanos visos kursos noteiktajās kategorijās, stipendiātu skaits dubultosies, kas nozīmē, ka tie kopā varētu būt 4296 studējošie. Palielinot stipendiju par 125 eiro – uz 300 eiro mēnesī, tie būtu 5,3 miljoni.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 133. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 22, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 134. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tas ir bāzēts uz 135. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikumu. Ir precizēts izlietojums un finansēšanas avots.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Jāsaka paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem, kas precizēja 135. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikumu, paredzot 20 tūkstošu eiro dotāciju, lai veicinātu latviešu nedzirdīgo zīmju valodas attīstību, pareizas latviešu zīmju valodas apguvi, tās lietošanu ikdienā un dažādu profesiju pārstāvju komunikāciju ar cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.

Summa nav liela. Pretēji 135. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumam šeit ir norādīts cits avots.

Bet kopumā es gribu pateikt paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem, kuri APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu ir atbalstījuši.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 135....

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 134. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Vīksna. 135. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts, jo ir atbalstīts 134. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 136. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 136. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 35, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 137. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Ja runājam līdzībās, tad šķiet, ka ir uzkāpts uz grābekļa otro reizi. Veidojot 2023. gada budžetu, kad pēc vēlēšanām bija jauna valdība un...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Kolēģi, lūdzu, klusāk!

I. Indriksone.... arī jauna izglītības un zinātnes ministre, iespējams, tika aizmirsts, netika pamanīts vai izbiris cauri ierēdņu tabulām pilnā apmērā finansējums pilnvērtīgai dalībai asociētās dalībvalsts statusā Eiropas Kosmosa aģentūrā. Šī kļūda tika pamanīta, un tad ilgstošā procesā tika meklēts papildu finansējums, iespējas, un šis finansējums tika atrasts. 14. jūlijā bija laba ziņa, ka papildu finansējums 1,9 miljonu apmērā ir rasts un samaksāts pilnvērtīgai dalībai Kosmosa aģentūrā.

Visi saprata, ka tā ir kļūda, tiekoties ar aģentūras pārstāvjiem, nācās vairākkārt taisnoties, kāpēc valsts nepilda saistības, jo 2020. gadā tika noslēgts valdības līgums par līdzdalību šādā statusā – arī ar paredzēto garantiju, ka būs finansējums. Iepriekšējā pieredze rāda, ka valdība parasti respektē saistības budžetā, bet diemžēl pienāk šodiena, un, ieskatoties budžetā, redzam, ka pilnvērtīgai līdzdalībai asociētās dalībvalsts statusā Eiropas Kosmosa aģentūrā pilns finansējums nākamā gada budžetā atkal nav paredzēts un atkal būs jātaisnojas un jāgaida, kad izpildīsim savas saistības.

Tāpēc es gribu citēt Andas Čakšas teikto 14. jūlija publikācijā: “Kāpēc tas ir svarīgi Latvijas attīstībai? Jo katrs ieguldītais eiro kosmosa nozarē nes atpakaļ vismaz 4,6 eiro kopējā ekonomikā, tas ir vēl viens solis ekonomikas transformācijas virzienā.” Tā teica Anda Čakša. Un būtiski, ka tā nav tikai zinātne, tā ir arī ekonomika. Un vēl būtiski, ka tās nav tikai kosmosā izmantojamas tehnoloģijas. Viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir tāds, ka šīs tehnoloģijas var izmantot daudzās citās, ar kosmosu nesaistītās nozarēs, un šie projekti, kas šobrīd tiek īstenoti (līdz šim tie ir bijuši vairāk nekā 30 projekti) Eiropas Kosmosa aģentūrā, – tās ir gan pētniecības, attīstības, sagatavošanās akcijas, biznesa attīstību veicinoši projekti, kā arī prasmes stiprinošas aktivitātes ceļā uz inovāciju īstenošanu tieši ekonomikā un tirgū, un tās ir starptautiskas misijas, iespēja sadarboties un noteikti arī liels ieguvums ekonomikai nākotnē.

Aicinu atbalstīt šo finansējumu, lai pildītu 2020. gadā uzņemtās valdības saistības līdzdalībai – pilnvērtīgai līdzdalībai – Eiropas Kosmosa aģentūrā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Tas ir kauna traips, pagājušogad arī tas bija kauna traips, bet tomēr atrada budžetā līdzekļus, es ticu, ka atradīs arī tagad. Vienkārši jautājums: kāpēc nepiešķirt uzreiz, kāpēc vilcināties? Cik nozares pārstāvji man saka, tas bojā Latvijas reputāciju, jo mēs esam virs vidējā līmeņa tajos rādītājos. Un šeit jau izskanēja arī citāts, kas to apliecina. Tāpēc man ir neērti jūsu vietā pret nozari un neērti to vietā, kas nes Latvijas vārdu pasaulē – Pauls Irbins un pārējie.

Gribu atgādināt, ka iepriekšējā budžeta laikā PROGRESĪVIE uzstāja, ka tam ir jābūt. Šoreiz viņi laikam vairs neuzstāj. Aizmirsa paši savu retoriku. Nacionālā apvienība koalīcijā šo aktualizēja, toreiz izdevās novēloti – novēloti, bet atrada līdzekļus. Es ceru, ka PROGRESĪVIE novēloti vai kā citādi, bet atradīs līdzekļus arī šogad.

Katrā ziņā es aicinu... mans kolēģis Vitenberga kungs aicināja Krauzes kungu aprunāties ar Ašeradena kungu par PVN... tā kā Reira kungs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā teica, ka nevar atbalstīt, jo nav datu par atdevi, un tā kā Čakšas kundze ir teikusi, ka atdeve ir lieliska – viens eiro pret četriem eiro –, aicinu Reira kungam un Čakšas kundzei satikties, izrunāt un pārliecināt par to atdevi, lai Reira kungs un pārējie kolēģi būtu informēti. Čakšas kundze, lūdzu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim arī sestdien, arī svētdien! (Starpsaucieni.) Šodien es varu pateikt sekojošo: ja Butāna kungs turpinās stāstīt par visām prioritātēm, kopējot Valaiņa kungu, no kura, paldies dievam, uz kādu brīdi mēs esam tikuši vaļā (Smiekli.), tad es varu pateikt, ka... Man bija saplānota piektdiena (labi, to es pārplānoju, tā ir darbadiena), es biju saplānojis sestdienu, bet es sapratu, ka tā arī būs darba diena, bet es jums apsolu: ja jūs turpināsiet un mēs redzēsim, ka mums būs jāstrādā pilna sestdiena, tad es nodrošināšu, ka jūs kongresa laikā, svētdien, sēdēsiet šeit. (Aplausi.)

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 137. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 13, atturas – 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. Ja kolēģiem nav iebildumu... kolēģi ieteica saukt tikai numuriņu un atbalstīts vai ne. Ja nav iebildumu, tad es tikai numuriņu, ja?

Tātad 138. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 138. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 36, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. Nākamais – 139. priekšlikums. Iesniegusi frakcija “Stabilitātei!”. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Dmitrijs Kovaļenko.

D. Kovaļenko (ST!).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikuma būtība ir novirzīt papildu līdzekļus Latvijas Sporta cīņas federācijai. Summa ir niecīga – nepilni 24 tūkstoši.

Sporta nodarbībām ir fundamentāla loma bērnu attīstībā, kas pozitīvi ietekmē viņu raksturu, fizisko un emocionālo stāvokli. Svarīgi, lai šādas nodarbības būtu pieejamas bērniem bez maksas, tas palīdzētu novērst ilgstošu bērnu sēdēšanu ekrānu priekšā un veicinātu ievērot aktīvu dzīvesveidu.

Mana personīgā pieredze šādā cīņā apliecina, ka treniņi ne tikai veicina stipra ķermeņa izveidošanos, bet spēlē arī būtisku lomu disciplīnas un motivācijas attīstībā. Šo vērtīgo aspektu bieži trūkst mūsdienu jaunatnei, un bezmaksas piekļuve sporta nodarbībām var kļūt par efektīvu līdzekli viņu audzināšanā un attīstībā. Bērni ir mūsu nākotne.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 139. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 46, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 140. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, lai taupītu laiku un lai Šlesera kungs svētdien varbūt kaut kur tiek, es uzreiz runāšu par 140. un 256. priekšlikumu, jo tie ir... principā runa ir par pedagogiem. Šis jautājums sasaistās arī ar pirmo priekšlikumu. Respektīvi, tad, kad mēs palielinājām pedagogiem algas, atkal veicot aprēķinus, mēs pašvaldībām atalgojumam sporta skolās... finansējumu samazinājām procentuāli kopumā aptuveni par 4... bišķiņ vairāk... procentiem, un sanāk tā, ka šobrīd mēs... valsts jau tā padsmit procentus nepiefinansē pedagogu algas un pašvaldībām par pienākumu uzliekam piefinansēt arī to finansējumu, ko mēs neiedodam.

Jā, ar Dāvi runāju, un Dāvis teica: “Mēs taču sporta nozarei tādu lielu pieaugumu iedevām!” Līdzīgi kā Ņenaševas kundze. Nu iedot iedevām, bet pedagogus aizmirsām. Pedagogiem ir iztrūkums, un mēs uzliekam šo iztrūkumu uz pašvaldību pleciem. (Starpsauciens.) Bet ir par maz. Ir par maz trīs, komats... (Retoriski es jautāju pats sev... kāds zālē ierunājās.) Līdz ar to pedagogi atbilstoši sporta un sabalansētas slodzes metodikai... mēs paši cīnījāmies par sabalansēto slodzi un atbalstījām... iztrūkums ir 3,1 miljons. Nu paņemiet to savu rēķinātāju, apsēdiniet! Esmu gatavs jums savus pakalpojumus piedāvāt par brīvu un izrēķināt, pierādīt, ka man ir taisnība... nevis ministrijā ķerstīties pa pliku gaisu un nesaprast, kur tad ir tas finansējums.

Piedodiet, es tālāk runāšu par nākamo priekšlikumu. Bet tas tiešām ir kontekstā... lai es pēc tam nekāptu tribīnē. Es šeit runāju arī par mūzikas un mākslas skolas pedagogiem. Atgādināšu, pirms trim nedēļām divi parlamentārie sekretāri – Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārie sekretāri – komisijā visiem solīja, ka šie 3,15 miljoni, kas ir 256. priekšlikumā, tiks atrasti un iekļauti budžetā.

Šeit gan es sarunāšos ar zāli: ministri, vai tie ir iekļauti budžetā? Finanšu ministr, vai šī summa ir iekļauta budžetā – iztrūkstošie 3,15 miljoni – mūzikas un mākslas skolas pedagogiem?

Lūdzu, apvienojiet laikus.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. Vēl viens paradokss. Mums ir divas ministrijas, kas rēķina. Kultūras ministrija jau jūnijā iedeva savus aprēķinus: “Mums pedagogu slodzes palielināšanai un balansēšanai gadā vajag 3,15 miljonus.” Izglītības un zinātnes ministrija paskatījās un pateica: “Pag, pag, nu ko jūs mums te stāstāt, pietiek ar viens, komats... padsmit miljoniem.” Jums ir nepareizi aprēķini. Vai tiešām Izglītības un zinātnes ministrijā visi ir tik erudīti, ka rēķina tikai nepareizi, un mums vajag ārpakalpojumu, lai sarēķinātu? Bet šodien Putras kungs, kas kādreiz bija parlamentārais sekretārs Finanšu ministrijā vai Ekonomikas... viņš apliecināja, ka pirms vairākiem gadiem algas Izglītības un zinātnes ministrijā neviens nerēķināja, tās rēķināja Finanšu ministrijā viens ierēdnis, kas bija izkodis to sistēmu. Tad varbūt sameklējiet to vienu cilvēku, lai viņš turpina rēķināt un ir korekti aprēķini!

Mēs ieiesim nākamā gada budžetā ar deficītu, ja nav piešķirts finansējums kultūras, mūzikas un mākslas pedagogiem ar 3,15 miljoniem, un tad atkal dzirdēsim stāstus, ka mums nav pareizi iedots finansējums, ir nepietiekams finansējums, bet sporta skolu pedagogiem – nu tieši tas pats, atkal iztrūkums ir tie miljoni, kas šeit rakstīti.

Ja jums tiešām vajag palīdzēt aprēķināt, nu, atnāciet, cilvēciski palūdziet, es palīdzēšu! Goda vārds!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 140. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 47, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 141. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labvakar, Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gribētu parunāt par tēmu, kas šobrīd ir ļoti aktuāla – riskam pakļautie bērni un Jaunatnes politikas valsts programma. Un tāds retorisks jautājums: vai Jaunatnes politikas valsts programma strādā, vai tai nav kādu defektu vai iztrūkumu, ja mums ir tik daudz riskam pakļauto bērnu? Ne velti šobrīd ir šī akcija, labdarības akcija “Dod pieci!”, ko mēs dzirdam “Latvijas Radio 5” ēterā, ko mēs arī redzam sociālajos tīklos un masu medijos.

Principā kādēļ tiek pievērsta uzmanība? Tādēļ, ka ir bērni, kas izkrīt no sistēmas, kas neatrod sev piederību, viņi neatrod sev piederību skolu pulciņos, kādās organizācijās, un bieži vien pat tas, ka šie bērni nāk no labi situētām ģimenēm, no mīlestības pilnām ģimenēm... šiem bērniem pietrūkst piederības. Tādēļ es iniciēju jautājumu Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijā izpētīt, kas tad ir šie iemesli... un parunāties arī ar “Dod pieci!” akcijas organizatoriem, šīm organizācijām, kurām tiek vākti šie līdzekļi un kuras pēc tam jau cīnās ar sekām.

Ejot cauri, mēs sapratām, ka ir iztrūkums šajā Jaunatnes politikas valsts programmā, kurai jau vairāk nekā 10 gadus nav mainīts finansējums, paliek tur tāds... un, parunājot arī ar šīm organizācijām, kas ir šajā programmā iesaistītas, ka viņi ir, piemēram, skauti, gaidas, mazpulki, kas bērniem iemāca socializēšanos un dzīves prasmes... Un īstenībā arī Valsts kontroles ziņojums to skaidri parāda, ka trūkst sistemātiskuma un finansējuma. Parunājot arī ar šīm organizācijām – skautiem, gaidām... viņi varētu darboties daudz plašāk, bet diemžēl finansējuma šajā programmā ir par maz. Arī tur varētu iesaistīties vēl citas organizācijas, kas varētu radīt bērniem šo piederību... šo ārpus skolas piederības sajūtu, ka viņi var nodoties kādai lietai vai pavadīt laiku mežā, pētot dabu, vēl kādas lietas, un mācīties dzīves prasmes, kas ir vitāli nepieciešamas.

Tāpēc es aicinu piešķirt šo papildu finansējumu, vismaz dubultot to, kas ir šobrīd, lai mēs stiprinātu šīs organizācijas...

Varētu, lūdzu, apvienot debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Grasbergs.... jo tas ir vitāli nepieciešams. Ja mēs paskatāmies pēdējos gadus, tad principā organizācijas, kas iesaistās šajā programmā, ir nemainīgas, jo vienkārši citām tur nav vietas. Tāpēc tā ir, man liekas, tāda aizmirsta joma, jo, arī runājot ar ministrijām, ar ministriju departamentiem, kas atbild par šo, es redzēju šo cilvēku acīs tādu degsmi – mēs gribam palīdzēt, bet mūs jau neuzklausa. Un pēc tam arī uzrakstot vēstules gan Finanšu ministrijai, gan Labklājības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai, mēs saņēmām tikai atrunas. Arī no Finanšu ministrijas saka: tad jau šai nozares ministrijai par to ir jālemj un jāspriež, bet reāla risinājuma nav.

Tādēļ es arī rakstīju šo priekšlikumu, lai pamodinātu – lai pamodinātu! – un droši vien, īpaši vēršoties arī pie izglītības un zinātnes ministres, pie Čakšas kundzes, lai pievērstu šai lietai uzmanību. Ja mēs nedzirdam šo akciju “Dod pieci!”, tad es arī no šīs tribīnes gribu pateikt, ka mums ir jādomā par prevenciju – par prevenciju... kā nepieļaut, ka šis riskam pakļauto bērnu skaits pieaug, bet jau preventīvi iesaistīt un dot šo piederības sajūtu bērniem caur šīm organizācijām, caur šiem pulciņiem (vai tie būtu skauti, gaidas, mazpulki, vēl virkne citu), un domāt par šīm lietām no prevencijas skatpunkta.

Tā ka lūgums atbalstīt šo priekšlikumu, bet, ja arī neatbalstāt, tad vismaz atveriet acis un skatieties, kā mēs preventīvi varam rīkoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 141. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 33, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 142. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 142. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 143. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 144. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 145. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 146. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 147. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Un nākamais – 148. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 149. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 150. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. (Zālē troksnis.)

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Atvainojiet, es īsi. Es gribēju vienā citā ministrijā – Zemkopības ministrijā – arī nedaudz atvērt acis un parādīt šo problēmu ar Pārtikas un veterināro dienestu, kur tiešām trūkst finansējuma gan atalgojumam... Arī iepriekšējie divi priekšlikumi, pie kuriem es nenācu neko teikt... bet tas ir arī par... šis konkrētais ir par robežkontroli, iepriekšējie divi ir par komunālajiem maksājumiem un algām.

Iedomājieties, tie cilvēki – inspektori, kas dienas pavada kautuvēs, fermās, un principā, ja tur nevar pilnā mērā apkurināt šīs telpas, kur atgriezties, nomazgāties, tas nav pieņemami. Tāpēc es aicinu zemkopības ministru pārskatīt prioritātes, un šie izdevumi bija ielikti prioritātēs, par tiem būtu jāpiemaksā. Tā arī ir valsts drošība, tā ir pārtikas drošība, par kuru mums kopā ir jārūpējas. Arī, ja mēs paskatāmies uz šīm dzīvnieku aizstāvju organizācijām, kas nesen piketēja pie Saeimas, tad principā visi jautājumi pie dzīvnieku kontroles, pie tā, ka šie mūsu četrkājainie draugi būtu pasargāti un nebūtu šīs nelegālās tirdzniecības, un ko mēs redzam dažādos portālos, kur 1500 suņu sludinājumi, 800 kaķu sludinājumi... ar dažādām ģenētiskām slimībām, ar to visu... Mums ir jāstiprina Pārtikas un veterinārais dienests, lai mēs to visu izskaustu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 150. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 151. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 151. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 40, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 152. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 152. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 39, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 153. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi, šis priekšlikums ir par vētras, kas bija vasarā, postījumiem, kuri bija vairāk Zemgalē un principā par kuriem ir aizmirsts, un par kuriem arī Zemkopības ministrija neuzklausa cietušos. Cietušie ir vērsušies arī pie mums, pie lauksaimniecības attīstības grupas deputātiem, ar šo ierosinājumu – sadzirdēt viņus, jo viņi ir klauvējuši pie ministrijas durvīm, bet viņi nav tur ielaisti.

Un es gribētu piesaukt deputātu Mārtiņu Felsu – arī tu esi uzrunāts no šo cilvēku puses. Jo tie ir cilvēki, kuri... jā, viņi nebija apdrošinājušies, viņu saimniecības varbūt nav tik lielas, lai viņi to varētu atļauties, tādēļ viņi arī lūdz valsts pabalstu, jo viņu pavasarī stādītā raža tika nopostīta pilnībā. Un principā viņu eksistences jautājums... un vai viņi nākamgad pavasarī varēs kaut ko iesēt, ir atkarīgs no valsts. Tāpēc arī, Mārtiņ Fels, es aicinu tevi atbalstīt šo priekšlikumu un piešķirt finansējumu vētrā cietušajiem, un pie reizes arī uzrunāt zemkopības ministru Armandu Krauzi – uzklausīt un ielaist šos cilvēkus pie sevis ministrijā un palīdzēt viņiem vai nu no esošajiem līdzekļiem... bet visātrākais veids būtu šajā budžeta pakotnē to ielikt iekšā, apstiprināt un piešķirt šiem cilvēkiem līdzekļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds zemkopības ministram Armandam Krauzem.

A. Krauze (zemkopības ministrs).

Es saprotu, ka jūs gribat pabeigt, bet es tad ātrāk šodien... bet izskatās, ka tāpat rīt būs jāstrādā, tāpēc es tomēr nedaudz pastāstīšu par vētrā cietušajiem. Centīšos īsi.

Pirmkārt, es vēlos pateikt, ka jau ir atvērta viena programma, kurā viņi var pieteikties jumtu un ēku renovācijai. Faktiski tā jau ir noslēgusies, un tur pat visa nauda netika izmantota. Otrkārt, nākamgad būs pieejama “Altum” kredītlīnija, kura jau šobrīd arī ir vaļā, sākot no trīsarpus procentiem. Visi lauksaimnieki varēs pieteikties uz kredītprocentu dzēšanu. Tātad līdz četriem procentiem programma paredz, ka kredītprocenti tiks dzēsti. Ja viņi saņems “Altum” kredītu ar trīsarpus procentiem, plus vēl iesniegs Lauku atbalsta dienestā pieteikumu, tad faktiski apgrozāmajiem līdzekļiem lauksaimniekiem, tiem, kas cietuši vētrā, būs pieejams kredīts par nulle procentiem.

Es domāju, ka tāda iespēja nav nevienai nozarei Latvijā, bet lauksaimniekiem ir. Un tāpēc es gribu teikt, ka nedaudz nepatiesība... Tie, kas ir vētrā cietuši, – es ar viņiem esmu runājis un bijis Dobeles pusē.

Un jebkurš, kurš vēlas, var nākt arī uz Zemkopības ministriju. Zemkopības ministrijas durvis vienmēr ir vaļā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 153. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 34, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 154. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 154. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 38, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 155. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 155. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 34, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 156. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 156. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 157. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 158. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 159. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 160. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 161. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 162. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Nu jau jāsaka – labvakar, kolēģi! Redzu, jūsu acīs pagurums. Bet priekšā, es teiktu, ir ļoti svarīgs bloks – tās nozares, kuras ir Satiksmes ministrijas atbildībā, un jāsaka, ka šīm nozarēm vajadzēja būt šajā budžetā blakus drošībai, izglītībai un veselībai. (Zālē troksnis.) Tā kā satiksmes ministra šodien nav šeit un diemžēl arī premjere jau ir prom, es uzskatu, ka mans pienākums pret šo nozari, arī strādājot kopā...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazu uzmanību!

 

J. Vitenbergs.... arī strādājot kopā ar dažādām iestādēm, ar ministrijas profesionāļiem, ir sagatavoti mani tālākie priekšlikumi. Es nenākšu runāt par visiem, es runāšu par daļu no tiem.

Es tiešām uzskatu, ka “PROGRESĪVIE” ir atstājuši savu ministru likteņa varā. Esmu izteicies arī par to, ka ministrs, izskatās, nav piedalījies budžeta sarunās, jo ir ļoti viegli attaisnoties, teikt, ka ir bijušas citas prioritātes, un par savām atbildības jomām nedomāt, problēmas nerisināt. Kamēr ministrs šobrīd ir izvēlējies atrasties Emirātos, piedalās klimata konferencē, risina klimata problēmas, viņa atstātā nozare šeit uz vietas, Latvijā, ir liesmās.

Un šis 162. priekšlikums ir par pastu – par pasta tālāku darbību –, jo pasts ar likuma ietvaru ir atbildīgs par universālā pasta pakalpojuma nodrošināšanu Latvijā, tas ir pakalpojums, lai katrā Latvijas vietā būtu iespējams saņemt abonēto presi, vēstules, sīkpakas. Un šeit pasts šī pakalpojuma nodrošināšanai (lai vienmēr vienādā biežumā tiktu gan savāktas pakas, gan piegādāta prese)... arī pasta nodaļu skaits, viss pārējais... nu ir palicis bez finansējuma.

Ir pieaugušas izmaksas, un arī no 1. janvāra izmaksas būs stipri augšā, minimālā alga ir augusi – 700 eiro. Tam pretī līdzekļu nav – šim gadam līdzekļu nav, nav arī līdzekļu šobrīd, kaut regulators ir apstiprinājis 3,7 miljonu nepieciešamību no valsts puses pastam kompensēt. Valsts saistības nav izpildījusi, un tas draud ar to, ka ievērojami tiks samazināts pasta nodaļu skaits. Lai jūs saprastu, – katrā novadā paliks pāris pasta nodaļas. Jau šobrīd cilvēki sūdzas, viņi jūt, ka agrāk tas pārklājums un arī pastnieka viesošanās biežumi bija daudz intensīvāki. Tā ka šis ir svarīgs priekšlikums.

Nākamais priekšlikums ir par mūsu abonēto presi. Arī tur no valsts puses ir palicis parāds, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nozares pārstāvis teica, ka izmaksas ir ļoti augušas, abonementu skaits ir stipri samazinājies, kā rezultātā ir lieli draudi, ka mēs paliksim bez informācijas nesējiem, kuri īpaši vajadzīgi mūsu reģionos, lai cilvēki regulāri saņemtu patiesu informāciju. Tā ka šīs divas lietas agrāk Nacionālā apvienība vienmēr risināja – ar Puntuļa kungu kā kultūras ministru mēs spējām atrast dažādus risinājumus, lai palīdzētu šīm nozarēm. Šobrīd tās ir atstātas novārtā.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šos abus priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi, es aicinu patiešām drusciņ klusāk, tūlīt būs pārtraukums.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 162. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 163. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 163. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 49, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 164. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 165. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 165. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 166. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Nākamais svarīgais priekšlikumu bloks ir mūsu ceļi – gan reģionālie, gan vietējie ceļi. Lai jūs, kolēģi, saprastu, lai nebūtu tādu jautājumu, kā bija Reira kungam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā: kā tad... vai tad valstī ceļi ir slikti? Jā, izbraucot reģionālajās vizītēs, ikdienā pārvietojoties pa vietējiem ceļiem, redzam, ka tie ir sliktā stāvoklī, ļoti sliktā stāvoklī, es teiktu, kritiskā, īpaši pavasarī un rudeņos.

Pēc Latvijas Valsts ceļu ekspertu mērījumiem, seši tūkstoši no mūsu ceļiem ir kritiskā stāvoklī. Atgādināšu, ka iepriekšējās budžeta sarunās Nacionālajai apvienībai izdevās budžetu nolikt uz kantes, ja tā var teikt, un panākt papildu 40 miljonus, lai triju gadu laikā sakārtotu tieši vietējos ceļus. Un lai jūs saprastu, ka aiz visiem šiem līdzekļiem stāv reāli ceļu posmi, kurus ir uzsākts remontēt – tie ir Dobele–Aizstrautnieki, Dobele–Ukri, ceļš no Zasas līdz Slatei, Lizums–Druviena, Lizums–Tirza, Līzespasts, Laubere Ogres novadā, Misa, kas ir ļoti liela apdzīvota vieta starp Iecavu un Vecumniekiem, un vēl priekšā ir virkne dažādu ceļu posmu visā Latvijas teritorijā... un pret cilvēkiem, kuri šajās vietās dzīvo, mums ir pienākums. Viņiem ir ilgstoši solīts, ka tiks sakārtota iespēja nokļūt no pagasta līdz novada centram. Ir bijušas dažādas reģionālās reformas, bet tas nav izdarīts.

Tagad koalīcija plāno slēgt lauku reģionālās skolas, plāno slēgt slimnīcas, bet visa pamatā, pamatfunkcija, pamatvajadzība iedzīvotājiem ir kvalitatīvs ceļš, pa kuru ikdienā varētu nokļūt līdz novada centram, līdz darbam, skolai, bērnudārzam. Šis jautājums nav atrisināts. Tā kā pat nepiedodami... pie tā, ka fiskālā telpa jaunām iniciatīvām ir bijusi gandrīz 800 miljoni.

Vietējiem ceļiem, reģionālajiem ceļiem finansējums samazinās. Ja mēs salīdzinām pret iepriekšējo gadu, finansējums mūsu ceļiem ir samazinājies. Tā ka šajā gadījumā “PROGRESĪVAJIEM”, pilsētas partijai, nerūp, kas notiek reģionos. Ieteiktu premjerei, citiem ministriem izbraukt pavasarī (Starpsaucieni.)... ieteiktu izbraukt pavasarī apskatīties, kas notiek laukos.

Paldies, kolēģi, atbalstām šo priekšlikumu, kur paredzēts trīs gadu laikā sakārtot to, ka mūsu pagastiem ir iespēja kvalitatīvi nokļūt līdz novadu centriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates... Es atvainojos.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Nu, lūdzu, mazliet klusāk, tūlīt būs pārtraukums!

J. Reirs. Es tiešām esmu nedaudz pārsteigts un izbrīnīts, bet starp mums ir čempioni. Un “PROGRESĪVIE” divu mēnešu laikā nolaiduši satiksmes nozari līdz kliņķim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Gribu jūs iepriecināt. Kamēr Nacionālā apvienība debatēja par svarīgiem jautājumiem, par kuriem mēs zinām, ka koalīcija tāpat nebalsos, es sarēķināju, ka tad, ja es tagad par katru nākamo jautājumu izmantošu piecas minūtes, kopā būs vairāk par 15 stundām. (Daži deputāti aplaudē.) Paga, paga! Tas ir tikai deserts. Blakus sēž pulkvedis... pulkvežleitnants Zivtiņš, viņš arī ir gatavs nākt talkā – 30 stundas! Krištopans, kurš ir nokavējis visu, ko var nokavēt. (Smiekli. Starpsaucieni.) Linda ar savu jaudu. Nākamās nedēļas beigas. Jūsu kongress būs.

Kolēģi, man ir šāds priekšlikums: es debatēšu vēl par diviem jautājumiem, bet pamatoti skatāmies, kur vajadzīgas debates, lai tiešām varam iedziļināties. Mēs zinām, kā balsos koalīcija, bet debatējam ar domu, lai tas paliek, jo, ja debatēs pilnīgi par visu, tad tiešām tā realitāte ar tām 15 stundām var notikt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir pienācis laiks pārtraukumam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Harija Rokpeļņa, Aināra Šlesera, Andra Šuvajeva, Alekseja Rosļikova, Edgara Tavara, un Raivja Dzintara lūgumu saīsināt Saeimas 2023. gada 7. decembra ārkārtas sēdes pārtraukumu no pulksten 19.00 – 15 minūtes. (Starpsaucieni.)

Tad piekrītam... vai vajag balsot? Nepiekrītam? Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, neesam reģistrējušies 10: Raimonds Bergmanis, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Nataļja MarčenkoJodko, Ināra Mūrniece, Nauris Puntulis, Leila Rasima, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis. Pārējie 90 ir reģistrēti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tātad pārtraukums līdz pulksten 19.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpinām mūsu darbu pēc pārtraukuma. Tā kā paši vienojāmies...

Mēs esam palikuši pie 166. priekšlikuma.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 167. (Starpsauciens: “Neiebilstam!”)... nē, vispirms laikam 166. priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. 166. priekšlikums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 166. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 37, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 167. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 167. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 41, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 168. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 169. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, šis priekšlikums ir par nepieciešamo finansējumu Salacgrīvas tiltam. Šis tilts ir neatrisināta problēma 30 gadu garumā. Tas atrodas uz “Via Baltica” ceļa. Un nu jau arī igauņi, lietuvieši un poļi mums jautā, kas tur īsti notiek.

Man bija laba sadarbība ar pašvaldības vadītāju, nu jau Limbažu pašvaldības vadītāju, Strauberga kungu. Iepriekš, kā jau teicu, 30 gadus, risinājums nebija atrasts, un mēs vienojāmies, ka Strauberga kungam no ministrijas puses palīdzēs sagatavot pieteikumu militārajai mobilitātei. Un te runa ir par otru sadaļu – nepieciešamo finansējumu 7,5 miljonu apmērā, lai divu gadu laikā šo tiltu varētu salabot. Tā ka te man būs nepieciešama arī jūsu palīdzība.

Kā jau teicu, ministrs Briškens vēl aizvien ir Emirātos, cīnās par klimatu, bet šeit, Latvijā, viņa nozarē ir milzīgs “ugunsgrēks”. Mums kopā tas ir jānodzēš. Paldies... Atbalstām šo projektu, lai nebūtu tukšs solījums, ka divu gadu laikā tur kaut ko izdarīs. Iedzīvotāji gaida, kā jau teicu, kaimiņi par mums smejas. Šajā gadījumā, atbalstot šo priekšlikumu, šī ir vienīgā iespēja, lai divu gadu laikā tiltu varētu kapitāli pārbūvēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 169. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 44, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 170. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 171. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Briškens esot Latvijā, laikam būs saslimis tai klimata konferencē. Bet te par nopietnu jautājumu. Kā jau teicu, es nediskutēšu par katru savu priekšlikumu, kaut gan katrā no tiem ir apslēpta problēma.

Pirms brīža Reira kungs kāpa tribīnē un teica: kā tad... trīs mēnešu laikā nevar visu atrisināt! Es atgādināšu: kad Nacionālā apvienība pārņēma Satiksmes ministriju, pirmajās trīs dienās mēs atradām risinājumu, lai tajā brīdī glābtu “Latvijas dzelzceļu”. Ir pagājis laiks, un mēs dzirdam, ka dzelzceļš (Starpsaucieni.) ir satiksmes, mūsu tautsaimniecības mugurkauls. Man ir jautājums: vai satiksmes ministram ir mugurkauls, vai pārējie ministri vai valdība, vai premjers zina, ka šobrīd “Latvijas dzelzceļš” ir uz bankrota sliekšņa? Viņi kavē ikmēneša maksājumus, viņiem nav līdzekļu, lai saviem darbiniekiem samaksātu sociālās iemaksas, ir apturēti investīciju projekti. Tas arī ir risks mūsu drošībai.

Nav izpildītas saistības no valsts puses, no valdības puses par 2022., 2023. gadu. Nemitīgi gan uzņēmumu, gan Satiksmes ministrijas kolēģiem tiek prasīti dažādi neizpildāmi darbi, tiek gatavoti informatīvie ziņojumi, lai pēc tam tie “nosēstos” Finanšu ministrijas atvilktnēs. Uzņēmumā valda milzīga neziņa. Atgādināšu, ka “Latvijas dzelzceļā” jau tūkstošiem darbinieku ir zaudējuši darbu. Izmaksas ir optimizētas, bet šobrīd skaidrības par to, kas notiks rīt, īsti nav.

Atceros, arī iepriekšējās budžeta sarunās Briškena kungs izteicās, ka tranzīta laiki, tranzīta laikmets ir pagājis, tam vairs nav nākotnes. Tad es teiktu: tas, ko jūs izpildījāt, kolēģi, ar ostās strādājošajiem uzņēmumiem, pieņemot tiem paaugstinātu akcīzi, tagad arī ar “Latvijas dzelzceļu”, – tās ir tās reformas, kuras jūs solījāt? Es teiktu, ka tā ir nozares iznīcināšana. Kolēģi, visas Eiropas Savienības valstis atbalsta savus dzelzceļus, tā ir tāda pati infrastruktūra kā ceļi. Agrāk bija iespēja ar šo kravu apgrozījumu šķērssubsidēt infrastruktūru, bet šobrīd runa vairs nav par infrastruktūras attīstību, esošā stāvokļa noturēšanu – “Latvijas dzelzceļš” šobrīd krīt bezdibenī. Ik pa brīdim ir kāds solījums no valdības puses, bet darbi neseko, un šeit vajadzētu izvairīties no kaut kādiem lozungiem un dot cerību, sakot, ka dzelzceļš ir un būs mūsu nozares mugurkauls, jo šobrīd darbos par to nekas neliecina.

Kolēģi, atbalstām šo priekšlikumu un saglabājam mūsu dzelzceļu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis jautājums ir debatējams pēc būtības. Bet tas, ko es gribu teikt, – Vitenberga kungs, jūs gadu bijāt satiksmes ministrs, tas, kas (Aplausi.)... Jūs šodien piedāvājat paņemt no finanšu sistēmas, bankām, kaut ko iemest iekšā, bet problēma jau ir ilgtermiņa risinājumā. Es domāju, ka šodien nav jēgas pat balsot par to, ka vienkārši iemet naudu... koalīcija tāpat nenobalsos. Bet tas, ko es vēlos (Starpsauciens.)... tas, ko es vēlos teikt, – ir nepieciešams risinājums ilgtermiņa dzelzceļa infrastruktūras finansēšanai. Nav izdarīts, bet ir vajadzīgs, jo dzelzceļa infrastruktūra ir jāfinansē.

Sanāk tā, ka vairākas reizes budžeta grozījumiem ir dota nauda. Jautājums ir par avotu. Es piekrītu mērķiem, nepiekrītu avotam. Es gribētu, lai šis jautājums... Paldies, ka šodien jūs pacēlāt šo jautājumu, bet lai koalīcija, lai jaunais satiksmes ministrs apskatās, kādā veidā nodrošināt ilgtermiņa finansējumu. Jo, ja iedotu tagad, – tas ir ielāps, mēs ieliekam drusku naudu, un kas notiek pēc tam? Tad nākamgad atkal nekas. Infrastruktūrai vajadzīgs ilgtermiņa finansējums. Es piedāvāju šo jautājumu atgriezt pēc iespējas ātrāk ar risinājumu no valdības. Es vienkārši saku – ir problēma un ir vajadzīgs ilgtermiņa risinājums, šis viens ielāps neko neatrisina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 171. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk! Visi ir noguruši. Lūdzu, mazliet klusāk!

A. Vīksna. 172. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 173. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 174. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 175. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Nē, nē, nē!”)...

Tātad uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Kolēģi, man ir tikai divi jautājumi. Šis ir viens no tiem, kurā... bet es mēģināšu pateikt ļoti īsi.

Joprojām viesnīcas ir pustukšas, it sevišķi ziemas sezonā. Es zinu, ka koalīcija šoreiz neatbalstīs. Man ir lūgums ekonomikas ministram Valainim un satiksmes ministram Briškenam apsēsties pie sarunu galda un izdomāt, kādā veidā pacelt tūrisma nozari. Un tas, ko es šeit piedāvāju pēc būtības, ja šodien jūs nobalsotu par šo lēmumu, neradītu budžeta deficītu, jo te ir iestrādāts mehānisms, ka būtu iespējams par katru atvesto pasažieri, kurš paliek un nakšņo viesnīcā, maksāt 10 eiro.

Iespējams, mēs varētu paplašināt šo formulu, ka pie šīs naudas varētu piekļūt ne tikai aviokompānijas, bet arī tūroperatori, bet doma ir tāda... jo pašreiz lidostā ir ļoti daudz tranzīta pasažieru, bet viņi šeit nepaliek un netērē naudu. Mums vajag, lai būtu vairāk nakšu. Šo programmu varētu izmantot, piemēram, nevis vasaras sezonā, bet izmantot ziemas sezonā, klusajā sezonā, lai ieinteresētu un lai šeit tukšajā, klusajā sezonā būtu vairāk tūristu. Jo vairāk tūristu, jo vairāk ienākumu ekonomikai.

Tā ka, lūdzu, padomājiet par šo priekšlikumu, un, kā jau es teicu, lūgums Valainim un Briškenam izvērtēt, kādā veidā šo programmu varētu iedzīvināt.

Paldies.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 175. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 14, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 176. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Pie šī jautājuma atbildēšu arī par to, kas iepriekš tika no Šlesera kunga puses teikts.

Kad mēs, Nacionālā apvienība, sākām vadīt Satiksmes ministriju, “Latvijas dzelzceļu”, jau pirmajās dienās jautājums bija dienas kārtībā, lai tas varētu turpināt darbu, samaksāt nenomaksātos nodokļu parādus, arī saistības pret saviem darbiniekiem. Tiešām trīs dienu laikā šis jautājums tika atrisināts. Bet man ir jautājums jums... jūs ilgi bijāt satiksmes ministrs, tajā laikā “Latvijas dzelzceļam” bija trīs četras reizes lielāks kravu apgrozījums, līdzekļi bija pietiekami, bet nozare ir nolaista, nekas tajā netika investēts... man ir jautājums: kur palika tā nauda, kādēļ netika investēts normālā pasažieru pārvadājumu sistēmā, peronos, vilcienos?

Sēdes vadītāja. Vitenberga kungs, lūdzu, par savu priekšlikumu.

J. Vitenbergs. Viņš arī bija diezgan negants, bet šajā jautājumā (Starpsaucieni.), es domāju, tā ir viņa atbildība. (Starpsaucieni.)

Bet šis priekšlikums ir par “Rail Baltica” projektu. Tas ir gadsimta projekts, un arī laikā, kad es sāku vadīt Satiksmes ministriju, man bija svarīgi saprast, kādā stadijā ir projekts, kādas ir tā realizācijas problēmas. Bija jāpārtrauc pūst miglu sabiedrībai acīs, ko darīja iepriekšējie ministri.

Un tā aina bija kritiska – gan zemju atsavināšana kavējās, gan projektēšana kavējās trīs četrus gadus, nenotika nekāda starpministriju sadarbība, finanšu resursu pieejamība bija ļoti nestabila, svārstīga, līdz ar to projekta realizēšana bija stipri apgrūtināta, grūti prognozējama un haotiska.

Šos jautājumus identificējot, mēs tos visus arī risinājām. Tika nodibināta starpministriju sadarbības grupa. Gribēja, lai to vada premjers, bet viņš tēvišķi uzsita uz pleca un teica: “Jāni Vitenberg, ej, cīnies, izdari!” Vadījām! Un es teiktu, ka bija virkne labu priekšlikumu, arī jūs Saeimā palīdzējāt sakārtot zemju atsavināšanas jautājumu, projektēšanas jautājums pavirzījās uz priekšu, līdz “iesēdās” Ašeradena kunga atvilktnē. Un arī pie finanšu plūsmas, redzot reālo situāciju, kolēģi varbūt kļuva sirmi, bet tā bija reālas situācijas apzināšanās.

Šobrīd ir pasūtīts pētījums, lai saprastu, kādi ir aktuālie ieguvumi, cik ir nepieciešams finansējums. Bet kas man visvairāk šobrīd nepatīk – šī valdība nepārņem iesāktos darbus. Ir tāda gaudošana par to, kā nu būs, tagad vilciens neies caur Rīgu! Šajā laikā būtu jāturpina šīs starpministriju grupas sanākšanas. Tās nesanāk, šis formāts ir likvidēts. Premjere nebrauc uz kaimiņvalstīm, nebrauc uz Briseli, necīnās par papildu finansējumu, kas ir nepieciešams. Šis ir tas brīdis, kad mēs zinām, kas ir tās problēmas, un šis ir tas brīdis, kad tās jāsāk risināt. Uz Briškena kungu es lieku lielas cerības, jo viņš pie šī projekta ir bijis jau 10 gadus, savā ziņā pats ir savārījis lielu daļu no šīm ziepēm. Šis ir viņa laiks šos jautājumus risināt (Starpsauciens.), nevis braukāt līdzi pa Emirātiem... kaut kur apkārt. (Starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Tas, ko es gribu pateikt Vitenberga kungam, ka manā laikā – tas, kas attiecas uz kravām – dotācijas no valsts vispār nebija vajadzīgas. Mēs divkāršojām kravu apgrozījumu, un “Latvijas dzelzceļā” bija vairāk nekā 60 miljoni tonnu kravu. Par ko man ir vislielākais prieks? Par investīcijām. Mēs ļoti veiksmīgi sadarbojāmies ar Liepājas pašvaldību, ar tā laika mēru Sesku. Mēs investējām Liepājas ostas padziļināšanā, infrastruktūras izbūvē, mēs uzbūvējām dzelzceļa pievadus, visu. Un šī osta tad, kad neviens neticēja, ka vispār... jo šī osta bija sekla, tur nenāca nekādi nopietni kuģi, tad tagad tā ir ļoti perspektīva, veiksmīga osta, kas Kurzemē attīstās ļoti labi, un ir veiktas investīcijas.

Tas, kas ir svarīgi, – šodien ir cita ģeopolitiskā situācija. Un pie tā nav vainīgs Šlesers vai Vitenbergs, vai kāds cits. Bet ir cita lieta. Ir jāsaprot, ka, ja pareizi strādā, tad tas, ko es jau iepriekš minēju... šodien, piemēram, Klaipēdas osta ļoti veiksmīgi sadarbojas ar Ķīnu, ar Kazahstānu ir iespēja sadarboties, neskatoties uz sankcijām Krievijai, Baltkrievijai... ir iespējams darboties. Bet tas, kas ir nepieciešams... Diemžēl to kravu ir krietni mazāk, un ir jautājums, kā uzturēt infrastruktūru, jo nav iespējams infrastruktūras maksu pārlikt uz visiem.

“Rail Baltica” ir projekts, kas pamatā domāts pasažieriem, nevis kravām. Ja tās būs kādas kravas saistībā ar drošības apstākļiem, tā ir cita lieta, bet ne uzreiz tranzītam.

Es aicinu Vitenberga kungu, Briškena kungu un visus pārējos, arī no ZZS, kam ir zināšanas transporta biznesā, apvienot prātus, spējas un visu pārējo un padomāt, kā šo nozari sakārtot, lai nozare ilgtermiņā varētu attīstīties. Ostas ir tas, kas ir mums dots nevis tāpēc, ka mēs esam tās izveidojuši, bet daba mums ir devusi ostas, un mēs tās aizvērt nevaram. Jūs nevarat ostas pēkšņi pārvērst par kaut kādām vietām, kur audzē kartupeļus vai labību, vai vēl kaut ko, ostas ir jāattīsta. Ir valstis Eiropas vidienē, kurām nav ostu.

Tā ka es aicinu apskatīties īstermiņa risinājumus, kā nodrošināt dzelzceļa infrastruktūras finansēšanu, un ilgtermiņā – kādā veidā palielināt kravu apjomu. Strādāsim kopā!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Tā kā Šlesera kungs vēlas debatēt, tad atbildēšu īsi: Šlesera kungs, kāds tad ir jūsu rokraksts? Jūs sakāt, ka nevajag nākt debatēt, bet pats nākat un ilgstoši debatējat. (Starpsauciens.) Jūs sakāt, ka ilgtermiņā vajag investēt ostās, bet pats, būdams ministra amatā, ilgtermiņā neveicāt investīcijas ostās. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā nav atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 176. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 59, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 177. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 178. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Es saprotu, ka tie, kas šodien nerunā, ir visstilīgākie, un tie, kas runā divas reizes, iztur rāmi. Šī ir mana otrā uzstāšanās reize, un es apsolos daudz vairāk... nekāpt šodien uz “skatuves”, aizstāvot pašvaldības.

Jūs taču zināt, kas ir tas, kas kūst kā sniegs, bet nav sniegs. (Starpsauciens.) Nē, tā ir pašvaldību nauda tādās ziemas dienās, kāda ir šobrīd ārā aiz loga. Un tiešām tā nauda, kas šādās ziemas dienās tiek tērēta, ir nenormāla. Un tas jau notiek divas nedēļas.

Varu piekrist tiem rīdziniekiem, kas saka, ka, lai Rīgā pārietu pāri krustojumiem, nevajag īsos gumijas zābakus, bet vajag garos zvejnieku zābakus. Un, ziniet, es īsti nevaru vainot pašvaldības vadītāju vai deputātus. Kolēģi, nauda ir tik, cik ir.

Tamdēļ es nevaru piekrist domstarpību protokolam... vienošanās protokolam starp Ministru kabinetu un Pašvaldību savienību, kur Pašvaldību savienība lūdza 7 miljonus eiro klāt pie 59,9 miljoniem, lai palielinātu mērķdotāciju pašvaldību ceļiem. Atbalsts netika gūts. Īstā patiesība ir tāda, ka 2008. gadā pašvaldībām mērķdotācija bija 101 miljons eiro, kas tika 2009. gadā samazināta uz pusi, un, ja mēs šodien rēķinātu... tai naudai būtu jābūt (ja mēs būtu turpinājuši 2008. gada nesamazināto summu) 157 miljoniem.

Tieši tamdēļ es saku: ja mēs nevaram iedot 7 miljonus pašvaldībām mērķdotācijai ceļiem, tad dodam 97 – tik, cik pienākas. Taisnība ir pašvaldību pusē, jo pagājušā – 2022. – gada Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā eksperti skaidri un gaiši aprēķinājuši, ka pašvaldībām, lai izpildītu Ministru kabineta noteikumus, kuros ir noteikta kārtība, kādām ir jāizskatās ielām un ceļiem (tām nav jābūt ejamām ar gumijas zābakiem)... lai šos Ministru kabineta noteikumus ievērotu, gadā ir jāiztērē (pēc visām pazīmēm) 222 miljoni eiro. Šobrīd budžetā ir 59,9 miljoni eiro. Tas ir taisnīgi? Nav. Tad atceļam Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka, kādā kārtībā ir jābūt pašvaldību ceļiem.

Aicinu aizdomāties par šo un, plānojot budžetu, turpmāk ņemt vērā.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 178. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 179. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Priekšlikums paredz simtprocentīgi indeksēt visu pensiju apmēru. Piemēram, šogad oktobrī tika indeksētas pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 609 eiro. Indeksācija nenosedz to inflācijas sadārdzinājumu, ko pensionāri... izmanto pensiju, iegādājoties pakalpojumus, pērkot pārtiku... tur inflācija ir krietni augstāka nekā tas koeficients, kas tiek piemērots pensijas indeksācijā. Un pensionāri tomēr, pērkot pārtiku, izvēlas lētākos produktus un pirmās nepieciešamības preces, piemēram, graudaugu produktus, eļļu, cukuru, miltus. Tur inflācija nereti ir 30–50 procenti. Elektroenerģijas cenas vispār ir kāpušas vairākkārtīgi. Līdz ar to pensionāriem arvien vairāk un vairāk samazinās pirktspēja. Bet, ja pensionāram pensijas apmērs pārsniedz šos 609 eiro, tad tā atlikusī daļa viņam vispār netiek indeksēta, līdz ar to viņš vēl vairāk zaudē... šo pensijas vērtību... un vēl vairāk samazinās pirktspēja.

Cilvēks nav jāsoda par to, ka viņš ir godīgi nopelnījis pensiju – strādājis, maksājis nodokļus. Būtu jānodrošina, lai pensija saglabā savu pirktspēju.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 179. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 11, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 180. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 180. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 44, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 181. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Jekaterina Drelinga.

J. Drelinga (ST!).

Godātie kolēģi, šī priekšlikuma mērķis ir veicināt skolēnu īslaicīgu nodarbinātību vasaras brīvlaikā. Tās ir valsts līdzfinansētas darba vietas, nodrošinot skolēniem iespēju iegūt prasmes, iemaņas un pieredzi.

Kā zinām, šobrīd skolēni nav motivēti strādāt un attīstīties daudzpusīgi, tāpēc šis finansējums ir nepieciešams, lai darba tirgū starp jauniešiem būtu konkurence. Ir arī svarīgi iesaistīties un prast integrēt darba tirgū cilvēkus ar ierobežotām spējām... cilvēki ar īpašām vajadzībām grib un ir spējīgi iesaistīties darba tirgū, grib atbalstīt savas ģimenes, nevis būt par apgrūtinājumu ģimenes locekļiem.

Aicinu atbalstīt frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 181. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 25, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna.182. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Labvakar, kolēģi! Tātad priekšlikuma būtība – novirzīt līdzekļus Vidzemē deinstitucionalizācijas (DI) projektiem vai pakalpojumiem.

Kas ir DI pakalpojumi? Tas ir process, kurā tiek samazināta slimnīcas loma sabiedrībā, īpaši attiecībā uz sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, tas ietver slimo cilvēku, mūsu gadījumā – cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem... no iestādēm uz kopienās bāzētiem aprūpes un rehabilitācijas veidiem, veicinot lielāku individuālo brīvību un sociālo integrāciju. Citiem vārdiem – lai cilvēki... un bērni... varētu vairāk laika pavadīt ar ģimenēm mājās un ne slimnīcās. Ņemot vērā, ka profila slimnīcu vairāk ir Rīgā, ģimenei un vecākiem ir problemātiski apmeklēt... tik bieži, cik gribētos vai vajadzētu.

Runājot par Vidzemi, tas ir 61 dienas aprūpes centrs, 387 sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centri bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, 171 grupu dzīvoklis, 263 dienas aprūpes centri, 169 specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pašvaldībai trūkst līdzekļu uzturēt un attīstīt pakalpojumus.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi! Es mēģināšu uzreiz paņemt visu bloku, bet Viktorija noteikti vēl izstāstīs sīkāk. Es vēlreiz gribu pievērst jūsu uzmanību, ka nauda ir vajadzīga, lai uzturētu infrastruktūru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Ziniet, šī programma tika iedibināta 2016. gadā, un šogad 31. datumā to klapēs ciet. Visbriesmīgākais šajā procesā, ka tie bērni un tie cilvēki tika pieradināti pie (Starpsauciens.)... Kas, lūdzu? (Starpsauciens.) Jā... ka šie cilvēki tika pieradināti pie atbalsta, pieradināti pie sajūtas, ka par viņiem domā, ka viņi ir vajadzīgi, ka viņiem ir, kur aiziet, ir vieta, kur viņi tiešām ir vajadzīgi, vismaz – aizsargāti. Tagad pēkšņi mēs viņiem no 1. datuma pateiksim: viss, vairs tādas iespējas nebūs.

Es piekrītu, ka kopējais... teiksim, priekšlikumu pakete... milzīgs – 25 miljoni. Es piekrītu, ka tā ir milzīga nauda, es pat negribu skatīties uz Ašeradena kungu, jo tas tiešām... tik daudz es vēl neesmu viņam prasījis... bet godīgi – kaut kā sāpīgi.

To cilvēku ir daudz, no 1. datuma viņi būs kā tādi... negribas salīdzināt... kā kaķēni, kurus izmeta no mājām, pateica: viss, paspēlējāmies, un beigas. Tā nedrīkst darīt. Ja ir iespēja, Ašeradena kungs, meklējiet naudiņu. Tādiem cilvēkiem vajag palīdzēt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 182. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 15, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 183. priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Godātie kolēģi! Būtība ir tāda pati, tikai mērķis ir novirzīt līdzekļus DI projektiem Rīgā. Agrāk cilvēki... mēs tagad runājam par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un garīgās veselības problēmām... tika hospitalizēti slimnīcās, novietoti institūcijās, ar to attālinoties no sabiedrības, bet tagad ar DI projektiem pakalpojumu pieejamība... šos bērnus... cilvēkus ar traucējumiem cenšas integrēt kopienās tā vietā, lai tie ilgstoši uzturētos slimnīcās. Bērniem un pieaugušajiem ar garīgās veselības problēmām tiek piedāvāts atbilstošs atbalsts un rehabilitācija kopienas vidē. Tas ietver individuālu terapiju, dzīves prasmju apmācību, pat darba iespējas, lai veicinātu viņu iekļaušanos sabiedrībā. Šādi DI projekti palīdz cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām saglabāt cieņu, brīvību un iespējas piedalīties sabiedrībā, nevis būt atdalītiem no sabiedrības un uzturēties speciālajās slimnīcās.

Runājot par Rīgu, tie ir 10 dienas aprūpes centri, 350 sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centri, kurus apmeklē bērni ar funkcionāliem traucējumiem, 89 grupu dzīvokļi, 148 dienas aprūpes centri, 91 specializētā darbnīca personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Lūdzu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 183. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 17, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 184. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Kolēģi, jūs tikko nobalsojāt par to, lai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ierobežo iespējas socializēties, malači! (Starpsauciens: “Meli!”)

184. priekšlikums ir par Latgali, par DI projektiem un pakalpojumiem Latgalē. Atbalsta mērķis – attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā... tieši pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai. Tagad jau ir izveidota apjomīga pakalpojumu sniegšanas infrastruktūra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem ārpusģimenes aprūpē. Gadu gaitā izdevumi par pakalpojumu sniegšanu palielinājušies. Pašvaldībai jāpalīdz, jāparedz līdzekļi, lai saglabātu pakalpojumus, jāsameklē līdzekļi izmaksu segšanai.

Latgalē DI pakalpojumu uzturēšanai gadā papildus būs nepieciešami vismaz 4,8 miljoni eiro, lai nodrošinātu pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – dienas aprūpes centra pakalpojumus, specializētās darbnīcas; kā arī pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, – dienas aprūpes centru, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, tāpat nodrošinātu atelpas brīžus un Invaliditātes likumā noteiktos aprūpes pakalpojumus.

Lūdzu ņemt vērā, ka ir krietni paaugstinājies personu skaits ar garīga rakstura traucējumiem, jo pirms tam, kad tika iesākta šī programma, bija plānots sniegt pakalpojumus krietni mazākam skaitam cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. Šobrīd viņu ir uz pusi vairāk. Viņi ir mums apkārt, viņi ir jāārstē.

Joprojām nav skaidrs, ko pašvaldības darīs ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Bērni ar funkcionāliem traucējumiem un cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem nevarēs uz vietas saņemt medicīniskos pakalpojumus, neviens tos nenodrošinās. Latgalē DI projektu pakalpojumus tagad var saņemt 8 jauniešu mājās bērniem ārpusģimenes aprūpē, 92 dienas aprūpes centros, 231 sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centrā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, 136 grupu dzīvokļos, 186 dienas aprūpes centros, 123 specializētajās darbnīcās personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Ja jūs nobalsosiet... Latgalē saglabāt, es nenākšu vairāk debatēt. Ja nobalsosiet “pret”, es vēl atgriezīšos.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 184. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 13, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 185. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Nu, jūs nepiešķīrāt līdzekļus arī Latgalei. Es jums gribu novēlēt nekad neuzzināt, kā jūtas bērns slimnīcā bez vecākiem, it īpaši, kad paliek slimnīcā nedēļas, mēnešus. Es jums visiem novēlu to neizjust uz savas ādas.

185. priekšlikums – DI projekti Kurzemē. Pašvaldībām trūkst līdzekļu DI projektu īstenošanai, nav iespējams pat noteikt prioritātes, kuru DI projektu atstāt – vai saglabāt grupu mājas vai slēgt specializēto darbnīcu pakalpojumus un dienas aprūpes centru bērniem.

Finansējums, kas nepieciešams pašvaldībām šo pakalpojumu segšanai, ir ārkārtīgi liels, bez valsts atbalsta pašvaldības to neīstenos. Tas ir milzīgs finansiāls slogs. Pašvaldības apzinās un saprot šo pakalpojumu nepieciešamību, tomēr budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir, un ne vairāk. Jāņem vērā, ka liela daļa pašvaldību maksā un maksās kredītu Valsts kasē par izveidotajiem pakalpojumiem. Tas ir milzīgs finansiālais slogs. Un tas jau ir tagad.

Kas mums ir Kurzemē? Kurzemē ir 35 dienas atbalsta centri, 68 sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centri bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, invalīdiem, 87 grupu dzīvokļi, 96 dienas atbalsta centri, 107 specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Viņi nevarēs apmeklēt... visi nevarēs apmeklēt, un es nezinu, ko pašvaldības darīs... kuru pakalpojumu slēgs, kuru neslēgs, atstās.

Lūdzu, padomājiet par to, ko jūs darīsiet, kad jums apkārt būs cilvēki... jo slimnīcas, cik es saprotu, ir pārslogotas, īpaši garīgo slimnieku... kuriem ir garīgi traucējumi.

Mēs bijām arī komisijā, kur es dzirdēju, kā Veselības ministrija teica, ka šī ir liela problēma un, ja mēs likvidēsim atbalsta centrus, tad slimnīcas arī visus nevarēs pieņemt.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 185. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 14, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 186. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Nu jūs arī tagad nobalsojāt par to, lai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem slēgtu specializētās darbnīcas, lai viņus... lai viņiem būtu grūtāk piedalīties sabiedrības veiktajos procesos.

Ja risinājums netiek rasts, pastāv augsts risks, ka DI projekti netiks īstenoti, kā arī būs izveidota nepilnīga infrastruktūras noslodze, būs augstas uzturēšanas izmaksas, zema pakalpojumu kvalitāte. Pastāv arī augsts risks, ka pakalpojumi tiks masveidā likvidēti.

Attiecībā uz Zemgali – DI projekti tiek īstenoti. Ir 94 dienas atbalsta centri, 250 sociālās rehabilitācijas pakalpojumu centri bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, invalīdiem, 90 grupu dzīvokļi, 233 dienas atbalsta centri, 72 specializētās darbnīcas personām ar garīga rakstura traucējumiem. Ja tie ir meli, lūdzu atspēkot to, ko es teicu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 186. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 14, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 187. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 188. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labvakar, kolēģi! Esam tikuši nedaudz pāri pusei tiem priekšlikumiem, kas ir budžeta likumprojektā, un daudz ir stāstīts par to, kā šajā likumprojektā nav. Bet es gribētu pastāstīt arī par to, kas te ir.

Un šis, 188., priekšlikums ir par Labklājības ministrijas virzīto atbalstu tā saucamajiem mūžīgajiem bērniem – piecarpus miljonu apmērā. 30 procentu kompensēšana pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Pavisam nesen šeit, no šīs tribīnes, kāds no mūsu kolēģiem ziņoja par to, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi šādu iesniegumu. Mēs lēmām par tālāko virzību, nododot to Sociālo un darba lietu komisijai.

Varbūt var teikt, ka 30 procentu atbalsts – tas vēl nav pilnībā, bet pirmais solis šajā virzienā ir sperts, jo tiešām tad, kad mēs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā klausījāmies šos stāstus, bija skaidrs, ka šiem cilvēkiem atbalsts ir nepieciešams ne tikai līdz 18 gadiem, bet arī pēc šī vecuma sasniegšanas. Prieks, ka tas ir budžetā iedzīvināts. Balsojumu neprasu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. 189. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 188. priekšlikums. Atbalstīts.

A. Vīksna Tā, es... Labi.

Sēdes vadītāja. 189.

A. Vīksna. 189. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 189. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

A. Vīksna. Es atvainojos, jā, Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Tālāk – 190. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 190. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 30, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 191. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 191. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 16, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 192. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 192. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 21, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 193. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 193. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 6, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 194. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 195. priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 195. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 7, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 196. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, es runāšu pie šī priekšlikuma, jo precīzi šādu pašu es biju iesniegusi, un mans priekšlikums šajā tabulā ir ar numuru 200.

Tātad šis priekšlikums paredz palielināt pabalstu personai ar invaliditāti, kurai ir nepieciešama kopšana un kurai invaliditātes cēlonis ir no bērnības... tātad palielināt pabalstu par simts eiro – no pašreizējiem 313 eiro uz 413. Es šo priekšlikumu bija iesniegusi, un tad, kad jau priekšlikumi nonāca Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, tad iesniedza arī Ministru kabinets. Bet paldies, nav svarīgi šoreiz, kurš nes to karogu, bet prieks par to, ka mātes, kuras audzina mūžīgos bērnus, ir sadzirdētas un šis priekšlikums vismaz no Ministru kabineta puses ir atbalstīts.

Mātes, kuras audzina bērnus ar smagu invaliditāti... Bērnam sasniedzot 18 gadu vecumu, problēmas jau nepazūd, atbalsta intensitāte samazinās, bet problēmu kļūst arvien vairāk. Vispirms jau ir jādodas uz tiesu, lai ierobežotu bērna rīcībspēju, kas ir pazemojoši, apkaunojoši, un ģimene pat vairākus mēnešus paliek bez pabalsta, kamēr tiesa izskata, un šī rīcībspēja tiek ierobežota, lai gan tā nekad smagi slimiem bērniem nav bijusi. Tāpat arī, bērnam kļūstot par pieaugušu, ēst vajag vairāk, un bieži vien tā ir speciālā pārtika, kas ir jāiegādājas, arī pamperi ir jānomaina biežāk, un arī šīs pašas mitrās salvetes ir jālieto. Nu, pamēģiniet gulošu bērnu, kurš jau ir kļuvis par pieaugušu cilvēku, aiznest līdz vannai un katrā reizē, kad viņš ir nokārtojies, nomazgāt viņu ar ūdeni un ietīt auduma autiņos.

Mātes ir vērsušās Sociālo un darba lietu komisijā, nākušas kopā ar saviem bērniem un aicinājušas šo pabalstu palielināt, jo pēdējo reizi pabalsts tika palielināts 2019. gadā, laikā, kad vēl biju ministre, bet, protams, inflācija un dzīves dārdzība... Arī šos simts eiro ir inflācija noēdusi, un līdz ar to situācija ir tāda pati, kāda tā bija pirms vairākiem gadiem.

Bet katrā ziņā paldies, ka Labklājības ministrija tomēr attapās un šo priekšlikumu atbalstīja. Tāpēc es arī nelūgšu balsojumu par savu, 200., priekšlikumu, bet aicinu visus atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 197. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Glorija Grevcova.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labvakar, kolēģi! Es arī pavisam ātri gribu pateikt paldies Ministru kabinetam, pirmoreiz laikam šovakar. Un tiešām šie mūžīgie bērni invalīdi ir pelnījuši šo pabalstu.

Taču mans priekšlikums satur... paaugstināt kopšanas pabalstu par 200 eiro, mums ir jāspēj rast veidu, kā paaugstināt šo pabalstu vēl par simts eiro. Dzīve ir sadārdzinājusies, pieauguši visi rēķini, inflācija, un šiem cilvēkiem runa jau ir par izdzīvošanu, tāpēc mums ir jāmēģina rast veidu... jo Labklājības ministrija jau arī nāca ar stāstiem par to, kādi atvieglojumi viņiem pienākas, un viss pārējais, bet lielākā daļa no šiem cilvēkiem nemaz nepārvietojas, līdz ar to šie atvieglojumi nav aktuāli. Viņiem aktuāli ir ikdienā pirkt higiēnas lietas, pārtikas produktus. Mēs varam... varbūt mēs to kaut kā varētu virzīt par labu.

Tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 197. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 18, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 198. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 199. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Tika atbalstīts priekšlikums palielināt īpašās kopšanas pabalstu bērniem, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu, taču šis priekšlikums ir: palielināt kopšanas pabalstu bērniem līdz 18 gadu vecumam arī par simts eiro – no 313 līdz 413 eiro.

Šis pabalsts pēdējo reizi tika palielināts 2019. gadā, un bērnu, kuriem ir ļoti smagi funkcionālie traucējumi, vecāki saskaras ar situāciju, ka bērni nevar veikt savam vecumam atbilstošas darbības un sevi aprūpēt patstāvīgi bez vecāku vai kādas atbalsta personas palīdzības. Šiem bērniem ir nepieciešama 24 stundu kopšana un atbalsts, līdz ar to visbiežāk vecāki ir tie, kas ir šim bērnam blakus un nedodas darba gaitās, bet paliek kopā ar savu bērnu. Un pieejamie resursi, ar ko ģimenei ir jāiztiek, līdz ar to arī ir ļoti ierobežoti, bet ir jāiegādājas higiēnas preces, medikamenti, veselības pakalpojumi, dažādas procedūras, lai atvieglotu bērnu situāciju.

Lūdzu palielināt kopšanas pabalstu par simts eiro arī bērniem, kam ir noteikta īpašā kopšana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 199. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 11, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 200. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies (Starpsaucieni: “Nebūs, nebūs!”; “Kļūda...”)...

200. priekšlikums tātad...

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Tālāk. 201. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Ministri! Kolēģi! Tā, es apsveicu – 201. priekšlikums, vairāk nekā puse.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Runā par to, ka vienkārši paaugstināt pabalstu bērniem, pirmās grupas invalīdiem, par simts eiro. Tur nav tik daudz naudas, ko mēs prasām, tur ir tikai viens miljons un pieci simti tūkstoši.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 201. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 10, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 202. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 202. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 26, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 203. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Jekaterina Drelinga.

J. Drelinga (ST!).

Godātie kolēģi! Mēs iesniedzām vairākus priekšlikumus par to, no kurienes var ņemt trūkstošo finansējumu un pārdalīt Latvijas ģimenēm. Esam pārliecināti, ka, paaugstinot pabalstu, tas modinās Latvijas ģimenes uz svarīgāko soli – palielināt ģimeni. Mums jādomā par Latvijas nācijas saglabāšanu un to, kā veicināt dzimstību Latvijā jau tagad.

Paaugstinātais bērna kopšanas pabalsts ļaus attīstīt demogrāfiju Latvijā jeb veicināt dzimstību. Bērni, un nekas cits, ir mūsu nākotne, mūsu valsts nākotne.

Gribu atzīmēt, ka pašlaik bērna kopšanas pabalsts ir 171 eiro, un tas nav mainījies kopš 2012. gada. Pašlaik jaundzimušo skaits ir samazinājies, mums ir iespēja to palielināt – ar šo finansējumu... un tādā veidā popularizēt bērnu piedzimšanu un atbalstu vecākiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS atbalstīs šo priekšlikumu, līdzīgi kā visus pārējos priekšlikumus, ko sniedz opozīcija, arī atsevišķus priekšlikumus, ko ir apstiprinājusi koalīcija.

Bet mēs respektējam to, uz ko mūs aicina citstarp arī citi opozīcijas kolēģi. Nevelkam laiku! Es saprotu, kādam ir interese... apzināti, lai Nacionālajai apvienībai nenotiktu kongress šajā svētdienā. Mēs esam gatavi savas 40 plānotās uzstāšanās reizes samazināt līdz trijām, lai mēs pabeigtu budžetu pēc iespējas ātrāk. Kolēģi, es domāju, mēs visi esam tajā ieinteresēti.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 203. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 27, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 204. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 204. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 29, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 205. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Šis priekšlikums paredz palielināt pabalstu personai ar invaliditāti, kurai ir nepieciešama kopšana... un tiem, kuri šobrīd saņem mēnesī 213 eiro un 43 centus. Tādu cilvēku ir ap 14 tūkstošiem.

Pabalsta apmērs nav mainīts kopš 2014. gada, kad to paaugstināja no 142 eiro uz 213 eiro. Tātad ir pagājuši 10 gadi. Salīdzinājumam – minimālā alga 2014. gadā bija 320 eiro, nākamgad tā būs 700 eiro. Tātad pabalsts bija apmēram 70 procenti no minimālās algas, bet nākamgad tie būs vairs tikai 30 procenti.

Lai arī pabalsts nav saistīts ar minimālo algu, tomēr jāņem vērā, kāda ir bijusi inflācijas ietekme šajos 10 gados, jo pabalsti netiek indeksēti. Un tad ir jautājums: kādas vajadzības šis pabalsts var nosegt?

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 205. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 13, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 206. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 206. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 28, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 207. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 207. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 33, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 208. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 208. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 35, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 209. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Glorija Grevcova.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tā pavisam īsi. Mans priekšlikums ir par to, lai palielinātu bērna piedzimšanas pabalstu līdz 600 eiro. Tas, tāpat kā bērna kopšanas pabalsts, nav mainīts no 2012. gada. Un šis ir viens no tiem demogrāfijas veicināšanas pasākumiem, kurš palīdzētu, jo mūs tiešām uztrauc mūsu ģimenes, mūsu nākotne.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 209. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 33, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 210. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Priekšlikums paredz ieviest visiem vecuma pensijas saņēmējiem bāzes pensiju simts eiro apmērā. Arī Igaunijā ir tāda pensiju sistēma, kur papildus uzkrātajam pensijas kapitālam katrs pensijas saņēmējs saņem vēl pensijas pamatbāzi. (Zālē troksnis.)

Tas ir apkaunojums, ka Latvija kā sociāli atbildīga valsts...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

R. Petraviča.... nevar nodrošināt cieņpilnas vecumdienas saviem senioriem. Vai nemitīgi ir jābūt Satversmes tiesas lēmumiem, kas norāda, ka pabalstu saņēmējiem netiek nodrošināti cieņpilnas dzīves apstākļi un ka seniori tiek diskriminēti?

Kādai konvencijai mums būtu jāpievienojas – nabadzības apkarošanas konvencijai vai cieņpilnas dzīves konvencijai? Vai nav kauns doties uz Eiropu, piedalīties padomēs un kolēģiem stāstīt, kāda mums... cik liela ir minimālā pensija, cik liela ir vidējā pensija? Vai arī par to cieši klusē? Par Stambulas konvenciju bija ļoti liels kauns, ka mēs neesam pievienojušies, bet par to, ka mūsu seniori slīgst nabadzībā, kauna nav laikam it nemaz. Seniori var aiziet uz zupas virtuvi, lai nomaksātu komunālos rēķinus, bet viņi neies lūgt trūcīgas personas statusu, jo viņi nav gatavi tik ļoti pazemoties. Un ir jau ērti te tagad klaigāt: mēs te jaunā paaudze, kas uzaugusi brīvā Latvijā! (Zālē troksnis.) Bet kas tad jums nodrošināja šo privilēģiju dzīvot brīvā Latvijā?

Sēdes vadītāja. Kolēģi, nu patiešām vairs nevar dzirdēt it neko! Kolēģi! Ramona, vienu mirklīti. Kolēģi!

R. Petraviča. Tie cilvēki to nodrošināja, kuri dzīvoja, strādāja padomju laikos.

Lūdzu atbalstīt.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 211. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Nē... es atvainojos.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 211. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 17, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 212. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 212. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 14, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 213. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Priekšlikums paredz piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1996. gadam, palielināt līdz 3 eiro. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, klusāk. Tiešām ļoti grūti strādāt. Arī man. Kolēģi, nu pagaidīsim, kamēr visi... Mēs varam? Kolēģi! Paldies.

R. Petraviča. Vidējais piemaksas apmērs pie pensijas, pie vecuma pensijas, ir apmēram 50 eiro, pie invaliditātes pensijas tie ir 14 eiro. Šī gada martā no kopumā 433 tūkstošiem pensijas saņēmēju apmēram 60 procenti, tas ir, 260 tūkstoši pensijas saņēmēju, pensijas apmērs bija robežās no 300 līdz 600 eiro. No 300 līdz 400 eiro pensijas saņēma 67 tūkstoši cilvēku, no 400 līdz 500 eiro pensiju saņēma 122 tūkstoši, un, ja vecumdienās negrib pārtikt gluži no 400 eiro, tad ir jāturpina strādāt, un to arī daudzi dara. 65 gadu vecumā šobrīd turpina strādāt (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Varbūt jāsludina pārtraukums, ja nevaram...? Bērziņa kungs!

R. Petraviča. Tātad 65 gadu vecumā šobrīd turpina strādāt apmēram 37 procenti pensijas saņēmēju, bet 68 gadu vecumā – katrs ceturtais jeb 25 procenti. Latvijas vecumdienu aina ir ne tikai vecs un nabadzīgs, bet vecs, nabadzīgs un vēl slims.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 213. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 14, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 214. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 215. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 216. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 217. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Tikko dzirdēju piezīmi “Nu kur var līst visu laiku?” no cilvēkiem (Starpsauciens.), kas pagājušajā reizē tāpat debatēja.

Tātad priekšlikums paredz atjaunot piemaksas par apdrošināšanas darba stāžu visiem, kuriem tas ir uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. (Zālē troksnis.) Šobrīd likums paredz ik gadu likt klāt vēl trīs gadus, tātad nākamajā gadā piemaksas atjaunos tiem, kas pensionējušies 2012., 2013. un 2014. gadā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir palikusi pusstunda, saņemamies!

R. Petraviča. Satversmes tiesa tikko konstatēja konstitucionālo tiesību pārkāpumu, liedzot nevakcinētiem deputātiem piedalīties Saeimas darbā, un ar šo priekšlikumu es aicinu nepieļaut atšķirīgu attieksmi pret pensionāriem.

Tas, ka valdība šobrīd pieļauj atšķirīgu attieksmi pret vienādos un salīdzināmos apstākļos... ir pensionāru diskriminācija. Tā daļa, kurai stāžs ir līdz 2012. gadam, kuri ir pensionējušies, saņem piemaksu, bet tie, kuri ir pensionējušies pēc 2012. gada, šādu piemaksu nesaņem, un senioriem visu laiku būs jāgaida, kad pienāks viņu kārta, kad viņi beidzot varēs saņemt pensiju. Šādā veidā tiek šķiroti pensionāri, kuri saņems šo piemaksu un kuri nesaņems, tāpēc es aicinu atjaunot piemaksas visiem pensionāriem, kuri ir pensionējušies pēc 2012. gada un kuriem ir uzkrāts darba stāžs līdz 1995. gada 31. decembrim.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šie priekšlikumi ir ar... 200, 300, 500 miljonu... un no kurienes ir avots? Šlesera kungs, ekonomiskais buldozer, no kurienes tad mēs tos...? Jūsu priekšlikumā konkrēti ir palielināt budžeta deficītu. Pietiks šā populisma, ko nevar izpildīt, tas nav reāls, nu izbeigsim! Mēs piedāvājam konkrētus risinājumus, kur pretī ir finansējuma avots – reāls avots –, nevis palielināt budžeta deficītu. Pietiks!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 217. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 20, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 218. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 218. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 219. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 220. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 220. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 20, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 221. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 221. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 20, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 222. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojam!”)... Balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 222. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 46, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 223. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča. (Zālē troksnis.)

R. Petraviča (LPV).

Lai arī jums to ļoti negribas dzirdēt (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ļaujam... Kolēģi, lūdzu, cieņpilni... (Zālē troksnis.) Šlesera kungs! (Noklaudzina ar āmuru. Aplausi. Ovācijas.)

Kolēģi! Mums ir iespēja saņemties un izdarīt visu līdz galam vai turpināt garas debates un strādāt rīt. Visiem viss ir skaidrs. Lūdzu, ļaujam debatēt!

R. Petraviča. Tas tiešām ir priekšlikums, kurā ir vērts ieklausīties, un tas ir par to, lai palielinātu uzturlīdzekļu summu, kas tiek maksāta no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, līdz minimālajam uzturlīdzekļu apmēram, kas katram vecākam ir jānodrošina savam bērnam, jo šobrīd no Uzturlīdzekļu garantijas fonda bērniem līdz 7 gadu vecumam izmaksā 107 eiro, līdz 18 gadu vecumam – 129 eiro, bet, ja vecāks maksā labprātīgi, tad šī summa nākamajā gadā attiecīgi par bērniem līdz 7 gadu vecumam būs 175 eiro, bet no 7 līdz 18 gadu vecumam – 210 eiro. Bērni nav vainīgi pie tā, ka vecāki atsakās par viņiem maksāt, bet viņiem tieši tāpat gribas ēst kā visiem citiem.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 223. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 20, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 224. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojam!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 224. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 17, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 225. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 225. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 20, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 226. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 226. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 22, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 227. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojam!”)... Balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 227. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 25, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 228. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 228. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 23, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 229. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 229. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 44, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 230. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 230. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 231. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 231. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 35, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 232. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 232. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 38, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 233. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 233. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 46, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 234. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 234. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 45, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 235. priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 235. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 48, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 236. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 237. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 237. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 45, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 238. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 238. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 45, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Vīksna. 239. priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 240. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 240. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Dep. A. Vīksna paklanās. Aplausi. Notiek referenta maiņa. Ovācijas.) Tātad rezultāts. Par – 34, pret – 37, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

241. priekšlikums.

J. Reirs (JV).

Kolēģi, atgādināšu Kārtības rulli – komisijas vārdā var runāt bez laika ierobežojumiem.

241. priekšlikums. Komisija izskatīja un nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 241. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 33, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 242. – frakcijas “apvienotais SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi, iespējams, tas šodien ir pēdējais piegājiens runāt. Un tas ir tāpēc, ka man ir tāda viegla cerība, ka kādreiz gadās situācijas, ka Saeima nobalso citādi nekā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lēmusi. Un es jums paskaidrošu, kāpēc tas ir svarīgi šī priekšlikuma kontekstā.

Jūs kā Saeimas deputāti katrs esat saņēmuši vēstuli no Jāņa Čakstes mazmazmeitas Kristīnes Annas Čakstes, kas to raksta visas Jāņa Čakstes ģimenes vārdā. Vēstule ir īsa, un es to jums nolasīšu.

“Augsti godātie Latvijas Republikas 14. Saeimas deputāti!

Lūdzu jūs apsvērt iespēju 2024. gada budžetā atvēlēt simts tūkstošus eiro Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes piemiņas vietas izveidei Rīgā. Šodien, kad visā pasaulē demokrātija ir apdraudēta, ir nozīmīgi celt gaismā tos, kas lika mūsu valsts vissvarīgākos pamatus – brīvību, neatkarību un demokrātiju.

Latvijas galvaspilsētas pieminekļos, ielu un vietu nosaukumos var lasīt mūsu vēsturi, tomēr starp visiem pagātnes dižajiem vārdiem trūkst viena – Jāņa Čakstes – vārda. Viņš, kurš visu savu dzīvi cīnījies par latviešu tautu, kultūru un valodu, kurš tika ievēlēts par Tautas padomes priekšsēdētāju un Satversmes sapulces priekšsēdētāju ar vienu uzdevumu – izveidot Latvijas valsti.

Pirms pusotra gada Rīgas domes Pieminekļu padome pieņēma lēmumu izveidot piemiņas vietu Jānim Čakstem uz AB dambja. Tika atvēlēti līdzekļi konkursa izsludināšanai un īstenošanai. Ir cerības, ka šis konkurss tiks izsludināts 2024. gadā. Tā būs jauna, zaļa un sakopta vieta ar pievienoto vērtību, kur izbaudīt skaisto Rīgas siluetu un reizēm mazliet atkāpties no lielpilsētas burzmas un trokšņiem. Iecere šajā piemiņas vietā izcelt tās vērtības, kas Jānim Čakstem bija dzīves baušļi, – Latvijas labklājība un drošība caur brīvību, demokrātiju un neatkarību.

Ar cieņu

Jāņa Čakstes ģimenes vārdā – Kristīne Anna Čakste

“Aučos”, Salas pagastā, Jelgavas novadā.”

Cienījamie kolēģi, gribu jums atgādināt, ka jūs atbalstījāt 24. priekšlikumu, ko bija veidojis Saeimas Prezidijs, par 150 tūkstošu eiro pārdalīšanu no sadaļas “Saeimas darbības nodrošināšana” uz 74. resoru, proti, “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Tāpat es vēlos jums atgādināt to, ka Jāņa Čakstes piemiņa ir svēta Latvijas Republikas Saeimai, tai jābūt svētai visiem Saeimas deputātiem, jo mēs viņu godinām katru reizi, ejot ārā no Saeimas zāles, kur atrodas viņa portrets.

Tie ir tikai simts tūkstoši eiro, tie ir tikai simts tūkstoši eiro!

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Smiltēns. Lūdzu pagarinājumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Smiltēns. Un tas ir šīs Saeimas, 14. Saeimas, pašcieņas un goda jautājums – atbalstīt šo priekšlikumu, it sevišķi ņemot vērā to, ka Saeima ir atteikusies no 150 tūkstošiem eiro, pārdalot to uz resoru “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Balsojiet, lūdzu, par tiem simboliem, vērtībām, kas mums ir svarīgi – par brīvību, neatkarību un demokrātiju! Es ceru uz jūsu balsojumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

J. Reirs. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 242. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 43, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 243. – deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 243. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 33, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 244. – apvienotā saraksta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 244. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 49, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 245. – apvienotĀ sarakstA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 245. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 32, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 246. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 246. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 37, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 247. – deputāta Kola priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 247. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 36, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 248. – frakcijas “apvienotais SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 248. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 47, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 249. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 250. – deputāta Šlesera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 250. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 21, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 251. – frakcijas “apvienotais SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: “Balsojam!”)... Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 251. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 44, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 252. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Un tomēr, cienījamie kolēģi, balstoties uz Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kādreiz lemto un cerot, ka... šajā Saeimā ir deputātu grupa sadarbībai ar diasporu... Lūdzu tomēr piešķirt tos nieka 10 tūkstošus muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma glabāšanai Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Līdz šim šāda nauda viņiem prasīta nebija.

Desmit tūkstoši diasporai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 252. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 3, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 253. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 254. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 254. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 29, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 255. – Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Uzrunāšu jūs sava kolēģa Naura Puntuļa uzdevumā. Viņš nevar būt šeit, bet es apsolījos to izdarīt sešos priekšlikumos. Esmu sadalījusi divos piegājienos, lai ietaupītu mūsu laiku.

Šis priekšlikums ir par profesionālās mūzikas kolektīvu atalgojumu. Starp pirmo un otro lasījumu ir atrasti 6 procenti, kas nenosedz pat inflācijas ietekmi. Un šobrīd tā ir izšķiroša nozīme mūsu profesionālajiem mūzikas kolektīviem ne tikai Eiropas, bet arī kaimiņvalstu kontekstā.

Atgādinu, ka Profesionālās mūzikas kolektīvu asociācijas minimālais pieprasījums, lai izvairītos no mūziķu aizplūšanas ne tikai uz tālāku Eiropu, bet arī uz Lietuvu un Igauniju, bija 25 procenti, kas ļautu sasniegt vidējo atalgojumu 1700 eiro bruto... ar visiem nodokļiem. Jūs varētu piekrist, ka tas nav liels profesionāla mūziķa atalgojums. Bet pat šis piezemētais mērķis šajā budžetā netiek sasniegts.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu, papildus piešķirot finansējumu – 2,1 miljonu eiro.

Pie reizes jums izstāstīšu par 264. un 338. priekšlikumu, par ko jau mēs runājām. Bet šis ir konkrēts piešķīrums pilnā apmērā, kā bija iecerēts reformā, dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītājiem.

Pašvaldības rūpējas par to, lai ikdienā dalībniekiem būtu telpas, kur to darīt, un nodrošina procesu īstenošanu, bet šos kolektīvus vada profesionāļi, kas visbiežāk nedzīvo tai pašā pašvaldībā, bet dodas veikt savus pienākumus kā misiju. Valstij ir jāuzņemas atbildība nopietni iesaistīties šajā procesā, nevis reizi piecos gados baudīt svētkus.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – piešķirt visu iepriekš ar nozari kopā sagatavotās reformas īstenošanai nepieciešamo finansējumu, lai sasniegtu 25 procentus no kolektīvu vadītāju nepieciešamā atalgojuma jau 2024. gadā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 255. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 14, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. Tātad...

Sēdes vadītāja. 256. priekšlikums.

J. Reirs. 256. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 256. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 27, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 257. – frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 257. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 29, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 258. – “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 258. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 38, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 259. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 259. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 36, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 260. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 260. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 31, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 261. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 261. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 45, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 262. – Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 262. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 20, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 263. – Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Līga Kozlovska (Smiekli.)...

Labi, tad deputāti piekrīt.

J. Reirs. 264. – Nacionālās apvienības priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 264. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 18, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 265. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 265. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 36, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 266....

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam, un mums ir palicis vēl gana daudz jautājumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Reģistrējušies 87 deputāti, nav reģistrējušies 13: Raimonds Bergmanis, Mārcis Jencītis, Rihards Kols, Lauris Lizbovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Ināra Mūrniece, Nauris Puntulis, Leila Rasima, Didzis Šmits, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks, Juris Viļums un Edgars Zelderis.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, izsludinu sēdes pārtraukumu līdz rītdienas pulksten 9.00.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 07.12.23 09:09 Balsojums 1
Par - 51, pret - 3, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par debašu laika saīsināšanu

Datums: 07.12.23 09:11 Balsojums 2
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sporta likumā (393/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:13 Balsojums 3
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (394/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:16 Balsojums 4
Par - 23, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:21 Balsojums 5
Par - 32, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:23 Balsojums 6
Par - 24, pret - 59, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:25 Balsojums 7
Par - 39, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:28 Balsojums 8
Par - 39, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:30 Balsojums 9
Par - 36, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:31 Balsojums 10
Par - 35, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:37 Balsojums 11
Par - 36, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:42 Balsojums 12
Par - 39, pret - 39, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:49 Balsojums 13
Par - 39, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:52 Balsojums 14
Par - 22, pret - 58, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:53 Balsojums 15
Par - 30, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:54 Balsojums 16
Par - 31, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 09:59 Balsojums 17
Par - 36, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 10:00 Balsojums 18
Par - 31, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 10:00 Balsojums 19
Par - 32, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 10:00 Balsojums 20
Par - 30, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 10:01 Balsojums 21
Par - 32, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 10:02 Balsojums 22
Par - 34, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 10:17 Balsojums 23
Par - 20, pret - 58, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 10:18 Balsojums 24
Par - 29, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 10:18 Balsojums 25
Par - 68, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (395/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 10:30 Balsojums 26
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 07.12.23 11:04 Balsojums 27
Par - 23, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:04 Balsojums 28
Par - 24, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:06 Balsojums 29
Par - 25, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:07 Balsojums 30
Par - 24, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:08 Balsojums 31
Par - 26, pret - 47, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:08 Balsojums 32
Par - 26, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:09 Balsojums 33
Par - 26, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:10 Balsojums 34
Par - 60, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:18 Balsojums 35
Par - 23, pret - 52, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:18 Balsojums 36
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:21 Balsojums 37
Par - 27, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:21 Balsojums 38
Par - 28, pret - 52, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:24 Balsojums 39
Par - 38, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 11:55 Balsojums 40
Par - 35, pret - 36, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:04 Balsojums 41
Par - 37, pret - 41, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:06 Balsojums 42
Par - 32, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:07 Balsojums 43
Par - 30, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:07 Balsojums 44
Par - 29, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:08 Balsojums 45
Par - 33, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:09 Balsojums 46
Par - 65, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (396/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:19 Balsojums 47
Par - 36, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (397/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:28 Balsojums 48
Par - 39, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (397/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:29 Balsojums 49
Par - 57, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (397/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 12:30 Balsojums 50
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 07.12.23 13:33 Balsojums 51
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (398/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 13:50 Balsojums 52
Par - 31, pret - 38, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (399/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 13:54 Balsojums 53
Par - 46, pret - 26, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (399/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 13:55 Balsojums 54
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (400/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 14:43 Balsojums 55
Par - 37, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (401/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 14:44 Balsojums 56
Par - 37, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (401/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 14:47 Balsojums 57
Par - 2, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (401/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 14:48 Balsojums 58
Par - 0, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (401/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 14:49 Balsojums 59
Par - 36, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (401/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 14:49 Balsojums 60
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (401/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 14:52 Balsojums 61
Par - 37, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (402/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 14:52 Balsojums 62
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā (402/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 14:56 Balsojums 63
Par - 31, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (403/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 15:01 Balsojums 64
Par - 37, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (403/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 15:02 Balsojums 65
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 07.12.23 15:58 Balsojums 66
Par - 34, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (403/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 16:02 Balsojums 67
Par - 74, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (403/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 16:05 Balsojums 68
Par - 34, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (403/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 16:06 Balsojums 69
Par - 35, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (403/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 16:08 Balsojums 70
Par - 36, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (403/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 16:08 Balsojums 71
Par - 52, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (403/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 16:12 Balsojums 72
Par - 33, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 16:17 Balsojums 73
Par - 34, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 16:21 Balsojums 74
Par - 34, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 17:00 Balsojums 75
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 07.12.23 18:28 Balsojums 76
Par - 49, pret - 4, atturas - 21.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:29 Balsojums 77
Par - 39, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:32 Balsojums 78
Par - 37, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:33 Balsojums 79
Par - 35, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:36 Balsojums 80
Par - 37, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:36 Balsojums 81
Par - 28, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:37 Balsojums 82
Par - 29, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:37 Balsojums 83
Par - 29, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:37 Balsojums 84
Par - 31, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:38 Balsojums 85
Par - 31, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:38 Balsojums 86
Par - 31, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:40 Balsojums 87
Par - 32, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:40 Balsojums 88
Par - 31, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:41 Balsojums 89
Par - 34, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:41 Balsojums 90
Par - 34, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:41 Balsojums 91
Par - 33, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 18:59 Balsojums 92
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 07.12.23 19:34 Balsojums 93
Par - 30, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 19:38 Balsojums 94
Par - 31, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 19:42 Balsojums 95
Par - 2, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 19:42 Balsojums 96
Par - 50, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 19:43 Balsojums 97
Par - 0, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 19:44 Balsojums 98
Par - 50, pret - 34, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (404/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 19:45 Balsojums 99
Par - 32, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (405/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 19:57 Balsojums 100
Par - 21, pret - 10, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (405/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:09 Balsojums 101
Par - 29, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (405/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:09 Balsojums 102
Par - 30, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (405/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:11 Balsojums 103
Par - 21, pret - 14, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (405/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:12 Balsojums 104
Par - 57, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (405/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:13 Balsojums 105
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (406/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:17 Balsojums 106
Par - 34, pret - 36, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (407/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:17 Balsojums 107
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (407/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:27 Balsojums 108
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (408/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:27 Balsojums 109
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (408/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:38 Balsojums 110
Par - 18, pret - 13, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:41 Balsojums 111
Par - 20, pret - 11, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:42 Balsojums 112
Par - 19, pret - 10, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:42 Balsojums 113
Par - 18, pret - 12, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:42 Balsojums 114
Par - 19, pret - 11, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:43 Balsojums 115
Par - 16, pret - 11, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:43 Balsojums 116
Par - 27, pret - 8, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:44 Balsojums 117
Par - 27, pret - 10, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:46 Balsojums 118
Par - 28, pret - 10, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:47 Balsojums 119
Par - 27, pret - 21, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:48 Balsojums 120
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (409/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:51 Balsojums 121
Par - 36, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Augstskolu likumā (410/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:55 Balsojums 122
Par - 59, pret - 20, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Augstskolu likumā (410/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:56 Balsojums 123
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (410/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 07.12.23 20:56 Balsojums 124
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 08.12.23 09:19 Balsojums 125
Par - 16, pret - 14, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (427/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 09:30 Balsojums 126
Par - 17, pret - 14, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (427/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 09:33 Balsojums 127
Par - 17, pret - 13, atturas - 45.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (427/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 09:34 Balsojums 128
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (427/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 10:20 Balsojums 129
Par - 36, pret - 30, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 10:29 Balsojums 130
Reģistrējušies - 88.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 08.12.23 11:02 Balsojums 131
Par - 21, pret - 36, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 11:03 Balsojums 132
Par - 23, pret - 38, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 11:03 Balsojums 133
Par - 26, pret - 40, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 11:23 Balsojums 134
Par - 32, pret - 5, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 11:25 Balsojums 135
Par - 35, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 11:27 Balsojums 136
Par - 35, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 11:31 Balsojums 137
Par - 35, pret - 35, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 11:34 Balsojums 138
Par - 36, pret - 34, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 11:34 Balsojums 139
Par - 35, pret - 36, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 11:44 Balsojums 140
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 11:46 Balsojums 141
Par - 35, pret - 22, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 11:50 Balsojums 142
Par - 34, pret - 38, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 11:52 Balsojums 143
Par - 25, pret - 20, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 11:55 Balsojums 144
Par - 26, pret - 49, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 12:03 Balsojums 145
Par - 32, pret - 17, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 12:08 Balsojums 146
Par - 33, pret - 25, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 12:10 Balsojums 147
Par - 33, pret - 24, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 12:13 Balsojums 148
Par - 26, pret - 36, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 12:18 Balsojums 149
Par - 27, pret - 39, atturas - 21.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 12:22 Balsojums 150
Par - 36, pret - 15, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 12:27 Balsojums 151
Par - 38, pret - 11, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.40. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 12:28 Balsojums 152
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 08.12.23 13:33 Balsojums 153
Par - 29, pret - 10, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 13:40 Balsojums 154
Par - 31, pret - 11, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 13:41 Balsojums 155
Par - 30, pret - 9, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 13:46 Balsojums 156
Par - 30, pret - 43, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 13:49 Balsojums 157
Par - 34, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.45. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 13:50 Balsojums 158
Par - 65, pret - 14, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 13:51 Balsojums 159
Par - 33, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.47. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 13:54 Balsojums 160
Par - 34, pret - 28, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.48. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 13:59 Balsojums 161
Par - 34, pret - 40, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.50. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:01 Balsojums 162
Par - 35, pret - 38, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.51. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:01 Balsojums 163
Par - 35, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.52. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:02 Balsojums 164
Par - 35, pret - 21, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.53. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:02 Balsojums 165
Par - 35, pret - 19, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.54. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:11 Balsojums 166
Par - 31, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.56. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:15 Balsojums 167
Par - 35, pret - 21, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.57. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:18 Balsojums 168
Par - 36, pret - 23, atturas - 28.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.58. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:21 Balsojums 169
Par - 37, pret - 34, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.59. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:26 Balsojums 170
Par - 38, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.60. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:31 Balsojums 171
Par - 38, pret - 18, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.63. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:32 Balsojums 172
Par - 36, pret - 40, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.64. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:36 Balsojums 173
Par - 36, pret - 24, atturas - 26.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.65. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:36 Balsojums 174
Par - 36, pret - 23, atturas - 27.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.66. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:41 Balsojums 175
Par - 37, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.67. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:45 Balsojums 176
Par - 38, pret - 24, atturas - 26.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.68. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:52 Balsojums 177
Par - 36, pret - 4, atturas - 44.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.69. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:54 Balsojums 178
Par - 38, pret - 4, atturas - 46.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.70. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:55 Balsojums 179
Par - 38, pret - 3, atturas - 47.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.71. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 14:59 Balsojums 180
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 08.12.23 15:35 Balsojums 181
Par - 26, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.72. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 15:46 Balsojums 182
Par - 34, pret - 27, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.73. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 15:59 Balsojums 183
Par - 34, pret - 21, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.74. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:01 Balsojums 184
Par - 34, pret - 22, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.75. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:03 Balsojums 185
Par - 32, pret - 0, atturas - 50.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.78. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:07 Balsojums 186
Par - 36, pret - 19, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.79. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:11 Balsojums 187
Par - 27, pret - 24, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.80. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:18 Balsojums 188
Par - 31, pret - 14, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.81. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:19 Balsojums 189
Par - 29, pret - 12, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.82. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:21 Balsojums 190
Par - 28, pret - 44, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.83. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:22 Balsojums 191
Par - 29, pret - 0, atturas - 49.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.85. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:25 Balsojums 192
Par - 26, pret - 15, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.86. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:29 Balsojums 193
Par - 27, pret - 33, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.87. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:30 Balsojums 194
Par - 26, pret - 28, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.88. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:32 Balsojums 195
Par - 26, pret - 16, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.94. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:33 Balsojums 196
Par - 26, pret - 20, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.95. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:36 Balsojums 197
Par - 27, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.101. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:41 Balsojums 198
Par - 30, pret - 31, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.103. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:45 Balsojums 199
Par - 32, pret - 6, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.104. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:52 Balsojums 200
Par - 35, pret - 7, atturas - 42.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.105. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:56 Balsojums 201
Par - 35, pret - 17, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.106. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 16:59 Balsojums 202
Par - 35, pret - 15, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.107. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 17:00 Balsojums 203
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 08.12.23 17:34 Balsojums 204
Par - 22, pret - 28, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.108. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 17:34 Balsojums 205
Par - 23, pret - 35, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.109. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 17:38 Balsojums 206
Par - 23, pret - 49, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.110. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 17:43 Balsojums 207
Par - 25, pret - 48, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.111. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 17:46 Balsojums 208
Par - 26, pret - 46, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.112. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 17:48 Balsojums 209
Par - 26, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.113. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 17:48 Balsojums 210
Par - 27, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.114. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 17:49 Balsojums 211
Par - 29, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.115. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 17:49 Balsojums 212
Par - 28, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.116. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 17:51 Balsojums 213
Par - 29, pret - 46, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.117. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 17:53 Balsojums 214
Par - 29, pret - 39, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.118. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 17:54 Balsojums 215
Par - 21, pret - 48, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.119. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 17:58 Balsojums 216
Par - 34, pret - 38, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.120. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:00 Balsojums 217
Par - 36, pret - 40, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.121. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:02 Balsojums 218
Par - 36, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.122. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:03 Balsojums 219
Par - 36, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.123. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:04 Balsojums 220
Par - 35, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.124. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:06 Balsojums 221
Par - 36, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.125. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:07 Balsojums 222
Par - 36, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.126. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:09 Balsojums 223
Par - 37, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.127. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:11 Balsojums 224
Par - 37, pret - 47, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.128. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:12 Balsojums 225
Par - 37, pret - 33, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.129. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:13 Balsojums 226
Par - 36, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.130. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:13 Balsojums 227
Par - 37, pret - 35, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.131. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:14 Balsojums 228
Par - 37, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.132. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:16 Balsojums 229
Par - 28, pret - 22, atturas - 27.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.133. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:18 Balsojums 230
Par - 84, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.134. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:19 Balsojums 231
Par - 37, pret - 35, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.136. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:26 Balsojums 232
Par - 36, pret - 13, atturas - 33.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.137. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:26 Balsojums 233
Par - 35, pret - 36, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.138. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:28 Balsojums 234
Par - 26, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.139. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:33 Balsojums 235
Par - 34, pret - 47, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.140. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:38 Balsojums 236
Par - 36, pret - 33, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.141. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:39 Balsojums 237
Par - 36, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.142. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:42 Balsojums 238
Par - 34, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.150. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:43 Balsojums 239
Par - 20, pret - 40, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.151. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:43 Balsojums 240
Par - 18, pret - 39, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.152. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:47 Balsojums 241
Par - 35, pret - 34, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.153. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:47 Balsojums 242
Par - 33, pret - 38, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.154. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:48 Balsojums 243
Par - 34, pret - 34, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.155. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:48 Balsojums 244
Par - 21, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.156. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:53 Balsojums 245
Par - 33, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.162. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:53 Balsojums 246
Par - 33, pret - 49, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.163. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 18:54 Balsojums 247
Par - 34, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.165. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 19:00 Balsojums 248
Reģistrējušies - 90.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 08.12.23 19:16 Balsojums 249
Par - 19, pret - 37, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.166. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 19:17 Balsojums 250
Par - 20, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.167. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 19:19 Balsojums 251
Par - 23, pret - 44, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.169. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 19:25 Balsojums 252
Par - 24, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.171. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 19:27 Balsojums 253
Par - 27, pret - 14, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.175. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 19:34 Balsojums 254
Par - 23, pret - 59, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.176. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 19:38 Balsojums 255
Par - 29, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.178. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 19:40 Balsojums 256
Par - 32, pret - 11, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.179. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 19:41 Balsojums 257
Par - 32, pret - 44, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.180. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 19:42 Balsojums 258
Par - 16, pret - 25, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.181. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 19:46 Balsojums 259
Par - 32, pret - 15, atturas - 34.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.182. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 19:49 Balsojums 260
Par - 31, pret - 17, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.183. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 19:52 Balsojums 261
Par - 33, pret - 13, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.184. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 19:55 Balsojums 262
Par - 33, pret - 14, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.185. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 19:57 Balsojums 263
Par - 33, pret - 14, atturas - 36.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.186. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:00 Balsojums 264
Par - 32, pret - 30, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.190. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:01 Balsojums 265
Par - 32, pret - 16, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.191. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:01 Balsojums 266
Par - 17, pret - 21, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.192. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:02 Balsojums 267
Par - 34, pret - 6, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.193. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:02 Balsojums 268
Par - 34, pret - 7, atturas - 41.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.195. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:07 Balsojums 269
Par - 32, pret - 18, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.197. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:10 Balsojums 270
Par - 23, pret - 11, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.199. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:12 Balsojums 271
Par - 23, pret - 10, atturas - 39.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.201. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:12 Balsojums 272
Par - 33, pret - 26, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.202. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:14 Balsojums 273
Par - 32, pret - 27, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.203. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:15 Balsojums 274
Par - 34, pret - 29, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.204. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:17 Balsojums 275
Par - 34, pret - 13, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.205. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:17 Balsojums 276
Par - 33, pret - 28, atturas - 21.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.206. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:18 Balsojums 277
Par - 35, pret - 33, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.207. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:18 Balsojums 278
Par - 33, pret - 35, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.208. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:19 Balsojums 279
Par - 36, pret - 33, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.209. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:22 Balsojums 280
Par - 26, pret - 17, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.211. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:23 Balsojums 281
Par - 27, pret - 14, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.212. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:26 Balsojums 282
Par - 22, pret - 14, atturas - 43.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.213. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:29 Balsojums 283
Par - 25, pret - 20, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.217. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:30 Balsojums 284
Par - 23, pret - 18, atturas - 40.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.218. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:31 Balsojums 285
Par - 23, pret - 20, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.220. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:31 Balsojums 286
Par - 22, pret - 20, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.221. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:31 Balsojums 287
Par - 34, pret - 46, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.222. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:34 Balsojums 288
Par - 21, pret - 20, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.223. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:34 Balsojums 289
Par - 29, pret - 17, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.224. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:35 Balsojums 290
Par - 33, pret - 20, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.225. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:35 Balsojums 291
Par - 32, pret - 22, atturas - 26.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.226. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:36 Balsojums 292
Par - 26, pret - 25, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.227. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:36 Balsojums 293
Par - 27, pret - 23, atturas - 32.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.228. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:37 Balsojums 294
Par - 32, pret - 44, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.229. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:37 Balsojums 295
Par - 33, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.230. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:37 Balsojums 296
Par - 32, pret - 35, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.231. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:38 Balsojums 297
Par - 32, pret - 38, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.232. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:38 Balsojums 298
Par - 34, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.233. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:39 Balsojums 299
Par - 34, pret - 45, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.234. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:39 Balsojums 300
Par - 37, pret - 48, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.235. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:40 Balsojums 301
Par - 35, pret - 45, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.237. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:40 Balsojums 302
Par - 34, pret - 45, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.238. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:40 Balsojums 303
Par - 34, pret - 37, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.240. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:41 Balsojums 304
Par - 34, pret - 33, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.241. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:46 Balsojums 305
Par - 36, pret - 43, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.242. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:46 Balsojums 306
Par - 35, pret - 33, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.243. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:47 Balsojums 307
Par - 34, pret - 49, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.244. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:47 Balsojums 308
Par - 35, pret - 32, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.245. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:47 Balsojums 309
Par - 36, pret - 37, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.246. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:48 Balsojums 310
Par - 36, pret - 36, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.247. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:48 Balsojums 311
Par - 35, pret - 47, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.248. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:49 Balsojums 312
Par - 33, pret - 21, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.250. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:49 Balsojums 313
Par - 33, pret - 44, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.251. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:50 Balsojums 314
Par - 36, pret - 3, atturas - 48.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.252. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:51 Balsojums 315
Par - 35, pret - 29, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.254. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:54 Balsojums 316
Par - 36, pret - 14, atturas - 37.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.255. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:54 Balsojums 317
Par - 34, pret - 27, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.256. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:55 Balsojums 318
Par - 36, pret - 29, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.257. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:55 Balsojums 319
Par - 25, pret - 38, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.258. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:56 Balsojums 320
Par - 37, pret - 36, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.259. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:56 Balsojums 321
Par - 37, pret - 31, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.260. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:56 Balsojums 322
Par - 33, pret - 45, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.261. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:57 Balsojums 323
Par - 35, pret - 20, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.262. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:58 Balsojums 324
Par - 35, pret - 18, atturas - 31.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.264. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:58 Balsojums 325
Par - 35, pret - 36, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.265. Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam (430/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 08.12.23 20:59 Balsojums 326
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

08.12.2023.

09.00

11.00

13.30

15.30

17.30

19.15