Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas divdesmit pirmā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 11. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2021. gada 11. novembra otro attālināto ārkārtas sēdi.

Prezidijs ierosina šo otro ārkārtas sēdi skatīt līdz darba kārtības beigām, un tad mēs dodamies stundu garā pārtraukumā. Vai deputātiem, lūdzu, ir iebildumi? Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru. Iebildumu nav.

Paldies.

Sākam darbu.

Darba kārtībā - likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti ir lūguši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 59, pret - 8, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas...

Komisija lūdz izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (Pauze.)

Vārds referentam - deputātam Jurim Rancānam. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, godātie kolēģi! Tātad likumprojekts ir izstrādāts Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Likumprojekta mērķis ir rīkoties, protams, sabiedrības veselības un drošības interesēs un atzīt, ka vakcinēšanās ir viens no visefektīvākajiem Covid‑19 infekcijas novēršanas pasākumiem.

Ko tad paredz mūsu likumprojekts? Likumprojekts šajā sākotnējā redakcijā konceptuāli paredz, ka no šā gada 15. novembra klātienes sēdēs - plenārsēdēs -, kā arī komisijas klātienes sēdēs varēs piedalīties tikai tie Saeimas deputāti, kuri varēs uzrādīt attiecīgi vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikātu vai arī ārstu konsilija atzinumu, ka vakcinēšanās ir atlikta medicīnisku iemeslu dēļ. Un paralēli ar šādu konsilija atzinumu būs jāuzrāda arī konkrētais tests par to, ka tajā brīdī persona nav infekcioza. Tātad šīs būs tādas pagaidu papildu prasības.

Likumprojekts paredz, ka šo prasību neizpildes gadījumā deputāts pie konkrētajām sēdēm klātienē netiek pielaists un viņam attiecīgi netiek maksātas kompensācijas par dzīvokli un ceļa izdevumiem. Un, protams, tiek novilkts no algas, tāpat kā ir šobrīd līdzšinējā regulējumā Saeimas kārtības rullī, tātad 20 procenti par katru šādi kavētu sēdi.

Likumprojektā ir, protams, paredzēts arī, ka Saeima ik pēc diviem mēnešiem vēlreiz skata šo likumprojektu - skatās, kā ir mainījusies situācija, vērtē samērīgumu. Un kopumā ir paredzēts, ka likumprojekts būs spēkā līdz 2022. gada 1. jūlijam.

Tāda ir šī sākotnējā konceptuālā redakcija, kāda tā šobrīd izskatās, bet komisijā par likumprojektu tika diskutēts gana daudz un gana skaļi. Ir vērtēts samērīgums, ir vērtēts, vai šo mērķi - sabiedrības veselību un drošību - nevar sasniegt ar citiem alternatīviem līdzekļiem. Ir noskaidrots, tai skaitā no speciālistiem, un jau reizes trīs, piecas, varbūt pat vairāk runāts komisijā par to, ka tikai testēšanās nenodrošina šo drošību, ko ir pierādījuši arī sociālās aprūpes centri, ka tajā brīdī, kad vēl nebija vakcinēšanās, bet bija tikai pieejama testēšanās, tad saslimstība sociālās aprūpes centros ar visu testēšanos tik un tā bija gana augsta. Savukārt tajā brīdī, kad savakcinēja lielāko daļu sociālās aprūpes... klientu un darbinieku, mēs redzējām ļoti strauju saslimstības samazināšanos.

Tātad mūsu visu acu priekšā ir šī statistiskā informācija, kas pierāda to, ka vakcinēšanās strādā. Šobrīd arī zināms, kāda ir šī attiecība slimnīcā starp vakcinētiem, nevakcinētiem un starp smagi saslimušiem vakcinētiem un nevakcinētiem... Un, protams, tiek ņemts vērā tas, ka mums šajā brīdī valstī no Covid-19 ir visaugstākā mirstība visā Eiropas Savienībā. Tāpēc ir izstrādāts šis likumprojekts, un komisijā, izrunājot tai skaitā ar Tiesībsarga biroju, šis likumprojekts ir atbalstīts, un, protams, komisijā izrunājot, tika arī atbalstīta steidzamība.

Tāpēc aicinu šajā brīdī nobalsot par šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs” noteikšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 58, pret - 9, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es arī piedalījos šī likumprojekta apspriedē, lai gan tas notika gadījuma pēc. Man tika nejauši nosūtīts links uz šo komisiju, es netiku speciāli, īpaši aicināta, jo tie deputāti, kuriem nav sadarbspējīga sertifikāta, nav vēl tikuši apzināti, ja mēs redzam, ka datums, kurš ir noteikts arī Ministru kabineta rīkojumā, ir 15. novembris.

Līdz ar to man tiešām ir tikai palaimējies noklausīties šo komisijas sēdi klātienē, un man ir tikai palaimējies arī izteikties par šī likumprojekta būtību, izsakot arī savus argumentus “pret” šī likumprojekta pieņemšanu.

Pirmkārt, ja mēs skatāmies uz šī likumprojekta samērīgumu, ir pilnīgi skaidrs, ka šī likumprojekta mērķis, kā jau noteica pats tiesībsargs, jo pārējie eksperti, kuri tika aicināti pie šī likumprojekta tapšanas, komisijas sēdē nepiedalījās vai arī neizteica savu viedokli... Tātad vienīgais tiesībzinātņu, ja tā var teikt, eksperts, kurš izteicās par šo likumprojektu, bija tiesībsargs. Viņš minēja to, ka šajā jautājumā juridiski argumenti ir sekundāri un pirmais, kas ir svarīgi, - politiska izšķiršanās.

Manuprāt, tā ir ļoti būtiska piezīme, ja mēs tālāk runāsim par šī likumprojekta gaitu un darbību dabā. Tiesībsarga minētais arguments par politisko izšķiršanos, kas, viņa ieskatā, iezīmē šo kopējo virzienu, kurš nosaka deputātu pienākumu sekot valdības izveidotajai vakcinācijas politikai, tādējādi rādot piemēru sabiedrībai, ir... protams, neatstāj nekādu vietu demokrātijai, jo demokrātija, kā mēs zinām, ir arī dažādu tiesību, dažādu viedokļu pastāvēšana un tiesības uz to, ka katram cilvēkam varētu būt atšķirīgs viedoklis un šis viedoklis tik tiešām ietilpst sistēmā. Ja mēs zinām, ka cilvēkam ir tiesības uz dzīvību un veselību, viņam ir tiesības uz savu izpratni par to, kādā veidā viņam būtu jāturpina šī dzīve.

Taču tas, ko mēs redzam arī no retorikas, kas apvij šī likumprojekta pieņemšanu, - ir skaidrs, ka tiem, kas šobrīd virza šo likumprojektu, ir viena doma: nevienam citam Latvijas valsts iedzīvotājam nav tiesību uz atšķirīgu viedokli vakcinācijas jautājumā. Nevienam! Kāpēc? Tāpēc, ka tie deputāti, kuri pārstāv cilvēkus, kuri joprojām iestājas par brīvprātīgu vakcināciju, uzticoties valdības pārstāvju sacītajam... nē, ne vēlāk kā šī gada sākumā... viņiem vairs nav tiesību uz savu viedokli, un mēs nezinām, vai vispār viņiem ir vēl tiesības pastāvēt šajā valstī, skatoties uz to, kādi lēmumi tiek pieņemti Ministru kabinetā saistībā ar ārkārtas situācijas rīkojumu.

Līdz ar to, ja mēs redzam, ka Saeimas deputātiem, kuri pārstāv cilvēkus, kuri iestājas par brīvprātīgu vakcināciju - brīvprātīgu vakcināciju! -, ja viņiem nav tiesību pārstāvēt šo cilvēku viedokli, tas nozīmē, ka demokrātiskie procesi mūsu valstī tiek ļoti būtiski apdraudēti.

Ja mēs runājam par vēlēšanu tiesībām, mēs zinām, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā ir apskatīti vairāki gadījumi, kuros tika skartas vēlēšanu tiesības un tika izlemts, ka tie deputāti, kurus ir ievēlējusi sabiedrība... viņu tiesības un viņu vēlētāju tiesības caur šiem deputātiem darboties lēmumu pieņemšanā ir neaizskaramas tiesības. Tieši tāpat bija lēmuši Austrijas parlamenta deputāti, kuri pēc ļoti ilgām un garām debatēm un apspriedēm nolēma to, ka deputātus neviens nedrīkst traucēt pildīt savus pienākumus neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav izgājuši šo medicīnisko procedūru vai pat izgājuši testēšanās procedūru.

Mēs zinām, ka Saeimas deputātu darbs tiek padarīts maksimāli viegls un pieejams ar mērķi, lai nekas nekavētu Saeimas deputātu pildīt savus pienākumus. Šeit ir spilgts piemērs. Saeimas deputātiem ir visas tiesības uz jebkāda veida kompensāciju saistībā ar dzīvokli, dzīvokļa īri, uz kompensāciju saistībā ar transporta izdevumiem, kas tieši ir skarti šajā likumprojektā. Tas nozīmē to, ka deputāts no tālākiem reģioniem... viņu nekas nedrīkst kavēt pildīt pienākumus un atbraukt uz Saeimu jebkurā brīdī, kaut vai nakts laikā, par to viņam Saeima maksā kompensāciju par benzīnu. Ir skaidrs, ka deputātam no reģiona vai pat no Rīgas ir tiesības atbraukt un pienākums atbraukt uz Saeimas sēdi jebkurā laikā. Arī deputāti - Rīgas iedzīvotāji - ir tiesīgi saņemt kompensāciju, bet ir labi, ka tomēr šo Rīgas iedzīvotāju kompensāciju saņēmēju loks Saeimā sarūk, un tas ir tiešām labi. Ir tiesības arī tiem deputātiem, kas dzīvo reģionos, palikt pa nakti pēc ilgas Saeimas sēdes, un tāpēc Saeima viņiem kompensē dzīvokli tikai un vienīgi, lai deputātus pilnīgi nekas netraucētu pildīt viņu pienākumus.

Deputātiem ir tiesības arī izvietot savu automašīnu stāvvietā pie Saeimas, lai nekas netraucētu viņiem pildīt pienākumus, lai viņi nevarētu aizbildināties ar to, ka viņi, lūk, nevarēja atrast, kur nolikt mašīnu, un tāpēc nokavēja balsojumu. Viss šajā mūsu tiesību sistēmā tiek būvēts ap to, ka deputātiem ir maksimāli ērti apstākļi, lai viņi varētu pildīt šos pienākumus, bet izņēmums šobrīd - tas izņēmums, ko jūs vēlaties veikt, - ir tieši izņēmums saistībā ar šo vakcinācijas procedūras veikšanu, un mēs zinām, ka šis izņēmums nav samērīgs.

Mēs ļoti labi zinām, ka Saeimas deputāti septembrī strādāja ar sadarbspējīgu sertifikātu, kuram bija trīs virzieni. Šo trešo virzienu jūs esat apzināti izņēmuši ārā, it kā aizbildinoties ar to, ka testēšana nekādā veidā nepasargā deputātus no inficēšanās vai citu inficēšanas.

Tanī pašā laikā jūs redzat, ka šajā likumprojektā, jūs esat iekļāvuši arī tādu izņēmumu, kas paredz deputātam tiesības, saņemot šo konsilija atzinumu, turpināt savu darbu ar testēšanu, taču tanī pašā laikā jūs sakāt, ka testēšana nepasargā nedz no inficēšanās, nedz no cita inficēšanas. Tas nozīmē, ka jūs pieļaujat šādu izņēmumu, apzinoties risku, kuru jūs paši esat noteikuši, bet šajā gadījumā jūs šo izņēmumu pieļaujat, un iespējams, ka šāds deputāts varētu inficēt visu Saeimu, taču šis nav tas mērķis, ko jūs gribat sasniegt. Mēs redzam, ka mērķis, kuru grib sasniegt lēmumu pieņēmēji ar šo likumprojektu, ir tikai un vienīgi deputātu pāraudzināšana, mērķis - deputāta viedokļa maiņa, piespiešana deputātam mainīt savu viedokli, tādējādi ietekmējot deputāta elektorātu.

Mēs zinām, ka šīs metodes absolūti nav demokrātiskas. Un mēs arī saprotam to, ka šis likumprojekts ir veltīts jūsu bailēm. Jūsu bailēm, kolēģi, jo jūs ļoti labi apzināties, ka, sākot ar 15. novembri un turpinoties šim visam līdz pat 15. decembrim, būs jau elles vārti atvērti attiecībā uz tiem darbiniekiem, kas ir nodarbināti privātajā sfērā, jums nebūs vairs kauna jūsu vēlētāju priekšā, tā jūs uzskatāt, ja jūs pateiksiet tā: “Redziet, mēs piespiedām novakcinēties arī tos, kuri mūsu kolektīvā pretojās.”

Tādējādi jūs varbūt mēģināsiet nomazgāt savu sirdsapziņu attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri šobrīd masveidā tiek atlaisti no darba, atstādināti un visādi citādi viņiem tiek traucētas iespējas saņemt iztiku, jo, ja mēs runājam par tiem cilvēkiem, uz kuriem attieksies visi šie likumi, likums, par ko jūs nobalsojāt pagājušajā ceturtdienā, Ministru kabineta noteikumi, kurus jūs ražojat nemitīgi katru nedēļu... mēs zinām, ka jūs ar šiem noteikumiem un likumiem liedzat cilvēkiem gūt iztiku legālā veidā. Jūs nevis ierobežojat tiesības, bet jūs šīs tiesības vienkārši atņemat. Un dažu deputātu diskriminēšana attiecībā uz viņu tiesībām balsot, debatēt un piedalīties citādā veidā arī Saeimas komisijās - tādā veidā jūs parādāt tikai un vienīgi savu vājumu.

Kolēģi, es redzu, ka šis likumprojekts nav atbilstošs Satversmei, un es darīšu visu, lai to pierādītu attiecīgi Satversmes tiesā.

Es aicinu kolēģus neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Sākšu ar to, ka gan mana, gan partijas “Republika” pozīcija ir tāda, ka, protams, pašreizējā situācijā katra Saeimas deputāta morālais pienākums ir gan vakcinēties, gan arī ar savu personīgo piemēru pārliecināt savus vēlētājus, iedzīvotājus vakcinēties. Un visi partijas “Republika” deputāti šo morālo pienākumu ir izpildījuši.

Tomēr mēs te varam runāt tikai par sevi, ne par citiem kolēģiem. Šis konkrētais likumprojekts rada ļoti bīstamu precedentu, liedzot tiem deputātiem... un es runāju par dažiem deputātiem, pavisam noteikti viņu skaits nav lielāks kā pieci deputāti... liedz viņiem iespēju piedalīties Saeimas sēdēs un pārstāvēt savus vēlētājus.

Šis likumprojekts ir acīmredzami pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Tas, kas šeit ir rakstīts, - ka šie likumprojektā paredzētie ierobežojumi ir gan efektīvi, gan samērīgi, gan vienīgie... Tas piedāvātais... šis likumprojekts neatbilst nevienam no šiem kritērijiem.

Pirmām kārtām. Kā šis ierobežojums var būt efektīvs, ja mēs runājam tikai par Saeimas deputātiem, no kuriem vismaz 95 procenti ir vakcinēti? Ja mēs uzskatām vakcīnas par efektīvām, tad daži nevakcinētie kolēģi nevar nopietni apdraudēt vakcinētu kolēģu veselību. Tas ir punkts viens, kolēģi.

Otrais. Attiecībā uz to, vai šis ir vienīgais vai samērīgais veids. Es jums atgādināšu, ka tikai pirms kādām 20 minūtēm jūs visi nobalsojāt par Ministru kabineta jauno rīkojumu, kas saka, ka ir pilnīgi pieņemami līdz pat pieciem cilvēkiem atrasties vienā automašīnā - braukt uz darbu un no darba. Daži no mums... Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs pat uzskata, ka ir pilnīgi okay, ja viņi uz turieni brauks ne tikai ar pilnībā... labi, pilnībā vai ne pilnībā atvērtiem logiem, bet pat ir pilnīgi okay noņemt priekšējo stiklu. Un ziemas laikā šādi braukt arī ir pilnīgi nekas tāds...

Tātad, ja ir vēlme, kas tad liedz... ja ir vēlme šādi vismaz neļaut šiem nevakcinētajiem cilvēkiem inficēt vienam otru - es uzsvēršu, nevakcinētu cilvēku... Kas liedz Prezidijam tad izsēdināt šos cilvēkus Saeimas zālēs vai komisijās dažādās vietās ar attālumu, kas varētu pārsniegt pat divus metrus? Un, tāpat kā to piedāvā Ministru kabinets automašīnās, visu laiku nodrošināt pastāvīgu dabisku ventilāciju, tas ir, Saeimas sēdē strādāt ar atvērtiem logiem.

Ja jau mēs... kolēģi, jūs uzskatāt, ka ir pilnīgi pieņemami likt cilvēkiem braukt uz darbu un no darba faktiski novembra... nu faktiski jau ziemas laikā ar atvērtiem logiem, tad droši vien arī Saeimas deputāti var pastrādāt ar atvērtiem logiem telpās, kuras nekur nebrauc ar ātrumu 50 vai 90 kilometru stundā.

Tātad līdz ar to šis jūsu piedāvātais likumprojekts acīmredzami nav vienīgais līdzeklis, kā nodrošināt epidemioloģiski drošus apstākļus Saeimas un tās komisijas klātienes sēdēs.

Citiem vārdiem, kolēģi, šis likumprojekts ir pretrunā ar Satversmi. Un tie argumenti, kas šeit ir piedāvāti, kāpēc tie ierobežojumi ir attaisnojami, neiztur nekādu kritiku. Līdz ar to es nevaru šo bīstamo precedentu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labdien, Latvijas sabiedrība! Labdien, mani kolēģi! Kamēr notiek attālināti sēdēšana dīvānos, es esmu nominis kaut kādus 80 kilometrus...

Ja vienīgais veids savas veselības uzturēšanai ir vakcinēšanās, tas neatbilst nekādai zinātnei. Lielākā daļa mirušo, par ko nerunā publiski, ir ar liekā svara problēmām, pārāk mazkustīgu dzīvesveidu. Starp citu, vienai daļai deputātu ir pārāk mazkustīgs dzīvesveids. Nevis vakcīna glābj... bet alkoholisms, kas arī ir izplatīts daļā tautas priekšstāvju auditorijas.

Vēl ir viena lieta, kāpēc cilvēki mirst Latvijā, bet nemirst Zviedrijā, kur nekad nav bijis lokdauns, kur nekad nav bijušas obligātas maskas, tur nenozog 500 miljonus primārajā veselības aprūpē un nenomērdē cilvēkus mājās.

Es esmu tipisks piemērs Latvijas Republikas pilsonim, kurš faktiski visas savas dzīves garumā gan pats savu veselību, gan savas ģimenes veselību ir apmaksājis no savas kabatas. Un, par laimi, līdz šai dienai neviens pajolis nav bijis spējīgs ietekmēt manus lēmumus attiecībā uz manu vai manas ģimenes veselību.

Paldies dievam, līdz šim brīdim man tas ir izdevies, jo līdz šim brīdim es un mana ģimene esam bijuši ļoti veselīgi. Mums nav jālieto farmācija, ķīmija. Mēs zinām, ka pastaigas svaigā gaisā, ka bērnu sports ir līdzeklis, nevis alkoholisms, nevis sēdēšana pie datora ekrāniem, nevis mazkustīgs dzīvesveids un nevis pajolīga runāšana attālinātās Saeimas sēdēs.

Skaidrs, ka Latvija sen vairs nav demokrātiska republika. Es to esmu piedzīvojis personīgi ar tiem daudzajiem sodiem, izslēgšanām, kur citu partiju pārstāvji lems, ko es drīkstu domāt, ko es drīkstu teikt. Es esmu pārliecināts, ka nākamajā Saeimā noteikti būs cita vara. Un pilnīgi noteikti man būs iespēja, un es apsolu jūsu priekšā, koalīcijas deputāti, - es izdarīšu visu... ka daļa no jums reāli sēdēs cietumā. Reāli par cilvēktiesību pārkāpumiem. Un tas nav joks.

Šeit nav tā, ka kaut kādi pajoļi izlems, ko man darīt ar manu veselību. Es esmu pieaudzis cilvēks, es pats ļoti labi zinu, ko man vajag, kas man palīdz, kas man nepalīdz, jo Dānijas, Izraēlas un citu valstu piemēri skaidri un gaiši parāda, ka pat 85 procenti sabiedrības, kuri ir vakcinēti, nepalīdz. Pēc alfas nāk omega, un saslimst atkal tie paši ar citām veselības problēmām.

Jā, no kovida var nomirt, neviens nav pasargāts. Un mirst arī vakcinētie, starp citu. Saslimst, pēc oficiāliem Latvijas datiem (es nemaz nerunāju par neoficiāliem, bet pēc oficiāliem!), vismaz trešdaļa vakcinēto. Vakcīnas neizglābs šo pasauli.

Es neesmu pret vakcīnām. Es dzīvē esmu vakcinējies. Pret ērču encefalītu esmu vakcinējies, tāpēc ka ar suņiem staigāju svaigā gaisā pa mežu. Es esmu vakcinējis savus bērnus pret tuberkulozi, piemēram. Bet, ja man kāds šodienas apstākļos, sakot, ka “Uzticies zinātnei!” ir tas pats, kas... vienādības zīme - izlasīt “Delfus” vai TVNET vai “Panorāmu” paklausīties, vai Latvijas Radio... Es saku - tas nav “Uzticies zinātnei!”. “Uzticies zinātnei!” nav Juris Rancāns no JK vai Kaimiņš.

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs... Es tomēr lūdzu cieņu pret Saeimu. Lūdzu, nokāpiet no trenažiera! Šis nav veids, kā debatēt Saeimas sēdēs.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Nu gribētu uzreiz sākt ar to, ka es neesmu nekāds antivakseris. Pats esmu vakcinējies, bet es atbalstu riska grupu vakcināciju un, protams, brīvprātības principu.

Man ir daži jautājumi. Es uzmanīgi noklausījos Rancāna kunga ziņojumu - tieši konkrēti par Satversmi. Un es vēlētos varbūt, ka Rancāna kungs tos paskaidro... vai arī komisija uz nākamo lasījumu šos jautājumus - teiksim, samērību ar Satversmi - man izskaidro.

Pirmais jautājums man ir tāds. Ja 5. pants saka, ka Saeima sastāv no 100 deputātiem, un, ja klātienē tiek atstādināta daļa deputātu, vai tad arī viņi ir 100? Tur nav teikts, vai atstādināti vai neatstādināti. Kāpēc? Es noprecizēšu. 14. pants saka, ka Saeimas atlaišanu var ierosināt desmitā daļa vēlētāju ar tautas nobalsošanu un vēlētāji nevar atsaukt atsevišķu Saeimas deputātu. Saeimas deputāti jau paši arī ir vēlētāji. Un tur nav teikts, es neatradu nekur, ka, piemēram, vakcinēti Saeimas deputāti varētu atsaukt nevakcinētu Saeimas deputātu. Respektīvi, kā mēs uz šo 14. pantu skatāmies - ka tikai var atlaist ar desmit balsu savākšanu no... ar desmito daļu vēlētāju balsu... savākt no balsstiesīgajiem un tad organizēt tautas nobalsošanu, vai tomēr mēs dodam tiesības atsaukt arī atsevišķus Saeimas deputātus, teiksim, no Saeimas deputātiem, kas paši ir vēlētāji. Tas būtu jāprecizē ar 14. pantu.

Nākamais ir... ļoti būtisks ir 18. pants. Un tur ir teikts - Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlētas personas, ja Saeimas sēdē dod svinīgo solījumu. Nav nekādu citu veidu, kā deputāts varētu iegūt vai arī zaudēt pilnvaras. Tātad viņš iegūst savas pilnvaras, viņš dod svinīgo solījumu, un tad uzreiz ir jautājums - vai viņš iegūst 100 procentu pilnvaras vai iegūst tikai 50 procentu pilnvaras? Respektīvi, vai var traktēt Saeimas... 18. pantu, ka, ja viņš dod svinīgo solījumu, viņš tomēr ir ieguvis tikai 50 procentus pilnvaru, tas ir, attālinātā sēdē, bet klātienē viņš nevar piedalīties. Tas ir jautājums, ko arī vajadzēja varbūt tomēr komisijai noskaidrot, jo mums jau nav teikts... jo tad mums būtu jāmaina faktiski Satversme un jāraksta, ka Saeimas locekļa pilnvaras iegūst simtprocentīgi Saeimā ievēlēta persona, ja Saeimas sēdē ir devusi svinīgo solījumu un ir bijusi vakcinēta.

Trešais. Vai... es nezinu, cik mums te nav vakcinēti - trīs vai četri cilvēki, varbūt tikai divi uz šo brīdi, kam nav šis sertifikāts vai viņi nav izslimojuši. Vai, teiksim, trīs deputātu dēļ vajadzētu apgrūtināt Satversmes tiesu, jo mēs jau arī runājam par samērīgumu. Es arī saprotu, Rancāna kungs te atsaucās uz Saeimas... pantu, kas nosaka, ka pati Saeima ir autonoma savā rīcībā, bet te ir atkal... Vai Saeima ir autonoma, piemēram, nodrošinot šo deputātu ar kaut kādiem tehniskajiem līdzekļiem strādāt attālināti, vai tā ir autonoma atņemt viņam pilnvaras, teiksim, atsaukt viņu no sēdēm, ko 14. pants neparedz it kā, jo vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus deputātus.

Šīs neskaidrības zināmā mērā vajadzētu komisijai noskaidrot, un izskatās tomēr (mans viedoklis ir, varbūt komisija mani pārliecinās uz nākamo lasījumu), ka šiem grozījumiem būtu jābūt iestrādātiem nākamajos Satversmes grozījumos. Kāpēc? Es pateikšu. Var gadīties, ka pēc mēneša parādās kaut kāds ceturtais vai piektais kovida paveids, attiecībā uz kuru nekādā veidā nedarbojas, piemēram, esošās vakcīnas, un milzīgā steigā jāvakcinējas, bet nu epidēmija nav ļoti liela, saslimstība ir neliela, teiksim, mēs strādājam klātienē, bet vakcinējušies ir tikai... jo jāsāk viss no jauna... teiksim, 35 vai 45 cilvēki. Kas tad notiek atkal tādā gadījumā? Vai Saeima ir vai nav darbspējīga?

Respektīvi, es domāju, ka šādi gadījumi var atkārtoties, var parādīties situācija... mēs nezinām, labāk, lai tā neparādās, jo, dod dievs, ka nekas tāds nenotiek. Bet, ja šinī gadījumā notiek tā, ka parādās kaut kāda jauna epidēmija, un mums atkal ir jāsāk... un tā parādās līdz nākamā gada vasarai, kad šie likuma grozījumi darbosies. Tad ko - mēs atkal kaut kādu jaunu likumu izdomāsim? Varbūt tiešām Saeimas... grozījumos būtu vienkāršāk iestrādāt jau uzreiz un pieņemt ar divām trešdaļām variantu, kā mēs strādājam šādos ārkārtas gadījumos.

Tāpēc es diemžēl pagaidām atturēšos. Es nevaru atbalstīt šos grozījumus, jo tā neskaidrība tomēr ir pārāk liela. Un vēlreiz atkārtoju Rancāna kungam konkrēti - es gribētu tomēr, lai komisija uz nākamo lasījumu paskaidro par 14. pantu, ka vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas deputātus, jo tur jau nav teikts, vai atsauc pavisam no Saeimas vai no atsevišķām sēdēm. Un par 18. - vai Saeimas locekļu pilnvaras ir simtprocentīgas vai tās, teiksim, ir 75 procenti vai daļējas. Un trešais. Vai tomēr nav labāk to iestrādāt Saeimas... grozījumos, nobalsot par divām trešdaļām un paredzēt tad jau arī tos nākotnes variantus, kas notiek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Ir skaidrs, ka šī likuma iesniedzēju, iniciatoru mērķis ir politisks, jāpiezīmē, tradicionāli vājš izpildījumā. Kādēļ? Tādēļ, ka skatoties... un šobrīd jūs esat redzējuši un saņēmuši arī skolu direktoru atklāto vēstuli, un saprotu, ka tādas vēstules sekos vēl un vēl... Ir skaidri redzams, ka pat izglītībā, kur ir ļoti izpildīgi, ļoti atbildīgi pedagogi vienmēr bijuši un strādājuši, viņi sāk teikt, ka vienkārši nespēj realitātē izpildīt tās prasības, ko kāds pie galda ir iniciējis, ko kāds pie galda ir izdomājis un ko kāds pie galda ir politiski nolēmis, ka tā ir jādara. Pedagogi un šajā brīdī nozares pārstāvji, tātad direktori, saka - mēs labprāt darītu to, mēs atbalstām vakcināciju, mēs atbalstām pandēmijas ierobežošanu, mēs atbalstām slimības ierobežošanu, mēs atbalstām mācības klātienē, bet mēs nevaram izpildīt tās prasības, kuras jūs esat uzrakstījuši, jo to vienkārši realitātē nav iespējams izdarīt.

Otra lieta - politisks mērķis. Es vēl saprastu, ja šāda veida likums, protams, ne tikai uzliktu rādīt deputātiem piemēru, kā rīkoties jaunās situācijās, tai skaitā pandēmijas gadījumā, un izdarīt pareizu, pragmatisku izvēli, taču nekādā veidā nesamazina, neierobežo kovida izplatību un neatbalsta mediķus šobrīd nekādā veidā, bet tieši pretēji. Ja jūs būtu izmantojuši iespēju un nobalsojuši par budžeta grozījumiem, kurus ierosināja, tai skaitā arī opozīcijas deputāti, un atbalstījuši mediķus, tad varētu saprast, ka jūs šajā brīdī ne tikai lemjat politiski, bet tiešām saprotat, ko darāt.

Vēl viens. Ir saprotams, ka Saeima var lemt politiski par dažādām lietām, tas varbūt ir arī Saeimas darbs, bet tai pašā laikā man šķiet, ka debates (atkal atgriežoties pie budžeta likuma) rāda, ka ir nepieciešams strauji palielināt finansējumu izglītībai, jo tad deputāti nediskutētu par jaunības braucieniem ar sasistu vējstiklu.

Līdz ar to es aicinu šoreiz neatbalstīt šo likumu, protams, katram deputātam izvēloties pragmatiski rādīt piemēru cilvēkiem, bet šis likums rāda vāju izpildījumu, klaju politisku tuvredzību un tai pašā laikā rāda, ka visi pārējie lēmumi ir tieši tādi paši, un cilvēki, lai arī vēlētos paklausīt, izpildīt, realitātē vienkārši fiziski to nespēj. Domājams, ka arī šis likums, ja paskatītos uz izpildes iespējām, neatrisina šo jautājumu, kā tik mazu deputātu skaitu ierobežot pildīt savus pienākumus.

Aicinu neatbalstīt, bet aicinu arī turpmāk izvairīties no vāji sagatavotu, tai skaitā politisku, likumu nokļūšanas Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Jā, es apsēdos dīvānā, jo tas neaizskar Saeimas cieņu.

Tas, ko es gribēju papildus pateikt. Par demokrātiju. Redziet, demokrātijā... jūs tagad tā kā piespiedu kārtā gribat tur glābt kādu. Cilvēku, pirmkārt, izglābt var pats cilvēks. Brīnums, ka jūs neglābjat alkoholiķus piespiedu kārtā, ka jūs neglābjat narkomānus piespiedu kārtā, ar AIDS slimos, ar C hepatītu slimos. Un ļoti dīvaini, ka jums vispār ir pilnīgi vienaldzīgi vēža slimnieki un citi ļoti smagu slimību pacienti.

QR kodi un viss šitais - tam nav nekāda sakara ar veselību, tam nav nekāda sakara ar rūpēm par veselību. Ar rūpēm par veselību nav sakara arī tam, ka 500 miljoni tiek ieguldīti (uz papīra) kovidslimnieku ārstēšanā, tieši kovidslimnieku ārstēšanā. Un to nav tajā veselības aprūpes sistēmā.

Mediķi ar asarām acīs aicina, lai viņiem iet palīgā brīvprātīgie. Un tas notiek laikā, kad budžetā tiek apstiprināts pusmiljons Satversmes tiesas ballītei - pusmiljons! Skaidrs, ka Satversmes tiesa spēlē līdz ar to uz vienu roku ar šito nedemokrātisko režīmu.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, lūdzu debatēt par priekšlikumu!

A. Gobzems. Tas ir par priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu debatēt par likumprojektu.

A. Gobzems. Tas skar mani. Tas skar mani, Le Gallas kundze, mani personīgi tas skar, tas neskar jūs pagaidām, bet pēc nākamās Saeimas tas skars arī jūs.

Un es šeit runāju kā cilvēks, kurš, paldies dievam - paldies, paldies dievam! -, pat ar iesnām nav bijis slims nu jau vairākus gadus, man liekas. Par manu veselību lems pusveseli, bailīgi, mazkustīgi cilvēki. Un man būs jāatbild par šo sliņķu nevēlēšanos kustēties, nevēlēšanos izmainīt savus paradumus: ēst veselīgāk, mazāk dzert ne tikai alkoholu, bet arī saldinātos dzērienus, nepierīties Saeimas ēdnīcā vai neiešaut 50 gramus pirms Saeimas sēdes.

Izrādās, es esmu bezatbildīgais, nevis tie, kas piekopj šo neveselīgo dzīvesveidu, nevis... Saeimas cieņu, Le Gallas kundzes vārdiem runājot, aizskar tas, ka es rādu sabiedrībai, ka vajag kustēties, - tas aizskar cieņu. Bet tad, kad es sēžu dīvānā, tas neaizskar Saeimas cieņu. Tā ir tā galvenā ziņa, ko šī Saeima nodod sabiedrībai. Tas, ko vajadzētu katru nedēļu rādīt pa televizoru visiem, ne tikai kapus. Jā, mirst Daugavpilī...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, paldies, jūsu debašu laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Vakcinācija nenoliedzami ir nozīmīgs instruments kovidsērgas izplatīšanās ierobežošanai. Un Saeima ir rādījusi piemēru visai sabiedrībai šinī jomā.

Saskaņā ar publiski zināmo informāciju vairāk nekā 90 procenti tautas pārstāvju ir vakcinēti. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kas to nav izdarījuši. Tāpēc šodien šis šovs, kas tagad arī tiek rīkots ap deputātu obligāto vakcināciju, man nav saprotams. Un nav arī pieņemams vairāku iemeslu dēļ. Dažus no tiem jau minēja.

Pirmkārt, galvenokārt, manuprāt, tas, protams, ir tas, ka šo iespēju šeit atrasties Saeimā - strādāt un pārstāvēt sabiedrības intereses - mums ir devusi tauta. Un ne mums tagad būs vienam par otru spriest, kurš ir un kurš nav tiesīgs šos pienākumus pildīt.

Es arī uzskatu, ka šeit ir acīmredzams Satversmes pārkāpums un arī demokrātijas pārkāpums. Sabiedrība ir dažāda, un tāpēc ir loģiski, ka dažādi būs tās pārstāvji parlamentā. Un liegt kādam no tiem pārstāvēt savu vēlētāju intereses... tad pēc būtības mēs vēršamies nevis vienkārši pret šo deputātu, bet pret tiem vēlētājiem, kas viņam ir deleģējuši savu uzticību. Un, manuprāt, tas ir ļoti dīvaini demokrātiskai valstij, ka mēs vispār varam pieļaut šādu instrumentu, ka pēc tam, kad vēlētāji ir izteikuši savu gribu, mēs varam sākt to koriģēt.

Tas ir apmēram pēc tā paša principa, ka tad jau arī vēlēšanu rezultātus mēs varam... nav svarīgi, kā nobalso, svarīgi, kā saskaitīs un ko uzskatīs, kuru saskaitīt un kuru nepieskaitīt. Tas ir tas pēc būtības, kas mums šodien tiek piedāvāts darīt. Man tas nav pieņemams.

Saeimas deputāta... Tālāk. Kas ir teikts šinī materiālā, ar ko jums bija iespēja iepazīties, kas arī zīmīgi, ka darba kārtība par šo likumprojektu parādījās tikai šodien, un uzreiz šodien šo likumprojektu tiek piedāvāts skatīt, par to nobalsot. Principā iepazīties ar visiem tiem materiāliem, kas ir pievienoti, nu ir ļoti sarežģīti. Es mēģināju, paskatījos, un es ieraudzīju ļoti daudz pretrunu tanī visā, kas tur tiek apgalvots, un arī būtisku pretrunu, un arī neatbilstību. Arī attiecībā uz tiem pētījumiem, ar kuriem tiek apgalvots... ka tiek pierādīts tas, kas mums tiek tagad stāstīts šinī likumprojekta anotācijā. Palasot šos pētījumus, drīzāk ir pat vietām teikts pretējais. Un, proti, tātad, ja mēs runājam par to, ka Saeimas deputāta pamattiesības var ierobežot, bet tam ir jāatbilst Satversmei un visiem pārējiem tiesību principiem, ka ikvienam tiesību ierobežojumam ir jābūt samērīgam, tad jūs man pastāstiet, nu kur ir šī samērība - šiem pieciem deputātiem liegt pārstāvēt savu vēlētāju intereses Saeimā, turklāt situācijā, kad visi pārējie ir vakcinēti?

Es dzirdēju šos apgalvojumus, lasīju šos apgalvojumus par to, ka šie nevakcinētie, jā, var izplatīt šo vīrusu vairāk nekā vakcinētie. Lai gan mēs zinām, ka arī vakcinētie var izplatīt šo vīrusu, var būt šī vīrusa pārnēsātāji un izplatītāji. Vēl vairāk - saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju, ko tā ir sniegusi uz deputātu jautājumiem... ja mēs paņemam šo saslimstības statistiku, tad, vēlreiz atkārtoju, saskaņā ar Veselības ministrijas pašas sniegto informāciju... un sadalām to, cik ir bijuši šie pozitīvie testi vakcinētajiem, daļēji vakcinētajiem un nevakcinētajiem, tad mēs iegūstam šādus ciparus. Tad šie cipari reāli no Latvijas statistikas, ko ir sniegusi Veselības ministrija Saeimai (it kā nebūtu pamats tos apšaubīt)... tātad mēs redzam, ka nevakcinēto īpatsvars... saslimstības īpatsvars ir... pozitīvo testu īpatsvars ir 6,6 procenti. Daļēji vakcinēto - 8,18 procenti, vakcinēto - 7,52 procenti.

Tad man ir jautājums - paskaidrojiet šinī visā stāstā, nu kur šeit ir šis samērīgums šiem pieciem nevakcinētajiem liegt pildīt... pārstāvēt savu vēlētāju intereses pārējo 95 vakcinēto dēļ? Ja mēs redzam, ka principā gan vieni, gan otri var pārnēsāt šo infekciju. Ja mēs redzam, ka šie 95 ir sevi pasargājuši pret šiem pieciem, kuri to nav izdarījuši. Manuprāt, šinī visā stāstā tas samērojamais varētu būt... tā samērojamā prasība - uzlikt šiem nevakcinētajiem regulāri veikt testu pārbaudes. Jā, mēs zinām par to, ka šis infekcijas periods varētu būt... ne vienmēr uzreiz parādās, bet, manuprāt, tas būtu tas samērīgais, ņemot vērā, ka visi pārējie ir vakcinēti... šinī visā stāstā.

Tāpēc personīgi es, skatoties uz visu šo... šādu likumprojektu, nevaru atbalstīt, jo es redzu, ka tas ir tiešs demokrātijas, tiesiskuma apdraudējums un arī pēc būtības tas nevis veicinās vakcināciju, bet sabiedrībā radīs vairāk jautājumu - kā tad tas tā sanāk, ka jūs tur esat vairāk nekā 90 procenti vakcinēti un tomēr uzskatāt, ka tas vairs nav droši. Kāda ir uzticība šim vakcinēšanās procesam, šīm vakcīnām - tās spēj vai nespēj pasargāt?

Tādi pamatoti jautājumi radīsies. Un vēl vairāk - ar šo mēs pēc būtības radām atkal precedentu tiem pārējiem, kas nav vakcinēti. Principā radām tribīni, radām ieganstu, līdzīgi kā tas... pēc būtības, kā es to redzu, tas ir kaut kas līdzīgs, kā sabiedrību turpināt šķelt. Kā tas tika darīts agrāk pēc etniskās piederības, piedāvājot nonest kādu pieminekli vai ko tamlīdzīgu, lai tādā veidā tieši uzjundītu šīs pretrunas. Un, manuprāt, tas ir tas vienīgais, ko mēs panāksim ar šādu likumprojektu, tāpēc personīgi es šādu likumprojektu neatbalstīšu, jo neredzu tam jēgu un pamatotību. Un vēl vairāk - redzu pat kaitīgumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Paldies, kolēģi! Dzirdot šīs debates, man paliek mazliet skumji... Bet labi - es iesākšu vēlreiz mazliet no... par šo likumprojektu runājot.

Es atgādināšu vēsturi. Šodien mēs svinam Lāčplēša dienu. Kolēģi, Lāčplēša dienu mēs svinam tāpēc, ka mums bija brīvības cīnītāji, kuri nebaidījās atdot savu dzīvību par Latviju. Šodien mēs redzam deputātus un daļu - es uzsveru, es ceru, ka mazāko daļu! - sabiedrības, kura nav gatava Latvijas veselības vārdā sapotēties.

Cilvēki toreiz gāja brīvības cīņās, nebaidoties ne no ierakumiem, ne no aukstuma, ne no saslimšanas, ne no nāves, jo, ejot karadarbībā, viņi saprata, ka var nomirt un atdot savu dzīvību par šo ideju. Šobrīd mums ir deputāti, kas vienkārši truli baidās no potes un kavē šobrīd cita ienaidnieka pārvarēšanu. Cita ienaidnieka un vīrusa uzvarēšanu. Jūs vienkārši ar savām demagoģiskajām un, es teiktu, muļķīgajām runām šobrīd kavējat vīrusa uzvarēšanas procesu.

Ir pierādīts zinātniski, ka vakcīnas samazina saslimušo skaitu, ka vakcīnas samazina smagi saslimušo skaitu, ka vakcīnas samazina mirstību. Tas viss ir pierādīts. Jūs šodien stāstāt, ka slimnīcām vajag brīvprātīgos... bet tieši jūsu dēļ arī vajag tos brīvprātīgos! Jūs kavējat vakcinācijas aptveri!

Dānijā šodien nav pārpildītas slimnīcas, un tās nav pārpildītas tieši tāpēc, ka Dānijas sabiedrība ir vakcinējusies, nevis mistiskas imunitātes vārdā... dabiskās, uz kuru uzstāj katrs indivīds atsevišķi...

Mani pārsteidz atsevišķi deputāti, kuriem trūkst valstiskas domāšanas... lielā mērogā. Viņi redz šauri - tikai savu veselību, viņi uzskata, ka viņu veselība ir primāra - pār visas sabiedrības veselības interesēm. Paskaties uz lielo... līmeni, paskaties uz Latviju, nevis tikai “es”, “man”, “es uzskatu”, “ja es nesaslimu, tad jūs tur...” (pēdiņās). Negribu atkārtot tos vārdus, kādi tiek veltīti tiem, kuri šobrīd cīnās par to, lai mēs panāktu vakcinācijas aptveres pieaugumu, beidzot atslogotu slimnīcas un varētu atbrīvot slimnīcās vietas tiem, kuri, jā, iespējams, risina citas veselības problēmas, arī tādas, kas saistītas ar mazkustīgu dzīvesveidu.

Kolēģi, beidzam domāt tikai par sevi, padomājam par valsti, it īpaši šajā - Lāčplēša - dienā! Toreiz mūsu senči... Mēs šobrīd ar viņiem lepojamies, tāpēc ka viņi varēja būt solidāri, viņi nebaidījās ziedot savas dzīvības.

Šeit mums ir cilvēki, kas baidās no potes plecā... es nezinu, no kā viņi baidās... un tāpēc kavē krīzes pārvarēšanu, kovida krīzes pārvarēšanu. Viņu dēļ mums visiem šobrīd jādzīvo ierobežojumos, un viņi mums tagad mēģina stāstīt kaut kādas demagoģiskas un piekasīgas lietas, mēģina stāstīt to, ka mums te tādas un šitādas tiesības un mūs neinteresē, kas notiek apkārt. Vai arī tas skatījums tiešām ir tik šaurs, ka viņi nesaprot, kā šie procesi notiek valstiskā mērogā. Viņi redz tikai savu veselību.

Kiršteina kungs, ja mēs runājam par jūsu juridiskajiem argumentiem, tad vēlreiz - ja mēs palasām Satversmi... kas ir noteikts Satversmē... Satversmē ir noteikts, ka deputāta brīvību nevar ierobežot bez Saeimas piekrišanas. Palasām Saeimas kārtības rulli - Saeimas deputātu par smagiem ētikas pārkāpumiem var izslēgt no sešām sēdēm. Jā, tajā brīdī viņa pilnvaras tiek ierobežotas. Ja Saeimas deputāts izdara noziegumu un tiek ievietots apcietinājumā, viņa pilnvaras tiek apturētas... viņš tur atrodas. Savukārt, ja Saeimas deputāts tiek notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, viņš tiek izslēgts no Saeimas sastāva. Kur jūs ņēmāt, ka likumā ir kaut kādas problēmas ierobežot Saeimas deputāta pilnvaras vai rīcību? Kur jūs ņēmāt, ka to nedrīkst darīt? Satversme to ļauj, un Saeimas kārtības rullis ir Satversmei padots juridiskās hierarhijas zemāka spēka likumdošanas akts, kuru var grozīt un kuram nevajag divas trešdaļas... Kas jums īsti nav skaidrs?

Kolēģi, esam atbildīgi šajā - Lāčplēša - dienā, solidarizējamies pret kopējo ienaidnieku - Covid‑19 vīrusu! Beidzam meklēt ieganstus, kā kaut kādi muļķīgi viedokļi būtu šausmīgi vērtīgi un aizsargājami!

Kolēģi, likumprojektā ir skaidri pateikts - ja ir medicīniski iemesli, lūdzu, ārstu konsilijs jums to pateiks un jūs varēsiet nākt un piedalīties. Kas jums liekas nesamērīgi? Jums liekas nesamērīgi, ka tiek ierobežota jūsu atsaukšanās uz nesaprotamām sazvērestības teorijām vai sociālajos tīklos izplatītiem nesaprotamiem avotiem... kuros pausti viedokļi? Jūs uzskatāt, ka ir adekvāti epidēmijas apstākļos šos viedokļus pielīdzināt ekspertu un infektologu viedokļiem? Nopietni? Jūs uzskatāt, ka jebkurš viedoklis ir līdzvērtīgs šajās nozarēs gadiem strādājošu ekspertu viedokļiem? Un tāpēc viņiem... šobrīd Saeimai būtu jāņem vērā visi, arī šie muļķīgie, viedokļi? Tādā veidā mēs netiekam ārā no krīzes. Tieši tāpēc, ka jūs izplatāt visu šo maldu informāciju un motivējat cilvēkus nevakcinēties, stāstot pasakas, ka jūs šajā brīdī... jā, jūs esat vesels, bet kāds var arī nebūt vesels, tāpēc ka viņš būs saklausījies jūsu stāstos un iedvesmojies no tiem.

Lūdzu, kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Es uzskatu, ka tas ir vēl pārāk demokrātisks, jo ierobežo jūsu dalību tikai klātienes sēdēs. Šobrīd... esošajā redakcijā tas ļauj piedalīties attālinātās sēdēs, bet, solidarizējoties ar visu pārējo sabiedrību, šis regulējums būtu jānosaka stingrāks, jo šobrīd visai valsts pārvaldei ir atļauts strādāt tikai ar sertifikātiem un nekādi attālinātie klātienes formāti netiek pieļauti. Lūdzu, netaisiet no sevis... izņēmumus. Jūs esat ievēlēti, godātie kolēģi, lai pārstāvētu vēlētāju intereses, bet tas nenozīmē, ka, ja jūsu vēlētājs uzskata, ka viņš ir nevakcinēts un negrib būt solidārs ar pārējo sabiedrību, un negrib vakcinēties, jūs nevarat aiziet savakcinēties, atrisināt visu šo problēmu ar vienu elementāru darbību - aiziet pie ārsta un savakcinēties... un turpināt pārstāvēt jūsu vēlētājus. Kas jums to liedz? Kurš jums teica, ka, lai aizstāvētu un pārstāvētu nevakcinētus vēlētājus, deputātam jābūt nevakcinētam? Kur jūs to ņemat? Pēc kādas loģikas?

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un beigt kavēt laiku. Jo ilgāk jūs ņematies, jo ilgāk mēs turpinām atrasties kovida krīzē.

Vēlreiz Lāčplēša dienā aicinu solidarizēties, visiem vakcinēties un kopīgi uzvarēt mūsu ienaidnieku - Covid-19 vīrusu!

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Pirmais, ko es gribētu teikt, - es domāju, ka Rancāna kungam diez vai ir tiesības vērtēt, cik muļķīgi vai nemuļķīgi ir izteikumi, kas ir pieļauti debatēs. Diez vai tas ir viņa kā komisijas vadītāja un kā likumprojekta prezentētāja uzdevums.

Es (kopā ar Valsts prezidentu Levitu) pārstāvu tos pašus septiņarpus procentus vakcinēto un pārslimojušo cilvēku, bet ne par to ir stāsts. Daudzi argumenti, ko tikko minēja Rancāna kungs, runājot par solidaritāti, par bīstamību, par pandēmiju un tā tālāk, ir vietā, jo pandēmija rada ārkārtas situāciju ne uz divām trijām nedēļām, bet tā pasaulē rada nopietnu ārkārtas situāciju, kurā tiešām var un vajag pielietot ārkārtas paņēmienus un ārkārtas metodes.

Par ko mēs šinī gadījumā runājam? Kur ir tā politiskā drosme, kur ir tie argumenti, kuri varētu pateikt sabiedrībai, ka, lūk, ārkārtas situācijā... pasaules krīzes situācijā mēs nosakām, ka vakcinācija ir obligāta? (Ar tiem retajiem izņēmumiem, kas jau šodien ir paredzēti, - ja, teiksim, medicīniskie rādītāji liedz veikt šo vakcināciju.) Pateikt un ievest obligāto vakcināciju. Tam pietrūkst drosmes. Te valda gļēvulība. Pieņemot šāda veida likumu, atkristu arī nepieciešamība pieņemt kaut kādus papildu aktus par Saeimas deputātiem, par pašvaldību deputātiem, jo Saeimas deputāta pienākums ir nodot svinīgo zvērestu, kurā ļoti skaidri un saprotami teikts, ka Saeimas deputāts uzņemas pildīt Satversmi un Latvijas likumus. Un tādā gadījumā atkrīt nepieciešamība visādiem soda mēriem, šāda veida (tiesa gan, ne īpaši pārdomātiem, maigi izsakoties) likumprojektiem. Tāpēc vajadzētu padomāt un pārdomāt, kā tiešām vajadzētu rīkoties drosmīgiem vīriem Lāčplēša dienā tautas interesēs, tautas labā.

Es domāju, ka šis likumprojekts nerisina nevienu no uzdevumiem, ko iecerētāji gribēja... paredzēt, pieņemot šāda veida likumu.

Es aicinātu tomēr neatbalstīt un atgriezties pie tā, ko es teicu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es arī aicinātu neizmantot mūsu varoņu slavu, lai kādu konkrētu politisko iniciatīvu virzītu uz tā fona.

Tālāk. Es gribētu pieskarties likumdošanas kārtībai. Varbūt es kļūdos, bet šis likumprojekts deputātiem (kā es redzu no sava Saeimas e-pasta) nebija pieejams pirms Saeimas sēdes. Parasti mēs redzam, ka pie Saeimas sēdē izskatāmajiem dokumentiem attiecīgi deputātiem tiek nosūtīti kaut vai piecas minūtes pirms Saeimas sēdes, kaut vai minūti pirms, bet vismaz es personīgi savā e-pastā šo likumprojektu neredzu.

Līdz ar to mēs runājam par deputātu ierobežotām tiesībām iepazīties ar likumprojektu un, kā jau Zariņa kungs minēja, šajā likumprojekta anotācijā ļoti, ļoti daudz... ietvertajiem pētījumiem, jo, lai mēs tiešām atbalstītu kādu likumprojektu, kurš ir balstīts, kā mēs redzam no anotācijas, neskaitāmos pētījumos, daļa no kuriem ir nosaukti, konkrēti minēti, bet daļa (paklausieties uzmanīgi!) pat vispār nav, jo, ja mēs redzam no šī likumprojekta... mēs redzam, ka tur ir rakstīts tā: “Iespēja piedalīties Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs ar sadarbspējīgu [..] sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, ir izvēlēta apzināti.” Un tālāk ir minēti dažādi pētījumi. Pētījumi medicīnas zinātnē apliecina to, ka ir mazāks risks saslimt. Un tad ir minēts piemērs atbilstoši Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra norādēm. Tad iekavās ir minēts pētījums, tad citu starptautisko veselības institūciju datiem... nav minēti dati, kā arī, balstoties uz vakcīnu klīnisko pētījumu rezultātiem (nav minēti) un citiem pētījumiem.

Un te mēs redzam, ka ir pietiekami vienkārši nosaukt vārdu “pētījums”, lai ar to varētu attiecīgi pamatot šo likumdošanas iniciatīvu. Tieši tāpat es redzu, ka tie pētījumi... Mēs esam pārliecinājušies, dzīvojot ar kovidu jau vairāk nekā gadu, ka pētījumi mainās. Sākumā bija pētījums par maskām, kuras nav efektīvas, tagad jau ir pavisam citi pētījumi. Tieši tāpat... Gluži tāpat pēc vairākiem mēnešiem mēs nonāksim pilnīgi pie citiem secinājumiem. Līdz ar to noteikti vietā ir jautājums par šīs anotācijas kvalitāti (vispār - likuma kvalitāti), ja tā ir būvēta uz mainīgiem pētījumiem, faktiski, var teikt, uz “Panorāmas” ziņām.

Ja mēs runājam par to, ko mums visu laiku cenšas pārmest Rancāna kungs, runājot par muļķīgiem viedokļiem, tad Rancāna kungs, visticamāk, klusēs tad, kad mēs runāsim par Pavļuta kunga izšķērdību, jo, jā, Rancāna kungs, - tiešām mediķi aicina palīdzēt slimnīcai un diemžēl nevakcinētas personas nevar piekļūt ar palīdzības roku šajā gadījumā, tāpēc ka jūs tā esat nolēmuši. Bet kāpēc nevar palīdzēt slimnīcai Pavļuta kungs, kurš tērē ap 300 tūkstošiem (šobrīd gatavojas tērēt) PR kampaņām? Viņš gatavojas par 200 tūkstošiem izsūtīt vēstules. Jautājums - kam? Ja ir novakcinēti jau gandrīz 75 procenti Latvijas iedzīvotāju. Viņš grasās tērēt 50 tūkstošus kampaņai par to, lai pareklamētu sadarbspējīgu sertifikātu, viņš grasās tērēt 50 tūkstošus kampaņai par to, lai kāda PR aģentūra sociālajos tīklos strīdētos ar tiem, kas ir pret vakcināciju, un viņš tērē 30 tūkstošus kampaņai, lai krievu medijos izvietotu reklāmu.

Lūk, šī gan ir tiešām... Šīs ir “milzīgas” rūpes par mūsu mediķiem, par mūsu ģimenes ārstiem, kuriem šobrīd ir sasietas rokas... lai viņi varētu palīdzēt tiem kovida slimniekiem, kuri ir mājās un kā spitālīgie nevar saņemt iespēju aiziet pat uz rentgenu, lai pārliecinātos par to, vai viņiem ir nepieciešama tūlītēja hospitalizācija vai tomēr ne... tas ir tas noziedzīgais... tā ir tā noziedzīgā nolaidība, kuras dēļ šobrīd diemžēl mirst cilvēki, jo viņi palīdzību saņem novēloti. Un par to, kolēģi, atbildēs tie, kas šādu kārtību ir ieviesuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Ievērosim... vai uzdosim jautājumu - kāda ir šā likumprojekta izcelsme? Šis likumprojekts pie mums neatnāca no valdības, tā nav valdības iniciatīva. Šis ir konkrēti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas likumprojekts. Var nojaust arī no Rancāna kunga, no komisijas priekšsēdētāja, emocionālās uzstāšanās, ka šis ir konkrēti Rancāna kunga, tā teikt, bērns.

Mēs arī no Rancāna kunga uzstāšanās... Es domāju, ka arī visi Rancāna kunga jaunās, tā teikt, totalitārās partijas... koalīcijas kolēģi labi redzēja, kāda ir komisijas priekšsēdētāja izpratne par Latvijas Republikas Satversmi. Ko var ieteikt? Kaut kā rūpīgāk iepazīties ar Satversmi, arī ar daļu, par ko Saeima var lemt... par Saeimas deputāta izdošanu vai kādu viņa tiesību ierobežošanu.

Bet gribētos noskaidrot dažus momentus, kurus pacēla Rancāna kungs, par to, kas un pie kā ir vainīgs, par to, ka mums šodien ir pārpildītas slimnīcas, par to, ka slimnīcas sauc palīgā brīvprātīgos mediķus.

Tātad vēlreiz. Es domāju, ka tiešām būtu ļoti noderīgi tam vēlreiz iziet cauri. Deviņi no desmit kovida pacientiem slimnīcās (gandrīz deviņi no desmit) ir cilvēki vecuma grupā virs 50 gadiem. Tātad pārsvarā tie ir seniori, kas nonāk slimnīcās. Slimnīcas ir pārpildītas, tāpēc ka tieši valdība nespēja nodrošināt vai pārliecināt par senioru vakcināciju. Pie tā nav vainīga, es domāju, tik lielā mērā ne opozīcija, ne kas cits... ne pati sabiedrība, noteikti. Tieši valdība nespēja fokusēties uz senioru vakcināciju, bet iztērēja laiku uz visu ko.

Ja mēs runājam par obligāto vakcināciju (Un es šodien varu nojaust, ka tieši Rancāna kungs ir obligātās vakcinācijas, tā teikt, kvēls atbalstītājs.)... tad, kad valdībā Tieslietu ministrijai šā gada aprīlī uzdeva jautājumu par obligāto vakcināciju, Tieslietu ministrijas atbilde, starp citu, bija noraidoša. “Nē!” teica Tieslietu ministrija. “Nekādas obligātas vakcinācijas! Mēs esam par brīvprātīgu vakcināciju!”

Ja mēs iesim tālāk... tad, kad bija mēģinājumi arī no valdības puses kaut kā motivēt... par loterijām ‒ labi, tiesa, par loterijām bija dažādi viedokļi ‒, tad tā pati Jaunā konservatīvā partija iestājās pret to, lai motivētu cilvēkus, tai skaitā pensionārus, ar loterijas palīdzību. Un tad... Ja mēs runājam par situāciju slimnīcās, vai tad tā nav šī valdība (kopā ar Jauno konservatīvo partiju), kas nākamā gada budžetā neplāno papildus pieņemt darbā nevienu ārstu, nevienu medmāsu? Vai tā nav valdošā koalīcija, kura nākamā gada budžetā ir gatava atvēlēt vairākus miljonus eiro deputātu kvotām situācijā, kad slimnīcas aicina palīgā brīvprātīgos?

Kāpēc neviena deputāta kvota nav paredzēta tam, lai pieņemtu darbā jaunas medmāsas un ārstus? Kurš tiešām ir vainīgs pie pašreizējās situācijas? Atbildība jāuzņemas tikai un vienīgi valdībai un valdošajai koalīcijai.

Attiecībā uz šo likumprojektu. Es atkārtoju... un es domāju, ka no šā likumprojekta autora Rancāna kunga uzstāšanās visi varēja tikai pārliecināties, ka šis likumprojekts ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Ir drusku bail, ar cik lielu gatavību šīs Saeimas vairākums ir gatavs nospļauties par Satversmi šīs stabilitātes saglabāšanas vārdā, kolēģi. Tiešām ir bail, kolēģi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam. Lūdzu!

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie deputāti! Apsveicu visus mūsu Latvijas iedzīvotājus Lāčplēša dienā! Lai mums visiem veicas, lai mēs esam stipri ne tikai pret kovidu, bet arī esot savā valstī!

Tās runas, par ko mēs tagad runājam, vispār ir ne par ko. Jau iepriekšējie deputāti runāja par to, ka deputāts dod zvērestu, ar kuru viņš apņemas atbilst... Satversmei un apņemas pildīt visus Latvijas likumus. Ja mēs pieņemam likumu par to, ka vakcinēties vajag visiem, tad vajag visiem. Deputātiem... vienkārši Latvijas pilsonis vai iedzīvotājs... viņiem arī kā pilsoņiem vajag pildīt likumu. Ja viņš nepilda likumu, viņš nevar būt deputāts, viņš pārkāpj zvērestu. Tas ir viens.

Otrs. Gribu arī pajautāt deputātiem, tiem, kas ļoti skaisti runā par to, ka opozīcija destruktīvi strādā, visu laiku maisās tur... pozīcijas priekšā. Patiešām mēs esam tie vainīgie, kas neļauj cīnīties ar kovidu? Ja jūs atceraties, šajos 20 mēnešos, kurus mēs šeit strādājam ar visiem kovida rīkojumiem, atbalstīti bija... varbūt uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt, cik opozīcijas priekšlikumi bija atbalstīti.

Visi tie priekšlikumi bija atbalstīti - tie, ko atnesa Ministru kabinets, Veselības ministrija, citas ministrijas un ko atbalsta valdošā koalīcija, kura gandrīz nekad nerunā no tribīnes par visiem tiem rīkojumiem... faktiski tikai opozīcija runā. Tas nozīmē, ka vadošie politiķi izpildīja visu, kas bija nepieciešams Ministru kabinetam. Tas nozīmē, ka jūs esat atbildīgi par tiem trīsarpus tūkstošiem zaudēto dzīvību Latvijā, par to, ka pusotrs tūkstotis slimnieku, kovidnieku, atrodas slimnīcās, par to, ka slimnīcas tika likvidētas, ko pieņēma laikā, kad VIENOTĪBA nāca pie varas... no 2015. līdz 2016. gadam, kad slimnīcās tika samazinātas vietas uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju par 26 procentiem. Kariņš vēl 2019. gada 11. jūlijā teica, ka mums ir gandrīz divreiz vairāk slimnīcu, nekā vajag.

Tāpēc mēs tagad liekam slimniekus gan koridoros, gan garāžās, gan palīgtelpās, nevis normālās palātās. Tajā pašā laikā mums ir Elizabetes iela 2... kuru mēs gribam nojaukt, tukšas vietas, un mēs nevaram aprīkot tās. Mēs nevaram aprīkot ar morgu... gatavojamies... un nevaram pat iedomāties, ka kādam vajag. Nav tās domāšanas, valstiskas domāšanas. Es aicinu pievērst tam lielāku uzmanību.

Vēl ir jautājums. Kāpēc mums ir tik daudz slimnieku un tik daudz mirušo? Paņemsim mūsu Lietuvas kaimiņus. Pēdējās divās nedēļās mums nomira 247 cilvēki (kaut kur bija tādi dati), bet Lietuvā divās nedēļās nomira tikai 76 cilvēki. Lietuvā nomira trīs reizes mazāk. Jautājums - kāpēc? Atbildiet, lūdzu, gan Veselības ministrija, gan vadošie politiķi, tie, kas zina šo situāciju. Tāpēc, ka mums nav... pietrūkst speciālistu, to, kas var atgriezt vai atnest balonu ar gaisu, ko cilvēki elpo? Tas ir tas rādītājs. Vai mums Latvijā ir ļoti dārga medicīna? Ja jūs gribat pieteikties pie kāda speciālista, jums būs atbilde: “Jūsu numurs ir 800.” Tas nozīmē, ka trīs četrus mēnešus jums vajadzēs gaidīt, stāvēt rindā. Bet, ja jūs gribat par naudu, tad uzreiz, šodien, ir rinda... pie tā pašā speciālista. Atbildiet man - kā tā var būt bezmaksas medicīna vai valsts garantētā medicīna! Par naudu uzreiz, šodien, var tikt, par valsts līdzekļiem - tikai pēc dažiem mēnešiem... kamēr jūs nomirsiet. Mēs taču negriežamies pie ārstiem tad, kad mums nekas nesāp. Vai man tagad vajag aiziet un pierakstīties pie visiem ārstiem? Varbūt pie tā paša ginekologa man pierakstīties, ja esmu nolēmis, ka man varbūt vajag izmainīt savu... piederību, tad man būs rinda vismaz pēc trim gadiem? Smieklīgi, bet tā patiešām ir. Iedomājieties, kā mūsu valsts medicīna strādā uz Latvijas iedzīvotājiem.

Otra problēma. Mēs tērējam ļoti daudz naudas valsts grupām augstākajā izglītībā. Ja ir... Pieņemsim, uz laiku, tad, kad... Tie darbinieki, tie speciālisti, kuros mēs ieguldām valsts līdzekļus, taču dod zvērestu, arī Hipokrata zvērestu, nu tad, lūdzu, vajag arī pašiem brīvprātīgi pieteikties vai valstij vajag viņus nodarbināt uz to grūtāko laiku, lai viņi paaugstina savu specialitāti. Viņi tomēr ir daudz labāki nekā tie studenti, kas tikko sāk mācīties pirmajā kursā. Mēs runājam, ka gandrīz atrodamies... ne kara laikā, bet karstā laikā, kad palīdzība ir vajadzīga no visiem iedzīvotājiem, nevis vilkt segu katram uz savu pusi, ka es esmu pret, man kaut kam vajag pretoties.

Mēs daudz runājam, tērējam laiku... tikai par vienu vai par diviem cilvēkiem. Nu nav mūsu tautai uzticības Saeimas deputātiem. Un šodien tas ir rādītājs tam, ka mēs plosāmies ne par ko, bet tajā pašā laikā nepievēršam uzmanību tam, ko vajag mūsu tautai.

Jā, mēs joprojām nezinām, kā izplatās vīruss, tāpēc ka nav rādītāju, no kurienes ir tā augstā saslimstība. Veselības ministrija mums paziņo par to, ka ir daudz nevakcinēto, bet gadu atpakaļ mēs vispār nebijām vakcinēti un nekas - bija tikai tie pārslimojušie cilvēki, gan mirstība, gan saslimstība bija cita, pavisam cita, ļoti zemā līmenī. Varbūt mēs arī nepareizi rīkojāmies, ka visu vasaru mums bija ļoti daudz kas aizliegts, kas nebija aizliegts, piemēram, mūsu kaimiņiem - gan igauņiem, gan lietuviešiem.

Lietuvā tagad strādā... gan pedikīru, gan manikīru var taisīt, gan iet uz frizētavu, uz SPA centriem, uz sporta nodarbībām. Mums diemžēl tā nedrīkst darīt ne tikai tāpēc, ka ir ārkārtas situācija, pēc ārkārtas situācijas arī diez vai tas būs atļauts pat vakcinētajiem cilvēkiem. Tā ka mums valdība meloja, ka vakcinētajiem būs zaļā gaisma. Mēs esam tādi paši kā nevakcinētie. Braucot, piemēram, kaut kur uz ārzemēm, mums prasa vakcinācijas sertifikātu, vēl vajag aizpildīt kovidpasi un varbūt vēl taisīt eksprestestu, tā ka nav tās vienotības Eiropas Savienībā, ko vajag un kas ko atzīst. Par to arī vajag runāt.

Protams, tie ir jauni izaicinājumi - gan ar jauno koronavīrusa delta paveidu, gan arī ar to, kas notiek uz mūsu valsts robežas -, bet tam vajag būt gataviem. Tā ka mēs visi te 20 gadus vismaz... tā kā neviens nerūpējās par medicīnu, lai medicīna būtu stipra. Mums ir stipra privātā medicīna. Jā, ļoti laba, ļoti augstā līmenī un ļoti...

Sēdes vadītāja. Klementjeva kungs, es ļoti atvainojos, mazliet tuvāk apspriežamajam jautājumam. Mēs nevērtējam šobrīd visu medicīnas sistēmu. Lūdzu!

I. Klementjevs. Jā. Jā, bet tas ir viss saistīts. Labi. Es turpināšu par šo tēmu.

Tāpēc es, kad biju komisijas sēdē, balsoju pret šo atsevišķo likumu. Es biju vienīgais tāds deputāts. Bet šodien es redzu, kas notiek mūsu valstī, es aicinu arī visus balsot “par” šo likumprojektu, un, jo ātrāk mēs pieņemsim, jo ātrāk būs...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pavisam īsi. Es nebūtu runājis, bet es tā pieklājīgi uzdevu dažus jautājumus, kas man nav skaidri attiecībā uz Satversmes saderību ar šo likumprojektu, bet Rancāna kungs nez kāpēc sāk stāstīt, ka Saeimā... Satversme un Kārtības rullis paredz sodus deputātiem par pārkāpumiem.

Tad man uzreiz tomēr ir jāprecizē, lai es zinātu, vai man atbalstīt šo likumprojektu vai ne, - kādu likumu ir pārkāpis nevakcinēts deputāts? Varbūt Rancāna kungs var pateikt, vai mums ir likums par visu pilsoņu obligātu vakcināciju? Vai Rancāna kungs ir sagatavojis likumu komisijā? Vai komisija taisās pieņemt visu valsts iedzīvotāju obligāto vakcināciju? Ja šādu likumu pieņems, tad mēs varētu runāt par to, ka Saeimas deputātus varētu kaut kādā veidā sodīt. Mēs jau nevaram tagad stumt, tā sakot, ratus pa priekšu un skriet no aizmugures.

Darba devēji savos uzņēmumos var prasīt visu ko, bet mums ir saistošs (un arī Rancāna kungam, manuprāt) 5. pants, kurā teikts, ka Saeimas deputāts ir tautas priekšstāvis. Tātad mūsu darba devējs ir pilsoņi, jo Saeimas skaidrojumos, kurus var izlasīt Saeimas bibliotēkā, ir teikts, ka tauta šajā Satversmes jēdzienā ir pilsoņi jeb vēlētāji. Darba devējs Saeimas deputātam nav Saeima, darba devējs nav Ministru kabinets, darba devējs nav Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, darba devējs nav Rancāna kungs. Un mums nav... Darba devējs ir mūsu pilsoņi... pilnvarojuši, kādā veidā deputātam ir jārūpējas par savu veselību, teiksim, ievērojot distanci, uzturot veselīgu dzīvesveidu vai kaut kā savādāk.

Tātad darba devējs ir tauta. Novērtējumu ar pilnvarām dos vēlēšanās. Un es ceru... un arī novēlu, lai jūs šādas pilnvaras nākošajā rudenī saņemtu, Rancāna kungs, bet šīs pilnvaras noteikti būs tādas, ka nekādā veidā mēs nevaram savdabīgi traktēt Satversmi.

Tātad vēlreiz, precizējot arī komisijā, lai būtu skaidrība uz otro lasījumu, - kādus konkrēti likumus ir pārkāpuši nevakcinētie Saeimas deputāti un kādā veidā viņus var atstādināt no pienākumu pildīšanas... ja Satversmē ir teikts, ka viņš ir devis svinīgo zvērestu un arī saņēmis pilnvaras simtprocentīgi?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien! Es personīgi (atkārtošu - personīgi!) uzskatu, ka jebkurš deputāts, it īpaši vīrieši, kuri nav vakcinējušies uz doto brīdi, vienkārši ir gļēvuļi. Protams, ne visai labi runāt, aizskarot kādu personīgi, bet es uzskatu, ka šodien, 11. novembrī, Lāčplēša dienā, uzstāties Saeimā... uz velotrenažiera ir klaja necieņa pret visu sabiedrību un valsti.

Šis balsojums būs ne visai parasts. Šis būs īpašs balsojums, jo tas ir morāls balsojums, vai Saeimas deputāti ir gatavi uzņemties līdzatbildību gan par notiekošo valstī, gan par to, kas notiks pēc 15. novembra.

Frakcija SASKAŅA ļoti konsekventi bija par vakcināciju, bet kategoriski pret piespiedu vakcināciju. Mēs joprojām uzskatām, ka visi normatīvie akti, kuri tika pieņemti ar vienu mērķi - piespiest cilvēkus vakcinēties, izmantojot pat tādas metodes kā Darba likuma normu nonivelēšanu un iespēju atlaist no darba cilvēkus, kuri dažādu iemeslu dēļ un galvenokārt pašas valdības rīcības dēļ joprojām nav vakcinēti... Mēs rēķināmies ar to, ka pēc 15. novembra tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju būs ļoti sarežģīta dzīve - viņi tiks atlaisti no darba un viņiem vairs nebūs līdzekļu, par kuriem uzturēt savas ģimenes. Pašlaik runa nav par to, ka mūsu deputāti paliks bez algas, runa ir tikai par to, vai viņi ir gatavi uzņemties morālu atbildību un justies līdzatbildīgi par visu, kas notiek valstī. Jo opozīcija, piedodiet... mēs arī esam vainīgi par to, kas ir noticis, jo Saeimā mēs esam opozīcijā, mēs esam mazākumā, mēs nespējam panākt to, lai mūsu viedoklis uzvarētu. Un tāpēc tas ir mazākais, kas varētu notikt, - iekļaut šajā likumā.

Aicinu savus kolēģus no frakcijas SASKAŅA balsot “par”. Es personīgi iesniegšu uz otro lasījumu priekšlikumu papildus sarežģīt deputātu dzīvi, ieviešot paštestēšanu, līdzīgi kā skolās. Tā ka vispirms pamēģināsim uz sevi to, ko liks darīt mūsu bērniem skolās. Es ļoti ceru, ka visi mani kolēģi nobalsos “par” šo priekšlikumu, neskatoties uz to, ka politiski izdevīgi, protams, būtu balsot pret. Un atkal mūs sodīs un apsaukās, un tā tālāk.

Taču, ziniet, pašlaik ir tādi laiki. Ja jūs domāsiet tikai par savu politisko nākotni, jūs pārstāsiet būt par cilvēkiem. Tas attiecas uz jebkuras partijas deputātiem. Pašlaik vēlētāju viedoklis varbūt nav tik izšķirošs... priekš jūsu nākotnes, ja jūs uzskatāt sevi par inteliģentiem cilvēkiem.

Novēlu jums labu sadarbību ar savu sirdsapziņu. Aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es esmu viens no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļiem un arī diezgan asi iestājos pret šī likumprojekta tālāku virzību. Un ne jau tāpēc, ka es atbalstu kādu antivakcinācijas kampaņu. Pats es esmu vakcinējies, solidarizējoties ar sabiedrību un rūpējoties par kolēģu drošību, lai neizplatītu šo slimību tālāk.

Taču ir viena būtiska un, manuprāt, nepareiza tendence, uz ko virzās šis...  process. Pirmām kārtām jau par to, ko minēja kolēģi, - par to, ka likuma anotācijā nav minēts nekas par visiem ekspertiem, kas piedalījās... tai skaitā Saeimas Juridiskais birojs, kas asi iebilda pret šādu traktējumu. Mēs zinām, ka Saeimas sastāvs faktiski ir sabiedrības spogulis. Ja šobrīd ar šo likumu grib panākt, ka tiek vakcinēts simtprocentīgi viss Saeimas deputātu sastāvs, tad tas nozīmē, ka gan valdība, gan valdošā koalīcija ir nolēmusi, ka jāvakcinē simtprocentīgi visi Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no tā, izslimos vai neizslimos, bet tikai simts procentu vakcinācija var glābt no šīs pandēmijas.

Žēl, ka neviens no speciālistiem nerunā, ka pandēmiju var apturēt arī ar citām metodēm (par ko ir runāts un runāts jau no pavasara) - gan ar profilakses pasākumiem, gan ar terapeitiskiem pasākumiem -, attiecīgi kombinējot tās. Šobrīd galvenais un vienīgais ir - vakcinācija.

Pavasarī solīja, ka vakcinācija glābs visus - dažāda vecuma, dažādas pārliecības un tā tālāk... iedzīvotāju slāņus. Izrādījās... Noticējām zinātnei, izrādījās, ka zinātne kļūdījās. Zinātne to atzina, un, ja pavasarī bija šis noteiktais līmenis - ka pūļa imunitāte iestāsies pie 70 procentiem -, tad šobrīd par to vairs neviens nerunā. Tas nozīmē, ka arī iedzīvotājiem īsti nav skaidrs, kura tad ir tā robeža, kad šis vakcinācijas spiediena temps atslābs. Līdz ar to rodas secinājums, ka piespiedu kārtā tiks realizēta simts procentu vakcinācija.

Konkrēti par šo likumu. Man liekas, ka šis likums rada precedentu, kā jau arī kolēģi norādīja, ka, pieņemsim, valdošās koalīcijas prātos dzimst doma par pavisam traku ideju - pieņemsim, ka Saeimas sēdē nedrīkst piedalīties vīrieši biksēs un nolemj, ka jālieto vīriešiem būs tagad minisvārki. Varbūt kādam tas liksies tīri neko, varbūt kādam tas liksies uzjautrinoši, taču šāda iespējamība, ka valdošās grupas interesēs tiek mainīta Satversme un deputāti tiek piespiesti rīkoties savādāk, nav izslēdzama.

Es piedāvāju Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā elementāru risinājumu - uztaisīt šo Saeimas platformu hibrīdversijā. Mēs esam izlielījušies pa visu Eiropu, ka mums ir progresīvākā e‑Saeima visā Eiropā... nu, gandrīz vai visā pasaulē. Mēs esam daudz ko izteikuši, ko mēs varētu un kā mēs varētu. Sarunā ar IT speciālistiem arī viņi atzina, ka tas ir iespējams, vienkārši nav tāda pasūtījuma.

Lai nebūtu “jāvingro” ar šiem likumiem, kas balansē uz Satversmes pārkāpšanas robežas, kas traucēja normālā veidā IT tehnoloģiju paspārnē šo jautājumu atrisināt? Jā, mums arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā... komisijas vadītājs Rancāns stāstīja par to, ka juridiskā tehnika vai juridiskās normas stāv zemāk par politisko gribu. Dīvains gan tas sauklis, ka politiskā griba ir pāri visam. Politiskā griba var mainīties atkarībā arī no piederības partijai, no piederības koalīcijai un tā tālāk. Līdz ar to ir bailes, ka šī politiskā griba var mainīties no Saeimas sasaukuma līdz Saeimas sasaukumam un arī - mainoties valdošajai koalīcijai.

Tāpēc es piedāvāju šādu risinājumu, kā tas ir tehniski iespējams. Diemžēl tas netika saklausīts, un notika tālāk “vingrošana” ar šo likumu, kas... nu, neesmu jurists, bet no juristiem un speciālistiem saprotams, ka īsti Satversmei atbilstošs tas nav.

Es nepiekrītu tam, ka nevakcinētie deputāti tiek vainoti saslimušo nāvēs. Es nepiekrītu tam, ka tie cilvēki, kuri nevar šobrīd saņemt dūšu, tā teikt, un aiziet vakcinēties, ir vainīgi pie kaut kā. Nē, cilvēki ir iedzīti... cilvēkos ir iedzītas bailes, cilvēki nav pārliecināti, kas notiks, ja... Un tas nav pietiekami skaidrots.

Ir jau viegli pateikt: ja jums radīsies kādas blaknes un jums būs bīstami sarežģījumi pēc šīm potēm, valsts jums kompensēs. Atcerēsimies vienu - katram no mums ir viena dzīvība, un, ja veselība tiks sabojāta, to nevarēs pārstartēt, to nevarēs atjaunot ar to naudiņu, ko iedevāt, ko valsts atvēlēs.

Tā ka - katrs šajā brīdī domā par sevi, lai cik tas būtu skaļi teikts. Jā, šīs medicīniskās manipulācijas sakarā katrs domā par sevi.

Un mēs nonākam atpakaļ pie tā, ka deputātiem jārāda piemērs. Es ar savu piemēru esmu to pierādījis, saviem vēlētājiem es varu droši, acīs skatoties, pateikt, ka es atbalstu vakcināciju; es atbalstu to, ka tā tiek veikta brīvprātīgā veidā, nevis kā tagad. Tas viss ir pagriezts tā, ka vakcinētie var izbaudīt visu, savukārt tie, kuri nevakcinējas, zaudē darbu, ienākumus un visu pārējo.

Un šī nelaime diemžēl izplatās. Un cilvēki noved sevi vēl lielākā izmisumā, jo katram ir svarīgi, kas notiks pēc 15. datuma.

Līdz ar to es aicinu kolēģus tomēr šo likumu nevirzīt tālāk, bet pievērsties citiem likumdošanas aktiem, kas būtu svarīgi, lai mūsu iedzīvotāji sagaidītu 15. novembri nevis ar šausmām, bet gan ar zināmu cerību, ka valdība tomēr būs sapratusi, ka mēdz būt cilvēkiem arī citādākas domas un ne visi ir gatavi veikt šo medicīnisko manipulāciju ar sevi un būt pirmie statistikas rindā... to rindā, kuriem ir ļoti nopietnas veselības problēmas pēc šīs manipulācijas.

Kolēģi! Es aicinu balsot “pret” un pievērsties jautājumiem, kuri sabiedrībai ir daudz svarīgāki nekā šis likumprojekts, kas faktiski nepasaka neko. Tas ir valdošās koalīcijas mēģinājums ierobežot opozīcijas balsis pirms svarīgā balsojuma par valsts budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam. Lūdzu!

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šeit vairāki deputāti, kas piedalījās debatēs, sāka ar to: “Es esmu par vakcināciju.” Bet, piedodiet, es jums neticu, jo - kādus secinājumus izdarīs tie Latvijas cilvēki, kuri klausās šo translāciju? Ko viņi iegaumēs? To, ka, lai izvairītos no saslimšanas ar kovidu, vajag nodarboties ar sportu, vajag vairāk elpot svaigu gaisu un tā tālāk. Cilvēki uzzinās, ka vakcīnas ir bīstamas; ka vakcinēties ir varbūt pat bīstamāk nekā saslimt ar kovidu pašu.

Patiešām, kolēģi, mēs izskatāmies kā tādi divkoši. No vienas puses, mēs it kā aicinām uz vakcināciju, bet, no otras, - paši to negribam, paši meklējam visādus ceļus, piekasāmies visiem sīkumiem, lai tikai no tās izvairītos.

Ja šis likumprojekts netiks atbalstīts, tas būs ļoti skaidrs signāls Latvijas sabiedrībai - nevajag vakcinēties. Un cilvēki iegaumēs to, nevis jūsu liekulīgās atrunas: jā, es jau vispār esmu “par”, bet, ziniet, tā un tā, un tā.

Tātad... Jā, patiešām nevar nepiekrist, ka valdība izdarīja milzīgas kļūdas un laiks tika pazaudēts. Mēs tagad sastopamies ar šo problēmu tieši tāpēc, ka neizdevās vasaras laikā sasniegt to vēlamo vakcinācijas līmeni.

Un kāpēc vakcinētie cilvēki tagad saslimst arvien vairāk? Tas ir ļoti labi zināms visiem, kuri seko zinātnieku viedokļiem un diskusijām par šo jautājumu. Proti, imunitāte ar laiku kļūst vājāka gan pārslimojušajiem, gan arī vakcinētajiem. Un tāpēc ar katru dienu mums ir vairāk vakcinētu cilvēku, kam imunitāte vairs nav tādā līmenī, lai pretotos vīrusam. Un tāpēc šie cilvēki saslimst. Un tie cilvēki, kam ir visādas citādas nopietnas slimības, arī mirst... Un tā turpināsies tālāk, ja mēs nesasniegsim to vajadzīgo vakcinācijas līmeni (un tagad jau jārunā arī par revakcinācijas līmeni).

Tātad - kādu signālu mēs nosūtīsim saviem vēlētājiem? Tas ir pats galvenais jautājums. Jā, faktiski mēs runājam par brīvprātīgo vakcināciju, un visi saka: jā, jā, mēs esam par brīvprātīgo vakcināciju. Un tagad mums ir iespēja to pierādīt praksē - parādīt, ka mēs kā Saeimas deputāti brīvprātīgi uzņemamies tās saistības, ka mēs visi vakcinējamies. Un tieši ar to mēs parādīsim Latvijas cilvēkiem ļoti uzskatāmi, ka nekas ar mums nenotiek, jo ragi mums neaug. Un vispār visas tās antizinātniskās teorijas par čipiem un tā tālāk - tās absolūti neatbilst patiesībai.

Ja mēs paši baidāmies un ja mēs paši izvairāmies no vakcinācijas, tad mēs nekad nepārliecināsim Latvijas cilvēkus vakcinēties.

Tāpēc es aicinu... Es balsošu noteikti “par”, un es aicinu visus, kuri jūt savu atbildību par brīvprātīgās vakcinācijas īstenošanu Latvijā, arī balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Rancāna kungs, vēl ko bildīsiet?

J. Rancāns. Komisijas vārdā pateikšos par debatēm. Paldies, kolēģi.

Šajā brīdī neko nepiebildīšu, mums vēl priekšā otrais lasījums.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs”! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 14, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Rancāns. Jā, paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš saskaņā ar komisijā lemto ir viena stunda, tātad līdz šodienas pulksten 15.00. Tātad - 2021. gada 11. novembra pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Jā, un izskatīšana...?

J. Rancāns. Un izskatīšana otrajā lasījumā - tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 11. novembra pulksten 15.00 un izskatīšana - tuvākajā Saeimas sēdē.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, ko ir iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Sākam izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Linda Medne. Lūdzu!

L. Medne (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja, kolēģi un klātesošie! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir iesniegusi likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Ļaujiet man jūs iepazīstināt ar šībrīža... augstskolu padomju izveidošanas gaitu un pamatojumu, kādēļ šis likumprojekts ir nepieciešams.

Likumdevējs Augstskolu likuma redakcijā, kas stājās spēkā 2021. gada 16. augustā, ir paredzējis, ka augstskolu padomes tiek izveidotas līdz 2021. gada 30. novembrim.

Līdz šim ir veiktas šādas darbības: ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 636 “Ministru kabineta virzītu valsts augstskolas padomes locekļu atlases, izvirzīšanas un atsaukšanas kārtība”; ir apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošo valsts augstskolu padomju locekļu kandidātu atlases komisijas nolikums; paralēli turpinās darbs pie šīs komisijas personālsastāva veidošanas. Vienlaikus... šobrīd organizācijas lūdz garāku laiku pārstāvju deleģēšanai darbam atlases komisijā.

No 2021. gada 25. oktobra līdz 4. novembrim valsts augstskolu senāta sēdēs tiek izskatīti katrai augstskolai Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie nolikumi par kandidātu atlasi uz Ministru kabinetu virzīto padomes locekļu amatiem. No 2021. gada 29. oktobra līdz 12. novembrim katra atlases komisija pirmās sēdes laikā apstiprina attiecīgās valsts augstskolas nolikumu par kandidātu atlasi un sludinājumu par kandidātu vakancēm un kandidātu atlasi. Pieteikšanās termiņš - 10 dienas.

Šajā laikā ir saņemti vairāki priekšlikumi no atlases komisijas locekļiem, ka ir nepieciešams kandidātu pieteikšanās termiņu pagarināt, un Izglītības un zinātnes ministrija konceptuāli to arī atbalsta. Indikatīvi 2021. gada novembra vidū vai vēlāk, ja pieteikšanās termiņš tiks pagarināts, sāksies kandidātu atlases process. Šajā procesā pastāv vairāki riski, kas var pagarināt atlases procesu (piemēram, nepietiekams kandidātu pieteikumu skaits).

Ievērojot minēto, ir nepieciešams ar likumprojektu pagarināt augstskolu padomes izveides un līdz ar to arī tās darbības uzsākšanas termiņu no 2021. gada 30. novembra līdz ne vēlāk kā 2022. gada 31. janvārim. Līdz tam valsts augstskolās atsevišķas padomes funkcijas pilda senāts, kas nodrošina augstskolu funkciju nepārtrauktību.

Līdztekus būtu jāpagarina termiņi, kuri noteikti arī citu Augstskolu likuma pārejas noteikumos ietverto uzdevumu izpildei. Ņemot vērā, ka satversmes sapulces vēlēšanu komisijas nolikumu apstiprina ne tikai augstskolas senāts, bet arī padome, būtu jāpagarina par diviem mēnešiem arī pārejas noteikumu 63. punktā noteiktie termiņi satversmes sapulces ievēlēšanai un šajā punktā minēto dokumentu projektu izstrādei.

Komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

L. Medne. Paldies par balsojumu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītāja! Kolēģi un kolēģes! Es nedebatēšu par to, ka nevajadzētu izskatīt steidzamības kārtībā vai ka nevajadzētu izskatīt tūdaļ un šodien... vēlreiz, bet izmantošu iespēju un atgādināšu, ka tai Augstskolu likuma grozījumu pieņemšanas sakarā mums bija garas diskusijas ne tikai komisijā, bet arī Saeimas sēdē.

Un tie, kas pārstāvēja izglītības nozari, norādīja vairākkārt, jautāja vairākkārt, arī komisijā uzdeva jautājumu par to, vai Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktie grafiki laika ziņā ir reāli izpildāmi. Arī nozares cilvēki aicināja pārskatīt datumus. Un šeit ir rezultāts.

Neteikšu skaļi, kā dēļ, iespējams, visi šie grozījumi šodien ir jāizskata steidzamības kārtībā, jo to komisijas deputāti dzirdēja, ka faktiski resori ir vainīgi pie tā arī, ka padomes nav pat izsludinātas dažās augstskolās... vai vienā vai divās... būtiski... šoreiz. Bet vēršu uzmanību, ka šī ir patiešām nozīmīga nozares resora, atbildīgā resora, kļūda.

Un arī šeit, skatoties uz piedāvātajiem... steidzamība... otrajā lasījumā pieņemtajiem termiņiem, komisijas cilvēki un arī nozares cilvēki šai brīdī... ne resora pārstāvji... uzdeva jautājumu par termiņa izpildāmību. Un gribu vērst uzmanību, ka, iespējams, mēs arvien, arvien atgriezīsimies un šos nosacījumus grozīsim.

Es būtu cerējusi sagaidīt, ka attiecīgā ministrija atzītu zināmā mērā savas kļūdas, nevis norakstītu to uz minētajiem iemesliem, ka, piemēram, cilvēki nepiesakās tāpēc, ka Latvijā ir ierobežoti cilvēkresursi... ierobežots skaits tādu cilvēku, kas varētu veikt šādas padomes locekļu darbības.

Aicinu atbalstīt gan to, ka mēs izskatām šodien, gan to, ka pieņemam šodien, jo šādas izmaiņas... realitātē, dabā... ir nepieciešamas.

Gribu teikt, ka šī ir kārtējā kļūda, ko šobrīd ne tikai Izglītības un zinātnes ministrija, bet arī Saeima... iesniegtajos likumprojektos... tai skaitā - par iepriekš debatēto... turpina nekvalitatīvu likumprojektu pieņemšanu un pēc tam steidzamu to labošanu.

Bet atkārtoju: aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, lūdzu, ko piebildīsiet?

L. Medne. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešajā daļā noteikto aicinām priekšlikumu iesniegšanas termiņu nenoteikt un par steidzamu atzīto likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā tūdaļ pēc tā pieņemšanas pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad - mēs balsojam par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru.

Vai deputātiem ir iebildumi, ja skatām šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā? Lūdzu pieteikties. Deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Un pirmais ir likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” ir nepieciešams ar grozījumiem, lai iekļautu vadības grupas Covid-19 radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai uzņēmējdarbībā un nodarbinātības atbalstam pieņemtos ieteikumus un risinājumus.

Tātad - 14. oktobrī tika atbalstīts risinājums sniegt atbalstu nodokļu maksātājiem, kuru saimnieciskā darbība ir pilnībā aizliegta valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, un 28. oktobrī tika paredzēts likumprojektā iekļaut normu, kas ļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem par šo gadu - 2021. - un par nākamo gadu nepiemērot nacionāli noteikto nodokļu... pretizvairīšanās normu, ietverot jaunu normu, kas paredz iespēju 2022. gadā maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākumiem labprātīgi, kā arī atjaunot atbalstu komersantiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem.

Tāpat ir arī atsevišķas normas, kas ir saistītas ar valsts atbalstu, un normas attiecībā uz nodokļu regulējumu... algu subsīdiju saņēmēju... lai nodrošinātu vienveidīgu nodokļu regulējumu visās algu subsīdiju saņēmēju personu grupās.

Daži konkrēti piemēri, lai zinātu, ka nodokļu maksātājiem, kuri nevar veikt saimniecisko pamatdarbību pašreiz, uz laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas, Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļu maksājumus ārkārtas situācijas laikā var dažādos veidos gan sadalīt, gan pieprasīt kaut kādu atbalstu; maksāt tātad var nākamajā mēnesī, kad ārkārtējā situācija beigusies. Nu, lūk, piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu arī nokavētajiem nodokļu maksas maksājumiem. Tur ir precizēts, ka 15 dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās nodokļu maksātājs iesniedz pamatotu lūgumu.

VID ir uzskaitīti visi tie uzņēmēji, kuriem tā kā nepienākas nekādi atbalsti, konkrēti - kredītiestādēm, finanšu iestādēm, dažādiem nodokļu nemaksātājiem un tiem, kas apzināti nav sadarbojušies ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Šis likumprojekts regulē arī kārtību, kādā notiks šī nodokļu maksāšana nepilnu darba laiku strādājošajiem, pašnodarbinātajiem... atbalsta apmērus, teiksim, un algu saņēmējus mikrouzņēmumos... un sadarbību... kārtību, kādā VID sniedz atskaites Eiropas Komisijai.

Tā ka aicinu, kolēģi, atbalstīt un pieņemt arī steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms veiksim balsojumu par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 1222/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A. Kiršteins. Pimenova kungs pieteicies.

Sēdes vadītāja. Jā, tātad par pirmo lasījumu mums ir sākušās debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! (Skaņas pārrāvums.)... komisijas loceklis, diemžēl personīgu iemeslu dēļ es nepiedalījos pēdējā sēdē, kad tika izskatīts šis likumprojekts pirmajā lasījumā. Par to es lūdzu mani atvainot.

Tomēr izmantošu šo iespēju, lai uzdotu jautājumu ziņotājam, jo tik tiešām nav skaidrs, kas te ir rakstīts.

Proti, par likumprojekta 5. pantu, ar kuru tiek papildināta 15. panta 2.daļa. Šīs daļas ievadvārdi ir šādi: “Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļvietnē”, bet likumprojektā ierakstīts šis papildinājums, kurš tagad tiek piedāvāts jūsu uzmanībai, proti, papildināt attiecīgo manis nosaukto daļu pēc vārdiem “atbalsta apmēru” ar vārdiem “kā arī pašnodarbināto personu un patentmaksātāju sarakstu, kuri saņēmuši šā panta [..] noteikto atbalstu un katram pašnodarbinātajam un patentmaksas maksātājam piešķirtā atbalsta kopējo apmēru”.

Jautājums ziņotājam. Iespējams, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē šis jautājums bija izskatīts. Vai ar šo papildinājumu mēs nepārkāpjam datu aizsardzības noteikumus, kuri ir jau ikdienā mūsu sabiedrībā un mūsu likumdošanā?

Es arī nesaprotu... Redziet, ja mēs publicējam tīmekļvietnē komercuzņēmumu nosaukumus, kuri saņēmuši atbalstu no valsts, - tas ir viens stāsts, bet, kad tiek publicēti fizisko personu faktiskie vārdi, - pavisam cita vēsture. Es domāju, ka tas nebūtu pareizi.

Vēl vairāk - man nav skaidrs, kā atpazīs dažādas fiziskās personas, kurām vārdi un uzvārdi būs līdzīgi... nu, identiski. Ar personas kodu, vai ne? Bet tas taču ir aizliegts, tā mēs nedarām.

Tad jautājums tik tiešām par šā priekšlikuma saturu.

Jūsu komentārs, Kiršteina kungs? Varbūt, ka arī kāds lietpratējs var izteikties.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Kiršteina kungs! (Pauze.)

Mēs jūs nedzirdam.

A. Kiršteins. Jūs nedzirdat mani?

Sēdes vadītāja. Tagad dzirdam. Lūdzu!

A. Kiršteins. Jā, nekas nemainījās. Žēl, ka Pimenova kungs nebija sēdē un neuzdeva šo jautājumu. Konkrēti, teiksim, šādā plāksnē netika apspriests nekas, bet tagad, runājot, teiksim, par šo personu kodu publicēšanu un visu, es domāju tā: kaut arī šis būs steidzams, mums būs laiks priekšlikumiem, un, izskatot uz otro lasījumu, mēs tiešām varētu uzaicināt pārstāvi no Datu valsts inspekcijas, lai precizētu Pimenova kunga teikto.

Tāpēc es aicinu atbalstīt tagad pirmajā lasījumā, un varbūt tiešām tad otrajā komisijas sēdē mēs noprecizēsim, vai tas ir kaut kāds pārkāpums vai nav. Es konkrēti pašreiz... mēs to neskatījām, un es arī nevaru tādā veidā šeit atbildēt.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Kiršteins. Priekšlikumi - līdz 22. novembrim (tā ir pirmdiena), līdz pulksten 17.00. Un izskatīšana otrajā lasījumā varētu būt 25. novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - 22. novembra pulksten 17.00 un izskatīšana Saeimas sēdē - 25. novembrī.

Likumprojekts “Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītājas kundze! Labdien, godātie kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi pirmajā lasījumā likumprojektu “Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums”. Komisijā uzklausījām iekšlietu ministri, ministrijas amatpersonas un Saeimas Juridisko biroju.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu ātru un efektīvu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, nosakot īpašu tiesisko regulējumu. Likumprojekts paredz Iekšlietu ministrijas, citu ministriju, valsts iestāžu un kapitālsabiedrību atbildības sadali robežas izbūves sagatavošanā, projektēšanā, izbūvē un izbūves uzraudzībā. Tas paredz augstāku prioritāti ar robežas izbūvi saistīto lēmumu saskaņošanai visās valsts pārvaldes iestādēs un plašāku valsts iestāžu iesaisti un sadarbību.

Likumprojekts paredz atbildības sadalījumu ārējās sauszemes robežas izbūvē. Valsts robežsardze un Nodrošinājuma valsts aģentūra būs atbildīga par robežjoslas iezīmēšanu, uzmērīšanu, īpašuma jautājumu sakārtošanu. Nodrošinājuma valsts aģentūra būs atbildīga par lietotāja prasību noteikšanu tehniskās specifikācijas izstrādei. Valsts kapitālsabiedrība “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru atbildēs par atmežošanu. Valsts kapitālsabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” būs atbildīga par būvniecībai nepieciešamo darbu vadīšanu, organizēšanu, uzraudzību un iepirkumu veikšanu.

Un, lai pārraudzītu un vienoti koordinētu ārējās robežas infrastruktūras izbūves gaitu, tiks veidota ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuru vadīs un organizēs Iekšlietu ministrija. Tajā piedalīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrija, Valsts robežsardze, Nodrošinājuma valsts aģentūra, “Latvijas valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, “Valsts nekustamie īpašumi” un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojekta steidzamību un tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

M. Šteins. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena stunda. Un izskatīt... lūgums no komisijas - izskatīt tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 11. novembra pulksten 15.24 un izskatīšana Saeimas sēdē - 11. novembrī.

Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru.

Lūdzu pieteikties deputāti Jūliju Stepaņenko.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mēs šobrīd pildām visus noteikumus, kuri skar attālināto darbu. Tātad tiešām apzināti neejam sabiedrībā un netiekamies ar cilvēkiem. Pildām valdības noteikumus.

Bet es vēlos jums paziņot to, ka e-portāla, proti, e-paraksta portāla, darbība šobrīd ir traucēta, par to var pārliecināties visi kolēģi. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšana par likumprojektiem, tostarp arī par likumprojektu, par kuru tikko Saeima nobalsoja (attiecībā uz deputātu pagaidu pienākumiem), šobrīd ir traucēta.

Līdz ar to es aicinu noteikt citu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, jo tehnisku iemeslu dēļ deputāti, kuri, klausot valdībai, strādā attālināti, nevar iesniegt savus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Mums nav iespēju atgriezties vēlreiz un pārbalsot iesniegšanas laiku.

Līdz ar to 11. novembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija arī ir noslēgusies.

Es slēdzu 11. novembra otro attālināto ārkārtas sēdi.

Lūdzu, sekojiet līdzi informācijai no Saeimas par turpinājumu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 21. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 11. novembrī

Par likumprojektu “Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs” (Nr. 1225/Lp13)
(Dok. Nr.
4974, 4974A)
   
Likumprojekts “Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs” (Nr. 1225/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.
4974)
   
- Ziņo - dep. J. Rancāns
   
- Debates - dep. J. Stepaņenko
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. A. Gobzems
  - dep. A. Kiršteins
  - dep. E. Papule
  - dep. A. Gobzems
  - dep. I. Zariņš
  - dep. J. Rancāns
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. I. Klementjevs
  - dep. A. Kiršteins
  - dep. R. Ločmele
  - dep. M. Možvillo
  - dep. B. Cilevičs
   
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1226/Lp13)
(Dok. Nr.
4977, 4977A)
   
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1226/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.
4977)
   
- Ziņo - dep. L. Medne
   
- Debates - dep. E. Papule
   
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1226/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.
4977)
   
- Ziņo - dep. L. Medne
   
Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 1222/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.
4964, 4988)
   
- Ziņo - dep. A. Kiršteins
   
- Debates - dep. I. Pimenovs
   
Likumprojekts “Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums” (Nr. 1224/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.
4966, 4989)
   
- Ziņo - dep. M. Šteins
   
- Par procedūru - dep. J. Stepaņenko
   
Informācija par ārkārtas sēdi
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 11.11.2021 12:22:01 bal001
Par - 59, pret - 8, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs (1225/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 11.11.2021 12:27:56 bal002
Par - 58, pret - 9, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs (1225/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 11.11.2021 14:00:15 bal003
Par - 62, pret - 14, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu darbam Saeimas un tās komisiju klātienes sēdēs (1225/Lp13), 1.lasījums

Datums: 11.11.2021 14:05:37 bal004
Par - 83, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Augstskolu likumā (1226/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 11.11.2021 14:09:43 bal005
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1226/Lp13), 1.lasījums

Datums: 11.11.2021 14:10:44 bal006
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1226/Lp13), 2.lasījums

Datums: 11.11.2021 14:15:02 bal007
Par - 79, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1222/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 11.11.2021 14:19:41 bal008
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1222/Lp13), 1.lasījums

Datums: 11.11.2021 14:23:19 bal009
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums (1224/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 11.11.2021 14:24:06 bal010
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums (1224/Lp13), 1.lasījums

Datums: 11.11.2021 14:26:18 bal011
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

11.11.2021. 9.00
11.05
12.20
15.30



Svētdien, 2.oktobrī