Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas devītā sēde
2014.gada 27.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 27.februāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti trīs priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 27.februāra sēdes darba kārtībā - izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” un iekļaut to Saeimas 2014.gada 6.marta sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 27.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 27.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - „Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Kolēģi, ir sākusies Saeimas sēde! (Starpsauciens no zāles: „Tiešām?”) Jā! Tā ka tās draudzīgās sarunas... (Smejas.) Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Vienošanos par grozījumiem 1995.gada 22.februāra Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Potapkina, Orlova, Ribakova un Zariņa iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (SC).

Labrīt! Es gribu atgādināt jums, ka 2009.gada 23.oktobrī Ministru kabinets samazināja likmi, kuru attaisnoja, no 300 latiem uz 150 latiem. Tas nozīmē, ka šodien šī likme joprojām pastāv, neskatoties uz to, ka politiskā elite ir paziņojusi, ka krīze ir beigusies un ka mēs šodien varam mierīgi atgriezties tajā pašā normālajā režīmā, kad mēs rūpējāmies par cilvēkiem, kuri mēģināja izglītoties vai kuri tērēja savu naudu medicīnas pakalpojumiem.

Es uzskatu, ka šodien mēs varam atļauties dot signālu cilvēkiem, ka, ieguldot līdzekļus savu bērnu izglītībā vai maksājot par medicīnas pakalpojumiem, valsts, ja būs iesniegti papīri, attaisnos viņiem tos izdevumus... atdos atpakaļ agrāk iemaksāto nodokli. Līdz ar to es lūdzu atvērt šo likumu un steidzamības kārtībā izskatīt to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Es gribu pateikt, ka tas jau ir solīts deklarācijā, kuru tikko parakstīja Ministru kabineta locekļi, un tas ir atspoguļots arī Nacionālajā attīstības plānā pirms sešiem gadiem, ka mums vajag mudināt cilvēkus vairāk un vairāk līdzekļu ieguldīt savā veselībā un uzlabot, pilnveidot savas zināšanas. Mēs nevaram tikai deklarēt vien un stāstīt cilvēkiem, ko viņiem vajag darīt, ja mēs reāli viņus neatbalstīsim.

150 lati šodien - tā vispār nav nekāda summa! Mēs ļoti labi saprotam, ka, aizejot pie zobārsta, mēs varam iztērēt vienā gājienā daudz vairāk. Un tas pilnīgi nav cipars, kas atspoguļo reālo situāciju, cik dārgi šodien maksā izglītība. Ja deputāti to nezina vai neatceras, tad pastāstīšu, ka šodien maģistra grāda saņemšana izmaksā vairāk par trim tūkstošiem latu. Tas nozīmē: ja cilvēks no savas kabatas apmaksā šo pakalpojumu, tad viņš to var saņemt atpakaļ no valsts kaut vai 10-15 gados.

Līdz ar to mēs piedāvājam grozīt likumu un ielikt likumā 320 eiro. Tas nav daudz, bet tas ir jau viens solis uz priekšu, un tas ir par 70 latiem vairāk, nekā šodien ir paredzēts Ministru kabineta noteikumos.

Paldies par atbalstu. Es domāju, tas ir izdevīgi mums visiem, ka mums ir izglītota un veselīga cilvēku paaudze, kas jau šodien sāk maksāt nodokļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribu aicināt tomēr neatbalstīt šo „Saskaņas Centra” kolēģu priekšlikumu. Klementjeva kungs teica, ka šis priekšlikums rosināšot cilvēkus tērēt vairāk un vairāk. Diemžēl Klementjeva kungs acīmredzami ignorē realitāti, kas ir mūsu valstī. Proti, viena trešdaļa no visiem darba ņēmējiem strādā par minimālo algu.

Ja mēs paskatāmies šodienas statistiku, mēs redzam, ka jau esošais limits, tātad šie 150 lati, kas ir paredzēti attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un veselības aprūpi... ka jau šobrīd cilvēku lielākā daļa šā limita griestus nesasniedz un nespēj iesniegt apliecinājumu, ka viņiem ir radušies šādi izdevumi.

Cienījamie kolēģi! Mēs esam daudz runājuši par to, ka nevienlīdzība ir viena no vislielākajām problēmām, viens no vislielākajiem izaicinājumiem, kas mūsu sabiedrībai šobrīd ir, un ka tas vislielākajā mērā bremzē mūsu sabiedrības attīstību. Diemžēl, kolēģi, man jāsaka, ka šis „Saskaņas Centra” priekšlikums nevienlīdzību nevis mazina, bet tieši vairo. Tas ir pēc savas būtības regresīvs, un tas dotu papildu priekšrocības cilvēkiem, kuri jau šobrīd ir turīgi, kuri var atļauties samērā dārgu veselības apdrošināšanu, kuri var atļauties savus bērnus sūtīt samērā dārgās maksas skolās. Šādai publikai šis priekšlikums būtu ļoti patīkams. Turpretī uz nevienlīdzības mazināšanu tas neatstātu nekādu pozitīvu efektu.

Klementjeva kungs, runādams par to, kāpēc ir nepieciešams šāds priekšlikums, sacīja: „Es uzskatu, ka mēs to varam atļauties.” Cienījamie kolēģi, varbūt opozīcija tā var atļauties runāt, tomēr tas ļoti lielā mērā izskatās vienkārši pēc bezatbildības.

Mums ir jādomā par to, kuru nodokli mēs šobrīd konkrēti skaram ar šiem likuma grozījumiem. Tas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas nereti tiek dēvēts arī par pašvaldību nodokli. Mēs ļoti labi zinām, ka 80 procenti no šī nodokļa ieņēmumiem nonāk tieši pašvaldību budžetos.

Ko tas nozīmē - teikt, ka „mēs šobrīd varam atļauties tērēt vairāk”? Ja mēs paskatāmies šī likumprojekta anotāciju, tad redzam, ka tur ir teikts: „Tam ir fiskālā ietekme uz valsts pamatbudžetu un pašvaldību budžetiem, kuru nav iespējams aprēķināt.”

Cienījamie kolēģi, tas ir ļoti bezatbildīgi! Tātad „Saskaņas Centrs” grib, lai mēs šādu grozījumu pieņemtu un lai valdība pēc tam domātu, kā šo ienākumu zudumu kompensēt pašvaldībām.

Es aicinu neatbalstīt. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Klementjeva, Potapkina, Orlova, Ribakova un Zariņa iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 41, atturas - 16. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agešina, Elksniņa, Orlova, Ribakova un Tutina iesniegto likumprojektu „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šādi grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā būtu solis ceļā uz dalītā īpašuma problēmas atrisināšanu.

Ir labi zināms, ka pašlaik vērtība zemes gabaliem, uz kuriem īpašuma tiesības atjaunojuši bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki un uz kuriem atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, ir jūtami sadārdzināta. Būtībā šos zemes gabalus nevar izmantot pilnvērtīgi; vienīgais izmantošanas veids ir acīm redzams: uz zemes gabala atrodas dzīvojamā ēka, un zemes īpašnieks var iekasēt nomas maksu no dzīvokļu īpašniekiem vienkārši par to, ka viņu mājai nav paveicies un tā padomju gados ir uzcelta tajā vietā. Tieši zemes gabala kadastrālā vērtība nosaka nomas maksas lielumu.

Likumā noteikts, ka nomas maksa nevar pārsniegt 6 procentus no kadastrālās vērtības. Tātad, jo augstāk kadastrā novērtēts zemes gabals, jo lielāki ir iedzīvotāju izdevumi.

Mūsu skatījumā, kadastrālās vērtības samazināšana šādiem zemes gabaliem ļautu samazināt izdevumus dzīvokļu īpašniekiem, kuri ne jau no savas gribas ir kļuvuši par situācijas ķīlniekiem. Šāds lēmums būtu taisnīgs, šādi zemes gabali nebūtu jāvērtē pēc tādiem pašiem kritērijiem, pēc kādiem tiek vērtēti citi zemes gabali, jo šādu īpašumu iespējamā izmantošana ir stingri ierobežota. Un tas ir pamatots iemesls šo zemes gabalu kadastrālās vērtības samazināšanai. Tāpēc mēs esam iesnieguši izskatīšanai atbilstošus grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā.

Saskaņā ar mūsu likumprojektu Ministru kabinetam līdz šā gada 31.decembrim ir jāsamazina kadastrālā vērtība tiem zemes gabaliem, uz kuriem īpašuma tiesības atjaunojuši bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki atbilstoši likumam „Par zemes reformu Latvijas pilsētās”, ar nosacījumu, ka uz šiem zemes gabaliem atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Vēlos uzsvērt, ka kadastrālās vērtības samazināšana ir veids, kā tikai uz noteiktu laiku atvieglot dzīvokļu īpašnieku situāciju ēkās, kuras atrodas uz privātās zemes, taču tā nav panaceja.

Mēs uzskatām, ka vienīgais patiesi iedarbīgais veids, kā atrisināt tā sauktā dalītā īpašuma problēmu, ir panākt, lai gan ēka, gan zemes gabals piederētu vienam īpašniekam, un šinī gadījumā - dzīvokļu īpašnieku biedrībai. Taču lēmuma pieņemšana, ko gaida tūkstošiem cilvēku, jau vairākus gadus tiek atlikta. Un visus šos gadus māju iedzīvotāji, kuru ēkas atrodas uz īpašnieku zemes, ir spiesti katru mēnesi maksāt nepamatoti lielas summas par zemes nomu.

Atsevišķos gadījumos maksājums vienam dzīvoklim gadā pārsniedz pat tūkstoti eiro. Šajā situācijā mēs uzskatām, ka ir jācīnās par jebkuru iespēju, lai samazinātu iedzīvotāju izdevumus, tāpēc iestājamies par nepieciešamību samazināt zemes gabala kadastrālo vērtību.

Ceram uz Saeimas vairākuma atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Latvijā lielākais dzīvokļu skaits, kur ir šie dalītie īpašumi, atrodas tieši Rīgā, līdz ar to tie pārsvarā ir mikrorajoni, un šajos mikrorajonos piespiedu nomas problēmas skar lielāko iedzīvotāju daļu.

Daudzos gadījumos daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai ir piesaistīts lielāks zemes gabals, nekā funkcionāli nepieciešams mājas apsaimniekošanai. Tā rezultātā dzīvokļu īpašnieki pārmaksā par zemes gabala lietošanu gan nomas maksas veidā, gan nodokļa veidā, gan teritorijas apsaimniekošanas maksas veidā. No nomnieka viedokļa raugoties, zemes platības, kas ir virs funkcionāli nepieciešamā zemes gabala lieluma, nomas cenai vajadzētu būt nullei. Līdz ar to, nosakot konkrētā zemes gabala kadastrālo vērtību, ir jāvadās ne tikai pēc attiecīgās bāzes vērtības, bet arī pēc funkcionāli nepieciešamā zemes gabala lieluma.

Nepieciešamais zemes gabala lielums savukārt ir atkarīgs no apbūves intensitātes un stāvu skaita, ko nosaka vietējās pašvaldības apbūves noteikumi. Līdzīgi, raugoties no zemes īpašnieka viedokļa, zemes platības, kura pārsniedz funkcionāli nepieciešamo un kura arī viņam nav izmantojama, vērtībai ir jābūt tuvu nullei. Iemesli tam ir tādi, ka vairākumā gadījumu zemes īpašnieks to tehniski nemaz nevar izmantot citam mērķim.

Pēc Valsts zemes dienesta datiem, Rīgā šādu gadījumu, kur ir piespiedu nomas attiecības, ir apmēram 45 procenti, mikrorajonos tie ir 75 procenti, ko skar šī problēma. Tas ir ļoti liels skaits! Un šī problēma tiešām ir ļoti aktuāla. Tāpēc arī Saeimā notiek darbs, lai mēģinātu rast tai risinājumu.

Situācija ir tāda, ka Rīgā vienota dzīvokļa īpašuma gadījumā vienam dzīvokļa platības kvadrātmetram vidēji ir piesaistīti 1,5 kvadrātmetri zemes platības, bet dalīta īpašuma gadījumā tie ir 2,3 kvadrātmetri - tātad gandrīz divreiz vairāk nekā tad, ja īpašums ir vienots. Un tā ir liela problēma. Dalīta dzīvokļa īpašuma gadījumā dzīvokļu īpašnieki ir spiesti maksāt pārāk augstu nomas maksu par attiecīgā zemes gabala lietošanu, kā arī augstāku apsaimniekošanas maksu par to, kas viņiem nemaz nav vajadzīgs, - tātad par šiem futbola stadioniem, ko... mēs visi ļoti labi zinām šo situāciju. Un šeit viņi maksā pēc tās vērtības, ko ir pašvaldība noteikusi... arī šī apbūves... šī zeme... lietošanas mērķis... Un tā ir daudzstāvu apbūve.

Un tātad tas, ko jūs piedāvājat, - jūs piedāvājat pārskatīt šo veidu, kādā mēs aprēķinām šo kadastrālo vērtību, - tātad rast kaut kādus risinājumus šajos saskaitāmajos. Es uzskatu, ka saskaitāmajos viss ir pareizi. Problēma ir cita. Problēma: jāpaskatās, kas ir šajos saskaitāmajos, - šie lielumi... zemes gabalu lielumi, kas tiek ierēķināti, kā arī zemes lietošanas mērķis. Zemes kadastrālā vērtība vispārējā gadījumā aprēķināma kā bāzes vērtības reizinājums ar zemes kvadrātmetru skaitu, kas paredzēts mērķim. Vairākumā gadījumu Rīgā tas ir šāds: daudzstāvu dzīvojamās mājas... apbūve. Arī šie futbola stadioni, tā teikt, aiziet zem daudzstāvu dzīvojamās mājas apbūves; tas nav pareizi.

Zemes lietošanas mērķa noteikšana ir pašvaldību kompetencē esošs jautājums. Pašvaldības ir tiesīgas mainīt zemes lietošanas mērķus zemes platībai, kura ir virs daudzdzīvokļu ēkai nepieciešamās.

Visloģiskākā maiņa būtu šāda: no šīs daudzdzīvokļu apbūves uz parku teritoriju, uz citu publiskā lietošanā izmantojamu zemi. Un tad šo kadastrālo vērtību arī bez likuma izmaiņām varētu ļoti būtiski samazināt. Šīs atšķirības ir ļoti lielas.

Tas, ko mēs darām Saeimā tagad, - Saeimā tagad tiek skatīts likumprojekts (tas ir jau pirms otrā lasījuma un tātad, manuprāt, ļoti veiksmīgi tiek virzīts uz priekšu), kas paredzēs iespēju iedzīvotājiem nodalīt šos futbola laukumus - nodalīt funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu no tā, kas viņiem nav vajadzīgs. (Un dati liecina, ka tiešām ļoti lieli - divreiz lielāki! - zemes gabali ir piesaistīti šīm mājām, kuru iedzīvotājiem ir piespiedu nomas attiecības.) Tas ir pirmais, kas jāizdara. Tas varētu - tā tīri teorētiski - uz pusi jau samazināt šos maksājumus šādu dzīvojamo māju iedzīvotājiem.

Tāpat mēs atsakāmies no šī nodokļa maksājuma... Tur jau panākta konceptuāla vienošanās, kas samazinātu... tīri maksājumu ziņā... par 3 procentiem maksājumu - no 7,5 uz 4,5 procentiem. Tas dotu diezgan lielu atslogu iedzīvotājiem.

Un pats, pats galvenais - tas likumprojekts radīs likumdošanas bāzi...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No zāles dep. I.Čepāne: „Lai runā!”)

V.Valainis. Vēl 30 sekundes, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Valainis. Tas likumprojekts, kuru mēs tagad esam jau izskatījuši līdz otrajam lasījumam, dos iespēju radīt bāzi tālākajiem likumprojektiem, kas ļautu izbeigt nekustamo... dalīto īpašumu kā tādu, tajā pašā laikā samazinot - būtiski samazinot, vismaz uz pusi samazinot! - šo maksājumu... iedzīvotāju maksājumu par šīm piespiedu nomas attiecībām.

Turpretim šis piedāvātais likumprojekts šo problēmu nerisina un arī nedod nekādu perspektīvu tās risināšanai.

Kā jau minēju savā runā, pašvaldība pati var pārskatīt šos... saskaitāmo vērtības, vienības un tādējādi samazināt šo vērtību jau tagad - bez likumdošanas izmaiņām. Pašiem vajag mazliet iniciatīvu lielāku!

Protams, šis likumprojekts aktualizē problēmu - par to paldies! -, bet tomēr aicinu to neatbalstīt un strādāt tālāk pie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā esošā likumprojekta. (No zāles dep. V.Agešins: „Mēs jau vairākus gadus to gaidām!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Agešina, Elksniņa, Orlova, Ribakova un Tutina iesniegto likumprojektu „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 46, atturas - 13. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Valda Zatlera iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 27.februārī. Atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tagad tiekat informēti. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Ivara Zariņa, Andreja Elksniņa, Valērija Agešina, Sergeja Mirska, Ivana Ribakova, Nikolaja Kabanova, Sergeja Potapkina, Jāņa Tutina, Ņikitas Ņikiforova un Artūra Rubika pieprasījums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par Valdības deklarācijā minēto prioritāšu izpildi”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Saeimas Pieprasījumu komisija saņēma un izskatīja deputātu Zariņa, Agešina, Elksniņa, Ribakova un citu iesniegto pieprasījumu „Par Valdības deklarācijā minēto prioritāšu izpildi”. Pieprasījumu komisija uzaicināja un savā sēdē uzklausīja izglītības un zinātnes ministri Inu Druvietes kundzi un pieaicinātos ministrijas ekspertus konkrētajā jautājumā. Pēc diskusijas Pieprasījumu komisija nolēma šo pieprasījumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Viens no galvenajiem sabiedrības nabadzības un pieaugošās sociālās nevienlīdzības iemesliem ir mūsu tautsaimniecības zemā produktivitāte, zemais darba ražīguma līmenis, kas lielā mērā ir valdības „veiksmes stāsta” piekoptās politikas rezultāts, kad, cenšoties īstermiņā panākt skaistus fiskālos un makroekonomiskos rādītājus, tika ziedots svarīgs ilgtspējīgas attīstības faktora finansējums, tas ir, apgriežot nepieciešamo finansējumu privātajam kapitālam, zinātnei, veselībai un infrastruktūrai, kas būtu vajadzīga, lai mēs šeit varētu radīt ražīgāku ekonomiku.

Nu šķiet, ka valdība to ir sapratusi un savā jaunajā Valdības deklarācijā kā pirmo prioritāti ir ierakstījusi zināšanu ekonomiku. Jo nav cita ceļa, kā mēs varam kļūt bagātāki, kā mūsu sabiedrība var sasniegt augstāku labklājības līmeni, kā vien paaugstinot šo produktivitāti, spējot ražot produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Tas nav iespējams, ja mēs nepanāksim to, ka mūsu ražošana un zinātne var izmantot iespēju satikties un radīt šos produktus. Tātad būtu nepieciešams finansēt ne tikai zinātni, ne tikai rūpēties par zinātniekiem, ne tikai rūpēties par pētniecības iespējām, bet arī būtu jārada iespēja, lai zinātne un ražošana varētu satikties.

Diemžēl ar to, ko mēs redzam tajos dokumentos, ko valdība ir sagatavojusi, šādu zināšanu ekonomiku sekmīgi īstenot nebūs iespējams. Ja mēs runājam ļoti konkrēti, tad 2013.gada 17.decembrī Ministru kabinets (pretēji sociālo partneru iebildumiem!) akceptēja informatīvo ziņojumu par Viedās specializācijas stratēģijas izstrādi, kā arī par zinātnes tehnoloģiju attīstību un inovāciju pamatnostādnēm.

Kāpēc šis ir svarīgs fakts, ko es pieminu? Redziet, mūsu valdības uzstādījumos ir paredzēts, ka pašiem mums naudas zinātnei nebūs un ka visu šo nepieciešamo finansējumu mēs ņemsim no Eiropas struktūrfondiem, bet Eiropas struktūrfondu iegūšanai izvirzītie ex-ante nosacījumi paredz to, ka mēs varēsim dabūt naudu šai zināšanu ekonomikai tikai pie nosacījuma, ja būs sagatavota tā sauktā Viedās specializācijas stratēģija. Problēma ir tāda, ka tas dokuments, kas pašlaik ir pieņemts, neparedz iespēju Latvijas zinātnei atbalstīt rūpniecību, jo tā ietvaros nav plānots izveidot publiskajā sektorā inovāciju procesam atbilstošu infrastruktūru. Un šāda pieeja pēc būtības sabotē Nacionālo attīstības plānu, kā arī padara par pilnīgi tukšu un neiespējamu šo ekonomikas uzrāvienu un prioritāti par zināšanu ekonomiku pārvērš par tukšu tēzi.

Problēma ir vēl tajā apstāklī, ka, ja mēs paskatāmies, kāda mums vispār ir šī tā sauktā Viedās specializācijas stratēģija, tad redzam, ka mums šāda dokumenta vispār nav. Ir tikai vienkārši informatīvs ziņojums, kas tālāk atsaucas uz virkni citu dokumentu. Un tā problēma ir tāda, ka šajos dokumentos ietvertās nostādnes ir savstarpēji pretrunīgas, kas savukārt nozīmē to, ka tas finansējums, ko mēs ceram saņemt no Eiropas, pat tad, ja Eiropa mums to iedos uz šādiem nosacījumiem, atkal tiks izmantots nemērķtiecīgi, tiks sadalīts, un beigās atkal no tā nebūs īpašas jēgas.

Tā otrā lieta, ja mēs skatāmies tālāk šo... Šeit ir ne tikai principiālas pretrunas, bet šeit, ja mēs paskatāmies kaut vai šos pašus dokumentus, mēs atkal redzam skaitliskas pretrunas. Piemēram, šajās pamatnostādnēs tiek paredzēts, ka kopumā struktūrfondu finansējums zinātnei, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām tiek plānots 558 miljonu eiro apmērā. Bet, ja mēs sākam tālāk summēt pa atsevišķām pozīcijām, tad mēs iegūstam to, ka faktiskā finansējuma apjoms ir tikai nedaudz lielāks par 552 miljoniem. Atkal Izglītības un zinātnes ministrijai pazuduši 6 miljoni. Kur tie ir palikuši?

Tālāk. Ja mēs paskatāmies tālāk, cik liels ir tieši Izglītības un zinātnes ministrijai paredzētais finansējums, tad redzam, ka tur ir rakstīts... ka kopsavilkumā ir rakstīts, ka šī summa ir 330 miljoni eiro. Taču, ja mēs sākam skatīt pa pozīcijām, sanāk 320 miljoni. Atkal 10 miljoni kaut kur ir pazuduši.

Tas viss liek uzdot pamatotu jautājumu, cik profesionāli, cik pārdomāti un cik realitātei atbilstoši vispār ir taisīts šis dokuments. Pieprasījumu komisijā izglītības un zinātnes ministre atrunājās un teica: „Nu jā, tie ir tentatīvi jeb pagaidu cipari, tie visu laiku mainās. Mēs tagad runājam ar Eiropas Komisiju; viss aktuālais finansējums beigās tomēr būs kārtībā, tur mēs visu darām pārdomāti.”

Kolēģi, minēšu jums konkrētus piemērus, lai jums nebūtu garlaicīgi. Tātad - kas ir šinī darbības programmas 7.projektā, kuru Izglītības un zinātnes ministrija iesniegusi attiecībā uz šo sadaļu? Tātad mēs runājam par zinātnes... zināšanu ekonomikas attīstību. Minēšu jums konkrētus priekšlikumus, kas ir ietverti šinī iesniegumā Eiropas Komisijai.

Zinātnē un pētniecībā strādājošo skaits 2012.gadā. Tas ir aptuveni minēts - 5600 cilvēku. Vai jūs zināt, cik liels tas ir paredzēts, īstenojot šo skaisto zināšanu ekonomiku, 2023.gadā? Tiek minēts, ka iespējamais skaits būs 5800 zinātnieku un pētnieku. Tas nozīmē, ka pa 10 gadiem būs par 200 zinātniekiem vairāk. Nu kur mēs šeit redzam nopietnu attīstību visam tam pasākumam?

Vēl interesantāk ir tad, ja mēs paskatāmies citu sadaļu, kurā Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā savu redzējumu attiecībā uz atbalstīto un akceptēto Horizon-2020 projektu skaitu. Kolēģi, Horizon-2020 - tie ir tie projekti, kas ir balstīti uz ekselences jeb izcilības principu. Tātad ir runa par izcilību Eiropas līmenī. Ko ieraksta Izglītības un zinātnes ministrija? Ministrija prognozē, ka mums būs tādu projektu, akceptētu un atbalstītu, vairāk nekā tūkstotis. Tātad šie 5800 zinātnieki radīs akceptētus un atbalstītus vairāk nekā tūkstoti projektu. Tas ir vienkārši nereāls skaitlis! Tas ir apmēram tāpat, kā pašlaik paziņot, ka uz nākošo olimpiādi mums būs 10 zelta medaļas, bet ka mēs turpināsim daudzmaz strādāt tāpat, kā mēs līdz šim strādājām.

Tie ir vienkārši nereāli cipari. Tas viss liek uzdot pamatotu jautājumu, cik vispār liela sapratne ir tām atbildīgajām amatpersonām, kuras strādā ar šo dokumentu.

Tā problēma, ko mums nācās identificēt Pieprasījumu komisijā, diskutējot ar Izglītības un zinātnes ministriju, ir tāda, ka principā vispār nav sapratnes par to, kas tā inovāciju infrastruktūra tāda ir un kā tā būtu jāveido, lai tiešām šeit reāli rastos šī iespēja mūsu uzņēmumiem un zinātnei satikties. Visos jautājumos, kuri bija adresēti attiecībā uz inovāciju infrastruktūru, tika runāts par pētniecības infrastruktūru, vispār nesaprotot atšķirību starp šīm divām lietām. Es saprotu, ka arī daudziem no jums būs grūti saprast šo atšķirību, tāpēc mēģināšu to paskaidrot ar aktuāliem salīdzinājumiem, teiksim, ņemot vērā olimpiādi. Runājot par šo medaļu skaitu, piemēra labad minēšu, teiksim, bobsleju. Bobslejs, kur mēs dabūjām medaļas... Mēs tagad pasakām, ka uz nākošo olimpiādi mums būs trīs zelta medaļas. Kā mums tās iegūt? Kas priekš tā ir vajadzīgs? Ļoti pareizi, jā, - jātrenē ir mūsu bobslejisti, jāatrod ir nauda tiem bobslejistiem, kas turp brauks; svarīgi atrast naudu kamanām, lai būtu jaunas kamanas. Un ar to arī izpratne Izglītības un zinātnes ministrijā apstājas: „Ar to tad mums arī pietiks.” Bet kur tad paliek bobsleja trase? Mums taču ir vajadzīga arī bobsleja trase, kur šie bobslejisti (tātad pārnestā nozīmē - mūsu zinātnieki) varētu šīs bobsleja kamanas (tātad visas šīs mūsu zinātnieku pētniecības iestrādnes) reāli testēt un novest līdz gatavam produktam. Pēc analoģijas, tas, ko piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija: „Mums ir vajadzīgas 10 medaļas, to mēs esam ieprognozējuši, bobsleja kamanas mums ir, bobslejistiem naudu iedosim. Uz priekšu!” Kā jūs brauksiet - tas neinteresē nevienu.

Tas ir vienkārši milzīgs absurds! Par to ir ļoti uztraukušies arī mūsu vadošie zinātnieki un pētnieki - un ne velti. Pirms pāris nedēļām jūs redzējāt arī praktisku piemēru tam, kas dēļ šādas nepārdomātas politikas notiek mūsu valstī, - ka mūsu pašu infrastruktūrā, mūsu pētniecības infrastruktūrā, mūsu zinātnieku radītie produkti tiek tālāk izmantoti, lai inovāciju procesā radītu jau priekš tirgus gatavus produktus, kuri maksās miljardus, kuri ir miljardu vērti, bet tie mums iet garām tāpēc, ka mums šeit nav šīs inovāciju infrastruktūras. Mēs no savas puses joprojām nesaprotam šo faktu, nesaprotam šo reālo iespēju, kā mēs varētu padarīt savu tautsaimniecību produktīvāku, ražīgāku, kā mēs šeit varētu nodrošināt šo labklājības līmeni caur šo iespēju, radot šeit uz vietas šos jaunos produktus ar augstu pievienoto vērtību. Ja mēs to nesapratīsim, tad joprojām būs tā, kā ir pašlaik. Mēs cīnīsimies ar nabadzību un būsim vairāk kalpu, kalpotāju un sulaiņu tauta, nevis šeit būs uzņēmīgi un radoši cilvēki, kas varēs te dzīvot, strādāt un radīt vērtības gan sev, gan arī savai tautai un valstij.

Es, kolēģi, aicinu par to nopietni padomāt un atbalstīt šo pieprasījumu. Katrā ziņā aicinu pievērst daudz vairāk uzmanības pašlaik šim jaunajam Eiropas struktūrfondu plānošanas procesam un ieraudzīt šo pretrunu. Ja mēs to nenovērsīsim, tad mēs joprojām turpināsim vienkārši grimt nabadzībā, bet mūsu uzņēmēji un zinātnieki skatīsies pēc iespējām to īstenot citā valstī. Un tad tā būs jau cita valsts, kas pelnīs naudu, un tās būs citas valsts iespējas, kā tālāk caur nodokļiem parūpēties gan par maznodrošinātajiem, gan mazināt sociālo nevienlīdzību. Tā ka no skaistiem vārdiem es aicinu pāriet pie reāliem darbiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi!

Šo saturā bagāto un interesanto diskusiju Pieprasījumu komisijā mēs uzskatījām par daļu no sabiedrībā un zinātnieku aprindās notiekošās diskusijas par Eiropas struktūrfondu izmantošanas lietderību, šo līdzekļu sadales pamatprincipiem un par inovāciju infrastruktūras izveidošanu un attīstību Latvijā. Jāteic, ka tanī brīdī, kad mēs izskatījām šo pieprasījumu, olimpiāde vēl nebija beigusies un ka mēs nevarējām izmantot bobslejistu argumentāciju, lai atbalstītu vai arī noliegtu šo priekšlikumu.

Kopumā komisijas deputātu vairākumam un arī man izveidojās priekšstats, ka pieprasījuma iesniedzēji, kā arī daļa zinātnieku sabiedrības Latvijā vienkārši pauž atšķirīgu attieksmi pret Izglītības un zinātnes ministrijas īstenoto politiku, kā arī pret Nacionālā attīstības plāna noteiktām pamatnostādnēm, kas pašreiz ir spēkā Latvijas Republikā. Tāpēc netika konstatēts kaut kāds esošās likumdošanas vai normatīvo regulējošo aktu pārkāpums.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zariņa, Elksniņa, Agešina, Mirska, Ribakova un citu pieprasījumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai par Valdības deklarācijā minēto prioritāšu izpildi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 59, atturas - 3. Pieprasījums ir noraidīts. Paldies.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo sadaļu, informēju, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 27.februāra sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā šīs komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un sagatavoja izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Šodien mums jāskata 13 priekšlikumi, kuri galvenokārt ir terminoloģiju precizējoši vai redakcionāla rakstura.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Un 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka, kurš pārstāj runāties un nāk ziņot par likumprojektu.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Tiešām, diskusijas vērti ir šie grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā!

Likumprojekta trešajam, galīgajam, lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi.

1. - zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums par Pārtikas un veterinārā dienesta kompetences precizēšanu. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un 2., pēdējais, priekšlikums ir par pārejas noteikumiem. Arī tas ir no zemkopības ministra Jāņa Dūklava. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu apstiprināt likumprojektu „Grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Daina Kazāka.

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.614/Lp11).

Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Kazāka. 2. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Tas paredz likuma spēkā stāšanās termiņu pārnest uz 2014.gada 31.martu, lai likumprojektu kopums par vardarbības ģimenē novēršanu būtu saskaņots un lai šie likumi stātos spēkā kopā ar grozījumiem Civilprocesa likumā, Bāriņtiesu likumā un likumā „Par policiju”. Tātad lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kā to jau ir izdarījusi komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Kazāka. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Kārlis Eņģelis.

K.Eņģelis (RP).

Labrīt, godātais Prezidij un godātie kolēģi! Skatīsim likumprojektu Nr.967/Lp11 - „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Ar šo likumprojektu ir plānots atrisināt vairākus jautājumus, kas ir gan tehniski, gan arī saistīti ar politisku izšķiršanos.

Viens no likumprojekta mērķiem ir panākt reģionālu teritoriālo iedalījumu, kas pamatā būtu domāts pakalpojumu pieejamības uzlabošanai un pilnvērtīgāka attīstības potenciāla sasniegšanai visā valsts teritorijā. Daudzos novados nav spēcīgu attīstības centru, jo pašvaldību sistēma iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīga. Turklāt, ņemot vērā politiskos uzstādījumus par valsts funkciju nodošanu pašvaldībām jeb funkciju decentralizāciju, ir jāstiprina pašvaldību līmeņa pārvalde, lai funkciju decentralizācijas rezultātā neciestu pakalpojumu kvalitāte un pieejamība.

Līdz ar to mēs nonākam pie likuma paša būtiskākā papildinājuma, kas izriet no šiem grozījumiem. Tā ir pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās kārtība, kura tiek regulēta jaunā likuma sadaļā „Administratīvo teritoriju apvienošanās kārtība”. Tajā tiek noteikta pašvaldību, Ministru kabineta un Saeimas kompetence brīvprātīga apvienošanās procesa nodrošināšanā, kā arī tehniskie jautājumi par jaunizveidotās teritorijas pašpārvaldes darbību.

Vēl likumprojekts paredz apriņķa kā teritoriāla iedalījuma svītrošanu no likuma. Būtībā tas nozīmē politisku izšķiršanos par atteikšanos no otrā līmeņa jeb reģionālo pašvaldību izveidošanas. Šis piedāvājums izriet gan no pašvaldību vairākuma nostājas šajā jautājumā, gan no tā, ka bijušo rajonu pašvaldību funkcijas un manta tika nodotas vietējām pašvaldībām. Līdz ar to apriņķa pašvaldību izveidei ir zudis ekonomiskais pamats.

Atbildīgā komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Atļaujiet dalīties ar jums ar trim piezīmēm par šo likumprojektu: pirmā - par vārda „apriņķis” svītrošanu no likuma, otrā - par tiesībām pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties un trešā - par vēlmi izstrādāt un atkal noteikt jaunu novadu karti.

Tātad - par vārda „apriņķis” svītrošanu no likuma. To es noteikti atbalstu. Un līdz ar to arī uzdevumu esošo plānošanas reģionu vietā Latvijā izveidot tieši vēlētas otrā līmeņa pašvaldības... tātad vārda „apriņķis” svītrošanu. Manā ieskatā, tieši šī jautājuma izlemšana ir pati labākā likumprojekta daļa sekojošu iemeslu dēļ.

Pirmām kārtām, pārfrāzējot brīnišķīgo Māras Zālītes dzeju, Latvija ir ne tikai mazliet par lielu, lai sasildot savu lakatu dotu, un ne tikai par mazu, lai palaistu vienu pasaules plašajos ceļos, bet piedevām arī krietni par mazu, lai to dalītu trīs tieši vēlētos administratīvi teritoriālajos pārvaldes līmeņos. Nevienā brīdī nav bijušas definētas konkrētas funkcijas un pārvaldes pienākumi, ko pildītu tieši vēlētas reģionālas pašvaldības jeb apriņķi.

Vēl vairāk! Daudzu gadu gaitā, pat mērķtiecīgi pie tā strādājot, atbildīgā ministrija nav varējusi skaidri pamatot un vienoties ar nozaru ministrijām par papildu funkciju deleģēšanu apriņķu pašvaldībām. Tas skaidri parāda... funkciju trūkums norāda uz vajadzības trūkumu. Parasti šī diskusija kļuva vēl aizraujošāka, kad bija mēģinājums vienoties par iespējamām apriņķa robežām. Tādos brīžos Latvija kļuva par pasaules numeroloģijas lielvalsti un centru, jo debatētāji ieslīga nebeidzamās un daudznozīmīgās diskusijās, un acīmredzot tikai īpaši apgaismotajiem izprotamas lietderības diskusijās par to, vai ir nepieciešami pieci, deviņi vai deviņi plus viens apriņķis, un par šo tēmu (atšķirībā no funkciju izvērtējuma un lietderības pamatošanas) bija viedokļi vai katram politiķim, ierēdnim un vērotājam. Pieci, deviņi, deviņi plus viens - un atkal no jauna šīs skaitļu virtenes ir tikušas apspriestas un skandētas kopš tālā 1993.gada, kad tika pieņemts pirmais lēmums par nepieciešamību īstenot administratīvi teritoriālo reformu.

Jūs jautāsiet: kur ir ekonomiskais pamatojums? Nudien par to ir ticis gaužām maz diskutēts.

Jautājums: vai Latvijā ir nepieciešama kādu pienākumu, darbu, funkciju izpilde reģionālā līmenī? Jā, noteikti! Ir nepieciešams nodrošināt reģionu attīstības plānošanu un koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, tātad arī noteikt reģionu ilgtermiņa attīstības pamatprincipus, mērķus un prioritātes, sadarbībā ar pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm izstrādāt ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus, kā arī izstrādāt un īstenot projektus reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ietvaros un - jā, es citēju! - „Reģionālās attīstības likumā noteiktās plānošanas reģionu kompetences un funkcijas”.

Pirms 2006.gada 22.jūnijā pieņemtajiem Reģionālās attīstības likuma grozījumiem likumā nebija noteikts plānošanas reģiona statuss. Līdz ar to nebija noteikta šīs iestādes atrašanās vieta valsts pārvaldes iestāžu sistēmā. Tobrīd Reģionālās attīstības likumā noteiktās valsts pārvaldes funkcijas īstenoja nevalstiskās organizācijas, biedrības.

Minētie 2006.gadā pieņemtie Reģionālās attīstības likuma grozījumi paredz, ka plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona; tas, no juridiskā viedokļa, ir tāds pats statuss kā pašvaldībām. Un plānošanas reģiona lēmējorgāns ir Plānošanas reģiona attīstības padome, ko veido vietējo pašvaldību domju pārstāvji.

Atbalstot šodien izskatāmo likumprojektu, mēs ne tikai izbeigsim nebeidzamos numeroloģiskos vingrinājumus un izslēgsim uzdevumu veidot apriņķus, bet arī - un tas ir daudz svarīgāk! - tādējādi stiprināsim plānošanas reģionu lomu, jo ar šiem likuma grozījumiem mēs beigsim runāt par jautājumu, vai plānošanas reģioni ir tikai kāds pārejas posma risinājums. Tagad būs skaidrs, ka tieši plānošanas reģioni tiek atzīti par optimālu pārvaldes formu reģionālā līmenī koordinējamo uzdevumu īstenošanai.

Kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniecei man bija iespēja strādāt pie Reģionālās attīstības likuma 2006.gada grozījumu izstrādes un pēc tam - īstenošanas. Intensīvā darbā no tobrīd novājinātajām sabiedriskajām organizācijām jeb biedrībām tika izveidoti plānošanas reģioni, vienojoties par to padomes darba formu un administrācijas pienākumiem un uzticot tiem tik svarīgo reģionālā līmeņa attīstības plānošanas funkciju. Es tāpēc arī personīgi zinu - tiešām detalizēti zinu! -, cik liels darbs ar cik maziem resursiem ir paveikts reģionālā līmenī, un priecājos, ka beidzot neskaidrība par plānošanas reģionu nākotni tiks izbeigta ar šo likumu. Plānošanas reģioni ir palīdzējuši pašvaldībām piesaistīt ļoti ievērojamus investīciju apjomus, tādējādi sekmējot reģionu ekonomikas attīstību - gan infrastruktūras sakārtošanu, gan uzņēmējdarbības attīstību, gan arī zināšanu piesaisti un uzkrāšanu -, un šis darbs ir turpināms un attīstāms tieši plānošanas reģionu formā.

Otrā piezīme - par tiesībām pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties. Tās ir labas un vajadzīgas normas. 2009.gadā noslēdzoties administratīvi teritoriālajai reformai, vairāku gadu garumā ir trūcis regulējuma pašvaldību iespējai brīvprātīgi apvienoties. Mēs visi zinām, ka reformas rezultāts ir tāds, ka ir izveidotas ļoti dažādas vietējās pašvaldības, tās atšķiras gan pēc iedzīvotāju skaita, gan pēc teritorijas lieluma, gan pēc pašu ieņēmumu pietiekamības. Ja kādas no pašvaldībām nonāks pie secinājuma, ka vēlas apvienoties, lai labāk tiktu pārvaldīta to teritorija, labāk tiktu sniegti pakalpojumi un atbalsts iedzīvotājiem, tad normatīvajiem aktiem ir jāsniedz šāda iespēja - šādas brīvprātīgas apvienošanās iespēja.

Trešā piezīme - par vēlmi izstrādāt un noteikt atkal jaunu novadu karti jeb - citēju likumprojektu - noteikt „administratīvo teritoriju grupas, kuru ietvaros pašvaldības var apvienoties”. Atļaujiet jums atgādināt administratīvi teritoriālās reformas vēstures līkločus un dažādās epizodes. Tā tika uzsākta 1993.gadā. Daudzi ministri cīnījās, cēlās un krita, zīmējot novadu kartes. Piemēram, 2003.gada 28.jūlijā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters prezentēja uzreiz pat veselus piecus novadu izveides modeļus. Desmit gadus tika plānota pašvaldību apvienošana, izstrādāts pētnieku pamatots 102 novadu modelis, bet jūlija sākumā pēkšņi tika zīmēti daudzi un dažādi novadu izveides modeļi. Un pēc tam pagāja vēl vairāk nekā pieci gadi, krita vairākas valdības un ministri, lai tiktu īstenots vēl cits pašvaldību apvienošanās modelis, nonākot pie šodienas kartes.

Kādēļ tas notika tik ilgi un kādēļ tika piedāvāti tik dažādi modeļi? Un vai tie bija tiešām pamatoti modeļi?

Es domāju, ka, pirmkārt, vienmēr dominēja politiskas ambīcijas un vēlmes, nevis ekonomiski argumenti un pamatojumi.

Otrkārt, vienmēr dominēja tobrīd valdošo partiju pārstāvju vadīto pašvaldību intereses. Te brīžiem tā bija Tautas partijas karte, te, mainoties valdībām, „Jaunā laika” vai ZZS inspirēta karte. Vai tam bija jēga un pievienotā vērtība? Tas noteikti atbalstīja uzņēmuma „Jāņasēta” attīstību, jo tālajos deviņdesmitajos gados un pat vēl 2003.gadā ministrijā nebija modernas un datorizētas karšu zīmēšanas programmas. Līdz ar to no grāmatnīcām tika izpirktas vai visas drukātās kartes un ar dažādu krāsu flomāsteriem zīmēti dažādi novadu apvienošanas modeļi. Bet tam noteikti nebija nekāda plašāka ekonomiskā pamatojuma, un diez vai to var raksturot kā saprātīgu un kvalitatīvu argumentu vadītu procesu. Laimīgā kārtā tas ir noslēdzies, pagājis, palicis aiz muguras. Bet vai mēs atkal gribam desmit gadus nodarboties ar vingrinājumu „Izkrāso pats”, „Uzzīmē novadu karti un atrodi piecas atšķirības”? Es ceru, ka ne.

Uzskatu, ka, pirmkārt, Latvijā lielākā šībrīža problēma nav esošo pašvaldību sistēmas jeb novadu robežas. Otrkārt, noteikti ir daudzi citi steidzamāki un svarīgāki uzdevumi, kas veicami politiķiem un valsts pārvaldei. Ir krietni daudz ko darīt uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, darba vietu radīšanā, augstākās izglītības kvalitātes un konkurētspējas uzlabošanā, inovāciju attīstībā, zinātnes atbalstā un tā tālāk. Es noteikti varētu nosaukt vismaz simts citus šobrīd valstiski svarīgākus un steidzamākus darbus, kas veicami pirms kārtējās ieslīgšanas karšu zīmēšanā, subjektīvu argumentu izklāstā un neproduktīvos vingrinājumos, skandējot skaitļu virknes: 33, 40 vai 21 + 9.

Kolēģi, tādēļ es aicinu šādas nodarbes jeb, atļaujiet pat teikt, izklaides, atlikt uz laiku, kad bezdarbs Latvijā būs zem 5 procentiem, nevienlīdzība pietuvosies Skandināvijas valstu līmenim un mūsu zinātnieki kopā ar uzņēmējiem radīs jaunus, konkurētspējīgus un inovatīvus produktus, kas nodrošinās labklājību un darba vietas mūsu iedzīvotājiem, bet mūsu tautieši nevis brauks darba meklējumos ārpus Latvijas, bet atgriezīsies uz palikšanu savos dzimtajos novados.

Savukārt, ja pašvaldības nonāks pie secinājuma par vēlmi un nepieciešamību apvienoties, tad tādai iespējai neapšaubāmi ir jābūt. Un to šis likums sniegs, bet nevajag mums atkal uzņemties zīmēt kartes.

Līdz ar to pēc šo trīs punktu - par vārda „apriņķis” strīpošanu no likuma, par tiesībām pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties un par vēlmi vai nevēlmi izstrādāt un atkal noteikt jaunu novadu karti - analīzes, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet vienlaikus jau tagad aicinu, to izskatot otrajā lasījumā, izslēgt normas ar uzdevumu Ministru kabinetam noteikt administratīvo teritoriju grupas, kuru ietvaros pašvaldības var apvienoties.

Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, dāmas un kungi! Arī man ir trīs lietas, ko es gribu pieminēt šī likumprojekta sakarā: viena ir brīvprātīgā apvienošanās, otra ir apriņķi un trešā ir ciemi. Par ciemiem iepriekš varbūt netika runāts, bet arī tas šajā likumā tiek atrunāts, tāpēc es gribu nedaudz šai lietai un problēmai pieskarties.

Tātad - par brīvprātīgo apvienošanos. Nav nekādu iebildumu tiešām, ja novadi grib apvienoties, un tiem šāda iespēja ir jādod. Tomēr uzmanīgu dara likumprojekta anotācijā paredzētais, ka ministrija faktiski uzskata, ka Latvijas valstī izveidotajiem novadiem ir jāiet uz tādu modeli, ka katrā novadā, novada centrā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes centrs. Un tam es tomēr negribētu piekrist, jo tādā veidā mēs netieši mēģinām it kā spiest novadus apvienoties faktiski jau bijušajās rajonu teritorijās.

Par apriņķiem diezgan plaši jau stāstīja mana kolēģe Zanda Kalniņa-Lukaševica. Varu piekrist, ka termins „apriņķis” ir vēsturisks, arhaisks, par to ir daudz runāts, bet diemžēl tas nav īstenojies. Tomēr es neuzskatu, ka Latvijas valstī mēs varam samierināties tikai ar vienu administratīvā iedalījuma līmeni - tātad ar novadu līmeni.

Pēc būtības nav svarīgi, kā mēs tos nosaucam - par apriņķiem, par apgabaliem, par reģionālajām pašvaldībām, par reģioniem, par plānošanas reģioniem. Tomēr šādai struktūrai, manuprāt, ir jābūt. Un īstenībā mums nav jāizdomā jauni cipari! Mēs tagad daudz debatējam par Satversmes preambulu jeb ievadu un uzskatām, ka tas atrisinās daudzas mūsu problēmas. Bet jau šobrīd Satversmes 3.pantā ir noteikts, ka Latvijas teritoriju veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Tas ir jau no valsts pirmsākumiem izveidojies iedalījums, un faktiski pie tā mums būtu jāpiestrādā un tas būtu jāstiprina.

Un trešā lieta - par ciemiem. Laika posmā no 2003.gada līdz 2011.gadam Latvijā tika likvidēti 1200... pateikšu precīzi tūlīt... 1273 ciemi. Ieklausieties - 1273 ciemi! Tas ir milzīgs skaits. Un pēdējos divos trijos gados noteikti šis skaits ir palielinājies. Piemēram, Rugāju novadā no kādreizējiem 110 ciemiem tagad ir palikuši tikai trīs. Protams, to visu var skaidrot ar to, ka valsts zemesgrāmatu nodaļās strādājošie ierēdņi cenšas ievērot likuma burtu un sekot prasībām, ka ciemā ir jābūt pietiekoši lielai, blīvai apdzīvotībai, ka tur jābūt infrastruktūrai, un cenšas ievērot vēl dažas prasības. Bet atcerēsimies, ka ciemi (vēsturiski Latgalē tos sauca par sādžām) - tas ir arī kultūrvēsturiskais mantojums! Lai arī varbūt tajā ciemā ir palikusi tikai viena sēta, varbūt tur vairs nav palikusi pat neviena apdzīvota vieta, tomēr šie ciemu nosaukumi, manuprāt, būtu jāsaglabā.

Droši vien es piedāvāšu arī uz otro lasījumu priekšlikumu, lai - vienalga, vai tas ir skrajciems, vai tas ir mazciems, vai kādā citā vārdā nosauktu šo teritorijas daļu - tomēr pašvaldībām ļautu šo kultūrvēsturisko mantojumu saglabāt un lai būtu pašvaldībām vieglāk komunicēt ar valsts zemesgrāmatu nodaļu ierēdņiem, un lai, kā saka, mēs šīs vērtības nepazaudētu likuma mudžekļos.

Paldies. Tas arī viss, ko es gribēju teikt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Mēs kā vienmēr sākam izteikt dažāda veida piezīmes. Es arī gribētu tās pateikt.

Gribu atgādināt Zandai, ka šis iesniegtais likumprojekts tika izstrādāts Reformu partijas izvirzītā Ministru prezidenta amata kandidāta Sprūdža kunga vadībā un iesniegts ar viņa parakstu Ministru kabinetā. Līdz ar to šāda veida piezīmes gan vajadzētu izteikt savlaicīgi savam partijas biedram, kas vadīja šo procesu. (Dep. I.Čepāne, J.Kursīte-Pakule un vēl daži deputāti aplaudē.)

Punkts divi. Tiešām, kad mēs saņēmām šo likumprojektu, mums bija gara un plaša diskusija komisijā, tāpēc ka tur ir daudz neatbildētu jautājumu un nav skaidri formulēts likumprojekta mērķis. Bet viena laba lieta tur gan ir, un tā labā lieta izpaužas tanī, ka ar šiem likuma grozījumiem ir paredzēta skaidra, caurspīdīga procedūra, kā pašvaldības var brīvprātīgi apvienoties. Es to pasvītroju trīsreiz - apvienoties ne zem spiediena no ministriju puses vai no politisko partiju puses, ne zem 200 tūkstošu prēmijas spiediena, bet tomēr brīvprātīgi apvienoties! Mehānisms tam ir.

Tas bija galvenais motīvs, kura dēļ komisija pēc garām diskusijām nolēma virzīt šo likumprojektu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Dabīgi, tur ir arī daudzas lietas, kas prasa diskusijas un ekspertu iesaistīšanu, kas arī tiks darīts. Tāpēc ir piedāvāts nevis tā, ka šodien mēs izskatām pirmajā lasījumā, rīt - otrajā, bet parīt - trešajā. Starpība ir tā, ka, lai izstrādātu priekšlikumus, komisija ir nolēmusi iedot vairāk nekā mēnesi laika, lai organizētu šāda veida diskusijas.

Taču, ņemot vērā to, ko es teicu, ka 95 no 119 pašvaldībām visu laiku balansē uz maksātnespējas robežas, iespēja brīvprātīgi apvienoties ir viens no ekonomiskiem instrumentiem, kā varbūt iziet ārā no tāda veida situācijas, kas, nedod Dievs, var rasties, tāpēc es komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un turpināt strādāt, uzklausot, dabīgi, visus viedokļus, un pieņemt kompromisa, taču saprātīgu risinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Eņģelis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie deputāti! Cienījamās deputātes! Komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus no Elksniņa kunga puses, kuri visi savā starpā ir ļoti cieši saistīti. Komisijas vārdā es gribu pievērst jūsu uzmanību faktisko apstākļu izklāstam. Proti, 2012.gada 8.novembrī Saeima izdarīja grozījumus šajā likumā, paredzot jaunu kārtību tajā, ko mēs saucam par tautas nobalsošanas kārtību. Elksniņa kunga piedāvātie priekšlikumi ir tādi, kas piedāvā atgriezties pie iepriekšējā regulējuma. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Par demokrātiju!”)

Un vēl komisija, protams, secināja, ka Saeimas 20 deputāti no „Saskaņas Centra” bija vērsušies tiesā ar pieteikumu, kurā apstrīdēja šajā likumā manis iepriekš minētos grozījumus, proti, 22.panta pirmo daļu un pārejas noteikumu 4. un 5.punktu. „Saskaņas Centra” deputāti, kuri iesniedza pieteikumu tiesā, uzskatīja, ka minētās normas neatbilst Satversmes 1. un 2.pantam. Satversmes tiesa, kā mēs komisijas sēdē to secinājām, tiesas procesa sagatavošanas gaitā bija lūgusi vairāku valsts institūciju atzinumu - Tieslietu ministrijas atzinumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu, tiesībsarga atzinumu un Valsts prezidenta kancelejas atzinumu. Visi šie atzinumi... visos šajos atzinumos bija norādīts, ka grozījumi, kas tātad tika izdarīti 2012.gada 8.novembrī, atbilst Satversmes 1. un 2.pantam. Turklāt uz tiesas sēdi, kā tas redzams spriedumā, bija uzaicinātas arī pieaicinātās personas - konstitucionālo tiesību eksperti, proti, tiesībzinātņu doktore Inese Ņikuļceva, profesors Aivars Endziņš, profesors Egils Levits, docents Ivars Ījabs, kā arī Annija Kārkliņa, kuru darbi ir veltīti tieši šiem jautājumiem. Arī viņi visi uzskatīja, ka Saeimas pieņemtie likuma grozījumi atbilst Satversmei.

Līdz ar to komisija neatbalstīja šos minētos piedāvājumus.

Sēdes vadītāja. Uzsākam...

I.Čepāne. Ņemot vērā to, ka Elksniņa kungs nav atsaucis... vai varbūt viņš gaida, lai es runāju pati pirmā, tad es tomēr gribu parunāt detalizētāk, kolēģi...

Sēdes vadītāja. Tātad - vai jūs runāsiet komisijas vārdā? Vispirms komisijas vārdā mums ir jāuzsāk debates, un jūs... Par priekšlikumiem... Jūs vienkārši...

I.Čepāne. Ā, piedodiet!

Sēdes vadītāja. ...nenosaucāt priekšlikumu. Jūs izstāstījāt par problēmu, par likumprojektu kopumā.

I.Čepāne. Tātad šis pirmais un visi pārējie priekšlikumi netika atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Satversmes tiesa, kā es jau teicu, šā gada 12.februāra spriedumā atzina, ka iemesli, kuru dēļ likumdevējs ieviesa izmaiņas vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesību īstenošanas kārtībā, bija pamatoti.

Satversmes tiesa atzina, ka ir paplašinātas, nevis sašaurinātas iespējas nodot savu parakstu par kādu no iniciētiem likumprojektiem.

Satversmes tiesa atzina, ka Saeimas pieņemto grozījumu pārejas noteikumi veido saprātīgu un pakāpenisku pāreju uz jauno normatīvo regulējumu, kas, kā jūs zināt, stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī. Spriedumā tika norādīts, ka atsevišķi eksperti ir uzsvēruši iepriekšējā regulējuma neefektivitāti, jo vēlētāju iniciatīva nereti ir kalpojusi nevis nozīmīgu likumprojektu virzīšanai, bet gan - tieši otrādi! - partiju kampaņu īstenošanai.

Satversmes tiesa, pamatojot savu viedokli saistībā ar vēlētāju iniciatīvas tiesībām, ir analizējusi arī Satversmes sapulces stenogrammas, un es citēšu, ko Satversmes tiesa ir teikusi savā spriedumā: „Jau Satversmes sapulcē, izstrādājot Satversmes normas par vēlētāju likumdošanas iniciatīvas tiesībām, tika uzsvērts, ka „tautas nobalsošanas ir pielaižamas, bet ka tās var notikt tikai tad, ja dzīves nepieciešamība ļoti svarīgos jautājumos to prasa”. Tāpat Satversmes sapulcē tika pausts uzskats, ka „tautas nobalsošana, kur tautai jāpiedalās pilnīgi sagatavotai ar skaidru pārliecību, ar skaidru atziņu, ka tādiem aktiem jānotiek tikai nopietnas vajadzības gadījumos, un tādēļ arī tas skaits, kas dod tiesību pilsoņiem ierosināt un sasniegt tautas iniciatīvas izvešanu uz referendumu, ir noteikts tāds, ka ja nopietna vajadzība to prasa, tad arī tas skaits radīsies un tautas nobalsošana varēs notikt”.”

Tādējādi, manuprāt, Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka vēlētāju iniciatīvas kārtībā ir jāvirza vēlētājiem nozīmīgi likumprojekti, ir jānodrošina demokrātiskā iekārtā nepieciešamais līdzsvars starp vairākuma interesēm un mazākuma tiesībām. Mazākumam, proti, 0,3 procentiem pilsoņu, nav... ja tā varētu teikt, nav dotas tiesības terorizēt vairākumu.

Satversmes tiesas likuma 32.panta otrā daļa noteic: „Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.” Taču - ko šodien dara kolēģis Elksniņš, atbalstot savus iesniegtos priekšlikumus?

Manuprāt... Es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus, 1.priekšlikumu un arī pārējos, jo cieņa pret tiesu prasa, lai deputāts, kas tiesā zaudējis šo lietu, vismaz kādu laiku neiesniegtu priekšlikumus, kas vērtējami kā pretēji tiesā lemtajam. Es aicinu jūs tā nedarīt un viņa iesniegtos priekšlikumus noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Jautājums tiešām ir nozīmīgs un būtisks.

Un viens īstenībā ļoti izcils cilvēks ir teicis: „Ja arī visa pasaule nedomā tāpat kā tu, tas nenozīmē, ka tev nav taisnība.”

Šodien mēs runājam par demokrātiju, par institūtu, kurš Latvijā ir darbojies ļoti ilgus gadus; par personu tiesībām, Latvijas tautas tiesībām īstenot, realizēt likumdošanas procedūru paralēli tam, kā ikdienā to realizē parlaments.

Es nepiekrītu ļoti daudz kam no Čepānes kundzes runas, bet varbūt sākšu likt to pa plauktiem, lai lielā mērā ieskicētu tās netaisnības un īstenībā aplamības, kas tikko ir izskanējušas no tribīnes.

Pirmām kārtām ļoti nozīmīgs punkts šajā visā ir tas, ka VIENOTĪBA ar Čepānes kundzi priekšgalā kādreiz pati personīgi ir aizstāvējusi ideju par to, ka tautai lielā mērā ir jādod iespēja līdzdarboties un rosināt referendumus. Par to Čepānes kundze pat bija iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesā, lai tauta tiešām, izmantojot tieši 10 tūkstošus parakstu, varētu rosināt šāda veida procedūru. Tas ir punkts viens.

Otrkārt, par Satversmes tiesas spriedumu. Šeit Čepānes kundzei, ņemot vērā to, ka viņa ļoti bieži atzīst, ka nav īsta profesionāle konstitucionālajās tiesībās, ir jāatgādina Satversmes tiesas vieta un loma valsts konstitucionālajā tiesību sistēmā. Satversmes tiesa spriež, vadoties pēc tām normām, pēc tām dispozīcijām, ko ikdienā pieņem parlaments. Godātā Čepānes kundze, ja parlaments grozīs Satversmi, ja parlaments noteiks noteiktus kritērijus Satversmē, tad Satversmes tiesa spriedīs atbilstoši tiem kritērijiem, kuri konstitūcijā būs paredzēti.

Nu, piemēram, būtisks ir jautājums par Satversmes preambulas ievada paplašināšanu un par latviešu vēsturiskajām zemēm. Ko tas nozīmē? Šodien mums ir konstitucionālās tiesas, Satversmes tiesas, spriedums Abrenes lietā, kur īstenībā ir pateikts, ka Ministru kabineta lēmums par teritoriju un robežlīguma noteikšanu ir atbilstošs konstitūcijai. Minētajam tiesas spriedumam ir tūlītējs spēks, tas darbojas arī šodien un ir vērsts uz nākotni. Paplašinot preambulu un ievadā nosakot būtiskus atslēgvārdus attiecībā uz minēto jautājumu, ir iespēja vēlreiz griezties konstitucionālajā tiesā un minēto robežlīgumu, kā arī Satversmes tiesas spriedumu pārskatīt no jauna.

Ko es ar to gribu pateikt? Satversmes tiesas loma ir spriest par normatīvajiem aktiem un to atbilstību konstitūcijai, kādu pieņēmis parlaments. Ja parlaments grozīs vienu konstitūcijas pamatnormu, tad lielā mērā Satversmes tiesa vairs pat nevērtēs konstitūcijas ietvaros vienas normas atbilstību otras normas attiecīgajam regulējumam.

Būtiskākais visā šajā ir tas, cik lielā mērā katrs no mums ir demokrāts, cik lielā mērā viņš nav demokrāts un cik lielā mērā viņš atbalsta to, ka tauta līdzās parlamentam ar vienlīdzīgām tiesībām ikdienā var rosināt referenduma procedūras. „Saskaņas Centra” pozīcija šajā jautājumā, neskatoties uz Čepānes kundzes personīgo viedokli, neskatoties uz to, ka Satversmes tiesā mēs tiešām zaudējām lietu un mums ar nožēlu ir jāatzīst, ka šāds spriedums tiešām ir, mēs kā likumdevējs, kā likumdevēja pārstāvji to pieņemam un respektējam. Kā cilvēki, kā Saeimas deputāti, kuriem ir sava iekšējā pārliecība un kuri pārstāv savus vēlētājus, mēs turpinām atbalstīt ideju par to, ka tautas nobalsošanas institūtam ir jābūt lielā mērā pretimnākošam attiecībā uz vēlētājiem. Valodas referendums, lai arī cik tas būtu patīkams vai nepatīkams vienai vai otrai sociālajai grupai, ir devis atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem. Un par ko tad šodien, ja nebūtu bijis šī valodas referenduma, mums stāstītu, piemēram, VIENOTĪBA vai Nacionālā apvienība? Sociālie jautājumi risināti netiek, mums primārie ir jautājumi, kuri lielā mērā vieno vai šķeļ sabiedrību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi un arī Elksniņa kungs! Jūs zināt, ka es cienu dažādus viedokļus, taču deputātu Ētikas kodeksa 7.punktā ir norma, ka deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju. Ļoti bieži jūs tiražējat viedokli, ka savulaik Čepāne, būdama opozīcijā, ir gatavojusi pieteikumu Satversmes tiesai saistībā ar likumu „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. Jā, es gatavoju, bet tā lieta bija pilnīgi cita. Proti, tajā laikā, lai cilvēki vispār netiktu klāt pie referenduma rosināšanas, kā jūs ļoti labi zināt, tika ieviesta maksa par viena paraksta apstiprināšanu - aptuveni 20 latu. Līdz ar to mēs apstrīdējām šo nenormālo situāciju, un, protams, kamēr lieta aizgāja līdz izskatīšanai tiesā, Ministru kabinets panāca, ka šī norma tiek atcelta. Par to bija stāsts.

Nākošais. Jūs runājat par tādiem „ikdienas” referendumiem. Un, ja jūs, kolēģi... Es vairs nerunāšu par citiem priekšlikumiem, bet es gribētu vēl vienu minūti klāt, ja jūs man atļautu. Es pievērsīšu uzmanību vēl vienam spriedumam, kas varbūt mazāk zināms.

Un, proti, tieši tajā pašā dienā, šā gada 12.februārī, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments arī pieņēma ārkārtīgi nozīmīgu - ārkārtīgi nozīmīgu Latvijas valstij! - spriedumu, proti, saistībā ar to, ka iniciatīvas grupa vēlējās tagad pēc jaunā regulējuma iniciēt referendumu par pilsonības nulles variantu. Un Centrālā vēlēšanu komisija, izmantojot ekspertu atzinumus, pateica, ka tas ir pretrunā ar Satversmi. Saistībā ar to tā lieta tika apstrīdēta.

Un ko pasaka šajā gadījumā Administratīvo lietu departaments?

40.punktā ir teikts, ka, iepazīstoties ar likumprojekta iniciatoru, kustības „Par vienlīdzīgām tiesībām”, deklarāciju, Augstākā tiesa konstatē, ka likumprojekta iniciatoru mērķis, citstarp, ir panākt tāda pilsoņu sastāva izveidošanu, kas ar jaunu Saeimas sastāvu vai referendumu ceļā dotu iespēju noteikt krievu valodai valsts valodas statusu, tādējādi izbeidzot absurdo, kā viņi saka, krievu valodas kā svešvalodas statusu. Šāds deklarācijas mērķis, lai arī to nevar piedēvēt visiem, kas parakstījušies par likumprojektu, pietiekami skaidri uzrāda iepriekš minētās problēmas un apdraudējumu valsts demokrātiskajiem procesiem, kam atbilstoši Satversmes 4.pantam jānotiek, sabiedrībai integrējoties uz latviešu valodas bāzes.

Un, godātais Elksniņa kungs, es gribu jums atgādināt vienu latviešu tautas parunu. Ir diemžēl sabiedrībā tādi cilvēki, kurus izmet ārā pa durvīm, bet kuri lien iekšā pa logu. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC). (No frakcijas VIENOTĪBA: „Pa logu!”)

Godājamie kolēģi! Man iepriekš likās, ka mēs kā latviešu tauta, gluži otrādi, esam ļoti pretimnākoši attiecībā pret tiem ciemiņiem, kuri pie mums nāk, nevis katru reizi metam viņus ārā pa logu. Bet tas, manuprāt, ir citas diskusijas jautājums.

Īstenībā ļoti daudz kas no tā, ko Čepānes kundze ir pateikusi, ir tiešām atsevišķu tēžu un atsevišķu vērtējumu vērts.

Nu, pirmkārt, VIENOTĪBA, kā jau ierasts, - un uz to man diemžēl ir jānorāda - pret citādu viedokli, pret citādi domājošiem cilvēkiem automātiski vēršas šādā veidā: atnes grāmatiņu, parāda pantiņu... „Un nu tūlīt tev, Elksniņ, būs ētiskas dabas pārkāpums, tu te kaut ko nepareizi esi izteicies...”

Diemžēl man ir jāsaka: jūs, VIENOTĪBA, esat tiešām oligarhistiski aristokrātisks veidojums, kurš īstenībā pirms savas nākšanas pie varas ir atbalstījis tautas iniciatīvas tiesības. Esat atbalstījuši 10 tūkstošu parakstu vākšanu. Bet tagad, kad jūs kā likumdevēji nostiprinājāties parlamentā, jūs minētās tiesības ignorējat.

Otrkārt, jūs tikko teicāt arī, ka mazākumam nav tiesību terorizēt vairākumu. Kurš demokrāts - es atvainojos! - liberālās Eiropas telpā to varētu atļauties pateikt?! Jūs tagad kā mazākums parlamentā... īstenībā - tiešām mazākums! Visvarīgākā partija parlamentā... Bet, izmantojot politiskās manipulācijas, terorizējat vairākumu gan parlamentā, gan arī visā sabiedrībā.

Un, treškārt, man ļoti nozīmīgs būs tas, kā par šo priekšlikumu balsos koalīcijas partneris - Zaļo un Zemnieku savienība, kura, jūsuprāt, ir, tā teikt, attīrījusies no oligarhu paliekām un visas ietekmes, un vai dalība koalīcijā netraucēs viņiem aizmirst savus solījumus par tautas līdzdalību. (SC frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Čepānes kundze ko vēlas piebilst? Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 46, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Kā es jau teicu, arī nākošais priekšlikums, 2.priekšlikums, nav atbalstīts iepriekš minēto iemeslu dēļ.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Man, kolēģi, diemžēl laikam jums būs jāatvainojas par tām ilgajām un kvēlajām runām, kuras, manuprāt, tagad izraisīsies turpmākajās debatēs par šo likumprojektu. Bet, ziniet, mēs veidojam vēsturi! Katrs no mums! Mēs rakstām idejas šajā ilgajā vēstures grāmatā, lai tās paliktu arī mūsu pēcnācējiem. Un lielā mērā tieši vēsture arī izšķirs, kuram tad bijusi taisnība šajā jautājumā.

Mūsu priekšlikumi, turpinot debatēt par tiem un turpinot konstitucionālās tiesas sprieduma analīzi, ir balstīti arī uz šajā pašā Satversmes tiesas spriedumā ietverto argumentu par to, ka likumdevējam nepārtraukti ir jāveic analīze, pašanalīze, attiecībā uz to, vai piedāvātā referendumu rosināšanas kārtība būtiski neierobežo tautas tiesības vērsties un rosināt likumdošanas iniciatīvas, un tajā pašā laikā jāpārvērtē šī sistēma, lai konstatētu, cik lielā mērā tā darbojas efektīvi. Diemžēl jāatzīst, ka tas, ka līdz šim brīdim tautas iniciatīvas lielā mērā nenotiek... tas, ka Čepānes kundze ir atsaukusies uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta lēmumu pilsonības nulles varianta iniciatīvas lietā, parāda, ka parlaments lielā mērā ir pieņēmis tādu regulējumu - un mēs to arī atbalstām -, lai tās iniciatīvas, kuras lielā mērā ir pretējas Satversmes kodolam, Satversmes pamatnormām, neizietu testu attiecībā uz referendumu rosināšanas kārtību.

Mēs, protams, varam vērtēt minētās idejas pozitīvās un negatīvās puses, bet arī šo ideju, ko VIENOTĪBA ir piesavinājusies sev, tā īstenībā ir nozagusi no Zaļo un Zemnieku savienības, kad tā bija iesniegusi priekšlikumus attiecībā uz Satversmes negrozāmiem pantiem.

Būtība, godājamie kolēģi, šiem priekšlikumiem ir tāda, ka mēs uzskatām, ka tie sliekšņi, kur 10 tūkstošu vietā ir paredzēti 30 tūkstoši pārejas periodā, bet ar 2015.gada 1.janvāri uzreiz 150 tūkstoši, lielā mērā ir nesamērojami ar cilvēku līdzdalību politiskos procesos.

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, es nolasīšu jūsu priekšlikumu:...

A.Elksniņš. Sākas sodīšana.

Sēdes vadītāja. „Ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai.” Es nedzirdēju nevienu vārdu jūsu debatēs par šo priekšlikumu. Es tomēr lūdzu runāt par konkrēto priekšlikumu. (No zāles dep. A.Judins: „Ievēro Kārtības rulli!”; dep. J.Urbanovičs: „Atkārto vēlreiz visu!”; no frakcijas VIENOTĪBA starpsaucieni: „Saturiski!”; „Par priekšlikumu!”)

A.Elksniņš. Kā iepriekš es biju teicis, tad vārda brīvību VIENOTĪBA izprot tikai kā sankcijas no augšas un... (Sēdes vadītāja smejas, zāle aplaudē). Es gribu norādīt, ka tā īstenībā ir diskriminācija pēc politiskās piederības.

Mēs uzskatām, ka jums, kolēģi, tiešām būtu jāapsver, kuru ceļu mēs iesim: vai mēs atbalstīsim priekšlikumu attiecībā uz sliekšņu palielināšanu... mēs gan uzskatām, ka tie ir jāsamazina... vai mēs būsim konstruktīvi un konsekventi savā politiskajā darbībā.

Paldies Saeimas priekšsēdētājai par aizrādījumu!

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas... Komisijas vārdā, lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne. Komisijas vārdā es gribu teikt, ka arī komisijā mēs par to runājām un ka lielākā daļa komisijas locekļu piekrita, ka patiešām, balstoties uz Satversmes tiesas sprieduma 21.punktā noteikto, likumdevējam, ievērojot Satversmes 1.pantā nostiprinātos tiesiskas valsts pamatprincipus, ir pienākums periodiski apsvērt, vai tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs un vai tas nebūtu pilnveidojams, un Juridiskā komisija pie šī jautājuma noteikti atgriezīsies. Mēs varētu to darīt, piemēram, pirms vasaras brīvdienām vai nākošajā rudenī, jo, protams, likumdevējam gan šajā pārejas periodā, gan arī pēc nākošā gada 1.janvāra noteikti ir jāseko līdzi tam, lai apstrīdētajā regulējumā noteiktā kārtība būtu izpildāma un vēlētāji savas likumdošanas iniciatīvas tiesības varētu īstenot efektīvi.

Es komisijas vārdā daru zināmu, ka tātad arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies Čepānes kundzei, kura atbildēja Elksniņa kungam par... ne par priekšlikumu... uz debatēm... Bet, protams, priekšlikumu katrs varēja izlasīt, un es aicinu balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 51, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Arī nākošais priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neieb...

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

Bet izlasiet savu priekšlikumu! (Smejas.)

A.Elksniņš (SC).

Man patiesībā ir ļoti interesanti... Pavisam nesen, apspriežot jautājumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, Saeimas priekšsēdētāja ir teikusi, ka VIENOTĪBAS deputāti (Sēdes vadītāja smejas.) nezināja, par ko ir balsojuši. Jūs tagad zinājāt, par ko vispār jūs, deputāti, balsojāt (No frakcijas VIENOTĪBA: „Jā!”)? Vai nu tas ir tā - ar diktātu...?

Lūk, konkrētais priekšlikums - mūsu iesniegtais 3.priekšlikums - ir saistīts ar to, ka... Mēs ierosinām izslēgt no likuma „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” 25.⁵ panta piektās daļas vārdus „22.panta piektās un sestās daļas”. Jums ir informācija, par ko tas vispār ir? (Starpsauciens no zāles: „Ir! Ir!”) It īpaši deputātam Reiram, manuprāt...

Lūk, Saeimas pieņemtie regulējumi attiecībā uz vēlētāju sliekšņa palielināšanu, nosakot, ka būs jāsavācas, nu, ne 10 tūkstošiem, bet jau 150 tūkstošiem. Jūs pieņēmāt: 150 tūkstoši - par iniciatīvu! Portāls Manabalss.lv tik daudz savā dzīvē nav savācis laikam arī kopumā par visiem projektiem, kuri tika iesniegti. Bet ko tad saka Ministru kabinets? Ministru kabinets nosaka drošības un tehniskās prasības, kuras jāievēro, ja parakstu vākšanai izmanto vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu Latvija.lv vai citu tiešsaistes sistēmu, vai institūciju, kura izvērtē parakstu vākšanā izmantotās tiešsaistes sistēmas atbilstību Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

Situācija ir ļoti vienkārša. Lai cilvēki... Un VIENOTĪBA to ir piedāvājusi kā alternatīvu... Lai attaisnotu parakstu sliekšņa palielināšanu no 10 tūkstošiem uz 150 tūkstošiem, tiek piedāvāta tiešsaistes sistēma, respektīvi, iespēja parakstīties internetā caur izveidoto portālu... Bet šeit īstenībā mēs saskārāmies ar ļoti daudzām kolīzijām.

Pirmām kārtām jāteic, ka, iesniedzot 2014.gada budžetu, pie mums Juridiskajā komisijā vienlaikus nonāca arī likumprojekts, kurā tiešā un nepārprotamā veidā Reformu partijas pārstāvji ir pateikuši, ka minēto sistēmu ar 2015.gada 1.janvāri izveidot mēs nevaram: „Nauda nav iedota, un arī tad, ja to iedos 2013.gada beigās vai 2014.gada sākumā, sistēmu izveidot nepaspēs.”

Šeit ļoti interesanta ir turpmākā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pozīcija Satversmes tiesā. Neskatoties uz parlamentā iesniegto likumprojektu, ministrija ieradās Satversmes tiesā un pateica, ka nu jau viņi paspēšot visu... neskatoties nedz uz Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, nedz uz Saeimas Juridiskajā komisijā izteiktajām debatēm... un sēdēm... Bet jautājums ir sekojošs: Satversmes tiesa nav vērtējusi, cik minētā sistēma būs pieejama, cik minētā sistēma būs droša; cik vēlētāju, minēto sistēmu izmantojot, tajā varēs parakstīties un cik lielā mērā cilvēki ar personu apliecinošām jeb identifikācijas kartēm (ID kartēm) varēs - un Latvijā tādu cilvēku uz šo brīdi, manuprāt, ir tikai ap 16 tūkstošiem - savākt tos 150 tūkstošus...

Es aicinu atbalstīt manu... minēto priekšlikumu, jo sistēma, par kuru ir runa un kuru izstrādāt parlaments ir uzdevis Ministru kabinetam, līdz šim brīdim nav izstrādāta. Līdz šim brīdim nav skaidrības, kā tā darbosies. Līdz šim brīdim ir arī atzīstami par patiesiem argumenti, uz ko ir norādījis arī VARAM pārstāvis Satversmes tiesā. Ir noskaidrots, ka tā parakstīšanās maksās... Piemēram, par ID kartes saņemšanu - 10 latu, par katru nākamo parakstīšanos arī tiks pieprasīta nauda.

Respektīvi, ko mēs esam ieguvuši? VIENOTĪBA, kura pirms nokļūšanas, tā teikt, savas varas augstienēs un lielajos, garajos plauktos ir cīnījusies par personu tiesībām atbalstīt šāda veida iniciatīvas, turpretī vēlāk tā ir piemērojusi... īstenojusi mehānismu, kas šos pašus 20 latus, par kuriem te iepriekš runāja Čepānes kundze un pret kuriem viņa bija „pret”, īstenībā no tā cilvēka arī paņems.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Acīmredzot ir veltīgi apelēt pie Ētikas kodeksā noteiktajām normām, tādēļ es gribu pievērst, godātie kolēģi, jūsu uzmanību Satversmes tiesas spriedumā teiktajam. Un, proti, 20.³ punktā... proti, tiesa secina, ka tā ir pamatīgi izanalizējusi šo kārtību, par kuru runāja Elksniņa kungs, ka apstrīdētajos pārejas noteikumos likumdevējs ir noteicis saprātīgu un pakāpenisku pāreju uz normatīvo regulējumu, kas stāsies spēkā ar 2015.gada 1.janvāri un kas paredzēs vēlētāju parakstu vākšanu vienā posmā, kaut arī pašiem likumprojekta iniciatoriem būs jāsavāc ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti. Un tiesa secina: līdz ar to apstrīdētajos pārejas noteikumos paredzētā kārtība ļauj vēlētājiem efektīvi īstenot Satversmē noteiktās likumdošanas iniciatīvas tiesības. Man vairs nav ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Bet no savas puses es gribu piebilst, ka norma attiecas... tajā normā, kura ir apstrīdēta un par kuru ir iesniegts priekšlikums, ir paredzēts, ka tā stājas spēkā ar 2015.gada 1.janvāri.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 51, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ir pulksten 10.30, kad ir laiks doties pārtraukumā, bet ir saņemts deputātu Kalniņa, Ašeradena, Viņķeles, Judina, Loskutova un Ābiķa iesniegums ar lūgumu turpināt 27.februāra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām sēdi.

Turpināsim izskatīt likumprojektu. Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Tātad arī 4.priekšlikums, kuru iesniedzis Elksniņa kungs, komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie kolēģi! Turpinot mūsu garās debates par šo jautājumu, es vēlos norādīt, ka virkne pārejas noteikumu paredzēja pārejas periodu, kopš mēs 2012.gadā pieņēmām grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. Tie palielināja nepieciešamo vēlētāju skaitu no 10 tūkstošiem uz 30 tūkstošiem, bet turpmākā pāreja no 2015.gada 1.janvāra paredzēs nepieciešamību savākt 150 tūkstošus. Tas lielā mērā ir saistīts ar to, vai tauta spēs šajā laika periodā un arī pēc 2015.gada 1.janvāra mobilizēties un atbalstīt būtiskus likumprojektus, kurus, tās skatījumā, ir nepieciešams virzīt paralēli Saeimas kā likumdevēja varai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 47, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Un arī nākošais priekšlikums, pēdējais priekšlikums, komisijas sēdē atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Es aicinu godātos kolēģus un cienījamās kolēģes atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 27, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komercķīlas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Komercķīlas likumā”.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā vēlos pateikties visiem, kas līdzdarbojās šī likumprojekta izstrādes procesā, īpaši profesoram Rozenfeldam.

Komisija ir saņēmusi 45 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir precizējoša rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekšējiem. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas precizē komercķīlas tiesību pārejas gadījumus. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Mēs aizvietojam vārdu „latos” ar vārdu „euro”. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. - redakcionāla rakstura priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Es atvainojos! Es izlaidu 10.priekšlikumu. Arī 10.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 13. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 22. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Kā jau minēts, komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu -24.priekšlikumu -, un tas ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 28. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts un iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Savukārt Juridiskā komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu - 30.priekšlikumu, kas ir guvis komisijā atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 31. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 32. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir precizējoša rakstura. Vārds „latos” tiek aizvietots ar vārdu „euro”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 38. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 39. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas nosaka komercķīlas izlietošanu gadījumos, ja komercķīlas priekšmets ir lieta, kas ātri bojājas. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī nākamais priekšlikums, 40.priekšlikums, ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Tas ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 41. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 42. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un 45. - pēdējais priekšlikums. Arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Komercķīlas likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komercķīlas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Sveicināti, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Sēklu un šķirņu aprites likumā. Komisijā nebija saņemti priekšlikumi, neviena priekšlikuma nav. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu balsot par šo likumprojektu un pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Trešajam lasījumam mēs komisijā priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 6.martam.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Preču un pakalpojumu drošuma likumā (Nr.1013/Lp11). Esam saņēmuši deviņus priekšlikumus.

1. - ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums par tirgus uzraudzības iestāžu apstiprinātām pakalpojumu drošuma vadlīnijām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums par iespēju atbildīgajai institūcijai veikt kontrolpirkumus preču paraugu iegādei. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums par Eiropas Savienības regulas pārnešanu uz nacionālo likumdošanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums, kas paredz, kādā veidā jāatlīdzina zaudējumi gadījumos, ja prece neatbilst drošuma prasībām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. - ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Kolēģi, visus priekšlikumus esam izskatījuši. Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 2014.gada 6.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (VL-TB/LNNK).

Augsti godātie kolēģi! Atbildīgā komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta atbalstītos un Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā. Šis likumprojekts paredz, ka jāizveido Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvā padome un jādod pilnvarojums Ministru kabinetam apstiprināt tās nolikumu un zemkopības ministram - apstiprināt tās sastāvu, kā arī paredz, ka Zemkopības ministrijas funkcijas izmēģinājuma dzīvnieku jomā turpmāk veiks Valsts zinātniskais institūts „Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR””.

Turklāt viens no grozījumiem paredz, ka aizliegums nogalināt dzīvniekus neattiecas uz kurmi. Nav kurmja - nav problēmu!

Komisija diskutēja par visiem šiem jautājumiem un atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam.

Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 7, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Kudums. 27.marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Meliorācijas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Meliorācijas likumā”.

Jāteic, ka šie četri priekšlikumi, kuri tika iesniegti un komisijā izskatīti, risina vienu ļoti būtisku problēmu, kas saistīta ar koplietošanas meliorācijas sistēmām.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz izslēgt to, ka pašvaldība organizē pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecību un ekspluatāciju. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš definē, kas ir pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas. Ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš nosaka to, ka turpmāk par koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu atbildēs zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji un ka gadījumā, ja tas netiek darīts, pašvaldība var iejaukties un arī veikt šos darbus, lai sistēmas turpmāk strādātu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un pēdējais ir 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš izslēdz atsauci par likuma spēkā stāšanos. Arī tas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Ņemot vērā to, ka visi priekšlikumi ir atbalstīti, komisijas vārdā es aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Meliorācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Ja ir kādi priekšlikumi, komisijā tos gaidīsim līdz šī gada 13.martam.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Tātad, cienījamie kolēģi, jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību””, pirmais lasījums.

Būtībā šie grozījumi paredz, ka tiktu mainīta kārtība operatoru darbībai ar jonizējošā starojuma avotiem... reģistrācijas un licencēšanas kārtība. Un tie paredz mainīt arī terminoloģiju, padarot to atbilstošu kārtējai Eiropas Savienības direktīvai.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 13.marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.marts. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šībrīža Civilprocesa regulējums nosaka šķīrējtiesnešu kvalifikācijas kritērijus, taču trūkst regulējuma, kas nosaka sekas tādā gadījumā, ja attiecīgā šķīrējtiesa nav ievērojusi Civilprocesa likumā noteikto kārtību un ir iesniegusi Uzņēmumu reģistram šos šķīrējtiesnešu kvalifikāciju apliecinošos pierādījumus. Līdz ar to šobrīd šķīrējtiesu reģistrā joprojām ir visas reģistrētās šķīrējtiesas, kuru ir vairāk par diviem simtiem. Un ir arī zināms, ka apmēram puse no tām vai nedaudz vairāk šobrīd vairs neatbilst Civilprocesa likumā noteiktajiem šķīrējtiesnešu kvalifikācijas kritērijiem.

Līdz ar to Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu politikas apakškomisiju un Juridisko komisiju ir izstrādājusi šo minēto likumprojektu. Šis likumprojekts ir apspriests Tiesu politikas apakškomisijā un arī Juridiskajā komisijā.

Kolēģi, es aicinu Juridiskās komisijas vārdā šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Paldies, kolēģi, par vienprātību! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.marts. Paldies.

Visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti, bet mums šodien ir bijuši seši deputātu jautājumi.

Ir bijis deputātu Cvetkovas, Agešina, Zariņa un citu jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par VAS „Liepājas metalurgs” mantas pārdošanas plānu”. Atbilde ir saņemta, un tā apmierina iesniedzējus. Tātad jautājums uzskatāms par atbildētu.

Bijis arī deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Klementjeva, Meļņikova un Kabanova jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam „Par valsts akciju sabiedrības „Latvijas gaisa satiksme” līgumiem ar konsultatīvo pakalpojumu sniedzējiem”. Arī šeit ir saņemta atbilde, kas apmierina iesniedzējus, tāpēc šis jautājums uzskatāms par atbildētu.

Ir bijis deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Tutina un Sakovska jautājums izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei „Par finansējumu zinātnei, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām”.

Ir bijis deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Tutina un Sakovska jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par elektrības cenu kāpuma kompensēšanu mazturīgajiem Latvijas iedzīvotājiem”.

Ir bijis deputātu Zariņa, Agešina, Sakovska, Tutina un Rubika jautājums ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par elektrības cenu kāpuma kompensēšanu mazturīgajiem Latvijas iedzīvotājiem”.

Ir bijis deputātu Zariņa, Agešina, Sakovska, Tutina un Rubika jautājums labklājības ministram Uldim Augulim „Par elektrības cenu kāpuma kompensēšanu mazturīgajiem Latvijas iedzīvotājiem”.

Atbildes uz šiem jautājumiem neapmierina iesniedzējus, bet, tā kā ministri nevar ierasties, tad atbilžu sniegšanas sēde tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Taču ir saņemti arī jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Elksniņš, Pimenovs, Agešins, Ivanova-Jevsejeva un Ādamsons ir iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei „Par iztrūkumu pedagogu algu mērķdotācijā”. Jautājums tiks nodots izglītības un zinātnes ministrei.

Deputāti Elksniņš, Pimenovs, Agešins, Ivanova-Jevsejeva un Ādamsons ir iesnieguši jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par iztrūkumu pedagogu algu mērķdotācijā”. Šis jautājums tiks nodots finanšu ministram.

Tāpat deputāti Elksniņš, Pimenovs, Agešins, Ivanova-Jevsejeva un Ādamsons ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par iztrūkumu pedagogu algu mērķdotācijā”. Šis jautājums tiks nodots Ministru prezidentei.

Savukārt deputāti Klementjevs, Agešins, Ivanova-Jevsejeva, Mirskis un Pimenovs ir iesnieguši jautājumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par Valsts kontroles revīzijas ieteikumu izpildi Veselības ministrijas kapitālsabiedrībā SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca””.

Jautājums tiks nodots veselības ministrei.

Un vēl paziņojums. Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs visus informēt, ka pulksten 12.00 Sarkanajā zālē ir uzaicināta Latvijas olimpiskā komanda, kura godam pārstāvēja mūsu valsti Olimpiskajās spēlēs Sočos. Visi esat laipni aicināti šajā pasākumā piedalīties.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, - vēl viens paziņojums. Tūlīt pēc šīs sēdes Frakciju padome pulcēsies, lai lemtu par ziemas sesijas beigām un pavasara sesijas sākumu.

Un tagad dodu vārdu deputātam Sergejam Dolgopolovam -paziņojumam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Atgādinu, ka mēs vienojāmies pēc piecām minūtēm sanākt uz dažām minūtēm. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Augsti godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz komisijas sēdi pulksten 11.00 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Raivis Dzintars... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Artis Pabriks... nav, Valdis Zatlers... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 27.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 9. sēde
2014. gada 27. februārī

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Par Vienošanos par grozījumiem 1995. gada 22. februāra Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi” (Nr. 1080/Lp11) (Dok. Nr. 3542, 3542A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” (Nr. 1081/Lp11) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3543, 3543A)
Priekšlikumi	- dep. A.Klementjevs (par)
	- dep. L.Čigāne (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 1084/Lp11) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3546, 3546A)
Priekšlikumi	- dep. V.Agešins (par)
	- dep. V.Valainis (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1085/Lp11) (Dok. Nr. 3564)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Valdim Zatleram šā gada 27. februārī (Dok. Nr. 3558)
Deputātu Ivara Zariņa, Andreja Elksniņa, Valērija Agešina, Sergeja Mirska, Ivana Ribakova, Nikolaja Kabanova, Sergeja Potapkina, Jāņa Tutina, Ņikitas Ņikiforova, Artūra Rubika pieprasījums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par valdības deklarācijā minēto prioritāšu izpildi” (Nr. 10/P11) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3468, 3468A)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Debates	- dep. I.Zariņš
	- dep. R.Ražuks
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1064/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3389B)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts „Grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā” (Nr. 992/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3554)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 614/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3556)
Ziņo	- dep. D.Kazāka
Likumprojekts „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 967/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3015, 3548)
Ziņo	- dep. K.Eņģelis
Debates	- dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
	- dep. J.Viļums
	- dep. S.Dolgopolovs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 1053/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3549)
Ziņo	- dep. I.Čepāne
Debates	- dep. I.Čepāne
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. I.Čepāne
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. I.Čepāne
	- dep. A.Elksniņš
Likumprojekts „Grozījumi Komercķīlas likumā” (Nr. 699/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3550)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” (Nr. 1032/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3551)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts „Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” (Nr. 1013/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3552)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 1052/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3347, 3553)
Ziņo	- dep. Dz.Kudums
Likumprojekts „Grozījumi Meliorācijas likumā” (Nr. 999/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3555)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr. 1072/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3470, 3565)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1085/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3564)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Pimenova, V.Agešina, M.Ivanovas-Jevsejevas un J.Ādamsona jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei „Par iztrūkumu pedagogu algu mērķdotācijā” (Nr. 146/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Pimenova, V.Agešina, M.Ivanovas-Jevsejevas un J.Ādamsona jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par iztrūkumu pedagogu algu mērķdotācijā” (Nr. 147/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Pimenova, V.Agešina, M.Ivanovas-Jevsejevas un J.Ādamsona jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par iztrūkumu pedagogu algu mērķdotācijā” (Nr. 148/J11)
Informācija par deputātu A.Klementjeva, V.Agešina, M.Ivanovas-Jevsejevas, S.Mirska un I.Pimenova jautājumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par Valsts kontroles revīzijas ieteikumu izpildi Veselības ministrijas kapitālsabiedrībā SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”” (Nr. 149/J11)
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Bišofa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 27.02.2014 09:08:03 bal001
Par - 31, pret - 41, atturas - 16. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” (1081/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 27.02.2014 09:19:00 bal002
Par - 28, pret - 46, atturas - 13. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (1084/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 27.02.2014 09:33:19 bal003
Par - 27, pret - 59, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par valdības deklarācijā minēto prioritāšu izpildi (10/P11)

Datums: 27.02.2014 09:35:55 bal004
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1064/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 27.02.2014 09:37:24 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumā (992/Lp11), 3.lasījums

Datums: 27.02.2014 09:38:59 bal006
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā (614/Lp11), 3.lasījums

Datums: 27.02.2014 10:00:38 bal007
Par - 81, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (967/Lp11), 1.lasījums

Datums: 27.02.2014 10:18:20 bal008
Par - 39, pret - 46, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (1053/Lp11), 2.lasījums

Datums: 27.02.2014 10:24:17 bal009
Par - 29, pret - 51, atturas - 8. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (1053/Lp11), 2.lasījums

Datums: 27.02.2014 10:30:48 bal010
Par - 29, pret - 51, atturas - 10. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (1053/Lp11), 2.lasījums

Datums: 27.02.2014 10:32:41 bal011
Par - 25, pret - 47, atturas - 9. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (1053/Lp11), 2.lasījums

Datums: 27.02.2014 10:33:07 bal012
Par - 27, pret - 48, atturas - 10. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (1053/Lp11), 2.lasījums

Datums: 27.02.2014 10:33:36 bal013
Par - 55, pret - 27, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (1053/Lp11), 2.lasījums

Datums: 27.02.2014 10:39:24 bal014
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komercķīlas likumā (699/Lp11), 2.lasījums

Datums: 27.02.2014 10:40:16 bal015
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā (1032/Lp11), 2.lasījums

Datums: 27.02.2014 10:42:32 bal016
Par - 79, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā (1013/Lp11), 2.lasījums

Datums: 27.02.2014 10:44:31 bal017
Par - 58, pret - 7, atturas - 9. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1052/Lp11), 1.lasījums

Datums: 27.02.2014 10:46:37 bal018
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meliorācijas likumā (999/Lp11), 2.lasījums

Datums: 27.02.2014 10:47:54 bal019
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (1072/Lp11), 1.lasījums

Datums: 27.02.2014 10:49:57 bal020
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (1085/Lp11), 1.lasījums

 

Frakciju viedokļi
2014.gada 27.februārī

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums „Frakciju viedokļi” tiešraidē no Saeimas nama. Tūlīt deputāti pastāstīs par šodienas sēdes aktualitātēm.

Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja biedram Ingmāram Līdakam. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie klausītāji! Vispirms gan tomēr par kādu varbūt daudz aktuālāku lietu nekā šīsdienas sēdes darba kārtība – par elektroenerģijas tirgus atvēršanu. Šis jautājums šobrīd laikam satrauc ļoti daudzus, un daudz par to tiek diskutēts. Un te nu es atļaušos tomēr atgādināt, ka Zaļo un Zemnieku savienība šī lēmuma pieņemšanas gaitā nekad nav atbalstījusi, mūsuprāt, pārsteidzīgo, nesagatavoto likumu pieņemšanu. Un šobrīd mēs būtībā cīnāmies ar tām sekām, pie kurām Zaļo un Zemnieku savienība nekādā ziņā nav vainīga.

Pēc tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem diemžēl tomēr nācās secināt, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais mehānisms, kā kompensēt mazturīgiem iedzīvotājiem elektroenerģijas sadārdzinājumu, ir ļoti smagnējs un, pēc Latvijas Pašvaldību savienības domām, ļoti grūti arī administrējams, un – galvenais – dārgs.

Mūsu piedāvājums, ko šobrīd mēs gatavojam, ir definēt īpašu iedzīvotāju grupu – aizsargājamos lietotājus –, iekļaujot šajā grupā sociāli vismazāk aizsargātos, un tad šai cilvēku grupai būtu pieejams arī turpmāk tas pats līdzšinējais samaksas veids jeb samaksas kārtība, tātad iekļaujot arī starta tarifu. Tad būtībā katrs saņemtu šo rēķinu jau ar konkrētu atlaidi; nebūtu jādodas uz sociālo dienestu kārtot kādus papildu dokumentus. Un pašvaldībām tad nebūtu jānoņemas atkal ar kādu jaunu normatīvo aktu veidošanu.

Par šīsdienas sēdes darba kārtību. Man tuvākais jautājums laikam bija tomēr grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kuri mazliet jau šeit arī tiek tā kā dēvēti par kurmju likuma grozījumiem. Jā, tātad šajos likuma grozījumos paredzēts arī kurmi pieskaitīt kaitīgiem grauzējiem un kukaiņiem.

Nu daudz ir diskutēts, un arī dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir ļoti iebildušas pret šiem, viņuprāt, nežēlīgajiem grozījumiem. Patiesība ir mazliet citādāka. Līdz šim acīmredzot šī likuma radītāji bija tā maldīgi domājuši vai pieņēmuši, ka kurmis ir grauzējs... un tagad šeit tiek, kā lai saka, sakārtots likums. Raugiet, šis dzīvnieks, tātad kurmis... Kaitīgie grauzēji un kukaiņi tiek pieskaitīti tiem dzīvniekiem, kurus var un drīkst nogalināt, neievērojot punktuāli šī likuma prasības. Te nu jāteic, ka līdzšinējā redakcija bija tāda, ka, ja to tā kārtīgi ievērotu, tad katram, kas paceļ roku pret nabaga kurmīti, pilnīgi noteikti varētu piespriest kriminālsodu par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Un tas, manuprāt, ir diezgan nesamērīgi. Tas ir Nr.1.

Nr.2. Katram likumam jābūt tādam, kurš patiešām darbojas un kura darbību var kontrolēt. Es nedomāju, ka kāda institūcija ir spējīga sekot tam, ko kāds cilvēks, kāds lauksaimnieks dara, ja nu viņam gadās – pamatā gan ne mērķtiecīgi, bet nu gadās – to kurmi tomēr dabūt rokā. Tāpēc es domāju, ka tomēr šie grozījumi jāveic.

Cita lieta, ka Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijā tika runāts, ka Zemkopības ministrijai jāizstrādā priekšlikumi, kā izslēgt no šo it kā ārpus likuma izsludināto dzīvnieku nogalināšanas metožu skaita tās metodes, kuras ir neselektīvas. Tā ļaunuma sakne šeit ir būtībā tā sauktā kurmju spridzināšana: kurmja labirintos tiek ievadīta gāze, un šie labirinti tiek uzspridzināti. Es uzskatu, ka šī ir nevis selektīva, bet neselektīva metode, jo no tās cieš arī krupji, zalkši un daudz kas cits, kas nu slēpjas šajos kurmja dziļajos kambaros. Es ceru, ka Zemkopības ministrija attiecīgos priekšlikumus izstrādās un līdz ar to varbūt likums atbildīs tam principam, kuram likumam ir jāatbilst, – ka vilks paēdis un kaza dzīva; ka kurmji dzīvo un dzīvnieku aizsardzības aktīvisti arī paliek gana apmierināti.

Paldies. Lai jums jauka un saulaina nedēļas nogale!

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.

Nākamais runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Artūrs Rubiks. Lūdzu!

A.Rubiks (SC).

Labdien, godātie klausītāji! Es šodien drusku izstāstīšu par mūsu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”.

Šobrīd Latvijā izņēmuma veidā tiek pieļauts stāvoklis, ka zeme pieder vieniem īpašniekiem, bet ēkas uz tās pieder citām personām. Šāda situācija ir izraisījusi nebeidzamus strīdus, it īpaši no daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāju, dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku puses. „Saskaņas Centra” iesniegtā likumprojekta mērķis ir noteikt samērīgu kadastra vērtību nekustamajam īpašumam. Tādam nekustamajam īpašumam, kas šobrīd jau apbūvēts un apgūts, salīdzinājumā ar neapbūvētu zemes gabalu ir cita tirgus vērtība.

Likumprojekta mērķis ir palīdzēt sabiedrībai attīstīties, tas ir vērsts uz sabiedrības un tautsaimniecības nākotni. Ieguvumi no likumprojekta pieņemšanas būtu gan dzīvojamo ēku, dzīvokļu īpašniekiem, gan zemes īpašniekiem, gan sabiedrībai kopumā.

Diemžēl šodien Saeima neatbalstīja mūsu likumprojektu, un tas jautājums paliek atkal neatrisināts, taču mēs cerēsim, iesniegsim vēl likumprojekta sakarā priekšlikumus, lai jautājumu tomēr atrisinātu.

Vēlu jums veiksmīgu nedēļas nogali!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Artūram Rubikam.

Atgādinu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Nākamajai vārds frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja biedrei Lolitai Čigānei. Lūdzu!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pāris komentāru par kolēģu sacīto un viņu uzsvērtajiem likumprojektiem.

Vispirms par elektroenerģijas cenu sadārdzināšanās kompensāciju iedzīvotājiem un par situāciju, kāda diemžēl šajā sakarā ir izveidojusies. Ir paredzēta valsts budžeta nauda, ir paredzēts konkrēts finansējums tam, lai mazāk turīgajiem iedzīvotājiem kompensētu elektroenerģijas cenu sadārdzinājumu, kas notiks ar 1.aprīli – ar brīdi, kad tiks pārtraukta elektroenerģijas cenu regulācija un tarifu noteikšana. Budžetā tam ir paredzēta nauda, un tas, ka šāda kompensācija būs jāizmaksā, bija zināms jau pagājušā gada nogalē. Šobrīd saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu atbildīgas par šī pabalsta izmaksāšanu būtu tieši pašvaldības, kas jau šobrīd ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, trūcīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem, izsniedz tā sauktos dzīvokļa pabalstus. Ļoti daudzās pašvaldībās, aprēķinot šos dzīvokļa pabalstus, tiek ņemts vērā arī jau esošais elektroenerģijas rēķins. Mūsuprāt, tas ir, pēc frakcijas VIENOTĪBA domām, būtu vispareizāk, ja šī prakse turpinātos, attiecīgi kompensējot mazturīgajiem iedzīvotājiem šo elektroenerģijas cenu sadārdzināšanos. Diemžēl šobrīd pašvaldības ir atteikušās šādu funkciju veikt. Lai gan, piemēram, lielās pilsētas ir teikušas, ka tās labprāt uzņemtos šādu funkciju veikšanu, tomēr mēs šobrīd esam situācijā, ka, lai gan budžetā ir piešķirta nauda – Saeima par to ir nobalsojusi – un mums ir skaidrs, ka elektroenerģijas cenu sadārdzinājums ir jākompensē, diemžēl mēs nevaram atrast vislabāko mehānismu, kā to darīt. Tā ka ļoti jācer, ka šāds kompromiss varētu tikt panākts, tas dotu iedzīvotājiem lielāku skaidrību attiecībā uz turpmāko spēju segt savas dzīvokļu izmaksas.

Saistībā ar šo jautājumu arī frakcijā VIENOTĪBA ir bijušas atkārtotas diskusijas par veidu, kādā mēs varam mazināt sabiedrības nevienlīdzību un pasargāt mazāk nodrošinātos iedzīvotājus. Es tikai atgādināšu, ka jau šajā gadā, jau šī gada budžetā mums ir paredzēti vairāki soļi, kas mazinās sabiedrības nevienlīdzību. Ir pacelts neapliekamais minimums (šobrīd – 75 eiro), ir arī pacelts atvieglojums par apgādībā esošām personām, un mēs esam vienojušies arī par minimālās algas pacelšanu līdz 320 eiro. Tomēr, skatoties situāciju kopumā, mēs redzam, ka šie soļi samērā maz dod tieši cilvēkiem, kuri saņem darba algu minimālās algas līmenī vai nedaudz augstāku. Un tādēļ ir patiešām nepieciešams domāt, kā atbalstīt tieši šo iedzīvotāju grupu.

Kā mēs zinām, šobrīd mums ir apmēram viena trešdaļa iedzīvotāju, kuri saņem darba algu, kas ir minimālās algas līmenī. Tādēļ frakcijā VIENOTĪBA vakar mēs vienojāmies šodien neatbalstīt „Saskaņas Centra” deputātu iesniegto priekšlikumu, ka būtu jāpalielina tā sauktie attaisnotie izdevumi, kas šobrīd par izglītību un medicīnas pakalpojumiem ir 150 latu apmērā, līdz minimālās algas apmēram, tātad 320 eiro. Mēs šo normu neatbalstījām, jo, analizējot datus, ir redzams, ka ļoti... samērā mazs ir to iedzīvotāju īpatsvars, kuri izglītības un medicīnas izdevumos... kuri izmanto jau esošos atļautos, attaisnotos izdevumus un ka būtu tikai nedaudzas ģimenes, varbūt tādas ļoti turīgas ģimenes, kas varētu atļauties, piemēram, sava bērna maksas izglītībai vai savas veselības apdrošināšanas iegādei iztērēt summas, kas būtu minimālās algas līmenī. Mēs vienojāmies tātad šo iniciatīvu neatbalstīt, jo tā ir pēc būtības uzskatāma par regresīvu iniciatīvu, kas tikai dod vēl papildu atvieglojumus cilvēkiem, kuri jau tāpat ir turīgi. Un esam arī vienojušies par to, ka mums ir jāraugās pēc iespējām turpmāk domāt par nevienlīdzības mazināšanu veidā, kas patiešām jēgpilni atbalsta iedzīvotājus ar maziem ienākumiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Lolitai Čigānei.

Tagad pie mikrofona Reformu partijas frakcijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica. Lūdzu!

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Labdien! Saeimas šodienas sēdē deputāti pieskārās vairākiem interesantiem jautājumiem. Ilgtermiņa ietekme, lielākā ietekme, manā ieskatā, būs likumprojektam „Grozījumi administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kurš šodien pirmajā lasījumā tika skatīts un apstiprināts Saeimā un kurš skar trīs jautājumus.

Pirmkārt, ir paredzēts svītrot no likuma uzdevumu izveidot Latvijā tieši vēlētus apriņķus jeb reģionālā līmeņa pašvaldības. Es domāju, ka ar šo normu arī tiks stiprināts plānošanas reģionu darbs un mēs izvairīsimies no vēl viena lieka administratīvā līmeņa Latvijā, tādā veidā labāk pārvaldot mūsu teritoriju.

No otras puses, likums ļaus atkal pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties tad, kad tās to gribēs, un veidā, kādā tās gribēs. Būs noteikta tātad skaidra kārtība, lai to varētu izdarīt. Likums gan paredz arī trešo daļu, uzdodot Ministru kabinetam izstrādāt un noteikt atkal jaunu novadu karti, un savukārt gan es pati, gan Reformu partijas frakcija kopumā iestājas pret šo punktu, jo uzskata, ka tas nav nepieciešams. Nav nepieciešams šobrīd Latvijā nodarboties atkal ar jaunas novadu kartes zīmēšanu: mums ir daudz svarīgāki uzdevumi, daudz steidzamākas prioritātes tā vietā, lai atkal tērētu daudz laika un tracinātu gan iedzīvotājus, gan pašvaldības, mēģinot sazīmēt kādas novadu kartes. Šobrīd var turpināt strādāt esošās pašvaldības un brīžos, kad būs nepieciešams, pašas vienoties par apvienošanos.

Un, ja jau mēs runājam par steidzamākajiem darbiem, tad, es domāju, šīsnedēļas prioritāte Nr.1 ir jautājums par elektrības pabalsta administrēšanu. Visa mūsu uzmanība ir veltīta šim jautājumam. Un šībrīža situācija, kad nepiedodami ilgi kavējas noteikumu apstiprināšana, nav vēl zināma skaidra sistēma, patiešām ir nepieņemama. Reformu partijas frakcija galveno uzsvaru liek uz to, ka vissvarīgākais ir nodrošināt, lai no 1.aprīļa mazturīgie un trūcīgie elektroenerģijas patērētāji varētu saņemt atbalstu elektrības rēķinu apmaksai.

Šobrīd, mēnesi pirms gaidāmās elektroenerģijas cenu palielināšanās, diemžēl nav skaidri zināma un Ministru kabinetā apstiprināta palīdzības sniegšanas kārtība, lai gan, jau izstrādājot un pieņemot 2014.gada valsts budžetu, likumdevējs – jeb Saeima – bija devis ļoti konkrētus uzstādījumus jeb uzdevumus Ministru kabinetam šī pienākuma savlaicīgai veikšanai un bija jau un ir likumos ierakstīts veids, kā sniegt šo palīdzību.

Tādēļ es esmu neizpratnē par Labklājības ministrijas kavēšanos ar atbalsta mehānisma izstrādāšanu un ieviešanu mazturīgajiem un trūcīgajiem elektroenerģijas lietotājiem, jo tas ir tieši Labklājības ministrijas darbs – izstrādāt šādus noteikumus, kā piešķirt atbalstu mazturīgiem elektroenerģijas patērētājiem.

Šeit pieminēšu dažus aspektus.

Pirmkārt, likuma „Par 2014.gada valsts budžetu” 56.pantā ir paredzēti konkrēti līdzekļi tieši mērķdotācijām pašvaldībām dzīvokļa pabalstu līdzfinansējumam. Un likumā ir uzsvērts, ka šī nauda var tikt izmantota tikai šīs programmas mērķiem. Kopš budžeta likuma pieņemšanas ir bijusi skaidri definēta palīdzības sniegšanas forma – caur pašvaldību sociālajiem dienestiem tiek izsniegti dzīvokļa pabalsti trūcīgām un mazturīgām ģimenēm. Ministru prezidents pēc budžeta pieņemšanas 2013.gada 13.decembrī uzdeva Labklājības ministrijai izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par šo pabalstu piešķiršanu. Un vēl vairāk! Budžetā ir paredzēts finansējums pat divu jaunu štata vietu izveidei Labklājības ministrijā šī uzdevuma veikšanai un sistēmas administrēšanai. Tas nav izdarīts.

Šobrīd man ir arī grūti saprotama Latvijas Pašvaldību savienības nostāja, arī pašvaldībām atsakoties iesaistīties šī palīdzības veida sniegšanā. Sociālās palīdzības nodrošināšana taču ir viena no pašvaldību pamatfunkcijām, un palīdzība elektrības rēķinu nomaksā ir patiešām sociālās palīdzības forma trūcīgākajām ģimenēm!

Sociālās palīdzības funkcijas jeb pienākuma uzdošana elektrības tirgotājiem – tā nudien ir ļoti ekstravaganta un unikāla pieeja, kas var kopumā dārgi izmaksāt visiem elektroenerģijas patērētājiem. Jo, ja šis atbalsta mehānisms būs nevis caur pašvaldību sociālajiem dienestiem, bet gan caur elektrības rēķiniem, tad tas, pirmkārt, prasa grozīt valsts budžeta likumu; tas var apdraudēt to, ka palīdzība būs pieejama no 1.aprīļa. Tas ir ilgs un riskants ceļš. Un jāatceras, ka arī šīs koalīcijas izveides pamatā ir vienošanās negrozīt 2014.gada budžeta likumu.

Otrkārt, ieviest atbalsta sistēmu caur tirgotājiem ir sarežģīti un dārgi, jo tas nozīmē, ka, piemēram, „Sadales tīkla” norēķinu sistēmā ir jāievieš jauni moduļi, ar kuru palīdzību piemēros atlaides vairāk nekā 180 tūkstošiem maznodrošināto personu, kuru skaits un statuss ik mēnesi mainās. Un tas izmaksu ziņā ir dārgāk un sarežģītāk, un ieviešana prasa daudz ilgāku laiku nekā šis veids – sniegt atbalstu caur pašvaldību pārziņā esošo dzīvokļa pabalstu sistēmu.

Elektroenerģijas lietotāju atbalsta sniegšana caur dzīvokļa pabalstu sistēmu būtu gan vieglāk saprotama un saņemama mazturīgām ģimenēm, gan arī lētāk un vienkāršāk administrējama, jo šīs trūcīgās un mazturīgās personas jau regulāri sadarbojas ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, lai saņemtu vai pagarinātu trūcīgas vai mazturīgas ģimenes statusu, kā arī jebkurā gadījumā iesniedz nepieciešamos dokumentus dzīvokļa pabalsta saņemšanai.

Es esmu strādājusi pašvaldības sociālajā dienestā kā sociālā darbiniece un nudien varu apliecināt, ka papildus iekļaut atbalsta summu par elektrību dzīvokļa pabalstā ir daudz ātrāk un vieglāk nekā iegūt un īpaši apkopot, ļoti precīzi apkopot, datus par trūcīgas vai maznodrošinātas personas elektrības līguma niansēm un tos ik mēnesi sūtīt daudziem elektrības tirgotājiem. Un pašvaldības jau tagad ir paziņojušas, ka šāda informācijas apkopošana un sūtīšana prom prasītu miljonu vērtus pielāgojumus to informācijas tehnoloģiju sistēmām. Savukārt palīdzības sniegšana caur dzīvokļa pabalsta sistēmu neprasītu šādus papildu pielāgojumus un būtu viegla un ērta gan palīdzības sniedzējiem, gan tās saņēmējiem.

Un, visbeidzot, dalīšanās ar personas datiem (kas ir trūcīgas un kas – maznodrošinātas ģimenes), manuprāt, ir ļoti riskanta pieeja. Arī Labklājības ministrija šonedēļ ir paziņojusi, ka tie ir sensitīvi dati, ko nav tiesību apstrādāt Labklājības ministrijai. Tad vēl jo vairāk izraisa izbrīnu tas, ka tiek piedāvāts, ka tos apstrādās privātie uzņēmēji un ka tiem būs šādas tiesības.

Protams, secinājumus par Ministru kabineta neveiksmi šī jautājuma risināšanā mēs izdarīsim jau mazliet vēlāk, bet šobrīd nekavējoties ir jānodrošina palīdzības sniegšanas mehānisma izveide. Es ceru, ka pašvaldības tomēr piekritīs to veikt šādā veidā – caur dzīvokļa pabalstu. Bet, ja ne, tad svarīgākais ir, lai ar 1.aprīli šāda palīdzība mūsu iedzīvotājiem būtu pieejama – pat tad, ja tā ir uz saprāta un loģikas, un „Sadales tīkla” darba rēķina. Un, vēlākais, nākamajā otrdienā visiem attiecīgajiem lēmumiem Ministru kabinetā ir jātiek pieņemtiem, un visiem ir jābūt skaidri saprotamam, kā saņemt vajadzīgo palīdzību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kaut arī Nacionālā apvienība šodien Saeimas sēdē noraidīja „Saskaņas Centra” iesniegtos priekšlikumus par grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kuri paredzēja attaisnoto izdevumu limita palielināšanu, tomēr mums ir atšķirīgs viedoklis salīdzinājumā ar mūsu koalīcijas partneri – frakciju VIENOTĪBA – šajā jautājumā, tāpēc mēs balsojumā atturējāmies un esam iecerējuši tuvākajā laikā to pārrunāt Sadarbības padomē. Divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tāpēc, ka jau 2012.gadā, pieņemot 2013.gada budžetu, bija priekšlikumi tieši no koalīcijas partneriem, proti, no Nacionālās apvienības un no neatkarīgo deputātu grupas: ja arī sākumā nepalielināt šos attaisnotos izdevumus, kas gadā ir 215 eiro, tad vismaz paredzēt vēl papildu nosacījumus, kas attiektos uz attaisnotajiem izdevumiem, tātad – ar nodokli neapliekamām lietām. Konkrēti – arī ārpusskolas nodarbības... vai pirmsskolas izglītības iestādes, ja pašvaldība nenodrošina ar bērnudārzu savā teritorijā... Toreiz tika teikts, ka ir paredzēts 2014.gadā palielināt šos attaisnotos izdevumus dubulti un ka tad arī paplašināsim šo loku. Diemžēl šajā budžetā tas tā arī neparādījās, kaut arī, protams, mums izdevās panākt vērā ņemamus uzlabojumus attiecībā uz summas palielinājumu par personām, kurām ir apgādībā esoši bērni.

Tomēr – kur ir šī viedokļa atšķirība ar VIENOTĪBU principā? Ir patīkami dzirdēt, ka VIENOTĪBA pārstāvji runā par regresivitāti, kas tādējādi tiktu nodrošināta, ja palielinātu šo summu, tomēr ir visai dīvaina šī argumentācija, ka it kā tas atbalstīšot turīgos. Nu, skatāmies, kas notiek ar ģimeni, kurā ir 3 bērni un uz abiem vecākiem... piemēram, kopējā alga ir 1000 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka atvieglojumi par apgādībā esošu personu un neapliekamais minimums kopā viņiem būs 645 lati... es atvainojos, eiro un no 355 eiro būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nu, vai tā ir turīga ģimene, ja 200 eiro ir uz vienu ģimenes locekli ienākumi šajā ģimenē? Diez vai tā mēs varētu uzskatīt. Bet es ceru, ka VIENOTĪBAS pārstāvji būs konsekventi savā attieksmē pret regresivitātes neiespējamību kaut vai tanī jautājumā, ka šobrīd, ar 1.janvāri, ir mainīti nosacījumi sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanā. Virs summas, kas ir 3800 eiro mēnesī... personas, kurām ienākumi ir lielāki par šo summu, nemaksā, neveic šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tādējādi mēs vistiešākajā veidā esam noteikuši nodokļu regresivitāti. Tātad tie, kuriem alga ir lielāka par 3800 eiro, šos 34,09 procentus nemaksā. Un kopumā tie ir apmēram 40 miljoni eiro, kas neienāk speciālajā budžetā. Jā, protams, mēs tāpēc nenodrošinām sociālās garantijas par šo summu. Tomēr mūsu iespēja ir noteikt papildlikmi iedzīvotāju ienākuma nodoklim vismaz tanī apjomā, kādu līdz tam maksāja darba devējs, tas ir, 10,5... darba ņēmējs, es atvainojos; 10,5 procentu apmērā tā varētu tikt ieskaitīta kā papildu likme un tādējādi papildināt budžetu vismaz par 12 miljoniem eiro, un uz tā rēķina mēs gan varam attaisnotos izdevumus palielināt par šiem nieka 100 eiro gadā (tas ir, nevis mēnesī, bet vien gadā!). Tas ir samērā neliela summa, bet daudzām ģimenēm tas varētu dot būtisku atspaidu.

Tā ka šis ir viens no jautājumiem, kurus mēs tuvākajā laikā ar saviem koalīcijas partneriem pārrunāsim, un ceram, ka VIENOTĪBA būs konsekventa savā attieksmē par regresivitātes nepieļaujamību nodokļu ziņā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Imantam Parādniekam.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!