Latvijas Republikas 6. Saeimas

ziemas sesijas sestā sēde

1996. gada 8. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sākam darbu. Paziņoju Latvijas Republikas Saeimas 8. februāra sēdi par atklātu.

Likumprojekts "Likums par zemes dzīlēm". Turpinām pagājušajā sēdē pārtraukto darbu. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte, -Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. Deputātus lūdzu paņemt dokumentus nr. 36 un nr. 299.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un deputāti! Šajā aukstajā ziemas dienā mēs tomēr raksimies pa zemes dzīlēm. Tātad izskatīšanai ir dokuments nr. 299, kurā ir apkopoti visi priekšlikumi. Mēs pārtraucām izskatīšanu, beidzot skatīt trešo nodaļu, tāpēc šodien sākam skatīt ceturto nodaļu. 14. pantā - "Galvenās prasības zemes dzīļu aizsardzībā" - nav neviena ierosinājuma.

Sēdes vadītāja. Iebildumu arī nav. Paldies. Turpinām.

A.Seile. 15. panta ceturtajā daļā ir viens redakcionālas dabas ierosinājums - pareizi nosaukt vides aizsardzības reģionālās institūcijas. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Paldies.

A.Seile. 16. pantā neviena ierosinājuma nav.

Sēdes vadītāja. Iebildumu arī nav?

A.Seile. 17. pantā ierosinājumu nav.

Sēdes vadītāja. Iebildumu arī nav?

A.Seile. Sākas piektā nodaļa. 18. pantā neviena papildinājuma nav.

Sēdes vadītāja. Paldies, turpinām.

A.Seile. 19. pantā nav neviena ierosinājuma. Atvainojos, pirmajā daļā nav neviena ierosinājuma, bet ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa ierosinājums likumprojektu papildināt ar jaunu 20. pantu, tātad ieviest jaunu 20. pantu, līdz ar to mainot pantu tālāko numerāciju. Šā panta būtība ir tāda, ka pašreizējais zemes īpašnieks nav atbildīgs par iepriekšējā zemes lietotāja pāridarījumiem zemei. Un tikai redakcionāli labojumi ir izdarīti Tautsaimniecības komisijā, principā šis priekšlikums tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav?

A.Seile. 20. pants - "Zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības informatīvā bāze" (tātad tas ir vecais 20. pants, mēs nupat nobalsojām par jaunu 20. pantu tur, vidiņā). Šajā pantā bija Aivara Endziņa ierosinājums novērst pretrunu, un viņš iesaka, kādā redakcijā varētu izteikt šo daļu, lai nodrošinātu saudzīgu un taupīgu attieksmi tiem, kas zemes īpašnieka zemē izdara dažādus pētījumus, tātad tie pārsvarā ir ģeoloģijas dienesta darbinieki. Šī pretruna ir novērsta, un komisija ir atbalstījusi Endziņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. 21. pantā nav neviena ierosinājuma.

Sēdes vadītāja. Iebildumu arī nav.

A.Seile. 22. pants - "Nobeiguma noteikumi". Tajā ir noteikta strīdu izskatīšanas kārtība. Nav neviena ierosinājuma.

Sēdes vadītāja. Iebildumu arī nav.

A.Seile. Tālāk seko "Pârejas noteikumi". Pārejas noteikumos ministrs Māris Gailis ierosina pagarināt laiku, kurā būtu jāizstrādā noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu izmantošanas kārtību. Vārdus "lîdz 1996. gada 1. martam" ierosina aizstāt ar vārdiem "sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās". Ierosinājums ir loģisks, tāpēc ka 1. marts ir tepat pie durvīm un diez vai Ministru kabinets pusmēneša laikā paspēs izstrādāt kaut kādus noteikumus. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seile. Tālāk ir pirmais pielikums. Pirmajā pielikumā ir ļoti īss valsts nozīmes derīgo izrakteņu saraksts. Šajā pielikumā ir paredzēti tikai divi galvenie jeb valsts nozīmes derīgie izrakteņi, kuri neturas viena zemes īpašnieka zemes īpašuma robežās un kuriem tādēļ ir valstiska nozīme. Tie ir pazemes ūdeņi un nafta. Tā kā šis saraksts ir tik ļoti īss, komisija bija paredzējusi šo izrakteņu sarakstu pārvietot uz 1. pantu "Likumā lietotie termini", bet, tā kā šis priekšlikums saistās ar nākamo un Endziņa kungs ir pieprasījis papildināt šo likumprojektu vēl ar otro pielikumu - bieži sastopamo derīgo izrakteņu sarakstu, kuru noteiktu kā šā likuma pielikumu (un mēs jau par to esam nobalsojuši pirmajā lasījumā), acīmredzot mums jāatstāj abi šie pielikumi - pirmais pielikums un otrais pielikums -, par ko mēs jau esam nobalsojuši pagājušajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Seiles kundze, bet te ir rakstīts, ka ir nolemts Endziņa kunga priekšlikumu par otro pielikumu neatbalstīt.

A.Seile. Jā, tā ir lēmusi komisija, bet komisija nezināja, ka Saeima lems citādi. Pagājušajā sēdē Saeima atbalstīja Endziņa kunga priekšlikumu šo bieži sastopamo derīgo izrakteņu sarakstu pievienot kā pielikumu šim likumam.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es šinī gadījumā runāšu nevis par savu priekšlikumu, jo par to jau Saeima nobalsoja pagājušajā sēdē, bet par pirmo pielikumu, uz kuru attiecas Gaiļa kunga priekšlikums svītrot vārdus "kas dziļāki par 20 metriem". Komisija šeit ir atzīmējusi, ka iesaka atbalstīt šo priekšlikumu un ka, gatavojot trešo lasījumu, pirmais pielikums tiks iestrādāts 1. pantā "Likumā lietotie termini". Bet, ja šie vārdi "kas dziļāki par 20 metriem" tiek izsvītroti, tādā gadījumā katra mazākā peļķīte, kas atrodas zemes virsū, jau būs valsts nozīmes derīgais izraktenis. Tā ka es domāju, ka acīmredzot komisijai arī vajag šo formulējumu neatbalstīt. Kā jūs to formulēsiet tālāk, tā ir jūsu komisijas darīšana, bet katrā ziņā šo Gaiļa kunga priekšlikumu, tādu, kāds tas šeit ir formulēts, atbalstīt nevar.

Sēdes vadītāja. Tā... vairāk izteikties neviens nevēlas? Lūdzu!

A.Seile. Cienījamie deputāti, es ļoti lūdzu pievērst uzmanību... Es mēģināšu paskaidrot to, par ko mēs runājām Tautsaimniecības komisijas sēdē, apspriežot šo priekšlikumu. Redziet, virs 20 metriem atrodas ne tikai gruntsūdeņi, kas varbūt tiešām nav pārāk plaši izplatīti, bet 20 metru dziļumā no zemes virsmas atrodas arī pamatiežu ūdeņi. Tie ir artēziskie ūdeņi ar lielu izplatības areālu, un tādēļ mums ir 11. pantā paredzēti izņēmumi, ka īpašnieks savas zemes robežās drīkst izmantot visus derīgos izrakteņus (to skaitā ūdeni) līdz 20 metru dziļumam un rakt būves līdz 5 metru dziļumam, ierīkot pagrabus un nekādas... ne licences, ne maksas par to nav vajadzīgas. Tas pat ne ar ko nav jāsaskaņo. Bet lieta ir tāda, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pienākumi nosaka, ka tai ir jārealizē arī uzraudzība pār pazemes ūdeņu izmantošanu un arī pār šo gruntsūdeņu izmantošanu. Ārkārtīgi daudzos gadījumos ir konstatēts, piemēram, ka neveiksmīgi izdarīti urbumi savieno vairākus ūdensnesošos horizontus un rada iespēju piesārņojošām vielām, it sevišķi, ja tas saistīts ar pesticīdiem vai lauksaimniecības mēslojumu... nu tad var piesārņot pazemes ūdeņus. Un tādēļ arī šie ūdeņi, kas ir līdz 20 metriem, tiek uzskatīti par valsts nozīmes derīgajiem izrakteņiem, lai ģeoloģijas dienestam būtu uzskaitē visi urbumi, lai tas zinātu, kas kur notiek, un tādēļ būtu jāatbalsta šis priekšlikums par svītrojumu, tātad visi ūdeņi ir valsts nozīmes derīgie izrakteņi. Bet īpašnieks savā teritorijā drīkst rīkoties 11. panta noteiktajā kārtībā ar tiem ūdeņiem, kas nepārsniedz 20 metru dziļumu.

Sēdes vadītāja. Ja vairāk debatēs pieteikušos nav... Endziņa kungs, jūs prasāt balsot? Nē... Tātad, lūdzu, zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Likums par zemes dzīlēm" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu noteikt laiku, līdz kuram var iesniegt priekšlikumus!

A.Seile. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija lūdz noteikt 17. februāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Tātad 17. februāris.

Sākam izskatīt darba kārtības otro sadaļu - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Atvainojos deputātiem... mums ir iesniegti labojumi un papildinājumi šodienas darba kārtībai.

Tātad pirmais: "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Lūdzu izslēgt no šā gada 8. februāra sēdes darba kārtības trešās sadaļas 12. punktu, tā kā atsaucu savu kandidatūru ievēlēšanai Eiropas lietu komisisijā. Deputāts Aristids Lambergs." Iebildumu nav? 12. punktu svītrojam no darba kārtības.

Tā... Saeimas Prezidijs ir saņēmis dokumentus par Edvīna Inkēna mandāta apstiprināšanu: dokuments nr. 365A un nr. 365B. Tātad ir ierosinājums iekļaut šo jautājumu pēc darba kārtības 13. jautājuma - lēmuma projekta "Par Kārļa Leiškalna deputāta mandāta apstiprināšanu". Iebildumu nav? Tātad šo jautājumu iekļaujam pēc darba kārtības 13. jautājuma.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu par Ģirta Valda Kristovska ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Ir priekšlikums iekļaut to kā darba kārtības 15. jautājumu - pēc Rudītes Leitenas ievēlēšanas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Iebildumu nav?

Nākamais. Ir saņemts deputāta Ģirta Valda Kristovska iesniegums - lūgums par ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā. Tātad izskatīsim to kā darba kārtības 16. jautājumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī iesniegumu, kurā tiek ierosināts atsaukt deputātu Andreju Krastiņu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un izskatīt to kā darba kārtības 17. jautājumu - pēc Ģirta Kristovska ievēlēšanas komisijās.

Vairāk nekādu priekšlikumu par izmaiņām vai papildinājumiem darba kārtībā šobrīd Prezidijam nav.

Tā... Par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vidiņa, Jurdža, Rāznas, Nagļa un Kalnbērza iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Es negribētu runāt par šā likumprojekta būtību, tātad par saturu, bet gribētu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka šodienas darba kārtībā 25. punkts ir "Grozījums Saeimas kārtības rullī", šis likumprojekts tiks izskatīts pirmajā lasījumā, un nav saprotams, kādēļ kolēģi deputāti nav iesnieguši priekšlikumus par šiem grozījumiem šā likumprojekta otrajam lasījumam un šādā veidā risinājuši šo jautājumu, tas būtu daudz racionālāk.

Līdzīga situācija ir ar darba kārtības 5. punktu - likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes komisijām"", tāpat ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Arī šie likumprojekti, grozījumi šajos likumos, ir ietverti šodienas darba kārtībā. Tātad es gribu, godātie kolēģi, šo formālo apstākļu dēļ ierosināt balsot pret likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodošanu komisijām, kā arī pret likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes komisijām"" un likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts civildienestu"" nodošanu komisijām un ieteikt attiecīgajiem deputātiem un komisijām, kuras izstrādājušas šos likumprojektus, iesniegt priekšlikumus par attiecīgajiem likumprojektiem otrajam un trešajam lasījumam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Atvainojos! Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribu tomēr arī mazliet pēc būtības pieskarties šim ierosinātajam grozījumam Kārtības rullī. Es nerunāšu par to, ka tas ir neprecīzs un tiek piedāvāts izteikt Kārtības ruļļa 5.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, bet šajā daļā ir divi teikumi, un otrais teikums, kas tieši pasaka to, kā būtu jārīkojas Prezidijam, ir aizmirsts, un, ja tas tiek izmests ārā, tad šeit uzreiz tiek radīta jauna neatrisināma problēma. Tā ir viena lieta. Bet es gribu galvenokārt vērst cienījamās Saeimas uzmanību uz to, ka šāds priekšlikums, manuprāt, ir pretrunā ar Satversmi, ar Satversmes 63.pantu. Kāpēc? Kārtības rullī ir pateikts, ka deputātam ir tiesības nolikt mandātu. Būtībā neviens nevar to atsaukt, un šādu pienākumu uzlikt ministram mēs nevaram. Es saprotu, un es arī piekrītu tam, ka principā deputātam, kurš ieņem ministra posteni, ir jāatsakās no deputāta mandāta, bet tā tomēr ir viņa brīva griba, jo Satversmes 63. pants saka, ka ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi... tātad Satversme pieļauj šādu iespēju. Ja mēs tagad Kārtības rullī pateiksim, ka nevar, tad tā, manuprāt, jau būs pretruna ar Satversmi. Es lūgtu to apsvērt un, vadoties arī no šādiem apsvērumiem, šo grozījumu noraidīt. Aicinu iesniedzējus pārdomāt šo savu priekšlikumu un tik tiešām rīkoties tā, kā ierosina Lagzdiņa kungs, iesniegt savus priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 31, atturas - 16. Nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā"- organizētās noziedzības apkarošanas pastiprināšanai. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Ojāra Grinberga, Saulīša, Edmunda Grīnberga un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Šos labojumus mums lūdza iesniegt tiesībsargājošo instanču darbinieki, sūdzēdamies, ka ir ļoti grūti strādāt, ja mūsu krimināllikumdošana nav sakārtota un nevar sagaidīt, kāds mums būs jaunais Kriminālkodekss.

Tātad pirmais ir Kriminālkodeksa 41.1. pants: "Personas, kas sniegusi palīdzību tiesībaizsardzības institūcijām, atbrīvošana no kriminālatbildības". 47.3. pants: "Atbrīvošana no soda par nodarījumiem, kas radušies, apkarojot sevišķi bīstamus noziegumus".

72.2. pants: "Organizētas noziedzīgas grupas darbība" Pašreizējā Kriminālkodeksā tā tiek definēta neprecīzi.

Pielikums ir paredzēts Kriminālkodeksa 99. pantam, jo šā panta 10 punktos ir uzskaitīti slepkavību pastiprinoši apstākļi, bet nav minēta slepkavība pēc pasūtījuma. Uzskatot, ka slepkavība pēc pasūtījuma mūsdienās ir izplatīta un bīstama, arī to vajag ietvert pie bīstamiem noziegumiem.

Mēs esam gaidās uz jauno Kriminālkodeksu, bet tas top lēni. Tautā gan saka: "Kas lēni nāk, tas labi nāk," - bet, kā mēs pieredzējām, skatot Izglītības likumu, kas bija tapis veselus trīs gadus, dažkārt ir izņēmumi arī šim likumam un nekas labs neiznāk arī pēc ilgas gaidīšanas. Tāpēc es domāju, ka šie labojumi ir jāizdara. Jo vēl ir tāda lieta, ka "Latvijas ceļš" ir iesniedzis...tas līdz mums jau ir nonācis... droši vien nākamajās sēdēs izskatāmie likumu papildinājumi būs - labojumi gan Kriminālkodeksā, gan Kriminālprocesa kodeksā, gan arī Operatīvās darbības likumā. Lai cik tas savādi, mēs neesam ar "Latvijas ceļu" saskaņojuši savu darbību, bet šie visi likumprojekti ir vienā lielā kompleksā, lai uzlabotu cīņu pret organizēto noziedzību, vispār cīņu pret noziedzību Latvijā. Es domāju, ka tas ļoti labi te iederētos, tāpēc lūdzu Saeimu balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Visu cieņu Mauliņa kungam un kustībai "Latvijai" par to, ka viņi grib dot savu devumu un cīnīties pret organizēto noziedzību! Bet, kā jau Mauliņa kungs pašās beigās teica, "Latvijas ceļa" deputāti un Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāti jau pirms divām nedēļām Saeimai ir iesnieguši analoģiskus likumprojektus, un nākamo otrdien tie tiks izskatīti Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kura ir izraudzīta par atbildīgo komisiju. Otra komisija ir Juridiskā komisija. Ja kustībai "Latvijai" būs kādi papildinājumi vai ierosinājumi pēc pirmā lasījuma, kad mēs izskatīsim šos likumprojektus, tad, es domāju, abas šīs komisijas labprāt pieņemtu attiecīgos priekšlikumus un ņemtu tos vērā.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, man ir priekšlikums noraidīt šos iesniegtos likumprojektus un noraidīt šo likumprojektu nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP).

Cienītie kolēģi! Mēs jau vakar Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka laba ideja, ja viņa ir tikai laba ideja... faktiski mēs varam par viņu skaisti parunāt, bet nekāda praktiska jēga no tā nesanāk. Mēs vakar izskatījām komisijā arī dažus līdzīga satura priekšlikumus, kuri nāk no Zīgerista partijas pārstāvjiem, un mēs arī konstatējām, ka tur ir pateikts: ir jācīnās, tas viss ir slikti, kas notiek, bet tad, kad nonāk līdz tam vārdiskajam skaidrojumam, tad tomēr iznāk, ka dokuments ir diezgan nesagatavots. Tāpēc nav nekādas jēgas līdzīgu dokumentu atkal no jauna iesniegt mūsu komisijā, jo daudz vieglāk ir izskatīt jau iesniegtos, bet pēc tam, uz otro lasījumu apvienojot, varbūt mēs arī kaut ko no tā labu varam dabūt ārā. Līdz ar to es arī pilnīgi piekrītu, ka šāds dokuments, ja to no jauna atkal par līdzīgu tēmu iesniedz izskatīšanai komisijā, faktiski tikai dublē to darbu, kas jau ir iesākts. Tā ka es lūdzu šā dokumenta autorus tomēr padomāt un uz otro lasījumu sagatavot varbūt pat nedaudz citu šo dokumentu, jo to galu galā var palabot, un tad otrajā lasījumā būtu lielāka jēga to izskatīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi - 5 minūtes.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Man ir jāizsaka nožēla, ka divi iepriekšējie kungi, kas runāja par šo tēmu, nav izlasījuši vai nu mūsu iesniegto likumprojektu, vai arī "Latvijas ceļa" iesniegto likumprojektu. Šie likumprojekti absolūti nedublējas, un tur nekas viens otram neiet virsū. Un, ja viņi nav izlasījuši, tad grūti jau laikam būs spriest par to tekstu. Acīmredzot Dobelis, būdams labs speciālists jurisprudencē, zina, kādam ir jābūt kriminālpanta teksta izvietojumam, taču viņš aizmirsis ir vienīgi to, kaut arī viņam ir spožas zināšanas šajā jautājumā, ka Kriminālkodeksa tekstiem ir jābūt līdzīgiem ar blakusesošo pantu tekstiem formas ziņā. Šo formu mēs esam ievērojuši, tāpēc šos iebildumus vienkārši es nesaprotu.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es negribu iedziļināties un analizēt pēc būtības to likumprojektu, kurš jau ir iesniegts un pie kura strādā jau divas komisijas, un arī šo priekšlikumu, bet Lagzdiņa kungs jau pašā sākumā teica, ka mums darba kārtībā jau ir grozījums Kriminālkodeksā. Es negribu piekrist Mauliņa kungam, kurš saka, ka neesam lasījuši ne vienu, ne otru. Man tie stāv šeit abi divi kopā. Arī tas viens priekšlikums. Ir skaidrs, ka te vārds vārdā nesakrīt, bet pati pieeja, ko ierosināja "Latvijas ceļa" deputātu grupa un Demokrātiskās partijas Saimnieks deputātu grupa par Kriminālkodeksa 36.pantu, un tas, ko jūs šeit rosināt par 41.1 pantu, būtībā ir viena un tā pati, tikai izteikta ar dažādiem vārdiem. Tāpēc es tomēr aicinu cienījamo Saeimu, ja jau mums likumprojekts ir nodots un ja grozījums Kriminālkodeksā ir paredzēts, pie kura Saeima strādā... tagad būs pirmais lasījums, bet uz otro lasījumu visi deputāti savas ierosmes var iesniegt kā priekšlikumus, nevis kā atsevišķus likumprojektus. Citādi iznāk tā, ka mums vienā un tajā pašā likumā ir desmit grozījumu - katru dienu savs. Es domāju, ka tas nebūtu pareizi. Labāk tomēr ir, ka tas ir viens kompakts, un tad, man liekas, arī juristiem praktiķiem būs vieglāk strādāt, - nevis ar 10 atsevišķiem grozījumiem, bet ar vienu kompleksu grozījumu. Es aicinu cienījamos deputātus no frakcijas "Latvijai" rīkoties tā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Atvainojos! Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs skatāmies un redzam brīnumainu lietu... Tie īstie mūsu kolēģi, kas parasti ir tādi policejiski un tik ļoti satraucas par korupciju, par mafiju, kuriem ir tādi dvēseliski vārdi, kuri cer kā vecas sieviņas Centrāltirgū, šodien pēkšņi izrādās... Es tā uzmanīgi te lasu: "Organizētās noziedzības apkarošanas pastiprināšana". Un tagad viņi atkal ir kļuvuši balti miera eņģeļi. Gribas uzdot jautājumu: kāpēc ir tāda īpatnēja situācija? Varbūt vajadzētu runāt tiešāk, konkrētāk? No kā tad baidās šie kungi? Lai aiziet šis likumprojekts uz Juridisko komisiju, varbūt patiešām tur ir arī kāds vērtīgs domas grauds, kad notiks apspriešana! Un te atkal ir otrs jautājums: kāpēc tā mainās šīs pozīcijas? Nekur jau nav teikts, ka Juridiskā komisija pēc tam atbalstīs šo likumprojektu, bet tīri civilizēti un normāli vajadzētu laist viņu uz analīzi Juridiskajā komisijā, tā būtu pilnīgi normāla darbība un parādība. Un varbūt vajadzētu arī par šo jautājumu tā nopietnāk padomāt, jo nereti, cik es skatos, tie kolēģi, kuriem, kā es jau teicu, šie vārdi ir mutē kā medusmaize, paši bieži vien uzstājas pret šā jautājuma risināšanu. Paldies. Es atbalstītu viņu tomēr nosūtīt uz komisiju.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Otro reizi - 5 minūtes.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es runāšu mazāk kā 5 minūtes. Es tomēr lūgtu vienreiz, skaidri un gaiši, neizmantot radio un nerunāt vienkārši aplamības, jo ne Ādamsona kunga, ne arī mans viedoklis nav vērsties pret šāda tipa dokumentu izskatīšanu. Es varbūt atkārtošu vēlreiz, lai varētu labāk viens otrs dzirdēt. Mēs atkārtojam to, ka līdzīgs dokuments, viņa projekts, tika iesniegts jau pirms divām nedēļām un ka šis temats tiks apskatīts komisijā. Un, ja šis dokuments, ko mēs šodien taisāmies nosūtīt vai nenosūtīt... Ja viņš vēlas kaut kādā veidā sekmēt šo procesu, tad neviens netraucē to iesniegt otrajā lasījumā. Lūdzu! Es tomēr domāju, ka arī šāda veida izteikumi vienkārši ir... piedošanu, es teiktu - bezkaunība, jo tiek sagrozīti mūsu vārdi, tiek apzināti pasniegta nepatiesība. Tie ir klaji negodīgi meli, un tādā veidā šeit uzstāties nevajadzētu.

Ja mēs runājam par principu, tad, es domāju, katram ir skaidrs, ka ikviens deputāts šeit ir par organizētās noziedzības apkarošanu, bet runa ir par to, lai to izdarītu efektīvāk, tāpēc runāt kaut ko tādu, ka te ir kaut kādi medusvārdi vai kas cits... Es nezinu, cienītā priekšsēdētāja, es te no jums dažreiz saņemu šādus tādus aizrādījumus, bet kā jūs komentētu šādi te pasniegtus vārdus vispār, ka cilvēks vienkārši uzkāpj tribīnē un faktiski neko nepasaka, izņemot tikai to, ka tie divi, redzat, ir tādi un šitādi? Nu nevajadzētu tā! Ja mēs runājam par lietas būtību, tad mūsu uzdevums ir pēc iespējas ātrāk sakārtot Kriminālkodeksu. Es domāju, ka tas ir pamatuzdevums - Kriminālkodeksa sakārtošana, nevis atsevišķu dokumentu ražošana, lai uzliktu kārtējo "ielāpu". Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Dobeļa kungam par norādījumu, bet diemžēl Kārtības rullis neparedz, ka priekšsēdētāja varētu komentēt kāda deputāta uzstāšanos. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" - organizētās noziedzības apkarošanas pastiprināšanai - nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 18, atturas - 22. Nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīga, Straumes, Jirgena, Zīles un Pētersona iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Cienījamie deputāti! Iebildes pret šo gan nebija, taču es mēģināšu mazliet parunāt par būtību un par koncepciju, kāpēc nepieciešami šādi grozījumi šajā likumā par Zemessardzi un kādi papildinājumi ir radušies.

Var jau sacīt, ka atsevišķi Zemessardzes likumā varētu arī neizdarīt šādus papildinājumus, bet, ņemot vērā reālo situāciju, kāda pašlaik ir Latvijā, to, ka Zemessardzei bieži, pat pārāk bieži, ir policijas funkcijas, bet Zemessardzes budžets ir "apgriezts", pretēji iepriekšējo divu gadu budžetam, par 600 000, kā arī ņemot vērā Zemessardzes tehnisko nenodrošinājumu un tās brīvprātības principu, to, ka viņi ļoti aktīvi veic policijas funkcijas, mēs iesniedzām šos papildinājumus likumā par Zemessardzi. Varētu jau sacīt: kāpēc tad atsevišķām spēka struktūrām katrai ir savs likums un katrreiz ir kaut kādi grozījumi? Piemēram, Policijas likumā pagājušajā gadā arī ir līdzīgi grozījumi ielikti. Līdzīgi grozījumi ir arī likumā "Latvijas Republikas valsts robežas likums", tas ir par robežsargiem, par viņu spēku finansēšanu. Redzat, policisti jau saņem algu ikdienā, arī robežsargi saņem ikdienā, un šie labojumi tika apstiprināti Saeimā. Bez tam viņi vēl papildus saņem par aizturēto vai konfiscēto kontrabandas preci. Taču, kā jau es sacīju, zemessargiem nav šī atalgojuma ikdienā, bet viņi darbojas uz brīvprātības principiem, un tad nu mēs uzskatījām, ka tas nav taisnīgi. Iepriekšējos gados starp Iekšlietu ministriju un Zemessardzi bija panākta vienošanās par šo, teiksim, konfiscēto preču realizāciju un iegūtās naudas sadali, bet vienīgā problēma bija tā, ka tas mehānisms nedarbojās. Un mūsu pienākums būtu šo mehānismu uzlabot, sekot tam, lai tiešām nauda par šo realizēto kontrabandas preci tiktu atdota tiem, kuri to ir aizturējuši, aprakstījuši vai konfiscējuši. Un šajā sakarā es gribēju tikai vērst jūsu, deputātu, uzmanību uz to, ko tad Zemessardze galu galā ir paveikusi, teiksim, pagājušajā gadā. Ņemot vērā Valdības deklarāciju, Ministru kabineta pasludinātās prioritātes, es gribētu pievērst jūsu uzmanību 1995.gadam, ko tad ir paveikuši zemessargi. Kontrabandas preces kopā ar robežsargiem, ar muitu, ar Valsts ieņēmumu dienestu un Iekšlietu ministriju ir aizturētas 2 miljonu latu vērtībā. Pēc iedzīvotāju lūgumiem zemessargi ir izbraukuši 7440 reižu, ir aizturētas 5837 personas, no tām 104 policijas meklēšanā esošās personas. Ir konfiscēti 76 šaujamieroči, padarīti nekaitīgi un iznīcināti 3029 sprādzienbīstami priekšmeti, aizturēti un nodoti policijas iestādēm ir 890 transportlīdzekļi, no kuriem 32 ir bijuši meklēšanā. Tātad, redziet, Zemessardze strādājusi, bet par to viņa ir saņēmusi tikai pliku paldies. Un es domāju, ka ilgstoši tas tā nevarētu būt. Ņemot vērā vēl to, ka šogad nezin kāda iemesla pēc ir Zemessardzei ir "nogriezts" budžets par 600 000 latu, es uzskatu, ka šie labojumi būtu ļoti nepieciešami, un mēs pasekosim, kā tad tiek realizēta, teiksim, šī nauda, ko iegūst par kontrabandas preci, kā tas bija nesenā pagātnē par konfiscētajām cigaretēm.

Dabiski, varētu rasties jautājums: vai tad to nevarētu kādā "jumta" likumā ielikt? Es nedaudz parunāšu arī par šo problēmu. Es pakonsultējos ar vairākiem augstas klases juristiem, un vienīgais jurists, kas bija pret šādu nostādni, bija Iekšlietu ministrijas jurists. Viņš sacīja, ka katrai spēka struktūrai varētu būt šādi labojumi, šāda procedūra. Tomēr vairākums juristu sacīja, ka varētu būt vienkārši Ministru kabineta noteikumi, un tāpēc es lūdzu Saeimu atbalstīt šos labojumus, papildinājumus un grozījumus likumā par Zemessardzi un atļaut tos nosūtīt uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimai iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu nav. Pieņemts.

Lai nebūtu pārpratumu, lūdzu deputātus, it īpaši tos, kuri runā otrie, debatēs pieteikties rakstiski, jo, kamēr jūs izdomājat un pēc tam paceļat roku, laiks rit uz priekšu. Kārtības rullis prasa rakstiski pieteikties debatēs un es gribu to atgādināt it īpaši tiem, kuri runā otrie, trešie, ceturtie un tā tālāk.

Nākamais ir Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes komisijām"". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu šo jautājumu par nodošanu komisijām neizskatīt, jo darba kārtības 34.punkts paredz, ka pirmajā lasījumā būs likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes komisijām"". Īsumā es gribu paskaidrot, kādēļ šis likumprojekts tika izstrādāts. Juridiskā komisija to iesniedza tādēļ, ka likumprojekta par budžetu pārejas noteikumos bija paredzēts izdarīt grozījumus šajā likumprojektā. Mēs uzskatījām, ka pārejas noteikumos nebūtu korekti šādā veidā izdarīt grozījumus, tādēļ arī izstrādājām šo dokumentu. Un līdzīgā veidā es runāšu arī par nākamo - par civildienestu, lai gan saprotu, ka es tagad par to runāt nevaru, kamēr nav izspriesta šī lieta. Paldies.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es pateicos Juridiskās komisijas priekšsēdētājam par to, ka viņš noņēma šo priekšlikumu, bet, būdama Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja, gribu paskaidrot šī priekšlikuma būtību, lai viņš netiktu atbalstīts tad, kad mēs runāsim par šo likumu "Par zemes komisijām", izskatot viņu pirmajā lasījumā. Lieta ir tāda, kā mēs visi zinām, ka zemes reforma tāpat kā visas reformas rit lēni un grūti, un pagājušā gada nogalē, nupat, tika pieņemts jauns grozījums, ar kuru tika noteikts, ka zemes komisijas ir pēdējā instance, kas pieņem lēmumu. Protams, šo lēmumu var pārsūdzēt, bet neviens lēmums par zemes piešķiršanu vairs netiek skatīts pašvaldību domēs un padomēs. Tātad garais birokrātiskais ceļš tiks saīsināts. Zemes komisijās strādā cilvēki, kuri ir apmācīti, nupat visi štati ir noformēti, kurus pašvaldības ir ievēlējušas, un viņi ar savu parakstu tātad apstiprina šo lēmumu pareizību, kārto lietvedību un strādā vaiga sviedros, varētu teikt tā. Tā ir gandrīz vai vienīgā tāda institūcija no visām reformas institūcijām, kura ir līdz galam noformēta, un Centrālā zemes komisija līdz šim pārskaitīja katram rajonam 80 latu apmērā šo zemes komisiju priekšsēdētāju algu, bet tagad šāds ierosinājums paredz samazināt algu uz pusi, nosakot, ka otru algas pusi - otrus 40 latus - izmaksās pašvaldība. Mums jau bija tāda kārtība pirms gada, bet šie 40 lati netika izmaksāti, un tagad, kad sistēma ir savesta kārtībā, mēs viņu atkal gribam mainīt.

Es runāju tādēļ, ka šodien Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tiks izskatīts priekšlikums, ko darīt, - vai atstāt šo 80 latu algu katram pašvaldību zemes komisijas priekšsēdētājam, kura darba slodze ir nesamērīgi liela, sākot no ierādīšanas dabā līdz lēmuma pieņemšanai. Es gribētu, lai deputāti padomātu, it sevišķi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputāti, un neizdarītu šo grozījumu, kas rada izmaiņas šo zemes komisiju priekšsēdētāju atalgojumā. Jo kas gan būtu tad, ja, piemēram, Saeimā mums izmaksātu pusi algas, 50%, bet otrus 50% vajadzētu ievākt no tām pašvaldībām, kuras mūs ir ievēlējušas. Tad es gribētu gan redzēt, kuram to algu šeit maksātu. Bez tam es gribu pateikt, ka zemes komisijas priekšsēdētājam ir jābūt pilnīgi neatkarīgam, viņam ir jādarbojas saskaņā ar likumu, nevis pēc politiskajiem motīviem vai arī atkarībā no attiecīgās pašvaldības nostādnēm. Viņam ir jābūt tam "vidējam" cilvēkam, kurš uztur spēkā zemes pieprasītāju prasības un aizstāv likuma intereses. Es tātad aicinu noraidīt un šodien, izlemjot par budžetu, balsot par līdzšinējo kārtību zemes komisiju finansēšanā - 80 latu katram zemes komisijas priekšsēdētājam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Tā kā iesniedzēja komisija ir noņēmusi likumprojektu no darba kārtības, mums par noraidīšanu nav jābalso.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts civildienestu"". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumpropjektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā, arī runājot par šo jautājumu, es Juridiskās komisijas vārdā noņemu to. Mēs iesniegsim savus priekšlikumus par jautājumu, kas šodien ir darba kārtības 35.punkts - par likumu "Par Valsts civildienestu" tad, kad viņš būs. Laiks mums iesniegšanai būs starp otro un trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Tātad jautājums no darba kārtības ir noņemts.

Nākamais ir Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"". Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mums šodien ir jāizskata grozījums likumā "Par sociālo palīdzību". Šeit ir teikts, ka trešās nodaļas 17.panta otrā un trešā daļa stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri, un es gribētu kolēģus iepazīstināt, kas tad īsti tiek atlikts uz 1997.gada 1.janvāri.

Tātad trešās nodaļas 17.panta 2.punkts skan šādi: "Bçrna kopšanas pabalsts par bērnu līdz pusotra gada vecumam ir 90% no valstī noteiktās minimālās darba algas. Bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā no pusotra gada līdz trim gadiem ir 70% no valstī noteiktās minimālās darba algas."

3.punkts. Ministru kabinets nosaka ģimenes valsts pabalsta apmēru ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu. Par otro un piekto bērnu ģimenei šis pabalsts tiek izmaksāts pusotrkārtīgā apmērā. Par trešo un ceturto bērnu ģimenei šis pabalsts tiek izmaksāts divkāršā apmērā. Par sesto un nākamajiem bērniem ģimenei šis pabalsts tiek izmaksāts tādā pašā apmērā kā par pirmo bērnu. Tātad šajā grūtajā reformu laikā 5.Saeimā tomēr tika izdarīts šis solis, kopā lemjot pozīcijai un opozīcijai. Mēs izteicām savas tautas gribu un pieņēmām šo likumu, kurā paredzējām šo sociālo "spilventiņu" visneaizsargātākajiem slāņiem mūsu valstī, tas ir, bērniem. Un faktiski, ja šis likums darbojas, tad mēs zinām, ka mamma, vientuļā māte, var ar diviem, trijiem vai vairāk bērniem saskaņā ar šo likumu vismaz maizīti izdzīvošanai saņemt.

Ja mēs pieņemam šo likumprojektu, tad tas nozīmē, ka šī cilvēku kategorija maizīti saņems 1997.gada 1.janvārī. Es domāju, ka tas nav pieņemami, it sevišķi pēc tā, ka mēs visi presē pēdējo mēnešu laikā esam dzirdējuši ļoti nopietnu analīzi, kāda situācija ir izveidojusies Latvijā demogrāfijas jautājumu risinājumā. Es domāju, šeit nav neviena cilvēka, kas par to šaubītos. Mēs esam arī dzirdējuši ļoti kaismīgas, kvēlas, patriotiskas un nacionālas runas no šīs tribīnes, cik svarīga ir Latvijas nākotne, cik svarīgi ir Latvijas bērni, lai vēlāk tos liktu armijā, aizsardzības sistēmā, izglītības sistēmā, visur, kur vien mēs gribam. Tad, lūk, šis ir tas projekts, kad mums ir jāparāda šī labā griba un jāizsaka attieksme pret mūsu nākotni - pret Latvijas bērniem.

Tautas kustības "Latvijai" frakcijas vārdā mēs iesakām noraidīt šī likumprojekta izskatīšanu, lai darbojas jau esošais likumprojekts un lai šie bērni saņem to, ko mēs viņiem 5.Saeimā esam atvēlējuši. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"" nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 20, atturas - 7. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Eiropas Cilvēktiesību komisiju "Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju" un tās 11.papildprotokolu". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Amerika, Staša, Kuprijanovas un Dozorceva iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātā Saeima! Neiebilstot pret nepieciešamību Latvijai ratificēt Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, mēs, mūsu frakcija, tomēr iebilstam pret šī konkrētā likumdošanas priekšlikuma nodošanu komisijām, jo pirmām kārtām, mūsu izpratnē, būtu loģiski, ja ierosinājums - ratificēt šo konvenciju - nāktu no ministrijas un no valdības, jo saskaņā ar valdības lēmumu ārlietu ministrs ir tas, kas parakstījis šo konvenciju.

Otrkārt, šeit ir neprecizitātes. Pirmā neprecizitāte ir jau pašā virsrakstā, un nav skaidrs, ko tad īsti iesniedzēji vēlas ratificēt - vai Eiropas Cilvēktiesību komisiju vai Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Un, mūsuprāt, ja ir šādas neprecizitātes, tad nav uzticības arī šim projektam kopumā, nav pārliecības, ka arī tālāk konvencijas teksts ir autentisks un atbilst tā patiesajam saturam. Tāpēc es vēlreiz ierosinu noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. (No zāles deputāts J.Mauliņš: "Es par nākošo tēmu.") Tad vajag uzrakstīt skaidri savu tēmu, par ko runāsit.

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Arī es aicinātu nenodot šo projektu komisijām, lai izskatītu piedāvāto likumu par ratifikāciju. Un papildus tam, ko teica Jirgena kungs, es gribētu vērst uzmanību uz to, ka valdība ir izveidojusi speciālu darba grupu, kas strādā kopā ar Eiropas padomes ekspertiem, jo šeit ir vajadzīgs ļoti liels sagatavošanās darbs, jo principā šeit tātad ir jāizskata arī iespējamās pretrunas. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Valdībai acīmredzot ir jāizskata un jāierosina arī cienījamajai Saeimai saskaņā ar šīs konvencijas 64.pantu, kurš dod iespēju sniegt kaut kādas atrunas vai nu par atsevišķām normām, vai par atsevišķām situācijām, kas darbojas vai nedarbojas, kam mēs pievienojamies un kam mēs nepievienojamies, un tāpēc, es domāju, acīmredzot, cik es zinu, ir sastādīts īpašs grafiks un darbs pie tā notiek, bet tā vienkārši ņemt un ratificēt... Vai arī - kāpēc ir tikai konvencija un 11.protokols? Tad, kad Latvija tika uzņemta Eiropas padomē, tad Eiropas padomes pieņemtajā rekomendācijā Ministru kabinetam tika norādīts arī uz nepieciešamību ratificēt vairākus citus papildprotokolus, kas būtībā ir skatāmi kompleksi kopā. Un tāpēc es domāju, ka tomēr šeit ir jāstrādā valdībai, ir jāstrādā Ārlietu ministrijai, šai darba grupai, bet mums ir mazliet jāpagaida, kad šis ierosinājums nāks jau daudz izsvērtāks uz Saeimu. Tāpēc arī es aicinātu šo konvenciju tagad nenodot komisijām apspriešanai un tātad arī ratifikācijai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Gandrīz precīzi gadu atpakaļ, Latvijai iestājoties Eiropas padomē, mūsu ārlietu ministrs valsts vārdā parakstīja Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Saskaņā ar šīs konvencijas 66.pantu tā ir pieejama parakstīšanai Eiropas padomes dalībvalstīm, taču, lai konvencija sāktu darboties, tā ir jāratificē. Pagājušā gada laikā mums bija jāizpilda mūsu "mâjasdarbs", tas ir, jāsakārto mūsu nacionālā likumdošana atbilstoši Eiropas cilvēktiesību normām. Diemžēl, kā mēs uzzinājām no tieslietu ministra Rasnača kunga atbildes uz deputātu jautājumu, faktiski nekas šajā jomā gada laikā netika izdarīts, taču tas nekādā gadījumā nevar būt par ieganstu konvencijas ratifikācijas novilcināšanai. Ir labi zināms, ka, ja starptautiskajā konvencijā, kuru Saeima ir ratificējusi, ir paredzēti citādi noteikumi nekā nacionālajā likumdošanā, tad ir piemērojamas starptautiskās konvencijas normas. Tādējādi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un tās 11.papildprotokola ratifikācija vienkārši paātrinās mūsu likumdošanas sakārtošanas procesu un palīdzēs to veikt. Konvencijas 11.papildprotokolā ir paredzēta kārtība, kā izveidojama un kā darbojas Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kas nodrošinātu šīs konvencijas pildīšanu. Tiesas jurisdikcijai ir pakļautas visas lietas, kuras skar konvencijas interpretāciju un pielietošanu. Tiesa var uz zināmiem nosacījumiem saņemt un izskatīt iesniegumus un sūdzības no jebkuras personas, sabiedriskās organizācijas vai personu grupas par konvencijas pārkāpumiem.

Tautas saskaņas partijas frakcija uzskata, ka mums būtu jābūt ieinteresētiem, lai šī procedūra sāktu darboties pēc iespējas ātrāk. Ja sūdzības neapstiprināsies, tad tas atņems "trumpjus" mūsu nelabvēļiem, kuri apsūdz mūs cilvēktiesību pārkāpumos, bet, ja konkrētā sūdzība tiks atzīta par pamatotu, tas jūtami palīdzēs mums noteikt vājās vietas mūsu likumdošanā un ierēdņu darbībā un efektīvāk tās pilnveidot. Es gribu atgādināt, ka Latvijai jau ir savs pārstāvis Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tas ir Egils Levits. Un anekdotiska šķiet situācija, ka mēs piedalāmies sūdzību izskatīšanā pret citām Eiropas padomes dalībvalstīm, bet tajā pašā laikā neatzīstam Eiropas Cilvēktiesību tiesas kompetenci izskatīt sūdzības pret mums, neskatoties uz ļoti nopietnām domstarpībām vairākās jomās gan Saeimā, gan sabiedrības lielākajā daļā. Ir izveidojies taču konsensuss attiecībā uz nepieciešamību integrēties Eiropā. Ir laiks pāriet no deklarācijām uz konkrētu darbību. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ratifikācija nozīmē Latvijas pārliecinošo soli ceļā uz Eiropu, bet ratifikācijas novilcināšana būtu šī procesa nepārprotama bremzēšana. Tāpēc Tautas saskaņas frakcijas deputāti aicina godāto Saeimu atbalstīt likumprojektu par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ratifikāciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Gadu atpakaļ Latvija kļuva par Eiropas padomes locekli un parakstīja Cilvēktiesību konvenciju. Praktiski neviena valsts ātrākā laikā kā divos vai trijos gados nav paguvusi ratificēt šo konvenciju un papildprotokolu, jo ir jāizdara liels darbs. Šobrīd faktiski darbs tuvojas nobeigumam. Ir pabeigta pirmo divpadsmit pantu interpretācija kopā ar speciālistiem, un faktiski maijā darbs tiks pabeigts. Tādēļ nevar apgalvot to, ko teica Jurkāna kungs, ka nekas nav izdarīts. Ir izdarīts ārkārtīgi daudz, un faktiski šis solis, ka mēs iesniedzam dokumentu komisijai, lai uzsāktu sagatavošanos ratifikācijai, ir pilnīgi pieņemams. Nepieņemami būtu ratificēt konvenciju un nesavest kārtībā savu iekšējo likumdošanu. Dažām valstīm tas aizņēma 10 gadus, dažām tas aizņēma divus vai trīs gadus. Mums no brīža, kad vajadzēja šo procesu sākt, ir pagājis viens gads. Tāpēc deputāti var izšķirties - nodot komisijai vai ne. Taču neatkarīgi no tā darbs turpināsies un maijā praktiski tiks pabeigts.

Sēdes vadītāja. Jānis Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas deputāts.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nupat ārlietu ministrs teica, ka maijā šis darbs tiks pabeigts. Ja šodien mēs izšķirtos par to, ka šis projekts, šī konvencija, tiek nodots attiecīgai Saeimas komisijai, tad šis darbs tiktu, manuprāt, labāk organizēts, tiktu beidzot panākta labāka saikne starp izpildvaru, kura ir organizējusi jau komisiju, kura strādā un domā, un gatavo priekšlikumus, par kuriem mēs atkal ilgi un dikti debatēsim. Manuprāt, būtu racionālāk arī deputātiem nenorobežoties no šā darba, ja mēs visi... Neviens no 6.Saeimas deputātiem nav runājis par to, ka būtu apturams integrācijas process, Latvijai ieejot Eiropā. Tāpēc es aicinu tomēr nodot to komisijai un aicinu strādāt cītīgi visus, arī Saeimā, pie šā svarīgā jautājuma. Nenorobežoties no Eiropā ieiešanas procesiem, Saeimai - no izpildvaras. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta "Par Eiropas Cilvēktiesību komisiju "Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju" un tās 11.papildprotokolu" nodošanu Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 21, atturas - 14. Saeimas Prezidija atzinums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" - nekārtīgas uzņēmējdarbības novēršanai. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Ojāra Grinberga, Edmunda Grīnberga, Stroda un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! No iepriekšējā balsojuma par mūsu likumprojektu organizētās noziedzības apkarošanai es uzzināju, ka balsots tiek nevis par likumprojekta saturu un mērķi, bet pēc politiskām noskaņām vai pēc politiskiem uzdevumiem grupas egoistiskās interesēs. Tāpēc es vismaz centīšos būt šoreiz konstruktīvs tādā nozīmē, ka nerunāšu gari un atgādināšu, ka šie likumprojekti mums bija iecerēti jau tad, kad mēs cerējām, ka būsim pozīcijā. Tātad tie bija konstruktīvi. Ja Saeima noraidīja pirmo konstruktīvo mūsu darbu, man ir aizdomas, ka tiks noraidīts arī otrs. Tāpēc tikai tiem, kam mazliet šis likumprojekts interesē, atgādināšu un atvainošos, ka šajā likumprojektā ir viena tehniska kļūda - nav pēdējā rindkopā pierakstīts klāt... rindkopā "soda ar brīvības atņemšanu" nav uzrādīts sankcijas lielums - līdz 3 gadiem tur vajag būt.

Un ir vēl otra kļūda - 148.1. panta sākumā. Panta sākumā ir tikai vārds "izvairīšanās". Jābūt: "Par izvairīšanos..."

Protams, es lūdzu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribētu izanalizēt šo priekšlikumu no uzņēmējdarbības viedokļa, tas būtu ļoti apsveicami tieši no legālās uzņēmējdarbības viedokļa. Šobrīd ir radusies situācija... tad, kad mēs apspriežam jebkuru budžeta pozīciju, mēs secinām, ka valsts ieņēmumu daļa ir ļoti slikta un nesakārtota. Es nerunāšu par Valsts ieņēmumu dienesta bezdarbību vai, pareizāk sakot, kaitniecisku bezdarbību, jo nodokļi netiek iekasēti un zaudējums ir divkāršs: pirmkārt, zaudē valsts budžets, otrkārt, zaudē tie, kuri nodokļus legāli maksā. Lai šāda darbība neturpinātos un nelegālā uzņēmējdarbība, kuras viena pazīme ir nodokļu nemaksāšana, tiktu striktāk sodīta, šajā daļā un šīs ideoloģijas ziņā šis likumprojekts būtu strikti atbalstāms.

Diemžēl no juridiskā viedokļa es šeit redzu dažus mīnusus, par kuriem būtu vērts runāt tad, kad mēs spriedīsim - atbalstīt pirmajā lasījumā vai neatbalstīt. Ļoti grūti saprast formulējumus, ja mēs piemērojam sodu, bet nezinām, kam uzlikt šo sodu. Man ir jautājums, par ko jāpadomā visiem deputātiem, ka soda mēri ir laba lieta, bet nav pateikts soda objekts - ko sodīt. Tas, kas slēpj ienākumus, tas varētu būt pārdevējs kasieris, tas varētu būt uzskaitvedis, tas varētu būt galvenais grāmatvedis, tas varētu būt vadītājs. Tātad tie diemžēl no soda izvairīsies noteikti, jo nav pateikts, kurš tad būtu jāsoda. Pēc Grāmatvedības likuma - grāmatvedis, pēc Valsts ieņēmumu dienesta instrukcijām - pārdevējs, pēc vispārējā likuma - vadītājs. Vai varbūt - visi kopā?

Nākamais. Pēc kuras definīcijas ir noteikts - lielos apmēros un sevišķi lielos apmēros? Mēs ļoti labi atceramies vēl Latvijas PSR OBHSS un sevišķi lielus izlaupītājus, tur bija normatīvie lielumi. Vai šeit būtu tāpat pielīdzināts? Nav zināms.

Pilnīgi neskaidrs ir papildinājums pie 195. panta - "Patvarība". Tādā gadījumā principā būtu jāsoda apmēram visi uzņēmēji, kas ir nodarbojušies ar tirdzniecību visā valsts teritorijā. Tāpēc, ka ļoti bieži pašvaldības gribēja nelikumīgi licencēt šeit šo uzņēmēju darbību. Pagājušogad es personīgi iesniedzu Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu ar aprēķiniem, ka Latvijas pašvaldības, veicot nelegālu uzņēmējdarbību, ir parādā valsts budžetam 60 miljonus latu, bet šeit pantā ir teikts, ka, ja likums tiek apiets ar līkumu... apmēram tā ir... bet, ja uz to norāda valsts vai pašvaldības iestāde, ka to nedrīkstētu darīt, tad vainīgā persona ir jāsoda. Bet ko darīt, ja pašvaldības iestāde vai valsts iestāde nelikumīgi kaut ko pieprasa? Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks Griķa kungs uzskatīja, ka 60 miljoni valsts budžetam nav jāiekasē, jo tas ir politiskas dabas jautājums. Šeit savukārt parādās iespēja valsts iestādei norādīt, ka tā nedrīkst darīt, un tādā gadījumā norādāmais objekts tiks sodīts... Nu atvainojiet, - tas ir juridisks nonsenss!

Man ir ierosinājums tomēr palūgt vēlreiz izstrādāt šo priekšlikumu, ievērojot juridiskās normas un konsekvences. Bet konceptuāli šāds papildinājums ir ļoti vajadzīgs gan uzņēmējdarbības sakārtošanai, gan arī valsts budžeta un valsts kases ienākumu palielināšanai.

Es aicinātu tomēr šoreiz šo likumprojektu nepieņemt, bet nosūtīt pārstrādāšanai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi un cienījamais Mauliņa kungs! Es domāju, ka nebūtu pareizi, ja mēs, no šīs tribīnes risinot jautājumu par viena vai otra likumprojekta nodošanu, sāktu uzreiz piesaistīt politiku - kā kurš ir balsojis, kurš pie kuras partijas ir piederīgs. Man liekas, Mauliņa kungs, jūs tikko kā bijāt liecinieks tam, ka Kaksīša kungs, kurš ir Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, komisijas vārdā izņēma no darba kārtības divus likumprojektus. Kāpēc? Tāpēc, ka tie jau ir darba kārtībā. Un iedos tos kā papildinājumus. Un arī jūsu pirmo priekšlikumu par grozījumiem Kriminālkodeksā, kas ir saistīti ar cīņas pastiprināšanu pret organizēto noziedzību, Saeima noraidīja tieši tādu apsvērumu dēļ, aicinot jūs, cienījamo frakciju "Latvijai", iesniegt to kā priekšlikumus. Un tas pats attiecas tagad arī uz šo... te ir atkal vēl viens grozījums, pie tam divus atsevišķus projektus mēs nododam... gribam nodot, bet ir jau darbā Kriminālkodekss, un es aicinātu vēlreiz nodot tos kā priekšlikumus, un tad jūs varēsiet arī novērst tās tehniskās kļūdas, par kurām jūs minējāt šeit, no šīs tribīnes. Nevis, teiksim, nodot to kā atsevišķu likumprojektu. Es tāpēc aicinātu nenodot to komisijām, bet aicinātu jūs iesniegt tos kā priekšlikumus atbildīgajām komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Acīmredzot bieži nāksies diskutēt tieši šo vienu tēmu - tiešām ir šī milzīgā vēlēšanās no visas šīs dokumentu apspriešanas veidot kaut kādas politiskas diskusijas un tēlot cīnītāju, tā vietā, lai strādātu precīzi pie teksta un lai tiešām ietekmētu procesu. Atkārtošu vēlreiz to, ko te jau sacīja, - ka mūsu uzdevums ir radīt sistēmu, kura mums palīdz veidot sabiedrību. Un, ja mēs esam jau izstrādājuši labāku vai sliktāku ierosinājumu, kurš patlaban ir jau apritē, jebkurš cits ierosinājums par to pašu tēmu, ja to iesniedz kā atsevišķu dokumentu un skata no jauna, tas procesu tikai bremzē, nekādā ziņā neveicina, un ir lieki šeit no tribīnes runāt, ka kāds ir pret organizētās noziedzības apkarošanu, kāds ir pret kādu citu darbību. Man liekas, ka ir taisni otrādi: ja mēs gribam kaut ko traucēt, tad mēs uztaisām diezgan nekārtīgu dokumentu, kuram virsraksts ir ļoti vilinošs, jauks, bet pašā dokumentā mēs saliekam simts un vienu neskaidrību. Un līdz ar to cilvēkam, kurš orientējas šajos jautājumos, protams, ir grūti balsot par šāda dokumenta izskatīšanu. Ja jau mēs visu laiku tik ļoti protestētu pret to, kas nāk no Zīgerista partijas, tad jau mēs vakar Aizsardzības komisijā nebūt nebūtu tik labvēlīgi izturējušies pret tiem dokumentiem, kurus mēs tur vakar izskatījām, un tos labojumus Kriminālkodeksā, kas mums likās pieņemami (piemēram, 197. panta svītrošanu), mēs atbalstījām komisijā, un mēs komisijā vakar piedāvājām ļoti labu variantu - alternatīvo projektu par noteiktu tēmu. Un līdz ar to tā pati labā ideja tiek saglabāta, bet šo ideju taču vajag ietērpt pieņemamā tekstā, tādā, kas palīdz sakārtot šo attiecīgo lauku. Saprotiet, ka mēs esam šeit bijuši aculiecinieki jau no Augstākās padomes, pēdējās Augstākās padomes, darbības laika, ka te ir pieņemti simtiem dokumentu, kuri nedarbojas. Es domāju, ka katrs no jums ļoti daudzus tādus piemērus var nosaukt. Tad kāda jēga ir pieņemt kaut kādu dokumentu, lai atzīmētu ar ķeksīti, ka tas ir pieņemts?

Un tāpēc arī šinī gadījumā... protams, šī ideja, kas nāk no Tautas kustības "Latvijai", ir apsveicama un mēs visi esam "par". Bet kā mēs to varam realizēt? Tikai tā, ka mēs uzrakstām kārtīgu dokumentu, kurā nav šo daudzo kļūdu, par kurām jau te tika runāts. Nu kas tad liedz pārtaisīt šo dokumentu konstruktīvāku un iesniegt to kā attiecīgos labojumus? Nu kas tad to liedz? Un es domāju, ka tur jau parādīsies, attiecīgi balsojot (pieņemsim, otrajā lasījumā) par attiecīgajiem labojumiem, kurus komisija var pieņemt vai noraidīt... lūk, tur mūsu attieksme parādīsies tad, kad mēs balsosim par koncepciju.

Tāpēc es arī aicinātu šā dokumenta autorus tādā veidā strādāt, un arī mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijā tieši tā ietu tās lietas uz priekšu visproduktīvāk, ja mēs konkrēti balsotu par labi izstrādātu, skaidru koncepciju izsakošu dokumentu. Tāpēc es domāju, ka šī ideja nebūt nav atmetama, un man liekas, ka mēs varam te tikai runāt par to, kā to tālāk iestrādāt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ģirts Valdis Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es gribētu atgādināt to, ka tiesību jaunrade ir viens no deputātu pienākumiem, tā ir vērā ņemama vēlme un arī deputātu pienākums, un faktiski balsojumā par izmaiņām Kriminālkodeksā, iepriekšējā balsojumā, šodien mēs atbalstījām šo frakcijas "Latvijai" vēlmi, bet mani pārsteidza tas, ka līdz ar to šis jautājums Mauliņa kunga interpretācijā tika pasniegts no politiskām pozīcijām. Un tad līdz ar to, man ir jārunā tiešām par šo iesniegumu kvalitatīvo pusi, jo vakar komisijā mēs tiešām veltījām pietiekoši daudz laika, iedziļinājāmies to normu saturā, kuras deputāti jeb frakcija "Latvijai" bija vēlējusies darīt zināmas pārējiem, tiesa, varbūt ar ļoti labu vēlmi, bet faktiski mēs zaudējām pietiekoši daudz laika. Un šodien mēs redzam, ka šīs tiesības tiek izmantotas ļaunprātīgi. Un, ja šīs tiesības tiek izmantotas ļaunprātīgi un pie tam vēl ir mēģināts pasniegt no politiskām pozīcijām, tad varbūt pat tādi cilvēki kā es, kurš atbalstīja jūs iepriekšējā balsojumā, to nevarēs vairs darīt uz priekšu. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Vajag godīgāk!")

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs gribam un runājam par korektumu, tad būsim korekti. Es domāju, ka var paziņot arī nelielu tādu noslēpumu, ja mēs runājam. Protams, es pilnīgi varu piekrist Kristovska kungam par kvalitāti, bet tad šeit atkal ir jārunā par kvalitāti visā līmenī, jo vakar mēs Juridiskajā komisijā bijām spiesti noraidīt ar smagu sirdi, teiksim, pāris kolēģu projektu, ko arī bija atbalstījuši savā laikā pārējie kolēģi, tas ir, par ielu mītiņiem, jo izrādījās, ka viņš ir galīgi nekvalitatīvs, neatbilstošs starptautiskajām normām. Te jau runāja par ieiešanu Eiropā. Izrādījās, ka viņš drīzāk kaut kur atgādina tādu nelielu murgojumu no Staļina laikiem, un tur mēs atbalstījām, piedodiet... Es varu piekrist, ka viņš varbūt ir nepilnīgs, bet ne jau šajā gadījumā konkrēti taisni no atsevišķu deputātu grupas jāprasa, lai viņi būtu augstākās klases juristi. Ir cita lieta. Kad rodas iniciatīva, priekš tam attiecīgi ir komisijas, tur ir speciālisti, viņi tiek iesaistīti, notiek domu apmaiņa, un galu galā parādās jauni vērtīgi graudi, kas redzami arī pēc tam likumdošanā. Un šajā gadījumā man bieži vien liekas... tāpat kā pagājušo reizi sēdē parādījās tāds ļoti īpatnējs juridisks kāzuss - kāzuss priekš vairākuma un kāzuss mazākumam, kad, izrādās, vieniem ir taisnība vienmēr, bet otriem nekad nav taisnības, un tādēļ es domāju - būsim korekti, ja jau mēs visu laiku runājam par korektumu, par sadarbību, par Latvijas nākotnes risināšanu.

Un vēl pie reizes. Šodien vispār parādās ļoti īpatnēja situācija, varbūt tas ir sakarā ar to, ka vakar bija pilnmēness nakts, un šodien, kā es saku, visi tie, kas parasti aicina cīnīties, risināt, glābt nabaga noguldītājus vai vēl kaut ko, visi vienā pulciņā nepārtraukti skrien un noraida visu to. Nu ko var darīt, iespējams, arī gadās, ka atsevišķi kolēģi ir teikuši, ka viņi apsēdīsies pie viena galda ar noziedzīgu grupējumu pārstāvjiem un draudzīgi risinās ar viņiem pārrunas. Varbūt arī šeit šī tribīne ir kļuvusi par tādu draudzīgu sadarbības punktu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Par korektumu. Es gribētu atgādināt Dobeļa kungam vienu epizodi par korektu rīcību - Krievijas karaspēka izvešanu, kad viņš ar Ruča kungu arestēja divus ģenerāļus un tik tikko neiesākās Latvijas otrā okupācija. Dobeļa kungs, kā jūs pēkšņi kļuvāt tik korekts? Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" - nekārtīgas uzņēmējdarbības novēršanai - nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 34, atturas - 17. Likumprojekts netiek nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Saeimas lēmuma projekts: "Latvijas Republikas Saeima nolemj atsaukt deputātu Anatoliju Gorbunovu no Saimnieciskās komisijas" (dokuments nr.341). Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Balsošana bija aizklāta. Atsaucam. Sākam no gala. Es atvainojos, ir lūgums deputātu kungiem - balsošanas laikā netraucēt operatorus ar lūgumiem pēc izdrukām, tās jūs varat saņemt pārtraukumā vai debašu laikā, tāpēc, lūdzu, vēlreiz balsosim par Saeimas lēmuma projektu - atsaukt deputātu Anatoliju Gorbunovu no Saimnieciskās komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 11, atturas - 9. Lēmums pieņemts.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts: "Latvijas Republikas Saeima nolemj ievēlēt deputātu Anatoliju Gorbunovu Eiropas lietu komisijā" (dokuments nr.342). Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, šoreiz tas ir atklāts balsojums. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 9. Anatolijs Gorbunovs ievēlēts Eiropas lietu komisijā.

Saeimas lēmuma projekts par Kārļa Leiškalna deputāta mandāta apstiprināšanu. Lūdzu deputātus nolikt malā dokumentu nr.365 un strādāt ar dokumentiem nr.367 un nr.367a. Saeimas lēmuma projekts: "Latvijas Republikas Saeima nolemj apstiprināt Kārļa Leiškalna deputāta mandātu uz laiku, kamēr deputāts Māris Gailis pilda ministra amatu." Mandātu un iesniegumu komisijas slēdziens ir pozitīvs, iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 3, atturas - 6. Apsveicam Kārli Leiškalnu kā 6.Saeimas deputātu. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums ir par Edvīna Inkēna deputāta mandāta apstiprināšanu. Lūdzu deputātus strādāt ar dokumentiem nr.356-a un nr.365-b. Saeimas lēmuma projekts: "Latvijas Republikas Saeima nolemj apstiprināt Edvīna Inkēna deputāta mandātu uz laiku, kamēr deputāts Valdis Birkavs pilda ministra amatu." Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas atzinumu, ka iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 5, atturas - 9. Apsveicam Edvīnu Inkēnu kā 6.Saeimas deputātu. (Aplausi.)

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Jānim Urbanovičam - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam.

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Paziņojums Latvijas un Uzbekistānas parlamentu sadarbības atbalsta grupai. Pulksten 12.30 pēc vairāku šīs grupas locekļu ierosinājuma notiks tikšanās ar Uzbekistānas vēstnieku Latvijā, tātad 12.30. Tehniski tas notiks tādā veidā, ka mēs sapulcēsimies pie galvenās ieejas 12.30 apģērbti un iesim kādus 60 soļus prom no šejienes uz Uzbekistānas vēstniecību, kas atrodas tepat blakus - divas mājas tālāk. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas es lūdzu sapulcēties telpā, kas ir blakus Prezidija zālei, kur notiek preses konferences, sekojošus kolēģus: Annu Seili, Aivaru Endziņu, Māri Vītolu, Aigaru Jirgenu un Edgaru Bānu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Pirms es nosaukšu reģistrācijas rezultātus, es gribētu pateikt to, ko man tikko pateica operators. Daži no deputātiem steidzas nospiest savu pogu, un tādēļ vai nu balsojumos neparādās viņu viedoklis, vai arī reģistrējoties. Ir jāsagaida šis skaņas signāls, un tad, ka tiek ieslēgts reģistrācijas režīms, tikai tad ir jānospiež attiecīgā poga. Tāds būtu lūgums. Reģistrācijas rezultāti ir šādi. Nav reģistrējušies:

Kārlis Čerāns,

Kārlis Jūlijs Druva,

Ervids Grinovskis,

Ernests Jurkāns,

Ēriks Kaža,

Aleksandrs Kiršteins,

Andrejs Krastiņš,

Janīna Kušnere,

Antons Seiksts,

Leonards Stašs,

Jānis Straume. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpināsim darbu. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 49 deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 61 deputāts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts: "Latvijas Republikas Saeima nolemj ievēlēt Rudīti Leitenu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā" (dokuments nr. 366). Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 2. Rudīte Leitena ievēlēta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts - "Par deputāta Ģirta Valda Kristovska ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā" (dokuments nr. 372).

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 5. Deputāts Ģirts Kristovskis ievēlēts Aizsardzības un iekšlietu komisijā.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts - "Par deputāta Ģirta Valda Kristovska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 12. Deputāts Ģirts Kristovskis ievēlēts Eiropas lietu komisijā.

Nākamais - "Par deputāta Andreja Krastiņa atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas" (dokuments nr. 374).

Lūdzu zvanu! Balsošana aizklāta. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 8, atturas - 7. Deputāts Andrejs Krastiņš ir atsaukts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu: "Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996. gada 8. februāra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Edvīna Inkēna ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā" un šo jautājumu izskatīt trešajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata"." Tas būtu 18. darba kārtības jautājums pēc jaunās sadaļas, kas ir jāizskata tūlīt, ja deputātiem nav iebildumu. Deputātiem iebildumu nav. Atvainojos!

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Atceroties pagājušo sēdi un izmantojot Kārtības ruļļa 117. pantu, lūdzu šo jautājumu, tā kā es protestēju, atlikt un nosūtīt, ko es arī uzreiz izvirzu, teiksim, uz Saimniecisko komisiju.

Sēdes vadītāja. Saimnieciskā komisija nav likumdošanas komisija, tāpēc izskatīt jautājumus par deputātu ievēlēšanu vienā vai otrā komisijā viņai nav tiesību. Lujāna kungs, lūdzu, izvēlieties citu formu atbilstoši Kārtības rullī noteiktajiem noteikumiem. Ja pantu citē, tad tas ir jācitē tā, kā tas ir fiksēts dokumentā.

M. Lujāns. Labi. Tad var uz Juridisko. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Kâds sakars Juridiskai komisijai? Deputāts M.Lujāns: "Nu atvainojiet!")

Sēdes vadītāja. Tā kā ir celts iebildums pret šā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē, tad Saeima tālāk savā darbībā lemj par tā atlikšanu uz nākamo sēdi, par tā iekļaušanu darba kārtībā vai nodošanu komisijām.

Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs strādājam pēc jaunas sistēmas, tad - lūdzu! Vienīgais reālais, ko šeit var izdarīt nākošajā sēdē, ir šo jautājumu izskatīt un apstiprināt, un viss. Cita nekā reālāka nav. Novirzīt uz kādu komisiju - tā ir vienkārši mākslīga šā jautājuma sarežģīšana. Tā ka man nekas cits neatliek no šiem diviem piedāvājumiem, kā piedāvāt šo jautājumu iekļaut nākošās sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Tātad ir divi priekšlikumi. Viens - nodot Juridiskajai komisijai. Otrs - iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumiem to ienākšanas kārtībā.

Pirmais balsojums ir par priekšlikuma nodošanu Juridiskajai komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 39, atturas - 11. Priekšlikums noraidīts.

Nākamais - par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 10, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu: "Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996. gada 8. februāra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Kārļa Leiškalna ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā" un šo jautājumu izskatīt trešajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata"." Tas ir 18. darba kārtības jautājums un būtu izskatāms tūlīt, ja deputātiem nav iebildumu. Deputātiem iebildumu nav. Tātad izskatīsim jautājumu par deputāta Kārļa Leiškalna ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 9. Kārlis Leiškalns ievēlēts Saeimas Saimnieciskajā komisijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu: "Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996. gada 8. februāra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Edvīna Inkēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā" un šo jautājumu izskatīt trešajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata"." Tas ir tūlīt nākošais darba kārtības jautājums. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 8, atturas - 12. Deputāts Edvīns Inkēns ievēlēts Eiropas lietu komisijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošo dokumentu: "Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996. gada 8. februāra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputāta Kārļa Leiškalna ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā" un šo jautājumu izskatīt trešajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata"." 10 deputātu paraksti. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturras - 8. Kārlis Leiškalns ievēlēts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas "Deputātu jautājumi un atbildes".

Vides un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbilde uz deputātu Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Čerāna, Saulīša, Gannusas, Stroda, Rubina, Zelgalvja un Liepas jautājumu par Latvijas atkritumu savākšanas un pārstrādes plānu.

Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Man būtu lūgums atļaut man atbildēt uz šo Gaiļa kungam uzdoto jautājumu, jo viņš mani ir pilnvarojis.

Sēdes vadītāja. Nekādu iebildumu.

I.Emsis. Paldies. Cienījamie deputāti! Man tiešām ir patīkami, ka šāds jautājums mums ir uzdots, jo problēma tiešām ir ārkārtīgi aktuāla un nozīmīga. Atkritumu saimniecības lietas Latvijā ir otrā prioritāte. Tātad pirmā prioritāte vēl aizvien mums ir Baltijas jūras un Rīgas jūras līča tīrība. Tie visi ir jautājumi, kas skar ūdens saimniecību, bet tieši nākamā prioritāte ir atkritumu saimniecība.

Jautājums: kad tiks izstrādāts Latvijas atkritumu savākšanas un pārstrādes plāns? Es gribu šeit uz šo jautājumu īsi atbildēt. Kaut arī atbildes ir meklējamas dokumentā nr.282A, tad tomēr, lai precīzi formulētu šīs atbildes un sniegtu tās īsākā veidā, gribu komentēt arī šeit minētos argumentus.

Tātad ir izstrādāts šobrīd vides aizsardzības politikas plāns Latvijai. Šis politikas plāns ir nosūtīts arī katram deputātam un šajā politikas plānā ir attiecīga sadaļa par atkritumu saimniecību. Šogad tiks Ministru kabinetā apstiprināts jauns dokuments, kurš sauksies "Vides aizsardzības rīcības plāns tuvākajiem gadiem". Tātad uz šā politiskā plāna pamata tiek strādāts pie rīcības plāna, un tas arī tiks apstiprināts valdībā un būs stratēģisks rīcības dokuments. Šajā rīcības plānā būs arī sadaļa par rīcības programmu atkritumu saimniecības jomā. Šo rīcības programmu savukārt mēs esam paredzējuši iedzīvināt ar projektu "500 mīnus", šāds vārds ir dots šim projektam, ar to saprotot, ka Latvija ir apmēram drusku mazāka par 500 neorganizētām vai padomju laikā radītām atkritumu izgāztuvēm. Tātad šis projekts paredz sakārtot visu šo saimniecību noteiktā laika posmā. Šo programmu un šo projektu atbalstīs dāņu valdība un Pasaules Banka, jo mūsu investīcijas - Latvijas valsts un pašvaldību investīcijas - diemžēl ir nepietiekamas, lai mēs īsā laikā varētu atrisināt šo problēmu.

Teorētiskā sadaļa šai investīciju programmai, es tā gribētu to nosaukt, tiks pabeigta jau šajā gadā - 1996. gadā. 1997. gadā un turpmākajos gados tiek plānots investīcijas, ieskaitot valsts investīcijas, pašvaldības... kredītu resursus, dāvinājumu resursus... visus tos salikt vienā veselā vienībā un tādējādi risināt šo problēmu. Jāatzīmē, ka arī šā gada investīciju projektā... ja jūs paskatītos budžeta projektu, jūs arī atrastu, ka ir plānotas investīcijas atkritumu saimniecībā. Un konkrēti šādas investīcijas ir paredzētas Talsu rajonā. Šis rajons šobrīd ir vistuvāk nonācis - ar konkrētu projektu - jautājumu risināšanai.

Es gribu vēl deputātiem uzsvērt, ka likums "Par pašvaldībām" nosaka, ka par atkritumu saimniecībām ir atbildīgas rajonu un pilsētu pašvaldības. Tātad šis jautājums pēc būtības ir pāradresējams rajonu un pilsētu pašvaldībām. Tomēr daudzās jomās ministrija - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - šo procesu veicina un līdzdarbojas šo programmu radīšanā. Dažas no pašvaldībām (Jelgava, Rīga, Liepāja un citas) jau divus gadus strādā pie šīs programmas realizācijas, un, kā jau es teicu, ministrija atbalsta šo programmu iedzīvināšanu. Tātad, atbildot uz šo jautājumu, es gribu teikt, ka teorētiskās nostādnes tiks atrisinātas 1996.gadā un praktiski projekts tiks iedzīvināts, sākot ar 1997.gadu. Mēs plānojam, ka to varētu lielos vilcienos pabeigt kopā ar investīcijām ap 2007.gadu.

Otrs jautājums: "Kad izstrādās Rīgas pilsētas un apkārtējo teritoriju sadzīves atkritumu savākšanas un pārstrādes plānu (ieskaitot detalizētu objektīvu salīdzinājumu starp deponēšanas un atkritumu sadedzināšanas variantiem)?"

Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka par šā plāna izstrādi ir atbildīga Rīgas pilsēta un Rīgas rajons, jo to nosaka likums "Par pašvaldībām". Tomēr ministrija aktīvi līdzdarbojas šajā procesā, un visu pagājušo gadu jūs, lasot presi, varējāt sekot līdzi mūsu darbam, kā tas veicās, lai atrisinātu problēmu par atkritumu saimniecības sakārtošanu Rīgas pilsētā un Rīgas rajonā. Kas tika izdarīts? Tika izanalizēta situācija Getliņos un tika skaidrots, vai ir apdraudēti ūdensnesošie horizonti, kas var ietekmēt dzeramā ūdens kvalitāti Rīgas pilsētai. Tas bija pamatjautājums, kas bija jānoskaidro, lai varētu novērtēt, vai Getliņi ir slēdzami turpmākai ekspluatācijai (Getliņi ir šobrīd Rīgas vienīgā sadzīves atkritumu deponēšanas vieta; pareizāk sakot, tā nav deponēšana, tā šobrīd ir vienkārši atkritumu izgāšana, tikai ar šķirošanu) vai ir jāmeklē jaunas atkritumu deponēšanas vietas. Sākotnējās hipotēzes, kuras mēs saņēmām no Latvijas ģeologiem, bija satraucošas, un mēs nekavējoties sākām strādāt pie jauna deponēšanas poligona vietu meklējumiem, kamēr vēl nebija pabeigti līdz galam pētījumi. Jo, kā jau es saku, sākotnējās prognozes bija tādas, ka, iespējams, ūdensnesošie horizonti ir piesārņoti, un tas nozīmētu, ka tūlīt būtu jāslēdz Getliņi. Tādējādi tika meklēti alternatīvi risinājumi un konkrēti tika meklēts, kur varētu būt jauns sanitārās atkritumu deponēšanas poligons, ar to saprotot, ka tā vairs nebūtu vecā izgāztuve, bet tā būtu moderna, pasaules praksei atbilstoša, videi un cilvēkam droša atkritumu deponēšanas sistēma. Strādāju pie šā projekta ļoti intensīvi, un tika izanalizēti apmēram 11 iespējamie šā poligona izvietojuma varianti Rīgas apkārtnē. Šo darbu darīja valdības izveidota darba grupa, kuru es arī vadīju. Mēs veicām ļoti intensīvas diskusijas arī ar vietējiem iedzīvotājiem, un šīs diskusijas bieži vadīju arī es personīgi un tādējādi varu uzņemties arī atbildību par visām šīm sarunām un par sarunās panāktajiem rezultātiem. Šo jauno deponēšanas poligona vietu izvēli noteica ietekmes uz vidi vērtējums, tātad tas, cik tas ir pozitīvs vai negatīvs, ekonomiskās aplēses, cik lielas investīcijas būtu jāiegulda, lai šādu vietu varētu aprīkot, un vietējo iedzīvotāju attieksme pret šo projektu. Mana nostādne bija tāda, ka tikai tad, ja vietējie iedzīvotāji pārsvarā piekrīt - vairums vietējo iedzīvotāju piekrīt šādam risinājumam, - tikai tad tas var tikt uzsākts. Pretējā gadījumā, tas ir, tad, ja vietējie iedzīvotāji neatbalsta projektu, projekts, manā skatījumā, nevar būt rezultatīvs.

Tāpat arī tiek ņemti vērā citi ierobežojoši aspekti, piemēram, lidostas tuvums un vēl daudzi citi aspekti, piemēram, īpaši aizsargājamo dabas objektu, kultūrvēsturisko pieminekļu klātesamība un tamlīdzīgi. Un tādējādi mēs veicām sarunu raundus par, mūsuprāt, tādām iespējamām, potenciālām vietām, tās bija Inčukalnā, Olainē, un abās šajās vietās iedzīvotāju nepiekrišanas dēļ projektu realizācija netika uzsākta. Pozitīvs risinājums sarunās ar iedzīvotājiem tika atrasts Sējas un Saulkrastu pagastu teritorijās, kur šo deponēšanas poligonu bija paredzēts izvietot tiešā Ādažu poligona tuvumā, kur bija labvēlīgi nosacījumi tam. Diemžēl, izanalizējot ekonomiskās aplēses, kad bija saņemtas šīs pozitīvās atsauksmes, vietējo iedzīvotāju piekrišana, mēs konstatējām, ka ekonomiskās aplēses ir visai problemātiskas, proti, vajadzēja būtiski pārbūvēt automaģistrāli Rīga - Tallina. To vajadzēja paplašināt, vairāki tiltu remonti bija nepieciešami, un mēs izdarījām ekonomiskās aplēses ar ekspertu līdzdalību, un tās bija tādas, ka projekta realizācija ar tiem finansu resursiem, ko Rīga varēja atvēlēt un valsts varēja atvēlēt ieguldīt šajā projektā, diemžēl bija uz riska robežas. Un tādējādi mēs turpinājām meklējumus, un tika pabeigti jeb saņemti pēdējie pētījumi, ģeoloģiskās izpētes dati par Getliņiem, un tie šobrīd ir pozitīvāki nekā sākotnējās teorētiskās aplēses. Proti, konkrētie urbumi un konkrētās izpētes materiāli parādīja, ka ūdensnesošie horizonti, iespējams, vēl nav skarti. Diemžēl ģeologi nevarēja dot ļoti skaidru atbildi un ir nepieciešami vēl papildu izpētes darbi, lai novērtētu, tieši kur un kā izplatās piesārņojums no pašreizējās Getliņu izgāztuves. Tomēr viss tas, ka arī Rīgas pilsēta kopā ar vietējo pašvaldību ir izveidojusi jaunu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu... šis uzņēmums Getliņos nodarbojas šodien ar atkritumu šķirošanu, tātad tiek izņemts papīrs, metāls, stikls, plastikāts, un šie materiāli tiek otrreiz pārstrādāti, tiek nosūtīti pat uz ārzemēm, kā, piemēram, ar papīru tas notiek. Un ir parādījušies papildu ekonomiskie aspekti šim procesam. Mēs šobrīd izskatām iespējamību projekta nosacījumus mainīt, un šobrīd ir sagatavošanas stadijā jauns projekta variants, kurš paredz Getliņos izveidot atkritumu pārstrādes ražotni - kā jau es teicu, pārstrādājot šos otrreizēji pārstrādājamos materiālus un tāpat kompostējamo materiālu jeb bioloģiski degradablos materiālus deponējot tālāk Getliņos, veicot sanācijas jeb aizsardzības pasākumus un iegūstot tur metāna gāzi, tādējādi uzlabojot šā projekta ekonomiskos rādītājus.

Vienlaikus tiek strādāts pie atkritumu savākšanas sistēmas izveides Rīgā un Rīgas reģionā, un šobrīd esam vienojušies ar projekta potenciālajiem finansētājiem - tātad Rīgas pilsētu un potenciālajiem kreditoriem, tā varētu būt Pasaules banka, - ka 1996.gadā tiks veikti visi projektēšanas, projekta sagatavošanas darbi, pie tam projekta sagatavošanas darbos ne kredīti, ne valsts nauda netiks izmantota. Lielākais vairums šo līdzekļu tiks saņemti kā tehniskā palīdzība no citām valstīm. Tas atvieglo mūsu pašreizējo budžetu, jo mums plānot naudu šim pasākumam būtu ļoti sarežģīti šobrīd.

Tātad 1997.gadā ir paredzēts investīcijas ieguldīt šajā pārstrādes rūpnīcā, metāna gāzes savākšanas sistēmā, sistēmas izveidē, un projekta kopējās izmaksas mēs lēšam no 10 līdz 13 miljoniem latu. Jautājums: kāpēc mēs esam izvēlējušies šo sanitārās atkritumu deponēšanas variantu, nevis atkritumu dedzināšanu? Atbilde ir šāda: atkritumu dedzināšana Latvijas apstākļiem ir pārāk dārga. Salīdzinājums ir tāds, ka atkritumu dedzināšanas sistēmas ieviešana - iepretim sanitārai atkritumu uzglabāšanai - ir 8 līdz 10 reizes dārgāks projekts.

Otrs iebildums. Rīgas pilsētai nav tik lielu kredītu resursu spēju, lai spētu šo kredītu, tāda mēroga kredītu, paņemt. Ir runa par 120 miljoniem latu, tāds ir investīciju apjoms, ja runājam par sadedzināšanas sistēmas ieviešanu Latvijā. Ja Rīgas pilsēta līdzekļus ieguldītu un izšķirtos par šādu soli - būvēt sadedzināšanas rūpnīcu, tad viņas kredītu resursi būtu izsmelti uz ilgiem gadiem un viņa, piemēram, nevarētu investēt Rīgas ostā. Un Rīgas ostu savukārt mēs uzskatām par stratēģiskā ziņā ļoti nozīmīgu punktu, kuram investīcijas ir daudz svarīgākas nekā atkritumu sadedzināšanas rūpnīcai, jo tad, kad rūpnīca ir uzcelta, tā labākajā gadījumā var eksistēt ar nulles bilanci. Tas nozīmē, ka nekādu pozitīvu ekonomisko efektu tas nedod. Mēs, protams, tiekam vaļā no veselas virknes atkritumu, bet šādas rūpnīcas Rietumeiropā strādā ar nulles bilanci. Mums likās, ka nauda ir jāiegulda tādās ražotnēs, kur var dabūt pozitīvu rezultātu jeb pozitīvu ekonomisko efektu.

Trešais arguments. Tā ir ļoti komplicēta tehnoloģija, un Latvijā nav inženiertehniskās potences, kas var šādu tehnoloģiju, ja tā varētu teikt, uzturēt, un tāpēc mums līdztekus tehnoloģijai vajadzētu iepirkt arī ārzemju inženiertehnisko personālu, jo mums zināšanas šādas tehniskas lietošanā Latvijā ir nepietiekamas.

Ceturtais - un izšķirošais - arguments faktiski ir iedzīvotāju maksātspēja. Komunālās saimniecības projektos mēs izejam uz investīciju projektiem, kuru finansu slogs uz vietējiem iedzīvotājiem nepārsniedz četrus procentus no ģimenes budžeta jeb ģimenes ienākumiem. Tātad šie četri procenti tiek uzskatīti par kritisko robežu. Ja ejam pāri šiem četriem procentiem, tad projekts kļūst iedzīvotājiem pārāk smaga nasta. Un, ja mēs atceramies sarunas par siltuma tarifiem, par elektroenerģijas tarifiem, par ūdens tarifiem un tamlīdzīgas, tad jums jāsaprot, ka palielināt šo slodzi uz iedzīvotāju makiem šobrīd mēs nevaram. Tāpēc mums jālieto lētas, bet ļoti efektīvas - no vides aizsardzības viedokļa - apsaimniekošanas sistēmas, un tieši tāda ir sanitārā sadzīves atkritumu deponēšana plus atkritumu pārstrāde, un tieši to ceļu mēs Latvijā šobrīd ejam.

Trešais jautājums: "Kad izstrādās Olaines ķīmisko atkritumu likvidācijas plānu?" Atbilde uz šo jautājumu ir daudz bēdīgāka: līdzko būs ekonomiskie priekšnoteikumi tam. Un es paskaidroju, ka tas diemžēl nenotiks tik drīz. Šis bēdīgais mantojums mums jāuzskata par bijušās PSRS ķīmiski rūpnieciskā kompleksa un visas šīs PSRS sistēmas kolonizācijas sekām, un šobrīd ieguldīt Latvijas valsts investīcijas šīs lietas sakārtošanā ir ļoti problemātiski, pat neiespējami.

Es došu jums, deputāti, cienījamie deputāti, salīdzinājumu ar Vāciju. Es biju Vācijā kādas sprāgstvielu rūpnīcas teritorijā, kas Otrā pasaules kara laikā ražoja sprāgstvielas karamašīnai. Un pagājušā gada rudenī es pabiju šajā rūpnīcas teritorijā, kurā bija ieguldīti vairāki miljardi vācu marku, un, kad es pajautāju, kāds ir sanācijas rezultāts, kāds ir pozitīvais efekts, ko viņi ir panākuši, ieguldot šādas summas šīs teritorijas un piesārņoto grunšu, un ūdensteču sanācijā, tad atbilde bija ļoti bēdīga - tuvu nullei.

Mēs neesam šobrīd tik bagāti, lai varētu ieguldīt tādas milzīgas summas šā pagātnes mantojuma sakārtošanā, un tāpēc es gaidu, ka mēs atradīsim ekonomiski realizējamus, bet no vides aizsardzības viedokļa efektīvus paņēmienus, kā sanēt šo teritoriju, kas tiešām ir piesārņota un ir ļoti bēdīgā stāvoklī.

Kas ir izdarīts? Daļa šā piesārņojuma ir iesūknēta apmēram vienu kilometru dziļos pazemes slāņos, kur dabīgo sāļu koncentrācija ūdeņos ir salīdzināma ar to piesārņojuma koncentrāciju, ko mēs tur iepumpējam papildus, tādēļ, pēc šīs metodes piekritēju domām, tas videi risku nerada. Mūsu eksperti šajā ziņā nav vienisprātis ar attiecīgajiem ekspertiem, un tāpēc šobrīd šāda koncepcija Latvijā netiek pielietota, proti, mēs vairs nepumpējam dziļajos grunts slāņos piesārņojumu, jo mums likās, ka pašā šajā tehnoloģijā var būt kļūdas un tādējādi piesārņojums var nonākt citur un apdraudēt vidi un cilvēkus.

Šobrīd tiek veikts monitorings un tiek sekots, kā piesārņojums "uzvedas" pazemē, uz kuru pusi tas virzās, ar kādu ātrumu virzās un kā tas apdraud vidi un cilvēkus, un tiek meklēts efektīvs risinājums, kā sanēt šo teritoriju.

Mēs būsim ļoti pateicīgi par jebkuru priekšlikumu, jebkuru racionālu priekšlikumu, kā ātrāk sanēt šīs pagātnes mantojuma skartās teritorijas, kuru Latvijā diemžēl ir ļoti daudz. Gribu jums atgādināt, ka apmēram 100 000 hektāru aizņēma bijušās PSRS armijas teritorijas Latvijā, kur šis piesārņojums vietumis ir ļoti būtisks, it īpaši lidlauku tuvumā, un arī dažādu citu militārās "mašīnas" institūciju darbības sekas šodien ir ļoti, ļoti jūtamas. Paldies.

Pārējās aplēses, rādītāji un skaitļi ir redzami dokumentā nr. 282. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - iekšlietu ministra Daiņa Turlā atbilde uz Saeimas deputātu Lujāna, Bartaševiča, Kostandas, Rubina, Mauliņa, Kalnbērza un Kuprijanovas jautājumu par 5. Saeimas deputāta Alfrēda Rubika (apsūdzēta pēc Latvijas Republikas Kriminālkodeksa 59. panta) lietu.

Ziedonis Čevers - Ministru prezidenta biedrs.

Z.Čevers (Ministru prezidenta biedrs).

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Rakstiskā veidā ir iesniegta atbilde, ko parakstījis ir iekšlietu ministrs Dainis Turlais, uz cienījamo deputātu pieprasījumu. Man ko papildus piebilst šobrīd nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Čerāna, Grīnberga, Zelgalvja, Rubina, Kazāka, Gannusas, Saulīša, Stroda un Mauliņa jautājumiem par valsts finansiālo stāvokli.

Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs.

A.G.Kreituss (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Par valsts finansiālo stāvokli visiem ir izdalīts dokuments nr. 301-a. Es citēšu no viņa ļoti nedaudz, lai pievērstu lieku reizi deputātu uzmanību dažiem jautājumiem, kas mums šķiet ļoti būtiski, jo jautājums par valsts finansiālo stāvokli ir svarīgs, bet pašreiz, budžeta pieņemšanas brīdī, jo īpaši ļoti aktuāls, tāpēc rodas daudz jautājumu gan deputātiem, gan mūsu vēlētājiem par to, kas ir kas, cik tad daudz un kur kaut kas ir iekasēts un cik daudz ir zaudēts. Pēdējās dienās avīzēs parādās tādi raksti, kur šis tas tiek minēts, ka te, teiksim, Finansu ministrija ir pārspīlējusi dažus ciparus par nenomaksātiem nodokļiem... vārdu sakot, tāda tendence kaut kur ir manāma, ka nodokļu nemaksātāji būtībā ir ne jau tieši labi cilvēki, bet katrā ziņā pārmetumi viņiem par nemaksāšanu nav īsti vietā. Tāpēc es jums citēšu tikai dažus ciparus no šī dokumenta.

Aprēķini par 1994. gadā neiekasētajiem nodokļiem parāda, ka neiekasētā apgrozījuma nodokļa apjoms pret iekasēto bija 30%, sociālais - 44%, iedzīvotāju ienākuma - 33,5% un akcīze - 80%. Kā īpaši negatīvs piemērs jāmin uzņēmumu ienākuma un muitas nodoklis. Šo nodokļu ieņēmumi, neraugoties uz cenu pieaugumu, samazinās gadu no gada un nereaģē uz likmju izmaiņām. Par neiekasētā muitas un akcīzes nodokļa apjomu liecina atsevišķu preču kontrabandas apjoms, ko aprēķina, salīdzinot Valsts statistikas komitejas datus par ārējo tirdzniecību 1994. gadā un partnervalstu sniegtos datus. Rezultāti rāda, ka, pirmkārt, alkohola kontrabandas apjoms bija 5,2 reizes lielāks nekā reģistrētais imports... Es tātad nosaucu, no kurienes ir ņemti šie cipari... tātad tas ir 5,2 reizes lielāks nekā reģistrētais imports. Tabakas izstrādājumu kontrabandas apjoms bija 1,4 reizes lielāks nekā reģistrētais imports, naftas produktu kontrabandas apjoms bija 6,8 reizes lielāks nekā reģistrētais imports... Līdz ar to es domāju, ka deputātiem neradīs jautājumus tas, ka mēs tieši pēdējā laikā ieviešam licencēšanu firmām, kas nodarbojas ar importētās degvielas vairumtirdzniecību, ka mēs lielu uzmanību pievēršam tam, kā tad alkohols tiek importēts, runājam, ka tā daļa, kas ir nomaksāta - 2 miljoni par importēto alkoholu, ir tikai viena daļa, kurai faktiski būtu jābūt līdz pat 15 miljoniem lielai. Un es vēlreiz vēršu uzmanību uz to, ka drīz pēc tam mēs saņēmām avīzēs kritiku, ka cipari esot pārspīlēti. Es jums tādus statistikas datus tikko jau minēju.

Man vēl ir Valsts kontroles rezultāti, kuros ir redzams, ka 1994. gadā valstī ievestā alkohola un nomaksātā akcīzes nodokļa starpība ir 20 miljoni latu, nevis tikai tik, cik es minēju, bet dati par 1995. gadu ir vēl lielāki. Un tie ir oficiālie Statistikas pārvaldes un Valsts kontroles rezultāti. Tā nav vienkārša izrunāšanās kaut kur populistiski avīzes slejās.

Ieņēmumi no nodokļiem un nodevām 1995. gadā nomināli pieauga par 20,6%, tajā skaitā valsts pamatbudžeta ieņēmumi - tikai par 11,4%. Ņemot vērā inflāciju, tas faktiski nozīmē reālo budžeta ieņēmumu samazināšanos. Galvenie valsts pamatbudžeta deficīta segšanas avoti 1995. gadā bija valsts īstermiņa aizņēmumu parādzīmes - 42% no apjoma - un ārvalstīs realizētie valsts vērtspapīri - 23%. Bet banku krīzes apstākļos gada sākumā strauji samazinājās pieprasījums pēc valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēm, un tā rezultātā jau emitēto parādzīmju dzēšanai tika izdots vairāk līdzekļu, nekā iegūts no jaunu parādzīmju emisijas. Šis fakts radīja nepieciešamību valsts pamatbudžeta deficīta segšanai izmantot arī kredītu no Latvijas Bankas - 20 miljonu, kā jūs atceraties. Tikai sākot ar 1995. gada septembri, ieņēmumi no parādzīmju realizācijas pārsniedza izdevumus parādzīmju dzēšanai. Lai segtu budžeta deficītu, nācās aizņemties arī ārvalstīs, un tas bija galvenais iemesls ārējā parāda pieaugumam 1995. gadā par 29 miljoniem. Tas ir viens no lielākajiem uztraukumiem, ka mums šogad budžetā ir 57 miljoni jāmaksā tikai procentos, atmaksājot kredītus par aizņemto naudu, un, ja mēs šādi turpināsim, tad nākošgad šī sagaidāmā summa, ja mēs tādos pašos triecientempos turpināsim, būs 150 miljoni, tikai lai apkalpotu aizņemto naudu un neko vairāk. Paldies par šo jautājumu. Viss.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Nākamais - finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Požarnova, Kuprijanovas, Vidiņa, Prēdeles, Saulīša, Čerāna, Stroda, Ozoliņa, Jurdža un Pētersona jautājumiem par kredītu ņemšanu.

Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs.

A.G.Kreituss (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Atkal ir jautājums, un atbilde ir izdalīta visiem. Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka Finansu ministrija ir sagatavojusi ļoti precīzas atbildes, kas atbilst uzdotajiem jautājumiem, - te ir norādīti visi minētie kredīti ar visiem ārvalstu aizdevējiem, kredītlīguma summa miljonos, juridiskais pamatojums un amatpersona, kura ir parakstījusi līgumu. Es varu piebilst vienīgi to, ka Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav izskatījusi jautājumus par minēto kredītu ņemšanu un nav arī šādu parakstu, jo tie nav paredzēti. Paldies par uzmanību un par šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Nākamais - Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Čerāna, Saulīša, Grīnberga, Stroda, Rubina, Gannusas, Zelgalvja, Liepas un Mauliņa jautājumiem par konfiscētajām kontrabandas ceļā ienākošajām precēm.

Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs.

A.G.Kreituss (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Ir iesniegts dokuments nr. 329-a, un es domāju, ka šeit ir precīza atbilde par to kārtību, kāda ir pašreiz, un par šo kārtību tiek domāts, kā viņu mainīt, un tad par to tiks ziņots deputātiem un tas šeit apspriests. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Iekšlietu ministra Daiņa Turlā atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Saulīša, Stroda, Rubina, Grīnberga, Čerāna, Zelgalvja, Mauliņa, Rudzīša un Liepas jautājumiem par Latvijas cietumiem.

Ziedonis Čevers - Ministru prezidenta biedrs.

Z.Čevers (Ministru prezidenta biedrs).

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Uz cienījamo deputātu pieprasījumu atbilde ir dota rakstiskā veidā. Man nav ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas deputātu Kostandas, Gannusas, Čerāna, Mauliņa, Saulīša, Stroda, Rudzīša, Zelgalvja, Grīnberga un Grinberga jautājumi Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Pašvaldību budžeta likuma pārkāpšanu.

Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs.

A.G.Kreituss (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Atbilde ir iesniegta, un tas ir dokuments nr. 356. Par iesniegto atbildi būtībā man nav vairs ko papildināt, jo šeit ir viss ar visiem cipariem parādīts, kā veidojas pašvaldību budžets un kā viņš tiek tērēts arī decembrī un janvārī. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus jautājumus. Saeimas deputāti Kostanda, Gannusa, Čerāns, Mauliņš, Saulītis, Strods, Jurdžs... es atvainojos deputātu kungiem, bet ir lūgums: ja jūs iesniedzat rakstiski, tad rakstiet savus uzvārdus tā, lai viņus varētu izlasīt... nesalasāms uzvārds, Zelgalvis, Grīnbergs un Grinbergs jautā Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par ienākumu nodokļa sadali. Nododam Ministru prezidentam.

Desmit deputātu jautājums. Deputātu Mauliņa, Saulīša, Stroda, Gannusas, Kazāka, Zelgalvja, Rubina, Kostandas, es atvainojos, nesalasāms devītais, un Dunkera jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par dažādu Ministru kabineta locekļu atbildību. Nododam jautājumu Ministru prezidentam.

Desmit deputātu: Kostandas, Saulīša, Stroda, Gannusas, Kazāka, Rubina, Liepas, Grīnberga, Zelgalvja, desmitais paraksts nesalasāms, jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas ārlietu ministram Valdim Birkavam par medicīnisko apdrošināšanu. Nododam jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un ārlietu ministram Valdim Birkavam.

Vārds Odisejam Kostandam jautājuma motivācijai - frakcijas "Latvijai" deputātam.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Frakcijas "Latvijai" deputāti iesniedza jautājumus Ministru prezidentam un ārlietu ministram ar lūgumu atbildēt uz sekojošiem trim jautājumiem. Pirmkārt: vai ārvalstniekiem un bezvalstniekiem ir obligāti vajadzīga medicīniskās apdrošināšanas polise, lai saņemtu vīzu iebraukšanai Latvijas Republikā? Otrkārt: kādus pasākumus ir veikusi valdība un it īpaši Ārlietu ministrija, lai ārvalstīs pārtrauktu melīgas informācijas izplatīšanu par 1996. gada 1. janvārī it kā ieviesto obligāto medicīnisko apdrošināšanu? Un treškārt: vai, jūsuprāt, šādas informācijas izplatīšana, ko veic, piemēram, akciju sabiedrības "Parekss" apdrošināšanas kompānija, tādējādi izkrāpjot naudu no iedzīvotājiem, negrauj Latvijas valsts starptautisko prestižu?

Gribu šeit tātad motivēt un pateikt, ka mūsu rīcībā šobrīd ir informācija (rakstiski viņa ir šeit), kur mēs varam redzēt, piemēram, mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā izplatītos paziņojumus, kuru teksts krievu valodā, tulkojot latviešu valodā, skan tā: "Latvijas Republikā no 1996. gada 1. janvāra ir ieviesta obligātā veselības apdrošināšana." Vai parlamentā kāds atceras, ka šeit būtu pieņemts tāds likums, ka šobrīd valstī būtu spēkā obligātā veselības medicīniskā apdrošināšana? Nē, tas tā nav, bet tajā pašā laikā tātad kaimiņvalstīs, varbūt vēl tālāk pasaulē, tas būtu jānoskaidro... Mēs gribam uzzināt no ārlietu ministra, vai tiek izplatīta šāda melīga informācija, it kā Latvijā jau ir spēkā šī obligātā veselības apdrošināšana. Šobrīd viņa mums ir brīvprātīga, taču tiek izplatīts, ka viņa ir obligāta. Nu un tad tālāk tiek norādīts, ka, lai nokārtotu šo apdrošināšanu, jāgriežas viesnīcas "Belarus" pirmajā stāvā, kur atrodas akciju sabiedrības "Parekss" apdrošināšanas kompānija, ofiss, kur ir izstrādāti speciāli noteikumi par to personu, kas iebrauc Latvijas Republikas teritorijā, apdrošināšanu, izstrādāti sīki, detalizēti arī apdrošināšanas tarifi ar apdrošinājuma summām, teiksim, medicīniskā palīdzība - te var apdrošināties, tātad, līdz 1000 dolāriem, līdz 2000 un līdz 3000 dolāriem, ja persona šeit brauc apmeklēt draugus, tuviniekus, atpūsties un tā tālāk. Te ir arī termiņi - 3 mēneši, 6 mēneši, 12 mēneši. Un te mēs redzam, piemēram, ka uz 12 mēnešiem tas maksā 120 dolāru. Tomēr ir jautājums. Ja šādā veidā to nostāda, ka ir obligātā medicīniskā apdrošināšana, tad uzreiz tiek piedāvāts risinājums - "Parekss" apdrošināšanas kompānija. Tālāk pēc tam tiek paskaidrots: kad jūs esat noformējuši apdrošināšanas polisi, jūs varat griezties Konsulārajā nodaļā. Un, ja jūs neesat to noformējuši, tad jūs nevarat griezties Latvijas konsulātā un saņemt iebraukšanas vīzu? Vai tā tas ir jāsaprot? Vai Ārlietu ministrija ir fiksējusi šādus noteikumus, vai pilsoņi ir gājuši un sūdzējušies šajos konsulātos par to, ka, lūk, šādā veidā... vai ir skaidrojuši šo situāciju, vai tiešām viņiem ir vajadzīga šī obligātā apdrošināšanas polise? Kāda ir bijusi mūsu ārlietu darbinieku rīcība? Vai iebraucējiem ir paskaidrots, ka nē, ka tā ir vienas privātfirmas pašdarbība, ka Latvijas valsts likumdošana to nenosaka, ka Latvijas valdība izvērtēs un izskatīs šādu skandalozu gadījumu, kad viens uzņēmums, viena privātfirma, iedomājas, ka viņa var Latvijas valsts vārdā vai Latvijas parlamenta vietā izsludināt it kā jau pieņemtus, spēkā esošus likumus? Nu ja tagad viena firma pasludina, ka Latvijā ar 1. janvāri ir spēkā obligātā medicīniskā apdrošināšana, tad cita kompānija sāks izplatīt reklāmas un teikt, ka ir vēl citi noteikumi, teiksim, ka Latvijā ir ieviests obligātais nodoklis par gaisa elpošanu, un, lai jūs dabūtu vīzu, jums atkal ir jāgriežas tādā un tādā kompānijā, jānomaksā tādi un tādi tarifi par tik un tik mēnešiem, un tad nu gan jūs varēsit iet pilnīgi droši uz Latvijas konsulātiem, un tad gan jums iedos iebraukšanas vīzu. Mēs uzskatām, ka šāda situācija ir nenormāla, tāpēc gaidām, ka ārlietu ministrs šo situāciju noskaidros un sniegs konkrētu atbildi. Sniegs arī konkrētu informāciju par to, kā valdība rīkosies attiecībā uz šādām struktūrām, jo var būt, ka bez šīs "Parekss" apdrošināšanas kompānijas ir vēl kāda cita. Cerams, ka valdība to noskaidros. Un kāda būs rīcība: vai šādai kompānijai, kas tā rīkojas, tiks atstāta licence darbībai vai par šādu, manuprāt, rupju un skandalozu pārkāpumu šī licence darbībai tiks noņemta? Man gribētos dzirdēt konkrētas atbildes. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un ārlietu ministram Valdim Birkavam.

Deputātu Apiņa, Gorbunova, Kuprijanovas, Vidiņa, Nagobada, Požarnova, Jurdža, Prēdeles, Golubova un Rubina jautājums finansu ministram Aivaram Kreitusam par akcīzes nodokļa izlietošanu. Jautājumu nododam finansu ministram.

Nākamā darba kārtības sadaļa - "Atbilde uz Saeimas pieprasījumu". Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas pieprasījumu par Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanu humānās palīdzības sūtījumu ievešanai un sadalei Latvijā.

Vārds Aivaram Kreitusam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam, finansu ministram.

A.G.Kreituss (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija, finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis jautājums divas reizes jau ir apspriests Ekonomikas un finansu komitejas sēdē 22. janvārī un 29. janvārī, jo radās jautājumi un prasība pēc uzlabošanas, papildināšanas, un tāpēc tas tiek darīts. Tagad noteikumu projekts ir iekļauts darba kārtībā izskatīšanai Ekonomikas un finansu komitejas sēdē jau trešo reizi - 12. februārī. Pēc tam arī būs precīzākas atbildes.

Sēdes vadītāja. Debatēs neviens pieteicies nav, nekādi dokumenti sakarā ar pieprasījumu Saeimas Prezidijā nav iesniegti.

Nākamā sadaļa. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts, komisijas vārdā.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja priekšlikumus, kādi tika iesniegti pēc pirmā lasījuma.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Zelgalvja kungs, varbūt precizēsim, ar kuru dokumentu mēs strādāsim.

E.Zelgalvis. Dokuments nr.187-b.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātus lūdzu atrast dokumentu nr.187-b.

E.Zelgalvis. Priekšlikumi ir izteikti par vairākiem punktiem, un pirmais no tiem ir...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Zelgalvja kungs, vēlreiz, bet jūs neesat ņēmis vērā to, ka mums jau uz divām sēdēm, kad mēs atlikām šā jautājuma izskatīšanu, tika iesniegts 10 deputātu parakstīts priekšlikums - atcelt šī likumprojekta steidzamību. Mums tas jautājums ir jārisina, jo to ir iesnieguši 10 deputāti, nevis komisija, un neviens no šiem 10 deputātiem, kas to ir iesniedzis - tie ir deputāti Kuprijanova, Požarnovs, Deņisovs, Nagobads, Prēdele, Saulītis, nesalasāms paraksts, Lambergs, Kreituss, vēl viens nesalasāms paraksts -, savus parakstus zem šī priekšlikuma nav atsaukuši. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - atsaukt likumprojekta steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 58, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts, tātad likumprojekts patur spēkā savu steidzamību, un tas ir otrais, galīgais, lasījums. Lūdzu, Zelgalvja kungs! Sākam izskatīt dokumentu.

E.Zelgalvis. Pirmais ir izteikt pārejas noteikumu 5. pantu šādā redakcijā... Šeit ir darba lietu valsts ministra Bērziņa kunga priekšlikumi. Tos atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Zelgalvis. Tālāk ir priekšlikumi - pēc pārejas noteikumu 5. punkta papildināt ar jaunu 6.un 7. punktu. Par 6. punktu bija vairāki priekšlikumi - deputātu Gorbunova, Grīga, Gannusas, Druvas un Rubuļa priekšlikumi, kā arī deputāta Požarnova priekšlikumi, kurus komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Tātad izskatīsim pēc kārtas. Pirmie ir deputātu grupas - Gorbunova, Grīga, Gannusas, Druvas un Rubuļa - iesniegtie priekšlikumi. Komisija tos nav atbalstījusi. Deputātiem iebildumu nav. Tad pieņemam komisijas redakciju, neatbalstot priekšlikumus. Tālāk, lūdzu, par nākamajiem!

E.Zelgalvis. Deputāta Požarnova priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Neatbalstīt. Deputātiem... (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Vajag komentēt!") Gorbunova kungs, lūdzu tribīnē! Anatolijs Gorbunovs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Gorbunovs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribēju izteikt lūgumu referentam - vismaz komentēt, jo tur ir dažādi varianti, kā arī ir sasniegts kompromiss, un es kā viens no iesniedzējiem esmu gatavs balsot par vienu no iesniegtajiem kompromisa variantiem, taču referents vispār nekomentē, bet tikai pasaka, ka tas ir noraidīts. Kāpēc komisija to noraidīja un ka tomēr ir izstrādāts šis varbūt daudzmaz pieņemamais variants - to tomēr vajadzētu pārējiem kolēģiem zināt, arī šos argumentus, lai kolēģi zinātu, kā balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu - vārds referentam!

E.Zelgalvis. Par šiem priekšlikumiem vislabāk varētu izteikties paši deputāti - iesniedzēji. Komisijas viedoklis pēc debatēm tika pieņemts - noraidīt, respektīvi, neatbalstīt šādus priekšlikumus. Pašlaik es nevaru sīkāk komentēt šos argumentus.

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Mēs valdības sēdē ļoti rūpīgi tos skatījām, vairākas reizes skatījām arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šos jautājumus un kopīgi nonācām pie secinājuma: ņemot vērā to, ka ir spēkā jaunais Pensiju likums, kas pasaka, ka 20% no darba samaksas fonda, kas tiek ieskaitīts kā sociālais nodoklis, ir paredzēti tieši un vienīgi vecuma pensijām, mazāk par šo ciparu nevar būt... Tas ir viens, kāpēc tika noraidīts šis priekšlikums. Tālāk ir jārēķinās ar to, ka arī lauksaimniecībā strādājošajiem ir jābūt apdrošinātiem pret bezdarbu un slimības gadījumiem. Šīs ir tās izmaksas, kas tieši skar, bet turpmāk it īpaši skars katru strādājošo. Tādēļ tālāk ir darba lietu valsts ministra Bērziņa priekšlikums, kas ir pārstrādāts varbūt labākā redakcijā (to pārstrādāja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija), kur ir paredzēts pārskatīt šo sociālā nodokļa likmi, nosakot kā minimumu no darba devēja un darbinieka šos 23%. Tādēļ nav atbalstīti visi iepriekšējie priekšlikumi, par kuriem šobrīd runāsim.

Sēdes vadītāja. Deputāti balsojumu neprasa. Tātad ir pieņemts komisijas redakcijā. Lūdzu, tālāk! Lūdzu referentu ziņot tālāk! (No zāles deputāts A.Gorbunovs: "Bet vispirms komisijas komentāru!")

E.Zelgalvis. Komisija atbalstīja...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Mēs atgriežamies pie deputāta Požarnova priekšlikuma. Gorbunova kungs lūdz pamatot viņa parakstīto labojumu.

Nākamais ir deputāta Požarnova priekšlikums.

E.Zelgalvis. Arī deputāta Požarnova priekšlikumu komisija neatbalstīja. Ja Požarnova kungs var šeit kaut ko argumentēt pats - lūdzu! Komisijas viedoklis ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Požarnova kungs balsojumu neprasa, jo viņa nav zālē. Lūdzu, tālāk! Pieņemts.

E.Zelgalvis. Tālāk ir darba lietu valsts ministra Bērziņa kunga priekšlikumi, kuri ir iestrādāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, un līdz ar to tie tiek atbalstīti. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

E.Zelgalvis. Tālāk ir par 7.punktu.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Vēl ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas labojums, cik es saprotu.

E.Zelgalvis. Par 6.punktu ir visi priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Tātad ir Andra Bērziņa priekšlikumi, kam komisija piekrīt un pret ko deputāti neiebilst. Tad vēl ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, pret ko deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

E.Zelgalvis. Par 7.punktu. "Kârtību, kādā izdara sociālā nodokļa maksājumus no valsts budžeta, nosaka Ministru kabinets". Šī ir pirmā lasījuma redakcija. Šeit bija iesniegti arī priekšlikumi - deputātu Gorbunova, Grīga, Gannusas, Druvas un Rubuļa priekšlikums, kuru komisija arī neatbalstīja. Un arī deputāta Požarnova priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Pa vienam, lūdzu, Zelgalvja kungs! Pirmais tātad ir deputātu Gorbunova, Grīga, Gannusas, Druvas un Rubuļa priekšlikums. Komisija neatbalsta. Lūdzu, vai deputāti prasa balsot? Nē. Pieņemts. Nākamais.

E.Zelgalvis. Deputāta Požarnova priekšlikumu komisija arī neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Lūdzu zvanu!

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 3, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"".

Māris Vītols - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie Saeimas deputāti! Es aicinu jūs atrast dokumentu nr. 4 jūsu dokumentu kaudzītē, un mēs izskatīsim tātad grozījumus likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" otrajā lasījumā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir apkopojusi un izskatījusi otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, un tie visi ir iestrādāti priekšlikumu tabulā. Es vēlos īpaši norādīt arī uz to, ka priekšlikumu tabulai aizmugurē ir pievienots Finansu ministrijas viedoklis par piedāvātajiem grozījumiem, ar kuriem deputātiem ir bijusi iespēja iepazīties. Tā kā Saeima konceptuāli ierosinātos grozījumus pirmajā lasījumā ir atbalstījusi, es aicinu uzsākt likumprojekta izskatīšanu pa pantiem.

Mēs esam saņēmuši Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar preambulu šādā redakcijā... Un komisija nolēma atbalstīt šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Par 2.pantu mēs esam saņēmuši frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāta Baloža priekšlikumu - papildināt 2.pantu ar jaunu desmito daļu tādā redakcijā, ka zemnieku saimniecībām pašu ražoto preču pašpatēriņš nav apliekams ar pievienotās vērtības nodokli.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot šo priekšlikumu, nolēma to neatbalstīt, pamatojot ar to, ka atvieglojumu un izņēmumu skaita palielināšana ir vērsta pret Eiropas savienības prasībām, jo Eiropas savienība pašpatēriņu ir definējusi kā apliekamu ar nodokli, un šāds priekšlikums ievērojami sarežģītu nodokļu aprēķināšanas un piemērošanas kārtību.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts komisijas redakcijā.

M.Vītols. Par 3.pantu mēs arī esam saņēmuši deputāta Baloža priekšlikumu - papildināt 3.pantu aiz 3.punkta ar jaunu punktu, kurā būtu noteikts, ka zemnieku saimniecības, kuras nodarbojas tikai ar lauksaimniecības preču ražošanu, reģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājas, ja iepriekšējos 12 mēnešos darījumu summa pārsniedz 30 000 latu.

Komisija, izskatot šo priekšlikumu, nolēma to atbalstīt, vienlaicīgi paredzot, ka uz trešo lasījumu ir nepieciešams iestrādāt priekšlikumus, kas personām dotu tiesības brīvprātīgi reģistrēties kā ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamajām, nenosakot likumā slieksni.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Esam vēl saņēmuši LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikumu par 6.pantu - papildināt likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.pantu ar jaunu 26.punktu tādā redakcijā, ka ar nodokli neapliek kurināmo, kuru izmanto siltumenerģijas ražošanai, apkures un siltā ūdens nodrošināšanai iedzīvotājiem. Komisija, izskatot šo priekšlikumu, nolēma neatbalstīt LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšlikumu, pamatojot to tādējādi, ka ierosinātās izmaiņas sarežģīs nodokļa administrēšanu. Pie tā paša komisija ierosina maznodrošinātajiem iedzīvotājiem apkures izdevumu daļējas kompensācijas mehānismu iestrādāt citos likumos.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts komisijas redakcijā.

M.Vītols. Mēs esam saņēmuši arī par 10.pantu Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kurā tiek redakcionāli precizēta pirmā lasījuma redakcija. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tātad vairāk priekšlikumu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija par konkrēto likumprojektu uz otro lasījumu nav saņēmusi. Lūdzu vadītāju...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" otro lasījumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, nosauciet termiņu, līdz kādam ir iesniedzami priekšlikumi!

M.Vītols. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam 15.februāri.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī".

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Juridiskās komisijas vārdā.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr. 67-a, kur ir piecu deputātu priekšlikumi par grozījumiem Kārtības rullī, proti, ir priekšlikums izslēgt 10. un 11.pantu.

Juridiskā komisija, iepazinusies ar šo priekšlikumu, nolēma to konceptuāli atbalstīt, bet tajā pašā laikā mēs vēršam arī cienījamās Saeimas uzmanību uz to, ka šo divu pantu, kuri ir saistīti ar Korupcijas novēršanas likuma pieņemšanu, izslēgšana neatrisina visas problēmas, jo vēl ir nepieciešams tādā gadījumā grozījums arī Kārtības ruļļa 18.panta otrās daļas 3.punktā, jo tur ir teikts, ka deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš nepilda 10. vai 11. panta prasības. Kaut gan jāsaka, ka Lagzdiņa kungs un citi deputāti, gatavojoties otrajam lasījumam, jau ir iesnieguši priekšlikumu, kas ir saistīts ar šā 18.panta otrās daļas 3.punkta izslēgšanu.

Tajā pašā laikā Juridiskā komisija jau ir saņēmusi un strādā arī pie grozījumiem, kas skars citus Kārtības ruļļa pantus. Līdz ar to es aicinu pašreiz atbalstīt šo likumprojektu konceptuāli pirmajā lasījumā. Es aicinu būt aktīviem visus Saeimas deputātus, jo ir jau zināma prakse radusies arī jaunajiem deputātiem... Arī mēs paši redzam, kur ir nepieciešami precizējumi. Lūdzu iesniegt savus priekšlikumus otrajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekta pirmais lasījums - tas ir konceptuāls, principiāls lasījums. Jāsaka, ka šis likumprojekta lasījums tiešām ir konceptuāls un principiāls ne tikai attiecībā uz šo likumu, bet tam ir arī mazliet plašāka jēga, ne tikai saistība ar vienu no šiem diviem konkrētajiem pantiem.

Tātad pirmais jautājums ir saistīts ar pašu šo likumu. Vai ir nepieciešami grozījumi Saeimas kārtības rullī? Es domāju, ka ir nepieciešami. To parādīja kaut vai zināmas situācijas mūsu pagājušajā sēdē, to parāda arī citi apstākļi, kas mums ir radušies darbā; arī mūsu komisijā, Mandātu un iesniegumu komisijā, ir radušies šādi jautājumi. Mēs uzskatām, ka vajag izdarīt grozījumus, un, kā atceraties, mēs tos iesniedzām, un jau pagājušajā sēdē tos izskatīja. Diemžēl iznāca tā, ka mēs paši tos izņēmām no darba kārtības, jo uzskatījām, ka tiešām nav vērts paralēli laist vairākus grozījumus vienā un tajā pašā likumā.

Bet jāsaka, ka šodien šis jautājums savijas vēl ar vienu konceptuālu un principiālu jautājumu. Vai tiešām Saeimas deputāti ir "sev atļāvuši korumpēties", kā apgalvoja laikraksts "Diena" pagājušās sestdienas numurā ar pāris collu lieliem burtiem? Tur, melns uz balta, ir apgalvots, ka, lūk, 5.Saeima esot bijusi laba, tā esot pieņēmusi labu Kārtības rulli un vēl labāku Korupcijas novēršanas likumu, bet tagad sliktie 6.Saeimas deputāti esot abus atcēluši un sakarā ar to uz nebēdu korumpējoties. Tiešām, mums nākas šeit, 6.Saeimā, sadurties ar problēmām. Kad - jau pēc 6.Saeimas ievēlēšanas - vajadzēja stāties spēkā Korupcijas novēršanas likumam, bet izrādījās, ka tas nav saskaņots ne ar Saeimas kārtības rulli, ne ar likumu "Par Valsts civildienestu", ne ar Policijas likumu un vēl dažiem likumiem. Valdība, kurai ar pārejas noteikumiem Korupcijas novēršanas likumā bija uzdots sagatavot attiecīgos grozījumus, nebija tos sagatavojusi un nebija iesniegusi. Līdz ar to likuma piemērošana varēja radīt sarežģījumus. Turklāt jāpasvītro, ka jaunais likums ne vienmēr pastiprināja ierobežojumus, bet bija arī pozīcijas, kur tas - manuprāt, nepamatoti - tos mīkstināja.

Mēs vispirms termiņu pagarinājām līdz 31.decembrim, bet tas acīmredzot nebija reāli, arī valdība šajā laikā nevarēja šos grozījumus izstrādāt. Vēl jo vairāk, - valdība tajā pašā laikā bija veidošanās stadijā, un līdz ar to mums nācās pagarināt šo termiņu līdz 1.jūnijam, lai visus šos grozījumus varētu izstrādāt. Tāds darbs arī tagad, cik man ir zināms, valdībā notiek, tiek izstrādāti attiecīgie grozījumi, un vienlaicīgi jāsaka, ka Juridiskā komisija, piedaloties arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, izstrādāja vairākus grozījumus pašā Korupcijas novēršanas likumā, cenšoties uzlabot tā tekstu, nevis tur kaut ko izšķelt, izņemt laukā, kas traucētu cīnīties... kas sekmētu cīņu ar korupciju... bet padarīt to labāku un ērtāku, un pareizāk piemērojamu.

Es domāju, ka no 1.jūnija mums tiešām iestāsies laba kārtība un ka tas viss tiks līdz 1.jūnijam sagatavots. Bet no tā nebūt neizriet, ka Saeimas deputātiem algotā darba jautājumos šobrīd pastāv vakuumstāvoklis un ka var pievienoties laikraksta "Diena" apgalvojumam, kas ir šā paša raksta apakšvirsraksts: "Lîdz 1.jūnijam Saeimas deputāti bez ierobežojumiem drīkst saņemt naudu kaut desmit firmās, un tas ir likumīgi, jo viņi paši tā ir nolēmuši." Es gribētu pasvītrot, ka šādu lēmumu 6.Saeimas deputāti nav pieņēmuši. 6.Saeimas deputāti nav to lēmuši un neko nav izsvītrojuši no Saeimas kārtības ruļļa. Nedarbojas tiešām rinda Korupcijas novēršanas likuma pantu, kas saistīti ar ierobežojumiem, taču Saeimas kārtības ruļļa attiecīgos pantus nav atcēluši ne 5., ne 6.Saeimas deputāti. Tāda balsojuma nav, un par to liecina tas, ka pieci, manuprāt, ļoti kompetenti Saeimas deputāti šajā jautājumā ir iesnieguši priekšlikumu par šiem diviem pantiem un taisās tos trijos lasījumos apspriest - un tā tālāk. Ja jau tas būtu sen noticis, tad... es nedomāju, ka viņi būtu mums uzlikuši tādu lieku darbu - apspriest un atcelt to, kas sen jau ir zaudējis spēku.

Protams, es domāju, ka šajā ziņā konceptuāls jautājums ir nevis tas, kā atcelt, bet tas, ka neizbēgama ir grozījumu izdarīšana šajos pantos, jo tie šā vai tā nonāks pretrunā ar Korupcijas novēršanas likumu. Protams, pats vienkāršākais ceļš ir atcelt minētos pantus pēc principa: nav panta - nav problēmas. Bet es domāju, ka diez vai tas ir pats labākais, jo, pirmkārt, mēs zinām, ka grozījumi būs jāizdara arī rindā citu likumu. Piemēram, neviens nav ierosinājis likumā "Par Valsts civildienestu" izsvītrot visus tos ierobežojumus, kas attiecas uz ierēdņu darbu. Arī likumā "Par policiju", un tā tālāk. Es domāju, ka diez vai vajadzētu atstāt šeit tukšu vietu, - vēl jo vairāk tāpēc, ka par šo jautājumu ir vienmēr bijušas normas Saeimas kārtības rullī, sākot ar pašu pirmo Kārtības rulli, ko pieņēma 1.Saeima. Šis jautājums vienmēr ir Kārtības rullī regulēts. Jo tiešām tām personām, kas kandidē uz Saeimu, tad pietiktu iepazīties ar Saeimas kārtības rulli, lai zinātu, kāds būs viņu nākamais darbs un kādi nosacījumi to ierobežo, un tad viņi arī varētu izlemt šo jautājumu labāk. Nevis tā, ka viņi, nebūdami deputāti un nebūdami pietiekami sagatavoti, meklētu pa desmit dažādiem likumiem... meklētu, kur un kas par šo jautājumu ir rakstīts. Tāpēc es uzskatu, ka labākais ceļš ir saskaņot šo pantu redakciju ar galīgo redakciju, kādu pieņems Korupcijas novēršanas likumā.

Un tāpēc es arī atbalstu šobrīd... Lai šis likumprojekts iet!.. Lai mēs strādātu pie šiem likumprojektiem paralēli un lai mēs 1.jūnijā jau varētu galīgi pieņemt saskaņotus likumprojektus un izbeigt šīs pretrunas, kas varētu izveidoties. Bez tam es domāju, ka par to, ka Kārtības ruļļa 10. un 11.pants šodien ir spēkā, liecina arī tas, ka deputāti pagaidām bez īpašām ierunām nes uz Mandātu un iesniegumu komisiju deklarācijas - arī mūsu cienījamā priekšsēdētāja ir atnesusi - , kuru iesniegšanu paredz tas pats 10. un 11.pants. Tātad viņi atzīst šo pantu spēkā esamību.

Tāpēc Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā paziņoju, ka līdz tam laikam, kamēr nebūs izdarīti attiecīgie grozījumi Saeimas kārtības rullī, Mandātu un iesniegumu komisija strādās atbilstoši tā prasībām.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, vai jūs atlikušās piecas minūtes izmantosiet? Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Ilmārs Bišers izteica ļoti pareizu priekšlikumu, ka grozījumu izdarīšana Saeimas kārtības rullī un grozījumu izdarīšana vēl trīspadsmit dažādos likumos, kuri šobrīd ir spēkā un kuros ir antikorupcijas normas, būtu jāveic vienlaikus ar Korupcijas novēršanas likuma normu precizēšanu. Es no savas puses ierosinu papildināt grozījumus Saeimas kārtības rullī ar normu, ka šie grozījumi stātos spēkā vienlaikus ar... tajā dienā, kurā Korupcijas novēršanas likums stājas spēkā pilnā apjomā saskaņā ar Korupcijas novēršanas likuma pārejas noteikumiem, tātad - šā gada 1.jūnijā. Un tad neradīsies tā situācija, par kuru runāja šeit Ilmārs Bišers.

Kādēļ šāda norma vai šāds teikums nav ielikts grozījumu tekstā, kas ir jūsu priekšā? Gluži vienkārši tādēļ, ka, godātie kolēģi, šie grozījumi tika iesniegti tad, kad vairākums no mums nepieņēma lēmumu, ka vesela rinda Korupcijas novēršanas likuma pantu netiek piemēroti. Mūsu ideja bija tāda, ka steidzamības kārtā ir jāatceļ šie Saeimas kārtības ruļļa panti, lai pilnā apjomā darbotos stingrākais likums - Korupcijas novēršanas likums. Bet diemžēl tāds lēmums pieņemts netika.

Tagad - jautājums par to, ko minēja Ilmārs Bišers. Vai Saeimas deputātiem ir jāiesniedz ienākumu deklarācijas un jāiesniedz iesniegumi atļaujas prasīšanai, lai varētu veikt arī kādu citu darbu? Šādu kārtību paredz Saeimas kārtības rullis, kaut gan atsevišķi juristi uzskata, ka, ņemot vērā to, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ir jāpiemēro tās normas, kas ir pieņemtas vēlāk, proti, Korupcijas novēršanas likuma normas, nav spēkā iepriekš pieņemtās Kārtības ruļļa normas, kuras uzliek šo pienākumu. Savukārt, tā kā mēs esam pieņēmuši ārkārtīgi interesantu lēmumu, ka tieši tās Korupcijas novēršanas likuma normas, kuras uzliek šo pienākumu iesniegt šīs deklarācijas un kuras paredz šos ierobežojumus, nav piemērojamas, tad esam izgājuši ļoti viltīgi no šīs situācijas, godātie kolēģi! Savulaik, uzstājoties šeit no Saeimas tribīnes, es vērsu jūsu uzmanību uz to, kāda situācija var rasties, ja mēs šādu juridiski nekorektu ceļu iesim. Diemžēl vairākums par to nobalsoja. Bet tā ir runa praktiski par šo normu piemērošanu. Arī es, tāpat kā kolēģis Ilmārs Bišers, uzskatu, ka mūsu pienākums, godātie kolēģi, ir iesniegt šīs ienākumu deklarācijas un visiem tiem, kas veic vēl kādu citu algotu darbu, ir pienākums prasīt Saeimai atļauju šā darba veikšanai. Par to divu domu būt nevar.

Kas attiecas uz grozījumiem Saeimas kārtības rullī, es aicinu pieņemt tos pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam, kā to aicināja kolēģi Ilmārs Bišers un Aivars Endziņš.

Sēdes vadītāja. Krisberga kungs, vai jūs atlikušās divas minūtes izmantosiet? Nē.

Paziņojums. Vārds Andrim Amerikam!

A.Ameriks (6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu priekšlikumu Latvijas 6.Saeimā izveidot Turkmēnijas Republikas parlamenta atbalsta grupu. Ir arī Saeimas Prezidijā saņemts priekšlikums no deviņiem deputātiem - izveidot 6.Saeimā Latvijas un Baltkrievijas parlamentāro atbalsta grupu. Cienījamie kolēģi! Man ir priekšlikums Latvijas un Baltkrievijas atbalsta grupas deputātiem, kuri ir iniciējuši to, kā arī visiem citiem interesentiem - sapulcēties Prezidija zālē tagad, pulksten 12.30, pēc reģistrācijas, lai izlemtu par šādas grupas izveidošanu 6.Saeimā. Un es aicinu deputātus, kuri ir izteikuši vēlmi izveidot Latvijas un Turkmēnijas Republikas parlamentāro atbalsta grupu, pulcēties nākamajā starpbrīdī pulksten 15.00 Prezidija zālē, lai šādu grupu izveidotu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Jānis Ādamsons, Kārlis Čerāns, Kārlis Jūlijs Druva, Ēriks Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Janīna Kušnere, Antons Seiksts, Leonards Stašs, Jānis Straume. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu ieņemt vietas! Turpinām darbu. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu deputātus reģistrēties... Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 48 deputāti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 60 deputāti. Turpinām darbu.

Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Nav zālē. Līdz ar to man nav iespējas viņam dot vārdu. Vairāk debatēs neviens pieteicies nav. Debates slēdzam, jo debatēs vairāk...

Vārds Aivaram Endziņam - "Latvijas ceļa" frakcijas deputātam. Komisijas vārdā.

A. Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Paldies par atsaucību. Es tikai gribētu vēl pievērst jūsu uzmanību tādai lietai - saistībā ar to, ko teica Bišera kungs, - ka Juridiskā komisija, risinot šo jautājumu par 10. un 11. panta izsvītrošanu un redakcijas izmaiņu, nolēma, ka acīmredzot šī izsvītrošana varētu stāties spēkā, tā teikt, caur pārejas noteikumiem, vienlaicīgi ar attiecīgo grozījumu stāšanos spēkā Korupcijas novēršanas likumā. Lai šeit nepaliktu tukšums.

Tagad - paldies. Un aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šo projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta "Grozījums Saeimas kārtības rullī" pirmo lasījumu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu komisiju paziņot, līdz kādam termiņam iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es aicinu tos iesniegt līdz 15. februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15. februāris.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu dokumentu: frakcija "Latvijai" lūdz iekļaut šā gada 8. februāra Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par Saeimas izmeklēšanas komisijas totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanai izveidošanu kā darba kārtības 44. punktu. Pievienots saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 150. pantu: "Lûdzam Saeimu izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanai." Seko 35 deputātu paraksti.

Aigars Jirgens - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 117. pantu es iebilstu pret šā lēmuma projekta izskatīšanu šīsdienas sēdē.

Sēdes vadītāja. Šodienas sēdē tas izskatīts netiek. Kādi, lūdzu, ir priekšlikumi par tālāko jautājuma virzību? Tad iekļaujam to nākamās sēdes darba kārtībā. Deputātiem iebildumu nav?

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"".

O.Deņisovs.

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, - es nepieteicu jūs, un jūs arī sevi nepieteicāt. Oļegs Deņisovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts, - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā.

O.Deņisovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamo Prezidij! Godājamie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentiem nr. 176 un nr. 312 - "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"". Projekts pirmajā lasījumā.

Lai novērstu likuma "Par nodarbinātību" praktiskās realizācijas gaitā atklātās neprecizitātes un nepilnības, Darba departaments sadarbībā ar Nodarbinātības valsts dienestu ir sagatavojis likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"".

Ar mērķi nodrošināt vienādus bezdarbnieka statusa iegūšanas nosacījumus ir precizēta likuma 6. panta norma par šā statusa iegūšanu. Ir paredzēts, ka to iegūs 14. dienā no reģistrācijas dienas. Šis pants ir papildināts ar nosacījumiem, kuriem pastāvot bezdarbnieks zaudē bezdarbnieka statusu, kā arī ir noteikts, pēc kāda laika persona, kura ir zaudējusi bezdarbnieka statusu, var iegūt to no jauna. Tiek paredzēts, ka gadījumos, kad statuss ir zaudēts paša bezdarbnieka vainas dēļ, to atkārtoti var iegūt ne ātrāk kā pēc 6 mēnešiem.

Likuma 7. pantā tiek papildināti un precizēti bezdarbnieka pienākumi: meklēt darbu, regulāri ierasties Nodarbinātības valsts dienestā, divu darba dienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas piedalīties dienesta organizētajos aktīvās nodarbinātības pasākumos, kā arī citi pienākumi.

Atbilstoši likumam par civildienestu 8. panta ceturtā daļa tiek papildināta ar nosacījumiem, kādos gadījumos bezdarbniekam netiek piešķirts bezdarbnieka pabalsts.

Grozījumi 9. pantā precizē bezdarbnieka pabalsta saņemšanas kārtību gadījumos, kad bezdarbnieks 12 mēnešu periodā atkārtoti iegūst bezdarbnieka statusu ar tiesībām saņemt bezdarbnieka pabalstu. Šādos gadījumos pabalsts tiks piešķirts, ņemot vērā iepriekšējā pabalsta saņemšanas ilgumu, lai novērstu praksē konstatēto iespēju uz vienas sociālā nodokļa maksāšanas pamata saņemt bezdarbnieka pabalstu divas reizes.

13. pantā ir precizēts algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanas maksimālais ilgums, lai radītu iespējas iespējami lielākam skaitam bezdarbnieku, kuri to vēlas, iesaistīties šādos darbos un kaut daļēji uzlabot to materiālo un arī psiholoģisko stāvokli.

Nepieciešams izdarīt arī vairākus redakcionāla rakstura grozījumus, kuri precizē likuma normu skaidrošanu un piemērošanu.

Piedāvājam šo likumprojektu pieņemt Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā, jo sagatavotie grozījumi ievērojami atvieglos Nodarbinātības valsts dienesta un sociālās apdrošināšanas pārvalžu darbu. Piedāvātie grozījumi novērsīs atsevišķos pantos ietverto likuma normu dažādu skaidrojumu, kā arī mazinās tā rezultātā radušos sociālo nevienlīdzību starp bezdarbniekiem un šā iemesla dēļ esošo sociālo spriedzi.

Pašreiz izstrādātais likums "Par nodarbinātību" ir jaunā redakcijā, kura ir saskaņota ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam". Virkne normu no esošā likuma "Par nodarbinātību" ir ietvertas likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam", tādēļ ir paredzēts, ka likuma "Par nodarbinātību" jaunā redakcija stāsies spēkā šā gada 1. oktobrī.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz atbalstīt izskatīto likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu runāt nedaudz par 6. pantu, par bezdarbnieka statusu un par papildinājumu šajā pantā, kuru vēlas iesniegt uz otro lasījumu LNNK un LZP frakcija.

Tātad bezdarbnieks pretendē uz kaut kādām noteiktām garantijām no valsts puses. Tas nozīmē, ka valsts izrāda rūpes par šo bezdarbnieku, piešķirdama šo bezdarbnieka pabalstu. Un tagad man ir jautājums - vai visi tie, kuri pretendē uz šo pabalstu, izrāda rūpes par valsti un izrāda cieņu pret mūsu valsti? Vai visi, kuri vēlas saņemt šādu pabalstu, izturas ar cieņu pret mūsu valsts valodu, pret latviešu valodu? Jo viena lieta ir šeit dzīvot, censties baudīt to visu, ko šī valsts dod, censties jaukties iekšā šīs valsts sabiedriskajā, politiskajā, ekonomiskajā dzīvē, bet no savas puses izturēties naidīgi pret šīs valsts valodu un pret šīs valsts pamatiedzīvotājiem. Diemžēl mums joprojām Latvijā ir jānovēro šī ārkārtīgi nepatīkamā parādība, ka nepiedodami liels skaits Latvijā atrodošos pārstāvju ne tikai neprot latviešu valodu, bet arī netaisās to mācīties. Un tas attiecas uz ārkārtīgi augsta ranga darbiniekiem, diemžēl tas attiecas arī uz tādiem cilvēkiem, kuri pretendē kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Jo, ja jau cilvēks te ir kādu laiciņu nodzīvojis, kaut vai dažus gadus, un nav šo gadu laikā iemācījies latviešu valodu, tajā pašā laikā gribēdams šeit aktīvi iekļauties, tad, es uzskatu, šis cilvēks izrāda atklātu nicinājumu gan pret mūsu valsti, gan pret mūsu valsts valodu. Un nekāda palīga no šā cilvēka nebūs - un arī nekāda atbalsta mūsu valstij. Tad ir jautājums - kāpēc mūsu valstij vajadzētu šādu cilvēku balstīt? Es domāju - ja jau viņš ir bezdarbnieks un viņam ir laiks, tad lai viņš arī to valodu mācās un tad pretendē uz pabalstu! Jo ļoti interesanti ir redzēt vienus un tos pašus cilvēkus dažādās vietās, kuriem pietiekami pieklājīgi maksā par piketēšanu - par jebkuru jautājumu. Ļoti interesanti ir konstatēt, ka Latvijā ir sešas nereģistrētas naidīgas organizācijas un arī no tām 13 reģistrētajām... liela daļa viņu darbības ir saistīta ar naidīgu noskaņojumu pret mūsu valsti, un tur mūsu valodai, latviešu valodai, ne tikai netiek izrādīta cieņa, bet - taisni otrādi - tiek izrādīta dziļa necieņa.

Un tāpēc ir mūsu ieteiktais papildinājums 6. pantā. Pēc vārdiem "kurš neveic uzņēmējdarbību" - tātad tur ir jārunā par to, kas ir atzīstams par bezdarbnieku, - mēs piedāvājam šādu tekstu: "ir beidzis mācību iestādi ar latviešu mācībvalodu vai nokārtojis valsts valodas eksāmenu". Lūk, tas ir mūsu frakcijas piedāvājums attiecībā uz otro lasījumu. Mēs to uzturam spēkā un lūdzam komisiju ar to rēķināties, un, ja jums komisijā ir dažādi viedokļi šinī jautājumā, mēs esam gatavi piedalīties šinī diskusijā ar mūsu pārstāvju palīdzību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vairāk neviens deputāts debatēs pieteicies nav. Debates beidzam.

O.Deņisovs. Paldies par priekšlikumu. Es vēlreiz Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

O.Deņisovs. Priekšlikumus iesniegt līdz 15.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, tātad - 15.februāris.

Izskatām septīto darba kārtības sadaļu - "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības nolīgumu par konsultācijām un sadarbību".

Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Pirms sākt izskatīt šo jautājumu pirmajā lasījumā, komisija ierosina atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 6. Steidzamība ir atzīta.

I.Bērziņš. Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Šis Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības vispārējais nolīgums par konsultācijām un sadarbību ir parakstīts 1995.gada 14.septembrī. Nolīgums paredzēts pieciem gadiem un nosaka konsultāciju programmas īstenošanas mērķus, līdzekļus un priekšnoteikumus. Galvenie konsultatīvās palīdzības virzieni ir valdības konsultācijas, privatizācija, uzņēmējdarbība un lauksaimniecība, sociālā... darba tirgus politika, kā arī vides aizsardzība. Nolīgums uzsver abu valstu kopējo interesi veicināt ekonomisko, zinātnisko, tiesisko un sociālo attīstību un pauž vēlēšanos padziļināt partnerattiecības starp Vāciju un Latviju. Tāpēc Ārlietu komisijas vārdā - mēs izskatījām šo jautājumu - es lūdzu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Ja jums nav iebildumu, es aicinu nobalsot jau šodien par otro lasījumu un tādā veidā pieņemt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 4. Likums "Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības nolīgumu par konsultācijām un sadarbību" ir pieņemts.

Likumprojekts "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996.gadā". Lūdzu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija! Komisijas pārstāvja nav. Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"". Aivars Endziņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts - Juridiskās komisijas vārdā.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu izmantot dokumentu nr.125A, tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"", ko iesniedza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Juridiskā komisija bija noteikta kā atbildīgā komisija. Šā likumprojekta būtība ir papildināt šo likumu, konkrēti, šā likuma 11.pantu ar jaunu otro daļu, proti, lai varētu atrisināt tās problēmas, kas praksē rodas, lai varētu izdarīt pasē vai citos personu apliecinošos dokumentos ierakstu, ka attiecīgā persona ir pēc tautības lībietis vai līvs. Un, ja nav iespējams to dokumentāli pierādīt ar dzimšanas apliecības, ar pases palīdzību, proti, ar tiem dokumentiem, ko norāda šis likums, tad šeit tiek dotas iespējas organizācijai "Lîvu savienība" un "Lîbiešu krasts" ðajā sakarā izteikt savu viedokli, un tas varētu būt saistošs, lai šādu ierakstu varētu izdarīt. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja un aicina arī cienījamo Saeimu to pašu darīt šodien pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"" pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

A.Endziņš. Es lūgtu cienījamos deputātus iesniegt savus priekšlikumus līdz 15.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, tātad - līdz 15.februārim.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Juridiskās komisijas vārdā.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu izmantot dokumentu nr.200, kur ir pats likumprojekts, ko ierosina deputāti Indulis Bērziņš, Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Valdmanis, Ķezbers un Rubins. Šo grozījumu būtība: likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" izdara tādu grozījumu, lai ārvalstnieki un bezvalstnieki, it sevišķi tie, kuri saistīti ar zinātniskiem pētījumiem vai mācību darbu, vai komerciālo darbību, vai palīdzību, kas tiek sniegta Latvijai vai attiecīgām pašvaldībām, kā arī ar starptautisko līgumu vai starptautisko projektu īstenošanu... pie tam viņiem var tikt izsniegta speciālā vīza, tātad uz viņiem neattiektos šis noteikums, ka vīza var būt derīga ne vairāk kā trīs mēnešus. Šo priekšlikumu atbalsta arī Ārlietu ministrija. Gribētu teikt, ka šāds grozījums, analoģisks, jau bija, to izskatīja 5.Saeima, bet toreiz šis grozījums bija kontekstā ar veselu virkni citu grozījumu šajā likumā, un kopumā tātad tas neguva atbalstu, netika izskatīts galīgajā - trešajā lasījumā. Savā vēstulē Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks arī aicina Saeimu risināt šo jautājumu, jo tas atvieglos arī to konkrēto praktisko palīdzību, kādu var sniegt Amerikas Savienotās Valstis, kā arī, protams, citas valstis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījami kolēģi! Es vienkārši gribēju informēt, ka Ārlietu komisija arī ir izskatījusi šo jautājumu, un jūs varbūt pamanījāt, tie, kas parakstīja šā dokumenta iesniegšanu, ir cilvēki no Ārlietu komisijas, viņi nāk faktiski no visām frakcijām, tā ka, neskatoties uz dažādiem politiskiem uzskatiem, šajā jautājumā mēs bijām vienoti, un es Ārlietu komisijas vārdā arī aicinu balsot "par".

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" pirmo lasījumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kuram ir iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

A.Endziņš. Es lūgtu cienījamos deputātus iesniegt priekšlikumus līdz 15.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, tātad priekšlikumu iesniegšana ir veicama līdz 15.februārim.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"". Kristiāna Lībane, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte, - Juridiskās komisijas vārdā.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Izskatot šo jautājumu, jums palīdzēs dokumenti nr.159 un nr.338. Kā jūs redzat, tas ir grozījums likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem", konkrēti - 2.panta otrajā daļā. Tas, ko mēs piedāvājam, tas, ko Juridiskā komisija piedāvā, ir pavisam vienkāršs grozījums - izsvītrot vārdu "juridiskā". Mēs tātad visām - gan fiziskajām, gan juridiskajām - personām dosim iespēju labprātīgi nodot tās valdījumā esošu namīpašumu tā likumīgajam īpašniekam, un tātad cilvēkiem nebūs lieki jāgriežas tiesā, ja viņi šādu vienošanos būs spējuši panākt pirms tiesas. Un tas, bez šaubām, arī atslogos tiesu, un tas, bez šaubām, arī dos zināmu ietaupījumu valsts budžeta līdzekļos. Tāpēc es jūs lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kuram ir iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

K.Lībane. Ja kolēģiem nav iebildumu, tas varētu būt 15.februāris.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav, tātad priekšlikumi ir iesniedzami līdz 15.februārim.

Pirms nākamā likumprojekta izskatīšanas lūdzu zvanu - deputātu reģistrācijai. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 73 deputāti, tas atbilst Satversmes 76.panta prasībām par to, ka, izskatot grozījumus Satversmē, ir jāpiedalās divām trešdaļām deputātu.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē". Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Juridiskās komisijas vārdā.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ierosina izdarīt šo grozījumu Latvijas Republikas Satversmē (konkrēti - Satversmes 85.pantu izteikt jaunā redakcijā), un šis priekšlikums ir cieši saistīts ar Satversmes tiesas likuma projektu, jo, lai pieņemtu šo likumu, lai Satversmes tiesa varētu strādāt un lai tās spriedumi būtu leģitīmi arī no Satversmes viedokļa, ir skaidri un gaiši Latvijas Republikas Satversmē jāpasaka, ka Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar Satversmes tiesas likumu tās kompetencē nodotās lietas, - un, proti, arī tas, ka Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus, citus aktus vai to daļas, ja tie ir pretrunā ar Satversmi, un arī tas, ka Satversmes tiesas tiesneši tiek apstiprināti Saeimā uz noteiktu laiku. Lai nerastos pretrunas ar citu Satversmes pantu, kas pasaka, ka tiesneši ir neatceļami, proti, tātad viņi darbojas bez termiņa ierobežojuma. Lai nebūtu šeit pretrunas, arī šāds grozījums šeit būtu nepieciešams. Aicinu cienījamo Saeimu apzināties šā soļa svarīgumu un to, ka Satversmes tiesa demokrātiskai valstij ir akūti nepieciešama institūcija, un atbalstīt šo Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto Satversmes grozījumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu, lai balsotu par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" pirmo lasījumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts atbilstoši Satversmes 76.pantam, kurā teikts, ka pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā 2/3 klātesošo deputātu balsu vairākumu. Lūdzu, nosakiet datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

A.Endziņš. Es aicinātu cienījamos deputātus iesniegt savus priekšlikumus līdz 20.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, tātad līdz 20.februārim.

Nākamais likumprojekts "Satversmes tiesas likums". Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts, Juridiskās komisijas vārdā.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr.263, kur ir Satversmes tiesas likuma projekta teksts, kādu Juridiskā komisija piedāvā jums pirmajam lasījumam. Satversmes tiesas likumam par pamatu tika ņemts tas likumprojekts, kādu 5.Saeima akceptēja otrajā lasījumā, tika ņemti vērā un iestrādāti tie priekšlikumi, ko iesniedza frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", ko iesniedza deputāts Mauliņš, ko iesniedza deputāts Bišers, un arī komisija strādāja pie šī likumprojekta ļoti nopietni un ilgstoši. Paskatīsimies, ko tā ir izdarījusi.

Salīdzinājumā ar to projektu, kas bija otrajā lasījumā, ir izdarītas izmaiņas, proti, ir noteikts tas, ka Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima, viņi ir 7, un ir ierosināts, ka Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima - trīs tiesnešus vismaz pēc 10 Saeimas deputātu priekšlikuma, divi tiek apstiprināti pēc Ministru kabineta priekšlikuma un divi Satversmes tiesas tiesneši - pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Ir arī noteikts, ka par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas pilsoni, kas atbilst likuma "Par tiesu varu" 55.panta prasībām, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz 10 gadu darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē. Šeit ir izmaiņas salīdzinājumā ar to, kas bija iepriekš. Bija tā, ka trīs tiesnešus uz trijiem gadiem ierosina Augstākās tiesas plēnums un ka viņi rotē - ik pēc trim gadiem nāk jauni. Tagad šeit ir rakstīts, ka nav obligāta šī rotācija. Viņi var būt vai nu Augstākās tiesas tiesneši, vai arī citas personas, bet šīs kandidatūras izvirza Augstākās tiesas plēnums. Un ir arī palielināts darba stāžs juridiskajā specialitātē līdz 10 gadiem.

Ir arī nelielas izmaiņas, kas skar vecumu, līdz kādam Satversmes tiesas tiesnesis var pildīt šos pienākumus, un šis vecums ir noteikts - ir jāatstāj tiesneša amats līdz ar 75 gadu vecuma sasniegšanu.

Ir izdarīti arī daži precizējumi, uzlabojumi tajā daļā, kas skar Satversmes tiesas kompetenci, un ir noteikts, ka Satversmes tiesa izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt - par Latvijas parakstīto jeb ratificēto starpvalstu, starpvaldību vai starpresoru līgumu atbilstību Satversmei, Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, par Ministru kabineta lēmumu un citu Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī par zemāk stāvošo institūciju amatpersonu normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem. Kā arī veselu virkni citu lietu.

Ir paplašinātas tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā, tātad ierosināt būtībā lietas izskatīšanu Satversmes tiesā. Šeit ir sadalīts atkarībā no tā, kas tā ir par lietu kategoriju, kas var ierosināt, teiksim, kam ir tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par likuma atbilstību Satversmei vai par Latvijas parakstīto jeb ratificēto srtarpvalstu, starpvaldību vai starpresoru līgumu atbilstību Satversmei, kā arī par Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem. Tādas tiesības ir Valsts prezidentam, ne mazāk kā 1/3 Saeimas deputātu, Ministru kabinetam, Augstākās tiesas senātam, tiesai uz izskatāmās lietas pamata, ģenerālprokuroram. Šeit ir paplašināts loks - tātad var ģenerālprokurors un arī tiesa uz izskatāmās lietas pamata.

Ir paredzētas tiesības arī pašvaldībai, pašvaldības domei (padomei) ierosināt lietas izskatīšanu, proti, ir tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par Ministru kabineta noteikumu un citu Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, kā arī par Ministru kabinetam pakļauto institūciju amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Tātad ir minētajām institūcijām, par kurām es jau iepriekš runāju, un arī pašvaldības domei (padomei). Šīs tiesības ir paredzētas arī pašvaldības domei (padomei), ka viņai ir tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu Saeimas apstiprināto, iecelto vai vēlēto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem.

Ir precizētas normas, kas skar pašu tiesvedības procesu, tas, kā lietas tiek pieņemtas, izskatītas. Un šeit ir arī skaidri un gaiši atrunāts, kādos gadījumos Satversmes tiesa strādā pilnā sastāvā - visi 7 tiesneši, bet, tā kā reāli dzīvē parasti ir situācijas, ka ne vienmēr vai nu veselības, vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ kāds no Satversmes tiesas tiesnešiem var būt klāt, tad ir noteikts minimālais skaits, kad un kādas lietas šī tiesa var izskatīt, lai skaitītos pilnais sastāvs. Parastās lietas Satversmes tiesas tiesneši izskata trīs cilvēku sastāvā.

Jāsaka tā, ka, strādājot pie šā likumprojekta, jau agrāk mēs saņēmām ļoti daudz priekšlikumu, kā arī atsauksmju no starptautiskajiem ekspertiem, no Eiropas padomes, no daudzu valstu konstitucionālajām tiesām, kā, piemēram, no Vācijas, Polijas, Slovakijas un citām valstīm, vai arī no ekspertiem speciālistiem. Saņēmām arī atzinumu un priekšlikumus no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes, no Augstākās tiesas, no Latvijas Republikas ģenerālprokurora. Es ceru, ka gan cienījamie deputāti, gan arī mūsu zinātnieki no Juridiskās fakultātes, kā arī darbinieki praktiķi no tiesas, Prokuratūras un, cerams, arī no advokatūras, jo šis likumprojekts ir publicēts "Latvijas Vēstnesī", izskatīs šo likumprojektu un arī dos savus vērtīgos priekšlikumus, pie kuriem Juridiskā komisija ir gatava ļoti nopietni strādāt. Tas man būtu īsumā viss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Satversmes tiesas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - nav. Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

A.Endziņš. Es lūdzu cienījamos deputātus iesniegt savus priekšlikumus līdz 20.februārim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad 20.februāris.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes komisijām"".

Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Pirmajā lasījumā izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"". Dokuments nr. 188.

Tautsaimniecības komisija, izskatījusi iesniegto likumprojektu, atzina, ka likumā "Par zemes komisijām" būtu izdarāmi ne tikai šie, bet arī vēl citi labojumi, un ierosina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, rūpīgi pastrādāt un iesniegt arī pārējos priekšlikumus, kuri uzlabotu zemes komisiju darbību. Protams, ne visiem šeit izteiktajiem priekšlikumiem, kuri sagatavotajā likumprojektā rakstīti, var piekrist.

Tā, piemēram, ir ierosinājums Centrālajā zemes komisijā ievēlēt 9 deputātus kā balsstiesīgus locekļus, bet visi pārējie no dažādām institūcijām būtu tikai pieaicinātie, kuriem būtu tiesības piedalīties sēdēs kā ekspertiem, nevis ar balsstiesībām. Līdzšinējā kārtība ir mazliet citādāka. Mēs jau esam izmainījuši šo likumu, un Centrālajā zemes komisijā ar balsstiesībām piedalās pieci deputāti, kas acīmredzot ir optimālais skaits, bet - vai būs astoņi, deviņi vai pieci - par to visu mēs varēsim izteikt savus viedokļus nākošajos lasījumos un par to balsot.

Tāpat ir apsverams arī tas viedoklis, ka varbūt ir jāsamazina šis zināmā mērā ļoti garais strīdu izskatīšanas kārtības princips un varbūt ir jālikvidē rajonu zemes komisijas, dodot iespēju saīsināt šo pārstrīdēšanās ceļu, kā arī izskatot tieši zemes strīdus nedaudz mazākā sastāvā, nekā piedaloties visai lielajai zemes komisijai, kuras locekļu sastāvs pašreiz ir 20.

Šis jautājums ir apspriests arī ar tām institūcijām, kuras nodarbojas ar zemes reformu - ar Valsts zemes dienestu un Tieslietu ministriju -, un izskatīts arī kopējā sanāksmē pie Ministru prezidenta Šķēles kunga. Tāpēc mēs Tautsaimniecības komisijā esam nolēmuši šeit noteikt arī nedaudz pagarinātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, lai visi rūpīgi sagatavotie priekšlikumi varētu tikt labi sagatavoti. Aicinu Tautsaimniecības komisijas vārdā balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes komisijām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

A.Seile. Ir priekšlikums iesniegt ierosinājumus otrajam lasījumam līdz 22.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad līdz 22.februārim.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Valsts civildienestu"".

Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Aicinu deputātus balsot otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījums likumā "Par Valsts civildienestu"" (dokuments nr. 55).

Atbildīgā komisija - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - no citām komisijām, citiem deputātiem priekšlikumus nav saņēmusi, bet tomēr otrajā lasījumā ir mazas korekcijas.

Atbildīgā komisija saskaņā ar Saeimas Juridiskā biroja metodiskajiem norādījumiem ir izmainījusi tekstu un izdarījusi labojumus likumā "Par Valsts civildienestu". Tagad nav vis tā, kā bija iepriekš teikts: "publikācijas avots - "Latvijas Vēstnesis"" tas ir aizstāts ar vārdiem ""Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs", 1994.gada 10. numurs un 1995.gada 12.numurs". Pārējais teksts paliek tā, kā bija pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tā kā grozījums ir tikai vienā pantā - 8.pantā, tad atbilstoši mēs to arī izskatām. Deputātiem iebildumu pret 8.panta redakciju nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Valsts civildienestu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

V.Krisbergs. Paldies, cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamajiem kolēģiem lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.februāris.

V.Krisbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.357 - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" otrajā lasījumā.

Komisija ir saņēmusi priekšlikumus tikai no Juridiskā biroja, kas ir tīri redakcionāla rakstura grozījumi, proti, 17.pantā izdalīt 17. un 18.daļu, bet neveidot rindkopu no divām daļām. Komisija šādu Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Zelgalvis. Nākošais grozījums ir ierosināts panta 18.daļā - vārdus "no šiem maksājumiem" aizstāt ar vārdiem "no šī panta 17.daļā minētajiem maksājumiem". Šo priekšlikumu arī komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Zelgalvis. Vēl ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt likumprojekta 2.pantu. Tā vietā tiek ierosināts papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā: "Nodokļa ieturēšana saskaņā ar šā likuma noteikumiem izdarāma no maksājumiem, kas veikti pēc...". Un šeit komisijas priekšlikums ir atbalstīt, bet šo precīzo termiņu iestrādāt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

E.Zelgalvis. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 15.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad iesniegšanas datums - 15.februāris.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"".

Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Dokuments nr.358. Šeit arī ir tikai Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikumi. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šos ierosinājumus.

Pirmais tātad - papildināt likuma 3.pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā... Tādējādi ierosinām neveidot pantu daļas, kas sastāv no divām rindkopām.

Sēdes vadītāja.Komisija ir atbalstījusi. Deputātiem iebildumu nav.

E.Zelgalvis. Nākošais priekšlikums ir panta devītajā daļā - vārdus "no šiem maksājumiem" aizstāt ar vārdiem "no šī panta astotajā daļā minētajiem maksājumiem". Tātad ir redakcionāla rakstura grozījumi.

Sēdes vadītāja. Komisija priekšlikumu atbalsta. Deputātiem iebildumu nav.

E.Zelgalvis. Un vēl ir Saeimas Juridiskā biroja viens priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Zelgalvja kungs, otrajā lasījumā mēs izskatām pa pantiem. Tātad nosauciet pantu, punktu, kurā ir labojumi. Ja deputātiem nebūs iebildumu, mēs skatīsim tālāk.

E.Zelgalvis. 4.pantā nav priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

E.Zelgalvis. Un papildināt likuma pārejas noteikumus.

Sēdes vadītāja. 12.panta ceturtajā sadaļā, kas mums ir nr.4...

E.Zelgalvis. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu arī nav. Lūdzu, tālāk!

E.Zelgalvis. Pārejas noteikumu 16.punkts. Izslēgt likumprojektā 4.pantu un papildināt pārejas noteikumus šādā redakcijā: "Ðajā likumā paredzētajos gadījumos nodoklis 25% apmērā ieturams no maksājumiem, kas izdarīti pēc..." Tātad arī šo konkrēto termiņu iestrādāt trešajā lasījumā. Un šādu Juridiskā biroja priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

E.Zelgalvis. Priekšlikumus iesniegt līdz 15.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.februāris.

E.Zelgalvis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas kopienu komisijas līgumu par Eiropas kopienu komisijas pārstāvniecības izveidošanu un tās privilēģijām un imunitātēm Latvijā".

Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts, Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, komisijas vārdā es lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Un gribu paskaidrot, ka likumprojekta steidzamību nosaka arī tas apstāklis, ka Eiropas kopienu komisija ir izteikusi vēlēšanos jau tuvākajā laikā atvērt šeit Latvijā pārstāvniecību. Viņi izteicās, ka tas varētu būt šī gada sākumā - šī gada pirmajos mēnešos. Tā ka es lūgtu nobalsot par šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 3, atturas - 5. Steidzamība pieņemta.

Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mēs netaisāmies kaut ko bremzēt, bet mums liekas, ka nav pietiekoši skaidri izteikts viens teikums 2.panta otrajā daļā: "Eiropas kopienām ir tiesības slēgt līgumus, iegūt īpašumā un atsavināt nekustamo un kustamo īpašumu." Jautājums ir par to, ka atsavināt, protams, nozīmē, izrādās, pārdot, uzdāvināt un tā tālāk. Bet te neskaidrību rada tas, ka rodas iespaids, ka mēs dodam tiesības viņiem atsavināt ne savu īpašumu, bet kādu citu īpašumu. Un tāpēc te būtu nepieciešams labojums, kuru mēs varam iesniegt tūlīt, bet parasti to iesniedz komisijām. Tātad nelielu labojumu mēs vēlētos gan.

Sēdes vadītāja Debatēs vairāk pieteikušies nav.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Labojumu mēs nevaram izdarīt tāpēc, ka tas ir līguma teksts un to mēs vai nu pieņemam, vai nepieņemam. Cienījamais Mauliņa kungs, tā ka šeit droši vien vajadzēs piekrist tādam tekstam, kāds viņš ir. Sevišķi tāpēc, ka tieši tāpat kā jums arī mums komisijā par šo teikumu radās jautājumi. Kad viņu izlasa pirmo reizi, tad tiešām rodas tāda sajūta. Kiršteina kungs mums speciāli referēja. Viņa gan šobrīd nav šeit uz vietas, bet viņš speciāli referēja par šiem jautājumiem un mūs pārliecināja, ka nekādas briesmas Latvijas īpašumam nedraud. Tā ka labot šo jau parakstīto tekstu mēs tik un tā nevaram, taču, ņemot vērā to, ka par izskatāmo līgumu pirms tā parakstīšanas, es pasvītroju vēlreiz, pirms tā parakstīšanas tika saņemta atzinīga atsauksme no Tieslietu ministrijas, Finansu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Labklājības ministrijas, tātad ņemot visu to vērā, es aicinātu balsot par viņu pirmajā lasījumā. Es vēlreiz saku, ja varētu izdarīt izmaiņas... Bet tas vienkārši nav iespējams, jo tas ir līguma teksts, kurš ir jau parakstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 4, atturas - 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka arī uz otro lasījumu mēs līguma tekstā nekādas izmaiņas izdarīt nevarēsim, bet šāda līguma ratificēšana šeit Saeimā ir likumprojekta pieņemšana, tad tiešām varbūt mēs varētu paātrināt šīs pārstāvniecības izveidošanu, un attiecīgi, kā uzskata speciālisti, kuri arī bija uzaicināti uz Ārlietu komisiju, tas varētu sekmēt arī ekonomiskās palīdzības programmu skaita un apjoma palielināšanos. Es aicinātu jūs šodien nobalsot arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 9, atturas - 5. Likums "Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas kopienu komisijas līgumu par Eiropas kopienu komisijas pārstāvniecības izveidošanu un tās privilēģijām un imunitātēm Latvijā" ir pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu".

Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts, Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt, komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta steidzamību. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Bērziņš. Komisijas vārdā lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Bērziņš. Ja cienījamajiem kolēģiem nav iebildumu, es aicinātu nobalsot arī otrajā lasījumā un pieņemt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 4. Likums "Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" ir pieņemts.

Nākamais - "Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas brīvās tirdzniecības līgumu".

Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts, Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Pirms sākam izskatīt, es ierosinu viņu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par - 57, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Pirms aicinu jūs balsot pirmajā lasījumā, es gribētu jūs informēt, ka līdzīgi līgumi ir parakstīti gan ar Norvēģiju, gan ar Šveici un principā Latvijas Republikas un Islandes brīvās tirdzniecības līgums ir akceptēts arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un Ārlietu komisija kā atbildīgā izskatīja viņu un aicina balsot jūs par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Ja cienījamajiem kolēģiem nav iebildumu, es aicinātu nobalsot arī otrajā lasījumā un pieņemt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu. Par - 62, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas brīvās tirdzniecības līgumu" ir pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību".

Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts, Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, ka šeit jums nav norādīts, vismaz tajā sarakstā, ko jūs saņēmāt, ka komisija lūdz viņu atzīt par steidzamu, bet komisija...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet mikrofonā, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. Tātad mūsu komisija izskatīja šo jautājumu, un tāpat kā iepriekš es komisijas vārdā lūdzu nobalsot un atzīt viņu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Juris Sinka - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Priekšsēža kundze, dāmas un kungi! Neiebilstot pret steidzamību, es iebilstu redakcionāli pret Vjetnamas rakstību. Pēc latviešu valodas likumiem būtu Vietnama - ar "i" un "e", bet nekādā ziņā ne Vjetnama, kas nāk no krievu valodas, kur "i" un "e" vienmēr izrunā kā "je". Un tur raksta "Vjetnama", bet mums būtu jāsaka "Vietnama"...

I.Bērziņš. Es aicinātu vispirms nobalsot par steidzamību un tad...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas 3. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Es tiešām nezinu, kā tādos gadījumos rīkojas, bet principā tā jau ir bijis... Ja, pieņemot kādu likumprojektu, ir parādījusies kāda drukas kļūda, mēs varētu pieņemt... ja tas tā ir, kā Sinkas kungs saka. Es neesmu speciālists un nevaru apgalvot ne vienu, ne otru. Es arī negribētu strīdēties, es domāju, ka pēc tam, kad šis likumprojekts tiktu pieņemts... Ja tā tiešām ir kļūda rakstībā, tad tas tiktu izlabots. Ja parādās kļūda tekstā, tas jau nenozīmē, ka mēs nepieņemam... piemēram, ja ir bez viena burta vai ar nepareizu burtu... Tālāk jau funkcionē šis te līgums. Tā ka es tomēr aicinātu balsot par pirmo lasījumu, jo pēc būtības iebildumu nebija, runa bija par vienu konkrētu vārdu.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Un tātad attiecīgi es lūdzu viņu nobalsot arī otrajā lasījumā un pieņemt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nav deputātiem iebildumu? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 5. Likums "Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību" ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā".

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Juridiskās komisijas vārdā.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godājamie deputāti! Lūdzu izmantot dokumentu nr. 364, kurā ir pēdējā redakcija un kurš ietver visus priekšlikumus un arī iepriekšējo tekstu.

Daļa šā likumprojekta ir izskatīta pirmajā lasījumā, bet attiecībā uz otro lasījumu te ir pievienojušies vēl vesela rinda citu priekšlikumu, kas ir iesniegti. Daži ir no valdības un ir pieņemti Satversmes 81. panta kārtībā, citus ir iesniegušas komisijas, citus ir iesnieguši atsevišķi deputāti. Juridiskā komisija tos izskatīja un deva savus slēdzienus, un saskaņā ar Juridiskās komisijas slēdzieniem mēs nenoraidījām gandrīz nevienu priekšlikumu, kurš paredzēja noteikt kaut kādu administratīvo atbildību, - ar pavisam niecīgu izņēmumu. Mēs izskatot vadījāmies no principa - pirmkārt, nevairot bez vajadzības pantu skaitu (ja ir iespējams izmantot kādu jau esošu normu, nerakstīt jaunu pantu kodeksam), izvairīties no paralēliem pantiem. Te bija vienlaicīgi ieteikts rakstīt vienu pantu par reklāmas noteikumu pārkāpšanu ar medicīnisko darbību, otru pantu - par reklāmas noteikumu pārkāpumu ar farmaceitisko darbību... bez tam mums ir priekšlikumi gan par tabakas tirdzniecības reklāmas noteikumu pārkāpumiem... Un tā mums varētu salasīties kodeksā pārdesmit pantu tikai par reklāmu vien. Mēs pacentāmies apvienot tos vienā pantā.

Tāpat centāmies nepavairot pantu skaitu, kas dod tiesības atsevišķām instancēm uzlikt sodus bez... vai īpašas vajadzības. Teiksim, cienījamā kolēģa Dunkera tik mīļotais Nacionālais kinocentrs... Mēs uzskatījām, ka tā nav tā iestāde, kurai būtu nepieciešams piešķirt tiesības pašai uzlikt sodus. Tāpat mēs uzskatījām, ka tādai humānai iestādei kā Cilvēktiesību aizsardzības komisijai nevajadzētu nodarboties ar sodu uzlikšanu. Bet principā, kā jau teicu, visus pārējos mēs ietvērām.

Un tagad es gribētu runāt par konkrētiem pantiem, bet dažos gadījumos -arī par pantu daļām.

Tātad - 44. pants. Juridiskās komisijas priekšlikumi ir - mazliet pagrozīt šīs summas apmērus, jo komisijas iesniegumi par līdzīgiem pārkāpumiem tad radītu tādu lielu disonansi starp vienlīdzīgiem pantiem attiecībā uz sodu apmēriem, un tāpēc mēs ieteicām 44. pantā sagrupēt: pirmajā daļā - 50 latus, otrajā daļā - 100 latus, trešajā - 120 latus. Mazliet paaugstinājām šo summu, citādi mums tur iznāca tāda liela atšķirība.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav?

I.Bišers. Tā... 45.1 pants. Ir daži grozījumi. Pirmkārt, mēs ierosinām izņemt no panta virsraksta un no panta pirmās daļas vārdu "darbaspējas", jo mums tur tālāk ir pants par citām ekspertīzēm. Gribējām ierakstīt jaunu pantu arī par medicīniska rakstura ekspertīzēm un nolēmām izsvītrot darbaspējas ekspertīzi, lai ar to tiktu saprastas visas medicīniska rakstura ekspertīzes. Lai varētu sodīt saskaņā ar šo pantu.

Otrkārt, mēs mazliet samazinājām tās summas, ko ieteica Sociālo un darba lietu komisija, tos soda apmērus, jo pašreizējie soda apmēri ir noteikti pirms nepilna gada. Pēc dažiem mēnešiem paaugstināt soda summas desmit reizes - tas mums izklausījās pārmērīgi. Tāpēc mēs liekam pirmajā daļā 100 latus un otrajā daļā 250 latus.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, sāksim vēlreiz no gala! Tātad ir mainīts panta nosaukums, svītrojot vārdus...

I.Bišers. Gan panta nosaukumā, gan arī panta pirmajā daļā ir svītrots vārds "darbaspējas".

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Mums ir medicīniskās ekspertīzes un darbaspēju ekspertīzes komisija...

Sēdes vadītāja. Apiņa kungs, lūdzu, runājiet mikrofonā!

P.Apinis. Mums jau komisija saucas - darbaspēju ekspertīzes komisija, un ekspertīzes ir pietiekami daudzas un ļoti dažādas, un šinī gadījumā tieši tā... jautājums, par kuru te tiek konkrēti runāts, ir veikt ekspertīzi, vai konkrētais cilvēks ir spējīgs vai nav spējīgs strādāt, kādā apjomā, - un tā tālāk. Tas ir ļoti bieži svarīgs ne tik daudz no medicīniskā, kā no sociālā viedokļa, kad mēs novērtējam, cik cilvēks... invaliditāte... un visu pārējo... Paldies.

Es domāju, ka nebūtu mērķtiecīgi to vārdu izmest laukā.

Sēdes vadītāja. Kāds ir jūsu priekšlikums?

P.Apinis. Atstāt vārdu "darbaspējas", kā bija pirmajā...

Sēdes vadītāja. Atstāt panta nosaukumu pirmajā redakcijā?

I.Bišers. Tā... es gribētu...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Bišera kungs - debates turpinās.

I. Bišers. Es atvainojos.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikt komisijas viedokli - tā kā šis bija komisijas iesūtītais priekšlikums - par to, ka ekspertīzes komisijas medicīnā ir dažādas. Šī darbaspējas ekspertīzes komisija attiecas tieši uz invaliditātes noteikšanu, bet visas pārējās būtu attiecināmas, pieņemsim, uz darba kvalitātes ekspertīzi, uz tiesmedicīnisko, tiespsihiatrisko ekspertīzi... Tās ir pilnīgi dažādas komisijas, un tādēļ mūsu priekšlikums būtu atstāt komisijas iesniegto priekšlikumu - saglabāt darbaspējas ekspertīzes komisiju.

Sēdes vadītāja. Tātad pirmajā lasījumā iesniegto nosaukumu, Požarnova kungs, lūdzu, precizējiet! Ko jūs saprotat ar komisijas iesniegto nosaukumu?

A.Požarnovs. Komisija iesniedza laikā starp pirmo un otro lasījumu... pirmajā lasījumā šie te nebija... respektīvi, šie ir papildinājumi. Mūsu priekšlikums ir iesniegt tā, kā ir komisijas...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos... lūdzu, nolasiet, ko ir iesniegusi jūsu komisija un par ko mēs balsosim šobrīd!

A.Požarnovs. "Medicīniskās aprūpes, medicīnisko atzinumu un darbaspējas ekspertīzes pārkāpumi."

Sēdes vadītāja. Tā ir pirmā lasījuma redakcija. Es neredzu, kur jūsu komisija to ir iesniegusi šeit, dokumentā.

A.Požarnovs. Debatēs Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ja jūs būtu uzmanīgi ieklausījušies Bišera kunga teiktajā... Kāpēc Juridiskā komisija šeit izsvītroja šo vārdu "darbaspējas" - "darbaspējas ekspertīzes"? Tāpēc, ka tas, ko piedāvāja Sociālo un darba lietu komisija, - tas ir Administratīvo pārkāpumu kodeksā būtībā jauns pants, kas reglamentētu un paredzētu atbildību atsevišķam ekspertīzes veidam - tiespsihiatriskajai ekspertīzei vai kādam citam. Nu tādā gadījumā mēs varam nonākt pie situācijas, ka jebkura ekspertīze... Tādā gadījumā, ja mums būs autotehniskā ekspertīze, vajag savu pantu, savu sankciju; būs tiespsihiatriskā - savu pantu, savu sankciju; darba ekspertīze - atkal savu pantu un savu sankciju. Šeit ir priekšlikums...vienā pantā, kur ir iekšā viss, kas skar medicīnisko aprūpi, visi medicīniskie atzinumi, kā arī visas ekspertīzes, ko veic mediķi... ir divās daļās... Un šeit, kā saka, motivācija... ka pats bargākais Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais sods, ko var uzlikt, ir 250 lati. Es nezinu, kāpēc mums visur ir tendence likt maksimālo sodu. Ja kāds no klātesošajiem vai ierosinātājiem varētu pateikt, cik reāli šos sodus iekasē... Vai tiešām, kā saka, arī mums dakteri ir tik bagāti, ka viņi ir spējīgi samaksāt šo sodu? Man liekas, ka ir nevis soda bardzība, bet soda nenovēršamība... un lai reāli arī varētu to izpildīt. Nu diemžēl mums ir tāda prakse, ka mēs tagad mēģinām visur uzlikt šo milzīgi augsto sankciju. Nu nav taču tie cilvēki nemaz tik bagāti! Un šeit it sevišķi ir viens vesels pants...

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts. Otro reizi, piecas minūtes.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Pateicos deputātam Endziņam par izskaidrojumu. Situācija tomēr ir mazliet atšķirīga, jo mēs uzskatām, ka nav visas ekspertīzes pilnīgi vienādas, nevar salīdzināt darbaspēju ekspertīzi, piemēram, ar tiespsihiatrisko ekspertīzi, kur, kā zināms, Latvijā ir diezgan rūgta pieredze... Mums ir savulaik bijusi diezgan rūgta pieredze sakarā ar to, ka mēs esam... tiespsihiatriskajai ekspertīzei ir bijuši pakļauti daudzi cilvēki, kas ir bijuši, piemēram, politisku jautājumu dēļ... mums ir zināmas atšķirības, un šis jautājums ir nevis tādēļ, lai kaut ko... visu apvienotu, bet lai tomēr dotu kādu diferenci, jo medicīna nav jāsaliek kopā ar auto... apmēram tā jūs teicāt... kaut kādu autoekspertīzi... kā vēl daži citi ekspertīzes varianti. Te nav jautājums par frakcijas... (Starpsauciens no zāles: "Vienojaties paši...")

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus savstarpēji nesarunāties no zāles un tribīnes.

P.Apinis. Es neuzspiežu, bet es ļoti lūdzu balsot par to redakciju, kas bija nākusi no komisijas jau pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam.

I.Bišers. Lūdzu tomēr vērst uzmanību uz to, ka nākamajā lappusē - 4.lappusē - tie paši mediķi liek mums priekšā vēl tiesmedicīnisko ekspertīzi un tiespsihiatrisko ekspertīzi, un, kā cienījamais kolēģis Apiņa kungs pateica, viņiem tādas ekspertīžu komisijas esot daudzas, un es nedomāju, ka katrai ekspertīžu komisijai mums būtu kodeksā jāievieš savs pants, tāpēc mēs arī likām priekšā, lai tās visas apvienotu vienā pantā, it sevišķi, ja šeit ir tā vai tā noteikts maksimālais soda apmērs, ko viņi liek priekšā. Es neredzu - un arī komisija neredzēja - nekādu iemeslu dalīt to vairākos pantos... vienu un to pašu. Cits jautājums - kas šos sodus uzliks? Tas ir cits jautājums - vai viena komisija vai vairākas. Bet soda apmērs būtu noteikts vienā pantā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto 45.1 panta redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Papriekš mēs balsojam par priekšlikumiem un tikai pēc tam - par atbildīgās komisijas... kā pēdējos. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 35, atturas - 15. Nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas iesniegto panta redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - 5. Pieņemta ir Juridiskās komisijas redakcija 45.1 pantam.

I.Bišers. Tālāk. Nākamais pants - 45.2 pants. Juridiskās komisijas priekšlikums ir 45.2 pantu izslēgt no... nepieņemt par 45.2, jo šajā gadījumā jau sodu paredz 41.pants, kas runā par darbu un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Šīs obligātās veselības pārbaudes - tā arī ir viena no darba aizsardzību regulējošām normām, tāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja jautājumu par šāda panta iekļaušanu likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Jūs vēlaties runāt? Andrejs Požarnovs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribēju pāris vārdos komentēt, ko nozīmē šis pants. Respektīvi, ir noteikts, kuros gadījumos ir jāiziet obligātā medicīniskā pārbaude. Ja, pieņemsim, bērnudārza audzinātājai būs sifiliss vai gonoreja vai, pieņemsim, kādai ēdnīcas darbiniecei būs dizentērija, bet viņai šī pārbaude būs bijusi jāiziet... Viņi, šie cilvēki, var inficēt citus - gan apmeklētājus, gan varbūt arī citus darbiniekus, un tādēļ ir noteikts... Labklājības ministrija nosaka, kam šīs pārbaudes ir jāiziet, un tas ir noteikts Ārstniecības noteikumos, un, tā kā Ārstniecības noteikumos ir šis pants, tad arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir šo pantu ieviest. Tā ka es vienkārši lūgtu jūs nobalsot.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos... Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man atkal ir jāoponē šajā gadījumā Požarnova kungam, jo Bišera kungs jau teica, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau ir 41.pants, pēc kura varēs saukt pie atbildības un kurš paredz šo atbildību. Vai tad tiešām mums ir jāiet tāds ceļš, ka mēs... tikko kaut kas jauns, tā mēs speciāli arī tam adresēsim pantu Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai Kriminālkodeksā, vai kaut kur citur. Ir jau normas, kuras darbojas, kuras vajag piemērot. Nevis, kā saka, tagad tā, ka mums vienmēr ir tā kā mazam bērnam ar pirkstu jāparāda - ja tur virsrakstā nebūs... nu tātad šī norma no Ārstniecības noteikumiem nedarbojas. Šī norma darbojas, ir 41.pants Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas ir spēkā, un viņš ir jāievēro, un es tieši tāpēc aicinu tomēr atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Požarnova kungs, jūs pieprasāt balsojumu par savu priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - izteikt 45.2 pantu dotajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātiem panti ir priekšā - lūdzu, tekstam sekojiet paši un lasiet to! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 36, atturas - 14. Nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu - pantu svītrot. Endziņa kungs, lūdzu, nāciet tribīnē! Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Tas bija Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kuru Saeima neatbalstīja, un neatbalstīja to arī Juridiskā komisija, tāpēc vēlreiz balsot, vai atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu vai svītrojumu, nav vajadzīgs, Saeima noraidīja šo priekšlikumu, jo neatbalstīja to arī Juridiskā komisija. Līdz ar to mēs vienkārši skatām tālāk, balsojums vairs nav vajadzīgs, šeit ir jau...

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, es skatos likumprojekta ceturto aili, kurai ir virsraksts "Juridiskās komisijas priekšlikumi". Tātad mēs esam ceturtajā ailē pie... vai arī kaut kas nav pareizi šoreiz sadalījumā, kā ir noformēti priekšlikumi?

A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Trešajā ailītē ir priekšlikums: "Papildināt kodeksu ar 45. 2 līdz 45. 9 pantu šādā redakcijā: " - un tie tiek uzskaitīti. 45.2 pants - tas ir "Obligāto veselības pārbaužu kārtības neievērošana". 45.3 pants - "Kârtības, kādā ārstniecības iestādēm ir jāsniedz ziņas..." - un tā tālāk. Un turpinās arī vēl nākamajā lappusē... Un ir labajā pusē ailītē Juridiskās komisijas atzinums - daļēji pieņemt...

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, tur ir rakstīts - "Juridiskās komisijas priekšlikumi". Būsim precīzi, - izlasiet virsrakstu! Tas ir "Juridiskās komisijas priekšlikumi". Ja tas tā nav, tad ir jālabo šis virsraksts. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Tas jau nav Juridiskās komisijas priekšlikums.")

A.Endziņš. Te ir "priekšlikumi", un tas ir priekšlikums šajā trešajā ailītē, ko ir izteikusi Sociālo un darba lietu komisija, un pēdējā - ceturtajā - ailītē ir Juridiskās komisijas priekšlikums: daļēji pieņemt. Bet šeit jau mēs nobalsojām, ka mēs šādā redakcijā 45.2 pantu... Juridiskā komisija viņu neatbalstīja, Saeima tam piekrita, un tālāk Juridiskā komisija piedāvā jau saistībā ar to, kas nāk... 45.3 pants... jo šeit mainās, kā saka, tā numerācija. To mēs neatbalstām. Bet tas, kas ir no Sociālo un darba lietu komisijas kā 45.3 pants, tas ir tagad kā 45.2, ko daļēji atbalsta Juridiskā komisija, dodot viņu precizētā redakcijā.

I.Bišers. Es domāju, ka ir jāatvainojas, jo tiešām laikam ir ne visai precīzi uzrakstīts šis teksts, kas var radīt pārpratumus. Bet mēs apspriedām patlaban Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - iekļaut 45.2 pantu tādā redakcijā, ko nepieņēma, un es domāju... tātad Juridiskā komisija neko neprasa, viņa arī prasīja tikai noraidīt šo priekšlikumu, tā ka es domāju, ka par to vairs nav jābalso, jo nekas jau nav... ja noraidīts ir priekšlikums, 45.2 pants, tad citu priekšlikumu nav, tad vairs nav jābalso.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad mēs esam precizējuši, kas ir ceturtā ailīte šajā likumprojekta sadalījumā, kas mums ir iesniegts otrajam lasījumam. Līdz pārtraukumam ir viena minūte. Pārtraukums līdz 15.30. Lūdzu deputātiem... Es atvainojos, - Andris Saulītis, frakcijas "Latvijai" deputāts, grib dot īsu paziņojumu.

A.Saulītis (frakcija "Latvijai").

Lūdzu Sociālo un darba lietu komisiju uz īsu brīdi sapulcēties Prezidija zālē, tepat. Paldies.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, arī lūdza vārdu - paziņojumam.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju lūdzu pulcēties mūsu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Tagad gan pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu referentu! Lūgums deputātiem pievērst uzmanību tagad vairākiem pantiem, kur nav atbilstības trešajai un ceturtajai ailītei. Tāpēc, lūdzu, uzmanīgi sekosim, ko saka ziņotājs!

Lūdzu, Bišera kungs!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Nākamais pants ir 45.3 pants. Un tam atbilst... tieši pretim ir 45.2 pants. Mēs principā atbalstām Sociālo un darba lietu komisiju, bet izdarām dažus precizējumus. Pirmkārt, mēs nepieņemam to "ârstu reģistru", jo mums tā arī neizdevās noskaidrot, kā to īsti sauc. Vienā dokumentā ir "ârstu reģistrs", otrā - "ârstniecības personu reģistrs", trešajā dokumentā - "praktizējošo ārstu reģistrs", un tā tālāk. Mēs tāpēc pieņēmām to formulējumu, kāds ir likumā, tas ir, atvainojiet, Ārstniecības noteikumos, kur šī ziņošanas kārtība ir paredzēta Labklājības ministrijā, un tad Labklājības ministrija lai novirza tai struktūrvienībai, kur šī reģistrācija faktiski notiek. Visu pārējo mēs atbalstām. Tas ir vienīgais labojums. Izslēgtas ir pašvaldības, jo mums neizdevās atrast nevienu dokumentu, kas uzliktu par pienākumu šīm ārstniecības iestādēm ziņot par praktizējošiem ārstiem pašvaldībā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. 45.4 Šis pants ir par reklāmu. Kā jau es teicu, mēs ievietojām... 17.lappusē ir atrodams 204.4 pants - jauns pants, kas apvieno visus reklāmas noteikumu pārkāpumus. Tāpēc mēs neiekļaujam pantus par atsevišķiem reklāmas veidiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. 45.5 pants. "Neatļauta ārstniecība". Mēs atbalstījām priekšlikumu par šā panta iekļaušanu kopumā, bet izsvītrojām trešo daļu, jo uzskatījām, ka šo pārkāpumu aptver pirmā un otrā daļa. Vai nu šīm personām nav medicīniskās izglītības, vai viņas nav reģistrējušās Labklājības ministrijā... kuras acīmredzot tad var noteikt, kādas personas viņi reģistrē un kādas ne.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Tālāk ir 45.6 pants, kur ir mēģināts atšifrēt, kas ir nelikumīga ārstniecība. Mēs Juridiskajā komisijā uzskatām, ka to visu aptver 45.3 pants un ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā mēs nevaram uzskaitīt visas tās metodes, kādas viņi izmanto, visi šie pūšļotāji. Ārstniecības noteikumos tāds mēģinājums ir. Ja uzskata, ka Ārstniecības noteikumos var uzskaitīt... to mēs neapņemamies. Bet šeit jebkurā gadījumā personas, kurām nav medicīniskās izglītības... tas jau ir 45.3 pants, un tas viss to aptver. Ja mums parādīsies kādi, kas ārstēs ar kosmiskiem stariem vai ar vēl kaut kādu citu metodi, ko neaptver šis pārskaitījums, tad mums atkal būs jāmaina likums. Pietiek, ka šādam cilvēkam nav medicīniskās izglītības un viņš nodarbojas ar ārstēšanu. Mēs neuzskatām, ka būtu būtiska nozīme tam, kādas metodes viņš izmanto.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Es atvainojos, ka es tik bieži nāku uz tribīni. Iepriekšējie jautājumi varbūt nebija tik ļoti principiāli (es skatījos no medicīniskā viedokļa, un Juridiskajai komisijai bija labāk saprotams no juridiskā viedokļa, kā to labāk izklāstīt), turpretim šis gan ir principiāls jautājums, jo šim jautājumam ir, var teikt, divas puses vai divi viedokļi.

Viens: vai šādam cilvēkam ir medicīniskā izglītība vai nav medicīniskās izglītības? Un otrs: ko viņš dara? Ja viņš bez medicīniskās izglītības ārstē, tādā gadījumā tas jautājums ir aplūkots iepriekšējā pantā, bet, ja viņš nodarbojas ar kaut ko tādu, ko nevar nosaukt par ārstniecību, tādā gadījumā tas būs zem šā panta virsraksta. Jo darba kvalitātes ekspertīzes komisija ļoti bieži ir izskatījusi gadījumus par šādu pūšļotāju darbību, bet viņi argumentē to tā: "Bet mēs jau neārstējam. Mēs dziedinām." Tādā gadījumā tas nav zem šā panta virsraksta un viņam nevar piemērot sodu. Tas būtu apmēram tas pats, ka mēs... Nu, minēšu kādu salīdzinājumu. Pieņemsim, mums būtu aizliegts nodarboties ar brīvu celtniecību šeit, Saeimas priekšā, Jēkaba ielā, bet viens šeit izraktu grāvi un teiktu: "Bet es jau neceļu, es roku grāvjus!" Un tieši tādā pašā veidā šajā pantā ir mēģināts definēt, kas ir šī dziedināšana. Respektīvi, tā ir bioenerģētiskā lauka korekcija un kodēšana un hipnoze - un tā tālāk, un tā joprojām. Es pieļauju, ka šī definīcija nav pārāk korekta. Bet vispār nekur nevienā citā likumdošanas aktā nekādas citas definīcijas nav. Vienīgā šāda definīcija ir Ārstniecības noteikumos, un šis pants saucas tieši tādā veidā, kā Ārstniecības noteikumos tas ir definēts. Tāpēc es tiešām lūdzu vismaz šajā gadījumā pieņemt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu un par šo jautājumu nobalsot pozitīvi.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu atbalstīt daktera Andreja Požarnova priekšlikumu, atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Jautājums ir ļoti būtisks, jo šīs visas metodes, kas ir diezgan precīzi šeit uzskaitītas, parasti ir zem dažādiem citiem lozungiem un tās atstāj diezgan lielu ietekmi ne tikai uz cilvēku veselību, bet visbiežāk uz psihi. Visas tās metodes, kuras mēs parasti uzskaitām - biokorekcija, kodēšana, alkoholisma ārstēšana ar dažādām citām metodēm, - tās pašlaik ir ļoti izplatītas, un tā ir tāda nabagu valsts nelaime, ka šie cilvēki parādās milzīgos kvantumos, viņi ierodas no visdažādākajām valstīm, ar visdažādākajiem dokumentiem, viņi mēģina uzrādīt dažādus izglītības diplomus no neesošām augstskolām vai no neesošām asociācijām, vai arī šeit pat rada dīvainas asociācijas, kuras izsniedz kuplākos un skaistākos sertifikātus, un šis jautājums ir vienkārši jādefinē daudz nopietnāk, jo tas ļaunums, ko viņi nodara, un tie daudzie līķi, kas diemžēl ir tādēļ, ka mūsu cilvēki pašlaik tiešām notic šādiem šarlatāniem un kaktu ārstiem, un tas viss, ka viņi tiem ne tikai notic, bet pie tiem ilgstoši ārstējas... mēs neārstējam ilgstoši vēzi un endokrinoloģiskās slimības, it īpaši daudzas, kas ir saistītas ar cukura diabētu... Es lūdzu jūs atbalstīt šo jautājumu, jo tas ir diezgan specifisks šobrīd Latvijai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Viktors Kalnbērzs - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

V.Kalnbērzs (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Es arī vēlos atbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu, jo man gribētos kaut kā pasargāt Saeimas deputātus, kā arī visu mūsu tautu no tādiem, teiksim, pūšļotājiem un pilsoņiem, kuriem nav diploma, kuriem nav šādu tiesību, bet kuri var ļoti stipri ietekmēt cilvēku veselību. Mēs saprotam, ka ar hipnozi var nodarboties cilvēks, kurš ir pilnīgi medicīniski nesagatavots. Kas no tā var iznākt, - to mēs varam arī paredzēt. Un pat tā akupunktūra. Es nerunāju par tās efektivitāti, bet tur var neievērot sterilitāti un tā tālāk. Un tomēr tās ir ļoti nopietnas metodes, un es uzskatu, ka tikai speciāla sagatavošana, tikai medicīniskā izglītība var dot iespēju nodarboties ar tādām ārstēšanas metodēm. Es gribu pasargāt tautu no nelaimes. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, patīkami ir būt tribīnē pēc tāda augsta un zinoša ārsta atrašanās šeit, bet arī Juridiskajā komisijā mēs ilgstoši patiešām diskutējām par šo jautājumu, un parādījās ļoti paradoksāla situācija. Vai cienījamie ārstu kungi, bieži necenšoties atrisināt savas kastas jautājumu... šeit jau vajadzēja tad paralēli pateikt vēl tādu jautājumu, kādēļ daudzi Latvijas iedzīvotāji vairs nevar aiziet pie jums. Vienkārši tāpēc, ka viņiem nav naudiņas. Tādēļ viņi meklē, teiksim, kaut kādu iespēju. Bet, redziet, šeit man gribas pilnīgi uzdot tādu nedaudz naivu, bērnišķīgu jautājumu, protams. Ja es cienījamajam Požarnova kungam ieteikšu: "Klausies, ja tev ir klepus, iedzer šņabi!" Tā ir pūšļošana vai ārstēšana? Saprotiet, te ir arī cita lieta, kam es arī pilnīgi ar kolēģiem Juridiskajā komisijā piekritu, ka, pirmkārt, nedrīkst šajā gadījumā jaukt jebkura individuāla cilvēka tiesības. Tikpat drīz mēs ieliksim Administratīvajā kodeksā lēmumu, ka cilvēks nedrīkst pakārties no grūtas dzīves. Par to 250 latu soda nauda. Vajag saprast loģiku. Ir tiesības. Ir cita lieta - ja es sākšu veikt šīs darbības jau patstāvīgi, par to ņemšu naudu, bet tas nebūs mans hobijs vai kā, bet, atvainojiet, ja Leopolds Ozoliņa kungs gribēs nākt pie manis, tad tās būs viņa tiesības. Un ir cita lieta. Tiklīdz es veicu uzņēmējdarbību, tad atkal tas ir cits pants Administratīvajā kodeksā. Ir cita lieta, ka šodien tie panti netiek kārtīgi izlietoti. Tāpat, piedodiet, Požarnova kungs, ja mani kāds nolems noindēt vai iedos, piedodiet, tur kaut ko iedzert un ja es pats to gribēšu darīt, tad tā būs vai nu mana privāta darīšana, vai tā jau būs kriminālatbildība manas nāves gadījumā, bet jābūt tad ir vai nu manam pieteikumam kaut kur par to, ka es esmu ļoti cietis, un tās ir manas tiesības, bet, ja es par to arī ciestu, ja es pats to gribēšu darīt, tad tā ir mana darīšana, vai nu lēkāt uz vienas kājas, vai nelēkāt. Un, ja valsts mēģinās šeit iejaukties, tad diez vai te būs demokrātija.

Protams, var jau saprast ārstu kungu protestu pret to, bet tas ir pavisam cits pants, un tā ir uzņēmējdarbība, kas tiek nelegāli veikta, un par to ir jāsoda. Un tur ir tāda pati soda maksa aptuveni, kā jūs prasāt, bet te ir drīzāk tas, ka jūs cenšaties atbalstīt sava veida klanu, lai vairāk dzītu tos cilvēkus pie sevis. Es saprotu, ka tā arī ir normāla biznesa parādība, bet es vēlreiz saku, ka tomēr uzskatu, ka to nevar atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienītais Prezidij! Cienītā Saeima! Jebkuru nopietnu lietu var pārvērst par farsu, kā tas veiksmīgi ir izdevies mūsu kolēģim Lujāna kungam. Lujāna kungs, es esmu ilgstoši strādājis par galveno ārstu, es esmu redzējis tādus ielaistus vēžus, un, ja es jums viņus parādītu, jūs to fiziski neizturētu, skatīdamies uz šiem nelaimīgajiem cilvēkiem. Tā ka nevajag to uzskatīt par kaut kādu kastas aizstāvēšanu. Nedod Dievs, ka jūs tiktu pie kāda kārtīga, kas "sòimajet sglaz", "durnoj glaz" un tamlīdzīgi, kas publicējas visu laiku "SM Reklāmā". Un, ja jūs tā vēlaties šo dziedniecību atbalstīt, bet pēc tam jūs jau runājāt... (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Deputāti, lūdzu...

J.Vidiņš. Ja jūs šo dziedniecību taisāties atbalstīt, es jums ieteiktu aiziet pie Latvijas slavenā dziednieka Ata Silarozes. Tas ir viens. (Smiekli zālē.) Ja jūs viņš neapmierina, es jums ieteiktu aizlaisties uz Āfriku pie kāda šamaņa, lai viņš jūs paārstē, un tāda veida... Katrā ziņā mēs šoreiz tiešām neaizstāvam kastu, un es ļoti lūgtu visus deputātus šai lietai pieiet ar atbildības sajūtu un tiešām palīdzēt, lai mēs, lai jūs mums ļautu palīdzēt ārstēt cilvēkus. Tas, ka viņiem nav naudas, ka viņi nevar nākt pie mums... tad jūs saskaitiet, cik viņi apmeklē, izdod naudu no savas kabatas par pilnīgi neefektīvu ārstēšanu, ko ņem tie dziednieki, ko ņem tie ekstrasensi, ko ņem tagad jaunais virziens - dianētika un tā tālāk, un tā tālāk. Tā ka es ļoti deputātus aicinu atbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Vārds referentam.

I.Bišers. Vēlreiz es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka Juridiskajai komisijai ne mazāk kā cienījamajiem ārstu kungiem rūp tas posts, ko mums nodara neprofesionāli ārstētāji. Un mēs nekādā ziņā negribam viņus aizstāvēt, bet ko mums iestāsta? To, ka ir mums tādi cilvēki, kas bez diploma ārstē. Ja palasām iepriekšējo pantu, ko mēs tikko izskatījām, par tādu personu nodarbošanos ārstniecībā, kurām nav medicīniskās izglītības, tad redzam, ka ir atbildība - 250 latu.Vairāk mēs nevaram uzlikt.

Tālāk, sak, pie mums brauc no ārzemēm cilvēki, kuriem ir neesošu universitāšu diplomi un tā tālāk un tā tālāk. Lasām: "Par tādu personu darbošanos ārstniecībā, kuras nav reģistrējušās Labklājības ministrijā". Ja Labklājības ministrija šādām personām dod tiesības un reģistrē šādas personas ar neeksistējošu augstskolu diplomiem, tad katrā ziņā neviens Administratīvo pārkāpumu kodekss nelīdzēs.

Un treškārt. Ko darīt tad, ja attiecīgais mediķis, kuram ir diploms un kurš ir reģistrējies, nodarbojas ar tādu ārstniecības veidu, kas viņam nav atļauts, kurā viņš nav speciālists. Tad mums šeit ir pēdējā daļa par personām, kurām nav speciālista prakses, tiesību attiecīgajā specialitātē. Par to arī ir noteikta atbildība. Tātad viss ir. Par ko ir šeit strīds? Šeit mums jau skaidri izskaidroja, lai mēs šeit Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktu, kas ir ārstniecība un kas ir dziedniecība. Es domāju, ka Administratīvo pārkāpumu kodekss nav tas likums, kur tas būtu jāizdara. Pie tam tas ir jau izdarīts. Viss šis teksts, ko mums liek priekšā, jau ir ierakstīts Ārstniecības noteikumos, kuri ir apstiprināti 81.panta kārtībā un kuriem tātad ir likuma spēks. Un tātad arī piemērojams. Mēs uzskatām, ka viss tas te ir un ka nav mums jāapstiprina. Tāpat kā nav mums jāapstiprina Administratīvo pārkāpumu kodeksā, vai grāvja rakšana ir celtniecība vai nav celtniecība. To acīmredzot izdara citā likumdošanas aktā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 45.6. pantu Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 33, atturas - 10. Nav pieņemts.

I.Bišers.Tā kā šis pants pirmo lasījumu nav izgājis, tad par viņu vairs nekādu balsojumu nav.

Sēdes vadītāja. Paldies, Bišera kungs!

I.Bišers.Tālāk ir 45.7.pants - "Konfidenciālu ziņu par pacienta, viņa laulātā, tuvāko radinieku vai likumīgo pārstāvju privāto dzīvi nelikumīga izpaušana". Mēs šo pantu saglabājām un tikai izteicām mazliet īsākā un skaidrākā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Tālāk ir 45.8.pants - "Psihisko slimību ārstēšanas un psihiatriskās palīdzības sniegšanas noteikumu neievērošana". Tas atkal atgriež mūs pie 45.1 panta, kas runā par medicīniskās aprūpes, medicīnisko atzinumu un ekspertīzes pārkāpumiem, kuru mēs jau apstiprinājām. Mēs nevaram noteikt acīmredzot par katru slimību veidu - par sirds slimību ārstēšanas noteikumiem, psihisko slimību vai vēl kādu slimību ārstēšanas noteikumu pārkāpšanu. Protams, savā laikā ir bijušas problēmas ar psihiskajām slimībām, bet šīs problēmas mēs šeit nerisinām, un šis soda mērs jau tik un tā paliek tas pats maksimālais. Augstāku mēs šeit viņu nenosakām. Tā ka mēs uzskatām, ka atsevišķus slimību veidus un palīdzības sniegšanas noteikumu pārkāpumus nebūtu nepieciešams ieviest kodeksā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Tālāk ir 45.9.pants, kurš ir iesniegts, taču tas burtiski atkārto 45.7.pantu, kuru mēs jau pieņēmām citā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Tālāk ir 45.10.pants, kas burtiski atkārto 45.8.pantu, par kuru mēs jau tikko izlēmām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Tālāk ir 45.11.pants. Ir tiesmedicīniskās un tiespsihiatriskās ekspertīzes. Šo jautājumu mēs jau izdebatējām pie 45.1.panta. Mēs noņēmām tur darbspējas, un tātad visi medicīniskās ekspertīzes pārkāpumi ir saucami pēc 45.1.panta, bet pēc šī panta tas vairs nav vajadzīgs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Tālāk ir 46.1 pants. Šeit mums laikam būs jāizskata atsevišķi pirmā daļa.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

I.Bišers. Mēs ierosinām 46.1.panta pirmo daļu "Par zāļu ražošanu vai izplatīšanu, ja nav attiecīgas licences farmaceitiskai darbībai" izslēgt. Tā ir nelikumīga uzņēmējdarbība, kurai ir nepieciešama licence. Ja tā tiek veikta bez licences, tad mums kodeksā jau ir 166.2.pants, kurš paredz dažādus uzņēmējdarbības veidus bez attiecīgas licences saņemšanas, par ko ir paredzēta atbildība, kas nav mazāka, kā šeit tiek piedāvāts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Tālāk par šī panta nākošajām daļām. Šeit ir divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir - iekļaut šajās daļās vēl vārdus "zâļu līdzekļu vai prekursoru", jo līdz šim bija bez "zâļu līdzekļu". Pret šo priekšlikumu mums iebildumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Otrs priekšlikums ir paaugstināt šeit soda mērus. Mūsu priekšlikums ir, tā kā šie soda mēri par šo pantu ir noteikti nepilnu gadu atpakaļ un tā kā mēs ieslēdzam papildus vārdus "zâļu līdzekļu", ka tad tas pats par sevi nerada nepieciešamību paaugstināt atbildību, tāpēc mēs neatbalstām priekšlikumu par soda apmēra paaugstināšanu visos gadījumos līdz 250 latiem.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

P.Apinis ("Latvijas ceļa" frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir sakarā ar paaugstinātu bīstamību, tieši ar to, ka joprojām tiek tirgotas un izplatītas zāles ar novecojušiem termiņiem, tādas, kas nav reģistrētas, bieži vien ražotas pagrīdes uzņēmumos, ievestas kontrabandas ceļā bieži vien no Tuvajiem austrumiem un no Indijas. Tāpēc nereti ir dažādas problēmas ar šīm zālēm, jo neviens īsti par tām nezina, nav dokumentu un nav pamatojuma, kā ar viņām rīkoties. Sakarā ar paaugstināto bīstamību mēs uzskatām, ka ir nepieciešams mazliet paaugstināt šo soda mēru, un pie tam tie, kuri izplata šīs zāles, tie nav atzīstami par tām nabaga personām, par kurām pirms tam Bišera kungs teica: no kā jūs gribat paņemt tos 250 latus, kad runāja par ārsta darbspēju ekspertīzi. Paldies. Lūdzu atbalstīt 250 latus.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Vārds referentam.

I.Bišers. Es negribu diskutēt ar cienījamo Apiņa kungu, lai gan viņš man pierakstīja vārdus, kurus es netiku teicis. Bet man kaut kas nav saprotams. Tad, kad deputāts Apinis bija valsts veselības ministrs, viņš neuzskatīja to par tik bīstamu, tad kāpēc pēc nedaudz mēnešiem, kad viņš ir kļuvis par Saeimas deputātu, viņš pēkšņi uzskata, ka tas ir ārkārtīgi bīstami.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu 46.1.pantā - uzliek naudas sodu līdz 250 latiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 19, atturas - 18. Priekšlikums pieņemts.

I.Bišers. Un tad nākošajā lappusē ir šī panta beigas. Tātad, teiksim, šajā lappusē par pirmajām divām rindkopām mums iebildumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Es atvainojos! Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Mēs nobalsojām tagad par narkotisko un psihotropo zāļu, zāļu līdzekļu vai prekursoru ražošanas vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu. Un nobalsojām, ka šeit naudas sods ir 250 latu. Bet ir vēl nākošā daļa - par Latvijas Republikā nereģistrētu zāļu izplatīšanu, un šeit Sociālo un darba lietu komisija piedāvā sodu 250 latus, bet Juridiskā komisija - 100 latus. Šeit un arī nākošajā daļā ir analoģiski. Šīs sankcijas nesakrīt. Tā ka nākošajā lapā jau ir cits. Šinī lapā nav.

Sēdes vadītāja. Paldies, Endziņa kungs! Tātad, lūdzu, vai Sociālo un darba lietu komisija uztur spēkā balsojumu? Uztur. Lūdzu zvanu! Tātad balsosim par priekšlikumu - sods 250 latu, konfiscējot nereģistrētas zāles. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 6, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts. Tātad uzliek naudas sodu līdz 250 latiem, konfiscējot šīs zāles vai zāļu līdzekļus. Vai Sociālo un darba lietu komisija uztur spēkā balsojumu? Uztur. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 7, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

I.Bišers. Tātad mēs esam nonākuši līdz 6.lapaspusei. Pirmā rindkopa. Attiecībā uz pirmo rindkopu Juridiskā komisija atbalstīja Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Par nākošo rindkopu tāpat tika atbalstīts šis priekšlikums. Vienīgi ir tāds jautājums, kā mēs uzskatījām, - šeit tāpat kā iepriekšējā gadījumā nav nepieciešams paaugstināt sodu, kas ir noteikts tikai dažus mēnešus atpakaļ, tikai tad, ja ieslēdz vārdus "zâļu līdzekļus".

Sēdes vadītāja. Bet šeit arī nav. Tie ir līdz 100 latiem konfiscējot. Abās sadaļās ir.

I.Bišers. Komisija piedāvā 200 latu, bet esošajā variantā ir 100 latu.

Sēdes vadītāja. Tad tā ir jau ceturtā rindkopa?

I.Bišers. Tas ir 6.lapaspusē...

Sēdes vadītāja. Kura rindkopa 6.lapaspusē?

I.Bišers. Otrā rindkopa.

Sēdes vadītāja. Otrajā rindkopā uzliek sodu līdz... Nē, redzat, ja mēs dalām rindkopas tā, kā gramatiski dala, tad tā sākas katrreiz ar atkāpi. Tad, Bišera kungs, es saprotu, ka jūs runājat par ceturto rindkopu. Bet jūs dalāt arī tā. Skaidrs.

I.Bišers. Respektīvi, pantu mēs dalām daļās.

Sēdes vadītāja. Tagad ir otrās daļas ceturtā rindkopa. Otrā daļa. Tātad līdz 200 latiem. Vai Sociālo un darba lietu komisija uztur spēkā balsojumu? Uztur. Lūdzu zvanu! Tātad uzliek naudas sodu līdz 200 latiem, konfiscējot šīs zāles vai zāļu līdzekļus vai bez konfiskācijas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 14, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

I.Bišers. Tā, tagad nākošā - trešā daļa šajā lappusē. Mēs daļēji atbalstām Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, bet mēs lūdzam izslēgt reklāmu, par kuru mums būs, kā jau teica, atsevišķs pants.

Sēdes vadītāja. Vai Sociālo un darba lietu komisija uztur spēkā balsojumu par savu redakciju? Nē. Paldies. Iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Nākošā panta daļa par noteiktās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu. Šis jautājums jau ir izdebatēts iepriekšējās Saeimas laikā, kad tika ietverts 175. pants, kurš paredzēja atbildību par informācijas nesniegšanu attiecīgajām kontrolējošajām iestādēm. Tāpēc mēs uzskatām, ka šis pants nav vajadzīgs... ka šī panta daļa nav vajadzīga.

Sēdes vadītāja. Vai Sociālo un darba lietu komisija prasa balsojumu par savu redakciju? Nē. Pieņemts.

I.Bišers. Tā... Nākošais ir par neziņošanu, par aptieku vai farmaceitu nolaidību vai ļaunprātības pazīmēm. Šinī gadījumā Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu, jo, pirmkārt, mums saskaņā ar mūsu likumdošanu par neziņošanu soda tikai par smagiem noziegumiem, ierobežotu noziegumu skaitu. Otrkārt, mēs neredzējām praktiski iespēju, kā pierādīs, ka šis konkrētais ārsts ir saskatījis kaut kādas ļaunprātības pazīmes, bet nav par tām ziņojis. Mēs domājām, ka tā būtu "mirusi" panta daļa, ko nekad nevarētu piemērot.

Sēdes vadītāja. Vai Sociālo un darba lietu komisija piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk pēdējā daļa - par recepšu veidlapu izgatavošanas noteikumiem un tā tālāk. Mēs uzskatām, ka recepšu izrakstīšanas kārtību jau aptver 45.1 pants, kas nosaka medicīniskās aprūpes noteikumu pārkāpšanas sankcijas un ietver arī recepšu izrakstīšanas kārtību. Bet, kas attiecas uz recepšu veidlapu izgatavošanu, tad mēs neatradām tādus noteikumus, kas noteiktu recepšu veidlapu izgatavošanas kārtību. Cik mums zināms, šobrīd tās izgatavo dažādi, pie tam tukšā veidlapa jau vēl pati par sevi neko nenozīmē, ir svarīgi ārsta paraksts, attiecīgie zīmogi un tā tālāk.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis - "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Recepšu veidlapu izgatavošanas un izrakstīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Jautājums ir par to, ka ir atsevišķas recepšu veidlapas, kuras ir domātas, lai izsniegtu zāles par diferencētu samaksu. Tas nozīmē, ka zāles dažām slimnieku grupām izraksta bez maksas, un tas ir finansiāls jautājums.

Un otrs. Ir speciālas recepšu veidlapas, kuras ir paredzētas narkotisko un psihotropo zāļu izrakstīšanai, un tā atkal ir zināma juridiskā norma... Vārdu sakot, mums pašlaik ir pāreja uz jaunām recepšu veidlapām, kurā ir individualizēts receptes izrakstīšanas princips - recepti izraksta katrs ārsts, nevis kāda mistiska poliklīnika vai slimnīca. Receptes būtiskā sadaļa ir tā, kurā ir noteikts, kas ir šis ārsts, kur ir viņa prakses atrašanās vieta, viņa rekvizīti un tamlīdzīgas lietas. Es jūs ļoti lūdzu atstāt šo punktu, jo viņš mums ir ļoti būtisks pašreizējā medicīnas reformā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam.

I.Bišers. Nu tad jāsaka, ka nelaime ir tā, ka diemžēl šī projekta autori nepiedalījās šajā apspriešanā, neskatoties uz mūsu lūgumiem, un acīmredzot, ja tas tiktu izskaidrots, varbūt komisijas lēmums būtu citādāks. Tāpēc es paskaidroju to, ka komisijas lēmums šajā gadījumā varētu būt citādāks, ja ir tāds dokuments, kur šī recepšu izgatavošana ir noteikta ar Ministru kabineta lēmumu. Bet vismaz mums neizdevās to atrast. Nu varbūt... (Starpsauciens no zāles: "Izgatavotu recepšu nav.")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - par recepšu veidlapu izgatavošanas noteikumu un recepšu izrakstīšanas kārtības neievērošanu uzliek naudas sodu līdz 100 latiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 19, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

I.Bišers. Jautājums ir par 46.2 pantu. Mēs principā pieņemam šo pantu, mēs tikai norādām, ka neuzskatām par vajadzīgu, ka ir divas panta daļas, kuras praktiski ne ar ko neatšķiras viena no otras, jo par atkārtotu pārkāpumu ir paredzēts tāds pats sods kā par pirmo reizi. Un kāpēc tad ir vajadzīga vēl otrā daļa?

Sēdes vadītāja. Vai Sociālo un darba lietu komisija balsojumu neprasa? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk 101. pants. Tas ir pieņemts pirmajā lasījumā, mums iebildumu nav. Un citus arī mēs neesam saņēmuši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats par 102. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats ir sakāms par 102.2 pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats - par 103. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats - par 120. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I. Bišers. Tas pats - par 121. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Oskars Grīgs - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Sākas visinteresantākā daļa - par administratīvajiem sodiem tiem, kas vada automobiļus. Es neesmu pretī... esmu pret pūšļotājiem un esmu par visiem tiem sodiem, ko viņiem uzliek, taču par transporta līdzekļu vadīšanu zināmā mērā var rasties iebildes, jo caurmērā visi mēs vadām - gan dāmas, gan deputāti, gan ministri, gan ārsti, gan visi citi vada transporta līdzekļus.

121. pantā ir interesants punkts: "Par tādu transporta līdzekļu vadīšanu, kuri nav reģistrēti noteiktā kārtībā vai kuriem valsts numura zīmes nav sakoptas un kuru simboli stāvošam transporta līdzeklim nav salasāmi vismaz no 40 metru attāluma gaišā diennakts laikā vai no 20 metru attāluma tumšā diennakts laikā..." Un par to ir sods līdz 10 latiem. Nu nekas jau nebūtu pret to sodu, bet, ziniet, no prakses, arī no jūsu daudzu prakses... Es negribu apgalvot, ka ir negodīgi policisti. Ir daļa godīgu policistu, un ir augsta intelekta policisti, kas ļoti precīzi fiksē šādus momentus, bet tagad, puteņainā laikā vai dubļainā laikā, ik pēc kilometra vai pusotra varētu būt, ka gaišā dienas laikā tas numurs ir noputējis, apputeņots, un, ziniet, šajā ziņā nu paveras lieliskas iespējas policistam, kas pašlaik dežurē uz ceļiem, nepārtraukti desmit latiņus... Un, ziniet, no manas prakses un arī no jūsu prakses... tas paver iespējas tiem negodīgajiem policistiem teikt tā: "Ziniet, 10 latus... Es jums nedošu čekiņu, dod man piecīti un brauc vesels!" Ko es ar to gribu sacīt? Es neesmu pret sodiem, var jau uzlikt kaut simt latus, tikai ir jautājums - vai no tā piepildīsies budžets? Es par to šaubos. Jo lielāks sods - jo mazāk naudas ir budžetā. Tāda diemžēl ir loģika. Var būt, ka tiešām... nu... vajadzētu mazāku sodu, jo mazāku par pieciem latiem nevar uzlikt, var būt, ka pamēģināt vairāk... tas nav mans priekšlikums. Es domāju - pie trešā lasījuma tas varētu būt. Un tāpat arī turpmāk. Šeit tie sodi ir diezgan... Lai man nebūtu atkārtoti jānāk tribīnē un jāatkārtojas, sacīšu, ka te ir vairāki tādi ļoti interesanti administratīvie sodi, par tādiem slideniem jautājumiem, bet tas nenozīmē, ka es esmu konceptuāli pret sodiem. Tikai vajadzētu padomāt, vai soda palielināšana dos budžetā papildinājumu. Es gan personīgi domāju, ka ne. Labāk varbūt palikt pie mazākiem sodiem un tos rūpīgāk ievākt. Jo tad jau policists vēl mazāk... nevar uzlikt nemaz faktiski... Varbūt mana loģika nav precīza, es negalvoju par to, bet, no manas pieredzes, diemžēl... Arī par ātrumu... ka ir 20 vai 40 kilometru ātrums pārsniegts... man pašam personīgi ir bijis naktī... neatļautā vietā... policists... tumsā... neesmu fiksējis to... Esmu risinājis jautājumus ar Ādamsona kungu, mēs esam risinājuši jautājumus par tādiem negodīgiem policistiem, viņš saka: "Draudziņ, 20 lati par tiem pārsniegtajiem ātrumiem! Nu, ja tev nav, - 10 lati, un brauc tālāk!" Nu ko tas dod? Ne budžetā... ne šis, ne tas. Vai tie sodi... ziniet, es apšaubu, kaut gan varētu, strādājot pie trešā lasījuma, ieviest... var būt, ka es arī izdarīšu šos labojumus... Es atvainojos par tādu... Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Bet, tā kā otrajā lasījumā par mutiskiem priekšlikumiem nebalso un arī tāpēc, ka šie priekšlikumi konkrēti neizskanēja, Grīga kungs, cerams, iesniegs tos tad, kad likumprojektu gatavos trešajam lasījumam. Citu iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

I.Bišers. Jā, Grīga kungs skāra arī manas autovadītāja sirds jūtas, bet es lūdzu visus autovadītājus rūpīgi iepazīties ar to, ko mēs šodien pieņēmām, un iesniegt savus iespējamos priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu.

Tā... 122. pants. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 122.1 pants - priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 122.2 pants - priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 122. 3 pants - priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 123. pants - priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 124. pants - priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 125. pants - priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 126. pants - priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 126.1 pants - priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 126.2 pants - priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 126.3 pants - priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 129. pants - priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 130. pants - priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 131. pants - priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 134. pants - priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 140. pants - priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 141. pants - priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 142. pants - priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk - 166.18 pants. Mēs uzskatījām, ka šajā vietā šo pantu vispār nevar iestrādāt, jo 166.18 pants jau ir bijis cita satura, lai gan tas ir atcelts, tomēr mums ir princips, ka mēs viena panta vietā neliekam pantu ar citu saturu, tas var novest pie dažādiem pārpratumiem. Tāpēc mēs minētos priekšlikumus iestrādājām, ieviešot jaunu pantu - 204.5 pantu, kurš ir nākamajā lappusē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tā... Par 174.1 pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Par 179. pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Ir priekšlikums par kodeksa papildināšanu ar 204.4 pantu, kurā ir runa par reklāmas noteikumu pārkāpšanu. Paredz atbildību par noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Un 204.5 pants. Tas ir jauns pants, ko es jau minēju. Tā nosaukums ir "Filmu izplatīšanas un publiskas demonstrēšanas noteikumu pārkāpšana". Te ir par pamatu ņemti Ministru kabineta noteikumi, kas pieņemti Satversmes 81. panta kārtībā, bet tie ir mazliet vienkāršoti un izslēgts tas, ka... Tur paredzēja, ka Nacionālajam kinocentram varētu piešķirt tiesības noteikt kaut kādus normatīvus noteikumus, kas būtu saistoši visiem pilsoņiem. Pēc mūsu uzskata, šādus noteikumus var pieņemt tikai Ministru kabineta līmenī.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Pie 213.panta ir priekšlikums - papildināt ar 204.4 pantu un 204. 5 pantu sakarā ar to, ka mēs ieviesām šos divus jaunos pantus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Pie 214.panta priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. 214.1 pants. Mūsu komisija daļēji atbalsta deputāta Dobeļa priekšlikumu, bet mēs uzskatām, ka ne visas tajos pantos paredzētās lietas varētu nodot izskatīšanai pašvaldības policijai, un tādēļ mēs uzskatām, ka no tā priekšlikuma būtu daži panti jāizsvītro. Četrus pantus mēs piedāvājam izsvītrot. Nosaukšu, kuri tie ir...

167.pants - "Sîkais huligānisms" - ir visai sarežģīts, arī juristiem ne vienmēr ir iespējams tikt skaidrībā par šo pantu, un tāpēc šos sodus principā uzliek tiesa un valsts policijas priekšnieks. Tāpēc mēs uzskatījām, ka tajā paredzētās lietas nebūtu ieteicams nodot izskatīšanai pašvaldību policijā, kur pagaidām teorētiskā sagatavotība diemžēl ir diezgan pavāja. Tāpat mēs uzskatījām, ka nebūtu pamatoti uzdot pašvaldības policijai izskatīt jautājumus par bērna audzināšanas un izglītošanas pienākumu nepildīšanu, ko paredz 173.pants. Tāpat uzskatījām, ka nevar nodot pašvaldību policijai izskatīt 174.3 pantā un 204.2 pantā minētās lietas (tas ir, sapulču, mītiņu, ielu gājienu, demonstrāciju organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu un vēlēšanu aģitācijas kārtības un ierobežojumu pārkāpšanu), kuras šobrīd ir tikai tiesas kompetencē. Tas ir saistīts ar politisko tiesību aizsardzību, un mēs uzskatām, ka būtu labāk, ja šie jautājumi paliktu tikai tiesas kompetencē.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Nav zālē, līdz ar to debatēs piedalīties nevar. Deputātiem iebildumu pret šo pantu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Ir priekšlikums par 215.6 pantu, to iesniedz Sociālo un darba lietu komisija. Mēs to principā pieņemam - tikai ar nelieliem redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. 221.pantā ir vienkāršs, neliels redakcionāls labojums: bija pazudis vārds "ceļu" - "ceļu satiksmes drošības iestādes". Tātad pārējais viss paliek, kā iepriekš pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Par 228.pantu. Tātad, paplašinot medicīniskās aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekciju, mēs paredzam, teiksim, nodot dažus papildu pantus... Varbūt te vajadzēs kaut ko mazliet... pantu numurus precizēt saskaņā ar jūsu šīsdienas balsojumu, bet principā mēs atbalstām... varētu uzlikt šos attiecīgos sodus.

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir 228.1 pants. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. 228.2 pants - "Farmācijas inspekcija". Ir izveidota šāda kontrolējoša iestāde, un tātad mēs lūdzam... atbalstām priekšlikumu, ka šai inspekcijai būtu tiesības izskatīt attiecīgās administratīvo pārkāpumu lietas. Tas ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Par 235.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Par 230.5 pantu - tā jāsaka. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Jautājums par 236.5 pantu. Mēs šo priekšlikumu neatbalstām, un mēs jau esam nobalsojuši par 204.5 pantu, ka tādus jautājumus kā filmu konfiskāciju un tamlīdzīgus izlems tikai tiesa.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu? Oļģerts Dunkers - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es uzskatu, ka šeit ir neliela diskriminācija. Ja jau Farmācijas inspekcijai ir tiesības uzlikt administratīvos sodus Farmācijas inspekcijas vārdā, tad kāpēc gan Kinocentram nav tiesību uzlikt tādus pašus sodus Kinocentra vārdā? Es nesaprotu šo loģiku.

Sēdes vadītāja. Lūdzu jūsu priekšlikumu.

O.Dunkers. Es neatbalstu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Kuru jūs neatbalstāt?

O.Dunkers. To, ka šis pants ir jāizsvītro.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs lūdzat balsot par Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu. Skaidrs. Lūdzu zvanu! Referents runās pirms... Nē. Balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par Ministru kabineta iesniegto 236.5 panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 32, atturas - 12. Nav pieņemta.

I.Bišers. Tālāk - 287.pants. Ir priekšlikums papildināt šo uzskaitījumu ar 204.4 pantu, un, tā kā mēs nobalsojām par 204.5 pantu, tad būtu nepieciešams arī... Bet tas ir jāatstāj uz nākamo lasījumu acīmredzot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

O.Dunkers. "Institūcijas un iestādes, kas izpilda lēmumus par konfiskāciju". Tātad ir priekšlikums par Farmācijas inspekcijas... un nacionālajam kino... šeit ir runa par Kinocentru... Tātad mēs uzticam to tiesu izpildītājam, šīs funkcijas mēs liekam priekšā, un par Farmācijas inspekciju, Valsts augu aizsardzības dienestu jeb inspekciju... mēs atbalstām šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Iepriekšējā reizē pēc Dunkera kunga lūguma mēs taču atzinām to, ka Kinocentrs arī var nodarboties ar konfiskāciju... jeb nē... (Starpsaucieni no zāles: "Nç, neatbalstīja...")

Sēdes vadītāja. Neatbalstījām, priekšlikums tika noraidīts.

I.Bišers. Un vēl ir komisijai priekšlikums papildināt šo likumprojektu ar pārejas noteikumiem, kas satur divus punktus. Pirmais punkts tātad... mēs ietilpinājām vēl šos noteikumus par filmām, tur mēs iekļāvām šo attiecīgo pantu un izlēmām, kādā veidā tiks izpildīti šie lēmumi, tātad - iekļaut, ka zaudē spēku šie noteikumi, kas bija pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Un otrs pārejas noteikums. Mēs iekļāvām papildus, ka... tur bija dažos priekšlikumos paredzēts, ka nosaka... ietilpināt Administratīvo pārkāpumu kodeksā... kas sastāda protokolus par attiecīgiem pārkāpumiem. Tā kā Administratīvo pārkāpumu kodekss šo jautājumu vispār par citiem pantiem neregulē, mēs noraidījām šo priekšlikumu - iekļaut, bet, lai šis jautājums nepaliktu neregulēts, mēs uzdodam Ministru kabinetam izlemt šo jautājumu - noteikt tos, kas būs tiesīgi sastādīt administratīvos protokolus par jauniem pārkāpumu veidiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to ir izskatīti visi panti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 3, atturas - 9. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu paziņot datumu, līdz kuram iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam. (No zāles deputāts I.Bišers: "Lîdz 17.februārim.") Lūdzu, Bišera kungs, tribīnē, lai dzird visi deputāti.

I.Bišers. Lūdzu atvainot nepieredzējušu deputātu. Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 17.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, tātad - 17. februāris.

Godātie deputāti, lūdzu atrast dokumentu nr.187B, jo, pieņemot likumprojektu par sociālo nodokli, mēs mazliet pakļāvāmies Zelgalvja kunga maldinošai informācijai un strādājām ar dokumentu nr. 187A, bet līdz ar to mēs neizskatījām visus priekšlikumus līdz galam, ja arī mēs... tik un tā, Zelgalvja kungs, mums ir jāizskata otrajā lasījumā, neskatoties uz to, ka tas ir pēdējais, tomēr pa pantiem mēs neesam izskatījuši 4.lappusi, lai gan tur visi priekšlikumi ir pieņemti, tāpēc lūdzu vēlreiz deputātus paņemt dokumentu nr.187B - "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"". Uzšķiriet, lūdzu, 4.lappusi! Un tribīnē nāk Zelgalvja kungs, frakcijas "Latvijai" deputāts, - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Runa ir par pārejas noteikumu papildinājumu - 8.punktu. Jaunu punktu ieviest. Tātad bija divi priekšlikumi - deputātu grupas (deputātu Gorbunova, Grīga, Gannusas, Druvas un Rubuļa) priekšlikums un arī darba lietu valsts ministra Bērziņa priekšlikums. Kāds šeit ir risinājums atrasts? Tātad komisija atbalsta darba lietu valsts ministra Bērziņa priekšlikumu, un tas ir iestrādāts kā pārejas noteikumu punkts. Tātad komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Zelgalvis. Tālāk - pārejas noteikumu 9.punkts. Arī šeit ir līdzīga situācija, arī ir darba lietu valsts ministra Bērziņa kunga priekšlikums un arī deputāta Vītola priekšlikums, un arī šeit ir iestrādāts Bērziņa kunga priekšlikums, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Zelgalvis. Tālāk pārejas noteikumu 10.punkts. Ir deputāta Bartaševiča priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Zelgalvis. Tālāk 4.punkts. Uzskatīt līdzšinējo pārejas noteikumu 6. un 7.punktu attiecīgi par 8. un 9.punktu. Un šeit arī ir deputātu grupas priekšlikums. Ir arī valsts ministra Bērziņa priekšlikums un deputāta Vītola priekšlikums. Šie visi ir iestrādāti, un komisija atbalsta deputāta Vītola priekšlikumu, kurā ir iestrādāti iepriekšējie priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Tā nu mēs esam izpildījuši Kārtības ruļļa prasības - izskatījuši otrajā lasījumā visus pantus. Arī tos, kurus komisija ir atbalstījusi, un tāpēc lūdzu deputātus vēlreiz balsot par likuma "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli"" pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

E.Zelgalvis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996.gadā". Pirmais lasījums. Dokumenti nr.134 un nr.322.

Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie Saeimas deputāti! Lūdzu jūs sameklēt 134.dokumentu, tas ir likumprojekts "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996.gadā". Šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai ir iesniedzis Ministru kabinets, un es īsā ziņojumā vēlos raksturot šī likumprojekta būtību.

Likumprojektu ir izstrādājis Ministru kabinets saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 21.pantu, kurā noteikts, ka invalīdu biedrību uzņēmumi un medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumi pēc Ministru kabineta iesniegta un Saeimas apstiprināta saraksta tiek atbrīvoti no nodokļu maksāšanas, ja tie pārskaita minētajiem fondiem, organizācijām summas, kuras ir lielākas par aprēķinātajām šā nodokļa summām. Un likumprojekta 2.pantā šī norma ir arī precizēta un atkārtota šeit, nosakot par pašu sarakstu. Kā šis saraksts ir ticis veidots, ar to jūs varat nedaudz iepazīties klātpievienotajā Labklājības ministrijas anotācijā, kurā cita starpā arī Labklājības ministrija nosaka, ka tā ir izvērtējusi iepriekšējo uzņēmumu sarakstu un ir aktualizējusi to uz pašreizējo momentu. Sarakstā pavisam ir ietverti 18 uzņēmumi, kā arī minēts, cik būtisks šis likums ir no finansiālā atbalsta viedokļa šīm organizācijām.

Tad, kā parasti, kad šāda veida likumprojekti tiek izskatīti, rodas arī jautājumi par minēto atbrīvojuma summu kontroli jeb uzraudzību, un šajā likumā tādēļ ir iestrādāts 4. un arī 3.pants, kurā tiek noteikts mehānisms, kā tiek veidota kontrole pār šīm maksājumu summām un kā atskaitās organizācijas, konkrēti nosakot, ka pārskaitāmo summu saņēmējs - sabiedriskās organizācijas vai Valsts ieņēmumu dienests - iesniedz pārskatu par saņemtajām summām un to izlietojumu vienlaikus ar finansiālās darbības pārskatu likumā par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām noteiktajā kārtībā. Ievērojot to, cik būtisks ir šis likums invalīdu organizāciju un citu organizāciju dibinātajiem uzņēmumiem, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir lēmusi par šī likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Es lūdzu arī Saeimu lemt par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu un pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996. gadā" pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 22.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad 22.februāris.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā šodienas darba kārtības sadaļa - "Patstāvīgie priekšlikumi".

Lēmuma projekts "Par Latvijas Komunistiskās partijas genocīda politikas izmeklēšanu".

Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie kolēģi! Es aicinu tātad balsot pret šo lēmuma projektu un motivēšu arī - kāpēc.

Pirmkārt. Ko tad šeit prasa frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāti, kas ir iesnieguši parlamentam šo lēmuma projektu? Varam lasīt, ka Komunistiskās partijas darbība, īstenojot genocīda politiku sociāli ekonomisku un citu pasākumu veidā, tika realizēta arī vēlākajā laikā līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai. Saskaņā ar starptautiskajiem likumiem cilvēktiesību jautājumos tādas politikas izstrādāšana un tai atbilstošu darbību realizēšana atzīstama par noziegumu pret cilvēci. Tāpēc ir nepieciešams konstatēt, ka šī partija atzīstama par noziedzīgu organizāciju, un jāsagatavo materiāli partijas atzīšanai par šo noziedzīgo organizāciju, kas izstrādājusi un īstenojusi genocīdu pret Latvijas pilsoņiem.

Nav skaidrs, teiksim, kāpēc šis lēmuma projekts ir tapis. Vai tāpēc, ka ir radušās šaubas par to, ka šīs Komunistiskās partijas veiktie pasākumi ir bijuši vērsti pret cilvēkiem? Ka tas ir noziegums pret cilvēci, ka nav noilguma šiem noziegumiem, lai gan parlaments šeit šādus lēmumus jau ir pieņēmis? Un es arī to tūlīt nocitēšu. Tātad, iespējams, ir ierosinājums pārbaudīt materiālus un tad pēc tam sekos jauns lēmuma projekts, kur būs teikts, ka nē, viņa nemaz nav noziedzīga. Nav saprotama tā jēga, kāpēc ir iesniegts šāds lēmuma projekts. Paskatīsimies mūsu parlamenta iepriekšējos lēmumus. 1991.gada 23.augusta lēmums "Par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā". Viens citāts: "Kopš 1940.gada, iekļāvusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā kā tās teritoriāla vienība, Latvijas Komunistiskā partija izveidoja vienpartijas monopolu un totalitārās varas sistēmu Latvijā, kļuva par valsts varas un pārvaldes noteicošu sastāvdaļu. Līdz ar to Latvijas Komunistiskā partija ir atbildīga par tās vadībā realizēto genocīdu pret Latvijas tautu." To ir konstatējis šajā lēmumā mūsu parlaments jau 1991.gada 23.augustā.

Un tālāk ir lēmuma 1.punkts: "Atzīt Latvijas Komunistiskās partijas darbību par antikonstitucionālu."

4.punkts: "Uzdot Latvijas Republikas Prokuratūrai ierosināt krimināllietas par noziegumiem, ko izdarījušas Latvijas Komunistiskās partijas amatpersonas." Prokuratūrā pēc tam tika izveidota sevišķa pārvalde, kas ar šiem uzdevumiem nodarbojās. Mēs te gribam diez kāpēc iegrožot Prokuratūras darbību, uzdot viņai sešos mēnešos kaut ko veikt. Nu kāpēc sešos? Viņai varbūt vēl ir vajadzīgi septiņi mēneši. Varbūt gads vēl būs vajadzīgs. Varbūt divi gadi. Mēs te gribam ierobežot sešos mēnešos. Punkts un viss.Viss cauri. Nemeklēsim arī nacistiskās okupācijas laikā pastrādātos noziegumus, tas te vispār netiek skarts. Te ir runa tikai par Komunistisko partiju, par to, ka ātri kaut ko vajag pārbaudīt. Es domāju, ka tā nevar.

Paskatīsimies tālāk. Parlaments 1991.gada 10.septembrī pieņēma lēmumu - izbeigt Latvijas Komunistiskās partijas darbību kā antikonstitucionālu.

1992.gadā 25.martā bija parlamenta lēmums "Par konvencionālo tiesību normu izpildi Latvijā attiecībā uz noziegumiem pret cilvēci". Tā ka tas, ko šeit prasa frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" desmit deputāti, tas jau šeit ir pieņemts. Šeit ir Augstākās padomes lēmums, parlamenta lēmums. 1.punkts: "Saskaņā ar konvencionālajām tiesību normām uzskatīt Padomju Savienības Komunistiskās partijas un Latvijas Komunistiskās partijas organizētās un vadītās politiskās represijas pret Latvijas pilsoņiem, kā arī Latvijas valsts un tās vērtību iznīcināšanu un deformēšanu pret tautas gribu par noziegumiem pret cilvēci." Gluži tāpat kā uz nacionālsociālistu līdzīgu rīcību neattiecinātu šo noziegumu noilgumu, mums nav vajadzības vēl kādus papildu materiālus tagad vākt un vēlreiz šādu pašu analogu lēmumu pieņemt. Mēs to esam šeit parlamentā, augstākajā likumdevējā iestādē, jau izdarījuši.

Tagad no šī iesniegtā lēmuma projekta, protams, var redzēt, ka acīmredzot frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātus ir nomācis kāds zināms satraukums, jo darbs varbūt rit ne pārāk ātri. Acīmredzot viņi ir konstatējuši arī to, ka Daiņa Vanaga vadītā, Augstākās padomes laikā - 1992.gadā - izveidotā komisija nav strādājusi pietiekami nopietni pēdējos gados. Tur ir samazinājies vairāk kā uz pusi šīs komisijas sastāvs. Ir saņemtas sūdzības arī šeit, parlamentā, gan no nacistiskā, gan no komunistiskā režīma cietušo pilsoņu organizāciju puses. Tā, piemēram, parlamentā ir saņemtas vēstules no Salaspils nometnes ieslodzīto biedrības, ir saņemtas sūdzības no politiski represēto personu klubiem, piemēram, no Aizkraukles rajona, par pārkāpumiem un nepilnībām šīs tā saucamās Vanaga komisijas darbā. Uz to, protams, mums, deputātiem, ir jāreaģē. Un es domāju, ka patlaban, ja vērtējam šīs komisijas darba likumīgo pusi un finansēšanu no valsts budžeta, te ir pretruna ar spēkā esošajiem likumiem. Ir pretruna konkrēti ar Saeimas kārtības rulli. Un tāpēc jau šodien Saeimas 35 deputāti ir iesnieguši savu atbalstu Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanai - pa vienam deputātam no katras frakcijas. Nākošajā ceturtdienā Saeimā tiks balsots, pieņemts attiecīgs lēmuma projekts. Tāpēc es uzskatu, ka nav nekādas vajadzības šodien balsot par šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātu sagatavoto lēmuma projektu. Tātad pēc būtības teksts neatbilst pašreizējai situācijai, un tāpēc es vēlreiz savas runas nobeigumā aicinu balsot pret šo lēmuma projektu, bet nākošajā ceturtdienā savukārt izskatīt pēc būtības jau komisijas izveidošanu šajā sakarā.

Sēdes vadītāja. Tā kā tuvojas sēdes beigas, Prezidijā ir sekojošs dokuments: "Lûdzam pagarināt Saeimas sēdi līdz jautājuma izskatīšanai bez pārtraukuma." Desmit deputātu paraksti. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par šo priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 24, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts.

Saeimas sēde, ja tā būs ilgāka par 17.00, ilgs līdz šī jautājuma izskatīšanai.

Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamā Saeima! Cienījamais deputāt Kostanda! Es ļoti pateicos par jūsu spīdošo runu, kā jūs pamatojāt, kādēļ šo jautājumu nevajag izskatīt. Galu galā, ja Augstākā padome ir pieņēmusi kādus lēmumus, tad jūs kā abu Saeimas sasaukumu deputāts varējāt ierosināt un šo jautājumu izvirzīt. Jums neviens to netraucēja darīt.

Cienītie kolēģi! Es ceru, ka mums un arī pat bijušajiem partijas funkcionāriem, kuri šeit sēž, nav šaubu par to, ka PSKP filiāle un Latvijas Komunistiskā partija ir noziedzīga pēc būtības. To mums vajadzētu pieņemt kā aksiomu. Vismaz manā kā bijušā šīs partijas biedra uztverē tā tāda ir. Civilizētas pasaules skatījumā tā nebija politiska partija, bet gan pēc struktūras, gan arī pēc funkcijas tas bija bandītiski mafiozs veidojums, kas savus murgainos mērķus un pasaules kundzību centās realizēt ar terora un genocīda palīdzību. Miljoniem nošauto, desmitiem miljonu nomocīto koncentrācijas nometnēs. Veselu tautu deportācijas, Otrā pasaules kara izraisīšana. Lūk, tāds un nebūt ne pilnīgs ir šo noziegumu pārskaitījums. Un par šiem noziegumiem līdz šim laikam komunistiskā partija nav sodīta. PSKP "dvīņumāsu" - Vācijas Nacionālsociālistisko strādnieku partiju - tiesāja Nirnbergas starptautiskais tribunāls un tās vadoņus pakāra. Vācija realizēja denacifikāciju un caurskatīja tiesā partijas bosu lietas, tiem piemēroja amatu aizliegumu. Vācu tauta attīrījās no brūnās sērgas, un varbūt tieši te slēpjas, Kostandas kungs, pēckara ekonomisko panākumu atslēga.

Bet kas ir noticis pie mums? Notiesāts ir LKP genocīda politikas realizētājs Alfonss Noviks, bet tie, kuru gribu un pavēles viņš pildīja, viņa idejiskie mantinieki ir sveiki un veseli. Tie netraucēti darbojas dažādās partijās un dažbrīd pat ar lepnumu deklarē, ka komunists kāds ir bijis, tāds palicis. Piemēram, Filips Stroganovs - Sociālistiskās partijas līdzpriekšsēdētājs.

Politiskais komentētājs, kurš desmitiem gadu televīzijas ekrānā un presē slavinājis kompartijas ģeniālos darbus un pamatojis masu deportāciju nepieciešamību, pēdējā laikā ir sasirdzis ar uzmācīgu ideju kā padomju Latvijas iznīcinātājs, un viņam tiek dāsni dota iespēja publicēties presē un izrādīties televīzijā, lai kārtējo reizi mums iedzītu smadzenēs kārtējos murgus par mūsu izdzīvošanas nespēju bez Austrumu kaimiņa.

Izbijušais LKP ideoloģiskais sekretārs kopā ar izbijušo "padlatvijas" tā saucamo ārlietu ministru pārtapuši par televīzijas politiskajiem komentētājiem, lai pareizā, pēc viņu domām, virzienā skolotu Latvijas iedzīvotājus. Kas tā par skolu - to mēs varam dzirdēt.

Es griežos pie jums, cienījamie padomju skolās skolotie juristi, marksisma-ļeņinisma pasniedzēji, panaģeļi, kuri rakstīja čekas nagu maucējiem, LKP dažādu rangu izbijušie sekretāri un funkcionāri, lūgumu rakstītāji Maskavai par latviešu trimdinieku apmeklējumu samazināšanu, es vēlreiz griežos pie jums un aicinu, kā Bībelē teikts: "Kaisiet pelnus sev uz galvas un sakiet mea culpa!" (aplausi), un balsojiet tomēr par šo lēmumu! Attīrīšanās visvairāk ir vajadzīga jums, jūsu sirdsapziņai un tajā skaitā, jums Saulīt, jūsu kristietībai.

Novika tiesas spriedumā ir rakstīts: "Laikā no 1940.gada 15.jūnija līdz 1953.gada 7.martam Noviks, būdams par minēto represiju iestāžu vadītāju, tas ir, NKVD, realizēja genocīdu pret Latvijas iedzīvotāju grupām, kuras totalitārais režīms uzskatīja par sociāli bīstamām un šīm režīmam kaitīgām. Tas tika darīts ar nolūku pilnīgi vai daļēji iznīcināt šīs iedzīvotāju grupas, nogalinot to locekļus, nodarot nopietnus miesas bojājumus, kā arī tīši radot tādus dzīves apstākļus, kas pilnīgi vai daļēji viņus fiziski iznīcināja, atņemot vai ierobežojot ekonomiskās, politiskās un sociālās cilvēktiesības..."

Un konkrēti.

"1. Realizējot Latvijā Vissavienības komunistiskās boļševiku partijas Centrālās komitejas un PSRS Tautas komisāru padomes 1941.gada 14.maija lēmumu "Par sociāli svešu elementu izsūtīšanu no Baltijas republikām, Rietumukrainas, Baltkrievijas un Moldāvijas" un PSRS Valsts drošības tautas komisariāta trešā ranga komisāra Serova 1939.gada 11.oktobra pavēli nr.00123 "Par pretpadomju elementu deportācijas procedūru Lietuvā, Latvijā un Igaunijā", kā arī izpildot Latvijas PSR Tautas komisāru padomes un Latvijas komunistiskās boļševiku partijas Centrālās komitejas rīkojumus, Novika vadībā Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāts kopā ar Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariātu, piedaloties vietējiem komunistiem, komjauniešiem un padomju aktīvistiem, 1941.gada jūnijā veica masveida represijas pret Latvijas iedzīvotājiem, apcietinot un izsūtot uz attāliem un mazapdzīvotiem PSRS apgabaliem un novadiem, kā rezultātā daudzi no viņiem, atrodoties necilvēcīgos cilvēka cieņu un godu pazemojošos apstākļos, no bada un slimībām nomira."

LKP noziegumi nebeidzās ar 1953.gadu. Kā šajā tiesas spriedumā ir rakstīts, noziegumi turpinājās, kurus var kvalificēt kā genocīdu, arī 70.gados. Kaut vai piespiedu veselu sociālo slāņu pārvietošana no viensētām uz ciematiem. Un to jums, cienītais deputāt Golubov, vajadzētu atcerēties! Es ar jums pārtraukumā runāju. Filips Stroganovs pie šās procedūras pats personīgi piedalījās.

Es nerunāju par tādām lietām, kuras no juridiskā viedokļa grūti formulēt. Un uz to šeit būtu attiecināma iedzīvotāju masveida robotizācija ne tikai ar propagandas līdzekļiem vien, bet arī ar represīvo orgānu palīdzību. Mēs varam runāt par psihotropo medikamentu pielietošanu, mēs varam runāt par piespiedu ārstēšanu psihiatriskajās slimnīcās un par daudz, daudz ko citu.

Laikā, kad Prokuratūra izmeklēs LKP noziedzīgo darbību, es neesmu ar mieru, ka viņiem mēs dotu, kā Kostandas kungs liek priekšā, pusgadsimtu, bet es ierosinu tikai 6 mēnešus, un tanī laikā es iesaku Saeimai izmainīt likumdošanu, lai mēs varētu tiesāt organizāciju. Tomēr tas nenozīmē, ka katrs komunistiskās partijas biedrs kļūs par noziedznieku, kurš būtu jātiesā. Mums ir no kā mācīties, ir starptautiska pieredze ar denacifikāciju Vācijā, un mums nav, man liekas, nekāds jauns ritenis jāizgudro. Un tas, ko man tagad iebildīs, ka Augstākā padome jau ir pieņēmusi un tā tālāk, un tā tālāk... Lūdzu, nolieciet man priekšā, vai ir kaut viens bandas loceklis, kas pavēlēja Novikam izpildīt genocīdu pret latviešu tautu, tiesāts? Jo Noviks savā aizstāvēšanās runā galvenokārt min, ka viņš ir izpildījis tikai augstākstāvošo orgānu pavēles.

Tas pats, kas bija Nirnbergas procesā. Bet, ja viņš ir šīs pavēles izpildījis, tad tie pavēlētāji arī ir jāsoda. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Bet, pirms runā Lujāna kungs, es gribu atgādināt frakciju pārstāvjiem, ka pulksten 17.00 preses konference notiks un radio translācija tiek pārslēgta uz preses konferenci. (Aplausi.)

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Ir patīkami aplausus dzirdēt. Es nezinu, vai man vai kādam citam, bet šinī gadījumā es varu būt dziļi satriekts, jo man nebūs kā Vidiņa kungam jākaisa pelni. Man laikam nebūs, jo es komunistiskajā partijā neesmu sastāvējis kā viņš. Tas ir pirmais.

Protams, varbūt vajadzētu rīkoties pastiprināti, tad jau vajag tiesāt visus komunistus, tad varbūt arī varētu pajautāt, kur viens no LNNK līderiem, Berklava kungs, bija 1941.gadā vai 1949.gadā un turpmāk.

Kā es pareizi atceros, pagājušajā sēdē šo jautājumu mēs neesam izskatījuši, un bija uzrakstīts virsū "Patstāvīgie priekšlikumi". Un tad mums šodien, lai mēs ātrāk varētu izbeigt šo diskusiju, es gribu iesniegt protestu. Un es gribu atgādināt, ka šīsdienas laikā vismaz divas reizes Prezidija vadība ir pārkāpusi Kārtības rulli, un es uz 117.panta pamata lūdzu pārtraukt šodien šo diskusiju un izvirzu lūgumu šinī gadījumā - nosūtīt kārtējo reizi uz Saimniecisko komisiju šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, es nesapratu, pret ko jūs protestējat?

M.Lujāns. Nu kā, 117.pantā "Patstāvīgie priekšlikumi" ir uzrakstīts, ka patstāvīgais priekšlikums iesniedzams vismaz ar 10 deputātu parakstiem. Tas ir izdarīts, cik es atceros, Saeimas lēmuma projekta veidā un ir apspriežams vienā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Jā, es to saprotu. Bet pret ko jūs protestējat? Es saprotu, ka jūs teicāt, ka jūs pret Saeimas Prezidiju protestējat. Ko mēs esam nepareizi izdarījuši?

M.Lujāns. Šinī gadījumā es lūdzu pārtraukt diskusiju, tā kā es izvirzu pavisam citu tēmu. Es izvirzu apspriešanai jautājumu, vai mēs pārceļam uz nākošo sēdi šo jautājumu, vai mēs to novirzām uz Sociālo... pardon, nevis uz Sociālo, bet uz Saimniecisko komisiju.

Sēdes vadītāja. Jā, Lujāna kungs, viss ir skaidrs. Jūs iebilstat pret šā jautājuma izskatīšanu šodienas sēdē un ierosināt šo jautājumu nodot Saimnieciskajai komisijai. (No zāles deputāts A.Jirgens: "Es ceļu iebildumus!")

Lūdzu zvanu! Aigars Jirgens - "Tçvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts. Kārtības ruļļa 54.panta kārtībā jūs varat runāt "par" vai "pret".

A.Jirgens frakcija ("Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Šajā gadījumā nav piemērojams 117.pants, jo 117.pantā ir runa par to, ka apspriešana notiek tajā pašā sēdē, kurā priekšlikums ir iesniegts, ja tam piekrīt iesniedzēji un neviens deputāts neceļ iebildumus. Šis priekšlikums nav iesniegts šīsdienas sēdē, šis priekšlikums ir iesniegts pirms nedēļas - ar lūgumu iekļaut to šīs sēdes, 8.februāra sēdes, darba kārtībā. Tā ka šajā gadījumā nav piemērojams 117.pants par izskatīšanas atlikšanu. (Starpsauciens no zāles: "Jâizskata līdz galam...")

Sēdes vadītāja. Deputātiem gribu atgādināt, ka dokuments nr. 326 ir iesniegts 1996.gada 31.janvārī pulksten 9.10. Tātad tas bija pirms iepriekšējās sēdes. Līdz ar to tas patiešām - atbilstoši Jirgena kunga teiktajam - nav šajā sēdē iesniegtais. Tūlīt uzklausīsim Juridisko biroju. Bet tas neizslēdz iespēju balsot par deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. Kārtības ruļļa 136.pants: pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi. Tā ka šis priekšlikums paliek spēkā.

Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie pārpalikušie kolēģi! Mūsu ir maz, un tomēr... Es aicinu balsot pret šo projektu, bet ar pavisam citu domu. Jā, es varētu citēt to, ko teica cienījamais mans kolēģis Odisejs Kostanda: "Ne jau tur ir tā sāls." Mēs esam Latvijas tautas ievēlēti deputāti un netēlosim nezinīšus un nesapratnīšus, ka ne jau Latvijas neatkarības atjaunošana, ne jau LKP paziņošana Augstākajā padomē... ne jau LKP reālās pastāvēšanas beigas un ne jau Rubika ieslodzīšana cietuma kamerā pārtrauca šīs noziedzīgās organizācijas darbību. Neaizmirsīsim, ka eksistē attiecīgā PSRS kontrizlūkošanas nodaļa. Es ceru, ka šeit zālē nav neviena, kas būtu bijis šīs nodaļas aģents. Manuprāt, ka ne. Lai gan ir varbūt arī citas domas. Un nav nekāds noslēpums, ka inspirētā darbība bija gan 1988.gada 1.jūnijā, gan šodien, un būs arī rīt. Tāpēc es varu uzticēties tikai parlamentārai komisijai - ar zināmu cerību, ka mēs varbūt tik tiešām pie kaut kāda rezultāta un skaidrības varētu tikt.

Kāpēc man ir šī pārliecība? Man arī, tieši tāpat kā Lujāna kungam, ir ļoti viegli runāt, es gan līdz šim esmu bijis vienā partijā kopā ar Danosa kungu, mēs savā laikā dibinājām Latvijas Liberālo partiju. Bet tā nu laikam ir cita...

Man gribētos arī pateikt, ka šeit sēž tie cilvēki, kuri nav noziedzīgās partijas ideoloģijas nesēji. Jā, varbūt man ir viena nostādne, citiem bija mazliet savādāka, bet šeit varbūt ir tie bijušās LKP biedri, kuri ir pieņēmuši tā laika spēles noteikumus. Šeit, protams, ir arī cilvēki, kuri nebija pieņēmuši pat tā laika spēles noteikumus. Un šodien šeit nebūtu tik būtiski to šķirot, kā no tiem cilvēkiem, kuri izveidoja tā laika spēles noteikumus un tiem lika pakļauties... Pakļaujieties vai nu karjerai, ar attiecīgo sarkano grāmatiņu kabatā, vai arī iztieciet bez šīs karjeras! Daudzi cilvēki nolēma savus talantus aprakt. Daudzi ne. Bet tie bija tie cilvēki, kuri, Latvijai atgūstot neatkarību, publiski nolika savas biedra kartes uz galda un pateica: man ar šo noziedzīgo organizāciju nav pa ceļam! Diemžēl, tādu bija ļoti maz. Ļoti daudzi klusi un mierīgi nolika savas partijas biedra kartes pažobelē. Daudzi varbūt vēl šodien pat maksā biedru naudu. Kāpēc es par to esmu tik pārliecināts? Ļoti daudzi cilvēki ir cietuši no šīs noziedzīgās organizācijas - nošauti, nomocīti, aizdzīti emigrācijā. Ļoti daudziem liktenis ir sagandēts dažādos citos veidos. Ārsti piekritīs: vai visi trakomājas iemītnieki bija traki? Man liekas, ka bija arī pietiekami daudzi politiski savādāk domājoši, ja tā varētu teikt. Vai visi bija notiesāti par kriminālnoziegumiem pamatoti? Daudzi, kas "atrodas čekas maisos", uzskata, ka viņu līdzdalība netiks pierādīta, - nav pamatdokumentu. Bet ko darīt tiem cilvēkiem, kuri negribēja būt aģenti, kuri negribēja būt "stukači" un kurus mēģināja piespiest ar jebkuru metodi? Tiem attaisnošanās iespējas vispār nav, jo tādu maisu nav. Bet atliek tikai pacelt balsi par to, ka vajag publicēt čekas maisu saturu, par to, ka jāapskatās vēl vakar noziegumus iztaisījušas... valdības vai bijušo deputātu noziegumus pret Latvijas ekonomiku un savu kabatu piepildīšanu, kā paceļas uzreiz reakcija. Nejaušības pēc? Atvainojiet, nebūsim tik naivi, - nejaušības šodien nenotiek! Un inspirēto darbību mēs ļoti labi jūtam, tāpēc es pilnīgi piekrītu 35 deputātu parakstītajam paziņojumam, ka ir jāveido tikai parlamentārā komisija, un pilnīgi pareizi Odisejs Kostandas kungs pateica: kam pēkšņi šodien atkal ievajadzējās izveidot šo dokumentu, par ko mums šodien jārunā? Varbūt tik tiešām nav bijusi nekāda noziedzīga organizācija un Augstākā padome nebija laba, nu, tur bija emociju uzplūdi... bet varbūt kādam jāsavāc milzīgs punktu daudzums, lai nepaskatītos, kur ir inspirējums... Jo ir jau tāds labs teiciens: "Íeriet, ķeriet!" - un kolosāli smuki aizmūk pa priekšu pūlim. Es jau nu nesaukšu nevienu vārdā, bet šķiet, ka ir bijušas partijas, kur, manā uztverē un arī ļoti daudzu citu cilvēku uztverē, kāds konkrēts čekists jau nu bija zināms. Nu, bet nepierādījās, nu, nepierādījās, ko lai dara? Šķiet, ka pie tiesas mani nevarēs saukt, jo es nevienu vārdu konkrēti nenosaucu, tāpēc es aicinu deputātus: nebūsim naivi - šī te partija darbojas, un darbojas daudz kas cits! Mums atliek tikai būt godprātīgiem, Latvijas tautas ievēlētiem deputātiem un nepakļauties - atklāti sakot, es ceru, ka tā būs, - mūsu biedru muļķībai, ka vēlreiz ir kaut kas jāizvērtē. Tas viss ir izvērtēts, to izvērtēs arī visa mūsu tauta, un ar to jau nu politiķiem plusi nav jāpelna, tas ir tāpat zināms. Bet to, ka mums, parlamentāriešiem, varbūt tik tiešām derētu kaut vienu sīkumiņu atklāt no tās kustības... Kā mans cienījamais kolēģis, laikam deputāts Dobelis, šodien teica - viņam es reti piekrītu, bet šodien piekritīšu, - ir nelegālas organizācijas un ir legālas organizācijas, kurām interesētu šeit atkal panākt to pašu režīmu un varbūt ar tām pašām metodēm kā 1940.gadā, lai tauta pati it kā to ļoti vēlētos. Tāpēc varbūt arī tie cilvēki, kuri nebūt netaisās klusēt un liegties un neatceras to, kas ir bijis pirms gadsimta ceturkšņa, bet ļoti labi un daudz ko zina, kas ir bijis vakar... tiem jāsāk bāzt mutes ciet. Un tādi šeit sēž pietiekami daudzi. Ir ķēpājušies ar G-24 kredītiem. Kādam deputātam ar to var mēģināt muti aizbāzt, tas jau nav svarīgi, ka viņš nav vainīgs. Ir kāda māja uzbūvēta, ne jau vienam vien, citam pieķeras klāt - vai tik jūs kaut ko neesat uzbūvējuši? Un tādu piemēru var atrast daudz. Tā nav nejaušība... vai ir nejaušība. Atvainojiet, man nav tik zems intelekts, lai to uzskatītu par nejaušību. Tātad es aicinu balsot pret to, tur, vienalga, nekādas skaidrības nebūs, drīzāk varbūt var panākt pretējo rezultātu, kaut ko samīkstināt, kā Odiseja kungs arī pateica, sešu mēnešu laikā žigli tā kaut kas jāizdara... Nē, es aicinu deputātus tik tiešām atcerēties, ka tikai mēs esam īstais Latvijas spēks, kas šajā gadījumā var būt kaut kur tuvu taisnībai, kaut ko varēs arī pateikt tautai, ja to mums atļaus.

Sēdes vadītāja. Andris Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts.

Ādamsona kungs, visi nobalsoja - ar balsu vairākumu -, ka mēs sēdi turpinām līdz jautājuma izskatīšanai.

A.Ameriks (Tautas saskaņas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu runāt pēc būtības. Tik tiešām šis dokuments ir ļoti nopietns, taču es vēroju šobrīd iesniegtā projekta lēmējdaļu: uzdot Latvijas Republikas ģenerālprokuroram... Vai Saeima šajā gadījumā var uzdot?.. Vai mēs neiejaucamies šobrīd nākamajā etapā - uzdot tiesai jeb arī... Principā jautājums ir tikai par vienu - vai šajā gadījumā, pieņemot konkrētu lēmumu... Mēs varam pieņemt likumus, mēs varam pieņemt lēmumus, bet šajā gadījumā mēs nevaram iejaukties neatkarīgu institūciju darbībā, kuras pašas seko likumu izpildei. Šajā gadījumā es vienkārši... es saprotu, ka ir iesniegti arī citi priekšlikumi par deputātu komisijas izveidošanu, bet šo lēmumu, atbilstoši tam, ka Saeima pieņem lēmumus un par šiem lēmumiem atbild un Prokuratūra pēc tam atbilstoši šiem lēmumiem strādā... bet mēs vienkārši nevaram pakļaut neatkarīgu institūciju, šajā gadījumā Ģenerālprokuratūru, šādu lēmumu brīvam traktējumam. Līdz ar to es 135.panta kārtībā lūdzu šo jautājumu vienkārši neizskatīt pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir pārāk nopietns, lai to tā vienkārši nobīdītu pie malas, bet es redzu, ka šeit sastopas kaut kāds nepabeigts darbs ar mēģinājumu atkal iesākt to pašu no gala. Augstākā padome savā laikā izveidoja, kā jau kolēģis Kostanda uz to norādīja, Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju. Ja šī komisija ir zaudējusi locekļus, nedarbojas, tad mums būtu jāpārdomā, vai te nav vajadzīgs atjaunot šādu komisiju, pastiprināt, dot tai jaunu virzību, nevis vienkārši konstatēt: nu tāda komisija mums vairs nav vajadzīga, nu tagad jau viss ir skaidrs, tā sakot, pats par sevi saprotams, mēs visi zinām, kas bija, un te nekas vairs nav jādara. Prokuratūra, protams, nevar veikt šādu darbu - izmeklēt Komunistiskās partijas genocīda politikas sekas, tas ir pārāk liels darbs, lai to varētu izdarīt. Bet atstāt to vienkārši tā un paslaucīt zem tepiķa - tas nebūtu tas īstais risinājums, un pie tam šis jautājums ir jāsaista arī jau ar iesākto, bet nepabeigto mēģinājumu noteikt pretošanās kustības personas statusu. Tas varbūt ir pat vēl nozīmīgāks nekā mēģinājums šos vecos un daudzos grēkus tagad pacelt un apgaismot, un izgaismot, un izsvērt, un izmērīt; tas būs ārkārtīgi grūts uzdevums, un diez vai tas kaut kur vedīs. Bet dot godu upuriem, nosaukt vārdā vismaz tos, kas ir iznīcināti, kuru dzīve sakropļota, un atzīt, ka latviešu tauta ir pretojusies abiem totalitārajiem režīmiem, noteikt šo personu statusu, - tas varētu būt nozīmīgāk. Taču principā pret šāda genocīda izvērtēšanu man nav nekas iebilstams, tikai ir jautājums - kādā formā to darīt?

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Mīļie deputāti! Mums ir likumos sods par genocīdu, mums ir likumos sods par krāpšanu, par tautas izlaupīšanu, un vēl tad, kad Augstākā padome bija, bija arī likums par tautas mantas izlaupīšanu. Tas gan... tika veselas sekcijas svītrotas kaut kāda iemesla dēļ. Bet tie likumi netiek piemēroti. Mēs it kā esam tautas reprezentanti, it kā tas ir mūsu darbs, lai redzētu, ka tie likumi strādā, bet mēs pakļaujamies kādam kriminālam elementam, kas neatļauj jeb negrib ļaut to likumu piemērot. Ir likumi par ierēdņu nolaidību, ir likumi par viskautkādām lietām, bet tie sodi un tie likumi netiek piemēroti. Un es pilnīgi nepieņemu to argumentāciju, ka mums šeit ir jāsēž un jāskatās tas cirks, ka likums ir, grēcinieks ir, bet tas nenotiek... Mēs, kas te esam, tautai uzliekam virsū kaut kādu cietumu, mēs nevaram tautas vārdā izteikties un ievirzīt tos likumus. Nav runa... mana runa nav motivēta ar to, cik tālu jārokas pagātnē. Es domāju par bankas "Baltija" krīzi un par to aplamo domu, ka mums ir jāskatās, kā mūsu tauta tiek šodien apzagta, bet ka mums nav atbildības par to, ka esošie likumi netiek piemēroti. Es jums prasu, lai jūs padomātu, kas... un kādas pilnvaras jūs speciālām izmeklēšanas komisijām... kad lietas nedarbojas, tad mums ir jāpakļaujas tiem, kas nodrošina, ka tās lietas nedarbojas. Es saku - nē. Pagājušo sestdien es biju, kur Latvijas inteliģence sapulcējās, un katru reizi, kad runāja par linča tiesām un par viskautkādām mežonīgām atriebības sistēmām, šī inteliģence aplaudēja - un aplaudēja skaļi. Vai mēs patiešām šitai tautai gribam izvērst tādus nemierus vai mēs esam atbildīgi par to, ka likumi, kuri ir, tiek iedarbināti? Es vienu laiku it kā biju mūsu bankas "Baltija" izmeklēšanas komisijā, starp pieciem, kas domāja līdzīgi, šodien es esmu viens, bet es ceru, ka šeit, Saeimā, es neesmu viens, kad tie, kas mums mēģina uzvilkt... tā, ka mēs nevaram redzēt, nevaram rīkoties it kā kaut kādas likumības dēļ... it kā likums mums liedz pateikt, ka mēs gribam, lai tas likums tiek iedarbināts... un, lūdzu, mīļais tiesnesi: ja tu to tiesas lēmumu neiztaisi tā, kā viņš bija domāts, tad mums ir tiesības tevi koriģēt! Ja mēs paliksim šitādā te veidā un neiekustināsim kaut ko, tad, mīļie draugi, mēs tautai nekādā veidā nespēsim kalpot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Valdmaņa kungs, kāds, lūdzu, ir jūsu konkrētais priekšlikums par šo jautājumu?

G.Valdmanis. Es domāju, ka... es piekrītu, ka varbūt tieši šito lēmumu nevajadzētu... projektu nevajadzētu atbalstīt, tad ir jāatrod Saeimā tādi cilvēki, kas to lietu izmeklēs. Bet 50 gadu veca atriebība - tā ir viena lieta, tas rekords ir jānostāda, no tā ir jāizņem, cik pozitīva vien var... bet es domāju, ka daudz svarīgāk ir domāt par šodienas nelietībām.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs esat par šā lēmuma projekta noraidīšanu. Paldies.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Mums ir jārīkojas atbilstoši Kārtības ruļļa 135. pantam: "Ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums balsojams vispirms." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 19, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts. Lieta pēc būtības nav apspriežama.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Ja kādam no deputātiem vēl ir kas sakāms vai paziņojams, lūdzu to darīt no tribīnes! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Daudišs (6. Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Juris Celmiņš,

Kārlis Čerāns,

Ziedonis Čevers,

Kārlis Jūlijs Druva,

Aivars Endziņš,

Ervids Grinovskis,

Ernests Jurkāns,

Juris Kaksītis,

Ēriks Kaža,

Aleksandrs Kiršteins,

Andrejs Krastiņš,

Janīna Kušnere,

Ivars Ķezbers,

Leopolds Ozoliņš,

Andrejs Panteļējevs,

Jānis Priedkalns,

Antons Seiksts,

Leonards Stašs,

Jānis Straume.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Saeimas 8. februāra sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā sēde 15. februārī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

6.Saeimas ziemas sesijas

1996.gada 8.februāra sēde

Likumprojekts "Likums par zemes dzīlēm"

(2.lasījums) (Turpinājums)

(36. un 299. dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 1.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 4.lpp.

Par darba kārtību - 6.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības

rullī" (Nav pieņemts)

(320. un 320.-a dok.) - 7.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Lagzdiņš - 7.lpp.

- dep. A.Endziņš - 8.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" -

organizētās noziedzības apkarošanas pastiprināšanai

(Nav pieņemts)

(333. un 333.-a dok.) - 8.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš - 9.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 10.lpp.

- dep. J.Dobelis - 10.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 11.lpp.

- dep. A.Endziņš - 11.lpp.

- dep. M.Lujāns - 12.lpp.

- dep. J.Dobelis - 13.lpp.


Par likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Republikas

likumā "Par Latvijas Republikas Zemessardzi""

(349. un 349.-a dok.) - 14.lpp.

Priekšlikums - dep. O.Grīgs - 14.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes

komisijām"" (Noņemts no izskatīšanas)

(352. un 352.-a dok.) - 16.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Kaksītis - 16.lpp.

- dep. A.Seile - 17.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts

civildienestu"" (Noņemts no izskatīšanas)

(353. un 353.-a dok.) - 18.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Kaksītis - 19.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par

sociālo palīdzību""

(354. un 354.-a dok.)

Debates - dep. A.Saulītis - 19.lpp.

Par likumprojektu "Par Eiropas Cilvēktiesību komisiju

"Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju"

un tās 11.papildprotokolu"

(355. un 355.-a dok.)

Debates - dep. A.Jirgens - 21.lpp.

- dep. A.Endziņš - 21.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 22.lpp.

- ārlietu ministrs V.Birkavs - 24.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 24.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā

nekārtīgas uzņēmējdarbības novēršanai" (Nav

pieņemts)

(363. un 363.-a dok.) - 25.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš - 25.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 26.lpp.

- dep. A.Endziņš - 28.lpp.

- dep. J.Dobelis - 28.lpp.

- dep. Ģ.V.Kristovskis - 30.lpp.

- dep. M.Lujāns - 30.lpp.

- dep. A.Saulītis - 31.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Gorbunova

atsaukšanu no Saimnieciskās komisijas"

(341. dok.) - 32.lpp.


Lēmuma projekts "Par deputāta A.Gorbunova

ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā"

(342. dok.) - 32.lpp.


Lēmuma projekts "Par K.Leiškalna deputāta

mandāta apstiprināšanu"

(365. dok.) - 32.lpp.


Lēmuma projekts "Par E.Inkēna deputāta mandāta

apstiprināšanu"

(365.-a un 365.-b dok.) - 33.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Urbanovičs - 33.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 33.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 34.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputātes R.Leitenas

ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā"

(366. dok.) - 35.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta Ģ.V.Kristovska

ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā"

(372. dok.) - 35.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta Ģ.V.Kristovska

ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā"

(373. dok.) - 35.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Krastiņa atsaukšanu

no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas"

(374. dok.) - 35.lpp.

Par darba kārtību - 35.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Lujāns - 36.lpp.

- dep. J.Dobelis - 36.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta K.Leiškalna

ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā" - 37.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta E.Inkēna

ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā" - 37.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta K.Leiškalna ievēlēšanu

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā" - 38.lpp.


Vides un reģionālās attīstības ministra M.Gaiļa atbilde

uz Saeimas deputātu jautājumiem par Latvijas

atkritumu savākšanas un pārstrādes plānu

(282. dok.)

Ziņo - dep. I.Emsis - 38.lpp.

Iekšlietu ministra D.Turlā atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumu par 5.Saeimas deputāta A.Rubika (apsūdzētais

pēc LR KK 59.panta) lietu

(286. un 286.-a dok.)

Ziņo - Ministru prezidenta biedrs Z.Čevers - 45.lpp.


Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par valsts finansiālo stāvokli

(301. dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 46.lpp.


Finansu ministra A.Kreitusa atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par kredītu ņemšanu

(324. dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 48.lpp.


Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par konfiscētajām kontrabandas

ceļā ienākošajām precēm

(329. dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 49.lpp.

Iekšlietu ministra D.Turlā atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumiem par Latvijas cietumiem

(334. dok.)

Ziņo - Ministru prezidenta biedrs Z.Čevers - 49.lpp.


Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

A.Šķēlem par likuma "Par pašvaldību budžetu"

pārkāpšanu

(356. dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 49.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par ienākumu nodokļa sadali - 50.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par dažādu Ministru kabineta locekļu

atbildību - 50.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem un ārlietu ministram V.Birkavam par

medicīnisko apdrošināšanu

Motivācija - dep. O.Kostanda - 51.lpp.

Saeimas deputātu jautājums finansu ministram

A.Kreitusam par akcīzes nodokļa izlietošanu - 53.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas

pieprasījumu par Ministru kabineta noteikumu

izstrādāšanu humānās palīdzības sūtījumu

ievešanai un sadalei Latvijā

(179. un 179.-a dok.)

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 53.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo nodokli""

(2.lasījums) (Steidzams)

(140., 187., 187.-a un 285. dok.)

Ziņo - dep. E.Zelgalvis - 53.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Gorbunovs - 55.lpp.

Debates - labklājības ministrs V.Makarovs - 56.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās

vērtības nodokli"" (2.lasījums)

(4. un 230. dok.)

Ziņo - dep. M.Vītols - 58.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī"

(1.lasījums)

(67. un 306. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 61.lpp.

Debates - dep. I.Bišers - 62.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 65.lpp.

Paziņojums - Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ameriks - 66.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 67.lpp.

Par darba kārtību - 68.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Jirgens - 68.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību""

(1.lasījums)

(176., 312. un 312.-a dok.)

Ziņo - dep. O.Deņisovs - 69.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 71.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Vācijas Federatīvās Republikas valdības nolīgumu

par konsultācijām un sadarbību" (l.lasījums) (Steidzams)

(44. un 315. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 73.lpp.


Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Vācijas Federatīvās Republikas valdības nolīgumu

par konsultācijām un sadarbību" (2.lasījums)

(44. un 315. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 74.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vārda,

uzvārda un tautības ieraksta maiņu"" (1.lasījums)

(125. un 336. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 74.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku

un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos

Latvijas Republikā" (1.lasījums)

(200. un 337. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 75.lpp.

Debates - dep. I.Bērziņš - 76.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu

atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"" (1.lasījums)

(159. un 338. dok.)

Ziņo - dep. K.Lībane - 77.lpp.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas

Satversmē" (1.lasījums)

(262. un 339. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 78.lpp.


Likumprojekts "Satversmes tiesas likums" (1.lasījums)

(263. un 339. dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 79.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes

komisijām"" (1.lasījums)

(188. un 347. dok.)

Ziņo - dep. A.Seile - 82.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts

civildienestu"" (2.lasījums)

(55. un 350. dok.)

Ziņo - dep. V.Krisbergs - 83.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli"" (2.lasījums)

(69. un 357. dok.)

Ziņo - dep. E.Zelgalvis - 85.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu

ienākuma nodokli"" (2.lasījums)

(70. un 358. dok.)

Ziņo - dep. E.Zelgalvis - 86.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Eiropas kopienu komisijas līgumu un par Eiropas

kopienu komisijas pārstāvniecības izveidošanu un tās

privilēģijām un imunitātēm Latvijā" (1.lasījums)

(Steidzams)

(155. un 359. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 88.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš - 89.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Eiropas kopienu komisijas līgumu un par Eiropas

kopienu komisijas pārstāvniecības izveidošanu un tās

privilēģijām un imunitātēm Latvijā" (2.lasījums)

(155. un 359. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 90.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas

Republikas konvenciju par nodokļu dubultās

uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu"

(1.lasījums) (Steidzams)

(50. un 360. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 90.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas

Republikas konvenciju par nodokļu dubultās

uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu"

(2.lasījums)

(50. un 360. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 91.lpp.


Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Islandes

Republikas brīvās tirdzniecības līgumu" (1.lasījums)

(Steidzams)

(51. un 361. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 91.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Islandes

Republikas brīvās tirdzniecības līgumu" (2.lasījums)

(51. un 361. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 92.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu

par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību" (1.lasījums)

(Steidzams)

(362. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 92.lpp.

Debates - dep. J.Sinka - 93.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu

par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību" (2.lasījums)

(362. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 94.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā" (2.lasījums)

(85. un 364. dok.)

Ziņo - dep. I.Bišers - 94.lpp.

Debates - dep. P.Apinis - 96.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 97.lpp.

- dep. A.Endziņš - 98.lpp.

- dep. P.Apinis - 99.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 100.lpp.

- dep. A.Endziņš - 101.lpp.

- 102.lpp.

- 103.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Saulītis - 103.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 104.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Požarnovs - 106.lpp.

- dep. P.Apinis - 107.lpp.

- dep. V.Kalnbērzs - 107.lpp.

- dep. M.Lujāns - 108.lpp.

- dep. J.Vidiņš - 109.lpp.

- dep. P.Apinis - 114.lpp.

- dep. A.Endziņš - 115.lpp.

- dep. P.Apinis - 118.lpp.

- dep. O.Grīgs - 120.lpp.

- dep. O.Dunkers - 128.lpp.

- 129.lpp.

- dep. M.Lujāns - 129.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo

nodokli"" (2.lasījums) (Turpinājums)

(187.-b dok.) - 130.lpp.

Ziņo - dep. E.Zelgalvis - 131.lpp.

Likumprojekts "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi

invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām),

medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu

uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un

1996.gadā" (1.lasījums)

(134. un 322. dok.)

Ziņo - dep. M.Vītols - 132.lpp.


Lēmuma projekts "Par Latvijas Komunistiskās partijas

genocīda politikas izmeklēšanu"

(326. dok.)

Ziņo - dep. O.Kostanda - 134.lpp.

Debates - dep. J.Vidiņš - 137.lpp.

- dep. M.Lujāns - 140.lpp.

- 141.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Jirgens - 141.lpp.

Debašu turpinājums - dep. V.Krisbergs - 142.lpp.

- dep. A.Ameriks - 145.lpp.

- dep. P.Kļaviņš - 146.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 146.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 148.lpp.

Piektdien, 1.martā
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde