Latvijas Republikas 6. Saeimas rudens sesijas

divdesmit septītā sēde

1996. gada 6. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! 1996. gada 6. novembra Saeimas sēdi paziņoju par atklātu.

Turpināsim izskatīt jautājumu, kuru iesākām skatīt iepriekšējā kārtējā sēdē, - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Taču gribu jūs, godājamie kolēģi, brīdināt, ka tehniskie darbinieki visu nakti ir strādājuši, lai savestu kārtībā balsošanas iekārtu, tas ir izdevies, taču būs zināmas problēmas ar balsošanas tempu, ja tas būs ātrs. Tādēļ es lūdzu deputātus to ņemt vērā, un sakarā arī ar to, ka šodien mūsu darba kārtībā, kā jūs redzat, ir 85 jautājumi, es ļoti lūdzu visus deputātus būt ļoti lakoniskiem, konkrētiem, lietišķiem, lai mēs, ņemot vērā gan mūsu šīsdienas tehniskās iespējas, gan arī visu to apjomīgo darba kārtību, kādu mēs esam apstiprinājuši šīsdienas sēdei, vairāk vai mazāk sekmīgi tiktu ar to galā.

Tātad, kolēģi, turpinām debates par apspriežamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Vārds debatēs Mārim Vītolam - Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram. Saskaņā ar iepriekšējo balsojumu tiek dotas pirmajai reizei 5 minūtes, otro reizi - 2 minūtes. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Uzstāšos debatēs kā deputāts. Cienījamie kolēģi! Izskatot šos grozījumus, kurus ir sagatavojusi kā alternatīvu priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, arī mūsu frakcija uzsāka to pašu diskusiju, kuru acīmredzot veic arī citas frakcijas, jo šie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodoklī lika mums vēlreiz izvērtēt to, kāda ir valsts atbalsta politika ģimenei un kādai tai konceptuāli vajadzētu nākotnē izskatīties. Līdz šim šis valsts atbalsts ģimenēm tika sniegts divu pabalstu veidā, divu atlaižu veidā, tātad tiešu ģimenes pabalstu veidā, kas ir tiešs naudas maksājums, un atlaižu veidā par apgādājamām personām - iedzīvotāju ienākuma nodoklī, tādēļ šī mūsu diskusija bija tāda: vai būtu nepieciešams saglabāt šīs abas palīdzības formas, šīs abas ģimenes atbalsta formas jeb vai mums tomēr perspektīvā vajadzētu pāriet uz vienu no šiem modeļiem - tātad palielināt tieši šos tiešos pabalstus un atteikties no atlaidēm iedzīvotāju ienākuma nodoklī vai pāriet tikai uz atlaidēm. Un, godīgi sakot, pašreizējās situācijas novērtējums mums parāda to, ka mēs nedrīkstēsim acīmredzot tuvākajā laikā atteikties ne no vienas no šīm formām un ka mums būs jāsaglabā šo abu atbalsta formu zināma līdzāspastāvēšana, tāpēc ka katra no tām risina atšķirīgus mērķus un sasniedz atšķirīgus mērķus. Tiesa, mēs būtu ieinteresēti maksimāli vairāk izmantot šos tiešos pabalstu maksājumus, bet tam būtu vajadzīgi divi izpildīti priekšnosacījumi. Mēs uzskatām, ka ģimenes valsts pabalsts - tā ir palīdzība, sociāla palīdzība ģimenēm ar bērniem un ka to nevarētu saņemt katra ģimene, bet tikai tās, kurām šī palīdzība reāli ir nepieciešama. Lai izvairītos no tā, ka mēs savu sociālo palīdzību izmantojam nevajadzīgi un līdz ar to arī netaisnīgi. Mūsuprāt, valstī nav pieļaujama situācija, ka no valsts palīdzību par bērniem saņem vienādā apmērā visas ģimenes neatkarīgi no šo ģimeņu ienākumiem, tātad tāda situācija, ka var būt arī ģimene, kuras ienākumi mēnesī pārsniedz 500 latus uz vienu cilvēku un viņi saņem šo pašu palīdzību, ko maznodrošināta ģimene vai ģimene ar ļoti zemiem ienākumiem.

Tāpēc, lai mēs varētu turpināt, teiksim, paplašināt šos ģimenes pabalstu maksājumus, palielināt tos, būtu nepieciešams valdībai un parlamentam izdarīt grozījumus Sociālās palīdzības likumā un noteikt ģimenei ienākumu "slieksni"... no kura brīža ģimene par bērniem saņem šo pabalstu. Tātad tas būtu viens, kas būtu vajadzīgs.

Otrs. Būtu reāli jāiedarbina Sociālās palīdzības likumā jau pašreiz esošā norma, ka vecāki, kuri nerūpējas par saviem bērniem, neuzņemas nekādu atbildību par saviem bērniem un kuru bērni neapmeklē skolas un tā tālāk, - ka viņi nebūtu tiesīgi šo pabalstu saņemt un šis pabalsts tiktu līdz bērnam novirzīts ar attiecīgo iestāžu - ar skolas vai pansionāta, vai internātskolas - palīdzību. Šāds punkts faktiski jau ir šajā Sociālās palīdzības likumā, bet diemžēl praksē tas vēl nedarbojas. Līdz ar to daudzviet šie pabalsti nenonāk līdz bērniem, principā ar tiem netiek atbalstīti šie bērni, bet tikai vecāki. Vecāki izmanto tos pavisam citiem mērķiem, tos saņem arī tādi vecāki, kuri īstenībā par bērniem nekādu atbildību ne vēlas, ne arī uzņemas.

Ja šie priekšnosacījumi būtu jau izpildīti, tad kristīgie demokrāti būtu ar mieru atbalstīt to, ka mēs tiešām paplašinām šos tiešos maksājumus, ka mēs palielinām šo tiešo valsts palīdzību ģimenēm, un tad mēs arī pakāpeniski varētu skatīties un vēlreiz izvērtēt šo atlaižu nozīmi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, bet pagaidām, kamēr šie nosacījumi nav izpildīti, mēs uzskatām, ka ir jāsaglabā abi atbalsta veidi ģimenēm, abas palīdzības formas ģimenēm - gan tiešie ģimeņu pabalsti, tātad šie tiešie bērnu pabalsti, gan arī strādājošajiem vecākiem (kā tas ir noteikts šobrīd Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā un kā tas ir paredzēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītajā variantā) iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides par apgādājamajiem bērniem.

Šī ir šī pieeja attiecībā uz valsts atbalsta politiku ģimenēm, un šī koncepcija pamatā ir atspoguļota arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, jo šis priekšlikums saglabā ģimenēm ar bērniem šīs atlaides par apgādājamajām personām.

Un mēs lūdzam Saeimu un arī es personīgi aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu un iesniegt savus priekšlikumus otrajam un trešajam lasījumam, ja tādi būs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Otro reizi. Divas minūtes.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamo sēdes vadītāj, godātie deputāti! Labrīt! Es aicināšu tāpat kā pagājušajā reizē, atkārtošu savu nostāju - aicināšu deputātus balsot pret šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo man nevar būt pieņemams tas, ka tiek ar ienākuma nodokli apliktas pensijas, un nevar būt pieņemams arī tas, ka tiek veikta šī ienākuma nodokļa maksājumu pārdale starp pašvaldību budžetu un valsts budžetu.

Es domāju, ka visi deputāti atceras šos argumentus, kādi man bija, un es domāju, ka arī cilvēki, kas klausījās, ir sapratuši, bet tiem, kas, teiksim, ir paši neapķērīgi, kā daži ministri, es varu atkārtot vēlreiz, ka mums, Tautas kustībai "Latvijai", ir pietiekami skaidrs, pilnīgi skaidrs tas, kurā vietā mēs varētu ņemt šo papildu naudu, kura netiktu iegūta, teiksim, apliekot pensijas ar ienākuma nodokli. Un to es arī jau savā runā pateicu. Es domāju, ka cilvēki to jau uztvēra, un, ja kāds to nav uztvēris, tad, es domāju, tā ir viņa problēma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Otro reizi.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi, labrīt! Es vēlreiz jūs aicinu pārdomāt šo balsojumu, jo ir iesniegts alternatīvais likumprojekts. Pēc šā balsojuma mēs izskatīsim Prezidija ziņojumus, kur tas arī parādās, un pēc procedūras... pie labas gribas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kura, kā man ir zināms, šodien gan sanāk citā jautājumā, var izskatīt arī šo alternatīvo likumprojektu, un pēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lūguma tas pat šodien jau var tikt izskatīts šajā zālē un pieņemts otrajā lasījumā. Tas atšķiras tikai ar to, ka tur pensijas netiek skartas kā ienākuma nodokļa objekts. Un tad mēs varam varbūt arī šo alternatīvo likumprojektu izskatīt kā steidzamu un pieņemt.

Es jūs vēlreiz aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, jo budžetam tas nedod neko, sabiedrībā diskusija ir izraisīta ļoti liela un sāpīga, cilvēki traktē dažādi, un es vēlreiz atkārtoju: tas ir saistīts arī ar lielo pensiju izmaksu un ar debatēm par šo jautājumu. Un tas ir jāskata kā grozījums kopā ar Pensiju likumu, jo beigu beigās, ja mēs gribam izdarīt pavisam civilizēti, tad mums ir jārunā nevis par pensiju aplikšanu... mums vēl nav tik izglītota sabiedrība, lai viņi tā visu jau izprastu uz priekšu... mums ir jārunā arī par pensionāru ienākumu aplikšanu. Un tas patiešām būtu normāli, civilizēti izskatīts likums, bet to nevar sasteigt. Bet, tā kā Ienākuma nodokļa likumā grozījumi ir saistīti ar valsts budžetu, mēs esam spiesti ātrumā pieņemt lēmumus.

Es aicinu jūs to nedarīt un noraidīt šo likumprojektu, un attiecīgi pieņemt alternatīvo pirmajā lasījumā, un varbūt jau šodien uz dienas beigām mēs varētu arī to izskatīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā Zīles kungs vēlas runāt? Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle ( frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Tik tiešām, kā jau te dzirdējām, izskanēja vārdi par steigšanos, nesteigšanos, par konkrētiem labojumiem vai konkrēto bāzi pirmajam lasījumam. Manuprāt, mēs visi saprotam, ka tas likumprojekts, ko mēs izskatām... ko mēs turpinām šodien izskatīt - Budžeta un finansu komisijas alternatīvais likumprojekts -, var derēt par bāzi jebkurā gadījumā, jebkuriem priekšlikumiem attiecībā uz otro lasījumu un uz trešo lasījumu. Un viss, kas te tika minēts, var tikt iestrādāts, un arī visas šīs politiskās prasības var tikt iestrādātas kā priekšlikums un par to var tikt nobalsots Saeimas sēdē.

Tā ka es tomēr aicinu komisijas vārdā... Par visiem šiem argumentiem komisija savā sēdē diskutēja, un tie arī bija galvenie argumenti, kāpēc mēs palikām pie sava alternatīvā likumprojekta, kurš tagad, pēc tam kad Ministru kabinets atsauca savu variantu, ir vienīgais balsojamais likumprojekts, un es lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 28, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, Zīles kungs, iespējamo termiņu, līdz kādam būtu jāiesniedz priekšlikumi otrajam lasījumam.

R.Zīle. Es lūgtu noteikt termiņu - 19.novembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 19.novembris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Mums jāizskata, godājamie kolēģi, iesniegtie priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Ir saņemti divi vienādi priekšlikumi. Viens no deputātiem Panteļējeva, Ābiķa, Lagzdiņa, Lībanes un Seiksta. Un otrs no Pieprasījumu komisijas, kuru ir parakstījis komisijas priekšsēdētājs Juris Celmiņš. Viņi lūdz saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu izdarīt izmaiņas 6.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" (darba kārtības 83.punkts pēc pašreizējās numerācijas) izskatīt pēc darba kārtības trešās sadaļas par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata kā 27.punktu. Pieprasījumu komisija to lūdz izskatīt kā 32.punktu. Vai Pieprasījumu komisijai nebūtu iebildumu, ja mēs izskatītu tikai šo piecu deputātu iesniegto priekšlikumu? Vai jūs varētu ar to samierināties? Paldies.

Lūdzu, kas ir par šo priekšlikumu? Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi?

Panteļējeva kungs vēlas runāt. Lūdzu, Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Es atvainojos, cienījamais priekšsēdētāj, kā viens no iesniedzējiem jautājumā par izmaiņām pašvaldību vēlēšanās, lai nebūtu pārpratumu. Mēs ierosinām izskatīt pēc trešās sadaļas, bet pēc 27.punkta - pēc likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu".

Sēdes vadītājs. Panteļējeva kungs, paldies. Precizējiet! Jūs viņu ierosināt iekļaut...

A.Panteļējevs. ...pēc tagadējā 27.punkta - "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"".

Sēdes vadītājs. Pēc 27. kā 28.punktu. Paldies, Panteļējeva kungs! Vai deputātiem ir iebildumi pret šo ierosinājumu? Iebildumu nav, balsot vajadzības arī nav. Attiecīgās izmaiņas darba kārtībā ir izdarītas.

Un ir vēl viens iesniegums, ko ir parakstījuši 10 deputāti. Viņi lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā pēc Saeimas Prezidija ziņojumiem Saeimas lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Valsts budžets 1997.gadam" otrajam lasījumam". Tātad priekšlikums ir skatīt to pēc Prezidija ziņojumiem, un tie mums beidzas ar 19.numuru. Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" ðo priekšlikumu? Runāt neviens nevēlas. Vai balsošana ir vajadzīga? Nav vajadzīga. Esam vienojušies - kā darba kārtības 20.punkts mums šodien tiks izskatīts jautājums par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu.

Vairāk ierosinājumu par izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā nav.

Sākam izskatīt šīsdienas darba kārtības otro sadaļu "Prezidija ziņojumi".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"".

Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Šajā jautājumā vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šī likumprojekta būtība ir likvidēt Latvijā rajonu pašvaldības, tātad vēlētas rajonu pašvaldības. Un vispirms jau, protams, skaidrs ir tas, ka pašreizējā situācijā neapmierina rajona posms pārvaldē, un neviens neiebilst un neiebildīs pret to, ka šeit ir jāmeklē kaut kāda izeja. Bet jautājums ir par to, vai šai izejai noteikti ir jāizpaužas kā likvidācijai, un šeit es gribētu teikt - noteikti nē! Pastāv arī dažādas citas iespējas, teiksim, funkciju pārdalījums citādā veidā starp šiem dažādajiem līmeņiem. Bez tam noteikti ir iespējams veikt šo pārvaldes aparāta optimizāciju, ja nu šis rajona posms ir izrādījies pārāk dārgs.

Kāpēc es jo sevišķi gribu iebilst pret šo likvidāciju? Tas ir tādēļ, ka, lai gan no funkcionālā viedokļa var motivēt, ka valsts pārvalde būs lētāka bez šīs padomes un ka šī pārvalde valdībai un premjerministram būs ērtāka tāpēc, ka tiks zaudēta opozīcija, es noteikti gribu pastāvēt uz to, ka funkcionālais viedoklis nedrīkst būt vienīgais kritērijs, pēc kura tiek pieņemti lēmumi valsts pārvaldes sistēmas veidošanā. Un ļoti būtisks ir arī otrs aspekts, tas ir, pilsoņu, iedzīvotāju pārstāvības aspekts un demokrātiskā valstī absolūti nepieciešamais pašvaldības aspekts. Esmu dziļi pārliecināts, ka valsts pārvalde mums Latvijā būtu lētāka, ja šeit mums nebūtu jāuztur tāda Saeima, par kuru mēdz teikt, ka viņa neesot spējīga konstruktīvi strādāt, ka to visu varētu konstruktīvi un efektīvi izlemt Ministru kabinets vai premjerministrs. Man tad rodas jautājums: kur mēs to visu vienreiz esam redzējuši un pie kā tas ir novedis?

Es noteikti gribu pastāvēt uz to, ka valsts nav privātuzņēmums, tāpēc valdības iecere - iecelt tieši Ministru prezidentam atbildīgus rajonu pārvaldniekus - , manuprāt, ir ļoti nopietns drauds Latvijas demokrātijai. Un arī kompromisa variants par rajona padomes izveidošanu no zemākā līmeņa pašvaldību vadītājiem šo pārstāvības aspektu neatrisina adekvāti, jo tiek likvidēta rajona līmeņa politiskās struktūras veidošanās un cilvēkiem tiek atņemtas tiesības veidot šajā līmenī savu pārstāvību, kuras pamatuzdevums būtu gādāt tieši par rajona attīstības perspektīvām. Un, ja šobrīd šajā rajona līmenī ir mazāk kādu darbu, tad varbūt tas ir tieši labāk, jo ir iespējams šajā līmenī padomāt par šīm perspektīvām.

Es gribu šodien mazāk pieskarties tam pilnīgi konkrēti, tām problēmām, kas radīsies reformas procesā, bet tīri konceptuāli akcentēt to, ka mēs gribam integrēties Eiropas ekonomiskajā, tiesiskajā un kultūras vidē. Mēs gribam iestāties Eiropas savienībā, un mēs labi zinām, ka Eiropas savienībā ir akceptēts šis subsidiaritātes princips, kas visas iespējami zemākā līmenī atrisināmās problēmas uztic risināt tieši šim zemākajam līmenim. Un es šeit runāju tieši par valsts un šo rajonu pašvaldību līmeni. Tās problēmas, kuras var risināt rajonu pašvaldību līmenī, tās problēmas nevajag risināt valsts līmenī. Likvidējot rajonu padomes, mēs zaudēsim savu pārstāvību Eiropas Vietējo un reģionālo varu kongresa Reģionālajā palātā, kā arī potenciāli Eiropas savienības Reģionu palātā. Un es domāju, ka arī tas ir pietiekoši būtiski. Latvija ir pievienojusies Eiropas Vietējo pašvaldību hartai, bet mēs arī labi zinām, ka pastāv Reģionālo pašvaldību hartas projekts, un šīs tendences Eiropai, neapšaubāmi, ir vērstas uz reģionālo pašvaldību nostiprināšanos. Mēs šeit darām pretējo.

Un vēl. Šeit noteikti var runāt arī par tiem konkrētajiem kontaktiem, ko ir izveidojušas Latvijas rajonu pašvaldības ar Eiropas konkrētu reģionu pašvaldībām. Šie kontakti līdz ar to arī tiks zaudēti. Un ir jautājums: kam tas ir izdevīgi?

Es aicinu balsot pret nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš" - vēlas runāt "par".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie Prezidija locekļi! Kolēģi deputāti! Nebūtu jēgas šajās man atvēlētajās piecās minūtēs runāt pēc būtības par šo likumprojektu, bet es gribētu argumentēt, kādēļ, manuprāt, valdības iesniegtie nelielie grozījumi Vēlēšanu likumā būtu jānodod komisijām. Gluži vienkārši tādēļ, ka jūs, godātie deputāti, jau esat ļoti labi informēti, ka sabiedrībā un pašvaldībās ļoti plaši tiek diskutēts jautājums par to, kādai būt rajonu pārvaldes sistēmai. Ir ļoti daudzi un dažādi viedokļi. Arī jums ir ļoti daudz dažādu viedokļu, bet diemžēl, debatējot par likumprojekta nodošanu vai nenodošanu komisijām, var uzstāties tikai divi deputāti - viens - "par" un viens - "pret". Līdz ar to nav iespējas izteikties visiem, kuri vēlētos par šo jautājumu debatēt, analizēt visus "par" un "pret", tādēļ, manuprāt, nebūtu īsti godīgi šo ļoti svarīgo valstisko problēmu tik pavirši caurskatīt mūsu parlamentā. Šīs problēmas risināšanai vajadzētu tomēr atklāt plašākas debates, kas šodien diemžēl nav iespējamas. To nepieļauj Kārtības rullis.

Es gribētu jūs tikai informēt, ka vakar valdība ir pieņēmusi lēmumu - iesniegt parlamentā izskatīšanai grozījumus likumā "Par pašvaldībām", un šie grozījumi tāpat kā frakcijas "Latvijas ceļš" iesniegtais likumprojekts par grozījumiem Pašvaldību likumā neparedz, ka tiks likvidētas rajonu padomes. Te tikai ir noteikta savādāka šo rajonu padomju veidošanas kārtība. Tā ka nevarētu teikt, ka runa būtu par šī līmeņa likvidāciju.

Es aicinātu, godātie kolēģi, tomēr nodot šo likumprojektu pašvaldībām. Jo vairāk tādēļ, ka vienlaikus ar šo likumprojektu izskatīšanai tiek nodoti arī grozījumi likumā par pašvaldībām. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu deputātus balsot un lūdzu rezultātu. Par - 42, pret - 21, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"".

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Valdis Krisbergs vēlas runāt. Tikai, lūdzu, precizējiet, vai runāsit "par" vai "pret". "Par". Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Priekšsēdētāj! Kolēģi! Es aicinu noteikti nodot šo likumprojektu komisijām. Ir radusies īpatnēja situācija. Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, kad Lagzdiņa kungs aicināja likumprojektu nodot plašākai diskusijai, mēs redzam, ka spēļu bizness Rīgā un visā valstī plešas plašumā. Tajā pašā laikā tā ir ļoti izdevīga uzņēmējdarbības forma, no kuras netiek paņemta pietiekoši liela nodokļu summa mūsu jo sevišķi nabadzīgajā budžeta ieņēmumu daļā. Bez tam Ministru kabinets nav ievērojis visā pasaulē pieņemtos principus un pie mums definētās mazā un vidējā uzņēmēja attīstības prioritātes. Šeit, šajā likumprojektā, skaidri valda lielmonopola intereses, kādas spēļu biznesā ir "Admirāļu klubam" un vēl dažām citām organizācijām, kurām ir vēlme kļūt par vienīgajām. Tāpēc šo likumprojektu noteikti vajag nodot komisijām, dūšīgi pie viņa pastrādāt, lai netiktu radīta viena objekta pārstāvju interešu izplešanās visā Latvijas teritorijā, līdz ar to izraisot daudzu darba vietu samazināšanos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu un Krisberga kunga priekšlikumu - nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību", nodot Ārlietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. Iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Starptautisko konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā" nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu G.Grīnblata, Seiles, Grīga, Grinovska un Straumes iesniegto likumprojektu "Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai" nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu J.Jurkāna, Rubina, Kreituses, Krisberga, Valdmaņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs analoģisku likumprojektu jau noraidījām pagājušajā sēdē, kad arī bija piedāvājums nodot to komisijām. Lietas būtība ir šāda: šis likumprojekts ir acīm redzamā pretrunā ar Satversmes 41.pantu. Es aicinu cienījamos iesniedzējus, ja viņi uz to pastāv... viņiem tad vispirms ir jādod ierosinājums grozīt Satversmi un tikai pēc tam likumprojektu. Es aicinu cienījamo Saeimu noraidīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Rubina kungs vēlas runāt. Lūdzu, izvēlieties, vai...

Lūdzu, Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Mēs ierosinājām izdarīt izmaiņas Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā, jo gribam, lai visi vēstnieki tiktu apstiprināti Saeimā. (Starpsauciens: "Satversme jāmaina...") Tāds precedents nav tikai Latvijā, tā notiek arī Amerikas Savienotajās Valstīs, ka visi vēstnieki tiek apstiprināti Kongresā. Šim priekšlikumam faktiski piekrīt visas frakcijas, jo šoreiz to arī ir parakstījušas gandrīz visas frakcijas. (Starpsauciens: "Nevar būt!") Nepiekrīt vienīgi "Latvijas ceļš". Protams, "Latvijas ceļš" negrib piekrist, jo pašreizējā situācija ir tāda, ka viņi nominē vēstniekus, jo ministrs ir "Latvijas ceļa" pārstāvis, tāpēc citas frakcijas faktiski to neapspriež. Līdz ar to es vēlreiz gribu aicināt visus izdarīt šīs izmaiņas un balsot, un komisijas pēc tam noregulēs šo likumu tā, ka visi vēstnieki tiks apspriesti un mēs, visi deputāti, zināsim, kurš ir kurš vēstnieks.

Protams, šeit varētu runāt vēl vairāk. Mūs neapmierina arī tas, ka daudzi vēstnieki strādā ilgāk par likumā noteikto laiku. Mums ir vairākās valstīs vēstnieki, kuri nav atsaukti, kaut gan likums paredz, ka viņi var strādāt par vēstniekiem četrus gadus. Paldies. Es aicinu visus balsot "par".

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsojot izšķirties par Saeimas Prezidija atzinumu - par likumprojekta nodošanu vai nenodošanu komisijām. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 29, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Sausnīša, Bāna, Emša, Inkēna un Tenisa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumprojektā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti "par" vai "pret" runāt nevēlas. Iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čevera, Celmiņa, Kaksīša, Sausnīša un Kuprijanovas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Autoru vārdā es atsaucu šo likumprojektu. Lūdzu to nenodot komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Citu viedokli paust neviens no deputātiem nevēlas. Lūdzu zvanu! Piedodiet, es neieklausījos, vai Kuprijanovas kundze aģitēja "par" nodošanu. Pret? Nu tad vēl jo vairāk... Atsauca. Paldies. Atvainojos!

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Ādamsona, Ķezbera, Kaksīša, Rudzīša un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. "Par" vai "pret" runāt deputāti nevēlas. Iebildumu deputātiem nav. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Apiņa, Panteļējeva, Kristovska un Keiša iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Šajā jautājumā vēlas runāt divi deputāti - Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Labrīt, cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu aicināt Saeimu noraidīt šā grozījuma nodošanu komisijām, lai izskatītu to tālāk, vairāku aspektu dēļ. Taču pakavēšos tikai pie dažiem.

Lagzdiņa kungs, iepriekšējā reizē runājot par jautājumu, kas skar šo pašu bloku, - par Vēlēšanu likuma izmaiņām, teica, ka frakcija "Latvijas ceļš" ir iesniegusi priekšlikumus nevis par šā līmeņa likvidāciju, bet tikai par dažu funkciju precizēšanu. Taču tieši jau pirmais grozījums šajā likumprojektā paredz izslēgt no Latvijā uzskaitāmo pašvaldību formas 2.punktu, tas ir, rajonu pašvaldības. Tātad mums paliek tikai viena līmeņa pašvaldības, jo mēs izslēdzam ārā otra līmeņa pašvaldības, un, protams, nākamie runātāji, kas nāks... viens runātājs teiks, ka, lūk, tieši tas jautājums ir jānodod debatēm, lai mēs varētu Saeimā par viņu komisijās runāt, bet vai tieši tas mums tagad ir vajadzīgs? Vai šīs reformas, kuras mēs saucam par reformām, kas ir domātas galvenokārt virsbūves kaut kādai nomaiņai, vai tās ir īstās reformas, ar kurām Saeimai būtu jānodarbojas?

Mēs esam sākuši runāt par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, mēs šo jautājumu "pakustinājām", atzinām, ka tas ir ļoti sarežģīts, un atstājām karājamies gaisā. Nu ķeramies pie nākamajām reformām, bet pašā pamatā, kaut arī vispār esam uzsākuši reformas, teiksim, tautsaimniecības jautājumos, lai sakārtotu šo ekonomisko vidi, šīs reformas vietējās pašvaldībās pirmajā un otrajā līmenī mēs atstājam malā. Bet nu mēs aicinām Saeimu nodarboties un mēneša laikā ātri izspriest, vai šajā gadījumā rajonu pašvaldības ir vajadzīgas vai nav vajadzīgas. Vai no tā attiecīgajā teritorijā dzīvojošajiem rajona iedzīvotājiem kļūs labāk - es stipri šaubos. Būs nomainīta tikai virsbūve, reformai ķeksītis, bet mēs būsim patērējuši laiku - mēnesi, varbūt divus mēnešus - un beigās nonāksim pie slēdziena. Es aicinātu šā likumprojekta nodošanu komisijām noraidīt, jo ir daudz svarīgāku lietu, kas mums būtu šodien jāskata un ar ko jānodarbina savi prāti, kā sakārtot šo tautsaimniecību, lai mums vispār nebūtu jādomā par tālākām reformām. Paldies.

Sēdes vadītājs. "Par" vēlas runāt Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Arī šis likumprojekts būtu jānodod izskatīšanai komisijām to pašu argumentu dēļ, kurus es īsumā izklāstīju, runājot par grozījumiem Vēlēšanu likumā, un, godātie kolēģi, pavisam nepareizi būtu, ja mēs būtu nodevuši komisijām izskatīšanai un Saeimai izvērtēšanai likumprojektu, ar kuru tiek likvidētas rajonu pašvaldības, bet mēs neizskatītu likumprojektu, kas paredz, kādas institūcijas un kāda sistēma tiks veidota likvidējamo rajonu pašvaldību vietā. Proti, runa ir par pagastu padomju priekšsēdētāju un par pilsētu domju priekšsēdētāju izveidotu padomi. Es aicinātu atbalstīt arī šo projektu, un šis projekts būtu jāizskata pirmais Saeimā - pirms grozījumiem Vēlēšanu likumā. Un, ja mēs šo atbalstītu, tad arī atbilstoši būtu jāatbalsta grozījumi Vēlēšanu likumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot "par" vai "pret" Saeimas atzinuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 13, atturas - 9. Saeimas atzinuma projekts pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Zelgalvja un Čerāna iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti "par" vai "pret" runāt nevēlas, iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Lagzdiņa, Kaksīša, Endziņa un Kreituses iesniegto likumprojektu "Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti "par" vai "pret" runāt nevēlas. Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Mauliņa, Lagzdiņa, Kaksīša, Endziņa un Kreituses iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti "par" vai "pret" runāt nevēlas. Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Lujāna, Staša, Jurdža un Kreitusa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti "par" vai "pret" runāt nevēlas. Iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Lujāna, Staša, Jurdža un Kreitusa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti "par" vai "pret" runāt nevēlas. Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Tālāk. Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā mums ir jāizskata Saeimas lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Valsts budžets 1997.gadam" otrajam lasījumam". Ir priekšlikums, kuru ir parakstījuši desmit Saeimas deputāti, - pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 13.novembrim. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo deputātu priekšlikumu un pret minēto Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi, pirms sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu, esam saņēmuši desmit deputātu parakstītu iesniegumu, kurā viņi lūdz lēmuma projektu "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai" izskatīt pēc darba kārtības trešās sadaļas - "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana". Tātad - pēc trešās sadaļas. Pašlaik tas mums darba kārtībā ir 61.jautājums. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo desmit deputātu priekšlikumu? Iebildumi ir. Paldies. Tad, ja ir iebildumi, jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret nolasīto desmit deputātu iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 30, atturas - 3. Šis priekšlikums nav pieņemts. Darba kārtība izmainīta netiek.

Godātie kolēģi, izskatām mūsu darba kārtības trešo sadaļu - "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana". Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu". Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs uzmanību pievērst dokumentam nr.1677. 2.novembrī pagāja divi gadi, kopš šajā lēmuma projektā minētās amatpersonas - tiesneši - tika ieceltas par tiesnešiem un strādā. Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" pēc 2 gadiem Saeimā ir jālemj par viņu apstiprināšanu par tiesnešiem bez termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija saņēma dokumentus no Tieslietu ministrijas, kuros tieslietu ministrs lūdz komisiju izskatīt un atbalstīt minēto tiesnešu apstiprināšanu bez termiņa ierobežojuma. 23.oktobrī izskatījusi šīs lietas, Juridiskā komisija vienbalsīgi izteica savu atbalstu šādam priekšlikumam. Tādēļ šodien es lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu par Brigitas Būmeisteres apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par Juridiskās komisijas priekšlikumu? Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojums ir aizklāts. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godājamie kolēģi, es lūdzu jūs nopietnāk izturēties pret darbu un piedalīties balsošanā. Es lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē un piedalieties balsošanā! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 5. Brigita Būmeistere apstiprināta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu apstiprināt par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Daci Ķeiri.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par šo komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 3. Dace Ķeire apstiprināta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu par Gulbenes rajona tiesas tiesnesi apstiprināt Guntu Širaku.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Atkal nav kvoruma. Godājamie kolēģi, zālē ir vismaz 75 vai 80 deputāti, vizuāli tā šķiet, šeit no Prezidija vērojot. Es lūdzu jūs piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 3, atturas - 3. Gunta Širaka ir apstiprināta par Gulbenes rajona tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi apstiprināt Andri Vilmani.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 4. Andris Vilmanis ir apstiprināts par Krāslavas rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par dažu rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu". Lūdzu! Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis.

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi, dokuments nr.1678. Jau iepriekš minētajā Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīti arī dokumenti par tiesnešu iecelšanu Jelgavas rajona tiesā un Ogres rajona tiesā. Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas iesniegtos dokumentus. Dokumentu kopijas šajā jautājumā ir jūsu rīcībā - jau iepriekš minētajā dokumentā nr.1678, tādēļ ņemot vērā, ka Juridiskajai komisijai bija vienbalsīgs atzinums, ka minētās tiesneses varētu tikt ieceltas par attiecīgo rajonu tiesu tiesnesēm, es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu Initu Dzerkali iecelt par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Atkārtoju: balsošana ir aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 4. Inita Dzerkale ir iecelta par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu Svetlanu Maršāni iecelt par Ogres rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ogres rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Atkal nav kvoruma. Godājamie kolēģi, mēs būsim spiesti izsludināt pārtraukumu ar visām no tā izrietošajām sekām. Es lūdzu jūs atkārtoti, jau kuro reizi, piedalīties balsošanā. (Starpsauciens: "Kas te notiek?") Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 3. Svetlana Maršāne ir iecelta par Ogres rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ogres rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Un nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par Kurzemes apgabaltiesas Ventspils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka un priekšnieka vietnieka apstiprināšanu". Juris Kaksītis - komisijas vārdā.

J.Kaksītis. Dokuments nr.1679. Juridiskās komisijas 23.oktobra sēdē tika izskatīti Tieslietu ministrijas priekšlikumi par minētajā dokumentā norādītajām amatpersonām. Juridiskajai komisijai ir vienbalsīgs viedoklis, ka Argitu Eniņu un Laimdotu Dzidru Trautmani varētu apstiprināt par attiecīgās Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci un priekšnieces vietnieci, tādēļ Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu apstiprināt Argitu Eniņu par Kurzemes apgabaltiesas Ventspils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Kurzemes apgabaltiesas Ventspils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 5, atturas - 5. Argita Eniņa ir apstiprināta par Kurzemes apgabaltiesas Ventspils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Kurzemes apgabaltiesas Ventspils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amata.

J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu Laimdotu Dzidru Trautmani apstiprināt par Kurzemes apgabaltiesas Ventspils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces vietnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Kurzemes apgabaltiesas Ventspils rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 4. Laimdota Dzidra Trautmane ir apstiprināta par Kurzemes apgabaltiesas Ventspils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces vietnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Kurzemes apgabaltiesas Ventspils rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amata.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas lēmuma projekts: atsaukt deputātu Aivaru Endziņu no Parlamentu savienības Latvijas delegācijas. Vēlas runāt šajā jautājumā Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Šā un nākamā lēmuma projekta sakarā - tātad par deputāta Endziņa atsaukšanu no Parlamentu savienības Latvijas delegācijas sastāva un par deputātu Bērziņa un Panteļējeva apstiprināšanu šajā delegācijā - es tikai gribētu jums teikt, ka tā ir tīri iekšēja organizatoriska pārstrukturēšana, un atgādināt, ka deputāts Endziņš ir ievēlēts par Satversmes tiesas tiesnesi un bijušais deputāts Anatolijs Gorbunovs ir kļuvis par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. Viņi abi darbojās šīs delegācijas sastāvā, bet turpmāk šo iemeslu dēļ šī darbošanās viņiem būs liegta, un tāpēc mēs ierosinām šādas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Runāt neviens vairs nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 5, atturas - 5. Deputāts Aivars Endziņš atsaukts no Parlamentu savienības Latvijas delegācijas.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas lēmuma projekts: ievēlēt deputātus Induli Bērziņu un Andreju Panteļējevu par Parlamentu savienības Latvijas delegācijas locekļiem. "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par iesniegto Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 4, atturas - 5. Deputāti Indulis Bērziņš un Andrejs Panteļējevs ir ievēlēti par Parlamentu savienības Latvijas delegācijas locekļiem.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Kazāka ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā". "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 7. Deputāts Jānis Kazāks ir ievēlēts Saimnieciskajā komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas lēmuma projekts par deputāta Ziedoņa Čevera ievēlēšanu Parlamentu savienības Latvijas delegācijas sastāvā. "Par" vai "pret" neviens runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 4. Deputāts Ziedonis Čevers ir ievēlēts Parlamentu savienības Latvijas delegācijas sastāvā.

Sākam izskatīt mūsu darba kārtības ceturto sadaļu - "Saeimas 24. oktobra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti".

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Roberts Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai"). Lūdzu!

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es lūdzu jūs skatīt dokumentus nr. 1169 un 1578. Tie tika izsniegti jau labu laiku iepriekš.

Pirms es sāku lasīt priekšlikumus... kā jūs redzat, šeit pavadvēstulēs ir arī līdzatbildīgo komisiju atzinumi, un es vēršu jūsu uzmanību uz Juridiskās komisijas atzinumu, kurā ir minēti četri punkti, kur būtu nepieciešams izdarīt labojumus, pirms izskatām otrajā lasījumā šo likumu. Un es gribētu teikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iesniegusi kontekstā ar šo Valsts ieņēmumu dienesta likumu grozījumus likumā "Par policiju" un "Par valsts civildienestu", kā arī mums komisijas sēdē tika iesniegts projekts, ko izstrādājuši Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki un Finansu ministrijas darbinieki par 1. punktu, tātad par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem. Tāpat Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izdarīja grozījumus šinī Valsts ieņēmumu dienesta likumā, tos grozījumus, kuri izriet no likuma par nodokļiem un nodevām, tātad ļoti svarīga nodokļu "jumta" likuma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Nav. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Tātad 1. lappuse. Pirmais priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - pantu numerāciju sakārtot atbilstoši vispārpieņemtajai pantu numerācijai likumos, jo pirmajā lasījumā nobalsotajā redakcijā, kas bija Kabineta 81. panta kārtībā pieņemtie noteikumi, bija sanumurēts tādā formā, kā jūs redzat - ar daudziem apakšpunktiem, nevis mūsu ierastajā formā, nevis tajā formā, kāda pašlaik eksistē Valsts ieņēmumu dienesta likumā. Līdz ar to mēs turpmāk gan lietosim šo Ministru kabineta noteikumu numerāciju, bet visi šie labojumi tiek izdarīti esošajā redakcijā pa pantiem, daļām un apakšpunktiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti pret to neiebilst. Tātad pieņemts.

R.Zīle. Nākošais ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi, - izdarīt likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" attiecīgos grozījumus, kas ir atsaucēs uz oficiālajām publikācijām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret to iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 1.1.1. pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums - aizvietot attiecīgos vārdus. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta? Pieņemts.

R.Zīle. Šā 2. panta 1. punktu izteikt minētajā redakcijā, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko viņa, protams, ir iestrādājusi un līdz ar to arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret 2. panta 1. punkta iesniegto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 2. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 3. panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājumu... Vēlas runāt Valdis Krisbergs par šo pantu - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es atvainojos, cienījamais priekšsēdētāj, es šādu vēlēšanos neesmu izteicis.

Sēdes vadītājs. Godājamais Krisberga kungs, man ir iesniegts ar jūsu roku rakstīts iesniegums, ka jūs vēlaties runāt par Valsts ieņēmumu dienesta likuma 3. pantu, tādēļ es dodu jums vārdu. Ja jūs no tā atsakāties - pasakiet! Paldies.

V.Krisbergs. Paldies, es atsakos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums 3. panta otrajā daļā - izteikt minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 3. panta trešo daļu... Tātad šis ir komisijas izstrādātais priekšlikums, ko jūs redzat 3. lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 3. panta piekto daļu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 3. panta piektās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 4. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - 4. pantu papildināt ar jaunu pirmo daļu, attiecīgi mainot pārējo daļu numerāciju, un šī redakcija jums ir dota.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu - papildināt pantu ar jaunu pirmo daļu - iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 5. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 4. panta 7. punktu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 4. panta 7. punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 6. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 4. panta 8. punktu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 4. panta 8. punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 5. pants. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu pirmo daļu, attiecīgi mainot pārējo daļu numerāciju. Un redakcija ir tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par šī 5. panta jaunās otrās daļas 1. punktu. Šī redakcija arī ir dota tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šajā pašā pantā ierosina papildināt 4. punktu ar vārdu, kuru jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 4. punkta papildinājumu iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 7. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - likumprojekta 1.4. pantā un turpmāk visā likumā aizstāt vārdu "svītrot" ar vārdu "izslēgt", ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu pret priekšlikumu - likumprojekta 1.4. pantā un turpmāk visā likumā aizstāt vārdu "svītrot" ar vārdu "izslēgt". Pieņemts.

R.Zīle. 8. lapaspusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 8. panta redakciju, kas tātad sastāv no 10 punktiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu - izteikt 8. pantu iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 10. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - 10. panta pirmās daļas 1. punktā attiecīgi mainīt vārdus. Šo priekšlikumu komisija iestrādāja savā priekšlikumā, saglabājot Juridiskā biroja priekšlikuma jēgu, un izteica to kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, tātad - izteikt 10. panta pirmās daļas 1. punktu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 10. panta pirmās daļas 1. punktam iesniegto redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 11. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir izteikt 2. punktu šādā redakcijā. Tas attiecas uz 10. panta 2. punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 10. panta 2. punkta redakciju iebildumu arī nav? Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir izteikt 10. panta pirmās daļas 3. punktu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 10. panta pirmās daļas 3. punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 12. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 10. panta pirmās daļas 4. punkta redakcijas maiņu, ko jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 10. panta pirmās daļas 5. punktu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 10. panta pirmās daļas 5. punkta redakciju nav? Pieņemts.

R.Zīle. 13. lapaspusē Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 10. panta pirmās daļas 9. punktu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Šajā pašā lapaspusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 10. panta otrās daļas pirmo rindkopu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 10. panta otrās daļas pirmās rindkopas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 14. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - sakārtot panta otrās daļas punktus minētajā secībā saistībā ar pirmā lasījuma redakciju. Tātad šī numerācija, mūsuprāt, mainās no loģikas viedokļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Šajā pašā 14. lapaspusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt šī paša 10. panta 1. punktu redakcijā, ko jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. Šajā pašā 10. pantā, bet par otrās daļas 2. punktu arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, šo redakciju jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 10. panta otrās daļas 2. punkta redakciju neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 16. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 10. panta 6. punktu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 10. panta 6. punkta redakciju neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 17. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - 10. panta otrās daļas 8. punktu izteikt minētajā redakcijā. Tāpat kā iepriekš Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uz šī priekšlikuma pamata izstrādāja savu priekšlikumu, bet Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskā biroja, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosinājumiem 10. panta otrās daļas 8. punktā iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 18. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums par 10. panta otrās daļas 10. punktu - par vārdu izslēgšanu un aizvietošanu ar citiem vārdiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ņemot vērā šo priekšlikumu, iestrādāja to savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais priekšlikums ir 21. lapaspusē Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izslēgt 13. panta pirmajā daļā vārdu "visām".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu 13. pantā nav? Pieņemts.

R.Zīle. 22. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums, kas numurēts ar Ministru kabineta doto numerāciju... Tātad 1.12.3.pantā Juridiskais birojs ierosina precizēt, kas būtu tiesīgs dot speciālu pilnvarojumu muitas iestāžu amatpersonām veikt operatīvo darbību, un, ņemot vērā manis pašā sākumā teikto par likumdošanas saskaņošanu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo pantu izstrādāja savā redakcijā, ņemot vērā Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt gan Juridiskā biroja, gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteikumiem 13.panta sestajā daļā. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. 23.lapaspuse. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 14.pantu minētajā redakcijā, kas sastāv no četriem punktiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 14.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 24.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums par 1.16.pantu tika daļēji iestrādāts komisijas priekšlikumā, ko jūs redzat Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā kā 16.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 16.panta pirmās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 25.lapaspuse. Ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt 16.panta trešo daļu ar jaunu punktu, mainot punktu numerāciju, dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 26.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 16.panta trešās daļas 4.punktu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 16.panta trešās daļas 4.punkta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Šajā pašā 26.lapaspusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 16.panta trešās daļas 5.punktu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 27.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu 16.1. un 16.2.pantu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta papildināšanu ar jaunu 16.1. un 16.2.pantu jums iesniegtajā redakcijā ne 27., ne 28.lapaspusē iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Līdz ar to šis garais priekšlikums ar šiem diviem jaunajiem pantiem ir arī 29.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. 29. un 30.lapaspusē.

R.Zīle. Tātad 31.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izslēgt likuma 17.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izslēgt 18.pantu, jo tā normas jau ir ietvertas 4. un 5.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums 32.lapaspusē - izslēgt panta atsauces uz likuma oficiālajām publikācijām, kas faktiski daļēji jau bija darīts pašā pirmajā Juridiskā biroja labojumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt izslēgt atsauces uz publikācijām. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 19.1. pantu minētajā redakcijā, kas tātad atrodas 32. un 33.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu - izteikt 19.1. pantu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 34.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izslēgt 20.panta ceturtās daļas sākumu un 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 20.panta ceturtās daļas sākuma un 1.punkta izslēgšanu neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Šajā pašā 34.lapaspusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - 20.panta ceturtās daļas 2.punktu izteikt kā ceturto daļu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir - izslēgt 20.panta ceturtās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izslēgt 20.panta ceturtās daļas 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 20.panta ceturtās daļas 4.punkta izslēgšanu neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 35.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - 20.panta ceturtās daļas 5.punktu izteikt kā piekto daļu, un šī redakcija tātad ir dota tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums par šī paša 20.panta ceturtās daļas 6.punktu. Ir iebildumi pret ietverto normu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu ir iestrādājusi savā - komisijas - priekšlikumā, ko jūs redzat šeit nedaudz zemāk.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 20.panta ceturtās daļas 6.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 37.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 23.panta pirmo daļu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 23.panta pirmās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 39.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā, tā redzama tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 26.panta pirmās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir - izteikt 26.panta otro daļu redakcijā, kas ir redzama tabulā.

Sēdes vadītājs. Arī pret 26.panta otrās daļas redakciju deputātiem iebildumu nav. Tātad pieņemts.

R.Zīle. 40.lapaspusē pārejas noteikumu daļā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt pārejas noteikumus minētajā redakcijā, kura sastāv no diviem punktiem. Tie ir redzami tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par pārejas noteikumu 1. un 2.punktu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Paldies. Es lūgtu balsojumu par otro lasījumu šim likumam "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"".

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas rezultātus. Par - 60, pret - 4, atturas - 6. Likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu termiņus, kad būtu iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

R.Zīle. Es lūgtu noteikt termiņu - 20.novembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu - 20.novembri? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir septiņas minūtes, un saskaņā ar mūsu izdarītajām darba kārtības izmaiņām mums tagad ir jāizskata darba kārtības 83.jautājums.

Ziņotājs ir Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu, Lagzdiņa kungs. Ja mēs varētu paspēt...

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Komisija pēc otrā lasījuma saņēma pavisam 54 jūsu priekšlikumus. Visi tie ir izskatīti.

Pirmais ir priekšlikums, kuru iesniedza deputāti Bartaševičs un Lujāns. Viņi ierosina dot arī ārvalstniekiem un bezvalstniekiem tiesības vēlēt domes (padomes). Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātu Bartaševiča un Lujāna ierosinājumu?

Vēlas runāt deputāts Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Vai jūs vēlaties balsojumu? Skaidrs, Lujāna kungs. Paldies. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumu - izteikt likuma 5.pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 36, atturas - 13. Šis priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Otrais priekšlikums - par 6.pantu. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina papildināt šo pantu ar 4.punktu šādā redakcijā: "personām, kuras atrodas stacionārā ārstēšanā psihiskās ārstniecības iestādēs." Tātad, ja pieņemtu šo Ilmāra Bišera priekšlikumu, tad personām, kuras ārstējas šādās medicīnas iestādēs, nebūtu tiesību vēlēt. Jāsaka, ka šādas normas nav Saeimas vēlēšanu likumā. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka tas fakts vien, ka persona atrodas vienā vai otrā ārstniecības iestādē, neliecina, ka viņa nav spējīga vadīt savu rīcību, un tādēļ uz viņu nebūtu attiecināmi šādi ierobežojumi. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Bišera priekšlikumu - papildināt likumprojekta 6.pantu? Iebildumu nav. Komisijas slēdziens tiek atbalstīts. Paldies, pieņemts.

Vēlas runāt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem deputāts Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Saeimas kārtības ruļļa 69.pantā ir skaidri un gaiši rakstīts: "Runātāji runā no tribīnes." Un šajā sakarībā es gribu atgriezties pie šā priekšlikuma, ko bija izteikuši deputāti Bartaševičs un Lujāns. Komisijas attieksme bija - "Noraidīt". Un, ja kādam deputātam ir iebildumi pret šo komisijas attieksmi, tad, lūdzu, nāciet tribīnē un šo attieksmi paudiet. Nevis šos lēmumus par balsošanu pieņemt... un kaut kur no zāles izkliegt prasības par nepieciešamību balsot... Lūdzu ievērot Kārtības rulli! Paldies.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, gribu jums teikt, ka mēs bieži vien esam vadījušies tikai pēc attiecīgo iesniedzēju vēlējumiem, kuri ir izteikti no vietas, - balsot vai nebalsot. Tāda prakse mums ir bijusi. Līdz šim iebildumi nav bijuši.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Vai Bišera kungs vēlējās runāt par savu priekšlikumu? Bet mēs jau to izlēmām, Bišera kungs! Diemžēl par vēlu.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Deputātus es lūdzu sekot līdzi saviem priekšlikumiem, ja viņi vēlas par tiem runāt.

J.Lagzdiņš. Trešais priekšlikums. Deputāti Bartaševičs un Lujāns ierosina noteikt, ka domē (padomē) var ievēlēt ne vien Latvijas Republikas pilsoni, bet arī nepilsoni. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Lujāna kungs, man nav saprotams, vai jūs vēlaties runāt vai vēlaties, lai notiktu balsošana. Lūdzu jūs nākt tribīnē!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Speciāli Čerāna kungam es lūdzu, lai tomēr mēs nobalsotu. Protams, iepriekšējais balsojums neatļāva viņiem piedalīties balsošanā. Bet varbūt netīšām gadīsies, ka viņi varēs vismaz būt ievēlēti par domniekiem.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, es tā īsti nesapratu. Jūs gribat, lai mēs veicam balsošanu? Paldies. Vairs neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumu par 8.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 40, atturas - 18. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Lagzdiņa kungs, es jūs lūdzu - pārtrauksim, jo mums ir pienācis pārtraukuma laiks.

Pirms starpbrīža paziņojumu par komisijas sēdi vēlas izteikt Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es jūs aicinu uz sēdi komisijas telpās starpbrīdī, tūlīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Un tagad, godājamie kolēģi, atļaujiet jūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Aigaru Jirgenu 35 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Un Jāni Ādamsonu 40 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu deputātus neizklīst, jo pārtraukums vēl nav paziņots. Lai nebūtu nekādu pārpratumu sakarā ar reģistrācijas rezultātiem.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Oskars Grīgs, Pēteris Keišs, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Požarnovs, Andris Tomašūns. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Turpinām apspriest likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā".

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Ceturtais priekšlikums un nākamie pieci priekšlikumi pēc sava satura ir analogi, bet pēc formas ir mazliet atšķirīgi. Visi šie priekšlikumi attiecas uz to ideju, kuru otrā lasījuma gaitā izteica deputāts Juris Kaksītis, - proti, ka būtu jādod tiesības kandidātus pašvaldību domju (padomju) vēlēšanām pieteikt arī tajā pašvaldībā, kurā attiecīgajam deputāta kandidātam ir reģistrēts nekustamais īpašums. Tādēļ vesela rinda frakciju un deputātu priekšlikumu ir pieņemti daļēji, un savukārt divi priekšlikumi, tas ir, Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums (nr.8) un deputāta Pēterkopa priekšlikums, un arī atbildīgās komisijas priekšlikums par 8.panta redakciju ir pieņemti pilnībā.

Tātad 4.priekšlikums - frakcijas "Latvijai" priekšlikums - ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - likuma 8.pantā tekstu aiz vārdiem "pirms vēlēšanu dienas" papildināt ar vārdiem "vai viņiem šajā teritorijā pēdējos 6 mēnešus...". Un tālāk kā tekstā. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Daļēji ir pieņemts arī deputāta Ērika Zundas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs. Ēriks Zunda šajā jautājumā vēlas runāt. Lūdzu! Ēriks Zunda - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

Ē.Zunda (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es domāju, ka, ierakstot likumā tik daudz ierobežojumu attiecībā uz kandidātiem, mēs rīkojamies pārāk neiecietīgi un neuzticamies vēlētājiem, ierobežojam viņu izvēles tiesības un izsakām viņiem neuzticību, apšaubām, ka viņi spēj pareizi izvēlēties. Ja vēlētāji atzīst, ka viņiem par deputātu ir vajadzīgs cilvēks, kurš pagastā vai pilsētā kādreiz ir strādājis vai ir viņiem labi zināms, tad, es domāju, viņiem būtu jādod tādas tiesības, lai viņi varētu šādu cilvēku ievēlēt. Es nedomāju, ka būtu jāprasa, lai viņam būtu attiecīgās pašvaldības teritorijā pieraksts vai nekustamais īpašums, vai viņa darbavieta. Jā, vēlētājiem ir tiesības zināt, kur šis cilvēks ir pierakstīts, kur viņš strādā, kur atrodas viņa īpašumi, bet šai informācijai ir jākalpo kā izvēli nosakošai informācijai, nevis kā ierobežojošai. Vēl vairāk, Civillikumā ir noteikts, ka cilvēkam var būt vairākas dzīvesvietas. Pieraksts zināmā mērā ir arhaisms un arī nepamatots... Iznāk, ka mēs cilvēku sodām - tāpēc, ka viņš kādā noteiktā vietā dzīvo. Pierakstam nav jābūt kā sodam. Galu galā, ja mēs izvirzīsim formālas prasības, ka cilvēkam ir jābūt šeit pierakstītam, viņam ir jābūt šeit darbavietai, tas nozīmē, ka viņš tās var arī formāli atrisināt, uz laiku pierakstoties, uz laiku iestājoties darbavietā un tā tālāk.

Man šķiet, ir svarīgāk, ka šīs prasības tiktu izvirzītas nevis attiecībā pret deputāta kandidātu (ja ir runa par "vietējo pilsonību", tā nosacīti sakot), bet pret vēlētājiem, jo vēlētājs ir primāro tiesību nesējs, tātad viņš rada citam tiesības būt par deputātu vai nebūt. Es drīzāk iestātos par to, ka šīs stingrākās prasības būtu attiecībā pret vēlētāju, nevis pret kandidātu.

Galu galā, ja mēs šādas prasības izvirzām attiecībā pret kandidātu, tas nozīmē, ka mums šīs prasības ir jāsaglabā arī attiecībā pret deputātu. Tas nozīmē, ka, ja cilvēks tagad ir ievēlēts par deputātu, viņam bija jāizpilda šīs izvirzītās prasības, un, ja viņš pārstāj tur dzīvot vai strādāt, vai, ja viņam nebūtu īpašumu attiecīgajā teritorijā... tas nozīmē, ka mums ir jāparedz likumā kaut kādas normas, ka viņš tad zaudē savas deputāta tiesības. Tādas mēs šeit likumā neesam iestrādājuši.

Zinot to, ka ne visi mēs esam šādā veidā - lojāli - noskaņoti, es esmu sagatavojis savu priekšlikumu pa daļām. Šeit ir trīs punkti.

Tātad, kas attiecas uz pierakstu, es negribu, ka šeit pierakstam būtu pārāk stingra norma - 12 mēneši, pēdējā laika pieraksts par 12 mēnešiem. Es esmu ierakstījis, ka alternatīvs punkts varētu būt tas, ka viņa darbavieta tur atrodas, vai arī alternatīvs varētu būt punkts, ka nekustamais īpašums ir tur reģistrēts. Un, ja jums nav pieņemams mans priekšlikums kopumā, es lūdzu par šo priekšlikumu nobalsot pa daļām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti, mēs izskatām pašlaik priekšlikumu nr.5. Tas ir deputāta Ērika Zundas priekšlikums. Principā arī nākamie priekšlikumi - 6. un 7. priekšlikums - ir vienādi. Tie ir tikai redakcionālā ziņā dažādi izteikti, bet būtība visiem šiem priekšlikumiem ir viena: tam, ko mēs atbalstījām jau iepriekšējā priekšlikumā, ka vēlēšanās var piedalīties un tikt ievēlēts tāds, kuram ir konkrētajā teritorijā reģistrēts nekustamais īpašums, šeit tiek papildus piedāvāts vēl priekšlikums, ka domes (padomes) vēlēšanās par kandidātu var pieteikt un domē (padomē) var ievēlēt Latvijas Republikas pilsoni, kurš konkrētajā teritorijā strādā. Šis ir tas principiālais jautājums, kurš mums ir jāizšķir, bez šaubām, balsojot. Bet, godātie kolēģi, man šķiet, ka pašlaik mēs atkal radām... un gribam domāt citu - it īpaši vēlētāju - vietā. Ja mēs gribam šodien teikt to, ka vēlē visi tie, kas ir pierakstīti, kas reāli dzīvo konkrētajā teritorijā un kam ir īpašumi konkrētajā teritorijā, tad man šķiet, ka viņiem pirmajiem ir tiesības izteikt savu attieksmi, balsojot par to vai par citu deputātu, kurš ir pieteikts. Man šķiet, ka mums šeit nevajadzētu likt papildu ierobežojumus, kā mēs to esam paraduši veikt. Ja mēs runājam par papildu ierobežojumiem politiskajā plāksnē, kas ir pastāvējuši citās organizācijās, kompartijā, interfrontē, tā ir viena situācija. Bet šis ierobežojums absolūti neattiecas uz politiku. Tas attiecas uz attieksmi, kas ir jāpauž tiem cilvēkiem, kas konkrēti vēlē tos, kam viņi tic. Šajā ziņā deputāta Zundas priekšlikums un arī nākamie priekšlikumi - deputāta Krisberga un DPS frakcijas priekšlikumi - principā ir līdzīgi. Vienkārši tie ir formas jeb redakcionālā ziņā dažādi izteikti. Bet jautājums ir viens - vai mēs piekritīsim šiem ierobežojumiem vai noņemsim šos ierobežojumus, kas ir saistīti ar darbavietu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs jau varam uzlikt dažādus nosacījumus, mēs varam prasīt vēl vairāk, pat to, lai šis kandidāts, kurš grib būt domes deputāts, būtu piedzimis tajā teritorijā, jo tad viņš visvairāk un vislabāk pārzinās šo situāciju. Mēs varam prasīt, lai viņš būtu tur audzis un lai viņš zinātu to visu. Bet, godātie kolēģi, mēs visi taču zinām, ka lielākā mūža daļa paiet mums tajā darbavietā, kurā mēs strādājam. Un ar to mums ir jārēķinās.

Tieši tas pats ir sakāms par to, ka mēs akceptējam, ka ievēlēt domē var to, kam ir īpašums konkrētajā teritorijā. Bet, godātie kolēģi, var taču notikt tā: man šodien ir īpašums, bet rīt es viņu pārdošu un man nebūs vairs īpašuma. Ko tādā gadījumā? Vai man tad jāatsakās no domes deputāta pilnvarām? Tajā brīdī, kad mani ievēlēja, man bija īpašums, un nu es esmu šīs domes deputāts, bet rīt es šo īpašumu pārdošu un tādā gadījumā es vairs nedrīkstēšu būt šīs domes deputāts, jo man nebūs šo attiecību, kas ir saistītas ar īpašuma attiecībām konkrētajā teritorijā.

Godātie kolēģi, vēl jo vairāk, - mēs runājam par to, ka agri vai vēlu šis pieraksta jautājums zaudēs nozīmi. Un tik tiešām, - ja mēs risināsim nākamajā gadā jautājumu, kas ir saistīts ar šīm nodokļu grāmatiņām, ar to, kur mēs maksājam nodokļus... un strādājošais maksā savu ienākuma nodokli tajā teritorijā, kurā viņš strādā, nevis tur, kur viņš dzīvo. Tātad jautājums ir par to, vai mēs gribam profesionālu un labu pašvaldību un profesionālu domi jeb vai mēs gribam šobrīd radīt papildu ierobežojumus, ka, teiksim, tikai tie cilvēki, kuri tur dzīvo vai kuriem tur ir īpašums, var tikt pieteikti par kandidātiem ievēlēšanai konkrētajā domē. Mēs vienkārši noplicinām šīs iespējas un neļaujam izvēlēties pašiem cilvēkiem, pašiem vēlētājiem tos, kam viņi tic un kas varbūt varētu virzīt šīs rajonu padomes vai šajā gadījumā, es domāju, arī pilsētas un pagasta domi un padomi tajā virzienā, kurā viņu profesionālās dotības atļauj. Jo mazāk būs ierobežojumu, godātie kolēģi, jo lielāka būs šī kvalitāte. Un lai to izšķir paši vēlētāji, nevis mēs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu neatbalstīt Zundas kunga priekšlikumu. Un kāda ir motivācija? Zundas kungs šeit absolūti nemaz nesaista šo pastāvīgo dzīvesvietu ar kaut kādu termiņu. Potenciālais kandidāts principā var, tā teikt, piecas minūtes pirms tam... tiklīdz kā viņš ir pierakstīts, viņam šī pastāvīgā dzīvesvieta reģistrēta... uzreiz... ja viņš būs speciālists attiecīgajā pašvaldībā... Darbavieta. Darbavieta arī. Iepriekšējā dienā var kļūt par darbinieku kādā uzņēmumā vai iestādē, vai organizācijā, kas atrodas attiecīgās pašvaldības teritorijā, un līdz ar to viņam jau ir šīs tiesības. Tomēr pašvaldība ir saistīta ar šo noteikto teritoriju, ar saviem vēlētājiem, ar tām problēmām, kādas tur ir. Man, no šā aspekta raugoties, vissimpātiskākais liekas tomēr Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas izvirzītais priekšlikums, jo tas tiek tomēr saistīts vai nu ar pierakstu, kāds ir bijis vismaz pēdējos 12 mēnešos, vai arī darbu - vismaz 6 mēnešus - attiecīgajā teritorijā, vai arī nekustamā īpašuma atrašanos attiecīgajā teritorijā, tātad - vai nu..., vai... Tomēr šeit jau ir šī lieta precizēta, un tik tiešām tas nebūs tādā veidā, ka uz vēlēšanām varbūt viena vai otra partija, lai nodrošinātu savu pārstāvību kādā padomē, pēkšņi deleģēs kādu, lai tas fiksi iekārtojas darbā attiecīgajā teritorijā vai ātri nokārto pierakstu attiecīgajā teritorijā un uzreiz ir jau gatavs un potenciāls kandidāts. Es tāpēc aicinu pievērst vairāk uzmanības Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšlikumam, kurš šajā pašā lappusē ir pēdējais, un ieteiktu atbalstīt to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamo Prezidij! Godātie kolēģi! Es tiešām saprotu, ka Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija grib "dabūt cauri" ðo savu priekšlikumu un šo ideju, kas bija arī pirmajā lasījumā pieņemtajā tekstā, - ka pašvaldībā var ievēlēt cilvēku, kas attiecīgajā teritorijā strādā vai arī strādājis kādu laiku. Es gribētu norādīt, ka šī ir tā norma, kura bija pieņemta pirmajā lasījumā un no kuras mēs atteicāmies, izskatot šo likumprojektu otrajā lasījumā, un tas nozīmē, ka pēc būtības Saeima jau savu negatīvo attieksmi pret šo normu ir vienreiz paudusi, un tāpēc arī aicinu noraidīt gan deputāta Zundas, gan deputāta Krisberga, gan arī Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu, kas mēģina atkal dabūt šo normu atpakaļ iekšā - pretēji tam, ko mēs otrajā lasījumā esam panākuši.

Otrs. Kas attiecas uz deputāta Zundas priekšlikumu, šeit ir vēl papildus negatīvi argumenti - proti, šeit nez kāpēc neparādās atsauce uz 9.pantā minētajiem ierobežojumiem. Vai tas būtu jāsaprot tādā veidā, ka var ievēlēt pilnīgi visus, arī tos, kas ir darbojušies Drošības komitejā un tamlīdzīgi? Pašreiz otrajā lasījumā nobalsotajā redakcijā šī atsauce ir, un tā atsauce paliek arī pārējos priekšlikumos. Šeit šī atsauce nez kāpēc ir pazudusi, tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums vispār... tam pēc būtības nevajadzētu būt pat nopietni apspriežamam, bet formāli, protams, balsojums acīmredzot būs. Kas attiecas uz Zundas kunga aicinājumu balsot par šo priekšlikumu pa daļām, es domāju, ka tas nav iespējams tīri procedūras dēļ, jo šim priekšlikumam daļu nav. Ir kaut kāds viens teksts, viena daļa, kurai ir kaut kādi trīs punkti, un priekšlikumā tiek prasīts, lai tiktu izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem. Tātad šeit ir šā panta pamatteksts, kura vienu daļu pieņemot mēs faktiski... pieņemot vienu no šiem punktiem, mēs pieņemam jau šo pašu pamattekstu, tātad es uzskatu, ka nevar būt šis balsojums pa daļām. Šie ir tie pamatargumenti, kāpēc es pats balsošu pret šo Zundas kunga priekšlikumu un arī pret tālāk sekojošajiem - pret Krisberga kunga priekšlikumu un arī pret DPS frakcijas priekšlikumu. Es vēlreiz atgādinu, ka otrajā lasījumā mēs jau izteicām pēc būtības savu attieksmi pret šo normu, un tā ir negatīva. Es aicinu visus balsot "pret". Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi samērā labu priekšlikumu, bet, tā kā ir trešais lasījums un papildināt to vairs nevar, tad tomēr ir jāizšķiras par visaptverošāko un vislabāko priekšlikumu. Un tāpēc man liekas, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais priekšlikums būtu bijis loģisks, ja viņš būtu papildināts ar to, ka pilsētas vai pagasta domē vai padomē var tikt ievēlēti arī cilvēki, kuri dzīvo ārpus šīs teritorijas, bet strādā šajā konkrētajā teritorijā, kurā viņi balotējas. Kāda tad mums ir situācija? Ļoti daudzi Rīgā strādājoši un populāri cilvēki dzīvo ārpus Rīgas - vai nu Saulkrastos, vai Salaspilī, vai pat Mārupē, kas ir lauku apvidus, un viņi ir jau savu ieguldījumu parādījuši un varētu kļūt par Rīgas Domes deputātiem - tāpat kā par Talsu vai Tukuma deputātiem varētu kandidēt divus vai trīs kilometrus plašā apkārtnē dzīvojošs cilvēks. Un, tāpēc izvērtējot visus šos priekšlikumus, acīmredzot tomēr visobjektīvākais ir priekšlikums nr.7, kurš paredz visas šīs normas - gan nekustamā īpašuma atrašanos vēlēšanu apgabalā, gan nostrādāto laiku (ka cilvēkam ir jābūt tur nostrādājušam kādu laiku, vismaz 6 mēnešus), gan arī to, ka šim cilvēkam ir jābūt vismaz 12 mēnešus pierakstītam šajā teritorijā, kurā viņš grib kļūt par deputātu vai kurā tauta vēlas viņu ievēlēt par deputātu. Un tāpēc es iesaku atbalstīt priekšlikumu nr.7.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops... piedodiet Pēterkopa kungs, jūs tik enerģiski devāties tribīnes virzienā, ka man nebija nekādu šaubu par jūsu vēlēšanos runāt. Vai vēl kāds vēlas runāt par šiem priekšlikumiem? Vairāk runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Anna Seile izteica neizpratni, kādēļ nav iekļauts priekšlikums dot tiesības balotēties arī darbavietā. Atbildīgajai komisijai bija jārespektē otrajā lasījumā Saeimas vairākuma paustais viedoklis, tādēļ arī komisija šādi rīkojās. Es pilnīgi pievienojos deputāta Čerāna un kolēģa Endziņa teiktajam par deputāta Ērika Zundas priekšlikuma nepilnībām, tieši no juridiskā viedokļa vērtējot šo priekšlikumu, un tādēļ es aicinu tos deputātus, kuri atbalsta ideju, ka potenciālie deputātu kandidāti varētu balotēties gan pēc savas dzīvesvietas, gan arī pēc darbavietas, balsot par Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Izšķirsim jautājumu balsojot. Deputāts Zunda pieprasīja balsot par viņa priekšlikumu pa daļām. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 133. un 54.pantu mums ir jābalso par to, vai priekšlikums ir balsojams pa daļām. Tādēļ izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par to, vai pieņemam deputāta Zundas ierosinājumu balsot par viņa priekšlikumu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 23, atturas - 11. Šis Zundas kunga priekšlikums netiek pieņemts.

Tālāk. Tātad mums ir jābalso par katra deputāta priekšlikumu atsevišķi un kopumā, vismaz par Zundas kunga priekšlikumu kopumā. Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Zundas priekšlikumu izteikt 8.pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 22, atturas 10. Zundas kunga priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums - deputāts Valdis Krisbergs ierosina analogu normu ietvert, proti, ka ir tiesības tikt ievēlētam arī tādam cilvēkam, kam attiecīgajā teritorijā ir darbavieta. Komisija to daļēji pieņēma, jo deputāta Krisberga priekšlikums ietvēra arī tiesības balotēties vietā, kur reģistrēts nekustamais īpašums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Krisberga ieteikumu? Iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums. Atbildīgā komisija noraidīja vai, pareizāk sakot, daļēji pieņēma Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu, kurš arī ietvēra normu, kas dod tiesības pieteikt kandidātus vietā, kur reģistrēts viņu nekustamais īpašums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu? (Starpsauciens: "Jâbalso!") Vēlas runāt Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Es aicinātu balsot par šo priekšlikumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varbūt kādam no jums pēc tam var rasties problēmas, jo mūsu kolēģe Seiles kundze mistiski teica, ka ir jābalso par septīto, tādēļ es uzskatu par savu pienākumu atšifrēt - septītais ir Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšlikums un es tāpat kā mans kolēģis Endziņa kungs lūdzu atbalstīt to un balsot par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Piedodiet, Lagzdiņa kungs vēlas runāt komisijas vārdā.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātu priekšlikums ir tāds, kas paredz 8.pantu veidot no divām daļām. Par pirmo daļu, kolēģi, mēs jau nupat debatējām, bet vēl ir otrā daļa, kura skan šādi: "Latvijas Republikas pilsonis, ievērojot šā likuma nosacījumus, var tikt ievēlēts tikai vienā domē (padomē)." Var likties, ka šis priekšlikums ir pareizs un nepieciešams, bet šī problēma ir atrisināta tālākajā likuma tekstā, kur ir runa par kandidātu sarakstu iesniegšanu, un tur ir norma, kas nosaka, ka viens un tas pats deputāts, viena un tā pati persona var tikt iekļauta tikai vienā kandidātu sarakstā. Tātad šī norma ir lieka. Viņa pēc idejas ir atbalstāma, bet šī problēma likumā jau ir citā vietā atrisināta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 5, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to nav balsojams 8., 9. un 10. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti tam piekrīt. Lūdzu tālāk!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, 9.pants nosaka tos ierobežojumus, kuri attiecināmi uz domju (padomju) deputātu kandidātiem. Atbildīgā komisija ierosina precizēt ceturto ierobežojumu, proti, tas ir ierobežojums, kas attiecas uz bijušajiem Valsts drošības komitejas štata un ārštata darbiniekiem. Pieņemot likumu, 5.Saeimas laikā šajā punktā tika pieļauta viena neliela, bet diezgan būtiska nepilnība un, proti, starp vārdiem "armijas" un "izlūkdienesta" tika ielikts komats, tādējādi piemērojot šo likumu... Varētu domāt, ka ierobežojumi attiecas ne tik vien uz armijas izlūkdienesta darbiniekiem, bet gan kā uz armijas, tā uz izlūkdienesta darbiniekiem. Un manā rīcībā ir informācija, ka divas personas, kas vēlējās kandidēt Demokrātiskās darba partijas sarakstā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, šī iemesla dēļ nekandidēja, jo viņas savulaik bija saistītas ar armiju, bet nevis ar armijas izlūkdienestu. Tādējādi šo kļūdu vajadzētu labot - tātad svītrot šo komatu, un tādēļ arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izteikt jaunā redakcijā bez šī komata.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - likuma 9.panta 4.punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija noraidīja deputāta Aigara Jirgena ierosinājumu - papildināt ierobežojumu uzskaitījumu ar jaunu ierobežojumu, proti, tādu, kas noliegtu tiesības pretendēt personām, kuras izdarījušas noziegumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to ir piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas. Es gribētu jūs informēt, ka šāda norma ir Saeimas vēlēšanu likumā, tomēr komisija balsojot ar balsu vairākumu šo normu noraidīja, uzskatot, ka šāds ierobežojums ir netaisnīgs, jo attiecīgajai personai nav ar tiesas spriedumu ierobežota rīcībspēja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Runās Aigars Jirgens - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Es aicinātu balsot un atbalstīt manu priekšlikumu gan par šo, gan arī par nākamo punktu, jo, manuprāt, Pašvaldību vēlēšanu likums ir jāsaskaņo ar Saeimas vēlēšanu likumu, un šiem ierobežojumiem kandidēt būtu jābūt analoģiskiem. Un tomēr ir jādomā par to, kāds būs šis deputātu statuss, kādas personas varētu vai nevarētu tikt ievēlētas un kādas no tā visa tālāk izriet arī iespējamās sekas.

Tāpēc vēlreiz aicinu balsot un atbalstīt šo un arī nākamo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vairāk runāt neviens nevēlas.

Lagzdiņa kungs, jūs vēlaties ko piebilst vai... Tādā gadījumā lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par deputāta Jirgena priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 6, atturas - 12. Deputāta Jirgena priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Nākošais ir 13. priekšlikums. Deputāti Bartaševičs un Lujāns ierosina izslēgt no likuma 9. panta 5. punktu, proti, tā ir norma, kas uzliek par pienākumu zināmā līmenī prast valsts valodu. Šo priekšlikumu komisija ar lielu balsu vairākumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumu - izslēgt likuma 9. panta 5. punktu?

Lujāna kungs, jūs vēlaties runāt vai vēlaties balsojumu? Balsojumu. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumu - izslēgt likuma 9. panta 5.punktu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 41, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākošie divi priekšlikumi, proti, 14. un 15., ir jāskata saistībā. Deputāts Juris Dobelis ierosina grozīt likuma 9. panta redakciju atbilstoši 22. panta redakcijai, proti, pieņemt faktiski tādu papildinājumu, kādu ierosina Aigars Jirgens, tas ir, noteikt ierobežojumus personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra ir darbojušās PSKP, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē un tā tālāk, kā arī attiecīgajās institūcijās, kuras ir ietvertas šajā priekšlikumā. Šāda norma ir Saeimas vēlēšanu likumā, un komisija ar nelielu balsu vairākumu šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs...? Debatēs vēlas runāt Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu saņemt tuvākus komisijas paskaidrojumus, kāpēc tika noraidīts šis priekšlikums. Un es gribu jautāt: varbūt šie Latvijas nīdēji, es tā viņus nosaukšu, kļuvuši lojāli, kļuvuši labiņi? Kā tad ir? Esam aizmirsuši visu vai atteikušies no saviem plāniem, savas nostājas un pārliecības? Vai nepastāv šīs organizācijas tādā vai citādā veidā un vai šie cilvēki nedarbojas tādā vai citādā veidā šajās organizācijās? Es, cienījamie kolēģi, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot par to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā jau Lagzdiņa kungs teica, mans priekšlikums būtībā ir tāds pats kā deputāta Jirgena priekšlikums, tikai deputāta Jirgena priekšlikums ir konkrēti izteikts. Līdz ar to es aicinu balsot par Aigara Jirgena priekšlikumu, un tādā gadījumā tā saucamais mans priekšlikums nav balsojams. Tā ka es atsaucu to, bet pie reizes tomēr uzturu spēkā, lūk, šo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs! Vēlas runāt Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kungi! Protams, var jau piedāvāt no Jirgena puses tādus labojumus, gan arī šādas Dobeļa kunga iniciatīvas, bet vienīgi tad man bija savā laikā jautājums: kā tad jūs varējāt būt vienā valdībā ar Kaula kungu? Vai jūs nenokļūstat paradoksālā situācijā - valdībā jūs varat būt kopā ar tādiem, bet, lūk, padomē tāds cilvēks, kas pirms 5 gadiem kaut kur ir bijis, nevar būt? Kur ir jūsu morāle, ja jums vispār tāda eksistē? Jums tā morāle klanās pa kreisi un pa labi vai tā, kā ir izdevīgi. Un tādēļ es tomēr uzskatu, ka šinī gadījumā to nevajadzētu atbalstīt, jo šie paši kungi atrodas vienā valdībā, un tad viņi uzskata, ka tas ir dabisks process. Nu beidziet taču te melot vienreiz!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es aicināšu atbalstīt deputāta Jirgena priekšlikumu, un es domāju, ka viņš ir arī ļoti loģisks un ļoti dabisks, jo šeit netiek nekas nedabisks prasīts. Tika prasīts tikai tas, lai nevarētu ievēlēt tādas personas, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra ir darbojušās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Un mēs visi zinām, kas šīs bija par organizācijām, un te ir skaidri ierakstīts šis datums - pēc 1991. gada 13. janvāra. Jūs visi zināt, kas notika 1991. gada janvārī. Es domāju, tas ir absolūti dabiski, ka mums ir jābūt šādai normai likumā, un tāpēc es aicinu balsot "par". Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas par šo jautājumu runāt? Vairāk neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Jirgena priekšlikumu - papildināt likuma 9. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā, kāda jums ir iesniegta.

Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 13, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Likuma 10. pants uzskaita tās valsts amatpersonu kategorijas, kuras ir tiesīgas balotēties pašvaldību vēlēšanās, bet gadījumā, ja tās tiek ievēlētas, tad zināmā termiņā tām ir jāatsakās no ieņemamā amata, bet militārpersonas tiek atvaļinātas no dienesta. Šajā sakarā deputāts Juris Dobelis ierosina no šo valsts amatpersonu skaita izslēgt karavīrus - gan aktīvajā dienestā esošos, gan arī rezervē esošos. Atbildīgā komisija, izvērtējusi šo priekšlikumu, to tomēr noraidīja, jo mēs uzskatījām, ka aktīvā dienesta karavīri nevarētu tomēr savienot savus deputāta pienākumus ar karavīra pienākumiem. Tas nebūtu iespējams, ņemot vērā karavīra dienesta raksturu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par deputāta Dobeļa priekšlikumu - izslēgt likuma 10. pantā vārdus... un tālāk kā tekstā. Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Savukārt komisija pieņēma 17. priekšlikumu, kas bija pretējs Dobeļa kunga priekšlikumam. To iesniedz Demokrātiskā partija Saimnieks - izslēgt no 10. panta vārdus "izņemot aktīvajā valsts dienestā iesauktos".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu - izslēgt 10. pantā tekstu iekavās - iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat atbildīgā komisija pieņēma 18. priekšlikumu, kuru iesniedza Demokrātiskā partija Saimnieks, un proti - ietvert 10. pantā amatpersonu uzskaitījumā arī valsts kontrolierus, Valsts kontroles padomes kolēģijas locekļus, jo arī šīm amatpersonām būtu grūti savienot savu pašvaldības deputāta pienākumu pildīšanu ar attiecīgo Valsts kontroles amatpersonu pienākumu pildīšanu. Tikai jāteic, ka šo priekšlikumu mēs pieņēmām precizētā redakcijā, jo saskaņā ar likumu "Par Valsts kontroli" ðo amatpersonu nosaukums ir mazliet savādāks, tādēļ arī tika precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo frakcijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija noraidīja 19. priekšlikumu, kuru iesniedza Demokrātiskā partija Saimnieks. Tā ierosināja papildināt likuma 10. pantu ar šādu otro daļu: "Domes (padomes) deputāti nedrīkst tikt iesaukti obligātajā valsts dienestā." Šī norma netika iekļauta likumā tādēļ, ka to personu kategoriju uzskaitījumu, kuras netiek iekļautas obligātajā valsts dienestā, reglamentē likums, kuru mēs izskatīsim trešajā lasījumā rīt, un šī norma nav iekļaujama Vēlēšanu likumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Nupat Lagzdiņa kungs izteica domu, ka likumā nebūtu jāiekļauj Demokrātiskās partijas Saimnieks izvirzītais papildinājums - 10. pantu papildināt ar otro daļu, jo, raugi, tikai rīt mēs skatīsimies Obligātā militārā dienesta likumu. Toties rīt varēs paziņot, ka šajā likumā nav jāiekļauj šī norma, jo, raugi, Vēlēšanu likumā šī norma arī nav apstiprināta, jo šāds makiavellisms nav pieņemams. Es uzskatu, ka tāda tēze nav iespējama attiecībā uz saistītiem likumiem, ka, ja viens likums vēl nav skatīts, tad neskatīs arī šo. Darba kārtībā mēs skatām šo likumu un tagad padomāsim pēc būtības. Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā par šo bija diezgan liela diskusija, jo var būt sekojoša situācija. Iedomāsimies, ka par deputātu tiek ievēlēts kandidāts, kurš nav pieņemams militārajām aprindām. Iespējams, ka tādā gadījumā, ja šo deputātu vēl ir iespējams iesaukt armijā - kā aktīvajā dienestā, tā arī kādā pārkvalificēšanas dienestā, tad tādā gadījumā šī likuma norma ļauj atraut šo deputātu no savu pienākumu pildīšanas. Neviens neproponē, ka pašvaldību deputātam jābūt ar tādu imunitāti, kāda ir Saeimas deputātam, bet es domāju, ka mūsu armija tomēr nebūs tik mazskaitlīga, ka tiešām viens otrs jauns deputāts, ko tauta tomēr būs ievēlējusi konkrētajā pašvaldībā, būs tik ārkārtīgi nepieciešams armijai. Tādu cilvēku galu galā būs, dod Dievs, Latvijā pāris desmitu.

Līdz ar to es uzskatu, ka būtu jāatbalsta Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas iesniegtais priekšlikums - ja reiz par domes deputātu kāds ir ievēlēts, tad nu obligātajā valsts dienestā viņš vairs nebūtu iesaucams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs tagad saskaramies ar to problēmu, ko es izvirzīju pagājušajā reizē, kad mēs izskatījām Valsts obligātā militārā dienesta likumu. Un tagad mēs atkal ar to saskaramies, jo ir izveidojusies paradoksāla situācija. Kareivi var ievēlēt, obligātajā dienestā dienējošo var ievēlēt par deputātu. Līdz ar to mēs šeit likumā sakām, ka viņš ir jāatlaiž no dienesta. Un tagad iznāk pretmets. Ja tu kļūsti deputāts, tad tevi var iesaukt gan obligātajā dienestā, gan arī rezervistos. Vai jūs neredzat pretrunu? Ja viņš jau bija armijā, tad viņš ir jāatbrīvo, bet ja viņš ir, tad viņš ir jāiesauc. Saprotiet - kur te loģika? Vai nu tad mēs šinī periodā, kamēr viņš ir ievēlēts... Kaut vai rīt var izdarīt tā: to kareivi ievēl, viņam ir jāaiziet no armijas, bet pēc tam - parīt Krastiņš izdod pavēli, un viņu iesauc atpakaļ. Tāda ir tīrā loģika, kas mums iznāk šinī gadījumā.

Un tāpat, ja šinī gadījumā Krastiņa kungam vajag Saeimas deputātus armijā, labi, lai ņem, ja ir mazāks skaits. Bet šis skaitlis ir saistīts ar lielu skaitu pašvaldību deputātiem. Tikpat labi arī Lembergu var iesaukt rezervistos, un mēneša laikā viņš kā mērs, kas ir ievēlēts, teiksim, Ventspilī... Tas būs ļoti liels sasniegums. Vajag taču padomāt! Teiksim, rudens vai pavasara iesaukumā tiks skartas lielas pašvaldību deputātu grupas, kad var tikt sasaukti cilvēki iekšā. Līdz ar to mēs varam daļēji paralizēt pašvaldību darbību.

Otra lieta. Es nezinu, vai šie cilvēki ir tieši tas potenciāls, kas būs nepieciešams. Šinī gadījumā es varu arī piedāvāt, ka, ja mēs ielikām iepriekšējā punktā... ja nobalsojām par to, ka obligātā dienesta kareivji, ja viņi piedalās vēlēšanās, viņi var tikt ievēlēti, un tad viņiem ir jāaiziet no armijas prom. Tad atvainojiet, jo šinī gadījumā ir loģisks šis aizsardzības mehānisms, un tādēļ arī es piedāvātu atbalstīt šinī gadījumā Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšlikumu, jo Armijas likumā, Lagzdiņa kungs, vairs labojumu izdarīt nevarēs - mēs esam pagājuši šim punktam garām. Tātad tur nekāda aizsardzības mehānisma nebūs.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk...

Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu. Es domāju, jūs piekritīsit, ka šis nav vienīgais gadījums, ka viena un tā pati norma, kura, protams, ir svarīga, kā likumā, kuru mēs šodien apspriežam, tā arī likumprojektā par obligāto militāro dienestu, kura izskatīšana, nosacīti runājot, ir pārtraukta, šajos abos likumprojektos ir tomēr svarīga. Un gan vienā, gan otrā viņa varētu pat teorētiski tikt pieļauta, lai ir šis nosacījums. Taču es piekrītu Lujāna kungam, ka, izskatot iepriekš minēto likumprojektu, mēs jau šai normai projektā esam pagājuši garām. Tā ka tajā likumā šie nosacījumi vairs nevar tikt regulēti.

Tādēļ es lūdzu jūs atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu un nobalsot par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Šāda situācija, kāda varētu rasties, ja mēs pieņemtu Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšlikumu, nav jauna mūsu likumdošanā. Diemžēl tas liecina par mūsu parlamenta darba kvalitāti, jo mēs attiecīgajos likumos neieliekam visas normas, kas reglamentē šo apskatāmo problēmu. Ja mēs nobalsotu par šo priekšlikumu, tad nebūtu pretrunas ar citiem likumiem, ja gadījumā Militārā dienesta likums neparedzētu kādu citu normu. Es gribētu teikt tikai to, ka redakcija, kāda tiek piedāvāta, jau vairs neatbilst trešajā lasījumā apspriežamajam Militārā dienesta likumam, jo mums jau vairs nav valsts dienesta. Mums ir militārais dienests. Un tas vēl vairāk pastiprinās mūsu likumu nesakārtotību. Tādēļ, godātie kolēģi, katram ir jābalso atbilstoši viņa pārliecībai šinī gadījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu - papildināt likuma 10.pantu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu!

Godātie deputāti! Jau kuro reizi es šodien lūdzu visus piedalīties balsošanā. Lūdzu, atkārtojiet balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 4, atturas - 17. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. 20.priekšlikums. Demokrātiskā partija Saimnieks ierosina 12.pantu papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Vienas vēlēšanu komisijas sastāvā var būt ne vairāk par vienu konkrētās politiskās organizācijas (partijas) vai vēlētāju apvienības pārstāvi." Ðo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja, jo uzskata, ka mēs nevaram vadīties tikai pēc viena ārkārtīgi nelabvēlīga piemēra, proti, pēc situācijas, kāda izveidojās Rīgā, kad jaunievēlētā Rīgas Dome veidoja vēlēšanu komisiju Rīgā. Un faktiski šajā vēlēšanu komisijā ietilpa tikai viena politiskā spārna pārstāvji. Kā mūs informēja Centrālās vēlēšanu komisijas vadība, citās pašvaldībās šādu problēmu Latvijā nav. Ir tieši pretēja situācija - vēlēšanu komisijas griežas pie attiecīgajām politiskajām organizācijām un lūdz pēc iespējas vairāk savu pārstāvju deleģēt vēlēšanu komisijās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tieši tādēļ, ka komisijas pārstāvis, ziņodams par šo jautājumu, teica, ka bieži vien ir tāda situācija attiecīgajās vēlēšanās un vēlēšanu vietās, tieši tādēļ es uzskatu, ka ir nepieciešams nostiprināt šo normu likumā, lai tas neatkārtotos. Ja viņa, šī problēma, ir bijusi vienreiz, tad nav nekādas garantijas, ka viņas nebūs otro, trešo, desmito vai padsmito reizi.

Tādēļ, lai tas tā nenotiktu, es lūdzu atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu un balsot par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija... Piedodiet, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Es šeit gribētu gandrīz to pašu atbalstīt, ko teica Kaksīša kungs. Tikai ar to starpību, ka es biju šajā procesā iekšā. Tobrīd es biju Saimnieka frakcijas Rīgas domnieks. Un tā neglītā izdarība, kas notika Rīgas Domē, balsojot par vēlēšanu komisiju... Opozīcijai nebija iespējas pat runāt pretī, tā, varētu teikt sporta terminoloģijā, bija spēle "vienos vārtos", kad Nacionālais bloks ņirgādamies tikai skatījās, kurš kandidāts viņiem no savējiem būtu paklausīgāks un vēlamāks. Tad es gribu vēl atgādināt, ka Rīga nebūt nav tikai viena no pašvaldībām. Rīgā ir viena trešdaļa no valsts ekonomiskās teritorijas, tāpat arī iedzīvotāju skaita ziņā. Tātad šeit runāt par atsevišķu gadījumu nav īsti nopietni.

Diemžēl mēs ļoti labi zinām, ka negatīvā piemēra izplatīšanās ātrums ir daudzkārt lielāks nekā pozitīvā. Tāpēc nebūs nekāda ļaunuma, ja, pirmkārt, šāds ierobežojums būs ielikts likumā. Un, otrkārt. Ja mēs vēlamies celt demokrātisku valsti, tad demokrātija nav tikai pakļaušanās vairākumam, ko bieži vien viena otra politiskā partija uzsver, lai gan nespēj apsaimniekot Rīgu, lai kaut cik kārtībā tā būtu. Demokrātija ir vērsta tieši uz to, ka ieklausās arī opozīcijas viedoklī, lai nenotiktu iespējamie vēlēšanu rezultātu viltojumi, jo tikai tāpēc ir vajadzīga viena bloka, vienas partijas pārstāvju piedalīšanās vēlēšanu komisijā.

Ierosinu atbalstīt Demokrātiskās partijas Saimnieks izstrādāto normu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir vienkārši absurds, jo teorētiski ir pilnīgi iespējams, ka pagastā visi vēlētāji atbalsta "Latvijas ceļu", un teorētiski ir iespējams... Es atkārtoju: teorētiski ir iespējams, ka visi vēlētāji ir vienas partijas biedri. Ko tad? Neveidos vēlēšanu komisiju? Tātad ir absurds šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šinī gadījumā es gribu nedaudz atrunāt Ābiķa kunga teikto. Es uzskatu, ka taisni varētu būt gandrīz tikai no kreisā spārna vēlēšanu komisija. Tā ka es nedomāju... it sevišķi teorētiski, protams... Tāpat arī "Latvijas ceļš" varētu būt kaut kur... Bet, protams, šī norma ir apstrīdama, jo diemžēl ir jāsaka tā... kā jau mēs paši lēmām un kā reāli dzīvē ir... Ko mēs darīsim tanī kaut kādā pagastā, kur būs jātaisa tā vēlēšanu komisija un kur nav vispār to politisko spēku? Piedodiet, tātad mēs radīsim tādu situāciju, ka viņi nevarēs to izveidot. Jūs taču tur neradīsiet Demokrātiskās partijas Saimnieks cilvēkus, sociālistus vai "Latvijas ceļa" vīrus. Būs kaut kāda vēlētāju apvienība, bet tas jau nav politiskais spēks, un tātad viņi nevarēs iekļauties nekādā veidā tanī vēlēšanu komisijā. Protams, es pilnīgi varu atbalstīt, no otras puses, arī Krisberga kungu, ka ir īpatnējas izdarības bijušas šiem politiskajiem spēkiem. Bet diemžēl laikam šinī gadījumā es būšu spiests neatbalstīt un atturēties, jo ideja tur ir, bet tā nav pareizā veidā formulēta. Ja tur būtu kaut kāds, teiksim, aizsardzības mehānisms, ka nedrīkst vairāk par pusi no sastāva veidot no viena politiskā grupējuma jeb spēka, līdz ar to būtu aizsardzība, bet tad jau mēs radīsim to, ka būs varbūt pat pagasti, kur vēlēšanu komisijā nebūs neviena tāda cilvēka, un es nezinu, ko mēs tad darīsim. Steidzami dibināsim tur partiju, lai tur varētu izveidot vēlēšanu komisiju.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā visa izrunāšanās par to, ka Rīgā nekas nav izdarīts, nekas nav noticis, - tā ir vienkārši dažu apvainotu cilvēku runāšana, kuri paši nav bijuši spējīgi neko darīt un tagad nu apvainoti te sūdz savus grēkus citiem. Un es arī saprotu, ka tuvojas jaunas pašvaldību vēlēšanas un tad nu gribas sevi parādīt kā vienīgajiem nabadzīgo cilvēku aizstāvjiem, kā vienīgajiem, kas cīnās par to, lai visiem būtu silti un lai visi būtu paēduši. Es katru šo pārstāvju runu turpmāk tikai tā vērtēšu.

Un tagad - par Rīgu. Kuri tad tie atstumtie nabadziņi tur bija? Tādu nemaz daudz nebija. Bet bija vienkārši daži cilvēki, kuriem nebija vietas šādās komisijās, zinot viņu izdarības. Un tagad es jums nosaukšu to tā saucamo vienu spārnu, kuri Rīgā piedalījās šo vēlēšanu komisiju veidošanā. Tur bija gan Tautas frontes pārstāvji, gan "zaļie", gan "Tçvzemei un Brīvībai", gan LNNK, gan Kristīgo demokrātu savienība, Latvijas Zemnieku savienība, Latviešu zemnieku savienība, LSDSP, "Latvijas ceļš"... Vai tad tiešām tas viss ir kaut kāds viens spārns? Nu tad man jāprasa, kas tad tajā otrajā spārnā ir palicis? Tur kaut kādi daži kreisi domājoši cilvēciņi ir palikuši, ne jau kaut kas vairāk.

Līdz ar to es pat nevarētu piekrist tam, ka Rīgā jau šausmīgi tendenciozi tika koncentrēts viss uz vienu spārnu. Tas nemaz nav iespējams, zinot to raibo sastāvu, kāds ir Rīgas Domei. Un te izrunāties, ka tur ir kaut kāds briesmīgs Nacionālā bloka spiediens, ir vienkārši muļķīgi. Tā var runāt cilvēks, kurš vai nu ir demagogs, vai vienkārši neko nejēdz no tā, kas notiek Rīgā.

Bet tagad - par šo priekšlikumu. Padomājiet, kolēģi, kas notiks, ja mēs tādu pieņemsim. Kā tad veidosies šīs vēlētāju komisijas, par ko jau te kolēģi runāja, un kurš tad veidos šīs komisijas tādā gadījumā? Atkal no centra nāks instrukcijas, ko ielikt un ko neielikt? Vai tad tas vēl vairāk nesarežģīs šādu komisiju darbu? Kur tad tur ir loģika, ka mēs ieliekam, ietveram visu iekšā šādā vēlēšanu komisijas sastāva veidošanā? Tā ka, lūdzu, iedziļinieties tekstā. Es katrā ziņā piekrītu atbildīgās komisijas vērtējumam, ka šāds punkts tiešām ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī varētu pievienoties Dobeļa kunga izteikumiem, ka šodien mums nav jāizvērtē jautājums, vai labi vai slikti strādā Rīgas Dome vispār un vai visi ir siltumā, un vai ir paēduši, bet ir jārunā par konkrētiem jautājumiem - par vēlēšanu komisiju veidošanu. Un šajā sakarībā es gribētu arī norādīt Lujāna kungam, ka viņš kļūdās, sacīdams, ka tad, ja pagastā nebūs nevienas partijas pārstāvja, tur nevarēs vēlēšanu komisiju izveidot. Tas nebūt neizriet no Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikuma, tikai ir jautājums par to, vai nepieļaut šajās komisijās vairāk par vienu varbūt bloķējošo politisko spēku pārstāvi. Starp citu, to, ka tāda situācija ir bijusi, atzina arī komisijas pārstāvis, ziņojot, ka tāda situācija tiešām ir bijusi vienā pašvaldībā, tikai viņš teica, ka vienas pašvaldības dēļ to nevarot izdarīt. Ir vēl secinājums. Man šķiet, ja tas fakts būtu no kaut kāda attāla pagasta, varbūt arī tas būtu par maz, lai izdarītu kādus secinājumus un pieņemtu kaut kādus lēmumus. Bet, ja runa ir par pašvaldību, kurā dzīvo trešdaļa Latvijas iedzīvotāju un kurā ir izveidojusies šāda situācija, tad tas ir precedents, kas acīmredzot mums šeit ir jāņem vērā. Tāpēc es domāju tomēr nopietni apsvērt un nobalsot par DPS frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ļoti rūpīgi izvērtēja, vēlreiz iepazīstoties arī ar iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu rezultātiem. Bija konstatējams tas, ka lielākoties mazajās pašvaldībās, tātad pagastu un rajonu pilsētu pašvaldībās, ir ne vairāk kā vienas politiskās partijas vai lielākoties divu (augstākais - četru) vēlētāju apvienību pārstāvji. Tas liecina, ka šajās mazajās pašvaldībās darbojas atsevišķas politiskās partijas un tikai dažas uz laiku ir izveidojušās par vēlētāju apvienībām. Jāšaubās, vai nākamajās pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā to stāvokli valstī, būtu vairāk šo apvienību. Tādēļ, ja pieņemtu šo priekšlikumu, tiktu diezgan ievērojami apgrūtināta vēlēšanu komisiju izveidošana. Tas ir komisijas vairākuma viedoklis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu - papildināt likumprojekta 12.pantu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 23, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Otrā lasījuma laikā mēs pieņēmām šādu konceptuālu nostādni, ka republikas pilsētu domju vēlēšanām un rajonu padomju vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt tikai un vienīgi reģistrētas politiskās organizācijas, divas vai vairākas politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības. Savukārt zemāka līmeņa pašvaldību vēlēšanām, proti, pagastu un rajonu pilsētu pašvaldību vēlēšanām, kandidātu sarakstus var iesniegt arī vēlētāju apvienības. Ļoti interesantus priekšlikumus šajā sakarā ir iesnieguši deputāts Ilmārs Bišers un Latvijas Vienības partijas frakcija. Komisija šos priekšlikumus noraidīja. Priekšlikumu būtība ir tāda: kā kritēriju neizvirzīt vis pašvaldību līmeni, bet gan to iedzīvotāju skaitu, kuri dzīvo attiecīgajās pašvaldībās.

Deputāts Ilmārs Bišers ierosina noteikt, ka gadījumā, ja attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvo vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, tad attiecīgās domes vai padomes vēlēšanām kandidātu sarakstu var iesniegt tikai un vienīgi politiskās organizācijas un to apvienības.

Savukārt Latvijas Vienības partija šo "latiņu", ja tā varētu teikt, nolaiž mazliet zemāk - līdz 8000 iedzīvotājiem. Komisija šo priekšlikumu galvenokārt noraidīja, nevis iebilstot pret priekšlikuma būtību, bet gan tādēļ, ka, godātie kolēģi, mēs tikai šodien nodevām izskatīšanai parlamentā grozījumus šajā pašā Vēlēšanu likumā, ko iesniedza valdība, proti, kas paredz, ka tiešās vēlēšanās netiek ievēlētas rajonu padomes. Un tikai tad, kad konceptuāli mēs būsim izlēmuši šo jautājumu, varētu arī vienlaikus uz otro lasījumu, ja gadījumā šis valdības likumprojekts tiktu atbalstīts, izskatīt arī Ilmāra Bišera un Latvijas Vienības partijas priekšlikumu.

Tagad, pirms mēs balsojam vai debatējam, es gribu jūs informēt, kāda ir situācija mūsu valstī. Komisija iepazinās ar iedzīvotāju skaitu, un uz šā gada 1.janvāri Latvijas rajonos, pilsētās un pagastos situācija ir tāda. Ja gadījumā pieņemtu deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu, tad visās septiņās republikas nozīmes pilsētās kandidātu sarakstus varētu pieteikt un iesniegt vienīgi politiskās organizācijas. Kandidātu sarakstus politiskās organizācijas varētu iesniegt arī visās rajonu centru pilsētās, izņemot Valku, Preiļus, Madonu, Limbažus, Aizkraukli un Balvus. Tāpat politiskās organizācijas kandidātu sarakstus varētu iesniegt šādās rajonu pilsētās, tātad mazajās pilsētās - Olainē, Salaspilī, Siguldā. Tātad tās aptver tikai Rīgas rajonu. Un vienā pagastā (arī Rīgas rajona pagastā) - Ķekavā, kurā dzīvo 11 533 iedzīvotāji.

Ja gadījumā pieņemtu Latvijas Vienības partijas priekšlikumu, tad politiskās organizācijas, un vienīgi politiskās organizācijas, kandidātus varētu iesniegt visās republikas pilsētās, visos rajonu centros, izņemot Valku, kurā dzīvo 7 553 iedzīvotāji, kā arī nosauktajās trijās rajonu pilsētās un vienā pagastā, proti, Ķekavā.

Godātie kolēģi, komisija aicina šo priekšlikumu šobrīd noraidīt un saglabāt esošo, tātad otrajā lasījumā nobalsoto, redakciju. Un gadījumā, ja tiktu atbalstīts valdības priekšlikums pirmajā lasījumā, tad uz otro lasījumu varētu izskatīt šos abus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi, vispirms ir jānorāda, ka mēs patlaban izskatām likumu jau trešajā lasījumā. Tāpēc atlikt un neskatīt manu un Latvijas Vienības partijas priekšlikumu, es domāju, šajā gadījumā diez vai ir loģiski, jo kad tad mēs to pieņemsim? Ir trešais lasījums. Tātad likums tiks pieņemts galīgi.

Otrkārt. Es gribu teikt, ka, pieņemot likumu, ir jāskatās mazliet uz priekšu, nevis uz to situāciju, kāda ir šodien. Mums šobrīd ir svarīgi tas, ka mēs tikai republikas pilsētās un rajonu padomēs... Tajā pašā laikā mēs zinām, ka šajā gadījumā šīs rajonu padomes ir ar jautājuma zīmi. Tāpēc es gribu atrauties no šiem līmeņiem un virzīties uz to, ka visu nosaka iedzīvotāju skaits. Es tīri labi saprotu, ka nelielos pagastos var nebūt politisko partiju vai pat vispār to pārstāvju, lai izvirzītu šīs politiskās partijas, bet tajās lielajās vienībās, kur dzīvo 10 000, vismaz 10 000 iedzīvotāju, tur šīs politiskās partijas ir pārstāvētas.

Liels paldies šeit Lagzdiņa kungam, kurš pārskaitīja tās, un es ļoti labi zinu, ka visās tajās vietās, kuras viņš norādīja, ka arī Ķekavas pagastā un šajās rajonu pilsētās, kuras viņš nosauca, ir pārstāvētas un aktīvi darbojas vesela rinda politisko partiju. Tur viņām ir nodaļas vai vismaz grupas, tāpēc izvirzīt šajās lielajās pašvaldībās politiskās partijas ir pilnīgi iespējams.

Tad, ja mēs saglabāsim rajonu posmu un tur notiks vēlēšanas, tad tas darbosies automātiski, bet, ja tas nepaliks, tad tas paliks tikai lielajām pašvaldībām. Pie tam jāņem vēl vērā, ka šobrīd, kā zināms, pašvaldību reforma neaprobežojas tikai ar rajona padomju likvidēšanu, bet tā ir virzīta arī uz sīko pagastu apvienošanu, apvienošanos ar pilsētām vienotās pašvaldībās, kā tas, piemēram, jau ir noticis Kandavā. Tāpēc es domāju, ka šajā ziņā, vērojot šo pašvaldību reformu, šāds solis būtu vēlams, lai nošķirtu tās vietas, kur ir pieļautas tikai politiskās partijas, no tām vietām, kur tas ir pieļauts arī politiskajām apvienībām, kuras nodibinās tikai uz vēlēšanu laiku. Būtu svarīgs arī attiecīgās pašvaldības lielums un tas, ka tur ir jau tādi lielumi, kur var darboties politiskās partijas. Tāpēc es aicinu balsot par manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai vēl kāds vēlas debatēs runāt? Debatēs vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam.

Jānis Lagzdiņš - komisijas vārdā.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Es vēlreiz paskaidrošu, kādēļ tomēr komisija to neatbalstīja, ka šobrīd būtu jāgroza pastāvošā kārtība. Šobrīd tātad politiskajām organizācijām ir tiesības izvirzīt - un tikai viņas var izvirzīt - kandidātu sarakstus visu rajonu padomju vēlēšanām. Ja pieņemtu šo priekšlikumu, bet neatbalstītu valdības likumprojektu, tad iznāktu tāda situācija, ka Preiļu rajonā, Madonas rajonā, Limbažu rajonā, Aizkraukles rajonā un Balvu rajonā politiskajām organizācijām vai to apvienībām nebūtu obligāta pienākuma kaut vienā pašvaldībā tikai un vienīgi izvirzīt kandidātu sarakstu. Tas nozīmē, ka šajos reģionos tiktu bremzēta politisko organizāciju struktūru veidošanās. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ierosinātais kritērijs - noteikt šo skaitlisko barjeru, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, - ir ļoti mainīgs un nestabils. Šobrīd, kā liecina pēdējo gadu demogrāfiskie procesi, atsevišķos reģionos pilsētu iedzīvotāju skaits palielinās, savukārt citos - samazinās. Piemēram, uz šā gada 1.janvāri Preiļos dzīvoja 9601 iedzīvotājs, Madonā - 9968, tātad 42 iedzīvotāji mazāk par jūsu piedāvāto normu. Uz kuru dienu, Bišera kungs, ir šis iedzīvotāju skaits - uz vēlēšanu dienu vai uz kandidātu sarakstu iesniegšanas dienu? Vai uz pēdējās oficiālās tautas skaitīšanas, kas bija 1989.gada janvārī, dienu? Tātad Limbažos - 9640, Aizkrauklē - 9951, bet gada laikā, kā liecina šeit statistika, tikai gada laikā, skaits mainās tieši ap šo tūkstoti, tā ka tieši jūsu skaitlis - 10 000 - ir diezgan neveiksmīgs.

Godātie kolēģi, es aicinu noraidīt šos priekšlikumus, bet gadījumā, ja pirmajā lasījumā tiks atbalstīts valdības ierosinājums - grozīt Vēlēšanu likumu tādējādi, ka tiešajās vēlēšanās netiktu vēlētas rajonu padomes, tad es domāju, ka atbildīgā komisija pēc savas iniciatīvas, ja šādi priekšlikumi nenāks no deputātiem vai frakcijām, šo ideju izvērtēs, jo pēc būtības tā ir pareiza, ja pieņemtu valdības projektu. Tādēļ es aicinu pagaidām noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputāta Bišera priekšlikumu - likuma 15.panta pirmo daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 23, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina noraidīt arī 22.priekšlikumu, ko iesniegusi Latvijas Vienības partija. Tas ir analogs, tikai ar redakcionālu atšķirību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Vai kāds vēlas apstrīdēt atbildīgās komisijas viedokli? Arī nevēlas. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to nav balsojams arī 23.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Ilmārs Bišers.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? (Starpsauciens: "Noņem!") Atsauc. Paldies.

J.Lagzdiņš. Arī 24.priekšlikums - Latvijas Vienības partijas priekšlikums, kurš izriet no iepriekšējā balsojuma, arī nav balsojams, jo ir saistībā ar nobalsoto.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Demokrātiskā partija Saimnieks ierosina nedaudz precizēt 15.panta sesto daļu - vārdus "pieraksta vieta" aizstāt ar vārdiem "pastāvīgā pieraksta vieta" un izteikt šo sesto daļu jaunā, precizētā, redakcijā. Komisija pieņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem iebildumu nav pret komisijas slēdzienu par šo DPS frakcijas priekšlikumu? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Lai novērstu pretrunas starp atsevišķu pantu redakcijām sakarā ar balsojumiem otrā lasījuma laikā, atbildīgā komisija ierosina izslēgt likuma 16.panta pirmo daļu un otrajā lasījumā pieņemtā panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt 27.priekšlikumu, izdarot redakcionālu grozījumu 16.panta sestajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers ierosina, ka, iesniedzot kandidātu sarakstus, būtu jāpievieno katrā sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts un notariāli, godātie kolēģi, uzrādījuma kārtībā pie zvērināta notāra vai pagasttiesā apliecināts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai un ka viņš atbilst likuma prasībām. Atbildīgā komisija vienbalsīgi šo priekšlikumu noraidīja, jo, ja gadījumā tiktu pieņemts šāds priekšlikums, tas radītu sarežģījumus, iesniedzot kandidātu sarakstus, un prasītu no kandidātu saraksta iesniedzējiem vai kandidātiem papildus vēl apmēram, kā mēs parēķinājām, simts tūkstošus latu, lai apmaksātu šos pakalpojumus pagasttiesā vai pie zvērinātiem notāriem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu par Ministru prezidenta biedra Ziedoņa Čevera priekšlikumu? (Starpsauciens: "Nav vairs. Bijušais...") Neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 29.priekšlikums. Tā kā to iesniedza Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers un tas ir saistīts ar iepriekš neatbalstīto, tad es atbildīgās komisijas vārdā aicinātu noraidīt arī to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 30.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizētā redakcijā izteikt 17.panta pirmās daļas 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā un papildināt 17.pantu ar otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 17.panta papildināšanu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 32.priekšlikums. Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers ierosina aizstāt 17.panta trešajā daļā vārdus "kandidātu sarakstam jāpievieno attiecīgās personas parakstīts paziņojums" ar vārdiem "paziņojumā ietverams attiecīgās personas apliecinājums". Tas ir saistīts ar mūsu nupat noraidīto 28.priekšlikumu, un tādējādi šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 17.panta sesto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 17.panta sestās daļas iesniegto redakciju nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 18.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 35.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 19.panta pirmo daļu. Godātie kolēģi, labās puses tabulā, kā jūs redzat, ar mazliet treknāku druku ir norādīta precizētā redakcija. Atbildīgā komisija ierosina šo precizējumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 19.panta pirmās daļas iesniegto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 36.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 19.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 37.priekšlikums. Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers ierosina izteikt 20.panta trešo daļu šādā redakcijā: "Vçlēšanu komisija pārbauda ieinteresēto personu sūdzības, vai pieteiktie kandidāti atbilst šā likuma 8. un 9.panta prasībām." Ðo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja, jo, konsultējušies ar Centrālo vēlēšanu komisiju, mēs nonācām pie secinājuma, ka Centrālā vēlēšanu komisija un vēlēšanu komisijas var pārbaudīt arī pašas pēc savas iniciatīvas, un viņām ir iespējas pārbaudīt tādā gadījumā, ja viņu rīcībā nonāk ziņas, ka pieteiktie kandidāti nav atbilstoši likuma 8.un 9.panta prasībām. Tā ka nevajadzētu šīs tiesības aprobežot vienīgi ar tiem gadījumiem, ja ir saņemtas sūdzības.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret komisijas slēdzienu par 20.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 38.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā likuma 21.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ņemot vērā iepriekš nobalsoto Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšlikumu par to, ka ir tiesīgi balotēties arī pilsoņi savā pastāvīgā pieraksta vietā, ir nepieciešams redakcionāli precizēt 22.panta trešās daļas 2.punktu. Komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 22.panta trešās daļas 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Piedodiet, Aigars Jirgens vēlas runāt - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šī komisijas nostāja izrietēja no tā, kā komisija bija lēmusi iepriekš attiecībā uz likuma 9.pantu, bet, tā kā Saeima 9.pantu pieņēma citā redakcijā un paplašināja to personu loku, kuras nav tiesīgas kandidēt pašvaldību vēlēšanās, tad, manuprāt, šeit atbildīgajai komisijai savi priekšlikumi būtu jānoņem, vadoties pēc mūsu iepriekšējā balsojuma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Jānis Lagzdiņš - komisijas vārdā.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, paldies Aigaram Jirgenam, tik tiešām šis priekšlikums ir noņemams, jo iepriekš mēs esam nobalsojuši attiecīgo ierobežojumu 9.pantā. Tāpat ir atsaucams arī nākamais - 40.priekšlikums, jo mēs atbalstījām atbildīgās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs, tātad 39.un 40.priekšlikums komisijas vārdā tiek noņemts.

J.Lagzdiņš. Tādējādi faktiski pēc būtības ir izskatāms deputāta Dobeļa priekšlikums - 22.panta trešās daļas 7.punktā aizstāt vārdu "darbojies" ar vārdu "sastāvējis". Komisija gan šo priekšlikumu noraidīja, ņemot vērā to, ka pēc būtības 7.punkts tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Lai arī kā man gribētos, šis punkts diemžēl vairs nav balsojams, jo mēs esam agrāk jau iebalsojuši līdzīga satura punktu, kur ir vārds "darbojies". Mana doma bija tāda, ka "darbojies" un "sastāvējis" pēc 13.janvāra praktiski ir viens un tas pats, bet, tā kā mēs esam ar šādu tekstu jau iebalsojuši Aigara Jirgena priekšlikumu, tad esmu vienkārši spiests paziņot, ka nevaru uzturēt spēkā savu priekšlikumu, jo viņš nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs, jūsu paziņojums tiek pieņemts, priekšlikums no balsošanas tiek noņemts. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, tālāk!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 22.panta 9.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat atbildīgā komisija ierosina precizētā redakcijā izteikt 23.panta trešo daļu, norādot, ka ir jāpublicē arī informācija par ārvalstu pilsonību, ja tāda ir pieteiktajam kandidātam

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 44.priekšlikums. Atbildīgā komisija, ņemot vērā Endziņa kunga izteikto kritiku iepriekšējā lasījuma debatēs, ir precizējusi 25.panta trešo daļu, izsakot viņu precizētā redakcijā. Kādēļ nepieciešams šāds precizējums? Tādēļ, ka bieži vien, it sevišķi mazajās pašvaldībās, kur ir nelielas vēlēšanu komisijas, 25.pantā noteiktās darbības veic nevis vēlēšanu komisijas locekļi, bet gan pieaicinātie zemessargi vai vietējie policisti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šā panta trešo daļu iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 45.priekšlikums. Otrajā lasījumā mēs nobalsojām normu, kas dod tiesības valsts militārajā dienestā iesauktajām personām, kā arī personām, kuras vēlēšanu dienā neatradīsies attiecīgās pašvaldības teritorijā, vēlēt piecas dienas pirms vispārējās vēlēšanu dienas. Centrālā vēlēšanu komisija ierosināja šo periodu samazināt līdz trijām dienām, un tādēļ atbildīgā komisija ierosināja aizstāt vārdu "piecas" ar vārdu "trīs".

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt redakcionālus precizējumus 28.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 47.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 29.panta piekto daļu, proti, dot tiesības saņemt jaunu vēlēšanu zīmi un jaunu vēlēšanu aploksni arī tajā gadījumā, kad ir sabojāta ne tikvien vēlēšanu zīme, bet arī aploksne. Var gadīties, gan ļoti reti, tāda situācija, ka kaut kāda negadījuma dēļ tiek sabojāta aploksne. Tīri teorētiski! Tādēļ mēs arī ierosinām precizēt šo piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim priekšlikumam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 48.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt otrajā lasījumā pieņemtā 23.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 49.priekšlikums. Ņemot vērā to, ka kandidātu saraksti netiek numurēti, ir nedaudz jāmaina arī balsu skaitīšanas tehnika - saraksti ir jāgrupē nevis pēc numuriem, bet pēc nosaukumiem, tādēļ atbildīgā komisija arī ierosina precizēt 39.panta 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat, ņemot vērā iepriekš teikto, ir jāprecizē 40.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 40.panta pirmās daļas precizēšanu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Pēc trešā lasījuma atbildīgā komisija precizēja arī 40.panta devīto daļu un izteica to jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pret šo precizējumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 52.priekšlikums. Atbildīgā komisija precizēja 44.panta pirmo daļu, izdarot tajā dažus redakcionālus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija nedaudz precizēja termiņus, kādos kandidātu sarakstu iesniedzēji ir tiesīgi iepazīties ar balsotāju sarakstiem un ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem, tādējādi labojot dažas neprecizitātes šajā normā, ko mēs pieņēmām otrā lasījuma laikā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 44.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Pēdējais - 54.priekšlikums. Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti ierosina tomēr joprojām Vēlēšanu likumā ietvert normas, kas reglamentētu politiskās reklāmas izvietošanu, kā arī maksu par šādas reklāmas izvietošanu. Es gribētu, godātie kolēģi, atgādināt, ka mums ir īpašs likums, kas reglamentē šos jautājumus. Un šis likums nav precīzs un visaptverošs, un, manuprāt, steidzamības kārtā būtu arī speciālais likums jāgroza un jāprecizē. Tādēļ komisija negribētu, ka Vēlēšanu likumā tiktu iekļautas atsevišķas šādas normas, kas ir arī ļoti nepilnīgas. Tādēļ es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Bet, Vītola kungs, ir palikušas 5 minūtes.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimā! Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums ir saistīts ar problēmu - nodrošināt informācijas pieejamību pilsoņiem, lai viņi varētu pilnvērtīgi izdarīt izvēli pašvaldību vēlēšanās. Ir vajadzīga informācija par politiskajām partijām, par to sarakstiem, un tieši tā problēma skar jautājumu par politiskās reklāmas izvietošanu pagastos un pilsētās, pašvaldībās kopumā. Vadoties pēc aizvadīto gadu pieredzes, mēs uzskatām, ka šis priekšvēlēšanu laiks tiek izmantots, lai uzkrātu... lai, teiksim, no šīm politiskajām partijām paņemtu maksimāli iespējamo naudas daudzumu dažādu pakalpojumu sniegšanai, tajā skaitā politiskās reklāmas izvietošanai. Bieži vien daudzām partijām vienkārši šo augsto tarifu dēļ šie politiskās reklāmas pakalpojumi nav pieejami. Tāpēc šeit ir runa par to, lai zināms politiskās reklāmas daudzums būtu garantēts tādā veidā, ka būtu pašvaldību uzņēmumiem un iestādēm jāierāda speciālas vietas, kur šo politisko reklāmu būtu iespējams izvietot "par maksu tādā apmērā, kas sedz šo telpu un vietu izmantošanas tehniskos un uzturēšanas izdevumus". Es ceru, ka tas tiešām varētu atvieglot, no vienas puses, politiskajām partijām... dotu iespēju piedāvāt plašāk šo politisko reklāmu un ka, no otras puses, pilsoņiem tad būtu pieejama pilnvērtīgāka informācija par katru vēlēšanām iesniegto sarakstu. Tādēļ mūsu frakcijas priekšlikums būtu atbalstīt to, un būtu lūgums arī Saeimai atbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk neviens nevēlas runāt... Vēlas runāt Modris Lujāns? Bet, Lujāna kungs, vai jums ar vienu minūti pietiks? Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka kristīgais demokrāts Vītola kungs ir sajaucis Saeimas vēlēšanas un municipālās vēlēšanas. Jo - rēķināsim reāli, cik daudz līdzekļu vajadzēs, lai visos pagastos iedalītu kaut kādu papildu finansējumu, lai tur kaut kāda maza apvienība - "Mûsu pagasts" vai "Mûsu sēta" - varētu izvietot kaut kādu reklāmu speciāli.

Un otra lieta. Es domāju, ka lielajiem politiskajiem spēkiem labākā reklāma ir viņu darbs un tas, cik daudz viņi saldēs iedzīvotājus vai nesaldēs, kādas būs pensijas, kāds būs budžets, - tas būs tā labākā reklāma. Un, piedodiet, drīzāk bieži vien liekas, ka atsevišķus vairākuma pārstāvjus vairāk uztrauc, cik liela būs tā reklāma, nevis tiešais darbs. Un kristīgajiem demokrātiem nav jāsūdzas, jo, man liekas, Stacijas laukumā jūsu reklāma vēl šodien stāv. Tā ka tā jums derēs arī nākamajām vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu par 49. panta redakciju. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 23, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

Var būt, ka mēs, kolēģi, varētu tagad nobalsot par likumprojektu kopumā, ja nav iebildumu?

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es aicinu balsot trešajā lasījumā par šo likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsošanas režīmu, lūdzu! (Balsis no zāles, ka balsošanas iekārta nestrādā.)

Lūdzu deputātus, kas ir par šā likuma pieņemšanu galīgajā - trešajā -lasījumā, pacelt rokas! Paldies. (Starpsauciens: "Jâskaita!")

Nu pārbaudīsim ar pogām... Drošs paliek nedrošs. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 5, atturas - 3. Likums pieņemts.

Lūdzu deputātus reģistrēties!

Ir vairāki paziņojumi.

Pirmajam vārds Jurim Kaksītim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Par komisijas sēdi.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi, es atgādinu Juridiskās komisijas locekļiem, ka Juridiskās komisijas sēde notiks šodien pulksten 13, 426. telpā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Roberts Zīle - par komisijas sēdi.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Budžeta un finansu komisijas locekļi! Es atgādinu, ka šodien pusdienas pārtraukumā mums ir sēde par 1996. gada budžeta grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers - par preses konferenci.

Z.Čevers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu Budžeta un finansu komisijas pārstāvjus, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvjus, frakciju pārstāvjus piedalīties DPS frakcijas vadības preses konferencē par ienākuma nodokli... ienākumu sadaļu valsts budžetā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pēteris Tabūns - par balsošanas rezultātiem.

Z.Čevers. Es atvainojos... Tautsaimniecības komisijas sēžu zālē.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā jūs pamanījāt, balsošanas sistēma šodien reizēm kļūdās, un ir radies pārpratums, kļūda balsojumā par 9. pantu - par Jirgena kunga priekšlikumu. Es uzstājos tribīnē un atbalstīju šo priekšlikumu, bet balsojuma izdrukā ir - "pret". Tātad es laboju šo "pret" uz "par". Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, paziņojums pieņemts.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti, nav reģistrējušies:

Edgars Bāns,

Jānis Bunkšs (ir zālē),

Juris Dobelis (ir zālē),

Viktors Kalnbērzs,

Pēteris Keišs,

Paulis Kļaviņš,

Andrejs Krastiņš,

Ivars Jānis Ķezbers,

Leopolds Ozoliņš,

Andrejs Požarnovs,

Anta Rugāte,

Andris Tomašūns,

Māris Vītols (ir zālē),

Elmārs Zelgalvis (ir zālē).

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu ieņemt vietas sēžu zālē. Lūdzu, reģistrēsimies kvoruma noteikšanai. Lūdzu godājamos kolēģus atgriezties sēžu zālē un reģistrēties kvoruma noteikšanai. Lūdzu reģistrēties. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1923.gada 2.augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu"".

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aigars Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1609. Attiecībā uz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par 1923.gada 2.augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu"" trešo lasījumu priekšlikumus atbildīgā komisija nav saņēmusi. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 4.pantu, tas ir 2.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par redakcionāliem precizējumiem 4.pantā? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.Jirgens. Atbildīgā komisija aicina pieņemt šo likumu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par Jirgena kunga priekšlikumu? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par 1923.gada 2.augusta likuma "Par valsts kontroli" atjaunošanu"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, turpinām izskatīt mūsu darba kārtību.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr.120. Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Ludmila Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte).

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar diviem dokumentiem. Man uzreiz jālūdz piedošana, ka es jums apgrūtinu darbu. Tas būs dokuments nr.1618 un dokuments nr.1618A. Dokumentu ar burtiņu "A" mēs izskatīsim tad, kad nonāksim pie pamatdokumenta 5.lapaspuses. Es jums atgādināšu.

Tātad mums ir trešais lasījums. Pārejas noteikumu 1.punktā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Pieņemts.

L.Kuprijanova. Pārejas noteikumu 4.punktā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Pārejas noteikumu 5.punktā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Un šobrīd es palūgšu jūs paņemt dokumentu ar burtiņu "A" - dokumentu nr.1618A. Šeit ir pārejas noteikumu 13.punktā precizēta piektā daļa. Bija Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija to pārstrādāja un piedāvā Saeimai atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs, jūs par šo punktu esat pieteicies debatēt? Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mēs noraidām visus piedāvājumus un arī komisijas piedāvājumu un lūdzam atstāt tekstu tādā redakcijā, kāda bija otrajā lasījumā. Papildināt punktu pēc vārdiem "1997.gadā - ir apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1996.gadā" ar tekstu šādā redakcijā. Otrajā lasījumā tas skan tā: "Ja 1996.gadā pensijas pieprasītājs ir nostrādājis mazāk par 12 mēnešiem, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nosakāma, dalot apdrošināšanas iemaksu algu summu par 1996.gadā nostrādātajiem mēnešiem ar 12. Ja apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1996.gadā nenodrošina pensijas apmēru, kāds būtu, aprēķinot to pēc likuma "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību" (bija spēkā līdz 1996.gada 1.janvārim), darbiniekiem, kuru darba stāžs nav mazāks par 20 gadiem, ir tiesības pensijas apmēru aprēķināt atbilstoši kārtībai, kāda bija spēkā līdz 1996.gada 1.janvārim." Pamatojums ir tāds, ka šā otrajā lasījumā pieņemtā priekšlikuma mērķis ir pavisam vienkāršs - nevairot valstī nabadzīgo slāni ar cilvēkiem, kuri visu mūžu ir godīgi strādājuši un par kuriem ir kārtīgi veikti sociālā nodokļa maksājumi, bet kuri tikai apstākļu sakritības dēļ aizies pensijā 1997.gadā. Ja tiek pieņemts trešajā lasījumā mūsu priekšlikums, tad aizejošajiem pensijā 1997.gadā pensiju apmērs nebūs zemāks par pašreizējo pensionāru vidējās pensijas apmēru - 39 latiem. Nebūs zemāks. Jāpaskaidro, ka šie 39 lati ir tikai 73,5% no Labklājības ministrijas aprēķinātā krīzes iztikas minimuma un 52% no Valsts statistiskas komitejas aprēķinātā pilna iztikas minimuma vienam cilvēkam.

Es jūs lūdzu atbalstīt mūsu viedokli, lai nevairotu nabadzīgo slāni valstī no tādu nozaru darbiniekiem kā zinātne, izglītība, veselības aizsardzība, kultūra, māksla, sociālā aprūpe un citām, kurās vidējā darba samaksa ir no 70 līdz 80 latiem.

Aizejot pensijā ar šādu vidējo darba samaksu, pensijas apmērs vīriešiem 60 gadu vecumā un ar 40 gadu darba stāžu, sievietēm attiecīgi 56 gadu vecumā un ar 38 gadu darba stāžu, kas, manuprāt, ir pietiekami liels, būs tikai 28 līdz 33 lati. Tātad šiem cilvēkiem būs nodarīta netaisnība, neskatoties uz to, ka viņi absolūti ne pie kā nav vainīgi. Tikai sakritība ir tā, ka viņi aiziet pensijā šajā laikā. Mēs nevaram atbalstīt ne Labklājības ministrijas, ne Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtos priekšlikumus par šā likuma pārejas noteikumu attiecīgo punktu, tāpēc ka, aizejot pensijā ar vidējo sociālā nodokļa iemaksu algu 85 lati, pensijas apmērs vīriešiem 60 gadu vecumā un ar 40 gadu darba stāžu būs tikai 38,6 lati, bet sievietēm 56 gadu vecumā un ar 38 gadu darba stāžu attiecīgi būs tikai 32 lati.

Godātie deputāti, iedomājieties situāciju, ka divas kolēģes ārstes, kuru vecuma starpība ir tikai dažas dienas un kurām ir vienāds darba stāžs, aiziet pensijā. Viena - šā gada decembra beigās, bet otra - 1997.gada janvāra sākumā. Tad pirmajai būs pensijas apmērs noteikts 39 lati, otrajai - 32 lati. Vai mēs varam cilvēkiem paskaidrot, kāpēc mēs radām sabiedrībā šādu diskomfortu un netaisnību un kāpēc mēs pieņemam šādus Labklājības ministrijas un mūsu Sociālo un darba lietu komisijas akceptētos priekšlikumus? Būs grūti to paskaidrot.

Tāpēc frakcija "Latvijai" aicina visus deputātus - atcerieties savu partiju programmas sadaļu, kurā bija runa par sociālo nodrošināšanu, atcerieties solījumus saviem vēlētājiem! Un lūdzu balsot par Saeimas jau otrajā lasījumā pieņemto punktu tādā redakcijā, kādu es minēju sākumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jaunais Pensiju likums neņem vērā darba stāžu, bet galvenokārt ņem vērā sociālās apdrošināšanas iemaksu, tātad veicina sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pensiju aprēķina no tām, nevis no plika darba stāža, kā tas bija pirms šā likuma pieņemšanas. Un faktiski, lai kompensētu šo pārejas periodu, jo bija jātaisa lūzums... faktiski ir tā, ka līdz šim varēja saņemt minimālo algu, kas šodien būtu 38 lati, un, pēc Mauliņa kunga priekšlikuma, varētu saņemt pensiju - 40 latus. Tātad Saeima otrajā lasījumā pieņēma Zīgerista partijas frakcijas priekšlikumu, un Labklājības ministrija, respektējot konceptuāli, lai varētu pārskatīt šo pārejas periodu, iesniedz savu priekšlikumu. Tātad tiem cilvēkiem, kuriem ir pietiekami liels darba stāžs - 35 gadi - , varētu pensiju aprēķināt pēc vecās kārtības. Bet tagad jaunais likums atļauj pensionāriem strādāt un saņemt algu, tātad alga kompensē pensiju un pensija kompensē algu. Un arī jaunais Pensiju likums atļauj faktiski atteikties no pensijas un pensijas saņemšanas un strādāt, un pēc tam saņemt lielāku pensiju. Mūsuprāt, nevajag pagarināt šo pārejas periodu, jo tas neveicinās to, ka cilvēki deklarēs savus reālos ienākumus un reāli maksās sociālo nodokli, tātad nodrošinās sev pienācīgu pensiju, kā arī, iemaksājot sociālās apdrošināšanas fondā, nodrošinās esošajiem pensionāriem potenciālo pensijas palielinājumu. Jo reālā situācija ir tāda, ja mēs neveicinām šo pāreju, sistēma ir tik dārga, ka mēs nevaram atļauties... šobrīd sociālajā budžetā ieņēmumi ir apmēram tādi, kādi ir izdevumi. Un faktiski, ja pieņemam šādu pārejas posma piedāvājumu, kādu izteica Zīgerista partijas frakcija, tad draud tas, ka ieņēmumi... jo šis priekšlikums palielinās ieņēmumus un neveicinās to, ka darbinieki deklarēs savus reālos ienākumus un maksās savu likumā noteikto sociālā nodokļa likmi.

Es aicinu noraidīt arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, lai nepalielinātu izdevumus sociālajā budžetā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti vairs debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā!

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums teikt, ka tieši Sociālās un darba lietu komisijas priekšlikums ir tas vidējais, kā man šķiet, vispieņemamākais kompromisa variants, tas, ko teica Mauliņa kungs un ko šobrīd aicināja darīt Elferta kungs, jo tad mēs nenodzenam patiešām 1.janvārī uz leju starpību pensijās līdz 80 latiem vienai un tai pašai kategorijai. Mēs noturam apmēram to pašu līmeni. Tajā pašā laikā mēs arī nepiešķiram, galīgi kompensējot tikai to, ka kādreiz bija vecais likums.

Tādēļ es jūs aicinu atbalstīt tieši komisijas priekšlikumu un balsot par viņu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saskaņā ar Kārtības rulli mēs vispirms balsosim par Labklājības ministrijas priekšlikumu, un, ja šis priekšlikums netiks pieņemts, tad tiks balsots atbildīgās komisijas priekšlikums, un, ja arī tas netiks pieņemts, tad paliks otrajā lasījumā pieņemtā redakcija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Labklājības ministrijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 26, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu balsot par atbildīgās komisijas redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies, kolēģi, līdz ar to visi grozījumi ir izskatīti. Es lūdzu jūs nobalsot par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 8. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr.270). Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu sagatavot dokumentu nr.1625. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" trešajam lasījumam, ir saņēmusi šādus priekšlikumus.

Pirmais priekšlikums ir no Juridiskā biroja - izteikt 1.pantu jau minētajā redakcijā, tātad papildināt šo tekstu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 2.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 9.panta otrās daļas 1.punktu - aizstāt attiecīgi vārdus, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 3.lappuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 9.panta otrās daļas 2.punktu - izslēgt vārdus "un Valsts kase", ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 11.panta trešajā un ceturtajā daļā vārdu "svītrot" aizstāt ar vārdu "izslēgt", ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 4.lappuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par šā paša... Nē, 13.panta ceturtās daļas 1.punktā attiecīgi aizstāt vārdus, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par šā paša 13.panta ceturtās daļas 2.punktu Saeimas Juridiskais birojs iesniedza priekšlikumu dotajā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 6.lapaspusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem dotajā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Es lūdzu balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr. 292). Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu sagatavot dokumentu nr.1626 un šodien jums izdalīto precizējumu dokumentam nr.1626 otrajā lapā. Šis precizējums attiecas uz sagatavotā dokumenta nr. 1626 otro lapu.

1.lappuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - likumprojekta ievaddaļā atsauci uz likuma oficiālajām publikācijām izteikt dotajā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt vārdu "svītrot" ar vārdu "izslēgt", ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 2.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā: "Gada pārskats ir jāsastāda atbilstoši likumam "Par grāmatvedību"." Tā ir redakcija, kas ir dota jums iepriekš izsniegtajā dokumentā nr. 1626, bet uz šo daļu attiecas papildu lapa 2.lappusē šajā likumā, kur Budžeta un finansu (nodokļu) komisija papildina savu priekšlikumu. Un tagad 4.panta otrā daļa skan šādā redakcijā: "Gada pārskats ir jāsastāda atbilstoši likumam "Par grāmatvedību" un šim likumam."

Sēdes vadītājs. Tātad atbildīgās komisijas viedoklis ir atspoguļots dokumentā nr.1626-a. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir 6.lappusē. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. 25.panta pirmās daļas 7.punktu Saeimas Juridiskais birojs ierosināja izteikt jaunā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Visbeidzot 14.lappusē ir deputāta Tenisa priekšlikums pārejas noteikumu daļā, paredzot attiecīgo punktu, kuru jūs varat redzēt. Komisija izskatot šo priekšlikumu, daļēji iestrādāja to savā priekšlikumā, kurš ir izteikts nedaudz zemāk kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu pirmajiem diviem punktiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Visbeidzot ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu punktu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja. Šo priekšlikumu tā uzskata par 3.punktu pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Es lūdzu balsot šo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par zvērinātiem revidentiem" (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr. 299). Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu sagatavot dokumentu nr. 1627 un nr.1627-a, kas ir precizējums pamatdokumentam, tā 6.lapaspusei.

Pirmais priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Šajā likumprojektā tas ir 2.lapaspusē - izteikt 1.panta 8.punktu minētajā redakcijā.

Sēdi vadaLatvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 1.panta 8.punkta iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 3.panta pirmajā daļā attiecīgi aizstāt vārdus, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 3.lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - iekļaut 4.panta otrajā daļā kā otro teikumu likumprojekta 6.pantā ietverto normu. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 4.lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 5.panta trešās daļas 5. un 6.punktā aizstāt vārdus attiecīgajā redakcijā, kā tas ir norādīts tabulā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 6.pantu, ietverot tajā esošo normu 4.panta otrajā daļā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 5.lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 9.panta pirmo daļu attiecīgajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 9.panta pirmās daļas redakciju neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 6.lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 12.panta otro teikumu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja - atbalstīja tātad gan Saeimas Juridiskā biroja pirmo priekšlikumu, gan arī otro priekšlikumu par šā 12.panta otro teikumu - un izsaka to kopumā kā 11.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 12.panta otro teikumu un arī par otro priekšlikumu, ko ir atbalstījusi komisija? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir 6.lapaspusē. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 13.panta redakciju. Komisija bija atbalstījusi šo priekšlikumu, bet ir vēl papildu lapa. Tur Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir daļēji atbalstījusi šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Līdz ar to te ir neprecīzi rakstīts, ka atbalstījusi pilnībā. Komisija ir izstrādājusi savu redakciju, kuras būtība ir tāda, ka revidenta atbildība ir ne tikai pret revīzijas uzdevuma devēju, bet arī pret visiem pārējiem, kam var rasties zaudējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu 13.panta redakcijai atbalsta. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. Tātad es lūgtu uzskatīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par galīgo 13.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo Zīles kunga ierosinājumu - uzskatīt par panta galīgo redakciju atbildīgās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 7.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - 15.pantā attiecīgi izslēgt vārdus. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu 15.pantā? Nav. Pieņemts.

R.Zīle. 8.lappusē Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar 3.punktu, un šī redakcija tabulā ir dota. Komisija šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Paldies, es lūdzu nobalsot par likumprojektu "Par zvērinātiem revidentiem" galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par zvērinātiem revidentiem" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Rîgas tirdzniecības brīvostas likums", trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Indulis Emsis - LNNK un LZS frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK un LZS frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1628. Mēs izskatīsim likumprojektu "Rîgas tirdzniecības brīvostas likums" trešajā lasījumā.

Pirmais priekšlikums šajā likumprojektā ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums - mainīt šī likumprojekta nosaukumu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par likumprojekta nosaukumu? Piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Otrais priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas kundzes priekšlikums - papildināt 1.pantu ar 5.punktu tālāk redzamajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet minētais skaidrojums par parasto preču izcelsmes sertifikātiem ir ietverts citā likuma pantā, konkrēti 8.panta 5.punktā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 1.panta 5.punkta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Trešais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 2.panta nosaukumu citā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja daļēji, un nu panta nosaukums ir "Likuma mērķis un darbība".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 4.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Ilmas Čepānes priekšlikums - izslēgt 2.panta otro teikumu. Šajā gadījumā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Ilma Čepāne - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātā Saeima! Es ļoti lūgtu ieklausīties manā viedoklī un atbalstīt manu viedokli. Proti, jūs redzat, ka šajā teikumā ir teikts, ka šis likums darbojas saskaņā ar Latvijas Jūrniecības noteikumiem, ar likumu "Par ostām", ar Latvijas Republikas Muitas kodeksu un ar citiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, bet es jums gribētu jautāt: kādēļ šeit nav, piemēram, pieminēta Satversme? Kāpēc šeit nav pieminēts likums "Par Ministru kabineta iekārtu" un kāpēc šeit galu galā nav pieminēts likums "Par akciju sabiedrībām", jo šī osta ir akciju sabiedrība? Vai tad saskaņā ar šiem likumdošanas aktiem nedarbojas šis likums? Bez tam šeit ir minēti Jūrniecības noteikumi. Jūrniecības noteikumiem ir mazāks likuma spēks nekā, piemēram, likumiem, un, otrkārt, mēs taču zinām, ka pirms diviem gadiem, proti, 1994.gada 8.jūnijā, tika pieņemts likums "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanu, publicēšanu un spēkā stāšanās kārtību". Un šajā likumā tas viss ir noteikts. Es konsultējos ar Levita kungu tieši par šīm normām, konsultējos katedrā ar profesoru Torgānu, kas ir viens no likumprojekta autoriem, tāpat arī ar citiem kolēģiem Civiltiesisko zinātņu katedrā, un viņi uzskata, ka šī ir pilnīgi tukša norma. Bez tam es domāju, ka šeit noteikti būtu jāpiemin Satversme, piemēram, Satversmes 28.punkts, kuru vajadzētu izlasīt, piemēram, Ādamsona kungam sakarā ar viņa priekšlikumu par šā likuma nosaukumu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un neuzskaitīt atsevišķus normatīvos aktus kā izredzētos. Tik un tā ir likumdošana, kas visu to regulē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Anna Seile - LNNK un LZS frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums - izslēgt 2.panta otro teikumu, ko iesniegusi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Ilma Čepāne, - izraisīja lielas diskusijas arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Mans viedoklis ir tāds. Es atbalstu Tautsaimniecības komisijas vairākuma viedokli, ka tomēr šos speciālos likumus būtu nepieciešams pieminēt, jo dubults neplīst nekad. Bez tam mēs arī pēdējo teikumu atstājam spēkā, kur mēs runājam par to, ka tiek ievērotas visas Latvijas Republikā ratificētās vides aizsardzības un kuģošanas drošības konvencijas un citi likumi, kas saistīti ar vides aizsardzību. Manuprāt, šeit tomēr vajag atsaukties arī uz likumu "Par ostām", uz Muitas kodeksu un uz pārējiem likumiem, kuri tieši attiecas uz šīs brīvostas darbību. Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto variantu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es uzreiz gribētu pateikt, ka es noteikti atbalstu Čepānes kundzes priekšlikumu par to, ka šo likumu un normatīvo aktu uzskaitījums ir jāsvītro, un absolūti loģiski ir tas, ka tādā gadījumā ir jāpiemin Satversme, jo, izejot no šīs likuma normas, kura pašreiz ir iestrādāta šajā pantā, izriet, ka Satversme brīvostas teritorijā nedarbojas. Man jāizsaka dziļa nožēla, ka es nokavēju šā likuma apspriešanas sākumu, tāpēc es, izmantojot gadījumu, gribētu arī paskaidrot, kāpēc es aizstāvēju šī likuma nosaukuma maiņu. Mēs visi virzāmies uz tiesisku valsti, un acīmredzot arī visiem normatīvajiem aktiem ir jābūt attiecīgi sakārtotiem, tātad formai ir jāatbilst saturam. Ja mēs paskatīsimies tālāk, tad arī likuma nosaukumam ir jāatbilst šī likuma saturam. Ja mēs paskatīsimies vēl tālāk un pievērsīsim uzmanību 11. un 12.pantam, tad mēs redzēsim, ka mans priekšlikums nemaz tik absurds neizskatās, kāds liekas pirmajā acu uzmetienā. 12.pantā tiek noteikts, kas drīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību brīvostas teritorijā, un tālāk tad ir skaidri pateikts, ka brīvostas teritorijā ar uzņēmējdarbību drīkst nodarboties Latvijā reģistrētās firmas, kā arī Latvijas un ārzemju kopfirmas. Viens no galvenajiem brīvostas darbības principiem ir tas, ka jāpiesaista investīcijas no ārzemēm. Tātad brīvostas teritorijā būtu jādarbojas arī ārzemēs reģistrētām juridiskajām personām vai, pareizāk sakot, firmām.

Nākamais. Ja mēs paskatāmies 11.pantu, tad redzam, ka 11.pants faktiski legalizē kontrabandas ievešanu brīvostas teritorijā. Un precīzi viņš skan tādā veidā, ka visas preces, kuras tiek ievestas brīvostas teritorijā un izvestas no tās uz ārvalstīm, tātad eksports, ir atbrīvotas no muitas nodokļa, akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa, izņemot šā panta otrajā daļā teikto. Tātad tas nozīmē, ka jebkurš uzņēmējs, kurš ražo kādas preces un nodarbojas ar šo preču eksportu uz ārvalstīm, būs netālredzīgs, maigi izsakoties, ja viņš šīs preces neeksportēs caur Rīgas tirdzniecības brīvostu, bet šīs preces vedīs pa dzelzceļu vai ar automašīnām cauri kontroles punktiem, vai arī, nedod Dievs, caur Ventpils vai Liepājas ostām. Manā uztverē, ir žēl, ka es tik tiešām nevarēju piedalīties no paša sākuma šī likuma apspriešanā, jo šis likums kopumā ir noraidāms trešajā lasījumā un atgriežams komisijai. Bet konkrētajā gadījumā es vēlreiz atbalstu Ilmas Čepānes priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī es atbalstu Čepānes kundzes priekšlikumu par šī otrā un trešā teikuma jeb par komisijas piedāvātā varianta otrās daļas svītrošanu.

Jo kas tad ir brīvosta? Vai brīvosta ir šīs brīvostas administrācija un viņai ir jāvadās... vai tās ir ostas būves un tā tālāk? Jau tīri no valodas viedokļa brīvosta savā darbībā pati vadās. Brīvosta apmēram tādā pašā veidā kā mašīna vadās, un es nezinu, pēc kā... nu tā, kā šoferis viņu virza, vai kaut kā tamlīdzīgi. Te vispār tā redakcija ir diezgan nepārdomāta. Bez tam tik tiešām šāda veida uzskaitījums - likums "Par ostām", Muitas kodekss, Jūrniecības noteikumi... tie tiek pacelti tiešām pāri pār Satversmi, kura nav ņemta vērā, un arī pārējais ir tikai tā, ka atsaucas uz citiem normatīvajiem aktiem. Tā ka pareizāk būtu, ka visi tiešām pieņemtu šo priekšlikumu par otrā un trešā teikuma svītrošanu. Praktiski varētu atstāt tikai šā likuma pirmo daļu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es savukārt gribu aicināt deputātus atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu. Manā skatījumā, Latvijas valsts teritorijā nav tādas kvadrātpēdas vai kvadrātmetra, kur nedarbotos mūsu Satversme, tādēļ šeit Satversmes pieminēšana absolūti nav obligāta. Tas ir pats par sevi saprotams. Gluži tāpat kā, runājot, sacīsim, par medicīnas tēmām, katra teikuma galā nav jāatkārto, ka mēs elpojam skābekli. Tas ir pats par sevi saprotams. Bet kāpēc komisija pēc ilgākām debatēm tomēr iestājās par to, ka vajadzētu šeit minēt tos specifiskos likumus, kas tieši attiecas uz ostām un šajā gadījumā - it īpaši uz brīvostu?

Brīvostas jēdziens pagaidām mums Latvijā ir vēl samērā jauns, pavisam jauns, var sacīt, un šo specifisko likumu, kuri tieši attiecas uz brīvostas darbības reglamentāciju, pieminēšana šeit absolūti nenāk par ļaunu. Un es vēlreiz atkārtoju: tā nav argumentācija, ka šeit nav Satversme minēta! Tas, ka šie specifiskie likumi būtu pacelti rangu augstāk par Satversmi, tāda ideja pat prātā neienāca Tautsaimniecības komisijā, kad mēs šo jautājumu skatījām, jo, atkārtoju, nav tāda kvadrāta, nav pēdas mūsu valstī, kur nedarbotos mūsu valsts Satversme.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Arī es aicinātu atbalstīt Ilmas Čepānes kundzes priekšlikumu, pilnīgi piekrītot tam, ko teica Endziņa kungs, jo, godātie kolēģi, es piekrītu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas domām par to, ka vajag fiksēt konkrētos likumus, saistībā ar kuriem darbosies šis likums. Bet ja kāds no viņiem ir aizmirsts? Ja vēl kādu mēs pierakstīsim klāt? Tādā gadījumā, kolēģi, man liekas, ka katrs no likumiem darbojas saistībā ar citiem likumiem, un tas ir pats par sevi saprotams, ka tas ir saistībā gan ar Civillikumu, gan ar tiem likumiem, kas pašlaik ir spēkā. Un, manā izpratnē, neviens likums nav augstāks par otru, tāpēc šeit, nosaucot tikai atsevišķus piecus, sešus vai septiņus likumus, mēs radām precedentu, ka mēs varam atsaukties uz to, ka pārējie likumi nedarbojas.

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Čepānes kundzes priekšlikumu, jo pretējā gadījumā mēs radām atkal jaunu precedentu, ka arī citos likumprojektos mēs būsim spiesti minēt konkrētu likumu nosaukumus, lai gan mēs neesam pārliecināti, vai tie ir visi likumi, kuri ir saistīti ar šo likumu. (Starpsauciens: "Pilnīgi pareizi!")

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - otro reizi.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Lūdzu, ieskatīsimies tekstā, par kuru ir runa. Tur ir sacīts: "Brīvosta savā darbībā vadās pēc Likuma par ostām, Muitas kodeksa, Latvijas Jūrniecības noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem." Ðeit nav nedz septiņi likumi uzskaitīti, nedz vairāki... šeit ir uzskaitīti tikai paši nepieciešamākie šo darbību reglamentējošie normatīvie akti. Un ir rakstīts, ka arī citi, ja būs vajadzība. Tā ka šeit neviens nav apiets.

Kas attiecas uz precedentu, es nedomāju, ka šodien mēs šeit radām jaunu precedentu. Ja mēs par tādu runājam, tad paskatīsimies iepriekš pieņemtajos likumos - tur ne vienā vien ir uzskaitīti attiecīgi likumi, kas regulē tādu vai citu jautājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Esiet tik laipni, uzšķiriet šā likumprojekta trešo lappusi, kur ir 3. pants "Brīvostas statuss", un izlasiet: "Rîgas tirdzniecības brīvosta (turpmāk - brīvosta) ir noteikta norobežota Latvijas Republikas sauszemes teritorijas daļa un tai piegulošā iekšējo ūdeņu daļa (saskaņā ar pievienoto pielikumu). Brīvostas teritorija ir brīvā muitas zona Muitas kodeksa izpratnē." Un tagad pārceliet šo brīvostas jēdzienu uz šo 2. pantu, uz šo teikumu: "Brīvosta savā darbībā vadās..." Tātad vadās šī te norobežotā teritorijas daļa, nevis, teiksim, uzņēmējsabiedrības vai citas organizācijas, kas tur ir. Te ir tas absurds.

Un es tieši tāpēc aicinu saglabāt savu likumdevēju godu un arī skatīties, par ko mēs balsosim šinī gadījumā. Kaut kādas teritorijas daļa tātad vadīsies pēc kaut kā... Te ir redakcija pilnīgi cita. Man liekas, ka šinī gadījumā atbildīgajai komisijai, Tautsaimniecības komisijai, vajadzēja ļoti nopietni padomāt par to, ko mēs rakstām šinī likumā iekšā. Mēs vienkārši nu, manuprāt, esam... nu tas ir tāds, es nezinu, kuriozs, anekdošu izdevumu līmenī tas varēs parādīties pēc tam, ja mēs par to nobalsosim. Lūk, kādus likumdevējs pieņem likumus... Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav? Juris Sinka - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Paldies par doto vārdu. Dāmas un kungi, man liekas, ka šajā gadījumā mēs kaut ko esam diezgan krietni sajaukuši. Brīvosta nav vienas ārvalsts vēstniecības teritorija, kurā darbojas kādas ārvalsts likumi. Šajā teritorijā mūsu valsts likumi darbojas, vienīgā joma, kas padara to pievilcīgu ārvalstu firmām, investoriem, ir nodokļi. Tā ir tā galvenā joma. Mūsu darbinieki, mūsu strādnieki, kas tur strādā, darbojas, maksā nodokļus valstij, bet tām pašām firmām ir dažādi atvieglojumi. Bet mūsu - Latvijas - likumiem tur būtu jādarbojas. Vienīgais, kas te ir zem jautājuma zīmes liekams, ir Muitas kodekss, jo tas parasti arī ir... daži tā brīvi sauc tās arī par muitas brīvām zonām. Tas ir vienīgais. Šis ir nopietns likums, un, ja tādas neskaidrības ir, es ieteiktu trešajā lasījumā to atdot atpakaļ komisijai. Bet citādi es atbalstu komisiju. Tas ir mans personīgais viedoklis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Sinkas kungs. Atgādinu, ka šis ir trešais lasījums.

Anna Seile - otro reizi.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības komisijas izstrādātā redakcija, kurai pamatā ir Juridiskā biroja izstrādātais priekšlikums, nav nekāda anekdote. Es jums gribu paskaidrot, ka arī tas, par ko runāja Sinkas kungs, ir atrunāts tālākajā tekstā, nākamajā pantā, kur ir runāts par to, ka brīvostas teritorijā ir brīvā muitas zona Muitas kodeksa izpratnē. Tātad šeit pretrunu nav.

Bet kāda ir konkrētā redakcija, kuru mēs negribam atbalstīt? Izlasīsim to uzmanīgi. "Likuma mērķis un darbība" - tāds ir šā panta nosaukums. Un šā panta otrā daļa paredz: "Brīvosta savā darbībā vadās pēc Likuma par ostām, Muitas kodeksa, Latvijas Jūrniecības noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Tās teritorijā ir spēkā Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi." Padomāsim, kāpēc mēs negribam pieņemt šādu ierakstu. Te var būt runa par to, ka varbūt ir mazliet neprecīzi, bet, es domāju, valodnieki rediģējot to izlabos - nevajadzēja rakstīt, ka brīvosta "savā darbībā vadās...", bet bija jāraksta, ka brīvostas teritorijā spēkā ir vai, precīzāk sakot, tiek ievēroti... Būtu vienkārši precīzāk tas jāpasaka, jāsakārto šī valoda, un to izdarīt palīdzēs mūsu valodnieki. Aicinu atbalstīt komisijas redakciju. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: "Trešajā lasījumā nav iespējams...")

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Ādamsons - otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tādā gadījumā man ir jautājums tiem, kuri atbalsta Tautsaimniecības komisijas viedokli... Ir jautājums - vai starptautiskā konvencija par lidaparātu, lidojumu drošību darbojas brīvostas teritorijā vai nedarbojas? Vai brīvostas teritorijā darbojas konvencija par starptautiskajām jūras tiesībām? Šeit tā nav pieminēta vispār ne ar vienu vārdu. Brīvostas teritorijā tādā gadījumā darbojas arī Kriminālkodekss, Kriminālprocesa kodekss. Gribētu atgādināt, ka saskaņā ar konvenciju par starptautiskajām jūras tiesībām uz jebkuru kuģi, kurš atrodas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, ir attiecināms Latvijas Republikas Kriminālkodekss. Ar šo papildinājumu, kas ir iestrādāts trešajā lasījumā, mēs panākam, ka brīvostas teritorijā vispār neviens cits likums nedarbojas, izņemot Likumu par ostām, Muitas kodeksu un Latvijas Jūrniecības noteikumus, kuri principā ir izstrādāti, balstoties uz visām starptautiskajām konvencijām.

Un tāpēc man vēlreiz būtu lūgums atbalstīt Ilmas Čepānes priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Es gan jūs lūgtu neatbalstīt mūsu cienījamās kolēģes Seiles kundzes priekšlikumu, ka mēs te varam balsot, par ko gribam, un ka pēc tam atnāks latviešu valodas speciālisti un salabos visu tā, kā vajag. Es domāju, ka tik principiālus labojumus, kādus viņa ieteica, uzticēt latviešu valodas speciālistiem gan diez vai varētu, jo tie ir grozījumi pēc būtības, nevis kaut kādu komatu ielikšana vai garumzīmes uzlikšana.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es gribētu nedaudz pacensties pievērst uzmanību tieši šim konkrētā panta tekstam un tam veidam, kādā deputāti cenšas to izlasīt. Šā panta tekstā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka brīvosta "savā darbībā vadās pēc Likuma par ostām, Muitas kodeksa, Latvijas Jūrniecības noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem", Ādamsona kungs. Kriminālkodekss un Kriminālprocesa kodekss - tie ir normatīvie akti. Tas nozīmē, ka šie akti ir spēkā brīvostas teritorijā. Tālāk ir skaidri un gaiši rakstīts, ka brīvostas teritorijā ir spēkā Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi. Ir skaidri un gaiši te tas rakstīts, un šeit nerodas nekādas bažas. Tīri no gramatiskā viedokļa...

Un otrs. Bija šie Endziņa kunga iebildumi par to, ka brīvosta savā darbībā vadās pēc kaut kā... ka tas it kā neesot juridiskā ziņā korekti. Bet, kā es redzu, šis komisijas izstrādātais priekšlikums, šī redakcija ir balstīta uz Juridiskā biroja ieteikto redakciju, ka brīvosta "savā darbībā vadās". Arī tur ir šī pati konstrukcija. Un es nedomāju, ka šīs juridiskās nianses, kuras šeit ir, un šie juristu strīdi, kuri šeit rodas par to, vai tas var būt pieļaujams vai tas nevar būt pieļaujams... es nedomāju, ka tam būtu jābūt par pamatu, lai mēs tikai procedūras vai, teiksim, formas dēļ noraidītu šo būtisko priekšlikumu.

Es arī aicinu atbalstīt šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Lūdzu, Emša kungs. Komisijas vārdā.

I.Emsis. Faktiski man nav komentāra. Šeit visi viedokļi ir izteikti. Lūgums balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par priekšlikumu: "Izslēgt 2.panta otro teikumu." Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 17, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

Līdz ar to nākamais priekšlikums nav balsojams.

I.Emsis. Paldies. 5., 6. un 7.priekšlikums līdz ar to nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Paldies. Acumirkli... Iebilst. 7.priekšlikums ir balsojams, jo mēs norunājām, Emša kungs, tikai par otro teikumu. 7.priekšlikumā ir runa par 2.panta trešo teikumu. Ja debatēs neviens nevēlas uzstāties, mēs varētu balsot. Vai tomēr kāds vēlas?

Seiles kundze. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Tātad mūsu balsošanas rezultāts bija, ka mēs neatsaucamies uz Likumu par ostām. Balsojums ir balsojums. Šis ir trešais lasījums. Bet nākamais Ilmas Čepānes priekšlikums paredz izslēgt arī pēdējo - trešo - teikumu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakcijā šis teikums ir tāds: "Tâs teritorijā ir spēkā Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi." Ja mēs paskatīsimies, kāda otrajā lasījumā bija redakcija, tad redzēsim, ka tur ir skaidri un gaiši teikts - visas Latvijas Republikā ratificētās vides aizsardzības vai kuģošanas drošības konvencijas, bet tagad pēkšņi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre ierosina svītrot atsauci uz šiem starptautiskajiem līgumiem. Es lūdzu ļoti nopietni padomāt par šo balsojumu un atstāt šeit Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ieteikto redakciju, jo citādi mēs nevarēsim pielietot nekādas sankcijas, nevarēsim neko piedzīt ne no viena pārkāpēja, kas neievēros vides aizsardzības likumus. Brīvosta var būt brīva, bet viņa nevar būt brīva tādā ziņā, ka viņa neatdos, neatmaksās tos zaudējumus, kas ir nodarīti Latvijai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nebūt nav taisnība Seiles kundzei, kura domā, ka līdz ar to tad iznāk, ka Latvijas teritorijā vispār nav spēkā starptautiskie akti, ko mēs esam ratificējuši. Tie ir spēkā. Tie ir spēkā arī brīvostas teritorijā. Vēl jo vairāk. Tas nebūs svarīgi, Seiles kundze, vai te tas būs ierakstīts vai nebūs ierakstīts... Ir likums, kas pasaka... Vēl jo vairāk... Tas ir vienkāršs likums. Vienkāršs likums. Mums ir likums arī par normatīvo aktu spēkā stāšanās kārtību, to spēkā esamību, un tajā skaidri un gaiši ir ierakstīts: ja ir kolīzija starp Latvijas iekšējo tiesību normu un starptautisko aktu, ko Latvija ir ratificējusi, tad augstāks juridiskais spēks ir tam un spēkā ir starptautiskā norma. (Starpsauciens no zāles: "Viņš nav iebalsots...") Tātad no šā ieraksta absolūti nekas nemainīsies, un šeit tas vienkārši iznāk "piekārts klāt". Un tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, un es atkārtoju vēlreiz, ka tas nebūt nenozīmē to, ka šajā brīvostas teritorijā no vides aizsardzības viedokļa varēs darīt ko grib. Nebūt tas tā nav. Jo to jau visu tiesiskā kārtība mums pasaka. Un šinī gadījumā gan sankcijas varēs piespriest, gan... Viss. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Jūs vēlējāties? Lūdzu, Emša kungs!

I.Emsis. Jā, cienījamie kolēģi, es tomēr varu tikai teikt, ka, ja mēs esam šobrīd atbalstījuši Čepānes kundzes priekšlikumu - svītrot otro teikumu šajā pantā - , tad, manā skatījumā, ir arī loģiski, ka šā trešā teikuma nav, jo tad ir šis panta sakārtojums loģisks, ar šiem abiem Čepānes kundzes ieteiktajiem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu, un, lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - par 2.panta trešā teikuma izsvītrošanu. Otrajā lasījumā, Bišera kungs, tas ir iebalsots. Mēs tagad, trešajā lasījumā, izskatām rakstiski iesniegtu - saskaņā ar Kārtības rulli - priekšlikumu par šī trešā teikuma izsvītrošanu no šā panta. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 10, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts.

I.Emsis. Paldies, cienījamie kolēģi! Pārejam pie 8.priekšlikuma. Tas ir Ilmas Čepānes priekšlikums izteikt 3.panta pirmo daļu citādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, un tātad redakcija, kuru atbalsta komisija, ir redzama šeit ailē labajā pusē. (Starpsauciens no zāles: "Noteikti nē!")

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu - izteikt 3.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Tālāk ir 9.priekšlikums. Tas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums: "Izslēgt 3.panta pirmajā daļā vārdus "Latvijas Republikas"." Tas ir redakcionālas dabas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Emsis. 10.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš vairs nav balsojams, jo mēs šo jautājumu jau atrisinājām, balsojot par 2.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu, tālāk!

I.Emsis. 11.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 3.panta otro daļu aiz vārda "brīvostā" ar vārdiem "savas kompetences apmērā". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

I.Emsis. 12.priekšlikums ir parlamentārās sekretāres Ilmas Čepānes priekšlikums - papildināt 3.pantu. Tas ir redakcionāls, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 13.priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja ieteiktais precizējums panta sākumam. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. 14.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, tur ir redakcija 4.panta pirmajai daļai precizēta. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu pašreizējo 4.panta pirmo daļu izteikt kā 1.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 15.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums 4.panta otro daļu izteikt kā 2.punktu. Arī tas ir redakcionālas dabas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 16.priekšlikums ir parlamentārās sekretāres Ilmas Čepānes redakcionāls priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 17.priekšlikums arī ir Ilmas Čepānes redakcionāls priekšlikums, kas līdzīgs iepriekšējam. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav, pieņemts.

I.Emsis. 18.priekšlikums ir šāda paša rakstura precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. Arī 19.priekšlikums ir Juridiskā biroja iesniegts redakcionālas dabas priekšlikums, sakārtojot šeit punktu numerāciju un redakciju, un komisija, redakcionāli precizējot, šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 20.priekšlikums ir Juridiskā biroja līdzīgs priekšlikums - aizstāt vārdus "citi dienesti" ar vārdiem "citas valsts institūcijas". Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 21.priekšlikums ir Ilmas Čepānes priekšlikums par 5.panta trešās daļas redakciju, par ko bija nobalsots pirmajā lasījumā. Tur ir precizējums: "Brīvostas zemi, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai, tajā skaitā pašvaldībai, var pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt tikai valsts vajadzībām." Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, paliekot konceptuāli pie otrajā lasījumā nobalsotās redakcijas, ka šādi dāvinājumi vai citādi atsavinājumi, to skaitā arī pārdošana, ir atļauti tikai ar satiksmes ministra ikreizēju piekrišanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par priekšlikumu - izteikt 5.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā?

Leiškalna kungs vēlas runāt. Lūdzu! Kārlis Leiškalns - frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Godājamie deputāti! Manuprāt, Saeimai vajadzētu atbalstīt Čepānes kundzes priekšlikumu. Es nezinu, kas tad ministrs ir par tādu amatpersonu, kas, pirmkārt, var izskatīt visus pieteikumus par zemes atsavināšanu, pārdodot, dāvinot vai kā citādāk... Es uzskatu, ka ministram nav pilnvaru izlemt jautājumus par privātīpašumu vai kāda cita veida īpašumu pāriešanu citās rokās.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs ierosināt balsot par...

K.Leiškalns. Es ierosinu balsot par Ilmas Čepānes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Anna Seile - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Šajā priekšlikumā "sâls" ir ne jau tajā jautājumā, vai atļauju pirkt valstij šo zemi dos satiksmes ministrs vai kāda cita persona; "sâls" ir kaut kur citur. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītajā priekšlikumā, par kuru bija arī otrajā lasījumā jau nobalsots, bija paredzēts, ka valstij ir pirmpirkuma tiesības iegūt nekustamo īpašumu brīvostas teritorijā. Pirmpirkuma tiesības. Čepānes kundzes priekšlikumā ir paredzēts, ka brīvostas zemi - tikai zemi, nevis citu īpašumu - var pirkt, pārdot, dāvināt vai mainīt tikai valsts vajadzībām. Lūk, tur ir tā atšķirība. Vai valstij būs godīgas pirmpirkuma tiesības vai valstij būs vienkārši vienīgās tiesības... Un tāpēc es ierosinu atbalstīt šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ādamsona kungs vēlas runāt. Lūdzu! Es tikai vairs nespēju izsekot...

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisijas piedāvātā redakcija atver ceļu uz korupciju vistīrākajā veidā, un tāpēc man ir priekšlikums atbalstīt Ilmas Čepānes iesniegto priekšlikumu dotajā redakcijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ilma Čepāne - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātā Saeima! Protams, man ir pašlaik ļoti neērta situācija, jo es ļoti augstu vērtēju savu satiksmes ministru un es domāju, ka viņš neļautu tādas... vispār es nepieļauju domu par šādu iespēju, par kādu teica Ādamsona kungs. (Starpsauciens: "Viņš nav mūžīgs...") Protams, viņš nav mūžīgs, kā Bišera kungs saka, bet, godātie deputāti, es esmu iepazinusies ar to likumdošanu, kāda bija pirms 1940.gada, un tiešām tad bija īpašs likums (man liekas, to arī mūsu šeit klātesošie juristi zina) par nekustamās mantas atsavināšanas kārtību, un, ticiet man vai neticiet, likumā bija rakstīts, ka atsevišķos gadījumos nemaz tā brīvi ar nekustamo mantu nevar rīkoties. Un attiecībā uz brīvostu, starp citu, šī atsavināšanas atļauja bija jāprasa finansu ministram, nevis satiksmes ministram. Šis priekšlikums, tā teikt, nāca no Juridiskā biroja puses. Un arī Leiškalna kungs varbūt īsti nav sapratis, jo viņš arī komisijā teica, ka mēs šādā veidā ar manu priekšlikumu aizskaram pilsoņu tiesības un brīvību un ka viņš nevarēs tagad pārdot, kam viņš grib.

Bet godātā Seiles kundze ļoti labi zina, ka "sâls" ir tā, ka valsts šeit nevar izmantot šīs pirmpirkuma tiesības, jo visu Latviju, tajā skaitā valsts transporta infrastruktūras zemes īpašniekus, ir pārņēmis dāvināšanas drudzis. Jums, Seiles kundze, tas, man liekas, ir tik labi zināms kā nevienam citam no šeit klātesošajiem. Un, ja tiek slēgts šis dāvinājuma līgums, tad, godātie deputāti, šeit pirmpirkuma tiesības nevar vairs piemērot. Tāpēc tas ir... Vienkārši izšķiriet, kuram šeit ir taisnība.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Ļoti daudz kas šeit jau ir pateikts, un es arī gribu tikai paust savu atbalstu Čepānes kundzes iesniegtajam priekšlikumam, nostājoties pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedokli - šo Čepānes kundzes priekšlikumu neatbalstīt. Protams, šā priekšlikuma "sâls" kā Seiles kundze teica, ir tur, ka valstij būs turpmāk vienīgās tiesības būt par īpašuma ieguvēju. Es uzskatu, ka tā tas arī ir vajadzīgs, tāpēc ka šeit mums ir ļoti speciāls un uzņēmējdarbībai ļoti labvēlīgs režīms, un līdz ar to var būt dažādas speciālas intereses dažādiem grupējumiem šo zemi iegūt īpašumā un pēc tam diktēt savus noteikumus uzņēmējiem. Ņemot vērā, ka tā ir tāda ekskluzīva situācija, es domāju, ka tas nekādā ziņā nebūtu mūsu valsts interesēs - atļaut dažādiem grupējumiem... man pat īpaši nav no svara, kādiem, bet dažādiem finansu grupējumiem, vienalga, kādi arī tie būtu... Šī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piedāvātā redakcija atstāj iespēju monopolizēt faktiski šo... kontrolēt šos valstiski svarīgos, būtiskos resursus - zemi brīvostā. Šeit skaidri jau tika nodemonstrēts, ka šī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītā redakcija faktiski dod ļoti plašas iespējas korupcijai - un ne tikai tajā ziņā, ka satiksmes ministrs būs tas, kurš izlems, vai atļaut pārdot vai dāvināt vai kā citādi atsavināt šo zemi, bet arī tāpēc, ka valstij būs jāizlemj, kurā brīdī realizēt šīs savas pirmpirkuma tiesības un kurā brīdī tās nerealizēt, un tas atkal būs kādas amatpersonas lēmums. Tātad es aicinu skatīties šeit no valstiskā viedokļa un atbalstīt Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Čepānes kundzes priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es jūs ļoti konsekventi lūdzu atbalstīt Ilmas Čepānes kundzes priekšlikumu, jo tas viss ir viennozīmīgi skaidrs. Mums tā ļoti īpatnēji ir sadalījušies attiecīgo ministru un arī Saeimas komisiju tādi koplēmumi, ja tā varētu teikt. Ja mums ir Finansu ministrija un bezdeficīta budžets, tad ļoti steidzīgi tiek pieņemts jau komisijas lēmums, pirms tas vēl ir apspriests citās komisijās: tas ir labi.

Tikko mums ir Satiksmes ministrija, mums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bieži vien pasaka: tas ir labi.

Par Satiksmes ministriju runājot, sākot ar Gūtmaņa kunga, Krištopana kunga vadīto, protams, nekādu aizdomu nav, ka šie kungi ir korumpēti un kukuļņēmēji, ne mazāko aizdomu nav. Bet katram gadījumam, lai tā kāja nepaslīdētu, jo, ziniet, tās "banānu mizas" ir garšīgas un slidenas... Un tie, kuri gribēs iegūt šo visvērtīgāko zemi, to "mizu" var ļoti fiksi pamest zem ļoti godprātīgām kājām. Tāpēc tik tiešām atbalstīsim labāk Čepānes kundzi un novērsīsim iespēju kādam tās "banānu mizas" mētāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Emša kungs.

I.Emsis. Cienījamie kolēģi, jautājums tātad ir balsojams. Es gribu vienkārši šeit paskaidrot, ka Čepānes kundzes redakcija ir ievērojami stingrāka attiecībā pret privātīpašniekiem, kam tur ir īpašums, nekā komisijas piedāvātā redakcija, bet abas šīs redakcijas acīmredzot likuma darbību netraucē. Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu izteikt 5.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

I.Emsis. 22.priekšlikums ir redakcionālas dabas, un komisija to atbalsta. Vārds "drīkst" tiek aizstāts ar vārdu "var".

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts. Atvainojiet, Zīles kungs vēlējās runāt.

Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Man šeit kolēģi saka priekšā, ka šis priekšlikums vispār neesot balsojams. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: "Pareizi!")

I.Emsis. Jā, jo šajā Ilmas Čepānes redakcijā jau pareizi ir ierakstīts.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti? Piekrīt. Paldies.

I.Emsis. Tālāk ir 23.priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums, - izteikt 5.panta ceturto daļu šādā redakcijā: "Kuģu piestātnes ēkas un būves, pazemes un virszemes komunikācijas, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī ir valsts akciju sabiedrības "Rîgas tirdzniecības osta" valdījumā, pāriet tās īpašumā un ieskaitāmas pamatkapitālā." Šis Juridiskā biroja priekšlikums tika atbalstīts un ietverts redakcijā, tā ir redakcionāli precizēta, kā tas ir redzams 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ilma Čepāne - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu!

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātie deputāti! Šeit es gribu jūs aicināt, kā tikko teica Čerāna kungs, skatīties no valstiskā viedokļa un nepārsteigties. Ļoti uzmanīgi izlasiet šo normu! Tātad termins "valdījums" tiek aizstāts ar terminu "îpašums". Es šeit negribu jums stāstīt par Civillikuma attiecīgajiem pantiem, piemēram, par 875., 76., 927. pantu un visiem pārējiem, kas tomēr šķir šos divus jēdzienus, bet es gribu jums pateikt, ka, pirmkārt, tomēr būtu vēlams atstāt iepriekšējo redakciju, nevis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakciju, jo brīvostā šodien vēl nav notikusi tur esošā valsts īpašuma novērtēšana un nodošana. Nav notikusi!

Otrkārt. Likumā tagad nav noteikti arī šīs mantas atsavināšanas ierobežojumi jeb aprobežojumi. Nekur tālāk tas nav pateikts. Proti, pēkšņi šī valsts manta, kas nav novērtēta, kas nav nodota, kādā jaukā dienā, kad likums stājas spēkā, pāriet šīs akciju sabiedrības īpašumā. Es konsultējos arī ar šā priekšlikuma autori - ar Višņakovas kundzi, un arī viņa maniem apsvērumiem piekrita, ka šādā veidā varbūt pašlaik nevajadzētu pārsteigties. It sevišķi tāpēc, ka pašlaik juristu un ekonomistu starpā notiek šīs koncepcijas izstrādāšana, kā tad valstī būs ar šiem diviem jēdzieniem, tieši runājot par akciju sabiedrībām, par šīs mantas nošķiršanu un ierakstīšanu pamatkapitālā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Čepānes kundze jau faktiski pateica visu un juridiski pamatoti. Es tikai vēlreiz gribu atgādināt, ka arī likumā par ostām kuģu piestātnes ir valsts īpašums un ka viņas nav tādā veidā nododamas īpašumā kaut kam citam ostas teritorijā. Un tāpat ir arī ar šo ieskaitīšanu pamatkapitālā. Tātad pēc tam, kad visi īpašumi ir ieskaitīti pamatkapitālā, attiecīgi var tikt pieņemti tālākie lēmumi par šā valsts īpašuma likteni, kur vairs nav vajadzīgi nekādi atsevišķi grozījumi. Tā ka es lūdzu neatbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Emša kungs, komisijas vārdā!

I.Emsis. Tātad jautājums ir izšķirams balsojot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Skaidrs. Kolēģi, tātad mums ir jāizšķiras. Mums saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām rakstiski ir iesniegts Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 5.panta ceturto daļu šādā redakcijā. Teksts jums, kolēģi, ir redzams. Taču deputāti izteica šaubas, vai tas būtu šādā veidā pieņemams. Ja nu tas ir tā, tad mums acīmredzot ir jāatstāj 5.ailītē labajā pusē iepriekšējā... piedodiet, otrā lasījuma redakcija, kāda mums ir 6.lappusē kreisajā augšējā stūrī. Tāda ir otrā lasījuma redakcija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 29, atturas - 9. Nav kvoruma. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Juridiskā biroja priekšlikumu par 5.panta ceturto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 36, atturas - 22. Nav pieņemts. Tātad paliek spēkā otrajā lasījumā pieņemtā redakcija. Lūdzu, tālāk!

I.Emsis. 24.priekšlikums ir Ilmas Čepānes priekšlikums par 6.panta otro daļu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 25.priekšlikums arī ir Ilmas Čepānes priekšlikums par 6.panta piekto daļu, ko komisija ir atbalstījusi daļēji. Tāpat šeit ir arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts, un abu šo priekšlikumu rezultātā ir tapusi galīgā redakcija, kas ir redzama. To komisija ir atbalstījusi, un 5.ailē tā ir dota kā galaredakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 6.panta piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 27.priekšlikums. Tas arī ir Ilmas Čepānes priekšlikums par 6.panta papildināšanu ar jaunu septīto daļu, un komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta papildināšanu ar jaunu septīto daļu, redakcionāli to precizējot? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 28.priekšlikums 8.lappusē. Arī Ilmas Čepānes priekšlikums - izteikt 7.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 29.priekšlikums. Tas ir deputāta Jura Dobeļa priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi daļēji, iestrādājot attiecīgajā redakcijā 8.panta 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Dobeļa priekšlikumu - aizstāt 8.panta pirmās daļas 3.punktā jums redzamos vārdus? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir divi priekšlikumi - 30. un 31.priekšlikums. Tie ir valsts sekretāres Andrejevas kundzes un parlamentārās sekretāres Čepānes kundzes priekšlikumi par 8.panta 5.punktu. Abi šie priekšlikumi ir atbalstīti un iestrādāti redakcijā, kas ir redzama 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 8.panta 5.punkta jums iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 32.priekšlikums - deputāta Dobeļa priekšlikums par 8.panta 8.punktu. Šeit šis priekšlikums nav atbalstīts, bet ir atbalstīts cits priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par šā paša panta 8.punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par likumprojekta 8.panta 8.punkta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 34. un 35.priekšlikums, kuri abi attiecas uz 8.panta 11.punktu. Gan Andrejevas kundzes, gan Tautsaimniecības komisijas priekšlikumi ir atbalstīti un iestrādāti redakcijā, ko jūs redzat 5.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 8.panta 11.punkta iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 36.priekšlikums. Deputāta Amerika priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 8.panta 12.punkta papildināšanu ar jaunu teikumu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 37.priekšlikums, Jura Dobeļa priekšlikums, kas ir līdzīga rakstura kā iepriekšējais - aizstāt ģenerālplānu ar attīstības plānu -, un komisija to ir atbalstījusi, attiecīgi redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 38.priekšlikums, deputāta Amerika priekšlikums, - izteikt 9.panta 3.punktu sekojošā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu pret 9.panta 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies. Pieņemts.

I.Emsis. 39.priekšlikums arī ir deputāta Amerika priekšlikums, lai papildinātu ar jaunu 10.pantu sekojošā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet tas ir ietverts jaunajā 11.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu, kurš pieņemts sakarā ar deputāta Amerika priekšlikumu un kura būtība pēc komisijas priekšlikuma ir izklāstīta jaunajā 11.pantā? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

I.Emsis. 40.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums - precizēt 10.panta nosaukumu: "Muitas režīms".

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 10.panta nosaukumu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 41.priekšlikums ir Ilmas Čepānes redakcionālas dabas priekšlikums - papildināt, redakcionāli pilnveidojot šā 10.panta pirmo daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tā tomēr nevaru saprast. Priekšlikums ir ielikt aiz vārdiem "ievestas Latvijas Republikas", bet vārds "pârejā" ir ielikts pirms "Latvijas Republikas teritorijā", lai gan priekšlikums bija ielikt "aiz". Tā ka jūs esat nepareizi formulējuši šo priekšlikumu, un es lūdzu to ievērot.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs, jūsu piezīmes jēga ir saprotama. Tas ir vienkārši jālabo, vai ne, Emša kungs? Paldies.

Godājamie kolēģi! Šajā vietā, ja mēs esam viens otru sapratuši un ja pret 10.panta pirmās daļas papildināšanu, kas ir izteikts Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumā, iebildumu nav, ja tas ir pieņemams, tad šajā vietā mēs tagad varētu izskatīšanu pārtraukt sakarā ar to, ka ir pienācis laiks starpbrīdim. Pirms starpbrīža Antai Rugātei ir paziņojums par balsojuma rezultātiem.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Daru jums zināmu, ka tehniskas kļūmes dēļ esmu divas reizes balsojusi nepareizi. Mans balsojums ir "pret" diviem priekšlikumiem dokumentā nr.1700, tas ir, trešajā lasījumā likumprojektā "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā", tas ir par priekšlikumu nr.1 un par priekšlikumiem nr.3 - 5.un nr.8. attiecīgajā pantā. Paldies. (Starpsauciens: "Tâ jau nu nevarēs katrreiz!")

Sēdes vadītājs. Paziņojumu pieņemam zināšanai. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē, turpināsim likumprojekta "Rîgas tirdzniecības brīvostas likums" apspriešanu. Komisijas vārdā Indulis Emsis. Izskatīsim 42.priekšlikumu!

I.Emsis. Godātie deputāti, tātad mēs esam 12.lappusē. 42.priekšlikums ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Tas ietverts jaunā 11.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt 10.pantu ar ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā - nav. Runāt vēlas Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es tomēr uzturētu spēkā prasību - šo priekšlikumu nobalsot pēc būtības šajā vietā, kur viņš ir paredzēts, jo, ja mēs paskatāmies 11.panta pirmo daļu, tad redzam, ka tur, kur it kā ir iestrādāts frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums, ir minēta arī izvešana, kas ir atbrīvota no muitas nodokļa, bet, kā mēs zinām, veselai virknei preču grupu ir izvedmuitas tarifi. Līdz ar to es tiešām uzskatu, ka ir jābalso par to redakciju, kāda ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumā, tātad: "Preču piegādes brīvostas teritorijā ir atbrīvotas no muitas nodokļa, akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa."

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Arī es atbalstītu frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu. Ja mēs pieņemsim atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju, tad faktiski caur Rīgas brīvostu izveidosies tāds koridors, caur kuru eksportēs preces, neapliekot viņas ne ar kādiem nodokļiem. Viņas netiks tur uz vietas apstrādātas, viņas vienkārši tiks tur novietotas, kādu brīdi viņas tur paturēs, tad izvedīs un ne ar kādiem nodokļiem neapliks. Šāda koncepcija, ko ielikusi atbildīgā komisija, ir absolūti nepieņemama. Tā ir pretrunā ar jebkuriem pamatprincipiem, uz kuriem balstās brīvo ekonomisko zonu, brīvostu darbība. Šādas normas nav arī Ventspils brīvostas likumā un nav arī iesniegtajā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā. Mēs varam iet tikai tik tālu, kā to ierosina frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", proti, ka, ievedot preces, tās tiek atbrīvotas no nodokļiem.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

A.Ameriks (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie kolēģi! Lagzdiņa kungam ir pilnīga taisnība, jo šobrīd optimizējot, kā mēs sakām, tekstu, ir redzamas zināmas problēmas, kas mums ir radušās, precizējot komisijas redakciju, jo, kā komisija raksta ceturtajā iedaļā: "Atbalstīt, ietverts 11.panta pirmajā daļā". Tas ir nākošajā - 13.lappusē, kur viņi ir atbalstījuši un ietvēruši šo priekšlikumu, bet tādā gadījumā te ir viena lieta. Te viņi raksta: "Preču ievešana brīvostas teritorijā un izvešana no tās uz ārvalstīm". Principā tādā gadījumā vajadzēja rakstīt: "Preču ievešana brīvostas teritorijā no ārvalstīm un izvešana uz ārvalstīm", tad būtu pilnīgi pareiza tā situācijā. Šajā gadījumā, saīsinot varbūt šo "ârvalstīm" un vienu reizi to rakstot, mēs esam nonākuši pie tā, par ko runāja Lagzdiņa kungs, jo principā tā doma jau bija cita. Tā doma bija arī tajā priekšlikumā par ievešanu brīvostas teritorijā no ārvalstīm un par izvešanu uz ārvalstīm. Tas ir tas, kas mums bija nepieciešams, bet pašlaik veidojas tāda situācija, ka tik tiešām no Valkas kokus zāģētāji bez muitas vedīs brīvostas teritorijā un sūtīs tālāk tieši tā, kā Lagzdiņa kungs runāja. Es nezinu, kā pašreiz izkļūt no šīs situācijas, tāpēc mums tik tiešām ir jāatbalsta frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums par ceturto daļu, teiksim, papildināt 10.pantu. Šeit ir runa par piegādēm brīvostas teritorijā, bet tālāk mums tik tiešām ir jādiskutē, jo, redzot to, kā šeit ir ierakstīts gan atbildīgās komisijas, gan arī šajos priekšlikumos, mēs nonākam strupceļā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ilma Čepāne - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātie deputāti! Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, un, lai nepārmestu mums to, kā tik tiešām notika sākumā, ka šeit varētu notikt kaut kas nelikumīgs, es gribētu, lai jūs pievērstu uzmanību tam, kādu mēs nobalsojām 10.panta otro daļu. Un 10.panta otrajā daļā ir teikts, ka precēm, kas no Latvijas Republikas muitas teritorijas tiek izvestas uz brīvostu, piemēro Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu noteikumus par preču izvešanu uz ārvalstīm, atbilstošas izvedmuitas nodokļu likmes, kā arī ekonomiskos ierobežojumus un aizliegumus. Principā jau šī lieta ir it kā atrisināta, tikai tajā Amerika kunga priekšlikumā trūkst divu vārdiņu, un es domāju, ka tas... Es pati saprotu, ka tā ir arī mūsu kļūda, bet es domāju, ka šajā gadījumā šo aizdomīgumu jau noņem 10.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas debatēs runāt? Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka pilnīgi precīzi Ilma Čepānes kundze ir pateikusi par 10.panta otro daļu, bet, ja mēs pieņemsim neprecīzo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakciju, uzskatīsim ka tā ir tikai neprecizitāte, tad tiešām rodas koridors, bet, ja mēs pieņemam frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, tad tas principā daļēji dublējas ar 10.panta otro daļu, un ir runa par piegādēm. Manuprāt, šobrīd izeja ir tikai viena - noraidīt abus priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs... Ilma Čepāne - otro reizi.

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātie deputāti! Es ceru, es domāju, ka Krisberga kungam šeit nav nekādas īpašas domas šajā sakarā, bet es gribētu lūgt, lai jūs tomēr neatbalstāt viņa priekšlikumu, jo, redzat, tad jau šī brīvosta vispār nav vajadzīga, ja šeit nav nekādu nodokļu atvieglojumu. Tad mēs te divas vai trīs stundas pilnīgi veltīgi strīdamies. Priekš kam? Tātad, lūdzu, izvērtējiet! Šeit ir divi priekšlikumi, cik es saprotu, - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums un Amerika kunga priekšlikums, bet, ja mēs saistām kopā šo Amerika kunga priekšlikumu ar 10.panta otro daļu, tad tur nekā krimināla nav un tad varētu to atbalstīt.

Bez tam paskatieties, ka šeit ir īpašā kārtība - ir Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs visu šo kārtību, un tie jau ir izstrādāti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzam. Komisijas vārdā - Indulis Emsis. Lūdzu!

I.Emsis. Jā, godātie kolēģi! Mans lūgums ir tomēr atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo, ja mēs atbalstīsim tikai frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu bez šī Amerika kunga priekšlikuma, tad brīvosta diemžēl nevarēs strādāt tajā režīmā, kādu mēs esam viņai iecerējuši, proti, ka tur notiks preču daļēja pārstrāde. Tātad pēc frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikuma šīs preces gan varēs ievest šajā teritorijā, bet ārā dabūt nevarēs. Tātad mans lūgums ir lasīt šos pantus kopā ar 10. panta otro daļu, un tad, kā jau teica šeit Čepānes kundze, problēmas nebūs, kaut arī, protams, redakcija varēja būt nedaudz precīzāka. Bet to šobrīd mēs nevaram izdarīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, balsosim frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt 10. pantu ar ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, kolēģi...

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un lūdzu visus deputātus atrasties sēžu zālē un piedalīties balsošanā. Lūdzu, vēlreiz balsosim frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt 10. pantu ar ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 9, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Emsis. Man tad būtu lūgums balsot par... jeb tad ir... Tātad komisija šeit ir izstrādājusi pilnu 11. panta redakciju, ietverot tur gan "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, gan arīdzan tātad deputāta Amerika priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tas ir 43. priekšlikums, kas ir dokumenta 13. lappusē.

I.Emsis. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas izteikties par to? Nevēlas. Vai ir deputātiem iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par iesniegto 11. panta redakciju? Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 44. priekšlikums. Tas ir Ilmas Čepānes priekšlikums papildināt 11. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu, un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu papildināt 11. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā, kāda jums ir šeit redzama? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 45. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums par 11. panta redakcijas precizēšanu. Tas ir pieņemts, atbalstīts, un šeit jūs redzat pasvītrotos vārdus, kas ir redakcionāli precizēti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 11. panta otrās daļas 2. punkta redakcionālajiem precizējumiem? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 46. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 11. panta otrās daļas pēdējo teikumu kā jaunu trešo daļu un papildināt ar vārdiem "Ðā panta otrās daļas". Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 47. priekšlikums, kas ir 16. lappusē. 47. priekšlikums ir Ilmas Čepānes redakcionāls priekšlikums svītrot 12. panta piektās daļas 3. punktā vārdus, un komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 12. panta piektās daļas 3. punkta vārdu "tikai izveidotiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)" izslēgšanu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 48. priekšlikums. Arī tas ir Ilmas Čepānes precizējošs priekšlikums - aizstāt vārdus "10. panta" ar vārdiem "11. panta", tas ir, sakārtot pēc mūsu jau nobalsotās redakcijas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo panta daļu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 49. priekšlikums, kas ir 18. lappusē. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 15. pantu šādā redakcijā: "Par brīvostas reorganizāciju lemj Saeima, pieņemot speciālu likumu." Šis ir komisijas atbalstīts priekšlikums un redakcionāli precizēts, kā redzams 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 16. panta nosaukumu "Brīvostas reorganizācija". Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 50. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 16. panta pirmās daļas redakciju un ir līdzīgs iepriekšējam, un arī to komisija atbalstīja, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 51. priekšlikums - Jura Dobeļa priekšlikums papildināt pārejas noteikumu 1. punktu aiz vārdiem "Finansu ministriju" ar vārdiem "un Rīgas Domi". Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Dobeļa kunga priekšlikumu papildināt pārejas noteikumu 1. punktu aiz vārdiem "Finansu ministriju" ar vārdiem "un Rīgas Domi" iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 52. priekšlikums - Ilmas Čepānes priekšlikums papildināt pārejas noteikumu 2. punktu aiz vārdiem "brīvostas teritorijā" ar vārdiem "lîdz ar šā likuma spēkā stāšanos". Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 53. priekšlikums - Ilmas Čepānes priekšlikums izslēgt pārejas noteikumu 3. punktu, jo tas jau ir ietverts 6. panta jaunajā septītajā daļā, un komisija arī šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un tātad 3. punkts ir izslēgts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu izslēgt pārejas noteikumu 3. punktu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Vairāk priekšlikumu trešajā lasījumā nav. Lūgums ir balsot par likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Rîgas tirdzniecības brīvostas likums" pieņemšanu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 6. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts darba inspekciju"". Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Deņisovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

O.Deņisovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidij, augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 1633. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts darba inspekciju"".

Attiecībā uz trešo lasījumu iesniedza priekšlikumu Ministru kabinets. Komisijā priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu - izteikt likumprojekta 6. pantu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

O.Deņisovs. Un atbildīgā komisija iesniedza priekšlikumu par pārejas noteikumiem, un priekšlikums atbildīgajā komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - papildināt likumu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

O.Deņisovs. Sociālo un darba lietu komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likuma "Grozījumi likumā "Par Valsts darba inspekciju"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Kalviņš, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts.

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 644 un galvenokārt ar dokumentu nr. 1619.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Kalviņš. Tātad pirmais priekšlikums. Tas ir redakcionālas dabas. Atbildīgā komisija ir izdarījusi redakcionālus grozījumus. Lūgums atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - izteikt preambulā tekstu iekavās jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. Otrais priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ir ierosinājis izslēgt pirmo grozījumu, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets, ar nolūku sakārtot šo likumprojektu. Tas ir atrunāts trešajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - izslēgt pirmo grozījumu, kuru iesniedzis Ministru kabinets? Iebildumu deputātiem nav. Priekšlikums pieņemts.

J.Kalviņš. Trešais priekšlikums ir tas, ko es jau minēju, tātad tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Lūgums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Kalviņš. Ceturtais priekšlikums. Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir noraidījusi ar tādu motivāciju un argumentāciju, ka šī norma ir iestrādāta speciālajā likumā par pašvaldību budžetiem, ir tur pietiekami precīzi izteikta, un atbildīgā komisija uzskatīja par nelietderīgu papildināt šo likumprojekta punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti iebilst pret komisijas slēdzienu - noraidīt Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu papildināt 14. panta otro daļu ar 8. punktu? Iebildumi ir. Vēlas runāt Māris Vītols. Vai kā deputāts vai kā parlamentārais sekretārs? Lūdzu! Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamie deputāti! Valdībai šis priekšlikums tiešām ir ļoti būtisks, un arī Finansu ministrijas vārdā es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, kura būtība ir tāda, ka Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā pašvaldībām būtu jāiesniedz Finansu ministrijai un atbildīgajai ministrijai pilns pašvaldības gada finansiālās darbības pārskats, tajā ietverot pašvaldības uzņēmumu visu saistību pārskatu, ieņēmumu un izdevumu pārskatu, un tas ir nepieciešams, lai Finansu ministrija varētu finansu ziņas apkopot, varētu tās analizēt, un ļoti būtiskas šīs ziņas ir tādēļ, lai Finansu ministrija spētu novērtēt katras pašvaldības, tajā skaitā pašvaldību uzņēmumu, kredītspēju un kredītsaistību līmeni. Lai arī šis priekšlikums principā ir iestrādāts likumā par pašvaldību budžetiem, būtu lūgums to iestrādāt arī šajā likumā - konkrēti pantā, kurā nosaka pašvaldību pienākumus, tām izpildot savas funkcijas.

Finansu ministrijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tieši pretēji. Es gribētu, lai jūs saprastu, ka ideja it kā būtu ļoti laba - varētu kontrolēt, kā pašvaldības izlieto savus līdzekļus. Diemžēl tam ir pavisam cits mērķis. Mēs ļoti labi zinām, kā tika pagājušajā gadā veidots pašvaldību budžets. Šogad, pārkāpjot likumu, mēs izskatām budžeta projektu 1997.gadam, mums nav nekas zināms ne par izlīdzināšanas fondu, ne par pašvaldību budžetiem. Arī šodien mēs uzzinājām, kā mēģina krāpties Finansu ministrija, izpildot manipulācijas ar skaitļiem.

Mans ierosinājums ir piekrist komisijas slēdzienam, jo šobrīd šī situācija nebūt nav tāda, un, ja ir runa par pašvaldību kontroli, tad neaizmirsīsim, ka pavisam nesen mēs devām iespēju Valsts kontrolei kontrolēt ne tikai likumību, bet arī šo lietderību pašvaldībās. Nav nekādas vajadzības pēc dublējuma, un nav nekādas vajadzības šobrīd pašvaldībām nodarboties ar pilnīgi lieku darbu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Pret pašu ideju varbūt varētu arī neiebilst. Diemžēl viņa ir, kā saka, pavirši formulēta. Šie jautājumi ir daudz precīzāk atrunāti, bet varbūt nav ietverti visi tie punkti, kas šajā Ministru kabineta priekšlikumā ir. Un formulēti tie ir likumā par pašvaldību budžetiem, daļēji arī likumā par budžetu un finansu vadību. Droši vien būtu bijis daudz labāk, ja attiecīgie grozījumi, varbūt nelieli grozījumi, būtu izdarīti attiecīgajā speciālajā likumā, tātad tajā, kuru es te jau vairākas reizes nosaucu. Bez tam, ja jūs paskatāties uz pašreizējo redakciju, tad redzat, ka 14.panta otrās daļas 6.apakšpunkts faktiski jau nosaka, ka pašvaldībām ir pienākums likumā noteiktā kārtībā sniegt ministriem informāciju jautājumos, kas ir saistīti ar attiecīgās pašvaldības darbību. Tāpēc arī tad, kad komisijā mēs diskutējām, mēs uzskatījām, ka pašreizējais ieraksts ir pietiekami jau... teiksim, šo jautājumu jau "pârklāj", bet daudz precīzāk un labāk būtu, ja tiktu izdarīti grozījumi attiecīgajos speciālajos likumos, nevis likumā "Par pašvaldībām".

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Jānis Kalviņš - komisijas vārdā.

J.Kalviņš. Kolēģis Vītols bija nedaudz nekonsekvents, akcentējot to, kas jau ir daudz precīzāk fiksēts speciālajos likumos. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, tiklīdz kā parādās jautājums par pašvaldībām, tā neizbēgami spīd cauri doma - kaut tikai kaut kas nenotiktu.

Un, treškārt, ir pietiekami daudzos likumos fiksētas iespējas pārbaudīt pašvaldību finanses. Plus pie tā, ko kolēģi minēja, Valsts kontrole arī ir klāt.

Tā ka šajā ziņā galīgi nav problēmu, un es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret Ministru kabineta priekšlikumu papildināt 14.panta otro daļu ar 8.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 30, atturas - 14. Ministru kabineta priekšlikums nav pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies, kolēģi! Tādā gadījumā automātiski kļūst lieks balsojums par 5.priekšlikumu, ko bija iesniedzis Juridiskais birojs, labojot 4.priekšlikumu, ja tiktu pieņemts 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies.

J.Kalviņš. Tālāk - 6.priekšlikums. Ministru kabineta priekšlikums - papildināt 17.panta otro daļu ar 9.punktu attiecīgā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Komisija uzskatīja to par nelietderīgu, jo tas ir atrunāts citur, un noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Ministru kabineta priekšlikumu - papildināt 14.panta otro daļu ar 9.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk ir 7., 8. un 9.priekšlikums, kurus attiecīgi ir iesnieguši Ministru kabinets, Saeimas Juridiskais birojs un atbildīgā komisija. Visi šie priekšlikumi ir apkopoti un ir daļēji iestrādāti atbildīgās komisijas redakcijā, kura ir pēdējā ailē. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Ministru kabineta un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu un vai deputāti neiebilst arī pret to, ka 16.pants jāpapildina ar 13.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti neiebilst. Tātad pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies. Tālāk ir 10.priekšlikums, ko ir iesniedzis Ministru kabinets, - izteikt 21.panta 4.punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Principā šis ir jau iestrādāts, tas ir fiksēts, un atbildīgā komisija uzskatīja par nelietderīgu šo priekšlikumu un ierosina noraidīt to.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Ministru kabineta priekšlikumu - izteikt 21.panta 4.punktu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies. Tālāk ir 11.priekšlikums - Ministru kabineta priekšlikums izteikt 21.panta 15.punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Tas ir pieņemts precizētā redakcijā, un tas ir redzams jūsu dokumentā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - izteikt 21.panta 15.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu deputātiem nav. Tātad pieņemts.

J.Kalviņš. Analogs ir 12.priekšlikums, ko ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, un tas arī ir iestrādāts šajā likumprojektā. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. 13.priekšlikums. To ir iesniedzis ekonomikas ministrs Krasta kungs. Atbildīgā komisija to ir pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Krasta kunga priekšlikumu, kuru atbalstījusi komisija precizētā redakcijā, iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies. Ar šo pašu priekšlikumu ir saistāms 14.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir precizējošas dabas.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies. Tālāk. 15.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums - papildināt likumu ar 88.1 pantu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Atbildīgā komisija, šo jautājumu izdiskutējusi, uzskatīja, ka tas ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - noraidīt Ministru kabineta priekšlikumu papildināt likumu ar 88.1 pantu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Kalviņš. 16.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14., 15. un 16. punktu attiecīgā redakcijā. Tāpat kā iepriekšējā gadījumā - atbildīgā komisija, šo jautājumu pamatīgi izpētījusi un izdiskutējusi, uzskatīja par nelietderīgu un tādējādi noraidīja Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu - noraidīt Ministru kabineta priekšlikumu papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14., 15. un 16.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti neiebilst. Tātad pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk. 17.priekšlikums, ko ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Tas ir pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā - iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. Un pēdējais - 18.priekšlikums - ir atbildīgās komisijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. Tādā gadījumā man lūgums kolēģiem - balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 67, pret - nav, atturas - arī nav.

Lūdzu, Kalviņa kungs, jūsu priekšlikumu par trešā lasījuma termiņiem.

J.Kalviņš. Paldies, kolēģi, par lielo vienprātību un atbalstu. Termiņš priekšlikumiem attiecībā uz trešo lasījumu - 25.novembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu - 25.novembri? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs esam saņēmuši deputātu Bērziņa, Putniņa, Straumes, Brūvera un Valdmaņa priekšlikumu - pēc 35.punkta, kuru mēs tikko izskatījām ("Grozījumi likumā "Par pašvaldībām""), izskatīt darba kārtības 41., 42., 43. un 47.punktu. Atgādinu, ka 41.punkts ir par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu, 42.punkts - par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju... Jūs tos visus redzat. Vai deputāti vēlas izteikties par vai pret šiem priekšlikumiem? Deputāti par vai pret izteikties nevēlas. Tātad priekšlikums ir pieņemts.

Sakarā ar mūsu nupat nolemto nākamais jautājums, ko izskatām, ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem".

Ārlietu komisija. Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu nobalsot par to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Šim likumprojektam ir pievienota anotācija, ar kuru jūs visi esat iepazinušies. Tas ir likumprojekts, kas lielā mērā ir analoģisks tiem, par kuriem mēs jau esam balsojuši. Ārlietu komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu. Es lūdzu nobalsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti uzstāties nevēlas. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ja kolēģiem nav iebildumu, es lūgtu, lai nebūtu vēlreiz jāatgriežas pie tā darba kārtībā, šodien izskatīt to arī otrajā lasījumā, jo Ārlietu komisija jau ir pievienojusi dažus redakcionālus labojumus. Nekādu būtisku labojumu nav, komisija neuzskata, ka tādi ir nepieciešami.

Sēdes vadītājs. Deputāti Bērziņa kunga priekšlikumam piekrīt. Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas...

Acumirkli! Otrajā lasījumā ir jāskata pa pantiem. Lūdzu, Bērziņa kungs.

I.Bērziņš. Ne nosaukumā, ne 1.pantā nekādu papildinājumu un labojumu nav. 2.pantā ir Ārlietu komisijas ieteikts redakcionāls labojums - svītrot vārdus "1.pantā minētais".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. 3.pantā ir komisijas ieteikts papildinājums, ar kuru jūs varat iepazīties. Citu nekādu labojumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret papildinājumiem 3.pantā nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Tālāk. Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem".

Ārlietu komisijas vārdā - Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu nobalsot par to.

Sēdes vadītājs. Deputāti par vai pret priekšlikumu runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. Tāpat kā iepriekšējā gadījumā. Tas ir analoģisks līgums. Mēs esam vairākas reizes par tiem balsojuši, izdiskutēts tas ir Ārlietu komisijā, bija klāt arī speciālisti. Valdība uzskata, ka ar šo valsti šāds līgums ir jānoslēdz, tāpēc lūdzu nobalsot par to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. Ja kolēģiem nav iebildumu, mēs varētu rīkoties tāpat kā iepriekšējā gadījumā - es lūgtu izskatīt to tūlīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Bērziņa kunga priekšlikumu? Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. Tātad skatīsim pa pantiem. Nosaukumā nekādu papildinājumu un labojumu nav. 1.pantā ir viens papildinājums. Tas ir tekstā ielikts vārds "Kijevā". Praktiski tas bija pazaudēts tekstā iepriekš, un to var uzskatīt faktiski par redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo labojumu 1.pantā iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bērziņš. 2.pantā papildinājumu un labojumu nav. 3.pantu komisija papildina ar tekstu, ar kuru jūs varat iepazīties un par kuru Ārlietu ministrija sniedz paziņojumu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šiem priekšlikumiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem". Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš. Komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu nobalsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izlemt jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš. Šis likumprojekts ir analoģisks iepriekšējam. Lūdzu nobalsot par viņu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

I.Bērziņš. Ja cienījamajiem kolēģiem nav iebildumu, tad tāpat kā iepriekš lūdzu izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Lūdzu!

I.Bērziņš. 1. un 2.pantā nekādu priekšlikumu un labojumu nav. 3.pantā ir komisijas priekšlikums jeb papildinājums, ar kuru jūs varat iepazīties analoģiski kā iepriekšējā gadījumā. Par to Ārlietu ministrija sniedz paziņojumu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Nekādu citu labojumu un papildinājumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret komisijas priekšlikumiem un labojumiem 3.pantā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījums likumā "Konsulārais reglaments"". Ārlietu komisijas vārdā Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš. Arī šajā gadījumā komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 5, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, jūs zināt, ka, sastādot 1997.gada budžetu, praktiski ir paredzēts, ka visu ministriju un centrālo valsts iestāžu maksas pakalpojumi, citi pašu ieņēmumi 1997.gadā tiek iekļauti valsts pamatbudžetā. Šis ir viens no tiem likumprojektiem, ar kuru, es negribu teikt skaļus vārdus, tiek izvērsta cīņa pret specbudžetiem, vienkārši viens specbudžets tiek likvidēts, un jūs to varēsit redzēt pamatbudžetā, ka tā ir vienkāršāk izskatīt budžetu. Valdība uzskatīja to par pareizu, komisijā neviens neiebilda, tam piekrīt arī Ārlietu ministrija, varbūt gan ne tik labprāt un uzreiz, bet tāda bija valdības nostādne. Tātad tam piekrīt arī Ārlietu ministrija, es lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Tāpat kā iepriekšējos gadījumos, lai vairs neatgrieztos pie viņa, es lūdzu izskatīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu!

I.Berziņš. Te ir atkal viens redakcionāls labojums. Tas ir dokuments nr. ...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš. Runa ir par dokumentu nr. 1613 "Grozījums likumā "Konsulārais reglaments"", ko otrajā lasījumā ir iesniegusi Ārlietu komisija. Kā jūs redzat šajā dokumentā, sākumā ir viens komisijas labojums. Tas ir redakcionāls precizējums. Jūs varat salīdzināt šo tekstu, viņš tur ir parādīts. Tas ir vienkārši viens redakcionāls precizējums. Nekādas citas izmaiņas komisija nav iesniegusi.

Sēdes vadītājs. Tas ir dokumenta nr. 1613 2.lappusē. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Konsulārais reglaments"" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 7. Likums ir pieņemts.

I.Bērziņš. Paldies kolēģiem par izpratni un iespēju izskatīt ārpus kārtas.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību""... Piedodiet, darba kārtības 36. jautājums - likumprojekts "Noteikumi par aizsargjoslām". Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Indulis Emsis. Lūdzu!

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 1636. Tas ir likumprojekts "Noteikumi par aizsargjoslām". Šis dokuments ir pieņemts Ministru kabineta 81.panta kārtībā, ir pašreiz spēkā, ir akceptēts pirmajā lasījumā, un tagad mēs to izskatīsim otrajā lasījumā. Šis noteikumu projekts, kas pieņemts Satversmes 81.panta kārtībā, ir atrodams dokumentā nr. 1180, bet mēs strādāsim ar dokumentu nr. 1636.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Emsis. Pirmais priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Priekšlikums, kurā ir precizējums likuma nosaukumā, un tātad šeit tas ir jau "Aizsargjoslu likums". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu - izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: "Aizsargjoslu likums"- iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Otrais priekšlikums ir par sadaļu "Vispārīgie noteikumi". Šeit tika saņemts redakcionāls precizējums no Juridiskā biroja. Tas tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Trešais priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt vārdu "noteikumos", tātad 81.panta kārtībā izdotajos noteikumos, ar vārdu "likumā" visā tekstā, un to atbalsta arī komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir ceturtais priekšlikums - papildināt 1.pantu ar pirmo rindkopu "likumā lietotie termini", ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Piektajā priekšlikumā arī ir Juridiskā biroja ierosinājums - papildināt 1.panta 2.punktu aiz vārda "pilsētas" ar vārdiem "izņemot to lauku teritoriju". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. Sestajā priekšlikumā Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt vārdu "Republikas" ar vārdu "valsts". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. Septītais priekšlikums ir vides valsts ministra Emša priekšlikums - papildināt 1.pantu ar jaunu 8.punktu, kurā ir skaidrots kūrorta jēdziens. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. Devītais priekšlikums arī ir vides valsts ministra Emša priekšlikums, kur ir vēl viens precizējums - 1.pantu papildināt ar jaunu 9.punktu, lai paskaidrotu, kas ir īpaši paredzētas un iekārtotas vietas, kas bieži tekstā tālāk atkārtosies. Tātad ir izskaidrots šis termins. Komisija šo skaidrojumu atbalstīja, un šeit ir arī daži valodnieku ieteikti precizējumi.

Sēdes vadītājs. Tas gan, Emša kungs, nav 9., bet 8.priekšlikums, un deputāti to atbalsta. Paldies. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. 9.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 2.pantu. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - izslēgt 2.pantu - iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk desmitais priekšlikums - redakcionāli izteikt 2.pantu šādā redakcijā vārdus: "noteikumu objekti" aizstāt ar "ðā likuma objekts". Komisija atbalsta šo labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. Arī vienpadsmitais ir Juridiskā biroja precizējums. Panta nosaukums ir "Likuma mērķis". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. Divpadsmitais priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja - 3.panta pirmajā rindkopā vārdus "ðo noteikumu uzdevums" aizstāt ar "ðā likuma mērķis". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Trīspadsmitais priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - 5.panta pirmajā daļā vārdus "samazināt / novērst" aizstāt ar vārdiem "novērst vai vismaz samazināt". Komisija atbalsta un precizē redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. 14. ir Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 5.panta pirmajā daļā vārdkopu "uz šiem objektiem / teritorijām" ar precizētiem vārdiem, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. 15. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 5.panta otrās daļas 3.punktu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, 16.priekšlikums, - papildināt 5.panta otrās daļas 4.punktu aiz vārda "aizsargjoslas" ar vārdiem "(aizsardzības zonas)". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Pieņemts.

I.Emsis. Šajā punktā ir arī valodnieku precizējums - "zaļās zonas, mežu parki", tātad tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

I.Emsis. 17. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 7.panta otrās daļas 1.punkta apakšpunktos vārdus "abos krastos" ar vārdiem "katrā krastā". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 18.priekšlikums. Vides valsts ministra Emša priekšlikums arī ir redakcionālas dabas priekšlikums, kaut gan šeit ir samazināts aizsargjoslu platums - no 20 uz 10 m platu joslu, un to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts. Piedodiet, vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir bijusi saskare ar upēm, ezeriem, tāpat kā jums visiem, un jūs varat iedomāties, ko nozīmē 10 metru plaša zona, - tā ir viena sīka taciņa. Un es uzskatu, ka šis samazinājums no 20 metriem uz 10 metriem ir nepamatots, jo pat šos 10 metrus nevar panākt. Ja jūs paskatītos pašreiz pat Lielupes krastu, kur ir paredzēta daudz plašāka šī zona, tad redzētu, ka tomēr šī celtniecība upei pienāk klāt un ka ir pilnīgi slēgta šī krasta zona. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo izmaiņu un atstāt 20 metru platu zonu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Jautājums acīmredzot jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par Emša kunga priekšlikumu - aizstāt 7.panta otrās daļas 2.punktā vārdus "20 metru plata josla" ar vārdiem "10 metru plata josla katrā krastā". Lūdzu rezultātu! Par - 15... Lūdzu, atkārtosim balsošanas režīmu sakarā ar iekārtas tehnisko stāvokli, varbūt vairāk paužu vajag balsošanā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 29, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Emsis. Jā, paldies Ozoliņa kungam! Tātad tālāk ir runa par 19.priekšlikumu, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 8.pantu. Komisija šim priekšlikumam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu - izslēgt 8.pantu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk man ir lūgums ievērot, ka, izslēdzot šo pantu, mainās tālāk panta numerācija labajā pusē un tā nesakritīs ar kreiso pusi tieši par vienu pantu.

Sēdes vadītājs. Īstā numerācija pēc tagadējā balsojuma mums dokumentā ir labajā ailē.

I.Emsis. Jā. Tālāk ir 20.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums par 9.panta otrās daļas vārdu precizēšanu - "tiesības aktiem" aizstāt ar vārdiem "normatīvajiem aktiem". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tas tagad ir 8.pants pēc mūsu numerācijas. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 8.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 21.priekšlikums par šī paša panta otro daļu, un šeit pēc Juridiskā biroja priekšlikuma bija nepieciešams saskaņojums ar citu likumu, konkrēti "Par kultūras pieminekļu aizsardzību". Komisija šo savstarpējo likumu saskaņošanu izdarīja, un tagad tātad ir svītroti vārdi "ne mazāk", tādējādi abi likumi ir identiski.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - saskaņot 9.panta otro daļu ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", kā arī izslēgt 9.panta otrajā daļā vārdus "ne mazāk"? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tieši šis pats priekšlikums ir 22.punktā. Tātad arī tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

I.Emsis. 23.priekšlikums. Šis Juridiskā biroja priekšlikums ir pieņemts, un šis jautājums ir ietverts 1.panta 8.punktā, kur tika dota kūrortu definīcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk - 24.priekšlikums. Ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 11.pantu aiz vārdiem "mežu aizsargjoslas ap pilsētām" ar vārdiem "(zaļās zonas meža parki)". Tas ir precizējums, lai saskaņotu likumdošanas aktus. Tas ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

I.Emsis. 25.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums ir aizstāt mūsu pašreizējā 11.pantā vārdus "samazinātu, kompensētu" ar vārdiem "samazinātu vai kompensētu".

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. 26.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 12.panta pirmo un otro daļu ar precizētu redakciju - "zaļās zonas meža parki". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 13.pants pēc vecās numerācijas. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

I.Emsis. Tālāk 14.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 14.panta trešo daļu, un komisija to atbalsta. Pēc jaunās numerācijas tas ir 13.pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 14.panta trešās daļas izslēgšanu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 28.priekšlikums ir par 14.panta piekto daļu, un tas ir atbalstīts. Šī panta redakcija ir iestrādāta 66. un 68.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Šajā pašā priekšlikumā ir tehniska kļūda - tātad numerācija labajā stūrī, kā jūs redzat, ir 1., 2. un tālāk uzreiz seko 4, bet jābūt ir 1, 2, 3.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret šiem precizējumiem. Pieņemts.

I.Emsis. 29.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, te ir dota precizējoša redakcija - "valsts pārvaldei" aizstāt ar "valstis". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 30.priekšlikums ir Juridiskā biroja precizējošs formulējums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 31.priekšlikums - papildināt 16.panta otro daļu aiz vārda "posteņiem" ar vārdiem "un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem". Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 32.priekšlikums - 20.panta otrajā daļā aizstāt vārdus "uz abām pusēm" ar vārdiem "katrā pusē". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 33.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja ar lūgumu saskaņot 23.pantu ar Zvejniecības likumu. Komisija to atbalsta, un šī redakcija ir realizēta ar vides valsts ministra Emša kunga priekšlikumu un 34.priekšlikumu, tādējādi šī Juridiskā biroja vēlme ir izpildīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 24.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Emsis. 25.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 26.pantā priekšlikumu nav. 27.pantā - nav. 28.pantā - nav. 29.pantā - nav. 30.pantā - nav. 31.pantā - nav. 32.pantā - nav.

33.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums. Šeit ir priekšlikums - izslēgt (pēc vecās redakcijas) 33.pantu. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta, un pants ir palicis savā vietā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu - neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu: izslēgt 33.pantu - nav. Pieņemts.

I.Emsis. 36.priekšlikums ir par sestās nodaļas nosaukuma precizēšanu, ko iesniedza Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta, un sestās nodaļas virsraksts šeit ir redzams labajā pusē ar melniem, trekniem burtiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret sestās nodaļas virsrakstu iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Par 34.pantu ir priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 34.panta otro daļu. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. 35.pantā priekšlikumu nav. Par 36.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt papildinot. Komisija to ir atbalstījusi, un tas ir redzams labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam par šī panta pirmo daļu piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 39.priekšlikums arī ir saņemts no Juridiskā biroja, un ir dota redakcija, kā izteikt 36.panta otro daļu. Komisija atbalsta, un šī redakcija ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu pret 36.panta otrās daļas redakciju.

I.Emsis. Arī 40.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 36.panta ceturtās daļas redakcionālajiem precizējumiem. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 41.priekšlikums - aizstāt 36.panta piektajā daļā vārdus citā redakcijā - saņemts no Juridiskā biroja. Mēs jau iepriekš par to esam vienojušies, tas ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 42. priekšlikums. Arī tas ir par 36. pantu, un arī tas ir precizējoša rakstura, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. 43. priekšlikums ir par 36. panta sesto daļu. Precizēta redakcija. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta? Pieņemts.

I.Emsis. 44. priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir ierosināts pārcelt 36. panta sesto daļu uz 63. pantu. Komisija to atbalsta, un tātad sestā daļa ir pārcelta uz 63. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. Līdzīgs ir 45. priekšlikums, un tas arī ir atbalstīts, jo tie ir faktiski identiski.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. 46. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums - 36.pantā precizēt jēdzienus - ir atbalstīts un ir iestrādāts tagad kā 6. punkts... nevis 7., bet 6. punkts... "Juridiskajām un fiziskajām pesonām, veicot..." - un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 36. panta 7. punkta redakciju. Pieņemts.

I.Emsis. 47. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionālas dabas, līdzīgs tam, kāds bija jau iepriekš, - precizēt jēdzienus. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. 48. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Šeit ir tāds tehnisks apsvērums: vai ir jēga atļaut īpašniekam tiesības apturēt darbus? Tiesības ierobežot ir valsts pārvaldes institūcijām. Šīs bažas ir apmierinātas, un tātad ir mainīta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. 49. priekšlikums - izslēgt 36. panta astotās daļas pēdējo teikumu. Tas ir tieši tas, par ko mēs runājām iepriekš, un tātad tādējādi ir realizēts šis Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 50. priekšlikums ir vides valsts ministra priekšlikums precizēt redakciju, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. 51. priekšlikums arī ir par 36. pantu, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt redakciju. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 52. priekšlikums ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums izslēgt 37. panta pirmās daļas 2. punktu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Atbalstot šo punktu, 53. priekšlikums zaudē jēgu, jo šeit ir no šā punkta izslēgti tikai atsevišķi vārdi, bet mēs jau izslēdzām visu punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

I.Emsis. 54. priekšlikums ir izslēgt 37. panta pirmās daļas 3. punktu, un komisija arī šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 55. priekšlikums ir izslēgt 37. panta daļas 3. punktā vārdus, bet tam vairs nav jēgas, jo ir izslēgts viss punkts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts.

I.Emsis. 56. pantā ir ieteikts izslēgt...

Sēdes vadītājs. 56. priekšlikumā.

I.Emsis. 56. priekšlikums ir izslēgt 37. panta pirmajā daļā 4. punktu, un komisija šo priekšlikumu - Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu - arī akceptēja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. 57. pantā ir līdzīgs...

Sēdes vadītājs. Priekšlikumā, Emša kungs, nevis pantā.

I.Emsis. Es atvainojos, 57. priekšlikumā arī ir piedāvāts izslēgt 37. panta pirmās daļas 5. punktu. Tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. 58. priekšlikums ir papildināt 37. panta pirmo daļu ar jaunu 6. punktu tādā redakcijā, kādu piedāvā Juridiskais birojs, un komisija to atbalsta un iesaka izteikt kā 2. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu - papildināt 37. panta pirmo daļu ar jaunu 6. punktu jums iesniegtajā redakcijā - iebildumu nav? Tas ir izteikts kā 2. punkts.

I.Emsis. 59. priekšlikums - 37. panta otrās daļas 1. punktu saskaņot ar šā panta trešo daļu. Tas ir izpildīts... gan 59., gan 60. priekšlikums, kas ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tāpat 61. priekšlikums un visi šie Juridiskā biroja priekšlikumi ir atbalstīti, un redakcija ir redzama šeit labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 37. panta otrās daļas 1. punktu, 2. punktu un 3. punktu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 62. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un runa ir par 37. panta otrās daļas 4. punktu, un šis priekšlikums ir saskaņot to attiecīgi ar šiem apsaimniekošanas un izmantošanas likumiem, un, kā tālāk redzams, komisija to nav atbalstījusi, jo šeit... faktiski, man liekas, ir ierakstīts nepareizi, jo šie priekšlikumi jau ir iestrādāti šajā redakcijā, kas ir redzama 4. punktā pa labi. Tātad labajā pusē pašā pēdējā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 37. panta otrās daļas 4. un 5. punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Un tālāk ir 63. priekšlikums. 37. panta trešās daļas pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā piedāvā vides valsts ministrs Emsis, komisija to atbalsta, un šī redakcija ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 37. panta trešās daļas pirmā teikuma redakciju. Pieņemts.

I.Emsis. 64. priekšlikums ir no Juridiskā biroja un paredz precizēt 38. panta 1. punktu. Tas ir atbalstīts un izdarīts, un 37. pantā (pēc jaunās numerācijas) tas ir redzams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 65. priekšlikums ir Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Antas Rugātes priekšlikums precizēt 38. panta 4. punkta "b" apakšpunktu, un tas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 66. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums 38. panta 4. punktu papildināt ar jaunu apakšpunktu, saskaņojot ar likumu "Par meliorāciju". Tas ir izdarīts, un šie divi likumi ir saskaņoti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu papildināt 38. panta 4. punktu ar jaunu apakšpunktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 67. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek precizēts 39. panta 1. punkts, un šī definīcija ir dota likuma sākumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 69. priekšlikums ir tāds pats kā iepriekšējais, un šī definīcija ir iestrādāta likuma sākumdaļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. 69. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir ierosināts izslēgt 40. panta otro daļu. Komisija to atbalsta, un 40. panta otrā daļa ir izslēgta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 40. panta otrās daļas izslēgšanu? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 70. priekšlikums ir precizēt 41. panta 1. punktu, un tas ir izdarīts, un šis formulējums ir iestrādāts terminoloģijas daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret iesniegto 40. panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 71. priekšlikums. Ir precizēts 42. panta 1. punkta formulējums, un, tāpat kā iepriekš, tas ir terminoloģijas daļā iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret iesniegto 42. panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tāds pats ir 72. priekšlikums, kas arī ir apmierināts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir priekšlikums izslēgt 44. panta 3. punktu un pārvietot to uz 63. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 44. panta 3. punkta izslēgšanu un tā pārvietošanu uz 63. pantu? Iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Analoģiski uz 63. pantu ir pārvietots 4. punkts, kā to redzam 74. priekšlikumā - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Par 45. pantu priekšlikumu nav...

Sēdes vadītājs. Ziņojiet, Emša kungs, tikai par tiem, par kuriem ir. 75. priekšlikums ir nākamais.

I.Emsis. Paldies. Nākamais ir 75. priekšlikums - izslēgt 47. panta 12. punktā vārdus "juridiskajām un fiziskajām personām". Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret jūsu komisijas slēdzienu - izslēgt 47. panta 12. punktā vārdus "juridiskajām un fiziskajām personām" - iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tāpat 76. pantā... es atvainojos...

Sēdes vadītājs. Priekšlikumā...

I.Emsis. 76. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 47. panta 13. punktu šādā redakcijā. Tas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 47. panta 13. punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Ir paredzēts 52. panta 1. punktā precizēt, ko nozīmē "îpaši paredzētās iekārtotās vietas". Analoģiski tas ir izdarīts terminu skaidrojumos, un tātad šī lieta ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret iesniegto 51. panta redakciju iebildumu nav?

I.Emsis. Tas pats ir precizēts 53. panta 1. punkta redakcijā, un arī terminoloģijas daļā tas ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Pēc tagadējās numerācijas tas ir 52. pants, vai ne?

I.Emsis. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Līdzīgs precizējums ir 54. panta 1. punktā, tagad tātad 53. panta 1. punktā. Šis precizējums ir arī terminoloģijas daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 53. panta redakciju neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Līdzīgs priekšlikums ir par 58. panta 1. punktu, un arī tas ir analoģiski precizēts terminoloģijas daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 57. (pēc jaunās numerācijas) panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 78. priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 58. panta 7. punktu un pārvietot uz 63. pantu. Tas ir atbalstīts, un punkts ir pārvietots.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 79. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt 59. panta 1. punkta terminoloģiju. Tas ir izdarīts terminoloģijas daļā.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas ir 58. pants. Deputātiem iebildumu pret šā panta redakciju nav? Pieņemts.

I.Emsis. 80. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 59. panta 7. punktu un pārcelt uz 63. pantu. Tas ir izdarīts, un attiecīgi tātad ir mainīta šā panta numerācija, tas ir 58. pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu - izslēgt 59. panta 7. punktu un pārcelt to uz 63. pantu - iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 81. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt 62. pantu. Priekšlikums nav atbalstīts, jo mūsu komisija uzskata, ka redakcija ir saprotama, un tas ir redzams jaunajā 61.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 61.panta redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 82.priekšlikums ir izslēgt 63.panta pirmajā daļā vārdus "uzrauga un". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 83.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums 63.panta pirmajā daļā vārdus "îpašnieks/lietotājs" aizstāt ar vārdiem "îpašnieks, bet, ja tiesība lietot zemi nodota citai personai, - vai lietotājs". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 84.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 63.panta pirmajā daļā vārdus "tiesību aktos" ar vārdiem "normatīvajos aktos". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

I.Emsis. 85.priekšlikums - izslēgt 63.pantā otrajā daļā vārdus "uzrauga un". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 86.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums 63.panta otrajā daļā vārdus "îpašnieks/lietotājs" aizstāt tikai ar vārdu "lietotājs". Tas nav atbalstīts, jo šis likums attiecas arī uz īpašniekiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 87.priekšlikums - 63.panta otrajā daļā vārdus "îpašnieks/ lietotājs" aizstāt ar vārdu "îpašnieks" - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 88.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums vārdus "tiesību aktos" aizstāt ar vārdiem "normatīvajos aktos" - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 89.priekšlikums - izslēgt 63.panta trešajā daļā vārdus "uzraudzīt un". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 90.priekšlikums - papildināt 63.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā. Tātad šeit sākas tie panti, kas tika pārcelti. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. 91.priekšlikums - papildināt 63.pantu ar jaunu piekto daļu. Arī tas tika pārcelts no citas sadaļas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 92.priekšlikums ir līdzīgs. Tātad no 44.panta pārceļo uz šejieni 64.panta sestā daļa attiecīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 93.priekšlikums. Ir attiecīgi pārcelts 44.panta 3.punkts un attiecīgi 58., 59.panta 7.punkts uz 63.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. 94.priekšlikums ir papildināt 66.panta pirmās daļas 2.punktu aiz vārda "pakļautībā" ar vārdiem "vai pārraudzībā". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 95.priekšlikums - papildināt 66.pantu ar jaunu otro daļu, pārnesot to no 14.panta piektās daļas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. 96.priekšlikums - aizstāt 68.pantā vārdus "Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošajos" ar vārdiem "Saeimas apstiprinātajos". Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 97.priekšlikums ir par astotās nodaļas nosaukumu - "Pârejas noteikumi", un komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta, un tas ir iestrādāts, kā tas ir redzams labajā pusē ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam - izteikt nodaļas nosaukumu jums iesniegtajā redakcijā - piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Vairāk priekšlikumu nav. Lūgums balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Noteikumi par aizsargjoslām" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 73, pret - nav, atturas - 6. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu paziņot termiņu, līdz kādam iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam.

I.Emsis. Ir lūgums iesniegt priekšlikumus līdz 20.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 20.novembri? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies.

Godātie kolēģi! Mums jāizskata ir piecu deputātu (Vidiņa, Jurdža, Ozoliņa, Priedkalna un Sinkas) priekšlikums izslēgt no 6.novembra Saeimas sēdes darba kārtības punktus - no 56.punkta līdz 60.punktam. Atkārtoju, cienījamie kolēģi, tas ir 56., 57., 58., 59. un 60.punkts. Tā ir sadaļa "Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi", tie ir lēmuma projekti par pilsonības piešķiršanu. Vai par šo priekšlikumu kāds "par" vai "pret" runāt vēlas? Neviens nevēlas. Balsošana ir vajadzīga? (Starpsauciens: "Nevajag!") Nav vajadzīga. (Starpsauciens: "Balsot!") Viens pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par šo piecu deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 17, atturas - 17. Priekšlikums pieņemts.

No darba kārtības tiek svītrots 56., 57., 58., 59. un 60. jautājums.

Godātie kolēģi! Līdz sēdes beigām ir piecas minūtes. Nākamais darba kārtības jautājums mums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"", otrais lasījums. Bet vai mēs to paspēsim?

Priekšlikums ir šodien darbu tātad pārtraukt. Pirms reģistrācijas vēl lūdz vārdu Antons Seiksts - paziņojumam. Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Rītdienas kārtībā ir jautājums par Saeimas komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai. Atbildīgā komisija ir saņēmusi Nacionālās radio un televīzijas padomes informāciju par daudziem ļoti būtiskiem jautājumiem. Es uzskatīju par nepieciešamu šo informāciju darīt zināmu deputātiem. Es uzskatīju par nepieciešamu, ka deputātiem ir jādara zināma Nacionālās radio un televīzijas padomes nostāja atsevišķos kardinālos jautājumos, neiespaidojot deputātu brīvu gribu. Vēl jo vairāk, ka viņiem ir liegta iespēja aizstāvēt publiski savu nostāju Kārtības ruļļa paredzētā kārtībā... Šo informāciju es esmu adresējis frakciju vadītājiem. Neiespaidojot cilvēku domas vai nostāju. Es ļoti lūdzu frakciju vadītājus iepazīstināt savus deputātus ar šo informāciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiksta kungs. Vairāk paziņojumus sniegt neviens nevēlas.

Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Ceru, ka to izdarīs visi - un katrs tikai par sevi. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 93 deputāti. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Godātie kolēģi! Pirms rezultātu nolasīšanas gribu jums pateikt, ka rīt pulksten 9.00 mēs turpinām 28.oktobrī iesākto Saeimas ārkārtas sēdi un izskatīsim trešajā lasījumā Obligāto militārā dienesta likumu. Gribu atgādināt, ka par šo likumprojektu divās dienās deputāti ir runājuši jau 276 reizes.

Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies Edgars Bāns, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins (ir zālē), Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Andris Tomašūns.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. 1996.gada 6.novembra sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1996.gada 6.novembra

rudens sesijas 27.sēde

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli"" (1.lasījums) (Turpinājums)

(1624. dok.)

Debašu turpinājums - dep. M.Vītols - 2.lpp.

- dep. K.Čerāns - 4.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 4.lpp.

Par darba kārtību - 6.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Panteļējevs - 7.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu,

iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību""

(1638. un 1638.-a dok) - 8.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, rajona

padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā"

(1639. un 1639.-a dok.) - 8.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Čerāns - 8.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 10.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izložu un

azartspēļu nodevu un nodokli""

(1640. un 1640.-a dok.) - 11.lpp.

Priekšlikums - dep. V.Krisbergs - 11.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izlozēm

un azartspēlēm""

(1641. un 1641.-a dok.) - 12.lpp.

Par likumprojektu "Par Konvenciju par pasaules

kultūras un dabas mantojuma aizsardzību"

(1642. un 1642.-a dok.) - 12.lpp.

Par likumprojektu "Par Starptautisko konvenciju par

savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu

novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā"

(1656. un 1656.-a dok.) - 12.lpp.


Par likumprojektu "Par zemes īpašuma atdošanu

Latvijas agronomu biedrībai"

(1663. un 1663.-a dok.) - 13.lpp.


Par likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā

dienesta likumā" (Nav pieņemts)

(1664. un 1664.-a dok.) - 13.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 13.lpp.

- dep. A.Rubins - 13.lpp.


Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas

labības tirgu un valsts labības rezervi""

(1666. un 1666.-a dok.) - 14.lpp.


Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli"" (Atsaukts)

(1680. un 1680.-a dok.) - 14.lpp.

Priekšlikums - dep. L.Kuprijanova - 15.lpp.

Par likumprojektu "Liepājas speciālās ekonomiskās

zonas likums"

(1681. un 1681.-a dok.) - 15.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

pašvaldībām""

(1684. un 1684.-a dok.) - 15.lpp.

Priekšlikumi - dep. N.Pēterkops - 16.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 17.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju""

(1694. un 1694.-a dok.) - 17.lpp.

Par likumprojektu "Poligrāfisko un citu izdevumu

bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums"

(1696. un 1696.-a dok.) - 17.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā"

(1697. un 1697.-a dok.) - 18.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

pašvaldībām""

(1698. un 1698.-a dok.) - 18.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts

uzņēmumu""

(1699. un 1699.-a dok.) - 18.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par radiācijas

drošību un kodoldrošību""

(1708. un 1708.-a dok.) - 18.lpp.

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas

termiņa pagarināšanu likumprojektam "Valsts

budžets 1997.gadam" otrajā lasījumā" - 19.lpp.

Par darba kārtību - 19.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu

tiesnešu apstiprināšanu"

(1677. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 19.lpp.

Lēmuma projekts "Par dažu rajonu tiesu tiesnešu

iecelšanu"

(1678. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 21.lpp.

Lēmuma projekts "Par Kurzemes apgabaltiesas

Ventspils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka un

priekšnieka vietnieka apstiprināšanu"

(1679. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 22.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Endziņa

atsaukšanu no Parlamentu savienības

Latvijas delegācijas sastāva"

(1690. dok.)

Ziņo - dep. K.Lībane - 23.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputātu I.Bērziņa un

A.Panteļējeva apstiprināšanu Parlamentu

savienības delegācijas sastāvā"

(1691. dok.) - 24.lpp.


Lēmuma projekts "Par deputāta J.Kazāka ievēlēšanu

Saimnieciskajā komisijā"

(1692. dok.) - 24.lpp.


Lēmuma projekts "Par deputāta Z.Čevera apstiprināšanu

Parlamentu savienības delegācijas sastāvā"

(1701. dok.) - 24.lpp.


Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts

ieņēmumu dienestu"" (2.lasījums)

(1169. un 1578. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 24.lpp.

Priekšlikums - dep. V.Krisbergs - 26.lpp.



Likumprojekts "Grozījums Pilsētas domes, rajona

padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā"

(3.lasījums)

(1700. dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 38.lpp.

Par Kārtības ruļļa pārkāpumiem

- dep. K.Čerāns - 39.lpp.

Debates - dep. M.Lujāns - 40.lpp.

Paziņojums - dep. Dz.Ābiķis - 40.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 41.lpp.

Debašu turpinājums - dep. Ē.Zunda - 42.lpp.

- dep. A.Ameriks - 44.lpp.

- dep. A.Endziņš - 46.lpp.

- dep. K.Čerāns - 46.lpp.

- dep. A.Seile - 48.lpp.

- dep. A.Endziņš - 50.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 50.lpp.

- dep. A.Jirgens - 52.lpp.

- dep. P.Tabūns - 54.lpp.

- dep. J.Dobelis - 54.lpp.

- dep. M.Lujāns - 54.lpp.

- dep. K.Čerāns - 55.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 57.lpp.

- dep. M.Lujāns - 58.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 59.lpp.

- 61.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 61.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 62.lpp.

- dep. M.Lujāns - 62.lpp.

- dep. J.Dobelis - 63.lpp.

- dep. I.Bišers - 64.lpp.

- 67.lpp.

- dep. A.Jirgens - 74.lpp.

- dep. J.Dobelis - 75.lpp.

- dep. M.Vītols - 78.lpp.

- dep. M.Lujāns - 79.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Kaksītis - 81.lpp.

- dep. R.Zīle - 81.lpp.

- dep. Z.Čevers - 81.lpp.

- dep. P.Tabūns (par balsojuma

                          rezultātiem) - 81.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 82.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1923.gada

2.augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu"

(3.lasījums)

(1609. dok.)

Ziņo - dep. A.Jirgens - 83.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts

pensijām"" (3.lasījums)

(1618. un 1618.-a dok.)

Ziņo - dep. L.Kuprijanova - 84.lpp.

Debates - dep. J.Mauliņš - 85.lpp.

- Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs

P.Elferts - 87.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par

grāmatvedību"" (3.lasījums)

(1625. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 89.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu

gada pārskatiem"" (3.lasījums)

(1626. dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 90.lpp.

Likumprojekts "Par zvērinātiem revidentiem"

(3.lasījums)

Ziņo - dep. R.Zīle - 93.lpp.

Likumprojekts "Rîgas tirdzniecības brīvostas

likums" (3.lasījums)

(1628. dok.)

Ziņo - dep. I.Emsis - 96.lpp.

Debates - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre

I.Čepāne - 97.lpp.

- dep. A.Seile - 98.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 98.lpp.

- dep. A.Endziņš - 100.lpp.

- dep. I.Liepa - 100.lpp.

- dep. A.Ameriks - 101.lpp.

- dep. I.Liepa - 102.lpp.

- dep. A.Endziņš - 102.lpp.

- dep. J.Sinka - 103.lpp.

- dep. A.Seile - 104.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 104.lpp.

- dep. I.Bišers - 105.lpp.

- dep. K.Čerāns - 105.lpp.

- dep. A.Seile - 107.lpp.

- dep. A.Endziņš - 107.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 112.lpp.

- dep. A.Seile - 112.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 113.lpp.

- Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre

I.Čepāne - 113.lpp.

- dep. K.Čerāns - 114.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 115.lpp.

- Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre

I.Čepāne - 117.lpp.

- dep. R.Zīle - 117.lpp.

- dep. J.Dobelis - 122.lpp.

Paziņojums - dep. A.Rugāte (par balsojuma

                          rezultātiem) - 122.lpp.

Debašu turpinājums - dep. R.Zīle - 123.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 124.lpp.

- dep. A.Ameriks - 124.lpp.

- Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre

I.Čepāne - 125.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 126.lpp.

- Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre

I.Čepāne - 126.lpp.


Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts darba

inspekciju"" (3.lasījums)

(1633. dok.)

Ziņo - dep. O.Deņisovs - 130.lpp.



Likumprojekts "Grozījums likumā "Par

pašvaldībām"" (2.lasījums)

(644. un 1619. dok.)

Ziņo - dep. J.Kalviņš - 131.lpp.

- Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs

M.Vītols - 133.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 133.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 134.lpp.

Par darba kārtību - 139.lpp.


Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu

dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" (1.lasījums)

(Steidzams)

(1351. un 1592. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 139.lpp.



Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu

dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" (2.lasījums)

(1351. un 1592. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 140.lpp.



Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Ukrainas valdības konvenciju par nodokļu dubultās

uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem"

(1.lasījums) (Steidzams)

(1352. un 1593. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 141.lpp.



Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Ukrainas valdības konvenciju par nodokļu dubultās

uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem"

(2.lasījums)

(1352. un 1593. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 142.lpp.



Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes

valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas

un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz

ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem"

(1.lasījums) (Steidzams)

(1411. un 1594. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 142.lpp.




Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes

valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas

un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz

ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem"

(2.lasījums)

(1411. un 1594. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 143.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Konsulārais

reglaments"" (1.lasījums) (Steidzams)

(1488. un 1613. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 144.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Konsulārais

reglaments"" (2.lasījums)

(1488. un 1613. dok.)

Ziņo - dep. I.Bērziņš - 144.lpp.

Likumprojekts "Noteikumi par aizsargjoslām"

(2.lasījums)

(1180. un 1636. dok.)

Ziņo - dep. I.Emsis - 145.lpp.

Debates - dep. L.Ozoliņš - 150.lpp.

Par darba kārtību - 169.lpp.


Paziņojums - dep. A.Seiksts - 169.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 170.lpp.

Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens sesijas

divdesmit septītās sēdes turpinājums

1996.gada 7.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. 7.novembrī turpinām Saeimas kārtējo sēdi. Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"". Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pamatdokuments, ar kuru strādāsim, ir dokuments nr.1635. Tātad - "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"".

Es runāju komisijas vārdā. Kā jūs redzat, attiecībā uz 17.pantu ir iesniegts frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir noraidījusi. Šā priekšlikuma galvenā ideja un doma ir tāda, ka frakcijas "Latvijai" deputāti, apejot Ministru kabineta noteikumus un tos apstrīdot, ir atjaunojuši sākotnējo likuma panta redakciju. Savukārt atbildīgās komisijas ierosinājums, ko es aicinu pieņemt, paver iespēju Ministru kabinetam paturēt iespēju samērot pabalstu apmērus ar reālajām iespējām, kādas šodien ir valstī. Proti, 17.pants ir pants, kurā ir runa par valsts sociālo pabalstu apmēriem, un šeit ir runa par divu veidu pabalstiem - par bērnu kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu.

Priekšlikuma pirmajā daļā, ko atbildīgā komisija noraida, ir ieteikts, ka bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz pusotra gada vecumam ir ne mazāks kā 90% no minimālās darba algas un par bērnu vecumā no pusotra gada līdz trim gadiem ir ne mazāks kā 70% no minimālās darba algas. Atbildīgā komisija uzskata, ka Ministru kabinetam ir ar saviem noteikumiem jānosaka, cik liels būs šis pabalsts un kāda būs šī kārtība tieši šā pabalstu veida saņemšanā. Es gribu sacīt frakcijas "Latvijai" deputātiem, ka, lūk, šie skaitļi, šie 90% un 70% no minimālās darba algas, nebūt nav lielākais un dižākais lielums, kādu mēs varētu veltīt pabalstiem. Ļoti iespējams, ka tad, kad būs naudas pietiekami, Ministru kabinets noteiks daudz lielāku šo pabalstu, ne tikai 70% un 90%, kā to šinī gadījumā pieprasa frakcija "Latvijai". Tātad mēs dodam iespēju Ministru kabinetam to noteikt.

Otrajā 17.panta daļā, pareizāk sakot, trešajā daļā ir runa par ģimenes valsts pabalstiem jeb, kā mēs Saeimā esam paraduši sacīt, diferencētiem bērnu pabalstiem jeb tā dēvētajām "trepēm". Frakcija "Latvijai" nāk ar priekšlikumu - palielināt šo "trepju" stāvumu, proti, diferencētā pabalsta lielumu. Es varu sacīt to komisijas vārdā - proti, mēs jau neviens neesam slikti cilvēki un mēs neviens nevēlamies, lai mūsu bērni saņemtu mazākus pabalstus. Mēs esam par to, lai šie pabalsti būtu arvien lielāki un lielāki, taču situācija diemžēl ir tāda un reālās iespējas ir tādas, ka mums valstī ir tikai tik daudz naudas, cik mēs varam šiem bērnu pabalstiem veltīt. Un, kā jau es sākumā teicu, Ministru kabinetam mēs dodam visas iespējas šos pabalstus pēc iespējas mainīt, palielināt, un tiem varētu būt arvien, arvien pieaugošs raksturs.

Tā ka es aicinu noraidīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un atgriezties pie Ministru kabineta noteikumos ieteiktā, kā arī atbildīgās komisijas ierosinātā varianta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Prēdeles kundze jau būtībā izskaidroja šo frakcijas "Latvijai" priekšlikuma ideju, tādēļ sākumā es gribētu tikai uzsvērt, ka mums patiesībā bija trīs atsevišķi priekšlikumi, kas tika iesniegti Sociālo un darba lietu komisijai, un tāpēc es gribētu lūgt, lai visus šos priekšlikumus, katru atsevišķi, liktu uz balsošanu. Tie priekšlikumi, kas tika komisijā iesniegti, bija skaidri numurēti - pirmais, otrais un trešais priekšlikums. Šeit tabulā komisija tos ir patvaļīgi apvienojusi visus vienā. Tāpēc es uzskatu, ka pēc būtības ir jārunā par katru no šiem priekšlikumiem atsevišķi un - galvenais - jābalso par tiem par katru atsevišķi.

Tagad es gribu tomēr komentēt šo pašu...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Čerāna kungs. Vai jūs nevarētu tūlīt arī formulēt, kuras ir šīs priekšlikuma trīs sastāvdaļas - kur sākas un kur beidzas pirmā, un tā tālāk?

K.Čerāns. Pirmais priekšlikums ir attiecībā uz 17.panta otro daļu. Otrais priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Kā es saprotu, tur ir teikts, ka bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz pusotra gada vecumam ir ne mazāks kā 90% no valstī noteiktās minimālās darba algas. Tā būtu viena daļa.

K.Čerāns. Nē. Pirmais priekšlikums ir - papildināt pirmajā lasījumā pieņemto 17.panta otrās daļas redakciju ar šādu tekstu: "Bçrna kopšanas pabalsts par bērnu līdz pusotra gada vecumam ir ne mazāks kā 90% no valstī noteiktās minimālās darba algas. Bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā no pusotra gada līdz trim gadiem ir ne mazāks kā 70% no valstī noteiktās minimālās darba algas." Tas ir pirmais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais ir otrais, un pēdējais ir trešais.

K.Čerāns. Tieši tā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, turpiniet!

K.Čerāns. Tālāk par šo priekšlikumu būtību. Es pilnībā atbalstu šīs Ministru kabineta tiesības noteikt to, kāds ir šis bērna kopšanas pabalsta apmērs par bērnu līdz pusotra gada vecumam un par bērnu vecumā no pusotra gada līdz trim gadiem. Bet mums, Saeimai, kā likumdevējam ir jānosaka noteikti "râmji", kādos Ministru kabinets šo pabalstu līmeni var variēt. Man nav pilnīgi nekādu iebildumu pret to, ka šos pabalstus varētu, kā Prēdeles kundze minēja, noteikt daudz lielākus, nekā šeit bija minēts. Šis iesniegtais priekšlikums tieši to pieļauj, jo šeit ir rakstīts, ka bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz pusotra gada vecumam ir "ne mazāks kā 90% no valstī noteiktās minimālās darba algas". Tas var būt arī daudz lielāks. Un tāpat arī pabalsts par bērnu vecumā no pusotra gada līdz trim gadiem - šis pabalsts ir "ne mazāks kā 70% no valstī noteiktās minimālās algas". Tas var būt arī daudz lielāks, ja Ministru kabinetam ir šādi resursi. Es uzskatu - un tas ir arī manas frakcijas, visas frakcijas "Latvijai", viedoklis, - ka mēs nedrīkstam ļaut Ministru kabinetam šos pabalstus patvaļīgi samazināt. Un, ja tāds ir šā likuma mērķis - atļaut Ministru kabinetam samazināt šos pabalstus attiecībā pret to līmeni, kāds ir bijis līdz šim, - tad šādi grozījumi likumā nav pieņemami, un tāpēc arī ir šis frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Atļaujam Ministru kabinetam noteikt šos pabalstus, - bet, lūdzu, nesamazināsim tos attiecībā pret iepriekšējo līmeni! Jo tiešām, kā tas ir redzams arī citos likumprojektos, kuri mums ir izskatīšanā, tiek samazināti tieši šie tautas trūcīgākās daļas ieņēmumi. Un šeit šī situācija ir vēl jo sevišķi kritiska, jo, kā mēs visi tagad zinām, tieši demogrāfija ir tā joma, kurā ir šī īpaši kritiskā situācija mūsu valstī, un tāpēc es domāju, ka mēs nedrīkstam pieņemt tādus likumus, kas ļauj vēl samazināt to valsts palīdzību tieši bērniem, tieši tām ģimenēm, kuras audzina bērnus. Tas nozīmē, ka mēs, pieņemot šādu likumu, vēl pasliktinām, vēl faktiski ar valsts politiku darbojamies pret demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. Manuprāt, tas nu nekādi nav pieņemams, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo pirmo no frakcijas "Latvijai" priekšlikumiem.

Lai nekavētu laiku, es uzreiz aicināšu atbalstīt arī pārējos frakcijas "Latvijai" priekšlikumus. Es domāju, motivācija šeit ir analoģiska, un es domāju, ka šie skaitļi - "1,5" un "2" - bija arī līdz šim spēkā esošajā likuma redakcijā, faktiski bija jau iepriekšējā likuma redakcijā, tie tikai pēc tam tika aizstāti ar šo "1,2" un "1,6". Es domāju, ka ir valstī jāatrod tie līdzekļi, ko izmaksāt ģimenēm ar bērniem. Tādēļ es aicinu atbalstīt šos frakcijas "Latvijai" priekšlikumus un tomēr veidot tādu valsts demogrāfisko politiku, kura veicina šīs situācijas uzlabošanos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamā Saeima! Pārskatot likumu "Par sociālo palīdzību" un daudzus citus likumus, valdība secināja, ka darba samaksas principi "minimālā alga", "vidējā alga" pārāk bieži un pārāk nepamatoti ir saistīti ar kaut kādiem citiem pabalstiem un garantijām. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka nevar pārskatīt darba samaksas jautājumus tik ilgi, kamēr budžetā nav naudas, lai atrisinātu vienu vai otru garantiju sistēmu. Te ir atbilde uz jautājumu, kāpēc bieži vien ir ļoti grūti mainīt minimālo darba algu. Jo blakus tam ir apmēram divreiz lielāki izdevumi sociālajām garantijām. Tādēļ valdība, pirmkārt, nāca ar priekšlikumu, ka garantiju sistēma, kas ir saistīta ar valsts budžeta izmaksām, pašvaldību budžeta izmaksām, nevar būt saistīta ar minimālo algu, jo minimālā alga ir attiecības starp darba devēju un darbinieku, kas ir saistošas visiem.

Otrkārt. Kas attiecas uz jautājumu, ko min frakcijas "Latvijai" deputāti, -ka valsts politika ir saistīta ar to, lai samazinātu pabalstus, - nu tā ir sociālās politikas aksioma, ka valsts izmaksātie vispārējie pabalsti nevar būt mazāki par iepriekš izmaksāto. Tādēļ, es domāju, šī formula, kas ļauj Ministru kabinetam noteikt pabalsta apmēru un palielināt atbilstoši budžeta situācijai, ir daudz veiksmīgāka nekā formula, kas ir saistīta ar minimālo algu.

Protams, mēs varam neskatīties uz to, cik daudz līdzekļu valstis, kas ir mums apkārt, tērē sociālajām vajadzībām, vienai vai otrai programmai. Taču Latvija salīdzinājumā ar visām šīm valstīm tērē no nacionālā kopprodukta apmēram 2% palīdzībai ģimenēm ar bērniem. Tas ir tieši tikpat, cik vidēji ir pieņemts Eiropā, Eiropas savienības valstīs. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šoreiz šo komisijas un valdības ieteikto variantu un nobalsot par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es nebiju nolēmis šeit runāt, bet, ja labklājības ministrs šeit runā tādas lietas, ka mūsu priekšlikumā esot paredzēts samazināt pabalstus, tad jāsaka, ka atliek tikai brīnīties un atgādināt, ka ir paredzēts nevis samazināt, bet nodrošināt, lai nav mazāks tas pabalsts par zināmo līmeni. Tas ir viens.

Un, ja runājam par to, ka līdzekļu, lūk, neesot un ka tie vispirms esot jādabū, tad jāsaka, ka Labklājības ministrija paredzēja aplikt pensijas ar nodokļiem un nemaz nepamanīja, ka pastāv valsts budžetā divi lieli fondi jeb, tā teikt, posteņi līdzekļu sociālajai apdrošināšanai, nodrošināšanai jeb sociālajai palīdzībai un vispārējie ienākumi, tā teikt, valsts iestāžu uzturēšanai. Likumā ir skaidri noteikts, ka nedrīkst no viena fonda otrā pārskaitīt. Bet, pieņemot likumu par pensiju aplikšanu ar nodokli, mēs jau tur pieļaujam būtībā šā likuma pārkāpumu. To nepamanīja cienījamais ministrs, bet pamanīja kaut ko tādu, kas mūsu priekšlikumā nav ielikts iekšā. Būtībā likumprojektā jau bija paredzēts iepriekšējā likuma - cita likuma - pārkāpums, ja no viena galvenā fonda jeb posteņa pārvieto līdzekļus uz otru, tātad sociālajām vajadzībām paredzētā daļa tiek samazināta.

Bet mūsu vēlēšanās ir tieši... kā jau Čerāns ļoti skaidri pateica, te ir... Es varu vēlreiz nolasīt, ja ministra kungs nav klausījies. Es vēlreiz nolasīšu: ne mazāk kā 90%, ne mazāk kā 70%. Vai tad tas ir pamazinājums? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs nupat dzirdējām ļoti interesantus skaitļus, ko nosauca Makarova kungs, - mūsu valstī sociālajai palīdzībai tiek novirzīti 2%, tāpat kā jebkurā citā Eiropas valstī. Es absolūti ticu Makarova kungam. Diemžēl man bija tāda nelaime, ka es esmu bijis arī ārpus Latvijas - gandrīz vai visās Eiropas valstīs - un zinu, ko nozīmē dzīves līmenis Eiropas valstīs un ko nozīmē dzīves līmenis valstī, kura dodas uz Eiropu. Tajā skaitā - Latvijā. Redzat, šie 2% Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā, Somijā un citur nozīmē lielas naudas summas, ar kurām tik tiešām bērnam var palīdzēt, un tur bieži vien bērna pabalsts nav vienīgais iztikas līdzeklis ģimenē, kā tas, piemēram, ir 23 procentiem ģimeņu Latgalē. Ievērojams procentu skaits tādu ģimeņu ir arī Zemgalē, Vidzemē un Kurzemē, un, starp citu, arī Rīgā. Protams, mēs būtu ievērojuši to lielo standartu, pēc kura mēs tiecamies, lai Latvijā viss būtu tā kā Eiropā. Diemžēl Latvijā vēl ne tuvu tā tas nav.

Makarova kungs gan falsificēja vienu momentu, ka minimālā darba alga ir darba devēja un darba ņēmēja attiecības. Tātad tās būtu trīspusējās sarunās apspriežamas lietas. Diemžēl šīs lietas ne Darba devēju konfederācijā, ne trīspusējo sarunu ietvaros apspriestas nav. Piesaiste pie minimālās darba algas. Cienījamie deputāti, varbūt ieklausieties pašreiz vienā būtiskā ciparā un pajautājiet paši sev, vai tas ir iespējams.

Šodien reāli par pirmo bērnu bērna pabalsts ir Ls 4 mēnesī. Kurš no jums varētu uzturēt bērnu par Ls 4 mēnesī? Tas būtu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, un pat šajā likumprojektā neuzdrošinās šādu ciparu parādīt.

Man gribas pateikt tikai vienu lietu. Lai nemanipulētu ar Ministru kabineta noteikumiem - cik maksāt, cik atmest mūsu tautai no tā, kas ir iekasēts no tautas. Lai nesamazinātu pensiju lielumu. Lai nesamazinātu bērnu pabalstu lielumu.

Man šķiet, ka frakcija "Latvijai" ir ļoti pareizi piegājusi tēzei, piesaistot nepieciešamās izmaksas minimālajai darba algai. Tas ir konstants lielums. Un šeit jau nu diez vai Ministru kabinets uzdrošināsies samazināt šo ciparu?

Es domāju, ka, ja mēs iebalsosim pirmo priekšlikumu, varētu noraidīt otro un trešo, jo pretējā gadījumā tā būtu pārmērīga nasta mūsu budžetam. Bet es aicinu deputātus atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikuma pirmo daļu. Tā tik tiešām būs reāla palīdzība demogrāfiskajai situācijai. Pārstāsim taču vienreiz ņirgāties par bērniem un tiem drosmīgajiem vecākiem, kuri vēl vismaz uzdrošinās radīt bērnus! Par Ls 4, atklāti sakot, pat bērna zārciņš diez vai iznāks. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - darba lietu valsts ministrs. Lūdzu!

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Var ļoti daudz runāt un manipulēt, lai uzskaitītu dažādus skaitļus, bet jautājuma būtība šeit ir nedaudz savādāka. Godājamā Saeima nobalsoja par bezdeficīta budžetu. Valdība, uzmanīgi vērtējot, sabalansējot ieņēmumus ar izdevumiem, piedāvā savu modeli, kā atrisināt konkrēto situāciju. Situācijas būtība ir tāda. Ko mēs gribam? Vai gribam saglabāt divas pabalstu sistēmas, tas ir, gan tiešo pabalstu vecākiem, gan ar nodokli neapliekamo minimumu jeb vai gribam palikt pie vienas pabalstu sistēmas? Situācija ir tāda: ja šodien jūs, godājamie deputāti, nobalsosiet par Zīgerista partijas frakcijas iesniegto priekšlikumu, tādā gadījumā valdībai neatliks nekas cits, kā samazināt ar nodokli neapliekamo minimumu pašiem iedzīvotājiem - pelnītājiem, kā arī bērniem, lai tādējādi nodrošinātu šos pabalstus tādā līmenī, kādu piedāvā Zīgerista partijas frakcija. Es aicinu jūs balsot par valdības izstrādāto viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Vispirms es gribu godājamam ministram Bērziņa kungam paskaidrot, ka Saeimā pastāv frakcija "Latvijai", un to būtu laiks iemācīties.

Otrs. Mani tiešām pārsteidz godājamā labklājības ministra Makarova kunga "briljantā" sociālās politikas uzdevumu definīcija. Lai tikai nekļūtu sociālie pabalsti mazāki absolūtajos skaitļos. Ja nekļūs mazāki, tad jau viss būs kārtībā. Vienkārši burvīga nostāja, kas skaidri parāda šo cinismu. Tātad - sociālie pabalsti nedrīkst kļūt mazāki absolūtajos skaitļos. Bet būtība šeit ir tāda, ka Latvijā, tāpat kā citās valstīs, ir inflācija. Diemžēl vai par laimi, bet šī inflācija ir. Un tas, ko šodien var nopirkt par Ls 10 vai 15, ir daudz mazāk nekā tas, ko par Ls 10 vai 15 varēja nopirkt pirms gada, un tas diemžēl ir vairāk nekā tas, ko par šo summu varēs nopirkt pēc gada. Tas nozīmē, ka šāda politika, kas pieprasa šo summas saglabāšanu absolūtajos skaitļos, faktiski neaizstāv šo cilvēku intereses, un faktiski šī politika ir vērsta uz to, ka valsts atbalsts demogrāfijai un šai sociālajai jomai tikai tiek samazināts. Un ja šāda ir labklājības ministra nostāja... Es saprastu, ka šādi varētu uzstāties finansu ministrs, bet, ja šādi uzstājas labklājības ministrs, tad kaut kas nav kārtībā mūsu valstī. Kas attiecas uz to apstrīdēto ideju, ka nevajadzētu šos bērnu kopšanas pabalstus piesaistīt minimālajai darba algai, tie ir obligāti jāpiesaista šai minimālajai darba algai vai kādam citam progresējošam rādītājam, jo šīm investīcijām demogrāfijas jomā ir mūsu valstī jāaug, tās nedrīkst samazināties - arī relatīvi attiecībā pret valsts kopējo izdevumu apjomu un arī relatīvi attiecībā pret tiem ieņēmumiem, ko sabiedrība saņem citās jomās. Mēs nedrīkstam procentuāli samazināt šīs demogrāfiskās investīcijas.

Un nākamais. Faktiski šī Makarova kunga uzstāšanās un aicināšana noraidīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, nepiedāvājot vietā nekādu citu mehānismu... patiesībā tas jau negarantē arī šo pabalstu līmeņa saglabāšanu absolūtajos skaitļos, tas vienkārši atraisa Ministru kabinetam brīvas rokas. Ja gribētu, noteiktu šos pabalstus 25 latus mēnesī, bet, ja ir tāda vēlēšanās, var noteikt arī 5 latus mēnesī vai 50 santīmus mēnesī. Es domāju, ka mēs, Saeima, šajā mūsu valsts demogrāfiskajā situācijā nevaram atļauties pieņemt šādu likumu. Un es gribu pateikt, ka šie 70 un 90 procenti nav izdomāti no zila gaisa. Tie ir paņemti no iepriekšējās likuma redakcijas, un tāpēc šis priekšlikums... pieņemot šo priekšlikumu, mēs tikai noteiksim, ka šie bērnu kopšanas pabalsti proporcionāli pieaugs... vismaz proporcionāli pieaugs - tāpat kā šī valstī noteiktā minimālā darba alga, un tāpēc es noteikti aicinu atbalstīt šos frakcijas "Latvijai" priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamo Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mums atkal jāatgriežas pie tā paša jautājuma. Mums valdība saka, ka nav naudas un it kā tautai jāmirst. Un jautājums ir, kāpēc tad mums tāda valdība. Ja tēvs nevar savus bērnus audzināt, tad viņš varētu vismaz būt tik pieklājīgs un aizmukt prom. Bet šitā valdība turas pie varas, nekādas ekonomiskas koncepcijas viņai nav, viņa nemēģina tādu taisīt, viņa tikai priecājās, ka katru gadu lietas kļūst grūtākas. Un, ja tautai būs grūtāk, mēs varu atņemsim. Es lūgtu "Latvijas ceļa" un Šķēles kunga atbalstītājiem padomāt un iet prom, un atdot valdību frakcijai "Latvijai", un mēs sāksim pārbūvēt šito zemi. (Aplausi.) (Starpsauciens no zāles: "Valdmanis - nākamais premjers!")

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es lūgtu jūs tomēr mazliet padomāt, pirms mēs runājam no šīs tribīnes. Uz ko mēs aicinām? Vispirms jau mēs šobrīd pārliecinājāmies, ka vislielākie speciālisti bērnu audzināšanas un finansiālo izdevumu jautājumā ir tie, kuriem vispār neviena bērna pat padomā nav. Tie var dot visgudrākos padomus mums šeit no tribīnes.

Un otra lieta. Ja mēs šeit no tribīnes sakām: "Vai var izaudzināt bērnu par 4 latiem, ko iedod valsts?", - tad, atvainojiet, cienījamā... nē, jāsaka šeit, "godātie deputāti", jo neviena sieviete jau to neteica... vai jūs bērnu savā mūžā gādājat valstij vai sev? Un kam ir jāaudzina bērns - tēvam, mātei vai valstij? (Starpsauciens: "Pareizi!") Vai mēs šeit nenodalām dažādas lietas, morālās un ētiskās kategorijas, uzsvērdami to, ka valstij jārūpējas par bērnu? Valstij jārūpējas par saviem pilsoņiem, nevis par bērnu kā atsevišķu kategoriju. Valstij jārada apstākļi, lai vecāki varētu bērnu audzināt. Nevis jāapelē pie valsts un valdības sirdsapziņas, ka tai ir jāsamaksā par to varoņdarbu. Mums viens varoņdarbs ir 12 mēneši armijā, par ko jau pienākas privilēģijas, tagad mums tiek kā nākamais varoņdarbs uzskatīts tas, ka ģimenē kāds bērns parādās, un saka, ka par to īpaši ir jāmaksā. Tikai ir jautājums: kas pēc tam prasīs no tā bērna - valsts vai vecāki, lai viņus vecumdienās atbalsta? Un par ko mēs katrs domājam tādos brīžos?

Nākamais jautājums. Šīs pabalstu sistēmas sakarībā es gribu vēlreiz atgriezties pie tā, ka, šo pabalstu rēķinot, tomēr ir jāvadās pēc tā, cik saņem vecāki, jo pabalstu nedrīkst pataisīt par universālu. Tas ir sociālisma princips - visiem "pçc galviņām", neatkarīgi no tā, cik mantiski nodrošināts ir cilvēks. To nevar izdarīt tagad, 1996.gada nogalē, to nevar šobrīd iestrādāt šajā likumprojektā, bet vismaz vienam noteikumam ir jābūt šajā likumprojektā - ka tā pabalstu nauda, kas netiek izņemta... un, kā jau es teicu, mēs esam Latvijā diezgan daudzi cilvēki, kas tomēr, saprazdami savus materiālos ienākumus, neiet pēc šā pabalsta, neiet vienkārši tāpēc, ka saprot, ka ir cilvēki, kuriem tas ir vairāk vajadzīgs, un ka šī nauda tad paliek šajā pabalstu fondā un gada pirmajā mēnesī tiek pārdalīta tiem vecākiem, kuriem ir trūcīgi iztikas līdzekļi un kuriem ir daudz bērnu ģimenē, nevis ieiet kopējā budžetā. Tātad tāds noteikums gan varētu tikt iestrādāts, sagatavojot trešo lasījumu.

Vēl viena lieta. Kāpēc mēs gribam bērnu pabalstu "piesiet" pie kaut kādas noteiktas summas - minimālās algas? Un ja nu nākamgad mums būs kolosāls ekonomiskais uzplaukums un Ministru kabinets varēs samaksāt bērniem vairāk nekā šos noteiktos procentus no minimālās algas? Saeima apstiprina valdību un līdz ar to valdību ietekmē... Saeimai ir iespējas, bet, ja būs likumā ierakstīts, ka tik un tik no tā un tā, tad pašiem būs sevi jāvaino par šāda priekšlikuma pieņemšanu. Tāpēc mans priekšlikums būtu atbalstīt valdību un pārdomāt vēlreiz - kam rodas bērns, kāpēc viņš rodas un ko mēs no viņa gribam sagaidīt? Jautājums ir par to, kam ir jāuztur bērns. Vecākiem. Un valstij jādomā par to, kā visi pilsoņi varētu nodrošināt savu nākotni. Vai jāgaida, ka valsts samaksās 4 latus, un pēc tam jāpaziņo - ģimene pārtiek tikai no bērnu pabalstiem? Tas ir amorāli - tā runāt no šīs tribīnes.

Sēdes vadītājs. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Liepas kungs, piedodiet. Kolēģi, zālē ir ļoti liels troksnis. Debates, savstarpējās pārrunas ir ļoti skaļas. Es lūdzu cienību pret runātāju.

I.Liepa. Nekas, Čepāņa kungs, es varu pagaidīt, kamēr viens otrs, bļaustīdamies un cenzdamies apliecināt krogus zēnu līmeni... Es varu pagaidīt. Lai izbļaustās! Es pagaidīšu, Sinkas kungs! (No zāles deputāts J.Sinka: "Bûs ilgi jāgaida...")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Liepas kungs, runājiet!

I.Liepa. Vispirms es gribu atgādināt cienījamajiem kolēģiem, ka, uzstājoties šeit tribīnē, es nekad neesmu vērsis uzmanību uz to, kas ko ir ieteicis, bet vienmēr esmu pievērsis uzmanību tam, kas ir ieteikts. Un tieši šajā sakarībā, palikdams uzticīgs šim principam, es uzstāšos arī šodien šajā jautājumā.

Šeit ir runa par sociālās palīdzības ierobežošanu vai paplašināšanu turpmāk. Mūsu frakcijas priekšlikums ir vērsts uz to, lai šo palīdzību paplašinātu, un nav taisnība ministru kungiem, kas te pirms manis uzstājās, pasvītrodami, ka gandrīz vai vienīgais ienākuma avots ir, lūk, šie te sociālo atvieglojumu ierobežojumi. Nebūt tā nav!

Ja tas tā nav, no kurienes tad ņemt to naudu kaut vai šīm vajadzībām? Es varu pateikt vienu priekšlikumu. Ir likums par iedzīvotāju ienākumiem. Ieskatīsimies, kas šajā likumā ir teikts! Es aicinu viņā ieskatīties tādēļ, ka viens no ministriem jau pieminēja par neapliekamo minimumu - 25 latiem. Tur ir teikts, ka, ja cilvēks pelna vairāk par 25 latiem, tad no starpības starp 25 latiem un viņa nopelnīto summu viena ceturtā daļa tiek atvilkta. Te nebūtu nekas iebilstams, lai tā būtu, bet, ja cilvēks ieņem 60 tūkstošus gadā, tad, lūk, vairs neatņem starpību starp 60 tūkstošiem un nieka 25 latiem un tur neatvelk vis 25%, bet tikai 10%. Kāpēc? Un kāpēc šeit nav tā, kā, teiksim, Zviedrijā, kur progresīvais nodoklis tiek ievērots, kāpēc no 25 latiem līdz 60 tūkstošiem latu vienmēr atvelk konstanti 25%, nevis pieaugošo? Lūk, kur ir lielas naudas ieguves rezerves, kuras daudzkārt pārsniegtu tās naudas vajadzības, kas nepieciešamas, lai tos dažus nieka latus izsniegtu, par kuriem te ir runa.

Tālāk. Es nevaru piekrist ministru kungiem, viņu argumentācijai par tiem diviem procentiem Rietumos. Ja jūs runājat par šiem diviem procentiem Rietumos, tad neaizmirstiet, lūdzu, arī to, kādas ir Rietumos algas, kāds tur ir dzīves līmenis, kāda tur ir inflācija un pārējie sociālie nosacījumi. Ievērojiet šos koeficientus un tad salīdziniet! Ja salīdzinām, tad salīdzināsim kompleksi, ja nesalīdzinām, tad nesalīdzināsim nemaz.

Un kāda mums ir vecuma struktūra? To mums diemžēl ir atstājusi mantojumā vēsture, un mēs tur nekā nevaram darīt, mums tikai ir jārēķinās ar to. Vairāk nekā 33% - 660 000 - iedzīvotāju ir pensionāri. Tāds nu tas stāvoklis reiz ir. Un par šiem cilvēkiem ir jādomā. Pavērosim, kāda ir mūsu dzimstība! Šeit no šīs tribīnes vairākkārt ir atkārtots, ka dzimstība mums ir mazāka nekā mirstība. Kā šo dzimstību veicināt? Neapšaubāmi, ir jāuzlabo sociāli ekonomiskie apstākļi valstī, un tas nebūs sociālisms, ja mēs mātēm pasniegsim pāris latu vairāk, jo valstij par saviem nākotnes pilsoņiem ir jādomā. Protams, bērni ir jāaudzina vecākiem, bet valstij savukārt ir jārada iespējas šiem vecākiem nopelnīt, lai šie bērni varētu tikt audzināti no vecāku puses.

Mums Latgalē, pēc neoficiāliem datiem, ir rajoni, kur bezdarbs sasniedz 60-80%. Protams, tas ir neoficiālais, neuzskaitītais. Vai darba vietu radīšana un bezdarba likvidēšana valstī tas nav vistiešākais valsts uzdevums? Vai tā nav šī sociāli ekonomiskā premise, kas jāliek pamatu pamatā? Neapšaubāmi, ka ir! Un, kamēr tas nav izdarīts, kamēr viens premjers aicina mūsu tautsaimniecību uzskatīt par tiltu, kur no vienas puses brauks un andelēsies un mēs šos andeles procentus saņemsim, kamēr otrs premjers vispār nesaka neko, kādai vajadzētu izskatīties tautsaimniecības politikai, tikmēr trešais premjers saka: valsts ir jāvada pēc uzņēmuma principiem! Nu tālāk vairs nav kur iet!

Šeit runāja par 4 latiem, par to, vai tas ir maz vai daudz, ja 4 latus piemaksā kādai māmiņai klāt. Es teikšu - kā skatās! Ja skatās, teiksim, no bagātnieku vai no deputātu viedokļa, tad tas nav daudz. Ja skatās, ka tas ir cilvēkam vienīgais ienākums, tad tas ir ļoti daudz. Mums šeit nebūtu jāvadās pēc principa - ja nevar apēst ziloni, tad nevajag ēst nemaz! Tie 4 lati, kas nāks klāt, tie nāks par labu, un par to nav jāšaubās.

Un var būt, ka šie 4 lati zināmā mērā palīdzēs vienai otrai māmiņai sagādāt un sarūpēt to nepieciešamo ekipējumu, kas vajadzīgs bērna aizvadīšanai uz skolu. Rīgā vien pašreiz nemācās 3000 bērnu, ja var ticēt masu medijiem. Tas tika pa radio vai pa televīziju sacīts. 3000 galvaspilsētā vien nemācās! Cik viņu nemācās pa visiem rajoniem kopā? Netieši aprēķini rāda, ka tādi varētu būt 16-18 tūkstoši. Lūk, tāda ir sociāli ekonomiskā situācija šodien, bet it īpaši grūta tā ir laukos, sevišķi austrumu rajonos.

Mēs te tagad runājam par to, vai piešķirt māmiņām 4 latus vai nepiešķirt, tanī laikā, kad būtu jādomā, kādā veidā palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem Saeima ir uzticējusi rūpēties par valsts kases papildināšanu - par nodokļu godprātīgu ievākšanu, visu nodokļu ievākšanu, tādējādi nodrošinot valsts kasi ar naudu. Lūk, lai šie cilvēki strādātu! Bet mēs te kaulējamies par nieka 4 latiem... Es noteikti aicinu atbalstīt priekšlikumu, vienalga, lai arī kas to būtu iesniedzis, bet tam šoreiz ir jābūt vērstam uz nabadzīgo iedzīvotāju slāņa pabalstīšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Godātie kolēģi, deputāts Čerāns pieprasīja balsot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu pa daļām. Daļas mēs ar jums kopīgi iezīmējām, un par to ir jālemj Saeimai. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka frakcijas "Latvijai" priekšlikumu mēs balsojam pa daļām? Ir iebildumi. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Čerāna priekšlikumu - frakcijas "Latvijai" priekšlikumu balsot pa daļām. (Starpsauciens: "Pret!") Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 24, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai komisijas vārdā jūs vēlaties ko teikt, Prēdeles kundze? Lūdzu!

A.Prēdele. Es gribētu aicināt kolēģus, pirms balsojat, ielūkoties likumprojekta otrajam lasījumam sastādītajā tabulā un tad balsot, atbalstot atbildīgās komisijas un valdības variantu, un balsot pret frakcijas "Latvijai" variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - 17.panta otrās daļas redakciju papildināt ar jums iesniegto tekstu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 21, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Prēdele. Tālāk. Likumprojekta 21.panta pirmo daļu atbildīgā komisija aicina papildināt ar tekstu, kas jums ir priekšā. Kāda ir šī papildinājuma jēga? Proti, ar šo papildinājumu atbildīgā komisija vēlējās likvidēt kādu netaisnību, kura šobrīd pastāv attiecībā uz aizbildnēm, kas ir savu mazbērnu vecmāmiņas. Proti, aizbildnības sistēmā šobrīd ir tāda īpatnība, ka ir divas aizbildņu daļas, kuras savstarpēji nav materiāli vienlīdz nodrošinātas. Proti, ir aizbildņi, kuri ir sveši ļaudis aizbilstamajam bērnam vai arī attāli radinieki, un ir bērna taisnās līnijas radinieki - brāļi vai māsas. Lūk, šie aizbildņi, kas ir svešie, saņem 38 latu lielu naudu par aizbildņa pienākuma pildīšanu, un tādu cilvēku šobrīd Latvijā ir 1774 cilvēki, plus vēl tiek saņemta visiem šiem bērniem uzturnauda vidēji 18 lati, plus vēl bērna pabalsts, ko Latvijā saņem katrs bērns.

Pēc Civillikuma ir tā, ka Civillikums nosaka, ka taisnās līnijas radiniekiem ir pienākums rūpēties un uzturēt lejupējos, un līdz ar to vecmāmiņas nesaņem šo īpašo aizbildņa pienākuma pildīšanas atlīdzību, ko saņem svešie ļaudis. Jau savulaik organizācija "Glābiet bērnus!" iestājās un vērsa mūsu, Saeimas, uzmanību uz šo netaisnību, un komisija, vairākkārtīgi pārdomājot, kā šo netaisnību likvidēt, nonāca, lūk, pie šī te varianta, proti, ka šo bērnu uzturnaudu, kura, kā es minēju, ir 18 latu, lūk, šiem te tuvajiem radiniekiem izmaksā palielinātā apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Katrā ziņā varu jums kā deputāte un arī ne tikai kā komisijas vārdā runājoša deputāte apgalvot, ka šis priekšlikums nāk tikai un vienīgi par labu mūsu bērniem un par labu tām vecmāmiņām, kuras šobrīd ar savu ne visai lielo pensiju cenšas audzināt tos savus mazbērnus, kuriem vecāki gājuši bojā vai kuriem atņemta vecāku vara.

Aicinu atbalstīt šo komisijas izstrādāto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 21. panta pirmās daļas papildināšanu ar tekstu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Prēdele. Tālāk. Atbildīgā komisija ir arī papildinājusi 33. panta trešo daļu, kas nosaka labojumu, kas patiesībā ir ļoti tuvs tam, par ko pirms brīža šeit runāja Kreituses kundze. Runa ir par materiālā stāvokļa novērtējumu ģimenē un tad pabalstu izmaksāšanu atkarībā no tā, kāds ir šis materiālais stāvoklis. Tad arī var noteikt attiecīgās prioritātes: vienam - vairāk, otram - mazāk, lai nebūtu tāda situācija, ka visi saņem vienkārši "uz galviņām". Arī šo priekšlikumu, kuru izstrādājusi komisija, es ļoti lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu - papildināt 33. panta trešo daļu ar tekstu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Prēdele. Savukārt 33. pantu atbildīgā komisija ir papildinājusi ar diviem punktiem, kuru ideja ir tāda, ka, lūk, šis pants nosaka ierobežojumus trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanā. Tur taisnīgi ir norādītas vairākas kategorijas, kurām ir ierobežojumi šinī ziņā. Līdz šim arī mātei, kura audzināja bērnu vai aprūpēja bērnu invalīdu, ja viņa bija atteikusies no piedāvātā darba vai no sabiedriskā darba veikšanas, tad šī māte tomēr tika piespiesta it kā to darīt. Šobrīd komisija ir izstrādājusi variantu, kurā māte drīkst... viņai ir visas tiesības atteikties no šiem piedāvātajiem darbiem, ja viņa audzina slimu bērnu vai bērnu pirmsskolas vecumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret šādu komisijas slēdzienu par 35. panta pirmās daļas 2. un 3. punkta redakciju nav? Pieņemts.

A.Prēdele. Tālāk mēs esam papildinājuši pārejas noteikumus ar jaunu punktu, par ko mēs jau tikko ar jums runājām. Runa ir par minētajiem pabalstiem aizbildnim, kas ir bērna taisnās līnijas radinieks - brālis vai māsa - , par to, ka to izmaksās, sākot jau no 1997. gada 1. janvāra.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu 7. punktu? Iebildumu nav. Tātad pieņemts.

A.Prēdele. Kā arī papildināt pārejas noteikumus ar to, ka līdz ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 276.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Prēdele. Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu termiņus trešajam lasījumam!

A.Prēdele. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 16. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret minēto datumu - 16. novembri -, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam? Iebildumu nav. Pieņemts.

Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Zīles kungs ir parakstījis Saeimas Prezidijam adresētu dokumentu, kurā lūdz: "Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu, komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 80. punktu, tas ir, likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1996. gadam"" un 62. punktu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā"" un izskatīt tos otrajā, galīgajā, lasījumā pēc darba kārtības 37. punkta. Tātad pēc tā, kuru mēs tikko esam izskatījuši.

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret" ðo priekšlikumu? Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es tikai vienkārši gribētu palūgt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju, lai viņš atļauj izskatīt darba kārtības 38. punktu, kas aizņems apmēram 5 minūtes. Tas ir trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jā, Zīles kungam iebildumu nav, tas ir, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai iebildumu nav. Bet, Grīga kungs, arī jums vajadzētu ievērot Kārtības rulli, jo mēs varam skatīt tikai rakstiskus priekšlikumus. Tāda rakstiska priekšlikuma mums nav, un deputāti var pamatoti protestēt. Ja neprotestē un ja nevajag balsot, tad mēs varētu piekrist. Nav iebildumu? (Starpsauciens: "Nav") Paldies.

Darba kārtības 38. jautājums - likumprojekts "Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā". Oskars Grīgs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Mums vajag divus dokumentus: nr. 1611 un nr. 1612. Trešais lasījums - "Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā".

Tā kā uz trešo lasījumu priekšlikumu nav, tad lūdzu nobalsot trešajā lasījumā un izteikt 5. panta piektās daļas 5. punktu šādā redakcijā: "Organizē Nacionālās drošības padomes uzdevumā vai pēc savas iniciatīvas valsts drošības iestāžu pārbaudes." Es tikai īsi gribu jums pateikt, ka pēc būtības šis labojums ir nepieciešams tāpēc, ka SAB direktors likumā noteiktajā kārtībā personīgi ir atbildīgs par valsts drošības apdraudējumu savlaicīgu atklāšanu un viņam ir ļoti daudz pienākumu likuma noteiktajā kārtībā, kā - koordinēt, vadīt, novērst, novērtēt, organizēt, apkopot un nosacīt, tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt trešajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likuma "Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā" pieņemšanu pēdējā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 5, atturas - 4. Likums ir pieņemts. Paldies.

O.Grīgs. Ja šis likumprojekts ir apstiprināts, tad pakārtotajā likumā "Grozījums valsts drošības..."

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, bet mēs ar jums vienojāmies tikai par vienu. Tagad jūs jau gribat vēl otru "izdabūt cauri". Nu, Grīga kungs, tas tā... (Starpsauciens: "Lai iet!") Ja kolēģi neprotestē... (Starpsauciens: "Nç!") Es tiešām esmu zināmā mērā... Neprotestēs? Paldies.

Lūdzu, Grīga kungs! Likumprojekts "Grozījums valsts drošības iestāžu likumā". Trešais lasījums.

O.Grīgs. Paldies, cienījamie kolēģi, jo valsts drošības iestādēs strādā aptuveni 800 cilvēku, tie visi ir valsts drošības iestāžu darbinieki, tā ka - esiet uzmanīgi!

Ja mēs esam izdarījuši grozījumus Satversmes aizsardzības biroja likumā, tad līdz ar to vajadzētu izdarīt papildinājumu arī Valsts drošības iestāžu likumā (dokumenta numurs - 612). Trešajā lasījumā lūdzu apstiprināt ar savu balsojumu Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, kas lūdz izteikt 13. panta septītās daļas 10. punktu šādā redakcijā: "Izdarīt valsts drošības iestāžu pārbaudes Nacionālās drošības padomes uzdevumā vai pēc Satversmes aizsardzības biroja direktora iniciatīvas."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu - papildināt 13. panta septītās daļas 10. punktu ar tekstu, kurš jums iesniegts? Iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

O.Grīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kopumā, Grīga kungs, arī vajadzētu ierosināt balsojumu.

O.Grīgs. Cienījamie kolēģi! Es lūgšu jūs nobalsot kopumā par abiem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Par vienu, jo par otru mēs jau nobalsojām, Grīga kungs!

O.Grīgs. Es atvainojos, par 1612. dokumentu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums valsts drošības iestāžu likumā" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 2, atturas - 2. Likums ir pieņemts. Paldies.

O.Grīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad saskaņā ar tikko izdarītajām izmaiņām izskatīsim pēc pašreizējās numerācijas darba kārtības 80. punktu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1996. gadam"".

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Roberts Zīle - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es lūdzu jūs sagatavot dokumentu nr. 1518, bet pamatā nr. 1518-c un arī šodien pievienoto lapu - nr. 1518-d.

Pirms es sāku ziņot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izteiktajiem viedokļiem, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tabulās, tas ir, pielikumos, kas pēc jaunā Kārtības ruļļa budžeta grozījumu izpratnē ir panti, parādās divas attieksmes - Ministru kabineta attieksme un komisijas attieksme, un šie cipari, kuriem nav klāt plus zīmes, tātad tie, kas ir 3. ailē no labās puses, tie attiecīgajā pozīcijā nenozīmē galīgo ciparu, bet tie nozīmē palielinājumu plus zīmē un pamazinājumu mīnus zīmē. Un teksta daļā, tā kā mēs neesam nobalsojuši visas ciparu daļas, tad līdz ar to komisijas atbalstītajā redakcijā latu vietās visās teksta daļās pašlaik nav ierakstītas summas.

Tātad es lūgtu sākt izskatīt ar 1. pielikumu, ar 1. tabulu, ar 8. lappusi, lai tādējādi mēs galarezultātā nonāktu pie teksta daļas, protams, ja jums nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Atkārtojiet, Zīles kungs, tātad dokumenta numuru, ar kuru mēs strādāsim vispirms.

R.Zīle. Strādāsim ar dokumentu nr. 1518-c un sāksim ar 8. lapaspusi, kurā ir 1. tabula pielikumu daļā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti paspēja orientēties? Lūdzu!

R.Zīle. Tātad šajā tabulā ir priekšlikumi par pamatbudžeta ieņēmumu palielināšanu, izņemot priekšlikumus par ieņēmumiem no speciālo budžetu iemaksām pamatbudžetā. Tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja pirmo priekšlikumu - kultūras ministra Pīka un Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikumu, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Otrais priekšlikums ir Ministru prezidenta un finansu ministra Šķēles kunga priekšlikums par pozīciju "Pamatbudžeta ieņēmumi. Zemkopības ministrija" un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Trešais priekšlikums - Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums par pozīciju "Pamatbudžeta ieņēmumi. Zemkopības ministrija". Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Ceturtais priekšlikums - Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Oša kunga un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Piektais priekšlikums - Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Sestais priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra Grīnblata priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 7.priekšlikums - Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga un Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 9.lapaspusē 8.priekšlikums - labklājības ministra Makarova kunga un Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 9.priekšlikums - labklājības ministra Makarova un Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 10.priekšlikums - arī labklājības ministra Makarova un Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 11.priekšlikums 9.lapaspusē - labklājības ministra Makarova un Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 12.priekšlikums - Ministru prezidenta priekšlikums, kurš attiecas uz Valsts kontroli. Komisija arī to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 10.lapaspuse, 2.tabula. Priekšlikumi par budžeta deficīta izmaiņām. Priekšlikums nr.21 - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu?

Komisijas pārstāvis deputāts Celmiņš prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un, lūdzu, balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 11, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek spēkā atbildīgās komisijas iesniegtais slēdziens.

R.Zīle. 22.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet es gribētu teikt, ka komisija atrada tālākajā daļā šo budžeta līdzekļu novirzījuma vietu. Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa izpēte, glābšana un restaurācija - no citiem līdzekļiem 50 tūkstošu latu apmērā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 23.priekšlikums - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 24.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tātad - budžeta deficīts, Labklājības ministrijas pozīcija. Priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Valdis Nagobads - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

V.Nagobads (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Atļaujiet man Sociālo un darba lietu komisijas vārdā paust argumentus par labu mūsu ieteiktajam priekšlikumam, kuru tiešām vakar Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, balsojot sešiem deputātiem "par" un septiņiem deputātiem "pret", noraidīja. Tātad no sākuma liekas tiešām dīvaini - budžeta deficītu valstī mēs prasām palielināt no paredzētajiem 40 miljoniem līdz 42 miljoniem. Godātie deputāti, es gribētu atgādināt, ka vēl vakardienas avīzē ir mūsu Ministru prezidenta teiktais, ka uz 1.novembri Latvijas valstī budžeta deficīts ir 20 miljoni latu un ka tas turpina samazināties. Es gribētu atgādināt, ka Ministru prezidents savā pirmajā preses konferencē 8.janvārī teica: "Es nekādā gadījumā nepiekritīšu, ka budžeta deficīts būs lielāks par 60 miljoniem latu." Ðodien tas ir 20 miljoni latu. Mēs jau šogad, 1996.gadā, gribam sasniegt bezdeficīta budžetu. Kam tas ir vajadzīgs? Kādēļ? Es nekādā ziņā negribētu medicīnas nozari nostādīt prioritārāku par sociālo aprūpi, kultūru, izglītību. Tajā pašā laikā ir runa par bāzes programmas finansēšanu, tas ir, par pašiem nepieciešamākajiem medicīnas pakalpojumiem. Apstākļos, kad ārstniecības iestāžu kopējie parādi šodien, šajā savstarpējā "burvju lokā", sasniedz 4 miljonus latu. Apstākļos, kad cilvēki šodien nevar iegādāties ārstniecības līdzekļus, saņemt nepieciešamās manipulācijas un kad slimnīcas nevar apkurināt. Deputāti ir vainīgi, ka savlaicīgi neizdara grozījumu budžetā, tādēļ nav iespējas nodrošināt ārstniecības iestādēs siltumu. Paskatieties, lūdzu, - kurā vēl pozīcijā šajos grozījumos ir paredzēta šim nolūkam nauda? Tā nav paredzēta. Tajā pašā laikā vienīgā iespēja ir, lūk, šādā veidā, izdarot šo dotāciju, tomēr nodrošināt, daļēji nodrošināt, nepieciešamo finansējumu pašiem, manuprāt, nepieciešamākajiem pakalpojumiem. Mēs jau šodien esam pilnīgi aizmirsuši asās diskusijas, kādas bija 15.februārī, pieņemot šāgada budžetu. Kad runājām par prioritātēm, dzirdējām ministra Makarova kunga solījumu: pieņemsim budžetu, pēc tam, redzēsiet, būs grozījumi, būs papildu finansējumi. To nav! Kādēļ mēs tik ātri aizmirstam to, ko paši it kā esam solījuši?!

Tādēļ es ļoti aicinu jūs, kolēģi, šinī gadījumā atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas ieteikumu un balsot par šo mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk par šo jautājumu deputāti debatēs runāt pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par 24.priekšlikumu, ko izteikusi Sociālo un darba lietu komisija, - palielināt budžeta deficītu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 22, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. Trešā tabula. Priekšlikumi par pamatbudžeta izdevumiem. 31.priekšlikums - frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šis ir priekšlikums samazināt izdevumus Valsts prezidenta kancelejai par 60 tūkstošiem latu. Tā ir tieši tā summa, kuru pirmajā lasījumā mēs Valsts prezidenta kancelejai iebalsojām klāt. Mēs tiešām domājam, ka šos 60 tūkstošus latu daudz lietderīgāk varēs iztērēt bērnu bāreņu aprūpes centros.

Es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti debatēs par šo priekšlikumu vairāk pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - samazināt finansējumu Valsts prezidenta kancelejai. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 27, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 32.priekšlikums ir Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara kunga un Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 33.priekšlikums ir Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Vaivada kunga priekšlikums. Līdzīgs ir Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums - 34.priekšlikums. Komisija atbalstīja Šķēles kunga priekšlikumu. Tātad daļēji var uzskatīt, ka Vaivada kunga priekšlikums tur ir iekšā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 35.priekšlikums. Ārlietu ministra vietas izpildītāja Kiršteina priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 36.priekšlikums ir Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 37.priekšlikums - Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu par Iekšlietu ministrijas un Ministru prezidenta priekšlikumu?

R.Zīle. Ja drīkst, es vēlētos papildus paskaidrot. Nākamais - 38.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izvirzītais priekšlikums, kas, protams, ir saistībā ar šo 37.priekšlikumu. Tas parāda šo 50 tūkstošu latu, šīs pozīcijas, novirzīšanu Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa izpētei, glābšanai un restaurācijai.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs. Izlemjam jautājumu par 37.priekšlikumu. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam? Piekrīt. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 38.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kā jau es tikko minēju, un tas, protams, ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

R.Zīle. 39.priekšlikums - Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra Stara kunga un Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Piekrist atbildīgās komisijas slēdzienam par šo pozīciju? Piekrītam. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. 40.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar tikko pieņemto 39.priekšlikumu - 33 tūkstoši no šīs summas, kas tika akceptēta tikko Saeimas sēdē, tiek novirzīti Ministru kabinetam un Valsts vienotajam informātikas centram.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šim priekšlikumam? Piekrīt. Paldies.

R.Zīle. 12.lapaspuse. 41.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš no šīs pašas 39.priekšlikumā nobalsotās pozīcijas 40 tūkstošus novirza no investīcijām Kultūras ministrijā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 42.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas šo pašu pozīciju (no 39.priekšlikuma) 7 tūkstošu apmērā novirza Kultūras ministrijai. Tas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 43.priekšlikums. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Aires priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 44.priekšlikums. Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra Cimdiņa priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 45.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra Grīnblata priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 46.priekšlikums arī ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 47.priekšlikums arī ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums, ko komisija savā sēdē atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 48.priekšlikums ir Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 49.priekšlikums arī ir Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko mēs komisijas sēdē atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tātad pieņemts.

R.Zīle. 13.lapaspuse. 50.priekšlikums - labklājības ministra Makarova un Ministru prezidenta Šķēles priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 51.priekšlikums. Arī tas ir labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 52.priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 53.priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 54.priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 55.priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 56.priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 57.priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, kas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā. Šo redakciju jūs redzat 58. priekšlikumā - nākamajā priekšlikumā, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Tātad 58. priekšlikums līdz ar to ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret 58.priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Paldies. 59.priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 60. priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 14. lapaspuse. 61. priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija savā sēdē atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 62. priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 63. priekšlikums ir Ministru prezidenta priekšlikums, un arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 64.priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 65. priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 66. priekšlikums. Kultūras ministrijas valsts sekretāra Gaiļa kunga priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 67.priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 68.priekšlikums - Kultūras ministrijas valsts sekretāra Gaiļa priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam par priekšlikuma neatbalstīšanu piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 69.priekšlikums - Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 70.priekšlikums - arī Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija sēdē atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 71.priekšlikums - Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija sēdē atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 72.priekšlikums - Ministru prezidenta priekšlikums, kas komisijas sēdē ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 73. priekšlikums - Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 74.priekšlikums - arī Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 75.priekšlikums - Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 76.priekšlikums - Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 15.lapaspuse. Zemkopības ministrijas Valsts mežu dienesta valsts sekretāra vietnieka Vītola kunga priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 78.priekšlikums - Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 79.priekšlikums arī ir Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 4.tabula 16.lapaspusē. Šajā tabulā ir priekšlikumi par līdzekļu pārdali starp speciālo budžetu un pamatbudžetu.

90.priekšlikums - frakcijas "Latvijai" priekšlikums pozīcijā "Aizsardzības ministrija". Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Es vēlos paskaidrot, kāpēc ir radies šāds priekšlikums un kāda ir šā priekšlikuma būtība. Šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka mēs piedāvājam Aizsardzības ministrijas speciālajā budžetā samazināt paredzētos līdzekļu apjomus, tos, kuri tur bija paredzēti nesadalītiem izdevumiem. Un šādi nesadalītie izdevumi pēc mūsu pirmajā lasījumā nobalsotā teksta Aizsardzības ministrijas speciālajā budžetā ir 157 035 lati. Es domāju, tā summa ir nedaudz par lielu, lai viņa varētu būt budžetā nesadalīta. Analoģiska situācija šeit ir arī citu ministriju speciālajos budžetos, kur mēs varam redzēt šādas summas: Ekonomikas ministrijā - 460 000 ir nesadalītie izdevumi. Tālāk mēs redzam: Finansu ministrijā - 577 000 latu, atkal nesadalītie izdevumi. Iekšlietu ministrijā šī summa ir 937 000, Izglītības un zinātnes ministrijā tie ir 189 000. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā - 971 000. Valsts zemes dienestā - tie atkal ir 577 000, Valsts meža dienestā ir vesels miljons un 793 000.

Tā ka, godātie kolēģi, nedaudz par lielām ir tās summas, kuras mēs varētu ierakstīt ailītē "Nesadalītie izdevumi". Šīs summas ir parādījušās tikai tagad, izdarot šos budžeta grozījumus. Viņas netika parādījušās tad, kad mēs pirmo reizi pieņēmām šo likumu "Par valsts budžetu 1996.gadam". Visas šīs summas faktiski parādās tikai tagad līdz ar šiem grozījumiem. Pirmajā lasījumā šīs summas bija ārkārtīgi niecīgas, ja mēs salīdzinām ar tām, kādas tās ir tagad. Tāpēc arī ir šie mūsu priekšlikumi - neatstāt budžetā šādas pozīcijas. Mēs būtu gatavi no sava priekšlikuma atkāpties tajā gadījumā, ja šeit tiktu precizēts, kas tie ir par izdevumiem. Bet, kamēr šādu precizējumu nav, es lūdzu balsot vismaz par šo Aizsardzības ministrijas speciālā budžeta nesadalīto izdevumu pārvietošanu konkrētai investīcijai, šajā gadījumā - bruņojuma papildu iegādei. Mēs zinām, ka arī citās ministrijās, piedāvājot šos nesadalītos izdevumus novirzīt pilnīgi konkrētiem mērķiem - skolotāju algām, arī šajā gadījumā šī situācija ir neapmierinoša ar skolotāju algām. Novirzīt šos līdzekļus arī dotācijai pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam, - mēs zinām, ka pašvaldību situācija ir ļoti grūta, - arī dotācijai Valsts vienotās informātikas un sakaru centram valsts nozīmes datu pārraides tīkla izvietošanai. Šie ir mūsu priekšlikumi. Es saprotu, ka komisija viņus ir noraidījusi, es saprotu, ka nav īpašas nozīmes šeit sēdē uzturēt spēkā šo balsojumu, bet, neapšaubāmi, šāda pozīcija, šādas nesadalīto izdevumu ailītes budžetā nedrīkst parādīties ar tik lielām summām. Es aicinu šajā gadījumā arī balsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle - Ministru prezidents. Šķēles kungs, līdz pārtraukumam mums ir 10 minūtes. Vai pietiks jums?

A. Šķēle (Ministru prezidents).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es paskaidrošu, lai likvidētu jebkādas šaubas par nesadalītajiem izdevumiem.

Tātad atbilstoši tai klasifikācijai, kāda tika ieviesta 1996.gada budžetā, nodokļi, kas piekritīgi par speciālā budžeta ieņēmumiem, ir ailē "Nesadalītie izdevumi", tātad arī Aizsardzības ministrijai. Tas viss ir pievienotās vērtības nodoklis - ieņēmums pamatbudžetā.

Iekšlietu ministrija - tāpat pievienotās vērtības nodoklis, viss ieņēmums pamatbudžetā. Es pārējos nepārlasīšu. Es esmu gatavs Čerāna kungam individuāli uzrādīt visu šo nodokļu sadalījumu. Tur nav tās naudas, ko varbūt varam iedomāties. Tie ir nodokļi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tādēļ komisijas vārdā Zīles kungs, - lūdzu!

R.Zīle. Es arī gribu papildināt. Vakar komisijā, izskatot šo pozīciju un vispār šo 4.tabulu, mums bija jautājumi par nesadalītajiem izdevumiem, un mēs arī... Tas visiem nav pavairots, bet mēs no Finansu ministrijas saņēmām arī paskaidrojumu lapu ar šo nesadalīto izdevumu atšifrējumu, kurā tātad ir pateikts par visām šīm ministrijām. Pamatā tie ir pievienotās vērtības nodokļa maksājumi un tamlīdzīgas summas, bet katrā ziņā šeit visi var iepazīties ar to, ka tie nav tādi neskaidri līdzekļi, bet tie ir vienkārši šajā pozīcijā, saskaņā ar Budžeta vadības likumu tie ir nesadalītajos izdevumos. Es lūdzu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par līdzekļu pārdali starp speciālo budžetu un pamatbudžetu. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 47, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Godājamais Zīles kungs! Piedodiet, lūdzu, par to, ka pārtraucu. Mums ir viens steidzīgs iesniegums, kuru parakstījuši 6 Saeimas deputāti Straume, Sinka, Panteļējevs, Lībane, Zīle, Vītols un Lambergs, kurā viņi lūdz: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 54.pantu apšaubām balsojumu par 24.priekšlikumu sakarā ar to, ka deputāts Sinka balsoja "pret", bet izdrukā fiksēts balsojums "par". Lūdzam atkārtot balsojumu!"

Saskaņā ar Kārtības rulli mēs varam vispirms izteikties par šo priekšlikumu - viens - "par", viens - "pret" un pēc tam izlemt, vai izdarāma atkārtota balsošana.

Sinkas kungs, lūdzu! Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Paldies, priekšsēža kungs! Vai nu daļēji maniem kolēģiem tas patīk vai ne, bet es esmu par bezdeficīta budžetu. Un šajā gadījumā mans nodoms attiecībā uz 24.priekšlikumu nodaļā par budžeta deficīta izmaiņām bija balsot "pret". Es vēlāk, izdrukā skatoties, redzēju, ka tur parādās "par". Mans nodoms bija balsot "pret". Un es savu "par" balsojumu nepieņemu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Sinkas kungs! Odisejs Kostanda vēlas runāt.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Es uzskatu, ka nekādā gadījumā šādu priekšlikumu nedrīkst atbalstīt, jo tādā gadījumā mēs sākam Saeimā ieviest mūsu likumdošanai absolūti nepieņemu darba praksi. Kāds ir izgājis ārā uzpīpēt, iedzēris kafiju, neuzmanīgi sekojis līdzi, bet tad viņš atgriežas zālē: paga, kungi, tagad atgriezīsimies pie tā jautājuma, kuru mēs pirms 10 minūtēm vai pirms pusstundas skatījām! Nu tad vilksim tālāk tādu pašu paralēli. Man ienāk prātā, ka varbūt atgriezīsimies, jo tagad zālē ir vairāk deputātu, un pārbalsosim tikko pieņemto Obligātā militārā dienesta likumu. Vai vēl kādu pagājušajā nedēļā skatīto jautājumu. Nu tā taču nevar strādāt! Jautājums ir nobalsots. Ir jāvirzās uz priekšu pa pantiem, bet, ja atkal deputātiem ir radusies jauna ierosme, jaunas domas, tad, lūdzu, gatavojiet atkal jaunas likumdošanas iniciatīvas, sniedziet priekšlikumus, lai viņus normālā ceļā atkal šeit pēc tam skata trijos lasījumos. Nevis tā, ka mēs izskatām dažus pantus, paiet laiks, tad atkal kāds atgriežas un aicina pārskatīt. Es kategoriski protestēju pret to. Un, ja tomēr Saeima par to nolemj balsot, tad es aicinu visus deputātus, kuri tam nepiekrīt, ja šis jautājums beigās atkal tiks likts uz pārbalsošanu, vienkārši nebalsot!

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens - "par", viens - "pret" ir izteicies. Mums jāizlemj tagad jautājums, vai mēs izdarīsim pārbalsošanu. Tādēļ lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu, vai ir izdarāma vai nav izdarāma pārbalsošana. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 36, atturas - 5. Pārbalsošanas priekšlikums ir noraidīts. Piedodiet, par - 42, pret - 36, atturas - 5. Priekšlikums par pārbalsošanu ir pieņemts. Tādēļ, godājamie kolēģi, tūlīt pat - līdz pārtraukumam - izdarīsim pārbalsošanu. Atgādinu, godājamie kolēģi, ka balsošana notika par grozījumiem likumā "Par valsts budžetu 1996.gadam", par jautājumu, kuru mēs pašlaik apspriežam. (No zāles deputāts J.Mauliņš: "Tâ nevar strādāt...") Pozīcija - nr.24. Godājamie kolēģi... Mauliņa kungs, lūdzu, nekliedziet, man ir vāja redze, bet laba dzirde. Lēmums par pārbalsošanas izdarīšanu ir pieņemts ar Saeimas balsu vairākumu. Lūdzu deputātus izdarīt pārbalsošanu manis tikko nosauktajā jautājumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. (Starpsaucieni no zāles: "Nebalso vispār! Nav kvoruma un nebūs...")

Godājamie kolēģi, tā kā mums nebija kvoruma, es lūdzu atkal saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām izdarīt otrreizēju balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 39, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Kuras komisijas?")

Sociālās un darba lietu komisijas priekšlikums... Paldies, godājamie kolēģi, jautājums ir izšķirts, ir pienācis pārtraukuma laiks. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Turpināsim izskatīt mūsu darba kārtības jautājumu - "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1996.gadam"".

Godātie kolēģi, mēs esam saņēmuši trīs iesniegumus no deputātiem un deputātu grupām.

"Saeimas Prezidijam. Esam kļūdījušies balsojumā par pārbalsošanu sakarā ar deputāta Sinkas ierosinājumu. Lūdzam uzskatīt mūsu balsojumus "par" attiecīgi par "pret". Guntars Grīnblats, Aleksandrs Pētersons." Viens iesniegums. (Starpsauciens: "Otrs iesniegums ir...")

Otrs iesniegums: "Prasām pārbalsot deputāta Sinkas un citu iesniegumus par pārbalsošanu, jo divi deputāti ir kļūdījušies, nospiežot "pret" vietā "par"." Parakstījuši deputāti Jurdžs, Guntars Grīnblats, Leopolds Ozoliņš, Aleksandrs Pētersons, Juris Vidiņš.

Un trešais: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu apšaubām balsojuma rezultātus par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aizsardzības vajadzībām. Šajā balsojumā, pēc mūsu domām, it kā piedalījās vairāki deputāti, kuri tajā laikā neatradās zālē. Kā dažus no tiem varu uzrādīt deputātus Raiti Apalupu un Gunti Eniņu, kurus pēc pusdienu pārtraukuma vispār neesam zālē redzējuši. Sakarā ar to lūdzam atkārtot minēto balsojumu. Kuprijanova un Bišers."

Izskatīsim visus iesniegumus pēc kārtas. Deputāta Grīnblata un deputāta Pētersona iesniegums. Mums ir jāizlemj šis jautājums, jo uzskatīt viņu balsojumu "par" par balsojumu "pret" tāpat vien mēs nevaram, mums nav tādu tiesību. Tā kā otrajā iesniegumā Jurdžs, Grīnblats, Ozoliņš, Pētersons un Vidiņš nemin šo divu deputātu uzvārdus, mēs varam tikai nojaust, vai ir runa par šiem pašiem deputātiem - Grīnblatu un Pētersonu, tad līdz ar to šis iesniegums mums ir jāizskata atsevišķi. Tādēļ, lūdzu, par pirmo iesniegumu saskaņā ar Kārtības rulli viens var izteikties "par" un viens - "pret", un Saeimai ir jālemj, tāpat kā iepriekš mēs to darījām, vai izdarāma pārbalsošana vai ne. Lūdzu, vai kāds vēlas runāt par deputātu Grīnblata un Pētersona iesniegumiem? Neviens nevēlas runāt. Tātad ir jāizlemj jautājums, vai mēs izdarām pārbalsošanu vai neizdarām. Tiesa gan, man te kolēģis Jirgens rāda: ja balsošana... Kārtības ruļļa 142.pants: "Ja balsošanas rezultātu pamatoti apšauba vismaz 5 deputāti, izdarāma pārbalsošana." Tā kā pirmajā iesniegumā nav piecu deputātu parakstu, tad šis iesniegums saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu nav skatāms.

Saeimas sēdēs, Ozoliņa kungs, runā no tribīnes! Ja jūs vēlaties pieteikties debatēs, lūdzu, iesniedziet rakstiski, un tad jūs tiksit pie vārda. Tādēļ izskatīsim, kolēģi, otro iesniegumu, kuru ir parakstījuši pieci deputāti - Jurdžs, Grīnblats, Ozoliņš, Pētersons un Vidiņš. Arī viņi lūdz pārbalsot deputāta Sinkas un citu iesniegumu par pārbalsošanu, jo divi deputāti ir kļūdījušies, nospiežot "pret" vietā "par". Tādēļ izskatīsim šo piecu deputātu iesniegumu, kurš iesniegts atbilstoši Kārtības ruļļa 142.pantam. Ja neviens nevēlas runāt "par" vai "pret" ðo dokumentu... Vēlas runāt Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šodiena ir spilgts piemērs tam, ka deputāts pēkšņi pārdomā, atsauc savu parakstu un divu miljonu liktenis veselības aizsardzībai, tas ir, palīdzības sniegšanai akūtiem slimniekiem, zobārstniecībai, aparatūras iegādei, nav tehniska kļūda. Tas nozīmē to, ka mēs tā pavisam brīvi un viegli mētājamies ar saviem lēmumiem. Tas nedara godu Saeimai, tas nedara godu deputātam, un tas pazemo mūsu vēlētājus. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo piecu deputātu priekšlikumu un izdarīt pārbalsošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt "pret"? "Pret" runāt neviens nevēlas, tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un izlemsim, kolēģi, jautājumu, vai izdarāma atkārtota pārbalsošana šajā jautājumā, jo vienu mēs tādā veidā jau esam izdarījuši. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu izlemt! Lūdzu pašiem nospiest balsošanas ierīces pogas. (Starpsauciens: "Pret") Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 35, atturas - 7. Priekšlikums par atkārtotu pārbalsošanu ir noraidīts.

Ir jāizskata, kolēģi, arī nākamais iesniegums, ko parakstījuši deputāti Kuprijanova un Bišers. Tas skar nevis pārbalsošanu, bet balsošanas rezultātu falsifikācijas jautājumu. Mums kopīgi jāizlemj, ko darīt. Atkārtoju: deputāti Kuprijanova un Bišers uzskata, ka balsošanas laikā deputāti neatradās zālē, un kā vienu no tiem var minēt deputātu Raiti Apalupu un otru - Gunti Eniņu, kurus pēc pusdienas pārtraukuma vispār neesam zālē redzējuši. Kā mums, kolēģi, rīkoties šajā gadījumā? Vēlas runāt par šo jautājumu Guntis Eniņš. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es iepriekšējā sēdes gaitā, pirmajā daļā, tiešām nebiju, bet pirms sēdes beigām es ienācu zālē un šeit biju. Jā, es balsoju "pret". (Starpsauciens no zāles: "Par ko nebalsoji?")

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kārtības ruļļa 142.pantā ir teikts: "Ja balsošanas rezultātu pamatoti (54.pants) apšauba vismaz pieci deputāti..."." Šajā gadījumā šāds iesniegums ir tikai no diviem deputātiem, līdz ar to tas vispār nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs. Es, runājot par to, jau biju paredzējis un domājis - ja mēs, kolēģi, varam uzskatīt arī deputātu Kuprijanovas kundzes un Bišera kunga iesniegumu par balsošanas rezultātu apšaubīšanu (nevis kā domu par šo rezultātu falsifikāciju), tad mēs to saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu pēc būtības varam neizskatīt. To arī ierosina Endziņa kungs. Kā mēs izlemsim? Kārtības rullī nav paredzētas nekādos citos pantos nekādas atrunas par to, ka būtu kaut kādā veidā citādi izskatāmi balsošanas rezultātu apšaubīšanas jautājumi, tādēļ es domāju, ka ir pieņemams - un citas izejas mums arī nav - Endziņa kunga priekšlikums, ka šis iesniegums nav skatāms pēc būtības. Paldies.

Nupat ir vēl saņemts piecu deputātu parakstīts iesniegums, ko ir parakstījuši Jānis Mauliņš, Odisejs Kostanda, Edmunds Grīnbergs, Elmārs Zelgalvis un Jānis Kazāks, kuri pieprasa atzīt pārbalsojumu par Jura Sinkas un citu deputātu ierosinājumu par 24.priekšlikumu likumprojektā "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1996.gadam"" par nelikumīgu un anulējamu, jo ir pārkāpta Saeimas kārtības ruļļa 138.panta trešā daļa.

Kārtības ruļļa 138.panta trešā daļa skan šādi: "Pçc balsošanas rezultāta paziņošanas tālāka balsu pieņemšana vai grozīšana netiek pieļauta." Bet, godājamie kolēģi, tad, kad mēs izdarījām pārbalsošanu pēc deputāta Sinkas ierosinājuma, tad mēs to lēmām saskaņā ar Kārtības ruļļa 142.pantu, un tādēļ man šķiet - es ceru, ka jūs tam piekritīsiet, - ka šo pārbalsošanu mēs izdarījām likumīgi, saskaņā ar Kārtības ruļļa pantu, un ka acīmredzot nav iemesla apšaubīt pārbalsošanas rezultātus. Vai deputāti piekrīt šādam viedoklim? Piekrīt. Paldies.

Nepiekrīt... Lūdzu! Jānis Mauliņš vēlas runāt.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Kārtības ruļļa 142. pants paredz: ja balsošanas rezultātus pamatoti apšauba vismaz 5 deputāti, izdarāma pārbalsošana. Šinī gadījumā, kā mēs zinām, apšaubīja tikai un vienīgi Sinkas kungs - un apšaubīja tāpēc, ka viņš ir nepareizi nospiedis pogu. To mēs visi dzirdējām. Un šis gadījums attiecas uz 138. panta trešo daļu, kas skan tā: "Pçc balsošanas rezultāta paziņošanas tālāka balsu pieņemšana vai grozīšana netiek pieļauta." Ïoti skaidri. Es jums gribu likt pie sirds, ka, ja mēs šādu motīvu uzskatīsim par pietiekamu, lai pieci deputāti varētu iesniegt, vadoties pēc 142. panta noteiktās kārtības, tad šāda veida pārbalsošanas notiks, gandrīz katru likumprojektu pieņemot, ja gribēs kāds saasināt situāciju. Cienījamie deputāti, šoreiz atzīsimies godīgi - te ir atsevišķi cilvēki nobijušies no diktatoriskā premjerministra un zaudējuši elementāro godu. Nelieksim galvu šo gļēvuļu priekšā! (Starpsauciens: "Neapvaino!") Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs, atgādinu jums un citiem deputātiem, ka pārbalsošanu pieprasīja nevis Sinkas kungs, bet deputāti Straume, Sinka, Panteļējevs, Lībane, Zīle, Vītols un Lambergs. Tas ir atbilstoši Kārtības ruļļa 142. pantam, kurā ir teikts, ka vajadzīgs vismaz piecu deputātu pieprasījums. Mums ir šā iesnieguma oriģināls, uz kura ir 7 deputātu paraksti, un tādēļ apšaubīt šā iesnieguma oriģinalitāti un pamatotību nav nekāda pamata.

J.Mauliņš. Godātā Saeima, godātais priekšsēdētāj! 142. pantā ir teikts: ja balsošanas rezultātu pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti... Viņi neapšaubīja! Nevajag taču izlasīt to, kā nav. Viņi neapšaubīja, viņi nevarēja apšaubīt, jo viņi nebija tur klāt un neskatījās uz Sinku, kad tas balsoja un spieda to pogu. Viņi prasīja pārbalsošanu bez jebkāda nopietna motīva. Un šeit ir prasīts: ja pamatoti apšauba, apšauba pieci deputāti...

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi! Nolasu iesnieguma oriģinālu: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 54. pantu apšaubām balsojumu par 24. priekšlikumu." Tātad šie septiņi deputāti iesniegumā raksta - "apšaubām". Mauliņa kungs, tas, vai viņi pamatoti vai nepamatoti apšauba balsojumu, - tas ir viņu sirdsapziņas jautājums, tāpat kā jūsu vērtējums par viņu rīcību. Vai ir pamatots vai nav pamatots.

Godājamie kolēģi, es neredzu iemesla pārskatīt balsošanas rezultātus un tādēļ pārtraucu diskusiju šajā jautājumā. Lūdzu, turpināsim izskatīt likumprojektu.

Budžeta un finansu komisijas vārdā - Roberts Zīle. Par 91. priekšlikumu.

R.Zīle. 91. priekšlikums (16. lapaspusē) ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - priekšlikumu par līdzekļu pārdali starp speciālo budžetu un pamatbudžetu Ekonomikas ministrijas vajadzībām? Iebildumu nav. Pieņemts. Balsojumu prasa frakcija? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" iesniegto priekšlikumu (16. lappuse, 4. tabula, 91. priekšlikums). Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas rezultātus! Par - 9, pret - 40, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts. Paliek spēkā atbildīgās komisijas slēdziens.

R.Zīle. 92. priekšlikums, ko iesniedzis Ministru kabinets. Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta pozīcijas un Zemkopības ministrijas pozīcijas palielinājums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 17. lapaspuse. 93. priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums par pozīcijām "Finansu ministrija" un "Valsts kontrole". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Balsojumu pieprasa frakcija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kurš ir izklāstīts 17. lappusē kā 93. priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 39, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 94. priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums par pozīcijām "Finansu ministrija" un "Izglītības un zinātnes ministrija". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis? Balsojumu pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu (dokumenta 17. lappuse, 94. priekšlikums). Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 37, atturas - 8. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 95. priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums par pozīcijām "Iekšlietu ministrija" un "Aizsardzības ministrija". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - 95. priekšlikumu, kurš lasāms 17. lappusē. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 35... kvoruma nav.

Atkārtot balsošanas režīmu! Aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 37, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 18. lappuse, 96. priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums par pozīcijām "Izglītības un zinātnes ministrija". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija prasa balsojumu? Prasa. Zvanu, lūdzu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 96. priekšlikumu, kas ir dokumenta 18. lappusē un ko ir izteikusi frakcija "Latvijai". Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 39, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 97. priekšlikums. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga un Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums par pozīciju "Zemkopības ministrija". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 19. lapaspuse. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums nr. 98. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Balsojumu prasa frakcija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kurš izklāstīts 19. lappusē. 98. priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 31, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 99. priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas ir dokumenta 19. lappusē kā 99. priekšlikums pēc kārtas. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 41, atturas - 7. Nav pieņemts.

R.Zīle. Priekšlikums nr. 100... simtais priekšlikums 19. lappusē. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par priekšlikumu nr. 100, kuru izsaka frakcija "Latvijai". Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 38, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 20. lapaspuse. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums nr. 101. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Frakcija prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 41, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 21. lapaspuse, 5. tabula. Priekšlikumi par speciālajiem budžetiem. Priekšlikuma numurs ir 110. Autors ir Ministru prezidents Šķēles kungs. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 111. priekšlikums. Ministru prezidenta un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieka priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 22. lapaspuse. 112. priekšlikums... Es atvainojos par tehnisku kļūmi, manas komisijas konsultants saka, ka šeit ir ... šis ir Ministru prezidenta Šķēles kunga iesniegtais priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 113. priekšlikums. Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 114. priekšlikums. Ministru prezidenta iesniegtais priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Tālāk ir 23. lapaspuse, un es lūgtu deputātus paņemt šo lapu, kas tika izdalīta, - dokumentu nr. 1518D. Tie ir precizētie priekšlikumi, kas ir šinī 23. lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, kolēģi! Tagad, apspriežot šo lappusi, vadīsimies pēc dokumenta nr. 1518D. Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Jā, tātad šis priekšlikums ir atbalstīts. Es atvainojos visiem, ka es nepateicu mazliet iepriekš, jo šis priekšlikums iesākās jau iepriekšējā lappusē... tas bija 114. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 24. lapaspuse, 115. priekšlikums. To iesniedza Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Stara kungs un Ministru prezidents Šķēles kungs. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 25. lapaspuse. 116. priekšlikums, ko iesniedza Ministru prezidents. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 117. priekšlikums, ko iesniedza Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Lapšes kungs. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis? Piekrist atbildīgās komisijas slēdzienam par Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Jāņa Lapšes priekšlikumu, kurš izteikts dokumenta 25. lappusē kā priekšlikums nr. 117? Iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 26. lapaspuse. Priekšlikums nr. 118, ko iesniedzis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersona kungs. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 119. priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 120. priekšlikums. Labklājības ministra un Ministru prezidenta priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Arī šeit es atvainojos par šo tehnisko kļūmi, ka ailē nav ierakstīts, ka atbalsta... Ministru kabineta attieksme un komisijas attieksme.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas priekšlikumam piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 27. lapaspuse. 121. priekšlikums. Labklājības ministra Makarova priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 122. priekšlikums. Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 28. lapaspuse. 6. tabulā ir apkopoti priekšlikumi par izdevumu palielināšanu bez seguma avota. Komisija un Ministru kabinets šo attieksmi nav izteicis... saskaņā ar jauno Kārtības rulli, un lēmuma... es atvainojos, lēmuma šeit nav. Ir Kārtības ruļļa normas... Bet es gribētu teikt, ka 131. un 132. priekšlikums, ko bija iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs, principā ir ietverti jau iepriekš pieņemtajās pozīcijās.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par šiem priekšlikumiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 29. lapaspuse, 7. tabula. Priekšlikums par speciālo sociālās apdrošināšanas budžetu. Šo priekšlikumu iesniedza Ministru prezidents. Tātad tas ir priekšlikums nr. 140, un šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 29.lappuse, 8.tabula, kurā atrodams priekšlikums par izsniedzamajām garantijām 1996.gadā. Tas ir 141.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai". Komisijas attieksme pret šo priekšlikumu ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu...

Frakcija pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" ieteikumu, kas izklāstīts 8.tabulā kā 141.priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot (Starpsauciens: "Pret") un lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 42, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. Un visbeidzot 30.lapaspusē ir likuma grozījumu 4.pielikums, kas ir izrietējis no 3.tabulā nobalsotajiem priekšlikumiem. Tātad šis ir pielikums par sadali pa rajoniem jau nobalsotajā pozīcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par mērķdotācijām izglītības pasākumiem - speciālo bērnudārzu bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem un tā tālāk. Pret visām šajā 30.lapaspusē izklāstītajām pozīcijām iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Es lūgtu deputātus tagad atgriezties pie 1.lapaspuses dokumentā nr.1518-c, kurā ir priekšlikumi teksta daļā, un mēs varētu sākt izskatīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, paņemiet dokumentu nr.1518-c (reģistra nr.493), pirmā lapaspuse.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tātad ir izstrādājusi un iesniegusi priekšlikumu minētajā tekstā. Priekšlikums nr.1. No 1. līdz 8.tabulai ir dota šo ciparu summa, un šo ciparu summu es varu nosaukt priekš stenogrammas - tā ir 444 miljoni 438 tūkstoši 039 lati. Un 1.panta sākumdaļā šis cipars parādās atstātajā tukšajā vietā, kas komisijas priekšlikumā bija no pirmās līdz astotajai tabulai. Un tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, protams, savā komisijā kopumā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 1.panta iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 2.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - mainīt likumprojektā budžeta deficīta skaitli no 40 miljoniem uz 42 miljoniem. Šo priekšlikumu mēs esam izskatījuši tabulā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt šajā jautājumā Valdis Nagobads - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu! (No zāles deputāts V.Nagobads: "Es nevēlos!") Deputāts atsauc savu vēlēšanos runāt. Paldies.

Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - neatbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu likumprojekta 2.pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par šo pašu 2.pantu tika saņemts arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - palielināt deficītu. Šo priekšlikumu mēs, balsojot par atsevišķiem priekšlikumiem tabulās, neesam atbalstījuši. Līdz ar to komisijas priekšlikums ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieņemts, jo jautājums jau ir izlemts.

R.Zīle. Un 3.priekšlikums par 2.pantu ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas balsojot ir guvis atbalstu (arī no pirmās līdz astotajai tabulai).

Sēdes vadītājs. Paldies. Arī tas ir izskatīts un tātad pieņemts.

R.Zīle. 3.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 3.pantu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tātad atbalsta savu priekšlikumu un šādā situācijā 3.panta cipari ir tādi: apstiprināt valsts pamatbudžetu 1996.gadam, izdevumos ir 484 miljoni 438 tūkstoši 039 lati.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Līdz ar to Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums nav atbalstīts šajā 3.pantā sakarā ar iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 2.lapaspuse. 4.priekšlikums - Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums, ko komisija atbalstīja. Tātad tie 4.pantā ir attiecīgie apakšpunkti "a", "b" un "c".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret izmaiņām 4.panta "a", "b" un "c" punktos nav. Pieņemts.

R.Zīle. Līdz ar to komisija neatbalstīja arī 4.panta 1.punkta "c" apakšpunktu Juridiskā biroja redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Nav. Pieņemts.

R.Zīle. 3.lapaspusē par 5.pantu nekādi priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Par 7.pantu ir saņemts frakcijas "Latvijai" priekšlikums par izsniedzamajām garantijām 1996.gadā. Šis priekšlikums nav atbalstīts balsojumos par šo 8.tabulu.

Sēdes vadītājs. To mēs nupat izlēmām. Paldies.

R.Zīle. 4.lapaspuse. Par 8.pantu nekādi priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

R.Zīle. 8.priekšlikums. 9.pantā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas tātad ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 4.lapaspusē ir jauns punkts, ko bija iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī šo lietu mēs būtībā jau esam izskatījuši un nobalsojuši. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 5.lapaspuse. 9.priekšlikums par pārejas noteikumu 13.punktu, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. Komisija saņēma priekšlikumu par jaunu punktu pārejas noteikumos no Zemkopības ministrijas valsts sekretāra Lapšes kunga. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Komisijas viedoklis - pieņemt.

R.Zīle. Par pārejas noteikumu 10.punktu priekšlikumi nav saņemti. Tāpat kā par 11. un 12.punktu 6.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. Jauns punkts ir iesniegts pēc 12.punkta - tātad papildināt likumprojektu ar jaunu 13.pantu. To iesniedz Ministru prezidents Šķēles kungs, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 6.lapaspusē ir 13.priekšlikums par 14.pantu, ko iesniedz Ministru prezidents. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

R.Zīle. 14.priekšlikums par 15.panta redakciju. Komisija saņēma šo priekšlikumu no Ministru prezidenta un to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 7.lapaspusē ir 15.priekšlikums par 16.panta redakciju, ko iesniedz Ministru prezidents Šķēles kungs, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Komisija no Ministru prezidenta saņēma papildinājumu par likuma spēkā stāšanos pārejas noteikumu daļā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Un komisija atbalstīja arī Juridiskā biroja priekšlikumu attiecībā uz pielikumu precizēšanu, ko Juridiskais birojs bija iesniedzis komisijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

R.Zīle. Es lūgtu nobalsot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1996.gadam"" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1996.gadam"" pieņemšanu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 3, atturas - 7. Likums ir pieņemts.

Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā tālāk izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā"", kas mums pēc pašreizējās numerācijas ir 62.darba kārtības jautājums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūgtu jūs sagatavot... tātad iesniegtā dokumenta numurs bija 1507-b, bet šodien tika sagatavots un jums izdalīts arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārstrādātais variants, kas ir nr.1507-c. Tātad mēs strādāsim ar nr.1507-c lapu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie kolēģi, pievērsiet uzmanību dokumenta reģistra numuram - tas ir 465.

Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Paldies. Tātad komisija saņēma priekšlikumu par 2.panta grozījumiem. Šo priekšlikumu komisija saņēma no deputāta Vītola. Un šis priekšlikums tika iestrādāts komisijas variantā tāpat kā Juridiskā biroja priekšlikums šajā pantā. Es gribētu teikt, ka tas, ko mēs nobalsojām valsts budžeta grozījumos 1996.gadam, ir tieši saistīts ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu šā Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likuma 1996.gadam 2.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir pieņemama atbildīgās komisijas attieksme pret deputāta Vītola priekšlikumu šajā panta daļā? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. Tātad Juridiskā biroja priekšlikums arī ir iestrādāts manis minētajā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, tikai nedaudz zemāk. Te ciparu daļa sakrīt ar nobalsoto redakciju kontekstā ar izmaiņām valsts budžeta grozījumos 1996.gadam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

R.Zīle. Tātad es lūgtu nobalsot otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā"".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā"" otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Prezidijs ir saņēmis kārtējo iesniegumu, kurā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš komisijas vārdā lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 6. un 7.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Par nekustamā īpašuma nodokli"", un izskatīt minēto lēmuma projektu pēc Saeimas darba kārtības 62.punkta un pirms likumprojekta "Grozījumi likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"". Tā ka mēs tagad 62.punktu tikko esam pabeiguši skatīt, vai deputāti vēlas runāt par šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu? "Par" vai "pret". Runāt neviens nevēlas. Balsot vajadzības nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, izskatīsim lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Par nekustamā īpašuma nodokli"". Kas ir ziņotājs šajā jautājumā? Godājamie kolēģi, vai kāds no iesniedzējiem var ziņot par to, ko viņš ir iesniedzis?

J.Kalviņš (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ir iesniegts priekšlikums, un es aicinu kolēģus viņu atbalstīt. Viss. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kalviņa kungs! Būtu ļoti labi, ja kāds atgādinātu, kur šis priekšlikums ir - kurā darba kārtības jautājumā. Dokuments nr.1728, lēmuma projekts: "Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Par nekustamā īpašuma nodokli" otrajam lasījumam līdz šī gada 19.novembrim." Iebildumu nav? Nav. Paldies, pieņemts. Jautājums ir izskatīts.

Turpināsim izskatīt Saeimas sēdes darba kārtības nākamo jautājumu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"". Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Edmunds Grīnbergs - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Skatīsim dokumentu nr. 1504. Minētā likumprojekta grozījumu būtība ir šāda. Tie attiecas uz krājaizdevumu sabiedrībām, kuru dibināšanu un darbību turpmāk regulēs speciāls likums - likums "Par krājaizdevumu sabiedrībām". Aicinu atbalstīt minētos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

E.Grīnbergs. Par termiņu lūdzu noteikt 20.novembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu pret nosaukto termiņu - 12. novembris - nav? Nav. Pieņemts. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu, kas mūsu darba dokumentā numurēts kā 44. Likumprojekts "Grozījums Augstskolu likumā". Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs paņemt dokumentus nr. 1491 un nr. 1598. Gribu jūs informēt, ka komisija nolēma konceptuāli neatbalstīt šo likumprojektu, un aicinu Saeimu to noraidīt. Kāpēc?

Pirmkārt, likumprojekts ir pretrunā ar Augstākās izglītības likuma būtību. Proti, nebūtu loģiski, ka institūciju, kura ir izveidota, kā tas ir teikts likuma 66. pantā, ar augstākās... es atvainojos... ar Saeimas speciālu balsojumu (tātad šo institūciju ir iecēlusi Saeima), tagad nodotu pārraudzībā Izglītības un zinātnes ministrijai. Jo, veidojot šo institūciju, bija iecere veidot to kā tādu pietiekami neatkarīgu institūciju, kas konceptuāli veiktu uzraudzību un īstenotu varbūt arī problēmu izskatīšanu augstākās izglītības konceptuālā ziņā un tā tālāk. Tā ka šis valdības ierosinājums neatbilst likuma garam. Turklāt gribu arī uzsvērt, ka Eiropas savienības eksperti uzskata, ka tad, ja šāda institūcija Latvijā tiek izveidota, tai ir jābūt neatkarīgai.

Protams, ir lietas otra puse, ka šodien bezdeficīta budžeta apstākļos mēs varam diskutēt, vai vispār šāda institūcija ir vajadzīga. Protams, par to varētu diskutēt. Bet, ja mēs gribētu lemt šo jautājumu šajā aspektā, tad valdībai būtu jāsagatavo pavisam cita rakstura likumprojekts, kas paredzētu šīs institūcijas likvidāciju. Es vēlreiz atkārtoju - nodot ministrijas pārraudzībā nav nekādas jēgas, jo tur jau ir Augstākās izglītības un zinātnes departaments. Radīt vēl vienu institūciju - nu, tas būtu absurds. Es aicinu Saeimu mani atbalstīt, atbalstīt komisiju un noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šis ir jautājums, kas pamatu pamatos skar mūsu augstskolu darbību un augstākās izglītības turpmāko likteni. Es aicinu atbalstīt mūsu parlamenta komisijas secinājumu, proti, noraidīt šo likumprojektu.

Es gribu vēl minēt dažus papildinājumus Ābiķa kunga sacītajam. Proti, bez visa tā, ko sacīja Ābiķa kungs, šeit vēl ir sajaukts kompetences un pakļautības aspekts. Nav īsti saprotams, kāpēc ir šāda maiņa bijusi vajadzīga, ja Augstskolu likumā ir skaidri un gaiši sacīts, ka Augstākās izglītības padome ir iedibināta kā izglītības stratēģijas institūcija, kura ir neatkarīga no tādas vai citādas ministrijas un izstrādā šo stratēģiju augstākajai izglītībai mūsu valstī kopumā. Kādēļ ir vajadzīgs tagad pakļaut šo institūciju vienai ministrijai? Šis jautājums rodas vēl jo vairāk tādēļ, ka šodien mums vēl visas augstskolas nav vienas ministrijas aprūpē. Medicīnas akadēmija, Lauksaimniecības universitāte - un tā tālāk - nebūt nav Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē, taču tās ir nopietnas augstskolas, kuru kompetenci neviens neapšauba. Līdz ar to ir absolūti neloģiski, ja tagad šī padome tiks pakļauta Izglītības un zinātnes ministrijai.

Te ir jautājums tāds: šādai padomei vai nu būt, vai arī nebūt. Augstskolu likumā ir paredzēts, ka Izglītības un zinātnes ministrijas viens pārstāvis (kā viens no deviņiem) tiek iekļauts šajā kompetentajā komisijā, kuru, starp citu, Saeima jau ir apstiprinājusi. Iesniegtā priekšlikuma skatījumā, visa šī komisija pāriet Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Es domāju, ka tas arī no ekonomiskā viedokļa ir gaužām nepareizi, jo, cik es zinu, Izglītības un zinātnes ministrijā ir Stratēģiskās plānošanas departaments, - lai viņš darbojas šīs ministrijas ietvaros ar stratēģisko plānošanu! Kāpēc vēl otra pilnīgi tāda pati institūcija šajā ministrijā būtu nepieciešama? Absolūti nesaprotams un neloģisks priekšlikums, kuru es arī aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie deputāti, es tāpat gribu jūs aicināt atbalstīt komisijas pieņemto lēmumu - neatbalstīt šādu labojumu Augstskolu likumā, bet aicinu komisiju padomāt par to, ka tuvākajā laikā izstrādāt citu labojumu, par ko jau runāja Liepas kungs, - par Augstākās izglītības padomes likvidāciju vispār. Šī padome sevi nav attaisnojusi. Pirmais jautājums, kas šajā sakarībā parādījās, bija tas, ka šīs padomes komplektācijas principi neatbilst tiem mērķiem, kas tai ir izvirzīti. Un arī pati padome sevi ir pierādījusi kā darboties nespējīgu un neko nedod šodienas sabiedrībai, jo augstskolu reformā nav jūtama padomes nostādne. Padome kā aktīva izglītības stratēģijas izstrādātāja vispār nav jūtama. Tāpēc šodien lūdzu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas slēdzienu - neatbalstīt šādu labojumu, jo Izglītības un zinātnes ministrijā ir departamenti, kuriem jānodarbojas ar šīm lietām. Tur ir ne tikai šis Stratēģiskās plānošanas departaments, bet arī citi departamenti, tur ierēdņu pilnīgi pietiek. Lai viņi strādā un attaisno tās algas, ko viņi saņem! Bet vajag vēl pārdomāt tuvākajā laikā par šīs padomes likvidāciju kā tādu vai arī izstrādāt jaunus veidošanas principus, lai tur nenonāktu tādi gadījuma cilvēki kā, piemēram, dakteris Glāzītis, kas lemj par medicīnas izglītības tālāko plānošanu.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, savā sēdē izskatot un izdiskutējot šo jautājumu un zināmā mērā arī izvērtējot šādas padomes nozīmi un lomu, nolēma, ka šādas padomes darbu nebūtu nepieciešams finansēt no valsts budžeta līdzekļiem. Ja šāda padome vēlas darboties kā konsultatīva padome, tad tai būtu, no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokļa, jādarbojas uz sabiedriskiem pamatiem un nebūtu jātiek tieši finansētai no valsts budžeta līdzekļiem. Tāds ir šis viedoklis, kas principā saskan ar šīm izteiktajām domām, ka, ja šī padome varētu darboties pēc pašiniciatīvas, uz sabiedriskajiem pamatiem (mēs to viņai liegt nevaram), tad viņas darba rezultāti būtu atkarīgi no autoritātes, ar kādu šī padome tieši izpildītu sabiedrībā šos savus pienākumus šo stratēģisko vadlīniju noteikšanā, bet viņa noteikti nebūtu jāpakļauj Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībai.

Līdz ar to, ievirzot un parādot šos perspektīvos risinājumus, arī es aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Nav pzreizi!")

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu noraidīt... Atvainojos! Lūdzu balsot par iesniegto likumprojektu "Grozījums Augstskolu likumā". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojektu "Grozījums Augstskolu likumā". Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 57, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts. Paldies.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi, par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 28.aprīļa lēmumā "Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu"". Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, komisija nolēma konceptuāli neatbalstīt šo likumprojektu un aicina Saeimu to noraidīt. Es mazliet komentēšu situāciju, lai deputātiem būtu skaidrs. Atklāti sakot, komisiju ārkārtīgi izbrīnīja šā likumprojekta saturs, jo likumprojekta autori, proti, Ministru kabinets, nebija parūpējušies par to, lai viņi vispār iepazītos ar spēkā esošajiem likumiem. Viņi vienkārši nebija izlasījuši Augstākās izglītības likumu. Mūsu izpratnē tā ir diezgan unikāla situācija. Jo Augstākās izglītības likumā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka, pirmkārt, augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas koleģiālās vadības institūcija un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Universitātes satversmi un tās grozījumus pieņem Universitātes koleģiālās vadības institūcija un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Saeima. Tātad, pirmkārt, ja šeit būtu runa tikai par satversmes apstiprināšanu, tad tas jebkurā gadījumā būtu Ministru kabineta kompetencē, nevis Saeimas kompetencē, bet, ja būtu runa par grozīšanu (kā tas ir šeit), tad likums vispār nepieļautu satversmes grozīšanu un Ministru kabinets varētu balsot vai nu "par", vai "pret"; grozījumus tas nav tiesīgs izdarīt, to var izdarīt pati mācību iestāde. Tā ka, es domāju, ir absolūti skaidrs, ka šis likumprojekts ir jānoraida.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. (Starpsauciens: "Pret") Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 54, atturas - 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 23.februāra lēmumā "Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu"". Komisijas vārdā - deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, tieši to pašu es varu teikt arī par šo likumprojektu. Vienīgi jāpiebilst, ka man būtu ļoti interesanti uzzināt, kuri ir tie divi deputāti, kuri šo absurdo likumprojektu atbalsta.

Sēdes vadītājs. To jūs varat izdrukā uzzināt, Ābiķa kungs. Balsojums būs atklāts. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 59, atturas - 4. (Zālē smiekli.) Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam"". Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te sākas trīs likumu grozījumi. Šobrīd mēs skatām grozījumus likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam", kas ir saistīti ar valsts budžetu 1997.gadam. Grozījumu būtība ir samazināt sociālās garantijas studējošajai jaunatnei, respektīvi, nemaksāt par viņiem sociālo nodokli, un tas nozīmē, ka tad, ja viņi pabeidz mācību iestādi, viņiem neiestājas tiesības saņemt pabalstu, ja viņi kļūst par bezdarbniekiem. Komisijas lēmums, kas man, par nožēlu, jums ir jānolasa, ir aicināt Saeimu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai debatēs deputāti ir pieteikušies? Janīna Kušnere - frakcijas "Latvijai" deputāte. Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godājamā Saeima! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Ar šo likumu pilnīgi bez objektīva pamatojuma tiek izslēgti no apdrošināšanas studenti un mātes, kas kopj bērnus no pusotra gada vecuma līdz triju gadu vecumam. Apmēram 2,5 miljoni latu šādā veidā tiks ieekonomēti un veicinās bezdeficīta budžeta pieņemšanu. Tas ir vienkāršākais un ciniskākais ceļš, kā valsts problēmas risināt uz cilvēku rēķina. Mēs radām šiem iedzīvotājiem nedrošas un nestabilas nākotnes perspektīvas. Rodas jautājums: vai tādā veidā mēs neapdraudam Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanu? Jo visiem ir labi zināms demogrāfiskais stāvoklis - mirstība pārsniedz dzimstību divas un pat trīs reizes. Jaunieši ir tā sabiedrības daļa, kas lielā mērā ir bezdarba apdraudēta. Vai tiešām kāds no šajā zālē sēdošajiem deputātiem cer, ka uz viņu šīs problēmas neattieksies, ka viņu šīs problēmas neskars, ka viņa bērni un viņa mazbērni no tā necietīs? Bez tam šādā veidā mēs nekādi neveicināsim, bet gan, tieši otrādi, bremzēsim jaunatnes gribu izglītoties. Rodas jautājums: kāpēc valdība neiet pa grūtāko ceļu budžeta uzlabošanas jomā? Valdība nepilda savas saistības attiecībā uz budžeta ienākumu daļas uzlabošanu. Kur paliek solījumi uzlabot nodokļu iekasēšanu, piesaistīt investīcijas, radīt jaunas darba vietas, apturēt kontrabandas ieplūšanu valstī un tā tālāk? Tā vietā valdība - gan ar šo likumprojektu, gan ar nākamajiem diviem - ir izvēlējusies lielceļa laupītāja lomu. No tā acīmredzot izriet šīs milzīgās rūpes par bezdeficīta budžetu, kas ļaus saņemt ārvalstu kredītus un sadalīt tos starp saviem uzņēmumiem un firmām. Līdz ar to aicinu jūs, cienījamie kolēģi, noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un tādējādi neatbalstīt šo iedzīvošanos uz ārvalstu kredītu rēķina. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tagad es runāšu kā deputāte. Es domāju, ka pēc manis noteikti runās darba lietu valsts ministrs un mēģinās jums paskaidrot, cik nebūtiski tas ir priekš studentiem un ka, ja viņi neprot iekārtoties darbā, tad nav ko studēt, un ka tādēļ viņiem nevajag maksāt pabalstu. Bet, cienījamie kolēģi, šajā gadījumā šis grozījums, es teiktu tā, maksā aptuveni miljonu, drusciņ mazāk (vismaz pēc Bērziņa kunga apgalvojumiem komisijā). Un tas ir jautājums, ka iesākas šo likumu bloks, uz kura pamata mēs veidojam bezdeficīta budžetu. Es nedomāju, ka mums vajadzētu atņemt absolūti visas sociālās garantijas viena budžeta pieņemšanas gadījumā, jo arī nākamajos likumprojektos, kas būs nodoti jūsu izskatīšanai šodien, būs runa par to pašu. Tādēļ Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas vārdā es jūs lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Runās Andris Bērziņš - darba lietu valsts ministrs.

A.Bērziņš (darba lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Augsti godājamo Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribētu oponēt iepriekšējiem runātājiem. Es gribētu pateikt, ka ar šo likumu mēs nekādā veidā nebremzējam izglītības apguvi. Bet skaidrs ir viens - ka jaunajos apstākļos izglītības izvēlei ir jābūt apzinātai. It īpaši, ja mēs runājam par profesionālo izglītību. Mācīšanās process pats par sevi ir izglītības apguve, lai iegūtu augstāku kvalifikāciju un sevi labāk realizētu darba tirgū, gūtu lielākus ienākumus pats un dotu labumu sabiedrībai. Mēs esam nopietni diskutējuši par visām šīm pozīcijām, bet es pieņemu, ka deputātiem varētu būt varbūt kas sakāms šā likumprojekta kontekstā, un tāpēc jūs aicinu nobalsot par to pirmajā lasījumā un tad iesniegt priekšlikumus, lai to sagatavotu otrajam lasījumam, un tad mēs varētu par tiem izdiskutēt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies vairāk nav. Valdmaņa kungs, attiecībā uz pirmo lasījumu debatēs piesakās rakstiski. Jūs to izdarījis neesat. (No zāles deputāts G.Valdmanis: "Paldies, Daudiša kungs!") Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlas kāds runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam"". Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 25, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu paziņot termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.

L.Kuprijanova. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 17. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto datumu - 17. novembri? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"".

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Ojārs Grinbergs (frakcija "Tautai un taisnībai").

O.Grinbergs (frakcija "Tautai un taisnībai").

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 1416 "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"".

Ministru kabineta 17. septembra sēdes protokols nr. 46. Atbildīgā komisija akceptēja šo likumprojektu, tā ka lūdzu deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs par šo jautājumu deputāti pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"". Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 7, atturas - 5. Pieņemts.

Lūdzu paziņot termiņu, kādā būtu iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu otrajam lasījumam.

O.Grinbergs. 17. novembris.

Sēdes vadītājs. 17. novembris. Deputātiem iebildumu nav? Paldies. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"".

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Kolēģi! Šis ir analoģisks likumprojekts, jo arī tas samazina sociālās garantijas... es pievēršu tam jūsu uzmanību... samazina tās, kas bija noteiktas jaunajā likumā, ko mēs, ja es nekļūdos, pirms gada un kādām divām nedēļām pieņēmām likumā "Par valsts pensijām". Bija ļoti smagi pieņemt šo likumu. Mēs visu laiku šeit runājam, arī valdība, par konsekvencēm. Tagad mēs jau ar ienākuma nodokli esam aplikuši pensijas. Šinī likumā mēs atņemam garantijas, tāpat mātēm samazinām apmaksāto laiku no trim gadiem līdz pusotram gadam, kamēr viņas sēž ar bērnu, saņem maksājumus no valsts budžeta, un to pašu mēs darām ar visiem, teiksim, vidējo tehnisko izglītības iestāžu un augstāko mācību iestāžu studentiem. Un ko es gribētu šinī gadījumā piebilst, skaidrojot šo likumu? Redzat, protams, visu, kā mums tagad moderni runā, var optimizēt. Bet, ja mēs tādā veidā turpināsim grozīt visu tik moderni, ko un kad ir izdevīgi jums... Visi atkārto, ka mums ir izveidota ļoti moderna sociālā aizsardzība valstī, bet tagad mēs visas šīs garantijas mēģinām samazināt. Es domāju, ka priekš viena budžeta, pat bezdeficīta budžeta, tas ir drusciņ par daudz.

Man jums ir jāpaziņo, ka komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu. Bet es tūlīt uzstāšos arī kā deputāte. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteikusies Janīna Kušnere - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Kušnere (frakcija "Latvijai").

Godājamie deputāti! Es, jau runājot par likumprojektu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam", minēju ciparu, kurš būs ieguldījums bezdeficīta budžetā. Arī iepriekšējais likumprojekts, par ko jūs nobalsojāt, ir ieguldījums bezdeficīta budžetā, un tur apmēram ir 11,1 miljons. Šis likumprojekts, ko mēs izskatām pašreiz, par obligāto sociālo apdrošināšanu..., es atvainojos, "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", ļaus ieekonomēt 5,3 miljonus latu. Protams, šie skaitļi ir aptuveni, taču tādi viņi varētu būt. Kopsummā ņemot visus šos trīs likumprojektus, tas ir aptuveni 19 miljoni latu. Skaitlis ir iespaidīgs. Tātad mēs balsojam un nemaz nedomājam par tiem cilvēkiem, kuriem šodien nav no kā iztikt.

Arī šinī gadījumā grozījumi likumprojektā paredz, ka netiek veidoti uzkrājumi pensijām, studentiem un mātēm, kas kopj bērnu no pusotra līdz triju gadu vecumam. Statistikas dati liecina, ka, pieņemot šos grozījumus likumā "Par valsts pensijām", mēs pasliktināsim dzīves apstākļus 32 tūkstošiem māšu un 28 tūkstošiem studentu. Tas ir nākošais valdības solis ceļā uz bezdeficīta budžetu. Un tādi acīmredzot arī nākamajās sēdēs mums būs jāizskata vairāki.

Tas, ka valdībai neinteresē cilvēku labklājība, nav nekāds pārsteigums. Ceru, ka Saeima tomēr nepieļaus vairāku valdības locekļu nenogurstošo kāri iedzīvoties uz nabadzīgo cilvēku rēķina, padarot viņus pavisam nabadzīgus. Mēs taču ļoti labi apzināmies, ka šāda rīcība neveicina valsts ekonomisko attīstību, ne arī uzlabo finansiālo stāvokli. Un tā vai citādi, ja mēs arī pieņemsim 1997. gadam bezdeficīta budžetu, es tomēr šaubos, vai nākamā gada beigās mums tomēr nebūs jāatgriežas pie deficīta budžeta. Bet būs panākts kaut kas ļoti būtisks - valdība varēs saņemt ārzemju kredītus. Jautājums: kur viņi aizies? Protams, ne jau sociālajai sfērai.

Tātad tam būs īslaicīgs efekts un praktiski tas izvērtīsies zināmā veidā par ilūziju, kas jau tuvākajā laikā var atgriezties un vērsties pret mums - pret Latvijas valsti un tās iedzīvotājiem, un pilsoņiem. Un es domāju, ka tas viss var skart ļoti sāpīgi mūs visus.

Tādēļ lūdzu, cienījamie deputāti, just īpašu atbildību par šo balsojumu, kas tiek piedāvāts likumprojektā "Par valsts pensijām", un noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par jūsu izpratni.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcija. Lūdzu!

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Daudiša kungs, liels paldies, ka šoreiz es tiku pie vārda bez saīsināta laika, un es ceru, ka tikšu uz priekšu bez pārtraukuma.

Mīļie kolēģi! Šitā traģiskā komēdija, ko mēs izspēlējam laikā, kad mūsu valstij nav darba, bet Kreituses kundze skaidro, ka videi jābūt tādai, lai varētu bērnus audzēt... un citus bērnus nevajag audzēt... Tas tāpēc, ka mums šeit nav tādas valdības, kas spēj taisīt tādu vidi, ka mums būtu darba vietas un peļņas spējas. Mums ir tikai tāda valdība, kas Latvijā visu var pataisīt divreiz dārgāku nekā citur, tāpēc ka mums ir tik forša muitas politika, ka mums ir tāda valdība, kas sargā savas centrālās bankas ierēdņus, kuri netaisa mums klīringa sistēmas tā, lai mēs varētu viens ar otru norēķināties. Mums dod kredītus divas reizes, trīs reizes, pat piecas reizes augstākus par pasaules līmeni. Un mēs nespējam radīt šeit darba vietas. Mums it kā ir Ekonomikas ministrija, mums it kā ir valdība, mums it kā ir Finansu ministrija, kas mēģina veidot pareizo vidi, bet ar katru gadu tā darba vide kļūst sliktāka.

Bet tagad mēs runājam par pensijām. Tām, ko kāds jau ir nopelnījis ar savu darbu. Mēs jau zinām, ka tās pensijas ir izzagtas, cilvēki 10 gadus atpakaļ strādāja par lielu algu un ticēja, ka viņiem būs lielas pensijas. Bet mēs tagad viņus apliksim ar nodokļiem un darīsim citas gudrības. Un tā ir traģēdija, ka šī valdība, par kuru daži saka, ka mēs to atbalstām... Mēs jau redzējām, ka daži deputāti tik smagi atbalsta, ka spiež citu cilvēku pogas, lai veicinātu šo tautas ubagošanas programmu.

Mīļie draugi, es jūs lūdzu: atrodiet drusku godaprātu un ejiet prom! (Starpsauciens: "Nu ej prom!") Kāpēc Bojāra cilvēki iet pie tautas un lūdz, lai jūs ejat prom? Vai jūs nesaprotat, ka jūs nespējat! Mēs nedrīkstam būt tādā situācijā, ka mums tautai katru reizi jāsaka: "Mums naudas nav! Jums darba vietas nav. Jūs nedrīkstat dzemdēt. Mēs nedrīkstam maksāt jums pensijas! Jums ir jānosalst un jāmirst badā!" Mēs šeit sēdēsim un tā darīsim.

Es nezinu, kā mēs varam šiem "ceļiniekiem" un līdzgājējiem paskaidrot, ka tas nav tautai, mūsu valstij pieņemams, ka mums ir jāsāk griezt tas pulkstenis atpakaļ, ka mums jāsāk cilvēkiem dot pirktspēju.

Janīnas kundze, Kušneres kundze, šeit stāsta, ka 19 miljoni latu ir iespaidīga summa. 19 miljoni latu pazūd "Baltijas" bankā pusstundā. Bet tur neviens netiek sodīts. Un tie cilvēki, kas tur piedalās tajā izzagšanā "Ventspils naftā" un kuģniecībā, un vēl nezin kur, tie šeit sēž un ņem tos 19 miljonus no tiem, kuri to var vismazāk atļauties. Mēs it kā viņus atbalstīsim. Vai mēs drīkstam to darīt?

Es zinu, ka šeit ar gudriem vārdiem, ar negodīgām rīcībām, ar asiem vārdiem: ... tu jau, Valdmani, neko nesaproti, es paņemšu tavus papīrus... un tā tālāk. Forši rīkojamies! Cik zemi mēs šeit esam kļuvuši! Un mēs patiešām šo budžetu izvedīsim cauri. Tos 19 miljonus latu, ko nozaga tik viegli valdības draugi un zags vēl. (Starpsaucieni: "Pareizi!") Jā, pareizi, kāpēc mēs šādu situāciju pieļausim?

Es nezinu, kas mēs tādi par cilvēkiem esam. Skatīsimies, kā kurš balsos. Bet es patiešām nesaprotu, kā mēs varam no tā cilvēka, kas visu savu mūžu ir strādājis, nopelnījis to pensiju, kā mēs viņu jau varam tagad nolikt tik zemu. Mēs jau zinām, cik zems ir tas dzīves minimums. Mēs zinām, cik zemas ir tās pensijas, mēs zinām, ka, ja viņš tagad nemaksās par to siltumu, tad viņam atslēgs to siltumu un viņš nomirs no aukstuma. Mēs zinām, ka visādi tarifi būs vēl jāpārrēķina. Mēs zinām, ka mēs atdosim tagad lielu daļu no mūsu infrastruktūras it kā ārzemju kompānijām, kas tiek finansētas no komunistu partijas naudas, no ārzemēm kas nāks atpakaļ. Un tad viņi pierādīs, ka, zini, tramvajā nevar braukt par 18 santīmiem, jo Londonā, kur arī ir jāatjauno tramvaji, tur jāmaksā lats ar pusi. Mēs pierādīsim ar cipariem, ka dzīves līmenim, šai dzīves izmaksai, ir jākāpj un tām pensijām ir jākļūst mazākām, jo mums tomēr no kaut kurienes ir jāņem tā nauda.

Nu tad droši, ka pensionāriem arī mums varbūt vajadzētu to jauno "bebuku" nodokli uzlikt. Tā Ķīnā vai kaut kur citur darīja, kad bija par daudz to "bebuku". Tad viņiem uzlika šo nodokli virsū.

Mīļie draugi, padomāsim, cik zemu mēs varam krist! Es nezinu, katrs no jums kā indivīds liekas prātīgs. Mēs šeit patiešām nopietni sēžam un spiežam pogu, lai tam cilvēkam samazinātu to mazumiņu, kas viņam ir, teiksim, mēs ar to darām it kā pareizu lietu, ja mēs nevaram iespert kādam citam pa "otro pusi", lai viņš sāk strādāt, lai būtu ekonomiskā koncepcija, lai būtu infrastruktūras projekti, lai mēs sāktu ar celtniecības programmām. Nē, to mēs nevaram, bet mēs varam tam maznodrošinātajam pateikt: "Nç, mēs vēl no tevis ņemsim!"

Un tajā pašā laikā mūsu vadoņi kļūst bagātāki - kristāla ziepju trauki, viņiem garantētas lielas pensijas, braukā ar lieliem limuzīniem. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Nosauc, kuri tie ir?")

Panteļējeva kungs man prasa, lai es nozīmēju, kuri tad tie bagātie ir. Vai tad viņš pats nezina, kuri ir baigi bagāti kļuvuši? Nu tad, lūdzu! Tad saprotiet, cik mazas spējas ir, un Panteļējevam tādas gandrīz ir, jo viņš jau staigā kopā ar tiem cilvēkiem, kam ir tās lielās mašīnas un viss kaut kas ir, bet viss tas ir jādara uz maznodrošināto rēķina. Uz to apkrāpto cilvēku rēķina. Un mums šeit viņi ir jāatbalsta. Tas Šķēles kungs, kam bagātības krīt no debesīm, viņš tikai pareizajā vietā stāvējis...

Panteļējeva kungam tas ir droši, nezinu, kā ir Daudiša kungam, es saprotu, baigi liela māja taisās un tā tālāk. Viss tas no debesīm krita, jo viņi pareizajā laikā kaut kur stāvēja.

Bet tam maznodrošinātajam cilvēkam, viņam nav nekādas pieejas pie Panteļējeva kunga, pie lētiem kredītiem un pie visādiem citiem labumiem, un varbūt viņš patiešām ir tas grēcinieks, kuram būtu jāmaksā par tām pilīm, ko citi būvē. Es nezinu, es jums prasu katram kā indivīdam: padomājiet, ko mēs darām! Atkratīsimies no šī ļaunā! Darīsim kaut ko katrs druscītiņ un šodien spiedīsim to pogu "pret". Vienreiz. Un varbūt tas jutīsies labi. Spiedīsim vēlreiz "pret", jutīsimies vēl labāk, iesim tautā, un cilvēki nāks pretim un teiks: "Ei, Panteļējeva kungs, man ir liels gods un prieks tādu lielisku cilvēku satikt!" Un tad patiešām būs bauda dzīvot, un mēs būsim lepni par to, ko darām. Bet lepniem būt par to, ka mēs nospiežam pogu, lai atņemtu kaut ko no tā vecā cilvēka, kas tur stāv ar drebošām rokām... Un viņam ir jābūt tam upurim, tāpēc ka viņš godīgi ir strādājis, ka viņš ir maksājis no savas pensijas, ka viņš ir ticējis visam tam... Un tagad viņš tic mums. Vai tad viņš nav liels muļķis, ka viņš mums tic?

Mēs spiedīsim laikam to podziņu un viņam uzliksim to nastu virsū. Es ceru, ka ne. Es ceru, ka dažiem no mums viņš var ticēt.

Panteļējeva kungs, es jums pateikšu tā. Tā ir pirmā atbilde. Mēs ievedīsim sistēmu, ar kuru tauta noteiks godīgos un negodīgos. Nebaidies! Bet šodien paņemiet izrakstu un apskatieties to "godīgo" cilvēku, kas domā, ka patiešām mūsu neveiksmes, mūsu zagļi, mūsu kontrabandisti, ka visi viņi ir jābaro uz pensionāru rēķina. Tad apskatieties to!

Un tad es jums pateikšu, ka tiem cilvēkiem godaprāta nav. Es jums to pateikšu neapstrīdami. Viņiem godaprāta nav. Tiem, kas balsos "pret", iespējams, ka tiem ir kāds godaprāts. Es vismaz ceru, ka ir. Bet tiem citiem nav. Es lūdzu jūs balsot "pret".

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, man pirms astoņiem gadiem šajā telpā jau bija nepieciešamība atgādināt vienam cilvēkam savu uzvārdu. Es gribu to izdarīt arī jums. Mans uzvārds ir Čepānis, nevis Daudišs. (Zālē smiekli.)

Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte. Bet, Kuprijanovas kundze, ir tikai piecas minūtes... Vai jūs tās izmantosit? Vai atliksim?

L.Kuprijanova. Nē, nē, es gribu runāt pilnu laiku.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tādā gadījumā pārtraucam šī likumprojekta apspriešanu.

Godātie kolēģi! Pirms reģistrācijas gribu jums pateikt, gluži vienkārši atgādināt, ka tieši pirms gada - 1995.gada 7.novembrī 6.Saeima sanāca uz pirmo sēdi, tā ka šodien mums zināmā mērā ir jubilejas sēde. Es jūs apsveicu ar viena gada jubileju un novēlu sekmīgi, vismaz vēl atlikušo laiku, te nostrādāt. Paldies.

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri es lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Edgars Bāns, Ziedonis Čevers... Ir zālē. Paldies. Pēteris Keišs, Paulis Kļaviņš, Ivars Jānis Ķezbers, Juris Sinka... Ir zālē. Andris Tomašūns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Saeimas 6. un 7.novembra sēdi pasludinu par slēgtu.

Nākamā sēde 14.novembrī pulksten 9.00. Paldies.

17.30 šodien sēde nenotiks.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1996.gada 7.novembra

rudens sesijas 27.sēde

(1996.gada 6.novembra sēdes

turpinājums)

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo

palīdzību"" (2.lasījums)

(1132., 1635. un 1635.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Prēdele - 1.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 2.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 5.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 6.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 7.lpp.

- darba lietu valsts ministrs A.Bērziņš - 8.lpp.

- dep. K.Čerāns - 9.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 10.lpp.

- dep. I.Kreituse - 11.lpp.

- dep. I.Liepa - 12.lpp.

Par darba kārtību - 19.lpp.

Priekšlikums - dep. O.Grīgs - 19.lpp.


Likumprojekts "Grozījums Satversmes aizsardzības

biroja likumā" (3.lasījums)

(1611. dok.)

Ziņo - dep. O.Grīgs - 19.lpp.

Likumprojekts "Grozījums Valsts drošības

iestāžu likumā" (3.lasījums)

(1612. dok.)

Ziņo - dep. O.Grīgs - 20.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu

1996.gadam"" (2.lasījums) (Steidzams)

(1518., 1518.-b un 1518.-c dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 21.lpp.

Debates - dep. V.Nagobads - 26.lpp.

- dep. K.Čerāns - 27.lpp.

- dep. K.Čerāns - 37.lpp.

- Ministru prezidents A.Šķēle - 38.lpp.

Priekšlikumi (par balsojumu rezultātiem)

- dep. J.Sinka - 40.lpp.

- dep. O.Kostanda - 40.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 43.lpp.

- dep. G.Eniņš - 44.lpp.

- dep. A.Endziņš - 44.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 45.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldību

finansu izlīdzināšanu 1996.gadā"" (2.lasījums)

(Steidzams)

(1507., 1507.-b un 1507.-c dok.)

Ziņo - dep. R.Zīle - 59.lpp.

Par darba kārtību - 60.lpp.

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas

termiņa pagarināšanu likumprojektam "Par

nekustamā īpašuma nodokli""

Ziņo - dep. J.Kalviņš - 61.lpp.


Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kooperatīvajām

kopdarbības sabiedrībām"" (1.lasījums)

(1504. dok.)

Ziņo - dep. E.Grīnbergs - 61.lpp.


Likumprojekts "Grozījums Augstskolu likumā"

(1.lasījums) (Nav pieņemts)

(1491. un 1598. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 62.lpp.

Debates - dep. I.Liepa - 63.lpp.

- dep. I.Kreituse - 64.lpp.

- dep. M.Vītols - 65.lpp.


Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas

Augstākās padomes 1993.gada 28.aprīļa lēmumā

"Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes

apstiprināšanu"" (1.lasījums) (Nav pieņemts)

(1494. un 1599. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 66.lpp.


Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās

padomes 1993.gada 23.februāra lēmumā "Par Latvijas

Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu""

(1.lasījums) (Nav pieņemts)

(1485. un 1600. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 67.lpp.


Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto

sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam""

(1.lasījums)

(1417. un 1614. dok.)

Ziņo - dep. L.Kuprijanova - 67.lpp.

Debates - dep. J.Kušnere - 68.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 69.lpp.

- darba lietu valsts ministrs A.Bērziņš - 69.lpp.


Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto

sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem

darbā un arodslimībām"" (1.lasījums)

(1416. un 1615. dok.)

Ziņo - dep. O.Grinbergs - 70.lpp.


Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts

pensijām"" (1.lasījums) (Izskatīšana pārtraukta)

(1415. un 1616. dok.)

Ziņo - dep. L.Kuprijanova - 71.lpp.

Debates - dep. J.Kušnere - 72.lpp.

- dep. G.Valdmanis - 73.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 77.lpp.

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi