Latvijas Republikas 6.Saeimas ziemas

sesijas vienpadsmitā (ārkārtas) sēde

1996.gada 6.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labvakar, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Latvijas Republikas 1996.gada 6.marta ārkārtas sēdi pasludinu par atklātu. Un, kā jau ārkārtas sēdi, atklāsim to ar ārkārtas notikumu un sveiksim mūsu kolēģi Andri Ameriku dzimšanas dienā! (Aplausi, ovācijas.)

Tā, sākam izsludinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Pirmā ir Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes atbilde uz Saeimas deputātu Čepāņa, Tenisa, Sausnīša, Kaksīša un Ķezbera jautājumu par banku darbību ar kredītiem saistītos jautājumos.

Vārds Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšem.

E.Repše (Latvijas Bankas prezidents).

Godātie klātesošie! Latvijas Bankas atbilde uz jūsu iesniegtajiem jautājumiem ir iesniegta rakstiski, tā ir pavairota un izdalīta jums. Pie rakstveidā sniegtās atbildes man šobrīd nekas nebūtu piebilstams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav. Paldies.

Nākamais... Repšes kungs, neejiet prom! Nākamā ir Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes atbilde uz Saeimas deputātu Stroda, Kostandas, Mauliņa, Edmunda Grīnberga, Čerāna, Zelgalvja, Kazāka, Gannusas, Rudzīša un Saulīša jautājumiem par "Vòešekonombankas" Rīgas nodaļu.

E.Repše (Latvijas Bankas prezidents).

Godātie kolēģi, arī attiecībā uz šo jautājumu ir līdzīga situācija. Atbilde ir iesniegta rakstveidā šodien. Es ticu, ka tā ir pavairota un ir jums priekšā. Pie rakstiski sagatavotās atbildes man nekas piebilstams nav.

Sēdes vadītāja. Ierosinājumu atklāt debates nav. Paldies.

E.Repše. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais. Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Edmunda Grīnberga, Mauliņa, Zelgalvja, Rudzīša, Kazāka, Saulīša, Rubina un Liepas jautājumiem par ticīgo cilvēku jūtu aizskarošu sižetu demonstrēšanu bankas "Parekss" reklāmas videoklipos Latvijas televīzijā.

Māris Grīnblats - Ministru kabineta vārdā.

M.Grīnblats (Ministru kabineta pārstāvis - izglītības un zinātnes ministrs).

Godātie Saeimas deputāti! Atbilde rakstiskā veidā ir iesniegta, bet šajā gadījumā valdība norāda uz to, ka minētais priekšmets, kas interesē deputātus, ir tātad... jautājums ir faktiski adresējams Latvijas Nacionālajai radio un televīzijas padomei, lai tā pēc savas kompetences, atbilstoši likuma pantam, to tālāk izskata, ja tur ir kādi pārkāpumi. Man tas ir viss.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Nākamais. Labklājības ministra Vladimira Makarova atbilde uz Saeimas deputātu Stroda, Rubina, Kostandas, Edmunda Grīnberga, Gannusas, Liepas, Zelgalvja, Čerāna, Dunkera un Kazāka jautājumiem par demogrāfisko situāciju Latvijā.

Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeima! Labklājības ministrija ir savlaicīgi sagatavojusi atbildi, dokuments ir pavairots un izdalīts deputātiem, tas ir dokuments nr.435A. Papildus gribētu piemetināt: ja deputātiem ir vēlēšanās turpināt iepazīšanos ar valsts izstrādāto nodarbinātības politiku, nodarbinātības pasākumiem, kas ir veikti 1995.gadā un 1996.gadā, mēs esam gatavi sniegt papildu informāciju pēc deputātu pieprasījuma. Paldies.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Saulīša, Stroda, Kostandas, Čerāna, Gannusas, Mauliņa, Ojāra Grinberga, Edmunda Grīnberga, Rubina un Liepas jautājumiem par investīciju ieguldījumu programmu Latgales novadā.

Indulis Emsis - Ministru kabineta vārdā.

I.Emsis (Ministru kabineta pārstāvis - vides valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Atbilde ir sniegta dokumentā nr.436A. Šeit es nepakavēšos pie šiem skaitļiem un investīciju programmām, es varu tikai piebilst, ka Latgales novads ir prioritāte numur viens investīciju programmā, kā tas arī šajā dokumentā ir redzams. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav. Paldies.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Saulīša, Kostandas, Mauliņa, Edmunda Grīnberga, Zelgalvja, Kazāka, Stroda, Gannusas un Rudzīša jautājumiem par valsts īpašumā bijušo vai esošo Rīgas namu pārdošanu vai ieķīlāšanu 1995.gadā.

Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle.

A.Šķēle (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiskā veidā. Parakstījis ir finansu ministrs Kreitusa kungs. Ja ir papildu jautājumi, varam atbildēt detalizētāk.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav.

Ekonomikas ministra Guntara Krasta atbilde uz Saeimas deputātu Dobeļa, Lamberga, Tabūna, Seiles un Eniņa jautājumu par Energoapgādes regulēšanas padomes veikumu energoapgādes apmaksas tarifu aprēķināšanas metodikas izstrādāšanā, par tarifu apstiprināšanas kārtību un sabiedrības informēšanu par to.

Vilis Krištopans - Ministru kabineta vārdā.

V.Krištopans (Ministru kabineta pārstāvis - satiksmes ministrs).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Pamatojoties uz Ministru prezidenta rīkojumu, Krasta kunga prombūtnes laikā es izpildu ekonomikas ministra vietu. Jūs esat saņēmuši rakstisku atbildi (dokuments nr.450A), un Ekonomikas ministrijai nekas nav piebilstams. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Ministru prezidenta biedra Ziedoņa Čevera un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Lujāna, Bartaševiča, Rudzīša, Gannusas un Stroda jautājumu par iespējamo dabas kataklizmu - pavasara plūdu - izraisīto seku novēršanu Latvijā.

Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers.

Z.Čevers (Ministru prezidenta biedrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie Saeimas deputāti! Uz cienījamo deputātu pieprasījumu ir dota rakstiskā veidā atbilde, bet es gribētu atsevišķi... vēl pie atsevišķiem momentiem detalizētāk pakavēties un dot papildu izklāstu.

No tās pieredzes, kas ir daudzu valsts un pašvaldību institūciju materiālā apkopota, varētu izdarīt atsevišķus secinājumus. Visaugstākais plūdu risks ir šādās teritorijās. Daugavā pēc Pļaviņu HES uzcelšanas ir pastāvīgi plūdu draudi pie Jēkabpils, Aizkraukles un Preiļu rajonos, kur ārkārtējas situācijas ir bijušas 1981., 1983., 1989. un 1994.gadā. Daugavas gultnes piepildīšana ar vižņiem iespējama no Pļaviņām līdz Jēkabpilij un Līvāniem. Šobrīd notiek vižņu pētīšanas process Daugavā. Gaujā ledus sastrēgumi parasti veidojas pie Carnikavas, Ādažiem, kamēr jūras piekrastes ledus nav aizskalots. Lielākās teritorijas ir applūdušas 1987. un 1989.gadā. Lielupē 1994., 1995.gadā bija ievērojami ledus sastrēgumi, plūdi izveidojās Jelgavas rajonā, pie Staļģenes, Mežotnes, kā arī Jelgavas pilsētas teritorijā. Ogres grīvā ledus sastrēgumi sistemātiski veidojas pēc Rīgas HES ūdenskrātuves izveidošanas, plūdi apdraud daļu Ogres pilsētas, rajona teritorijas. Sakarā ar Rīgas HES projektā paredzēto aizsardzības pasākumu neizpildīšanu plūdu riskam pakļauta arī ierobežotas dzīvojamās apbūves zona Ogrē. Tikai 1995.gadā, pēc pašvaldības aprēķina, plūdu seku likvidēšanai bija nepieciešami 50 000 latu. Mazāka apjoma ledus sastrēgumu, plūdu risks ir arī citās Latvijas upēs. Īpaši tiek pētīta šobrīd Daugavpils un Daugavpils rajons. Ir notikušas arī vairākas iespējamo plūdu seku novēršanas komisijas sēdes. Pirmajā komisijas sēdē tika izskatīti šādi darba kārtības jautājumi:

pašvaldību ziņojumi par gatavību pavasara plūdiem, glābšanas darbiem;

valsts institūciju ziņojumi.

Slēdziens. Pašvaldības aktīvi un mērķtiecīgi gatavojas iespējamajiem pavasara plūdiem, saņem ļoti lielu praktisku palīdzību no Zemessardzes. Pašvaldību vadītājiem nedēļas laikā bija jāiesniedz Civilās aizsardzības centram sava rajona pasākumu plāns iespējamo pavasara plūdu gadījumā. Papildinājums izstrādātajam valsts plānam un pasākumiem attiecībā uz materiāltehnisko nodrošinājumu, atsevišķi uzskaitot nepieciešamos materiāltehniskos līdzekļus, kas nav pašvaldību rīcībā, bet būtu nepieciešami.

Otrajā sēdē, kas notika 28.februārī, darba kārtībā izskatīja šādus jautājumus.

Pirmais jautājums. Hidrometeoroloģiskā prognoze pavasara plūdu periodam. Īss secinājums: plūdu maksimums gaidāms aprīļa sākumā un vidū. Marta vidējā temperatūra zem normas, liela dienas un nakts temperatūras starpība, ar salu līdz -10o , liels nokrišņu daudzums mēneša beigās.

Otrais punkts. Ūdens līmeņa regulēšana Daugavas HES kaskādē. Secinājums: pamatojoties uz pašvaldību vadītāju ziņojumiem par tiešiem plūdu draudiem, lēmumu par ūdens līmeņa regulēšanu pieņems "Latvenergo" speciālisti.

Trešais jautājums. NBS struktūru iesaistīšana reaģēšanas pasākumos. Jāizmanto visas iespējamās rezerves, NBS sapieru spēks, tie savlaicīgi tiks izvietoti visās apdraudētajās vietās.

Satiksmes ministrijas risināmie jautājumi. Maģistrālo apvedceļu un tiltu drošība. Drošības garantijas ar ekspertu slēdzienu ir, atsevišķos gadījumos notiek vēl ekspertīzes.

Piektais jautājums. Daugavas HES kaskādes dambju drošība.

Galvenās kaskādes dambji ir celti ar pietiekamu drošības rezervi, to bojājumi ir maz ticami, taču "Latvenergo" speciālisti plūdu periodā veiks īpašus novērojumus.

Sakaru līdzekļi un alternatīvas sakaru shēmas. Tika izstrādāta atsevišķa sakaru, apziņošanas shēma, un galvenokārt tie būs publiskie telefoni. Bez tam ir paredzēti Iekšlietu ministrijas, Zemessardzes radiosakari, mobilie telefoni un peidžeri. Izstrādāta sakaru shēma.

Rajonu pašvaldību ziņojumi. Pašvaldību galvenās problēmas. Nepietiekamā daudzumā ir glābšanas līdzekļi - laivas, spectērpi, gumijas zābaki un tā tālāk, ūdens sūkņi un autonomās elektrostacijas. Vietējās nozīmes aizsargdambji ir celti bez pietiekama tehniskā pamatojuma, un fiziskā ziņā tie ir novecojuši (piemēram, Daugavpils aizsargdambis ir celts 1841.gadā). Esošās polderu sistēmas ir novecojušas un netiek aprūpētas. Glābšanas un citu tehnisko līdzekļu iegādei nepieciešamais finansējums ir norādīts komisijas finansu pieprasījuma pamatojumā. Pēdējās divas problēmas prasa ilgtermiņa risinājumu, izpildes tehnisko dokumentāciju un kapitālieguldījumus. Pie tā šobrīd strādā iespējamo plūdu seku novēršanas komisija.

Finansu jautājumi. Preventīvo un glābšanas pasākumu finansēšanai Finansu ministrijai pašlaik ir pieprasīti 55 000 latu. Atkarībā no plūdu faktiskā apjoma tiks pieprasīti papildu līdzekļi, to apjoms saistībā ar pašvaldību un valsts institūciju pieprasījumu ir apzināts un pašlaik tiek gatavots izskatīšanai komisijā, lai pēc tam to iesniegtu Finansu ministrijai. Naudas summas, kas nepieciešamas visiem pasākumiem, tiks operatīvi saņemtas no valsts budžetā ieplānotajiem Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Šobrīd ir apzinātas materiāltehniskās rezerves ledus spridzināšanai. NBS noliktavās ir 12 870 kilogramu trotila, vairāk nekā... gandrīz 4000 metru degauklas, detonatoru auklas - 18 000 metru, kā arī cits spridzināšanas darbiem nepieciešamais inventārs. Ledus laušanai var izmantot 12 velkoņus un vienu ledlauzi, no tiem Lielupē var darboties seši. Es domāju, ka man nav nepieciešams uzskaitīt visus šo velkoņu nosaukumus, kā arī to atrašanās vietas.

Upju gultņu izlūkošana. Daugavas, Gaujas, Ventas, Lielupes, kā arī Ogres grīvas izlūkošanai izmantojami 6 helikopteri un 8 lidmašīnas. Nupat es nosūtīju sevis parakstītu dokumentu Polijas kolēģiem, kas ar tādām problēmām nodarbojas Polijas teritorijā, un mēs bez maksas saņemsim no Polijas vienu helikopteru. Viņi kopīgi ar mūsu speciālistiem nodarbosies ar šīs problēmas pētīšanu un stāvokļa apsekošanu.

Gribu kopsavilkumā pateikt, ka komisija strādā atbilstoši izstrādātajam plānam, tajā ir iekļauti valsts institūciju, pašvaldību kompetenti pārstāvji, kuri profesionāli veic savus komisijas locekļu pienākumus. Pašvaldības un to dienesti - komunālie un sociālās palīdzības dienesti, pašvaldības policija, neatliekamā medicīniskā palīdzība un tā tālāk - ir gatavi strādāt atbilstoši saviem ārkārtējās situācijas plāniem. Praktiski pasākumos ir iesaistīta visa Zemessardze, kā arī citas NBS struktūras - sapieri, aviatori, saimnieciskie dienesti, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Jūras administrācijas meklēšanas un glābšanas dienests, vides veselības un vides aizsardzības dienesti, valsts policija, Satiksmes ministrijas struktūras, valsts un privāto firmu materiāltehniskais nodrošinājums un speciālisti. Visa papildu informācija par plūdu draudiem tiks izziņota caur masu informācijas līdzekļiem.

Tas kopumā ir īss kopsavilkums. Ja ir jautājumi, esmu gatavs sniegt atbildi.

Sēdes vadītāja. Prezidijā priekšlikumu par debašu atklāšanu nav. Paldies.

Z.Čevers. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ministru prezidenta Andra Šķēles un ekonomikas ministra Guntara Krasta atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Kazāka, Zelgalvja, Liepas, Edmunda Grīnberga, Rudzīša un Ojāra Grinberga jautājumiem par "Latvenergo" Daugavas HES rekonstrukcijai paņemtā kredīta izmantošanu.

Vilis Krištopans - Ministru kabineta vārdā.

V.Krištopans (Ministru kabineta pārstāvis).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Jūs esat saņēmuši rakstisku atbildi - dokumentu nr. 462A, un Ekonomikas ministrijai nav nekas piebilstams pie šīm atbildēm uz jautājumiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav. Paldies.

Labklājības ministra Vladimira Makarova un veselības valsts ministra Jura Viņķeļa atbilde uz Saeimas deputātu Saulīša, Mauliņa, Gannusas, Čerāna, Stroda, Rubina, Kazāka, Edmunda Grīnberga, Liepas un Rudzīša jautājumiem par Medicīnas darbinieku sertifikācijas padomi.

Juris Viņķelis - Ministru kabineta vārdā.

J.Viņķelis (Ministru kabineta pārstāvis - veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Šis ir jau otrais pieprasījums par māsu sertifikāciju. Atbilde uz šo pieprasījumu ir iesniegta Saeimas Prezidijā - tas ir dokuments nr. 461A.

Par šo problēmu teikšu vēl dažus vārdus, ko es pieliku klāt. Patiešām, es arī esmu tādās domās, ka māsu un vidējā medicīniskā personāla pašpārvalde - tas ir viens no... sabiedrības demokratizācijas neatņemama sastāvdaļa. Šajā jautājumā es domāju, ka... mēs jau esam iesākuši sarunas ar visām ieinteresētajām pusēm, un es domāju, ka šo dialogu mēs turpināsim, un es kā valsts ministrs patiešām ļoti labprāt šo problēmu uzticētu profesionālajām organizācijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Gannusas, Mauliņa, Čerāna, Saulīša, Edmunda Grīnberga, Stroda, Rudzīša, Kazāka, Dunkera un Rubina jautājumiem par dabas resursu nodokļa izmantošanu.

Indulis Emsis - Ministru kabineta vārdā.

I.Emsis (Ministru kabineta pārstāvis - vides valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā).

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski. Tas ir dokuments nr.463A. Šajā atbildē ir detalizēti sniegts izskaidrojums par šā nodokļa piemērošanas kārtību un arī sniegts pamatojums, kāpēc tieši šādi lēmumi ir pieņemti. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav. Paldies.

Zemkopības ministra Alberta Kaula un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Gannusas, Edmunda Grīnberga, Čerāna, Stroda, Kazāka, Saulīša, Mauliņa, Rubina, Ojāra Grinberga un Zelgalvja jautājumiem par SIA "Proventus farm" plānoto cūku fermu kompleksu (33 000 komerccūku gadā) celtniecību.

Tā kā iesniedzēji ir norādījuši: "Lûdzam sniegt tikai rakstisku atbildi,"- rakstiska atbilde ir saņemta par šo fermu kompleksu 33 000 komerccūku gadā. Tad jautājums nav jāizskata.

Ārlietu ministra Valda Birkava atbilde uz Saeimas deputātu Valdmaņa, Bāna, Dilbas, Rubuļa un Rubina jautājumiem par Latvijas Republikai nodarītajiem zaudējumiem Otrā pasaules kara laikā un par valdības rīcību šajā sakarībā.

Valdis Birkavs - ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie kolēģi! Arī uz šo pieprasījumu ir dota rakstiska atbilde. Es gribu uzsvērt tikai vienu momentu.

Pirmais. Tas ir moments, ka pēc tam, kad... ir nodibināta starpvaldību komisija, tikšanās starp abiem starpvaldību komisijas vadītājiem ir paredzēta martā, tātad šis jautājums par kompensāciju no Krievijas ir iekļauts darba kārtībā.

Otrs jautājums, kas ir darba kārtībā joprojām,- ar Vāciju... Tas ir Vācijas valdības piedāvājums par 2,5 miljoniem DM, kas jāizmanto nacionālsociālistiskajā režīmā cietušo, bijušo geto un koncentrācijas nometnēs ieslodzīto ārstēšanai. Ārlietu ministrijas pozīcija ir, ka šī summa ir nepietiekama un tā neskar visu iedzīvotāju slāni, kuram pienāktos palīdzība, tādēļ faktiski esam iesnieguši priekšlikumus par šīs palīdzības palielināšanu, par tās izmantošanu veselības aizsardzības sistēmā un sociālajā aprūpē, un šie priekšlikumi patlaban tiek analizēti un izvērtēti Vācijas ministrijās - Ārlietu ministrijā un Finansu ministrijā.

Pēdējais, kam es gribu pievērst uzmanību, ir šodien saņemtā vēstule no "Daugavas vanagiem". "Daugavas vanagu" priekšnieks Frišvalda kungs raksta arī Ministru prezidentam par nepieciešamību Latvijā pasteidzināt tā sauktās "Baltās grāmatas" izdošanu, kurā arī būtu apkopota visa Latvijas, tā sakot, okupācijas vēsture un reālie zaudējumi. Es domāju, ka tas jautājums ir tā vērts, lai to nopietni apspriestu, jo "Daugavas vanagu" pozīcija ir, ka taisni valdībai vajadzētu to izdot. Katrā ziņā tas prasīs papildu līdzekļus un izpēti, bet priekšlikums kā tāds, neapšaubāmi, būtu atbalstāms. Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu dokumentu: "Par šo dienas kārtības 13.punktu laipni lūdzu atklāt debates." Desmit deputātu paraksti. Lūdzu zvanu! Pamatojumu?

Vārds Gundaram Valdmanim - piecas minūtes pamatojumam "par".

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Draugi! Lieta ir tāda, ka tas jautājums ir jau ļoti ilgi, smagi tautai sāpējis. Mēs visi ejam zem skaistiem saukļiem "Tçvzemi un brīvību!"... Latvijas neatkarības kustība... un tā tālāk. Tagad ir jau pieci seši gadi pagājuši no tā laika, kad mēs... it kā esam brīva valsts atkal. Mūsu elitārie un varoņi tanī piecdesmit gadu laikā ir pilnīgi piemirsti. Es vakar biju pie nacionālajiem "Daugavas vanagiem". Tie man stāsta, ka tur, Sibīrijā, kur mira liela daļa no mūsu elitārajiem, kur bija uztaisīti kapi, - ka tur tagad notiek vairākās vietās būvniecība. Bet mēs par to nerunājam, nekā nedarām! Mums šodien Saeimas Ārlietu komisijā stāstīja, ka mēs esam bijuši uzbrukuma saņēmēji par negodīgām un sliktām lietām, ko mēs darot krievu tautības iedzīvotājiem šeit. Un, ja tas tā ir, tad es ceru, ka mēs tā vairs nedarīsim. Bet kāpēc mēs pasaulei neatgādinām par mūsu traģēdiju? Kāpēc to mēs nedarām? Un es prasīju, vai būtu iespēja vienai grupai vai indivīdam no Latvijas saukt prasību ne tikai Strasbūrā vai Hāgā, bet arī Ženēvā - par to, ka uz viņa vecāku kapiem, vecāku, kuri ir nomocīti, tagad sāk būves darbus. Viņi teiks: jā, varētu! Bet, zini, pirms tam ir jāizsmeļ visas vietējās iespējas. Es jums tagad gribu atgādināt, ka jautājums bija daudz plašāks, nekā Birkava kungs atbildēja. Jautājums bija: cik lieli ir tie zaudējumi, kā mēs tos esam konstatējuši? Beidzamās Saeimas laikā Ilgas Kreituses vadībā tika sagatavota viena grāmata, ar diezgan prāvu izdevumu skaitu, - tā grāmatiņa vēl man nav pieejama, - par to, ko krievi ir izdarījuši šeit. Es šito saucienu... tas nav mans personīgais... pacēlu Strasbūrā. Man no Igaunijas ir atsūtīta viņu tāme un lūgums pievienoties... to, ko mēs, latvieši, šeit darīsim. Bet man ir interesanti - vai mēs gribam ko darīt jeb vai mēs gribam tikai iet ar saukļiem. Mēs negribam atklāt, kas tur notiek. Mēs gribam piemirst. Tāpēc, ka mūsu pirksts tur ir iekšā. Ne mans. Es gaidīšu - tā, kā kāds cits teica, - lai skatītos, cik tad no mums ir to, kas domā par tiem mūsu tautas varoņiem un īstiem elitāriem cilvēkiem - ne tiem elitārajiem, kuri šeit ir sagrābušies naudu, bet tiem, kuri nolika savu galvu, neliecoties ceļos, un kuri ir mūsu tautas varoņi. Es ļoti smagi izsacīšu... un es atkārtošu to jautājumu Birkava kungam nākamajā reizē: cik, kā, kur un kāpēc vēl ne? Es ceru, ka citi prasīs tos pašus jautājumus, un es gribēšu dzirdēt, kā jūs attaisnosiet mūsu tautas pilnīgu negribu, ja tā tāda ir - bet tā tāda nav, - un mūsu Saeimas pilnīgu negribu šo jautājumu celt. Un arī mūsu valdības, beidzamās trīs četras valdības, negrib to jautājumu celt. Kāpēc? Es jums pateikšu, kāpēc. Tāpēc, ka, ja izmaksātu kompensāciju tiem, kas cieta, - un taisnīgu kompensāciju, - tad būtu pilnīgi cita elitārā struktūra šeit. Birkava kungs, es runāju attiecībā uz jums! No visiem, kas šeit būtu, jums būtu jābūt tai pieklājībai, pirmkārt, izlasīt un atbildēt uz jautājumu pilnīgi un, otrkārt, nerunāt par "tad un tad". Piecdesmit gadus atpakaļ mūsu cilvēki cieta, bet veselus piecus gadus mēs gaidām, ka kaut kāds kaut kur kaut ko darīs, vismaz dos viņiem morālu gandarījumu. Kas jums kait? Kas kait iepriekšējām valdībām? Un kas kait mūsu deputātiem? Ar tiem foršajiem saukļiem... Man ir daži draugi no "Tçvzemei un Brīvībai"...

Sēdes vadītāja. Valdmaņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! Piedodiet, vienkārši ir reglaments, ko nosaka Kārtības rullis. (Starpsaucieni no zāles: "Pagarināsim! Lai runā!")

Lūdzu balsošanas režīmu. "Pret" neviens negrib runāt, cik es saprotu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par debašu atklāšanu par darba kārtības 13.punktu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 20, atturas - 13. Lūdzu atkārtot balsojumu.

Lūdzu balsošanas režīmu vēlreiz. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 26, atturas - 14. Debates atklātas. Tikai debatēs neviens nav pieteicies. Debates slēdzu.

Cienītie kolēģi! Ja ir runa par debatēm, Kārtības rullī ir ļoti stingri ierakstīts, ka mēs piesakāmies rakstiski. Valdmaņa kungs, jūs pats ierosinājāt debates. Jūs pats tagad saņemat atļauju, taču ne jūs esat pieteicies, ne arī ko citu. Tagad, kad es paziņoju, ka debates slēdz, jūs pieceļaties un gribat runāt. Vispār pēc kārtības, ja mēs esam konsekventi, pēc āmura sitiena debates zālē vairs nenotiek, bet, tā kā šodien jūs esat noskaņoti, cik es jūtu, šīs debates turpināt, Saeimas Prezidijs izdara ārkārtas sēdē ārkārtas izņēmumu - debates atklāj jau pēc āmura sitiena.

Guntars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Es stāvu un gaidu, kad pieteiksies tie, kuri attaisnos mūsu neaktivitāti, kas bijusi piecus gadus. Interesanti, ka neviens to negrib attaisnot. Es arī gaidu, kad kāds cits piecelsies kājās un sitīs tāpat kā es.

Atnāciet, lūdzu, kāds un paskaidrojiet, kāpēc mēs, kas esam zaudējuši tik daudz cilvēku brutālai okupācijai, kāpēc mēs šeit septiņus gadus varam sēdēt un nekā nedarīt? Nu, lūdzu, es jūs aicinu paskaidrot! Ne jūs spējat runāt tad, kad uzaicina jūs uz debatēm, ne es spēju jūs izaicināt tagad. Un jūs iesit pie tautas un teiksit, ka jūs par viņu rūpējaties. Jūs iesit pasaulē un teiksit, ka jūs pārstāvat taisnīgo latviešu valsti, un jums nav kauna. Jums kauna laikam nav. Nu, mīļie draugi, paskaidrojiet! Tie, kuri bija beidzamajā valdībā. Nāciet, piesakieties, paskaidrojiet, kāpēc tās sāpes, ko visa tauta jūt, jums ir pilnīgi vienaldzīgas! Lūdzu, nāciet! Es gribētu saprast! Es gribētu būt apmierināts, ka tā valdība, ko mēs veidojām ar Augstāko padomi, kura turpinās vēl šodien, ka viņa ir gudrāka, prātīgāka, saprotošāka, taisnīgāka, jūtīgāka, nekā es viņu saprotu šodien. Nāciet, lūdzu, pastāstiet tautai!

Varbūt Birkava kungs varētu atnākt atpakaļ un paskaidrot, kāpēc viņš tikai uz daļu no jautājuma it kā atbildēja? Varbūt Kreituses kundze varētu panākt un pastāstīt par to milzu darbu, ko viņa izdarīja, ko mēs nevaram redzēt, bet uz kura pamata viņa varēja kritizēt manis izdarīto darbu? Varbūt ārlietu ministrs varētu atnākt un pateikt, kāpēc sūtņa Zariņa darbs ir noliedzams? Mēs nevaram prasīt neko. Varbūt viņš varētu mums paskaidrot, kāpēc Nacionālie "Daugavas vanagi" paši strādā un veido prasības pret Vācijas šiem indivīdiem, bet valdība tur nepalīdz? Varbūt viņš varētu paskaidrot, kāpēc Okupācijas laika muzejam ir finansiāli grūti, jo tam nav it nekāda veida valsts atbalsta? Paskaidrojiet man to!

Paskaidrojiet man, kā varēja būt iecelts no Latvijas tautas patriotiem ģenerālprokurors, kurš it nekā nezina un nekā nevar darīt, kā vien apvainot vienu vecu vīru? Paskaidrojiet man, lūdzu! Es ticu, ka tauta gribētu dzirdēt. Nu, puiši, pastāstiet, brašie...! Mašīnās brauc pa pasauli, runā Latvijas vārdā, un septiņus gadus tie, kuri gaida kaut kādu morālu atbalstu, nekā nesaņem. Bet jūs viņus pārstāvat spožos internacionālos forumos. Nu apmieriniet mani, paskaidrojiet...! Es saprotu, ka solītā palīdzība represētajiem netiek, it kā naudas nav. Tā nauda ir sen aizvesta ar vagoniem uz Krieviju, tā pirktspēja ir uzsūkta ar augstajiem procentiem un izvesta uz Ameriku dolāros, un tautai klājas grūti. Ir notikusi liela, dziļa nodevība, un neviens negrib pateikt, kāpēc viņš tur ir. Nu, lūdzu, paskaidrojiet.... Vai tad jūs esat mēmi? Kāpēc septiņus gadus var it neko nedarīt?

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs

Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei - Demokrātiskā partija Saimnieks.

I.Kreituse (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij, godātie deputāti! Lai mēs šodien tiktu skaidrībā par dažiem jautājumiem un te vienkārši nerunātu pašlaik par jautājumiem, kurš ir kuru nodevis septiņus gadus, lai gan Latvijas Republika kā neatkarīga valsts septiņus gadus diemžēl neeksistē savā atjaunotajā statusā, tad vajadzētu vienkārši atcerēties, ka darbs pie tā, ko Latvija ir cietusi divu okupāciju rezultātā, tika sākts vēl tanī laikā, kad bija Ivara Godmaņa valdība, un šo darba grupu vadīja Ramāna kungs. Darba grupas rezultāti ir daļēji apkopoti un publicēti, un tie nebūt nav mani sasniegumi, un mana grāmata... Valdmaņa kungs, jūs nekad tādu manu grāmatu neieraudzīsit, jo es biju tikai viena maza daļiņa no lielā kolektīva, kas pie šīs problēmas strādāja.

Ir iznākuši divi profesora Šneidera vadībā sagatavoti krājumi ar aprēķiniem, cik bija toreiz iespējams tos veikt. Nu šis darbs ir daļēji apstājies, jo mēs nonācām toreiz zināmā strupceļā. Tie ir starptautiskie kritēriji un vērtējumi gan par cilvēku dzīvības, gan par genofonda iznīcināšanu, gan valūtu savstarpējo saskaņošanu, lai novērtētu vienu vai otru zaudējumu vai ieguvumu. Tā ka šāds darbs Latvijā ir noticis un ar tā rezultātiem tiem cilvēkiem, kuriem tas interesē, bibliotēkās ir iespējams iepazīties, tāpēc nevajadzētu noniecināt to, kas ir bijis. Tas, ka šis darbs būtu turpināms, nav noliedzams, bet gribu vēlreiz teikt to, ko norādīja Birkava kungs, - tas ir saistīts ar ļoti lieliem materiālajiem izdevumiem un ar samērā ilgu laiku, jo tas prasa ļoti precīzu darbu, ja mēs gribam aprēķināt tik precīzi, lai varētu celt pretenzijas.

Un arī nākamais jautājums ir tāds, kas ir jāizšķir, pirms mēs pieņemam galīgo lēmumu un sākam šos aprēķinus. Kas šobrīd ir svarīgāk: sākt izvirzīt pretenzijas Vācijai par to, ko viņa Latvijai ir nodarījusi Otrajā pasaules karā, vai turpināt to ekonomisko sadarbību, kāda šobrīd ir un ko Vācijas puse piedāvā Latvijai, lai sniegtu palīdzību gan tiem cilvēkiem, kuri ir cietuši Otrajā pasaules karā, gan arī Latvijas ekonomikai, atbalstot tādu objektu rekonstrukciju vai pat celtniecību, kuri arī var sniegt palīdzību šiem cilvēkiem? Cik es zinu, šogad ir viens šāds realizējamais objekts... tāds projekts, kam tiek izdalīta Vācijas nauda, - lai Ķemeru sanatorijā izveidotu rehabilitācijas centru Otrā pasaules kara laikā cietušajiem cilvēkiem, kā arī tiem, kuri no Otrā pasaules kara sekām ir cietuši. Tā ka mums ir jāatrisina arī šāds politisks jautājums, un tāpēc varbūt nevajadzētu to pagriezt tik dramatiskā plāksnē, ka šodien izšķiras Latvijas dzīvības vai nāves jautājums, bet vajadzētu saprast šī jautājuma sarežģītību no zinātniskās un ekonomiskās puses, kā arī veikt politisko novērtējumu - cik un kādas pretenzijas, kur šobrīd vajadzētu izvirzīt un kāda materiālā palīdzība šodien Latvijas Republikai ir visaktuālākā.

Bet gribu vēlreiz teikt, ka es būtu ļoti lepna, ja es šādu grāmatu būtu izstrādājusi un šādu kolektīvu vadījusi, bet vēlreiz pasaku, ka es esmu strādājusi ļoti lielā kolektīvā tikai kā viena maza daļiņa, kas ir veikusi savu darbu tieši cilvēku upuru apzināšanā. Bet es pasaku, ka mēs iepriekš saskārāmies ar šo jautājumu, cik vērta naudiski ir cilvēka dzīvība.

Sēdes vadītājs. Vārds Oļģertam Dunkeram - frakcija "Latvijai".

O.Dunkers (frakcija "Latvijai").

Godājamie kolēģi! Es par šo jautājumu runāju otro reizi. Jūs visi zināt, ka nesen pasauli satricināja filma "Ðindlera saraksts". Visa pasaule ieraudzīja tās mokas un pazemojumus, ko izcieta viena tauta Otrā pasaules kara laikā. Un šodien pasaulei diemžēl rodas iespaids, ka vienīgā tauta, kas ir cietusi pazemojumus, mocības, ir ebreju tauta. Ebreju tauta ir ļoti cietusi, bet es domāju, ka ne mazāk ir cietusi mūsu mazā latviešu tauta, un pat daudz vairāk, jo mūsu ir mazāk. Gandrīz 1/3 nācijas ir iznīcināta šajā drausmīgajā tautu slaktiņā. Un šodien mēs varam rakstīt vienu grāmatu un otru, un šīs grāmatas noteikti ir ļoti svarīgas un vajadzīgas, bet mēs visi zinām, kādu iespaidu uz cilvēkiem atstāj lasītais vārds un kādu iespaidu atstāj tas, ko jūs redzat uz ekrāna pats savām acīm. Un es vienreiz jau par šo jautājumu šeit runāju. Tad presē uzreiz atskanēja balsis, jo prese vienmēr pareizi atspoguļo to, kas šeit notiek, pēdiņās, ka Dunkers grib "izsist" naudu savai filmai. Es nedomāju, ka man šī filma būtu jāveido. To varētu nolemt valdība, kurš tādu filmu veidos, kurš uzņemsies šo milzīgo darbu - parādīt pasaulei, kā ir cietusi un tikusi pazemota mūsu mazā tauta, kādus moku ceļus ir izstaigājuši cilvēki, kā viņi izsūtījumā ir kasījuši no zemes ārā saknītes, ēduši koku mizas, miruši badā un domājuši tikai par vienu - kā tikt atpakaļ uz savu dzimteni. Kā ir sargājuši savu Latvijas pasi, iešūdami to vienā drēbju krokā, pēc tam - otrā un vēl nezin kur. Un šodien mēs šo pasi gribam izdalīt pa labi un pa kreisi, ierakstot kaut kādu vārdu - pilsonis vai nepilsonis. Latvietim šī pelēkā pase ar Latvijas ģerboni virsū bija vissvētākais, kas vien viņam bija, - tā bija droša caurlaide atpakaļ.

Un es domāju, ka šīs mokas ir jāparāda. Mums kinoarhīvos ir pietiekoši daudz materiālu, lai mēs parādītu pasaulei šīs drausmīgās ciešanas, lai mēs, braucot uz Eiropas simpozijiem, kur mēs sakām: "Redziet, kā mēs tikām..." un tā tālāk, lai mēs varētu parādīt, kaut vai 10 minūtes vizuāli parādīt, kā tas tiešām bija. Tam būtu nesalīdzināmi lielāks iespaids nekā daudzajām runām. Tāpēc es ierosinu, lai mūsu valdība atrastu iespēju uzņemt šādu dokumentālu filmu, izveidotu darba grupu, un tas dotu ļoti, ļoti daudz gan mums pašiem, gan arī pasaulei, kura mūs labāk saprastu. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi, un ļoti cienījamais deputāt Valdmaņa kungs! Es pilnībā piekrītu jūsu retoriskajiem jautājumiem Birkava kungam, un es nebūt neuzskatu, ka Ārlietu ministrija ir darījusi visu, lai radītu tā saucamo Latvijas tēlu. Viens no iepriekšējiem Latvijas tēla veidotājiem un Latvijas ārlietu resora vadītājiem braukāja apkārt un šausminājās par kolonizatoru slikto dzīvi Latvijā, par viņu apspiešanu un tā tālāk.

Protams, Ārlietu ministrija nav neko darījusi, par ko Dunkera kungs teica, jo es esmu pats piedzīvojis to, ko viņš pašreiz stāstīja par koku mizu ēšanu un par visu pārējo. Un par tām ilgām sirdī, mācoties krievu skolā pirmajā klasē, un, kad es dzirdēju "zapad", tad man tiešām tas asociējās ar Latviju. Un tādēļ es bioloģiski ienīstu tos cilvēkus, kuri mani gribēja bioloģiski iznīcināt. Un ne tikai mani, bet visu mūsu tautu. Bet, Valdmaņa kungs, kad jūs šos jautājumus uzdevāt un retoriski jautājāt par darbību, tad man radās jautājums jums. Tad, kad mēs ierosinājām konkrētu darbību par Latvijas Komunistiskās partijas genocīda politikas izmeklēšanu un novērtēšanu, uzdodot šo darbu izdarīt ģenerālprokuroram, jūs nez kādēļ balsojāt "pret". Tas man nav galīgi skaidrs, jo viss tas laikmeta prāts, saprāts un virzošais spēks taču bija šī Komunistiskā partija. Tad jūs stāvējāt klusu, jūs pat balsojāt pret to. Tad kur tā jūsu konsekvence ir? Es pilnībā atbalstu šos jūsu aicinājumus, bet ierosinu arī no tukšiem aicinājumiem pāriet pie balsojumiem un vienmēr sekot, par ko un kā jūs balsojat. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Sinka - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Dāmas un kungi! Ja pasaulē ir kāda valsts, nevis persona... nu juridiskā persona šajā gadījumā, attiecībā uz kuru ir pielietota visiem pazīstamā nevainības prezumpcija, tad tā nu tiešām ir Krievija. Un līdz ar šo nevainības pieņemšanu it kā būtu jāpierāda daudz kas, lai varētu viņu apsūdzēt. Bija izdevums "Ðie vārdi apsūdz", tie bija latvieši - izvestie, nogalinātie. To liecinieku tomēr ir ļoti daudz, tikai nekad, nekad tā otrā Nirnberga nav notikusi. Jā, to ko Kreitusa kundze teica, es varu papildināt - 1993.gadā, kad atsākās sarunas ar Krieviju par karaspēka izvešanu, tad tiešām delegācijas locekļu rokās - to starpā es biju kā padomnieks, bet, kā zināms, vēlāk es no sarunām nākamajā gadā izstājos -, bet mūsu rokās bija dokuments, kur bija aprēķināts šis Krievijas parāds, nu Padomju Savienības parāds Latvijai. Tās bija milzīgas summas, un, šķiet, nekādās summās nevarēs aprēķināt to cilvēku dzīvības un dzīves, kas ir gājušas bojā.

Jā, kā jau Dunkera kungs pieminēja, arī mums bija holokausts, mēs apmēram zaudējām trešdaļu savas nācijas. Un, runājot par Vācijas atbildību, jūs droši vien zināsit, ka kopš apmēram 1958.gada, kad Adenauers panāca savu samierināšanos ar Izraēlas valdību, Izraēla saņēma regulārus maksājumus no Vācijas, un, ja nemaldos, maksājumi vienā vai otrā veidā vēl turpinās šo baltu dienu. Tā summa, kas ir jau samaksāta Izraēlai, ir laikam ļoti... ir milzīga.

Labi, var runāt par to postu, ko Vācijas armija nodarīja Krievijai, un varbūt nepieminēsim to, ka arī tagad, 1994.gadā, tad pat, kad mūsu zemi atstāja Krievijas armija, nu, teiksim, lielā mērā, tad Krievija jau nekādas kompensācijas Vācijai par nodarītajiem zaudējumiem Austrumvācijai nemaksāja. Tieši otrādi! Vācija oficiāli samaksāja 15 miljardu vācu marku Krievijai, lai būtu kur izvietot virsniekus un citus karavīrus, viņiem atgriežoties Krievijā. Bet man viens augstāks vācu ierēdnis teica: nu, protams, mēs negribējām tā par to runāt, bet patiesā summa pārsniedza 60 miljardu vācu marku, ko mēs esam samaksājuši Krievijai. Un, varbūt pateicoties šai summai, ne tikvien viss karaspēks izbrauca ārā no Austrumvācijas, bet arī pakaļ palikušie viena vai otra iemesla dēļ, apmēram 3500 Krievijas pilsoņu, tika ar Krievijas pārstāvju palīdzību visi sameklēti, kā man teica, līdz pēdējam. Visiem bija Vācija jāatstāj. Es varu tikai... es neesmu nevienam dānim prasījis, bet mūsu Baltijas jūras valstu parlamentārā konference, pagājušā - ceturtā, - piektā notiks šeit, Rīgā šogad septembrī -, bet pagājušajā septembrī tā norisinājās Bornholmā. Dānijas salā, kuru uz laiku okupēja jeb ieņēma, kā nu to formulē, Padomju armija 1945.gadā un tur kādu laiku uzturējās. Es atceros no tā laika rakstiem Anglijas presē, ka tā ne visai labprāt gribēja atstāt, bet beigās nebija nekāda iemesla neatstāt Dānijas teritoriju, jo viņa jau pati bija Vācijas okupēta. Bet, kamēr es tur biju tajā konferencē, iznāca laiciņš arī pastaigāt pa Enni, - to galveno pilsētiņu. Un tur tāds muzejs ir. Tajā muzejā varēja redzēt uzņēmumus, kur ir sabumbotas mājas. Un starp tām tur varēja redzēt uniformās tērptus vermahta karavīrus kaut ko tur palīdzam kādam iedzīvotājam. Es dabūju zināt, protams, ka tur nekādas pretestības Padomju armijai nebija, bet tā sabumboja tāpat - uz labu laimi, gan jau būs... Tur viņai nekādas pretestības nebija, ieņēma Bornholmu, bet tās mājas sabumboja. Es tikai tā domāju, ka varbūt... droši vien gāja bojā kādi cilvēki, tos uzskatīja par atbrīvotājiem, bet nu atbrīvotāji savādā kārtā tur izdarīja postu. Es gandrīz uzdrošinos apgalvot, ka diez vai Padomju savienība vai Krievija būs Dānijai atmaksājusi par to nodarīto postu, jo tā taču bija atbrīvošana, vai ne? Un atbrīvotājiem taču nav nekas jāmaksā.

Te ir vairāki šī jautājuma aspekti. Mēs prasām atbildību, mēs prasām atbildību arī viens no otra par to, ko mēs esam darījuši vai nu čekas paspārnē, vai citādi. Tur mēs esam bieži arī attaisnoti, esam bijuši diezgan prasīgi, bet maz mēs prasām no Krievijas.

Arī es cienu Valdmaņa kungu, viņa pārliecību, viņa teikto, bet tajā pašā laikā man tā kā mazas šaubiņas ir, vai viņa partijas vadītājs Maskavas apciemojuma laikā būs pieminējis šo lielo, lielo parādu, ko Krievija mums ir parādā. Tajās pašās sarunās tiešām Latvijas elegācijai toreiz, 1993.gadā, pietika dūšas prasīt par Skrundas uzturēšanu 100 miljonu dolāru gadā. Toreiz, atceros, krievu delegācijas vadītājs šausminājās par tādu prasību. Bet tā bija tomēr tik skaidri izteikta, ka viņš teica: "Nç, nu man jākonsultējas Maskavā." Diezin vai... Ja mēs būtu pavilkuši garumā, kas zina, varbūt lielāku summu būtu dabūjuši, bet es tomēr šaubos. Un beigās mums ir jāsamierinās ar tiem diviem miljoniem, kas ne vienmēr tiek tik ātri samaksāti.

Te ir vismaz divas mērauklas. Un visā Rietumu pasaulē, arī nupat nesenajā Eiropas padomes sesijā, kurā pieņēma Krieviju par locekli Eiropas padomē, šo vietu Krievija dabūja "uz krīta", uz kredīta, jo visādi tādi priekšnoteikumi sākumā bija, bet tie pārvērtās par to. Nu mēs iedosim jums šo iespēju te darboties kā pilntiesīgiem, bet ceram, esam cerībā, ka jūs darīsit to un to - arī pārtrauksit karu Čečenijā, bet, kā zināms, tas šinī brīdī, kad es runāju, turpinās. Asins izliešana turpinās. Jūs nedraudēsit Baltijas valstīm, jūs nedarīsit to un to. Nu atbilde ir: "Nu tā jau ir, nu, protams, bet "þizņ sama pakazivajet koje čto drugoje"." Kaut kas ir tā kā citādi, ne vienmēr izdodas, un tā tas turpinās. Bet vispār pasaules skatījumā Krievija ir ārkārtīgi... Krievija ir saņēmusi un vēl joprojām saņem ārkārtīgi lielu daudzumu labas gribas. Bet vai kādā jaukā dienā nevarētu sagaidīt, ka viņa atbildēs ar labu gribu arī Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un daudziem citiem. Somijai - jā. Par Japānu - tas paliek atklāts jautājums. Var jau pasmieties, bet man šķiet, ka šis vēl joprojām ir ļoti aktuāls. Un tā pasaules "Daugavas vanagu" ideja par "Balto grāmatu" nemaz nav peļama, bet, protams, šī "Baltā grāmata" būs domāta starptautiskiem forumiem - starptautiskiem forumiem un starptautiskiem kuluāriem, lai ne tikai šeit viņu novietotu bibliotēkā uz plaukta. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Tagad debates slēdzam pavisam. Lūdzu reģistrācijas režīmu, jo darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu deputātus reģistrēties.

Pirms Saeimas sekretārs Imants Daudišs nolasa reģistrācijas rezultātu, vārds paziņojumam Pēterim Apinim - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! 21.martā ārstam un rakstniekam Miervaldim Birzem apritēs 75 gadi, un 20.martā Latvijas Ārstu biedrībā pulksten 16.00 notiks šī ievērojamā latviešu rakstnieka un ārsta sveikšana. Es ceru, ka zināma daļa no jums savos kalendāros vienkārši šo datumu un šo pulksteni atzīmēs... Andrej, tevis nebija, tādēļ es atļāvos pats to paziņot. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vārds Imantam Daudišam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Bunkšs, Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Oļegs Deņisovs, Roberts Dilba, Guntis Eniņš, Oskars Grīgs, Juris Kaksītis, Paulis Kļaviņš, Janīna Kušnere, Kristiāna Lībane, Andrejs Naglis, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Požarnovs... ir. Anta Rugāte, Jānis Strods, Pēteris Tabūns, Andris Tomašūns, Juris Zaķis. Paldies.

Sēdes vadītāja. 6.marta ārkārtas sēdi slēdzam.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

6.Saeimas ziemas sesijas

1996.gada 6.marta ārkārtas sēde



Latvijas Bankas prezidenta E.Repšes atbilde uz

Saeimas deputātu jautājumu par banku darbību

ar kredītiem saistītos jautājumos

(424. un 424.-a dok.)

Ziņo - Latvijas Bankas prezidents E.Repše - 1.lpp.

Latvijas Bankas prezidenta E.Repšes atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par "Vòešekonombankas"

Rīgas nodaļu

(433. dok.)

Ziņo - Latvijas Bankas prezidents E.Repše - 1.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par ticīgo cilvēku jūtu

aizskarošu sižetu demonstrēšanu bankas"Parekss"

reklāmas videoklipos Latvijas televīzijā

(434. dok.)

Ziņo - izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats - 2.lpp.

Labklājības ministra V.Makarova atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par demogrāfisko situāciju

Latvijā

(435. dok.)

Ziņo - labklājības ministrs V.Makarovs - 2.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministra M.Gaiļa atbilde

uz Saeimas deputātu jautājumiem par investīciju

ieguldījumu programmu Latgales novadā

(436. dok.)

Ziņo - Ministru kabineta vārdā I.Emsis - 3.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un finansu ministra

A.G.Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumiem par valsts īpašumā bijušo vai esošo

Rīgas namu pārdošanu vai ieķīlāšanu 1995.gadā

(437. dok.)

Ziņo - Latvijas Republikas Ministru prezidents A.Šķēle - 4.lpp.

Ekonomikas ministra G.Krasta atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu par Energoapgādes regulēšanas

padomes veikumu energoapgādes apmaksas tarifu

aprēķināšanas metodikas izstrādāšanā, par tarifu

apstiprināšanas kārtību un sabiedrības

informēšanu par to

(450. un 450.-a dok.)

Ziņo - Ministru kabineta vārdā V.Krištopans - 4.lpp.

Ministru prezidenta biedra Z.Čevera un vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministra M.Gaiļa

atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu par iespējamo

dabas kataklizmu - pavasara plūdu - izraisīto seku

novēršanu Latvijā

(454. dok.)

Ziņo - Ministru prezidenta biedrs Z.Čevers - 5.lpp.

Ministru prezidenta A.Šķēles un ekonomikas ministra

G.Krasta atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem

par "Latvenergo" Daugavas HES rekonstrukcijai

paņemtā kredīta izmantošanu

(462. dok.)

Ziņo - Ministru kabineta vārdā V.Krištopans - 8.lpp.

Labklājības ministra V.Makarova un veselības valsts

ministra J.Viņķeļa atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumiem par medicīnas darbinieku sertifikācijas

padomi

(461. dok.)

Ziņo - Ministru kabineta vārdā J.Viņķelis - 9.lpp.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra

M.Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumiem

par dabas resursu nodokļa izmantošanu

(463. dok.)

Ziņo - Ministru kabineta vārdā I.Emsis - 9.lpp.

Zemkopības ministra A.Kaula un vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministra M.Gaiļa atbilde uz

Saeimas deputātu jautājumiem par SIA "Proventus

farm" plānoto cūku fermu kompleksa (33 000 komerc-

cūkas gadā) celtniecību

(464. dok.) - 10.lpp.

Ārlietu ministra V.Birkava atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumiem par Latvijas Republikai

nodarītajiem zaudējumiem II.Pasaules kara

laikā un par valdības rīcību šajā sakarībā

(460. dok.)

Ziņo - ārlietu ministrs V.Birkavs - 10.lpp.

Priekšlikums - dep. G.Valdmanis - 11.lpp.

Debates - dep. G.Valdmanis - 13.lpp.

- dep. I.Kreituse - 15.lpp.

- dep. O.Dunkers - 16.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 18.lpp.

- dep. J.Sinka - 19.lpp.

Paziņojums - dep. P.Apinis - 22.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 22.lpp.

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi