Latvijas Republikas 6. Saeimas rudens

sesijas astotā sēde

1996. gada 5. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt, augsti godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sāksim Latvijas Republikas 6. Saeimas 1996. gada 5. septembra sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtībā izsludinātos jautājumus, izskatīsim iesniegtās izmaiņas. Dokuments nr. 1215-b. Ārlietu komisija lūdz svītrot no darba kārtības likumprojektu "Par Latvijas Republikas un sabiedrību "AMOCO Latvia Petroleum Company" un "Oljeprospektering AB" licences līgumu". Deputātiem iebildumu nav? Panteļējeva kungs, jums ir? Paldies. Deputātiem iebildumu nav. Tātad svītrojam šo no darba kārtības. Tas ir 31. jautājums.

Nākamais dokuments nr. 1309-a. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz aiz 38. punkta... Lūdzu deputātus to atrast! Tas ir aiz likumprojekta "Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", trešais lasījums. Tātad aiz šī punkta iekļaut izskatīšanai... Tagad lūdzu deputātus uzmanīgi sekot, un, ja ir kādi iebildumi, tad tos uzreiz teikt pēc katra likumprojekta. Tātad aiz 38. punkta iekļaut sekojošus darba kārtības punktus: 42. - "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". Vai deputātiem nav iebildumu, ka 42. punkts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" tiek izskatīts pēc 38. punkta? Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais tūlīt ir 46. punkts - "Grozījumi likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka un zvejnieka saimniecību un individuālo darbu"". Deputātiem iebildumu nav?

Nākamais. 47. punkts - "Grozījums likumā "Par pašvaldības uzņēmumu"". Iebildumu nav?

Nākamais - 48. - "Grozījumi likumā "Par līgumsabiedrībām"". Deputātiem iebildumu nav?

49. punkts - "Grozījums likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"". Deputātiem iebildumu nav?

50. punkts - "Grozījums likumā "Par paju sabiedrībām"". Deputātiem iebildumu nav? Tātad, kolēģi: viens, divi, trīs, četri, pieci, seši likumprojekti tiek pārvietoti uz augšu no tālāk izsludinātās darba kārtības un tiek izskatīti pēc 38. darba kārtības punkta, pret ko nevienam deputātam iebildumu nebija.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz mainīt 5. septembra sēdes darba kārtību un izskatīt 76. punktu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" aiz sēdes darba kārtības 44. punkta - "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Kolēģiem iebildumu nav. Tātad "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" tiek pārcelti aiz 44. punkta - "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt jautājumu par Saeimas lēmumu "Par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāva papildināšanu", iekļaut to 5. septembra sēdes darba kārtības otrajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata" pirms 23. darba kārtības punkta. Tātad šis iesniegums ir jāsaista kopā ar dokumentu nr. 1316, kas deputātiem ir izdalīts; tas ir Saeimas lēmuma projekts par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāva papildināšanu ar deputātiem Ventu Balodi, Pēteri Keišu, Andreju Nagli, Elmāru Zelgalvi. Pēc šīs komisijas lūguma tas tagad mums ir jāiekļauj darba kārtībā otrajā sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības izmaiņu? (Starpsauciens no zāles: "Nav!") Deputātiem iebildumu nav.

Latvijas Republikas Finansu ministrija atsauc Gunta Urlovska izvirzīto kandidatūru Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja amatam. Līdz ar to no darba kārtības ir svītrojams 23. punkts - lēmuma projekts "Par G. Urlovska iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāju". Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzam pārcelt likumprojektu "Par valsts noslēpumu" uz darba kārtības 29. punktu... Vienīgi te ir viena problēma: te ir rakstīts "6. septembra Saeimas sēdes darba kārtībā", bet 6. septembris ir rīt. Iesniedzēji, lūdzu! Druvas kungs, jūsu paraksts ir pirmais.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Jā, te ir viena tehniska kļūda. Vajadzēja būt 5. septembrim.

Sēdes vadītāja. Tad mēs pieņemam, tikai, lūdzu, precizējiet, kurš darba kārtības punkts tas ir šobrīd.

K.J.Druva. Tas pašlaik ir darba kārtības 69. punkts.

Sēdes vadītāja. Deputātus lūdzu pievērst uzmanību darba kārtības 69. punktam "Par valsts noslēpumu" (dokuments nr. 881 un nr. 1292) - lūgums pārcelt... Tātad pirms 29., jā? Vai tā tas ir jāsaprot? Tātad tas būtu jāpārvieto uz ceturto sadaļu pie neizskatītajiem likumprojektiem kā pirmais. Vai deputātiem ir iebildumi pret šīm izmaiņām darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav.

"Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu lūdzam izdarīt izmaiņas 5. septembra Saeimas sēdes darba kārtībā: pēc pirmās sadaļas "Prezidija ziņojumi" iekļaut lēmuma projektu..." Lūdzu deputātiem uzmanību tagad... "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu likumprojektiem: "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums", "Par pilsētas padomes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu" un "Par Latvijas Republikas administratīvo vietu statusa noteikšanu" otrajam lasījumam." To ir parakstījuši 5 deputāti. Tas šobrīd ir darba kārtības 56. punkts. Lūgums tātad ir viņu pārcelt pēc pirmās sadaļas, tas ir pirms amatpersonu ievēlēšanas un pēc atvaļinājumu piešķiršanas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādām izmaiņām darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Uz šo brīdi tās ir visas iesniegtās izmaiņas šodienas darba kārtībā.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Ministru kabineta iekārtas likums"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lujāna, Bartaševiča, Urbanoviča, Staša un Kazāka iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātais Saeimas Prezidij, kolēģi deputāti! Līdz šim likumprojektu "Ministru kabineta iekārtas likums" kā atbildīgajai komisijai vienmēr - gan 5., gan 6. Saeimā - nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Un arī šobrīd ir divi grozījumi šajā likumā, tāpēc kā atbildīgajai komisijai izvērtēšanai un sagatavošanai tālākajiem lasījumiem šis likumprojekts ir nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Tādēļ es uzskatu, ka būtu neloģiski, ja šos grozījumus likumā par Ministru kabineta iekārtu nodotu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Tādēļ es ierosinu noteikt, ka atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es aicinātu šo likumprojektu vispār nenodot komisijām, jo viņš pēc būtības paredz grozījumus likumā "Par Ministru kabineta iekārtu", kur, manuprāt, jau pats priekšlikums ir apšaubāms, jo tiek piedāvāts izslēgt tās normas, kas dod iespēju valdībai operatīvi, ja tas ir nepieciešams, rīkoties, proti, pieņemt noteikumus tādos gadījumos, ja attiecīgā lieta ar likumu nav noregulēta. Un tāpēc es aicinātu cienījamo Saeimu šo likumprojektu vispār nenodot komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai "par" jūs vēlaties runāt? Nē, "pret" ir jau runājis, jūs varat runāt tikai "par".

Aleksandrs Bartaševičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Galvenais iemesls, kādēļ radušies labojumi, ir tas, ka tiek pārkāpts demokrātiskas valsts izpildvaras un likumdošanas... (nesaprotams vārds) princips. Ministru kabinets un pašvaldības bez Saeimas ziņas var slepus nodarboties ar likumdošanu. Viens no demokrātijas principiem ir šāds: kas nav aizliegts ar likumu, tas ir atļauts. Kaut gan mēs reanimējam totalitāras valsts principu, kur visu, kas nav aizliegts ar likumu, var aizliegt ar pašvaldības un Ministru kabineta lēmumiem, faktiski norma, kuru mēs piedāvājam svītrot, ļauj augšminētajām institūcijām pieņemt visradikālākos lēmumus valsts politikā. Piemērs ir noteikumi nr. 201 - par tirdzniecību Latvijas tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos, kurš izsauca valstī "mazo pilsonības karu" (pēdiņās). Tad bija jaunā - Saeimā nesankcionētā nodokļu politika. Tāpat gribu atgādināt, ka augstākminētā izpildvaras rīcība nav vienīgā iejaukšanās Saeimas kompetencē. Šeit es domāju par Satversmes 81. pantu. Neskatoties uz visu pārējo, Ministru kabinets izstrādāja grozījumus Kārtības rullī par jaunā valsts budžeta izskatīšanas kārtību Saeimā. Tiek piedāvāts dot iespēju Ministru kabinetam noraidīt deputātu priekšlikumu izkatīšanu vēl līdz Saeimas sēdei. Ar tādām metodēm mēs varam nonākt līdz tam, ka likumdošanas process nebūs kontrolējams no Saeimas puses, bet tā ir ļoti bīstama tendence. Lūdzu atbalstīt Saeimas Prezidija atzinumu un virzīt likumprojektu uz komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms izšķirsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām un pēc tam jautājumu par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Ministru kabineta iekārtas likums"" nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, šobrīd nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā. Par nodošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 47, atturas - 10. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Protams, mēs šodien varam atvērt Satversmi un kārtējo reizi, pēc būtības, varētu teikt, pēc Ministru kabineta lūguma, sākt izskatīt šos labojumus. Savā laikā cienījamais ministrs Krištopana kungs jau grozījās, grozījās un centās "izgrūst" ðādu pašu iniciatīvu, tikai ar to nolūku, lai Satiksmes ministrija būtu tiesīga dzelzceļa tarifu lemšanā. Tagad šis projekts ir nedaudz palabots, un tagad taisās to atļaut Ministru kabinetam. Šajā gadījumā, protams, mēs varam runāt, ka vairs nav Latvijas veidošanas sākuma gadi, nav 20.gadi, kad dzelzceļš bija it kā vienīgais transporta veids. Tas ir viens no Latvijas monopola paveidiem, un attiecīgi šodien nodot Ministru kabineta rokās šī monopola tarifu lemšanu... Es pilnībā, kategoriski uzskatu, ka tas nav pareizi un ka to nedrīkst darīt, jo mūsu Ministru kabineta izrīcības un darbības metodes mēs jau esam iepazinuši. Par to liecina šie "jçlie" likumprojekti, kas ienāk 81.panta kārtībā no Ministru kabineta, kā tas bija ar obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, kā tas bija ar Armijas likumu. Vai mēs varam viņiem uzticēt mūsu Latvijas iedzīvotāju šos jautājumus, kas būs sakarā ar dzelzceļa tarifiem un skars gan iedzīvotājus, gan arī uzņēmējus? Es uzskatu, ka Ministru kabineta rokās tie diemžēl ir arī savā veidā tomēr politizēti... mēs šos tarifus nevaram viņiem atdot, un tie ir jāsaglabā Saeimas kompetencē, kā tas arī Satversmē ir noteikts. Un tādēļ es aicinu šo iniciatīvu neatbalstīt un nenodot tālāk uz komisijām.

Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs, vai jūs runāsit "par"? Mums viens runā "par", viens - "pret". Es atvainojos, tāda ir Kārtības rullī noteiktā kārtība. Viņš runāja "pret", tāpēc es jautāju, vai Kaksīša kungs grib runāt "par", bet ja negrib runāt "par", tad lūdzu zvanu. Lūdzu, ja jūs vēlaties! Es jums jautāju, par ko jūs vēlaties runāt. (No zāles deputāts J.Kaksītis: "Par balsošanas motīviem.") Par balsošanas motīviem? Lūdzu! Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šāds priekšlikums ir jau Juridiskajā komisijā. Tie ir likumprojekti, kurus Juridiskā komisija jau izskatīja, tieši par šo pašu jautājumu, un tādēļ mans priekšlikums ir nevis par to, ko teica Lujāna kungs, bet gan par to, ka šis likumprojekts jau ir atvērts šajā sakarībā, un tādēļ būtu bijis labāk, ka tas būtu priekšlikums, nevis ka otrreiz komisijā iesniedz par to pašu jautājumu šo projektu.

Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs, jūs mūs mazlietiņ... es gribēju teikt, piemānījāt, maigi sakot, teikdams, ka jūs runāsit par balsošanas motīviem, bet jūs tā arī nepateicāt, kā jūs īsti balsosit, bet norunājāt vēlreiz "pret".

J.Kaksītis. Es pieņemu jūsu aizrādījumu un atvainojos.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts par Kārtības ruļļa pārkāpumiem.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Jā, godātie deputāti, kā jau šeit tika konstatēts, šobrīd mums ir tāda situācija, ka tika pieļauts, ka divi runātāji runāja pret viena likumprojekta nodošanu komisijām, bet mums Kārtības ruļļa jaunā redakcija paredz, ka šī izlemšana notiek 54.panta kārtībā, kad viens runā "par"un viens runā "pret". Es domāju, šis gadījums labi parāda, ka mums ir pēdējais laiks grozīt šo Kārtības rulli, un es ceru, ka mēs pie šā jautājuma arī nonāksim, tad, kad šo jautājumu skatīsim pēc būtības. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, tātad jūs konstatējāt, tāpat kā arī Prezidijs konstatēja, ka pārkāpums ir noticis. Paldies. Zvans ir atskanējis. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodošanu Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 30, atturas - 21. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" no 1995.gada 23.novembra". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vidiņa, Grīga, Jurdža, Pēterkopa un Požarnova iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Kazāka un Zelgalvja iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man nav nekādas vēlēšanās pārmest frakcijai "Latvijai" par negodprātīgu šā jautājuma risināšanu, tāpēc ka viņi tiešām ļoti aktīvi strādāja un iesniedza ļoti daudzus konstruktīvus priekšlikumus, taču šobrīd es ļoti gribētu lūgt Saeimu atturēties no nodošanas komisijām sekojošu apsvērumu dēļ.

Pirmais. Daudzas no šīm normām, kas tur iestrādātas, varbūt arī ir loģiskas, bet viņas tika izbalsotas. Komisija izvirzīja viņas jau pirmajā lasījumā, bet viņas tika izbalsotas, un, piedodiet, dārgie kolēģi, frakcija "Latvijai", arī ar jūsu palīdzību.

Otrais. Likums vēl nav stājies spēkā. Es ļoti negribētu, ka mēs pieļautu, ka likums... proti, viņš ir spēkā, bet viņš nav sācis darboties saskaņā ar pārejas noteikumiem. Es ļoti negribētu, ka mēs pieļautu likumu grozīšanu, pirms tie praksē nav parādījuši savas stiprās un vājās puses. Es vēlreiz atkārtoju, ka es negribu neko pārmest, jo tur ir arī zināmas loģiskas lietas, bet tik pārsteidzīgi rīkoties... Likumdevēja praksē es gribētu no tā atturēties, tāpēc ļoti lūdzu pagaidām nenodot to komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts - "par".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Tā kā atkal ir izskanējuši iebildumi pret šā vai ļoti līdzīga likumprojekta virzīšanu uz komisijām, kā tas ir bijis arī iepriekšējās sēdēs, man atkal nākas īsi paskaidrot šā likumprojekta būtību. 6.Saeima ir pieņēmusi "Deklarāciju par Latvijas okupāciju" - mēs esam beidzot atzinuši, ka Latvija pusgadsimtu ilgā laikposmā pēc 1940.gada ir bijusi okupēta valsts, un tas nozīmē, ka cilvēki, kas tika ieplūdināti Latvijas teritorijā gan armijas sastāvā, gan arī ar PSKP vai VDK uzdevumu tieši genocīda pret latviešu tautu veikšanai un vadīšanai, - tie cilvēki bija okupanti. Un tādēļ mums ir ar reālu atzinību jāvērtē to cilvēku drosme un veikums, kuri ar ieročiem rokās nostājās pret šiem okupantiem un cīnījās par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Starp šiem cilvēkiem, kas ir mūsu valsts varoņi un kas šobrīd vēl ir palikuši dzīvi, ir tādi, kas dzīves nogali aizvada galējā nabadzībā, un pašreiz spēkā esošais likums "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" ðo problēmu galīgi neatrisina un nekādu reālu palīdzību šiem cilvēkiem nesniedz. Un es gribētu teikt, ka tas arī ir nepārprotami tomēr, ka mūsu nievājošā attieksme pret šiem cilvēkiem nozīmē mūsu necieņu pret savas valsts neatkarības cīņām, kuras ir bijušas, un, apzinoties to, ka Saeima ir augstākā mūsu tautas pārstāvniecība, šāda attieksme pret cilvēkiem, kas bija gatavi atdot savas dzīvības valsts neatkarības vārdā, ir ļoti bīstama mūsu valsts neatkarībai nākotnē. Un tādēļ mēs šajā ierosinājumā, kas ir papildinājums pieņemtajā likumā, piedāvājam šo problēmu risināt. Mēs aicinām Saeimu noteikt, ka attiecībā uz šiem nacionālajiem partizāniem, cilvēkiem, kas ar ieročiem rokās ir cīnījušies par Latvijas neatkarības atjaunošanu, - ka attiecībā uz viņiem ir piemērojamas Ministru kabineta noteikumu normas - kārtība, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem tiktu ļauts saņemt kaut minimālu reālu materiālu kompensāciju, un es gribētu uzsvērt, ka šis ir pats būtiskākais šo grozījumu punkts un tas nekādā ziņā nav pretrunā ar tām Ministru kabineta darbībām, kuras tiek veiktas jau pašreiz spēkā esošā likuma reālai iedzīvināšanai. Bez tam mēs jau esam paspējuši saņemt pilnīgi konkrētus signālus no pašiem nacionālajiem partizāniem, un viņi ļoti asi iebilst, piemēram, pret pieņemtā likuma 5.pantu, un tādēļ mēs šeit piedāvājam šo 5.pantu svītrot. Es gribu atgādināt, ka šis 5.pants paredz tajās komisijās, kas iepriekšēji izvērtē rajonu padomēs vai republikas pilsētu domēs iesniegtos iesniegumus nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa iegūšanai, iekļaut arī Otrā pasaules kara dalībnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvjus. Negribētos ticēt, ka šāda goda izrādīšana un varas piešķiršana sarkano partizānu pārstāvjiem būtu tas, ko Saeimas vairākums un to skaitā nacionālās partijas būtu gribējušas. Bez tam šajā likumprojektā ir virkne citu būtisku grozījumu, kurus varētu detalizēti aplūkot, šo jautājumu izskatot pirmajā lasījumā, jo šeit šīs 5 minūtes ir par īsu, lai pie visa pakavētos. Es aicinu Saeimu neatteikties no argumentētas diskusijas par šo jautājumu un nevērsties pret konstruktīvu un vajadzīgu priekšlikumu tikai tāpēc vien, ka tas ir no opozīcijas. Kā jau teicu, jebkurā gadījumā tas darbs, kas Ministru kabinetā tiek veikts šobrīd spēkā esošā likuma iedzīvināšanai, būs ļoti noderīgs, lai realizētu arī jauno redakciju, ja Saeimai pietiks politiskās drosmes to izveidot atbilstoši mūsu morālajam pienākumam pret šiem nacionālajiem partizāniem. Es aicinu respektēt šo mūsu morālo pienākumu un nodot šo likumprojektu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu"" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 17, atturas - 23. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995., 1996. un 1997. gadā"". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es paskaidrošu lietas būtību. Lietas būtība ir pavisam vienkārša. Pabeidzot skatīt šos minētos grozījumus likumā, pavisam nesen, apmēram pirms mēneša, kaut kad vasaras beigās, es precīzi nepateikšu, ir ieviesusies kļūda - nosaukumā "Latvijas Nedzirdīgo savienības Rēzeknes mācību un ražošanas uzņēmums" vārda "Rçzeknes" vietā bija ierakstīts vārds "Daugavpils". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz labot šo kļūdu un lūdz jūs neiebilst un šodien šo likumprojektu nodot komisijai. Mēs esam sagatavojuši arī iesniegumu Prezidijam (un lūdzam arī to atbalstīt) - lūdzam izskatīt šodien bez atkārtotas izskatīšanas komisijā šo jautājumu kā steidzamu abos lasījumos un šodien to lietu labot. Paldies.

Sēdes vadītāja. Par abiem lasījumiem - tas būs cits jautājums. Zīles kungs, mēs papriekš lemsim par iekļaušanu. Noskaidrosim, vai nebūs iebildumu, un tad... Deputātiem iebildumu pret šā likumprojekta nodošanu komisijām nav.

Mēs esam saņēmuši arī šo Zīles kunga nupat minēto priekšlikumu - iekļaut šo likumprojektu šodienas darba kārtībā. Ja deputātiem nav iebildumu, mēs varētu izšķirt uzreiz arī šo jautājumu, tikai, lūdzu, precizējiet, kurā vietā jūs vēlaties to iekļaut. Lūdzu deputātiem tagad uzmanību! Lūdzu deputātus būt uzmanīgiem un pievērsties tam, ka šo likumprojektu (dokuments nr. 1240 un nr.1240-a) mēs nolemsim izskatīt šodienas sēdē pirms darba kārtības 29. punkta. Tur jau gan ir 69.punkts iekļauts pirms 29.punkta. Es jums varu ierosināt iekļaut šo likumprojektu pēc 69. punkta, bet pirms 29.punkta. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Dzīvības aizsardzības likums". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Prēdeles, Ozoliņa, Pētersona, Valdmaņa un Saulīša iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Ludmila Kuprijanova - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija sakarā ar šo likumprojektu un nākamo, ko mēs izskatīsim, "Nedzimuša bērna dzīvības aizsardzības likums", speciāli sasauca vakar sēdi, izskatīja šos jautājumus un aicina Saeimu nenosūtīt šos divus likumprojektus izskatīšanai, jo pirms nedēļas mēs pieņēmām pirmajā lasījumā likumu par reproduktīvo veselību. Ir pilnīgi iespējams visus konstruktīvos priekšlikumus iesniegt attiecībā uz otro lasījumu. Termiņu komisija ir noteikusi mēnesi ilgu - līdz 22. septembrim. Nav nekādu šķēršļu, lai kaut vai visus punktus, kādi ir abos likumprojektos, iesniegtu kā otrā lasījuma sagatavošanai paredzētos priekšlikumus. Tas būs normāls konstruktīvs darbs. Un izskatot šo likumprojektu Saeimā, otrajā lasījumā, varēs izvērtēt šos priekšlikumus un arī daļēji tos atbalstīt. Bet nebūtu vajadzīgs iesniegt komisijai šobrīd divus jaunus likumprojektus (puse no to parakstītājiem ir parakstījuši abus, tātad tie ir kā divi alternatīvi), jo viens jau ir pieņemts pirmajā lasījumā. Komisija uzskata, ka tas patiešām būtu tikai darba traucējums. Tādas vajadzības nav. Attiecībā uz otro lasījumu var mēneša laikā iesniegt jebkuru priekšlikumu. Tādēļ Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es lūdzu Saeimu neatbalstīt šo divu likumprojektu nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jā, patiešām - mēs pagājušajā nedēļā pieņēmām pirmajā lasījumā Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likumu, ko, īsāk sakot, varētu nosaukt par likumu, kurš runā par to, kā ērtāk izdarīt abortus. Savukārt mūsu likumprojekti abi ir diametrāli pilnīgi pretēji. Jau paši nosaukumi liecina par to, ka mēs iestājamies par dzīvības aizsardzību, par nedzimuša bērna dzīvības saglabāšanu. Tāpēc, manuprāt, nav pieļaujams, ka absolūti pretējus un citādus likumus varētu kaut kādā veidā mehāniski salikt kopā.

Otrām kārtām. Es zinu, ka daudzi no jums šos likumprojektus nav ne acīs redzējuši vai varbūt tikai mazliet ir tajos ieskatījušies, tāpēc es pāris vārdos paraksturošu, kas tad tur īsti ir.

Šajos likumprojektos centrālā doma nav aizliegt abortu. Centrālā doma šajos likumprojektos ir pavisam cita. Proti, runa ir par to, kādi pasākumi ir jāveic, lai Latvijā, tāpat kā Ziemeļvalstīs aborti vispār nebūtu vajadzīgi. Tur paredz veselu pasākumu kompleksu, kā to darīt.

Otrkārt. Tajos ir likts uzsvars uz tautas izglītošanu. Uz abortu reklāmas aizliegšanu. Uz to, lai bērni un jaunieši būtu sagatavoti intīmās dzīves normālai cilvēciskai uztverei. Abos likumprojektos ir uzsvars uz grūtnieču aprūpi, kā arī ārstu atbildību katra nedzimuša bērniņa priekšā, jo mēs pastāvam uz to, ka katra dzīvība jau tās ieņemšanas brīdī ir cilvēks, nevis muša vai kurkulis. Atšķirīgais starp šiem abiem likumprojektiem varbūt ir tas, ka viens no tiem ir mazliet stingrāks, bet otrs, tā teikt, mazliet maigāks.

Likumprojektā "Nedzimuša bērna dzīvības aizsardzības likums" vairāk uzticamies mediķiem, atstājot viņu ziņā tos veselības un dzīvības apdraudējumus, kas varbūt arī pieļauj kādā gadījumā abortu, bet tad to nosaka trīs speciālisti, nevis viens. Un tā tālāk, un tā joprojām. Tāpēc, lūk, arī ir šie divi likumprojekti, lai Saeimai un īpaši komisijai būtu iespēja izvēlēties.

Daudzi oponenti man ir sacījuši, ka, lūk, dzīve mums ir pārāk smaga, pārāk daudz ir nabagu un kropļu, tātad mums ir nepieciešami aborti. Mīļie draugi! Daži politiskie režīmi jau savulaik šādu nāves filozofiju ir izplatījuši, un arī pie mums tā bija visai populāra. Mēs taču nevaram cīnīties ar nabadzību, ar slimībām, ar alkoholismu, lielā skaitā iznīcinot šīs personas jau pašā iesākumā. Ar sociālajām un pārējām problēmām mums ir jātiek galā cilvēcīgā veidā.

Tāpat es gribu domāt par to, ka daži saka: "Sabiedrība nav tam gatava!" Draugi, sabiedrībā vienmēr būs cilvēki, kuri gribēs visas savas problēmas risināt ar nāves palīdzību. Šis likumprojekts, ja to patiešām Saeima uzklausītu, liktu ģimenei un tautai, katram cilvēkam padomāt un rēķināties ar dzīvību, kas ir sievietes klēpī svēta un neaizskarama.

Tāpat es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka patiešām Latvijā demogrāfiskā situācija, politiskā, ekonomiskā un sociālā situācija ir tik ļoti īpaša, ka mēs nevaram pieņemt vēl vienu abortu izdarīšanas instrukciju. Vajag ķerties, tā sakot, "vçrsim pie ragiem" un pieņemt likumu, kurš ir dzīvības aizsardzības likums.

Un beidzot. Cienījamie kolēģi ārsti! Es saprotu, ka Saeimā var būt dažādi viedokļi, katram ir tiesības uz savu, bet es nevaru iedomāties, kā ārsts var iestāties par aborta izdarīšanu! Ārsts taču labāk nekā jebkurš cits no mums zina to, ka aborts ir ne tikai sievietes fiziska kropļošana, bet tā ir arī sievietes morāla kropļošana, turklāt uz visiem laikiem, uz mūžu. Es vēlreiz uzsveru: mēs neesam sektantiski pieprasītāji, ka tūlīt un šajā brīdī ir kaut kas tāds jāaizliedz. Mēs esam par dzīvības aizsardzību. Lūdzu, pamēģiniet to saprast un pieņemiet katrs personīgu lēmumu, vadoties pēc savas sirdsapziņas, nevis pēc tā, ko jums kāds, kurš varbūt ir ieinteresēts abortu "industrijā", ir pateicis jums priekšā. Tas būtu tā īsi mans "par" attiecībā uz šā likumprojekta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Dzīvības aizsardzības likums" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 16, atturas - 15. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Nedzimuša bērna dzīvības aizsardzības likums". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Prēdeles, Putniņa, Rugātes, Saulīša un Stroda iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Šajās dienās es tiku pagodināta no kolēģu puses ar uzrunu - atsaukt savu parakstu zem šā likumprojekta, (Starpsauciens no zāles: "Kas lūdza?") dokumenta nr. 1242, - "Nedzimuša bērna dzīvības aizsardzības likums", lai neradītu Saeimas sēžu zālē kārtējo precedentu tukšām runām. Šo lūgumu es izpildīt nevaru. Atbalstu un lūdzu nodot komisijām - Sociālo un darba lietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai - šo likumprojektu "Nedzimuša bērna dzīvības aizsardzības likums", un vēlos arī pamatot šādu savu atbalstu. Es nepiederu pie likumprojekta autoriem, bet es esmu atbalstījusi šo likumprojektu - ar visām tām nepilnībām, kas tajā, kā jāatzīst, ir.

Pirms nedēļas mēs ar 48 no 100 Saeimas balsīm pieņēmām pirmajā lasījumā Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu "Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums". Debatēs presē un sabiedrībā, manuprāt, ir jūtams, ka mūsu attieksme un izpratne par dzīvību kā augstāko vērtību ir samērā deformēta. Tīšuprāt tiek veicināta izvairība diskutēt un meklēt veidu, kā aizsargāt dzīvību. Problēmu nonivilē līdz ļoti primitīvajam - atļaut vai aizliegt abortu. Referents pirmajā lasījumā, piedāvājot likumprojektu Saeimai, atzina: "Jâ, Latvijā šodien ir 4 - 9 reizes vairāk legālu abortu uz 1000 fertila vecuma sievietēm nekā Rietumeiropā. Jā, Latvijā pašreiz mirst divas reizes vairāk cilvēku nekā piedzimst. Jā, šodien tikai katra otrā sieviete vispār cenšas izsargāties no grūtniecības. Bet vai ar legālu abortu aizliegumu kaut vienu no šīm problēmām mēs atrisināsim? Nekad! Gluži otrādi - tas radīs tikai aizvien jaunas problēmas." Tas ir citāts. Un vēl viens citāts: "Legāls aborts vienmēr ir bijusi operācija, par kuru ir jāmaksā." Aicinājums skatīties acīs dzīves īstenībai un reāli vērtēt pašreizējo Latvijas sabiedrību bija referenta teiktajā. Izglītības līmenis, sabiedrības izglītības līmenis, it sevišķi ģimenes plānošanas un veselības jomā, ir nepietiekams, lai mēs varētu izdarīt izvēli par labu dzīvībai. Mēs jau varam vērtēt, kamēr vēl šī sabiedrība ir sastāvoša no piedzimušajiem... Šis ir mans komentārs par referenta teikto: Latvija esot kļuvusi par mērķtiecīga tūrisma zemi, tajā iebrauc, lai izdarītu abortu. Bet, godātie kolēģi Saeimā, kāds naivums! Valsts klīnikā šādas "tûristes" masveidā abortu izdarīt nevar. Bet cik mums pa šiem gadiem ir radies privāto ārstniecības iestāžu, kurām tas ir veselības nodrošināšanas veids, ikdienas higiēnas procedūra? Tas, lūk, ir jautājums. Kādēļ?

Tā nav sevišķi laba slava ne sevišķi turīgai valstij - paši nedzemdējam un arī citiem palīdzam nepiedzimt, jo legāls vai nelegāls aborts vienmēr ir bijusi operācija, par kuru ir jāmaksā. Un nauda ir tikai maksāšanas līdzeklis, godātie kolēģi! Nauda ir tikai un vienīgi lielāka vai mazāka. Bet kāda ir cena? Cena ir tautas izmiršana! Apzināta izmirdināšana un abortēšana. Reproduktīvā veselība pēc savas jēdzieniskās būtības taču ir veselība atdzimšanai un atjaunošanai, nekā citādi šis jēdziens nav skaidrojams. Šā mēneša diskusijas laikā ne reizi vien no apmierinātajiem klientiem par veiksmīgu abortu esmu uzrunāta arī es personīgi: "Nu, saproti, taču..." Bet es, izrādās, laikam tiešām nesaprotu. Ja agrāk kāds ārsts dzīvoja labāk, tad tie bija ginekologi, jo viņi to varēja izdarīt. Ko lai dara? Tāda ir dzīve. Es gan no savas pieredzes visu savu bērnu vārdā varu teikt tikai godu tiem ārstiem, kuri ir ļāvuši piedzimt manējiem un veicinājuši to piedzimšanu. Var būt, ka man ir laimējies. Varbūt. Reproduktīvais...

Sēdes vadītāja. Rugātes kundze, es ļoti atvainojos, bet Kārtības rullis... piecas minūtes pagājušas, apspriežot šo jautājumu. (Starpsauciens no zāles: "Lai runā!")

A.Rugāte. Es lūdzu deputātiem atļaut man pabeigt.

Sēdes vadītāja. Cik minūšu jums vajag?

A.Rugāte. Četras minūtes. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Jā, Saeima šādu jautājumu izšķir, kā pareizi Lujāna kungs no vietas sauc, ar balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par debašu pagarināšanu Antai Rugātei par četrām minūtēm. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 5, atturas - 15.

Lūdzu, Rugātes kundze, jums vārds vēl četras minūtes.

A.Rugāte. Paldies, godātā Saeima! Reproduktīvās veselības likuma pieņemšanas gadījumā papildu finansu līdzekļi nebūs nepieciešami. Šī frāze ārkārtīgi labi atspoguļo mūsu sabiedrības šībrīža attieksmi pret savu tautu un pret savu valsti. Šaubu nav! Par visu mēs maksāsim paši, klienti, bet cena būs tautas izmiršana. Vēl nedzimušais bērns ir pilnīgi uzticēts tās sievietes aizsardzībai un rūpēm, kas nes šo bērnu savā klēpī. Cik daudz cinisma, rupjību no sabiedrības, no šīs pašas sabiedrības, es pati esmu saņēmusi tad, kad gaidīju savu otro un trešo bērnu! Piedzims kroplis, ko tu plosies! Tu strādā nepiemērotos apstākļos, kur nav skābekļa, kur ir radiācija! Man, paldies Dievam, ir ļoti grūti, ar ārstu pūlēm, nākuši trīs bērni šajā pasaulē. Tās ir meitas. Un ceru, ka viņas šo Latvijas tautu turpinās.

Kad mātes personā vēl ir iekšā arī šis nedzimušais bērns - piedodiet, varbūt šobrīd esmu par daudz satraukusies - , mani uztrauc tas troksnis, kas bija pirmā likumprojekta lasīšanas gaitā. Mani uztrauc godātie kungi. Es tālāk vairs nevaru lasīt. Es pateikšu jums to, ko es domāju.

Mīļie vīrieši! Vai tad patiešām tik vien ir, kā tas brīdis, tas īsais mirklis, kas pēc tam ir pietiekams jūsu godprātības apziņai, ka ir bijusi jūsu līdzdalība šīs dzīvības radīšanā, un pēc tam ir tikai sievietes atbildība, ir tikai sievietes noniecināšana, ir tikai sievietes kaunināšana par viņas netiklību, par viņas nespēju iemācīties izsargāties no grūtniecības, par viņas nespēju plānot savu ģimeni un viss pārējais, kas viņai tiek pārmests pēc tam, arī tas, ka neprot audzināt. Tiek pārmests, ka, lūk, šis bērns, kas piedzimis nevesels, būs tas lielais nastas uzvēlējs ģimenei, kurā ir kāds vesels bērns, un tad tiek dalītas šīs jūtas un tiek dalīta šī nauda, un pārtikšana, un izticība.

Bet, godātie cilvēki, mīļie, paskatīsimies šo brīnišķīgo mākslas darbu! Jūs taču zināt šo filmu "Forests Gamps". Lūk, kur ir žēlsirdības un mīlestības apliecinājums! Lūk, kur ir mūsu mērķis mūsu vienīgajai zemei, tāpēc ka citas tautas šeit nekad nebūs! Šai zemei būs cits apsaimniekotājs, bet mēs, latvieši, varam piedzimt tikai uz šīs zemes.

Mēs visi esam bezgala atkarīgi viens no otra un viens no otra mīlestības un gādības. Dieva kārtību mēs nedrīkstam mainīt. Mēs drīkstam tajā ielikt tikai to no sevis, kas mums ir dotā mūsu daļa.

Mūsu sabiedrība tiek tiesāta par neizglītotību. Nu tad izdarīsim tā, lai šis likums, kuru mēs pieņemtu kā Reproduktīvās veselības likumu šai tautai, būtu šīs izglītības pamats. Tad tas arī būs tas, ko mēs būsim izdarījuši par labu savai valstij.

Un visbeidzot, lai izdarītu savu izvēli, es gribētu jums, godātie kolēģi, uzdot divus jautājumus, bet lai jūs atbildētu uz tiem katrs pats sevī.

Tas pirmais ir tāds: vai jūs sevi pašu mierinātu un kā jūs to darītu, kad jūsu neauglība nevarētu radīt pēcnācēju, bet jūs balsotu par cita cilvēka radīta, nedzimuša bērna dzīvības pārtraukšanu?

Un otrs jautājums. Ja pēc šībrīža statistikas viens aborts pret vienu dzimušo tiktu attiecināts Saeimā uz 100 deputātiem...

Sēdes vadītāja. Rugātes kundze, atvainojiet, arī četras minūtes ir beigušās. Ja jūs vēlaties pagarināt vēl runāšanas laiku, tad deputātiem ir jābalso vēlreiz. Lūdzu, izsakiet savu viedokli!

A.Rugāte. Es vēlos pabeigt teikumu, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vai deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens no zāles: "Nav!")

A.Rugāte. Lūdzu atvainot mani! Tātad, ja pret vienu abortēto ir viens piedzimušais un 100 deputātu izmirstošas tautas priekšstāvju starpā... tātad tas ir katrs otrais. Ļoti vienkārša matemātika. Un lieka būtu laikam bravūra, ka bez manis pasaule bojā neaizietu. Labāk laikam būtu iecietīgi atzīt, ka tā mēs varam atbildēt tikai savā liela, pieauguša, cilvēka pragmatismā, jo jautājums taču ir tik bērnišķīgs. Kurš nav piedzimis, tas nevar būt dzīvs, un otrādi. Kurš ir piedzimis, tas ir.

Es lūdzu atbalstīt likumprojektu ar nr.1242 "Nedzimuša bērna dzīvības aizsardzības likums" un nodot to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu un Sociālo un darba lietu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Rugātes kundze, es jums izsaku aizrādījumu, jo jūs maldinājāt Saeimu, ka jūs gribat tikai teikumu pabeigt.

Pēteris Apinis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. "Pret".

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Es tiešām esmu uzkāpis šajā tribīnē, lai teiktu tos vārdus, ka nenodosim viņu komisijām, jo man ir šoreiz kauns, arī manas partijas un mūsu pārējo vārdā, ka mēs diezgan dīvaini reaģējām uz Rugātes kundzes godīgo un patieso runu. Es vēlos teikt, ka es esmu pateicīgs Kristīgo demokrātu savienībai, ka viņi vismaz godīgi izturas pret šo jautājumu, jo tas ir sasāpējis, būtisks, un viņu nevar risināt ar vienu spalvas vēzienu.

Otrkārt, es vēlos norādīt uz to, ka jūsu jau pieņemtais Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums ir diezgan tālu no pilnības. Mums vajadzēs ļoti rūpīgi pastrādāt, lai viņu vērstu cik necik labāku. Es minēšu tikai dažus piemērus.

Ja jau mēs sākām runāt par medicīnisku abortu, tad tā ir augļa likumīga mākslīga izvadīšana no dzemdes līdz grūtniecības 12 nedēļai. To veic medicīnisku vai sociālu iemeslu dēļ. Un šajā iepriekš minētajā likumā ir tā teikts: "Medicīnisku abortu drīkst izdarīt... tikai labklājības ministra noteiktos gadījumos." Tas ir citāts no Reproduktīvās veselības likuma. Es nešaubos par Vladimiru Makarovu, bet es varu apgalvot, ka vienmēr var ierasties kāds superliberālis, tādi, kādi mums ir zināmi dažās pašvaldībās, un šajā gadījumā būs tikai tas, ko labklājības ministrs aizliegs.

Visā pasaulē tieši likumdošana regulē šo ārkārtīgi svarīgo punktu. Es vēl varu minēt kā piemēru to, ka nesen Itālijā bija ļoti smagas diskusijas, kurās atļāva un iekļāva tādu normu, ka sievietēm, kurām grūtniecības laikā vēzis tiek ārstēts ar ķīmijas terapijas preparātiem, tām ir tiesības prasīt grūtniecības pārtraukšanu lielā riska dēļ, ka bērniņš var piedzimt slims.

Otra lieta, ko es šodien klausījos un es noteikti vēlos jums pateikt, ir tas, ka ir nekorekti baidīt Latviju ar Polijas pieredzi aborta aizliegumā. Bez šaubām, Polijā ir izplatīts abortu tūrisms, un Polijas sievietes brauc to darīt uz Ļvovu, Kaļiņingradu, Lietuvu un arī diemžēl uz Latviju. Bet šo ekskursantu un abortu skaits Polijā, kopā ņemts, ir 50 000, bet Latvijā ik gadu tiek izdarīti 26 000 abortu. Un mans būtiskais apsvērums, kāpēc es ļoti atbalstīju Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likumu, bija tāds, ka tajā likumā gluži vienkārši ir normas, kas runā par sievietes mākslīgu apaugļošanu. Un mums jau šobrīd Latvijā ir medicīnas iestādes, kas strādā pie šīs problēmas, lai ir iespējas sievietes mākslīgi apaugļot. Tātad likumdošana ir vajadzīga katastrofāli ātri, lai nepieļautu nejaušības, piemēram, mākslīgu apaugļošanu ar tuvu radinieku spermatozoīdiem, pārlieku plašu viena spermas donora spermas izplatīšanu, kas neizslēdz iespēju ģenētiski tuvām laulībām nākotnē. Lai ar mākslīgo apaugļošanu gūtu vēlamo rezultātu, pasaules pieredze iesaka dažādus variantus, piemēram, ASV nedrīkst izmantot vīrieša spermu no tā paša štata, daudzās valstīs to pieprasa no citām valstīm. Tā ka šis jautājums ir jāregulē, un turklāt diezgan strauji.

Taču nelaime ir tā, ka mēs esam sasaistījuši vienā Reproduktīvās veselības likumā divas diezgan pretējas lietas. Es ļoti lūdzu deputātus izturēties pret šo jautājumu ar visu nopietnību un visas labās domas, ko Kristīgo demokrātu savienība ir centusies ielikt šajos divos likumprojektos, mēģināt novirzīt uz šo Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likumu, kuru mēs jau pirmajā lasījumā esam pieņēmuši.

Diemžēl es esmu spiests norādīt, ka acīmredzot Kristīgo demokrātu savienībai, kad tā izstrādāja šos divus likumprojektus, ir pietrūcis viena laba jurista padoma, un tie ir diezgan nepilnīgi.

Es aicinu Saeimu diemžēl šos divus labo ideju pilnos, bet tajā pašā laikā nepilnīgos likumprojektus noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Nedzimuša bērna dzīvības aizsardzības likums" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 18, atturas - 15. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu balsot pret nodošanu komisijām, jo visi šie trīs - šis un vēl divi nākošie darba kārtības punkti, kur ir paredzēti šie grozījumi, - ir pakārtoti galvenajam - pakārtoti tam, lai Robežapsardze vispār pārietu Iekšlietu ministrijas pakļautībā, bet, tā kā mēs šo likumu neesam vēl izskatījuši, tad mēs nevaram sākt izskatīt un izdarīt kaut kādus grozījumus pakārtotos likumos, kuri ir pakārtoti galvenajam likumam. Tamdēļ es aicinātu balsot pret.

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Bet jārunā ir "par". Es brīdinu jau iepriekš.

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Man jāatvainojas Vidiņa kunga vietā, tāpēc ka, Vidiņa kungs, mums neeksistē viens likums, kurš nosaka pakļautību, bet šī pakļautība ir noteikta trijos likumos, un, lai pieņemtu lēmumu par robežu apsardzes pakļautības maiņu, ir jāizdara labojumi šajos visos trijos likumos, tāpēc es aicinātu parlamentu pieņemt lēmumu par nodošanu - par visu šo triju likumprojektu nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, bet mēs atzinumus izskatām pa vienam, tā ka, ja varētu uzskatīt, ka Vidiņa kungs ir runājis "pret" visiem trijiem, bet Ādamsona kungs runājis "par" visiem trijiem...

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 2, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vidiņa kungs, vai jūs savu protestu uzturat spēkā? (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Nav jēgas...") Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Vidiņa kungs, Saeimā runā no tribīnes!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es domāju, ka nav jēgas runāt, un es neuzturu to spēkā, jo tik un tā mēs zaudēsim. Un Ādamsona kungs, man šķiet, ne sevišķi loģiski izteicās, jo Šķēles kungs bija iesniedzis 81. panta kārtībā priekšlikumu par šo Robežapsardzības spēku nodošanu Iekšlietu ministrijas pakļautībā, nevis šo trīs minēto likumu labojumus. Tā ka Ādamsona kungam tomēr nav loģikas šeit, un es uzturu spēkā balsojumu "pret".

Sēdes vadītāja. Tad jūs tomēr prasāt balsojumu? (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Nu, protams!") Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežu likumā". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par nekustamā īpašuma nodokli". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts. "Pret".

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Jau šā gada pavasarī mēs, labojot Kārtības rulli, atcēlām Augstākās padomes likumu, kas paredzēja deputātu tiesības ārpus sēžu zāles, ārpus Saeimas. Tagad deputāts ir pārvērsts jau par parastu pilsoni, kas neko nevar palīdzēt nevienam ārpus sēžu zāles. Šobrīd šis likumprojekts ir ieplānojis ķerties pie deputātu tiesībām jau šajā zālē. Visa likuma grozījumu kopskaņa ir tāda: aizliegt, aizliegt, aizliegt!

Sāksim ar pirmo. Likumprojektus par budžetu vai par tā grozījumiem iesniedz tikai Ministru kabinets un attiecībā uz tiem nav piemērojamas šī likuma 85. panta prasības. Komisija nevar dot alternatīvu projektu, nevar iestrādāt arī daļu šī alternatīvā projekta.

Otrais punkts. Kas ir prasīts tādā redakcijā? Nevienu likumprojektu nedrīkst izskatīt pirmajā lasījumā. Vairs pat pirmajā lasījumā nedrīkst izskatīt, ja tam nav pievienota finansu ministra atsauksme par budžeta līdzekļu nepieciešamību un Satversmes 66. panta prasību izpildi. Satversmes 66. panta nosacījums ir: Saeima nevar lemt neko par budžetu bez finansu ministra atļaujas. Šeit ir pārkāpta elementārā demokrātija un likumdošanas varas atdalījums no izpildvaras. Finansu ministrs vienpersonīgi, nedodot piekrišanu, var pārtraukt likumu izskatīšanu vai vispār to novirzīšanu izskatīšanai. Es domāju, ka tā ir ļoti nopietna lieta.

Ceturtais punkts pat paredz tā: nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt otrajā lasījumā, ja tam nav pievienota finansu ministra atsauksme par budžeta līdzekļu nepieciešamību un Satversmes 66. panta prasību izpildi, par ko jau teicām. Tātad finansu ministram būs trīskārtēja iespēja aizliegt Saeimai vispār strādāt pie budžeta. Tātad viņu pašu iesniegumā sākas Ministru kabineta diktāts.

Es esmu novērojis šo Saeimu tās pastāvēšanas laikā, un man ir tāda sajūta, ka vēl janvārī, februārī, martā tā strādāja ar iniciatīvu. Tad pamazām šī iniciatīva zuda, un es šobrīd pat esmu no šīs tribīnes vērsies pie deputātiem ar pārmetumiem par slinkošanu, bet es jums gribu pasacīt vienu: ja sāk diktēt, tad jebkurš cilvēks kļūst slinks. Mēs jau zinām, ka PSKP mums diktēja un zuda jebkura iniciatīva tautā, jo ar iniciatīvu ir tāpat kā ar nervu šūnām - tās neatjaunojas vienā sabiedriskajā struktūrā. Ja mēs ejam uz diktātu, tad neko labu mēs nevaram nākotnē sagaidīt.

Es saprotu Andri Šķēli. Viņam ir grūti, kā smejas tautā, tikt galā ar šo "blusu teātri", kur katra frakcija raujas uz savu pusi un lec ārā no tā loka, kur būtu jābūt. Bet vai tāpēc vajag iznīcināt cilvēku iniciatīvu? Tas neko labu nenesīs. Un vēl ļaunāk būs, ja parādīsies diktatūras un autoritārisma elementi, kuri diemžēl jau ir redzami. Deputāts jau tagad ir padarīts par savdabīgu ampelmani. Es esmu pret šā likumprojekta vispār nodošanu komisijai un brīdinu, ka vajag vērst uzmanību uz šādiem gājieniem.

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, es atvainojos! Piecas minūtes ir pagājušas. Ja jūs vēlaties vēl runāt, jums jālūdz atļauja. Nevēlaties? Paldies.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Kolēģi, Modris Lujāns runās "par", vismaz tā viņš ir pieteicis savā pieteikumā.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, paskatieties uz labo pusi, uz šo godīgo cilvēku! Vai mēs viņam negribam uzticēt valsts "naudasmaciņu"? Es personīgi, tāpat kā Ulmaņa kungs, uzticētu viņam arī savus sertifikātus cerībā iegūt milzu peļņu. Un tādēļ nevajadzētu šinī brīdī tik nopietni diskutēt par to, vai mēs atteiksimies no valsts "maciņa" kontroles. Mums ir jāatdod viņam visas tiesības, un mēs iegūsim vēl vienu patiešām īstu "tautas tēvu". Es personīgi, kā opozīcijas deputāts un arī kā neatkarīgais, pilnībā atbalstu šo ideju. Jo mazāk darba, jo vairāk brīva laika. Un drīzumā Ministru kabinets paņems savā kontrolē ne tikai naudas problēmu, paņems vēl arī tarifus, visus jautājumus. Mēs varēsim - kā Augstākās padomes laikā - reizi kvartālā sanākt, aldziņu, cerams, mums Šķēles kungs saglabās. (Starpsauciens: "Pieliks!") Un godīgi strādāsim. Un nevajadzēs mums šeit tā lamāties, mēs visi draudzīgi satiksimies un apstiprināsim visus vajadzīgos lēmumus - ja būs ministra vai Šķēles kunga lūgums, mēs visu to apstiprināsim.

Tāpēc, cienījamie deputāti, es iesaku arī visām frakcijām daudz nedomāt šinī gadījumā. Mums ir cilvēkam jāuzticas, tāpat kā mēs viņam jau vienmēr uzticamies, arī šinī gadījumā, un tādēļ es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu un vēlreiz saku: jo mēs mazāk domātu, jo ātrāk mēs varētu virzīties uz priekšu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Urbanoviča kungs! Es jums vārdu tomēr laikam nedošu, jo Kaksīša kungs jau vienreiz tā izmantoja iespēju. Jo lieta tālāk virzāma ir tikai vienā veidā: balsojot par nodošanu komisijām. Jo ir "par" un "pret". Un tas nav pirmais lasījums, tas ir saistībā ar Satversmes 81. pantu. Jūs esat kaut ko jaunu izdomājis?

Jānis Urbanovičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Par to, kā lieta tālāk virzāma.

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es nerunāšu ne "par", ne "pret", taču es uzskatu, ka Kārtības rullis man dod iespēju izteikt viedokli par to, kādas varētu būt kā viena, tā otra balsojuma sekas un...

Sēdes vadītāja. Nē, tādas tiesības jums nedod. Balsojuma novērtēšanas tiesības Kārtības rullis diemžēl, Urbanoviča kungs, nedod. Piedodiet, ka es jums aizrādu, bet nav tāda panta. Pasakiet, kurš pants jums dod tiesības novērtēt balsojuma rezultātus.

J.Urbanovičs. Tad vēl vienu teikumu. Pagājušajā un aizpagājušajā reizē, kad runājām par budžetu, mēs katrreiz pārkāpām Kārtības rulli, jo mēs katrreiz... (No zāles deputāts A.Endziņš: "Kas te tagad ir...")

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Urbanoviča kungs. Jūs redzat - no zāles arī protestē... Es lūgšu izslēgt mikrofonu. Jūs nerunājat par to, kā lieta virzāma. Jūs komentējat to, kas ir noticis. Nu nevar tā. Kolēģi, lūdzu, ievērojiet kārtību, par kādu paši esat nobalsojuši, kā strādā Saeima noteiktajās situācijās.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 16, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Ziemeļu Ministru padomes Saprašanās memorandu par Ziemeļu Ministru padomes Informācijas biroja Rīgā statusu". Saeimas Prezidjs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par dabas resursu nodokli"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kleinberga, Bišera, Leitenas, Stikuta un Sausnīša iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo likumprojektu, jo tas ir kārtējais mēģinājums piešķirt nepilsoņiem tiesības strādāt mūsu valsts pārvaldē. Savulaik, apspriežot grozījumus likumā "Par valsts civildienestu" jau bija šāds mēģinājums un Saeima to noraidīja. Es aicinu rīkoties tāpat arī šoreiz, jo darbs valsts pārvaldē, kā tas ir visās valstīs, ir tikai valsts pilsoņu tiesības. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Pilsonības likuma izpildes kontroles komisija šo likumprojektu pieņēma gandrīz vienbalsīgi - tikai viens frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts balsoja pret šāda likumprojekta atbalstīšanu un iesniegšanu Saeimā šīs komisijas vārdā. Šobrīd civildienesta ierēdņu nepilsoņu ir apmēram 220 darbinieku, kas strādā valsts civiliestādēs. Lielākoties viņi visi pārvalda pilnībā latviešu valodu, praktiski visi pārvalda latviešu valodu, un daži ieņem arī atbildīgus amatus. Un šobrīd ir tāda tendence, ka attiecīgās ministrijas, kurās strādā šie civildienesta ierēdņi, bez kuru pakalpojumiem tās nevar iztikt, - ministri un ministrijas attiecīgie darbinieki, vadošie darbinieki, - iesniedz iesniegumus, un deputāti arī paraksta, un tie tiek virzīti uz izskatīšanu komisijā, un Saeimai ir jālemj par pilsonības piešķiršanu šiem civildienesta ierēdņiem par īpašiem nopelniem, bet faktiski šiem cilvēkiem šādu īpašu nopelnu nav. Bet, kā jūs zināt, godātie kolēģi, visām personām, kuras tiek virzītas pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem, mēs, kā likums, šo pilsonību piešķiram. Un, ja mēs atbalstītu Jirgena kunga priekšlikumu, tad, godātais Jirgena kungs, tik tiešām strauji palielinātos pilsoņu skaits, jo viņiem tiktu piešķirta šī pilsonība par īpašiem nopelniem. Tas, manuprāt, ir nepareizi, jo nekādu īpašo nopelnu nav, un tādēļ mēs ierosinām iet to ceļu, ko divkārt piedāvāja valdība, bet ko diemžēl parlaments noraidīja, - dot tiem nepilsoņiem, kuru skaits, kā jau es teicu, ir 220, tādu iespēju, ka viņi varētu tur strādāt, būdami nepilsoņi, turpināt darbu civildienestā un veikt savus ierēdņu kandidātu un vēlāk ierēdņu pienākumus bez nekāda termiņierobežojuma. Turklāt tām personām, kurām nav pilsonības un kuras nestrādā civildienestā, - tām nebūtu iespējas, neieguvušām pilsonību, kļūt par valsts ierēdņu amatu kandidātiem un ierēdņiem. Tāda ir šā likuma būtība. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 12, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Reliģisko organizāciju likums"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Kušneres un Nagļa iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Antons Seiksts - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tā kā deputātiem priekšā ir tikai šis projekts, man šķiet, ka ir grūti orientēties, tādēļ atļaujiet, lūdzu, izskaidrot lietas būtību. Runa ir par 7.panta pirmās daļas pirmo teikumu. Spēkā esošajā likumā šis teikums skan šādi: "Draudzes dibinātāju vidū jābūt ne mazāk kā 10 Latvijas pilsoņiem vai personām, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un sasniegušas 18 gadu vecumu." Likumprojekta autori ierosina svītrot vārdus "vai personām, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un sasniegušas 18 gadu vecumu". Godātie kolēģi, ļoti īsi gribu informēt. Pagājušajā gadā, kad pieņēmām jauno likumu par reliģiskajām organizācijām, jūsu padevīgais kalps - šajā gadījumā man jārunā par sevi - kategoriski iestājās par to, lai draudzes dibinātāju tiesības būtu tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, un es - piedodiet, ka man jārunā par sevi, tas varbūt nav delikāti, bet tā ir patiesība - izdarīju pilnīgi visu, kas bija manos spēkos, lai šīs tiesības būtu tikai pilsoņiem. Prakse parādīja, ka no tā cieš nevis netradicionālās, bet mūsu tradicionālās reliģiskās organizācijas - vecticībnieki, pareizticīgie -, kurām desmit pilsoņus laukos salasīt ir ļoti grūti. Bet netradicionālām nekādu problēmu nav, kur naudu dabūt un - piedodiet, tā ir patiesība - uzpirkt Latvijas pilsoņus un nodibināt visu, kas vien ienāk prātā. Prakse šo likuma klauzulu pilnīgi neapstiprināja.

Otra lieta. Es personīgi domāju, ka šīs tiesības būtu atstājamas pilsoņiem, bet otra lieta, bez prakses, ir arī tā, ka Eiropas padome viskategoriskākajā veidā iebilst pret valsts iejaukšanos šajā sfērā. Man ir bijušas vairākas sarunas ar Eiropas padomes pārstāvjiem, kuri ļoti lūdza svītrot šo teikumu šādā redakcijā (proti, ka šīs tiesības ir tikai pilsoņiem), jo viņiem nav saprotams, kā apziņas brīvības sfērā likumdevējs drīkst jaukties iekšā. Viena lieta ir tas, ko es domāju, bet otra lieta - kāda ir prakse un kāda ir Eiropas padomes nostāja. Galvenais arguments tomēr ir prakse, ka vecticībnieki un pareizticīgie no tā cieš, bet netradicionālās reliģiskās organizācijas (es šoreiz nesaukšu tās vārdā) - tās necieš, tās, tā teikt, dabū cauri, ko grib.

Bet es, godātie kolēģi, kategoriski iebilstu pret nākamo svītrojumu, proti, to, ka tiek svītrots 18 gadu vecums. Ja mēs to svītrojam ārā, tad mēs tiešām saprotam tā, ka jebkura vecuma cilvēks, arī rīcībnespējīgs vecuma dēļ, drīkst dibināt draudzi.

Es izklāstīju argumentus un ļoti gribētu, lai kolēģi saprot, par ko ir balsošana. Atgādināšu īsi šo vēsturi: tas noteikums, ka tikai pilsoņiem ir tiesības reģistrēt draudzes, darbojās veselu gadu, bet praksē tas nedeva nekā. Deputāts Ivars Ķezbers, kad apspriedām pavasarī šo likumu, grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, iesniedza šo priekšlikumu attiecībā uz Iedzīvotāju reģistru. Šī norma ir saprotama visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Iedzīvotāju reģistrs. Šī norma tika ar sapratni uzņemta gan minētajās divās, ja tā varētu teikt, krievvalodīgo baznīcās, gan arī Eiropas padomē. Tikai mēnesi darbojās. Es ļoti gribētu, lai šie argumenti tiktu ņemti vērā, un ļoti lūdzu kolēģus padomāt, pirms balsot. Es vēlreiz atgādinu, ka es pats visu izdarīju, lai būtu šīs tiesības tikai pilsoņiem, bet es biju spiests atzīt, ka tā bija mana kļūda: praksē tas nekā nedeva. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Seiksta kungs, īsi precizēsim. Tātad jūs aicināt balsot pret nodošanu komisijām?

A.Seiksts. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Turpinām debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. "Par".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Diemžēl mums nav debates, ir tikai jautājuma izlemšana par nodošanu komisijām Kārtības ruļļa 54.panta kārtībā. Bet jebkurā gadījumā es aicinu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu, jo nu tiešām šis ir viens no tiem gadījumiem, kad mums ir jākoriģē mūsu pašu padarītais darbs tā iemesla dēļ, ka mūsu iepriekš izdarītās izmaiņas Reliģisko organizāciju likumā pēc to stāšanās spēkā ir izraisījušas sabiedrībā nevēlamus, valsts interesēm neatbilstošus procesus. Un jautājuma būtība ir - vai atļaut Latvijas teritorijā tādas reliģiskas draudzes, kurās nav neviena pilsoņa. Abstraktā veidā šāda norma, kas to atļauj, varētu neizskatīties slikta, un es saprotu šos Eiropas padomes aicinājumus, tomēr šobrīd, kā izrādās, Latvija tam nav gatava. Un vislielākā problēma šajā sakarā ir tieši ar Latvijas vecticībnieku baznīcu, jo šobrīd pastāv nopietni draudi, ka varu tajā var pārņemt, izmantojot šos mūsu izdarītos grozījumus, Latvijai nelabvēlīgi spēki. Es domāju, ka šajās 5 minūtēs nebūtu pareizi dziļāk mēģināt atklāt problēmas būtību, jo tas būtu darbs, kas būtu veicams Saeimas komisijās, bet, lai tas varētu notikt, es aicinu deputātus, kam rūp mūsu valsts neatkarība, atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Reliģisko organizāciju likums"" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret- 25, atturas - 15. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - par atvaļinājuma piešķiršanu.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Straumes iesniegumu: "Lûdzu piešķirt man neapmaksātu atvaļinājumu no 4.septembra līdz 9.septembrim." Prezidijs šo iesniegumu ir izskatījis un atzinums ir pozitīvs, bet, kā jūs zināt, saskaņā ar Kārtības rulli pēdējais vārds ir jāsaka Saeimai - jā vai nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Straumem no 4.septembra līdz 9.septembrim. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Pirms pārtraukuma es gribētu visu mūsu vārdā sirsnīgi sveikt mūsu kolēģi Jāni Jurkānu viņa apaļajā jubilejā. (Aplausi.)

Paziņojumam vārds Atim Sausnītim - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

A.Sausnītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Lūdzu jūs šajā pārtraukumā ierasties tepat blakus, Prezidija zālē, uz nelielu sanāksmi.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es gribēju savlaicīgi paziņot, ka šodien 12.30 Prezidija sēžu zālē ir Čečenijas atbalsta grupas sanāksme un būs Čečenijas pārstāvji, kuri sakarā ar Čečenijas neatkarības 5.gadadienu mums pasniegs karogu. Tā ka, visi ieinteresētie, esiet klāt! Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk paziņojumiem vārdu neviens nav lūdzis. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Martijans Bekasovs, Oļegs Deņisovs, Žanis Holšteins, Jānis Kazāks, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Ivars Ķezbers, Aleksandrs Pētersons, Pauls Putniņš, Juris Sinka, Jānis Straume, Māris Vītols. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām darbu!

Nākamais darba kārtības jautājums pēc mūsu pašu izdarītajām izmaiņām ir Saeimas lēmuma projekts - pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektiem:

1. "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums" - pagarināt līdz 16.septembrim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums" līdz 16.septembrim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 44 deputāti. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus atrasties savās vietās, lai varētu fiksēt līdzdalību balsojumā! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par to, ka pagarina priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 16. septembrim. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par... Nav zālē kvoruma. Pārtraukums uz 15 minūtēm.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Atgādinu deputātiem, ka mēs balsojam par priekšlikumu - pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums" līdz šā gada 16.septembrim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 23, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais. Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu" līdz 16.septembrim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 19, atturas - 3... es atvainojos 13! Priekšlikums ir pieņemts.

Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Par Latvijas Republikas administratīvo vietu statusa noteikšanu" līdz 16.septembrim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 22, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums atbilstoši mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā ir Saeimas lēmums "Par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas sastāva papildināšanu".

Jānis Rāzna - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Kā jūs visi atceraties, šā gada maijā mēs izdarījām izmaiņas likumā par zemes komisijām. Šobrīd Centrālajā zemes komisijā ir jāstrādā 8 deputātiem un attiecīgo organizāciju un iestāžu ieteiktajiem pārstāvjiem. Šobrīd Centrālajā zemes komisijā strādā 4 deputāti, jo piektais deputāts - Gorbunova kungs ir nolicis deputāta pilnvaras sakarā ar ievēlēšanu par ministru. Tad mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā izskatījām visas jums iesniegtās kandidatūras. Komisija atbalstīja šīs kandidatūras un lūdz jūs ievēlēt Centrālajā zemes komisijā...

Sēdes vadītāja. Paldies. Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 31.panta ceturtajai daļai balsošana notiek par katru personu atsevišķi, aizklāti balsojot. Ievēlēts tiek tas, kas saņem pusi plus vienu no balsojušo deputātu skaita.

Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu, ka Saeima nolemj apstiprināt par Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas locekli Ventu Balodi. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 4, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsot par Pēteri Keišu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 5, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsot par Andreju Nagli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 5, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsot par Elmāru Zelgalvi. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 16, atturas - 16. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu balsot par Latvijas Republikas Finansu ministrijas parlamentāro sekretāru Andri Siliņu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 6, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts. Es atvainojos, atturas 9.

Lūdzu balsot par Latvijas Hipotēku un zemes bankas Īpašuma privatizācijas departamenta direktoru Sigurdu Strujevicu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 6, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par deputāta Pētera Keiša ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā". Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par šo Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 1, atturas - 6. Pēteris Keišs ir ievēlēts Saimnieciskajā komisijā.

Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu: "Ievēlēt deputātu Pēteri Keišu Sociālo un darba lietu komisijā." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts "Par Ināras Dzenes apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas rajona tiesas tiesneses amata".

Juris Kaksītis - Juridiskās komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Sakarā ar tieslietu ministra lūgumu un pamatojoties uz Tiesu varas likuma 61.pantu, Juridiskā komisija izskatīja dokumentus par Ināras Dzenes apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi. Ņemot vērā Ināras Dzenes iepriekšējo darba stāžu, visus dokumentus, kas liecina par viņas kvalifikāciju, kā arī Tiesnešu kolēģijas pozitīvo atsauksmi, Juridiskā komisija atbalsta Ināras Dzenes apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi un vienlaikus atbrīvo viņu no Jelgavas rajona tiesas tiesneses amata. Es lūdzu arī Saeimu atbalstīt mūsu priekšlikumu un pieņemt pozitīvu lēmumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 7. Ināra Dzene apstiprināta par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas rajona tiesas tiesneses amata.

Saeimas lēmuma projekts "Par deputāta Roberta Dilbas atsaukšanu no Juridiskās komisijas". Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Roberta Dilbas atsaukšanu no Juridiskās komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamā šodienas darba kārtības sadaļa - Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Nagļa, Staša, Urbanoviča, Ločmeļa, Stikuta, Bartaševiča, Lujāna, Gannusas, Grinberga un Čerāna iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanas lietā.

Juris Celmiņš - Pieprasījumu komisijas vārdā. Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Nagļa, Staša, Urbanoviča, Ločmeļa, Stikuta, Bartaševiča, Lujāna, Gannusas, Grinberga un Čerāna pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanas lietā (dokuments nr. 1212), nolēma: pieprasījumu virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Lūdzu balsot par komisijas lēmumu.

Sēdi vada atvijas Republikas 6.Saeimas piekšsēdētājas biedrs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies par šo jautājumu Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi deputāti! Arī es aicinu jūs atbalstīt šo Pieprasījumu komisijas atzinumu un virzīt šo pieprasījumu tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Gribu nedaudz paskaidrot situāciju. Balstoties uz Augstākās padomes pieņemto likumu "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām", Aglonas bazilikas draudze 1994. un 1995.gadā atjaunoja savas īpašumtiesības uz vairākiem īpašumiem Preiļu rajonā, tajā skaitā uz Aglonas ģimnāzijas ēku. Un šīs īpašumtiesības uz Aglonas ģimnāzijas ēku Aglonas bazilikas draudzei ir nostiprinātas Preiļu rajona Zemesgrāmatu nodaļā pagājušā gada 12.maijā. Diemžēl vēl šobrīd šī ēka faktiski nav atdota Aglonas bazilikas draudzei. Tā vietā pastāv 1995.gada 21.septembrī noslēgta Izglītības un zinātnes ministrijas un Aglonas bazilikas vienošanās, kuru ir akceptējusi arī valdība, - "Par sadarbību Aglonas internātģimnāzijas pārveidošanā par Aglonas Katoļu ģimnāziju". Un valdība ir akceptējusi šo vienošanos 26.septembrī, tas ir, četras dienas pirms 6.Saeimas vēlēšanām.

Bija faktiski panākts kompromiss, ka bazilika atteicās no savu īpašuma tiesību realizācijas uz skolu - sākt mācības 1995./1996.gadā, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija, atzīstot šīs īpašumtiesības, apņēmās palīdzēt sagatavot bazilikai nepieciešamos dokumentus privātskolas atvēršanai. Tagad ar 1996.gada 26.augustā izdoto Ministru kabineta rīkojumu nr.364 "Par Aglonas Katoļu ģimnāziju" ir noteikts iepriekšējā gadā noslēgto vienošanos apturēt. Motivācija, kas tiek minēta šajā valdības rīkojumā, ir tāda, ka Aglonas Katoļu ģimnāzija neesot veikusi izglītības iestādes atvēršanai nepieciešamos pasākumus. Godātie kolēģi, šeit nav pilnīgi nekādas loģikas, jo, pirmkārt, tieši Izglītības un zinātnes ministrija un Ministru kabinets bija tie, kas nespēja nodrošināt šo ģimnāzijas ēku faktisko nodošanu valdījumā Aglonas bazilikas draudzei. Ir jājautā: kā gan lai reāli šī draudze varētu normāli veikt skolas atvēršanas sagatavošanas pasākumus, ja tā tiek ļoti rupjā veidā traucēta un netiek ielaista tās īpašumos?

Otrkārt. Arī pašā vienošanās tekstā, kas ir noslēgta pagājušās Saeimas laikā pirms vēlēšanām, ir skaidri un gaiši rakstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija palīdzēs Aglonas bazilikai Katoļu ģimnāzijas atjaunošanai nepieciešamo dokumentu sagatavošanā. Gribas jautāt: kāda ir bijusi šī palīdzība, un, ja nu šie dokumenti nav bijuši gatavi, tad varbūt vispirmām kārtām ir jāizsaka neuzticība izglītības ministram kā nespējīgam veikt savus pienākumus?

Jebkurā gadījumā šobrīd, tad, kad šī vienošanās ir apturēta, ir skaidri redzama notikušā bilance, tas, ka 1995.gada septembra valdības vienošanās ar Aglonas baziliku par Aglonas Katoļu ģimnāzijas izveidošanu, ir bijis tikai tukšs populistisks priekšvēlēšanu gājiens, lai cilvēkiem uz vēlēšanām rastos mānīgais iespaids, ka īpašuma tiesību atjaunošanas jautājumi mūsu valstī var tikt kārtoti civilizēti un pusēm vienojoties, bet patiesībā šīs komunistiskās un ticībai naidīgās valdošās aprindas vēl vairāk ir apmuļķojušas baznīcu, ir pamanījušās gūt labumu sev, tās ir ieguvušas laiku, kurā baznīca nepieprasīja savu īpašumtiesību reālu atjaunošanu. Tagad tas acīmredzot notiks, tikai par to grūti spriest, jo nez vai varas elitei vēlreiz izdosies aizmiglot acis baznīcas pārstāvjiem, un, protams, jebkāda konfrontācija ir ļoti nepatīkama, bet, strikti runājot, ir jāņem vērā tas, ka Aglonas ģimnāzijas pašreizējā darbība, vismaz daļēji, notiek baznīcas īpašumā, un tādēļ valstij un pašvaldībai ir pienākums šo īpašumu baznīcai atdot, meklējot citus veidus, kā īstenot savas funkcijas.

Šobrīd šīgada bilance ir tāda, ka likumīgās īpašumtiesības mūsu valstī atkal tiek rupji ignorētas. Protams, es esmu par to, lai valsts atrastu ar baznīcu kopēju valodu šajos jautājumos un sadarbotos, bet ir jāsaprot, ka, veidojot šo sadarbību, nevienam nedrīkst tikt a priori atņemtas viņa tiesības, tajā skaitā tiesības uz īpašumu.

Šodienas notikumu gaita diemžēl parāda, ka varas elitē joprojām valda komunistiskā domāšana. Īpašumu var neatdot tā īpašniekiem, ja tas nav izdevīgi. Diemžēl tad arī rodas šie manis minētie secinājumi par mūsu valsts varas pretdarbību baznīcai, ar kuru tomēr ļoti liela mūsu valsts pilsoņu daļa saista savas cerības attiecībā uz tautas garīgo atdzimšanu un izaugsmi nākotnē. Bet var jau būt arī tā, ka mums visiem vienreiz tā īsti labi ir jāapzinās, ka valdošā elite tieši nevēlas garīguma atjaunošanos, jo tumsonīgu tautu, kurai nav sava garīgā mugurkaula, var vieglāk turpināt muļķot. Es ceru, ka tā nav.

Es aicinu balsot par šī pieprasījuma virzīšanu kā Saeimas pieprasījumu un beidzot tikt skaidrībā ar šo lietu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeima! Es arī, protams, kā iesniedzējs aicinātu balsot par nodošanu un tālāko virzīšanu, tikai es gribu, noklausījies Čerāna kunga uzrunu, arī kaut ko bilst.

Nebūtu īsti korekti šodien visos šajos nāves grēkos vainot ministru Grīnblatu, jo tā vienošanās, par kuru runāja Čerāna kungs, tika noslēgta 1995.gada 25.septembrī. Viņai vajadzēja būt īstenotai līdz pagājušā gada 1.decembrim, kad viņš vēl nebija ministrs.

Kas attiecas uz priekšvēlēšanu laiku vai, teiksim uz tiem "akmeņiem", kas varētu tikt velti uz "Latvijas ceļu", es gribētu teikt, ka tajā laikā arī ministrs Gaigals neko daudz nevarēja izdarīt un ka tā ir tāda nelaba sagadīšanās, jo, kā jau jūs atceraties, mēs šeit ilgi un dikti balsojām par vienu, otru un trešu valdību. Un tā tas laiks ievilkās, un tas bija tas laiks, kad vajadzēja veikt šīs vienošanās pēdējos darbus. Es arī zinu, ka ministrs Grīnblats bija Aglonā 2.septembrī. Viņš tikās gan ar vienu, gan ar otru šī konflikta pusi, ir notikusi normāla saruna, un faktiski šo pieprasījumu Izglītības un zinātnes ministrija ir sākusi skatīt un īstenot. Tāpēc es negribētu te tālāk runāt par to.

Protams, pieprasījums ir sastādīts ļoti korekti, un to atzina arī Pieprasījumu komisija, kurā man gadījās būt klāt. Es aicinātu daudz nedebatēt, jo darbs pie šī pieprasījuma īstenošanas jau notiek, tāpēc aicinu balsot par viņa tālākvirzīšanu, kā to ieteica Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Celmiņa kungs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par pieprasījuma pieņemšanu un nosūtīšanu Ministru prezidentam Šķēles kungam Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanas lietā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 3, atturas - 8. Pieprasījums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums, kuru mēs saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā esam iekļāvuši, ir pašreizējais 69.darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par valsts noslēpumu". Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā Jānis Ādamsons - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Es palūgšu jūs sameklēt dokumentu nr.1292. Gribētu, pirms sākam runāt konkrēti par pantiem, atgādināt, ka pirmajā lasījumā parlaments izskatīja vairākus likumprojektus, kuri skar valsts noslēpuma jēdzienu, un tika pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteiktais alternatīvais variants, bet tika noraidīts Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts "Par valsts noslēpumu".

Aizsardzības un iekšlietu komisija ir iepazinusies ar visiem priekšlikumiem, kurus esam saņēmuši, un, ja nebūtu iebildumu, tad es sāktu izskatīt pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Ādamsons. Par 1.pantu priekšlikumu nebija.

2.pants. "Valsts noslēpuma jēdziens". Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma lēmumu - Iekšlietu ministrijas priekšlikumu noraidīt, uzskatot, ka viņš sašaurina valsts noslēpuma jēdzienu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas doto redakciju likumprojekta 2.pantam "Valsts noslēpuma jēdziens"? Nav. Uzstāties neviens nevēlas. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Ādamsons. Šī panta trešo daļu Aizsardzības un iekšlietu komisija ir pieņēmusi deputāta Čerāna redakcijā, un es lūgtu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies, pieņemts.

J.Ādamsons. 3.pants. Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma lēmumu - 3.panta otrajā daļā, par kuru bija iesniegusi priekšlikumu Iekšlietu ministrija, to noraidīt, uzskatot, ka esošā redakcija viņu jau papildina un atbilst visiem šiem jēdzieniem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju likumprojekta 3.pantam? Nav. Paldies, pieņemts.

J.Ādamsons. Šī paša iemesla dēļ mūsu komisija noraidīja arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, uzskatot, ka šī piedāvātā redakcija ir izteikta šī 3.panta otrās daļas 2. un 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. 4.pants. "Informācijas atzīšana par valsts noslēpumu". Daļēji ir pieņemts deputāta Čerāna priekšlikums Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā. Būtu lūgums viņu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju likumprojekta 4.pantam? Nav. Paldies, pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais. 4.panta otrās daļas pirmajā teikumā ir deputāta Čerāna priekšlikums - aiz vārda "atzīt" papildināt ar vārdu "tikai". Komisijas viedoklis - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs par šo jautājumu pieteicies Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Tātad šī 4.panta otrā daļa nosaka to, kāda informācija var tikt atzīta par valsts noslēpumu. Šī ir faktiski viena no svarīgākajām daļām šajā likumprojektā. Šajā daļā tiek piedāvāts uzskaitījums (pirmajā lasījumā nobalsotajā redakcijā ir 17 punkti), kāda informācija var tikt atzīta par valsts noslēpumu. Un mana priekšlikuma būtība bija - pēc vārdiem "var tikt atzīta" ielikt vārdiņu "tikai". Tātad noteikt, ka par valsts noslēpumu var tikt atzīta tikai šāda informācija un neviena cita. Tātad ar šo priekšlikumu es skaidri pateicu, ka šis saraksts ir ekskluzīvs un ka nav iespējams pasludināt par valsts noslēpumu jebkādu citu informāciju. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi no atklātas un demokrātiskas valsts veidošanas viedokļa - precīzi norobežot to informāciju, kura var tikt pasludināta par valsts noslēpumu. Lai mūsu valstī nevienam nebūtu nekontrolētas iespējas patvaļīgi informāciju pasludināt par valsts noslēpumu, šim sarakstam ir jābūt precīzi noteiktam.

Ja mēs šo vārdu "tikai" neievietojam, tad iznāk, ka ierēdņiem, kā arī cita veida amatpersonām paliek argumentācijas iespējas, kā motivēt savu lēmumu, pasludināt par valsts noslēpumu praktiski jebkāda veida informāciju. Un šādu iespēju jo sevišķi akcentē šobrīd likumprojektā ietvertais 5.pants, kurā mēģināts atklāti uzskaitīt tās ziņas, kuras nevar būt valsts noslēpums. Un ko tad darīsim ar tām ziņām, kas nav ne vienā, ne otrā sarakstā? Mans viedoklis - un tas ir arī frakcijas, manu kolēģu, viedoklis - ir tāds, ka mums ir šeit pilnīgi skaidri jāpasaka, ka, lūk, tās ziņas, kuras šeit ir uzskaitītas, šīs un tikai šīs, var kļūt par valsts noslēpumu. Tikai šīs, nekādas citas. Es domāju, ka arī presei, ja viņi iedziļinātos šā jautājuma būtībā, varētu būt iebildumi pret šādu plašu šā likuma formulējumu, kas atļautu arī patvaļīgi informācijai kļūt par valsts noslēpumu. Presē faktiski šādi signāli jau ir parādījušies, un es gribētu to akcentēt un pievērst tam arī deputātu uzmanību, un lūgt atbalstīt šo manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs. Vai vēl debatēs ir kāds pieteicies? Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tomēr gribētu, lai mēs atbalstītu komisijas piedāvāto variantu, jo šāda vārda ieviešana radīs papildu sarežģījumus. Tad, ja mēs būsim kaut kādos tādos mākslīgos rāmjos ielikuši šo sarakstu, mums būs ļoti grūti šo sarakstu vajadzības gadījumā mainīt. Nedrīkst kaut kā mākslīgi kaut ko iegrožot. It sevišķi tādas lietas, kas attiecas uz valsts noslēpumu. Nav vajadzīgs radīt šādus mākslīgus ierobežojumus. Un tāpēc es tomēr lūgtu atbalstīt komisijas piedāvāto variantu, bet šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Čerāna kungs - otro reizi. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es domāju, ka Dobeļa kungs šeit precīzi atklāja šā jautājuma būtību - ka viņš pārstāv to spēku intereses, kuri gribētu šo valsts noslēpumu sarakstu grozīt un staipīt pēc savas patikas uz vienu vai uz otru pusi. Bet es domāju, ka šā likuma būtība ir tieši tā, ka mēs šeit nosakām kaut kādus ierobežojumus, nepieļaujam patvaļu valsts noslēpuma reglamentācijas jomā. Un, es domāju, šīs jomas, kurās šeit tiek Ministru kabinetam dota rīcības brīvība, jau tāpat ir pietiekami plašas un ir skaidrs, ka nebūt ne visa informācija, kura ir šeit, šajās jomās, ietverta, - ka tā kļūs par valsts noslēpumu. Skaidrs, ka Ministru kabinetam ir jāveido šis saraksts. Bet ar likumu ir precīzi jānosaka, kādas ir robežas un cik tālu Ministru kabinets var iet. Pretējā gadījumā, ja mēs šādas robežas nenosakām, vispār zūd jebkāda jēga šāda likuma pieņemšanai. Nu tad Ministru kabinets atkal izdos kaut kādus noteikumus un koriģēs, kā nu kuram šeit tas labpatiktos, nu varbūt pat atsevišķs ministrs koriģēs šos noteikumus. Es domāju, ka te absolūti nav nekādas jēgas, un tāpēc es lūgtu tomēr palikt pie šīs principiālās pieejas, ka mēs likumā nosakām šīs robežas. Un, ja šīs robežas izrādās par šaurām, mēs tās varam normālā likumdošanas kārtībā arī grozīt. Tāpēc jau mēs esam Saeima, likumdevējs, un mēs varam šādi radīt un mēs radām šeit mūsu tiesiskā regulējuma jomā kaut kādu stabilitāti. Nu ja likumā mums ir ierakstīts, ka šīs ir robežas, nu tad tiešām vajag kaut kādu... procedūra ir jāiziet, lai šīs robežas mainītu. Es tiešām aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, tā ir tukšu salmu kulšana un vienkārši kaut kāda spēle. Vienalga, vai mēs ieliksim šeit šo vārdu "tikai" vai neieliksim, no tā absolūti nekas nemainīsies, Čerāna kungs. Šeit ir teksts tāds: "Par valsts noslēpumu var tikt atzīta informācija..." - seko kols, un tad ir uzskaitījums, kurā ir punkti - pirmais, otrais, trešais un tā tālāk. Tas vārds "tikai" absolūti neko nemaina. Mēs vienkārši te tukšus salmus kuļam un tērējam laiku tagad. Tālāk - par to, ko jūs, Čerāna kungs, sacījāt saistībā ar Dobeļa kunga teikto. Kas pieņem likumus? Saeima. Saeima šeit ir uzskaitījusi pašreiz 17 punktus, kāda informācija var tikt atzīta par valsts noslēpumu, taču tikpat labi arī tad, ja valdība uzskaitīs, Saeima būs tā, kas izdarīs izmaiņas likumā. Ne jau Ministru kabinets patvarīgi to izdarīs, bet Saeima. Un šinī gadījumā tā ir tukša "ðķēpu laušana". Nesaprotu, kāpēc, kā saka, notiek strīdi, jo šinī gadījumā tas vārds "tikai" ir lieks, un tāpēc tērēt te laiku, manuprāt, ir pilnīgi lieki. Es aicinu vienkārši noraidīt, un cauri.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu lūgt Prezidiju pievērst uzmanību tam, ka Saeimā "nekuļ salmus", it sevišķi "tukšus", bet pieņem lēmumus. Ar dziļu cieņu pret iepriekšējo referentu, kurš pilnīgi pareizi pateica, ka likumus pieņem Saeima, ir diemžēl jāsaka, ka ir vēl praktiskā dzīves puse, ko pieredzējušie Saeimas juristi bieži vien vai sen nav izbaudījuši. Varētu pilnīgi piekrist: neko te nevar izmainīt, ieliekot vārdu "tikai". Bet, kamēr te nav ielikts vārds "tikai", tikmēr jebkura amatpersona uzskata, ka viņa ir tik kompetenta, ka viņa var tulkot likumus. Nekur nav pateikts, ka nedrīkst namu pārvaldē uzzināt denacionalizētā nama īpašnieka koordinātas, kaut vai telefona numuru. Bet tikai namu pārvaldnieks izšķirs - dot vai nedot šīs koordinātas. Nemaz nav pat jāizziņo vēl Informācijas slepenības likums. Nav nekādas iespējas cīnīties ar ierēdni, kurš pasaka: to jums nevajag zināt. Nekur nav pateikts... tātad ir atļauts sniegt informāciju par kāda policista rīcību. Bet, kamēr te nav ierakstīts vārds "tikai", pat Saeimas deputātam nav iespējas pārliecināt klerku, ka šīs likuma normas nav plašāk tulkojamas. Tāpēc jāsaka tā: no juridiskā viedokļa, tik tiešām vārds "tikai" neko nemainīs, bet, no likuma praktiskās izpildes viedokļa, protams, ir vērts atbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu, jo tas kaut cik dod reālu iespēju pieprasīt likuma izpildītājiem izpildīt Saeimas pieņemto likumu. Aicinu atbalstīt Kārļa Čerāna priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es, būdams Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, nāku šeit, protams, aizstāvēt komisijas viedokli. Es gribu teikt, ka piedāvātā redakcija uzskaita tās mūsu valsts dzīves sfēras, kuras var tikt atzītas par šādu informāciju saturošām, un šis formulējums dod iespēju paturēt šo pantu pietiekami atvērtu. Tas nenoliedz iespēju šo pantu papildināt, bet tajā pašā laikā arī nenosaka, ka pat visās šajās uzskaitītajās sfērās visa informācija pilnā apjomā tiek atzīta par valsts noslēpumu. Šajās uzskaitītajās dzīves sfērās ir daudz dažādu informācijas veidu, kuri nebūt netiks atzīti par valsts noslēpumu. Šī piedāvātā redakcija ir pietiekami atklāta, pietiekami brīva, bet tajā pašā laikā arī konkrēta, un nav vajadzības ielikt iekšā šo vārdu "tikai". Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ādamsona kungs. Lūdzu!

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es gribētu izteikt nožēlu, ka deputāts Čerāns nevienu reizi neuzskatīja par nepieciešamu ierasties uz Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdi, kur mēs diskutējām par šiem jautājumiem un bija diezgan plaša diskusija arī par tieši šo vārdu. Es pilnīgi piekrītu tam, ko teica kolēģis Kristovska kungs, - ka, ieliekot šo vārdu, mēs faktiski nosakām, ka tas noteikti būs valsts noslēpums. Ka tam noteikti jābūt valsts noslēpumam. Tāpēc man ir vēlreiz lūgums atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna ieteiktajiem labojumiem likumprojekta 4. panta otrajā daļā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 29, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais deputāta Čerāna priekšlikums - 4. panta otrās daļas 2. punktā tekstu "valsts aizsardzības un" aizstāt ar tekstu "valsts aizsardzības". Es atvainojos... es pārlēcu vienam punktam pāri. Deputāta Čerāna priekšlikums ir 4. panta otrās daļas 2. punktā svītrot vārdus "valsts militāro potenciālu, bruņojuma iegādi". Mūsu komisijas viedoklis ir tāds, ka valsts militārais potenciāls un bruņojuma iegāde ir jebkuras normālas valsts noslēpums, un tāpēc arī mūsu valstī tas ir jāatzīst par valsts noslēpumu. Ir lūgums atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Jā, godātie kolēģi! Es gribētu oponēt Ādamsona kunga izteiktajam viedoklim, ka militārais potenciāls un bruņojuma iegāde ir valsts noslēpums daudzās valstīs. Nu faktiski jau taisnība ir, ka ir daudzas valstis, kurās tas varētu būt arī noslēpums, bet ir zināms, ka militāri attīstītajās valstīs, tādās kā Amerikas Savienotās Valstis, šī informācija lielākajā tās daļā nav valsts noslēpums. Un ir arī Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kura pieprasa no valstīm konkrētus ziņojumus par šo valstu militāro potenciālu un militārajām struktūrām, un visām valstīm, kas tajā iesaistījušās, ir tie jādod. Un tādēļ es neredzu pilnīgi nekāda pamata, kādēļ Latvijā mēs šo informāciju, ko mēs dodam uz ārvalstīm, gribēsim slēpt paši no saviem pilsoņiem. Es aicinu šos vārdus svītrot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ģirts Kristovskis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Šis Čerāna kunga priekšlikums faktiski ir jāanalizē, vadoties no paša šīs otrās daļas nosaukuma, kurā ir vārdi "var tikt atzīta". Tātad vēlreiz padomāsim par šo vārdu dziļāko jēgu. Ko nozīmē - "var tikt atzīta"? Tas neuzliek par pienākumu, ka valsts militārais potenciāls, bruņojuma iegāde un citas ar šiem jautājumiem saistītās problēmas jau automātiski tiek atzītas par slepenām. Tātad šī norma piedāvā atvērtu šā jautājuma izskatīšanu un tikai kaut kādos atsevišķos momentos valsts vai attiecīgo institūciju vadītāji pieņem lēmumu, ka šī informācija ir slepena, konfidenciāla. Tā ka es domāju, ka, ja mēs labi padomājam, tad redzam, ka Čerāna kunga priekšlikums faktiski ir iekļauts jau esošajā redakcijā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Man tiešām rada pārsteigumu šī deputāta Kristovska labticīgā attieksme pret mūsu valdību un pret ierēdņiem, jo kurš gan ierēdnis, kuram ir dotas tiesības kādu informāciju pasludināt par valsts noslēpumu vai noslēpt no publikas, šo iespēju neizmantotu? Un tādēļ mans priekšlikums būtu tomēr nedot šīs iespējas šo informāciju pasludināt par valsts noslēpumu. Un, ja ir kādas pilnīgi konkrētas sfēras, kādi atsevišķi gadījumi, tad tos arī vajag konkrēti uzrakstīt, nevis atļaut ļoti plašus informācijas apjomus bez jebkādas motivācijas pasludināt par valsts noslēpumu. Jo tagad iznāk, ka mēs faktiski leģitimējam tādu situāciju, ka mūsu valstī par valsts noslēpumu tiks atzīta pilnīgi visa informācija šajā jomā, un tas nekādā ziņā nav pieņemams. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs pieteikušos vairāk nav? Nav. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Ādamsona kungs. Lūdzu!

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribētu aicināt, lai jūs atbalstiet Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli, un ieteiktu Čerāna kungam apmeklēt Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdes. Tur ir pietiekami daudz cilvēku, kuri ir dienējuši vienā vai otrā armijā, un tad jums, Čerāna kungs, arī tiks izskaidrots, kas ir valsts militārais potenciāls. Tāpēc man ir priekšlikums šo Čerāna kunga priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par Čerāna kunga priekšlikumu 4. panta otrās daļas 2. punktā svītrot vārdus "valsts militāro potenciālu, bruņojuma iegādi". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 37, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts. Paldies.

J.Ādamsons. Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja arī nākamo deputāta Čerāna priekšlikumu - 4. panta otrās daļas 2. punktā tekstu "valsts aizsardzības un" aizstāt ar tekstu "valsts aizsardzības". Mēs nesaskatījām šeit nekādu loģiku, un ir priekšlikums - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par panta otrās daļas 2. punktu? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ādamsons. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka noraidīt deputāta Čerāna priekšlikumu - svītrot 4. panta otrās daļas 5. punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Kārlis Čerāns vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Motivācija šeit ir ļoti līdzīga tai, kāda bija iepriekšējā gadījumā, un es lūdzu balsojumu par šo savu priekšlikumu. Un vēl: gribu Ādamsona kungam atbildēt, ka diemžēl šīs Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdes notiek vienlaicīgi ar Budžeta un finansu komisijas sēdēm, un tādēļ man diemžēl nav iespējas personīgi būt visās sēdēs, bet bija cilvēks, kas šo argumentāciju, kas man bija, izteica šajā komisijas sēdē, un tādēļ man arī ir skaidrs priekšstats par to, kas tur notika. Tā ka šādi pārmetumi nebūtu vietā.

Nu, bet atgriezīsimies pie konkrētā priekšlikuma. Priekšlikuma būtība ir svītrot 4. panta otrās daļas 5. punktu, kas nosaka, ka par valsts noslēpumu var tikt pasludināta informācija "par valsts aizsardzības rūpniecību, tās ražotņu jaudu un potenciālu, militārām vajadzībām ražoto produkciju, tās veidiem un daudzumu". Es domāju, ka šeit ir jo sevišķi redzams šīs normas, teiksim, absurdums, jo nav redzama saprātīga motivācija, kā vien tā, ka gribētu šeit izvērst kādu jaunu ienesīgu rūpniecības nozari, nodarbojoties, iespējams, arī ar produkcijas eksportu vai kā citādi, un vienkārši grib šeit šo likuma aizsegu dažām aprindām, kas atļautu šo informāciju slēpt no cilvēkiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Dobelis - LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Ja mēs pieņemsim šāda veida priekšlikumus, tad acīmredzot Latvijā vairs nekāds spiegu dienests nevienai valstij nebūs vajadzīgs: pietiks izlasīt publiski visus mūsu dokumentus. Jo te ir ierosināts pilnīgi atteikties no jebkuras slepenības un stāstīt katram, kam ienāk prātā, visu to, ar ko nodarbojas mūsu valsts aizsardzības rūpniecība, kura vispār ir vēl tādā stadijā, ka ir daudz un dikti jāpadomā, kā to tālāk attīstīt. Un tūlīt pat mēs uzreiz atklāti par to visai pasaulei sāksim stāstīt... Nu tas ir tiešām lieliski! Var būt, ka Latvija būs beidzot vienīgā valsts pasaulē, kur vairs neviens spiegs nebūs vajadzīgs, kur vienkārši būs vajadzīgs oficiāls preses atašejs, kurš vienkārši apkopos avīzēs nopublicēto informāciju. Šis priekšlikums - es to pat nesalīdzinātu ar to iepriekšējo, kur bija runa par panta otrās daļas 2. punktu, - ir, atvainojiet, tik absurds, ka es pat neredzu jēgu ļoti gari pret to aģitēt, bet katrā ziņā tas varētu ieņemt tādu pienācīgu vietu attiecīgajā kategorijā. Jo, ja mēs vispār domājam par savu valsti un kaut kādu tās statusu un domājam par kaut kādu kārtību savā valstī, tad šāda punkta iesniegšana ir tikai valsts kārtības jaukšana un absolūta dezorganizācija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Neviens runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu, Ādamsona kungs.

J.Ādamsons. Man ir lūgums atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu - 4.panta otrajā daļā svītrot 5.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā - visus zālē esošos, arī tos, kas atrodas ārpus zāles. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu - 4.panta otrajā daļā svītrot 5.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 39, atturas - 15. Nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk, Ādamsona kungs!

J.Ādamsons. Analoģisku apsvērumu dēļ Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja arī Čerāna kunga priekšlikumu 4.panta otrās daļas 9.punktā svītrot vārdus "struktūru, sastāvu, bruņojumu..." - un tālāk kā tekstā. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es saprotu, ka nav pilnīgi nekādas jēgas man mēģināt jūs šeit pārliecināt, bet tomēr, lai balsojums un katra deputāta izteiktais viedoklis paliktu stenogrammā un Saeimas arhīvā, es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušies vairāk nav, runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Čerāna priekšlikumu - 4.panta otrās daļas 9.punktā svītrot norādītos vārdus. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 32, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons. Analoģisku apsvērumu dēļ komisija noraidīja arī deputāta Čerāna priekšlikumu svītrot 4.panta otrās daļas 9.punktā vārdus "un atsevišķu valsts iestāžu struktūrvienību dislokāciju". Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāts Čerāns vēlas aizstāvēt savu viedokli. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Es lūdzu balsojumu par savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs neviens vairs nevēlas runāt. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu deputāta Čerāna priekšlikumu - 4.panta otrās daļas 9.punktā svītrot vārdus, kuri deputātiem ir redzami. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 38, atturas - 11. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Tālāk.

J.Ādamsons. Komisija noraidīja arī Iekšlietu ministrijas priekšlikumu precizēt 4.panta otrās daļas 9.punktu un izteikt tā, kā ir redzams tabulā. Mēs uzskatām, ka Iekšlietu ministrijas ieteiktā redakcija sašaurina šī punkta jēgu. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas redakciju, kāda ir šajā punktā? Nav. Paldies. Pieņemts.

J.Ādamsons. Komisija noraidīja deputāta Jirgena priekšlikumu izteikt 4.panta 9.punktu šādā redakcijā: "par valsts drošības iestāžu sastāvu..." - un tālāk kā tekstā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis ir - noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība un jēga ir tikai un vienīgi juridiski precizēt šo pantu un attiecīgi 9.punktu, jo šeit dublējas dažas lietas, kas, pirmkārt, ir jau citos punktos, jo, ja mēs runājam par sakaru sistēmām, tad sakaru sistēmas parādās gan 3.punktā, gan 6.punktā, tāpēc diez vai ir lietderīgi atkārtot vēlreiz 9.punktā šīs sakaru sistēmas. Es domāju, ka no tā šo sakaru sistēmu slepenība nekādā veidā nepieaugs, ja viņas tiks nosauktas šeit trijos punktos.

Otra lieta ir par materiālo nodrošinājumu. Šeit ir jautājums par to, kas ir materiālais nodrošinājums. Materiālais nodrošinājums - tas būtībā ir valsts budžeta jautājums, kur šajā valsts budžetā parādās attiecīgā sadaļa, cik līdzekļu tiek dots attiecīgajām valsts drošības iestādēm, un arī šeit nekāda slepenība nav iespējama, jo mēs šajā zālē par to balsojam, un, izsludinot likumu, arī tas parādās atklātībā, tā ka šeit vienkārši nav loģikas. Šeit ir divas lietas kopā saliktas - tehniskais nodrošinājums, kas tiešām var būt un kam ir jābūt slepenam daudzos gadījumos, un materiālais nodrošinājums, kur šī slepenība nav iespējama. Tāpēc es aicinātu deputātus izlasīt šo manu formulējumu, kas ir dots 5.lappuses augšpusē, un atbalstīt šo formulējumu otrās daļas 9.punktā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Tātad lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Jirgena priekšlikumu - izteikt 4.panta 9.punktu Jirgena kunga iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 15... Nav kvoruma. Cienījamie kungi un dāmas, es ļoti lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Jirgena priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 20, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons. Komisija tālāk noraidīja arī deputāta Čerāna priekšlikumu - svītrot 4.panta otrās daļas 12.punktu, attiecīgi mainot sekojošo punktu numerāciju. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Šoreiz es tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz 12.punkta saturu, jo viņš pieļauj pasludināt par valsts noslēpumu informāciju par valsts materiālo rezervju apjomu, izvietojumu un par to turētājiem vai glabātājiem. Es uzskatu, ka tas ir absolūti nepieņemami. Turklāt šis 12.punkts ir pretrunā ar šī paša likuma 5.pantu, kurā ir teikts, ka informācija par ekonomisko stāvokli valstī nevar tikt pasludināta par valsts noslēpumu. Bet kas gan cits, ja ne informācija par ekonomisko stāvokli ir informācija par valsts materiālo rezervju apjomu? Es aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu un svītrot 4.panta otrās daļas 12.punktu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu - svītrot 4.panta otrās daļas 12.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 37, atturas - 15. Nav pieņemts.

J.Ādamsons. Attiecīgi komisija noraidīja arī deputāta Čerāna priekšlikumu - svītrot 4.panta otrās daļas 15.punktu tās pašas motivācijas dēļ.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Šeit ir runa par zinātniskiem atklājumiem, kā arī izgudrojumiem, kuriem ir vai var būt stratēģiski svarīga nozīme nacionālās drošības jomā. Šo punktu šādā vispārīgā formulējumā vajadzētu izslēgt no šī likumprojekta, jo kurš tad nu izvērtēs, ka informācija varētu būt stratēģiski svarīga. Es domāju, ka mēs šādi nedrīkstam veidot plaši tulkojamus likumus. Es aicinu deputātus balsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu - svītrot 4.panta otrās daļas 15.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 33, atturas - 18. Nav pieņemts.

J.Ādamsons. Tāpat komisija noraidīja arī deputāta Čerāna priekšlikumu - papildināt likuma 4.pantu ar jaunu trešo daļu...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Ādamsona kungs, vispirms svītrot 4.panta otrās daļas...

J.Ādamsons. Es atvainojos! Komisija tik un tā noraidīja 4.panta otrās daļas 16.punktu, kā tur ir norādīts, tāpēc ka uzskata, ka valsts ārpolitikas atsevišķi darbības virzieni arī var būt valsts noslēpums. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu - svītrot 4.panta otrās daļas 16.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 38, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons. Komisija noraidīja deputāta Čerāna priekšlikumu papildināt likuma 4.pantu ar jaunu trešo daļu attiecīgajā redakcijā, uzskatot, ka daļēja atbilde uz šo priekšlikumu ir sniegta 5.panta esošajā redakcijā. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es šajā gadījumā gribu precizēt, ko nozīmē Ādamsona kunga minētā attiecīgā redakcija. Un tā būtu tāda, ka nekāda cita informācija nevar tikt atzīta par valsts noslēpumu un ka tai nevar tikt piešķirtas valsts noslēpuma slepenības pakāpes. Es domāju, katram tas ir skaidrs, tāpēc lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu - papildināt likuma 4.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: "Nekāda cita informācija nevar tikt atzīta..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 30, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons. 5.pants. Ir deputāta Čerāna priekšlikums - svītrot likumprojekta 5.pantu, attiecīgi mainot sekojošo punktu numerāciju. Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja šo priekšlikumu sekojošu iemeslu dēļ. Tādā gadījumā saistībā ar to, par ko līdz šim uzstājās Čerāna kungs, viņš nonāk pretrunā ar to, kas ir izteikts šajā pantā. Un šajā pantā ir strikti noteikts, kas nekādā gadījumā nevar tikt atzīts par valsts noslēpumu. Es lūgtu deputātus atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi deputāti un godātais Ādamsona kungs! Deputāts Čerāns nenonāk pretrunā ar savu iepriekš pausto viedokli tādēļ vien, ka uz tā pamata, ka Saeima noraidīja manu priekšlikumu - papildināt likuma 4.pantu ar jaunu trešo daļu -, es atsaucu šo savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

J.Ādamsons. 5.pantā ir arī deputāta Jirgena priekšlikums - papildināt 5.panta 5.punktu pēc vārdiem

nr.11 bs.

"ekonomisko stāvokli valstī" ar vārdiem "budžeta izpildi". Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. 7.pants. 7.panta sestā daļa. Ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums - 7.panta sesto daļu izteikt šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalstīja šo priekšlikumu un lūdz arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 7.panta sestās daļas jauno redakciju nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. 8.pantā papildinājumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. 9.pants "Valsts noslēpumu pieejamība". Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - izslēgt 9.panta trešās daļas 6.punktā vārdus "...vai kuras personiskās un lietišķās īpašības pamatoti liek apšaubīt personas spēju ievērot slepenības režīma prasības". Mūsu pieeja bija tāda, ka šis punkts diezgan korekti izsaka to, kam ir iespēja piekļūt pie valsts noslēpuma un kam nav. Lūgums atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 9.panta trešās daļas 6.punktu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Komisija pieņēma Iekšlietu ministrijas priekšlikumu - papildināt 9.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. 10.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Pieņemts.

J.Ādamsons. 11.pantā ir deputāta Čerāna priekšlikums - 11.panta piektajā daļā teikumu "Ìenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams" aizstāt ar teikumu: "Satversmes aizsardzības biroja direktora vai ģenerālprokurora lēmumu var pārsūdzēt tiesā". Aizsardzības un iekšlietu komisija šo priekšlikumu noraidīja, uzskatot, ka ģenerālprokuroram, kas faktiski ir viens no tiem, kurš atbild par slepenības ievērošanu valstī, ir jāpasaka savs galavārds. Ja to skatīsim pa visām tiesu instancēm, tad tas process pats par sevi ir faktiski nebeidzams. Lūgums atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Ādamsona kungs šeit jau pateica šā priekšlikuma saturu, bet es domāju, ka, ja mēs veidojam tiesisku valsti, nevis autoritāru, tad būtu ļoti loģiski šo priekšlikumu atbalstīt. Un es arī aicinu Saeimu to darīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu - 11.panta piektajā daļā teikumu "Ìenerālprokurora lēmums..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 36, atturas - 16. Nav pieņemts.

J.Ādamsons. 12.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

J.Ādamsons. 13.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

J.Ādamsons. 14.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

J.Ādamsons. 15.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

J.Ādamsons. Vēl ir deputāta Jirgena priekšlikums - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, nosakot, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.novembrim izstrādā šā likuma izpildei nepieciešamos normatīvos aktus. Aizsardzības un iekšlietu komisija daļēji pieņēma šo priekšlikumu un izteica to šādā redakcijā: "Ministru kabinets līdz 1996.gada 15.decembrim izstrādā šā likuma izpildei nepieciešamos normatīvos aktus". Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Iesniedzējiem pretenziju pret jauno redakciju nav. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Tālāk ir deputāta Jirgena priekšlikums - noteikt, ka likums stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri. Aizsardzības un iekšlietu komisija šo priekšlikumu arī atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par valsts noslēpumu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

J.Ādamsons. Trešajam lasījumam lūdzu iesniegt priekšlikumus nedēļas laikā - līdz nākamajai ceturtdienai.

Sēdes vadītāja. Precizēsim - tas ir, līdz 12.septembrim. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995., 1996. un 1997.gadā"".

Roberts Zīle - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kā jūs atceraties, mēs šo jautājumu pēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikuma nosūtījām komisijām un kā atbildīgā komisija bez tālākas izskatīšanas lūdzam tātad iekļaut to darba kārtībā, lai izskatītu šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tātad lietas būtība...

Sēdes vadītāja. Zīles kungs, es atvainojos, bet mēs laikam vispirms par steidzamību runājam, jā? Tas ir jautājums, kas jāatrisina vispirms.

R.Zīle. Jā, es to ierosināšu. Lietas būtība ir šāda - izteikt 1.panta 3.punktu redakcijā, kas ir minēta dokumentā nr. 1240, tātad Latvijas Nedzirdīgo savienības Rēzeknes mācību un ražošanas uzņēmums, kas bija kļūdaini aizvietots ar ievietoto Daugavpils mācību un ražošanas uzņēmumu, kas jau ir ievietots 2.punktā šajā pantā. Tādēļ pēc komisijas lūguma mēs ierosinām Saeimai balsot par šā grozījuma izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 3. Steidzamība ir pieņemta.

R.Zīle. Komisija lūdz nobalsot par pirmo lasījumu šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

R.Zīle. Ja nevienam no klātesošajiem, kam saskaņā ar Kārtības ruļļa 95.pantu ir tiesības iesniegt priekšlikumus, iebildumu nav, tad komisija lūgtu nobalsot tūlīt arī otro lasījumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret otrā lasījuma tūlītēju balsojumu. Līdz ar to lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību"".

Gundars Kleinbergs - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr.645 un nr.1208 - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību"" otrajā lasījumā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja iesniegtos jautājumus un priekšlikumus otrajam lasījumam. Līdz 1.panta 11.punktam priekšlikumu nav. 1.panta 11.punktā ir Ekonomikas ministrijas priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Kleinberga kungs, es atvainojos, ka es jūs pārtraucu. Tātad vispirms mums... Mums jau tikai atsevišķi punkti tiek izskatīti, ja tiem ir grozījumi.

Otrkārt, otrajā lasījumā mēs izskatām pa pantiem. Arī tad, ja izmaiņu nav, vienkārši ir jāpasaka, kurš pants tiek pieņemts. Tātad 1.panta 3.punkts. Priekšlikumu nav. Deputātiem iebildumu pret 3.punkta redakciju arī nav. Paldies. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 1.panta 11.punktā ir Ekonomikas ministrijas priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Par 18.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 19.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 21.pantā ir Ekonomikas ministrijas priekšlikums, kas minēts tekstā. Komisija to nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret to, ka 21.panta pirmā lasījuma redakcijā svītro rindkopu "un valsts pilnvarotu...," nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 29.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Pieņemts.

G.Kleinbergs. 35.panta pirmajā daļā ir veselības valsts ministra priekšlikums, kas ir minēts tekstā. Komisija nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Pārejas noteikumu 3.punktā ir Ekonomikas ministrijas priekšlikums - svītrot vārdkopu "vai testēšanas laboratorijas", ko komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Komisijas priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: "Pârejas noteikums. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.107 "Grozījumi likumā "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību"".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šādu likumprojekta pārejas noteikumu papildinājumu nav. Pieņemts.

G.Kleinbergs. Tātad es aicinu deputātus balsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

G.Kleinbergs. Ir lūgums priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 18.septembrim.

Sēdes vadītāja. 18.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

G.Kleinbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Līdz pārtraukumam ir četras minūtes. Būtu priekšlikums jauna likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā neuzsākt, jo tas ir jāskata atkal pa pantiem.

Pirmais paziņojums: "Lûdzu Latvijas Nacionālās grupas deputātiem Starpparlamentu savienībā šajā pārtraukumā 12.30 pulcēties 3.stāvā Prezidija apspriežu telpā!" Vairāk paziņojumu...

Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti, kolēģi deputāti! Es aicinu pirmdien, tas ir, 9.septembrī pulksten 9.00 pulcēties pie Tehniskās universitātes visus tos, kuriem interesē studentu problēma - dienēt vai nedienēt -, un tikties ar Studentu rotas vai bataljona sastāvu, ar pasniedzējiem, ar Studentu padomes pārstāvjiem un ar Zemessardzes vadību. Tātad pirmdien pulksten 9.00 pie Tehniskās universitātes. Tas ir saistībā ar nākamo lasījumu par šo problēmu - dienēt vai nedienēt studentiem. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J. G. Vidiņš (frakcija"Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi, es vēlreiz lūdzu 12.30 Prezidija sēžu zālē Čečenijas atbalsta grupu un pārējos interesentus, jo tur mums tiks pasniegts Čečenijas karogs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk paziņojumiem vārdu neviens nav lūdzis. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Andris Ameriks,

Martijans Bekasovs,

Oļegs Deņisovs,

Žanis Holšteins,

Jānis Kazāks,

Pēteris Keišs,

Odisejs Kostanda,

Janīna Kušnere,

Ivars Ķezbers,

Leopolds Ozoliņš,

Pauls Putniņš,

Juris Sinka,

Jānis Straume,

Māris Vītols.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Nr.12-SB

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas. Turpinām darbu.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par mērījumu vienotību".

Lūdzu ziņotāju! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Edmunds Grīnbergs, frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Skatām dokumentu nr.1209. Informēju, ka Tautsaimniecības komisijā nav iesniegti priekšlikumi par labojumiem minētajā likumprojektā attiecībā uz otro lasījumu, tādēļ lūdzu atbalstīt esošo redakciju otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vadoties pēc Kārtības ruļļa noteikumiem, otrajā lasījumā likumprojekts jāizskata pa pantiem. Bet, tā kā attiecībā uz otro lasījumu nav neviena labojuma nevienā pantā, - vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs neskatām pa pantiem, bet balsojam par likumprojektu kopumā? Debatēs neviens deputāts pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par mērījumu vienotību" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu paziņot datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi, lai likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam.

E.Grīnbergs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 12.septembrim.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu un citu priekšlikumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm".

Ārlietu komisijas vārdā - Indulis Bērziņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Droši vien tas bija pilnīgi loģiski, ka Prezidijs noteica mūsu komisiju par atbildīgo komisiju un jūs, cienījamie kolēģi, tam piekritāt. Tomēr šis bija tas gadījums, kad Ārlietu komisija sevi absolūti neuzskatīja par vienīgo gudrāko šajā jautājumā. Tur ir pārstāvētas visdažādākās frakcijas un ne tikai cilvēki, kas ir nodarbojušies un nodarbojas ar ārlietām, un tomēr mums bija ļoti svarīgi, lai, šo jautājumu izskatot, savu attieksmi izteiktu ne tikai valdības pārstāvji, to skaitā Šķēles kungs, kurš piedalījās vairākās komisijas sēdēs, bet arī deputāti no dažādām partijām un dažādām komisijām. Bija ļoti svarīgi, lai šis tiešām nebūt ne vienkāršais jautājums tiktu izskatīts, varētu teikt, no visām pusēm. Un tāpēc savu ziņojumu par šo jautājumu es gribētu sākt ar to, ka šis jautājums ir izskatīts un - tas ir ļoti svarīgi - pozitīvi vērtēts komisijās (tas ir, šīs komisijas ir apstiprinājušas, ka tās atbalsta šā līguma ratificēšanu ar likuma palīdzību), gan Aizsardzības un iekšlietu komisijā, gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā (es uzsveru, ka tā ir ļoti svarīga komisija šā līguma sakarā), gan Sociālo un darba lietu komisijā, gan Eiropas lietu komisijā, gan arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Starp citu, šī komisija arī izteica piebildi, ka šis līgums varētu stāties spēkā drusku vēlāk, nekā valdība to bija iecerējusi. Bet es nedomāju, ka tās bija būtiskas domstarpības. Katrā ziņā skaidrs ir viens -jāpanāk, lai šā gada raža tiktu novākta.

Visās šinīs komisijās šis jautājums tika izskatīts un tika novērtēts pozitīvi. Šis jautājums ir izskatīts un pozitīvi novērtēts arī abu pārējo mūsu kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas - parlamentos. Nu tā nu ir iznācis, ka mēs šajā ziņā esam palikuši pēdējie. Es negribu teikt, ka mūsu vainas dēļ, mēs laiku neesam garumā vilkuši, vienkārši bija zināms pārtraukums - strādāja komisijas, bet nebija plenārsēžu. Tad, kad atkal sanācām kopā, - tad, kā jūs paši atceraties, nācās diezgan ilgi risināt citus, nebūt ne nesvarīgākus jautājumus. Bet tā nu ir iznācis, ka mēs esam pēdējie no trim Baltijas valstīm.

Un tā nu ir iznācis, ka tad, ja mēs nobalsosim pozitīvi, ratificēsim šo līgumu, pieņemsim šo likumu pirmajā lasījumā... Uzreiz gribu teikt, ka šoreiz Ārlietu komisija jums nepiedāvās zināmā mērā tradicionālo izskatīšanas variantu, kāds ir raksturīgs Ārlietu komisijai, - vienā un tajā pašā dienā izskatīt likumprojektu kā steidzamu pirmajā un otrajā lasījumā. Mēs piedāvājam to izskatīt normālā kārtībā, kā to paredz Kārtības rullis, - tas ir, pirmajā lasījumā, pēc tam būs labojumu iesniegšana un otrais lasījums. Tātad šim likumprojektam būs divi lasījumi. Kā jūs zināt, jaunais Kārtības rullis nosaka, ka likumi, kuros ir līgumu ratifikācija, tiek izskatīti divos lasījumos.

Tagad - par līguma būtību. Pirmkārt, es gribu uzsvērt un atgādināt tiem, kas ir, varētu teikt, tādi nikni protekcionisma, lauksaimniecības protekcionisma, aizstāvji, to, ka šo līgumu savulaik parakstīja Kaula kungs. Mums var daudz kas, teiksim, patikt vai nepatikt Kaula kunga politikā, bet galīgi nevar pārmest viņam to, ka viņš būtu, tā teikt, mazs protekcionists jeb tāds stingrs pašu lauksaimniecības aizstāvis. Tā ka Kaula kunga paraksts zem šā dokumenta liecina par daudz ko. Viņš ar šo problēmu iepazinās diezgan labi. Un, cik es atceros no tā laika Ārlietu ministrijas pārstāvju stāstiem, tieši Kaula kungs bija tas, kas iestājās par šādu līguma tekstu. Var teikt, ka tas zināmā mērā ir Kaula kunga "bçrns". Šobrīd pašreizējais lauksaimniecības ministrs, protams, strādā tālāk - un strādā, es domāju, diezgan veiksmīgi. Droši vien debatēs uzstāsies arī viņš un pastāstīs par to, kas ir izdarīts pēc tam, kad šis līgums ir noslēgts.

Un tagad - īsumā par to, ko Ārlietu komisija ņēma vērā, izvērtējot šo jautājumu.

Pirmkārt, protams, tie bija ekonomiskie argumenti, un mēs pieaicinājām Šķēles kungu uz šo tikšanos tieši tādēļ, lai mēs varētu uzklausīt valdības viedokli un lai visi argumenti "par" un "pret" tiktu nosaukti un būtu nopietna apspriešana. Neapšaubāmi, lielākā ekonomiskā priekšrocība būtu tā, ka ir lielāks noieta tirgus. Šis noieta tirgus pieaugs no 2,6 miljoniem patērētāju līdz 8 miljoniem patērētāju. Un katrā ziņā, ja es runāju kā patērētājs, jāsaka tā: latvieši ir zemnieku tauta. Tā tas ir. Bet latvieši ir arī ēdāju tauta, jo visi mēs ēdam. Viens - mazāk, otrs - vairāk. Nu, lūk, - no ēdāju viedokļa man liekas, ka tomēr ir jādara viss, lai domātu par to, kā attīstīt lauksaimniecību, nevis par to, kā celt pseidorobežas, kuras tomēr apiet negodīgi biznesmeņi. Mēs varam lamāt Iekšlietu ministriju, robežsargus un visus pārējos, bet rezultātā naudu kabatā iebāž viņi. Neiegūst ne patērētājs, ne lauksaimniecības produktu ražotājs. Tas ir no ekonomikas viedokļa.

No politiskā viedokļa, es domāju, ir nepārprotami skaidrs: ja mēs gribam iekļauties Eiropas savienībā, mums jāprot atrast kopēju valodu ar mūsu kaimiņiem - lietuviešiem un igauņiem. Viņi, ratificējot šo līgumu, šinī jautājumā ar mums kopēju valodu ir atraduši. Darīsim arī mēs to pašu! Un, protams, kā es jau minēju, tieši sociālais arguments, neapšaubāmi, ir ļoti spēcīgs - ka patēriņa cenas tā visa rezultātā varētu vismaz daļēji samazināties.

Tātad Ārlietu komisija, izvērtējusi visus šos faktus (un, pats galvenais, es atkārtoju vēlreiz, ir tas, ka izvērtējot mēs nebijām pārgudri un ka par šā līguma ratifikāciju ir iestājušās visas iepriekš minētās komisijas, kas izskatīja šo līgumu no visdažādākajām pusēm), aicina kolēģus nobalsot par šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Edmunds Grīnbergs - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Grīnbergs (frakcija "Latvijai").

Cienījamie deputāti! Šis līgums atšķirībā no citiem Ārlietu komisijas piedāvātajiem līgumiem nav tik vienkāršs. Tas, protams, ir vajadzīgs, lai paātrinātu Baltijas valstu kopējā tirgus izveidošanu. Līgums radīs ražotājiem iespēju iekļūt arī pasaules tirgū. Īpaši svarīgi tas ir, sagatavojot Latvijas pievienošanos Eiropas savienības kopējai lauksaimniecības politikai. Konceptuāli līgums ir atbalstāms, bet pirms līguma ratifikācijas valdībai jāatrisina ļoti daudzi pamatjautājumi, kam jānodrošina līdzvērtīgi ražošanas un godīgi konkurences apstākļi starp Baltijas valstu ražotājiem.

Kā zināms, Eiropas savienībā godīgas konkurences nodrošināšana ir viens no būtiskākajiem uzņēmējdarbības pamatnosacījumiem. Svarīgi ir konstatēt būtiskākās atšķirības Baltijas valstu lauksaimnieciskās attīstības līmeņa ziņā, kas novēršamas pirmām kārtām.

Jānodrošina vienādas nozīmīgāko resursu cenas Baltijas valstīs, proti, vienādas cenas degvielai un elektroenerģijai, minerālmēsliem un lauksaimniecības tehnikas rezerves daļām. Igaunijā pat pēc 20.augusta - cenu paaugstinājuma degvielai cena ir par 25 līdz 30% zemāka nekā Latvijā. Bet salīdzinājumā ar Lietuvu cenas starpība ir vēl būtiskāka.

Jārod iespēja piedāvāt Latvijas ražotājiem kredītus ražošanas uzturēšanai un attīstībai uz līdzīgiem nosacījumiem kā pārējās Baltijas valstīs. Piemēram, nepieciešami īstermiņa kredīti vai jāizstrādā kompensācijas mehānisms apgrozāmo līdzekļu iegādei sezonas sākumā. Līdz šim Latvijas ražotājiem iespējams iegādāties kredītus par 3 līdz 5 reizes augstāku procentu likmi nekā Lietuvā, kur procentu likmes svārstās no 5 līdz 7 procentiem gadā. Šobrīd nav skaidrs, kādā veidā valdība domā panākt lauksaimniecībai atvēlamo kredītresursu pieejamības izlīdzinājumu.

Kompleksi risināms jautājums ir nepieciešamība zinātniski noteikt lata pirktspējas pieaugumu vai zaudējumu pakāpi, mainot to pret Lietuvas litu un Igaunijas kronu.

Joprojām nav oficiālu ziņu par lata pirktspējas paritāti attiecībā pret Baltijas valstīm, ar kurām iecerēts veidot brīvo tirgu. Pašlaik, pat pastāvot vienādam cenu līmenim Latvijā un Lietuvā, lietuviešiem ir izdevīgi vest uz Latviju un realizēt savu produkciju, iegūstot 50% peļņu, mainīt valūtas un iegādāties preci pēc tam savā valstī. Tādējādi nepārliecinoša ir Ministru prezidenta Šķēles kunga sniegtā argumentācija, ka Lietuvas preces masveidā neplūdīšot uz Latviju, jo cenu starpība, lūk, esot tikai 8 līdz 10%.

Būtiska ir arī cenu atbalsta politika. Mūsu valstī minimālās iepirkuma cenas netiek noteiktas. Nav arī piemaksu pie pārstrādes uzņēmumos nododamo preču cenas, kā tas notiek Lietuvā. Tādēļ atsevišķiem produkcijas veidiem cenas nepārtraukti, ik gadu, krītas, bieži tās pat nesedz produkcijas pašizmaksu. Grūti saprast, kā, pastāvot esošajām iepirkuma cenām, var gūt peļņu, piemēram, no kartupeļiem, ja pārstrādes uzņēmumi šogad par tiem maksā 2,5 santīmus kilogramā.

Ražotājiem nav iemesla ar lielu optimismu raudzīties uz šā gada graudu iepirkumu pārstrādei. Šogad graudkopībai, kā zināms, bija labvēlīgi apstākļi, bet vidējā ražība, kā pēc Zemkopības ministrijas datiem tiek prognozēts, ir tikai 22,1 centners no hektāra. Ja iepirkuma cena vidēji ir 100 lati par tonnu, tad šī cena sedz tikai produkcijas pašizmaksu un valstī kopumā graudu ražotājiem peļņa šogad netiek prognozēta. Valstī kopumā. Nav šaubu, ka turpmākajos gados samazināsies to zemnieku skaits, kas vēlēsies audzēt graudus. Nav paredzams, ka nākamajā gadā šī graudu cena varētu pieaugt.

Līdzīgā situācijā atrodas arī piena un gaļas ražotāji. Piemēram, cūkgaļas iepirkuma cenā 80% ir spēkbarības izmaksas. Grūti attaisnot arī pieckāršo cenu starpību pienam. Tik ļoti atšķiras ražotājiem piedāvātā cena no piena mazumtirdzniecības cenas veikalā! Arvien vairāk satrauc pieaugošā cenu starpība starp lauksaimnieciskajā ražošanā nepieciešamajiem apgrozāmajiem līdzekļiem un lauksaimniecībā saražoto produkciju. Nav skaidrs, kā Latvijā varēs prognozēt pārstrādes uzņēmumu privatizācijas projektu realizāciju un tirgu, to saistības ar kreditoriem un realizācijas apjomus, no vienas puses, un Baltijas valstu līguma par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm ietekmi uz šo objektu tālāku attīstību un darbību, no otras puses. Domāju, ka mūsu ražotājus nevajadzētu orientēt uz produkcijas ražošanu pārstrādei, bet jārada priekšnoteikumi valsts līmenī, lai mūsu lauksaimniecības ražojumi

Nr.13-MC

arī bez pārstrādes būtu konkurētspējīgi gan vietējā tirgū, gan ārzemēs. Tam nepieciešama modernu glabātavu celtniecība, tehnoloģijas izmaiņas un iepakojums, un citi priekšnoteikumi. Kopējā lauksaimniecības subsidēšana Lietuvā ir 10% no valsts budžeta jeb 14 reizes vairāk nekā Latvijā uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Turpretī Latvijā atbalsts lauksaimniecībai ir 1% no budžeta, tas ir, vidēji 5 lati uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Bez tam no šiem četriem miljoniem, kas tiek atvēlēti lauksaimniecības subsidēšanai, 2,5% paliek lauksaimniecības departamentos kā izmaksas par subsīdiju aprēķināšanu un izmaksu zemniekiem. Sākot ar šo gadu, mūsu valstī vairs nav paredzēti līdzekļi lauku infrastruktūras uzlabošanai, kaut arī Latvijā, kā mēs zinām, tā ir daudz sliktākā stāvoklī nekā Lietuvā un Igaunijā.

Nodokļi. Šajā ziņā ir vislielākās atšķirības Latvijas un pārējo Baltijas valstu starpā. Latvijā pievienotās vērtības nodoklis ir 18% visai produkcijai, ieskaitot arī lauksaimniecības produkciju, bet Lietuvā lauksaimniecības produkcijai pievienotās vērtības nodoklis ir tikai 9%. Ir skaidri redzams, ka Lietuvas zemniekiem ir acīm redzamas priekšrocības salīdzinājumā ar Latvijas lauksaimniekiem Baltijas valstu vienotajā tirgū.

Pašlaik attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem ir vērojama vēl viena tendence: pieaug nesamaksātais pievienotās vērtības nodokļa apjoms valsts budžetā. Tas šobrīd ir jau vairāk nekā 740 000 latu. Bez tam strauji pieaug arī nenomaksātais sociālā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms, kas ir vairāk nekā 1,7 miljoni latu. Jāatceras arī, ka ceļa nodokļa iekasēšanā pastāv atšķirības starp Latviju un Igauniju... starp Latviju un Lietuvu... atvainojos... Lietuvā tāda nav vispār. Nav skaidrs, kādus pasākumus valdība iecerējusi veikt, lai nepieļautu trešo valstu produkcijas importu caur Lietuvu un Igauniju un vienlaikus nepazeminātu prasības ievedamo preču kvalitātei.

Ceru, ka Ministru prezidenta kungs apzinās esošo situāciju. Lai cik tas sāpīgi arī būtu, plānojot nākamā gada bezdeficīta budžetu, šie argumenti ir jāņem vērā. Uzskatu, ka, ratificējot Baltijas valstu līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm, šā līguma īstenošanai ir jāizstrādā pārejas noteikumi. Jāatzīst, ka ne Zemkopības ministrijai, ne Ārlietu ministrijai, ne arī Finansu ministrijai līdz šim brīdim vēl nav daudzu saimnieciski pamatotu un argumentētu normu, kuras jāiestrādā pašreizējā līguma redakcijā.

Joprojām nav saņemtas atbildes uz visiem jautājumiem kopš līguma izskatīšanas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Frakcija "Latvijai" uzskata, ka Baltijas valstu līgums par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm nedrīkst stāties spēkā ātrāk, nekā tiks pabeigta 1996. gada ražas realizācija, tas ir, vismaz līdz nākamā gada 1. martam, kad pilnībā tiks veikti norēķini par nodoto lauksaimniecības produkciju.

Sākot šo sezonu, ražotāji neplānoja, ka tiks noslēgts šāds Baltijas valstu līgums par brīvo tirdzniecību. Neņemot to vērā, daudziem lauksaimniecības uzņēmumiem šis būs beidzamais pastāvēšanas gads. To apstiprināja arī Zemkopības ministrijas pārstāvji Tautsaimniecības komisijas sēdē. Viņi apliecināja, ka pēc šā gada finansiālās darbības pabeigšanas izjuks aptuveni 25% no Latvijā esošajām lauksaimniecības statūtsabiedrībām.

Šo visu minēto apsvērumu dēļ ierosinu šodien atlikt balsojumu par pirmo lasījumu un nodot līgumu atpakaļ komisijai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Es gribētu tikai atgādināt, ka šādi priekšlikumi jāiesniedz rakstiski, ja vēlas par tiem Saeimas balsojumu.

Leonards Stašs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Cienījamais Prezidij! Indulis Bērziņš te uzstājās ar tādu diezgan plašu runu, ar dedzīgu aicinājumu atbalstīt šo līgumu, teica, ka tas līgums esot izskatīts visās instancēs, visās frakcijās - un tā tālāk, un tā tālāk, - bet, cik jūtams, tomēr manāmi nervozēja, juzdams, ka te kaut kas tomēr nav kārtībā. Un te tiešām ļoti daudz kas nav kārtībā. Ļoti daudz.

Pirmais. Es nesaprotu... Ja mūsu Ministru prezidents vai Valsts prezidents aizbrauc uz Lietuvu, noslēdz līgumu par tādām lietām, neprasot padomu un neapspriežoties ar visiem, kas šinī lietā ieinteresēti - un vispirms ar zemniecību un tās pārstāvjiem - , tad, es domāju, šis līgums noslēgts tika varbūt tāpēc, ka tā ir maksa jeb avanss par jūras robežas nokārtošanu. Varbūt. Bet tā ir pārāk dārga maksa. Jo pēc šā līguma realizācijas apmēram 500 000 cilvēku (es skaitu kopā ar ģimenēm) paliks principā bez darba un bez iztikas līdzekļiem. Jo zemnieki līdz ar šā līguma ratificēšanu un ieviešanu dzīvē tiks pilnīgi izputināti. Kāpēc tas notiks? Tāpēc, ka - un to jau pirms manis iepriekšējais runātājs teica, - ka nav salīdzināmi mūsu lauksaimniecības apstākļi ar, teiksim, Lietuvas apstākļiem. Es nerunāšu par Igauniju, jo Igaunijā jau divas nedēļas agrāk briest raža, ir labākas zemes, lētāki energoresursi, mazāki nodokļi un valsts subsīdijas ir 14 reizes lielākas uz vienu zemes hektāru nekā Latvijā. Kā tad mēs varam konkurēt? Kā mēs varam brīvi tirgoties bez konkurences? Tas nozīmē, ka, ja mēs noslēdzam un realizējam dzīvē šo līgumu, uzreiz mūsu zemnieks vairs nebūs spējīgs konkurēt un arī pārstrādājošajai rūpniecībai nebūs darba, jo primārā produkta nebūs, vietējie produktus neražos. Bet lietuvieši, kaut arī citi saka, ka lietuvieši vedīs savus produktus pie mums uz pārstrādi, nevedīs uz pārstrādi pie mums savus produktus, viņi tos pārstrādās uz vietas, neskatoties uz to, ka viņiem varbūt ir drusku vājāka pārstrādes rūpniecība. Nevedīs viņi šurp dzīvas cūkas un dzīvus teļus. Labākajā gadījumā vedīs varbūt kādas sprāgoņas. To, ko viņi paši negrib nemaz darīt... Tā tas būs. Tas būs "nâves spriedums" mūsu zemniekiem, un puse... ceturtā daļa, pat trešā daļa no visiem mūsu valsts iedzīvotājiem cietīs ekonomiskas grūtības, nu, vārdu sakot, cietīs badu. Turpināsies laukos deģenerācija, turpināsies laukos bezdarbs, pārstrādes rūpniecībā - tāpat. Ar ko tas beigsies, ļoti labi zinām. Un, kaut gan mēs jau šodien cenšamies ieiet Eiropā, katru dienu te par to "þvadzinām" un katru reizi runājam, ka mēs, lūk, ieiesim Eiropā, es jums varu apgalvot, ka ar tādu ekonomisko politiku, kāda mums šodien pastāv, mēs Eiropā neieiesim agrāk... nu, ne agrāk kā pēc 50 gadiem. Ne agrāk. Jo pirmais noteikums, lai mēs būtu Eiropā, taču ir tomēr algas un sociālā nodrošināšana. Un to, kādas ir mūsu algas un kādas ir Eiropā algas un sociālā nodrošināšana, - to mēs ļoti labi zinām.

Man ir tāda sajūta - un visu laiku tā mani neatstāj, - ka, ja šodien ir tādas tendences, kādas šodien notiek mūsu valstī ekonomikā (kas ir primārais), un tas, kas notiek demogrāfiskajā situācijā (kas ir sekundārais), es šaubos, vai pēc 50 gadiem, kad mums būs jāieiet Eiropā, mūsu valsts un nācija kā tāda pastāvēs. Šaubos. Un tā laikam tas būs.

Tagad - par lata kursu un lita kursu. Mēs ļoti labi zinām, ka par 7,5 litiem Lietuvā var nopirkt daudz vairāk preču, gandrīz divreiz vairāk nekā Latvijā par 1 latu. Ko tad mēs gribam? Mūsu slavenais stabilais lats, liekas, strādā lietuviešu bāleliņu labā. Un viņi te vedīs, mainīs un brauks atpakaļ... Pie tam būs vēl viens aspekts - un tas ir neglābjami... Šodien Bērziņa kungs runā, ka pie mums tik un tā tiks ievesta kontrabanda (un tiek ievesta, mēs nevaram to izkontrolēt): tad jau labāk noslēgsim līgumu, lai ved brīvi! Kā tas notiek? Un kāpēc tas notiek? Kā tas var būt? Kas mēs esam par valsti un kas mēs esam par valdību, ja mēs nevaram nokārtot šitās lietas?! Es gribu pateikt vēl vairāk: tas turpināsies. Tiešām - šodien kontrabanda tiek ievesta, bet tad, kad būs noslēgts brīvās tirdzniecības līgums, cauri Lietuvai ies visādas preces no visām pasaules malām: no Turcijas un Eiropas. Tikai virsū būs uzlīme: "Made in Lithuania". Un savukārt no Valkas puses, no Igaunijas nāks iekšā produkcija par dempinga cenām no Zviedrijas, no Skandināvijas un pārējām valstīm - ar uzlīmi: "Made in Estonia". Un tad nu mēs redzēsim... Tad mēs redzēsim, ko darīs mūsējie.

Es saprotu, ka šodien vienīgais arguments, ko šodien vēl var teikt šā līguma labā, ir tas, ka kādu laiku sākumā cenas kritīsies tirgū un pilsētas iedzīvotājiem jeb strādniekiem būs it kā vieglāk, varēs lētāk nopirkt preci. Bet tas neturpināsies ilgi. Es domāju, ka tas turpināsies tikai kādu pusgadu, varbūt gadu. Ne lietuvieši, ne igauņi nav tādi muļķi, lai... Kad mūsu zemnieks būs, tā teikt, gar zemi un vairāk neko neražos, nebūs ko dot, viņi pacels tās cenas zināmā līmenī, jo katrs savai kabatai strādās par labu. Tā ka es uzskatu, ka tas ir pilnīgi antitautisks un antizemniecisks līgums. Es domāju... es nezinu... Grīga kungs, lūk, jūs tur sēžat... Ja tas būtu noticis, teiksim, 5. Saeimas laikā, tad, es domāju, jūs jau būtu, tā sakot, sacēluši kājās gan aizsargus, gan zemessargus un tautu un bloķētu ceļus uz Lietuvu. Bet šodien es gribētu dzirdēt jūsu argumentus. Man liekas, ka šodien, tā kā jūs jau esat frakcijā "Tçvzemei un Brīvībai", varbūt jūs jau pavisam ko citu runāsiet, bet es domāju, ka jums kā zemniekam nebūtu jāmaina sava nostāja.

Es uzskatu, ka šis līgums nevar tikt ratificēts un nedrīkst tikt ratificēts - pagaidām, kamēr, tā teikt, nolīdzināsies tas viss... Un vai tas, ka vieni šodien saka un atzīst, ka līguma ratificēšanu jeb, tā sakot, iedzīvināšanu vajag atlikt, kamēr mūsu zemnieki realizē produkciju, - vai tas jau neliecina par to, ko es saku? Bet tad pasakiet man, lūdzu, tie, kas grib atlikt līdz martam, - vai mūsu zemnieks nedzīvos pēc marta? Vai tad mūsu zemniecība tikai līdz martam pastāvēs un tad tālāk viss būs "okei"? Zemnieki dzīvoja un viņiem jādzīvo nākamajā gadā, aiznākamajā un vēl simt gadus uz priekšu. Bet ko tas līgums nozīmē? Tas nozīmē vienīgi zemniecības iznīcināšanu. Es uzskatu, ka tas līgums nav jāratificē un nav jāapspriež, tas jānoliek, lai noput, varbūt pēc desmitiem gadu varēs to vilkt laukā, un tad mēs varēsim rīkoties. Paldies.

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij, draugi un kolēģi! Ir katrai tautai kaut kādi izšķiroši momenti. Mēs šeit esam simts... viens simts cilvēku, it kā tautas pārstāvji. Un es jums lūgšu dziļi, dziļi padomāt - ko jūs pārstāvat. Vai jūs pārstāvat mūsu tautu, jeb vai jūs pārstāvat sevi pašu, jeb vai jūs pārstāvat kādas speciālas intereses? Jo mums šeit ir likts priekšā likums, kas

Nr.14 IK

iznīcinās mūsu tautu. Neapšaubāmi. Vakar bija pusstundu iespēja man par šo jautājumu runāt ar augsti godāto ministru Kiršteina kungu, šo jautājumu pārrunāt viņam bija bailes, viņš neieradās. Es labprāt pa radio par šo jautājumu debatētu, (jo tas ir svarīgs jautājums) vai nu ar Šķēles kungu, vai Kiršteina kungu. Es jums atgādināšu par Kiršteina kunga lielajiem pakalpojumiem mūsu tautai. Viņš brauc uz Eiropas parlamentāro asambleju, tur nekā nedara. Mēs lūdzām, lai viņu atvietotu, bet viņam bija jābūt vietā, lai sevi aizstāvētu, un jau ir pagājuši četri mēneši, bet Saeimas Prezidijs nav redzējis iespēju ielikt atkal to jautājumu darba kārtībā. Mēs redzējām, kā viņš sacūkoja mūsu okupācijas deklarāciju ar nepatiesībām, kuras būs jākārto... Bet viņš paliek ministrs, viņš pat neatnāk, neatvainojas, nelūdz, lai to kļūdu labotu, lai vēsturē ieietu mūsu okupācijas deklarācija varbūt ar mazu piezīmi vismaz... Tad saprotiet, kam viņš kalpo. Un saprotiet, kas tagad mūsu tautai stāv priekšā.

Es neatkārtošu argumentus, ka mums ir nevienlīdzīga cīņa ar Lietuvu lauksaimniecības produktu ziņā, jo tā ir un tur nav ko runāt. Es jums paskaidrošu, ka tā cīņa ir nevajadzīga, jo Eiropas savienībā nav brīvā tirgus likuma attiecībā uz lauksaimniecības precēm. Eiropas savienībā uztaisa lielu "mûri" pret ārpuseiropas produktiem un tad iekšēji nolīgst par iekšējo cenu, un paši ražo par to cenu, valdība subsidē, ja grib, lai tā raža būtu, un viņi ražo vairāk, nekā viņiem vajag, ir paēduši, un to pārprodukciju viņi "dempē". Un "dempēs" uz Baltiju, uz Krieviju, uz citām pasaules daļām, ja viņi to spēs, ja tas viņiem būs izdevīgi. Un saprotiet, ka tagad mūsu robežsargi vairs nesargās mūsu zemi no šīm precēm, to tagad sargās kaut kāda Lietuvas firma, kuras precēm būs "Made in Lithuania" štamps vai "Made in Estonia" štamps. Un, saprotiet, tā pārstrādes vieta... nemaksās, tāpēc ka "Made in Latvia"... patiešām nāks no Latvijas kaut kāda prēmija... viņš pirks to lētāko. Šķēles kunga uzņēmumi pirks to lētāko. Un latviešu zemniekam nebūs darba. Un saprotat, kas tad notiks? Zeme būs nerentabla, zemei būs nodoklis, no zemes cilvēki muks, un zeme tiks pārdota, tāpat kā sertifikāti, par mazu mazu daļu no viņas vērtības. Un latviešu tauta aizies atpakaļ 700 gadu verdzībā. Dzīvos un apstrādās to zemi, kas piederēs svešiem. Un šodien mums ir viens no izšķirīgiem momentiem. Vai šeit mēs esam nākuši mūsu tautai uzlikt virsū šitādu nastu? Kas mums būtu jādara? Ja mēs saprotam, ka mēs reprezentējam, pārstāvam mūsu tautu, pārstāvam nevis kaut kādas intereses, nevis kaut kādu pasūtījumu no Krievijas vai kādas citas zemes, bet pārstāvam mūsu zemes iedzīvotājus, tad šo likumu un tos, kas to parakstīja, būtu tenteriski no mūsu zemes jāizmet ārā. Nav nekādu jautājumu par to. Šo lietu mēs nedrīkstam laist uz priekšu. Saprotiet, jūsu tēvi un vectēvi, un viņu brāļi gāja ložmetējiem pretī kailām krūtīm un krita, lai mūsu zeme, mūsu tauta pastāvētu, bet šodien mēs - 100 bļāvuļi, kuri kļuvuši par kalpiem kādai organizācijai, kas kaut kur kaut ko organizē un mums liek spiest balsošanas pogas, - mēs šodien to tautu vienkārši nodosim pašnāvībai! Vai tas lai būtu mūsu devums mūsu tautai? Vai mēs esam tik ģļēvi? Vai mēs patiešām to gribam darīt? Un tāpēc jums lūdzu (vienalga, kurā frakcijā, kurā partijā jūs esat, es mēģinu iekustināt ikkatru no jums): saņemsimies, sapratīsim, ko mēs darām! Mūsu pamattauta ir laukos. Tai atņems visu, kas laukos ir, to zemi mēs brīvi pārdosim par nieka naudu un būsim atkal kalpi uz mūsu zemes. Mums nebūs ne skolu, jo būs bezdeficīta budžets un mēs to Saeimā nespēsim mainīt... Mums nav vairs demokrātijas, jūs jau labi saprotat, ka mēs šeit nekā nenolemjam. Šitas ir leļļu teātris, jo mēs esam marionetes: kaut kur ir kaut kādi - es neteikšu, ka valstsvīri, - kaut kādi, kas ar pasūtījumu mums pasaka, kuru pogu spiest. Un mēs vienu laiku cerējām, ka viņi mums pateiks tieši pareizo pogu, lai tauta uz priekšu ietu, bet, redzat, tas genocīds, ko viņi mums tagad neapšaubāmi rada, tā vara, ko viņi meklē, tas, ka katram latviešu jaunietim, katrai latviešu ģimenei, būs jāgaida tie draudi, ka varēs iesaukt armijā, kurā visi būs bez ieročiem... tie draudi, ka tagad pašvaldībās visur būs "prefekti" no "Latvijas ceļa", tie draudi, ka latviešu cilvēkiem nebūs vairs ko pārdot, jo izpirks visu "izmisuma cenās"... To mums lūdz šodien apstiprināt, un šodien ir izšķirošs solis tanī "gâjienā". Es saprotu, ka ir arī partijas lojalitāte, ir ministri, kuri negrib savus krēslus zaudēt, ir komisijas, ko Šķēles kungs var dot vai nedot, ir subsīdijas, ko var maksāt vai nemaksāt... vai parādus atmaksāt... Bet, saprotiet, mūsu senči gāja drošā nāvē, lai aizstāvētu mūsu tautu. Mums, vienam simtam tautas pārstāvju, ir uzticēts šito tautu neievest nelaimē, viņu neiznīcināt. Vai mēs būsim tik gļēvi? Kurš no mums varēs to, ko mēs saņemsim par šito pakalpojumu, ņemt līdzi aizsaulē? Vai patiešām mūsu tautas pastāvēšana beigsies dēļ šitās Saeimas gļēvuma. Dēļ tā, ka mēs nevaram pateikt: nē, tas mūsu tautai neder, sveiki! Ne jau par šo likumu vien ir runa. Demokrātijas mums nav. Šodien mums lūdza un mēs nobalsojām, ka mēs, Saeima, atteiksimies no finansu atbildības. Taču demokrātijas centrālais fundaments ir tas, ka tautas ievēlēti cilvēki kontrolē valsts "maku", nolemj, vai būs parādi vai nebūs parādu un par ko maksās un par ko nemaksās. Mēs, liela daļa no tiem, kas šeit sēžam, esam jau atdevuši savu brīvo prātu, savas tiesības lemt par tautas labklājību. Mums ir jālemj par to, lai kāds no mūsu partijas varētu palikt par ministru vai varētu palikt komisijas priekšsēža amatā, vai par ko citu. Mīļie kolēģi, mums ir uzticēts kaut kas svēts - mums ir uzticēta mūsu tautas labklājība. Lūdzu, lūdzu, nepiemirstiet to! Jums būs viskautkādi spiedieni, jums būs viskautkādi draudējumi, jums atņems drusku mantu, - bet mūsu senčiem atņēma dzīvību un tomēr viņi turējās tautai par labu. Mēs visi šeit it kā runājam, ka mēs esam no Nacionālā bloka un visu tautu aizstāvam, bet skat', kur tas Nacionālais bloks jūs ir atvedis. Es ticu, ka jūs neesat kā indivīdi vainīgi, bet vainīga ir tā sistēma, kas jums, tā teikt, asinīs ielieta un spiež par kaut kādu partijas disciplīnu balsot un, neapšaubāmi, tautu novest uz iznīcības ceļa. Šis nav vienīgais iznīcības ceļš. No tiem 43 punktiem, kas ir Šķēles kunga iecerētajā programmā, ir 22, kurus es nosauktu par tautas indi.

Bet šis ir princips, jo mūsu tautas saknes ir laukos. Eiropā, Eiropas savienībā neprasa brīvo tirgu attiecībā uz lauku produktiem, tas būtu ārprāts. Tas nekur pasaulē nav... nav īsti izprasts, ka tas būtu vajadzīgs. Jo gados, kad Dievs nedos to ražu, pārtika būs ļoti vērtīga un lauksaimnieki labi pelnīs, bet tajos gados, kad būtu pārliecīga raža, tā raža pūtu, tur nekādas cenas nebūtu, un lauksaimnieki ietu bankrotā. Eiropas savienībā ir pilnīgi cita sistēma, kā es jums jau sacīju, - ir tas, ka nelaiž citas tautas apkalpot Eiropas ēdājus. Eiropā nosaka vienu cenu, un par to cenu to produktu ražo, cik gribi, bet to, kas paliek pāri, - to liek ārā... Brīvais tirgus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem - tas ir kaut kāds idiotisms, kas ir nolemts, lai mūsu tautu iznīcinātu. Šis līgums ir tāds pats. Un 5.oktobrī VEF stadionā būs tautas manifestācija, es ceru, ka tur būs lauksaimnieki, es ceru, ka tur būs arī kādi no mūsu deputātiem. Es ceru, ka kāds sāks saprast, kad mēs esam tauta, un kāds stāvēs par to tautu. Mēs šeit lūdzām pagājušajā nedēļā, lai puiši neapbruņoti neietu uz robežām mūs sargāt, puiši, kuri vēl nav radījuši savus pēctečus. Un kas mums šodien ir jādara, lai sargātu mūsu tautu? Ir vienkārši jānolemj, ka mēs balsosim pret šito līgumu un pret šito baigo nekaunību. Es saprotu, ka frakciju vadītājiem tas būs ļoti neērti, jo viņi iet un glaudās viens ar otru, un mēģina nolīdzināt un darīt šitā un darīt tā. (Zālē aplausi.) Bet, lūdzu, saprotiet, ka attiecībā uz šo tautas iznīcināšanas jautājumu nevar būt izlīgšana, ir jāstājas "pret". Un es ikkatru no jums lūdzu atcerēties, ka jums ir atbildība pret mūsu tautu, jums ir atbildība pret mūsu senčiem. Mēs nedrīkstam šito tautas nodevību tālāk laist uz priekšu. Padomājiet! Lūdziet Dievu, lai jums būtu tas spēks nepakļauties tai ļaunajai varai, kas ir mūs pārņēmusi! Mūsu demokrātija ir izjukusi, un tagad mums lūdz, lai mēs ganām mūsu tautu prom uz iznīcības ceļu. Vai mēs būsim tik gļēvi, ka to atļausim? Jeb vai mēs tomēr padomāsim, ko mēs esam parādā mūsu senču senčiem, mūsu vēsturei, mūsu varoņiem, mūsu varoņstāstiem? Vai patiešām mēs šodien, kad mēs pēc kādas pusstundas balsosim, būsim tik gļēvi vai mūsu pašu ieinteresētība būs tāda, ka mēs nespēsim nospiest to pogu "pret"? Lai Dievs dod jums to spēku, lai viņš jums parāda ceļu, lai jūs nenogurtu un nenobītos! Spiedīsim to pogu "pret" tautas labā! Paldies.

Sēdes vadītāja. Valdmaņa kungs, es jums gribētu atgādināt, ka jautājumus, ko Saeima ir svītrojusi no darba kārtības, Prezidijs var iekļaut atkārtoti darba kārtībā, ja tie ir noformēti un iesniegti atbilstoši Kārtības rullim. Tā ir piebilde attiecībā uz to, ka jūs Prezidijam aizrādāt, ka viņš neiekļauj jūsu izvirzītos jautājumus darba kārtībā.

Turpinām debates. Ervids Grinovskis - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā Saeima! Iepriekšējie runātāji lielā mērā atviegloja manu uzdevumu, jo sniedza diezgan bagātīgu faktoloģisko materiālu, kurš nepieciešams šī jautājuma izanalizēšanai un kuru tāpēc es varu neatkārtot. Bet gribu sākt ar sekojošo. Šī līguma ratifikācija ir nokavēta par dažiem gadiem. Pirmo reizi viņa atskanēja, ja nemaldos, 1992.gada oktobrī vienā lielā zemnieku sanāksmē Zemkopības ministrijas telpās, kad šo ideju par Baltijas valstu lauksaimniecības ražojumu kopējo tirgu pieteica tas pats cilvēks, kas šobrīd stāv jūsu priekšā. Bet toreiz mēs visi atradāmies neatkarības eiforijā, un kas gan var būt lielāks neatkarības apliecinājums kā stipra dzelžaina muita. Un mēs tērējām miljonus šīs muitas infrastruktūras radīšanai, bet šodien, kad šie miljoni ir zemē nomesti, mēs pagriežam savu domāšanu par 180 grādiem pretējā virzienā.

Pašreizējā situācijā tiešām ekonomiskais mehānisms agrārajā sektorā nav salīdzināms starp Baltijas valstīm, it sevišķi starp Lietuvu un Latviju. Un es īpaši gribu akcentēt vienu momentu, to, ka robežu atvēršanas lieta īpaši bīstama ir vienā aspektā. Ne Lietuvas dēļ,

nr. 15 bs.

bet tādēļ, ka aiz Lietuvas stāv Polija un Baltkrievija. Cik stabila būs tā robeža - tas lielā mērā ietekmēs mūsu iekšējo tirgu. Tādēļ mans viedoklis šajā jautājumā ir šāds: man ir zināms, ka Zemkopības ministrija strādā pie mehānisma, kas paredz zināmas garantijas, zināmu iekšējā tirgus aizsardzību, lai mūsu zemnieks varētu izdzīvot un konkurēt. Šobrīd viņš to nevar! Bet mēs šo mehānismu vēl nezinām. Mums visiem ir zināms, ka pirms divām vai trim dienām šajā pašā aspektā tika noslēgts līgums starp trijām Baltijas valstīm, taču šā līguma saturu mēs visās detaļās nezinām. Būdams Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvis, es vēlos, lai šie materiāli, šīs iestrādes, kas ir Zemkopības ministrijas rīcībā, kā arī šī triju valstu līguma materiāli tiktu nodoti mums, bet tas nenozīmē, ka viņi nav vajadzīgi arī citām komisijām. Bet es runāju par mūsu komisiju, lai mēs varētu izanalizēt, izsvērt, izvērtēt un tad pieņemt galīgo lēmumu.

Šobrīd mana runa fokusējas vienā momentā - kavējas pie pašreizējām lielajām atšķirībām ekonomiskajā mehānismā, kur mēs esam nostādīti neizdevīgā stāvoklī, tāpēc mēs šo līgumu ratificēt šādā veidā nevaram. Tad, kad mēs būsim izvērtējuši šos materiālus un, ja izvērtējuma rezultāti liecinās, ka mūsu zemkopībai ir zināmas garantijas, ir kaut cik vienādas starta pozīcijas turpmākajai darbībai, tad mēs arī lemsim citādāk. Tādēļ, rezumējot savu uzstāšanos, sacīšu sekojošo: pašreizējā variantā, vadoties pēc pašreizējās situācijas, pēc pašreizējā status quo, es pagaidām atturos dot savu balsi šā līguma ratifikācijai. Ja papildu materiālu analīze pierādīs, ka Latvijas zemniecībai ir zināmas garantijas, kas nodrošina daudzmaz vienādus konkurences apstākļus, daudzmaz vienādu starta pozīciju turpmākajai attīstībai, es savu viedokli mainīšu. Un tas izšķirsies otrajā lasījumā, kad mana atbilde būs galīga un paliekoša. Bet pašreiz es, būdams komisijas loceklis, gaidu materiālus, ko dos Zemkopības ministrija. Runa ir par to, ko ir devuši šie līgumi un cik lielā mērā tie ietekmēs mūsu lauku tālāko attīstību. Bet, pastāvot pašreizējai situācijai, es arī paredzu, ka, ja turpināsies pašreizējais stāvoklis, tad Latvijas lauku sabrukums ir neatgriezenisks. Tad ir neatgriezenisks. Tas mums ir jāsaprot.

Es pilnā mērā saprotu arī to, ka tālākajā skatījumā mums jau būtu jāintegrējas Eiropā. Integrēšanās Baltijas telpā būtu viens posms, bet tas ir ilgstošs, garš un mokošs process.

Gribu pievērst jūsu uzmanību vienam faktam. Kā veidojās Eiropas savienība? Sākums ir 1958.gads un Romas līgums, bet agrārā integrācija - zaļā integrācija - faktiski sākās tikai 60.gadu vidū, un Eiropai vajadzēja apmēram 25 gadus, lai sabalansētu un saskaņotu ekonomiskos mehānismus un intereses, lai nonāktu pie tā stāvokļa, kāds ir šodien un kurš vēl turpinās. Tāpēc lieki forsēta steiga šeit ir pilnīgi nevietā.

Tātad mēs gaidām galīgos rezultātus, ko dos mums Zemkopības ministrija mūsu komisiju izvērtēšanai, bet otrajā lasījumā mans balsojums būs galīgs - vai nu jā, vai nē, un tas būs atkarīgs no šo rezultātu izvērtēšanas. Es viennozīmīgi nenostājos pret, bet es redzu arī visas šaubas un šo šaubu pamatotību, kādas pārdzīvo šodien Latvijas zemnieks. Varbūt redzu to vairāk nekā citur Latvijā, jo pats esmu jelgavnieks, esmu Lietuvai tuvāk. Tātad es šo zemnieku noskaņojumu uztveru asāk nekā varbūt citur Latvijā.

Sēdes vadītāja. Gribu atgādināt deputātiem tikai vienu, to, ka likumprojekts otrajā lasījumā tiek izskatīts tikai pēc tam, kad viņš pirmajā lasījumā ir ieguvis pozitīvu novērtējumu.

Turpinām debates. Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Iepriekšējos runātājus gribu papildināt tikai ar dažiem akcentiem. Vienota tirgus izveidošana starp Baltijas valstīm, neapšaubāmi, ir nepieciešams politisks mērķis, un valstij kopumā uz to ir jāvirzās. Šeit Bērziņa kungs jau runāja par zemnieku un ēdāju interešu ievērošanu šajā piedāvātajā ceļā, tūlīt ratificējot šo līgumu, bet mēs redzam, ka šī patiesībā ir šo ēdāju interešu risināšana uz zemnieku rēķina. Mūsu frakcijai nav pieņemams tāds risinājums, tāda notikumu attīstība, kad kaut kādas vienas sabiedrības daļas problēmas tiek risinātas uz otras sabiedrības daļas rēķina. Šo likumprojektu varētu atbalstīt tikai tajā gadījumā, ja būtu ievērota šī nepieciešamā solidaritāte attiecībā uz zemniekiem. Tas ir, ja valdība būtu kompensējusi vai faktiski tūdaļ šajā likumā jau iestrādātu mehānismu, kā kompensēt zemniekiem viņu situācijas pasliktināšanos šā līguma spēkā stāšanās rezultātā. Bez šādas kompensācijas un bez šādas solidaritātes īstenošanas, kā mēs uzskatām, šāda tūlītēja šā līguma ratifikācija var novest tiešām pie ļoti dramatiskām sekām, kā jau šeit Grinovska kungs to ilustrēja.

Gribu šeit vēl uzsvērt, ka šis zemniecības slānis vēl ir ļoti būtisks mūsu sabiedriskajai infrastruktūrai, un tieši zemnieki vairākumā ir latvieši. Un, ja mēs arī redzam konkrētu lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu intereses tūlīt pēc šī līguma ratifikācijas, tad tās arī nedrīkstētu būt par pamatu tam, ka mēs šo ratifikāciju veicam tūlīt, neiedziļinoties, neizstrādājot detalizētus mehānismus tam, kā mēs šiem zemniekiem kompensēsim viņu stāvokļa pasliktināšanos.

Saprotams ir arī tas, ka valsts kopumā no šī līguma var iegūt, bet ir nepieciešams to labumu, kuru valsts iegūs, godīgi sadalīt starp visiem sabiedrības slāņiem. Un, ja tas nenotiek vai ja notiek šādā steigā, tad es diemžēl arī šodien atbalstīt šā līguma ratifikāciju nevarēšu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man gribas teikt, ka šobrīd vispār Latvijā un arī mūsu Saeimā domāšanā valda gandrīz vai tikai divi virzieni: nacionālais un pragmatiskais. Es pamēģināšu sintezēt. Un šis būs arī mans domāšanas veids, jo emocijas priekš manis ir daudz par maz, bet tikai pragmatiskais - arī daudz par maz, jo es esmu latvietis un es esmu Latvijas izvirzīts parlamentārietis. Un man ir jādomā arī par savu tautu. Pie tam jādomā divos aspektos - lai tauta dzīvotu pietiekoši bagāti un lai nezustu tautas identitāte. Kā to panākt? Atklāti sakot, profesors Grinovskis diezgan precīzi izteica arī manas domas, jo mums rūp ne tikai ekonomiskā puse, bet mums rūp arī nacionālā puse.

Jā, es pilnīgi šajā gadījumā piekrītu premjerministra Šķēles uzskatam, ka jebkurai uzņēmējdarbībai nav vajadzīgs protekcionisms, bet kategoriski nepiekrītu premjeram Šķēlem, ja mēs aizmirstam tik tiešām to, ka mūsu nacionālais genofonds atrodas laukos. Un šim genofondam, kuru normālā valodā sauc par cilvēkiem, ir jāēd, ir jānopelna sava pārtika un ir jāizdzīvo. Zemnieks, atklāti sakot, arī ir cilvēks. Es baidos, ka tas var kļūt par nedēļas citātu, bet es tomēr tā arī pateikšu: viņam taču ir ar kaut ko jānopelna tas maizes rieciens un piena lāse, un, dod Dievs, arī vēl kāda gaļas šķēle, un mācību grāmatas bērniem, un, ja tik labi ir dzīvojis, tad varbūt arī vēl kāds benzīna litrs savai automašīnai. Kā viņš to izdarīs, ja viņa preci nepirks? Un nepirks pilnīgi pragmatiski, jo arī zemnieks ir cilvēks. Varbūt arī viņš nepirks sava kaimiņa ražoto preci, jo no Lietuvas importētā pārtika būs lētāka. Es viņu pilnīgi sapratīšu, ka viņam šiltīte "Made in Latvia" absolūti neko neizteiks, ja cena būs pusotrkārt lielāka. Kāds stimuls būs strādāt? Ja tā godīgi saka, jau šodien laukos nav stimula strādāt. Jau šodien!

Man tiešām ir pilnīgi saprotama mana partijas biedra Viktora doma, ka Latgales pusē faktiski ir naturālā saimniecība. Un tas, kādu likumu mēs šeit pieņemsim vai nepieņemsim, zemniekam ir gandrīz vai vienalga. Paldies Dievam, vēl ne visā Latvijā, jo Latvijā vēl ir vietas, kur ir vērts apstrādāt zemi, audzēt lopus, nodarboties ar lauksaimniecību.

Es varētu pilnīgi piekrist, ja šeit būtu ievērota normāla procedūra, nevis vispirms parakstīts līgums, kurš stāsies spēkā nākamā mēneša, kā tur teikts, tajā un tajā dienā tad, kad būs ievērotas visas parlamentārās funkcijas. Parlaments ir kļuvis Ministru kabineta skatījumā, par nepieciešamu, bet ne visai patīkamu piedēkli šajā darbībā. Skumīga izskata uzņēmējs, kuram nelāga deputāti traucē strādāt un ved Latvijas tautu uz "saulīti" - šāds publicity variants acīmredzot ir dziļi pieņemams mūsu Ministru kabineta vadītājam. Atvainojiet, Šķēles kungs, bet Latviju vadīt nav tas pats, kas vadīt akciju sabiedrību! Un jo sevišķi SIA. SIA darbību var vienpersoniski izspriest, bet Latvijas vadīšanā pat Ministru kabineta kolektīvās domas būs par maz.

Nr.16-SB

Ir jārēķinās arī ar tautas domām.

Mans priekšlikums ir sekojošs. Tad, kad cienījamais lauksaimniecības ministrs un Ministru kabinets būs radījis sistēmu, lai mūsu zemnieks saņemtu pietiekošas dotācijas un būtu ieinteresēts ražot par valsts subsidētām piemaksām, jo tik tiešām mūsu tauta ir zemnieku tauta, tad varētu arī ratificēt šo līgumu. Bet man gribas pateikt tā: ja mēs nodosim šo līgumu komisijām, mēs arī šo laiku iegūsim. Līgums jau netiek, atvainojiet, pilnīgi parlamenta frakcijās šodien atbalstīts. Bez tam paliks vēl arī nākošie lasījumi, kurus mēs varam nobremzēt, ja mūsu zemniecība nebūs aizsargāta pret lēto konkurences produkciju.

Tāpēc es šodien no šīs tribīnes atbalstu likumprojekta nodošanu Ārlietu komisijai un tā izvērtēšanu, kā arī aicinu Šķēles kungu pragmatismu parādīt vēl vienā jomā - lai mūsu zemniecība pēc šī līguma stāšanās pilnā spēkā netiktu iznīcināta tieši ar to metodi, par kuru arī es teicu.

Jā, no uzņēmēju viedokļa, man pilnīgi jāpiekrīt jums, Šķēles kungs! Visiem jābūt līdzīgiem. Visiem konkurences cīņā ir jābūt vienādiem apstākļiem, tikai ar vienu "bet". Tas ir tieši tas, ko teica Valdmaņa kungs ar vislielākajām emocijām, - kailām krūtīm pret ložmetēju, lai šī zeme būtu Latvijas zeme! Šādā veidā mēs nedrīkstam iznīcināt Latvijas zemes apsaimniekotāju. Un tie nebija ne vācieši, ne poļi, ne zviedri un ne krievi, kas šeit noturējās. Noturējās latviešu zemnieka dēls, un arī jūs esat no turienes, un arī es esmu no turienes. Un līdz ar to, tas, kā dzīvos mūsu zemniecība, es domāju ne jums, ne man nav vienaldzīgi. Šeit jāaizmirst mūsu uzņēmējdarbībai derīgais prāts, šeit jāiedarbojas nacionālajām jūtām. Nauda tam būs jāatrod.

Es aicinu balsot par nodošanu komisijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Gribu deputātiem atgādināt, ka mēs likumprojektu izskatām pirmajā lasījumā.

Jevgēnijs Zaščerinskis - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, valdības vārdā.

J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Manuprāt, šis ir tas jautājums, kura izlemšanā visvairāk varētu balstīties uz emocijām, bet, manuprāt, viņš tomēr jāizvērtē pēc diviem kritērijiem - pēc politiskā kritērija un pēc ekonomiskā kritērija. Acīmredzot vienkāršāk ir izvērtēt pēc politiskajiem kritērijiem. Ja jau mēs visi kopā esam vienojušies, ka ejam uz Eiropas savienību, ja Eiropas savienība Baltiju redz kā vienu veselumu, tātad ir loģisks secinājums - mums, Baltijas valstīm, jāmeklē, lai mums būtu vienotība. Ja reiz esam teikuši "a", tad jāsaka arī "b". Tāpēc, manuprāt, no politiskā viedokļa izvērtējums var būt viens - ir jāatbalsta noslēgtais līgums.

Nedaudz sarežģītāk, man liekas, tas ir izvērtējams, vadoties pēc ekonomiskās situācijas. Pašlaik presē un arī šodien šeit no tribīnes izskanēja, ka, lūk, Lietuvā subsīdijas ir 14 reižu lielākas. Grīnberga kungs pat minēja, ka 14 reižu lielākas, rēķinot uz vienu hektāru; ka tur ir lētāki energoresursi un ka praktiski veidojas gandrīz tāda situācija, ka nu mums ir jānolaiž rokas un ka nav ko sēt vairs, kā saka, nav vairs ko darīt. Mana dziļākā pārliecība ir tāda, ka tieši šāds noskaņojums, ja viņš radīsies laukos, nodarīs lielākus zaudējumus nekā jebkuri nosacījumi, kas saistīti ar līguma noslēgšanu.

Lai tomēr jums būtu kaut nedaudz skaidrāka situācija, es jums mēģināšu pastāstīt, ar ko man nācās saskarties, izvērtējot kaut vai tās pašas subsīdijas, jo tās ir viens no galvenajiem iebildumu iemesliem. Jā, tiešām fiziskā apjomā Lietuvā, pārrēķinot latos, šogad plānotās subsīdijas ir 57 miljoni. Mums, kā jūs zināt, ir 8,9 miljoni, bet 4,9 mēs izmaksājām par pagājušo gadu. Rēķinot burtiski, ja paņemam 57 miljonus pret faktiski izmaksājamajiem četriem miljoniem, tad Lietuvā it kā parādās 14 reižu lielāks subsīdiju apjoms. Bet paanalizēsim tālāk.

Pirmkārt, ja mēs gribam ekonomiskās kategorijās izdarīt salīdzinājumu, tad mēs nedrīkstam salīdzināt masu pret masu. Mums jāsalīdzina subsīdiju apjoms uz hektāru vai uz strādājošo, vai uz vienu cilvēku. Un tādā gadījumā šeit situācija veidojas jau pavisam citādāka.

Tālāk. Lietuvā subsīdijās ir iekļauti reģionālajai izlīdzināšanai paredzētie līdzekļi. Mums, kā jūs zināt, lai arī šī summa nav liela, ir atsevišķs reģionālās izlīdzināšanas fonds.

Nākošais. 137 miljoni litu jeb apmēram 20 miljoni, latos pārrēķinot, Lietuvā no subsīdiju summas paredzēti meliorācijai vai kaļķošanai, kas pēc būtības nav subsīdija, bet investīcija. Jā, bez šaubām, pēc kādiem gadiem viņi dos arī savu pozitīvo atdevi. Viņi gan dos savu pozitīvo atdevi, bet, lai radītu noskaņojumu, nevar uzskatīt, ka tieši šinī brīdī, ka līdz ar to, kā saka, mums nav ko darīt, un rokas nolaižas...

Nākošais. No 40 līdz 50% subsīdiju Lietuvā aiziet tā saucamajai cenu atbalsta politikai. Un šī cenu atbalsta politika tiek virzīta caur pārstrādes uzņēmumiem, tas ir, ka pārstrādes uzņēmumiem, ja viņi iepērk produkciju par minimāli noteikto cenu noteiktā kvotas apjomā, tiek piemaksāta summa no subsīdijām. Tad, lūk, salīdzinot šo cenu, kāda mums ir izveidojusies tirgū, un to, kāda tur ir kopējā cena - minimālā plus ar subsīdijām piemaksātā summa, tas ir, kāda tā ir praktiski, ko produkcijas ražotājs saņem, tad nav lielas atšķirības. Varu jums nosaukt dažus skaitļus, kas atbilst, teiksim, Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas speciālistu datiem, kad viņu delegācija viesojās pie mums. Liellopu gaļai, piemēram, viņiem kopējā summa, pārrēķinot latos, ir aptuveni 530 lati, tas ir subsīdijas kopā ar minimālo cenu. Līdzīga cena, lai gan, teiksim, pēdējā laikā viņa ir drusku pieaugusi, tomēr zemāka - uzsveru! - ir pie mums, kāda ir izveidojusies tirgus cena.

Par cūkgaļu. 735 lati par tonnu, tas ir, minimālā cena plus subsīdijas. Mūsu cena svārstās aptuveni ap 700 latiem. Pēdējā brīdī ir jūtama neliela tendence cūkgaļas cenai palielināties. No šā var izdarīt vienu secinājumu, to, ka dzīvus lopus Lietuvas ražotājs pie mums nevedīs. Un es nevaru piekrist tai situācijai, ka te izskanēja doma, ka vinnēs pārstrādes uzņēmumi. Ja nāk pārstrādāta produkcija, tad varētu... un viņa varētu ienākt, tāpēc ka Lietuvas pārstrādes uzņēmumi ir vairāk noslogoti uz tā noslogojuma rēķina, ka subsīdijas daļas izmaksa viņiem maz saistīta ar produkcijas pārstrādes izmaksu. Tā rezultātā pārstrādes produkcija varētu, kā saka, pie mums arī ienākt. Bet katrā gadījumā tā situācija nav tik katastrofāla, kā šeit tika pirmīt atspoguļots.

Vēl viens varbūt arguments tam, ja mēs vispār izlemjam, ka mums jāvirzās uz kopējo tirgu, ka viņu nevar novilcināt, vai arī tas fakts, teiksim, ka tuvākajā laikā varētu izmainīties šī cenu politika arī Lietuvā. Tad, kad lietuviešu delegācija bija pie mums, viņi prognozēja, ka viņu budžeta neizpilde varētu būt 15 vai pat līdz 20%. Tas nozīmē, ka arī subsīdijām tādas summas varētu pietrūkt.

Attiecībā uz graudiem. Man nav, arī runājot par graudiem, tik pesimistisks noskaņojums, kā šeit izteica Grīnberga kungs. Un kāpēc? Pašlaik ne mēs, ne Lietuva ar pārtikas graudiem savas vajadzības nenodrošinām. Tātad gan pie mums, gan pie viņiem, vienalga, vai tas būtu kopējā tirgū, vai, teiksim, vai kur citur, pamatā cenu noteiks pasaules tirgus cenas. Prognozēt, ka pasaules tirgus cenas stipri kritīs tuvākajā laikā, manuprāt, nav pamata. Un tāpēc, nedod Dievs, ka mūsu runu šeit vai kādu prognožu rezultātā tiešām kāds zemnieks atteiktos no ziemāju sējas šoruden. Tas būtu, manuprāt, vislielākais mīnuss, ko mēs varētu panākt, apspriežot šo jautājumu.

Ir vēl arī viens cits faktors, kas no ekonomiskā viedokļa, manuprāt, prasa pavisam nopietnu izvērtējumu. Un tā ir valūtas kursa un pirktspējas paritāšu attiecības. Ar Igauniju valūtas kursa un pirktspējas paritāšu attiecībās nav nekādas starpības, turpretī, salīdzinot ar Lietuvas litu, valūtas kursa, maiņas un pirktspējas paritāšu attiecību starpība diemžēl ir, un viņa nav labvēlīga mums. Kādas būs prognozētās izmaiņas, - tas ir tāds jautājums, kas būtu nopietni jāizvērtē. Tāpēc Zemkopības ministrija tagad ir kontaktējusies ar Agrārās ekonomikas institūtu, un tur zinātnieki pašlaik strādā pie šī jautājuma. Strādā, kā varētu šīs valūtas kursa attiecības un pirktspējas paritāšu attiecības iespaidot, un strādā arī pie tā, kādas varētu būt turpmākās prognozes šinī jautājumā.

Katrā ziņā, ja mēs vienosimies par to, ka ejam uz kopējo Baltijas tirgu, tad, manuprāt, atlikšana šinī gadījumā varētu nākt mums tikai par ļaunu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Augsti godātais premjerministra kungs! Godātie deputāti! Es runāšu savā vārdā, nevis frakcijas vārdā, jo, lai runātu kaut kādas grupas cilvēku vārdā, tam šis brīdis ir pārāk atbildīgs, pārāk nopietns un pārāk sarežģīts. Nevar vienpusīgi pieņemt kaut kādu cilvēku viedokli un izteikt to kā vienu viedokli, jo tad arī atbildība gulstas uz šo vienu cilvēku, bet es domāju, ka šinī gadījumā katram deputātam ir jāizvērtē atbildība savu vēlētāju priekšā, lai izvērtētu situāciju.

Bez emocijām runājot, es piekrītu Zaščerinska kungam, ka politiskajam un ekonomiskajam izvērtējumam ir jābūt.

Politiskais izvērtējums, es domāju, šodien tika dots ļoti pilnīgi gan ar emocijām, kurām arī es nepievienojos, gan bez emocijām, kas bija lietišķs. Un bija arī komisiju viedokļi un tā tālāk. Neapšaubāmi, mani mazliet mulsināja tas, ka trīs Baltijas valstis nevar vienoties ekonomiskajā koppolitikā. Noteikti tas ir vajadzīgs! Mani mulsina arī tas, ka, teiksim, kaimiņi ceļ milzīgus muitas punktus un nevar vienoties par kopēju sadarbību šinī jomā, jo nevar vienoties par vienotām cenām. Un tagad pavērtēsim, vai, sastādot šo līgumu, mēs esam jau sākuši uz to iet? Muitas punkti pastāv, cenas pastāv dažādas, bet mehānismu, kā vienoties par šo, teiksim, ekonomisko sadarbību, pagaidām nav.

Ekonomiskā ziņā, teiksim, varu pateikt ļoti vienkārši: jā, pareizi, arī lietuviešiem nepietiek graudu. Lietuvieši uz vienu iedzīvotāju šobrīd ražo 538 kilogramus. Ja vajag, tad ap tonnu civilizētā valstī ražo. Tātad lietuviešiem pašiem būs jāieved graudi vai nu cūkgaļas veidā, vai liellopu gaļas veidā, vai piena veidā, vai tīrās maizes veidā. Būs jāieved! Bet mums šis rādītājs ir 286. Tātad mums būs jāieved divreiz vairāk. Un arī vai nu maizes veidā, vai gaļas veidā, vai piena, vai kāda cita produkta veidā. Līdz ar to, par ko tas liecina? Viņiem nav sagrauta ražošanas bāze, viņi var daudz straujākos tempos kāpināt ražošanu,

Nr. 17-MC

un mēs būsim neizdevīgā situācijā. Konkurences cīņā uzvar stiprākais, bet stiprumu var vērtēt pēc tā, kādi ir pamatfondi. Mūsu rīcībā šodien nav nekādu ziņu par pamatfondiem, kas ir Lietuvas rīcībā, mūsu un Igaunijas rīcībā. Tātad nav zināmi starta apstākļi. Nav zināmi arī, teiksim, citi ekonomiskie apstākļi. Mēs tikai sakām, ka tur ir lētāki energoresursi, ka tur nodokļu politika ir elastīgāka, ka tur ir subsīdijas un tā tālāk.

Var jau būt, ka šie kritēriji būs noteicošie, bet es domāju, ka noteicošais būs tas, kā mēs varēsim attīstīt tālāk ražošanu. Pavērtēsim kaut vai tā. Mēs, Tautsaimniecības komisija, otrdien bijām "Canadian Agra" Dobelē, saimniecībai ir 1500 hektāru Zemgales labākās zemēs, labs nodrošinājums ar tehniku. Neteikšu, ka tā ir modernākā tehnika, jo mūsu rīcībā ir bijusi arī modernāka tehnika. Tur ir labas tehnoloģijas, bet vidējas ražas priekš Zemgales - 5 tonnas nav pārāk liela raža Zemgalei, un viņi, kad mēs tirzājām tālāk jautājumu par to, kādai tad jābūt platībai, jo viņi strādā ar zaudējumiem... Pagājušogad apmēram 60 000 bija zaudējumi, specializējoties tikai graudaugu ražošanā, kas ir viena no kultūrām, kura vismazāk prasa gan darbaspēka patēriņa, gan finansu patēriņu. Un, ja jau viņiem šinī sfērā ir zaudējumi, tad ko viņi darīs tālāk, ja viņi ražos, kā Zemgalē, cukurbietes, nodarbosies ar lopkopību, kas Latvijā ir tradicionālā? Jo citādi kaut kas ir jāieved - vai nu gaļa, vai piens ir jāieved. Ja tikai ar graudiem nodarbojas un ja jau viņiem ir neretabla šī te nozare, tad ko tas nozīmē? Viņi saka: mums vajag 3000 hektāru 1500 vietā. Vai tad mēs iesim atpakaļ uz muižām un sagrausim savu nacionālo sapni par zemnieku saimniecībām? Acīmredzot to mēs nedrīkstēsim darīt un nevarēsim izdarīt, jo neviens... mums to arī zemnieki paši neatļaus.

Tātad jautājums ir jārisina citādā plāksnē - kā ar valsts atbalsta politiku risināt šos jautājumus. Šobrīd šī politika mums ir vairāk nekā neskaidra, tā kā ekonomiskā plāksnē šie jautājumi nav atrisināti un nav... Var jau būt, ka viņi arī ir atrisināti, bet mēs vienkārši to nezinām. Kā Grinovska kungs teica, ministri ir parakstījuši protokolu, ir vienošanās, bet tad, kad mēs izskatījām frakcijā šo jautājumu, kad mēs to izskatījām Tautsaimniecības komisijā, neatbildēti palika vairāki, daudzi, jautājumi no Zemkopības ministrijas puses, jo es politiskus pierādījumus nepieņemu, mani interesē tikai ekonomiskie pierādījumi un tā tālāk, teiksim, kā tad tālāk rīkoties un kā tālāk virzīties...

Nav zināms arī aizsardzības mehānisms, ja mēs būsim šajos pamatjautājumos kaut kur kļūdījušies. Es to lūdzu Tautsaimniecības komisijai un premjerministram. Un tā līdz šai dienai mēs atbildes neesam saņēmuši, tā ka mēs nezinām, kā mēs aizsargāsimies. Tas, ka šī jautājuma virzība ir pozitīva, pret to neviens neiebilst. Un Kaula kungs, kā jau te noziņoja, neiebilda, bet tikai, ja pateica vienu, tad vajadzēja pateikt visu, to, ka viņš paredzēja divu līdz trīs gadu ilgu pārejas periodu un desmit jautājumus, uz kuriem bija jārod atbilde, kā to regulēt. Tā ka tas jau tad dotu tuvāku rezultātu.

Un, lai neizplūstu garās runās, es domāju, ka mans viedoklis ir tāds, es gribu izteikt tādu priekšlikumu: šis likumprojekts ir jāatgriež atpakaļ komisijām. Komisijām ir jāizvērtē, ekonomiski jāizvērtē, un jāprognozē lauksaimniecības attīstība brīvā tirgus apstākļos Baltijā. Ja tas mums rada pozitīvu virzienu - nekādu iebildumu. Ja tas mums rada kādas šaubas - tad mums ir jāmeklē ceļi, kā šīs šaubas, teiksim, nu vai noregulēt, vai novērst, vai kompensēt. Nu nevar taču pieļaut, ka mēs iztaisām otru privatizācijas jūkli, ka zemnieks, kas ir atspēries, atkal zaudē ticību. Es domāju, ka šobrīd, braucot Liepājas virzienā, mēs redzam apartus tīrumus, cilvēki gatavojas sēt ziemājus, un praktiski aizauguši lauki ir tikai pa kādam. Bet pabrauciet uz Latgales pusi - vairāk par pushektāru apstrādātas zemītes mēs tur neredzam. Līdz ar to mēs varam šo, teiksim, saukt par neizdevīgo, bet arī šādu grūtāku reģionu nevar atstāt bez cerības. Tāpēc es ierosinu šādu priekšlikumu. Tas nav frakcijas ierosinājums, jo komisijā es nobalsoju par likumprojekta virzību uz pirmo lasījumu, bet tagad, iztirzājot un uzklausot visas puses, redzam, ka nav ekonomiska pamatojuma. Ja šāds pamatojums būs, mēs balsosim visi "par".

Sēdes vadītāja. Seiles kundze, vai jūs 8 minūtes izmantosit? Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, augsti godātie deputāti! Jā, protams, šī ir lielā izšķiršanās. Un ne velti Ārlietu komisijas sēdē un Tautsaimniecības komisijas kopsēdē šis līgums starp trijām Baltijas valstīm tika nosaukts par mazo izmēģinājumu Eiropas savienības politikai. Tātad šī ir tā arēna, kur mēs sāksim, kur mēs kaut dažos virzienos piekāpsimies un dažos virzienos varbūt mēs tomēr paturēsim arī savas prasības. Tādēļ strādā triju Baltijas valstu valdības, intensīvi strādā pašlaik, lai izstrādātu visus noteikumus, kādā veidā šī produkcija virzīsies pāri robežai.

Protams, bažas ir ārkārtīgi lielas. Arī man viņas ir, un tāpēc es gribētu mazliet paanalizēt šo situāciju, to, kā Latvijas lauksaimniecības preču ražotāji vērtē šo brīvo tirdzniecības līgumu starp trijām Baltijas valstīm. Mazās piemājas saimniecības praktiski ir naturālās saimniecības, kuras saražo sev, saviem ģimenes locekļiem un varbūt aiznes daļu nepārstrādātas produkcijas uz vietējo tirgu. Viņām nav bail no šī līguma. Nav bail, jo viņas darbojas tikai savā vietējā reģionā, un tas neietekmē viņu preču cenu. Ja tagad krējums maksā 50 santīmu burciņā, tad viņš tikpat maksās arī turpmāk, neskatoties uz to, ka Rīgā ieplūdīs varbūt lietuviešu nedaudz lētākais krējums. Tātad tas neattiecas uz mazajām piemājas saimniecībām.

Otra grupa, manuprāt, ir lielie un stiprie zemnieki. Tie, kuru lietošanā vai īpašumā ir vairāki simti hektāru zemes. Nu parastās ir saimniecības, kurās ir nedaudz pāri par simts hektāriem. "Lauku Avīzē" jūs redzat šīs publikācijas un viņu atsauksmes. Viņiem nav bail no brīvās tirdzniecības līguma starp trijām Baltijas valstīm. Viņi tur redz savas produkcijas noietu.

Un trešā kategorija ir pārstrādātāji. Pārstrādātāji, no kuriem vairākums ir šie lielie privatizētie gaļas kombināti, gaida šo līgumu. Viņi gaida, kad legāli stāsies spēkā tās attiecības, kuras viņi tagad kārto nelegāli starp Baltijas valstīm. It sevišķi tie pārstrādes kombināti, kuri atrodas pierobežā.

Un vēl pavisam atšķirīgs viedoklis ir patērētājiem. Ja mēs salīdzinām, cik Latvijā ir patērētāju un cik lauksaimniecības preču ražotāju, tad jāsaka, ka patērētāju ir daudzkārt vairāk. Un patērētāju viedoklis ir tāds: mēs gaidām šo līgumu tāpēc, ka tad maznodrošinātajiem, pensionāriem būs lētāka pārtika. No šiem aspektiem skatoties, varētu domāt, ka nav nekādu šķēršļu šāda līguma akceptēšanai Saeimā, it sevišķi tāpēc, ka mēs esam palikuši pēdējie vidiņā starp Lietuvu un Igauniju, un zināmā mērā, ja mēs šo līgumu neparakstīsim, kaut arī mūsu valdības pārstāvji to ir parakstījuši, tad radīsies visai amizanta situācija, jo kā tad realizēs šo brīvās tirdzniecības līgumu Igaunija un Lietuva, ja mēs te vidiņā paliksim? Tas varētu traucēt arī sadarbību visās citās jomās, arī mūsu valstu aizsardzības spēku organizēšanā un pārējās lietās. Arī no šī viedokļa tātad līgums būtu jāatbalsta.

Bet ir viens viedoklis, kurš mani mulsina, un es domāju, ka arī daudzus citus šeit zālē sēdošos un daudzus Latvijas Republikā dzīvojošos. Nevar tik ātri pārstrukturēt mūsu saimniecības politiku! Padomju varas laikos zemnieku bija daudz, kolhoznieku vēl vairāk, bet visiem uz letes mums bija tikai tukšums, jo visa prece bija Maskavā, bet zem letes bija "zila" vista. Likās, ka zemniekam tajos laikos vajadzētu būt labi, jo viss tika stingri reglamentēts, rīkots, tirgots un pārdots. Un tomēr cilvēki nebija apmierināti. Bet tagad ir šīs pārstrukturēšanās periods, kad cilvēkiem ir jāmeklē darbs. Cilvēkiem ir jāatrod tā vieta, tā niša, viņam ir jābūt patstāvīgam, viņam jāsāk ražot, un, ja viņš nevar saražot šos graudus šajā rudenī, kad lauksaimniecībai ir tik labi... kad Dievs radījis tādus labus apstākļus lauksaimniecībai, un graudu būs daudz, un visi zemnieki priecājas par šīgada ražu. Bet, ja viņš to nevar izdarīt, ja viņam nav bijusi šī tehnika, ja viņš nav spējis sagādāt kredītus, iegādāt sev tehniku un apstrādāt visu savu zemīti, tad viņam ir jādomā par citu darbu, bet tas ir ļoti grūts periods un to nevar atrisināt vienā dienā. Manuprāt, mums visiem kopā - Saeimai, valdībai un arī pašvaldību pārstāvjiem - ir jādomā tieši par to, kā attīstīsies darbaspēka organizēšana mums attālākajos reģionos, kur tiešām līdz šim vienīgā nozare varēja būt šī lauksaimniecības preču ražošana, un, ja mūsu valdība par to domās tikpat daudz, kā par to domā Lietuvā, piešķirot šīs subsīdijas, tad es domāju, ka viss būs kārtībā. Manuprāt, cerīgs izlikās šis solis, ka par vienu lauksaimniecībā izmantojamo apstrādātas, nevis neapstrādātas zemes hektāru piešķirs subsīdijas. Jā, es domāju, ka tā varētu būt palīdzība tam zemniekam, kas knapi spēj pats apstrādāt savu zemi, kam traktorists jāmeklē no stiprākā kaimiņa.

Nu, lūk! Un šādiem pasākumiem vajadzētu būt mūsu acu priekšā un mūsu uzmanības lokā. Un tad vēl es gribu mazliet nomierināt tos, kas klausās šīsdienas sēdi, ka nav jau tā, ka noņemsim visus muitas posteņus un žvīks, žvāks brauks uz vienu pusi un uz otru pusi. Nē, būs šī kontrole! Un tikai pašās mūsu Baltijas valstīs ražota produkcija varēs tikt brīvi apgrozīta starp trim Baltijas valstīm. Un, ja šī produkcija tikai tiek pārsaiņota vai kā citādi vienkārši pārsaukta, bet izejvielas tiek iepirktas ārzemēs, tad to nokārtot paredz mūsu nākošais šodienas sēdē apspriežamais likumprojekts. Un tādā gadījumā tā netiek uzskatīta par mūsu Baltijas valstīs ražotu preci un šāda tirdzniecība negūst nekādas īpašas priekšrocības. No šī viedokļa skatoties, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un kārtīgi padomāt par to, kā mēs palīdzēsim tiem saviem zemniekiem, kuri vēl līdz šim nav atspērušies. Ja mēs būtu no 1990. gada sākuši taisnīgi piešķirt kredītus, lai zemnieks varētu uzsākt savu ražošanu, tad es domāju, ka šodien mēs vairs par tādām šaubām nerunātu. Diemžēl šis posms mūsu vēsturē ir bijis, bet nedrīkst pieļaut, ka tas atkārtotos. Tātad atbalstīsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Pirms pārtraukuma pirmais paziņojums. Šodien pulksten 17.45 Prezidija apspriežu telpā trešajā stāvā notiks Prezidija sēde, lai lemtu par 9. septembra ārkārtas sēdes darba kārtību.

Vārds paziņojumam Robertam Zīlem - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātam.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Es lūgtu uz īsu sēdi pulksten 15.00 šeit pat Prezidija sēžu zālē.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 15.30.

Gribu deputātiem vēl tikai atgādināt, ka debatēs ir pieteikušies Kiršteins, Liepa, Dilba. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

(Pārtraukums)

Nr.18 IK

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, deputāti, ieņemiet vietas. Turpinām debates. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribētu šajā sakarā uzsvērt vienu lietu. Salīdzināsim importu un eksportu, kāds iepriekšējos gados mums bija tirdzniecībā ar Lietuvu un Igauniju. Mēs zinām (vismaz oficiālā statistika to rāda), ka attiecībā uz tirdzniecību ar Igauniju, kā rāda pēdējie dati, mums bilance tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm bija pozitīva - par 700 tūkstošiem latu, bet tirdzniecībā ar Lietuvu tā bija negatīva - 500 tūkstoši latu. Kopējā tirdzniecības bilance Latvijā bija pozitīva, bet šī tirdzniecības bilance tiek uzrādīta kontrabandas apstākļos, kad, neatkarīgi no tā, ko mēs šeit lemjam, un no tā, vai mēs cenšamies parakstīt vai neparakstīt, atbalstīt vai neatbalstīt šādus līgumus, kontrabandu no Lietuvas, ja būs šī cenu starpība, mēs pilnībā apturēt nevarēsim. Un, tāpat kā tad, kad lietuvieši ieveda šīs lētākās lauksaimniecības preces, mēs veicinājām tikai korupciju, - tāpat arī tad, ja neratificēsim šo līgumu, nekas praktiski nemainīsies, arī turpmāk šīs preces tiks ievestas. Protams, uzlabosies arī muitas darbība un robežapsardzība un visas pārējās lietas, bet ir daudz dārgāk korupciju un kontrabandu novērst, ieliekot likumdošanā pamatus, kas jau izslēdz pašu par sevi vajadzību pēc šīs kontrabandas un pēc šīs korupcijas muitā. Tāpēc pirmais, ko gribu teikt, ir tas, ka jebkurā gadījumā šā līguma ratifikācija novērsīs tādas parādības kā nelegālu lauksaimniecības preču ievešanu no Lietuvas. Tas ir pirmais.

Otrais. Es domāju, šeit neviens nenoliegs, ka Latvija ir maza valsts un nav interesanta ražotājiem. Divarpus miljonu tirgus ir pārāk mazs, un pat tiem spējīgajiem latviešu zemniekiem, kas ražo produkciju daudz lielākos apjomos, vai nu mēs to gribam, vai negribam, ir jāmeklē noieta tirgi ārpus Latvijas. Ja mēs gribam savu produkciju izvest (un Latvija var būt tikai eksportētājvalsts, jo pašu tirgus, kā mēs zinām, ir pārāk mazs), tad mēs esam ieinteresēti panākt, lai pret mūsu ražotājiem, pret mūsu eksportētājiem nepielieto nekādus muitas tarifus. Pateikšu tikai vienu piemēru. Ja Eiropas savienība būtu pielietojusi augstus muitas tarifus pret Latvijas kokapstrādātājiem, mēs Anglijas tirgū nebūtu ieņēmuši trešo vietu, pašreiz apsteidzot Krieviju. Mēs varbūt būtu kādā desmitniekā vai vēl tālāk. Mēs nemaksājam nekādus muitas tarifus, tas dod mums ļoti lielas priekšrocības šajā lielajā tirgū. Astoņu miljonu tirgus, neviens nenoliegs, ir nesalīdzināmi labāks nekā 2,5 miljonu, un 350 vai 370 miljoni ir labāki nekā 8 miljoni.

Nākamais arguments. Šeit tika pieminētas Lietuvas subsīdijas. Ko nozīmē - subsīdijas? Subsīdija nozīmē - noņemt algu skolotājiem, noņemt algu valsts ierēdņiem un atdot šo naudu, teiksim, kādas nozares, vienas vai otras nozares, vai produkcijas ražotājiem. Ja Lietuva subsidē lauksaimniecisko produkciju tirgū ar 3,8 miljoniem, vai Lietuva var subsidēt lauksaimniecību tirgū ar 8 miljoniem? Vai Lietuva var subsidēt pārtikas ražošanu tirgum ar 370 miljoniem? Ja Lietuva ir ieinteresēta subsidēt savu lauksaimniecisko produkciju, kuru var lietot Latvijas pārstrādes rūpniecības darbinieki Latvijas pārstrādes rūpniecībā, tad vēl ir jāskatās, kādi ir ieguvumi, kādi ir zaudējumi. Es domāju, ka šajā situācijā, jo pārstrādātā lauksaimnieciskā produkcija vienmēr ir dārgāka nekā jēlvielas, - arī šajā situācijā Latvija var tikai vinnēt. Es gribētu redzēt, kas notiek ar valsti, kas šādos apstākļos varētu ilgstoši subsidēt savu lauksaimniecisko produkciju. Mums tas būtu ļoti izdevīgi. Mēs varētu nepārtraukti atvērt šeit jaunas pārstrādes rūpnīcas lauksaimniecības produkcijai, ja mēs ievestu ļoti lētu produkciju, ražotu šeit ļoti kvalitatīvu pārstrādāto produkciju un varētu to izvest ārā un pārdot. No tā mums ienākumi būtu nesalīdzināmi lielāki. Mēs varētu tikai pateikt paldies par tādu darbību.

Vai tiešām Latvijai būtu jābaidās vairāk nekā Lietuvai vai Igaunijai? Vai mums būtu jārēķina un, teiksim, sīki jāizsver, ko mēs iegūstam, ko mēs zaudējam, ja mēs runājam par Baltijas vienotību vai par kopēju ekonomisko telpu?

Kas notiks, ja šo līgumu mēs neratificēsim? Apskatīsim šo jautājumu no otras puses. Pieņemsim, ka mēs neratificējam šo līgumu. Es jau pieminēju šeit kontrabandu, korupciju, visas blakusparādības. Bet konkurences apstākļos Lietuva un Igaunija aizies daudz tālāk. Vai tiešām kāds domā, ka pēc gada vai diviem, vai pēc trijiem mums būs vieglāk šāda veida līgumu šeit pieņemt, ja mēs to neizdarīsim šodien? Lietuva un Igaunija šajos konkurences apstākļos kļūs vēl spēcīgākas, viņu lauksaimniecība pārstrukturēsies vēl veiksmīgāk un ātrāk, un tad mums būs daudz grūtāk izdarīt to, ko mēs varam izdarīt pašreiz. Un tas jau ir visu valstu piemērs. Pieminēsim kaut vai bagāto Zviedriju, kura nolēma iestāties Eiropas savienībā galvenokārt tāpēc, ka viņa sāka zaudēt konkurences cīņā! Ja mēs gribam zaudēt šajā konkurences cīņā un ja kāds domā, ka visu laiku varēs turpināties kaut kādi "siltumnīcas apstākļi", tad mēs, protams, varam šodien šo līgumu neratificēt. Šis līgums par tirdzniecību ar pārtikas precēm faktiski ir tikai pirmais solis, jo bieži vien, runājot par sīku izdevīgumu vai skaitot latus, mēs zaudējam simtiem un pat miljoniem latu. Un, es domāju, nākamais solis varētu būt arī Baltijas muitas ūnija. Jo, ja mums ir daži tarifi izdevīgi, piemēram, tirdzniecībai ar Krieviju, tad tas nevar būt apgalvojums, ka nav vajadzīga Baltijas muitas ūnija. Jo mēs zaudējam, kā jau es teicu, miljoniem kapitālieguldījumu tikai tāpēc, ka Rietumu investori negrib ķēpāties ar trīs mazu valstu sarežģītajām robežu sistēmām, muitas kontrolēm un nepārtrauktajiem mēģinājumiem iegūt kaut kādus labumus... un es jau šeit minēju korupciju un visas blakusparādības... Tātad galvenais ir tas, ka 8 miljoni... vienots tirgus, konkurence radīs normālus apstākļus, lai mūsu lauksaimniecība, mūsu zemniecība varētu attīstīties, pārstrukturēties. Mēs paši varētu redzēt, kuri ir spējīgi tajā konkurences cīņā izturēt. Un nākamais solis, protams, varētu būt jau lielāku tirgu meklēšana. Kāpēc šad tad latviešu zemniekus rāda tādus nevarīgus, it kā slimus, tādus, kas it kā nespēj konkurēt? Vai tiešām šeit ir kāds, kas nopietni domā, ka latviešu zemnieks sliktāk saimniekos par lietuviešu vai igauņu zemnieku? Kāpēc ir šāds pesimisms?

Un es vēl varētu beigās atbildēt, teiksim, tā tēlaini. Ja, piemēram, Valdmaņa kungs ar pārsistu galvu dzērumā guļ pie Universālveikala ziemā, tad nevajadzētu domāt, ka visi latviešu zemnieki ir līdzīgi un nespēj normāli strādāt. Runājot par Eiropas lietām, Valdmaņa kungs, tāda ir mana atbilde uz jūsu teikto. Tāpēc es aicinu visus: lūdzu, nobalsojiet par šo likumprojektu un atbalstiet to! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie klātesošie! Šeit jau tika lietots vārdiņš "amizants". Mēs patiešām pašreiz atrodamies amizantā situācijā. No tā saucamā politiskā viedokļa, mēs it kā esam iespiesti stūrī un palikuši pēdējie tajā sacensību skrējienā, esam spiesti ratificēt šādu līgumu, jo te ir runa par Baltijas vienotību, par vienādu nostādni pret Rietumiem un pret Austrumiem un par tamlīdzīgiem lielu kategoriju jēdzieniem. No otras puses, mēs to esam spiesti darīt informācijas deficīta apstākļos. Vēl jo vairāk: šis līgums ir pieņemts vai nu informācijas deficīta apstākļos, vai arī ir tendenciozi pieņemts. Viens no diviem. Kad mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā spriedām, vai ratificēt vai neratificēt, atbalstīt vai neatbalstīt, mums bija ļoti daudzi kardināli svarīgi jautājumi, un mēs šos jautājumus uzdevām valdības pārstāvjiem, uzdevām atkārtoti - un ne viens vien deputāts. Bet, kā par brīnumu, neviens - nedz Zemkopības ministrijas pārstāvji, nedz arī citi pārstāvji nav varējuši dot skaidras, kvalitatīvas uz aprēķiniem pamatotas atbildes par to, kāda izveidosies situācija pēc šā līguma noslēgšanas. Visi kā viens atzīst, ka salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm mūsu lauksaimnieki ir neizdevīgākā situācijā, bet neviens nav spējis aprēķināt un pateikt, par cik procentiem zaudēs mūsu gaļas ražotāji, piena ražotāji, cukura ražotāji un tā tālāk, un par cik procentiem iegūs, sacīsim, graudu ražotāji un kā tas integrēsies vienā kopējā ienākumā. To neviens nav spējis pateikt. Acīmredzot vai nu negrib pateikt, vai nevar pateikt, vai informācijas deficīts ir tik dziļš, ka šajā brīdī to nav iespējams pateikt. Bet tanī pašā laikā mūs aicina balsot un ratificēt šādu līgumu! Vai tas ir pareizi? Izskanēja vēl arī tāda argumentācija, ka, lūk, valdība pašreiz strādā un tad, kad būs izstrādāts, lūk, post factum, pēc līguma ratificēšanas... Es domāju, ka tā ir ačgārna kārtība. Vispirms vajag parādīt, kas ir kas, vispirms vajag izstrādāt to, kas ir jāizstrādā kā pamats tāda ļoti nozīmīga lēmuma pieņemšanai. Ja mēs šodien paklausāmies līguma ratifikācijas aizstāvju runās, tad nedzirdam neviena nopietna skaitļa, nevienu nopietnu analīzi par to, kas būs labs un kas būs slikts. Nu kā var bez šādas analīzes pieņemt tik atbildīgu lēmumu, kurā ir vesela tautsaimniecības nozare - lauksaimniecība - iesaistīta, tās nākotne - tuvākā un tālākā! Mēs, kā bieži ir deklarēts, esam zemnieku tauta, un tas ir mūsu identitātes apliecinājums. Par šo tautsaimniecības nozari esam spiesti balsot deficīta apstākļos. Šāda kārtība ir principā noliedzama mūsu valsts vadīšanā. Principā ir noliedzama šāda kārtība! Un šis nav pirmais gadījums. Iepriekšējos gadījumos es neizteicos, bet šoreiz lieta ir tik nopietna, ka nācu, lai šo jautājumu akcentētu un pierādītu, ka tā jau ir sistēma - lūk, "piespēlēt" Saeimai kaut kādu negatavu projektu un tad teikt: "Kungi, mums nav kur atkāpties, balsojiet un uzņemieties to atbildību uz sevis!" Tā ir aplama rīcība. Vēl vairāk: es saskatu šeit ļoti dziļas paralēles ar nākamo jautājumu, kas mums būs jāapspriež, - ar jautājumu par brīvo zemes tirgu, kas arī skar mūsu zemniecības pamatintereses.

Nekur nav sacīts, ka, lai mēs ieietu Eiropas savienībā, šīm valstīm ir jābūt iepriekš pabijušām kādā "izmēģinājumu lauciņā", kas būtu, teiksim, Baltijas tirgus, un tā tālāk. Nekur tas nav kā obligāta premisa izvirzīts, un tādēļ ar tādu premisu operēt - tas vienkārši nav nopietni. Neapšaubāmi, ka pašreizējais viedoklis veidojas tāds, ka ražotājs - lauksaimnieks - zaudē, bet iegūst lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs. Te runāja, ka te nav saskatāms protekcionisms, taču es teiktu, ka tā tas nav, protekcionisms ir virzīts uz lauksaimniecības produkcijas pārstrādi. Jo, ja lētā produkcija no Lietuvas ienāk, tad, skaidrs, vinnē tie, kas to šeit pārstrādā un par dārgākām cenām pārdod.

Citiem vārdiem sakot: pricipā neesmu pret šādu brīvo tirgu (un ne tikai attiecībā uz lauksaimniecības produkciju), bet vispār es tomēr gribētu atgādināt, ka līdzīgās situācijās katra konkrēta valsts - un it īpaši tā, kura zaudē, šādus līgumus slēdzot, - ļoti nopietni padomā par kompensācijas mehānismu. Kur ir šī kompensācijas mehānisma pamatpremisa, kur ir tas modelis, kādā veidā tiks mūsu zemnieki pasargāti no nevienāda "starta punkta". Šeit runāja skaistus vārdus, ka latviešu zemnieks nav slinkāks un nav lielāks muļķis nekā, teiksim, ārzemju zemnieks. Patiešām - viņš nav nedz slinkāks, nedz mazāk radošs, bet viņš ir jānostāda vienādā "starta līnijā", vienādos priekšnosacījumos, un lai tad viņš parāda savu čaklumu. Nevis tā - informācijas deficīta apstākļos nepārdomāti noslēdzot līgumu, nostādīt viņu sliktākā situācijā un tad slavēt viņa čaklumu un strādīgumu! Tas ir vienkārši nekorekti no to cilvēku puses. Lūk, es nesaskatu te šādu kompensācijas mehānisma modeli, nedz arī garantijas. Un, ja likumprojekts pēc izskatīšanas komisijā nonāk Saeimā uz pirmo lasījumu, tad... Noteikti komisijām ir jāiestrādā šādas garantijas un šāds mehānisms. Tikai tad mēs varēsim pieņemt politisku lēmumu par Baltijas vienotību, vienlaicīgi nenodarīdami pāri latviešu zemniekam, kas ir tik čakls un strādīgs. Tāpēc es ierosinu atdot atpakaļ šādu "jçlu" sagatavi, kāda mums šeit ir likta priekšā, lai komisijas pastrādā, iestrādā šo kompensācijas mehānismu, un tad pieņemsim pēc pusmēneša vai varbūt pēc trim nedēļām, un tad būs pareizs politiskais un arī ekonomiskais risinājums, būs pasargāti mūsu Latvijas zemnieki. Lūk, tāds ir mans ierosinājums, kuru atbalstīt aicinu kolēģus deputātus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

nr. 19 bs.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Staša kungs gaida manu uzstāšanos, un es nācu un tūlīt uzstāšos. Es tā arī nesapratu, cienījamais Induli Bērziņa kungs, kurš tad ir vainīgs pie šā līguma būs pēc tam, ja kaut kas nenotiks tā, kā vajadzīgs, Latvijas lauku labā? Kauls, vai, atkal? Kauls laikam, jā? Ahā, skaidrs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Grīga kungs, neveidojiet dialogu ar zāli!

O.Grīgs. Šeit kolēģi centās izanalizēt situāciju, kas būs tad, ja šāds līgums tiks ratificēts, un centās izanalizēt, kā būtu tad, ja šā līguma nebūtu. Es daudzās lietās saviem kolēģiem piekrītu un uzreiz varu sacīt, ka jebkurš cilvēks, kurš sevi daudzmaz uzskata par politiķi, izlems, ka šāda līguma ratifikācija ir vajadzīga, jo pietiek izdarīt kļūdas, kādas izdarīja šīs trīs republikas pirms 50 gadiem, - ka nespēja savstarpēji vienoties ne par tautsaimnieciskajiem līgumiem, ne militārās sadarbības jomā. Es domāju, ka politiķi Lietuvā, neskatoties uz AMOCO līguma it kā neizdevību Lietuvai, nāks pie veselā saprāta un piekritīs šim līgumam ar AMOCO, tāpat arī igauņi, ar kuriem mēs arī esam vienojušies par jūras robežu.

Esmu zemnieks, viens no pirmajiem zemniekiem Latvijā 1989.gadā, un arī mans kolēģis Vents Balodis, kas šeit sēž, un varbūt vēl arī Gunta Gannusa... un pārējie... es neredzu, ka šeit kāds zemnieks sēdētu... Neteiksim, ka mēs esam pārāk spēcīgi zemnieki, bet nu uz kājām turamies. Es domāju, ka es izteikšu daudzu zemnieku domas, kuras ir līdzīgas manējām. Tagad es, dabiski, esmu politiķis Saeimā un nevaru vairs tik intensīvi darboties savā zemnieku saimniecībā, tur mans dēls turpina spēcīgi strādāt, paldies viņam par viņa uzņēmību! Zemnieku, tādi kā es un mans kolēģis Vents Balodis, Latvijā, ir krietns daudzums. Es domāju, ka mūs, tā teikt, nenositīs no kājām nekāds līgums - un Baltijas valstu kopējās tirdzniecības līgums jau nu nepavisam. Nekad cauri gadsimtiem latviešu zemnieks, tā teikt, nav nosists no kājām. Veltas bailes tās ir. Vienīgi tad, kad Kiršteina kungs nāk un sāk runāt, - ziniet, tad gan man gribas uzreiz balsot pret... Tas gan ir fakts.

Bet, redziet, vēl ir tikai viena nianse. Šeit Liepas kungs ļoti detalizēti izanalizēja situāciju starp trim mūsu republikām un atšķirības saimniekošanas ziņā un klimatiskajos apstākļos. Es varētu pateikt vēl vienu niansi, kas atšķir mūsu republiku no Lietuvas - mūsu dienvidu kaimiņa. Tā ir 10 grādu starpība temperatūras ziņā, starpība klimatiskajos apstākļos. Tātad veģetācijas periods tur ir agrāks. Es nerunāšu par šīm pārējām niansēm, kāda ir situācija Lietuvā, nerunāšu par to, kā viņiem ir saglabājušies visi nobarojamo lopu kompleksi, bet es uzdošu pretjautājumu: kāpēc tad latvieši iznīcināja šos kompleksus? Es zinu, ka bija agrārā reforma jāveic, tādēļ es arī iekļāvos šajā agrārajā reformā, kā zemnieks 1989.gadā. Dabiski, ka Lietuvā nebija Godmaņa valdības, tas arī ir fakts. Un arī Kinnas tur nebija. Nebija tur Kinnas un nebija arī Birkava kunga valdības, kurš slēdza līgumus pa labi un pa kreisi - nekontrolētai preču ieplūdei Latvijā. Un pats paradoksālākais ir tas, ka Veterinārais departaments vispār neatbild ne par ko. Viņš atbild vienīgi tā: es bišķi kļūdījos. Tā viņš atbild par to preču kvalitāti, kuras nāk iekšā Latvijā. Bet mūsu iepriekšējās valdības ir brīvi vērušas durvis pārtikas produktu ieplūdei Latvijā. Un paradoksāli ir arī tas, ka Veterinārais departaments ir Ministru kabineta pakļautībā, kaut gan faktiski tam vajadzētu būt Zemkopības ministrijas pakļautībā, tad varbūt būtu kāda kontrole.

Es esmu par šā līguma ratifikāciju, bet, protams, turpmākajā izskatīšanas gaitā - otrajā un trešajā lasījumā - ir jāsaņem no valdības sīki izstrādāts aizsargmehānisms, kā šeit jau minēja kolēģi.

Vēl. Es gribu pievērst Ministru prezidenta kunga uzmanību šim jautājumam. Ziniet, es uzreiz nospiestu pogu "par", ja būtu steidzams šis likumprojekts, šodien izlemtu, ja tiktu atdoti atpakaļ lauksaimniecībai domātie kredīti, 59 miljoni, ko izsaimniekoja jeb, precīzāk sakot, izzaga ar daudzu augstu valstsvīru palīdzību, un es domāju to "Lata International", un tur jūs, Šķēles kungs, bijāt, cieši blakus sēdējāt tajā laikā, jūs mani atvainojiet! Un mēs rūpīgi maksājām no visu mūsu nodokļu maksātāju kabatām 9 miljonus katru gadu, ko samaksājām par šīm rupjajām kļūdām. Es vēlreiz atkārtoju, ka mūsu zemniekus, tos, kas tiešām strādā un čakli strādā, nespēj, tā teikt, nosist no kājām arī tas variants, ka nedz Godmaņa valdības laikā, nedz Birkava kunga, nedz Gaiļa kunga valdības laikā nemaksāja zemniekiem par nodoto produkciju - gadiem ilgi. Mēs mēģinājām protestēt visdažādākajos veidos, bet tas bija, tā teikt, kā pret mūri. Es pat domāju, ka šeit vispār nerēķinās nemaz ar laukiem un ar zemniecību daudzi politiķi. Viņi domā - Rīga ir galvaspilsēta, un ar to arī pietiek. Es varu pasacīt tikai to, ka tiešām šis līgums cieši sasaucas ar brīvo zemes tirgu, kā Liepas kungs sacīja. Bet man nedaudz rada bažas šo reorganizāciju vienlaicīgums dažādās sfērās. Notiek, piemēram, robežapsardzības reorganizācija - Robežapsardzības spēku pāriešana Iekšlietu ministrijas pakļautībā, tanī pašā laikā norisinās Valsts ieņēmumu dienesta pārreorganizācija, pārstrukturēšanās, un vienlaikus brīvais zemes tirgus. Vai tikai nebūs vienu mirkli kaut kāds liels haoss, lai noziedzīgās struktūras līdz pašai augšai varētu brīvi gūt peļņu no nelegālas produkcijas ievešanas? Bet es nedomāju, ka tie zemnieki, kas ir spēcīgi, - ka viņi varēs ilgi samierināties.

Es šeit dzirdēju no vairākiem deputātiem, ka nu latviešu tauta tiekot gandrīz... bezmaz vai iznīcināta, zemniecība tiekot iznīcināta. Nu nav tas tā! Tā tas nevar būt nemaz! Vai tad tie zemnieki, kas cēlās sevis aizstāvībai, ja nemaldos, 1802.gadā Kauguru nemieros vai "kartupeļu dumpjos" 1841.gadā vai 1891.gadā, galvasnaudas nemieros 18.gadsimta otrajā pusē, - vai tie bija daudz izglītotāki par mūsdienu zemniekiem? Nedomāju. Bet viņiem pietika dūšas un viņi cēlās. Nesen televīzijas raidījumā jūs redzējāt, kā franču zemnieki ieved pilsētā savus liellopus, praktiski aizved līdz Eifeļa tornim... Kā beļģu fermeri un vācu fermeri dedzināja furgonus, kas ienāca iekšā viņu valstīs, tur, kur nebija aizsargāts iekšējais tirgus.

Es domāju, ka nevar teikt "hop", iekams mēs neesam grāvim pāri. Ir jāratificē šis līgums, un, jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo labāk. Protams, ir jāprasa no valdības stingrs aizsargmehānisms un vienlīdzīga un taisnīga sadale starp šīm republikām. Jo neviens tiešām mums nav sniedzis precīzu situācijas analīzi - ne no Igaunijas, ne no Lietuvas. Tādu es personīgi gribētu redzēt, sīki, detalizēti izstrādātu. Bet es esmu tomēr "par", un es domāju, ka arī visa mana frakcija ir "par", jā, "par" ðā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jānis Jurkāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Jurkāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es negribētu, ka mana uzruna un mans aicinājums balsot par šo līgumu kādu atturētu to darīt. Man nav tādu bažu kā Grīga kungam. Es domāju, ka, ja mēs paskatāmies uz šo jautājumu no ārpolitiskā viedokļa - un šis būtībā ļoti lielā mērā ir ne tikai mūsu iekšpolitiskais, bet arī ārpolitiskais jautājums, - tad mums ir jāsaprot, ka integrācijas process nozīmē atdot kaut ko no sevis par labu lielai idejai, jo Eiropas savienība ir tā lielā ārpolitiskā ideja, par ko ir parakstījušās praktiski visas šeit, Saeimā, esošās frakcijas un partijas. Es domāju, šodien Latvijā ir ļoti maz cilvēku, kas domā nopietni par mūsu ārpolitiku, domā par mūsu drošības jautājumiem, šaubās, ka Eiropas savienība ir tā struktūra, kurā vajadzētu pēc iespējas ātrāk integrēties. Es zinu, ka visa mūsu Ārlietu ministrija strādā ļoti cītīgi, lai mēs tiktu pēc iespējas ātrāk to sarakstā, ar kuriem sāk runāt par integrāciju Eiropā. Un es zinu arī to, ka Eiropas savienība, pirms vēl viņi ir iesākuši sarunas ar Baltijas valstīm par nopietnu integrāciju Eiropā, mūs mudina uz savstarpēju integrāciju Baltijas valstu starpā. Tas arguments ir tāds: ja jūs neiemācisities integrēties savā starpā un ja jūs to nesāksit darīt, jums būs ļoti lielas problēmas Eiropas savienībā, jo Eiropas savienības integrācija ir sasniegusi ārkārtīgi lielus līmeņus. Manuprāt, viena liela mūsu ārpolitikas veidotāju nelaime ir tā, ka viņi gan runā par Latvijas tēlu ārzemēs, bet nerunā par Eiropas tēlu Latvijā. Jo, spriežot no ļoti daudzām runām šeit, - piedodiet, kolēģi, bet man tas ir jāsaka - ir ļoti maz cilvēku, kas īstenībā izprot Eiropas savienības un integrācijas procesa dziļāko būtību. Šeit neviens nerunāja par tādu lietu kā standartizācija. Ja mēs būtu Eiropas savienības valsts, mums būtu kartupeļi jāražo atbilstoši zināmam standartam, mūsu zemenēm būtu jābūt atbilstošām Eiropas savienības standartam, mūsu zvejniekiem būtu jāvalkā Eiropas standarta kombinezoni un jālieto Eiropas standarta zvejas rīki - un tā tālāk.

Šie ir tie ļoti nopietnie jautājumi.

Es nerunāju par šā līguma ekonomisko pusi. Es to nezinu. Un, ja cienījamais profesors Liepas kungs un Grinovska kungs saka, ka viņi nezina, tad es gribu teikt, ka tie cilvēki, kas ir atbildīgi par šo līgumu, ir slikti strādājuši. Tiešām, - mūsu valstī netiek nopietni strādāts pie šā jautājuma. Taču pienāks diena, kad visai tautai referendumā būs jāpasaka "jâ" vai "nç" Eiropas savienībai. Un, ja būs tāda situācija, kāda ir šodien (un tādas situācijas būs vēl arvien, arvien, jo mēs vēl tikai sākam šo integrācijas procesu), mums būs absolūti lieki strīdi un mēs vilksim laiku, un tas absolūti nenāks mums par labu, jo, kā runā mūsu ministri, Eiropa, Eiropas savienība mums ir ne tik daudz ekonomisks jautājums, cik tas ir mūsu drošības jautājums. Un, ja mēs ļoti nopietni paskatāmies uz mūsu izredzēm integrēties Eiropas un pasaules drošības struktūrās, tad redzam, ka tur mums ir ļoti vārgas izredzes. Vismaz pagaidām - ļoti vārgas. Eiropas savienība, pozitīvu risinājumu rezultātā, būtu tā reālākā struktūra. Tā ka es aicinu tās partijas, tos politiķus, tos ministrus, kas nodarbojas ar ārpolitiku, nopietni runāt par Eiropas savienības, par Eiropas tēlu šeit - un ne tikai parlamentā, bet stāstīt visai tautai un godīgi teikt par visiem plusiem un mīnusiem, jo tur ir ne tikai plusi, ir mīnusi arī. Cilvēkiem ir jāapzinās gan šie plusi, gan šie mīnusi, cilvēkiem ir jāzina, uz ko viņi iet. Jo citādi, kā jau es iepriekš teicu, ja mēs to nesāksim darīt, mēs piedzīvosim vienu ļoti lielu

Nr.20-SB

lielu ārpolitisku skandālu, jo, kā jūs saprotat, šinīs mūsu runās klausās ne tikai, tā teikt, mūsu cilvēki, klausās arī vēstnieki, vērtē. Viņi raksta savas atskaites. Un, ja šodien, teiksim, rakstītu viens vēstnieks uz savas valsts galvaspilsētu par šādu sēdi atskaiti, tajā būtu teikts: ziniet, tie cilvēki ir ļoti tālu no Eiropas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Otro reizi.

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es domāju, Baltijas līgums par pārtikas preču apriti, kopējais līgums, varbūt nemaz nebūs tik bīstams, es pieļauju tādu iespēju, bet es gribētu dzirdēt no Bērziņa kunga šeit nedaudz paskaidrojumu, ko nozīmē Pasaules brīvās tirdzniecības organizācija, kurā, cik es noprotu, Latvija ir iestājusies. Man liekas, ka tā ir simtkārt bīstamāka nekā Baltijas ūnija.

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts, otro reizi.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamo Prezidij! Mīļie kolēģi! Kā mēs daudzi esam teikuši, šis ir ļoti nopietns jautājums, kurš skar mūsu tautas nākotni. Es gribētu pieskarties tam, ko, kā es dzirdēju, Šķēles kungs teica. Es viņu cienu un ticu, ka sirds ir Latvijas lauksaimniecības pusē, bet es domāju, ka argumentu formā ir diezgan liela kļūda. Saka - tas un tas nebaidās, un arī tas nebaidās, un tāpēc arī mums nav jābaidās... Tomēr atzīst, ka Rīgas tirgū ienāks tas lētākais krējums no Lietuvas, bet saka, ka tas nevienu neiespaidos. Tā bravūra, kura ir redzama Nacionālā bloka nostājā, kad mēs runājam par armijas problēmām, par jaunatnes iesaukšanu (grib, lai viņi "pliki" iet uz robežas apsargāt mūsu Tēvzemi), - tā bravūra mūs nekur nevedīs. Mēs esam mūsu tautas pārstāvji. Mums ir jālemj ne par bailēm, bet par realitāti. Mums šeit ir bijuši viskautkādi cipari... Un lieta ir tāda, ka Šķēles kungs mani norāja komisijas priekšā un teica, ka starpība starp lauku produktu cenām Lietuvā un Latvijā ir tikai 15 līdz 25%, bet Grinovska kungs nāca un teica, ka vismaz uz pusi vairāk. Bet ir pilnīgi vienalga, vai tā starpība ir un kāpēc tā starpība ir. Ir starpība, un tā ir redzama starpība. Un muļķis būs tas, kas pirks dārgāku produktu. Tāpēc jāsaprot, ka, ja mēs ejam šo ceļu, mūsu lauksaimniekiem nebūs tā darba. Es klausos manos draugos, kas ir no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai", un atkal es redzu šito bravūru - mēs to puisi varam bez ieroča sūtīt, lai viņš karo ar raķetēm. Un Grīga kungs pareizi stāsta: mēs esam varoņu tauta. Mēs spējam daudz ko pārdzīvot. Mēs esam tāda nezāle, ka mēs tomēr izdzīvojam un kļūstam spēcīgi, vienalga, ko ar mums dara. Bet vai mums patiešām sev tas ir jādara? Vai mums ir sevi jāliek nevienlīdzīgā cīņā? Mums nav līdzīgu ieroču, mums nav līdzīgu izmaksu, bet mēs tomēr ejam tanī tirgū... Manuprāt, ja mēs būtu tie puiši un mums to liktu un mums tas būtu jādara, tad tas gars, kas ir Seiles kundzē un Grīga kungā, - tas būtu piemērots. Mēs tad teiktu - mēs tomēr "izsitīsim", vienalga, cik grūti. Bet mēs neesam tie puiši. Mēs esam tie, kas lemj par tiem puišiem un kas lemj par tiem lauksaimniekiem, un mums nav tiesību viņus sūtīt nevienlīdzīgā cīņā. Un šī ir ne tikai nevienlīdzīga cīņa. Šī ir nevajadzīga cīņa, jo Eiropā nepastāv brīvs tirgus attiecībā uz lauku produktiem. Tas ir kaut kāds absurds, ka mēs gribam šitādus pārbaudījumus uzlikt mūsu lauksaimniekiem. Es nesaku, ka mūsu lauksaimnieki nav labākie pasaulē. Es ticu, ka latviešu tauta ir viena no spēcīgākajām. Mēs esam daudz ko pārdzīvojuši un pārdzīvosim. Kad mēs neesam tie, uz kuriem tā nasta tiek likta... Es jums teicu, kad mēs runājām par zaldātiem: iesim mēs to robežu sargāt, bet neliksim tam puikam to darīt bez ieroča! Iesim mēs cīnīties un raksim ar dakšām un nepelnīsim naudu! Mēs iesim Eiropā un centīsimies, konkurējot ar lietuviešiem, pārdot to produktu. Bet neuzliksim to nastu cilvēkiem, kas mums uzticas un tic, ka mēs viņiem dzīvi pataisīsim labāku, nevis sliktāku!

Šķēles kungs, Grīga kungs! Es jūs abus cienu, bet kāpēc to varonību veikt uz citu cilvēku ādas? Uz mūsu pašu ādas. Es ticu, ka Grīga kungs ietu priecīgs nāvē, par savu Tēvzemi cīnīdamies, bet kāpēc? Kāpēc mēs sūtīsim plikus puikas, kāpēc mēs sūtīsim nesagatavotus lauķus, kuriem ir jāmaksā par visu divreiz vairāk, kuriem nav tehnikas, kuriem nav kredītu? Kāpēc mēs viņus sūtīsim nevienlīdzīgā cīņā? Mēs esam mūsu tautas pārstāvji. Mīļie kolēģi! Nesūtīsim mūsu tautu iet pa iznīcības ceļu! Varonība ir laba lieta, un katram tai ir jābūt.

Sēdes vadītāja. Godātais Valdmaņa kungs, atvainojos, jūsu runas laiks ir beidzies. Ja vēlaties vēl runāt, lūdziet deputātiem atļauju, lai viņi pagarina jums debašu laiku.

G.Valdmanis. Kārlis Ulmanis nesūtīja savu tautu nespējīgā cīņā. Nedarīsim arī mēs to šodien!

Sēdes vadītāja. Roberts Dilba - zemkopības ministrs.

R.Dilba (zemkopības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es gribētu sākt ar mūsu cienījamā profesora Grinovska teikto. Šim likumam bija jābūt jau pirms trim gadiem, bet mēs vēl tagad spriežam - atlikt vai neatlikt vēlreiz uz diviem trijiem gadiem, lai pēc tam konstatētu, ka atkal esam pieļāvuši kļūdu. Vai mēs uz to ejam? Es domāju, ka ne.

Nākošais. Mums likums vēl nav pieņemts, bet šeit jau ļoti daudzi ierosina visādus labojumus, visādus variantus. Bet ko tad mēs varam darīt, ja viņa nav vispār? Tad acīmredzot mums ir jāpieņem likums, lai varētu normāli darboties šis process. Es to varu pierādīt arī tagad. Kad šis līgums tika noslēgts, tad sākās nopietnas aktivitātes starp ministrijām, ekspertu un speciālistu kopdarbība, lai sakārtotu visu to, kā vajag. Mēs, ministri un eksperti, savā starpā vienojāmies... ne vienojāmies, bet konstatējām faktu, ka būtībā mūsu valstis attālinās, un, ņemot vērā to, mēs tiešām sabūvējām šīs muitas, ieguldījām šos miljonus, kā šeit jau daudzi teica. Bet tie miljoni acīm redzami bija jāiegulda pavisam uz citām robežām. Tad ko mēs darīsim tālāk? Vai turpināsim vēl joprojām ieguldīt miljonus starp mūsu valstīm un attālināties viens no otra? Un kur mēs nonāksim tā rezultātā? Un, ja konkrēti runājam, tad mēs esam vienojušies, ka aktīvi darbosimies, lai harmonizētu savstarpēju atbalstu lauksaimniecībai visās trijās valstīs. Es domāju, tas ir ļoti būtiski. Mēs esam vienojušies, ka visas trīs valstis vienoti ieies Eiropas savienībā ar savām prasībām, lai mēs saņemtu kā asociētās valstis finansējumu, lai normāli varētu sakārtot visu mūsu lauksaimniecību. Un es domāju, ka tas arī ir ļoti pozitīvs moments.

Un trešais, par ko ir jāvienojas: kā sakārtosim visu šo produkciju, nekvalitatīvo produkciju, mūsu valstī, ar ko mēs faktiski bendējam mūsu tautu. Un tāpēc es domāju, ka šeit ir paredzēti daudzi aspekti, kas ir noformējami gan protokola veidā, gan vienošanās veidā. Un galu galā izlasiet, lūdzu, likumu! Ir panti, kas paredz, ka gadījumā, ja rodas tādas vai citādas lielas problēmas konkrētajai valstij, tad mēs esam tiesīgi apturēt šā likuma darbību. Tad kāpēc mums šeit jāvelta tukši vārdi? Es gribētu aicināt visus kolēģus, kas šeit aktīvi uzstājās, uzstāties tad, kad skatīsim budžetu. Un es gribētu, lai šīs skaļās runas atbalsotos reālā darbībā un lai lauksaimniecībai reāli būtu finansējums nākošajam gadam. Es domāju, ka šeit tas ļoti labi saskan.

Un beigās es gribēju pateikt tā: Igaunijā jau četrus gadus strādā bez valsts nodokļiem, bez tarifiem lauksaimniecības precēm. Un viņi joprojām, par brīnumu, ir dzīvi. Un joprojām attīstās. Kur tad mēs paliksim, ja mēs norobežosimies ar robežām, muitas tarifiem un nodokļiem? Paldies par uzmanību.

Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā šo likumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā vēlaties? Lūdzu! Indulis Bērziņš - Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Ir pietiekoši ilgi runāts un man liekas, ka tas ir normāli. Jautājums ir ļoti nopietns. Un tāpēc, pirmkārt, es negribu piekrist tiem kolēģiem, kuri šeit teica, ka nenopietni tiek izskatīts jautājums. Liepas kungs, es atvainojos, bet jūs maldinājāt cilvēkus, kas klausās mūs, jo visās komisijās piedalījās profesionāļi - pieņemsim, Šķēles kungs bija, ministrs bija pie mums un runāja ar konkrētiem skaitļiem, bija konkrēts strīds par šīm te lietām. Tas viss nopietni ir ticis izskatīts. Šeit lielākā daļa cilvēku, ar atsevišķiem izņēmumiem, uzstājās pret. Un tiešām argumenti "pret" bija emocionāli. Tam es principā varu piekrist.

Otrkārt. Es nevaru piekrist Valdmaņa kunga apgalvojumiem, ka tie, kas grib pieņemt šo likumu, grib iznīcināt zemniecību vai visu latviešu tautu. Ar tādiem pašiem panākumiem es varu apgalvot pretējo, ka to grib izdarīt Valdmanis kaut kādu ārēju spēku uzdevumā, jo šobrīd... Es, protams, neteikšu tādas muļķības, jo šobrīd ir elementāra izvēle - vai nu mēs ejam uz priekšu, pieņemam šo likumu, attiecīgi ratificējam viņu pirmajā lasījumā un pēc tam otrajā, tātad attiecīgi turpinām savu ceļu uz Eiropas savienību, vai arī mēs dodamies atpakaļ. Un to, kas ir atpakaļ, tie, kas ir dzīvojuši Latvijā, zina. Es atvainojos, Valdmaņa kungs, jūs te tad nedzīvojāt, bet viņi brīnišķīgi zina, ka cita ceļa vienkārši nav, jo stāvēt uz vietas mēs nevaram. Citādi būs kā Alisei Brīnumzemē.

Un pēdējais. Te izskanēja jautājums par Pasaules tirdzniecības organizāciju. Decembrī Singapūrā būs šīs organizācijas kongress, un tur piedalīsies arī mūsu ārlietu ministrs. Un ir tiešām cerības, ka mūs varētu uzņemt šinī organizācijā. Šobrīd katru dienu, kā nupat man teica premjers, Latvija zaudē apmēram 2 miljonus dolāru. Katru dienu! Tikai tāpēc, ka mēs neesam šinī organizācijā, jo praktiski iestāšanās tajā nozīmētu vienādus spēles noteikumus gan attiecībā uz mums, gan arī mūsu spēles noteikumus attiecībā uz citiem. Katrā ziņā, ja tur būtu mēs un Krievija, tad Krievija nevarētu spēlēties ar paceltiem tarifiem attiecībā uz Baltijas valstīm vai uz Latviju. Un tas katrā ziņā varētu dot mums ļoti daudz ko. Taču pagaidām mēs neesam šīs organizācijas dalībvalsts.

Es aicinu balsot "par" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Pirms balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, atbilstoši Kārtības ruļļa 136.pantam mums ir jāizskata divi iesniegumi Saeimas Prezidijam.

Pirmo ir iesniedzis Saeimas deputāts Grīnbergs: "Saeimas Kārtības ruļļa 136.panta noteiktajā kārtībā lūdzu atlikt jautājumu par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm, kā arī ar to saistītās rezolūcijas nr.2/96 izskatīšanu un pieņemšanu pirmajā lasījumā līdz brīdim, kad valdība iesniegs papildu informāciju deputātiem par pasākumiem, kā tiks kompensēta lauksaimnieku stāvokļa pasliktināšanās šī likuma pieņemšanas rezultātā."

Gribu pateikt, ka šobrīd mēs izšķiram tikai jautājuma atlikšanu, to, kas ir saistīts ar līgumu. Nākamais šis ierosinājums būs

Nr. 21-MC

balsojams pie konkrētā jautājuma, kad mēs pie viņa nonāksim, Grīnberga kungs! Vai jūs piekrītat?

Otrs ir deputāta Valdmaņa iesniegums: "Laipni lūdzu likumprojektu "Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm" nodot atpakaļ komisijām, lai pilnveidotu prognozes un izpratni par tautas viedokli."

Abi iesniegumi pēc būtības ir vienādi, līdz ar to man būtu priekšlikums nebalsot par katru atsevišķi, bet, ja iesniedzējiem nav iebildumu, mēs varētu formulēt, ka mēs balsojam par jautājuma atlikšanu un atgriešanu atpakaļ komisijām. Tātad, ja iesniedzējiem nav iebildumu, tad būtu viens balsojums.

Zvans ir izskanējis. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par deputātu priekšlikumu - atlikt šo jautājumu un atgriezt to atpakaļ komisijai. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 12, pret - 59, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 7, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu komisijai datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

I.Bērziņš. Es lūdzu iesniegt nedēļas laikā - līdz 12. septembrim.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Man būtu lūgums noteikt divas nedēļas - līdz 19. septembrim, jo šeit ir jāizstrādā tomēr diezgan nopietni tie mehānismi, kādā veidā valdībai būtu jāgarantē šī kompensācija zemniekiem par viņu situācijas pasliktināšanos. Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad ir divi datumi - 19. un 12. septembris. Balsosim par tālāko. Lūdzu deputātus ieņemt savas vietas, lai balsotu par datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam. Tātad pirmais balsojums ir 19. septembris. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par 19. septembri! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 37, atturas - 14. Nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par 12. septembri. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 4. Tātad 12. septembris. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nolīguma par brīvo tirdzniecību Apvienotās komitejas rezolūciju nr. 2/96 "Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nolīguma par brīvo tirdzniecību 4. pantā un A protokolā"".

Indulis Bērziņš - Ārlietu komisijas vārdā, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā sēdes vadītāja, cienījamie kolēģi! Visas diskusijas pēc būtības jau mēs esam dzirdējuši, argumenti "par" un "pret" ir izskanējuši. Šis dokuments, šis likumprojekts attiecīgi papildina iepriekš minēto un iepriekš nobalsoto pirmajā lasījumā. Tā ka es aicinātu cienījamos kolēģus pēc iespējas saīsināt diskusijas un nobalsot arī par šo pirmajā lasījumā, jo viņi ir cieši saistīti. Faktiski, ja mēs būtu nobalsojuši pret pirmo un par otro, tad viņam nebūtu nekādas jēgas, kā jūs jau saprotat no teksta. Tāpēc es aicinu balsot "par" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Godātie deputāti, lūdzu netraucējiet operatoru balsošanas laikā! Jūs balsošanas rezultātus varat saņemt pēc tam, kad nav cilvēkam jāstrādā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, Bērziņa kungs, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Tāpat kā attiecībā uz iepriekšējo, jo viņi ir saistīti, tad 12. septembris.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas lēmuma projekts "Par Gļeba Panteļējeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Aida Prēdele - Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja savā slēgtajā sēdē jautājumu par Gļeba Panteļējeva iespējamo uzņemšanu par īpašiem nopelniem Latvijas pilsonībā un izskatīja pozitīvi. Jums ir izdalīti visi dokumenti, ar tiem, es ceru, jūs esat iepazinušies. Šeit ir gan viņa biogrāfija, gan arī galerijas "Daugava" vadītājas raksturojums, kā arī ieteikuma vēstule no gleznotājas Sandras Krastiņas un citi tamlīdzīgi visnotaļ cienījami dokumenti. Gļebs Panteļējevs jau kopš 1988. gada ir Latvijas nacionālās neatkarības kustības biedrs, barikāžu laikā cīnījies Latvijas interesēs, ir pazīstams kā izcils mākslinieks, kura darbi ir reprezentēti Latvijā, Dānijā, Holandē un citās valstīs. Brīvi runā latviešu valodā. Tāpēc lūdzu izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 4, atturas - 4. Gļebs Panteļējevs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais. Saeimas lēmuma projekts "Par Nikolaja Rižova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Aida Prēdele - Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Tāpat mūsu komisija pozitīvu lēmumu pieņēma arī attiecībā uz Nikolaju Rižovu, kurš ir Latvijas Vēstures arhīva direktors. Arī viņa gadījumā šeit visi dokumenti ir pievienoti, kā arī raksturojums no Valsts arhīva ģenerāldirektora, un ir lūgums, ņemot vērā viņa lielo ieguldījumu Latvijas nacionālā arhīva fonda saglabāšanā, veidošanā un izmantošanā, pozitīvi izskatīt jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Nikolajam Rižkovam...

Sēdes vadītāja. ...Rižovam!

A.Prēdele. Jā, Rižovam!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Čerāna kungs, par ko jūs vēlaties runāt? Atvainojiet, Kārtības rullī diskusijas, debates par šo jautājumu nav paredzētas. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 14, atturas - 14... 11 - es atvainojos, atturas. Nikolajs Rižovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Tā. Nākamais darba kārtības jautājums - "Grozījumi likumā "Valsts kontroles revīzijas reglaments"".

Ziņo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Kārlis Čerāns - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 1244. Tātad tas ir trešais lasījums likumprojektam "Grozījumi likumā "Valsts kontroles revīzijas reglaments"". Sāksim skatīties priekšlikumus.

Vispirms ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: "Grozījumi Valsts kontroles revīzijas reglamentā". Komisijas lēmums ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

K.Čerāns. Tālāk. Likumprojekta preambulā atsauci uz likuma oficiālo publikāciju Juridiskais birojs ierosina izteikt citā redakcijā. Komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Čerāns. Tālāk. 1. punktā ...

Sēdes vadītāja. 1. pantā... Esiet precīzs!

K.Čerāns. 1. pantā ir grozījumi... Tātad ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - vārdu sakot, vārdiņu "un" aizstāt ar vārdiņu "vai", un tā precīzā redakcija jums visiem ir dota tabulā. Komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumu pret izdarītajām izmaiņām 1. panta pirmajā daļā nav? Pieņemts.

K.Čerāns. Tālāk. 1. panta otrajā daļā atkal ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt vārdus "un fiziskās". Komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskā biroja ierosinājumu 1. panta otrajā daļā nav? Pieņemts.

K.Čerāns. Tālāk par likumprojekta 2. pantu ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt to... tātad mainīt šī panta redakciju, aizstājot vārdus "valsts manta un līdzekļi" ar "valsts vai pašvaldību manta vai finansu līdzekļi" un attiecinot to konkrēti uz 12. un 39. pantu. Redakcija jums tabulā ir redzama, komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, te ir teikts "Ierosinām izteikt līdzšinējā likumprojekta 2. pantu kā 4., attiecīgi mainot pantu numerāciju", jā? Tātad vispirms ir numerācijas izmaiņa. Deputātiem iebildumu nav? Vai arī pret jauno redakciju deputātiem iebildumu nav?

K.Čerāns. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt likumprojekta 5. pantu jaunā redakcijā. Komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 5. panta jauno redakciju nav? Pieņemts.

K.Čerāns. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt jaunā redakcijā likumprojekta 8. pantu. Komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumu pret 8. panta jauno redakciju nav? Pieņemts.

K.Čerāns. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 9. pantu. Arī šoreiz komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas izteikto atbalstu 9. panta otrajā daļā - aizstāt vārdus "valsts un pašvaldību manta" un tālāk kā tekstā. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Čerāns. Tālāk par 10. pantu ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - vārdu "brīža" aizstāt ar vārdu "dienas". Komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 10. pantu nav? Pieņemts.

K.Čerāns. Tālāk par 10. panta otro daļu ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt šo otro daļu ar jaunu teikumu redakcijā, kāda ir redzama jums tabulā. Komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu - papildināt 10. panta otro daļu ar jaunu teikumu - nav? Pieņemts.

K.Čerāns. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 11. pantu - vārdus "revidējamām institūcijām" aizstāt ar vārdiem "revidējamām iestādēm". Komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

K.Čerāns. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 12. pantu - aizstāt vārdus "naudas līdzekļi" ar vārdiem "finansu līdzekļi". Komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

K.Čerāns. Tālāk ir jauna Saeimas Juridiskā biroja piedāvātā redakcija likumprojekta 14. pantam. Tātad jūs viņu savā tabulā redzat. Komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par jaunu 14. panta redakciju nav? Pieņemts.

K.Čerāns. Tālāk ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - 15. pantu

Nr.22 IK

pieņemt jaunā redakcijā, kāda jums ir dota tabulā. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 15.panta redakciju nav. Pieņemts.

K.Čerāns. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Kas attiecas uz pamatlikuma 56.pantu, tad komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par jauna panta veidošanu nav. Pieņemts.

K.Čerāns. Tālāk ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums veidot jaunu pantu, un tas attiektos uz pamatlikuma 57.pantu. Jūs tabulā redzat šo priekšlikumu. Komisijas viedoklis - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par jauna panta veidošanu ar kārtas numuru 57 nav. Pieņemts.

K.Čerāns. Tālāk ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums attiecībā uz šī likuma spēkā stāšanos - noteikt, ka šis likums stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā "Par Valsts kontroli". Un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par likuma spēkā stāšanās laiku nav. Pieņemts.

K.Čerāns. Aicinu deputātus pieņemt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldību budžetiem"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Kārlis Čerāns - frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Attiecībā uz šā likumprojekta trešo lasījumu ir saņemts tikai viens Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par spēkā stāšanos, kas nosaka, ka likums stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā "Par Valsts kontroli". Komisijas viedoklis ir - atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

K.Čerāns. Komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt šā likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījums likumā "Par pašvaldību budžetiem"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret... Nav kvoruma zālē. Lūdzu atkārtotu zvanu un lūdzu deputātus zālē uzmanīgi sekot darbam. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lūdzu sameklēt dokumentu nr.1256. Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt nodaļu nosaukumos to numerāciju ar romiešu cipariem un precizēt pirmās nodaļas nosaukumu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret pirmās nodaļas nosaukumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums 1.pantā terminus numurēt kā punktus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums 1.pantā termina "administrators" skaidrojumā vārdus "maksātnespējas lietā" aizstāt ar vārdiem "maksātnespējas procesā". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret izmaiņām šā termina skaidrojumā nav. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādāja savu priekšlikumu attiecībā uz termina "bankrots" definīciju un, protams, šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto termina definīciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. 2.lappuse. Juridiskā biroja priekšlikums izdarīt izmaiņas termina "kompetentas valsts institūcijas" skaidrojumā 1.pantā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 2.lappusē 1.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums izdarīt izmaiņas termina "maksātnespēja" skaidrojumā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šīm izmaiņām 1.pantā nav. Pieņemts.

R.Zīle. 3.lappuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums izteikt termina "mierizlīgums" skaidrojumu jaunā redakcijā. Protams, komisija savu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret termina "mierizlīgums" jauno redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - jauns skaidrojums terminam "sanācija". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo savu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret vārda "sanācija" skaidrojumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 4.lappuse. 2.panta otrā daļa. Ir deputāta Zīles priekšlikums izteikt šo daļu tādā redakcijā, kādu jūs redzat tabulā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Šeit ir tāds komisijas priekšlikums, ko mēs nevaram atbalstīt, jo ieteiktais variants ir šāds: "Kredītiestāžu maksātnespējas procesā nav piemērojami šā likuma noteikumi." Iepriekšējā lasījumā bija pieņemta šī daļa šādā formulējumā: "Kredītiestāžu maksātnespējas procesā piemērojami šā likuma noteikumi, ievērojot tos izņēmumus un papildu noteikumus, kas norādīti Kredītiestāžu likuma devītajā nodaļā." Jautājums par šīs redakcijas noraidīšanu ir radies acīmredzot tāpēc, ka šie noteikumi... Kredītiestāžu likuma attiecīgā nodaļa līdz ar to nemaz reāli nepastāv. Bet tikai tāpēc noraidīt šo redakciju un atstāt kredītiestādes bez likuma par to maksātnespēju un tās procedūru būtu ļoti nenopietni, jo, cik mēs zinām par maksātnespēju, vislielākās nekārtības un likumpārkāpumi ir notikuši tieši šajos uzņēmumos, kuri ir atsevišķi izdalīti kā kredītiestādes. Mēs zinām, ka ar 1.janvāri būs spēkā arī obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, un attiecīgas apdrošināšanas sabiedrības, uzņēmumi, kurus var uzskatīt par kredītiestādēm, jo parasti šie uzņēmumi dod arī kredītus, būs atstāti bez šā likuma, nebūs kreditoru nodrošinājuma pret patvaļībām maksātnespējas gadījumā. Mēs zinām, ka būs jākreditē šīs apdrošināšanas sabiedrības obligāti, ar valsts likumu, proti, cilvēkiem būs tajās jāiemaksā apdrošināšanas iemaksas. Cilvēkiem būs jāveic obligāti piespiedu maksājumi, bet šī kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība būs pasargāta vispār no kaut kādas kārtības, kāda ir noteikta citiem uzņēmumiem šajā likumā. Uzskatām, ka tas ir, gandrīz var teikt, pret veselo saprātu un kaut kur "oþ" pēc kaut kādas ieinteresētības, ja tas nav vienkārši dēļ paviršības vai dēļ nopietnas attieksmes trūkuma. Gribētos dzirdēt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas argumentus tādai kredītiestāžu izslēgšanai no šā likuma iedarbības. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, lūdzu jūsu ierosinājumu, jo komisijas priekšlikuma mums nav, mums ir deputāta priekšlikums.

J.Mauliņš. Noraidīt šo komisijas un deputāta priekšlikumu, lai paliek tā, kā bija pieņemts otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs esat pret Roberta Zīles iesniegto priekšlikumu, jo komisija, es jums atkārtoju, nav iesniegusi šo priekšlikumu. Turpinām debates. Elmārs Zelgalvis - frakcijas "Latvijai" deputāts.

E.Zelgalvis (frakcija "Latvijai").

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šis jautājums par to, vai šo likumu attiecināt uz kredītiestādēm, ir bijis tāds strīdu un diskusiju objekts jau no paša sākuma, kad šis likumprojekts parādījās pirmajā lasījumā. Jau tad, kad to apsprieda pirmajā lasījumā, es uzstājos pret to, ka ir šeit iekļauts šāds punkts - šo likumu neattiecināt uz kredītiestādēm. Otrajā lasījumā tomēr parādījās cita redakcija, bet tagad mēs atkal redzam, ka ir priekšlikums atkal to svītrot un šo likumu neattiecināt vispār uz kredītiestādēm. Es uzskatu, ka šāda pieeja šai problēmai, šim jautājumam nav pieņemama. Tāpēc, ka kredītiestādēs, kā mēs zinām, šo noguldītāju, kreditoru ir visvairāk, daudz vairāk nekā citos uzņēmumos, un viņus atstāt ārpus likuma nevar. Un viņi līdz šim jau... līdz ar pēdējo Kredītiestāžu likuma variantu viņi jau ir ārpus likuma un neviens viņus vērā neņem. Kāda bija argumentācija? Ka, lūk, izstrādās jaunu Kredītiestāžu likumu vai pārstrādās šā Kredītiestāžu likuma devīto nodaļu, kurā ir runa par šo iestāžu likvidāciju, un, ka tur nu, lūk, šos jautājumus iekļaus. Vakar es saņēmu šā jaunā likumprojekta redakcijas variantu, kurš ir nodots Latvijas Bankai, lai tā sniegtu atsauksmi, un jāsaka, ka tur atkal iet to pašu veco ceļu. Proti, atkal nav paredzēta kreditoru sapulce, līdz ar to kreditori jeb noguldītāji atkal tiek atstāti ārpus likuma. Es uzskatu, ka nav pieļaujams tas, ka uz banku noguldītājiem neattieksies nedz šis likums, nedz arī Kredītiestāžu likums. Tātad rodas jautājums - kurš likums tad galu galā banku noguldītājus aizsargās? Nebūs tāda likuma mums. Tāpēc es uzskatu, ka šis deputāta Zīles priekšlikums šajā gadījumā nav pieņemams. Aicinu to noraidīt un balsot pret to. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ja mēs paskatīsim un salīdzināsim divus likumus, kur ir runa par maksātnespēju un bankrotu, respektīvi, šo likumu un likumu par kredītiestādēm, tad mēs redzēsim, ka maksātnespēja un bankrota process ir ārkārtīgi smalki un precīzi izskatīts tieši šajā likumā. Kredītiestāžu likumā tas ir izskatīts diezgan pavirši un diezgan "trūcīgi". Un tāpēc es arī gribētu atbalstīt to iepriekšējo redakciju, kas tika pieņemta otrajā lasījumā, un noraidīt deputāta Zīles priekšlikumu. Jo, ja mēs vispār neattiecinām šo likumu uz kredītiestādēm, tad mēs nevaram izmantot šā likuma labās normas, kas te pēc rūpīga darba ir beidzot izveidotas. Protams, bankām var būt zināmas īpatnības, zināmas atšķirības, - lūdzu, to var tajā Kredītiestāžu likumā parādīt. Bet pateikt, ka šis likums šajā gadījumā vispār nav piemērojams, man liekas, būtu nepareizi. Tāpēc es lūgtu deputāta Zīles priekšlikumu noraidīt un atstāt otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītāja. Edvīns Inkēns - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

E.Inkēns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie deputāti! Tas, ko teica Bišera kungs, protams, izklausās pilnīgi loģiski, bet tajā pašā laikā mēs zinām, ka pašreiz Latvijas Banka gatavo tieši to sadaļu, kas attiecas uz kredītiestāžu likvidācijas un bankrota procesu, un tāpēc nebūtu iemesla steigties, būtu iemesls pagaidīt šo jauno likumprojektu, kuru gatavo banka un kurš nāks, tā teikt, vai nu caur valdību, vai arī nāks "pa taisno" no bankas uz Saeimu. Tas būs speciāls likums, veltīts tikai šai tēmai. Tāpēc es ierosinu tomēr pieņemt to redakciju, ko ierosina Zīles kungs.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Lūgums ministru kungiem atgriezties savās vietās, nevis deputātu... pie balsošanas režīma... Lūdzu zvanu! Lūdzu runāt komisijas vārdā.

R.Zīle. Es gribētu paskaidrot, kāpēc komisija izšķīrās par manis piedāvāto priekšlikumu un neatstāja to tekstu, par ko bija otrajā lasījumā nobalsots. Projekti ir sagatavoti abos variantos no Latvijas Bankas puses, protams, tie virzīsies caur valdību vispārējā likumdošanas kārtībā. Tur ir gan iestrādāta lielākā daļa no šīm normām, kas ir šajā likumā... tajā variantā, ja mēs pieņemam manu priekšlikumu... un otrā variantā... tikai tās īpatnības... Bet tad, kad mums šī dikusija bija pirms trešā lasījuma, faktiski situāciju izšķīra tas: ja ir īpatnības, tad katrā ziņā ļoti grūti noteikt, kurā vietā, ja šīs īpatnības... nav precīzi skaidrots, kuru likumu piemērot - vai Kredītiestāžu likuma jauno devīto nodaļu, kas drīzumā tiks skatīta, vai šā Maksātnespējas likuma normas. Līdz ar to tas arī izšķīra to komisijas lēmumu - atbalstīt šādu precīzu formulējumu, lai turpmāk šīs materiālās normas, kas būs iestrādātas Kredītiestāžu likuma jaunajā devītajā nodaļā, tiesā būtu viennozīmīgi piemērojamas procesuālā kārtībā. Tāds bija komisijas arguments.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Zīles priekšlikumu izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā: "Kredītiestāžu maksātnespējas procesā nav piemērojami šā likuma noteikumi. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 14, atturas - 11. Priekšlikums

nr.23 bs.

R.Zīle. Šajā pašā pantā, 2. pantā, bija arī Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija neatbalstīja. Acīmredzot abi šie priekšlikumi savstarpēji izslēdz viens otru.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 5.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - 5.panta pirmo daļu papildināt ar otru teikumu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - 6.panta pirmo daļu izteikt citādā redakcijā. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 6.panta pirmās daļas jauno redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. 6.lappuse. Ir izstrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums izteikt 6.panta trešo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R. Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - svītrot 6.panta piekto daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 6.panta piektās daļas svītrošanu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 6.panta sesto daļu jaunā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 6.panta sestās daļas jauno redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. 7. lapaspuse. Ekonomikas ministra Krasta priekšlikums - papildināt 7.panta pirmo daļu - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas seko šajā pašā daļā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 7.panta pirmās daļas jauno redakciju, kādu ir iesniegusi komisija, nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 7.panta otrajā daļā vārdu "lietā" ar vārdu "procesā". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - 8.pantā izteikt pirmo teikumu kā 8.panta pirmo daļu, bet otro teikumu - kā otro daļu, kā arī izdarīt izmaiņas šajā otrajā daļā. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 8.panta pirmās un otrās daļas izveidošanu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 8.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - 8.panta trešo daļu izteikt divos teikumos. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu izdarīt 8.panta trešajā daļā izmaiņas. Pieņemts.

R.Zīle.Juridiskā biroja priekšlikums - 8.panta ceturto daļu papildināt ar otru teikumu. Redakcija ir redzama tabulā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja iesniegto 8.panta ceturtās daļas papildinājumu. Pieņemts.

R.Zīle. 9.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt 9.pantu ar ceturto daļu. Redakcija ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 9.panta papildināšanu ar jaunu daļu - ceturto daļu - nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 10.panta ceturtajā daļā vārdus "maksātnespējas lietas gaitā" ar vārdiem "maksātnespējas procesa gaitā". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 11.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - 13.panta pirmās daļas 3.punktā svītrot vārdu "licencētas". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret šā vārda svītrošanu 13.panta pirmās daļas 3.punktā. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - 13.panta otrajā daļā aizstāt vārdus "Privatizācijas aģentūrai" ar vārdiem "Privatizācijas aģentūrai, Zemkopības ministrijas vai pašvaldības pārstāvim". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu izdarīt 13.pantā šādas izmaiņas. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - 13.panta trešajā daļā aizstāt vārdus "maksātnespējas lietā" ar vārdiem "maksātnespējas procesā". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Arī pret izmaiņām 13.panta trešajā daļā deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 14.pantā vārdu "lieta" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "process" (attiecīgajā locījumā). Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 14.pantā izdarītajām izmaiņām nav. Pieņemts.

R.Zīle. 12.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - 15.panta ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus "nodrošinājumu nevar noteikt mazāku" aizstāt ar vārdiem "nodrošinājumu nosaka ne mazāku". Šis priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, kas seko šajā pašā daļā. Līdz ar to arī ekonomikas ministra Krasta priekšlikums ir daļēji iestrādāts šajā minētajā komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tālāk ir komisijas dotā redakcija.

R.Zīle. Tālāk ir komisijas dotā redakcija, kas apvieno iepriekš minēto Juridiskā biroja priekšlikumu un ekonomikas ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 15.panta ceturtās daļas redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. Ekonomikas ministra Krasta priekšlikums - svītrot 15.panta piekto daļu. Komisijas viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

R.Zīle. 13.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - 15.panta sestajā daļā svītrot vārdus "kuras lēmums ir galīgs". Šis priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, tāpat kā iepriekšējais. Arī ekonomikas ministra priekšlikums daļēji ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, tātad komisija ir devusi 15.panta sestās daļas jaunu redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 15.panta sestās daļas redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - 15.panta septītajā daļā aizstāt vārdu "lietā" ar vārdu "procesā". Tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā - izteikt 15.panta septīto daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas izstrādāto 15.panta septītās daļas redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi priekšlikumu arī par 15.panta astoto daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas izstrādāto 15.panta astotās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 14.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - 15.pantā aizstāt vārdus "vai nodokļu administrācijai" ar vārdiem "nodokļu administrācijai, Zemkopības ministrijas vai pašvaldības pārstāvim". Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret vārdu aizstāšanu 15.pantā, kas izdarīta pēc Juridiskā biroja priekšlikuma. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums -16.panta trešo daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija, protams, to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 16.panta trešās daļas jauno redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums attiecas uz 18.panta pirmo daļu - tiek svītroti vārdi "tiesas sēdes laikā" un vārds "deklarāciju" aizstāts ar vārdu "paziņojumu".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 15.lapaspuse. 19.pants. Komisija saņēma Juridiskā biroja priekšlikumu - izteikt 19.panta otro daļu tādā redakcijā, kādu jūs redzat tabulā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 19.panta otrās daļas redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. Arī par 19.panta trešo daļu ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 19.panta trešās daļas redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. 17.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - 21.panta otrās daļas 3.punktā un trešajā daļā vārdus "prasīt atcelt apgrūtinošus līgumus" aizstāt ar vārdiem "vienpusēji atkāpties no apgrūtinošiem līgumiem". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret izmaiņām 21.panta otrās daļas 3.punktā nav. Pieņemts.

R.Zīle. Ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums - 21.panta otrās daļas 15.punktā aizstāt vārdu "atzīšanu" ar vārdu "pasludināšanu" un vārdu "iesnieguma" ar vārdu "pieteikuma". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 21.panta otrās daļas 15.punktā izdarītajām izmaiņām nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - 21.panta otrās daļas 17., 18. un 19.punktā aizstāt vārdu "lietas" ar vārdu "procesa". Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par 21.panta trešo daļu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi priekšlikumu - izteikt trešo daļu mainītā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Nē, Čerāna kungs protestē sakarā Kārtības rulli. Runa nav par šo priekšlikumu.

Deputātiem iebildumu pret 21.panta trešās daļas jauno redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 22.pantā vārdu "lietā" ar vārdu "procesā". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret izmaiņām 22.pantā nav. Pieņemts.

R.Zīle. 19.lapaspuse. Ekonomikas ministra priekšlikums - izteikt 24.panta pirmo daļu citādā redakcijā - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir redzams nedaudz zemāk. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi 24.panta pirmās daļas jaunu redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 24.panta pirmās daļas jauno redakciju nav. Pieņemts.

Zīles kungs, es esmu spiesta jūs pārtraukt. Mums nav iesniegumu par sēdes turpinājumu. Tā kā Čerāna kungam ir tiesības piecas minūtes runāt, vārds sēdes noslēgumā tiek dots Kārlim Čerānam - frakcijas "Latvijai" deputātam. Paziņojumam par Kārtības ruļļa pārkāpumiem.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie deputāti! Man pat nevajadzēs piecas minūtes, es gribu tikai atgādināt jums, ka man tika liegts vārds debatēs par Pilsonības likuma izpildes komisijas ziņojumu par pilsonības piešķiršanu Rižova kungam. Un motivēja to tādējādi, ka Kārtības rullis paredz, ka šajā gadījumā debates netiek atklātas. Es gribu vērst jūsu uzmanību tikai uz to, ka Kārtības rullī šāda panta, kas paredz debašu neatklāšanu šajā gadījumā, nav. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Bet, pirms deputāti reģistrējas, atgādinu, ka pulksten 17.45 notiks Prezidija sēde par ārkārtas sēdes sasaukšanu 9.septembrī. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru nolasīt reģistrācijas rezultātus! Un lūgums deputātiem, kas piedalīsies preses konferencē, neaizmirst, ka tā notiek pulksten 17.00 Prezidija zālē.

I.Daudišs (6.Saeimas sekretārs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Andris Ameriks,

Martijans Bekasovs,

Ilmārs Bišers,

Oļegs Deņisovs,

Žanis Holšteins,

Jānis Kazāks,

Pēteris Keišs,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Janīna Kušnere,

Ivars Ķezbers,

Rudīte Leitena,

Ādolfs Ločmelis,

Pauls Putniņš,

Juris Sinka,

Viktors Stikuts,

Jānis Straume,

Māris Vītols,

Ēriks Zunda.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, mēs darbu turpinām šodien pulksten 18.00 kārtējā jautājumu sēdē. Nākamā kārtējā sēde 12.septembrī pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Latvijas Republikas 6.Saeimas

rudens sesijas devītā sēde

1996.gada 5.septembrī

(sēdes sākums pulksten 18.00)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas. Turpinām šodienas darbu. Sākam Latvijas Republikas Saeimas sēdi, kas paredzēta jautājumu izskatīšanai.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 77 deputāti.

Pirmais ir deputātu Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Grīnberga un Zelgalvja jautājums Latvijas Republikas ekonomikas ministram Guntaram Krastam. Jautājuma motivācijai deputāti vārdu nav lūguši.

Lūdzu! Guntars Krasts - ekonomikas ministrs.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātie deputāti! Saeimas Prezidij! Atbilde uz deputātu jautājumu ir iesniegta 10.jūlijā deputātiem rakstveidā, tas ir dokuments nr.1310A.

Sēdes vadītāja. Papildjautājumiem deputāti pieteikušies nav. Paldies.

Deputātu Kušneres, Kostandas, Čerāna, Mauliņa un Rubina jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Māris Grīnblats - izglītības ministrs.

M.Grīnblats (izglītības ministrs).

Godātie Saeimas deputāti! Jautājumus, kuri bija adresēti Ministru prezidentam, Ministru prezidents ir uzticējis man, un uz šiem sešiem jautājumiem arī rakstiska atbilde ir iesniegta.

Sēdes vadītāja. Deputāti papildjautājumu uzdošanai pieteikušies nav. Paldies.

Deputātu Kušneres, Kostandas, Čerāna, Mauliņa un Rubina jautājums izglītības ministram Mārim Grīnblatam.

Izglītības ministrs Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (izglītības ministrs).

Godātie Saeimas deputāti! Arī uz šo jautājumu ir iesniegta rakstiska atbilde.

Sēdes vadītāja. Deputāti papildjautājumu uzdošanai pieteikušies nav. Paldies.

Deputātu Rubina, Valdmaņa, Zelgalvja, Čerāna un Mauliņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Motivāciju sniegt ir pieteicies Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamās deputātes, deputāti, Ministru prezidenta kungs un pārējie līdzdalībnieki! Cik zemas bija viņu debesis! Lūk, tur, pie viņām bija žāvēšanai izkārta peļādiņa un izpūsts cūkas pūslis. Pret katru ēdāju bija debesīs iesprausta viņa karote. Tāpat kā jūsu valdībā, Šķēle! Un tas nav jūsu iemīļotais pasaku varonis, ar zāģu skaidām piebāztais Vinnijs Pūks, kas kaus lakstīgalu uz Mārtiņiem. To, jūsu zināšanai, rakstīja mūsu klasiķis Kārlis Skalbe. Bet nu tieši kā par jums. Ir daži grūtgalvji studenti, kuri nāk un nāk, un nāk. Kuriem ir jāatkārto, jāatkārto un jāatkārto. Pie tādiem grūtgalvjiem es pieskaitu arī jūs, ministr Vladimir Makarov! Jo jūs jau kuro reizi nespējat atbildēt uz mūsu, deputātu, uzdotajiem jautājumiem. Arī jūs, Šķēles kungs, neko neesat izdarījis, izņemot to, ka esat pavēlējis Saeimā ratificēt jums izdevīgo līgumu par lauksaimniecības produktu tirgu, otrkārt, pavērāt ceļu valsts uzņēmumu "Latvenergo", "Lattelekom", "Latvijas gāze", "Latvijas dzelzceļš" privatizācijai un Latvijas zemes izpārdošanai. Bet ko darīt ar nolaisto medicīnu? Ar augsto tuberkulozes un sifilisa līmeni, nekontrolēto prostitūciju, pedofiliem? Par to jūs klusējat. Pašlaik, tā tēlaini runājot, ūdens līst uz jūsu dzirnavām un bīdeļmilti birst un birst. Daudz izsaimniekošanā pirms jums ir izdarīts. Jūs un jūsu valdība nodarbojas tikai ar sevis slavināšanu. Es neesmu dzirdējis, ka kāds no daudzbērnu ģimenēm, skolotājiem, strādniekiem, medmāsām, ārstiem, bāreņiem, pensionāriem, veciem cilvēkiem būtu teicis, ka viņiem jūsu valdīšanas laikā un no jūsu valdīšanas stila un metodēm ir kļuvis labāk. Bet, jūsu zināšanai, ārzemēs skolotāja un medmāsas profesijas ir augsti apmaksātas.

Mani vēlētāji jautā - vai jūsu ausis ir kurlas un acis ir aklas? Vai jūs nesaprotat, kas notiek ar Latvijas tautu? Viņi saka, ka tauta izmirs tanīs briesmās, bet jūs domājat par savu peļņu, ienesīgumu. Tas ir amorāli!

Kāda ir jūsu Latvijas ekonomiskās attīstības stratēģija? Vai lielo sienāžu audzēšana vai zaļo sienāžu audzēšana, par kuriem jūs tā jūsmojat laikraksta "Diena" intervijā 31.augustā? Bet, izlasījis šo interviju, es sapratu, ka jūs nesatrauc Latvijas intereses, jo (citēju): "Tâ ir laime, ka neesam valsts, kura izvietojusies lielā teritorijā. Tāpēc var viegli pārvietoties." Kā jau tas ir noticis vismaz divas reizes pēdējo 55 gadu laikā. Bet jūs tikai nenorādiet, ar ko un kur, uz kurām darba vietām... Tāds mazs sīkums. Bet varbūt mēs esam viegli pārvietojami. Ne jau visiem "lielo zaļo" mīlētājiem ir tādi lepni ārzemju auto, ar kuriem var viegli un labi pārvietoties uz savu ofisu arī pa nesakoptiem Latvijas ceļiem.

Sēdes vadītāja. Atvainojiet, Rubina kungs, jautājuma motivācijai 3 minūtes paredzētas Kārtības rullī. Ja vēlaties vēl, lūdziet deputātiem atļauju. Nevēlaties. Paldies.

Vārds atbildei Vladimiram Makarovam - labklājības ministram.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeima! Ir ļoti patīkami, ka mums ir pacietīgi deputāti, kas uzdod jautājumu pēc jautājuma par vienu un to pašu tematu. Bet tajā brīdī, kad ministrija saka: mēs atzīstam jūsu prāta spējas, nāciet un piedalieties, un līdzdarbojieties, - viņi atbild: es esmu ļoti aizņemts, man nav laika.

Labklājības ministrija ir iesniegusi atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem, un man komentāru šobrīd vairāk nav. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Rubina kungs, vai uzdosiet papildjautājumus?

Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Cik jautājumu jūs uzdosiet - vienu vai divus papildjautājumus? Vienu. Vispirms pirmo. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mēs esam daļēji informēti par Ulmaņa kungam veiksmīgi izdarīto operāciju Amerikā, kas tika veikta bez tiešiem naudas izdevumiem, bet iekļauta lidojuma apdrošināšanas polisē. Šķēles kungs vai Makarova kungs, lūdzu jūs atbildēt, kur Latvijas pilsoņi, kas var nopirkt aviobiļeti vai kuģa biļeti, var operēties ASV? Kurās klīnikās un štatos tas ir iespējams? Jo daudz slimo Latvijā grib apvienoties kopā un ar čarterreisiem doties uz ASV. (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Es atbildēšu, ka, manuprāt, Latvijas mediķu zināšanas, prasmes un iemaņas ir tikpat lielas un bagātas kā ASV. Latvijā mēs spējam izdarīt pietiekami daudz operāciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Otrs papildjautājums. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šķēles kungs! Iespējamo plūdu likvidācijai jūs atvēlējāt valdībā 1 miljonu latu. Plūdi nāk un plūdi aiziet, bet neārstēts sifiliss tiek pārmantots un apdraud ne tikai tuviniekus un apkārtējos, bet, ņemot vērā pašreizējo saslimstības līmeni, arī nāciju. Pagājušajā gadā, jūsu zināšanai, Latvijā bija 2 357 jauni sifilisa gadījumi, šogad saslimšana ir par 30% lielāka. (Starpsauciens no zāles: "Cik sifilitiķu ir Saeimā?") Mēs esam pirmajā vietā Eiropā. Cik līdzekļu valdība atvēlējusi sifilisa apkarošanai 1996. gadā, cik to būs laikā no 1997. līdz 2000. gadam? Kur un kā tā nauda tiek izlietota?

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs (labklājības ministrs).

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Rubina kungs! Latvija ir garām tam periodam, kad jebkura iedzīvotāja mājās varēja ierasties, izraut no ģimenes un teikt: "Mums ir ziņas, ka tu varbūt esi kontaktējies ar veneriski slimu personu." Ðobrīd Latvija pārstrādā savu pieeju šim jautājumam, un pirmais ir sabiedrības attīstības veicināšana, sabiedrības izglītošana šajos jautājumos, bet otrais ir radīt iespējas, lai šie cilvēki var ārstēties.

Konkrētās summas jums ir iespējams uzzināt 1996. gada budžetā un 1997. gada budžetā, cik ir atvēlēts veselības aprūpei. Būs tieši sadalīts pa programmām, bet tieši jūs es aicinu likt lietā savas zināšanas, nākt un strādāt pie šīs programmas, jo programmai ir jābūt gatavai līdz 1. oktobrim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātu Čerāna, Kostandas, Kazāka, Zelgalvja, Mauliņa jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A. Gorbunova kungam.

Motivācijai deputāti pieteikušies nav. Lūdzu! Vārds atbildei vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Esmu sniedzis rakstisku atbildi un gaidu papildjautājumus, bet līdzās rakstiskajai atbildei, tā kā es kā ministrs esmu saņēmis pirmo jautājumu tik svarīgā lietā, kāda ir reģionālā attīstība, kura tiešām vēl nav akceptēta Ministru kabinetā, tad šis jautājums un varbūt arī piezīmes zināmā mērā tiks izskatītas, akceptējot šo koncepciju Ministru kabinetā, bet es Čerāna kungam un pārējiem kolēģiem, kuri uzdeva šo jautājumu, gribētu pasniegt tādu lielāku pētījumu reģionālās attīstības politikas jautājumos gan Latvijā, gan ārzemēs. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Gorbunova kungs, varbūt mēs varētu vienoties mazliet par citu procedūru, - ka jūs šodien to nodotu Saeimas informācijas nodaļā, un tad arī citi deputāti varētu iepazīties. Tad vismaz lūgsim to izdarīt Čerāna kungam, lai tas nepaliktu tikai viena deputāta lietošanā. Čerāna kungs, es ceru, ka jūs nodosit pēc tam to Saeimas informācijas nodaļai. Paldies.

Papildjautājumiem neviens vārdu nav lūdzis. Paldies.

Deputātu Kostandas, Zelgalvja, Kazāka, Čerāna, Mauliņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Motivācijai vārdu neviens nav lūdzis.

Aivars Kreituss - finansu ministrs. (Starpsauciens no zāles: "Tikai nerunā gari!")

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Es pavisam īsi pieskaršos pirmajam jautājumam. Es gribētu lūgt deputātus varbūt neuzdot vienmēr vienus un tos pašus jautājumus, jo citādi... Es tagad nosaukšu, kas beigu beigās iznāk, un man liekas, ka gandrīz vai iznāk strādāšana par labu tam, lai varētu valstij nemaksāt nodokļus. Jo, ja mēs runājam par kases aparātu lietošanu zivju, gaļas un piena paviljonos, tad jāteic, ka tirgos minētās preces pārdod ne tikai zemnieki un zvejnieki, un tie ir atbrīvoti no šo aparātu lietošanas, tā ka jūsu rūpes viņu labā nav vajadzīgas. Viņi jau ir atbrīvoti. Iznāk tā, ka jūs rūpējaties par preču pārpircējiem un ražotājiem. Un tāpēc šajā atbildē teikts, ka tika apsekotas tās 48 firmas, kas streikoja Centrāltirgū. Tas notika ar vienu mērķi - lai jums iedotu precīzāku informāciju. Šeit ir minēti cipari, ka šīs firmas ir samaksājušas gada laikā nodokļus no 4 - 300 latiem. 4 latus firma samaksājusi gada laikā nodokli, aktīvi tirgojas Centrāltirgū, preces pārdod par zemākām cenām, nekā iespējams vispār. Es varu pie šīm ziņām, kas šeit ir minētas, vēl papildus pieminēt, ka mēs atradām arī firmu no streikojošajām, kas maksā 70 santīmu gadā nodokļos. Tā ka būtībā, uzdodot šādus jautājumus jau nez kuro reizi pēc kārtas un iestājoties par šiem streikotājiem... Mēs mēģinām noskaidrot, kas ir šie streikotāji, un tagad es jums pasaku: tie streikotāji ir faktiski nodokļu nemaksātāji. Un mēs tiešām tagad esam kaut kādā veidā pieķērušies reāliem nodokļu nemaksātājiem, tajā pašā laikā atbrīvojot mūsu zemniekus...

Sēdes vadītāja. Atvainojiet, ministra kungs! Jums tikai piebildei pie rakstiskās atbildes ir atvēlētas 2 minūtes. Ja jūs vēlaties vairāk, lūdziet atļauju deputātiem.

A.G.Kreituss. Nē, paldies! Es visu pateicu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Papildjautājumiem deputāti... Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Jums, Tabūna kungs, tagad jālūdz vārds tādā gadījumā vai nu par Kārtības ruļļa pārkāpumiem, vai arī par to, kā jautājums virzāms tālāk.

Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts par to, kā jautājums virzāms tālāk.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimā, kā izrādās, ir palikuši 8 "kâpēcīši", kuriem daudz kas nav skaidrs, un katrā sēdē papildus tiek uzdota vesela virkne jautājumu. Ja šiem astoņiem cilvēkiem nav kaut kas skaidrs, lai viņi nāk uz šīm sēdēm un klausās ministra atbildes, bet kāpēc mums, pārējiem 92 deputātiem, ir jānāk šurp un jāklausās tas, kas mums, iespējams, visiem sen ir zināms.

Es ierosinu Prezidijam izlemt jautājumu par to, ka uz šīm sēdēm klausīties šīs atbildes ierodas tikai šie "kâpēcīši", kuri uzdevuši jautājumus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Tabūna kungs, bet šādus priekšlikumus lūdzu iesniegt rakstveidā kā labojumus Kārtības rullī. Apiņa kungs, un kā jūs gribat jautājumu virzīt tālāk? (No zāles kaut ko skaidro.) Apiņa kungs, mēs negatavojamies pieņemt šādu priekšlikumu! Es vēlreiz atkārtoju: šo jautājumu neizlemj Prezidijs, deputātiem šādus priekšlikumus vajag rakstiski iesniegt kā labojumus Kārtības rullī.

Nākamais ir deputātu Apiņa, Požarnova, Saulīša, Kalnbērza, Deņisova jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Motivācijai vārdu deputāti nav lūguši.

Atbildei vārds finansu ministram Aivaram Kreitusam.

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Atbilde ir iesniegta precīzi pa mēnešiem, viss paredzētais pildās normāli, tiek pildīts normāli. Paldies.

Sēdes vadītāja. Papildjautājumiem neviens deputāts pieteicies nav. Paldies.

Un pēdējais ir deputātu Apiņa, Saulīša, Kalnbērza, Deņisova, Golubova jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un valsts ministram pašvaldību lietās Ernestam Jurkānam.

Motivācijai vārdu neviens nav lūdzis.

Ernests Jurkāns - valsts ministrs pašvaldību lietās.

E.Jurkāns (valsts ministrs pašvaldību lietās).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Saskaņā ar likumu par valsts budžetu minimālais finansējums veselības apdrošinājumam ir 21 lats. Mēs esam apkopojuši šo informāciju par pusgada izdevumiem, un tie sastāda vidēji valstī 20,93 latus. Taču ir arī atsevišķi rajoni, kur šis finansējums ir tiešām mazāks, nekā noteikts likumā. Tāds ir Daugavpils, Jēkabpils, Liepājas, Valmieras rajons un vēl atsevišķi citi rajoni. Mēs esam tikušies ar šo rajonu vadību un esam konstatējuši, ka viņu finansējums kopumā, kaut arī ir nepietiekams finansējuma izlīdzināšanas fonds, ir spējīgs finansēt veselību. Un esam atklājuši arī vairākus tādus gadījumus, kad, pieņemsim, reliģijai, televīzijai vai sportam tiek izlietots gandrīz tikpat daudz līdzekļu, cik medicīnai. Tāpēc mēs esam pieņēmuši lēmumu, lai mēneša laikā šie te rajoni, kuriem ir finansējums mazāks par 21 latu, kompensētu trūkstošos latus otrajā pusgadā un lai saskaņā ar likumu šis finansējums būtu 21 lats. Ja tā nebūs, mēs būsim spiesti likuma ietvaros mainīt domju un padomju lēmumus par šo budžetu apstiprināšanu, lai šajos atsevišķajos rajonos saskaņā ar likumu finansējums medicīnai būtu 21 lats. Paldies.

Sēdes vadītāja. Papildu jautājumiem neviens deputāts pieteicies nav. Līdz ar to šodienas darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Pirms tam es deputātus gribu informēt, ka šodien Saeimas Prezidijs nolēma sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi šā gada 9.septembrī pulksten 11.00.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Martijans Bekasovs, Oļegs Deņisovs, Vladilens Dozorcevs, Žanis Holšteins, Jānis Kazāks, Pēteris Keišs, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Ivars Ķezbers, Ādolfs Ločmelis, Leopolds Ozoliņš, Pauls Putniņš, Juris Sinka, Jānis Straume, Māris Vītols.

Sēdes vadītāja. Sēdi slēdzu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Latvijas Republikas 6.Saeimas

rudens sesijas devītā sēde

1996.gada 5.septembrī

(sēdes sākums pulksten 18.00)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas. Turpinām šodienas darbu. Sākam Latvijas Republikas Saeimas sēdi, kas paredzēta jautājumu izskatīšanai.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 77 deputāti.

Pirmais ir deputātu Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Grīnberga un Zelgalvja jautājums Latvijas Republikas ekonomikas ministram Guntaram Krastam. Jautājuma motivācijai deputāti vārdu nav lūguši.

Lūdzu! Guntars Krasts - ekonomikas ministrs.

G.Krasts (ekonomikas ministrs).

Godātie deputāti! Saeimas Prezidij! Atbilde uz deputātu jautājumu ir iesniegta 10.jūlijā deputātiem rakstveidā, tas ir dokuments nr.1310A.

Sēdes vadītāja. Papildjautājumiem deputāti pieteikušies nav. Paldies.

Deputātu Kušneres, Kostandas, Čerāna, Mauliņa un Rubina jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Māris Grīnblats - izglītības ministrs.

M.Grīnblats (izglītības ministrs).

Godātie Saeimas deputāti! Jautājumus, kuri bija adresēti Ministru prezidentam, Ministru prezidents ir uzticējis man, un uz šiem sešiem jautājumiem arī rakstiska atbilde ir iesniegta.

Sēdes vadītāja. Deputāti papildjautājumu uzdošanai pieteikušies nav. Paldies.

Deputātu Kušneres, Kostandas, Čerāna, Mauliņa un Rubina jautājums izglītības ministram Mārim Grīnblatam.

Izglītības ministrs Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (izglītības ministrs).

Godātie Saeimas deputāti! Arī uz šo jautājumu ir iesniegta rakstiska atbilde.

Sēdes vadītāja. Deputāti papildjautājumu uzdošanai pieteikušies nav. Paldies.

Deputātu Rubina, Valdmaņa, Zelgalvja, Čerāna un Mauliņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Motivāciju sniegt ir pieteicies Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamās deputātes, deputāti, Ministru prezidenta kungs un pārējie līdzdalībnieki! Cik zemas bija viņu debesis! Lūk, tur, pie viņām bija žāvēšanai izkārta peļādiņa un izpūsts cūkas pūslis. Pret katru ēdāju bija debesīs iesprausta viņa karote. Tāpat kā jūsu valdībā, Šķēle! Un tas nav jūsu iemīļotais pasaku varonis, ar zāģu skaidām piebāztais Vinnijs Pūks, kas kaus lakstīgalu uz Mārtiņiem. To, jūsu zināšanai, rakstīja mūsu klasiķis Kārlis Skalbe. Bet nu tieši kā par jums. Ir daži grūtgalvji studenti, kuri nāk un nāk, un nāk. Kuriem ir jāatkārto, jāatkārto un jāatkārto. Pie tādiem grūtgalvjiem es pieskaitu arī jūs, ministr Vladimir Makarov! Jo jūs jau kuro reizi nespējat atbildēt uz mūsu, deputātu, uzdotajiem jautājumiem. Arī jūs, Šķēles kungs, neko neesat izdarījis, izņemot to, ka esat pavēlējis Saeimā ratificēt jums izdevīgo līgumu par lauksaimniecības produktu tirgu, otrkārt, pavērāt ceļu valsts uzņēmumu "Latvenergo", "Lattelekom", "Latvijas gāze", "Latvijas dzelzceļš" privatizācijai un Latvijas zemes izpārdošanai. Bet ko darīt ar nolaisto medicīnu? Ar augsto tuberkulozes un sifilisa līmeni, nekontrolēto prostitūciju, pedofiliem? Par to jūs klusējat. Pašlaik, tā tēlaini runājot, ūdens līst uz jūsu dzirnavām un bīdeļmilti birst un birst. Daudz izsaimniekošanā pirms jums ir izdarīts. Jūs un jūsu valdība nodarbojas tikai ar sevis slavināšanu. Es neesmu dzirdējis, ka kāds no daudzbērnu ģimenēm, skolotājiem, strādniekiem, medmāsām, ārstiem, bāreņiem, pensionāriem, veciem cilvēkiem būtu teicis, ka viņiem jūsu valdīšanas laikā un no jūsu valdīšanas stila un metodēm ir kļuvis labāk. Bet, jūsu zināšanai, ārzemēs skolotāja un medmāsas profesijas ir augsti apmaksātas.

Mani vēlētāji jautā - vai jūsu ausis ir kurlas un acis ir aklas? Vai jūs nesaprotat, kas notiek ar Latvijas tautu? Viņi saka, ka tauta izmirs tanīs briesmās, bet jūs domājat par savu peļņu, ienesīgumu. Tas ir amorāli!

Kāda ir jūsu Latvijas ekonomiskās attīstības stratēģija? Vai lielo sienāžu audzēšana vai zaļo sienāžu audzēšana, par kuriem jūs tā jūsmojat laikraksta "Diena" intervijā 31.augustā? Bet, izlasījis šo interviju, es sapratu, ka jūs nesatrauc Latvijas intereses, jo (citēju): "Tâ ir laime, ka neesam valsts, kura izvietojusies lielā teritorijā. Tāpēc var viegli pārvietoties." Kā jau tas ir noticis vismaz divas reizes pēdējo 55 gadu laikā. Bet jūs tikai nenorādiet, ar ko un kur, uz kurām darba vietām... Tāds mazs sīkums. Bet varbūt mēs esam viegli pārvietojami. Ne jau visiem "lielo zaļo" mīlētājiem ir tādi lepni ārzemju auto, ar kuriem var viegli un labi pārvietoties uz savu ofisu arī pa nesakoptiem Latvijas ceļiem.

Sēdes vadītāja. Atvainojiet, Rubina kungs, jautājuma motivācijai 3 minūtes paredzētas Kārtības rullī. Ja vēlaties vēl, lūdziet deputātiem atļauju. Nevēlaties. Paldies.

Vārds atbildei Vladimiram Makarovam - labklājības ministram.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamā Saeima! Ir ļoti patīkami, ka mums ir pacietīgi deputāti, kas uzdod jautājumu pēc jautājuma par vienu un to pašu tematu. Bet tajā brīdī, kad ministrija saka: mēs atzīstam jūsu prāta spējas, nāciet un piedalieties, un līdzdarbojieties, - viņi atbild: es esmu ļoti aizņemts, man nav laika.

Labklājības ministrija ir iesniegusi atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem, un man komentāru šobrīd vairāk nav. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Rubina kungs, vai uzdosiet papildjautājumus?

Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Cik jautājumu jūs uzdosiet - vienu vai divus papildjautājumus? Vienu. Vispirms pirmo. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mēs esam daļēji informēti par Ulmaņa kungam veiksmīgi izdarīto operāciju Amerikā, kas tika veikta bez tiešiem naudas izdevumiem, bet iekļauta lidojuma apdrošināšanas polisē. Šķēles kungs vai Makarova kungs, lūdzu jūs atbildēt, kur Latvijas pilsoņi, kas var nopirkt aviobiļeti vai kuģa biļeti, var operēties ASV? Kurās klīnikās un štatos tas ir iespējams? Jo daudz slimo Latvijā grib apvienoties kopā un ar čarterreisiem doties uz ASV. (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Es atbildēšu, ka, manuprāt, Latvijas mediķu zināšanas, prasmes un iemaņas ir tikpat lielas un bagātas kā ASV. Latvijā mēs spējam izdarīt pietiekami daudz operāciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Otrs papildjautājums. Andris Rubins - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šķēles kungs! Iespējamo plūdu likvidācijai jūs atvēlējāt valdībā 1 miljonu latu. Plūdi nāk un plūdi aiziet, bet neārstēts sifiliss tiek pārmantots un apdraud ne tikai tuviniekus un apkārtējos, bet, ņemot vērā pašreizējo saslimstības līmeni, arī nāciju. Pagājušajā gadā, jūsu zināšanai, Latvijā bija 2 357 jauni sifilisa gadījumi, šogad saslimšana ir par 30% lielāka. (Starpsauciens no zāles: "Cik sifilitiķu ir Saeimā?") Mēs esam pirmajā vietā Eiropā. Cik līdzekļu valdība atvēlējusi sifilisa apkarošanai 1996. gadā, cik to būs laikā no 1997. līdz 2000. gadam? Kur un kā tā nauda tiek izlietota?

Sēdes vadītāja. Vladimirs Makarovs (labklājības ministrs).

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Rubina kungs! Latvija ir garām tam periodam, kad jebkura iedzīvotāja mājās varēja ierasties, izraut no ģimenes un teikt: "Mums ir ziņas, ka tu varbūt esi kontaktējies ar veneriski slimu personu." Ðobrīd Latvija pārstrādā savu pieeju šim jautājumam, un pirmais ir sabiedrības attīstības veicināšana, sabiedrības izglītošana šajos jautājumos, bet otrais ir radīt iespējas, lai šie cilvēki var ārstēties.

Konkrētās summas jums ir iespējams uzzināt 1996. gada budžetā un 1997. gada budžetā, cik ir atvēlēts veselības aprūpei. Būs tieši sadalīts pa programmām, bet tieši jūs es aicinu likt lietā savas zināšanas, nākt un strādāt pie šīs programmas, jo programmai ir jābūt gatavai līdz 1. oktobrim. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātu Čerāna, Kostandas, Kazāka, Zelgalvja, Mauliņa jautājums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A. Gorbunova kungam.

Motivācijai deputāti pieteikušies nav. Lūdzu! Vārds atbildei vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Esmu sniedzis rakstisku atbildi un gaidu papildjautājumus, bet līdzās rakstiskajai atbildei, tā kā es kā ministrs esmu saņēmis pirmo jautājumu tik svarīgā lietā, kāda ir reģionālā attīstība, kura tiešām vēl nav akceptēta Ministru kabinetā, tad šis jautājums un varbūt arī piezīmes zināmā mērā tiks izskatītas, akceptējot šo koncepciju Ministru kabinetā, bet es Čerāna kungam un pārējiem kolēģiem, kuri uzdeva šo jautājumu, gribētu pasniegt tādu lielāku pētījumu reģionālās attīstības politikas jautājumos gan Latvijā, gan ārzemēs. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Gorbunova kungs, varbūt mēs varētu vienoties mazliet par citu procedūru, - ka jūs šodien to nodotu Saeimas informācijas nodaļā, un tad arī citi deputāti varētu iepazīties. Tad vismaz lūgsim to izdarīt Čerāna kungam, lai tas nepaliktu tikai viena deputāta lietošanā. Čerāna kungs, es ceru, ka jūs nodosit pēc tam to Saeimas informācijas nodaļai. Paldies.

Papildjautājumiem neviens vārdu nav lūdzis. Paldies.

Deputātu Kostandas, Zelgalvja, Kazāka, Čerāna, Mauliņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Motivācijai vārdu neviens nav lūdzis.

Aivars Kreituss - finansu ministrs. (Starpsauciens no zāles: "Tikai nerunā gari!")

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Es pavisam īsi pieskaršos pirmajam jautājumam. Es gribētu lūgt deputātus varbūt neuzdot vienmēr vienus un tos pašus jautājumus, jo citādi... Es tagad nosaukšu, kas beigu beigās iznāk, un man liekas, ka gandrīz vai iznāk strādāšana par labu tam, lai varētu valstij nemaksāt nodokļus. Jo, ja mēs runājam par kases aparātu lietošanu zivju, gaļas un piena paviljonos, tad jāteic, ka tirgos minētās preces pārdod ne tikai zemnieki un zvejnieki, un tie ir atbrīvoti no šo aparātu lietošanas, tā ka jūsu rūpes viņu labā nav vajadzīgas. Viņi jau ir atbrīvoti. Iznāk tā, ka jūs rūpējaties par preču pārpircējiem un ražotājiem. Un tāpēc šajā atbildē teikts, ka tika apsekotas tās 48 firmas, kas streikoja Centrāltirgū. Tas notika ar vienu mērķi - lai jums iedotu precīzāku informāciju. Šeit ir minēti cipari, ka šīs firmas ir samaksājušas gada laikā nodokļus no 4 - 300 latiem. 4 latus firma samaksājusi gada laikā nodokli, aktīvi tirgojas Centrāltirgū, preces pārdod par zemākām cenām, nekā iespējams vispār. Es varu pie šīm ziņām, kas šeit ir minētas, vēl papildus pieminēt, ka mēs atradām arī firmu no streikojošajām, kas maksā 70 santīmu gadā nodokļos. Tā ka būtībā, uzdodot šādus jautājumus jau nez kuro reizi pēc kārtas un iestājoties par šiem streikotājiem... Mēs mēģinām noskaidrot, kas ir šie streikotāji, un tagad es jums pasaku: tie streikotāji ir faktiski nodokļu nemaksātāji. Un mēs tiešām tagad esam kaut kādā veidā pieķērušies reāliem nodokļu nemaksātājiem, tajā pašā laikā atbrīvojot mūsu zemniekus...

Sēdes vadītāja. Atvainojiet, ministra kungs! Jums tikai piebildei pie rakstiskās atbildes ir atvēlētas 2 minūtes. Ja jūs vēlaties vairāk, lūdziet atļauju deputātiem.

A.G.Kreituss. Nē, paldies! Es visu pateicu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Papildjautājumiem deputāti... Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Jums, Tabūna kungs, tagad jālūdz vārds tādā gadījumā vai nu par Kārtības ruļļa pārkāpumiem, vai arī par to, kā jautājums virzāms tālāk.

Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts par to, kā jautājums virzāms tālāk.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimā, kā izrādās, ir palikuši 8 "kâpēcīši", kuriem daudz kas nav skaidrs, un katrā sēdē papildus tiek uzdota vesela virkne jautājumu. Ja šiem astoņiem cilvēkiem nav kaut kas skaidrs, lai viņi nāk uz šīm sēdēm un klausās ministra atbildes, bet kāpēc mums, pārējiem 92 deputātiem, ir jānāk šurp un jāklausās tas, kas mums, iespējams, visiem sen ir zināms.

Es ierosinu Prezidijam izlemt jautājumu par to, ka uz šīm sēdēm klausīties šīs atbildes ierodas tikai šie "kâpēcīši", kuri uzdevuši jautājumus. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Tabūna kungs, bet šādus priekšlikumus lūdzu iesniegt rakstveidā kā labojumus Kārtības rullī. Apiņa kungs, un kā jūs gribat jautājumu virzīt tālāk? (No zāles kaut ko skaidro.) Apiņa kungs, mēs negatavojamies pieņemt šādu priekšlikumu! Es vēlreiz atkārtoju: šo jautājumu neizlemj Prezidijs, deputātiem šādus priekšlikumus vajag rakstiski iesniegt kā labojumus Kārtības rullī.

Nākamais ir deputātu Apiņa, Požarnova, Saulīša, Kalnbērza, Deņisova jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Motivācijai vārdu deputāti nav lūguši.

Atbildei vārds finansu ministram Aivaram Kreitusam.

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Atbilde ir iesniegta precīzi pa mēnešiem, viss paredzētais pildās normāli, tiek pildīts normāli. Paldies.

Sēdes vadītāja. Papildjautājumiem neviens deputāts pieteicies nav. Paldies.

Un pēdējais ir deputātu Apiņa, Saulīša, Kalnbērza, Deņisova, Golubova jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un valsts ministram pašvaldību lietās Ernestam Jurkānam.

Motivācijai vārdu neviens nav lūdzis.

Ernests Jurkāns - valsts ministrs pašvaldību lietās.

E.Jurkāns (valsts ministrs pašvaldību lietās).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Saskaņā ar likumu par valsts budžetu minimālais finansējums veselības apdrošinājumam ir 21 lats. Mēs esam apkopojuši šo informāciju par pusgada izdevumiem, un tie sastāda vidēji valstī 20,93 latus. Taču ir arī atsevišķi rajoni, kur šis finansējums ir tiešām mazāks, nekā noteikts likumā. Tāds ir Daugavpils, Jēkabpils, Liepājas, Valmieras rajons un vēl atsevišķi citi rajoni. Mēs esam tikušies ar šo rajonu vadību un esam konstatējuši, ka viņu finansējums kopumā, kaut arī ir nepietiekams finansējuma izlīdzināšanas fonds, ir spējīgs finansēt veselību. Un esam atklājuši arī vairākus tādus gadījumus, kad, pieņemsim, reliģijai, televīzijai vai sportam tiek izlietots gandrīz tikpat daudz līdzekļu, cik medicīnai. Tāpēc mēs esam pieņēmuši lēmumu, lai mēneša laikā šie te rajoni, kuriem ir finansējums mazāks par 21 latu, kompensētu trūkstošos latus otrajā pusgadā un lai saskaņā ar likumu šis finansējums būtu 21 lats. Ja tā nebūs, mēs būsim spiesti likuma ietvaros mainīt domju un padomju lēmumus par šo budžetu apstiprināšanu, lai šajos atsevišķajos rajonos saskaņā ar likumu finansējums medicīnai būtu 21 lats. Paldies.

Sēdes vadītāja. Papildu jautājumiem neviens deputāts pieteicies nav. Līdz ar to šodienas darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Pirms tam es deputātus gribu informēt, ka šodien Saeimas Prezidijs nolēma sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi šā gada 9.septembrī pulksten 11.00.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Martijans Bekasovs, Oļegs Deņisovs, Vladilens Dozorcevs, Žanis Holšteins, Jānis Kazāks, Pēteris Keišs, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Ivars Ķezbers, Ādolfs Ločmelis, Leopolds Ozoliņš, Pauls Putniņš, Juris Sinka, Jānis Straume, Māris Vītols.

Sēdes vadītāja. Sēdi slēdzu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi