Latvijas Republikas 6. Saeimas rudens

sesijas trīsdesmit piektā sēde

1996. gada 4. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Paziņoju par atklātu 1996. gada 4. un 5. decembra Saeimas sēdi.

Turpināsim izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kuru mēs nepabeidzām apspriest iepriekšējā kārtējā sēdē. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS, un LDP frakcija).

Kolēģi, tātad izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" otrajā lasījumā. Mēs esam apstājušies 9. lappusē. Lūdzu atšķirt dokumenta nr. 1806 9. lappusi. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - izslēgt no likuma 12. pantu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt debatēs? Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šinī brīdī es runāšu Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas vārdā. Kopš pagājušās sēdes droši vien viens otrs no jums jau ir aizmirsis, par ko bija runa. Tātad runa ir par 12. pantu, kurā Sociālo un darba lietu komisija ierosina atcelt neapliekamo minimumu. Taču šis Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājums ir ciešā saistībā ar 13. pantu, kas savukārt paredz neapliekamo minimumu paredzēt katram apgādājamajam. Īsāk sakot, šis ir priekšlikums, kurš paredz ievērojamus atvieglojumus un palīdzību ģimenēm ar bērniem. Tātad kāda ir šī priekšlikuma būtība? Proti, valsts rūpējas par tiem, kas rūpējas par vēl kādu. Mēs varētu jautāt sev: kam tad mūsu valstī klājas visgrūtāk? Tiesa, smaga situācija ir pensionāriem, to neviens nenoliegs, taču zinot, kā dzīvo tās ģimenes, kuras audzina bērnus un kuras nereti par to pašu naudiņu, ko saņem pensionārs, ir spiestas bērnu palaist skolā, viņu uzturēt, mācīt un audzināt mūsu visu nākotnei, tautas nākotnei, es tomēr gribu sacīt, ka ļoti bieži tikpat slikti, ja ne vēl sliktāk klājas ģimenēm ar bērniem. Un tātad mums ir jādara viss, lai mēs ģimenēm ar bērniem palīdzētu.

Mums varētu nākt prātā tādas domas, ka, lūk, šis priekšlikums ir tāds nejaušs, nepārdomāts. It īpaši tāpēc, ka presē izskanēja doma, pat īsti neizskaidrojot šī priekšlikuma būtību, ka, lūk, Sociālo un darba lietu komisija nav visu līdz galam izdomājusi. Bet tad es gribu sacīt tā, ka jau 1995. gadā Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu nr. 391, kurā attiecībā uz demogrāfiskās situācijas uzlabošanu valstī kā viens no tuvākajiem uzdevumiem valsts mērogā ir paredzēti atvieglojumi, kas panākami caur ienākuma nodokli saistībā ar bērniem. Vēl vairāk. Respektabla valsts komisija pavisam nesen, 18. oktobrī, ir pieņēmusi Demogrāfijas komisijas priekšlikumu jeb paziņojumu Saeimai un Ministru kabinetam, kuru ir parakstījis darba lietu valsts ministrs Andris Bērziņš, un šis dokuments patiesībā lielākā vai mazākā mērā atspoguļo valdības viedokli, un tajā pirmām kārtām ir izteiktas zināmas bažas un pat zināms nemiers par demogrāfisko situāciju valstī.

Minēšu tikai dažus skaitļus. Proti, 1995. gadā kopīgais mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu Latvijā par 17 tūkstošiem, un ļoti zemās dzimstības dēļ iedzīvotāju paaudžu nomaiņa ir tikusi nodrošināta tikai 60% apmērā, savukārt šī gada 9 mēnešos dzimstība salīdzinājumā ar attiecīgo laikposmu pērn ir samazinājusies vēl par 9%. Tātad nemieru par to izsaka arī šī respektablā Ministru kabineta Demogrāfijas komisija.

Un tālāk šī komisija saka tādus vārdus, ka pēdējo gadu prakse ir bijusi tāda, ka budžeta problēmas tiek risinātas uz bērnu rēķina. Jau kopš 1994. gada janvāra neapliekamais minimums par apgādībā esošajām personām ir samazinājies no 20 latiem līdz 12,50, lai gan tas ir pretrunā ar demogrāfiskajām tendencēm. Pieņemsim, ka tā. Demogrāfiskās tendences pašas par sevi ir smagas, tās ir grūtas, un katru gadu tās atkārtojas. Taču gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka valdības Demogrāfijas komisija ir devusi tieši tādu pašu ierosinājumu un tādu pašu izeju no šīs situācijas, kāds, lūk, ir šis Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājums attiecībā uz neapliekamā minimuma atcelšanu un uz neapliekamo minimumu par apgādājamo.

Savukārt, lūk, šīs komisijas priekšlikums skan tā: noteikt par katru apgādājamo neapliekamo minimumu 38 latu vērtībā, bet, kā jūs zināt, mūsu priekšlikumā ir 40 latu, kas atbilst līdzšinējām summām attiecībā uz neapliekamo minimumu apgādniekiem par apgādājamo. Tas kaut nedaudz samazinātu ienākumus tiem, kuriem nav apgādājamo, tas tiesa, bet tas dotu jūtamu ieguldījumu, nodrošinātu valsts atbalstu tām ģimenēm, kurām ir bērni un kuras vēlas pelnīt. Diemžēl tādu ģimeņu ar bērniem, īpaši ar daudziem bērniem, arī mūsu valstī kļūst arvien mazāk, tādu, kuras ir gatavas strādāt un ar savu darbu nopelnīt naudiņu bērniem.

Ir arī viens otrs iebildums dzirdēts par šo priekšlikumu. Viens no šādiem iebildumiem, ir, lūk, tāds, ka izmaksām un palīdzībai no valsts ir jābūt vērstai uz katru bērnu, ka tai ir jābūt individuālai palīdzībai, nevis kopējai palīdzībai. Es domāju, ka tie ir jautājumi un lietas, kuras viena otru nekādā ziņā neizslēdz. Un tāda individuāla palīdzība varētu būt. Tas tikai nāktu visiem par labu, bet, lūk, tieši šis priekšlikums stimulēs strādāt, stimulēs ģimeni pelnīt pašai, kaut ko darīt savā un savu bērnu labā.

Otrs iebildums ir tāds, ka nav formulēts vecuma ierobežojums, lai nemudinātu bērniem radīt bērnus... Proti, ja trīsdesmitgadīgs cilvēks nav noformējis savu ģimeni, tad tas ir viens jautājums, bet ir pavisam cita lieta, ja runā par pavisam jaunu cilvēku. Es domāju, cienījamie kolēģi, ka tā ir labojama lieta, un to mēs varam pārdomāt līdz turpmākajam lasījumam. Tieši domājot par to, ka mūsu bērni būs mūsu īstie uzturētāji, tie, kuri patiešām Latvijas valstī šos ziedu laikus piedzīvos un tos atnesīs, aicinu balsot un atbalstīt šos divus priekšlikumus. Tātad 12.pantā un arī 13.pantā, kuri abi ir saistīti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča ( valsts ieņēmumu valsts ministre).

Godātais Prezidij! Godājamā Saeima! Viens no nodokļu likumdošanas principiem ir tāds, ka nodokļu likumiem ir jābūt taisnīgiem attiecībā uz visiem. Šie principi, kas tiek piemēroti nodokļu likumdošanā attiecībā uz atsevišķām maksātāju grupām vai atsevišķām cilvēku kategorijām, ir jāpiemēro vienādi. Jebkuram pelnītājam, neatkarīgi no viņa dzimuma, vecuma, ģimenes stāvokļa, ir tiesības uz vienādiem atvieglojumiem.Tas attiecas arī uz neapliekamo minimumu.

Šobrīd piedāvātais variants sašķiro cilvēkus divās kategorijās. Neapliekamā minimuma nebūs nevienam, bet toties to naudu iegūs vairāk iedzīvotāju. Tās nav tās ģimenes, kur ir bērni. Tajā brīdī, ja tev ir bērns, tu dabūsi, protams, varbūt pārdales veidā, bet, ja tev šī bērna nav, ja tava veselība tev neatļauj šo bērnu radīt, ja tev nav iespējas šo ģimeni... Tātad vienmēr tu būsi tajā kategorijā, kurai nebūs tiesību uz šiem atvieglojumiem. Es lūdzu skatīties uz šo jautājumu nedaudz plašāk, neskatīties tikai šobrīd no bērnu, varbūt no demogrāfisko problēmu risināšanas puses, bet paskatīties mazliet plašāk. Un man ir arī pilnvarojums izteikties Ministru kabineta vārdā. Ministru kabinets šos priekšlikumus, kurus ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija par 12. panta izslēgšanu, neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Vēl divus mēnešus atpakaļ es pats biju viens no kvēlākajiem šī priekšlikuma aizstāvjiem, jo man likās, ka tā būs iespēja izņemt naudu no pieaugušo cilvēku - aktīvo, darbīgo cilvēku - kabatām un iedot šo naudu tām ģimenēm, kas reāli audzina bērnus. Un tad, ņemot vērā to, ka nodokļu likumdošanas vēsture Latvijā ir īsa, es vienkārši palūdzu izziņu, kur vēl pasaulē pašam strādājošajam nav neapliekamā minimuma. Man ir žēl, bet tādu pozitīvu piemēru es tomēr neatradu. Ir eksperimenti, ka to mēģina darīt, bet tūlīt ļoti ātri atsakās no šī priekšlikuma. Kāpēc? Neapliekamā minimuma ideoloģija pašam strādājošajam ir ļoti vienkārša.

Pirmkārt, mudināt jaunu cilvēku, to, kas saņem ļoti maz, sākt strādāt, piepelnīties vienu, divas, trīs stundas un saņemt zem minimālās algas. Ja būs šāds atteikums, tādā gadījumā, pirmkārt, šie jaunie mēģinās papildināt nelegālā darba tirgu.

Otrkārt, nodokļu administrēšana. Tas tikai sadārdzinās, tādēļ, raugoties tīri konceptuāli no nodokļu politikas viedokļa, es aicinu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka neviens no klātesošajiem Saeimas deputātiem un ministriem neiebilst pret to un neapgalvo, ka mūsu valstī nepastāv demogrāfiskā problēma, ka mūsu valstī mirstība ir gandrīz divas reizes augstāka nekā dzimstība. Ir dažādi veidi, kā stimulēt dzimstību, un ir dažādi veidi, un arī to ir ļoti daudz, kā panākt, lai mirstība būtu zemāka.

Viens no galvenajiem instrumentiem ir tāds, ka valsts materiāli stimulē ar pabalstiem vai nodokļu atvieglojumiem ģimenes, kurām ir bērni. No šī viedokļa skatoties, Sociālo un darba lietu komisijas ierosinājums ir ļoti pieņemams un būtu neapšaubāmi atbalstāms. Šādu ceļu, ka valsts aktīvi atbalsta ģimenes ar bērniem, iet mūsu kaimiņvalsts - Igaunija. Viens no trijiem Igaunijas jaunās valdības, es gribētu teikt - iepriekšējās valdības, darbības pamatvirzieniem ir arī demogrāfiskās problēmas risināšana. Mēs citos jautājumos, teiksim, kas attiecas uz ekonomiku, uz nodokļu sistēmas pārveidošanu, cenšamies ņemt piemēru no ziemeļu kaimiņvalsts, turpretī attiecībā uz demogrāfisko problēmu risināšanu mēs rīkojamies pretēji.

Es pilnīgi atbalstu to, ko teica kolēģe Aida Prēdele, un saprotu arī tos iebildumus, kurus valdības vārdā izteica ministre Aija Poča. Es gribu Demogrāfijas apakškomisijas vārdā vēl papildus informēt par dažiem apstākļiem, par kuriem nerunāja Aida Prēdele. Ja gadījumā priekšlikumus, kurus izvirza Sociālo un darba lietu komisija, pieņemtu, tad ienākumi, kurus gūtu, būtu tik lieli, ka pietiktu naudas, lai par attiecīgu summu palielinātu algas tiem budžeta iestādēs strādājošajiem, kuriem ir nelielas algas. Un papildus būtu arī nauda, lai tātad šo sociālo spriedzi šie cilvēki nejustu.

Es saprotu, godātie kolēģi, ka mēs esam ļoti grūtā situācijā. Mums ir valdības piedāvātais variants, kurš paredz vienu šā jautājuma risināšanas modeli, bet, manuprāt, tas nav pats taisnīgākais. Katrā ziņā mums ir jāizšķiras balsojot, un es aicinu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tomēr tiem faktoriem, par kuriem šeit nerunāja neviens, - ne no Sociālo un darba lietu komisijas, ne arī no valdības. Jūs pievērsiet uzmanību vārdiem: "Tiem, kam nav apgādājamo". Tātad es varu izaudzināt četrus vai piecus bērnus, aizvadīt viņus līdz 18 gadiem, un tajā brīdī, kad pēdējais bērns ir sasniedzis 18 gadu, man vairs apgādājamo nav. Un es atkal sāku maksāt tāpat, kā tas astoņpadsmitgadīgais, kas tikko sāk strādāt. Ja uzskata, ka tādā veidā - apliekot šādus cilvēkus ar nodokli, var veicināt, lai citiem būtu bērni, tad man liekas, kaut kas nav kārtībā izpratnē par to, kā sabiedrībai ir jāattīstās.

Nākamais jautājums. Tas nozīmē, ka cilvēkbērns, kas18 gados tikko kā beidzis vai 16 gados apguvis pirmo izglītības pakāpi, sākot strādāt, momentā nonāk zem šīs nodokļu nastas. Un tagad paskatīsimies, kam ir viszemākā alga. Viszemākā alga, lietojot padomju laika terminoloģiju, ir jaunajam speciālistam. Tā ir jaunajai skolotājai, kas pirmo gadu pēc institūta beigšanas strādā pašvaldības skolā, kur viņa saņem 39 vai 40 latus, strādājot skolā. Viņai ir 21 gads, un viņa momentā sāk maksāt šo nodokli. Cik mēs esam godīgi un uz kā rēķina mēs gribam palīdzēt tiem citiem?

Padomju laikā bija šis jēdziens - bezbērnu nodoklis. Bet toreiz to maksāja tikai tie, kam mūžā bērni nav bijuši. Bet šinī gadījumā, es jums atkārtoju vēlreiz, jūs varat izaudzināt četrus bērnus, bet, tiklīdz kā pēdējam ir 18 gadu, jūs sākat maksāt. Nav svarīgi, kā un cik grūti, un cik labi jūs viņus esat izaudzinājuši.

Te ir vēl viena lieta. Vai šāda attieksme pret jauno, kas sāk strādāt, un pret to, kas ir izaudzinājis bērnu, ir izmantojama? Un cik lielā mērā? Vai birokrātiskais aparāts "neapēdīs" visu to summu, kuru iegūs šādā veidā? Tāpēc es vēlreiz lūgtu pārdomāt to, pirms mēs aizstāvam bērnus, jo daudzām mātēm tas, ko viņas iegūs, būs mazāks par to, ko astoņpadsmitgadīgajam, kas sāk strādāt un saņem minimālo algu, atvilks, jo tas pats bērns priekš viņas vien viņš ir. Un materiāli viņi savstarpēji ir saistīti.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs. Otro reizi. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Ļoti cienu Saeimas deputātu Lagzdiņa kungu. Īpaši studēju Igaunijas pieredzi tieši tāpēc, ka mani satrauc tā situācija, ka visu laiku mēs sakām: Igaunijā ir tā, bet mums, redziet, ir sliktāk! Igaunijā ir pabalsts par pirmo bērnu aptuveni 5 latu 70 santīmu apmērā. Tas bija viens no valdības variantiem. Taču Igaunijā nav neapliekamā minimuma par apgādībā esošajiem bērniem. Nav! Šī informācija man nāk no Igaunijas Sociālo lietu ministrijas. Un, ja būtu pieņemts šis valdības variants un būtu 5,70 latu, tas būtu apmēram 15% no minimālās algas, kas ir Eiropas savienības rekomendācija. Bet es vēlreiz saku, ka ir ļoti grūti salīdzināt, tādēļ mēs respektējam deputātu vēlēšanos - atstāt gan pabalstus, gan neapliekamo minimumu par apgādībā esošajiem, taču mēs ļoti nevēlētos, lai tiktu likvidēts neapliekamais minimums pašam strādājošajam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā Vītola kungs. Lūdzu! Nevēlaties runāt. Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - izslēgt likumprojekta 12. pantu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu balsošanas rezultātu! Par - 18, pret - 24, atturas - 18. Šis priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - 12.pantā noteikt atšķirīgu kārtību, kas nosaka neapliekamo minimumu. Ir piedāvājums no Sociālo un darba lietu komisijas, ka šo neapliekamo minimumu nosaka nevis Ministru kabinets, bet Saeima likumā par ikgadējo valsts budžetu. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča ( valsts ieņēmumu valsts ministre).

Godātā Saeima! Diskutējot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, diemžēl netika uzklausīti argumenti par to, ka vajadzētu šīs tiesības tomēr atstāt Ministru kabineta kompetencē. Kāpēc? Ja neapliekamo minimumu nosaka Saeima likumā par ikgadējo valsts budžetu, tad tas nozīmē, ka, piemēram, pieņemot 1998.gada budžetu, Saeima arī nosaka neapliekamā minimuma apmēru. Tajā pašā laikā, pieņemot, ka varbūt ļoti labi attīstās ekonomiskā situācija, rodas iespēja palielināt neapliekamo minimumu. Līdz ar to, lai izdarītu izmaiņas tikai vienā šajā skaitlī, ir jāizdara izmaiņas visā likumā par valsts budžetu. Tas ir viens tāds gadījums.

Otrs gadījums. Ministru kabinets strādā pie valsts budžeta projekta praktiski gandrīz gadu. Pēc 1997.gada budžeta apstiprināšanas jau tūlīt, apmēram februārī, sāks veidot pirmos metus 1998.gada budžetam. Un Ministru kabinetam tomēr jābūt tai institūcijai, kura, sagatavojot priekšlikumus nākošā gada budžeta projektam, zinātu, kādu apmēram viņa plāno šo neapliekamo minimumu, lai varētu veidot prognozes, lai varētu plānot ieņēmumus. Pretējā gadījumā var rasties situācija, ka budžets tiek sagatavots ar vienu neapliekamo minimumu, bet Saeima, pieņemot 1998.gada valsts budžetu, pēkšņi var noteikt citu neapliekamo minimumu, kas var būtiski izmainīt budžeta ieņēmumus un līdz ar to arī izdevumu daļu.

Es lūgtu Ministru kabineta vārdā tomēr atstāt šo kompetenci attiecībā uz neapliekamā minimuma noteikšanu Ministru kabinetam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs tomēr atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kā to ir izdarījusi arī atbildīgā komisija. Motivēšu - kāpēc.

Diemžēl mums jau ir bēdīgs juridisks precedents, kad Ministru kabinets bija manipulējis ar neapliekamo minimumu. Atklāti sakot, tas varēja izsaukt vairāk nekā 30 miljonu latu "atgrūšanu" pārmaksātā ieņēmuma nodokļa veidā Latvijas iedzīvotājiem. Pateicoties Šķēles kunga ļoti gudrajai rīcībai, šobrīd tas tiek uzskatīts par normālu parādību. Manuprāt, manipulācija ar Saeimas prerogatīvā esošajiem likuma cipariem ir nepieņemama, ja šī ir jau ar precedentu apveltīta lieta. Tāpēc es domāju, ka šis nav tas vienkāršais cipariņš, kuru var bīdīt uz priekšu un atpakaļ.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kurš jau arī tika atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un es domāju, ka argumenti, kāpēc šāds priekšlikums ir atbalstāms, ir acīm redzami, proti, Saeima pieņem likumu par kārtējā gada budžetu, un šajā likumā tiek noteikta gan ienākumu daļa, gan izdevumu daļa. Ienākumu daļa faktiski ir būtiski atkarīga no tā, kāds ir šis neapliekamais minimums. Patiesībā, ja mēneša neapliekamā minimuma apmēra noteikšana tiek atstāta Ministru kabinetam, tad faktiski Ministru kabinetam jau ir dotas iespējas budžeta gada laikā grozīt šo iedzīvotāju ienākuma nodokļa bāzi. Tas faktiski ir pašvaldību nodoklis, vismaz lielākā tā daļa, bet saskaņā ar šo projektu 1996.gadā daļa no šī nodokļa jau ir paredzēta arī valsts budžetā. Un es domāju, ka šādas tiesības Ministru kabinetam pēc būtības, ņemot vērā to, ka Saeimai ir jāpieņem lēmums par šiem galvenajiem budžeta cipariem, nekādā ziņā nevarētu būt pieļaujamas. Un tāpēc es uzskatu, ka šie te pamatcipari, kas faktiski skar pilnīgi visus Latvijas iedzīvotājus, šis konkrētais pamatcipars obligāti ir jāapstiprina Saeimā. Un, ja būs tāda situācija, ka šis cipars ir jāmaina uz vienu vai uz otru pusi, tad tā būs pietiekoši būtiska izmaiņa valsts finansiālajā situācijā, tāpēc par to Saeima varētu arī spriest, izdarot grozījumus Budžeta likumā.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Lūdzu!

A.Požarnovs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šinī jautājumā es gribētu vilkt paralēles ar to diskusiju, kas mums bija, ja atceraties, par bērnu pabalstiem, - par tā saucamajām trepēm, par koeficientu samazināšanu. Un tad bija tādas atsevišķas runas un iebildumi no mūsu deputātu puses, kuri iestājās pret šo trepju samazināšanu, bet lielākais absurds ir tāds, ka Saeimai ir jānosaka šie koeficienti, bet Ministru kabinets nosaka šī te pabalsta apmēru. Un beigu beigās iznāk tā, ka mēs varējām iebilst, ka mēs varējām darīt, ko mēs gribam, jo galu galā Ministru kabinets nosaka šos te apmērus, un jebkurā gadījumā mēs paliekam "peļķē". Šinī gadījumā ir tieši tas pats. Ja mēs apstiprinām budžetu, ja mēs uzņemamies atbildību par šo, tad es domāju, ka arī Saeimas kompetencē būtu lemt jautājumu par neapliekamo minimumu. Es vienkārši domāju, ka, ja pieņems šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, tas zināmā mērā disciplinēs Finansu ministrijas darbību un uzliks par pienākumu tai labāk plānot un prognozēt nākošā gada ieņēmumus.

Un tādēļ Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es aicinātu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas šo piedāvāto variantu, tātad atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi! Es vēlos oponēt šajā gadījumā Čerāna kungam un Požarnova kungam vairāku pazīmju dēļ. Vairāku iemeslu, būtisku iemeslu, dēļ. Redzat, Finansu ministrija un valdība neplāno nākamā gada ieņēmumus kaut kad gada beigās. Nākamā gada ieņēmumus Finansu ministrija un Ministru kabinets, prognozējot nākamā gada budžetu, sāk plānot jau kaut kad gada sākumā, tad, kad tiek sākts darbs pie nākamā gada budžeta izveides. Un nevis Saeima sastāda budžetu, bet budžetu sastāda Ministru kabinets un iesniedz to Saeimā. Un Ministru kabinetam arī pašam jau gada sākumā ir jāplāno, kāda būs ieņēmumu prognoze nākamajā gadā, un līdz ar to arī jāplāno, kāds būs neapliekamais minimums nākamajā gadā, lai uz to varētu balstīties, sastādot nākamā gada budžeta projektu. Un līdz ar to valdībai ir absolūti nepieciešams jau gada sākumā zināt nākamā gada budžetu, tāpēc ir absurdi, neiespējami, no šāda budžeta plānošanas viedokļa raugoties, ka šo neapliekamo minimumu nosaka gada beigās, ka Saeima to var mainīt ar šo ikgadējo Valsts budžeta likumu.

Otrkārt, neapliekamais minimums ir saistīts ar ļoti daudziem citiem lielumiem, piemēram, ar neapliekamo algu. Bieži vien Ministru kabinetam ir tiesības mainīt minimālās algas lielumu, plānojot, teiksim, tās ietekmi uz finansu ieņēmumiem. Mainot minimālo algu, Ministru kabinetam var rasties nepieciešamība mainīt arī neapliekamo minimumu, kas ir savstarpēji saistīti. Tas, ka Ministru kabinetam ir tiesības noteikt minimālo algu, ir loģiski, lai būtu šādas manevra iespējas, jo Ministru kabinets, mainot šo vienu rādītāju, var mainīt arī šo otru, lai šādā veidā būtu šī savstarpējā sakritība.

Un trešais. Ja šāds priekšlikums tiek atbalstīts, tad nav nekādas skaidrības par to, kāds princips darbosies nākamajā gadā un kas nākamajā gadā noteiks šo neapliekamo minimumu. Tā kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš nākamā gada budžeta projektam ir beidzies, mēs zinām, ka nākamā gada budžeta projektā nav noteikts šis neapliekamais minimums, un faktiski tādā veidā mēs paralizējam vispār iespēju elastīgā veidā noteikt šo neapliekamo minimumu.

No visa finansu plānošanas viedokļa raugoties, es aicinu tomēr izšķirties par to, ka mēs uzticamies Ministru kabinetam un ka Ministru kabinets ir tas, kas nosaka šo neapliekamo minimumu, bet Saeima, balsojot par budžetu, akceptē Ministru kabineta izvirzītu priekšlikumu par ienākumu prognozi nākamajam gadam.

Tāpēc es šajā gadījumā lūdzu neatbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Komisijas vārdā varbūt? Arī jūs nevēlaties. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsot Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu - aizstāt 12.panta pirmajā daļā vārdus "Ministru kabinets" ar vārdiem "Saeima likumā par ikgadējo valsts budžetu". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 22, atturas - 14. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Tālāk 9.lappusē ir priekšlikumi, kuri skar 12.panta trešo daļu. Ir Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšlikums - izteikt šo trešo daļu tādā redakcijā, ar kādu jūs varat šeit iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, bet atbalstīja frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu par 12.panta trešās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu par šo panta daļu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Eniņa priekšlikums - papildināt 12.panta trešo daļu ar teikuma daļu. Arī šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta tāpēc, ka principā šī diskusija šajā gadījumā iederas, runājot par 13.pantu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija no struktūras viedokļa ir atbalstījusi "Latvijas ceļa" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Es gribētu, lai jūs tomēr būtu uzmanīgi un ieklausītos. Es pieļauju iespēju, ka te var arī dažs labs nesaprast, kāds tas balsojums iznāk, un es jums paskaidrojumu sniegšu tieši "iz dzīves", kā tas ir. Proti, slimnīcās tieši pensionārus pieņem... pat atļauj viņiem strādāt aiz žēlastības. Nu, ņemsim tādu pensionāru - ne tādu, kurš ir pašā sliktākajā stāvoklī, bet tādu, kurš saņem kaut vai savus 40 latus, bet dzīvoklis viņam maksā 30 latu, un viņš nevar ar 10 latiem izdzīvot. Tagad dara tā, ka pat dakterus pensionārus pieņem par apkopējiem slimnīcā uz pusslodzi. Vai arī māsiņas. Un par šo pusslodzi viņiem kādi 20 lati nāk klāt. Tad tagad mēs klupsim virsū tūlīt... tas nozīmē, ka jau no šiem 20 latiem... Es konkrēti pazīstu šādus cilvēkus, es tādus zinu, es runāju par man kaimiņos esošo tuberkulozes slimnīcu. Tad iznāk, ka jau no tiem 20 latiem rausim viņiem nost tos 5 latus. Tāpēc mans priekšlikums, es domāju, nav principā pret to, ka daudz nopelnījušiem pensionāriem, kas saņem simtus, simtu latu varētu atvilkt, bet tiešām, kā jūs lasāt, aicinu neatvilkt tiem pensionāriem, kam ienākumi ir divu minimālo mēnešalgu apmērā... neatvilkt šiem pensionāriem, ļaut viņiem tomēr saņemt to naudiņu. Praktiski tas ir 20 latu... Nu, ja viņš strādā pilnu slodzi, viņš saņem klāt vēl pie pensijas, pie 40 latiem, vēl otrus 40 latus. Tiešām - ja mēs šo priekšlikumu noraidītu, tas būtu pat ļoti nesmuki no mūsu puses. Es nezinu, kā tad mēs skatīsimies acīs cilvēkiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Eniņa kungs. Tātad jūs gribat, lai par jūsu priekšlikumu tiek veikts balsojums? Paldies. Deputāti runāt par šo problēmu vairs nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Eniņa priekšlikumu - 12.panta trešo daļu papildināt ar teikuma daļu, kuras redakcija jums ir iesniegta. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 21, atturas - 16. Piedodiet, kvoruma nav. Godātie kolēģi, lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu deputātus tomēr piedalīties balsošanā. Atkārtoti lūdzu deputātus balsot par deputāta Eniņa priekšlikumu - 12.panta trešo daļu papildināt ar teikuma daļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 25, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais. 9.lappusē ir frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums par 12.panta trešās daļas redakciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk - 10.lappusē - ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums izslēgt šā likumprojekta 13.pantu, kurš nosaka atvieglinājumus maksātājiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par priekšlikumu izslēgt 13.pantu? (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Kâpēc tad tā?") Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums par 13.panta 1.apakšpunkta redakciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu izteikt likumprojekta 5.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. 11.lappusē ir frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums par 13.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju tādā variantā, ar kādu jūs varat šeit iepazīties, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par šo punktu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums - izslēgt 13.panta 1.1.daļu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk - 12.lappusē - ir frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums izslēgt 13.panta 1.2.daļu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums - izteikt 13.panta pirmās daļas 3.punktu tādā redakcijā, ar kādu deputāti var šeit iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - šā likumprojekta 5.pantā mainīt skaitļus, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi, jo ir atbalstījusi "Latvijas ceļa" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir deputāta Tabūna priekšlikums - 13.pantu papildināt ar jaunu 1.2.daļu tādā redakcijā, ar kādu jūs varat šeit iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Pēteris Tabūns grib uzstāties debatēs. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu pavisam īsi. Lūgšu jūs atbalstīt šo manu priekšlikumu, ka strādājošam pensionāram ar nodokli neapliekamā summa ir 150 lati. Es domāju, ka mēs ļoti labi zinām, cik nodrošināti ir pensionāri, ka pensijas vai tie pabalstiņi, kurus viņi saņem, ir tik ļoti niecīgi. Un, ja kāds no šiem cilvēkiem ir spējīgs strādāt, tad mums ir jāļauj, lai viņš varētu arī drusciņ normālāk dzīvot. Tāpēc es lūdzu balsot par šo priekšlikumu un atbalstīt to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā).

Cienījamie deputāti! Ja mēs runājam par to, ka ir jābūt šim vienādības principam, teiksim, nodokļu uzlikšanā vai neuzlikšanā, atkal pēkšņi parādās īpaša iedzīvotāju kategorija, protams, tādi, kas atrodas šobrīd smagā stāvoklī, tātad strādājošie pensionāri. Es saprotu, kāpēc viņi strādā, un tomēr... ja mēs skatāmies no darba tirgus viedokļa, tātad izdevīgāk būs iet no ģimenes strādāt pensionāram, nevis jaunam cilvēkam, jo pensionāram, kurš strādā un saņem algu... es nezinu... varbūt 50 lati vai 60 lati kopā ar pensiju... viņam tiks piemērots neapliekamais minimums. Un, ja ģimenē būs jāizvēlas, kuram iet strādāt - vai mazdēlam par 50 latiem vai vecmāmiņai, - tad kurš no ģimenes budžeta viedokļa aizies strādāt? Vecmāmiņa. Uz vecmāmiņas darba grāmatiņas pamata tiks strādāts, kaut gan īstenībā strādās varbūt mazdēls. Es lūdzu padomāt arī par šādiem izkropļojumiem darba tirgū un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk par šo jautājumu runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par deputāta Tabūna priekšlikumu - papildināt 13.pantu ar jaunu 1.2.daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 19, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums par 13.panta 1.2.daļas redakciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta to.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile neiebilst pret komisijas slēdzienu, arī pārējiem deputātiem nav iebildumu. Paldies. Tas ir pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums - izslēgt 13.panta 1.3.daļu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums - izslēgt 13.panta 1.4.daļu un papildināt 13.panta pirmo daļu ar 4.punktu tādā redakcijā, ar kādu jūs varat šeit iepazīties, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas slēdzienu par frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu - izslēgt panta 1.4.daļu un papildināt šā panta pirmo daļu ar 4.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - par 13.panta 1.4.daļas redakcijas papildināšanu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi, jo ir atbalstījusi frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt debatēs Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Es aicinu deputātus atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas aicina noteikt šos nodokļu atvieglojumus invalīdiem un politiski represētām personām, tomēr novilkt apakšējo robežu šai Ministru kabineta iespējai variēt šos atvieglojumus, proti, noteikt, ka šie nodokļu atvieglojumi nedrīkst būt mazāki, nekā tie bija līdz šim. Es domāju, ka tas ir ļoti dabisks priekšlikums, un aicinu deputātus atbalstīt to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk neviens debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - likumprojekta 5.pantā likuma 13.panta 1.4.daļas tekstu papildināt ar tekstu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 22, atturas - 15. Nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais. Par 15.pantu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš nav noformēts atbilstoši priekšlikuma formai, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par 15.pantu? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Dobeļa priekšlikums - 15.panta trešo daļu izslēgt. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi to.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Juris Dobelis. - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es saprotu to īpatnējo pieeju, kura bija šajā jautājumā un kuras dēļ mans priekšlikums netika atbalstīts. Bet, redzat... iedomājieties - ja tas ienākums pārsniedz 60 000 latu, cik tad liels šādam cilvēkam ir mēneša ienākums? Tātad viņam mēneša ienākums pārsniedz 5000 latu. Nu, tātad ir tā: ja viņam ienākums ir līdz tiem 60 000, tad viņam nodoklis ir pēc 25% likmes, bet, ja nu viņam ir vēl lielāki ienākumi, tad mēs viņam vēl samazināsim to nodokli. Jāsaka, tas izklausās diezgan paradoksāli. Es saprotu šo izskaidrojumu. Tas viss tiek pamatots ar to, ka nu tad visi nāks un stāstīs par saviem ienākumiem godīgi, ka, lūk, tas būs tas veicinošais faktors. Tas diemžēl nav pārliecinošs arguments, uz kā pamata šādā veidā samazināt šo procentu likmi. Tad jau jāsaka, ka mēs tiešām rīkojamies pēc principa: kam ir, tam tāpat vēl tiek dots, un tam, kam nav... nu, tam jau... uz to jau neattiecas šis piedāvājums. Es redzu, ka frakcija "Latvijai" ir pat piedāvājusi... ir piedāvājusi taisni pretējo. Bet tas taču būtu likumsakarīgi: ja cilvēkam ir lielāki ienākumi, viņam ir pienākums valstij dot vairāk atpakaļ. Vai tiešām tas nav skaidrs? Bet ko mēs izdarām? Mēs tiem cilvēkiem, kam ir milzīgie ienākumi, dodam vēl visādus nodokļu atvieglojumus. Tāpēc, saprotot to diplomātisko pieeju un visas tās regulārās "koķetēšanas" ar turīgajiem cilvēkiem un paredzot visas šīs iespējas viņiem slēpt savus ienākumus, es šaubos, vai ar šādu paņēmienu, ar šādu... nu, zināmā mērā "pielīšanas" paņēmienu mēs nu briesmīgi veicināsim, ka nu visi tagad godīgi uzrādīs mums savus ienākumus. Es tam neticu.

Es tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas ir tāds, kas, man liekas, radītu tādu taisnīgāku pieeju šai nodokļu sistēmai. Protams, būtu labi, ja jūs būtu ar mieru šādu priekšlikumu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Anna Seile - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt Dobeļa ierosināto priekšlikumu, lai superlielām algām, kuras ir virs 5000 latiem mēnesī, būtu vismaz tikpat liels nodoklis kā visiem pārējiem, kā tiem, kam ir mazās algas. Jā, es zinu šo Budžeta un finansu komisijā izskanējušo argumentu, ka tad šie lielo algu īpašnieki neuzrādīs savus ienākumus. Ir mums arī pietiekami daudz legālu lielo algu saņēmēju, un es domāju, ka tad, ja šo daļu viņi nomaksās 25% apmērā, tāpat kā tie cilvēki, kas no 40 latiem maksās šo ienākuma nodokli 25% apmērā, tas būtu tikai taisnīgi. Mēs nevaram rakstīt likumu priekš zagļiem un blēžiem un nevaram šādu normu ielikt likumā, dodot atvieglojumus viņiem - maksāt tikai 10% no šīs lielās summas. Manuprāt, tas būtu netaisnīgi.

Aicinu rūpīgi iedziļināties un atbalstīt Dobeļa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Deputāta Dobeļa priekšlikums neapšaubāmi ir solis pareizā virzienā no šodienas absolūti absurdās situācijas, kad tie cilvēki, kam ir lielākas algas, praktiski nemaksā ienākuma nodokli. Dobeļa kungs piedāvā šo nodokļa likmi izlīdzināt. Bet attiecībā uz šo pašu panta daļu ir iesniegts arī Tautas kustības "Latvijai" priekšlikums, kurš paredz noteikt šo progresīvo ienākuma nodokļa likmi, kā tas ir daudzās civilizētās valstīs. Proti, mūsu priekšlikums ir tāds, ka tad, ja ienākumi ir līdz 6 tūkstošiem latu gadā, šai ienākuma nodokļa likmei ir jābūt 25% (tāpat kā līdz šim; protams, piemērojot šo neapliekamo minimumu sākumā), bet no summas, kas pārsniedz šos 6 tūkstošus latu gadā, ienākuma nodokļa likmei ir jābūt 35%. Tas saskan ar Tautas kustības "Latvijai" programmatisko pamatprincipu "Labklājību - visiem, nevis tikai šaurai ekonomiskai elitei!" Ðis priekšlikums ir iesniegts, konsekventi sekojot šim principam.

Mēs noteikti iestājamies par nepieciešamību Latvijā veidot tirgus ekonomikas attiecības, bet, veidojot šādas attiecības, mēs nedrīkstam izveidot plēsonīgu un necilvēcīgu galējā liberālisma sabiedrību, kas nerēķinās ar līdzcilvēku, kurš viena vai otra iemesla dēļ šodien ir vājāks. Nedrīkst šos cilvēkus nostādīt aiz iztikas minimuma robežas un galējā nabadzībā un bezcerībā.

Mēs uzskatām un esam pārliecināti, ka tautas izdzīvošanai un attīstībai ir svarīgs katrs cilvēks, nevis tikai tie, kuri šobrīd ir bagāti un paši spēj nopelnīt. Mēs esam pārliecināti par to, ka mums ir jāveido sociāli atbildīga tirgus saimniecība, kas palīdz katram spert šos sākotnējos soļus pāri šim galējās nabadzības un bezcerības līmenim, ārā no šīs galējās nabadzības un bezcerības. Mums ir nepieņemami valdības priekšlikumi, jo valdība budžeta veidošanas procesa sākumā bija paredzējusi vispār atcelt neapliekamo minimumu par apgādājamajiem... tagad runā par neapliekamā minimuma samazināšanu, ja jau reiz mēs viņiem dodam tādas tiesības... Tiek samazināti bērna kopšanas pabalsti. Tātad bezdeficīta budžets faktiski tiek veidots uz tautas trūcīgās daļas rēķina. Mums tas nevar būt pieņemams. Nav un nevar būt pieņemams.

Šis mūsu priekšlikums šajā punktā parāda alternatīvu, pilnīgi konkrētu līdzekļu avotu, kur šos līdzekļus var iegūt konkrētā un civilizētā veidā. Protams, tiem, kas atbalsta šo bagāto cilvēku saujiņu, kas nav tautas vairākums, - tiem, protams, nebūs izdevīga šādu progresīvu nodokļu režīma noteikšana.

Tautas kustībai "Latvijai" nekad nav bijusi un nevar būt pieņemama īpašuma attiecību un pērkamības absolutizācija, lai cik tas vienam otram šajā zālē nepatiktu. Ir lietas, ko var pirkt un pārdot, bet ir lietas - tādas kā morāle, tikumība, cilvēciskums, sirdsapziņa, līdzcietība -, ko nevar ne pirkt, ne pārdot. Tautas kustība "Latvijai" ir par kristīgu, sociāli konservatīvu valsts politiku, par sociālu tirgus ekonomiku. Valstij ir jāuzņemas atbildība par galējā nabadzībā un bezcerībā dzīvojošajiem cilvēkiem, un valstij ir jāuzņemas atbildība par mūsu valsts traģiskajām demogrāfijas tendencēm, un šeit ir parādīts pilnīgi konkrēts veids, kā valsts to var izdarīt. Tiem cilvēkiem, kam ir šī laime šodien būt bagātākiem, ir jāuzņemas līdzatbildība par tiem cilvēkiem, kas šobrīd nav tādi, un šāda prakse ir plaši izplatīta daudzās valstīs, un var pat runāt par to, ka šī ienākuma nodokļu likme varētu būt pat 90% no ienākumiem. Vienalga, arī šāda likme, sākot no noteikta ienākumu "sliekšņa", kas Latvijā, protams, nav reāli... vienalga, šāda likme var būt stimulējoša, tā, protams, ir mazāk stimulējoša nekā mazāka likme, bet šī likme var būt tomēr pietiekami stimulējoša, ka arī cilvēks, kuram paliek pašam 10% no saviem nopelnītajiem ienākumiem virs kādas summas, teiksim, 10 vai 50 miljoni gada laikā, - ka arī viņš tomēr būs ieinteresēts strādāt, jo tā summa, kas viņam paliek, arī ir pietiekami liela un dod viņam šo stimulu strādāt.

Bet šobrīd, protams, nav runa par šādām summām, šobrīd ir runa par vienu pilnīgi konkrētu priekšlikumu - sākot no 6 tūkstošiem latu, noteikt par desmit procentiem lielāku nodokļa likmi, tas ir, 35%. Un tas sasaucas arī ar to situāciju, kāda Latvijā bija pirms vairākiem gadiem, kad bija šis "slieksnis" - 4 tūkstoši latu. Un mēs ņemam vērā, ka šeit ir bijusi šī inflācija. Protams, par šiem konkrētajiem skaitļiem var strīdēties, bet ir svarīgs pats princips, ka mēs veidojam šo progresīvo ienākuma nodokļa likmi. Es saprotu to, ka ir jāizdara arī vēl virkne papildu pasākumu, lai novērstu šīs progresīvās ienākuma nodokļa likmes negatīvo darbību, un mazajiem uzņēmējiem... ir jādod iespējas šiem mazajiem uzņēmējiem maksāt šo uzņēmumu ienākuma nodokli... Mūsu priekšlikums galīgi nav iecerēts kā vēršanās pret šiem cilvēkiem, bet tas ir šis princips, ka tautas vairākuma interesēs ir noteikt šo progresīvo ienākuma nodokli. Un tas galējais liberālisms patiesībā ir izdevīgs tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir sagrābušies vienā vai otrā veidā lielos īpašumus; šī galēji liberālā politika ļauj šiem cilvēkiem tālāk šos īpašumus vieglāk apsaimniekot un tālāk gūt no tiem papildu peļņu. Tā bija vispirms šī padomju okupācijas laika ekonomiskā elite, kas toreiz pārvaldīja sabiedrībai kopīgi piederošo īpašumu un baudīja uz tautas pazemošanas rēķina dažādas iedibinātās privilēģijas, un šī ekonomiskā elite neatkarības atjaunošanas laikā netika nošķirta no šā īpašuma pārvaldīšanas, un viņa tagad ir lielā mērā sagrābusi šo īpašumu savās rokās (nu, protams, ne jau viena pati, bet kopā ar dažādiem veikliem līdzskrējējiem). Tāpēc šo lielkapitāla interešu atbalsts Latvijā šodien ir amorāls tik krasā mērā, kā tas... kā to šobrīd veido valdība un to atbalstošā valdošā koalīcija.

Tātad attiecībā uz 15. panta trešo daļu es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, un man būtu lūgums attiecībā uz priekšlikumu sakārtošanu pieiet šim jautājumam pēc būtības un balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kurš pēc būtības ir radikālāks par deputāta Dobeļa priekšlikumu, pirms deputāta Dobeļa priekšlikuma. Tātad aicinu pieiet šim jautājumam pēc būtības, jo es domāju, ka katrs piekritīs, ka frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir radikālāks un ka vispirms vajadzētu izšķirties par šīs radikālās normas pieņemšanu vai nepieņemšanu (es ceru, ka jūs izšķirsities par tās pieņemšanu), un pēc tam, ja šis priekšlikums netiktu pieņemts, balsot deputāta Dobeļa priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - valsts ieņēmumu valsts ministre.

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā).

Cienījamie deputāti! Pagājušās Saeimas laikā tika pārstrādāta nodokļu likumdošanas pakete, tika noteikta kārtība, ka daļa nelielo uzņēmēju, kuri agrāk maksāja uzņēmumu peļņas nodokli un kuru apgrozījums gadā nepārsniedza 45 000 latu, kļuva par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem. Viņiem nav jāveic grāmatvedība pēc dubulto ierakstu sistēmas, viņi var kārtot vienkāršo grāmatvedību. Viņiem ir vienkāršotāka saimniecisko izdevumu un ienākumu uzskaites sistēma, bet viņi tāpat nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Tāpēc šai kategorijai, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksātāji, ir tāda pati nodokļu likme kā uzņēmējiem, kas maksā uzņēmumu ienākuma nodokli, - 25%. Filozofija, kas iet cauri ienākuma nodokļa likumdošanai, ir tāda: par ienākumiem, tiešiem ienākumiem ir jāmaksā vienāda nodokļu likme. Tāpēc ir šie 25%.

Pagājušajā gadā, pagājušās Saeimas laikā, tika atcelta šī progresējošā likme, šie papildu 10% par ienākumiem virs 4000 latiem. Un pagājušajā gadā jūs visi saskārāties ar iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. Lai noteiktu, kuram ir jāmaksā 25% un kuram 35%, bija jāiesniedz šīs rezultējošās iedzīvotāju ienākumu deklarācijas, jāiet uz Valsts ieņēmumu dienestu, jāprecizē un pēc tam bija jāmaksā pēc 1.aprīļa attiecīgs papildu nodoklis vēl par iepriekšējo periodu.

Šobrīd Ministru kabinets ir atbalstījis (un arī šajā pašā likumprojektā ir manis iesniegtie priekšlikumi) iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas vienkāršotu kārtību. Šādu kārtību mēs varam piemērot tādā gadījumā, ja par visiem ienākumiem tiek piemērota viena likme - 25%. Līdz ar to tie darba ņēmēji, par kuriem darba devējs būs aizsūtījis paziņojumus Valsts ieņēmumu dienestam, ka viņš darba vietā ir ieturējis šos likumīgos 25%... Un, ja šiem cilvēkiem nebūs vajadzības attaisnot savus papildu izdevumus par veselību un izglītību, ja viņiem nebūs vajadzības, teiksim, saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli vai arī, teiksim, attaisnot savu saimniecisko darbību, viņiem nebūs jāiesniedz šīs rezultējošās iedzīvotāju ienākumu deklarācijas. Tas, no vienas puses, atvieglos gan cilvēkiem dzīvi, gan arī Valsts ieņēmumu dienestā normalizēs šo darba kārtību. Līdz ar to frakcijas "Latvijai" priekšlikums praktiski iesaka mums atgriezties atpakaļ pie tādas kārtības, kāda bija apmēram pirms gada un, manuprāt, absolūti neveicinās šo ienākumu uzrādīšanu. Es gribu teikt, ka šobrīd noteikt, ka 6000 lati... ja par to summu, kas ir virs tiem, būs jāmaksā 35%, tas absolūti nelegalizēs šo ienākumu uzrādīšanu. Būs taisni otrādi - maksimāli tiks piemērotas dažādas izvairīšanās metodes. Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātie kolēģi Saeimā un cienījamais sēdes vadītāj! Es šajā gadījumā runāšu kā Kristīgo demokrātu savienības partijas biedrs un kā Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāts. (Starpsauciens: "Kâ studentu pārstāvis!") Es gribu piekrist Počas kundzei vienā jautājumā. Proti, šis jautājums par regresīvu nodokļa likmi, kura šobrīd tiek noteikta ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu, ir tiešām, Počas kundze, filozofisks jautājums, tāpēc ka līdz pat šai dienai neviens nodokļu maksātājs nav uzrādījis gada ienākumus, kuri pārsniegtu 60 000 latu. Tātad faktiski mūsu valstī līdz šim nav bijis neviena maksātāja, kurš būtu izmantojis šos atvieglojumus, kādus viņiem Nodokļu likums paredz. Līdz ar to tas ir tiešām vairāk filozofiskas, nevis praktiskas dabas jautājums, jo, no statistikas datiem vadoties, neviens nepelna gadā vairāk par 60 000 latu. Lai gan manas acis redz kaut ko citu. Manas acis redz cilvēkus, kuru ienākumi pat stipri pārsniedz šos 60 000 latu gadā. Es redzu uz ceļiem un uz ielām automašīnas, kuras ir dārgākas nekā šī gada ienākumu summa. Es redzu greznas savrupmājas, kuras maksā četrkārt un pieckārt vairāk nekā šī viena gada ienākuma summa. Es, godīgi sakot, neticu... es neticu tam, ka Latvijā nav neviena cilvēka, kurš pelnītu vairāk par 60 000 latu gadā. Bet nav neviena tāda nodokļu maksātāja! Bet tās jau ir atšķirīgas lietas. Nav neviena tāda nodokļu maksātāja... nav neviena cilvēka, kas pelnītu vairāk par 60 000 latu.

Viens no šiem mērķiem, kas ir šai regresīvajai nodokļu likmei, ir, lūk, stimulēt tos nemaksātājus uzrādīt savus īstos ienākumus un tad saņemt par to zināmu atvieglojumu, proti, no ienākumiem, kas pārsniedz 60 000 latus, maksāt nodokli ar zemāku likmi, proti, 10% likmi. Vai zināt, kas tas ir no valsts politikas viedokļa? Tā ir "koķetēšana", "koķetērija" ar nodokļu nemaksātājiem. Nodokļu nemaksāšana mūsu valstī ir sodāma lieta. Nevis ir ar nodokļu atlaidēm jāstimulē, lai kādi cilvēki uzrādītu savus patiesos ienākumus, bet ir jāsoda atbilstoši likumam tie cilvēki, kuri neuzrāda šos ienākumus.

Otra lieta, ko ir domāts veicināt ar regresīvu nodokļa likmi. Bagātie cilvēki ir tie, kuri visvairāk var atļauties ieguldīt naudu tautsaimniecībā, kuriem mazāka proporcija no ienākumiem aiziet patēriņam un kuri vairāk var uzkrāt līdzekļus, lai tos ieguldītu pēc tam tautsaimniecībā. Godīgi sakot, uzkrāšanu vien pienācīgi labi veicina arī proporcionāla nodokļu likme. Es atbalstu proporcionālu iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo tik un tā cilvēkiem ar lieliem ienākumiem ir diezgan liels stimuls uzkrāt līdzekļus un ieguldīt tos mūsu tautsaimniecībā. Es arī aizstāvu proporcionālu nodokļu likmi, jo raugos no tā viedokļa, ka proporcionālu nodokli ir daudz vienkāršāk administrēt. Ir viena likme, nav dažādu likmju. Un, ja ir viena likme, tad... Ir vienkāršāk administrējams tāds nodoklis, kuram ir tikai viena likme, kuru proporcionāli piemēro visiem maksātājiem neatkarīgi no viņu ienākumiem. Es vienmēr esmu aizstāvējis - arī tīri filozofiski - vienkāršu, no administrēšanas viedokļa maksimāli vienkāršotu nodokļu sistēmu.

Un trešais, ko es gribu šajā sakarā sacīt. Pašreiz regresīvā nodokļu likme, kura ir saglabāta Latvijā un kuru 5.Saeimas laikā "Latvijas ceļš" ierosināja vienlaicīgi ar šo nodokļu paketi, ir pilnīgs anahronisms. Latvija ir vienīgā valsts (vēl tādas ir arī Kaimanu salas), kurā pastāv regresīvs iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tad, kad man iznāk runāt ar teorētiķiem, ar profesoriem, ar ekonomikas profesoriem no ārzemēm un kad man viņiem ir jāsaka, ka mūsu valstī ir regresīvs iedzīvotāju ienākuma nodoklis, viņi saka: "Zini, uzliec šito uz papīra un atsūti man ar vēstuli, to es ielikšu savā teorijas grāmatā iekšā, jo man līdz šim nebija neviena piemēra, ka kaut kur pasaulē iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir regresīvs."

No Kristīgo demokrātu savienības viedokļa, es aizstāvu proporcionālas nodokļu likmes priekšrocības. Tā joprojām stimulē uzkrāt līdzekļus, ieguldīt tos tautsaimniecībā, tā ir vienkāršāk administrējama, un tā ir taisnīgāka, jo visi maksā no saviem ienākumiem vienādu nodokļa daļu. Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt Jura Dobeļa priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš - frakcija "Latvijai". (Starpsauciens: "Uzvārda maiņa?") Piedodiet, Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Paldies priekšsēdētājam, kas pareizi nosauca tomēr beigās manu uzvārdu. Godātie deputāti! Ir nodibinājusies tāda Demogrāfijas apakškomisija, kurā mēs patiešām izskatām nopietnu jautājumu. Kā jūs zināt (es ceru, ka lielākā daļa zina), ka nākamā paaudze Latvijā veidojas divreiz mazāka par iepriekšējo paaudzi. Vārdu sakot, tāda latviešu izmiršana, kāda notiek pašreiz, nav zināma visā statistikas pastāvēšanas laikā Latvijā. Arī kara laikos. Un tāpēc šis jautājums ir ļoti nopietns, un es izjūtu dziļu cieņu par tiem cilvēkiem, kas ir šinī komisijā un domā par to, ko darīt, lai uzlabotu stāvokli.

Kā vienu no šiem veidiem, kā dabūt papildu līdzekļus, lai varētu atbalstīt daudzbērnu ģimenes un vispār bērnus un bērnu kopējus, mēs bijām iecerējuši palielināt nodokli tiem, kas ir bagāti vai varbūt, teiksim, pietiekami turīgi, lai būtu spējīgi atbalstīt Latvijas nākotni un Latvijas saglabāšanos. Un jāsaka, ka šis priekšlikums, kas bija iestrādāts, - par aplikšanu ar regresīvo nodokli... ka, pieaugot ienākumu summai, nodokļa procents samazinās... To labi pateica Vītola kungs. Labāk es neko nevarēšu pateikt. Mūsu priekšlikums... komisijā bija paredzēts, ka 10 000 latu ir gada ienākums, kuru varētu aplikt ar palielinātu nodokli - par 10%.

Jums droši vien ļoti nepatīk Zviedrijas piemērs. Varat saukt Zviedriju par sociālistisku, bet patiešām tur nodokļa procentu pieaugums ir pēc katriem 10 tūkstošiem. Šoreiz mēs tikai vienu pieaugumu gribējām - virs 6000 latu gada ienākuma, tas ir, virs 500 latiem mēnesī. Vai tiešām jums liekas, ka tas ir nepieņemami? Vai tiešām tā liekas arī "Latvijas ceļa" deputātiem, kuru kongresā izskanēja doma un apgalvojums, ka "Latvijas ceļš" ir par sociāli atbildīgu tirgus saimniecību (es burtiski citēju)? Es ceru, ka šinī punktā, atbalstot mūsu priekšlikumu, "Latvijas ceļa" kongresa apgalvojums tiks īstenots dzīvē. Un tāpēc ceru sagaidīt no "Latvijas ceļa" ðādu atbalstu. (Starpsauciens: "Jâ!) Savukārt no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" es gribu gaidīt līdzīgu atbalstu tieši mūsu priekšlikumam, jo "Tçvzemei un Brīvībai", spriežot pēc tās nosaukuma, jau ir atestēta kā Latvijas patriotiskākā frakcija. Nu tad, lūdzu, izpildiet šo savā nosaukumā ietverto atziņu un arī daudzos savos apgalvojumos ietverto atziņu! Es ceru, ka Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija arī atbalstīs šo mūsu priekšlikumu, tāpēc ka mēs redzam, ka jūsu partija jau ir pagriezusi, tā teikt, savu seju uz grūtdieņu pusi, par spīti tai dresūrai, kas nāk no Ministru kabineta puses. Pats princips, ka cilvēks, kas saņem mazu algu, tiek aplikts ar tieši tādu pašu procentu kā cilvēks, kas saņem lielu algu, - tas jau pats par sevi liekas kaut kas nepieņemams tiem cilvēkiem, kas nav paēduši. Tie ir cilvēki, kas audzina jauno paaudzi, būtībā tie cilvēki, kas audzina mums cilvēkus, kuri nodrošinās mūsu vecumdienas. Iedomājieties, kas būs pēc 20 gadiem, kad tā mazā paaudze nonāks darba strādātāju vecumā! Šai paaudzei būs jāuztur divas reizes vairāk pensionāru, nekā tagad uzturam mēs. Un tad izmisums būs pilnīgs. Mums būs tiešām palīdzība jāmeklē no citām zemēm. Bet mēs ceram, ka pēc 20 gadiem Latvijā būs uzplaukums. Kā var būt uzplaukums, ja nebūs strādātāju, bet būs daudz pensionāru?

Cik es saprotu, te ir tādi apgalvojumi (arī no ministres puses), ka tādā gadījumā, ja palielinās aplikšanu lieliem ienākumiem, - ka tad notiks ienākumu slēpšana lielos apmēros. Bet, godātā ministres kundze, vai tad ir jāorientējas uz to, ka pieaugs blēdības? Tas jautājums ir no krimināltiesību, var teikt, "dârziņa", un tas ir pavisam cits jautājums. Un, ja mēs šādā veidā redzam, ka izpildvaras pārstāvis, tā teikt, nolaiž rokas blēdības priekšā, tad grūti vispār kaut ko piebilst.

Es jums gribu likt vēlreiz to visu pie sirds un atgādināt, ka mēs noteikti paņemsim balsojuma izdrukas un darīsim zināmas tautai, lai cilvēki zina, kas balso par šo mūsu priekšlikumu un kas balso par to, lai bagātie kļūtu vēl bagātāki. (Starpsauciens: "Þēl...") Ceru, ka izdrukas līdz tam laikam vēl nebūs pataisītas par valsts noslēpumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK un LZP frakcija.

A.Kiršteins (LNNK un LZP frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mums konceptuāli jāizšķiras, ko mēs gribam un kādā veidā mēs gribam dabūt ienākumus valstī. Vai nu gribam tos dabūt, uzlabojot vadību un iesaistot lielo korporāciju priekšgalā, kā ir izdarījušas daudzas pasaules valstis, tos cilvēkus, kas spēj radīt tūkstošiem jaunu darba vietu un dot valstij ienākumus miljoniem latu vērtībā, vai, kā saka Zīgerista partijas pļāpātāji (es nebaidos lietot šo vārdu), valsts ienākumus radīsim, nepārtraukti pārdalot kaut ko. Laikam tāpēc šeit tika piekabināts kaut kāds mistisks sociāli konservatīvs nosaukums. Ja mūsu valsts koncepcija ir: pārdalot, visu laiku pārdalot un nivelējot, palielināt ienākumus, tad šī ir ļoti maldīga koncepcija. Es domāju, ka šo izdruku tiešām vajadzētu kaut kur publicēt.

Un otra lieta. Ir cilvēki, kas nemācās neko jaunībā. Ir cilvēki, kas nav gribējuši vai nav spējuši savākt kaut kādu minimālu informāciju, bet es šeit gribētu ļoti labsirdīgi iet palīgā Mauliņa kungam un vēlreiz pieminēt viņa tikko pieminēto Zviedriju. Es atgādinu: šogad Nobela prēmiju ekonomikā Zviedrijas akadēmija iedeva diviem zinātniekiem - Viljamam Vikrijam un Džeimsam Mirlisam, kas ir kreisais ekonomists jeb leiboristu ekonomists. Abi ir pētījuši nodokļu lielumu attiecībā pret ienākumiem un pret attiecīgo valsts ekonomikas stāvokli. Es jums nolasīšu, kā tas ir pēc Mirlisa, britu Leiboristu partijas konsultanta, pētījumiem. Viņš uzskata, ka augstākā nodokļu likme privātpersonām vispār nedrīkst būt lielāka par 20%. Vikrija pētījumi ir nedaudz radikālāki. Viņš uzskata, ka spējīgu cilvēku nodokļu likme nedrīkst būt lielāka par nulli - tikai viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka šie cilvēki ir tie, kas var radīt šos ienākumus. Šī sociālistiskā teorija, ka Mauliņa kungs iedomājas, ka viņš maksās gadā 700 latu, bet uzņēmējs ar 60 000 latu, korporācijas vadītājs, kurš varbūt šeit ir uzaicināts no citas valsts, jau maksā 15 000, ja ir 25%... Bet ja viņam būtu vēl jāmaksā 21 000... Mauliņa kungs, nav muļķu pasaulē! Šie uzņēmēji, šie vadītāji tad aizbrauks uz veiksmīgākām valstīm, kur ir veiksmīgāka ekonomika. Ar savu tukšo pļāpāšanu, ar savu muļķīgo populismu, ar saviem 35% jūs panāksiet, ka šeit paliks tikai jums līdzīgi cilvēki, kuriem nekādu ienākumu nebūs, un beigās valsts nonāks nabadzībā. Mēs nevarēsim izkonkurēt, jo šī "slimība" ir izslimota... Tāpēc es saku, ka daži cilvēki neko negrib mācīties. Šīs ilūzijas bija septiņdesmitajos gados Amerikas Savienotajās Valstīs. 70% - ienākuma nodoklis no bagātu cilvēku ienākumiem. 1972.gadā... Es jums varu dažus skaitļus pateikt... Tātad: pēc šīs enerģijas cenu celšanās un visiem šiem konfliktiem starp arābiem un Izraēlu ļoti strauji pieauga bezdarbs un valdība sāka domāt, kādā veidā palielināt par vairākiem miljoniem darba vietu skaitu. Un tad radās šī teorija, ka nodokļi saimnieciski aktīviem cilvēkiem ir jāsamazina. Citās valstīs tas jau ir sen pierādīts. Kāpēc mēs atkārtojam divdesmit vai trīsdesmit gadus vecas bankrotējušas sociālistiskas teorijas šeit? Kādi 35%? Pēdējais uzņēmējs no šejienes aizmuks, Mauliņa kungs! Paliks tikai tādi kā jūs, piedodiet par izteicienu.

Uz ko es gribētu aicināt? Varētu būt Dobeļa kungam priekšlikums... ja šeit nav tiešām šādu godīgu uzņēmēju pašreiz... bet es ticu, ka viņi būs un ka tiks iesaistīti uzņēmēji, tiks izveidotas šīs lielās akciju sabiedrības šeit. Es ticu, ka šeit būs normāls vērtspapīru tirgus. Pasaules prakse rāda, ka bieži vien, lai celtu konkurētspēju, tiek pieaicināti augsti atalgoti menedžeri, kuri jau tagad saņem miljonu gadā daudzās pasaules valstīs. Un, ja viņš tiks nolikts šeit kādas lielas sabiedrības priekšgalā, lai celtu šos ienākumus, tad, redzot šādus likumprojektus, viņš vienkārši uz šejieni nebrauks. Bet tāpēc varētu būt vai nu viens, vai otrs... jo 25% - šī ienākuma nodokļa likme ir viena no labākajām Centrāleiropā, citās valstīs diemžēl arī pašreiz cīnās par šo samazināšanu. Tā ka, es domāju, katrs šeit var pats izšķirties vai nu par 10%, vai par 25%, bet lēts populisms un 30 gadus vecas ekonomiskas teorijas... Nu, Čerāna kungs, jūs esat jauns cilvēks. Nu palasiet vismaz kaut tā paša ekonomista darbus. Paldies. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Pareizi, Kirštein!")

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Līdz pārtraukumam vairs tikai dažas minūtes. Tādēļ pirms pārtraukuma sveicam mūsu kolēģi Aleksandru Pētersonu no frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" 70 gadu jubilejā. (Aplausi.) Un kolēģi Induli Bērziņu no frakcijas "Latvijas ceļš" ðodien sveicam 39 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Pārtraukums līdz 17.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemsim vietas Saeimas sēžu zālē! Turpinām debates par apspriežamo jautājumu.

Modris Lujāns - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Protams, tanī gadījumā, kad mums tiek piedāvāts "íīselis ar ziepju piedevu", ir grūti izvēlēties normālāko variāciju, bet šinī gadījumā tiešām Dobeļa kunga priekšlikums - svītrot šo pantu - ir loģisks. Pie reizes žēl, ka, teiksim, Vītola kungs, kas pārstāv arī Finansu ministriju, nenorāda uz to faktu, ka mums jāskatās uz divu veidu ieņēmumiem. Kam varētu būt tik lieli ieņēmumi? Tas ir valsts ierēdnis, kas, dabiski, centīsies sev paplašināt ieņēmumus, tas ir, atalgojumu, ko viņš var saņemt. Līdz ar to viņam ir pavisam cita doma nekā uzņēmējam. Neviens loģiski domājošs uzņēmējs necentīsies sev maksimāli palielināt to atalgojumu, lai to izņemtu no apgrozījuma. Drīzāk viņš būs ieinteresēts ieguldīt šo naudu savā reālajā biznesā. Ir cita lieta, protams, tā, ka mēs varam runāt par to, kā jādarbojas kriminālpolicijai, un kas tai ir jāķer, bet, es domāju, daudzi plaukstoši uzņēmēji labi pierāda, kā var mierīgi darboties ar mazu algu un pie reizes izmantot firmas mašīnu, to sasist, vai vēl kā... jo viņš ir aktīvs cilvēks, kā arī iepriekšējais runātājs runāja no tribīnes. Bet tā ir pavisam cita problēma. Diemžēl mēs bieži vien mēģinām modificēt Rietumu sistēmu, pārnest to uz mūsu ekonomisko plakni, kas nepavisam nav tāda, kāda tā ir tajās valstīs, kas ir jau 50 gadus ekonomiski attīstījušās. Šajā gadījumā tomēr es saku, ka Dobeļa kunga priekšlikums ir optimālākais. Ir cita lieta, ka mēs varētu savā veidā uzlikt to kā progresējošu nodokli, noteikt līmeni, kurā tad, ja uzņēmējs izņem ārā kā naudas vienību šo atalgojumu, viņam patiešām iestājas kaut kāds noteikts progresējošs nodoklis. Bet pretējā gadījumā, ja viņš šo naudu turpina ieguldīt savā biznesā, tā ir normāla parādība un tas taisni Latvijai būtu nepieciešams, jo būs vairāk darba vietu, tā ir Latvijas tautas bagātība.

Diemžēl Mauliņa kunga piedāvātajā variantā... es iedomājos, ka papriekš laikam būtu jāorganizē normālas algas un pensijas Latvijā, jo citādi gandrīz lielākā daļa cilvēku strādā trijās četrās darbavietās, lai varētu kaut kā ģimenes budžetu savilkt. Un tad iznāk paradoksāla situācija: ja cilvēks strādā trijās vietās un netīšām pārsniedz Mauliņa noteiktos 500 latus, kaut arī sieva ir bezdarbniece... un tad Mauliņa kungs iesaka, ka, ja cilvēks katrā darbavietā godīgi nomaksā savus 25%, gada beigās viņam ir jāierodas nodokļu inspekcijā... Protams, tā ir utopija - prasīt, lai nomaksātu vēl 10%, to maksu, ko pieprasa no summas, kas ir virs 6000 latu. Mauliņa kungs, es neticu, ka mums ir tik apzinīga sabiedrība, tāpat es nezinu, vai cilvēks, kurš strādās četrās vietās, ies gada beigās uz nodokļu inspekciju, lai speciāli pieteiktos: cienījamie kungi, aptīriet mani vēl par 10%! Nu nebūs tādas utopijas! Šodien nav tādas sabiedrības. Un diez vai šis cilvēks patiešām būtu vēl papildus apliekams ar 10% nodokļu maksu, ja viņš strādātu četrās darba vietās. Ir cita lieta, Mauliņa kungs: ja mums būs patiešām tādas algas... Bet pagaidām es varu runāt tikai par tādu cilvēku, kam ienākumi būtu virs tiem 60 000 latu, kā to kolēģi piedāvā, tie varētu būt tie, kas ir no "Deloitte & Touche", un vēl citi. Es nezinu, Kiršteina kungs, vai tie būtu.... diemžēl viņu neredz... Vai šie kungi ir patiešām tie labākie ārzemju speciālisti? Pagaidām man liekas, ka tie tā saucamie ārzemju speciālisti ir lielākie tādi specifiskie speciālisti no ārzemēm. Jo pagaidām jau patiešām profesionālis, it sevišķi Rietumu zinībās mācīts, diez vai spēs kaut ko normāli saprast Latvijas ekonomiskajā attīstībā un mehānismos. Pagaidām mēs varam runāt drīzāk par tādiem diezgan vieglas peļņas tīkotājiem. Bet šajā likumā, kā es teicu, ir jābūt divām daļām... valsts ierēdnis, šādu banku pārvaldītāji un normāls biznesmenis. Bet šeit nav tāda mehānisma. Līdz ar to šajā gadījumā ir jāsaglabā, kā Dobeļa kungs piedāvā, tie 25%, un, iespējams, nākotnē būtu jāatgriežas pie ienākuma nodokļa jautājuma izskatīšanas. Tādēļ es aicinu atbalstīt Dobeļa kungu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK un Zaļās partijas frakcija. Otro reizi. Tabūna kungs atsakās no runāšanas. Vai vēl kāds vēlas runāt?

Juris Dobelis.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es izteikšu dažus pavisam īsus secinājumus. Es otro reizi runāju.

Ja jūs papētītu nodokļu iekasēšanas politikas pagātni, jūs redzētu, ka dažādās valstīs dažādos posmos ir bijušas ļoti atšķirīgas pieejas. Ir bijusi pieeja - bagātie par labu nabagiem, ir bijusi pieeja - lielie nodokļi veicina slinkumu sabiedrībā. Bet mums šeit Latvijā, veidojot savus likumus, ir tomēr jāskatās, kāds ir šodienas stāvoklis. Mēs labi zinām, kādā veidā cilvēki uzkrāj šodien Latvijā savas bagātības, un dabiski, ka nekādi atvieglojumi nekad nepiespiedīs uzrādīt šīs bagātības. Un, ja mēs varam runāt par šo dažādo veidu ienākumu konstatēšanu, tad tas ir pavisam cits jautājums. Tas nav šis punkts. Ja mēs runājam par nodokļu iekasēšanas politiku, es gribu tikai atgādināt, ka vairāk nekā 60%, pat vairāk nekā 62% no nacionālā kopprodukta šodien dod privātie uzņēmēji. Tajā pašā laikā nodokļu ziņā no viņiem iekasē krietni mazāk par pusi, ja mēs rēķinām proporcionāli. Līdz ar to, lūk, ir tas jautājums, kā to sakārtot. Bet to nevajadzētu apgrūtināt ar lieku pantu, kurš varētu skanēt apmēram tā: "samaksa par to, ka iznāks kāds no slēptuves ārā". Tāpēc es ļoti aicinu neielikt šādus liekus pantus likumā un aicinu šo pantu izņemt ārā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Kārlis Čerāns vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi, es nedaudz runāšu par balsošanas kārtību. Par balsošanas kārtību runāšu tāpēc, ka šeit, šajā tabulā, kas mums ir sagatavota, deputāta Dobeļa priekšlikums ir ierakstīts vispirms. Es jau minēju tos apsvērumus, kāpēc vajadzētu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu balsot vispirms, un tagad es gribu arī pievērst jūsu uzmanību Saeimas kārtības ruļļa 101.pantam, kur šī balsošanas kārtība ir aprakstīta. Un, tā kā mums nav neviena priekšlikuma par kāda panta vai kādas daļas izslēgšanu no likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", tad mums ir jāskatās uz šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktu un jāsalīdzina, kurš no šiem priekšlikumiem vairāk un kurš mazāk būtiski atšķiras no komisijas piedāvātās redakcijas. Neapšaubāmi, no komisijas piedāvātās redakcijas būtiskāk atšķiras frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Tāpēc es aicinu balsot par to vispirms. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt vai tagad balsosim? Godātie kolēģi, Čerāna kungs motivēja savu lūgumu balsot vispirms par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, bet, manuprāt, tas nav īsti pamatots, jo mums tā vai citādi, neatkarīgi no tā, kā ir šie priekšlikumi sakārtoti, vispirms ir jābalso par Dobeļa kunga priekšlikumu, jo tas ir radikālāks - lūdz izslēgt likuma 15.panta trešo daļu. Tādēļ domāju, ka būs pareizāk, ja mēs tomēr par šo priekšlikumu balsosim vispirms.

Ja jums nav iebildumu, (Starpsauciens: "Ir iebildumi!") tad lūdzu zvanu! Jums ir iebildumi, Čerāna kungs, to es saprotu - jūs gribat par katru varas makti dabūt cauri savu priekšlikumu, bet Kārtības rulli grozīt jums šodien tomēr neizdosies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Dobeļa priekšlikumu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 5, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts. Līdz ar to frakcijas "Latvijai" priekšlikums vairs nav balsojams. Lūdzu, tālāk!

M.Vītols. Nākamais priekšlikums ir 14.lappusē. To ir iesniegusi deputātu grupa - Urbanovičs, Dozorcevs, Stašs, Kalnbērzs un Lujāns. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai viņi ierosina izteikt 17.panta desmitās daļas 3.punktu tādā redakcijā, ar kādu jūs varat šeit iepazīties, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret deputātu Urbanoviča, Dozorceva, Staša, Kalnbērza un Lujāna priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi atbildīgā komisija, - izteikt 17.panta desmitās daļas 3.punktu jums ieteiktajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikums izteikt 17.panta desmitās daļas 5.punktu tādā redakcijā, ar kādu jūs varat šeit iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšlikumu par 17.panta desmitās daļas 5.punktu? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir priekšlikums 17.panta desmito daļu papildināt ar 5. un 6. punktu jums redzamajā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti un frakcija neiebilst. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums - papildināt 17.panta desmito daļu ar 5. - 8.punktu. Redakcija ir tāda, ar kādu jūs varat šeit iepazīties. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikumu par 17.panta desmito daļu. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 15.lappusē, tas ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums - papildināt 18.pantu ar sesto daļu tādā redakcijā, kāda ir tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 16.lappusē, tas ir ministres Počas priekšlikums par 19.panta otrās daļas redakciju. Ar ministres iesniegto redakciju jūs varat šeit iepazīties. Priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 19.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums 19.panta trešo daļu papildināt un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo priekšlikumu - papildināt panta trešo daļu iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Počas kundzes priekšlikums - papildināt šā panta sesto daļu ar 4. un 5. punktu tādā redakcijā, ar kādu jūs te varat iepazīties. Priekšlikums ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 17.lappusē, tas ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums par 20.panta redakciju, kas ir redzama tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 20.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk, 18.lappusē, ir Počas kundzes priekšlikums - papildināt 22.pantu ar trešo daļu tādā redakcijā, kāda ir tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 22.panta papildināšanu ar trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Počas kundzes priekšlikums par 24.panta trešās daļas redakciju, kas ir redzama tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Počas kundzes priekšlikums 24.pantu papildināt ar ceturto daļu tādā redakcijā, kāda ir tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Nākamais (19.lappusē) ir deputātes Seiles priekšlikums par 26.panta 1.apakšpunkta redakciju, kādu jūs to varat redzēt. Šis ir pants, kurš nosaka veselības aprūpes finansēšanas kārtību un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu ieskaites sadalījumu starp valsts speciālo veselības aprūpes budžetu un pašvaldību budžetiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi Seiles kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Anna Seile - LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es savu priekšlikumu biju sagatavojusi, pamatojoties uz to, ka bija paredzēta pašvaldību reforma, likvidējot rajonu padomes. Tā kā vairākas apakšējās pašvaldības, tas ir, pagastu un pilsētu pašvaldības, bija ieinteresētas, lai šī rajoniem iedalītā nodokļu daļa nonāktu šīm apakšējām pašvaldībām, es ierosināju šādu ierosinājumu. Tad, kad rajonu padomes tiek saglabātas, acīmredzot mans priekšlikums ir lieks, un es to atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Skatām nākamo priekšlikumu.

M.Vītols. Nākamais ir 20.lappusē. Ministres Počas priekšlikums - papildināt 29.panta pirmo daļu ar 3. - 5.punktu tādā redakcijā, kāda ir tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums - papildināt otro daļu ar tādu tekstu, kāds ir redzams tabulā. Budžeta un finansu komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir ministres Počas priekšlikums papildināt pantu ar trešo daļu tādā redakcijā, kāda ir lasāma tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. 21. lappusē ir ministres Počas priekšlikums par 31.panta redakciju, kurš ir redzams tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 31. panta redakciju neiebilst? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais priekšlikums ir 22. lappusē, tas ir valsts ieņēmumu valsts ministres Počas priekšlikums papildināt likumu ar jaunu pantu - 31.1 pantu - tādā redakcijā, kāda ir lasāma tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt papildināt likumu ar jaunu pantu - 31.1. pantu - jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir Počas kundzes priekšlikums papildināt likumu ar jaunu pantu - 31.2. pantu - tādā redakcijā, kāda ir redzama tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt papildināt likumu ar jaunu pantu - 31.2. pantu - jums iesniegtajā redakcijā? Pieņemts.

M.Vītols. 24. lappusē ir Počas priekšlikums papildināt likumu ar jaunu pantu - 31.3. pantu - tādā redakcijā, kāda ir tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt priekšlikumam papildināt likumu ar jaunu pantu - 31.3. pantu - jums iesniegtajā redakcijā? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais priekšlikums ir Počas kundzes priekšlikums 25. lappusē - izteikt 32. pantu tādā redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 32. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais priekšlikums ir 26. lappusē, tas ir Počas kundzes priekšlikums papildināt likumu ar jaunu pantu - 32.1. pantu - tādā redakcijā, kāda ir redzama tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt priekšlikumam papildināt likumu ar jaunu pantu - 32.1. pantu - jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Počas kundzes priekšlikums 33. pantu izteikt jaunā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi to.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Počas kundzes priekšlikums papildināt likumu ar pārejas noteikumiem tādā redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par pārejas noteikumu 1. un 2. punktu?

M.Vītols. Un beidzamais ir Počas kundzes priekšlikums - noteikt, ka likums stājas spēkā ar 1997. gada 1. janvāri, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu pret šo priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi, kas bija saņemti otrajam lasījumam, ir izskatīti. Lūdzu Saeimu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu balsošanas rezultātus! Par - 57, pret - 6, atturas - 4. Pieņemts.

Lūdzu priekšlikumus par trešā lasījuma termiņiem.

M.Vītols. Paldies. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam līdz 9. decembrim.

Sēdes vadītājs. 9.decembris. Paldies. Deputātiem iebildumu pret nosaukto datumu nav. (Starpsauciens: "Nav!") Pieņemts.

Pirms sākam izskatīt darba kārtības otro sadaļu, ir jāizskata vairāki iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā.

Vispirms ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - pārcelt darba kārtības 67. punkta, likumprojekta "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagastu padomes vēlēšanu likumā", izskatīšanu pēc piektās sadaļas - "Pieprasījumu komisijas atzinums" - un izskatīt to kā pirmo jautājumu sestajā sadaļā - "Neizskatītie likumprojekti".

"Par" vai "pret" kāds vēlas runāt? Nevēlas. Balsot acīmredzot nav vajadzības. Tātad izskatīsim šo likumprojektu saskaņā ar pašreizējo darba kārtības numerāciju pēc Pieprasījumu komisijas atzinuma. Pēc pašreizējās numerācijas tas ir 67. punkts. Paldies. Pieņemts.

Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegums, tā lūdz pārcelt darba kārtības 36. punktu - likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"" aiz darba kārtības 16. punkta - Pieprasījumu komisijas atzinuma.

"Par" vai "pret" kāds vēlas runāt? Andrejs Panteļējevs - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Es atvainojos, cienījamais priekšsēdētāj! Tā kā mēs tikko nobalsojām, akceptējām to, ka izmaiņas Vēlēšanu likumā ir sestās sadaļas pirmais punkts, tad es piekristu tam, ka Dabas resursu nodokļa likums tiek pacelts uz augšu - tūdaļ aiz Vēlēšanu likuma, jo Vēlēšanu likums ir aktuālāks sakarā ar to, ka 9. decembrī ir jāizsludina vēlēšanas.

Sēdes vadītājs. Panteļējeva kungs, tas ir pilnīgi loģiski. Ja mēs esam nobalsojuši, ka pirmais šajā sadaļā tiek skatīts Vēlēšanu likums, tad nākamais, ja deputāti tam piekritīs, varētu tikt skatīts šis likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli"".

Citu viedokli vēlas paust Valdis Krisbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es izsaku izbrīnu, ka pagājušajā sēdē faktiski mēs devām "brīvlaišanu" îres griestiem, savukārt otrais likums - likums par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām, kas nodrošinātu pretstatību šai "brīvlaišanai", arvien vairāk iet uz leju. Es kategoriski protestēju pret Prezidija sastādītās darba kārtības izmaiņu, it sevišķi pret šī valstiski ļoti svarīgā, vairāk nekā 74% valsts iedzīvotāju gaidītā likumprojekta izskatīšanas atbīdīšanu tālā, nezināmā nākotnē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Krisberga kungs, atļaušos jums teikt, ka Prezidijs nav patvarīgi šo jautājumu izlēmis. Darba kārtība ir sastādīta atbilstoši tam, kā to ir lēmusi Saeima, un Prezidijam nav tiesību to grozīt. Mēs arī to neesam izdarījuši.

Bet Krisberga kungs savu viedokli ir izteicis. Lūdzu, vai ir vajadzība balsot? Varbūt varam vienoties tāpat? Es saprotu, ka Krisberga kungs pieprasa balsojumu. Labi. Tātad balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - pārcelt darba kārtības 36. punktu aiz darba kārtības 16. punkta, tātad aiz likuma par vēlēšanām. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 7, atturas - 12. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais priekšlikums - Mandātu un iesniegumu komisija lūdz veikt izmaiņas Saeimas šīsdienas un rītdienas darba kārtībā un Saeimas lēmumu projektus par Rutas Marjašas deputāta pilnvaru apstiprināšanu un par Jāņa Ābeles deputāta pilnvaru apstiprināšanu izskatīt kā pirmo darba kārtības jautājumu. Acīmredzot te ir domāti Prezidija ziņojumi. Tātad vispirms apstiprināt attiecīgo deputātu mandātus un pēc tam skatīt Prezidija ziņojumus. Vai deputātiem nav iebildumu? Balsot nav vajadzības. Tātad sāksim pašlaik ar 14. un 15. punkta izskatīšanu. Paldies. Esam vienojušies.

Tālāk ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegums, kurā viņi lūdz pārcelt darba kārtībā iekļauto likumprojektu "Likums par Valsts cilvēktiesību biroju" trešajā lasījumā (pašreiz 23. punktu) aiz darba kārtības 16. punkta. Nu mums aiz 16. punkta jau ir divi dokumenti - darba kārtības 67. un 36. punkts. Vai "par" vai "pret" vēlas kāds runāt? Vai balsot ir vajadzība? Tātad mēs varētu viņu iekļaut aiz tikko ievertā 36. punkta. Iebildumu nav? Paldies. Esam vienojušies.

Tālāk ir piecu deputātu - Druvas, Grinovska, Nagļa, Putniņa, Rugātes un Grīga - parakstīts dokuments Prezidijam, kurā viņi lūdz divpadsmitās sadaļas 58. punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" - izskatīšanu trešajā lasījumā pārcelt uz sesto sadaļu, iekļaujot to kā pirmo izskatāmo likumprojektu pirms 17. ... Tur mēs jau trīs esam iekļāvuši.

Vai Druvas kungs vēlas motivēt? Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūgtu jūs atbalstīt mūsu ierosinājumu tikai viena iemesla dēļ. Šeit ir ļoti īss likumprojekta grozījums - trešajam lasījumam ir ielikts iekšā viens pants, kas ir saistīts ar budžetu. Tātad tas aizņems mūsu laiku no 3 līdz 4 minūtēm, bet, lai atrisinātu šo jautājumu par budžetu, kur tiek runāts par speciālajiem budžetiem, es ļoti lūgtu jūsu atbalstu, lai mēs to iekļautu darba kārtībā tur, kur mēs lūdzām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas arī "pret" runāt? "Pret" runāt nevēlas. Balsošana arī nav vajadzīga. Tātad esam vienojušies, ka 58.punktu mēs izskatīsim aiz pašreizējā 23.punkta. Paldies.

Tālāk. Ārlietu komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izdarīt grozījumu 4.decembra darba kārtībā un iekļaut tajā paziņojumu sakarā ar notikumiem Baltkrievijā un izskatīt to kā darba kārtības 2.jautājumu - aiz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Mēs jau esam vienojušies par to, ka tūlīt skatīsim jautājumus par deputātu pilnvaru apstiprināšanu, pirms sākam skatīt Prezidija ziņojumus, tā ka... Vai par šo jautājumu "par" vai "pret" kāds vēlas runāt? Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikties pret šo priekšlikumu, pret šī jautājuma pārvietošanu. (Starpsaucieni: "Par vēlu! Lai runā! Pustj govorit...") Arī mani satrauc situācija Baltkrievijā, šo notikumu attīstība, ko es zinu, jo man Baltkrievijā ir daudzi cilvēki pazīstami, kuri tagad tiek vajāti. Es savā laikā palīdzēju viņiem veidot Baltkrievijas Tautas fronti. Taču tajā pašā laikā man nav pieņemams šis dokuments... vismaz tāda veida, kāds viņš ir iesniegts šeit izskatīšanai. Vispirms tajā ir ietverts paziņojums, ka referendums ir nekonstitucionāls. Mums nav pievienots nekāds slēdziens par to, kādu iemeslu pēc šis referendums būtu atzīstams par nekonstitucionālu. Kā zināms, prese ziņo, ka "par" ir nobalsojuši 72% vēlētāju, ar kuriem mēs nevaram nerēķināties. Ja ir kāda informācija par to, kas liecinātu, ka šis referendums ir bijis nekonstitucionāls, tad Saeimas deputātiem tā ir jāiesniedz.

Tāpat mums ierosina atbalstīt Baltkrievijas Augstāko padomi. Es nezinu, kuru Augstāko padomi Ārlietu komisija grib atbalstīt. Vai to, kura tagad tiek reorganizēta, vai to, kuru uz referenduma pamata šobrīd veido Lukašenko?

Un visbeidzot mūs aicina pievienoties Lietuvas Seima, Eiropas parlamenta, Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas un EDSO viedoklim. Es gribētu, lai, pirms es pievienojos kādam viedoklim, mani iepazīstina ar šo viedokli, lai izsniedz šos attiecīgos dokumentus, lai es zinātu, kam pievienojos. Es nevaru pievienoties viedoklim, ar kuru es neesmu iepazīstināts. Tāpēc es domāju, ka, ja viņš paliks tur, kur viņš tagad ir darba kārtībā, tad Ārlietu komisijai būs iespējas šos nepieciešamos dokumentus izsniegt, bet šobrīd, kad šo dokumentu nav, es tik un tā uzskatu, ka mēs nevarēsim pieņemt šādu dokumentu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā ir iebildumi, jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Vai Sinkas kungs vēlējās runāt "par" priekšlikumu? Lūdzu, Sinkas kungs!

J.Sinka (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Par šo jautājumu, proti, par nekonstitucionālo rīcību Baltkrievijā no prezidenta puses, runāja Eiropas padomes Politiskā komisija savā sēdē 21.novembrī. Šis referendums sākās jau 9.novembrī un turpinājās līdz 24.novembrim. Tajā laikā prezidents Lukašenko atcēla no amata Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdi, kurš bija pirms tam, jau piecas dienas pirms referenduma sākšanās, izteicis savus uzskatus par šī referenduma gaitu. Viņš skaidri teica, runāja par smagiem pilsoņu tiesību pārkāpumiem, rīkojot šo tautas nobalsošanu, piemetinot, ka ļaudis balso akli, nezinot, par ko viņi balso. (Starpsauciens: "Kâpēc viņi balsoja?") Cita starpā par to bija ziņojums arī šajā sanāksmē Helsinkos, bija ziņojumi, piemēram, krievu avīzē "Russkaja misļ", kas iznāk Parīzē, bija vairāki regulāri ziņojumi no Minskas, kas citēja arī Semjonu Šarecki - Augstākās padomes priekšsēdi. 15.novembrī šis parlaments vēl nebija sadalīts. Viņš teica, ka Baltkrievijā sākusies varas pārņemšana ar nekonstitucionāliem līdzekļiem. Referenduma laikā balsotājiem tiešām nebija zināms, par ko viņi balso. Viņiem materiāli nebija pieejami, lai gan tas bija apsolīts. Un, ja viņi gāja un balsoja, tad masu mediji vai saziņas līdzekļi to nostādīja tādā veidā, ka viņi balso vai nu "par", vai "pret" prezidentu, nevis par viņa pilnvaru paplašināšanu. Un vienīgais, ko Konstitucionālā tiesa pieļāva, bija tas, ka referendumu var pieļaut kā rekomendējošu tautas nobalsošanu, nevis pēc tam uzskatīt par saistošu. To dekrētu 7.novembrī prezidents pasludināja par nepieņemamu un piedraudēja lietot varu pret tiem, kas rīkotos pretēji šim dekrētam. Vēlēšanu komisijas priekšsēdi pēc viņa izteicieniem, ka prezidents ir pārkāpis konstitucionālās normas un tieši noziedzies pret parlamenta konstitucionālajām tiesībām, Lukašenko atlaida, bet pēc tam vēlēšanu komisijas priekšsēža atcelšanu no amata kā nepieņemamu nosodīja Baltkrievijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdis. Ir arī vairāki citi ziņojumi no Eiropas parlamenta, no Eiropas padomes asamblejas, kur vēl jāizskata Baltkrievijas lūgums par uzņemšanu Eiropas padomē, bet tagad šis jautājums jau ir kļuvis problemātisks.

Sēdes vadītājs. Sinkas kungs, 5 minūtes motivācijai ir pagājušas.

J.Sinka. Paldies. Es lūdzu šo paziņojumu pieņemt, jo tas ir aktuāls.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par Ārlietu komisijas priekšlikumu - pārcelt darba kārtības 77.jautājumu un izskatīt to kā ceturto. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 15, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais lūgums par izmaiņām darba kārtībā ir saņemts no Saeimas Juridiskās komisijas, kura lūdz 61.jautājumu - likumprojektu "Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu" iekļaut darba kārtībā tūdaļ pēc piektās sadaļas - pēc Pieprasījumu komisijas atzinuma. Kā jūs zināt, pēc Pieprasījumu komisijas atzinuma mēs jau esam nolēmuši iekļaut četrus darba kārtības jautājumus, kuri bija ieplānoti vēlāk. Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" šo priekšlikumu? Nevēlas. Vai balsošana ir vajadzīga? Deputāti neprasa. Tātad esam vienojušies, ka šo likumprojektu izskatīsim kā 61.jautājumu pēc 58.punkta.

Nākamais lūgums ir saņemts no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, tā lūdz likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" trešajā lasījumā, kura izskatīšana saskaņā ar Saeimas lēmumu tika pārtraukta un kurš tika nodots Juridiskajam birojam juridiskai precizēšanai, iekļaut pēc ceturtās sadaļas kā darba kārtības 16.punktu. Tagad mēs tur esam iekļāvuši jau piecus likumprojektus. Tātad viņi lūdz iekļaut pēc ceturtās sadaļas, bet, tā kā 14. un 15.punktu mēs esam pavirzījuši uz augšu, tad skatīsim pēc 13. Un pašlaik viņš mums ir... Viņi lūdz iekļaut darba kārtībā. Vai "par" vai "pret" runāt vēlas kāds?

Andrejs Panteļējevs. Lūdzu!

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamais priekšsēdētāj! Es piekrītu, ka viņu iekļauj darba kārtībā, bet atkārtoju vēlreiz - mēs nedrīkstētu viņu iekļaut pirms likumprojekta par pašvaldību vēlēšanām izskatīšanas, jo mums ir spiesta lieta šodien noteikti izskatīt šo Pašvaldību vēlēšanu likumu pirmajā lasījumā. Tāpēc es ieteiktu viņu iekļaut, bet gan pēc 16. darba kārtības jautājuma tajā grupā, ko mēs tur tagad esam papildinājuši pēc 16.punkta.

Sēdes vadītājs. Jūs ierosināt viņu iekļaut pirms tiem, kurus mēs jau esam nobalsojuši? Pēc? Tāds arī ir viņu priekšlikums.

Cienījamie kolēģi, pēc 16. (atbilstoši pašreizējai numerācijai) darba kārtības jautājuma mēs esam jau nolēmuši iekļaut 67., 36., 23., 58. un 61.punktu. Un tagad vēl lūdz iekļaut šo te darba kārtības jautājumu.

Godājamie kolēģi! Panteļējeva kungs izteica vienu viedokli, bet tagad saka... nevis saka, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz viņu iekļaut pēc ceturtās sadaļas, tātad pirms Pieprasījumu komisijas atzinuma. Vai varam vienoties tāpat vai liksim uz balsošanu? (Starpsauciens: "Balsojam!") Vai deputāti pieprasa balsošanu par šo jautājumu? Labi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu - par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" iekļaušanu pirms Pieprasījumu komisijas atzinuma. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 21, atturas - 19. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Un tad mums ir jāizlemj Panteļējeva kunga ieteiktais priekšlikums - viņu iekļaut pēc darba kārtības 61.jautājuma, pēc tam kad būsim jau izskatījuši citus. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Tad varbūt arī nebalsosim, ja varam vienoties. Paldies.

Tad vēl 10 deputāti lūdz kārtējās sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par Saeimas Nacionālās drošības komisijas izveidošanu 10 deputātu sastāvā, ievēlot tajā pa vienam deputātam no katras frakcijas. Ir pievienots lēmuma projekts. Šis lūgums izteikts dokumentā nr.1875. "Par" vai "pret" ðo priekšlikumu kāds vēlas runāt? Nevēlas. Balsošana ir vajadzīga? Te gan ir rakstīts, ka viņi lūdz iekļaut kārtējās sēdes darba kārtībā, nevis šīsdienas.

Kārlis Čerāns vēlas runāt.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātie kolēģi! Ja tiešām nav skaidri rakstīts, ka iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā, un nav norādīta vieta, kur tas tiks darīts, tad, es domāju, mums šādu jautājumu nevajadzētu šeit šobrīd tādā steigā izskatīt. Mums ir pietiekoši daudz darba. Varbūt ķersimies pie darba? Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi! Ja kaut viens deputāts iebilst, tad mēs viņu varam iekļaut tikai nākamās sēdes darba kārtībā. Jautājums ir izskatīts. Tas ir viss pagaidām, godājamie kolēģi!

Sāksim izskatīt apstiprināto darba kārtību. Godājamie kolēģi! Kā jau jūs zināt, ir Aivara Endziņa iesniegums Prezidijam, kurā viņš paziņo, ka sakarā ar apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā viņš noliek savas deputāta pilnvaras. Ir informācija arī no Centrālās vēlēšanu komisijas, ka ir attiecīgā cilvēka paraksts par to, ka viņš piekrīt pildīt deputāta pienākumus.

Vārds Ilmāram Bišeram - Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Saskaņā ar Kārtības rulli Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ziņo jautājumā par deputāta mandāta apstiprināšanu. Vispirms Saeimas Prezidijā ir iesniegts Aivara Endziņa iesniegums par to, ka viņš noliek savas deputāta pilnvaras. Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja šo iesniegumu un saņēma no Centrālās vēlēšanu komisijas slēdzienu, ka nākošā kandidatūra Rīgas vēlēšanu apgabalā savienības "Latvijas ceļš" deputātu kandidātu sarakstā ir Ruta Marjaša. Un līdz ar to komisija konstatēja, ka nekādu ziņu, kas varētu traucēt viņas mandāta apstiprināšanu, komisijai nav, tāpēc komisija lūdz apstiprināt Rutas Marjašas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs! Vai jautājumi ir Mandātu un iesniegumu komisijai? Nav. Uzstāties neviens nevēlas. Jautājums, manuprāt, ir pietiekami skaidrs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par Rutas Marjašas deputāta pilnvaru apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu. Par - 58, pret - 1, atturas - arī 1. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Lūdzu par nākamo, Bišera kungs!

I.Bišers. Nākamais jautājums ir analoģisks. Saeimas Prezidijā tika saņemts Saeimas deputāta Romāna Apsīša iesniegums. Viņš ir ievēlēts Zemgales apgabalā no apvienības "Latvijas ceļš" saraksta, un viņš atsakās no deputāta mandāta sakarā ar ievēlēšanu Satversmes tiesā. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas slēdzienu nākamais kandidāts ir Jānis Ābele, un arī Mandātu un iesniegumu komisija, pārbaudījusi materiālus, neatrada pamatojumu, kas traucētu Jānim Ābelem ieņemt deputāta amatu. Līdz ar to komisija lūdz apstiprināt Jāņa Ābeles kā Saeimas deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Jāņa Ābeles kā 6.Saeimas deputāta pilnvaras. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - nav. Pilnvaras Jānim Ābelem ir apstiprinātas.

I.Bišers. Paldies par jūsu balsojumu. Apsveicu Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā jaunos deputātus, bet vienlaikus komisijas vārdā es gribētu pateikt arī dažus vārdus aizejošajiem deputātiem.

Kā Aivars Endziņš, tā arī Romāns Apsītis bija Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti, kuri nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Viņi bija arī 5.Saeimas deputāti, kuri nobalsoja par Satversmes darbības atjaunošanu. Viņi bija arī 6.Saeimas deputāti, un visos šajos trijos deputātu darbības periodos viņi ir devuši lielu ieguldījumu mūsu likumdošanas darbā, mūsu likumdošanas sakārtošanā un citos parlamenta darbības virzienos, tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu visiem pateikt viņiem lielu, lielu paldies par to lielo ieguldījumu, ko viņi ir devuši mūsu likumdošanas un parlamentārajā darbā. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Endziņa kungam, paldies Apsīša kungam! Turpināsim izskatīt darba kārtību! Saeimas Prezidija atzinums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Vidiņa, Jurdža, Ozoliņa, Mauliņa, Apalupa un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Par Saeimas deputāta statusu" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti pieprasa par šo Prezidija atzinumu balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu viedokli par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 19, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Bekasova, Deņisova, Lujāna un Kalnbērza iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo frakcijas "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" priekšlikumu - izdarīt grozījumus. Pavisam īsi. Tas ir kārtējais mēģinājums pilsoņus pielīdzināt nepilsoņiem, kas ir ļoti, ļoti bīstami. Es neizklāstīšu to, par ko esmu šeit runājis ļoti daudz, bet es aicinu atcerēties to, ka mūsu valstī septiņās lielākajās pilsētās var rasties ļoti, ļoti lieli sarežģījumi, ja mēs izšķirtos par šo soli. Līdz šim mēs allaž šādus interfrontiešu mēģinājumus esam noraidījuši un izdarīsim to arī šodien. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Vēl vēlas runāt deputāts Lujāns. Lūdzu! "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība").

Cienījamie kolēģi! Žēl, ka Tabūna kungs šoreiz nostājas pret. Vajadzēja, lai šis jautājums aizietu uz komisijām un mierīgi tiktu izskatīts. Tabūna kungs, man, bieži klausoties jūs, rodas viedoklis, ka mums apkārt dzīvo tādi drausmīgi ienaidnieki, Latvijas teritorijā atrodas vēl drausmīgāki ienaidnieki un ka tā vienīgā īstā atpūtas vieta ir Saeima, kurā patiešām savācies tāds draudzīgs pulciņš, kurš tā drosmīgi cīnās pret visiem šiem monstriem. Es domāju... es skatos, ka pēdējā laikā izrādās, ka piektajā neatkarības gadā mums pastāvīgi palielinās ienaidnieku skaits. Kolēģi, atgriezīsimies reiz uz pasaules un lēnām iziesim no šā loka, ar ko Tabūna kungs mākslīgi visu laiku mēģina mūs iebaidīt! Klausoties Tabūnā, man jau bail iziet ārā no šīs zāles, jo tur arī kaut kādi monstri stāvēs, spoki vai diezin kas. Nevajag šo vietu pārvērst par šausmu istabu! Un tādēļ es tomēr piedāvātu šo jautājumu atbalstīt. Un es nezinu, Tabūna kungs, kur jūs piektajā neatkarības gadā redzat to interfronti, man vienīgi tāda sajūta rodas, ka jūs mājās esat nolicis kādu bildīti un tur baidāties, bet nepārtraukti baidīties ir kaitīgi, tās bailes jau var pārvērsties arī slimībā. Tādēļ, kolēģi, es aicinu šoreiz atbalstīt... Un nevajadzētu pakļauties vienmēr cilvēkiem ar nestabilu nervu sistēmu, viņu izteikumiem. Nebūsim līdzvērtīgi viņiem!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 43, atturas - 13. Projekts komisijām netiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Lujāna un Kalnbērza iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. Iebildumu... Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu. (Starpsauciens: "Jâbalso!") Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 33, atturas - 22. Arī šis likumprojekts komisijām netiek nodots.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Bekasova, Deņisova, Lujāna un Kalnbērza iesniegto likumprojektu "Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku - antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Man liekas, ka iesniedzēji ir sajaukuši valstis un parlamentus, kuros ir jāiesniedz šāds dokuments. Jo, lūdzu, paanalizējiet, ko noteiktu šāds likums! Te ir teikts - Latvijā dzīvojošie Otrā pasaules kara dalībnieki, un pret to vēl neko nevarētu iebilst, bet tālāk ir rakstīts - antihitleriskās koalīcijas cīnītāji... Es domāju, ka, ja mēs varētu runāt par kaut kādu "anti", kas vieno Latvijā cīnītājus, tad drīzāk būtu jārunā par antistaļinisko koalīciju, nevis par tādu miglainu antihitlerisko koalīciju. Ko tad mēs darīsim ar saviem leģionāriem? Kas tad tie būs? Tie tad būs tie īstenie hitlerieši, vai?

Tālāk. Vēl ir dažas "pçrles", kuras es jums gribētu izcelt. Kas tad tas būs - Otrā pasaules kara dalībnieks? Nu, varētu piekrist - Latvijas Republikas pilsonis. Bet, re, kas vēl ir parādījies! Latvijas Republikā dzīvojoša persona. Kas tā tāda ir? Ko? Tātad mēs tagad dosim kaut kādām personām kaut kādas iespējas kaut ko te iegādāties, jo otrajā nodaļā jau, protams, ir dalībnieku tiesības un sociālās garantijas. Vienīgais, ko tiešām varētu viņiem dot, ir šīs iespējas iet pie sarkanās gaismas pāri Rīgas ielām krustojumos. Tā ka es aicinu, cienītie kolēģi, šajā gadījumā šādu muļķīgu projektu, kas faktiski mūsu sabiedrībā ir galīgi nevajadzīgs, noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēlas runāt deputāts Aleksandrs Golubovs - frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

A.Golubovs (frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība"). (Starpsauciens: "Kâ tad bija ar okupāciju?")

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs lemjam, vai nodot vai nenodot komisijām šo likumprojektu, kurā ir runa par tiem, kas Otrajā pasaules karā cīnījās pret fašistisko okupāciju. Padomāsim īsu mirkli par to, ka gandrīz visa pasaule ir pieņēmusi likumus par antihitleriskās koalīcijas dalībniekiem! Latvija ir gandrīz vienīgā valsts, kurā nav tāda likuma. (Starpsauciens: "Kâ tad ir ar Somiju?") Kara veterāni ne vienu reizi jau ir rakstījuši mūsu Prezidijam, mūsu Valsts prezidentam un lūguši vienīgi brīvu ārsta aprūpi un iespējas par brīvu iegādāties ārsta parakstītās zāles, kā arī braukt pilsētas un piepilsētas transportā bez maksas. Kara veterāni vēstulē raksta: ticiet mums, mēs negribam darīt kaut ko tādu, kas bojātu Latvijas starptautisko veidolu, tā saucamo imidžu, bet naidīgajā attieksmē pret kara veterāniem, antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem, mēs saskatām cilvēktiesību pārkāpumus. Arī valdības rīcība, atņemot kara veterāniem bezmaksas ārstniecisko aprūpi... Un viņi lūdz atrisināt viņu problēmas ar labu gribu un elementāru humāno pieeju un saka: nemudiniet mūs, vecos kara veterānus, griezties ar sūdzībām starptautiskajās organizācijās! Vēsture ir notikusi, to nevar izlabot tā, kā kāds gribētu šodien. Ne ar kādām deklarācijām ar atpakaļejošu datumu izlabot vēsturi nevar. Antihitleriskā koalīcija ir uzvarējusi pusgadsimtu atpakaļ, un mēs parlamentārieši, esam šodien te, un mums jālemj par to. Es lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu viedokli par Saeimas Prezidija atzinumu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 41. Par - 8, pret - 41, atturas - 14. Arī šis likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Godājamie kolēģi, es ceru, ka jūs visi tagad jau esat saņēmuši Ministru kabineta iesniegtos divus lielus, biezus sējumus "Latvijas Republikas muitas tarifi". Tie gan šodien katram nav izdalīti, bet deputāti tos ir varējuši saņemt.

Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Vai ir vajadzība balsot? Ja nav, paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Saeimas Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par Eiropas padomes Antidopinga konvenciju nr. 135" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. Iebildumu nav. Balsot nav vajadzības. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Deputāts Kārlis Jūlijs Druva lūdz piešķirt viņam atvaļinājumu no 16.decembra līdz 20.decembrim. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Vai ir vajadzība balsot par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Balsošanu nepieprasa. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Darba kārtības trešā sadaļa "Par likuma otrreizēju caurlūkošanu". Ir saņemts Valsts prezidenta dokuments, kas ir adresēts Saeimai. Tas deputātiem ir pieejams, ir izdalīts visiem. Izskatot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" trešajā lasījumā, tika grozīta 7.panta otrās daļas redakcija, paredzot, ka visiem reģistrācijai iesniedzamajiem dokumentiem, to norakstiem un izrakstiem ir jābūt pie zvērināta notāra vai pagasttiesā apliecinātiem uzrādījuma kārtībā. Tādēļ un arī citu argumentu dēļ Valsts prezidents lūdz saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi likumu otrreiz caurlūkot. Vai kāds vēlas par šo jautājumu runāt?

Kārlis Čerāns - lūdzu, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi deputāti! Es gribu aicināt jūs nenodot šo likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, jo, Saeimā skatot trešajā lasījumā šo likumu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"", mēs tiešām pieņēmām šo visai būtisko normu, ka visiem Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajiem dokumentiem, to norakstiem un izrakstiem ir jābūt pie zvērināta notāra vai pagasta tiesā apliecinātiem uzrādījuma kārtībā. Tā ir ļoti būtiska norma, raugoties tieši no cīņas pret naudas atmazgāšanu viedokļa. Tas ir viens iemesls, viens no aspektiem, kādēļ šāda norma ir būtiska. Jo rodas tāda situācija: mēs bankās varam prasīt klientu identifikāciju, - bet ko dod klienta identifikācija, ja nav garantijas, ka dokumenti, kurus iesniedz šis klients, ja viņš ir juridiska persona, tiešām ir tādi, uz kuriem var paļauties? Tātad tīri no mūsu valsts tiesiskās sakārtošanas viedokļa, tādēļ, lai mums Uzņēmumu reģistrā būtu tādi dokumenti, kuri ir notariāli apliecināti, tātad tādi, kuriem ir lielāks šis juridiskais spēks, kurš ir absolūti nepieciešams, es aicinu nenodot šo likumu tagad atpakaļ Saeimas komisijām. Aicinu nedot to uz otrreizēju caurlūkošanu, bet lūgtu Valsts prezidentu izsludināt šo likumu, lai tas tagad darbotos. Es domāju, ka deputāti tiešām ir ļoti labi zinājuši, ko dara, un es domāju, ka mums nebūtu vajadzības tagad savu lēmumu mainīt, un tātad mans aicinājums ir šo likumu nenodot otrreizējai caurlūkošanai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Dobelis - LNNK un Zaļās partijas frakcija.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu nobalsot, lai šis likums ietu atpakaļ uz komisijām, jo, pieņemot to, mēs tiešām esam radījuši dažus nevajadzīgus sarežģījumus. Būsim paškritiski šajā gadījumā! Toreiz pārāk nenopietns bija šis balsojums, kad mēs runājām par dokumentu apstiprināšanu pie notāriem. Tāpēc, man liekas, būtu daudz pareizāk to no jauna izanalizēt. Nebaidīsimies pārskatīt šos dažus svarīgos punktus! Es aicinu tomēr atbalstīt šā dokumenta nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, varbūt jums ir arī kāds priekšlikums, kurām komisijām nodot. Mums pašlaik Saeimas lēmuma projekta par šā likuma nodošanu kādām konkrētām komisijām nav. Var būt, ka jūs varat kādu priekšlikumu izteikt.

J.Dobelis. Katrā ziņā Juridisko komisiju es noteikti piedāvātu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Mums šo likumprojektu gatavoja pieņemšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, negatavoja tikai Juridiskā komisija. Tātad varam pieņemt. Viedokļi ir dažādi. Tātad jautājums jaizlemj balsojot.

Pirmais bija Čerāna kunga aicinājums nenodot šo likumu atpakaļ komisijām, un otrs bija priekšlikums to nodot Juridiskajai komisijai. Lūdzu jautājumu izšķirt balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmumu par likuma otrreizēju caurlūkošanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 5, atturas - 5. Likums ir nodots otrreizējai caurlūkošanai Saeimas Juridiskajai komisijai. Jānosaka, kolēģi, arī termiņš. Kādi būtu priekšlikumi? Varbūt Juridiskā komisija var pati kādu termiņu piedāvāt? To mums arī likums prasa.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Es lūdzu piekrist, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10.decembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret nosaukto termiņu - 10.decembris? Iebildumu nav. Paldies. Tas tiek pieņemts.

Ceturtā sadaļa. Lēmuma projekts "Par deputātes Kristiānas Lībanes ievēlēšanu Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā". Ir Saeimas lēmuma projekts šajā jautājumā. Ja runāt neviens nevēlas, tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 4. Deputāte Kristiāna Lībane ir ievēlēta Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā.

Nākamais, godājamie kolēģi, ir lēmuma projekts "Par deputāta Endziņa atsaukšanu no Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas". Taču, tā kā mēs esam anulējuši... jeb, pareizāk sakot, deputāts Endziņš pats ir nolicis savas deputāta pilnvaras, šis jautājums, manuprāt, vairs nav skatāms, jo šajā asamblejā var būt tikai deputāti. Tātad jautājums nav skatāms.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par deputāta Jura Kaksīša ievēlēšanu par Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju". Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 1. Deputāts Juris Kaksītis ievēlēts par Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju.

Nākamais darba kārtības jautājums. Sadaļa "Pieprasījumu komisijas atzinums". Pieprasījumu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Juris Celmiņš.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Čerāna, Zelgalvja, Mauliņa, Kazāka, Kušneres, Grīnberga, Liepas, Rubina, Lujāna un Bartaševiča pieprasījumu ekonomikas ministram Guntaram Krastam par nelikumībām valsts uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija" privatizācijā (dokuments nr. 1798), nolēma deputātu pieprasījumu atzīt par daļēji pieņemamu. Uzskatot, ka pieprasījuma saturam un būtībai atbilst deputātu iesniegtā dokumenta 1., 2. un 5.punkts, vienlaicīgi komisija atzina, ka neskaidrības un domstarpības valsts uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija" privatizācijas procesā ir radušās sakarā ar vairākām nepilnībām likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", kuras ir nepieciešams novērst. Un, ja deputāti skatīs dokumentu nr. 1798-b, tad šā dokumenta labajā pusē būs redzams tas, kas paliek pāri no pieprasījuma satura pēc Pieprasījumu komisijas lēmuma. Lūdzu balsot par Pieprasījumu komisijas atzinumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai".

K. Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Valsts uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija" privatizācija sākās ar Ministru kabineta rīkojumu nr. 305 1994.gada 28.jūnijā. Paziņojums par privatizācijas uzsākšanu tika publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 1994.gada 4.augustā. Noteiktajā privatizācijas priekšlikumu iesniegšanas termiņā, divu mēnešu laikā, līdz 1994.gada 4.oktobrim, bija iesniegti un Privatizācijas aģentūrā pieņemti pieci privatizācijas priekšlikumi. Likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 4. pants un 21.pants skaidri nosaka, ka privatizācijas priekšlikumus drīkst iesniegt tikai fiziskas un juridiskas personas, turklāt priekšlikumu iesniedzējam - juridiskai personai - šim priekšlikumam jāpievieno reģistrācijas apliecības noraksts. Līdz ar to par skaidri pretlikumīgu uzskatāma Privatizācijas aģentūras rīcība, pieņemot privatizācijas priekšlikumu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību - "Uniparks", kas tobrīd vēl nebija reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. Šim pieprasījumam vajadzētu pamudināt ekonomikas ministru un Privatizācijas aģentūru izmeklēt šo lietu un sodīt vainīgās amatpersonas. Pēc pirmā privatizācijas priekšlikumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās, kad bija pagājis vairāk nekā mēnesis, Privatizācijas aģentūra izlēma iekļaut valsts uzņēmumu "Ventspils transporta ekspedīcija" jaunā starptautiskā piedāvājuma konkursā, kurš tika izsludināts 1994. gada 17. novembrī laikrakstā "Diena". Un šī izsludināšana ir nelikumīga vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 23. panta ceturto daļu, šāda piedāvājuma konkursu var izsludināt, tikai vienlaicīgi izsludinot šī konkursa noteikumus un attiecīgā valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus, kas likumā noteiktajā kārtībā netika izdarīts.

Otrkārt. Piedāvājuma konkurss tika izsludināts laikrakstā "Diena", nevis oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Un šeit ir arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Centrālais Baltijas tranzīts", ko ir izveidojuši uzņēmumā strādājošie darbinieki, sagatavotā Latvijas Republikas spēkā esošās likumdošanas pārkāpumu analīze šajā konkursa izsludināšanas procesā, un tā norāda kopā uz 21 Latvijas Republikas likuma pārkāpumu šajā privatizācijas procesā.

Treškārt. Privatizācijas aģentūrai nebija juridiska pamata šī valsts uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija" iekļaušanai starptautiskajā privatizācijas piedāvājumu konkursā, kad bija pagājis termiņš oficiāli izsludinātajai privatizācijas priekšlikumu iesniegšanai, jo likums kā vienīgo tālāko iespējamo Privatizācijas aģentūras rīcību paredz konkrētā valsts īpašuma privatizācijas noteikumu izstrādāšanu, bet nekādā gadījumā likumā netiek pieļauta iespēja sludināt jaunu starptautisku konkursu, kā tas tika izdarīts.

Tātad šis bija pieprasījuma otrais punkts.

Tālāk. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Centrālais Baltijas tranzīts" ir noprotestējusi šo Privatizācijas aģentūras lēmumu - iekļaut valsts uzņēmumu "Ventspils transporta ekspedīcija" starptautiskajā privatizācijas piedāvājumu konkursā, tātad, kā jau minēju, norādot uz 21 Latvijas likuma pārkāpumu. Un vēl līdz šim brīdim nav nodrošināta iespēja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību šo sūdzību par nelikumībām valsts uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija" privatizācijas procesa organizēšanā un attiecīgo amatpersonu darbībā izskatīt tiesā pēc būtības, neraugoties uz to, ka 1995. gada 20. janvāra Privatizācijas aģentūras padomes sēdē ir viennozīmīgi konstatēts, ka šim strīdam ir izteikti juridisks raksturs. Šis lietas neizskatīšanas pēc būtības process sākās ar to, ka Privatizācijas aģentūras juridiskais direktors Šadinovs nav atbildējis uz šīs sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Centrālais Baltijas tranzīts" direktora vēstuli, kura rakstīta jau 1994. gada 5. decembrī un kurā tiek lūgts oficiāls un likumam atbilstošs skaidrojums par konkrētiem ar minēto starptautiskā piedāvājuma konkursu saistītiem juridiskiem jautājumiem.

Tālāk. Ar privatizāciju saistītās amatpersonas, konkrēti Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Naglis un toreizējais privatizācijas valsts ministrs Skulte ir izplatījuši presē apvainojumus par vienu no šī valsts uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija" privatizācijas pretendentiem - par sabiedrību "Centrālais Baltijas tranzīts". Konkrēti Naglis 1995. gada 20. janvāra "Dienas Biznesā" teicis, ka Latvijā nav tik daudz uzņēmumu, lai katram veidotu nosacījumus, pēc kuriem to varētu privatizēt direktora dibinātā SIA un tajā iekļāvušies deputāti. Es gribētu sagaidīt no Nagļa kunga skaidrojumu, kuri ir šie deputāti, kas tur bija iekļāvušies toreiz.

Tāpat arī Skultes kungs 1995. gada 24. janvārī laikrakstā "Rîgas Balss" ir teicis, ka "Ventspils transporta ekspedīcijas" direktors ir izveidojis SIA, kas darbojas valsts uzņēmuma teritorijā un saņem lauvas tiesu no peļņas. Es gribētu lūgt kādus pierādījumus arī no Skultes kunga, kura tad ir šī lauvas tiesa no peļņas.

Tālāk. Dažādās institūcijās tiek teikts, ka Privatizācijas aģentūras valdes lēmumi ir pārsūdzami tikai Privatizācijas aģentūras padomē. Bet kā tad šī padome lemj? Un viņa lemj ļoti vienkārši. 1996. gada jūlija sēdē, kad "Centrālais Baltijas tranzīts" bija iesniedzis iesniegumu par nelikumībām valsts uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija" privatizācijas procesā, šī padome nolēma vienkārši šo iesniegumu neizskatīt, kaut arī viņa it kā esot vienīgā institūcija, kurai to vajadzētu darīt, kā tiek paskaidrots.

Tāpat arī Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors sniedz nepatiesu informāciju vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Sausnītim par to, ka privatizējamā valsts uzņēmuma "VTE" kolektīvam nav pretenziju pret apstiprinātajiem šī uzņēmuma privatizācijas noteikumiem, kaut gan attiecīgajā Privatizācijas aģentūras padomes sēdes protokolā ir pēc būtības fiksēti šie pilnīgi konkrētie iebildumi.

Ļoti būtisks ir sekojošais moments, tas, ka šī pati privatizācijas izsole valsts uzņēmumam "Ventspils transporta ekspedīcija" notika šī gada augustā, bet jau šī gada sākumā Ventspils ostas padome laida starptautiskajā apgrozībā reklāmas materiālus, kur privatizējamais valsts uzņēmums "Ventspils transporta ekspedīcija" neeksistē, bet tas ir iekļauts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Uniparks" îpašumā, tādējādi pārkāpjot likuma "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu" 10. panta otrās daļas prasības, kā arī dodot skaidru signālu par to, ka lēmums par valsts uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija" privatizāciju par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Uniparks" aizkulisēs ir pieņemts jau sen pirms izsoles rīkošanas. Un tiešām šajā izsolē starp diviem pretendentiem, par kuriem ir pamats domāt, ka viņiem varētu pastāvēt zināmas savstarpējas saistības, šajā izsolē tiešām vinnē sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Uniparks".

Mūsu rīcībā ir arī pilnīgi konkrēta informācija par amatpersonu interešu konfliktu Privatizācijas aģentūras nozīmētajā valsts uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija" privatizācijas pretendentu atlases komisijā, kura izlēma neatzīt sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Centrālais Baltijas tranzīts" par "Ventspils transporta ekspedīcijas" privatizācijas pretendenti.

Es domāju, ka šie dažādie fakti ir pilnīgi pietiekami, lai varētu aicināt deputātus atbalstīt šo pieprasījumu, un es aicinu to arī darīt. Es tiku motivējis pilnīgi visus šī pieprasījuma punktus, un tādēļ es aicinu to atbalstīt pilnajā variantā, izdiskutēt šo jautājumu pēc būtības. Bez tam es aicinu apzināties, ka šeit nekādā ziņā nav runa par personisku vēršanos pret ministru Krasta kungu, jo, ja būtu kaut kāds pietiekams pamats pieprasīt demisiju, tad saskaņā ar jauno Kārtības rulli mēs varam to izdarīt arī pilnīgi nesaistīti ar deputātu pieprasījumu. Tātad šis pieprasījums ir tādēļ, lai panāktu šīs problēmas atrisinājumu pēc būtības.

Un pilnīgi viennozīmīgi var teikt, ka šī problēma nav arī saistīta ar šī konkrētā procesa rezultātu ietekmēšanu, jo tas, kas mums būtu jāpanāk, ir šī strīda izskatīšana tiesā pēc būtības, kam Ekonomikas ministrija pretojas.

Un, ja mēs gribam, lai Latvija būtu tiesiska valsts, tad ir jāpanāk tāda situācija, lai Privatizācijas agentūra nebūtu pāri likumam stāvoša organizācija. Ir jāņem vērā arī tas, ka Privatizācijas aģentūra ir organizācija ar izteikti palielinātu korupcijas iespējamības risku, un tādēļ, lai šajā privatizācijas procesā Privatizācijas aģentūrā tiktu ievērotas sabiedrības intereses, šim riskam ir jāliek pretī maksimāla atklātība, kā arī sevišķi stingra kontrole un atbildība, lai nebūtu tādas situācijas, kāda šobrīd mums likumā iznāk, ka šeit nav pilnīgi nekādas atbildības un ka Privatizācijas aģentūra var darīt pilnīgi jebko, jo nav nekādas iespējas viņas lēmumus pārsūdzēt tiesā.

Tātad jautājums šeit nav tik daudz par šo konkrēto gadījumu. Protams, mēs nevaram ietekmēt tiešā veidā šo procesu, bet jautājums patiesībā ir jāizvirza daudz globālāk - par šo privatizācijas procesu sakārtošanu mūsu valstī.

Es aicinu deputātus atbalstīt iesniegto pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamie deputāti! Es domāju, ka privatizācija ir tā joma, kurā vienmēr saskaras ļoti daudzas un dažādas intereses - dažādu grupējumu, dažādu uzņēmējsabiedrību un uzņēmumu intereses, kuri vēlas piedalīties šajā privatizācijā un privatizēt valsts uzņēmumus. Es domāju, ka šajā procesā vienmēr būs neapmierinātie. Un tas, kas šodien parādās šī pieprasījuma saturā par "Ventspils transporta ekspedīciju", ir tikai viens piemērs. Es domāju, nevajadzētu radīt šādu precedentu, ka šādi jautājumi tiek risināti Saeimā, jo tādā gadījumā mēs no šiem neapmierinātajiem uzņēmumiem saņemsim veselu virkni šādu prasību. Viņi meklēs savus lobijus dažādās deputātu frakcijās, lai varētu panākt attiecīgo Privatizācijas aģentūras lēmumu pārskatīšanu.

Protams, nav normāla tāda situācija, ka kādas institūcijas lēmumu, šajā gadījumā - Privatizācijas aģentūras padomes lēmumu, nav iespējams pārsūdzēt tiesā. Šādas iespējas tiešām būtu jānodrošina, lai Saeimai nevajadzētu uzņemties šīs tiesas funkcijas. Bet tas tomēr nav, manuprāt, Ekonomikas ministrijas jautājums, tas ir mūsu kā likumdevēju jautājums - iesniegt priekšlikumus par izmaiņām, par grozījumiem attiecīgajos likumos, lai būtu iespējas pārsūdzēt Privatizācijas aģentūras padomes lēmumus, lai tas tiesā tiktu nodrošināts. Es ierosinātu arī deputātiem aktīvi strādāt pie šīm likumdošanas izmaiņām un nenodarboties tālāk ar šī pieprasījuma izskatīšanu. Es aicinu noraidīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs par šo jautājumu deputāti pieteikušies nav. Tā kā bija divi pretēji viedokļi - pieprasījumu pieņemt un pieprasījumu noraidīt, šis jautājums jāizšķir balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātu pieprasījumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 30, atturas - 15. Pieprasījums netiek pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms sēdes šīs daļas slēgšanas gribu iepazīstināt jūs ar iesniegumu... Atvainojiet, lūdzu! Celmiņa kungs - Pieprasījumu komisijas vārdā.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Kārtības ruļļa 126. panta 7. punkts paredz: "Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par daļēji pieņemamu, Saeima vispirms balso par deputātu iesniegto pieprasījumu, bet, ja tas noraidīts, - par Pieprasījumu komisijas formulēto pieprasījumu." Tātad mēs esam noraidījuši deputātu pieprasījumu, bet mēs neesam balsojuši par Pieprasījumu komisijas atzinumu, kurš tātad daļēji atzīst pieprasījumu. Mums ir nepieciešams vēl viens balsojums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā ir mana kļūda. Tātad balsosim vēlreiz saskaņā ar Kārtības rulli par Pieprasījumu komisijas atzinumu - atzīt šo pieprasījumu par daļēji pieņemamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz deputātus izteikt savu attieksmi pret Pieprasījumu komisijas atzinumā izteikto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, 31 - pret, atturas - 13. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

Godājamie kolēģi! Pirms sēdes slēgšanas man jūs jāiepazīstina ar vienu dokumentu.

Desmit deputātu lūdz turpināt šā gada 4.-5. decembra sēdes 4. decembra daļu līdz likumprojekta "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likuma" izskatīšanai, neizsludinot starpbrīžus vai pārtraukumus.

Un šie patriotiski noskaņotie deputāti ir Panteļējevs, Lībane, Keišs, Ābiķis, Lagzdiņš, Seiksts, Ābele, Tomašūns, Kristovskis un Vītols.

"Par" vai "pret" priekšlikumu runāt neviens nevēlas. Vai ir vajadzība balsot? Nav? Es jūs sapratu. Liksim uz balsošanu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par šo deputātu priekšlikumu. Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā. Var būt, ka viena balss var izšķirt visu jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 29, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Turpināsim sēdi!

Nākamais pēc pašreizējās numerācijas ir darba kārtības 67. jautājums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā Jānis Lagzdiņš - frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Jūsu izvērtēšanai ir nodoti divi likumprojekti. Pirmais ir valdības iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" (dokuments nr. 1639) un ir arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts "Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" (dokuments nr. 1826).

Valdības iesniegtais likumprojekts paredz svītrot tās normas, kuras reglamentē tiešās vēlēšanās vēlētu rajonu padomju ievēlēšanu. Savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības likumprojekts satur desmit dažādus grozījumus, kas mēģina izlabot pretrunas, kas radušās sakarā ar iepriekšējā reizē pieņemto grozījumu savstarpējo pretrunīgumu. Jūs atceraties, godātie kolēģi, ka, izskatot pirms mēneša grozījumus Pašvaldību vēlēšanu likumā trešajā lasījumā, parlaments atbalstīja vairākus deputāta Jirgena un Demokrātiskās partijas Saimnieks priekšlikumus, kurus nebija atbalstījusi atbildīgā komisija. Un tādējādi likumā radās vairākas pretrunas. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtā alternatīvā likumprojekta mērķis bija šīs pretrunas novērst. Godātie kolēģi, pirms mēs atklājam debates, atbildīgās komisijas vārdā es gribētu ierosināt šos likumprojektus izskatīt steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs! Vai deputāti vēlas runāt "par" vai "pret" ðo priekšlikumu? Nevēlas. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 13, atturas - 11. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts. Atklājam debates.

Runās Normunds Pēterkops - frakcija "Tçvzemei un Brīvībai".

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie Saeimas deputāti! Es gribētu izteikties vienlaikus gan par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, gan arī par alternatīvo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu.

Pirmkārt, Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts jau pēc būtības it kā vairs nebūtu balsojams, jo Saeima divas reizes ir izteikusi savu viedokli pret to, ka šobrīd tiek likvidētas rajonu padomes, un šajā likumprojektā atkal tas tiek piedāvāts. Jau tāpēc vien, neskatoties uz visiem pārējiem kaut kādiem priekšlikumiem, kas varētu varbūt arī būt skatāmi, šis likumprojekts ir noraidāms, jo, es atkārtoju vēlreiz, Saeima vienreiz jau ir pateikusi to, ka tā neatbalsta rajonu padomju likvidāciju.

Otrkārt. Par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu. Nupat oktobrī mēs pieņēmām grozījumus Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, kur mēs noteicām 9.pantā ierobežojumus tiem, kuri varētu pretendēt kļūt par domes vai padomes deputātiem. Un to skaitā ir arī ierobežojums, kas nosaka, ka nevar kandidēt uz deputāta statusu tādas personas, tādi Latvijas Republikas pilsoņi, kuri ir bijuši Valsts drošības dienesta, citu valstu Drošības dienestu, PSRS Drošības dienesta štata vai arī ārštata darbinieki.

Šobrīd alternatīvajā likumprojektā tiek piedāvāta jauna redakcija, kas it kā pasaka, ka nevar pretendēt tikai tie, kuri ir bijuši štata darbinieki. Es domāju, ka, ja vienreiz Saeima ir izteikusi savu konceptuālu atbalstu tam, ka ierobežojums ir plašākā nozīmē, tad nebūtu loģiski, ja mēs pēc mēneša konceptuāli mainītu šo pieeju, ka ierobežojumi attiecas tikai uz štata darbiniekiem.

Tāpēc es aicinātu deputātus neatbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, kurš jau pēc būtības nav balsojams. Viņu vajadzēja jau Ministru kabinetam pašam noņemt, lai mums nebūtu vispār laiks jātērē, izskatot viņu iesniegto likumprojektu. Tāpat nevar atbalstīt diemžēl arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu, kurš satur grozījumu, pret kuru Saeima vienreiz jau ir izteikusi savādāku viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ja Čerāns tik ātri neskrietu, tad es teiktu, ka debatēs vairāk pieteikušies nav.

Kārlis Čerāns - frakcija "Latvijai". (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Èerān, es tevi nožņaugšu...")

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Arī es gribu aicināt deputātus noraidīt abus šos iesniegtos likumprojektus, un katram no viņiem man ir sava motivācija. Es šeit tiešām gribu atbalstīt to, ko teica Pēterkopa kungs. Un man galīgi nav pieņemams dažāda veida psiholoģiskais vai arī kāds cits spiediens, ko šeit mēģina izdarīt, lai šai ļoti svarīgajai un būtībā konstitucionālajai lietai mēģinātu tagad, vēlā vakara stundā, dažās minūtēs izskriet cauri. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Ko tu muldi!") Es gribu aicināt deputātus apzināties, ka šis ir ļoti būtisks jautājums, kuru tagad mēs cenšamies šādā veidā risināt, tad, kad ir atlikušas faktiski piecas dienas līdz tam brīdim, kad ir jāizsludina vēlēšanas pagastu padomēs, pilsētu domēs un rajonu padomēs. Un tagad, piecas dienas pirms šīm vēlēšanām, Saeimas sēdē pirmajā lasījumā parādās likumprojekts, ka, lūk, pēkšņi, mēs tagad šīs rajonu padomes nevēlēsim vispār. Es domāju, tas ir absolūti nepieņemami no valsts tiesiskās stabilitātes viedokļa, un tāpēc es uzskatu, ka šī iemesla dēļ ir noraidāms Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts.

Tas ir vēl jo vairāk tāpēc, ka Saeima jau pirms neilga laika skatīja grozījumus likumā par pašvaldībām. Saeima konceptuāli noraidīja tos iesniegtos priekšlikumus, kas paredzēja atteikties no vēlētām rajonu pašvaldībām. Un tāpēc es šeit uzskatu, ka, lūk, šī Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta virzīšana uz sēdi ir faktiski provokācija. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Viss, viss! Paldies!")

Kas attiecas uz...

Sēdes vadītājs. Es lūdzu kolēģus netraucēt runātāju tribīnē. Lūdzu, Čerāna kungs, turpiniet!

K.Čerāns. Paldies Panteļējeva kungam par vērtīgiem padomiem. (Zālē liels troksnis, skaļi nesaprotami starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mēs respektējām desmit deputātu vēlmi - pagarināt sēdi. Nav pagājušas vēl ne 10 minūtes, bet tie paši deputāti tagad bļauj, ka vajag pārtraukt. Atvainojiet, bet netraucējiet runāt, cilvēkam ir reglaments, un viņš to ievēros. Lūdzu, runājiet, Čerāna kungs!

K.Čerāns. Paldies, Čepāņa kungs! Kas attiecas uz šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu, tad tajā faktiski ir viena nepieņemama norma, un proti, tā ir norma, kas paredz iespēju šajās pašvaldību vēlēšanās kandidēt un tikt ievēlētiem pašvaldībās tiem cilvēkiem, kuri ir bijuši Valsts drošības komitejas ārštata darbinieki, tātad čekas ziņotāji. Tātad atkal - kā tas iznāk? Tagad, piecas dienas pirms vēlēšanu izsludināšanas, Saeimā pirmajā lasījumā parādās likumprojekts, kas atļaus čekas ziņotājam kandidēt uz deputāta vietu pašvaldībās. Godātie kolēģi, es arī to nekā citādi nevaru vērtēt, kā vien par provokāciju. Un es aicinu abus šos likumprojektus noraidīt. Paldies. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Vçl viena minūte...")

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Kiršteina kungs, pirmajā lasījumā tikai rakstiski!

Komisijas vārdā Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Es gribētu sniegt izziņu. Valdības likumprojekts ir iesniegts parlamentā nevis vakar vai aizvakar, vai pagājušajā nedēļā, bet 1996.gada 21.oktobrī pulksten 10.45. Tātad vairāk nekā pirms mēneša.

Tālāk informācijai. Godātie kolēģi! Gadījumā, ja tiktu pieņemts valdības projekts, tad tās normas, ko satur atbildīgās komisijas alternatīvais likumprojekts, varētu tikt iestrādātas valdības projektā, sagatavojot šo projektu otrajam lasījumam. Tāpat varētu papildināt valdības projekta pārejas noteikumus ar normu, kas noteiktu zināmu pārejas periodu līdzšinējo rajonu padomju darbībā. Paldies par uzmanību.

Es aicinātu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi, tātad, kā paskaidroja Lagzdiņa kungs, mums ir divi likumprojekti par šo jautājumu. Viens - Ministru kabineta izstrādātais - ir izklāstīts dokumentā nr.1639. Tas mums ir jābalso vispirms. Taču, ja tas netiks pieņemts, tad balsosim par nākamo dokumentu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojektu, ko iesniedzis Ministru kabinets. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 26, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Līdz ar to otrs vairs nav balsojams. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, nosakiet otrā lasījuma datumu.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu noteikt otro lasījumu 1996.gada 5.decembrī. Un arī priekšlikumu iesniegšanas termiņu 5.decembrī līdz pulksten 11.30.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts. Tātad skatīsim šo dokumentu rīt otrajā lasījumā.

Paziņoju pārtraukumu sēdē līdz 5.decembrim pulksten 9.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Atvainojiet, cienījamie kolēģi! Jāreģistrējas arī vēl ir. Atvainojos!

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Pēteris Apinis, Vladilens Dozorcevs, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Aristids Jēkabs Lambergs, Ruta Marjaša, Juris Galerijs Vidiņš, Elmārs Zelgalvis, Roberts Zīle, Ēriks Zunda. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz rītdienai pulksten 9.00.

(Pārtraukums)

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1996.gada 4.decembra

rudens sesijas 35.sēde


Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli"" (2.lasījums) (Turpinājums)

(1624. un 1806. dok.)

Ziņo - dep. M.Vītols (12.pants) - 1.lpp.

Debates - dep. A.Prēdele - 1.lpp.

- valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 4.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 5.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 5.lpp.

- dep. I.Kreituse - 6.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 7.lpp.

- valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 8.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 9.lpp.

- dep. K.Čerāns - 10.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 11.lpp.

- dep. M.Vītols - 11.lpp.

- dep. G.Eniņš - 14.lpp.

- dep. P.Tabūns - 17.lpp.

- valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 18.lpp.

- dep. K.Čerāns - 19.lpp.

- dep. J.Dobelis - 20.lpp.

- dep. A.Seile - 21.lpp.

- dep. K.Čerāns - 22.lpp.

- valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 25.lpp.

- dep. M.Vītols - 26.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 28.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 30.lpp.

- dep. M.Lujāns - 32.lpp.

- dep. J.Dobelis - 34.lpp.

- dep. K.Čerāns - 35.lpp.

- dep. A.Seile - 40.lpp.

Par darba kārtību - 43.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Panteļējevs - 44.lpp.

- dep. V.Krisbergs - 44.lpp.

- dep. K.J.Druva - 46.lpp.

- dep. I.Bišers - 46.lpp.

- dep. J.Sinka - 47.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 49.lpp.

- dep. K.Čerāns - 51.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta mandāta apstiprināšanu

R.Marjašai A.Endziņa vietā"

(1868. un 1868.-a dok.) - 51.lpp.

Ziņo - dep. I.Bišers - 51.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta mandāta apstiprināšanu

J.Ābelem R.Apsīša vietā"

(1869. un 1869.-a dok. - 52.lpp.

Ziņo - dep. I.Bišers - 52.lpp.


Par likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības

un Korejas Republikas valdības līgumu par

ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību"

(1817. un 1817.-a dok.) - 53.lpp.


Par likumprojektu "Par Saeimas deputāta statusu"

(1820. un 1820.-a dok.) - 53.lpp.


Par likumprojektu "Grozījumi Pilsētas domes,

rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu

likumā" (Nav pieņemts)

(1835. un 1835.-a dok.) - 53.lpp.

Priekšlikums - dep. P.Tabūns - 53.lpp.

- dep. M.Lujāns - 54.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski

represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā

un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" (Nav pieņemts)

(1836. un 1836.-a dok.) - 55.lpp.

Par likumprojektu "Par Latvijā dzīvojošo Otrā

pasaules kara dalībnieku antihitleriskās

koalīcijas cīnītāju statusu" (Nav pieņemts)

(1837. un 1837.-a dok.) - 55.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis - 55.lpp.

- dep. A.Golubovs - 56.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas

nodokli (tarifiem)""

(1849. un 1849.-a dok.) - 57.lpp.

Par likumprojektu "Par Eiropas padomes Antidopinga

konvenciju nr.135"

(1865. un 1865.-a dok.) - 57.lpp.

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam K.J.Druvam"

(1870. dok.) - 57.lpp.

Lēmuma projekts "Par likuma "Grozījumi likumā

"Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra""

otrreizēju caurlūkošanu"

(1867. dok.) - 57.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Čerāns - 58.lpp.

- dep. J.Dobelis - 59.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 60.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputātes K.Lībanes ievēlēšanu

Eiropas drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu

asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā"

(1844. dok.) - 60.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Endziņa atsaukšanu

no Eiropas drošības un sadarbības organizācijas

Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas"

(Neizskatāms pēc būtības)

(1845. dok.) - 60.lpp.

Lēmuma projekts "Par deputāta J.Kaksīša ievēlēšanu

par Eiropas drošības un sadarbības organizācijas

Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas

vadītāju"

(1846. dok.) - 60.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas

deputātu iesniegto pieprasījumu ekonomikas

ministram G.Krastam par nelikumībām valsts

uzņēmuma "Ventspils transporta ekspedīcija"

privatizācijā (Nav pieņemts)

(1798. un 1798.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Celmiņš - 61.lpp.

Debates - dep. K.Čerāns - 61.lpp.

- dep. A.Jirgens - 66.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Pilsētas domes, rajona

padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā"

(1.lasījums) (Steidzams)

(1639. dok.)

Alternatīvais likumprojekts "Grozījumi Pilsētas

domes, rajona padomes un pagasta padomes

vēlēšanu likumā" (1.lasījums) (Steidzams)

(Nav pieņemts)

(1826. dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 68.lpp.

Debates - dep. N.Pēterkops - 69.lpp.

- dep. K.Čerāns - 70.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 73.lpp.

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi