Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens

sesijas trīsdesmit otrā sēde

1996.gada 21.novembrī.

Sēdes sākums pulksten 17.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti un valdības locekļi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Indulis Bērziņš, Ilmārs Bišers, Imants Daudišs, Oļegs Deņisovs, Kārlis Jūlijs Druva, Aivars Endziņš, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Valdis Nagobads, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Požarnovs, Jānis Priedkalns... ir zālē, Juris Sinka, Juris Galerijs Vidiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību. Deputātu Kostandas, Mauliņa, Zelgalvja, Kazāka un Liepas jautājums iekšlietu ministram Turlajam par pamatojumu drošības dienestu vadības maiņām.

Jautājuma motivācijai vārds Jānim Mauliņam.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Laikraksts "Diena" 1996.gada 22.jūnijā informēja, ka Sergejs Katans, bijušais datorfirmas "Amiga Centrs" vadītājs, Rīgas apgabaltiesā paziņoja, ka viņš esot izstrādājis operāciju par kurdu bēgļu nelegālā transporta novirzīšanu no Latvijas uz Kaļiņingradu. Par šo operāciju viņam esot solīts, ka Latvijas valdība it kā piešķirs viņam no G-24 kredīta 20 miljonus dolāru. Katans šo operāciju izstrādāja un iesaistīja tajā Maskavas, Minskas un Rīgas noziedzīgos grupējumus. Shēmā tika iesaistīts arī VESAD, uz kura bāzes 1994.gadā tika izveidota Latvijas drošības policija, un Krievijas specdienesti. Tātad 1996.gada 22.jūnijā "Diena" raksta par audio ierakstu, kurā fiksēta 1994.gadā notikusī saruna starp Drošības policijas priekšnieku Raimondu Rožkalnu un Krievijas armijas pretizlūkošanas priekšnieka vietnieku Vitāliju Ramzu. Sarunas ieraksts nepārprotami liecina, ka saruna bija kas vairāk nekā tikai informācijas apmaiņa. Rožkalns saka, ka viņam ir vienalga, vai uz robežas taisīt "koridoru" priekš bēgļu tranzīta vai rīkoties savādāk. Rožkalns un Ramza apsprieda iespēju iesaistīt šajā nelegālajā bēgļu kontrabandā Latvijas valdību, abu valstu specdienestus, kā arī izveidot kuģniecības kompāniju, kas oficiāli nodarbotos ar zvejniecību un kravas pārvadājumiem, bet faktiski Latvijas valdības uzraudzībā novirzītu bēgļu straumi uz Kaļiņingradu un tālāk - uz Somiju. 1996.gada 28.jūnijā "Diena" raksta, ka kāda bijusī ļoti augsta Iekšlietu ministrijas amatpersona apgalvojusi, ka Rožkalns ir tieši sadarbojies ar Krievijas specdienestiem.

1996.gada 12.jūlijā "Diena" raksta, ka "Iekšlietu ministrija informēja žurnālistus, ka Drošības policijas priekšnieks tiks atstādināts no amata, lai sāktu strādāt Satversmes aizsardzības birojā." Esmu pārliecināts, ka Rožkalns pamatoti tika atbrīvots no amata šā nelegālā bēgļu tranzīta skandāla sakarā, kurā viņš ir tieši līdzatbildīgs. Iekšlietu ministrs D.Turlais gan nepārliecinoši mēģina atstādināšanu saistīt ar kaut kādu ministrijas struktūru sakārtošanu, bet īstais iemesls ir skaidri redzams. Par to varētu arī vairāk nerunāt, ja nenotiktu brīnumi. Pēc bēgļu skandāla Rožkalnu gatavo iebīdīt par SAB priekšnieka L.Kamaldiņa vietnieku. Kad Kamaldiņš pret to iebilda, jautājums uz laiku pieklusa, taču tagad atkal dzirdam, ka Rožkalns dabūs amatu SAB. Šim nolūkam viņam tika izveidots speciāls amats, kuru pildot, Rožkalns atbildētu par valsts noslēpumu...

Sēdes vadītājs. Trīs minūtes pagājušas, Mauliņa kungs! Atbildi sniedz iekšlietu ministrs Dainis Turlais.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Atbildi esmu sniedzis rakstiski un par izskanējušo papildjautājumu, ko šeit uzdeva Mauliņa kungs, varu teikt, ka, protams, masu mediju loma un viedoklis ir ļoti svarīgi. Katrā ziņā par to, vai cilvēks ir atbildīgs vai nav atbildīgs dienesta pārkāpumos, lemj vai nu kompetentas valsts izpildvaras institūcijas, vai tiesa. Rožkalnam nav inkriminēts ne kriminālnoziegums, ne ierosināta krimināllieta, un viņš nekādā veidā nav šodien apvainojams par kaut kādu dienesta pilnvaru pārkāpšanu vai neievērošanu. Tādēļ viņa pārvietošana ir saistīta tikai un vienīgi ar dienesta interesēm. Tas ir ministrijas un Ministru kabineta kompetencē, un tas ir izdarīts precīzi saskaņā ar likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumam vārds Jānim Mauliņam.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Ministra kungam jautājums: kāpēc, ja viņa dienesta biedrs vai, var teikt, padotais ir tik smagi apvainots, kāpēc pret to netiek veikta nekāda rīcība, kas viņu varētu kaut vai reabilitēt? Un, otrkārt, vai iekšlietu ministrs, pieņemot lēmumu par Rožkalna atstādināšanu no amata, bija izanalizējis Rožkalna darbību bēgļu tranzīta lietā un viņa sarunas ar Krievijas specdienesta pārstāvi Ramzu? Vai Turlā kungs ir noskaidrojis, kas akceptēja valstiskā līmenī Rožkalna un citu Drošības policijas darbinieku sarunu ar Krievijas specdienestiem par nelegālo bēgļu transportu?

Sēdes vadītājs. Atbild Dainis Turlais - iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Jā, tik tiešām, esmu lietas kursā par šiem apvainojumiem, kas tika izvirzīti Rožkalnam. Vēl vairāk. Sakarā ar šiem paziņojumiem presē tika veikta dienesta izmeklēšana, bez tam ar šī faktu pārbaudi nodarbojās prokuratūra. Šie jautājumi ir izskatīti prokuratūrā. Par tiem ir informēts attiecīgi Satversmes aizsardzības birojs, un es domāju, ka arī likumā "Par valsts drošības iestādēm" ir noteikts to personu un iestāžu loks, kas nodarbojas ar drošības iestāžu pārbaudi un viņas darbības likumības analīzi. Katrā ziņā visas šīs iestādes un kompetentās personas ir informētas par šiem notikumiem, arī lēmums ir pieņemts saskaņā ar dienesta izmeklēšanas un prokuratūras slēdzienu.

Sēdes vadītājs. Otram papildjautājumam vārds atkal Jānim Mauliņam.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātajam ministram vēl ir jautājums: vai tiešām tas jautājums par Rožkalnu noklusīs? Sabiedrībai ir radies priekšstats par viņu no avīžu publikācijām atbilstoši publikāciju garam. Vai šeit tiešām nav kaut kas jādara, lai šāds stāvoklis mainītos un lai tauta sāktu uzticēties? Vai tiešām ir vajadzīgi pierādījumi, ka tiešām Rožkalns ir nevainīgs? Vai arī nosodīt attiecīgi presi?

Sēdes vadītājs. Atbild iekšlietu ministrs Dainis Turlais.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Es domāju, ka tā ir tikai Rožkalna personīgā lieta, vai dot presē kaut kādus atspēkojumus iepriekšējām publikācijām vai, ja viņš to lūgs, protams, to var darīt arī citi, to skaitā arī Iekšlietu ministrija, bet personīgi mans viedoklis ir tāds, ka acīmredzot ir jāievēro galvenais princips: ja kāds kādu grib nosaukt par noziedznieku vai pierādīt viņa noziedzīgo darbību, tad acīmredzot ir jāizdara pirmais - ir jāpierāda, ka tāda darbība ir notikusi, nevis otrādi - izteikt apvainojumu un pēc tam gaidīt, ka tas, uz ko ir vērsts apvainojums, tagad sāks masveida attaisnošanās kampaņu. Acīmredzot tam nav nekāda pamatojuma.

Sēdes vadītājs. Jautājums ir izskatīts. Izskatīsim nākamo. Deputātu Čerāna, Grīnberga, Kostandas, Kazāka un Mauliņa jautājums iekšlietu ministram Turlajam par paredzēto izdevumu tāmi Latvijas Republikas nākamā gada budžeta projekta programmā "Cietumi un administrācija" paredzētajām investīcijām Ls 9 390 000.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildei vārds Dainim Turlajam - iekšlietu ministram.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Uz šo jautājumu esmu sniedzis izvērstu atbildi, pilnībā atspoguļojot visu cietuma administrācijas budžetu, no kuras ir redzams, ka lielākā daļa no šī investīciju projekta 8 miljonu apmērā ir paredzēta jauna cietuma korpusa celtniecībai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumam vārds Kārlim Čerānam.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais ministra kungs! Es domāju, tā nav plaši pieņemta prakse mūsu budžeta likumprojektā, vēlāk arī likumā, ka mums paliek tādas rindiņas ar 8 miljoniem, kuriem tālāk neparādās atšifrējums, kā viņi sadalās, un šajā sakarībā man būtu papildjautājums: kādā veidā šie 8 miljoni, kas ir paredzēti šā cietuma korpusa celtniecībai, sadalās pa dažādām izdevumu pozīcijām sīkāk? Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Dainis Turlais - iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs).

Acīmredzot man ir jāpaskaidro pats fakts, kā tiek plānota jaunā cietuma korpusa celtniecība. Tātad ir valdības lēmums par jauna cietuma korpusa celtniecību, un šai celtniecībai valdība ir paredzējusi sniegt garantijas kredītam līdz 17,5 miljoniem.

Tālāk nākamais solis. Iekšlietu ministrija ir izsludinājusi konkursu šai celtniecībai, kurā ir pieteikušās 29 firmas. Pieteikumi ir pieņemti. Pašlaik notiek šo piedāvājumu izskatīšana, un 1997.gada valsts budžetā ir paredzēti šie 8 miljoni pirmās kārtas kredītu dzēšanai. Kā viņi tiks izlietoti pa etapiem un konkrēti kādiem izdevumiem un kad, par to varēs spriest tad, kad būs beidzies konkurss, kad būs pieņemts konkrēts cietuma korpusa celtniecības projekts ar tāmi. Un tad šai tāmei būs arī precīzs atspoguļojums, kā tiks izmantoti šie valsts, faktiski jau budžeta, līdzekļi, par kuriem valdība ir devusi garantijas. Es ceru - un tāds ir arī mūsu praktiskais mērķis šim konkursam -, ka tie nebūs 17,5 miljoni, bet konkursa rezultātā šīs projekta izmaksas būs diezgan ievērojami samazinātas, bet 8 miljoni ir tie, kas ir paredzēti 1997.gadam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk papildjautājumu nav. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums. Deputātu Čerāna, Mauliņa, Grīnberga, Kazāka un Liepas jautājums Ministru prezidentam Šķēlem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Gorbunovam par pašvaldību ieņēmumu bāzes no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu 1997.gadā.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz. Atbildi sniegs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Godātie deputāti! Kā ministrs, es, protams, esmu ieinteresēts, lai pašvaldību daļa valsts budžetā būtu pietiekami liela, lai pašvaldību budžets būtu stabils un lai pašvaldības tādā ziņā varētu attīstīties un balstīties uz šo savu budžetu.

Diemžēl man ir jārēķinās arī ar Finansu ministrijas reālajām iespējām un līdzekļiem, un šeit veidojas tā pretruna. Bet es domāju, ka šeit jautājums ir motivēts tā, ka kaut kas it kā no pašvaldībām ir lētāks paņemts, bet kaut kas dārgāks ir atdots pašvaldībām. Šeit ir domāta medicīniskā aprūpe un skolotāju algas.

Es vispirms tiešām gribu ļoti uzmanīgi formulēt šīs lietas, jo nevar pretstatīt, piemēram, medicīnisko aprūpi skolotāju algām. Bet lietas būtība ir tāda, ka tiešām 28,4% no ienākuma nodokļa ir fiksēti medicīnas aprūpei, un ne Pašvaldību savienība, ne arī, manuprāt, mediķu sabiedrība nav izteikusi kādus nopietnus iebildumus. Ir taisni otrādi - finansējums iet līdzi pacientam, un tas ir pozitīvi.

Godātie deputāti, es lūdzu labot manā atbildē par skolotāju algām... Skolotāju algas 1.-12.klasei tiks dotētas, jo ir runa par Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu, kurš pagaidām ir tikai likumprojekts un kurš vēl tiks akceptēts vai netiks akceptēts Saeimā. Tātad 1.-12.klašu skolotāju algas tiks dotētas no valsts budžeta. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā kā mērķfinansējums ir 49,1 miljons. Šī summa acīmredzot palielināsies. Vismaz tā Šķēles kungs ir teicis, izskatot konkrētās lietas, saistībā ar citām finansu lietām.

Bet tālāk... Es atvainojos, tās problēmas ir tik garas un plašas... es tiešām atvainojos... Es tūlīt beigšu... Tātad, ja mēs runājam, piemēram, par bērnudārziem, tad nevar taču visu dot mērķdotācijās, jo tad, ja bērnudārziem arī viss būs mērķdotācijās, - tad jau pašvaldības tiešām... tad jau tas nebūs vajadzīgs, bet viss būs finansēts no ministriju un no centrālā budžeta.

Pats pēdējais. Es ļoti atvainojos! Pati galvenā problēma ir tā, ka prognozes nepiepildās un līdz ar to finansu izlīdzināšanas fondā šajā sakarā ir problēmas, bet Finansu ministrija - un es tiešām esmu pateicīgs par to - Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likuma projektā ir ierakstījusi: lai nodrošinātu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda izpildi, iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpildes gadījumā saimnieciskajā gadā, pārskatot Valsts budžeta likumu, prognozes neizpildes daļa tiek paredzēta kā valsts dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā.

Es ceru, ka to deputāti atbalstīs, un tā būs viena no tām garantijām, ka pašvaldību finansu stabilitāte zināmā mērā būs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Papildjautājumu uzdod Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai").

Godātais ministra kungs! Šā jautājuma būtību faktiski varētu formulēt arī tā: kāpēc netiek noteikta visa šā iedzīvotāju ienākuma nodokļa novirzīšana uz pašvaldībām, tajā pašā laikā nosakot, ka skolotāju algām būs paredzēta kaut kāda zināma daļa, pilnīgi konkrētā apjomā, no šā pašvaldību pašu ienākuma? Kāpēc tiek veikta šo pašvaldību pašu ieņēmumu samazināšana? Kāda bija tā motivācija, kāpēc šādi tas tika izdarīts? Kāpēc tika atkal veikts šāds faktiski centralizācijai atbilstošs pasākums? Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Gorbunova kungs.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Faktiski šeit rakstiskā veidā par to ir runāts. Tāpēc, ka valdība ir akceptējusi veselības aprūpes koncepciju, kura nosaka šo finansējumu, iezīmē to finansējumu veselības aprūpei. Tā ir viena puse.

Otra puse. Skolotāju algas bija kā mērķdotācija no valsts budžeta iepriekšējā gadā, tagad skolotāju algas 1.-12.klasei ir kā mērķdotācija no valsts budžeta; pārējo darbinieku algas (es šeit domāju pirmsskolas iestādes un tā tālāk) iet caur izlīdzināšanas fondu. Garantija, lai šā izlīdzināšanas fonda prognoze un izpilde būtu viena un tā pati... Es jums nolasīju, kas ir ierakstīts Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likuma projektā. Es domāju, ka tā tomēr ir zināmas stabilitātes pazīme.

Sēdes vadītājs. Vairāk papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir deputātu Krisberga, Rubina, Kostandas, Grīnberga un Čerāna jautājums ārlietu ministram Valdim Birkavam par Latvijas sūtniecības namu Šveicē.

Atbild ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Lūdzu!

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātā Saeima! Atbilde ir sniegta rakstiski, es tikai atgādināšu, ka Latvijas sarunas ar Šveices valdību par kompensāciju izmaksām sākās 1991.gadā un sekmīgi noslēdzās 1993.gada 23.augustā, kad faktiski speciālajā rēķinā tika ieskaitīti 9 miljoni Šveices franku. Par šo summu, kas ir precīzi atšifrēta, ir iegādātas un sakārtotas Latvijas vēstniecību ēkas - vēstniecības ēka Apvienoto Nāciju Organizācijā, Latvijas vēstniecības ēka Beļģijā, Latvijas vēstniecības ēka Čehijā, Latvijas vēstniecības ēka Lielbritānijā, Latvijas vēstniecības ēka Lietuvā, Latvijas vēstniecības ēka Zviedrijā, Latvijas vēstniecības ēka Dānijā un Latvijas vēstniecības ēka Igaunijā. Tajā skaitā... tātad 14 355 franki ir izmantoti Latvijas zāles Tautu savienības pilī atjaunošanai, un atlikums no kopējās summas šodien ir 131 525 Šveices franki... un vēl 60 santīmi. Tāda ir šī atbilde. Praktiski šī nauda, kā redzat, ir izmantota precīzi - visām vēstniecību ēkām.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumu uzdod Valdis Krisbergs.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Birkava kungs! Liels paldies par jūsu izsmeļošo un tiešām labo atbildi, un tomēr ir papildjautājums. Kā tas var būt, ka tikai pēc deputātu jautājuma šis jautājums tik precīzi un plaši tiek izgaismots sabiedrībā? Vai jūs neuzskatījāt, ka tik būtiskai lietai kā Latvijas vēstniecības ēkas zaudēšanai Šveicē, iegūstamajai diezgan lielajai naudas summai un tās sadalei pa izdevumu pozīcijām nebūtu tomēr jābūt zināmai atklātībā - pat tad, ja nav deputātu pieprasījuma? Paldies.

Sēdes vadītājs. Atbild ministrs Valdis Birkavs. Lūdzu!

V.Birkavs. Neapšaubāmi, informācija, kas ir par šo naudu, nebija nekāds noslēpums. Par to bija vairākas publikācijas Latvijas presē, bet, neapšaubāmi, es domāju, ka ir svarīgi, lai katrs skaitlis būtu labi redzams un zināms, un tādēļ es atļaušos no šīs tribīnes ierosināt to, ko šodien man piedāvāja un ierosināja Grinovska kungs, - regulāri rīkot Saeimā ārpolitikas debates. Reizi divos mēnešos, biežāk vai retāk, bet tās tiešām vajadzētu šeit rīkot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk papildjautājumi uzdoti netiek. Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Lujāna un Bartaševiča jautājums Ministru prezidentam Šķēles kungam par Ministru kabineta 1996. gada 23. aprīļa noteikumiem nr. 148.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz.

Atbildi sniedz tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Godāto priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ministru prezidents ir pilnvarojis divas ministrijas, tas ir, Tieslietu ministriju un Finansu ministriju, sagatavot atbildi uz šo jautājumu. Atbilde ir sagatavota rakstiski. Ja būs papildu jautājumi, mēs esam gatavi atbildēt.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas. Paldies. Jautājums izskatīts.

Pēdējais jautājums - deputātu Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Zelgalvja un Čerāna jautājums finansu ministram Andrim Šķēlem par 1996. gada 30. un 31. oktobrī SIA "Merkurs - Rīgante" muitas noliktavās ievestās alkohola kravas aizturēšanu.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nelūdz.

Atbildi sniedz valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Lūdzu!

A.Poča (valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā).

Godājamie deputāti! Atbilde uz deputātu jautājumiem ir noformēta dokumentā nr. 1757A, kurā detalizēti ir aprakstīta šīs kravas aizturēšanas procedūra, izklāstīta precīza to dokumentu noformēšanas kārtība, kuri pavada kravu gadījumā, ja tiek formēts imports vai tranzīts, kā arī ir lēmums, ko Finansu policija ir pieņēmusi par krimināllietas ierosināšanu sakarā ar nepatiesu ziņu sniegšanu par precēm, kas tiek pārvietotas pār Latvijas muitas robežu, jeb, tiešāk izsakoties, sakarā ar faktu par kontrabandu lielos apmēros.

Es gribētu izteikt zināmu izbrīnu par šā jautājuma atsevišķiem formulējumiem, tādiem kā, piemēram, pirmajā jautājuma punktā, kur ir teikts, ka "sazinoties ar preču nosūtītājiem, tika saņemts apstiprinājums dokumentu patiesumam". Es gribētu zināt, kurš no jautājuma iesniedzējiem tika sazinājies ar šiem kravu nosūtītājiem un kas saņēma šādu informāciju par patiesiem faktiem šajos kravu dokumentos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Papildjautājumiem vārds Jānim Mauliņam. Lūdzu!

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Es pateicos ministrei Počas kundzei par izsmeļošu un pārliecinošu atbildi. Mēs būtu ļoti priecīgi, ja uz citiem jautājumiem mēs būtu saņēmuši līdzīgas skaidras atbildes. Un pateicos pie reizes mūsu palīgiem no Anglijas par muitas lietu kārtošanu, un atvainojos Saeimas priekšsēdētājam par to, ka es šo laiku izmantoju nevis atbildei, bet pateicībai.

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs, kaut biežāk jūs to darītu! Paldies jums. (Aplausi.)

Otrs papildjautājums uzdots netiek. Jautājums izskatīts. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godātie kolēģi! Reģistrācijas rezultāti vēl nav nolasīti. Lūdzu dažas sekundes uzkavēties, lai pēc tam nebūtu pārpratumu. Lūdzu, Kušneres kundze!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies:

Pēteris Apinis,

Indulis Bērziņš,

Ilmārs Bišers,

Imants Daudišs,

Oļegs Deņisovs,

Kārlis Jūlijs Druva,

Aivars Endziņš,

Ervids Grinovskis (ir zālē),

Pēteris Keišs,

Aleksandrs Kiršteins,

Paulis Kļaviņš,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Jānis Mauliņš (ir zālē),

Valdis Nagobads,

Andrejs Panteļējevs,

Andrejs Požarnovs,

Juris Sinka,

Juris Galerijs Vidiņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi! Sēdi paziņoju pa slēgtu.

Atkārtoju, ka pirmdien, 25. novembrī, ārkārtas sēde pulksten 11.00. Paldies. Uz redzēšanos!

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1996.gada 21.novembra

rudens sesijas 32.sēde

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 1.lpp.

Saeimas deputātu jautājums iekšlietu ministram

D.Turlajam par pamatojumu drošības dienestu

vadības maiņām - 1.lpp.

Motivācija - dep. J.Mauliņš - 1.lpp.

Ziņo - iekšlietu ministrs D.Turlais - 3.lpp.

Jautājums - dep. J.Mauliņš - 3.lpp.

Atbild - iekšlietu ministrs D.Turlais - 4.lpp.

Jautājums - dep. J.Mauliņš - 4.lpp.

Atbild - iekšlietu ministrs D.Turlais - 4.lpp.

Saeimas deputātu jautājums iekšlietu ministram

D.Turlajam par paredzēto izdevumu tāmi LR

1997.gada budžeta projektā programmā "Cietumi

un administrācija" paredzētajām investīcijām

Ls 9 390 000 - 5.lpp.

Ziņo - iekšlietu ministrs D.Turlais - 5.lpp.

Jautājums - dep. K.Čerāns - 5.lpp.

Atbild - iekšlietu ministrs D.Turlais - 6.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministram A.Gorbunovam, īpašu uzdevumu ministram

pašvaldību jautājumos E.Jurkānam par pašvaldību

ieņēmumu bāzes no iedzīvotāju ienākuma nodokļa

samazināšanu 1997.gadā - 6.lpp.

Ziņo - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

A.Gorbunovs - 6.lpp.

Jautājums - dep. K.Čerāns - 8.lpp.

Atbild - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

A.Gorbunovs - 8.lpp.


Saeimas deputātu jautājums ārlietu ministram

V.Birkavam par Latvijas sūtniecības namu Šveicē - 9.lpp.

Ziņo - ārlietu ministrs V.Birkavs - 9.lpp.

Jautājums - dep. V.Krisbergs - 9.lpp.

Atbild - ārlietu ministrs V.Birkavs - 10.lpp.


Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

A.Šķēlem par Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa

noteikumiem nr.148 - 10.lpp.

Ziņo - tieslietu ministrs Dz.Rasnačs - 10.lpp.




Saeimas deputātu jautājums finansu ministram

A.Šķēlem par 1996.gada 30. un 31.oktobrī SIA

"Merkurs - Rīgante" muitas noliktavās ievestās

alkohola kravas aizturēšanu - 10.lpp.

Ziņo - valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča - 11.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Mauliņš - 11.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 12.lpp.

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi