Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens

sesijas 1996.gada 9.septembra desmitās

(ārkārtas) sēdes turpinājums

1996.gada 12.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Turpinām ārkārtas sēdes darbu. Lūdzu nākt tribīnē Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas referentu, lai mēs turpinātu darbu pie likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Labrīt, cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Tātad jums visiem ir izdalīts dokuments, kurā ir precizēts pagājušajā sēdē izskatāmais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"".

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, precizējiet dokumenta numuru, lai visi deputāti var šo dokumentu atrast. Pasakiet, lūdzu, deputātiem papilddokumenta numuru. Tas ir, cik es saprotu, dokuments nr.1306A.

J.Rāzna. Jā, dokuments nr.1306A.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus tagad paņemt dokumentu nr.1306A. Turpinām izskatīšanu, dokumenta nr.1306 vietā izmantojot šo tabulu, kas ir dokumentā nr.1306A. Vai tā, Rāznas kungs? Jā?

J.Rāzna. Jā. Tātad turpināsim, sākot ar 24.lappusi. 24.lappusē ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums izveidot jaunu 22.pantu, un panta nosaukums ir "Darījumu saskaņošanas kārtība".

Sēdes vadītāja. Vai tā ir panta jauna redakcija, jeb vai ir jauns pants izveidots? Jo, kā es redzu, iepriekšējā dokumentā mums ir pirmās redakcijas 22.pants.

J.Rāzna. Tas ir jauns pants. Būtībā 22.pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pants ir izteikts jaunā redakcijā otrajā lasījumā pēc komisijas izteiktā priekšlikuma. Tātad nav izveidots jauns pants?

J.Rāzna. Nē, tas ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Debatēs neviens pieteicies nav. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - izteikt 22.pantu tādā redakcijā, kāda šeit redzama? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tālāk. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš būtībā iesaka to pašu - izveidot jaunu pantu. Un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikuma atbalstīšanu un iestrādāšanu 22.panta jaunajā redakcijā nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 25.lappuse. Frakcija "Latvijai" arī iesaka izveidot jaunu 22.pantu, bet komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Mçs jau nobalsojām pagājušajā sēdē! Cik tad reizes var balsot?")

Sēdes vadītāja. Frakcija lūdz balsojumu? Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Endziņa kungs, lūdzu, runājiet kā visi deputāti - no tribīnes.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu mums jau bija balsojums ārkārtas sēdē pirmdien, un atkārtots balsojums ir pretrunā ar Kārtības rulli.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, tagad uzklausīsim, ko teiks referents komisijas vārdā. Bet es pieņemu šo Endziņa kunga aizrādījumu, ja komisijai nav iebildumu un ja komisija piekrīt tam, ko teica Endziņa kungs.

J.Rāzna. Komisija piekrīt, jo tiešām pagājušajā reizē tika balsots par šo priekšlikumu, un šis priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Nu, tad paldies. Turpinām darbu.

J.Rāzna. Tālāk - 26.lappuse. Tātad - vecais 22.pants. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka izteikt to kā 23.pantu un precizēt tā redakciju.

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, mums apspriešana sākās ar to, ka es nupat jūs lūdzu precizēt, vai tas, ko mēs tikko kā pieņēmām nebalsojot - vai tas ir jauns 22.pants vai tā panta jauna redakcija. Jūs teicāt, ka tā ir panta jauna redakcija. Bet tagad skatāmies 26.lappusē - jauns 22.pants. Cik tad mums ir 22.pantu?

J.Rāzna. Būtībā tas ir 23.pants, jo... faktiski 22.pants. Man jāatvainojas, 22.pants ir izteikts jaunā redakcijā. Un šis ir 23.pants.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja un godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šajā laikā, līdz šim ārkārtas sēdes turpinājumam, krietni pastrādāja, saliekot pretī visus priekšlikumus tā, kā tie ir iesniegti pēc būtības. Pagājušajā reizē tie bija sakārtoti automātiski pa pantiem, tāpēc deputāti nevarēja orientēties. Un tāpēc ir pareizi tā, kā ir ierakstīts 24.lappusē dokumentā nr.1306A. Bet dokumenti tiem deputātiem, kuri tos nav atraduši - es redzu, ka daudziem deputātiem to nav -, atrodas lejā, jūsu dokumentu kastītēs, arī es no turienes to šorīt paņēmu. Sēdes sākumā Rāznas kungs informēja, ka ir izsniegts papildu dokuments. Jūsu palīgi var noiet lejā - šim dokumentam pakaļ. Sēdes darbā nekādi traucējumi neradīsies, jo tas nebūs ilgi, tikai kādas divas minūtes.

Tagad, tātad ir ierosinājums izveidot jaunu 22.pantu, un sēde to šorīt atbalstīja. Tas bija Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izteica tādā redakcijā, kādu jūs redzat pēdējā ailē. "Darījumu saskaņošanas kārtība" - šis ir ļoti nepieciešams pants, jo Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā tik tiešām līdz šim nebija pateikts, kādā veidā šie darījumi tiek veikti, kas tos paraksta, cik dienu laikā šis process ir jāizskata un ka līgumā ir jāparedz arī saistības par zemes izmantošanu un investīcijām. To visu mēs šorīt jau pieņēmām bez iebildumiem. Tagad ir runa par to, ka arī frakcija "Latvijai" ir iesniegusi jaunu 22.pantu, bet ar pavisam citu tekstu. Viņu ierosinātais pants saucas: " 22.pants. Investīciju līgumi". Tekstu par šiem investīciju līgumiem ir paredzēts iekļaut Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātās redakcijas pēdējā, ceturtajā daļā, par ko mēs jau esam nobalsojuši, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu tikai tā viena iemesla dēļ, ka šeit pārāk sīki ir reglamentēts, cik darba vietu ir jārada, cik lielām ir jābūt investīcijām un cik darba vietām jābūt uz vienu kvadrātmetru īpašumā iegūtās zemes. Mēs uzskatījām, ka šāda reglamentācija ir daudz par sīku, to var noteikt, ja vajag, ar atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem, bet tā nav likuma norma. Tāpēc komisija ierosināja neatbalstīt šo 22.pantu "Investīciju līgumi", kuru frakcija "Latvijai" ierosina.

Sēdes vadītāja. Seiles kundze izteica aizdomas, ka deputātiem nav šā dokumenta, un sacīja, ka to var divu minūšu laikā iegūt. Vai ir nepieciešamība izziņot pārtraukumu, lai deputāti saņemtu šo dokumentu? Nav. Paldies. Turpinām darbu. Tātad 26.lappuse. Rāznas kungs, vēlreiz precizējiet.

J.Rāzna. 26.lappuse. Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka izteikt bijušo 22.pantu tagad kā 23.pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 23.panta jauno redakciju. Pieņemts.

J.Rāzna. Tālāk. Tajā pašā lappusē ir vēl viens priekšlikums - deputāti Pēterkops, Jirgens, Ozoliņš, Balodis, Jurdžs, Požarnovs, Vidiņš, Grīnblats, Sinka un Pētersons iesaka aizvietot 22.pantā vārdus "20.panta otrajā daļā minētās personas" ar vārdiem "20.panta 4.un 5.punktā minētās personas". Komisijas priekšlikums - neatbalstīt. Es nedaudz paskaidrošu, kāpēc. 20.panta otrajā daļā ir teikts, ka būtībā publicē laikrakstā... tātad tie, kas ir ieguvuši zemi... tās ir citas fiziskās un juridiskās personas. Šobrīd šie deputāti ierosina nomainīt šo tekstu ar "20.panta 4.un 5.punktā minētās personas". Tas nozīmē, ka... šobrīd mums jau ir 4.un 5.punkts izmainīts, to mēs paši pieņēmām. 4.punkts skan: "...sabiedriskās un reliģiskās organizācijas". Un 5.punkts... mēs iebalsojām frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu... būtībā tās ir citas ārvalstu fiziskās un juridiskās personas. Pēc būtības tagad deputātiem acīmredzot ir jāizlemj. Ja frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" prasa balsojumu, tad ir jāizlemj, vai šo normu atbalstīt vai neatbalstīt. Komisija ieteica neatbalstīt, jo 4.punktā mums bija minētas sabiedriskās un reliģiskās organizācijas, bet 5.punkta praktiski vispār nebija.

Sēdes vadītāja. Vai iesniedzēji lūdz balsojumu? Iesniedzēji balsojumu nelūdz. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 27.lappuse. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 24.pantu, un šis pants skan: "Zemes īpašuma tiesību izbeigšanas kārtība fiziskajām personām, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi".

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 24.pantu. Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lappusē ir arī Juridiskā biroja priekšlikums, tajā ir sacīts arī, ka jāizveido jauns pants. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lapaspusē ir deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums papildināt likumu ar jaunu pantu. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, un tas ir ietverts gan jaunajā 24., gan arī 25. pantā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iesniedzēji balsojumu neprasa. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 28. lapaspuse. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 25.pantu, un šis pants skan: "Juridisko personu zemes īpašuma tiesību izbeigšanās kārtība".

Sēdes vadītāja. Tas ir nosaukums, Rāznas kungs, jā? Un visu panta redakciju deputāti var izlasīt tabulas pēdējā ailē. Debatēs pieteikušos nav. Iebildumu pret komisijas slēdzienu par jauna 25. panta izveidošanu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 29. lapaspuse. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir 23. pantu izteikt kā 26. pantu. Panta nosaukums ir "Zemes iegūšanas apmēru ierobežojumi".

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret šā panta pārvietošanu no 23.panta uz 26.pantu iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums, un Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Tātad pret paša panta redakciju, par kuru ir iesniegusi priekšlikumu frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lapaspusē ir arī deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums aizvietot 23. pantā vārdus "20. panta otrajā daļā minētās personas" ar vārdiem "20. panta 4. un 5. punktā minētās personas". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neprasa? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Šājā pašā lapaspusē ir arī deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums 23. pantā vārdus "var noteikt atsevišķās pilsētās" aizstāt ar vārdiem "nosaka pilsētas". Komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neprasa un deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 29.lapaspusē ir deputātes Seiles priekšlikums papildināt likuma tekstu ar pārejas noteikumiem. Komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Nevienā likuma pantā - ne Lauku, ne Pilsētas zemes likumā vairs nav pateikts, kad beidzas zemes reforma, bet tas būtībā ir ļoti svarīgi, tāpēc ka brīvā, nesadalītā zeme, par kuru Latvijas pilsoņi ir prasījuši kompensāciju, varētu tikt piešķirta visiem tiem Latvijas pilsoņiem, juridiskajām personām, kurām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības uz šo zemi. Tātad varētu vēl papildus šo zemi izmantot arī kā kompensāciju, šos brīvos gabalus, kurus neviens no bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem nav pieprasījuši, tiem, kuri nevar savu zemi atgūt ostās, zem ielām, tuneļiem, dabas aizsardzības objektos. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi pateikt, kad beidzas zemes reforma.

Un es esmu ierosinājusi, ka lēmumu par zemes reformas beigām varētu pieņemt pilsētas dome tad, kad ir izskatīti visi zemes reformas laikā noteiktajos termiņos iesniegtie pieprasījumi. Līdz šim spēkā esošajā likumā bija paredzēts, ka visi šie zemes īpašumi praktiski ir jāieraksta arī zemesgrāmatā, bet, ja mēs pilnīgi nerunājam par zemes reformas beigām, tad nav nekādu noteikumu. Īstenībā spēkā būs Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz, ka puse zemes nonāk pašvaldību īpašumā un puse zemes, brīvās zemes, nonāk valsts īpašumā. Vai varēs katrā pašvaldības teritorijā tieši uz pusēm, kā Zālamans, sadalīt šo zemes gabalu, ja varbūt 0,5 būs vairāk vajadzīgi valstij vai pašvaldībai, - par to mēs acīmredzot spriedīsim tad, kad mēs apspriedīsim Saeimā šos Ministru kabineta noteikumus. Varbūt mēs viņus iestrādāsim jau uz trešo lasījumu. Bet mēs nevaram saprast, kurā brīdī sāksies šī zemes, brīvās zemes, sadalīšana. Tāpēc man liekas, ka vispirms ir jāpabeidz lēmumu pieņemšana par tiem pieprasījumiem, kuri jau ir iesniegti, viņiem ir jādod iespēja saņemt kompensācijā zemi, ja viņu zemi nevar atdot, un es lūdzu atbalstīt manis iesniegto priekšlikumu, kurš paredz, ka tikai pilsētas domes lēmums, ja viņš nav apstrīdēts, varētu signalizēt par zemes reformas beigām.

Man pēdējā daļā ir iestrādāta cita koncepcija, jo priekšlikumi tika sagatavoti jau tad, kad Ministru kabinets vēl nebija Satversmes 81.panta kārtībā noteikumus iesniedzis, tāpēc te ir rakstīts, ka pašvaldības teritorijā esošā, bet īpašumā nepiešķirtā zeme visa kļūst par pašvaldības īpašumu, ja Ministru kabinets nav lēmis citādi. Ja Ministru kabinets izlems, ka Rīgas rajonā visa zeme ir viņam, tad šādu lēmumu var pieņemt, un, ja izlems, ka Zilupē viņam zeme nav vajadzīga, tad pašvaldība pati šo zemi varētu dalīt, bet, tā kā šeit ir pretruna ar Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem noteikumiem, es lūdzu balsot manu priekšlikumu pa daļām. Paldies par uzmanību, lūdzu atbalstīt abas daļas!

Sēdes vadītāja. Seiles kundze, kamēr jūs esat tribīnē, precizēsim daļas. Es teikšu, bet jūs vai nu piekrītiet, vai ne. Tātad pirmā sākas: "Lçmumu par zemes reformas...." līdz "iesniegtie pieprasījumi".

A.Seile. Jā, pilnīgi pareizi!

Sēdes vadītāja. Lūdzu arī deputātus atzīmēt, ka tas ir balsojums par šo pirmo daļu, bet otrā ir tālākais teksts, kas ir iesniegts kā priekšlikums.

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es aicinātu balsot pret šo Seiles kundzes priekšlikumu. Un kādi ir apsvērumi? Tas ir pārejas noteikums. Seiles kundze jau teica, ka valdība ir pieņēmusi Satversmes 81.panta kārtībā noteikumus, par kuriem mums būs jādiskutē šeit, un tas jau ir likums. Šāds pārejas noteikums ir pretrunā arī ar Civillikumu. Civillikums nosaka, ka visa tā zeme, kurai nav atradušies īpašnieki, pieder valstij. Ministru kabinets ar saviem 81.panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem jau ir paredzējis šo situāciju - 50 un 50, bet ar pārejas noteikumu palīdzību faktiski radīt pretrunu starp Civillikumu un starp šiem Kabineta noteikumiem, manuprāt, nav pieļaujams. Mums par to būs jādiskutē jau likumdošanas kārtībā tad, kad mēs skatīsim attiecīgos Ministru kabineta noteikumus kā likumprojektu, nevis ar pārejas noteikumiem mēģināsim izdarīt kaut kādas izmaiņas un radīt pretrunas šinī gadījumā starp diviem jau likumiem - Civillikumu un šiem Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem Kabineta noteikumiem, kuriem arī ir likuma spēks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte. Otro reizi.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es jums tikai atgādinu, ka pašreiz spēkā esošajā likumdošanā bija paredzētas šīs zemes reformas beigas. Endziņa kungs jau no Augstākās padomes laikiem sēž šajā augstākajā lēmējorgānā, bet netika izteikts neviens aizrādījums, ka te varētu būt kāda pretruna ar Civillikumu. Taču, ja mans ierosinājums ir pretrunā ar Civillikumu, ka mēs nosakām zemes reformas beigas, tad tādā gadījumā arī Ministru kabineta noteikumi ir pretrunā ar Civillikumu, Endziņa kungs! Paldies par uzmanību. Aicinu balsot par manu priekšlikumu. (Endziņš no zāles kaut ko saka.)

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, debates notiek no tribīnes. Ja vēlaties, es jums došu otrreiz vārdu. Vairāk debatēs... Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es nesēžu te no Augstākās padomes laika un tāpēc es neatbildu par to, ko Seiles kundze un Endziņa kungs te ir agrāk sastrādājuši, bet es tikai gribu pateikt, ka pārejas noteikumi nav likums, ka tas ir tikai likuma skaidrojums un atsevišķi uzdevumi un ka ar tiem nevar nodibināt nevienam īpašuma tiesības. Tāpēc es arī prasu, lai šāds ieraksts pārejas noteikumos neparādītos.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs! Atļaujiet izteikt jums aizrādījumu par novērtējumu, ko jūs izteicāt par divu deputātu darbu Saeimā.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā vēlaties ko teikt?

J.Rāzna. Nē, es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātus lūdzu pievērst uzmanību tam, ka šo priekšlikumu mēs balsosim pa daļām. Kā mēs pirms tam noskaidrojām, pirmā daļa sākas ar vārdiem "Lçmumu par zemes reformas..." un beidzas ar vārdiem "iesniegtie pieprasījumi". Un otrā daļa ir tā, kas paliek pāri, tā ir otrā rindkopa tekstā, ko ir iesniegusi deputāte Seile. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par deputātes Seiles iesniegtā priekšlikuma par pārejas noteikumiem pirmo daļu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 11, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par priekšlikuma otro daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 12, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Paldies. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts, un es lūdzu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Pirms balsojam otrajā lasījumā, ir jāizskata deputāta Leopolda Ozoliņa iesniegums: "Sakarā ar neskaidrībām pantu izkārtojumā, to secībā, kā arī ņemot vērā to, ka materiāli sagatavoti tikai pirms sēdes, lūdzu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" atgriezt komisijā, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 136. pantu."

Viens runā "par", viens - "pret". Runā Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Šis jau ir otrais šāds grozījums. Mēs piedalījāmies šeit un klausījāmies, kāds juceklis bija, kad mēs pieņēmām ļoti svarīgu, es domāju, Latvijas vēsturei ļoti svarīgu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"", un arī šeit bija juceklis, neskaidrības. Mēs nespējām sagatavoties, izsekot līdzi, un tomēr mēs nobalsojām par šo zemes pārdošanu jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai. Šodien atkārtojās tas pats - dokumenti tika iesniegti tikai šorīt vai vakar vakarā, tāpēc nebija iespējams iepazīties ar šiem dokumentiem, visu to pārdomāt, lai gan es uzskatu, ka šie ir ļoti svarīgi Latvijas vēsturei un sevišķi tās nākotnei pieņemamie dokumenti. Tāpēc es lūdzu nobalsot par to, ka vajadzētu šos grozījumus atdot atpakaļ atbildīgajai komisijai un tos sakārtot, bet pēc tam izskatīt vēlreiz.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte. Jums saskaņā ar Kārtības rulli jārunā "pret" iesniegumu, par sava iesnieguma atdošanu... Mēs runājam, Seiles kundze, par iesniegumu, nevis par likumprojekta balsojumu.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu nebalsot par šo iesniegumu - atdot likumprojektu atpakaļ komisijām, tāpēc ka, ja mēs gribam strādāt, mums visiem ir iespēja uz trešo lasījumu iesniegt savus priekšlikumus. Un atkārtoti dažādās redakcijās var iesniegt arī ierobežojumus attiecībā uz ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām, kuras no šā likumprojekta ir pazudušas. Taču tad, ja mēs atdosim šo likumprojektu atpakaļ, kurš veiksmīgi ir nobalsots, tad visa šī apspriešana ievilksies, bet šajā likumprojektā ir daudzas arī ārkārtīgi svarīgas un nozīmīgas normas, par kurām mēs esam nobalsojuši. Atcerēsimies, ka Zemes reformas likumi vienmēr Saeimā ir bijuši ārkārtīgi grūti un smagi likumi. Katram ir savas domas, savas zināšanas, un arī iesniegtie priekšlikumi šoreiz bija ārkārtīgi haotiski. Daži bija iesnieguši priekšlikumus, balstoties uz spēkā esošā likuma pantiem, bet daži deputāti bija iesnieguši priekšlikumus, pamatojoties uz Ministru kabineta iesniegtajiem noteikumiem, kuru sakarībā mēs tad arī mainām šo likumu. Tāpēc es ierosinu balsot otrajā lasījumā par šo likumprojektu un neatbalstīt iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Leopolda Ozoliņa iesniegumu - atgriezt likumprojektu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 31, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 12, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

J.Rāzna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.septembris.

Sēdes vadītāja. 30.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

J.Rāzna. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bīstamajiem atkritumiem"".

Indulis Emsis - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, sameklējiet dokumentu nr. 1305. Mēs izskatīsim grozījumus likumā "Par bīstamajiem atkritumiem" otrajā lasījumā.

Sākotnēji tātad pirmajā lappusē nav deputātu iesniegumu par vispārējiem redakcionāliem labojumiem likumā.

Sēdes vadītāja. Otrais lasījums. Skatīsim pa pantiem! Tātad tos, kur, salīdzinot ar pirmo lasījumu, ir bijušas izmaiņas, tātad grozījumi. Par 1.pantu iesniegumu nav. Deputātiem iebildumu pret ...

I.Emsis. Acumirkli, priekšsēdētāja, ir daži piedāvājumi par lietotajiem terminiem, tāpēc būtu jāskatās 3.lappuse, kur ir Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikumi par likumā lietotajiem terminiem.

Sēdes vadītāja. Tātad tas viss ir pirmajā daļā par terminiem, jā?

I.Emsis. Jā.

Sēdes vadītāja. Nu skaidrs! Tātad iebildumi sākuma daļā tomēr ir. Tad deputātus lūdzu uzšķirt dokumenta 3.lappusi, sāksim skatīt priekšlikumus iesniegšanas secībā, kā ir sakārtots tabulā.

I.Emsis. Pirmais priekšlikums ir par terminu "sabiedriskā kontrole vides aizsardzībā". Tiek piedāvāts... Komisija atbalsta šo redakciju, šo priekšlikumu precizētā redakcijā, kas ir redzama trešajā ailītē.

Sēdes vadītāja. Emša kungs, vienīgi vajadzētu precizēt, kas to ir iesniedzis.

I.Emsis. Iesnieguši tātad ir deputāti Seile, Dobelis, Tabūns un ...

Sēdes vadītāja. Tātad šie trīs deputāti ir iesniedzēji visiem trijiem priekšlikumiem, lai gan ir norādīti tikai pēc pēdējā priekšlikuma. Lūdzu deputātus pievērst tam uzmanību, ka tie ir šo triju deputātu priekšlikumi.

Tātad pirmais. Pret termina "sabiedriskā kontrole vides aizsardzībā" iesniegto redakciju deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Otrais priekšlikums ir par terminu "sabiedriskās kontroles organizācijas vides aizsardzībā", tā skaidrojums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo komisija uzskatīja, ka jau pirmajā skaidrojumā sabiedriskā kontrole vides aizsardzībā ir pietiekoši saprotama, tāpēc papildināt to nevajadzētu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iesniedzējiem iebildumu nav. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Trešais priekšlikums par terminskaidrojumiem ir deputātu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikums par termina "sabiedriskās kontroles fonda" definīciju. Šeit komisija lēmumu balsojot nav pieņēmusi, tātad pieci balsoja "par", divi "pret", trīs "atturējās". Līdz ar to šis jautājums ir lemjams šeit sēdē, jo deputāti šo priekšlikumu uztur spēkā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Šāds priekšlikums ir radies tajā sakarībā, ka Gardenē tiek veidota bīstamo atkritumu noliktava, kas pats par sevi ir ārkārtīgi pozitīvs solis. Un šajā teritorijā vietējās pašvaldības ir piekritušas šīs noliktavas veidošanai, bet vietējie iedzīvotāji vēlas uzturēt kontroli pār šo bīstamo atkritumu glabātavu. Tas, es domāju, ir normāls process. Mēs visi jau nobalsojām, piekritām iepriekšējai daļai, ka sabiedrība var veikt šo sabiedrisko kontroli, bet kā viņa to veiks, ja viņai nebūs absolūti nekādu līdzekļu? Šajā daļā ir paredzēts izveidot sabiedriskās kontroles fondu, ir paredzēta tāda iespēja, ka tur tiktu novirzīti visi līdzekļi, kas paredzēti kontrolei. Jā, arī šai sabiedriskajai kontrolei var rasties nepieciešamība pēc neatkarīgas ekspertīzes vai kādiem citiem slēdzieniem, un tāpēc mēs, pamatojoties uz Dobeles rajona vietējo iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju prasībām, izstrādājām šo priekšlikumu un lūdzam viņu atbalstīt. Kāpēc gan lai nebūtu šāda fonda?

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis un līdzīgi jautājumi laikam parādīsies ne vienreiz vien. Te tiešām es lūdzu iedziļināties šā jautājuma būtībā. Kā jūs atceraties, šeit pat Saeimā mēs jau runājām par šo Gardenes iespējamo atkritumu glabātavu. Tur bija ļoti pretrunīgi uzskati par to, vai vispār tāda ir vajadzīga un tā tālāk. Tātad atkārtošu tikai to, ka kaut kur jau šos atkritumus glabāt vajag. Vienkārši ir jābūt ļoti precīzai uzskaitei un kontrolei šajā procesā. Pēc manām domām, tas, kas, piemēram, notiek Gardenē, būtu pieņemams, jo teritorija, kur kādreiz tika izvietots padomju karaspēks, vispār tiešām ir atbilstoša tādām prasībām, kādas varētu izvirzīt pret atkritumu glabāšanu.

Un šeit jau ir tā lieta, ka kaut kur glabāt vajag, un, protams, vienmēr kāds protestēs, tas arī ir pilnīgi saprotams, un šī vidusceļa izvēle būtu tāda, ka, pastāvētu ārkārtīgi stingra uzskaite un kontrole. Ārkārtīgi stingra! Neskatoties uz to, ka vietējā vara ir varbūt devusi savu atļauju, tas vēl nenozīmē, ka tas neradīs satraukumu vietējos iedzīvotājos un vietējās organizācijās. Tāpēc, kā redzat, arī komisija nav spējusi izšķirties - atbalstīt vai neatbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Bet mūsu priekšlikums bija domāts vienkārši tāpēc, lai ieviestu zināmu stingrību uzskaitē, lai ieviestu zināmu kārtību, lai tur tomēr būtu sabiedrība iesaistīta šajā procesā, un tāpēc es domāju, ka tāda lieta kā sabiedriskās kontroles fonds šajā gadījumā ir ārkārtīgi būtiska. Tas piesaistītu arī sabiedrību šim procesam. Par sliktu tas nekādā gadījumā nevar nākt. Un, ja mēs vispār ļoti uzmanīgi skatāmies uz šo dažādo atkritumu glabāšanu, transportēšanu un tā tālāk, tad, lai mēs nostiprinātu kaut kādu savu kontroli pār visiem šiem procesiem, es ļoti aicinātu atbalstīt šāda fonda paredzēšanu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs... Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī gribu šeit nedaudz uzstāties debatēs kā deputāts. Man, protams, arī nav nekas iebilstams pret sabiedriskās kontroles fondiem, bet man ir iebilstams pret šādu likuma traktēšanu, šāda veida mēģinājumiem iestrādāt katrā likumā fondus un dažādus atbalstus, un situācijas, un es domāju, ka mēs šādi vienkārši nedaudz bojājam šā likuma jēgu, saturu un loģiku, jo sabiedriskās kontroles fondus var dibināt saskaņā ar likumu "Par sabiedriskajām organizācijām", bet citos likumos šādi jēdzieni jāiestrādā nav. Vienkārši tam nav nekādas jēgas un loģikas - iestrādāt šajā likumā kaut kāda speciāla fonda statusu, jo tālāk jūs arī redzēsit, ka šeit iesniedzēji ir mēģinājuši rūpēties, lai valsts līdzekļi varētu pāriet šādu sabiedrisko fondu rīcībā, un arī tas ir iestrādāts likumā kā pienākums valstij uzturēt sabiedriskos fondus, kas uzrauga šo lietu. Es domāju, ka tādā veidā pats sabiedriskā fonda jēdziens tiek likvidēts, jo tad tie ir valsts uzturēti sabiedriskie fondi. Un tad es vairs neredzu nekādu loģiku visā šajā fondu būšanā, tāpēc es kā deputāts aicinu jūs neakceptēt šo labojumu šajā likumā, jo tas vienkārši neietilpst šā likuma struktūrā un jēgā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Otro reizi.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis likums nav jebkurš likums. Nejauksim nopietnas lietas, kuras tiešām būtiski skar sabiedrības uzmanību. Jautājums par bīstamo atkritumu glabāšanu ir īpašs jautājums. To nevar nosaukt, ka tas ir tas pats, kas jebkurš cits. Šeit nav runa ne par ko citu, kā vien par tiesībām šādu fondu izveidot. Šeit ir runa par to, ka tieši šajā likumā tas ir jāparedz, tātad tieši šajā likumā, nevis ielikt to kaut kādā vispārējo fondu kategorijā. Ja mēs gribam, lai sabiedrība uzņemtu nopietni šāda veida likumus, kas skar viņas intereses, kas būtiski tās skar, kas skar arī iespējamo vides aizsardzību un tā tālāk, un tā tālāk, tad tieši tāpēc, lai šo stāvokli nostiprinātu, ir tapis šis mūsu priekšlikums tieši šajā likumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es atbalstu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikumus, jo nupat mēs bijām liecinieki, ka sprāga noliktava, kurā glabājās jaunie aerosoli. Tā kā man ir bijusi darīšana ar aerosoliem apmēram 30 gadu, tad es varu paskaidrot to, ka līdz šim aerosolos pildīja ļoti kaitīgu gāzi - freonu, arī repelentus. Bet freons, izrādās, noārda ozona slāni. Ja būtu bijušas varbūt tādas sabiedriskās kontroles organizācijas jau toreiz, tad šodien mums nebūtu jāpārtaisa šīs ražotnes, izmantojot ne mazāk bīstamas gāzes - propānu un butānu. Kā jūs redzējāt, Maskavā sprāga šī noliktava, kur jau ir šie jaunie aerosoli, un tie ir labi aerosoli, kas nenoārda ozona slāni, jo ir pildīti ar propānu un butānu, kas "uziet gaisā", sprāgst. Un it sevišķi bīstami tos lietot sadzīvē.

Tāpat mēs atceramies, ka kādreiz runājām par radioaktīvo atkritumu glabāšanu. Arī šeit taču nebija nekādas sabiedriskās kontroles un nebija šo iespēju. Šajā likumā vajadzētu iestrādāt šādas sabiedriskās kontroles organizācijas vai vismaz padomdevējas iespējas, lai rēķinātos ar sabiedrību. Šorīt no rīta mēs dzirdējām arī to, ka zemnieki tomēr ir sapratuši, ka ir jāapvienojas, ka ir jāveido šādas sabiedriskās organizācijas, un es ceru, ka arī visā Latvijā veidojas šādas organizācijas, kas tomēr var kontrolēt valdību, var kontrolēt arī šādu vai tādu - pagaidām gan tikai balsojot - Saeimu un mūs - deputātus. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā arī to, ka līdz šim mums nav zināms, kādi atkritumi ir sakrājušies Olainē, kur viņus liks un ko Olainē ražoja šos 20 gadus, kamēr pastāvēja šī Olaines fabrika. Varbūt tur ražoja ķīmiskās indes, tabūnu, fosgēnu, zarīnu, zomānu vai ko citu.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikumu - par sabiedriskās kontroles fondu. Teksts jums sniegts tabulā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par - 39, pret - 6, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

I.Emsis. Tālāk, kolēģi, labojumi būs tepat 3.lapaspusē. Par 1.pantu ir iesniegts deputāta Celmiņa un Čerāna priekšlikums - labot pirmajā lasījumā pieņemto redakciju un svītrot to frāzi, ka Latvija var sadarboties atkritumu pārstrādē ar Lietuvu un Igauniju. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo tādā gadījumā zūd jēga visam likuma labojumam, kādēļ vispār tika uzsākts šis labojums likumā. Tātad tikai ar vienu mērķi - lai Latvija, Lietuva un Igaunija varētu sadarboties atkritumu pārstrādē un tikai pārstrādē; tātad katra valsts varētu specializēties sava veida atkritumu pārstrādē un uz adekvātiem principiem apmainīties ar šiem bīstamajiem atkritumiem.

Attiecīgi šāds lēmums ir pieņemts arī Baltijas valstu Ministru padomē. Baltijas valstu Ministru padome ir rosinājusi Saeimu izdarīt grozījumus arī mūsu likumā, jo divas pārējās mūsu draudzīgās kaimiņu valstis attiecīgus grozījumus jau ir izdarījušas, un tātad mēs šobrīd gatavojamies specializēties katra valsts sava atkritumu pārstrādē. Tas mums izmaksā daudz lētāk, ir racionālāk un videi drošāk, jo, kā jau es teicu, tad mums nevajag visus atkritumus pārstrādāt, jo pārstrādes procesu organizēt katrā valstī atsevišķi vienkārši nav iespējams.

Tāpēc komisija neatbalstīja šo deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Emša kungs, precizēsim! Pirmā lieta - pirmā lasījuma redakcijā ir "ja to paredz". Deputātu iesniegumā šodien tekstā ir "jo to paredz". Kā ir pareizi?

I.Emsis. Tātad pareizi ir jālasa...

Sēdes vadītāja. Nē, es runāju par deputātu priekšlikumu. Vai deputātu priekšlikumā ir drukas kļūda vai tā ir bijis iesniegts.

I.Emsis. Es domāju, ka tā ir drukas kļūda, jo redaktori ir pareizo redakciju devuši labajā malā, jūs to redzat.

Sēdes vadītāja. Nē, nē, Emša kungs! Es vēlreiz jautāju: vai tā ir drukas kļūda deputātu iesniegumā komisijai vai tas ir... Jo te ir skarta būtība - "ja to paredz", bet priekšlikumā ir "jo to paredz". Tātad mums ir šāds starpvaldību līgums vai šobrīd nav? Pavisam vienkārši.

I.Emsis. Starpvaldību līguma šodien nav. Viņa nevar būt, kamēr nav izlabots šis likums.

Sēdes vadītāja. Skaidrs. Paldies, tad paši deputāti arī varbūt runās debatēs un paskaidros tekstu, vai tā ir drukas kļūda vai šeit ir pēc būtības jautājums.

Vēl viens precizējums. Tātad jūs atstājat spēkā pirmā lasījuma redakciju, kā es saprotu, jā?

I.Emsis. Jā. Pirmā lasījuma redakciju, kurā korektori ir izdarījuši, teiksim, gramatiskus vai kādus citus labojumus. Bet pareizais teksts tātad ir: "Ministru kabinets atsevišķos gadījumos var atļaut ievest bīstamos atkritumus apstrādei vai pārstrādei no Lietuvas un Igaunijas, ja to paredz starpvaldību līgumi šajā jomā."

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Vispirms, kolēģi, es pateicos jums par iepriekšējā punkta balsojumu un sagaidu, ka arī turpmāk tiks tikpat saprātīgi pieiets šiem jautājumiem.

Es vispirms gribu pateikt, atkārtot mūsu kopējās domas par Gardeni, kuras ir izteiktas laikraksta "Diena" vakardienas numurā, kurā raksta Sarma Kočāne, liekot virsrakstu "Gardene - dūriens Latvijas sirdī?" Mūsu vispārējais viedoklis jau ir izteikts, tātad mēs varam tikai tiem, kuri to nezina, lūgt palasīt šo rakstu, un es šā raksta pēdējo teikumu gribu nocitēt: "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas bīstamo atkritumu projekta ieviešanas grupas vadītājs Augusts Dzerkalis Gardenē, tiekoties ar apkārtējo rajonu žurnālistiem, izteica gluži retorisku jautājumu: "Kâ lai es atbildu par to, kas notiks pēc pieciem gadiem?"" Es domāju, jums nav jāpaskaidro, ko nozīmē šāda atbilde, kas saņemta no speciālista, kas atbild par šiem jautājumiem. Tātad viņš nezina, kas notiks pēc pieciem gadiem. Tāpēc mēs lūdzam atbalstīt 1.punkta ceturto daļu ar mūsu papildinājumu... tas ir, nevis mūsu, bet tas ir Celmiņa un Čerāna papildinājums, kas skan šādi: "Ministru kabinets atsevišķos gadījumos var atļaut ievest bīstamos atkritumus apstrādei vai pārstrādei no Lietuvas un Igaunijas, ja to paredz starpvaldību līgumi šajā jomā". "Atsevišķos gadījumos" tāpēc, ka šie atsevišķie gadījumi ir jāizanalizē speciālistiem un jāzina arī Saeimai, jāzina arī mums, kā Emša kungs teica, ka mums te pārstrādās kaut kādus bīstamos atkritumus un ievedīs apstrādei un pārstrādei. Tātad divas darbības būs. Tad mums ir skaidri jāzina, ko mēs par to saņemsim pretī, ko mēs izvedīsim uz Lietuvu un Igauniju. Nekur tas nav redzams, un nekādu ziņu sabiedrībā par to nav. To var noteikt tik stingri ar likumu, vismaz Ministru kabineta līmenī ar lēmumu. Tādā gadījumā, cerams, tas viss būs pieejams sabiedrībai, tas ir, žurnālistiem. Tikai tad, ja to neieliks pie valsts noslēpumiem, kurus nedrīkst izpaust, - tikai tādā gadījumā mēs būsim pasargāti no tā, kas mums draud, ja mēs šajā vietā - Latvijas centrā, pašā, var teikt, visvairāk apdzīvotajā rajonā - novietosim bīstamos atkritumus un sāksim pārstrādāt, tādējādi ierobežojot jebkuru rūpniecisku un lauksaimniecisku darbību šajā Zemgales "maizes klētī" un arī, kā mēs zinām un kā tajā rakstā ir rakstīts, ļoti plašo iespēju gāzes uzglabāšanai šajā rajonā.

Bez tam vakardien mums bija Juridiskajā komisijā tikšanās ar organizētās noziedzības pētniekiem no Zviedrijas. Es viņiem gribēju uzdot jautājumu - kādas viņiem ir ziņas, ka organizētā noziedzība pasaules mērogā iesaistās bīstamo atkritumu glabāšanā. Jo šis ir, kā izrādās, viens no apjomīgākajiem (naudas izteiksmē) darījumiem. Miljoni un miljardi tiek un it sevišķi nākotnē tiks ziedoti, lai glabātu bīstamos atkritumus. Un nav apšaubāms, ka tas tiek darīts pa pusei slepeni. Slēpj to no tautas. Jo pretējā gadījumā saceļas neapmierinātības vētra, kāda, kā mēs zinām, bija Francijā, un tā var pāraugt ļoti nepatīkamās sabiedriskās konfliktsituācijās. Tāpēc šajā jomā ļoti ieinteresēti strādāt ir organizētās noziedzības pārstāvji. Un tāpēc lūdzu pievērst šim jautājumam sevišķu uzmanību. Ja mēs neizskatīsim katru atsevišķu gadījumu Saeimā, tad mēs vienubrīd attapsimies, ka būs kaut kāda mafija uzkundzējusies mums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka līdz šim Latvijas Republikas likumā bija ierakstīts, ka Latvijas Republikā ir aizliegts ievest bīstamos atkritumus, lai tos apstrādātu, pārstrādātu, uzglabātu, apglabātu vai likvidētu. Un īpašas problēmas, es domāju, neradās šinī sakarā, ka mums bija šāds stingrs aizliegums.

Tagad ir radusies šī problēma sakarā ar iecerēm, ko risina ministrija. Šī problēma, protams, ir saprotama. Bet atcerēsimies, ka pirmajā lasījumā mēs, vairāki deputāti, principiāli iebildām pret šādu redakciju, kāda tiek piedāvāta, - ka Ministru kabinets var atļaut ievest bīstamos atkritumus -, un es cerēju, ka komisija, ņemot vērā šos iebildumus, būs mēģinājusi šo problēmu risināt, konkretizējot, skaidrāk un konkrētāk runājot par šo ieceri. Bet diemžēl tas nav noticis un komisija, neskatoties uz šiem iebildumiem, spītīgi turas pie tās redakcijas, kāda bija pirmajā lasījumā. Un kur ir šī problēma? Problēma rodas tad, ja, veidojot bīstamo atkritumu sarakstu, tas ir, to atkritumu sarakstu, kurus mēs uzskatām par bīstamiem atkritumiem, šo sarakstu pietiekami paplašina un šinī sarakstā jau tiek iekļauti atkritumi, kas pēc sadalīšanas jeb separēšanas varētu tikt uzskatīti pat par otrreizējām izejvielām. Ja ir runa konkrēti, teiksim, par dienasgaismas spuldzēm, par akumulatoriem, par izstrādātām motoru eļļām un tā tālāk, ir skaidrs, ka šos atkritumus var sadalīt un pāri paliek metāls, stikls, plastmasa, kuru pārstrādei ir nepieciešams kooperēties Latvijai, Igaunijai un Lietuvai. Tas viss ir saprotams, un šāda rīcība un darbība katrā ziņā būtu atbalstāma. Taču šajā bīstamo atkritumu sarakstā ir iekļauti arī tādi bīstamie atkritumi, kurus vispār nepārstrādā ne Latvijā, ne Igaunijā, ne Lietuvā un kurus tikai apglabā speciālās glabātavās. Tātad mums ir šim bīstamo atkritumu sarakstam jāpieiet ar atšķirīgu viedokli un ir acīmredzot jāveido atsevišķas bīstamo atkritumu kategorijas, un ir jānosaka šīs kategorijas, kuras nedrīkst Latvijā ievest, un tad var runāt par tiem atkritumiem, kuru pārstrādē mēs varētu kooperēties. Diemžēl komisija šādu ceļu nav gājusi.

Tālāk. Paveras arī ļoti bīstams moments, ka likums neparedz, kādā veidā šie bīstamie atkritumi nokļūs Lietuvā vai Igaunijā. Ņemot vērā to, ka šobrīd Rietumeiropas valstis ļoti aktīvi cenšas atbrīvoties no bīstamajiem atkritumiem, piedāvājot par samaksu citām valstīm tos uzpirkt un paņemt glabāšanai, apstrādei vai pārstrādei, šis likums neizslēdz iespēju, ka tādā veidā Latvija varētu kļūt par to bīstamo atkritumu uzkrātuvi, kas nāk no Eiropas un citām valstīm.

Tātad es aicinu deputātus balsot pret šo redakciju un likt padomāt komisijai, kā iestrādāt, gatavojot trešo lasījumu, likumā iespēju risināt šo jautājumu savādāk - risināt šo jautājumu tā, lai mēs varētu novērst to, ka Latvija pārvēršas par bīstamo atkritumu glabātavu šeit, šinī reģionā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Precizēsim, Celmiņa kungs! Es līdz galam nesapratu. Jūs aicināt balsot pret savu priekšlikumu?

J.Celmiņš. Nē, es aicinu balsot par priekšlikumu - "izslēgt". Tā ir formulēts priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Jūs teicāt: "Es aicinu balsot pret". Tāpēc es gribēju precizēt, pret ko jūs aicināt balsot. Paldies.

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jau visu laiku pēc neatkarības atgūšanas mūsu republikā nemitīgi notiek un, jāsaka, labu laiciņu agrāk notika debates par to, ko darīt ar bīstamajiem atkritumiem un ko darīt ar atkritumiem vispār. Debates visu laiku notiek, visi saka, ka tas ir briesmīgi, ka ir šie atkritumi. Bet nerodas praktiski risinājumi, ko darīt. Nu, atsevišķi izņēmumi ir bijuši. Es atceros, kādas lielas rūpes sagādāja... un cik smagi gāja, kad gribējām, lai atļautu pabeigt glabātavas "Radons" celtniecību, lai mums būtu kur glabāt radioaktīvos atkritumus. Bet attiecībā uz pārējiem atkritumiem lieta faktiski nevirzās uz priekšu un tie glabājas visās mežmalās, sētmalās, grāvmalās un tā tālāk. Un mums ir labi, ja mums tie visapkārt mētājas, bet, ja kaut kas tiek darīts, lai šo atkritumu glabāšanu novērstu, tad tas ir slikti. Mēs esam nonākuši jau tiktāl, ka nevaram nu jau kuro gadu izlemt, kur glabāt Rīgas pilsētas atkritumus, un mēs redzam, ka šīs neizlēmības dēļ ir Rīgas apkārtnē piesārņotas, piedrazotas visas kādreizējās rīdzinieku atpūtas vietas. Tāpēc es domāju, ka mums jāmeklē radoši risinājumi, un es domāju, ka, ja reiz mums nav tik lielu līdzekļu, lai pārstrādātu visus iespējamos bīstamos atkritumus, kas mums veidojas, tad acīmredzot valdības iniciatīva veicināt šajā ziņā kaut kādu kooperāciju ar mūsu kaimiņvalstīm, kuras ir tādā pašā situācijā, laikam nebūt nav slikta. Un tāpēc es negribētu uzstāties pret to. Tajā pašā laikā es, protams, saprotu arī to deputātu satraukumu, ka šā jautājuma risināšana var, tā teikt, aiziet tomēr garām Saeimai, ka mēs tagad atraisām valdībai pilnīgi brīvas rokas šajā jautājumā. Es nedomāju, ka Lietuva ar Igauniju mums speciāli "ieriebs", ka viņi ievedīs no ārzemēm tos atkritumus, ko mēs būsim uzņēmušies pārstrādāt, un sūtīs visu to mums. Un es nedomāju, ka Latvijas valdība darīs tā, ka mēs ievedīsim no ārzemēm tos atkritumus, ko būs uzņēmušās pārstrādāt Igaunija un Lietuva. Kāpēc mums domāt, ka ir tikai tā, ka mūsu kaimiņi ir ļoti slikti un mēs būsim tik ļoti labi? Es domāju, šī katrā ziņā ir problēma, un es domāju, ka mēs varētu šīs bažas ļoti viegli novērst, nomainot šajā tekstā vārdus "starpvaldību līgumi" ar vārdiem "starpvalstu līgumi". Ņemot vērā šo lielo lomu, kāda ir šiem atkritumiem un kādu arī visa sabiedrība šim jautājumam piešķir, varbūt tiešām šiem līgumiem vajadzētu tikt slēgtiem nevis valdību starpā, bet valstu starpā, respektīvi, tiem būtu jābūt ratificējamiem Saeimā. Es domāju, ka tad visas šīs bažas mēs lielā mērā varētu novērst. Protams, šajā lasījumā mēs to nevaram izdarīt, bet, es domāju, visi, kas izjūt tādas bažas, varētu iesniegt attiecīgu priekšlikumu, kad likumprojekts tiks gatavots trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Kāds ir konkrētais jūsu priekšlikums par šo balsojumu - atbalstīt, neatbalstīt?

I.Bišers. Es teicu, ka šo tekstu var pieņemt šajā lasījumā un ka tie, kas ir satraukušies, var iesniegt labojumu, kad likumprojekts tiks gatavots trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, mēs balsojam par deputātu iesniegto priekšlikumu. Tātad jūs aicināt noraidīt deputātu Čerāna un Celmiņa priekšlikumu?

I.Bišers. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es saprotu savu kolēģu bažas, izskatot šo ārkārtīgi nopietno jautājumu, un es personīgi būtu kategoriski pret to - un es domāju, ka jebkurš saprātīgs cilvēks būtu kategoriski pret to, - ja mēs paplašinātu šo bīstamo atkritumu ievešanu apstrādei vai pārstrādei no citām valstīm, izņemot Igauniju un Lietuvu. Es kategoriski būtu pret to, jo tā tik tiešām, kā Mauliņa kungs teica, ir jaunattīstības valstu traģēdija, jo šobrīd korumpētās šo valstu valdības vienkārši tiek nopirktas, bagātās valstis tās nopērk. Tā ir realitāte. Daudzas Āfrikas valstis un Āzijas valstis, un Latīņamerikas valstis ir tiešām kritiskā situācijā šajā jomā nonākušas. Bet, ņemot vērā to, ka Latvija ir maza valsts un arī abas mūsu kaimiņvalstis ir mazas valstis un atkritumi ir ļoti dažādi pēc savas specifikas, mums vajadzētu savstarpēji kooperēties, lai atsevišķas atkritumu grupas varētu uzglabāt vienā valstī, bet citas, atbilstoši to īpašībām, glabāt citā valstī. Mums vajadzētu šādi kooperēties. Bet es arī atbalstu Bišera kunga priekšlikumu, jo šis tiešām ir ārkārtīgi būtisks jautājums. Arī es uzskatu, ka, gatavojot trešo lasījumu, vajadzētu starpvaldību līgumu vietā paredzēt starpvalstu līgumus, jo tiešām šī problēma ir ārkārtīgi nozīmīga. Es aicinu atbalstīt šo tekstu otrajā lasījumā, bet attiecībā uz trešo lasījumu varbūt arī pats iesniegšu priekšlikumu, analoģisku Bišera kunga priekšlikumam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jūs aicināt balsot pret iesniegto priekšlikumu, jā?

Dz.Ābiķis. Jā.

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atbalstu deputātu Celmiņa un Čerāna priekšlikumu izsvītrot likumprojekta 1.panta ceturto daļu, tātad šo papildinājumu. Jo, kā te jau tika sacīts, Latvijā nav skaidrs, kā, kur un kādos apmēros šos atkritumus glabāt, un nav skaidrs arī par šo atkritumu pārstrādi. Es 5.Saeimā darbojos Vides un sabiedrisko lietu komisijā, un mēs daudz debatējām par šīm lietām, bija dažādi priekšlikumi, bija tikšanās ar ārzemniekiem, kuri šeit gribēja celt atkritumu pārstrādes rūpnīcas. Vārdu sakot, ir skaidrs, ka Latvijā šis jautājums, šī problēma nav atrisināta. Un es, godīgi sakot, brīnos, kāpēc bija nepieciešams mainīt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju: "Latvijas Republikā aizliegts ievest bīstamos atkritumus, lai tos apstrādātu, pārstrādātu, uzglabātu, apglabātu vai likvidētu." Es domāju, ka šobrīd, kad šī problēma absolūti nav atrisināta, vajadzētu palikt pie šā likuma šādas redakcijas. Ja nu tie, kuri tomēr grib šeit šos atkritumus ievest un kuri atbalsta šo atkritumu ievešanu, pārstrādāšanu vai uzglabāšanu, - ja viņi piedāvās trešajā lasījumā deputātiem pieņemamāku redakciju un ja šo atļauju dotu nevis Ministru kabinets, bet Saeima ar savu akceptu, varbūt tad mēs varētu spriest par šādu variantu, bet šobrīd es atbalstu Celmiņa un Čerāna priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūs nolasījāt nevis pirmā lasījuma redakciju, bet to, kam paredzēts ir izdarīt grozījumus. Jo pirmajā ailē ir tā redakcija, kas ir šobrīd, bet kas nav izskatāmā likumprojekta redakcija. Es gribēju precizēt, lai jūs pievērstu tam uzmanību.

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es runāšu par jautājuma būtību. Ar šo tekstu, šo papildinājumu, jautājums, vienalga, nav atrisināts, to uzsvēra arī tie runātāji, kuri atbalsta šā teksta atstāšanu. Viņi, vienalga, runāja par teksta grozīšanu. Šeit jau izskanēja doma, ka nepietiek ar starpvaldību līgumiem. Šī doma jau šeit ir izskanējusi no tribīnes. Tātad, ja mēs, vienalga, trešajā lasījumā esam gatavi apspriest iespēju par starpvalstu līgumu noslēgšanu (tātad par šo līgumu ratifikāciju šeit, Saeimā), tad jau, vienalga, tas teksts ir jāmaina. Un, ja šis teksts ir jāmaina, tad, piedodiet, kāpēc šis teksts vispār ir vajadzīgs? Vai tad nav daudz vienkāršāk to izņemt ārā, vienkārši izņemt ārā, jo tas, vienalga, būs jāmaina? Un tad mēs varēsim apspriest to tekstu, kurš būs sagatavots attiecībā uz trešo lasījumu. To, protams, iesniegs ieinteresētās personas, un tad mums būs par ko runāt. Šobrīd mēs runāt varam tikai par to tekstu, kurš mums ir, un praktiski nevienu šis teksts neapmierina. Tad kāpēc tas ir jāatstāj? Es domāju, vienosimies savā starpā saprātīgi! Ja mēs gribam, lai šis likums, kurš tiešām ir būtisks... te vairs nevar būt runa par kaut kādām politiskām tieksmēm, te tiešām ir runa par ārkārtīgi nopietnu jautājumu. Tāpēc ir daudz vienkāršāk izņemt to tekstu ārā. Vēl taču paliek trešais lasījums. Kolēģi, es aicinu noņemt šo spriedzi un izņemt šo tekstu ārā, tad trešajā lasījumā no jauna ķersimies pie diskusijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu runāt komisijas vārdā.

I.Emsis. Cienījamie deputāti, man ir lūgums ļoti uzmanīgi ieskatīties tekstā, jo daži no runātājiem teica to, kas te nav rakstīts. 1.panta 4.apakšpunkts paliek spēkā: "Latvijas Republikā aizliegts ievest bīstamos atkritumus, lai tos apstrādātu, pārstrādātu, uzglabātu, apglabātu vai likvidētu." Tas paliek spēkā. Šis teksts, pēc komisijas priekšlikuma, tiek papildināts ar šādu tekstu: "Ministru kabinets atsevišķos gadījumos var atļaut ievest bīstamos atkritumus apstrādei vai pārstrādei no Lietuvas un Igaunijas, ja to paredz starpvaldību līgumi šajā jomā." Tāpēc mans lūgums ir balsot par komisijas priekšlikumu un noraidīt Celmiņa un Čerāna priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad par komisijas redakciju šobrīd neviens balsojumu nav lūdzis. Ir lūgts balsojums tikai par deputātu iesniegto priekšlikumu. Līdz ar to, lūdzu... Debates ir beigušās, kungi! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Celmiņa un Čerāna priekšlikumu: "Izslēgt likumprojekta 1.panta ceturtās daļas papildinājumu ar teikumu: "Ministru kabinets atsevišķos gadījumos..."" Un tā tālāk. Balsojam par šo priekšlikumu - "izslēgt". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens no zāles: "Nebija režīma...") Bija... signāls bija, bet neieslēdzās aparatūra, Ābiķa kungs, tāpēc nevajag tik ļoti uztraukties, tūlīt būs. Piedodiet, es atsaucu savu apvainojumu Ābiķa kungam, bet tas tiek pāradresēts jums, Dobeļa kungs. Lūdzu mazliet uzmanību, arī tehnika kļūdās, ne tikai cilvēki. (Starpsauciens: "Pârtraukumu!") Godātie deputāti! Sakarā ar to, ka aparatūru nevar tūlīt pieslēgt, jo ir tehniska kļūda, un līdz pārtraukumam ir 16 minūtes, es ierosinu pārtraukumu līdz 10.30, pēc tam - pārtraukums līdz 11.00. Pasludinu sēdes atsākšanu pulksten 11.00, kā tas ir parasti pēc kārtējā pārtraukuma. Tagad būtu jābalso par to, ka es ierosinu tagad 16 minūšu pārtraukumu. Balsu skaitīšanas komisiju lūdzu secināt, vai zālē ir vairākums no klātesošajiem. Par to, ka tiek pasludināts pārtraukums, nu, tagad jau uz 15 minūtēm... Lūdzu! Balsu skaitīšanas komisijas vadītāja atzīst, ka zālē ir vairākums. Tātad pārtraukums līdz 10.30, pēc tam pārtraukums līdz 11.00. Reģistrācija, kā paši saprotat nevar notikt.

Tagad paziņojumi. Pirmajam vārds Jānim Strodam - frakcijas "Tautai un taisnībai" deputātam.

J.Strods (frakcija "Tautai un taisnībai").

Godātie kolēģi! Aicinu visus Latvijas - Japānas sadarbības grupas deputātus uz īsu apspriedi tūlīt Prezidija zālē, tepat blakus. Vēlreiz atgādinu, kas ir šajā grupā: deputāti Čerāns, Gannusa, Kazāks, Saulītis, Strods, Rubins, Krisbergs, Kuprijanova, Požarnovs, Zīle, Ozoliņš, Deņisovs. Aicinu uz šo apspriedi arī citus deputātus, kas grib pievienoties šai grupai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Deputāti, lūdzu uzmanību paziņojumiem!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļus lūdzu sapulcēties komisijas telpās tūlīt, pēc 3 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputātus lūdzu uz komisijas sēdi 10.30.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts. Deputāti, lūdzu uzmanību!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Visus tos deputātus, kuriem "padomijas" laikā ir bijusi darīšana ar savu darbu publikāciju jeb iespiešanu, aicinu uzkavēties 5 minūtes šeit, Baltajā zālē.

Sēdes vadītāja. Baltā zāle gan ir citā vietā, bet deputāti, cerams, saprata, kur jāpulcējas.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Tā kā vaina nav vis kompjūtersistēmā, kas ir priekšā, bet vaina ir kaut kur zālē, kādā no krēsliem, kur ir īssavienojums, par ko laikam īpaši nebūtu jābrīnas pēc lielajiem masu pasākumiem, kas ir bijuši zālē, un intensīvās balsošanas iekārtas lietošanas. Savā laikā, kad mēs runājām par zāles krēslu nomaiņas nepieciešamību, par to tika teikts un brīdināts, ka zālē šajos krēslos jaunu balsošanas iekārtu ielikt nav iespējams, jo, izņemot ārā šo, krēsli vienkārši sabrūk. Tāda šobrīd ir situācija. To nevar novērst ne 15 minūšu, ne pusstundas laikā. 15 minūšu laikā ir tikai iespējams konstatēt, kurā krēslā ir šis īssavienojums, kas neļauj darboties balsošanas sistēmai.

Šobrīd situācija ir tāda, ka mēs vai nu turpinām darbu un balsojam ar biļeteniem, tas ir, paceļot apliecības, un Balsu skaitīšanas komisija katru reizi skaita, vai pasludinām pārtraukumu līdz pulksten vieniem un tad turpinām darbu.

Lūdzu, vai "par" un "pret" kāds vēlas izteikties? Tad lūdzu Balsu skaitīšanas komisiju iznākt zāles priekšā, lai saskaitītu balsis par to, kas piekrīt pārtraukumam līdz pulksten vieniem. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu Balsu skaitīšanas komisiju saskaitīt! Lūdzu turēt rokas, kamēr Balsu skaitīšanas komisija saskaita un apkopo rezultātus! Tā kā par priekšlikumu - paziņot pārtraukumu līdz pulksten 13 - ir nobalsojis 51 deputāts, tas ir vairāk nekā puse no deputātiem, ne tikai no zālē esošajiem, pasludinu pārtraukumu līdz pulksten 13.00.

Bet, pirms izejat no zāles, lūdzu visus deputātus, kam vēl ir sniedzami paziņojumi deputātiem.... Lūdzu! Pirmais ir deputāts Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi, Juridiskās komisijas locekļi! Lūdzu visus tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas pulcēties komisijas telpā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kurš vēl vēlas sniegt paziņojumu? Neviens. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas. Turpināsim darbu. Gribu jūs informēt, ka mūsu tehniskās neveiksmes iemesls bija vienā no deputātu balsošanas pultīm atrastais svešķermenis. Tāpēc lūdzu deputātus pievērst tam uzmanību. Ja jums notiek kaut kādas, jūsuprāt, anomālijas, kad iedegas visas gaismas, vai kaut kas tamlīdzīgs, lūdzu uzreiz par to ziņot tehniskajam dienestam, lai vairāk šādu negadījumu nebūtu.

Lūdzu, turpināsim darbu, Emša kungs!

Indulis Emsis - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

Un mēs palikām pie balsojuma par deputātu Jura Celmiņa un Kārļa Čerāna priekšlikumu. Jā?

I.Emsis. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - izslēgt likumprojekta 1.panta ceturtās daļas papildinājumu ar teikumu... un tālāk kā tekstā. Tātad par priekšlikumu - izslēgt. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 22, atturas - 12. Nav pieņemts.

I.Emsis. Nākošais priekšlikums. Tātad 2.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem arī nekādu iebildumu pret 2.pantu... Es atvainojos...

Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Varētu nebūt iebildumu, ja mēs neignorētu šajā pantā arī pašvaldību tiesības, jo, kā zināms, šad un tad tas tomēr skar arī pašvaldību intereses, it īpaši bīstamie atkritumi, vai viņu novērtēšana. Kaut vai beidzamie novērojumi Jūrmalā. Un nevarētu teikt, ka par spilgtu būtu tas, ka Jūrmala iet bojā, bet sakarā ar Rīgas atkritumu ieplūšanu Rīgas jūras līcī jau vairākus gadu desmitus notiek ļoti intensīva ūdenszāļu izmešana pludmalē. Un sakarā ar to, ka nav autotransporta, galvenokārt degvielas, lai aizvestu šos atkritumus, ko agrāk veda speciālās novietnēs, viņus tagad izgāž turpat pludmalē, kāpās, uz robežas starp plūstošām vai brīvām smiltīm un zaļo augu joslu. Pašreiz notiek šo atkritumu kaudžu šķīšana, šķīst barības vielas un ieplūst pludmales smiltīs, un pludmale intensīvi aizaug ar zāli. Tā ka pēc laika droši vien vajadzēs art un kaut kā filtrēt visas tās smiltis, lai tās atbrīvotu no šiem pļavu augiem. Vairāki desmiti augu sugu jau ir ieviesušies pludmales smiltīs.

Tāpēc es ierosinu šo pantu, tā otro daļu formulēt šādā redakcijā: "Bîstamo atkritumu klasifikāciju un kritērijus, saskaņā ar kuriem atkritumi tiek uzskatīti par bīstamiem, saskaņojot ar Labklājības ministriju un pašvaldībām..." tas nav pateikts šajā pantā "...izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un apstiprina Ministru kabinets".

Tātad es ierosinu šeit ielikt šo vārdu "pašvaldībām", kas mazliet pacels arī pašvaldību nozīmi šajos likumu grozījumos.

Sēdes vadītāja. Ozoliņa kungs, diemžēl mēs nevaram pieņemt jūsu mutiskā veidā izteikto priekšlikumu, jo to nepieļauj Kārtības rullis. Līdz ar to šis priekšlikums nav balsojams. Mēs varam balsot tikai par šī panta redakciju, kāda viņa ir, vai noraidīt to. Tas ir priekšlikums, kas būtu iesniedzams un balsojams trešajā lasījumā, tad, kad jūs iesniegsit komisijai to rakstiski.

L.Ozoliņš. Ja es tagad nevaru iesniegt, tad paldies, es iesniegšu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpināsim debates. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Jūs par procedūru, kā jautājums virzāms tālāk?

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Jā. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es atsaucu savu iepriekšējo balsojumu "pret". Es balsoju "par".

Sēdes vadītāja. Tātad paziņojums par balsošanas... motīvi tie nav. Runājot par balsošanas rezultātiem, kas minēti stenogrammā, tagad tiek fiksēts, ka Oskars Grīgs iepriekšējā balsojumā ir balsojis "par".

Dobeļa kungs, jūs debatēs gribat piedalīties? (No zāles deputāts J.Dobelis: "Nç, izdruku ņemt!")

Tātad deputātiem iebildumu pret 2.pantu tādā redakcijā, kādā tas ir tagad otrajā lasījumā, nav. Pieņemts.

Turpināsim, lūdzu!

I.Emsis. Paldies. 3.pantā ir Kārļa Čerāna priekšlikums - 3.panta 5.punktā, kas ir pieņemts pirmā lasījuma redakcijā, vārdu "paraugnolikumus" aizstāt ar tekstu "nolikumus un nodot tos Ministru kabineta apstiprināšanai". Komisija neatbalstīja Kārļa Čerāna priekšlikumu, līdz ar to ieteica tādu redakciju, kāda tika nobalsota pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mūs uztrauc tas pats, ko es jau šodien minēju, - vai šeit neizveidosies lobiju sistēma, vai ir nopietni uzticēt, kā te ir sacīts iepriekšējā tekstā: "Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja un tās teritoriālās (reģionālās) vides aizsardzības institūcijas izstrādā valsts nozīmes bīstamo atkritumu savākšanas staciju, uzglabāšanas vietu, pārstrādes un utilizācijas uzņēmumu un apglabāšanas poligonu paraugnolikumus." Ðis dokuments, nolikums, būtībā izšķir visu - to, kāda būs šī glabātava, kas varēs viņu kotrolēt un kur tā atradīsies. Un šo te svarīgo uzdevumu, izrādās, var veikt ne tikai Vides aizsardzības komiteja, bet arī tās teritoriālās vides aizsardzības institūcijas, kuras mēs pat īsti neapzināmies, kādas tās varētu būt un kur tās atradīsies. Mēs, protams, esam par to, lai šos jautājumus izskatītu nopietnākās instancēs.

Mūsu priekšlikums faktiski ir ļoti pieticīgs - tas ir Kārļa Čerāna priekšlikums, ka šos nolikumus nodod apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tas būtu pats mazākais, kas būtu nepieciešams, lai šos nolikumus nevarētu izstrādāt kaut kādi lobiji, un es baidos, ka tad, kā runā, kad šīs atkritumu savāktuves tiks privatizētas, lai tur to nevar izstrādāt jau gandrīz vai šīs privāto uzņēmumu struktūras, kad valsts vairs nekādi nevarēs kontrolēt. Jo, kā zinām, pret kontroli mēs esam iebilduši. Mēs lūdzam atbalstīt Kārļa Čerāna priekšlikumu, lai kaut nedaudz šo situāciju labotu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā?

I.Emsis. Tikai piebilde. Visā tekstā jau ir mainīts nosaukums tur, kur ir minēta Vides aizsardzības komiteja un tās reģionālās struktūras. Jums jāatšķir pati pirmā lappusīte. Tur ir pareizais nosaukums. Tas ir izlabots jau.

Sēdes vadītāja. Varbūt jūs varat nolasīt, lai nav nekādu problēmu.

I.Emsis. Lai nebūtu nekādu problēmu, es tātad nolasu: "Aizstāt visā likumā vārdus "Vides aizsardzības komiteja" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgajā locījumā).

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu - likumprojekta 3.panta 5.punktā vārdu "paraugnolikumus" aizstāt ar tekstu, kas tālāk jums dots tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 24, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Emsis. Tālāk, cienījamie kolēģi, 4.pantā ir priekšlikumi par pirmās daļas 6.punktu, kur ir deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Un šeit ir papildināts par kompetenci, ka tā ir Ministru kabineta kompetence, ir papildināts, pareizāk sakot, labots. Kārlis Čerāns piedāvā, ka bīstamo atkritumu savākšanas staciju, uzglabāšanas vietu un pārstrādes un utilizācijas uzņēmumu un apglabāšanas poligonu izvietojuma plānus nodod apstiprināšanai Saeimai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir vēl otrs Kārļa Čerāna priekšlikums par 4.panta pirmo daļu - papildināt to ar 7.punktu: "Apstiprina un publicē bīstamo atkritumu savākšanas staciju, uzglabāšanas vietu, pārstrādes un utilizācijas uzņēmumu un apglabāšanas poligonu darbības nolikumus." Manā skatījumā, šis jautājums nav balsojams, jo tas jau vienreiz tika balsots.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk labojumi ir 10.pantā 7.lapaspusē. Par 10.pantu ir Seiles, Dobeļa un Tabūna labojums - papildināt ar tekstu "...un iespēju veikt pārbaudes objektā". Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Emsis vēlas runāt par šo jautājumu debatēs?

I.Emsis. Nē.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Arī tālāk ir deputātu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikums - papildināt 10.pantu ar jaunu 12.punktu sekojošā redakcijā: "Veikt atskaitījumus sabiedriskās kontroles fondā Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā un apmērā." Šo priekšlikumu komisija tātad ir daļēji atbalstījusi, un tas ir iestrādāts redakcijā, kas redzama šeit tabulas labajā pusītē.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav, arī iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Un tālāk ir vēl viens deputātu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikums par sabiedriskās kontroles nodrošināšanu pār darbībām ar bīstamajiem atkritumiem. Tas priekšlikums ir redzams 9.lappusītē. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, nedaudz mainot redakciju, un tā savukārt ir redzama 8.lapaspusē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

Vai deputāts Emsis... Arī negrib uzstāties.

I.Emsis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nu un ko tālāk?

I.Emsis. Man būtu lūgums nobalsot likumprojektu kopumā, un es gribētu nosaukt termiņu.

Sēdes vadītāja. Emša kungs, lūdzu, darīsim to secībā! Tātad uzklausīsim. Deputāti ir dzirdējuši komisijas priekšlikumu - balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bīstamajiem atkritumiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 8. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi par labojumiem trešajā lasījumā.

I.Emsis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 26.septembrim.

Sēdes vadītāja. 26.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"".

Gundars Kleinbergs - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr.1162 un nr.1315.

Īsumā par lietas būtību. Pēc Korupcijas novēršanas likuma grozījumu pieņemšanas, ministrijas pārziņā ir valsts statūtsabiedrības jeb valsts kapitāla daļas statūtsabiedrībās. Faktiski šīs tiesības ir ierobežotas vai ir pat pilnīgi izslēgta iespēja veikt šo kapitāla daļu pārraudzību un veidot un realizēt valsts politiku tās īpašumu racionālai apsaimniekošanai. Tādēļ, ņemot vērā iepriekšējo redakciju, ir sagatavoti precizējoši grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās", kuru pieņemšana dotu iespēju ministriem pašiem izlemt, kādā veidā pārvaldīt viņu atbildībā nodotās valsts kapitāla daļas uzņēmējsabiedrībās. Ievērojot to, ka Korupcijas novēršanas likums stājas spēkā ar 1.augustu, ir nepieciešams norādītos grozījumus pieņemt steidzamības kārtībā. Tādēļ arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu balsot par to, ka šos likuma grozījumus pieņem steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Kleinberga kungs, viens runā "par", viens - "pret".

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie kolēģi deputāti! Korupcijas novēršanas likums tika pieņemts pagājušā gada augustā, tas stājās spēkā 1.janvārī. Atsevišķu normu spēkā stāšanās tika apturēta, to izdarījām mēs. Pilnībā Korupcijas novēršanas likums stājās spēkā 1.augustā. Ministru kabinetam, ministrijām bija dotas pilnīgas iespējas šajā gada laikā, pat vairāk nekā gada laikā, zinot, kāds ir Korupcijas novēršanas likums, ja tas ir nepieciešams, izdarīt grozījumus arī citos likumos. Turklāt nav jau tā, kā godātais referents šeit mums teica, ka Korupcijas novēršanas likums nepieļauj ministrijām nodrošināt kontroli pār valsts uzņēmējsabiedrībām, proti, ka nav iespējams deleģēt šīm uzņēmējsabiedrībām savus pilnvarniekus. Valstī ir pietiekami daudz kompetentu personu, kuras nav valsts amatpersonas un kuras var pārstāvēt valsts intereses šajās uzņēmējsabiedrībās, tāpat kā tas ir citās valstīs. Arī šobrīd šīs uzņēmējsabiedrības ļoti labi funkcionē bez politiķu piedalīšanās, un tādēļ es uzskatu, ka nav nepieciešams šo projektu virzīt uz priekšu steidzamības kārtā. Par citiem argumentiem es runāšu tad, kad uzstāšos debatēs par pirmo lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" neviens runāt nevēlas. Lūdzu... Jūs kā deputāts varat runāt "par"... Nē, komisijas vārdā jūs esat ierosinājis steidzamību un pamatojis. Jūs varat lūgt vārdu tikai kā deputāts, ja jūs vēlaties. Kā deputāts? (Kāds kaut ko saka no vietas.) Pareizi! Es atvainojos par to, bet jūs saskaņā ar jauno Kārtības rulli nevarat otrreiz aizstāvēt pats savu priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 24, atturas - 13. Steidzamība nav pieņemta.

G.Kleinbergs. Tātad iznāk, ka, izmantojot savas tiesības, es lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklāsim debates vispirms, Kleinberga kungs! (Smejas.) Pēc tam būs balsojums pirmajā lasījumā.

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Es būtu ļoti iepriecināts, ja valdība tik tiešām būtu iesniegusi tādu likumprojektu, par kuru runāja šeit cienījamais referents, jo kopumā jau es atbalstu šo ideju, ka ministrijām būtu jānodrošina šī pārraudzība pār uzņēmējsabiedrībām, un tik tiešām mūsu valstī šī pārraudzība netiek realizēta tā, kā mēs vēlētos. To mēs ļoti bieži redzam. It sevišķi tad, kad Valsts kontrole vai citas institūcijas kontrolē valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrības. Godātie kolēģi, lūdzu, iedziļinieties piedāvātā likumprojekta tekstā! Šeit gluži nav tā, kā to teica cienījamais referents, bet lietas būtība ir šāda. Es varbūt citēšu normu, kuru piedāvā pieņemt Ministru kabinets.

Tātad: "Izteikt 8.pantu šādā redakcijā..." Runa ir par likumu, par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās. Citēju piedāvāto normu: "Valsts institūcija vai pašvaldība kā kapitāla daļu turētāja par pilnvarnieku var iecelt valsts (pašvaldību) amatpersonu, arī ierēdni vai citu personu..." Un tālāk nākošajā teikumā ir runa par to, ka šī amatpersona nevar būt par kapitāla daļas pilnvarnieku vairāk nekā trijās uzņēmējsabiedrībās.

Paskatīsimies, ko mums saka Korupcijas novēršanas likums. Tur ir fiksēts un skaidri un gaiši 5.pantā noteikts, kas ir valsts amatpersonas. Valsts amatpersonas, godātais referent un godātie kolēģi, nav tikai ierēdņi, tie nav tikai kaut kādu ministriju darbinieki, bet valsts amatpersonas saskaņā ar šo likumu ir 14 kategoriju darbinieki, sākot jau ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātu, ministru, tiesnesi, prokuroru, policijas darbinieku. Tātad, ja mēs pieņemsim šo likumu, tad arī policijas darbiniekus varēs nozīmēt par pilnvarniekiem valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrībās kā padomes locekļus. Padomājiet, kurp mēs ejam! Tātad arī valsts kontrolierus, tātad Nacionālo bruņoto spēku aktīvā ierindas dienesta karavīrus.

Godātie kolēģi, es domāju, ka Ministru kabinets šādu normu negribēja iesniegt, jo runa šeit acīmredzot ir par ierēdņiem. Un acīmredzot atsevišķos gadījumos ierēdņus arī varētu iecelt, it sevišķi no Finansu ministrijas un no Satiksmes ministrijas, arī no Ekonomikas ministrijas, par šo uzņēmējsabiedrību pārvaldniekiem.

Godātie kolēģi, ņemot vērā to, ka šā piedāvātā likuma koncepcija ir absolūti pretrunā ar Korupcijas novēršanas likumu, absolūti pretrunā ar veselo saprātu un to pieredzi, kāda ir kaimiņvalstīs, es aicinu šo likumprojektu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav, bet ir Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu!

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Es gribētu vērst jūsu uzmanību, manuprāt, uz ļoti svarīgu lietu. Protams, es piekrītu Lagzdiņa kungam par to, ka redakcionāli šis pants varētu tikt labots, bet galvenais mērķis, kāpēc šādu likumprojektu Ministru kabinets ir iesniedzis, ir tas, ka mums, ministriju pārstāvjiem, sakarā ar Korupcijas novēršanas likuma pieņemšanu, ar šo neatrisināto jautājumu, kādas ir ierēdņu tiesības, ir radušās ārkārtīgi lielas grūtības šajā ļoti svarīgajā sfērā, ko jūs pazīstat ar nosaukumu - valsts uzņēmumu pārvalde. Pretēji līdzšinējai praksei, ka valsts intereses valsts uzņēmumos varēja pārstāvēt ministrijas kompetents ierēdnis - mūsu ministrijā tādi ir vairāki: varu nosaukt Oša kungu, Cebuļa kungu, un līdz ar to viņi varēja realizēt šajos uzņēmumos noteiktu valsts politiku - tagad mums ir izveidojies starpposms. Dažkārt ir jāņem cilvēki no malas, kuri tad nu būtu tiesīgi un kuriem tad būtu uzdots realizēt šo valsts politiku. Tā nu iznāk tādi lieli birokrātiski šķēršļi, jo ministram ir vai nu jāstrādā tieši ar šiem pilnvarniekiem, vai tik un tā starp ministru un šo pilnvarnieku ir jāieliek starpā šis valsts ierēdnis.

Jūs varbūt esat pievērsuši uzmanību pēdējām izmaiņām uzņēmējsabiedrību padomēs. Lūk, manis nosauktie Oša kungs un Cebuļa kungs ir pārtraukuši savu darbu uzņēmējsabiedrībās, bet viņu vietā ir nākuši tādi kungi, kas, protams, arī ir kompetenti, piemēram, Meļņika kungs un Kažas kungs, bet vienkārši šajā gadījumā ministrijai ir ārkārtīgi grūti realizēt savas intereses. Tāpēc es ļoti jūs aicinu nobalsot tomēr par šo likumprojektu un tad tālāk redakcionāli izdarīt tās izmaiņas, par kurām šeit runāja deputāts Lagzdiņa kungs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā.

G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Tomēr, ļoti cienot arī Lagzdiņa kunga likumu un Lagzdiņa kunga priekšlikumus, aicinu balsot pirmajā lasījumā "par", bet pēc tam izdarīt, ja vajadzīgs, nelielus redakcionālus labojumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 13, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu nosaukt datumu, līdz kuram iesniedzami labojumi otrajam lasījumam.

G.Kleinbergs. Labojumus lūdzu iesniegt līdz 19.septembrim.

Sēdes vadītāja. 19.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Godātie deputāti! Ir saņemts iesniegums: "Latvijas Republikas 6.Saeimas Prezidijam. Sakarā ar to, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas nozīmētais referents 12. un 19.septembra sēdēs nepiedalīsies komandējuma dēļ, lūdzu Prezidijam jautājumu "Par Valsts cilvēktiesību biroju" iekļaut 26.septembra sēdē." Lai Prezidijs varētu iekļaut 26.septembra sēdē, Prezidijam vispirms ir vajadzīga jūsu piekrišana, ka mēs to šodien svītrojam no darba kārtības. Deputātiem iebildumu nav.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā".

Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs pievērst uzmanību dokumentiem nr. 616, nr. 809, nr.1110 un nr. 1184.

Sēdes vadītāja. Dokuments nr.1284.

J.Kaksītis. 1284. Ministru kabinets ir iesniedzis šos likumprojektus, un Juridiskā komisija, izskatījusi tos savā sēdē, atbalstīja principā likumprojektu, kas ir dokumentā nr.1110. Proti, ka rajonu un pilsētu tiesās turpmāk civillietas varēs izskatīt viens tiesnesis. Ja jūs iepazināties ar anotāciju, tad redzējāt, ka tur gan vairāk ir runāts par pragmatiskiem apsvērumiem nekā par problēmu pēc būtības, un šis pragmatisms saistās ar to, ka nav iespējams nodrošināt vairāk nekā 12 tūkstošu piesēdētāju darbu tiesās. Taču, atbalstot šo dokumentu, Juridiskā komisija vadījās arī no tīri juridiskiem apsvērumiem, arī no tā, ka savulaik, šā gada 19.aprīlī, Republikas tiesnešu konferencē tika pieņemts lēmums par šāda priekšlikuma atbalstīšanu.

Nākamais ir dokuments nr.616, bet vispirms daži vārdi par dokumentu nr.809. Šie labojumi jeb grozījumi Civilprocesa kodeksā ir saistīti ar likumprojektu, kuru mēs jau esam uzsākuši apspriest Saeimā (un, es ceru, turpināsim to darīt arī šodien), - tas ir likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju. Un, apspriežot šos valdības iesniegtos likumprojektus, komisija nonāca pie atziņas, ka... saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.panta nosacījumiem komisija pieņēma lēmumu apvienot projektus un izstrādāt alternatīvo likumprojektu. Apvienojot šos likumprojektus un izstrādājot alternatīvo likumprojektu, kas ir dokuments nr.1284, mēs esam pilnībā piekrituši jau minētajam projektam, kurš ir dokumentā nr.1110. Mēs esam atbalstījuši ideju, kas izteikta dokumentā nr.616, taču esam to izdarījuši, mūsuprāt, veiksmīgāk tādējādi, ka noraidījām priekšlikumu izveidot atsevišķu nodaļu, bet iestrādājām to ideju, kāda ir šajā likumprojektā ielikta, izdarot papildinājumus vai izsakot priekšlikumus papildināt Civilprocesa kodeksa jau spēkā esošo normu un iestrādāt šos papildinājumus spēkā esošā Civilprocesa kodeksa 25.nodaļā, papildinot 242.pantu, 245.panta 16.punktu ar normām, kuras ir iestrādātas. Jūs varat ar tām iepazīties manis nosauktajā dokumentā. Bez tam Juridiskā komisija konstatēja, ka valdības iesniegtajā likumprojektā ir arī tādi priekšlikumi, kuri jau ir pieņemti, par kuriem mēs trešajā lasījumā nobalsojām 8.augustā, rudens sesijas pirmajā sēdē. Izstrādājot alternatīvo likumprojektu, komisija ņēma vērā tās normas, kuras tika atbalstītas, iepriekš izskatot likumprojektu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību atzīšanu par maksātnespējīgām. Kā jūs atceraties, vasarā, brīdī, kad tika apspriests šis likumprojekts pirmo reizi, šajās materiālajās normās bija iestrādātas arī vairākas procesuāla rakstura normas, pret kurām juristi pamatoti iebilda, un tad šis likumprojekts tika atdots atpakaļ komisijai, viņi strādāja, lai tālāk veidotu šo projektu un izdarītu labojumus Civilprocesa kodeksā. Mēs esam to ņēmuši vērā, un mūsu dokumentā ir iestrādātas procesuālās normas, procesuālās īpatnības, kādas būtu nepieciešamas, izskatot šīs kategorijas lietas. Mēs jau šobrīd esam piesaistījuši uzmanību šim likumprojektam, arī tiesas, kuras būs tās, kurām būs jāvadās pēc šā likuma, ja tas tiks pieņemts, un esam saņēmuši principā pozitīvas rakstiskas atsauksmes gan no Augstākās tiesas, gan no apgabaltiesas, kas faktiski būs šī tiesa, kas izskatīs lietas un vadīsies pēc normām, kuras, es ceru, tiks pieņemtas Saeimā. Ceru, ka tiks izdarīti šie labojumi Civilprocesa kodeksā. Šajā sakarībā es gribu teikt, ka es šodien vērsīšos pie jums ar lūgumu - atbilstoši Kārtības ruļļa nosacījumiem es esmu pilnvarots komisijas vārdā lūgt -, lai šā likumprojekta izskatīšanu atzītu par steidzamu. Tādēļ es lūdzu, ņemot vērā to, ko es teicu... Ņemot vērā, ka tiešām tiks pieņemts likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju (un tas, iespējams, varētu notikt šodien), tad šīs procesuālās normas... lai varētu realizēt dzīvē tos nosacījumus, kas ietverti materiālajās likuma normās, šis likums ir ļoti nepieciešams jau drīzumā. Sakarā ar to es lūdzu atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā un atzīt par steidzamu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs, papriekš ir jāizlemj par steidzamību, pēc tam būs debates, un tad būs pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Vai kāds vēlas runāt par un pret priekšlikumu par steidzamību? Dobeļa kungs, es atvainojos. Dobeļa kungs, debates Saeimā notiek no tribīnes. Ja jūs vēlaties runāt, es jums došu vārdu. Nevis tā - jūs nostājaties man priekšā un pašlaik man skaidrojat. Jūs vēlaties runāt? Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. "Par" vai "pret".

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Kolēģi! Bet mēs neesam izvēlējušies dokumentu, par kura steidzamību mēs balsosim. Ja mēs noraidām komisijas piedāvāto variantu un neizvēlamies šo apvienoto dokumentu, kāda tad būs šī steidzamība?

Sēdes vadītāja. Augsti godātie deputāti! Saeimas kārtības ruļļa 92.pants: pirms debatēm par likumprojektu pirmajā lasījumā ir jāizšķir jautājums par steidzamību. Jautājums ir par būtību - par šo dokumentu steidzamību. Pēc tam jūs izlemsiet, par kuru no šiem dokumentiem jūs... Tāda ir Saeimas kārtības rullī noteiktā kārtība. Dobeļa kungs, es vienpersoniski, uz jūsu ierosinājuma pamata nevaru izmainīt Saeimas kārtības rulli, tāpēc lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Piekrītu.") Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 4. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Neviens iesniedzējs nevienu likumprojektu, cik es saprotu, atsaucis nav.

J.Kaksītis. Iesniedzēji oficiāli nevienu likumprojektu atsaukuši nav, tādēļ es lūdzu atbalstīt alternatīvo, komisijas izstrādāto likumprojektu un noraidīt likumprojektus, kas ir dokumenti nr.616, nr.809 un nr.1110.

Sēdes vadītāja. Tā kā neviens iesniedzējs savu likumprojektu atsaucis nav, mums ir četri projekti. Tagad mēs balsosim iesniegšanas secībā. Dokumenti ir sakārtoti iesniegšanas secībā, komisija tos tā ir sakārtojusi, jā, Kaksīša kungs? Vai tie ir sakārtoti iesniegšanas secībā? Jā. Lūdzu deputātus tagad pievērst uzmanību!

Pirmais būs balsojums par dokumentu nr.616. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 39, atturas - 11. Nav pieņemts.

Lūdzu deputātus pievērst uzmanību - balsojam par dokumentu nr.809. Nosaukums visiem vienāds. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 46, atturas - 12. Nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par dokumentu nr.1110. Lūdzu deputātus tad, kad norit balsojums, netraucēt operatoru, kurš realizē balsošanas režīmu zālē. Dokuments nr.1110. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 44, atturas - 9. Nav pieņemts.

Dokuments nr.1284. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Priekšlikumi iesniedzami otrajam lasījumam steidzamības gadījumā. Mums ir lūgums nosaukt otrā lasījuma datumu, Kaksīša kungs. Es varbūt... atvainojos... tad kurā pantā ir šie datumi? Lūdzu, varat arī nosaukt datumu, ja vēlaties.

J.Kaksītis. Es vēlos arī nosaukt priekšlikumu iesniegšanas datumu - 20.septembris.

Sēdes vadītāja. Neparedz, Kaksīša kungs...

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi... (No zāles deputāts I.Bišers: "Kad sēde?")

Sēdes vadītāja. Kolēģi, Saeimā diskutē no tribīnes. Ja jūs, Bišera kungs, apšaubāt Kaksīša kunga teikto, lūdzu, nāciet tribīnē, es jums došu vārdu, lai jūs varētu runāt par to, kā jautājums virzāms tālāk.

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nevis apstrīdu Kaksīša kunga priekšlikumu, bet atbalstu, jo Kārtības ruļļa jaunā redakcija paredz, ka arī steidzamības gadījumā var noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku.

Sēdes vadītāja. Lūdzu - 20.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

J.Kaksītis. Paldies. Cienījamie kolēģi! Es labprāt nosauktu šodien arī sēdes laiku, taču es esmu diezgan savādā situācijā šobrīd, jo zinu, ka tiks lemts arī par sēdēm, kuras, iespējams, notiks trešdienās. Es varētu ieteikt 26.septembri, tā ir ceturtdiena. Neskatoties uz iespējamām izmaiņām, kādas varētu būt attiecībā uz sēdēm, es ierosinu izskatīt šo likumprojektu 26.septembrī.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā lasījumā 26.septembrī. Pieņemts.

Godātie deputāti! Mēs esam izskatījuši visus jautājumus, kas tika iekļauti un netika atsaukti ārkārtas sēdē, un līdz ar to ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Godātie deputāti, es ceru, ka jums visiem uz galda ir kārtējās sēdes materiāli. Ja nav, tad mēs varam pēc tam, kad tiks nolasīti reģistrācijas rezultāti, izsludināt 5 minūšu pārtraukumu, lai šos dokumentus saņemtu.

Tā, lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties un Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies:

Kārlis Čerāns,

Roberts Dilba,

Guntis Eniņš,

Viesturs Gredzens,

Jānis Kazāks,

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova,

Ivars Jānis Ķezbers,

Aristids Jēkabs Lambergs,

Imants Liepa,

Andrejs Naglis,

Andris Rubins,

Andris Saulītis,

Antons Seiksts,

Leonards Teniss,

Andris Tomašūns,

Jānis Urbanovičs,

Roberts Zīle.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par manu priekšlikumu - noteikt 5 minūšu pārtraukumu pirms kārtējās sēdes, lai deputāti varētu paņemt materiālus. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 8, atturas - 8. Darbu sākam 13.50.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens

sesijas 1996.gada 9.septembra desmitās

(ārkārtas) sēdes turpinājums

1996.gada 12.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Turpinām ārkārtas sēdes darbu. Lūdzu nākt tribīnē Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas referentu, lai mēs turpinātu darbu pie likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Labrīt, cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Tātad jums visiem ir izdalīts dokuments, kurā ir precizēts pagājušajā sēdē izskatāmais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"".

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, precizējiet dokumenta numuru, lai visi deputāti var šo dokumentu atrast. Pasakiet, lūdzu, deputātiem papilddokumenta numuru. Tas ir, cik es saprotu, dokuments nr.1306A.

J.Rāzna. Jā, dokuments nr.1306A.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus tagad paņemt dokumentu nr.1306A. Turpinām izskatīšanu, dokumenta nr.1306 vietā izmantojot šo tabulu, kas ir dokumentā nr.1306A. Vai tā, Rāznas kungs? Jā?

J.Rāzna. Jā. Tātad turpināsim, sākot ar 24.lappusi. 24.lappusē ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums izveidot jaunu 22.pantu, un panta nosaukums ir "Darījumu saskaņošanas kārtība".

Sēdes vadītāja. Vai tā ir panta jauna redakcija, jeb vai ir jauns pants izveidots? Jo, kā es redzu, iepriekšējā dokumentā mums ir pirmās redakcijas 22.pants.

J.Rāzna. Tas ir jauns pants. Būtībā 22.pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Pants ir izteikts jaunā redakcijā otrajā lasījumā pēc komisijas izteiktā priekšlikuma. Tātad nav izveidots jauns pants?

J.Rāzna. Nē, tas ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Debatēs neviens pieteicies nav. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - izteikt 22.pantu tādā redakcijā, kāda šeit redzama? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tālāk. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš būtībā iesaka to pašu - izveidot jaunu pantu. Un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikuma atbalstīšanu un iestrādāšanu 22.panta jaunajā redakcijā nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 25.lappuse. Frakcija "Latvijai" arī iesaka izveidot jaunu 22.pantu, bet komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Mçs jau nobalsojām pagājušajā sēdē! Cik tad reizes var balsot?")

Sēdes vadītāja. Frakcija lūdz balsojumu? Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Endziņa kungs, lūdzu, runājiet kā visi deputāti - no tribīnes.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu mums jau bija balsojums ārkārtas sēdē pirmdien, un atkārtots balsojums ir pretrunā ar Kārtības rulli.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, tagad uzklausīsim, ko teiks referents komisijas vārdā. Bet es pieņemu šo Endziņa kunga aizrādījumu, ja komisijai nav iebildumu un ja komisija piekrīt tam, ko teica Endziņa kungs.

J.Rāzna. Komisija piekrīt, jo tiešām pagājušajā reizē tika balsots par šo priekšlikumu, un šis priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Nu, tad paldies. Turpinām darbu.

J.Rāzna. Tālāk - 26.lappuse. Tātad - vecais 22.pants. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka izteikt to kā 23.pantu un precizēt tā redakciju.

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, mums apspriešana sākās ar to, ka es nupat jūs lūdzu precizēt, vai tas, ko mēs tikko kā pieņēmām nebalsojot - vai tas ir jauns 22.pants vai tā panta jauna redakcija. Jūs teicāt, ka tā ir panta jauna redakcija. Bet tagad skatāmies 26.lappusē - jauns 22.pants. Cik tad mums ir 22.pantu?

J.Rāzna. Būtībā tas ir 23.pants, jo... faktiski 22.pants. Man jāatvainojas, 22.pants ir izteikts jaunā redakcijā. Un šis ir 23.pants.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja un godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šajā laikā, līdz šim ārkārtas sēdes turpinājumam, krietni pastrādāja, saliekot pretī visus priekšlikumus tā, kā tie ir iesniegti pēc būtības. Pagājušajā reizē tie bija sakārtoti automātiski pa pantiem, tāpēc deputāti nevarēja orientēties. Un tāpēc ir pareizi tā, kā ir ierakstīts 24.lappusē dokumentā nr.1306A. Bet dokumenti tiem deputātiem, kuri tos nav atraduši - es redzu, ka daudziem deputātiem to nav -, atrodas lejā, jūsu dokumentu kastītēs, arī es no turienes to šorīt paņēmu. Sēdes sākumā Rāznas kungs informēja, ka ir izsniegts papildu dokuments. Jūsu palīgi var noiet lejā - šim dokumentam pakaļ. Sēdes darbā nekādi traucējumi neradīsies, jo tas nebūs ilgi, tikai kādas divas minūtes.

Tagad, tātad ir ierosinājums izveidot jaunu 22.pantu, un sēde to šorīt atbalstīja. Tas bija Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izteica tādā redakcijā, kādu jūs redzat pēdējā ailē. "Darījumu saskaņošanas kārtība" - šis ir ļoti nepieciešams pants, jo Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā tik tiešām līdz šim nebija pateikts, kādā veidā šie darījumi tiek veikti, kas tos paraksta, cik dienu laikā šis process ir jāizskata un ka līgumā ir jāparedz arī saistības par zemes izmantošanu un investīcijām. To visu mēs šorīt jau pieņēmām bez iebildumiem. Tagad ir runa par to, ka arī frakcija "Latvijai" ir iesniegusi jaunu 22.pantu, bet ar pavisam citu tekstu. Viņu ierosinātais pants saucas: " 22.pants. Investīciju līgumi". Tekstu par šiem investīciju līgumiem ir paredzēts iekļaut Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātās redakcijas pēdējā, ceturtajā daļā, par ko mēs jau esam nobalsojuši, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu tikai tā viena iemesla dēļ, ka šeit pārāk sīki ir reglamentēts, cik darba vietu ir jārada, cik lielām ir jābūt investīcijām un cik darba vietām jābūt uz vienu kvadrātmetru īpašumā iegūtās zemes. Mēs uzskatījām, ka šāda reglamentācija ir daudz par sīku, to var noteikt, ja vajag, ar atsevišķiem Ministru kabineta noteikumiem, bet tā nav likuma norma. Tāpēc komisija ierosināja neatbalstīt šo 22.pantu "Investīciju līgumi", kuru frakcija "Latvijai" ierosina.

Sēdes vadītāja. Seiles kundze izteica aizdomas, ka deputātiem nav šā dokumenta, un sacīja, ka to var divu minūšu laikā iegūt. Vai ir nepieciešamība izziņot pārtraukumu, lai deputāti saņemtu šo dokumentu? Nav. Paldies. Turpinām darbu. Tātad 26.lappuse. Rāznas kungs, vēlreiz precizējiet.

J.Rāzna. 26.lappuse. Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka izteikt bijušo 22.pantu tagad kā 23.pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 23.panta jauno redakciju. Pieņemts.

J.Rāzna. Tālāk. Tajā pašā lappusē ir vēl viens priekšlikums - deputāti Pēterkops, Jirgens, Ozoliņš, Balodis, Jurdžs, Požarnovs, Vidiņš, Grīnblats, Sinka un Pētersons iesaka aizvietot 22.pantā vārdus "20.panta otrajā daļā minētās personas" ar vārdiem "20.panta 4.un 5.punktā minētās personas". Komisijas priekšlikums - neatbalstīt. Es nedaudz paskaidrošu, kāpēc. 20.panta otrajā daļā ir teikts, ka būtībā publicē laikrakstā... tātad tie, kas ir ieguvuši zemi... tās ir citas fiziskās un juridiskās personas. Šobrīd šie deputāti ierosina nomainīt šo tekstu ar "20.panta 4.un 5.punktā minētās personas". Tas nozīmē, ka... šobrīd mums jau ir 4.un 5.punkts izmainīts, to mēs paši pieņēmām. 4.punkts skan: "...sabiedriskās un reliģiskās organizācijas". Un 5.punkts... mēs iebalsojām frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu... būtībā tās ir citas ārvalstu fiziskās un juridiskās personas. Pēc būtības tagad deputātiem acīmredzot ir jāizlemj. Ja frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" prasa balsojumu, tad ir jāizlemj, vai šo normu atbalstīt vai neatbalstīt. Komisija ieteica neatbalstīt, jo 4.punktā mums bija minētas sabiedriskās un reliģiskās organizācijas, bet 5.punkta praktiski vispār nebija.

Sēdes vadītāja. Vai iesniedzēji lūdz balsojumu? Iesniedzēji balsojumu nelūdz. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 27.lappuse. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 24.pantu, un šis pants skan: "Zemes īpašuma tiesību izbeigšanas kārtība fiziskajām personām, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi".

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 24.pantu. Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lappusē ir arī Juridiskā biroja priekšlikums, tajā ir sacīts arī, ka jāizveido jauns pants. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lapaspusē ir deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums papildināt likumu ar jaunu pantu. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, un tas ir ietverts gan jaunajā 24., gan arī 25. pantā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iesniedzēji balsojumu neprasa. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 28. lapaspuse. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 25.pantu, un šis pants skan: "Juridisko personu zemes īpašuma tiesību izbeigšanās kārtība".

Sēdes vadītāja. Tas ir nosaukums, Rāznas kungs, jā? Un visu panta redakciju deputāti var izlasīt tabulas pēdējā ailē. Debatēs pieteikušos nav. Iebildumu pret komisijas slēdzienu par jauna 25. panta izveidošanu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 29. lapaspuse. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir 23. pantu izteikt kā 26. pantu. Panta nosaukums ir "Zemes iegūšanas apmēru ierobežojumi".

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret šā panta pārvietošanu no 23.panta uz 26.pantu iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums, un Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Tātad pret paša panta redakciju, par kuru ir iesniegusi priekšlikumu frakcija "Tçvzemei un Brīvībai", deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lapaspusē ir arī deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums aizvietot 23. pantā vārdus "20. panta otrajā daļā minētās personas" ar vārdiem "20. panta 4. un 5. punktā minētās personas". Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neprasa? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Šājā pašā lapaspusē ir arī deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums 23. pantā vārdus "var noteikt atsevišķās pilsētās" aizstāt ar vārdiem "nosaka pilsētas". Komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neprasa un deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 29.lapaspusē ir deputātes Seiles priekšlikums papildināt likuma tekstu ar pārejas noteikumiem. Komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Nevienā likuma pantā - ne Lauku, ne Pilsētas zemes likumā vairs nav pateikts, kad beidzas zemes reforma, bet tas būtībā ir ļoti svarīgi, tāpēc ka brīvā, nesadalītā zeme, par kuru Latvijas pilsoņi ir prasījuši kompensāciju, varētu tikt piešķirta visiem tiem Latvijas pilsoņiem, juridiskajām personām, kurām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības uz šo zemi. Tātad varētu vēl papildus šo zemi izmantot arī kā kompensāciju, šos brīvos gabalus, kurus neviens no bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem nav pieprasījuši, tiem, kuri nevar savu zemi atgūt ostās, zem ielām, tuneļiem, dabas aizsardzības objektos. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi pateikt, kad beidzas zemes reforma.

Un es esmu ierosinājusi, ka lēmumu par zemes reformas beigām varētu pieņemt pilsētas dome tad, kad ir izskatīti visi zemes reformas laikā noteiktajos termiņos iesniegtie pieprasījumi. Līdz šim spēkā esošajā likumā bija paredzēts, ka visi šie zemes īpašumi praktiski ir jāieraksta arī zemesgrāmatā, bet, ja mēs pilnīgi nerunājam par zemes reformas beigām, tad nav nekādu noteikumu. Īstenībā spēkā būs Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz, ka puse zemes nonāk pašvaldību īpašumā un puse zemes, brīvās zemes, nonāk valsts īpašumā. Vai varēs katrā pašvaldības teritorijā tieši uz pusēm, kā Zālamans, sadalīt šo zemes gabalu, ja varbūt 0,5 būs vairāk vajadzīgi valstij vai pašvaldībai, - par to mēs acīmredzot spriedīsim tad, kad mēs apspriedīsim Saeimā šos Ministru kabineta noteikumus. Varbūt mēs viņus iestrādāsim jau uz trešo lasījumu. Bet mēs nevaram saprast, kurā brīdī sāksies šī zemes, brīvās zemes, sadalīšana. Tāpēc man liekas, ka vispirms ir jāpabeidz lēmumu pieņemšana par tiem pieprasījumiem, kuri jau ir iesniegti, viņiem ir jādod iespēja saņemt kompensācijā zemi, ja viņu zemi nevar atdot, un es lūdzu atbalstīt manis iesniegto priekšlikumu, kurš paredz, ka tikai pilsētas domes lēmums, ja viņš nav apstrīdēts, varētu signalizēt par zemes reformas beigām.

Man pēdējā daļā ir iestrādāta cita koncepcija, jo priekšlikumi tika sagatavoti jau tad, kad Ministru kabinets vēl nebija Satversmes 81.panta kārtībā noteikumus iesniedzis, tāpēc te ir rakstīts, ka pašvaldības teritorijā esošā, bet īpašumā nepiešķirtā zeme visa kļūst par pašvaldības īpašumu, ja Ministru kabinets nav lēmis citādi. Ja Ministru kabinets izlems, ka Rīgas rajonā visa zeme ir viņam, tad šādu lēmumu var pieņemt, un, ja izlems, ka Zilupē viņam zeme nav vajadzīga, tad pašvaldība pati šo zemi varētu dalīt, bet, tā kā šeit ir pretruna ar Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem noteikumiem, es lūdzu balsot manu priekšlikumu pa daļām. Paldies par uzmanību, lūdzu atbalstīt abas daļas!

Sēdes vadītāja. Seiles kundze, kamēr jūs esat tribīnē, precizēsim daļas. Es teikšu, bet jūs vai nu piekrītiet, vai ne. Tātad pirmā sākas: "Lçmumu par zemes reformas...." līdz "iesniegtie pieprasījumi".

A.Seile. Jā, pilnīgi pareizi!

Sēdes vadītāja. Lūdzu arī deputātus atzīmēt, ka tas ir balsojums par šo pirmo daļu, bet otrā ir tālākais teksts, kas ir iesniegts kā priekšlikums.

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es aicinātu balsot pret šo Seiles kundzes priekšlikumu. Un kādi ir apsvērumi? Tas ir pārejas noteikums. Seiles kundze jau teica, ka valdība ir pieņēmusi Satversmes 81.panta kārtībā noteikumus, par kuriem mums būs jādiskutē šeit, un tas jau ir likums. Šāds pārejas noteikums ir pretrunā arī ar Civillikumu. Civillikums nosaka, ka visa tā zeme, kurai nav atradušies īpašnieki, pieder valstij. Ministru kabinets ar saviem 81.panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem jau ir paredzējis šo situāciju - 50 un 50, bet ar pārejas noteikumu palīdzību faktiski radīt pretrunu starp Civillikumu un starp šiem Kabineta noteikumiem, manuprāt, nav pieļaujams. Mums par to būs jādiskutē jau likumdošanas kārtībā tad, kad mēs skatīsim attiecīgos Ministru kabineta noteikumus kā likumprojektu, nevis ar pārejas noteikumiem mēģināsim izdarīt kaut kādas izmaiņas un radīt pretrunas šinī gadījumā starp diviem jau likumiem - Civillikumu un šiem Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtajiem Kabineta noteikumiem, kuriem arī ir likuma spēks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte. Otro reizi.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es jums tikai atgādinu, ka pašreiz spēkā esošajā likumdošanā bija paredzētas šīs zemes reformas beigas. Endziņa kungs jau no Augstākās padomes laikiem sēž šajā augstākajā lēmējorgānā, bet netika izteikts neviens aizrādījums, ka te varētu būt kāda pretruna ar Civillikumu. Taču, ja mans ierosinājums ir pretrunā ar Civillikumu, ka mēs nosakām zemes reformas beigas, tad tādā gadījumā arī Ministru kabineta noteikumi ir pretrunā ar Civillikumu, Endziņa kungs! Paldies par uzmanību. Aicinu balsot par manu priekšlikumu. (Endziņš no zāles kaut ko saka.)

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, debates notiek no tribīnes. Ja vēlaties, es jums došu otrreiz vārdu. Vairāk debatēs... Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es nesēžu te no Augstākās padomes laika un tāpēc es neatbildu par to, ko Seiles kundze un Endziņa kungs te ir agrāk sastrādājuši, bet es tikai gribu pateikt, ka pārejas noteikumi nav likums, ka tas ir tikai likuma skaidrojums un atsevišķi uzdevumi un ka ar tiem nevar nodibināt nevienam īpašuma tiesības. Tāpēc es arī prasu, lai šāds ieraksts pārejas noteikumos neparādītos.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs! Atļaujiet izteikt jums aizrādījumu par novērtējumu, ko jūs izteicāt par divu deputātu darbu Saeimā.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā vēlaties ko teikt?

J.Rāzna. Nē, es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātus lūdzu pievērst uzmanību tam, ka šo priekšlikumu mēs balsosim pa daļām. Kā mēs pirms tam noskaidrojām, pirmā daļa sākas ar vārdiem "Lçmumu par zemes reformas..." un beidzas ar vārdiem "iesniegtie pieprasījumi". Un otrā daļa ir tā, kas paliek pāri, tā ir otrā rindkopa tekstā, ko ir iesniegusi deputāte Seile. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par deputātes Seiles iesniegtā priekšlikuma par pārejas noteikumiem pirmo daļu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 11, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par priekšlikuma otro daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 12, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Paldies. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts, un es lūdzu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Pirms balsojam otrajā lasījumā, ir jāizskata deputāta Leopolda Ozoliņa iesniegums: "Sakarā ar neskaidrībām pantu izkārtojumā, to secībā, kā arī ņemot vērā to, ka materiāli sagatavoti tikai pirms sēdes, lūdzu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" atgriezt komisijā, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 136. pantu."

Viens runā "par", viens - "pret". Runā Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Šis jau ir otrais šāds grozījums. Mēs piedalījāmies šeit un klausījāmies, kāds juceklis bija, kad mēs pieņēmām ļoti svarīgu, es domāju, Latvijas vēsturei ļoti svarīgu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"", un arī šeit bija juceklis, neskaidrības. Mēs nespējām sagatavoties, izsekot līdzi, un tomēr mēs nobalsojām par šo zemes pārdošanu jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai. Šodien atkārtojās tas pats - dokumenti tika iesniegti tikai šorīt vai vakar vakarā, tāpēc nebija iespējams iepazīties ar šiem dokumentiem, visu to pārdomāt, lai gan es uzskatu, ka šie ir ļoti svarīgi Latvijas vēsturei un sevišķi tās nākotnei pieņemamie dokumenti. Tāpēc es lūdzu nobalsot par to, ka vajadzētu šos grozījumus atdot atpakaļ atbildīgajai komisijai un tos sakārtot, bet pēc tam izskatīt vēlreiz.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte. Jums saskaņā ar Kārtības rulli jārunā "pret" iesniegumu, par sava iesnieguma atdošanu... Mēs runājam, Seiles kundze, par iesniegumu, nevis par likumprojekta balsojumu.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu nebalsot par šo iesniegumu - atdot likumprojektu atpakaļ komisijām, tāpēc ka, ja mēs gribam strādāt, mums visiem ir iespēja uz trešo lasījumu iesniegt savus priekšlikumus. Un atkārtoti dažādās redakcijās var iesniegt arī ierobežojumus attiecībā uz ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām, kuras no šā likumprojekta ir pazudušas. Taču tad, ja mēs atdosim šo likumprojektu atpakaļ, kurš veiksmīgi ir nobalsots, tad visa šī apspriešana ievilksies, bet šajā likumprojektā ir daudzas arī ārkārtīgi svarīgas un nozīmīgas normas, par kurām mēs esam nobalsojuši. Atcerēsimies, ka Zemes reformas likumi vienmēr Saeimā ir bijuši ārkārtīgi grūti un smagi likumi. Katram ir savas domas, savas zināšanas, un arī iesniegtie priekšlikumi šoreiz bija ārkārtīgi haotiski. Daži bija iesnieguši priekšlikumus, balstoties uz spēkā esošā likuma pantiem, bet daži deputāti bija iesnieguši priekšlikumus, pamatojoties uz Ministru kabineta iesniegtajiem noteikumiem, kuru sakarībā mēs tad arī mainām šo likumu. Tāpēc es ierosinu balsot otrajā lasījumā par šo likumprojektu un neatbalstīt iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Leopolda Ozoliņa iesniegumu - atgriezt likumprojektu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 31, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 12, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

J.Rāzna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.septembris.

Sēdes vadītāja. 30.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

J.Rāzna. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bīstamajiem atkritumiem"".

Indulis Emsis - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, sameklējiet dokumentu nr. 1305. Mēs izskatīsim grozījumus likumā "Par bīstamajiem atkritumiem" otrajā lasījumā.

Sākotnēji tātad pirmajā lappusē nav deputātu iesniegumu par vispārējiem redakcionāliem labojumiem likumā.

Sēdes vadītāja. Otrais lasījums. Skatīsim pa pantiem! Tātad tos, kur, salīdzinot ar pirmo lasījumu, ir bijušas izmaiņas, tātad grozījumi. Par 1.pantu iesniegumu nav. Deputātiem iebildumu pret ...

I.Emsis. Acumirkli, priekšsēdētāja, ir daži piedāvājumi par lietotajiem terminiem, tāpēc būtu jāskatās 3.lappuse, kur ir Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikumi par likumā lietotajiem terminiem.

Sēdes vadītāja. Tātad tas viss ir pirmajā daļā par terminiem, jā?

I.Emsis. Jā.

Sēdes vadītāja. Nu skaidrs! Tātad iebildumi sākuma daļā tomēr ir. Tad deputātus lūdzu uzšķirt dokumenta 3.lappusi, sāksim skatīt priekšlikumus iesniegšanas secībā, kā ir sakārtots tabulā.

I.Emsis. Pirmais priekšlikums ir par terminu "sabiedriskā kontrole vides aizsardzībā". Tiek piedāvāts... Komisija atbalsta šo redakciju, šo priekšlikumu precizētā redakcijā, kas ir redzama trešajā ailītē.

Sēdes vadītāja. Emša kungs, vienīgi vajadzētu precizēt, kas to ir iesniedzis.

I.Emsis. Iesnieguši tātad ir deputāti Seile, Dobelis, Tabūns un ...

Sēdes vadītāja. Tātad šie trīs deputāti ir iesniedzēji visiem trijiem priekšlikumiem, lai gan ir norādīti tikai pēc pēdējā priekšlikuma. Lūdzu deputātus pievērst tam uzmanību, ka tie ir šo triju deputātu priekšlikumi.

Tātad pirmais. Pret termina "sabiedriskā kontrole vides aizsardzībā" iesniegto redakciju deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Otrais priekšlikums ir par terminu "sabiedriskās kontroles organizācijas vides aizsardzībā", tā skaidrojums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo komisija uzskatīja, ka jau pirmajā skaidrojumā sabiedriskā kontrole vides aizsardzībā ir pietiekoši saprotama, tāpēc papildināt to nevajadzētu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iesniedzējiem iebildumu nav. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Trešais priekšlikums par terminskaidrojumiem ir deputātu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikums par termina "sabiedriskās kontroles fonda" definīciju. Šeit komisija lēmumu balsojot nav pieņēmusi, tātad pieci balsoja "par", divi "pret", trīs "atturējās". Līdz ar to šis jautājums ir lemjams šeit sēdē, jo deputāti šo priekšlikumu uztur spēkā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Šāds priekšlikums ir radies tajā sakarībā, ka Gardenē tiek veidota bīstamo atkritumu noliktava, kas pats par sevi ir ārkārtīgi pozitīvs solis. Un šajā teritorijā vietējās pašvaldības ir piekritušas šīs noliktavas veidošanai, bet vietējie iedzīvotāji vēlas uzturēt kontroli pār šo bīstamo atkritumu glabātavu. Tas, es domāju, ir normāls process. Mēs visi jau nobalsojām, piekritām iepriekšējai daļai, ka sabiedrība var veikt šo sabiedrisko kontroli, bet kā viņa to veiks, ja viņai nebūs absolūti nekādu līdzekļu? Šajā daļā ir paredzēts izveidot sabiedriskās kontroles fondu, ir paredzēta tāda iespēja, ka tur tiktu novirzīti visi līdzekļi, kas paredzēti kontrolei. Jā, arī šai sabiedriskajai kontrolei var rasties nepieciešamība pēc neatkarīgas ekspertīzes vai kādiem citiem slēdzieniem, un tāpēc mēs, pamatojoties uz Dobeles rajona vietējo iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju prasībām, izstrādājām šo priekšlikumu un lūdzam viņu atbalstīt. Kāpēc gan lai nebūtu šāda fonda?

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis un līdzīgi jautājumi laikam parādīsies ne vienreiz vien. Te tiešām es lūdzu iedziļināties šā jautājuma būtībā. Kā jūs atceraties, šeit pat Saeimā mēs jau runājām par šo Gardenes iespējamo atkritumu glabātavu. Tur bija ļoti pretrunīgi uzskati par to, vai vispār tāda ir vajadzīga un tā tālāk. Tātad atkārtošu tikai to, ka kaut kur jau šos atkritumus glabāt vajag. Vienkārši ir jābūt ļoti precīzai uzskaitei un kontrolei šajā procesā. Pēc manām domām, tas, kas, piemēram, notiek Gardenē, būtu pieņemams, jo teritorija, kur kādreiz tika izvietots padomju karaspēks, vispār tiešām ir atbilstoša tādām prasībām, kādas varētu izvirzīt pret atkritumu glabāšanu.

Un šeit jau ir tā lieta, ka kaut kur glabāt vajag, un, protams, vienmēr kāds protestēs, tas arī ir pilnīgi saprotams, un šī vidusceļa izvēle būtu tāda, ka, pastāvētu ārkārtīgi stingra uzskaite un kontrole. Ārkārtīgi stingra! Neskatoties uz to, ka vietējā vara ir varbūt devusi savu atļauju, tas vēl nenozīmē, ka tas neradīs satraukumu vietējos iedzīvotājos un vietējās organizācijās. Tāpēc, kā redzat, arī komisija nav spējusi izšķirties - atbalstīt vai neatbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Bet mūsu priekšlikums bija domāts vienkārši tāpēc, lai ieviestu zināmu stingrību uzskaitē, lai ieviestu zināmu kārtību, lai tur tomēr būtu sabiedrība iesaistīta šajā procesā, un tāpēc es domāju, ka tāda lieta kā sabiedriskās kontroles fonds šajā gadījumā ir ārkārtīgi būtiska. Tas piesaistītu arī sabiedrību šim procesam. Par sliktu tas nekādā gadījumā nevar nākt. Un, ja mēs vispār ļoti uzmanīgi skatāmies uz šo dažādo atkritumu glabāšanu, transportēšanu un tā tālāk, tad, lai mēs nostiprinātu kaut kādu savu kontroli pār visiem šiem procesiem, es ļoti aicinātu atbalstīt šāda fonda paredzēšanu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs... Indulis Emsis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī gribu šeit nedaudz uzstāties debatēs kā deputāts. Man, protams, arī nav nekas iebilstams pret sabiedriskās kontroles fondiem, bet man ir iebilstams pret šādu likuma traktēšanu, šāda veida mēģinājumiem iestrādāt katrā likumā fondus un dažādus atbalstus, un situācijas, un es domāju, ka mēs šādi vienkārši nedaudz bojājam šā likuma jēgu, saturu un loģiku, jo sabiedriskās kontroles fondus var dibināt saskaņā ar likumu "Par sabiedriskajām organizācijām", bet citos likumos šādi jēdzieni jāiestrādā nav. Vienkārši tam nav nekādas jēgas un loģikas - iestrādāt šajā likumā kaut kāda speciāla fonda statusu, jo tālāk jūs arī redzēsit, ka šeit iesniedzēji ir mēģinājuši rūpēties, lai valsts līdzekļi varētu pāriet šādu sabiedrisko fondu rīcībā, un arī tas ir iestrādāts likumā kā pienākums valstij uzturēt sabiedriskos fondus, kas uzrauga šo lietu. Es domāju, ka tādā veidā pats sabiedriskā fonda jēdziens tiek likvidēts, jo tad tie ir valsts uzturēti sabiedriskie fondi. Un tad es vairs neredzu nekādu loģiku visā šajā fondu būšanā, tāpēc es kā deputāts aicinu jūs neakceptēt šo labojumu šajā likumā, jo tas vienkārši neietilpst šā likuma struktūrā un jēgā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. Otro reizi.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis likums nav jebkurš likums. Nejauksim nopietnas lietas, kuras tiešām būtiski skar sabiedrības uzmanību. Jautājums par bīstamo atkritumu glabāšanu ir īpašs jautājums. To nevar nosaukt, ka tas ir tas pats, kas jebkurš cits. Šeit nav runa ne par ko citu, kā vien par tiesībām šādu fondu izveidot. Šeit ir runa par to, ka tieši šajā likumā tas ir jāparedz, tātad tieši šajā likumā, nevis ielikt to kaut kādā vispārējo fondu kategorijā. Ja mēs gribam, lai sabiedrība uzņemtu nopietni šāda veida likumus, kas skar viņas intereses, kas būtiski tās skar, kas skar arī iespējamo vides aizsardzību un tā tālāk, un tā tālāk, tad tieši tāpēc, lai šo stāvokli nostiprinātu, ir tapis šis mūsu priekšlikums tieši šajā likumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es atbalstu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikumus, jo nupat mēs bijām liecinieki, ka sprāga noliktava, kurā glabājās jaunie aerosoli. Tā kā man ir bijusi darīšana ar aerosoliem apmēram 30 gadu, tad es varu paskaidrot to, ka līdz šim aerosolos pildīja ļoti kaitīgu gāzi - freonu, arī repelentus. Bet freons, izrādās, noārda ozona slāni. Ja būtu bijušas varbūt tādas sabiedriskās kontroles organizācijas jau toreiz, tad šodien mums nebūtu jāpārtaisa šīs ražotnes, izmantojot ne mazāk bīstamas gāzes - propānu un butānu. Kā jūs redzējāt, Maskavā sprāga šī noliktava, kur jau ir šie jaunie aerosoli, un tie ir labi aerosoli, kas nenoārda ozona slāni, jo ir pildīti ar propānu un butānu, kas "uziet gaisā", sprāgst. Un it sevišķi bīstami tos lietot sadzīvē.

Tāpat mēs atceramies, ka kādreiz runājām par radioaktīvo atkritumu glabāšanu. Arī šeit taču nebija nekādas sabiedriskās kontroles un nebija šo iespēju. Šajā likumā vajadzētu iestrādāt šādas sabiedriskās kontroles organizācijas vai vismaz padomdevējas iespējas, lai rēķinātos ar sabiedrību. Šorīt no rīta mēs dzirdējām arī to, ka zemnieki tomēr ir sapratuši, ka ir jāapvienojas, ka ir jāveido šādas sabiedriskās organizācijas, un es ceru, ka arī visā Latvijā veidojas šādas organizācijas, kas tomēr var kontrolēt valdību, var kontrolēt arī šādu vai tādu - pagaidām gan tikai balsojot - Saeimu un mūs - deputātus. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā arī to, ka līdz šim mums nav zināms, kādi atkritumi ir sakrājušies Olainē, kur viņus liks un ko Olainē ražoja šos 20 gadus, kamēr pastāvēja šī Olaines fabrika. Varbūt tur ražoja ķīmiskās indes, tabūnu, fosgēnu, zarīnu, zomānu vai ko citu.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikumu - par sabiedriskās kontroles fondu. Teksts jums sniegts tabulā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par - 39, pret - 6, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

I.Emsis. Tālāk, kolēģi, labojumi būs tepat 3.lapaspusē. Par 1.pantu ir iesniegts deputāta Celmiņa un Čerāna priekšlikums - labot pirmajā lasījumā pieņemto redakciju un svītrot to frāzi, ka Latvija var sadarboties atkritumu pārstrādē ar Lietuvu un Igauniju. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo tādā gadījumā zūd jēga visam likuma labojumam, kādēļ vispār tika uzsākts šis labojums likumā. Tātad tikai ar vienu mērķi - lai Latvija, Lietuva un Igaunija varētu sadarboties atkritumu pārstrādē un tikai pārstrādē; tātad katra valsts varētu specializēties sava veida atkritumu pārstrādē un uz adekvātiem principiem apmainīties ar šiem bīstamajiem atkritumiem.

Attiecīgi šāds lēmums ir pieņemts arī Baltijas valstu Ministru padomē. Baltijas valstu Ministru padome ir rosinājusi Saeimu izdarīt grozījumus arī mūsu likumā, jo divas pārējās mūsu draudzīgās kaimiņu valstis attiecīgus grozījumus jau ir izdarījušas, un tātad mēs šobrīd gatavojamies specializēties katra valsts sava atkritumu pārstrādē. Tas mums izmaksā daudz lētāk, ir racionālāk un videi drošāk, jo, kā jau es teicu, tad mums nevajag visus atkritumus pārstrādāt, jo pārstrādes procesu organizēt katrā valstī atsevišķi vienkārši nav iespējams.

Tāpēc komisija neatbalstīja šo deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Emša kungs, precizēsim! Pirmā lieta - pirmā lasījuma redakcijā ir "ja to paredz". Deputātu iesniegumā šodien tekstā ir "jo to paredz". Kā ir pareizi?

I.Emsis. Tātad pareizi ir jālasa...

Sēdes vadītāja. Nē, es runāju par deputātu priekšlikumu. Vai deputātu priekšlikumā ir drukas kļūda vai tā ir bijis iesniegts.

I.Emsis. Es domāju, ka tā ir drukas kļūda, jo redaktori ir pareizo redakciju devuši labajā malā, jūs to redzat.

Sēdes vadītāja. Nē, nē, Emša kungs! Es vēlreiz jautāju: vai tā ir drukas kļūda deputātu iesniegumā komisijai vai tas ir... Jo te ir skarta būtība - "ja to paredz", bet priekšlikumā ir "jo to paredz". Tātad mums ir šāds starpvaldību līgums vai šobrīd nav? Pavisam vienkārši.

I.Emsis. Starpvaldību līguma šodien nav. Viņa nevar būt, kamēr nav izlabots šis likums.

Sēdes vadītāja. Skaidrs. Paldies, tad paši deputāti arī varbūt runās debatēs un paskaidros tekstu, vai tā ir drukas kļūda vai šeit ir pēc būtības jautājums.

Vēl viens precizējums. Tātad jūs atstājat spēkā pirmā lasījuma redakciju, kā es saprotu, jā?

I.Emsis. Jā. Pirmā lasījuma redakciju, kurā korektori ir izdarījuši, teiksim, gramatiskus vai kādus citus labojumus. Bet pareizais teksts tātad ir: "Ministru kabinets atsevišķos gadījumos var atļaut ievest bīstamos atkritumus apstrādei vai pārstrādei no Lietuvas un Igaunijas, ja to paredz starpvaldību līgumi šajā jomā."

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Vispirms, kolēģi, es pateicos jums par iepriekšējā punkta balsojumu un sagaidu, ka arī turpmāk tiks tikpat saprātīgi pieiets šiem jautājumiem.

Es vispirms gribu pateikt, atkārtot mūsu kopējās domas par Gardeni, kuras ir izteiktas laikraksta "Diena" vakardienas numurā, kurā raksta Sarma Kočāne, liekot virsrakstu "Gardene - dūriens Latvijas sirdī?" Mūsu vispārējais viedoklis jau ir izteikts, tātad mēs varam tikai tiem, kuri to nezina, lūgt palasīt šo rakstu, un es šā raksta pēdējo teikumu gribu nocitēt: "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas bīstamo atkritumu projekta ieviešanas grupas vadītājs Augusts Dzerkalis Gardenē, tiekoties ar apkārtējo rajonu žurnālistiem, izteica gluži retorisku jautājumu: "Kâ lai es atbildu par to, kas notiks pēc pieciem gadiem?"" Es domāju, jums nav jāpaskaidro, ko nozīmē šāda atbilde, kas saņemta no speciālista, kas atbild par šiem jautājumiem. Tātad viņš nezina, kas notiks pēc pieciem gadiem. Tāpēc mēs lūdzam atbalstīt 1.punkta ceturto daļu ar mūsu papildinājumu... tas ir, nevis mūsu, bet tas ir Celmiņa un Čerāna papildinājums, kas skan šādi: "Ministru kabinets atsevišķos gadījumos var atļaut ievest bīstamos atkritumus apstrādei vai pārstrādei no Lietuvas un Igaunijas, ja to paredz starpvaldību līgumi šajā jomā". "Atsevišķos gadījumos" tāpēc, ka šie atsevišķie gadījumi ir jāizanalizē speciālistiem un jāzina arī Saeimai, jāzina arī mums, kā Emša kungs teica, ka mums te pārstrādās kaut kādus bīstamos atkritumus un ievedīs apstrādei un pārstrādei. Tātad divas darbības būs. Tad mums ir skaidri jāzina, ko mēs par to saņemsim pretī, ko mēs izvedīsim uz Lietuvu un Igauniju. Nekur tas nav redzams, un nekādu ziņu sabiedrībā par to nav. To var noteikt tik stingri ar likumu, vismaz Ministru kabineta līmenī ar lēmumu. Tādā gadījumā, cerams, tas viss būs pieejams sabiedrībai, tas ir, žurnālistiem. Tikai tad, ja to neieliks pie valsts noslēpumiem, kurus nedrīkst izpaust, - tikai tādā gadījumā mēs būsim pasargāti no tā, kas mums draud, ja mēs šajā vietā - Latvijas centrā, pašā, var teikt, visvairāk apdzīvotajā rajonā - novietosim bīstamos atkritumus un sāksim pārstrādāt, tādējādi ierobežojot jebkuru rūpniecisku un lauksaimniecisku darbību šajā Zemgales "maizes klētī" un arī, kā mēs zinām un kā tajā rakstā ir rakstīts, ļoti plašo iespēju gāzes uzglabāšanai šajā rajonā.

Bez tam vakardien mums bija Juridiskajā komisijā tikšanās ar organizētās noziedzības pētniekiem no Zviedrijas. Es viņiem gribēju uzdot jautājumu - kādas viņiem ir ziņas, ka organizētā noziedzība pasaules mērogā iesaistās bīstamo atkritumu glabāšanā. Jo šis ir, kā izrādās, viens no apjomīgākajiem (naudas izteiksmē) darījumiem. Miljoni un miljardi tiek un it sevišķi nākotnē tiks ziedoti, lai glabātu bīstamos atkritumus. Un nav apšaubāms, ka tas tiek darīts pa pusei slepeni. Slēpj to no tautas. Jo pretējā gadījumā saceļas neapmierinātības vētra, kāda, kā mēs zinām, bija Francijā, un tā var pāraugt ļoti nepatīkamās sabiedriskās konfliktsituācijās. Tāpēc šajā jomā ļoti ieinteresēti strādāt ir organizētās noziedzības pārstāvji. Un tāpēc lūdzu pievērst šim jautājumam sevišķu uzmanību. Ja mēs neizskatīsim katru atsevišķu gadījumu Saeimā, tad mēs vienubrīd attapsimies, ka būs kaut kāda mafija uzkundzējusies mums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Juris Celmiņš - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Celmiņš (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītais Prezidij! Godātie deputāti! Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka līdz šim Latvijas Republikas likumā bija ierakstīts, ka Latvijas Republikā ir aizliegts ievest bīstamos atkritumus, lai tos apstrādātu, pārstrādātu, uzglabātu, apglabātu vai likvidētu. Un īpašas problēmas, es domāju, neradās šinī sakarā, ka mums bija šāds stingrs aizliegums.

Tagad ir radusies šī problēma sakarā ar iecerēm, ko risina ministrija. Šī problēma, protams, ir saprotama. Bet atcerēsimies, ka pirmajā lasījumā mēs, vairāki deputāti, principiāli iebildām pret šādu redakciju, kāda tiek piedāvāta, - ka Ministru kabinets var atļaut ievest bīstamos atkritumus -, un es cerēju, ka komisija, ņemot vērā šos iebildumus, būs mēģinājusi šo problēmu risināt, konkretizējot, skaidrāk un konkrētāk runājot par šo ieceri. Bet diemžēl tas nav noticis un komisija, neskatoties uz šiem iebildumiem, spītīgi turas pie tās redakcijas, kāda bija pirmajā lasījumā. Un kur ir šī problēma? Problēma rodas tad, ja, veidojot bīstamo atkritumu sarakstu, tas ir, to atkritumu sarakstu, kurus mēs uzskatām par bīstamiem atkritumiem, šo sarakstu pietiekami paplašina un šinī sarakstā jau tiek iekļauti atkritumi, kas pēc sadalīšanas jeb separēšanas varētu tikt uzskatīti pat par otrreizējām izejvielām. Ja ir runa konkrēti, teiksim, par dienasgaismas spuldzēm, par akumulatoriem, par izstrādātām motoru eļļām un tā tālāk, ir skaidrs, ka šos atkritumus var sadalīt un pāri paliek metāls, stikls, plastmasa, kuru pārstrādei ir nepieciešams kooperēties Latvijai, Igaunijai un Lietuvai. Tas viss ir saprotams, un šāda rīcība un darbība katrā ziņā būtu atbalstāma. Taču šajā bīstamo atkritumu sarakstā ir iekļauti arī tādi bīstamie atkritumi, kurus vispār nepārstrādā ne Latvijā, ne Igaunijā, ne Lietuvā un kurus tikai apglabā speciālās glabātavās. Tātad mums ir šim bīstamo atkritumu sarakstam jāpieiet ar atšķirīgu viedokli un ir acīmredzot jāveido atsevišķas bīstamo atkritumu kategorijas, un ir jānosaka šīs kategorijas, kuras nedrīkst Latvijā ievest, un tad var runāt par tiem atkritumiem, kuru pārstrādē mēs varētu kooperēties. Diemžēl komisija šādu ceļu nav gājusi.

Tālāk. Paveras arī ļoti bīstams moments, ka likums neparedz, kādā veidā šie bīstamie atkritumi nokļūs Lietuvā vai Igaunijā. Ņemot vērā to, ka šobrīd Rietumeiropas valstis ļoti aktīvi cenšas atbrīvoties no bīstamajiem atkritumiem, piedāvājot par samaksu citām valstīm tos uzpirkt un paņemt glabāšanai, apstrādei vai pārstrādei, šis likums neizslēdz iespēju, ka tādā veidā Latvija varētu kļūt par to bīstamo atkritumu uzkrātuvi, kas nāk no Eiropas un citām valstīm.

Tātad es aicinu deputātus balsot pret šo redakciju un likt padomāt komisijai, kā iestrādāt, gatavojot trešo lasījumu, likumā iespēju risināt šo jautājumu savādāk - risināt šo jautājumu tā, lai mēs varētu novērst to, ka Latvija pārvēršas par bīstamo atkritumu glabātavu šeit, šinī reģionā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Precizēsim, Celmiņa kungs! Es līdz galam nesapratu. Jūs aicināt balsot pret savu priekšlikumu?

J.Celmiņš. Nē, es aicinu balsot par priekšlikumu - "izslēgt". Tā ir formulēts priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Jūs teicāt: "Es aicinu balsot pret". Tāpēc es gribēju precizēt, pret ko jūs aicināt balsot. Paldies.

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jau visu laiku pēc neatkarības atgūšanas mūsu republikā nemitīgi notiek un, jāsaka, labu laiciņu agrāk notika debates par to, ko darīt ar bīstamajiem atkritumiem un ko darīt ar atkritumiem vispār. Debates visu laiku notiek, visi saka, ka tas ir briesmīgi, ka ir šie atkritumi. Bet nerodas praktiski risinājumi, ko darīt. Nu, atsevišķi izņēmumi ir bijuši. Es atceros, kādas lielas rūpes sagādāja... un cik smagi gāja, kad gribējām, lai atļautu pabeigt glabātavas "Radons" celtniecību, lai mums būtu kur glabāt radioaktīvos atkritumus. Bet attiecībā uz pārējiem atkritumiem lieta faktiski nevirzās uz priekšu un tie glabājas visās mežmalās, sētmalās, grāvmalās un tā tālāk. Un mums ir labi, ja mums tie visapkārt mētājas, bet, ja kaut kas tiek darīts, lai šo atkritumu glabāšanu novērstu, tad tas ir slikti. Mēs esam nonākuši jau tiktāl, ka nevaram nu jau kuro gadu izlemt, kur glabāt Rīgas pilsētas atkritumus, un mēs redzam, ka šīs neizlēmības dēļ ir Rīgas apkārtnē piesārņotas, piedrazotas visas kādreizējās rīdzinieku atpūtas vietas. Tāpēc es domāju, ka mums jāmeklē radoši risinājumi, un es domāju, ka, ja reiz mums nav tik lielu līdzekļu, lai pārstrādātu visus iespējamos bīstamos atkritumus, kas mums veidojas, tad acīmredzot valdības iniciatīva veicināt šajā ziņā kaut kādu kooperāciju ar mūsu kaimiņvalstīm, kuras ir tādā pašā situācijā, laikam nebūt nav slikta. Un tāpēc es negribētu uzstāties pret to. Tajā pašā laikā es, protams, saprotu arī to deputātu satraukumu, ka šā jautājuma risināšana var, tā teikt, aiziet tomēr garām Saeimai, ka mēs tagad atraisām valdībai pilnīgi brīvas rokas šajā jautājumā. Es nedomāju, ka Lietuva ar Igauniju mums speciāli "ieriebs", ka viņi ievedīs no ārzemēm tos atkritumus, ko mēs būsim uzņēmušies pārstrādāt, un sūtīs visu to mums. Un es nedomāju, ka Latvijas valdība darīs tā, ka mēs ievedīsim no ārzemēm tos atkritumus, ko būs uzņēmušās pārstrādāt Igaunija un Lietuva. Kāpēc mums domāt, ka ir tikai tā, ka mūsu kaimiņi ir ļoti slikti un mēs būsim tik ļoti labi? Es domāju, šī katrā ziņā ir problēma, un es domāju, ka mēs varētu šīs bažas ļoti viegli novērst, nomainot šajā tekstā vārdus "starpvaldību līgumi" ar vārdiem "starpvalstu līgumi". Ņemot vērā šo lielo lomu, kāda ir šiem atkritumiem un kādu arī visa sabiedrība šim jautājumam piešķir, varbūt tiešām šiem līgumiem vajadzētu tikt slēgtiem nevis valdību starpā, bet valstu starpā, respektīvi, tiem būtu jābūt ratificējamiem Saeimā. Es domāju, ka tad visas šīs bažas mēs lielā mērā varētu novērst. Protams, šajā lasījumā mēs to nevaram izdarīt, bet, es domāju, visi, kas izjūt tādas bažas, varētu iesniegt attiecīgu priekšlikumu, kad likumprojekts tiks gatavots trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Kāds ir konkrētais jūsu priekšlikums par šo balsojumu - atbalstīt, neatbalstīt?

I.Bišers. Es teicu, ka šo tekstu var pieņemt šajā lasījumā un ka tie, kas ir satraukušies, var iesniegt labojumu, kad likumprojekts tiks gatavots trešajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, mēs balsojam par deputātu iesniegto priekšlikumu. Tātad jūs aicināt noraidīt deputātu Čerāna un Celmiņa priekšlikumu?

I.Bišers. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es saprotu savu kolēģu bažas, izskatot šo ārkārtīgi nopietno jautājumu, un es personīgi būtu kategoriski pret to - un es domāju, ka jebkurš saprātīgs cilvēks būtu kategoriski pret to, - ja mēs paplašinātu šo bīstamo atkritumu ievešanu apstrādei vai pārstrādei no citām valstīm, izņemot Igauniju un Lietuvu. Es kategoriski būtu pret to, jo tā tik tiešām, kā Mauliņa kungs teica, ir jaunattīstības valstu traģēdija, jo šobrīd korumpētās šo valstu valdības vienkārši tiek nopirktas, bagātās valstis tās nopērk. Tā ir realitāte. Daudzas Āfrikas valstis un Āzijas valstis, un Latīņamerikas valstis ir tiešām kritiskā situācijā šajā jomā nonākušas. Bet, ņemot vērā to, ka Latvija ir maza valsts un arī abas mūsu kaimiņvalstis ir mazas valstis un atkritumi ir ļoti dažādi pēc savas specifikas, mums vajadzētu savstarpēji kooperēties, lai atsevišķas atkritumu grupas varētu uzglabāt vienā valstī, bet citas, atbilstoši to īpašībām, glabāt citā valstī. Mums vajadzētu šādi kooperēties. Bet es arī atbalstu Bišera kunga priekšlikumu, jo šis tiešām ir ārkārtīgi būtisks jautājums. Arī es uzskatu, ka, gatavojot trešo lasījumu, vajadzētu starpvaldību līgumu vietā paredzēt starpvalstu līgumus, jo tiešām šī problēma ir ārkārtīgi nozīmīga. Es aicinu atbalstīt šo tekstu otrajā lasījumā, bet attiecībā uz trešo lasījumu varbūt arī pats iesniegšu priekšlikumu, analoģisku Bišera kunga priekšlikumam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Jūs aicināt balsot pret iesniegto priekšlikumu, jā?

Dz.Ābiķis. Jā.

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atbalstu deputātu Celmiņa un Čerāna priekšlikumu izsvītrot likumprojekta 1.panta ceturto daļu, tātad šo papildinājumu. Jo, kā te jau tika sacīts, Latvijā nav skaidrs, kā, kur un kādos apmēros šos atkritumus glabāt, un nav skaidrs arī par šo atkritumu pārstrādi. Es 5.Saeimā darbojos Vides un sabiedrisko lietu komisijā, un mēs daudz debatējām par šīm lietām, bija dažādi priekšlikumi, bija tikšanās ar ārzemniekiem, kuri šeit gribēja celt atkritumu pārstrādes rūpnīcas. Vārdu sakot, ir skaidrs, ka Latvijā šis jautājums, šī problēma nav atrisināta. Un es, godīgi sakot, brīnos, kāpēc bija nepieciešams mainīt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju: "Latvijas Republikā aizliegts ievest bīstamos atkritumus, lai tos apstrādātu, pārstrādātu, uzglabātu, apglabātu vai likvidētu." Es domāju, ka šobrīd, kad šī problēma absolūti nav atrisināta, vajadzētu palikt pie šā likuma šādas redakcijas. Ja nu tie, kuri tomēr grib šeit šos atkritumus ievest un kuri atbalsta šo atkritumu ievešanu, pārstrādāšanu vai uzglabāšanu, - ja viņi piedāvās trešajā lasījumā deputātiem pieņemamāku redakciju un ja šo atļauju dotu nevis Ministru kabinets, bet Saeima ar savu akceptu, varbūt tad mēs varētu spriest par šādu variantu, bet šobrīd es atbalstu Celmiņa un Čerāna priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Tabūna kungs, jūs nolasījāt nevis pirmā lasījuma redakciju, bet to, kam paredzēts ir izdarīt grozījumus. Jo pirmajā ailē ir tā redakcija, kas ir šobrīd, bet kas nav izskatāmā likumprojekta redakcija. Es gribēju precizēt, lai jūs pievērstu tam uzmanību.

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Cienītie kolēģi! Es runāšu par jautājuma būtību. Ar šo tekstu, šo papildinājumu, jautājums, vienalga, nav atrisināts, to uzsvēra arī tie runātāji, kuri atbalsta šā teksta atstāšanu. Viņi, vienalga, runāja par teksta grozīšanu. Šeit jau izskanēja doma, ka nepietiek ar starpvaldību līgumiem. Šī doma jau šeit ir izskanējusi no tribīnes. Tātad, ja mēs, vienalga, trešajā lasījumā esam gatavi apspriest iespēju par starpvalstu līgumu noslēgšanu (tātad par šo līgumu ratifikāciju šeit, Saeimā), tad jau, vienalga, tas teksts ir jāmaina. Un, ja šis teksts ir jāmaina, tad, piedodiet, kāpēc šis teksts vispār ir vajadzīgs? Vai tad nav daudz vienkāršāk to izņemt ārā, vienkārši izņemt ārā, jo tas, vienalga, būs jāmaina? Un tad mēs varēsim apspriest to tekstu, kurš būs sagatavots attiecībā uz trešo lasījumu. To, protams, iesniegs ieinteresētās personas, un tad mums būs par ko runāt. Šobrīd mēs runāt varam tikai par to tekstu, kurš mums ir, un praktiski nevienu šis teksts neapmierina. Tad kāpēc tas ir jāatstāj? Es domāju, vienosimies savā starpā saprātīgi! Ja mēs gribam, lai šis likums, kurš tiešām ir būtisks... te vairs nevar būt runa par kaut kādām politiskām tieksmēm, te tiešām ir runa par ārkārtīgi nopietnu jautājumu. Tāpēc ir daudz vienkāršāk izņemt to tekstu ārā. Vēl taču paliek trešais lasījums. Kolēģi, es aicinu noņemt šo spriedzi un izņemt šo tekstu ārā, tad trešajā lasījumā no jauna ķersimies pie diskusijām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu runāt komisijas vārdā.

I.Emsis. Cienījamie deputāti, man ir lūgums ļoti uzmanīgi ieskatīties tekstā, jo daži no runātājiem teica to, kas te nav rakstīts. 1.panta 4.apakšpunkts paliek spēkā: "Latvijas Republikā aizliegts ievest bīstamos atkritumus, lai tos apstrādātu, pārstrādātu, uzglabātu, apglabātu vai likvidētu." Tas paliek spēkā. Šis teksts, pēc komisijas priekšlikuma, tiek papildināts ar šādu tekstu: "Ministru kabinets atsevišķos gadījumos var atļaut ievest bīstamos atkritumus apstrādei vai pārstrādei no Lietuvas un Igaunijas, ja to paredz starpvaldību līgumi šajā jomā." Tāpēc mans lūgums ir balsot par komisijas priekšlikumu un noraidīt Celmiņa un Čerāna priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad par komisijas redakciju šobrīd neviens balsojumu nav lūdzis. Ir lūgts balsojums tikai par deputātu iesniegto priekšlikumu. Līdz ar to, lūdzu... Debates ir beigušās, kungi! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Celmiņa un Čerāna priekšlikumu: "Izslēgt likumprojekta 1.panta ceturtās daļas papildinājumu ar teikumu: "Ministru kabinets atsevišķos gadījumos..."" Un tā tālāk. Balsojam par šo priekšlikumu - "izslēgt". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens no zāles: "Nebija režīma...") Bija... signāls bija, bet neieslēdzās aparatūra, Ābiķa kungs, tāpēc nevajag tik ļoti uztraukties, tūlīt būs. Piedodiet, es atsaucu savu apvainojumu Ābiķa kungam, bet tas tiek pāradresēts jums, Dobeļa kungs. Lūdzu mazliet uzmanību, arī tehnika kļūdās, ne tikai cilvēki. (Starpsauciens: "Pârtraukumu!") Godātie deputāti! Sakarā ar to, ka aparatūru nevar tūlīt pieslēgt, jo ir tehniska kļūda, un līdz pārtraukumam ir 16 minūtes, es ierosinu pārtraukumu līdz 10.30, pēc tam - pārtraukums līdz 11.00. Pasludinu sēdes atsākšanu pulksten 11.00, kā tas ir parasti pēc kārtējā pārtraukuma. Tagad būtu jābalso par to, ka es ierosinu tagad 16 minūšu pārtraukumu. Balsu skaitīšanas komisiju lūdzu secināt, vai zālē ir vairākums no klātesošajiem. Par to, ka tiek pasludināts pārtraukums, nu, tagad jau uz 15 minūtēm... Lūdzu! Balsu skaitīšanas komisijas vadītāja atzīst, ka zālē ir vairākums. Tātad pārtraukums līdz 10.30, pēc tam pārtraukums līdz 11.00. Reģistrācija, kā paši saprotat nevar notikt.

Tagad paziņojumi. Pirmajam vārds Jānim Strodam - frakcijas "Tautai un taisnībai" deputātam.

J.Strods (frakcija "Tautai un taisnībai").

Godātie kolēģi! Aicinu visus Latvijas - Japānas sadarbības grupas deputātus uz īsu apspriedi tūlīt Prezidija zālē, tepat blakus. Vēlreiz atgādinu, kas ir šajā grupā: deputāti Čerāns, Gannusa, Kazāks, Saulītis, Strods, Rubins, Krisbergs, Kuprijanova, Požarnovs, Zīle, Ozoliņš, Deņisovs. Aicinu uz šo apspriedi arī citus deputātus, kas grib pievienoties šai grupai. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Deputāti, lūdzu uzmanību paziņojumiem!

J.G.Vidiņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļus lūdzu sapulcēties komisijas telpās tūlīt, pēc 3 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputātus lūdzu uz komisijas sēdi 10.30.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts. Deputāti, lūdzu uzmanību!

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamie kolēģi! Visus tos deputātus, kuriem "padomijas" laikā ir bijusi darīšana ar savu darbu publikāciju jeb iespiešanu, aicinu uzkavēties 5 minūtes šeit, Baltajā zālē.

Sēdes vadītāja. Baltā zāle gan ir citā vietā, bet deputāti, cerams, saprata, kur jāpulcējas.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Tā kā vaina nav vis kompjūtersistēmā, kas ir priekšā, bet vaina ir kaut kur zālē, kādā no krēsliem, kur ir īssavienojums, par ko laikam īpaši nebūtu jābrīnas pēc lielajiem masu pasākumiem, kas ir bijuši zālē, un intensīvās balsošanas iekārtas lietošanas. Savā laikā, kad mēs runājām par zāles krēslu nomaiņas nepieciešamību, par to tika teikts un brīdināts, ka zālē šajos krēslos jaunu balsošanas iekārtu ielikt nav iespējams, jo, izņemot ārā šo, krēsli vienkārši sabrūk. Tāda šobrīd ir situācija. To nevar novērst ne 15 minūšu, ne pusstundas laikā. 15 minūšu laikā ir tikai iespējams konstatēt, kurā krēslā ir šis īssavienojums, kas neļauj darboties balsošanas sistēmai.

Šobrīd situācija ir tāda, ka mēs vai nu turpinām darbu un balsojam ar biļeteniem, tas ir, paceļot apliecības, un Balsu skaitīšanas komisija katru reizi skaita, vai pasludinām pārtraukumu līdz pulksten vieniem un tad turpinām darbu.

Lūdzu, vai "par" un "pret" kāds vēlas izteikties? Tad lūdzu Balsu skaitīšanas komisiju iznākt zāles priekšā, lai saskaitītu balsis par to, kas piekrīt pārtraukumam līdz pulksten vieniem. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu Balsu skaitīšanas komisiju saskaitīt! Lūdzu turēt rokas, kamēr Balsu skaitīšanas komisija saskaita un apkopo rezultātus! Tā kā par priekšlikumu - paziņot pārtraukumu līdz pulksten 13 - ir nobalsojis 51 deputāts, tas ir vairāk nekā puse no deputātiem, ne tikai no zālē esošajiem, pasludinu pārtraukumu līdz pulksten 13.00.

Bet, pirms izejat no zāles, lūdzu visus deputātus, kam vēl ir sniedzami paziņojumi deputātiem.... Lūdzu! Pirmais ir deputāts Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi, Juridiskās komisijas locekļi! Lūdzu visus tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas pulcēties komisijas telpā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kurš vēl vēlas sniegt paziņojumu? Neviens. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas. Turpināsim darbu. Gribu jūs informēt, ka mūsu tehniskās neveiksmes iemesls bija vienā no deputātu balsošanas pultīm atrastais svešķermenis. Tāpēc lūdzu deputātus pievērst tam uzmanību. Ja jums notiek kaut kādas, jūsuprāt, anomālijas, kad iedegas visas gaismas, vai kaut kas tamlīdzīgs, lūdzu uzreiz par to ziņot tehniskajam dienestam, lai vairāk šādu negadījumu nebūtu.

Lūdzu, turpināsim darbu, Emša kungs!

Indulis Emsis - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

Un mēs palikām pie balsojuma par deputātu Jura Celmiņa un Kārļa Čerāna priekšlikumu. Jā?

I.Emsis. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - izslēgt likumprojekta 1.panta ceturtās daļas papildinājumu ar teikumu... un tālāk kā tekstā. Tātad par priekšlikumu - izslēgt. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 22, atturas - 12. Nav pieņemts.

I.Emsis. Nākošais priekšlikums. Tātad 2.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem arī nekādu iebildumu pret 2.pantu... Es atvainojos...

Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Varētu nebūt iebildumu, ja mēs neignorētu šajā pantā arī pašvaldību tiesības, jo, kā zināms, šad un tad tas tomēr skar arī pašvaldību intereses, it īpaši bīstamie atkritumi, vai viņu novērtēšana. Kaut vai beidzamie novērojumi Jūrmalā. Un nevarētu teikt, ka par spilgtu būtu tas, ka Jūrmala iet bojā, bet sakarā ar Rīgas atkritumu ieplūšanu Rīgas jūras līcī jau vairākus gadu desmitus notiek ļoti intensīva ūdenszāļu izmešana pludmalē. Un sakarā ar to, ka nav autotransporta, galvenokārt degvielas, lai aizvestu šos atkritumus, ko agrāk veda speciālās novietnēs, viņus tagad izgāž turpat pludmalē, kāpās, uz robežas starp plūstošām vai brīvām smiltīm un zaļo augu joslu. Pašreiz notiek šo atkritumu kaudžu šķīšana, šķīst barības vielas un ieplūst pludmales smiltīs, un pludmale intensīvi aizaug ar zāli. Tā ka pēc laika droši vien vajadzēs art un kaut kā filtrēt visas tās smiltis, lai tās atbrīvotu no šiem pļavu augiem. Vairāki desmiti augu sugu jau ir ieviesušies pludmales smiltīs.

Tāpēc es ierosinu šo pantu, tā otro daļu formulēt šādā redakcijā: "Bîstamo atkritumu klasifikāciju un kritērijus, saskaņā ar kuriem atkritumi tiek uzskatīti par bīstamiem, saskaņojot ar Labklājības ministriju un pašvaldībām..." tas nav pateikts šajā pantā "...izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un apstiprina Ministru kabinets".

Tātad es ierosinu šeit ielikt šo vārdu "pašvaldībām", kas mazliet pacels arī pašvaldību nozīmi šajos likumu grozījumos.

Sēdes vadītāja. Ozoliņa kungs, diemžēl mēs nevaram pieņemt jūsu mutiskā veidā izteikto priekšlikumu, jo to nepieļauj Kārtības rullis. Līdz ar to šis priekšlikums nav balsojams. Mēs varam balsot tikai par šī panta redakciju, kāda viņa ir, vai noraidīt to. Tas ir priekšlikums, kas būtu iesniedzams un balsojams trešajā lasījumā, tad, kad jūs iesniegsit komisijai to rakstiski.

L.Ozoliņš. Ja es tagad nevaru iesniegt, tad paldies, es iesniegšu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpināsim debates. Oskars Grīgs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Jūs par procedūru, kā jautājums virzāms tālāk?

O.Grīgs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Jā. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es atsaucu savu iepriekšējo balsojumu "pret". Es balsoju "par".

Sēdes vadītāja. Tātad paziņojums par balsošanas... motīvi tie nav. Runājot par balsošanas rezultātiem, kas minēti stenogrammā, tagad tiek fiksēts, ka Oskars Grīgs iepriekšējā balsojumā ir balsojis "par".

Dobeļa kungs, jūs debatēs gribat piedalīties? (No zāles deputāts J.Dobelis: "Nç, izdruku ņemt!")

Tātad deputātiem iebildumu pret 2.pantu tādā redakcijā, kādā tas ir tagad otrajā lasījumā, nav. Pieņemts.

Turpināsim, lūdzu!

I.Emsis. Paldies. 3.pantā ir Kārļa Čerāna priekšlikums - 3.panta 5.punktā, kas ir pieņemts pirmā lasījuma redakcijā, vārdu "paraugnolikumus" aizstāt ar tekstu "nolikumus un nodot tos Ministru kabineta apstiprināšanai". Komisija neatbalstīja Kārļa Čerāna priekšlikumu, līdz ar to ieteica tādu redakciju, kāda tika nobalsota pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Jānis Mauliņš - frakcijas "Latvijai" deputāts.

J.Mauliņš (frakcija "Latvijai").

Godātā Saeima! Mūs uztrauc tas pats, ko es jau šodien minēju, - vai šeit neizveidosies lobiju sistēma, vai ir nopietni uzticēt, kā te ir sacīts iepriekšējā tekstā: "Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja un tās teritoriālās (reģionālās) vides aizsardzības institūcijas izstrādā valsts nozīmes bīstamo atkritumu savākšanas staciju, uzglabāšanas vietu, pārstrādes un utilizācijas uzņēmumu un apglabāšanas poligonu paraugnolikumus." Ðis dokuments, nolikums, būtībā izšķir visu - to, kāda būs šī glabātava, kas varēs viņu kotrolēt un kur tā atradīsies. Un šo te svarīgo uzdevumu, izrādās, var veikt ne tikai Vides aizsardzības komiteja, bet arī tās teritoriālās vides aizsardzības institūcijas, kuras mēs pat īsti neapzināmies, kādas tās varētu būt un kur tās atradīsies. Mēs, protams, esam par to, lai šos jautājumus izskatītu nopietnākās instancēs.

Mūsu priekšlikums faktiski ir ļoti pieticīgs - tas ir Kārļa Čerāna priekšlikums, ka šos nolikumus nodod apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tas būtu pats mazākais, kas būtu nepieciešams, lai šos nolikumus nevarētu izstrādāt kaut kādi lobiji, un es baidos, ka tad, kā runā, kad šīs atkritumu savāktuves tiks privatizētas, lai tur to nevar izstrādāt jau gandrīz vai šīs privāto uzņēmumu struktūras, kad valsts vairs nekādi nevarēs kontrolēt. Jo, kā zinām, pret kontroli mēs esam iebilduši. Mēs lūdzam atbalstīt Kārļa Čerāna priekšlikumu, lai kaut nedaudz šo situāciju labotu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā?

I.Emsis. Tikai piebilde. Visā tekstā jau ir mainīts nosaukums tur, kur ir minēta Vides aizsardzības komiteja un tās reģionālās struktūras. Jums jāatšķir pati pirmā lappusīte. Tur ir pareizais nosaukums. Tas ir izlabots jau.

Sēdes vadītāja. Varbūt jūs varat nolasīt, lai nav nekādu problēmu.

I.Emsis. Lai nebūtu nekādu problēmu, es tātad nolasu: "Aizstāt visā likumā vārdus "Vides aizsardzības komiteja" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgajā locījumā).

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Čerāna priekšlikumu - likumprojekta 3.panta 5.punktā vārdu "paraugnolikumus" aizstāt ar tekstu, kas tālāk jums dots tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 24, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Emsis. Tālāk, cienījamie kolēģi, 4.pantā ir priekšlikumi par pirmās daļas 6.punktu, kur ir deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Un šeit ir papildināts par kompetenci, ka tā ir Ministru kabineta kompetence, ir papildināts, pareizāk sakot, labots. Kārlis Čerāns piedāvā, ka bīstamo atkritumu savākšanas staciju, uzglabāšanas vietu un pārstrādes un utilizācijas uzņēmumu un apglabāšanas poligonu izvietojuma plānus nodod apstiprināšanai Saeimai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir vēl otrs Kārļa Čerāna priekšlikums par 4.panta pirmo daļu - papildināt to ar 7.punktu: "Apstiprina un publicē bīstamo atkritumu savākšanas staciju, uzglabāšanas vietu, pārstrādes un utilizācijas uzņēmumu un apglabāšanas poligonu darbības nolikumus." Manā skatījumā, šis jautājums nav balsojams, jo tas jau vienreiz tika balsots.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk labojumi ir 10.pantā 7.lapaspusē. Par 10.pantu ir Seiles, Dobeļa un Tabūna labojums - papildināt ar tekstu "...un iespēju veikt pārbaudes objektā". Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Emsis vēlas runāt par šo jautājumu debatēs?

I.Emsis. Nē.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Arī tālāk ir deputātu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikums - papildināt 10.pantu ar jaunu 12.punktu sekojošā redakcijā: "Veikt atskaitījumus sabiedriskās kontroles fondā Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā un apmērā." Šo priekšlikumu komisija tātad ir daļēji atbalstījusi, un tas ir iestrādāts redakcijā, kas redzama šeit tabulas labajā pusītē.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav, arī iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Paldies. Un tālāk ir vēl viens deputātu Seiles, Dobeļa un Tabūna priekšlikums par sabiedriskās kontroles nodrošināšanu pār darbībām ar bīstamajiem atkritumiem. Tas priekšlikums ir redzams 9.lappusītē. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, nedaudz mainot redakciju, un tā savukārt ir redzama 8.lapaspusē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

Vai deputāts Emsis... Arī negrib uzstāties.

I.Emsis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nu un ko tālāk?

I.Emsis. Man būtu lūgums nobalsot likumprojektu kopumā, un es gribētu nosaukt termiņu.

Sēdes vadītāja. Emša kungs, lūdzu, darīsim to secībā! Tātad uzklausīsim. Deputāti ir dzirdējuši komisijas priekšlikumu - balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bīstamajiem atkritumiem"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 8. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu termiņu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi par labojumiem trešajā lasījumā.

I.Emsis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 26.septembrim.

Sēdes vadītāja. 26.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"".

Gundars Kleinbergs - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr.1162 un nr.1315.

Īsumā par lietas būtību. Pēc Korupcijas novēršanas likuma grozījumu pieņemšanas, ministrijas pārziņā ir valsts statūtsabiedrības jeb valsts kapitāla daļas statūtsabiedrībās. Faktiski šīs tiesības ir ierobežotas vai ir pat pilnīgi izslēgta iespēja veikt šo kapitāla daļu pārraudzību un veidot un realizēt valsts politiku tās īpašumu racionālai apsaimniekošanai. Tādēļ, ņemot vērā iepriekšējo redakciju, ir sagatavoti precizējoši grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās", kuru pieņemšana dotu iespēju ministriem pašiem izlemt, kādā veidā pārvaldīt viņu atbildībā nodotās valsts kapitāla daļas uzņēmējsabiedrībās. Ievērojot to, ka Korupcijas novēršanas likums stājas spēkā ar 1.augustu, ir nepieciešams norādītos grozījumus pieņemt steidzamības kārtībā. Tādēļ arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu balsot par to, ka šos likuma grozījumus pieņem steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Kleinberga kungs, viens runā "par", viens - "pret".

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Augsti godātie kolēģi deputāti! Korupcijas novēršanas likums tika pieņemts pagājušā gada augustā, tas stājās spēkā 1.janvārī. Atsevišķu normu spēkā stāšanās tika apturēta, to izdarījām mēs. Pilnībā Korupcijas novēršanas likums stājās spēkā 1.augustā. Ministru kabinetam, ministrijām bija dotas pilnīgas iespējas šajā gada laikā, pat vairāk nekā gada laikā, zinot, kāds ir Korupcijas novēršanas likums, ja tas ir nepieciešams, izdarīt grozījumus arī citos likumos. Turklāt nav jau tā, kā godātais referents šeit mums teica, ka Korupcijas novēršanas likums nepieļauj ministrijām nodrošināt kontroli pār valsts uzņēmējsabiedrībām, proti, ka nav iespējams deleģēt šīm uzņēmējsabiedrībām savus pilnvarniekus. Valstī ir pietiekami daudz kompetentu personu, kuras nav valsts amatpersonas un kuras var pārstāvēt valsts intereses šajās uzņēmējsabiedrībās, tāpat kā tas ir citās valstīs. Arī šobrīd šīs uzņēmējsabiedrības ļoti labi funkcionē bez politiķu piedalīšanās, un tādēļ es uzskatu, ka nav nepieciešams šo projektu virzīt uz priekšu steidzamības kārtā. Par citiem argumentiem es runāšu tad, kad uzstāšos debatēs par pirmo lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" neviens runāt nevēlas. Lūdzu... Jūs kā deputāts varat runāt "par"... Nē, komisijas vārdā jūs esat ierosinājis steidzamību un pamatojis. Jūs varat lūgt vārdu tikai kā deputāts, ja jūs vēlaties. Kā deputāts? (Kāds kaut ko saka no vietas.) Pareizi! Es atvainojos par to, bet jūs saskaņā ar jauno Kārtības rulli nevarat otrreiz aizstāvēt pats savu priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 24, atturas - 13. Steidzamība nav pieņemta.

G.Kleinbergs. Tātad iznāk, ka, izmantojot savas tiesības, es lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklāsim debates vispirms, Kleinberga kungs! (Smejas.) Pēc tam būs balsojums pirmajā lasījumā.

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Es būtu ļoti iepriecināts, ja valdība tik tiešām būtu iesniegusi tādu likumprojektu, par kuru runāja šeit cienījamais referents, jo kopumā jau es atbalstu šo ideju, ka ministrijām būtu jānodrošina šī pārraudzība pār uzņēmējsabiedrībām, un tik tiešām mūsu valstī šī pārraudzība netiek realizēta tā, kā mēs vēlētos. To mēs ļoti bieži redzam. It sevišķi tad, kad Valsts kontrole vai citas institūcijas kontrolē valsts vai pašvaldību uzņēmējsabiedrības. Godātie kolēģi, lūdzu, iedziļinieties piedāvātā likumprojekta tekstā! Šeit gluži nav tā, kā to teica cienījamais referents, bet lietas būtība ir šāda. Es varbūt citēšu normu, kuru piedāvā pieņemt Ministru kabinets.

Tātad: "Izteikt 8.pantu šādā redakcijā..." Runa ir par likumu, par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās. Citēju piedāvāto normu: "Valsts institūcija vai pašvaldība kā kapitāla daļu turētāja par pilnvarnieku var iecelt valsts (pašvaldību) amatpersonu, arī ierēdni vai citu personu..." Un tālāk nākošajā teikumā ir runa par to, ka šī amatpersona nevar būt par kapitāla daļas pilnvarnieku vairāk nekā trijās uzņēmējsabiedrībās.

Paskatīsimies, ko mums saka Korupcijas novēršanas likums. Tur ir fiksēts un skaidri un gaiši 5.pantā noteikts, kas ir valsts amatpersonas. Valsts amatpersonas, godātais referent un godātie kolēģi, nav tikai ierēdņi, tie nav tikai kaut kādu ministriju darbinieki, bet valsts amatpersonas saskaņā ar šo likumu ir 14 kategoriju darbinieki, sākot jau ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātu, ministru, tiesnesi, prokuroru, policijas darbinieku. Tātad, ja mēs pieņemsim šo likumu, tad arī policijas darbiniekus varēs nozīmēt par pilnvarniekiem valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrībās kā padomes locekļus. Padomājiet, kurp mēs ejam! Tātad arī valsts kontrolierus, tātad Nacionālo bruņoto spēku aktīvā ierindas dienesta karavīrus.

Godātie kolēģi, es domāju, ka Ministru kabinets šādu normu negribēja iesniegt, jo runa šeit acīmredzot ir par ierēdņiem. Un acīmredzot atsevišķos gadījumos ierēdņus arī varētu iecelt, it sevišķi no Finansu ministrijas un no Satiksmes ministrijas, arī no Ekonomikas ministrijas, par šo uzņēmējsabiedrību pārvaldniekiem.

Godātie kolēģi, ņemot vērā to, ka šā piedāvātā likuma koncepcija ir absolūti pretrunā ar Korupcijas novēršanas likumu, absolūti pretrunā ar veselo saprātu un to pieredzi, kāda ir kaimiņvalstīs, es aicinu šo likumprojektu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav, bet ir Inese Vaidere - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu!

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Es gribētu vērst jūsu uzmanību, manuprāt, uz ļoti svarīgu lietu. Protams, es piekrītu Lagzdiņa kungam par to, ka redakcionāli šis pants varētu tikt labots, bet galvenais mērķis, kāpēc šādu likumprojektu Ministru kabinets ir iesniedzis, ir tas, ka mums, ministriju pārstāvjiem, sakarā ar Korupcijas novēršanas likuma pieņemšanu, ar šo neatrisināto jautājumu, kādas ir ierēdņu tiesības, ir radušās ārkārtīgi lielas grūtības šajā ļoti svarīgajā sfērā, ko jūs pazīstat ar nosaukumu - valsts uzņēmumu pārvalde. Pretēji līdzšinējai praksei, ka valsts intereses valsts uzņēmumos varēja pārstāvēt ministrijas kompetents ierēdnis - mūsu ministrijā tādi ir vairāki: varu nosaukt Oša kungu, Cebuļa kungu, un līdz ar to viņi varēja realizēt šajos uzņēmumos noteiktu valsts politiku - tagad mums ir izveidojies starpposms. Dažkārt ir jāņem cilvēki no malas, kuri tad nu būtu tiesīgi un kuriem tad būtu uzdots realizēt šo valsts politiku. Tā nu iznāk tādi lieli birokrātiski šķēršļi, jo ministram ir vai nu jāstrādā tieši ar šiem pilnvarniekiem, vai tik un tā starp ministru un šo pilnvarnieku ir jāieliek starpā šis valsts ierēdnis.

Jūs varbūt esat pievērsuši uzmanību pēdējām izmaiņām uzņēmējsabiedrību padomēs. Lūk, manis nosauktie Oša kungs un Cebuļa kungs ir pārtraukuši savu darbu uzņēmējsabiedrībās, bet viņu vietā ir nākuši tādi kungi, kas, protams, arī ir kompetenti, piemēram, Meļņika kungs un Kažas kungs, bet vienkārši šajā gadījumā ministrijai ir ārkārtīgi grūti realizēt savas intereses. Tāpēc es ļoti jūs aicinu nobalsot tomēr par šo likumprojektu un tad tālāk redakcionāli izdarīt tās izmaiņas, par kurām šeit runāja deputāts Lagzdiņa kungs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā.

G.Kleinbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie deputāti! Tomēr, ļoti cienot arī Lagzdiņa kunga likumu un Lagzdiņa kunga priekšlikumus, aicinu balsot pirmajā lasījumā "par", bet pēc tam izdarīt, ja vajadzīgs, nelielus redakcionālus labojumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 13, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu nosaukt datumu, līdz kuram iesniedzami labojumi otrajam lasījumam.

G.Kleinbergs. Labojumus lūdzu iesniegt līdz 19.septembrim.

Sēdes vadītāja. 19.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Godātie deputāti! Ir saņemts iesniegums: "Latvijas Republikas 6.Saeimas Prezidijam. Sakarā ar to, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas nozīmētais referents 12. un 19.septembra sēdēs nepiedalīsies komandējuma dēļ, lūdzu Prezidijam jautājumu "Par Valsts cilvēktiesību biroju" iekļaut 26.septembra sēdē." Lai Prezidijs varētu iekļaut 26.septembra sēdē, Prezidijam vispirms ir vajadzīga jūsu piekrišana, ka mēs to šodien svītrojam no darba kārtības. Deputātiem iebildumu nav.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā".

Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs pievērst uzmanību dokumentiem nr. 616, nr. 809, nr.1110 un nr. 1184.

Sēdes vadītāja. Dokuments nr.1284.

J.Kaksītis. 1284. Ministru kabinets ir iesniedzis šos likumprojektus, un Juridiskā komisija, izskatījusi tos savā sēdē, atbalstīja principā likumprojektu, kas ir dokumentā nr.1110. Proti, ka rajonu un pilsētu tiesās turpmāk civillietas varēs izskatīt viens tiesnesis. Ja jūs iepazināties ar anotāciju, tad redzējāt, ka tur gan vairāk ir runāts par pragmatiskiem apsvērumiem nekā par problēmu pēc būtības, un šis pragmatisms saistās ar to, ka nav iespējams nodrošināt vairāk nekā 12 tūkstošu piesēdētāju darbu tiesās. Taču, atbalstot šo dokumentu, Juridiskā komisija vadījās arī no tīri juridiskiem apsvērumiem, arī no tā, ka savulaik, šā gada 19.aprīlī, Republikas tiesnešu konferencē tika pieņemts lēmums par šāda priekšlikuma atbalstīšanu.

Nākamais ir dokuments nr.616, bet vispirms daži vārdi par dokumentu nr.809. Šie labojumi jeb grozījumi Civilprocesa kodeksā ir saistīti ar likumprojektu, kuru mēs jau esam uzsākuši apspriest Saeimā (un, es ceru, turpināsim to darīt arī šodien), - tas ir likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju. Un, apspriežot šos valdības iesniegtos likumprojektus, komisija nonāca pie atziņas, ka... saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.panta nosacījumiem komisija pieņēma lēmumu apvienot projektus un izstrādāt alternatīvo likumprojektu. Apvienojot šos likumprojektus un izstrādājot alternatīvo likumprojektu, kas ir dokuments nr.1284, mēs esam pilnībā piekrituši jau minētajam projektam, kurš ir dokumentā nr.1110. Mēs esam atbalstījuši ideju, kas izteikta dokumentā nr.616, taču esam to izdarījuši, mūsuprāt, veiksmīgāk tādējādi, ka noraidījām priekšlikumu izveidot atsevišķu nodaļu, bet iestrādājām to ideju, kāda ir šajā likumprojektā ielikta, izdarot papildinājumus vai izsakot priekšlikumus papildināt Civilprocesa kodeksa jau spēkā esošo normu un iestrādāt šos papildinājumus spēkā esošā Civilprocesa kodeksa 25.nodaļā, papildinot 242.pantu, 245.panta 16.punktu ar normām, kuras ir iestrādātas. Jūs varat ar tām iepazīties manis nosauktajā dokumentā. Bez tam Juridiskā komisija konstatēja, ka valdības iesniegtajā likumprojektā ir arī tādi priekšlikumi, kuri jau ir pieņemti, par kuriem mēs trešajā lasījumā nobalsojām 8.augustā, rudens sesijas pirmajā sēdē. Izstrādājot alternatīvo likumprojektu, komisija ņēma vērā tās normas, kuras tika atbalstītas, iepriekš izskatot likumprojektu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību atzīšanu par maksātnespējīgām. Kā jūs atceraties, vasarā, brīdī, kad tika apspriests šis likumprojekts pirmo reizi, šajās materiālajās normās bija iestrādātas arī vairākas procesuāla rakstura normas, pret kurām juristi pamatoti iebilda, un tad šis likumprojekts tika atdots atpakaļ komisijai, viņi strādāja, lai tālāk veidotu šo projektu un izdarītu labojumus Civilprocesa kodeksā. Mēs esam to ņēmuši vērā, un mūsu dokumentā ir iestrādātas procesuālās normas, procesuālās īpatnības, kādas būtu nepieciešamas, izskatot šīs kategorijas lietas. Mēs jau šobrīd esam piesaistījuši uzmanību šim likumprojektam, arī tiesas, kuras būs tās, kurām būs jāvadās pēc šā likuma, ja tas tiks pieņemts, un esam saņēmuši principā pozitīvas rakstiskas atsauksmes gan no Augstākās tiesas, gan no apgabaltiesas, kas faktiski būs šī tiesa, kas izskatīs lietas un vadīsies pēc normām, kuras, es ceru, tiks pieņemtas Saeimā. Ceru, ka tiks izdarīti šie labojumi Civilprocesa kodeksā. Šajā sakarībā es gribu teikt, ka es šodien vērsīšos pie jums ar lūgumu - atbilstoši Kārtības ruļļa nosacījumiem es esmu pilnvarots komisijas vārdā lūgt -, lai šā likumprojekta izskatīšanu atzītu par steidzamu. Tādēļ es lūdzu, ņemot vērā to, ko es teicu... Ņemot vērā, ka tiešām tiks pieņemts likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju (un tas, iespējams, varētu notikt šodien), tad šīs procesuālās normas... lai varētu realizēt dzīvē tos nosacījumus, kas ietverti materiālajās likuma normās, šis likums ir ļoti nepieciešams jau drīzumā. Sakarā ar to es lūdzu atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā un atzīt par steidzamu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs, papriekš ir jāizlemj par steidzamību, pēc tam būs debates, un tad būs pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Vai kāds vēlas runāt par un pret priekšlikumu par steidzamību? Dobeļa kungs, es atvainojos. Dobeļa kungs, debates Saeimā notiek no tribīnes. Ja jūs vēlaties runāt, es jums došu vārdu. Nevis tā - jūs nostājaties man priekšā un pašlaik man skaidrojat. Jūs vēlaties runāt? Juris Dobelis - LNNK un LZP frakcijas deputāts. "Par" vai "pret".

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija).

Kolēģi! Bet mēs neesam izvēlējušies dokumentu, par kura steidzamību mēs balsosim. Ja mēs noraidām komisijas piedāvāto variantu un neizvēlamies šo apvienoto dokumentu, kāda tad būs šī steidzamība?

Sēdes vadītāja. Augsti godātie deputāti! Saeimas kārtības ruļļa 92.pants: pirms debatēm par likumprojektu pirmajā lasījumā ir jāizšķir jautājums par steidzamību. Jautājums ir par būtību - par šo dokumentu steidzamību. Pēc tam jūs izlemsiet, par kuru no šiem dokumentiem jūs... Tāda ir Saeimas kārtības rullī noteiktā kārtība. Dobeļa kungs, es vienpersoniski, uz jūsu ierosinājuma pamata nevaru izmainīt Saeimas kārtības rulli, tāpēc lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Piekrītu.") Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 4. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Neviens iesniedzējs nevienu likumprojektu, cik es saprotu, atsaucis nav.

J.Kaksītis. Iesniedzēji oficiāli nevienu likumprojektu atsaukuši nav, tādēļ es lūdzu atbalstīt alternatīvo, komisijas izstrādāto likumprojektu un noraidīt likumprojektus, kas ir dokumenti nr.616, nr.809 un nr.1110.

Sēdes vadītāja. Tā kā neviens iesniedzējs savu likumprojektu atsaucis nav, mums ir četri projekti. Tagad mēs balsosim iesniegšanas secībā. Dokumenti ir sakārtoti iesniegšanas secībā, komisija tos tā ir sakārtojusi, jā, Kaksīša kungs? Vai tie ir sakārtoti iesniegšanas secībā? Jā. Lūdzu deputātus tagad pievērst uzmanību!

Pirmais būs balsojums par dokumentu nr.616. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 39, atturas - 11. Nav pieņemts.

Lūdzu deputātus pievērst uzmanību - balsojam par dokumentu nr.809. Nosaukums visiem vienāds. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 46, atturas - 12. Nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par dokumentu nr.1110. Lūdzu deputātus tad, kad norit balsojums, netraucēt operatoru, kurš realizē balsošanas režīmu zālē. Dokuments nr.1110. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 44, atturas - 9. Nav pieņemts.

Dokuments nr.1284. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Priekšlikumi iesniedzami otrajam lasījumam steidzamības gadījumā. Mums ir lūgums nosaukt otrā lasījuma datumu, Kaksīša kungs. Es varbūt... atvainojos... tad kurā pantā ir šie datumi? Lūdzu, varat arī nosaukt datumu, ja vēlaties.

J.Kaksītis. Es vēlos arī nosaukt priekšlikumu iesniegšanas datumu - 20.septembris.

Sēdes vadītāja. Neparedz, Kaksīša kungs...

J.Kaksītis. Cienījamie kolēģi... (No zāles deputāts I.Bišers: "Kad sēde?")

Sēdes vadītāja. Kolēģi, Saeimā diskutē no tribīnes. Ja jūs, Bišera kungs, apšaubāt Kaksīša kunga teikto, lūdzu, nāciet tribīnē, es jums došu vārdu, lai jūs varētu runāt par to, kā jautājums virzāms tālāk.

Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nevis apstrīdu Kaksīša kunga priekšlikumu, bet atbalstu, jo Kārtības ruļļa jaunā redakcija paredz, ka arī steidzamības gadījumā var noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku.

Sēdes vadītāja. Lūdzu - 20.septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

J.Kaksītis. Paldies. Cienījamie kolēģi! Es labprāt nosauktu šodien arī sēdes laiku, taču es esmu diezgan savādā situācijā šobrīd, jo zinu, ka tiks lemts arī par sēdēm, kuras, iespējams, notiks trešdienās. Es varētu ieteikt 26.septembri, tā ir ceturtdiena. Neskatoties uz iespējamām izmaiņām, kādas varētu būt attiecībā uz sēdēm, es ierosinu izskatīt šo likumprojektu 26.septembrī.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā lasījumā 26.septembrī. Pieņemts.

Godātie deputāti! Mēs esam izskatījuši visus jautājumus, kas tika iekļauti un netika atsaukti ārkārtas sēdē, un līdz ar to ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Godātie deputāti, es ceru, ka jums visiem uz galda ir kārtējās sēdes materiāli. Ja nav, tad mēs varam pēc tam, kad tiks nolasīti reģistrācijas rezultāti, izsludināt 5 minūšu pārtraukumu, lai šos dokumentus saņemtu.

Tā, lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties un Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies:

Kārlis Čerāns,

Roberts Dilba,

Guntis Eniņš,

Viesturs Gredzens,

Jānis Kazāks,

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova,

Ivars Jānis Ķezbers,

Aristids Jēkabs Lambergs,

Imants Liepa,

Andrejs Naglis,

Andris Rubins,

Andris Saulītis,

Antons Seiksts,

Leonards Teniss,

Andris Tomašūns,

Jānis Urbanovičs,

Roberts Zīle.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par manu priekšlikumu - noteikt 5 minūšu pārtraukumu pirms kārtējās sēdes, lai deputāti varētu paņemt materiālus. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 8, atturas - 8. Darbu sākam 13.50.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1996.gada 9.septembra

10.(ārkārtas) sēdes turpinājums

1996.gada 12.septembrī

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu

Latvijas Republikas pilsētās"" (2.lasījums) (Turpinājums)

(739., 1306. un 1306.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Rāzna (22.pants) - 1.lpp.

Precizējums - dep. A.Endziņš - 3.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 4.lpp.

- 8.lpp.

- dep. A.Endziņš - 10.lpp.

- dep. A.Seile - 10.lpp.

- dep. I.Bišers - 11.lpp.

Priekšlikumi - dep. L.Ozoliņš - 12.lpp.

- dep. A.Seile - 13.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bīstamajiem

atkritumiem"" (2.lasījums)

(755. un 1305. dok.)

Ziņo - dep. I.Emsis - 14.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 16.lpp.

- dep. J.Dobelis - 17.lpp.

- 18.lpp.

- dep. L.Ozoliņš - 19.lpp.

- dep. J.Mauliņš - 22.lpp.

- dep. J.Celmiņš - 23.lpp.

- dep. I.Bišers - 25.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 27.lpp.

- dep. P.Tabūns - 28.lpp.

- dep. J.Dobelis - 29.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Strods - 31.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 31.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 31.lpp.

- dep. I.Liepa - 32.lpp.

- dep. J.Kaksītis - 33.lpp.

Debašu turpinājums - dep. L.Ozoliņš - 34.lpp.

Par balsošanas rezultātiem - dep. O.Grīgs - 35.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Mauliņš - 36.lpp.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un

pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās""

(1.lasījums)

(1162. un 1315. dok.)

Ziņo - dep. G.Kleinbergs - 40.lpp.

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 41.lpp.

Debates - dep. J.Lagzdiņš - 42.lpp.

- Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre

I.Vaidere - 43.lpp.

Par darba kārtību - 45.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā"

(1.lasījums) (Nav pieņemts)

( 616. dok.)



Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā"

(1.lasījums) (Nav pieņemts)

(809. dok.)

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā"

(1.lasījums) (Nav pieņemts)

(1110. dok.)

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā"

(1.lasījums) (Steidzams)

(1284. dok.)

Ziņo - dep. J.Kaksītis - 45.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis - 47.lpp.

- dep. I.Bišers - 49.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 50.lpp.

Latvijas Republikas 6. Saeimas rudens

sesijas vienpadsmitā sēde

1996. gada 12. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! 5 minūšu pārtraukums ir beidzies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 64 deputāti.

Godātie deputāti! Sākam 1996. gada 12. septembra sēdi. Turpinām darbu tur, kur pārtraucām iepriekšējā sēdē, izskatot likumprojektu "Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju". Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Roberts Zīle, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

Atgādināšu deputātiem stenogrammas tekstu, lai mēs precīzi zinātu, kurā brīdī mēs beidzām: "Sçdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 24. panta pirmās daļas jauno redakciju nav. Pieņemts." Tātad lūdzu deputātus atrast 24. panta pirmo daļu.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tātad - 19. lappuse. Mēs esam nobalsojuši par 24. panta pirmo daļu, un nākamais priekšlikums, ko komisija izskatīja, ir priekšlikums 24. panta pirmās daļas 1.- 4. punktu iekļaut jaunā otrajā daļā, visur svītrojot vārdu "lîdz". Šo priekšlikumu ir iesniedzis ekonomikas ministrs Guntars Krasts. Šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, un šo Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu jūs redzat 19. lappuses apakšējā daļā. Tāds ir komisijas slēdziens par priekšlikumu - 24. panta pirmās daļas 1. - 4. punktu izteikt kā otro daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 24. panta pirmās daļas pirmo četru punktu iestrādāšanu otrajā daļā nav. Pieņemts.

R.Zīle. 20. lapaspuse. Ir saņemts ekonomikas ministra Guntara Krasta priekšlikums izteikt 24. panta otro daļu tādā redakcijā, kādu jūs redzat tabulā. Komisija to daļēji ir iestrādājusi savā priekšlikumā, kas atrodas 20. lappuses beidzamajā rindkopā. Tātad komisija iesaka izteikt 24. panta otrās daļas pirmo teikumu tādā redakcijā, kādu varat izlasīt tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 24. panta otrās daļas pirmā teikuma jauno redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. 21. lapaspuse. Ekonomikas ministra priekšlikums - 24. panta otrās daļas 1. - 4. punktu iekļaut jaunajā trešajā daļā, visur svītrojot vārdu "lîdz". Šis priekšlikums iestrādāts komisijas priekšlikumā, kurš ir redzams nedaudz zemāk. Tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir izteikt 24. panta otrās daļas 1. - 4. punktu tādā redakcijā, kādu jūs varat redzēt tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 24. panta otrās daļas 1. - 4. punktu redakciju nav? Pieņemts.

R.Zīle. Arī nākamais ir ekonomikas ministra priekšlikums - izteikt 24. panta trešo daļu citādā redakcijā. Komisija to neatbalstīja...

Sēdes vadītāja. ... bet iesniedza savu redakciju, jā?

R.Zīle. Bet iesniedza savu redakciju par 24. panta trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 24. panta trešās daļas redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. 22. lapaspuse. Ekonomikas ministra priekšlikums - izteikt 24. panta piekto daļu citādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par ekonomikas ministra priekšlikumu par 24. panta piekto daļu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums 25. panta trešajā daļā aizstāt vārdus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 23. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 27. panta pirmās daļas 4. punktu citādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 27. panta pirmās daļas 4. punktu jaunajā redakcijā nav? Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 28. panta pirmās daļas 1. punktu citādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi savā sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 28. panta pirmās daļas 1. punkta redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamie priekšlikumi, ko komisija izskatīja, ir 25. lapaspusē. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu, ko, protams, ir atbalstījusi. Par 30. panta pirmās daļas izmaiņām.

Sēdes vadītāja. Te ir ierosināts svītrot vārdus, cik es saprotu?

R.Zīle. Jā, svītrot vārdus no iepriekšējā lasījuma redakcijas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par vārdu svītrošanu. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāts priekšlikums - papildināt 30. pantu ar jaunu trešo daļu, attiecīgi mainot daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas priekšlikumu par 30. panta papildināšanu ar jaunu trešo daļu, mainot daļu numerāciju? Pieņemts.

R. Zīle. Komisija, izskatījusi Juridiskā biroja priekšlikumu par 30. panta papildināšanu ar trešo daļu jaunā redakcijā, šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas atbalstu Juridiskā biroja priekšlikumam nav. Pieņemts.

R.Zīle. 26. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu - izteikt 32. panta pirmo daļu citādā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 32. panta pirmās daļas redakciju nav? Pieņemts.

R.Zīle. Arī par 32. panta trešās daļas otrā teikuma redakciju Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādāja savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 32. panta trešās daļas otrā teikuma redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. 27. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikumu 32. pantu papildināt ar ceturto daļu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 32. panta ceturto daļu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Ekonomikas ministra priekšlikumu papildināt 32. pantu ar jaunu ceturto daļu komisija noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikumu izteikt piektās nodaļas virsrakstu jaunā redakcijā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret piektās nodaļas jauno virsrakstu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 29. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - 39. panta 1. punktu izteikt citādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 39. panta 1. punkta jauno redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. 31. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikumu - aizstāt 42. panta otrās daļas 1. punktā vārdus, kuri norādīti tabulā, - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikuma atbalstīšanu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 33. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - svītrot 45. panta otro teikumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, protams, ir atbalstījusi savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 45. panta otrā teikuma svītrošanu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 46. panta nosaukumu jaunā redakcijā - ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 46. panta nosaukuma jauno redakciju nav? Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - 46. panta otrajā daļā aizstāt tabulā norādītos vārdus - ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi arī Juridiskā biroja priekšlikumu svītrot 47. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 47. panta svītrošanu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 34. lappaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums svītrot 48. pantu ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 48. panta svītrošanu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 49. panta nosaukumā vārdu "lietā" ar vārdu "procesā" ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret vārda "lietā" aizstāšanu ar vārdu "procesā" 49. pantā. Pieņemts.

R.Zīle. 35. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - 53. pantā aizstāt vārdus... šeit ir neliela tehniska neprecizitāte... "citu faktiskās maksātnespējas iestāšanās dienu" ar vārdiem "agrāku maksātnespējas iestāšanās dienu". Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret vārdu izmaiņu 53. pantā nav. Pieņemts.

R.Zīle. 38. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums papildināt 58. pantu ar trešo daļu ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 58. panta jaunu trešo daļu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 39. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 59. panta septīto un astoto daļu citādā redakcijā ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 59. panta septīto un astoto daļu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 40. lappuse. Juridiskā biroja priekšlikums svītrot 62. panta otro daļu ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 62. panta otrās daļas svītrošanu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 41. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums papildināt 63. pantu ar jaunu trešo daļu, mainot turpmāko numerāciju, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 63. panta papildināšanu ar jaunu trešo daļu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 42. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums papildināt 64. panta ceturto daļu ar otro teikumu ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 64. panta ceturto daļu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 43. lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 65. panta pirmajā daļā vārdus ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret vārdu nomaiņu 65. panta pirmajā daļā. Pieņemts.

R.Zīle. 44. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu - papildināt 66. pantu ar otro daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 66. panta papildināšanu ar otro daļu. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 67. panta pirmo rindkopu citādā redakcijā ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 46. lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu 70. pantu (ietverot 104. panta normas), mainot pantu numerāciju. Šī redakcija ir redzama 46. lapaspusē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas priekšlikumu papildināt likumprojektu ar jaunu 70. pantu. Pieņemts.

R.Zīle. 47.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 70.panta pirmās daļas 1.punktu citādā redakcijā ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 70.panta pirmās daļas 1.punktu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi priekšlikumu 70.panta 2.punktā mainīt vārdus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret vārdu nomaiņu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Arī attiecībā uz 70.panta 3.punktu ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par tieši to pašu vārdu aizstāšanu.

Sēdes vadītāja. Jā, tas ir pēc būtības tas pats. Paldies, pieņemts.

R.Zīle. 48.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 70.panta ceturtajā daļā vārdus ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 49.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums 73.panta pirmās daļas pirmo rindkopu izteikt citādā redakcijā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 73.panta pirmās daļas pirmās rindkopas redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. 50.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 73.panta otro daļu citādā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 73.panta otrās daļas redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. 51.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums 78.panta pirmajā daļā nomainīt vārdus. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret vārda "lietas" nomaiņu ar vārdu "procesa" nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 81.panta pirmās daļas 2.punktu ar tabulā norādītajiem vārdiem - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu - papildināt 81.panta pirmās daļas 2.punktu ar vārdiem, kas doti tabulā. Pieņemts.

R.Zīle. Arī nākamais Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt 81.pantu ar jaunu daļu, mainot daļu numerāciju un pārvietojot 85.panta pirmo daļu, - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 53.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums 85.panta nosaukumā aizstāt vārdus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret vārdu nomaiņu 85.panta nosaukumā. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums 85.panta pirmo daļu pārcelt uz 81.pantu kā trešo daļu, mainot 81. un 85.panta turpmāko daļu numerāciju. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret 85.panta pirmās daļas pārcelšanu, mainot 81. un 85.panta daļu numerāciju. Pieņemts.

R.Zīle. 54.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums 86.pantā svītrot vārdus "uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)" ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret šo vārdu svītrošanu 86.pantā. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu - izteikt 87.panta pirmās daļas 2.punktu citādā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 87.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. 55.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 90.panta 2.punktu citādā redakcijā ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 90.panta 2.punkta redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. 56.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums 90.panta 3.punktā aizstāt tabulā norādītos vārdus ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret vārdu nomaiņu, kāda redzama tabulā. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu - papildināt 91.pantu ar jaunu otro un trešo daļu, mainot daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 91.panta jauno otro un trešo daļu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 57.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi priekšlikumu - izteikt 92.pantu tādā redakcijā, kādu jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas sniegto redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt 93.panta trešo daļu ar jaunu 5.punktu, mainot punktu numerāciju. Šī redakcija ir dota tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 93.panta trešās daļas papildināšanu ar jaunu 5.punktu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 58.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 96.pantu citādā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 96.panta redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu 97. pantu. Redakcija ir redzama tabulā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jaunā 97.panta redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. 60.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 98.pantā vārdus, kuri ir norādīti tabulā, - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret vārdu nomaiņu 98.pantā nav. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu -papildināt 99.pantu ar jaunu otro daļu, mainot attiecīgi daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 99.panta papildināšanu ar jaunu otro daļu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 61.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 99.panta otro daļu citādā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas sniegto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - 100.panta otro daļu papildināt ar tabulā norādītajiem vārdiem - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 100.panta otrās daļas papildināšanu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - 100.panta trešo daļu papildināt ar otro teikumu tādā redakcijā, kāda ir redzama tabulā, - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 100.panta trešās daļas otro teikumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 62.lapaspuse. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu - aizstāt 101.pantā vārdu "jçdziena" ar vārdu "vârda".

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 101.panta vārdu nomaiņu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi priekšlikumu: "Izslēgt 104.pantu un izteikt to kā 70.pantu." Ar to mēs jau iepriekš nedaudz saskārāmies... ar šo numerācijas maiņu.

Sēdes vadītāja. Tas pēc būtības nav izskatāms. Paldies. Pieņemts.

R.Zīle. 63.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 107.panta pirmās daļas pirmā teikuma palīgteikumu citādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 107.panta pirmās daļas pirmā teikuma palīgteikuma redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. 64.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - 108.panta trešās daļas 1. punktā aizstāt vārdus - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret vārdu nomaiņu 108.panta trešās daļas 1. punktā nav. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt 108.panta trešo daļu ar jaunu punktu, minētajā redakcijā mainot daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 108.panta trešās daļas papildināšanu ar jaunu punktu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 65.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - 108.panta sestajā daļā attiecīgi aizstāt vārdus. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 108.panta sestās daļas vārdu nomaiņu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 66.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - 109.pantā aizstāt ceturtajā daļā attiecīgos vārdus. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 109.pantu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums - 109.pantā aizstāt piektajā daļā minētos vārdus. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret vārdu nomaiņu 109.panta piektajā daļā nav. Pieņemts.

R.Zīle. Par vārdu izslēgšanu 110.panta 1.punktā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - izslēgt vārdus 110.panta 1.punktā atbilstoši dotajam tekstam tabulā nav. Pieņemts.

R.Zīle. 66.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 113.panta virsteikumu minētajā redakcijā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 113.panta virsteikuma jauno redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. 68.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izteikusi priekšlikumu - pirmās daļas otro teikumu pārcelt kā otrās daļas pirmo teikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 114.pantu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 69.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādājusi savu priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu 116.pantu, mainot pantu numerāciju minētajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosināto jauno 116.pantu un tā redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - 116.pantā apmainīt vietām pirmo un otro daļu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret pirmās un otrās daļas apmaiņu vietām nav. Pieņemts.

R.Zīle. 71.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt 119.pantā attiecīgos vārdus. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret vārdu nomaiņu 119.pantā nav. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izstrādājusi priekšlikumu - izteikt 121.panta pirmo daļu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 121.panta pirmās daļas redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. 72.lapaspuse. Deputāta Čerāna priekšlikums - izteikt 121.panta piekto daļu minētajā redakcijā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 121.panta piektās daļas redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. 73.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt 124.panta trešo daļu minētajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 124.panta trešās daļas redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. 74.lapaspuse. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izslēgt pārejas noteikumu 4.punktu. Tas ir atbalstīts. Respektīvi, tas ir komisijas priekšlikums. Un par šo pašu priekšlikumu bija saņemts arī deputāta Zīles priekšlikums, kurš attiecīgi nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāts Zīle balsojumu neuztur spēkā. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu - izslēgt pārejas noteikumu 4.punktu - nav. Pieņemts.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - izteikt pārejas noteikumu 6.punktu minētajā redakcijā. Tas ir komisijas priekšlikums, kas tātad ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret pārejas noteikumu 6.punkta jauno redakciju nav. Pieņemts.

R.Zīle. Es lūgtu priekšsēdētāju, sēdes vadītāju, likt šo likumprojektu balsot trešajā, pēdējā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Likums par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 7. Likums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Pirms sākam izskatīt darba kārtību, izskatīsim iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām šodienas sēdes darba kārtībā. Izskatīsim iesniegšanas secībā.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas 12.septembra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par dažu rajonu, pilsētu tiesu tiesnešu apstiprināšanu", iekļaut to tūlīt pēc sadaļas - "Prezidija ziņojumi". Deputātiem iebildumu pret šādu priekšlikumu nav. Tātad tas ir pēc darba kārtības 4.punkta - pēc atvaļinājuma piešķiršanas un pirms trešās sadaļas - par amatpersonu iecelšanu.

Andrejs Panteļējevs - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Panteļējevs (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Es ierosinātu šodien svītrot no darba kārtības...

Sēdes vadītāja. Panteļējeva kungs, es ļoti atvainojos, ka es jūs pārtraucu, bet izskatīsim vispirms visu to, kas man šeit ir priekšā, un tad apsvērsim jūsu priekšlikumu, jo mums pašlaik ir jāatrisina jautājums par tiesnešu apstiprināšanu, vai mēs to iekļausim darba kārtībā. Lūgums ir izskatīt pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi", un, ja deputātiem nav iebildumu, tad tiesnešu apstiprināšanu mēs iekļaujam pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi". Iebildumu nav.

Nākamais. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz atbalstīt komisijas lēmumu un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu... jā, tas ir pats lēmums, bet Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz iekļaut šā gada 12.septembra sēdes darba kārtībā aiz ceturtās sadaļas 6.punkta lēmuma projektu nr.1358 "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz šā gada 19.septembrim Obligātā militārā dienesta likumprojektam trešajā lasījumā". Vai deputātiem ir iebildumi, ka tas tiek iekļauts pēc ceturtās sadaļas jeb darba kārtības 6.punkta - tātad pēc atbildes uz Saeimas pieprasījumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī dokumenta iekļaušanu šajā vietā darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijam. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Lūdzam iekļaut minēto likumprojektu Saeimas šā gada 12.septembra sēdes darba kārtībā." Jautājumā par darba kārtību, kurā vietā iekļaut, vārds Jānim Lagzdiņam - frakcijas "Latvijas ceļš" deputātam.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Komisija, izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi to, lūdz ietvert to šodienas darba kārtībā un ierosina pieņemt lēmumu - iekļaut to kā darba kārtības piektās sadaļas 2.punktu. Aiz nupat iebalsotā.

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir aiz... Nē, piektajā sadaļā 1.punkts ir "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"", bet otrais ir likumprojekts par individuālo (ģimenes) uzņēmumu... un tā tālāk. Jūsu tad iznāk 3.punkts piektajā sadaļā, jo jūs sakāt, kā piektās sadaļas 2.punktu.

J.Lagzdiņš. Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Nupat mēs atbalstījām Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu un papildus iekļāvām to kā piektās sadaļas pirmo...

Sēdes vadītāja. Nē, nē, aiz ceturtās sadaļas kā jaunu punktu, nevis kā piektās sadaļas pirmo.

J.Lagzdiņš. Tādā gadījumā es...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, lai būtu... Lagzdiņa kungs, vienosimies tā, lai būtu pavisam vienkārši, - nosauciet pašreizējo numerāciju un likumprojektu, aiz kura vēlaties lai izskata šo. Pavisam vienkārši!

J.Lagzdiņš. Kā darba kārtības 8.punktu.

Sēdes vadītāja. Tātad pirms 7. vai... Pirms kura likumprojekta?

J.Lagzdiņš. Pirms likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"".

Sēdes vadītāja. Skaidrs. Tātad kā pirmo pie neizskatītajiem likumprojektiem, pirms likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es aicinātu nepapildināt šīsdienas darba kārtību, kurā jau ir 60 jautājumi, vēl ar jauniem likumprojektiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka šis likumprojekts ir ļoti politiski diskutējams, un būtu jādod laiks arī frakcijās to apspriest. Tātad komisijai nevajadzētu mēģināt šādā veidā steidzami to vienkārši "dabūt cauri", jo jautājums par tiesībām nepilsoņiem strādāt valsts pārvaldē tiešām nav steidzamības kārtībā izlemjams. (Starpsauciens no zāles: "Tâtad par pilsonību.")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Viens ir runājis "par", viens - "pret". Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" iekļaušanu Saeimas darba kārtībā tajā sadaļā, kuru Lagzdiņa kungs norādīja. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par iekļaušanu vai pret iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 11, atturas - 8. Lēmums par iekļaušanu darba kārtībā ir pieņemts. Vai deputātiem ir iebildumi pret ierosinājumu - izskatīt viņu kā piektās sadaļas šobrīd 1.punktu? Deputātiem iebildumu pret to nav.

Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz 1996.gada 12.septembra sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas - no piektās sadaļas - "Neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi", kas ir 4.lappusē... Es ceru, ka deputāti tagad ir atraduši. Tātad no šīs sadaļas 18. un 19.punktu izskatīt pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi". Tagad tas būtu pēc tiesnešu apstiprināšanas. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādām izmaiņām darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav.

Piecu deputātu priekšlikums: "Lûdzu atlikt lēmuma projekta "Par Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu" (dokuments nr.1321) izskatīšanu Latvijas Republikas 6.Saeimas 1996.gada 12.septembra sēdes darba kārtībā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī jautājuma svītrošanu no šodienas sēdes darba kārtības? Deputātiem... Ja ir iebildumi, tad balsosim, bet, ja iebildumu nav, tad...

Indulis Bērziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Mēs vienkārši esam pārsteigti par to, ka tāds jautājums ir parādījies, jo ir konkrēti cilvēki, tad kāpēc mēs nevaram nobalsot? Tāpēc es aicinu likt šo jautājumu uz balsošanu.

Sēdes vadītāja. Jūs aicināt balsot "pret" ðo priekšlikumu. Vai "par" vēlas kāds runāt? Anta Rugāte - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte, vienlaicīgi arī kā viena no parakstītājām.

A.Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums parādījās tādēļ, ka, caurlūkojot šī lēmuma projekta sagatavošanas procedūru komisijā, mūsu frakcijai radās pamatots iebildums pret šā lēmuma tekstu, jo nedz likuma "Par radio un televīziju" 42.panta trešā daļa, nedz arī Kārtības rullis, uz kuru ir atsauce šī panta minētajā daļā, neparedz, ka komisija izdara kādu atlasi, balsošanu vai dod kādu citu novērtējošu dokumentu Saeimai, pirms Saeima pati ir izdarījusi balsojumu par tiem kandidātiem, kuri pretendē uz Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes vakantajām vietām. Tādēļ ir šis mūsu iesniegums - atlikt šī jautājuma izskatīšanu, lai vismaz dokumentāri šis process komisijā būtu nokārtots korekti procedūras ziņā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par piecu deputātu priekšlikumu - atlikt šā jautājuma izskatīšanu 12.septembra sēdē. Tad balsojam par priekšlikumu atlikt šobrīd izskatīšanu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 30, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. Darba kārtībā šis jautājums netiek svītrots.

Piecu deputātu priekšlikums: "Ierosinām izslēgt no šīsdienas darba kārtības likumprojektu "Grozījums Pilsonības likumā" - sadaļā "Prezidija ziņojumi". "Par" vai "pret" neviens runāt nevēlas, deputātiem iebildumu pret šādu priekšlikumu nav. Pieņemts. Tātad tas ir šobrīd izsludinātās darba kārtības otrās sadaļas 3.jautājums.

Sākam izskatīt šodienas darba kārtību. Sadaļa "Prezidija ziņojumi". Tā kā Juris Vidiņš ir rakstiski iesniedzis: "Lûdzu atsaukt iesniegto priekšlikumu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas darba likumu kodeksā"... Es saprotu, ka deputāts nevar atsaukt likumprojektu, bet var atsaukt savu parakstu, līdz ar to likumprojektam vairs nav piecu iesniedzēju, tāpēc jautājums sēdē nav izskatāms. Līdz ar to sadaļa par saņemtajiem likumprojektiem ir izskatīta.

Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrim Amerikam. Godātie deputāti, lūdzu, esiet uzmanīgi, mēs turpinām izskatīt darba kārtības jautājumu par atvaļinājuma piešķiršanu Andrim Amerikam.

J. Kušnere (Saeimas sekretāra biedre).

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andra Amerika iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu no šā gada 23.septembra līdz 27.septembrim.

Sēdes vadītāja. "Par" vai "pret" runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrim Amerikam no šā gada 23.septembra līdz 27.septembrim. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts par dažu rajonu, pilsētu tiesu tiesnešu apstiprināšanu. Juridiskās komisijas vārdā - Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts. Kaksīša kungs, mūsu rīcībā 3 minūtes. Vai mēs sāksim izskatīt jautājumu? Jo mēs esam strādājuši pusotras stundas.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Savā lūgumā iekļaut šo jautājumu šodienas darba kārtībā Juridiskā komisija jau ir izteikusi to lietas būtību, kāda ir šobrīd, un to, kāda situācija ir izveidojusies, - ka 14.septembrī šiem tiesnešiem, kas ir iecelti amatā un nostrādājuši divus gadus, izbeidzas pilnvaru termiņš. Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja šīs tiesnešu lietas, izskatīja materiālus, kas saņemti no Tieslietu ministrijas un tieslietu ministra priekšlikumu apstiprināt minētos tiesnešus attiecīgo rajonu tiesās bez termiņa ierobežojuma. Juridiskajai komisijai ir vienprātīgs lēmums - pozitīvs lēmums attiecībā pret visiem tiesnešiem, tādēļ es lūdzu Saeimu apstiprināt par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi Aivaru Keišu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 6, atturas - 9. Aivars Keišs ir apstiprināts par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu par Talsu rajona tiesas tiesnesi apstiprināt Regīnu Knabi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 8, atturas - 3. Regīna Knabe apstiprināta par Talsu rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu par Bauskas rajona tiesas tiesnesi apstiprināt Lilitu Kosoju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 7, atturas - 8. Lilita Kosoja ievēlēta par Bauskas rajona tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi apstiprināt Ligitu Kuzmani.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 7, atturas - 7. Ligita Kuzmane ir apstiprināta par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Kaksīša kungs, pulkstenis ir 14.30. Es atvainojos. Ja deputātiem nav iebildumu, mēs varam turpināt. Ja ir iebildumi, pārtraukums. Pārtraukums līdz pulksten 15. 00.

Es atvainojos, ka es pasludināju pārtraukumu. Tā kā tas ir pirmais mūsu pārtraukums šodienas kārtējā sēdē... Mums ir jāveic trīs reģistrācijas sēdes laikā. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere ( 6. Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Jānis Ādamsons,

Alfreds Čepānis,

Kārlis Čerāns,

Roberts Dilba,

Viesturs Gredzens,

Jānis Kazāks,

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova,

Ivars Jānis Ķezbers,

Andris Saulītis,

Antons Seiksts,

Leonards Teniss,

Jānis Urbanovičs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām darbu! Turpinām izskatīt jautājumu par tiesnešu ievēlēšanu.

Juridiskās komisijas vārdā Juris Kaksītis - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Kaksītis (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu Saeimu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi apstiprināt Dianu Mašinu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, godātie deputāti, netraucēt operatoru balsošanas laikā! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 4. Diana Mašina ievēlēta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

J.Kaksītis. Cienījamā sēdes vadītāja! Apstiprināta...

Sēdes vadītāja. Kā, lūdzu?

J.Kaksītis. Apstiprināta. Jūs teicāt - "ievēlēta".

Sēdes vadītāja. Es atvainojos par neprecizitāti. Apstiprināta.

J.Kaksītis. Lūdzu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi apstiprināt Jevgēniju Salimu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 4. Jevgēnijs Salims apstiprināts par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par pilsonības piešķiršanu V.Kiseļevam par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Darba kārtības 18. jautājums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā Aida Prēdele - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Prēdele (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija savā slēgtajā sēdē izskatīja jautājumu par ilggadējā Latvijas orientēšanās sporta izlases dalībnieka, pazīstamā trenera un augstas klases topogrāfisko sporta karšu speciālista Valērija Kiseļeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Komisijas lēmums bija pozitīvs. Jūs esat saņēmuši gan Valērija Kiseļeva dzīves gājuma aprakstu, gan arī vairākas ieteikuma vēstules. Tas viss ir jūsu rīcībā, tāpēc es neatkārtošu visu to, kas tur ir rakstīts, ceru, ka jūs ar to esat labi iepazinušies, tāpēc aicinu izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu - Valēriju Kiseļevu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 4, atturas - 13. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Veras Guzanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

A.Prēdele.Tāpat komisija izskatīja arī jautājumu par Veras Guzanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Diemžēl jāteic, ka komisijas lēmums bija negatīvs. Jūs varat iepazīties ar Guzanovas kundzes autobiogrāfiju. Viņa ir Latvijas Valsts arhīva direktora vietniece. Iepriekšējā sēdē mēs izskatījām jautājumu par Latvijas Valsts arhīva direktora uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem. Šis jautājums tātad ir līdzīgs. Aicinu izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Andris Tomašūns - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Tomašūns (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka komisijas lēmums ir bijis šāds, kāds jums ir izdalīts, es gribu lūgt jūs šodien tomēr balsot par šo pilsonības piešķiršanu, jo, kā jūs atceraties, pagājušajā sēdē balsošana bija par Rižkova kungu, kurš ir līdzīgā situācijā - tāpat strādā šajā Latvijas Valsts vēstures arhīvā, vada to. Arī Guzanovas kundze strādā Latvijas Vēstures arhīvā, un viņu nopelni šajā gadījumā ir pilnīgi vienādi. Tāpēc es lūdzu jūs šodien atbalstīt iesniedzējus un Veras Guzanovas lūgumu un balsot par pilsonības piešķiršanu viņai.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Dzintars Ābiķis - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

Dz.Ābiķis (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es, neskatoties uz Tomašūna kunga pozitīvo uzstāšanos, aicinu visus deputātus atturēties. Atturēties viena iemesla dēļ. Mēs šodien nodevām izskatīt komisijās grozījumus likumā par civildienestu. Tā iemesla dēļ, ka šobrīd mūsu civildienestā strādā daži simti ierēdņu, kuri tiešām strādā labi un nav it kā nekāda pamata viņus atbrīvot, bet diemžēl spēkā esošais likums paredz, ka viņi pēc dažiem mēnešiem ir jāatbrīvo. Tikai tāpēc, ka viņi nav pilsoņi. Manuprāt, Saeima rīkojas nepareizi. Starp citu, to pašu es varētu attiecināt arī uz Rižkova kungu, par kuru balsojot, starp citu, es atturējos, jo tas, ka cilvēks ir labs ierēdnis un labi pilda darbu, tas, es domāju, nav īpašs nopelns valsts labā. Cita lieta ir sasniegums sportā, mākslā, zinātnē. Bet ierēdnis ir ierēdnis. Es domāju, ka mums vajadzētu atrisināt pozitīvi problēmas, kas saistās ar likumu par civildienestu, un atļaut šiem cilvēkiem, kas labi strādā, turpināt strādāt un pildīt savus pienākumus pret valsti. Bet nevajadzētu mums visiem šiem cilvēkiem tāpēc piešķirt pilsonību. Es tāpēc aicinu atturēties. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

Sēdes vadītāja. Vienīgi lūgums deputātiem: kad jūs minat konkrētas personības, nosauciet pareizi šo cilvēku uzvārdus. Jautājumu par Rižkova pilsonību Latvijas Saeima nav izskatījusi. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Rižovs.")

Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmuma projektu - Veru Guzanovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 11, atturas - 22. Lēmums nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Pirmo reizi negatīvs balsojums!")

Godātie deputāti, tagad, lūdzu, paņemiet izsludinātās darba kārtības lapas un sekojiet līdzi tam, ko es jums nolasīšu.

Pieci deputāti ir ierosinājuši pārcelt Saeimas 12.septembra sēdes darba kārtības piektās sadaļas jautājumu "Grozījumi likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu"" (reģistrācijas numurs 285, 8. jautājums izsludinātajā darba kārtībā) un tam sekojošo darba kārtības 9., 10.,11. un 12.jautājumu (reģistrācijas numuri 284, 283, 286 un 289) pirms darba kārtības ceturtās sadaļas. Vai "par", "pret" vēlas kāds runāt?

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Tikai iepriekš pasakiet, vai jūs runāsit "par" vai "pret". Pret. Tātad vēl vienam būs tiesības runāt "par".

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi! Pirmie divi likumprojekti, kas šodien mums ir jāizskata, tie ir tie likumprojekti, ko ierosināja Aizsardzības un iekšlietu komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un tie neprasa ilgu laiku. Tos varēs izskatīt faktiski katru ne ilgāk kā piecās minūtēs. Tādēļ es aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tie likumprojekti, par kuriem šeit iestājas šie priekšlikumu iesniedzēji, seko tieši pēc šiem likumprojektiem.

Sēdes vadītāja. Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. "Par".

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu runāt "par", jo mēs šodien pieņēmām Uzņēmumu maksātnespējas likumu trešajā un galīgajā lasījumā. Mēs šodien ārkārtas sēdē pieņēmām Civilprocesa likuma grozījumu pirmo lasījumu, kas tiks skatīts steidzamības kārtībā, un šiem abiem likumiem, kas ir saistīti ar Uzņēmumu maksātnespējas likuma iedarbināšanu, ir ļoti nepieciešami arī pavadlikumi, kuri Tautsaimniecības komisijā ir sagatavoti un kuri tad arī tika iesniegti. Viņi ir tikai otrajā lasījumā. Ja mēs iekavējam šo procedūru, atliekot uz nezināmu laiku, mēs vienkārši padarām šo visu maksātnespējas koncepciju... Tā arī bija motivācija, kāpēc mēs lūdzam pārcelt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikumu - pārcelt pirms ceturtās sadaļas darba kārtībā izsludināto 8., 9., 10. un 11.darba kārtības jautājumu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 14, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas pieprasījumu Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanas lietā". Debatēs deputāti pieteikušies nav. Ir?

Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Es atvainojos! Kolēģi, piedodiet, lūdzu! Es vienkārši pārlēcu pāri sakarā ar tām daudzajām izmaiņām, kas mums ir darba kārtībā. Piedodiet!

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu". Es tagad domāju par balsošanas kārtību. Saeimas kārtības rullis nosaka, ka ievēlēts ir tas, kas ir saņēmis vairāk nekā pusi no balsojušo skaita, bet vai tad, ja ir balsots par pirmo... ja viņš ir saņēmis pusi, vai tad vairs nebalso par nākamajiem diviem? Tas Kārtības rullī nav atrunāts. Ja saņem divi vairāk nekā pusi balsu... (Starpsauciens no zāles: "Aizklātā balsošana ar biļeteniem...") Jā, redzat, kas par lietu! Neviens nav iesniedzis priekšlikumu par balsošanas kārtību. Visi iekļāva darba kārtībā, visi saprata to, bet tagad situācija ir tāda: ja balsojot par pirmo ir saņemts šis balsu skaits, tad nākamie principā vairs nebūtu balsojami. Bet es atvainojos... Godātie deputāti! Lai izmainītu balsošanas kārtību, atšķirībā no tās, kāda ir primāri noteikta Kārtības rullī, ir vajadzīgs jūsu iesniegums, taču Saeimas Prezidijā nav neviena iesnieguma, kas ierosinātu savādāku balsojumu, lai priekšroka tiek dota tam, kā tiek noteikts Kārtības rullī. Ja vajadzēja ar biļeteniem - lūdzu! Vajadzēja iesniegt, kolēģi! Arī par slēgto balsošanu tāpat ir jāiesniedz Prezidijā visi šie priekšlikumi... Nu par aizklāto balsošanu... Par visu ir jāiesniedz, ir jānāk klajā ar priekšlikumiem.

Godātie deputāti! Man būtu priekšlikums pasludināt 5 minūšu pārtraukumu, kamēr jūs savstarpēji vienojaties par balsošanas kārtību, ja jums nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deput ātus balsot par 5 minūšu pārtraukumu, lai savstarpēji vienotos par tālāko balsošanas kārtību. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 9, atturas - 7. 15.20 turpināsim darbu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. "Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu balsot ar vēlēšanu zīmēm." Viens - "par", viens - "pret" runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par 10 deputātu priekšlikumu - balsot ar vēlēšanu zīmēm. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 16, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Vēlēšanu komisija! Atvainojos, Balsu skaitīšanas komisija, lūdzu ķerties pie vēlēšanu biļetenu sagatavošanas!

Balsu skaitīšanas komisiju šinī reizē vadīs Ilmārs Bišers - Demokrātiskās partijas Saimnieks deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Balsu skaitītājus lūdzu salasīties Prezidija zālē.

Sēdes vadītāja. Varbūt mēs varētu vienoties uzreiz par tālāko darba kārtību. Kā mēs vienosimies? Es domāju, ka deputātiem nevienam nebūs iebildumu, ka mēs turpināsim darbu pie tālāko jautājumu izskatīšanas. Bišera kungs, kā jūs mums darīsit zināmu, ka pārejam pie balsošanas? (No zāles deputāts I.Bišers: "Ieradīšos zālē!")

Ieradīsities zālē. Bet tad mēs nevaram pārtraukt jautājumu. Tā ka vajadzētu iepriekš brīdināt un tad... Labi. (Starpsauciens no zāles: "Pçc cik ilga laika?")

Jā, kolēģi, diemžēl mums šodien ir lielā pārtraukumu diena. Nevaru pāriet pie nākamā jautājuma izskatīšanas, kamēr nav izskatīts iepriekšējais.

Tagad, lūdzu, divi atsevišķi gari zvani jūs aicinās sākt balsošanas procedūru, ja tā mēs varam vienoties, Bišera kungs?

I.Bišers. Pirmais zvans būs aicinājums uz balsošanu, kas notiks Prezidija zālē. Otrais zvans - uz darba turpinājumu, lai nolasītu rezultātus.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Tagad lūdzu...

I.Bišers. Ja kādam ir atsevišķi jautājumi varbūt, komisijas priekšsēdētājas vietas izpildītājs ir gatavs atbildēt nevis no tribīnes, bet pienāciet klāt, ja kādam ir jautājums.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu, godātie deputāti, uzturēties tanīs Saeimas telpās, kur ir dzirdams Saeimas zvans.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Turpināsim darbu. Vārds Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam šinī sēdē Ilmāram Bišeram - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie deputāti! Balsu skaitīšanas komisija informē par balsu skaitīšanas rezultātiem.

Vēlēšanās piedalījās 63 deputāti.

Tika izsniegtas 63 vēlēšanu zīmes.

Atverot urnu, tika atrastas 63 vēlēšanu zīmes, kuras visas tika atzītas par derīgām.

Balsis sadalījās sekojoši: par Ansi Epneru nodotas 30 balsis, par Dravnieka kungu nodotas 19 balsis un par Heino Jankovska kungu nodotas 11 balsis. Sakarā ar to, ka neviens nav saņēmis vairāk par pusi balsu, tad pirmā balsošanas kārta nav devusi rezultātu, neviens nav ievēlēts. Un tāpēc mēs tūlīt saņemsim jaunas vēlēšanu zīmes un notiks otrā balsošanas kārta par tiem pašiem trim kandidātiem.

Sēdes vadītāja. Precizēsim balsu skaitīšanas rezultātus. Tātad 60 ir balsojuši, izvēloties vienu kandidātu, un, kā es saprotu...

I.Bišers. Jā, trijās vēlēšanu zīmēs bija izsvītroti visi trīs kandidāti.

Sēdes vadītāja. Tagad viss ir skaidrs. Godātie deputāti, gaidām jaunās vēlēšanu zīmes otrajai balsošanas kārtai.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Ieņemiet savas vietas. Zvans ir izskanējis.

Vārds Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam Ilmāram Bišeram.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienītie deputāti! Informēju par balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.2. Par balsošanas rezultātiem.

Kopumā izgatavotas 104 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 76 vēlēšanu zīmes.

Sabojāta un nomainīta netika neviena vēlēšanu zīme. Līdz ar to tika dzēstas atlikušās 28 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes tika izņemtas 76 vēlēšanu zīmes.

Par nederīgu netika atzīta neviena.

Par kandidātiem tika nodots sekojošs balsu skaits:

par Heino Jankovski nodotas 12 balsis,

par Māri Dravnieku 27 balsis,

par Ansi Epneru 29 balsis.

Astoņās vēlēšanu zīmēs bija izsvītroti visi trīs kandidāti.

Līdz ar to otrajā balsošanas reizē nav ievēlēts neviens no kandidātiem.

Sakarā ar to notiks trešā vēlēšanu reize, kurā tiks atstāti divi kandidāti, kuri ir saņēmuši visvairāk balsu, - tie ir Ansis Epners un Māris Dravnieks.

Sēdes vadītāja. Gaidām zvanu, lai sāktu vēlēšanas, jo jāizgatavo jaunas vēlēšanu zīmes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Deputāti, zvans ir izskanējis, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Balsu skaitīšanas komisijas vadītājs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Iepazīstinu jūs ar trešā balsojuma rezultātiem. Kopumā izgatavotas 104 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 75 vēlēšanu zīmes. Sabojāta un nomainīta nav neviena vēlēšanu zīme, un dzēstas ir atlikušās 29 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes tika izņemtas 75 vēlēšanu zīmes, kuras visas tika atzītas par derīgām. Nederīgu vēlēšanu zīmju nebija. Par kandidātiem nodots sekojošs balsu skaits:

par Māri Dravnieku nodotas 30 balsis,

par Ansi Epneru nodotas 32 balsis.

13 vēlēšanu zīmēs ir izsvītroti visi kandidāti. Līdz ar to arī šajā balsojumā nav ievēlēts neviens no kandidātiem un tūlīt notiks vēl viens balsojums, kurā tiks atstāts tikai viens kandidāts.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu būt maksimāli uzmanīgiem, jo līdz sēdes beigām ir 20 minūtes, un būtu ļoti patīkami, ja mēs šodien šo jautājumu vienalga kādā veidā izskatītu. Lūdzu deputātus jau doties uz balsošanu, jo biļeteni ir sagatavoti.

A.Čepānis (6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godājamie kolēģi! Sakarā ar likuma par transporta obligāto civiltiesisko apdrošināšanu gatavošanu ar deputātiem tikties un uz jūsu iespējamajiem jautājumiem atbildēt vēlas Satiksmes biroja direktors Jānis Lūsiņš. Tiem, kam ir interese par šiem jautājumiem - lūdzu! Tikšanās notiks 17.septembrī, nākamajā nedēļā otrdien, pulksten 14.00 Prezidija sēžu zālē. 14.00 jautājumā par likumprojekta gatavošanu par transporta līdzekļu obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Varbūt vēl kādam deputātam ir paziņojumi, ko gribējāt sniegt sēdes beigās? Nav nevienam.

Vārds Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam Ilmāram Bišeram.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Godātie deputāti! Iepazīstinu ar balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.4 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli. Kopumā izgatavotas 104 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 80 vēlēšanu zīmes. Sabojātas un nomainītas zīmes netika. Tika dzēstas atlikušās 24 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 80 vēlēšanu zīmes, par derīgām atzītas 80 vēlēšanu zīmes, par nederīgām atzītu vēlēšanu zīmju nebija. Par kandidātu Ansi Epneru nodotas 42 balsis. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 27.pantu par Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli ir ievēlēts Ansis Epners. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas pieprasījumu Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanas lietā. Debatēs neviens pieteicies nav. Lēmuma projekta par pieprasījumu arī nav. Atbilde ir izdalīta atbilstoši Kārtības rullim, līdz ar to pieprasījumu var uzskatīt par izskatītu.

Un būtu priekšlikums izskatīt vēl vienu šodienas nākamo darba kārtības jautājumu: "Saeimas lēmuma projekts. Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Obligātā militārā dienesta likums" trešajam lasījumam līdz 19.septembrim." Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu - pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 19.septembrim. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Atlikušas ir četras minūtes. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Trīs minūtes atlikušas. Vai komisija nevēlas uzsākt likumprojekta izskatīšanu? Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātu!

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Kārlis Čerāns, Oļegs Deņisovs, Aivars Endziņš, Viesturs Gredzens, Oskars Grīgs, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, 12.septembra sēdi pasludinu par slēgtu, par kārtējās sēdes izsludināšanu - dienu un datumu - Prezidijs lems pirmdien savā sēdē. Jautājumu un atbilžu sēdes beigās mēs jūs informēsim par iespējamo izmaiņu sēdes sasaukšanas kārtībā. Deputātiem visiem ir zināms, ka pulksten 18.00 sākas jautājumu sēde.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens

sesijas divpadsmitā sēde

1996.gada 12.septembrī

(sēdes sākums pulksten 18.00)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti un valdības pārstāvji, lūdzu, ieņemiet savas vietas. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas rezultātus. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Martijans Bekasovs, Kārlis Čerāns, Oļegs Deņisovs, Aivars Endziņš, Guntis Eniņš, Aleksandrs Golubovs, Viesturs Gredzens, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Valdis Krisbergs, Ivars Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Andrejs Požarnovs, Andris Rubins, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Sākam izskatīt jautājumus un atbildes. Deputātu Čerāna, Grīnberga, Mauliņa, Zelgalvja un Kazāka jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Aivars Kreituss - Latvijas Republikas finansu ministrs.

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbildes ir izdalītas, to skaitā ir atbilde par remonta izmaksām Valsts prezidenta automašīnai. Es tikai gribētu pilnīgas skaidrības labad pateikt, ka budžetā būs redzama plus pie šiem izdevumiem vēl pozīcija par Valsts prezidenta pils remontu - 130 000 latu apmērā, un tā nav papildus iedalīta nauda, tā vienkārši tiek pārlikta no vienas ailes otrā, lai būtu skaidri redzams, kurā vietā tad katri izdevumi ir. Un tāpēc deputātu kungiem nevajadzētu uztvert atkal pēc īsa brīža to tā, ka atkal kaut kas ir papildus iedalīts un paņemts nezin no kurienes. Vienkārši no Finansu ministrijas ailes ir izņemti attiecīgie izdevumi ārā un ielikti tajā ailē, uz ko tie attiecas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Papildu jautājumu uzdošanai neviens deputāts pieteicies nav.

Deputātu Čerāna, Zelgalvja, Mauliņa, Liepas un Kostandas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Reģistrācijas nr.37.

Valdis Birkavs - Latvijas Republikas ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie deputāti! Jautājumu par kompensāciju par okupācijas laikā izdarītajiem zaudējumiem Latvijas Republikai Latvijas delegācija sarunām ar Krieviju ierosināja, jau sākot sarunas par Krievijas bruņoto spēku izvešanu no Latvijas. Krievijas puse šajā sakarā savukārt izvirzīja prasības attiecībā pret Latviju - konkrēti, kompensācijas par okupācijas laikā uzceltajiem objektiem, materiāli tehniskajām bāzēm, rūpnīcām, citu nekustamo īpašumu. Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunās šīs abas pozīcijas bija būtisks šķērslis, lai turpinātu sarunas par karaspēka izvešanu no Latvijas, tāpēc abas puses panāca kompromisa vienošanos, ka jautājums par kompensācijas izmaksām tiks risināts pēc Krievijas karaspēka izvešanas no Latvijas. Pēc tam, kad tika izveidota Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisija, Ārlietu ministrija iekļāva šo jautājumu abu valstu vicepremjeru tikšanās darba kārtībā. Par to ir informēta arī Krievijas puse. Konkrētā Latvijas pozīcija šajās sarunās, risinot attiecīgos sociālos un humanitāros jautājumus, ir atkarīga no Latvijas Republikas dažādu institūciju sniegtajiem un izstrādātajiem priekšlikumiem. Tādi priekšlikumi ir apkopoti arī vienā no dokumentiem, kas faktiski ir tāda "melnā grāmata". Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sarunās ar Krieviju darba kārtībā ir iekļāvusi arī tos jautājumus, kuri minēti likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem". Bija paredzēts risināt jautājumu par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un no Latvijas izvesto arhīvu atdošanu Latvijas Republikai. Tikai pie visa šā man pavisam nopietni jāpiebilst, ka diemžēl, neraugoties uz solījumiem, Starpvaldību komisija, kuras priekšsēdētājs no Krievijas puses bija vicepremjers Boļšakova kungs, tā arī ne reizi nesatikās.

Sēdes vadītāja. Birkava kungs, es ļoti atvainojos, - Saeimas kārtības rullis nosaka, ka tad, ja atbilde iesniegta rakstiski, ministrs var papildus runāt divas minūtes. Līdz ar to jūsu laiks ir beidzies. Ja jūs vēlaties vēl, tas jāizšķir deputātiem balsojot. (Starpsaucieni no zāles: "Vajag! Nevajag! Balsot!") Tā kā no zāles skan gan "vajag", gan "nevajag", pasakiet, cik minūšu jūs vēlaties, un tad... Birkava kungs, lūdzu...

V.Birkavs. Es domāju, mums tiešām nevajadzētu kavēt laiku, jo diez ko daudz pie tā, kas ir uzrakstīts, es nepiebilstu un es zinu, ka visi deputāti to ir izlasījuši.

Sēdes vadītāja. Paldies. Papildu jautājumiem deputāti pieteikušies nav.

Deputātu Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Grīnberga un Liepas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Reģistrācijas nr.38.

Ziedonis Čevers - Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs.

Z.Čevers (Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs).

Cienījamie deputāti, labvakar! Es esmu centies rakstiskā veidā sagatavot šo atbildi. Izsaku pateicību visiem deputātiem, kuri uzdeva šos jautājumus. Es varu no savas puses pateikt, ka visiem jautājumiem, kas skar Nacionālos bruņotos spēkus, tiek pievērsta maksimāla uzmanība. Un paldies visiem deputātiem, kas dara tieši to pašu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Papildu jautājumiem deputāti pieteikušies nav.

Deputātu Kostandas, Grīnberga, Mauliņa, Kazāka un Liepas jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam. Reģistrācijas nr.39.

Andrejs Krastiņš - Latvijas Republikas aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienītā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Uz man uzdotajiem jautājumiem ir sniegtas rakstiskas atbildes atbilstoši Latvijas Republikas Saeimas kārtības rullim. Man nav ko šajās atbildēs papildināt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Papildu jautājumiem deputāti pieteikušies nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Kārlis Čerāns, Aivars Endziņš, Viesturs Gredzens, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Ivars Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: I.Kuzņecova

Korektroes: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Latvijas Republikas 6.Saeimas rudens

sesijas divpadsmitā sēde

1996.gada 12.septembrī

(sēdes sākums pulksten 18.00)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti un valdības pārstāvji, lūdzu, ieņemiet savas vietas. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas rezultātus. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Martijans Bekasovs, Kārlis Čerāns, Oļegs Deņisovs, Aivars Endziņš, Guntis Eniņš, Aleksandrs Golubovs, Viesturs Gredzens, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Valdis Krisbergs, Ivars Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Andrejs Požarnovs, Andris Rubins, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Sākam izskatīt jautājumus un atbildes. Deputātu Čerāna, Grīnberga, Mauliņa, Zelgalvja un Kazāka jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Aivars Kreituss - Latvijas Republikas finansu ministrs.

A.G.Kreituss (finansu ministrs).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbildes ir izdalītas, to skaitā ir atbilde par remonta izmaksām Valsts prezidenta automašīnai. Es tikai gribētu pilnīgas skaidrības labad pateikt, ka budžetā būs redzama plus pie šiem izdevumiem vēl pozīcija par Valsts prezidenta pils remontu - 130 000 latu apmērā, un tā nav papildus iedalīta nauda, tā vienkārši tiek pārlikta no vienas ailes otrā, lai būtu skaidri redzams, kurā vietā tad katri izdevumi ir. Un tāpēc deputātu kungiem nevajadzētu uztvert atkal pēc īsa brīža to tā, ka atkal kaut kas ir papildus iedalīts un paņemts nezin no kurienes. Vienkārši no Finansu ministrijas ailes ir izņemti attiecīgie izdevumi ārā un ielikti tajā ailē, uz ko tie attiecas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Papildu jautājumu uzdošanai neviens deputāts pieteicies nav.

Deputātu Čerāna, Zelgalvja, Mauliņa, Liepas un Kostandas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Reģistrācijas nr.37.

Valdis Birkavs - Latvijas Republikas ārlietu ministrs.

V.Birkavs (ārlietu ministrs).

Godātie deputāti! Jautājumu par kompensāciju par okupācijas laikā izdarītajiem zaudējumiem Latvijas Republikai Latvijas delegācija sarunām ar Krieviju ierosināja, jau sākot sarunas par Krievijas bruņoto spēku izvešanu no Latvijas. Krievijas puse šajā sakarā savukārt izvirzīja prasības attiecībā pret Latviju - konkrēti, kompensācijas par okupācijas laikā uzceltajiem objektiem, materiāli tehniskajām bāzēm, rūpnīcām, citu nekustamo īpašumu. Latvijas un Krievijas starpvalstu sarunās šīs abas pozīcijas bija būtisks šķērslis, lai turpinātu sarunas par karaspēka izvešanu no Latvijas, tāpēc abas puses panāca kompromisa vienošanos, ka jautājums par kompensācijas izmaksām tiks risināts pēc Krievijas karaspēka izvešanas no Latvijas. Pēc tam, kad tika izveidota Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisija, Ārlietu ministrija iekļāva šo jautājumu abu valstu vicepremjeru tikšanās darba kārtībā. Par to ir informēta arī Krievijas puse. Konkrētā Latvijas pozīcija šajās sarunās, risinot attiecīgos sociālos un humanitāros jautājumus, ir atkarīga no Latvijas Republikas dažādu institūciju sniegtajiem un izstrādātajiem priekšlikumiem. Tādi priekšlikumi ir apkopoti arī vienā no dokumentiem, kas faktiski ir tāda "melnā grāmata". Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sarunās ar Krieviju darba kārtībā ir iekļāvusi arī tos jautājumus, kuri minēti likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem". Bija paredzēts risināt jautājumu par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un no Latvijas izvesto arhīvu atdošanu Latvijas Republikai. Tikai pie visa šā man pavisam nopietni jāpiebilst, ka diemžēl, neraugoties uz solījumiem, Starpvaldību komisija, kuras priekšsēdētājs no Krievijas puses bija vicepremjers Boļšakova kungs, tā arī ne reizi nesatikās.

Sēdes vadītāja. Birkava kungs, es ļoti atvainojos, - Saeimas kārtības rullis nosaka, ka tad, ja atbilde iesniegta rakstiski, ministrs var papildus runāt divas minūtes. Līdz ar to jūsu laiks ir beidzies. Ja jūs vēlaties vēl, tas jāizšķir deputātiem balsojot. (Starpsaucieni no zāles: "Vajag! Nevajag! Balsot!") Tā kā no zāles skan gan "vajag", gan "nevajag", pasakiet, cik minūšu jūs vēlaties, un tad... Birkava kungs, lūdzu...

V.Birkavs. Es domāju, mums tiešām nevajadzētu kavēt laiku, jo diez ko daudz pie tā, kas ir uzrakstīts, es nepiebilstu un es zinu, ka visi deputāti to ir izlasījuši.

Sēdes vadītāja. Paldies. Papildu jautājumiem deputāti pieteikušies nav.

Deputātu Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Grīnberga un Liepas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Reģistrācijas nr.38.

Ziedonis Čevers - Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs.

Z.Čevers (Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs).

Cienījamie deputāti, labvakar! Es esmu centies rakstiskā veidā sagatavot šo atbildi. Izsaku pateicību visiem deputātiem, kuri uzdeva šos jautājumus. Es varu no savas puses pateikt, ka visiem jautājumiem, kas skar Nacionālos bruņotos spēkus, tiek pievērsta maksimāla uzmanība. Un paldies visiem deputātiem, kas dara tieši to pašu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Papildu jautājumiem deputāti pieteikušies nav.

Deputātu Kostandas, Grīnberga, Mauliņa, Kazāka un Liepas jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam. Reģistrācijas nr.39.

Andrejs Krastiņš - Latvijas Republikas aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienītā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Uz man uzdotajiem jautājumiem ir sniegtas rakstiskas atbildes atbilstoši Latvijas Republikas Saeimas kārtības rullim. Man nav ko šajās atbildēs papildināt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Papildu jautājumiem deputāti pieteikušies nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Kārlis Čerāns, Aivars Endziņš, Viesturs Gredzens, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Ivars Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Leonards Teniss, Jānis Urbanovičs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1996.gada 12.septembra

rudens sesijas 12.sēde

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 1.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

Ministru prezidentam A.Šķēlem, Latvijas Republikas

finansu ministram Aivaram Kreitusam par Valsts

prezidenta automašīnu

Ziņo - finansu ministrs A.Kreituss - 1.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

Ministru prezidentam A.Šķēlem par zaudējumu

atlīdzināšanu no Krievijas puses, kas nodarīti

Latvijas Republikai un tās pilsoņiem PSRS okupācijas

rezultātā

Ziņo - ārlietu ministrs V.Birkavs - 2.lpp.


Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

Ministru prezidentam A.Šķēlem par situāciju

Nacionālajos bruņotajos spēkos

Ziņo - Ministru prezidenta biedrs

Z.Čevers - 4.lpp.


Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

aizsardzības ministram A.Krastiņam par uztraucošo

situāciju Nacionālajos bruņotajos spēkos un

it sevišķi robežsargu brigādē

Ziņo - aizsardzības ministrs A.Krastiņš - 4.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre J.Kušnere - 4.lpp.

Trešdien, 28.februārī
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Čehijas parlamentu tikšanās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Martin Vítek
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:00  Saeimas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu tikšanās ar Kazahstānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Dauren Karipov
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:30  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Sharon Rappaport-Palgi