Latvijas Republikas 6. Saeimas

rudens sesijas desmitā (ārkārtas) sēde

1996. gada 9. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas. Sākam Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 9.septembra ārkārtas sēdi. Strādājam atbilstoši izsludinātajai darba kārtībai, kas jums visiem ir izdalīta.

Pirmais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Vispirms - labrīt! Strādājam ar dokumentiem nr.1255, nr.1255A, nr.1255B. Un, ja kāds grib ieskatīties pirmajā dokumentā, atgādinu, ka tā dokumenta numurs ir 735.

Kā jūs redziet, ir iesniegti daudzi priekšlikumi. Šie priekšlikumi tika apspriesti visdažādākajos līmeņos - gan Sadarbības padomē, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kuras sēdēs piedalījās pats Ministru prezidents Šķēles kungs, frakciju pārstāvji, deputāti. Šie priekšlikumi tika izskatīti arī Tautsaimniecības komisijas Lauksaimniecības apakškomisijā, kā arī Centrālajā zemes komisijā. Šo priekšlikumu apspriešanā piedalījās gan frakciju pārstāvji, gan deputāti, gan Valsts zemes dienesta pārstāvji, gan arī citu iestāžu un organizāciju pārstāvji. Bet es runāšu šodien šeit Tautsaimniecības komisijas vārdā un nerunāšu par tekstu kopumā, bet, es domāju, mēs sāksim izskatīt šo likumprojektu pa pantiem.

Dokumenta nr.1255 2.lapaspusē ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - 3.panta otrajā daļā svītrot vārdus "un juridisko personu". Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Debatēs runāt deputāti pieteikušies nav. Deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso!") Nu tad vajag teikt, cienītie kungi! Tāpēc es jums jautāju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - 3.panta otrajā daļā svītrot vārdus "un juridisko personu". Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 22, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Nākamais priekšlikums ir 3.lapaspusē, un tas attiecas uz 5.pantu. Tas ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - papildināt 5.pantu ar jaunu daļu. Tautsaimniecības komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? (Starpsauciens: "Jâ!") Vai frakcija uztur spēkā prasību par balsojumu? Lūdzu deputātus pievērst uzmanību šim 3.lapaspusē redzamajam priekšlikumam - papildināt 5.pantu ar jaunu daļu. Redakcija ir redzama tabulā. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. Mēs tūlīt balsosim par šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 19, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 5.lapaspusē ir Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, es ļoti atvainojos. Otrajā lasījumā mēs likumprojektus skatām pa pantiem, tāpēc lūdzu nosaukt arī tos pantus, par kuriem nav priekšlikumu. Vienkārši mēs tos pieņemam.

J.Rāzna. Es atvainojos. Jā. 6.pants. Par panta pirmo, otro un trešo daļu priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 5.lapaspusē ir Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums - papildināt 6.pantu ar jaunu ceturto daļu. Redakcija ir redzama tabulā. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas slēdzienu - atbalstīt Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu - iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 6.lapaspusē ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - 6.panta ceturtajā daļā aizstāt vārdus "likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"" ar vārdu "likumdošanā". Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Frakcija... Jūs lūdzat balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus pievērst uzmanību 6.lapaspusei! Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - 6.panta ceturtajā daļā aizstāt vārdus "likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"" ar vārdu "likumdošanā". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 13, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē ir deputāta Rāznas priekšlikums - papildināt 6.panta ceturto daļu ar diviem jauniem teikumiem. Komisija to atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputāts Rāzna neprasa balsojumu saviem priekšlikumiem? Paldies. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 7.lapaspuse, 7.pants. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - 7.panta otrajā daļā svītrot vārdus "kuras maksimālo lielumu un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets". Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Frakcija lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - 7.panta otrajā daļā svītrot vārdus "kuras maksimālo lielumu..." - un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu. Par - 16, pret - 19, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē ir Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums - papildināt 7.pantu ar jaunu trešo daļu. Komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Edgars Bāns - Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Atbalstīts netika tieši tas priekšlikums, kurā bija runa par nomas maksas lielumu. Mēs ierosinājām pusotru procentu, bet komisija pieņēma piecus procentus. Es šajā sakarā gribu atsaukties uz Ministru kabineta 1995.gada 3.oktobra noteikumiem nr.292 "Par valsts zemes nomu". 11.pantā ir teikts: noslēdzot zemes nomas līgumu par zemi, uz kuras atrodas rūpniecības infrastruktūras objekti, dzīvojamās mājas, skolas, zinātnes un kultūras objekti, bērnudārzi un citi sociālās jomas objekti, gada nomas maksa nosakāma 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības.

Ja pieņemam, kā tālāk citos gadījumos, ka ir 5%, tad zinātnes un izglītības saimniecībām būs jāmaksā liela nauda. Tā tomēr ir trīsreiz lielāka nekā 1,5%, un normālai selekcijas stacijai tā sasniedz 5 līdz 6 tūkstošus, kas nonāks tā privātuzņēmēja kabatā, kuram šī zeme pieder un no kura to nomā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu frakcijas ieteikto apmēru - 1,5%. Paldies.

Sēdes vadītāja. Ja drīkst, es papriekš došu Seiles kundzei vārdu, Lamberga kungs!

Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tātad šajā pantā Latvijas Vienības partijas frakcija ir ierosinājusi tā saucamo obligāto gada nomas maksu. Es jums gribu paskaidrot, kas tas ir - 1,5% no zemes kadastrālās vērtības, un kas tas ir - 5% no zemes kadastrālās vērtības. Un turklāt šeit ir rakstīts: "lîdz zemes reformas pabeigšanai". Es jums gribu lūgt pievērst uzmanību arī šiem vārdiem - "lîdz zemes reformas pabeigšanai", jo šajā likumprojektā nav noteikts, kad un kā beidzas zemes reforma. Tātad iznāk, ka saskaņā ar Latvijas Vienības partijas frakcijas ierosinājumu, ka juridiskajām personām ir pienākums maksāt zemes īpašniekiem nomas maksu tikai 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, varētu būt arī tā, ka šie 1,5% tiktu maksāti bezgalīgi ilgi.

Cik daudz tas ir - 5% no zemes kadastrālās vērtības? Tādas zināmā mērā vidējas vai sliktas augsnes kadastrālā vērtība ir apmēram 140 latu. Tātad 14 latu būs 10%, bet 5% - 7 lati. 7 lati par hektāru gadā. Parēķināsim paši! Šāgada graudu raža, ja tā tiks kārtīgi novākta, nesīs lielus ienākumus. Vai tad nevar bijušajam zemes īpašniekam samaksāt šo nomas maksu - 7 latus par hektāru gadā? Tie ir 5% no zemes kadastrālās vērtības. Bet Latvijas Vienības partija prasa noteikt, ka juridiskajām personām būtu jāmaksā tikai 1,5%. Labi, - to vēl varētu saprast, ja šīs būtu paju sabiedrības vai SIA, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Bet apakšā zem šā paša pantiņa 7.lapaspusē, par ko mēs balsojam... deputāts Bāns mums aizsteidzās nedaudz pa priekšu, runādams par selekcijas stacijām... Zem šā paša pantiņa, tā teikt, apakšā paiet arī citas juridiskās personas (piemēram, ja uz šīs zemītes, uz šīs lauksaimnieciski izmantojamās zemes, ir uzcelts benzīntanks vai, kā tas ir Valmieras šosejas malā, kārtīgs restorāns, pat nesaskaņojot ar bijušo īpašnieku). Bet tātad mēs prasīsim, lai juridiskās personas maksātu tikai 1,5% no zemes kadastrālās vērtības.

Es aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto variantu, kurā prasa vismaz 7 latus par vidējas vērtības zemi.

Sēdes vadītāja. Aristids Lambergs - LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.J.Lambergs (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka komisijas ieteiktajā redakcijā ir rakstīts - "lîdz 5%". Šī redakcija nenosaka, ka ir jābūt 5%. Tātad šī maksa var būt no nulles vai no viena procenta, vai pusprocenta līdz 5%. Es gribētu ieteikt kompromisu - lūgtu atbalstīt pašreiz šo komisijas ieteikto redakciju, bet, gatavojot trešo lasījumu, varētu iestrādāt kompromisa variantu: no 1,5 līdz 5%. Es domāju, ka tad arī Latvijas Vienības partijas frakcija būtu apmierināta. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu šobrīd par procentiem, es vienkārši aicinu izlasīt, kas šeit ir rakstīts. Šeit ir rakstīts: "6.panta ceturtajā daļā minētajām juridiskajām personām ir pienākums maksāt zemes īpašniekiem gada nomas maksu līdz 5%...". Te ir atsauce uz iepriekšējo pantu - 6. pantu. 6. panta ceturto daļu mēs jau akceptējām, un tur ir, lūk, šie 5%. Manuprāt, vispār šis priekšlikums pašreiz nav balsojams. Ja mēs nobalsotu it kā par Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu, tad mēs uzreiz jau ieliktu likumā pretrunu starp šiem diviem pantiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Augsti godāto Prezidij! Kolēģi, draugi! Valdība dara visu, ko var, lai padarītu izdzīvošanu citām institūcijām Latvijā neiespējamu. Mēs tagad paaugstināsim par vienu trešo daļu nomas maksu, kura būs jāmaksā skolām un citām budžeta iestādēm. Bet papildu jautājums tad būtu: vai tad Finansu ministrija paredz, ka viņa iedos šitām iestādēm papildu resursus, lai varētu šitās iestādes izdzīvot?

Parunāsim par vēl vienu lietu - ka mēs šeit, Latvijā, esam pieraduši pie kaut kādiem baigi foršiem procentiem: naudai ir jāpelna 10 procenti mēnesī vai 5 procenti mēnesī, vai 3 un 4 procenti mēnesī, un visas tās iestādes, kas tādus procentus it kā sola maksāt, "aiziet pa burbuli". Īstajā pasaulē 3 procenti virs inflācijas līmeņa ir maksimālais daudzums, uz ko varētu cerēt. Pusotrs procents, ja, tā teikt, paliek pamatīpašums vietā, ir ļoti korekts procents. Ko mēs tagad gribam atkal izdarīt? Mēs paņemsim to skolu, mēs paņemsim šo tautu un atkal viņai druscītiņ nogriezīsim nost ar kaut kādu pārgudrību, ar kaut kādu procentu, kuru kaut kāds kaut kur ir izvilcis... Lai būtu grūtāk izglītības iestādēm, selekcijas stacijām un tā tālāk. Tā ir daļa no tā ārprāta, kas nāk no Nacionālā bloka. Mīļie draugi, es jūs lūdzu atbalstīt Latvijas Vienības partijas frakcijas ieteikto maksas apmēru - vienu ar pusi procentu. Ja jūs to pelnītu attiecībā uz jūsu mantu, jūs uz mūžu mūžiem būtu starp pasaules bagātākajiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds Annai Seilei - LNNK un LZP frakcijas deputātei. Otro reizi.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu nedaudz precizēt šīs nomas maksas būtību. 6. panta ceturtajā daļā mēs nerunājam vis par nomas maksām, bet 6. panta ceturtajā daļā mēs runājam par šīm selekcijas stacijām, kuras zemi par kadastrālo vērtību var izpirkt no īpašnieka. Pašreizējā kārtība laukos ir tāda, ka juridiskajām personām, bijušajiem kolhoziem, paju sabiedrībām, SIA, kas nodarbojas ar lauksaimniecību, ir likumīgas tiesības likumā paredzētajā kārtībā noslēgt ar pagasta valdi zemes nomas attiecības. Es jums atkārtoju - ar pagasta valdi, nevis ar bijušo īpašnieku. Un šī noma tika noslēgta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un viņa bija pusotrkārtīga zemes nodokļa apmērā. To noteica Ministru kabinets. Šķēles kungs, viesodamies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, apspriežot šo likumprojektu, teica: "Ministru kabinetam nav ko krāmēties ar kaut kādām maksimālās nomas noteikšanām, ir jāizšķiras par diviem variantiem: viens variants - maksimālo nomu šīm paju sabiedrībām, kuras drīz vien atdos īpašniekiem zemi īpašumā - tas ir tikai tajos gadījumos, ja viņi šo zemi īpašumā vēl nav atguvuši... tad pašvaldības pieņem lēmumu par šo maksimālo nomu. Vai arī ir otrs variants - šo nomas maksas lielumu, vismaz maksimālo lielumu, ieraksta likumā. Un mēs visi izšķīrāmies par šo otro variantu. Likumā tas ir jāpasaka, lai katra pašvaldība pēc sava prāta negudrotu šos nomas griestus, tātad līdz 5 procentiem... Tas nozīmē, ka ne vairāk par 5 procentiem no zemes kadastrālās vērtības. Es vēlreiz jums atkārtoju: tā maksa nav liela, bet viņa ir nedaudz lielāka par pusotru procentu, ko piesola Latvijas Vienības partijas frakcija. Aicinu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā.

J.Rāzna. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikumu - papildināt 7. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā, attiecīgi mainot pārējo daļu numerāciju: "6. panta ceturtajā daļā minētajām juridiskajām personām ir pienākums maksāt..." viss teksts jums ir dots tālāk tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 20, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā 7. lapaspusē ir deputāta Rāznas priekšlikums - 7. panta trešo daļu uzskatīt par ceturto daļu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Un tas notiek automātiski, ka mainās daļas numerācija... Paldies, pieņemts.

J.Rāzna. 8. lappusē ir 9. pants. Deputāta Rāznas priekšlikums - papildināt 9. panta otro daļu ar jaunu teikumu. Komisija to daļēji atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāts balsojumu nelūdz? Deputāt Rāzna, vai jūs balsojumu nelūdzat?

J.Rāzna. Nē.

Sēdes vadītāja. Tagad es jautāšu katru reizi, lai frakcijas apstiprina: jā vai nē. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 9. lapaspuse 10. pants. Papildināt 10. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "Çku un būvju īpašniekam ir tā zemes gabala pirmpirkuma tiesības, uz kura atrodas attiecīgās ēkas un būves". To nosaka Ministru kabineta noteikumi nr. 9, kas pieņemti Satversmes 81. panta kārtībā un atrodas Saeimā kā likumprojekts pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Bet iesniedzējs priekšlikumu... Kas iesniedzis šo priekšlikumu, lūdzu?

J.Rāzna. Tas ir komisijas...

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums - papildināt 10. pantu ar otro daļu dotajā redakcijā, kas jums ir lasāma tabulā. Deputātiem iebildumu pret šādu komisijas priekšlikumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 10. lapaspuse 12. pants. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - 12. panta 3. punktā aiz vārdiem "pieprasījuši" iestarpināt vārdus "zemi vai". Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Vai frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu - 12. panta 3. punktā aiz vārda "pieprasījuši" iestarpināt vārdus "zemi vai". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 14, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Deputātes Seiles un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumus - 12. panta otrās daļas 3. punktā svītrot vārdus "politiski represēto personu". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es nācu tribīnē vienīgi tādēļ, lai paskaidrotu, ka svītrot vārdus "politiski represētās personas" no šī likumprojekta nozīmē to, ka kompensāciju naudā varēs saņemt arī to bijušo īpašnieku mantinieki, kuru vecāki ir pazuduši karā vai kā citādi gājuši bojā, kā arī cietuši represijās, un kuri, protams, šādu iemeslu dēļ paši nebija varējuši ciest. Un zemes komisijās pienāk ārkārtīgi daudz vēstuļu ar šādiem lūgumiem, lai arī šīs vēl vairāk cietušās personas - bijušo īpašnieku mantinieki, kuri ir represēti, arī saņemtu šo kompensāciju naudā. Īstenībā kompensācijas saņēmēju loks pārāk daudz nepalielinās, un es ļoti aicinu deputātus to atbalstīt. Pie tam mums visiem modri vajadzētu sekot, lai šīs kompensācijas tiešām tiktu sāktas izmaksāt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Kā es saprotu, neviens neprasa balsojumu, jo te komisija to ir atbalstījusi, un neviens pret to neiebilst. Līdz ar to, ja deputātiem nav iebildumu, tas ir pieņemts.

J.Rāzna. 10. lappusē 16. pants. Deputāta Rāznas priekšlikums - izteikt 16. panta otro daļu jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 16. panta otrās daļas redakciju nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 11. lapaspusē 20. pants. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums - izteikt likuma 20. panta ceturtās daļas 1. teikumu jaunā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Vai frakcija "Latvijai" lūdz balsojumu? Nē. Paldies. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 12. lappusē ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - 21. panta ceturtās daļas 2. punktā vārdus "politiski represētajiem vai viņu pirmās šķiras mantiniekiem" aizstāt ar vārdu "personām". Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Vai frakcija lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - 21. panta ceturtās daļas 2. punktā vārdus "politiski represētajiem..." un tā tālāk, kā jums dots teksts tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 10, atturas - 32. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 13. lappusē 24. pants. Deputāta Rāznas priekšlikums - papildināt 24. panta otro daļu un izteikt to jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 14. lapaspuse sestā nodaļa. Deputātes Seiles priekšlikums - sestās nodaļas virsrakstu izteikt šādā redakcijā: "Darījumi ar zemes īpašumiem zemes reformas laikā". Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, te ir vairāki priekšlikumi, kā es saprotu, par nosaukumu, jā?

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Tad vajag visus paskaidrot un tad, kurš prasīs balsojumu... Tātad skatīsim tos secībā.

J.Rāzna. Šeit bija arī Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt nosaukumu. Pirmais priekšlikums nav atbalstīts, otro priekšlikumu komisija atbalstīja un šobrīd...

Sēdes vadītāja. Tas ir par terminu, bet tagad mēs runājam par nosaukumu. Tātad Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts. Seiles kundzes ieteikums nav atbalstīts! Tālāk, lūdzu!

J.Rāzna. Jā, arī deputātes Lībanes priekšlikums nav atbalstīts, tas ir, "Zemes iegūšanā ar nodošanu".

Sēdes vadītāja. Vai līdz ar to komisija ierosina atstāt iepriekšējo nosaukumu?

J.Rāzna. Nē. Tātad jaunais nosaukums ir "Darījumi ar zemes īpašumiem".

Sēdes vadītāja. Ā, viņš ir vienkārši izteikts tagad otrajā ailītē, nevis pēdējā, kur tam vajadzētu būt... Te ir tīri tehniska kļūda, tāpēc es jautāju.

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus pievērst uzmanību tam, ka komisijas dotais nosaukums ir otrajā ailītē.

Atklājam debates. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka otrajā ailītē ir Ministru kabineta iesniegtā teksta pilnais variants. Tautsaimniecības komisija, protams, viņu ir atbalstījusi šajā gadījumā, bet nav atbalstījusi visus pārējos trešajā ailītē redzamos priekšlikumus, un nosaukums paliek Ministru kabineta iesniegtajā redakcijā. Otrajā ailītē ir Ministru kabineta piedāvātā redakcija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu komisijas vadītāju mums tagad precizēt, kāda īsti tagad ir tā... kura tad ir īstā redakcija?

J.Rāzna. Būtībā komisija atbalstīja Ministru kabineta iesniegto redakciju.... Tā ir pirmā lasījuma...

Sēdes vadītāja. Nu skaidrs! Tātad te nav domāts - izteikt nodaļu tādā redakcijā, bet tas ir jau pats nosaukums, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, jā?

J.Rāzna. Jā, pieņēmām pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija atbalsta pirmajā lasījumā ieteikto redakciju.

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Vai kāds no iesniedzējiem par nosaukuma maiņu prasa balsojumu? Neviens no iesniedzējiem neprasa. Deputātiem iebildumu pret nosaukumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tad tālāk 15. lappusē 27...

Sēdes vadītāja. Nē, es atvainojos... Mums vēl ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

J.Rāzna. Jā. Tur ir precizēts.

Sēdes vadītāja. "Vienlaikus ierosinām... termina "darījumi" lietošanu visā likuma tekstā". Tas ir atbalstīts, un kā es saprotu, tad arī realizēts tālāk. Jā?

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

J.Rāzna. 15. lappusē 27. pants - "Darījumu objekts". Deputātes Seiles priekšlikums - 27. pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, un viņš ir ietverts 27. pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātei Seilei iebildumu nav? Un deputātiem pret komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 16. lapaspusē ir deputāta Bāna priekšlikums - 27. pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, un tas ir ietverts 27. pantā otrajā daļā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā 16.lappusē ir deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums - 27.pantā aiz vārda "darījums" iestarpināt vārdus "kâ rezultātā mainās zemes īpašnieks". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Te ir rakstīts - "atbalstīt daļēji". Iesniedzējiem iebildumu nav, deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lappusē ir deputātes Lībanes priekšlikums - izteikt 27.pantu jaunā redakcijā. Tas ir atbalstīts daļēji un ietverts 27.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītāja. Deputātei Lībanei iebildumu nav. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 17.lappuse 28.pants - "Darījumu subjekts". Deputātes Lībanes priekšlikums - izteikt 28.panta nosaukumu šādā redakcijā - "Atsavināšanas subjekts". Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem un arī iesniedzējai iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lappusē ir deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums - 28.panta pirmās daļas pirmajā teikumā svītrot vārdus "bez ierobežojumiem". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Pirmais - papildināt 28.panta pirmo daļu pēc vārda "iegūt" ar vārdu "îpašumā". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Un otrs Juridiskā biroja priekšlikums - 28.pantā papildināt pirmās daļas 2.punktu ar vārdiem "tajā skaitā valsts un pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)". Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lappusē ir arī Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums - izteikt 28.panta pirmās daļas 3.punktu jaunā redakcijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 28.panta pirmās daļas 3.punkta redakciju nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 18.lappusē ir deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums - izteikt 28.panta pirmās daļas 4.punktu jaunā redakcijā. Tas ir atbalstīts daļēji un ietverts 28.panta 4.punkta 6.apakšpunktā.

Sēdes vadītāja. Iesniedzējiem iebildumu nav. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums - piekto daļu izteikt jaunā redakcijā. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus vēlreiz palūkoties 18.lappusē, tātad runa ir par 5.punktu. Atklājam debates. Roberts Jurdžs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts... Atvainojos, Normunds Pēterkops - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es gribu izteikties par 28.panta 5.punktu un aicināt deputātus atbalstīt mūsu iesniegto priekšlikumu, kas nedaudz atšķiras no visiem pārējiem priekšlikumiem ar to, ka mēs pasakām precīzāk, kādas ir šīs citas fiziskās vai juridiskās personas, uz kurām attieksies šie ierobežojumi. Tās ir nevis jebkuras citas - vispārīgi izplūdis jēdziens, bet konkrēti - ārvalstu juridiskās un fiziskās personas. Ja mēs runājam par šīm investīcijām, kādēļ mums būtu jāatver šis brīvais zemes tirgus, lai varētu ienākt jauni līdzekļi tautsaimniecībā, lai paceltu lauksaimniecību, tad šīs investīcijas mēs varam sagaidīt tikai no ārvalstīs dzīvojošajām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras atklāti atnāk un parāda: lūk, viņām ir šādi līdzekļi, un mums ir redzams, kas šīs ir par fiziskajām personām, kas tās ir par juridiskajām personām, un šajā gadījumā tad ar attiecīgās pašvaldības vai ar Ministru kabineta piekrišanu šī zeme var tikt pārdota.

Ja mēs runājam tikai vārdos, ka, lūk, šis brīvais zemes tirgus ir domāts investīcijām, un atstājam pašlaik komisijas atbalstīto variantu, tad tādā gadījumā nekādas investīcijas šeit neienāks, tad šī panta ietvaros darbosies brīvais tirgus, kurā sākumā darbosies spekulanti - uzpirks lēti no nabadzībā iedzītajiem zemes īpašniekiem šo zemi un tad gaidīs labākus laikus, kad zemi varēs pārdot. Un mēs sasniegto gaidāmo, ko mēs runājām par šīm investīcijām, kuras pacels lauksaimniecību, nesagaidīsim. Tāpēc es lūgtu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu, kurā mēs pasakām, ka tās ir citu ārvalstu fiziskās un juridiskās personas. Lūk, te ir tas galvenais uzsvars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Un tā nu mēs esam nonākuši gandrīz vai pie vissvarīgākā panta šajā likumā. Tātad mēs runājam par to, kādi subjekti Latvijā varēs pirkt un pārdot zemi, iegādāties zemi īpašumā. Līdzšinējā kārtība bija vienkārša - tātad tās juridiskās un fiziskās personas, kas Latvijā ir saņēmušas zemi likumdošanā noteiktajā kārtībā, var kļūt par tās īpašniekiem. Var zemi saņemt īpašumā arī tās ārvalstu juridiskās personas, kuras investē un par kurām īpašu lēmumu ir pieņēmusi Centrālā zemes komisija. Šādu lēmumu ir pieņemts samērā daudz, un varbūt vienīgi Ministru kabineta pārstāvjiem, kuri gatavoja jauno likumprojektu, izmainot šos zemes īpašuma iegūšanas subjektus, likās, ka šis process ir nedaudz par lēnu. Tāpēc Ministru kabineta variantā ir papildināts viss šis agrāk jau noteiktais subjektu loks vēl ar citām personām, tas nozīmē, ar pilnīgi visām personām - ar nepilsoņiem, ar dažādām citām juridiskajām personām, kuras neveic šīs ārvalstu investīcijas, un vienīgais ierobežojums, kas viņām tiek noteikts, ir tas, ka viņas nevar iegādāties zemi pierobežas joslā, kā to paredz Ministru kabinets, un, ka lēmumu par katru šādu citu personu pieņem attiecīgā pašvaldība. Tad nu, manuprāt, mēs varējām rakstīt skaidri un gaiši, ka Ministru kabineta iesniegtā redakcija paredz pilnīgi brīvu zemes pirkšanu un pārdošanu visām personām. Nevajadzēja tērēt papīru un tik gari izrakstīties, jo šādu ierobežojumu būtībā nākošajā likumprojekta pantā nav. Katra pašvaldība subjektīvi, bez jebkādiem kritērijiem, var lemt, kam atļaus pirkt un pārdot zemi. Un te nu, manuprāt, tomēr slēpjas bīstamība: ja šīs citas personas iegādāsies zemi savai piemājas saimniecībai vai zemi zem ēkām un būvēm, tad nebūs problēmu; tātad ja Latvijā dzīvojošs nepilsonis iegādāsies zemi īpašumā no bijušā īpašnieka zem sev piederošās ēkas. Bet diemžēl šis loks ir paplašināts pilnīgi bezjēdzīgi, tāpēc es pieprasu balsojumu, un būtu bijis labāk, ja mēs šos iesniegumus būtu sakārtojuši pēc radikalitātes pakāpes. Es, piemēram, ierosināju šajā likumprojektā nepaplašināt šo personu loku ar citām personām, kurām zemi varēs piešķirt pašvaldības, bet tās gan ir pāris lapu tālāk.

Pirmais tātad ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - šo otro daļu izteikt tādā variācijā, ka tikai tad, ja šīs citas personas kaut ko mums investē, ka tikai tādā gadījumā viņas var kļūt par mūsu zemes īpašniecēm, un es aicinu atbalstīt šajā balsojumā frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad, Seiles kundze, jūs aicināt atbalstīt 28.panta pirmās daļas 5.punktā frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, jo ceturtais ir... Tādēļ es gribu precizēt, jo arī tālāk atkal ir jūsu priekšlikums.

A.Seile. Tas ir teksts... Tas ir 18.lappusē frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - citas ārvalstu fiziskās un juridiskās personas...

Sēdes vadītāja. Tas ir 5.punkts tabulā. Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Ja mēs balsosim šādā veidā, tad tas būs tikai papildu punkts un tas lietas būtību nemainīs, to, par ko Seiles kundze šeit runāja. Šeit faktiski nebūs alternatīvu balsojumu, bet tas būs papildu punkts klāt jau pie atbildīgās komisijas pieņemtajiem pirmajiem četriem.

Sēdes vadītāja. Jā, jo te par 5.punktu ir jau arī pašas Seiles kundzes priekšlikums. Lūdzu, vai vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas? Lūdzu, varbūt komisija mums precizēs vai paskaidros...

J.Rāzna. Es lūgtu deputātus to neatbalstīt, jo mēs jau iepriekš pieņēmām 28.panta pirmās daļas 3.punktu jau citā redakcijā, tātad šeit būtu... Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Jā, bet tas nav vienīgais priekšlikums par šo punktu, mums tos vajadzēja sakārtot balsošanas secībā, jo arī Seiles kundzei pašai personīgi ir priekšlikums par 5.apakšpunktu. Tad kāds ir jūsu priekšlikums, kā mēs tagad...? Kāda ir iesniegšanas secība - to mums vajadzētu zināt, jo mēs balsosim vai nu iesniegšanas secībā, vai izslēdzošā secībā. (No zāles deputāte A.Seile: "Es noņemu savu priekšlikumu.") Seiles kundze atsauc savu priekšlikumu, un līdz ar to ir skaidrs - paliek frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikumu - izteikt 28.panta pirmās daļas 5.punktu... Lūdzu pievērst tam uzmanību... dotajā redakcijā: "Citas ārvalstu fiziskās un juridiskās personas..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 9, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

J.Rāzna. 19.lappusē ir deputātes Seiles priekšlikums - 28.pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, un tas ietverts 28.pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem un arī iesniedzējai iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Priekšlikums pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lappusē ir arī frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - izteikt 28.pantu jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi daļēji, un tas ietverts 28.panta redakcijā.

Sēdes vadītāja. Tātad galīgā redakcija komisijas piedāvātajā variantā ir dota 17.lappusē pēdējā ailē. Atklājam debates. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Tātad mēs pamatā esam atbalstījuši Ministru kabineta izveidoto redakciju un uzlabojuši viņu ar frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" iesniegto priekšlikumu, ka ārvalstniekiem ir šeit jāiegulda investīcijas, taču te ir vēl viena būtiska lieta, par kuru es jau iesāku runāt iepriekšējā uzstāšanās reizē. Tas ir 17.lappusē 2.apakšpunkts, kas ir dots iekavās. Te tiek runāts par tām citām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nav minētas šo subjektu skaitā, ka arī viņas var iegūt īpašumtiesības ar tiem nosacījumiem, kuri faktiski nav nekādi nosacījumi. Es lūdzu atsevišķu balsojumu par šo apakšpunktu 17.lappusē, lai sēde izlemtu, vai mēs dosim zemi jebkuram, pilnīgi visiem, vai tomēr šādi ierobežojumi pastāvēs.

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Arī mūsu priekšlikumā ir ierosināts izteikt šo otro daļu citādā redakcijā, un šī otrā daļa skanētu šādi: "Ârvalstu juridiskās un fiziskās personas var iegūt īpašumā zemi, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, ar ierobežojumiem, kas noteikti šajā nodaļā." Es lūgtu balsojumu tieši par šo otro daļu, nevis par visu priekšlikumu kopumā. Tātad tikai par to, jo saistībā ar to tika pieņemts mūsu iepriekšējais priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Jirgena kungs, precizēsim! Tātad tā ir pēdējā rindkopa?

A.Jirgens. Jā, pēdējā rindkopa. Vienkārši iepriekš likumā nebija numurētas šīs daļas. Mēs arī tās tāpēc nenumurējām. Tagad tikai komisijas redakcijā parādās šī numerācija, bet tā ir tā pati otrā daļa pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Paldies. Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tā ir šā 28.panta otrā daļa, un šeit nav neviena priekšlikuma par šīs daļas izslēgšanu vai kaut kas tamlīdzīgs. Balsojot, ja vairākums nobalsos pret šo otro daļu, tādā gadījumā paliek pirmā lasījuma variants, tas ir 1:1. Tātad šeit balsojumam vispār saskaņā ar Kārtības rulli nav nekādas jēgas, jo nav priekšlikuma par tās svītrošanu. Ja kāds uzstāj par to, ka ir jābalso, - labi, nobalsosim! Nobalsosim "pret", un lai tad pirmā lasījuma variants ir tāds, kāds bija. Un viss. Un nav ko jaukt galvu!

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte. Otro reizi.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Endziņa kungam, kam parasti ir taisnība, šajā gadījumā nav taisnība, tāpēc, ka Ministru kabineta sagatavotajā redakcijā, kuru mēs redzam otrajā ailītē - tatad tas bija mūsu pirmais lasījums -, tik tiešām šie paši vārdi ir iekšā, ka citām personām ir tiesības iegūt Latvijā zemi uz īpašiem noteikumiem. Bet, Endziņa kungs, es gribu atspēkot jūsu teikto, kāpēc jums nav taisnība. Taisnība nav tāpēc, ka komisija ir sagatavojusi šo pašu pirmā lasījuma tekstu savā variantā. Mēs esam atbalstījuši komisijas variantu, bet aicinām balsot par tā atsevišķām daļām. Izslēdzot no komisijas sagatavotā varianta pēdējo daļu, spēkā paliks komisijas izstrādātais variants ar frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" papildinājumu. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Nav nekas tamlīdzīgs...")

Sēdes vadītāja. Nē, Seiles kundze, diemžēl šoreiz man jānostājas Endziņa kunga pusē - paliek pirmais lasījums! Un pirmais lasījums ir 1.ailīte. Komisija otro daļu nav izstrādājusi savādāku, nekā tā ir pirmajā lasījumā. Ja viņa būtu kaut pāris vārdu izmainījusi, tad mēs varētu runāt par savādāku redakciju. Es šobrīd saskatu pilnīgi vienādus tekstus.

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie kolēģi deputāti! Es negribu runāt pēc būtības par šiem priekšlikumiem, bet gan par to, ko mēs varam tagad iebalsot un kādu normu mēs varam ielikt šajā, manuprāt, ļoti svarīgajā likumā. Tātad pirms brīža mēs atbalstījām komisijas variantu - 28.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu, kā arī frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt pirmo daļu ar 5.punktu, kurš skan šādi: "Darījumu subjekti..."

Sēdes vadītāja. Nē, nē: "Citas ārvalstu fiziskās personas..."

J.Lagzdiņš. Jā, tieši tā, tieši tā!... Civillikuma noteiktajā kārtībā zemi, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, var iegūt arī citas ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kuras Latvijas Republikas tautsaimniecībā, kultūras vai dabas aizsardzības pasākumos investē savus līdzekļus. Kaut gan šī norma ir lieka, bet pieņemsim, ka tā kaut kā realizē šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" ideju.

Tālāk frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina vēl papildināt šo pašu 28.pantu jau ar otro daļu šādā redakcijā: "Ârvalstu juridiskās un fiziskās personas var iegūt zemi īpašumā, uz kuru īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, ar ierobežojumiem, kas noteikti šajā nodaļā". Šāda norma ir pilnīgi lieka, jo par zemesgrāmatu problēmu jautājums ir atrisināts 28.panta preambulā, bet par ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām runa ir jau visā pirmajā daļā. Tātad šī daļa ir vienkārši lieka. Starp citu, arī pirmais balsojums, kuru mēs atbalstījām, ir absolūti lieks, jo pirmās četras daļas jau pasaka, ka ir pilnīgi brīvs zemes tirgus, godātie kolēģi!

Sēdes vadītāja. Seiles kundze, diemžēl es trešo reizi jums vārdu dot nevaru. Turpinām debates.

Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Draugi un kolēģi! Es laikam esmu vienisprātis, ka latviešu zeme ir jālieto tādā veidā, lai tas radītu Latvijai kaut kādu ekonomisku labumu, un, ja tas, kas taisās ieguldīt to investīciju, grib nodrošināties ar šo zemi, ka viņš varēs to lietot... ka varēs viņu paņemt īpašumā, kamēr viņš to zemi lietos tā, kā viņš ir solījies to lietot, tad mūsu frakcijas un mūsu valdes sēdēs - es tagad runāju par Latvijas Vienības partiju, - par šo jautājumu runājot, mēs esam vienojušies, ka vajag to ierobežojumu, ka cilvēkiem ir jādod tikai tik daudz zemes, cik viņiem tā ir nepieciešama viņu rīcībai. Un to noteikumu, kā viņš šo zemi lietos, ierakstīs zemesgrāmatā, bet no viņa varēs šo zemi atsavināt, ja viņš vairs šo zemi nelieto tā, kā bija paredzēts.

Mēs Latvijas Vienības partijas valdē un frakcijā esam runājuši par to, ka nevajadzētu atļaut cilvēkiem spekulēt ar Latvijas zemi, ka vajadzētu šo zemi viņiem pārdot, varbūt pat iedot, ja viņi patiešām lielu ekonomisko labumu Latvijai dod. Kaut kādas centrālās institūcijas, varbūt Zemes banka, no viņa šo zemi atsavina... viņam tur nekādas peļņas par Latvijas zemi nedrīkstētu būt. Mums šī zeme ir jāpatur šaurā latviešu institūciju lokā. Es neredzu šos ierobežojumus šajā likumā, es nezinu, kāpēc manas partijas draugi, kas ir atbildīgi šajās komisijās, nav iesnieguši tādus priekšlikumus. Es gan ceru, ka uz trešo lasījumu tie būs, jo mēs nedrīkstam atļaut to, ko mēs šodien redzam, to, ka noubagots latviešu zemes īpašnieks pārdos to zemi, tāpat kā šodien cilvēki - ubagi pārdod sertifikātus par 5% no to vērtības, un tā mēs visu mūsu zemi pazaudēsim. Zeme mums ir jāpārdod, ja kāds grib to prātīgi lietot, un, ja viņš uztraucas, ja viņš grib, lai tā zeme paliek viņa īpašumā, lai tur kāds nevar viņam kādu īri vai renti uzlikt vai to paaugstināt, izvirzīt noteikumus un tā tālāk... Tam mēs laikam esam visi piekrituši, bet šie ierobežojumi ir jāieraksta zemesgrāmatā un pašvaldībām šī lieta ir jāpārbauda, lai šī zeme tiek pareizi lietota, bet ja ne, tad tā ir jāatsavina.

Es atvainojos, ka mūsu frakcijas valdes lēmums nav iesniegts komisijai, bet es ceru, ka tas notiks pirms trešā lasījuma, ka mēs šeit neesam tikai pavirši strādājuši. Mūsu frakcijas vārdā es atvainojos, ja mūsu valde un mūsu frakcija ir tādu lēmumu pieņēmusi, bet šajā variantā šis likums mums nav pieņemams. Bet, ja iestrādātu to, ka zemi dod tikai tik daudz, cik darbībai ir nepieciešams, ka to zemi turpina lietot tā, kā ir apsolīts, bet ja ne, tad to zemi ņem atpakaļ... Un ka tirgus paliek tikai latviešu pārvaldībā, caur organizācijām, teiksim, caur Hipotēku un zemes banku. Es pagaidām lūdzu jūs atturēties. Šis likums laikam "izies cauri" otrajā lasījumā, bet trešajā lasījumā tādiem noteikumiem ir jābūt, citādi es jūs lūgšu balsot pret šo likumu, kamēr tas tur tiks iestrādāts. Paldies.

Sēdes vadītāja. Valdmaņa kungs, lūdzu konkrētu priekšlikumu par 28.pantu, par kuru mums šeit ir priekšlikumi - balsot pa daļām.

G.Valdmanis. Es lūdzu atturēties.

Sēdes vadītāja. Ko, lūdzu, noraidīt? - komisijas vai frakcijas iesniegto?

G.Valdmanis. Abus, jo viņi ir nepilnīgi. Viņi ir jāpapildina uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Roberts Jurdžs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tā kā mums ir sanākusi neliela neskaidrība ar 28.pantu, tad vienīgais reālais priekšlikums, kurš ir iesniegts rakstiski, ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - izteikt šo pantu jaunā redakcijā. Es aicinu balsot par šo pantu, lai pantam būtu jauna redakcija, kur varētu iesniegt arī labojumus uz trešo lasījumu. Tā ka es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jurdža kungs, būsim korekti līdz galam! Mēs esam panta piecus punktus jau pieņēmuši. Jūs tagad prasāt jaunu panta redakciju balsot. Pagaidiet, vai jūs prasāt visu pantu dot jaunā redakcijā?

R.Jurdžs. Šeit ir priekšlikums - 19.lappusē apakšdaļā...

Sēdes vadītāja. Tātad to, kuru komisija ir atbalstījusi daļēji, jūs tagad ierosināt balsot kā 28.panta pilnu jaunu redakciju?

R.Jurdžs. Tieši tā.

Sēdes vadītāja. ... kur nav iekšā jūsu nobalsotais 5.apakšpunkts...

R.Jurdžs. Tas daļēji ir izteikts otrajā daļā.

Sēdes vadītāja. Leopolds Ozoliņš - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

L.Ozoliņš (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Redziet, cik viltīgi ir sastādīta šī tabula! Varētu pat teikt, ka mēs esam mazliet apjukuši... nevis mazliet, bet stipri apjukuši, jo it kā ir nobalsots tas, pret ko mēs esam pret. Tāpēc es aicinu atbalstīt deputāta Jurdža priekšlikumu. Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka, lasot laikrakstus un vērojot televīziju, tā vien šķiet, ka Latvijas zemi nopirkt nevar. Jāsaka, ka jau esošā likumdošana paredz samērā brīvu zemes tirgu, ne tikai starp valsts pilsoņiem, bet arī attiecībā uz ārvalstu uzņēmējsabiedrībām. Jo 21% pieder Latvijas pilsoņiem, kā arī uzņēmējsabiedrībām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starpvalstu līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību. Ir uzņēmēji, ir zemnieki, ir muitnieki, ir zobārsti, ir robežsargi un ir basketbolisti, kam ir nauda un kas spēj brīvi pirkt šo zemi. Kādēļ mums būtu jāļauj brīvi pirkt un pārdot Latvijas zemi citām fiziskajām un juridiskajām personām? Kādēļ ir jāļauj brīvi nākt Latvijā katram, kas grib, un ņemt, ko grib, arī pēdējo tautas svētumu - zemi?

Gadsimtiem Latvijas zemi aizstāvēja kurši, zemgaļi, sēļi. Latvijas zemi ir tīkojuši gan vāci, gan krievi, gan poļi, gan zviedri. Nāca ar viltu, nāca ar uguni, zobenu, krustu vai zvaigzni. Mācīja, kristīja, solīja un kāva - 800 gadu verdzībā, dzimtbūšanā... Un tagad - šī brīvā un neatkarīgā Tēvzeme. Šķiet, nu paši esam saimnieki šajā zemē. Vai mēs šodien balsosim par tēmu - pārdot tēvuzemi citām fiziskām un juridiskām personām? Pārdot Gaiziņu, Durbi, Zilo kalnu vai Aizkraukli? Nebrīnīšos, ja par zemes pārdošanu svešajiem nobalsos daļa deputātu internacionālistu. Bet nobalsos arī tie, kuriem pilsonība dāvāta "par īpašiem nopelniem". Ir jācenšas taču! Bet kā tūlīt balsosim mēs, kas esam uz šīs zemes, kura mūs pacieš, baro un vēl mīl?

Latvija nav Meksika un Kanāda. Tā ir par mazu, lai ļautu tai iet pasaulē vienai. "Nâk rudens apgleznot Latviju..." Latvija ir jāņem klēpī un jāapmīļo, nevis jāpārdod! Latvija ir par mazu, un tās pilsoņi ir par nabagiem un par vājiem, lai ļautu brīvi pārdot to, kas vēl nav novērtēts. Pilsoņi vēl pat nav apzinājušies un apjautuši, ko nozīmē dzīvot, strādāt un palikt savā zemē. Brīvā zemē, tik ļoti skaistā zemē. Vēl nav atdzimusi 50 gados nīdētā Latvijas mīlestība. Pajautāsim čečenam - cik maksā Čečenijas klintis un vīna dārzi? Čečena līgavas kaps? Pajautājiet ģenerālim Bolšteinam - cik maksā Latvija? Tā vien šķiet, ka sazvērestības sekojušas viena otrai... esošais zemes īpašnieks grimst arvien lielākā bezcerībā... Zemnieku aplaupīšana naudas reformas laikā. Gadiem ilgi neatdotā nauda par pienu, gaļu, graudiem. Legalizēta atlikušo līdzekļu izkrāpšana daudzajās "izgaisušajās" firmās un valdības ieteiktajās bankās. Ko darīsim tālāk, kad lēti būs pārdota māja un zeme, meži un pļavas? Naudu drīz noēdīs, nodzers un pazaudēs kārtējā Alejas bankā vai apdrošināšanas firmā "Dzīves jēga". Vai pazudušo firmu un banku, un apdrošināšanas sabiedrību darboņi nav šīs "citas fiziskās un juridiskās personas"? Izkrāptā nauda nav pazudusi, tā atgriezīsies, tiklīdz mēs nobalsosim par brīvo zemes tirgu. Nāks atkal "Interprogrammas", "Olimpijas", Liepājas Komercbankas un "Pârdaugavas" neveiksmīgie biznesmeņi. Pašreiz mēs grasāmies ļaut brīvi iepirkt šo apkrāpto pilsoņu zemi par viņiem izkrāpto naudu. Pie teju, teju vēl pusdzīvās un kādreiz Kolimā "apstrādātās" latvju māmiņas ieradīsies blonda latviete no firmas "Tâlivaldis Freimanis & Co", piedāvās atmaksāt zemes uzmērīšanu, reģistrāciju zemesgrāmatā un vēl samaksās 33 grašus par hektāru, un - aiziet! Māmiņa ieliks šo naudu bankā, tajā pašā...

Kā rudens zili zaļās mušas uzņēmēji jau klīst pa Latvijas laukiem, meklē vecos un izmisušos vai jaunos un nodzērušos latviešus, pilsoņus, to mantiniekus, un piedāvā naudu un zeltu kā Tālavas taurētājam, bet retais atbild: mans zelts ir mana tauta un mana zeme.

Pirms dažām dienām pieņēmām deklarāciju par okupācijas fakta atzīšanu. Tā kā vajadzētu pacīnīties ar kolonizācijas sekām kādu gadu vai vairāk. Vismaz nepārdot zemi tiem, kas iepirkās specveikalos, kas dzīvoja specsanatorijās un zvejoja specezeros un kam Baltija bija kara apgabals. Pēdējo gadu vēsture to vien liecina, ka notiek okupācijas apliecināšana likumdošanā. Atcerēsimies Krievijas un Latvijas līguma 4.punktu: īpaša cieņa sarkanarmijas virsnieku īpašumiem. Pārdod zemi, it kā Latvijas zeme būtu cūkgaļas gabals Centrāltirgū vai sievietes miesa Čak-Marijas ielā. Nevajag bīties no Eiropas savienības, tā tik un tā mūs uzņems, ja būsim vajadzīgi. Tā atļāva savām Ālandu salām nepārdot zemi, akmeņainās salas, lai gan to ir tūkstošiem, - atļāva to nepārdot svešiniekiem. Jāņem vērā tautas mazskaitlība, dabas trauslums un ilgās okupācijas radītās sekas. Arī investīcijas nesamazināsies, ja zemi nepārdos. Soms no Valūtas fonda laikrakstā "Diena" saka, ka galvenais ir, lai būtu lētas darbarokas un korupcija mazāka. Investors no Kanādas it sekmīgi strādā Dobeles līdzenumos un vēl vēlas palielināt miežu sējumus, jo ražas te labas un baltās darbarokas lētākas nekā Kanādā krāsainās. Ja patiesi kāds īpatns labdaris vēl vēlētos investēt Latvijā vēl 10 miljonus, vēlētos nodarbināt alkoholiķus, sliņķus un mazgadīgās prostitūtas, palīdzēt cirst ozolus un ošus, pumpēt naftu, tad šādiem investīciju projektiem īpašu pretimnākšanu jau pieļauj esošie likumi. Latvija, tās tauta, izglītība un veselība ir, tā teikt, iedzītas stūrī. Tādu novārgušu un slimu Latviju ērti pievākt, tādēļ brīvais zemes tirgus jāsteidzina. Veidojas jaunas ietekmes zonas. Latvija vairs nav iekarojama ar raķetēm "Grad" un kasešu mīnām, ko lieto citās zemēs, apliecinot zemes īpašuma tiesības. Latvijas zemi varēs vienkārši nopirkt visiem pieņemamā veidā - par naudu, un tautas vēlēta Saeima to apstiprinās.

Mazs pasaules nogabals Baltijas jūras krastā - Latvija. Pēc brīža te saimniekos tie, kam ir nauda. Un kam ir nauda, tam ir vara. Diemžēl.

Latvija - tā ir tauta, valoda un zeme. Tautu šodien, kad mēs skatām Saeimā šo jautājumu, pie Saeimas neredzēja. Tā skrien kalpot firmai "Vaņa, Maņa & Sisters" vai cept "American Chicken". Valoda ir tāda, kāda tā ir.

Zeme. Vai drīkstam šo pēdējo relikviju pārdot tiem, kas mūs un to sen minuši un kārojuši?

Pirms balsojat par vai pret brīvzemes pārdošanu, pajautājiet čečenam, cik maksā Dzimtene, pajautājiet ģenerālim Bolšteinam, cik maksā Latvija, tauta, valoda, zeme.

Es ļoti lūdzu atbalstīt deputāta Jurdža pašreizējo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Augsti godātie deputāti! Vēlos izmantot Kārtības rullī noteiktās tiesības un gribu jums ierosināt sēdes pārtraukumu uz piecām minūtēm, lai savstarpēji konsultētos par balsojumu. Lūdzu zvanu, lai balsotu par manu priekšlikumu - sēdes pārtraukums 5 minūtes. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 6, atturas - 7. Pulksten 12.07 atsākam darbu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Augsti godātie deputāti! Ir pagājušas pat mazliet vairāk nekā piecas minūtes. Lūdzu, ieņemiet savas vietas!

Pirms izskatām tālāk priekšlikumus par 28.pantu, ir jāizskata Saeimas Prezidija saņemtais iesniegums. Kārtības ruļļa 136.panta noteiktajā kārtībā tiek lūgts atlikt tālāku likumprojekta izskatīšanu, lai sakārtotu tabulu otrajam lasījumam.

Viens var runāt par, viens - pret šādu priekšlikumu.

Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es esmu pret šā likumprojekta izskatīšanas pārtraukumu, un vados no šāda viedokļa: nav iespējams šo tabulu sakārtot tā, lai katram Ministru kabineta iesniegtajam priekšlikumam pretī būtu deputāta iesniegtais priekšlikums. Katrs deputāts, kas ir iesniedzis priekšlikumu, ir uzrakstījis gandrīz visu pantu jaunā redakcijā. Priekšlikumi ir sarindoti mūsu tabuliņā pēc kārtas. Mēs vienīgi varbūt mazliet aizsteidzāmies uz priekšu, jau piebilzdami, ka komisijas ieteiktais variants attiecībā uz pirmajiem punktiem ir pieņemts. Rezultāts nebūs cits. Es iesaku turpināt apspriešanu.

Sēdes vadītāja. "Par" - Vents Balodis, frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Dārgie deputāti! Seiles kundze argumentēja, ka viss šis pants ir... Mēs varētu nākamo tabulu taisīt tā, kā tas bieži tiek darīts. Mēs varētu šos atsevišķos apakšpunktus likt tabulā un skatīt pa apakšpunktiem, nevis izskatīt pirmo lappusi visu un pieņemt komisijas redakcijā, un atstāt bez izskatīšanas visas pārējās lappuses, kur ir citi priekšlikumi, kurus mēs automātiski atstājam ārpus izskatīšanas. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Un iesniedzējo to nav darījuši...")

Sēdes vadītāja. Zvans ir izskanējis. Lūdzu balsošanas režīmu par priekšlikumu - pārtraukt likumprojekta izskatīšanu, lai to atdotu atpakaļ komisijā tabulas sakārtošanai otrajam lasījumam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 36, atturas - 10. Turpinām likumprojekta izskatīšanu.

Roberts Jurdžs - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. Otro reizi.

R.Jurdžs (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es atsaucu savu priekšlikumu - balsot par visu pantu. Un aicinu atbalstīt deputāta Jirgena priekšlikumu - balsot par 28.panta otro daļu.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Lūdzu runāt komisijas vārdā!

J.Rāzna. Cienījamie deputāti! Es tikai gribu, lai jūs šeit tiešām labi apskatītos. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums ir: "Ârvalstu juridiskās un fiziskās personas..." Tautsaimniecības komisijas priekšlikums: "Citas fiziskās un juridiskās personas..." Lūk, šeit ir atšķirības, un es lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Par ko jūs, lūdzu, aicināt balsot?

J.Rāzna. Par komisijas ieteikto redakciju.

Sēdes vadītāja. Atbalstīt komisijas izstrādāto panta otro daļu. Tātad lūdzu, deputāti, precizēsim. Pirmais būs balsojums par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" iesniegto priekšlikumu, kas atrodas 19.lapaspusē, par tā pēdējo rindkopu, kas sākas ar vārdiem "Ârvalstu juridiskās un fiziskās personas...". Es ceru, ka visi deputāti ir atraduši tabulā šo tekstu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 20, atturas - 21. Nav pieņemts.

Tagad lūdzu deputātus balsot par tabulas 17.lapaspusē esošo panta otro daļu, kas sākas ar vārdiem "Citas fiziskās un juridiskās personas, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā..." - un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 17, atturas - 9. Redakcija pieņemta.

J.Rāzna. Paldies par balsojumu. Skatīsim tālāk. 20.lapaspuse. Es jūs lūgtu paņemt dokumentu ar nr.1255.-b. Tātad 29.pants. Deputātes Seiles priekšlikums - izteikt 29.pantu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, un tas iestrādāts ir 30.panta trešajā un piektajā daļā.

Sēdes vadītāja. Precizēsim, Rāznas kungs! Tātad iepriekšējā dokumentā, ko mēs skatījām, 1255., vai tos priekšlikumus, kas ir iesniegti par 29.pantu, mēs skatīsim?

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad šis deputātes Seiles priekšlikums ir viens no priekšlikumiem, kas ir iesniegti par 29.pantu.

J.Rāzna. Tur būs vēlāk pārējie.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputātes Seiles iesniegto priekšlikumu par 29.panta redakciju, kas jums ir sniegta tagad pēdējā lapaspusē, iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 20.lapaspusē ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - 29.panta redakcijā pirmajā daļā vārdus "zemi var iegūt īpašumā" aizstāt ar vārdiem "var iegūt īpašumā zemi, uz kuras tās apņemas veikt saimniecisko darbību". Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Jūs balsojumu prasāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - 29.panta redakcijā pirmajā daļā vārdus "zemi var iegūt īpašumā" aizstāt... un tālāk kā tabulā. Tas ir dokumenta 20.lapaspusē. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 21, atturas - 25. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 20.lapaspusē ir arī Juridiskā biroja priekšlikums: "Ierosinām 29.pantā papildināt otro daļu pēc vārda "iegūt" ar vārdu "îpašumā"". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tāpat ir Juridiskā biroja priekšlikums - 29. panta trešajā daļā precizēt, kādas sekas iestājas... Es atvainojos...

Sēdes vadītāja. Tātad jūs esat uzklausījuši Juridisko biroju un precizējuši, kā es saprotu?

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

J.Rāzna. Ir arī Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt trešo daļu, jo īpašuma tiesības rodas tikai pēc to nostiprināšanas zemesgrāmatā. Komisija...

Sēdes vadītāja. Atbalsta, jā?

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tātad deputāta Bāna priekšlikums - 29. panta pirmo daļu papildināt ar tekstu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, un priekšlikums ietverts 30. panta redakcijā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamo Prezidij, kolēģi! Es gribu vispirms atvainoties, jo es beidzamajā uzstāšanās reizē jūs maldināju. Es biju ļoti sašutis, ka es neredzēju mūsu frakcijas stāju tur, kur es viņu gaidīju, - kas drīkst rīkoties un ar kādiem ierobežojumiem, bet jūs šeit redzat, ka ir iesniegts, tikai tas gan tagad ir citā pantā, 30. pantā. Mūsu frakcijas pamatprincips ir tāds, ka mēs zemi dodam kādam tāpēc, ka viņš to labi lietos, ka tas tiks ierakstīts zemesgrāmatā un ka tā lieta tiks kontrolēta, un ka tā zeme tiks no viņa atsavināta, ja tā netiks lietota. Es atvainojos, ka es maldināju, un man ir liels prieks un gods, ka mans sašutums bijis nevietā, bet varbūt man ir prieks par sevi, ka man iznāca tāda bezkaunība, ka tauta divreiz dabū dzirdēt mūsu partijas viedokli. Es uzaicinu balsot par Bāna kunga priekšlikumu vai arī pieņemt komisijas lēmumu, jo komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Juridiskā komisija, atvainojiet, šeit nestrādā, strādā Tautsaimniecības komisija. Es vienkārši precizēju. Pirms tam bija Juridiskā biroja priekšlikums. Tātad jūs aicināt balsot, lai pilnībā pieņemtu deputāta Bāna priekšlikumu, nevis atstāt tā, kā ir pašlaik, ka daļēji atbalstīts?

Lūdzu tribīnē otro reizi.

G.Valdmanis. Bāna kungs man norāda, ka mēs esam pilnīgi apmierināti ar komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Es aicinātu deputātus nobalsot par 29. pantu kopumā.

Sēdes vadītāja. Bet visi priekšlikumi vēl nav izskatīti.

J.Rāzna. Es atvainojos, jā. 21. lapaspusē ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - 29. panta redakcijas pirmo daļu papildināt ar jaunu teikumu: "Attiecībā uz šiem darījuma līgumiem pašvaldībai ir zemes pirmpirkuma tiesības". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā sēdes vadītāja, godātie kolēģi! Mēs pavisam nesen nobalsojām par to, ka tabula ir sastādīta pareizi un ka mēs varam turpināt šodien darbu. Es lūgtu jūs paskatīties šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu 21. lappusē. Par viņu komisijas atzinumā ir rakstīts - "atbalstīt". Ja mēs pašķiram lappusi atpakaļ un paskatāmies 29. pantu komisijas atbalstītajā redakcijā, tad mēs šo priekšlikumu neredzam, pat ne daļēji atbalstītu. Es gan nezinu, kā viņu varētu nosaukt par atbalstītu vai daļēji atbalstītu. Tātad es vēlreiz vēršu uzmanību uz to, ka tabula, manuprāt, nav sastādīta atbilstoši tam, kādai tai vajadzētu būt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, varbūt komisijas pārstāvis var precizēt, kur ir šis priekšlikums iekļauts?

J.Rāzna. Es atvainojos, tiešām šis frakcijas "Latvijai" priekšlikums nav atbalstīts. Tātad šeit acīmredzot ir ieviesusies kļūda.

Sēdes vadītāja. Tātad, kā es saprotu, 21. lappusē ir tehniska kļūda, kur, runājot par 29. panta pirmās daļas papildinājumu, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", vārda "atbalstīt" vietā ir jābūt vārdam "neatbalstīt".

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Jevgēnijs Zaščerinskis - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.

J.Zaščerinskis (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamie deputāti! Atšķiriet 24. pantu, atgriezīsimies nedaudz atpakaļ. Šis priekšlikums ir iestrādāts 24. pantā.

Sēdes vadītāja. Zaščerinska kungs! Mēs pašlaik skatām 29. pantu. Vai tā ir tehniska kļūda vai nav, jo jūs esat komisijā bijis klāt?

J.Zaščerinskis. Šis priekšlikums, kas bija iesniegts par 29. pantu, ir pieņemts un iestrādāts 24. panta redakcijā.

Sēdes vadītāja. Tātad šeit ir nevis tehniska kļūda - "neatbalstīt", bet ir jābūt ierakstam, ka priekšlikums iestrādāts šī likuma 24. pantā. Vai tā?

Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte. Seiles kundze, es tikai jūs brīdinu, ka līdz pārtraukumam atlikušas 7 minūtes. Jūs tās izmantosit?

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Tiešām frakcijas "Latvijai" iesniegums ir atbalstīts, vienīgi tur tabulā trūkst piebildītes, ka tas ir iestrādāts 24. pantā, kā jau to teica Zaščerinska kungs. Un es jums nolasīšu, lai nebūtu domstarpību. Tātad 24. pantā, kas atrodas 13. lappusītē, tas jau ir iestrādāts tekstā: "Pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz privatizācijas gaitā pārdodamo zemes īpašumu" un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā?

J.Rāzna. Tiešām šis priekšlikums ir atbalstīts 24. pantā un nav...

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu deputātus pievērst uzmanību tam, ka aiz vārda "atbalstīt", ja mēs runājam par 29. panta redakcijas pirmo daļu, ko ir iesniegusi frakcija "Latvijai", ir jābūt ierakstam: "Atbalstīts, ietverot likumprojekta 24. panta pirmajā daļā." Tā jūs gribat teikt?

J.Rāzna. Jā, tieši tā, pirmajā daļā!

Sēdes vadītāja. Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts, otro reizi.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ja mēs paskatāmies minētā 24. panta pirmo daļu, tad tur ir rakstīts: "Pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz privatizācijas gaitā pārdodamo zemes īpašumu." Tikai uz "privatizācijas gaitā". Ja mēs paskatāmies, kādā kontekstā tika iesniegts frakcijas "Latvijai" priekšlikums, tad redzam, ka tas bija attiecībā uz 28. panta otrajā daļā minēto personu tiesībām iegūt zemi ar attiecīgajiem ierobežojumiem. Tas ir pilnīgi cits gadījums, kurā viņš ir iestrādāts. Tā ka es tomēr lūgtu...

Sēdes vadītāja. Vai frakcija "Latvijai" nevēlas izteikt viedokli? (No zāles deputāts O.Kostanda: "Mçs prasām balsojumu!") Jūs prasāt balsojumu, jā? Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par priekšlikumu - 29. panta redakcijā pirmo daļu papildināt ar jaunu teikumu: "Attiecībā uz šiem darījuma līgumiem pašvaldībai ir zemes pirmpirkuma tiesības." Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 12, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paziņojumiem neviens vārdu... Atvainojos, Jānis Kazāks, bet piedodiet, godātie deputāti! Tā kā es lūdzu reģistrācijas režīmu, tad lūdzu deputātus reģistrēties! Un, kamēr tiek izdrukāti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Jānim Kazākam, bet reģistrācijas rezultātus lūdzu nolasīt sekretāra biedri Janīnu Kušneri.

J.Kazāks (frakcija "Latvijai").

Aizsardzības un iekšlietu komisija tūlīt pēc sēdes pārtraukuma paziņošanas pulcējas uz 5 minūtēm Prezidija sēžu zālē. Aizņemta jau? Tad turpat Baltajā zālē.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām darbu. Lūdzu komisijas pārstāvi! Turpinām darbu!

J.Rāzna. Tātad turpināsim tālāk. 21.lappusē ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - 29.panta otro daļu izteikt kā...

Sēdes vadītāja. To mēs, Rāznas kungs, jau nobalsojām un noraidījām.

J.Rāzna. Nē, mēs noraidījām 29.pantā pirmo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jā, bet... Ā, otrās daļas...

J.Rāzna. Es šobrīd runāju par otro priekšlikumu. "Minētās personas nevar iegūt zemi īpašumā..." un tālāk kā tekstā. Komisija atbalstīja daļēji. Tas ir ietverts 29.panta otrajā daļā, tikai citā, nedaudz izmainītā, redakcijā.

Sēdes vadītāja. Frakcijai "Latvijai" iebildumu nav. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lappusē ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - izteikt likuma 29.pantu jaunā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Vents Balodis - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

V.Balodis (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie deputāti! Es gribētu mazliet paskaidrot, kāpēc frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" nāca klajā ar šādu priekšlikumu. Šeit mēs paredzam, ka zeme var tikt pārdota noteiktam zemes lietošanas mērķim, teiksim, rūpniecības vajadzībām, un tikai līdz 5 hektāru platībā vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Šāda zemes platība - 5 hektāri - ir pilnīgi pietiekama, lai uzbūvētu ļoti lielu rūpniecības uzņēmumu. Bez tam šāda sākotnējā norma bija paredzēta arī valdības 81.panta kārtībā iesniegtajā projektā, kas mums tika iedots ziemā. Šāda norma būtu vajadzīga, lai mēs nepieļautu pārdot lauksaimniecības zemi un mežus, jo šobrīd tas nesekmēs attīstību, bet zeme vienkārši pārvērtīsies par šādu spekulācijas objektu.

Agrārā reforma Latvijā vēl nav beigusies, un īpašnieki tikai tagad atgūst savu zemi, un daudzi ir ar mieru viņu pārdot, citi savukārt veiksmīgi saimnieko un gribētu viņu nopirkt. Diemžēl viņiem, šiem bagātajiem zemniekiem, nav iespēju atpirkt zemi par pienācīgu cenu no īpašniekiem. Nedarbojas mums hipotekārā sistēma, un nav arī nekādas citas iespējas iegūt šo naudu kredīta veidā, lai varētu savas saimniecības paplašināt. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka nāk ārvalstu kompānijas iekšā Latvijas lauksaimniecībā, tādas Dobeles rajonā ir Dobeles "Agra", Kurzemē ir "Agra" centrs, kas pieder vāciešiem, dāņiem - "Kaķeniekos". Austrieši tagad pie Dobeles rajona pusotra tūkstoša hektāru taisās pirkt. Viņi, protams, nepērk zemi Latgalē vai Vidzemes kalnos, viņi pērk labāko Latvijas zemi, kas ir Zemgales līdzenumā. Un vai mēs to pieļausim, paši liedzot saviem zemniekiem iegādāties šo zemi, atverot šobrīd šo brīvo zemes tirgu? Tāpēc es ierosinātu balsot par šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" ieteikto ierobežojumu par šo punktu.

Sēdes vadītāja. Imants Liepa - frakcijas "Latvijai" deputāts.

I.Liepa (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas paziņojumu, kurš ir pieņemts 1994.gada 27.maijā. Lai būtu saprotami, daži vārdi par vēsturi.

Pirmo reizi par neierobežotu brīvo Latvijas zemes tirgu iestājās trīs vīri, Kehris, Levits un Repše, publicējot attiecīgu aicinājumu laikrakstā "Diena" 1994.gada 26.maijā. Tā nu ir sagadījies, ka Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija nākošajā dienā sanāca uz savu pilnsapulci un pēc šī raksta izlasīšanas nekavējoši ieslēdza savā darba kārtībā jautājumu par savu attieksmi pret šo trīs vīru paziņojumu un aicinājumu. Un, lūk, apmēram 70 cilvēku, kas visi savu mūžu ir veltījuši lauku novadu zemei, lauku apvidu zemei, un kas kaut ko saprot zemes jautājumos, viņi visi kā viens izteica noliedzošu attieksmi, simtprocentīgi, un uzdeva trim šīs akadēmijas locekļiem sastādīt paziņojumu. Pēc tam to pieņēma, lai to, jau pieņemtu, varētu publicēt. Šis paziņojums tika uzrakstīts, un šī paziņojuma autori ir profesori Boruks, Grinovskis un Liepa. Šis dokuments tika vienbalsīgi pieņemts un arī izsūtīts tā laika valsts lielākajiem laikrakstiem, Valsts prezidentam un Ministru prezidentam. Vienā daļā laikrakstu tāda publikācija ir arī bijusi. Tātad tur izskan nosodījums, aicinājums neatbalstīt šādu ideju par neierobežotu zemes tirgu.

Kāda tad ir šī Zinātņu akadēmijas argumentācija, kas iestājās pret šādām nostādnēm? Lūk, šie cilvēki uzskata, ka zeme ir nacionālās bagātības galvenais komponents un ka šai zemei ir jāpaliek attiecīgās valsts pilsoņu rokās. Ja mēs iztirgojam zemi pa labi un pa kreisi, tad tādā gadījumā, lūk, var nonākt pie savtīgu interešu orientācijas to cilvēku vidū, kuri pašreiz mantojuma kārtībā vai citādā veidā zemi ir saņēmuši savā īpašumā. Nav noliedzams, ka laukos ir lielas platības, kurām skaitās formāli saimnieki, kuri nemāk, nezina un nevar to apsaimniekot un ir gatavi pārdot par relatīvi lētu naudu jebkuram, kas ir gatavs pirkt. Tādā veidā no ārzemēm ienākošie bagāti cilvēki to var iegādāties par ļoti zemām cenām, ja salīdzina ar tām cenām, kādas valda ārzemēs, turpretī par nepieejamām cenām pārdodamā zemes gabala kaimiņam, kas ir vietējais iedzīvotājs un dzīvo uz izdzīvošanas robežas. Tādā veidā zeme tiek iztirgota un es neatkārtošu tos argumentus, kas izskanēja pilnsapulces sēdē. Tur tika minēti dati par Amerikas Savienotajām Valstīm, konkrēti par Kalifornijas štatu, cik tur daudz jau ir pārdota šī zeme, cik daudz japāņi ir iegādājušies šo zemi, un, ja palasām Amerikas Savienoto Valstu laikrakstus, tad redzam, ka tur laiku pa laikam parādās satraucošas ziņas tieši šajā kontekstā. Bija runa par Tuvajiem Austrumiem, par izpārdotajām zemēm, un tagad skan pārmetumi, ka, lūk, tur attiecīgi palikuši bez savas teritorijas, aizmirstot, ka daļa no šīs teritorijas, vismaz daļa no šīs teritorijas, ir izpārdota. Ko tad vairs vaimanāt? Tātad arī no ekonomiskiem apsvērumiem šāda zemes neierobežota izpārdošana neiztur kritiku, jo tas ir īslaicīgs moments, īslaicīgs stimuls, kas var ilgt gadus trīs, četrus vai piecus, un pēc tam, kad pamatresursi būs izpārdoti, neapšaubāmi ir jāsākas atslābumam.

Katrā gadījumā šeit ir arī savs morālais efekts, un tas ir saistīts ar to, ka paaudžu paaudzēs latviešiem ir bijis sapnis pēc sava kaktiņa, pēc sava stūrīša zemes, un tagad, šādi izpārdodot ārzemniekiem šo zemi, ārzemnieki, protams, to vēlāk iznomās, un latviešu tauta atkal nonāks nomnieka statusā. Atkal nonāks apmēram dzimtcilvēka statusā. Tas arguments, kas šo triju vīru paziņojumā bija rakstīts, ka, lūk, zemi jau nevar maisā sabērt un aiznest uz ārzemēm, neiztur nekādu kritiku. Savā mūžā kaut ko glupāku es neesmu vēl dzirdējis, un to sauc par argumentāciju. Kur tad paliek latviešu tautas kā zemnieku tautas identitātes garants? Kā varēs šo identitāti garantēt, ja nebūs savas zemes? Tā būs izpārdota. Vai atkal sāksim ar tautasdziesmām, ar pastalām un atkal aicināsim, kā Valdmaņa kungs saka, tos plikos zēniņus sūtīt robežas aizsargāt, mūsu valsts robežas? No kā tad viņi aizsargās, ja šeit zeme jau būs izpārdota? Te nebūs ko aizsargāt.

Tāpēc es atbalstu šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" ierosinājumu 29.punktam, kurš dots 21.lappusē tabulā un kurš paredz, ka tas izdarāms atbilstoši likuma, kurš ir spēkā un nav atcelts, par zemes lietošanu un zemes ierīcību 10.pantam, kur ir uzskaitīts, kādiem mērķiem zeme ir atvēlēta lietošanai Latvijas valstī. Un tur, lūk, ir norādīts, ka tikai rūpniecības vajadzībām. Un to piešķir tādā tehnoloģiskajā platībā, kurā šīs rūpniecības vajadzības ir iespējams realizēt, nevis tūkstošiem hektāru, nevis desmitiem tūkstošu hektāru platībā, kā tagad jau ir izteikta interese par Zemgales platībām. Tūkstošiem hektāru gatavi nopirkt! Un kas tās par investīcijām, ko tur iegulda? Tās ir kārtējās investīcijas, ja tās vispār par investīcijām var saukt. Šogad nopērk minerālmēslus vai organiku, vai ko tādu, iestrādā, bet nākošajā gadā paņem atpakaļ. Nav šo ilglaicīgo investīciju, kas ilgtu piecu vai desmit gadu garumā, teiksim, infrastruktūras veidošana, ceļu, ēku radīšana un tā tālāk. Tādas lietas nav. Tās par investīcijām, par nopietnām investīcijām, var uzskatīt tikai ar visai nosacītu attieksmi. Šeit līdz pieciem hektāriem tā lieta varētu iet, tas varētu būt... tā varētu būt tehnoloģiski nepieciešamā platība kāda rūpnieciska objekta izveidošanai, tāda rūpnieciska objekta, kura izveidošana, kura celšana patiešām prasītu nopietnas un ilgpaliekošas investīcijas. Pret tādām iebildumu nevarētu būt.

Līdz ar to es vēlreiz akcentēju uzmanību uz to, ka šis viedoklis ir Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas viedoklis un ka arī profesors Grinovskis, kas šodien nevar piedalīties, pagājušajā ceturtdienā pienāca man klāt un teica, lai es uzstājos arī viņa vārdā. Tāpēc, ka es uzstājos arī viņa vārdā, es neizgāju ārpus šī dokumenta argumentācijas, kaut gan šajā sakarībā es vēl varētu arī no sevis piebilst jaunus argumentus, kas aizvadītajos divos gados ir nākuši klāt, turklāt nākuši klāt par labu tam, lai mēs savu zemīti turētu savās rokās. Paldies.

Es aicinu balsot par šo priekšlikumu. Es vienkārši gribēju, lai kolēģi pievērstu uzmanību tam, ka nākamajā lappusē arī ir priekšlikums gan par platību, gan par investīciju lielumu. Mums šo priekšlikumu izskatīšanu, manuprāt, vajadzēja saistīt kopā un deputātiem vajadzēja izvērtēt abus priekšlikumus, lai gan balsojums ir par to priekšlikumu, kas ir kategoriskāks.

Turpinām debates. Guntars Grīnblats - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

G.Grīnblats (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Atļaujiet man nedaudz turpināt kolēģa Imanta Liepas kunga teikto un stāstīto. Varbūt nedaudz to paplašināšu. Pamats visam tam ir - atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" iesniegto priekšlikumu. Tam pamatojums ir pieredze, kāda ir Latvijā un kuru vairāki runātāji jau pieminēja. Runa ir par to pašu korporācijas "Canadian Agra" "meitas uzņēmumu", ja tā var teikt, - mūsu Dobeles "Agru". Tur tiešām ir jau investēti līdzekļi pāri par 3 miljoniem latu šodien, pamatlīdzekļi, bet tie tiešām ir tikai ražošanai. Ražošanas līdzekļi. Platība - 1545 hektāri šobrīd; 38 zemnieku saimniecības ir iekļautas šajā platībā (nerunājot par to, kas bija valsts īpašumā, kas bija Krimūnu saimniecībā pirms tās likvidēšanas).

Bet nu - par to, kas tagad laukos tur notiek. Vairs taču nav iespējams tiem, kas tur dzīvo, strādāt un sekmīgi kaut ko nopelnīt, un savu dzīvi turpināt, jo no šīm 38 zemnieku saimniecībām (nerunājot par visu citu) visā tajā lielajā uzņēmumā pamatstrādājošo ir 33. Sezonas laikā vēl 12 cilvēku nāk klāt - tagad, kombainēšanas laikā, uz neilgu laika posmu. Tātad no šīm zemnieku saimniecībām jau ir daži - pieci, desmit varbūt - cilvēki, kas tur ir ieguvuši darbu. Uz pārējiem jau skatās kā uz nevēlamiem, jo vieta tur ir aizņemta, tur iekšā ir vēl mazi zemes gabaliņi un piemājas zeme un mājas, un tas viņiem traucē, tas ir traucēklis, un uzdevums ir panākt, lai no tā atbrīvotos un lai viss veidotos tā, kā tas bija jau padomju laikā, kad bija lielas padomju saimniecības - ka izara un izpostīja... Un rezultāts tagad ir tāds pats, jo nākotnē tāpat tur nekāds liels darba vietu skaits neveidosies priekš mūsu zemniekiem. Paliks šīs platības tomēr pārsvarā, kā jau teicu, ārzemniekiem. Šim pašam uzņēmumam jeb firmai arī Kanādā ir 40 000 hektāru, firmai tur ir liels uzņēmums. Tātad, kā varat iedomāties, tas ir tas, no kā nāk mums tā lētā lauksaimniecības produkcija visā pasaulē, jo viņi ar savu tehnoloģiju, ar savu mehanizāciju, ar savu darba organizāciju tiešām var lēti un labi ražot. Tā tas tiešām ir. Pirmos četrus gadus šī saimniecība, šī korporācija, SIA, šis uzņēmums, ir strādājusi ar zaudējumiem, turpretim šogad viņi cer, ka viņi strādās jau bez zaudējumiem un nākotnē sāksies viņiem peļņa, un tad viņi domā tālāk pārstrādāšanu organizēt un domā arī par realizēšanu, par tirgošanu. Tas nozīmē, ka labākās zemes tiks izsaimniekotas. Vismaz Zemgales līdzenuma, Kurzemes un Vidzemes labākās platības aizies viņiem un mēs pie tām vairs netiksim. Ko par visu to var pateikt? 700 gadus mēs Latvijā bijām kalpi - mūsu vectēvi, vecvectēvi bija tikai kalpi baroniem. Padomju laikā savukārt veidojās lielās saimniecības, zemniecība paputēja. Tagad pie mums ir pāri par 70 tūkstošiem zemnieku saimniecību. Ja mēs šādu ceļu iesim un ļausim ārzemniekiem, svešzemniekiem tomēr tos lielos zemes īpašumus pārņemt, ieviešot savu tehnoloģiju un visu pārējo, ar ļoti minimālu darbaspēku, tad mums vispār lauku dzīvesveids pazudīs lielā mērā. Paliks tikai tās grūti izmantojamās zemes, kuras nebūs arī ārzemniekiem vajadzīgas. Ņemot vērā kaut vai tikai šo vienu aspektu, kas mūs sagaida, ļoti lūdzu pārdomāt par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" iesniegto priekšlikumu un to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Kolēģi! Es esmu no Kanādas, un ar "Canadian Agra" pirmo reizi sastapos 1989. vai 1990.gadā. Tajā laikā mēs Toronto veidojām Kanādas latviešu atbalsta grupu tieši biznesa laukā, un parādījās šī īpašā firma. Kanādai ir ļoti slavena firma "Agra" Vinipegā. Tai apgrozījums ir vairāki tūkstoši miljonu dolāru gadā, tā ir pasaulslavena. Bieži biržas namos, kad runāja par šo "Agra", teica - "Canadian Agra". Kad es to dzirdēju, pirmo reizi, es biju iepriecināts, ka "Canadian Agra" nāks Latvijai palīgā. Bet tad izrādījās, ka tā nebija Vinipegas "Agra", bet firma, kas bija piesavinājusies "Canadian Agra" vārdu. Viņi lūdza atļauju, lai kļūtu par dalībniekiem mūsu "Canadian - Latvian Business Association". Nu, pirmā reakcija bija pozitīva. Bet, strādājot biržas namā, es lūdzu, lai banka man iedod datus par viņiem. Izrādījās, ka viņiem bija kādi 20 hektāri zemes netālu no Ontario atomstacijas, kur mēģināja siltumnīcas stilā audzēt dārzeņus, un tur viņi arī veda latviešus no Latvijas, lai viņiem mācītu, kā kļūt par lauksaimniekiem. Par to viņiem Kanādas valdība maksāja. Viņiem bija arī tie, ko mēs Kanādā saucam par "marsh patches"(latviešu valodā tos varbūt varētu saukt par Sibīrijas laukiem), Kanādas ziemeļos diezgan lieli zemes gabaliņi. Es šo jautājumu izvirzīju un to skaidroju "Canadian - Latvian Business Association" (Kanādas un Latvijas biznesa asociācijā), un man draudēja ar tiesas lietām, jo es esot lietojis kredītu informāciju, kas ir it kā slepena, un to atklājis. Es viņiem pateicu, lai viņi sūdz, cik viņi grib. Pēc laika piesaistījās klāt Kanādas "slepenie" un man prasīja, ko es par "Canadian Agra" îsti zinu. Sarunās noskaidrojās, ka "Canadian Agra" nauda nāk no Austrijas un ka tur ir ļoti cieši iesaistīts Gatis Krūze. To es zinu. Mani Latvijā smagi "dauzīja" par to, ka es esmu "dauzījis" "Canadian Agra". Un viņi it kā dabū Kanādas valdības atbalstu par to, ka viņi uzrāda zaudējumus. Bet viņu mērķis 1990.gadā bija dabūt 20 000 hektārus Latvijas zemes. Es saprotu, ka viņiem tagad ir 1500 hektāru nomā, bet viņi grib attaisnoties, ka viņi gribētu vēl 1500 hektāru zemes dabūt, tad viņiem būs kādi 3000 hektāri zemes, un tas jau ir prāvs zemesgabals. Viņi varbūt pareizi uzrāda zaudējumus, lai gan es tam neticu, jo ar Gati Krūzi ir visādas lietas bijušas. Bet, ja ir zaudējumi jau šodien, tad es nesaprotu to, kā tad Latvija tiks - un es nezinu, vai mēs gribam tikt, - Eiropas savienībā. Bet, ja mēs tiksim tajā Eiropas savienībā iekšā, tad mēs būsim aiz tā cenas aizsarga, un graudi, ko audzēs Latvijā, būs trīsreiz vērtīgāki, nekā tie ir šodien. Viņu taisnošanās, ka viņiem vajag lielākus zemesgabalus, nu ir atkal mānīgas. Es jums šo stāstu tāpēc, ka mēs tomēr neprotam pārbaudīt ārzemju firmas, kas šeit nāk. Mēs īsti neizprotam, cik vērtīga mūsu zeme ir, mēs pagaidām esam tajā rajonā jeb ekonomiskajā zonā, kas ir ārpus Eiropas savienības, un šeit "dempē" produktus no Eiropas savienības vai no pasaules lētajiem ražotājiem, un pagaidām zemkopība ir nerentabla. Bet, ja mūsu zemnieki noturēsies, tad viņiem tā zeme būs varbūt tikpat vērtīga kā Šveicē, viens pushektārs zemes būs vērts pusmiljona dolāru. Mēs šo bagātību vienkārši "aizšausim" projām. Tas Baltijas brīvais tirgus ir jau pirmais šāds "gâjiens". Es esmu jūs nezin kā lūdzis un raudājis, jūs gribēdams ietekmēt, esmu lūgtin lūdzis jūs pārdomāt šo jautājumu. Bet, kas attiecas uz ierobežojumiem, kas vērsti pret zemes atdošanu citiem, es domāju, katrs ierobežojums, ko mēs varam likt, ir svēts. Atbalstīsim frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" ieteiktos ierobežojumus - 5 hektārus zemes priekš ārzemniekiem - un paturēsim zemi priekš latviešiem! Paldies.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs - Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

V.Krisbergs (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pagājušajā sēdē ļoti interesanti tika citēts Poruks. "Cik zemas ir jūsu debesis!" Un tā tālāk, un tā tālāk. Man gan liekas, ka tas tiešām bija Skalbe. Es tik tiešām sevišķi spēcīgs literatūras zinātnieks neesmu, pietiek, ja es zinu, ka tas bija slavens latviešu daiļdarbs. Šodien šeit notiek kaut kas ļoti līdzīgs. Par ko mēs šodien strīdamies? Vai mēs gribam pieņemt likumu, kas liek latvietim, īpašniekam, pārdot savu zemi? Nē, mēs gribam pieņemt likumu, kas dod šādas iespējas legāli pārdot zemi. Ieklausīsimies šajā domā. Ja ir runa par Austrumu pircējiem, tad jāsaka, ka viņi jau ir lieliski to pratuši izdarīt, jo arī mums ir kangari, kuri ir ar mieru, tā teikt, caur sevi nopirkt šo zemi citam. Tas jau ir veiksmīgi izdarīts. Atcerēsimies strīdu par lidostas zemēm. Rietumu puse, kas grib strādāt civilizēti un tiesiskā valstī pieņemamā likumiskā kārtībā, nepiekrīt šādiem kangaru "gâjieniem". Mēs vaimanājam: atdosim to zemi par sīknaudu. Diemžēl cenu nosaka piedāvājuma-pieprasījuma likums. Un pieprasīs to vairāk par piedāvājumu tikai tādā gadījumā, ja būs atļauts pieprasīt. Šodien, vienalga, šī zeme diemžēl tiek iztirgota - un par sīknaudu. Pieprasījuma palielinājums palielina cenas palielinājumu.

Un pats svarīgākais. Jā, tik tiešām tie trīs vīri, par kuriem runāja Liepas kungs, arī man ir kategoriski nepieņemami, bet diemžēl dabā neeksistē tikai balts un tikai melns. Arī melnām personībām var būt samērā baltas domas, un šajā gadījumā es negribu, lai mana tauta 21.gadsimtā ieietu tikai kā zemnieku tauta. Es gribu, lai mana tauta tajā ieietu, būdama tādā pašā proporcijā kā visas civilizētās pasaules tautas, kurās zemniecība veido ne vairāk par 10%. Es gribu, lai manas tautas dēli un meitas pārzina kompjūtertehniku, prot pārvaldīt iekārtas, ierīces, prot būt skolotāji, juristi un mediķi. Tā tas ir visā civilizētajā pasaulē. Un tieši Kanādas un Latvijas kopuzņēmuma princips jau parāda, ko tad mēs gribam. Vai lai mūsu zemnieks ražo ar dārgu tehnoloģiju, ar augstu pašizmaksu, ar naturālās saimniecības palīdzību un neko nespēj pārdot, un izput?

No ārstu viedokļa (es domāju, mums parlamentā ir pietiekami daudz ārstu), protams, laikam ir humāni pateikt cilvēkam, kurš ir neglābjami slims, ka ir cerība, ka viņš izveseļosies. Diemžēl nav cerību, ka šie 70 000 zemnieku saimniecību turpinās Latvijā eksistēt, zelt un plaukt un nonāks pie lielas bagātības. Nebūs diemžēl tas iespējams. Tāpēc es aicinu noraidīt šoreiz šo diezgan patriotisko aizliegumu, ko iesniedz frakcija "Tçvzemei un Brīvībai". Jo, ja mēs pieņemsim šo lietu, tad tik tiešām tās debesis nolaidīsies tik zemu un tik tuvu būs tā karote, ar kuru šodienas putriņu varēs pasmelt... Bet kas būs rīt? Bet kas būs rīt? Jo to zemi, vienalga, pārdos caur kangaru un pārdos uz Austrumiem, no kuriem mēs visvairāk baidāmies, šķiet. Jo tie rietumnieki ar investīcijām nenāks šeit. Un, ja mēs cilvēkam, kurš grib investēt, sāksim norādīt, kur viņam investēt un kā viņa naudu izmantot, - jūs domājat, kāds arī klausīs? Man šķiet, ka klausa bagāto, nevis nabago, kurš prasa investīciju. Šķiet, ka investors jau nu pats zinās, kā ar saviem naudas līdzekļiem izrīkoties. Cerēt uz to, ka mēs būsim savādāki nekā Igaunija, kura palaida brīvo zemes tirgu... un cik tad nu tur izpirka? Un, cienītie kolēģi, aizbrauciet uz Kipru, uz Grieķiju, uz Spāniju - tur visās malās ir uzraksts "Pârdod". Tikai nepērk. Tikai nepērk nez kāpēc. Jo nav jau sevišķas vajadzības pirkt. Ir vērts pirkt tikai tādā gadījumā, ja ir mērķis investēt un gūt peļņu. Peļņu gūstot, valsts saņem nodokļu tiesu. Saņem jaunas darba vietas.

Dobelē esot 37 vai 34 zemnieku saimniecības, kurām ir ļoti maz darba vietu. Cik šīs zemnieku saimniecības šodien būtu ražotspējīgas, un cik lielu šīs zemnieku saimniecības gūtu peļņu? To gan neviens nepateica. Diemžēl, braukājot pa Latviju, tiekoties ar vēlētājiem un skatoties uz usnēm aizaugušajiem laukiem, kuri tikai traucē dažiem apkārtējiem saimnieciskiem zemniekiem apstrādāt un kultivēt zemi, es neredzu šo labumu no tā saucamās "Latvijas neizpārdošanas". Viena lieta ir tā, ka laikam tomēr tam Kehrim ir bijusi taisnība - norakt un aizvest prom zemi nevar. Un nekur pasaulē tā nav ne norakta, ne aizvesta. Var pasludināt šo domu par kaut kādu stulbuma kalngalu, bet, nu atklāti sakot, es nedzirdēju pamatojumu, kāpēc šis pamatojums ir tik nepatiess. Jā, tik tiešām mums ir ļoti ērti pateikt: ja mēs pārdosim zemi, mēs kļūsim par dzimtcilvēkiem. Nezinu, kā tādā gadījumā amerikāņi nav palikuši par japāņu dzimtcilvēkiem? Kā citās zemēs nav iedzīvotāji palikuši par dzimtcilvēkiem? Man šķiet, ka jāatceras, ka jebkurā uzņēmējdarbībā tikai septiņi astoņi procenti iedzīvotāju ir spējīgi attīstīt savu uzņēmējdarbību. Diemžēl Latvija nav izņēmums. Arī Latvijas tauta, paldies Dievam, es ceru, 21.gadsimtu nesagaidīs tikai kā zemnieku tauta, bet kā inteliģenta tauta - ar visparastāko visas pasaules tautu attīstības proporciju.

Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas slēdzienu un neatbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, kas ir, protams, ļoti skaists un populistisks, bet diemžēl absolūti nebalstās uz cilvēces attīstības un pasaules pieredzi. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Tas vienkārši jāiegulda firmā "Auseklītis".)

Sēdes vadītāja. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs vairāk ieklausīties konkrētajos priekšlikumos un Saeimas priekšsēdētājas aizrādījumos, jo gan frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu, gan arī ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" 10 deputātu otrs priekšlikums turpat nākošajā lapaspusītē, un tas ir mūsu apspriešanas vērts.

Kāda ir atšķirība starp šiem diviem priekšlikumiem? Pirmais priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" (tātad 21.lapaspusītē), nekādām "Canadian Agra" neierobežo pirkt zemi, jo te īstenībā aizliegumu pirkt zemi uzliek tikai tām personām, kuras mums jau iepriekš nobalsotajā pantā tika minētas kā citas personas. Kas ir šīs citas personas? Tātad Latvijā dzīvojošie nepilsoņi un fiziskas un juridiskas personas no valstīm, ar kurām Latvija nav noslēgusi investīciju aizsardzības un savstarpējās sadarbības līgumus. Ja es izvērtēju šos divus priekšlikumus, tad es atbalstu pirmo - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" - priekšlikumu, jo es tiešām uzskatu, ka šajā likumā ir jābūt kritērijiem, pēc kuriem tad pašvaldības lems, vai šo zemi pārdot vai nepārdot nepilsoņiem un citām juridiskajām personām. Bet tālāk visā pilnībā ir saglabājama tā redakcija, kuru ir sagatavojusi Tautsaimniecības komisija, izmantojot Lībanes priekšlikumu par teritoriālā plānojuma ievērošanu un daudzus citus kritērijus. Tātad mans priekšlikums ir tāds - atbalstīt šo pirmo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu un to redakciju, kuru ir sagatavojusi komisija. Tātad te ir nedaudz stingrākas prasības pret to valstu pilsoņiem un juridiskajām personām, kuras nav šos investīciju līgumus noslēgušas un nav varbūt nemaz arī gatavojušās viņus slēgt.

Visām pārējām "Canadian Agra" un Vācijas firmām šajā gadījumā jau tagad saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ir tiesības nopirkt zemi, turpretī frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" 10 deputātu sagatavotajā priekšlikumā ierobežojumi ir ļoti stingri. Un kādi viņi ir pēc savas būtības? Tātad pilnīgi brīvi zemi varēs pirkt pilsoņi, valsts un pašvaldības. Šī redakcija ir 22. lapaspusītē. Bet Latvijā esošajām uzņēmējsabiedrībām jau būs tādi ierobežojumi, ka viņas nevarēs zemi pirkt, iegādāties dāvinājuma ceļā pierobežas joslā, aizsargājamajās teritorijās un lielu ūdenstilpņu aizņemtajās platībās. Šeit ir arī vēl papildu ierobežojumi citām ārvalstu juridiskajām un fiziskajām personām, un tāpēc es uzskatu, ka ir jau tam kokam divi gali. Ir ļoti daudz cilvēku, kuri vēlas pārdot savu zemi, un arī tajā pašā "Canadian Agra" gadījumā ir tās dalītās domas. "Canadian Agra" šo zemi pērk par 300 latiem, turpretī Tērvetē mūsu pašu SIA šo zemi pērk par 100 latiem. Arī tā ir tāda lieta. Un "Canadian Agra" visu šo zemes platību, kas ir 1500 hektāru liela, apsaimnieko 30 cilvēki, turpretī Tērvetē šo platību apsaimnieko daudz vairāk cilvēku, tā ka īstenībā te ir divas problēmas. Vai šie cilvēki sameklēs sev citu darbu, ja viņi tiks no šīs zemes aizraidīti un "Canadian Agra" nopirks visu SIA "Tçrvete", ko viņi ļoti vienkārši var izdarīt, ar bijušajiem īpašniekiem slēdzot līgumus?

Tāpēc es uzskatu, ka šiem stingrajiem ierobežojumiem Latvijas zemes tirgū ir jābūt attiecībā uz nepilsoņiem un tām personām, kas nāk no valstīm, ar kurām mums nav nekādu noslēgtu līgumu. Aicinu atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu. Un, lai man nebūtu jānāk runāt par pārējiem pantiem, aicinu tālāk viņai piebalsot klāt vēl komisijas sagatavoto redakciju, jo jau Tautsaimniecības komisijā bija šī doma, ka ir jānosaka kārtība, kādā pašvaldības pieņems šos lēmumus kopā ar Valsts zemes dienestu, cik dienu laikā notiks visa šī te procedūra. Bet, runājot par to, vai iestrādāt likumā kritērijus, pēc kuriem pašvaldības varētu vadīties vai ne, Tautsaimniecības komisija izlēma, ka šādi kritēriji nav jāiestrādā. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir papūlējusies šos likumus mums te likt priekšā. Tātad aicinu atbalstīt tos ar balsojumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Tātad pirmais balsojums, Seiles kundze, pēc jūsu ieteikuma būtu par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" sniegto redakciju un pēc tam otrs - par komisijas. Mums ir jānosaka secība.

A.Seile. Es domāju, ka pirmais ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums. Taču frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāti ir iesnieguši divus, varētu teikt, gandrīz vai alternatīvus priekšlikumus. Viņi ir balsojami, manā izpratnē, abi, bet vispirms par šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" ieteikumu. Ja gadījumā viņu nobalso pozitīvi, es ceru, ka šie deputāti atsauks savu nākošo priekšlikumu. Ja nenoņems, tad būs jābalso par to. Un to es aicinu izbalsot.

Sēdes vadītāja. Un pēc tam atbalstīt komisijas.

A.Seile. Jā, atbalstīt komisijas, bet šeit būtu atklājamas debates, jo komisijas sagatavotajā variantā daļēji ir iestrādāti gandrīz vai visu pārējo deputātu priekšlikumi. Ja deputāti neiebilst, tad var balsot par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mīļie draugi! Šodien, protams, bija patīkami skatīties, kā mīļais draugs Valdmanis no tribīnes, šeit kaisīja pelnus uz galvas, ka savā laikā atvedis uz mūsu mazo, mīļo Latviju savus draugus emigrantus, bet tagad viņi tur kaut ko griež nost, ved laukā, un diez vai arī nabaga Valdmanim tur netiks kāds prieks. Bet nu, izrādās, pavisam cits prieks ir ticis.

Bet tā jau mums parasti gadās. Vispirms paši aicinām, pēc tam spļaujam virsū un sakām: "Nu gan muļķi!" Kaut gan diemžēl, es domāju, arī Kiršteina kungs varēs to apstiprināt, ka tad, ja mēs ieiesim Eiropas savienībā, tad tā latviešu zemniecība, man liekas, varbūt patiešām likvidēsies kā tāda. Mēs, protams, varam ielikt ierobežojumus, mēs varam visu aizliegt, neatļaut, bet attiecīgi Eiropas savienības piedāvātie lauksaimniecības produkti ir daudz lētāki, un šodien ir pēdējais brīdis, vai tas latviešu zemnieks pagūs ielekt tajos Eiropas ratos vai nepagūs. Jo patiešām, ja tā "Canadian Agra" māk panākt ar 30 cilvēkiem to, ko frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāti grib piedāvāt paveikt ar 5000, kā Leopolds Ozoliņa kungs teica, nodzērušamies bāleliņiem, tad, protams, mēs varam cerēt, ka Eiropas savienībā šie produkti būs lēti. Bet man personīgi tāds viedoklis par to nav.

Tāpat, kā es jau teicu, tam vēl ir laiks. Šodien ieliekot likumā ierobežojumus par tiem zemes gabaliem, mēs diez vai ar to panāksim kādu uzlabojumu pašiem lauciniekiem vai arī zemes īpašniekiem. Daudzi īpašnieki šodien gaida to, lai zemei atrastos saimnieki. Es nezinu, vai laukos... kā savā laikā pašvaldības sēdēja kaut vai "Âdažos" un gaidīja, kad nu tās armijas kazarmas kāds ņems. Izrādās, viņas nevienam nav vajadzīgas. Un tagad, ja nu pēc tā grausta kāds ieradīsies un, piedodiet, gribēs kaut vai uztaisīt sev kaut vai vasarnīcu, ja ne rūpnīcu vai ko citu, tad viņam tagad būs saskaņā ar tiem visiem papildu noteikumiem jāskrien uz pašvaldību, jāsaskaņo, vai pašvaldība atļaus vai neatļaus, un, ja neatļaus, tad attiecīgi to zemes gabalu nopirkt nevarēs. Un es nedomāju, ka tas kādam dos labumu.

Protams, es daļēji varu piekrist arī Seiles kundzei. Protams, mēs varam atbalstīt visus šos ierobežojumus, bet tad labāk izdarīsim to uzreiz - nosauksim šo projektu "Par zemes privatizāciju brīvdabas etnogrāfiskajā apvidū", jo tas izskatīsies patiešām romantiski. Gandrīz neviens tur nevarēs neko nopirkt, bet tautiski tērpti nodzērušies tautieši, iejūguši vai nu sievasmāti, vai zirgu, braukās un ievāks etnogrāfisku ražu un pie reizes varēs rādīt tūristiem, kā var saberzt kaut kādā stopiņā tos graudus, uztaisīt alu vai arī, teiksim, bundulītī nostādināt pienu un iegūt krējumu. Tas būs ļoti romantiski un, dabiski, šādā slēgtā zonā nevienam jau nedrīkst neko pārdot. Tā ka mēs uztaisīsim visu valsti par Brīvdabas etnogrāfisko muzeju, un, iespējams, patiešām tad zemes vērtība strauji pieaugs, jo daudzi ārzemnieki gribēs padzīvot tādā lauku mājiņā, kur naturālais produkts būs varen interesanta parādība.

Es personīgi šinī gadījumā atbalstu komisijas viedokli par Lībanes kundzes piedāvājumiem, bet to mēs izskatīsim nākošajā pantā. Bet šinī gadījumā diemžēl es uzskatu, ka, ja mēs gribam savai zemniecībai labu, tad mums drīzāk ir jāsaglabā komisijas viedoklis un jābalso pret pārējiem piedāvātajiem variantiem.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, jūs bijāt neprecīzs. Lībanes kundzei ir priekšlikums arī par 29.pantu. Pagaidiet... mēs viņu izskatām pie tā panta, par kuru viņš ir iesniegts, nevis... (No zāles deputāts M.Lujāns: "Par viņu es runāšu pēc tam...") Labi, paldies! Jūs runāsit pēc tam vēlreiz.

Guntis Eniņš - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Es neliegšos, ka laikam jau esmu emocionāls cilvēks, jo tagad man atmiņā kaut kur no tālās bērnības uzpeld dažas latviešu dzejnieka rindas, kuras viņš rakstījis tajos gados, kad mēs pirmo reizi cīnījāmies par brīvu Latviju. Un man liekas, es nemaldos, ka tas bija Fricis Bārda. Un viņš tajos grūtajos gados raksta... man atmiņā ir tikai divas rindas: "Par visām lietām, Dievs, ko tu dodi un ko tu ņemi, mēs lūdzam tevi - atdod mūsu mīļo, mūsu dārgo Latvijas zemi!"

Šodien mēs spriežam, kā šo zemi varētu vai nevarētu iztirgot. Mums viņa ir. Mēs visi esam mācījušies ģeogrāfiju un zinām, ka zeme nebalstās uz ziloņiem, (Starpsauciens no zāles: "Bruņurupučiem...") bet ir apaļa lodīte, kura kļūst aizvien mazāka. Redzat, iedzīvotāju blīvums nemitīgi pieaug. Šosejas, autostrādes kļūst platākas, modernākas; lidlauki - lielāki, kempingi, viesnīcas - plašākas. Viss tas prasa zemi. Latvija ir kaut kādā ļoti lielā izņēmuma, ideālā stāvoklī, jo šeit ir viens no mazākajiem apdzīvotības blīvumiem un ar negatīvu rādītāju. Iedzīvotāju apdzīvotība šeit samazinās. Un tā ir tāda ārkārtas situācija. Šinī lietā jums vajag ļoti ieklausīties, ka zeme... ka visur zeme it kā samazinās pēc mana minētā piemēra, bet šeit ir lieka zeme. Ķīnā, Japānā, saprotiet, visi alkst pēc zemes. Kā es to iztēlojos?

Iepriekšējās valdības un Saeimas ir novedušas mūsu cilvēkus, it īpaši zemniekus, līdz galējai nabadzības un bada robežai. Un zeme pašlaik ir tikpat kā bez vērtības. Viņi būs gatavi pārdot zemi, atdot to par nieka latiem, grašiem, tāpat kā tas notika savulaik ar sertifikātiem. Uzradīsies uzpircēji... un ne jau bez tā, ka no Krievijas šeit uzpirks zemi, jo zeme taču ir... Jūs saprotiet, ka visu ko tur var būvēt un celt, nerunājot par lidlaukiem vai visu ko citu. Lūk, tad es, piemēram, pieņemu, ka pat no Japānas... Tur taču cilvēkiem nav vietas, kur dzīvot, viņiem ir tikai 3% lauksaimniecībai derīgas zemes. Kāpēc viņiem, šiem bagātniekiem, te neiepirkt sava veida kolonijas? Tas ir vienkārši matemātisks likums.

Vēlreiz es atgriežos pie tā, ko jau formulēju: zemeslode ir galīgs lielums, cilvēku apdzīvotības blīvums pieaug ģeometriskajā progresijā, un mēs esam kaut kādā izņēmuma, laimes stāvoklī, ka mums zemes ir nesamērīgi vairāk, nekā to prasa iedzīvotāju skaits, un tāpēc ir... Es atbalstīšu visus ierobežojumus, kas ir vērsti pret zemes pārdošanu citiem uzņēmumiem ārpus Latvijas, un līdz ar to arī šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" ierosinājumu es aicinu atbalstīt. Mums būs vēl trešais lasījums, tāpēc visu laiku es lūdzu padomāt un iesniegt jaunus papildinājumus, jo zeme ir galīgs lielums, bet mūsu pasaules bagātnieku maki un cilvēku daudzums ir nepārtraukti augošs lielums, kas draud iznīcināt šo mūsu mīļo, mūsu dārgo Latvijas zemi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms es dodu vārdu nākamajam, es nosaukšu šobrīd debatēs pieteikušos deputātus, lai jūs zinātu secību, kādā runāt: Oļģerts Dunkers, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Roberts Zīle, Jānis Priedkalns.

Tātad turpināsim debates. Oļģerts Dunkers - frakcijas "Tautai un taisnībai" deputāts.

O.Dunkers (frakcija "Tautai un taisnībai").

Godājamā priekšsēdētāja un cienījamie kolēģi! Mani mazliet satrauc pašlaik zālē notiekošais. Mēs it kā strādājam jau vairāk nekā piecas stundas, bet tālāk par darba kārtības 1. punktu tikuši neesam. Man ir racionalizācijas priekšlikums šajā sakarā. Varbūt, ja jūs ieklausīsities šajā priekšlikumā, mūsu darbs paātrināsies vismaz desmit reižu. Es ierosinu mikrofonu un radiotranslāciju ierīkot katrā komisijā. Nevienam taču nav aizliegts iet uz komisijām, apspriest tur apspriežamo jautājumu arī tad, ja viņš nav šīs komisijas loceklis. Lai tad tur izspriež visus šos "par" un "pret", "jâ" un "nç", un tad izpaliks vajadzība šeit spīdēt ar pļāpājošu retoriku, šeit stāstīt savus ceļojumu piedzīvojumus, minēt piemērus no savas personiskās dzīves, citēt dzejoļus, kuru autorus cilvēks pat nezina... vārdu sakot, tad izpaliks viss, kam mēs tagad veltām savu dārgo laiku. Un tad vairs nebūs nekādas vajadzības ne pēc ārkārtas, ne pēc ārpuskārtas, ne pēc ārpusrindas un pat ne pēc ārpus veselā saprāta sēdēm. Runas būs īsas, lietišķas, konkrētas un lietu, kā saka, veicinošas. Ierīkosim mikrofonus, kur cilvēki varēs izvērsties komisijās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vienīgais, ko atliek piebilst, ir tas, ka šobrīd mums nav naudas, lai algotu radiotranslācijas katrā komisijā, Saeimas rīcībā nav šādu līdzekļu... (Dunkers no zāles: "Saziedosim!")

Paulis Kļaviņš - LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Kļaviņš (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pēc tādas piezīmes, ko izteica kolēģis Dunkera kungs, ka te notiek pļāpājoša retorika, man gandrīz vai kauns te nākt un runāt, jo tad jau mēs gandrīz visi esam tajā kategorijā iekšā. Tomēr savs viedoklis ir jāpasaka, bet tai nav jābūt garai runai. Es domāju tā. Es nesaskatu faktiski nevienā no šiem variantiem, kuri ir šodien uz mūsu galda, sevišķu bīstamību Latvijas tautai, Latvijas valstij. Viņi visi ir diezgan pārdomāti, ir labāki vai nav tik labi, ir precīzāki vai nav tik precīzi. Es, piemēram, varētu ļoti labi atbalstīt 23. lappusē Lībanes kundzes izteikto domu, ka zemi šīm personām, par kurām ir runa, var pārdot, ko viņas var iegūt ar pagasta padomes atļauju, ja zemes turpmākais izmantošanas veids nav pretrunā ar pagasta ģenerālplānu, kas ir apstiprināts un ieguvis likumīgu spēku atbilstoši Ministru kabineta izdotajiem teritoriālās plānošanas noteikumiem. Daudzās valstīs ir ļoti labs šis regulācijas mehānisms, un tā tas arī darbojas, un neko vairāk nevajag. Pietiek ar to, ka ir zemes izmantošanas ģenerālplāns, kas ir apspriests un apstiprināts, visas pašvaldības to zina, un katrai pašvaldībai ir arī savs zemes izmantošanas plāns, un tas viss funkcionē diezgan labi. Bet mums ir zināma bīstamība, jo mūsu apstākļi tomēr nav salīdzināmi, piemēram, ar Vāciju, Franciju, ar Dāniju vai Holandi... Nu nav salīdzināmi! Mums šo nepilsoņu skaits ir pārāk liels, par kuriem es negribu ne teikt, ne viņus par okupantiem nosaukt, ne kaut kā citādi definēt, jo varbūt viņi ir ļoti nelaimīgi cilvēki, kāds es pats biju savā laikā Vācijā, būdams bez dzimtenes, būdams ārzemnieks, tomēr es nopirku tur zemi un uzbūvēju tur mājiņu. Nu un kāpēc tad ne? Un nebūtu bijis prātīgi, ja valsts man būtu aizliegusi šo zemes gabaliņu pirkt. Es viņu nopirku tiešām ļoti lēti, un vēlāk viņš kļuva simtreiz dārgāks, tad, kad es jau biju māju tur uzbūvējis. Un tas faktiski būtu cilvēktiesību ierobežojums, ja man kā bezdzimtenes ārzemniekam Vācija būtu aizliegusi šo gabaliņu pirkt... krūmus. Tātad redzam, ar ko mēs saduramies šinī jautājumā, - aizliegt kādam zemi pirkt tas gandrīz ir tas pats, kā citu īpašumu iegādāties. Nevajadzētu aizliegt!

Bet, ja nu Latvijā šo svešzemnieku, vai kā citādi saucot, ir tomēr ārkārtīgi daudz, nu nesamērīgi daudz. Mēs bijām ne jau viens procents Vācijā šo bezdzimtenes ārzemnieku, kuri nāca no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Ungārijas un tā tālāk pēc Otrā pasaules kara. Turpretī šeit šis skaitlis, šī proporcija ir ārkārtīgi liela, un, vai nu tur ir pamatojums vai nav pamatojuma, bet zināma bīstamība pastāv.

Un es ieteiktu... un tā arī nebūtu kļūda... un tādēļ es atbalstītu, ka mēs balsojam par šo te frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" ierobežojošo projektu. Un, ja pēc gada izrādīsies, ka tas nav bijis īsti pareizi, ka mēs kaut ko sākam bremzēt, tad mēs varam to arī mainīt, jo, ja mēs pieņemam šinī brīdī šo te frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" projektu, tad mēs neizdarām tādu kļūdu, ka nu tūlīt atkal kaut kā pietrūks un kaut kas grūs, ka Latvijai nebūs pašai savu produktu, jo, ja es pareizi esmu informēts, tad šīgada raža nodrošina mūsu pašu iedzīvotāju apgādi ar šo lauksaimniecības ražojumu. Ja tas tā nav un vēl ir jāiepērk, tad, protams, ir jāskatās, lai šī saimniecība attīstītos. Par vienu gan ir jābūt drošiem, to, ka lielsaimniecību attīstību nevarēs apturēt, ka tā būs, jo ekonomikā valda tikpat dzelžaini likumi kā fizikā un ķīmijā, un, ja ir pienācis laikmets, kurā lauksaimniecības ražojumu iegūšanai nodarbina tādu tehniku, kādas mūsu tēviem un vectēviem nebija, tad mēs šo laikmetu atpakaļ nevaram pagriezt. Arī Latvijā turpmāk būs lielsaimniecības ar lielām platībām, lai ražošana varētu būt lēta, lai arī galaprodukts būtu tikpat lēts, kādu mums var piedāvāt Kanāda vai Vācija.

Apmēram tā es redzu šo stāvokli. Un šinī brīdī es atbalstu frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" ierosināto ierobežojošo projektu.

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Manuprāt, daudzviet, šeit diskutējot, ir atiets nost no pašas pamattēmas, no priekšlikuma būtības, kuru vēlreiz nosaukšu. Tātad frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikuma būtība ir tāda, ka zemi pārdod rūpniecības vajadzībām un tikai līdz 5 hektāru platībai vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā vienam īpašuma objektam. Es domāju, ka par to arī šeit ir jādiskutē, nevis, varbūt sākot, jānovirzās gan pa labi, gan pa kreisi no šī jautājuma pamatbūtības.

Atgādināšu, kāds tad ir mūsu šodienas darba mērķis, apspriežot šo likumprojektu par brīvo zemes tirgu. Mērķis ir tikai viens - mēs kā politiķi vēlamies panākt, lai Latvijā, protams, ieplūstu investīcijas, lai attīstītos mūsu ekonomika. Tiktāl droši vien visiem simts deputātiem ir vienotas domas, ka neviens nevēlas savas valsts tālāku ekonomisko lejupslīdi. Ja mēs to saprotam, ka investīcijas ir vajadzīgas, tad mēs saprotam arī šā likuma jēgu, ka neviens nopietns investors nenāks tad, ja nebūs iespēja iegādāties zemi privātīpašumā. Tieši to arī frakcija "Latvijai" precīzi atbalsta un par to arī runāja šeit šodien mūsu deputāts Imants Liepa, un tā ir mūsu programmatiska nostādne. Tas ir mums pieņemams, un mūs nebaida tas, ka daži saka, ka šeit nāks zviedru investors vai japāņu investors, vai vācu, vai angļu investors - viss tas ir normāli, pieņemami, nepieciešami valsts tālākajai attīstībai. Lai nāk, lai attīsta šeit rūpniecību, lai attīsta šeit apkalpojošo servisu, vienalga, lai kādas tautības cilvēks tas arī būtu. Taču ir jābūt skaidriem nosacījumiem. Un šis frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums ir viens no šādiem nosacījumiem. Mūsuprāt, tas sakrīt ar frakcijas "Latvijai" pozīciju, jo arī mums ir sekojoši nosacījumi.

Pirmkārt, tad, ja nāk šis investors, viņš rada šeit jaunas darba vietas, viņš iegulda noteiktu līdzekļu apjomu, tiešas investīcijas noteiktā laika periodā, un par to ir runa citos pantos, par to tālāk ir frakcijas "Latvijai" priekšlikumi, tāpēc mēs aicināsim par to balsot.

Nākošais nosacījums, ka zemi privātīpašumā var pārdot tieši tik daudz, cik nepieciešams tehnoloģiskajām vajadzībām. Mēs domājam, ka šajā gadījumā frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumā šie 5 hektāri, teiksim, ir pilnīgi pietiekami, lai pat ļoti lielu rūpnīcu tajā vai citā pagastā uzceltu. Tātad šeit šī frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātu ierosme un priekšlikums pilnīgi saskan ar frakcijas "Latvijai" deputātu pozīciju.

Un visbeidzot - ceturtais nosacījums. Lūdzu saprast arī to, ka Latvijā brīvais zemes tirgus nav vienkārši pašmērķis, tas ir domāts tikai tādēļ, lai mēs tiešām veicinātu mūsu ekonomikas attīstību - un, konkrēti, rūpniecības attīstību, un tāpēc ceturtā mūsu nostādne ir, ka nav pieļaujama lauksaimniecībā un mežsaimniecībā... Un, protams, tāds ir arī frakcijas "Latvijai" priekšlikums, par kuru būs balsošana un kurš attiecas uz šo pašu 29. pantu. Bet es domāju, ka tieši šo četru nosacījumu kopums ir tas, kas sekmēs mūsu valsts tālāku attīstību, un tāpēc šis frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums par pieciem hektāriem, es uzskatu, ir loģisks un atbalstāms, ja mēs gribam veidot tādu nopietnu pieeju. Un es lūdzu, teiksim, tos, kas šeit runā un saka, ka tie, kas izvirza un atbalsta šo priekšlikumu par šiem 5 hektāriem, - ka tie kaut kādā veidā grib traucēt investīcijas vai kaut kā šauri skatās uz jautājumu... nē, es domāju, ka vienkārši jūs paši esat šauri uztvēruši jautājuma būtību un neredzat šo komplekso pieeju, ar vairākiem šādiem nosacījumiem, kurus, piemēram, es minēju, runājot par frakcijas "Latvijai" pozīciju. Tāpēc es aicinu deputātus balsot par šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jebkuram jautājumam, arī šim, bez šaubām, ir divi aspekti - politiskais aspekts un tīri ekonomiskais aspekts, un risinājums noteikti ir kaut kāds kompromiss, un tāpēc es arī mēģināšu izklāstīt savus argumentus attiecībā uz šo kompromisu. Vispirmām kārtām, ja mēs skatāmies no ekonomiskā viedokļa, bez šaubām, mēs varētu teikt, ka galvenais ir saražot maksimāli daudz lauksaimniecības produktu no Latvijā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tas būtu varbūt iespējams, jo Latvijas, tā sakot, salīdzinošā priekšrocība varētu būt zemais zemes kapitalizācijas līmenis un līdz ar to - zema zemes cena. Tas varētu būt ilgtermiņa ieguldījumu ziņā ļoti interesanti ārvalstniekam - es domāju, ārvalstniekam no Eiropas, Amerikas, Kanādas, jo tik slikti klimatiskie apstākļi šeit nav, tik sliktas augsnes šeit nav. Iespējams, ka, izmantojot šo plusu, šeit varētu saražot ļoti daudz pārtikas produktu un tos veiksmīgi eksportēt. Šajā gadījumā būtu, protams, jau minētais Kanādas "Agras" piemērs, tas, ko Guntars Grīnblata kungs teica... tātad jautājums, vai ar to mēs esam apmierināti... Var būt otra situācija, ka tomēr Latvijas lauksaimniecība ir no ekonomiskā viedokļa galīgi nevajadzīga un šeit varētu neko neražot, darīt citus darbus un faktiski uzskatīt, ka viss ir kārtībā, un mēs varētu visu pārtiku ievest no citurienes. Tātad acīmredzot ne viena, ne otra galējība šeit neder un arguments, no šā ekonomiskā viedokļa, attiecībā uz lauku apvidu zemi tomēr ir vairāk vai mazāk politisks, nevis tikai ekonomisks. Vēl jo vairāk tādēļ, ka arī Eiropas savienībā tā nebija nekāda problēma - 20 gadu laikā, no 1970. gada līdz 1990. gadam, paaugstināt graudaugu ražību divkārt (no tām pašām platībām). Bet kopš 1992.gada visa šī reforma tika virzīta uz to, lai zemes platības graudaugiem tiktu samazinātas. Par to maksā kompensācijas. Maksā par to, ka ir vides nozīmes pasākumi. Līdz ar to pats svarīgākais nav maksimāli daudz saražot. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums nav pret to, ka veiksmīgākie latviešu zemnieki apvienotu zemes, nopirktu zemes no tiem, kas ir mazāk veiksmīgi, un es arī personīgi, kā ekonomists, nedomāju, ka pārskatāmā nākotnē Latvijā būs 70 tūkstoši zemnieku saimniecību, tas tā nav, bet šiem zemniekiem jābūt galvenokārt latviešu zemniekiem (var būt daži izņēmumi konkurences veicināšanai, bet katrā ziņā tam jābūt izņēmumam no likumsakarības). Un tāpēc šajā gadījumā mūsu priekšlikums bija, ka šīs personas zemi var iegūt īpašumā tikai rūpniecības vajadzībām un tikai līdz 5 hektāriem... Faktiski manas personīgās domas ir tādas, ka šo zemes lietošanas veidu loku, kas ir minēts likuma "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" 10.panta pirmās daļas 4.punktā, varētu arī paplašināt ar citiem zemes lietošanas veidiem attiecībā uz zemi lauku apvidos, bet atstāt lauksaimniecības zemes un mežu zemes kā izņēmumu, jo mēs nevaram konkurēt ar kapitalizācijas līmeni. Mūsu zemniekiem, vienkārši runājot, nav tik daudz naudas, nav iespējas aizņemties ilgtermiņa kredītus, lai šo zemi nopirktu no citiem mazāk veiksmīgiem, bet tādas iespējas ir daudzām citām personām, kuras šeit ir minētas, strīdoties par iepriekšējo pantu. Ņemot vērā vēl to, ka galu galā... ja mēs nobalsosim par šo brīvo tirgu, jebkurā gadījumā mēs atgriezīsimies pie šīs problēmas gan sociāli, gan politiski. Ja nebūs pieņemts frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" viedoklis, tad atradīsies politiskie spēki, kas to virzīs tā vai tā, jo šādi asumi rodas visās mazās Eiropas valstīs. Var teikt, ka Dānija ir sociālistiska virziena zeme, bet viņa regulē ne tikai zemes īpašnieku, fermeri, pēc platības, bet regulē arī šo zemnieku saimniecību pārvaldījumā esošos hektārus, to skaitā nomātos. Jo viena lieta ir ekonomiskā jēga, kāda ir šim zemniekošanas veidam, un otra ir tomēr sociālā un politiskā jēga. Tāpēc, ņemot vērā, ka mums ir samērā neveiksmīga, manuprāt, šī priekšlikumu izskatīšanas kārtība un viņu salikšana kopā ar nobalsotiem un daļēji iestrādātiem priekšlikumiem, nekas labs pēc otrā lasījuma, manuprāt, neiznāks. Bet tomēr, ievirzot šo, tā sakot, politiskā kompromisa tēzi, es aicinu nobalsot 29.pantā par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu. Kā es jau teicu, ir iespējams paplašināt šo zemes lietošanas veidu loku... jau no tā, ko frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir ieteikusi... Bet katrā ziņā mēs tad atrastu kaut kādu virzību uz priekšu mūsu pašreizējā strupceļā. Lūdzu nobalsot par šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins - Ministru kabineta vārdā. Līdz ar to runā ārpus kārtas.

A.Kiršteins (Ministru kabineta pārstāvis).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tikai vienai lietai. Pašreiz ļoti nopietni tiek gatavoti priekšlikumi, lai palielinātu Hipotēku un zemes bankas nozīmi. Ir atrasti arī līdzekļi, ko valdība tagad turpmāk iedalīs Hipotēku un zemes bankai, un ir nolemts palielināt tieši šīs bankas nozīmi tādējādi, lai zemnieki varētu dabūt šos kredītus. Un es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka es piekrītu visiem iepriekšējiem runātājiem un piekrītu zināmā mērā arī tām bažām par to, kas varētu notikt, ja kāds Latvijā nopirktu nevis piecus, bet, teiksim, sešus hektārus zemes un sagudrotu tur kaut ko taisīt ļoti rentabli, un pašvaldība iegūtu nodokļus. Bet katrs ierobežojums, kas tiek ieviests šajā likumā, ir apgrūtinājums zemes pārdošanai, un apgrūtinājums kā tāds ir apgrūtinājums galvenokārt darbībai ar zemi... Es pats gribu dabūt šo zemes kredītu... Un mēs visu laiku apskatām tikai to variantu, ka nāks līdzekļi no ārzemēm, būs investīcijas, bet aizmirstam otru lietu - ka, saliekot tik daudz apgrūtinājumu, kā šeit ir, mēs faktiski izslēdzam iespēju bankām normāli strādāt un izmantot zemi hipotēkai. Jo visi tie, kas šeit tik skaisti runāja... un visskaistāk runāja profesors Liepa... un mani drusciņ izbrīna, ka šeit Zīgerista partija ir atradusi kopīgu valodu ar "Tçvzemei un Brīvībai" - tik veiksmīgi. Iedomājieties, trīs cilvēki aicināja normālai banku darbībai un zemes pārdošanai, un sanāca Zinātņu akadēmija. Kādi tad tie akadēmiķi bija? Vai tādi, kas normāli darbojās gadu desmitiem brīvā ekonomiskajā sistēmā, kaut kādā tirgus ekonomikā? Sanāca bijušie padomju Zinātņu akadēmijas locekļi un sāka spriest, kādā veidā bremzēt tirgus ekonomiku, un sāka izklāstīt to pašu pieredzi, ar kādu viņi dzīvoja 40 gadus, ar ko mēs viņus apsveicam. Bet man ir aicinājums neklāstīt šeit padomju politekonomijas gudrības tik daudz un padomāt par vienu lietu. Pēc šā likuma pieņemšanas latviešu zemnieks - mūsu zemnieks, nevis ārzemju investors - aizies uz banku un teiks: "Es gribu dabūt, teiksim, 100 tūkstošus latu vai 50 tūkstošus latu." Banka prasīs: "Ko jūs liekat pretī? Kas jums ir tāds, ko jūs ieķīlāsiet?" Viņš teiks: "Redziet, man ir liels zemes gabals, ko es bankai piedāvāju ar 1000 apgrūtinājumiem." Tad banka atbildēs ļoti vienkārši: "Mîļais zemniek, ej pats un meklē tur to vienu vai divus pircējus, kas atbilst šiem sarežģītajiem noteikumiem, Latvijā reģistrētu uzņēmumu, kuram 50% īpašnieku ir Latvijas pilsoņi, akciju sabiedrību, saskaiti tās akcijas un mēģini tad viņiem arī pats pārdot." Mēs esam ar šiem apgrūtinājumiem pilnībā izslēguši normālu iespēju banku darbībai Latvijā. Un tad, kad mēs runāsim par zemes reformu pilsētās... Es jums pateikšu, kādas lietas Latvijā pašreiz ir notikušas šādu runātāju dēļ. Pirmā - veiksmīgi paralizēts nekustamo īpašumu tirgus pēdējos trīs gados. Otrā - 80% īpašumu Rīgā un arī laukos, un arī piejūras rajonos pašreiz tiek pirkti nelikumīgi, caur fiktīviem pilsoņiem, jo nekādi ierobežojumi nav tam šķērslis. Šķērslis ir godīgiem cilvēkiem, kas grib likuma kārtībā šo zemi iegādāties, katrs apgrūtinājums viņiem ir šķērslis. Es domāju, katram, kas šeit runā, vajadzētu arī pateikt, kāpēc viņš domā pilnībā paralizēt šo Hipotēku un zemes bankas darbību Latvijā. Neviena banka, es atkārtoju vēlreiz, uz šiem noteikumiem latviešu zemniekam vairs nedos naudu, tad sēdēsim šeit un aicināsim šos ārzemju brīnuminvestētājus, lai pērk Latvijā zemi. Mums ir pilnīgi pretējai pieejai jābūt, lai latviešu zemniekam būtu iespēja pašam šo naudu dabūt. Naudu viņš var dabūt tikai tad, ja zemei ir ļoti liela vērtība. Te pareizi pateica - cik tad tādu Kanādas "Agru" būs Latvijā? Trīs vai četras būs, ar to viss beigsies. Bet zemes vērtība būs nesalīdzināmi augstāka. Šo zemi varēs zemnieks ieķīlāt, un nekādi brīnuminvestētāji nebūs jāgaida. Paši zemnieki šo naudu dabūs pašu bankā, pretējā gadījumā nekas nenotiks. Tāpēc es aicinu tomēr padomāt par jaunu ierobežojumu ieviešanu un tomēr atbalstīt šo komisijas viedokli, arī pārējos gadījumos. Tas jau tā ir kompromisa viedoklis. Faktiski likums ir jau padarīts stipri apšaubāms, bet, ja mēs vēl te papildus to visu ierakstīsim iekšā, tad, kā es sacīju, mēs pilnībā apturēsim banku darbību un nekustamā īpašuma tirgu, un to nu gan vajadzēja visiem saprast. Aicinu atbalstīt tikai komisijas viedokli, arī attiecībā uz pārējiem labojumiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jānis Priedkalns - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

J.Priedkalns (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Attiecībā uz zemes privatizāciju lauku apvidos arī es vēlos atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumus, kā arī frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona ieteikto redakciju. Es to vēlos atbalstīt tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar jau nobalsotajām 28. un 29.panta daļām. Šos minētos ierosinājumus atbalstot, es gribu uzsvērt, ka zemes tirgus notiek un jau tagad ir atļauts un ka mēs runājam tikai par specifiskiem ierobežojumiem (pārdot nepilsoņiem zemi atsevišķos lauku, mežu, parku apvidos), un ka šādiem ierobežojumiem būtu jāpastāv. Bet es vēlos arī pateikt mazliet atšķirīgu pamatojumu manai pārliecībai. Vispirms es nevaru piekrist daudzreiz izteiktajiem vienkāršojumiem, ka zeme ir tas pats kas tautas etniskā identitāte. 700 gadus pēdējo tūkstoš gadu vēsturē latviešu tautai, latviešu zemniekiem tiesības uz viņu zemi bija atņemtas. Tas tomēr nekavēja mūsu tautu visus šos smagos gadsimtus saglabāt savu valodu, kultūru un pasargāt savu etnisko identitāti. Ir gan jāatzīst, ka šodienas tehniski attīstītajā pasaulē, kurā ekonomika lielā mērā nosaka dzīvesveidu, tradīcijas un kultūras bieži krīt par upuri kosmopolītismam un imperiālismam. Ir negatīvi aspekti brīvajam zemes tirgum, un kā tādu negatīvu aspektu es vēlos pieminēt apstākli, ko man ir apgaismojuši vairāki Eiropas padomes deputāti, kas ir no Grieķijas un kas ir noraizējušies par globālā tirgus ieviešanos Grieķijā un par zemes brīvo tirgu. Viņi uzskata, ka viņu tradicionālā lauksaimniecība ir tādā veidā cietusi, ka globālā tirgus ienākšana ir radījusi zināmu zemes eroziju un jau ir iesākusies Vidusjūras baseina dezertifikācija. Pretstatā šādam negatīvam piemēram es gribētu minēt pozitīvu piemēru, kas runā par labu brīvajam zemes tirgum, bet tādam, kurš ir ar ierobežojumiem, un tas ir Dānijas piemērs. Dānija ir lieluma ziņā līdzīga mūsu zemei, un Dānija, kaut gan izpilda Eiropas savienības noteikumus attiecībā uz brīvo zemes tirgu, tajā pašā laikā ir panākusi arī atļauju līdz 1999.gadam saglabāt ierobežojumus. Es domāju, ka mūsu situācija šajā ziņā ir līdzīga - arī mēs varētu uzstāties par ierobežojumiem, kas mums ir būtiski, svarīgi. Brīvā zemes tirgus priekšrocības ir neapstrīdamas: tas nodrošina gan investīcijas, gan arī aizdevumu ķīlu, gan arī - un tas mums ir vienmēr jāatceras -stiprina Latvijas aizsardzību pret agresiju. Mums ir jāatceras, ka izšķirošais viedoklis ir tas, ka zemes tirgus neapdraud mūsu tautu, neapdraud mūsu etnisko identitāti. Tad, kad mēs trešajā lasījumā izdarīsim tekstā šos precizējumus gan attiecībā uz šiem 5 hektāriem, gan arī attiecībā uz šo vienu miljonu latu, mēs varēsim nonākt pie tāda teksta jeb varianta, kas ir līdzīgs Dānijas modelim. Un šo es vēlos atbalstīt, un tajā pašā laikā es vēlos atbalstīt šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" un arī atsevišķo "tçvzemiešu" deputātu viedokli šajā jautājumā attiecībā uz 29.panta redakciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Odisejs Kostanda - frakcijas "Latvijai" deputāts. Otro reizi.

O.Kostanda (frakcija "Latvijai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es domāju, ka ministrs Kiršteins, pats būdams padomju arhitekts, tomēr šeit nekorekti izteicās, apvainojot citu profesiju pārstāvjus, piemēram, zinātniekus, jo apgalvoja, ka tas, ko viņi saka, neesot nekas, jo viņi, lūk, ir dzīvojuši un strādājuši padomju laikā, aizmirsdams, ka pats ir dzīvojis šajā pašā laikā un ka arī uz viņu ir attiecināms tas viss. Ja es gribētu šādā pašā veidā turpināt šo diskusiju, tad arī man būtu 15 minūšu ilga runa - es stāstītu par to, kādas mājas cēla padomju arhitekti, kā tās brūk un cik neloģiski ir tāpēc runāt tā, kā runā Kiršteins un tam līdzīgie. Es aicinu jūs, Kiršteina kungs, citreiz nenākt šeit un nelamāt citu profesiju pārstāvjus, it sevišķi mūsu zinātniekus.

Par lietas būtību. Domāju, ka Kiršteina kungs vai nu apzināti, vai arī neapzināti nav iedziļinājies jautājumā, šā priekšlikuma būtībā. Gribu teikt jums, Kiršteina kungs, ka šis priekšlikums par šiem 5 hektāriem neattiecas, piemēram, uz Latvijas zemniekiem un tātad nekādā ziņā nevar apdraudēt arī banku darbību vai traucēt Latvijas zemniekiem saņemt kredītus Latvijas bankās. Paskatieties taču, uz ko attiecas šis nosacījums un par ko tur tomēr ir runa, pirms nākat šeit un mēģināt tēlaini kaut ko mums pierādīt.

Atkārtošu vēlreiz trīs tēzes.

Pirmkārt, 5 hektāri ir pietiekams lielums, lai piesaistītu investīcijas rūpniecībai. Ja kāds var to apstrīdēt, nāciet un pierādiet, ka vajag likt 6 hektārus, 8 hektārus, 10 hektārus un tā tālāk. 5 hektāri ir optimāls lielums, bet daudzviet būs vajadzīgs mazāk. Likums nosaka vienkārši maksimālo lielumu.

Otrkārt. Protams, 5 hektāri nedod ārzemniekiem iespēju izpirkt lauksaimniecības zemes un šeit izvērst lauksaimniecisku darbību, bet tāds arī ir mūsu mērķis - atbilstoši nacionālajām interesēm saglabāt Latvijas zemniekiem noteikšanu lauksaimnieciskajā ražošanā Latvijā. Šeit es domāju nevis latviešus, bet Latvijas pilsoņus, Latvijas lauksaimniekus, tie ir dažādu tautību. Latgalē, teiksim, ir poļi, ir krievi, vecticībnieki vai citu ticību cilvēki, vienalga... Tāpēc tālāk būs šis frakcijas "Latvijai" priekšlikums, papildinot šo domu par šiem 5 hektāriem.

Trešais punkts attiecībā uz šo. Es domāju, ja mēs nebalsosim par šo priekšlikumu par 5 hektāriem, tad gluži vienkārši sekas var būt nevis tādas, ar kādām mums šobrīd draud, - ka šo 5 hektāru pieņemšanas gadījumā investīcijas tikšot apgrūtinātas... Es domāju, ka būs tieši otrādi: tad, ja mēs nebalsosim par šo normu, par šiem 5 hektāriem, nopietnas investīcijas var tikt apgrūtinātas. Paskaidrošu, kāpēc. Tāpēc, ka tad, ja mēs par šo normu nenobalsosim, neiekļausim šo nosacījumu, mēs varam pavērt ceļu faktiski tādai, manuprāt, ļoti draudošai darbībai - izveidosies vesels slānis uzņēmīgu darboņu, kas, izmantojot attiecīgo situāciju, iegūs šīs zemes savā kontrolē. Un tad pēc tam, kad jau nopietni investori nāks... agrāk vai vēlāk uz Latviju viņi nāks, kad normalizēsies Latvijas attiecības ar Krieviju... un tā tālāk... un tas ir pamatnosacījums... Draugi, īstenībā vēl svarīgāks par to, ko mēs šobrīd pieņemam, ir tas, kādas būs attiecības ar Krieviju, jo Austrumu tirgus būs tas, kur tālāk būs jārealizē šī produkcija, rūpnieciskā produkcija, ko šeit ražos. Ne tik daudz viņa konkurēs Rietumu tirgū, tā ir nākotnes realitāte - tuvākas vai tālākas nākotnes. Atkarībā no tā, kurā brīdī normalizēsies attiecības ar Krieviju, nāks šie nopietnie lielie investori. Un ar ko tad viņi runās šeit, Latvijā? Ne ar vietējo Latvijas pilsoni - zemes īpašnieku, ne ar Latvijas pašvaldībām vai valdību. Viņi runās ar šo starpslāni, kas būs radījis sev monopolstāvokli, izmantojot to situāciju, kāda būs radusies, mums šobrīd nepadomājot, neiedziļinoties, nenosakot šos skaidros nosacījumus likumā. Viņi, izmantojot šo situāciju, būs radījuši sev monopolsituāciju.

Es aicinu balsot par šiem 5 hektāriem. Tas ir mūsu tautas un mūsu valsts turpmākās attīstības ļoti būtisks jautājums.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu runāt komisijas vārdā.

J.Rāzna. Cienījamie deputāti! Visus šos priekšlikumus mēs jau izskatījām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Izskatot tos, ilgu debašu gaitā mēs nonācām pie šā redakcijas varianta. Tāpēc es gribu jūs lūgt, lai jūs šodien balsojot atbalstītu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, mums līdz komisijas redakcijai ir vēl tālu. Mums ir daudz priekšlikumu par 29.pantu. Šobrīd mēs runājam par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, par kuru mēs tūlīt balsosim. Tātad jūs aicināt to noraidīt.

J.Rāzna. Jā, es aicinu noraidīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" iesniegto priekšlikumu - izteikt 29.pantu šādā redakcijā: "Ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumu..." - tālāk tā, kā ir tabulā, 21.lappusē. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 17, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Nākamā ir 22.lapaspuse. Deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums - izteikt 29.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un ietvērusi to 29.pantā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Bet tad man ir jautājums Seiles kundzei. Jums bija vairāki priekšlikumi, kā balsojams šis pants. Jūs uzturat spēkā savu priekšlikumu par šā priekšlikuma balsošanu?

Lūdzu, Seiles kundze, nāciet tribīnē! Es diemžēl nedzirdu... Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Es kritizēju šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputātu priekšlikumu, bet atbalstu to priekšlikumu, par kuru mēs nenobalsojām, jo pietrūka divu balsu. Šajā jautājumā es vairs nezinu, kā balsot, un tādēļ Saeimas priekšsēdētājai pašai ir jāizlemj, kā veikt balsošanu.

Sēdes vadītāja. Jūs tagad nelūdzat balsojumu.

A. Seile. Es nelūdzu, bet viņi man lūdz.

Sēdes vadītāja. (Smejas.) Normunds Pēterkops - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts. 8 minūtes. Jūs tās izmantosit?

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Es lūdzu aicināt deputātu grupu, iesniedzot priekšlikumu, balsot pa daļām... jo šādi priekšlikumi, kas... kaut vai pirmajā rindkopā... ka 28. panta 3., 4. un 5. punktā minētajām personām nevar iedot zemi dāvinājuma veidā un tā tālāk... nekur šāds priekšlikums nav izskanējis, un tas būtībā ir principiāls priekšlikums, un arī nākamie par šo investīciju lielumu... arī šie ir principiāli balsojumi. Es uzskatu, ka tomēr tie ir izskatāmi pa daļām un tāpēc arī atsevišķi balsojami. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Palieciet, lūdzu, tribīnē. Precizēsim, kā jūs dalāt šos balsojumus, lai deputātiem būtu skaidrs.

Tātad pirmais balsojums beigtos aiz vārdiem "pârsniedz 1 hektāru". Pirmā daļa. Tā, kā jūs dalāt.

N.Pēterkops. Jā.

Sēdes vadītāja. Nākamā daļa sākas ar vārdiem "Ðī likuma 28.panta..." un beidzas ar - "îpašuma subjektam". Tā?

N.Pēterkops. Tā ir otrā daļa. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Tâs jau nav daļas.")

Sēdes vadītāja. Es ceru, ka deputāti var izsekot līdzi, kā mēs pašlaik tabulā skatāmies. Un trešā daļa ir: "Ðī likuma..." Līdz galam, līdz vārdiem "Ministru kabineta lēmumu". Tātad trešā daļa šā likuma 28.panta 4.punktā līdz vārdiem: "ar Ministru kabineta lēmumu."

Lai gan, godīgi sakot, tās Endziņa kunga... Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ja vadās pēc tā, kā ir uzrakstīts tabulā, tad panta pirmā daļa ir: "Ðī likuma 28.panta 1. un 2.punktā minētās personas zemi var iegūt bez ierobežojumiem." Tā ir panta pirmā daļa. Otrā daļa sākas ar "Ðī likuma 28.panta 3., 4. un 5. punktā" un beidzas ar "zemes, ko aizņem ūdenstilpes, kuru platība pārsniedz 1 hektāru". Tā ir otrā daļa. Trešā daļa ir: "Ðī likuma 28.panta 4. un 5. punktā..." - līdz rindkopas beigām. Ceturtā daļa ir: "Ðī likuma 28.panta 4.punktā minētās personas..." - un atkal līdz rindkopas beigām. Un piektā daļa ir: "Viena mēneša laikā pēc darījuma noformēšanas..." Tāda ir panta konfigurācija pa daļām, vadoties pēc tā, kā ir ierakstīts tabulā.

Sēdes vadītāja. Skaidrs. Tātad mēs ar Pēterkopa kungu strādājot nenosaucām pirmo daļu. Kā es sapratu, jūs neprasāt balsojumu par pirmo. Vai tomēr prasāt? (No zāles deputāts N.Pēterkops: "Nç, par pirmo nepresām...") Tātad līdz pārtraukumam mēģināsim sanumurēt vēlreiz - tā, kā teica Endziņa kungs, un pēc tam arī runāsim par katru balsojumu.

Tātad pirmā daļa: "Ðī likuma 28.panta 1. un 2.punktā minētās personas..." - un tā tālāk, līdz vārdam "ierobežojumiem". Netiek uzturēta spēkā prasība veikt balsojumu par to.

Otrā daļa pēc secības ir tā, kas mums bija pirmā. "Ðī likuma 28.panta 3., 4. un 5.punktā..." - un tā tālāk, līdz vārdiem "pârsniedz 1 hektāru". Prasību par balsojumu uztur spēkā. (Starpsauciens no zāles: "Uztur!") Iesim tālāk!

Trešā daļa. Teikums sākas: "Ðā likuma 28.panta 4. un 5.punktā..." un tālāk līdz rindkopas beigām "... vienam īpašuma subjektam". Tā ir? (Starpsauciens: "Balsojam!") Deputāti uztur balsojumu. Skaidrs.

Ceturtā daļa: "Ðā likuma 28. panta 4.punktā minētās personas..." un līdz tekstam "...apstiprināšanas ar Ministru kabineta lēmumu". Deputātiem iebildumu nav.

Piektā daļa: "Viena mēneša laikā pēc darījuma noformēšanas..." līdz "...Zemesgrāmatu nodaļā". Vai par piekto - pēdējo - daļu ir prasība balsot? Nav. Lūdzu, vai deputātiem ir vēl kādas neskaidrības par balsojumu secību? Nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā vēlaties runāt? Nē.

Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par deputātu iesniegtā priekšlikuma otro daļu: "Ðī likuma 3., 4. un 5. punktā..." līdz "...pārsniedz vienu hektāru". Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 19, atturas - 21. Nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot - "Ðā likuma 28.panta 4. un 5.punktā..." līdz "...vienam īpašuma subjektam". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 19, atturas - 22. Nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par ceturto daļu: "Ðī likuma 28.panta 4.punktā..." un tālāk kā tekstā līdz vārdiem "...ar Ministru kabineta lēmumu". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 21, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Tālāk 23.lapaspusē ir deputātes Lībanes priekšlikums - izteikt 29.pantu jaunā redakcijā. Atbalstīts daļēji. Trešā rindkopa ir ietverta 30.panta pirmajā daļā, bet ceturtā rindkopa ietverta 30.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus uzšķirt 23.lappusi, un tikko kā tika paskaidrots komisijas viedoklis par deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikumu. 29.pants tiek pārnests uz otro lasījumu kā 30.pants. Lūdzu deputātus tagad uzmanīgi ieskatīties.

Lagzdiņa kungs, līdz pārtraukumam ir viena minūte. Es domāju, ka debates mēs atklāsim pēc pārtraukuma. Paziņojumam neviens deputāts nav pieteicies. Pulksten 15.00 Prezidija zālē sākas Saeimas Prezidija sēde. Pārtraukums līdz 15.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja

Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Pirms mēs atklājam debates par Kristiānas Lībanes priekšlikumu, ir jāizskata 10 deputātu priekšlikums: "Ierosinām saīsināt runas laiku debatēs: pirmā reize - 5 minūtes, otrā reize - 2 minūtes." Viens - "par", viens - "pret" runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par debašu laika saīsināšanu - pirmo reizi - 5 minūtes, otro reizi - 2 minūtes. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 6, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu deputātus, kas nāks debatēt, ņemt to vērā.

Tātad atklājam debates. Lagzdiņa kungs, jūs? Nē, runa ir par Kristiānas Lībanes iesniegto priekšlikumu. Mēs sākam viņu apspriest. Mēs vēl neesam... Jūs pirms pārtraukuma to gribējāt.

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Godātie deputāti! Diemžēl debatētāji par konkrētajiem priekšlikumiem, kas iesniegti par šo svarīgo likumprojektu, ir ļoti neveiklā un neērtā stāvoklī, jo priekšlikumi ir iesniegti kopumā par visu attiecīgo pantu. Atsevišķās daļās it kā šie priekšlikumi daļēji ir pieņemti, tie ir pārcelti uz citem pantiem, citos gadījumos priekšlikumi ir iestrādāti pantos, kas ir pirms attiecīgā panta, kā tas faktiski bija attiecībā uz 24. pantu. Bet šajā gadījumā ir pretēja situācija. Mazliet labāka, jo, proti, daļa no tiem priekšlikumiem, kurus izvirzījusi frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte Kristiāna Lībane, ir iestrādāti nākošajā - 30. pantā. Es gribētu arī daļēji atbalstīt Kristiānas Lībanes priekšlikumu vispirms tajā daļā, kurā kolēģi ierosina noteikt, ka atļauju zemes iegūšanai šā likuma 28.panta pirmajā daļā uzskaitītajām personām dod nevis attiecīgās pašvaldības priekšsēdētājs, jo šādas amatpersonas mūsu valstī vispār nav. Mums ir domes (padomes) priekšsēdētājs, godātie kolēģi! Mums nav pašvaldības priekšsēdētāja, bet atļauju dod koleģiāla lēmējinstitūcija - attiecīgā pagasta padome. Es gribētu atgādināt, ka spēkā esošajā likumā par pašvaldībām ir noteikts, ka jautājumi, kas saistīti ar zemes atsavināšanu, ir augstākās lēmējinstitūcijas, proti, domes (padomes) kompetencē. Bet šis noteikums attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad runa ir par attiecīgā pagasta īpašumā esošās zemes atsavināšanu. Un galvenā nelaime un galvenie trūkumi gan Kristiānas Lībanes, gan arī komisijas akceptētajā variantā ir tādi, ka šeit, ja tā varētu teikt, vienā maisā ir sabāztas tās problēmas, kas attiecas gan uz privātīpašumā esošās zemes atsavināšanu, gan uz zemi, kas atrodas valsts vai pašvaldību īpašumā. Faktiski, godātie kolēģi, tādā veidā, kā ir iesniegti šie priekšlikumi, viņi šobrīd nav balsojami, jo tā redakcija, ko ir iestrādājusi atbildīgā komisija, lielā mērā ir pieņemama, bet nav pieņemama tās nostādne attiecībā uz to, kura institūcija dod atļauju zemes iegūšanai.

Tālāk. Ja mēs runājam par 30.panta trešo daļu, proti, to, kas ir fiksēts Kristiānas Lībanes priekšlikuma ceturtajā daļā, tad nav saprotama viena lieta, godātie kolēģi! Kādēļ gadījumos, kad pilsonis atsavina zemi vai pārdod pilsonim, nav jāievēro attiecīgā pagasta apstiprinātais ģenerālplāns jeb attīstības plāns un nav jākonsultējas, ja šāds plāns nav apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet gadījumos, ja zemi atsavina pilsonis nepilsonim, tad ir jākonsultējas un jāpanāk šis saskaņojums ar attiecīgo ģenerālplānu. Tad, godātie kolēģi, man nav skaidrs, kāda nozīme šeit ir pilsonībai vai nepilsonībai. Kāda nozīme ir tam, vai attiecīgais pircējs ir pilsonis vai nav pilsonis. Arī pilsonim ir jāievēro attiecīgā pagasta apstiprinātais ģenerālplāns. Viņš ir jāievēro. Ja mēs šādu ierobežojumu uzliekam, tad visiem pircējiem ir jāievēro šis plāns. Nav nekādas atšķirības, Endziņa kungs! Lagzdiņš vai Endziņš, vai...

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, neveidojiet dialogu, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tas nebija dialogs, paldies Dievam! Godātie kolēģi! Es aicinātu neatbalstīt ne atbildīgās komisijas, ne Kristiānas Lībanes priekšlikumu, jo šie priekšlikumi ir savstarpēji pretrunīgi un neatbilst spēkā esošajai likumdošanai.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt balsot pret 30.panta redakciju, ko ir izstrādājusi komisija otrajam lasījumam, vai tā, Lagzdiņa kungs?

Kristiāna Lībane - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāte.

K.Lībane (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamie kolēģi, man nav laika runāt par visu savu priekšlikumu, bez tam mani pilnībā apmierina arī atbildīgās komisijas izstrādātais variants, kurā mans priekšlikums ir pieņemts tikai daļēji.

Tāpēc es runāšu par to, kam savas runas lielāko daļu veltīja mans kolēģis Jānis Lagzdiņš. Tātad mana priekšlikuma ceturtajā daļā vai komisijas izstrādātās redakcijas trešajā daļā ir runa par to... nevis par to, Lagzdiņa kungs, kas ir vai nav jāievēro zemes īpašniekam vai tam cilvēkam, kas vēlas zemi iegādāties, bet gan par tiem kritērijiem, pēc kuriem ir jāvadās tai institūcijai, kas lemj par atļaujas došanu, vienalga, vai tas ir pagasta padomes priekšsēdētājs vai tā ir pagasta padome, kā tas ir manā priekšlikumā. To vēl var izšķirt trešajā lasījumā, bet tas nav pamats, lai noraidītu priekšlikumu kopumā. Ja mēs dodam pagasta pašvaldībai vai pagasta padomes priekšsēdētājam tiesības kaut ko lemt, tad mums ir jādod kaut kāds pamats, kaut kādi kritēriji, pēc kā šai amatpersonai pieņemt lēmumu. Šo lēmumu nevar pieņemt abstrakti pēc kaut kādas politiskās pārliecības, pēc lietderības, labticības vai vēl kaut kā tāda, ko nekad mūžā tiesiskā valstī nebūs iespējams pierādīt, lai pārsūdzētu šo lēmumu tiesā. Mums ir jādod konkrēts pamats, un šeit tas konkrētais pamats ir dots. Arī Tautsaimniecības komisija, kuras sēdē piedalījās visu līmeņu amatpersonas līdz pat Ministru prezidentam, to akceptēja un tam piekrita. Cienījamie kolēģi, lūdzu nespersim soļus atpakaļ, bet spersim soļus uz priekšu. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas variantu, kurā ir iestrādāts arī mans priekšlikums. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad tas būs balsojams tad, kad mēs nonāksim pie 30.panta, jo iesniedzējs nelūdz balsojumu. Arī deputātiem iebildes pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tālāk ejot, 23.lapaspusē ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - papildināt 29.pantu ar jaunu trešo daļu, attiecīgi mainot numerāciju. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji, lūdzu! Balsojumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt 29.pantu ar jaunu trešo daļu, attiecīgi mainot sekojošo daļu numerāciju, un izteikt daļu šādā redakcijā: "Ðīs personas nevar iegūt īpašumā lauksaimniecībā..." un tā tālāk, kā ir dots tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 12, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 24.lapaspusē ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - papildināt 29.pantu ar jaunu daļu pirms daļas, kas sākas ar vārdiem "viena mēneša..." un tālāk, kā ir dots panta redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, iesniedzēji! Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt 29.pantu ar jaunu daļu pirms daļas, kas sākas ar vārdiem "viena mēneša...", izsakot to šādā redakcijā: "Minētajām personām, iegūstot īpašumā zemi..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 8, atturas - 18. Nav pieņemts.

Rāznas kungs, nav pieņemts. Skatīsim tālāk!

J.Rāzna. Nākošais 24.lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums - izveidot jaunu 30.pantu. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 25.lapaspusē ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - papildināt sestās nodaļas redakciju ar jaunu 30.pantu. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu - papildināt ar jaunu pantu - komisija atbalsta, bet komisija neatbalsta panta redakciju, Rāznas kungs! Laikam tā?

J.Rāzna. Šādā redakcijā neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Jā, tātad jūs neatbalstāt šādu redakciju. Atklājam debates. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man tomēr būtu lūgums balsot par 29.pantam komisijas doto redakciju. Tika izskatīti visi priekšlikumi. Komisijas priekšlikums ir pēdējais, bet tas netika nobalsots.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lai būtu balsojums, kādam tas ir jālūdz. Paldies, Jirgena kungs! Tad mums ir jāatgriežas atpakaļ...

J.Rāzna. Es atvainojos, komisijas vārdā es arī lūdzu balsot par komisijas redakciju 29.pantam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus pievērst uzmanību. Tas ir komisijas lūgums, un līdz ar to mēs to veiksim - balsosim par 29.panta otrā lasījuma redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 11, atturas - 6. Pieņemts.

Tagad atgriezīsimies 25.lapaspusē.

J.Rāzna. Komisija iesaka papildināt sesto nodaļu ar jaunu 30.pantu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Bet ir arī frakcijas "Latvijai" priekšlikums par redakciju. Deputātiem... Es atvainojos, Lagzdiņa kungs! Lūdzu balsot par komisijas izstrādāto redakciju.

Jānis Lagzdiņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

J.Lagzdiņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Kolēģi deputāti! Es vēlreiz gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka saskaņā ar spēkā esošo Pašvaldību likumu jautājumu par pagasta īpašumā esošās zemes atsavināšanu lemj koleģiāla lēmējinstitūcija - attiecīgā pagasta padome. Varētu piekrist, ka to dara pašvaldības priekšsēdētājs, kā šeit ir ierakstīts, kaut gan šādas amatpersonas nav... kā viņa dod atļauju zemes atsavināšanai, ja runa ir par privātīpašumā esošas zemes atsavināšanu. Teorētiski šādas tiesības varētu dot priekšsēdētājam, bet, ja mēs paskatāmies uzmanīgi 30. panta otrās daļas redakciju, tad mēs īsti no šīs redakcijas nesaprotam, kas tad pieņem lēmumu - priekšsēdētājs vai kāda cita institūcija. Šeit ir rakstīts sekojošais, tas, ka 20 dienu laikā pēc šā likuma 28. panta otrajā daļā minēto personu darījuma akta saņemšanas jāizsniedz šīm personām rakstveida saskaņojums - atzinums. Tātad priekšsēdētājs izsniedz atzinumu. Tālāk aiznākošajā rindkopā ir teikts, ka saskaņojumu - atzinumu paraksta pašvaldības priekšsēdētājs. Bet kas pieņem lēmumu, godātie kolēģi? Kāpēc es minēju šos it kā sīkos piemērus un neprecizitātes? Gluži vienkārši tādēļ, kolēģi, ka mūsu valstī ir vairāk nekā 400 pagastu un ka šie jautājumi, zemes problēmas, saista un skar ļoti daudzus cilvēkus mūsu valstī, bet, ja mēs šādā veidā rakstīsim likumus, kas skar desmitiem un tūkstošiem cilvēku, tad tādā gadījumā tik tiešām mūsu valstī nebūs tiesiskās kārtības. Šāda veida likumi ir jāraksta ļoti, ļoti precīzi un nevar šādas iekšējās pretrunas ietvert tik svarīgās normās.

Tādēļ arī, godātie kolēģi, es aicinātu principā kā jurists neatbalstīt šādu haltūru - tik slikti juridiski noformētu pantu - un aicinātu balsot pret viņu.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, es ceru, ka jūs pieņemat aizrādījumu par likumprojekta panta apzīmējumu... (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Nepieņemu.")

Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs nenobalsojām arī par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, par kuru viņi pieprasīja balsojumu. Šis balsojums netika izdarīts, bet, pirms šis balsojums būs, es gribu viņu komentēt. Tātad šajā frakcijas "Latvijai" ierosinātajā priekšlikumā ir noteikts, ka vajadzētu noteikt investīciju apjomu. Šeit ir paredzēts arī likumā ierakstīt, cik lieli būs šie investīciju apjomi. Tautsaimniecības komisija, izstrādājot savu variantu un apspriežoties ar Ministru kabineta pārstāvjiem, kas gatavoja likumprojektu, arī atzina, ka kaut kas par investīcijām ir jāpasaka arī šajā likumā. Un tāpēc Tautsaimniecības komisijas piedāvātajā variantā ir iestrādāts, ka šo investīciju lielumu paredz zemes pirkuma un pārdevuma līgumā, bet gadījumam, ja šis investīcijas līgums netiek pildīts, tālākajos pantos ir pat paredzēts, ka šai pircējai, personai, kura nepilda investīciju līgumu, ir tiesības šo zemi atsavināt.

Tātad daļēji šis te posms, par ko es tagad runāju, jau ir iestrādāts Tautsaimniecības komisijas priekšlikumā, lai gan te ir pārāk daudz citu kritēriju, kuriem īstenībā vairs nav likuma rakstura, kuri drīzāk ir kaut kādi normatīvie dokumenti, kurus varētu izdot Ministru kabinets, vai varbūt kādi noteikumi, ko varētu izdot arī Valsts zemes dienests vai Centrālā zemes komisija. Tāpēc es aicinu no šā viedokļa neatbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Bet, ja mēs runājam par tālāko priekšlikumu, ko ir sagatavojusi Tautsaimniecības komisija, dodot tiesības pašvaldības priekšsēdētājam kopā ar Valsts zemes dienesta rajona nodaļas priekšsēdētāju parakstīt šos pirkuma un pārdevuma līgumus, kurus slēgs pašvaldība ar saucamajām citām personām, kas ir fiziskās un juridiskās personas, no valstīm, ar kurām nav noslēgti investīciju līgumi, tad šādos gadījumos, bez šaubām, ja pašvaldība uzskata, ka viņai ir jāpieņem atsevišķs lēmums, viņa to var darīt, bet tik un tā šajā likuma daļā ir pateikts, ka to paraksta priekšsēdētājs. Katrā pašvaldībā ir zemes komisija, ir Valsts zemes dienesta pilnvarots pārstāvis un ir pats pašvaldības priekšsēdētājs, tas ir, pagasta priekšsēdētājs, kas arī ietilpst zemes komisijā kā līdzbiedrs. Un tāpēc, ja viņam ir vajadzība konsultēties, viņš var šo jautājumu likt izlemt padomē, un, tā kā Pašvaldību likums arī nosaka, ka obligāti jāpieņem pašvaldības lēmums par pašvaldības zemes atsavināšanu, tad te nav problēmu. Bet šajā gadījumā, kad mēs jau esam vienkāršojuši šo gaitu, kādā zeme tiek piešķirta zemes reformas gaitā, esam devuši šīs tiesības pašvaldības priekšsēdētājam, zemes komisijas priekšsēdētājam, vai tagad mēs iesim atpakaļ un atkal liksim lemt katru jautājumu par zemes pārdošanas gadījumu? Mēs tad atkal liksim katru jautājumu izlemšanai tieši padomes sēdē, lai gan mēs jau esam konstatējuši, ka padomes sēdes notiek reti un ka katrā reizē šie zemes piešķiršanas jautājumi notiek formāli. Es uzskatu, ka nevar pieņemt Lagzdiņa kunga ierosinājumu, tāpēc aicinu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā.

J.Rāzna. Es gribu pateikt to, ka šis jautājums netika viennozīmīgi izlemts arī Tautsaimniecības komisijā, bet beigu beigās komisija tomēr nonāca pie šādas redakcijas, ka lēmumu paraksta padomes priekšsēdētājs. Un es gribētu teikt, ka tad, ja deputātiem vai Lagzdiņa kungam ir arī citi priekšlikumi, mēs esam gatavi viņus pieņemt un iestrādāt trešajā lasījumā. Laipni lūdzu un aicinu balsot tātad par komisijas redakciju.

Sēdes vadītāja. Atbilstoši Kārtības rullim, pirmo mēs balsosim frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, bet pēc tam - komisijas. Vai frakcija vēlas balsojumu par visu pantu kopumā vai mēs dalīsim daļās? (Starpsauciens no zāles: "Kopumā!") Kopumā. Tātad lūdzu deputātus pievērst uzmanību šim pantam. Mēs balsosim par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt sestās nodaļas redakciju ar jaunu 30.pantu: "30 pants. Investīciju līgumi". Tālākais teksts jums ir dots tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par frakcijas "Latvijai" iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 17, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk ir komisijas priekšlikums - papildināt sesto nodaļu ar 30. pantu šādā redakcijā: "30. pants. Darījumu saskaņošanas kārtība"... Tālāk 25. un 26. lappusē ir viss panta teksts redzams pēdējā ailītē. Vai deputāti ir iepazinušies ar to? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 2, atturas - 18. Priekšlikums pieņemts komisijas redakcijā. Tātad šā panta redakcija ir komisijas iesniegtā redakcija.

J.Rāzna. Nākošā - 27. lapaspuse. Tātad 30. pants - "Darījumu publicēšana". Būtībā šis 30. pants, tā kā mēs pieņēmām jaunu 30. pantu, ir kļuvis par 31. pantu.

Sēdes vadītāja. Tas ir otrajā lasījumā. Mēs tagad izskatām pirmajā lasījumā iesniegtos papildinājumus. Tātad 30. pants ir atbilstoši pirmā lasījuma numerācijai.

J.Rāzna. Un šeit ir tātad deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums - aizvietot 30. pantā vārdus "28. panta otrajā daļā minētās personas" ar vārdiem "28. panta 4. un 5. punktā minētās personas". Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai iesniedzēji balsojumu neuztur spēkā? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lappusē ir deputāta Rāznas priekšlikums - papildināt 30. pantu ar otro daļu šādā redakcijā... Tālāk ir dots šis teksts. Komisija neatbalsta. Es neuzturu spēkā balsojumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Rāzna balsojumu neuztur spēkā. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lappusē Tautsaimniecības komisija iesaka papildināt sesto nodaļu ar jaunu 32. pantu.

Sēdes vadītāja. Vai tas ir komisijas iesniegts priekšlikums, jā? Komisija sevi kautrības dēļ nav pierakstījusi.

J.Rāzna. Jā. Es atvainojos, acīmredzot mums arī 31. pants komisijas redakcijā ir jānobalso kopumā.

Sēdes vadītāja. Bet neviens nav cēlis iebildumus pret to, kas te ir rakstīts. Tāpēc es nezinu... arī Kārtības rullis neprasa balsot. Tad nav jānostiprina ar balsojumu, ja neviens nav iebildis.

J.Rāzna. Tātad pārejam atpakaļ pie... Es atvainojos...

Sēdes vadītāja. Nevis atpakaļ, bet uz priekšu iesim!

J.Rāzna. ...Uz priekšu pie 32. panta - "Zemes īpašuma tiesību izbeigšanas kārtība fiziskajām personām, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi". Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt jauno 32. pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumu pret Tautsaimniecības komisijas izstrādāto 32. panta redakciju nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 28. lappusē Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt arī priekšlikumu - papildināt sesto nodaļu ar jaunu 33. pantu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumu pret jauna 33. panta izveidošanu Tautsaimniecības komisijas redakcijā nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lappusē Tautsaimniecības komisija atbalsta arī Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ietverts 32. un 33. panta redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 29. lappuse. 31. pants - "Zemes iegūšanas apmēru ierobežojumi". Tas ir pirmajā lasījumā. Šobrīd tas jau ir 34. pants otrajā lasījumā.

Deputātes Seiles priekšlikums - izteikt 31. pantu jaunā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēja? Iesniedzēja balsojumu nelūdz. Vai deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lappusē ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - izteikt 31. pantu jaunā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu nelūdz? Un arī deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lapaspusē ir deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums - aizvietot 31. pantā vārdus "28. panta otrajā daļā minētās personas" ar vārdiem "28. panta 4. un 5. punktā minētās personas". Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu nelūdz? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 30. lappusē ir deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums - papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Îpašuma tiesību izbeigšana". Komisija atbalstīja daļēji, un tas ir ietverts 32. pantā.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu nelūdz? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lappusē ir deputātes Seiles priekšlikums - papildināt likuma tekstu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā: "Pârejas noteikumi..." Komisija neatbalstīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēja balsojumu nelūdz? Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Pieņemts.

J.Rāzna. 31. lappusē ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu nelūdz? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Deputāta Rāznas priekšlikums - papildināt likumu ar pārejas noteikumiem. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzējs balsojumu nelūdz. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Un šajā pašā lappusē ir Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums - papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu nelūdz? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. Tātad mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Es lūdzu balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 12, atturas - 7. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kuram iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam!

J.Rāzna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23. septembris.

Sēdes vadītāja. 23. septembris. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

J.Rāzna. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"".

Jānis Rāzna - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts.

J.Rāzna (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tātad strādāsim ar dokumentiem nr. 1306 un nr. 954.

Tātad 6. pantā otrajā lapaspusē ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - svītrot no 6. panta 2. punkta vārdus "ðā likuma 12. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem ēku un būvju īpašniekiem". Komisija neatbalstīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Vai iesniedzēji balsojumu prasa? Lūdzu zvanu! Tātad lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - svītrot no 6. panta 2. punkta vārdus "ðā likuma 12.panta pirmās daļas..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 13, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - papildināt 6.panta 2.punktu vai arī 6.panta 1.punktu ar teikumu... Un tālāk kā tekstā. Komisija neatbalstīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tā ir tātad priekšlikuma otrā daļa.

J.Rāzna. Jā, otrā daļa.

Sēdes vadītāja. Tas ir par 2. punktu. Te ir rakstīts - "neatbalstīt". Iesniedzēji lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt 6. panta 2. punktu vai arī 6. panta 1. punktu ar teikumu: "Zemes pieprasījuma termiņi pagarināmi personām..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 16, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 2.lappusē ir arī deputātes Seiles priekšlikums - papildināt 6.panta 2.apakšpunkta pēdējo teikumu. Komisiju to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pirms atklājam debates, mums ir jāatrisina desmit deputātu iesniegums: "Lûdzam par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" saīsināt debašu laiku, pirmo reizi runājot līdz 5 minūtēm, otro reizi - līdz 2 minūtēm." "Par" vai "pret" neviens nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par desmit deputātu priekšlikumu - pirmo reizi debatē 5 minūtes, otro reizi - 2 minūtes. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 7, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts. Atklājam debates. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Kaut arī Tautsaimniecības komisija nav atbalstījusi ar balsu vairākumu manu priekšlikumu, es lūdzu tam sēdes atbalstu. Un kāpēc? Ir vairākas pilsētas, galvenokārt mazpilsētas, Latvijas teritorijā, kurās cilvēki dažādu objektīvu iesmeslu dēļ līdz 1992.gada 20.jūnijam nepaspēja iesniegt zemes pieprasījumu, ja viņiem uz bijušo īpašnieku vai uz valsts, vai uz pašvaldību zemes ir uzceltas ēkas. Viņi nokavēja šo termiņu vienā gadījumā tāpēc, ka zemes komisijas priekšsēdētājs mira kaut kādā katastrofā, un līdz ar to vienkārši tika pārtraukts šis process, citā gadījumā - pašvaldība šo jautājumu netika pietiekami izskaidrojusi. Tā šis termiņš, 1992.gada 20.jūnijs, pagāja, tagad cilvēkiem ir mājas, bet nav zemes. Pārpratuma dēļ. Šādas pilsētas ir, bet it sevišķi izceļas Līvāni un Kandava. Pilsētu domes lūdza likumā noteiktajā kārtībā Ministru kabinetu pieņemt lēmumu par šā termiņa pagarināšanu, tātad lai šie cilvēki varētu tāpat kā visi pārējie, ja viņiem ir ēkas, iegūt zemi īpašumā par sertifikātiem. Diemžēl Ministru kabinets šo lēmumu nepieņēma. Pēdējā laikā gan ir runa, ka Ministru kabinets gatavo šādu lēmumu pieņemšanu par termiņa pagarināšanu, bet kam gan labāk tas ir redzams par pašvaldību. Mans priekšlikums paredz, ka katra pašvaldība savā teritorijā, ja viņa vai viņas iedzīvotāji to pieprasa, var pieņemt lēmumu par šī pieteikšanās termiņa pagarinājumu, lai visiem būtu vienādas tiesības, Latvijas pilsētās iegūstot zemi. Paldies par jūsu iespējamo atbalstu.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā.

J.Rāzna. Komisijā, izskatot šo jautājumu, un arī Lauksaimniecības apakškomisijā mēs nonācām pie tā, ka Ministru kabinets gatavo šādus noteikumus, lai varētu pagarināt pieteikšanos uz zemi, un, ja šie noteikumi netiks sagatavoti līdz trešajam lasījumam, acīmredzot pie šī jautājuma mēs varētu atgriezties un iestrādāt to likumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputātes Annas Seiles iesniegto priekšlikumu - 6.panta 2.apakšpunkta pēdējo teikumu izteikt šādā redakcijā: "Zemes reformas laikā pilsētas dome..." un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 13, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Ir pieņemts!") Godātie kolēģi, es ļoti atvainojos, bet, Seiles kundze, it īpaši jums. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Rāzna. Trešajā lappusē ir deputāta Rāznas priekšlikums - papildināt 9.panta trešo daļu ar jaunu teikumu. Komisija to neatbalstīja. Es neuzturu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Iesniedzējs balsojumu neuztur spēkā. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lappusē ir arī frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - izteikt 9.panta ceturtās daļas palīgteikumu jaunā redakcijā. Komisija neatbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - izteikt 9.panta ceturtās daļas palīgteikumu šādā redakcijā: "Ja viņi sniedz tiesā prasību..." tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 17, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 5.lappusē frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu - 10.pantu papildināt ar jaunu daļu. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 6.lappusē frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" bija iesniegusi priekšlikumu - papildināt 12.panta pirmās daļas 1.punkta otro teikumu un 2.punkta otro teikumu aiz vārdiem "ja mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu" ar vārdiem "un nav arī izmantojama citiem mērķiem". Komisija to neatbalstīja, jo jebkurš zemes gabals ir izmantojams citiem mērķiem.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu nelūdz. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu - papildināt 6.panta pirmās daļas 1.punkta otro teikumu un 2.punkta otro teikumu ar vārdiem... tālāk kā tekstā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Nē, nē, es vienkārši sekoju līdzi, jo tur ir 2.punkts otro reizi minēts un otrais teikums otro reizi minēts. Atklājam debates. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu referentam mazliet paskaidrot motivāciju, kādēļ priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Lūdzu referentu runāt komisijas vārdā.

J.Rāzna. Man liekas, ka ir jau paskaidrots. Es jau, man liekas, paskaidroju, ka šeit ir iestrādāts... "un nav arī izmantojama citiem mērķiem"... (Starpsauciens no zāles: "Man tā neliekas...")

Sēdes vadītāja. Lūdzu, uzmanīgi tagad! Tāpēc es teicu, ka es sekoju līdzi. Skatieties, tas ir šis - 2.punkta otro teikumu papildināt ar vārdiem...

J.Rāzna. Jo, ja mēs automātiski... ja mēs neatbalstām šo pirmo papildinājumu, tad nav jau arī ko izpirkt par naudu, tie abi divi ir saistīti kopā. Jo teksts šeit skan: "un ēkas īpašnieks izpērk šo pievienotās zemes daļu par naudu atbilstoši attiecīgas zemes kadastrālajai vērtībai". Ja mēs neatbalstām pirmo priekšlikumu, tad nav arī ko atbalstīt otrajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neprasa, jo Jirgena kungs tikai lūdza paskaidrojumu no komisijas. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 7.lappuse. Frakcija "Tçvzemei un Brīvībai" ierosina 12.panta pirmās daļas 2.punkta trešajā teikumā vārdus "augļu dāza" aizstāt ar vārdiem "apbūvēta augļu dārza". Komisija neatbalstīja frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - 12.panta pirmās daļas 2.punkta trešajā teikumā vārdus "augļu dārza" aizstāt ar vārdiem "apbūvēta augļu dārza". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 15, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 8.lappuse. Deputāta Rāznas priekšlikums 12.panta pirmās daļas 2.punkta piezīmes pirmo teikumu izteikt citādā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 12.panta pirmās daļas 2.punkta piezīmes pirmā teikuma redakciju nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 10.lappuse. Deputāta Pēterkopa priekšlikums papildināt 12.panta pirmo daļu ar 4.punktu tādā redakcijā, kāda ir redzama tabulā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Normunds Pēterkops - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

N.Pēterkops (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums radies sakarā ar to, ka tālākajos... kad skatīsimies šā likuma atsevišķo nodaļu par darījumiem... būtībā izslēgs to iespēju, kas ir vairāk raksturīga pilsētās, un tāpēc arī šis priekšlikums tika iesniegts attiecībā uz likumprojektu, nevis attiecībā uz iepriekšējo. Ka zemes īpašniekam, kuram diemžēl šī zeme nav atjaunojama, jo šajos 50 gados šī zeme ir pārbūvēta tā, ka tur iet pāri autoceļi, vai ir kādi citi ierobežojumi, kuru dēļ nevar viņiem atdot atpakaļ šo zemi, ka viņam ir divas iespējas. Pirmā - paņemt kompensācijas sertifikātus, un otrs variants ir, ka viņš tiek uzņemts rindā un ka viņam šo zemes gabalu piešķirs citā vietā, tātad viņš saņems alternatīvu zemes gabalu. Ņemot vērā to, ka darījumi varēs notikt ar valsts un pašvaldību zemēm, šāda iespēja šiem cilvēkiem ir. Ja viņi ir atteikušies no šiem kompensācijas sertifikātiem, viņi ir it kā piekrituši saņemt šos alternatīvos zemes gabalus, bet reāli viņiem šos zemes gabalus neviens nepiešķirs, jo šobrīd šī rinda Rīgā reāli nedarbojas, ir kādi varbūt uz pirkstiem saskaitāmi gadījumi, kad kādam zemes īpašniekam, kura zemei pāri iet vai nu Ulmaņa gatve, vai kādas citas lielas maģistrāles, tiek piešķirts kāds cits brīvs zemes gabals. Tādi, kā es jau sacīju, ir bijuši tikai kādi pāris desmiti gadījumu, bet tādu zemes īpašnieku skaits ir mērojams vairākos simtos. Tāpēc loģiski būtu, ka viņiem šādā gadījumā tomēr pastāvētu arī iespēja saņemt kompensāciju naudā. Zemes gabala novērtējums varētu tikt veikts saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedrības vajadzībām" nosacījumiem. Mēs piemērojam šos noteikumus, kad īpašums ir piespiedu kārtā jāatsavina. Tad novērtē zemi un izmaksā šo vērtību, kāda tā ir. Tāpat varētu rīkoties arī šajā gadījumā, lai šiem zemes īpašniekiem būtu vismaz garantēta kaut kāda vērtība pretī tai, ko viņi reāli nevarēs saņemt. Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, jo pretējā gadījumā šī problēma paliks un mēs pie tās atgriezīsimies pēc gada, jo, kā jau es sacīju, valsts un pašvaldības nebūs ieinteresētas labus zemes gabalus atdot zemes īpašniekiem kā kompensāciju, ja viņas šos zemes gabalus saskaņā ar šā likuma izmaiņām, ko mēs tūlīt izdarīsim, varēs par naudu pārdot tādam, kas piedāvās investīcijas vai nāks un zemi pirks kādām citām vajadzībām. Būs vesels loks zemes īpašnieku, kuru intereses paliks neapmierinātas. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Nav nudžeta līdzekļu paredzēti...")

Sēdes vadītāja. Turpinām debates. Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Cienījamie deputāti! Līdz šim kompensācija naudā bija ar likumu paredzēta tikai par lauku zemēm. Pilsētās šāds precedents vēl nav bijis. Bet arī tajos pašos laukos neviens tāds zemes īpašnieks, kurš ir politiski represēta persona un kuram pienākas šī nauda, ja viņam šo zemi nevar atdot, - neviens šāds cilvēks naudu par zemi nav saņēmis. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs ejam uz šo bezdeficīta budžetu un no budžeta iedalīt šādu naudu nav iespējams. To laikam saprotam mēs visi, kas šajā zālē sēžam. Kur ņemt naudu? Ministru kabinets pieņēma tādu kārtību, ka valsts un pašvaldību zemes varētu tikt pārdotas un par šo naudu tiktu izmaksāta kompensācija. Bet ko nosaka šis Pēterkopa kunga ierosinājums, kuru es aicinu neatbalstīt?

Ja runājam par to, ka par tādiem zemes gabaliem, uz kuriem ir izglītības un kultūras objekti, ostas vai uz kuriem ir uzbūvētas dzelzceļa līnijas, tomēr varētu samaksāt naudā, tad jāsaka, ka šādu kārtību jau paredz likums par piespiedu atsavināšanu. Valstij ir jāatpērk no šiem cilvēkiem zeme likumā noteiktajā kārtībā. Ja mēs pieņemsim Pēterkopa kunga ieteikto redakciju, tad var notikt, ka nevienā gadījumā cilvēks negribēs saņemt līdzvērtīgu zemi, bet prasīs naudu. Bez Rīgas ir arī šīs mazpilsētas, kur zemes ir atliku likām, kur robežas pilsētām ir palielinātas salīdzinājumā ar 1940.gadu. Ja kādam cilvēkam uz piederošas zemes ir uzbūvēta virsū iela vai izrakts tunelis, viņam var iedot līdzvērtīgu zemi, apbūves gabalu turpat blakus, kaut kur tajā pašā pilsētā. Pastāvot šādam nosacījumam, kādu ierosina Pēterkopa kungs, neviens vairs neprasīs šo līdzvērtīgo zemi, jo teksts, ko ierosina Pēterkopa kungs, skan tā: ja īpašnieks vai viņa mantinieki nevēlas saņemt līdzvērtīgu zemi citā vietā, zemes vērtība tiek kompensēta naudā. Vai mēs to varam šobrīd? Aicinu to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man grūti bija šajā gadījumā saprast cienījamo Pēterkopa kungu, kurš nesen bija pats Rīgas Domē, bija vairākumā. Tagad iznāk, ka Pēterkops izteicis ir tādu domu: "Es, būdams Rīgas Domē, šos jautājumus nerisināju, tādēļ es piedāvāju šo jautājumu risināt ar valsts naudas palīdzību." Tikpat labi varētu Pēterkopa kungs šodien aiziet uz Rīgas Domi un to visu pārrunāt ar saviem kolēģiem Rīgas Domē, kur viņi ir valdošā vairākumā, un attiecīgi šo jautājumu risināt, izdalot zemes gabalus. Un es ceru, ka Pēterkopa kungs varēs kādreiz pastāstīt, cik daudz šādu zemes gabalu viņš izdalīja bijušajiem īpašniekiem Vidzemes priekšpilsētā. Kādēļ, teiksim, tik maz izdalīja. Kā viņš teica, kādi 10 gabali, vai cik tur, esot izdalīti. Kāpēc tad nav piešķīris vairāk? Tādēļ šajā gadījumā varbūt nevajadzētu atbildību pārvelt no slimās galvas uz veselo galvu. Tādēļ es tomēr arī atbalstu to, ka nevajadzētu Pēterkopa piedāvājumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu runāt komisijas vārdā.

J.Rāzna. Es domāju, ka Seiles kundze ļoti precīzi raksturoja pašreizējo situāciju. No savas puses es gribu pateikt vēl tikai to, ka šobrīd valdība nav iedalījusi Valsts zemes dienestam vairāk nekā 8 miljonus latu, lai mēs varētu iemērīt bijušajiem zemes īpašniekiem zemi un atdot to atpakaļ īpašumā. Šajā gadījumā nevaram runāt par to, ka mēs varēsim vēl maksāt un varbūt paplašināt to īpašnieku loku, kuri nevēlas, kā šeit ir rakstīts, zemi saņemt atpakaļ. Viņu var rasties pārāk daudz, un tad ir jādomā, kur mēs ņemsim naudu. Tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par deputāta Pēterkopa iesniegto priekšlikumu - papildināt 12.panta pirmo daļu ar 4.punktu, tādu, kāds ir redzams tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 25, atturas - 17. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 10.lapaspusē ir deputāta Rāznas priekšlikums - papildināt 12.pantu ar jaunu - otro - daļu, attiecīgi mainot tālāko numerāciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 11.lapaspusē ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - papildināt 12.panta trešo daļu ar jaunu teikumu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Priekšlikuma iesniedzēji lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - papildināt 12.panta trešo daļu ar teikumu: "Iepriekšminētā lēmuma gadījumā..." Tālāk kā tekstā, kurš lasāms tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 18, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē ir deputāta Pēterkopa priekšlikums - papildināt 12.panta trešo daļu ar teikumu: "Pašreizējiem zemes lietotājiem..." Tālāk kā tekstā. Komisija to atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Iesniedzējs balsojumu nelūdz. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 12.lapaspusē ir deputāta Rāznas priekšlikums - papildināt 12. pantu ar jaunu - piekto - daļu šādā redakcijā: "Dzīvojamās ēkas īpašniekiem..." Tālāk kā tekstā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē ir deputāta Bāna priekšlikums papildināt 12.pantu pēc teikuma "Ðādu pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā" ar jaunu - ceturto - daļu šādā redakcijā: "Ja bijušajiem zemes īpašniekiem..." Un tālāk kā tekstā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Edgars Bāns - Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija).

Godātie deputāti! Lietas būtība šajā gadījumā ir tāda pati, par ko es jau runāju tad, kad runājām par lauku apvidu zemju privatizācijas kārtību. Kas attiecas uz pilsētām, ir runa par tehnikumiem, respektīvi, par mācību saimniecībām, zinātniskās pētniecības saimniecībām, kurām tagad ir jāmaksā tik, cik zemes īpašnieks vēlas, ja šī zeme ir privatizēta. Konkrēts tāds gadījums ir bijis Kandavas tehnikumā. Īpašnieks ir privatizējis zemi, uz kuras atrodas tehnikums, un prasa 15%, un tas valsts budžetam ir diezgan sāpīgi. Es tādēļ iesniedzu šo priekšlikumu, ka līdz zemes reformas pabeigšanai (jo tad stājas spēkā Civillikumā noteiktā kārtība) tomēr šiem tehnikumiem ir jāmaksā 1,5% no zemes kadastrālās vērtības. Jo kāda jēga ir "pârpumpēt" îpašnieku kabatās budžeta līdzekļus, kuru tehnikumiem jau tā ir ļoti maz? Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu runāt komisijas vārdā.

J.Rāzna. Godātie deputāti! 10.lapaspusē jūs atbalstījāt manu priekšlikumu, un tur ir iestrādāti 5%, tāpēc šobrīd šo priekšlikumu vairs nevar atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Bet balsojums ir lūgts. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par deputāta Bāna priekšlikumu - papildināt 12.pantu pēc teikuma: "Ðādu pašvaldību lēmumu var pārsūdzēt tiesā." Teksts ir redzams tabulā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 20, atturas - 23. Nav pieņemts.

Es atvainojos, Rāznas kungs! Atrisināsim tikai jautājumu par tālāko darba gaitu un tad turpināsim izskatīt likumprojektu.

Desmit deputātu iesniegums: "Ierosinām 9.septembra ārkārtas sēdi pārtraukt 17.00 un turpināt 12.septembrī pulksten 9.00." 12.septembris - tā ir ceturtdiena. "Par", "pret" runāt neviens nevēlas? Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 5, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts. Turpinām darbu.

J.Rāzna. 13.lapaspusē ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - apvienot 9.panta ceturto daļu un 16.panta otro daļu, pārceļot šo normu kā 13.panta ceturto daļu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji prasību veikt balsojumu neuztur spēkā. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 15.lapaspusē ...

Sēdes vadītāja. 14. lapaspusē...

J.Rāzna. Tur priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Ir priekšlikums: "17.pantu nepapildināt ar trešo daļu." Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Tāds teksts šeit ir.

J.Rāzna. Nu tad man ir nepareizi... 14.lapaspuse. Tātad ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums 17.pantu nepapildināt ar trešo daļu.

Sēdes vadītāja. Es ļoti atvainojos, bet vienkārši priekšlikums nepapildināt ar kādu daļu...

J.Rāzna. Jā, tātad 17.panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā vārdkopu "çkas un augļu dārzu (kokus)" izteikt šādā redakcijā: "çkas, būves un augļu dārzu (kokus)". Vārdu sakot, tur nāk klāt jauns vārds - "bûves". Tāds ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godātie kolēģi, varbūt tomēr vajadzētu paskaidrot, kas ir domāts ar šo vārdu "nepapildināt". Cik es saprotu, šeit ir domāts svītrot pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Bet tad tā arī vajadzētu to komentēt, jo savādāk tas var paslīdēt garām. Ja nevienam deputātam nav iebildumu, mēs, protams, varam nebalsot. Es neprasu balsojumu, bet vienkārši vēršu jūsu uzmanību uz šo lietu.

Sēdes vadītāja. Jā. Jautājums ir vietā. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav.

Komisijas vārdā paskaidrojiet, lūdzu! Ko tad īsti mēs nepapildinām?

J.Rāzna. Ir Ministru kabineta noteikumi nr. 8. Ir izmaiņas. Šajos noteikumos ir sacīts: "Çku un būvju īpašniekam ir tā zemes gabala pirmpirkuma tiesības, uz kura atrodas attiecīgās ēkas un būves." Tautsaimniecības komisija tātad papildina: "çkas, būves un augļu dārzu". Tātad tur ir minēti arī augļu dārzi.

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, es kaut ko tomēr nesapratu... Piedodiet. Varbūt mēs visi esam mazliet piekusuši... Bet tagad tā mierīgi izlasīsim šo priekšlikumu! Es tā īsti nesapratu. "Papildināt likumprojekta 17.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā..." Tas ir pieņemts pirmajā lasījumā, cik es saprotu. Nē?

J.Rāzna. Nē. Tie ir Ministru kabineta noteikumi, jaunie Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņemtie noteikumi...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, pagaidiet! Ministru kabinets ir iesniedzis priekšlikumu - papildināt likumprojekta 17.pantu ar trešo daļu...Tātad ir divi priekšlikumi: viens ir Ministru kabineta - papildināt, un otrs ir jūsu - nepapildināt. Tad tā laikam ir? Jo mums ir jānosaka tagad secība.

J.Rāzna. Tātad pirmajā lasījumā ir teikts: "Çku un būvju īpašniekam ir tā zemes gabala pirmpirkuma tiesības, uz kura atrodas attiecīgās ēkas un būves." Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir papildināt šo teikumu - "un augļu dārzi".

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, tabulas otrajā ailē jūs esat paskaidrojuši: "Saeimas sēdē pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu teksts." Tas, kur ir teikts papildināt 17.pantu ar jaunu - trešo - daļu, ir pirmajā lasījumā pieņemtais teksts, ja šajā 14.lapaspusē ir spēkā tie noteikumi, uz kādiem pamatojoties ir izveidota šā likumprojekta tabula. Vai šeit ir notikušas kaut kādas tehniskas pārgrupēšanās vai ieviesušās kādas neprecizitātes, vai ...

J.Rāzna. Šeit ir vienkārši Ministru kabineta priekšlikums - iestrādāt tekstā vārdu "bûves", jo...

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, nē. Nav tā, kā jūs man tagad sakāt. Piedodiet, ka es jūs pārtraucu. Te, otrajā ailē, ir pirmā lasījuma teksts. Vai tas ir kaut kas cits?

J.Rāzna. Otrajā ailē ir Ministru kabineta noteikumi, kuri ir pieņemti tagad pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekta teksts. Tātad jūs iesniedzat labojumu attiecībā uz otro lasījumu - nepapildināt ar šādu tekstu, kāds ir pieņemts pirmajā lasījumā, bet ieviest jaunus vārdus?

J.Rāzna. Jā, ļoti pareizi.

Sēdes vadītāja. Tagad jautājums: vai deputātiem nav iebildumu pret šādu komisijas slēdzienu par otrā lasījuma redakciju - izslēgt šo pirmā, bet papildināt spēkā esošo (pirms pirmā lasījuma) likuma tekstu ar vārdu "bûves"? Vai visiem viss ir skaidrs vai vēl nav skaidrs?

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Komisijas piedāvājums (es lasu, kā te rakstīts) ir: "17.panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā vārdkopu "çkas un augļu dārzu (kokus)" izteikt šādā redakcijā: "çkas, būves un augļu dārzu (kokus)". Aiz vārda "çkas" nāk klāt vēl vārds "bûves". Tā ir tā vienīgā starpība. Bet šeit jau ir kaut kas cits: "Çku un būvju īpašniekam ir tā zemes gabala pirmpirkuma tiesības, uz kura atrodas attiecīgās ēkas un būves."

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, palīdziet mums tikt galā ar to nepapildināto trešo daļu, lūdzu. Endziņa kungam vēl ir četras minūtes.

A.Endziņš. Atklāti sakot, nekas nav skaidrs.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu, koncentrējiet uzmanību! Mums vēl ir 28 minūtes jāstrādā.

Anna Seile - LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK un LZP frakcija).

Par to, kā lieta tālāk virzāma. Mēs, Tautsaimniecības komisija, nupat apspriedāmies. Komisija atsauc savu priekšlikumu, kurš ir trešajā ailē, un aicina atbalstīt komisijas sagatavoto priekšlikumu, kurš ir pēdējā ailē. Kāda ir visas šīs apspriešanas būtība? Iepriekšējā tekstā, kurš bija spēkā pirms Ministru kabineta noteikumiem, bija paredzēts, ka tiesības izpirkt zemi ir tiem cilvēkiem, kuriem pieder ēkas un augļu dārzi. Ministru kabinets ierosināja vēl papildināt, ka arī tiem, kuriem pieder ēkas un būves. Un tādēļ Tautsaimniecības komisija tajā pēdējā ailē ir salikusi šādu tekstu, ka gan ēku, gan būvju, gan augļu dārzu īpašniekiem ir pirmtiesības iegūt to zemi, ja bijušais zemes īpašnieks šo zemi pārdod. Tātad komisija atsauc savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Nu komisijas vārdā gan Rāznas kungs tā kā būtu tribīnē šobrīd, Seiles kundze. Bet es saprotu, ka jūs noteikti apakškomisijas vārdā runājāt.

Lūdzu precizēsim, kur tad īsti ir komisijas izstrādātā otrā lasījuma redakcija šinī pantā. Pasakiet precīzi, kur var deputāti to izlasīt. Pēdējā ailē teksts sastāv no vairākiem punktiem. 1. vai 2. punktā? Kur ir jūsu teksts?

J.Rāzna. "Tâdas pašas pirmpirkuma tiesības ir ēku, būvju un augļu dārzu..."

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir tas teksts. Godātie deputāti, pievērsiet uzmanību! Tā ir 17.panta 1.punkta otrā - nenumurētā, bet otrā - rindkopa pēc būtības. Vai deputātiem tagad vairs nav jautājumu par šā panta redakciju? Deputātiem jautājumu nav un iebildumu pret komisijas sniegto 17.panta otrā lasījuma redakciju arī nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 15.lapaspusē ir deputātes Lībanes priekšlikums - 6.nodaļas nosaukumu izteikt šādā redakcijā: "Zemes iegūšana ar nodošanu". Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Vai iesniedzējs lūdz balsojumu? Lībanes kundze, vai jūs lūdzat balsojumu? Nelūdz. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt 5.nodaļas nosaukumu. Komisija to daļēji atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē ir deputātes Lībanes priekšlikums - izteikt 19.pantu jaunā redakcijā. Komisija to daļēji atbalstīja, un tas ir ietverts 19.pantā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Iesniedzējs balsojumu nelūdz. Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē ir deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums - 19.pantā aiz vārda "darījums" iestarpināt vārdus "kâ rezultātā mainās zemes īpašnieks". Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja. Iesniedzējiem iebildumu nav, un arī citiem deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 16.lapaspuse, 20.pants. Deputātes Lībanes priekšlikums - izteikt 20.panta nosaukumu šādā redakcijā: "Atsavināšanas subjekts". Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzējs prasību veikt balsojumu neuztur spēkā. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lapaspusē ir deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums - 20.panta pirmajā teikumā svītrot vārdus "bez ierobežojumiem". Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Aigars Jirgens - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

A.Jirgens (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzdot jautājumu Tautsaimniecības komisijai: kurai ailei šajā tabulā var ticēt - tai, kurā rakstīts "Neatbalstīt", vai tai, kur ir komisijas dotā galīgā redakcija un kur ir redzams, ka šis priekšlikums ir atbalstīts? Lūdzu, paskaidrojiet. Un, ja priekšlikums nav atbalstīts, tad es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Lūdzu komisiju!

J.Rāzna. Es atvainojos, šo deputātu priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad, deputāti, lūdzu labot - tabulas 16.lapaspusē vārdu "Neatbalstīt" nomainīt pret vārdu "Atbalstīt", tas ir komisijas slēdziens. Un iebildumu pret šādu komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lapaspusē ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - izteikt 20.pantu tādā redakcijā, kāda ir redzama tabulā. Komisija to atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Vai priekšlikuma iesniedzēji prasa balsojumu? (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!") Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" iesniegto 20.panta "Darījumu subjekts" redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 19, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 17.lapaspusē ir deputāta Rāznas priekšlikums - papildināt 20.pantu ar jaunu 4.punktu. Komisija to atbalstīja daļēji. Es neprasu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Iesniedzējs neuztur spēkā prasību veikt balsojumu. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē ir deputāta Rāznas priekšlikums 20.panta 4.punktu uzskatīt kā 5.punktu un izteikt šādā redakcijā: "Latvijā reģistrētās ārvalstu uzņēmējsabiedrības..." - tālāk kā tekstā. Komisija to atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē ir deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums 20.panta pirmajā teikumā svītrot vārdus "bez ierobežojumiem" un izteikt 20.panta pirmās daļas 4.punktu jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Tātad par 4.punktu tikai... 5.punkts paliek pirmā lasījuma redakcijā?

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Te ir 20.panta pirmās daļas 4.punkts. Tātad es ne velti prasīju par šo 5. punktu. Priekšlikums ir principā dalāms divās daļās. Cik es saprotu no iesniedzējiem, 4. un 5. punkts...

J.Rāzna. Jo 5. punkts nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tad būtu godīgi laikam teikt tā: 4. punkts ir atbalstīts?

J.Rāzna. Daļēji.

Sēdes vadītāja. 4. punkts ir daļēji atbalstīts.

J.Rāzna. Šis loks ir paplašināts. Šeit ir nosauktas konkrētas valstis, bet te loks ir paplašināts.

Sēdes vadītāja. Un piektais?

J.Rāzna. Piektais nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Normunds Pēterkops. Balsojumu jūs lūdzat? Jā, skaidrs. Par abiem? Par 5. punktu. Par ceturto iesniedzēji balsojumu nelūdz.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona iesniegtā priekšlikuma otro daļu. 5.punkts: "Citas ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kuras Latvijas Republikas tautsaimniecībā..." - tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 17, atturas - 21. Nav pieņemts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, Rāznas kungs, turpiniet!

J.Rāzna. Tālāk. 18.lapaspusē ir deputātes Seiles priekšlikums 20.panta pēdējo daļu izteikt šādā redakcijā: "Citas fiziskās un juridiskās personas..." - tālāk kā tekstā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neprasa, un deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir atbalstīti. Komisija tos atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumiem nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 19.lapaspusē ir Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Tātad mēs pārejam pie jauna panta.

J.Rāzna. Jā. 21.pants "Zemes īpašumu darījumu ierobežojumi". Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt otro daļu pēc vārda "iegūt" ar vārdu "îpašumā". Komisija to atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tālāk. Deputātes Seiles priekšlikums - 21.panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neprasa. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē ir deputāta Rāznas priekšlikums - izteikt 21.panta otro daļu jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 20.lapaspuse. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums - 21.panta pirmajā daļā vārdus "zemi var iegūt īpašumā" aizstāt ar vārdiem, kādus jūs redzat tabulā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par 21.panta pirmās daļas redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 20, atturas - 26. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 20.lapaspusē ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - papildināt 21.panta pirmo daļu ar jaunu teikumu. Komisija to atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu nelūdz. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tajā pašā lapaspusē ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - 21.panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu nelūdz. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Šajā pašā lappusē ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums - papildināt 21.panta redakciju ar jaunu trešo daļu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt 21.panta redakciju ar jaunu trešo daļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 17, atturas - 27. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 21.lappusē ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikums - izteikt likuma 21.pantu šādā redakcijā: "Ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumu". Komisija to atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Roberts Zīle - frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" deputāts.

R.Zīle (frakcija "Tçvzemei un Brīvībai").

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es gribētu pavisam īsi lūgt jūs atbalstīt šo frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu, jo, ja mēs runājam, ka galvenais zemes tirgus jautājums ir ienest investīcijas Latvijas pilsētās, tad... mēs arī tam piekrītam, un, izmantojot zonējumu, kas ir pilsētu ģenerālplānos un kas ir apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, mēs tātad... Bet lūdzam šo investīciju plūsmu sākt ar tām jomām, kur tas ir nepieciešams, - rūpnieciskajās zonās, administratīvajās zonās un jauktajās zonās, attiecīgiem mērķiem... kur notiks kaut kāda ražošana vai uzņēmējdarbība. Pavisam cita lieta ir dzīvojamās zonas. Tas noteikti paaugstinās zemes cenu šajās zonās. Bet vai tas mums visiem, Latvijas pilsoņiem, ir nepieciešams tuvākajā laikā? Es par to neesmu pārliecināts, jo vienā pusē ir zemes pārdevējs, bet otrā pusē ir potenciālais zemes pircējs - Latvijas pilsonis. Tāpēc, tāpat kā es teicu attiecībā uz lauku zemi, es tomēr ieteiktu šo zināmo politisko kompromisu un aicinu atbalstīt frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu. Ja viss būs kārtībā ar šo zemes tirgu, varbūt pēc gadiem pieciem vai vairāk mēs varētu šo zonējuma principu paplašināt, bet pašreiz acīmredzot tas, mūsuprāt, nebūtu lietderīgi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jā, es vienkārši skatos - ir tālāk vēl priekšlikumi par 21. panta redakciju, bet šī ir pilnīgi jauna redakcija 21.pantam. Un tad būs vēl nākamie priekšlikumi, tālākie, kas jāizskata. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Lūdzu zvanu!

Komisijas vārdā.

J.Rāzna. Es gribu, lai pirms balsojuma deputāti nedaudz iedziļinās un paskatās komisijas variantu 19.lappusē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumu - 21.pants "Ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumu". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 15, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 22.lappusē ir deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums izteikt 21.pantu šādā redakcijā, kāda šeit redzama. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un iestrādājusi 20.pantā.

Sēdes vadītāja. Man uzreiz ir jautājums iesniedzējiem: vai balsojums ir veicams kopumā vai pa daļām? Iesniedzēji, paskaidrojiet, lūdzu! (Starpsauciens no zāles: "Pa daļām!") Par daļām. Tad mums ir šis priekšlikums jāsadala daļās un jāvienojas, kā mēs balsojam. Tātad es teikšu, kā tas izskatās, un, ja jums ir pretenzijas, tad, lūdzu, labojiet. Pirmā daļa: "Ðī teikuma 20.panta..." Beidzas ar vārdiem "zemi var iegūt bez ierobežojumiem".

Nākamā: "Ðī likuma 20.panta 3., 4. un 5.punktā..." Līdz vārdiem "ceļu pārvadiem un ostām".

Trešā daļa: "Ðī likuma 20.panta 4. un 5.punktos..." Līdz vārdiem "jauktajās zonās".

Un pēdējā - ceturtā - daļa ir teksts, kas ir pēc trešās daļas, līdz priekšlikuma beigām. Tātad iesniedzēji lūdz četrus balsojumus. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus tagad uzmanīgi sekot tam, kā mēs sadalījām pa daļām, jo es nosaukšu tikai tās daļas numuru, par kuru mēs balsojam. Tātad balsojam par deputātu iesniegto priekšlikumu izteikt 20.pantu šādā redakcijā, kāda ir redzama tabulā. Par pirmo daļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 20, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par šā priekšlikuma otro daļu. Mēs jau precizējām: sākot ar vārdiem "Ðī likuma 20.panta" līdz vārdiem "ceļu pārvadiem un ostām". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 23, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamā ir priekšlikuma trešā daļa: "Ðī likuma 20.panta..." Līdz vārdiem "jauktajās zonās". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 19, atturas - 21. Nav pieņemts.

Un priekšlikuma pēdējā - ceturtā - daļa, kas sākas ar vārdiem "Ðī likuma 20.panta 4.punktā" un turpinās līdz teksta beigām. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 18, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 23.lappusē ir deputātes Lībanes priekšlikums - izteikt 21.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi daļēji.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neprasa? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 24. lapaspuse. 22. pants "Darījumu publicēšana". Deputātu Pēterkopa, Jirgena, Ozoliņa, Baloža, Jurdža, Požarnova, Vidiņa, Grīnblata, Sinkas un Pētersona priekšlikums - aizvietot 22. pantā vārdus "20. panta otrajā daļā minētās personas" ar vārdiem "20. panta 4. un 5. punktā minētās personas". Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Tātad šie vārdi ir 22. panta otrajā daļā, jā?

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu neprasa? Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 25. lapaspusē ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums papildināt piekto nodaļu ar jaunu 22. pantu, attiecīgi mainot sekojošo pantu numerāciju. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Iesniedzēji balsojumu lūdz? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu - papildināt piekto nodaļu ar jaunu pantu: "22.pants. Investīciju līgumi". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 24, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk. 26. lappuse, 23. pants.

J.Rāzna. Šobrīd tātad mums acīmredzot ir jāskata 22. pants "Darījumu saskaņošanas kārtība", kurš tagad būs 23.pants.

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, mums aiz 25.lappuses nākamā ir 26. lappuse, to mēs arī skatām. Ja kaut kas mainās...

J.Rāzna. Es lūdzu atgriezties pie 24. lapaspuses, kur ir 22. pants "Darījumu publicēšana".

Sēdes vadītāja. Es atvainojos. 24. lappusē mums ir tikai viens priekšlikums - vairāku deputātu priekšlikums par vārdu aizvietošanu, un par to ir jau nobalsots.

J.Rāzna. Komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Kurā ailē ir komisijas priekšlikums?

J.Rāzna. Labajā pusē. "Darījumu saskaņošanas kārtība".

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Rāznas kungs. Nevienam deputātam nebija iebildumu pret 22. panta otrā lasījuma redakciju, un neviens nelūdza balsot par šo redakciju otrajā lasījumā. Līdz ar to arī... es nezinu...

Endziņa kungs, līdz sēdes beigām ir trīs minūtes. Jūs izmantosiet vārdu vai mēs turpināsim...?

Aivars Endziņš - frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Endziņš (frakcija "Latvijas ceļš").

Cienījamā priekšsēdētāja un cienījamais Rāznas kungs! Šeit ir 23. pants. 26. lappusē ir frakcijas "Tçvzemei un Brīvībai" priekšlikumi, tie ir priekšlikumi par pirmā lasījuma redakciju... 29.lappusē ir 23.pants "Zemes iegūšanas apmēru norobežojumi". Te vienkārši tie nav salikti pretī adekvāti. Tur ir tā lieta.

Sēdes vadītāja. Līdz sēdes beigām ir palikušas 3 minūtes, un te vēl lūdz vārdu paziņojumam. Ja godātajiem deputātiem nav iebildumu, man būtu priekšlikums sēdi pārtraukt līdz 12. septembrim, kā mēs tikko kā esam vienojušies, un tad sakārtot šo likumprojektu atbilstoši pieņemtajai kārtībai, lai mums, sākot 12. septembra sēdi, nebūtu vairs savstarpēji jāskaidro, kur kurš pants atrodas.

Ja deputātiem nav iebildumu, vārds tiek dots Kārlim Druvam. Paziņojums.

K.J.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija).

Cienījamie kolēģi! Rīt no rīta Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde notiks Jēkaba ielā 16, 104. istabā, un komisija lūdz visus tos deputātus, kuri ir ieinteresēti, kā gūt sabiedrības atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, nākt uz mūsu komisijas sēdi, sēdvietu pietiks visiem. Mūsu sēdē piedalīsies augsta ranga militārpersonas un civilpersonas no Rietumiem. Tā ka, lūdzu, nāciet un piedalieties.

Sēdes vadītāja. Druvas kungs, lūdzu, pasakiet, ko nozīmē - "rît no rīta"? Cikos?

K.J.Druva. Pulksten 10.00 no rīta.

Sēdes vadītāja. Tātad 10.00 komisijas sēde.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus! Kolēģi, lūdzu, uzklausiet reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies:

Olafs Brūvers,

Kārlis Čerāns,

Ervids Grinovskis,

Žanis Holšteins,

Viktors Kalnbērzs,

Pēteris Keišs,

Aleksandrs Kiršteins,

Andrejs Krastiņš,

Ivars Jānis Ķezbers,

Pauls Putniņš,

Jānis Rāzna.... ir klāt,

Andris Saulītis,

Jānis Straume.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sēdi pārtraucam līdz 12. septembrim pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Piektdien, 1.martā
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde