Latvijas Republikas 5. Saeimas ārkārtas sēde

1995. gada 31. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Paziņoju par atklātu 31. maija Saeimas ārkārtas sēdi, kuru saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 38. pantu pēc sava ierosinājuma ir sasaucis Saeimas Prezidijs, ņemot vērā Saeimas deputātu Lagzdiņa, Endziņa, Zaščerinska, Elferta un Počas priekšlikumu. Prezidijs darba kārtībā ir iekļāvis 9 jautājumus. Sākam izskatīt darba kārtību.

Pirmais ir Prezidija ziņojums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"" nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai pret šo priekšlikumu ir kādas iebildes? Nav iebilžu. Līdz ar to Saeima akceptē Saeimas Prezidija atzinumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis no deputāta Zaščerinska, komisijas priekšsēdētāja, komisijas vārdā izteiktu lūgumu minēto likumprojektu atzīt par steidzamu un tūlīt pēc pirmā lasījuma izskatīt to otrajā lasījumā, un vispirms tātad - iekļaut to darba kārtībā. Diemžēl, deputāt Zaščerinski, man ir jums jāatgādina Saeimas kārtības rullis - mēs varējām darba kārtībā iekļaut tikai Prezidija ziņojumu par šo likumprojektu, un tātad lēmums ir nodots par tā tālāku izskatīšanu komisijai, un jūsu komisijai ir tiesības kārtējā Saeimas sēdē vēlreiz iesniegt šo lūgumu, kuru jūs esat iesniedzis ārkārtas sēdei, izskatīt to pēc būtības, un es ceru, ka deputāti to atbalstīs, bet ārkārtas sēdē mēs varam izskatīt tikai tos jautājumus, kuri ir iekļauti darba kārtībā. Un mēs, Prezidijs, kā jūs saprotat, nevarējām iekļaut to darba kārtībā, pirms ir bijis Saeimas balsojums.

Nākamais jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"". Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Divdesmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu. Diemžēl... oriģināls ir Sekretariātā... šeit ir nesalasāmi daži paraksti, un tāpēc es... vienu mirklīti... atvainojos... Tātad deputāti Endziņš, Jonītis, Osis, Gūtmanis, Spuģis, Bordāns, Inkēns, Seiksts, Līgotnis, Bunkšs, Zvaigzne, Marjaša, Meierovics, Andersons, Vaivads, Daudišs, Glāzītis, Sāmīte, Poča un Graudiņš - 20 deputāti - ir iesnieguši priekšlikumu, kurā viņi lūdz Saeimu atlikt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" izskatīšanu un priekšlikumus attiecībā uz šo likumprojektu iesniegt atbildīgajā komisijā līdz 1995. gada 6. jūnijam.

Izrādās, ir arī citu deputātu iesniegumi. Es nolasīšu tos iesniegšanas secībā.

Deputāti Kiršteins, Berklavs, Tabūns, Karnups, Budovskis, Kalniņš, Seile, Puriņa, Stalts un Žīgurs ierosina atlikt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" izskatīšanu sēdē un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu attiecībā uz likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" līdz 6. jūnijam.

Tālāk. Deputāti Rozentāls, Resnais, Berķis, Mārtiņš Ādams Kalniņš un Kokins raksta: "Apzinoties šābrīža situāciju, kāda izveidojusies Latvijas Republikas likumdošanā, kas skar Latvijas Bankas darbību un kredītiestāžu uzraudzību, atbalstām grozījumu nepieciešamību likumā "Par Latvijas Banku". Tomēr jākonstatē, ka pieņemt šodien izsvērtus un pārdomātus grozījumus likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" trešajā lasījumā nav iespējams, jo deputāti netika laikus nodrošināti ar iespēju saņemt likumprojektu. Kā arī lūdzam darīt zināmu, vai nav pārkāpts Saeimas kārtības ruļļa 108. pants, izsludinot šo likumprojektu darba kārtībā. Ierosinām neizskatīt Saeimas šā gada 31. maija ārkārtas sēdes dienas kārtībā iekļauto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" (trešais lasījums) un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" līdz šā gada 8. jūnijam.

Prezidijs, iekļaujot šo likumprojektu darba kārtībā, uzskatīja, ka nav pārkāpts Saeimas kārtības ruļļa attiecīgais pants, jo ārkārtas sēdes izsludināšana... tie termiņi, kuri ir noteikti citos pantos, ir tādi, ka no tiem var secināt, ka tie termiņi, kuros pirms parastajām sēdēm ir jāizsniedz deputātiem visi dokumenti, nav attiecināmi uz ārkārtas sēdes dokumentiem. Bet, protams, ja deputātiem ir citi viedokļi par šo jautājumu, viņi var iesniegt Prezidijam iesniegumus par šo jautājumu, un Prezidijs tos noteikti izskatīs.

Lūdzu, balsosim par šiem iesniegumiem to iesniegšanas secībā! Pirmais ir frakcijas "Latvijas ceļš" deputātu iesniegums - lūgums atlikt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" izskatīšanu un priekšlikumus par likumprojektu iesniegt atbildīgajā komisijā līdz 6. jūnijam. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt "par" vai "pret" ? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 13. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts un pārējie priekšlikumi nav balsojami. Vai deputāti iebilst? Neiebilst.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"", trešais lasījums.

Tautsaimiecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Zaščerinska kungs, lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi, paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 563! Attiecībā uz trešo lasījumu komisija nekādus priekšlikumus un labojumus nav saņēmusi, arī pašai komisijai nebija jaunu priekšlikumu, un komisija lūdz atbalstīt likumprojektu un pieņemt to trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 12. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība.

J.Zaščerinskis (TPA).

Lūdzu kolēģus paņemt 470. dokumentu. Uz trešo lasījumu nekādi priekšlikumi nav ienākuši. Komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem sekojošā redakcijā: "Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 1 "Par grozījumiem likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"". Komisija lūdz to atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo pārejas noteikumu redakciju, kuru piedāvā komisija, nav iebildes deputātiem? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 64 - par, 1 - pret, 9 - atturas. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Aija Poča - "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Darbam mums nepieciešams dokuments nr. 534, kurā ir apkopoti visi komisijā saņemtie priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam.

Komisijā par likumprojekta 1. pantu priekšlikumu nebija. Par 2. panta pirmajiem diviem apakšpunktiem priekšlikumu nebija. Par 3. apakšpunktu bija Juridiskā biroja priekšlikums, kā arī deputāta Piebalga priekšlikums. Un šī priekšlikuma būtība bija tāda, ka atbilstoši likumprojekta 1. pantam, kur ir definēts, ka šo ienākuma nodokli maksā fiziskās personas, šeit tagad tiek pārcelti arī individuālo uzņēmumu, zemnieku, zvejnieku saimniecību maksājumi. Ņemot vērā nepieciešamību sakārtot šo terminoloģiju, šeit ir iestrādāti šie priekšlikumi. Tātad deputāta Piebalga priekšlikumu un Juridiskā biroja priekšlikumu komisija akceptēja, izveidojot savu redakciju, kura jums ir redzama.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Nav. Akceptējam.

A.Poča. Par šā likumprojekta 2. pantu bija arī deputāta Jonīša priekšlikums - papildināt šo likumprojektu ar 2.prim pantu sekojošā redakcijā, kuru jūs redzat. Tur bija noteikts, kas šī likuma izpratnē ir nerezidenta gūtais ienākums Latvijas Republikā, un ir arī uzskaitīti šie nerezidenta ienākumi, kuri būtu apliekami. Pēc būtības komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet sakarā ar to, ka apliekamais ienākums tiek definēts likumprojekta 3. pantā, komisijas lēmums bija pārcelt šo uz 3. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Šeit mēs sastopamies diemžēl ar to praksi, ar kuru mums jāsastopas, kad komisijai ir jāiestrādā iepriekšējā pantā, kuru mēs esam faktiski akceptējuši, jauns priekšlikums, un tāpēc varbūt varētu palikt mūsu iepriekšējā prakse vai noruna, ka tad, ja deputātam ir iebildes pret šo priekšlikumu, mēs atgriežamies vēlreiz pie akceptētā panta un vēlreiz viņu izskatām, ņemot vērā deputātu iebildes.

Komisijas priekšlikums - deputāta Jonīša priekšlikumu iestrādāt 3. pantā. Vai pret viņa redakciju nav iebildes? Arī pašam iesniedzējam nav iebildes? Pieņemts.

A.Poča. Tātad tālāk ir deputāta Piebalga priekšlikums par 3. panta redakciju. Tur ir nedaudz precizēts ar nodokli apliekamais ienākums, un arī jau 2.1 pantā ir akceptēts deputāta Jonīša priekšlikums kā trešais šī panta punkts.

Tātad līdz trešā panta 8. apakšpunktam komisijai iebildumu nebija, bet attiecībā uz 9. apakšpunktu, kur bija paredzēts, ka apliekamais objekts var būt arī citi ienākumi, kuri nav minēti šā likuma 9. pantā un kurus Latvijas Republikas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem - fiziskajām personām, komisijā lēmums netika pieņemts, jo viena daļa komisijas uzskatīja, ka nevar būt kaut kādi citi nedefinēti ienākumi, kurus vai nu Ministru kabinets, vai kāda cita institūcija pēc tam definēs kā apliekamo ienākumu. Ja šādi cita veida apliekamie ienākumi parādās, viņiem ir jākļūst par likuma normu. Bet komisijā balsis dalījās, un šajā jautājumā lēmums netika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to mums vajadzētu debatēt, ja deputātiem nav iebildes, par šo 9. apakšpunktu, un tad būtu jābalso par 3. panta redakciju kopumā.

Vai kāds vēlas runāt? Anna Seile.... Nē, es nepareizi jūs nosaucu, jums ir citi nolūki. Neviens deputāts nevēlas runāt? Bet vai kāds uztur spēkā šo priekšlikumu?

A.Poča. Tā kā deputāts Piebalgs ir nolicis savu mandātu un viņš nevienu nav pilnvarojis uzturēt šo priekšlikumu, tad praktiski tas laikam nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem uztur spēkā deputāta Piebalga priekšlikumu, kurš attiecas uz 9. apakšpunktu: "... citi ienākumi, kas nav minēti šī likuma 9. pantā, kurus Latvijas Republikas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem - fiziskajām personām". Vai ir nepieciešams balsot par šo priekšlikumu, vai kāds deputāts uzstāj? Neviens deputāts nelūdz balsot, līdz ar to 3. panta redakcija mums nav jābalso, jo nav izmaiņu, kuras būtu radušās, balsojot par 9. apakšpunktu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais ir deputāta Piebalga priekšlikums par 4. panta pirmās daļas 2. apakšpunkta precizētu redakciju, respektīvi, šeit ir atsauce uz 17.pantu un šeit ir konkretizēts, kādi ir šie ienākumi. Tātad, tie ir, kuri minēti tikai 17. panta 10. un 10.1 daļā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir deputāta Piebalga priekšlikums par 4. panta trešās daļas precizētu redakciju, ka avansa maksājumu apmēru, kuri gūti no individuālā darba, uzņēmuma līguma un uzņēmējdarbības, varēs noteikt Ministru kabineta noteikumi. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par 5. panta pirmo un otro daļu priekšlikumu nebija, respektīvi, par visu 5. pantu.

Par 6. pantu priekšlikumu nebija.

Par 7. panta pirmajām divām daļām priekšlikumu nebija, bet par trešo daļu bija deputāta Piebalga priekšlikums - precizēt 3. daļas 1. apakšpunktu, ka ienākumus no individuālā darba ietver arī uzņēmuma līgumi, kā agrāk mēs teicām - darbuzņēmumu līgumi. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais. Par 2. un 3. apakšpunktu priekšlikumu nebija, par 4.apakšpunktu bija frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikums - izslēgt apliekamajiem objektiem ienākumus, ko uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības (iestādes, organizācijas) darbinieki saņem uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, uzskatot, ka, likvidējot šo uzņēmējsabiedrību vai kādu citu iestādi, vai organizāciju, gūtais ienākums tomēr ir papildienākums, kurš būtu jāapliek.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Frakcijas deputāti lūdz balsojumu? Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikumu izslēgt 8. panta 3. punkta 4. apakšpunktu. Referente jums nolasīja tā redakciju. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 41, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Par 5., 6. un 7.apakšpunktu priekšlikumu nebija. 8.apakšpunktā tika atbalstīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ka pie ienākumiem no intelektuālā īpašuma un uz tiesībām uz to bez autoratlīdzības ir jāpieskaita arī izpildītājatlīdzība. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par 9. apakšpunktu priekšlikumu nebija. 10. apakšpunkts tātad paredzēja, ka privāto pensiju fondu izmaksātās papildpensijas būtu apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Deputāts Piebalgs bija piedāvājis precizēt šo redakciju, nosakot, ka ne tikai privāto pensiju fondu izmaksātās papildpensijas, bet privāto pensiju fondu izmaksātās pensijas vispār. Savukārt frakcija "Lîdztiesība" ierosināja šo 10. apakšpunktu izslēgt. Komisijā mums bija diezgan lielas diskusijas par šo jautājumu. Pasaules prakse ir tāda, ka iemaksas pensiju fondos netiek apliktas, bet izmaksas no šiem pensiju fondiem tiek apliktas ar nodokļiem. Ņemot vērā to, ka mūsu valsts pensiju reformas koncepcija praktiski ir tikai koncepcijas līmenī, tad ja nav pilnīgi skaidri visi šie termini, nav skaidra arī kārtība, kādā veidā šis valsts apdrošināšanas pensiju fonds varētu strādāt, un arī to, ka šobrīd praksē jebkurš darba devējs var savus darba ņēmējus apdrošināt ar apdrošināšanas fondu starpniecību, slēdzot ilgtermiņa dzīvības un veselības apdrošināšanas līgumus, kā arī to, ka Finansu ministrija gatavo jaunu iedzīvotāju ienākuma nodokļu redakciju, kas būs daudz konkrētāka un precīzāka, komisija atbalstīja šo frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 11. apakšpunktu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. 8. un 9.pants.

A.Poča. 9. pantā Juridiskā biroja priekšlikumā, ņemot vērā to, ka tagad ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikti arī ienākumi no personīgās palīgsaimniecības un individuālajiem uzņēmumiem, un to, ka šeit ir arī atvieglojumi, īpaša kārtība, kā tiek noteikta aplikšanas kārtība šiem ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas, ir noteikts slieksnis, ka tikai tīrie ienākumi virs 3000 latu tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Bija lūgums precizēt šo terminu "lauksaimnieciskā ražošana". Deputāta Piebalga priekšlikumā šī Juridiskā biroja iebilde bija ņemta vērā, un komisija atbalstīja deputāta Piebalga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par 1.1 pantu... tas ir 1.1 pants... tāpēc, ka tā bija otrajā lasījumā nobalsota redakcija... bija frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikums svītrot 9. panta pirmās daļas 1. apakšpunktu. Savukārt Nacionālais bloks pēc komisijas lēmuma pēc otrā lasījuma lūdza pārcelt šo normu uz Pārejas noteikumiem un noteikt termiņu, līdz kuram šī norma darbotos. Šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka ienākumi no denacionalizēta īpašuma apsaimniekošanas un uzturēšanas, ja to veic īpašnieks, kuram atjaunotas īpašumtiesības, viņa mantinieki vai to pilnvarotas personas, nebūtu apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. (Zālē liels troksnis - deputāti sarunājās savā starpā.)

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos referentam. Nedaudz paklusēsim, lai deputāti arī dzird, ko jūs runājat! Lūdzu!

A.Poča. Arī šis bija jautājums, kas komisijā izraisīja diezgan lielas diskusijas, jo, no vienas puses, var saprast vēlmi, ka denacionalizēto īpašumu apsaimniekotāji jeb īpašnieki vai viņu mantinieki ir saņēmuši visai nolaistu īpašumu un ka viņiem tur ir jāiegulda lieli līdzekļi, lai to uzturētu kārtībā un lai tas tiešām varētu nākotnē dot reālus ienākumus. Taču ir paredzēts - un tas teikts šeit, likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli - ka ar apsaimniekošanu saistītie (tātad saimnieciskie) izdevumi tiek izslēgti no apliekamā ienākuma. Tajā pašā laikā šeit varētu rasties arī zināmas problēmas. Šis denacionalizētais īpašums tiek nodots pilnvarotai personai, un viņi pat nav ieinteresēti šo denacionalizēto īpašumu uzlabot vai saglabāt, bet ir ieinteresēti to iznomāt par diezgan lieliem ienākumiem, praktiski neliek neko šajā īpašumā klāt. Tad iedzīvotāji ienākuma nodokli nemaksātu, un tā rezultātā nebūtu šā uzturētā, apsaimniekotā īpašuma, kā arī nebūtu valstij ienākuma nodokļa. Tādēļ komisija atbalstīja frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikumu, bet neatbalstīja Nacionālā bloka priekšlikumu, par ko būs runa arī Pārejas noteikumos, - noteikt šīs normas darbības laiku.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, šeit ir runa par procedūru! Ja jūs atbalstāt komisijas ieteikto variantu, tas ir, komisijas lēmumu atbalstīt frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikumu svītrot 9. panta pirmās daļas 1. apakšpunktu, tad, dabiski, Nacionālā bloka priekšlikums pārcelt šo normu uz Pārejas noteikumiem atkrīt, jo nav ko pārcelt pēc tam... Tāpēc, ja kāds vēlas runāt vai uzstāj, ka vajag balsojumu, vai ja kādam ir iebildes, vai ja kāds grib mūsu uzmanību pievērst šai problēmai un izklāstīt savu viedokli, - lūdzu! Vai ir iebildes pret komisijas iesniegto variantu? Nav. Līdz ar to mēs šo variantu akceptējam.

A.Poča. Par 2. apakšpunktu. Ir deputāta Piebalga priekšlikums precizēt redakciju attiecībā uz dividendēm no uzņēmējdarbības peļņas kā ar nodokli neapliekamu ienākumu veidu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Un ir deputāta Piebalga priekšlikums par 4. apakšpunktu, un, ņemot vērā Juridiskā biroja iebildumus, ir precizēts, ko nozīmē termins "ilgtermiņa dzīvības apdrošināšanas līgums". Praktiski tie ir tātad dzīvības, veselības, negadījumu apdrošināšanas līgumi. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts. Tālāk!

A.Poča. Par 5. un 6. apakšpunktu priekšlikumu nebija. Par 7. apakšpunktu ir Juridiskā biroja priekšlikums, ka vārdkopa "Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā" ir jāaizstāj ar vārdiem "normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja sakarā ar to, ka tiešām Ministru kabinetam ir tiesības izdot šos normatīvos aktus, kas nosaka dažādus pabalstu lielumus, un tātad šeit būtu precīzāka redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Vienu mirklīti! Iebildes nav, mēs šo priekšlikumu akceptējam.

Godātie deputāti, vai jums ir nepieciešams šis papildu apgaismojums? Man liekas, šeit ir diezgan silti un diezgan gaiši. Izslēdziet to, lūdzu! Jo televīzijas operatori to ieslēdza, bet paši aizgāja - acīmredzot, lai noskaidrotu citus jautājumus, kad un ko filmēt. (Starpsauciens: "Paldies!")

Turpinām!

A.Poča. Par 9. panta 8. un 9. apakšpunktu priekšlikumu nebija. 10. apakšpunkts. Budžeta komisijā bija saņemti divi priekšlikumi (Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums un deputāta Imanta Kalniņa priekšlikums) - noteikt, ka var būt neapliekamas tās prēmijas vai balvas, kuras ir gūtas publiskos starptautiskos konkursos, ja šo prēmiju vai balvu kopsumma gadā nepārsniedz... tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variantā ir minēti 3000 latu, bet deputāta Imanta Kalniņa priekšlikumā - 2000 latu. Priekšlikumi pēc būtības ir vienādi, atšķiras tikai šis "slieksnis". Komisija atbalstīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsojums? Nav nepieciešams balsojums. Komisijas priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Poča. Par 9.panta 11., 12., 13. un 14.apakšpunktu priekšlikumu nebija. Attiecībā uz 15.apakšpunktu ir deputāta Piebalga priekšlikums - precizēt redakciju. Komisija arī šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Tālāk!

A.Poča. Par 16.apakšpunktu priekšlikumu nebija. Par 17.apakšpunktu bija deputātes Laviņas priekšlikums - svītrot 17.apakšpunktu. Tas skāra Ministru kabineta lēmumu, ka varēja noteikt kompensācijas, kas tika izmaksātas bez maksas piešķiramo dzīvojamo telpu un sniedzamo komunālo pakalpojumu vietā. Šādi atvieglojumi bija skolotājiem un atsevišķām citām kategorijām. Bet, tā kā praktiski pašlaik šīs normas nedarbojas, komisija uzskatīja, ka deputātes Laviņas priekšlikums ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas lēmumu? Nav. Lēmums ir pieņemts.

A.Poča. Par 18. un 19. apakšpunktu priekšlikumu nebija. Par 20.apakšpunktu komisija bija saņēmusi deputāta Tomiņa priekšlikumu - redakcionāli precizēt šo pantu. Arī frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums bija - precizēt. Un deputāta Piebalga priekšlikums faktiski ietvēra arī šos deputāta Tomiņa un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumus, kurus komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Teksts ir pieņemts.

A.Poča. Par 21.apakšpunktu. Deputāta Piebalga priekšlikums bija - svītrot panta pirmās daļas 21.punktu. Komisija to atbalstīja, jo ienākumus no pārdotajiem savvaļas augiem, ogām, riekstiem, sēnēm un ārstniecības augiem faktiski nav iespējams noteikt. Un tagad mēs maksājam šo deklarējumu par šo savu gada ienākumu, un nebūtu būtiski šeit uzsvērt vēl atsevišķo pozīciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Poča. Deputāta Jonīša priekšlikums bija papildināt pantu ar jaunu punktu - tātad 23.punktu jums redzamajā redakcijā. Ir runa par īpašu kompensāciju, kuru izmaksā fiziskām personām, kas nodarbojas ar izstrādājumu izplatīšanu dažādu uzņēmumu vajadzībām, jeb par tā saucamo vairumtirdzniecības piedāvājumu. Lai veicinātu šādu formu, komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Tālāk!

A.Poča. Par 9.panta otro daļu ir divi priekšlikumi - Juridiskā biroja priekšlikums un deputāta Piebalga priekšlikums. Tā kā Juridiskā biroja priekšlikums bija ietverts arī deputāta Piebalga priekšlikumā, komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Poča. Atvainojiet, 10.pantā - "Attaisnotie izdevumi" - bija deputāta Piebalga priekšlikums - izteikt to jaunā redakcijā, kuras būtība bija tāda, ka, ja būtu nobalsots šis priekšlikums, ka papildpensijas tiek apliktas, tad šajā gadījumā būtu jānosaka iemaksa šajos papildpensiju veidošanas fondos, kas netiek aplikta. Bet, tā kā mums bija šis 8.panta balsojums, kuru komisija atbalstīja, tad šeit mēs nevarējām atbalstīt deputāta Piebalga priekšlikumu. Tas ir vienkārši atbilstoši likuma loģikai.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums nav balsojams.

A.Poča. Tā rezultātā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izveidoja šo redakciju, kas tagad ir atbilstoša arī 8.panta redakcijai. Jums redzamajā redakcijā izdevumi praktiski ir tikai nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Poča. Par 2.apakšpunktu priekšlikumu nebija. Par 3.apakšpunktu bija deputāta Piebalga priekšlikums - saskaņot šā apakšpunkta redakciju ar uzņēmuma ienākuma nodokļa tā panta redakciju, kurā ir paredzēta kārtība, kādā tiek ziedots dažādām sabiedriskajām organizācijām, fondiem u.tml. Komisija atbalstīja Piebalga redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Par 4.apakšpunktu priekšlikumu nebija. Par otro daļu priekšlikumu nebija.

Par 11.pantu. Te ir deputāta Piebalga precizēta redakcija, ņemot vērā arī Juridiskā biroja priekšlikumus. Komisija tos atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes? Pieņemts.

A.Poča. Par otro daļu priekšlikumu nebija,bet par trešās daļas 3.apakšpunktu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - papildināt tekstu, ka izdevumi, kurus var ņemt vērā pie ienākuma nodokļa noteikšanas, varētu būt arī mākslas darbu taksācijas izdevumi. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Savukārt tā neatbalstīja otro šīs pašas komisijas priekšlikumu par šo robežu - par šiem 20% no kopējās ieņēmumu summas, jo praktiski nav šādu normatīvu attiecībā uz mārketingu, un tajā pašā ziņā arī attiecībā uz reklāmas un mākslas darbu taksācijas izdevumiem.

Sēdes vadītājs. Par 11.panta 3.apakšpunktu komisijas priekšlikumā. Vai nav deputātiem iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 4.apakšpunktu priekšlikumu nebija. Par 5.apakšpunktu ir deputāta Piebalga precizēta redakcija, kas ir saskaņota ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Tālāk!

A.Poča. Par 7. apakšpunktu ir deputāta Piebalga priekšlikums, kas nosaka, kādā veidā tiek uzskaitīti izdevumi apdrošināšanas maksājumiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Poča. Par 8.-13.apakšpunktu priekšlikumu nebija. Par ceturto šā panta daļu jeb 4.punktu bija frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikums - izslēgt. Bija arī deputāta Piebalga priekšlikums: "Ja Ministru kabinets atsevišķu šā panta 3.daļā paredzēto izdevumu veidiem ir noteicis normas, izdevumos tiek ieskaitītas summas, kas nepārsniedz noteiktās normas".

Savukārt komisija pēc ilgām diskusijām izskaidroja savu redakciju, kur praktiski mēģināja sinhronizēt šā uzņēmumu ienākuma nodokļa redakciju. Tātad atbilstoši 5.pantam tiek uzskaitīti tie izdevumi, kurus nevarēs uzskatīt par attaisnotiem, nosakot apliekamos ienākumus. Tātad lūdzam atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Līdz ar to atbalstām šo redakciju.

A.Poča. Par 5.punktu bija deputāta Piebalga priekšlikums - precizēt redakciju. Ir ņemts vērā Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Tomiņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es gan nevaru īsti saprast, kurā vietā tad ir iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikums, jo mēs redzam, ka Juridiskais birojs ierosina 11.panta piektajā daļā otro teikumu izslēgt, jo šī norma ir ietverta 14.panta pirmajā daļā. Tātad ir tieši pretēji - Piebalga priekšlikumā tas ir nevis izslēgts, bet tieši parādās.

Vēl kas. Otrajā lasījumā nobalsotajā redakcijā mēs redzam, ka tiesības uz attaisnotu izdevumu pierādāmas dokumentāri, uzrādot attiecīgus dokumentus vai iesniedzot to norakstus. 14. pantā arī šāda redakcija ir. Bet deputāta Piebalga priekšlikumā "noraksta" vietā parādījās vārds "kopijas", kā arī papildinājums par Valsts ieņēmumu dienesta rajona nodokļu inspekciju. Tātad, lai pierādītu izdevumus, vairs nebūs nepieciešams to pierādīt dokumentāri, pietiks, ja iesniegs pat norakstus jeb kopijas. Bet ko tad nozīmē vārds "kopija"? Vai tas ir autorizēts vai kāda cita veida dokuments? Izrādās, ka "kopija" latviski ir "noraksts". Varbūt, ka tas ir ņemts no krievu vārda "kopija", "kopija zaverena". Šajā gadījumā tas būtu mazākais ļaunums. Es vienīgi uzskatu, ka vajadzēja lietot latvisko vārdu, bet var arī gadīties, ka tieši šeit ir speciāli domāti vārdi "Kseroksa kopija". Tātad pietiek iesniegt vienkārši neautorizētu, neapstiprinātu kopiju, lai varētu saņemt attaisnotos izdevumus. Tāpēc es uzskatu, ka šajā gadījumā šis Piebalga priekšlikums būtu noraidāms un atstājams otrā lasījuma 11.panta 5.punkts. Un būtu atstājama arī 14.panta pirmā daļa, kurā būtu tas, kas te minēts, - atstāts pēc būtības. Un ir runa par attiecīgajiem dokumentiem vai to norakstiem. Tāpēc es aicinu šajā gadījumā neatbalstīt deputāta Piebalga priekšlikumu, jo arī Juridiskā biroja priekšlikums ir nevis iestrādāts, bet komisijā pieņemts pilnīgi pretējs lēmums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referentei vārds! Lūdzu!

A.Poča. Jā, mēs tiešām diskutējām arī komisijā par šo priekšlikumu. Un, mūsuprāt, jautājums par to, vai ir vajadzība iesniegt šos dokumentus... Praktiski, - jā, ir! Valsts ieņēmumu dienests vai kāda cita institūcija prasa šos dokumentus, tos uzrāda, un pēc tam iesniedz šīs kopijas, kas nepieciešamības gadījumā tur varētu glabāties. Un, ja rodas strīdus jautājums, tad jebkurā gadījumā tiesa vai kāda cita institūcija, kas var izskatīt šos strīdus, tādā gadījumā var lūgt uzrādīt šo dokumentu oriģinālu. Mūsuprāt, tas vienkārši nedaudz atvieglotu Valsts ieņēmuma iestāžu darbu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Piebalga priekšlikumu - izteikt panta piekto daļu šādā redakcijā: "Maksātājam jāveic Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktā ieņēmumu un ar ienākumu gūšanu saistīto izdevumu uzskaite. Maksātāja tiesības uz ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto izdevumu izslēgšanu no apliekamā ienākuma pierādāmas dokumentāri, uzrādot attiecīgos dokumentus vai iesniedzot to kopijas Valsts ieņēmumu dienesta rajona nodokļu inspekcijā". Rezultātu lūdzu! Par - 29, pret - 5, atturas - 13. Nav kvoruma.

Godātie deputāti! Deputātu skaits, kuri piedalās balsošanā, ir nepietiekams. Vēlreiz zvanu!

Lūdzu, balsosim par deputāta Piebalga ieteikto piektās daļas redakciju. Otrreiz balsojam. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 8, atturas - 13. Deputāta Piebalga priekšlikums pieņemts.

A.Poča. Par 6. punktu priekšlikumu nebija. 12.pants. - "Maksātāja gada neapliekamais minimums". Deputāts Piebalgs piedāvāja redakciju, kurā noteikts, ka gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa, savukārt mēneša neapliekamā minimuma apmēru, bet ne mazāku par minimālo mēnešalgu, nosaka Ministru kabinets. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Es gribu nedaudz argumentēt - kāpēc. Protams, no vienas puses, būtu ārkārtīgi loģiski noteikt, ka neapliekamais minimums ir vienāds ar neapliekamo algu, bet diemžēl mēs sastopamies ar bet diemžēl mēs sastopamies ar praksi. Un to mums apliecināja arī Pašvaldību savienības pārstāvji, ka uzņēmumi ir ieinteresēti noteikt saviem darba ņēmējiem šo minimālo algu - praktiski to, kas ir, - tātad 30 latu vai arī varbūt citu summu. Un, ja nav absolūti nekādas diferences starp neapliekamo ienākumu un minimālo algu, tad praktiski veselai rindai pašvaldību zudīs iespēja saņemt jebkāda veida ienākumus. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir pilnīgi pašvaldību ienākums. Un tāpēc Pašvaldību savienība lūdza šoreiz, arī apzinoties, ka tas varbūt nav loģiski, šo normu tomēr neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem uztur spēkā deputāta Piebalga priekšlikumu, kuru neatbalstīja komisija? Neuztur. Līdz ar to nebalsosim.

Tālāk!

A.Poča. Par 2. apakšpunktu priekšlikumu nav.

Par 13. pantu - "Atvieglojumi maksātājam" - deputāts Piebalgs ir piedāvājis daudz izvērstāku un pārskatāmāku šo atvieglojumu sarakstu, un tajā pašā laikā tiek arī piedāvāti 2. apakšpunkta A, B un C varianti, kas nosaka, ka politiski represētās personas un arī invalīdi var saņemt atvieglojumus, bet viņi var saņemt tikai vienu no šiem - pēc izvēles, kas viņiem būtu izdevīgāks vai lielāks. Komisija šos priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par šī panta 2. un 3. punktu priekšlikumu nebija.

Par 4. punktu ir deputāta Piebalga priekšlikums - precizēt redakciju atbilstoši likuma terminoloģijai. Komisija to atbalstīja.

Par 14. panta...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos - vai deputātiem nav iebildes pret šo komisijas atbalstu deputāta Piebalga priekšlikumam par panta ceturto daļu? Nav.

Tālāk!

A.Poča. Par 14. panta pirmo, otro un trešo daļu priekšlikumu nebija. Par ceturto daļu bija deputāta Piebalga priekšlikums - nedaudz precizēt šī 4. punkta redakciju un noteikt, ka nodokļu maksātāja dokumenti, kas apstiprina attaisnotos izdevumus, attiecas tikai uz taksācijas periodu un atbilstoši terminoloģijai arī noprecizē kalendāro gadu. Tas varētu attiekties uz tādiem, kam ir tiesības uz izdevumiem veselībai, izdevumiem izglītībai. Tātad šie izdevumi būtu attiecināmi tikai uz šo taksācijas periodu vai uz šo kalendāro gadu, par kuru iedzīvotāji maksā ienākuma nodokli. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Par 15. pantu - "Nodokļa likmes" - ir deputāta Piebalga priekšlikums - precizēt redakciju, ņemot vērā otrā lasījuma balsojumu, ka nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 25%. Tātad arī algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 25% apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma. Vienlaicīgi es jūs gribu arī brīdināt, ka attiecīgi ir šie pārejas noteikumi, kas nosaka, ka šī 25% vienotā likme stāsies spēkā tikai no 1996. gada 1. janvāra.

Par šo pantu ir saņemts arī deputāta Kehra priekšlikums - papildināt ar 3. punktu sekojošā redakcijā: "Ja nodokļa maksātāja gada apliekamie ienākumi pārsniedz 60 000 latu, tad no 60 000 latu jāmaksā nodoklis pēc likmes 25%... tas ir kā visiem... bet no pārsnieguma summas nodokļa likme ir 10%". Tātad praktiski šī norma nozīmē regresīvās likmes ieviešanu. Un deputāta Kehra motivācija komisijā, kāpēc viņš nāk klajā ar šādu priekšlikumu, bija sekojoša: izanalizējot ieņēmumus, kādi ir gūti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa Latvijas Republikā par 1995.gadu, to, cik cilvēku ir samaksājuši papildlikmi pēc 35% likmes un cik cilvēkiem ir vispār bijis maksimālais deklarētais ienākums, neviens Latvijā ienākumus 60 000 latu apmērā nebija saņēmis. Praktiski šis lielums bija apmēram 50 000 latu. Un motivācija šim piedāvājumam bija tāda: cilvēki, uzrādot kaut kādus ienākumus un zinot, ka šeit parādīsies kaut kāda iespēja saņemt arī nodokļu atlaides, būtu ieinteresēti uzrādīt šo savu ienākumu, lai pēc tam par to, ka viņi ir uzrādījuši, saņemtu it kā zināmu prēmiju. Tajā pašā laikā, ņemot vērā to, ka mums ir iestrādāts, ka arī nerezidenti šeit tiek aplikti ar ienākuma nodokli, un to, ka atsevišķās ārvalstīs šīs ienākuma nodokļa likmes ir stipri augstākas nekā Latvijā, un to, ka ir citu valstu iedzīvotāji, kas izrāda vēlēšanos pārvietoties uz zonām, kur ir mazākas šīs nodokļu likmes, tas varētu būt arī stimuls, lai kaut kādā veidā papildinātu Latvijas Valsts budžetu.

Sēdes vadītājs. Vai pret deputāta Kehra priekšlikumu un komisijas atbalstu nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākošais ir 17. pants - "Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana...". Tātad ir tikai priekšlikums par otro daļu - nedaudz precizēt šo redakciju, saskaņojot to ar panta normām. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Poča. Par 3., 4., 5. punktu priekšlikumu nebija. Par panta 6. daļu bija deputāta Piebalga priekšlikums - nedaudz precizēt redakciju, ņemot vērā terminoloģiju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Un ir arī deputāta Piebalga priekšlikumi par to, kādā veidā ir jāregulē darba devēja un darba ņēmēja attiecības jautājumā par viņa darba devēja nodokļa nomaksu un tamlīdzīgi. Komisija šo priekšlikumu arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Tālāk!

A.Poča. Par panta 8. daļu bija frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, kas nosaka atbildību, ja darba devējs nav izsniedzis dokumentus par to, ka ir nomaksājis nodokļus darba ņēmējam, ja viņš nav iesniedzis šos dokumentus. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu šinī panta daļā, jo tas skar darba devēja atbildību par nodokļu nomaksu, bet daļēji šis priekšlikums ir iestrādāts 33. panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt šim komisijas variantam? Piekrīt. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

A.Poča. Par panta 9. daļu ir deputāta Piebalga priekšlikums, kas arī precizē kārtību, kādā veidā nosūtāmi paziņojumi par algas nodokļa nomaksām. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Un arī priekšlikumu par 10. daļu, kā jāsniedz informācija par nomaksām, ja nav regulāru darba attiecību, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

A.Poča. Par šī panta 1., 2. un 3. apakšpunktu priekšlikumu nebija. Par 4. apakšpunktu ir deputāta Piebalga priekšlikums un Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt terminu "ilgtermiņa dzīvības apdrošināšanas līgums", un tas arī ir izdarīts. Komisija tātad atbalstīja deputāta Piebalga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes. Tālāk!

A.Poča. 6. apakšpunkts ir saistīts ar mūsu balsojumu par 8. pantu, kurā mēs atbalstījām frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikumu, bet neatbalstījām deputāta Piebalga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to priekšlikumi nav balsojami.

A.Poča. Par 10.1 daļu ir deputāta Piebalga priekšlikums - papildināt pantu ar 10.1 daļu, kas precizētu ienākumus, kas tiek aplikti ar nodokli ienākuma izmaksas vietā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Tālāk!

A.Poča. Komisija arī atbalstīja deputāta Piebalga priekšlikumu par panta papildināšanu ar 10.2. daļu, kas noteiktu kārtību, kādā veidā maksājami ienākumi, ja ir vienreizējas izmaksas mazās summās vai arī tas notiek neregulāri. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Poča. Arī par 11. daļas redakciju, kuru piedāvāja deputāts Piebalgs, komisijai iebildumu nebija, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Par 12. daļu bija deputāta Piebalga priekšlikums - precizēt šo redakciju, ņemot vērā, ka ienākuma nodokļa aprēķināšana personai, kas veic profesionālo darbību kā mākslinieks, autors vai cits radošas profesijas pārstāvis... ka arī viņai ir tiesības uz šiem atvieglojumiem. Tātad šeit bija piedāvāta izsvērtāka redakcija. Komisija šo redakciju atbalstīja.

Un tā atbalstīja arī Juridiskā biroja priekšlikumu - aizvietot vārdus "ekonomiskā darbība", un šeit tātad parādās "profesionālā darbība".

Ir atbalstīts arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par šīs redakcijas papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem.

A.Poča. Par 13. punktu komisija atbalstīja deputāta Piebalga priekšlikumu un arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Jūs arī redzat 2. lapaspusē Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, kas ir iestrādāts deputāta Piebalga priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Par panta 14. daļu arī komisijai nebija iebilžu pret deputāta Piebalga priekšlikumu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Par 18. pantu - "Nodokļa aprēķināšana no saimnieciskās darbības ienākuma un tā maksāšana avansā" - bija frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - no šī likuma 5. pantā minētajiem ienākumiem nav jāizdara šie avansa maksājumi. Tas bija saistībā ar neregulāriem ienākumiem, kur praktiski nav iespējams šos avansa maksājumus noteikt, bet, tā kā šeit ir runa par nodokļa aprēķināšanu no saimnieciskās darbības ienākumiem, tā maksāšanu avansā, tad tas praktiski būtu tīri individuāls uzņēmuma darblīgums vai uzņēmuma līgums. Komisija šo redakciju neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu? Nelūdz. Deputātiem nav iebildes? Nav iebildes. Tālāk!

A.Poča. Komisija atbalstīja deputāta Piebalga priekšlikumu par precizētu atsauksmi uz likuma punktiem, kad nav jāveic avansa maksājumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Poča. Komisija atbalstīja priekšlikumus 19. panta 4. punktā, kur bija deputāta Piebalga priekšlikums - precizēt kārtību, kādā rezumējoši veic nodokļa aprēķināšanu un pārbaudi. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Poča. Savukārt Juridiskā biroja priekšlikums tagad ir iestrādāts deputāta Piebalga priekšlikumā par 20. pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Poča. Par šā panta sestās daļas 3. apakšpunktu. Pret deputāta Piebalga ieteikto precizēto šā apakšpunkta redakciju komisijai iebildumu nebija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Tālāk!

A.Poča. 20. pants - "Ienākumu deklarēšanas atvieglojumi". Pret deputāta Piebalga priekšlikumu komisijai iebildumu nebija. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, kas precizē nerezidentu pienākumus un tiesības.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Poča. Komisija atbalstīja arī deputāta Piebalga priekšlikumu par panta otrās, trešās un ceturtās daļas izteikšanu jums redzamajā redakcijā, kurā ir teikts ka ir tiesības iesniegt saīsināto gada ienākumu deklarāciju.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes.

A.Poča. Par 22. panta pirmo daļu komisija priekšlikumus nebija saņēmusi.

Sēdes vadītājs. Par otro daļu.

A.Poča. Par 22. panta otro daļu. Ir frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikums papildināt šo pantu. Tas ir jautājums par deklarāciju kontrolēšanu, un frakcija "Lîdztiesība" piedāvāja, ka būtu nepieciešams izdevumu līmeni novērtēt pēc zvērinātu novērtētāju slēdziena, nevis dot šādas tiesības nodokļu inspekcijai. Es gribētu teikt, ka likumā par nodokļiem un nodevām, mūsu "jumta likumā", ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienestam jeb nodokļu administrācijai ir tiesības novērtēt ieņēmumu līmeni un līdz ar to izvirzīt prasību par nodokļu nomaksu vai, teiksim, apstrīdēt šo nenomaksas faktu. Tādēļ komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija... Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Lūdzu, - deputāts Bartaševičs! Deputāti uztur spēkā šo priekšlikumu un pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Lîdztiesība" iesniegto papildinājumu - 22. panta 2. punktu papildināt ar vārdiem: "Izdevumu līmeņa novērtējums veicams pēc zvērināta novērtētāja slēdziena." Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 20, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Par likumprojekta 23. pantu, 25. pantu un 26. pantu priekšlikumi nav saņemti. Es atvainojos, - par 26.panta pirmajiem trim punktiem priekšlikumi nav saņemti, bet ir deputāta Jonīša priekšlikums par šā panta papildināšanu. Deputāts Jonītis ierosina papildināt 26. pantu ar šādu redakciju: "Nodoklis, ko maksā nerezidenti, tiek ieskaitīts valsts budžetā. Ja nerezidents taksācijas gada laikā iegūst rezidenta statusu, šā likuma 19. panta ceturtajā daļā minētā starpība ir izmaksājama no valsts budžeta." Praktiski komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, uzskatot, ka nerezidentam praktiski nav pastāvīgas dzīvesvietas jeb ka viņš nav piesaistīts kaut kādai pašvaldībai, tādēļ praktiski šis ienākums automātiski kļūst par valsts budžeta ienākuma daļu. Un attiecībā uz šā priekšlikuma otro daļu - "Ja nerezidents taksācijas gada laikā iegūst rezidenta statusu, tad starpība izmaksājama no valsts budžeta..." Viņam jau starpība parādās... nevar parādīties, jo viņš iegūst rezidenta statusu, tad viņš sāk maksāt šo nodokli jau kā rezidents, un viņam kā nerezidentam ir viena kārtība un kā rezidentam ir cita kārtība, un šeit nevar būt runa par kaut kādu starpības atmaksāšanu kā rezidentam vai kā nerezidentam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es tik tiešām esmu skatījis šo jautājumu, bet var būt, ka komisija nav līdz galam sapratusi visu to pamatideju, kas bija attiecināta uz nerezidentiem. Un nerezidenta ienākumi Latvijas Republikā... pašreizējā, jau nobalsotajā variantā tas ir 3. panta 3. punkts... neskaitot pat viņa saņemto atalgotā darba samaksu... ienākums no neatkarīgiem profesionāliem pakalpojumiem ietver arī tādus ienākumus kā izpildītājmākslinieku, sportistu, treneru ienākums no personīgas profesionālas darbības, kas veikta Latvijas Republikā, ienākums no pienākuma pildīšanas Latvijas Republikā reģistrētas sabiedrības padomē vai valdē, ienākums no Latvijas Republikā reģistrētas līgumsabiedrības, ienākums likvidācijas kvotas veidā, ienākums no Latvijas Republikā izvietota nekustamā īpašuma vai arī no kustamā īpašuma izmantošanas. Vienlaikus mēs jau paredzējām to, ka tiem nerezidentiem, kas Latvijas Republikas teritorijā uzturas mazāk par 173 dienām, nav pat jāiesniedz deklarācija. Praktiski šiem cilvēkiem, šiem ārvalstniekiem, reāli šī atbraukšana uz Latviju ir varbūt tiešām divas trīs reizes gadā, viņi mitinās viesnīcā vai arī varbūt ierodas tikai uz šiem koncertiem, sporta pasākumiem, saņem savu honorāru un tūlīt pat dodas prom no Latvijas. Šajā gadījumā skaidrs, ka nevar viņiem prasīt tādu pašu nodokļu nomaksāšanu, kāda paredzēta 26. panta pirmajā daļā. Nodokļa summa tiek sadalīta starp maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetu un pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fondu. Tāpēc mans priekšlikums ir tāds - visiem šiem nerezidentiem, kuriem nav konkrētas dzīvesvietas Latvijā vai arī šie termiņi ir pietiekami īsi, iemaksāt šīs summas valsts budžetā. Ja viņš iegūst šo rezidenta statusu, no valsts budžeta viņš saņem atpakaļ iemaksātās summas un samaksā to jau kā rezidents - konkrēti, pašvaldību budžetā vai pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fondā. Es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas tikai sakārtotu tos maksājumus, kurus ārvalstnieki Latvijā pagaidām neveic nemaz.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referente vēlas komentēt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Deputāta Raimonda Jonīša priekšlikums - papildināt 26. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "4. Nodoklis, ko maksā nerezidenti, tiek ieskaitīts valsts budžetā. 5. Ja nerezidents taksācijas gada laikā iegūst rezidenta statusu, šā likuma 19. panta ceturtajā daļā minētā starpība ir izmaksājama no valsts budžeta." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 13, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Par 27. pantu - "Pašvaldību pienākumi" - ir deputāta Piebalga piedāvāta redakcija, kas precizē pienākumus, kādi ir jāveic pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu un arī nodokļu grāmatiņu un karšu izsniegšanu savas pašvaldības iedzīvotājiem. Komisija šo redakciju atbalstīja, ņemot vērā arī to, ka pašvaldības ir izteikušas vēlēšanos (arī "jumta likumā" mums tas ir ierakstīts), ka atbildība par iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu gulstas uz divu institūciju pleciem - uz Valsts ieņēmumu dienestu un uz pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Tālāk!

A.Poča. Par 28. panta pirmajiem septiņiem punktiem priekšlikumu nebija, bet bija frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums papildināt šo pantu ar jaunu 8. punktu un noteikt, ka šā panta 6. un 7. punkts nav attiecināms uz ienākumiem, kas norādīti šā likuma 5. panta 2. punktā, praktiski tas bija attiecināms uz gadījuma darbiem, un tātad nav jāziņo nodokļu inspekcijai par nolūku veikt saimniecisku darbību vai individuālo darbu, kā arī par gaidāmajiem ienākumiem no šīs darbības. Ir runa par šiem gadījuma darbiem, kas tiek veikti vienreizēji, ļoti neregulāri un cilvēks nevar zināt, kad viņš to darbu sāks un kad viņš to beigs, un kādi viņam var būt šie ienākumi. Principā, dziļākajā būtībā, mūsu komisija vispār atbalstīja šo frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu, bet mums radās atsevišķas tīri metodoloģiskas problēmas, un komisijas viedoklis bija neatbalstīt šo priekšlikumu attiecībā uz šo iedzīvotāju ienākuma nodokļa redakciju, bet ņemt vērā šos priekšlikumus, izstrādājot jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Es tā īsti nesapratu, bet tas jau ir trešais lasījums.

A.Poča. Nē, šai redakcijai ne, bet, tā kā valdība gatavo jaunu šā nodokļa redakciju, kopumā nākotnē to vajag ņemt vērā.

Sēdes vadītājs. Nākamajā likumā?

A.Poča. Jā, jā. Es atvainojos -, likumā, jā.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti, kādi ir jūsu priekšlikumi? Uzticēties valdībai. Labi. Balsot? Balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - 28. pantu papildināt ar jaunu punktu! Šā panta 6. un 7. punkts nav attiecināms uz ienākumiem, kas norādīti šā likuma 5. panta 2. punktā. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 20, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts. Jācer uz nākamo likumu.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Par likumprojekta 30. pantu priekšlikumu nebija. Par 31. pantu priekšlikumu nebija.

32. pants - "Maksātāja atbildība". Par panta otro daļu bija Juridiskā biroja priekšlikums precizēt šo panta redakciju un sakārtot no juridiskā viedokļa. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes.

A.Poča. Arī par panta trešo daļu bija Juridiskā biroja priekšlikums precizēt redakciju atbilstoši juridiskajai terminoloģijai. Komisija to atbalstīja.

Par panta ceturto daļu ir deputāta Tomiņa priekšlikums - izteikt ceturto daļu jaunā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Komisija atbalstīja arī deputāta Piebalga priekšlikumu par to, kādas sankcijas tiek piemērotas, ja lauž apdrošināšanas līgumus ātrāk, nekā paredzēts termiņos, un iegūst ienākumu, un kā tas tiek aplikts vai arī tiek uzlikts naudas sods par šo ienākuma... neaplikšanu un nodokļa neuzrādīšanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šiem atbalstītajiem priekšlikumiem? Nav. Akceptējam.

Tālāk lūdzu!

A.Poča. Par 33. pantu. Par panta pirmo daļu priekšlikumu nebija. Par otro daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt redakciju. Komisija šo atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes?

A.Poča. Par 33. panta trešo daļu priekšlikumu nebija. Par 34. panta pirmo daļu priekšlikumu nebija. Par otro daļu bija Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja un nolēma arī papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu par nepieciešamo grozījumu sagatavošanu Administratīvo pārkāpumu kodeksā un šīs normas spēkā stāšanos, lai būtu atbilstoši šim Administratīvo pārkāpumu kodeksam noteiktas šīs soda naudas un arī to uzlikšanas kārtība.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Poča. Par trešo daļu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tālāk! 29. pants.

A.Poča. Par ... Nē, tas ir tā... Tie priekšlikumi ir atbalstīti. Juridiskā biroja priekšlikums par 31. pantu. Un tad mēs nonākam pie Pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Vai deputātiem ir iebildes pret 31. panta redakciju un Juridiskā biroja ierosinājumiem, kurus akceptē komisija. Nav iebilžu.

A.Poča. Es ļoti atvainojos, - šeit ir tīri tehniska kļūda, ir nobīde tabuliņās... Tas ir arī Juridiskā biroja priekšlikums par šo 29., 30., 31. priekšlikumu. Tie nav panti, tie ir priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Pārejas noteikumi.

A.Poča. Pārejas noteikumos bija deputāta Piebalga priekšlikums attiecībā uz tādas normas ieviešanu, ka iedzīvotājiem, iesniedzot deklarāciju par 1995. gadā gūtajiem ienākumiem vai paziņojumu par deklarācijas neiesniegšanu, jāiesniedz arī īpašuma deklarācija, kurā fiksēts maksātāja mantas stāvoklis uz 1996. gada 1. janvāri, un ka īpašuma deklarācijas formu un norādījumus tās sastādīšanai apstiprina Ministru kabinets. Komisija, ilgi diskutējot par šo piedāvāto normu, principā to akceptēja, bet piedāvā jums savu redakciju, ka Ministru kabinets līdz 1. jūlijam iesniedz Saeimai likumprojektu par nodokļu maksātājam piederošā īpašuma (pēc stāvokļa uz 1996. gada 1. janvāri) deklarēšanu. Šāds lēmums komisijā tika pieņemts tāpēc, ka tas tomēr skar cilvēku personīgās intereses, tas skar varbūt arī atsevišķus konfidenciālus jautājumus, un Saeimai būtu kopā visiem jāizvērtē, kādai jābūt šai deklarācijai, cik aptverošai un cik korektai. Komisija lūdz atbalstīt savu piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes pret Pārejas noteikumu pirmo daļu Budžeta un finansu komisijas ieteiktajā redakcijā? Nav iebildes. Redakcija ir pieņemta.

A.Poča. Nākamais ir Nacionālā bloka priekšlikums - papildināt Pārejas noteikumus, un šis priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Tie netiek balsoti.... ir pieņemti citi priekšlikumi, kas izslēdz šo priekšlikumu.

A.Poča. Jā, tie vairs netiek balsoti.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Tālāk. Komisija atbalstīja deputāta Piebalga priekšlikumus par jaunu punktu, ka 3. panta trešās daļas 5. punktā minētie ienākumi nevar tikt aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, līdz nav izdarīti atbilstoši grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā". Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais priekšlikums... Pret šo priekšlikumu deputātiem iebildes nav.

A.Poča. Komisija atbalstīja arī Nacionālā bloka priekšlikumu, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšana no grūtniecības un pēcdzemdību atvaļinājumiem un pabalstiem jāpārtrauc, sākot ar 1996. gada 1. janvāri.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes? Nākamo, lūdzu!

A.Poča. Komisija atbalstīja arī deputāta Piebalga priekšlikumu, ka ieviestā vienotā 25 procentu likme, kā arī visas citas normas un ierobežojumi, kas nosaka šīs likmes darbību, stājas spēkā tikai no 1996. gada 1. janvāra. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes?

A.Poča. Un arī šis mūsu nesenais balsojums... Budžeta komisijas ieteiktā redakcija, ka Ministru kabinetam nepieciešams sagatavot šos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai varētu noteikt soda sankciju piemērošanu par likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu neievērošanu. Arī šo priekšlikumu komisija tātad lūdza atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Zvanu, lūdzu!

A.Poča. Un visbeidzot es vēl gribēju teikt, ka likums stājas spēkā vispārējā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, 10 - atturas. Pieņemts. Paldies.

A.Poča. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts "Par dzīvokļa īpašumu". Juridiskā komisija. Ruta Marjaša, "Latvijas ceļa" deputāte, - komisijas vārdā. Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par dzīvokļa īpašumu" (dokuments nr. 383) un nolēma konceptuāli atbalstīt šo likumprojektu un aicināt Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Šā likuma galvenais uzdevums ir reglamentēt īpašuma attiecības daudzdzīvokļu mājās. Kā zināms, dzīvokļa īpašums kā juridiska kategorija šobrīd nav definēts likumos, jo Civillikumā runa ir tikai par kopīpašumu. Tas ir tad, kad lieta pieder vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās. Bet mēs, šeit apspriežot jau likumu par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju un it īpaši likumu par valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizāciju, sastopamies ar šo problēmu par to īpašo dzīvokļa īpašumu, un tādēļ šinī likumā ir izstrādāta dzīvokļa īpašuma koncepcija, tas ir definēts, un es domāju, ka vajadzība pēc šā likuma pastāv ne vien tāpēc, ka pašlaik mēs apspriežam jautājumu par pašvaldību un valsts daudzdzīvokļu namu privatizāciju, bet arī tamdēļ, ka dzīvokļu tirgus pie mums neizbēgami radīsies un šie dzīvokļu īpašumi būs.

Jāsaka, ka zināmā mērā varbūt normas, kas ir ietvertas šajā likumā "Par dzīvokļa īpašumu", pārklāsies ar dažām normām, kas ir likumā par dzīvokļu privatizāciju, bet tas ir ļoti normāli, jo likums par dzīvokļu privatizāciju ir likums par to procesu, kādā šis īpašums radīsies. Un arī jau tajā likumā par šo procesu mums ir jāpasaka cilvēkiem, ko tad viņi īsti dabūs un kas tad viņu īpašumā būs. Mēs Juridiskajā komisijā mēģinājām optimāli saskaņot definīcijas, kuras satur likums par dzīvokļu privatizāciju, saskaņot tās ar šo likumu, lai mums pēc tam nerastos kolīzijas.

Pirmajā šā likumprojekta sadaļā tātad dots ir dzīvokļa īpašuma jēdziens un sastāvs. Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šis dzīvokļa īpašums sastāv no divām īpašuma daļām - no atsevišķā īpašuma (tas ir pats dzīvoklis un palīgtelpas, kas ir pie tā paša dzīvokļa) un kopīpašuma, kas ietver sevī gruntsgabala daļu, ēkas daļas, jumtus, pamatus, bēniņus un tā tālāk. To jūs varat izlasīt.

Ļoti svarīgi ir tas, ka šis likumprojekts koordinē šo problēmu ar civillikuma normām, atsaucoties uz konkrētām atjaunotā Civillikuma normām.

Ļoti nopietna norma ir tā, kurā tiek norādīts, ka atsavināt, mantot vai apgrūtināt ar lietu tiesībām var tikai dzīvokļa īpašumu kopumā, tātad ne to atsevišķo dzīvokļa īpašumu, bet visu šo dzīvokļa īpašumu kopībā.

Otrajā nodaļā ir sniegta dzīvokļa īpašnieka definīcija, tiek reglamentētas viņa tiesības, pienākumi un atbildība. Šeit ir, manuprāt, viena svarīga norma, ka dzīvokļa īpašniekam obligāti ir jāpiedalās visa šā nekustamā īpašuma apsaimniekošanā. Var debatēt par to, kādā formā tas tiks darīts un vai dzīvokļa īpašniekam ir vai nav obligāti jāiesaistās šo struktūru radīšanā, bet katrā ziņā viņa atbildība par visa namīpašuma, par visa kopīpašuma stāvokli un apsaimniekošanu ir likumā definēta jau tagad.

14. pantā runāts par tādiem gadījumiem, kādos būtu iespējama šā dzīvokļa īpašuma piespiedu atsavināšana. Manuprāt, tas ir diezgan strīdīgs pants, un es vēršu jūsu uzmanību uz to, kad jūs strādāsit pie šī likumprojekta. Šeit ir paredzēts, ka, ja dzīvokļa īpašnieks sistemātiski nepiedalās mājas remonta izdevumu segšanā, nenorēķinās par komunālajiem pakalpojumiem, bojā ēku un tā tālāk u.t.jpr., ir iespējama ne tikai viņa izlikšana ar dzīvokļa piespiedu atsavināšanu, bet arī viņa ģimenes locekļu, visu no viņa atkarīgo personu, izlikšana. Manuprāt, juristiem te būs jāpadomā, kādā veidā... (Starpsaucieni no zāles: "Juristiem par to nav jādomā!") Es saprotu, ka starpsaucieni ir atļauti, tikai es uzskatu, ka tā ir sliktas audzināšanas pazīme...

Trešajā nodaļā runāts par dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļu tiesībām, pienākumiem un atbildību. Es uzskatu, ka tas ir ļoti no svara, ka 16. pantā... definēts, kas ir ģimenes locekļi šā likuma izpratnē. Un tie ir tie, kuri likumā noteiktajā kārtībā tur ir iemitināti, kurus saista laulība, radniecība vai svainība un kuri pastāvīgi dzīvo kopā ar īpašnieku. Pie kam, ja laulība ir šķirta, tad pats par sevi šis laulības šķiršanas fakts vēl nav pamats, lai šo personu neuzskatītu par ģimenes locekli šā likuma izpratnē.

Ir ļoti svarīgs arī tas moments, ka ir runa par to, ka tad, ja dzīvokļa īpašums ir laulāto kopīga manta, pēc laulības šķiršanas arī šķirtais laulātais saglabā tiesības lietot šo dzīvokļa īpašumu, bet turpretim, ja dzīvokļa īpašums ir tikai viena laulātā atsevišķa manta, tad šīs tiesības netiek saglabātas.

Arī vēršu jūsu uzmanību.... Jā, ceturtajā nodaļā runa ir par dzīvokļa īpašuma nodibināšanu, izbeigšanu un izmainīšanu, kur tiek skarti principiāli jautājumi, teiksim, kaut vai tādā jautājumā, ka pārbūvēt savu dzīvokli īpašnieks ir tiesīgs tiktāl, ciktāl tas attiecas uz viņa atsevišķo īpašumu, nevis uz visu kopīpašumu. Un tā arī ir ļoti nopietna norma, pie kuras būs jāpastrādā.

Pārejas noteikumos tiek piedāvāta tāda norma, ka par dzīvokļa īpašnieku var kļūt fiziskās personas (Latvijas Republikas pilsoņi un personas, kuras Latvijā dzīvo pastāvīgi vai kuras ir saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas), kā arī juridiskās personas, kuras ir reģistrētas Latvijā.

Tātad Juridiskā komisija piedāvā šo likumu pieņemt pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai mums ir pieteikušies debatēs deputāti? Būs debates, jā? Tagad, lūdzu, pirms pārtraukuma reģistrēsimies. Imantu Daudišu - Saeimas sekretāru - lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

Lūdzu uzmanību!

I.Daudišs (5.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies:

Andris Ameriks,

Gundars Bērziņš,

Indulis Bērziņš,

Igors Bukovskis,

Irēna Folkmane,

Ēriks Kaža,

Ojārs Kehris,

Edvīns Kide... Edvīns Kide ir zālē.

Andrejs Krastiņš,

Kristiāna Lībane,

Voldemārs Novakšānovs,

Uldis Osis,

Valdis Pavlovskis,

Andris Rozentāls,

Anita Stankēviča. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrācija kvorumam. Lūdzu rezultātu! 54... 55... 56 deputāti piedalās sēdē. Tātad turpinām izskatīt likumprojektu "Par dzīvokļa īpašumu". Atklājam debates.

Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu - jums vārds!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Likums "Par dzīvokļa īpašumu", manuprāt, ir ļoti nepieciešams likums. Tas ļaus sakārtot īpašuma attiecības. Tas rada skaidrību, kas ir atsevišķais īpašums un kas ir kopīpašums, un dod priekšstatu, kāda tad tālāk būs tā saimniekošana, bet tajā pašā laikā man gribas sacīt, ka tas ne vismazākajā mērā neatrisina lietas praktisko pusi. Kā tad mēs dzīvosim šajā atsevišķā un kopējā īpašuma konglomerātā? Kā mēs tagad privatizēsim par sertifikātiem šīs daudzdzīvokļu mājas, ja citi varēs šo māju privatizēt, bet citi - neprivatizēt un palikt tur kā tās lietotāji? Ja viens būs maksātspējīgs, bet cits nespēs nomaksāt pat īri un nemaksās par siltumu un par elektrību? Un ja tagad būs jāuztur kārtībā šīs kāpņu telpas un jāatjauno krāsojums, un jārūpējas par jumtu, kā, ar kādiem spēkiem un kas būs tas, kurš savāks šos vajadzīgos līdzekļus, kurš pierādīs, ka šis jumts tiešām ir jālabo vai krāsojums tiešām jāatjauno? Kurš pierādīs, ka tieši tik ir jāmaksā, un ar kādām metodēm šos līdzekļus prasīs?

Manuprāt, visstrīdīgākais, kā jau Marjašas kundze atzīmēja, patiešām ir 14.pants. Tas ir vajadzīgs pants, kurā noteikts, ka, ja dzīvokļa īpašnieks vairākīpašnieku dzīvojamā mājā sistemātiski nepiedalās mājas remonta izdevumu segšanā, sistemātiski nenorēķinās par saņemtajiem komunālajiem vai citiem pakalpojumiem, tīši vai sistemātiski bojā ēku, tad viņa dzīvokļa īpašums atsavināms tiesas ceļā, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku un personas, kas dzīvo kopā ar viņu, no dzīvokļa. Un tas viss ir nepieciešams. Tas tiešām tā ir jādara. Tikai iedomāsimies, kā tas var praktiski notikt. Kā tas var praktiski notikt, jo vispirms tur 15.pantā ir ierakstīts, ka šādam cilvēkam, ja viņš ir izlikts no dzīvokļa, izmaksājama dzīvokļa īpašuma realizācijas vērtība. Ja dzīvoklis būs privatizēts, teiksim, par sertifikātiem un valsts rīcībā būs nonākuši šie sertifikāti, bet valsts vai pilsētas rīcībā nebūs brīvas naudas, tad kur ņemt šo naudu, ko viņam samaksāt par šo dzīvokli, kas viņam ir jāizmaksā?

Var jau sacīt, ka to lai maksā tas cilvēks, kas nāks šī cilvēka vietā. Bet vai tādu cilvēku atradīs?

Redzat, es runāju par šiem jautājumiem tāpēc, ka man pašam ir tā laime dzīvot vienā no Ķengaraga namiem, kur caur pirmo stāvu ir gandrīz neiespējami iziet, jo tur vienmēr notiek jautras iedzeršanas, pa naktīm tiek izņemti koridora logam stikli, lai... Redzat, dzīvoklī ir izsities logs, un tātad izņem koridorā ziemas vidū stiklu un ieliek to acīmredzot dzīvoklī, bet jūs jau to noķert nevarat, jo, protams, naktī jūs guļat. Tur regulāri izgāž ārdurvis, kur nu... Es domāju, ka jūs visi to zināt. Es domāju, ka es viens dzīvoju tādā mājā un sāku interesēties par maiņas variantiem, un tad izrādījās, ka Latgales priekšpilsētas pašvaldība rīkojas tādā veidā, ka no šādiem dzīvokļiem, kur regulāri nemaksā, šiem cilvēkiem liek izvākties uz kādu citu - sliktāku dzīvokli un šo dzīvokli piedāvā pēc tam citām ģimenām. Tad mēs aizgājām šos dzīvokļus apskatīt, kas ir atbrīvoti un kas būtu it kā labāki, bet tie jau ir vēl daudz šausmīgāki. Tur es dabūju redzēt tādus dzērāju perēkļus, kur visu māju ir pārņēmuši tādi cilvēki. Un tad es sapratu, ka Rīgā mums ir daudzas vietas, kas nav labākas par Hārlemu Ņujorkā, kuru gan es neesmu redzējis, bet arī tur īpašnieki nevar atrast citu izeju, kā vien vienkārši pamest šādu māju un aizbēgt, atstājot to šo nevadāmo iemītnieku varā.

Tā ka es vienkārši nezinu, kur paliks šie cilvēki, kurus tiesas ceļā izliks no dzīvokļa, bet tur taču nāks vēl daudzas citas lietas klāt. Viņiem būs mazi bērni, un vai tad varēs izlikt ģimeni ar mazu bērnu uz ielas? Acīmredzot - nevarēs izlikt. Tur būs daudz citu lietu. Tur būs daudzi citi pierādījumi. Tur sāksies pierādījumi, kāpēc viņi nevar nomaksāt šo summu. Un nav jau arī... Es esmu arī painteresējies, cik tad, teiksim, tajā pašā Rīgā mums ir brīvu dzīvokļu, vai tad vispār tādi brīvi dzīvokļi ir. Izrādās, ka mums tādi ir ārpuskārtas rindā, tas ir, kur represētajiem ir jāatdod dzīvokļi, kur bāreņiem, daudzbērnu ģimenēm, invalīdiem un pensionāriem ir jādod. Tādu cilvēku pavisam ir gandrīz 5000, kuri Rīgā stāv ārpuskārtas rindā un kuriem jau ārkārtīgi steidzīgi ir jādod dzīvoklis. Bez tam ir vispārējā rinda, un kopā šāda vajadzība pēc dzīvokļiem ir gandrīz 14 000 dzīvokļu. Taču Rīgā nekā neceļ. Mēs varētu it kā cerēt uz armijas īpašumiem, taču, izrādās, - nē, jo izsolēs pat ir pārdoti pavisam tikai 50 armijas virsnieku dzīvokļi. Tikai 50 pa visu Rīgu! Kādā veidā ir aizgājuši pārējie - to tā arī nav izdevies noskaidrot, kādā veidā un kas šajos dzīvokļos ieņem vietu. Tā ka vispār es domāju, ka, runājot par šo likumu, acīmredzot pirmajā lasījumā tas ir jāizņem, bet otrajā tomēr jāpamēģina atrisināt un dot arī kaut kādu priekšstatu, vai tam vispār ir risinājums. Varbūt mēs būsim pieņēmuši tādu likumu, kuru faktiski izpildīt nav iespējams? Tas man bija viss. Es domāju, ka pirmajā lasījumā par šo likumu ir jānobalso, bet ka uz otro lasījumu ir jāizpēta un jāatrod arī risinājumi, kā rīkoties, lai šis likums varētu tikt realizēts.

Sēdes vadītājs. Vai sekretariātā ir pieteikušies deputāti runāt? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu, vai referente vēlas runāt?

R.Marjaša (LC).

Cienījamie deputāti! Protams, Berķa kungam ir taisnība. Līdz ar katra īpašuma rašanos rodas arī problēmas un vieglāk varbūt ir dzīvot bez īpašuma, kad ne par ko nav jārūpējas. Ja tev ir īpašums, tev par viņu ir jārūpējas. Mēs to redzam ne tikai tajā sfērā, kur šodien ir īpašums, kur brūk bankas un citas firmas, ja cilvēks par savu īpašumu nerūpējas. Es tikai personīgi domāju, ka sliktāk šodien ir ar remontiem, ar trepju telpām utt. To ir grūti iedomāties. Un vismaz, ja šie dzīvokļi būs cilvēku īpašums, tad cilvēkiem būs lielāka interese un lielāka vara par tām institūcijām, kas nodarbosies ar šo namu apsaimniekošanu. Tad no mums pašiem būs atkarīgs, kādas personas tur strādās, kādas algas viņiem tiks maksātas un kādas personas no šī darba tiks atlaistas. Es tiešām aicinu jūs visus uzmanīgi šo likumprojektu izlasīt un iesniegt Juridiskajā komisijā visus iespējamos labojumus, kur tie tiks izskatīti un noteikti ņemti vērā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par dzīvokļa īpašumu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 10. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

R.Marjaša. Es lūgtu līdz 10.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Nākošais ir likumprojekts "Par valsts un pašvaldības finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu". Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs - Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pagājušā gada septembrī ar Saeimas lēmumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tika uzdots izstrādāt likumprojektu korupcijas novēršanai. Šobrīd ir izstrādāti pieci likumprojekti. Četri no tiem ir iesniegti izskatīšanai Saeimā. Tātad šodien mēs izskatām likumprojektu "Par valsts un pašvaldības finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu". Kāds ir šā likumprojekta mērķis?

Pirmkārt, šā likumprojekta mērķis ir panākt, lai šajā mūsu valstij tik smagajā finansiālajā situācijā likumīgi un lietderīgi tiktu izlietota valsts un pašvaldības manta un finansu līdzekļi, tiktu novērsta valsts un pašvaldības mantas izšķērdēšana, kā arī ierobežota korupcija. Arī tas ir šā likumprojekta mērķis.
Kādi ir galvenie izšķērdēšanas veidi šobrīd mūsu valstī?

Pirmais veids ir tāds, ka valsts vai pašvaldības institūcija no peļņas vai no budžeta līdzekļiem piešķir bezprocentu kredītus vai aizdevumus par pazeminātiem kredītu procentiem. Tajā pašā laikā ir novērotas arī tādas situācijas, ka aizdevēji paši ir parādā un ņem aizdevumus no komercbankām par paaugstinātiem procentiem, proti, par tādiem procentiem, kādus diktē tirgus situācija. Parasti šādi bezprocentu kredīti vai aizdevumi tiek piešķirti bez izsoles vai konkursa, tātad pilnīgi slepeni. Ir arī gadījumi, kad šie bezprocentu kredīti vai kredīti par pazeminātiem procentiem, vai aizdevumi tiek piešķirti attiecīgajam darbiniekam, kurš strādā valsts vai pašvaldības institūcijā, kura kredītu piešķir. Bez tam jānorāda, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ar kredītu darbību drīkst nodarboties tikai specializētas institūcijas, proti, komercbankas.

Otrs izšķērdēšanas veids ir garantiju došana trešajām personām, garantējot to aizņēmumus komercbankās. To veic valsts un pašvaldības institūcijas. Garantiju došanas mehānisms un motīvi ir tādi paši kā iepriekšējam izšķērdēšanas veidam. Šajā gadījumā, godātie kolēģi, riskam tiek pakļauta valsts vai pašvaldības nauda, kuru var zaudēt, ja kredītu ņēmējs kredītu neatdod.

Lai novērstu šāda veida valsts vai pašvaldības naudas izšķērdēšanu, likumprojekta 4.pantā ir noteikts, ka pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības kapitāldaļas atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50%, ir aizliegts piešķirt kredītus, izsniegt jebkāda veida aizdevumus vai dot garantijas. Savukārt 4.panta otrā un trešā daļa nosaka divus izņēmumus, uz kuriem neattiecas šis ierobežojums. Tātad šie noteikumi neattiecas uz likumā noteiktajā kārtībā izveidotajām valsts vai pašvaldību kredītiestādēm. Šie noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad pašvaldību domes, padomes dod garantijas likumā noteiktajā kārtībā. Godātie kolēģi, pirms diviem mēnešiem mēs pieņēmām speciālu likumu, ar kuru ir noteikta šī speciālā kārtība. Es gribētu teikt, ka šo likumprojektu gan daļā par kredītu došanu un aizņēmumu došanu, gan kopumā pilnībā atbalsta Latvijas Bankas prezidents Einars Repše.

Trešais izšķērdēšanas veids ir valsts vai pašvaldības mantas nodošana bezatlīdzības lietošanā citām personām. Šo darbību rezultātā valsts vai pašvaldību kasē neienāk ievērojamas naudas summas, jo bezatlīdzības lietošanā tiek nodotas varbūt ne pārāk vērtīgas mantas, piemēram, sadzīves tehnika, bet arī automašīnas, vasarnīcas un citas ievērojamas vērtības. Jāsaka, ka nereti, faktiski nevarētu teikt - nereti, bet ir arī gadījumi, kad šādā veidā valsts vai pašvaldības manta, kas nodota bezatlīdzības lietošanā, faktiski tiek dota ar mērķi - slēpt kukuļdošanu. Būtībā tā ir attiecīgās personas uzpirkšana. Lai novērstu šādu izšķērdēšanas veidu, likumprojekta 5.pants aizliedz valsts vai pašvaldības institūciju mantu nodot citām personām bezatlīdzības lietošanā, izņemot četrus gadījumus. Kuri ir tie gadījumi, godātie kolēģi, jūs varat iepazīties, izlasot attiecīgo pantu.

Ceturtais izšķērdēšanas veids ir valsts vai pašvaldības mantas nodošana lietošanai citai valsts vai pašvaldību institūcijai, izmantojot trešās personas starpniecību. Tas šobrīd nav pārāk izplatīts izšķērdēšanas veids, tomēr ir atsevišķi gadījumi, kad tas rada ļoti lielus zaudējumus. Kāds ir šīs izšķērdēšanas mehānisms? Ļoti vienkāršs. Piemēram, kāda valsts vai pašvaldības institūcija sev nevajadzīgo mantu nenodod vis tieši citas valsts vai pašvaldības institūcijas lietošanā, bet nodod to kādai starpniekstruktūrai. Savukārt šī nodošana starpniekstruktūrai notiek bez izsoles, bez atklāta konkursa, par pazeminātu cenu un pie tam ar tiesībām nodot apakšnomā. Tādējādi šī starpniekstruktūra šo mantu nodod ne tikvien komercstruktūrām, kas būtu dabīgi, ja tā apsaimnieko šo mantu, bet nodod šo mantu un tas ir pats absurdākais, - citai valsts vai pašvaldību institūcijai. Tā rezultātā viena valsts vai pašvaldības institūcija, kurai šī manta ir lieka, negūst ienākumus, savukārt cita valsts vai pašvaldības institūcija vai iestāde ir spiesta maksāt nomas maksu par tirgus cenām. Tātad, lai nepieļautu šāda veida izšķērdēšanu, likumprojekta 6.pants nosaka, ka šāda veida starpniecība ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad starpniekstruktūra nomas tiesības ir ieguvusi publiskā izsolē. Tātad šajā gadījumā ir ievērots dabiskais tirgus princips.

Piektais izšķērdēšanas veids ir tāds, ka valsts vai pašvaldības manta tiek atsavināta par apzināti pazeminātu cenu. Arī šajā gadījumā izpildes mehānisms un motīvi ir tie paši, tāpēc pie tā es vairs nepakavēšos. Likumprojekta 7. pants nosaka aizliegumu atsavināt valsts vai pašvaldības mantu par acīm redzami pazeminātu cenu, izņemot gadījumus, kad valsts vai pašvaldības mantu atsavina publiskā izsolē.

Godātie kolēģi, šajā un citos antikorupcijas likumos, kuru izstrādā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, mēs vairāk domājam par to, lai nevis ierobežotu kādas finansiālas vai saimnieciskas darbības, ierobežotu valsts vai pašvaldību amatpersonu tiesības piedalīties saimnieciskajā darbībā, bet mēs te maksimāli iestrādājam atklātu izsoļu, atklātu konkursu un pašu šo atklātuma principu citos veidos. Un arī šajā likumā mēs maksimāli cenšamies šo principu ievērot.

Otrs gadījums, kad valsts vai pašvaldības mantu ir atļauts atsavināt par pazeminātu cenu, ir tad, kad valsts mantu atsavina pašvaldībai. Treškārt, - kad valsts iestāde atsavina valsts mantu citai valsts iestādei. Un arī ceturtais gadījums - kad pašvaldības mantu tās iestāde atsavina citai attiecīgās pašvaldības iestādei.

Sestais izšķērdēšanas veids ir, kad valsts vai pašvaldības manta tiek ieķīlāta, ņemot kredītus savām vajadzībām, pie tam šī ieķīlāšana tiek veikta tādējādi, ka nauda, kas iegūta ieķīlāšanas rezultātā, tiek izmantota, nevis lai nodrošinātu attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas funkciju izpildi, bet tā tiek "apēsta", ja tā varētu teikt, izmaksāta algās. Pie tam ieķīlāšana notiek lielā slepenībā, un it īpaši bīstami ir tas, ka ir gadījumi, kad tiek ieķīlāta tāda manta, kas nepieciešama valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju pamatfunkciju veikšanai. Ir gadījumi, kad tiek ieķīlātas (vai ir iecerēts ieķīlāt), piemēram, arhīva ēkas, ir gadījumi, kad pašvaldības ieķīlā tās ēkas, kuras šobrīd lieto valsts pārvaldes institūcijas un kuras ir nepieciešamas, lai nodrošinātu svarīgu valsts uzdevumu veikšanu. Arī šajos gadījumos dažkārt šī manta tiek ieķīlāta par zemu cenu, attiecīgais uzņēmums tiek tīši novests līdz bankrotam, parāds netiek atdots, un šī vērtīgā manta, ja tā varētu teikt, "par svietsmaizi" tiek atdota attiecīgajam ķīlas ņēmējam. Lai šāda veida izšķērdēšanu nepieļautu, likumprojekta 8. pants nosaka, ka aizliegts ieķīlāt valsts iestāžu valdījumā esošu mantu, turklāt valsts uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību, kurā valsts kapitāla daļa pārsniedz 50% vai arī valsts un pašvaldības kapitāla daļu kopsumma pārsniedz 50%, atļauts ieķīlāt tikai ar finansu ministra atļauju. Pašvaldībām savukārt ir atļauts ieķīlāt tikai to īpašumu, kas nav nepieciešams pašvaldības pastāvīgo funkciju realizēšanai. Turklāt ieķīlāšana notiek tikai ar attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

Un pēdējais izšķērdēšanas veids ir, ja tā varētu teikt, bezatbildīga valsts vai pašvaldību finansu līdzekļu dāvināšana vai sponsorēšana, kas ir, jāsaka, ļoti plaši izplatīta pēdējos gados. Es gribētu, godātie kolēģi, uzsvērt, ka ne visos gadījumos - un, paldies Dievam, vairākumā gadījumu - šī sponsorēšana būtu vērtējama kā izšķērdēšana. Daudzas valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi tomēr godprātīgi izmanto šo iespēju sponsorēt dažādus kultūras, mākslas un zinātnes pasākumus, tomēr ir diezgan bieži gadījumi, kad šīs tiesības tiek izmantotas ļaunprātīgi.

Sevišķi bīstama, manuprāt, kolēģi, ir tāda situācija: valsts vai pašvaldību uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība ir parādā valsts budžetam par nesamaksātiem nodokļiem vai arī valsts uzņēmums, piemēram, kāds lauksaimniecības pārstrādes uzņēmums ir parādā zemniekiem par nodoto produkciju, taču tajā pašā laikā šis parādnieks, šis uzņēmums, kurš ir parādā, nodarbojas ar finansu līdzekļu dāvināšanu - sākot ar dažādām kultūras iestādēm, un beidzot ar politiskām partijām. Tādēļ, lai nepieļautu šādu nelietderīgu valsts un pašvaldību finansu līdzekļu izšķērdēšanu, likumprojekta 9. pantā ir noteikts, ka finansu līdzekļus vai mantu var dāvināt vai ziedot tikai kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības vai veselības aizsardzības veicināšanai, turklāt dāvināt vai ziedot ir atļauts tikai tad, ja dāvināšanas brīdī attiecīgais uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība ir samaksājusi valstij vai pašvaldībai visus nodokļus un darbiniekiem izmaksājusi algas, vai arī tad, ja pret attiecīgo uzņēmumu tiesvedībā nav prasības par parāda piedziņu. Manuprāt, tā ir obligāta prasība, kas būtu jāievēro jebkuram uzņēmumam, to skaitā arī privātstruktūrai, vai attiecīgās uzņēmējsabiedrības vadība saimnieko lietderīgi un mērķtiecīgi. Tomēr dzīvē tā tas nenotiek.

Otrais sponsorēšanas noteikums ir tas, ka gadījumos, ja dāvinājuma summa nepārsniedz 500 latus, lēmumu par naudas līdzekļu dāvināšanu pieņem attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības vadītājs. Ja summa pārsniedz 500 latus, to drīkst piešķirt tikai ar finansu ministra atļauju - gadījumā, ja dāvina valsts uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība. Savukārt tad, ja dāvina pašvaldības uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, - tad lēmumu šajā gadījumā pieņem attiecīgā dome vai padome.

Trešais noteikums, kas, ja šo likumu pieņemtu, būtu jāievēro, dāvinot valsts vai pašvaldību naudu, ir šāds: ja dāvinājuma summa pārsniedz 500 latus, tad dāvināt drīkst, tikai noslēdzot ar dāvinājuma saņēmēju rakstveida līgumu, pie tam dāvinājuma līgumā jāparedz ziedojuma mērķis un dāvinātāja tiesības piedzīt no dāvinājuma saņēmēja finansu līdzekļus - gadījumā, ja dāvinājums netiek izmantots līgumā paredzētiem mērķiem vai arī ja ir pieļauti citi līguma noteikumu pārkāpumi.

Ceturtais sponsorēšanas nosacījums ir 13. pantā, kas nodrošina sabiedrībai tiesības iepazīties ar sponsorēšanas gadījumiem. Šis pants nosaka, ka ar valsts vai pašvaldību institūciju noslēgtajiem dāvinājuma (ziedojuma) līgumiem, kā arī ar citu informāciju par dāvinājumiem (ziedojumiem), kas izdarīti šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir tiesības iepazīties jebkuram Latvijas iedzīvotājam, kā arī masu informācijas līdzekļa žurnālistam.

Likumprojekta 14. pants nosaka, ka par šā likuma nosacījumu izpildi atbild attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs. Es gribētu, godātie kolēģi, jūs informēt, ka šobrīd spēkā ir disciplinārsodu likums - Darba likumu kodekss, kas paredz tikai disciplināratbildību. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iecerējusi papildināt Kriminālkodeksu ar attiecīgiem pantiem, kas paredzēs kriminālatbildību arī par atsevišķiem šā likuma noteikumu pārkāpumiem.

Kādus secinājumus, godātie kolēģi, varētu izdarīt no teiktā? Pirmkārt, to, ka šis piedāvātais likumprojekts paredz tikai, ja tā varētu teikt, administratīvus pasākumus šīs nevēlamās parādības, ko sauc par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanu, novēršanai. Galvenais pasākums tomēr būtu veikt attiecīgus sociāli ekonomiskus pasākumus, proti, tiktu pēc iespējas īsākā laika periodā privatizēti valsts un pašvaldību uzņēmumi. Bez tam gribu jūs informēt, ka šā likumprojekta izstrādāšanā piedalījās Ģenerālprokuratūras, Valsts kontroles, Kriminoloģisko pētījumu centra, Valsts reformu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti. Pozitīvu rakstveida atzinumu par šo likumprojektu mēs esam saņēmuši no Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Ekonomikas ministrijas, Latvijas pašvaldību savienības, Latvijas Bankas prezidenta, Valsts īpašuma fonda, Valsts kontroles, Iekšlietu ministrijas un Finansu ministrijas. 4. aprīlī šo likumprojektu izvērtēja Saeimas Budžeta un finansu komisija, un arī šīs komisijas atzinums bija pozitīvs, un šo lēmumu viņi pieņēma vienbalsīgi.

Godātie kolēģi! Es aicinu šodien pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts un pašvaldības finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, paziņojiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es aicinu priekšlikumus par likumprojektu iesniegt līdz 12. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Jūsu priekšlikums ir akceptēts.

Nākamais jautājums - likumprojekts "Par bāriņtiesām". Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - Ruta Marjaša, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, izskatījusi tai nodoto likumprojektu "Par bāriņtiesām" (dokuments nr. 858), konstatēja, ka Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā ietvertā pamatdoma ir atbalstāma, bet, neskatoties uz to, tās redakcijā bija trūkumi, un sakarā ar tiem Juridiskā komisija bija izstrādājusi savu alternatīvo likumprojektu (tas ir dokuments nr. 361), turklāt šā alternatīvā likumprojekta izstrādāšanā piedalījās arī Ministru Kabineta, tas ir, Tieslietu ministrijas, juristi, un man ir pamats domāt, ka Ministru kabinets neuztur spēkā savu projektu. Šeit zālē ir Tieslietu ministrijas pārstāve Slaidiņas kundze.

Sēdes vadītājs. Ko mēs tālāk darīsim?

R.Marjaša. Es varu referēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

R.Marjaša. Cienījamie kolēģi! Man jāsaka, ka es ar lielu gandarījumu ceļu jums priekšā šo likumprojektu, jo šodien ir jubileja - jau divus mēnešus šis likumprojekts ir mūsu darba kārtībā, bet mums nebija laika to izskatīt. Mums katrriez rodas ļoti aktuāli jautājumi, kuri bremzē pat tik nozīmīgu likumu izskatīšanu un pieņemšanu kā likums "Par bāriņtiesām". Es domāju, jums tas nebūs nekas jauns, ja es jums atgādināšu, ka mums šodien ir diemžēl vēl liels skaits nelabvēlīgo ģimeņu, nepilngadīgo personu izdarīto noziegumu, ir bērnu klaiņošana, ubagošana un tamlīdzīgas nevēlamas parādības. Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma Ģimeņu tiesību daļas 18. pantu līdz bāriņtiesu atjaunošanai to funkcijas pagaidām izpilda pašvaldības, bet, kā rāda prakse, gan pieredzes, gan izpratnes trūkuma, gan darbinieku trūkuma dēļ šīs pašvaldības bieži vien nav spējīgas pilnā apjomā pildīt šīs Civillikuma prasības. Tādēļ liela daļa pārkāpumu protokolu nokļūst tiesā, un tiesai ir liels darba apjoms, un tādēļ tas savlaicīgi netiek izskatītas. Mēs esam saņēmuši atsauksmi par mūsu alternatīvo projektu arī no Latvijas pašvaldību savienības, kas atzinīgi novērtē šo mūsu alternatīvo projektu un arī steidzina Saeimu pieņemt šo likumu. Likumprojekts ir saskaņots ar Civillikumu, jau runājot par pašu bāriņtiesu vai pagasttiesu nosaukumu. Jūs redziet, ka likuma nosaukums ir - bāriņtiesas un pagasttiesas likums. Saskaņā ar Civillikumu pagasta tiesā var sastādīt testamentu, apliecināt darījumus. Pagasttiesa palīdz iedzīvotājiem kārtot mantojuma lietas un vienlaikus tā veic bāriņtiesas funkciju, tas ir, bērnu tiesību aizstāvību. Likumprojekti detalizēti reglamentē bāriņtiesu un pagasttiesu statusu un arī to izveidošanas kārtību. Tās ir aizbildnības un aizgādnības iestādes. Bāriņtiesas un pagasttiesas sastāvā ir jābūt vismaz trīs locekļiem, jo tāds ir likumprojektā paredzētais kvorums. Likumprojektā ir paredzēts, ka vienā pilsētā var izveidot vairākas bāriņtiesas un vairāki pagasti var izveidot vienu pagasttiesu. Likumprojekts nosaka bāriņtiesu un pagasttiesu locekļu kandidātiem izvirzāmās prasības, proti, vismaz 25 gadu vecumu, valsts valodas prasmi, pēc iespējas - pedagoģisko vai juridisko izglītību, kā arī nosaka, kādas personas nevar tikt ievēlētas, un tās ir personas, kuras ir sodītas vai pašas ir aizgādnībā, vai kurām ar tiesas spriedumu ir izbeigta vai ir pārtraukta vecāku vara. Likumprojektā ir reglamentēta bāriņtiesu un pagasttiesu uzraudzība no valsts iestāžu puses. Attiecībā uz bērnu tiesību aizsardzību šādas uzraudzības tiesības ir paredzētas Izglītības ministrijai, bet attiecībā uz aizbildnības un aizgādnības jautājumiem - Labklājības ministrijai. Attiecībā uz testamentiem, darījumu apliecināšanu un mantojuma lietu kārtošanu pagasttiesu darbības likumības uzraudzību veic tiesas, izskatot konkrētas lietas. Likumprojektā ir detalizēti uzskaitīta bāriņtiesu kompetence. Tajā ietilpst pienākums izšķirt domstarpības bērnu un vecāku personiskajās attiecībās (proti, teiksim, naida gadījumos), domstarpības par uzvārdu, šķirto vecāku satikšanos ar bērniem un tā tālāk.

Otrkārt, bāriņtiesām ir pienākums aizstāvēt bērnu personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām (to skaitā - dot atļauju stāties laulībā pirms 18 gadiem). Bāriņtiesu kompetencē ietilpst bērna mantojuma tiesību nodrošināšana, kad miris viens no vecākiem, vecāku rīcības uzraudzīšana, tiem rīkojoties ar bērna mantu.

Treškārt - nodarboties ar nelabvēlīgām ģimenēm, ierosināt tiesā lietas par vecāku varas izbeigšanu, vecāku varas pārtraukšanu un bērnu izņemšanu ārkārtējās situācijās.

Ceturtkārt - iecelt aizbildņus bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un uzraudzīt to rīcību.

Piektkārt - kārtot adoptācijas lietas.

Bāriņtiesu pienākums ir iecelt aizgādņus personām un viņu mantai, ja tiesa pieņēmusi spriedumu par aizgādnības nodibināšanu. Tās ir rīcībnespējīgās personas, bezvēsts promesošie un tamlīdzīgi. Saskaņā ar likumprojektu pagasttiesās taisa testamentus un izdara darījumus un citus apliecinājumus. Likumprojekta atsevišķās nodaļās ir detalizēti noteikts, kā šis darbs bāriņtiesās un pagasttiesās ir veicams. Tomēr, lai šīs darbības tiesiskais nodrošinājums būtu pilnīgs, likumprojektā ir paredzēts, ka Ministru kabinets izdod bāriņtiesu un pagasttiesu darbības noteikumus, kā arī adopcijas noteikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Inese Birzniece - "Latvijas ceļa" deputāte. Pēc tam - Tupešu Jānis.

I.Birzniece (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ļoti īsi - es gribu Cilvēktiesību komisijas vārdā izteikt atzinumu, jo mēs esam jau ilgāk nekā pusotru gadu mēģinājuši izsekot bērnu tiesību aizsardzības problēmām un vienmēr dzirdējām, ka trūkst šā ļoti svarīgā, vajadzīgā likumprojekta par bāriņtiesām. Mēs ļoti apsveicam to faktu, ka bija iesniegts no Tieslietu ministrijas - no valdības puses, no Ministru kabineta puses - likumprojekts, bet, kad mēs izskatījām šo likumprojektu, mēs redzējām, ka tas nebija vis likums par bāreņiem un tā nebija īsta tiesa. Un es ļoti gribētu mūsu komisijas - Cilvēktiesību komisijas - vārdā apsveikt un pateikties Juridiskajai komisijai par lielisko darbu, kas tika ieguldīts, lai tiešām pārrakstītu un tiešām sakārtotu un uzrakstītu, es uzskatu, ļoti kvalitatīvu likumprojektu par bāriņtiesām un pagasttiesām. Es ceru, ka mēs varam to pieņemt, lai tas varētu būt turpinājums mūsu tiesu reformu gaitas pilnveidošanā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ā.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti un deputātes! Visnotaļ ļoti atbalstot šo alternatīvo likumprojektu, kuru iesniegusi Juridiskā komisija, es gribētu tikai vērst jūsu uzmanību uz šā likumprojekta nosaukumu. Par to es jau reiz runāju Juridiskā komisijā, bet mans ieteikums nav ņemts vērā. Proti, ja mēs runājam par bāriņtiesām un pagasttiesām, šā likuma nosaukums neatbilst šā likuma saturam, es esmu to pārbaudījis sarunās ar jauniem cilvēkiem un veciem cilvēkiem. Proti, ja mēs ieskatāmies kaut vai 1. pantā, mēs redzam, ka bāriņtiesa ir pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde, tātad runa ir ne tikai par bāreņiem, bet par visiem bērniem. Un to, protams, apstiprina 13.pants, kur ir runa par to, ka bāriņtiesa noskaidro ģimenes, kurās nav pietiekami nodrošināta bērnu attīstība un audzināšana, un sadarbībā ar veselības aizsardzības, izglītības un sociālās palīdzības institūcijām lemj par nepieciešamās palīdzības sniegšanu ģimenēm. Tātad šeit ir runa par ģimenēm vispār, nevis par bāreņiem. Ja mēs runājam par tiesām, es gribu minēt 7.pantu, kur ir teikts, ka par bāriņtiesas priekšsēdētāju un tiesas locekļiem var ievēlēt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošus vai strādājošus Latvijas pilsoņus - pēc iespējas tādus, kam ir pedagoģiskā vai juridiskā izglītība. Tātad bāriņtiesas priekšsēdētājs var būt cilvēks ar pedagoģisko izglītību, tātad šeit nav runa par to, ko mēs parasti saprotam ar tiesu, - par tiesu iestādi. Tātad vēlreiz uzsveru - lai gan ļoti, ļoti atbalstu šo likumprojektu, es iesniegšu pats savu ieteikumu par šā likumprojekta nosaukuma maiņu, un mans ieteikums būs - nosaukt to par likumu par bērnu tiesību nodrošināšanu, jo šī frāze jau ir minēta šeit, šajā pašā likumprojektā. Tas tieši pasacīs šā likumprojekta būtību. Protams, būs jāmaina nosaukumi arī Civilkodeksā, kur ir minētas bāriņtiesas un pagasttiesas. Ceru, ka manus ieteikumus ņems vērā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt?.. Debates ir pabeigtas. Mums ir divi likumprojekti. Ministru kabinets atsauc savu likumprojektu. Vai Jāņa Tupeša uzrunu var uzskatīt par likumprojekta atsaukumu? (Starpsaucieni no zāles: "Jâ! Jā!") Jā, varam uzskatīt, jo noraidījumu nedzirdam. Līdz ar to balsojam par Juridiskās komisijas sagatavotā alternatīvā likumprojekta "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā. Paziņojiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

R.Marjaša. Es lūgtu priekšlikumus iesniegt līdz 12.jūnijam, jo šis likumprojekts jau ļoti sen ir jūsu rīcībā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes ? Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu zvanu! Reģistrācija! Vai Sekretariātā ir saņemti kādi paziņojumi, iesnigumi? Nav. Reģistrēsimies! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Daudišs (5.Saeimas sekretārs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bērziņš, Indulis Bērziņš, Olafs Brūvers, Ilmārs Dāliņš, Irēna Folkmane, Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu nemaldināt Saeimas sekretāru! Nekādas preses konferences nav.

I.Daudišs. Paldies... Andrejs Krastiņš, Kristiāna Lībane, Voldemārs Novakšānovs, Valdis Pavlovskis, Velta Puriņa, Andris Rozentāls, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Alfrēds Žīgurs (Žīgura kungs ir zālē).

Sēdes vadītājs. 31. maija ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Kārtējā sēde notiks rīt, 1. jūnijā, sēdes sākums pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, I.Kuzņecova

Korektores: S.Stikute, J.Kurzemniece

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 31.maija pavasara sesijas

ārkārtas sēde

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar

maizes ražošanas valsts uzņēmumu

privatizācijuææ

(550. un 550.-a dok.) - 1.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar Latvijas Bankuææ

(3.lasījums) (Atlikts)

(176. un 564.dok.) - 2.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar lauksaimnie-

cības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizācijuææ

(3.lasījums)

(397. un 563.dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 3.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar piena

pārstrādes uzņēmumu privatizācijuææ (3.lasījums)

(314., 470. un 470.-a dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 4.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar iedzīvotāju

ienākuma nodokliææ (3.lasījums)

(534.dok.)

Ziņo - dep. A.Poča - 5.lpp.

Debates - dep. Z.Tomiņš - 17.lpp.

- dep. R.Jonītis - 28.lpp.

Likumprojekts æPar dzīvokļa īpašumuæ (1.lasījums)

(383. un 458.dok.)

Ziņo - dep. R.Marjaša - 36.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 38.lpp.

Debates - dep. A.Berķis - 39.lpp.

Likumprojekts æPar valsts un pašvaldības finansu

līdzekļu un mantas izšķēdēšanas novēršanuæ

(1.lasījums)

(316. un 399.dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 43.lpp.

Likumprojekts æPar bāriņtiesāmæ (1.lasījums)

(Atlikts)

(858. un 361.dok.)

Alternatīvais likumprojekts æPar bāriņtiesām un

pagasttiesāmæ (1.lasījums)

(361.dok.)

Ziņo - dep. R.Marjaša - 50.lpp.

Debates - dep. I.Birzniece - 53.lpp.

- dep. J.Tupesis - 53.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretārs I.Daudišs - 55.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta