Latvijas Republikas 5. Saeimas sēde

1995. gada 29. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! 29. marta sēdi paziņoju par atklātu.

Sākam apspriest Saeimas Prezidija izsludināto darba kārtību. Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas, kura lūdz izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" (darba kārtības 66. punkts) trešajā lasījumā pēc darba kārtības 26. punkta kā sestās sadaļas pirmo punktu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākošais. Ārlietu komisija lūdz Saeimas Prezidiju izdarīt šādas izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā - pārcelt 43. darba kārtības jautājumu -likumprojektu "Par līgumu "Par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku", 44. darba kārtības jautājumu -likumprojektu "Par Latvijas Republikas Valdības un Amerikas Savienoto Valstu Valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību", 48. darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Par 1971. gada 2. februāra Ramsāres konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi", 57. darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Par Līgumu starp Latvijas Republiku un Ziemeļu valstu Investīciju banku", 58. darba kārtības jautājumu - likumprojektu - "Par Latvijas Investīciju bankas vispārējā aizņēmuma garantijas līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Investīciju banku" aiz 27. darba kārtības jautājuma. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret šo priekšlikumu? Iebildes nav. Priekšlikums pieņemts.

Deputāti Kiršteins, Lambergs, Karnups, Tabūns, Stalts lūdz iekļaut 29. marta Saeimas sēdē lēmuma projektu "Par dokumentu "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005. gadam"", un klāt ir pievienots lēmuma projekts. No procedūras viedokļa tas ir iekļaujams darba kārtībā, un arī deputāti lūdz to izdarīt. Nav iebildes pret 26. darba kārtības punktu? Iekļaujam darba kārtībā deputātu iesniegto lēmuma projektu.

Nākošais ir deputātu Seiles, Tabūna, Rozentāla, Tomiņa, Imanta Kalniņa, Žīgura, Stalta, Karnupa, Kiršteina, Lamberga iesniegums. Viņi lūdz 67. darba kārtības jautājumu - "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" un 50. jautājumu - "Grozījumi likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" izskatīt pirms piektās sadaļas - "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana". Nav iebildes deputātiem? Līdz ar to mēs šo priekšlikumu pieņemam.

Un pēdējais par darba kārtību. Latvijas Zemnieku savienības deputāti Rozentāls, Berķis, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Resnais un Grīgs lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā - 11. nodaļas 47. punktu - lēmuma projektu "Sakarā ar viltotu darījumu konstatēšanu darbībās ar privatizācijas sertifikātiem" izskatīt kā piektās nodaļas "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana" 1. punktu. Nav iebildes deputātiem? Nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts.

Vai par darba kārtību vēl kādi iesniegumi ir iesniegti Prezidijā vai Sekretariātā? Nav iesniegti. Tad sākam izskatīt darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par cukuru"". Iesniedz deputāti Gundars Bērziņš, Grīgs, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Kokins, Putniņš. Vai pret Prezidija iesniegto Saeimas Prezidija atzinumu ir iebildes deputātiem? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākošais likumprojekts - "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Iesniedz Vides un sabiedrisko lietu komisija. Pret Saeimas Prezidija atzinumu ir kādas iebildes deputātiem? Citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākošais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Juridiskā komisija iesniegusi. Pret Prezidija atzinumu Saeimas deputātiem iebildes nav. Līdz ar to Saeima nolemj likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par valsts un pašvaldības finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu". Lūdzu - Jānis Lagzdiņš, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 86. panta 1. punktu un ņemot vērā to, ka minēto likumprojektu ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, es aicinātu šo likumprojektu iekļaut Saeimas darba kārtībā kā pēdējo darba kārtības jautājumu rindas kārtībā.

Sēdes vadītājs. Vai pret Saeimas Prezidija atzinumu ir iebildes deputātiem? Nav. Tad Saeima nolemj šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā.

Vai deputāti neiebilst pret ierosinājumu, kuru izteica Jānis Lagzdiņš? Par kuru pantu jūs runājat? Ja divām komisijām tiek nodots, vai tās tiesības jūs varat tā izmantot? Par kuru pantu jūs teicāt? 89.? Vienu mirklīti, es tomēr pārbaudīšu. 89. pants? Nav tas 89. pants, bet ir 86. pants. Jā, redzat, te tomēr ir rakstīts "... ja tas nav nodots arī citām komisijām". Tāpēc Kārtības rullis neparedz to, ja ir iesniegts arī citām komisijām. Tad to nevar iekļaut tūlīt izskatīšanai darba kārtībā. Tas nenozīmē, ka, ja otra komisija tam piekrīt, to nevarētu darīt. Es tā saprotu. Bet tad nu vismaz formāli būtu jāvienojas ar otro komisiju. Tāpēc pagaidām es šo jautājumu neizvirzu, un jūs, deputāt Lagzdiņ un komisijas priekšsēdētāj, tad pakonsultējieties ar otro komisiju, un tad Prezidijs varēs izskatīt jūsu ierosinājumu.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Ministru kabinets iesniedz. Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nodod Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākošais ir likumprojekts "Par Vērtspapīru tirgus komiteju". Iesniedz Ministru kabinets. Lūdzu - Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

V.P.Karnups (LNNK).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā es lūdzu, lai iekļauj mūsu komisiju kā vienu no komisijām, kas izskatīs šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Likumprojektu "Par Vērtspapīru tirgus komiteju" nodot Budžeta un finansu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu komisija ir atbildīgā.

Deputāt Karnup, šeit jau tas bija paredzēts. Nav iebildes vēl kādas? Citu priekšlikumu nav deputātiem? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu komisija ir atbildīgā komisija.

"Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"". Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija. Vai deputātiem ir iebildes? Citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Ārlietu komisijai, Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Iesniedz Juridiskā komisija.

Lūdzu - Inese Birzniece, Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja, "Latvijas ceļa" deputāte.

I.Birzniece (LC).

Es lūgtu, lai iekļauj arī Cilvēktiesību komisiju kā vienu no komisijām.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību komisijai un nosaka, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Par atvaļinājuma piešķiršanu. Irēna Folkmane - sekretāra biedre. Lūdzu!

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Sinkas lūgumu, kurā viņš lūdz piešķirt atvaļinājumu laikā no 10. - 17.aprīlim ieskaitot. Prezidijs izskatīja šo iesniegumu, atbalstīja un izvirza Saeimai izlemšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojam par priekšlikumu - piešķirt atvaļinājumu deputātam Jurim Sinka no 10. - 17.aprīlim ieskaitot.

Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Atvaļinājums ir piešķirts. Lūdzu, tālāk!

I.Folkmane. Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputāta Ērika Kažas, kurā viņš lūdz atļaut Kārtības ruļļa 8. panta ietvaros izbraukt uz vienu nedēļu no 1995. gada 22. marta līdz 1995. gada 29. martam. Prezidijs izskatīja šo iesniegumu kā steidzamu, atbalstīja to un ierosināja Saeimai izlemt par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ērikam Kažam.

Sēdes vadītājs. "Deputāta iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu Prezidijs līdz ar savu atzinumu iesniedz Saeimas izlemšanai. Steidzamos gadījumos par atvaļinājumu lemj Prezidijs un ziņo par to Saeimai nākamajā Saeimas sēdē." Tātad Prezidijs, ņemot vērā, ka deputāts bija jau devies projām, atstājis mums šo iesniegumu, piešķīra šo atvaļinājumu un ziņo par to Saeimai. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret to? Nav.

Lūdzu, tālāk! Vai par atvaļinājumu ir visi?

I.Folkmane. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātu jautājumi un atbildes. "Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa kunga un Privatizācijas aģentūras ģenerālsekretāra Jāņa Nagļa kunga atbilde uz Saeimas deputātu Berķa, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Kokina, Rozentāla un Putniņa jautājumiem, kas saistīti ar sociālā nodokļa un algu parādu uzkrāšanos valsts uzņēmumos."

Raimonds Jonītis - Ministru kabineta pārstāvis.

R.Jonītis (Ministru kabineta pārstāvis).

Ministru prezidents sakarā ar viņa slimību lūdza sniegt informāciju par šo jautājumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 123. pantu uz šo jautājumu ir sniegtas rakstveida atbildes. Tie ir dokumenti nr. 293-A , 293-B un 293-C. Uzreiz paskaidroju, ka tikai labklājības ministrs ir Ministru kabineta loceklis un viņa atbilde ir uzskatāma kā Kabineta locekļa atbilde. Divas pārējās atbildes ir pēc Ministru prezidenta lūguma sagatavojusi Privatizācijas aģentūra un Valsts īpašuma fonds, un tur tiešām ir pēc būtības mēģināts atbildēt uz uzdoto jautājumu, kādā veidā tiks panākta šī parādu likvidēšana valsts uzņēmumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti ir saņēmuši rakstveida atbildi. Ministru kabineta pārstāvis Jonītis sniedza īsu komentāru. Vai ir iesniegti kādi deputātu priekšlikumi par debatēm? Nav. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības punkts - "Latvijas Republikas aizsardzības ministra atbilde uz Saeimas deputātu Grota, Grīga, Brūvera, Lakševica un Mārtiņa Ādama Kalniņa jautājumiem par Aizsardzības ministrijas pasākumiem, lai iegādātos M-14 šautenes ar noteikto cenu 3% no to vērtības Amerikas Savienoto Valstu EDA programmas ietvaros".

Atbildi sniedz Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Līgotnis. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Ministru...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Līgotnis - Ministru prezidenta uzdevumā!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Saskaņā ar Kārtības rulli atbilde uz šo jautājumu, arī uz nākamo, bija jāsniedz Trapāna kungam iepriekšējā parlamenta sēdē. Viņš to bija sagatavojis, bija gatavs to darīt. Taču mēs noslogotības dēļ netikām līdz šim darba kārtības jautājumam. Zināmu iemeslu dēļ viņam vairs nav iespējams tādu atbildi sniegt, tādēļ Ministru prezidenta uzdevumā to šodien daru es - kā ministrijas parlamentārais sekretārs.

Līdz 1995. gada 8. martam ASV bruņotie spēki nedrīkstēja pārdot ieročus vai transporta līdzekļus Latvijas Aizsardzības ministrijai. Par to mūsu pārstāvjiem savulaik tika paziņots no ASV puses. Iespējams, ka pārdošanas jautājumu tuvākajā laikā virzīs uz priekšu, jo attiecīgi piedāvājumi ir saņemti gan no šīs valsts, gan arī no Krievijas. ASV militārās sadarbības grupa Latvijā mums paskaidro, ka Vācijas noliktavās M-14 šautenes neatrodoties. Ja arī kādas vēl ir, tad ļoti ierobežotā skaitā. ASV militāro sakaru grupa arī apšauba informāciju, ka M-14 tipa šautenes var iegādāties par noteikto cenu - triju procentu vērtībā no to pamatvērtības. M-14 šautene, kuras ražošanu lielos apjomos pārtrauca 1960. gadā, tātad pirms 35 gadiem, nav labi piemērota kaujas apstākļiem, - tāds ir šo ekspertu uzskats. Aizsardzības spēki un Zemessardze jau daļēji ir apgādāta ar automātiskajiem ieročiem, galvenokārt no bijušā Varšavas pakta valstu krājumiem. Tuvākajos gados šādus ieročus, it sevišķi munīciju, priekš tiem varēs iegādāties (un var jau tagad) bez grūtībām, - bet ne M-14 šautenes. Tā kā tā dēvētās Višegradas valstis arī izmantos Varšavas pakta valstu ieročus, tad Eiropas miltārie lietpratēji uzskata - un tāds uzskats ir arī Aizsardzības ministrijai, - ka Centrāleiropas valstīm, kā arī Latvijai vispareizāk būtu bruņoties ar bijušā Varšavas pakta valstu krājumu ieročiem, kas ir pietiekami kvalitatīvi, ievērojami lētāki un pieejami mūsdienu apstākļos. Tāda ir bijušā ministra Jāņa Arveda Trapāna atbilde uz viņam adresēto jautājumu.

Sēdes vadītājs. Vai Sekretariātā ir saņemti kādi iesniegumi no deputātiem? Nav. Paldies. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības punkts ir aizsardzības ministra atbilde uz Saeimas deputātu Brūvera, Čepāņa, Kreituses, Jurkāna un Riteņa jautājumiem par Drošības dienesta darbinieku apsardzes norīkošanu Saeimas deputātiem.

Lūdzu!

A.Līgotnis. Uz šo jautājumu bijušais aizsardzības ministrs Trapāna kungs arī ir sagatavojis rakstisku atbildi, kas ir izdalīta deputātiem, ar to jūs noteikti esat iepazinušies. Taču, godātie kolēģi, es uzskatu, ka, lai šī atbilde no manas puses būtu patiesa un pilnībā godprātīga, šeit ir nepieciešami nelieli precizējumi. Tos es tūlīt jums sniegšu.

Tātad šajā jautājumā ir vaicāts - kuriem Saeimas deputātiem, ieskaitot Prezidija locekļus, ir norīkota Drošības dienesta apsardze? Tādi ir divi deputāti - Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš. Pēc Saeimas sekretāra biedra Tomiņa kunga atgriešanās no ASV arī viņam uz neilgu laiku - uz vienu nedēļu - tika norīkota apsardzes dienesta apsardze.

Nākamais jautājums: cik daudzi Drošības dienesta darbinieki ir norīkoti konkrēti deputātu apsardzei? Šeit man ir jāpaskaidro: pēc Drošības dienestā pastāvošajiem normatīviem Saeimas priekšsēdētājam pienākas apsardze piecu cilvēku sastāvā, tātad četras maiņas, tātad pieci reiz četri - 20 cilvēki. Tas ir normatīvais rādītājs, bet mūsu Saeimas priekšsēdētājs Gorbunova kungs no tādas apsardzes ir atteicies, un viņu pastāvīgi apsargā viens Drošības dienesta cilvēks. Protams, šis darbs tiek veikts maiņās - ir četras maiņas. Tātad viņam ir norīkoti apsardzē četri cilvēki.

Šeit gan jāsaka un jāprecizē, ka tā ir tā pastāvīgā apsardze, bet atkarībā no situācijas, no šīs amatpersonas atrašanās vietas un no dažādiem citiem svarīgiem momentiem šī apsardze dažos gadījumos tiek pastiprināta. Šī pastāvīgā apsardze Gorbunova kungam no valsts budžeta izmaksā 7712 latus gadā. Taču, kā es jums teicu, ņemot vērā, ka dažkārt tā tiek pastiprināta, precīzu šo skaitli noteikt nav iespējams. Minimālā summa tātad ir manis minētā.

Par Andreju Krastiņu. Viņam apsardze ir norīkota divu cilvēku sastāvā. Arī tā ir pēc maiņu principa: četras maiņas - divi reiz četri ir astoņi cilvēki. Tātad - astoņi cilvēki. Par viņam piešķirto apsardzi ir jāsaka tas, ka tā nav pastāvīga. Viņš netiek apsargāts visu cauru diennakti, un šie cilvēki, kas ir iesaistīti viņa apsargāšanā, tiek izmantoti arī citu uzdevumu veikšanai. Ļoti grūti bija aprēķināt tos izdevumus, kas ir nepieciešami šo cilvēku algošanai, bet tas maksimālais aritmētiskais cipars ir 15 424 lati. Taču man jāsaka uzreiz, ka šie reālie izdevumi ir krietni mazāki, jo viņu neapsargā visu cauru diennakti.

Par Tomiņa kunga apsardzi. Viņu nedēļu sargāja divi cilvēki, un šie izdevumi sastādīja 80,5 latus.

Kāds ir pamatojums apsardzes nodrošināšanai? Tas ir šo deputātu apdraudētības novērtējums. To izvērtē un par to lemj Drošības dienesta priekšnieks pulkvedis Vectirāna kungs saziņā ar Saeimas priekšsēdētāju. Tā ir atbilde uz šo jautājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir iesnieguši kādus lūgumus vai priekšlikumus? Nav. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākamais punkts ir "Saeimas deputātu Stroganova, Bekasova, Krasohina, Laviņas un Fjodorovas jautājums Latvijas Republikas ārlietu ministram Birkava kungam par 1995. gada 10. februārī Strasbūrā parakstītās Eiropas cilvēktiesību konvencijas ratificēšanu un tās 25. un 46. panta darbības realizēšanu".

Cilvēktiesību valsts ministrs Tupešu Jānis - lūdzu!

J.Tupesis (cilvēktiesību valsts ministrs Tieslietu ministrijā).

"Godājamie deputāti! Vēl pirms Eiropas cilvēktiesību konvencijas parakstīšanas valdība 1995. gada 17. janvārī ar rīkojumu nr. 13 uzdeva Tieslietu ministrijai kopā ar Ārlietu ministriju izveidot darba grupu Latvijas Republikas likumdošanas aktu saskaņošanai ar Eiropas cilvēktiesību konvenciju un tās 11. papildprotokolu, kā arī sagatavot likumprojektu par Konvencijas un 11. papildprotokola ratifikāciju. Šis darbs ir sācies. To veic arī Saeima pēc savas iniciatīvas. Virkne likumprojektu aizpagājušās nedēļas sēdē nodota komisijām. Šis darbs prasīs ievērojamu laiku - vismaz vienu gadu. Piebildīsim, ka daudzām Eiropas padomes dalībvalstīm tas aizņem vairāk nekā 20 gadus, bet Centrāleiropas valstīm - no viena līdz diviem gadiem. Mums nevajag vilcināties un nevajag arī pa galvu, pa kaklu skriet uz priekšu. Šis darbs noritēs parlamenta kontrolē, bet vēl pirms tam Tieslietu ministrijai jāziņo par gatavību. Tātad vēlreiz - kādi ir galvenie soļi, kuri tiks sperti, lai panāktu Cilvēktiesību konvencijas ieviešanu dzīvē.

Viens - Latvija nosūta Eiropas padomei dokumentu par sava tiesneša ievēlēšanu Eiropas cilvēktiesību tiesā.

Divi - likumdošanas sakārtošana. Par to ir atbildīga Tieslietu ministrijas sastādītā darba grupa.

Trīs - likums par Cilvēktiesību padomi.

Valdības Indivīda tiesību aizsardzības darba grupai uzdots līdz šā gada 15. aprīlim sagatavot neatkarīgas Cilvēktiesību padomes izveidošanas likumprojektu. Padomei tiek paredzētas tiesības uz samierināšanas vai miera izlīgšanas pamata izskatīt un, ja iespējams, rast risinājumus individuālajām sūdzībām.

Ceturtais - Cilvēktiesību padomes reāla izveide.

Piektais - Cilvēktiesību konvencijas un 11. papildprotokola ratificēšana.

Sestais - Latvija nosūta Eiropas padomei dokumentu, ar kuru atzīst Eiropas cilvēktiesību komisijas un tiesas jurisdikciju.

Šie seši soļi ir pamats Cilvēktiesību konvencijas ieviešanai dzīvē."

Es beidzu citēt ārlietu ministra Valda Birkava vēstuli.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā sanāk, ka... Paldies ministra kungam, bet sanāk, ka atbilde ir sniegta nedaudz par agru... par ātru, jo pēc Kārtības ruļļa šeit var būt vēl kādas iebildes. Bet varbūt, lai nekavētu laiku, tā kā tiešām ministrs atbildi ir sniedzis, varbūt Prezidijam un Sekretariātam ir jāņem vērā - ja deputāti vēlas iesniegt priekšlikumu par debašu atklāšanu, tad to var iesniegt. Un tagad mēs varam tad jautāt to deputātiem: vai jūs to darīsit? Jo Kārtības rullis jums šo iespēju neliedz. Bet tagad, tā kā ministrs ļoti operatīvi ir noreaģējis, mēs esam tādā situācijā, ka it kā liedzam deputātiem tagad iesniegt desmit parakstus, lai atklātu debates par šo jautājumu. Vai jūs neiebilstat, ja mēs uzskatām, ka šis jautājums ir izskatīts? Šo jautājumu es uzdodu iesniedzējiem. Nav iebildes? Nav. Paldies.

Nākošais ir 15. darba kārtības punkts - Saeimas deputātu Kiršteina, Kreituses, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Puriņas, Sinkas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Gaiļa kungam "Par "Latvenergo" darbību, izmantojot līdzekļus politisko partiju finansēšanai". Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nolasīt šo jautājumu!

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

"Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Deputātu jautājums. Jūs, tiekoties ar "Latvenergo" darbiniekiem, paziņojāt, ka "Latvenergo" ir nepārdomāti izmantojis finansiālos līdzekļus, finansējot politiskās partijas. Lūdzam jūs paskaidrot, kādas partijas un kādā apjomā ir finansējis "Latvenergo"?

Saeimas deputāti Kiršteins, Kreituse, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Puriņa, Sinka."

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Nākošais. Saeimas deputātu Kiršteina, Lamberga, Karnupa, Tabūna, Berklava jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam par krievu valodas kā valsts valodas juridiskā statusa piešķiršanu Daugavpils pilsētā.

I.Folkmane.

"Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Deputātu jautājums. Šī gada 30. martā līdz 1. aprīlim Daugavpilī paredzēta starptautiska konference "Multinacionālā sabiedrība - realitāte un perspektīvas Daugavpilī", kuru organizē Daugavpils pilsētas dome, Daugavpils rajona padome, Tieslietu ministrijas Nacionālo lietu nodaļa, Saeimas frakcija "Latvijas ceļš", savienības "Latvijas ceļš" Daugavpils birojs, Multinacionālās kultūras centrs.

Viens no šī pasākuma iniciatoriem un galvenajiem organizatoriem - Multinacionālā kultūras centra direktors un Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieks valodas jautājumos Artūrs Priedītis intervijā Daugavpils televīzijai šā gada 8. martā piedāvājis Daugavpils pilsētā krievu valodai piešķirt tādu pašu juridisko statusu kā valsts valodai.

Ņemot vērā, ka konferences organizatoru starpā ir valdības iestāde un Saeimas šobrīd valdošajā koalīcijā ietilpstoša frakcija, lūdzam Latvijas Republikas valdību informēt Saeimu, vai valdība atbalsta nepieciešamību grozīt Latvijas Republikas Valodu likumu, paredzot kādā Latvijas rajonā piešķirt krievu valodai tādu pašu juridisko statusu kā latviešu valodai, tas ir, valsts valodas statusu."

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Nākošais. Saeimas deputātu Grīga, Kamaldiņa, Līgotņa, Bekasova, Pētersona, Grota, Gundara Bērziņa, Tomiņa, Kokina, Andreja Krastiņa jautājums Latvijas Republikas iekšlietu ministram Ādamsona kungam par ieslodzījuma vietu medicīnas darbinieku atalgojumu.

I.Folkmane.

"Iekšlietu ministram Jānim Ādamsona kungam.

Jau gandrīz gadu ir aktuāla ieslodzījuma vietu medicīnas darbinieku atalgojuma problēma. Pašreizējā jaunākā un vidējā medicīniskā personāla darba alga ir 30 līdz 35 lati, ārstu alga ir 40 līdz 45 lati. Ņemot vērā medicīniskā personāla specifiskos darba apstākļus, ieslodzīto augsto saslimstību, ikdienas tiešo kontaktu ar ieslodzītajiem, kas rada draudus mediķu veselībai un dzīvībai, šī darba samaksa ir nepietiekoša.

Lai atrisinātu šo jautājumu, nepieciešams izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Ministru padomes 1991. gada 13. novembra lēmumā nr. 318 un atrast iespēju piešķirt Ieslodzījuma vietu departamentam papildu finansējumu 20 000 latu apmērā. Ieslodzījuma vietu medicīnas darbinieku atalgojuma problēma ir apspriesta Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē 1994. gada 20. decembrī, un arī Ministru prezidents 1994. gada 19. decembrī ir uzdevis to risināt iekšlietu ministram Jānim Ādamsonam, taču līdz šim brīdim tā nav atrisināta, kas rada priekšnosacījumus mediķu masveida aiziešanai no darba ieslodzījuma vietās.

Jautājums: kas tiek darīts, lai atrisinātu ieslodzījuma vietu medicīnas darbinieku atalgojuma problēmu? "

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam iekšlietu ministram Ādamsona kungam.

Nākošais ir Saeimas deputātu Grota, Grīga, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Lakševica un Gundara Bērziņa jautājums Latvijas Republikas aizsardzības ministram par artilērijas un mīnmetēju divizioniem un par plānoto "Chevrolet Blazer" iepirkumu no ASV Bruņoto spēku krājumiem.

I.Folkmane.

"Aizsardzības ministram Jānim Trapānam.

Godātais ministra kungs! Lūdzam jūs atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1) līdz kuram datumam ir paredzēts pilnībā sastādīt un nokomplektēt artilērijas divizionu? Kur tas tiks izvietots?

2) līdz kuram datumam ir paredzēts pilnībā sastādīt un nokomplektēt mīnmetēju divizionu? Kur tas tiks izvietots? Cik daudz Čehijas dāvināto mīnmetēju saņemts?

3) cik tālu ir pavirzījies process ar plānoto "Chevrolet Blazer" iepirkumu no ASV Bruņoto spēku krājumiem?"

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam Latvijas Republikas aizsardzības ministram Mārim Gailim.

Lūdzu, par nākošo!

I.Folkmane.

Latvijas Kristīgo demokrātu savienība, deputāti Aida Prēdele, Anta Rugāte, Olafs Brūvers, Uldis Lakševics un Andris Grots ir iesnieguši jautājumu labklājības ministram Bērziņam un cilvēktiesību valsts ministram Tupesim.

"Latvijā 1994. gadā ar dažāda līmeņa psihiskajiem traucējumiem ir reģistrēti 70 578 cilvēki, bet attīstītajās valstīs psihiatra palīdzību izmanto katrs piektais, ieskaitot vecus cilvēkus un bērnus. Līdz šim Latvijā vienīgā institūcija, kurā garīgi slimi cilvēki saņēma specializētu palīdzību, ir medicīnas iestādes, taču attīstītās pasaules valstīs tiek veicināta sociālā aprūpe psihiatrijā gan stacionāros, gan ambulatoros apstākļos, kuras mērķis ir garīgi slimajiem cilvēkiem dot iespēju dzīvot kā citi cilvēki dzīvo sabiedrībā - ar citiem, attīstīt individuālās iespējas, lai stiprinātu viņu dzīvošanas iespējas neatkarīgā dzīvē, garantējot labus dzīves apstākļus. Garīgi slimam cilvēkam jābūt tādam pašam tiesību nodrošinājumam kā jebkuram citam valsts iedzīvotājam, taču to traucē šķērslis - psihiskā saslimšana, kuras novēršanai nepieciešama speciāla aprūpe, kas darbojas kā starpposms saiknei: vide - garīgi slims cilvēks. Garīgos traucējumus ir iespējams regulēt arī ar sociālā darba metodēm. Sociālā aprūpe kopējā Latvijas sociālās aizsardzības sistēmā, valsts pārvaldes institūcijās pašreiz veic pamatā teorētiskas koordinēšanas funkcijas, bet nepastāv kā kompleksa pakalpojumu sistēma. Savukārt Latvijas Republikas psihiatrijas struktūrās esošā sociālā aprūpe darbojas individuāli, jo trūkst savstarpējās saskarsmes (juridiskās) ar sociālās aprūpes dienestiem. Garīgi slimo cilvēku sociālā aprūpe nav iespējama bez profesionāli izglītotiem sociālajiem darbiniekiem, kā arī atbilstoša šīs aprūpes veida finansējuma, jo pašreizējais psihiatrijas palīdzības nodrošinājums atrodas tikai uz izdzīvošanas līmeņa.

Lūdzam atbildēt:

1) kādā mērogā psihiatrijas sociālo aprūpi Latvijas valsts šobrīd spēj nodrošināt,

2) lūdzam formulēt psihiatrijas sociālās aprūpes praktiskās darbības apjoma minimumu,

3) vai sakarā ar to, ka garīgi slimajiem cilvēkiem nav ne mazāko iespēju saskarties ar šo cilvēcisko tiesību nodrošinājumu, netiek rupji pārkāptas elementārākās cilvēktiesības,

4) kad un kur tiks uzsākta psihiatrijas medicīnas sociālās aprūpes darbinieku apmācība un vai viņiem tiks nodrošināta vieta profesiju klasifikatorā?"

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam labklājības ministram Bērziņam, cilvēktiesību valsts ministram Tupesim.

Tālāk Pieprasījumu komisijas atzinumi.

Raimonds Jonītis - Pieprasījumu komisijas vārdā.

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Grīnblata, Pētersona, Straumes, Sinkas, Dāliņa, Grīga, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Kiršteina, Grota un Brūvera pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam par valsts akciju sabiedrības "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība" darbību un iepazinusies ar Valsts kontroles iesniegtajiem informatīvajiem materiāliem, uzskata, ka jautājums ir aktuāls un pamatots, bet sakarā ar to, ka Budžeta un finansu komisija jau ir izskatījusi akciju sabiedrības "Laukkredīts" darbību un nav pieņēmusi lēmumu, bet Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija par savu lēmumu informējusi Ministru kabinetu, pašreiz vēl nav zināms valdības vērtējums par valsts akciju sabiedrības "Laukkredīts" tālāko darbību, komisija nolēma pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, bet nepieciešamības gadījumā vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma, kad valdība kā valsts īpašuma pārvaldītāja būs pieņēmusi savu lēmumu.

Vēl papildus tam šodien komisijas sēdē arī Pieprasījumu komisija ņēma vērā kā diezgan būtisku faktoru to, ka šī akciju sabiedrība "Laukkredīts" ir izveidota tieši kā alternatīva kredītbankām, kuras ir izdalījušas citus kredītus, un tieši šī darbība no valdības puses bija kā atbilde Saeimas izmeklēšanas komisijas lūgumam atrast alternatīvus ceļus kredītu sadales mehānismiem, kā Pasaules bankas kredītus nodot tālāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu lemj Saeima. Tātad Pieprasījumu komisijas atzinums ir -pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, bet nepieciešamības gadījumā vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma, kad valdība kā valsts īpašuma pārvaldītāja būs pieņēmusi lēmumu. Lūdzu, balsosim par šo atzinumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, 4 - pret, 3 - atturas. Pieprasījumu komisijas atzinums akceptēts. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākošais ir deputātu Mārtiņa Ādama Kalniņa, Putniņa, Kokina, Gundara Bērziņa, Tomiņa, Novakšānova, Grota, Kiršteina, Puriņas, Karnupa pieprasījums Ministru prezidentam Gaiļa kungam, satiksmes ministram Gūtmaņa kungam, aizsardzības ministram Trapāna kungam, ārlietu ministram Birkava kungam par Vaiņodes lidlauku.

Šajā gadījumā Pieprasījumu komisija šo jautājumu izskatīja divās sēdēs, uzskatīja, ka jautājums ir aktuāls un pamatots, nolēma pieprasījumu virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu satiksmes ministram Andrim Gūtmanim un vides un reģionālās attīstības ministram Jurim Iesalniekam.

Vienlaikus komisija piedāvā Saeimas pieprasījuma redakciju, kas diezgan būtiski atšķiras no deputātu iesniegtā - šeit vairs nenotiek stratēģisku un militāru jautājumu risināšana, bet gan tiek dots konkrēts risinājums, tas tātad redzams 299.a dokumentā. Un pamatjautājumi tātad ir varbūt informācijas nepietiekamība Liepājas rajonā, kāpēc tieši Vaiņodes lidlauks, kāpēc tieši ir skrejceļš. Un ir jautājums par to, kā tālāk attīstīt šo reģionu. Tāpēc vēlreiz es atkārtošu, ka Saeimas Pieprasījumu komisijas atzinums bija virzīt to tālāk kā Saeimas pieprasījumu satiksmes ministram un vides un reģionālās attīstības ministram.

Sēdes vadītājs. Mani nedaudz samulsināja jūsu komentārs. Deputātu iesniegtie jautājumi paliek, teksts paliek, un ir Saeimas Pieprasījumu komisijas atzinums - pieprasījumu virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu satiksmes ministram Gūtmanim, vides un reģionālās attīstības ministram Iesalniekam.

R.Jonītis. Es precizēšu. Šie jautājumi, tieši būtiskie jautājumi, uz kuriem ir jāatbild, ir mainīti. Ir izslēgti jautājumi par aviācijas koncepciju un par NATO dalībvalsti, bet atbilde ir nepieciešama tieši tāpēc, lai iedzīvotāji tiktu informēti, kas notiek šajā reģionā. Bez tam Pieprasījumu komisijai ir tiesības saskaņā ar Kārtības rulli piedāvāt Saeimas pieprasījumu projektu, jo Saeima balso par Saeimas pieprasījumu, nevis par deputātu pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par Saeimas Pieprasījumu komisijas atzinumu. (Starpsauciens no zāles: "Karnups vēlas runāt!") Vienu mirklīti! Deputāts Viesturs Pauls Karnups vēlas runāt, un nekur nav norādīts, ka viņš nevar runāt. Es atvainojos, es nevis personīgi par jums to teicu, bet par deputātu. Pēc tam, kad Saeimas Pieprasījumu komisija ir sniegusi savu atzinumu, pirms balsojuma deputāti var izteikt savu viedokli. Lūdzu! Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

V.P.Karnups (LNNK).

Kā viens no oriģinālā iesnieguma jeb pieprasījuma parakstītājiem es lūgtu, lai Pieprasījumu komisija paskaidro, kāpēc viņa neievēroja tieši 10 deputātu pieprasījumu pēc formas un pēc būtības, jo šie lidlauki ir saistīti tieši ar aizsardzības jautājumiem, pieprasījums bija adresēts aizsardzības ministram, un es gribētu dzirdēt motivāciju, kāpēc tieši visas šīs lietas, kas ir saistītas ar aizsardzības jautājumiem, tika svītrotas un paliek, kā var teikt, runa par pagasta ūdenspumpi, kā angliski saka.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es arī gribētu izteikt savu pārsteigumu par to, kas šeit ir noticis, jo Pieprasījumu komisijā... ka no tā oriģinālā, steidzamā pieprasījuma ir maz kas palicis pāri, jo tur, teiksim, bija ļoti svarīgas daļas par to, kāda ir vajadzība sakarā ar šo lidlauku, gaisa kontroles jautājuma sakarībā un varbūt nākotnes aizsardzības jautājuma risināšanas sakarā, un tādēļ arī bija minētas personas, kurām jautā, bija minēts mūsu aizsardzības ministrs. Tādēļ es arī gribētu paskaidrojumu, ja no tā agrāk drusciņ pilnīgākā pieprasījuma maz kas ir pāri palicis un tas ir pārveidots par tādu kā reģionālās attīstības jautājumu vien tikai, un varbūt tā pati svarīgākā daļa ir zudusi. Vaiņodes iedzīvotāji nepavisam nav mierā ar to lidlauka izpostīšanas plānu, un tas Vaiņodes iedzīvotāju garīgais saviļņojums, kādu es pagājušajā nedēļā redzēju, padara to nojaukšanas plānu neiespējamu, manā vērtējumā, bez cilvēku upuriem. Tādēļ es domāju, ka to vajadzētu tiešām paskaidrot un pārdomāt Pieprasījumu komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Raimonds Jonītis - komisijas vārdā!

R.Jonītis (LC).

Uzreiz motivējums un arī atbilde Mārtiņam Ādamam Kalniņa kungam. Es saprotu, ka neviens Vaiņodes pagasta iedzīvotājs un arī pagasta padome nav vēlējusies, lai Vaiņodē atrastos kara lidlauks, līdz ar to šis jautājums par militāro doktrīnu nebūtu risināms šādā veidā, un tas ir viens no pamatjautājumiem. Un arī Karnupa kungam gribētu atbildēt. Pašreiz šis lidlauks ir Satiksmes ministrijas rīcībā kā civils lidlauks, un Aizsardzības ministrijai ir tiesības to izmantot tikai ārkārtīgas militāras nepieciešamības gadījumā. Tas ir kā rezerves lidlauks, pašreiz iznomāts civiliem mērķiem. Tieši tāpēc, sakarā ar to, ka tur netiek veikti nedz kādi Aizsardzības ministrijas pasākumi, nedz arī atrodas kaut viens Aizsardzības ministrijas pārstāvis, šis jautājums nebūtu atbildams.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Bet, ja šis gadījums it kā tiek pilnīgi nodots civilām ministrijām un civilai atbildībai, tad mums jābūt kaut kādam apstiprinājumam no Satiksmes ministrijas, ka neturpināsies šo skrejceļu demontāža atklāti vai slepeni. Paldies.

Sēdes vadītājs. Satiksmes ministrs Gūtmanis. Lūdzu!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs).

Priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Klausītāji! Es gribētu teikt, ka Satiksmes ministrija neizposta Vaiņodes lidlauku, un, ņemot vērā to saspringto situāciju kāda ir, un ja arī tur tās plāksnes neved ārā... Ministru kabineta lēmums paredz, ka, domājot par Liepājas reģiona attīstību, Liepājas pilsētas pašvaldībai un Liepājas rajona pašvaldībai ir jāvienojas par šā jautājuma tālāko risinājumu. Civilām vajadzībām pietiek ar asfaltēto skrejceļu. Pēc Satiksmes ministrijas pārbaudītām ziņām Aizsardzības ministrijā un konsultācijām NATO, tuvākajos gados neparedz izmantot to kā stratēģisko lidlauku, un mums ir ekspertu vērtējums, ka tas ir viens no labākajiem konversijas piemēriem, ka viens militārobjekts tiek pārveidots par vienu civilo objektu. Arī Liepājas tirdzniecības osta, kas ir bēdīgā stāvoklī pēc Krievijas kara flotes bāzes izvākšanas. Bet, ņemot vērā to ažiotāžu ap šo jautājumu, nav nekāds ugunsgrēks, un es jums varu pateikt - līdz tam brīdim, kamēr mēs to izskatīsim, izdiskutēsim, nekas tur netiks demontēts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim - pieprasījumu virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu satiksmes ministram Gūtmanim un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Iesalniekam. Esmu nosaucis balsojumu. Godātie kolēģi, mums sākās jautājumi - atbildes, nevis debates. Lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 8, atturas - 6. Atzinums pieņemts. Deputāt Dāliņ, es jums vienkārši varu rekomendēt - tad, kad tiks sniegta atbilde, iesniegt šeit attiecīgi priekšlikumu par debašu atklāšanu, un mēs varēsim turpināt šā jautājuma debatēšanu.

Nākamo, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamais ir Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Kiršteina, Krastiņa, Imanta Kalniņa, Seiles, Berklava, Puriņas, Tabūna, Lamberga, Žīgura un Karnupa pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam par Valsts prezidenta un Ministru prezidenta komandējumiem uz Ķīnas Tautas Republiku. Pieprasījumu komisija sakarā ar to, ka bija saņēmusi Ministru prezidenta atbildi ar konkrētiem skaitļiem, kas dokumentā nr.300a ir redzami, nolēma pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, jo pēc būtības šī atbilde ir sniegta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par komisijas atzinumu - nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Lūdzu - deputāts Kiršteins vēlas runāt. Jums vārds! Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Iepazīstoties ar šo rakstisko atbildi mani nedaudz izbrīnīja šie divi skaitļi. Tātad viena vizīte (protams, tur bija mazāk cilvēku), tās transports un ceļš maksā tikai 1500 latu, bet otra vizīte maksā 28 000 latus, tātad kopā tas ir 30 000 latu. Es piekrītu pašreiz Pieprasījumu komisijas atzinumam - nevirzīt tālāk, jo te ir vajadzīgi papildu dati acīmredzot. Te ir jāpaskatās vai nu Valsts kontrolei, vai vēl kādam, jo ir ārkārtīgi liela nesakritība šajos datos. Otrs - šis materiāls ir arī ļoti interesants, lai mēs Ārlietu komisijā izanalizētu situāciju, kāpēc vienā gadījumā, ja ir jāapmeklē, teiksim, totalitāra valsts, valsts budžetā atrodas 30 000 latu, bet, ja ir jāapmeklē tāda demokrātiska valsts, kur vizīte ir iepriekš saskaņota, kā Austrālija, kura ir Rietumu valstu sabiedrotā un ar kuru ir ļoti būtiski, teiksim, uzturēt sakarus no Latvijas drošības viedokļa, mums neatrodas 10 000, lai ievērotu kaut kādu līdzsvaru, kā es teicu, starp demokrātiskām valstīm un varbūt ne tik demokrātiskām. Līdz ar to arī es neredzu nekādu vajadzību uzturēt vai virzīt tālāk šo pieprasījumu, jo te ir pietiekami daudz materiālu pārdomām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Pieprasījumu komisijas priekšlikumu - nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 4, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

Nākamā sadaļa - par amatpersonu iecelšanu un atbrīvošanu no amata. Par Madonas rajona tiesas tiesnesi Juridiskās komisijas vārdā Ruta Marjaša, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Madonas rajona tiesā pašlaik ir vakanta tiesneša štata vienība. Ilze Lazdiņa ir Madonas rajona tiesas administratīvā tiesnese, mēs viņu iecēlām 1994. gada 15. jūnija sēdē. Viņa pašlaik ir izteikusi vēlēšanos strādāt par tiesnesi šajā pašā tiesā. Juridiskā komisija, izskatījusi Tieslietu ministrijas rekomendāciju, piedāvā Saeimai pieņemt lēmumu un iecelt Ilzi Lazdiņu par Madonas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Madonas rajona tiesas administratīvās tiesneses amata. Viņas biogrāfijā raksturīgais ir tas, ka dzimusi viņa ir 1963. gadā, 1990. gadā beigusi Latvijas Universitāti un kopš 1986. gada praktiski strādā juridiskajā specialitātē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu aizklātu balsojumu! Balsosim par Lazdiņas iecelšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 9. Ilze Lazdiņa iecelta par Madonas rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu rūpniecības pārtikas... "Es atvainojos! "Par uzticības izteikšanu rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministram Ekonomikas ministrijā Raimondam Jonītim." Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 59. pantu, izteikt uzticību rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministram Ekonomikas ministrijā Raimondam Jonītim." Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 5. Saeima izsaka uzticību rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministram Ekonomikas ministrijā Raimondam Jonītim. (Aplausi.) Vēlam sekmes jūsu darbā!

Par Ineses Beiholdes iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Ruta Marjaša - Juridiskās komisijas vārdā.

R.Marjaša. Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir vakanta tiesneša štata vienība. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvā tiesnese Inese Beiholde, kura ir apstiprināta šajā amatā 1994. gada 15. septembra sēdē, ir izteikusi vēlēšanos strādāt par tiesnesi šajā tiesā. Tieslietu ministrija ir rekomendējusi Inesi Beiholdi iecelt šajā amatā, un Juridiskā komisija piedāvā Saeimai pieņemt lēmumu - iecelt Inesi Beiholdi par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvās tiesneses amata. Raksturīgākie biogrāfiskie dati: viņa ir dzimusi 1970. gadā, 1994. gadā beigusi Latvijas Universitāti un kopš 1987. gada praktiski strādā tiesu sistēmā un kā juriste.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Aizklāts balsojums! Lūdzu, balsosim par Ineses Beiholdes iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 6, atturas - 7. Inese Beiholde iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Lēmuma projekts "Par Maijas Prāmas, Elgas Bernānas un Astrīdas Pudānes apstiprināšanu par Valsts kontroles kolēģijas loceklēm".

Vai ziņotājs ir, lūdzu? (Starpsauciens no zāles: "Nevajag!") Dokumenti ir iesniegti. Lūdzu, balsosim par M.Prāmas, E.Bernānes un A.Pudānes apstiprināšanu par Valsts kontroles kolēģijas loceklēm. Vai par katru jābalso atsevišķi? Acīmredzot atsevišķi vajadzētu balsot. Šeit gan dokuments ir iesniegts... Nevar, nevar! Atsevišķi! Lūdzu, apstiprināt par kolēģijas locekli Maiju Prāmu. Balsojam par šo priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens no zāles: "Jâbalso aizklāti!") Šeit mēs nesapratāmies. Man jautāja, un es māju ar galvu, bet mēs acīmredzot ar operatoru viens otru nesapratām. Un tāpēc lūdzu anulēt šo balsojumu un ieslēgt aizklātās balsošanas režīmu. Balsosim par Maijas Prāmas apstiprināšanu par Valsts kontroles kolēģijas locekli. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 9, atturas - 4. Maija Prāma apstiprināta par Valsts kontroles kolēģijas locekli.

Tagad balsosim par Elgu Bernāni. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 9, atturas - 5. Elga Bernāne apstiprināta par kolēģijas locekli.

Balsosim par Astrīdu Pudāni. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 9, atturas - 4. Astrīda Pudāne apstiprināta par Valsts kontroles kolēģijas locekli.

Vēlam Valsts kontroles kolēģijas apstiprinātajām loceklēm sekmīgu darbību!

Tagad izskatām 67. jautājumu - "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to apstiprināšanu zemesgrāmatās" trešajā lasījumā. Lūdzu! Ruta Marjaša - Juridiskās komisijas vārdā. "Latvijas ceļa" deputāte.

R.Marjaša (LC).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Likuma nosaukumā izmaiņu nav.

Likuma 1. pantā nebija nekādu piedāvājumu. Paliek iepriekšējā redakcijā.

Par likumprojekta 2. pantu bija mežu valsts ministra ierosinājums - papildināt šo pantu ar jaunu rindkopu, bet Juridiskā komisija nonāca pie slēdziena, ka šis priekšlikums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Būtu labi, ja būtu īss komentārs.

R.Marjaša. Juridiskā komisija nāca pie slēdziena, ka, pēc mūsu ieskata, vienkārši tādi gadījumi nevarētu būt, jo vēl šī bijušo fizisko personu piederējušā zeme nevarēja tikt piešķirta nevienam citam. Bet es domāju, ka labāk būtu uzklausīt šeit deputātes Seiles iebildumus, jo viņa pēc tam, kad jau komisijas lēmums tika pieņemts, nāca ar priekšlikumiem citā redakcijā pieņemt šo pantu. Un tādēļ varbūt Saeima varētu uzklausīt Seiles kundzes motivāciju par šo pantu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Šī norma, kuru liek priekšā mežu valsts ministrs, ir nepieciešama tādēļ, ka gan Valsts meža dienests, gan Zemkopības ministrija, gan Satiksmes ministrija atsevišķos gadījumos kompaktu zemes gabalu izveidošanas labad, lai privātīpašniekiem būtu kompakts zemes gabals, atdeva daļu no sava valstij līdz 1940. gada 21. jūlijam piederējušā īpašuma un tā vietā apmaiņai paņēma tādu pašu pēc vērtības un lieluma zemes gabalu no bijušo īpašnieku zemes. Ja nav šāda ieraksta, tad zemesgrāmatā šos apmaiņas gabalus, kurus valsts ir ieguvusi, valsts institūcijas nevarēs reģistrēt uz sava vārda. Fiziskā persona varēs, jo tas ir atrunāts citā likuma punktā, bet šīs valsts institūcijas nevarēs reģistrēt. Piemēram, Grīņu rezervāts, kura zeme kādreiz bijusi īpašnieku zeme un kurš tagad ir iekļauts kā īpaši aizsargājamais valsts dabas objekts. Šo objektu nevarēs reģistrēt uz valsts vārda, kaut arī īpašnieki jau sen labprātīgi ir saņēmuši labāku zemi un šai apmaiņai ir piekrituši.

Vēl es sevišķi gribu uzsvērt, ka šis ieraksts darbojas tikai tajā gadījumā, ja šī apmaiņa ir no abām pusēm labprātīgi bijusi saskaņota. Es uzskatu, ka Juridiskā komisija, kurā arī šis viedoklis nebija pilnīgi vienprātīgs, līdz galam neizprot šos argumentus, un, konsultējusies ar atsevišķu ministriju pārstāvjiem, Centrālā zemes komisija lūdz atbalstīt mežu valsts ministra priekšlikumu, izņemot to daļu, kas ir minēta iekavās, jo tā ir domāta tikai kā paskaidrojums. Šo paskaidrojuma daļu arī mežu valsts ministrs, konsultējies ar Centrālo zemes komisiju, piekrita noņemt, neatbalstīt. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Guntis Grūbe - valdības pilnvarotais pārstāvis. Lūdzu!

G.Grūbe (valdības pilnvarotais pārstāvis).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es lūgtu patiešām šo priekšlikumu (līdz iekavām) atbalstīt, jo šādas zemes gan Zemkopības ministrijai gan Valsts meža dienestam, gan arī Satiksmes ministrijai ir samērā daudz, un, ņemot vērā, ka šeit tomēr ir vajadzība šos jautājumus sakārtot, lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies! (Starpsauciens no zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, referente! Pagaidiet! Debates pabeigtas. Lūdzu referentei komentēt.

R.Marjaša. Referentei nav iebildumu. Tikai ir lūgums - tad, kad mēs noraidījām šo priekšlikumu, pie apspriešanas klāt bija Seiles kundze un arī Grūbes kungs, un viņiem toreiz bija citas domas. Pēc tam viņi mainīja savas domas, bet principā es Juridiskās komisijas vārdā varu piekrist tam šodien.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu, ko iesniedza mežu valsts ministrs - 2. pantu papildināt ar jaunu rindkopu: "Zemes reformas laikā valstij piekrīt un uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940. gada 21. jūlijā piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, ja šīs personas par šo zemi ir saņēmušas līdzvērtīgu zemi no bijušajām valsts zemēm...". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - 5. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

R.Marjaša. 3. panta pirmajā daļā ir izmainīti vārdi - "meža zemes" aizstāti ar vārdiem "meža fonda zemes". Bez tam ir papildināts panta otrās daļas 2. punkts ar jaunu teikumu. Tas attiecināms uz ģenerālplāniem. To jūs varat izlasīt šeit.

Sēdes vadītājs. Pret 3. panta redakciju, ko ir iesniegusi Juridiskā komisija, vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Trešais pants pieņemts Juridiskās komisijas redakcijā.

R.Marjaša. 4. pants bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. 5. pantā ir pieņemts deputāta Krištopana priekšlikums par likuma papildinājumu ar jaunu pantu. Tagad 5. pants ir tādā redakcijā, kādu ir piedāvājis deputāts Krištopans.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Krištopana kunga priekšlikums būtu atbalstāms no Centrālās zemes komisijas viedokļa tikai vienā gadījumā - ja no viņa iesniegtās redakcijas tiktu svītroti priekšpēdējā rindiņā esošie vārdi "... pēc ēku (būvju) īpašnieka lūguma". Nevar ēku vai būvju īpašnieks izvēlēties, vai zemi reģistrēt uz valsts vai pašvaldību vārda. Kuluāru sarunās Krištopana kungs šādam labojumam ir piekritis, bet, tā kā es nevaru aicināt izsvītrot kaut ko no cita deputāta teksta, varbūt Krištopana kungs pats to komentēs? (No zāles deputāts V.Krištopāns: "Piekrītu!")

Sēdes vadītājs. Kā jūs zināt, aicināt ir laba lieta, bet deputātam ir jāpiesakās debatēs saskaņā ar Kārtības rulli. (Starpsauciens no zāles: "Aizej un pasaki!") Ja jūs esat tik tālu atnācis, varbūt jūs panāktu vēl uz priekšu... Deputāts Vilis Krištopans - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

V.Krištopans (LC).

Cienījamā Saeima! Es piekrītu pilnīgi tam, ko teica Seiles kundze, jo tas absolūti nemaina mana priekšlikuma būtību. Tā ka es piekrītu šos vārdus izņemt ārā no šī panta.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz pasakiet, kādus vārdus jūs gribat izņemt ārā.

V.Krištopans. Es piekrītu izņemt ārā vārdus "pçc ēku (būvju) īpašnieka lūguma". To daļu izņemt ārā. Jo tas nozīmē, ka būs ierakstāms zemesgrāmatā jebkurš īpašums. Šie vārdi vienkārši ir lieki.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie deputāti! Lūdzu, iepazīstieties ar lietas būtību. Deputāte Seile aicināja deputātu Krištopanu svītrot no sava priekšlikuma vārdus "pçc ēku (būvju) īpašnieka lūguma ierakstāma zemesgrāmatās attiecīgi uz valsts vai pašvaldības vārda". Deputāts Krištopans to arī izdarīja, tikko jūs dzirdējāt viņa priekšlikumu. Vai referente uzskata, ka tad arī Juridiskās komisijas noformulētais pants varētu būt bez šī ieraksta?

R.Marjaša. Nē, nē! Es ļoti atvainojos. Jāsvītro vārdi "pçc ēku (būvju) īpašnieka lūguma". Un tas ir viss, kas ir jāsvītro ārā. Ierakstīšanai nav vajadzīgs tas lūgums. Viņi ir ierakstāmi bez šā lūguma.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to Juridiskās komisijas redakcija: "Zeme zem ēkām un būvēm, ko valsts vai pašvaldības privatizējušas vai citādi atsavinājušas, ja zeme 1940. gada 21. jūlijā piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz šo zemi vai pieprasījušas kompensāciju, kā arī zeme, uz kuru likumā nav paredzēta īpašuma tiesību atjaunošana, ierakstāma zemesgrāmatās attiecīgi uz valsts vai pašvaldības vārda". Vai deputāti piekrīt balsot par šo redakciju? Kā saprotat, notiek atkal Kārtības ruļļa pārkāpšana, un tas ir ļoti nepatīkami, bet, ņemot vērā, ka deputātu komisija šeit jau ir vairākas reizes pieprasījusi šo likumprojektu izskatīt un pat virzījusi to uz augšu mūsu darba kārtībā, tas ir, secībā, tad es domāju... Vai nevienam deputātam nav iebildes, ka mēs balsosim par šo redakciju? Nav. Tad, lūdzu, balsojam. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 5. 5. panta redakcija ir apstiprināta. Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. 6. pants ir bez izmaiņām.

7. pants ir tikai redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Pret šīm redakcionālajām izmaiņām deputātiem nav iebildes? (Starpsauciens no zāles: "Nav!") Nav. Pieņemts 7. pants.

R.Marjaša. 8. panta piektā daļa ir izteikta jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pret šo redakciju vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav.

8. pants pieņemts Juridiskās komisijas redakcijā.

R.Marjaša. 9.pants bez izmaiņām. 10.pants bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. 11.pantā ir pavisam niecīga redakcionāla valodnieciska izmaiņa.

Sēdes vadītājs. Vai pret 11.panta redakcionālajām izmaiņām nav iebildes deputātiem? Nav. Paldies. Tālāk! Nav vairs.

R.Marjaša. Par 12.pantu. Priekšlikumu nekādu nebija. Par 13.pantu nebija. Par 14.pantu arī nebija. Tāpat par 15. pantu un Pārejas noteikumiem priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to apstiprināšanu zemesgrāmatās" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

Pirms pārtraukuma, godātie deputāti, lai mums būtu skaidra šīsdienas darba perspektīva, tad, ja nebūs, protams, citu priekšlikumu, kurus deputāti var iesniegt, Prezidijam būtu ierosinājums - strādāt līdz 19.30, tad mums ar pusotru stundu pārtraukumu darba laiks būtu attiecīgi sakārtots. Bet es vēlreiz saku, ka to mēs sakām informācijai jums tagad, bet, ja deputātiem ir citi priekšlikumi, piemēram, pagarināt sēdes laiku, tad vienmēr par to varēsim balsot. Tikai tad attiecīgus parakstus vajag.

Pirms reģistrācijas paziņojums. Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (DP).

Cienījamie kolēģi! Kā Latvijas Ministru kabineta projekta "Latvijas okupācija un aneksija 1939.- 1940." vadītāja es jūs gribu informēt, ka trīs dienas atpakaļ ir iznākuši pirmie 80 eksemplāri šā projekta 2.grāmatai, kura aptver nosaukto posmu "Latvijas okupācija un aneksija 1939.-1940." 38 lokšņu apjomā jeb fiziskā izteiksmē - 603 lappuses. Grāmatu ar Ministru kabineta un tieši konkrēti ar Birkava kunga svētību Saeimas deputāti saņems jaunnedēļ. Es gribu vienīgi piebilst, ka ceru, ka šī grāmata ir pietiekami bieza, lai to redzētu arī Saeimas Revīzijas komisija un tās priekšsēdētājs Žīgura kungs un līdz ar to sniegtu paskaidrojumus pie savas reiz melīgās informācijas par to, kā ir iztērēta Ministru kabineta nauda, lai netiktu dezinformēta gan Saeima, gan Latvijas Republikas iedzīvotāji. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Žīgura kungs... Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu reģistrēties! Godātie deputāti! Pēc paziņojumiem nedz atbildes, nedz debates nav paredzētas. Tāpēc ir citi Kārtības ruļļa panti, kur var katrs deputāts rīkoties attiecīgi pēc saviem ieskatiem un saviem mērķiem.

Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Eduards Berklavs,

Gundars Bērziņš,

Indulis Bērziņš,

Mariss Andersons,

Māris Budovskis,

Igors Bukovskis,

Aivars Endziņš,

Gaļina Fjodorova,

Anatolijs Gorbunovs...

Sēdes vadītājs. Esmu zālē.

I.Folkmane.

Māris Graudiņš,

Ēriks Kaža,

Edvīns Kide,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Kristiāna Lībane,

Gunārs Meierovics,

Oļģerts Pavlovskis,

Andris Piebalgs,

Aija Poča,

Velta Puriņa,

Andris Rozentāls,

Indra Sāmīte,

Antons Seiksts...

Sēdes vadītājs. Deputāts Seiksts ir zālē.

I.Folkmane.

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00 - pulksten četriem pēcpusdienā.

( P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām sēdi. Pirms izskatām nākamo jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputātiem Kiršteina, Lamberga, Žīgura, Tabūna, Karnupa, Stalta, Elferta, Panteļējeva, Jonīša, nesalasāms paraksts, Zvaigznes, Bordāna, Seiksta un Imanta Kalniņa. Esiet tik laipni un vienmēr tomēr arī parakstam blakus atšifrējiet savu parakstu, lai var nosaukt deputātu iesniedzēju uzvārdus, jo to pieprasa pārējie kolēģi.

"Ievērojot Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcijas apspriešanas nozīmīgumu, par ko liecina sabiedrības lielā atsaucība Latvijas informācijas līdzekļos, lūdzam izskatīt iespēju sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi šā gada 7.aprīlī pulksten 11.00 vai arī, ja tas nav iespējams, 10.aprīlī pulksten 14.00 ".

Godātie deputāti! Jā, lūdzu! Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ņemot vērā tiešām šo ārlietu koncepcijas nozīmīgumu un to rezonansi, ko ir izraisījušas, kā jūs redzat, dažādas publikācijas un paziņojumi televīzijā, radio un arī dažādos Latvijas laikrakstos, kā arī to, ka pašreiz ir saslimis Ministru prezidents, mēs šodien izskatījām Ārlietu komisijā šo jautājumu un nolēmām atbalstīt priekšlikumu par to, ka Prezidijam vajadzētu lūgt ierosināt ārkārtas sēdi tikai šā jautājuma izskatīšanai. Tā kā mēs esam nobalsojuši, ja nemaldos, par 12.aprīli kā ziemas sesijas noslēgumu, tad šis priekšlikums par piektdienu - 7.aprīli pulksten 11.00 ir tāpēc, ka 10.00 no rīta šeit beidzas ārvalstu vizītes, kas sanāk kopā ar ārlietu ministra un Ministru prezidenta klātbūtni. Lūdzam izskatīt un nobeigt šo jautājumu par ārlietu koncepciju pirms brīvdienām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Šeit būtu lemjams jautājums par šā lēmuma projekta un arī par jaunā lēmuma projekta, ko jūs iesniedzāt, svītrošanu no darba kārtības. Šodien un rīt. Pārējo tad lems Prezidijs, jo te parakstu nav pietiekami, lai uz šā pamata pasludinātu ārkārtas sēdi, bet Prezidijs to noteikti izskatīs. Un viņš vienmēr atbalsta ārkārtas sēžu sasaukšanu, ja to pieprasa un ierosina komisijas.

Vai par lēmuma projekta "Par dokumentu "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005.gadam"" svītrošanu no darba kārtības deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais ir 50. jautājums - "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" otrajā lasījumā.

Ruta Marjaša - Juridiskās komisijas vārdā. "Latvijas ceļa" deputāte.

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā Juridiskā komisija liek priekšā redakcionāli precizēt likuma ievaddaļu. Jūs redzat to redakciju šeit. Tā nav būtiska. Tā ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību! Par ievaddaļu... par šiem precizējumiem, par kuriem Ruta Marjaša tikko runāja. Nav iebildes deputātiem? Nav. Lūdzu, tālāk!

R.Marjaša. 5.pants tiek piedāvāts jaunā redakcijā, kuru jūs varat šeit izlasīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

R.Marjaša. 6.pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pret 6.panta redakciju deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Redakcija pieņemta.

R.Marjaša. 7.pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai pret 7.panta Juridiskās komisijas piedāvāto redakciju deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. 8.panta 3.punkts ir papildināts ar piezīmi šeit piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes? Pieņemts.

R.Marjaša. 10.pants ir pieņemts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai pret Juridiskās komisijas ieteikto 10.panta redakciju ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Marjaša. 11.panta trešā daļa tiek papildināta ar vārdiem "izņemot tās ēkas (būves), kuras atsavinātas likumā noteiktajā kārtībā". Te ir daļēji pieņemts deputāta Bukovska un Jonīša priekšlikums, kuri piedāvāja konkretizēt, - nevis "likumā noteiktajā kārtībā", bet "izņemot tās ēkas, kuras no 1940.gada 21.jūlija līdz 1991.gada 24.augustam atsavinātas likumā noteiktajā kārtībā". Juridiskā komisija uzskata, ka pietiek, ja uzrāda, ka atsavinātas likumā noteiktajā kārtībā, nenorādot periodu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem un iesniedzējiem nav iebildes? Nav. Deputātiem ir kādas iebildes? Arī nav. Pieņemts papildinājums 6.pantam. Es atvainojos, nevis 6., bet 11.pantam.

R.Marjaša. Jā. Piedāvāts papildināt 19.pantu ar otro daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

R.Marjaša. Papildināt 20.pantu ar otro daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Pieņemts.

R.Marjaša. 21.pants ir izteikts piedāvātajā jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

R.Marjaša. Piedāvāts papildināt likumu ar jaunu 21.1 pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pret 21.1 panta redakciju nav iebildes? Nav. Pieņemta.

R.Marjaša. Tiek piedāvāti "Pârejas noteikumi" piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pret "Pârejas noteikumu" redakciju ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par grozījumiem likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību", to pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Rezultātu! Par - 45, pret - nav, atturas - nav.

Godātie deputāti, nav kvoruma! Lūdzu, balsosim vēlreiz! Nervozu zvanu! Vienu mirklīti... Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā! Mēs balsojam par grozījumiem likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību". Vienu mirklīti, vēl rezultātu nevajag, jo deputāti steidzas balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - nav, atturas - arī nav... Godātie kolēģi! Man vienkārši minūte ir jādomā par šo situāciju, jo zālē kvorums tiešām ir. (Starpsauciens no zāles: "Zvanu!") Zvans bija, pat nervozs zvans bija... (Starpsauciens no zāles: "Pîkstiens nebija!")

Godātie deputāti, sēdes vadītājs pasludina pārtraukumu uz 1 minūti.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi. Līdz ar to arī pārtraukums ir beidzies sēdes darbā. Turpinām sēdi. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, 3 - atturas. Pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu...

R.Marjaša. Lūdzu, kolēģi, iesniegt līdz 4. aprīlim.

Sēdes vadītājs. 4. aprīlis. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts šis priekšlikums.

Lēmuma projekts "Sakarā ar viltotu darījumu konstatēšanu darbībās ar privatizācijas sertifikātiem". Lūdzu, vai kāds komentēs? 47. dokuments... Kādu brīdi pagaidīsim, lai kolēģi var atrast 47. darba kārtības punktu. Un dokuments ir nr. 179. Vai visi deputāti šo materiālu ir atraduši savos sēdes dokumentos? Jā, mums ir 88 dokumenti jāizskata šodien. Dānijas karalistes premjerministrs teica, ka Dānijas folketings izskatot - es gan varbūt nebūšu precīzs - gada laikā katrā ziņā pats augstākais 200 dokumentu. (Starpsauciens no zāles: "Cik viņiem maksā?") Kā, lūdzu?... Jā, es diemžēl nevaru diskutēt ar jums.

Lūdzu - Ojārs Kehris, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Man izdevās atrast šo materiālu, viņš tik tiešām ir nedaudz jau "iestāvējies" mūsu darba kārtībā, bet, domājams, tomēr savu aktualitāti nav zaudējis.

Iesākums šim jautājumam bija piecu deputātu iesniegums, kurā viņi saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu lūdza izskatīt jau 16. februāra sēdē kā steidzamu lēmuma projektu "Sakarā ar viltotu darījumu konstatēšanu darbībās ar privatizācijas sertifikātiem". Šo lēmumu, kas ir apzīmēts kā dokuments nr. 179 ar tādu pašu nosaukumu un ko bija parakstījuši 16 deputāti, mēs izskatījām komisijas sēdē un būtībā nedaudz pārveidojām šo lēmuma projektu tādā veidā, ka viņam pašlaik ir trīs punkti.

Pirmais paredz uzdot Ministru kabinetam viena mēneša laikā pārbaudīt juridisko personu sertifikātu kontus bankās, kurām Ministru kabineta noteikumu nr. 179 noslēguma jautājumos noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences juridisko personu sertifikātu kontu glabāšanai, un par pārbaudes rezultātiem ziņot Saeimas sēdē, un līdzīgi tas bija oriģināldokumentā.

Otrais - uzdot Ministru kabinetam veikt nepieciešamos pasākumus šā lēmuma 1. punkta izpildei un izstrādāt kārtību, kādā viltotie sertifikāti izņemami no apgrozības.

Un, treškārt, Ministru kabinetam nepieciešams izstrādāt attiecīgus priekšlikumus par grozījumiem likumdošanas aktos un iesniegt tos Saeimai.

Mūsu komisija nav iesniedzēja, mēs tikai izskatījām šo jautājumu, bet, ja iesniedzēji, kur pirmais parakstītājs ir deputāts Aristids Lambergs un pēc tam deputāts Stalts, piekrīt, tad es pieņemu, ka mēs varam balsot par šādu lēmumu. Personiskā sarunā Lamberga kungs pirms vairāk nekā divām nedēļām atzina, ka viņi nepastāv par savu kā par alternatīvu lēmuma projektu.

Bez tam es informēšu, ka Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šajā laikā, kopš šis lēmuma projekts ir Saeimā, nav te neko darījusi. Mēs esam sākuši izskatīt jautājumu par privatizācijas sertifikātu segumu, un nākamās otrdienas sēdē uz konkrētiem jautājumiem par privatizācijas sertifikātu segumu atbildēs ekonomikas ministrs Zvanītāja kungs. Iespējams, ka tas var būt interesanti arī citu komisiju deputātiem, kas ir parakstījuši šo attiecīgo iesniegumu Saeimai.

Tā ka es atkārtoju - ja iesniedzēji tam piekrīt, tad es domāju, ka mēs varam acīmredzot balsot par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Pēc Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas deputātu ierosinājuma Nacionālais bloks jau 16. februārī sagatavoja priekšlikumu par to, lai apturētu darījumus ar sertifikātiem, jo tika konstatēti viltojumi. Un galvenokārt viltotājas bija organizācijas, kas nodarbojas ar sertifikātu pirkšanas un pārdošanas lietām - tātad ar starpniecību. Tagad, kad mums darba kārtībā ir izskatīšanā otrajā lasījumā likums "Par dzīvokļu privatizāciju" un kad juridiskajām personām tiek dotas iespējas pirkt pēc sagatavotā likuma teksta par sertifikātiem arī dzīvokļus, šie darījumi tik tiešām kļūst bīstami. Kaut arī šim lēmuma projektam vajadzētu vēl vienu punktu klāt, es saprotu, ka mēs to nevaram izdarīt, jo tas ir Saeimas lēmums, un no šā viedokļa te nekādus papildinājumus faktiski nav iespējams pašreiz iesniegt. Es kā iesniedzēju pārstāve atbalstu šī lēmuma projekta pieņemšanu, kaut arī viņam, protams, bija vajadzīgs vēl viens punkts - apturēt visas darbības ar privatizācijas sertifikātiem juridiskajām personām līdz šo apstākļu noskaidrošanai. Bet paldies Budžeta komisijai arī par to, kas te ir sagatavots. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir deputāti pieteikušies runāt? Debates pārtraucam, pareizāk sakot, debates ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lai deputātes Seiles teiktais būtu pavisam precīzs, jāsaka, ka šo lēmuma projektu bija iesnieguši ne tikai Nacionālā bloka deputāti... varbūt viņi ir kļuvuši tagad par Nacionālā bloka deputātiem, bet šeit ir arī deputāts Bekasovs un deputāte Dreģe. Deputāts Bekasovs - "Lîdztiesība" un deputāte Dreģe - Demokrātiskās partijas frakcija.

Lai nebūtu pārpratumu - godātie kolēģi, tas ir 204. dokuments - es nolasīšu Saeimas lēmuma projektu, par kuru balsosim:

"Uzdot Ministru kabinetam viena mēneša laikā pārbaudīt juridisko personu sertifikātu kontus bankās, kurām Ministru kabineta noteikumu nr. 179 noslēguma jautājumos noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences juridisko personu sertifikātu kontu glabāšanai, un par pārbaudes rezultātiem ziņot Saeimas sēdē.

Otrais. Uzdot Ministru kabinetam veikt nepieciešamos pasākumus šā lēmuma 1. punkta izpildei un izstrādāt kārtību, kādā viltotie sertifikāti izņemami no apgrozības.

Trešais. Ministru kabinetam ir nepieciešams izstrādāt attiecīgus priekšlikumus par grozījumiem likumdošanas aktos un iesniegt tos Saeimai."

Pret balsošanu nav nekādas iebildes? Par procedūru, ja mēs balsojam šo lēmuma projektu? Nav. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - arī nav. Saeimas lēmums ir pieņemts.

Tagad, lūdzu, 66. jautājums pēc kārtas - dokuments nr. 318. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" trešajā lasījumā. Raimonds Jonītis - komisijas vārdā!

Lūdzu, uzgaidiet, lai visi deputāti var šos dokumentus sameklēt. Tas ir 66. pēc kārtas un izskatāmais dokuments nr. 318 - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"".

Vai visi deputāti ir sameklējuši šos dokumentus? Sākam.

R.Jonītis. Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es lūgtu darbam izmantot to tabulu, kas... sākot ar otro lappusi, darba tabulu, un uz trešo lasījumu pirmais priekšlikums ir redzams šīs tabulas 2.lappusē. Tas ir deputāta Gūtmaņa priekšlikums par to, ka licences vai sertifikāta maksu nosaka Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Komisija, izskatījusi šo priekšlikumu, atbalstīja to, un šā dokumenta 4.ailītē ir redzama trešās daļas redakcija, kādā komisija lūdz Saeimu akceptēt šo panta daļu.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir par šā paša panta ceturto daļu, kur bija runa, ka valsts nodeva ir ieskaitāma budžetā - attiecīgi valsts budžetā vai pašvaldību budžetā. Deputāts Jonītis ieteica izsvītrot no otrā lasījuma redakcijas šo ceturto daļu, jo praktiski tieši tādā pašā redakcijā to paredz jau likuma par valsts nodokļiem un nodevām 13.pants. Lai neradītu kaut kādu tekstuālu domstarpību, šajā vietā tas vairs nebūtu jāpaskaidro, jo vispārīgais likums "Par nodokļiem un nodevām" to paredz. Komisija atbalstīja šo viedokli un aicina arī izsvītrot šo daļu šeit.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Jonītis. Arī nākamais priekšlikums ir no deputāta Gūtmaņa - jau saistībā ar to, ko mēs nupat esam apstiprinājuši, - izsvītrot 32.panta piekto daļu. Pašreiz tā tiešām vairs nav nepieciešama, jo Ministru kabinets jau nosaka, kādā veidā un cik lieli maksājumi ir jāveic. Līdz ar to komisija atbalstīja šīs liekās daļas izsvītrošanu no panta. Es aicinu atbalstīt šo.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Iebildes nav. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir tikai par pārejas noteikumiem - papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kurā ir uzskaitīts, kuri Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi zaudē spēku. Un es aicinu atbalstīt arī šo komisijas piedāvāto variantu, lai šo likumu...

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais pēc kārtas ir darba kārtības 27.punkts - likumprojekts "Par pašvaldību budžetu", trešais lasījums. Ojārs Kehris, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts - lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātie kolēģi! Izskatīšanai trešajā lasījumā jums tiek nodots likumprojekts "Par pašvaldību budžetu". Liekas, ka mums Budžeta komisijā ir izdevies saskaņot viedokļus starp pašvaldību un starp Finansu ministriju, un es ieteiktu pāriet pie izskatīšanas pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

O.Kehris. 1.pantā priekšlikumu nav. 2.pantā ir atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

O.Kehris. 3.pantā ir atbalstīta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteiktā redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts, un panta redakcija ir apstiprināta.

O.Kehris. 4.pantā ir redakcionāli uzlabojumi, ko iesniedza deputāts Piebalgs.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Tālāk!

O.Kehris. 5.pantā ir līdzīgs labojums - ir mainīta terminoloģija tāpat kā 4.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes. Priekšlikums ir pieņemts.

O.Kehris. 6.pantā komisija ir atbalstījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

O.Kehris. 7.pantā mēs neesam atbalstījuši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu formāli, lai gan pēc būtības tas ir iekļauts jau izskatītajā 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji piekrīt tam? Piekrīt. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

O.Kehris. 8.pantā nav atbalstīta redakcija, ko piedāvāja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet, ņemot vērā arī tā priekšlikuma būtību, ko piedāvāja kolēģu komisija, ir... mēs esam atbalstījuši paši savu redakciju šim pantam.

Sēdes vadītājs. Iesniedzējiem nav iebildes. Un deputātiem? Lūdzu! Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Atklājam debates par 8.pantu.

V.P.Karnups (LNNK).

Es lūdzu deputātus atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju, jo šeit ir skaidrāk izteikts, ko pašvaldības var un ko tās nevar, un ir arī teikts, ka tas ir saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām". Protams, Valsts ieņēmumu dienests var lietas pārbaudīt. Es domāju, ka Valsts ieņēmumu dienests nav tas, kas šajā ziņā pārvalda un kontrolē pašvaldību nodokļu un nodevu maksājumus. Pašvaldības pašas nosaka savus nodokļus un nodevas un pašas tos kontrolē, un pašas tos iekasē. Jautājums ir tāds - ja ir vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu par kādu nodokļu iekasēšanas metodiku, tad, protams, tas ir paredzēts Pašvaldību likumā un šāda veida vienošanās var notikt. Komisija ļoti rūpīgi šo lietu pārskatīja, un tiešām šis ir viens pants, kur beidzot mēs varam ar darbiem pierādīt, ka mēs atbalstām pašvaldības un pašvaldību darbu un ne visu mēģinām ieturēt centralizētā sistēmā, kur visu nosaka ministrija un pašvaldības ir it kā izsūtāmie puikas, kas vienkārši pilda centrālās varas priekšlikumu. Es lūdzu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības ieteikto komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šajā gadījumā es runāšu kā Valsts reformu ministrijas parlamentārais sekretārs un kā valdības amatpersona, kas ir atbildīga par šā likuma tālāku virzību. Principā piekrītot tam, ko teica Viesturs Pauls Karnups, mums iznāk tāda dīvaina situācija, ka mēs esam vienā komisijā un esam vienojušies principā par komisijas variantu, bet man ir jāpaskaidro šajā situācijā tā motivācija, kāpēc no valdības puses mēs ieteiktu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ierosināto variantu, katrā gadījumā balsojot izšķiroties par vienu vai otru. Motivācija galvenokārt ir tāda, ka nodokļu un nodevu maksājums pašvaldību budžetos... šīs tiesības ir paredzētas pašvaldībām saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām", un šeit jau tā kārtība ir noteikta, un principā vēl vienu reizi atkārtot to pašu otrā likumā nebūtu īpaši vajadzīgs. Lielākās problēmas varbūt varēja rasties tieši saistībā ar pašvaldību tiesībām noteikt likmes nodokļiem, kas iemaksājami pašvaldību budžetā. Šobrīd tā situācija ir tāda, ka attiecībā uz zemes nodokli pašvaldībām tādas tiesības ir dotas, bet attiecībā uz citiem nodokļu veidiem, kurus ieskaita pašvaldību budžetā (konkrēti - iedzīvotāju ienākuma nodoklis), šobrīd pašvaldībām tādu tiesību nav. Par šiem jautājumiem tādu vienotu nostāju arī šobrīd, šo likumu apspriežot, neizdevās atrast, bet mūsu uzskats attiecībā uz pašvaldību tiesībām šīs likmes noteikt vai nenoteikt ir tāds, ka to vajadzētu noteikt attiecīgo nodokļu likumos, tas ir, gan likumā par zemes nodokli, gan likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli, gan likumos par citiem nodokļiem, ja tādi tiks nodoti pašvaldību pārziņā. Un tāpēc kā kompromisa variants, vismaz no valdības viedokļa, būtu priekšlikums atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu šajā konkrētajā likumā "Par pašvaldību budžetu", jo tas galvenokārt nosaka pašvaldību budžeta sastādīšanas procedūru, šo kārtību, bet atgriezties pie tiem jautājumiem, kas skar pašvaldību tiesības noteikt nodokļu likmes saistībā ar konkrētiem likumiem - ar, kā jau šeit teicu, likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli un grozījumiem tajā, likumu par īpašuma nodokli, likumu par zemes nodokli, ja tos mēs izskatīsim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl runās par šo jautājumu? Nav vairs neviens pieteicies. Debates pabeigtas. Referents, lūdzu! Galavārds. Un tad balsosim.

O.Kehris. Godātie kolēģi, es varētu paskaidrot Budžeta komisijas viedokli, jo, pirmkārt, 8.pantā salīdzinājumā ar pirmo lasījumu ir ņemts vērā tas, ka nodokļu maksājumus valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodrošina un kontrolē abi - gan Valsts ieņēmumu dienests, gan pašvaldības. Un šeit ir jāsaka, ka tā bija arī stingra mūsu pozīcija, ka noteikti ir jāparedz, ka to var darīt pašvaldības, jo, pieņemsim, Ventspils gadījumā pašvaldība attiecībā uz savu daļu to dara daudzkārt sekmīgāk nekā valsts. To gan nevar teikt par daudzām citām pašvaldībām, bet lielā mērā tas ir atkarīgs no pašas pašvaldības. Un arī 9.pants jau paredz to, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt konkrētās nodokļu likmes maksājumiem pašvaldību budžetos, konkrētā likuma paredzētajā kārtībā, kā arī vietējās nodevas un to likmes likumā noteiktajā kārtībā. Un tomēr mēs neatbalstītu to, kas ir paredzēts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, - ka pašvaldībām ir tiesības noteikt likmes nodokļiem, kas iemaksājami pašvaldības budžetā, un noteikt pašvaldību nodokļus, kā arī pašvaldību nodokļu likmes var pati pašvaldība. Komisija vadījās no tā, ka tomēr centrālajai valsts varai būtu jāgarantē maksimālais nodokļu slogs, kāds var tikt uzlikts uzņēmējiem. Protams, var iebilst, ka, ja pašvaldībās kļūdīsies un saliks tos nodokļus pārāk augstus, viņi paši cietīs un nāksies to pēc tam viņiem mainīt. Bet tomēr virsroku guva viedoklis, ka labāk būtu izvairīties no šādiem eksperimentiem, jo tas tomēr varētu būt ļoti nelabvēlīgi - pieļaut šādas iespējas, ļoti neatbildīgi attiecībā pret iespējamiem ieguldījumiem. Tie bija viedokļi, pamatojoties uz kuriem mēs noraidījām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - apvienot 8. un 9.pantu vienā pantā, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju un izsakot pantu šādā redakcijā: "Pašvaldībām ir tiesības noteikt likmes nodokļiem, kas ir iemaksājami pašvaldības budžetā; noteikt pašvaldību nodokļus un to likmes; administrēt pašvaldību budžetos iemaksājamo nodokļu un nodevu maksājumus saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"." Lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 28, pret - 16, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - izteikt pantu šādā redakcijā: "Nodokļu un nodevu maksājumus pašvaldību budžetos nodrošina un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 4. Panta redakcija ir pieņemta. Tālāk!

O.Kehris. 9.pantu mēs būtībā jau izdiskutējām. Jo, tā kā panti netika apvienoti, 9.pantā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītā redakcija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

O.Kehris. 10.pants. Mēs esam atbalstījuši šā panta svītrošanu, jo šā panta būtību regulē likums "Par pašvaldībām". Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Un līdz ar to automātiski netiek atbalstīts deputāta Piebalga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir atbalstīts. Tālāk!

O.Kehris. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ieteikusi jaunu trešās sadaļas virsraksta redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. 11.pants. Par šo pantu komisija bija saņēmusi priekšlikumus no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un no Finansu ministrijas, kuri bija nedaudz pretrunīgi, un tie abi, mūsuprāt, ir ņemti vērā, bet ir izteikti jaunā, komisijā tapušā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Par 11., 12.panta redakciju...

O.Kehris. Par 11.pantu.

Sēdes vadītājs. Apvienot 11. un 12.pantu un izteikt kā 11.pantu. Vai pret 11.panta redakciju ir iebildes? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. Jā, protams, līdz ar to mēs acīmredzot laikam automātiski piekrītam, ka mēs svītrojam 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

O.Kehris. 13.pantā ir atbalstīti deputāta, finansu ministra Piebalga un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcionālie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Es ļoti lūdzu - tajos gadījumos, kad jaunā pantu redakcija jeb komisijas norādītie pantu apzīmējumi atšķiras no iepriekšējā lasījuma pantu apzīmējuma, - es domāju šeit secību, kad kaut kas ir apvienots... un citādi tad nosaukt. 13.pants, pieņemsim, otrajā redakcijā - vai pirmajā redakcijā tas mums tagad ir. Ja mēs izskatām trešajā lasījumā, tad tas ir 13.pants otrajā lasījumā, jo trešajā tur jau ir sākušās kombinācijas, un jūs to atzīmējat, lai pēc tam mums nebūtu kaut kādu pārpratumu. Jums bija jāpiezīmē, ka tas ir 13.pants - un kurā redakcijā.

O.Kehris. Tas ir 13.pants otrajā lasījumā nobalsotajā redakcijā, jo mēs automātiski, protams, pieņemam, ka izsvītrotie panti tiks izsvītroti un ka galīgajā likumā, protams, pantu numerācija mainīsies, bet mums acīmredzot ir vieglāk strādāt tā, kā mēs to darām pašlaik, jo mēs, protams, nevarējām sastādīt jaunu numerāciju, nezinot, vai deputāti piekritīs svītrot pantus. To mēs nevarējām darīt pirms balsojuma. Bet es ņemšu vērā to, ko jūs teicāt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

O.Kehris. 14.pantā (otrā lasījuma redakcijā) mēs esam atbalstījuši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju, bet neatbalstījām priekšlikumu pārcelt to citā vietā. Cik es esmu informēts, komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzējiem ir iebildes pret šo priekšlikumu? Nav iebildes. Deputātiem arī nav iebildes. Tātad esam akceptējuši šo priekšlikumu. Tālāk!

O.Kehris. 15.pantā bija vairāki, proti, četri priekšlikumi. Un deputāta Piebalga priekšlikumu mēs uzskatām... tas ir iestrādāts pēdējā izklāstītajā, proti, mūsu komisijas sagatavotajā redakcijā. Līdzīgi arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir iestrādāts komisijas atbalstītajā variantā. Un arī deputāta Stroganova priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā. Vienīgais priekšlikums, kas nav guvis atbalstu, ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - svītrot panta pēdējo teikumu, proti, ka akceptam ir valdības un pašvaldību vienošanās raksturs. Tādējādi mēs aicinām atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godātie deputāti, vai par 15.panta visiem papildinājumiem un ierosinājumiem, priekšlikumiem un grozījumiem, kurus Budžeta komisija ir gan ņēmusi vērā, gan nav ņēmusi vērā, izstrādājot savu redakciju, ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to visi Budžeta un finansu komisijas priekšlikumi 15.pantā ir akceptēti.

O.Kehris. 16.pants. Proti, mēs esam atbalstījuši deputāta Piebalga priekšlikumu, un daļēji ir ņemts vērā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Bet principā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums svītrot 16.pantu nav atbalstīts, jo deputāta Piebalga priekšlikums ir pantus apvienot (es runāju par otrās redakcijas pantiem) - apvienot 16. un 18.pantu un izteikt jaunā, būtībā apvienotā redakcijā, - ka pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldības budžetus sastāda patstāvīgi, atbilstoši Latvijas Republikas likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un izstrādāšanas grafikam un Finansu ministrijas norādījumiem saskaņā ar tās kompetenci.

Sēdes vadītājs. Vai pret Budžeta un finansu komisijas priekšlikumiem par 16.pantu ir iebildes? Nav.Priekšlikumi ir pieņemti.

O.Kehris. 17.pantā komisija saņēma deputāta Piebalga un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumus. Tie visi ir redakcionāli un ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. 18.pants otrā lasījuma redakcijā jau tātad tiek svītrots - saskaņā ar to, ko mēs nolēmām 16.pantā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

O.Kehris. 19.pants. Ir priekšlikums to svītrot, jo pēc būtības tas ir ietverts jau mūsu izskatītajā 17.pantā.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Tālāk!

O.Kehris. 20.pants. Kā parasti, otrā lasījuma redakcijā esam saņēmuši vairākus priekšlikumus. Pirmkārt, ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums svītrot vārdus "kâ dokuments". Tas daļēji ir ņemts vērā.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai ir sava 20.panta redakcija - tālāk, tur. Jā?

O.Kehris. Jā.

Sēdes vadītājs. Tad komentējiet!

O.Kehris. Visi priekšlikumi, kas ir iesniegti par šo pantu, būtībā ir ņemti vērā, bet tur bija vajadzīgi redakcionāli uzlabojumi, tāpēc to varētu nosaukt par kopēju darbu, bet tas šeit ir izteikts Budžeta un finansu komisijas atbalstītajā variantā 20.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. 20.panta redakcija ir akceptēta komisijas ieteiktajā variantā.

O.Kehris. 21.pantā abi priekšlikumi svītrot pantu ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. 22.pantā ir atbalstīta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteiktā redakcija šā panta vienam teikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Pieņemts.

O.Kehris. 23., 24.pantā nav saņemti priekšlikumi otrā lasījuma redakcijai.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

O.Kehris. 25.pantā ir deputāta Piebalga, Finansu ministrijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi, kas ir iestrādāti mūsu komisijas atbalstītajā variantā, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

O.Kehris. 26.pantā mēs esam atbalstījuši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju šim pantam, kurā daļēji ir ņemti vērā arī Finansu ministrijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Pret 26.panta priekšlikumiem nav iebildumu? Nav. Pieņemta komisijas redakcija. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. 27.pantā... Jā, es atvainojos, kolēģi! Vispirms par sestās nodaļas virsrakstu, kurš otrā lasījuma redakcijā bija "Aizņēmumi un aizdevumi". Mēs te esam atbalstījuši priekšlikumu, ko izteica Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - mainīt šo virsrakstu uz nosaukumu "Pašvaldības aizņēmumi, garantijas un galvojumi".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

O.Kehris. 27.pantā ir atbalstīti Finansu ministrijas redakcionālie labojumi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Priekšlikums pieņemts.

O.Kehris. 28.pantā komisija nav atbalstījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju 28.pantam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

O.Kehris. Par 29. un 30.pantu nav saņemti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. 31.pants.

O. Kehris. 31.pantā mēs esam atbalstījuši redakciju, kuru šim pantam ieteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Un deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. 32.pantā nav atbalstīta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcija. Mēs esam atzinuši par labu otrā lasījuma redakciju ar nelieliem deputāta Piebalga labojumiem, proti, aizstāt vārdus "patstāvīgo funkciju" ar vārdiem "pastāvīgo funkciju". Tas ir ...

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums principā bija domāts, lai precizētu, kam pašvaldības var dot garantijas un galvojumus. Mēs visi zinām šo praksi, un diemžēl pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām, kad nāca jaunās pašvaldību valdes pie tā darba, atrada, ka iepriekšējā sasaukuma padomes un domes bija galvojušas un devušas garantijas savam brālim, sievas brālim, kaimiņiem utt., u.t.jpr. Šeit ir mēģinājums vismaz precizēt, kam pašvaldības var dot galvojumus un garantijas un apstiprināt, un vajadzētu arī izteikt, ka atbildīgā par šādām garantijām un galvojumiem ir tieši pašvaldības dome vai padome, kura pieņem īpašu lēmumu. Īpašu lēmumu, lai būtu atklātums, lai var redzēt, ko attiecīgā pašvaldība dara un ko tā atbalsta. Es domāju, ka Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas redakcija ir precīza un vajadzīga tieši mūsu valsts apstākļos. Es lūdzu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Pašvaldībām mūsu valstī ir īpatnējs statuss un īpatnējas tiesības. No vienas puses, pašvaldības ir privāto tiesību subjekts un darbojas, ja tā varētu teikt, kā privātfirmas - saimnieko, slēdz līgumus, rīkojas ar savu mantu, bet no otras puses, pašvaldības ir publisko tiesību subjekts, un kā tādas tās realizē valsts varu un pilda tās funkcijas, ko mēs ar likumiem esam uzlikuši pašvaldībām. Ļoti bieži pašvaldības, realizēdamas savas tiesības, kas tām dotas ar likumiem, sajauc publisko un privāto tiesību funkciju realizēšanu un mantu, kas ir nepieciešama, lai realizētu publisko tiesību jeb varas funkcijas, izmanto tās dažādos privāttiesiskos darījumos.

Es minēšu tikai vienu piemēru, kā rezultātā kāda neliela Liepājas rajona pašvaldība ir novesta līdz pilnīgam bankrotam. Proti, šī pašvaldība pagājušā gada pavasarī, kad beidza funkcionēt iepriekšējā sasaukuma padomes, garantēja "Unibankā" un citās bankās aizdevumus, ko paņēma kāda privāta firma, kas apsaimniekoja Rīves karjeru. Deva garantijas arī vairākām citām uzņēmējsabiedrībām, bet daļa no šīm uzņēmējsabiedrībām bankrotēja, un parādus "Unibankai" un citām bankām atdot nevarēja. Tādējādi šobrīd šī pašvaldība ir faktiski, no finansiālā viedokļa vērtējot, bankrotējusi, jo Saimnieciskajā tiesā ir apmierināta prasība, kas celta pret šo pašvaldību, un visi finansu līdzekļi, ko nodokļu veidā iekasē pašvaldība, tiek nomaksāti, lai dzēstu parādus.

Godātie kolēģi! Pilsētu, rajonu un pagastu iedzīvotāji neizveido pašvaldības, lai tās ieķīlātu savu mantu vai dotu garantijas privātfirmām, bet tādēļ, lai savu mantu un naudu izmantotu likumos noteikto publisko tiesību funkciju realizācijai. Tas ir pirmais uzdevums, kādēļ ir nepieciešama pašvaldībām manta un nauda, - lai nodrošinātu izglītības iestāžu funkcionēšanu, lai nodrošinātu veselības aizsardzības iestāžu funkcionēšanu, lai nodrošinātu kultūras iestāžu funkcionēšanu, nevis lai ieķīlātu šīs skolu ēkas, slimnīcu ēkas un dzīvojamās mājas un dotu tādā veidā garantijas privātfirmām, bet lai saglabātu šos īpašumus un lai pildītu savas funkcijas.

Tieši tādēļ arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina precizēt otrajā lasījumā pieņemto redakciju, nosakot, ka garantijas un galvojumus pašvaldības var dot tikai pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kurās attiecīgās pašvaldības kapitāla daļa pārsniedz 50%. Tātād tām institūcijām, kuras ir izveidojusi pati pašvaldība un kuras pilda pašvaldību funkcijas. Tātad tās riskē ar savu mantu, lai nodrošinātu pašvaldību funkciju izpildi, nevis riskē ar savu mantu, lai nodrošinātu kādu trešo struktūru darbību. Es aicinu pieņemt šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Kādēļ es neminēju konkrēti šo vienu pašvaldību? Tādēļ, ka tādu ir ļoti daudz. Un bieži vien man pārmet, sakot, ka, lūk, neuzskaita pilnībā šos "grēciniekus", kas pārkāpj likumu un rīkojas nelietderīgi. Bet individuāli es varu izsniegt visiem Saeimas deputātiem attiecīgos tiesas spriedumus un materiālus, kas liecina, cik daudzas pašvaldības ir pārkāpušas šādā veidā likumu un nerīkojas attiecīgo iedzīvotāju interesēs. (Starpsauciens no zāles: "Atbalstām!")

Sēdes vadītājs. Vēl ir pieteikušies deputāti? Nav. Debates pabeidzam par šo jautājumu.

Lūdzu referentu!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Es varu izklāstīt tikai argumentus, uz kādiem balstījās Budžeta un finansu komisija, noraidot šo priekšlikumu un uzskatot, ka otrā lasījuma redakcija ar deputāta Piebalga vienu labojumu būtu labāka. Tas tāpēc, ka daži jau minētie jautājumi varbūt būtu citu likumu darbības objekts, bet attiecībā uz uzņēmējdarbību mēs aizstāvējām viedokli, ka pašvaldībai nav vairāk vai mazāk jāatbalsta dažādu īpašumu veidu uzņēmējsabiedrības. Pašvaldība ir ieinteresēta visa veida uzņēmējdarbības attīstībā savā teritorijā, un bieži vien pat varbūt ir labāk, ja tā vairāk gādā nevis par tām, kuras tai pieder, un nebūtu jāstimulē, lai pašvaldībai piederētu arvien jauni un jauni uzņēmumi. Līdz ar to mēs saglabājam šo pusvalstisko jeb šo pašvaldību īpašuma formu ar šiem nosacījumiem, bet attiecībā uz visa veida uzņēmējsabiedrībām būtu vienādi. Tie bija varbūt galvenie argumenti, kas tika izteikti komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - izteikt 32.pantu kā 31.pantu šādā redakcijā: "Garantijas un galvojumus pašvaldības var dot tikai pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kurās attiecīgās pašvaldības kapitāla daļa pārsniedz 50 procentus. Tikai pašvaldības dome (padome), pieņemot lēmumu, var dot garantiju un galvojumu, kas uzliek saistības pašvaldības finansu līdzekļiem, ja garantijas nepārsniedz Ministra kabineta apstiprināto apjomu un citus noteikumus." Un tālāk kā tekstā. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 7, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

O.Kehris. Jebkurā, un arī šajā gadījumā deputāta Piebalga redakcionālais labojums būtu vietā. Mēs aicinām to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. Es uzskatu, ka par otru deputāta Piebalga priekšlikumu nebūtu vērts balsot, jo mēs jau esam nobalsojuši par šo redakciju ar pirmo balsojumu. Līdz ar to tas būtu...

Sēdes vadītājs. Līdz ar to mēs nevaram vairs balsot.

O.Kehris. Mēs nevaram balsot.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. 33., 34.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. 35.pants.

O.Kehris. 35.pantā mēs esam atbalstījuši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju un priekšlikumus, arī šīs komisijas priekšlikumu - izslēgt otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk!

O.Kehris. Par 36., 37. un 38.pantu nav saņemti priekšlikumi. 39.pantā mēs esam atbalstījuši priekšlikumu - izteikt 1.punktu jaunā... būtībā te ir redakcionāli labojumi, ko mēs saņēmām no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kā arī papildināt šo pantu ar jaunu 7.pantu šādā redakcijā: "pârskatu par pašvaldību uzņēmumu finansiālo stāvokli". Līdz ar to mēs atbalstām šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Priekšlikumi pieņemti.

O.Kehris. Par 40.pantu pēc otrā lasījuma nav saņemti priekšlikumi. 41.pantā mēs esam atbalstījuši deputāta Piebalga redakciju šim pantam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes nav? Priekšlikums pieņemts.

O.Kehris. Par pārejas noteikumiem mēs neesam saņēmuši jaunus priekšlikumus, un līdz ar to likumprojekts būtu izskatīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pašvaldību budžetu" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, 2 - atturas. Likumprojekts pieņemts.

Nākošais ir 43. jautājums. Pēc tam būs 44., pēc tam - 48., pēc tam - 57., pēc tam - 58. jautājums. Ārlietu komisijas priekšlikumi. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt Ārlietu komisijas iesniegto likumu "Par līgumu par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku". Es lūdzu nobalsot par šī likuma steidzamību un gribētu tikai pievērst godājamo deputātu uzmanību tam, ka šis likums paredz atjaunot līdz 1940. gada 15. jūnijam pastāvošo valsts robežu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku, un arī tajā robežas daļā, ko nenosaka augstākminētā konvencija un deklarācija, kas ir noslēgta 1921.gadā, par robežas novilkšanu dabā. Tātad noteikt administratīvo robežu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku pēc stāvokļa uz 1991. gada 17. septembri, dienu, kurā puses tika uzņemtas Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Vēl pievērsiet uzmanību 8. pantam, ka pušu valsts robežas daļu, kas nosaka jūras robežu, nosaka atsevišķs līgums. Tiek izstrādāts atsevišķs līgums par jūras robežu.

Šis likums un attiecīgā līguma apstiprināšana ir ļoti svarīga pašreizējā situācijā Lietuvas un Latvijas attiecībās, un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt un nobalsot arī par steidzamību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Balsojam par priekšlikumu - izskatīt likumprojektu kā steidzamu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - arī nav. Steidzamība pieņemta.

A.Kiršteins. Tātad otro un galīgo lasījumu es...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, jūs acīmredzot gribat aicināt pieņemt pirmajā lasījumā... Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Par otro lasījumu, lūdzu!

A.Kiršteins. Jā, priekšlikums par otro lasījumu... Tātad 6. aprīlī - nākamajā ceturtdienā.

Sēdes vadītājs. Otrais lasījums būs 6. aprīlī. Iebildes nav deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, par nākošo jautājumu.

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Lūdzu izskatīt un atbalstīt Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas Valdības un Amerikas Savienoto Valstu Valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību". Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā, un izsludināms ir šā likuma 1. pantā minētais līgums, tā pielikums un protokols. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija uz šī likuma pamata un saskaņā ar līguma 12. pantu gatavo ratifikācijas rakstu apmaiņu ar Amerikas Savienoto Valstu valdību. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tikai tam, ka šis ir viens no standarta līgumiem, kas regulē dažādus strīdus jautājumus, kas var rasties sakarā ar ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību. Šāda veida līgumi ir ārkārtīgi svarīgi pašreizējā situācijā, kad tiek veidoti dažādi kopuzņēmumi. Sevišķi būtisks šeit ir 6. pants, kas regulē, kādā veidā tiek izskatītas vienas puses pretenzijas pret otru, kādā veidā tās tiek izskatītas saskaņā ar dažādām konvencijām vai arī citādā kārtībā, teiksim, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas arbitrāžas noteikumiem, kā tiek regulētas visas šīs finansiālās un dažādas citas ieguldījumu materiālās pretenzijas...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim...

A.Kiršteins. Šis ir ļoti būtisks...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, turpiniet...

A.Kiršteins. Es lūdzu atbalstīt un nobalsot arī par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šī likuma izskatīšanas steidzamību un pēc tam par pieņemšanu pirmajā lasījumā! (Starpsauciens no zāles: "Man ir piebilde!")

Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Ja šim likumprojektam nebūtu pielikuma un ja es viņu nebūtu izlasījusi, tad es neprotestētu, bet es jums tikai gribu nolasīt šā pielikuma dažus punktus, jo viņu saturs man personīgi kā Zemes komisijas priekšsēdētājai liedz balsot par šī likuma steidzamību.

Tātad, stājoties spēkā šim likumam, tiek apstiprināts arī pielikums, un pielikumā ir tāds saturs, ka Savienoto Valstu valdība patur sev tiesības izdarīt vai paturēt ierobežotus izņēmumus, to skaitā arī par nekustamā īpašuma piederību, izrakteņu iegūšanu un tā tālāk. Tātad Savienoto Valstu valdība kontrolēs savu zemes tirgu un sava nekustamā īpašuma piederību, bet Latvijas valdība šādus norādījumus neuzstāda. Un protokola beigu daļā - 15. lappusītē mūsu tekstā - ir teikts, ka puses apliecina savu kopīgo izpratni attiecībā uz pielikuma 3. punktā minēto zemes piederību un kontroli un to, ka sakarā ar spēkā esošo Latvijas likumdošanu atļauj ārvalstu ieguldītājiem iegūt īpašumā zemi. Līdz šim ASV valdība nevarēja iegūt zemes īpašumus Latvijas teritorijā. Es domāju, ka, vienojoties abām pusēm, vajadzēja panākt arī "mîkstāku" redakciju no ASV puses. Citādi mēs pieļaujam pilnīgi brīvu nekustamā īpašuma iegādi, bet ASV vēl padomās, vai atļaut kādam latvietim nopirkt tur zemi vai ne.

Tādēļ es lūdzu neatbalstīt šī projekta steidzamību un mazliet apdomāties, jo varbūt te ir nepieciešami kādi komentāri. Kaut arī es saprotu, ka šīs vienošanās jau ir praktiski noslēgtas un viņas ietekmēt ir ļoti grūti.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins. Man ļoti žēl, ka godājamā Seiles kundze šoreiz nav izlasījusi tālāk 3. punktu, tātad - Latvijas Republikas valdība patur sev tieši tādas pašas tiesības, kādas ir minētas šeit 3. punktā. Un zemāk ir minēts - tajā skaitā arī visu atjaunojamo un neatjaunojamo dabas resursu, ieskaitot kontinentālo šelfu resursu, reģenerāciju, zvejniecību, zemes piederību un kontroli. Viss tas pats paliek, kas ir augstāk minēts. Tātad Latvijas valdībai arī ir tiesības to visu darīt, un plus vēl, ja ir kādi iebildumi, mēs varam šeit iesniegt savus priekšlikumus. Tāpēc man ir vienkārši lūgums netērēt laiku un nobalsot par steidzamību pašreiz.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile, ja jūs vēlaties izmantot tribīni, jums ir 5 minūtes! (No zāles deputāte A.Seile: "Es jau pateicu...") Deputāte Seile ir pateikusi savu priekšlikumu jeb savu viedokli. Vairāk deputāti nevēlas runāt? Nav pieteikušies runāt? (Starpsauciens no zāles: "Balsot par steidzamību!") Lūdzu, balsosim par priekšlikumu izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 15. Steidzamība pieņemta.

Nākamais priekšlikums bija - pieņemt to pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 9.

Par otro lasījumu, lūdzu?

A.Kiršteins. Tātad, kā jau es teicu, 6. aprīlī, ceturtdien, otrais lasījums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

Tagad mums vajadzētu domāt arī par pārtraukumu, jo ir 17.30.

A.Kiršteins. Man vēl 1 minūti vajadzētu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kiršteins vēl grib izmantot 1 minūti. Lūdzu!

A.Kiršteins. Jā, godājamie deputāti! Tātad likumprojekts "Par 1971. gada 2. februāra Ramsāres konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi" otrajā lasījumā tiek iesniegts bez priekšlikumiem. Līdz ar to es aicinu nobalsot arī otrajā lasījumā, lai netērētu laiku. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Par 1971. gada 2. februāra Ramsāres konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi". Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, 2 - atturas. Likums pieņemts.

Pirms pārtraukuma ir paziņojumi? Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Paldies, cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi! Vides un sabiedrisko lietu komisija... lūdzu, sasaucu šodien, tūliņ pat, šajā starpbrīdī, 17.30, tepat sēžu zālē uz ļoti īsu sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Bet tagad reģistrēsimies! Ieslēdziet, lūdzu, reģistrācijas iekārtu! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Mirkli uzmanības, cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Eduards Berklavs,

Aivars Berķis,

Gundars Bērziņš,

Indulis Bērziņš,

Mariss Andersons,

Māris Budovskis,

Igors Bukovskis,

Aivars Endziņš,

Gaļina Fjodorova,

Māris Graudiņš,

Andris Gūtmanis...

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis ir zālē.

I.Folkmane.

Ēriks Kaža,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Kristiāna Lībane,

Gunārs Meierovics,

Oļģerts Pavlovskis,

Andris Piebalgs,

Aija Poča,

Velta Puriņa,

Indra Sāmīte,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 18.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi. Nākamais jautājums - 57. darba kārtības punkts - ir likumprojekts par līgumu starp Latvijas Republiku un Ziemeļu Investīciju banku. Aleksandrs Kiršteins - Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, LNNK deputāts. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Lūdzu jūs izskatīt Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu par līgumu starp Latvijas Republiku un Ziemeļu Investīciju banku otrajā lasījumā. Es gribētu tikai pievērst uzmanību Latvijas Bankas vēstulei, ko ir parakstījis Einārs Repše, Latvijas Bankas prezidents, un Valentīna Zeile. Šis ir arī finansiālas dabas jautājums, un tāpēc Ārlietu komisija varbūt nav tā komisija, kas var pilnībā izlemt - balsot vai nebalsot, bet, runājot tieši par Ziemeļu Investīciju banku, es gribētu pievērst jūsu uzmanību tikai divām lietām. Ja mēs šo līgumu apstiprinām, tad līgums iegūst prioritātes spēku pār Latvijas Republikas likumiem un Ziemeļu Investīciju banka līdz ar to tiek atbrīvota no nodokļu maksājumiem Latvijas Republikā. Līdzīgs līgums ir noslēgts starp Ziemeļu Investīciju banku un Igauniju, bet vienīgi vajadzētu varbūt arī saprast, ka, ja šādi atvieglojumi tiek doti šai bankai, kas būtu pieņemams un pieļaujams, tad kredītresursu saņēmējiem, kuri aizdevumus izmanto savai uzņēmējdarbībai, būtu tomēr jābūt pakļautiem Latvijas Republikas nodokļu likumdošanai. Šis ir faktiski jautājums, par ko vajadzētu ziņot valdības pārstāvjiem tieši šajā situācijā, bet mēs esam... komisija ir iesniegusi šo likumprojektu, un, ja nav debatētāju, es aicinu izteikt savu "par" vai "pret" balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai deputāti vēlas runāt? Vai ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Godātie deputāti, lūdzu ieņemt vietas un piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Kiršteins. Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Jūsu priekšā ir likumprojekts "Par Latvijas Investīciju bankas vispārējā aizņēmuma garantijas līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Investīciju banku". Šis ir līdzīgs līgums, tomēr šeit ir jānobalso, vai mēs atbalstām šo koncepciju par aizdevumu ar valdības (un līdz ar to arī valsts) garantijām 5 miljonu ekiju apmērā. Šeit ir arī vēstule no Latvijas Investīciju bankas, no kuras es atļaušos citēt vienu rindkopu: "Priekšnoteikums šā aizdevuma efektivitātei un līdz ar to projektu finansēšanai Latvijas rūpniecībā, agrorūpniecībā un tūrismā kopsummā līdz 5 miljoniem ekiju ir 1994. gada 19. jūlijā Ministru kabineta akceptētā "Garantijas līguma starp Latvijas Republiku un Eiropas Investīciju banku" apstiprināšana Saeimā." Arī šo komisija nodod balsošanai otrajā lasījumā. Es vienīgi varu pateikt savas personīgās domas, nevis komisijas domas: es neatbalstu vispār nekādus ārējos aizdevumus, aizņēmumus, ko garantē valdība. Un acīmredzot pareizāk būtu radīt tādu situāciju, ka komercbankas spēj pašas dabūt šos aizdevumus un pašas atbildēt par šo aizdevumu atdošanu. Ja runā par šo vēstuli, es piekristu, ka rūpniecību, agrorūpniecību un tūrismu varētu, teiksim, kopumā atveseļot vai veicināt varbūt nevis ar 5 miljoniem, bet ar 50 vai 500 miljoniem ekiju. Ja 5 miljoni tiek sadalīti tik plašiem pasākumiem, kā te ir teikts, - Latvijas rūpniecībai, agrorūpniecībai un tūrismam, - tas man liekas drusciņ jocīgi, jo par 5 miljoniem var labākajā gadījumā vienu māju pašreiz uzbūvēt. Bet, protams, tas ir balsošanas jautājums, un, kā es teicu, man ir ļoti žēl, ka šeit es neredzu, teiksim, Finansu ministrijas pārstāvjus, kas varētu pamatot atkal kārtējā aizdevuma palielināšanu ar valsts garantijām, tāpēc es personīgi šajā gadījumā atturos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai runāt ir kāds pieteicies? Nav pieteicies neviens runātājs. Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Par Latvijas Investīciju bankas vispērējā aizņēmuma garantijas līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Investīciju banku"! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 8, atturas - 18. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"", pirmais lasījums. Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, "Latvijas ceļa" deputāts - lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Vispirms es lūgtu to pasludināt par steidzamu. Tur ir divas rindiņas. Tas ir mūsu komisijas lūgums.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par ierosinājumu - steidzami izskatīt? Anna Seile - LNNK deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Man liekas, ka šis labojums ir nedaudz priekšlaicīgs, tāpēc ka mēs nemaz nezinām, kāds būs īpašuma nodoklis. Es apmēram pirms divām nedēļām ļoti interesējos par šo nodokli, jo daudzi cilvēki, noformēdami savas zemes īpašumtiesības zemesgrāmatā, ir satraukušies - cik liels tas būs un kāds tas būs? Un šis nodoklis joprojām nav iesniegts izskatīšanai Saeimā. Protams, ka ienākumiem no šā nodokļa varbūt būtu jānonāk pašvaldību budžetā, bet varbūt nevajadzēja tā steigties - un kur nu vēl skatīt kā steidzamu?! Es nekādā gadījumā neatbalstu šā labojuma steidzamību, kamēr nav redzams pats likums par īpašuma nodokli.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es nāku aicināt jūs nobalsot par steidzamību, jo šeit nav runa par kaut kādu jaunu likumu, šeit ir runa par to pašu likumu, kurš joprojām ir spēkā. Un mēs šā gada sākumā nobalsojām par 1995.gada pašvaldību budžetu izlīdzināšanas likumu, kurā ir ietvertas jau šo grozījumu prasības. Situācija ir tāda, ka iepriekšējā gadā īpašuma nodokli pašvaldības saņēma dalīti - saņēma gan rajona budžets, gan arī pagastu un pilsētu budžeti. Un tāpēc, ja bez šiem grozījumiem mēs saglabājam pagājušā gada situāciju, gluži vienkārši turpinās tāda situācija, ka šā īpašuma nodokļa pašvaldībām ieskaitīto daļu pagasti un pilsētas, šīs zemākā līmeņa pašvaldības, vienkārši nesaņem. Šī nauda uzkrājas rajonā, radot neatbilstību starp mūsu jau iepriekš pieņemto likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, un tāpēc šobrīd ir nepieciešams sakārtot situāciju, visus likumus sakārtot, lai tie atbilstu viens otram. Tāpēc es aicinu nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Referents, lūdzu!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Es principā vispār ļoti gribētu pateikties Seiles kundzei, jo viņa man dod iespēju pateikt par šo Īpašuma nodokļa likuma jauno redakciju, kuru mēs tiešām gaidām jau kādus 6 mēnešus Saeimā, gaidām to Budžeta komisijā. Es esmu divkārt runājis ar finansu ministru, un arī komisijas sēdē mēs vienreiz īpaši uzaicinājām Ministru prezidentu, un viņi solīja, ka abas... visas šīs reizes... ka tas tiks izdarīts vistuvākajā laikā. Lai gan nupat runājot vēl koalīcijas padomē, tas ir, šodien pat, jā, no rīta, mēs konstatējām, ka valdība tā arī vēl nav par to vienojusies. Tāpēc es tik tiešām izsaku par to ļoti lielas bažas, jo tas ir ierēķināts šā gada budžeta projektā un ir jau jaunās nodokļu likmes, un tāpēc varbūt arī Seiles kundze šeit varbūt drusku to sajauca - manuprāt sajauca, - jo šis likumprojekts diemžēl vēl ir ar to redakciju, kura pašlaik ir spēkā, - to jau Bunkša kungs teica. Bet tas, ka mēs vēl arvien neesam saņēmuši... uz to tik tiešām būtu jāvērš uzmanība, un es to varu darīt - vēl tikai pašlaik no šīs tribīnes. Acīmredzot tālāk mēs kā Budžeta komisija būsim izsmēluši visas iespējas kaut kādā veidā to ietekmēt, un tad varbūt paliek pieprasījuma forma vai kādas citas. Tā ka šajā ziņā es ļoti pateicos Seiles kundzei, bet man šķiet, ka šajā gadījumā, jebkurā gadījumā, tas atbilst jau esošajam likumam, kurš ir spēkā, un tādējādi, manuprāt, tik tiešām mums ir... pēc būtības būtu vērts to šodien izskatīt, pasludinot to par steidzamu, jo tā tiešām ir tikai viena rindiņa, kas paredz - atbilstoši tam, par ko mēs jau nobalsojām budžetā, - sakārtot likumu "Par īpašuma nodokli". Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma izskatīšanu kā steidzamu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 12. Steidzamība pieņemta. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 9. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu noteikt otro lasījumu!

O.Kehris. Godātais priekšsēdētāj un deputāti! Ja Seiles kundze tam piekristu, man būtu priekšlikums to izskatīt rītdien - sēdē izskatīt kā otro lasījumu, jo jebkādiem priekšlikumiem šeit ir būtībā ļoti grūti būt... Ja viņai ir iebildumi un ja te varētu būt vēl kādi priekšlikumi, tādā gadījumā, protams, paliek parastā kārtība.

Sēdes vadītājs. Parastā kārtība... Mums ir tikai viena kārtība, ko nosaka Kārtības rullis, un ir kopēja un vispārēja vienošanās dažreiz.

O.Kehris. Nu, es tieši tāpēc runāju par kopējo vispārējo vienošanos, jo mums ir bijuši gadījumi, kad mēs to izskatām tajā pašā sēdē. Es domāju, ka mēs to varētu izskatīt rītdienas sēdē, - ja, protams, neviens pret to neiebilst.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam no deputātiem nav iebildes, ja šo likumprojektu otrajā lasījumā izskatīsim rīt? Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts.

O.Kehris. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākošais likumprojekts - "Medību likums". Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā Vilnis Edvīns Bresis - Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāts.

V.E.Bresis (TPA).

Godātie kolēģi! Es lūdzu strādāt ar dokumentu nr. 123, kurš izdalīts Ziemas sesijā. Ņemot vērā Saeimas Juridiskā biroja norādījumus, terminu skaidrojumi likumā ir redakcionāli izmainīti kā 1. pants.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, komentējiet!

V.E.Bresis. Ir zināmā mērā sakārtoti šie medību termini, sagrupēti un ievēroti daudzu deputātu priekšlikumi, konkrēti - pirmais otrā lasījuma numerācijas pants ir pārcelts no iepriekšējā - pirmā - lasījuma septītās sadaļas. Redakcionāli šis punkts nav mainīts.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo komisijas priekšlikumu deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to ir akceptēts 1. pants šajā redakcijā.

V.E.Bresis. 2. pants nav izmainīts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Kur 2. pants ir?

V.E.Bresis. 6. lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Te 1. pants ir visai garš, kā jūs redzat, - sešas lapaspuses. Vai visiem deputātiem ir dokuments? Pret 2. pantu ir kādas iebildes? Sestajā lapaspusē. Ir tiešām problēmas.

V.E.Bresis. Kolēģi! Ja ir vajadzīgs sīkāks ziņojums par 1. panta katru punktu, tad es esmu gatavs tos sniegt. Es sapratu, ka mēs it kā atbalstījām visu 1. pantu.

Sēdes vadītājs. Tā iekšēji kaut kā psiholoģiski to nevarēja pieņemt, bet tiešām deputātiem iebildes nekādas nebija un tāpēc mēs esam 6. lapaspusē pie 2. panta. Lūdzu, vai pret 2. pantu ir iebildes?

V.E.Bresis. 3. pants. Ir pieņemti deputāta Čepāņa priekšlikumi un mūsu bijušā kolēģa Silāra priekšlikumi, bet diemžēl nav pieņemts deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums - svītrot šo pantu. Komisija uzskata, ka pants precīzi nosaka, kas ir medības. Un uz šī panta loģikas un prasībām tiek konstruēti daudzi citi panti un, protams, arī viss likums.

Sēdes vadītājs. Vai šeit klātesošajiem deputātiem iesniedzējiem ir kādas iebildes pret komisijas 3. panta redakciju, kurā viņa gan ir ņēmusi, gan nav ņēmusi vērā jūsu priekšlikumus? Nav iebildes. Līdz ar to akceptējam 3. pantu komisijas redakcijā.

V.E.Bresis. Otrā lasījuma 4. pants, tātad pirmā lasījuma 3. pants, ir izmainīts. Ņemot vērā Vides un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumus, no pirmā lasījuma 19. panta redakcijas, tātad otrā lasījuma 4. panta 1. punktā ir ieslēgta jūsu tekstā izceltā redakcijas daļa. Citas izmaiņas redakcijā nav notikušas, tātad praktiski pants ir saglabāts ar jūsu priekšlikumiem pirmā lasījuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. 4. panta redakcija ir akceptēta.

V.E.Bresis. 5. panta redakcijā ir pieņemti deputāta Čepāņa priekšlikumi un arī mežu valsts ministra priekšlikumi. Viņi ir apvienoti, un komisija ir izveidojusi jaunu lakonisku redakciju, saglabājot iesniedzēju priekšlikumos izteikto loģiku.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai pret 5. pantu ir kādas iebildes? Pret redakciju, kuru ir izveidojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Nav. Pieņemts.

V.E.Bresis. Tātad par pirmā lasījuma 5. pantu ir ņemts vērā atbildīgās komisijas priekšlikums un šis pants ir izslēgts, ņemot vērā to, ka 1. panta, ko mēs visai veiksmīgi un ātri izskatījām, 10. punktā ir jau ieslēgts šis skaidrojums. Tātad no pirmā lasījuma 5. pants ir pārcelts uz 1. pantu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to viņš arī ir jau akceptēts.

V.E.Bresis. 6. pants. Ir pieņemti Vides un reģionālās attīstības ministrijas un mežu valsts ministra priekšlikumi, kā arī daļēji pieņemti deputāta Berķa priekšlikumi. Deputāts Berķis iesniedza priekšlikumu, ka medību saimniecību organizē zemes īpašnieks vai medību tiesību lietotājs. Atbildīgā komisija uzskatīja par nepieciešamu precīzi pateikt, ka medību saimniecību organizē medību tiesību lietotājs. Līdz ar to faktiski daļēji arī Berķa kunga priekšlikumi šeit ir ietverti. Nekādi citi priekšlikumi nav ienākuši.

Sēdes vadītājs. Vai pret 6. panta redakciju ir deputātiem iebildes? Nav. Akceptējam komisijas ieteikto redakciju. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis. 7. pants. Tātad šajā pantā ir pieņemts deputāta Čepāņa priekšlikums - pantu apvienot ar pirmā lasījuma 18. pantā teikto - un arī mežu valsts ministra priekšlikums. Līdz ar to ir izveidota jauna redakcija, kura praktiski ietver šo deputāta un ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! 7. pantā es tikai gribēju, ilgi nekavējot laiku, vērst jūsu uzmanību uz to, ka mednieka apliecība ir pamats ieroča iegādāšanās tiesībām, un tas jautājums ir mazliet pretrunīgs, bet vairāk par to man būtu sakāms sakarā ar citiem pantiem, piemēram, ar 8. un arī 18. pantu. Taču es tikai gribēju īsumā vērst jūsu uzmanību pie tā, ka tas ir pamatdokuments, uz kura pamata iegādājas ieročus medībām, un te rodas arī jautājums par varbūt citām vajadzībām. Pateicos.

Sēdes vadītājs. Vai jūs lūdzat balsot šo redakciju? Vai deputātiem ir iebildes pret 7. panta redakciju? Nav iebildes. Līdz ar to akceptējam komisijas piedāvāto redakciju. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis. 8. pantā ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums un mežu valsts ministra priekšlikums, bet nav pieņemts deputāta Kalniņa priekšlikums. Un šeit būtība ir tāda, ka, teiksim, deputāts Kalniņš iesaka mednieka apliecību izdot tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, turpretī komisija uzskatīja par nepieciešamu mednieka apliecību izdot Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Un es vēlētos, kolēģi, komisijas viedokli komentēt sekojoši - šeit nekas jauns netiek ieviests, jo faktiski šāda kārtība, kādu piedāvā šodien jaunajā redakcijā komisija, patlaban jau eksistē saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Medību likumu. Un es saprotu deputāta Kalniņa un varbūt arī citu deputātu, teiksim, šo satraukumu, tāpēc gribētu teikt to, ka šis likums precīzi nosaka, ka medību šaujamieroči iedzīvotājiem ir lietojami tikai medībās. Viņi nav lietojami kā pašaizsardzības līdzekļi. Un to mēs arī tālāk, es domāju, kolēģi, traktēsim visos citos likumos, ka medību šaujamieroči ir lietojami tikai medībās un nekur citur. Šeit ir runa, protams, par iedzīvotājiem. Par pilsoņiem ir nedaudz savādāk. Piedodiet, es par šo pantu vēl nobeigšu...

Tātad mēs nepieņēmām Vides un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu, kurš bija izteikts tādā redakcijā, ka mednieku eksaminācijas komisijas darbību, sastāvu un procedūras jautājumus reglamentē īpašs normatīvais akts. Komisija uzskatīja, ka nav nepieciešams veidot vēl vienu īpašu normatīvo aktu, jo faktiski šī panta otrā un trešā daļa ir izsmeļoša un saistoša eksaminācijas komisijai, tā ka nekādu citu īpašu normatīvo aktu faktiski veidot nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Cienījamie kolēģi! Es gribēju vērst jūsu uzmanību uz to, ko jau es teicu iepriekš, - ka ar mednieka apliecību kā pamatu var iegādāties medību ieročus, un bez tam šeit pašreizējā redakcijā ir minēts vārds "iedzīvotāji", nevis pilsoņi, kā es to ieteicu. Un tas iemesls manām pārdomām ir tāds, ka nav noteikts, par kādiem medību ieročiem šeit ir runa. Tas attiecas, saprotams, uz skrošu bisēm, bet arī uz vītņotām medību šautenēm, ar kurām var precīzi šaut no diezgan liela attāluma un kuras būtībā vismaz savā darbībā ir tas pats apmēram kas snaiperu ieroči. Un tad ir jautājums, ko es gribētu ar jūsu līdzdalību izšķirt: vai mēs uzticamies pilnībā arī nepilsoņiem, Latvijas iedzīvotājiem, lai kādi arī viņi būtu, - vai tie būtu tie, kuri no mūsu valsts atsakās izbraukt un kurus mēs pašlaik mēģinām atrast, vai tie būtu bijušie interfrontieši vai vēl kādi citi! Un arī daudzi nepilsoņi, bez šaubām, ir godīgi cilvēki un kārtīgi mednieki, par kuriem mums šaubu nevarētu būt. Tā kā mana pieredze šeit nav tik plaša kā lielākajai daļai no jums šinī jautājumā, tad es to gribētu izšķirt ar balsojumu un redzēt, kāds ir Saeimas viedoklis. Tāpēc es gribētu pastāvēt uz balsojumu sakarā ar manu priekšlikumu.

Un otrs komentārs, ko es gribēju arī minēt, ir tas, ka mednieku eksaminācijas komisija ir ārkārtīgi komplicēti izveidota, un man liekas, ka mēs esam pārcentušies. Pašreizējā redakcijā tā varētu būt eksaminācijas komisija aizsardzības ministram vai kaut kādam tādam postenim, bet vienkāršam medniekam tas, liekas, ir pārspīlēti. Tomēr galvenais iemesls, kādēļ es šeit atrodos šobrīd, ir jautājums par pilsoņu vai iedzīvotāju tiesībām attiecībā uz ieroču iegādi, jo, kā es jau teicu, tā mednieka apliecība atļauj iegādāties arī vītņstobru ieročus. Un vai mēs uzticam tos visiem vai tikai saviem pilsoņiem? Paldies.

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

A.Čepānis (DP).

Vispirms par šī panta vieglāko daļu - par mednieku eksaminācijas komisiju. Šī prakse, cienījamie kolēģi, jau praktiski ir nostiprinājusies, un mednieku eksaminācijas komisijas jau tagad darbojas saskaņā ar pašlaik spēkā esošo Medību likumu. Šā panta jums piedāvātās redakcijas otrā daļa atspoguļo pašreizējo faktisko stāvokli mednieku eksaminācijas jomā, un te, manuprāt, dzīve jau ir pierādījusi, ka izmaiņas nebūtu vajadzīgas. Tas nav ne gari, ne sarežģīti un ir pietiekami kvalificēti un objektīvi, kā tas notiek pašlaik. Tādēļ ierosinu šo daļu atbalstīt. Tāpat arī trešo.

Par pirmo, par ko runāja kolēģis Kalniņš. Es diezgan precīzi zinu, ka pašlaik no tiem apmēram 50 tūkstošiem medību ieroču vienību, kuras ir Latvijas valsts teritorijā un kuras ir Iekšlietu ministrijas sistēmā attiecīgi reģistrētas, ir tikai daži - atkārtoju, tikai daži - vītņstobru medību ieroči, par kuriem Kalniņa kungs runāja un tie pieder Latvijas... tie nepieder Latvijas pilsoņiem. Visi pārējie vītņstobru medību ieroči pašlaik 99 vai pat vairāk procentos gadījumu jau tagad pieder Latvijas valsts pilsoņiem. Tādēļ es domāju, ka vajadzētu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par 8. panta pirmās daļas redakciju. (Starpsauciens no zāles: "Tad jau Kalniņa priekšlikums ir pareizs!")

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es domāju, ka mums ļoti uzmanīgi ir jāizvērtē, kādas tiesības mēs dodam personām, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi. Tomēr, izvērtējot likumus un atsevišķas likumu normas, manuprāt, mums būtu jābūt taisnīgiem, nosakot šādus ierobežojumus. Es gribu vērst jūsu uzmanību, ja gadījumā, ja mēs pieņemtu kolēģa Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu, tad rastos šāda situācija. Piemēram, ja kolēģis Mārtiņš Ādams Kalniņš uzaicinātu kādu savu paziņu no Amerikas Savienotajām Valstīm, kurās viņš ir dzīvojis 50 gadu, medīt uz Latviju, tad šis Amerikas Savienoto Valstu pilsonis, kurš ir saņēmis attiecīgos dokumentus Amerikas Savienotajās Valstīs, varētu piedalīties šeit Latvijā reprezentācijas medībās, un nebūtu nekādu ierobežojumu, bet, nosakot šādu normu, mēs ierobežotu, piemēram, tiesības tiem cilvēkiem, kuri Latvijā dzīvojuši 50 gadus, bet šobrīd nav Latvijas Republikas pilsoņi, un viņiem tad nebūtu tiesību saņemt šīs mednieku apliecības. Tādēļ, godātie kolēģi, vērtējot šādus ierobežojumus, būsim taisnīgi un saprātīgi!

Sēdes vadītājs. Debates pārtraucam vai pabeidzam. Lūdzu zvanu balsojumam! Lūdzu - referentam vēl vārds!

V.E.Bresis. Godātie kolēģi! Es vēlētos īsi komentēt un pateikt, ka komisija patiešām šeit ir iestrādājusi normas, ka mēs varam diezgan - atļaušos to vārdu - liberāli pielaist medībās arī ārzemniekus Latvijas Republikā, protams, attiecīgi šo procedūru reģistrējot, teiksim, Valsts meža dienestā. Viņi var piedalīties ar jebkuriem ieročiem medībās. Ja mēs pārskatīsim šo normu, tad automātiski faktiski loģika prasa pārskatīt arī tālākās normas attiecībā uz tiem ārzemniekiem, kuri brauc pie mums medībās. Es domāju, ka tas vispār nebūtu loģiski, un tāpēc mums vajag atstāt to priekšlikumu, kāds ir mūsu komisijai.

Otrs moments. Es gribu teikt, ka deputāts Mārtiņš Ādams Kalniņš ieteica faktiski par medību noteikumiem stingrāku priekšlikumu attiecībā uz medību eksāmeniem, jo medību noteikumus apstiprina Ministru kabinets. Ir liberālāka un vienkāršāka procedūra, ja šos medību eksaminācijas noteikumus nosaka Valsts meža dienests. Es domāju, ka tā ir vienkāršāka procedūra, un, atklāti sakot, ir iespējams viņu vieglāk arī mainīt, ja tas ir nepieciešams. Tā ka, manā uztverē, protams, mēs varam rakstīt gan vienu, gan otru, bet vienkāršāks un pieejamāks praktiskajā dzīvē ir, protams, tas, ka šos eksaminācijas noteikumus nosaka Valsts meža dienests, jo nebūtu loģiski, ka augstskolās biļešu saturu noteiktu Ministru kabinets. Tā arī šeit. Es domāju, ka mēs esam sekojuši tai loģikai un tai praksei, kura pašreiz ir dzīvē.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Divi balsojumi.

Pirmais balsojums ir Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums - 8. pantu izteikt šādi. Jums tas ir uzrakstīts, un pēc tam balsosim 8. pantu komisijas piedāvātajā variantā. Pirms katra balsojuma atļaujiet nolasīt jums tekstu, lai nebūtu pārpratumu.

Vispirms balsojam par Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu: "Mednieka apliecību Latvijas Republikas pilsoņiem izdod Valsts meža dienesta virsmežniecības pēc mednieka eksāmena sekmīgas nokārtošanas. Mednieka eksāmena pārbaudāmo zināšanu apjomu un tā veidu nosaka medību noteikumi."

Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 28, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad 8. pants komisijas redakcijā. Atļaujiet arī nolasīt: "Mednieka apliecību Latvijas Republikas iedzīvotājiem izdod Valsts meža dienesta virsmežniecības pēc tam, kad nokārtots eksāmens mednieku eksaminācijas komisijā. Pārbaudāmo zināšanu apjomu nosaka Valsts meža dienests. Mednieku eksaminācijas komisiju pēc Valsts meža dienesta ieteikuma apstiprina rajona padome vai republikas pilsētas dome, iekļaujot tajā Valsts meža dienestu, vides aizsardzības un valsts policijas speciālistus, kā arī Mednieku biedrību pārstāvjus. Eksaminācijas komisijas darbību finansē Valsts meža dienests, nosakot maksu par eksāmenu kārtošanu un mednieka apliecības sagatavošanu. Par eksāmena rezultātiem tiek sastādīts protokols. Cita veida pārbaude medību ieroču iegādei (pārreģistrācija) nav nepieciešama."

Lūdzu, balsojam par šo redakciju! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 5, atturas - 12. 8. pants ir pieņemts komisijas redakcijā.

9. pants.

V.E.Bresis. 9. pantā ir pieņemti Vides un sabiedrisko lietu komisijas un mežu valsts ministra priekšlikumi un pēc būtības pieņemti ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi. Šeit ir redakcionālā ziņā varbūt ne visai korekti pateikts, te ir tikai sīkas redakcionālas nianses. Bet pēc būtības nav pieņemts deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums. Viņš iesaka 18 gadu vecumu aizvietot ar citu vecuma cenzu - 16 gadu vecumu. Komisija vadījās no tā, ka pilsonim līdz 18 gadu vecumam ir tomēr ierobežota rīcības spēja, un mēs vienojāmies par to, ka mednieki, kuri vēlas tapt līdz 18 gadu vecumam par medniekiem, faktiski varētu startēt medībās kā mednieku kandidāti un staigāt par dzinējiem un praktikantiem. Un nebūtu vajadzības mainīt šo cenzu no 18 uz 16 gadiem.

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikumu iesniedzēji piekrīt šim komisijas skaidrojumam? Nav iebildumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Arī nav. Līdz ar to 9. pants ir pieņemts.

V.E.Bresis. Par 10. pantu. Ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Praktiski ir pieņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un mežu valsts ministra priekšlikums. Tātad 10. pants ir papildināts ar 2. punktu, kurš skan šādi:"Par mednieka apliecības anulēšanu tiek informēta attiecīgā valsts policijas iestāde." Praktiski citu izmaiņu šajā pantā nav.

Sēdes vadītājs. Deputāti, vai jums ir kādas iebildes pret 10.pantu? Nav. Līdz ar to komisijas priekšlikums ir pieņemts.

V.E.Bresis. 11. pants. Pieņemts deputāta Čepāņa un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums. Pieņemts daļēji deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums aizvietot vārdu "kolektīvus" ar vārdu "biedrības". Tomēr nav pieņemts priekšlikums vārda "iedzīvotāji" vietā lietot vārdu "pilsonis", par ko jau mēs balsojām. Un sakarā ar visiem šiem priekšlikumiem ir izveidota jauna 11. panta redakcija. Vai ir nepieciešams to nolasīt?

Sēdes vadītājs. Tas ir jūsu ziņā.

V.E.Bresis. "Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuriem ir mednieka apliecība, drīkst medīt individuāli vai arī var brīvprātīgi apvienoties mednieku biedrībās un citās likumos paredzētās sabiedriskās organizācijās, kā arī izveidot uzņēmējsabiedrības." Tāda ir šā panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tas, kas izriet no iepriekšējā panta balsojuma, - tas vēlreiz nav balsojams. Tāda ir mūsu prakse. Bet vai citu šo priekšlikumu, kuri nav ņemti vērā vai ir nepietiekami ņemti vērā, iesniedzēji neuzstāj, ka vajag balsojumu? Nav iebildes. Līdz ar to 11. pants ir akceptēts komisijas izstrādātajā redakcijā.

V.E.Bresis. Par pirmā lasījuma 12. pantu. Ir pieņemts deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums. Jo loģiski tas ir ietverts otrā lasījuma 11. panta redakcijā un tātad 12. pants ir svītrots.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - par 11. pantu. Vai pret komisijas priekšlikumu nav iebildes?

V.E.Bresis. Par 12. panta svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Par 12. panta svītrošanu.

V.E.Bresis. Pirmā lasījuma 12.pants.

Sēdes vadītājs. Pirmā lasījuma 12.pants. Nav iebildes?

V.E.Bresis. Otrā lasījuma 12. pants. Ir pieņemts deputāta Čepāņa priekšlikums, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums un daļēji, varētu teikt, deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums. 12. panta redakcija skan šādi: "Reprezentācijas medību organizēšanai Valsts meža dienesta pakļautībā darbojas bezpeļņas organizācija - valsts medību saimniecība, kuras statūtus apstiprina Ministru kabinets. Ar medībām (arī reprezentācijas medībām) saistītos izdevumus sedz medību ierosinātājs - fiziskā vai juridiskā persona - no saviem līdzekļiem."

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šeit ir jāpārdomā par reprezentācijas medībām kā tādām. Man nebūtu īpašu iebildumu pret tādu 12. panta redakciju, kādu nupat nolasīja, bet tur trūkst būtisku ierobežojumu par platībām. Lai es to labāk varētu izskaidrot, es atgādināšu, kā reprezentācijas medības agrāk notika. Tās tika plaši izmantotas, un bija tādi tautā pazīstami mednieki kā Voss un citi, kuri bija Padomju Savienības ziedu laikos Latvijas PSR Republikā plaši pazīstami mednieki, un arī daudzi citi zem reprezentācijas medību "mçteļa" veica visādus komerciālus pasākumus personīgā labuma dēļ. Pēc neatkarības atgūšanas šīs plašās it kā reprezentācijas medības tika izbeigtas, līdz kamēr 1993. gadā Augstākās padomes priekšsēdētāja kungs un Godmaņa kungs atkal atjaunoja tā saucamās reprezentācijas medības. Un šodien, tāpat kā agrāk, tās ir diezgan plaši izmantotas, bez kādiem lieliem platību ierobežojumiem - personīga guvuma dēļ.

Tamdēļ es domāju, ka 12. panta redakcija būtu pilnīgi pieņemama, ja tur būtu arī ierobežojums platības ziņā. Es gribētu teikt, ka īstas, nemākslotas reprezentācijas medības valsts interesēs ir kaut kas vajadzīgs, vērtīgs, un tas pieder varbūt pie diplomātisko attiecību kultūras, un, ja, teiksim, kādas kaimiņvalsts galva, kā, piemēram, Brazauska kungs, atbrauc uz Latviju pamedīt kopīgi ar mūsu valdības "virsotni", tad tas būtu vēlams. Bet pilnīgi pietiktu, ja nodotu, teiksim, 20 000 hektāru tādu medību vajadzībām. Varētu pat vēl mazliet vairāk atvēlēt, pat katrā novadā vienu daļu no tādas līdzīgas platības. Bet pēc pašreizējiem noteikumiem tā platība, kura tiek izmantota šādām medībām, ir gandrīz vai 300 000 hektāru, un tā ir ārkārtīgi liela platība, un pilnīgi nevajadzīgi... un tā pašreizējā medību saimniecība tiek it kā izmantota nepareizā veidā, manuprāt.

Tamdēļ es gribētu uzturēt spēkā savu priekšlikumu un vēlētos balsojumu. Es nezinu, kā to varētu apvienot, bet, ja tas gūtu atbalstu, tad es nākamajam lasījumam iesniegtu priekšlikumu - papildus klāt vēl visa 12.panta pašreizējai redakcijai, lai tas rezultāts būtu tāds, ka būtu tā platība ierobežota, bet īstas reprezentācijas medības varētu vēl vienmēr notikt. Pateicos.

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis - lūdzu! Demokrātiskā partija.

A.Čepānis (DP).

Šeit, kolēģi, acīmredzot ir runa tikai par tām platībām, kuras ir valsts mežos, un, tā kā man ir nācies piedalīties arī šajās reprezentācijas medībās - tiesa gan, vairāk tagadējos nekā vecajos komunistu laikos -, tad es gribu pateikt, ka 20 000 hektāru... varbūt es nevaru spriest par šīs platības lielumu, -bet vai sakarā ar to, ka mežs mainās - ja ne mēnešu, tad gadu laikā (un pie tam ļoti strauji arī valsts mežu platība), - vai tad nebūtu varbūt lietderīgāk - attiecībā uz trešo lasījumu tādi priekšlikumi arī man ir ienākuši - noteikt nevis fiziskos hektārus, bet platību procentos no valsts meža fonda?

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas sekretārs

Imants Daudišs.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Anatolijam Gorbunovam.

A.Gorbunovs (LC).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Te tika minēts Augstākās padomes priekšsēdētājs, kurš atjaunoja reprezentācijas medības. Man jāsaka, ka es esmu tiešām piedalījies medībās un varu - tāpat kā daudzi no šeit klātesošajiem - spriest par šīm lietām. Jā, tiešām - kādreiz bija izveidotas medību saimniecības, kuras atbilda laikam Eiropas prakses standartiem, un es nedomāju, ka tas bija Vosa nopelns, ne tik daudz Vosa, cik pašu mežinieku nopelns, un es šeit domāju bijušo ministru Vītolu, un vismaz toreiz, es atceros, ja iebrauca kādi mežu speciālisti no citām valstīm, viņi tiešām varēja redzēt šīs medību saimniecības ar ļoti augstu medību kultūru un visu pārējo.

Protams, var rasties jautājums - un pareizs jautājums, - kādā veidā šīs medību saimniecības tika izmantotas? Un viss pārējais, par ko šeit runāja Mārtiņš Ādams Kalniņš. Bet tālāk, manuprāt, Mārtiņam Ādamam Kalniņam diemžēl šīs informācijas nav vai arī viņu uzklausīt ir tendenciozi. Tālāk sekoja šo medību saimniecību sabrukums. Un kādā ziņā sabrukums? Tāpēc, ka faktiski ļoti daudzas lietas tika pārprastas, piemēram, dažādas sanatorijas un dažādi atpūtas nami un viss kaut kas ar saukli tika nodotas tautai. Jā, tiešām, viņas vajag tautai, viņas vajag bērnunamiem un tā tālāk, un tas ir ļoti pareizi, bet praktiski tas jau nenotika, jo ko nozīmē - "tautai"? Kādam ir jāuztur tā lieta, un faktiski visas tās lietas nonāca privātstruktūrās, un arī tagad privātstruktūras tur pelna, nevis tauta veseļojas, jo, lai to uzturētu, ir vajadzīgi līdzekļi. Un faktiski zem šā saukļa - likvidēt vienu - tas tika nodots pavisam kaut kam citam tā iemesla dēļ, ka līdzekļu nebija, kā arī tādēļ, ka ierēdņi varbūt šo pareizi izteikto mērķi... viņi neizmantoja to tieši tam, kam tas bija noteikts.

Tagad - par šīm medību saimniecībām. Tie, kas kaut cik nodarbojas ar medībām, varētu apliecināt to, ka nevis Augstākās padomes priekšsēdētājs atjaunoja reprezentācijas medības... bet diemžēl viņš nekā nedarīja, lai saglabātu šīs saimniecības tādā veidā, lai šodien tās varētu izmantot tām reprezentācijas medībām, par kurām jūs, Mārtiņ Ādam Kalniņ, šeit runājāt. Un to es tiešām daudzās lietās varu uzskatīt arī par savu vainu, ka arī tās bijušās Centrālkomitejas mājas ir aizgājušas pavisam citu ceļu, nekā tām būtu jāiet, -tikai tāpēc, ka kādu brīdi nevarēja tās paturēt, un tā vietā, lai kārtīgi izvērtētu, kur un kam, un kādā veidā tās izmantot, tās tikai ar tādu kopēju saukli, ka tās ir momentā jālikvidē, momentā jānodod tautai... un tādā veidā tas tika darīts.

Un zinātāji varbūt atceras, ka sāka veidoties... ka, pamatojoties uz šo it kā pareizo saukli, ka visu to vajag likvidēt, sāka veidoties dažādi medību klubi. Un, kad tagad runā ar šiem medību saimniecību darbiniekiem, tad viņi uzskata tieši tā, ka šo dažādo klubu veidošana, pamatojoties varbūt uz šo pareizo saukli, ka jālikvidē kaut kādas privilēģijas... šo klubu veidošanas rezultātā arī ir radusies tāda situācija, ka šajās medību saimniecībās šodien jau ārzemnieks... vispār viņiem jau vairs nav ko tur darīt. Un ne jau to ir darījuši... Jūs te sakāt, ka es esmu atjaunojis kaut kādas reprezentācijas medības un šodien tāpēc tur ir tāds stāvoklis. Drīzāk tas ir tāpēc, ka mēs neesam kontrolējuši šo procesu, un tāpēc tāds stāvoklis šodien ir. Vienīgais, kur vēl, vismaz šogad, kaut kas bija šajā situācijā varbūt pieņemams un kur tiešām acīmredzot mežu valsts ministrs un mežu dienesti varēja kaut ko organizēt šīm komercmedībām, - tās bija tikai dažas medību saimniecības, un to darīja tādā veidā, lai iegūtu kaut kādus līdzekļus šo saimniecību uzturēšanai.

Jā. Un tā jau tagad tas ir, ka tā situācija tāda ir. Man drusciņ... es to visu stāstu, es vēl daudz ko vairāk varētu stāstīt, bet mani personīgi aizskāra tas izteikums, ka es tās esmu atjaunojis, šīs reprezentācijas medības. Mana iekšējā pārliecība diemžēl ir cita, - ka es, kā meža draugs un mednieks, neesmu darījis varbūt pietiekami daudz, lai šīs saimniecības šodien funkcionētu un lai tur tiešām diplomāti varētu medīt, varētu būt komercmedības un pārējais - ar tādu mērķi, par kuru jūs, Mārtiņ Ādam Kalniņa kungs, šeit teicāt. Tikai tāpēc es nācu runāt par šo jautājumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Tātad debates ir pabeigtas. Jūs vēlaties? Referents,- lūdzu!

V.E.Bresis. Godātie kolēģi! Tātad es domāju, ka mums izspriešanai tiek piedāvāts variants - vai ir vai nav nepieciešamas reprezentācijas medības mūsu valstī. Es tomēr aicinātu jūs piekrist tam, ka šādas reprezentācijas medības ir nepieciešamas, jo tas tomēr var zināmos apstākļos vairot mūsu valsts prestižu un arī sakārtot dažādas, teiksim, neformālas attiecības ar mūsu partneriem. Tādas medības notiek daudzās valstīs, un es domāju, ka mūs pati daba ir apveltījusi pietiekami, lai mēs saglabātu šādas reprezentācijas medības mūsu valstī.

Otrs moments: vai mēs šodien varam vai nevaram un vai mums ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs noteikt šīs platības? Es, godātie kolēģi, aicinu jūs ar vēsu prātu par šo jautājumu padomāt. Mēs komisijā esam sprieduši, ka pašreiz precīzi noteikt šīs platības praktiski nav iespējams, jo mainās īpašnieki un līdz ar to tiek pārslēgti visi līgumi, un praktiski neviena saimniecība šodien nevar precīzi noteikt savu medījamo iecirkņu platības, jo zemes īpašnieki, kā jūs zināt, pēc mūsu likuma var atļaut vai var liegt medības uz savas zemes. Un šodien precīzi pateikt, vai šādas atļaujas dos tieši 20 000 īpašnieki... uz 20 000 hektāru vai uz kādu citu platību,- praktiski mums tas nav iespējams.

Nākamais moments. Es domāju, ir jāņem vērā arī tas, ka noteikt pārāk mazu šo reprezentācijas medību platību nebūtu prātīgi, jo, kā jūs zināt, Latvijas daba ir bagāta ar medījamiem dzīvniekiem. Vienā Latvijas novadā, teiksim, Lubānas novadā, tā ir bagātāka ar aļņiem, kamēr otrā, teiksim, Kurzemes novadā, tā ir bagātāka ar briežiem. Un, ja mēs tiešām kādreiz organizējam šīs reprezentācijas medības, tad, protams, tās ir jāorganizē tur, kur pašreiz šīs medības ir visaktīvākās. Bet, ja mēs noteiksim ļoti nelielu šo platības daļu, teiksim, tur, kur ir tikai brieži, vai tur, kur ir tikai aļņi, tad, protams, mums šāda izvēle mūsu valstī būs ierobežota.

Un tomēr es gribu aicināt atbalstīt tos priekšlikumus, kuri jau ir iesniegti ļoti ilgajā starplaikā starp pirmo un otro lasījumu, ka šīs medību platības būtu izmantojamas arī zinātnes un dažādu medību, teiksim, pētījumu nolūkos, kā arī varbūt medību pieredzes apmaiņas nolūkos, jo mēs zinām, ka šajos objektos tomēr ir ievērojami labāka kārtība, bet visos pārējos medību objektos šādas kārtības vēl nav. To saka arī paši mednieki, un es domāju, ka tas mums būtu jāņem vērā.

Un pats pēdējais. Godātie kolēģi! Kā jūs redzat, mēs esam atstājuši šo jautājumu izlemšanai Ministru kabinetam. Un es tomēr ieteiktu pašreiz pieņemt šo pantu tādā redakcijā... mums ir vēl viens variants, vēl viena iespēja, tie ir Pārejas noteikumi. Mēs šajos pārejas noteikumos varētu varbūt trešajā lasījumā iestrādāt šos norobežojumus, ka Ministru kabinets apstiprina šos medību saimniecības noteikumus, un tur arī papildus tad iestrādāt šos ierobežojumus. Man liekas, ka līdz ar šo mēs varētu šodien pieņemt otrajā lasījumā šo pantu tādā redakcijā, kādu komisija piedāvā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Būs divi balsojumi. Mārtiņš Ādams Kalniņš ierosina balsot par savu redakciju. Un otrs balsojums būs par komisijas izstrādāto 12.panta redakciju. Pirms katra balsojuma nolasīšu panta saturu, lai deputātiem nebūtu pārpratumu. Mārtiņš Ādams Kalniņš ierosina: "Reprezentācijas medībām Valsts meža dienesta pakļautībā darbojas Valsts medību uzņēmums, kura rīcībā bez maksas nodod 20 000 hektārus valsts meža." Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 25, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad - komisijas sagatavotā redakcija: "Reprezentācijas medību organizēšanai Valsts meža dienesta pakļautībā darbojas bezpeļņas organizācija - valsts medību saimniecība, kuras statūtus apstiprina Ministru kabinets. Ar medībām (arī reprezentācijas medībām) saistītos izdevumus sedz medību ierosinātājs - fiziskā vai juridiskā persona - no saviem līdzekļiem." Balsosim, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 12. Komisijas ieteiktā redakcija ir pieņemta.

Lūdzu, tālāk!

V.E.Bresis. Otrā lasījuma 13. panta redakcijā ir pieņemti deputāta Čepāņa, deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa un daļēji - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikumi pieņemti.

V.E.Bresis. 14. pants (otrā lasījuma redakcijā). Ir pieņemti deputāta Čepāņa un mežu valsts ministra priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai pret 14. pantu ir iebildes deputātiem? Nav. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis. 15. pants (otrā lasījuma redakcijā). Ir daļēji pieņemti deputāta Berķa priekšlikumi, bet, jā... un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumi, un komisija izveidoja jaunu šā panta, otrā lasījuma 15. panta, redakciju, ņemot vērā šos priekšlikumus. Atļaujiet nolasīt šo panta redakciju! 15. panta pirmā daļa: "Medību platībās esošo privātīpašumu izmantošanu medībās regulē līgumi, kurus to īpašnieki noslēguši ar medību tiesību lietotājiem. Šie līgumi ir medību ierīcības projekta un medību iecirkņa apsaimniekošanas projekta pielikumi. Medību tiesību lietotājs var uzsākt darbību medību saimniecībā pēc tam, kad medību iecirkņa apsaimniekošanas projekts ir reģistrēts valsts virsmežniecībā."

Otrais projekts: "Medību tiesību lietotājam aizliegts medību tiesības nodot tālāk trešai personai, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus."

Tāda ir šā panta jaunā redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem, kuri iesnieguši priekšlikumus, ir iebildes? Nav. Vai pret komisijas redakciju ir iebildes? Arī nav. Pieņemta 15. panta redakcija komisijas priekšlikumā.

V.E.Bresis. 16. pantā ir pieņemti deputāta Čepāņa un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

V.E.Bresis. Tātad šeit, 16. lappusē, jūs redzat pirmā lasījuma 18. pantu, kur ir faktiski pieņemti priekšlikumi un šis pants ir sadalīts - izsvītrots, jo daļa no šīs redakcijas ir jau pieņemta un apvienota ar 7. pantu, kuru mēs izskatījām un jau pieņēmām. Līdz ar to tātad šis 18. pants tiek izsvītrots.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

V.E.Bresis. 17. pants. Ir pieņemti mežu valsts ministra priekšlikumi, bet diemžēl nav pieņemti deputātu Berķa un Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumi, kuri pamatā virzīti uz to, lai tiktu samazinātas minimālās medību platības. Komisija ļoti sīki un pedantiski izskatīja šos priekšlikumus, mēs bijām spiesti pieaicināt šo jautājumu izskatīšanā mūsu valsts un pat ārzemju speciālistus un nonācām pie slēdziena, ka faktiski tās ir minimālās platības, uz kurām faktiski var iesākties medības, un lūdzam atbalstīt tātad šo 17. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti - priekšlikumu iesniedzēji - piekrīt komisijas viedoklim vai uzstāj, ka vajag balsojumu? Balsojumu nelūdz. Vai deputātiem ir iebildes pret 17. panta redakciju, kuru ir formulējusi komisija. Nav iebildes. Līdz ar to 17. panta redakcija ir pieņemta.

V.E.Bresis. Otrā lasījuma 18. panta redakcija. Daļēji ir pieņemts deputāta Čepāņa priekšlikums, un faktiski ir sagatavota jauna redakcija, ar jaunu loģisku pieeju šā panta risinājumā. Iepriekšējā, teiksim, likumprojekta loģika mums diktēja to, ka mēs runājām par zināmu limitu medījamo dzīvnieku šaušanā, tātad faktiski it kā noteicām medījamo dzīvnieku daudzumu, kuri būtu obligāti jānošauj, turpretim šeit mēs runājam jau par lielāko pieļaujamo šo dzīvnieku skaitu, tātad it kā neuzdodam medniekiem uzdevumu obligāti šo limitu izpildīt. Atļaujiet man nolasīt šā panta jauno redakciju! "Lielāko pieļaujamo skaitu attiecībā uz limitējamo medījamo dzīvnieku nomedīšanu medību platībās ik gadu nosaka Valsts meža dienests saskaņā ar medību ierīcības projektu."

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem, kuri ir iesnieguši priekšlikumus, ir kādas iebildes? Vai viņi lūdz balsojumus par saviem priekšlikumiem? Nelūdz. Vai deputātiem ir iebildes pret 18. panta redakciju? Nav. Līdz ar to akceptējam 18. pantu komisijas ieteiktajā redakcijā.

Lūdzu, nākamo!

V.E.Bresis. Izveidojot 19. panta redakciju, tika ņemti vērā deputātu Čepāņa un Mārtiņa Ādama Kalniņa, bijušā deputāta Silāra un mežu valsts ministra priekšlikumi un tika izveidota jums piedāvātā redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav iebildes. Pieņemts.

V.E.Bresis. 20. pants. Šis pants ir izveidots, ņemot vērā Budžeta komisijas priekšlikumus, kā arī daudzo mednieku priekšlikumus, un tātad šādi ir izveidota šī 20. panta redakcija, kuru acīmredzot mēs, gatavojot trešo lasījumu, papildināsim ar to, ka Medību fonds ir Mežsaimniecības attīstības fonda nodalīta sastāvdaļa, un līdz ar to pilnībā ievērosim Budžeta komisijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai šeit, lūdzu, ir kādas iebildes? Vai kāds vēlas runāt? Nav iebildes. Līdz ar to komisijas priekšlikumu akceptējam.

V.E.Bresis. 21. pantā daļēji ir pieņemti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumi, bet nav pieņemts deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums otrā lasījuma 21. panta redakcijas pirmo daļu svītrot. Mēs uzskatām, ka tā ir ļoti būtiska, jo faktiski zināmā mērā reglamentē vai pat, es teiktu, stingrāk ierobežo Valsts meža dienesta tiesības attiecībā pret medniekiem un nosaka, ka medību atļaujas medību tiesību lietotājiem medību sezonas sākumā izsniedz Valsts meža dienesta institūcijas. Es gribētu tikai piebilst, ka līdz šim diemžēl tāds likuma pants mums neeksistēja, un līdz ar to medību procesā bija novērots daudz patvaļas. Līdz ar to es lūdzu, cienījamie kolēģi, atstāt komisijas piedāvātā 21. panta pirmo punktu.

Sēdes vadītājs. Vai visi esat vienisprātis ar šo priekšlikumu? Nav iebildumu. Līdz ar to piekrītam un akceptējam.

V.E.Bresis. Šeit varbūt derētu piebilst, ka šajā lappusē ir 25. pants no pirmā lasījuma, kuru mēs, kolēģi, jau izskatījām, runājot par otrā lasījuma 19. panta redakciju, kur tātad šī doma ir ietverta jaunajā panta saturā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis. Otrā lasījuma 22. panta redakcijā ir pieņemti deputāta Čepāņa un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumi. Citu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Es gaidu - varbūt deputāti iebildīs. Vai kāds vēlas runāt? Nav iebildes. Līdz ar to pieņemam komisijas priekšlikumu. (Starpsaucieni no zāles: "Par 22.pantu? Kurā lappusē?")

V.E.Bresis. Es varu vēlreiz atkārtot - es, kolēģi, ļoti atvainojos, ka, protams, pirmā lasījuma projekts ir pamatīgi pārstrādāts un tāpēc es runāju varbūt pārāk ātri, nosaucu gan jauno, gan veco, tātad gan pirmo, gan otro lasījumu. Šeit tātad bija runa par otrā lasījuma 22. pantu, kuram analogs ir pirmā lasījuma 26. pants.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir kādas neskaidrības? (Starpsauciens no zāles: "Kurā lappusē?") Vajag nedaudz lēnāk... Deputāts Rozentāls lūdz vēlreiz nosaukt...

V.E.Bresis. Es tūlīt atvēršu to atpakaļ.

Sēdes vadītājs. 22. lapaspuse. Bet lūdzu, lai referents sniedz paskaidrojumu.

V.E.Bresis. 22. lapaspuse. Otrā lasījuma 22. pants, kurš atbilst pirmā lasījuma 26. pantam. Komisija, izskatījusi piedāvātos priekšlikumus, akceptēja deputāta Čepāņa priekšlikumu un daļēji - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu un izveidoja jaunu 22. panta redakciju. Atļaujiet man lēnām to nolasīt! Tātad 22. panta 1. punkts: "Medījamo dzīvnieku sarakstu, medīšanas termiņus un medību veidus nosaka medību noteikumi." 2. punkts: "Medības, kuru mērķis ir epizootijas apkarošana, nedrīkst aizliegt ne zemes īpašnieks vai lietotājs, ne medību tiesību lietotājs."

Sēdes vadītājs. Deputāt Rozentāl! Vai jums ir vēl kādi iebildumi šeit? (No zāles deputāts A.Rozentāls: "Nav iebildes!") Nav. Vai citiem deputātiem ir iebildumi? Arī nav. Līdz ar to akceptējam 22. pantu komisijas ieteiktajā redakcijā.

V.E.Bresis. 23. pants otrajā lasījumā atbilst pirmā lasījuma 27. pantam. Ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru mēs jau faktiski akceptējām 1. pantā, un tātad visus ieročus, medību ieročus mēs turpmāk sauksim par medību šaujamieročiem. To, kolēģi, mēs esam pieņēmuši 1. pantā. Bet nav pieņemts deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums, ka medības, atskaitot individuālās medības, jāpiesaka vietējā valsts mežniecībā. Komisija tomēr nevar piekrist tam, ka daļa medību būtu jāpiesaka, bet daļa medību nebūtu jāpiesaka vietējā valsts mežniecībā. Līdz ar to faktiski rastos tāda bīstama situācija, pat faktiski individuālajam medniekam, jo viņš praktiski nevarētu zināt, vai tās ir malumedības, un arī virsmežniecības nevarētu zināt, vai tās ir malumedības vai tur medī individuālais mednieks. Tāpēc mēs ļoti stingri uzskatām, ka mūsu medību platībās ir jāievieš kārtība, kuras šodien nav, un tāpēc komisija noteikti pastāv uz to, ka visas medības ir jāpiesaka valsts mežniecībās.

Sīku redakcionālu jautājumu dēļ nav pieņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums. Viņi it kā vēlētos, lai mēs rakstītu, ka kontroli veic Valsts meža dienesta darbinieki atbilstoši dienesta instrukcijām. Es domāju, ka tas nav likuma jautājums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šis ir atkal viens no tiem daudzajiem, daudzajiem piemēriem, kuri rāda atkal un atkal, kādā mērā mēs visi esam šeit pieraduši pie absolūtas valsts kontroles pār gandrīz visiem dzīves procesiem. Ja pats saimnieks savā mežā nevar iet kādu zaķi pamedīt vai kādu vārnu nošaut, tad, man liekas, tas ir gandrīz vai komiski. Ja jebkuras medības jāpiesaka, kāda tad ir jēga privātīpašuma tiesībām? Kāda jēga ir individuālai brīvībai, ja viss ir jāpiesaka, viss ir jākontrolē, viss ir jāreģistrē - neskaitāmas reizes, atkal un atkal?! Man liekas, ka šis ir viens no tiem daudzajiem pārpalikumiem no ilgajiem gadiem lielajā, ļaunajā impērijā, un es neticu, ka mans priekšlikums tiks apstiprināts, lai gan es uzskatu, ka man jāiestājas, lai balsotu par to. Bet es domāju, ka laiks ir padomāt par to un pamazām pierast pie tā, ka mēs esam brīvi cilvēki un, ja mums ir kādam kāds īpašums, kāda lauku saimniecība un vēl mežs, tad ir arī zināmas tiesības, kas izriet no tā, ka nav viss absolūti vienmēr jāreģistrē un jāprasa atļauja, atkal un atkal jāreģistrē un jāpilda visādas formalitātes. Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas sekretāra biedre Irēna Folkmane.

Sēdes vadītāja. Vārds Anatolijam Gorbunovam.

A.Gorbunovs (LC).

Godātie kolēģi! Protams, par medībām var runāt daudz un ļoti, un emocionāli, un pareizi un nepareizi, un katrā ziņā es negribētu kaut kādus savus uzskatus šeit jums paust kā kādu patiesību, jo acīmredzot varētu izteikt arī daudzus pārmetumus, to skaitā varbūt arī man personīgi, bet lieta jau ir tāda: līdzko runā par Latviju vai nosauc šo zemi, - šeit ir visi tā pieraduši, un to saka arī mūsu kolēģi, - tad gribot negribot gribas kaut ko teikt par šo zemi, jo cilvēks uz to tiek gribot negribot provocēts. Un tā tas ir arī varbūt par šo jautājumu. Man, piemēram, ir bijis visai dīvaini klausīties, piemēram, par Amerikas Savienotajām Valstīm, jo tiešām - atbraucot dažādas amatpersonas jau sīki izpēta, ko cita amatpersona... kāds viņam ir hobijs, ko viņš dara - un tā tālāk. Un dabiski, ka tas varbūt arī zināmā mērā tiešām ir mans mīnuss, ka es esmu piedalījies medībās un esmu mednieks un ka man mežs patīk - un tā tālāk. Bet ko šie cilvēki no Amerikas saka par mūsu zemi un par mūsu medībām, un par medībām Amerikas Savienotajās Valstīs? Viņi saka tā: mēs jau varētu jūs uzaicināt uz Ameriku, bet tur medīt vispār nav iespējams, jo tur nav droši, jo tur, līdzko kaut kur ir kādas medības vai kaut kas tāds notiek prērijā vai kaut kur citur, - tur jau nav zināms, kas šauj, kur šauj, tur ir vispār bīstami, tur sadzeras cilvēki, un, tā kā neviens nekontrolē, kur šauj, kas šauj un kad šauj, tad tur vispār nav iespējams medīt. Vai tad mums šo praksi vajadzētu pārnest uz šejieni, uz Latviju? Nu, var būt, ka vajadzētu, es nezinu, bet tā kā mums saka, ka šeit ir tāda kārtība, kas galīgi nav pieņemama, - ka nav pieņemams tas, ka kaut ko valsts kontrolē, tad es domāju, ka šajā medību lietā ir kārtība un mūsu mežsargi - es domāju, virsmežniecībās un tā tālāk, es domāju, mūsu sabiedrībā, Latvijas sabiedrībā, - ir tieši tāpēc cienījami cilvēki, ka viņi ir šajā lietā goda cilvēki un uztur šo kārtību mežos, un kontrolē šo kārtību. Es personīgi nekādā ziņā negribētu, godātais kolēģi, lai pie mums medībās būtu tāda kārtība, kāda - vismaz man tā teica - ir Amerikā. Es, protams, runāju par to, ko es dzirdēju, - tāpat kā jūs runājat par to, ko jūs dzirdat. (Starpsauciens no zāles: "Nevajag šaut zvērus!" Smiekli zālē.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamie kolēģi! Es gan esmu tāds visumā "ðvaks" mednieks. Lai gan skaitos par mednieku, mans īpašs hobijs tas nav, un laika tam ir vēl jo mazāk. Bet tomēr, ja runājam par medībām - un par medībām uz savas zemes -, es gribu izteikt savas pārdomas. Cienījamie kolēģi, ir jau pareizi, ka privātīpašums ir svēts, un es arī tā vienu brīdi domāju, ka labi jau būtu, ka es varētu iet un šaut uz savas zemes, ja tur kaut kas kustas. Bet to pašu var darīt visi citi, jo es jau tur nedzīvoju - un daudzi īpašnieki uz savas zemes šobrīd nedzīvo. Un tad es domāju, ka labi ir, ja tas mežsargs zina, ka uz manas zemes kaut kas šauj, kad es tur neesmu medības pieteicis, un viņš to puisi var paņemt ciet. Šajā sakarībā man ir jāpiekrīt... nu, jāiebilst manam kolēģim Mārtiņa kungam, kurš varbūt nezina šo mūsu malumedniecības situāciju Latvijā, un jāpiekrīt komisijas ieteiktajam variantam, ka medības tomēr ir jāpiesaka, lai kāds to kontrolētu un zinātu, kas tur notiek.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Žīgurs (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es ar Mārtiņu Kalniņu biju vienā šaušanas komandā, mums tie likumi ir zināmi, un mums Amerikā ir tomēr drošība, ko es neesmu manījis te, Latvijā. Mums katrai govij ir uzrakstīts "govs" vai "bullis", citādi viņi apšauj, viņi apšauj saimniekam piederošos lopus. Nu, ja tas nu notiek Latvijā, es neesmu dzirdējis, ka jūsu likumā būtu teikts, cik tad tur tā skāde tam zemniekam jāmaksā. No otras puses, - jā, es dzīvoju meža malā, un tas ir mans mežs, un es viņus šauju, tos lopus, nu, saprotams, sakarā ar to likumu, bet jūsu saimes cilvēki nāk no otras puses. Nu, jūs domājat, - jūs saimē šaujat uz manu pusi, es šauju uz to pusi, - redziet, kur mēs varam nonākt, ja mēs nenoregulēsim tos likumus tagad! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību, vai mēs turpinām debates vai pusastoņos mēs, kā Prezidijs ir paziņojis pašā sākumā par to, ka sēde ir līdz pusastoņiem... - vai Prezidijā, Sekretariātā nav iesniegumu? (Starpsauciens no zāles: "Iesim mājās!") Nav. Līdz ar to lūdzu zvanu reģistrācijai, un turpināsim rīt no rīta 9.00, un runās Tupešu Jānis un pēc tam - Mārtiņš Ādams Kalniņš. Lūdzu reģistrēties! Lūdzu sekretāra biedri... Lūdzu uzmanību, kolēģi!

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Sēdes noslēguma daļā nav reģistrējušies: Eduards Berklavs, Aivars Berķis, Gundars Bērziņš, Indulis Bērziņš, Mariss Andersons, Olafs Brūvers, Māris Budovskis, Igors Bukovskis, Ilmārs Dāliņš, Olga Dreģe, Aivars Endziņš, Gaļina Fjodorova, Māris Graudiņš, Edvīns Inkēns, Ēriks Kaža, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Vilis Krištopans, Gunārs Meierovics, Oļģerts Pavlovskis, Andris Piebalgs, Aija Poča, Velta Puriņa, Indra Sāmīte, Juris Sinka (Sinka ir zālē)...

Sēdes vadītājs. Deputāts Sinka ir zālē.

I.Folkmane. Dainis Stalts...

Sēdes vadītājs. Dainis Stalts ir zālē.

I.Folkmane. Un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Sēde ir slēgta. Rīt sēde pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores. S.Bērziņa, B.Strazdiņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 29.marta ziemas sesijas sēde

Par darba kārtību - 1.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi un papildinājumi likumā

"Par cukuru""

(302. un 302.-a dok.) - 2.lpp.

Par likumprojektu "Grozījums likumā "Par muitas

nodokli (tarifiem)""

(307. un 307.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa

kodeksā"

(315. un 315.-a dok.) - 3.lpp.

Par likumprojektu "Par valsts un pašvaldības finansu

līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"

(316. un 316.-a dok.)

Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 3.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas administratīvo

pārkāpumu kodeksā"

(322. un 322.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu "Par Vērtspapīru tirgus komiteju"

(323. un 323.-a dok.)

Priekšlikums - dep. V.P.Karnups - 4.lpp.


Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts

aizsardzību""

(327. un 327.-a dok.) - 4.lpp.

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par

ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un

uzturēšanos Latvijas Republikā""

(340. un 340.-a dok.)

Priekšlikums - dep. I.Birzniece - 5.lpp.

Lēmuma projekts "Par atvaļinājuma piešķiršanu

deputātam J.Sinkam"

(359. dok.)

Ziņo - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 5.lpp.

Lēmuma projekts "Par atvaļinājuma piešķiršanu

deputātam Ē.Kažam"

(358. dok.)

Ziņo - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 5.lpp.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta M.Gaiļa un

Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora J.Nagļa

atbilde uz Saeimas deputātu A.Berķa, M.Ā.Kalniņa,

J.Kokina, A.Rozentāla un P.Putniņa jautājumiem,

kas saistīti ar sociālā nodokļa un algu parādu

uzkrāšanos valsts uzņēmumos

(293., 293.-a, 293.-b un 293.-c dok.)

Ziņo - Ministru kabineta pārstāvis R.Jonītis - 6.lpp.




Latvijas Republikas aizsardzības ministra atbilde uz

Saeimas deputātu A.Grota, O.Grīga, O.Brūvera,

U.Lakševica un M.Ā.Kalniņa jautājumiem par

Aizsardzības ministrijas pasākumiem, lai iegādātos

M-14 šautenes ar noteikto cenu 3% no to vērtības

Amerikas Savienoto Valstu EDA programmas

ietvaros

(303. un 303.-a dok.)

Ziņo - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs

A.Līgotnis - 7.lpp.

Latvijas Republikas aizsardzības ministra atbilde uz

Saeimas deputātu O.Brūvera, A.Čepāņa, I.Kreituses,

J.Jurkāna un J.Riteņa jautājumiem par Drošības

dienesta darbinieku apsardzes norīkošanu Saeimas

deputātiem

(306. un 306.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 8.lpp.

Saeimas deputātu F.Stroganova, M.Bekasova,

N.Krasohina, L.Laviņas un G.Fjodorovas jautājums

Latvijas Republikas ārlietu ministram V.Birkavam par

1995.gada 10.februārī Strasbūrā parakstītās Eiropas

cilvēktiesību konvencijas ratificēšanu un tās 25. un

46.panta darbības realizēšanu

(308. dok.)

Ārlietu ministra V.Birkava atbildi nolasa J.Tupesis - 10.lpp.

Saeimas deputātu A.Kiršteina, I.Kreituses,

M.Ā.Kalniņa, V.Puriņas un J.Sinkas jautājums

Latvijas Republikas Ministru prezidentam M.Gailim

par Latvenergo darbību, izmantojot līdzekļus

politisko partiju finansēšanai

(330. dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 12.lpp.

Saeimas deputātu A.Kiršteina, A.Lamberga,

V.P.Karnupa, P.Tabūna un E.Berklava jautājums

Latvijas Republikas Ministru prezidentam M.Gailim

par krievu valodas kā valsts valodas juridiskā

statusa piešķiršanu Daugavpils pilsētā

(331. dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 12.lpp.

Saeimas deputātu O.Grīga, L.Kamaldiņa, A.Līgotņa,

M.Bekasova, A.Pētersona, A.Grota, G.Bērziņa,

Z.Tomiņa, J.Kokina un A.Krastiņa jautājums

iekšlietu ministram J.Ādamsonam par ieslodzījuma

vietu medicīnas darbinieku atalgojumu

(333. dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 13.lpp.

Saeimas deputātu A.Grota, O.Grīga, M.Ā.Kalniņa,

U.Lakševica un G.Bērziņa jautājumi Latvijas Republikas

aizsardzības ministram J.A.Trapānam par artilērijas

un mīnmetēju divizioniem un par plānoto "Chevrolet

Blazer" iepirkumu no ASV bruņoto spēku krājumiem

(334. dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 14.lpp.

Deputātu A.Prēdeles, A.Rugātes, O.Brūvera,

U.Lakševica un A.Grota jautājums labklājības

ministram A.Bērziņam un cilvēktiesību valsts

ministram J.Ā.Tupesim par specializētas palīdzības

sniegšanu garīgi slimiem cilvēkiem

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 15.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu

M.Grīnblata, A.Pētersona, J.Straumes, J.Sinkas,

I.Dāliņa, O.Grīga, M.Ā.Kalniņa, A.Kiršteina, A.Grota

un O.Brūvera pieprasījumu Ministru prezidentam

M.Gailim par valsts akciju sabiedrības "Latvijas

lauksaimniecības finansu sabiedrība" darbību

(295. dok.)

Ziņo - dep. R.Jonītis - 16.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu

M.Ā.Kalniņa, P.Putniņa, J.Kokina, G.Bērziņa, Z.Tomiņa,

V.Novakšānova, A.Grota, A.Kiršteina, V.Puriņas un

V.P.Karnupa pieprasījumu Ministru prezidentam

M.Gailim, satiksmes ministram A.Gūtmanim, aizsardzī-

bas ministram J.A.Trapānam un ārlietu ministram

V.Birkavam par Vaiņodes lidlauku

(299. dok.)

Ziņo - dep. R.Jonītis - 17.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups - 19.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš - 19.lpp.

- dep. J.Sinka - 20.lpp.

- satiksmes ministrs A.Gūtmanis - 21.lpp.

Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu

A.Kiršteina, A.Krastiņa, I.Kalniņa, A.Seiles, E.Berklava,

V.Puriņas, P.Tabūna, A.Lamberga, A.Žīgura un

V.P.Karnupa pieprasījumu Ministru prezidentam M.Gailim

par dalībnieku sarakstu un izmaksām G.Ulmaņa kunga

un M.Gaiļa kunga 1994.gadā vadītajām delegācijām uz

Ķīnas Tautas Republiku

(300. dok.)

Ziņo - dep. R.Jonītis - 22.lpp.

Debates - dep. A.Kiršteins - 22.lpp.

Lēmuma projekts "Par I.Lazdiņas iecelšanu par

Madonas rajona tiesas tiesnesi"

(312. dok.)

Ziņo - dep. R.Marjaša - 23.lpp.

Lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu

rūpniecības politikas un privatizācijas valsts

ministram Ekonomikas ministrijā R.Jonītim"

(324. dok.) - 23.lpp.

Lēmuma projekts "Par I.Beiholdes iecelšanu par

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

tiesnesi"

(329. dok.)

Ziņo - dep. R.Marjaša - 24.lpp.

Lēmuma projekts "Par M.Prāmas, E.Bernānes un

A.Pudānes apstiprināšanu par Valsts kontroles

kolēģijas loceklēm"

(343. dok.) - 24.lpp.

Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma

tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"

(3.lasījums)

(319.dok.)

Ziņo - dep. R.Marjaša - 25.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 26.lpp.

- valdības pilnvarotais pārstāvis G.Grūbe - 27.lpp.

- dep. A.Seile - 28.lpp.

- dep. V.Krištopans - 29.lpp.

Paziņojums - dep. I.Kreituse - 32.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 32.lpp.

Par darba kārtību

Priekšlikums - dep. A.Kiršteins - 34.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937.gada

22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu

un spēkā stāšanās kārtību"" (2.lasījums)

(246. dok.)

Ziņo - dep. R.Marjaša - 35.lpp.

Lēmuma projekts "Sakarā ar viltotu darījumu

konstatēšanu darbībās ar privatizācijas sertifikātiem"

(179. un 204. dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 39.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 40.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmēj-

darbību"" (3.lasījums)

(318. un 318.-a dok.)

Ziņo - dep. R.Jonītis - 42.lpp.

Likumprojekts "Par pašvaldību budžetu"

(3.lasījums)

(721. un 252. dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 44.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups - 45.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 46.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 55.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 56.lpp.



Likumprojekts "Par līgumu par valsts robežas

atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas

Republiku" (1.lasījums) (Steidzams)

(146. un 209.dok.)

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 60.lpp.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un

Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par

ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību"

(1.lasījums) (Steidzams)

(79. un 210. dok.)

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 62.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 63.lpp.

Likumprojekts "Par 1971.gada 2.februāra Ramsāres

konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši

kā ūdensputnu dzīves vidi" (2.lasījums) (Steidzams)

(183. un 253. dok.)

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 65.lpp.

Paziņojums - dep. A.Rugāte - 65.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 65.lpp.

Likumprojekts "Lîgums starp Latvijas Republiku un

Ziemeļvalstu investīciju banku" (2.lasījums) (Steidzams)

(291. un 291-a dok.)

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 67.lpp.





Likumprojekts "Par Latvijas Investīciju bankas vispārējā

aizņēmuma garantijas līgumu starp Latvijas Republiku

un Eiropas Investīciju banku" (2.lasījums) (Steidzams)

(292. dok.)

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 68.lpp.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma

nodokli"" (1.lasījums) (Steidzams)

(226. un 288. dok.)

Ziņo - dep. O.Kehris - 69.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 69.lpp.

- dep. J.Bunkšs - 70.lpp.

Likumprojekts "Medību likums" (2.lasījums)

(Pārtraukts)

(979. un 123. dok.)

Ziņo - dep. V.E.Bresis - 72.lpp.

Debates - dep. M.Ā.Kalniņš - 75.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš (8.pants) - 77.lpp.

- dep. A.Čepānis - 78.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 78.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš (12.pants) - 83.lpp.

- dep. A.Čepānis - 85.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 85.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš - 95.lpp.

- dep. A.Gorbunovs - 96.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 97.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 98.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 99.lpp.


Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta