Latvijas Republikas 5.Saeimas sēde

1995.gada 25.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sakarā ar to, ka daudzi deputāti nepiedalījās balsojumā un līdz ar to zālē nebija balsotspējīga deputātu kvoruma, sēdes vadītājs sēdi pārtrauca, kad tika izskatīts likumprojekts "Par pārtiku", pareizāk sakot, tas notika pēdējā stadijā - balsojumā par trešo lasījumu.

Saeimas Prezidijam ir iesniegti divi priekšlikumi, izskatīsim tos iesniegšanas secībā. "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu apšaubām balsošanas rezultātus likumprojekta "Par pārtiku" izskatīšanas gaitā, jo pilnībā netika ievērota Saeimas kārtības ruļļa 133.pantā noteiktā kārtība, tas ir, sēdes vadītājs neierosināja deputātiem izmantot likumā noteiktās tiesības izteikties "par" vai "pret" par priekšlikumu - balsot pārejas noteikumu punktus pa daļām. Tas varēja ietekmēt balsošanas rezultātu par atbildīgās komisijas atbalstīto priekšlikumu par pārejas noteikumiem likumprojekta "Par pārtiku" trešajā lasījumā."

Ir arī otrs priekšlikums, ko ir iesniedzis Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis: "Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz sēdi saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu atļaut likumprojekta "Par pārtiku" pārejas noteikumus vēlreiz izskatīt komisijā, nosakot 29.maiju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu."

Vēl bija "Latvijas ceļa" deputātu iesniegums: "Ievērojot Latvijas Republikas Saeimas kārtības ruļļa 136.pantu, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti ierosina Saeimu atlikt lietu un priekšlikumus par pārejas noteikumiem iesniegt līdz 31.maijam." Tātad ir divi konceptuāli priekšlikumi - viens runā par to, ka deputāti apšauba balsojumu un otrs - deputāti ierosina balsojumu atlikt, nodot likumprojektu komisijai saskaņā ar attiecīgo pantu un noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Pirms mēs sākam izskatīt pirmo priekšlikumu, acīmredzot procedūra būs tāda: viens runā "par", viens - "pret", bet, tā kā šeit ir runa par sēdes vadītāja rīcību, tad es lūdzu vispirms man atļaut sniegt informāciju par šo lietu. Vai nav iebildes? Nav.

Godātie deputāti, es neko citu nevaru teikt, kā tikai to, ko es jums teicu, kad bija atskanējuši protesti jau toreiz no zāles par šo balsojumu. Tātad deputāts Elferts ierosināja pārejas noteikumus balsot pa daļām - pa atsevišķiem pantiem. Sēdes vadītājs to paziņoja klātesošajiem deputātiem, un nekādas un nevienas iebildes pret to nebija. Šīs iebildes radās pēc tam, kad tika nosaukti balsošanas rezultāti. Un līdz ar to sēdes vadītājs šo protestu nepieņēma, jo uzskatīja, ka par procedūru protestus, vienalga, pamatotus vai nepamatotus - tas ir deputāta ziņā - var izteikt pirms tam, kad notiek balsojums, nevis pēc balsošanas.

Bet tagad, lai izskatītu šo priekšlikumu, ko iesniedza deputāti Rozentāls, Bērziņš, Kalniņš, Novakšānovs, Tomiņš, viens runā "par", viens - "pret", un Saeima ar savu balsojumu nolemj, vai balsojums ir apšaubāms vai nav apšaubāms. Lūdzu - Andris Rozentāls, Latvijas Zemnieku savienība.

A.Rozentāls (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Klātesošie! Zemnieku savienība šo savu ierosinājumu - pārbalsot - šodien noņem, un mūsu uzdevums un vēlme nebūt nav apšaubīt Saeimas priekšsēdētāja kompetenci, vadot sēdi, bet mūsu rūpe un vēlme ir saglabāt Latvijā lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimniecisko produktu pārstrādi, kā arī visu pārējo veidu pārstrādi un ražošanu, veicināt vietējo uzņēmēju iespēju ražot. Saskaņā ar nobalsotajiem pārejas noteikumiem, kur izkrita ārā punkts, kurš deva 3 gadu pārejas periodu, praktiski tuvākajās nedēļās vai pat dienās, līdz ar šā likuma stāšanos spēkā, tiek nobloķēta mūsu pašu ražotāju iespēja iziet tirgū. Un tāpēc mums arī šķiet pieņemamāks variants vēlreiz atgriezties pie šī punkta un varbūt tur kaut ko var precizēt, kā šie 3 gadi tiek virzīti, kaut gan komisijā, kur arī man ir tas gods strādāt, par to tika diskutēts ilgi, tika uzklausīti visi eksperti, un šis 3 gadu pārejas periods nav radies pēkšņas iedomas vai jūtu uzplūdu rezultātā, kā tas notika šeit sēdē, viņu izmetot ārā. Manuprāt, ir vēlreiz pie tā jāatgriežas, un, ja Saeima par to nobalsotu, es aicinātu balsot par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas ierosināto priekšlikumu - vēlreiz atgriezties pie šī pārejas noteikumu punkta, un mēs savu priekšlikumu tādā kārtā noņemam.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to šis priekšlikums ir izskatīts. Nākamais priekšlikums - saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantu atļaut likumprojekta "Par pārtiku" (trešajā lasījumā akceptētais nosaukumus "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību") pārejas noteikumus vēlreiz izskatīt komisijā, nosakot 29.maiju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Ja runājam par Kārtības ruļļa 136.pantu, tad es jums viņu vēlreiz nolasīšu, lai būtu skaidrība: "Tâpat pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi." Tātad būtība ir - nodot atpakaļ komisijai, bet papildinājums pie šī panta... nevis pie panta, bet pie pantā izteiktās domas ir tas, kad var iesniegt priekšlikumus par pārejas noteikumiem: viens priekšlikums - 31.maijs, otrs - 29.maijs. Saskaņā ar Kārtības rulli balsojams vispirms ir tālākais termiņš. Ja kāds vēlas runāt - lūdzu! Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš".

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pagājušajā nedēļā tiešām izveidojās sarežģīta situācija sakarā ar likumu "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību", un es uzskatu, ka būtu ļoti lietderīgi atlikt balsošanu trešajā lasījumā un atgriezt likuma izskatīšanu - nevis visu likumu izskatīšanai trešajā vai otrajā lasījumā, bet vajadzētu atgriezties tieši konkrēti pie pārejas noteikumiem, un tāpēc mēs iesniedzām priekšlikumu atbilstoši 136.pantam, kur ir uzrādīta nodošana atpakaļ komisijā, un izmantot vārdu "tamlīdzīgi" - ka mēs izskatām tikai pārejas noteikumus. Es gribētu noņemt frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu par labu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai. Tātad arī mēs pieņemam to, ka varētu izskatīt šos pārejas noteikumus, un izskatīšanas datums vai priekšlikumu iesniegšanas datums varētu būt 29.maijs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds runās? Bet, tā kā bija protests, man stingri jūs ir jābrīdina. Godātā deputāte Seile, jūs varat runāt tikai "pret" un tikai 5 minūtes, jo citādi mēs pārkāpsim Kārtības rulli! Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par trešā lasījuma balsojuma atlikšanu un par likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijai pārejas noteikumu izskatīšanai, nosakot 29.maiju kā priekšlikumu izskatīšanas termiņu. Tik sarežģīts ir formulējums, bet tāda ir lietas būtība. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts. Lēmums - mēs nododam likumprojektu atpakaļ komisijai.

Godātie deputāti! Tagad par 25.maija sēdes darba kārtību. Izskatīsim priekšlikumus iesniegšanas secībā. Pirmais ir Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, Aivara Endziņa iesniegums: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas 1995.gada 25.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas un 54.punktu - Saeimas vēlēšanu likumprojektu (trešais lasījums) pārcelt aiz darba kārtības otrās sadaļas - "Prezidija ziņojumi", tātad aiz darba kārtības 11.punkta." Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk. Sociālo un darbu lietu komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova ir iesniegusi šādu priekšlikumu: "Sociālo un darba lietu komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz Saeimu grozīt 25.maija sēdes darba kārtību un izskatīt likumprojektu "Par sociālo palīdzību un sociālajiem pabalstiem" darba kārtības 21.punktā." Saeimas Prezidija akceptētajā sēdes darba kārtībā šis jautājums iekļauts 38.punktā. Ir priekšlikums - to izskatīt darba kārtības 21.punktā. Vai tas būtu domāts pēc darba kārtības 20.punkta? Deputāts Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Laikam ir neskaidrs šis iesniegums. Tātad te laikam ir domāts nevis aiz 20. vai aiz 21. ... Es gribētu atbalstīt, bet ar vienu ieteikumu - izskatīt to tikai aiz 23.punkta, tāpēc ka mums jau ilgāk par mēnesi šeit ir līgums par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku. Tur nekādi labojumi nav saņemti. Viņš ir steidzams un otrajā lasījumā. Man būtu priekšlikums nobalsot par to, ka tagadējo 38.punktu skata pēc 22. un 23., jo tur ir tikai balsošanas jautājums. Un pēc tam to kā vienīgi 24. punktu varētu iekļaut.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā mēs varētu atbalstīt Kiršteina kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lai nebūtu pārpratumu, būtu jānobalso. Godātais deputāt Kirštein! Neviens neiebilst, bet pēc tam var būt apšaubāms balsošanas rezultāts, kad balsosim par pašu šo likumprojektu. Tāpēc es tomēr lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - izskatīt likumprojektu "Par sociālo palīdzību un sociālajiem pabalstiem" pēc likumprojekta "Par Latvijas Republikas Valdības un Amerikas Savienoto Valstu Valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

Nākošais. Saeimas frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu iekļaut 25.maija sēdes darba kārtībā jautājumu par Jāņa Bordāna ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā un šo jautājumu izskatīt sadaļa "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Par iekļaušanu darba kārtībā ir runa. Nav iebildes. Priekšlikums pieņemts.

Nākošais ir Ministru prezidenta iesniegums Saeimas Prezidijam: "Sakarā ar to, ka esmu pieņēmis finansu ministra, Ministru prezidenta biedra Andra Piebalga demisiju, lūdzu iekļaut Saeimas 25.maija sēdes darba kārtībā jautājumus par uzticības izteikšanu finansu ministrei Sāmītei un valsts īpašuma valsts ministram Tunstam. Lūdzu izskatīt minētos jautājumus otrajā sadaļā kā 12.jautājumu." Pret iekļaušanu darba kārtībā nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Vai ir vēl kādi iesniegumi par darba kārtību? Nav citu iesniegumu.

Sākam izskatīt darba kārtību.

"Prezidija ziņojumi". Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežu likumā". Vai pret Saeimas Prezidija atzinumu ir kādas piebildes vai citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". Nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

"Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"". Ministru kabinets iesniedzis. Deputātiem nav iebildes. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā.

"Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"". Deputātiem nav iebildes. Saeima nolemj nodot to Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"". Iesniedz Juridiskā komisija. Nav iebildes. Līdz ar to nododam Juridiskajai komisijai un nosakām, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". Ministru kabinets iesniedz. Nav iebildes. Līdz ar to nododam Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosakām, ka tā ir atbildīgā.

Likumprojekts "Likums par zemes dzīlēm". Ministru kabinets iesniedz. Nav iebildes. Līdz ar to nododam Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosakām, ka tā ir atbildīgā komisija. Es atvainojos - nododam Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Vides un sabiedrisko lietu komisijai un nosakām, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Par procedūru? Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir cieši saistīts ar Latvijas Republikas Civillikumu. Tāpēc es lūgtu kā vienu no komisijām noteikt arī Juridisko komisiju, lai neiznāk pretrunas.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai jums nav iebildes, ja mēs papildinām un varbūt arī zināmā mērā pārkāpjam šīs procedūras lietas, bet, tā kā nav nekādas iebildes, tad "Likumu par zemes dzīlēm" mēs nododam Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, Vides un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un nosakām, ka Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes nevienam? Nav. Tad ir pieņemts tādā redakcijā.

Likumprojekts "Obligātā valsts dienesta likums". Iesniedz Ministru kabinets. Jā, lūdzu - Inese Birzniece, "Latvijas ceļš".

I.Birzniece (LC).

Es gribētu lūgt, lai te pieliktu klāt arī Cilvēktiesību komisiju kā vienu no komisijām, kas izskata šo likumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj iesniegto likumprojektu "Obligātā valsts dienesta likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tālāk ir likumprojekts "Par noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūtu finansu līdzekļu legalizācijas ierobežošanu". Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Nav iebildes pret ierosināto atzinumu? Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Nākošais darba kārtības jautājums mums ir Ministru prezidenta iesniegtie priekšlikumi... Es atvainojos, mēs vēl 11.punktu - svarīgu punktu - par atvaļinājumiem neesam izskatījuši. Ministru prezidents ierosināja uzticības izteikšanu finansu ministrei izskatīt kā 12.punktu.

Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Kažam. Viņš jau ir, manuprāt, atvaļinājumā, (Starpsauciens no zāles: "Viņš jau sen ir prom!") un tāpēc Prezidijs... nevis, manuprāt, bet ir atvaļinājumā, un Prezidijs jums ziņo to zināšanai. Taču, ja Saeimai ir iebildumi, mēs varam lemt citādi, bet Saeimas kārtības rullis atsevišķos gadījumos paredz, ka, ja iesniegtā lūguma termiņi nesaskan ar Saeimas sēdes termiņiem, tas ir, ja tie ir agrāki, tad Prezidijs lemj. Nav iebildes pret deputāta Kažas atvaļinājumu? Nav.

"Par deputāta Krastiņa atvaļinājumu". Šis iesniegums ir iesniegts laicīgi, tāpēc ir jābalso. Lūdzu! Tas ir jālemj Saeimai. Prezidijs iesniedz savu priekšlikumu - piešķirt deputātam Andrejam Krastiņam atvaļinājumu. Lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - piešķirt Andrejam Krastiņam neapmaksātu atvaļinājumu no 1995.gada 23. līdz 26.maijam. Lūdzu rezultātu. Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Atvaļinājums ir piešķirts.

Tagad ir darba kārtības 12. punkts. Un vēlreiz es jums nolasīšu iesniegtos dokumentus: "Sakarā ar to, ka esmu pieņēmis finansu ministra, Ministru prezidenta biedra Andra Piebalga demisiju, lūdzu iekļaut..." tas ir par iekļaušanu darba kārtībā. Un mēs esam iekļāvuši darba kārtībā jautājumu par uzticības izteikšanu finansu ministrei Sāmītei un valsts īpašuma valsts ministram Tunstam.

Un tagad mums ir divi lēmuma projekti:

Pirmais: pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 59.pantu, izteikt uzticību finansu ministrei Indrai Sāmītei. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu - izteikt uzticību finansu ministrei Indrai Sāmītei! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts. Indrai Sāmītei ir izteikta uzticība kā finansu ministrei. Vēlam sekmes! (Aplausi.)

Nākamais lēmuma projekts - izteikt uzticību valsts īpašuma valsts ministram Tunstam. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 4. (Starpsauciens: ""Atturas" - 14".) Lēmums pieņemts. Atturas - 14. Es atvainojos! Lēmums pieņemts. Līdz ar to ir izteikta uzticība valsts īpašuma valsts ministram Tunstam.

Godātie deputāti! Tagad saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā 54. jautājums pēc kārtas - likumprojekts "Saeimas vēlēšanu likums".

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jums ir izsniegts Saeimas vēlēšanu likuma projekts, kāds ir sagatavots trešajam lasījumam. Lūdzu, izmantojiet dokumentu nr.520! Pirmajā ailītē jūs redzat otrajā lasījumā pieņemto tekstu. Otrajā ailītē ir iesniegtie priekšlikumi. Trešajā ailītē ir komisijas priekšlikumi. Un ceturtajā ailītē ir redakcija, kādā likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā ierosina Juridiskā komisija. Attiecībā uz pirmās nodaļas l.pantu nekādu priekšlikumu un izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Par otro pantu, lūdzu!

A.Endziņš. Otrais pants. Ir frakcijas "Lîdztiesība" priekšlikums - svītrot pirmās nodaļas 2.panta 2.apakšpunktu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, redakcionāli precizēja šo pantu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Lîdztiesība" ierosināto priekšlikumu - svītrot pirmās nodaļas 2.panta 2.apakšpunktu "aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamajām personām, ja pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums". Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 45, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš.Attiecībā uz 3.pantu ir Latvijas Zemnieku savienības frakcijas un Juridiskā biroja ierosinājums, kuru Juridiskā komisija ir akceptējusi. Proti, tātad ir izsvītrota piebilde - "izņemot šā likuma 44. pantā paredzētos gadījumus".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Endziņš. 4.pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums par šā panta precizēšanu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un arī no savas puses redakcionāli precizējusi šo pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret 4.panta redakciju? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir 5.pants. Man būtu priekšlikums, lai 5.pantu mēs apspriestu un balsotu, ja nepieciešams, pa punktiem. Par 1.punktu un 2.punktu priekšlikumu nav un arī nekādu izmaiņu nav. Par 3.punktu ir deputātu Leiškalna un Kokina priekšlikums - papildināt likumprojekta 5.panta 3.punktu tā sākumā ar šādu redakciju: " pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas". Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo kriminālatbildība iestājas jau no 14 gadu vecuma un vecumā līdz 18 gadiem var tikt izdarīti ļoti smagi noziegumi, to skaitā, slepkavības un izvarošanas. Tāpēc mēs šo priekšlikumu neatbalstījām, bet mēs izmainījām 5.panta 3.punkta redakciju, nosakot, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, "kuras ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos". Tātad, ja ir izdarīts noziegums, bet sodāmība saskaņā ar likumu jau ir dzēsta vai noņemta, šāda persona varētu pretendēt. Protams, informācija par to ir vēlētājiem. Bet līdz ar to arī šis priekšlikums zināmā mērā, varētu teikt, daļēji ir it kā iestrādāts, jo tas ir saistīts ar sodāmības dzēšanu vai noņemšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti, kas ir šā priekšlikuma iesniedzēji, piekrīt šādai komisijas ieteiktajai redakcijai? Nepiekrīt un lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Leiškalna un Kokina priekšlikumu - papildināt likumprojekta 5.panta 3.punktu tā sākumā ar šādu redakciju: "pçc 18 gadu vecuma sasniegšanas". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 31, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts. Jūsu redakcija ir mainīta.

A.Endziņš. Jā, redakcija ir mainīta.

Sēdes vadītājs. Jā. Tātad, lūdzu, balsosim par Juridiskās komisijas ieteikto 3.apakšpunkta redakciju: "ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, un kuru sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos". Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 7, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Endziņš. 5.panta 4.punktā priekšlikumu un izmaiņu nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Panta 5.punktu Juridiskā komisija ierosina izteikt jaunā redakcijā, proti: "ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dinestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki". Šis priekšlikums ir saistīts ar tālākajiem priekšlikumiem, ar precizējumiem 10.pantā, kā arī 15. un 16.pantā, kur ir... tātad personas, par kurām ir ziņas vai kuras ir sadarbojušās kā šie ārštata darbinieki... Ir ar savu parakstu jāapliecina, ka nav sadarbojušās. Arī tā pati kārtība, kāda bija iepriekš, jeb arī šīm personām... ja par tām ir šādas ziņas vai tās atzīst savu sadarbošanos, tās par to paziņo, tas tiek līdz ar to publicēts (vispirms jau laikrakstā "Latvijas Vēstnesis)", un šīs ziņas par šo personu ir pieejamas arī katrā vēlēšanu iecirknī. Un līdz ar to vēlētāji paši var izteikt savu attieksmi attiecībā uz šīm personām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Jā, lūdzu! Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Apspriežam 5.apakšpunktu.

M.Budovskis (LNNK).

Cienītie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Mums ir iebildes attiecībā uz šo jauno redakciju. Es negribētu sākt ar galīgi nebūtisku iebildi - "ir vai ir bijušas". Man liekas, ka šeit ir vienīgi redakcionāla lieta, jo citādi es saprotu, ka te ir runa tikai par sievietēm un ka vīrieši ir izslēgti no tālākās izskatīšanas: "ðtata darbinieki". Bet nu tā ir redakcijas lieta. Bet, cienītie kolēģi, būtiskais ir tas, ka ... Tātad, cienītie kolēģi, būtiskā daļa ir šāda. Iepriekšējā redakcijā bija (un tāpat arī jaunajā redakcijā ir saglabāts) jēdziens - PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas un PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienestu... Arī jaunajā redakcijā tāpat ir izteikts: "vai ārvalstu valsts drošības dienestu". Tātad šeit valstu skaits nav ierobežots, un visi tie, kuri ir sadarbojušies ar kādiem pretizlūkošanas dienestiem citās valstīs, faktiski tiek izslēgti no politiskās darbības aprites šeit, Latvijā, balsošanas un vēlēšanu rezultātā. Bet, cienītie kolēģi, pirmajā redakcijā tomēr ir būtiska daļa, un tā ir: "ârštata darbinieki, minēto iestāžu aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji". Mēs uzskatām, ka šis formulējums ir jāsaglabā, jo faktiski nav jau runa tikai par tiem gadījumiem, kuri tiek izskatīti tiesā un kuros faktiski tiesa lemj šā vai tā. Tas ir pilnīgi cits gadījums. Ir gadījumi, kur ir pilnīgi skaidri - cilvēks pats ir atzinies un pateicis par savu sadarbību. Tātad jautājums ir par to, vai šis cilvēks ir sadarbojies un vai tas ir pierādīts. Līdz ar to mēs uzskatām, ka ir nepieciešams noteikts laiks - iziet no politiskās dzīves, no politiskās aprites. Var būt, ka nākamajā Saeimas vēlēšanu likumā to varētu atcelt, jo daudzās valstīs, teiksim, ir noteikts laika ierobežojums. Es zinu, ka vairākās valstīs tādi ir - 8 gadi. Acīmredzot šāds termiņš, kāds noteikts laiks ir jāievēro arī mūsu valstī. Līdz ar to mēs domājam, ka attiecībā uz nākamajām vēlēšanām ir nepieciešams saglabāt šo iepriekšējo formulējumu. Jo acīmredzot mūsu situācija nav ne tik skaidra, ne tik stabila un jautājumi tiek izskatīti pēc būtības un tiks izskatīti pēc būtības vēl ilgu laiku. Līdz ar to ierobežojums ir saglabājams.

Vēl vienu lietu es gribu teikt. Cienītie kolēģi, faktiski ikviens ierobežojums ir bezpersonisks, un tas nevar skart konkrētu cilvēku, ja nav bijis lietišķa pamata tam. Un, ja ir šis lietišķais pamats, tādā gadījumā šis cilvēks nevar tālāk piedalīties. Līdz ar to man ir priekšlikums noraidīt jauno redakciju un saglabāt iepriekšējo. Es domāju, ka tas būs taisnīgāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

J.Jurkāns (TSP).

Godātie kolēģi, es gribu runāt par to, ka mēs veidojam ļoti nedemokrātisku likumu un viss, kas te tagad notiek, ir mēģinājums pielāgot šo likumu attiecīgajām personām. Man absolūti nekas nav pretī, ka Saeimā būtu Ādamsona kungs, un man tāpat nekas nedrīkstētu būt pretī, ka te būtu arī Bojāra kungs, bet, ja mēs mēģinām šo likumu veidot tā, lai viens ir un otra nav, es domāju, ka tas ir šausmīgi negodīgi un šausmīgi nedemokrātiski.

Tāpat bija ļoti nedemokrātiski tas, ka mēs nupat noraidījām "Lîdztiesības" frakcijas priekšlikumu, jo arī tas būtībā bija mēģinājums izolēt vienu personu. Mēs nevadāmies pēc principiem, bet mēs vadāmies pēc kaut kādas situācijas, kāda ir šodien, un nedomājam būtībā par valsti, bet tikai par savu partiju jeb frakciju interesēm, un šausmīgi riebīgu sajūtu rada tas, ka ir jāpiedalās tāda likumprojekta apspriešanā, kas pašā pamatā ir nedemokrātisks, un vēl riebīgāku sajūtu rada tā apziņa, ka galu galā par šo likumprojektu būs jānobalso, un te neko nevar darīt, jo pretējā gadījumā tas būs vēl sliktāks. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! LNNK frakcija, izvērtējusi šo komisijas priekšlikumu, uzskata to par nelietderīgu, jo nevar mūsu valsts augstākajā varas orgānā caur vēlēšanām iekļūt bijušie VDK darbinieki un galvenokārt aģenti, jo šajā jaunajā redakcijā ir pilnīgi izsvītroti laukā minēto iestāžu aģenti, rezidenti un konspiratīvo dzīvokļu turētāji. Ja šie cilvēki vienreiz jau ir locījušies un kādai varai kalpojuši, mums nav nekādas garantijas, ka tas nenotiks vēlreiz. Un tāpēc es aicinu noraidīt šo bīstamo priekšlikumu un atbalstīt jau spēkā esošo likuma redakciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS).

Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi! Vēlreiz tiek mudžināts kaut kas nesaprotams un ārkārtīgi bīstams. Un mudžina tie, kuriem es gribētu atgādināt, ka šeit ir iecerēts izslēgt no aizliegumiem tā sauktos "stukačus". Viņu taču bija tūkstoši, desmiti tūkstošu. Tikai ar viņu ļaunprātību, ar viņu varbūt kangarismu ļoti daudzas pretlikumības, anticilvēciska rīcība notika Latvijā. Un tagad, kad šis labojums it kā būtu attiecināms tikai uz štata darbiniekiem, tad nu, lūdzu, kur ir vairs veselais saprāts! Un mēs, zemsavieši, savā zemnieka aukstasinībā nekādi nevaram piekrist tam. Nedrīkst to darīt! Jo citādi tik tiešām katrs "stukačs", cilvēks bez sirdsapziņas, bez kauna un goda, līdīs kā tārps, lai tiktu Saeimā un lai atkal citiem "polsterētu" smadzenes. Tādiem nedrīkst būt vietas Saeimā!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Iepriekšējā runātāja runa man tiešām lika šo to pārdomāt arī attiecībā uz to, ko nozīmē "stukačs" un ko nozīmē, kas kur lien... jo katrā ziņā mums ir jābūt skaidram vienam - ... ar to, ka mēs likumā ierakstīsim normu, ka VDK slepenie aģenti nedrīkst iekļūt Saeimā, nebūt netiks garantēts, ka viņu Saeimā nav. Man nav, piemēram, pārliecības, Kokina kungs, ka tagad arī mūsu vidū varbūt - nerunājot par tiem četriem vai pieciem cilvēkiem - nav cilvēku, kuri varbūt arī ir bijuši un sadarbojušies ar VDK. Sevišķi varbūt tie, kas šausmīgi skaļi no šīs tribīnes lamā stukačus. Parasti psiholoģijā ir tāds likums, ka tiem varbūt ir visnetīrākā sirdsapziņa, bet tas lai paliek katra paša izvērtēšanai.

Es gribu atgādināt, ka šis priekšlikums ir saistīts ar attiecīgu priekšlikumu, kurš ir 11. pantā un kurā mēs paredzam, ka par katru deputātu tajā informācijā, kas tiek uzrādīta un tātad ko katrs vēlētājs var izvērtēt, tiek uzrādīta arī informācija par to, vai pastāv aizdomas par viņa sadarbošanos ar VDK vai nepastāv. Tātad tas ir paredzēts 11. panta ceturtajā sadaļā. Tas nozīmē, ka šinī gadījumā pats vēlētājs būs informēts par to, ka par šo cilvēku pastāv šāda informācija, un varēs izšķirties. Jūs labi zināt, ko mums rādījusi šo trīs gadu pieredze! Jūs labi zināt gan jautājumu, piemēram, par akadēmiķi Stradiņu... Es nezinu, Kokina kungs, vai jūs no šīs tribīnes, ja te jums pretī sēdētu Stradiņa kungs, tikpat skaļi klaigātu, siekalas tašķīdams pa labi un pa kreisi. Varbūt jūs nedaudz nokaunētos. Vai arī par citām figūrām... Jūs labi zināt, kā Valsts drošības komiteja to lietu ir nokārtojusi un ka šobrīd neviens sadarbības fakts vēl nav pierādīts. Varbūt kaut kad tie tiks pierādīti.

Un tāpēc, es domāju, mums šinī gadījumā ir jādod iespēja vēlētājiem izšķirties. Vēlētājiem būs informācija, ka par konkrēto cilvēku ir aizdomas, ka par konkrēto cilvēku Valsts drošības komiteja ir atstājusi mums informāciju; piemēram, par akadēmiķi Stradiņu mums pakalpīgi ir atstāta informācija, ka viņš ir it kā VDK aģents, un vēlētāji, nevis jūs, Kokina kungs, noteiks, vai viņi uzticas Stradiņam vai viņi izticas VDK provokācijai un sagatavotajai informācijai. Un es domāju, ka tikai tā mēs varam godīgi atrisināt šo jautājumu. Tāpēc es uzskatu, ka mums tas ir jāatstāj vēlētāju izvēlei. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Pēc tam - Imants Kalniņš.

I.Kreituse (DPS).

Es šodien nebiju domājusi vairs runāt par šo jautājumu, jo man liekas, ka zālē lielākajai daļai tas bija skaidrs. Bet mums iznāca atkal tā, ka mūsu zālē deputāti ir gudrāki par tautu, un nu jau iznāk, ka uz Saeimu "lien tārpi". Atvainojiet, vai tad šeit zālē arī sēž "târpi"? Un vai tauta vēlē "târpus"? Es visu laiku domāju, ka tauta vēlē deputātus.

Un tāpēc es personīgi šādu apvainojumu nepieņemu. It īpaši tāpēc, ka to runā cilvēks, kas kādreiz ir strādājis augstskolā, audzinājis Latvijas jaunatni un pretendē uz mūsu inteliģences vietu sabiedrībā.

Es tikai gribu vēlreiz teikt: mīļie LNNK pārstāvji! Vai patiešām jūs vēl arvien uzskatāt, ka jūs esat gudrāki... Par zemsaviešiem es nerunāju, tie ir tārpi, kas šeit sēž, viņi paši sevi tā nosauca... Vai jūs patiešām esat gudrāki nekā vēlētāji? Vai jūs patiešām uzskatāt, ka jūs, šī mazā saujiņa, kas sēž šeit, parlamenta vidiņā, esat tie, kas teiks cilvēkiem: jūs vēlēsit tā un tā! Tā jau tīri neteica arī sociālisma laikā, vismaz vizuāli to teica... Žīgur, uz sievieti ar pirkstu nerāda neviens, it īpaši, kad vīrietis sēž!... Tāpēc esiet godprātīgi, kārtīgi pārdomājiet, ko jūs darāt... Esiet demokrātijas pārstāvji, jo, ja mēs tā paskatīsimies viens uz otru... profesors Stradiņš ir slikts, jums ir bail no viņa, jums ir bail, ka kāda saraksta priekšā vai vidū stāvēs profesors Stradiņš, ka tautai viņš būs pieņemamāks nekā bijušās TTT komandas viens no administratīvajiem vadītājiem, kas braukāja uz ārzemēm un rakstīja atskaites, jo sportistu ir daudz... Es pati arī kādreiz biju TTT jaunatnes izlasē un zinu, ko darīja mūsu administratīvie vadītāji. Nu tad, cilvēki mīļie, esiet godprātīgi un godīgi! Ja ne pret visiem Latvijas iedzīvotājiem, tad vismaz pret saviem bijušajiem kolēģiem! Un nestāstiet šeit no tribīnes, cik jūs visi esat patiesi patrioti! Ļaujiet tautai izdarīt savu izvēli, netēlojiet praviešus, jo pravietis ne vienmēr ir tas pareizākais, ja neskaita Bībeli. Bet šodienas izpausmē neuzņemieties šo funkciju, negāniet cilvēkus no tribīnes, netaisiet lieku ažiotāžu, nepazemojiet! It īpaši tāpēc, ka es ceru, ka LNNK rindās un Zemnieku savienības rindās ir cilvēki, kas zina to, un man liekas, ka precīzi zina, ka jūs šodien gribat aizliegt parlamentā nākt profesoram Stradiņam, daudziem inteliģences darbiniekiem. Nenoņemiet Latvijas tautai "galvu", kā to izdarīja Staļins! Jūs esat izvēlējušies klasisku staļinisma metodi - "nogriež" inteliģenci, noņem "galvu", atstāj zemnieku, kas rāpos pa zemi bez savas vadības, bez savas domas, bez savas idejas. Un tāpēc ļaujiet cilvēkiem pašiem izlemt, kurš ienāks šeit, Saeimā, kā godīgs tautas pārstāvis, nevis ielīdīs kā tārps, izmantojot šeit Saeimas pieņemtos aizliegumus.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es ļoti ceru, ka deputāta Imanta Kalniņa uzruna stabilizēs situāciju zālē, jo viņš vienmēr to ir darījis. Bet, ja tā nenotiks, tad sēdes vadītājs lūgs pārtraukumu sēdē.

I.Kalniņš (LNNK).

Godājamais priekšsēdētāj, godājamā Saeima! Runa jau būtībā ir tikai par to, lai šī problēma tiktu atrisināta normālā lietu secībā. Es uzskatu, ka, pirmkārt, jau tika pielaista kļūda tūlīt pēc neatkarības reālās nodibināšanas, - ka šo jautājumu netika sākts risināt. Jau toreiz vajadzēja piedāvāt pieņemamu formulu, pieņemamu procedūru, kādā veidā varētu legalizēties tie cilvēki, kuri bijuši dažādās diskrēcijas pakāpēs, dažādos dienestos. Vēl vairāk - vajadzēja darīt tā, lai šie cilvēki, kuri bija profesionāļi šajā jomā, šodien strādātu neatkarīgās Latvijas valsts labā.

Ko mēs varam izdarīt šajā brīdī? Šajā brīdī, pirms izskatām šo likumu, mums vajadzēja pabeigt risināt jautājumu, kas saistīts ar likumu par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Diskusija tika iesākta, tika piedāvāti arī vairāki priekšlikumi. Ja šobrīd mums būtu pieņemta šī formula, ka pa šiem diviem vai trijiem mēnešiem cilvēki var pieteikties, ar attiecīgajām konsekvencēm, kas no tā izriet, tad mums būtu ļoti viegli strādāt pie Vēlēšanu likuma. Es uzskatu, ka racionālāk un lietderīgāk būtu pārtraukt šī jautājuma izskatīšanu šodien vai varbūt to vispirms izdiskutēt un pieņemt konkrēto labojumu likumā par sadarbības fakta konstatēšanu, un tad vēlreiz varētu atgriezties pie šī jautājuma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti - jūsu zināšanai! Lai sēdes vadītājs varētu ierosināt balsojumu par likumprojekta izskatīšanas pārtraukšanu, Prezidijā ir jābūt 20 deputātu iesniegumam. Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība - otrreiz, 5 minūtes. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Cienītie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Man liekas, ka te kaut kādā veidā tiek saasinātas domas tīri demagoģiskā plaknē. Te nav runa par "galvas", jāsaka, noņemšanu, - ka, ja viņš ir bijis aģents un ja tagad viņš netiks, tad Latvijai pazūd "galva". Te nav runa par to, kas ir pēdējā brīdī atjēdzies. Cienītie kolēģi, nu tad atcerēsimies vienu - LNNK priekšlikumā par Pašvaldību vēlēšanu likumu bija tieši tas, ko jūs sakāt, - pierakstīt piezīmi, lai tauta izvēlas.

Tad, cienītie kolēģi, kas par šo piezīmes priekšlikumu nobalsoja "pret"? Tie bijāt jūs, starp tiem arī Kreituses kundze, kas šeit tik kvēli nupat runāja. Jūs balsojāt "pret" toreiz. Tad kāpēc tas tā notika tad, kad mēs devām šo priekšlikumu, - tauta, lūdzu, izvēlieties!

Bet šeit ir cita lieta. Mēs esam par to, ka 11.pantā tiek saglabāts faktiski tas pats piezīmes variants, un, Panteļējeva kungs, nevajag jaukt divas lietas kopā. Šajā 5.pantā ir domāti tie gadījumi, kas ir skaidri pierādīti. Ja cilvēks pats ir pieteicies, tas paliek spēkā arī 11.pantā, un te ir piezīmes jautājums. Tātad ir diferenciācija tajos gadījumos, kad ir skaidrs fakts par sadarbību, un tādā gadījumā viņš nevar kandidēt. Tālākais - ja ir šaubas... Un mēs arī saprotam, ka visi šie jautājumi nevar aiziet uz tiesu, nevar pārvērsties, teiksim, par mūsu tiesas jautājumiem, kādu 10 tūkstošu cilvēku jautājumi. Es gan neticu, ka tā būs, - ka viņi visi ies uz Saeimu. Es domāju, ka mums prakse ir pietiekoši pierādījusi, ka viņi neiet uz Saeimu tālāk, ja šis jautājums parādās. Tātad šajā gadījumā, kolēģi, visur tur, kur būs šaubas, darbojās 11.pants un ir šis piezīmes jautājums, un tur arī tauta izšķirsies par to, vai viņa uzticas, vai viņa iet uz šo risku. Un ne tikai attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuriem būs šī piezīme. Faktiski, cienītie kolēģi, par visiem, kuri tiks iekļauti sarakstos, tauta var šaubīties, vai viņš atbilst vai neatbilst, vai pietiekoši pārstāv vai nepārstāv viņu viedokli un tā tālāk. Par ikvienu mēs varam teikt, ka tauta šaubās, ka tauta uzticas, un vēlēšanu rezultāts to parāda. Līdz ar to, cienītie kolēģi, šeit nav nekādas pretrunas ar 11.pantu, bet tā ir diferencēšana starp tiem gadījumiem, kas ir pilnīgi skaidri zināmi, un tiem gadījumiem, kur ir šaubas, tāpēc 5.pantā mēs lūdzam saglabāt, jo šeit ir domāti skaidrie gadījumi, 11.pantā, - ja ir šaubas vai piezīmes. Tādā gadījumā, lūdzu - tauta arī izvēlas un tas nav pirmo reizi šāds mūsu priekšlikums, tas ir atkārtots mūsu priekšlikums. Mēs patiešām uzticamies tautai un arī to esam pieteikuši. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Kāpēc te šodien šajā jautājumā pēkšņi iet tik karsti? Tāpēc, ka ir cilvēki, kuri grib... ir cilvēki, kuri grib mūs padarīt par mankurtiem un aizmirst, ļoti ātri aizmirst visu, kas ir noticis. Mankurtisms ir kauna lieta, un ar to nevar lepoties. Un nemēģiniet uzspiest mums šo kaunu! Kreitusa kundze, jā, tauta mums un arī konkrēti LNNK... ne visa, bet liela tautas daļa... ir deleģējusi šis tiesības šeit lemt, jo viņi šie cilvēki, kuri balsoja par mums, nevar šeit piedalīties un attiecīgos jautājumus izlemt. Viņi izlemj to tikai vēlēšanu reizē. Tagad mēs pārstāvam viņus, un mums ir šīs tiesības; mums ir pienākums, nevis tikai tiesības to darīt, un mēs to darām, un mēs to darīsim. Un piesaukt (kā Jurkāna kungs vienmēr to dara šeit) demokrātisko sabiedrību... Viņš, galvenokārt braukādams pa ārzemēm un Latvijā laikam uzturēdamies mazāk, ir aizmirsis, ka līdz demokrātiskai sabiedrībai te vēl ir tālu. Un līdz visam tam ir vēl tālu, kas mums šeit ir jāpadara, lai likvidētu šo 50 gadu ilgo ārprātu, kas šeit ir risinājies. Un es, būdams pirmo reizi ārzemēs Saeimas laikā, Briselē dzirdēju, kā Jurkāna kungs runāja, un ko runāja un tas absolūti nebija Latvijas interesēs. Un es kārtējo reizi... nevis kārtējo... bet pārliecinājos par to, ko esmu šeit no Saeimas tribīnes ne reizi vien teicis par Jurkāna kungu - ka viņš, braukādams par ārzemēm, arī nebūdams ārlietu ministrs tagad, nepārstāv Latvijas intereses. To es saku ar pilnu atbildību, un tāpēc ir jāatstāj tas, kas iepriekš bija paredzēts likumā, un nav jāizdara nekādi labojumi. Neaizmirsīsim visu to, kas šeit ir noticis un kas mums vēl ir jāpadara, lai mēs patiešām būtu demokrātiska sabiedrība, lai mēs atbrīvotos no šīs okupācijas, no kolonizācijas, kura aizvien šeit, lielā mērā turpinās, un atbrīvotos no mankurtisma. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jautājums ir tik daudz diskutēts, ka, protams, es atvainojos jums, ka lieki aizkavēšu jūsu laiku dažas minūtes, bet uzskatu par savu pienākumu kāpt šajā tribīnē un izteikt domas - mūsu atbildi uz tiem uzbrukumiem Zemnieku savienībai, ka mēs, zemes tārpi, neko nesaprotam. Varbūt arī nesaprotam daudzas šīs spēlītes, bet es jums tomēr gribu pateikt, ka mēs esam, ka mums ir sava nostāja šajā jautājumā, un lai tā jums būtu skaidra. Visi ar tautu šeit manipulē, tautas vārdā runā tad, kad mēs ierosinām, lai tauta vēlētu Prezidentu. Tad tauta ir duma, viņa to nezinās un ievēlēs neriktīgo. Tad, kad tautai ir jāizvēlas - ievēlēt vai neievēlēt čekistus, protams, arī tad var teikt, ka viņi nezinās, un atkal mums ir jāizšķiras viņas vietā. Es, cienītie, personiski negribu uzvārdiski atbildēt nevienam šeit runātājam, bet gribu tomēr pateikt, ka sēdēt kopā ar čekistiem nākamajā Saeimā es nenovēlu nevienam, kurš atkārtoti šeit tiks ievēlēts. Neaizmirsīsim, cienītie, jaunākā un vecā gadagājuma cilvēki, ka, sākot jau no 1940.gada, no Baigā gada, nacionālo partizānu iznīcināšanā 1944. un 1949.gadā, pēc tam arī visās izvešanās un provokācijās galvenā loma bija čekistiem un viņu ziņotājiem. Ja viņu apzināta sadarbība ir konstatēta, tad viņu piedalīšanās nekādās - vismaz augstākajās - varas institūcijās, kas lemj par Latvijas likteni, nav pieļaujama. Ja mēs pieņemsim likumu, ka 6.Saeimā un turpmākajās saeimās varēs kandidēt, piedalīties un tautas likteni atkārtoti lemt čekisti, tad tas būs kauna traips mums visiem nākamajās paaudzēs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu ļoti cienījamo Zemnieku savienību piedalīties vēlēšanās - neatkarīgi no tā, kā par šo pantu tiks nobalsots. To tiešām tauta galarezultātā izšķirs. Kā jau es teicu, ir pants, kas paredz tā saucamās atzīmes, vai šim cilvēkam ir iespējamās sadarbības fakts vai nav, tā ka es par to negribētu šeit runāt, jo visiem, kas to likumu ir lasījuši - un deputāti visi to ir lasījuši, un ne tikai deputāti -, tas ir skaidrs. Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs tomēr pēc iespējas... tas ir trešais lasījums, balsosim šos pantus... labi, izteiksim katrs, katra frakcija, savu viedokli, un balsosim! Nu, nemānīsim sevi un nemānīsim tos, kas šodien mūs klausās! Starp frakcijām ir bijušas daudzas vienošanās, apmēram ir skaidra iekšējā frakciju vienošanās... obligātie balsojumi... un no tā, cik mēs šeit tricināsim gaisu un... mēs jau sevi nepārliecināsim, man vismaz tā liekas, jo tā tas ir bijis iepriekšējās reizēs. Tāpēc tiešām aicinu: nu, nevajag tādus savstarpējus asumus! Jo galarezultātā tiešām tauta balsos un izšķirs, un mēs jau nebūsim par viņiem gudrāki. Tā ka es aicinu tiešām pēc iespējas ātrāk ķerties pie balsošanas, jo šis likums ir tik daudz - es atvainojos par šo vārdu - muļļāts un tik daudz apspriests, tik daudz prese to ir analizējusi, ka katram, kam ir bijusi vēlēšanās ar to visu iepazīties, šobrīd viss ir pilnīgi skaidrs. Es to uzsveru tieši šā likuma sakarā, jo, protams, ir likumi, par kuriem noteikti ir vajadzīgas debates. Un, ja tādas nenotiek, tad iznāk tā, ka straujumā tiek par kaut ko nobalsots... Piemēram, likumprojekts "Par pārtiku", kuru nācās aizsūtīt atpakaļ uz komisiju, bet tas jau bija pavisam cits jautājums, tur strādāja profesionāļi, pēc tam bija balsojums.

Šeit bija iesaistījušās visas frakcijas, visi politiskie spēki. Es aicinātu tiešām pēc iespējas... es, protams, nevaru nevienam liegt runāt, bet aicinu samazināt debates un pēc iespējas ātrāk ķerties pie balsošanas. Jo, kāds ir spēku samērs šeit, zālē, tādu mēs redzam šodien, un, Budovska kungs, to, kāds bija mūsu obligātais balsojums redzēs, pēc balsošanas, un tad varēs ķerties arī pie citu likumprojektu pieņemšanas, jo to tiešām visi zina - it sevišķi komisijas, kas strādā aktīvi, un komisiju vadītāji, - ka tādu ir sakrājies šobrīd ļoti daudz. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es nevaru saprast, kāpēc mēs nevarētu paturēt to Vēlēšanu likumu, kāds mums bija. Tas uzlika ierobežojumus tiem, kas bija aģenti. Mēs zinām, ka KGB ir vairāk nekā 20 dažādas nozares: vieni mauca nagus, un otri, saprotams, veica propagandu. Bet tas jau nav... tas jau neizslēdz viņus no noziedzīgas organizācijas ietvariem, jo pasaules praksē ir izpētīts, ka noziedznieks vienmēr atgriežas atpakaļ nozieguma vietā, un šeit nav izslēgts, ka šie paši noziedznieki atkal neienāks Saeimā un nesadarbosies ar to organizāciju, kura vēl nav likvidēta, teiksim, Maskavā. Un pilnīgi oficiāli tā darbojas Latvijā, kur neviens nevar ne aizliegt, ne iznīcināt nekā, kamēr viņi paši nomirs, jo mums tādas sistēmas nav, kas šos cilvēkus varētu ielikt cietumā vai pārbaudīt viņu uzticību mūsu Latvijai. Kā mēs varēsim iet ārpus Latvijas, teiksim, Eiropas kopībā, ja šie cilvēki būs mūsu vidū un pārstāvēs mūs? Mans kolēģis Pēteris Tabūns pieminēja toreizējo ārlietu ministru Jurkāna kungu, kas tiešām atklāti runāja pretī Latvijas neatkarības interesēm. Šodien arī tādi izteicieni... Jurkāna kungs nav iejaukts, bet varbūt ir Birkava kungs... aizbrauca uz Kanādu, atteicās runāt par Kanādas latviešiem, kuri gribētu pārcelties uz Latviju un noslēgt līgumus, lai pensijas saņemtu. Šādi neuzticami cilvēki ir Latvijas interesēm pretī. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Paldies, priekšsēža kungs, jo nebiju pieteicies runātāju sarakstā! Divas lietas. Atkārtošu gandrīz visu to, ko Žīgura kungs nupat teica, - ka Krievijai drošības dienests vēl turpina darboties - ar citu nosaukumu, bet tieši tāds, kāds bija agrāk, to mēs zinām, un šā dienesta aģenti ir tagad šeit, darbojas Latvijā. Ja kāds kandidāts ir tāds aģents un mēs to nezinām, tad viņam ir vismaz jābūt skaidrībā par to, ka viņš pārkāpj likumu, ja viņš kandidē.

Tagad - otrs punkts. Oriģinālajā tekstā, vismaz tur, ir teikts - "citu valstu", tas attiektos arī uz Vācijas Aizsardzības ministriju, uz Vācijas slepeno drošības dienestu - Gestapo, SD. Es nezinu, vai tie cilvēki, kas tagad ir par to, lai no turienes izņemtu ārā vārdus "ârštata darbinieki, minēto iestāžu aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji", - vai viņi gribētu tos izņemt, ja te būtu vēl teikts: Gestapo ārštata darbinieki, Gestapo iestāžu aģenti, Gestapo rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji. Padomājiet par to! Tad vismaz šis gadījums... vārdi "citu valstu" sedz arī Gestapo. Vai tad jūs tos tagad reabilitējat?

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Referents lūdz vārdu. Lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi, atļaujiet man mazliet komentēt tās idejas, kas šeit tika izteiktas! Tabūna kungs šeit teica, ka cilvēki ļoti ātri daudz ko aizmirst. Bet, cienījamie kolēģi un arī jūs, Tabūna kungs, vai jūs aizmirsāt, ko jūs 22.datumā parakstījāt? Priekšlikumus par grozījumiem likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". Jūsu iesniegtajā priekšlikumā, ko parakstījuši ir Nacionālā bloka frakciju vadītāji, arī jūs, Budovska kungs, 18.1 pantā, ko jūs piedāvājat, ir rakstīts, ka ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā likuma panta spēkā stāšanās tiek darīts tas un tas... un personu, kuras kandidējušas vai kandidē Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās un ir ieņēmušas vai ieņem amatus, kuros saskaņā ar likumu ir aizliegts būt VDK darbiniekiem vai informatoriem, publicēšanas kārtību nosaka tieslietu ministrs. Tas ir 18.1 pantā. 18.3.pantā atkal ir tas pats: ja minētās personas Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs publicē oficiālā laikrakstā tādā gadījumā, ja minētās personas kandidē Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās vai stājušās amatos... un tā tālāk. Tātad tas ir būtībā pretrunā ar to, ko jūs, Budovska kungs, šeit teicāt. Arī jūs, Tabūna kungs, kas parakstījāt šo priekšlikumu. Un vēl man būtu lūgums: cienījamais Budovska kungs un cienījamie Nacionālā bloka deputāti, esiet tik laipni, uzšķiriet 10.lapaspusi, kur ir 15.pants! Šā panta 4.punktā ir teikts, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina, lai ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiktu publicēti to kandidātu vārdi un uzvārdi, attiecībā uz kuriem Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, ka tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šie kandidāti ir sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem, kā arī šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji. Tas ir tas, ko jūs, Budovska kungs, teicāt attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām. Tātad šeit ir skaidrs. Pirmām kārtām jau es teicu, ka tas, ko jūs minējāt iepriekš, tas ir 10.pantā... katram ar savu parakstu ir jāapliecina - jā vai nē. Un, ja viņš ir pateicis "nç", bet ir šīs ziņas, tad tās tiek publicētas. Līdz ar to ir skaidrs, ka te nav tā, kā Kokina kungs to saka, - ka mēs gribam dot iespēju. Vēlētājiem būs zināms. Ja ir šādas ziņas, tas tiks publicēts. Arī tiks publicēts, ja es esmu atzinis savu sadarbību. Tātad tas arī tiek publicēts. Un vēlētājs var izšķirties. Tā ka tas ir arī zināmā mērā... tagad jūsu nostāja ir pretrunā ar jūsu pašu iesniegtajiem labojumiem šajā likumā par sadarbību ar VDK. Tātad, lūdzu, izšķirieties paši, kad jūs esat "par" un kad jūs esat "pret". Jo jūs paši to piedāvājat. Un te ir būtībā jūsu ideja, ja tā ir ielikta šeit iekšā. Atklātība, un te nekas netiek slēpts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 5.panta 5.apakšpunkta redakciju, kuru ierosina Juridiskā komisija: "ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki". Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 27, atturas - 5. Juridiskās komisijas ierosinātā redakcija ir pieņemta.

A.Endziņš. Tālāk. Ir priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Siliņš, - papildināt likumprojekta 5.pantu ar 6.punktu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti lūdz balsojumu? Nelūdz. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt likumprojekta 5.pantu ar jaunu 6.punktu. Arī to Juridiskā komisija neatbalstīja, jo uzskata, ka šāds formulējums ir ļoti abstrakts un precīza konstatācija šeit nav iespējama.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, godātie deputāti, - tos, kuri gaidāt izdruku jeb balsošanas rezultātu, lūdzu diskutēt klusi! Deputāt Žīgur! Vai frakcija "Tçvzemei un brīvībai" lūdz balsojumu? Lūdz vārdu Māris Grīnblats - frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" deputāts. Lūdzu! Atklājam debates par 5.panta 6.apakšpunktu.

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Tātad ir priekšlikums - papildināt 5.panta normas ar šādu formulējumu: "pçc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās". Par pamatu tam ir ņemts tas, ka Augstākā padome, kuru, starp citu, savulaik bija vēlējuši Latvijā dzīvojošie PSRS pilsoņi, ieskaitot PSRS armijas virsniekus, pēc 1991.gada augusta puča arī šādas organizācijas atzina par aizliedzamām. Uz to arī balstās šis priekšlikums. Juridiskā komisija to neatbalstīja, uzskatot, ka nav saglabājušies pilnīgi saraksti par to, kurš ir vai nav bijis šajās padomēs vai frontēs, vai veterānu organizācijās un tamlīdzīgi. Mūsuprāt, tas nevar būt izšķirošs arguments, jo tālāk, 11.pantā, ir paredzēts, ka deputāta kandidāts apliecina - bez tā, ko viņš apliecina saskaņā ar visiem iepriekšējiem pantiem, par ko Saeimas deputāti ir vienojušies, - arī to, ka viņš nav bijis šajās aizliegtajās organizācijās. Un viņš to izdara. Un, ja nāk gaismā fakti, ka viņš ir vai nu vienā, vai otrā, vai trešajā tomēr darbojies vai atradies, tad šie fakti arī liecina par to, ka viņš ir pārkāpis likumu un sniedzis par sevi nepatiesas ziņas. Ja šāda fakta nav, bet viņš ir darbojies, nu tad tas paiet garām. Jo tas, ko Panteļējeva kungs šeit iepriekš teica, ka ne vienmēr var visu izkontrolēt un ka tāpēc tāda norma nav vajadzīga, - tas ir apmēram tikpat pareizi kā neierobežot ātrumu, piemēram, pilsētās, jo ne vienmēr policija izkontrolē, vai kāds brauc ātrāk par 60 kilometriem stundā vai nebrauc. Bet tas jau nav pamats tam, lai šādu normu nebūtu. Tajos gadījumos, kad tas tiek konstatēts, - tajos gadījumos tiek sodīts. Un šajā gadījumā ir tāpat kā tajos gadījumos, kad tas tiek konstatēts. Tas ir pārkāpums, un šāds cilvēks nevar kandidēt, bet, ja viņš ir bijis kādā no šīm organizācijām un tas nav konstatēts, tad līdz tam brīdim, protams, tāda ierobežojuma nav. Tā ka jebkurā gadījumā... Šeit ir tālāk, 11.pantā, mehānisms, lai šāda norma nebūtu abstrakta, bet būtu konkrēta visos tajos gadījumos, kad tas ir pierādāms. Un tajos gadījumos, kad tas nav pierādāms, tas paliek atklāts jautājums. Kā jebkurā likumdošanā: norma neparedz simtprocentīgu izpildīšanu, bet norma paredz mehānismu, lai varētu būt kontrole un varētu sodīt par to, ja kāda norma tiek pārkāpta. Tā ne vienmēr garantē simtprocentīgu izpildīšanu. Tas ir viss. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Es atvainojos, deputāt Budovski! Mēs abi neesam paskatījušies pulkstenī. Jūs varat izmantot divas minūtes. Trīs.

M.Budovskis (LNNK).

Cienītie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Savā laikā Augstākā padome bija tik drosmīga, ka aizliedza attiecīgās organizācijas, nosaucot tās par pretvalstiskām. Šodien mēs it kā gribam aizmirst, ka mums joprojām pastāv šis saraksts - pretvalstiskās organizācijas. Bet tad, kad mēs runājam par to, ka pretvalstisko organizāciju biedri nevar iekļūt tālāk šajā politiskajā apritē, Saeimā, tad tas tiek it kā izslēgts un tiek pieļauta šāda iespēja. Cienītie kolēģi! Visiem vēl ir pietiekami labi atmiņā, ka pēc puča 1991.gadā Kauls raudāja pie Televīzijas ēkas par to, kādā veidā viņš ir kļūdījies un kā tas ir bijis. Turpretim tagad televīzijas pārraidē šī Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komiteja tiek nosaukta... ka viņš jau tajā ir bijis, lai patiešām glābtu Latviju. Līdz ar to, cienītie kolēģi, bez Kaula vēl ir pietiekami daudz šādu Latvijas "glābēju", bet tie joprojām ir visu aizliegto organizāciju sarakstā minēto organizāciju biedri. Un es domāju, ka mums tomēr vajadzētu akceptēt šo priekšlikumu, ko frakcija "Tçvzemei un brīvībai" izvirza, jo tā ir loģiska norma, ņemot vērā to, kādas mums pašlaik ir likumdošanas normas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas par šo jautājumu. Lūdzu zvanu! Vai referents runās? Nē. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - papildināt likumprojekta 5.pantu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā: "pçc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās". Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 15, atturas - 18. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu zvanu reģistrācijai. Godātie deputāti, lūdzu reģistrēties! Reģistrējamies. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Gundars Bērziņš, Imants Daudišs, Andris Gūtmanis, Ēriks Kaža, Edvīns Kide (ir zālē)...

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis arī ir zālē.

I.Folkmane. Deputāts Gūtmanis arī ir zālē. Nav reģistrējušies arī deputāti Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Andris Līgotnis, Jānis Lucāns, Gunārs Meierovics, Andrejs Panteļējevs...

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs ir zālē.

I.Folkmane. Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Leonards Stašs (ir zālē), Mārtiņš Virsis un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Vai jūs, godātie deputāti, tie, kuri tagad apspriežas un izrāda citādas aktivitātes, vai jūs tomēr nesekotu sēdes vadītāja aicinājumam un neieņemtu vietas? Zālē nepieciešamais kvorums ir. Turpinām izskatīt darba kārtībā iekļauto likumprojektu "Saeimas vēlēšanu likums" trešajā lasījumā. Referents Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš. Nākošais. 5.panta 6.punkts nav izmainīts, tikai līdz ar iepriekšējo balsojumu tas būs nevis 6., bet 7.punkts. Tālāk ir priekšlikums par 7.punktu. Juridiskais birojs ierosina izslēgt šo 7.punktu un būtībā Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, attiecīgi izdarot izmaiņas un pēc tam iestrādājot šīs normas 6.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 6.pants. Par 6.panta pirmo daļo ir Juridiskā biroja priekšlikums. Mēs esam redakcionāli precizējuši šo pantu, kā arī papildinājuši to ar vārdiem "un jāpaziņo par to Centrālajai vēlēšanu komisijai".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes?

A.Endziņš. Līdz ar to ir izdarīts arī papildinājums ar tiesnešiem, prokuroriem un militārpersonām. Kā es jau teicu, tas noticis saistībā ar 7.punkta izslēgšanu no 5.panta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Esam akceptējuši. Tālāk!

A.Endziņš. Otrajā daļā ir tikai redakcionāli labojumi saistībā ar latviešu valodas speciālistu priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk!

A.Endziņš. 7.pants. Esam redakcionāli precizējuši 7.pantu, kura būtība ir tāda, ka rajoni ir sakārtojami alfabēta kārtībā. Līdz ar to Zemgales vēlēšanu apgabalā ir Aizkraukles, Bauskas, Dobeles un Jēkabpils rajons. Iepriekšējā redakcijā Jēkabpils rajons bija kā priekšpēdējais pirms Tukuma rajona. Lai būtu loģiska secība, ir sakārtots alfabēta kārtībā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

A.Endziņš. 8.pants. Šeit ir iestrādāts priekšlikums - pirmajā daļā vārdus "piecus mēnešus" aizstāt ar vārdiem "èetrus mēnešus", jo šis termiņš jau ir pagājis līdz ar to, ka Vēlēšanu likums nav ātrāk izskatīts, kā arī šī daļa ir papildināta ar tekstu: "Ârvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam." Tā ir 8.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Endziņš. Otrā daļa. Šeit 1.punktā ir tikai redakcionāls precizējums, ņemot vērā valodnieku priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Endziņš. Otrajā daļā ir arī frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, kuru Juridiskā komisija neatbalstīja, un, kā jūs jau redzējāt, mēs ierosinājām pirmajā daļā papildināt ar šo tekstu: "Ârvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam". Tā ka var teikt, ka daļēji šis priekšlikums ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Iepriekšējā pantā?

A.Endziņš. Nē, šā paša panta - 8.panta pirmajā daļā. Ar papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija piekrīt?

A.Endziņš. Ja deputāti akceptē Rīgas vēlēšanu apgabalu, tātad vienu vēlēšanu apgabalu, tad daļēji var teikt, ka tas ir...

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti nelūdz balsojumu? Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Šeit ir 3., 4. un 5. punkts. 3.punktā ir tikai redakcionāls precizējums, ņemot vērā valodnieku viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Tālāk!

A.Endziņš. 4. un 5. punktā priekšlikumu un labojumu nav, arī trešajā daļā labojumu nav. Un priekšlikumu arī nebija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. 9.pants. Šeit Juridiskā komisija ierosina papildināt 2. un 3. punktu ar vārdiem "likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta". Tas ir 9.panta otrajā daļā. Līdz ar to ir šāds teksts: "Divas vai vairākas likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas politiskās organizācijas (partijas) kopīgi". Un 3.punkts: "Likumā noteiktajā kārtībā reģistrēto politisko organizāciju (partiju) apvienība".

Sēdes vadītājs. Pret šo redakciju nav iebildes deputātiem? Nav.

A.Endziņš. 2.punkts un 3.punkts ir bez izmaiņām, pareizāk, otrā un trešā daļa. Ceturtajā daļā ir tikai redakcionāls precizējums, ņemot vērā valodnieku priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Tālāk!

A.Endziņš. 10.panta pirmajā daļā ir Juridiskā biroja priekšlikums - pirmo daļu pēc vārda "pilsonība" papildināt ar vārdu iekavās "(pavalstniecība)". Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu un to iestrādāja.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš.Par otro daļu priekšlikumu nav, bet trešajā daļā šeit ir vairāki priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir no Zemnieku savienības - 10.panta trešās daļas otrā teikuma vārdu "vairākos" aizstāt ar vārdiem "ne vairāk kā divos vēlēšanu apgabalos". Un arī 10.panta trešās daļas trešo teikumu aiz vārda "sarakstos" papildināt ar vārdiem "un vairāk kā divos vēlēšanu apgabalos". Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, ņemot vērā un respektējot Saeimas balsojumu otrajā lasījumā, bet tā atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu - trešās daļas pirmo teikumu pēc vārda "pieteikt" papildināt ar vārdu "tikai" un šo teikumu uzskatīt par trešās daļas otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti - iesniedzēji vēlas runāt par saviem priekšlikumiem? Jūs piekrītat komisijas skaidrojumam? Deputāti piekrīt.

A.Endziņš. Ceturtā daļa un piektā daļa...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Ceturtā un piektā daļa nav grozīta, jo nebija arī neviena priekšlikuma.

11.pants. Par 11.pantu arī bija priekšlikums - izskatīt to pa punktiem. 1. un 2.punkts ir bez izmaiņām. Šeit nebija neviena priekšlikuma. Par 3.punktu ir frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums, un šis priekšlikums, manuprāt, nav balsojams, jo mēs jau nobalsojām par 5.panta 6.punktu, un līdz ar to tas automātiski ir pieņemams, tikai attiecīgi 3.punktā mums ir jāraksta "...5.panta 1. un 6.punktā minētie ierobežojumi".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav.

A.Endziņš. 4.punkts. Šeit ir deputātu Birznieces un Elferta priekšlikums - papildināt pēc vārdiem "kâdas mācību iestādes beidzis" ar vārdiem "kurā gadā beidzis, kādā specialitātē (nozarē vai fakultātē) beidzis". Juridiskā biroja priekšlikums - pēc vārda "pilsonība" papildināt ar vārdu iekavās "(pavalstniecība)". Mēs Juridiskajā komisijā izteicām šo punktu jaunā redakcijā, iestrādājot arī deputātu Birznieces, Elferta un Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai par 4.apakšpunktu deputāti vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Vai ir kādas iebildes? Ir nepieciešams balsot? Nav. Tālāk! Līdz ar to ir akceptēts komisijas priekšlikums un deputātu iesniegtie priekšlikumi.

A.Endziņš. 5.punkts ir redakcionāli precizēts, ņemot vērā latviešu valodas speciālistu priekšlikumu. Tur bija "divplūsmu skolas latviešu plūsma", bet te ir "skolu latviešu plūsmā".

Sēdes vadītājs.Nav iebildes deputātiem? Tālāk!

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina izslēgt no šā panta 6.punktu, proti: "...ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura kandidātu saraksta iesniegšanas dienā ieņem kādu no šā likuma 6.pantā minētajiem amatiem, attiecīgās personas parakstīts paziņojums, ka ievēlēšanas gadījumā tā izbeigs attiecīgā amata pildīšanu, " jo šī norma tālāk jau ir iestrādāta citā normā, un tā šeit ir lieka.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes pret to? Tālāk!

A.Endziņš. Mēs, Juridiskā komisija, ierosinām izslēgt arī 7.punktu, proti, "... bankas kvīts par šā likuma 12.pantā noteiktās drošības naudas iemaksu", jo mēs to esam iestrādājuši 12.panta otrajā daļā. Tas tūlīt ir nākošais pants.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. Tālāk ir 12.pants. Juridiskā komisija ierosina izteikt šā panta pirmo un otro daļu jaunā redakcijā. Būtība paliek tā pati, tikai ir redakcionāli precizēts. Te, kā jau es teicu, ir papildināts par kvīti, kura ir jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai. Otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Tālāk!

A.Endziņš. Trešajā un ceturtajā daļā priekšlikumu nav. Grozījumu arī nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. 13.pants. Par 13.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums un frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt šo pantu jaunā redakcijā, iestrādājot gan Juridiskā biroja, gan frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumus. Tekstu jūs redzat kreisajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Pret 13.panta redakciju deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemta.

A.Endziņš. 14.pants. 14.pantu Juridiskā komisija ierosina papildināt ar jaunu otro teikumu, proti: "Katrā no iepriekšminētajām grupām izloze notiek sarakstu reģistrēšanas kārtībā". Un izdalīt arī pēdējo teikumu kā jaunu otro daļu. Citu grozījumu, kas skar pirmo daļu, nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. Līdz ar to 14.panta otrā lasījuma otrā daļa kļūst par trešo daļu, un šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Juridiskā komisija ir akceptējusi un iestrādājusi trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Endziņš. 15.pants. Par 15.pantu ir deputātu Birznieces un Elferta priekšlikums, kā arī Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija izteica šo pantu jaunā redakcijā, iestrādājot gan abu deputātu, gan Juridiskā biroja priekšlikumu. Tekstu jūs redzat ceturtajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

A.Endziņš. 16.pants. Šeit ir deputātu Birznieces un Elferta, kā arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šā 16.panta pirmo daļu mēs izteicām jaunā redakcijā, iestrādājot abus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Endziņš. Otrā daļa. Par 16.panta otro daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums par tās redakcijas precizējumu, ko Juridiskā komisija ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Endziņš. 17. pants ir izteikts jaunā redakcijā. Redakciju jūs redzat 4. ailītē. Un šeit ir pielikts arī klāt precizējums, ka, ja Saeimas vēlēšanas Saeimas atlaišanas gadījumā notiek citā gadalaikā, tad vēlēšanu dienas nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Tā nav arī Satversmē, un, ja tas nav ierakstīts likumā par Centrālo vēlēšanu komisiju un ja tā nav arī Vēlēšanu likumā, tad var rasties jautājums, kas tad nosaka konkrētās dienas, kad ir Saeimas vēlēšanas, ja tās notiek citā gadalaikā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Endziņš. 18. pants, ņemot vērā latviešu valodas speciālistu priekšlikumus, ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. 19. pants - bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. 20.?

A.Endziņš. 20. pants. Juridiskā komisija ierosina mainīt panta daļas vietām - tātad otro lasīt kā pirmo, bet pirmo - kā otro, kā arī redakcionāli precizēt un aizstāt vārdus "kas nav vēl piedalījušies vēlēšanās" ar vārdiem "kuru pasē nav atzīmes par attiecīgās Saeimas vēlēšanām".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Endziņš. 21. pants. Šeit ir deputātu Birznieces un Elferta priekšlikums -papildināt pantu pēc vārdiem "25" ar vārdiem "un 43". Juridiskā komisija uzskatīja, ka šāds papildinājums šeit ir lieks, un to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.Vai deputāti piekrīt komisijas secinājumiem? Tālāk!

A.Endziņš. 22. pants. Arī šeit būtu ieteicams izskatīt šo pantu pa daļām. Par pirmo daļu priekšlikumu nav, izmaiņu nav. Otrā daļa ir izteikta jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Es atvainojos... 23. pants...

A.Endziņš. Nē, tagad ir 22. panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Otrā daļa. Jā. Nav iebildes?

A.Endziņš. Trešā daļa ir redakcionāli precizēta, ņemot vērā valodas speciālistu priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

A.Endziņš. Ceturtajā daļā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. 23. pants. Pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāt Kirštein, jūs runāsiet par savas frakcijas priekšlikumiem, nevis par pantu kopumā? Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Panta otrā daļa. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums svītrot vārdu iekavās "un", un Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu, kā arī ierosina svītrot vārdus "visu vai atsevišķu". Redakciju jūs redzat ceturtajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. Panta trešā daļa. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Juridiskā komisija ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir jau priekšlikumi par 23. panta papildināšanu ar jaunu trešo daļu un arī ar jaunu ceturto daļu. Tos ierosina deputāti Kiršteins, Lambergs, Stalts, Seile un Imants Kalniņš. Šos priekšlikumus Juridiskā komisija neatbalstīja, jo šie priekšlikumi būtībā ir modifikācija tiem iepriekšējiem priekšlikumiem, kurus Saeima noraidīja, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā. Un būtībā analoģisks ir arī Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums par šā panta papildināšanu ar jaunu ceturto daļu, jo arī to visu jau - tikai, protams, citā redakcijā - Saeima noraidīja otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Saeimai ir precedents - Saeimai ļoti patīk modifikācijas. Endziņa kungs ļoti labi to zina. Mēs vienreiz noraidījām priekšlikumu un pieņēmām otrajā lasījumā vienu lēmumu, kā nosaukt 8. maiju, pēc tam parādījās modifikācija un mēs balsojām atkal. Bet šeit faktiski tā nav modifikācija, jo šis mūsu iesniegtais priekšlikums par 23. panta trešo daļu parādās arī tālāk, un arī tur ir atsevišķi priekšlikumi par šo skaitīšanu. Bet šeit konkrēti es gribētu pateikt divas lietas. Mani izbrīna to frakciju pārstāvji, kas vēl nesen ļoti kvēli aicināja, prasīja pēc demokrātijas, teica, lai tauta izšķir, runāja par to, ka Latvija nekur neaiziešot bez bijušajiem VDK aģentiem, nākamā Saeima palikšot bez "galvas" un viss sabrukšot.

Un šim LNNK priekšlikumam ir tik maz atbalstītāju. Mums ir tieši tāds pats priekšlikums - lai taču tauta izšķir! Priekšlikums ir ļoti vienkāršs: jūs varat pielikt... izsvītrot vēlēšanu zīmē jebkuru kandidātu, ierakstīt citu, bet ne vairāk kā trīs. Kāpēc ne vairāk kā trīs un kāpēc ir šis priekšlikums?

Tātad, pirmkārt, tas dod cilvēkam iespēju precīzi balsot nevis par vienu frizieri vai par diviem kinoaktieriem, vai par komponistu, vai par gleznotāju, bet dod iespēju precīzi izvēlēties to sarakstu, kāds viņam ir visvairāk pieņemams pēc viņa politiskās pārliecības.

Otrkārt, šajā sarakstā viņš var ielikt savus Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejas "tautas mīluļus". Mēs gan izbalsojām ārā šo priekšlikumu, žēl, - nu, bet var, teiksim divus, trīs "tautas mīluļus" ierakstīt, un arī šeit ir demokrātijas pazīme, jo, pirmkārt, Saeimu taču neveidos tikai viens saraksts. Katrs vēlētājs Latvijā ir pietiekami apzinīgs un izglītots un ļoti labi zina, ka būs viņa saraksts, par ko viņš ir nobalsojis, un būs vairākuma frakcijā jeb vairākuma koalīcijā vismaz vēl divi vai trīs saraksti. Un šeit vēlētājam tiek dotas divas iespējas - vispirms nobalsot par savu politisko principu un par savu sarakstu un plus iespaidot vēl ar trim Latvijā populāriem cilvēkiem - vai nu tie būtu ekonomisti, vai politiķi, vai kultūras darbinieki - arī citu sarakstu stāvokli lielākā vai mazākā mērā. Kāpēc trīs? Protams, var par šo skaitli diskutēt, bet pārsvarā jau... nevienai partijai, ņemot vērā šo lielo Latvijas politisko grupu un partiju skaitu, nav jau daudz to līderu... nu divi, trīs, četri, pieci. Tāpēc šeit parādījās šis skaitlis "3". Tātad vēlētājam ir iespēja arī kaut kādā mērā kopumā noteikt kopējo Saeimas deputātu skaitu, jo Saeimā jau notiks balsošana dažādos jautājumos un būs pārstāvēts ne tikai vēlētāja saraksts, bet, kā jau es teicu, arī cilvēki no citiem sarakstiem. Un man tikai viens nav skaidrs - kāpēc cilvēki tik ļoti iebilst pret šo principu, kas ir ļoti demokrātisks? Tas ļauj katram izvēlēties vēl pāris cilvēkus, ko ierakstīt klāt. Un es negribētu vairāk te neko piebilst, es gribētu tikai pateikt, ka zināmām grupām varētu rasties problēmas, jo, loģiski, ja vienu vai divus cilvēkus jūs varat ierakstīt citos sarakstos, tad ir aizdomas, ka daži saraksti var nesavākt šo 5 procentu barjeru. Bet, es domāju, šinī gadījumā mums vēlētāju intereses būtu jāliek pirmajā vietā, un tas nav pretrunā ar to principu, kāds bija Latvijā 20. un 30. gados Saeimas vēlēšanu laikā. Tāpēc es vēlreiz aicinu visus pārdomāt, nebaidīties no šīs paplašinātās demokrātijas un droši balsot, jo nebūs vispārēja haosa, ir runa tikai par trim cilvēkiem, kurus varētu ierakstīt no citiem sarakstiem. Un mēs dabūtu daudz precīzāku politisko spēku jeb, pareizāk sakot, politisko spēku programmu izklāstu šajās Saeimas vēlēšanās, jo nav taču nekāds noslēpums, ka bieži vien iepriekšējās vēlēšanās cilvēki bija spiesti nobalsot par viņiem kopumā nesimpātisku politisko programmu tikai tāpēc, ka viņiem patika divi vai trīs cilvēki, kas bija šīs partijas rindās. Mēs taču visi to zinām!

Tātad šajā situācijā jūs varēsiet droši - un arī mēs un vēlētāji varēs - balsot par programmu, kas viņiem sirdij ir vistuvākā, un vēl par tiem trim cilvēkiem, kas viņiem vislabāk patīk. Es aicinu atbalstīt LNNK priekšlikumu. Es ceru, ka jūs to izdarīsiet. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Andris Rozentāls.

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Kiršteina kungs jau daļēji pateica tos argumentus, kas ir likuši arī Zemnieku savienībai lūgt papildināt 23. pantu ar vēl vienu jaunu daļu, kas nosaka, ka vēlēšanu zīmē, izsvītrojot atsevišķu kandidātu, vēlētājs pēc savas izvēles ierakstīs kandidātu no cita kandidātu saraksta tajā pašā vēlēšanu apgabalā Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

Mēs tikai gribam sacīt, ka mēs vēl konsekventāk gribam šeit atbalstīt to, ko ir izteikuši un izsaka cilvēki, - ka viņiem gribētos lielāku līdzdalību. Mēs jau šo to esam darījuši, ierosinot aptauju par visas tautas vēlētu prezidentu, kas tāpat ir cilvēku gribēta, un tagad viņi paši var izlemt. Nu viņi beidzot paši var izlemt, vai viņi to tiešām grib vai negrib.

Un tāpat šis papildinājums... cilvēkiem ir it kā lielākas iespējas pašiem noteikt, ko tad viņi īsti grib redzēt par deputātu un ko tad viņi negrib redzēt par deputātu.

Mēs, protams, apzināmies visas šā priekšlikuma puses - arī tās ēnas puses, kas šim priekšlikumam ir, jo, protams, vēlēšanu rezultātu aprēķināšanu sarežģī tas, ka kandidāts, kurš būs, pieņemsim, no "Saskaņas" ierakstīts Zemnieku savienības sarakstā, būs tāpat jāpārceļ tur atpakaļ, un nekas jau tur nemainās. Tāpat lielā mērā tas jauc pašas konkrētās partijas aprēķinus, jo deputāti tiek sarindoti noteiktā secībā un te pēkšņi ir viens... Praktiski tas, no vienas puses, nozīmē to pašu, ko vienu labu basketbolistu ierakstīt futbola komandas sarakstos un pēc tam viņu kārtot atpakaļ. Tas viss tā ir. Bet, no otras puses, viņš jau tik un tā nonāk īstajā vietā, taču vēlētājiem ir lielāka iespēja pašiem izteikties par tiem cilvēkiem, kuri viņiem patiešām liekas simpātiski. Un, otrkārt, tas, neapšaubāmi, bija viens no argumentiem... jau 20. un 30. gadu Latvijā figurēja argumenti, ka cilvēkiem ir daudz lielāka interese piedalīties vēlēšanās, ja viņi jūt, ka arī viņi var daudz ko vairāk tur ietekmēt. Un, lūk, šie ir tie argumenti, kāpēc Zemnieku savienība grib, lai cilvēkiem būtu šī iespēja, lai viņi varētu, lūk, plašāk un aktīvāk piedalīties un paši tad lemt, ko viņi grib par deputātu un no kura saraksta.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Indulis Bērziņš, Anna Seile, Jānis Lagzdiņš un Māris Budovskis.

A.Rozentāls (LZS).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Runāšu pavisam īsi. Ļoti daudz šeit ir pateikts, un, manuprāt, katram ir savs viedoklis izveidojies. Atsaucoties uz to, ko Indulis Bērziņa kungs teica par iepriekšējām garajām debatēm, arī man ir gandrīz vai jāsaka - var būt, ka varētu vairāk arī nerunāt un balsot. Bet es gribu tikai divus aspektus uzsvērt, ja jau reiz esmu šeit, tribīnē.

Tautai ir jādod iespēja kaut ko mainīt un iet uz vēlēšanām izteikt savu vēlmi. To mēs - es domāju, tie, kuri tiekas ar vēlētājiem, - esam neskaitāmas reizes dzirdējuši, tas ir izteikts prasību veidā un pat, teiksim, tautas draudu veidā: ja jūs tur pieņemsiet tādu likumu, tad mēs vispār uz vēlēšanām neiesim, nav ko vēlēt! Tautas balss šeit ir izskanējusi dikti daudz no tribīnes, es negribu pie tās apelēt, bet tāda ir realitāte: piektdien, sestdien, svētdien aizbrauciet un tiecieties ar cilvēkiem, un pajautājiet viņiem, un viņi teikts tieši to pašu, ko es. Jo es to esmu tur dzirdējis un neesmu to izdomājis.

Otrs. Jūs tagad baidāt, ka nu būšot tik sarežģīta skaitīšana un ka mēs Latvijā esam vispār palikuši tikai ar pāris skaitāmajiem kauliņiem, kā tas bija pirmskara Latvijā, kad varēja šādu balsu skaitīšanas procesu veikt, saskaitīt, rezultātus iegūt - bet bez kompjūteru palīdzības. Tagad mums ir katrā pagastā jau kompjūters, un šeit, centrā, ir pasaules augstākās klases kompjūteri, bet mēs gribam iestāstīt, ka tas būšot sarežģīti, ka mēs nevarēšot saskaitīt un tā tālāk! Argumentu, kungi, tam nav, ir tikai kaut kādi aprēķini, cerība ar kaut kādām lokomotīvēm iebraukt Saeimā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš"! Pēc tam - Anna Seile.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Nāku šeit, tribīnē, tādēļ, ka Kiršteina kungs teica, ka viņam nav skaidrs. Es Kiršteina kungu uzskatu par gudru cilvēku un domāju, ka viņam ir skaidrs. Bet tiem, kam nav skaidrs, es tomēr paskaidrošu. Cienījamie kolēģi, uz ko aicina šo divu labojumu autori? Viņi aicina, lai cilvēkus no vienām partijām tiktu ļauts ierakstīt citu partiju listēs. Tātad īstenībā šie cilvēki, kas grib balsot par ideju, kā pareizi saka Kiršteins, un par citu partiju cilvēkiem, gribētu, lai, piemēram, Zemnieku savienība (jo nosaukums ir skaists) sastāvētu no tādiem cilvēkiem kā, piemēram, Kiršteins, Gorbunovs, Bērziņš un tā tālāk, (Zālē smiekli.) bet lai tur nebūtu iekšā to cilvēku, kas ir Zemnieku savienībā. Tad varbūt uztaisīsim visas tautas referendumu (kopā ar to vienu, ko taisa mūsu cienījamie kolēģi) un noskaidrosim, kurus cilvēkus kurā partijā tauta grib redzēt! Tas būtu demokrātiski. Tā mēs savienotu nosaukumu ar cilvēkiem, jo uz to jūs aicināt. Tā ir pilnīgi elementāra loģika. Izlasiet, ko jūs esat uzrakstījuši! Uz to jūs aicināt - savienot nosaukumus ar patīkamiem cilvēkiem, uztaisīt vienu slikto partiju, kur tauta sarakstīs visus nemīluļus, un vienu labo partiju ar labu nosaukumu (un "Zemnieku savienība" ir visskaistākais nosaukums šobrīd) un tur sarakstīt visus labos, un tad tauta nobalsos par labajiem, jo tur būtu 100 pret 100, balsojums būtu pavisam vienkāršs. Un tas nav absurds. Tas, ko es saku, nav lietas novešana līdz absurdam. Absurds, piedotiet, ir tas, ko jūs piedāvājat, jo realitāte ir tāda - vai nu mēs tiešām ejam uz to, ka tauta... tautai tiek iedota liste ar 100 brīvām vietām, kur viņi ieraksta visus, ko grib, tad šie cilvēki nonāk Saeimā, apskatās, ko tauta ir ievēlējusi, un vienojas, izrādās, ka tur ir daļa liberāļu, viņi visi ir savēlēti tāpēc, ka viņi ir labi cilvēki un tā tālāk... Bet daļa tur ir liberālie, konservatīvie, sociālisti, tad viņi saiet pa grupām, pa partijām, sasēžas pa soliem, ir frakciju disciplīna un tā tālāk... Vai arī ir otrs variants, - ka tiešām ir partiju atbildība un tautai tiek dotas tiesības. Tiek dotas tiesības izmainīt šo sarakstu līdz nepazīšanai. Un, kā pierāda "Latvijas ceļa" pieredze pagājušajās vēlēšanās, tad dažā labā sarakstā tie pēdējie bija tie pirmie un tie pirmie bija tie pēdējie, un tā tas būs droši vien arī šoreiz. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Ïoti patīkami!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ja kāds deputāts nosauc citu deputātu par gudru cilvēku, tad pārējie deputāti var dažādi iztulkot šādus paziņojumus, tāpēc lūdzu nelietot tādus paziņojumus. (Zālē smiekli.)

Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Jānis Lagzdiņš.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Abi priekšlikumi - gan tas, ko izvirzījusi LNNK frakcija, gan tas, ko iesniedza Zemnieku savienības frakcija, - pēc savas būtības ir pilnīgi līdzīgi. Bet, manuprāt, Bērziņa kungs nepareizi iztulkoja šo priekšlikumu būtību. Šo priekšlikumu būtība ir tāda. Ja Saeimas vēlēšanās negūs izcilu pārsvaru neviena no partijām, tad būs ļoti svarīgi, vai šie deputāti no ievēlētajām partijām ries savā starpā viens uz otru kā suņi, vai viņi varēs sadarboties. Es domāju, ka labāks ir otrais variants, un tāpēc arī ir šāds priekšlikums, lai nodrošinātu mierīgu, kārtīgu un gudru darbu 6.Saeimā un vēl nākamajās Saeimās. Šo priekšlikumu būtība ir tāda: es, piemēram, balsoju par vienu partiju, par LNNK un Zaļo koalīciju, bet es varu ietekmēt arī vietu izkārtojumu citu partiju sarakstos. Un var būt, ka šis priekšlikums ir ļoti pareizs, jo tad Saeimā var ievēlēt tiešām saprātīgus un savstarpēji saprotošos cilvēkus. Jo, es domāju, nevienam nebūs pārsteigums, ja nākamajās vēlēšanās uzvarēs vai nu Zemnieku savienība, vai LNNK. Bet, ja šie balsotāji, kuri galvenokārt būs balsojuši par šīm partijām, būs atzīmējuši ar krustiņu Lagzdiņa kungu no "Latvijas ceļa", viņš taču iekļūs nevis LNNK sarakstā vai Zemnieku savienības sarakstā, bet savā "Latvijas ceļa" sarakstā, kur mēs viņu būsim tikai pavirzījuši uz augšu - tāpēc, ka viņš ļoti veiksmīgi darbojas korupcijas apkarošanas jomā. Lūk, tāda ir šī būtība, un nenovērtēsim savus vēlētājus par zemu! Viņi ļoti labi prot izvērtēt katra cilvēka būtību un līdzšinējo devumu, un būs taču arī jauni deputāti, ne jau tikai tie, kas šeit sēž. Un tāpēc tā ir viena īsta demokrātijas izpausme, ko ierosina LNNK un Zemnieku savienība. Aicinu par šo priekšlikumu balsot. (Starpsauciens no zāles: "Pierakstīt pie jums tur klāt!")

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Māris Budovskis. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Lagzdiņ, Tu neatsakies no tā, ka mēs tevi pavirzīsim!")

Deputāt Kirštein, vēl neviens nerunā, un tāpēc starpsaucieni nav atļauti.

J.Lagzdiņš (LC).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Nebūt nav tā, kā to teica kolēģe Anna Seile, jo Nacionālās neatkarības kustības frakcijas deputātu piedāvātais priekšlikums, manuprāt, ir ļoti bīstams, jo, ja to pieņemtu, tad tiesības ietekmēt, kas tieši tiks ievēlēts no LNNK, tiks dotas "Latvijas ceļam", Jurkāna vadītajai partijai, "Lîdztiesībai", Zemnieku savienībai, jo tad LNNK varbūt saņems 12 vai 15 vietas parlamentā, tātad par LNNK nobalsos 12 - 15%, bet par citām partijām balsos nesalīdzināmi vairāk. Un šis vairākums no citām partijām ietekmēs, kas konkrēti pārstāvēs Nacionālās neatkarības kustību Saeimā. Un jūs, Kiršteina kungs, varbūt netiksit ievēlēts, jo ļaunprātīgi šajos gadījumos tiks noorganizēts tā, ka citu partiju vēlētāji ierakstīs savos sarakstos varbūt ne gluži līderus, bet kādus citus jūsu sarakstos iekļautos deputātu kandidātus un jūs netiksit ievēlēts. Tātad nevis LNNK vēlētāji noteiks, kas tiks ievēlēts no LNNK, bet gan citu partiju balsotāji. Un, manuprāt, tas ir absolūti nepieņemami. Tāpat lielas grūtības būs ar balsu skaitīšanu. Šeit gan Rozentāla kungs runāja, ka nav nekādu problēmu, bet līdz šim Balsu skaitīšanas komisijās strādāja galvenokārt Zemnieku savienības ieteiktie balsu skaitītāji, tātad visvairāk komisiju tika veidots laukos, kur visvairāk ir arī pieļautas šīs kļūdas. Es neticu, Rozentāla kungs, jūsu vārdiem, ka stāvoklis varētu pēkšņi uzlaboties. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu šo priekšlikumu nepieņemt, jo šis priekšlikums pieļauj negodīgu vēlēšanu sistēmu un avantūristiem dod iespēju ietekmēt Saeimas sastāvu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Edvīns Inkēns.

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Zināmā mērā Lagzdiņa kungam ir taisnība, lai gan es negribētu piekrist runas noslēguma daļai. Runa jau nav par avantūristiem un par lielām pirkšanām, jo faktiski tāda pārbīde nevar notikt. Bet es gribētu gan teikt par kādu citu lietu - faktiski mēs visi apzināmies, ka kaut kas nav kārtībā ar iepriekšējo vēlēšanu gaitu, ar tiem nosacījumiem, kā mēs piedāvājam kandidātus un kā tauta tos var izvēlēties. Cienītie kolēģi, visi mēs ļoti labi zinām iepriekšējo vēlēšanu rezultātus, bet es gribu uzsvērt - individuālos rezultātus. Tie visi ir publicēti. Un mēs ļoti labi zinām, kā veidojās tas termins, ar kuru mēs tālāk operējam, - "saraksta lokomotīve". Tiešām bija cilvēki, kas "vilka" visu šo sarakstu, bija cilvēki, kuriem tauta uzticas, un faktiski, ja mēs skatāmies šo sarakstu tālāk, tad redzam, ka daudzi jo daudzi iekļuva šeit, parlamentā, principā ar mīnusa zīmi. Cienītie kolēģi, tas jau ir viens bīstams simptoms, jo parlamentā tātad sēž cilvēki, kam principā tauta ir izteikusi neuzticību.

Nākamais jautājums. Mēs paši ļoti labi šeit zinām, kā notika balsošana un kā notika šeit deputāta aiziešana no frakcijas, cik mums šodien ir neatkarīgo deputātu! Cik šo neatkarīgo deputātu jau ir izteikuši vēlēšanos iet un darboties citā frakcijā. Tātad faktiski ir notikusi iekšējā izmaiņa.

Nākamais. Cik lielā mērā mēs ievērojam frakcijas intereses šeit? Un, es domāju, tas arī nav vienkāršs jautājums. Teiksim, Bērziņa kungs šeit izvirzīja domu par partijas atbildību, bet tādā gadījumā, cienītie kolēģi, mēs varētu runāt arī par to, ka ir nepilnīgs šis atsaukšanas princips. Ja mēs runājam par partijas pilnīgu atbildību, tad tādā gadījumā partijai vajadzētu dot arī tiesības atsaukt to deputātu, kas nerealizē tās ideoloģiju. Tādā gadījumā šeit nebūtu tādu cilvēku, kas staigātu no vienas rindas uz otru, un tad paprasītu, ko nu tagad darīt. Tātad viņam ir savas frakcijas lēmums, savas partijas lēmums, savs viedoklis, ar kuru viņš nāk klajā šeit un nes atbildību. Šajā gadījumā, pastāvot šiem nosacījumiem, partija nenes šo atbildību.

Cienītie kolēģi! Mūsu socioloģiskās aptaujas ir norādījušas uz vienu - uz to, ka faktiski ir divi poli. Tātad pirmais pols ir stingrs saraksts, ar kuru nāk klajā partija, izvirzīdama arī savu programmu, un viņa nes atbildību. Otrais pols ir pilnīgi brīva izvēle. Cilvēki ņem un kombinē no tiem cilvēkiem, kuri viņiem ir patīkami. Es domāju, ka šobrīd otrais pols, kad pilnīgi brīvi kombinē, ir neloģisks, jo mums tomēr ir programmas. Bet, ja mēs jautājam, cik cilvēku izlasa šīs programmas, cik cilvēku iedziļinās programmās un cik viltīgi ir uzrakstītas šis programmas, tad faktiski daudzos gadījumos vienu programmu no otras jau vairs nevar atšķirt. Viņas tik viltīgi uzrakstītas! Pēc tam mēs jau tikai darbībā šeit redzam, kā tas tiek darīts ar noteiktiem likumprojektiem, kā te tiek balsots, kā šis mehānisms attīsta šo partijas programmā ielikto ideoloģiju. Taču tas vēlētājs līdz tam jau nenonāk, tas pēc tam notiek... tas pēc tam tiek risināts šeit.

Tātad, ja mums nav šī atsaukšanas principa, ja mums nav šīs stingrās partijas atbildības, tad līdz ar to paliek vidusceļš, bet mēs piedāvājam visu ceļu, tas ir, jā, mēs ņemam vērā partijas programmu, tātad kopsummā mēs iestājamies par to, bet tanī pašā laikā mēs dodam cilvēkam iespēju vēl izteikt noteiktu uzticību atsevišķiem cilvēkiem. Un tātad te ir šādas iespējas - trīs cilvēkus, teiksim, varētu ierakstīt noteiktā sarakstā, kurus viņš ir izvēlējies. Un es domāju, ka šeit ir pilnīgi pietiekoša loģika. Līdz ar to mēs daudzmaz virzītos uz šīs reālās situācijas izklīdināšanu, kāda ir šodien, jo tad cilvēks skaidri zinātu - jā, viņš ir par šo programmu, bet, lūk, šie cilvēki ir pielikti klāt. Viņi gan būs saistīti ar tās partijas programmu, bet vēlētājs grib redzēt viņus šajā parlamentā, viņš grib rēķināties ar viņu viedokli. Un tādā gadījumā tas viss ir loģiski. Mēs vēlreiz apliecinām to, ka cilvēkam bez šīm partijas programmām ir arī vēl pilnīgi brīvas tiesības izvēlēties. Cienītie kolēģi, es domāju, ka šie apsvērumi... protams, varbūt es ne visu pilnībā pateicu, bet šie apsvērumi tomēr ir zināms kompromiss - zināms solis uz to, lai neatkārtotos vairs tā situācija, kas mums šodien ir parlamentā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Aivars Kreituss.

E.Inkēns (LC).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikt dažas savas pārdomas arī par šiem diviem labojumiem. Manuprāt, viņu nodomi neapšaubāmi bija labi, bet diemžēl attiecībā uz viņiem ir noiets tikai pusceļš līdz konsekvencei, lai viņi realizētos kā pozitīvs rezultāts, kā tas, piemēram, ir Vācijā. Šāds pusceļš, kāds pašreiz ir iekļauts šajos labojumos, galarezultātā Latvijas politiskajai sistēmai nevar dot pozitīvu rezultātu. Pirmkārt, ir jautājums par to, kādas ilgstošas sekas rada šāds labojums, kāda veida politisko sistēmu mēs sev gribam izkopt. Ciešie saraksti, kuros nevar iekļūt cita ideoloģiskā virziena pārstāvis, disciplinē gan pašu partiju, gan vēlētājus, un liek viņiem iet šo normālo, demokrātijas, ceļu, kad cilvēki izvēlas arvien mazāk cilvēku, bet arvien vairāk ideju, ko pārstāv attiecīgās partijas. Kā man šķiet, mēs salīdzinoši esam vienisprātis, ka tas būtu galvenais virziens, kā būtu jāattīstās demokrātijai Latvijā. Diemžēl ar šiem pierakstījumiem, ar šiem trim cilvēkiem klāt, mēs kultivējam pilnīgi citu politisko kultūru Latvijā. Mēs kultivējam tādā gadījumā cilvēkus, kuri nav "piesieti" pie konkrētas politiskās partijas, kur viņi ir "piesieti" nomināli, jo šie trīs patīkamie cilvēki tajā otrajā partijā, no kuras viņi nāk, var nebūt reprezentatīvi. Viņi var nepārstāvēt šo partiju, viņi vienkārši var būt patīkami cilvēki. Galarezultātā mēs divdesmit gados izkultivēsim "patīkamo deputātu" parlamentu, kurš īsti nepārstāvēs idejas, bet būs pietiekami populistisks, lai uz katrām nākošajām vēlēšanām iedabūtu sevi iekšā parlamentā ar savu patīkamo stāju. Bet kur tad galu galā paliek parlamenta galvenā ideja, kur cīnās ideoloģijas, ekonomiskie virzieni un koncepcijas? Šādā veidā mēs šo ideju degradējam un būtībā kādreiz varbūt arī iznīcinām. Šajā sakarībā es domāju, ka arī staigāšana no partijas uz partiju var palielināties. Gribu atgādināt, ka pārskata periodā šajā Saeimā no LNNK ir aizgājuši trīs, no mums ir viens aizgājis. Tas nav labs rezultāts. Jā, es atvainojos, mainījās šo cilvēku statuss. Šī jaunā sistēma pilnīgi nekādā veidā neierobežo šo staigāšanu. Ja mēs gribējām šo sistēmu izkopt, tad katram cilvēkam, vēlētājam, ir jādod divas balsis, bet nevis jājauc partijas saraksts, jo koordinēšanai ir jānotiek šī saraksta ietvaros. Tāda ir mana pirmā piezīme.

Ir otrā piezīme. Mēs regulāri tiekamies ar saviem vēlētājiem. Visas partijas pašreiz braukā pie vēlētājiem un tiekas, un zina, kuri cilvēki sabiedrībā neapšaubāmi ir populāri. Ja jūs aizbrauksit pie saviem vēlētājiem un paprasīsit, kuri ir populārākie, viņi jums noskaitīs 10 - 20 cilvēku. Tie ir tie cilvēki, kurus viņi labprāt redzētu parlamentā. Bet jūs arī secināsit, ka vismaz puse no viņiem nav iesaistīta politiskajā darbībā. Un tas nozīmē, ka vēlēšanu rezultātā būs pietiekami daudz pārpratumu, jo tiks pierakstīti cilvēki, kuri negrib un netaisās nākt uz parlamentu. Vārdu sakot, vesela rinda vēlētāju balsu tiks izniekota, jo šie cilvēki nenāks uz parlamentu, bet balsis par viņiem būs nodotas. Šādā veidā šī politiskā sistēma... būtībā mēs apzināti zaudējam vēlētāju balsis un tās izniekojam. Tas arī nav godīgi attiecībā uz vēlētājiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Pēc tam - Juris Sinka.

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Būtībā Bērziņa kungs un Inkēna kungs, it īpaši beigās, pateica to galveno, ko es gribēju teikt, - ka ar šo priekšlikumu, neskatoties uz to, ka mēs pagājušajā reizē te diezgan smalki diskutējām, ar šo priekšlikumu ir izdarīts tikai pussolis. Tieši tāds pats, kāds pagājušajā reizē bija šis pussolis, jo nav paredzēta procentu saņemšana atpakaļ tai partijai, no kuras kāds cilvēks tajā otrajā tiek pārrakstīts, - tā kā tas bija Latvijas laika praksē. Tātad priekšlikums atkal tiek izvirzīts būtībā nesagatavots, un pagājušajā reizē es šeit lūdzu... tas attiecas laikam gan vairāk uz Zemnieku savienību. Es lūdzu - iztaisiet šādu analīzi, un (Starpsauciens: "Neesi izlasījis!") tad runāsim par to. Labi! Tātad mums vajadzētu redzēt šādu analīzi. Un, kaut arī tas ir ielikts, mums tomēr vajadzētu redzēt šādu analīzi, ko tad tas dod, ja šādā veidā vienu cilvēku pie otras partijas var pārrakstīt, un kādus procentus pretī partija var saņemt. Tā ir pirmā piezīme. Ja tas tālāk būs iekšā, tad es domāju, ka mēs pie šī jautājuma vēl atgriezīsimies.

Skaidrs ir tas, ka tauta grib iespēju izvēlēties, bet šādā veidā mēs jau būtībā tautai nedodam šo iespēju izvēlēties tā, kā būtu tad, ja būtu iespēja, teiksim, darboties ar divām pieejām - gan vēlēt cilvēkus pa apgabaliem, gan vēlēt partiju listes. Es domāju, ka šis priekšlikums atkal nāk no tām divām grupām, kurām, it īpaši Zemnieku savienībai, manuprāt, ir diezgan lielas grūtības šodien ar pazīstamu cilvēku izvirzīšanu priekšplānā. Es to neattiecinu uz LNNK. Bet Zemnieku savienībai tiešām ir grūtības, un taisnība ir tiem, kā te tika teikts, - jā, šis vārds ir tautā zināms un slavens, bet viņš ir zināms un slavens kā Latviešu zemnieku savienība, nevis Latvijas Zemnieku savienība. Un tāpēc šeit varbūt pastāv zināms uztraukums. Zināms uztraukums, es domāju, pastāv arī tāpēc, ka šīs partijas līderu vidū ir, teiksim, azartspēļu organizētājs Latvijā, kas nekādi nav saprotams, piemēram, Latvijas zemniekiem. Otrkārt, laikam taisnība ir tā, ka šī partija sastāv no "bruģa" zemniekiem. Tur dažiem cilvēkiem - Novakšānovam, Bērziņam ir kaut kādi īpašumi laikam, un viņi ir reāli zemnieki, tāpēc es domāju, ka vairāk rūpju pašreiz ir par to, lai viena vai otra partija sevi "uzskaistinātu" ar dažu populāru cilvēku palīdzību. Un es šeit pilnībā piekrītu arī tam, ko teica Inkēna kungs, ka nav velkama vienādības zīme starp populāru cilvēku vispār Latvijā un populāru, spējīgu politiķi. Pašreiz, kā mēs redzam no aptaujām, bieži vien tiešām tiek nosaukti pirmajās rindās populāri cilvēki, kuri nebūt arī netaisās kandidēt vēlēšanās, kuri to ir pateikuši, un ar šādu pieeju taisni šie cilvēki tiks rakstīti no viena saraksta otrā sarakstā. Es domāju, ka šis priekšlikums pašreiz ir nepārdomāts, kaut vai to apskatot no Centrālās vēlēšanu komisijas praktiskās darbības iespējām. Kā tad tas praktiski tiks realizēts un kā tas praktiski ir izdarāms? Es domāju, ka šis priekšlikums pašreiz ir nepārdomāts un pašreiz nepieņemams, ņemot vērā, ka vēlēšanas jau ir pēc četriem mēnešiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai", pēc tam - Aivars Berķis, otrreiz.

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Vispirms par Kreitusa kunga kritiku, kas vērsta pret Zemnieku savienību. Man jāsaka, ka viņa kritika nepārliecina, jo demokrātiem pašiem acīmredzot bija sava nabadzības apliecība, kas bija jāaizstāj ar "Saimnieka" pasi. Tā ka es šaubos, vai viņi tiešām var tā skaidri izteikties par citiem, kuri nav droši par saviem izvēlētajiem kandidātiem un personībām. Bet, kad nu es to esmu pateicis, man tomēr ir jāsagādā (vai man tas tik svarīgi - tā ir cita lieta) vilšanās maniem Zemnieku un LNNK kolēģiem ar to, ka es domāju, ka, patiesību sakot, šāda viena saraksta izveidošana beigās darbojas pret daudzpartiju sistēmu, pret demokrātiju, ko mēs gribam restaurēt Latvijā. Citiem vārdiem runājot, kas vienam otram izklausīsies diezgan pazīstami no samērā vēl nesenās pagātnes, mēs taču te taisāmies veidot komunistu un bezpartejisko bloku, jo beigās tas būs tā, pieņemsim, ka mēs dosim godu "Latvijas ceļam" un sauksim to par "Latvijas ceļu" un citu partiju bloku. Kaut kas tamlīdzīgs. Tas būs tāds dažādu saldumu maisījums, bet, ej, nu sazini, varbūt starp tām būs arī kāda rūgta konfekte. Ka tas ir tas labākais mūsu valstī pašlaik - es nedomāju. Tie, protams, ir tikai mani personīgie uzskati par mūsu, piemēram, Nacionālo bloku, ka varbūt kādā jaukā dienā, ja ne gluži pirms 6.Saeimas, no šī bloka kādreiz varētu izveidoties viena partija ar dažādiem uzskatiem viņā un tā tālāk, taču tā ir mazliet mana personīgā filozofija, bet tas demokrātijas princips pagaidām atbalsta daudzpartiju sistēmu, atsevišķu partiju sarakstus. Es, piemēram, jums atgādināšu par 10.panta trešo daļu, kur ir teikts, ka kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma sarakstā, pretējā gadījumā viņu diskvalificē. Pēc tam mēs dodam iespēju vēlētājiem darīt tieši pretējo. Tātad kandidāts, patiesību sakot, var parādīties vairākos sarakstos. Redzat, visas šīs lietas, manuprāt, tikai varbūt parāda, ka atsevišķām partijām ir nedrošība tiešām par savu programmu, pārliecības trūkums par savu programmu un saviem kandidātiem. Tas viss kaut kur ir mazliet simpātisks, kā izteicās LNNK pārstāvji, tāpat Zemnieki. Jā, jauki - tad kāpēc mēs to labo cilvēku (bet es domāju, ka visi šie epiteti liekami pēdiņās), kāpēc mēs šo "labo" cilvēku nevarētu atbalstīt, kaut arī mums ir tie varbūt "otrās šķiras" kandidāti mūsu pašu partijas sarakstos un tā tālāk? Es domāju, ka, kamēr mēs neesam izveidojuši kaut kādu divu pakāpju vēlēšanu sistēmu (to jau minēja), kāda, piemēram, ir Vācijā, tikmēr... Es arī apzinos, ka Latvijas brīvvalsts laikā, kamēr bija Saeima, tur bija šī iespēja pierakstīt klāt no citiem sarakstiem. Bet vai tas bija tas labākais variants - par to tiešām varētu vēl spriest. Es domāju, ka šis priekšlikums tiešām darbojas pret daudzpartiju sistēmu un to vajadzētu tomēr paturēt. Tas būtu pareizais ceļš pagaidām, virzoties uz demokrātiju. Vai vēlāk izkristalizēsies divas vai trīs partijas - tas mums ir jāredz, un varbūt tas arī ir tas ideāls, uz ko mums būtu jātiecas, bet pagaidām, es domāju, būsim katra partija, lepna par savu programmu un saviem kandidātiem. Tas ir tā, ka mēs gandrīz vai ar skaudību skatāmies uz kāda cita sarakstu: ak, tas jaukais cilvēks, tam nu gan vajadzētu būt pie mums! Bet kāds būs tas rezultāts, man liekas, tas ir ārkārtīgi neskaidrs, un vai tas pakalpos demokrātijai - par to es ļoti ļoti šaubos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Pauls Putniņš.

A.Berķis (LZS).

Godātie deputāti! Es gribu vispirms atbildēt Kreitusa kungam, kurš kā parasti pamanījās iespļaut kaimiņa dārziņā. Tad es gribu viņam atgādināt, ka neviena partija gan tik daudz kā Demokrātiskā partija nepierakstīja savā sarakstā populārus cilvēkus un cienījamu aktrisi jūs ierakstījāt ka 19, bet tieši viņa izrādījās tā, kura "ievilka" jūsu sarakstu ar pavisam citādu sastāvu, nekā sākumā partija bija domājusi. Tā ka šinī ziņā nepārmetiet citiem, ar ko paši esat slaveni.

Runājot par tiem pārējiem pārmetumiem, man būtu ļoti gribējies, lai jūs būtu izlasījuši arī to pantu, par ko runājam. Te šausminājās: ko tad visu tagad neierakstīs tajā sarakstā, kādus visādus cilvēkus... Lai gan ierosinājumos ir skaidri un gaiši sacīts, ka ierakstīs kandidātu no citu kandidātu saraksta. Tātad nevis no malas, nevis no kaut kādas, teiksim, Teātra biedrības vai no Zvaigžņu biedrības... Piedod, Paul, es negribēju to tā sacīt... bet ierakstīs no tā saraksta, ko jūs paši sev esat sagatavojuši. Vienkārši no šī cita saraksta vēlētāji būs paskatījušies, kas viņiem būs licies varbūt tīkamāks vai ticamāks. Un vispār šī te šausmināšanās ir nevietā. Šie grozāmie saraksti bija, pēc tiem strādāja četras vecās Latvijas Saeimas. Četras! Un nekas briesmīgs ar tām nenotika. Ir pareizi, ka gatavai partiju sistēmai, stiprai partiju sistēmai, droši vien šāda veida saraksti nav vajadzīgi. Ja partiju sistēma ir nostiprinājusies, pareizāk būtu, ja no malas tur nevarētu iejaukties, bet mums vēl nav stipra šī partiju sistēma. Mums vēl nav lielas cilvēku uzticības šai partiju sistēmai. Un tāpēc Zemnieku savienība un acīmredzot arī LNNK ir nolēmušas piedāvāt šo iespēju ar šiem grozāmajiem sarakstiem, kamēr mēs aiziesim līdz šai stiprajai partiju sistēmai. Tātad - nešausminieties! Nekas briesmīgs nenotiks, ja jūs atstāsit to tā, ka šie saraksti nav grozāmi, bet itin nekas briesmīgs arī nenotiks, ja mēs nolemsim, ka tie būs grozāmi. Tāpat kā tie bija grozāmi četrās iepriekšējās Saeimās.

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Andris Grots.

P.Putniņš (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Šis jautājums ir ļoti interesants un gluži psiholoģisks un es tikai domāju, ka mums vajag novērtēt savu sabiedrību - tādu, kāda tā pašlaik ir. Mēs šeit diskutējām ar Kusiņa kungu, un viņš teica, ka pasaules prakse pierāda pretējo, nekā mēs esam šo priekšlikumu izvirzījuši. Bet šeit ir bijusi darīšana jau ar ļoti izveidotām, izslīpētām sabiedrībām. Pašlaik mūsu sabiedrība ir tikai ceļā, mācās un bieži vien sevi izpauž emocionāli. Tāpēc, Jāni Lagzdiņ, man liekas, ka ar šo metodi gremdēt, diskreditēt blakus esošo partiju šajā gadījumā nav reāli. Neviens cilvēks vai ļoti maz būs tādu cilvēku, kas teiks: lūk, es balsoju par "Latvijas ceļa" listi, bet no Zemnieku savienības es viņiem tur tādu "iesmērēšu", ka viņi paši ar to galā netiks un diskreditēsies. No Zemnieku savienības tiks likti tie cilvēki, kam sabiedrība ļoti uzticas. Un šāds gājiens, es gribu apgalvot, būs 95 gadījumos no simta. Tātad cilvēki grib apliecināt, cilvēki grib pateikt to, ko viņi grib, nevis to, ko negrib, un man liekas, ka ar šo aspektu vajadzētu rēķināties. Mūsu sabiedrība pašlaik ir ar šo domāšanas mentalitāti, ar šādu domāšanas līmeni. Katrs uzskata:"Es zinu, ko vajag!" Nu tad - lūdzu! Vajadzētu dot šādu iespēju un pamēģināt šādā veidā sevi apliecināt, un tas noteikti Saeimas kvalitāti tikai cels un nevienu partiju negremdēs, bet tikai cels katras partijas šo personālo kopumu. Un tikai tad, kad mēs jau būsim tik ļoti izslīpējušies sabiedrībā, ka varēs sākt jau organizēti diskreditēt otru partiju ar šo metodi, tad gan mums ir jāseko un jāsāk skatīties. Pašlaik, es domāju, tas nenotiks. Cilvēki ir grūti organizējami, strādā ļoti individuāli, arī domā individuāli - pareizi vai nepareizi, taču šī metode noteikti būtu izmēģināma. Beigu beigās tas būs arī interesanti. Un galu galā sabiedrība būs drusciņ dabūjusi to, ko tā vēlas, jo visu laiku skan šis aicinājums "Mçs personāli balsotu, mēs neuzticamies partijām!" Mēs zinām, ka ar tādu personālu balsošanu tas viss atkrīt, tur nekādas jēgas nav. Partiju sistēma sevi ir pierādījusi un apliecinājusi, un tomēr šeit ir iespēja arī jau personāli cilvēkam sevi apliecināt attiecībā uz citu partiju. Mēs gribam tādus un tādus, un tādus cilvēkus. Tas nav nekas slikts, tāpēc tādām bailēm šeit nav vietas. Un mēs taču nākamreiz to visu varam atkal uzlabot, ja tas nebūs attaisnojis sevi, bet šoreiz tas noteikti sevi attaisnos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Induļa Bērziņa, Inkēna, Lībanes, Bunkša, Zvaigznes, Bordāna, Seiksta, Andersona, Marjašas, Birznieces un Glāzīša iesniegumu: "Lûdzam slēgt runātāju sarakstu!" Runātāju sarakstā ir Andris Grots un Pēteris Tabūns. Lūdzu, balsosim par iesniegto priekšlikumu! Ja deputāti vēlas, viens var runāt "par", viens -"pret".

Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - slēgt runātāju sarakstu. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 5, atturas - 8. Runātāju saraksts ir slēgts.

Andris Grots - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu! Pēc tam - Pēteris Tabūns.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tiem, kas pretojas šim priekšlikumam, gribu vaicāt - no kā jūs baidāties? Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: "Atbildi, no kā?")

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Es arī gari nerunāšu, bet pieminēšu vienu argumentu, kas šeit netika minēts. Par labu mūsu priekšlikumam. Un šis arguments ir šāds: patiešām, ļausim vēlētājiem izvēlēties, kādam būt parlamentam, nevis lemsim šeit, nevis lemsim partijās, kuram būt pirmajam, otrajam vai divdesmitajam sarakstā. Un, redziet, ir ļoti svarīgs tāds aspekts, izvēloties balsot, teiksim, par LNNK, kurai uzticas un kuru gribētu redzēt pie varas... tātad katrs vēlētājs atsevišķi principā izsaka šo vēlmi. Vienalga, par kuru partiju balsotu, bet vienlaicīgi, būdams par demokrātiju un iedams uz demokrātiju, viņš balso arī par opozīciju, jo saprot, ka parlamentā ir jābūt arī konstruktīvai, labai opozīcijai. Tātad viņš izvēlas no attiecīgās partijas konkrētus cilvēkus, kuri varētu būtiski un konstruktīvi darboties arī opozīcijā. Vai tas nav demokrātiski? Es domāju, ka tas ir ļoti demokrātiski. Lūk, es tikai šo aspektu gribēju minēt, bez tā, ko jau teica mani kolēģi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai referents runās? Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit jau Putniņa kungs teica, ka viņš runājis ar Kusiņa kungu un ka Kusiņa kungs apliecinājis, ka pasaules praksē šāda pieeja nav sastopama. Bet tajā pašā laikā Putniņa kungs norādīja, ka tur ir runa par izslīpētām sabiedrībām un ka Latvijā vēl tādas nav. Bet tur jau ir tā lieta, ka arī šīs četras iepriekšējās Saeimas, loģiski, šādā veidā, ar šo pieeju, nonāca līdz 1934.gada 15.maijam. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ja mēs saistām to ar LNNK tālāko priekšlikumu par šo procentu barjeru, ar to, kā notiek šī aprēķināšana, tad tomēr šis priekšlikums, es atvainojos, līdz galam pārdomāts nav. Jo šeit ir... tas it kā vairāk ir saistīts ar to, ka, teiksim, LNNK sarakstā ierakstīs trīs, bet visus trīs no "Latvijas ceļa". Bet tikpat labi tas varētu būt ierakstīts no Zemnieku savienības, no "Tçvzemei un brīvībai", un kā pēc tam skaitīs? Kā jūs tad dabūsiet šo piecu procentu barjeru? Jūsu konkrētais priekšlikums pie 38.panta... jūs sakāt, ka ir saistīts, diemžēl nav precīzi saistīts. Līdz ar to mēs radīsim šeit jucekli tieši attiecībā uz šo procentu barjeru, Jo piecu procentu barjeras precīza aprēķināšana... Jo līdz galam pārdomāts tas priekšlikums tomēr nav. Tāpēc es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, bet šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Par procedūru. Vai mēs varam balsot tādā secībā, kā šeit komisija ir sarakstījusi? Jo vispirms ir priekšlikums papildināt 23. pantu ar jaunu trešo daļu, un nākamais ir - papildināt 23.pantu ar jaunu ceturto daļu.

A.Endziņš. No ceturtās daļas tikai atšķiras... Tur ir trīs deputāti, un no Zemnieku savienības ir neierobežots skaits.

Sēdes vadītājs. Bet nu katrs iesniegums... Lai deputāti izšķiras balsojot! Tātad secība ir tāda: vispirms - abi LNNK priekšlikumi, un tad - Zemnieku savienības.

A.Endziņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Zvans ir bijis. Es tagad neatceros... Lūdzu zvanīt! Ir bijis zvans? Lai nebūtu pārpratumu, es nolasīšu šo priekšlikumu. (Starpsauciens: "Pareizi!") Deputātu Kiršteina, Lamberga, Stalta, Seiles un Imanta Kalniņa priekšlikums - papildināt 23.pantu ar jaunu trešo daļu: "Vçlētājs ir tiesīgs izsvītrot vēlēšanu zīmē jebkura kandidāta vārdu un uzvārdu un ierakstīt citu, bet ne vairāk kā triju kandidātu vārdus un uzvārdus no citiem tā paša vēlēšanu apgabala sarakstiem, pie kam vēlēšanu zīmē vienu un to pašu kandidātu var ierakstīt tikai vienu reizi." Balsojam. Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens no zāles: "Par patiesu tautvaldību!") Balsošanas laikā starpsaucieni nav atļauti. 23 - par, 36 - par, 14 - atturas. Es atvainojos! Es vēlreiz nosaukšu: 23 - par, 36 - pret, 14 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir deputātu Kiršteina, Lamberga, Stalta, Seiles un Imanta Kalniņa priekšlikums: "Vçlēšanu zīme ir atzīstama par derīgu, bet no jauna ierakstītās kandidatūras netiek ņemtas vērā gadījumos, ja ieraksts ir nesalasāms, ja kandidāta vārds un uzvārds ir ierakstīts atkārtoti, ja ierakstītā kandidāta vārds un uzvārds nav minēts citos sarakstos šajā vēlēšanu apgabalā vai ierakstīti vairāk nekā trīs kandidāti." (Starpsauciens: "Nav ko balsot!")

No iepriekšējā balsojuma izriet, ka šis priekšlikums nebūtu balsojams. Šo darbību, lūdzu, dzēsiet, jo sēdes vadītājs neaicināja balsot. (Starpsauciens: "Ejam tālāk!")

Nākamais ir Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums - papildināt 23.pantu ar jaunu ceturto daļu: "Vçlēšanu zīmē izsvītrojot atsevišķu kandidātu, vēlētājs pēc savas izvēles ierakstīs kandidātu no cita kandidātu saraksta tajā pašā vēlēšanu apgabalā Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā." Un ierosina mainīt panta turpmāko daļu numerāciju. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 35, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, izskatīsim nākamos priekšlikumus!

A.Endziņš. Attiecībā uz šā panta ceturto daļu priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Līdz ar to mums vajadzētu balsot par 23.pantu.

A.Endziņš. Bet te jau netika... tikai papildinājumi nobalsoti.

Sēdes vadītājs. Kāpēc jūs neļaujat mums balsot?

A.Endziņš. Gorbunova kungs, tādā gadījumā mums vajadzēja balsot... Es saprastu, ka drīzāk tad, kad mēs iebalsojām 5.panta jauno sesto daļu - tad vajadzēja balsot par pantu kopumā, bet šeit mēs papildinājumus...

Sēdes vadītājs. Balsojam par 23.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 8, atturas - 11. Panta redakcija ir akceptēta Juridiskās komisijas piedāvātajā redakcijā.

A.Endziņš. Nākamais ir 24.pants. Pie 24.panta pirmās daļas ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kurš būtībā sasaucas ar otrā lasījuma priekšlikumu, kuru Saeima noraidīja, un Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta un šo pirmo daļu tikai redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība! Atklājam debates par šo priekšlikumu.

J.Kokins (LZS).

Augsti godājamie kolēģi! Man liekas, ka, iesakot noraidīt Zemnieku savienības priekšlikumu, mēs speram ārkārtīgi pārsteidzīgu soli, jo būs situācijas, kad vēlētājiem mēs tādējādi atņemsim jebkuru iespēju piedalīties balsošanā. Lūk, konkrēts modelis: mamma, kurai pēkšņi ir saslimis bērns. Ir runa nevis par mammas, bet par bērna veselību. Pantā ir rakstīts - ja vēlētājs veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties... Šoreiz mamma ir vesela, bet mājās neviena cita nav, nav citu cilvēku, kas varētu palikt pie bērna. Ir tādas situācijas. Un divas dienas mammai ir jādežūrē pie slimā bērna, bet vēlēšanu komisija noraida - tā kā mamma ir vesela un citi apstākļi šeit nav piemērojami, viņai ir liegtas balsstiesības. Tādēļ varbūt pārdomāsim šo gadījumu un tiešām atbalstīsim mūsu frakcijas priekšlikumu - iekļaut vārdus "un neparedzētu apstākļu dēļ"! Jo mamma nevarēja varbūt paredzēt, ka bērns pēkšņi saslims.

Sēdes vadītājs. Debates par šo priekšlikumu pabeigtas. Vai referents runās? Lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums - tā ir būtībā "gumijas" formula, tas ir būtībā tas, ko mēs jau noraidījām otrajā lasījumā. Un, ja šeit ir runa par bērna slimību, tad acīmredzot, tāpat kā uz darbu ejot, šī mamma var saņemt slimības lapu sakarā ar bērna slimību kā tādu, bet, ja mēs ierakstīsim, ka vēlētāji var neierasties citu neparedzētu apstākļu dēļ, nu tad būtībā šie neparedzētie apstākļi var būt visādi, un tas jau ir tik stiepjams jēdziens, ka aizklātas vēlēšanas mēs galugalā nevarēsim nodrošināt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu - 24.panta pirmo daļu pēc vārda "stāvokļa" papildināt ar vārdiem "un neparedzētu apstākļu dēļ". Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 40, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Attiecībā uz 25.pantu priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Arī attiecībā uz 26. un 27.pantu priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Nākamo!

A.Endziņš. Nākamais - 28.pants. Nedz panta pirmajā, nedz otrajā daļā priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Nākamais priekšlikums.

A.Endziņš. Ir deputātu Birznieces, Elferta un Kehra priekšlikums: "Lai radītu Latvijas pilsoņiem iespēju piedalīties vēlēšanās, kas vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstīs, CVK izdod instrukciju "Par balsošanas kārtību, izbraucot no valsts"." Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Kā jūs redzat, likumprojektā, kas ir iesniegts Saeimai, ir iestrādāta piektā nodaļa - " To Latvijas pilsoņu piedalīšanās Saeimas vēlēšanās, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs". Tātad tas ir daļēji ņemts vērā un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti lūdz balsojumu? Nelūdz. Tālāk!

A.Endziņš. 29.pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija 29.pantu izteica jaunā redakcijā, sadalot pantu divās daļās un iestrādājot Juridiskā biroja priekšlikumu. Tekstu jūs redzat ceturtajā ailītē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 30.pants. Priekšlikumu un grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. 31.pants.

A.Endziņš. 31.pants. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu ir akceptējusi, ņēmusi vērā, bet man ir jāatvainojas cienījamajiem deputātiem, ka tekstā, ko piedāvā Juridiskā komisija, ir ieviesusies tehniska kļūda. Mēs trešajā ailītē norādām, ka ir pieņemts Juridiskā biroja priekšlikums, bet 2.punktā ierakstījām tikai - "saskaita, iesaiņo un par to izdara atzīmi protokolā". Bet tieši te ir jābūt iekšā šiem vārdiem, ko iesaka Juridiskais birojs, - "iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā". Šeit šie trīs vārdi diemžēl tehniskas kļūdas dēļ ir izlaisti. Es lūdzu...

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipni, nolasiet vēlreiz!

A.Endziņš. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums: "Vçršam Jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekta 31.panta 2.punktā nav precīzi norādīts, kādā protokolā izdarāmas atzīmes - vēlēšanu gaitas protokolā vai iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā". Mēs šeit trešajā ailītē ierakstījām mūsu viedokli: "pieņemt Juridiskā biroja priekšlikumu", - bet diemžēl 2.punkts skan: "aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, tiek uzskatītas par nederīgām - tās neatver, saskaita, iesaiņo un par to izdara atzīmi protokolā". Šeit tātad jābūt nevis tikai vārdam "protokolā", bet "iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā". Šie trīs vārdi - "iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā" - šeit tehniskas kļūdas dēļ ir izlaisti.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Un šeit ir deputātu Kiršteina, Lamberga, Stalta, Seiles un Imanta Kalniņa priekšlikums par šā panta papildinājumu. Saskaņā ar iepriekšējo balsojumu par 23.pantu tas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 32.pants. Juridiskā komisija piedāvā aizstāt panta otrajā daļā vārdu "atzīstama" ar vārdu "uzskatāma". Citu grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Endziņš. 33.pants - grozījumu nav, arī priekšlikumu nebija.

34.pants. 34.panta pirmā daļa ir redakcionāli precizēta, un pie otrās daļas ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko mēs atbalstījām un esam iestrādājuši šajā otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

A.Endziņš. 35.pants. Attiecībā uz 35.panta pirmo un otro daļu priekšlikumu un grozījumu nav. Pie trešās daļas ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko Juridiskā komisija ir akceptējusi ar redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Arī attiecībā uz panta ceturto daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi un arī šo ceturto daļu ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. Piektā daļa. Panta piektā daļa ir tikai redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. 36.pants. 36.panta pirmās daļas, 1. un 2.punkts ir bez grozījumiem, priekšlikumu nebija. Pie pirmās daļas 3.punkta ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko Juridiskā komisija akceptēja. Priekšlikumi, ko ierosināja Zemnieku savienības frakcija un pieci LNNK frakcijas deputāti, nav balsojami, jo tie ir saistīti ar iepriekšējo balsojumu par 23.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. 36.panta pirmās daļas 4.punkts. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko Juridiskā komisija ir akceptējusi. Kas attiecas uz Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu un piecu LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu, tie nav balsojami, tas izriet no balsojuma par 23.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Tālāk!

A.Endziņš. Par šā panta otro daļu ir saņemts priekšlikums no Juridiskā biroja, - pareizāk sakot, aizrādījums un priekšlikums. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi, kā arī šo daļu redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk. Juridiskā komisija ierosina papildināt šo pantu ar jaunu daļu, tātad trešo daļu, proti: "Vçlēšanu iecirkņos, kuros notiek balsošana pa pastu, galīgo balsu skaitīšanu var izdarīt tūdaļ pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas pabeigšanas."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Endziņš. 37.pants. Pie 37.panta pirmās daļas ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir akceptējusi. Komisija šo panta daļu ir arī redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Endziņš. Otrā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildes.

A.Endziņš. 38.pants. Juridiskā komisija ierosina papildināt pantu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: "Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits." Ðāds ieraksts, šāds papildinājums ir svarīgs saistībā ar iespējamām tautas nobalsošanām, kad var rasties diskusija par to, kas tiek uzskatīts par nodoto balsu kopskaitu. Vai arī citā gadījumā. (Zālē troksnis. Starpsauciens: "Neko nevar dzirdēt!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Dzirdējāt starpsaucienu - neko nevar dzirdēt. Deputāt Vaivad, Krištopan un pārējie, ieklausieties starpsaucienos no zāles, ka neko nevar dzirdēt! (Starpsauciens: "Viņi jau nedzirdēja šos starpsaucienus!")

Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Šā panta otrā daļa. Šeit ir atkal deputātu Kiršteina, Lamberga, Stalta, Seiles un Imanta Kalniņa priekšlikums par papildinājumu, bet tas bija saistīts ar 23.pantu, līdz ar to šis priekšlikums nav balsojams. Juridiskā komisija tikai iesaka redakcionāli precizēt panta otrās daļas 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Nākamais ir 39.pants, bet es aicinu zvanīt, jo būs reģistrācija. Lūdzu, reģistrēsimies! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Pulksten 12.28 šodien zālē nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Gundars Bērziņš, Imants Daudišs, Ēriks Kaža, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Andris Līgotnis, Jānis Lucāns, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Velta Puriņa, Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Mārtiņš Virsis un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrāciju kvorumam! Lūdzu rezultātu! Tieši 50 deputāti. Lūdzu, turpināsim! Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, turpinām izskatīt Saeimas vēlēšanu likumu. 39. pants.

A.Endziņš. Par 39. pantu ir divi priekšlikumi, kurus ir iesniegusi Zemnieku savienības frakcija un 5 LNNK frakcijas deputāti, bet kuri nav balsojami, jo tie ir saistībā ar 23. pantu, kas tika noraidīts, un līdz ar to tie izpalika.

Bez tam ir Juridiskā biroja priekšlikumi - izslēgt 39. pantā vārdu iekavās "(un)", kā arī 39. pantā vārdus "ðā kandidāta ievēlēšanu īpaši atbalstījuši (atzīme "plus")" aizstāt ar vārdiem "pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "plus"". Mēs esam ņēmuši vērā šos priekšlikumus un iestrādājuši tos 39. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes?

A.Endziņš. 40. pants. Par 40. pantu ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, bet tas nav balsojams, jo tas ir saistīts ar attiecīgo priekšlikumu par 10. pantu, kas netika akceptēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 41. pants. Te ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru mēs esam pieņēmuši un iestrādājuši 41. panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Tālāk!

A.Endziņš. 42. pants. Priekšlikumu nav, grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir 5. nodaļa - "Latvijas pilsoņu piedalīšanās Saeimas vēlēšanās ārvalstīs". Šī nodaļa ir izteikta jaunā redakcijā, un ir grozījums jau pašā nodaļas nosaukumā - "To Latvijas pilsoņu piedalīšanās Saeimas vēlēšanās, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 43. pants: "Vçlētāji, kas vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, balso, vai nu personiski ierodoties vēlēšanu iecirkņos, kurus pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma Centrālā vēlēšanu komisija izveido Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs, vai arī pa pastu". Tādu mēs piedāvājam šā 43. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. 44. pants. Un līdz ar to, kā jau es teicu, ir pārstrādāta visa šī nodaļa un tās redakcija ir jauna: "Vçlētāji, kas balso ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, saņem Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, un viņu balsis pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 45. pants. Arī tas, kā jūs redzat, ir izteikts... Būtībā tas ir jauns pants, kur ir ielikta iekšā tehnoloģija, kādā veidā notiek šī balsošana pa pastu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Tālāk!

A.Endziņš. Arī 46. pants, kā redzat, ir jauns.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

A.Endziņš. Arī 47. pants ir jauns.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes?

A.Endziņš. 48. pants arī ir jauns.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. Tālāk seko 6. nodaļa - "Nobeiguma noteikumi". Šeit mainās pantu numerācija. Bijušais otrā lasījuma 45. pants tagad ir 49. pants. Pants tika redakcionāli precizēts, ņemot vērā valodas speciālistu priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par nākošo!

A.Endziņš. Bijušais 46. pants tagad ir 50. pants. Grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. Otrā lasījuma 47. pants tagad ir trešā lasījuma 51. pants. Tas ir redakcionāli precizēts pēc valodnieku priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. Bijušais 48. pants ir trešā lasījuma redakcijas 52. pants. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru mēs esam pieņēmuši un iestrādājuši šajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. Otrā lasījuma 49. pants ir 53. pants trešajā lasījumā - te priekšlikumu un arī grozījumu nav.

Sēdes vadītājs. Pārejas noteikumi.

A.Endziņš. Pārejas noteikums. Šeit ir ierosināts papildināt šo pārejas noteikumu, līdz ar to arī pats nosaukums "pârejas noteikumi" ir daudzskaitlī. Mēs pirmām kārtām esam iepriekšējo pārejas noteikumu redakcionāli precizējuši, un tas ir pirmais pārejas noteikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. Kā arī esam papildinājuši ar otro pārejas noteikumu, proti: "Ârvalstīs dzīvojošie vēlētāji, kuri līdz vēlēšanu dienai nav saņēmuši Latvijas pilsoņa pasi, vēlēšanu komisijai uzrāda vai nosūta Pilsonības un imigrācijas departamenta izdotu reģistrācijas lapu ar šā vēlētāja personas kodu".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Endziņš. Ierosinām arī papildināt pārejas noteikumu šo daļu ar precizējumu, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, jo vēlēšanas ir ļoti tuvu, un, ja mēs to nenorādīsim, tad līdz ar to likums var stāties spēkā tikai tad, kad divas nedēļas būs pagājušas pēc viņa publicēšanas.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi par Saeimas vēlēšanu likumu ir izskatīti, un es aicinātu cienījamo Saeimu nobalsot par šo likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Saeimas vēlēšanu likums" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 8, atturas - 10. Likums pieņemts.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai par rūpīgo darbu!

Sēdes vadītājs. Prezidijs ir saņēmis deputātu Jurkāna, Ilgas Kreituses, Induļa Bērziņa, Aivara Kreitusa, Čepāņa, Kuprijanovas, Urbanoviča, Staša, Bukovska un Kides iesniegumu: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu lūdzam izdarīt Saeimas 1995. gada 25. maija sēdes darba kārtībā izmaiņas un 49., 50., 51. un 52. punktu - lēmuma projektus par pilsonības piešķiršanu izskatīt tūlīt pēc Saeimas vēlēšanu likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā".

Vai deputātiem ir, lūdzu, iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

49. punkts - lēmuma projekts - "Par pilsonības piešķiršanu Vladimiram Januškevičam par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likumu izpildes parlamentārās kontroles komisijas priekšsēdētājs Jānis Kokins. Lūdzu!

J.Kokins (LZS).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes parlamentārās kontroles komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Vladimiram Januškeviča kungam. Komisijas lēmums ir pozitīvs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Vladimiru Januškeviču - ārstu - uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 2. Vladimirs Januškevičs ir uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Tālāk, lūdzu!

J.Kokins. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Igoram Vasiļjeva kungam. Komisijas lēmums ir pozitīvs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmumu - "Grigoriju Orļikovu...

J.Kokins. Nē, atvainojiet - Vasiļjevu...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, es pāršķīru lapu... Balsosim par lēmuma projektu: "Igoru Vasiļjevu - tēlnieku - uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 1. Igors Vasiļjevs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Tālāk, lūdzu!

J.Kokins. Komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Grigorijam Orļikova kungam. Komisijas lēmums ir pozitīvs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Grigoriju Orļikovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, 3 - atturas. Grigorijs Orļikovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

J.Kokins. Viss... 52. skatīsim?

Sēdes vadītājs. Jā. Lūdzu!

J.Kokins. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Aleksandram Muzičenko kungam. Komisija pieņēma negatīvu lēmumu šinī jautājumā, neieteica piešķirt pilsonību par izciliem nopelniem Latvijas labā. Papildus ir saņemts un Prezidijs ir izdalījis komisijas locekles, vienas no Muzičenko kandidatūras iesniedzējām Kreituses kundzes parakstītu atsaukumu. Tas ir dokuments nr.495-a. (Zālē troksnis. Deputāti sarunājās.)

Sēdes vadītājs. Paldies. Godātie deputāti! Ja deputātu iesniegto patstāvīgo priekšlikumu kāds atsauc ar savu parakstu, tad Saeima balso. Un, ja 10 deputāti ir "par", tad šis patstāvīgais priekšlikums tiek izskatīts. Lūdzu, balsosim par patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu. Godātie deputāti! Vienu mirklīti! Ja ir nesaprašana, tad pēc tam var būt jautājumi. Tātad Kārtības rullis paredz, ka, ja kāds deputāts vai kāda deputāte atsauc savu parakstu deputātu patstāvīgajam priekšlikumam, tad Saeima balso. Un, ja 10 deputāti iestājas par šo patstāvīgo priekšlikumu, tad tas tālāk tiek izskatīts. Tagad deputāte Ilga Kreituse ir atsaukusi savu parakstu, un līdz ar to nav 10 deputātu parakstu šim patstāvīgajam priekšlikumam. Vai ir kādi jautājumi par procedūru? Lūdzu - Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC).

Tā kā ir negatīvs komisijas lēmums, es domāju, ka acīmredzot te ir tādi apstākļi, kurus vajadzētu visiem noskaidrot, jo man neliekas, ka šis ir tas balsojums, kurā varētu paļauties uz gadījumu. Šis atšķiras no Dozorceva kunga gadījuma, kad visiem bija zināma šī personība. Es 136.panta kārtībā piedāvātu atlikt šo lietu papildu ziņu ievākšanai. Acīmredzot nodot atpakaļ komisijai nevajadzētu, bet saskaņā ar šā panta vārdu "tamlīdzīgi" mēs varētu atlikt vismaz uz nedēļu šo lietu, lai arī frakcijas un deputāti varētu nedaudz precizēt, par ko ir runa. Tātad līdz nākošajai nedēļai. Man ir priekšlikums 136.punkta kārtībā atlikt uz nedēļu.

Sēdes vadītājs. Atļaujiet nolasīt šo pantu, jo jūs uz šo vārdu "tamlīdzīgi" likāt lielu akcentu: "Tâpat pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi". Viens var runāt "par", viens - "pret". Vai deputāti vēlas izmantot šo iespēju? Deputāte Laviņa.

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Šo kandidatūru mēs rūpīgi izanalizējām Pilsonības likuma izpildes komisijā, un tikai viens no visu frakciju pārstāvjiem šinī komisijā balsoja "par". Tātad es domāju, ka mēs esam nopietni par to lēmuši. Šo kandidatūru mēs bijām arī personīgi uzaicinājuši uz mūsu komisiju. Un dīvainākais man likās tas, ka cienījamais nopelniem bagātais sportists nav pazīstams ar pastāvošo Latvijas Republikas Pilsonības likumu. Viņš par to gluži vienkārši nezina. Pie tam, būdams Latvijas Republikas pilsones vīrs, viņš var saņemt pilsonību vispārējā kārtībā, uz ko viņš atbildēja, ka viņš nav pieradis paļauties uz sievu, bet gan tikai uz sevi.

Un vēl viens moments, par kuru, es uzskatu, nebūtu ļoti būtiski runāt, un tomēr - viņš diemžēl nesaprata nevienu no deputātu uzdotajiem jautājumiem. Valodas ziņā nesaprata. Bet es gribu teikt, ka tas nav mans arguments, kāpēc es par to šeit runāju, bet tas ir arguments tam, ka mēs izvirzām pārāk lielas prasības citiem un pārāk mazas prasības paši sev tad, kad mums tas ir nepieciešams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par deputāta Panteļējeva priekšlikumu - nodot papildu ziņu ievākšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 23, atturas - 14. Lēmums nav pieņemts.

Tagad nākamais balsojums ir par atbalstu priekšlikumam kā patstāvīgam priekšlikumam. Es jums izskaidroju to, ka viens paraksts ir atsaukts, pārējie nav atsaukti. Deputāti uztur spēkā pārējos parakstus, un līdz ar to atbalsts priekšlikumam izsakāms balsojot, lai šis priekšlikums tālāk eksistētu Saeimā kā patstāvīgais priekšlikums.

Aivars Endziņš!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kārtības ruļļa 118.pantā ir pateikts, ka patstāvīgā priekšlikuma iesniedzēji var ņemt to atpakaļ, tomēr katram deputātam ir tiesības šo priekšlikumu uzturēt spēkā, ja to atbalsta vismaz 10 deputāti. Atbalsts priekšlikumam, tātad atbalsts attiecībā uz tā uzturēšanu spēkā, ir izsakāms balsojot. Vispirms tātad jānoskaidro, vai ir šie 10 deputāti, kas atbalsta šo priekšlikumu balsojot, un tad var jautājumu skatīt.

Sēdes vadītājs. Man likās, ka es to izskaidroju trīs reizes. Es ļoti atvainojos, ka es to tomēr neizskaidroju pietiekami. Lūdzu, balsosim par atbalstu priekšlikumam! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 29, atturas - 16. Tātad 10 deputāti to atbalsta.

Tagad, lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - sportistu Aleksandru Muzičenko uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 32, atturas - 17. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums ir par deputāta amata savienošanu ar citu algotu darbu. Dokuments nr.538: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 10.panta 2. punktu, atļaut deputātiem Graudiņam, Lambergam, Počai, Kreitusam un Jonītim savienot deputāta amatu ar algotu Privatizācijas aģentūras padomes locekļa amatu. Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 10, atturas - 3. 41... 44. Nav balsotspējīga kvoruma.

Vai varam vēlreiz balsot? Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 10.panta 2. punktu, atļaut deputātiem Graudiņam, Lambergam, Počai, Kreitusam un Jonītim savienot deputāta amatu ar algotu Privatizācijas aģentūras padomes locekļa amatu." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 9, atturas - 13. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts sakarā ar Saeimas deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram par to, kādā veidā ir (vai nav) paredzēts praktiski īstenot valdības deklarācijā minēto izglītības prioritāti un kad tiks novērsta pedagogu reālā diskriminācija darba samaksas jautājumos. Iesniedz deputāti Grīnblats, Straume, Sinka, Dāliņš, Gundars Bērziņš, Pētersons, Prēdele, Brūvers, Rugāte, Grīgs.

Lūdzu! Māris Grīnblats - frakcija "Tçvzemei un brīvībai".

M.Grīnblats (TB).

Godātie Saeimas deputāti! Es negribu runāt par lietas būtību, jo par to jau tika diskutēts. Vienkārši par procedūru. Tātad pēc pagājušās sēdes, kad balsošanu par jautājumu atlika, mēs esam iesnieguši papildus vēl vienu dokumentu - dokumentu nr.510A, kur ir četri papildinājumi. Pirmām kārtām, visur tekstā aizstāt vārdus "lîdz 1995.gada 1.jūnijam" (jo šis termiņš acīm redzami vairs nav izpildāms) ar vārdiem "lîdz 1995.gada 15.jūnijam" un tad izdarīt divus mazus iestarpinājumus lēmuma 1. un 2. punktā, kas precizē tekstu, un 4.punktā savukārt ir piebilde beigās, kur ir runa par to, ka pedagoģisko darbinieku vidējā algu likme ir pielīdzināma civildienesta ierēdņu vidējai algai un ka sociālās garantijas pedagoģiskajiem darbiniekiem ar pedagoģisko izglītību ir jāpielīdzina civildienesta ierēdņu sociālajām garantijām. (Tātad - lai nebūtu pārpratumu, jo, protams, šeit var būt runa tikai par pedagoģiskajiem darbiniekiem ar pedagoģisko izglītību, nevis par citiem.) Tādēļ man būtu priekšlikums, ka jābalso par katru no četriem punktiem atsevišķi - un uzreiz ņemot ārā tos priekšlikumus, kas dokumentā nr. 510A (tie ir būtībā iesniedzēju priekšlikumi), lai nebūtu jābalso par diviem dažādiem variantiem. Tas praktiski ir viens variants, jo šis dokuments nr.510A būtiski precizē agrāk iesniegto. Tā ka mans priekšlikums būtu balsot, ņemot vērā dokumentu nr.510A, par katru no punktiem atsevišķi. Un bez tam es iesniedzu Prezidijam 10 deputātu priekšlikumu: balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 14.panta otro daļu, pieprasām pēc balsošanas par lēmuma projektu (dokuments nr.510) nolasīt katra deputāta balsojumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Jānis Vaivads - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Vaivads (LC).

Cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi! Šis jautājums pēc savas būtības ir darba kārtībā jau ļoti ilgu laiku, ne tikai tagad. Jau ļoti ilgu laiku tas ir Saeimā. Šis jautājums, manuprāt, ir viens no tiem pamatjautājumiem jeb būtiskākajiem jautājumiem, ar kuriem varbūt es kā ministrs netiku galā. Runājot tieši par konkrēto lēmuma projektu, es tikai informēšu par to, ko konkrēti nozīmē katrs no šiem punktiem. Un acīmredzot ne jautājums, ne diskusija nav par to attieksmi, vai pedagogu algas ir jāpalielina vai nav. Es domāju, ka mēs visi esam vienisprātis, ka tas ir jādara. Bet, ņemot vērā arī visu pārējo situāciju, par kuru mēs diskutējām un runājām vakar, runājām šorīt un acīmredzot runāsim vēl arī nākamajā nedēļā, jautājums ir tikai par mūsu kopējo finansiālo spēju. Un šādā plāksnē, protams, par jautājumu tika diskutēts arī valdībā, un visus tos priekšlikumus, kas šeit ir ietverti, jau ir arī Izglītības un zinātnes ministrija ietvērusi kā priekšlikumus, un par tiem ir diskutēts valdībā.

Kas attiecas tieši uz lēmuma projekta 1. punktu, priekšlikums palielināt darba samaksu padagogiem diapazonā no 44 līdz 66 latiem pēc savas būtības nozīmē nevis 16% palielinājumu (kā ir teikts lēmuma pirmajā punktā), bet 26% palielinājumu.

Par 2.punktu. Ministru kabineta Valsts un sociālo lietu komitejā šajā nedēļā jau tika pieņemts lēmuma projekts, kas tālāk tiks virzīts uz Ministru kabinetu, - par pilnas pensijas izmaksu pedagogiem, kuri strādā deficītās specialitātēs. Proti, tie ir latviešu valodas pedagogi citu tautību mācību iestādēs, svešvalodu pedagogi un lauku skolu, pagastu skolu pedagogi, kuri visvairāk ir arī nodarbinātie pensionāri. Jā, mēs iesniedzām, arī Izglītības un zinātnes ministrija iesniedza, projektu par visu pedagogu pensionāru pielīdzināšanu šim 2.punktā definētajam statusam - tas ir, lai visi pedagogi pensionāri saņemtu arī pilnu pensiju. Es tātad lūgtu un gribētu, lai arī šajā tribīnē uzstātos Labklājības ministrijas pārstāvji, no kuru puses izskanēja galvenie iebildumi, un lai Saeima arī būtu informēta par to, kādēļ mūsu priekšlikums tika sašaurināts līdz šīm deficītajām specialitātēm. Acīmredzot Makarova kungs dos šo skaidrojumu, un tad acīmredzot Saeima varēs pilnībā izlemt - piekrist vai nepiekrist šim punktam.

Tālāk - 3.punkts. Es domāju, ka tas komentārus neprasa. Tas ir pats par sevi saprotams. Bet es gribu pievērst sevišķu uzmanību 4.punktam: 1996.gada valsts budžeta projektā paredzēt pedagoģisko darbinieku algas un sociālās garantijas pielīdzināt civildienesta ierēdņu algām un sociālajām garantijām - protams, ņemot vērā Grīnblata kunga tikko minētos precizējumus, kuri ir izteikti dokumentā nr. 510 A. Šim punktam es tiešām gribu visnotaļ pievērst Saeimas uzmanību, jo arī visur tur, kur es esmu paudis savu viedokli par šo ļoti nopietno jautājumu... es tiešām uzskatu, ka mēs nevarēsim situāciju izglītībā sakārtot, uzlabot un nespēsim arī runāt par nopietnām reformām, ja mēs izdarīsim tās, pastāvot tādam pedagogu darba samaksas līmenim, kāds tas ir pašreiz. Un tādēļ es aicinu Saeimu noteikti atbalstīt šo 4.punktu. Protams, mēs varam diskutēt par 1. un 2.punktu, jo arī Satversme paredz, ka, iesniedzot šādus priekšlikumus, vajag norādīt arī iespējamos finansu avotus. Diemžēl, kā jau es teicu, Izglītības un zinātnes ministrija, diskutējot valdībā, nespēja šo jautājumu pozitīvi atrisināt. Es domāju, ka tagad situācija mainās - un mainās ļoti strauji -, un acīmredzot arī Finansu ministrija tagad ir ar citu ministru. Varbūt šie jautājumi ir arī citādā veidā pagriežami un risināmi. Katrā gadījumā jautājums, vēršanās pie Satversmes, šeit tomēr paliek.

Mans priekšlikums ir atbalstīt šo lēmuma projektu kopumā, bet katrā ziņā - noteikti tā 4.punktu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Neskatoties uz to, ka budžetā, protams, ir lielas grūtības, mēs skolotājus - visus - esam nostādījuši tādā situācijā, ka strādāt tālāk vairs nevar. Tādēļ es LNNK frakcijas vārdā aicinu atbalstīt šo dokumentu nr.510, - mazāk ierēdņu un vairāk skolotāju!

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. (Starpsauciens no zāles: "Viņš par citu!") Es atvainojos! Jūs par citu jautājumu gribējāt runāt. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Lūdzu! Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Faktiski es gribēju runāt ne tik daudz par saturu, cik par procedūru. No satura viedokļa man ir jāpiekrīt Vaivada kungam, ka būtu tiešām pareizi, ja mēs šodien izšķirtos par šādu konceptuālu piedāvājumu, kurš ir izteikts šā lēmuma 4.punktā. Tas ir revolucionārs, tas ir konceptuāls, un šī izšķiršanās, es domāju, mums būtu ļoti nozīmīga. Faktiski tikpat nozīmīga, cik mūsu izšķiršanās šeit kaut vai par Pensiju likuma koncepciju. Un jāsaka, ka mēs frakcijā, apspriezdami šo jautājumu, faktiski nonācām pie secinājuma, ka mēs atbalstām šo priekšlikumu. Jo acīmredzot tikai šā priekšlikuma konsekventa realizācija, tas ir, skolotāju un pedagoģiskā personāla pielīdzināšana civildienestam (ne jau, protams, visā tā nozīmē, bet katrā ziņā attiecībā uz to, kas saistīts ar sociālajām garantijām un ar algām, un tamlīdzīgām lietām), acīmredzot būtu viens no normālākajiem risinājumiem, un tā tas faktiski ir ļoti daudzās Eiropas valstīs (vismaz, cik man zināms, Francijā un Vācijā tas tā ir). Protams, tas nozīmē arī zināmus papildu pienākumus no pedagoģisko darbinieku puses. Es domāju, ka viņi to apzinās. Piemēram, Vācijā, un, cik es zinu, Francijā pastāv noteikumi, ka, piemēram, pedagogs, ja viņa darbs tiek novērtēts vienā skolā kā nepietiekams,saskaņā ar šiem pašiem noteikumiem tiek pārsūtīts, piemēram, uz citu Francijas daļu, lai viņš turpinātu darbu, jo viņš ir it kā šīs civildienesta sistēmas ietvaros. Tātad parādās arī zināma pedagogu papildu atbildība, strādājot šajā sistēmā. Bet, no otras puses, tas tiešām varbūt konceptuāli atrisinās gan šo darba samaksas jautājumu, gan citus jautājumus, kuri mums ir ļoti būtiski un kurus nevajadzētu risināt no gadījuma uz gadījumu. Un šajā sakarā es gribu pateikt, ka mūsu frakcija atbalsta šo izšķiršanos un tātad atbalsta šo lēmuma pamatideju, bet uzreiz mums ir jānorāda, ka blakus šim konceptuālajam izšķiršanās aspektam šajā lēmumā ir iekļauti daži punkti, kuri diemžēl pēc savas būtības šodien nav balsojami, jo, kas attiecas uz 1., 2. un faktiski 3.punktu (1. un 2. ir atsevišķi panti), tie ir pretrunā ar Satversmes 66.pantu. Satversmes 66.pants paredz, ka, ja Saeima pieņem lēmumu, kas ir saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, ir jānorāda arī šo līdzekļu avoti. Un tātad 1.pants nozīmē pašlaik budžetā neparedzētus, ļoti konkrētus izdevumus, kas netiek nosaukti. Te nav uzdots Ministru kabinetam tos ... 3.punktā ir teikts, ka Ministru kabinetam tas formāli jānoformē, bet nav uzdots Ministru kabinetam izpētīt iespējas, kā to var izdarīt. Satversmes 66.pantā ir teikts (es citēju): "Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus." Šajā gadījumā runa ir tātad par lēmumu. Par Saeimas lēmumu. Tieši tā tas ir nosaukts Satversmē un mēs šeit runājam par Saeimas lēmumu. Un Satversmē ir noteikts, ka šajā pašā Saeimas lēmumā jābūt norādītiem šiem avotiem. Tas ir teikts, es atkārtoju vēlreiz, Latvijas Republikas Satversmes 66.panta otrajā daļā.

Tātad, vadoties pēc Satversmes, diemžēl par 1., 2., 3. punktu šobrīd mēs nevaram pēc būtības balsot, mēs varam atbalstīt, un, es domāju, tas ir noteikti jādara attiecībā uz 4.pantu, tas ir faktiski konceptuāls balsojums. Taču, kas attiecas uz 1. un 2., un 3.punktu, es uzreiz gribu pateikt, lai te nebūtu pārpratumu, ka "Latvijas ceļa" frakcija neuzskata, ka šis jautājums līdz ar to ir jānoņem, jo mēs nebūt neuzskatām, ka aktuālais jautājums par pedagogu darba samaksu pašreiz ir atrisināts. Jūs zināt visas tās diskusijas, kas šeit notiek un kas notiks rudenī. Bet mēs uzskatām, ka acīmredzot vienīgais risinājums ir šo 1., 2., 3.punktu iekļaut, sagatavot, izpētīt un iekļaut paredzamajos budžeta labojumos, kuri ir jāiesniedz. Bet tā problēma ir, ka šajā lēmumā mēs nevaram pateikt jau konkrētos apjomus, jo, ja mēs nosauksim šeit konkrētos apjomus, tad mums būs jānorāda izdevumu avoti saskaņā ar šo Satversmes pantu. Līdz ar to, es atkārtoju, atbalstot šo lēmumu principā, diemžēl pirmos punktus mēs pēc būtības nevaram balsot, jo tas ir pretrunā ar Satversmi, un es aicinu balsot par tiem punktiem, kurus mēs varam pieņemt un tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - sociālo lietu valsts ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Cienījamie deputāti! Mēs regulāri atgriežamies pie jautājuma par pensiju izmaksu strādājošajiem pensionāriem. Labklājības ministrija vienmēr ir atbalstījusi šo priekšlikumu tad, ja ir nepieciešamais finansiālais nodrošinājums. Tādēļ jau janvārī Saeimā ir iesniegts likumprojekts par labojumiem likumā "Par valsts pensijām", kur bija paredzēts paaugstināt pensijas vecumu, vienlaicīgi uz šīs rezerves nodrošinot pensiju izmaksu, papildu pensiju izmaksas strādājošajiem pensionāriem, sākot ar šā gada 1.jūliju. Šis jautājums nav atrisināts. Šobrīd, kā jau teica Vaivada kungs, Ministru kabinetā, Valsts un sociālo lietu komitejā, ir akceptēts noteikumu projekts par pensiju izmaksu deficītās pedagoģiskajās profesijās strādājošajiem pedagogiem un pamatskolu skolotājiem pensijas vecumā. Attiecībā uz visiem pārējiem Labklājības ministrija šobrīd neredz iespēju atrast nepieciešamo finansējumu, jo mums ir jāizpilda likuma prasības un attiecīgi jāveic arī pensiju indeksācija, kam jau šobrīd pietrūkst nepieciešamo līdzekļu. Pašreizējā budžetā mēs redzam savas iespējas paaugstināt pensijas par 3-4 latiem, taču, lai veiktu pilnu indeksāciju, mums vēl trūkst 19 miljonu latu. Labklājības ministrija nebūt nevēršas pret pensiju izmaksām strādājošajiem pedagogiem, taču uzskata, ka ir nepieciešams spert nopietnus soļus, lai skolās ienāktu gados jauni kadri, un veicināt taisni jaunu izglītotu cilvēku ienākšanu skolās. Tādēļ mūsu priekšlikums ir šāds (un mēs to izteiksim un izteicām jau Ministru kabinetam): no studiju subsidēšanas fonda uzreiz atvērt finansējumu tiem, kas mācās pedagoģiskajās profesijās, un likt viņiem nostrādāt pedagoģiskajās profesijās noteiktu gadu skaiu - 5 līdz 10 gadus - un dzēst šo kredītu. Tādā veidā mēs netraucēsim gados jauniem kadriem ienākt skolās. Tādēļ Labklājības ministrija nevar atbalstīt šā lēmuma projekta 2.punktu, jo vienkārši neredz finansēšanas iespējas (it īpaši, ja ņem vērā Saeimā notikušās diskusijas par finansu krīzi). Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates pabeigtas. Lūdzu referentu! Māris Grīnblats -"Tçvzemei un brīvībai". Lūdzu!

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Es domāju, ka aizrādījums par attiecīgo Satversmes pantu, kas prasa norādīt izdevumu avotus, protams, ir pilnīgi pareizs, bet šajā gadījumā es gribu norādīt uz to, ka šie pirmie trīs punkti ir savstarpēji saistīti. Tātad 1., 2.punkts norāda šos divus virzienus uz algām un pensijām, ko valdība jau bija solījusi, savukārt 3.punkts tātad nenorāda, tieši kāda būs šī summa, bet tas uzdod Ministru kabinetam līdz tādam un tādam laikam iesniegt grozījumus budžetā, kuri garantē... tātad faktiski pēc satura tas arī būtībā atbilst tam, kas tiek prasīts. Tātad šiem grozījumiem ir jābūt. Ja šos grozījumus Ministru kabinets neiesniedz, tad, loģiski, arī 1., 2.punkts nedarbojas, jo nav jau domāts tā, ka 1., 2.punkts tiek pildīts neatkarīgi no 3.punktā iesniegtajiem grozījumiem, par kuriem mēs varam balsot tikai pēc tam, kad Ministru kabinets tos būs iesniedzis. Šeit jau Saeima nenosaka, ka šī nauda būs, bet Ministru kabinets iesniedz grozījumus, Saeima šos grozījumus izskata un par tiem lemj atsevišķi, tā ka formāli šeit ir šī jēga ietverta. Ar 1. un 2.punktu Saeima neko nesola, bet tā uzdod Ministru kabinetam... Ja Ministru kabinets šos avotus atrod un iesniedz savlaicīgi vai iesniedz vēlāk, tad arī Saeima lemj par to, kā izdarīt grozījumu 1995.gada budžetā. Tā ka ar šo lēmumu netiek piešķirta konkrēta nauda, bet tiek uzdots Ministru kabinetam izdarīt grozījumus attiecīgajā virzienā. Tā ka, manuprāt, šeit šīs pretrunas nav, un es aicinu balsot gan par 4.punktu - patīkami, ka valdība un "Latvijas ceļš" to atbalsta, - gan arī par 1.un 3.punktu kopā.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Par procedūru. Lūdzu! Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC).

Neapspriežot saturu, acīmredzot tomēr ir jānoskaidro procedūra, jo tas ir jautājums, vai mēs varam balsot vai nevaram balsot par 1., 2. un 3.pantu. Man liekas nedaudz bīstams Grīnblata kunga paziņojums, ka tad, ja Ministru kabinets neiesniedz, tad jau nebūs. Kā to saprast, ka mēs pieņemam lēmumu - "ja būs - būs, ja nebūs - nebūs"? Es tā kaut kā ar to neesmu mierā, es domāju, ka skolotājiem jau vairākas reizes tā ir gadījies, ka, ja būs - būs, ja nebūs - nebūs. Līdz ar to es šo lēmumu tomēr uztveru nevis tādu, kā jūs teicāt, - ka, ja būs, tad būs un ja nebūs, tad nebūs, bet gan kā lēmumu, kas tomēr ir obligāti izpildāms. Un, ja viņš ir obligāts, tad tādā gadījumā 1.pants noteikti nosaka izdevumus. To summu jau var pateikt, te jau minēja šo attiecīgo precīzo summu, ko tas nozīmē. Ja viņš ir obligāti izpildāms, tad tieši Satversmes 66.panta gaismā tagad būtu izskatāms, jo jūs taču neuzdodat Ministru kabinetam izstrādāt priekšlikumus vai kaut ko tamlīdzīgu. Jūs izdodat vienkārši ar budžeta labojumiem rīkojumu - izmaksāt šo attiecīgo algu pieaugumu. Es atkārtoju vēlreiz, ka mūsu frakcija nav pret to, bet, ja mēs iesim šo ceļu un ja valdības ierēdņi rūpīgi izlasīs mūsu stenogrammas pēc šāda lēmuma pieņemšanas, tad valdības ierēdņi stenogrammā izlasīs arī Grīnblata kunga izteikumu: ja būs, tad būs, ja nebūs, tad nebūs... Es domāju, ka tā rezultātā arī viņi attiecīgajā brīdī pateiks: nu neiznāca, mums nebija... Un atsauksies uz to, ko jūs esat teicis stenogrammā. Tāpēc es domāju, ka nevajadzētu jaukt šīs lietas un vajag stingri turēties arī pie 66.panta būtības. Tātad ideja ir tāda: ja mēs ar savu lēmumu kā likumu faktiski uzdodam kaut kādu naudu izdalīt, tad mums ir arī jānorāda, no kurienes viņu ņemt, bet, par cik mēs tādu norādi pašlaik neizdarām, tad es iesaku vēlreiz, es uzskatu, ka šie panti nav balsojami, bet pie budžeta labojumiem acīmredzot mums kopā ar jums vēl ir jāpiestrādā un šie priekšlikumi jau savlaicīgi jāsagatavo. Vai tas būtu tieši tas līmenis, ko jūs te esat norādījuši, - tas ir cits jautājums, un tas būs saistīts ar to, vai mēs atradīsim attiecīgos līdzekļus un cik lielas būs šo ienākumu ailes. Tā ka es aizvien uzturu spēkā tomēr to, ka nevar balsot šos pirmos trīs pantus, jo es viņus uztveru par obligātiem, nevis par varbūtīgiem vai jābūtīgiem. Es aicinu atbalstīt lēmuma projekta 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Manā uztverē mēs esam ļoti tuvu bīstamam precedentam. Un es jums paskaidrošu - kāpēc. Šis pants Satversmē ir ierakstīts acīmredzot tieši tāpēc, lai budžeta lietās un naudas lietās valstī būtu gan zināma pārskatāmība, gan zināma atbildība, gan zināma stabilitāte. Un es kā sēdes vadītājs katrā ziņā, nevaru likt uz balsojumu tādus punktus - vispirms uzdot Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus un pēc tam iesniegt Saeimā grozījumus valsts budžetā, jo gan pēc Satversmes, gan pēc Kārtības ruļļa loģikas deputāti, kuri vēlas izdarīt grozījumus budžetā, to var izdarīt un iesniegt priekšlikumus. Vēl jo vairāk tad, ja ir konkrēti priekšlikumi. Un nevis ar Saeimas lēmumu vispirms uzdot Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus un pēc tam iesniegt Saeimā grozījumus valsts budžetā, jo, manuprāt, ja mēs šādu praksi uzsākam, tad šī prakse ir tiešām pretrunā ar Satversmes 66.pantu. Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžeta neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā ir jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus, nevis uzdot Ministru kabinetam paredzēt šos līdzekļus. Saeimai ir jāparedz šie līdzekļi! Un jūs mani atvainojiet, bet tas tiešām atgādina iepriekšējo praksi, kad vispirms pieņēma programmas un pēc tam lēma par šo programmu finansējumu. Taču šajā ziņā mūsu valsts Satversme jau 1922.gadā ir pieteikusi citu praksi, un, manuprāt, tā ir pareiza. Tas ir mans komentārs.

Ja par procedūru kāds vēlas runāt - lūdzu! Mēs varam izteikt savus viedokļus, bet 4.punkts ir balsojams - uzdot Ministru kabinetam pārskatīt 1996.gada valsts budžeta projekta koncepciju. Kā jūs jau atceraties, deputātiem šajā ziņā, runājot no tribīnes, bija arī domstarpības, bet es vienmēr domāju, ka par nākošā gada budžetu vai par budžetu, kurš nav apstiprināts, protams, var runāt, un tas arī ir diskutējams jautājums. Vismaz es kā sēdes vadītājs tā saprotu šo jautājumu. Lūdzu zvanu! Vai deputāti - iesniedzēji piekrīt tam, ka tiek balsots 4.punkts? Piekrīt. Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu:

"Saeima nolemj: uzdot Ministru kabinetam pārskatīt 1996.gada valsts budžeta projekta koncepciju, paredzot pedagoģisko darbinieku algas un sociālās garantijas pielīdzināt civildienesta ierēdņu algām un sociālajām garantijām." Es ļoti atvainojos! Lūdzu, dzēsiet! Divas lietas - pirmkārt, ir labojums. Un otra lieta - vai deputāti uzstāj, ka mums ir jāapspriež priekšlikums par to, ka pēc tam deputāti jānosauc vārdā. Ir iesniegts 10 deputātu priekšlikums par to, ka pēc tam deputātu balsojums tiek nosaukts. Par šo priekšlikumu viens runā "par", viens - "pret", un Saeima balso. Deputātu priekšlikums: "Mçs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140.panta otro daļu pieprasām pēc balsošanas par lēmumu "Par pedagogu darba algas samaksas jautājumiem" nolasīt katra deputāta balsojumu". Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

Tātad lēmuma projekts, par kuru balsosim: "Uzdot Ministru kabinetam pārskatīt 1996.gada valsts budžeta projekta koncepciju, paredzot pedagoģisko darbinieku vidējo algu likmi pielīdzināt civildienesta ierēdņu vidējai algai un sociālās garantijas pedagoģiskajiem darbiniekiem ar pedagoģisko izglītību pielīdzināt civildienesta ierēdņu sociālajām garantijām". Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 6. Pieņemts.

Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nolasīt deputātu balsojumu. Par procedūru - Aivars Endziņš. Aivars Endziņš atsakās runāt par procedūru.

Es atvainojos, par procedūru - deputāts Sinka.

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Vai mēs nevarētu nosaukt vārdā tos sešus, kuri ir atturējušies.

Sēdes vadītājs. Tas lai būtu Saeimas sekretāra biedres Irēnas Folkmanes izlemšanā, bet daži deputāti iebilst, līdz ar to jums jāsauc visi.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Nosaukšu visus.

Dzintars Ābiķis - par,

Aleksandrs Bartaševics - par,

Martijans Bekasovs - par,

Eduards Berklavs - par,

Aivars Berķis - par,

Indulis Bērziņš - par,

Mariss Andersons - par,

Inese Birzniece - atturas,

Jānis Bordāns - par,

Olafs Brūvers - par,

Māris Budovskis - par,

Jānis Bunkšs - par,

Alfreds Čepānis - par,

Pēteris Elferts - par,

Aivars Endziņš - par,

Gaļina Fjodorova - par,

Irēna Folkmane - par,

Andris Glāzītis - par,

Anatolijs Gorbunovs - par,

Māris Graudiņš - atturas,

Oskars Grīgs - par,

Māris Grīnblats - par,

Andris Grots - par,

Edvīns Inkēns - par,

Raimonds Jonītis - atturas,

Kārlis Jurkovskis - par,

Imants Kalniņš - par,

Viesturs Pauls Karnups - par,

Edvīns Kide - par,

Aleksandrs Kiršteins - par,

Mārtiņš Ādams Kalniņš - par,

Jānis Kokins - par,

Nikolajs Krasohins - par,

Ilga Kreituse - par,

Jānis Lagzdiņš - par,

Uldis Lakševics - par,

Aristids Lambergs - par,

Larisa Laviņa - par,

Kristiāna Lībane - par,

Kārlis Leiškalns - par,

Andris Liepiņš - atturas,

Ruta Marjaša - par,

Roberts Milbergs - par,

Voldemārs Novakšānovs - par,

Uldis Osis - par,

Andrejs Panteļējevs - par,

Oļģerts Pavlovskis - par,

Aija Poča - atturas,

Aida Prēdele - par,

Velta Puriņa - par,

Pauls Putniņš - par,

Gunārs Resnais - par,

Andris Rozentāls - par,

Anta Rugāte - par,

Indra Sāmīte - atturas,

Antons Seiksts - par,

Anna Seile - par,

Andrejs Siliņš - par,

Juris Sinka - par,

Modris Spuģis - par,

Dainis Stalts - par,

Jānis Straume - par,

Filips Stroganovs - par,

Pēteris Tabūns - par,

Zigurds Tomiņš - par,

Jānis Urbanovičs - par,

Jānis Vaivads - par,

Jevgēnijs Zaščerinskis - par,

Alfrēds Žīgurs - par,

Māris Zvaigzne - par.

Sēdes vadītājs. Nekādi atsaukumi netika izteikti, līdz ar to nosauktais balsošanas rezultāts ir apstiprināts.

Tālāk deputātu jautājumi. Lūdzu - Irēna Folkmane, Saeimas sekretāra biedre.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr. 508. To ir iesnieguši Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāti, un šis jautājums ir adresēts ekonomikas ministram Zvanītāja kungam.

"Valsts kontrole ar rakstu nr. 5-1-343 griezās Saeimā un valdībā ar slēdzienu par "Unibankas" privatizācijas noteikumiem, atzīdama tos par valstij neizdevīgiem, un ierosināja Saeimai likumdošanas ceļā mainīt Latvijas privatizācijas aģentūras noteikto privatizācijas kārtību tā, lai netiktu apgrūtināts valsts budžets, kā arī lai tiktu novērsti privatizācijas gaitā Valsts kontroles konstatētie likumu pārkāpumi.

Šajā sakarībā lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Ministru kabinets un Latvijas privatizācijas aģentūra ir reaģējušas uz minēto Valsts kontroles slēdzienu un, ja nē, tad kādēļ?

Vai Valsts kontrole savas pretenzijas ir noņēmusi?

2. Lūdzam nosaukt personu sarakstu, kurām realizētas personālakcijas par sertifikātiem ar 75% atlaidi.

3. Vai kāda no atbildīgajām personām, kura pārkāpusi pastāvošo likumdošanu "Unibankas" privatizācijas procesā, ir saukta pie atbildības?

4. Lūdzam nosaukt 10 uzņēmumus, kuriem ir lielākie kredītparādi "Unibankā", norādot parādu summas un kredītu izsniegšanas termiņus.

Atbildi lūdzam dot rakstiski un mutiski Saeimas sēdē. "

Parakstījuši deputāti Stašs, Lucāns, Zaščerinskis, Bresis, Jurkovskis, Kide.

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam ekonomikas ministram Zvanītāja kungam.

Tālāk, lūdzu!

I.Folkmane. Dokuments nr. 516. Tas adresēts Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim. Desmit jautājumi.

"Cienītais Gaiļa kungs! Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai valdībai ir precīzi zināmas saistības, kuras uzņēmusies banka "Baltija"?

2. Kādēļ valdībai, pārņemot banku "Baltija", tikpat kā nav informācijas par bankas aizvadītā gada finansu stāvokli, trūkst arī neatkarīgu ārvalstu auditorfirmu slēdzienu par bankas darbību?

3. Vai ir taisnība, ka bankai "Baltija" ir finansiālas attiecības ar Latvijas politiķiem un politiskajām partijām, kā rezultātā bankas darbība nav tikusi kontrolēta?

4. Kādēļ valdība ir iesaistījusies tieši bankas "Baltija" glābšanā, bet neatbalsta citas bankas, kuru finansu stāvoklis ir smagāks?

5. Vai valdības centieni mākslīgi uzturēt pie dzīvības banku "Baltija" ir tikai līdz vēlēšanām, lai pēc tam, iespējams, noguldītāji zaudētu savu naudu?

6. Vai ir taisnība, ka šīs dramatiskās krīzes sākumā finansu ministrs par to nebija informēts un atpūtās Spānijā, spēlējot tenisu?

7. Vai ir taisnība, ka Valsts prezidents Ulmanis dzīvo ēkā, kura pieder Laventam, kaut arī viņam ir zināms, ka Lavents ir krimināli sodīts par kontrabandu un valūtas operācijām, bet no 1980. -1985. gadam bijis ieslodzīts cietumā?

8. Vai valdībai ir zināms, ka Eiropas finansu aprindas bankas "Baltija" sabrukumu saista ar visas Latvijas valsts finansiālo bankrotu? Vai tiešām Latvija nepareizas saimnieciskās un finansu politikas dēļ atrodas bankrota priekšā?

9. Kā valdība panāks, lai varbūtēja bankas "Baltija" sabrukuma gadījumā noguldītāji nezaudētu savu naudu?

10. Kādus kontroles mehānismus valdība ir paredzējusi izstrādāt, lai nākotnē novērstu līdzīgus banku sabrukumus?"

Parakstījuši 5 deputāti: Zīgerists, Kostanda, Milbergs, Saulītis, Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātie kolēģi un deputāti! (Starpsauciens no zāles: "Ko tu tur dari?") Tā kā mēs jau vakardien tik ilgi runājām par šo tematu, tad šodien tur nav vairs ko runāt. Es domāju... es atsaucu pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Kārtības rullis tādu situāciju neparedz, kāda ir izveidojusies mums. Un Juridiskā biroja vadītājs to apstiprina, jo tiešām paliek četri paraksti, un līdz ar to šis jautājums nav nododams tālāk Ministru prezidentam.

Tālāk, lūdzu!

I.Folkmane. Vakar, 24. maijā, Prezidijs ir saņēmis arī jautājumu, kas adresēts Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim.

"Cienītais Gaiļa kungs! Muzikālo teātru aktieru skola, agrāk Rīgas muzikāli poētiskā teātra studija, dibināta ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas 1989. gada lēmumu nr. 250. 1992. gadā skolas pārziņā tika iedalītas telpas Sarkandaugavas ielā 24. Četru gadu laikā Muzikālo teātru aktieru skola kļuvusi par netradicionālu latviskās kultūras un izglītības centru. Tā strādā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem individuāli izstrādātiem mācību plāniem. Šo gadu laikā skola 8 reizes iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijā pieprasījumu licences saņemšanai un vienmēr saņēmusi atteikumu. Licencēšanas komisijas locekļi nav uzskatījuši par vajadzīgu apmeklēt šo skolu un izskatīt jautājumu pēc būtības.

Gaiļa kungs, lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc Ziemeļu rajona Skolu valdes priekšsēdētāja Grebzde neslēdz telpu nomas līgumu, kā to paredz Rīgas domes Ziemeļu rajona valdes 1994. gada 7. jūlija lēmums nr. 37? Skola darbojas telpās, kas saskaņā ar Izglītības likuma 67. pantu paredzētas mācību un audzināšanas darba veikšanai, taču daudzas bijušās audzināšanas iestādes Ziemeļu rajonā netiek izmantotas šajā likuma pantā noteiktajiem mērķiem, piemēram, Ziemeļu rajona Skolu valdes ēka 1. Ganību dambī 18 - bijušais bērnudārzs?

2. Kāpēc Muzikālo teātru aktieru skola nevar saņemt licenci, lai darbotos oficiāli, ja tā ir iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijas Licencēšanas komisijā visus nepieciešamos dokumentus, to skaitā arī Ziemeļu rajona valdes lēmumu par telpu esamību?"

Šos jautājumus parakstījuši deputāti Kostanda, Kušnere, Saulītis, Milbergs, Sinka.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Visi jautājumi?

I.Folkmane. Jā.

Sēdes vadītājs. Tālāk ir nākošā sadaļa - "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu par vakantas Vidzemes apgabaltiesas tiesneša vietas aizpildīšanu un ierosina apstiprināt Arnoldu Valdi Laufmani par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata.

Jums, cienījamie deputāti, ir izsniegti dokumenti, kur ir tieslietu ministra iesniegums, raksturojums, ko ir parakstījis Valmieras rajona tiesas priekšsēdētājs, Apgabaltiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums, kā arī izziņa par iepriekšējām darba gaitām. Juridiskā komisija, izskatot Arnolda Valda Laufmaņa kandidatūru, vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai apstiprināt Arnoldu Valdi Laufmani par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Kā, lūdzu!

A.Endziņš. Aizklāti...

Sēdes vadītājs. Aizklāti... Mēs taču to zinām, ka aizklāti. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 3, atturas - 3. Arnolds Valdis Laufmanis apstiprināts par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu.

Un vispirms Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu - iecelt Andi Celmu par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija, iepazinusies ar dokumentiem, kas tika iesniegti, kā arī uzklausījusi pašu kandidātu, ierosina cienījamajai Saeimai apstiprināt Andi Celmu par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 52 - par, pret - nav, 4 - atturas. Andis Celms iecelts par Jelgavas rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Jura Rakeviča iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

Arī Juri Rakeviču Juridiskā komisija ierosina cienījamajai Saeimai iecelt par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi. Viss nepieciešamais materiāls jums ir.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 3. Juris Rakevičs iecelts par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Silvas Reinholdes iecelšanu par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi. Arī visi nepieciešamie materiāli jums ir izdalīti. Iepazinusies ar šiem materiāliem par Silvu Reinholdi, kā arī uzklausījusi viņu, Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Silvu Reinholdi par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 3, atturas - 7. Silva Reinholde iecelta par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Ritas Vladimirovas iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi. Arī jums ir izdalīti visi nepieciešamie materiāli, ir pozitīvi stažēšanās rezultāti, pozitīvs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums, un Juridiskā komisija vienbalsīgi rekomendē cienījamajai Saeimai iecelt Ritu Vladimirovu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 5. Rita Vladimirova iecelta par Preiļu rajona tiesas tiesnesi.

Par nākošo kandidātu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra priekšlikumu par Jēkaba Kremberga iecelšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ogres rajona tiesas administratīvā tiesneša amata. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu un aicina arī cienījamo Saeimu atbalstīt un iecelt Jēkabu Krembergu par Ogres rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ogres rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 6. Jēkabs Krembergs iecelts par Ogres rajona tiesas tiesnesi. Par nākošo jautājumu!

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī jautājumus, kas ir saistīti ar dažu rajonu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu. Vispirms Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu par Daigas Kalniņas iecelšanu par Madonas rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Jums ir izdalīti arī visi nepieciešamie materiāli. Juridiskā komisija, iepazinusies un uzklausījusi pretendenti, vienbalsīgi rekomendē cienījamaijai Saeimai iecelt Daigu Kalniņu par Madonas rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 3, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

A.Endziņš. Juridiskā komisija izskatīja arī tieslietu ministra iesniegumu par Sandras Mertenas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi. Arī Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja Sandras Mertenas kandidatūru iecelšanai par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 4. Sandra Mertena iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

A.Endziņš. Un beidzot Juridiskā komisija izskatīja arī Daugavpils pilsētas tiesas tiesneses Guntas Ginteres iesniegumu par atbrīvošanu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija atbalstīja šo iesniegumu un aicina to darīt arī Saeimu - atbrīvot pirms termiņa Guntu Ginteri no Daugavpils pilsētas tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 3, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Gunta Gintere atbrīvota no Daugavpils pilsētas tiesas tiesneses amata.

A.Endziņš. Paldies cienījamaijai Saeimai.

Sēdes vadītājs. Nākošais jautājums ir lēmuma projekts - ievēlēt Jāni Bordānu Saeimas Pieprasījumu komisijā. Zvanu! Lūdzu, legalizējiet mūsu balsojumu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 4. Jānis Bordāns ievēlēts Saeimas Pieprasījumu komisijā.

Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"" Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Tas ir dokuments nr.170-a. Šis likumprojekts tiek pieņemts steidzamības kārtībā. Viņā ir tikai tīri redakcionāli labojumi, ko komisija pati ir izdarījusi pēc Juridiskā biroja ieteikuma. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šiem labojumiem? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 59, pret - nav, atturas - 8. Likums pieņemts.

Nākošais ir likumprojekts "Par līgumu par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku". Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Saeimas Ārlietu komisija 1995.gada 5.aprīļa sēdē izskatīja otrajam lasījumam likumprojektu "Par līgumu par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku". Nekādas piezīmes netika saņemtas, un komisija pieņēma lēmumu - ieteikt izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā un galīgajā lasījumā šo likumprojektu. Lūdzu jūs nobalsot "par".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts.

Lūdzu, par nākošo likumprojektu!

A.Kiršteins (LNNK).

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas Valdības un Amerikas Savienoto Valstu Valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību" arī tika izskatīts Ārlietu komisijas 5.aprīļa sēdē un vienbalsīgi pieņemts, tāpēc tas ir ieteikts nobalsošanai Saeimā otrajā un galīgajā lasījumā. Arī lūdzu nobalsot "par".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Tagad darba kārtības 38. punkts - "Par sociālo palīdzību un sociālajiem pabalstiem". Otrais lasījums. Vai jūs izmantosit? Nē, ir atlikušas tikai dažas minūtes, un referente lūdz viņu uzklausīt pēc pārtraukuma. Tad, lūdzu, pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 56 deputāti. Turpinām Saeimas sēdi. Tātad ir jau pieteikts likumprojekts "Par sociālo palīdzību un sociālajiem pabalstiem".

Aida Prēdele - Sociālo un darba lietu komisijas vārdā. Kristīgo demokrātu savienība.

A.Prēdele (KDS).

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs paņemam dokumentu nr.430 un sākam darbu, es gribu sacīt nelielu ievadiņu šā likumprojekta otrajam lasījumam. Proti, jums varbūt vēl ir prātā tā diena, kad mēs šo likumprojektu pieņēmām konceptuāli pirmajā lasījumā. Toreiz mēs minējām, ka šis likums ir diezgan nesakārtots - vienkārši no formālās puses. Ka tajā ir diezgan daudz dažādu sajukumu, piemēram, viena daļa pantu ir ar virsrakstiem, otra daļa pantu ir bez virsrakstiem. Trūka tādas vienojošas, kopīgi izstrādātas redakcijas. Un, lūk, tagad, otrajā lasījumā, jūs varat redzēt dokumentā nr.430, ka šis likumprojekts ir izstrādāts redakcionāli un ka ir arī dažādi labojumi un pārkārtojumi.

Pirms ķeramies pie visu pantu pārskatīšanas, es gribu jūs brīdināt, ka, protams, šeit būs tāda zināmā mērā ļoti liela pārkārtošanās. Jo likuma pantu numerācija, kā arī likuma saturs, nemainoties... sakarā ar to, ka likums bija jāpārkārto un jāsakārto, ir pārnests no vienas vietas uz otru vietu... Proti, ir mainīta likuma pantu numerācija un saturs. Viena panta saturs ir atrodams vienā vai vairākos citos pantos. Tā ka līdz ar to mums ir mazliet grūtāks šis uzdevums - izskatīt to cauri.

Otrām kārtām. Saņēmām arī Cilvēktiesību komisijas, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atzinumu par šo pirmo lasījumu, un arī viņu vēlme bija viena - redakcionāli sakārtot to, kā pienākas likumam. Un varu teikt, ka gandrīz visi Cilvēktiesību komisijas priekšlikumi, kā arī gandrīz visi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi ir ņemti vērā. Taču daudzviet tie ir redakcionāli sakārtoti un izveidoti tā, lai būtu šo likumu vienkāršāk uztvert. Bez tam šajā procesā, kad mēs strādājām pie otrā lasījuma, mēs esam arī sadarbojušies ar Labklājības ministriju, un katrs pārveidojums šajā likumā ir saskaņots ar Labklājības ministriju. Tad nu mēs varam ķerties pie darba un skatīt to pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, koncentrēsimies darbam! Likumprojekts ir apjomīgs, tādēļ neapgrūtināsim referenti (un referente savukārt - mūs) ar liekām lietām, bet konkrēti runāsim par katru pantu, kurā ir labojumi!

A.Prēdele. Tātad vispirmām kārtām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedza priekšlikumu izteikt likumprojekta nosaukumu jaunā redakcijā. Šobrīd likums tātad varētu saukties "Likums par sociālo palīdzību". Mūsu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputatiem ir iebildes? Nav.

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja likuma pantus un daļas noformēt Saeimas likumdošanas praksē noteiktajā kārtībā. Arī tas, kā jau es iepriekš minēju, kopumā šajā likumā ir izdarīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja likumā lietotos terminus sakārtot alfabētiskā kārtībā un pārcelt pirms pirmās daļas. Mēs esam šo ierosinājumu atbalstījuši, iekļaujot terminu skaidrojumu 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par likumā lietotajiem terminiem. Jānis Bunkšs - lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es tiešām vēlētos arī no savas puses uzsvērt to, ka šobrīd likums ir vairāk sakārtots, nekā tas bija pirmajā lasījumā, tas ir pārskatāmāks, bet, protams, likumā ir saglabājušies virkne trūkumu, un acīmredzot komisija turpinās strādāt pie šā likuma. (Starpsauciens: "Lai raksta trešajam lasījumam!") Es izvēlējos runāt par likumā lietotajiem terminiem tādēļ, ka šajā tabulā parādās, ka nav atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - papildināt terminus ar tādu terminu kā "dienas centri". Es šeit gribu runāt ne tikai par šo konkrēto terminu, bet uzsvērt to, ka, manuprāt, likumā lietotajos terminos nav ietverta vēl virkne citu terminu, kuri varbūt likumprojekta autoriem un sastādītājiem šobrīd ir paši par sevi saprotami, bet kuri var radīt nesaskaņas un neskaidrības tālākajā darbā.

Es jums vēlos atgādināt kaut vai vienu piemēru: šā gada sākumā, apstiprinot pašvaldību budžetu izlīdzināšanas fonda apjomu un tā sadalījumu, mums parādījās tāds it kā ļoti nevainīgs termins kā internātskolas. Un tieši šis termins radīja vēlāk virkni tādu neskaidrību, kuru dēļ nācās pārdalīt šo izlīdzināšanas fondu, un šis izlīdzināšanas fonds saruka tikai tā iemesla dēļ, ka šobrīd ir ne mazāk kā piecas dažādas internātskolu kategorijas. Tāpēc arī šos terminus tomēr vajadzētu skaidrot un pavisam saprotami uzrakstīt, ko autori šeit ir domājuši. Ko, piemēram, nozīmē "dienas centrs", ko nozīmē "sociālās rehabilitācijas centrs", kas ir "specializētas darbnīcas", "servisa dzīvoklis" utt. ? Šie jautājumi no likuma teksta skaidri nav. Piemēram, pirmajā lasījumā apstiprinātajā tekstā mūsu komisija ieteica svītrot 17.pantā (tas ir, pirmā lasījuma 17.pantā) no pašvaldību atbildības dienas centrus bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem. Ieteica to galvenokārt tieši tā iemesla dēļ, ka nav skaidrs, ar ko šie dienas centri atšķiras no pansionātiem bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem. Mēs uzskatījām, ka šobrīd pašvaldībām šādu speciālistu, kas varētu nodarboties un strādāt tieši ar bērniem, kuriem ir šie garīgās attīstības traucējumi, vienkārši nav. Un tas prasītu papildu līdzekļus. Līdz ar to mēs uzskatījām, ka tādi centri būtu veidojami pie pašreizējām valsts iestādēm, kuras ar šādiem bērniem strādā. Var būt, ja šāds precizējums likumā parādītos, mums šādas problēmas nerastos.

Tāpat šie termini, par kuriem es jau iepriekš runāju... Parādās šobrīd rajona pašvaldības atbildībā tātad šie dienas aprūpes centri. Pašreizējā otrā lasījuma projektā 11.3. punkta otrajā teikumā ir teikts, ka pašvaldības uzturēto sociālās aprūpes iestāžu darbību atbilstoši Labklājības ministrijas noteiktajām prasībām pārzina un kontrolē tā pašvaldība, kura attiecīgo iestādi izveidojusi. Un problēmu tas neatrisina. Ja šajā vietā būtu minēts, ka... ja skaidrojums, kas ir šīs pašvaldības iestādes, tiktu dots, pieņemsim, Ministru kabineta noteikumos... ar kuru šis likums Kabinetu pilnvarotu tādu skaidrojumu dot, tas varbūt būtu atrisinājums. Šobrīd mēs likumā to neatrodam, un tāpēc arī šeit terminu skaidrojumos nav dots, un es domāju, ka tas ir viens no šā likuma otrā lasījuma trūkumiem. Tieši tāpēc es aicinu, gatavojot šo likumprojekta tekstu trešajam lasījumam, vai nu iekļaut likumā lietotajos terminos skaidrojumus par to, kas ir domāts ar šīm dažādajām sociālās palīdzības iestāžu formām, vai arī precīzi norādīt, kas šos jautājumus risinās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Es aicinu arī jūs pašus iesniegt konkrētus priekšlikumus, jo, ja nebūs priekšlikumu, nekas jau netiks balsots. Tagad mēs varam tikai runāt par ļoti konkrētu lietu, par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu - papildināt likumā lietotos terminus ar terminu "dienas centri". Vai vēl kāds debatēs grib runāt par šo lietu? Nerunās. Debates ir pabeigtas. Vai referente vēlas runāt? Lūdzu!

A.Prēdele. Jā, es vēl labprāt pateiktu pāris vārdu. Proti, mēs komisijā tiešām par šo jautājumu debatējām, un ne velti mēs esam līdz ar to pieņēmuši tādu lēmumu, ka mēs, par cik šajā likumā ir ļoti daudz un dažādu iestāžu, dažādu institūciju... Tādā gadījumā būtu vai nu jādefinē tās visas, vai arī nav jādefinē neviena, šo darbu atstājot Labklājības ministrijas noteiktajam nolikumam, noteiktajam dokumentam. Bez tam es gribu sacīt, ka, ja deputātiem tiešām ir šāda vēlēšanās, jebkurā brīdī... Mēs taču pieņemam labojumus attiecībā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - papildināt likumā lietotos terminus... (Starpsauciens no zāles: "Nevaram balsot!") Jā, es atvainojos! Ko tad te mēs varam balsot? Neko nevaram balsot.

A.Prēdele. Atbalstīt vai neatbalstīt komisijas...

Sēdes vadītājs. Diemžēl nevar balsot, jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir savu priekšlikumu izteikusi vēlējuma formā, ka šo terminu uzskaitījumu vajadzētu papildināt. Komisija uzskata, ka nevajag papildināt, un es jau ieteicu deputātam Bunkšam, ka, ja komisija to nepieņem (es šeit domāju atbildīgās komisijas nostāju), tad vajag trešajam lasījumam iesniegt konkrētu priekšlikumu un konkrētu skaidrojumu.

Lūdzu, tālāk!

A.Prēdele. Tālāk. Atbildīgā komisija ir izteikusi priekšlikumu iekļaut 1.panta tekstu 2.pantā precizētā redakcijā. Tas ir izdarīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Prēdele. Tālāk. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai" ir nākusi ar priekšlikumu pirmās nodaļas 2.pantā vārdus "katras personas" aizstāt ar vārdiem "katram Latvijas Republikas pilsonim". Proti, runa ir par to, ka sociālā palīdzība tātad būtu sniedzama tikai Latvijas Republikas pilsonim. Bet mēs zinām, ka visā pasaulē ir šī prakse, ka sociālo palīdzību saņem visi legāli reģistrētie iedzīvotāji. Un visur, kur ir runa par sociālo palīdzību, - arī tur tas nav jautājums par pilsoņiem un par nepilsoņiem.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Un vai par vārdu "viņas" komisijai ir kāds komentārs? Ir priekšlikums tālāk, palīgteikumā, vārdu "viņas" aizstāt ar vārdu "viņa".

A.Prēdele. Tā ir gramatika.

Sēdes vadītājs. Vai jūs tam piekrītat, jā? Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinājumu - pirmās nodaļas 2.pantā vārdus "katras personas" aizstāt ar vārdiem "katram Latvijas Republikas pilsonim". Balsojam. Lūdzu rezultātu! 21 - par, 20 - pret, 11 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Prēdele. Tālāk. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vēlas svītrot 2.pantu. Mēs to neesam atbalstījuši, jo savukārt 2.panta tekstu mēs esam iekļāvuši 4.pantā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai komisija lūdz balsojumu? Nelūdz. Tālāk!

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ieteikusi mainīt otrās nodaļas nosaukumu, bet, tā kā ir grozīta visa likumprojekta struktūra, atbildīgā komisija šo priekšlikumu nav ņēmusi vērā.

Sēdes vadītājs. Komisija klusē, tas nozīmē - piekrīt.

A.Prēdele. Atbildīgā komisija 3.panta tekstu precizētā redakcijā ir iekļāvusi 5.panta pirmajā daļā, proti, saturiski viss ir palicis tāpat, vienkārši ir samainīti panti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vēlas 4.pantu izteikt jaunā redakcijā. Mēs esam šo pašu 4.panta jauno redakciju paredzējuši iekļaut citā vietā, proti, 6.pantā precizētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

A.Prēdele. Frakcija "Tçvzemei un brīvībai", līdzīgi kā iepriekš, šeit runā par trešās nodaļas 4.panta pēdējo teikumu - papildināt ar to, ka Latvijā sociālā palīdzība pienākas cilvēkiem, kuri ir ieradušies Latvijā, ne ilgāk kā 1 mēnesi pēc ierašanās republikā. Pēc analoģijas - atbildīgā komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" priekšlikumu - trešās nodaļas 4.panta pēdējo teikumu papildināt ar šādu tekstu: "...taču ne ilgāk kā vienu mēnesi pēc ierašanās Latvijas Republikā." Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 24, atturas - 5. Nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 29, atturas - 12. Nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Prēdele. Atbildīgā komisija ir svītrojusi 5.pantu, šā panta saturu sadalot pa citiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Tālāk!

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir vēlējusies izteikt 6.pantu šādā redakcijā, kurā ir rajonu un republikas pilsētu pašvaldību pienākumi izteikti. Mūsu komisija šo priekšlikumu ir daļēji atbalstījusi un daļēji iekļāvusi precizētajā 7.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Prēdele. Savukārt atbildīgā komisija 6.panta tekstu precizētā redakcijā iekļauj 7.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildes.

A.Prēdele. Sociālo un darba lietu komisija aicina svītrot 7.pantu. Tur ir runa par atsaucēm uz pantiem, kādi mums šobrīd vairs nemaz nav jaunajā, pārveidotajā likumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vēlas 8.pantu izteikt jaunā redakcijā. Tas ir daļēji atbalstīts, tāpat kā iepriekš, iekļaujot precizēto redakciju 7.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Prēdele. Kā arī svītrot 8.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu. Tie ir arī savukārt iekļauti vairākos citos pantos precizētā redakcijā, nemainot saturu, bet mainot vietām...

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vēlas svītrot 9.pantu, jo, viņuprāt, likuma par pašvaldībām 21.panta 23.punkts nosaka, ka dome jeb padome pati lemj par kārtību, kādā izpildīt pašvaldību funkcijas, to skaitā arī sociālās palīdzības funkcijas. Mūsu komisija ir daļēji atbalstījusi šo priekšlikumu, iekļaujot to citā redakcijā, tomēr uzsverot to, ka katrā pašvaldībā tomēr ir jābūt kaut nelielam sociālās palīdzības dienestam, jo diemžēl ne katra pašvaldība ir gatava - un ir ar prieku gatava - uzņemties šādu pienākumu un, ja tomēr būs likumā ierakstīts, ka pašvaldības pienākums ir šādu centru, kas sniedz iedzīvotājiem sociālo palīdzību, izveidot, tad kaut vai viens cilvēks šādā centrā strādās un tomēr tie darbi ies labāk uz priekšu. Tāpēc mēs lūdzam atbalstīt atbildīgās komisijas ieteikto variantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izteikt piektās nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā. Mēs tam neesam piekrituši, jo līdz ar to tiek mainīta visa likuma struktūra.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Prēdele. Savukārt šī pati komisija vēlas pārcelt piektās nodaļas pirmo sadaļu uz divdesmito nodaļu. Mēs to esam atbalstījuši, jo, mūsuprāt, tiešām arī par pabalstiem ir jārunā... par visu, kas attiecas uz pabalstiem, ir jārunā vienā vietā, un tas ir strukturāls sakārtojums šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Lūdzu nākamo!

A.Prēdele. Atbildīgā komisija ir lūgusi svītrot 10.pantu. Mūsuprāt, likumā nav jāraksta, kam ir tiesības saņemt pabalstu un kam nav tiesības, jo savukārt tas ir atsevišķā pantā, citā vietā noteikts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Prēdele. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi svītrot 11.pantu šādā redakcijā, kā tas ir bijis iepriekš, jo likuma struktūra ir mainīta, tāpēc saglabāt pantu ar līdzīgu saturu, kas būs burtiski turpat blakus, nav nekāda jēga.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka 12.panta (tātad bijušā 12.panta) pirmo daļu izteikt šādā redakcijā: "Vientuļiem invalīdiem un pensionāriem pilsētu un pagastu pašvaldības nodrošina aprūpi mājās." Mūsu komisija neatbalsta šo priekšlikumu, jo 10.pantā ir iekļauta 12.panta teksta precizētā redakcija, proti, pašvaldību funkcijas pilnībā ir redzamas 7.pantā, kur arī ir viss uzrakstīts, kas tām kurā brīdī ir jādara.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Prēdele. Tālāk atbildīgā komisija ir vēlējusies iekļaut 13.panta tekstu 10.panta pirmajā daļā precizētā redakcijā. Tur arī 10.pantā ir rakstīts par to, ko un kādu aprūpi nodrošina pašvaldība.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem.

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ierosinājusi izslēgt 14.pantu, jo, viņuprāt, tā ir pašvaldības funkcija, kuru veic un par kuras izpildi ir atbildīga pašvaldība. Ja pašvaldība vēlas, viņa ir tiesīga saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām par atsevišķu sociālās palīdzības funkcijas uzdevumu izpildi, bet nedrīkst nodot šo funkciju izpildi fiziskajām un juridiskajām personām. Atbildīgā komisija šo ierosinājumu neatbalsta, jo, mūsuprāt, šeit likumā neparādās funkciju izpildes nodošana fiziskajām un juridiskajām personām. Mūsuprāt, runa ir par to, ka pašvaldības noslēdz līgumu par kādu pakalpojumu sniegšanu juridiskajai personai, un, atsaucoties uz 10.panta otro daļu, pašvaldība pati kontrolē, kā tad šis līgums tiek pildīts, - vai tiešām šis slimais un vecais cilvēks tiek apkopts, tātad ne jau šīs funkcijas tiek nodotas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk!

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir vēlējusies aizstāt 16.pantā vārdu "pašvaldības" ar vārdiem "valsts iestādes". Arī šo šīs komisijas priekšlikumu atbildīgā komisija neatbalsta, jo 7.pantā ir noteiktas un uzskaitītas itin visas pašvaldību funkcijas, kā arī minēts, kā un kāpēc tiek veidoti dienas centri un visas pārējās institūcijas. Tā ka 16.panta teksts pārveidotā redakcijā ir iekļauts 7.pantā.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man - un, es domāju, tas ir arī komisijas viedoklis - nav nekādu pretenziju pret to, ka šī funkcija ir iekļauta 7.pantā. Es šajā gadījumā vienīgi vēl vienu reizi gribu vērst jūsu uzmanību uz to - lai gan cienījamā referente teica, ka šajā 7.pantā viss ir aprakstīts un ir skaidrs - ka tomēr tik skaidrs vis nav, jo nav pateikts, kas tad īsti tas dienas centrs vai visas šīs citas iestādes ir. Es šeit neuzstāju, ka būtu nepieciešams balsot par mūsu komisijas priekšlikumu, tas nav jādara, taču katrā ziņā es jums gribēju vēl vienu reizi teikt, ka mēs ar savu priekšlikumu bijām vērsuši atbildīgās komisijas uzmanību uz to, ka virkne likumu nav definēta. Protams, tajā gadījumā, ja galvenais iemesls tam varbūt ir tas, ka komisija nespēj šos definējumus dot, tad es domāju, ka sadarbībā ar Labklājības ministriju mūsu komisija šos definējumus arī sagatavos. Līdz ar to šobrīd par šo 16.pantu es neuzturu nekādus balsojumus. Arī turpmāk, kur gluži vienkārši kāda funkcija ir pārcelta uz citu pantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, referente, turpināsim!

A.Prēdele. Tā kā arī runātājs neuzstāja par balsojumu, tad mēs vēlreiz varam uzsvērt to, ka atbildīgā komisija uzskata, ka šī tomēr ir pašvaldību funkcija - garantēt dienas centru pieejamību un ka to nevajag uzlikt valsts pleciem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par nākamo!

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir vēlējusies izteikt 18.pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi, jo pašvaldībai, kura pati ir izveidojusi centru, pati ir devusi šī centra uzturēšanai līdzekļus, pašai arī pienākas šo centru kontrolēt, nevis to darīt kādam citam no malas. Tāds bija atbildīgās komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja izslēgt 19.pantu, jo šā panta normas ir ietvertas 18.pantā. Tas arī ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Lūdzu, par nākamo!

A.Prēdele. Savukārt atbildīgā komisija ir ierosinājusi iekļaut 20.panta tekstu 14.panta otrajā daļā precizētā redakcijā, kas arī ir izdarīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir vēlējusies izteikt 21.pantu jaunā redakcijā, kura galvenā doma ir tāda, ka komisija uzskata ka nepieciešams noteikt kritērijus, kas raksturo vecus ļaudis, kuri nespēj sevi aprūpēt. Proti, šie kritēriji ir atrodami un meklējami mūsu likumprojekta 1.panta 5.punktā, bet, ja šādu kritēriju nav varbūt kādam citam raksturojošam lielumam, tad Labklājības ministrija ar saviem noteikumiem vai arī ar saviem nolikumiem nosaka, kāda persona tiek ievietota pansionātā vai arī kādas personas, teiksim, raksturojums atbilst tam, lai viņa saņemtu šo sociālo palīdzību. Un arī 7.pantā tas ir vairākkārt atrunāts, tā ka patiesībā šeit šie kritēriji ir, taču var sacīt, ka tie ir izmētāti pa vairākiem citiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Par nākamo, lūdzu!

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija arī vēlējās 22.pantu izteikt jaunā redakcijā, proti, apstrīdot valsts pienākumus pansionātu izveidē un uzturēšanā. Mēs esam šo priekšlikumu atbalstījuši un iekļāvuši to 6.panta 5.punktā, jo arī pēc kopējās koncepcijas vienā vietā ir jārunā par visu, kas attiecas uz valsts funkcijām sociālo pabalstu jomā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ierosinājusi izslēgt 23.pantu, jo tā normas ir ietvertas vēl citos pantos. To mēs arī esam daļēji atbalstījuši, iekļaujot šī panta normas 6., 7. un 11.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Lūdzu, par nākamo!

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izteikt 24.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, kur ir runa par pansionātu kontroli un to darbības nodrošināšanu. Šo priekšlikumu mēs esam atbalstījuši, iekļaujot šo normu 11.panta trešajā daļā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Lūdzu, par nākamo!

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ierosinājusi aizstāt piektās nodaļas piektajā sadaļā visos pantos vārdus "bez vecāku gādības" ar vārdiem "bez vecāku apgādības". Mēs to uzskatām par redakcionālu labojumu un pieņēmām, iekļaujot 26.panta pirmo daļu 6.panta 5.punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Prēdele. Šeit ir arī vairāki tīri redakcionāli labojumi, kas attiecas uz iepriekšējo tekstu, kurš šobrīd vairs nav spēkā, tāpēc es viņu nelasīšu, jo nav vērts nosaukt atsevišķus pantus un punktus, ja nav zināms to saturs. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ierosinājusi izslēgt 28.pantu, jo tā normas ir ietvertas 6.pantā un tā ir pašvaldību funkcija, kuru nodot nedrīkst citām fiziskajām personām. Tas ir tas pats, ko mēs runājām pavisam nesen par līgumiem, par to, ka pašvaldība nedrīkst nodot funkcijas kādam citam, un patiesībā pašvaldība šīs funkcijas arī nevienam citam nenodod, bet gan, slēdzot līgumus, nodrošina šo funkciju pilnvērtīgu izpildi. Un 11.pantā ir skaidri teikts par to, ka pašvaldības ir tiesīgas slēgt šādus līgumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ierosinājusi izteikt 29.pantu jaunā redakcijā. To mēs esam pieņēmuši un atbalstījuši, iekļaujot 11.panta trešajā daļā un līdz ar to izslēdzot 29.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav.

A.Prēdele. Savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija attiecībā uz 30.pantu vēlas to redzēt jaunā redakcijā, proti, ka rajonu un republikas pilsētu pašvaldības nodrošina bezpajumtniekus ar vietām patversmē. Mums tas ir atrodams 7.pantā, kur ir minētas rajonu pašvaldību funkcijas, bet pamatā trešā daļa nosaka, ka pilsētas pašvaldībai ir abas šīs funkcijas - gan rajona, gan vietējās pašvaldības funkcijas. Īsi sakot, tas jau ir iestrādāts 7.pantā, kur tiek noteiktas pilsētu un rajonu pašvaldību funkcijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem.

A.Prēdele. 31.pants - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vēlas izslēgt 31. pantu, jo atkal, viņuprāt, mēs esam nodevuši pašvaldību funkcijas fiziskajām un juridiskajām personām. Te atkal ir jārunā par to, par ko mēs iepriekš jau runājām - par to, ka tiek slēgti līgumi un, atbildīgās komisijasprāt, šeit funkcija netiek nodota, bet - gluži otrādi - funkcija tiek nodrošināta.

Sēdes vadītajs. Par procedūru? (No zāles deputāts V.P.Karnups: "Par procedūru!") Lūdzu! Viesturs Pauls Karnups - par procedūru, lūdzu, atļaujiet.

V.P.Karnups (LNNK).

Man ir mazliet grūti sekot līdzi komisijas ziņojumam par otro lasījumu, jo vienkārši izskriet cauri priekšlikumiem, kas bija saistīti ar pirmā lasījuma tekstu, un noteikt, kā tas tagad ir iekļauts kādā citā pantā, kā arī skatīt pāri 4. aili un redzēt, ka tur nav nekāda sakara ar to, ko ziņotāja runā... Ir ļoti grūti izsekot, kāds ir komisijas piedāvātais likums, kādu variantu mums tiešām tagad ierosina otrajā lasījumā un par ko mēs eventuāli balsosim. Es lūdzu, lai komisijas referente paskaidro, kādā veidā vispār šis dokuments ir sastādīts un vai mēs tagad atgriezīsimies atpakaļ un skatīsimies 4. aili, kāda ir komisijas izstrādātā redakcija, vai mēs skatīsim to cauri, lai varam redzēt, par ko mēs tagad balsosim. Es klausos, klausos un mēģinu meklēt, uz ko ziņojums attiecas... Un es domāju, ka varbūt labāk būtu pārtraukt, lai likumprojektu sakārto tā, ka mēs varam sekot līdzi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es domāju, ka ziņotāja ļoti korekti mums visu paskaidro, bet par šīs lietas sarežģītību jau pašā sākumā referente mūs brīdināja, ka būs sarežģīti. Es saprotu tā: ja mēs izskatām 33. pantu un ja no viņa kāda daļa ir iekļauta 14. pantā, tad atkal mums vajadzētu, izskatot 14. pantu, skatīt arī 33. pantu... Cik garš, tik plats tad būtu. Man liekas, ka tādās reizēs mums vienkārši vajag... Ja jums ir iebildes pret 33. pantu, ka viņš 14. pantā ir iekļauts nepilnīgi vai ja jūs tas neapmierina, tad mums ir jāatgriežas pie 14. panta un viņš jāizskata, jo nav citas procedūras. Un jāņem vēl vērā arī tas, ka komisija mums ir piedāvājusi projektu otrajam lasījumam pilnīgi no paša sākuma... pilnīgi uzrakstītu... Tāpēc, lūdzu, ja jums ir citi priekšlikumi... Bet tā vai citādi, ja tā ir izdarīts un ja komisija ir pieņēmusi tādu lēmumu, ka no 33. panta pārceļ uz 14., tad šī lēkāšana no viena panta uz otru būs, un vienīgais, kas šeit varētu palīdzēt un ko komisija arī ir izdarījusi, kā es saprotu, ir tas, ka šis projekts otrajam lasījumam ir iedots deputātiem, un tur tas viss ir paredzēts, bet par pašu balsojumu... Varbūt jums ir citi priekšlikumi, bet nav jau lielas atšķirības, jo neviens deputāts šeit neiebilst. Ja jums ir iebildes pret 33. pantu, tad mēs varam atgriezties pie 14. panta, bet ar konkrētu iebildi.

Mēs jūs pārliecinājām, paldies. Bet tikai par procedūru... Lūdzu - deputāte Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Kuprijanova (TSP).

Es lūdzu piedošanu, ka tik sarežģīta procedūra ir deputātu kungiem, bet es gribu atgādināt, ka šo likumu pirmajā lasījumā bija iesniedzis Ministru kabinets un ka komisija viņu praktiski ir pārstrādājusi no jauna, tādēļ ir tik smagi labojumi, bet es neredzu nekādu citu tehnisku iespēju, kā mēs varētu viņu citādi dot, jo te ir atsauksmes, un viņš ir jāšķirsta, ja kādu tas interesē. Viņš praktiski ir gan pārstrukturēts, gan no jauna pārrakstīts. Tā ka es varu tikai just jums līdzi, jo es nesaprotu, kā tehniski mēs vēl sīkāk varētu paskaidrot, kādas izmaiņas ir izdarītas.

Sēdes vadītājs. Varbūt tad mēs to visu pieņemam zināšanai ar cerību, ka tagad tur viss ir sastrukturēts un visādi citādi labi sagatavots likumprojekts, un tad trešajā lasījumā varēs visus šos akcentus vēlreiz pārskatīt un precizēt.

Tātad mēs, ja es pareizi sapratu, esam pie 33. panta? Jā?

A.Prēdele. Varbūt es vēl drīkstu tikai piebilst par to, par ko sacīja Karnupa kungs. Tiešām komisija ir izdarījusi ļoti lielu un ļoti sarežģītu darbu, un es saprotu gan jūs, gan arī saprotu pati sevi, un es tā draudzīgi varētu sacīt, ka deputātiem vajadzētu vienkārši rūpīgi izlasīt un izstudēt šo jauno redakciju un tad arī iesniegt kādus labojumus, ja tādi ir, uz trešo lasījumu, jo beigu beigās, draugi, tomēr vairāk nekā mēnesi šis variants bija jūsu rokās... Iedomājieties - ja komisija viņu rūpīgi studēja un pārstrādāja, un pārstrukturēja, tad beigu beigās... Nu tā tas ir noticis... Mēs varam turpināt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ierosinājusi mainīt sestās nodaļas nosaukumu. Mēs to neesam atbalstījuši, jo arī sestās nodaļas struktūra vairs nav tāda, kāda tā ir bijusi agrāk, bet ir pavisam citāda. Tātad šis ierosinājums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Prēdele. Deputātu frakcija "Tçvzemei un brīvībai" sesto nodaļu vēlas sākt ar jaunu pantu. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu nav pieņēmusi, jo sociālā palīdzība visā pasaulē tiek sniegta visiem legāli reģistrētajiem iedzīvotājiem, un tā ir civilizēta pieeja sociālās palīdzības jautājumam, nešķirojot cilvēkus pilsoņos un nepilsoņos, ja runa ir par sociālo palīdzību, principā - par žēlsirdības palīdzību.

Sēdes vadītājs. Šis priekšlikums nav balsojams saskaņā ar iepriekšējo pantu balsojumiem.

Par nākošo, lūdzu!

A.Prēdele. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi iekļaut 34. panta tekstu 12. pantā precizētā redakcijā, kā arī iekļaut 13. panta precizētā redakcijā... Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad tas ir izdarīts, pārstrukturējot pantus...

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk, lūdzu!

A.Prēdele. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ierosinājusi 36. un 37. - divos pantos - aizstāt vārdus "Sociālās palīdzības dienests" ar vārdiem "pašvaldība". Proti, šeit ir runa par informācijas pieejamību. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija neatbalstīja, uzskatot, ka pašvaldība ir ļoti plašs jēdziens un ļoti plašs dienests, kur sanāk īpašas ziņas par cilvēku, ja tās tiek sniegtas sociālās palīdzības dienestam. Un, mūsuprāt, ir nepieciešams pēc iespējas šaurāks to cilvēku loks, kuriem ir pieejamas šīs īpašās ziņas par sociālo palīdzību, par katra cilvēka personas nepieciešamībām un vajadzībām sociālajā ziņā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Tālāk, lūdzu!

A.Prēdele. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi iekļaut 37. pantu 15. panta trešajā daļā, kā arī izslēgt 38. pantu, jo 38. pants šādā redakcijā, mūsuprāt, nav nepieciešams, tā kā pienākumus, kādi ir katrai darbspējīgai pilngadīgai personai pret sevi, laulāto un bērniem, nosaka Civillikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Lūdzu, tālāk!

A.Prēdele. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi iekļaut 39. pantu 14. panta otrajā daļa precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes?

A.Prēdele. Kā arī iekļaut 40. panta tekstu 15. panta pirmajā daļā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

A.Prēdele. Savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ierosinājusi izslēgt astoto nodaļu, jo likuma "Par pašvaldībām" 47. un 49. pants paredz, kādā kārtībā tiek pārsūdzēti domes (padomes) lēmumi. Mēs savukārt esam 16. pantā (īpaši otrajā daļā) runājuši par to, kādā veidā šie lēmumi tiek pārsūdzēti un kāda ir pārsūdzēšanas kārtība.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Lūdzu, tālāk!

A.Prēdele. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi iekļaut 42. pantu 17. panta otrajā un trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Par kuru pantu jūs runājat? Vai pret šo priekšlikumu nav iebildes? Lūdzu, tālāk!

A.Prēdele. Kā arī izslēgt 43. pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Prēdele. Atbildīgā komisija ierosināja izslēgt 44. pantu, jo tas balstās uz veco kārtību, ka rajona pašvaldība ir noteicēja pār pagastu pašvaldībām un tā joprojām. Vecā hierarhija pēc šī likuma vairs nedarbojas. Tagad pārsūdzēšanas kārtība, kā jau es teicu, ir noteikta 16. pantā, un to katrs var izlasīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes pret 45. panta izslēgšanu? Debatēs ir...

A.Prēdele. Šī panta saturs ir palicis nemainīts, taču tas no šīs vietas ir izslēgts.

Sēdes vadītājs. Un kur viņš ir palicis?

A.Prēdele. Tas ir 16. un 17. pantā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 45. panta izslēgšanu. Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Man ir grūti faktiski šeit runāt tieši par 45. pantu, bet es skatījos kopumā likumprojektu, kas ir sagatavots otrajam lasījumam. Un man radās tieši no budžeta viedokļa jautājums. Šeit ir paredzēts veidot šo sociālās palīdzības fondu, kas ir īpaša institūcija, kas turēs šos līdzekļus, to apsaimniekos, ar viņiem darbosies, bet tajā pašā laikā to piešķiršanu veiks Valsts apdrošināšanas fonds. Tad kā mums būs: viena institūcija piešķirs, bet otra ar viņiem rīkosies? Man, atklāti sakot, nav skaidra šī koncepcija. Varbūt referente man varētu sniegt par to komentāru? Jā, bet principā tas ir...

Sēdes vadītājs. Valsts ministrs Makarovs. Lūdzu!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Jā, par Sociālās palīdzības fondu. Pēc likuma teksta mēs gan vēl neesam pie tā pienākuši, izskatot pēc vecās redakcijas pantiem, bet es gribētu pateikt, ka pēc Labklājības ministrijas stratēģijas Sociālās apdrošināšanas fonds ir servisa institūcija. Sociālās palīdzības fonds nav paredzēts ar milzīgiem štatiem, bet viņa galvenais mērķis ir parādīt tautai pilnu informāciju par to, kas notiek ar līdzekļiem sociālās palīdzības sfērā. Jo šobrīd Labklājības ministrija saņem visasāko kritiku par to, ka nauda tiek dota pa labi un pa kreisi, ka tā netiek pārraudzīta. Tādēļ ir šāda fonda ideja un ir arī fonda sabiedriskā padome, kurā ir pensionāru organizāciju pārstāvji, invalīdu organizāciju pārstāvji, un tādā veidā mēs kļūstam atklāti informācijas ziņā.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav? Varam izskatīt nākošo.

A.Prēdele. Es gan gribētu piebilst, ka fondi, par kuriem šeit runāja iepriekšējie runātāji, ir krietnu gabalu vēl uz priekšu.

Sēdes vadītājs. 46. pants.

A.Prēdele. Tur nav nekādu labojumu... Ir priekšlikums izslēgt 46. pantu šādā redakcijā. Par personu loku, kam ir tiesības saņemt pabalstus, mēs varam lasīt 5. pantā.

Sēdes vadītājs. 47. pants.

A.Prēdele. Savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 47.panta pirmajā daļā vārdu "bçrnam" vēlas aizstāt ar vārdiem "par bērnu". Mums ir dažādi pabalstu veidi, kas ir uzskaitīti 19.panta pirmajā daļā, 20.pantā, 22. un 23.pantā, un tur šie pabalstu veidi ir redzami, un tur, cita starpā, ir uzskaitīts arī vienīgais pabalsts, kas ir paredzēts bērnam pašam, tas ir īpašs gadījums. Tāpēc, mūsuprāt, šeit nebūtu īsti vietā aizstāt vārdu "bçrnam" ar vārdu "par bērnu".

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es nerunāšu par atbildīgās komisijas pozīciju, noraidot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par 47.pantu pirmā lasījuma redakcijā, bet runāšu par 47.pantu pēc būtības. Tātad 47.pants reglamentē īpašas institūcijas - Sociālās palīdzības fonda - statusu. Godātie kolēģi! Vispārzināms ir tas, ka mūsu valstī šobrīd ir ārkārtīgi grūts finansiālais stāvoklis. Un, izvērtējot to, vai būtu jāveido kāda jauna institūcija, kura prasīs no mūsu valsts papildu līdzekļus tās uzturēšanai, būtu ļoti detalizēti jāapsver visi "par" un "pret". Manuprāt, tā ir aksioma, ka mūsu valsts pārvaldes sistēma jāveido pēc iespējas lētāka un tāda, lai funkcijas nedublētos. Man, godātie kolēģi, nav īsti skaidrs, kāda ir nepieciešamība izveidot šo Sociālās palīdzības fondu un kādēļ šīs funkcijas nevar veikt Labklājības ministrija. Kādēļ šīs funkcijas nevar veikt tās institūcijas, kas šobrīd jau darbojas? Palasīsim, kas ir teikts 47.panta pirmajā daļā: "Sociālās palīdzības fonds ir patstāvīga valsts sociālās palīdzības institūcija..." Ko nozīmē - "institūcija"? Vārds "institūcija" nozīmē, ka šis Sociālās palīdzības fonds var būt uzņēmējsabiedrība, proti, akciju sabiedrība, var būt sabiedriska organizācija, var būt valsts pārvaldes institūcija. Tā kā tālāk ir teikts, ka Sociālās palīdzības fondam ir juridiskās personas statuss un tas darbojas uz statūtu pamata, teiktais liek domāt, ka šī institūcija būs uzņēmējsabiedrības tipa, nevis valsts pārvaldes institūcija. Godātie kolēģi! Es uzskatu par konceptuālā ziņā absolūti nepieņemamu to praksi, kāda veidojas mūsu valsts pārvaldes sistēmā arvien biežāk, proti, ka valsts pārvaldes funkciju veikšana tiek nodota uzņēmējsabiedrībām, tiek nodota tādām institūcijām, kuru darbība nav kontrolējama. Vai patiešām mēs neko neesam mācījušies no banku krīzes? Kam bija pienākums pārraudzīt komercbankas? Ārkārtīgi neitrālai, patstāvīgai un neietekmējamai Latvijas Bankai. Kāds ir rezultāts? Visi redzam. Tagad nodosim ievērojamus naudas līdzekļus neietekmējamas un patstāvīgas institūcijas - Sociālās palīdzības fonda - pārziņā, un pēc pāris gadiem atkal sauks: "Glābiet mūs! Nav naudas!" Palasīsim, kas ir teikts tālāk ceturtajā daļā: "Fonds apsaimnieko līdzekļus..." Godātie kolēģi, ko tas nozīmē - "apsaimnieko līdzekļus"? Tas nozīmē, ka fonds izsniedz kredītus, ieķīlā savus īpašumus, nodarbojas ar uzņēmējdarbību, dara visu, kas ienāk prātā, jo uzņēmējsabiedrības var nodarboties - atbilstoši statūtiem - ar daudziem un dažādiem peļņas veidiem. Godātie kolēģi, es tomēr gribētu, lai, gatavojot trešo lasījumu, Sociālās palīdzības fonda izveidošanas kārtība, statuss, tiesības un pienākumi, un uzbūve, tiktu ļoti detalizēti atspoguļoti šajā likumā, jo Sociālās palīdzības fonds rīkosies ar ievērojamiem mūsu valsts nodokļu maksātāju naudas līdzekļiem. Kolēģi, es būšu pret šā likuma pieņemšanu, ja netiks ievērota šī pamatnostādne. Arī mūsu komisija - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - iesniegs attiecībā uz trešo lasījumu savus priekšlikumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP).

Es gribētu jums atgādināt, ka tas ir tas principiālais jautājums, kas savulaik bija ierakstīts tā saucamajā "jumta" likumā par sociālo drošību, kas bija izskatīts Saeimā un pieņemts pirmajā lasījumā, un pēc tam apstādināts tieši šā principiālā jautājuma dēļ. Vai mēs pārvērtīsim valsts budžetu par fondētu līdzekļu avotu, kur bija viss sarakstīts pa fondiem? Un tas turpinās arī šinī likumā, kaut arī Sociālo un darba lietu komisija saņēma vēstules no Lagzdiņa kunga un no Počas kundzes, respektīvi, no Budžeta un finansu komisijas un no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kurās bija izteiktas lielas bažas par to, ka viņi neuzskata par iespējamu izskatīt tos pantus (toreiz, pirmajā lasījumā, tie bija panti sākot no 92. panta un tā tālāk), jo konceptuālā ziņā absolūti nav skaidrs, kā valsts budžetu var fondēt. Šobrīd tas ir palicis likumprojektā. Un es arī jūs aicinu atbalstīt Lagzdiņa kungu. Šobrīd, otrajā lasījumā, pēc procedūras mēs, protams, nevaram balsot vai nebalsot, teiksim, par šo priekšlikumu, jo nav tāda priekšlikuma, bet attiecībā uz trešo lasījumu aicinām atbalstīt priekšlikumus par šās sadaļas izņemšanu no likumprojekta, jo, ja mēs vadāmies pēc šīs koncepcijas, ka viss valsts budžets, kas ir novirzīts uz labklājības sfēru, tiek fondēts, tādā gadījumā šie fondi būtu, loģiski, jāpakļauj Finansu ministrijas pārvaldei un Labklājības ministrija kā tāda jāsamazina. Jo tā ir "budžeta ministrija", kas pārvalda valsts budžetu. Tas ir tās galvenais uzdevums - pārvaldīt valsts budžetu (tāpat kā vietējo pašvaldību galvenais uzdevums ir pārvaldīt savus budžetus). Tagad es jums pastāstīšu, kas šeit ir ierakstīts. Tātad šeit tiek fondēts ne tikai valsts budžets, šeit tiek fondēts arī pašvaldību budžets. Tādā gadījumā... es brīnos, ka Bunkša kungs neuzstājās... notiek tā, ka pašvaldība ieskaita šinī fondā pašvaldību budžeta līdzekļus, tad viņi piešķir, teiksim, kādai sieviņai, teiksim, Aucē ģimenes pabalstu un tad no Rīgas, no šā fonda, to pabalstu maksās atpakaļ pašvaldībai. Jūs izlasiet. Jo šā fonda avots ir valsts budžets un pašvaldību budžets plus komercdarbība. Par to es vispār negribu runāt. Tā ka, cienītie kolēģi, es patiešām pievēršu uzmanību tam, tas ir principiāls un konceptuāls jautājums. Jo tādā gadījumā viss pārējais Labklājības ministrijā - arī tuvākajā laikā - ar likumprojektiem tiks nofondēts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Es aicinu jūs par šīm lietām diskutēt vispirms komisijā, bet šeit runāt par konkrētiem priekšlikumiem, kuri ir iekļauti sadaļā "Priekšlikumi".

Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamie kolēģi! Pēc būtības Kuprijanovas kundze jau daļēji aizskāra tās tēmas, par kurām arī es gribēju runāt. Jo tiešām jautājums ir par to, ka budžeta līdzekļi, tie, kas ir pamatbudžeta līdzekļi, - un 6.pantā ir ierakstīts, ka valsts pienākums ir nodrošināt valsts sociālos pabalstus un valsts programmas, nodrošināt valsts līdzekļu daļu pašvaldību sociālajos pabalstos, - tiek ieskaitīti kaut kādā fondā, ar kuru rīkojas šis fonds Labklājības ministrijas pārraudzībā. Līdz ar to valsts praktiski nevarēs atbildēt par savu pienākumu, obligāto pienākumu, veikšanu. Un kas mums vispār pēdējā laikā notiek? Praktiski viss budžets mums tiek sadalīts speciālajos budžetos. Bez tam, ja mēs veidojam speciālos budžetus, mēs nosakām speciālus, iezīmētus ieņēmumus, tātad mēs pasakām, vai tas ir kāds noteikts nodoklis vai kāda procenta daļa no šā nodokļa, bet šāds gadījums praktiski ir jānodrošina ar valsts budžeta līdzekļiem, nezinot, kādā apmērā. Tas mūs var ievest strupceļā. Es atļaušos minēt jums tādu piemēru, kas varbūt nav sevišķi korekts: šis fonds ir paredzējis miršanas pabalstus. Un, ja nu pie mums krasi samazinātos mirstība, praktiski valsts budžetā būtu ekonomija. Bet, ja mēs šos līdzekļus nošķiram šinī speciālajā budžetā, kuru var apsaimniekot šis fonds, kurš var ieguldīt šos līdzekļus kaut kādā uzņēmējdarbībā un gūt citus ienākumus... Es, protams, saprotu ļoti labi - ja fonds vairos savus ienākumus un tam būs iespēja sniegt pabalstus... bet praktiski mums vispār vairs pamatbudžetā nepaliks līdzekļi. Mums labākie nodokļi tagad ienāk no pamatbudžeta, ir aizgājuši dažādiem speciālajiem fondiem... Un pamatbudžetā mums ir krīze, jo šos nodokļus mēs nevaram iekasēt. Katrā ziņā, protams, tur ir arī mūsu vaina.

Un vēl nākamais jautājums. Veidojot šādus speciālus fondus, kas ir ar juridiskās personas statusu, kad mums absolūti nav attīstīta uzraudzības sistēma, kad mēs nevaram garantēt, ka šeit nebūs kāds bankrots vai kas tamlīdzīgs, kur valsts būs iedevusi tos līdzekļus, kas tai paredzēti viņu ienākumu pildīšanai, mēs varam nonākt pilnīgā strupceļā. Es, godīgi sakot, lūgtu vai nu atlikt šo likumprojektu tomēr līdz pārdomātai šā jautājuma izskatīšanai, vai arī... Faktiski tas bija arī mūsu komisijas priekšlikums. Tāpēc mēs to neatbalstījām toreiz, pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Pārtraukt likumprojekta izskatīšanu var 20 deputātu iesniegums, un tad ir Saeimas lēmums.

Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Deputāte Kuprijanova, deputāts Resnais!

V.P. Karnups. Cienījamie kolēģi! Es varu tikai piebiedroties iepriekš teiktajam, jo šeit mēs saskaramies tieši ar to problēmu, par ko es sāku runāt kā par procedūras jautājumu. Mums 45.pants - "Sociālo pabalstu finansēšana" - ir jaunā redakcijā, kurā sacīts - kaut kādā mistiskā veidā šie līdzekļi, kas ir gan valsts... Es nolasīšu, es esmu pārliecināts, ka neviens nav īsti izlasījis, jo nevar no šā veida, kādā šis likumprojekts ir otrajā lasījumā, strukturēt, salīdzināt pirmo lasījumu ar jauno redakciju. Un šeit ir rakstīts: "Sociālo pabalstu finansēšana. Izdevumi valsts sociālo pabalstu izmaksām tiek finansēti no Sociālās palīdzības fonda saskaņā ar valsts budžetā piešķirtajām opropriācijām." Vai tas nozīmē, ka Sociālās palīdzības fonds līdzekļus saņem tikai no valsts budžeta? Nezinu. Otrais apakšpunkts nosaka, ka pašvaldību sociālās palīdzības pabalsti trūcīgām ģimenēm un dzīvokļa pabalsti izmaksājami no pašvaldību budžeta un Sociālās palīdzības fonda līdzekļiem. Vienkārši ir grūti jebkam sekot līdzi. Un tagad mēs pienākam pie jaunās redakcijas 47.panta. Es varu kolēģiem paskaidrot, ka tas faktiski atbilst pirmā lasījuma 93.pantam.

Kamēr mēs tiksim līdz turienei... mēs esam principā jau pieņēmuši 47.pantu jaunā redakcijā, 49.pantu. Es piegriezu vērību 50.pantam, kurā ir teikts, ka būs ne tikai palīdzības fondi ar veselu rindu birokrātu, bet vēl būs viena padome, kas pārraudzīs šo fondu darbību. Tad es pieņemu, ka virs tās padomes būs vēl Labklājības ministrija, virs Labklājības ministrijas - vēl Ministru kabinets, un tad virs Ministru kabineta - Saeima. Tā ka būs ļoti feini un labi! Bet jautājums ir par to, ka es domāju, ir neiespējami šādā veidā skatīt likumprojektu un mēģināt kaut cik sakarīgi kaut kādu likumu pieņemt. Es mēģināšu, kamēr mēs tiksim līdz 93.pantam vecajā redakcijā, dabūt 20 parakstus, lai pārtrauktu šā likumprojekta izskatīšanu un lai to sūtītu atpakaļ komisijām, lai viņi pareizi kaut kādā veidā... ja viņi ir izstrādājuši alternatīvo likumprojektu, viņiem vajdzēja godīgi to iesniegt. Tā, kā citas komisijas. Ja viņiem nepatīk tas pirmajā lasījumā pieņemtais, viņi var iesniegt otro, noraidīt, un mēs varam turpināt, ņemot viņu iesniegto jauno redakciju par pamatu. Un tad mums būs kaut kāda saprašana un jēga, kas notiek šajā lietā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vēl nav begušās debates. Deputāte Prēdele, vai jūs kā deputāte gribējāt runāt vai kā referente? Kā referente jūs pēc debatēm runāsit.

Sociālo lietu valsts ministrs Makarovs - lūdzu!

V.Makarovs ( sociālo lietu valsts ministrs).

Ja diskusija ir tikai par to punktu, kas ir ierakstīts jaunās redakcijas 48.panta otrajā daļā, to mēs ļoti mierīgi varam svītrot. Labklājības ministrija nepretendē uz sociālās palīdzības līdzekļus ieguldīšanu kaut kur. Bet šobrīd notiek tāds process, ka reālā izpildvara, reālais izpilddarbs tiek atdalīts no ministriju funkcijām. Un jau 1994.gadā iezīmējās situācija, ka Labklājības ministrija nevarēja kontrolēt, kā pašvaldības izlieto valsts budžeta līdzekļus, mērķdotācijas. Tādēļ ir visas fonda funkcijas, pret kurām nevarētu būt nekādu pretenziju, - ierosina apmaksāt nelikumīgi izmaksātos līdzekļus, nodrošina personas darba aizsardzību, sagatavo priekšlikumus utt. Jau šobrīd ir Sociālās aprūpes iestāžu servisa centrs, kam mēs atdodam šīs funkcijas, bet likumā tas nekur nav noformulēts. Ja ir pretenzijas pret pašu vārdu "fonds", var to nosaukt par Sociālās palīdzības centru. Bet idejas ir palikušas tieši tās pašas, kas ir, - atklātums un reālais izpilddarbs. Ministrijas šobrīd tiek atbrīvotas no šīm saimnieciskajām funkcijām. Mums nav neviena cita, kam šo darbu atdot, tādēļ parādījās šā fonda ideja. Var būt pretenzijas pret Labklājības ministriju, ka parādās tādas lietas, ka pensionāri ir gatavi ziedot savus īpašumus tieši pansionātu celtniecībai. Tāpēc arī parādījās šī iespēja, parādījās šis uzņēmējdarbības veids, jo šiem cilvēkiem nav kur likt... Mums ir divi konkrēti gadījumi, ka Baldonē ir gatavi ziedot trīs mājas un Valkas rajonā - 70 hektārus zemes, un mēs to nevaram paņemt. Tādēļ man ir priekšlikums paskatīties, vai ir vērts turpināt izskatīt, trešajā lasījumā samazināt tās fonda daļas, kur ir paredzēta šī uzņēmējdarbība, - ja ir pretenzijas, un es saprotu, ka ir, - bet atstāt šo atklātuma ideju, uzraudzības ideju, kas ir ielikta fondā iekšā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P. Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis likums ir skatīts komisijā vairākus mēnešus, ir ieguldīts ļoti rūpīgs darbs, tādēļ pārtraukt šā likumprojekta izskatīšanu šajā brīdī es uzskatu par nelietderīgu. Jo es domāju, ka mēs varam drusku vainot referenti - es atvainojos, referentes kundze! - par to, ka viņa nepievērsa uzmanību jaunajai likumprojekta redakcijai, kas ir ceturtajā ailē, un nerunāja pietiekami skaidri par to, bet vairāk par tiem priekšlikumiem, kas bija iesniegti un kas ir iestrādāti likumprojektā. Jo, cik es varu saprast, tagad faktiski lielākie iebildumi ir pret Sociālās palīdzības fonda veidošanu un tā funkcijām, bet, ja mēs apskatām tabulu... šis fonds faktiski jau bija paredzēts, un tas bija jau iestrādāts pirmajā lasījumā... arī bija pieņemts, apspriežot pirmajā lasījumā likumu par sociālo drošību. Es gribu pievērst jūsu uzmanību 93.pantam pirmajā redakcijā, kura nosaukums ir "Sociālās palīdzības fonds", un 94.pantam "Fonda tiesības un pienākumi" . Un tālāk ir panti "Fonda izpilddirekcija" un "Fonda padome". Par šiem pantiem nav neviena priekšlikuma. Komisijā neizskatīja nevienu priekšlikumu par fonda darbību. Ir tikai komisijas priekšlikumi, kas ir iestrādāti tagad otrajā lasījumā, kuri ir tagad 47.pantā. Un es lūdzu izskatīt otrajā lasījumā šo likumprojektu, pieņemt to otrajā lasījumā un iesniegt konkrētus priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu. Es uzskatu, ka tas būtu vislietderīgāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nav vairāk runātāju. Debates par 47.pantu ir pabeigtas. Lūdzu - vārds referentei!

A.Prēdele. Kolēģi! Būtu labi, ja jūs paskatītos 46.lappusē! Tur ir tāds Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - svītrot 91.panta otro daļu, 92., 93. un 94.pantu. Tā ka mums vēl uz priekšu varētu būt tāds balsojums, ka mēs pilnībā svītrojam šos pantus, kas attiecas uz fondu, un līdz ar to vairs tā fonda šajā likumā nebūtu, jo mūsu komisija... Katrā ziņā komisijas viedoklis nebija viennozīmīgs un mums bija diezgan daudz diskusiju un strīdu par šo fondu, un, balsojot pēc demokrātijas principiem, arī palika šie panti, bet Saeimas tiesības ir balsot tā, kā Saeimai liekas pareizāk.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad lūdzu zvanu! Tā kā mums bija ļoti konkrētas iebildes pret 47.panta redakciju, acīmredzot mums būtu jābalso par komisijas piedāvāto 47.panta redakciju, jo situācija tiešām ir sarežģīta. Šeit notiek atsaukšanās uz dažādiem pantiem un dažādā secībā. Un mēs runājam... un mums bija tādi precedenti. Ja mums ir kaut kas iebilstams, tad mēs balsojam. Kaut gan deputātam Elfertam, kā viņš šeit mums paskaidroja, ir taisnība, jo tieši iesniegti nav tādi priekšlikumi.

A.Prēdele. Nē, ir. Tas ir 90.pants.

Sēdes vadītājs. Jā, bet kā sēdes vadītājam rīkoties? Jūs saprotiet, mēs apspriežam 47.pantu, un es vienīgi varu lūgt balsot par 47.panta redakciju. Un jūs varat iepazīties ar šo redakciju un tā tiešām ir konceptuāla. Atkarībā no šā balsojuma pēc tam tālāk viss veidosies. Ja ir citi priekšlikumi, es labprāt tos uzklausītu. Par procedūru?

Inese Birzniece - lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Cienījamo Prezidij un kolēģi! 47.pantam pirmajā lasījumā nav nekā kopīga ar 47.pantu otrajā lasījumā. Mēs varam tikai balsot, cik es saprotu, par trešo ailīti, par ko komisija ierosinājusi, to veco 47.panta tekstu. Tādēļ šajā punktā, šajā vietā neiznāk balsot par jauno 47.pantu. Par to fondu. Es nezinu, man kaut kā liekas... es atceros, ka citrreiz mēs esam pātraukuši izskatīšanu, vienai komisijai esam prasījuši, lai pārformulē tabulu, lai varam saprast. Ir bijuši tādi precedenti šajā sēdē.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, man rokās jau ir šis iesniegums, kuru ir parakstījis 21 deputāts. Bet, manuprāt, mēs tagad esam iesākuši šo pantu izskatīt. Tomēr vajadzētu pabeigt skatīt šo pantu. Un, kā man liekas, atbildīgajai komisijai ir ļoti svarīga Saeimas nostāja jautājumā par šo pašu Sociālās palīdzības fondu. Es nezinu, kuru pantu tagad vajadzētu likt uz balsošanu? Bet komisija sanāks kopā, atkal mēģinās kaut ko pārstrukturēt, bet kādā veidā viņa pārstrukturēs? Tas jau nav pirmais lasījums, kur var iesniegt alternatīvu likumprojektu. Komisija atkal pārstrukturēs tādā veidā, ka 47.pants, es piemēra pēc saku, attieksies uz 14.pantu un kolēģiem būs pretenzijas - un zināmā mērā pamatotas. Vai par procedūru ir kādi citi ierosinājumi? Es tomēr - protams, ja jums nav iebildes - aicinu balsot par 47.pantu komisijas ieteiktajā redakcijā. Kaut vai par virsrakstu. (Smejas.) Jo es saprotu, ka nevar, bet kāpēc pa daļām var balsot? Tad vismaz komisijai ir kaut kāda ievirze.

Lūdzu! Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatklarības kustība.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka īsti nevar balsot par 47.pantu otrā lasījuma redakcijā, jo tas attiecas uz pirmā lasījuma 93., 94. - un tā tālāk - pantu, un ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums, kurā ir lūgts svītrot šos pantus no šā likumprojekta. Kopš tā laika, kad mēs esam par to runājuši... tomēr mans priekšlikums būtu - ja mēs esam spiesti balsot par kaut ko, tad varbūt tiešām (tas ir trešajā ailē) svītrot 47.pantu šādā redakcijā, kādā tas bija pirmajā lasījumā. Par to mēs varam balsot, un tad - balsot par 21 deputāta iesniegumu - apturēt otro lasījumu, lai komisija varētu pārrakstīt otrā lasījuma likumprojektu tādā veidā, ka varētu tiešām... ka mēs varētu balsot par katru pantu otrā lasījuma redakcijā un mēs varētu diskutēt par otrā lasījuma redakcijas pantu, nevis par pirmā lasījuma pantu izmaiņām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Tiešām, jūsu priekšlikuma pēdējā daļa bija ne visai saprotama.

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Izvērtējot likumprojektu pēc tam, kad tas tika pieņemts pirmajā lasījumā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izvērtēja arī to, vai ir nepieciešams veidot šo naudas līdzekļu pārvaldīšanai un izmaksāšanai īpašu institūciju - Sociālās palīdzības fondu. Pirmajā lasījumā šie jautājumi bija reglamentēti 91., 92., 93. un 94.pantā. Konceptuālā ziņā komisija neatbalstīja šo viedokli. Tas ir redzams no tabulas, ja jūs pavērosit tabulas 46. un 47.lappusi. Bet, tā kā komisija, atbildīgā komisija, ir pārstrādājusi likumprojektu un attiecībā uz Sociālās palīdzības fondu 47.pantā un pie šā panta nav mūsu konceptuālie priekšlikumi pievienoti un tie netiek balsoti, tad es, godātie kolēģi, uzskatu, ka atbildīgā komisija ir nekorekti rīkojusies, jo faktiski netiek ņemti vērā un netiek likti uz balsošanu mūsu komisijas iesniegtie priekšlikumi, jo tie ir atvirzīti vēl 30 pantus uz priekšu. Un mēs nevaram balsot tādā veidā, kā to ierosina atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Jūs uzklausot, es vēl vairāk pārliecinos - tātad komisija ir tiešām pārbīdījusi un sabīdījusi, un sagrozījusi, bet, ja tas Sociālās palīdzības fonds ir nonācis 47.pantā un ja arī mēs esam nonākuši un apstājušies pie 47.panta, vai tiešām šeit būs kāds liels pārkāpums, ja mēs nobalsosim, zinot visus šos argumentus, ko jūs uzklausījāt un ko teica Jānis Lagzdiņš par to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir pret šo fondu? Un deputāte Ludmila Kuprijanova šeit arī uzstājās un izstāstīja savus argumentus, "par" arī ir uzstājušies. Vai tiešām jūs nevarat izteikt savu attieksmi pret Sociālās palīdzības fondu, kā tas ir formulēts 47.pantā, lai komisija tālāk zina, kā strādāt? Nu taču ir sagrozīts līdz šim... Es jau pašā sākumā jums teicu, ka mēs nonāksim tādā situācijā, ka šajā sagrozītajā situācijā mums būs sava attieksme jāizsaka, gan skatoties uz priekšu, gan skatoties atpakaļ. Nav iebildes, ja balsojam? Un arī referente to mums ieteica, jo komisijai vajag Saeimas viedokli par šo fondu.

A.Prēdele. Jā, varbūt tiešām nobalsosim par to 47.pantu! Un pēc tam komisija tad tālāk strādās, izslēdzot visus šos jautājumus, kas attiecas uz fondu, un tālāk arī jūs varēsiet turpināt iesniegt savus priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Nē, nu tādu komentāru varēs teikt pēc tam, kad būs balsojums, jo viedokļi ir dažādi.

Lūdzu! Aivars Endziņš - par procedūru.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Taisnība ir tiem deputātiem, kuri uzskata, ka mēs nevaram balsot. Kāpēc? Tāpēc, ka, ja mēs izsvītrosim tagad 47.pantu, kāds ir piedāvāts otrā lasījuma redakcijā, tādā gadījumā ir spēkā 47.pants - tāds, kāds tas bija pirmā lasījuma redakcijā, kas ir pavisam cita matērija un kas neattiecas uz lietu. Man ir priekšlikums saskaņā ar Kārtības rulli - laikam 136. pants tas bija, - pirms lietas izlemšanas pēc būtības atlikt izskatīšanu un nodot atpakaļ komisijai, lai savestu kārtībā... jo tad ir jābūt, kā saka... vismaz šeit, tabulā vajadzēja būt uzrādītai šai starpībai, kāda ir... un norādīts, kādu priekšlikumu Pašvaldības komisija ir izteikusi par pirmā lasījuma tādu un tādu pantu.

Sēdes vadītājs. Ja ir iebildes, protams, mēs tā varam darīt, bet tad ir jāsaprot, ka šis process tiek paildzināts - un stipri tiek paildzināts, godātais Endziņa kungs! Lūdzu zvanu! Lūdzam pārtraukt likumprojekta "Par sociālo palīdzību un sociālajiem pabalstiem" izskatīšanu otrajā lasījumā un atdot to atbildīgajai komisijai izskatīšanai pēc būtības, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 8.jūnijam. Es vēl nelūdzu balsot, godātie deputāti! Lieta tāda, ka ar šādu priekšlikumu mēs to lietu galīgi sajauksim. Uz kādiem pantiem tad šie priekšlikumi attieksies? Mēs esam nonākuši līdz 47.pantam, visus iepriekšējos akceptējot. Mēs esam akceptējuši visus pantus līdz 47.pantam, mēs esam apstājušies pie 47.panta, un tāda ir tā situācija. Un tāpēc nekādas priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanas nevar būt likumprojekta vidū, jo tad pavisam būs putra.

Par procedūru - Inese Birzniece. Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Vienīgo, ko mēs esam tikai balsojuši un noraidījuši dažus priekšlikumus... bet citādāk ir akceptēta tikai trešā ailīte - pieteikumi, kas saka... piemēram, skatīsim 46.pantu. Izslēgt 46.pantu šādā redakcijā un tā tālāk, tas ir, noteikt 5.pantā... Tur ir pavisam ačgārna pieeja šai tabulai, es tiešām lūgtu atlikt un to tabulu sakārtot, jo 47.pantā vajadzētu būt... 46.pantā pēdējā ailītē vajadzētu būt... 5.pants, lai mēs varētu salīdzināt tos tekstus. Mēs neesam nevienu reizi balsojuši par otro redakciju.

Sēdes vadītājs. Bet par to taču nemaz nav jābalso, ja deputātiem nav iebildes. Godātie deputāti, lai tiktu uz priekšu... Sēde arī tuvojas noslēgumam, un tāpēc es lūdzu atsaukt, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 8.jūnijam, jo es vēlreiz saku - likumprojekts ir apstiprināts līdz 47.pantam. Tas, ka mēs neesam balsojuši par komisijas izstrādāto redakciju... mēs balsojam tikai tad, ja deputāti iebilst vai lūdz balsojumu. Ne deputātam Bunkšam, ne deputātei Inesei Birzniecei nekādu iebildumu nebija. Pat rokas mājiens, ka iebilst, vai galvas mājiens tiek uztverts no sēdes vadītāja, un tiek dots vārds, un mēs balsojam. Mēs nebalsojām. Kur bija iebildes, tur mēs balsojām. Kur nebija iebildes, neesam balsojuši. Līdz 47.pantam šis likumprojekts ir izskatīts un panti ir akceptēti, bet, ja ir kādi konkrēti priekšlikumi, par kuriem mums vēl vajadzētu balsot, mēs varētu balsot, bet ar šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 8.jūnijam ir tiešām problēmas. Raimonds Jonītis - par procedūru!

R.Jonītis (LC).

Man ir tiešām ieteikums par procedūru. Sakarā ar to, ka sēde laikam beigsies un neviens cits nav nekādus priekšlikumus iesniedzis par sēdes pagarināšanu, es ieteiktu vienkārši pārtraukt skatīt šo jautājumu šajā brīdī. Komisija līdz nākamajai sēdei var, sākot ar 33.lappusi, pie kuras mēs esam apstājušies, pārkārtot tos pantus tā, kā deputāti vēlas, un tad mums nav jābalso ne par kādu atlikšanu, ne par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem, jo, vienalga, tas ir jābeidz tūliņ skatīt.

Sēdes vadītājs. Diemžēl, deputāt Jonīt, arī jūsu priekšlikums neatrisina šo problēmu, jo nākamā sēde mums jāiesāk ar šo likumprojektu. (No zāles deputāts R.Jonītis: "Jâsāk ar 33.lappusi!") Jā, ar 33.lappusi, bet jūs saprotiet, ka komisija... ko komisija var izdarīt. Pārkārtot, ja mēs esam sabalsojuši līdz 47.pantam.

Anna Seile!

A.Seile (LNNK).

Priekšlikumu iesniedzēju vārdā es piekrītu sēdes vadītāja ierosinājumam, un mēs atsaucam šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu, un tātad mūsu ierosinājums ir atlikt šā jautājuma izskatīšanu, un komisijai tad vēlreiz pēc būtības ir jāpārskata savi tālākie priekšlikumi, kas seko sākot no 47.panta. Citi priekšlikumus iesniegt nevar.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - pārtraukt likumprojekta "Par sociālo palīdzību un sociālajiem pabalstiem" izskatīšanu otrajā lasījumā un atdot to atbildīgajai komisijai izskatīšani pēc būtības. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 7, atturas - 5. Likumprojekta izskatīšana tiek pārtraukta, un likumprojekts tiek nodots atpakaļ atbildīgajai komisijai. Vai ir kādi iesniegumi par sēdes pagarināšanu? Nav. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Aivars Berķis (preses konferencē), Gundars Bērziņš, Imants Daudišs, Andris Gūtmanis, Jānis Jurkāns, Kārlis Jurkovskis (preses konferencē), Ēriks Kaža, Edvīns Kide, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Andris Līgotnis, Jānis Lucāns, Uldis Osis, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Indra Sāmīte, Anna Seile (preses konferencē)...

Sēdes vadītājs. Vēl būs informācija, uzkavējieties mirklīti!

I.Folkmane. ...Jānis Vaivads, Mārtiņš Virsis un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pirms slēdzam sēdi, ir tāds paziņojums. Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no komisiju vadītājiem. Lagzdiņš, Endziņš, Zaščerinskis un Elferts, komisijas priekšsēdētāja vietnieks, ierosina: "Òemot vērā to, ka aizkavējusies daudzu svarīgu likumprojektu pieņemšana, ierosinām 31.maijā sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, nosakot šādu darba kārtību:

1. Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku".

2. Likumprojekts "Par dzīvokļu īpašumu".

3. Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu".

4. Grozījumi likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju".

5. Grozījumi likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju".

6. Likumprojekts "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežojumu".

7. Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"."

Lūdzu, rēķinieties ar to, ka Prezidijs tādās reizēs, pēc komisiju vadītāju ierosinājuma, ārkārtas sēdi sasauc pēc pašu iniciatīvas, pēc Prezidija iniciatīvas, un 31.maijā sēde būs, bet Prezidijs pirmdien izlems, cikos sēde būs.

Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: J.Kurzemniece, S.Stikute


SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 25.maija pavasara sesijas sēde

Likumprojekts æPar pārtikuæ (3.lasījums)

(Turpinājums) (Nodots atpakaļ komisijai)

(357. un 357.-a dok.)

Priekšlikumi - dep. A.Rozentāls - 2.lpp.

- dep. P.Elferts - 3.lpp.

Par darba kārtību - 4.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Kiršteins - 5.lpp.

- dep. P.Elferts - 5.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi Latvijas Republikas

valsts robežu likumāæ

(502. un 502.-a dok.) - 6.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar

Aizsardzības spēkiemææ

(503. un 503.-a dok.) - 6.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar valsts

aizsardzībuææ

(504. un 504.-a dok.) - 6.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar bijušās

Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu,

izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK

konstatēšanuææ

(517. un 517.-a dok.) - 7.lpp.


Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar tautas

nobalsošanu un likumu ierosināšanuææ

(519. un 519.-a dok.) - 7.lpp.

Par likumprojektu æGrozījumi likumā æPar uzņēmumu,

iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtībuææ

(526. un 526.-a dok.) - 7.lpp.

Par likumprojektu æLikums par zemes dzīlēmæ

(528. un 528.-a dok.) - 7.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 7.lpp.

Par likumprojektu æObligātā valsts dienesta likumsæ

(527. un 527.-a dok.)

Priekšlikums - dep. I.Birzniece - 8.lpp.

Par likumprojektu æPar noziedzīgā un nelikumīgā

veidā iegūtu finansu līdzekļu legalizācijas ierobežošanuæ

(533. un 533.-a dok.) - 8.lpp.

Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ē.Kažam

(536.dok.) - 8.lpp.

Lēmuma projekts æPar neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam A.Krastiņamæ

(537.dok.) - 9.lpp.

Lēmuma projekts æPar uzticības izteikšanu finansu

ministrei Indrai Sāmīteiæ - 9.lpp.


Lēmuma projekts æPar uzticības izteikšanu valsts

īpašuma valsts ministram D.Tunstamæ - 9.lpp.

Likumprojekts æSaeimas vēlēšanu likumsæ (3.lasījums)

(310. un 515.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 10.lpp.

Debates - dep. M.Budovskis (5.panta 5.apakšpunkts) - 13.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 14.lpp.

- dep. A.Seile - 15.lpp.

- dep. J.Kokins - 15.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 16.lpp.

- dep. I.Kreituse - 17.lpp.

- dep. I.Kalniņš - 18.lpp.

- dep. M.Budovskis - 19.lpp.

- dep. P.Tabūns - 21.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 22.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 22.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 24.lpp.

- dep. J.Sinka - 24.lpp.

- dep. M.Grīnblats (5.panta 6.apakšpunkts) - 27.lpp.

- dep. M.Budovskis - 29.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 30.lpp.

Debašu turpinājums -dep. A.Kiršteins (23.pants) - 41.lpp.

- dep. A.Berķis - 43.lpp.

- dep. A.Rozentāls - 44.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 45.lpp.

- dep. A.Seile - 47.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 48.lpp.

- dep. M.Budovskis - 49.lpp.

- dep. E.Inkēns - 51.lpp.

- dep. A.Kreituss - 52.lpp.

- dep. J.Sinka - 54.lpp.

- dep. A.Berķis - 56.lpp.

- dep. P.Putniņš - 57.lpp.

- dep. A.Grots - 58.lpp.

- dep. P.Tabūns - 59.lpp.

- dep. J.Kokins - 62.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 69.lpp.

Par darba kārtību - 74.lpp.

Lēmuma projekts æPar pilsonības piešķiršanu

Vladimiram Januškevičam par īpašiem nopelniem

Latvijas labāæ

(494.dok.)

Ziņo - dep. J.Kokins - 74.lpp.

Lēmuma projekts æPar pilsonības piešķiršanu

Igoram Vasiļjevam par īpašiem nopelniem Latvijas

labāæ

(494.dok.)

Ziņo - dep. J.Kokins - 74.lpp.



Lēmuma projekts æPar pilsonības piešķiršanu

Grigorijam Orļikovam par īpašiem nopelniem Latvijas

labāæ

(494.dok.)

Ziņo - dep. J.Kokins - 75.lpp.

Lēmuma projekts æPar pilsonības piešķiršanu

Aleksandram Muzičenko par īpašiem nopelniem

Latvijas labāæ (Nav pieņemts)

(495.dok.)

Ziņo - dep. J.Kokins - 75.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Panteļējevs - 76.lpp.

Debates - dep. L.Laviņa - 77.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 78.lpp.

Lēmuma projekts æPar deputāta amata savienošanu

ar citu algotu amatu deputātiem M.Graudiņam,

A.Lambergam, A.Počai, A.Kreitusam un R.Jonītimæ

(538.dok.) - 78.lpp.

Lēmuma projekts sakarā ar Saeimas deputātu

pieprasījumu Latvijas Republikas izglītības un

zinātnes ministram, Ministru prezidenta biedram

J.Vaivadam par to, kādā veidā ir (vai nav) paredzēts

praktiski īstenot valdības deklarācijā minēto izglītības

prioritāti un kad tiks novērsta pedagogu reālā

diskriminācija darba samaksas jautājumos

(447., 447.-a, 510. un 510.-a dok.) - 79.lpp.

Par procedūru - dep. M.Grīnblats - 79.lpp.

Debates - dep. J.Vaivads - 80.lpp.

- dep. A.Seile - 82.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 82.lpp.

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 84.lpp.

- dep. M.Grīnblats - 85.lpp.

Par procedūru - dep. A.Panteļējevs - 86.lpp.

- dep. J.Sinka - 89.lpp.

Balsošana par lēmuma pieņemšanu - 89.lpp.

Latvijas Republikas Saeimas deputātu L.Staša, J.Lucāna,

J.Zaščerinska, V.E.Breša, K.Jurkovska un E.Kides

jautājumi Latvijas Republikas ekonomikas ministram

J.Zvanītājam sakarā ar Unibankas privatizāciju

(508.dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 92.lpp.

Latvijas Republikas Saeimas deputātu J.Zīgerista,

O.Kostandas, R.Milberga, O.Saulīša un A.Žīgura

jautājumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam

M.Gailim par æBanku Baltijaæ

(516.dok.)

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 93.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Žīgurs - 94.lpp.

Latvijas Republikas Saeimas deputātu O.Kostandas,

J.Kušneres, A.Saulīša, R.Milberga un J.Sinkas

jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam

M.Gailim par Muzikālo teātru aktieru skolu

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 95.lpp.

Lēmuma projekts æPar A.V.Laufmaņa apstiprināšanu

par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesiæ

(521.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 96.lpp.

Lēmuma projekts æPar dažu rajonu (pilsētu) tiesu

tiesnešu iecelšanu (A.Celms, J.Rakevičs,

S.Reinholde, R.Vladimirova)

(522.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 96.lpp.

Lēmuma projekts æPar J.Kremberga iecelšanu par

Ogres rajona tiesas tiesnesiæ

(523.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 98.lpp.

Lēmuma projekts æPar dažu rajonu tiesu administratīvo

tiesnešu iecelšanuæ (D.Kalniņa, S.Mertena)

(524.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 99.lpp.

Lēmuma projekts æPar Daugavpils pilsētas tiesas

tiesneses G.Ginteres pirmstermiņa atbrīvošanu

no amataæ

(525.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 99.lpp.

Lēmuma projekts æPar deputāta J.Bordāna

ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijāæ - 100.lpp.

Likumprojekts æPar grozījumiem likumā æPar

kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībāmææ

(2.lasījums) (Steidzams)

(99., 170. un 170.-a dok.)

Ziņo - dep. R.Jonītis - 100.lpp.

Likumprojekts æPar līgumu par valsts robežas

atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas

Republikuæ (2.lasījums) (Steidzams)

(146., 209. un 209.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 101.lpp.

Likumprojekts æPar Latvijas Republikas valdības un

Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par

ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzībuæ

(2.lasījums) (Steidzams)

(79., 210. un 210.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 101.lpp.

Likumprojekts æPar sociālo palīdzību un sociālajiem

pabalstiemæ (2.lasījums) (Atlikts)

(797. un 430.dok.)

Ziņo - dep. A.Prēdele - 102.lpp.

Debates - dep. A.Bunkšs - 104.lpp.

- 113.lpp.

Par procedūru - dep. V.P.Karnups - 117.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 118.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Poča (45.pants) - 122.lpp.

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 123.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 124.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 126.lpp.

- dep. A.Poča - 127.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 128.lpp.

- sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs - 130.lpp.

- dep. P.Elferts - 131.lpp.

- dep. I.Birzniece (47.pants) - 133.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 134.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 134.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 136.lpp.

- dep. I.Birzniece - 137.lpp.

- dep. R.Jonītis - 137.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Seile - 138.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 138.lpp.

Par ārkārtas sēžu sasaukšanu - 139.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta