Latvijas Republikas 5.Saeimas ārkārtas sēde

1995.gada 22.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Paziņoju par atklātu 22.marta Saeimas ārkārtas sēdi, kuru saskaņā ar Kārtības ruļļa 38.pantu sasauc Saeimas Prezidijs, ņemot vērā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Juridiskās komisijas lūgumu. Prezidijs ir izsludinājis šādu darba kārtību:

1. Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju", otrais lasījums.

2. Likumprojekts "Saeimas vēlēšanu likums". Arī šim likumprojektam ir otrais lasījums.

Kā jūs zināt, rīt būs kārtējā Saeimas sēde, tāpēc jāizskata šodien šādi jautājumi. Pārtraukums būs 30 minūtes ik pēc pusotras stundas, ja Saeima nepieņems citu kārtību. Sākam izskatīt pirmo darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju". Lūdzu referentu! Jānis Bunkšs, "Latvijas ceļa" deputāts, - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā.

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie Saeimas deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju". Jums izsniegtajā dokumentā ir ietverti 252 priekšlikumi, no kuriem vairāk nekā pusi ir iesniegusi atbildīgā komisija, bet no 118 citu komisiju, frakciju un atsevišķu deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem atbalstīti ir 72 priekšlikumi (vai nu atbalstīti, vai daļēji atbalstīti, iestrādājot jaunā redakcijā). Bet 46 priekšlikumi no jūsu iesniegtajiem priekšlikumiem ir noraidīti.

Likumprojekts ir pieaudzis pēc apjoma: iepriekšējā lasījumā bija 41 pants, bet šobrīd, kā jūs redzat, likumprojektā ir 81 pants. Pie tam man jāsaka ievadā, ka ir arī lielā mērā un ļoti būtiski mainīta likumprojekta redakcija. Šie arī bija galvenie jautājumi, kuru dēļ atbildīgā komisija ierosināja šo likumprojektu izskatīt ārpuskārtas sēdē. Tā kā likumprojekts ir pietiekami apjomīgs un, kā es uzskatu, debates mums būs galvenokārt par konkrētiem jautājumiem, es īpaši nevēlētos aizkavēt jūsu uzmanību ar tādiem vispārīgiem secinājumiem, tomēr ir dažas lietas, uz kurām es gribu vērst jūsu uzmanību jau pašā sākumā. Tātad tie būtu tie jautājumi, kuri likumprojekta otrajā lasījumā, pēc diskusijas komisijā, ir ieguvuši būtiskus precizējumus, un varbūt ir saskatāmas arī zināmas atšķirības no pirmajā lasījumā piedāvātajiem variantiem.

Pirmkārt, es gribu minēt, ka viens no tādiem varbūt būtiskiem jaunumiem ir tie jautājumi, kas attiecas uz privatizācijas institūciju. Atbildīgā komisija, izdiskutējot šo jautājumu, neatbalstīja pirmajā lasījumā piedāvāto Privatizācijas aģentūras izveidošanu un uzskata, ka Privatizācijas aģentūrai ir jādarbojas pašvaldību komisijām, kuru darbību kontrolē un uzrauga, kā arī šā likuma izpildi uzrauga Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija. Tas ir jauns akcents, kas parādās otrajā lasījumā.

Tālāk. Nākamais būstiskais jauninājums ir tas, ka komisija iesaka nešķirt dzīvojamo fondu, tas ir, dzīvokļus, no dzīvojamās mājas, kurā šie dzīvokļi atrodas. Un tāpēc šajā likumā ir jānosaka kārtība, ka dzīvojamās mājas ir privatizējamas kā vienots objekts, nosakot attiecībā uz šo māju kopīpašumu un nosakot katra īpašnieka atbildību kopīpašuma apsaimniekošanā un uzturēšanā.

Nākamais būtiskais precizējums ir tas, ka privatizācijas objekti tiek dalīti pēc tās zemes, uz kuras atrodas privatizējamie objekti (tātad pēc tā, vai privatizējamie objekti atrodas uz privātās zemes vai pašvaldību zemes), un gadījumā, ja privatizējamais objekts atrodas uz privātās zemes, otrajā lasījumā tiek piedāvāts jūsu apspriešanai un diskusijai jautājums par šā zemes īpašnieka tiesībām privatizēt arī dzīvokļus, kuri ir aizņemti un kuru īrnieki atsakās šo dzīvokli privatizēt. Tāpat likumā ir precizēts personu loks un secība, kādā tiek piedāvāts privatizēt atsevišķus privatizācijas objektus. Un pēdējais, ko es minētu no šiem vispārīgajiem, būtiskajiem jautājumiem, ir tas, ka privatizāciju ir paredzēts saskaņā ar piedāvāto redakciju uzsākt ar likuma stāšanos spēkā. Tātad tie būtu tie galvenie jautājumi, uz kuriem es vēršu jūsu uzmanību un par kuriem es vēlētos dzirdēt jūsu atzinumu šīsdienas diskusijas gaitā. Bet tagad es lūdzu jūs visus paņemt dokumentu nr.290 un strādāt ar šo dokumentu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mēs esam uzklausījuši ziņojumu, ko sniedza referents. Tagad mēs izskatīsim tos pantus, kuros ir priekšlikumi, labojumi, un debates notiks par katru no šiem pantiem.

J.Bunkšs. Tātad, cienījamie deputāti, pirmais priekšlikums. Pirmais priekšlikums, ko izsaka atbildīgā komisija, ir šāds. Mēs iesakām mainīt likuma virsrakstu - likumu saukt par likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Es jau ievadā teicu, ka nevajadzētu dzīvojamo fondu nošķirt no visa pārējā objekta. Šobrīd nedzīvojamās telpās atrodas gan iestādes, gan uzņēmumi, kuri atrodas šajās telpās gan uz nomas līguma pamata, gan arī savādāk, un tāpēc nebūtu pieļaujama situācija, ka par māju kopumā atbild dzīvokļu īpašnieki, bet pārējie šajā namā atrodošies lietotāji par šo kopīpašumu neatbild. Un tāpēc mēs piedāvājam likumprojektu nosaukt par likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Praktiski šis jautājums, runājot par likumprojekta nosaukumu, diezgan daudz izšķir arī visā pārējā likuma struktūrā. Un tas, ko ziņotājs mums tiešām pašreiz minēja, ka ir jārunā par dzīvojamām mājām kopumā, par atbildīgās personas atrašanu, kurš būs atbildīgs, šajā gadījumā ir pilnīgi jauns jautājums par nedzīvojamā fonda privatizēšanu pašreizējā brīdī, jo tas nav saskaņots ne ar Pašvaldību savienību, ne arī Ministru kabinetā, un es varētu no savas puses piebilst tikai to, ka patlaban piedāvātā redakcija nebūt neatrisina kopīpašnieka vai atbildīgās personas atrašanu, jo šis likums pašreizējā brīdī, ja vien viņš tiešām nav par piespiedu privatizāciju ar obligātu visas platības privatizēšanu kopumā... Tikko parādās kaut kāds dzīvoklis, kurš paliek tukšs un kam neatrodas privatizēt gribētājs, jebkurā gadījumā pašvaldība vai valsts institūcija ir spiesta pati kļūt par šo kopīpašnieku un parakstīt šo kopīpašuma lietošanas līgumu. Šajā gadījumā ir pilnīgi vienalga, vai šīs proporcijas ir viens pret vienu vai arī viens pret simtu, jo jebkurā gadījumā tas ir kopīpašuma līgums un nebūt nav obligātā veidā šim visam nedzīvojamam fondam, kas atrodas dzīvojamās mājās, jāpievieno klāt un jāpiedāvā tie paši principi, kādi ir dzīvokļu privatizācijai, bet ļoti daudz kam, kur atrodas uzņēmumi, tomēr varētu piemērot šo likumu, kas mums pašreiz ir spēkā, par valsts un pašvaldību objektu privatizāciju. Pretējā gadījumā, kamēr Saeimai nav zināms, uz kādiem pamatiem tad tiks slēgts šis koplietošanas vai arī kopīpašuma līgums un kas tad būs šie parakstītāji, kamēr nav skaidrs šī līguma uzmetums, es domāju, ka ir diezgan pāragri pievienot klāt pie dzīvokļiem vēl visas pārējās - vai tās būtu aptiekas vai pagastu telpas, vai arī kādas citas valstij vai pašvaldībai nepieciešamās telpas, kas atrodas dzīvojamā mājā. Tieši tāpat nav dots arī šis skaidrojums, kas tad ir šī dzīvojamā māja un vai par dzīvojamo māju var uzskatīt tādu māju, kur 95% platības aizņem varbūt valsts institūcija, bet viens vai divi dzīvokļi tomēr tiek izmantoti dzīvošanai. Vai arī šīs ēkas tiks privatizētas, tātad pēc šī likuma nododot visus šos īpašumus no sākuma pašvaldību rīcībā bez kādām kā īpašuma papildu reģistrācijām zemesgrāmatā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Deputāts Jonītis sāka diskusiju ne īstajā vietā. Tālākajā likuma tekstā ir speciālas normas, kas reglamentē dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu privatizācijas noteikumus. Bet, ja jau reiz šī diskusija sākusies šobrīd, pašā sākumā, tad acīmredzot viņa ir jāturpina.

Kādēļ komisija ierosina vienlaikus ar dzīvojamās mājās esošo dzīvojamo telpu privatizāciju privatizēt arī šo dzīvojamo māju pirmajos stāvos esošās nedzīvojamās telpas? Runa ir par telpu privatizāciju, nevis par frizētavu iekārtu privatizāciju, nevis par veikalu vai inventāra privatizāciju, un šo objektu privatizāciju tik tiešām reglamentē pirms diviem gadiem pieņemtais likums. Šobrīd spēkā joprojām nav neviena normatīvā akta, kas reglamentētu, kādā kārtībā tiek privatizētas tieši šīs nedzīvojamās telpas.

Kādēļ komisija uzskata, ka to būtu nepieciešams darīt šobrīd? Pirmkārt. Neapšaubāmi nedzīvojamās telpas dzīvojamās mājās ir pati vērtīgākā un peļņu nesošā daļa. Un tieši šī iemesla dēļ, ja šī daļa tiktu privatizēta par sertifikātiem, sertifikātiem beidzot būtu reāls segums un daudzmaz pienācīga cena. Tas ir pirmām kārtām.

Otrkārt. Jebkuras frizētavas, jebkura veikala, vienalga liela vai maza, īpašnieks ir ieinteresēts, lai viņa īpašumā būtu ne tik vien krēsli, galdi un inventārs, bet lai viņa īpašumā būtu arī telpas, tas radītu drošības sajūtu. Tādējādi varētu plānot uzņēmējdarbību, tirdzniecību, ražošanu, bet šobrīd vēl ir nedrošības sajūta šiem uzņēmējiem. Nevar ieķīlāt šīs telpas, kuras tiek nomātas, nevar saņemt kredītus, tādēļ arī kredītprocenti ir augsti, tādēļ netiek veicināta ražošana, netiek veicināta tirdzniecība, un arī šo iemeslu dēļ komisija ierosina vienlaikus ar dzīvojamās mājās esošo dzīvokļu privatizāciju uzsākt arī šajās dzīvojamās mājās - es to īpaši uzsveru! - nedzīvojamo telpu privatizāciju. Konceptuāli mums tas ir jāizšķir. Ir speciālas normas, kas pasaka, kādā kārtībā notiks šo nedzīvojamo telpu privatizācija, bet par to runāsim tad, kad nonāksim līdz šiem pantiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Man liekas, ka, apspriežot virsrakstu, nevajadzētu risināt visus konceptuālos jautājumus. Un tāpēc es varu pievienoties Lagzdiņa kungam, ka šajā likumā ir jāatrisina jautājums - ko privatizēs kopā ar dzīvokli? Bet, konkrēti runājot par izteiksmes veidu, kā mēs nosaucam šo likumu, es tomēr atbalstu Juridiskās komisijas priekšlikumu, jo, ja šis virsraksts skan tā - "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju", tad viņam klāt mēs varam piekarināt visus jautājumus, kas saistās ar pagrabiem, kāpņu telpām, mākslinieku darbnīcām un visu pārējo, bet tomēr privatizēti tiek atsevišķi dzīvokļi. It sevišķi tāpēc es pastāvu uz šādu atbalstu Juridiskās komisijas ierosinājumam, jo ne vienmēr māja tiek privatizēta. Tiek privatizēta mājas daļa, atsevišķs dzīvoklis, bet pārējā šī mājas daļa, kā es esmu sapratusi no šiem priekšlikumiem, kas ir iestrādāti likumā, kurus izstrādājusi Pašvaldību komisija, var palikt gan valstij, gan pašvaldībai. Tātad ir šis jauktais īpašums, par kuru tiks lemts, kādā veidā apsaimniekot vai izdalīt šīs palīgtelpas. Un tāpēc, kad mēs privatizējam atsevišķus dzīvokļus, es domāju, nebūs nekāda nepareizība, ja mēs virsrakstā atstāsim, ka tas ir likums par dzīvokļu privatizāciju, nevis par dzīvojamo māju privatizāciju.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Lai novērstu pārpratumu, es gribu paskaidrot, ka Juridiskās komisijas priekšlikums - "dzīvokļu fonda" vietā rakstīt "dzīvokļu" - bija ienācis tad, kad vēl bija vecais šā likuma nosaukums. Tagad ne jau velti tiek diskutēts par nosaukumu, jo tagad šā likuma objekts ir ne tikai dzīvokļi un, kā Seiles kundze teica, pagrabi, bet arī nedzīvojamās telpas - darbnīcas un, teiksim, veikalu telpas, un tā tālāk. Un tas ir tas konceptuālais jautājums, kādēļ šeit radās strīdi un pret ko oponēja Jonīša kungs. Jums šeit būs jāizlemj, tālāk spriežot konkrētus pantus, jums būs jāizšķiras par to, vai šim likumam vajadzētu regulēt tikai dzīvokļu un tiem piederīgo telpu privatizāciju vai arī tā saucamo nedzīvojamo fondu, respektīvi, šajās mājās atrodošās darbnīcu telpas, veikalu telpas un tā joprojām.

Tamdēļ es gribu pateikt, ka Juridiskās komisijas priekšlikums pašlaik tiek noņemts, par cik mums iebildumu pret šo nosaukumu kā tādu šeit nav. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai jūs komisijas vārdā noņēmat priekšlikumu? (No zāles deputāte R.Marjaša: "Jā!") Paldies. Vai vēl debatēs ir pieteikušies? Debates pabeigtas. Vai referents vēlas komentēt?

J.Bunkšs. Es domāju, ka vajadzētu izšķirties balsojot, ja tas ir vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju par likumprojekta nosaukumu, proti, "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 4, atturas - 12. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk. Komisija ir saņēmusi vairākus vispārēja rakstura priekšlikumus. Kas attiecas uz Juridiskās komisijas priekšlikumu, es saprotu, ka tas ir noņemts.

Kas attiecas uz Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu, tad daļēji šis priekšlikums ir pieņemts, un es varbūt lūgtu par viņu izteikties, kad mēs skatīsim 27. pantu. Diemžēl šeit ir iezagusies tehniska kļūda par 7. un 8. pantu. Tas nav 78., bet 7. un 8. pants, ja jums nav iebildumu.

Kas attiecas uz Tautas saskaņas frakcijas deputātu priekšlikumu, tad tas arī ir daļēji pieņemts. Attiecībā uz Tautas saskaņas partijas šo 3. apakšpunktu tas ir iestrādāts vispārējos noteikumos, bet 4. punkts ir izvērsts vairākās jaunās nodaļās - pavisam deviņās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija iesaka ietvert likumā lietotos terminus kā likumprojekta pirmās nodaļas 1. pantu, attiecīgi grozot pārējo pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Bunkšs. Komisija attiecībā uz 7. priekšlikumu, tas ir - "Dzīvokļa īpašums" - šo terminu iesaka izslēgt, jo daļēji šis termins ir aizstāts un skaidrots jau terminos "atsevišķais īpašums", "kopīpašums" un "dzīvoklis".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo komisijas priekšlikumu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

J.Bunkšs. Par terminu "atsevišķais īpašums". Komisija iesaka izteikt terminu jaunā redakcijā, kurā būtu iestrādāts arī Kristīgo demokrātu savienības priekšlikums - papildināt tātad funkcionāli saistītās palīgtelpas ar terminu "šķūnītis".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

J.Bunkšs. Terminu "kopīpašums" atbildīgā komisija iesaka izteikt kā 6. punktu šajā 1. panta jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu nav deputātiem iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka šobrīd izslēgt terminu "kopējais komunālais dzīvoklis". Šeit es gan gribu teikt, ka pie šī termina varbūt mums nāksies atgriezties, lai likuma tekstu padarītu varbūt vienkāršāku, bet šobrīd no šī otrā lasījuma teksta mēs iesakām šādu terminu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk atbildīgā komisija iesaka no 1. panta izslēgt terminu "mājai piesaistītais zemes gabals", taču vajadzētu runāt par šo zemes gabalu, kas nepieciešams dzīvojamās mājas ekspluatācijai un kas ir ietverts Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumā, 28. pantā, tātad atgriezties pie šī priekšlikuma 28. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes? Tālāk.

J.Bunkšs. Komisija iesaka papildināt 1. pantu ar termina "darbnīca" skaidrojumu.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo priekšlikumu deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka papildināt ar termina "daudzdzīvokļu māja" skaidrojumu, ar to saprotot neizīrētu daudzdzīvokļu māju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. Komisija iesaka papildināt šo pantu ar terminu "dzīvoklis" piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts priekšlikums.

J.Bunkšs. Komisija iesaka papildināt terminu skaidrojumu ar terminu "īrnieka ģimenes locekļi", nosakot, ka īrnieka ģimenes locekļi ir īrnieka īrētajā dzīvojamajā telpā likumā "Par dzīvojamās telpas īri" noteiktajā kārtībā iemitinātās personas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. 6. apakšpunktu mēs skatījām jau pie 10. priekšlikuma. Es sapratu, ka šeit iebildes nebija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesaka papildināt terminus ar skaidrojumu "kopīpašuma domājamās daļas lielums".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākošais termins, ko iesaka komisija, ir iekļaut šajā pantā terminu "maznodrošināts īrnieks".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākošais termins, ko iesaka komisija, ir termins "neapdzīvojamā telpa".

Sēdes vadītājs. Arī pieņemts. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Nākošais termins, ar kuru iesaka komisija papildināt 1. pantu, ir termins "privatizācija".

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākošais termins ir "privatizācijas tehniskā izpilde".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākošais termins ir "privatizētais īpašums".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk nākošais termins ir "sociāli mazaizsargāts īrnieks".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. Un kā pēdējo šajā terminu uzskaitījumā mēs piedāvājam terminu "viendzīvokļa māja".

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man būtu priekšlikums - tādā gadījumā, ja šie termini tiek iekļauti, iestrādāt arī vēl viena jēdziena skaidrojumu - "ārpilsonis", jo, 6. pantā lietojot šo jēdzienu "ārpilsonis", jāteic, ka mums nevienā likumdošanas aktā pašreiz tāda nav. Mēs no Juridiskās komisijas puses mēģinām iestrādāt šo jēdzienu projektā "Par grozījumiem likumā "Par ārvalstniekiem un viņu statusu"" kā tādu, bet, ja mēs šeit viņu lietojam, tad laikam arī šeit tam ir jābūt, turklāt tādā skaidrā kontekstā, kā tas būs vai nu likumā par bijušās PSRS pilsoņu tiesisko statusu, vai tas pašreiz būtu vienkārši jāpārdomā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jūs par trešo lasījumu runājat tagad? Paldies. Lūdzu, izskatām tālāk!

J.Bunkšs. Nākošais priekšlikums attiecas uz bijušo 1. pantu. Likumā tagad komisija iesaka to izteikt kā 2. pantu un precizēt redakciju, izsakot šā likuma nosaukumu sekojoši - "Likuma mērķis", un šajā precizētajā redakcijā pieņemt Juridiskās komisijas priekšlikumu - izslēgt no šā panta vārdus "un Dzīvokļu privatizācijas aģentūras izveidošanas un darbības pamatprincipus", kā arī precizējot ir pieņemts Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums, kas ir iestrādāts jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Par otro... Tieši par šo pantu? Uldis Lakševics - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu - jums vārds!

U.Lakševics (KDS).

Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj, godātie deputāti! Mums, KDS frakcijai, likuma 1. pantā, bet tagad komisijas sagatavotā otrā lasījuma redakcijas 2. pantā, formulējot likuma darbības mērķi, bez daudzām citām ļoti svarīgām lietām nozīmīgi šķita neaizmirst arī cilvēkus - iedzīvotājus un viņu intereses. Tādēļ mēs arī iesniedzām, un mūsu redakcijā pats aktuālākais ir aizsargāt iedzīvotāju intereses.

Lai runātu par šo iesniegumu, nedaudz ir arī jāuzkavējas pie pašas koncepcijas pirmajā lasījumā un komisijas redakcijas otrajā lasījumā. Pēc pirmā lasījuma koncepta 33. panta pirmā un otrā daļa paredz dzīvokļu apmaiņu, privatizācijas procesā pašvaldībai vai aģentūrai piedāvājot mainīt dzīvokļus pret līdzvērtīgiem, turpretī tagadējā, otrā lasījuma, komisijas variantā 57. pantā ir noteiktas tikai mazaizsargātā un maznodrošinātā īrnieka sociālās garantijas, tas ir, to cilvēku, kam ir parādi par īri un komunālajiem pakalpojumiem, piedāvājot pārvietot viņus uz sociālo dzīvojamo māju. Bet mūsu uzmanības lokā ir nonākušas arī tās personas un arī tās ģimenes, kas dzīvo dzīvoklī un lieto tajā esošās dzīvojamās telpas uz atsevišķi noslēgta dzīvojamās telpas īres līguma pamata, tā saucamajos komunālajos dzīvokļos. Un, lūk, šīs personas un ģimenes varbūt nemaz neatbilst sociāli mazaizsargāto īrnieku statusam, viņi telpu īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem ir maksājuši, bet konkurences cīņa izsolē... Ko darīt šīm ģimenēm? Lūk, šinī gadījumā, šķiet, pašvaldībām tomēr būtu jārūpējas un jāpiedāvā varianti - kāds cits dzīvoklis, kaut vai saglabājot 33. panta pirmā lasījuma redakciju, vai, mūsuprāt, vēl pareizāk būtu izsolē piedāvāt tikai brīvos dzīvokļus. Tas, mūsuprāt, nesanaidotu cilvēkus vai veselas ģimenes, pašreizējo komunālo dzīvokļu īrniekus, vienu pret otru. Un tas, ar nožēlu jāatzīst, ir jau sācies. Šī tendence jau parādās. Ja tiek atstāta komisijas sagatavotā otrā lasījuma redakcija (un pievēršu uzmanību 4.panta otrās daļas 2.apakšpunkta redakcijai, kā arī komisijas sagatavotajai 14.panta redakcijai), tad bagātie komunālajos dzīvokļos izspiedīs nabagos un "zelta teļš" triumfēs. Mūsu piedāvātā 2.panta redakcijā ietilpināt vārdus "aizsargājot iedzīvotāju intereses..." nu tiešām būtu absurdi ielikt šeit. To ir sapratusi arī atbildīgā komisija, šos vārdus arī patiesi svītrojot. Tomēr ir jāprognozē un ir jāparedz, kas notiks ar cilvēkiem, kuri būs komunālā dzīvokļa privatizācijas procesa izsoles zaudētāji. Zaudētāji būs gan skolotāji, gan bibliotekāri, gan dažādi kultūras darbinieki un arī mūsu frakcijas konsultants. Varbūt kāds iebildīs: "Nav ko strādāt tādā partijā, kur jāpārtiek no algas vien!" Nu jā, viņš jau varētu iet projām, meklēt iespējas, kā nopelnīt, jo izsoles "zobens" ir virs galvas viņa ģimenei ar mazo zīdainīti mājās. Bet tik un tā viņa un šā komunālā dzīvokļa otrās daļas īrnieka, kādas iebraucēja - VDK darbinieka ģimenes pēcteču, materiālās iespējas, naudasmaka biezums nav salīdzināms. Runājot ar kāda Rīgas pašvaldības darbinieka vārdiem, kurš ir iepazinies ar jauno šā likumprojekta redakciju, - gandrīz vai jauna deportācija. Man droši vien tagad pārmetīs: "Runā kā tāds sociālists!" Varbūt. Bet varbūt arī kapitālisma apstākļos ir jāatrod dažādiem sociālajiem slāņiem lielākas vai mazākas, bet tomēr kaut kādas sociālas garantijas.

Ja skatāmies uz lietām un sabiedrību un tajā notiekošajiem procesiem ar skatu, kura centrā ir cilvēks un cieņa pret cilvēku, tad, mūsuprāt, ir tomēr jāaizsargā iedzīvotāju intereses. Tāpēc aicinu balsot tomēr par mūsu iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir deputāti, kas ir pieteikušies debatēs?

Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Man nav pieņemams priekšlikums, kuru ir sagatavojusi Pašvaldības komisija, tikai viena iemesla dēļ. Tādēļ, ka jau pašā pirmajā pantā, kurš faktiski ir ievada pants, mēs vēl neesam runājuši par privatizācijas subjektiem, par tām personām, kurām ir tiesības privatizēt dzīvokļus, mēs jau iestrādājam iekšā, ka šī iespēja saņemt īpašumā dzīvokli ir gan fiziskajām, gan juridiskajām personām. Es uzskatu, ka par to ir jādiskutē nedaudz vēlāk, citos pantos. Jo šeit ir tikai likuma mērķis. Ne pirmajā lasījumā apspriestajā redakcijā, ne Kristīgo demokrātu savienības frakcijas iesniegtajā priekšlikumā vēl šie subjekti nav nosaukti, bet tie jau ir iestrādāti Pašvaldības komisijas priekšlikumā. Un tikai šā iemesla dēļ, ka te ir minētas gan fiziskās, gan juridiskās personas, kaut arī pārējā redakcija Pašvaldības komisijai ir, es domāju, veiksmīgāka, es uzskatu, ka nacionāli domājošās frakcijas nevar atbalstīt šo Pašvaldības komisijas priekšlikumu, kur uzreiz jau ir pateikts: fiziskajām un juridiskajām personām dosim dzīvokļus privātīpašumā, - zinot, ka juridiskās personas par baltu velti ir uzpirkušas šos privatizācijas sertifikātus. Mana koncepcija ir tāda: vispirms - privātpersonām savus dzīvokļus privatizēt. Un, ja paliks pāri, tad lai konkurencē piedalās arī juridiskās personas. Nedaudz vairāk ir jādomā par šīm nabadzīgajām, maznodrošinātajām fiziskajām personām.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Komunistu laikos bija tāda likumdošanas prakse, ka likumprojekti, likumi parasti sākās ar ļoti skaistām, daiļām frāzēm, kuras runāja par pilsoņu cilvēktiesībām, brīvībām, un tādējādi radīja iespaidu, ka bijusī padomju impērija ir nez kāda "laimes zeme", bet faktiski dažādās instrukcijās, noteikumos un bezgala daudzos citos normatīvajos aktos iedzīvotājiem nebija dotas nekādas tiesības. Es kā jurists uzskatu, ka šīs deklaratīvās normas, kuras mēs reizēm liekam arī savos likumos... no juridiskās puses vērtējot, tām nav nekādas jēgas. Tās tikai nosaka likumprojekta ievirzi un vairāk neko. Tādēļ, ja mēs arī šo pantu izsvītrotu, tādā gadījumā nekāds ļaunums likumam netiktu nodarīts. Bet galvenais ir nevis runāt par iedzīvotāju interesēm, bet ielikt tās konkrētos pantos, kuros ir runa par komunālo dzīvokļu īrniekiem. Es tikai gribu teikt vienu, - ka salīdzinājumā ar pirmajā lasījumā pieņemto projektu komunālo dzīvokļu īrniekiem ir dotas daudz plašākas privilēģijas, nekā tas bija pirmajā lasījumā. Proti, komunālo dzīvokļu īrniekiem ir pirmpirkuma tiesības uz tukšajiem dzīvokļiem un tukšajām viendzīvokļa mājām. Citiem šādu pirmtiesību nav. Un pirmajā lasījumā šāda norma nebija.

Tālāk. Runājot par juridisko personu tiesībām piedalīties dzīvojamo māju privatizācijā. Kādēļ tika ieliktas juridiskās personas? Tādēļ, ka juridiskajām personām būs tiesības privatizēt dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo fondu, jo pamatā jau šo nedzīvojamo fondu šobrīd nomā galvenokārt juridiskās personas. Bet, ja arī no šā panta mēs izsvītrotu ārā juridiskās personas, tad, vienalga, diskusija mums sāktos par nākamajiem pantiem, kuros ir runa par nedzīvojamo fondu privatizāciju, darbnīcu privatizāciju un arī dzīvokļu privatizāciju. Tā ka es domāju, ka šobrīd diskusija ir pāragra. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas komentēt? Zvanu, lūdzu!

Lūdzu, balsosim par Kristīgo demokrātu savienības frakcijas ieteikto 1.panta redakciju! Likuma darbība un mērķi: "Šis likums nosaka valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizācijas kārtību, un tā mērķis ir attīstīt dzīvokļu tirgu, veicināt dzīvojamā fonda sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses." Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 3, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts. Nākamo pantu!

J.Bunkšs. Tālāk. Nākamais ir 2.pants. Šeit komisija atbalstīja Juridiskās komisijas ieteikumu, taču iesaka izteikt šo 2.pantu kā 4.pantu. Man lūgums, lai pie 4.panta mēs varētu atgriezties.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Es lūdzu referentu nosaukt gan priekšlikumu kārtas numuru, gan arī pantus, jo tā būs deputātiem ērtāk, jo ir mainīti panti, un tad ir dažreiz grūti orientēties.

J.Bunkšs. 30.priekšlikums ir par 3.pantu "Privatizācijas brīvprātības un atklātības princips". Atbildīgā komisija iesaka izteikt pantu jaunā redakcijā un šajā jaunajā redakcijā iestrādāt daļēji Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas attiecas uz jautājumu par īrnieka vai pircēja brīvprātību dzīvokļa privatizācijā. Šis Juridiskās komisijas priekšlikums piedāvātajā redakcijā ir iestrādāts 3.panta 4.apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta šo priekšlikumu? Iebildes nav. Paldies. Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk - par 4.pantu. Tātad tas ir priekšlikums, kas tika izteikts kā 29.priekšlikums, to izteica Juridiskā komisija, - ka valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizācija veicama, īpašuma objektu izpērkot. Atbildīgā komisija šo pantu ir izteikusi precizētā redakcijā, ietverot Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Un tas ir tagad redzams kā 30. ...

J.Bunkšs. Tas tagad ir redzams kā 32.priekšlikums un formulēts kā 4.pants.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, - lapas mums ir numurētas! Tā ir 7.lapaspuse. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk - 33.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumu ar jaunu 5.pantu piedāvātajā redakcijā, kas attiecas uz jautājumiem, kas ir saistīti ar maksāšanas līdzekļiem, - nosakot, ka maksājumi par privatizēto objektu ir izdarāmi privatizācijas sertifikātos un latos.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes ? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk - 34.priekšlikums (8.lapaspusē). Atbildīgā komisija iesaka papildināt ar jaunu 6.pantu, daļēji iekļaujot šajā jaunajā pantā pirmā lasījuma 16.panta pirmo daļu. Šajā 6.pantā tātad tiek noteiktas personas (vai personu loks), kurām ir tiesības privatizēt dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas, darbnīcas, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Daļēji tie ir tie jautājumi, pie kuriem jau pieskārās Seiles kundze. Tātad šeit atbildīgā komisija piedāvā dot tiesības privatizēt šos objektus "visiem Latvijas pilsoņiem, ārpilsoņiem un personām, kuras saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju", ja tās ir privatizācijas sertifikātu īpašnieces", kā arī (otrajā pantā) "juridiskajām personām - privatizācijas sertifikātu īpašniecēm, kurām saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem ir tiesības pirkt zemi, izņemot valsti, pašvaldības un uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldību kapitāla daļas atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus. Atbildīgā komisija ir sašaurinājusi šo juridisko personu loku.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Lūdzu! Deputāte Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Nemaz nerunājot par to, ka gribētos iebilst, lai juridiskās personas neiegūst dzīvokļus kā privātīpašumu par sertifikātiem, es uzskatu, ka 2.punktā ir arī tīri tāda redakcionāla kļūda. Jo pirmoreiz es redzu, ka privatizē kaut ko arī pati valsts un pašvaldība. Ja jau reiz īpašums pieder valstij un pašvaldībai, tad diez vai šo procesu var nosaukt par privatizāciju? Tādēļ es aicinu izsvītrot šo 2.punktu un pirmo preambulu un 1.apakšpunktu izteikt vienotā tekstā. Tātad aicinu noraidīt iespēju juridiskajām personām par privatizācijas sertifikātiem iegūt dzīvokļus.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Es jau pirms neilga laika, runājot par iepriekšējiem pantiem, sacīju, kādēļ 6.pantā ir norma, kas dod tiesības privatizēt dzīvojamās mājās esošās nedzīvojamās telpas arī juridiskajām personām: tādēļ, ka pašas šīs juridiskās personas ļoti daudz šīs telpas šobrīd lieto.

Otrkārt. Seiles kundze, 6.panta 2.punktā ir atsauce, ka valstij, pašvaldībām un uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldību kapitāla daļas atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, nav atļauts privatizēt dzīvokļus. Tieši otrādi.

Es lūdzu pieņemt šo pantu tādā redakcijā, kā to aicina atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Es daļēji gribu atbalstīt Seiles kundzes teikto. Tiešām šie trīs vārdi "izņemot valsti, un pašvaldības" šeit ir lieki. Pilnīgi pareizi. Ne valsts, ne pašvaldības neprivatizēs. Pilnīgi pietiek, ka te ir minētas uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldību kapitāla daļas atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%. Pašas par sevi pašvaldības vai valsts pati par sevi privatizēt neko nevar. Tādēļ šeit tiešām šie vārdi būtu jāizsvītro.

Bet ir otra lieta. Es domāju, es iesniegšu priekšlikumu pirms trešā lasījuma. Par cik tiešām, saskaņā ar šā likuma koncepciju, juridiskās personas var privatizēt tikai nedzīvojamo fondu, nevis dzīvokļus, tad jau šeit, šajā 2.punktā, vajadzētu arī to atspoguļot, ka "izņemot dzīvokļus". Mēs iesniegsim... es personīgi iesniegšu trešajam lasījumam. Bet tam jābūt skaidri pateiktam jau šeit. Ja mēs pieturēsimies pie tās koncepcijas, par nedzīvojamā fonda privatizāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents komentāru vēlas teikt?

J.Bunkšs. Tik vien, ka ir lūgums redakcionālus precizējumus iesniegt attiecībā uz nākamajiem lasījumiem, bet šobrīd atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile lūdz svītrot 2.apakšpunktu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātes Seiles ierosinājumu - svītrot vārdu "juridiskajām personām - privatizācijas sertifikātu īpašniecēm, kurām saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem ir tiesības pirkt zemi...," - un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! 23 - par, 25 - pret, 10 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tagad būtu jābalso Juridiskās komisijas priekšlikums par 6.pantu kopumā un par tiem ierosinājumiem, par kuriem šeit deputāti izteicās, ka tie ir jāiesniedz trešajam lasījumam. Lūdzu, balsojam par komisijas piedāvāto 6.panta redakciju. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 13, atturas - 13. Panta redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Par 4.pantu atbildīgā komisija saņēmusi vairākus priekšlikumus...

Sēdes vadītājs. Es lūdzu ievērot mūsu norunāto kārtību.

J.Bunkšs. ...Vairākus priekšlikumus. Tātad vispirms 35.priekšlikums, kuru ir izteikusi Juridiskā komisija, - izteikt pantu redakcijā, kas skan sekojoši: "Kārtību, kādā privatizējams zemes gabals, uz kura atrodas dzīvokļa īpašums, regulē citi likumi". Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja, jo mēs esam iestrādājuši šajā likumā normas, kas pasaka, kādā veidā ir kārtojami jautājumi, kas ir saistīti ar zemi, privatizējot dzīvokļus. 36.priekšlikums, kurš...

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Par Juridiskās komisijas priekšlikumu 4.pantam.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu - svītrot visu tekstu, kurš paredz kārtību, kādā tiek privatizēti zemes gabali, jo to tiešām regulē citi likumi. Jo citādāk, ja mēs tagad sāksim dalīt zemi, privatizējot dzīvokļus, tad varam nonākt pretrunā ar zemes reformas likumiem. Piemēram, ja mēs jau esam šeit, Saeimā, izskatījuši pirmajā lasījumā likumu labojumu, kurš paredz, ka var atsevišķi zemesgrāmatā reģistrēt savu nekustamo īpašumu, teiksim, namu vai dzīvokli atsevišķi no zemes īpašuma, tad tādā gadījumā arī šo dzīvokli var privatizēt atsevišķi, ierakstīt kā savu īpašumu zemesgrāmatā, bet tiesības uz zemi zem šīs ēkas, zem šī dzīvokļa, zem šī kopīpašuma regulē zemes reformas likumi. Tur viss ir kārtībā. Tātad aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienītie kolēģi! Neskatoties uz to, ka Lagzdiņa kungam tas nepatīk un ka viņam ir savi argumenti par sertifikātu cenu krišanos, es tomēr kā juriste atbalstu Juridiskās komisijas priekšlikumu, tāpēc ka mums daudzmaz labi vai slikti zemes īpašuma lietas šodien tomēr ir noregulētas ar likumiem. Un labi būtu ievērot zināmu vienveidību un zināmus principus, par kuriem mēs Saeimā šajā sastāvā vismaz jau esam vienojušies. Un tāpēc es tomēr uzturu spēkā Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Es laikam šodien uzstāšos ļoti daudzas reizes, un acīmredzot par šīm problēmām būs jārunā garāk, jo man rodas tāds iespaids, ka daļa kolēģu vispār nav lasījuši likumprojektu. Ko piedāvā likumprojekts attiecībā uz zemi? Kam vienlaikus ar piedāvājumu privatizēt dzīvokli tiek piedāvāts privatizēt arī attiecīgo zemes gabalu proporcionāli dzīvokļa platībai? - Ja gadījumā dzīvokli privatizē pilsonis, bet gadījumā, ja dzīvokli privatizē nepilsonis, tad dzīvokļa cenā, privatizējamā objekta cenā, ietilpst nomas tiesību cena uz 99 gadiem. Ja gadījumā mēs pieņemsim Annas Seiles un Rutas Marjašas priekšlikumu, tad faktiski dzīvokļa cena samazināsies vismaz dubultīgi. Un tas atkal nozīmē, ka sertifikātiem nebūs seguma, bet mēs atliksim šī jautājuma risināšanu uz nenoteiktu laiku, un ļoti daudzi cilvēki, kuri būs noskatījuši pussagruvušas, tukšas mājas, vienkārši viņas neprivatizēs, jo ļoti daudzās vietās, piemēram, Liepājā un citās pilsētās, kurās ir koka apbūve, cilvēki grib privatizēt šīs pussagruvušās mājas viena iemesla dēļ - lai šīs mājas nojauktu. Viņas ir jau pustukšas vai pilnīgi tukšas, un tad tur varēs būvēt kādus citus objektus - vai nu dzīvojamās mājas, vai veikalus, vai ko citu. Ja mēs šeit svītrosim šo normu un šajā likumā neparedzēsim iespēju reizē ar dzīvokli privatizēt arī zemes gabalu vai nedosim nomas tiesības uz 99 gadiem, ja ir nepilsonis, vai īpašuma tiesības, ja ir pilsonis, tad tādā gadījumā sertifikātiem nebūs cenas un mēs šo jautājuma atrisināšanu atliksim uz ilgāku laiku. Ļoti daudzus dzīvokļus neprivatizēs, it sevišķi viendzīvokļa mājas, kas ir sliktā stāvoklī, divdzīvokļu un arī trīsdzīvokļu mājas, jo nebūs nekādas jēgas tās privatizēt, tā kā mājas īpašnieks reizē nekļūs par zemes nomnieku vai par zemes īpašnieku. Un šeit no politiskā viedokļa ir ielikta ļoti korekta forma, ka pilsonis kļūst par zemes īpašnieku reizē ar dzīvokļa īpašuma privatizāciju, bet nepilsonis kļūst par nomnieku uz 99 gadiem. Un šīs nomas tiesības tiek pirktas arī par sertifikātiem. Es lūdzu atbalstīt piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - otrreiz. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Augsti godātais Lagzdiņa kungs! Visi šie noteikumi, kurus jūs minējāt, ir tik tiešām jau zemes reformas likumos, un šeit viņi nav jāatkārto. Šeit ir iestrādātas vēl paplašinātas tiesības. Es jums gribu paskaidrot, ka arī ar sertifikātiem viss būs kārtībā, jo likums pašreiz paredz tā, ka zemes reformas gaitā, ja zeme pieder valstij vai pašvaldībai, pareizāk sakot, ja tā piederējusi uz 1940.gadu valstij vai pašvaldībai, tad tā vispirms ir jāreģistrē uz valsts vai pašvaldības vārda. Pēc tam, ko kuram pārdod valsts vai pašvaldība, - tā jau ir viņas darīšana un arī likuma darīšana, kurā ir noteikta šī kārtība, kam ir tiesības iegūt šo zemi īpašumā par kompensācijas sertifikātiem. Šajā gadā - tikai par kompensācijas sertifikātiem. Tātad, ja jebkura persona ir ieguvusi dzīvokli mājā, kura atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes, viņai būs tiesības izpirkt par kompensācijas sertifikātiem šo zemes gabala daļu zem mājas, un tas viss ir noteikts likumos. Bet šādā redakcijā, kā ir ierakstīts, var būt arī visādi citi izņēmumi, jo šeit jau ir noteiktas dažādas priekšrocības. Vēlreiz aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu - otrreiz.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Acīmredzot mēs gribam radīt pilnīgu anarhiju mūsu valstī. (Smiekli zālē.) Pilsētu zemes reformas likumā ir noteikts sekojošais, ka pilsētā zemi līdz 1996.gada 1.janvārim var iegādāties tikai izsolē un tikai par īpašuma kompensācijas sertifikātiem. Šeit tika skaisti runāts par komunālo dzīvokļu īrniekiem. Saskaņā ar šo likumu pirmtiesības iegādāties viendzīvokļa tukšās mājas ir komunālo dzīvokļu īrniekiem. Jūs iedomājieties šādu situāciju. Mēs svītrojam šo normu, un māju iegādājas komunālā dzīvokļa īrnieks, savukārt zemi viņš nevarēs iegādāties, un šī zeme viņam būs jāpērk izsolē. Kādēļ? Kādēļ viņam zeme būs jāpērk izsolē, ja viņš ir nopircis šo māju? Kādēļ jāpērk, ja pilsonis ir nopircis daudzdzīvokļu mājā dzīvokli? Kādēļ viņam, izmantojot šīs pirmpirkuma tiesības, izsolē, pamatojoties uz Pilsētu zemes likumu, būtu jācenšas nopirkt šo zemi? Ja viņš reiz var nopirkt, ar šo speciālo likumu baudot pirmpirkuma tiesības, dzīvokli, tad kādēļ mēs viņam liegsim tiesības nopirkt arī zemi? Šis likums, godātie kolēģi, ir speciālais likums un paredz izņēmuma situāciju no vispārējās situācijas. Ja zemes gabali nav apbūvēti, tad patiešām šos zemes gabalus var pirkt tikai un vienīgi izsolē par kompensācijas sertifikātiem. Tad jau iznāks tā, ka šobrīd, ja daudzi 60. un 70. gados ir uzbūvējuši privātmājas uz valsts vai pašvaldības zemes, tad varbūt arī viņiem būs jāpērk izsolē zemes gabals? Arī viņiem šobrīd ir pirmpirkuma tiesības. Šie visi ir speciālie likumi. Nejauksim speciālos likumus ar vispārējiem likumiem un nošķirsim situācijas, kādas ir pērkot neapbūvētu zemes gabalu, no tiem gadījumiem, kad pērk apbūvētu zemes gabalu dzīvokļa īpašnieks. Neradīsim absurdas situācijas!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents komentēs?

J.Bunkšs. Es nekomentēšu. Es aicināšu noraidīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Zvanu lūdzu! 35.priekšlikums par 4.pantu. Iesniedz Juridiskā komisija un aicina izteikt pantu šādi: "Kārtību, kādā privatizējams zemes gabals, uz kura atrodas dzīvokļa īpašums, regulē citi likumi". Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 36, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs. Tagad mēs laikam varam pāriet pie nākošā priekšlikuma. Tas ir 36.priekšlikums, kuru komisijā ir iesniegusi Demokrātiskās partijas frakcija, kas iesaka izteikt 4.pantu jaunā redakcijā. Šī jaunā redakcija sastāv no trīs dažādiem punktiem, un 4.panta 1. punktu atbildīgā komisija daļēji pieņēma, iestrādājot to 7.pantā. Konkrēti tas ir 7.panta 2. un 4. apakšpunkts, kas attiecas uz tiem gadījumiem, kad privatizējamais objekts atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes. Kas attiecas uz otro un trešo ierosinājumu punktu, tad šos priekšlikumus komisija noraidīja. Pirmajā gadījumā mēs noraidījām tāpēc, ka uz privātās zemes šie objekti, kas tiek privatizēti... te zeme saglabājas un paliek privātīpašumā. Tātad tur šīs attiecības tiek veidotas saskaņā ar šī likuma attiecīgajiem pantiem un nodaļām. Tāpat mēs nepieņēmām arī trešo priekšlikumu, kas faktiski nozīmē piespiedu kompensācijas izmaksāšanu pašreizējiem zemes īpašniekiem. Šādu nostāju komisija nevarēja pieņemt. Tāpēc to, kas attiecas uz 36.priekšlikuma 1. apakšpunktu, es iesaku mums skatīt saistībā ar 7.pantu, bet 2. un 3. punktu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Tā kā nav nekādu iebildumu, tad komisijas priekšlikums ir pieņemts.

J.Bunkšs. Nākošais ir 38.priekšlikums, kuru iesniedz atbildīgā komisija. Un mēs iesakām 4.pantu izslēgt, bet šajā pantā ietvertās normas precizēt un iekļaut šī likuma 7., 8. un 28.pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Nākošais ir 39.priekšlikums, kas attiecas uz 5.pantu - "Dzīvokļu fonda privatizācijas izpildinstitūcijas". Šo priekšlikumu ir iesniegusi Juridiskā komisija. Juridiskās komisijas priekšlikums - izslēgt panta pirmo daļu, kā arī izslēgt vārdus "licencētas" - ir pieņemts, tā ka mēs varam uzskatīt, ka daļēji Juridiskās komisijas priekšlikumi ir pieņemti un ka šie priekšlikumi ir iestrādāti 13.nodaļā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nedaudz lēnāk! Godātie deputāti! Jūs redzat, ka komisija šeit ir pārveidojusi struktūru - viena daļa priekšlikumu ir saglabāta vienā pantā, bet citas daļas ir iestrādātas citos pantos. Tāpēc, ja jums liekas, ka ir vajadzīgs vairāk laika, vai jūs citādi gribat pakavēties pie pārstrādātā panta, tad jūs, lūdzu, dodiet kādu zīmi, un mēs lēnām izskatīsim, lai pēc tam mums nākošajos pantos nerodas kādas pretrunas un jūsu pretenzijas, ka mēs neesam izskatījuši.

39.priekšlikums. Runa ir par 5.pantu. Pieņemts grozīts daļēji, skatīt astoto nodaļu.

J.Bunkšs. Es atvainojos, 13.nodaļu. 13.nodaļu, kur ir runa par privatizācijas izpildinstitūcijām.

Sēdes vadītājs. Jā, es kļūdījos diemžēl. Tagad mēs skatāmies 9., bet kur ir 13.nodaļa?

J.Bunkšs. Ja iesniedzējiem nav iebildumu, tad mēs varētu šos konkrētos priekšlikumus skatīt 13.nodaļā.

Sēdes vadītājs. Tas nu ir tiesa, ka tā tas varētu būt. Bet deputātiem jāpaskatās abās vietās, tas ir, tanī vietā, kur viņš tiek svītrots, un tur, kur viņš tiek ierakstīts, jo mēs jau akceptējām to, ka viņš līdz ar to no šī panta tiek izņemts. Es tikai par tempu šeit runāju, nevis par būtību. 72.lapaspusē esot 13.nodaļa. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Seile (LNNK).

Es saprotu, ka saskaņā ar Kārtības rulli sarunas ar referentu nav pieļaujamas, bet man tomēr radusies viena neskaidrība, un es lūdzu Bunkša kungu uz to atbildēt, lai saprastu, kā balsot un kā uzturēt spēkā prasības. Tātad - vai 5.pants tiek svītrots vispār? Mana galvenā interese būtu tā, lai tik tiešām tiktu atbalstīts Juridiskās komisijas priekšlikums izsvītrot panta pirmo daļu, visu pārējo par privatizētājiem. Kas šos dzīvokļus privatizēs - aģentūra vai kas cits, - tas viss tiek skatīts pie 13.nodaļas. Bet kas notiek ar šā 5.panta pirmo daļu? Vai ir atbalstīts Juridiskās komisijas priekšlikums izsvītrot šo daļu? Lūdzu to apliecināt!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs - referents. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Šajā gadījumā jūs varat paskatīties 44.priekšlikumu. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir izsvītrot šo pantu vispār no... līdz ar to... tāpēc es teicu - daļēji ir pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums, un līdz ar to arī pirmā daļa ir izsvītrota.

Sēdes vadītājs. Pirmā daļa ir izsvītrota. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk - 40.priekšlikums, kuru ir piedāvājusi frakcija "Tēvzemei un brīvībai" un atbildīgā komisija ir noraidījusi, jo, kā jau es minēju ievadā, mēs uzskatām, ka Dzīvokļu privatizācijas aģentūra nav jāveido.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija uztur spēkā savu priekšlikumu un pieprasa balsojumu? Neuztur spēkā.

J.Bunkšs. Tālāk - 41.priekšlikums, kuru ir iesniegusi Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Tas ir pieņemts daļēji - un daļēji pieņemts ir tajā daļā, kur teikts, ka privatizāciju veic pašvaldību privatizācijas komisija. Arī šis priekšlikums detalizētāk un precīzākā redakcijā ir iestrādāts trīspadsmitajā nodaļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk - par 42.priekšlikumu, kuru iesniegusi deputātu frakcija "Līdztiesība". Arī šis priekšlikums ir pieņemts, tas ir iekļauts 71.pantā, kurā ir noteikts, ka privatizācijas tehnisko sagatavošanu, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar mājas sagatavošanu privatizācijai, pircējs apmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Arī deputātes Seiles priekšlikums ir pieņemts tādā pašā formā. Tas ir iestrādāts trīspadsmitajā nodaļā - un tieši attiecībā uz to daļu, kur teikts, ka pašvaldību dzīvokļu fondu privatizāciju veic pašvaldību privatizācijas komisijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Pieņemts.

J.Bunkšs. 44. priekšlikums ir priekšlikums, kuru iesniedza atbildīgā komisija, un priekšlikums tātad ir sadalīt pašreizējo jeb pirmā lasījuma 5.pantu 11 pantos un iekļaut tos jaunā trīspadsmitajā nodaļā, izsvītrojot pirmā lasījuma 5.pantu no pirmās nodaļas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk ir 45.priekšlikums, kuru ir iesniegusi Juridiskā komisija attiecībā uz otro nodaļu. Juridiskā komisija iesaka šo nodaļu izsvītrot no likumprojekta. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija "Tēvzemei un brīvībai" uzturēs spēkā savu priekšlikumu? Neuztur spēkā. Līdz ar to visi pārējie ierosina izsvītrot šo nodaļu, un, ja deputātiem nav iebildes, tad šī nodaļa ir izsvītrota. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tādā gadījumā mēs varētu pāriet uz 14.lappusi jūsu dokumentā un turpināt ar 55.priekšlikumu. Trešās nodaļas nosaukums ir "Privatizācijas objekti". Atbildīgā komisija...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, kādu nodaļu jūs nosaucāt?

J.Bunkšs. Es nosaucu... Tātad 14.lappusē 55.priekšlikums, pirmā lasījuma trešā nodaļa, kuras virsraksts ir "Privatizācijas objekti".

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija piedāvā izteikt šo nodaļu kā otro nodaļu, precizējot virsrakstu un nosaucot šo nodaļu "Privatizācijas objekts".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākamie ir priekšlikumi, kas attiecas uz 11.pantu - "Privatizācijas objekts". Juridiskā komisija iesaka precizēt, kas ir dzīvokļa privatizācijas objekts, un izteikt šo pantu jaunā redakcijā: "Komunālie (kopējie) dzīvokļi privatizējami kā viens vesels objekts, ievērojot šā likuma 21.panta prasības." Šis priekšlikums principā ir ietverts 14. un 20.pantā, tālāk, precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, palūkojieties uz nosauktajiem pantiem!

J.Bunkšs. Šie panti ir tie, kas regulē, tātad nosaka privatizācijas secību komunālajos dzīvokļos: 14.pantā - gadījumos, kad privatizējamais objekts atrodas uz valsts vai pašvaldību zemes, un 20.pantā minētajos gadījumos, kad privatizējamais objekts atrodas uz privātās zemes.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Es atvainojos, iebilde tomēr ir! Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Varētu atbalstīt Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu par komunālajiem dzīvokļiem, taču nekādā gadījumā tomēr nevar atbalstīt šo dalījumu, kas nosaka, uz cik gadiem slēgs nomu, kā to darīs. Tās visas ir zemes īpašnieka un dzīvokļa privatizētāja savstarpējās attiecības, un tās ir regulējamas citu likumu noteiktajā kārtībā. Tāpēc 7.pantu, labajā pusē, tajā ailē, kur mēs runājam par privatizācijas objektiem... dzīvojamā māja vienā gadījumā atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes... un, ja tā atrodas uz privātās zemes... es uzskatu, ka šajā likumā tas nav jāiestrādā, to nosaka citi likumi. Aicinu atbalstīt tikai to daļu, ko ir ierosinājusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, šeit ir tāda situācija, ka 56. un 57.priekšlikums... Lai būtu mums varbūt skaidrāk: vai pret 56.priekšlikumu - Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš tālāk ir iestrādāts, kā jau mums šeit referents teica, citos pantos, - vai pret šo priekšlikumu ir iebildes? Nav iebildes. Tagad, lūdzu, 57.priekšlikums! Deputāte Seile iebilst pret 7.panta redakciju, kurš, kā es saprotu, izriet no 57.priekšlikuma.

Lūdzu! Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi deputāti! Mēs pirms brīža jau debatējām par to, ka reizē ar dzīvokļu privatizāciju nepieciešams atrisināt specifiskās zemes īpašuma vai nomas problēmas, kas rodas, privatizējot dzīvokļus. Ja mēs nobalsojam, ka netiek risināts šis nomas vai īpašumtiesību jautājums, tad šis jautājums paliek karājoties gaisā. Mēs šeit piedāvājam konkrētu modeli, par kuru es runāju: nepilsonis - nomas tiesības uz 99 gadiem, pilsonis - īpašumtiesības. Par to jau mēs nobalsojām pirms neilga brīža. Un šoreiz mēs atkārtoti par to debatējam un balsosim. Paldies par uzmanību. (No zāles deputāte A.Seile: "Es vēl...")

Sēdes vadītājs. Anna Seile runās otrreiz - 5 minūtes.

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Nevar ar... Lagzdiņa kungs arī... nevar ar atsevišķu likumu regulēt nomas tiesības, dodot tās ar šā likuma palīdzību uzreiz un skaidri uz 99 gadiem. Kā tiek noslēgtas nomas attiecības? Ja abi divi ieinteresētie savstarpēji nevienojas (šajā gadījumā - zemes īpašnieks un dzīvokļa vai mājas īpašnieks), tad šo jautājumu var atrisināt tiesā. Un šī nomas kārtība ir vesela nodaļa spēkā esošajā un atjaunotajā 1937.gada Civillikumā, kur šīs attiecības tiek regulētas. Mums nav, kaut arī mēs esam deputāti, tiesību pārkāpt visus citus spēkā esošos likumus, un es aicinu nebalsot par šādu normu, kur mēs jau nosakām iepriekš kaut kādu citu nomas kārtību. To tik tiešām regulē Civillikums.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Jums būs 6 minūtes. Vai jūs tās izmantosiet? (No zāles deputāts V.P.Karnups: "Jā!")

V.P.Karnups (LNNK).

Jā. Cienījamie kolēģi, šeit ir runa par vienu ļoti specifisku likumu, speciālo likumu. Mēs nerunājam par kaut kādu "jumta" likumu, kas regulēs visas tiesības attiecībā uz zemi, dzīvokli, nomām un citām lietām. Šī ir ļoti šaura, speciālā likuma norma. Ja mēs atceramies, ka mēs pieņēmām pagājušajā gadā vienu likumu, kādā veidā mēs sabalansējam vispārējos likumus, piemēram, Civillikumu, un speciālos likumus, tad mēs... tur bija rakstīts, ka vispārējā likuma normas ir spēkā, ja tas nav atrunāts speciālā, specifiskā likumā. Mēs komisijā skatoties, ka šī ir īpatnēja lieta, dzīvokļu privatizācija ir īpatnēja, speciāla, vienreizēja, tā nav attiecināma uz vispārējām lietām... un tāpēc ir iestrādāta tāda norma, ka zeme un dzīvoklis tiek privatizēts kopīgi: kopīgi tiek privatizēts, lai radītu to, uz ko mēs visi, es ceru, ceram, - dzīvokļu tirgu, jo bez šo divu lietu kopīgas iešanas mums nebūs dzīvokļu tirgus. Tāpēc ir ierakstīta šī norma specifiskā, speciālā likumā par specifisku, īpatnēju gadījumu, ka, ja tas cilvēks ir pilsonis, tad privatizē kopā ar zemesgabaliņu, bet, ja viņš nav pilsonis, tad viņam ir dotas nomas tiesības uz 99 gadiem. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka darbosies dzīvokļu tirgus, tad šīs abas... dzīvokļi... ir vienlīdzīgas, cilvēks varēs tad pirkt māju vai dzīvokli no jebkuras personas, vai viņš ir pilsonis vai nepilsonis. Tad mums tiešām būs dzīvokļu tirgus. Ja šīs normas tiks izsvītrotas, tad nebūs nekas. Es lūdzu atbalstīt komisijas redakciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Birzniece izmantos 3 minūtes? (No zāles deputāte I.Birzniece: "Jā!")

I.Birzniece (LC).

Šis ir ļoti svarīgs temats, un es aicinu visus deputātus paņemt, sameklēt šo dokumentu, skatīt to pa pantiem, domāt, kā jūs atbildēsiet vēlētājiem, jo jūs tikai ar pusausi klausāties vienu vai otru runātāju. Es uzskatu, ka šī ir tiešām paradīze: kurš grib strādāt kā atbildīgs deputāts, kurš - ne... Seiles kundze varbūt nepateica - ja jums dokumenta nav priekšā, - 7.pantā runa nav par privātīpašnieku zemi, runa ir par valsts vai pašvaldību zemi un 99 gadus ilgu nomu. Tad lūdzu... es tikai gribētu aicināt... jo es neredzu, ka visi deputāti ļoti nopietni ņem šo otro lasījumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates pārtrauktas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 7.panta redakciju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteiktajā redakcijā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 4, atturas - 8. 7.panta redakcija ir pieņemta.

Zvanu! Reģistrācija! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies Aivars Berķis, Vilnis Edvīns Bresis, Māris Budovskis, Gaļina Fjodorova, Oskars Grīgs...

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs ir zālē.

I.Folkmane. Andris Gūtmanis, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Edvīns Kide, Janīna Kušnere, Aristids Lambergs...

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs ir zālē.

I.Folkmane. Jānis Lucāns, Roberts Milbergs, Aija Poča, Gunārs Resnais...

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais ir zālē.

I.Folkmane. Andris Siliņš, Dainis Stalts, Anita Stankēviča un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju".

Nākošais priekšlikums, kurš mums ir jāizskata, ir 58.

J.Bunkšs. 58. priekšlikums ir priekšlikums, kuru ir sagatavojusi atbildīgā komisija un komisija ierosina papildināt ar jaunu 8. pantu, kas nosaka, ko nozīmē privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz fiziskās vai juridiskās personas zemes.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Šajā pantā komisijas izstrādātajā un atbalstītajā priekšlikumā ir iestrādātas tiesības arī viendzīvokļa mājas nodot juridiskajām personām un arī atsevišķas daudzdzīvokļu mājas. Es atkārtoju savu priekšlikumu, ka šādas normas, manuprāt, ir priekšlaicīgas, un vajadzētu vispirms izmantot tiesības nodot šos dzīvokļus tiem cilvēkiem, kuri dzīvo pagrabos, sliktos dzīvokļos, nevis juridiskajām personām dot tiesības iegūt par sertifikātiem šīs viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas. Es arī uzskatu, ka tas ir pretrunā ar Lagzdiņa kunga iepriekš sniegto skaidrojumu, ka juridiskās personas varēs privatizēt tās telpas, kuras aizņem firmas namu pirmajos stāvos, jo šeit ir iestrādātas normas - privatizēt visas mājas juridiskajām personām par lēti uzpirktajiem sertifikātiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Lagzdiņš (LC).

Augstu godātie kolēģi deputāti! Šī problēma nav diskutējama pie šā vispārējā panta. Komisija ir izstrādājusi un piedāvā konceptuālai apspriešanai veselu nodaļu, kura sastāv no 17 pantiem, kas nosaka, kādā secībā juridiskās un fiziskās personas ir tiesīgas privatizēt gan atsevišķus dzīvokļus, gan mākslinieku darbnīcas, gan viendzīvokļa izīrētas, gan neizīrētas mājas, gan bijušā īpašnieka izīrētas un neizīrētas viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas... Par to runā 17 panti nākošajā nodaļā, un, debatējot par šiem konkrētajiem pantiem, tik tiešām komisija labprāt sagaidītu uz trešo lasījumu konkrētus priekšlikumus, konkrētus ierobežojumus, bet tagad, kad mēs runājam par vispārīgām normām, mēs nevaram šo jautājumu atrisināt. Starp citu, ja jūs paskatīsities arī nākošo nodaļu, kur ir runa par to kārtību, kādā tiek privatizētas viendzīvokļa mājas, kā izīrētas, tā neizīrētas, gan arī daudzdzīvokļu mājas, arī ja viņas ir izīrētas vai neizīrētas, pirmpirkuma tiesības izīrētu māju privatizēšanas gadījumā ir tikai un vienīgi dzīvokļu īrniekiem. Ja šī viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz bijušā īpašnieka zemes, tad pēc tam gadījumā, ja dzīvokļa īrnieks atsakās, nākošajam ir tiesības privatizēt zemes īpašniekam un tikai pēc tam ir publiskā izsole, kurā piedalās kompensācijas sertifikātu īpašnieki. Tāda ir konceptuālā nostādne, kas caurvij visus šos attiecīgos pantus.

Tas pats attiecas arī uz neizīrētām mājām - kā viendzīvokļa, tā daudzdzīvokļu. Tur ir noteikts, ka pirmpirkuma tiesības ir komunālo dzīvokļu īrniekiem, bet, ja viņi nevēlas, tad tiem īrniekiem, kuri īrē dzīvokļus denacionalizētajos namos. Mēs pieņēmām laikam Kristīgo demokrātu frakcijas priekšlikumu šajā ziņā. Paldies viņiem par to, jo tas tiešām bija vērtīgs priekšlikums. Nekur juridiskās personas nebauda pirmpirkuma tiesības. Pirmpirkuma tiesības ir īrniekiem, zemes īpašniekiem, komunālo dzīvokļu īrniekiem, denacionalizēto māju īrniekiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai par 8. panta redakciju ir nepieciešams balsot? Nav nepieciešams.

J.Bunkšs. Tālāk. Nākošais priekšlikums ir 59. priekšlikums 16. lappusē. Atbildīgā komisija iesaka apvienot pirmā lasījuma 12., 13. un 14. pantu jaunā nodaļā - "Nosacījumi, kas jāievēro, piedāvājot privatizācijai atsevišķu dzīvokli, neapdzīvojamo telpu, darbnīcu, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māju".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Akceptēts. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākošais ir 60. priekšlikums par pirmā lasījuma 12. pantu - "Objekti, kas nav pakļauti privatizācijai". Šo 60. priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, kurš iesaka apvienot 12. panta otro un trešo daļu un izteikt piedāvātajā redakcijā. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi un iekļāvusi jaunā 9. panta redakcijā kā pēdējās divas rindiņas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. 61. priekšlikumu ir iesniegusi Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija, kura iesaka pirmā lasījuma 12. panta otro un trešo daļu izslēgt. Šo priekšlikumu komisija noraidīja, jo uzskata, ka privatizējami arī dzīvokļi, kas atrodas mājā, kur ir valsts un fizisko personu kopīpašums. Un tālāk ir noteikts, kāda tā kārtība ir.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija uzstāj par balsojumu? Vai tā lūdz balsojumu? Nelūdz. Piekrīt. Deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākošais ir 62. priekšlikums, ko izteikusi frakcija "Tēvzemei un brīvībai", kura piedāvā pirmā lasījuma 12. pantu izteikt jaunā redakcijā. Šis priekšlikums un šī redakcija ir noraidīta (tāpat kā iepriekš attiecībā uz Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikumu) sakarā ar to, ka šis likums paredz privatizēt arī dzīvokli, kas atrodas mājā, kur ir valsts un fizisko personu kopīpašums.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Nelūdz frakcija balsojumu. Deputātiem nav iebildes pret komisijas lēmumu? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. 63. priekšlikumu ir iesniegusi Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Šis priekšlikums daļēji ir pieņemts, viņš sasaucas ar Juridiskā biroja priekšlikumu, un tas ir iestrādāts komisijas izveidotajā 9. pantā.

Sēdes vadītājs. Frakcija piekrīt? Deputātiem nav iebildes? Nav. Akceptēts.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesniedz 64. priekšlikumu par šo 12. pantu. Tā iesaka izteikt šo 12. panta pirmo daļu kā jaunu 12. pantu, bet otro un trešo daļu izteikt kā 9. pantu piedāvātajā redakcijā, kur ir ietverti jau iepriekš izteiktie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākošais priekšlikums - 65. - ir par 13. pantu. Šo 65. priekšlikumu iesniedz Juridiskā komisija, un Juridiskās komisijas priekšlikums ir pieņemts un iestrādāts komisijas sagatavotajā redakcijā kā 10. panta 2. apakšpunkts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. 66. priekšlikumu ir iesniegusi deputātu frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Šis priekšlikums komisijā atbalstu nav guvis, jo kārtību, kādā regulē denacionalizācijas jautājumus, nosaka citi likumi, un tas nebūtu šī likuma jautājums, lai šo priekšlikumu šeit izskatītu. Denacionalizēto namu īpašniekiem ir bijusi iespēja saņemt kompensācijas sertifikātus, ir bijusi iespēja pieteikties uz nacionalizētajiem namiem, un līdz ar to viņi šīs savas tiesības var izmantot tādā veidā, bet vispār izslēgt no privatizācijas šos namus nevajadzētu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija neiebilst pret šo komisijas priekšlikumu? Neiebilst. Deputātiem nav citu priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. 67. pantu iesaka atbildīgā komisija...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, tas ir 67. priekšlikums.

J.Bunkšs. 67. priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija un iesaka izteikt 12. pantu kā 10. pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Es atvainojos... Godātie deputāti, jūs visi uzmanīgi sekojat tekstam, bet burti nav visai lieli, vai šo apgaismojumu nevajadzēja atstāt? Ieslēdziet, lūdzu!

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Nākošais ir 68. priekšlikums, kuru iesniedza Juridiskā komisija un kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Šī priekšlikuma būtība ir sekojoša - sadalīt pirmā lasījuma 14. pantu divos pantos, izdalīt panta pirmo daļu kā atsevišķu pantu un precizēt redakciju saskaņā ar likumu par kultūras pieminekļiem, kā arī pirmā lasījuma 14. panta otro un trešo daļu apvienot atsevišķā pantā. Šos priekšlikumus komisija akceptēja, pants ir precizēts, pirmā daļa ir izteikta kā 11. pants piedāvātajā redakcijā, bet otrā un trešā daļa ir izteikta kā 17. un 23. pants.

Sēdes vadītājs. Pret šo Juridiskās komisijas priekšlikumu un komisijas attiecīgo redakciju nav iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākošais ir 69. priekšlikums. Iesniedz atbildīgā komisija un iesaka papildināt likumu ar jaunu 12. pantu - "Dienesta dzīvokļa privatizācijas nosacījumi", nosakot, ka dienesta dzīvokli drīkst privatizēt, ja iepriekš tam ir atcelts dienesta dzīvokļa statuss.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākošais - 70. - priekšlikums ir saistīts ar pirmā lasījuma ceturtās nodaļas 15. pantu. Juridiskā komisija ir iesniegusi priekšlikumu - izslēgt panta 4. punktu, iestrādājot to pārejas noteikumos. Šeit es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šeit ir tehniska kļūda, jo šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir pieņēmusi. Ja jūs paskatīsities par šo pašu 15. panta 72. priekšlikumu, tad redzēsit, ka atbildīgā komisija iesaka vispār izslēgt šo pantu, un līdz ar to tiek izslēgtas arī atsevišķas panta daļas.

Līdzīgu priekšlikumu - izslēgt tikai šī panta 3. apakšpunktu - vēlāk ir iesniegusi arī deputāte Seile, un, arī tas ir daļēji pieņemts. Motivācija, kāpēc ne tikai 4. un 3. punktu vajadzētu izslēgt, bet visu pantu, kā to iesaka vēlāk atbildīgā komisija, ir tāda, ka mēs piedāvājam līdz ar šā likuma stāšanos spēkā uzsākt dzīvojamo māju privatizāciju. Šāda norma ir iekļauta nobeiguma noteikumu 80. pantā. Tāpēc attiecībā uz 70. un 71. priekšlikumu tie daļēji ir pieņemti, runājot par šo izslēgšanu, un 72. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums - izslēgt pantu vispār.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Par nākošo priekšlikumu!

J.Bunkšs. Nākošais priekšlikums ir 73. priekšlikums, kas attiecas uz pirmā lasījuma 16. pantu, kurš noteica dzīvokļu fonda objektu pircējus. Mēs esam par to jau diskutējuši, izskatot 6. pantu, tāpēc varam uzskatīt, ka attiecībā uz 73. priekšlikumu, kuru iesniedza Juridiskā komisija, daļēji šis priekšlikums attiecībā uz šo 16. pantu ir pieņemts daļā, kas attiecas uz pirmā lasījuma 16. panta otrās daļas izslēgšanu. Tāpat attiecībā uz 75. priekšlikumu, kuru iesniedz Demokrātiskās partijas frakcija... Arī frakcija "Tēvzemei un brīvībai" piedāvājusi līdzīgu priekšlikumu - izslēgt 73. panta otro daļu. Tas sakrīt arī ar atbildīgās komisijas priekšlikumu. Ja pret 73. un 75. pantu...

Sēdes vadītājs. ...priekšlikumiem...

J.Bunkšs. ... pret šiem priekšlikumiem iebildumu nav, tad es varētu runāt par citiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, vai jums ir iebildumi? Nav. Akceptējam komisijas piedāvāto variantu.

J.Bunkšs. 74. priekšlikums ir priekšlikums, kuru izteica Demokrātiskā frakcija. Daļēji šis priekšlikums ir ietverts jau 6.pantā, kā es jau iepriekš minēju. Kas attiecas uz priekšlikuma trim pēdējām rindiņām, kur ir teikts, ka arī juridiskās personas - sertifikātu īpašnieces, ievērojot likuma 20. pantā noteiktās priekšrocības, ir tiesīgas pirkt privatizējamos objektus. Šeit ir tik daudz atbalstīts, ka ir noteikta zināma prioritāte, kādā juridiskās personas varēs iegādāties privatizējamos objektus, un tie bija tie jautājumi, par kuriem jums Lagzdiņa kungs jau iepriekš šeit minēja.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Es uz trešo lasījumu iesniegšu šā likuma 13. pantam labojumu, bet es gribu uz to vērst komisijas uzmanību jau šajā sēdē. Manā izpratnē, nevajadzētu lietot šādus vārdus "privatizācijas sertifikāti, kas saņemti kā kompensācija par atņemto īpašumu". Ir gadījumi, kad šis īpašums nav atņemts, bet no tā cilvēks ir atteicies labprātīgi - vai nu viņam ir piedāvāts kāds cits variants, vai arī viņš vienkārši nav varējis savu namu vai zemi apsaimniekot un tāpēc ir saņēmis parastos kompensācijas sertifikātus. Tādēļ es ierosinu to ņemt vērā un šo vārdu "atņemtais" izņemt no likuma teksta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, debates pabeidzam. Referents!

J.Bunkšs. Es saprotu, ka pret 74. priekšlikumu iebildumu nebija.

Sēdes vadītājs. Nebija. Deputāti piekrīt?

J.Bunkšs. Mēs neesam visu vēl izskatījuši. Nākamais ir 76. priekšlikums, kuru iesniegusi Kristīgo demokrātu savienības frakcija un kuru atbildīgā komisija noraidīja, jo Kristīgo demokrātu frakcija ierosina papildināt pirmā lasījuma 16. pantu ar jaunu daļu, kas nosaka, ka juridiskās personas drīkst iegādāties tikai brīvos namus un dzīvokļus.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Deputāte Seile, jūs ierosinājāt svītrot? (No zāles deputāte A.Seile: "Viss tas pants ir svītrots un viņam janas redakcijas nav.")

J.Bunkšs. Tieši tā! Attiecībā uz deputātes Seiles priekšlikumu arī ir.

Sēdes vadītājs. Paldies. Arī es sapratu. (Starpsauciens no zāles: "Tieši tā!")

J.Bunkšs. Tādā gadījumā mēs varam pāriet pie 79. priekšlikuma, kuru iesaka atbildīgā komisija. Tā iesaka iekļaut jaunu ceturto nodaļu, kurā tiktu noteikta secība, kādā tiek piedāvātas privatizācijai viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un darbnīcas, kas atrodas dzīvojamās mājās, kuras uzceltas uz valsts vai pašvaldības zemes. Mēs principā par šo jautājumu jau esam izšķīrušies, ka tāda secība tiks noteikta.

Sēdes vadītājs. Acīmredzot pret pašu 79. priekšlikumu nav iebildes. Šeit ir nodaļas nosaukums. Nav iebildes arī deputātiem? Nav. Tālāk 80. priekšlikums un 13. pants.

J.Bunkšs. 80. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka likumu papildināt ar jaunu 13. pantu šādā redakcijā: "Secība, kādā tiek piedāvāts privatizācijai izīrēts dzīvoklis vai izīrēta viendzīvokļa māja", tātad tie dzīvokļi vai tās viendzīvokļa mājas, kuras pašlaik tiek īrētas. Šeit galvenā vispārīgā secība, nelasot šo tekstu, ir sekojoša - vispirms piedāvājums tiek izteikts īrniekam. Gadījumā, ja īrnieks atsakās privatizēt savu dzīvokli, tālāk šīs dzīvoklis privatizēts netiek. Taču šajā pantā tiek runāts arī par nosacījumiem, kādā gadījumā dzīvokli vai viendzīvokļa māju, kura šobrīd tiek izīrēta, var izīrēt citām personām. Tas ir gadījumos, kad nav samaksāta īre un komunālie maksājumi vairāk nekā trīs mēnešus, vai arī gadījumos, ja persona, kurai ir šie parādi un kura varbūt pārsniedz šos trīs mēnešus, nepieder pie maznodrošināto un mazaizsargāto kategorijas. Gadījumos, ja pašvaldība nolemj dzīvokli privatizēt vai arī ja šī īre nav nomaksāta, nākošais piedāvājums tiek izteikts atklātā izsolē personām, kuras ir saņēmušas sertifikātus kā kompensāciju par atņemto īpašumu. Ja šādu personu nav, kas pretendētu uz konkrēto dzīvokli vai izīrēto viendzīvokļa māju, tad tālāk piedāvājums nonāk atklātā izsolē pārējiem privatizācijas sertifikātu īpašniekiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmais piecēlās deputāts Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība, pēc tam - Jānis Lagzdiņš.

V.Novakšānovs (LZS).

Labdien, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Atļaujiet man izteikt savas domas, kuras es jau ilgāku laiku esmu par šo jautājumu domājis, runājis un izteicies. Bet es gribu paskatīties vēsturē. Es nekad neaizmirsīšu laiku, kad man kādreiz uzņēmumā vajadzēja veikt arodbiedrības priekšsēdētāja pienākumus, un es tīri labi zinu, ka šajā uzņēmumā, kur es strādāju, bija Latvijas iedzīvotāji, Latvijas pilsoņi, kuri stāvēja rindā, lai saņemtu dzīvokli, pa 18 gadiem. Man bija rekords - 23 gadus viena ģimene dzīvoja, paši zināt, diezgan... es negribu vēl šausmīgāk teikt, smagos dzīves apstākļos un pēc šiem gadiem saņēma dzīvokli. Pašreiz šī ģimene ir jau cienījamā vecumā, un jūs paši zināt... jo sevišķi austrumu rajonos, kur ir ļoti maza izpeļņa, bet mums tarifi gan par siltumu, gan par ūdeni aug kā lielas atombumbas sēnes, tās cenas, un, godīgi sakot, šodien jau tauta daudz nerunā, cik ir jāmaksā par produktiem, bet viņi domā, kā izkļūt no šiem piespiedu parādiem. Kā mēs šajos parādos nokļuvām un kāpēc - to mēs tīri labi zinām no visām sākotnējām naudas reformām utt. Un tagad, kad es lasu šo pēdējo, ko tikko teica referents, šo piekto daļu, ka vairāk kā 3 mēnešus... Jūs man piedodiet, bet es jūs aicinu apdomāt un vēlreiz brīvprātīgi tepat Latvijā nedzīt tautu no sava mājokļa laukā! Apdomājiet, ko jūs darāt! Un vēlreiz es saku: "Izbeigsim tirgoties ar ceriņu lapām un tajā pašā laikā šokēt un novest līdz izmisumam vienkāršos iedzīvotājus!" Piedodiet, ka man tā ir jāsaka.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Es gribu aicināt uz trešo lasījumu par šo pantu iesniegt īpaši daudz priekšlikumu, jo šā panta noteiktajā kārtībā tiks privatizēti apmēram 55% no valsts un pašvaldību dzīvojamā fonda. Es gribu vērst jūsu uzmanību, godātie kolēģi, uz 4 svarīgiem konceptuāliem jautājumiem.

Pirmais. 13. panta otrā daļa nosaka, ka dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi noslēdz notariāli apliecinātu vienošanos. Komisijā mēs ilgi par šo jautājumu diskutējām, vai ir nepieciešams notariāli apliecināt vienošanos, un tomēr nolēmām iet šo juridiski diezgan smago ceļu, lai vēlāk nerastos domstarpības starp ģimenes locekļiem un īrniekiem, jo Privatizācijas komisija piesūtīs attiecīgajam dzīvokļa īrniekam piedāvājumu privatizēt dzīvokli. Un var gadīties tāda situācija, ka dzīvokļa īrnieks vienpersoniski atsakās privatizēt, neiepazīstinot ar šo piedāvājumu savus ģimenes locekļus, kuri dzīvo kopā, un tādējādi var rasties situācija, ka kaut kādu ļaunprātību dēļ dzīvoklis varētu tikt privatizēts bez ģimenes locekļu piekrišanas. Tādēļ mēs piedāvājam šo notariālo vienošanos. Varētu iet tādu ceļu, ka privatizācijas izpildinstitūcijai šajā konkrētajā gadījumā paredz tiesības veikt zināmas notariālas darbības un šādu vienošanos apliecināt, lai būtu lētāk un ātrāk panākama šī vienošanās. Bet tas ir mūsu pašu rokās, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam.

Nākošais konceptuālais jautājums. Tas ir tas jautājums, par kuru tik emocionāli šeit politiskā plāksnē, acīmredzot tuvojoties vēlēšanām, kolēģis Novakšānovs runāja. Es gribu šeit runāt bez emocijām un ļoti lietišķi, - ja reiz mēs esam sākuši dzīvokļu privatizāciju, tad mums pēc iespējas taisnīgi un juridiski korekti ir jāatrisina šis jautājums. Es domāju, Novakšānova kungs, ka mums būtu šeit no juridiskā viedokļa jāizvērtē, vai ir pietiekami aizsargāti maznodrošinātie. Mēs piedāvājam šādu modeli, ka visos tajos gadījumos, ja dzīvokļa īrnieks ir palicis parādā par īres maksu vai komunālajiem pakalpojumiem ilgāku laika periodu nekā trīs mēnešus un ja šī persona saskaņā ar likumu un kārtību, kādā valsts un pašvaldības palīdz iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumos, ir atzīta par maznodrošinātu - kategorija ir pietiekami plaša, jo tur ir daudzbērnu ģimenes, nepilnās ģimenes, pensionāri, invalīdi, represētie un vēl citas kategorijas, tātad diezgan plašs loks -, tad šo kategoriju īrētie dzīvokļi var tikt nodoti citiem privatizēšanai tikai tad, ja pašvaldības dome (padome) katrā konkrētajā individuālajā gadījumā ir uzaicinājusi attiecīgo maznodrošināto dzīvokļa īrnieku uz domi (padomi) un viņa klātbūtnē (tas likumā ir uzsvērts) noskaidrojusi, kāds ir īres un komunālo maksājumu parāds, kāds ir iemesls, kura dēļ ir radies šis parāds. Tikai tad viņa klātbūtnē tiek lemts, jo ļoti daudz gadījumu ir tādu, ka daudzbērnu ģimenes ir palikušas parādā par dzīvokļiem. Ir palikuši parādā pensionāri, invalīdi, un neapšaubāmi pašvaldības kā iedzīvotāju vēlētas institūcijas un domes (padomes), kurās šobrīd, starp citu, vairākumā ir opozīcijas pārstāvji, to skaitā Zemnieku savienības pārstāvji, kuras pārstāvis Novakšānovs šeit runāja, es domāju, ļoti cilvēcīgi un iejūtīgi izlems un pieņems šos konkrētos lēmumus. Tādēļ, godātie kolēģi, ja gadījumā pašvaldība konstatē, ka šis dzīvokļa īrnieks ir ļaunprātīgs nemaksātājs un ka šim dzīvokļa īrniekam ir pietiekami lieli ienākuma avoti... Un šādu cilvēku, starp citu, ir ļoti daudz, kuri dzīvokļa īri un komunālos maksājumus nemaksā. Viena šāda liela daļa ir arī no tiem, kuriem ir pietiekami daudz naudas, un tieši šie nabadzīgākie - pensionāri, invalīdi -, tie cenšas samaksāt šos komunālos maksājumus un īres maksu. Tādēļ es domāju, godātie kolēģi, ka uz trešo lasījumu mums kopīgi vajadzētu atrast optimālo variantu, kurš apmierinātu visas frakcijas. Komisija ir piedāvājusi šādu risinājumu.

Nākamais konceptuālais jautājums ir šā panta sestajā daļā, kurā ir teikts, ka, ja neviena persona... Es atvainojos, tas ir piektajā daļā. Ir runa par to, ka dzīvokļus, kurus neprivatizē dzīvokļu īrnieki, piedāvā publiski privatizēt atklātā izsolē personām, kurām ir sertifikāti, kas saņemti kā kompensācija. Šeit ir konceptuāls jautājums tajā ziņā, ka šādā izsolē var piedalīties nevis personas, kuras ir saņēmušas par viņām neatdoto īpašumu kompensācijas sertifikātus, bet arī tās, kuras tos ir nopirkušas. Tas ir konceptuāls jautājums. Tas nozīmē, ka šajā kārtā izsolē varēs piedalīties arī tās personas, kuras ir nopirkušas īpašuma kompensācijas sertifikātus. Šeit mēs ejam to ceļu, ko mēs esam gājuši zemes reformas likumos, kuros mēs arī esam ierakstījuši, ka izsolē zemi pilsētās un laukos var iegādāties juridiskās un fiziskās personas, kurām ir īpašuma kompensācijas sertifikāti. Tātad arī tās, kuras tos ir nopirkušas. Mēs komisijā diskutējām par to, vai nevajadzētu šeit šo loku sašaurināt un šajā kārtā atļaut piedalīties atklātā izsolē tikai tām personām, kuras ir saņēmušas īpašuma kompensācijas sertifikātus, respektīvi, tie ir pilsoņi, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ nav atdots viņiem atņemtais īpašums vai arī viņu senčiem nav atdots īpašums. Šādi četri konceptuālie jautājumi ir šajā pantā, un es ļoti jūs lūdzu iesniegt konkrētus priekšlikumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju ļoti nopietni pārdomāt šo priekšlikumu par notariāli apliecinātu vienošanos un padomāt par to, kādas grūtības mēs radīsim visiem tiem cilvēkiem, kuri vēlēsies privatizēt. Mums to notāru nemaz tik daudz nav. Un likums pat paredz, ka tieslietu ministrs nosaka, cik plašs šis darbības rajons ir. Rīgā viņi ir vairāk pieejami, taču lauku rajonos... Tas nozīmē, ka mēs šo procesu ievilksim vēl daudz garāku. Vēl vairāk, - ja mēs runājam par juridiski korektu... kaut ko tamlīdzīgu, tad Civillikums mums pat pieļauj mutisku testamentu, rakstveida - pašrocīgi uzrakstītu testamentu. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Noslēpj!") Jā, protams, tas viss ir apstrīdams tiesā, bet prasīt, lai būtu notariāla vienošanās ar ģimenes locekļiem... Ja nav nekādu problēmu, nekādu strīdu nav, noslēpt... Bet acīmredzot pirmais, kas ir pierakstītas mājas grāmatā, kurām ir kaut kāda sasaiste šeit... ir jābūt... Un tas ir ļoti labi redzams. Tas nav tā. Nevar būt tāda situācija, ka ir pierakstīti pieci cilvēki, bet tikai trīs vienojas. Tas taču ir redzams pēc pieraksta. Cits jautājums ir, ka kāds varbūt ir pierakstīts, bet tur faktiski nedzīvo. Bet es domāju, ka šeit pilnīgi pietiktu ar rakstveida vienošanos.

Un vēl es gribu pievērst uzmanību šai sestajai daļai. Lagzdiņa kungs, jūs šoreiz neprecīzi to traktējat! Jūs runājat šeit par kompensācijas sertifikātiem, bet šeit nav neviena vārda par kompensācijas sertifikātiem. Par kompensācijas sertifikātiem un to pielietošanu ir runa piektajā daļā, bet sestā daļa paredz: ja neviens, kam ir kompensācijas sertifikāti, nav piedāvājies privatizēt minēto dzīvokli, tad var jebkurš, un netiek prasīti nekādi kompensācijas sertifikāti, bet vienkārši privatizācijas sertifikāti, un nav svarīgi, vai tu esi saņēmis pats tos par saviem dzīves gadiem, vai tu esi vēl piepircis klāt kaut ko. Šeit nav runa par tiem. Skatieties paši! "Ja neviena persona, kurai ir privatizācijas sertifikāti, kas saņemti kā kompensācija par atņemto īpašumu, nav pieteikusies privatizēt šā panta ceturtajā vai piektajā daļā minēto dzīvokli, to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē fiziskajām un juridiskajām personām - privatizācijas sertifikātu īpašniecēm." Jūs runājāt par kompensācijas sertifikātiem. Jūs būtībā tad runājat laikam par piekto daļu, nevis par sesto daļu. Tas vienkārši man izsauca neizpratni. Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Nav kārtības!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lai varētu trešajā lasījumā iesniegt gan priekšlikumus, gan citas izmaiņas, mums galarezultātā par katru iesniegto pantu ir jānobalso. Vai neviens vairs nav pieteicies debatēs? Debates par 13.pantu pabeidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 13.panta redakciju, kuru ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 3, atturas - 3. 13.pants ir pieņemts komisijas ieteiktajā redakcijā. Lūdzu nākamo!

J.Bunkšs. Nākamais ir 81.priekšlikums. Arī tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Šis pants attiecas uz dzīvokļiem, kuros esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata, vai tā sauktajiem komunālajiem dzīvokļiem. Galvenā atšķirība no iepriekšējā panta ir tā, ka šeit ir daļēji iekļauta 21.panta prasība, kas attiecas uz to, ka šie komunālie dzīvokļi ir jāprivatizē kā viens vesels, un otrkārt, ka priekšrocība šo dzīvokļu privatizācijā ir komunālo dzīvokļu īrniekiem. Arī šeit tiek piedāvāts vispirms vienoties komunālā dzīvokļa īrniekiem savā starpā par to, kurš privatizēs šo komunālo dzīvokli. Ja šāda vienošanās netiek panākta, tādā gadījumā tiek organizēta izsole starp komunālā dzīvokļa īpašniekiem. Pārējā daļa, tālākā privatizācija - līdzīgi kā iepriekšējā pantā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Uldis Lakševics - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

U.Lakševics (KDS).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Jā, taisnība, mēs pieņēmām 56.priekšlikumu, un tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, ka komunālie kopējie dzīvokļi privatizējami kā viens vesels objekts, ievērojot šā likuma 21.panta prasības. Un tad es aicinu deputātus pievērst uzmanību pirmā lasījuma 21.pantam un šai redakcijai: "Ja privatizējamais objekts ir kopējais (komunālais) dzīvoklis, tad priekšrocības tiesības šo dzīvokli iegādāties ir vienam no tajā dzīvojošajiem īrniekiem vai pilngadīgajam viņu ģimenes loceklim, ja saņemta rakstiska un notariāli apliecināta vienošanās starp šā dzīvokļa pašreizējiem īrniekiem par visa dzīvokļa pārdošanu vienam no viņiem." Un tā, mums šķiet, ir jau konceptuāla daļa, un šeit ir mūsu priekšlikums - apstāties, tālāk vairs neiet, nespert tālākos soļus. Un tālākie soļi (14.pantā) ir izsole starp īrniekiem. Es lūgtu pievērst uzmanību arī 20.pantam iepriekšējā redakcijā, tur otrā daļa mums ir arī pilnīgi pieņemama: "Ja īrnieks nav izmantojis sava dzīvokļa pirmpirkuma tiesības un vairāk par trim mēnešiem nav nomaksājis īres vai komunālos maksājumus, tas izliekams no dzīvokļa...". Tāda norma mums ir pilnīgi pieņemama. Un tāpēc man ir konkrēts priekšlikums - no 14.panta izsvītrot ceturto, piekto un septīto daļu. Tas, mūsuprāt, nodrošinās tādu situāciju, ka netiks pārdoti dzīvokļi ar visiem īrniekiem, kuri apzinīgi maksā īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Un tā es arī saprotu to reālo mūsu Saeimas atbalstīto KDS priekšlikumu, par kuru mēs nobalsojām 2.pantā, tas ir, aizsargājot iedzīvotāju intereses. Mūsu pamatdoma ir, ka svarīgākais dzīvokļu privatizācijā tiešām ir brīvprātības princips, ko nosaka arī 3.pants (ceturtais apakšpunkts). Mūsu piedāvātais priekšlikums - izsvītrot ceturto, piekto un septīto daļu. Mūsuprāt, tā ir pirmā lasījuma koncepcija, kas ir nodota arī tautas apspriešanā. Visi jau pirmā lasījuma koncepciju būs izlasījuši. Un tā, mūsuprāt, komunālos dzīvokļos netiks ar varu izsoles ceļā daudzi izlikti no dzīvokļiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Gandrīz visiem kolēģa Lakševica izteiktajiem argumentiem un priekšlikumiem es personīgi gribu pievienoties. Es gribētu vēl papildināt, kādā veidā komisija ir iecerējusi komunālo dzīvokļu iemītnieku intereses īpaši aizstāvēt. Tālākos likuma pantos ir šāda norma, ka vispirms privatizācijai tiek piedāvātas neizīrētās viendzīvokļa mājas un neizīrētie dzīvokļi. Savukārt cits pants nosaka, ka pirmpirkuma tiesības uz šiem neizīrētajiem dzīvokļiem un neizīrētajām mājām pirmām kārtām ir komunālo dzīvokļu īrniekiem. Tātad dzīvokļu privatizācijai, mūsuprāt, ir jāsākas ar tukšo dzīvokļu piedāvāšanu privatizēšanai šai kategorijai. Mēs uzskatām, ka tādējādi samazināsies komunālo dzīvokļu skaits, jo daļa no komunālo dzīvokļu īrniekiem izmantos šīs priekšrocības tiesības un savukārt komunālajos dzīvokļos paliks viens īrnieks, kurš varēs privatizēt attiecīgo dzīvokli vispārējā kārtībā. Katrā ziņā es pilnīgi pievienojos viedoklim, ka būtu jāizsvītro piektā daļa un sestā daļa, un arī komisijā par to iestāšos. Diskutējams ir jautājums par ceturtās daļas svītrošanu. Ja komunālā dzīvokļa īrnieki nevar vienoties, bet kāds no viņiem noteikti vēlas privatizēt šo dzīvokli, es domāju, ka būtu jādod tiesības tomēr noteiktā kārtībā dzīvokli privatizēt. Bet katrā ziņā trešās personas no malas nebūtu laižamas, nebūtu pieļaujams, ka tās privatizētu komunālos dzīvokļus. Šajā ziņā es pilnīgi pievienojos. Bet, lūdzu, iesniedziet konkrētus priekšlikumus trešajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Es gribu atbalstīt deputāta Lakševica priekšlikumu. Es saprotu, ka šajā normā ir domāti draudi. Piespiedu privatizācija šeit ir domāta kā mēģinājums stimulēt tos tagadējos komunālo dzīvokļu iedzīvotājus tomēr panākt vienošanos, lai, teiksim, tādu nenopietnu strīdu rezultātā neapstātos privatizācija. Bet likumā ielikti draudi ir neētiski, un es pilnīgi piekrītu... arī es uzskatu, ka 4., 5. un 7.pants...

Sēdes vadītājs. Apakšpunkts.

R.Marjaša. ...ka šīs daļas tiktu svītrotas. Jo vienkārši tas dzīvoklis paliks neprivatizēts, bet atrisinājums būs tālākajos likuma pantos, kur šiem cilvēkiem tiks dotas iespējas piedalīties izsolēs citās vietās, un tā pakāpeniski tas jautājums izlīdzināsies un radīsies dzīvokļu tirgus. Bet šodien piespiedu kārtā neprivatizēt komunālos dzīvokļus.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu. Lūdzu, balsosim par deputāta Lakševica priekšlikumu - no Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas piedāvātās 14.panta redakcijas svītrot ceturto, piekto un septīto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 5, atturas - 9. Pieņemts.

Būtu jānobalso par 14.pantu - ar šīm izmaiņām. Lūdzu, balsosim par 14.panta redakciju! Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 59, pret - nav, atturas - 2. 14.pants ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 82.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Par procedūru. Lūdzu, deputāts Karnups! Par procedūru?

V.P.Karnups (LNNK).

Man vienkārši ir jautājums priekšsēdētāja kungam. Vai tas ir teikts Kārtības rullī, ka tad, ja vienkārši izsaka kādu priekšlikumu attiecīgajā lasījumā, par to var tūlīt balsot? Es biju pieņēmis tā: ja izsaka debatēs kādu priekšlikumu, tad to iesniedz rakstiski uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Runa ir par svītrošanu. Citādi mēs tiešām lūdzam iesniegt rakstiski un uz nākamo lasījumu. Bet mūsu līdzšinējā prakse ir bijusi tāda, ka mēs esam balsojuši par svītrošanu. It sevišķi tad, kad mums piedāvāja mūsu kolēģi to darīt. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. Nākamais ir 82.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt ar jaunu 15.pantu, kurā tiek noteikta secība, kādā tiek piedāvāts privatizācijai dzīvoklis vai viendzīvokļa māja, par kuras lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, - vienkārši sakot, tātad tukši dzīvokļi un tukšas viendzīvokļa mājas. Tātad šeit vispārējā secība ir tāda, ka priekšrocības šo tukšo dzīvokļu un viendzīvokļa māju iegādē tiek noteiktas komunālo dzīvokļu īrniekiem, par ko mēs runājām, skatot iepriekšējo pantu. Tālāk. Nākamie pretendenti uz šiem dzīvokļiem. Tiek piedāvāts privatizēt personām, kuras dzīvos denacionalizētās mājās vai mājās, par kuru denacionalizāciju ir iesniegta prasība. Tātad - šo māju īrnieki. Treškārt, ja nav minēto pretendentu, - sertifikātu īpašnieki, kuri šos sertifikātus ir saņēmuši par atņemto īpašumu. Un šo secību noslēdz pārējie privatizācijas sertifikātu īpašnieki.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Akceptēts.

J.Bunkšs. 83.priekšlikumā atbildīgā komisija iesaka papildināt likumu ar jaunu 16.pantu, kas attiecas uz secību, kādā tiek piedāvāta privatizācijai neizīrēta daudzdzīvokļu māja. Pirmkārt, šeit galvenie noteikumi ir tādi, ka vispirms šādu objektu piedāvā privatizēt kā veselu objektu, tālāk šis piedāvājums tiek noteikts atklātā izsolē, un gadījumā, ja uz izsoli nav pietiekušies privatizācijas sertifikātu īpašnieki, šo dzīvojamo daudzdzīvokļu māju privatizē kā atsevišķus objektus līdzīgi tam, kā tas bija noteikts iepriekšējā - 13.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. 84.priekšlikums, kuru iesniedza atbildīgā komisija, iesaka papildināt ar jaunu 17.pantu. Pantu, kas nosaka secību, kādā tiek piedāvāta privatizācijai darbnīca. Vispirms tiek piedāvāts privatizēt darbnīcu nomniekam, bet gadījumā, ja nomnieks atsakās privatizēt šo darbnīcu, tālāk tiek piedāvāts publiski privatizēt šo darbnīcu atklātā izsolē privatizācijas sertifikātu īpašniekiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 85.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija - iekļaut jaunu 18.pantu, kas nosaka secību, kādā tiek piedāvātas privatizācijai neapdzīvojamās telpas. Un tiek noteikts, ka šādas telpas tiek publiski piedāvātas privatizēt atklātā izsolē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 86. priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, kas iesaka papildināt likumu ar jaunu - piekto nodaļu. Runa ir par secību, kādā tiek piedāvātas privatizācijai viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas, kā arī dzīvokļi, neapdzīvotās telpas un darbnīcas, kas atrodas dzīvojamās mājās, kuras uzceltas uz fizisko vai juridisko personu zemes.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts. 87. priekšlikums.

J.Bunkšs. 87. priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Iesaka papildināt likumu ar jaunu 19.pantu, kas nosaka secību, kādā tiek piedāvāts privatizēt izīrētu dzīvokli vai izīrētu viendzīvokļa māju, ja tā atrodas uz fizisko vai juridisko personu zemes. Šeit galvenā atšķirība no kārtības, kāda tika noteikta tajās mājās, kuras atrodas uz valsts vai pašvaldību zemes, ir tā, ka pēc tam, kad no piedāvājuma privatizēt ir atteicies dzīvokļa īrnieks, piedāvājums privatizēt šo dzīvokli tiek iesniegts zemes īpašniekam. Tas arī varbūt ir viens no tiem jautājumiem, pret kuru varētu būt arī, teiksim, konceptuāli iebildumi.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Es atvainojos, varbūt šis nebūtu tas labākais punkts, kur to iebildi celt. Man tā problēma īstenībā ir ar 45.lappusi. Man liekas, tas ir radniecīgs jautājums, bet tikai citā nodaļā, tāpēc es varbūt atstāšu to uz vēlāku laiku.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātie kolēģi! Arī šis ir viens no vissvarīgākajiem pantiem, un tādēļ es atļaušos tomēr mazliet plašāk informēt jūs par šajā pantā ietverto normu būtību. Tātad, ja zemes gabals pieder privātpersonai un ja uz šī zemes gabala atrodas pašvaldības māja, tad šajā gadījumā dzīvokļa īrniekam ir pirmpirkuma tiesības uz attiecīgo viņa īrēto dzīvokli, bet gadījumā, ja dzīvokļa īrnieks nevēlas izmantot šīs pirmpirkuma tiesības, bet maksā godīgi īri un komunālos maksājumus, pēc mūsu piedāvātā varianta zemes īpašnieks, kas ir pilsonis, var šajā gadījumā privatizēt šā īrnieka dzīvokli. Tāda ir atšķirība no tiem gadījumiem, ja dzīvoklis vai māja atrodas uz valsts vai pašvaldību zemes. Tajos gadījumos, ja dzīvokļa īrnieks godīgi maksā īri un komunālos maksājumus un nevēlas, ka cits privatizētu viņa dzīvokli, publiskā izsolē šo dzīvokli nepiedāvā. Bet, ja ir uz privātās zemes, tad arī tajos gadījumos - vēlreiz atkārtoju -, kaut arī dzīvokļa īrnieks maksā īres maksu un komunālos maksājumus, viņa dzīvokli var privatizēt zemes īpašnieks - attiecīgā zemes gabala īpašnieks. Bet savukārt tad, ja arī zemes īpašnieks nevēlas privatizēt, šo dzīvokli tālāk nenodod publiskā izsolē.

Kādēļ mēs pieņēmām šādu konceptuālu nostāju? Mūsuprāt, nebūtu normāla situācija, ja zemei būtu viens īpašnieks, bet dzīvoklim - cits īpašnieks, savukārt īrnieks - vēl trešā persona. Tā nebūtu normāla situācija, jo, mūsuprāt, dzīvokļu privatizācijas rezultātā dzīvokļa īrniekam ir jākļūst gan par dzīvokļa īpašnieku, gan arī par zemes īpašnieku. Un tādēļ mēs piedāvājam šādu konceptuālu nostāju. Lūdzu, godātie kolēģi, uz trešo lasījumu izsakiet savu viedokli. Tas ir diskutējams jautājums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - LNNK. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Deputātiem bija liegtas tiesības iesniegt priekšlikumus šiem Pašvaldību komisijas sagatavotajiem ierosinājumiem, jo viņi tagad ir sagatavoti tikai vienā variantā, un tas Pašvaldību komisijas ieteiktais variants. Es arī aicinu ļoti rūpīgi izvērtēt visus šos priekšlikumus, jo tikai uz trešo lasījumu būs iespējams kaut ko šajos priekšlikumos labot, bet tagad cita varianta, cita panta, vienkārši nav.

Bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz Lagzdiņa kunga tikko teikto. Mums jau ir tāda bēdīga pieredze, ka zemes tirgū sāk darboties starpnieki. Šāds gadījums ir noticis jau tad, kad bijušam īpašniekam atjaunoja zemes īpašuma tiesības lidostas teritorijā, un uzradās pārpircējs, kura uzvārds nu jau ir kļuvis gandrīz vai par sugas vārdu - "Perepjolkins". Es jums varu paskaidrot, ka, piemēram, Ķengaraga masīvā vai Purvciemā gandrīz zem visiem namiem ir atjaunotas īpašuma tiesības bijušajam īpašniekam, kurš ir nabags pārsvarā gadījumu, un viņš nespēs uzpirkt tik daudz sertifikātu, lai privatizētu vairākumu no šiem daudzdzīvokļu nama dzīvokļiem vai visu šo namu. Ko viņš darīs? Viņš pārdos savu zemi, kuru viņš ir jau ierakstījis zemesgrāmatā. Zemes likums viņam to pieļāva, un viņš pārdos "perepjolkinam" ar mazo burtu, un šis "perepjolkins" gan zinās, kā privatizēt šos namus, jo nu viņš ir ieguvis zemes īpašnieka tiesības, ko Civillikums neaizliedz, jo pilsonis pilsonim drīkst pārdot, un viņš zinās, kā dancināt valsti un pašvaldību. Es vēlreiz aicinu, apsverot visus šos priekšlikumus, neiestrādāt īpašus noteikumus šajā likumā, kas attiecas uz zemi, jo tos regulē cita kārtība. Paldies, man priekšlikumu nav, acīmredzot es tikai izteicu savu komentāru tāpat kā Lagzdiņa kungs.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Es visnotaļ piekrītu Seiles kundzei tajā daļā, ka šis ir tas konkrētais gadījums, kur mums praktiski otrais lasījums pārvēršas par pirmo, bet tas ir tāpēc, ka mēs bijām ļoti strauji un pieņēmām pirmajā lasījumā ļoti slikti izstrādāto likumprojektu. Tā rezultātā tagad Juridiskajai komisijai, bet it īpaši Pašvaldības komisijai, bija jāveic milzīgs darbs, lai jūsu priekšā šodien otrajā lasījumā formāli, bet būtībā pirmajā lasījumā parādītos, es uzskatu, visumā ļoti korekts un kvalitatīvs, juridiski un arī sociāli izsvērts likumprojekts. Nu bet tā tas ir, un tāpēc, protams, tiem deputātiem, kuri par to rūpējas un interesējas, viņiem ir iespējas uz trešo lasījumu iesniegt vajadzīgos labojumus. Mēs palūgsim attiecīgu laiku.

Bet tagad attiecībā uz šo punktu. Zināt, Seiles kundze domā par "perepjolkiniem", bet man liekas, ka šeit ir domāts par Latvijas pilsoņiem, jo šodien zemes īpašnieki, kuriem bija atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, kurš tagad stāv šie lielie nami, tie visi ir Latvijas pilsoņi. Tātad es uzskatu, ka te ir domāts par Latvijas pilsoņu interesēm un ir domāts arī par to, lai kaut kādā veidā tuvinātu situāciju tām prasībām, kas ir Civillikumā, - lai pēc iespējas nekustamais īpašums, kur zeme ir primāra, piederētu vienai personai, lai gan praktiski to te acīmredzot līdz galam realizēt nebūs iespējams, bet tad vismaz daļēji šeit savienosies zemes īpašnieks ar nekustamā īpašuma īpašnieku.

Bet tagad es gan gribētu pateikt: ar ko tagad atšķirsies tā īrnieka statuss, kurš dzīvo uz pašvaldību zemes un nav privatizējis savu apsvērumu dēļ, bet palicis īrnieka statusā? Tur jau arī ir zemes īpašnieks, un arī šā dzīvokļa īpašnieks ir viens - pašvaldība. Arī šajos gadījumos būs tas pats - zemes īpašnieks un dzīvokļa īpašnieks būs viens, tikai ne pašvaldība, bet fiziskā persona. Es par "perepjolkinu" pašlaik nedomāju, es domāju par Latvijas pilsoņiem, kuru ir pietiekami daudz.

Bet es gribu pateikt, ka ir viens moments. Pašvaldības var izlikt šo īrnieku tikai tad no šī dzīvokļa, ja viņš pārkāpj īres līgumu, ja viņš nemaksā par dzīvokli, ja viņš bojā dzīvokli vai viņš ir prom no sava dzīvokļa tik un tik ilgu laiku. Ir bailes par to, ka fiziskā persona it kā varētu ierosināt šo cilvēku izlikt arī tādēļ, ka viņai pašai tas dzīvoklis ir vajadzīgs. Un, lūk, tas ir likumdevējam jāparedz. Ir jāparedz, lai būtu uz mata tādas pašas garantijas un tāds pats režīms tam cilvēkam, kurš dzīvo uz privātās zemes, un tam, kurš dzīvo uz pašvaldību zemes, un par to būs jāpadomā arī šajā likumā - varbūt pārejas noteikumos, nobeiguma noteikumos. Tam īrniekam arī ir jāgarantē, kaut arī viņa dzīvoklis faktiski piederēs fiziskajai personai - zemes īpašniekam, bet viņa tiesības būs aizsargātas, ja viņš nevēlas šo dzīvokli privatizēt. Tā ir viņa lieta, tā ir brīvprātīga lieta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

P.Tabūns (LNNK).

Es, cienījamie kolēģi, par šo likumprojektu, pie kura patiešām ir ļoti daudz strādāts, varētu gandrīz par katru pantu runāt, bet es neesmu to darījis un nedarīšu, es tikai gribu atgādināt, ka kopsummā tas tomēr sagādās cilvēkiem daudz asaru. Jā, ir jārisina šis privatizācijas jautājums, bet daudzos, ļoti daudzos pantos diemžēl... Es vēlreiz uzsveru - lai gan komisija ir ļoti cītīgi papildus strādājusi pēc pirmā lasījuma, ir vēl daudz tādu vietu, kas sagādās ļoti daudz asaru. Kaut vai šis punkts. Cilvēks maksās normāli dzīvokļa īri, bet vienalga viņam draudēs izlikšana no dzīvokļa, tāpēc ka zeme piederēs īpašniekam. Es domāju, ka te patiešām trešajā lasījumā ir krietni jāpadomā, un ne tikai par šo pantu vien. Es varētu tā ilgi runāt, un es jau teicu arī pie daudziem iepriekšējiem, ka tā nedrīkstētu būt, ka šī likuma iedzīvināšana sagādātu cilvēkiem tik bezgala daudz ciešanu. Bet tā tas būs! Tā nopietni tas būs, jo uz šīm pašām privatizētajām zemēm būs ļoti daudz uzceltu dzīvokļu, daudzdzīvokļu māju. Es arī pats, protams, uz trešo lasījumu padomāšu par šo pantu un ne tikai par šo, bet arī par daudziem citiem. Es aicinu deputātus un arī komisiju vēlreiz padomāt ļoti nopietni par šo lietu, lai izslēgtu pēc iespējas visas tās "vājās" vietas, kas var izraisīt ļoti bēdīgas sekas.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Neviens no deputātiem nelūdz izslēgt šo pantu? Līdz ar to, ja nav iebildes, tad viņš ir akceptēts. Iebildes nav. 19. pants akceptēts komisijas piedāvātajā redakcijā. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Nākošais priekšlikums ir 88. priekšlikums, kuru iesniedz atbildīgā komisija - papildināt likumu ar jaunu pantu, kas nosaka secību, kādā tiek piedāvāts privatizācijai dzīvoklis, kur esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgta dzīvojamās telpas īres līguma pamata, tie ir tā sauktie "komunālie dzīvokļi". Līdzīgi kā arī gadījumā ar tiem objektiem, kuri atrodas uz valsts zemes, šie komunālie dzīvokļi tiek privatizēti kā viens objekts, īrniekiem vienojoties savā starpā vai izsolē. Un līdzīgi kā iepriekš, kā nule pieņemtajā 19. pantā, tiek piedāvātas arī tiesības privatizēt šādu dzīvokli zemes īpašniekam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākošais ir 89. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt ar jaunu 21. pantu, kas nosaka, kā tiek piedāvāti privatizācijai tukšie dzīvokļi un tukšās neizīrētās viendzīvokļa mājas. Kārtība ir līdzīga, kā uz valsts zemes, izņemot to, ka pirmā priekšrocība šeit ir zemes īpašniekam, uz kura zemes atrodas attiecīgais objekts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākošais ir 90. priekšlikums, kuru iesniedz atbildīgā komisija, - papildināt ar jaunu pantu, kas nosaka secību, kādā tiek piedāvāta privatizācijai neizīrēta daudzdzīvokļu māja. Arī šeit ir līdzīgi kā iepriekš... tātad ir nosacījums, ka vispirms šāds objekts ir privatizējams kā viens vesels objekts, priekšrocības ir zemes gabala īpašniekam, un, ja tāda nav, tad šādā gadījumā šī māja tiek nodota privatizācijai atklātā izsolē, bet, ja arī atklātā izsolē nav pieteikušies, tad privatizē pa atsevišķiem objektiem - atsevišķus dzīvokļus, darbnīcas un neapdzīvojamās telpas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. 91. priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Iesaka papildināt ar jaunu 23. pantu, kas nosaka, kā tiek piedāvātas privatizācijai darbnīcas, kas atrodas mājā, kura atrodas uz privātās zemes. Secība ir sekojoša:"pirmās rokas" tiesības - nomniekam, tālāk - zemes īpašniekam, pēc tam - atklāta izsole sertifikātu īpašniekiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. 92. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt ar jaunu pantu, kas nosaka secību, kādā tiek piedāvāta privatizācijai neapdzīvojamā telpa mājā, kura atrodas uz privātās zemes. Šeit atšķirībā no iepriekšējā - no valsts zemes, ir tā, ka priekšrocība iegūt īpašumā šādu neapdzīvojamo telpu ir zemes īpašniekam.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - lūdzu! Atklājam debates.

J.Lagzdiņš (LC).

Kolēģi deputāti! Es nevis debatēs uzstājos, bet tādēļ, lai informētu jūs par vienu ļoti būtisku problēmu, kāda ir, privatizējot dzīvojamās ēkās esošās nedzīvojamās telpas. Ļoti daudzas no šīm telpām šobrīd jau ir iznomātas. Daudzi nomātāji ir ieguldījuši ievērojamus līdzekļus šo telpu sakārtošanā, remontēšanā un labiekārtošanā. Daudzreiz šīs summas sasniedz vairākus desmitus vai pat simtus tūkstošu. Mūsu piedāvātā konceptuālā pieeja ir tāda - nodrošināt pēc iespējas lielāku segumu privatizācijas sertifikātiem, lai būtu lielāks pieprasījums pēc privatizācijas sertifikātiem, kā arī lai pēc iespējas par lielāku cenu tiktu privatizētas nedzīvojamās telpas. Mēs piedāvājam arī iznomātās nedzīvojamās telpas privatizēt publiskā izsolē - tātad nevis paredzot pirmpirkuma tiesības nedzīvojamo telpu nomniekam, bet privatizēt publiskā izsolē.

Lai saglabātu taisnīgumu, mēs esam paredzējuši tālākajos pantos tādu kārtību, ka gadījumā, ja līdzšinējais nomnieks ir ieguldījis zināmus līdzekļus telpu labiekārtošanā un ja to var dokumentāri pierādīt, tad viņš iesniedz attiecīgajai privatizācijas izpildinstitūcijai attiecīgos dokumentus, un tādā gadījumā objekts tiek privatizēts gan par latiem, gan par sertifikātiem. Teiksim, ja kāds veikala īpašnieks ir ieguldījis, piemēram, 50 tūkstošus latu labiekārtošanā un ja šis objekts tiek nodots privatizācijai publiskā izsolē, tad vispirms tiem pretendentiem, kas cer iegūt publiskā izsolē šo objektu, ir jāiemaksā 50 tūkstoši latu, lai izsolīšanas gadījumā pašvaldība varētu atlīdzināt līdzšinējam nomniekam viņa izdevumus sakarā ar šīs nedzīvojamās telpas labiekārtošanu.

Cits variants ir tāds, ka likumā varētu paredzēt pirmpirkuma tiesības līdzšinējam nomniekam. Kādi pozitīvi momenti ir šim variantam? Zināma drošības sajūta līdzšinējiem nomniekiem, nav sarežģīts privatizācijas process, tas ir daudz vienkāršāks, bet neapšaubāmi šādos gadījumos cena, par kādu tiks privatizēts objekts, būs nesalīdzināmi zemāka. Tātad tā būs sākotnējā cena, vērtība, kādu būs noteikusi privatizācijas izpildinstitūcija, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos paredzēto metodiku.

Bez tam mēs paredzam, ka, ja mēs pieņemtu šādu normu, tad pārejas periodā, gada laikā, kurā ir paredzēts piedāvāt šos objektus privatizācijai, notiktu masveida līgumu laušana ar līdzšinējiem nomātājiem un labākos objektus piedāvātu, tā teikt, "mājas kārtībā" noteiktam kontingentam, varbūt nomniekam, lai tas perspektīvā varētu privatizēt, izmantojot pirmpirkuma tiesības uz šīm iznomājamām telpām. Lūdzu, godātie kolēģi, izvērtēt "par" un "pret" abiem... abus piedāvātos variantus. Šodien es ieteiktu balsot par komisijas piedāvāto variantu un aicinātu iesniegt konkrētus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Godātais deputāt Lagzdiņ, es domāju, ka jūsu paskaidrojumi ir ļoti būtiski un ļoti vajadzīgi, mums visiem apspriežot šo likumu, bet citādu atvēli runāt es jums nevaru dot, kā vien debatēs. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Es atvainojos!")

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu - jums vārds!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Lagzdiņa kungs jau šeit teica, ka šajā pantā ir diezgan daudz problēmu, un būtībā tas pats ir arī 18. pantā, kur ir runa par iznomātas telpas nodošanu publiskajai izsolei. Laikam ir tomēr latīņu teiciens "pacta servanda sunt", un, ja ir iznomāts, tad acīmredzot ir kaut kāds līgums slēgts, - vienalga, vai tā ir valsts vai pašvaldība - uz kaut kādu noteiktu termiņu, un acīmredzot ir arī kārtība, kādā veidā un uz kādiem pamatiem līgums var tikt lauzts, jo šinī gadījumā tā vienkārši, pieņemot likumu, ka viss tas, kas ir bijis iznomāts... ka tas tagad tiks piedāvāts kādam citam... un tikai iestrādājot te šo kompensācijas mehānismu par ieguldītajiem līdzekļiem, ar to vien laikam tik vienkārši te atrisināt nevarēs. Acīmredzot te komisijai ir ļoti nopietni jāpadomā, un es ceru, ka mēs arī Juridiskajā komisijā apsvērsim šos priekšlikumus, jo ir jāpiekrīt tam, ka šis teksts ir jauns un ka mēs iepriekš tātad nevarējām uz viņu reaģēt, bet es domāju, ka tas ir ļoti nopietni... pie tā ļoti nopietni ir jāpiestrādā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Ņemot vērā Endziņa kunga argumentus un atbalstot tos, man arī šķiet, ka varbūt ir jāiestrādā šajā likumā kaut kādas tiesības nomniekam, kurš ir izīrējis šīs telpas, iekārtojis tās un noslēdzis nomas līgumu. To, protams, mēs varam izdarīt trešajā lasījumā, bet šajā lasījumā es lūdzu sēdes vadītāju likt uz balsošanu jaunā 24. panta abus punktus atsevišķi. 1. apakšpunktu es ierosinu atbalstīt, bet 2. apakšpunktu, par cik tas nav izstrādāts, pareizāk būtu šajā sēdē noraidīt, un tad var iestrādāt jaunu apakšpunktu ar jaunu redakciju, jo šeit tik tiešām ir dotas tiesības zemes gabalu publiski piedāvāt atklātā izsolē fiziskajām un juridiskajām personām - privatizācijas sertifikātu īpašniecēm. Juridiskās personas ir uzpirkušas ļoti daudz privatizācijas sertifikātu par 1 latu, tāpēc neviena no privātpersonām nevarēs cīnīties ar šo juridisko personu. Tas ir neiedomājams rezultāts - nevar privātpersona pārsolīt šo juridisko personu! Un tādēļ varbūt šeit vajadzētu būt tādai normai: ja vismaz juridiskā persona uzpirktu šos par īpašuma kompensāciju izsniegtos sertifikātus un tad ar tiem piedalītos izsolē, tad vismaz šie sertifikāti tiktu atpirkti. Tā kā šī redakcija ir nesagatavota, bīstama, es lūdzu jūs nebalsot par 2. punktu, ja sēdes vadītājs liks uz balsošanu abus ierosinātos punktus - katru atsevišķi. Tātad ierosinu atbalstīt 1. apakšpunktu un noraidīt 2. apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribēju pievērst Endziņa kunga un pārējo deputātu uzmanību 56. pantam - "Neapdzīvojamo telpu un darbnīcu nomnieku tiesību aizsardzība". Tur tieši ir minēts, ka iepriekšējie nomas līgumi tiek uzturēti spēkā vismaz trīs gadus. Tā kā tādā ziņā, ja telpas pāriet citam īpašniekam... respektīvi, pirmais īpašnieks bija pašvaldība, tagad ir kāds cits īpašnieks, tikai mainās īpašnieki, un vismaz trīs gadus paliek spēkā nomas līgums (protams, ja viena vai otra puse to nelauž nomas līguma kārtībā). Tas pats ir saistīts ar dzīvokļu īrnieku tiesību aizsardzību (tas ir 55. pants), un mums ir 57. pants, kurā ir runa par sociāli mazaizsargāto un maznodrošināto īrnieku sociālajām garantijām, un es lūgtu, jā... Mēs runājam šeit par juridiski pareizi noformētu likumprojektu, kas ir zināmā secībā un zināmā struktūrā, un mēs nevaram iestarpināt visādas normas, kas vienkārši sajauc to likumprojekta kārtību un koncepciju. Un šeit atkal... Jautājums nav par to, ka pirmo reizi mēs redzam šos pantus un nav bijis laika iesniegt labojumus komisijas piedāvātajos pantos; es domāju, tas jautājums ir... diemžēl mēs esam tik aizņemti, mums nebija laika izlasīt likumprojektu. Daudzi no iebildumiem atkristu, ja tas būtu izlasīts līdz galam. Ne tikai pirmais teikums. Nevis pirmo teikumu izlasīt un tūlīt kāpt tribīnē un par to runāt, bet izlasīt visu likumu līdz galam. Tur ir viss izteikts.

Un es vēlreiz lūdzu atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju, un, ja kādam ir iebildumi vai ja kāds vēlas kaut ko mainīt, tad uz trešo lasījumu lūdzu tekstu rakstiski iesniegt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Deputātes Seiles prasība ir likumīga, un ir jābalso par katru apakšpunktu jeb daļu atsevišķi. Lūdzu zvanu! 24. pants, 31. lapaspuse. Tur ir divi apakšpunkti. Balsojam par katru atsevišķi. Pirmais: "Ikvienu iznomātu un neiznomātu neapdzīvojamo telpu (izņemot darbnīcas) vispirms piedāvā privatizēt tam zemes gabala īpašniekam, uz kura zemes dzīvojamā māja uzcelta, ievērojot šā likuma 19. panta trešajā daļā noteikto." Lūdzu, balsosim par šo redakciju! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 4, atturas - nav. Pieņemts.

Tagad - par 2. apakšpunktu: "Ja zemes gabala īpašnieks atsakās privatizēt šā panta pirmajā daļā minēto neapdzīvojamo telpu, kā arī tad, ja zemes gabala īpašnieki nevienojas par to, kurš no viņiem privatizēs minēto neapdzīvojamo telpu, to publiski piedāvā privatizēt atklātā izsolē fiziskajām un juridiskajām personām - privatizācijas sertifikātu īpašniecēm." Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 12, atturas - 12. Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākamais...

Nākamais būs 93. priekšlikums. Bet tagad - zvans reģistrācijai. Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu visus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kurus nepiedalās sēdē un nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Aivars Berķis,

Vilnis Edvīns Bresis,

Māris Budovskis,

Gaļina Fjodorova,

Andris Gūtmanis,

Edvīns Inkēns,

Jānis Jurkāns,

Ēriks Kaža,

Edvīns Kide,

Ludmila Kuprijanova,

Janīna Kušnere,

Jānis Lucāns,

Roberts Milbergs,

Aija Poča,

Indra Sāmīte,

Antons Seiksts...

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts ir zālē.

I.Folkmane.

Andris Siliņš,

Dainis Stalts,

Anita Stankēviča,

Jānis Straume...

Sēdes vadītājs. Deputāts Straume ir zālē.

I.Folkmane.

Jevgēnijs Zaščerinskis...

Sēdes vadītājs. Arī viņš ir zālē.

I.Folkmane.

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 18.00.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju". 6.nodaļa.

J.Bunkšs. 93.priekšlikums. To iesniedz atbildīgā komisija un iesaka papildināt likumu ar jaunu 6.nodaļu - "Privatizācijas objektu novērtēšana".

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 94.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt ar jaunu 25.pantu, kurā ir noteikts privatizācijas objektu novērtēšanas termiņš. Zināmā mērā šajā tekstā ir ietverts, ja tā varētu teikt, izaicinājums. Tas arī varētu... Šie 12 mēneši varētu būt jautājums, kuru mēs labprāt... uz trešo lasījumu saņemtu jūsu priekšlikumus, vai ir reāli šādi tempi. Šajā pantā ir arī noteikti tie privatizācijas objekti, kuri būtu novērtējami pirmām kārtām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. 95.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt ar jaunu 26.pantu, kurā būtu noteiktas institūcijas, kas veic privatizācijas objektu novērtēšanu. Ir iekļauti arī pirmā lasījuma 18.panta priekšlikumi par dokumentiem, kuri ir pievienojami privatizācijas objektu novērtēšanai.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Bunkšs. 97.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt ar 27.pantu - "Privatizācijas objektu vērtības noteikšana". Šeit ir daļēji iekļauti pirmā lasījuma 37.panta priekšlikumi par vērtības noteikšanu un tiek dalīti objekti atkarībā no tā, vai privatizācijas objekts atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes, (27.panta otrā daļa) vai uz privātās zemes (27.panta trešā daļa).

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 97.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija. Iesaka papildināt ar jaunu 28.pantu "Privatizējamā vai nomā nododamā zemes gabala platības noteikšana". Šā panta norma nosaka, ka šo zemes platību nosaka privatizācijas izpildinstitūcija , ievērojot Ministru kabineta noteikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 98.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka pirmā lasījuma 5.nodaļu sadalīt 5 nodaļās un iekļaut tādā veidā likumā par dzīvokļu privatizāciju.

Sēdes vadītājs. 99.

J.Bunkšs. 99.pantu...

Sēdes vadītājs. Nē, priekšlikumu!

J.Bunkšs. 99. priekšlikumu iesniedz Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Es aicinu jūsu uzmanību vērst arī uz 104.priekšlikumu, nedaudz aizsteidzoties uz priekšu, jo atbildīgā komisija piedāvā izteikt pantu kā 26.pantu. Par to jau mēs esam vienojušies, un tāpēc gan 99.pants, gan 99.priekšlikums, gan 100. priekšlikums, tāpat 102.priekšlikums ir daļēji iekļauti, jau akceptējot 26.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. 102. priekšlikums, ko iesniedz frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Es atvainojos, to mēs norunājām.

103.priekšlikums, Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums, ir noraidīts, jo mēs jau iepriekš esam arī akceptējuši to, ka Privatizācijas aģentūra kā tāda tiek noraidīta ar šo likumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

J.Bunkšs. Tālāk. Nākamie priekšlikumi ir 36.lapaspusē. Pirmais no tiem ir 105. priekšlikums, kuru iesniedz Juridiskā komisija. Arī šis priekšlikums ir daļēji jau pieņemts, akceptējot 29. un 30. pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. 106.priekšlikums, kuru iesniedz frakcija "Tēvzemei un brīvībai", ir noraidīts. Es gribu teikt, ir noraidīts pēc formas, jo daļēji 33.pantā ir piedāvāts... ko nozīmē, ka par kopīpašuma apsaimniekošanas... Ko nozīmē kopēja īpašuma apsaimniekošanas forma? Ar to atšķirību, ka šādu kopīpašuma apsaimniekošanas formu vai līgumu nenosaka vis pašvaldība, bet tās puses, kas šo līgumu slēdz. Bet pēc formas šis priekšlikums, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija lūdz balsojumu? Nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 107.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir jau pieņemts, akceptējot 29. un 30.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 108.priekšlikums, ko iesaka atbildīgā komisija, ir papildināt ar jaunu nodaļu - "Paziņojums par privatizāciju un atbildes sniegšana uz to".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

J.Bunkšs. 109. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt ar jaunu 22.pantu - "Piedāvājums privatizēt konkrēto privatizācijas objektu".

29.pantā daļēji ir iekļautas pirmā lasījuma prasības, konkrēti tas, ka rakstiski jāpaziņo katram īrniekam, katram pretendentam, par dzīvokļa privatizāciju, kā arī noteikti termiņi, kuros ir jānosūta paziņojums. Tātad 12 mēnešu laikā, kā mēs jau iepriekš runājām, tiek novērtēti pēc šā likuma prasībām... novērtēts privatizējamais objekts, un trīs mēnešu laikā pēc novērtēšanas ir jānosūta paziņojums privatizēto objektu īrniekiem vai nomniekiem (gadījumos, ja tas ir zemes īpašnieks, - arī zemes īpašniekam).

Vēl tāda būtiska norma, kas ir šeit ielikta, ir tā, ka viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas īrniekam ir jāiepazīstina ar šo paziņojumu savi ģimenes locekļi. Ir arī citas normas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. 110. priekšlikums ir priekšlikums, kuru iesniedz atbildīgā komisija. Ierosina papildināt ar jaunu 30.pantu - "Privatizācijas paziņojuma saturs". Šajā pantā ir norādīts, kāda informācija un kādi dati ir jāiekļauj privatizācijas paziņojumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. 111. priekšlikums ir priekšlikums, kuru ierosina atbildīgā komisija. Komisija iesaka papildināt ar jaunu pantu - 31. pantu "Atbilde uz privatizācijas paziņojumu". Šis pants nosaka, ka personām, kuras ir saņēmušas privatizācijas paziņojumu, - respektīvi, īrniekiem, zemes īpašniekiem vai nomniekiem, - ir jāatbild uz privatizācijas paziņojumu, iesniedzot privatizācijas pieteikumu vai arī atteikumu privatizēt piedāvāto objektu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. 112.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija. Priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar jaunu 32.pantu. "Privatizācijas pieteikuma iesniegšana", kurā ir noteikts, ka privatizācijas pieteikums ir jāiesniedz trīs mēnešu laikā no privatizācijas paziņojuma saņemšanas.

Vēl es vēlētos norādīt arī uz šā panta 4.punktu, kuru gan mēs skatīsim detalizētāk, tieši pie šā panta, - ka papildus tiem dokumentiem, kas ir jāiesniedz īrniekiem... īrniekiem, kuriem dzīvoklis ir piešķirts kā kompensācija par zemes gabala vai īpašuma atņemšanu valsts vajadzībām, ir jāiesniedz papildus arī dokumenti, kas apliecina šo procedūru.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 113.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt ar jaunu 33.pantu - "Privatizācijas pieteikuma saturs". Šajā pantā ir noteikti dati, kādi ir jānorāda privatizācijas pieteikumā. Īpaši vēršu jūsu uzmanību uz 6.apakšpunktu, kur ir paredzēts, ka privatizācijas pieteikumā ir arī jānorāda apņemšanās uzņemties kopīpašuma apsaimniekošanu un dzīvojamās mājas kopīgas pārvaldīšanas saistības.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 114. priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, ierosina papildināt ar jaunu 34.pantu - "Atteikums privatizēt piedāvāto objektu". Tātad galvenās normas: par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu īrnieks un viņa ģimenes locekļi, nomnieks vai zemes īpašnieks ne vēlāk kā triju mēnešu laikā iesniedz rakstveida paziņojumu privatizācijas institūcijai. Kā arī tas, ka par atteikumu privatizēt piedāvāto objektu ir uzskatāma arī atbildes nesniegšana trīs mēnešu laikā, kā arī parādu nenomaksāšana par īri un par komunālajiem pakalpojumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. 115. priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, ierosina papildināt ar jaunu astoto nodaļu - "Objekta privatizācija atklātā izsolē".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk par saturu!

J.Bunkšs. 116. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt ar jaunu 35.pantu - "Termiņš, kādā uzsākama objekta privatizācija atklātā izsolē". Tātad šeit galvenā doma ir šāda, ka viena mēneša laikā pēc objekta novērtēšanas neizīrētie dzīvokļi, viendzīvokļa mājas un daudzdzīvokļu mājas, kā arī darbnīcas, kuras atsakās privatizēt, luksusa darbnīcas, iznomātas un neiznomātas telpas ir jāpiedāvā atklātā izsolē. Šeit es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka otrajā rindā ir ieviesusies drukas kļūda un 2.rindā minētā sastāvdaļa ir piektā daļa.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 117. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt ar jaunu 36.pantu - "Publisks piedāvājums privatizēt objektu atklātā izsolē". Galvenais jautājums, kas šeit ir iekļauts, ir tas, ka šiem publiskajiem piedāvājumiem un privatizējot objektu atklātā izsolē ir jābūt publicētiem laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", lai tie būtu pieejami visiem valsts iedzīvotājiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. 118. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt ar jaunu 37. pantu - "Publiska piedāvājuma saturs".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. 119. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt ar jaunu 38.pantu - "Pieteikuma iesniegšana".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. 120. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt ar jaunu 39.pantu - "Privatizācijas objekta izsoles organizēšanas tiesiskā reglamentācija".

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. 121.priekšlikumu, kuru ierosina Juridiskā komisija, mēs esam pieņēmuši daļēji, akceptējot ceturto un piekto nodaļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. Līdzīgi tas ir ar 122. priekšlikumu, kuru iesniegusi Demokrātiskās partijas frakcija. Tas ir daļēji akceptēts ceturtajā un piektajā nodaļā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 123.priekšlikums, ko ir iesniegusi Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija, ir noraidīts, jo izlikšana no dzīvokļa ir paredzēta atsevišķā likumdošanā un to var darīt arī bez minēšanas šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 124.priekšlikums, ko iesniedza frakcija "Tēvzemei un brīvībai", arī ir pieņemts līdzīgi kā iepriekšējie, daļēji akceptējot ceturto un piekto nodaļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. Deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums - 125.priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Mārtiņam Ādamam Kalniņam - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz vienu problēmu, kura rodas sakarā ar šo likuma pantu. Tas ir tādos gadījumos - un tādu nav mazums - , kad bijušais likumīgais īpašnieks vai mantinieks ir atguvis tikai daļu no mājas. Un šeit es gribētu, lai jūs varbūt uzklausītu mani un padomātu par tādu piemēru. Piemēram, četru dzīvokļu mājā trīs ceturtdaļas bijušais īpašnieks vai mantinieks ir atguvis, bet viena ceturtā daļa pieder pašvaldībai un tiek privatizēta. Un tagad padomājiet, kādas ir te problēmas ar apsaimniekošanu un, piemēram, ar restaurāciju. Ja gribētu restaurēt ēku, kura varbūt ir būvēta 1900.gadā un ir tā vērta, lai viņu pasargātu un lai viņa nezustu, tad kā varētu vienoties, ja vienam pieder trīs ceturtdaļas, bet otram pieder viena ceturtā daļa? Kas tad labos jumtu? Un kā vienosies par to, ka ārpusi uzlabos? Tur drīzāk būtu interese tam, kas to vienu dzīvokli ir privatizējis, lai tikai uzlabotu to vienu dzīvokli, nevis rūpēties, piemēram, par jumtu. Tādēļ es ierosinu šinī gadījumā apsvērt to, vai nebūtu labāk bijušajam īpašniekam vai mantiniekam, kurš ir atguvis vairāk kā pusi no ēkas, dot pirmpirkuma tiesības uz privatizāciju. Tādēļ es vēlos uzturēt balsojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas komentēt? Lūdzu!

J.Bunkšs. Es varētu pateikt pavisam īsi. Komisijā mēs izskatījām šo priekšlikumu, un galvenais secinājums te ir tāds, ka principā šī te mājas daļa nav nacionalizēta vai citādā veidā piespiedu kārtā atsavināta, un tāpēc šādu īpašu kategoriju mēs neizdalījām. Tā mēs sapratām šo priekšlikumu. Tāpēc es arī iesaku atbalstīt komisijas priekšlikumu - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Zvanu lūdzu! Lūdzu balsosim par Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu - papildināt pantu pēc pirmās daļas ar jaunu daļu šādā redakcijā: "Mājās, kur vismaz pusi no dzīvokļiem ir atguvis likumīgais īpašnieks vai tā likumīgais mantinieks, pirmtiesības iegādāties īpašumā dzīvokli ir likumīgajam īpašniekam vai tā likumīgajam mantiniekam". Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 17, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Bunkšs. 126.priekšlikums, ko iesniedza Kristīgo demokrātu savienības frakcija, ir daļēji pieņemts, akceptējot ceturtās un piektās nodaļas pantus.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 127.priekšlikums, ko iesniedza Juridiskā komisija, arī ir daļēji pieņemts, akceptējot 14. un 20.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 128.priekšlikumu komisija noraidīja. Šo priekšlikumu iesniedza frakcija "Tēvzemei un brīvībai".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, komentējiet!

J.Bunkšs. Papildināt 21.pantā aiz vārdiem "vienam no viņiem" ar vārdiem "pretējā gadījumā dzīvokļu privatizācija tiek uzsākta tad, kad likvidēts kopējo (komunālo) dzīvokļu statuss". Šajā likumā mēs piedāvājam mehānismu, kādā veidā komunālie dzīvokļi būtu likvidējami, un neiesakām atlikt uz kaut kādu nezināmu laiku un izmantot nezināmu procedūru, kā šos komunālos dzīvokļus privatizēt. Tāpēc arī komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Frakcija piekrīt šim skaidrojumam? Nav iebildes. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 129.priekšlikums, kuru iesniedza deputāte Rugāte, daļēji ir pieņemts, akceptējot 14. un 20.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 130.priekšlikums, kuru iesniedza deputāte Seile, ir noraidīts. Šo jautājumu mēs šeit jau nedaudz diskutējām saistībā ar komunālajiem dzīvokļiem, un šajā likumā tātad mēs paredzam, ka dzīvokli var privatizēt viena no komunālā dzīvokļa personām kā vienu veselu objektu. Tā mēs arī iepriekš vienojāmies.

Sēdes vadītājs. Man grūti ir izprast vai iztulkot jūsu žestus... Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Redzat, es gribētu uzturēt spēkā to domu, kuru es esmu iestrādājusi šajā pantā, lai viena komunālā dzīvokļa dažādiem īrniekiem, kuri nav viena ģimene, būtu tiesības privatizēt šo komunālo dzīvokli kā kopīpašumu. Bet, tā kā ir mainījusies visa likuma struktūra un šie panti ir pilnīgi savādākā kontekstā, tad es par pareizāku uzskatu iesniegt priekšlikumus uz nākošo lasījumu vai arī šim pašam lasījumam, ja mēs viņu nenobalsosim, pārtrauksim un turpināsim kādā citā reizē, nevis tērēt laiku šo priekšlikumu izvērtēšanai. Es neuzturu savu balsojumu par viņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 130.priekšlikuma, kuru iesniedza atbildīgā komisija - sadalīt pantu divos pantos - , normas ir iekļautas 14. un 20.pantā. To mēs esam jau izdarījuši.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. 132.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedz Juridiskā komisija, un komisijas priekšlikums ir sekojošs - jānovērš pretrunas starp 22.panta pirmo un otro daļu un jāizsaka precīzākā redakcijā. Es vēršu jūsu uzmanību uz 139.priekšlikumu, kur atbildīgā komisija šo 22.pantu iesaka vispār izslēgt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 133.priekšlikums, ko iesniedza Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija, ir noraidīts. Šajā gadījumā otrā lasījuma tekstā mēs neparedzam kaut kādu īpašu kārtību, kā jānorēķinās, izņemot to, ka privatizējamo objektu īpašniekiem trīs mēnešu laikā savi parādi ir jānokārto, ja viņi vēlas privatizēt dzīvokli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk ir 134.priekšlikums, kuru iesniedza deputātu frakcija "Līdztiesība", ir pieņemts. Šī te norma ir iekļauta 79.pantā, viņa ir izstrādāta precizētā redakcijā, un ir paredzēti gadījumi, kad dzīvokļu privatizācijas procedūra var tikt pārsūdzēta tiesā, ja ir iebildumi pret šo procedūru.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 135.priekšlikums, ko iesniedza deputāte Seile, ir noraidīts. Es sapratu, ka deputāte Seile savus priekšlikumus iesniegs uz nākošo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Ļoti īsi vajag komentēt noraidīšanas iemeslus.

J.Bunkšs. Otrais punkts paredz: "Ja kāds no īrnieka ģimenes locekļiem vai pats īrnieks nav parakstījis privatizācijas iesniegumu, tad pēc noteiktā divu mēnešu termiņa izbeigšanās dzīvojamā māja vai dzīvoklis privatizējams bez šā ģimenes locekļa (īrnieka) piekrišanas". Kā jūs atceraties, mēs iepriekš diskutējām jau par to, lai šajā likumā ietvertu normu, ka starp ģimenes locekļiem ir jānoslēdz notariāla vienošanās, un līdz ar to dzīvoklis nav privatizējams bez kāda ģimenes locekļa piekrišanas. Tā ka tas būtībā ir pretrunā ar mūsu iepriekš iekļauto normu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 136.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, kura iesaka panta pirmo daļu iekļaut 31. un 32.pantā, izslēgt panta trešo daļu, bet panta otro un ceturto daļu iekļaut ceturtajā, piektajā un divpadsmitajā nodaļā. Izņemot divpadsmitās nodaļas jautājumus, pārējie mums jau ir akceptēti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 137.priekšlikums attiecas uz pirmā lasījuma 23.pantu -"Privatizācijas atlikšana". Šajā gadījumā es vēršu jūsu uzmanību uz 139.priekšlikumu, kur atbildīgā komisija iesaka izslēgt pantu - likumā neparedzēt atlikšanu. Viņa ir uzsākama ar šī te likuma stāšanos spēkā, un tāpēc Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka, ka ir zināmi apstākļi, kad privatizācija būtu atliekama, komisijā akceptu neguva. Tāpat līdzīgu iemeslu dēļ netika akceptēts arī Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikums nr. 138.

Sēdes vadītājs. Deputāte Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Attiecībā uz Juridiskās komisijas 137.priekšlikumu. Es tā arī nesapratu, referent! Kāpēc jums liekas, ka šī norma, kura nosaka, ka, "ja pieteicējs nav nokārtojis maksājumus par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem par laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem, pieteikuma izskatīšana tiek atlikta līdz parāda segšanai"... Es nesapratu, kamdēļ jūs viņu... Man šī norma šķiet pareiza, un es viņu uzturēšu katrā ziņā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš. Godātie deputāti! Nedaudz par procedūru! Vienu un to pašu noraidot otrajā lasījumā, diez vai var skatīt trešajā lasījumā. Tāpēc šeit vajadzētu noskaidrot Saeimas attieksmi pret šo priekšlikumu, jo deputāte Marjaša to pieņēma kā faktu, ka tas ir jau noraidīts, un viņa teica, ka uzturēs to trešajā lasījumā. Bet vēl jau nav noraidīts, komisija tikai ir noraidījusi, tāpēc Saeimai ir jāizlemj. Lūdzu - Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātajā variantā līdz ar šā likuma spēkā stāšanos visi dzīvokļi tiek uzskatīti par tādiem, kas tiek piedāvāti privatizācijai tādā kārtībā, kā to paredz attiecīgās likuma normas. Ja mēs pieņemtu šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, tad dzīvokļu īrnieki vai nomnieki vienkārši nemaksātu nomas maksu, īres maksu, un šie dzīvokļi netiktu piedāvāti privatizācijai, tādējādi viņi bremzētu privatizāciju. Ir citādākā veidā šī norma noformulēta - gadījumā, ja nomnieks vai īrnieks vēlas privatizēt dzīvokli likumā noteiktajā kārtībā, tad viņš var to privatizēt tikai tad, ja ir nomaksājis īres maksu. Gadījumā, ja viņš, saņēmis privatizācijas piedāvājumu, trīs mēnešu laikā šo īres maksu nenomaksā, tad saskaņā ar speciāliem pantiem šāda rīcība tiek uzskatīta par atteikšanos privatizēt dzīvokli. Tā ka tas ir atrisināts citādā veidā - mūsu piedāvātajā variantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Līdz ar to mēs akceptējam Juridiskās komisijas priekšlikuma noraidīšanu. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Es saprotu, ka varu pāriet pie 140.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

J.Bunkšs. Šo priekšlikumu iesniedza Juridiskā komisija. Priekšlikums ir daļēji pieņemts, akceptējot 31., 32. un 33.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 141. priekšlikumu iesniedza Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija. Šis priekšlikums ir noraidīts, un kā jau es teicu iepriekš, principā normas, kas paredz līgumu par kopīpašuma apsaimniekošanu, ir paredzētas 33.pantā. Kādam jābūt šim līgumam - to noteiks Ministru kabinets, un šeit, šajā pantā, nebūtu nepieciešams uzrādīt, tieši ar ko ir jāslēdz apsaimniekošanas līgums. Apsaimniekošanas līgums ir jāslēdz starp kopīpašuma pusēm.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Tā ir šī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotā likumprojekta, manuprāt, lielākā nepilnība, ka nav īpašas nodaļas, kas reglamentē šo privatizējamo māju apsaimniekošanu. Un es personīgi ierosināšu sagatavot uz nākamajiem lasījumiem īpašu nodaļu par šo jautājumu reglamentāciju. Mēs vienkārši nepaguvām šajā īsajā laika periodā sagatavot tik daudz normu, lai varētu pienācīgi un juridiski korekti reglamentēt šos jautājumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes nav. Līdz ar to ir pieņemts. Nākamo, lūdzu!

J.Bunkšs. 142.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, kas iesaka izslēgt panta pirmo daļu un izteikt panta otro daļu kā 33.pantu, precizējot redakciju. To mēs esam akceptējuši sakarā ar 33.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk, runājot par 143.un 144.priekšlikumu, kurus iesniedza Juridiskā komisija un frakcija "Tēvzemei un brīvībai", es gribu vērst jūsu uzmanību uz 145.priekšlikumu, ko iesniedza atbildīgā komisija, kura iesaka šo pantu izslēgt, jo dzīvokļu privatizācija sākas līdz ar likuma stāšanos spēkā. Līdz ar to 143.un 144.priekšlikumu komisija nav izskatījusi pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākamais ir 146.priekšlikums, kas attiecas uz 26.pantu pirmajā lasījumā, par pirkuma līguma slēgšanas kārtību. Juridiskās komisijas priekšlikums par pirkuma līguma slēgšanu ir daļēji pieņemts, iekļauts devītajā nodaļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. Tālāk 147.priekšlikums, kuru iesaka atbildīgā komisija, - papildināt ar jaunu devīto nodaļu... Es atvainojos, es pārlēcu pāri! Tātad atbildīgā komisija iesaka izteikt 26.pantu astoņos pantos un iekļaut to jaunā - devītajā nodaļā, kurā daļēji būtu ietverti arī par šo pantu iesniegtie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tātad 147.priekšlikums - izteikt panta nosaukumu... devītās nodaļas nosaukumu - "Pirkuma līgums".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 148.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, iesaka papildināt ar jaunu 40.pantu - "Lēmums par pirkuma līguma slēgšanu", kas nosaka, ka pašvaldības domei (padomei), ir jāpieņem šāds lēmums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Bunkšs. 149.priekšlikums. Iesniedza atbildīgā komisija, iesaka papildināt ar jaunu 41.pantu - "Pirkuma līguma slēgšana", kas nosaka, ka pirkuma līgumu slēdz, pamatojoties uz pašvaldības domes (padomes) lēmumu un dokumentu, kas apliecina pircēja izdarīto samaksu (pirmo iemaksu).

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. 150.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, iesaka papildināt ar jaunu 42.pantu - "Pirkuma līguma saturs". Šajā pantā ir daļēji iekļauti pirmā lasījuma 26.pantā minētie dati.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Lūdzu - nākamo pantu!

J.Bunkšs. 151.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt ar jaunu 43.pantu - "Pirkuma maksas noteikšana", nosakot, ka pirkuma maksu nosaka privatizācijas institūcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. 152.priekšlikums. Iesniedza atbildīgā komisija. Iesaka papildināt ar jaunu 44.pantu - "Nomnieka izdevumu atlīdzināšana". Šajā pantā daļēji iekļauti pirmā lasījuma 35.panta priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 153.priekšlikums. Iesniedza atbildīgā komisija, iesaka papildināt ar jaunu 45.pantu - "Maksājumu termiņi un kārtība".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. 154.priekšlikums. Iesniedza atbildīgā komisija, iesaka papildināt ar jaunu 46.pantu - "Pirkums uz nomaksu". Šajā pantā daļēji iekļautas pirmā lasījuma 34. un 35.panta prasības attiecībā uz pirkumu par nomaksu (gan tas, ka pirmajā iemaksā ir nepieciešams samaksāt ne mazāk kā 30% no pirkuma maksas, gan arī tiek noteikts laiks, kurā ir jāizdara 70% no pirkuma maksas).

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 155.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, iesaka papildināt ar jaunu pantu - viendzīvokļa mājas nodošana īpašumā bez atlīdzības. Šajā pantā ir iekļauti pirmā lasījuma 30.panta priekšlikumi, ka fiziskajai personai personiskajā īpašumā... ja fiziskajai personai personiskajā īpašumā bijusī māja nojaukta vai atņemta sakarā ar valsts un sabiedrības vajadzībām, tad šādam īrniekam dzīvoklis ir nododams bez atlīdzības. Pants nosaka arī tos, kas manto šīs tiesības.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. 156.priekšlikums. Iesniedza Juridiskā komisija. Juridiskās komisijas priekšlikums ir pieņemts un iekļauts 48.un 49.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. 157.priekšlikumā atbildīgā komisija iesaka 27.pantu izteikt divos pantos un iekļaut tos desmitajā nodaļā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija 158.priekšlikumā iesaka desmito nodaļu nosaukt - "Īpašuma tiesību nostiprināšana".

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

J.Bunkšs. 159.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, iesaka iekļaut jaunu 48.pantu - "Privatizētā objekta īpašuma tiesību nostiprināšana", kur ir iekļautas pirmā lasījuma 27.panta prasības attiecībā uz īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. 160. priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Iesaka papildināt ar jaunu 49.pantu, šajā pantā iekļaujot pirmā lasījuma 27.un 30.panta priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. 161.priekšlikums, iesniedza Juridiskā komisija. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir akceptējusi, iekļaujot vienpadsmitajā nodaļā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 162.priekšlikums ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir noraidījusi, jo uzskata, ka šīs normas ir citu likumu uzdevums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 163.priekšlikums, kuru iesniedza frakcija "Tēvzemei un brīvībai", ir pieņemts un ietverts vienpadsmitajā nodaļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. Līdzīgs ir 164.priekšlikums, Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums, kas arī ir pieņemts un iekļauts vienpadsmitajā nodaļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 165.un 166.priekšlikumu atbildīgā komisija iesniedza. Iesaka sadalīt pirmā lasījuma 28.pantu piecos pantos un iekļaut jaunajā vienpadsmitajā nodaļā, kuru ierosina nosaukt - "Privatizētā objekta īpašnieka tiesības, pienākumi un atbildība".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākamais priekšlikums ir 59.lappusē, tas ir 167.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka iekļaut jaunu 50.pantu - "Privatizētā objekta īpašnieka pienākumi".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. 168.priekšlikumu iesaka atbildīgā komisija. Ierosina iekļaut jaunu 51.pantu - "Privatizētā objekta īpašnieka atbildība".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 169.priekšlikumu iesaka atbildīgā komisija. Ierosina iekļaut jaunu 52.pantu - "Privatizētā objekta īpašnieka tiesības atsavināt privatizēto objektu".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. 170.priekšlikums. To iesniedza atbildīgā komisija. Ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 53.pantu - "Zemes gabala lietošanas un izpirkšanas tiesības".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. 171.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 54.pantu - "Zemes gabala īpašnieka pienākums".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 172.priekšlikums, iesniedza Juridiskā komisija. Nav izskatīts pēc būtības, jo komisija iesaka 29.panta pirmo daļu pirmajā lasījumā izsvītrot no likuma.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

Sēdes vadītājs. 173.priekšlikums. Papildinājumi, ko iesniedza Juridiskā komisija, ir daļēji pieņemti un iekļauti ceturtajā, piektajā un astotajā nodaļā, kuru pantus mēs izskatījām.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 174.priekšlikumu, kuru iesniedza deputātu frakcija "Līdztiesība", komisija nav izskatījusi pēc būtības, jo iesniedza 175.priekšlikumu - svītrot panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz iebildumu laikam nevar būt.

J.Bunkšs. 175.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka iekļaut pantā ietvertās normas ceturtajā, piektajā un astotajā nodaļā. Šo nodaļu pantus mēs esam jau akceptējuši.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 176.priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums ir pieņemts, akceptējot 47.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. 177.priekšlikumu, kuru iesniedza Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija, atbildīgā komisija noraidīja, jo šīs normas regulē citi likumi, kuri arī nosaka atvieglojumus politiski represētām personām.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Zvanu! 177.priekšlikums. Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija ierosina papildināt panta pirmo daļu aiz vārdiem "vērtību" ar šādu teikuma daļu: "kā arī politiski represētām personām, kurām represiju rezultātā tika atņemts un nav atdots namīpašums", - un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 19, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts. Nākamais.

J.Bunkšs. 178.priekšlikums, kuru iesniedza frakcija "Tēvzemei un brīvībai", ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes.

J.Bunkšs. 179.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija un iesaka sadalīt pantu divos pantos, precizēt redakciju un izteikt kā 47. un 49.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 181.priekšlikums. Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas priekšlikums ir noraidīts. Es atvainojos, 180.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedza Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija, kura šajā priekšlikumā paredz, kādos gadījumos dzīvoklis īpašumā būtu jānodod uz atvieglotiem noteikumiem. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja - un neatbalstīja tā iemesla dēļ, ka šeit, pēc komisijas locekļu lielākās daļas uzskata, nav ietvertas pilnīgi visas personas, kurām pienāktos dažādi atvieglojumi. Atvieglojumi ir paredzēti citos likumos, un katrā ziņā, kopumā atbalstot gan vecuma pensionārus, gan invalīdus, gan daudzbērnu ģimenes, šis jautājums būtu risināms ar likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" palīdzību vai arī ar citiem likumiem, kur šīm iedzīvotāju kategorijām paredzēti īpaši atvieglojumi, kas tām ļautu piedalīties dzīvokļu privatizācijas procedūrā. Bet šādā formulējumā komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Ameriks - lūdzu! Tautas saskaņas partijas frakcija.

A.Ameriks (TSP).

Cienījamie kolēģi! Sēdes sākumā jau kolēģis Novakšānovs runāja ļoti emocionāli, deputāts Tabūns runāja tieši tādā pašā veidā. Es domāju, ka tagad ir tā iespēja parādīt to, vai jūs tik tiešām atbalstāt savus vārdus un arī ar darbiem sekmējat to, ka... tik tiešām ir daudz maznodrošināto cilvēku (un pirmām kārtām, bez šaubām, tie ir invalīdi, tie ir pensionāri), un, ja mēs varam rast kaut kādas iespējas viņiem palīdzēt, tad to mēs varam darīt nevis ar saukļiem, bet ar konkrētiem priekšlikumiem, lai viņi tik tiešām spētu šos savus dzīvokļus privatizēt ar zināmām atlaidēm. Iespējams, ka trūkst vēl kādas konkrētas grupas, bet šis ir otrais lasījums; gatavojot trešo lasījumu, mēs varam vēl nopietnāk izanalizēt to, kuras grupas būtu pelnījušas šīs atlaides. Bet es aicinu tomēr vēlreiz padomāt un pāriet no vārdiem uz darbiem par šiem jautājumiem, un tik tiešām palīdzēt tām iedzīvotāju grupām, kuras atrodas tajā trūkuma stāvoklī, kad tām ir jāpalīdz - un jāpalīdz tādā veidā, ka tām ir kaut kādi atvieglojumi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Tik tiešām šādi atvieglojumi ir pilnīgi nepieciešami, bet te nu vajadzētu Ministru kabinetam parādīt savu labo gribu un savas budžeta iespējas, un visu pārējo, un šādus atvieglojumus noteikt Ministru kabineta izstrādātajā kārtībā, jo šis uzskaitījums, ko ir iesniegusi Tautas saskaņas deputātu frakcija, ir ārkārtīgi nepilnīgs, tādēļ es uzskatu, ka tas tādā veidā nav pieņemams, bet uz trešo lasījumu tas varētu tikt iestrādāts, - uzdot Ministru kabinetam izstrādāt šos noteikumus par atvieglojumiem.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es esmu ļoti priecīgs, ka deputāts Ameriks ir sapratis manu sāpi - patiesi, gandrīz vai fizisku sāpi, - un es domāju, ka mēs kopā strādāsim un kopīgi ar Ministru kabinetu paplašināsim šo sarakstu. Bet to vajag ne tikai tā stingri noteikt, bet panākt, lai reizē tas būtu arī elastīgs, jo dzīve nestāv uz vietas un tā finansiālā līkne nu mums gan lēkā, un tad jāiestrādā arī šis - atkarībā no inflācijas - papildinājumā vēl klāt.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātie kolēģi! Mums tiešām būtu likumā pārdomāti jāietver normas, kuras garantētu maznodrošinātajiem tiesības privatizēt dzīvokļus un atvieglot viņu situāciju. Komisija ļoti ilgi debatēja par šo priekšlikumu, un komisijas locekļi izteica daudz un dažādus papildinājumus šajā uzskaitījumā. Žēl, es neesmu paņēmis mūsu komisijas protokolu, kurā ir fiksēti visi priekšlikumi. Komisijas locekļi uzskatīja, ka arī vientuļās mātes būtu ietveramas šajā sarakstā un ka būtu ietverami arī 3. grupas invalīdi, būtu ietverami represētie, būtu ietveramas tās personas, kuras ir maznodrošinātas. Un, saskaitot kopā šīs kategorijas, - es runāju, kolēģi, pavisam nopietni šajā ziņā, jo mūsu valstī diemžēl maznodrošināto statusam atbilst apmēram 80% Latvijas iedzīvotāju... Kolēģi, tad būsim pavisam atklāti un pateiksim, uzdosim Ministru kabinetam ar pārejas noteikumiem divkārt samazināt privatizējamo dzīvokļu cenu! Ministru kabinets to arī var darīt. Kas būtu, ja automātiski pieņemtu šo priekšlikumu? Gandrīz katrā Latvijas ģimenē ir kāds pensionārs. Arī miljonāra ģimenē ir kāds pensionārs, arī banku prezidentu un padomju priekšsēdētāju ģimenēs ir pensionāri, un es pieļauju, ka šādā situācijā nevis privatizētu miljonārs šo dzīvokli, bet privatizētu šo desmit istabu dzīvokli viņa māte vai tēvs, kurš ir pensionārs, par puscenu. Ja mēs gribam būt taisnīgi, tad ierosināsim tik tiešām pārdomātus priekšlikumus, lai maznodrošinātie, kuri patiešām ir maznodrošinātie, saņemtu atvieglojumus. Es esmu par to, lai mēs atbalstītu maznodrošinātos, bet pārdomātu, kā panākt, lai negodīgi cilvēki nevarētu, aiz šo maznodrošināto muguras slēpdamies, privatizēt dzīvokļus par puscenu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Amerika kungs arī manu uzvārdu piesauca un apelēja pie manas sirdsapziņas, lai es saprotot īstajā brīdī tagad atbalstīt maznodrošinātos. Bet, Amerika kungs, jūs te esat pavisam šķērsām likuši priekšā šos priekšlikumus! Redziet, jūs piedāvājat atvieglojumus tiem... Piemēram, 5. punkts. Es nolasīšu: "māju (dzīvokli) privatizē persona, kurai uz 1991. gada 1. janvāri bija noguldījumi Latvijas Republikas Valsts krājbankā, ne mazāki par 8000 rubļu". Tātad tos, kuriem bija mazāk par 8000 rubļu, - tos jūs atbalstāt... tas ir, neatbalstāt. Un otrādi - jūs atbalstāt. Un šis saraksts patiešām ir pārāk, pārāk niecīgs, tur tas viss ir jāapsver, jāizdomā, un nevajag vienkārši tā demagoģiski mūs piesaukt un teikt, ka mēs, tie, kuri runājām, esam par to, ka mēs neatbalstām maznodrošinātos.

Sēdes vadītājs. Es vēlreiz aicinu šo vārdu lietot tikai galējas nepieciešamības gadījumā! Nu, to pašu vārdu, ko jūs lietojāt, runājot par kolēģi, - vārdu "demagoģija". (Starpsauciens no zāles: "Tas ir ļoti normāli!")

Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates pārtraucam. Vai referents vēlas runāt? Lūdzu!

Tautas saskaņas deputātu frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Tautas saskaņas partijas deputātu frakcijas piedāvāto papildinājumu 31. pantam, tas ir, par priekšlikumu papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā!

Par procedūru? Lūdzu! Deputāts Ameriks.

A.Ameriks (TSP).

Es ļoti atvainojos, bet šajā priekšlikumā ir šī drukas kļūda: 5. punktā ir nevis "ne mazāki", bet ne vairāk... tas ir, uz otru pusi... tātad - ne lielāki par 8000 rubļu.

Sēdes vadītājs. 31. pants - "Privatizācija, nododot īpašumā dzīvokli (dzīvojamo māju) uz atvieglotiem noteikumiem": privatizējamās mājas vai dzīvokļa cena, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 37. pantu, tiek samazināta par 50%, ja:

māju (dzīvokli) privatizē vecuma pensionārs,

pirmās vai otrās grupas invalīds,

daudzbērnu ģimene,

lauku apvidos atrodošos māju (dzīvokli) privatizē tur pastāvīgi dzīvojošas personas,

māju (dzīvokli) privatizē persona, kurai uz 1991. gada 1. janvāri bija noguldījumi Latvijas Republikas Valsts krājbankā ne lielāki par 8000 rubļu.

Deputāts lūdza uzskatīt, ka šeit ir teikts - "ne lielāki". Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 16, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts, kvorums ir.

Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Tālāk ir 181. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka izteikt divpadsmito nodaļu šādā redakcijā: "Īrnieku un nomnieku sociālās garantijas privatizētajos objektos".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

J.Bunkšs. 182. priekšlikums, kuru iesniedza Juridiskā komisija, ir atbalstīts un daļēji iekļauts 55. pantā.

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - lūdzu! "Latvijas ceļš".

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas priekšlikums ir pieņemts, bet tas ir pirmajā daļā, 1. punktā 55. pantā. Bet uzreiz otrā daļa un it īpaši trešā daļa ir pilnīgā pretunā ar to pirmo daļu. Pirmajā daļā ir noteikts, ka dzīvokļa vai mājas īpašnieka maiņa nevar būt par pamatu īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanai no dzīvokļa (tas, ko piedāvā Juridiskā komisija), taču tālāk ir nosacījumi, pie kādiem viņš tomēr var tikt izlikts. Tas nav pieļaujams, un es piedāvāju svītrot no teksta otro un trešo daļu. Ar pirmo daļu ir izteikts viss. Un, ja mēs te sāksim dot tādus īpašus noteikumus, tad mēs... tad tas īrnieks nebūs aizsargāts un tad tā privātizācija būs piespiedu privatizācija, tā vairs nebūs brīvprātīga.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - LNNK. Lūdzu!

 

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Principā es atbalstu Marjašas kundzes viedokli, bet es gribētu pievērst uzmanību tam, ka 55. panta otrā daļa ir tieši saistīta ar likumu par dzīvokļa īri, tā ka, svītrojot šo otro daļu no šā likuma... nenozīmē, ka, ja cilvēks nemaksā īri, bojā dzīvokli un tā tālāk, viņu nevar izlikt no dzīvokļa.

Es pievēršu uzmanību arī 3. punktam jeb apakšpunktam 55. pantā. Šeit ir runa par tādu pašu normu, kāda ir ietverta Denacionalizācijas likumā 16. pantā, - ka tad, ja īpašniekam ir nepieciešams dzīvoklis, viņš var griezties pašvaldībā, lai atrastu citu dzīvokli tam īrniekam un lai viņš var tur pats dzīvot. Es tikai pievēršu uzmanību tam, ka citos likumos ir šīs normas iekšā, un, kā var teikt, likuma labad, lai tas būtu pilns, pilnvērtīgs un visas attiecīgās normas, kas varētu būt saistītas ar dzīvokļu privatizāciju, būtu vienā likumā, komisija piedāvāja šādu redakciju. Bet principā, ja Saeima izvēlas šos divus apakšpunktus strīpot, tas pats par sevi nenozīmē, ka šī atbildība un šīs likuma normas pazudīs no mūsu valsts likumdošanas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša - otrreiz. Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Lieta ir tāda, ka, ja mēs atstājam otro daļu, tad līdz ar to mēs būtībā pieļaujam arī šā īrnieka izlikšanu īpašnieka vajadzību dēļ, jo likums paredz izlikšanu gan par nemaksāšanu par dzīvokli, gan par telpu bojāšanu, gan sakarā ar nedzīvošanu, gan arī tad, ja šīs telpas ir vajadzīgas īpašniekam. Tāpēc nevar šeit vienkārši atsaukties uz likumu. Nav vajadzības atsaukties uz likumu. Tas ir tāpat skaidrs, ka likums par dzīvojamo telpu īri mums ir spēkā un uz to nav speciāli šeit jānorāda, jo viņš attiecas uz visiem gadījumiem, bet šajā likumā ir nepieciešams norādīt tieši to, kas ir pirmajā daļā norādīts, - ka dzīvokļa vai mājas īpašnieka maiņa nevar būt par pamatu īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanai no dzīvokļa. Tā ir tā ģenerālā norma, kura šeit ir vajadzīga.

Ja jūs atstāsit otro daļu, tad ir jāatstāj arī trešā, bet pavisam citā redakcijā. Tādā redakcijā, ka īrnieka izlikšana no privatizētajiem dzīvokļiem, ja dzīvoklis nepieciešams dzīvokļa īpašniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai, tieši nav pieļaujama. Tad jūs varat atstāt otro, bet kādam nolūkam tas ir vajadzīgs? Pilnīgi pietiek ar šo pirmo daļu. Viņa izsaka visu.

Sēdes vadītājs. Ceturto arī jūs iesakāt svītrot?

R.Marjaša. Jā, jā...

Sēdes vadītājs. Paldies. Kā tad ir, lūdzu, ar ceturto? Tā kā citu priekšlikumu nav, tad lūdzu zvanu! Balsosim par Rutas Marjašas priekšlikumu - otro, trešo un ceturto daļu 55. pantā svītrot. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 9, atturas - 9. Rutas Marjašas priekšlikums ir pieņemts. 184., 185.priekšlikums.

J.Bunkšs. Līdz ar šo balsojumu principā ir atbalstīts 183. priekšlikums, kuru iesniedza Demokrātiskās partijas frakcija. Daļā, kas attiecas uz 5.panta pirmo daļu, kuru nenoraidīja, iebildumu nav.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. 184.priekšlikums, ko iesniedza Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija, ir redakcionāls labojums, kuru komisija neatbalstīja. Viņš attiektos uz pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Pirmā daļa ir palikusi. Jūs piekrītat komisijas secinājumam? Piekrīt. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 185.priekšlikumu mēs jau esam nobalsojuši, spriezdami par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Ir palikusi pirmā daļa 55.panta piedāvātajai redakcijai.

Sēdes vadītājs. 186.

J.Bunkšs. 186. priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Tā iesaka papildināt ar jaunu 56.pantu - "Neapdzīvojamo telpu un darbnīcu nomnieku tiesību aizsardzība".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. 187.priekšlikumu es ieteicu skatīt kopā ar 188. un 189.priekšlikumu. Šie abi priekšlikumi saistās ar pirmajā lasījumā nebijušu panta daļu. Un, protams, no šīs daļas ir izslēdzamas tās daļas, kuras atsaucas uz neesošu tekstu.

Sēdes vadītājs. Diezgan interesanti! Kas tad viņas ir iekļāvis? Es burtiski komentēju jūsu teikto. Bet skatīsim tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 190.priekšlikumu iesniedza deputāte Anta Rugāte. Šis priekšlikums ir pieņemts un ir iekļauts 60.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija iesniedza 191.priekšlikumu un iesaka sadalīt pirmā lasījuma 32.pantu divās daļās kā 57. un 58.pantu, precizējot redakciju. Šajos pantos daļēji ir iekļauta arī pirmā lasījuma 33.panta otrā daļa, ja runājam par 57.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 192.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, kas iesaka papildināt ar jaunu 59.pantu - "Ar īrētas, (nomātas) telpas uzturēšanu un uzlabošanu saistīto izdevumu atlīdzināšana".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 193.priekšlikumu, kurš atrodas 67.lapaspusē, iesniedz Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija. Šis priekšlikums ir pieņemts daļēji, akceptējot 57.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. Līdzīgi ir pieņemts arī 195.priekšlikums, kuru iesniedza Kristīgo demokrātu savienības frakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Ņemot vērā to, ka 196.priekšlikums, kuru iesniedza atbildīgā komisija, paredz izslēgt 33.panta pirmā lasījuma pirmo daļu, nav izskatīts frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums nr.194.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

J.Bunkšs. Un 33.panta otrās daļas norma saskaņā ar 196.priekšlikumu, ko iesniedza atbildīgā komisija, ir daļēji iekļauta 57.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes.

J.Bunkšs. 197.priekšlikums, ko iesniedz atbildīgā komisija, iesaka precizēt pirmā lasījuma septītajā nodaļā esošos pantus un iekļaut tos otrā lasījuma sestajā un devītajā nodaļā, izslēdzot virsrakstus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. 198.priekšlikums, ko iesniedza Tautas saskaņas partijas frakcija, ir noraidīts. Tautas saskaņas frakcijas priekšlikums bija - izslēgt 34.panta pirmā lasījuma otro daļu, kura paredzēja, ka līdz 1996.gada 31.decembrim dzīvojamā māja vai dzīvoklis ir izpērkams, samaksājot sertifikātos ne mazāk kā 70%. Šie termiņi ir mainīti, tāpēc ir noraidīts arī šis konkrētais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt. Pārējiem deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

J.Bunkšs. 199.priekšlikums, ko iesniedz frakcija "Tēvzemei un brīvībai", daļēji ir pieņemts, akceptējot 45. un 46.pantu.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt? Piekrīt. Pārējiem deputātiem nav iebildes? Nav Pieņemts.

J.Bunkšs. 200. priekšlikums, ko iesniedz Kristīgo demokrātu savienība, arī ir daļēji pieņemts, akceptējot 46.pantu.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputātiem nav iebildes? Nav. Pārējiem deputātiem nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 201.priekšlikums, ko iesniedz deputātu frakcija "Līdztiesība", ir noraidīts. Tas paredzēja, ka, dzīvokli izpērkot, ir jāizslēdz tā daļa bijušajā, pirmajā, lasījumā, kas paredzēja, ka ne mazāk kā 70% no dzīvojamās mājas vai dzīvokļa cenas ir jānomaksā noteiktā termiņā.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt? Frakcijas deputātiem nav iebildes. Pārējiem deputātiem? Nav.

J.Bunkšs. 202.priekšlikumu, kuru iesniedza deputāte Seile, atbildīgā komisija daļēji ir akceptējusi, ir pieņēmusi, un to mēs esam akceptējuši saistībā ar 45.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Bunkšs. Arī 203.priekšlikumu, kuru iesniedz atbildīgā komisija, mēs esam akceptējuši pie 45. un 46.panta.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 204.priekšlikums 69.lapaspusē. Šo priekšlikumu iesniedza Juridiskā komisija, tas ir pieņemts, akceptējot 43., 45. un 46.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 205.priekšlikumu iesniedz Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija. Tas ir noraidīts, jo saskaņā ar likumprojekta otrā lasījuma teksta 72.pantu... Tātad 72.pantā ir iekļautas normas, kas nosaka, kādā veidā un kur ir maksājami līdzekļi par privatizāciju, un tas ir darāms saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes nav. Lūdzu, tālāk!

J.Bunkšs. 206.priekšlikums, ko iesniedz frakcija "Tēvzemei un brīvībai", ir pieņemts daļēji, akceptējot 43., 45. un 46.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 207. priekšlikumu, ko iesniedza Kristīgo demokrātu savienības frakcija, komisija pieņēma, un tas daļēji ir iekļauts 72.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. 208.priekšlikums, ko iesniedza deputātu frakcija "Līdztiesība", ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Komentāru, lūdzu!

J.Bunkšs. Mēs uzskatījām, ka nav nepieciešams pagarināt termiņu, kurā ir jānorēķinās vai jāizdara pirmā iemaksa, vairāk par trim mēnešiem, jo likumprojekts paredz arī tādu formu kā maksu pa daļām, un šeit ir ne tikai seši mēneši - šeit šis termiņš ir iespējams pat līdz 10 gadiem. Tāpēc šos 3 mēnešus ar sešiem nav nozīmes aizstāt.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt? Piekrīt. Pārējiem deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 209.priekšlikumu iesniedza deputāts Zaščerinskis. Šis priekšlikums ir pieņemts un iestrādāts 43.pantā, kuru mēs akceptējām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. Tāpat 210.priekšlikums, kas attiecas uz 43., 45. un 46. pantu, ir jau akceptēts. Pārējie priekšlikumi ir iestrādāti 72.pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 211.priekšlikumu iesniedz Tautas saskaņas partijas deputātu frakcija. Tas ir pieņemts, iekļaujot 71.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 212.priekšlikumu, kuru iesniedz Kristīgo demokrātu savienības frakcija, atbildīgā komisija noraidīja, jo uzskata, ka mājas privatizācijas izdevumi nav jāsedz pašvaldībai. 57.panta pirmā daļa paredz šo tehnisko izdevumu segšanas atvieglojumus sociāli maznodrošinātām un mazaizsargātām ģimenēm.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāts Grots - Kristīgo demokrātu savienība.

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūgtu Bunkša kungu izskaidrot. Tad, ja ir rakstīts, ka katrs pircējs sedz privatizācijas izdevumu daļu atbilstoši sava privatizējamā objekta platībai un tā joprojām, tad kurš, lūdzu, segs tos pārējos izdevumus? Jo ir ļoti viegli pateikt, ka nesegs. Bet tad, lūdzu, esiet tik labs un pasakiet, kas segs, un tad mums pretenziju nav.

J.Bunkšs. Tādā gadījumā es lūdzu paskatīties 71.panta redakciju, un 71.panta pirmajā daļā ir sekojošs teksts: "Par dzīvojamās mājas privatizācijas tehnisko sagatavošanu, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas privatizāciju, pircējs norēķinās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros". Šajā pantā ir arī atsauce uz 57.pantu, kuru es pieminēju. Tur ir noteikts, ka sociāli maznodrošinātās un sociāli mazaizsargātās personas par šiem pakalpojumiem varēs norēķināties ar sertifikātiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 213.priekšlikums. To iesniedz atbildīgā komisija un iesaka -izteikt pirmā lasījuma 36.pantu kā 71.pantu, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. 214.priekšlikums, kuru iesniedz Juridiskā komisija, ir pieņemts, akceptējot 27.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Arī Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums nr.215 šajā dokumentā ir pieņemts, akceptējot 27.pantu.

Tāpat tas ir ar 216.priekšlikumu, kuru iesniegusi frakcija "Tēvzemei un brīvībai" un kurš daļēji ir akceptēts 27.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. Arī 217.priekšlikums daļēji ir akceptēts 27.pantā. Šo priekšlikumu iesniedza deputāte Seile.

Arī 218.priekšlikums, kuru iesniedz atbildīgā komisija un kurš piedāvā 37.pantu pirmajā redakcijā izteikt kā 27.pantu, ir akceptēts iepriekš.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildes. Līdz ar to ir pieņemts.

J.Bunkšs. 219. priekšlikumu iesniedz Juridiskā komisija. Tas ir pieņemts, un pants ir izslēgts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

J.Bunkšs. 220.priekšlikumu iesniedz Kristīgo demokrātu savienības frakcija un iesaka papildināt ar jaunu otro daļu: "Ēkas, kas ar pašvaldības lēmumu atzītas par neatbilstošām sanitārajām un tehniskajām prasībām, atrodas avārijas stāvoklī, netiek privatizētas". Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja. Daļēji par šiem motīviem runāja arī Lagzdiņa kungs, un komisijas viedoklis ir tāds, ka ir iespējami arī citi motīvi, kādēļ būtu privatizējamas arī mājas, kuras varbūt šobrīd ir tuvu sabrukšanai. Tas ir viens. Arī tādas naudas, lai varētu kompensēt šobrīd šīs nolietotās mājas, acīmredzot valstij tuvākajā laikā nebūs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu - papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Ēkas, kas ar pašvaldības lēmumu atzītas par neatbilstošām sanitārajām un tehniskajām prasībām un atrodas avārijas stāvoklī, netiek privatizētas". Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 26, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts. 221.?

J.Bunkšs. 221.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija un iesaka papildināt ar jaunu 13.nodaļu - "Privatizācijas institūcijas".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 222.priekšlikums. Iesniedz atbildīgā komisija. Ir papildināts ar jaunu 60.pantu - "Privatizācijas institūcijas", nosakot, ka šīs institūcijas ir Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija un republikas pilsētu, rajonu, rajona pilsētu un pagastu dzīvokļu privatizācijas komisijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 223.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka iekļaut jaunu 61.pantu - "Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija". Šajā pantā ir noteikta šīs komisijas izveidošanas kārtība un sastāvs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Raimonds Jonītis lūdz vārdu par 222., 223. un 224. priekšlikumu. Tāpēc apstāsimies pie 222., un arī jūs, deputāt Jonīti, apstājieties, jo ir pārtraukums līdz pulksten 20.00.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju".

222. priekšlikums. 60.pants. Vārdu lūdz Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es šeit gribu runāt tieši par šo privatizācijas institūciju sakārtošanu un varbūt arī nedaudz par pārvaldes struktūras sakārtošanu. Tas ir tāds priekšlikums, kuru es ierosinu arī... par cik mēs jau esam izmantojuši... un es uzskatu, ka nav nepieciešama Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija. Šī komisija, kura tiek veidota kā atsevišķa valsts iestāde, kura atkal ir jāfinansē no valsts budžeta, kura atkal var izdot saistošas instrukcijas, metodiskus norādījumus, kas būtu jāievēro pašvaldībām, nebūtu nepieciešama, jo pašreizējā brīdī Ekonomikas ministrijai ir Privatizācijas departaments. Šis departaments ir atbildīgs gan par sertifikātu izlietošanas uzskaiti, gan par izsniegšanas uzskaiti, gan arī par privatizācijas procesa organizēšanu valstī kopumā. Mans priekšlikums tātad ir šajā 60.pantā vienkārši svītrot ārā šo augstāko izpildinstitūciju - Centrālo dzīvokļu privatizācijas komisiju - un vienlaicīgi izsvīrot 61., 62. pantu no šā likumprojekta un, gatavojot trešo lasījumu, iestrādāt noteikumu, ka šīs funkcijas veic vai nu Ministru kabinets, vai arī Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departaments, jo droši vien šāds departaments saglabāsies tikmēr, kamēr privatizācijas process valstī kopumā nebūs beidzies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Pēc neatkarības atjaunošanas mūsu valstī ir izmēģināti, ja tā varētu teikt, trīs reformu veikšanas modeļi.

Pirmais ir tas, ar kura palīdzību veic zemes reformu. Proti, uz vietām zemes reformu veic pašvaldību zemes komisijas un pašvaldību domes (padomes), kuru darbību pārrauga, kontrolē un strīdus izskata Centrālā zemes komisija, kas darbojas pie parlamenta. Šī sistēma darbojas labi.

Otra ir tā saucamā decentralizētā sistēma, ar kuras palīdzību tiek denacionalizēti valsts un pašvaldību valdījumā esošie dzīvojamie nami. Proti, šeit darbojas tikai un vienīgi pašvaldību denacionalizācijas komisijas un lēmumus pieņem pašvaldību domes un padomes. Strīdus izskata tiesa. Nav centrā viena pārraudzības institūcija. Arī šī sistēma darbojas vairāk vai mazāk sekmīgi.

Trešā sistēma ir tā, ar kuras palīdzību tiek privatizēti ražošanas un tirdzniecības objekti. Proti, uz vietām darbojas privatizācijas komisijas, bet centrā to darbību pārrauga attiecīgā struktūra Ekonomikas ministrijā.

Kurš modelis konkrētajā gadījumā būtu pats piemērotākais? Tas, kolēģi, mums ir šodien jāizlemj (acīmredzot - arī izskatot likumprojektu nākamajos lasījumos). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā šādu modeli: proti, centrā darbojas Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija, kura pirmām kārtām izšķir, ja tā varētu teikt, tehniska rakstura strīdus, tādējādi atslogojot tiesu iestādes, un izdod normatīvos dokumentus, pārrauga dzīvokļu privatizācijas komisijas darbības likumību. Šī sistēma ir līdzīga tai, kura darbojas zemes reformas nozarē. Kādu lēmumu pieņemt šodien? Kolēģi, es aicinu šodien akceptēt mūsu komisijas piedāvāto variantu, un tad komisija konsultēsies ar Ministru kabinetu un nodos izskatīšanai likumprojektu nākamajos lasījumos tikai tad, ja būs oficiāls Ministru kabineta priekšlikums (jo galu galā Ministru kabinetam būs lielā mērā jārealizē šis likums), kā arī uzklausīs Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas viedokli. Es aicinu šodien, kolēģi, nepielikt punktu šim jautājumam, pagaidām pieņemt komisijas piedāvāto variantu un nākamajos lasījumos galīgi atrisināt šo jautājumu, atbilstoši paredzot pēc iespējas lētāku variantu, pēc iespējas tādu variantu, kas nodrošinātu likumību un kārtību šajā mūsu lielajā iecerētajā reformā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Runātāji vairs nav pieteikušies. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas vēl ko teikt? Nē.

Godātie deputāti! Protams, pareizāk būtu balsot par komisijas priekšlikumu - tikai atsevišķi par katru punktu, un tad deputāti varētu izšķirties, vai atstāt, tas ir, balsot "par", vai "pret", tas ir, svītrot. Bet, tā kā mums jau šā likuma citos pantos bija precedents, ka mēs, deputāti, ierosinot svītrojumus, esam balsojuši, tad, lai viss būtu viena likuma ietvaros konsekventi, arī tagad lūdzu balsot par deputāta Jonīša piedāvāto priekšlikumu - izsvītrot panta "Privatizācijas izpildinstitūcijas" 1.apakšpunktu: "Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija". Tātad lūdzu balsot par šo priekšlikumu - svītrot vārdus "Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija"! Par procedūru? Lūdzu! Aivars Endziņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Tā nebūt nav, ka mums ir precedents. Tur, kur iepriekš balsoja, - tur bija Juridiskās komisijas priekšlikums par redakciju, un bija arī par svītrošanu. Šajā gadījumā nav neviena rakstveida priekšlikuma. Tāda veida priekšlikuma nav. Ir tikai komisijas priekšlikums. Ja kāds uzstāj, ka jābalso par svītrošanu, tad tas ir vienkārši risināms jautājums - ir jāliek uz balsošanu šīs normas. Ja šīs normas tiek akceptētas, tad skaidrs, ka likt balsot par pretējo - balsot par svītrošanu - nav pareizi. Jo tādu priekšlikumu rakstveidā neviens nav iesniedzis.

Sēdes vadītājs. Es jums piekrītu, bet es vēlreiz saku, ka diemžēl mēs esam balsojuši par svītrošanu. Ne tikai Juridiskās komisijas... Par to jau iebilda deputāts Viesturs Pauls Karnups, un mēs to darījām. Man kā sēdes vadītājam būtu vienalga - rīkoties tā vai citādi, bet man ir ļoti svarīgi, lai mēs vienveidīgi to darītu. Vismaz viena likuma ietvaros viss būtu jādara vienveidīgi. Tāpēc jau deputāts Jonītis arī nāca un ierosināja tādu priekšlikumu.

Lūdzu, balsosim par deputāta Jonīša priekšlikumu - 60.pantā "Privatizācijas izpildinstitūcijas" svītrot 1.apakšpunktu: "Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija". Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 19, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par 60.pantu atbildīgās komisijas ieteiktajā redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 4, atturas - 4. Pants ir pieņemts atbildīgās komisijas redakcijā. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. Nākamais ir 223. priekšlikums 73.lapaspusē. To ir iesniegusi atbildīgā komisija. Proti, atbildīgā komisija iesaka iekļaut jaunu 61.pantu - "Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija", kurā būtu noteikts, kā šādu komisiju izveido, kas to finansē un kā pārraudzībā šī komisija atrodas.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

J.Bunkšs. 224. priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija. Iesaka iekļaut jaunu 62.pantu - "Centrālās dzīvokļu privatizācijas komisijas kompetence". Tajā ir uzskaitīts, kādi jautājumi būtu risināmi šai komisijai.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 225.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Iesaka iekļaut jaunu 63.pantu - "Republikas pilsētu dzīvokļu privatizācijas komisijas". Nosaka, kādā veidā šīs komisijas ir izveidojamas, kas ir to kompetencē un kas tās finansē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. 226.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 64.pantu - "Rajonu dzīvokļu privatizācijas komisijas", nosakot, ka rajonu dzīvokļu privatizācijas komisijas privatizē valsts dzīvojamās mājas savā administratīvajā teritorijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk!

J.Bunkšs. 227. priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Iesaka iekļaut jaunu 65.pantu - "Rajona pilsētu dzīvokļu privatizācijas komisijas un pagastu dzīvokļu privatizācijas komisijas".

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes?

J.Bunkšs. 228. priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Iesaka iekļaut jaunu 66.pantu - "Republikas pilsētu, rajonu, rajona pilsētu un pagastu dzīvokļu privatizācijas komisiju funkcijas".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J.Bunkšs. 229. priekšlikumu ieteica atbildīgā komisija. Ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 67.pantu - "Pienākumu sadale starp privatizācijas komisijas locekļiem".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

J. Bunkšs. 230. priekšlikumu iesaka atbildīgā komisija. Ierosina iekļaut jaunu 68.pantu - "Privatizācijas komisijas priekšsēdētāja tiesības".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 231.priekšlikumu iesaka atbildīgā komisija. Ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 69.pantu - "Pašvaldības pārraudzība pār dzīvokļu privatizācijas komisijas darbību". Šeit man jāatzīmē, ka kļūdaini ir uzrādīti pirmā lasījuma panti, kuri ir iekļauti šajā lasījumā, tā ir tehniska kļūda. Ir iekļautas 41.panta prasības (daļēji) šajā jaunizveidotajā 69.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. Nākamais ir 232.priekšlikums, kuru iesaka atbildīgā komisija, - iekļaut jaunu 70.pantu - "Dzīvokļu privatizācijas komisiju darbības tiesiskā reglamentācija".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 233.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Iesaka papildināt ar jaunu četrpadsmito nodaļu - "Privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 234.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Iesaka papildināt ar jaunu 71.pantu, un šajā pantā ir iekļauti 231.priekšlikumā kļūdaini minētie pirmā lasījuma 36.un 42.panta priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. Nākamais ir 235.priekšlikums par pirmā lasījuma 39.pantu, kuru Juridiskā komisija iesaka izteikt jaunā redakcijā. Šis priekšlikums ir pieņemts, un pants ir precizēts, izsakot to otrajā lasījumā kā 72.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 236.priekšlikums, kuru ir iesniegusi Kristīgo demokrātu savienības frakcija, ir noraidīts, jo 72.panta otrajā redakcijā ir norādīts, pamatojoties uz kādu likumu šajos fondos ir ieskaitāmi privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi. Šeit šo kārtību nevajadzētu mainīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. 237.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija un iesaka izteikt pirmā lasījuma astoto nodaļu kā piecpadsmito nodaļu - "Sūdzību un strīdu izskatīšana".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. 238.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 73.pantu - "Centrālās dzīvokļu privatizācijas komisijas kompetence strīdu izskatīšanā". Šajā jaunajā pantā ir daļēji iekļauti pirmā lasījuma 41.panta noteikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 239.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu 74.pantu - "Strīdu izskatīšanas kārtība Centrālajā dzīvokļu privatizācijas komisijā".

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Nav iebildes.

J.Bunkšs. Arī 240.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Iesaka papildināt ar jaunu 75.pantu - "Centrālās dzīvokļu privatizācijas komisijas lēmumi par strīdiem, kas saistīti ar objektu privatizācijas tehnisko izpildi".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

J.Bunkšs. 241.priekšlikumu iesaka atbildīgā komisija. Ierosina iekļaut jaunu 76.pantu - "Ieinteresēto pušu un to pārstāvju tiesības un pienākumi".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 242.priekšlikumu iesaka atbildīgā komisija. Ierosina iekļaut jaunu 77.pantu - "Pašvaldības domes (padomes) kompetence, izskatot strīdus, kas saistīti ar dzīvojamo māju privatizāciju". Arī šajā pantā ir daļēji iekļauti pirmā lasījuma 41.panta priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 243.priekšlikumu iesniedza Juridiskā komisija. Šis priekšlikums ir daļēji pieņemts un iestrādāts atbildīgās komisijas piedāvātajā 78.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 244.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Iesaka izteikt 40.pantu kā 78.pantu precizētā redakcijā. Šeit daļēji ir iekļauts arī 134.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 245.priekšlikumu iesniedza Juridiskā komisija. Šis priekšlikums ir pieņemts daļēji, sadalot pirmā lasījumā 41.pantu divās daļās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. Daļēji ir akceptēts komisijā arī 246.priekšlikums, kuru iesniedza Kristīgo demokrātu savienības frakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Bunkšs. Arī 247.priekšlikums, kuru iesniedza deputātu frakcija "Līdztiesība", ir daļēji iekļauts jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Bunkšs. 248.priekšlikums ir priekšlikums, ko iesniedza atbildīgā komisija. Iesaka sadalīt 41.pantu divos pantos un izteikt kā 73.un 77.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 249.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Iesaka papildināt ar jaunu 79.pantu - "Dzīvokļu, neapdzīvojamo telpu, darbnīcu, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu māju privatizācijas atzīšana par nelikumīgu".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 250.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija un iesaka papildināt likumprojektu ar Nobeiguma noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Bunkšs. 251.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Ierosina papildināt ar jaunu 80.pantu - "Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošana privatizācijai", nosakot, ka ar šā likuma stāšanos spēkā ir uzsākama dzīvokļu privatizācija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. 252.priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija un iesaka papildināt ar jaunu 81.pantu - "Īpašuma tiesību uz kooperatīvajiem dzīvokļiem un kooperatīvajām dzīvojamām mājām, kā arī par pajām privatizētajiem dzīvokļiem un dzīvojamām mājām nostiprināšana zemesgrāmatā".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Jūs par šo pantu gribat? Paldies. Tā esam izskatījuši 81.pantu.

J.Bunkšs. Komisijas priekšsēdētājs lūdz vārdu, - ja ir iespējams.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Šodien otrajā lasījumā izskatītais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātais Dzīvokļu privatizācijas likuma variants neapšaubāmi ļoti būtiski atšķiras no pirmajā lasījumā pieņemtā, un daudzi debatētāji izteica daudzus būtiskus priekšlikumus. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konsultējās ar lielāko daļu no frakcijām, un, ņemot vērā to, ka šis likumprojekts ir ārkārtīgi svarīgs un skar vairāk nekā pusotra miljona Latvijas Republikas iedzīvotāju intereses, es aicinātu, vadoties pēc Saeimas kārtības ruļļa 52.panta, pārtraukt šī likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā un nobalsot Saeimā, ka tiek pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam līdz 7.aprīlim. Nē, otrajam lasījumam! Un pēc tam būs vēl trešais lasījums.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, tā ir jauna prakse. Mums vajadzētu vienoties par šīs prakses tiesisko pusi, lai nebūtu nekādu pārpratumu. Būs divi balsojumi. Pirmais balsojums, ka komisijai ir tiesības pārtraukt debates un pāriet uz citu lietu, bet tad, atbalstot šo priekšlikumu, mums ir jābūt skaidrībai, ka visi šie panti, kuri šodien izskatīti, viņi ir akceptēti. Ja viņi šeit ir akceptēti, tad priekšlikumi, kurus iesniegsim līdz 7.aprīlim, tiks iesniegti par to redakciju, kura šodien ir akceptēta, bet nākamajā izskatīšanas reizē mēs vairs neizskatīsim tos pantus, kurus šodien akceptējām un par kuriem deputāti nebūs iesnieguši savus priekšlikumus. Tāda ir tā tiesiskā puse. Faktiski līdz ar to... un tas ir mans ļoti subjektīvs komentārs... mēs esam papildinājuši pirmo lasījumu ar to redakciju un tiem pantiem, kurus esam šodien pieņēmuši. Par procedūru Ruta Marjaša. Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Es gribu pateikt, ka mums būs ļoti grūti tagad strādāt, tiem, kuri gribēs iesniegt papildinājumus, vēl tāpēc, ka viņš tagad nebūs pārskatāms. Es personīgi nevaru iedomāties, kā tagad uz šī dokumenta pamata mēs iesniegsim kaut kādus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Šis varbūt mūsu prakses gadījums... Taisni otrādi - tas būs pārskatāmāks, jo līdz šim mēs pagarinājām termiņus, neizskatot iesniegtos, un tad tiešām mums klājās viens uz otra. Šeit nekāda pārklāšanās nenotiek, šie panti, kurus Saeima ir akceptējusi, ir akceptēti, mēs pārtraucam izskatīšanu pie pārejas noteikumiem. Tā ir jauna prakse, ka mēs pagarinām termiņu - priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet tie panti, par kuriem tiks iesniegti priekšlikumi, tie nākamajā reizē tiks izskatīti, un notiks balsojums par otro lasījumu. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Tie balsojumi, kā jau pareizi teica priekšsēdētājs, kuri tika izdarīti šodien, viņi neapšaubāmi ir spēkā, viņi ir nobalsoti, un varbūt tā bija mana vaina, ka es, pirmo reizi uzstājoties, neinformēju, ka rīt ap pusdienu laiku jums tiks izdalīts šodien nobalsotais likumprojekta variants. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par procedūru? Nevēlas. Tad ir divi balsojumi. Pirmais balsojums, kuru komisijas vārdā ierosināja komisijas priekšsēdētājs, - pārtraukt debates un pāriet uz citu lietu.

Otrais balsojums būs par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam šim likumprojektam tiek pagarināts līdz 7.aprīlim. Vai varam sākt balsošanu? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsojam par priekšlikumu - pārtraukt debates par likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju" otrajā lasījumā un pāriet uz citu lietu saskaņā ar Kārtības ruļļa 52.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 13, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par priekšlikumu - pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šī likumprojekta otrajam lasījumam līdz 7.aprīlim. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 3, atturas - 3. Priekšlikums arī ir pieņemts.

Godātie deputāti, pirms mēs izskatām nākošo jautājumu, tā kā mēs šeit esam visi kuplā skaitā, es gribētu vērst jūsu uzmanību un arī sēdes vadītāja uzmanību uz to, ka turpmāk mēs tomēr nebalsosim šos svītrojumus un izslēgšanu, jo tiešām deputāti var pieprasīt balsot pa atsevišķām daļām tos pantus vai apakšpunktus, kuri tādā veidā ir ierosināti, ka viņus var šādi balsot - pa atsevišķām daļām, un aģitēt par viņu izslēgšanu. Bet par svītrošanu vai par izslēgšanu mēs balsosim tikai tad, ja būs rakstiski iesniegti šādi priekšlikumi. Jo tomēr ir tiešām atšķirība tanī ziņā, ka, ja ir rakstisks priekšlikums, tad deputāti var plašāk izvērtēt šī priekšlikuma kopsakarības ar citiem pantiem, pantu daļām un tā tālāk. Un tāpēc tādu praksi neturpināsim, kaut gan šodien mums viņa bija un es kā sēdes vadītājs konsekventi viņu turpināju līdz likumprojekta izskatīšanai, lai visi panti būtu izskatīti vienādi no procedūras viedokļa.

Nākošais jautājums ir likumprojekts "Saeimas vēlēšanu likums". Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu! "Latvijas ceļa" deputāts.

 

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi daudz priekšlikumu, viņi jums ir redzami otrajā ailītē, trešajā ailītē ir Juridiskās komisijas priekšlikumi un pēdējā, ceturtajā, ailītē ir redakcija, kādu piedāvā otrajam lasījumam Juridiskā komisija.

Par pirmās nodaļas 1. pantu priekšlikumu nebija. 2. pants ir tikai redakcionāli precizēts, ņemot vērā valodnieku priekšlikumus. Citu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav ? Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Par 3. pantu bija Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija akceptē, atbalsta šo priekšlikumu un ir iestrādājusi to 3. panta redakcijā, papildinot to ar palīgteikumu "izņemot šā likuma 44. pantā paredzētos gadījumus".

Sēdes vadītājs. Pret 3. panta redakciju nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Par 4. pantu ir vairāki priekšlikumi: ir deputāta Kides priekšlikums, ir deputātu Ābiķa un Elferta priekšlikums, ir deputāta Meierovica priekšlikums un ir Juridiskā biroja priekšlikums.

Juridiskā komisija ierosina neatbalstīt deputāta Kides priekšlikumu, neatbalsta arī deputātu Ābiķa, Elferta un Meierovica priekšlikumus, pieņem Juridiskā biroja priekšlikumus un redakcionāli precizē šo 4. pantu. Es gribētu vērst cienījamo deputātu uzmanību uz pārejas noteikumiem, kur Juridiskā komisija saistībā ar šā panta redakciju ierosina atbalstīt frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu ar redakcionālu grozījumu, proti, ka šā likuma 4. panta nosacījums par dzīvesvietu Latvijas teritorijā vismaz pēdējos 12 mēnešus pirms vēlēšanu pirmās dienas netiek piemērots 6. Saeimas vēlēšanās, šo domicīliju, šo termiņu paredzot tikai nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz. Ābiķis (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es būšu ļoti lakonisks, jo es domāju, ka tik vēlā stundā mums vajadzētu mēģināt runāt maksimāli īsi.

Es domāju, ka varētu atbalstīt arī mūsu priekšlikumu. Un kāda argumenta dēļ? Lai izšķiras paši vēlētāji! Es varbūt sākšu no otra gala. Atgriezīsimies pie iepriekšējām vēlēšanām. Un dzīvē jau ir pierādījies, ka ne viss ir zelts, kas spīd. Starp tiem cilvēkiem, kas atbrauca uz Latviju neilgi pirms vēlēšanām vai tad, kad viņus ievēlēja, arī tad, kad viņiem mītnes zeme bija citur, protams, ir cilvēki, kas ir ļoti godprātīgi strādājuši un tādi ir daudzi deputāti mūsu vidū. Mēs zinām arī negatīvus piemērus - kaut vai bēdīgi slavenais Jerumaņa piemērs. Kad viņu neievēlēja par Prezidentu, viņš uzreiz pacēla cepuri un aizbrauca atpakaļ. Bet es vēlreiz atkārtoju - mūsu vēlētāji jau šobrīd ir pietiekami gudri, lai prastu graudus atšķirt no pelavām, un es domāju, ka šis 12 mēnešu domicīlijs ir pilnīgi lieks, jo mums taču galu galā Latvijai ir jāpiepulcē visi gudrie, saprātīgie cilvēki, un es vēlreiz atkārtoju: lai to izšķir vēlēšanas un lai to izšķir vēlētāji! Un baidīties no tā, ka cilvēks, dzīvojot kaut kur citur, absolūti neorientēsies Latvijas jautājumos... Vēlētāji jau redzēs un es neticu, ka šajās vēlēšanās cilvēki, kas sevi nav parādījuši, varēs tapt ievēlēti, bet es vēlreiz atkārtoju - mums tomēr vajadzētu Latvijai piesaistīt visus sakarīgus cilvēkus (es šeit, pirmkārt, domāju latviešus). Konkrēti kaut vai tāds piemērs. Ir pašreiz Krievijas Domē... Tas nav Rietumu latvietis - un pārsvarā šeit tiek it kā domāti Rietumu latvieši -, tas ir Austrumu latvietis, mūsu deputāta uzvārda brālis Lagzdiņš, kuru, piemēram, ja viņš izteiktu vēlēšanos atteikties no Krievijas pilsonības un ja viņu kāda partija iesaistītu savā sarakstā, es domāju, ievēlētu. Viņš būtu mums ļoti noderīgs cilvēks arī nākamajā Saeimā, jo viņš ļoti labi pārzina Krievijas lietas, jo, strādājot Krievijas Domē, ir guvis ļoti lielu pieredzi, tā ka es vēlreiz aicinu atbalstīt vēlētāju gribu un neieviest te nekādus cenzus. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: "Lakoniski tu vari?")

Sēdes vadītājs. Gunārs Meierovics - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

G.Meierovics (LC).

Augsti godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi un kolēģes! Kā jau es iepriekš runāju un teicu, man kā bijušajam pārstāvim, kas ir vadījis mūsu rietumnieku organizācijas, ir ārkārtīgi grūti pierast un dzirdēt to, ko mūsu Saeima tagad ir likusi priekšā, uzliekot visādus tādus, kā teikt, ierobežojumus mūsu tautiešiem Rietumos, jo beigu beigās, kā es jau teicu, tā, manā izpratnē, ir viena diskriminācija pret šo tautas daļu. Otrām kārtām tas nedod latviešu pilsoņiem viņu demokrātiskās tiesības piedalīties vēlēšanās.

Nu labi, tagad tas ir pārcelts, tas tagad varbūt neattiecas uz 6. Saeimu, tāpēc par to runāsim vēlāk. Tas jau būtu viens solis uz priekšu, bet es domāju, ka tas tomēr pareizi nav, jo tā tendence, tāda attieksme pret mūsu tautiešiem Rietumos ir kaut kādīgi nepieņemama, un tas, man liekas, ir tas, kas mums sāp un kas nav pareizi darīts. Bet pats galvenais ir arī tas, ka mēs runājam par ceturtās nodaļas 42. pantu, kur ir runa par to, ka varētu dot tiesības vēlēt arī pa pastu. Es domāju, ka tas arī ir viens ļoti svarīgs punkts. Kā mēs varam tagad... un tur nu nav tikai rietumnieki vien iekšā, bet tur ir ieskaitīti arī tie, kas dzīvo vai strādā Rietumos arī no Latvijas. Ņemsim kaut vai mūsu studentus, kaut vai tos jaunos cilvēkus, kas, beiguši universitāti, brauc tagad mācīties savus arodus un praktizēties Rietumos. Nu kā mēs viņus varam izolēt? Vai tas ir demokrātiski, ja mēs atņemam viņiem tiesības vēlēt par Latvijas nākotni, par mūsu darbu? Es domāju, ka tā ir galīgi nepareiza, neapdomāta lieta. Tādēļ es visus lūdzu - varbūt balsosim un pārbalsosim šo pieņēmumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Ja mēs ieliekam šādu cenzu, tad, manuprāt, tas nepildītu to daļu, kas ir Satversmē, kas pieļauj to, ka katrs pilsonis var piedalīties mūsu valsts pilnveidošanā un valsts uzbūvē. Valsts pamats, protams, ir parlaments. Un projektā ir teikts, ka šī panta daļa vai šis pants stāsies spēkā tikai attiecībā uz 7. Saeimu. Bet šeit jau deputāts Ābiķis minēja šo faktiski bēdīgo piemēru ar Jerumaņa kungu. Taču pirmām kārtām tā ir partijas atbildība, lai iekļautu savā sarakstā cilvēku, kas strādās valsts interesēs. Un es neticu, ka kristīgie demokrāti vai tautas kustība "Latvijai" aicinās Jerumaņa kungu savā sarakstā, bet, ja viņi to darītu, tad es neticu, ka vēlētāji par viņu balsotu. Tātad pirmām kārtām tas ir katras partijas uzdevums - pārbaudīt savus cilvēkus, uzticēties saviem cilvēkiem. Un otrām kārtām katrs vēlētājs izvērtē katru cilvēku individuāli. Tādējādi mēs pilnveidojam mūsu politisko partiju atbildību pret Saeimu, pret valsti un pilnveidojam mūsu politisko kultūru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj, godājamās deputātes un deputāti! Arī es gribu atbalstīt to, ko nupat deputāts Pēteris Elferts teica, un bez tā, kas jau ir pateikts, es gribu tikai vēlreiz uzsvērt to, ka atbildība ir jāuzliek, jāuzņemas politiskajai partijai. Ja kandidāts kvalificējas no 21 gada vecuma un pastāv 5. pantā minētie ierobežojumi... Šeit nav jāpiemin, vai tas ir Jerumaņa fenomens vai tas ir Radziņa fenomens, te tas nav jāšķiro. Ja partija grib uzņemties to un ja šinī gadījumā partija grib aicināt Jerumaņa kungu atkal kandidēt, tad tā ir viņu atbildība, un lai tad partija uzņemas šo atbildību, lai tad vēlētāji arī pasaka savu vārdu un ne tikai šajās, bet arī nākošajās vēlēšanās, es domāju, arī 7. Saeimas vēlēšanās. Un es aicinu atbalstīt deputātu Ābiķa un Pētera Elferta ierosinājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mūsu visu, latviešu, pienākums ir nodrošināt vēlēšanas katram latviešu pilsonim. Un katra latvieša pilsoņa pienākums ir piedalīties vēlēšanās. Un šis nodrošinājums ir jādod mums no mūsu valsts, un tiem pilsoņiem, kas atrodas ārpus Latvijas teritorijas, arī jāuzmeklē tuvākā vieta, kurā viņi var to vēlēšanu izpildīt, un tas ir jānodrošina no mūsu valsts puses. Un mēs nevaram atstāt ārpusē nevienu, kas vēlētos. Un tas ir tas, kas mums ir jādara, un jāsaprot, ka mēs visi baudām Latvijas pilsoņa tiesības pilnā apmērā un nekādi ierobežojumi nevarētu būt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Man šeit izsauc bažas daži formulējumi. Tiem jābūt precīzi saskaņotiem ar Satversmi. Dzintars Ābiķis un Pēteris Elferts, manuprāt, ne visai precīzi to ir izdarījuši. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Mēs noņemam savu un atbalstām Meierovica...") Gunāra Meierovica iesniegtais priekšlikums ir precīzāks, jo šeit ir runa par cilvēku, kurš ir sasniedzis 21 gada vecumu vai kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu. Un Satversmē ir teikts, ka Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par 21 gadu. (No zāles deputāts Tupešu Jānis: "Ja sasniedzis 21 gadu vecumu, tad jau ir vecāks!") Vai vēl ir kādi, kas ir pieteikušies runāt? Es atvainojos. Lūdzu! Deputāts Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie deputāti! Es sava kolēģa Žīgura kunga teikto precizēšu: mēs 4.pantā nerunājam par vēlēšanu tiesībām, bet par ievēlēšanas tiesībām. Vēlēšanu tiesībām, protams, katram Latvijas pilsonim, neatkarīgi no tā, kur viņš atrodas uz šīs Zemeslodes... Jautājums šeit ir par ievēlēšanu. Mēs neminēsim visus tos bēdīgos piemērus, jo gandrīz katrai frakcijai ir bijuši tādi (nerunājot par tiem, kas tika ievēlēti, bet arī tie, kas kandidēja, - kad viņi netika ievēlēti, tad viņi arī atrada par vajadzīgu atrasties savā mītnes zemē). Es personīgi šo Juridiskās komisijas ieteikto variantu atbalstu. Es domāju, ka tas ir nepieciešams mūsu apstākļos. Es saprotu, ka tad, ja jebkuras partijas sarakstā šodien ieliktu kādu svešo cilvēku, respektīvi, cilvēku, kas nekad nav dzīvojis Latvijā, bet ir Latvijas pilsonis... Ja kāda partija tādu ieliktu savā sarakstā, principā tas saraksts iztaisītu tās pašnāvību. Bet es domāju, ka šīs normas ir ļoti normālas. Mums pašvaldību vēlēšanās ir līdzīgas normas, kas nosaka, ka cilvēkam vajag dzīvot pašvaldības teritorijā, lai varētu kandidēt. Es domāju, ka mums... ja jau pašvaldību vēlēšanās ir nepieciešams, lai tas cilvēks, pirms viņš kandidē kā deputāts, zinātu, kas notiek tajā pašvaldībā, tad, es domāju, šis noteikums ir vēl jo nepieciešamāks, ja mēs to visu pārceļam uz Latvijas mērogu. Es lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

L.Stašs (TPA).

Es domāju, pēdējā laikā presē un vispār masu informācijas līdzekļos mēs redzam, kādu reakciju vēlētājos un sabiedrībā izsauc šis likumprojekts. Un tomēr, ja mēs runājam par 4.pantu, es nevaru iedomāties, kā var ievēlēt Saeimā deputātu, kuram ir divējāda pilsonība - dubultpilsonība. Es nezinu, kurā valstī tas vēl tā varētu būt un kur tāda valsts ir! Un pie tam, ja viņš dzīvo 12 mēnešus... 21 gads... Ko tāds cilvēks zina... ko deputāts var zināt, kas notiek Latvijā un kādi procesi te notiek, ja viņš tikai kādus 12 mēnešus te ir iebraucis un ir ar divējādu pilsonību?! Es uzskatu, ka tā nav nekāda diskriminācija, kā daži te teica. Tā nav diskriminācija! Tā ir vajadzība, tā ir nepieciešamība, un šis punkts ir galu galā jāievieš, lai būtu vienreiz kaut kāda kārtība. Es neredzu vajadzību, lai Saeimā sēdētu deputāti ar divējādu pilsonību, kuri tikko iebraukuši nez no kurienes. Nav neviens pret latviešiem vai latviešiem, kas dzīvo ārzemēs. Bet esiet tik laipni un dzīvojiet šeit, un pieņemiet šo pilsonību!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tēvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Es noteikti nekomentēšu Staša kunga domugraudus. Mani tie pazemo. Bet pēc apciemojuma Toronto un Otavā, un Vašingtonā, tiekoties ar tautiešiem tur un redzot, ar kādu sirsnību viņi tagad gatavojas nākamajām vēlēšanām, un runājot ar viņiem, mēģinot viņus pārliecināt, ka laiks ir atgriezties, es domāju - tas viss, ko mēs tagad sakām tik noraidoši, ir ārkārtīgi nežēlīgi. Mums ir jāpaplašina mūsu tautas kopums, kas ir tik mazs sarucis. Mēs varam pavisam aroganti, paštaisni izteikties - tā, kā viens otrs ir izteicies. Mēs varam vīpsnāt un smieties, un tomēr galu galā... un daži no mums, kas esam jau šeit, varam pat justies paštaisni pretī tiem, kas tur ir. Un es runāju ne tikai par tiem, kas ir Rietumos, bet vispār par tiem, kas ir izkaisīti visā plašajā pasaulē - un galvenokārt izkaisīti ne jau laimi, jaunu laimi meklējot, bet jūs zināt, kāpēc. Un man ir sāpīgi, ka nedz mūsu valdība, nedz šis Augstais nams nav aicinājis trimdiniekus un viņu pēcnācējus, it sevišķi - jaunos cilvēkus, šeit atgriezties - un to darīt aktīvi, iesaistīties šejienes dzīvē, apzinoties: tas ir mūsu pienākums! Labi, - ļoti mazā mērā es to esmu darījis. Visur, kur es esmu bijis un ticies ar turienes latviešiem, arī Anglijā un Vācijā, ir ļoti daudz šaubu arī viņiem, tāpat kā šaubu ir šeit. Un mēs, protams, esam ārkārtīgi neiecietīgi viens pret otru, un mēs esam pārgudri - bet tikai viens pret otru. Mums ir tik bezgala daudz iecietības pret svešiem kungiem - un vēl būs! Un vēl būs! Man ir žēl, ka tādā veidā mēs daļēji sakropļojam Latvijas pilsoni, kuram ir tās aktīvās vēlēšanu tiesības, un nu viņam paņem pasīvās nost. Nu tad jau atņemiet arī aktīvās vēlēšanu tiesības, ka viņi vispār nevar piedalīties! Man vēstnieks jeb lietvedis Toronto, Otavā Kanādā, kur stāvoklis varbūt ir vieglāks, jo tur latvieši dzīvo cieši kopā, sevišķi Toronto apvidū, bet ir arī citas vietas, kur viņi ir izkaisīti, - vēstnieks Vašingtonā teica, ka viņiem ļoti lielas grūtības būšot tādēļ, ka nav iespējas balsot pa pastu. Es domāju, ka mums vajag parādīt lielu iecietību - no šejienes un arī no turienes. Mēs to neparādām. Man ir ļoti žēl, bet es tiešām aicinu šo parlamentu pārdomāt. Kāpēc likt ierobežojumus mūsu tautiešiem (kad mēs esam tik ļoti gribīgi tagad radīt jaunus pilsoņus, kam nav latviskās izcelsmes)? Un mēs vīpsnājam un esam ciniski, un pasakām visus tos augstos vārdus ar ļoti mazu izpratni, - tos, ko mēs esam teikuši šeit. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP).

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām tas ir ļoti smags jautājums, bet es arī gribētu pievienoties komisijas piedāvātajam variantam, tas ir, 4.panta tekstam, kurš tomēr liedz, ja šeit nav nodzīvoti šie 12 mēneši, kandidēt uz Saeimas deputāta mandātu, un es arī gribētu pamatot - kāpēc. Pirmkārt, nedaudz agrāk mēs pieņēmām Vēlēšanu likumu, kur mēs noteicām principus, pēc kuriem var ievēlēt pašvaldību deputātus. Pašvaldību deputātu kandidātiem mēs noteicām šādus ierobežojumus: viņiem ir vai nu jānodzīvo gads tajā teritorijā, vai arī jāstrādā šajā teritorijā. Un mēs šo lietu pamatojām tikai ar to, ka šim cilvēkam ir jāzina konkrētās pašvaldības - konkrētā pagasta vai rajona - problēmas. Un mēs visi pievienojamies tam, ka tam tik tiešām tā ir jābūt. Šobrīd sākas otrs variants: mēs atejam nost no šiem pašvaldību vēlēšanu principiem, kurus mēs paši ieviesām, un, runājot par Saeimu, sakām, ka šeit ir citi principi - ka šeit nav jāzina, kas Latvijā notiek, kādas šeit ir šobrīd problēmas. Es pilnīgi piekrītu tam, ka tik tiešām ir gudri cilvēki, ir izglītoti cilvēki. Bet mums ir jāapzinās, ka ir tiešām liela atšķirība starp to, vai tev ir tiesības vēlēt vai tiesības tikt ievēlētam. Tā ir liela atšķirība, un tā ir tāda lieta, ka šiem 100 tautas priekšstāvjiem, kuri tiek ievēlēti, ir jāzina par tām problēmām, kas ir Latvijā. Un es gribu aicināt tomēr atbalstīt šo komisijas piedāvāto 4.panta redakciju tieši tā paša iemesla dēļ. Mēs runājam par to, ka, ja mēs pašvaldību vēlēšanās izvirzām vienus principus, mums tos vajadzētu saglabāt arī turpmāk - un arī attiecībā uz Latviju kopumā tos saglabāt. Mēs nevaram sekot dubultstandartiem. Tik tiešām ir liela cieņa pret tiem cilvēkiem, kas dzīvo Rietumos un kas dzīvo Austrumos, viņu zināšanas ir augstā līmenī, tās tik tiešām var tikt izmantotas Latvijas labā, bet vai tiešām tādam būtu jābūt šim Latvijas parlamentam?

Pirmkārt, es domāju, Latvijas parlamentā ir jābūt tiem cilvēkiem, kas zina un kam var būt dažādi viedokļi par to, kā risināt ekonomiskos, sociālos, politiskos jautājumus. Bet viņiem ir jāzina, kā dzīvo latvieši Latvijā, jo viņiem ir jāvada šī valsts. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Larisa Laviņa - "Līdztiesība". Lūdzu! Pēc tam - Aleksandrs Pētersons.

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Situācija, kurā mēs šodien atrodamies un par kuru pašreiz debatējam, ir diemžēl pašu likumdevēju radīta. Un tā nav nejaušība, ka šodien mēs atkal atgriežamies pie jautājuma par to, kam jābūt likumdevējam mūsu valstī. Un, kā jūs atceraties, mēs pavisam nesen šeit nobalsojām par to, ka beidzot pamatnācijas, tas ir, latviešu tautas, pārstāvji varēs likuma priekšā... vismaz viņi varēs likuma priekšā būt vienādi. Bet es gribu prognozēt, ka līdz nākamajām vēlēšanām diez vai šo smago birokrātisko procedūru izies kaut vai tie 24 (vai mazliet vairāk vai mazāk) cilvēki, par kuriem mēs šeit it kā iestājāmies, bet šodien neviens no viņiem it kā neraujas uz Saeimas pusi. Viņi nepiesaka ne savas aktīvās, ne pasīvās tiesības, viņi gluži vienkārši apliecina to, ka viņi grib būt šeit pilsoņi, un viņi grib kalpot savai Tēvzemei, un viņi to ir darījuši visu savu apzināto mūžu. Mēs esam gluži vienkārši izlabojuši gan iepriekšējo, gan šo likumdevēju attieksmi pret viņiem. Un tāpēc es domāju, ka savu attieksmi pret valsti var demonstrēt dažādi un nebūt nav jābūt noteikti deputātiem, lai to apliecinātu. Un vēl man liekas, ka daudzu Latvijas pilsoņu laulātie arī nebūs vēlētāji nākamajās Saeimas vēlēšanās. Un nez kāpēc arī par to cilvēku kategoriju mēs nemaz neuztraucamies, bet mēs esam ļoti norūpējušies, ka tie, kas šeit 12 mēnešus pirms vēlēšanām ieradīsies, nevarēs kandidēt. Es domāju, ka patiešām laiks ir atteikties no šiem dubultstandartiem un laiks ir visām lietām beidzot piemērot valstisku mērauklu. Man šķiet, ka tādu bailīgu soli šajā virzienā mēs jau esam spēruši. Un varbūt beigsim runāt par savu etnisko izcelsmi un sāksim runāt par lietu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Pētersons - "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu!

A.Pētersons (TB).

Godātā Saeima! Dāmas un kungi! Mēs ļoti interesantai problēmai pieskaramies. Latvietis cīnās pret latvieti un zināmā mērā grib to ar cīņu, respektīvi, necieņu, izolēt. Tā savādi liekas: es arī piederu tai paaudzei, kas izcīnīja lielu cīņu, un, kad mana vēlēšanās nepiepildījās... Es netiku uz Rietumiem. Es biju 19.divīzijā. Ja es būtu bijis 15.divīzijā, tad es būtu ticis uz Rietumiem. Vai tad tāpēc es mazāk mīlētu savu Dzimteni, ja es tur būtu ticis? Ko mēs varam pārmest tiem latviešiem, kuri ir savu dzīvi pavadījuši izolācijā, prom no Dzimtenes - trimdā? Protams, viņiem ir gājis vieglāk nekā tiem, kuri bija lēģeros un Sibīrijā. Mans pienākums ir jums pateikt, ka tā augstā mērā ir nelietība - izolēt latviešus no savas Dzimtenes. Es nekādā ziņā to neatbalstu. Iznāk tā - 120 tūkstoši bija spiesti, bēgot no komunisma briesmām, izbraukt uz Rietumiem. Vai tad mēs nezinām, kas šo vakuumu aizpildīja? Mēs ļoti labi zinām! Mēs nedosim pilsonību, nedosim vēlēšanu tiesības latviešiem, kuri aizbraukuši. Uztraucamies par divpilsonību, par dubultpilsonību, un naturalizēsim, dosim vēlēšanu tiesības tiem cilvēkiem, kuri okupācijas rezultātā šeit iebraukuši. Tas viss šajā sarežģītajā vēstures laikmetā ļoti sasaucas, un te ir skaidri redzams, par ko tad mēs cīnāmies. Ja mēs gribam būt vienota valsts, mēs nedrīkstam izolēt arī Rietumu latviešus un nedrīkstam likt viņiem nekādus ierobežojumus. Cita lieta, kādi tie latvieši ir. Protams, man ir pretenzijas, teiksim, pret daudziem Rietumu latviešiem, kuri sēž šajā zālē. Bet es noceļu cepuri daudzu latviešu, rietumnieku priekšā, kuri sēž varbūt šajā pusē. (Starpsauciens no zāles: "Tie ir labi!") Tā ka, redziet, te ir sirdsapziņas jautājums. Tie, kas sēž šajā pusē, - tie varbūt ir drusku labāki. Jeb jūs esat drusciņ sliktāki, - tie, kas sēž tanī pusē, bet jūs šeit, Saeimā, esat balsojuši par tiem likumiem, par kuriem nebalsoja tie, kas sēž loga pusē. Tā ka šeit ir starpība drusciņ, bet princips paliek tas pats. Tas pats ir arī starp pārējiem, kas šeit ir, jo mēs esam pašlaik tāda sašķelta tauta un mēs ejam uz vienotību. Un, ja mēs gribam uz šo vienotību iet, tad, protams, politiskās cīņas ir, neapšaubāmi, mums vēl priekšā, jo mēs, frakcija "Tēvzemei un brīvībai", ceram, ka nākamā Saeima nebūs tāda kā šī, jo šī Saeima "velk pa kreisi". Sevišķi man ir lielas šaubas par šito rindu, kas man ir šeit priekšā. Un, protams, arī par dažiem varbūt tanī rindā, un par to labo rindu es vispār atteikšos runāt pašlaik. Es vēl ceru, ka no viņiem vēl kaut kas iznāks labs. Paldies. Neierobežosim Rietumu latviešus!

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis, - otrreiz, 5 minūtes. Lūdzu! Pēc tam - Lambergs.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti un deputātes! Es mēģināšu runāt par principu. Divi deputāti mēģināja salīdzināt Pašvaldību vēlēšanu likumu un šo vēlēšanu likumu, kurš paredzēts attiecībā uz Saeimas deputātiem. Es pats uzskatu, ka tās nav salīdzināmas lietas. Ja mēs cenšamies ievēlēt deputātus Saeimā, tad mums ir vairāk jāakcentē, jāuzsver šīs valsts intereses visās to izpausmēs. Ja mēs runājam par Pašvaldību vēlēšanu likumu, tad tiešām, kā viens runātājs jau teica, mums jāpatur prātā tās zināšanas, tas, ko tas cilvēks zina - un zina attiecībā uz to specifisko pašvaldību.

Otrs. Viens deputāts šeit pieskārās atkal tai pašai dubultpilsonībai: it kā tie cilvēki, kuri nav nodzīvojuši šeit 12 mēnešus, - it kā viņi visi automātiski zina mazāk par cilvēkiem, kuri nodzīvojuši visu savu mūžu šajā zemē. Es uzaicinu to pašu deputātu, lai viņš izvēlas debespuses Latvijā, un es aizvedīšu viņu pie cilvēkiem šajā zemē, kuri zina mazāk par to, kas notiek pasaulē, Latvijā, vispār attiecībā uz to, kas ir jādara un jāveicina šajā Saeimā. Šie cilvēki visā visumā lasa savas vietējās avīzītes un klausās, protams, radio un televīzijas ziņas, kuras viņi var. Un šis nav pārmetums ne vieniem, ne otriem. (Starpsauciens no zāles: "Runā skaidrāk!") Bet mums vajag izvēlēties un ļaut partijām izvēlēties, un ļaut vēlētājiem to izvēli izdarīt par tiem cilvēkiem, kuri zina, kuri prot, kuri grib veidot... nevis vadoties no tā, cik ilgi viņš ir dzīvojis šajā zemē un vai viņš nāk no Austrumiem vai no Rietumiem. Es negribu arī šeit sadalīt deputātus: šajā pusē vai tajā pusē, šajā rindā vai tajā rindā. Es gribētu, ka mēs esam visi šīs zemes pusē, demokrātiskas, stabilas, liberālas nākotnes un pat, atļaušos teikt, mūžīgas.... Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, kuri stāv ejās, grupiņās, - vai nu izklīstiet, vai klusu tur stāviet!

Aristids Lambergs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Pēc tam - Inese Birzniece.

A.Lambergs (LNNK).

Klausoties visas šīs debates, es uzšķīru Latvijas Republikas Satversmi. Otrās nodaļas 9.pants skan šādi: "Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par 21 gadu." Nekur nav teikts, ka viņam ir jābūt nodzīvojušam Latvijā 12 mēnešus, pirms viņš tiek ievēlēts. Tādā veidā, cik es izprotu, šī norma ir pret Latvijas Republikas Satversmi. Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Satversmē nekas nav par divpilsonību!")

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Andrejs Krastiņš.

I.Birzniece (LC).

Godātie kolēģi! Runa šeit bija agrāk par dubultstandartiem. Lamberga kungs nupat nolasīja Satversmes 9.pantu. Tas ir vienīgais pants, kas pasaka jeb reglamentē, kādu pilsoni var ievēlēt Saeimā. Es nekur neredzu Satversmē, kur ir pants, kas reglamentē jeb regulē, kādu pilsoni var ievēlēt pašvaldībā, tātad tas ir pilnīgi likuma subjekts. Tātad es uzskatu, ka tas noraida dubultstandarta argumentāciju. Es arī ticu, ka vēlētāji ir pietiekami gudri un mums vajag... Kāpēc mums vajag ierobežot kādu gudru, vecāku... viņu tiesības izvēlēties, ja cilvēks... Varbūt tas cilvēks ir dzimis Latvijā un visu mūžu dzīvojis Latvijā, bet nevarēs pietiekami skaidri atbildēt vēlētājiem, kā viņš vai viņa saprot Latvijas stāvokli, kā vajag uzlabot situāciju. Vai varbūt tas cilvēks nāk... nav dzimis Latvijā, bet ir bijis šeit un varbūt var labāk atbildēt, varbūt nevar. Es uzskatu, ka mums ir jāuzticas, ka vēlētāji gudri, savāc informāciju un paši var izdarīt izvēli. Tātad es atbalstītu, ka mums būtu jāievēro Satversmes 9.pants. Un neierobežot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tā kā te Kiršteina kungs jau aicināja Tupeša kungu skaidri pateikt "par" vai "pret", arī es uzreiz gribu pateikt, ka esmu pret šo domicīliju principu absolūti juridisku iemeslu dēļ. Šeit negribētu arī skaitīt no labās uz kreiso pusi, jo mums ir pārstāvība, kas balstās uz politisko partiju sarakstiem, un tā ir vairāk politiska pārstāvība nevis teritoriāla pārstāvība. Un arī to pierāda Saeima, jo arī šeit no vienas puses cilvēki ir gājuši uz otru pusi un varbūt atpakaļ nāks. Uz kuru pusi -, tās ir tikai politiskas izvēles tiesības.

Otrkārt, te jau minēja Satversmi, un es vairs neminēšu, kas visus pilsoņus vienlīdzīgus padara, bet situācija ir tāda, ka mēs ar savu Vēlēšanu likumu esam atļāvuši mūsu Latvijas Republikas pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs, realizēt savas aktīvās vēlēšanu tiesības - tātad izvēlēt savus tautas priekšstāvjus Saeimā, kas aizstāvētu viņu tiesības atbilstoši viņu politiskajai pārliecībai, bet nevis dzīvesvietai, kā viņi to izvēlas. Tādējādi šiem ārpus Latvijas teritorijas pastāvīgi dzīvojošiem vēlētājiem ir tiesības ievēlēt šos te priekšstāvjus, kas aizstāvētu tieši viņu tiesības un es nebūt nebrīnītos, ja, teiksim, to kā argumentāciju ievēlēšanai minētu kāda tautiete no Toronto vai no Austrālijas, vai no Jaunzēlandes... lai viņš tieši Saeimā pārstāvētu attiecīgo politisko partiju un frakcijā tieši to tautiešu tiesības, kuri dzīvo un ir izvēlējušies par savu pastāvīgo dzīvesvietu zemi ārpus Latvijas teritorijas. Šajā sakarībā es domāju, ka, protams, šo domicīliju ieviešana ir diezgan voluntāra šajā gadījumā, un arī man, protams, nepatīk daudzi tautieši, kas ir ieradušies piecas minūtes pirms vēlēšanām un tad mēģina mācīt, kā mums te labāk dzīvot. Mēs savukārt viņiem stāstām, kā viņi tur silti ir dzīvojuši, Rietumu labumus baudījuši, bet tas jau ir pavisam emociju līmenis. Es domāju, ka tik tiešām izšķirošās ir vēlētāju balsis, un šajā gadījumā mums ir jārespektē tie vēlētāji, kuriem Vēlēšanu likums atļauj vēlēt, dzīvojot ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Tātad es esmu pret šo domicīliju principu un aicinu viņu mūsu Vēlēšanu likumā neiekļaut. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! Vai referents vēlas komentēt?

A.Endziņš. Divu vārdus...

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Pēc šīs likuma sadaļas apspriešanas komisijā un akcepta mēs saņēmām arī atzinumu par Saeimas vēlēšanu likumprojektu, ko sagatavoja Universitātes Juridiskā fakultāte, kur, man ir jāatzīst, ir izteiktas arī šaubas par šī domicīlija atbilstību Satversmei. Un tāpēc arī es aicinātu cienījamo Saeimu balsot par šiem priekšlikumiem, jo, neapšaubāmi, mēs varam noteikt šādu domicīliju, varam diskutēt par to. Kaimiņos, Lietuvā, ir noteikts 3 gadu domicīlijs, un šis likums ir pieņemts "Sajūža" parlamenta laikā, to ir parakstījis Landsberģis, bet tā būtu cita lieta. Es domāju, ka, paredzot tālāk kandidātu sarakstā ģeogrāfiskos datus, arī šo norādi par darbu, par dzīvi, tātad ģeogrāfiskos datus... tad paši vēlētāji tiešām var izšķirties, un šeit laikam mums problēma šādā veidā nebūtu jārisina.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Par procedūru, tas ir par priekšlikumiem.

A.Endziņš. Pirmais priekšlikums ir deputāta Kides parakstītais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Bet es cerēju, ka jūs komentēsit manas bažas. Un manas kā sēdes vadītāja bažas bija saistītas ar to, ka, kā es saprotu, ja Satversmē ir ierakstīts pants un ja mēs šo pantu citējam, tad viņš jācitē ir precīzi, un no tā viedokļa mēs varam balsot tikai Gunāra Meierovica priekšlikumu, jo viņš ir vienīgais citējis Satversmi. Arī Juridiskā komisija, manā izpratnē, nav citējusi Satversmi, bet pārveidojusi. Es šeit domāju nevis par domicīliju, kas ir papildinājums Satversmes pantam, bet Satversmes 9. pantu: "Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par 21 gadu". Deputāts Kide ir minējis "ir sasniedzis 21 gada vecumu", deputāts Ābiķis un Elferts - arī to pašu ir minējuši, šo terminu, un arī Juridiskā komisija. Un vai šeit tomēr nav tā, ka būtu jāraksta precīzi, kā ir Satversmē rakstīts, lai nebūtu pēc tam kādu pārpratumu?

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Likuma konstrukcija, kur ir iepriekš jau teikts, kam nav tiesību vēlēt... tātad jau šeit būtībā parādās šī jēdziena pilntiesīguma izpratne, un arī tālāk tas ienāk 5. pantā. Tā ka nav obligāti jābūt šeit burtiski - vārds vārdā, kā tas ir rakstīts Satversmē. Tā ir viena lieta. Otra lieta ir Juridiskā biroja priekšlikums - papildināt ar vārdu "katru", tātad jau dod šo te precizējumu, un mums ir pašreiz otrais lasījums. Un tādējādi neatkarīgi no tā, kuru no šiem priekšlikumiem nobalsos, viņu uz trešo lasījumu var sakārtot atbilstoši Satversmes prasībai un visai likuma konstrukcijai. Tā ka šinī gadījumā es nesaskatu, ka būtu bažas, vai varētu balsot Ābiķa un Elferta priekšlikumu vai nevarētu balsot, un ka var balsot tikai Meierovica kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Es savas bažas atstāju savā ziņā, ja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka Satversmes attiecīgo formulējumu var citādi formulēt... Un tad balsosim visus priekšlikumus. Tikai kādā secībā tad?

A.Endziņš. Tas ir iesniegšanas kārtībā, šeit ir norādīts.

Sēdes vadītājs. Acīmredzot, kā šeit ir uzrakstīts, jo lielus kaut kādus, kardinālus... un pazīmju, lai varētu runāt par to, ka ir jāsakārto citādi tie balsojumi, laikam šeit nav.

Deputāta Kides priekšlikums: " Saeimā var ievēlēt tikai Latvijas pilsoni, kuram nav vienlaikus citas valsts pilsonības, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņš Latvijas teritorijā dzīvo (ir pierakstīts vai strādā) vismaz pēdējos 36 mēnešus pirms vēlēšanu pirmās dienas un ja uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 5. pantā minētajiem ierobežojumiem". Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 15 - par, 46 - pret, atturas - 15. Nav pieņemts priekšlikums.

Nākošais ir deputāta Ābiķa un Elferta priekšlikums: "Saeimā var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu un ja uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 5. pantā minētajiem ierobežojumiem". Lūdzu rezultātu! 33 - par, 15 - pret, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais ir deputāta Meierovica priekšlikums: "Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu un ja uz viņu neattiecas kāds no šī likuma 5. pantā minētajiem ierobežojumiem". Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 10, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts.

Līdz ar to Juridiskās komisijas priekšlikums nav balsojams.

A.Endziņš. Nākošie priekšlikumi ir saņemti par 5. pantu, un man būtu priekšlikums apspriest 5. pantu pa punktiem. Par 1. un 2. punktu priekšlikumu nav, ir priekšlikums par 5. panta 3. punktu, kur ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, kuru Juridiskā komisija neatbalstīja, atstājot to pašu redakciju, kāda bija pirmajā lasījumā, jo šeit ir saistīts, ka tās personas, kuras bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kuri ir noziegumi arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī, ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par vienu gadu. Tātad šeit saista ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par vienu gadu. Juridiskās komisijas priekšlikums ir saistīts tikai ar tīšu noziegumu, un tīša nozieguma soda piemērošana var būt arī nesaistīta obligāti ar brīvības atņemšanu. Šeit ir tas kritērijs, pēc kura mēs vadījāmies, tas ir, tīša nozieguma izdarīšana.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt šim traktējumam vai skaidrojumam? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu - likumprojekta 5. panta 3. apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: "... ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kuri ir noziegumi arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī, ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par 1 gadu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot reabilitētos)". Balsojam! Rezultātu! 31 - par, 33 - pret, atturas - 10. Paliek pirmā lasījuma redakcija.

A.Endziņš. 5. panta 4. punkts ir tikai redakcionāli precizēts. Jums ir pasvītrots vārds "kurām", kas ir vārda "tām" vietā. Tas ir pēc valodnieku priekšlikuma.

Un tālāk ir vēl frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt likumprojekta 5. pantu ar jaunu 5. apakšpunktu, kuru Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Atklājam debates par šo priekšlikumu.

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es negribētu runāt šeit konkrēti par izteiktajiem priekšlikumiem, bet gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka, pieņemot tieši šādā redakcijā šo 5. apakšpunktu, mēs varam nonākt diezgan divdomīgā situācijā. Un šajā sakarībā, diemžēl es pārāk vēlu esmu to pamanījis un neesmu iesniedzis šo labojumu, man vienīgi atliek aicināt palikt pie pirmā lasījuma redakcijas, jo tā ir mazāk bīstama.

Un izskaidrošu - kāpēc. Te ir drusku valodnieciska un arī juridiska nianse, jo pirmā lasījuma redakcijā ir runāts par citu valstu Drošības dienestu, un tādējādi var saprast, ka tās ir valsts institūcijas, un to varētu iztulkot tā, turpretī jaunajā redakcijā, kas ir piedāvāta, ir minēti ārvalstu drošības dienesti. Un godājamie kolēģi, kuru aizstāvībai es tikko runāju un kuri nāk no trimdas zemēm, labi zina, ka šis te pats "Security Service" ir arī veikalu apsardze, ir dzīvojamo māju apsardze ar gluži tādu pašu uzrakstu, un, paplašināti to tulkojot, kādam tautietim, kas ir piepelnījies par sargu veikalā, vienkārši, burtiski tulkojot, ja to teiksim, burtiski arī pārtulkos, tiek liegtas iespējas kandidēt par deputāta kandidātu.

Otrkārt. Ņemot vērā, ka ir iespēja, protams, vēl arī labojumus iesniegt šim likumam, es gribu pievērst godājamo kolēģu uzmanību šādai niansei. Ja mums ir runāšana par to, kam ir liegta šī te iespēja, tad ir pilnīgi skaidrs, ka šeit ir par attiecīgajiem darbiniekiem. Es šeit nerunāšu par to paplašinājumu vai sašaurinājumu, kas te ir dots, jo vēl citi kolēģi laikam runās un teiks, bet te ir jautājums par to, kuru valstu un kā mēs atzīstam. Es gribētu aicināt kolēģus padomāt par tādu lietu. Tas gan ir vairāk teorētisks pieņēmums, bet tomēr likums to nosaka. Ja kāds no mūsu tautiešiem ir kalpojis savai dzimtenei un Latvijai, strādādams trimdā mītnes zemes attiecīgajos dienestos, tad es domāju, ka tā ir goda, slavas un varonības lieta, jo viņš ir cīnījies pret PSRS un pret komunismu. Un šajā sakarībā es domāju, ka te nevar likt vienlīdzības zīmi ar tiem, kas ir kalpojuši PSRS un pēc tam Krievijas attiecīgajos dienestos, vienalga kādā kategorijā. Es domāju, ka mūsu kaimiņi igauņi šajā gadījumā gāja pareizāku ceļu, jo viņi norādīja, ka nevar būt to iestāžu darbinieki, kuras iestādes ir Igaunijas okupētājvalstu iestādes. Šinī gadījumā tas attiecas uz Igaunijas Republikas okupētājiestādi, šinī gadījumā tas attiecas uz PSRS un viņas tiesību pārmantotāju, mantinieci - Krieviju un uz Vāciju. Un es domāju to Vāciju, protams, kura pastāvēja līdz 1945. gadam. Šajā sakarībā es domāju, ka mums šim jautājumam drusku uzmanīgāk būtu jāpieiet, šī te panta traktējumam. Es vēlreiz saku, es negribētu te runāt par to, ka tagadējais 5. punkts ir sašaurināts attiecībā pret pirmo lasījumu, un mani citi kolēģi varbūt izteiks savas domas, bet es gribētu vērst godājamo kolēģu uzmanību uz to, ka, izmainot šos te vārdus - no "valsts" uz "ārvalstu", tiek nepamatoti paplašināts, un te brīvi tulkojot nosaukumus, kas mums varbūt liekas pats par sevi saprotams, brīvi tulkojot viņu darbavietu, var rasties arī ļoti būtiski pārpratumi.

Tāpēc es uzskatu, ka šinī gadījumā vienkāršāk būtu, tā kā es tiešām neesmu iesniedzis šo labojumu priekšlikumus, palikt pie pirmā lasījuma redakcijas, kas tomēr precīzāk izsaka šo būtību, un padomāt par tālākajām labošanas iespējām, un tādas ir par to, ka to nevajag attiecināt uz visām ārvalstīm, bet gan uz konkrētām ārvalstīm, kas ir Latvijas Republikas okupētājvalstis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pusstundu pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukums bija pusstundu. It kā vēl viena minūte būtu, bet varbūt aktivizēsimies nedaudz ātrāk.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Saeimas vēlēšanu likums" otrajā lasījumā. Izskatām 5.pantu. Pirms mēs turpinām debates par 5.panta piekto apakšpunktu, mums būtu jābalso par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumu, jo te ir tāda sakritība - 5.5 ir viena redakcija, bet otrajā lapaspusē vēl ir otra, taču, ņemot vērā to, ka frakcija "Tēvzemei un brīvībai" šeit ir rakstījusi: "Uzskatīt pašreizējo 5. un 6.apakšpunktu attiecīgi par 6. un 7.apakšpunktu", mēs nevaram apvienot visu kopā - apspriešanu un balsošanu. Un tagad mēs apspriežam 5.panta piekto apakšpunktu - frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumu - papildināt 5.pantu ar jaunu 5. apakšpunktu šādā redakcijā: "...Ir vai ir bijušas PSKP CK, LKP CK, pilsētu, rajonu, pilsētu rajonu komiteju vai tām pielīdzināto komiteju darbinieki (izņemot tehnisko personālu), PSKP CK vai LKP CK locekļi, VĻKJS CK vai LĻKJS CK sekretāri". Šo priekšlikumu patlaban apspriežam. Vai, deputāt Žīgur, jūs par šo priekšlikumu gribējāt runāt? Lūdzu zvanu! Nav pieteikušies runātāji. (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!") Lūdzu, balsojam par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu, kuru tikko es nolasīju. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 32, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk tad ir 5.panta piektais apakšpunkts, kur ir priekšlikumi, ko iesniedz Tautas saskaņas partija, - izslēgt 5.panta 5. punktu. Ir deputāta Staša analoģisks priekšlikums un ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums par šī panta 5. punkta redakciju. Juridiskā komisija pirmos divus priekšlikumus neatbalstīja un ir izteikusi šo 5.punktu jaunā redakcijā, daļēji pieņemot Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Kolēģi deputāti! Kā redzat, šeit ir trīs priekšlikumi un ceturtais ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Un faktiski visi no tiem sašaurina šā ierobežojuma apjomu. Es esmu pret visiem tiem un uzskatu, ka ir jāatstāj pirmā lasījuma variants, kur šis aizliegums attiecas gan uz štata, gan ārštata darbiniekiem. Kālab? Jūs zināt, ka mums ir spēkā Pašvaldību likums, kur ir tādi paši analoģiski ierobežojumi, ir spēkā likums par ierēdņiem, par Prokuratūru un likums "Par tiesu varu". Un visām šīm četrām iedzīvotāju kategorijām ir analoģisks ierobežojums. Ja mēs tagad mīkstināsim šo aizliegumu attiecībā uz vienu kategoriju - uz Saeimas deputātiem, tad mēs nonāksim situācijā, ka čekas ziņotāji par ierēdņiem, par tiesnešiem nevarēs strādāt, bet savukārt par Saeimas deputātiem, tātad par tām amatpersonām, kas šos tiesnešus ieceļ, varēs. Es uzskatu, ka tāda situācija ir visnotaļ amizanta, un, manuprāt, ziņošana par draugiem, par saviem darbabiedriem nebūt nav tik izcila rīcība, lai par to apbalvotu ar iespēju kļūt par likumdevēja deputātu. Varbūt man šeit kāds iebildīs, ka nevar jau pierādīt šos ārštata darbiniekus, kuri ir sadarbojušies, bet ar tādu argumentu, manuprāt, ir pāragri nākt klajā, jo no šīm četrām lietām, kas pašreiz ir iztiesāšanā un ir bijušas, tikai vienā no tām spriedums ir stājies likumīgā spēkā. Pie tam, ja šie profesionālie čekas darbinieki, bijušie, nebūtu tiesā mainījuši savas liecības, tad šeit nekādu problēmu vispār nebūtu. Bet es nevienam no viņiem nevaru neko pārmest, jo "kā maizi ēd, tā dziesmu dziedi". Es uzskatu, ka šai normai ir ļoti liela preventīva nozīme, jo, ja patlaban šeit ir diskusija par četriem cilvēkiem, tad neapšaubāmi šādas normas pastāvēšana likumā attur no līdzdalības Saeimas vēlēšanās desmitus, un es pat gribu domāt, simtus cilvēku, kas ir sadarbojušies. Tātad mans priekšlikums ir balsot pret visiem šiem četriem priekšlikumiem. Līdz ar to paliks spēkā pirmā lasījuma variants, tas ir tāds pats variants un tāda pati redakcija, kāda ir likumā par tiesu varu, par Prokuratūru, par ierēdņiem un Pašvaldību vēlēšanu likumā.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Andris Ameriks.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es pilnīgi piekrītu deputāta Līgotņa teiktajam, jo tas ir ļoti pamatoti, un mums ir jāatceras šie cilvēki vai šī grupa, ko viņš pieminēja. Tie ir tie, kas cīnījās pret Latvijas brīvību. Cīnījās pret mūsu tautiešiem, lai viņus pakļautu "sovjetu" verdzībai. Un šie cilvēki aicināja un piespiedu kārtā dažreiz arī piespieda tos latviešus, kas negribēja sadarboties ar viņiem, iestāties partijās un visādos citādos pasākumos, kas bija vērsti pret latviešu tautu, bet visvairāk pret Latvijas neatkarību, lai šī valsts vai šī Saeima, kādā mēs šodien atrodamies, tāda nebūtu. Un mēs nevaram atļaut šiem cilvēkiem tālāk vispār te mūsu likteņus vai mūsu valsts likteni noteikt. Es pilnīgi piekrītu, vēlreiz sakot, ka Līgotnim ir ļoti pareiza doma, un vajadzētu svītrot visus šos četrus priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu! Pēc tam - Aleksandrs Kiršteins.

A.Ameriks (TSP).

Cienījamie kolēģi! Es laikam tik tiešām kaut ko nesaprotu pašreiz. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "To, ka taisnība gan jāsaka!") Tiešām, Kiršteina kungs, kad mēs apspriedām iepriekšējos pantos jautājumu, kas var kandidēt vēlēšanās, un kad mēs runājām par ierobežojumiem nodzīvoto gadu skaita ziņā, tad mēs citējām Satversmes 9.pantu: "Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par 21 gadu". Tātad man ir tāds jautājums: kādā veidā mēs šobrīd traktējam šos aizliegumus? Vai tas atkal ir Satversmes kaut kāds ierobežojums? Vai mēs gribētu šobrīd fiksēt to, ka var būt pilntiesīgs pilsonis? Kādā veidā? Ko nozīmē - pilntiesīgs pilsonis? Vai tas nozīmē to, ka cilvēks ir sodīts, cilvēks ir garīgi slims vai kādā savādākā veidā viņš tiek ierobežots savās darbībās?

Iepriekšējā pantā mēs ļoti strikti nostājāmies pret to, ka mēs nedrīkstam ierobežot Satversmi, ka jebkurš Latvijas pilsonis, kurš ir pilntiesīgs un kurš ir sasniedzis 21 gadu vecumu, ir tiesīgs kandidēt. Tagad, kad esam nonākuši pie 5.panta, mēs atkal sākam atgriezties pie tās pašas Satversmes. Ar kādām tiesībām? Vai šobrīd ir noteikts, kas ir pilntiesīgs Latvijas pilsonis? Vai šobrīd ir noteikti kādi ierobežojumi konkrētām cilvēku grupām? Atkal tas pats Satversmes ierobežojums. Tādā gadījumā mēs tikpat korekti varējām atgriezties pie nodzīvoto gadu skaita, tas ir, Latvijā vai ārzemēs un tā tālāk. Tad būsim juridiski korekti! Korekti gan tad, kad mēs apspriedām šo nodzīvoto gadu skaitu... arī to mēnešu skaitu, gan arī būsim juridiski korekti tad, kad mēs ierobežojam kaut kādas cilvēku grupas tiesības. Un šobrīd būtu svarīgi, vai tiesa ir pierādījusi vai nav pierādījusi vainu, bet šobrīd ar šiem aizliegumiem un vēl jo vairāk ar to, ko ierosināja frakcija "Tēvzemei un brīvībai"... Tas ir pilnīgs cilvēktiesību, pilntiesīga Latvijas Republikas pilsoņa tiesību ierobežojums. Var nepatikt tā vai cita darbība, bet esiet laipni, pierādiet to ar tiesu. Ja jūs ar tiesu to neesat pierādījuši, tad tā ir linča tiesa šeit. Tās ir "raganu medības". Un es aicinātu praktiski šobrīd visus tos, kas aizstāv šos te labojumus, vispirms padomāt, vai mēs izdarīsim izmaiņas Satversmē vai arī mēs dzīvosim pēc tā pamatlikuma, kas šobrīd ir, vai izmantosim viņu tikai tad, kad viņš mums ir izdevīgs, vai arī izmantosim jebkurā dzīves situācijā, lai tomēr vadītos pēc korektiem juridiskiem terminiem un pēc korektām juridiskajām normām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - LNNK. Lūdzu! Pēc tam - Aivars Kreituss.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Amerika kungs nodemonstrēja elementāras loģikas trūkumu. Pilnīgi pareizi, Amerika kungs! Ja tiesa nepierādīs, tad neviens taču neatzīsies un kandidēs. Te ir runa tikai par tiem gadījumiem, ja tiesa to pierāda.

Otrs. Ja jūs atsaucieties tikai uz šo Satversmes pantu, tad vispār Vēlēšanu likums nav vajadzīgs. Priekš kam tad vispār Latvijas laikā bija vēlēšanu likumi? Tad izlasīsim šo vienu pantu un visus, kam ir 21 gads ievēlēsim! Satversme taču neregulē ceļu satiksmes noteikumus un vēl kādus 200 vai 300 ļoti vajadzīgus likumdošanas aktus, kuri ir spēkā Latvijas Republikā, - un tā tālāk. Bet sekojot šādai loģikai... Protams, milzīgi cilvēktiesību pārkāpumi bija Vācijā pēc Otrā pasaules kara. Ar kādām tiesībām, teiksim, bijušajiem esesiešiem visas šīs komisijas, kas nodarbojās ar denacifikāciju, aizliedza, teiksim, strādāt zināmu laika periodu, teiksim, par skolotājiem, aizliedza šiem cilvēkiem ieņemt amatus politiskajās partijās un tā tālāk? Tā taču bija milzīga cilvēktiesību pārkāpšana. Kāpēc to vajadzēja darīt? Jo ir taču tik lieliska organizācija kā VDK, NKVD, čeka, tā ir "cilvēkmīlestības akadēmija", - pretēji, teiksim, Vācijai vai kādām citām valstīm.

Un es vispār apbrīnoju Staša kunga loģiku. Es gan neesmu, - man te jāatvainojas - redzējis visos šajos mēnešos jeb nepilnos divos gados, ko mēs šeit esam sēdējuši, kaut vienu konstruktīvu likumdošanas priekšlikumu no Staša kunga, bet toties es esmu redzējis, teiksim, veselus runas plūdus, nesakarīgus runas plūdus, kurus ļoti mīl citēt "Lauku Avīze" un citi izdevumi, un kārtējo reizi es redzu arī pilnīgi neloģiskus priekšlikumus, un visi šie priekšlikumi vienmēr ir vienā virzienā - vai nu kādus čekistus pabīdīt... Bet es šeit nerunātu, es negribu nevienu nosodīt. Es neuzskatu, ka ir labāki cilvēki vai sliktāki, ja vien... ja vien nebūtu tā, ka visiem lieciniekiem šajās VDK prāvās pēkšņi iestājas fantastisks atmiņas zudums. Jūs saprotat? Sākumā visi liecināja, kā darbojās šī sistēma, kā tas viss noticis. Pēc tam viņiem viss ir atmiņā pazudis, atmiņa ir pazudusi. Viņi saka: "Jā, gājām medībās, šāvām pa labi, pa kreisi, vai kādu cilvēku nošāvām, neatceramies". Un tā tālāk. Un tagad pēkšņi parādās ārkārtīgi interesantas lietas. Šteinbrika kungs, kurš vadīja tātad, jūs zināt, šeit pretizlūkošanu un kuram bija pakļauti arī, teiksim, jūras kājnieki un diversiju daļas, brīvi publicē Latvijas neatkarīgajā presē draudu rakstus. Es domāju, ka Amerika kungs ir to redzējis, kurā ir skaidri un gaiši teikts, ka visi VDK darbinieki zaudēs Maskavas maksātās pensijas, ja viņi daudz runās šajās prāvās. No "SM Segodņa" es esmu izrakstījis šos rakstus. Es tos varu arī iedot šiem interesentiem. Tātad neatkarīgajā, brīvajā, demokrātiskajā Latvijā tiešām ir fantastiski: bijušais VDK vadītājs šajā reģionā draud lieciniekiem, draud brīvas valsts pilsoņiem, lai viņi nesniedz liecības! Visiem lieciniekiem zūd atmiņa. Igaunijā tiek nošauts viens no bijušajiem vadošajiem darbiniekiem, kurš ir sniedzis šīs liecības. Jūs zināt šo gadījumu. Un, lūk, šajā situācijā, kad absolūti visur iejaucas - tas taču nav noslēpums, ka mūsu politiskajā dzīvē iejaucas, teiksim, - es nesaukšu konkrēti, - ārzemju specdienesti, pēkšņi parādās šādi demokrāti, kuri - pretēji Eiropas valstu pieredzei, pretēji, teiksim, visu šo bijušo okupēto valstu pieredzei, to valstu pieredzei, kuras bija okupējis vācu karaspēks, - nes mums šeit kaut kādu fantastisku humānisma gaismu un stāsta: ziniet, vajag taču visiem viņiem ļaut... tieši otrādi - tie taču ir tie labākie cilvēki... viņi visi brauca, saprotiet, 70., 80.gados uz ārzemēm, taču katrs varēja izbraukt... tās taču visas ir muļķības, to visu LNNK izdomāja... nebija nekādas kārtības, jūs taču paši saprotat, brīvā demokrātiskā valstī... Un tagad aicina viņus iekļaut šajos sarakstos un visu laiku kaut ko mainīt, kaut ko labot. Es taču piekrītu, Amerika kungs, - nevienu šeit nevar izsvītrot no šiem sarakstiem, ja tiesa to nav pierādījusi. Un es domāju, ka tieši Saeima te ir pierādījusi ļoti labu un augstu apziņas līmeni, atjaunojot mandātus tiem, kuriem nav tiesa neko piespriedusi. Ja tiesa atklās, ka šis cilvēks ir vainīgs likuma priekšā, tikai tad viņam būs šie ierobežojumi, bet, ja tiesa neatklās, viņam taču nekādu ierobežojumu nebūs. Un tāpēc man vienkārši ir smieklīgi... ir jāatstāj tieši tā, kā tas ir bijis pirmajā lasījumā, un nav jāuztraucas nevienam, kurš nebaidās no šīs tiesas. Cietīs taču tikai tas, pret kuru tiesa... Mēs taču netaisāmies šeit izsviest ārā, teiksim, no sarakstiem tādu, kura vainu tiesa nav pierādījusi. Un kāpēc tad visu laiku nāk šie "advokāti" un visu laiku te kaut ko grib iešmugulēt? Man tas nav skaidrs. Tāpēc es aicinu balsot par šo pirmo redakciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu! Pēc tam - deputāts Bukovskis.

A.Kreituss (DP).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ir jau ļoti jauki klausīties šādas parodiju tipa runas, kādas demonstrē Kiršteina kungs, un it īpaši, es domāju, tas atstāj labu iespaidu uz vēlētājiem, kas varbūt nav lietas kursā. Es esmu tas, kas gada garumā tagad ar šo jautājumu esmu bijis spiests nodarboties - un ne jau savas gribas dēļ. Es šeit gribu atgādināt deputātiem un visiem pārējiem, ka šādā veidā kādu cilvēku nolikt tiesāšanās apstākļos Latvijā, pie mūsdienu izpeļņām, ir diezgan interesanti. Laba advokāta pakalpojumi dienā maksā 100 latus, un tā vēl nav tā augstākā summa Latvijā šodien. Tam, kas tiesājas, - tam tā summa ir jāapmaksā. Un jūs sakāt: pēc tam, kad viņš attaisnosies, - tad jau viss būs kārtībā! Vispirms viņš ir apkaunots daudzu citu savu līdzcilvēku acīs un - tas ir nenoliedzami - vēlētāju acīs. Daudzi cilvēki tādu neuzzina neko. Tāpēc es domāju, ka daudz pareizāk būtu rīkoties mazlietiņ savādāk - atstājot šo iespēju tiesāties, apsūdzēt un mēģināt pierādīt. Es šeit varētu runāt diezgan daudz arī par ko citu, jo man tā pieredze gada laikā ir diezgan liela uzkrājusies, it īpaši arī par "čekas" darba stilu, metodēm un visu pārējo. Es varētu, teiksim, runāt par tādām lietām kā... diez vai tie cilvēki, kas kaut kādos apstākļos ir kaut kur mukuši, pēc tam ir noķerti un palaisti, un varbūt arī savus līdzbiedrus... teiksim, ne vienreiz vien tādā veidā pēc tam par viņiem ziņojuši, - vai tie ir labāki par tiem, kas citur ir oficiāli fiksēti varbūt? Tas ir atsevišķs temats, par ko mēs varētu runāt, bet tas nav šodienas temats.

Šodien es gribētu pieskarties cipariem, lai jūs zinātu, apmēram kāda ir situācija un cik tā ir izvērtusies... reizē gan traģiska, gan, es teiktu, taisni ļoti interesanta priekš ārvalstu dienestiem. Pirmais fakts ir tas, ka eksistē aptuveni 30 tūkstoši šādu kartiņu. 30 tūkstoši! Jūs redzējāt, - tiklīdz tika aizskarts vienā tiesas prāvā liela institūta rektors, izrādījās, ka viņš tur ir piefiksēts. Tiklīdz tika aizskarts eksministrs, zinātnieks, izrādījās, ka viņš tur ir piefiksēts. Es uzsveru, ka es runāšu galvenokārt par zinātnieku jautājumu, es citas lietas nezinu. Es runāšu par to, kas attiecas uz mani, par to, kas attiecas uz Siliņa kungu un kas attiecas uz šiem zinātniekiem, tiklīdz viņi tika aizskarti. Tātad ir 30 tūkstoši šādu kartiņu. Šodien savā tiesas sēdē es dzirdēju pavisam jaunus datus, kurus šodien paziņoja Zālītes kungs un kuri nekur vēl nav publicēti. Pašreiz ir izpētīti tā saucamie magnētiskie diski, skaitļošanas mašīnas un magnētiskās lentes. Šādi diski bija 89, un bija 142 magnētiskās lentes. Es jums nosaukšu, kas ir šajos diskos. Un šie cipari ir pirmo reizi šodien nosaukti tiesas sēdē. Pirmo reizi, - tā teica Zālītes kungs šodien. Tātad - ir pārādījušies 35 tūkstoši uzskaitītu personu, no šiem diskiem, tas ir, papildus šīm kartiņām un varbūt paralēli šīm kartiņām, es nezinu. Varbūt tā ir trešā vieta, kur parādās šāds uzskaites veids. Ir konstatēti 50 tūkstoši jaunu uzskaites vienību. Ir uzskaitīti un nosaukti 9 tūkstoši informācijas avotu un 10 tūkstoši ziņojumu. Tie ir jauni materiāli, kas ir nākuši klāt. Es tos nosaucu domāšanai - šos ciparus.

Otrais punkts, kam es gribēju pieskarties, ir tā saucamie "baltie plankumi". Pašreiz ir tāda situācija, ka ir šīs kartiņas un ir ieraksti žurnālos. Ir izveidojusies tāda situācija, ka virknē gadījumu šīs kartiņas nav pretī ierakstam žurnālā. Ieraksts žurnālā ir - vervētājs, viņa uzvārds, ir segvārds kādam cilvēkam, ir datums un vēl šis tas, bet nav īstais uzvārds. Uz kartiņas parādās īstais uzvārds, - šīs kartiņas nav. Pēc ģenerālprokurora Skrastiņa kunga vārdiem, vajadzētu nodarboties ar šo jautājumu, mēģināt atrisināt, kur tad ir palikušas šīs kartiņas. Kam bija tik ļoti jābaidās, ka šīm kartiņām bija jāpazūd? Par to, ka tām bija jāpazūd, - par to šodien ir daudz runāts, jo šie dokumenti tika pārvesti lielā nekārtībā, atsevišķi koferi ir izbiruši. Tas ir konstatēts. Tas ir konstatēts arī iepriekšējās - Augstākās padomes - komisijās, tas ir konstatēts Kamaldiņa komisijā, Bukovska komisijā, tādi dokumenti ir pievienoti, tātad bija nekārtība gan šo dokumentu pārņemšanā, gan glabāšanā. Un šādi "baltie plankumi" ir. Es domāju, ka tie ir daudz bīstamāki un nopietnāki.

Tālāk. Ir virkne kartiņu, virkne, - un tādu ir lielākā daļa, - par kurām nav ierakstu ne žurnālos, ne elektroniskajos nesējos, nekur nav nekā. Tāda kartiņa arī par mani, kur nekur citur informācija nekāda nav... Un, kā tagad izriet no liecībām, par kurām nāk runāt šie liecinieki, par kuriem es gribētu izteikties visai skeptiski, - ka mēs tomēr šajā valstī vadāmies no liecībām, ko dod iepriekšējo represīvo orgānu virsnieki, mēs viņu liecības uzņemam par nopietnām un pēc tam vadāmies, un uzskatām, ka uz to pamata mēs tiesu varam taisīt, - tas vispirms arī ir diezgan interesanti, lai neteiktu vairāk. Tad šie cilvēki nāk un stāsta, ka viņiem ir bijuši... un sauc instrukcijas un rāda tās instrukcijas, un parāda, kad tās ir pieņemtas, kādas, - un tā tālāk. Kā viņi varējuši rīkoties un šādas kartiņas likt... un vispirms par zinātniekiem. Es atkal nerunāju par citiem, ko es nezinu. Jo Līgtoņa kungs teica tādus vārdus - ziņošana par darba biedriem. Piemēram, manā lietā un pārējo zinātnieku jautājumu aizskarot, šāds jautājums vispār nepaceļas. Jautājums ir tikai viens - kā cilvēks tika sūtīts uz ārzemēm, ar kādām atļaujām? Kā visi viņa radi tika pārbaudīti un kā viņš tur brauca, un kā katrreiz viņam ļāva braukt, un kā viņš atskaites rakstīja, un kā viņš šīs atskaites iesniedza? Viņš iesniedza tās caur institūta zinātnisko daļu - vai nu slēgtas, vai atklātas (atkarībā no tā, kādi bija darbi). Un lielākā daļa šo zinātnieku darbu bija pilnīgi slepeni, ar grifu "SS". Tā ka tas ir atkal tāds jautājums, ko nevajadzētu jaukt, manuprāt, visu vienā putrā, un tāpēc ir izveidojusies šāda situācija, ka Prokuratūra pašreiz mēģina pierādīt nepierādāmo. Prokuratūrai nav datu, uz kuru pamata varētu pierādīt. Un šeit nav runa par atmiņas zudumu, šeit runa ir par to, ka liecības bieži vien dod cilvēki, kas šodien strādā mūsu brīvās Latvijas, jaunās Latvijas orgānos, iekšlietu orgānos, un virknē gadījumu tie ir bijušie Drošības komitejas virsnieki. Un tad jūs varat saprast, kādā stāvoklī nonāk cilvēks, kad viņu izsauc uz Prokuratūru un viņam saka - stāsti! Tāpēc jau tās liecības tiek papildinātas apstākļos, kad cilvēks nonāk tiesā. Kad tur ir daudzi citi apkārt un kad tur sākas atklāta valoda, tad viņš saka: jā, bet Prokuratūrā man jau to neprasīja, man tikai prasīja to vienu daļu! Un, piemēram, manā gadījumā - es atkal atvainojos, ka es par sevi runāju tik daudz, - kā izrādās, liecība, kas ir pozitīva, vispār lietā netiek pielikta. Virkne dokumentu, likumu, uz kuru pamata ir rakstīts, kādā veidā varēja notikt šāda kartiņu ielikšana, cilvēkam nezinot, - tie dokumenti vispār lietā neparādās. Tos dokumentus tagad otrreiz ir spiesti nosaukt liecinieki, un tad advokāts ir spiests lūgt, lai tos pievieno lietai. Tā ir normāla tiesu prakse, kur, es domāju, sacenšas divas komandas jeb divas puses - Prokuratūra ar advokātu. Tas nav varbūt nekas īpašs, tikai šoreiz tas aizskāra visai nopietnā jautājumā daudzus cilvēkus. Tas būtu par šo jautājumu.

Vienā lietā Līgotņa kungs bija neprecīzs. Es visiem varu parādīt Pašvaldību vēlēšanu likumu, kuru pagājušā gadā 25.janvārī ir parakstījis mūsu Prezidents Ulmanis, un šajā vēlēšanu likumā nav iekšā vārds "aģents", un par šo vēlēšanu likumu, kuru jūs visi esat pieņēmuši, - jūs visi esat to pieņēmuši, - es par to brīnījos, kad man to parādīja, un arī es... bet mani uzskati ir savādāki, tādi, kādus es jums nupat deklarēju, - ka nevar cilvēkam pateikt kaut ko vienkārši tāpat, bez tiesas. Šeit nav iekšā vārds "aģents". Līgotņa kungs, jūs kļūdāties! Man ir rokā kopija no "Ziņotāja". Un šā dokumenta pamata sākumā tika atrastas vairāk nekā 120 kartiņas ar pašvaldībās ievēlēto deputātu vārdiem. Tās tika izsūtītas pa Latviju, pa visiem novadiem, un daži cilvēki atteicās kandidēt, un par citiem tika sāktas lietas. Un pašreiz, kā es zinu, Dzalbes kunga vadībā 6 šādas lietas ir vairāk vai mazāk saformētas, un, kā pašreiz izrādās, tās nav iesniedzamas tiesā, jo izrādās, ka jūs jau esat pieņēmuši likumu un Ulmanis to ir parakstījis, un šeit nav iekšā vārds "aģents". Un es varētu skaidrot, ko nozīmē tas, ka šeit tas vārds nav iekšā. (To man ir iemācījuši gada laikā.) Jo uz šīm kartiņām ir kategorijas, un, ja nav šis vārds iekšā, tad milzīgs skaits šo kartiņu, kur ir šis vārds virsū un stūrītī, nav aiznesamas uz tiesu, ar jebkādu materiālu, jo tas vārds nav šeit iekšā. Tā ka Līgotņa kungs, es atvainojos, bet vienā lietā jūs bijāt neprecīzs!

Nākamais moments, - pēdējais. Es domāju, ka varētu papildināt šo jautājumu, to, ko liek priekšā Demokrātiskā partija. Ja cilvēki, kas grib kandidēt... Kandidē visi, kas grib kandidēt vēlēšanās, bet ir Centrālā vēlēšanu komisija, šī Centrālā vēlēšanu komisija pieprasa datus Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijai, tā piegādā datus, parāda, ka ir šādas kartiņas: jā, tās ir par Jāni, par Pēteri, par kādu trešo... Šie dati tiek publicēti, jo galvenais ir tas, ka tam cilvēkam, kas kandidē, ir jābūt "caurspīdīgam" un zināmam vēlētāju priekšā. Un tad, ja jūs zināsiet un ja zinās Republikas vēlētāji, ka tāds Jānis, jā, viņš tur ir, tajā maisā, - tad lai viņš iet pats taisnoties šo cilvēku priekšā. Un, ja kāds viņu gribēs sūdzēt tiesā, tad sāksies šī prāva. Bet nevis otrādi, - kā jūs sakāt... No Līgotņa kunga runas it īpaši izriet - un no Kiršteina kunga, protams, un vairākkārtīgi (un it īpaši) no Budovska kunga runas, - ka šie cilvēki ir nolikti kaut kādos vienlīdzīgos apstākļos. Nekā tamlīdzīga! Es jums sākumā teicu - 100 latu dienā jāmaksā advokātam, un tiesas prāva sākās un turpinās, turpinās jau gadu, un šī nākamā atkal var tikt no Prokuratūras pārsūdzēta, jo Prokuratūra pārsūdz tāpēc, ka ir jāattaisno savs iepriekš padarītais darbs. (Man ir šie dokumenti. Juristiem, kam tas interesē, es varu tos parādīt.) Un tā tas var turpināties. Kā man saka, dažos gadījumos turpinoties arī 4 gadus. Tad jūs saprotiet, kādā absurdā situācijā tiek nolikti cilvēki! Un šeit es runāju par zinātniekiem, es nevaru runāt par pārējām kategorijām. Kā tagad izrādās, zinātnieki, kas nodarbojās ar slepeniem darbiem, tika fiksēti - un faktiski visi pēc kārtas tika fiksēti, bet tas nenozīmē, ka tas tika darīts viņiem zinot. Tātad priekšlikums par šo "caurspīdīgumu", par to, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai būtu šādi dati jāpieprasa un jāpublicē pirms vēlēšanām... un, no manas puses personīgi, zinot, cik lielu izbrīnu reizē... un arī, teiksim, zinot, kā reaģē uz šiem jautājumiem, nu, kaut vai mūsu lasītāji, - caur lasītājiem tomēr mēs redzam kaut kādu dzīves īstenību... mana personīgā pozīcija ir tāda, ka ir jāļauj arī Bojāram kandidēt. No kā tad mēs baidāmies? Tad iznāk, ka mēs, tie, kas te sēžam, - mēs baidāmies no veselas virknes cilvēku, kuri varētu atnākt rīt no rīta kandidēt vēlēšanās. No kā mēs baidāmies? No tiem, kas brauc uz ārzemēm? No tiem, kas brauca uz ārzemēm 70., 60., 80.gados? Konstatējiet, jā, parādiet: Bojārs tad un tad bija virsnieks tur un tur! Nu jau nez cik gadi ir pagājuši, - viņš tur aizgāja strādāt pēc augstskolas tāpēc, ka viņš bija jurists, un pēc augstskolas daudzi aizgāja tur kā tulki strādāt, un tie visi tagad ir pilnīgi nespējīgi kandidēt. Bet mums jau nevajag vienkāršus cilvēkus, kas var kandidēt un kas nevar kandidēt, mums vajag dot cilvēkiem iespēju valstī kandidēt - un lai vēlētāji paši to izvēlas! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bukovskis - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

I.Bukovskis (TSP).

Cienījamie deputāti, Prezidij! Man ļoti patika Kiršteina runa, un es gribētu viņu mazdrusciņ tālāk turpināt un attīstīt. Jā, Kiršteina kungs, jūs pilnīgi pareizi pateicāt. Te ir tas, ka maina liecības, te ir draudi, draudi ir reāli, un tas nozīmē, ka maina liecības un tā tālāk. Bet tagad padomāsim, kas tad notiek tālāk. Un padomāsim no valsts drošības līdzekļa puses. Es gribētu, lai Līgotņa kungs arī to paklausās.

Zināt, mēs te laikam... es nezinu... uztaisījām tādu ļoti labu, lielu materiālu, kā te Kreitusa kungs nosauca, apmēram 30 tūkstošus, ko šobrīd ir iespējams savervēt ārzemju izlūkdienestiem. Es nezinu, priekš kam mēs to darām. Ja mēs varbūt uzskatām, ka VDK bija muļķi, idioti vai ka viņi panikā skrēja no šejienes un visu mums te atstāja, tad varbūt tas ir attaisnojoši kaut kādā veidā, bet es nedomāju, ka viņi te panikā skrēja no šejienes, es nedomāju, ka viņi te visu atstāja, un par to, kas atstāja... Tagad iedomājieties: es biju bijušais operatīvās kriminālmeklēšanas darbības virsnieks un es vervēju aģentus. Es jums pateikšu ideālāku variantu, kādu tagad nevar iedomāties. Pie manis stāv materiāli, un man galīgi nospļauties, kādas Latvijā notiek tiesas! Ja man ir materiāli par to cilvēku, kas tiek attaisnots, zināt, viņš ir simtprocentīgi mans cilvēks. Viņš darīs visu, ko es viņam pateikšu. Tādā veidā mēs dodam iespēju savervēt, it sevišķi Krievijas izlūkdienestiem, veselu kaudzi cilvēku, un dabiski, viņus interesē nevis tie, kas tur zemi rok kaut kādu, bet tie, kuri ir vadošajos amatos, par kuriem nav kartiņas, vai par kuriem pat ir kartiņa. Tas galīgi nav svarīgi. Varbūt mūsu Latvijas Drošības dienests ir tik spēcīgs, ka viņam ir sava aģentūra, piemēram, VDK vai Krievijā, vai viņam arhīvi ir. Ja būtu, tad, zināt, tie materiāli būtu te. Šobrīd viņu te nav. Tas nozīmē, ka, ja mēs runājam no Latvijas valsts drošības viedokļa, tad es negribu atstāt tādu materiālu te Latvijā, kuru varētu regulēt ārzemju specdienesti. Es šausmīgi negribētu to atstāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Grīgs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

O.Grīgs (LZS).

Es atvainojos, ka runāšu bez pieraksta. Cienījamais Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie nogurušie deputāti vai varbūt otrādi - atsvaidzinošie! Zināt, galvenais jautājums šeit ir par šo 5. punktu. Par ko tad mēs šeit balsosim? Vispār izslēgt it kā nevarētu. Un šis salīdzinājums, košais salīdzinājums - Satversme. No mana, nejurista, viedokļa, Satversmi salīdzināt ar likumu, ar likumprojektu, es domāju, nebūtu visai veiksmīgi. Tas attiecas uz jums, Amerika kungs! Satversmi nevar salīdzināt ar likumu. Tas vienkārši nav korekti. Nav juridiski pareizi to vienu pantu - 9. - attiecināt uz likumu. Es nezinu, tas vienkārši nav loģiski. Bet, kā te Līgotņa kungs teica, mums ir vesela gūzma pieņemto likumu, kur šīs normas ir iekšā. Ko tad mēs darīsim? Vai tad mainīsim visus likumus, strādāsim atkal pie visiem pārējiem likumiem, kur šīs normas ir iekšā un kas ir pirmajā lasījumā? Mans priekšlikums diemžēl ir tāds - tad atstāt šo te. Šeit jau nav runa, kā sacīja Kreitusa kungs, par aģentu vai par štata vai par ārštata darbiniekiem. Dabiski, starpība varētu būt. Šeit Endziņa kungs precīzi noformulēja, un vēl, teiksim, varbūt enciklopēdijā varētu atrast kaut kur ar ko atšķiras štata vai ārštata darbinieks vai aģents. Šī vārda jēga, teiksim. Es nerunāju šeit par ārštata ziņotājiem jeb "klauvētājiem", kā tautā teica. Es domāju, ka visa šī kampaņa pēc mana, vienkārša zemnieka, sprieduma, visa šī kampaņa, kas tika izvērsta pret šiem Saeimas "piecīšiem", bija tikai tāda liela uzmanības novēršana. Man vienkārši neērti bija visu šo vairāk nekā gadu klausīties, kā novērš mums uzmanību uz šādu problēmu. Tautā par to teiktu - "pupu mizas". Bet tas ir tikai morāles jautājums, teiksim, tiem, kas piekrita, kas iekrita vai brīvprātīgi kļuva par ziņotājiem.

Pareizi šeit Kreitusa kungs sacīja, ka ir atkal parādījušies šie diski. Diemžēl arī es zinu, ka tur iekšā ir daudzi interesanti uzvārdi. Bet tie ir upuri. Diemžēl, tas nenozīmē, ka viņiem būtu jānāk Saeimā strādāt. Tas nenozīmē, ka viņiem būtu jābūt Saeimā! Es atkārtoju - priekš viņiem pastāv citas darbavietas. Iekšlietu sistēmā strādā ļoti daudzi virsnieki - VDK virsnieki. Un arī citās sfērās. Bet kur strādā galvenie? Kā jūs atceraties, pagājušā gada 4. novembrī, kad es jums lasīju... Bet viņi smejas, un daudzi no viņiem kropļoja mūsu dvēseles, un pratināja, un ņirgājās, un sita, un viņi mums piespēlēja te kaut kādus "piecīšus". Novēršot uzmanību! (Starpsaucieni no zāles: "Beidz runāt! Pārliecināji! Balsojam!") Es atvainojos, bet mēs kā bērni vienkārši uz šā āķa uzķērāmies. Te ir tikai morāles jautājums. Es ierosinu, es piekrītu Līgotņa kungam un ieteiktu atbalstīt pirmajā lasījumā šo variantu, jo ir vesela gūzma likumu, kur šīs normas ir iekšā. Vai tad mēs izmainīsim tās normas? Es vēlreiz saku, ka te ir tikai jābalso !

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

I.Kreituse (DP).

Nav vairāk... Krišteina kungs, nepūtiet tik smagi! Es klausījos jūs, un paklausieties arī mani! Mani mazliet pārsteidz, ka mēs šodien visi tā liekam vienā rindiņā, vienā kārtībā. Grīga kungs, tie likumi, kuros ir ierobežojumi, ir par valsts amatpersonām, kuras pieņem darbā. Neviena no tām amatpersonām civildienestā netiek ievēlēta. Bet es teikšu kaut ko citu - ka mēs šodien šeit sasēdušies... cik bija? 77 bija reģistrācijā? Mēs, gudrie, mācam gandrīz divus miljonus Latvijas pilsoņu. Mēs šeit viņiem teiksim: "Jūs balsosit tā un tā!" Un, zināt, ko es teikšu. Tiem, kas tā runā, man šķiet, šī vieta ir vienīgā vieta, kur viņi var vēl sevi iedomāties strādājot, jo man gribas teikt: piedodiet kungi un dāmas, jums ir bail, ka atnāks stiprāks un tauta to gribēs vairāk nekā jūs. Jo jūs esat droši. Lai gan tagad pēc tā, ko teica jums Kreitusa kungs, pēc Induļa Zālītes informācijas, jūs arī vairs neesat droši. (Starpsauciens no zāles: "Atlaižam Saeimu pavisam!") 30 000. Kur ir garantija, ka jūs, Kiršteina kungs, tur no Politehniskā institūta kādreiz neesat iekļuvis tajos 30 000? Tāpēc es gribu teikt: padomājiet, pirms jūs spiežat pogu!

Kāpēc jūs gribat mācīt tautu? Kur ir tautas gribas brīva izpausme brīvā demokrātiskā valstī? Jā, Tabūna kungs! Un tāpēc, ja jūs palasāt "Lauku Avīzi", Tabūna kungam ir skumji. Nav viņš priekšgalā. Ko lai dara. Bet toties ir vesela lappuse ar cilvēku vēstulēm, kurās lūdz: mīļie deputāti, atļaujiet balotēties, atļaujiet mums izlemt! Kāpēc jūs nelasāt šīs lappuses? Kāpēc jūs nelasāt šīs vēstules? Ļaujiet! Centrālā vēlēšanu komisija nopublicē pilnu deputāta biogrāfiju, kurā ir rakstīts, ka, pieņemsim, par Pēteri Liepiņu, ir kartiņa - aģents nr. tāds un tāds, pieraksts pretī žurnālā tāds un tāds, vervēts tad un tad. Un vēlētājs Pēterim Liepiņam tad, kad viņš būs izteicis šo vēlmi kandidēt, pajautās, kur, kāpēc un kad. Kāpēc tauta nedrīkst pati vērtēt? Kas mums ir devis šīs tiesības atkal tautu mācīt? Tas ir tā kā Bībelē - sanāk pravieši kopā un pasaka, kādu Dievu pielūgs. Es nevaru Saeimu, Kiršteina kungs, atlaist, jo Saeimu ievēlēja tauta. Ja tauta prasīs mūs atlaist, tad viņa padzīs gan mani, gan jūs - mūs abus divus kā deputātus šajā Saeimā. Bet kāpēc jūs tik ļoti sargājat to savu vietu? Nu ļaujiet, lai Andrejevs ar jums kopā kandidē! Kāpēc jūs dzenat viņu ārā? Un ļaujiet, lai cilvēks pats izvēlas.

Es vēlreiz saku - padomājiet par ētiku un morāli! Padomājiet, kādi mēs šeit izskatāmies. Cik mēs ļoti sev esam mīļi un skaisti šajā zālē! Kāpēc mēs neļaujam cilvēkiem pašiem izdarīt izvēli? Es saprotu, ka tie, kas bija štata darbinieki, tie, kas ir strādājuši tieši - jā, tad mums būtu šīs tiesības. Lai gan arī tas vēl ir jautājums.

Mani visvairāk pārsteidz, ka mūs māca tie, kas šeit nav dzīvojuši, kā mums ir jāizturas pret cilvēkiem, kas šeit ir dzīvojuši visus šos 50 gadus, bet tie, kuri mums šeit ir atstāti, it sevišķi padomājiet, Žīgura kungs, par vienu - kāpēc tie tūkstoši ir... Jā, it sevišķi Žīgura kungs, Austrālijā sēdēdams, mani šaus, Latvijā dzīvojot. To ir ļoti patīkami dzirdēt no jums.

Un vēl par vienu lietu. Kungi mīļie! Tie, kas šeit tik ļoti aktīvi pret mani uzstājās... Vispār sēdošs vīrietis pret stāvošo sievieti, kad ar viņu runā, Latvijā, padomju laikā, bija nepieklājīgi... Bet padomājiet par kaut ko citu - to, ka tur ir latvieši un latviešu inteliģence. Bet kāpēc tur nav krievu? Tur viņu tikpat kā nav. Kāpēc tur nav citu? Tāpēc, ka tomēr arī šeit, zālē, mums pierādās, ka latvietim mīļākais ēdiens ir latvietis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ritenis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ritenis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie kolēģi! Pēdīgi arī es tiku izprovocēts runāt par šo lietu. Un es, saprotams, nerunāšu un neatkārtošu to, kas te jau ir izteikts, bet es gribu atgriezties pie viena svarīga jautājuma. Un tas svarīgais jautājums šeit ir tāds, ka mūsu 5. panta ierosinātajā risinājumā ir kopā sagrupēti ārvalstu drošības dienestu, armijas izlūkdienestu vai pretizlūkošanas darbinieki ar šeit vietējo attiecīgo dienestu darbiniekiem un arī tiem darbiniekiem, kas darbojās šajos attiecīgajos dienestos vācu okupācijas laikā. Tas ir īstenībā jautājums, par kuru jau runāja Andrejs Krastiņš, un es tiešām domāju, ka tādu grupēšanu izdarīt ir ļoti nepareizi.

Šeit, saprotams, nav runa par daudziem cilvēkiem, jo, dzīvojot ārzemēs un pazīstot to situāciju, kāda tā tur bija ārzemēs, kuru totāli Kreituses kundze nesaprot un nepazīst, es varu teikt, ka tas cilvēku skaits, kas šai grupai pieder, ir diezgan neliels, un arī pat nav domājams, ka kādi no viņiem varētu kļūt par kandidātiem nākošajās Latvijas Saeimas vēlēšanās. Bet tomēr šīs lietas pareizais izkārtojums vai meklēšana pēc pareizā izkārtojuma ir principiāli ļoti svarīga, jo nevar salikt kopā divas šīs cilvēku grupas. Viņas nevar salikt kopā tāpēc, ka viņas ir absolūti atšķirīgas. Atšķirīgas tajā ziņā, ka viena no šīm grupām - un viņi bija funkcionāri šādā vai tādā pakāpē - strādāja ar nolūku, lai ilgāk šeit turpinātos latviešu tautas apspiešana un tās interešu neievērošana. Turpretī tie otri, kas darbojās ārvalstu dienestos, tie mēģināja palīdzēt. Kaut vai ņemsim šo Savienoto Valstu vai pēckara Vācijas situāciju. Ko viņi darīja? Viņi mēģināja noskaidrot, kas šeit šajā Baltijas telpā notiek, kādas ir iespējas panākt to, ka šī telpa atkal tiktu atbrīvota. Un, to darot, viņi, saprotams, bieži vien riskēja, viņi tika iesūtīti arī šajā valstī, viņi riskēja ar savām dzīvībām. Daudzi no viņiem to darot, savas dzīvības arī zaudēja. Un mēs tagad šos cilvēkus saliksim kopā ar tiem, kas rūpējās par to, lai varētu turpināt Baltijas tautu apspiešanu. Šā iemesla dēļ es domāju, ka šeit, ja mēs paskatāmies arī uz to, ko liek priekšā Juridiskā komisija, mēs nevaram visus tos grupējumus tādā veidā izkārtot, kā tas ir likts priekšā, tāpēc mans priekšlikums ir - strīpot no tā, kas te ir likts priekšā, ārvalstu... es tūdaļ beigšu... ārvalstu un drošības dienesta, kā arī armijas izlūkošanas vai pretizlūkošanas štata darbiniekus, un tur būtu jāliek iekšā vienīgi "ārvalstu drošības dienests", jāaizvieto ar "okupantu valstu Drošības dienestu". Tas, saprotams, attiektos kā uz Padomju Savienības drošības dienestu, tā arī uz Vācijas drošības dienestu. Bet tie pārējie, saprotams, ir darbojušies pavisam citā nozīmē, un līdz ar to ir arī jāatzīst šī viņu loma, jo tā īstenībā ir tautas varoņu loma, nevis kaut kāda tautas apspiedēju loma, un viņi šeit nav nosodāmi un nonicināmi, bet īstenībā mums visiem ir jāizsaka gandarījums arī šeit par to, ko viņi ir darījuši. Paldies! (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Par balsojumiem. Trīs priekšlikumi ir balsojami.

Pirmais - izslēgt 5. panta 5. punktu - Tautas saskaņas partijas frakcijas un deputāta Staša priekšlikums. Tas nav priekšlikums, bet tas paskaidro, ka pants būtu izslēdzams, un tāpēc tas jau ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums.

Tālāk ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums. Un tad pēdējais ir komisijas priekšlikums.

Vai pret procedūru ir kādas iebildes? Nav. Lūdzu, balsojam par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu - izslēgt 5. panta 5. punktu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 40, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums - likumprojekta 5. panta 5. punktu izteikt šādā redakcijā: "... Ir vai bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienestu, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas štata darbinieki. ...Uz pārējām ar minētajām organizācijām saistītajām personām ierobežojumi attiecināmi tikai tajos gadījumos, kad tiesa viņu darbību ir atzinusi par noziedzīgu". Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 39, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais ir komisijas priekšlikums: "...Ir bijušas vai ir PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienestu, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas štata darbinieki". Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 38, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to paliek pirmā lasījuma redakcija. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Par 5. panta 6. punktu priekšlikumu nav. Ir deputāta Līgotņa priekšlikums - papildināt ar šāda satura 7. punktu: "...Ieņemt tiesnešu, prokuroru amatus, kā arī militārpersonas". Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts Līgotnis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

 

A.Līgotnis (LC).

Jā, kolēģi deputāti! Juridiskā komisija manu priekšlikumu nav atbalstījusi, un tāpēc es nāku šeit, lai paskaidrotu, kāda ir tā būtība un kādēļ es tādu esmu ierosinājis. Un, protams, es ceru uz jūsu atbalstu.

Mūsu valstī ir trīs absolūti depolitizētas profesijas: tie ir tiesneši, tie ir prokurori un tie ir virsnieki, armijas virsnieki. Ar speciālajiem likumiem par Aizsardzības spēkiem, par tiesu varu, par Prokuratūru šīm trim kategorijām ir aizliegts piedalīties politisko partiju darbībā un ir noliegta jebkura aktīva politiska rīcība. Tīri loģiski mēs varam saprast, kālab tas ir darīts, jo tiesnesim, kurš skata svarīgu krimināllietu vai civillietu, ja viņš tajā laikā ir uzsācis ceļu uz Saeimu, atrodas vienas vai otras partijas vēlēšanu sarakstā, ir ļoti grūti būt neitrālam. Jūs zināt, ka patlaban jau ilgu laiku tiek izmeklētas daudzas dažādas skaļas lietas, saistībā ar kurām daudzi tiesneši, daudzi prokurori ir kļuvuši mūsu valstī ļoti populāri. Nu iedomājieties, teiksim, lietu, un lai piedod man kolēģis Rubiks, ka es atsaukšos uz viņa krimināllietu, bet, ja tiesnesis, kas izskata viņa lietu, kandidēs Saeimas vēlēšanās, teiksim, no radikālajiem spārniem, vai mēs varam uzskatīt un pieļaut iespēju, ka viņš būs vienlīdz neatkarīgs savā pārliecībā un spriešanā, vienlīdz objektīvs, ja atradīsies, teiksim, "Līdztiesības" vai frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" sarakstā? Absolūti nē! Tāpēc arī daudzu citu valstu vēlēšanu likumu praksē ir šāds aizliegums personām, kas piedalās krimināllietu vai civillietu izskatīšanā.

Vēl vairāk tas attiecas uz militārpersonām, uz armijas virsniekiem. Jūs ļoti labi, tie, kas šeit ir dzīvojuši, atceraties laikus, kad ģenerāļi, pulkveži kandidēja, un tolaik tā bija LPSR Augstākā padome vai PSRS Augstākā padome. Tas viņiem bija goda jautājums. Un praktiski vienmēr šādu vēlēšanu laikā mēs bijām liecinieki tam, ka karavīri stāvēja rindā pie vēlēšanu iecirkņiem un pēc tam nez kādu iemeslu dēļ -, protams, nav grūti to saprast, - šie karavīri izrādījās vienādi nobalsojuši. Tiešām tā dzīves situācija ir tāda, ka karavīrs ir ārkārtīgi atkarīgs no sava komandiera, no sava virsnieka, un tādēļ šāda prakse turpmāk nav pieļaujama mūsu valstī, tāpat ka to nepieļauj citās normālās zemēs.

Šeit mūsu vidū ir daudzi kolēģi no ārvalstīm, no Amerikas, un jūs visi zināt, ka ģenerālim Eizenhaueram, kurš kļuva slavens Otrā pasaules kara laikā, lai varētu pretendēt uz ASV prezidenta posteni, pirms balotēšanās bija jāatvaļinās no armijas. Tāds pats solis, lai varētu iesaistīties politikā, bija jāsper Līča kara uzvarētājam ģenerālim Švarckopam. Un tikai tad, kad viņi armijas dienestu bija pametuši, tikai tad viņi drīkstēja iekļauties aktīvā politiskajā darbībā. Un neapšaubāmi pretendēšana uz parlamentu, iesaistīšanās vēlēšanu sarakstā ir šāda aktīva politiskā darbība.

Tāpēc es lūdzu balsot par manu priekšlikumu un lūdzu manus kolēģus mani šajā jautājumā atbalstīt. (Starpsauciens no zāles: "Atbalstām!")

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, balsosim par... Jā, lūdzu, -referents!

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi, atļaujiet man tomēr mazliet komentēt šo priekšlikumu un komentēt no tās pašas Satversmes izpratnes - attiecībā uz Satversmes 9. pantu, ko jau šeit piesauca iepriekš, kad tika noteikts 12 mēnešu domicīlijs. Un šinī sakarībā ir arī Juridiskās fakultātes atzinums, kas ir dots par Vēlēšanu likumprojektu, kur ir uzsvērts arī tas, ka Satversmes 9. pants būtībā paredz divus ierobežojošus nosacījumus - pilngadības sasniegšanu un pilsoņa pilntiesīgumu. Un šo pilntiesīgumu viņi analizē tālāk jau no vēsturiskā aspekta - ka jau tūlīt pēc Satversmes pieņemšanas, dažus mēnešus pēc tam, Satversmes sapulcē kopsēdē tika pieņemts likums par Saeimas vēlēšanām 1922. gada 7. jūnijā. Bet tas viss saistījās... tātad tiesības tikt ievēlētam tika saistītas ar tiesisku uzvedību. Un, ņemot vērā to, ka mums nākošais ir 6. pants, kas paredz to personu kategoriju, kuras var kandidēt, bet ievēlēšanas gadījumā viņām ir jāatsakās vai viņas zaudē savu amatu, šeit ir cita pieeja. Šeit varam, protams, meklēt analoģijas ar citu valstu likumdošanu. Piemēram, Itālijā ne tikai tiesneši, prokurori, bet vispār jebkura persona, valsts ierēdnis, ja viņš grib kandidēt vēlēšanās, tad viņam ir vispirms jāaiziet no šī sava dienesta, un, ja viņš netiek ievēlēts, tad var atgriezties civildienestā, bet tikai gadu pēc tam. Militārpersonai ir jāatvaļinās no militārā dienesta, un viņa vispār atgriezties vairs militārajā dienestā nevar. Tātad pieeja dažādās valstīs ir ļoti dažāda, un ir skaidrs, ka šinī gadījumā cienījamajai Saeimai tas ir jāizlemj.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Līgotņa priekšlikumu - 5. pantu papildināt ar šāda satura 7. punktu: "...ieņem tiesnešu, prokuroru amatus, kā arī militārpersonas". Balsojam! Lūdzu rezultātu! 64 - par, 2 - pret, 4 - atturas. Priekšlikums pieņemts.

Es atvainojos referentam, bet Prezidijā ir iesniegums: "Sakarā ar ieilgušo darba kārtības izskatīšanu atbilstoši Kārtības ruļļa 49. pantam lūdzam Saeimu lemt par Saeimas ārkārtas sēdes pārtraukšanu no šā gada 22. marta pulksten 23.30 līdz šā gada 23. martam pulksten 9.00". Viens runā "par", viens - "pret". Lūdzu zvanu balsojumam! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - pārtraukt ārkārtas sēdi no 22. marta pulksten 23.30 līdz 23. martam pulksten 9.00. Balsojam! Lūdzu rezultātu! 48 - par, 24 - pret, 6 - atturas. (Starpsauciens no zāles: "Pārtraukums!") Sēdi pārtraucam. Mūsu sēdē tagad ir pārtraukums līdz pulksten 9 no rīta. Reģistrācija! Es atvainojos... Vēl jau nav 23.30.

Godātie deputāti! Sēdes vadītājs nevar pārtraukt sēdi, ja Saeima ir nolēmusi strādāt līdz 23.30. Es ļoti atvainojos, es nepaskatījos pulkstenī. Bet pulksten 23.00 ir kārtējais pārtraukums. Vienu sekundīti, man ir jāizrēķina, jo nevar vairs kļūdīties... Jebkurā situācijā ir jāstrādā līdz 22.30. Tāpēc tie kolēģi, kuri sauca, ka ir pārtraukums, viņi stipri maldināja sevi un it sevišķi sēdes vadītāju.

Lūdzu, turpinām!

A.Endziņš. Tālāk ir 6. pants. Par 6. pantu arī ir vairāki priekšlikumi. Vispirms ir deputāta Līgotņa priekšlikums svītrot vārdus "tiesnešus, prokurorus". Un ir Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt redakciju ar vārdu "militārpersona". Saskaņā ar iepriekšējo balsojumu tad pats par sevi saprotams, ka šie vārdi "tiesnešus, prokurorus" ir svītrojami, un arī Juridiskā komisija noņem šo papildinājumu - "militārpersonas". Un tālāk tad būtu jau tie priekšlikumi, kuri ir pēc būtības iesniegti, un šeit ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, LNNK frakcijas priekšlikums, Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums un Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums. Juridiskā komisija šos priekšlikumus neatbalstīja un aicina balsot būtībā par to pašu redakciju, kāda bija pirmajā lasījumā, jo mēs izņemam ārā šo vārdu "militārpersonas".

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad ir četri priekšlikumi, un tie ir balsojami... ja komisijas redakcija ir tāda pati kā pirmajā lasījumā, tad tie, protams, nav balsojami.

Sākam debates! Deputāts Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Tā kā LNNK ir liela un labsirdīga organizācija, tad es gribētu pateikt, ka mēs esam nolēmuši zināmā mērā atbalstīt arī Demokrātiskās partijas frakcijas ieteikumu. Bet es gribu tikai pateikt, ka šis pēdējais ieteikums sakrīt ar šo pirmo punktu. Un, ņemot vērā to precedentu, kas šodien bija, mēs ierosinām blakus Līgotņa kunga priekšlikumam - svītrot vārdus "tiesnešus, prokurorus"... un sākt tātad ar vārdiem ...svītrot vārdus "Valsts prezidentu", "tiesnešus, prokurorus". Diemžēl es nebiju šeit tad, kad bija pirmais lasījums. Un jāsaka, ka Latvija laikam ir Eiropā vienīgā valsts, kas nokļuvusi ļoti komiskā situācijā. Es jums tūlīt paskaidrošu: ja Valsts prezidents ir persona, kas nenes politisko atbildību, tad šeit parādās it kā divkāršā morāle jeb duālisms. Kā Valsts prezidents viņš nenes politisko atbildību, bet kā atsevišķs - it sevišķi politiskās partijas saraksta - dalībnieks viņš nes politisku atbildību. Jeb varbūt viņš ir izņēmums politiski atbildīgā partijā, un sarakstā viņš ir vienīgā persona, kas nenes politisko atbildību? Es domāju, ka to jau nu vajadzētu drusciņ izdomāt! Man ir ārkārtīgi grūti iedomāties vēl kādu valsti, kurā, piemēram, monarhs gribētu piedalīties parlamenta vēlēšanās, vai vēl kādas valsts prezidentu, - izņemot Latviju, - kas pretendētu uz šādu pasākumu.

Otrs. Cik es saprotu, līdz šim Latvija bija valsts, kurā bija Valsts prezidents, nevis vienas politiskas partijas prezidents. Ja kādam prezidentam ir, teiksim, tieksme kļūt par atsevišķas politiskas partijas prezidentu, tad esošā likumdošana viņam neaizliedz pirms saraksta iesniegšanas nolikt šīs prezidenta pilnvaras un startēt kā vienkāršam deputātam. Ja šis 6.pants paliek iesniegts šādā veidā, kā šeit ir uzrakstīts, tad es jums tūlīt pierādīšu, ka var izveidoties ļoti kurioza situācija: Prezidents pēkšņi paziņo, ka viņš nav Valsts prezidents, bet ka viņš ir vienas partijas sarakstā, tātad numur 1. Viņš tiek ievēlēts sarakstā, saskaņā ar šo likumu. Ja mēs pieņemam, teiksim, Demokrātiskās partijas frakcijas labojumu, viņš atsakās, jeb viņš šo amatu zaudē, bet nekas taču netraucē tai Saeimai, vēlot jauno Prezidentu, atkal ievēlēt viņu. Un viņš paziņo, ka viņš aiziet atkal no šīs politiskās partijas jeb no šā saraksta, un kļūst atkal nevis par partijas prezidentu, bet par Valsts prezidentu. Es domāju, ka, lai mēs nenokļūtu tik komiskā situācijā, ir vienkāršāk nevis pieņemt šeit šo Demokrātiskās partijas iesniegto labojumu, kas ir šeit beigās, - ka ievēlēšanas gadījumā viņam ir jāatstāj ieņemamais amats viena mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā, - bet daudz loģiskāk būtu, ja šī norma būtu ielikta jau 6.panta sākumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tādā veidā mēs nevaram svītrot, jo mēs norunājām šo praksi vairs neturpināt. Un tiešām es jūs lūdzu to darīt, - kaut vai no tā viedokļa, ka deputātiem - es jau atkārtoju, ko es jums teicu iepriekšējā reizē, - deputātiem šis priekšlikums ir jāzina rakstveidā, ir jāapspriež frakcijā - un tā tālāk, un tā joprojām. Un tas tiešām neatbilst Kārtības rullim. Mēs esam pielietojuši šo praksi, bet es aicinu no tās atteikties.

Deputāts Ameriks - Tautas saskaņas partija. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP).

Cienījamie kolēģi! Jautājums ir tik tiešām atkal diskutējams, un ir dažādi viedokļi. Es gribētu atgriezties pie tā, ka 5.Saeimas sākumā mēs ļoti strikti diskutējām par to, vai Saeimas deputāts var būt ar dubulto pilsonību vai nevar būt, vai var būt divu valstu pilsonis šeit vai ne. Un tad mēs lēmām par to, ka likumam nav atpakaļejoša spēka, ka mēs nedrīkstam to darīt, jo 5.Saeimas vēlēšanās šādu noteikumu nebija. Un tad daudzi atbalstīja domu, ka principā to mēs varam likt uz priekšu. Tagad tas brīdis ir pienācis, kad atkal mums ir jāizšķiras par to, vai mēs pieļaujam šajā gadījumā kandidēt Saeimas vēlēšanās cilvēkam ar dubulto pilsonību. Es pārstāvu to viedokli, ka to nevajadzētu darīt, un tam ir pietiekami nopietni argumenti. Es domāju, ka mums atkal izraisīsies liela diskusija par šo jautājumu, un es sagaidu, ka būs oponenti tam. Bet tiešām Saeimā ir 100 deputāti, un mēs lemjam par Latvijas likteni. Un šajā gadījumā tiem cilvēkiem, kas ir izvēlējušies Latviju un kas grib šeit strādāt - un kas grib ne tikai strādāt, bet arī lemt Latvijas likumus - vajadzētu būt vienai pilsonībai. Un šai pilsonībai ir jābūt Latvijas pilsonībai: ne Amerikas, ne Austrālijas, ne Krievijas un ne arī kādas citas valsts otrai pilsonībai! Ir jābūt pilnai atbildībai par to, ka, šeit dzīvojot un strādājot, mēs lemjam par savu tautu. Bez šaubām, te ir arī pretēji argumenti tam. Tas ir atkal tiesību ierobežojums. Bet es tomēr aicinu vēlreiz padomāt. Varbūt šeit ir ētiski jeb arī... dažām frakcijām, piemēram, "Latvijas ceļam" vai "Tēvzemei un brīvībai", vai kādai citai frakcijai, var būt cits viedoklis. Bet mēs iesniedzam arī priekšlikumu - tomēr izšķirties šobrīd, jau otrajā lasījumā, par šo priekšlikumu un nobalsot par to. Un, ja nemaldos, ir iesniegts priekšlikums par šo jautājumu - konkrēti, vai var vai nevar kandidēt ar dubulto pilsonību, - par šo jautājumu aizklātu balsošanu.

Sēdes vadītājs. Vairāk nav deputātu, kas ir pieteikušies runāt? Nav. Līdz ar to debates par 6.panta visiem papildinājumiem un labojumiem ir pabeigtes. Lūdzu referentu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Acīmredzot vispirms ir balsojams Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, un tad ir jābalso par 6.panta redakciju, ko dod Demokrātiskā partija. Jo LNNK un Tautas saskaņas partijas priekšlikumi ir papildināt šo 6.panta redakciju ar jaunu otro daļu. Līgotņa priekšlikums jau pats par sevi ir iebalsots jau iepriekšējā... Līdz ar to no tās redakcijas, ko dod komisija, tiek svītroti ārā vārdi "tiesnešus, prokurorus, militārpersonas". Tas ir automātiski, jā.

Sēdes vadītājs. Bet... par procedūru. Anna Seile. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Par procedūru. Attiecībā uz Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumu, kurā ir izteikti veseli trīs apakšpunkti 6.pantam, es ierosinu balsot par katru punktu atsevišķi, un tā būtu izeja no situācijas.

Sēdes vadītājs. Pirmais ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, otrais ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums (deputāte Seile ierosināja balsot par katru apakšpunktu atsevišķi), pēc tam - LNNK un Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kurā ir deputātu paraksti, kurā pieprasa noteikti aizklātu balsošanu ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību. Tas nebija jābalso. Ir jābalso. Tas priekšlikums vēl papildus ir jābalso. Vai par procedūru ir kādas iebildes? Lūdzu! Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs (LC).

Es tikai gribēju aizrādīt, ka Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikuma trešā sadaļa faktiski ir analoģiska Tautas saskaņas partijas... trešā sadaļa ir faktiski analoģiska Tautas saskaņas partijas... Ja tiek nobalsota trešā daļa, tad savukārt netiek balsots atkal tas. Tur ir savstarpēja saistība.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bukovskis. Lūdzu! Tautas saskaņas partija.

I.Bukovskis (TSP).

Kārtības ruļļa 140.punktā ir noteikts, ka aizklātai balsošanai ir dodama priekšroka. Tur nav vērts balsot. Tas taču ir Kārtības rullī pateikts. Es varu saprast, ka vēlēšanu zīmēm tas ir jābalso, - vai nu ar vēlēšanu zīmēm, vai elektroniski, - bet ir konkrēti pateikts: "Aizklātai balsošanai dodama priekšroka." Ko tur balsot?

Sēdes vadītājs. Deputāt Bukovski! Par šo problēmu mums bija ar jums diskusija jau otrajā Saeimas sanākšanas dienā. Es to ļoti labi atceros, jo jūs pasvītrojāt, ka jūs esat jurists, un man tas ir palicis atmiņā. 140.pants: "Ne mazāk kā desmit deputāti var pieprasīt, lai balsošana būtu aizklāta - ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm." Un iekavās ir minēts 54.pants. Un 54.pants - tā mēs arī toreiz strīdējāmies ar jums - vienmēr norāda uz to, ka viens runā "par", viens - "pret" un tad Saeima izlemj. Un, ja tas tur ir norādīts, - nu tad lai runā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs!. Es katrā ziņā varu piekrist jebkuram variantam. (Smiekli zālē.)

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Mēs otrreiz esam nokļuvuši pie šā panta. Un tad es gribu atsaukt atmiņā balsojumu par šo pantu, kad mēs pieņēmām Kārtības rulli. Mēs nobalsojām pirmo, un pēc tam man ir manā tekstā pasvītrots ar dzeltenu krāsu teksts:"Aizklātai balsošanai dodama priekšroka". Jūs neklausījāties manā komentārā, bet atbalstījāt Tomiņa kunga šedevru, kur absolūti nebija ņemts vērā, kāds bija viens balsojums un pēc tam - otrs... Ir tagad jau iesniegts un akceptēts, mēs nododam pirmajam lasījumam grozījumus Kārtības rullī, te ir ielikta iekšā pretruna, to Saeima pati ir izdarījusi. Jo 54.pants tieši norāda to, ka ir viens "par", viens - "pret" un tad Saeima balso. Un ja šeit ir šis teikums: "Aizklātai balsošanai dodama priekšroka," - tad tā ir pretruna, kas ir jālikvidē. Un tas tiks izdarīts. Atklāti sakot, es gaidīju šos gadījumus, kad Saeimā tas parādīsies atklāti un tad šo absurdu visi sapratīs un bez liekām diskusijām nobalsos, kad mēs dosim šo priekšlikumu - izsvītrot šo teikumu no šā panta. (No zāles deputāts I.Bukovskis: "Kamēr nav izslēgts - aizklāti jābalso!")

Sēdes vadītājs. Kā jūs saprotat, taisnība ir visiem.

A.Endziņš. Taisnība ir tāda, ka šajā pantā ir pretruna, ko ir ielikusi pati Saeima ar savu balsojumu. Principā Saeimai ar savu balsojumu šeit ir jāizlemj.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Protams, te katrs var tulkot dažādi šo lietu. Bet ko nozīmē vārds "priekšroka"?

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Varbūt mums nav loģiski tagad turpināt šo disputu. Ja cienījamā Saeima vēlas, es paņemšu tā lasījuma redakciju, pavairošu dokumentu, kur bija priekšlikumi. Būs redzams, kādi bija balsojumi, un tad Saeimai būs acīm redzama tā kļūda, ko tā savulaik pieļāva, pieņemot Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! Man katrā ziņā liekas tā: to, kas ir uzrakstīts stingrāk un saprotamāk, - to vajag ņemt vērā. (Smiekli zālē.) (Es pabeigšu domu, un tad jūs varēsiet komentēt!) Jo, redziet, tā pirmā doma ir tiešām - es gribu teikt bez kādiem jokiem, - pirmā doma ir ļoti skaidra: "Ne mazāk kā desmit deputāti var pieprasīt, lai balsošana būtu aizklāta - ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm." Klāt ir atsauce uz 54.pantu: viens runā "par", viens - "pret", un tad Saeima lemj. Viss ir pilnīgi skaidrs. Nākamais teikums tik skaidrs nav. Tas ir izteikts vēlējuma izteiksmē: "Aizklātai balsošanai dodama priekšroka." Tāpēc es tomēr uzskatu, ka šeit ir jāizlemj tādā veidā, kā ir uzrakstīts: viens runā "par", viens - "pret", un tad balso.

Lūdzu - deputāts Bukovskis!

I.Bukovskis (TSP).

Redziet, kas par lietu. Es varu pateikt. Es tūlīt citēšu iepriekšējo Kārtības rulli, lai jūs redzētu, kuri vārdi ir izlaisti. Redziet, tur uzreiz būs redzams, ka Endziņa kungs nepareizi interpretēja iepriekšējo Kārtības rulli un gribēja pēc idejas pārtaisīt. Lūdzu! Es lasu: "Ne mazāk kā desmit deputāti var pieprasīt nobalsošanu aizklāti vai izsaucot deputātus vārdā (54.punkts)." Tālāk: "Priekšlikumiem saduroties, aizklātai balsošanai dodama priekšroka." Ļoti konkrēti uzrakstīts. Iepriekš 54.punkts nebija interpretēts citādi. Bet te ir konkrēti:mūsu Kārtības rullī ir pateikts, ka aizklātai balsošanai dodama priekšroka. Nav pateikts, ka priekšlikumiem saduroties. Tātad 54.punktu mēs varam attiecināt uz to, kas nav konkrēti izskaidrots. Kas šobrīd šajā pantā nav konkrēti izskaidrots? Nav izskaidrots, vai tā ir elektroniskā balsošana vai balsošana ar vēlēšanu zīmēm. Tātad 54.punkts attiecināms uz izlemšanu, kādā veidā aizklāti balsot - vai elektroniski vai ar zīmēm. Bet vai aizklāti vai ne, -tālāk ir konkrēti izskaidrots. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Par procedūru. Ja balsošana ir arī aizklāta, tad es tomēr gribētu - tā kā ir bijuši gadījumi, ka deputāti neatzīst savus parakstus - , lai nosauktu tos desmit deputātus, kas ierosina. Un lai arī citos gadījumos, kad ir atsauce uz desmit deputātiem, zinātu tos, kas ierosina. Tātad tas it kā nekur Kārtības rullī nav reglamentēts. Bet, atsaucoties 10 deputātu ierosinājumam, vajadzētu nosaukt konkrētos deputātus, kas to ierosina.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tāda prasība ir pamatota, jo, lai būtu pilnīga skaidrība un nebūtu nekādu pārpratumu, sēdes vadītājam acīmredzot vienmēr ir jānosauc visi deputāti, kuri ierosina. Ir ierosinājuši deputāti Ameriks, Bukovskis, Urbanovičs, Stašs, Kuprijanova, Dreģe, Kostanda, Saulītis, Bekasovs, un ir vēl viens paraksts, - ja es pareizi esmu sapratis, tas ir deputāta Leiškalna? (No zāles deputāts A.Leiškalns: "Jā!") Jā. Mēs jau varēsim nobalsot tikai par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, un tad būs pārtraukums. Lūdzu zvanu! Es nolasīšu. Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums - pēc vārdiem "deputātu kandidātiem" turpmāko tekstu izteikt šādā redakcijā: "un ievēlēšanas gadījumā viņi līdz jaunievēlētās Saeimas pirmajai sēdei Centrālajai vēlēšanu komisijai paziņo savu izvēli par domes (padomes) deputāta mandāta un ieņemamā amata saglabāšanu vai zaudēšanu". Lūdzu rezultātu. Par - 15, pret - 46, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Pulkstenis ir 23.30. Vai varam nobalsot par visiem pārējiem priekšlikumiem? Varam. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Pa daļām!")

Nākamais ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums. Deputāte Seile ierosināja par katru panta daļu atsevišķi balsot. Lūdzu, balsosim par pirmo daļu! Vai vajag nolasīt? Balsojam par Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikuma pirmo apakšpunktu. Lūdzu rezultātu. Par - 65, pret - 5, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

Otrais apakšpunkts: "Pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes deputātus var pieteikt par Saeimas deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē domes (padomes) deputāta mandātu." (Starpsaucieni: "Jābalso! Tas jau pieņemts. Nav pieņemts!") Balsošanas laikā lūdzu iztikt bez starpsaucieniem! Lūdzu rezultātu. Par - 71, pret - 3, atturas - 4. Pieņemts.

Nākamais apakšpunkts: "Personas, kam vienlaicīgi ir Latvijas Republikas un kādas ārvalsts pilsonība, var pieteikt par Saeimas deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņiem ir jāatsakās no ārvalsts pilsonības." Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 35, atturas - 19. Nav pieņemts.

Tagad - LNNK frakcijas priekšlikums.

A.Endziņš. LNNK frakcijas priekšlikums jau ir saistībā ar Kārtības rulli, tas ir atrisināts vispār. Un šeit tas vispār ir neloģisks.

Sēdes vadītājs. LNNK frakcija savu priekšlikumu noņem. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Un tagad - Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums: "Latvijas Republikas pilsoni, kurš vienlaicīgi ir arī kādas citas valsts pilsonis, var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, tad ievēlēšanas gadījumā viņam 3 mēnešu laikā jāizstājas no citas valsts pilsonības." (Starpsauciens no zāles: "Te ir tā slēgtā balsošana!") Godātie deputāti, te tomēr var būt ir jāizšķiras par šo aizklāto balsošanu! Tiešām, ja personīgi man kā sēdes vadītājam ir jālemj pēc visas šīs polemikas un diskusijas ar deputātu Bukovski, tad es izlemtu tādā veidā, ka tomēr es kā sēdes vadītājs piekristu, ka aizklātai balsošanai dodam priekšroku, bet nevis tiem argumentiem, kurus izteica Bukovskis. Bet, citiem varbūt papildinot un varbūt arī nepapildinot, es tomēr likumus izprotu tādā veidā: ja, piemēram, ir rakstīts viens pants, kurš nosaka vienu normu, bet ja aiz tā seko cita norma, kas kaut kādā veidā groza iepriekšējā pantā teikto, tad es tomēr ņemu vērā tiešām to, kas ir rakstīts pēc tam. Protams, var arī teikumu secību, ko es teicu sākumā, bet tad atkal man tiešām... Lai pasaka juristi! Varbūt jūs man atļautu uzprasīt juristiem? Ja nākamais pants kaut kādā veidā ierobežo vai paplašina iepriekšējā pantā teikto, vai tomēr nav jāņem vērā nākamais pants? Vai secīgi vispirms teiktais? Juridiskās komisijas priekšsēdētāj, jūs varat komentēt!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj, es vēlreiz atkārtoju: es uz nākamo sēdi pavairošu, izdalīšu deputātiem stenogrammu un attiecīgā panta redakciju, un priekšlikumus, kādi bija, un tad acīmredzot visiem būs skaidrs, kā šis ieraksts, šī kļūda, te radās.

Sēdes vadītājs. Bet es jums prasu - kā tagad rīkoties?

A.Endziņš. Šajā gadījumā es jums nevaru pateikt ne jā, ne nē, jo šeit ir pretruna pašā likumā ielikta iekšā un tiešām iznāk tā, ka šis teikums, ka priekšroka dodama aizklātai balsošanai, ir izsvītrots ārā no likuma, pašreiz nav.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, atvainojiet, ka mēs tik ilgi par to lietu debatējām! Bet tad tiešām iesim to demokrātiskāko ceļu un lai izlemj pati Saeima! 54.pants. Lūdzu, balsojiet par desmit deputātu priekšlikumu - noteikt Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumam, kurš tika nolasīts, aizklātu balsojumu! Lūdzu, izlemiet to ar balsojumu! Lūdzu, balsojiet par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu - noteikt aizklātu balsošanu ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 36, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to jūs visi piedalījāties šā panta gan skaidrošanā, gan izlemšanā. Tagad, lūdzu, balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu: "Latvijas Republikas pilsoni, kurš vienlaicīgi ir arī kādas citas valsts pilsonis, var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņam 3 mēnešu laikā jāizstājas no citas valsts pilsonības." Balsojums ir atklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 37, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai komisijas priekšlikums ir jābalso līdz ar to?

A.Endziņš. Jo tas jau ir iekļauts citā redakcijā, šajos divos nobalsotajos pantos. Nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsot par 6.pantu kopumā - ar tiem labojumiem, kurus Saeima ir pieņēmusi. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 6, atturas - 9. Panta redakcija ir pieņemta.

Lūdzu reģistrāciju! Reģistrējamies. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Aivars Berķis, Vilnis Edvīns Bresis, Māris Budovskis, Gaļina Fjodorova, Andris Grots, Andris Gūtmanis, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Edvīns Kide, Janīna Kušnere, Jānis Lucāns, Gunārs Meierovics, Roberts Milbergs, Aija Poča, Andrejs Siliņš, Dainis Stalts, Anita Stankēviča un Joahims Zīgerists.

 

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 22.marta ziemas sesijas ārkārtas sēde

Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu

fonda privatizāciju" (2.lasījums)

Ziņo - dep. J.Bunkšs - 1.lpp.

Debates - dep. R.Jonītis - 4.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 5.lpp.

- dep. A.Seile - 6.lpp.

- dep. R.Marjaša - 7.lpp.

- dep. A.Endziņš - 12.lpp.

- dep. U.Lakševics - 13.lpp.

- dep. A.Seile - 15.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 16.lpp.

- dep. A.Seile - 19.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 19.lpp.

- dep. R.Marjaša - 20.lpp.

- dep. A.Seile - 22.lpp.

- dep. R.Marjaša - 22.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 23.lpp.

- dep. A.Seile - 24.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 24.lpp.

- dep. A.Seile - 28.lpp.

- 31.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 32.lpp.

- dep. A.Seile - 32.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 33.lpp.

- dep. I.Birzniece - 34.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa ¨ Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 34.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Seile (8.pants) - 36.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 36.lpp.

- dep. A.Seile - 42.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 44.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 45.lpp.

- dep. A.Endziņš - 48.lpp.

- dep. U.Lakševics - 50.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 51.lpp.

- dep. R.Marjaša - 52.lpp.

Par procedūru - dep. V.P.Karnups - 53.lpp.

Debašu turpinājums - dep. M.Ā.Kalniņš - 56.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 56.lpp.

- dep. A.Seile - 57.lpp.

- dep. R.Marjaša - 58.lpp.

- dep. P.Tabūns - 59.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 62.lpp.

- dep. A.Endziņš - 63.lpp.

- dep. A.Seile - 64.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 65.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa ¨ Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 66.lpp.

Debašu turpinājums - dep. M.Ā.Kalniņš - 76.lpp.

- dep. A.Seile - 78.lpp.

- dep. R.Marjaša - 81.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 82.lpp.

- 83.lpp.

- dep. A.Ameriks - 92.lpp.

- dep. A.Seile - 92.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 93.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 93.lpp.

- dep. P.Tabūns - 94.lpp.

- dep. A.Ameriks - 95.lpp.

- dep. R.Marjaša - 96.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 97.lpp.

- dep. R.Marjaša - 97.lpp.

- dep. A.Grots - 105.lpp.

- dep. R.Jonītis (60.pants) - 108.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 109.lpp.

- dep. A.Endziņš - 110.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 118.lpp.

Par procedūru - dep. R.Marjaša - 119.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Lagzdiņš - 119.lpp.

Lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas

termiņa pagarināšanu līdz 1995.gada 7.aprīlim

likumprojektam "Par valsts un pašvaldību

dzīvokļu fonda privatizāciju" (2.lasījums) - 120.lpp.

Likumprojekts "Saeimas vēlēšanu likums"

(2.lasījums) (Pārtraukts)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 121.lpp.

Debates - dep. Dz.Ābiķis (4.pants) - 122.lpp.

- dep. G.Meierovics - 123.lpp.

- dep. P.Elferts - 124.lpp.

- dep. J.Tupesis - 124.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 125.lpp.

- dep. V.P.Karnups - 126.lpp.

- dep. L.Stašs - 126.lpp.

- dep. J.Sinka - 127.lpp.

- dep. A.Ameriks - 128.lpp.

- dep. L.Laviņa - 130.lpp.

- dep. A.Pētersons - 130.lpp.

- dep. J.Tupesis - 132.lpp.

- dep. A.Lambergs - 133.lpp.

- dep. I.Birzniece - 133.lpp.

- dep. A.Krastiņš - 134.lpp.

- dep. A.Krastiņš (5.pants) - 139.lpp.

Latvijas Republikas 5. Saeimas

1995. gada 22. marta

ārkārtas sēdes turpinājums

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām Saeimas sēdi! Un turpinām izskatīt likumprojektu "Saeimas vēlēšanu likums" otrajā lasījumā. Lūdzu referentu Aivaru Endziņu, Juridiskās komisijas priekšsēdētāju! Izskatām 7. pantu.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Par 7. pantu nevienu priekšlikumu neesam saņēmuši, un nekādi grozījumi nav izdarīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Par 8. pantu. Šinī sakarībā ir Juridiskā biroja ierosinājums pārcelt pirmā lasījuma likumprojekta 9. pantu uz pirmo nodaļu "Vispārīgie noteikumi", jo 9. pantā paredzētās normas īsti neiederas otrajā nodaļā "Kandidātu sarakstu iesniegšana". Juridiskā komisija akceptēja šo priekšlikumu un pārcēla 9. pantu par pēdējo pantu pirmajā nodaļā, un izteica šo pantu jaunā redakcijā, iestrādājot visus iesniegtos priekšlikumus. 9. pantu jūs redzat 9. lapaspusē, un tur ir priekšlikumi, kas par šo pantu ir izteikti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Tālāk tad būtu 8. pants. 8. pantā ir tikai redakcionāla rakstura labojumi. Priekšlikumi no deputātu puses saņemti nebija.

Sēdes vadītājs. Vai par 8. pantu ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk būtu pirmā lasījuma 8. pants jeb otrā lasījuma 9. pants, un tā ir jauna nodaļa "Kandidātu sarakstu iesniegšana". Man būtu priekšlikums izskatīt šo 9. pantu, jaunās redakcijas 9. pantu jeb pirmā lasījuma 8. pantu, pa daļām un arī analizēt priekšlikumus, kuri ir iesniegti par panta daļām. Un šinī sakarībā šā panta...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Godātie deputāti, Prezidijs saņēma jau otru protestu par skaļumu zālē! (Pirmā protestētāja bija Inese Birzniece.) (Starpsauciens no zāles: "Otrā?")

Lūdzu, turpināsim!

A.Endziņš. Kas attiecas uz šā panta pirmo daļu, Juridiskais birojs ierosina svītrot vārdu "arī". To komisija atbalstīja un izdarīja šo labojumu pirmās daļas redakcijā, un arī precizēja šo redakciju.

Arī par otro daļu bija Juridiskā biroja priekšlikums - otrās daļas trešo teikumu pēc vārda "(partijas)" papildināt ar vārdu "kopīgi". Šis priekšlikums arī tika akceptēts, un otrā daļa tika redakcionāli precizēta. Citu priekšlikumu par šo daļu nebija.

Sēdes vadītājs. Vai pret pirmo un otro daļu ir kādas iebildes deputātiem? 9. pants.

A.Endziņš. Par panta trešo daļu ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums - trešajā daļā vārdu "astoņdesmito" aizstāt ar vārdu "sešdesmito" un vārdu "sešdesmito" aizstāt ar vārdu "četrdesmito". Tātad runa ir par sarakstu iesniegšanas termiņiem. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo uzskatīja, ka esošajā redakcijā tiek dotas iespējas sarakstu iesniedzējām partijām... tiek dots vairāk laika, lai varētu organizēt vēlēšanu aģitāciju, vairāk tikties ar vēlētājiem, un līdz ar to arī vēlētājiem rastos lielāks priekšstats par tām personām, kuras ir ietvertas sarakstā.

Sēdes vadītājs. Vai Zemnieku savienības frakcijas biedri piekrīt šim skaidrojumam? Vai citiem deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemta ir komisijas redakcija.

A.Endziņš. Lai novērstu iespējamo pretrunu ar Satversmi tajā gadījumā, ja Saeima tiek atlaista un vēlēšanas notiek citā laikā, ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums par šā panta papildināšanu ar jaunu daļu - ceturto daļu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta, tikai izdarīja šajā priekšlikumā redakcionāla rakstura grozījumus.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Pirmā lasījuma 9. pants. Mēs jau to akceptējām. Šeit visi priekšlikumi bija iestrādāti. Un līdz ar to ir jāskata 10. lapaspuse - 10. pants. Man būtu priekšlikums analizēt arī šo pantu pa daļām, jo mēs esam saņēmuši priekšlikumus konkrēti par atsevišķām panta daļām jeb punktiem.

Vispirms - 10. panta pirmā daļa. Šeit ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums par to, kas ir norādāms kandidātu sarakstā, un Juridiskā komisija daļēji iestrādāja šo priekšlikumu, papildinot panta pirmo daļu ar vārdiem "ārvalsts pilsonība, ja tāda ir", un otro daļu iestrādāja 11. pantā, papildinot to ar jaunu punktu, kā arī papildināja šo daļu ar vārdiem "(rajons vai pilsēta)". Tas norāda uz dzīvesvietu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ameriks - Tautas saskaņas partija.

A.Ameriks (TSP).

Cienījamie kolēģi! Es piekrītu Endziņa kunga teiktajam, ka tas ir iestrādāts attiecībā uz autobiogrāfiju, kuru būs nepieciešams uzrādīt katram Saeimas deputāta kandidātam. Bet tajā pašā laikā ar autobiogrāfiju saprot to, ka tur var uzrakstīt dzimšanas gadu, pāris vietu, kur ir iegūta izglītība, dažus darbus. Bet Tautas saskaņas partijas viedoklis bija tāds, ka tajā sarakstā ir jānorāda visi amati, kurus kandidāts ieņem uz to brīdi, kad piesakās kandidēt. Tie ir visi amati sabiedriskajās organizācijās vai uzņēmējsabiedrībās, kurus šis cilvēks ieņem tanī brīdī, kad viņš piesakās kandidēt. Autobiogrāfijā praktiski tos var arī nenorādīt. Bet mēs gribētu, lai cilvēki, kas balso par konkrēto kandidātu, zinātu, kas viņš ir. Lai mēs atklāti varētu pateikt, ka viņš ir gan... vai viņš ir tādas un tādas firmas prezidents, vai viņš ir tāda un tāda fonda vai tādas un tādas sabiedriskās organizācijas amatpersona. Tas tomēr atvieglotu vēlētājiem izvēli ar to, ka viņi zinātu par šo cilvēku vairāk. Autobiogrāfija šajā gadījumā nedod pilnu... tas arī varētu būt kā versija, bet tas varētu būt papildus tam, jo autobiogrāfija dod izvērstu materiālu par to, kur cilvēks dzimis, kur mācījies, kādu izglītību guvis, bet tomēr tā nav tās idejas bāze, ko mēs šeit likām iekšā. Un es gribu aicināt atbalstīt šo Tautas saskaņas partijas piedāvāto versiju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamais Amerika kungs! Es jūs lūdzu - pievērsiet uzmanību nākamajā lapaspusē 11. panta 4. punktam, kur ir tieši tas, ko jūs teicāt, - "katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas īsas biogrāfiskās ziņas", tur ir apmēram uzrādīts, kas būtu jānorāda. Tas ir jauns punkts, ko ierosina šinī sakarībā Juridiskā komisija, un es aicinu deputātus dot ierosmi par to, kādas ziņas vēl šeit vajadzētu iekļaut iekšā, gatavojot trešajam lasījumam šo likumprojektu. Sarakstā īsumā tas vienkārši nebūs pārskatāms vēlētājiem. Šinī sakarībā ir tikai tās īsās ziņas, un tad nāk šie biogrāfiskie dati, tas ir jāpievieno klāt, un tiem ir jābūt pieejamiem visiem vēlētājiem.

Sēdes vadītājs. Vai Tautas saskaņas partijas frakcijas biedri piekrīt? Lūdzu balsot! Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas ieteikto 10. panta redakciju: "Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, citas valsts pilsonība, ja tāda ir, dzīvesvieta, izglītība, visas darbavietas un ieņemamie amati."

A.Endziņš. Tā ir tikai panta pirmā daļa, tas nav viss 10. pants.

Sēdes vadītājs. Rezultātu! Par - 35, pret - 14, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Par šā panta otro daļu priekšlikumu nebija. Pie panta trešās daļas ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums - papildināt trešo daļu ar vārdu "kandidātu": "kandidātu sarakstos". Šis priekšlikums ir pieņemts un iestrādāts trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Pie panta ceturtās daļas ir Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums: "Likumprojekta 10. panta (4) daļā ir pretrunīgi formulēts jautājums, kādam jābūt kandidātu saraksta nosaukumam, tāpēc ierosinām svītrot 10. panta (4) daļas pēdējo teikumu." Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet, saprotot šīs bažas, ir tekstu redakcionāli precizējusi, un, mūsuprāt, šādu neskaidrību šajā ceturtās daļas jaunajā redakcijā vairs nav.

Sēdes vadītājs. Demokrātiskās partijas frakcijas deputāti, vai jums iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Piektā daļa ir tikai redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais ir 11. pants: "Kandidātu sarakstam jāpievieno šādi dokumenti:". Man būtu priekšlikums arī šo pantu izskatīt pa punktiem. Par 1. punktu priekšlikumu nebija. Pie 2. punkta ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Juridiskā komisija ir akceptējusi un iestrādājusi 2. punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Endziņš. Trešo daļu Juridiskā komisija ierosina papildināt ar vārdiem "viņš atbilst šā likuma 4. panta prasībām". Citu priekšlikumu pie 3. punkta nebija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina papildināt 11. pantu ar 4. punktu, tātad: "katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas īsas biogrāfiskās ziņas (kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, ārvalsts pilsonība, ja tāda ir, dzīvesvieta (rajons vai pilsēta), visas darbavietas un ieņemamie amati, kādas mācību iestādes beidzis, Saeimas kārtības ruļļa 10. panta ceturtajā daļā norādītās ziņas, ģimenes stāvoklis)". Un es atkārtoju vēlreiz, ka es lūdzu deputātus izteikt savu viedokli un, ja ir priekšlikumi, pilnveidot šo punktu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 4. punktu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 5. punkts. Juridiskā komisija ierosina šeit papildināt ar vārdiem "vai divplūsmu skolas latviešu plūsmu". Tas skar personas, kas ir beigušas latviešu mācībvalodas skolu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to tas ir pirmā lasījuma 5. punkts jeb tagad jau akceptētais 6. punkts otrajā lasījumā. Šeit ir Tautas saskaņas frakcijas priekšlikums - papildināt šo punktu ar tekstu "... un trīs mēnešu laikā izstāties no citas valsts pilsonības". Tas būtībā ir priekšlikums, kurš jau bija izteikts un par kuru citā pantā mēs jau balsojām vakar. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Šis priekšlikums nav balsojams, jo viņš jau ir izteikts attiecīgajos citos pantos, ir izteikta attieksme pret viņu.

A.Endziņš. Pirmā lasījuma 6.punkts jeb otrā lasījuma 7.punkts. Par šo punktu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Endziņš. 12.pants. Par 12.pantu komisija saņēma četrus priekšlikumus, kuru būtība ir samazināt drošības naudas apmēru no 2 000 latiem uz 1 000 latu. Juridiskā komisija atbalstīja deputātu Gundara Bērziņa, Kides, Staša un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu šajā sakarībā, kā arī redakcionāli precizēja šo 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Pret 12.pantu ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts komisijas redakcijā.

A.Endziņš. 13.pants. Šeit Juridiskais birojs ierosināja papildināt šo pantu ar teikumu: "Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti". Juridiskā komisija šo priekšlikumu akceptēja un ielika to kā pirmo teikumu šajā 13.pantā. Citu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav. Pieņemts Juridiskās komisijas redakcijā.

A.Endziņš. 14.pants. Šeit arī man būtu lūgums izskatīt šo pantu pa daļām. Par 14.panta pirmo daļu ir vairāki priekšlikumi. Viens priekšlikums, kuru iesniegusi frakcija "Tēvzemei un brīvībai", būtībā ir tāds: "Lozēšana nenotiek par tādu kandidātu sarakstu, kura iesniedzēji rakstiski paziņo, ka vēlas paturēt numuru, kurš tād paša nosaukuma sarakstam bija iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Šādam sarakstam jāpiešķir numurs, kurš tam bija iepriekšējās Saeimas vēlēšanās". Tad ir vēl divos variantos līdzīgi priekšlikumi, ko dod deputāts Gundars Bērziņš. Un ir arī priekšlikums no Juridiskā biroja - papildināt pirmās daļas 3.teikumu pēc vārda "nodrošina" ar vārdu "kandidātu". Juridiskā komisija akceptēja šo Juridiskā biroja priekšlikumu, bet frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", kā arī deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu Juridiskā komisija neakceptēja, jo iepriekšējās vēlēšanās bez politiskajām partijām bija iespējas piedalīties arī vēlētāju kopu izvirzītajiem kandidātu sarakstiem un līdz ar to uzskatām, ka pašreiz šāda kārtība nebūtu attiecināma uz šīm nākošajām Saeimas vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Protams, iepriekšējās vēlēšanās startēja gan partijas, gan saraksti, un daudzi sarakstu nosaukumi, kas startēs šajās vēlēšanās, būs mainīti. Līdz ar to tiem arī nebūs tiesību paziņot par šo numuru saglabāšanu. Tāpēc arī es esmu iesniedzis divus variantus, un, manuprāt, pieņemamākais būtu šis brīvprātības princips, piemeram, ja šis saraksts iesniegts ar tādu pašu nosaukumu kā iepriekš un sarakstu vēlas saglabāt, bet varētu arī būt, ka citi to nevēlas. Varbūt šoreiz nebūs šo 30 sarakstu, bet būs skaitlis, piemēram, pāri 20, tad var būt numurs par lielu, un šis saraksts izvēlēsies jaunu lozēšanas kārtību, un šis likums jau vairs nav tāds, kāds bija iepriekšējais uz 5.Saeimas vēlēšanām. Šis likums ir Saeimas Vēlēšanu likums, un tur tiek teikts "iepriekšējās vēlēšanas". Tātad šīs, kas būs rudenī, tās būs pirms nākamajām vēlēšanām iepriekšējās, un tad šī sistēma ietu tālāk. Šīs lielās stabilās kustības, kas startē visās šajās vēlēšanās, iegūtu zināmu stabilitāti, zinot savu šo numuru, ja viņi brīvprātīgi šo numuru izvēlēsies.

Gribu teikt, ka arī brīvvalsts laikā, tātad 20.gados, šajā likumā, kas tika divreiz labots, bija vairākas šīs piezīmes attiecībā uz 28.pantu, kurš noteica šo lozēšanas kārtību. Šajā likumā tas bija būvēts tā, ka bija pants un bija četras piezīmes, un bija pat vairāki kritēriji, kādos gadījumos sarakstu numuri var tikt saglabāti. Es piedāvāju no tiem otro variantu. Tas ir tieši pirmais no šā te likuma pirmās piezīmes - šis brīvprātības princips. Manuprāt, tas būtu pieņemams, pārāk nesarežģījot tālāk šīs lietas.

Ļoti analogs ir arī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, kurš principā pēc būtības ir vienāds. Es domāju, ka tomēr vajadzētu atbalstīt šādu sistēmu, ka stabilajām partijām ir brīva izvēle saglabāt šo numuru. Tas tomēr būtu varbūt kaut kāds arī stimuls, lai šīs kustības un partijas varbūt nepārtraukti nepārveidotos, un, protams, normāla situācija būtu tāda, ka šīs lielākās partijas, piemēram... ka te varētu vēl runāt par izlozes kārtību. Tātad, partijas, kas tādā pašā sastāvā startēja iepriekšējās visās piecās vēlēšanās, startē arī nākošajās piecās vēlēšanās. Varbūt arī izlozēšanas kārtība būtu maināma, ka šie saraksti būtu pirmajā kārtā lozējami, un tad nāk tālāk visi tie nepārtrauktie saraksti, kas nemitīgi mainās, un cilvēkiem ir grūti tos atšķirt, kas tur ir bijis.

Šeit arī, piemēram, daudz tika runāts par politisko atbildību. Kāda politiskā atbildība var būt, ja šis saraksts startēja vienā, bet pēc tam bija "tie paši vēži citā kulītē"? Trešajās vēlešanās - atkal citā "kulītē". Kāda šeit politiskā atbildība ir iespējama, ja nepārtraukti mainās, transformējās, ja paliek tie paši cilvēki, bet, izrādās, ir jauna partija. Ja parēķinām, tad, piemēram, redzam, ka no iepriekšējās Augstākās padomes ir vislielākais procents deputātu. Jaunā partija atkal saka, ka viss iepriekšējais ir slikts, lai gan principā pašiem būtu visvairāk jāatbild par tām negācijām, kas radušās iepriekšējās Augstākās padomes laikā. Tāpēc šeit arī principā ir jautājums, kādā veidā tiek izprasta šī politiskā atbildība un kāds ir šīs politiskās atbildības mehānisms. Jo, pirmais, manuprāt, ir atbildība vēlētāju priekšā ar šo vēlētāju attieksmi par veiktajiem darbiem. Kā tie vēlētāji var izšķirties? Cilvēks jau it kā labs, bet tā partija, redz, nebija īstā; bija viena - uztaisījām divas. Vēl uztaisīsim jaunu un pēc tam atkal savienosimies kopā. Kāda šeit var būt runa par politisko atbildību? Manuprāt, tā ir nepārtraukta vēlētāju krāpšana. Tāpēc es ierosinu vismaz iet šo pirmo ceļu - dot iespēju saglabāt šos vēlēšanu numurus šīm partijām, kas stabili startē. Otrs - dot vismaz brīvu izvēli, nevienu nepiespiežot, ņemot vērā to, ka tiešām bija liels skaits sarakstu. Varbūt, ka tas turpināsies šajās vēlēšanās, bet varbūt, ka būs mazāks skaits. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Zvanu! Lūdzu - referetnts!

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bērziņa kungs! Es tiešām apsveicu jūs par jaunatklāsmi. Es tiešām nezināju, ka vēlētāji identificē deputātus vai kandidātus pēc sarakstu numuriem, nevis pēc partiju nosaukumiem, (Smiekli zālē) jo tas, ko jūs visu laiku šeit skaidrojāt, kā tas viss var notikt... Vai tad tiešām Zemnieku savienība var identificēties tikai ar numuriem, vai tomēr ar savu nosaukumu? (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Kolhozā govīm arī bija numuri!") Vai "Tēvzemei un brīvībai" var identificēties ar savu nosaukumu vai ar saraksta numuru? (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Tad vajag atcelt pavisam - nevajag numurus!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par visiem priekšlikumiem.

Pirmais ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" par 14.panta pirmo daļu - pēc otrā teikuma papildināt ar šādu tekstu: "Lozēšana nenotiek par tādu kandidātu sarakstu, kura iesniedzēji rakstiski paziņo, ka viņi vēlas paturēt numuru, kurš tāda paša nosaukuma sarakstam bija iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Šādam sarakstam jāpiešķir numurs, kurš tam bija iepriekšējās Saeimas vēlēšanās." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 35, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Gundara Bērziņa priekšlikumā ir divi varianti. Pirmais variants - papildināt ar jaunu rindkopu: "Vēlēšanu kandidātu sarakstiem, kuri reģistrēti visos piecos apgabalos un kurus iesniedz reģistrēta politiska organizācija, kas iepriekšējās Saeimas vēlēšānās piedalījusies ar sarakstiem visos piecos vēlēšanu apgabalos, tiek saglabāts iepriekšējās vēlēšanās piešķirtais numurs."

Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 32, atturas - 14. Nav pieņemts priekšlikums.

Otrais variants - papildināt ar tekstu:"Lozēšana nenotiek par tādu kandidātu sarakstu, kurš iepriekšējās Saeimas vēlēšanās bija iesniegts piecos vēlēšanu apgabalos un kura iesniedzēji paziņo, ka tie vēlas paturēt numuru, kurš tam bija iepriekšējās vēlēšanās." Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 32, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai redakcija ir izmainīta?

A.Endziņš. Ir izmainīts tikai Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir pasvītrots tekstā tālāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 14.pantu ar Juridiskā biroja piedāvātajām izmaiņām, kuras akceptējusi ir komisija. Rezultātu lūdzu! Par - 57, pret - 3, atturas - 12. Pieņemts pants.

A.Endziņš. 14.panta otrā daļa. Par 14.panta otro daļu ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums - (No zāles deputāts A.Rozentāls: "Zemnieku savienība noņem!") pēdējo teikumu papildināt ar vārdiem "vārdam un uzvārdam", tātad vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta uzvārdam ir vieta vēl vēlētāju atzīmju izdarīšanai. Vārdam, uzvārdam un tamlīdzīgi. Piedošanu, vēlēšanu zīmē pretim katra kandidāta vārdam un uzvārdam ir vieta vēl vēlētāju atzīmes izdarīšanai. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja šādu iemeslu dēļ: ja izsvītro vārdu, tad nākošais ir uzvārds. Bet tuvāk atzīmes izdarīšanas vietai, kur var izdarīt šo atzīmi, ir tieši uzvārds, tāpēc tas šeit nebūtu vajadzīgs.

Un vēl otrajā daļā Juridiskais birojs ierosina vārda "jānorāda" vietā likt vārdu "norāda". To Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Pret 14.panta otro daļu nav iebildes? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 15.pants. Par 15.pantu mēs esam saņēmuši vairākus priekšlikumus. Pirmais ir deputāta Gundara Bērziņā priekšlikums termiņu "ne vēlāk kā 10 dienas" aizstāt ar vārdiem "ne vēlāk kā 20 dienas". Vēl otrs Gundara Bērziņa ierosinājums - papildināt šo 15.pantu ar tekstu: "Ne vēlāk kā 7 dienas pirms vēlēšanām katram vēlētājam piesūta pa vienam eksemplāram no katrā apgabalā uzstādītā saraksta". Ir arī Juridiskā biroja priekšlikumi. Juridiskā komisija neatbalstīja deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumus, bet atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumus, papildinot ar vārdiem "ārvalsts pilsonību, ja tāda ir."

Kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja Gundara Bērziņa priekšlikumus? Pirmām kārtām tāpēc, ka šis termiņš "ne vēlāk kā 20 dienas" ir saistīts ar to, ka vēlēšanu komisijas, iecirkņa vēlēšanu komisijas savu darbību uzsāk tikai 10 dienas... tiek atvērtas. Tātad - kam sūtīsim? Tad mums ir vajadzīgi papildu asignējumi, lai jau vēlēšanu komisijas uz vietām varētu uzsākt savu darbību 10 dienas ātrāk. Tas prasīs papildu finansu līdzekļus.

Otrais priekšlikums: "Ne vēlāk kā septiņas dienas pirms vēlēšānām katram vēlētājam piesūta pa vienam eksemplāram no katra apgabalā uzstādītā saraksta". Tas nozīmē, ka mums ir jāveido vēlētāju saraksti, jo kam tad mēs sūtīsim? Mums nav vēlēšanās vēlētāju sarakstu. Katrs vēlētājs var izvēlēties, kurā apgabalā, kurā iecirknī viņš balsos, uzrādot savu Latvijas pilsoņa pasi. Tāpēc arī Juridiskā komisija šos abus Gundara Bērziņa priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad par 1.punktu - 10 vai 20 dienas. Endziņa kungs nebija precīzs - ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanām publicē "Latvijas Vēstnesī". Es tomēr neredzu problēmu - kāpēc nevar publicēt 20 dienas pirms? Jo iesniegšana beidzas... Mūsu priekšlikums, kuru mēs piedāvājam, ir samazināt uz 40 dienām. Tātad beidzas 60 dienas pirms vēlēšanām un vai tiešām 40 dienu nav pietiekami, lai sagatavotu publikāciju "Latvijas Vēstnesī". Man tas šķiet absolūti nesaprotami.

Par 7 dienām, kurās būtu piesūtāms. Tātad iepriekšējā likuma 31.pantā... Tātad 20.gados to izdarīt varēja, bet šobrīd mēs to nevaram izdarīt - tā ir paradoksāla situācija. Ne jau katrs vēlētājs, ... principā lielākā daļa vēlētāju pirmo reizi iepazīstas ar šo uzstādīto sarakstu vēlēšanu iecirknī, un viņiem tomēr nav pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar šo vēlētāju sarakstu. Cik liels procents izvēlas balsot citā vēlēšanu apgabalā - tas tomēr ir ļoti mazs skaits, un tā ir viņu brīva izvēle, bet to cilvēku, kas ies vēlēt savā tuvākajā vēlēšanu iecirknī, tomēr ir ievērojama daļa, lielākā cilvēku daļa. Es domāju, ka varētu mierīgā garā iepazīties ar šo sarakstu un jau iepriekš pieņemt lēmumu par sev pieņemamo risinājumu. Bez tam "Latvijas Vēstnesi" diemžēl lielākā daļa cilvēku nepasūta un viņiem mājās nebūs "Latvijas Vēstneša". Daži preses izdevumi publicēs, citi publicēs varbūt kaut kādu daļu tikai, bet šiem cilvēkiem būtu jābūt pieejamai oficiālai informācijai.

Runājot par vēlēšanu sarakstiem, es arī iepriekšējā Vēlēšanu likumā neatradu šādus vēlēšanu sarakstus, bet iepriekšējā likuma pēdējā - 1928.gada - redakcijā šī norma ir - piesūtīt, tātad, protams, pieļaujot, ka šeit varētu būt kaut kādas neprecizitātes, bet piesūtīt varētu, piemēram, pēc dzīvesvietām pa pastu vai citādi, tātad visiem šajā apgabalā dzīvojošiem.

Es tomēr šeit neredzu mūsu, kā saka, modernajā laikā problēmas, jo to mēs varējām mierīgi izdarīt 20.gados. Tāpēc es domāju, ka tas būtu varbūt tāds solis, kas ļautu cilvēkiem mierīgā atmosfērā, varbūt mājas atmosfērā, iepazīties ar šiem sarakstiem, izdarīt šo izvēli daudz izsvērtāk, lai pēc tam varbūt nebūtu jānožēlo, ka, piemēram, pirmais iespaids, paņemot sarakstus un varbūt ieraugot "galvgalī" kādu spilgtu personību, pēc tam pārvēršas par sāpīgu vilšanos, kā pēc tam strādā šis te saraksts, par kuru šis cilvēks ir nodevis savu balsi. Tāpēc es šeit neredzu nekādu lielu tehnisku problēmu, ne arī juridisku, es redzu tikai šeit plusus šādai pieejai. Paldies par uzmanību! (Starpsaucieni no zāles: "Pareizi! Atbalstām!")

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents - lūdzu!

A.Endziņš. Man ir jāatvainojas Gundaram Bērziņam par pirmo motivāciju. Pilnīgi pareizi, es šeit nokļūdījos, bet lieta jau ir tāda, ka laikam tomēr tam vēlētājam tā pēdējā informācija ir svarīgāka. Protams, šeit varētu būt arī "ne vēlāk kā 20 dienas", bet laikam jau diez vai vēlētājs pēc 20 dienām atcerēsies, tāpēc varbūt šis termiņš būtu labāks.

Par otro priekšlikumu, Gundar Bērziņ, kas par to maksās? Tie ir pasta izdevumi. Un, ja jūs runājat par 20.gadiem, par 30.gadiem, tad mums nebija 750 vai 700 tūkstošu nepilsoņu... Kam jūs sūtīsit? Uz visām adresēm? Kas maksās? Cik mums ir paredzēts līdzekļu vēlēšanu organizācijai? Tas sadārdzina šo procesu, un es tāpēc aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu 15.pantam - vārdus "ne vēlāk kā 10 dienas" aizstāt ar "ne vēlāk kā 20 dienas". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 25, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums par 15.pantu - papildināt ar vārdiem "ne vēlāk kā septiņas dienas pirms vēlēšanām katram vēlētājam piesūta pa vienam eksemplāram no katra apgabalā uzstādītā saraksta". Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 31, atturas - 12. Nav pieņemts priekšlikums.

Tagad vajadzētu nobalsot par 15.pantu Juridiskās komisijas redakcijā, jo tur ir izmaiņas.

A.Endziņš. Ir ņemts vērā Juridiskā biroja priekšlikums, kas te ir...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 15.pantu Juridiskās komisijas redakcijā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 5, atturas - 11. Pieņemts 15.pants. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nākamais ir 16.pants. Par 16.pantu ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kā arī Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija abus šos priekšlikumus ir iestrādājusi un 16.pantu redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Līdz ar to pieņemta komisijas redakcija.

A.Endziņš. 17.pants. 17.pantu Juridiskā komisija ierosina papildināt ar vārdiem "pēc vietējā laika". Vēlēšanas notiek no pulksten 8.00 rītā līdz pulksten 8.00 vakarā pēc vietējā laika, ņemot vērā, ka vēlētāji, Latvijas pilsoņi, var dzīvot dažādās laika joslās. Tātad lai vienlaicīgi pēc laika tas varētu notikt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Par 18.pantu priekšlikumi nav saņemti.

19.pants. Par 19.pantu ir saņemti priekšlikumi no Zemnieku savienības frakcijas un no Juridiskā biroja. Juridiskā komisija ierosina izslēgt vārdus "vai sekretārs", daļēji pieņemot Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, jo likumā par vēlēšanu komisijām šāda amatpersona - vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietnieks - vispār netiek paredzēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

A.Endziņš. 20.pants. Šeit arī būtu lūgums 20.pantu analizēt pa daļām. Par pirmo daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums, kā arī Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Juridiskā komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu, daļēji pieņemot arī Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu. Un līdz ar to pirmā daļa būtu sekojoša: "Vēlēšanu telpās pie to ieejas viens no vēlēšanu komisijas locekļiem pārliecinās, vai ieradušies pilsoņi ir vēlētāji, kas nav vēl piedalījušies vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildes? Nav. Pieņemta komisijas redakcija.

A.Endziņš. Par otro daļu arī ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums - aizstāt otrajā daļā vārdu "personu" ar vārdu "personas". Juridiskā komisija šo Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu neatbalstīja, jo nav vēlētāju personas, bet ir vēlētāju persona. Mēs vēl konsultējāmies šajā sakarībā ar filologiem.

Sēdes vadītājs. Iebildes nav? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 21.pants. Par 21.pantu ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt 21.panta tektsu jaunā redakcijā, proti, "izņemot šā likuma 25.pantā paredzētos gadījumus, vēlētājs var balsot tikai personiski". Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemta komisijas redakcija.

A.Endziņš. 22.pants. Šeit arī būtu priekšlikums analizēt šo 22.pantu pa daļām. Šeit gan ir tehniska kļūda, jo te sākas jau ar otro daļu, kas nav pareizi. Jums tekstā uzrādīta otrā daļa ir Juridiskā biroja priekšlikums - panta otrās daļas otro teikumu izteikt šādā redakcijā: "Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta". Juridiskā komisija no savas puses ierosina mainīt otro un trešo daļu vietām, izsakot jaunā redakcijā un līdz ar to arī pieņemot Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz par šo tehnisko kļūdu... es neizpratu viņu.

A.Endziņš. Tehniskā kļūda ir tāda, ka šis 22... piedošanu, pirmā daļa ir par to, ka balsošana vēlēšanās ir aizklāta. Es pats to nepamanīju, bet šeit ir priekšlikums - pārcelt, samainīt vietām otro un trešo daļu salīdzinājumā ar pirmo lasījumu un viņu precizēt, ņemot vērā Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to akceptējam komisijas redakciju.

A.Endziņš. Par ceturto daļu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Endziņš. 23.pants. Šeit arī būtu priekšlikums izskatīt šo pantu pa daļām, un par pirmo daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums - aizstāt vārdu "nepieciešamās" ar vārdu "vēlamās". Šo Juridiskā biroja priekšlikumu Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Par 23.panta otro daļu ir vairāki priekšlikumi, un viņi ir izkārtoti jums 16.lappusē, kur ir redzams Gundara Bērziņa priekšlikums, Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, bet 17.lappusē ir vēl LNNK frakcijas priekšlikums par šī panta papildināšanu ar jaunu trešo daļu un arī vēl Gundara Bērziņa priekšlikums par šī panta papildināšanu ar trešo daļu, kas ir kontekstā ar šiem te priekšlikumiem. Gundara Bērziņa un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu būtība šeit ir tāda, ka varētu izmainīt pastāvošo un iepriekšējās Saeimās notikušo balsošanas kārtību, proti, ka izsvītroto kandidātu vietā tukšajos nodalījumos ir iespēja ierakstīt citu kandidātu vārdus no attiecīgajā vēlēšanu apgabalā izvirzītajiem kandidātiem, kas ir citos vēlēšanu sarakstos. Līdzīgs ierosinājums ir arī Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumā un līdzīgs priekšlikums tikai jau kā panta jauna daļa ir saņemts no LNNK frakcijas, - ka pretī svītrotā kandidāta uzvārdam vēlētājam ir tiesības ierakstīt citu kandidātu no cita attiecīgajā apgabalā pieteiktā saraksta, tā ka vienu un to pašu kandidātu no cita saraksta var ierakstīt vēlēšanu zīmē tikai vienu reizi. Šo un tālākos priekšlikumus LNNK uzskata par kompleksu priekšlikumu. Tas būtībā nozīmē, ka mēs ar šādiem priekšlikumiem atteiktos no iekšēji grozāmiem sarakstiem un padarītu šos kandidātu sarakstus par ārēji grozāmiem kandidātu sarakstiem.

Cienījamo deputātu informācijai - šāda prakse vēlēšanās uz šo brīdi pastāv tikai vienā pasaules valstī - tā ir Monako. Acīmredzot ierosinātāji grib arī mūs pietuvināt Monako šajā ziņā, un, kā saka, šāda motivācija arī ir par iemeslu tam, kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, bet ne tikai. Otrā motivācija ir tāda, ka jau bez visa tā mums vēlēšanu process ir pietiekami sarežģīts, jau tā, pastāvot tikai iespējai izsvītrot kandidāta uzvārdu vai vārdu un izdarīt pozitīvu atzīmi, ir sarežģīta šo balsu skaitīšana. Šāda sarakstu sajaukšana vai sarakstu "atmiekšķēšana" ar uzvārdiem, ar kandidātiem no citiem sarakstiem radītu vēl sarežģītāku šo visu procesu, un man šādā gadījumā, ja mēs, ja cienījamā Saeima, šādus priekšlikumus akceptēs, atliek tikai izteikt dziļu līdzjūtību tiem cilvēkiem, kuri strādās vēlēšanu komisijās.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Aleksandrs Kiršteins. Atklājam debates par 23.panta otro daļu.

A.Līgotnis (LC).

Jā, kolēģi, šie priekšlikumi nozīmē pāreju uz citu vēlēšanu sistēmu - uz ārēji grozāmajiem sarakstiem. Un man jāsaka, ka tāda sistēma sevi jau vēstures gaitā nav attaisnojusi nedz Latvijā, nedz citur pasaulē. Savulaik, Latvijas brīvvalsts laikā, arī Zemnieku savienības vadonis Kārlis Ulmanis to atzina par nederīgu un šī iemesla dēļ, šī nederīgā Vēlēšanu likuma dēļ izdarīja arī valsts apvērsumu. (Zālē smiekli, aplausi) Arī citur pasaulē ir gājuši cauri līdzīgu vēlēšanu sistēmu, un, kā jau minēja Endziņa kungs, atzinuši to par nederīgu. Tāda pastāv šodien tikai vienā pasaules valstī, šajā pundurvalstiņā Monako, kur vēlētāji praktiski pazīst cits citu vaigā, bet salīdzinot ar Latviju, to izdarīt ir grūti.

Citi iemesli, kāpēc es noraidu šādu pieeju vēlēšanu sistēmai. Mūsu Satversmes 6.pants paredz, ka vēlēšanām ir jābūt vienlīdzīgām, tātad katram vēlētājam viena balss, nevis vairāk. Ar šādu sistēmu mēs radām situāciju, ka tiem vēlētājiem, kas vēlēsies izmantot šo doto iespēju, būs praktiski vairāk balsu - pusotra vai citos gadījumos vēl vairāk. Kā tas praktiski izskatīsies? Viņi nodos savu balsi gan par savu mīļoto sarakstu, gan arī, iekļaujot šajā sarakstā kandidātus no citiem sarakstiem, būs atdevuši zināmu savas balss daļu par cita saraksta noteiktu daļu, pie tam tādi var būt kandidāti no vairākiem sarakstiem, kas iekļauti šajā konkrēti vēlētāja izvēlētajā sarakstā.

Otrais, nākamais moments. Mūsu Satversmes 6.pants paredz, ka vēlēšanām ir jābūt proporcionālām, kas nozīmē nevis personību, bet ideju cīņu. Es atkārtoju - ideju cīņu! Līdz ar šī labojuma pieņemšanu praktiski mums radīsies situācija, ka, teiksim, tie vēlētāji, kas balsos par partiju, kuras veidotāji ir iestājušies, sacīsim, par Haritonova kunga atbrīvošanu, šie paši vēlētāji tajā pašā sarakstā varēs iekļaut arī tās partijas pārstāvjus, kuras veidotās valdības struktūras ir panākušas šī kunga arestu. Tas būs vismaz dīvaini, ja ne vairāk. Tā nebūs ideju cīņa, tās nebūs proporcionālas vēlēšanas, tā ir šo jēdzienu perversa interpretācija, piedodiet par "stipru" vārdu. Mums, kolēģi, no vēstures kļūdām ir jāmācās un, ja negribam tās atkārtot, jābalso pret šiem priekšlikumiem. Es esmu par to variantu, kādu ir izstrādājusi Juridiskā komisija, es balsošau par to un aicinu jūs darīt tāpat.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Andris Ameriks.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es negribētu piekrist iepriekšējā runātāja teiktajam, ka Latvijas pirmskara pieredze bija neveiksmīga. Latvijas pirmskara parlamentārās pieredzes nelaime bija tieši šis procentuālās barjeras trūkums, kas ļāva ievēlēt ļoti daudzas partijas, kuras nevarēja izveidot nopietnas koalīcijas. Pašreizējā situācijā mēs atsaucamies uz to, kas mums ir bieži vien izdevīgs, un noliedzam to, kas patīk mūsu vēlētājiem. Es nebūt neesmu no tiem, kas cenšas izdabāt kaut kādiem populistiskiem virzieniem vai piemēroties, un es vienmēr domāju, ka esmu teicis nepatīkamas lietas. Bet šeit es gribētu uzsvērt vienu lietu: ja cilvēkam ir lielāka iespēja izvēlēties starp divām lietām, nevis starp vienu, tad skaidrs, ka viņš dos priekšroku šīm divām lietām. Pilnīgi pareizi Līgotņa kungs teica, ka pašreizējā sistēmā vēlētājam ir iespēja izvēlēties starp idejām. Bet kas ir politika? Politika ir politiska procesa rezultāts, ir kompromiss starp divām lietām - starp ideju un starp personību, kas šo ideju spēj realizēt. Nav vērtas tās idejas, kuras nespēj realizēt attiecīgi ievēlētie deputāti, un nav vērtas spilgtas personības, ja tām nav idejas. (Smiekli zālē) Tas bija ideāli ietverts Latvijas laika Vēlēšanu likumā. Un, ja ir ideja un ja ir cilvēki, kas spēj to realizēt, tad vēlētājs var sameklēt jeb izvēlēties to sarakstu, kas viņam ir vistuvākais pēc viņa politiskajiem uzskatiem, un tajā pašā laikā viņš var sameklēt Latvijā trīs, četrus vai piecus cilvēkus, kuri var stāvēt pāri šauras politiskas kliķes vai šauras politiskas partijas uzskatiem un kuru idejas ir ar vispārnacionālu vērtību. Tātad šiem vēlētājiem ir tiesības divus vai trīs cilvēkus pavirzīt augstāk arī citos sarakstos. Jo tas viņus neuztrauc. Teiksim, būs viņa saraksts, ko viņš grib jeb ko viņš ir ievēlējis, un būs trīs četri cilvēki, bez kuriem, kā viņš uzskata, šī Saeima jeb nākamā sastāva Saeima būs nabadzīga. Mēs šeit gribam pēkšņi viņiem šo lietu liegt. Un ir speciāli jāapskata, kāpēc tad parādās... lai gan es domāju, ka, ja būtu aptauja, 100% vēlētāju, protams, atbalstītu iespēju izmantot šīs divas izdevības, nevis vienu. Tas ir mans pieņēmums.

Apskatīsim, kāpēc tad ļoti pretojas šim priekšlikumam dažas politiskās partijas. Mums ir divu, faktiski mums ir trīs veidu politiskās partijas pašreiz Latvijā. Es domāju, ka, pirmkārt, nevienam nav nekāds noslēpums - un to jau rāda arī aptaujas - , ka nākamajās vēlēšanās tātad 75 % (vai piecus procentus vairāk vai mazāk) varētu savākt trīs lielas, nopietnas politiskas partijas: Zemnieku savienība, LNNK, "Latvijas ceļš" (vai arī citādā kombinācijā). Vēl divas trīs partijas varētu pārvarēt šo piecu procentu barjeru, teiksim, savākt no 5 līdz 7% vai pat līdz 10% un, sadarbojoties ar šīm trim galvenajām politiskajām partijām, izveidot - pirmo reizi, es domāju, Latvijas vēsturē - nopietnu politisku koalīciju Saeimā ar 53-55% balsu, kas ļautu stabili veikt gan ekonomiskās, gan sociālās reformas valstī.

Starp šīm lielajām partijām ir atkal divu tipu partijas. Viena grupa - kā Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, kurai ir, es domāju, stabils vēlētāju loks un stabila - es domāju, samērā stabila - programma, un to jūs arī vakar redzējāt gandrīz visos jautājumos, un viņus sevišķi neietekmē, šo vēlētāju loku neietekmē, vienas, divu vai trīs spilgtu personību parādīšanās vai pazušana no politiskās dzīves skatuves.

Otra grupa - kā "Latvijas ceļš", kurai ir raksturīgs tas, ka ir, teiksim, viens, divi vai trīs spilgti līderi, kuri cenšas ievilkt aiz sevis veselu skaitu mazpazīstamu vai pelēku personību. (Smiekli zālē, aplausi) Tas arī netraucē pārāk... es domāju, tas netraucē pārāk "Latvijas ceļam", jo šeit varētu runāt varbūt par piecu vai sešu, septiņu procentu barjeru, kuru... piecu, septiņu procentu samazinājumu, kuru varētu, teiksim, zaudēt šī partija, ja vēlētājiem būtu tiesības paņemt LNNK vai mazturīgo sarakstu un pierakstīt tur klāt Bojāra kungu, Gorbunova kungu, Ādamsona kungu un vēl kādu. Mēs viņiem šo iespēju gribam liegt.

Bet, manā izpratnē, visbīstamākā ir tā saucamā trešā grupa. Es negribu lietot šeit vārdus - šarlatānu vai kādas hipnotiķu partijas, bet pārsvarā tās ir viena cilvēka izveidotas mazas politiskas grupas, kuras nespēj izstrādāt normālas programmas un kurām parasti visa vēlēšanu programma balstās uz trim četriem skaistiem lozungiem. Es varētu te vienu citēt. Tātad: "Kādai ir jābūt armijai? Armijai ir jābūt kā kaktusam - ilgi iztiek bez dzeršanas." Skaidri un skaisti, un visiem ir saprotams uzreiz. Kādai ir jābūt lauksaimniecībai? "Lauksaimniecībai ir jābūt tādai, lai visi būtu pārēdušies!" Viens vai divi lozungi. Un visas atbildes tiek sniegtas. Īsi un skaidri! Vēlētājiem vajadzētu pirmām kārtām divas lietas saprast. Pirmkārt, - ka tie, kas atdos par kādām 20 vai 30 mazām politiskām grupām savas balsis, - viņi zaudēs šīs balsis. Otrkārt, - tie, kas nopietni grib ietekmēt šo politisko procesu, lai pēc tam nav jāveido atkal, teiksim, 15 kreisā virziena grupas... Un šeit atkal ir viens piemērs, kāpēc ir maznodrošināto partija, kāpēc ir sociāldemokrātu partija, kāpēc ir vesela rinda partiju, kuras uzdodas par (kā tās sevi deklarē) "mazā cilvēka aizstāvjiem". Tāpēc, ka klasiskā sociāldemokrātu partija Latvijā nav spējusi apvienot visus vienā lielā politiskā grupā šeit. Tā ir vienīgā atbilde. Lai realizētu visas šīs sociālās aizsardzības programmas vai lai paziņotu, kā paziņoja Dinēviča kungs, ka valsts saimniekošana sevi nav izsmēlusi (ar to viņš laikam domāja to, ka ir izsaimniekoti 12 miljoni pagājušajā gadā), - priekš tā taču nav vajadzīgas 20 partijas, kas aizstāv valsts saimniecības pastāvēšanu un valsts ieceltu direktoru. Pietiek taču apvienoties visām kreisajām grupām, izveidot vienu spēcīgu sociālistisko strāvojumu un iekļūt Saeimā. Ja to nevar, tad, lūk, tiek veidotas šīs daudzās nenopietnās politiskās grupas.

Un pēdējais. Es domāju tā, ka mēs paši esam vainīgi, ka parādās šie spēcīgie strāvojumi pēc tautas vēlētiem prezidentiem, jo cilvēki grib ņemt tiešu dalību. Viņiem ir apnicis, teiksim, balsot par trim cilvēkiem un pēc tam konstatēt, ka tur ir 20 vai 30 cilvēki pavisam tādi, kurus viņi nav gribējuši. Pēc trim vai četrām dienām vai pēc trim vai četriem mēnešiem iet un piketē un prasa neiespējamas lietas no tās partijas, kuru viņi ir ievēlējuši, jo viņi nemaz nav kārtīgi izlasījuši programmu, kāda ir šai partijai. Viņi ir nobalsojuši par kādu kinoaktieri, viņi ir bijuši savaldzināti, un pēc tam viņi ir ļoti vīlušies. Ja mēs piekritīsim atjaunot šo demokrātisko sistēmu, tad cilvēkiem būs divas iespējas: ļoti rūpīgi izanalizēt katras partijas politisko programmu un nobalsot tieši par šo programmu, un viņiem būs arī iespēja izanalizēt katra kandidāta spējas, ierakstīt viņu sev nevēlamā kandidāta vietā un pastumt viņu attiecīgajā sarakstā uz augšu. Tātad šeit ir demokrātijas divkāršais modelis - gan izraudzīties savu sarakstu, gan arī, teiksim, divus trīs cilvēkus, kurus viņi ļoti vēlas. Un, es domāju, liela daļa cilvēku tad atteiksies no saviem aicinājumiem pēc kāda stingra saimnieka, kurš te nāks un ievedīs kārtību un kuru viņi varētu ievēlēt tiešās vēlēšanās. Šāda veida Vēlēšanu likuma ieviešana ļautu būtiski uzlabot Latvijas politisko situāciju un pirmo reizi ievēlēt Saeimu, kura varbūt tiešām atspoguļotu reālo spēku samēru jeb katras partijas ideju atbilstību vēlētāju gribai. Neviens vairs nevarētu pārmest, ka, lūk, viens politisks vadonis ir "ievilcis" aiz sevis 20 vai 30 cilvēkus. Un es domāju, ka vispirms tas nāk par labu pašam "Latvijas ceļam". Un es gribēju šeit teikt arī "Latvijas ceļa" deputātiem: nu nebaidieties, nebūs tā, ka jums būs problēma ar piecu procentu barjeras pārvarēšanu! Gan jau jūsu atbalstītāji jūs ievēlēs! Nu ko jūs uztraucaties! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks - Tautas saskaņas partija. Lūdzu! Pēc tam - Andris Rozentāls.

A.Ameriks (TSP).

Pēc Kiršteina kunga garās uzstāšanās ir pilnīgi skaidrs, ka LNNK biedrs jau šodien ir pārliecināts, ka viņš uzvarēs nākamajās Saeimas vēlēšanās, ka viņiem nav nekādu problēmu, ka nu tur pāris cilvēku no citām partijām būs ierakstīti viņu sarakstā. Un tādā gadījumā nekas cits viņiem neatliks, kā realizēt viņu problēmas un viņu nostādnes. Bet runa jau ir par ko citu - runa ir tik tiešām par koncepciju. Par to, kādā veidā mēs organizējam šīs vēlēšanas, un par to, kas nes atbildību. Pašvaldību vēlēšanās jau bija šī pati pieeja, un, ja nemaldos, tad liels daudzums gan vēlēšanu biļetenu, gan arī to cilvēku, kas gribēja izteikt savu vēlēšanos... viņu biļeteni bija nederīgi. Tātad vēlreiz ir tā situācija, ka, no vienas puses, ir šī vēlēšanās ievēlēt personību, bet, no otras puses, uzticība kādam konkrētam politiskajam spēkam jeb šajā gadījumā kādai politiskai idejai, kā šeit Līgotņa kungs teica. Tā ir tā sadursme, kas jebkurā veidā un jebkuros apstākļos būs spēkā. Arī Augstākajā padomē, kura darbojās pirms kāda laika, bija tieši tā pati situācija, ka cilvēki bija ievēlējuši personības. Viņi nesa atbildību tikai attiecībā pret sevi, pret savu darbu, bet kādā veidā viņi nesa atbildību pret to ideju, pret programmu, ar kuru viņi bija ievēlēti Augstākajā padomē, - uz to vēl šobrīd neviens nevar atbildēt. Līdz ar to man arī gribētos aizstāvēt šo ideju, šo ideju, ko piedāvā arī komisija komisijas variantā, - ka mums tomēr primāra ir šī programma, šī cilvēku kopa, kas ir gatava realizēt to vai citu programmas sadaļu, un no tā, cik lielu tautas atbalstu saņems šī programma, šī cilvēku kopa, būs atkarīga šīs programmas popularitāte nākotnē. Ja no šīs programmas tiek "izrauts" konkrēts cilvēks un tiek ierakstīts, pieņemsim, "Tēvzemei un brīvībai" vai "Līdztiesības", vai Demokrātiskās partijas sarakstā, tiek zaudēta šī saikne. Mēs nevaram praktiski atbildēt. Šie cilvēki, ja viņi vēl būtu partijas biedri... Tad kādā veidā... kā jūs domājat - ja viens Tautas saskaņas partijas biedrs tiek ielikts citā sarakstā, kādu atbildību un pret ko viņš nes? Es aicinu atbalstīt šo komisijas ieteikto variantu. Mēs varam tik tiešām ilgi šeit diskutēt par to, kā ir labāk, kas ir demokrātiskāk. Bet mēs ejam ar zināmu kolektīvu, ar zināmu ideju, un šo ideju realizē konkrēti cilvēki. Un nesadalīsim viņus atsevišķās personās un pēc tam nespiedīsim viņus darīt to, ko viņi paši patiesībā nevēlas darīt!

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man atkal jāsāk ar to pašu, ko teicu, kad iepriekšējā reizē šeit uzstājos, - patiešām nebaidiet tautu un nebaidieties paši! Zemnieku savienība netaisa apvērsumu, lai ierosinātu Prezidenta vēlēšanas, ne arī, lai nedotu tautai iespēju izteikties demokrātiskā ceļā par saviem vēlētajiem... par saviem deputātiem. Un tāpēc es gribu pavisam īsi paskaidrot to, ko es ļoti labi dzirdēju šeit no Kiršteina kunga. Viņš ir tik daudz pateicis, ka praktiski es varēju šeit arī nenākt, bet gribu tomēr jūs nomierināt, ka Zemnieku savienība neierosina izdarīt uzlabojumus demokratizācijas virzienā Vēlēšanu likumā, lai grautu demokrātijas pamatus Latvijā. Tā ir demagoģija, uz kuru man ir jums godīgi jāatbild. Kas tad ir mūsu priekšlikumā? To ļoti labi jau analizēja šeit, bet es vēl tomēr gribu tam pieskarties. Tā ir tautas vēlme. Viņi grib gan balsot par programmu, gan redzēt iespēju dot papildus savu balsi tiem cilvēkiem no citiem sarakstiem, kurus viņi varbūt šinī novadā pazīst personīgi un kuriem tic, un par kuriem ir pārliecināti, ka viņi realizēs šo cilvēku vēlmes, jo ne jau tik atšķirīgas ir programmas un šo cilvēku nostādnes. Ja mēs gribam pamācīt un teikt, ka tā nav brīv, ka cilvēki tā nedrīkst darīt, ka tas ir kaut kas, kas tikai Monako ir pieņemams, tad latviešu tautai ir vienalga, kā vēlē Francijā vai Amerikā, vai Dānijā, vai Beļģijā. Viņi grib balsot par sarakstu un grib, lai viņiem būtu arī iespējas ierakstīt šinī sarakstā sev patīkamus, vēlamus kandidātus, kuriem viņi uzticas. Kāpēc tad mēs gribam ar dažādām juridiskām runām un sevis apliecināšanu tautai liegt šo iespēju?! Es aicinu balsot par mūsu priekšlikumu, cienītie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Indulis Bērziņš.

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Es te skatos uz šā Vēlēšanu likuma grozījumiem, un es atkal te lasu: Gundars Bērziņš - viens priekšlikums, Gundars Bērziņš - otrs priekšlikums (laikam - drošs paliek drošs). LNNK: grozāmie saraksti, svītrot, grozīt. Es domāju, ir pienācis brīdis mums tomēr ar vēsu prātu atskatīties uz to, kas ir noticis vēsturē - gan mūsu pagātnē, gan arī mūsu nesenajā vēsturē. Visi šie grozījumi, svītrojumi, kas ir ierosināti, - tie visi ved uz vienu parādību. Uz vienu parādību, kas noveda mūs pie nestabilākas demokrātijas 20. un 30.gados, pie partiju sadrumstalotības. Vadošās partijas toreiz bija spiestas vest sarunas ar mazākajām - "vieninieku" un "divnieku" - partijām, lai iegūtu atlikušās balsis, kas bija nepieciešamas, lai izveidotu koalīciju. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "To jau "Latvijas ceļš" dara tagad!") Un es teikšu jums un arī deputātam Kiršteinam tā: toreiz tāpat atradās nacionālās partijas, kā Zemnieku savienība, tādās situācijās, kur nacionālās partijas bija spiestas ieiet ļoti, ļoti nelabvēlīgos kompromisos ar baltvāciešu, ar ebreju partijām tikai tāpēc, lai sagrabinātu šīs pēdējās balsis, lai uztaisītu koalīciju. Un pat Ulmaņa sabiedrisko lietu ministrs atzinās, ka nereti bija spiesti nopirkt balsis, lai izveidotu Kabinetu. Un tauta toreiz izgudroja vārdu šādai parādībai. Proti, tā nosauca to par "govju andeli". Un, ja mēs gribam pie šādām "andelēm" atgriezties, kur var grozīt, svītrot, kur var noteikt otro partiju, kurai ir simpātijas, tad mums tikai vajag atgriezties pie šīs vecās kārtības, kura galu galā noveda pie Kārļa Ulmaņa uzskatiem, ka ir nepieciešams iztaisīt bruņotu apvērsumu, likvidēt Zemnieku savienību un citas partijas un ieviest kārtību, stingru roku valstī. Ja mēs gribam šodien kārtību un stingru roku, tad šie divi jēdzieni "grozāmie saraksti", "izvirzīt otro simpātisko partiju", kā Gundars Bērziņš ierosina, - tie ir nesavienojami. Ja mēs gribam stingru valdību, ja mēs gribam stabilu demokrātiju, tad mums ir jābalso par stipru vadītāju, par stipru komandu un par prognozējamu programmu. Arī tad, ja mēs paraugāmies mūsu nesenajā vēsturē, ar visu cieņu mūsu priekšgājējiem, - tā bija spožu personību komanda Augstākajā padomē, - mēs tomēr redzam, ka trūka organizatoriskās vienprātības, ka trūka vienotības, kuru var ieviest ar spēcīgu vadību, ar spēcīgu programmu, nevis ar grozāmiem sarakstiem. Tātad es šobrīd gribu ieteikt mūsu vēlētājiem Latvijā rūpīgi raudzīties, kur ir šīs spēcīgās personības, un balsot tā, lai tās spēj vadīt komandu, kas ieviesīs kārtību ar prognozējamu programmu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļš", - lūdzu! Pēc tam - Jānis Lagzdiņš.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ar milzīgu uzmanību es noklausījos Kiršteina kunga un Rozentāla kunga runas. Bet, par nožēlu, es tā arī nedzirdēju atbildi uz visvienkāršāko jautājumu, ko jums uzdeva Līgotņa kungs. Kāpēc tikai Monako? Tātad, Kiršteina kungs, tomēr vajadzētu nedaudz cienīt vēlētājus! Jūs apgalvojāt savā runā, ka tur jau nekas nemainīsies, vai mēs dosim tās iespējas ierakstīt vai nedosim, bet ja tie vēlētāji vairāk sanāks un nobalsos par mums, gudrajiem politiķiem... Redziet, es personīgi cienu vēlētājus, un es neuzskatu, ka viņi ir muļķi, un tieši tāpēc es domāju, ka viņiem, kā gudriem cilvēkiem, vajag iedot normālu Vēlēšanu likumu, kas ļauj viņiem izvēlēties - kā normāliem, gudriem cilvēkiem. Tas ir, izvēlēties ideju, partiju, izvēlēties komandu un pēc tam attiecīgi ar svītrojumiem un plusiem izdarīt šinī komandā tās izmaiņas, kuras viņi grib izdarīt.

Otrais. Iesim tālāk! Ja jau mēs ejam pa šo ceļu - Gorbunova kungs teica, ka ļoti lielas nepieciešamības gadījumos var lietot vārdu "demagoģija", - tātad, ja jau ejam pa šo ceļu, tad iesim tālāk - un pilnīgi atklāti! "Latvijas ceļa" biedrs Leiškalna kungs vakar izdomāja ļoti brīnišķīgu variantu. Nu ļausim tautai tiešām izvēlēties, ja te visu laiku atsaucas uz tautu! Tauta grib - nu ļausim izvēlēties! Tātad attiecīgā sarakstā, piemēram, Kurzemes sarakstā, kur ir 14 vietas, publicējam visus kandidātu sarakstus. Katra partija drīkst tur uzstādīt 14 kandidātus un vienu tukšu listi, kurā ir 14 tukšas vietas. Un lai katrs cilvēks ieraksta tur savus kandidātus. Varbūt rīkosim visas tautas referendumu. Es gan varētu plānot, ka principā piekristu šādam variantam. Tas nekas, ka vēlēšanu komisija pēc tam sajuktu prātā un šī Saeima varētu turpināt darboties līdz nākamajai, vēl trīs gadus. Vai to jūs gribat, kungi no Zemnieku savienības un LNNK? Es domāju, ka ne! Es domāju, ka ir vajadzīgas vēlēšanas, kurās tauta kārtējo reizi izdara izvēli.

Un beigās es vēlreiz gribētu uzdot jautājumu (jo es redzu, ka šeit piesakās oponenti, kas runās pret to, ko es teicu, - no Zemnieku savienības, no LNNK - laikam Karnupa kungs aizgāja pieteikties): tad kāpēc tikai Monako karaliste? Atbildiet uz šo elementāro jautājumu! Un vēl viena valsts. Latvijas Republika, kas, par nožēlu, es uzskatu, cieta sakāvi. Demokrātiskā Latvijas Republika, kas, par nožēlu, cieta sakāvi 1934.gadā kā demokrātiska valsts un attiecīgi pēc tam jau, loģiski, cieta sakāvi kā valsts 1940.gadā. Šī vēsturiskā pieredze mums ir, -par nožēlu, tā ir negatīva. Mēs tur nevaram vainot šajā gadījumā Zemnieku savienību vai kādas citas partijas. Tā ir mūsu vēsture. Bet tā ir negatīva pieredze. Izmantosim to! Pašreizējā pieredze - Monako karaliste. Izstāstiet man, ka tur varbūt ir labi attīstīta lauksaimniecība vai pilnībā atrisināts nacionālais jautājums, un tāpēc jūs gribat ieviest šo principu. Man gan liekas, ka ir pavisam vienkārši. Ja nekur citur pasaulē, izņemot vienā valstī, šāda sistēma netiek pielietota, vai nu mēs šeit, Latvijā, būsim paši gudrākie un izdomāsim kaut ko jaunu, kas īstenībā ir tas pats vecais, kas vienreiz jau noveda, es atkārtoju, pie demokrātijas (un pēc tam pie valsts) kraha!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie Saeimas deputāti! Izstrādājot jebkuru likumprojektu, ir jāievēro arī morāles normas. Un proti, likumi nedrīkst radīt maldīgu priekšstatu mūsu valsts iedzīvotājos un vēlētājos, un es teikšu ar Gorbunova kunga atļauju tos smagos vārdus, ka likumi nedrīkst apkrāpt mūsu tautu. Ar Zemnieku savienības piedāvāto projektu mēs patiešām krāptu savu tautu. Kādā veidā? Kas tiek piedāvāts? Piedāvāts tiek it kā demokrātisks variants. Cilvēkiem, kuri, piemēram, balso par Zemnieku savienības sarakstu, tiek dota iespēja, piemēram, ierakstīt sarakstā Aleksandru Kiršteinu no LNNK, tādējādi radot ilūziju, it kā šis vēlētājs būtu balsojis par Zemnieku savienību un arī par Aleksandru Kiršteinu no LNNK, bet diemžēl jūsu projektā nav šādas iespējas dotas. Jo tas, ka kāds cilvēks ir balsojis par Zemnieku savienību un ierakstījis tur arī LNNK deputātu Kiršteinu, faktiski ne LNNK, ne Kiršteinam neko nedod. Neko nedod! (Starpsauciens no zāles: "Tik ļauni nebūs!") Un var rasties tāda situācija, ka, piemēram, par LNNK deputātiem Lambergu, Kiršteinu, Berklavu balso, it kā ieraksta sarakstos ļoti daudzi tie cilvēki, kuri balso par "Latvijas ceļu", Zemnieku savienību un Kristīgo demokrātu partiju, bet faktiski LNNK nesaņem nevienu vietu parlamentā, nedabū ne 5%. Es uzskatu, ka tā, godātie kolēģi, ir krāpšana un šādu normu mēs pieņemt nevaram. To mēs pieņemt nevaram! Es pilnībā atbalstu tādā gadījumā Kārļa Leiškalna piedāvāto variantu, tā tiešām būs iespēja tautai pašai demokrātiski lemt, kurus deputātus viņa gribētu redzēt Saeimā, un, ja tāds tiks iesniegts, es to atbalstīšu. Bet šodien es aicinu noraidīt Zemnieku savienības piedāvāto projektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāt Andrej Panteļējev,vai jūs 9 minūtes izmantosiet? Deputāts Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais Prezidij, cienījamie klātesošie! Man tiešām varbūt ir maz ko piebilst pēc Lagzdiņa kunga uzstāšanās, bet es gribētu tiešām atzīmēt, ka divos veidos var ierobežot vēlētāju brīvību. Viens veids: ir tā, kā notiek visās pasaules valstīs - ka jebkura vēlētāja brīvība tiek ierobežota zināmu likumu rāmjos un spēles noteikumos, kas cilvēkiem ir saprotama un ko viņi var izmantot. Tas ir viens ierobežošanas veids, par kuru, protams, var strīdēties un kurš var būt mazāks vai lielāks. Un otrs ierobežošanas veids ir apkrāpšana (man tomēr diemžēl atkal ir jālieto šis vārds). Es gribu vēl spilgtāk izteikt Lagzdiņa kunga ilustrēto piemēru. Ja, piemēram, balsotāji par sarakstu "x" vai, piemēram, visi Latvijas iedzīvotāji, visi vēlētāji, ieraksta vienu uzvārdu... es nezinu, ko lai es nosaucu... nu, nosaukšu tagad cilvēku, kurš... nu, vienalga... nu vienu personu... vai, piemēram, ieraksta visi... ja, piemēram, Valsts prezidents izšķiras un pamet savu amatu un piedalās vēlēšanās, un visi vēlētāji ieraksta Gunti Ulmani listēs, tad, neskatoties uz to, Guntis Ulmanis netiek ievēlēts Saeimā. Un te jau slēpjas tā krāpšana! Jo, proti, Latvijas laikā, pirms kara, tas bija loģiski atrisināts, jo tur nebija 5% barjeras un līdz ar to tiešām šinī gadījumā viņš tiktu ievēlēts, turpretim tagad tiek piedāvāts visai oriģināls konglomerāts. No vienas puses, cilvēkam tiek dota maldīga iespēja nobalsot par vienu cilvēku, par ko viņš gribētu balsot, bet, no otras puses, tas cilvēks tiek apkrāpts, jo šis viens cilvēks ar to netiek ievēlēts Saeimā. Netiek ievēlēts Saeimā! Bet tā partija, piemēram, "Latvijas ceļš", pie kuras saraksta ļoti daudzi būtu pierakstījuši Gunti Ulmani, mūsu partija ar to zeltu un plauktu, jo mēs ar Gunta Ulmaņa palīdzību, ar to, ka cilvēki būtu pierakstījuši mums Gunti Ulmani un tāpēc būtu ar mieru balsot par mūsu sarakstu, - ar to mēs būtu pārlēkuši varbūt pāri 50%. Paldies Zemnieku savienībai par tādu iespēju! Bet tā ir krāpšana. Un mēs nevaram par to balsot. Un "Latvijas ceļš" šinī gadījumā ir gatavs apspriest konsekventos variantus, un konsekventie varianti ir vai nu tie, kas ir piedāvāti pašlaik Juridiskās komisijas redakcijā, tas ir, konsekventa proporcionālā sistēma vai konsekventa cita sistēma... Un cita konsekventā sistēma būtu faktiski tā, par kuru jau te runāja un par kuru mums, gatavojot trešo lasījumu, būtu jādomā, - ka partijas izvirza tiešām sarakstus, vēlētājs atnāk uz vēlēšanu iecirkni, paņem baltu lapu ar 14 vai 15 tukšām vietām... un vēlētājs vēlētāju iecirknī paņem no visiem sarakstiem un ieraksta tos cilvēkus, ko viņš vēlas. Tad, Rozentāla kungs, jūs būtu konsekvents, un par to mēs varam debatēt, jo tad tiešām vēlētājs izvēl konkrētos deputātus, pēc tam visu saskaita. Te, protams, var strīdēties par to, cik tas būtu grūti vai viegli vēlēšanu komisijai, bet tad tā būtu konsekvence, un par šīm konsekvencēm mēs runātu. Nevis radīt kaut kādu starpvariantu konglomerātu, kas faktiski noved pie vēlētāju maldināšanas. Mēs kategoriski iebilstam pret šādiem starpvariantiem. Šodien mēs atbalstīsim Juridiskās komisijas variantu kā konsekventu variantu. Ja būs citi gadījumi, tādā gadījumā mēs runāsim par otro konsekvento variantu, tātad par radikālas sistēmas maiņu, un ejam uz pilnīgi atklātajiem sarakstiem, kur katrs vēlētājs izvēlas katru deputātu, ko ievēl. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Reģistrācija! Paziņojumu nav? Pēc pārtraukuma runās Pēteris Tabūns. Reģistrācija! Reģistrējamies. Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies:

Aivars Berķis,

Māris Budovskis,

Gaļina Fjodorova,

Edvīns Inkēns,

Jānis Jurkāns,

Ēriks Kaža,

Ojārs Kehris,

Edvīns Kide,

Janīna Kušnere,

Jānis Lucāns,

Gunārs Meierovics,

Roberts Milbergs,

Aija Poča,

Andrejs Siliņš,

Juris Sinka,

Dainis Stalts,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s )

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām plenārsēdi. Izskatām likumprojektu "Saeimas vēlēšanu likums" otrajā lasījumā. 23. panta otrā daļa.

Turpinām debates. Pēteris Tabūns - LNNK. Pēc tam - deputāts Kiršteins, otrreiz.

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Ja jau "Latvijas ceļš" laiž darbā, kā mēdz sacīt, "savu smago ideoloģisko artilēriju" ar Panteļējeva kungu un Bērziņa kungu priekšgalā, tas nozīmē, ka lieta paliek nopietna. Tā es to saprotu. Vai citiem vārdiem, es gribētu sacīt - pretinieka nometnē ir panika. Un interesanti - kāpēc šī panika un pēkšņi šīs bailes? Kāpēc LNNK, kāpēc Zemnieku savienība absolūti nebaidās un liek priekšā šo variantu, ar kuru cilvēki brīvi var izpaust savu gribu? (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Pareizi!") Vai mēs gribam atgriezties pie 99,9% kā padomju laikā, kad visiem bija jāiet un jānorāda, un jābalso par tiem, kuri sarakstā bija? Bērziņa kungs teica, ka vajagot cienīt vēlētāju. Ļoti jauki! Un viņš cienot vēlētājus. Es gan to apšaubu. Un tūlīt es pateikšu - kāpēc.

Panteļējeva kungs arī teica, ka mēs gribot apkrāpt vēlētājus. Interesanti gan - kur tā apkrāpšana parādās? Es parādīšu citu apkrāpšanu, kas ir notikusi iepriekšējās vēlēšanās. Un apkrāpšana notikusi, lūk, kā. Par to jau teica Kiršteina kungs, bet es nosaukšu skaitļus. Un skaitļi ir tādi: "Latvijas ceļš" Saeimā saņēma 36 deputātu vietas. Faktiski Saeimā tauta ievēlēja tikai 12 no viņiem. 26 Saeimā ir ievēlēti ar mīnusa zīmi. Vai to jūs esat paskatījušies pēc visiem rezultātiem? Tā ir statistika un precīzi rēķini - 24 cilvēki no "Latvijas ceļa" ir ievēlēti ar mīnusa zīmi, ienākuši Saeimā. Tātad tauta nav vēlējusies viņus. Vai tā ir tautas griba, es atvainojos? Lūk, paskatīsimies no šādiem aspektiem un nemēģināsim apelēt pie tā, ka jūs baidāties, ka apkrāps vēlētāju. Tādā veidā, lūk, ka vēlētājs nevar izteikt savu gribu, tad patiešām ir apkrāpšana. Tā ka nebaidieties! No tautas nevajag baidīties! Patiešām! Un, lūk, tā ir mana galvenā doma. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - otrreiz. 5 minūtes, Lūdzu! Pēc tam deputāte Kreituse.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es vienkārši gribu novērst dažas neprecizitātes, ko šeit dzirdēju. Tātad es domāju, ka ir ļoti sakarīga un ļoti normāla no katras partijas puses izmisīga cenšanās noturēties pie varas. Un es domāju, ka arī visu pārējo partiju interesēs ir, lai "Latvijas ceļš" pārvar šo 5% barjeru, lai tiešām būtu veselīga, konstruktīva opozīcija, kas atbalsta reformas ar savu intelektuālo potenciālu. Tāpēc mēs viņiem arī novēlam pārvarēt 5% barjeru, un es to nekad neesmu slēpis.

Otrkārt. Lai "Latvijas ceļš" varētu pārvarēt 5% barjeru, viņiem vajadzētu tikt vaļā no klasiskās blefošanas ar partijas nosaukumu. Un šeit es to tūliņ pierādīšu. Graudiņa kungs ilgi runāja un atsaucās uz Latvijas pirmskara pieredzi, kur esot piepirkuši balsis, bet aizmirsa vienu - izanalizēt pašreizējo pieredzi, kad "Latvijas ceļš" ar saviem 46 vai 47% visu laiku ir spiests fantastiskas koalīcijas veidot nevis pēc politiskajiem uzskatiem, bet katrā jautājumā atsevišķi, piepērkot vienas vai otras grupas balsis, tāpēc, Graudiņa kungs, vajag atsaukties uz pašreizējo pieredzi, kas ir neveiksmīga, nevis uz Latvijas laika pieredzi, kur nebija, kā mēs zinām, šīs vēlēšanu barjeras.

Es gribu atbildēt Bērziņa kungam. Tātad es neteicu, ka nekas nemainīsies, es teicu, ka zaudēs 5 vai 7%. Un, ja vēl bez Monako jānosauc kāda valsts, es arī varu nosaukt - teiksim, Kalifornijā priekšvēlēšanās bija šī prakse un arī veselā rindā citu valstu.

Tagad pēdējais, ko es gribu pateikt. Ko es vēl gribētu pateikt par Lagzdiņa kunga teikto... (Starpsaucieni no zāles: "Kāda valsts?")

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, lūdzu, ievērojiet kārtību!

A.Kiršteins. Jā... es atkārtoju. Tātad pavalsts. Kalifornijas pavalstī bija šī sistēma ieviesta un darbojās ļoti veiksmīgi.

Nākošais. Par to, ko teica Lagzdiņa kungs. Es gribu vēlreiz atgādināt, ka LNNK iestājas par to, lai būtu kompromiss starp vēlētāju gribu un partijas birokrātu gribu, un es to pierādīšu, teiksim, minot šeit Lagzdiņa kungu, tāpat kā viņš minēja mani. Ja "Latvijas ceļa" birokrāti Lagzdiņa kungu ierakstīs 12. vietā sarakstā, bet vairāki tūkstoši vēlētāju Zemnieku savienībā un arī LNNK ierakstīs Lagzdiņa kunga vārdu savā sarakstā, tad Lagzdiņa kungs būs, teiksim, otrais savā "Latvijas ceļa" sarakstā, un, tā kā mēs ticam, ka Rīgā "Latvijas ceļš" 2 balsis dabūs, tad Lagzdiņa kungs iekļūs vispār Saeimā. Pretējā gadījumā viņš, pateicoties savas partijas birokrātiem, tā arī paliks 12. vietā un vispār nekad Saeimā neiekļūs.

Tāpēc es vēlreiz aicinu - nemuļķosim šeit vēlētājus un runāsim tikai par to, ka ir vajadzīgs kompromiss starp partijas birokrātiem un vēlētāju brīvu gribu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas frakcija. Lūdzu! Pēc tam - Māris Grīnblats.

I.Kreituse (DP).

Cienījamie kolēģi! Man tā izklausās no šīs tribīnes, ka mēs, iepriekšēji runātāji, kas ir pieminējuši Latvijas vēstures pieredzi un tik skaisti to izstāstījuši, esam lēnā garā uzrakstījuši jaunu saīsinātu Latvijas vēstures kursu. Nekad Latvijā nav bijuši tādi saraksti, kā jūs mums tagad piedāvājat, bet ir bijuši savādāki. Un Latvijā ir bijusi kolosāla koalīcijas valdība, tāpēc nav jāizdomā saraksti, lai pirmoreiz tas notiktu Latvijas vēsturē utt.

Nākamais. Es tā domāju, cik lielā mērā mēs katrs tomēr esam paņēmuši to labāko no tiem 50 gadiem. Šodien zālē es pēkšņi izdzirdu, ka Latvijā nav vajadzīgas personības, bet ir vajadzīga vienota partijas masa. Bet tā bija 50 gadus - vienota partijas masa ar 99%. Latvijas vēsturē koalīcijas valdība bija tad, kad partijā bija nevis vadoņi, bet personības. Es jums atgādināšu par Zemnieku savienības vienu no līderiem - Zigfrīdu Meierovicu un viņa personības lomu, par pirmo veiksmīgāko koalīcijas valdību Latvijas vēsturē un par to prasmi, kāda bija šim politiķim un personībai, kas prata pat "zociķus" sadalīt divās daļās un paņemt pie sevis valdībā, un valdīt Latvijā, un turklāt stabili valdīt. Tāpēc mani pārsteidza, ka pēkšņi LNNK nevajag personību. Vai tad jūs visi tagad esat nocirpti zem vienas ķemmītes?

Nākamais jautājums. Mīļie cilvēki, nu nemāciet tautu! Vakar mēs jau nolēmām, ko tautai darīt, kā tautai balsot par vienu jautājumu. Šodien atkal - tauta nav izlasījusi, tautai parādīsim, tautu pamācīsim! Nu ļaujiet tautai pašai spriest un pašai rakstīt.

Un trešais. Latvijas laikā bija grozāmie saraksti, jo te pirms manis citi nevēsturnieki lieto to Latvijas laiku, lai gan man šķiet, ka mums tagad arī tā kā būtu Latvijas laiks ... Bija grozāmie saraksti, bet tie bija mazliet savādāki. Un es ierosinu padomāt Zemnieku savienībai par šo jautājumu, jo, kā es sapratu nākamajā sestajā Saeimā būs tikai trīs partijas, un mēs, tie citi, te, kā saka, no malas te tā. "Latvijas ceļam" iedeva divas vietas Rīgā, Bērziņa kungs, neuztraucieties! Man jau vispārībā... es jau jūtu, ka man jau labi būs, ja vieta Latvijā atradīsies.

Bet lieta jau ir tāda, ka Rīgā, piemēram, ir 25 vietas. Jā, 25 vietas! Bet tikko kā no LNNK saraksta izsvītro vienu un ieraksta, pieņemsim, Amerika kungu, tā viena 25.daļa procenta Rīgas apgabalā jau aiziet. Un tiklīdz 25 reizes kāds no Amerika kunga listes ierakstīts jūsu listē, tā procents nost jums un procents klāt tai partijai. Te jau ir tā demokrātiskā vēlētāju griba, jo viņi ir gribējuši gan jūs, gan viņu, un tagad daliet tos procentus! Ierakstiet šādu labojumu par grozāmo sarakstu, ka ar katru citas partijas ierakstīto kandidātu procenta daļiņa aiziet tai partijai, kuru tas jūsu vēlētājs ir mīlējis. Un tad lieciet priekšā balsot, nevis tagad. Visi sarakstīs Kiršteinu, bet Zemnieku savienības vienotajās rindās... (Starpsauciens: "Pareizi!") Ak, Kiršteinam tik daudz goda, kā pie Saeimas sasveicināties ar nākamajiem deputātiem un atvērt viņiem durvis. Kur tad demokrātija?

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats - "Tēvzemei un brīvībai". Pēc tam - Anta Rugāte.

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Jautājums tiešām ir ļoti nopietns, par ko liecina arī tas, ka piedalās vēl daudzi cilvēki un izsaka dažādas domas. Tomēr man liekas, ka konkrētais sarunu priekšmets aizslīd aiz tā, ka ir dažādas intereses, izejot no tā, kā tiek prognozēts vai netiek prognozēts varbūtējais vēlēšanu iznākums. Tomēr mēs pieņemam nevis 6. Saeimas vēlēšanu likumu, bet vienkāršu Saeimas vēlēšanu likumu, un līdz ar to mums nebūtu vēlams vadīties pēc kaut kādiem speciāliem 6.Saeimas prognozējamiem rezultātiem vai pēc prognozējamā spēku samēra, pakārtojot Vēlēšanu likumu.

No vienas puses, mēs dzirdam, ka ir šauras partijas ar šaurām interesēm, bet pēc tam mēs tūlīt pēkšņi dzirdam, ka nezin kur no šīm trim šaurajām partijām rodas trīs lielas partijas, kas iegūs 75% balsu. Es domāju, ka tās visas ir tādas spekulācijas, uz kurām nebūtu jābalsta secinājumi par to, kāds variants ir izvēlams, kāds - ne.

Manuprāt, ir divas nopietnas lietas, kas izsauc pārdomas. Tātad ir jautājums par partijām - vai partijas ir labas vai sliktas, ir jautājums par atsevišķiem cilvēkiem, par vēlētāju tiesībām izvēlēties. Diez vai būtu īsti loģiska doma, ka cilvēki jau ir labi politiķi, bet partijas ir sliktas. Galu galā šie labie cilvēki būs sarakstos. Vai sliktas partijas sastāda sarakstus, kuros tomēr tiek iekšā labi cilvēki? Laikam gluži tā nav. Vai nu ir viens, vai ir otrs. Es mazliet pārspīlēju, protams. Tātad jautājums ir par šo izvēli. Vēlētājiem ir dotas divas izvēles.

Pirmā izvēle - tā ir partijas izvēle. Jāpieradina vēlētājs ir pie domas, ka viņš izvēlas konkrētu partiju un konkrētu politisku komandu, kas strādās.

Otra izvēle ir izvēle starp kandidātiem reitinga veidošanā. Taču šī izvēle ir dota tam vēlētājam, kurš par šo partiju balso. Ja tiek piedāvāts variants, ka vēlētājs svītro savas izvēlētās partijas sarakstā vienu, divus vai vairākus deputātus, ierakstot iekšā kandidātus no citu partiju sarakstiem, tad ir jautājums - kur šī balss paliek? Vai šai partijai, par kuru viņš balsoja vienu pilnu balsi? Un tad es varu izsvītrot 24 un atstāt tikai vienu savas partijas biedru un sarakstīt iekšā 24 citus, ne ar ko neskādējot, bet tādā gadījumā, jājautā: kas notiek ar šīm balsīm, ar pārējiem kungiem vai dāmām, kas bijušas citos sarakstos? Ja šīs citas partijas neko klāt nedabū, tad tādā gadījumā būtībā tiek veicināts tas, ka šis sarakstu princips tiek maksimāli ignorēts. Ja šie citu partiju kandidāti, kas ierakstīti tajā partijā, par kuru es esmu balsojis, saņem plusus klāt savā iekšējā partijas reitingā, tad rodas situācija, ka vēlētājs, kurš nebalso, piemēram, par Zemnieku savienību, bet balso par "Latvijas ceļu" vai par frakciju "Tēvzemei un brīvībai", tiek aicināts aktīvi piedalīties Zemnieku savienības reitinga veidošanā.

Vai tas ir pareizi vai tas nav pareizi? Man personīgi negribētos, ka "Latvijas ceļa" vai "Līdztiesības" deputāti piedalās frakcijā "Tēvzemei un brīvībai" vai deputātu kandidātu reitinga veidošanā. Jā, mūsu vēlētāji, kas atbalsta mūsu politisko programmu, var spriest par to, kuri no mūsu apvienības kandidātiem ir vairāk piemēroti vai kuri ir mazāk piemēroti iekļūšanai Saeimā. Bet tie vēlētāji par citiem sarakstiem, kuri mūsu programmu neatbalsta vai nu tāpēc, ka viņi ir kreisāki, vai viņi ir labējāki (tas ir pilnīgi vienalga), manuprāt, principā nevar piedalīties mūsu kandidātu izvērtēšanā un reitinga veidošanā, jo veidojas pavisam cita situācija. Iedomāsimies, ka pastāv kāda īpaša, teiksim, politiskā partija, kurai ir savi veikli priekšvēlēšanu paņēmieni. Šīs partijas vadība kādā īpaši slēgtā sēdē iesaka informēt savas partijas biedrus par to, ka viņiem tieši vajag svītrot divas, trīs vai četras vietas savas partijas sarakstā, atdodot pilnu balsi par savu partiju, bet vajag pierakstīt no kādas konkurējošas partijas, par kuru jau tāpat ir zināms, ka Saeimā tā iekļūs, šīs partijas tos kandidātus, kas pazīstami kā, teiksim, mazāk izglītoti, vairāk pļāpīgi un nekonstruktīvi, jo viņi, šeit Saeimā, darbosies neveiksmīgi un, teiksim, neveiksmīgi pārstāvēs šo konkurējošo partiju. Tādējādi partija, kurai ir, teiksim, potenciālie 25% balsu Saeimā, šī lielā partija, par ko teica Kiršteina kungs, var pilnīgi sagriezt ar kājām gaisā tādas partijas kandidātu sarakstu, kurai ir cerības uz 5 vai 6 % punktu. Un viņiem tiks tie cilvēki, kurus šī pati partija galīgi nemaz negrib vai kurus arī nemaz negrib šīs partijas balsotāji. Bet tie būs pavisam citi. Tādējādi šeit ir pavērtas iespējas visai interesantām spēlēm, kuras var dažādi vērtēt. Un es šaubos, vai tā maz būtu definējama kā vēlētāju ļoti brīva izvēle.

Otrām kārtām rodas problēma ar procentu barjeru un kandidātiem, kuri tiek ierakstīti no citām partijām. Šeit ir divas situācijas. Tātad pieņemsim, ka Zemnieku savienības sarakstā tiek sistemātiski ierakstīti kādu citu partiju kandidātu uzvārdi un varbūt tiek ierakstīti ļoti daudz. Kas notiek ar šiem ierakstītajiem kandidātiem, ja saraksti, no kuriem viņi startējuši, visā Latvijā nepārvar procentu barjeru? Kas notiek? Ja viņi neiekļūst, tad tādā gadījumā rodas situācija, ka, teiksim, Kurzemes vēlēšanu apgabalā, kurā ir 14 kandidātu vietas, piemēram, ir 15 saraksti, par kādas vienas mazas un ļoti nesimpātiskas partijas ļoti simpātisku deputātu kandidātu nobalso 300 000 kurzemnieku, bet viņu saraksts nav pārvarējis 4 vai 5% barjeru. Kur šeit ir demokrātija, ka šis cilvēks netiek ievēlēts Saeimā? Tad viņš atkal virinās durvis un apsveiks visus šos pārējos deputātu kandidātus, ievēlētos kandidātus, šeit pie Saeimas durvīm?

Tā nav tā sistēma. Vienkārši šī problēma rodas. Būtībā, ja konsekventi grib īstenot principu par citu sarakstu kandidātu ierakstīšanu sarakstā, par kuru balso, tad procentu barjera faktiski ir nedemokrātiska. Viņa nekādi demokrātiska nevar būt. Tādēļ šī procentu barjera faktiski ir jālikvidē un tādā gadījumā pareizākais princips, es domāju, ir viens - nemulsināt vēlētājus, bet uzrakstīt 14 ailītes, teiksim, Kurzemes apgabalā, 26 ailītes - Rīgā. Nāciet vēlēšanu dienā uz vēlēšanu iecirkni un rakstiet iekšā visus Latvijas pilsoņus, kas ir labi, godīgi čakli un strādīgi! Un tad paskatīsimies, kāds būs rezultāts! Jo šī politisko partiju sistēma, kas ir radināta pie tā, lai politiskā partija tāpat kā firma atbildētu ar savu godu, karogu un nosaukumu, par to, ko tā dara, atkal tiek atlikta kaut kur uz 10, 20 vai 30 gadiem, kad vēlētājs būs tiktāl paaudzies, ka spēs atšķirt, kas ir laba partija vai kas ir slikta partija.

Man vienmēr ir bijušas lielas šaubas, kāpēc vēlētājs spēj atšķirt labus kandidātus no sliktiem kandidātiem, bet nespēj atšķirt labas partijas no sliktām partijām. Es domāju - tas ir vienādi grūti vai vienādi viegli, kā nu kuram vēlētājam. Tur nav lielas starpības. Tā ka šeit rodas vesela virkne, vismaz divas ārkārtīgi būtiskas problēmas. Un, kamēr tās netiek atrisinātas, tikmēr arī, protams, ir grūti piekrist tiem priekšlikumiem, kurus izvirza Zemnieku savienība un LNNK, kaut arī droši vien tā izvirza labu nolūku mudinātas, un nav ne mazākā iemesla šaubīties par viņu labajiem nolūkiem. Tomēr es redzu, ka šo nolūku izpildījums pašreizējā redakcijā praktiski nav iespējams. Un sekas būs vēl negatīvākas un grūtāk izprotamas nekā tad, ja tomēr saglabātu visā visumā to sistēmu šajā likuma daļā, kas bija jau uz iepriekšējām vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu! Pēc tam - Modris Spuģis.

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij un cienījamie deputāti un deputātes! Man šķiet, es esmu trīspadsmitā, man tāds jauks cipars ir iekritis. Man ir varbūt arī ne visai slikta ideja par to, ka no šī ķīviņa, kurš mums šobrīd rit jau labu laiku, visu rīta pusi, un kurā mēs patiesībā tirgojamies paši par savām vietām nākošajā Saeimā, nedaudz šķebina dūšu. Runāšu to vēlētāju vārdā, kuri patiesībā gaida Vēlēšanu likumu, kurā viņiem viss būtu skaidrs, kā viņiem jādara, lai viņi varētu izpildīt savu pienākumu un realizēt savu gribu. Šī ļoti vienkāršā iespēja varbūt viņiem varētu tikt dota ar kādu labojumu, kurš ir piedāvāts atbildīgās redakcijas 2. punkta redakcijā. Patiesībā atbalstot Kreituses kundzes izteikto domu un turpinot to, es gribu izteikt priekšlikumu - svītrot divus vārdus. Un pamatošu - kādēļ. Proti, vajadzētu svītrot "neizdarīt atzīmi". Neizdarīt atzīmi - tas nozīmē izvēlēties vispirms vēlēšanu listi, tātad noteikt partiju, kuru atbalsta vēlētājs noteiktā vēlēšanu apgabalā, kur viņš izsaka savu vēlētāja gribu, taču ar krusta atzīmi vai ar krustiņu, kā mēs sakām, atzīmējot vēlēšanu apgabalā šajā partijā un šajā listē izvirzītos tos deputātu kandidātus, kurus viņš atbalsta, un svītrojot vārdu un uzvārdu tiem, kurus viņš šajā partijā, šajā listē, šajā savā vēlēšanu apgabalā neatbalsta.

Var turpināt tālāk piedāvājumu šai izvēlei, proti, paplašināt vēlētāju iespējas ar atļāvumu, bet tad ir nepieciešams papildinājums šajā daļā, ka var pretim svītrotajam vārdam un uzvārdam no šīs pašas partijas, šīs pašas listes numura, tikai no cita vēlēšanu apgabala, ierakstīt kādu citu personu, kuru cilvēks uzskata par vairāk iederīgu šās partijas ideju realizēšanai, šo cilvēku varētu ierakstīt šajā savā vēlēšanu apgabalā.

Ko es redzu ar šādu risinājumu?

Pirmkārt, es redzu tīrāku procesu gan pašu partiju atbildībā par to, kādu programmu viņas izvirza un kādus cilvēkus partijas izvēlas, kuri realizēs šo programmu. Otrkārt, es redzu arī lielāku izvēles iespēju vēlētājiem, tādēļ ka partija dažādos piecos apgabalos piedāvā dažādus kandidātus, taču tajā vēlēšanu apgabalā, kurā vēlētājs izpildīs savu pienākumu un izteiks savu vēlētāja gribu, un atdos balsi, iespējams, nebūs visu to, kurus viņš atzīst, pieņem gan kā idejas paudējus, gan kā partijas programmas īstenotājus, un viņš var papildināt, un viņam ir jādod šī tiesība. Tā ir viņa izvēles nodrošinājuma iespēja. Mēs par to līdz šim neesam domājuši. Ja šī partijas atbildība un vēlētāju izvēle būtu iestiprināta likumā un būtu izņemts laukā šīs "tukšās lapas" variants, tad viņš neparādītos arī Induļa Bērziņa kunga piedāvātajā variantā kā absurdais piemērs, ar kuru tika raksturota mūsu šībrīža piedāvātā procedūra vēlēšanu laikā. Man liekas, ka mēs brīžam aizmirstam, ka ar lielāku sarežģītību mēs patiešām taisām vienu "tīru rosolu" galvā tam nabaga vēlētājam, un viņš ne tikai neorientējas šajos partiju ciparos, partiju daudzumos, bet mēs vēl piedevām viņam, tam "rosolam", pa virsu kādu pavisam nepiederīgu "garšvielu" uzliekam, atļaujot cilvēkam vispār jaukt pilnīgi visu.

Ja mēs runājam par politisko atbildību un partijām, ja mēs runājam par stabilitātes nodrošinājumu valstī, par kuru ir atbildīgs arī vēlētājs, izvēloties sarakstu un atbalstāmo deputātu uzvārdus, tad dosim viņam šo iespēju. Un, ja šajā Saeimā ienāks citas partijas, nevis tās, kuras ir šobrīd, tad neskaudīsim to, jo pārāk mēs esam aizrāvušies šobrīd ar savu partiju vietu izvietojumu 6. Saeimā. Tas nav īpaši korekti, kolēģi! Man ir priekšlikums - patiešām svītrot, trešajam lasījumam piedāvājot redakciju atbilstoši 36.pantam un arī citiem pantiem, kuros ir šī atsauce uz neaizpildītajām zīmēm, jo neaizpildītā zīme vēl piedevām... Atļaujiet man izteikt arī tādu novērojumu - un droši vien es neesmu vienīgā, kas pie tāda secinājuma ir nonākusi -, ka ierēdņu atbildība un arī vēlēšanu iecirkņos visu darbinieku atbildība vai vienmēr 100% atbildīs šai godīguma pakāpei, ka 100% tajā tukšajā vēlēšanu zīmē, tajā sarakstā, kurā tiek reģistrētas atzītās un derīgās vēlēšanu zīmes, neparādīsies kāda papildu zīme - krustiņš vai svītrojums, kuru nebūs izdarījis vēlētājs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Spuģis - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Vilnis Edvīns Bresis.

M.Spuģis (LC).

Cienījamie kolēģi! Uzdrošinājos pirmo reizi uzkāpt tribīnē, jo man tika mests izaicinājums. Es tiku novērtēts kā pelēcīga personība. Un šajā sakarībā es to tā nevarētu atstāt. Redzat, varbūt es esmu 114. deputāts, kas iegriezies šajā Saeimas namā, varbūt man tiešām nav to tiesību tik daudz un varbūt man ir tik daudz to mīnusu, kā Tabūna kungs sacīja, ka arī nav tiesību šeit atrasties. Bet, saprotiet, es tik pelēcīga personība neesmu, lai man galīgi nebūtu ko teikt. Un teikt es gribu tikai atsevišķas lietas.

Tabūna kungs runāja, militārās stratēģijas terminos, ka "Latvijas ceļš" metis cīņā "smago artilēriju", bet es teikšu - tagad viņš ir metis arī "vieglos kājniekus" manā personā. (Zālē smiekli) Un es nesaprotu, kas ir spēcīga personība - vai runāt par visu vienmēr tur, kur var runāt jebkurš cilvēks, vai runāt par lietu un par būtiskiem jautājumiem. Šeit man ir tāds vērtējums, ka, atrodoties Saeimas namā, mēs tiešām daudz runājam ne par ko un strīdamies stundām ilgi, un es domāju, ka arī es varbūt jums kavēju laiku ar savām pārdomām... Bet, ja runājam konkrēti par šo jautājumu, ko mēs šodien lemjam, es jums teikšu tā: ir atsevišķas partijas, kas mētājas no viena grāvja otrā, aģitē par prezidentālu valsti, tautas vēlētu Prezidentu, bet tajā pašā laikā runā par grozāmiem sarakstiem. Man ir tāda sajūta, it kā mūs vada kāds no malas. Katrā gadījumā gan vienā, gan otrā galējībā mūsu valsts var izjukt. Tās ir manas personīgās domas. Ja būs spēcīgs Prezidents, acīmredzot tautsaimniecību labāk veiksies attīstīt, bet, ja runā par vēsturi un vēlētu Prezidentu, tādā gadījumā mums ir vēsturiskā pieredze, ka tā valsts var vispār nepastāvēt.

Otra galējība - ja mēs ļausim tautai ievēlēt vienalga ko un jebkādā daudzumā. Arī tad nebūs sistēmas. Jūs saprotiet - tad šī valsts tautsaimnieciski nevarēs attīstīties, tāpēc jābūt kaut kādām robežām, kaut kādam kompromisam, un šajā gadījumā es šo Vēlēšanu likumu uzskatu par tādu zināmu kompromisu starp galēju anarhiju un pilnīgi stingru varu. Tas ir viss, ko es jums gribēju teikt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vilnis Edvīns Bresis - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - Gundars Bērziņš.

V.E.Bresis (TPA).

Godātie kolēģi! Tautsaimnieku politiskajai apvienībai liekas šī saruna diezgan interesanta un varbūt pat daļēji tāda aizdomīga, jo mēs redzam šajā situācijā, ka dažas tā saucamās lielās partijas, kuras jau ir sev rezervējušas tagad vietu 6. Saeimā, ir nonākušas tādā varbūt laicīgā trūkumā ar politiskajiem līderiem. Es domāju, godātie kolēģi, ka tas varbūt ir tāds pārejas periods jums, un gan jau tie līderi atkal sakārtos savas lietas un nāks atpakaļ, tāpēc varbūt šajā sakarībā nemaz nebūtu tik ļoti jāuzstāj par to izmaiņu, ko jūs ierosināt, jo lieta jau ir sekojoša.

Pēc savas būtības mums piedāvā ieviest tādu jaunu universālu kategoriju valstī kā politiskos abiniekus vai universiālos bezpartejiskos politiķus, kuri varētu būt tādi kā civildienesta ierēdņi, kas varētu sekmīgi funkcionēt jebkurā partijas listē, jebkurā kombinācijā un darboties jebkurā vidē, kaut tik būt Saeimā. Es domāju, ka tas nu nav īsti tā, kā tam vajadzētu notikt demokrātiskā valstī, jo, redzat, lieta ir tā, ka mēs savu tautu politiski audzinām, un tā lielākā politiskā audzināšana ir vēlēšanas.

Un par ko tad jābalso mūsu dārgajam vēlētājam? Vispirms viņš ņem rokā mūsu partiju politisko programmu, izvērtē šo politisko programmu un pieņem to, kura viņam ir vistuvākā. Un tālāk viņš vērtē tos cilvēkus, tos partijas listē ierakstītos deputātu kandidātus, kuri vai nu spēj, vai, viņu uztverē, nespēj realizēt šo partijas programmu. Un tad viņš iet uz attiecīgo vēlēšanu iecirkni un izsaka savu politisko gribu. Un nevar būt nekāda cita kombinācija - ka pie mūsu politiskās listes, teiksim, ir pilnīgi cits kaut kāds deputāta kandidāts, kurš domā pilnīgi savādāk.

Es šeit īsti nesaprotu mūsu kolēģi Gundaru Bērziņu, kurš tā nopietni iestājas par politisko atbildību. Es arī tiešām atbalstu šo kategoriju un iestājos par to, lai mēs kā politiķi atbildētu tautas priekšā. Bet šādā kombinācijā, manā uztverē, šīs politiskās atbildības vispār vairs nevar būt, jo tad, es nezinu, kādu politiku varētu, teiksim, realizēt tāds deputāts, kurš ievēlēts ar pavisam citu deputātu kandidātu sarakstu. Es domāju, kolēģi, ka tur ir tā lielākā nelaime, ja tāda ir varbūt mūsu vēlēšanu sistēmai šodien, par ko sūdzas vēlētāji. Vismaz man ir daudzas tādas sarunas bijušas. Tas ir, viņi sūdzas par to, ka šodien faktiski ir atrauti no deputāta.

Tad, kad mūsu deputāti bija sadalīti pa vēlēšanu apgabaliem Augstākajā padomē, tad tomēr mēs braucām uz saviem vēlēšanu apgabaliem reizi mēnesī - retāk vai biežāk, kā nu kuram tas izdevās, bet mēs tikāmies tieši ar tiem vēlētājiem, kuri vairākumā izteica mums uzticību un ievēlēja mūs attiecīgajā augstākajā varas orgānā. Tagad šāda sistēma nepastāv, un tas faktiski mūsu vēlētāju no sava deputāta attālina. Tāpēc mēs izsakām tādu viedokli, ka varētu varbūt, ņemot vērā šo mūsu šodienas domu apmaiņu, laikā starp otro un trešo lasījumu drīzāk izdiskutēt jautājumu par kombinēto vēlēšanu sistēmu, kad daļa, pieņemsim, 50 deputāti tiek ievēlēti pēc listēm, bet otra daļa tiek ievēlēta vēlēšanu apgabalos. Tas varbūt drīzāk tuvinātu, teiksim, attiecīgi deputātus vēlētājiem, kuri savu gribu varētu ātrāk novadīt līdz Saeimai. Es domāju, ka tas būtu objektīvāk un politiski pieņemamāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Inese Birzniece.

G.Bērziņš (LZS).

Es nedaudz turpināšu Breša kunga domu, ko viņš tikko iesāka tieši varbūt izejot no tām konsekvencēm, kuras viņš nosauca. Grūti pateikt, vai cilvēkiem ir skaidrs. Man, piemēram, nav šobrīd skaidrs, kāda tad ir, piemēram, Breša kunga partijas šī programma. Bija nesen Tautas frontes Augstākās padomes programma, kuru Breša kungs īstenoja, pēc tam bija saraksts, kurā viņš tika iekšā ar Jurkāna kunga programmu, atkal nebija īstā. Pagāja mēnesis - Tautsaimnieku politiskās apvienības programma. Tagad ir pagājis gads un divas dienas, paies vēl 20 dienas, un atkal būs nākamā - Saimnieku demokrātiskā programma. Nu kādas tad tās īstās programmas ir? Varbūt vēlētājiem ir skaidrs, bet man, piemēram, šīs partijas programma nav pilnīgi skaidra, tā ir tieši tāda, ar to vārdu raksturojama, kuru Breša kungs lietoja, raksturojot šādas metodes.

Un otrs - man arī tomēr īsti nav skaidrs Tautsaimnieku politiskās apvienības viedoklis un tad es lūdzu izlasīt kaut vai partijas biedra Kides kunga tikšanos ar vēlētājiem, Kides kunga nostāju. Un tā jau nav šeit tā politiskā spēle, ko mēs varbūt spēlējam, liekot visu it kā uz vienas partijas interesēm, savas partijas interesēm. Tā ir atbilde tautas priekšā. Palasiet, Breša kungs, ko Kides kungs sola cilvēkiem, bet jūsu uzstāšanās šodien bija pilnīgi pretēja. Tātad jums ir divas politikas - viena Saeimā, otra - cilvēkiem? Nu grūti par to spriest.

Protams, arī šobrīd, apspriežot šo būtisko jautājumu, kad trūkst pretargumentu, tiek izvēlēta sen pārbaudīta metode - tātad tiek mēģināts lietu novest līdz absurdam. Un te "Latvijas ceļa" frakcija šobrīd diezgan fundamentāli mēģina attīstot šo ideju, padarīt to tik absurdu, lai viņa šķistu nepieņemama. Bet es tomēr piedāvātu runāt varbūt par lietas būtību.

Runājot par demokrātu sistēmu vēlēšanās, protams, ir arī svarīgi, kāda ir šo partiju uzbūve -, vai partijas pašas savā iekšējā uzbūvē ir demokrātiskas. Un praktiski tomēr lielākā daļa Saeimā pārstāvēto partiju ir būvētas kā piramīdas - no apakšas, kur ir ievērojams biedru skaits, un tālāk ir partijas kaut kāda vadība, bet ir arī partijas, kas būvētas kā piramīdas, - bet uz leju. Un tad, ja partijā nav iekšējās demokrātijas, ja partija nerealizē biedru vairākuma gribu, bet varbūt tikai vadības griba tiek novadīta uz ierindas biedriem, kā te teica, uz "vieglajiem kājniekiem", tad tā ir savādāka politika - tā nav izaugusi no partijas iekšienes, demokrātiski izcīnot un pieņemot viedokļus. Un tāpēc nevar tā būt - nedemokrātiska partija demokrātiskā sistēmā nevar realizēt demokrātisku politiku.

Iekšēji grozāmie un ārēji grozāmie saraksti. Te tika argumentēts, ka mēs maiņam sistēmu, bet mēs nemainām, un tikai 5.Saeimas vēlēšanās bija šī mainītā sistēma. Tātad principā mēs atgriežamies pie iekšējās grozāmības principiem. Personību un programmu līdzsvars, manuprāt, tieši tiek panākts ar šiem grozāmajiem sarakstiem, balsojot par programmām un par personībām. Kaut vai šis te iekšējais grozāmības princips, kam šobrīd neviens nav pieskāries, - šie plusi un mīnusi. Es jums varu nosaukt vienu piemēru. Kāds šobrīd ļoti augsti stāvošs partijas funkcionārs vienā no partijām piedalījās kādā no Dobeles rajona vēlēšanu iecirkņiem. Un tad atklājās tāda īpatnēja situācija. Šis cilvēks ieradās noteiktā kompānijā, ar noteiktu cilvēku skaitu, un, skaitot vēlēšanu biļetenus, izrādījās, ka tieši tāds skaits ir biļetenu, kur ir atstāts tikai viens šis kandidāts, bet visi pārējie partijas biedri ir izsvītroti. Es domāju, ka tas, par kuru es runāju, zina, bet es nesaukšu šobrīd viņu vārdu... Paskatīsimies, kas šobrīd tanī situācijā sanāca. It kā partija jau saņēma, bet šis kungs, kas ielika sev plus, bet pārējos izsvītroja, dabūja plus 3, salīdzinot ar pārējiem kolēģiem, jo pārējie dabūja mīnus, vienu izsvītrojot. Viņiem tika skaitīts tā - vienu viņš saņēma par sarakstu, vienu - par plusu, un tādas sistēmas bija. Diemžēl tās ir raksturīgas arī šajā te sistēmā. Un vai tāda grozāmība, kur ir tik ievērojama šī iespēja mainīt, ir vajadzīga? Tāpēc arī šī aile par atzīmi ir parādījusies, kas principā sarežģī šos "plus" vai "mīnus". Tātad arī šī aile kļūst lieka, jo principā, ja tiek pielietots grozāmības princips, tad plusam nav šeit vajadzības būt, plusu var izteikt citos sarakstos. Tātad ir vajadzīga tikai svītrošana un attiecīgajā gadījumā vai nu cita cilvēka ierakstīšana no cita kandidātu saraksta, vai šī saraksta neierakstīšana.

Es gribētu arī... Ir diezgan spilgti piemēri. Protams, es nezinu pēdējos notikumus, kā tie attīstās, bet kaut vai tā pati blakusesošā un piesauktā Igaunija, kur šobrīd viens no spēkiem gūst ievērojamu pārsvaru, pateicoties principā divām ļoti spilgtām personībām. Un, manuprāt, būs ļoti lielas grūtības noformēt valdību, jo principā šīs balsis pārsvarā iegūtas, pamatojoties uz populistisku programmu un uz divām personībām. Ne velti šī partija zaudēja pirmajā pārbaudē - parlamenta vadības vēlēšanās. Tātad šis it kā pat lielais balsu skaits un stabilitāte, šis lielais balsu skaits partijai nenodrošina tās iekšējo stabilitāti, stabilitāti parlamentā un stabilu valdību. Tātad tas ir māns, un līdz ar to arī šādā sistēmā varētu būt šīs te iespējas.

Otrais jautājums, par ko šeit daudz arī runāja, ir tas, ka katram vēlētājam ir viena balss. Neapšaubāmi 1928.gada redakcijā Vēlēšanu likumā nav ierakstīta precīza shēma par šo balsu skaitīšanu, un šis likums ir pārrakstīts no šīs te 1928.gada redakcijas. Bet pielietota tika tieši tā metode, par ko runāja, - tātad nav visa šī viena balss ieskaitīta šim vēlēšanu sarakstam, bet ir 1/16 vai 1/24 daļa katram no šiem sarakstiem, kur kāds cilvēks ir ierakstīts šajā sarakstā. Neapšaubāmi, ja tas ir vajadzīgs, tas tiks trešajā lasījumā precīzi noformulēts un ierakstīts. Tas nav ierakstīts tikai tāpēc, ka šajā iepriekšējā likumā tik precīzas atrunas par šī panta īstenošanu nemaz nav parādītas. Tas vienkārši izriet no paša likuma, un tā tas tika īstenots arī dzīvē, tāpēc principā mēs esam gatavi šo mehānismu precizēt trešajā lasījumā.

Un vēl viens jautājums, ka šobrīd, mainot tomēr sistēmu pret iepriekšējo un ieviešot šo procentu barjeru, principā ir ļoti nepieciešami, lai nesadrumstalotu absolūti spēkus. Tātad šobrīd parādās tas, kā nebija iepriekš, - parādās vēlētāji, kas ir nodevuši savu balsi, bet kuru griba Saeimā nav pārstāvēta. Tādu vēlētāju ir pāri par 20% atkarībā no tā, kāda būs procentu barjera un cik vēlēšanu sarakstu startēs. Šis skaitlis varētu svārstīties, bet katrā ziņā tā varētu būt apmēram piektā daļa cilvēku, kas piedalās vēlēšanās.

Un tad ir jautājums: vai šis politiskais spektrs, ko iegūst ievēlētās partijas Saeimā, atspoguļo pilsoņu šo politisko spektru. Manuprāt, šeit ir diezgan ievērojamas nobīdes. Un kādā sakarībā? Tātad principā visas šīs balsis, kas nav pārstāvētas, ir nodotas par partijām, kas nepārvar šo slieksni, tiek pārdalītas proporcionāli tam, kā ir nobalsojuši citi, bet tas neņem vērā, kāda šī partija ir. Piemēram, varbūt labējā spārna partijas, kuras ir pašreiz - grūti teikt, cik sarakstu startēs -, nekad nenodotu balsis par to, ka viņas tiek pārdalītas pēc šīs pārdales. Un tāpēc šeit ir piedāvāts mans priekšlikums - radīt panta jaunu, trešo, daļu, kur ieviest šo mazo ailīti vēlēšanu saraksta beigās. Tur vēlētājs var ierakstīt saraksta numuru, par kuru viņš nodotu balsi gadījumā, ja viņa izvēlētais pamatsaraksts netiek pārstāvēts Saeimā. Es domāju, ka tas arī principā būtu demokrātijas attīstības virzienā. Kāpēc? Tāpēc, ka tomēr neapšaubāmi daļa vēlētāju varbūt par mazākajām partijām izvēlēsies nebalsot tā iemesla dēļ, ka ir lielas bažas, ka šis saraksts tomēr nevar pārvarēt vai ar grūtībām pārvar procentu barjeru. Tad viņam ir izvēle - viņam būtu tiesības, ka arī viņa griba būs pārstāvēta tad, ja šis saraksts netiks Saeimā. Arī tad tā tiktu realizēta. Manuprāt, tad viņš drošāk un precīzāk varētu balsot par to sarakstu, kas, viņaprāt, visvairāk atbilst viņa interesēm, kurā ir personības, kurā ir programma, kas viņu visvairāk apmierina. Tātad iegūtu, manuprāt, daudz objektīvāku ainu par šo vēlētāju - pilsoņu noskaņu un gribu. Un arī Saeimā varbūt līdz ar to zustu lielā mērā pamats tam, kāpēc Saeima šobrīd tomēr ir tik ļoti nepopulāra tautā. Iemeslu, protams, ir daudz - arī daudzi likumi, kas ir jāpieņem, bieži varbūt ir nepopulāri; ir arī citi iemesli, bet iemesli noteikti ir arī tanī apstāklī, ka cilvēki neredz šo saikni, neredz savas gribas realizāciju augstākajā likumdevēja orgānā. Es domāju, ka, attīstot šīs iespējas, ko piedāvā LNNK, Zemnieku savienība... Principā viņas ir ļoti vienādas. LNNK priekšlikums pat savā ziņā ir precīzāks, jo tiešām norāda, ka nevar ierakstīt divreiz, jo tad vienu varētu ierakstīt trīs reizes, un tātad, manuprāt, viņš pat ir precīzāks, jo ņem vērā šīs te nianses. Bet tas viss mums ir priekšā, vēl būs trešais lasījums, kur daudz kas jāprecizē. Principālas pretrunas nav absolūti starp šiem priekšlikumiem. Un es tiešām jau teicu, ka LNNK priekšlikums risina vēl vienu šo papildu problēmu, ko mēs savā priekšlikumā nerisinām. Tāpēc es tomēr ierosinātu atbalstīt šo demokrātisko sistēmu, ko mēs piedāvājam. Principā mēs piedāvājam atgriezties pie šīs sistēmas un balsot par šiem priekšlikumiem, un nešaubīgi trešajā lasījumā tās bažas, kas bija par balsu skaitīšanu, vēl dažas bažas, mēs noņemsim, precīzi ierakstot likumā šīs normas un viennozīmīgi panākot to, ka šīs normas tiek traktētas viennozīmīgi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu. Deputāti Elferts, Lībane, Bunkšs, Zvaigzne, Bordāns, Seiksts, Oļģerts Pavlovskis, Andersons, Marjaša, Birzniece lūdz slēgt runātāju sarakstu. Runātāju sarakstā ir pieteikušies Inese Birzniece, Aivars Kreituss. Nav vairāk? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu, balsojam par priekšlikumu - slēgt runātāju sarakstu. Balsojam. Rezultātu! Par - 48, pret - 14, atturas - 8. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu - vārds Inesei Birzniecei, "Latvijas ceļš". Pēc tam - Aivars Kreituss.

I.Birzniece (LC).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Daži jautājumi un viens precizējums. Ļoti interesanti ieklausīties deputātu runās šajā punktā. Man liekas, deputāts Rozentāla kungs ir teicis: kāpēc uztraukties par juridiskām niansēm? Man liekas, mēs esam parlaments. Šī ir likumdošanas iestāde. Šī nav tikai juridiska iestāde. Mēs izdodam likumus. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi, ko mēs debatējam. Es aizmirsu, kurš deputāts to teica: "Nu visas politiskās programmas ir vienas un tās pašas." Ja tā tiešām vai patiešām ir patiesība, tad kāpēc Zemnieku savienība aizgāja no koalīcijas valdības ar "Latvijas ceļu", ja visas partijas ir līdzīgas?

Precizējums. Kiršteina kungam vajag labāk studēt Kalifornijas praksi vēlēšanās. Man liekas, nevajag maldināt cilvēkus ar piemēru no Holivudas mītu zemes. Viņš minēja savā otrajā runā, ka Kalifornija it kā būtu piemērs, kur izmanto grozāmos sarakstus. Es nezināju, ka Kalifornijā ir proporcionālā vēlēšanu sistēma. Pilnīgi cita sistēma! Tur dzīvojot līdz 1989.gadam un studējot politoloģiju jau 1965.gadā, es nezinu, ka tajos laikos ir bijusi šāda veida sistēma. Tur ir divas atsevišķas vēlēšanas. Pilnīgi cita sistēma. Es gribētu lūgt nemaldināt deputātus un klausītājus, jo galu galā Latvijas ābols ir savādāks nekā Kalifornijas apelsīns.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

A.Kreituss (DP).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Skaidrs, ka cīņa par vietām Saeimā ir sākusies. Šī cīņa jau bija izteikti vakar redzama, kad mēs, tāda neliela saujiņa ievēlētu deputātu, šeit gribējām nepielaist pie vēlēšanām daudzus cilvēkus un neļaut vēlētājiem viņu izvēli iztaisīt. Tātad būtībā sistēma turpinās tāda, ka mēs ar šo Vēlēšanu likumu atkal neļausim cilvēkiem pateikt to, ko viņi grib. Un, kas lasa avīzes, tie zina, ka daudzi grib kaut vai, piemēram, Bojāru. Un viņš šeit, godīgi runājot, nekādi nevar tikt iekļauts vēlētāju sarakstos pēc tās sistēmas, kāda tiek ierosināta. Es neaizstāvu Bojāru, es runāju par ideju kopumā, jo es uzskatu, ka vēlētājam ir tiesības iekļaut vēlēšanu sarakstos un prasīt, lai iekļauj jebkuru cilvēku, kuru viņš grib, izņemot atsevišķus smagus punktus, sodāmību un tādu lietu. Bet tas nebūtu galvenais pašreiz.

Es domāju, ka kopumā saruna ir par to, lai cilvēki varētu rakstīt klāt sarakstos tos cilvēkus, kurus viņi grib. To prasību, kuru izsaka gan LNNK, gan Zemnieku savienība tādā pietiekami populistiskā veidā, to jau izsauc ekonomiskais stāvoklis Latvijā. Un šis ekonomiskais stāvoklis mums ir labi zināms, kāds viņš ir. Man jau nav šeit jāstāsta. Pietiek, ja mēs atveram avīzi un paskatāmies, ka no 1.aprīļa gāzes cena būs lielāka, bet apsolītā pensija, protams, nekāda pielikta netiks. Un arī skolotājiem alga nekāda pielikta nav un tuvākajā laikā arī pielikta netiks. Bet tajā pašā laikā inflācija aug, par kādiem procentiem, mēs to zinām, man tas nav jāsaka. Tāpēc es domāju, ka tas ir tas galvenais iemesls, kas izsauc visas šīs runas un visus šos aprēķinus gan priekšā, gan aizmugurē.

Es pašreiz domāju, ka būtībā gan Zemnieku savienība, gan LNNK nav izdarījusi darbu līdz galam, ja viņi runā par šādas sistēmas ieviešanas nepieciešamību vai iespējamību. Tad vajadzēja šeit atsegt to, kā tas tajā saucamajā Latvijas laikā notika. Un es to pateikšu tikai nedaudz.

Latvijas Satversme tika ievēlēta ar negrozāmiem sarakstiem, bet pēc tam, ko šeit nepateica, visas četras Saeimas vēlēšanās būtībā līdz 1931.gadam tika ievēlētas ar tādiem sarakstiem, par kādiem runāja Zemnieku savienība un LNNK. Bet viņi to nepateica šeit, un es nezinu - kāpēc. Es domāju, tāpēc, ka viņi skatījās tikai to sauso Vēlēšanu likumu, kas ir viņu rokā. Viņi nepateica, ka par katru cilvēku, kuru pieraksta klāt šinī sarakstā - par to jau šeit teica trīs deputāti - , procenti tiek zaudēti no šī saraksta attiecībā pret pretējās partijas sarakstu. To šeit pateica trīs deputāti.

Tātad šī sistēma ir skaidra. Bet es gribētu vienu piemēru minēt, un vislabāk šo piemēru, manuprāt, ir minēt ar "Latvijas ceļa" piemēru, kur iepriekšējās vēlēšanās Gorbunova kungs dabūja 220 000 plusu. Tad pēc šīs sistēmas, kāda darbojās šajā laikā - līdz 4.Saeimas vēlēšanām (ieskaitot), šīs 220 000 balsis, būtu dalītas ar kopējo vēlētāju skaitu, pēc tam būtu noteikts kāds procents, no kopējā vēlētāju skaita un tad attiecināts uz vienu partiju, un pēc tam "Latvijas ceļš" būtu dabūjis klāt aptuveni 3 vietas. Tad "Latvijas ceļam" nebūtu vis 36 vietas, bet 39 vietas pēc šādas pieejas.

Es varbūt kļūdos šeit būtībā ciparos, jo es tikai aptuveni pasaku to dalījumu, bet es domāju, ka vajadzētu uz šo jautājumu paskatīties no otras puses. Man liekas, ka vajadzētu noraidīt gan šo priekšlikumu, kas tika izteikts no LNNK puses, gan priekšlikumu no Zemnieku savienības puses, un līdz nākošajam, trešajam, lasījumam sagatavot precīzu izklāstu par to, kā bija. Jo neviens šobrīd nav gatavs iznākt šeit priekšā un precīzi pastāstīt, kā tad bija, ņemot vērā tos aprēķinus, kurus es pieminēju. Es arī pasaku viņus tikai stipri aptuveni, un tāpēc vajadzētu šeit paskaidrot, kas notiktu, piemēram, ar Zemnieku savienību. Mums šobrīd tas ir skaidrs, un es atļaušos pateikt tādu salīdzinājumu. Mums ir skaidrs, ka viņa ir ļoti populāra valstī, ka viņa daudziem patīk. Tāpat mums ir skaidrs, ka Valsts prezidentu Gunti Ulmani viņiem gribētos, bet viņš nevar piedalīties vēlēšanās. Viņiem gribētos kādas spilgtas personības priekšā. Pieņemsim tādu variantu, ka visi tagad raksta... Es nezinu, kuru par populārāko nosaukt, tāpēc es nosaukšu atkal iepriekšējo vēlēšanu rezultātā atbalstīto Gorbunova kungu. Visi met iekšā Zemnieku savienības sarakstu un tur pieraksta klāt Gorbunova kungu. Kas notiek? 220 000 papildu saraksti tiek iemesti šādi. Protams, Gorbunova kungs ar šo sarakstu iekšā neiekļūst. Pretī tā partija, no kuras viņš tiek ierakstīts, un tā dod visu laiku to procenta daļiņu uz turieni. Tātad vajadzētu iztaisīt līdz nākošajai sarunai, līdz trešajam lasījumam, šeit precīzus aprēķinus un priekšā arī tabulu nolikt, ko tādā gadījumā iegūst Zemnieku savienība un ko viņa zaudē. Es domāju, ka Zemnieku savienība iegūst vairāk, nekā zaudē "Latvijas ceļš". Zaudē! Un viņu cilvēks ir tas, kas Zemnieku savienībai tādā situācijā ir izdarījis diezgan labu darbu. Es neapgalvoju, ka tas tā tieši ir, bet es domāju, ka tāds tas aprēķins būs. Un, ja mums šādu aprēķinu šeit priekšā noliks, tad mums būs konkrēta saruna, tā nebūs tikai uz emocijām balstīta saruna. Es centos minēt dažus ciparus, par kuriem es neesmu pilnīgi pārliecināts, bet tāda bija sistēma.

Un vēl viens svarīgs moments. Mēs šeit visi dikti jau no pagājušās Saeimas, no šīs Saeimas sākuma, no pirmās dienas esam runājuši tikai par to, ka vajag atjaunot tajos gados bijušo kārtību. Ministru kabinets tika veidots it kā tieši uz tā likuma pamata, kaut gan viņš tika izveidots pilnīgi savādāks, un ministru skaits, visu ierēdņu skaits ir daudzkārt lielāks. Tas nav svarīgi. Tautai tika stāstīts, ka viss uz tā pamata tiek taisīts. Nu tad šeit ir piemērs. Ja mēs gribam radīt vispārēju Vēlēšanu likumu, kas nebūtu attiecināts uz vienu Saeimu, tad, lūdzu, jums ir piemērs. Sāksim rēķināt, atgriežoties konkrēti pie tās kārtības, kāda bija. Nerunāsim par Monako vai Kaliforniju, bet precīzi noliksim šeit nākošo reizi priekšā vienu vai divas tabulas. To var izdarīt mūsu cilvēki, kas Juridiskajā komisijā nodarbojas ar šo jautājumu. Un tad visiem būs skaidrs tas, ko liek priekšā Zemnieku savienība un LNNK. Un mēs visi skaidri redzēsim, ko iegūst viena vai otra partija, bīdot populārus cilvēkus ar vēlētāju gribas palīdzību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Vai referents vēlas komentēt? Referents nevēlas komentēt. Mums ir četri priekšlikumi. Daži no viņiem būtiski neatšķiras, bet tomēr ir redakcionālas nianses. Katrā ziņā es baidos šeit komentēt un teikt, ka viens tur var apvienot šos priekšlikumus. Ja jau paši deputāti ir iesnieguši un uzrakstījuši un komisija šeit viņus mums arī ir priekšā sniegusi, tad mans priekšlikums ir - balsot par visiem tādā secībā, kā viņi ir iesniegti. Kaut gan es apzinos, ka šeit ir nianses, kuras it kā viena otru izslēdz un varētu nebalsot. Pēc tam - viss pārējais. Nav iebildes, ja visas četrus balsojam tādā secībā, kādā viņi šeit ir uzrakstīti? Nav iebildes. Tad sākam lūdzu!

Pirmais ir deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums - papildināt ar "pie kam izsvītroto kandidātu vietā tukšajos nodalījumos ierakstīt citu kandidātu vārdus no attiecīgā vēlēšanu apgabalā izvirzītajiem kandidātiem no citiem vēlēšanu sarakstiem". Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 46, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais ir Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums - 23.panta otrajā daļā pēc vārdiem "neizdarīt atzīmi" izteikt šādā redakcijā: "Svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu un ierakstīt izsvītrotā kandidāta vārda vai uzvārda vietā no cita kandidātu saraksta kandidāta vārdu un uzvārdu, attiecīgā kandidātu saraksta nosaukumu." Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Ir deputātu iesniegums!") Es ļoti atvainojos! Lūdzu atsaukt balsojumu. Ir desmit deputātu lūgums. Deputāti Rozentāls, Bērziņš, Tomiņš, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Kokins, Grīgs, Novakšānovs, Putniņš, Resnais, Andris Grots lūdz 23.panta otrās daļas Zemnieku frakcijas priekšlikumu balsot un pēc tam nolasīt katra deptutāta balsojumu saskaņā ar 140.pantu. Saeima lemj. Godātie deputāti! Par šo priekšlikumu viens runā "par", viens - "pret", un tad Saeima balso. Vai runātāji nav pieteikušies? Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Jā, es gribētu aicināt atbalstīt šo priekšlikumu. Tāpēc, ka visi redzēs, vai tiešām mēs iestājamies par vēlētāju gribu, vai mēs esam pret šo vēlētāju gribu. Jo es gribētu dažiem atgādināt, ka šis labojums jau neuzspiež ar varu nabaga vēlētājiem kādu ierakstīt. Bet, ja viņi to grib, viņi to darītu. Tāpēc es esmu par to, lai mēs šeit nobalsotu un lai katrs varētu, teiksim, ar savu apstiprinājumu pateikt, kurā pusē viņš ir, - vai viņš ir vēlētāju pusē, vai viņš ir pret šo vēlētāju gribu. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Par procedūru. Mūsu procedūra nenosaka apstiprinājumu. Tiek nosaukti deputāti un apstiprinājums - vai nu "pret", vai "par" tikai tad, ja neatbilst attiecīgi deputāta izteiktajai gribai, nospiežot pogu. Lūdzu, tagad var runāt "pret".

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Es tūlīt pelnīšu jūsu nopēlumu, bet es arī aicinu balsot "par", lai tiešām tauta redzētu, kuri vēlas apkrāpt vēlētājus un kuri nevēlas apkrāpt vēlētājus, jo Zemnieku savienības priekšlikums ir vēlēšanās apkrāpt vēlētājus.

Sēdes vadītājs. Deputāt Panteļējev! Jūs saņemat piezīmi par Kārtības ruļļa pārkāpšanu, jo Kārtības rullis neparedz diviem runāt "par". Lūdzu, balsojam par priekšlikumu - nolasīt katra deputāta balsojumu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 17, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

Tagad balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu - 23.panta otrajā daļā pēc vārdiem "neizdarīt atzīmi" izteikt šādā redakcijā: "svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu un ierakstīt izsvītrotā kandidāta vārda vai uzvārda vietā no cita kandidātu saraksta kandidāta vārdu un uzvārdu, attiecīgā kandidātu saraksta nosaukumu". Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Lūdzu Irēnu Folkmani - Saeimas sekretāra biedri - nolasīt šo balsojumu! Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Andris Ameriks - pret,

Dzintars Ābiķis - pret,

Martijans Bekasovs - pret,

Eduards Berklavs - par,

Gundars Bērziņš - par,

Indulis Bērziņš - pret,

Mariss Andersons - pret,

Inese Birzniece - pret,

Jānis Bordāns - pret,

Vilnis Edvīns Bresis - pret,

Olafs Brūvers - atturas,

Igors Bukovskis - pret,

Jānis Bunkšs - pret,

Alfreds Čepānis - pret,

Imants Daudišs - pret,

Olga Dreģe - pret,

Pēteris Elferts - pret,

Aivars Endziņš - pret,

Irēna Folkmane - atturas,

Anatolijs Gorbunovs - pret,

Māris Graudiņš - pret,

Oskars Grīgs - par,

Māris Grīnblats - pret,

Andris Grots - par,

Andris Gūtmanis - pret,

Raimonds Jonītis - pret,

Kārlis Jurkovskis - pret,

Imants Kalniņš - par,

Lainis Kamaldiņš - pret,

Viesturs Pauls Karnups - par,

Aleksandrs Kiršteins - par,

Mārtiņš Ādams Kalniņš - par,

Jānis Kokins - par,

Odisejs Kostanda - atturas,

Nikolajs Krasohins - pret,

Ilga Kreituse - pret,

Aivars Kreituss - atturas,

Vilis Krištopans - pret,

Jānis Lagzdiņš - pret,

Uldis Lakševics - par,

Kristiana Lībane - pret,

Kārlis Leiškalns - pret,

Andris Liepiņš - pret,

Andris Līgotnis - pret,

Ruta Marjaša - pret,

Voldemārs Novakšānovs - par,

Uldis Osis - pret,

Andrejs Panteļējevs - pret,

Oļģerts Pavlovskis - pret,

Valdis Pavlovskis - pret,

Andris Piebalgs - pret,

Aida Prēdele - par,

Pauls Putniņš - par,

Gunārs Resnais - par,

Jānis Ritenis - pret,

Andris Rozentāls - par,

Indra Sāmīte - pret,

Andris Saulītis - pret,

Antons Seiksts - pret,

Anna Seile - par,

Modris Spuģis - pret,

Anita Stankēviča - atturas,

Leonards Stašs - pret,

Jānis Straume - pret,

Pēteris Tabūns - par,

Zigurds Tomiņš - par,

Jānis Ārvaldis Tupesis - pret,

Jānis Urbanovičs - atturas,

Mārtiņš Virsis - pret,

Alfrēds Žīgurs - par,

Māris Zvaigzne - pret.

Sēdes vadītājs. Lūdzu labot Urbanoviča balsojumu. Un nosauciet rezultātu!

I.Folkmane. Rezultāts: "par" - 19, "pret" - 46, atturas - 6. Nebalsojušo nav.

Sēdes vadītājs. Urbanoviča balsojumu labojāt?

I.Folkmane. Urbanoviča balsojums - "pret".

Sēdes vadītājs. Līdz ar to rezultāts?

I.Folkmane. "Pret" būs 45... es atvainojos... 47 un atturas - 5.

Sēdes vadītājs. Un "par"?

I.Folkmane. 19.

Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākošais ir LNNK priekšlikums: "Vēlēšanu zīmē pretī svītrotam kandidātu uzvārdam vēlētājam ir tiesības ierakstīt citu kandidātu no cita attiecīgajā apgabalā pieteikta saraksta. Vienu un to pašu kandidātu no cita saraksta var ierakstīt vēlēšanu zīmē tikai vienu reizi." Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 47, atturas - 7. Nav pieņemts priekšlikums.

Pēdējais. Deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums - papildināt ar 3. apakšpunktu: "Vēlēšanu zīmē vēlētājs var izdarīt atzīmi par attiecīgā apgabalā izvirzīto sarakstu, par kuru tiek nodota balss gadījumā, ja vēlēšanu saraksts, kurš izvēlēts, nepārvar noteikto 5% barjeru un netiek pārstāvēts Saeimā". Balsojam! Rezultātu! 20 - par, 46 - pret, 6 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākošā ir 23. panta pirmā lasījuma ceturtā daļa, kur bija tehniska kļūda, mēs šo kļūdu esam novērsuši. Tātad, nomainot šo numerāciju, tā ir trešā daļa: "Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi". Teksts nav mainīts, tikai daļas numurs.

Līdz ar to nākamā ir 23. panta ceturtā daļa. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums par šās daļas redakciju, kuru Juridiskā komisija atbalstīja un kuru jūs redzat 4. ailītē.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Tālāk!

A.Endziņš. Nākamais ir 24. pants. Pie 24. panta ir četri deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumi un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Vispirms - par deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumiem. Pirmais priekšlikums. Viņš ierosina aiz vārdiem "veselības stāvokļa dēļ" papildināt ar "vai citu iemeslu dēļ". Kas tie par citiem iemesliem var būt? Kāzas vai kādas citas svinības?.. Mēs uzskatām, ka var būt tikai viens apstāklis, - ka cilvēks slimības, tātad veselības stāvokļa dēļ personīgi nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, tāpēc šo priekšlikumu mēs neatbalstījām.

Otrs viņa priekšlikums - svītrot vārdu "rakstveida". Tas nozīmē, ka jebkura persona var piezvanīt uz vēlēšanu iecirkni, un arī te var būt viltus izsaukumi, kas diemžēl mūsu vēlēšanu praksē ir diezgan bieži sastopami - un it sevišķi, ja ir runa par lauku rajoniem; tad tas nozīmē, ka mēs varbūt atsevišķos gadījumos dzenāsim transportu uz tālākām mājām, kur it kā ir bijis šāds izsaukums, lai gan šāda izsaukuma faktiski nav bijis. To ir arī grūti fiksēt, jo var zvans būt anonīms - var nosaukt jebkuru uzvārdu un jebkuru adresi, jo vēlēšanu komisija to pārbaudīt nav spējīga. Tāpēc arī šo priekšlikumu mēs neatbalstījām.

Un trešais priekšlikums ir papildināt: "Balsošanu pēc vēlētāja atrašanās vietas var pieteikt, sākot ar 20 dienām pirms vēlēšanām." Es atvainojos Gundaram Bērziņam vēlreiz... es neprecīzi par šo 20 dienu termiņu pateicu citā gadījumā, šeit ir tā situācija, ka vēlēšanu komisija sāk strādāt tikai 10 dienas iepriekš, un līdz ar to tātad šāds termiņš - 20 dienas pirms vēlēšanām - nav pieņemams, tāpēc Juridiskā komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Ceturto Gundara Bērziņa priekšlikumu Juridiskā komisija ir akceptējusi (ar redakcionālu grozījumu). Ir akceptējusi arī Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu šā panta pirmajā daļā vārdus "šajās vietās" aizstāt ar vārdiem "ārpus vēlēšanu telpām". To mēs esam iekļāvuši. Tas ir par šā 24. panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Es nolasīšu pirmajā lasījumā pieņemto 24. panta redakciju un pastāstīšu, kāpēc šie labojumi ir radušies. "Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa vēlēšanu komisija pēc šo vēlētāju rakstveida iesnieguma, kas reģistrēts īpašā žurnālā, uzdod diviem komisijas locekļiem organizēt balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā. Citu vēlētāju balsošana šajās vietās nav pieļaujama." Man, piemēram, šķiet ļoti īpatnēji, ka vēlētājs, kas nevar ierasties uz vēlēšanām, var ierasties reģistrēties, reģistrēt izsaukumu uz vēlēšanām.

Un otrs. Iepriekšējo vēlēšanu prakse rāda, ka laukos no svara ir ne tikai šis veselības stāvoklis. Ir arī, piemēram, veci cilvēki. Vai tas ir veselības stāvoklis? Vai veselības stāvoklim ir vajadzīga apliecinoša izziņa? Otrs. Vai var rakstveidā... tātad te bija teikts, ka rakstveidā... nu te tika pieņemts - arī tā pilnvarotā persona... tātad - vai pilnvarotā persona var tikt mutiski pilnvarota, vai arī ir jābūt rakstveida pilnvarojumam un apstiprinājumam? Pēc tam izrādīsies, ka tā pilnvarojuma nav bijis. Un to balsošanas pieteikšanu... es pieļauju, ka tātad, ja te ir neprecīzi... tātad ar vēlēšanu komisijas darbības likumu... tad jāraksta ir trešajā lasījumā - 10, bet jābūt ir zināmam...

No otras puses, lauku pagastos ir principā katastrofālā stāvoklī šobrīd sabiedriskais transports, par ko mēs šobrīd principā neesam runājuši. Lai arī pagasti organizē, piemēram, autobusu, vienu loku, uz šīm vēlēšanām, bet laukos cilvēkiem ir darbi, ir govju slaukšana, ir citi neatliekami darbi. Es, piemēram. Pagājušajās vēlēšanās es šeit, Saeimas solā, nonācu tieši no sava pagasta, tieši strādāju, kā saka, savā saimniecībā, un es redzēju, ka daudzi cilvēki, kas gribēja piedalīties vēlēšanās, nevarēja piedalīties, jo viņi arī nebija izpratuši... iepriekš jau bija, pieņemsim, vecā padomju sistēma, bet skatījās: nu, nav tur tie 99%, bet brauca... Viņi cerēja, ka vai nu par viņiem kāds painteresēsies, vai viņi var nokļūt, vai kā, viņi pēdējā dienā pēkšņi sāka domāt, ka vajag izsaukt. Zvanīja, - izrādās, ka nevar vairs pieteikt. Es tiešām pats pārliecinājos, ka... grūti saukt lielus skaitļus... bet daļai vēlētāju šādā formā tika liegta iespēja piedalīties. Pārsvarā tie ir lauku cilvēki, jo šobrīd arī vēlēšanu iecirkņu nav vairs, kā agrāk, ļoti daudz, pagastā ir tikai viens vēlēšanu iecirknis, un nokļūšana tajā no attālākiem punktiem ir ļoti grūta. Mums cilvēki arī nav tik bagāti, ka viņiem katram būtu mašīna, ar ko turp nokļūt. Tāpēc ir šī procedūra, un tāpēc es rakstu, ka var būt arī citi iemesli, ne tikai veselības stāvoklis... Mēs labi varam precizēt, vai... jau zināms, ka ir grūtības nokļūt... bet, piemēram, ir mājas, kas ir meža vidū... viņam nav ar ko aizbraukt, un viņš nevarēs vēlēt tikai tāpēc, ka viņam ir šīs nokļūšanas problēmas. Manuprāt, tas varētu būt arguments, kāpēc šī komisija brauc pie viņa, un, manuprāt, vieglā mašīna ar dažiem cilvēkiem maksā lētāk, nekā tad, ja tiek organizēts brauciens ar autobusu. Un tikai šā iemesla dēļ es tomēr uzskatu, ka pārsvarā ir nepamatoti šie priekšlikumi. Var būt, ka tie nav pietiekami korekti un labi, varētu būt, ka tie ir savādākā formā jāformulē, bet es zinu, ka daudzas komisijas... Pašvaldību komisija redz šo problēmu. Un, ja redz, ka varbūt nav veiksmīgi formulēts, uztaisa to vajadzīgo formulējumu, bet principā risina problēmu. Šeit es tomēr neredzu problēmas. Manuprāt, nepamatoti... tomēr diezgan svarīga... šī problēma ir atstāta novartā. Protams, neskatoties uz to, vai šie priekšlikumi gūs atsaucību vai negūs dzirdīgas ausis deputātu personā, es tomēr uzskatu, ka šī problēma ir ļoti aktuāla. Tad lūgums... protams, ja visi to noraidīs... jo man jau šobrīd ir tāda sajūta kā - kā agrāk teica - "tautas ienaidniekam", jo nevienu manu priekšlikumu nepieņem. Vai tad es te galīgi tikai vienas tādas muļķības vien rakstu? Jo - cik priekšlikumu... tikko kā ir mans priekšlikums - tā noraida! Varbūt tiešām es kaut ko šeit esmu sajaucis. Manuprāt, šī problēma tomēr ir aktuāla. Šeit varbūt arī ar pašvaldībām ir jākonsultējas par to, kāds ir labākais risinājums, - bet tomēr neliegsim iespēju cilvēkiem piedalīties vēlēšanās, kas aiz savas trūcības vai vēl kādu apstākļu dēļ nespēs piedalīties vēlēšanās! Tomēr ļausim viņiem paust brīvi arī šo gribu, radīsim iespēju viņiem to darīt! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nav pieteikušies? Debates pabeigtas. Vai referents vēlas komentēt?

A.Endziņš. Dažus vārdus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamais Bērziņa kungs! Mūsu vēlēšanas ir divas dienas. Ja šī māja atrodas meža vidū, acīmredzot jau tik un tā tas cilvēks arī brauc kādreiz uz veikalu, vai kaut kur citur. Laikam jau arī veselība var būt saistībā ar vecumu kā tādu. Bet acīmredzot par katru no šiem priekšlikumiem ir jābalso atsevišķi. Es tikai ceru, ka Bērziņa kungs vismaz trešo priekšlikumu pats paņems nost, jo 20 dienas pirms vēlēšanām mums vēlēšanu komisijas nestrādā, tur pieteikt nebūs iespējams. Gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka tā ir diezgan plaša prakse lauku rajonos, ka šāds izsaukums nāk un tad visa saime nobalso. No tās būtu jāizvairās. Tā vairs nav aizklāta balsošana.

Sēdes vadītājs. Deputāt Gundar Bērziņ, vai jūs lūdzat balsot par visiem jūsu priekšlikumiem? (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Trešo priekšlikumu varētu noņemt, bet atstāt tā problēmu!") Uz trešo lasījumu. Tad balsosim par pirmo un otro kopā vai atsevišķi? Atsevišķi. Labi!

Balsojam. 24.pants. Aiz vārdiem "veselības stāvokļa dēļ" papildināt "vai citu iemeslu dēļ". Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 31, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Otrs - svītrot vārdu "rakstveida". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 34, atturas - 9. Nav pieņemts šis priekšlikums. Pārējie priekšlikumi ir iestrādāti panta redakcijā.

Lūdzu deputātus balsot par 24.panta pirmo daļu. Juridiskās komisijas redakcija. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, 3 - atturas. Panta pirmās daļas redakcija ir pieņemta.

A.Endziņš. Šā panta otrā daļa ir tikai izteikta jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju, otrās daļas redakciju, ir iebildes? Nav. Pieņemta.

A.Endziņš. 25.pants. Priekšlikumu nav. 26.pants. Priekšlikumi nav iesniegti. Nākamais ir 27.pants. Es lūgtu izskatīt arī šo pantu pa daļām. Par panta pirmo daļu priekšlikumu nav. Pie panta otrās daļas ir priekšlikumi, ko iesniegusi Zemnieku savienības frakcija. Divi priekšlikumi... trīs priekšlikumi. Mēs esam izteikuši otro daļu jaunā redakcijā, iestrādājot arī Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumus. Šo redakciju jūs redzat 4.ailītē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas izstrādāto redakciju? Nav. Panta otrās daļas redakcija ir pieņemta.

A.Endziņš. Attiecībā uz trešo daļu ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums papildināt trešo daļu ar vārdu "Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs". Šo priekšlikumu mēs esam pieņēmuši. Un otrs priekšlikums ir papildināt trešo daļu ar vārdiem "politisko organizāciju (partiju) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības". Mēs esam izsvītrojuši no šīs redakcijas vārdus "politisko organizāciju (partiju)" un papildinājuši to ar atsauci uz 18.pantu, tādējādi daļēji pieņemot Zemnieku savienības frakcijas otro priekšlikumu. Esam arī izsvītrojuši vārdus "vai viņa vietnieks". Komisijām vairs šādas amatpersonas nebūs. Un pants līdz ar to ir arī redakcionāli precizēts, jo mēs esam būtībā saīsinājuši Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu. 18.pantā ir runa par šīm politisko partiju, politisko apvienību, kā arī politisko partiju koalīciju pilnvarotajām personām. Lai nebūtu visu laiku mums jāatkārto vieni un tie paši vārdi.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? Nav. Šī redakcija ir pieņemta.

A.Endziņš. 28.pants ir nākamais. Es lūgtu arī to izskatīt pa daļām. 28.panta pirmo daļu komisija ierosina papildināt ar vārdiem "pirmajā" un "vēlēšanu gaitas". Līdz ar to ir jauna redakcija: "Sākot ar vēlēšanu telpu atvēršanu vēlēšanu pirmajā dienā, vēlēšanu komisijas sekretārs raksta vēlēšanu gaitas protokolu, kurā fiksē vēlēšanu norisi."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Endziņš. Otrā daļa. Ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurā ir redakcionāli grozījumi. Juridiskā komisija tos pieņēma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Pieņemts.

A. Endziņš. Nākamā ir ceturtā nodaļa. "Balsu skaitīšana un vēlēšanu rezultātu aprēķināšana". Šeit ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums - 29.pantā vārdu "balsu" aizstāt ar vārdiem "vēlēšanu zīmju". Šis priekšlikums nav atbalstīts. Vārdi "skaitīšana notiek" ir aizstāti ar vārdiem "skaitīšana sākas". Pants līdz ar to ir arī redakcionāli precizēts, un ir izsvītrots trešais teikums. Jo šeit ir šis process sadalīts divās dienās, jo "zīmju skaitīšana" šeit nenotiek, šeit notiek "balsu skaitīšana". Tā sākas jau vēlēšanu otrās dienas vakarā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šo redakciju ir iebildes? Nav. Līdz ar to mēs esam izskatījuši un akceptējuši 29.pantu.

A.Endziņš. Par 30.pantu priekšlikumu nebija, un grozījumi arī nav izdarīti.

Sēdes vadītājs. Es aicinu atšķirt nākamo lapu. Tur sākas 31.pants. Un lūdzu dot zvanu. Lūdzu zvanīt, lai reģistrētos! Lūdzu, reģistrēsimies! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Aivars Berķis,

Māris Budovskis,

Gaļina Fjodorova,

Edvīns Inkēns,

Jānis Jurkāns,

Eriks Kaca,

Ojārs Kehris,

Edvīns Kide,

Janīna Kušnere,

Jānis Lucāns,

Gunārs Meierovics,

Roberts Milbergs,

Aija Poča,

Andrejs Siliņš,

Juris Sinka,

Dainis Stalts,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30, tas ir, līdz pusdiviem.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Tomēr būtu jāreģistrējas. Vai nu ir 50, vai nedaudz mazāk. Vai viens vairāk. Reģistrējamies! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 49, 50, 51, 52 deputāti... 53 deputāti.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Saeimas vēlēšanu likums". Lūdzu referentu Aivaru Endziņu - Juridiskās komisijas priekšsēdētāju. 31.pants.

A.Endziņš (LC).

Pie 31.panta ir LNNK frakcijas priekšlikums, kurš nav balsojams, jo šīs izmaiņas nebija izdarītas. Arī Gundara Bērziņa priekšlikums, kurš arī ir saistīts jau ar Saeimas iepriekšējo balsojumu. Arī trešais Gundara Bērziņa priekšlikums nav balsojams, jo arī jau iepriekš ir Saeimas balsojums bijis. Arī divi. Pirmais Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums arī nav balsojams, jo tas jau ir izbalsots iepriekšējos balsojumos. Juridiskā komisija ir izteikusi šo pantu jaunā redakcijā, iestrādājot Zemnieku savienības frakcijas otro - jeb šajā tabuliņā pēdējo - priekšlikumu. Kā jūs redzat, mēs esam sadalījuši šo pantu četrās daļās, lai šis pants būtu uzskatāmāks, lai būtu vieglāk orientēties, lai precīzāk būtu šī doma izteikta.

Sēdes vadītājs. Vai pret 31.panta redakciju, kuru piedāvā Juridiskā komisija, deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to 31.pants ir pieņemts Juridiskās komisijas piedāvātajā redakcijā.

A.Endziņš. Tālāk. Ir Juridiskā biroja priekšlikums likumprojekta 33. un 34.pantu pārcelt aiz 31.panta, attiecīgi mainot pantu numerāciju. Šie panti ir redzami nākamajā - 21.lapaspusē. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu un izteica pirmā lasījuma redakcijas 33.panta pirmo daļu precizētā redakcijā, un pieņēma arī Juridiskā biroja priekšlikumu par pirmā lasījuma redakcijas visu 34.pantu. To jūs redzat 21.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Līdz ar to šī redakcija ir pieņemta.

A.Endziņš. Tātad arī šī jaunā... ir arī 32., 33. pants līdz ar to... Un bijušais 32.pants. Šeit ir tātad Juridiskās komisijas priekšlikums aizstāt vārdu "protokolā" ar vārdiem "iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā". Ir arī priekšlikums izdarīt redakcionālus precizējumus šajā pantā un izdalīt pēdējo teikumu kā atsevišķu daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? 34.pants ir akceptēts komisijas ieteiktajā redakcijā.

A.Endziņš. Šajā 21.lapaspusē ir arī 33., 34. pants. Tātad tie bija akceptēti iepriekšējā lappusē.

Nākamais būtu 35.pants. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt šajā pantā vārdu "sašņorējams" ar vārdu "saauklojams", kā arī ierosinājums 35.panta pirmo teikumu pēc vārda "aploksnes" papildināt ar vārdiem " un neizmantotās vēlēšanu zīmes". Ir arī Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums aizstāt 35.pantā vārdu "minams" ar vārdiem "jābūt atsaucei" un 35.panta pēdējā teikumā vārdu "ka" aizstāt ar vārdiem "laiks, datums", un vārdu "ko" aizstāt ar vārdiem "kādu personu". Juridiskā komisija ir izteikusi 35. un 36.pantu kā divus pantus, "par trim pantiem jaunā redakcijā", iestrādājot šos priekšlikumus, kuri ir izteikti par 35.pantu.Šajā 22.lappusē jūs redzat 35.panta redakciju, kurš uzskatāmības labad ir sadalīts piecās daļās, un pirmā daļa ir ar četriem apakšpunktiem, lai būtu precīzāk tas viss redzams.

Nākamais ir 36.pants, tātad tas, kurš tika izveidots no šā viena panta, kurš ir redakcionāli precizēts, sadalot to pa daļām, un pirmā daļa ir ar apakšpunktiem, lai būtu uzskatāmāk.

Sēdes vadītājs. Vai attiecībā uz 35. un 36.pantu ir kādas iebildes pret to redakciju, kuru piedāvā komisija? Nav. Līdz ar to akceptējam komisijas piedāvāto redakciju.

A.Endziņš. Nākamais ir 37.pants, kurš būtībā ir jauns pants, bet kurā ir ietvertas tās normas, sadalot un pārveidojot , lūk, šo 35. un 36.pantu, kāds tas bija pirmajā redakcijā. Kurš sastāv no divām daļām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nākamais ir 37.pants, tagadējais 38.pants. Šeit ir vairāki priekšlikumi. Ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", LNNK frakcijas un deputāta Kides kopīgs priekšlikums - piecus procentus aizstāt ar četriem procentiem. Ir deputāta Līgotņa priekšlikums - piecus procentus aizstāt ar sešiem procentiem. Vēl ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums papildināt 37.pantu ar vārdiem "politisko organizāciju (partiju) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības". Ir arī Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija neatbalstīja frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", LNNK frakcijas, deputāta Kides un deputāta Līgotņa priekšlikumus par procentu barjeras izmaiņām, bet pieņēma Juridiskā biroja priekšlikumu un vienlaikus daļēji pieņēma arī Zemnieku savienības priekšlikumu, kā arī redakcionāli šo pantu precizēja. Tas ir par panta pirmo daļu. Es lūdzu arī to skatīt pa daļām un pa punktiem.

Tātad vispirms ir jāizšķir jautājums par procentu barjeru.

Sēdes vadītājs. Vai jums tālāk pa daļām šis pants nav sadalīts?

A.Endziņš. Nē, pa punktiem. Šeit pa punktiem būs tālāk: 37. panta pirmā daļa, otrā daļa, un otrai daļai ir punkti, jo mēs to pirmo daļu, pirmā lasījuma pirmo daļu, esam izveidojuši par divām daļām. Otrā daļa: "Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp pārējiem vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību". Un tālāk seko punkti.

Bet tagad - par pirmo daļu, kas skar tieši procentu barjeru.

Sēdes vadītājs. Runātāji nav pieteikušies.Tad jābalso par priekšlikumiem. Lūdzu zvanu! Vai nav iebildes, ja mēs balsojam? Šeit ir vajadzīgi divi balsojumi.

A.Endziņš. Četri procenti un seši procenti. Redakcijā, kas bija pirmajā lasījumā, ir minēti pieci procenti.

Sēdes vadītājs. Kas to zina, kas ir radikālāks - vai paaugstināti procenti vai pazemināti?

A.Endziņš. Acīmredzot tad jābalso tādā secībā, kā te ir uzrādīts.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes, ja secība būs tāda, kā šeit ir uzrakstīts? Vispirms - frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, un pēc tam - deputāta Līgotņa. Nav iebildes?

Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", LNNK frakcijas un deputāta Edvīna Kides priekšlikumu - vārdus "pieciem procentiem" aizstāt ar vārdiem "četriem procentiem"! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 29, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad balsosim par priekšlikumu 37.panta otrajā teikumā vārdu "pieciem" aizstāt ar vārdu "sešiem". Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 30, atturas - 19. Līdz ar to paliek pirmā panta redakcijā pieci procenti.

A.Endziņš. Tālāk - 38.panta otrās daļas 1.punkts ir deputāta Bērziņa... Gundara Bērziņa priekšlikums, kurš nav balsojams, jo tas izriet jau no Saeimas iepriekšējā balsojuma. Un ir Juridiskā biroja priekšlikums šīs iedalījuma vienības apzīmēt vispārpieņemtajā kārtībā. To mēs arī darām - apzīmējām punktus ar cipariem. Citu priekšlikumu par šo punktu nav.

Par 2.punktu (pirmajā lasījumā tas bija "b" punkts) ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums papildināt 37.panta "b" un "c" apakšpunktus ar vārdiem "kandidātu sarakstos". Šis priekšlikums ir pieņemts un iestrādāts attiecīgi 2. un 3. punktā.

Attiecībā uz pirmā lasījuma 37.panta "d" punktu jeb tagadējā 38.panta otrās daļas 4.punktu ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī to komisija ir akceptējusi un iestrādājusi savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. 38.pants (tagadējais 39.pants). Pirmais priekšlikums, kas ir no LNNK frakcijas, nav balsojams, jo balsojums par to jau ir bijis iepriekš -negatīvs.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, - lai būtu skaidrība: līdz ar to mēs 38.pantu jaunā redakcijā esam pieņēmuši.

A.Endziņš. 37.pantu... Jā, piedošanu, 38.pants ir jaunā redakcijā!

Sēdes vadītājs. Jā, jaunā redakcijā esam pieņēmuši. Vai deputātiem iebildes nebija? Nav. Ir pieņemts 38.pants Juridiskās komisijas izstrādātajā redakcijā.

A.Endziņš. Tālāk ir 38.pants pirmā lasījuma redakcijā vai 39.pants otrā lasījuma redakcijā. Šeit pirmais priekšlikums ir LNNK frakcijas priekšlikums, un tas nav balsojams, jo bija negatīvs balsojums iepriekš. Tas ir saistīts ar grozāmiem sarakstiem. Arī Zemnieku savienības frakcijas pirmais priekšlikums nav balsojams, jo arī tas jau ir saņēmis negatīvu balsojumu iepriekš, un tālāk ir Zemnieku savienības frakcijas otrais priekšlikums: aizstāt 38.pantā vārdu "balsu" ar vārdiem "vēlēšanu zīmju". Un 3. un 4. priekšlikums - vārdu "izkārtojas" aizstāt ar vārdu "sarindojas" un papildināt 38.pantu ar vārdiem "kandidātu sarakstos".

Juridiskā komisija ir pieņēmusi Zemnieku savienības frakcijas 3. un 4.priekšlikumu, kā arī iedaļas beigās redzamo Juridiskā biroja priekšlikumu un ir aizstājusi vārdus "sarakstu skaits" ar vārdiem "vēlēšanu zīmju skaits", kā arī ir papildinājusi ar vārdu "savstarpēji". Piedāvātajā tekstā 39.pantā pasvītrotais teksts norāda uz tām izmaiņām, kuras mēs esam izdarījuši.

Sēdes vadītājs. Vai par 39.panta redakciju ir kādas piezīmes? Nav. Esam akceptējuši komisijas piedāvāto redakciju.

A.Endziņš. 39.pants pirmā lasījuma redakcijā jeb 40.pants otrā lasījuma redakcijā. Arī šeit ir vairāki priekšlikumi. Pirmais ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums - aizstāt šeit vārdu "balsu" ar vārdiem "vēlēšanu zīmju". Šis priekšlikums nav atbalstīts, bet otrs tās priekšlikums (papildināt 39.pantu ar vārdu "vēlēšanu apgabala"), kā arī Juridiskā biroja priekšlikumi par šā panta papildināšanu ir ņemti vērā, un līdz ar to 40.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Pieņemts komisijas piedāvātajā redakcijā.

A.Endziņš. Nākamais ir 40.pants (pirmā lasījuma redakcija) jeb 41.pants (otrā lasījuma redakcija). Šeit ir deputāta Grīnblata priekšlikums papildināt šo pantu ar otro un trešo daļu, kura būtība ir šāda: proti, ievēlētais Saeimas deputāts zaudē mandātu un viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša saraksta, ja, pirmkārt, deputāts izstājies no frakcijas, kuru izveidojuši no tā paša kandidātu saraksta ievēlētie deputāti, vai arī nav iestājies tajā 15 dienu laikā kopš mandāta apstiprināšanas. Un, otrkārt, ja deputāts izslēgts no frakcijas, kuru izveidojuši no tā paša kandidātu saraksta ievēlētie deputāti.

Un treškārt: "Lēmumu par deputāta izslēgšanu no frakcijas ir tiesīga pieņemt attiecīgo kandidātu sarakstu iesniegušās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcija, kura pilnvarojusi iesniegt kandidātu sarakstu. Ja kandidātu sarakstu iesniegušas vairākas politiskās organizācijas (partijas) kopīgi, lēmums par deputāta izslēgšanu no frakcijas jāpieņem visu politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūcijām, kuras pilnvarojušas iesniegt attiecīgo kandidātu sarakstu."

Juridiskā komisija ļoti ilgi un ļoti nopietni diskutēja par šo cienījamā Grīnblata kunga priekšlikumu un tomēr nonāca pie secinājuma, ka šāds priekšlikums nebūtu atbalstāms. Kādu apsvērumu dēļ? Mēs saprotam to praksi - varbūt ar negatīvu iezīmi -, kura bija pašreizējās Saeimas dzīvē un kura sākās ar deputāta Saulīša problēmu un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas problēmu, tālāk - jau ar deputātu Kostandas, Zīgerista un Kušneres problēmām. Pašā sākumā Kristīgo demokrātu savienības frakcija un partija mēģināja ierosināt jautājumu, ka deputātam Saulītim līdz ar to būtu jāzaudē... ka viņam jāatņem deputāta mandāts, - un tamlīdzīgi.

Vēl varētu mēģināt kaut kā līdzīgi rīkoties, ja kandidātu sarakstus varētu iesniegt tikai viena politiskā partija vai politiskā apvienība. Tad vēl varētu mēģināt izstrādāt šo mehānismu, kā tas varētu notikt. (Kaut gan arī šajā gadījumā mēs acīmredzot stipri vien pārkāptu Satversmi, ignorējot vēlētāju gribu, kuri viņus sarindojuši un ievēlējuši Saeimā.) Bet situācija sarežģās, ja kandidātu sarakstu iesniedz divas politiskās partijas vai vairākas politiskās partijas kopīgi, tātad partiju koalīcija, jo tad var izveidoties situācija, ka kandidātu sarakstā ir vairāki pārstāvji no katras no šīm politiskajām partijām un ir pārvarēts slieksnis, procentu barjera, un, teiksim, no vienas partijas, kura ietilpst šajā koalīcijā, ir iekļuvuši 3 deputāti, no otras - 2, no trešās - 1. Un tagad rodas problēma. Pieņemsim, no tām partijām, kuras ir kļuvušas... 3 deputāti šajā koalīciju sarakstā... vai nu šis deputāts neiestājas partijā... frakcijā, vai arī, teiksim, viņš no frakcijas tiek izslēgts ārā, un vēlētāji, sarindojuši kandidātus sarakstā pēc sava prāta... un, teiksim, zem strīpas pirmais nākamais pretendents uz deputāta statusu ir no šīs trešās partijas, kura ieguva tikai vienu vietu... Kā rīkoties šādā situācijā? Šis piedāvājums atbildi uz to nedod. Princips ir tāds, ka tādā gadījumā nāk nākamais, bet līdz ar to attiecīgā partija arī ir zaudētāja. Un tāpēc, lai arī cik simpātisks šāds priekšlikums varbūt varētu likties, - un it sevišķi, kā jau es teicu, ņemot vērā to pieredzi, kāda mums ir bijusi 5. Saeimas gaitā, šāda ierosme laikam nāk... Bet varbūt paskatīsimies arī vēl uz citu situāciju! Jo arī kaut vai viena politiskā partija vai apvienība nāk ar vienu sarakstu... Nu kaut vai, teiksim, tāda situācija, kāda mums ir izveidojusies šodien, - ka no kopīgā saraksta, ar kuru startēja, teiksim, Kide un Jurkāns... pēc tam sadalījās divās frakcijās. Ja nu notiek šāda situācija, ka partija sadalās puse uz pusi jeb šī apvienība sadalās puse uz pusi, kura puse kuru izslēgs un kas nāks šo izslēgto vietā? Tāpēc Juridiskā komisija, ļoti ilgi diskutējusi, tomēr nonāca pie secinājuma - nerekomendēt un neatbalstīt šo deputāta Grīnblata priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ruta Marjaša - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Marjaša (LC).

Cienījamie kolēģi! Man jāuzstājas pret Juridiskās komisijas lēmumu. Es būšu konsekventa: arī Juridiskās komisijas sēdē es biju par to, lai mēs pieņemtu šo deputāta Māra Grīnblata priekšlikumu, un konsekventi gribu to pateikt arī šeit. Protams, varu izvirzīt daudz visādu argumentu, kuri būs vairāk vai mazāk pārliecinoši, kā šeit to Endziņa kungs izdarīja, bet mans galvenais arguments ir tas, ka mēs šodien turpat pusi dienas politiski "pļaukājamies" attiecībā uz jautājumu par to, kā vēlētājs var rīkoties ar sarakstiem. Un tomēr galu galā "izpļaukājāmies" un nonācām pie slēdziena, ka vēlētājam tomēr ir jāizšķiras par idejām, programmām un listēm. Un tieši šis Grīnblata kunga priekšlikums absolūti sakrīt ar šo ievēlēšanas principu, un to varētu pieļaut tikai tad, ja, teiksim, jau iepriekš būtu cita pieeja. Vispār es personīgi... lai man neņem ļaunā tie kolēģi, kuri šādu vai tādu apstākļu dēļ ir izgājuši no savām komandām, ar kurām kopā viņi ir iegājuši šeit Saeimā, atbalstot viens otru un izmantojot viens otra savstarpēju autoritāti, bet es personīgi nevaru iedomāties tādu situāciju - atstāt savu komandu un palikt Saeimā par deputātu, un mēģināt veidot jau šeit Saeimā kaut kādu jaunu politisku veidolu. Ir priekš tam iespējas nolikt mandātu, iziet ārā un ārpus Saeimas, gatavojoties jaunajām vēlēšanām, mēģināt vai nu radīt pašam savu komandu, vai pievienoties pie citas, kura viņa sirdij ir mīļāka, nevis darīt to šeit Saeimā, radot ar to nestabilitāti, neskaidrību arī vēlētāju vidū, kuri ir nodevuši par viņu to balsi tieši šajā komandā, nevis citā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija. Lūdzu!

 

A.Kreituss (DP).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu tādu, man liekas, no praktiskās mūsu dzīves skaidrību ienest. Man liekas, ka tā ir tipiska... šāds papildinājums ir tipiska mazo partiju problēma. Tipiska. Un mēs varam šeit nosaukt trīs no mazajām... mazajiem grupējumiem, tajā skaitā mūsu Demokrātiskās partijas grupējumu, kur šāda veida gribēšana no partijas orgāna (teiksim, tā, kas būs centrālais partijas orgāns) varētu būt, un praktiski tas ir tikai viena iemesla dēļ, - ka šādu vēlēšanu rezultātā - tādi bija, ka varēja likt plusus un mīnusus, - Saeimā nonāca ne tie līderi, kas gribēja. Saeimā nonāca citi cilvēki, un, ja ir lielāka partija, tad lielākā partijā ir situācija, ka tie cilvēki, kas strādā Saeimā, daļēji strādā arī savas partijas valdē un domē. Šo mazo grupējumu gadījumā šie cilvēki, kas strādā Saeimā, bieži vien ir stipri ierobežoti strādāt šajā partijā, un tad sākas šīs nesaskaņas un šī gribēšana kaut ko mainīt un kādu citu bīdīt, un te beigās ir pavisam absurds moments ierakstīts, ka tad nu mēs paši liksim, kuru mēs gribēsim, nevis nākamo pēc kārtas. Es domāju, ka vēlētāji savu izvēli ir izdarījuši, un, kā jau mēs daudz esam runājuši... Un es aizstāvu tomēr pašreizējā situācijā Latvijā to viedokli, ka, protams, ir partiju programmas (protams, kāds arī tās lasa, - pirmkārt, ne visi vēlētāji, bet kāds lasa tās), bet pats svarīgākais ir, ka cilvēki, vēlētāji, tomēr orientējas uz konkrētiem cilvēkiem, un to prasa šodien visās avīzēs cilvēki - mēs runājam par vēlēšanu kārtību, - prasa, lai vēlē konkrētus cilvēkus, kurus viņi pazīst un kurus viņi grib. Un nevar būt tāda situācija, ka partijas listes taisītāji pēc tam šos ievēlētos cilvēkus kaut kādā veidā intrigu rezultātā mainīs. Jāpasaka šeit ir godīgi vēlētāju priekšā: tā nav lielo partiju problēma, tā ir mazo grupējumu intrigu problēma. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Dzintars Ābiķis.

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi! Es riskēju varbūt dabūt pārmetumus no kolēģiem "Latvijas ceļā" - mums te īpaša saruna nav bijusi, - es gribētu atbalstīt Grīnblata kunga priekšlikumu taisni tajā kontekstā, kādā mēs runājām pirms pusdienas. Politiskā atbildība. Politiskā atbildība partijas priekšā, politiskā atbildība vēlētāju priekšā. Ja es esmu ievēlēts "Latvijas ceļa" sastāvā, tad man ir jājūt atbildība šīs partijas un arī vēlētāju priekšā. Un otra lieta. Ja šāda klauzula būs likumā, es pieļauju, ka šī skaldīšanās būs daudz mazāka uz priekšdienām, un tamdēļ es atbalstītu Grīnblata kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Andris Grots.

Dz. Ābiķis (LC).

Augsti godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es ļoti cienu savas frakcijas kolēģus Rutu Marjašu un Antonu Seikstu, bet es tomēr viņiem šobrīd nepiekrītu, jo tas tomēr nav demokrātiski. Cilvēki, tiesa, balso par programmām, bet viņi balso, kā jau pareizi Kreitusa kungs teica, arī par personībām. Tas ir pirmais.

Bet otrais. Var jau gadīties arī tāda situācija, ka frakcijas vairākums pārkāpj savu programmu vai pat visa frakcija pārkāpj savu programmu, bet tas viens cilvēks turas pie tās programmas, bet par to, ka viņš nav it kā ievērojis frakcijas disciplīnu, - par to viņu izslēdz no frakcijas. Un, neskatoties uz to, ka viņš šajā gadījumā ir turējies pie programmas, uz ko ir orientējušies vēlētāji, viņam no Saeimas ir jāaiziet. Es domāju, ka tas tomēr nav demokrātiski, ja vēlētāji savu gribu ir izteikuši gan par visu sarakstu kopumā, gan arī, kā pareizi Kreitusa kungs teica, par atsevišķiem cilvēkiem. Es tomēr aicinu neatbalstīt šo Māra Grīnblata priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Grots - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu! Pēc tam - Aleksandrs Kiršteins.

A.Grots (KDS).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ja reiz esam lēmuši, ka saraksti netiks grozīti, ka vēlētājiem nebūs šīs iespējamības grozīt sarakstus, tad mēs esam izlēmuši, ka balsos tikai un vienīgi par sarakstu, tas nozīmē - par programmu. Un tad atsevišķas personības nozīme tomēr kļūst mazāka. Ņemot to vērā, tas arī nozīmē, ka partija un frakcija nes visu atbildību vēlētāju priekšā, jo kā nekā šos sarakstus grozīt vairs nevarēja.

Un, ja ir tā, tad KDS frakcija uzskata, ka ir jāatbalsta deputāta Grīnblata priekšlikumi, jo mēs uz savas ādas pirmie esam jutuši, ko tas nozīmē, kad ir cilvēks, kas nepakļaujas vairs frakcijai, un tāpēc es domāju, ka tādēļ, lai Saeimā nebūtu daudzi šādi, kas traucē kārtību frakcijās, ir jāatbalsta deputāta Grīnblata priekšlikums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam - Leonards Stašs.

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gribētu zināmā mērā atbalstīt iepriekšējo runātāju, jo situācija ir izveidojusies tāda, ka, saliekot kopā visu to, ko mēs te iepriekš runājām, runājot par demokrātiju un par visām pārējām lietām, man ir faktiski jāpiekrīt, un es negribu te neko vairāk sacīt un gribu to tikai atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Pēc tam - Māris Grīnblats.

L.Stašs (TPA).

Redziet, cik tālu mēs esam nonākuši un cik gudri mēs esam palikuši: mēs vairs nevaram, neļaujam un negribam dot vēlētājiem izvēlēties, ko viņi grib un kā viņi grib, kādu sistēmu ieviest, kā balsot un par ko balsot! To jau mēs principā nolēmām otrajā lasījumā, un diezin vai trešajā lasījumā kaut kas tiks labots.

Man gribas piekrist Ilgai Kreitusei, kura teica - nu, nelemiet par tautu! Lai tauta pati galu galā izlemj, ko viņa grib un ko negrib! Un līdz šim laikam mēs neesam vēl nevienu reizi uztaisījuši... nav bijis ne referendums, ne kaut kāda plašāka... kaut vai kaut kāda tautas aptauja. Nu kādu tad galu galā tauta grib to vēlēšanu sistēmu un ko viņa vēlas? Mēs te esam simts cilvēku, un, ja jūs gribat zināt statistiskos datus, no visiem iedzīvotājiem mēs sastādām 0,04%, tās ir četras tūkstošdaļas procenta. No vēlētājiem mēs sastādām 0,01 procentu. Un pie tam mums vēl ir ļoti daudzi cilvēki, tas ir, trešā daļa cilvēku, kam nav vēlēšanu tiesību jeb balsstiesību, bet par kuriem mēs tomēr esam atbildīgi, un mums par viņiem ir jāatbild. Un viņi dzīvo tāpat mūsu valstī, un par viņu likteņiem mums ir arī jānes atbildība. To mēs aizmirstam šodien. Un tagad mēs, šie 0,04 procenti, - mēs esam tie gudrākie, gudrāku vairs nav. Tautā mēs esam, partijās... visas partijas it kā saka: mēs tie gudrie! Jājautā - cik tad galu galā ir ? Cik tad tie mūsu procenti... cik tad to cilvēku vēl ir? Vai mums ir rezervē, teiksim, pieci procenti tautā, kas var būt gudrāki par mums? Es domāju, ka var. Teiksim, 30% var būt? 50% nevar būt? Nevar būt. Nu cik tad galu galā ir? Tad tomēr mēs, laikam tie 0,01%, esam tomēr tie gudrākie un mērojam, un nedrīkstam ļaut tautai pašai kaut ko izdarīt. Un ja šinī sakarībā mēs runājam par padomju sistēmu, tad jāsaka, ka toreiz mums lika balsot par vienu partiju, un mēs visi lamājāmies un teicām: ko mums dod tā partija, ja mēs nevaram izvēlēties! Kas notiek šodien? Toreiz Latvijas kompartijā bija 270 000 biedru. Tādi vai citādi, bet viņi bija. Šodien mums ir jau kādas 20 partijas, bet tajās ir tikai daži tūkstoši biedru. Daži tūkstoši! (Starpsauciens no zāles: "Pat mazāk!") Un mums tomēr obligāti jābalso tikai par partijām. Nu pasakiet man, kāda starpība - vai par vienu partiju mums liek balsot un neļauj par citu brīvi izvēlēties, vai arī no 20 partijām, vienalga, jāizvēlas tikai viena partija. Kāpēc tas tā? Kāpēc mēs nevaram pieņemt un nepieņēmām un arī netaisāmies pieņemt kaut vai kombinēto Vēlēšanu likumu, lai 50% vēlētāju varētu izvēlēties savus kandidātus un lai 50% būtu no partijām? Tas būtu kaut kas, ja jau mēs negribam ļaut tautai tīri brīvi izvēlēties. Un tagad - tas, par ko tikko šodien runāja, ko iesniedzis Māris Grīnblats. Jūs redziet, cik tālu mēs esam aizgājuši, ka partijai būs tiesības... ir jādod tiesības atsaukt deputātu, ja viņš, redziet, nav ar frakciju saskaņā. Es jau nerunāju par to tāpēc, ka Birkavs ir rakstījis "Dienā", ka Stašs jauc stabilitāti: "Redziet, viņš ir vienā apvienībā ar "Latvijas ceļu", bet tomēr viņš ir it kā opozīcijā!" Tātad personībai nav nekādas nozīmes. It nekādas nozīmes! Un tad partija, kurā ir labi ja 100 cilvēku, riktīgu, kas partiju atbalsta, nu, varbūt 200 cilvēku, vai frakcija, kurā ir daži cilvēki, - viņa tagad atsauks mani vai jūs, vai kuru katru no jums. Nu kur mēs esam aizgājuši?! Ko mēs runājam te? Vai nav kauns galu galā par tādām lietām? Es domāju, jāizbeidz vienreiz šitās lietas un nevajag šo demagoģiju. Es saprotu, ka te viens otrs, kas vakar runāja, un kas šodien runāja, teiksim, Kiršteins, viņš saka... nesakarīgi runā - un tā, un šitādi... bet varbūt rīt viņu pašu partijas biedrs gribētu tikt viņa paša vietā. Viņš varētu varbūt, bet viņam netiks ļauts un nebūs ļauts tur tikt, jo atkal ies caur partijas... un šie cilvēki būs atkal spicē partijas sarakstos. Kur mēs esam aizgājuši? Un tagad vēlētāji, tūkstošiem vēlētāju, kas ievēlēja deputātu, - tie vairs nav nekas, viņi nav jāņem vērā! Partija ņem un izslēdz šo cilvēku, un tad nu pieņem atkal kādu no malas. Kur tas vairs der? Es vairs nesaprotu, kas tas ir!

Un pie vienas reizes - es negribu tērēt laiku - es gribu pateikt dažus vārdus par beidzamo - par 49.pantu. Par vēlēšanu uzskatīšanu par notikušām. Kad var uzskatīt vēlēšanas par notikušām? Nav mūsu projektā tādas normas. Nav iestrādāta, kaut gan mēs par to runājām. Bet parasti man atbildēja tā: "Nu cik viņu atnāks, tik būs labi!" Es jau vienu reizi teicu - atnāks partijieši, ievēlēs savus līderus, un ar to vēlēšanas būs beigtas! Teiksim, piedalīsies 5% vai 20%, un apātija šodien jau tā ir liela, vēlētāji vairs negrib nākt uz vēlēšanu iecirkņiem. Nu ievēlēs... teiksim, 30%, 40% ievēlēs Saeimu. Kāda tai būs uzticības rezerve? Vai var bez uzticības rezerves funkcionēt Saeima, valdība? Un šodien mēs redzam, ka ir varas vakuums. Tauta vairs neuzticas mums, neuzticas valdībai, un tad mēs vēl gribam kaut ko panākt! Mēs taču nekad neko nepanāksim, ja par mums nenobalsos vismaz 60% balsstiesīgo vēlētāju. Tad mums tiešām būtu uzticības mandāts un mēs te varētu lemt. Bet, ja mēs šodien sakām, ka tik, cik atnāks, tik būs labi, un ja nav mums pat tādas normas, tad nav ko runāt! Es saprotu, ka kaut kur Rietumos, kur cilvēkam ir ļauts piedalīties pārvaldes struktūrās un kur viņš, kā saka, ņem dalību balsošanā brīvi, un tā tālāk, - tur viņš ir ieinteresēts. Tur viņš atnāk. Bet pie mums, pastāvot šai apātijai un ņemot vērā to, ko mēs darām, laikam labi būs, ja atnāks 27% vēlētāju, nu, 30%. Un tā mūs ievēlēs, - ne jau mūs, protams, bet... Un tad mēs būsim te atkal tie gudrie. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats - "Tēvzemei un brīvībai". Pēc tam - Inese Birzniece.

M.Grīnblats (TB).

Godātie deputāti! Es domāju, ka mans priekšlikums ir izsaucis arī dažus pārpratumus, tādēļ tiešām man ir vajadzīgi daži plašāki komentāri. Sākt es gribu no tā, ka šā priekšlikuma motivācija... nav frakcijai "Tēvzemei un brīvībai" kaut kādu slēptu nolūku atsaukt deputātu Stašu. Šeit savu motīvu absolūti nav. Tā ka deputātu Stašu mēs neatsaucam, bet runa ir pavisam par ko citu. Es negribu minēt nevienas frakcijas grūtības šajā Saeimā, jo mūsu frakcijai, piemēram, nav bijušas grūtības ar deputātu atkrišanu. Es domāju, ka zināmi draudi var skart jebkuru. Runa ir pavisam par ko citu, - nevis lai pārskatītu, kas šajā Saeimā ir bijis vai nav, bet lai veidotu skaidrākus demokrātiskās politiskās spēles noteikumus attiecībā uz nākamās Saeimas laiku - un, manuprāt, arī tajā virzienā, lai vairāk aizstāvētu vēlētāju intereses un vēlētāju iespējas (pretēji tam, ko iepriekš teica, - ka šādi labojumi vēlētāju iespējas tieši sašaurinātu). Vēlētājiem ir izvēle, un demokrātiskā daudzpartiju sistēmā pirmām kārtām tā ir izvēle par partiju un programmu, kaut arī mēs labi zinām, ka daudzi vēlētāji, protams, programmas nezina un atpazīst partijas vai nu pēc līderiem, vai pēc dažiem populāriem lozungiem, vai pēc dažiem labiem populāriem darbiem pagātnē vai tagadnē.

Otrām kārtām, tā ir izvēle tiem, kuri balso par šo konkrēto partiju, par to, kādā secībā viņi šīs partijas izvirzītos kandidātus novietos. Tātad vēlētāju izvēle ir ierobežota arī pašreizējā situācijā.

Vēlētājam bez šīs izvēles būtu jādod arī zināmas garantijas un noteiktība par to, ko viņš ir ievēlējis. Ja vēlētājs ievēl partiju, bet šī partija vēlēšanu laikā sadalās, pazūd, pārveidojas vai izšķīst, tad vēlētājs katrā ziņā ir apkrāpts apmēram tādā pašā nozīmē, kā noguldījis savas naivitātes vai nezināšanas dēļ 1000 latus neuzticamā firmā. Viņš pēc laika uzzina, ka tur vairs to nav. Es mazliet vulgāri salīdzinu, tas nav gluži tas pats. Zaudējuma smagums vienā gadījumā varbūt ir lielāks, otrā gadījumā sīkāks, bet situācija ir apmēram līdzīga. Ja vēlētāji dāvā uzticību, pieņemsim, Zemnieku savienībai (12 deputāti), tad Zemnieku savienības vēlētāji ir tiesīgi gribēt jeb sagaidīt, ka valsts politiskā sistēma garantē, ka Zemnieku savienībai šīs 12 vietas parlamentārajā sistēmā nākamajā laika periodā arī būs. Kaut arī viņi var negarantēt, tieši kuri Zemnieku savienības cilvēki tie būs. Tā ir viena doma.

Otra doma. Tātad - par šo deputātu aiziešanu. Jā, protams, deputāti var mainīt savus uzskatus. Varbūt deputāts ir kandidējis sarakstā vai partijā, kuras īsto seju viņš ierauga tikai pēc vēlēšanām. Viņš šausmās konstatē: ar ko es esmu kopā startējis, un kas tie vispār ir par cilvēkiem?! Viņš var darīt šeit vienu - vai nu pārliecināt šo partiju vai frakciju mainīt kursu un teikt, ka viņa pozīcija ir pareizākā, vai konstatēt, ka viņa viedoklis ir viens no 10 vai viens no 30, un tādā gadījumā no vēlētāja viedokļa būs korektāk, ja viņš aizies brīvprātīgi un vai nu dibinās jaunu partiju, vai atmetīs politikai ar roku, vai iestāsies citā partijā un nākamajās vēlēšanās startēs no cita saraksta un aktīvi darbosies. Tas būs daudz pareizāk. Tā ir viena situācija.

Otra lieta, kas, protams, ir mazliet sarežģītāka, - tas ir otrais apakšpunkts par deputātu izslēgšanu no frakcijas. Un vai šeit nedraud izrēķināšanās? Jā, šī lieta ir samērā sarežģīta. Es piekrītu. Es negribu teikt, ka tā ir šausmīgi vienkārša. Un vai nebūs pēkšņi tā, ka pieci cilvēki sazvērējas pret sesto vienkārši kaut kādu nepolitisku, tīri personisku motīvu dēļ un šis sestais cilvēks pēkšņi no deputātu vidus pazūd, un vēlētāju tiesības tiek ļoti negodīgā veidā, bez šaubām, apkrāptas un falsificētas? Tādēļ es uzsveru domu, ka deputātu izslēgšana no frakcijas, šā labojuma izpratnē, nav tādā nozīmē, kā to varētu realizēt jebkura no pašlaik esošajām Saeimas frakcijām (proti, ka frakcijas pieci kolēģi izslēdz sesto vai desmit izslēdz vienpadsmito, vai 30 deputāti izslēdz trīsdesmit pirmo), bet lai saglabātu šo kontroli daudz augstākā līmenī. Tātad, ja sarakstu Centrālajai vēlēšanu komisijai ir iesniedzis partijas kongress, tad no frakcijas šo deputātu par darbību, kas neatbilst partijas programmai, var izslēgt tikai šīs pašas partijas kongress. Ja šo sarakstu ir iesniegusi partijas centrālās komitejas valde vai padome vai kāda cita institūcija, tad atkal tikai tā var pieņemt lēmumu. Tad tā būtu garantija, ka nevar četri vai pieci deputāti pēkšņi sadomāt un pēc pāris stundām, nākamajā starpbrīdī izslēgt vienu savu kolēģi tāpēc, ka viņš kaut ko no tribīnes nav tā pateicis vai ir atļāvies kaut ko, viņuprāt, nepiedienīgu. Nē, viņiem tātad būtu jāpanāk šīs partijas vai šīs organizācijas kongresa sasaukšana, būtu jāpārliecina šie biedri, ka tas tiešām bijis ārkārtīgi nopietns partijas statūtu vai programmas pārkāpums. Tā kā tas vien nav garantija, lai šādi gadījumi nebūtu sistemātiski, bet tie būtu izņēmuma gadījumi, kad tiešām būtu varbūt kādas kliedzošas pretrunas ar konkrētas ievēlētas politiskas partijas nolūkiem.

Otrām kārtām, - par vēlētāju iespējām. Pašlaik daudz tiek runāts par to, ka ir nedemokrātiski, ka Latvijā vēlētājs nevar atsaukt deputātu, un vēlētājos ir pārliecība, ka tā ir viena no mūsu politiskās sistēmas nedemokrātisma pazīmēm. Kā zināms, Latvijas Satversme šādu iespēju izslēdz tiešā veidā. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka pie proporcionālās vēlēšanu sistēmas vispār nevar būt tāda kārtība, ka vēlētājs var atsaukt deputātu, jo tas ir tehniski neizpildāms. Vēlēšanas ir slēgtas, un nebūtu korekti, ka tās partijas vēlētāji, kuri par citu partiju nekad nav balsojuši, pēc vēlēšanām sāktu organizēt kaut kādu kampaņu pavisam citas partijas deputātu atsaukšanai. Ja tas tā notiktu, tad situācija pēc vēlēšanām būtu mūžīgs karš, notiktu nepārtraukta deputātu atsaukšana no pavisam citu vēlētāju puses. Tādā gadījumā pie proporcionālās vēlēšanu sistēmas šī atsaukšanas iespēja pilnīgi ir izslēgta. Bet tāda iespēja, kāda šeit tiek piedāvāta, - varbūt tā nav ideāli formulēta, - šāda iespēja tomēr atstāj. Tātad katrai partijai ir savs vēlētāju kontingents, un šie vēlētāji vēro, kādā veidā viņu vēlētie deputāti darbojas. Viņi konstatē: mūsu partijas tādi un tādi deputāti ne visai godprātīgi pilda partijas programmas un vēlēšanu solījumus. Atbilstoši šādam grozījumam viņiem ir tiesības griezties - un pienākums aktīvi griezties - pie šīs partijas biedriem, pie viņu kongresa: lūdzu, sasauciet savu partijas kongresu un panāciet, ka šis deputāts tiktu atsaukts un viņa vietā nāktu nākamais no šā paša saraksta! Tātad tieši nākamais, dabiski, - nevis, teiksim, kādu izlaižot, vai kaut kas tamlīdzīgs... Kā vēlētājs ir lēmis, tādā prioritātē šie kandidāti arī mainās. Tas izslēdz to, ka šeit arī varētu būt ārkārtīgi biežas vai kaut kādas kampaņveidīgas deputātu atsaukšanas. Ja sarakstu iesniegušas vairākas politiskās partijas (kā tas droši vien būs arī attiecībā uz 6.Saeimas vēlēšanām), tad šī procedūra ir tāda, ka lielākā partija nevar patvaļīgi atsaukt kādas mazākas partijas deputātu. Ja, teiksim, ievēl 10 deputātus no vienas partijas un 3 deputātus no otras partijas un kopā tur ir 13 deputāti, tad nevar šīs lielākās partijas atsaukt šīs mazākās partijas deputātu. Pat tad, ja aiz svītras nākamais būtu no šīs lielākās partijas. Tikai šo abu partiju kopīgs lēmums par to, ka šis cilvēks ir jāatsauc, var novest pie tā, ka viņa vietā nāk nākamais. Tādējādi koalīcijas saraksta gadījumā šāda deputātu atsaukšana kļūtu vēl grūtāka. Tikai divu partiju vienprātības gadījumā varētu atsaukt vienu jeb... no jebkuras šīs partijas. Tādējādi tas lielā mērā garantētu to, ka šo metodi nevarētu lietot patvaļīgi, un katrā gadījumā tā nebūtu deputātu frakciju iekšējā lieta. Katrā gadījumā tā nebūtu.

Nobeidzot es gribu sacīt to, ka, dabiski, šīs tēzes ir diskutablas, un es griežos pie Saeimas Prezidija ar priekšlikumu balsot par otro un trešo, tātad - dalītā veidā. Pirmajā balsojumā tātad par otro un pirmo apakšpunktu, ka ievēlētais Saeimas deputāts zaudē mandātu un viņa vietā nāk nākamais no tā paša saraksta, ja deputāts izstājies no frakcijas, kuru izveidojuši... un tā tālāk. Un otrā gadījumā atsevišķi, - ja deputāts izslēgts no frakcijas... ar visu tālāk sekojošo piebildi. Protams, šīs divas normas ir ar mazliet atšķirīgu, kā saka, stingrības pakāpi, un par katru no tām būtu jānobalso atsevišķi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, un par trešo?

M.Grīnblats. Trešā norma ir saistīta ar otro - tātad lēmumu par deputāta izslēgšanu... tā komentē otro, tātad, ja otro pieņem...

Sēdes vadītājs. Kopā ar otro, jā?

M.Grīnblats. Tad ir arī trešā, bet ja nav otrās, tad nav arī trešās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti Panteļējevs, Indulis Bērziņš, Bunkšs, Lībane, Zvaigzne, nesalasāms paraksts, (Starpsauciens: "Tad neskaitās!") Seiksts, Oļģerts Pavlovskis, Andersons, Ruta Marjaša, deputāts Bordāns ierosina slēgt runātāju sarakstu. Lūdzu zvanu! Es jums nolasīšu runātājus. Debatēs ir pieteikušies: Inese Birzniece, Andris Rozentāls, Andrejs Krastiņš, Māris Graudiņš, Larisa Laviņa, Pēteris Tabūns, Tupešu Jānis, Jānis Ritenis, Dzintars Ābiķis. Lūdzu, balsot par priekšlikumu - slēgt runātāju sarakstu. Es atvainojos, vai kāds nav nosaukts? Ir nosaukti visi. (Starpsauciens: "Demokrātiju apspiež!") Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 9, atturas - 3. Runātāju saraksts slēgts. Vārds Inesei Birzniecei - "Latvijas ceļš".

I.Birzniece (LC).

Jā, kolēģi, šeit mēs īpaši runājām par politisko atbildību, un man liekas, ka mēs padomājām, kas ir mērķis. Mērķis ir veidot un stiprināt parlamentāru republikas sistēmu Latvijā, kā ir paredzēts Satversmē. Un es atbalstītu Grīnblata kunga iepriekšējo priekšlikumu - sadalīt balsojumu pa punktiem, bet es gribētu likt vēl vienu sadalījumu (pēc Kārtības ruļļa 133.panta), ka būtu otrās daļas 1.apakšpunkts un 2.apakšpunkts atsevišķi un tad trešā daļā - atsevišķi. Es atbalstu, jo redzu, ka izstāšanās no frakcijas ir cita situācija nekā izslēgšana. Kādās reizēs būtu tāda situācija? Būtu tad, ja deputātam ir konfliktsituācija ar savu frakciju. Vēlētāji ir ievēlējuši, tā politiskā organizācija un pēc tam atsevišķi cilvēki kā deputāti tajā frakcijā. Ja deputātam ir konflikts ar viņa frakciju, tad ir izvēle - jāizvēlas, vai palikt frakcijā, mēģināt reformēt un pārliecināt frakciju par savu taisnību, vai aiziet prom no frakcijas un no sava mandāta. Par otro situāciju - ar izslēgšanu - man būtu diezgan lielas šaubas, cik demokrātiski tas varētu būt. Jo, man liekas, partijas disciplīna nav īpaši mīļš termins šeit šajā sabiedrībā, šajos apstākļos. Un tātad es atbalstītu tiešām priekšlikumu - otrās daļas 1.apakšpunktu noraidīt, ņemot vērā citus punktus, ka katram deputātam ir izvēle, vai nu mēģināt pārliecināt savu frakciju par savu izpratni, par programmu, vai aiziet prom. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Andrejs Krastiņš.

A.Rozentāls (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Zemnieku savienība savā Satversmes reformas projektā ir ielikusi tēzi, kuru ne jau mēs izdomājām un arī nevis tāpēc, lai kaut ko apgāztu Latvijā, bet lai pildītu latviešu tautas un pilsoņu vēlmi, - deputātam ir jābūt atsaucamam! Kādā veidā šo deputātu atsaukt - tas, protams, ir jāizstrādā speciālā likumā, un tas, protams, nav tik vienkārši, bet tas ir jāizdara. Un to var izdarīt, balstoties šeit uz mūsu pašu pieredzi un arī varbūt uz citu demokrātisko valstu pieredzi. Bet vai šajā brīdī, kad mums Satversmē ir ierakstīts, ka deputāts ir neatsaucams, mēs varam pieņemt tādu Vēlēšanu likuma pantu un uz tā pamata atsaukt deputātu, - es, protams, par to šaubos, bet gaidīt, kad juriste Birznieces kundze pateiks, kā tas ir... Es ar savu juridisko izglītību šeit negribu teikt, cik tas ir likumīgi vai nav likumīgi, bet, ka tas ir nepieciešams, - tāda ir mana pārliecība. Jūs jau ļoti labi pirmajā garajā diskusijas periodā, kad spriedām par maināmiem vai nemaināmiem sarakstiem, ļoti karsti mūs šeit kreisajā flangā pārliecinājāt, cik tas ir pareizi, ka ir vienots saraksts, ka tur neko nevar mainīt, ka šī visa komanda uzņemas politisko atbildību... Un principā es jau jums piekrītu, ka jābalso par partiju, kura uzņemas politisko atbildību un no kuras var arī prasīt. Un arī šo maināmību mēs uzsvērām un ielikām tikai tāpēc, ka tā ir šobrīd mūsu vēlētāju vēlme un griba. Nu labi, tas netika iebalsots, un, protams, ne jau tāpēc ir kāda īpaša traģēdija, vēlētāji to novērtēs paši, bet šajā situācijā, ja komanda uzņemas politisku atbildību visi kopā, ja vēlētāji balso par visu sarakstu, nevis par tiem trim, pieciem vai četriem, kuri iekļūst šajā komandā, un ja nu viens no tās komandas nepilda, nerealizē šo kopējo politisko atbildību un šo programmu, tad viņš ir jāatskaita no šīs komandas. Un tad viņam ir, kā šeit ļoti labi mani iepriekšējie runātāji paskaidroja, visādas iespējas tālāk sevi realizēt citādā veidā, nevis pieviļot vēlētāju domas un vēlmes un staigājot pavisam brīvi, pat pārejot citā komandā. Tā nav demokrātija, tā ir anarhija, es esmu par demokrātiju un arī par disciplīnu, jo, ja mēs nebūsim disciplinēti, tad arī 6.Saeima būs tikpat "populāra", kā ir šobrīd 5.Saeima tautā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Pēc tam - Māris Graudiņš.

A.Krastiņš (LNNK).

Godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mani, atklāti sakot, pamudināja uzstāties debatēs par šo jautājumu mūsu kolēģa Staša kunga spilgtā runa. Un es gribētu savu uzstāšanos sākt savukārt ar pāris citātiem. Šoreiz tie nebūs Svētie raksti, kas arī tikuši citēti no šīs tribīnes, bet daudz pasaulīgāka literatūra. Es gribētu zināt, varbūt jūs varētu pateikt, kas ir šo citātu autors. Tātad pirmais: "Partijas sistēma ir demokrātijas iznīcināšana. Piederība partijai ir tautas nodevība. Partijas biedru mērķis ir nokļūt pie varas un pildīt savu programmu uz tautas rēķina. Partija ir tikai tautas daļa un valda no tautas vārda, bet nekāda tautas pārstāvniecība nav iespējama, tautai pašai ir jāvalda." Šajā gadījumā es domāju, ka tas ļoti spilgti attaino. Jūs maldāties, godājamie kolēģi! Šos vārdus neteica Staša kungs savā spilgtajā uzstāšanās runā. Šos vārdus teica izcils pasaules politiķis pulkvedis Muamars Kadafi - Lībijas džamaharijas diktators, bet to pārvaldīšanas tipu, ko mums ieteica Staša kungs, arābu valodā sauc par "džamahariju" jeb tautvaldību, pilnībā noliedzot parlamentāro demokrātiju. Un kas no tā izriet?

Mūsu godājamie kolēģi, Latvijas valdošā frakcija "Latvijas ceļš", ir koalīcijā ar Tautsaimnieku politisko apvienību. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka "Latvijas ceļa" frakcija ir stingra mūsu Satversmes ievērotāja un parlamentārās demokrātijas aizstāve. Viņa ir koalīcijā ar citu frakciju, kuras deputāts savukārt pauž pilnīgu parlamentārās demokrātijas un līdz ar to Latvijas Satversmes noliegumu. Kāda ir izeja no šīs situācijas?

Jautājums arī godājamajiem Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas pārstāvjiem: lūdzu, pasakiet, nosauciet kaut vai vienu vēlētāju Latvijā, kurš būtu nodevis savu balsi par Tautsaimnieku politisko apvienību? Vai ir kāda balss nodota par šādu partiju, frakciju vai organizāciju? Tādu jūs neatradīsit, tāpēc ka, lūk, šīs te dalīšanās rezultātā radās pilnīgi jauns politiskais spēks, kuram, kā mēs redzam, ir dažādi "spārni" un dažādi novirzieni. Es domāju, godājamie kolēģi, ka nevajadzētu daudz diskutēt. Arī šīs 5.Saeimas pieredze mums parādīja, ka Vēlēšanu likums, protams, ir labs un ka viņš var būt arī savādāks, bet, ja jau mums ir proporcionālo vēlēšanu sistēma, ko nosaka mūsu Satversme, un ja saskaņā ar šo proporcionālo vēlēšanu sistēmu ir ievēlēti deputāti no partiju sarakstiem, tad arī visa tālākā rīcība ir šīs partijas atbildība par sava saraksta biedriem un par tiem deputātiem, kas ir iekļuvuši Saeimā. Un, ja viņi nepilda partijas programmu, tātad viņi nepilda arī to, par ko vēlētāji ir balsojuši. Tad tik tiešām viņiem ir jāatrod jauna partija, jādibina un jāmēģina piedalīties vēlēšanās. Kā es saprotu, Staša kungs tādu nedibinās, jo viņš ir pret politiskajām partijām, bet dibinās cita veida varu, un to es arī viņam novēlu, lai viņam veicas! Bet es domāju, ka nedēļas politiķa nosaukumu viņš, protams, ir ieguvis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Larisa Laviņa.

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Es varu tīri labi saprast, kādēļ Grīnblata kungs ir iesniedzis šo priekšlikumu, jo viņš arī konsekventi vērsās pret grozāmiem sarakstiem. Šajā gadījumā man mazliet grūtāk ir saprast, kādēļ Rozentāla kungs, kurš vienā gadījumā savā uzrunā nupat sacīja, ka ir jābalso par partiju, kura uzņemas politisko atbildību, reizē atbalsta arī grozāmos sarakstus, it kā to vienpartiju viengabalainību grib šķelt un vājināt. Tā ka, es domāju, te mazliet ir konsekvences trūkums vienā ziņā, bet plašākā skatījumā es domāju, ka te tiek varbūt sajauktas divas lietas. Ir viena laba lieta - frakciju disciplīna, kura palīdz nodrošināt atbildību vēlētāju priekšā. Bet, ja tā tiek novesta līdz galējībai, tad, lūk, rodas partiju diktatūra, partiju diktāts. Taču galu galā Saeimas deputāti ir ievēlēti, lai būtu nevis partiju kalpi, bet lai būtu Latvijas tautas priekšstāvji. Un te ir būtiska atšķirība, manuprāt. Saeimas deputāti valstiski svarīgos jautājumos. Manuprāt, viņiem galu galā būtu jāseko savai sirdsapziņai un jāizstājas no frakcijas, ja viņi domā svarīgos jautājumos savādāk nekā frakcija. Un kurš lai pasaka, kuram ir jāizslēdz kurš, vai partija un frakcija ir novirzījusies no programmas vai deputāts ir palicis lojāls vēlēšanu kampaņā izteiktajai politiskās partijas programmai? Te nav viennozīmīgi teikts. Un, ja deputātam nav šādas tiesības, tad deputāts pārvēršas par vienkāršu robotu. Par robotu, kuram nav nekādas teikšanas ārpus frakciju sēdes. Diez vai tas Latvijai nāktu par labu... Turklāt var rasties varbūt tādas ļoti strīdīgas, āķīgas situācijas. Krastiņa kungs nupat ieminējās par "Tautas Saskaņas" partiju, kura sašķēlās divās vienlīdzīgās daļās un kura daļa tad ir tā "aste" un kura daļa ir tā "galva"? Vai to noteiks frakcija vai to noteiks valde - ārpus parlamenta valde? Bet te atkal, lūk, varētu rasties problēmas, kuras tika iezīmētas Kreitusa kunga runā. Lūk, Demokrātiskā partija ir sašķēlusies starp ārpusparlamenta valdi un frakciju, kuras domā savādāk atsevišķos jautājumos. Tā ka te var parādīties daudzas problēmas.

Daļa no LNNK ir aizgājusi, kuri ir palikuši uzticīgi LNNK ideāliem? Kostanda, Zīgerists, Kušnere vai vairākums? Man liekas, ka vairākuma tiesības šoreiz nebūt ne vienmēr nosaka, kurš ir palicis uzticīgs zināmiem ideāliem. Tā ka, es domāju, mums šeit rūpīgi ir jāpārdomā un tomēr jāraugās, ka deputāts ir tautas augstākais ievēlētais priekšstāvis, atskaitot mūsu augstākstāvošās amatpersonas - prezidenta kungu un citus, un ir jādod zināma rīcības brīvība, lai sekotu savai sirdsapziņai. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Larisa Laviņa - "Līdztiesība". Pēc tam - Pēteris Tabūns.

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Jutos visai pārsteigta nesen Saeimas kuluāros uzzinot, ka jau tagad pašreizējie parlamentārieši aktīvi dala vietas un amatus 6.Saeimā. Bet, kā zināms, vēlēšanas vēl tikai priekšā. Un šodienas saruna man arī liek par to padomāt. Kas tad mēs īsti esam? Vai ampelmaņi leļļu teātrī, kur diedziņus rausta partijas funkcionāri, vai tautas vēlēti priekšstāvji? Es gribu šeit atgādināt par partiju programmām, kuras mēs lasījām gan kā vēletāji, gan kā deputātu kandidāti un apliecinājām savu uzticību tām. Bet, ja jūs šodien esat pasekojuši kaut vai mūsu vēlētāju aktivitātēm preses slejās, tad viņi ir analizējuši šīs programmas ar šodienas skatījumu. Kaut vai pensiju jautājumā. Un es ar lielu interesi izpētīju, ko toreiz katra no mūsu partijām vēlēšanu priekšvakarā ir solījusi pensionāru stāvokļa uzlabošanai? Zināt, es biju ļoti patīkami pārsteigta. Pat sarāvos no šās atziņas, ka, izņemot "Līdztiesību"... Un es šoreiz to saku patiešām nevis lai paceltu tieši "Līdztiesību", bet lai patīkami to apliecinātu sev un saviem vēlētājiem, ka neviens cits saviem priekšvēlēšanu solījumiem nav palicis uzticīgs. Tātad atliek tikai secināt to, ka partiju programmu un deputātu programmu īstenojums ne vienmēr sakrīt. Un ne vienmēr tas ir pareizākais un objektīvākais kritērijs.

Šeit es gribu jums teikt, ka mūsu tauta, tas ir, vēlētāji, nemaz jau nav tik lieli muļķi. Nebaidīsimies no viņiem! Viņi ļoti labi prot atšķirt graudus no pelavām (Starpsauciens: "Frakciju "Līdztiesību?") un ļoti labi saprot partiju tieksmes "bīdīt krēslus" un iedalīt "režisoru" un "statistu" lomas. (Starpsauciens: "Nesaprotami...") Es domāju, ka... Kiršteina kungs, mēs debatēsim ārpusē! (Starpsauciens: "Kafejnīcā?") Es domāju, ka bieži vien partiju funkcionāri savās priekšvēlēšanu listēs izmantos to vai citu autoritāti sabiedrībā, bet pēc tam darīs visu, lai šo autoritāti varbūt pabīdītu, varbūt pat izslēgtu, ja šī autoritāte tiešām darīs to, ko ir solījusi savā priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Un tādi piemēri jau mums ir. Es gribu arī atgādināt, ka šeit klātesošie deputāti savā vairākumā gan nevis kā partija, bet kā Saeima pilnīgi ignorē, līdz šim ir ignorējusi un joprojām, es paredzu, ka ignorēs līdz nākamajām vēlēšanām arī manas frakcijas biedra Alfrēda Rubika deputāta tiesības, tātad vēlētāju tiesības. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Rubiks solīja Ivānu cietumā iesēdināt...")

Es, Kiršteina kungs, ar jums negribēju debatēt, bet laikam tomēr tas ir jādara, jo tieši jūs aktīvi iestājāties pret to, lai vēlētājiem dotu izvēles iespējas. Es pieļauju, ka LNNK ir populāra partija tautā, bet diez vai visi LNNK deputāti ir tikpat populāri. Tāpēc vēlreiz uzskatu, ka varbūt aiz LNNK deputātiem vajadzētu stāvēt patiesiem partijas piekritējiem un patiesiem uzticīgiem sabiedrotajiem, bet man nez kāpēc liekas, ka katrā no šeit sēdošajām partijām ir liels kokteilis. Un mūsu solījumi un arī uzskati atšķiras. Es gribu teikt, ka arī "kreiso" partiju uzskati nebūt nav vienlīdz kreisi un nebūt nav vienlīdz vienā solī ejoši. Tas pats attiecas arī droši vien uz mūsu lielākajām partijām - tādām kā "Latvijas ceļš". Zemnieku savienība. Jūsu vidū arī ir liela domu dažādība. Manuprāt, "lielajam ceļam" ir arī daudzas taciņas. Tā ka es tomēr gribu vēlreiz izteikt savu solidaritāti un cieņu Staša kunga viedoklim, jo, kā redzat, viņam pat mūsu premjerministrs preses slejās pārmet opozicionāru dabu, un tomēr vēlētāji ir novērtējuši viņu kā opozicionāru. Un acīmredzot tāpēc, ka viņš savu priekšvēlēšanu programmu ir saskaņojis ar savu deputāta darbību. Katram no jums to novēlu! Un katram no jums novēlu būt 6.Saeimā, bet šodien vēl ir par agru dalīt vietas Ministru kabinetā un vēl ir par agru prognozēt savas vietas šeit, Saeimā. Uzticēsimies saviem vēlētājiem, jo viņi to ir pelnījuši. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - LNNK. Jūs 13 minūtes izmantosit? (No zāles deputāts P.Tabūns: "Nevajadzēs tik daudz!") 13 minūtes, lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Pavisam īsi. Nevajadzēs 13 minūtes. Vēl paspēs nākamais runātājs. Mūs nemaz nevajag pārliecināt, ka Laviņas kundze un "Līdztiesība" iet pa to pašu Rubika un internacionālisma ceļu. Patiešām nevajag mūs pārliecināt! To mēs ļoti labi zinām.

Bet, runāsim par lietu. Pavisam īsi un pēc būtības. Jā, vajadzētu paredzēt variantu, ka deputāts zaudē mandātu, ja viņš negrib palikt savā frakcijā, savā partijā. Šāds variants ir jāparedz. Bet šajā Grīnblata kunga priekšlikumā ir būtiska un, manuprāt, pieņemama pirmā daļa. Tad, ja deputāts grib izstāties vai izstājas, ja izstājas - jā, tad frakcija izslēdz viņu un viņš zaudē mandātu. Bet nevarētu būt cits gadījums - ka deputāts nemaz negrib izstāties no frakcijas, bet viņam ir savādākas domas, un viņš varbūt nav tur sevišķi ērts. Pēkšņi partija grib dabūt Saeimā citu - nākamo rindā - un no viņa atbrīvojas. Šāds variants nav pieņemams.

Lūk, gluži vienkārši vajadzētu šo punktu noformulēt pavisam īsi. Apmēram tā: ja deputāts ir izstājies no frakcijas, tādā gadījumā viņš zaudē savu mandātu, nevis rakstīt gari un plaši, un viss būtu kārtībā. Jo galu galā partijai vai frakcijai iekšpusē ir jāatbild par to, ko viņi aicināja savā sarakstā. Un tad lai viņi attiecīgi savā frakcijā vai partijā, tā sakot, tiek galā ar šo cilvēku. Bet, ja viņam vairs nav pa ceļam, lai patiešām nerastos "klīstošie holandieši", lai pēkšni nerastos Tautsaimnieku politiskā partija, lai neviens patiešām... Šāda partija varētu rasties, bet nevis šeit Saeimas iekšpusē, sadaloties vienai partijai divās daļās. Neviens no vēlētājiem, es esmu pārliecināts - un šeit jau par to tika sacīts, - nav balsojis par šādu partiju. Balsoja par Tautas saskaņas partiju, un tas laikam nav viens un tas pats, lai gan ir ļoti tuvu stāvošs un faktiski pauž šīs idejas. Tāpēc vajadzētu šo sākuma daļu paturēt, bet tās beigas svītrot.

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Ir 9 minūtes, ja jūs izmantosit līdz pārtraukumam. (No zāles J.Tupesis: "Jā!")

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj! Deputāti un deputātes! Lai runātu par principu, man būs jārunā pašam par sevi. Es nedomāju kandidēt nākošajās vēlēšanās tāpēc, ka viens no galvenajiem iemesliem ... tāpēc es arī gribu likt uzsvaru uz vēlētājiem, bet tajā pašā laikā arī uz manu sirdsapziņu. Es gribu likt atbildību uz divām lietām - atbildību uz vēletājiem un atbildību uz partiju vai politisko grupējumu, kurš mani ir ar mieru uzņemt savā sarakstā. Tātad, ir divi filtri. Lai viņi pēc maniem labajiem vai sliktajiem darbiem mani izvērtē, kā grib, lai viņi tad arī izvēlas, vai likt mani savā sarakstā, un lai tad arī vēlētāji, kā daudzi jau ir teikuši, dod savu balsojumu. Proti, es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas ieteikumu un neatbalstīt Māra Grīnblata ieteikumu, lai es vēl stingrāk ilustrētu to, par ko es šeit saku, šo milzīgo pretrunu. Proti, es gribēju palikt Zemnieku savienībā, bet mani izmeta, kā es esmu no šīs tribīnes pāris reicu teicis.

Zemnieku savienības pašreizējā programmā par pirmo prioritāti ir rakstīts - "Kultūra un izglītība". Mani kolēģi cīnījās par zemniekiem, protams. Tātad padomājiet šo absurdo situāciju - es turējos pie Zemnieku savienības pašreizējās programmas - pirmās prioritātes, bet viņi - nē, tāpēc man bija jāaiziet. Tātad šis ir tas absurds. Šis ir tas absurds, un man bija jāaiziet, lai es varētu cīnīties par tām prioritātēm, kuras bija Zemnieku savienības programmā. Un mani ievēlēja, protams, divu iemeslu dēļ. Nenoliedzami tāpēc, ka es biju Zemnieku savienības sarakstā, bet arī tāpēc, ka es biju Tupešu Jānis. To var viegli paanalizēt, kur Kurzemē mani ievēlēja. Tas jau ir izdarīts. Tātad lai vēlētāji izvēlas un lai atbildību uzņemas arī politiskais grupējums, kurš arī mani tad būtu ar mieru likt savā sarakstā, bet, lai nenotiek šīs absurdās situācijas, kuras es jau minēju. Un es vēlreiz aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas ieteikumu un ļaut tiešām vēlētājiem un politiskajai partijai arī noteikt. Taču, ja es nedaru savu darbu un nestrādāju valsts labā, tad lai arī vēlētāji izvēlas un lai tad mani nākošreiz neņem kā kandidātu savā sarakstā arī politiskais grupējums un mani neatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēl ir 5 minūtes. Vai Jānis Ritenis izmantos šo laiku? 4 minūtes. (No zāles deputāts J.Ritenis: "Nē!") Nē. Pēc pārtraukuma. Pusstundu pārtraukums.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām izskatīt likumprojektu "Saeimas vēlēšanu likums". Apspriežam 40. panta redakciju - konkrēti, deputāta Māra Grīnblata piedāvātos papildinājumus 40. pantam.

Jānis Ritenis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Pēc tam - Dzintars Ābiķis.

J.Ritenis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšsēža kungs! Cienījamie kolēģi! Jautājums par deputātu atsaukšanu -un tas ir jautājums, par ko mēs te īstenībā debatējam jau laikam vairākas stundas, - ir, saprotams, daudz debatēts, daudz debatēts ne tikai šeit, bet arī Rietumu demokrātijās. Un mūsu šodienas debatētāji, manuprāt, būtu labi darījuši, ja viņi būtu paskatījušies, pirms viņi pieteicās piedalīties šodienas debatēs, - ja viņi būtu paskatījušies uz tiem slēdzieniem, kas ir jau izdarīti pēc attiecīgajām debatēm, kas ir notikušas (pie tam diezgan nesenā pagātnē) Rietumu demokrātijās. Un, ja mēs runājam par Rietumu demokrātijām, tad man ir tūdaļ jāuzsver viena lieta, - ka tur šo debašu rezultātā (un, kā es teicu, nevis neseno debašu rezultātā, bet diezgan pasenu debašu rezultātā) ir izveidojusies viena pavisam skaidra un noteikta konvencija, un tā saka, ka visi parlamenti, visas Saeimas ir ievēlētas uz vienu zināmu darba laiku, tas ir vai nu 3 gadi, vai 4 gadi, vai 5 gadi. Par šo tēmu var būt variācijas, bet tas pieņēmums ir tas, ka šeit ir tā komanda, tā tautas pārstāvju grupa, kas darbosies uz to attiecīgo laiku, un ka šīs darba grupas - un tā ir tās konvencijas otra daļa, - ka šīs darba grupas locekļi ir neatsaucami. Neatsaucami uz šo gadu laiku. Saprotams, - kā visur, šīm situācijām ir arī izņēmumi, bet man vienīgais zināmais izņēmums šajā ziņā īstenībā bija Padomju Savienība. Un par Padomju Savienību jau man jums nekas daudz nav jāstāsta. Tur viss balstījās uz nepareizām teorijām. Viena no šīm teorijām bija tāda, ka 99% iedzīvotāju, balsojot par vienu sarakstu, it kā var izveidot demokrātisku tautas pārstāvniecību. Nu mums visiem ir skaidrs, ka tā tas nevarēja notikt, ka tā tas nevarēja darboties; varbūt tik skaidrs nav tas, kas tur tika teikts par deputātu atsaukšanu. Ar deputātu atsaukšanu jeb... Kad runāja par deputātu atsaukšanu Padomju Savienībā, tad parasti tā situācija bija tāda. Kad Rietumu cilvēki, kam tie demokrātiskie paņēmieni un tās konvencijas ir it kā drusku skaidrākas tāpēc, ka viņi ilgāk tajā attiecīgajā vidē dzīvojuši, - kad viņi prasīja cilvēkiem no Padomju Savienības: bet kā tad tas ir, ka jūs ar vienu sarakstu mēģināt veidot it kā demokrātisku tautas pārstāvniecību, - tad padomju puses atbilde vienmēr bija vienkārša: bet, ziniet, pie mums tomēr demokrātija darbojas, jo mēs varam deputātus atsaukt! Es jums tagad atstāstu to, ko es mācījos kā politikas students, nu, ziniet, gandrīz pirms 40 gadiem vai vēl senāk. Tajā pašā laikā man jums ir jāziņo, ka tajā laikā, kad es studēju politiku, 50. gadu sākumā, - tad mēs, gandrīz, gandrīz visi studenti, kas manā klasē bija... Es atvainojos, man laikam būs drusku jāpagarina...

Sēdes vadītājs. Nē, nē, šie signāli ir attiecībā uz 10 minūtēm, vēl jums ir 10 minūtes.

J.Ritenis. Ļoti labi, paldies. Tajā laikā, līdz tam laikam, bija atsaukti 3-4 cilvēki. Mēs, mūsu klases locekļi, pat zinājām viņu vārdus. Un tas nozīmē to, ka tas arī bija ļoti teorētisks pieņēmums - tāpat kā visi tie pieņēmumi, uz kuriem balstījās padomju sistēma.

Nu, ja mēs pienākam tuvāk pie mājām, ja mēs pienākam pie Latvijas situācijas, tad man ir jāsaka, ka par deputātu atsaukšanu šeit, šajā pašā vietā, - gan nevis šīs Saeimas laikā, bet Augstākas padomes laikā, vēl Augstākās padomes laikā, - ļoti daudz runāja profesors Juris Bojārs. Un, ziniet, es arī jums atzīšos, ka es tajā laikā vēl nebiju Latvijā, bet es diezgan intensīvi sekoju tam, kas šeit notiek - un it īpaši šajā telpā, - un klausījos gandrīz ar aizturētu elpu, kā tās debates te veidojās, un ka mani jau toreiz ļoti kaitināja tas, ka Juris Bojārs atkārtoti apgalvoja atkal un atkal - jā, - ka mums arī Latvijā vai tajā nākotnes demokrātiskajā Latvijā, ko mēs it kā toreiz jau veidojām, būtu jāievieš sistēma, kas ir balstīta uz deputātu atsaukšanu. Nu, ziniet, tas kaitināja mani! Tāpēc, ka es zināju, kā tā sistēma darbojas un kā šīs lietas tiek kārtotas Anglijā, Vācijā, Dānijā, Austrālijā un citās valstīs, kurās šie jautājumi ir izdebatēti jau gadiem sen un kur tas "velosipēds", tā sakot, ir jau izgudrots. Un man tagad jums ir jāuzsver tas, kas tur notiek. Ja kāds deputāts ir it kā noziedzies, patiesi noziedzies, pret tā saucamo frakcijas jeb partijas disciplīnu, tad visiem ir skaidrs tas, ka šo konvenciju rezultātā, par ko es runāju, viss, ko viņam frakcija var teikt, ir: zini, mīļo Jāni Ozoliņ, ja nu tu tā turpināsi rīkoties, tad mūsu frakcija, mūsu partija nākamajās vēlēšanās tevi nenominēs kā kandidātu un neliks uz kandidātu listes! Un šo pieeju, kā es teicu, diezgan ilgas pieredzes rezultātā visi uzskata par ļoti demokrātisku un pieņemamu. Pieņemamu - kāpēc? Un es tagad par tiem būtiskajiem apstākļiem negribu runāt, jo par tiem būtiskajiem apstākļiem te jau mūsu šodienas debatēs, kas gan, manuprāt, bija diezgan nevajadzīgas... arī tie "par" un "pret" tika izanalizēti. Un mēs redzam, saprotams, ka to "pret" pret šo sistēmu, kuru te Māris Grīnblats ar savu priekšlikumu it kā grib ieviest, - ka to "pret" ir vairāk.

Un pievienojoties... saprotams, no savas puses es varu teikt tikai tik daudz, ka, pievienojoties šai konvencijai, kas ir ieviesta tātad visās vecajās demokrātijās, es, cienījamie kolēģi, no savas puses gribu jūs tikai aicināt atbalstīt komisijas labi izstrādāto priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz. Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es negribu šobrīd apvainot nevienu frakciju vai arī kādu atsevišķu deputātu, bet, atklāti sakot, es esmu šokēts. Arī es atbalstu kārtību un deputātu atbildību vēlētāju priekšā un atbildību savu programmu priekšā, un es domāju, ka "Latvijas ceļš" ir tā frakcija, kas sevi ir konsekventi parādījusi kā vienots mehānisms, jo neviens partijas biedrs nav nedz izslēgts, nedz izstājies no "Latvijas ceļa" frakcijas... bet tanī pašā... neviens "Latvijas ceļa" partijas biedrs... bet tanī pašā laikā... man neliekas, ka Krastiņa kungs, Kiršteina kungs, Grīnblata kungs ir paši tie dumjākie politiķi, bet esmu šokēts, ka viņi piedāvā pieņemt antikonstitucionālu lēmumu. Vai jūs, cienījamais Krastiņa kungs, esat lasījuši šo grāmatiņu? Tās virsraksts ir - "Latvijas Republikas Satversme". Un kas ir teikts Latvijas Republikas Satversmes 2. nodaļas 5. punktā? "Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem." Es atkārtoju - no 100 tautas priekšstāvjiem, nevis no 100 partiju un partijiņu priekšstāvjiem! Un nevar partija diktēt tautai un liegt tai izvēles tiesības. Tad jau balsosim tā, kā mums te piedāvāja Bērziņa kungs... Gundars Bērziņš. Man vēl tagad nāk smiekli, ka viņš piedāvāja priekšlikumu, ka politiķiem uz mūžu būtu jāpiešķir kārtas numuri, tāpat kā kolhoza govīm, kam deva nevis vārdus, bet uzkrāsoja uz visu mūžu numurus uz sāniem!

Otrkārt. Cienījamie kolēģi, izlasiet Latvijas Republikas Satversmes 18. pantu! Tur ir skaidri un gaiši rakstīts: "Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras." Nevis, ka Saeimas locekļu pilnvaras pārbauda partija vai, vēl jo vairāk, kāda frakcijiņa, kas sastāv no kādiem pieciem deputātiem!

Un trešais. Varbūt tas nav īsti pretrunā ar Satversmi, bet tas arī ir būtiski. Izlasiet Satversmes 14. pantu! Tur ir rakstīts, ka vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus. Tātad pat vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus. Bet tagad piecu deputātu frakcijiņa varēs savu sesto deputātu atsaukt! Tāpēc, cienījamie kolēģi, es uzskatu, ka Grīnblata kunga priekšlikums nav balsojams, jo tas ir antikonstitucionāls, tas ir pretrunā ar Satversmes 5. pantu un pretrunā ar Satversmes 18. pantu. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Es gan aicinātu arī deputātu Dzintaru Ābiķi lasīt tālāk Kārtības rulli, it sevišķi tos pantus, kuros ir runāts par deputātu runām un uzvedību.

Vai ir vēl pieteikušies deputāti? Nav. Debates ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu referentu!

A.Endziņš. Paldies, ir tik daudz jau runāts.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Būs divi balsojumi. Iespējams ir arī trešais - atkarībā no iepriekšējiem diviem - vai, pareizāk sakot, no otrā balsojuma laikam.

Pirmais balsojums ir... Priekšlikums papildināt likumprojekta 40. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā. Pirmais balsojums: ievēlētais Saeimas deputāts zaudē mandātu un viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, ja deputāts izstājies no frakcijas, kuru izveidojuši no tā paša kandidātu saraksta ievēlētie deputāti, vai arī nav iestājies tajā 15 dienu laikā kopš mandāta apstiprināšanas. Tas būs pirmais balsojums. Otrais balsojums būs tātad par šo: ievēlētais Saeimas deputāts zaudē mandātu un viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, ja deputāts izslēgts no frakcijas, kuru izveidojuši no tā paša kandidātu saraksta ievēlētie deputāti. Un tad būs arī... vēl runāsim par trešo balsojumu, tas ir, par trešo apakšpunktu. Vai deputātam Grīnblatam, kurš ir ierosinājis šos priekšlikumus, ir iebildes pret procedūru? Nav. Un jums, deputāti? Arī nav. Tad, lūdzu, balsosim par pirmo priekšlikumu: zaudē mandātu un viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, ja deputāts izstājies no frakcijas, kuru izveidojuši no tā paša kandidātu saraksta ievēlētie deputāti, vai arī nav iestājies tajā 15 dienu laikā kopš mandāta apstiprināšanas. Lūdzu rezultātu. Par - 21, pret - 33, atturas - 12. Nav pieņemts šis priekšlikums.

Nākamais balsojums: ievēlētais Saeimas deputāts zaudē mandātu un viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, ja deputāts izslēgts no frakcijas, kuru izveidojuši no tā paša kandidātu saraksta ievēlētie deputāti. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. Par - 13, pret - 42, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to trešais apakšpunkts nav balsojams.

A.Endziņš. Nākamais ir...

Sēdes vadītājs. Atvainojos. 41.pants ir 40.pants. Un nekādas izmaiņas nav šeit izdarītas?

A.Endziņš. Nē.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to balsojam.

A.Endziņš. 41.pants pirmā lasījuma redakcijā jeb 42.pants otrā lasījuma redakcijā. Mēs esam saņēmuši priekšlikumus no Juridiskā biroja un Zemnieku savienības frakcijas, kuri ir iestrādāti Juridiskās komisijas redakcijā, un ir aizstāts vārds "iztrūkstošais" ar vārdu "nākamais": "nākamais deputāts".

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk!

A.Endziņš. Nākamā ir piektā nodaļa "Latvijas pilsoņu piedalīšanās Saeimas vēlēšanās ārvalstīs". 42.pants pirmā lasījuma redakcijā jeb 43.pants otrā lasījuma redakcijā. Mēs esam saņēmuši priekšlikumu no deputāta Meierovica, un ir deputātu Ābiķa un Elferta kopīgs priekšlikums. Meierovica kungs ierosina 42.panta otro teikumu papildināt ar: "nosakot, ka Latvijas pilsoņi ārzemēs savu balsi var nodot arī pa pastu. Centrālā vēlēšanu komisija izdod instrukciju "Par balsošanas kārtību ārvalstīs pa pastu"." Ābiķis un Elferts piedāvā visu šo pantu izteikt citā redakcijā, proti: "Lai radītu iespēju piedalīties vēlēšanās Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo vai vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, Centrālā vēlēšanu komisija izveido vēlēšanu iecirkņus Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs, kā arī rada iespēju nobalsot pa pastu." Un Zemnieku savienības frakcija ir ierosinājusi svītrot vārdus - "pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma". Juridiskā komisija neatbalstīja nevienu no šiem priekšlikumiem, vienīgi piedāvā aizstāt vārdus "var izveidot" ar vārdu "izveido": "pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma izveido vēlēšanu iecirkņus Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs."

Kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja šos priekšlikumus, kuru būtība ir radīt priekšnoteikumus, lai Latvijas pilsoņi ārzemēs varētu balsot pa pastu? Ja mēs šādu ierakstu šeit izdarām, tad tādā pašā veidā ārzemes ir arī Krievija, arī Krievijā dzīvo un atrodas Latvijas pilsoņi, tātad tas ir jāattiecina arī uz Krieviju. Tas ir viens.

Ja mēs šādu priekšrocību dodam pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs, tad acīmredzot tādas pašas priekšrocības un iespējas ir jādod arī Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo šeit - Latvijā. Manuprāt, ne Krievijas pasts, ne Latvijas pasts nav gatavi, lai varētu nodrošināt šādu norisi tā, kā tas atbilst likumam, lai varētu garantēt drošību, ka šis pasta sūtījums nonāktu pēc adreses. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Vēlēšanu sistēma, kā tas ir ielikts šajā Vēlēšanu likuma projektā, balstās uz to, ka mums nav vēlētāju saraksta. Pilsoņi iet uz vēlēšanu iecirkni, uzrāda Latvijas pilsoņa pasi, un vēlēšanu komisija pārliecinās, ka pilsonis nav jau nobalsojis, izdara šajā pasē atzīmi par piedalīšanos vēlēšanās, kas izslēdz iespēju doties uz citu vēlēšanu iecirkni un balsot no jauna, un tad saņem attiecīgi arī vēlēšanu zīmes, izdara savu izvēli un iemet šo vēlēšanu zīmi (ar vai bez savām atzīmēm) vēlēšanu kastē. Ja mēs paredzēsim savādāku šo sistēmu, tad mēs radīsim sev zināmas problēmas vienlīdzības ziņā, jo tad visiem vēlētājiem nebūs vienādas iespējas. Vienas iespējas ir tiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo vai pagaidām atrodas (sakarā ar mācībām vai darba apstākļiem) ārzemēs, un tiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo un atrodas šeit, Latvijas teritorijā. Vēl viens arguments, - ka tas neapšaubāmi tātad arī vēl sadārdzina vēlēšanu norisi, jo tas nozīmē, ka būtībā vēlētājam, kurš vēlētos balsot pa pastu, ir jāinformē vēlēšanu komisija par savu vēlmi. Vēlēšanu komisijai tādā gadījumā pēc vēlētāja norādītās adreses būtu jāizsūta vēlēšanu zīmes, konverts, kurā viņam tās būtu jāieliek iekšā. Kopā ar vēlēšanu zīmi vēlētājam pa pastu ir jānosūta uz vēlēšanu komisiju sava pase, lai tur izdarītu atzīmi, lai nevarētu rasties tāda situācija, ka vēlētājs nosūtīs savas koordinātes uz vairākām vietām, no visām viņam atsūtīs šīs vēlēšanu zīmes un konvertus un viņš vienas balss vietā izmantos vairākas balsis, tātad nobalsos vairākkārtēji, vairākos iecirkņos. Pie modernās pastu sistēmas Rietumos tas ir elementāri iespējams, tur pasta ātrums un arī pasta drošība tiek garantēta. Kaut gan arī ne vienmēr Rietumos pasta sūtījums un tā drošība ir garantēta. Es nezinu, kurā pusē, piemēram, šie bojājumi pasta sūtījumos tiek izdarīti. Vai tas ir Francijas teritorijā, vai... Teiksim, es saņemu pastu no Eiropas padomes, no Strasbūras: bieži vien es saņemu konvertus bojātā veidā. Labākajā gadījumā ir atzīme, ka sūtījums ir saņemts bojātā veidā. Tātad personas dokuments var iet zudumā, ļaunprātīgi var tikt izmantots arī viss šis process, un tādējādi var kaut kā ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Tāpēc Juridiskā komisija šos priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Dzintars Ābiķis.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribu jums nolasīt Latvijas Republikas Satversmes 8.pantu. "Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu." Tātad mūsu pienākums ir radīt iespēju katram pilsonim, kuram ir vēlēšanu tiesības, piedalīties šajās nākamajās vēlēšanās. Pašlaik ārzemēs atrodas reģistrētie Latvijas Republikas pilsoņi - vismaz 24 000. Tajā skaitā, kā Endziņa kungs teica, pāri par 1000 tur ir... un šie ir tie cilvēki, kas piedalījās 5.Saeimas vēlēšanās. Viņi nodeva balsis par mums. Un tagad liegt viņiem šo iespēju attiecībā uz 6.Saeimu - es domāju, ka tas nebūtu pareizi. Un arī 5.Saeimas vēlēšanu likumā bija nodaļa - 6.nodaļa - par Latvijas pilsoņu piedalīšanos 5.Saeimas vēlēšanās ārvalstīs. Šajā nodaļā nebija reglamentēts, kā šī balsošana pa pastu notiks. To reglamentē Centrālā vēlēšanu komisija. Un tāpēc es gribu atbalstīt deputāta Meierovica priekšlikumu, jo tas ir precīzāks nekā mans un deputāta Ābiķa priekšlikums. Precīzāks. Un bija arī tāds priekšlikums, ka Zemnieku savienības frakcija izņem tos vārdus - "pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma": "Centrālā vēlēšanu komisija izveido vēlēšanu iecirkņus Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs." Faktiski es piekristu, ka pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma. Jo daudzās valstīs mums ir konsulārās iestādes un tur faktiski nav tik daudz vēlētāju. Tātad arī pēc mūsu priekšlikumiem paredzēs balsot par pastu. Tātad viņiem būs iespēja arī tādā veidā piedalīties vēlēšanās. Tātad nebūtu nepieciešams izveidot šos vēlēšanu iecirkņus katrā konsulārajā iestādē. Un es domāju, ka tāpat kā vēlētājs Latvijā sedz savus izdevumus, braucot uz vēlēšanu iecirkni - braucot ar tramvaju, ar savu privāto automašīnu vai ejot kājām, - tāpat arī tad, ja cilvēks nevar aiziet uz vēlēšanu iecirkni, viņam vajadzētu pašam segt pasta izdevumus, bet to varētu paredzēt arī šajās Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijās. Un gribu arī pieminēt to, ko faktiski mēs mēģinājām mūsu priekšlikumā ietilpināt, - ka faktiski vēlēšanu laikā ļoti daudzi cilvēki, respektīvi, pilsoņi, atrodas ārzemēs, tie ir studenti, tie ir tālbraucēji šoferi, un mums ir jau zināms, ka daži kori būs ārpus Latvijas tajā laikā un viņi nebūs tajās pilsētās, kur ir konsulārās iestādes. Tātad reāli viņiem būs liegta iespēja piedalīties vēlēšanās. Tātad viņi varētu nodot balsi pa pastu. Bet mums vajadzētu, gatavojot trešo lasījumu, pieņemt vienu papildinājumu, lai varētu pirms izbraukšanas no Latvijas koristi vai tālbraucēji šoferi, vai cilvēki, kas dodas kādā sava uzņēmuma uzdevumā vai kādā citā uzdevumā un neatrodīsies valstī tajās dienās, - lai viņi varētu iepriekš nodot balsi vēlēšanu komisijā savā vēlēšanu apgabalā. Un to ieliek vēlēšanu urnā, un, protams, to neviens neskata, un to atver tikai pēc vēlēšanām. Tātad mēs būtu arī ievērojuši to, ka balsošana notiek... faktiski balsu skaitīšana notiek pēc šīm divām dienām. Es aicinu principā pieņemt šo priekšlikumu otrajā lasījumā, un mēs precizēsim to trešajā lasījumā attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas atrodas Latvijā, bet izbrauks attiecībā uz to laiku. Es domāju, ka mums tas mehānisms nebūtu jāiestrādā likumā, bet varētu to atstāt Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu to, ko teica Elferta kungs. Bet tomēr, pēc maniem aprēķiniem, nav precīzi dati Izglītības ministrijā par to, cik jauniešu pašreiz mums ārzemēs studē, bet tādi varētu būt aptuveni 800 līdz 1000, tātad diezgan daudz, un tie galvenokārt ir jauni cilvēki. Viņiem naudiņas nav daudz, un lielākā daļa no viņiem nestudē pilsētās, kurās ir konsulārās iestādes, un naudiņas viņiem nav, lai varētu uz turieni aizbraukt, un tie ir cilvēki, jauni cilvēki, kam ir visādi vilinājumi ārzemēs, kam varbūt piedāvā lielākas algas - un tā tālāk, un šī balsošana būtu viena no tādām mazām saitītēm, kas viņiem atgādinātu par Latviju, ka viņi tomēr ir Latvijas pilsoņi, un tādējādi viņi vairāk tiktu piesaistīti Latvijai. Bez viņiem ir arī daudz, kā jau te Pēteris teica, uzņēmēju, tātad jaunu, apsviedīgu cilvēku, kas ilgstoši uzturas ārzemēs.

Un otra lieta. Tomēr ir jāatceras, ka ārvalstīs šobrīd dzīvo daudzi Latvijas pilsoņi un ne visi var atgriezties Latvijā, un daudziem Latvijas pilsoņiem būs liegtas šīs tiesības izteikt savu labo gribu, respektīvi, balsot par Latviju, un mēs tādā veidā atkal pārrausim vienu saitīti starp šiem latviešiem svešumā un latviešiem šeit. Jo tik tiešām, - ir veci cilvēki, kuri varbūt slimības dēļ nevar atgriezties Latvijā un kuriem, piemēram, tādās lielās zemēs kā Amerikā vai Kanādā, vai Austrālijā, ja viņi nedzīvo pilsētā, kur ir šī konsulārā iestāde, ir ļoti sarežģīti aizbraukt, bet viņi tomēr vēl grib justies kā Latvijas pilsoņi. Un šodien tomēr ir moderns laikmets un pasts ārvalstīs strādā labi: nevajadzētu baidīties no tā, ka notiks visādas ķibeles! Es tomēr domāju, ka nevajadzētu liegt iespēju -ļoti daudziem cilvēkiem liegt iespēju balsot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Pēc tam - Voldemārs Novakšānovs.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti un deputātes! Arī es jūs aicinu atbalstīt deputāta Meierovica priekšlikumu un atļaut pilsoņiem balsot pa pastu. Es uzskatu, ka tiešām šiem cilvēkiem - vai nu tie ir studenti, vai tālbraucēji šoferi, vai arī tālu no konsulārajām iestādēm dzīvojošie cilvēki - tiešām būtu atņemtas viņu tiesības balsot. Endziņa kungs, klausoties visas jūsu iebildes, es sapratu, ka tās bija saistītas vai nu ar kaut kādām finansiālām problēmām, vai arī ar kaut kādām mehāniskām problēmām. Satversmi citēja arī viens cits deputāts, un tad acīmredzot ir Satversmes savādākas interpretācijas. Es domāju, ka tās visas var apiet. Jūs minējāt Krieviju. Protams, mans uzskats ir, ka atbildība ir jāuzliek tam vēlētājam. Ja šis vēlētājs, kurš grib piedalīties vēlēšanās, - vai nu viņš dzīvo Krievijā, vai viņš dzīvo Latvijā, vai viņš dzīvo Amerikā, - ja viņš grib uzticēties tās zemes pastam, tad vajag dot viņam iespējamību to arī darīt. Es negribu šeit runāt par tām mehāniskām problēmām, kuras, manuprāt, ļoti viegli var atrisināt, nosūtot pasi vai nosūtot kopiju no attiecīgās pases, un līdz ar to viņu oficiāli piereģistrēt, un dot viņam oficiālās tiesības. Ja tas cilvēks grib to darīt, vajag dot viņam to iespējamību. Es arī nedomāju... jūs pieminējāt, ka tad arī Latvijā vajadzētu ļaut viņam balsot pa pastu. Tas nebūt nenozīmē, ka tā vajadzētu, Latvijā tie attālumi būtu ļoti īsi salīdzinot, un viņam nebūtu jādod iespējamība balsot pa pastu Latvijā, kur viņš varētu aiziet uz attiecīgo instanci un balsot. Es arī drusku papētīju situāciju attiecībā uz apkārtējām zemēm, kā tur tas tiek darīts. Protams, daudzās drīkst balsot pa pastu, bet daudzās tas nav atļauts. Viena zeme, kur ir atļauts balsot pa pastu, ir Lielbritānija. Un kāpēc pieminu tieši Lielbritāniju? Tāpēc, ka Lielbritānijas pilsoņi, kuri piedalās balsošanā, ir tiešām izkaisīti pa visu pasauli. Iemesli ir vēsturiski un arī citi, bet viņi ir izkaisīti pa visu pasauli, un visādās zemēs, koloniju zemēs, kur ir grūtības ar pastu, ar transportu, viņiem ir dota iespēja balsot pa pastu. Un, ja mēs uzliekam to atbildību tam balsotājam, ja viņš uzņemas to risku, viņš uzņemas arī finansiālās saistības, pieprasa attiecīgos dokumentus. Es domāju, ka šīs mehāniskās un finansiālās problēmas ir ļoti, ļoti viegli atrisināmas un ka viņam vajadzētu dot šo iespējamību balsot pa pastu. Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt deputāta Meierovica priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Inese Birzniece.

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Nu, vakar man, pakonsultējoties ar Juridiskās fakultātes pārstāvjiem, šis 42.pants... man palika tā interesanti, ka, lūk, Ārlietu ministrijai mēs dodam lielas rūpes, ka viņi ar savu priekšlikumu noteiks, kuram latvietim kur balsot un kur nebalsot. Lasot šo punktu, atkal domāju - vēlēšanu komisijas dabūjušas šā likuma autoru veidā lielu lobismu, jo viņiem šeit tā doma ir tāda: kad tikai nepārpūlas vēlēšanu komisijas, skaitot un strādājot! Un galu galā, es skatos, pēc šā panta mēs, latviešu tauta un valsts, nonākam pašizolācijā. Bet paskatiet - pa šiem gadiem cik latviešu dzīvo apkārt Latvijai?! Un vai tad viņi nepārdzīvo par savu tēvuzemi? Vai viņi negrib piedalīties? Piemēram, tā pati Brazīlija. Tur taču, godīgi sakot, var dzīvot kā Latvijā, runāt latviski, un nevajag tev zināt to svešvalodu, runā īstā latviešu valodā! Un vai viņi mazāk pārdzīvo par Latviju? Vai viņi nevēlas palīdzēt Latvijas ekonomikai? Grib! Bet tajā pašā laikā šeit ir rakstīts - nu balsos konsulārajos iecirkņos. Bet kas ir konsulārais iecirknis Brazīlijā? Privātais zobārstniecības kabinets, patiesībā - pieņemamā telpa! Un pat goda konsulam nav zaļās diplomāta pases. Fakts ir tāds, ka likums nav nostrādāts līdz galam. Šeit es domāju arī par pārējām Latīņamerikas valstīm, kur dzīvo latvieši, bet tur nemaz nav... tur nekas nav, pat goda konsula nav. Nākamais - arī plašā Krievija. Nu, vai tad visi viņi brauks uz Sankt-Pēterburgu vai Pleskavu, vai arī uz Maskavu no pārējās Krievijas? Piedodiet man, es uzskatu, ka pasaulē jau vairākus gadsimtus pastāv pasts, un, tā kā kolēģis Tupešu Jānis tikko teica, kā Anglijā balso, es lūdzu atbalstīt deputāta Gunāra Meierovica priekšlikumu. Vajag vienreiz tautai iet kopā! Un ir fakts, ka šeit Ārlietu ministrijai daudz ir jāpiestrādā, lai mūsu tautu vienotu, un ātrāk tie darbi ir jāuzsāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Birzniece (LC).

Godājamie kolēģi! Daudz jau ir pateikts, es tikai gribu apstiprināt jau iepriekš teikto, ka ļoti daudz iebildes... var jau iestrādāt - vai trešajā lasījumā panta redakcijā vai instrukcijās no Centrālās vēlēšanu komisijas... bet arī atkārtot, ka vēlētājiem ir jāuzņemas tas risks, vai grib savu pasi un vēlētāju sarakstus, vēlēšanu zīmes aizsūtīt ierakstītus uz konsulāro iestādi vai vēstniecību. Bet vissvarīgākais man liekas - 5.Saeimā Latvijas Republikas pilsoņi, kas dzīvoja ārzemēs... viņiem bija pilnas politiskās tiesības - ne tikai ziedot politiskajām partijām, bet arī balsot. Vai tagad mēs 6.Saeimas vēlēšanām gribam tikai saņemt mūsu partijām, mūsu vēlēšanām naudu no ārzemēs dzīvojošiem Latvijas Republikas pilsoņiem, bet aizliegt viņiem iespēju balsot reāli? Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas komentēt?

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien daudziem ir tā vēlme atsaukties uz Satversmi un turēt to priekšā, un rādīt. Satversmes 11.pants pasaka skaidri un gaiši, ka Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā svētdienā un sestdienā pirms tās, tātad nosaka konkrētu laiku. Ja notiks balsošana pa pastu, tad es nezinu, kā mēs ievērosim šo Satversmes 11.pantu. (No zāles deputāts J.Tupesis: "Taisīs vaļā tanī dienā!") Es atvainojos, Tupeša kungs! Tālāk vēl ir Satversmes 82.pants, kas pasaka skaidri un gaiši, ka visi Latvijas pilsoņi likuma un tiesas priekšā ir vienlīdzīgi. Šādā veidā mēs faktiski gribam diferencēt arī Latvijas pilsoņus, kuri dzīvo labākos apstākļos, kur ir šīs pasta iespējas... un kur to nav. Un, ja mēs tā runājam vēl, tad paskatīsimies arī uz mūsu kaimiņiem - pa labi un pa kreisi. Igaunijā ir vēlētāju saraksti, balsošana pa pastu nenotiek. Valsts vēlētāju reģistrā tiek iekļauti arī, jā, pilsoņi, kas dzīvo ārvalstīs. Viņi tiek iekļauti, viņi var piedalīties, tur ir noteikta kārtība, kādā šie iecirkņi tiek izveidoti, un tur var notikt balsošana. Balsošanas pa pastu nav. Ja mēs skatāmies uz Lietuvu, tad redzam, ka Lietuvā balsošana pa pastu notiek... pašā Lietuvā, bet būtībā tā ir iepriekšējā balsošana, un tad šī pasta nodaļa ir faktiski ar vēlēšanu komisijas, iecirkņa komisijas pilnvarām, kur pasta nodaļas vadītājs ir atbildīgais, un ir speciāls cilvēks, ir speciāla urna... Tāpēc es domāju, ka nu šāda diferenciācija... un vienā vietā - var, otrā - ne, - kā jūs sakiet, ka var izmantot šīs te iespējas... Es domāju, ka tādā veidā nevajadzētu... Ja mēs mēģinām salīdzināt ar 5. Saeimas vēlēšanām - ka, lūk, tad tā bija, un tā tālāk - tad tomēr attiecībā uz to laiku Latvijas Republikas Satversme nedarbojās pilnā apjomā, bija tikai četri panti. Un tāpēc mēs varējām izdarīt šīs atkāpes un arī radīt šos priekšnoteikumus, jo tad mēs nebijām saistīti ar Satversmi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Trīs balsojumi: deputāta Meierovica priekšlikums, deputātu Ābiķa un Elferta priekšlikums un Latvijas Zemnieku savienības priekšlikums. Arī balsojumu secība būs tāda. Pret procedūru nav iebildes? Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - 42.panta otro teikumu turpināt ar: "nosakot, ka Latvijas pilsoņi ārzemēs savu balsi var nodot arī pa pastu. Centrālā vēlēšanu komisija izdod instrukciju "Par balsošanas kārtību ārvalstīs pa pastu"." Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 12, atturas - 7. Deputāta Gunāra Meierovica priekšlikums ir pieņemts.

Deputātu Ābiķa un Elferta priekšlikums nav balsojams. Vai par Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu ir jābalso? (Starpsauciens: "Balsojam!")

A.Endziņš. Tas ir atkarībā no tā, kā Zemnieku savienības frakcija uzstāj, jo acīmredzot Centrālā vēlēšanu komisija pati no savas galvas nezina, kur var izveidot un kur - nevar. Varbūt mēs varam padomāt, kā paplašināt šīs iespējas, bet tikai tīri konsulārajās iestādēs, un arī citur, kur ir kontakti vai kaut kas tāds. Bet acīmredzot to var risināt ne jau Centrālā vēlēšanu komisija, kurai nav nekādas pārstāvniecības ārpusē, bet šos priekšlikumus un ierosmi var dot, un tas var notikt tikai saskaņā ar Ārlietu ministriju.

Sēdes vadītājs. Jā, bet šeit ir priekšlikums ierakstīts, un mums tas ir jābalso. Lūdzu, balsosim! 42.pantā izslēgt vārdus "pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma". Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 28, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais ir 43.pants pirmā lasījuma redakcijā jeb 44.pants otrā lasījuma redakcijā. Šeit ir...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, Endziņa kungs, nu mums vajadzētu nobalsot par 42.pantu ar to papildinājumu, kuru mēs tikko nobalsojām. Lūdzu, balsosim par 43.pantu ar deputāta Meierovica ieteikto un Saeimas akceptēto papildinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 6, atturas - 1. 43.pants ir akceptēts.

A.Endziņš. Nākamais ir 43.pants pirmā lasījuma redakcijā jeb 44.pants otrā lasījuma redakcijā. Šeit ir divi priekšlikumi. Pirmais ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, ka tātad pilsoņi, kas dzīvo vai vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs... Viņi iesaka izmainīt redakciju - nevis "piedalās balsošanā Rīgas vēlēšanu apgabalā", bet "var piedalīties balsošanā jebkurā vēlēšanu apgabalā".

Analoģisks pēc būtības ir arī deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums: "Latvijas pilsoņi, kas dzīvo vai vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, piedalās balsošanā pēc izvēles vienā no vēlēšanu apgabaliem". Juridiskā komisija šos abus priekšlikumus neatbalstīja, un motivācija ir sekojoša - mēs nevaram pateikt un nezinām, cik daudz būs vēlētāju, kas gribēs piedalīties balsošanā. Tā ir viena lieta. Tas nozīmē, ka mums uz ārzemēm - uz Ameriku, uz Zviedriju, uz Vāciju, uz Austrāliju, uz Brazīliju un tā tālāk - ir jāsūta nevis viens komplekts vēlēšanu zīmju, pie tam pietiekamā daudzumā, bet uz visiem pieciem vēlēšanu apgabaliem. Ja šeit pieliktu klāt arī idejas, tad jājautā: no kurienes mēs ņemsim šos līdzekļus? Atkal tas būs, kā teica Tupeša kungs, uz pašu vēlētāju rēķina, un tad tā ir cita lieta. Katrā ziņā Juridiskā komisija šādas motivācijas dēļ šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Zemnieku savienības frakcija - Gundars Bērziņš. Es nesaprotu jūsu žestus. Vai balsot par priekšlikumu? (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Balsojam!") Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

G.Bērziņš (LZS).

Endziņa kungs nākot man teica: tikai pasaki, no kurienes naudu tu ņemsi! Protams, ja iesniegtu un varētu redzēt visas šīs izmaksas... bet kopumā dažu eksemplāru tipogrāfiska nodrukāšana, tas ir, tūkstotis, tomēr maksā relatīvi niecīgas summas. Tik tiešām no kopīgajiem izdevumiem vēlēšanu kampaņā tā ir pavisam, pavisam niecīga procentu daļiņa. Es domāju, ka izmaksas šeit nav tas noteicošais, kāpēc principā ierobežot šo izvēli. Būtiskākais tomēr, protams, ir šī lielā traģēdija, ka daļa cilvēku jau ļoti ilgu laiku dzīvo varbūt tālumā no savas valsts, laiks ir pagājis ilgs, ir dažādas problēmas un iemesli, kas varbūt liedz atgriezties Latvijā. Bet šie cilvēki tomēr pārsvarā ir cēlušies, sevišķi vecākā paaudze, no kādām Latvijas vietām. Viņiem ir svaigas atmiņas par savām dzimtajām mājām, par vietu, no kurienes viņi ir nākuši. Un, protams, viņus interesē, kas notiek tanī apgabalā, kas notiek tanīs vietās, no kurienes viņi ir nākuši. Tāpēc piespiest visus masveidā balsot tikai par Rīgas sarakstiem, manuprāt, nav loģiski. Un, manuprāt, tas ir diezgan būtisks šo cilvēku ierobežojums. Tāpēc es tiešām neredzu...

Ja šeit ir problēmas ar finansēm, tad varētu Juridiskā komisija Centrālo vēlēšanu komisiju uzaicināt paskatīties šīs summas no kopējām vēlēšanu izmaksām. Es garantēju, ka tipogrāfiska pavairošana, jo tāpat uz turieni ir jāsūta šis viens komplekts... tiešām ir jāsūta principā piecreiz vairāk, bet tas ir tipogrāfiski pavairots materiāls, un vienas vienības izmaksas ir tomēr relatīvi ļoti, ļoti niecīgas. Tas nesastāda šo vēlēšanu izmaksu būtisku sadārdzinājumu. Tāpēc es tiešām aicinu balsot vai nu par Zemnieku frakcijas, vai par manu priekšlikumu, jo principā ideja ir viena, kas atšķiras tikai nedaudz redakcionāli. Bet ideja tomēr, manuprāt, ir atbalstāma, tāpēc ļoti lūdzu, aicinu, lai mūsu ārzemju tautieši, kuri dažādu iemeslu dēļ šobrīd dzīvo tālu no savas zemes, tomēr varētu brīvi piedalīties vēlēšanās tanīs apgabalos, par kuriem viņi vēlas balsot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Patiešām būtu pavisam dīvaini, ja mēs atļautu balsot tikai Rīgas apgabalā, kaut vai tādēļ vien, ka Latvija jau nesastāv no Rīgas vien. Rīgā jau tāpat ir ārkārtīgi daudz iedzīvotāju, un tādēļ pēc proporcijas Rīgas deputātiem ir pietiekami daudz vietu,tāpēc, salīdzinot ar visiem pārējiem vēlēšanu apgabaliem, visas valsts teritoriju, tas nebūtu īsti taisnīgi, ja mēs ļautu papildināt burtiski ar varu. Ar varu! Tā ir zivs galvas audzēšana patiesībā. Tas ir princips, kas nekādā veidā nebūtu atbalstāms tikai organizatorisku vai pavisam nelielu finansiālu grūtumu dēļ. Mēs patiesībā diskriminējam visus tos, kuri balsos šajās vēlēšanās par Latvijas valsti, balsos atrodoties ārzemēs ilgāku vai garāku laiku vai īsāku laiku, vai arī tur dzīvojot. Es tomēr gribu jūs aicināt to loti nopietni apsvērt un apdomāt, jo daudzi ārzemēs dzīvojošie latvieši mums ir lūguši tieši šādu iespēju - lai mēs papūlamies šajā likumprojektā, kuru mēs gatavojam, iestrādāt normu, ka viņiem ir iespējas balsot tajos pagastos un tajās vietās, un tajos reģionos, kur ir viņu īpašumi un kur viņi patiesi ir ieinteresēti arī savu pārstāvību nodrošināt. Gan politisko, gan saimniecisko. Dosim viņiem tādu iespēju un nediskriminēsim viņus tikai tādēļ, ka tas mums šobrīd organizatoriski liekas pārāk sarežģīti vai arī prasa kādas liekas izmaksas. Tas būtu ļoti taisnīgi, ja mēs atbalstītu šajā reizē Zemnieku savienības vai arī deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu - vienu no diviem, jo viņi ir ļoti līdzīgi un pauž vienu un to pašu domu, tas ir - ir līdzīgi. Mēs esam vienādi, mēs neesam un nedrīkstam būt vienādāki par tiem, kuri dzīvo ārzemēs un piedalīsies šajās vēlēšanās vai arī uzturēsies ārzemēs īsāku vai garāku laiku, kuri ar varu tiks izvilkti no tiem vēlēšanu apgabaliem, kuros viņi balsotu tad, ja viņi atrastos šeit, Latvijā. Uz kāda pamata tad tādā gadījumā tas notiek? Vai tikai tādēļ, ka mums ir grūti noorganizēt? Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Tupešu Jānis.

 

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es pat šajā it kā nevainīgajā pantā saskatu centralizāciju, kur visa Latvijas "naba" ir Rīga. Un tas mūs arī noved pie tā, vai mēs iesim ekonomikā un politikā straujāk uz priekšu, ja Rīgā būs tie gudrie un varenie? Jo, paskatiet, visas bankas, - tā ir nauda! - atrodas Rīgā, filiāles - pārējos novados.

Nākošais. Pēc šā likumprojekta visas balsis atrodas pārsvarā Rīgā pēc iedzīvotāju skaita un plus vēl ārzemnieki, tātad vara pieder Rīgai. Ja vara pieder Rīgai un pretdarbības nebūs no novadiem, tad es paredzu, ka pat bagātākajiem novadiem - Zemgalei un Kurzemei, nemaz nerunājot par Vidzemi un Latgali, godīgi sakot, nebūs ko darīt pat savās mājās. Un šeit es jūs lūdzu, godājamie deputāti, es runāju ārzemēs dzīvojošo latgaliešu vārdā, kuri par 5.Saeimas vēlēšanām teica: "Zini, mēs nevarējām nobalsot par sava novada cilvēkiem!" Un tāpēc es aicinu izpildīt šo ārzemēs dzīvojošo latgaliešu gribu - latgaliešu, es šoreiz par Latgali runāju, - kuri lūdza mani, lai varētu šajās nākošajās Saeimas vēlēšanās balsot par to novadu, par kuru viņi grib, nevis viņiem ierobežot izvēles brīvību un balsot tikai par mūsu skaisto galvaspilsētu, vareno, naudīgo, - un tagad jāsaka, arī balsīgo - Rīgu. Es aicinu atbalstīt tieši deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu. Viņš man ir vissimpātiskākais.

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

odātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti un deputātes! Es esmu ilgi gaidījis šo momentu. Es aicinu jūs visus atbalstīt vai nu Gundara Bērziņa priekšlikumu, vai manu kādreizējo cīņu draugu - Zemnieku savienības - priekšlikumu. Vienu vai otru. Cik es izpratu no runātāja, kurš atbalsta šo likumprojektu, Endziņa kunga, tad iemesls, kāpēc nevajadzētu ļaut balsot visos rajonos, ir finansiālais iemesls. Es atkārtošu vēlreiz - tā lieta ir pavisam vienkārša, manuprāt. Lai finansiālo atbildību uzņemas tas cilvēks, kurš grib vēlēt. Proti, viņam būs jāsūta uz attiecīgo konsulāro iestādi sava pase tā vai tā. Tur ir jābūt tikai pieciem eksemplāriem no pieciem vēlēšanu rajoniem, viņš paziņo, kurā viņš grib balotēties jeb kandidēt, un tad viņam atsūtīs attiecīgo vēlēšanu lapu, un es domāju, ka finansiāli tas ir nokārtojams pavisam vienkārši, bet atbildību var uzlikt atkal uz vēlētāju... Tiešām varētu ļaut ārzemēs dzīvojošajiem vai ārzemēs esošajiem pilsoņiem vēlēšanu laikā tiešām izvēlēties un vēlēt attiecīgajā rajonā pa visu Latviju. Paldies! (Starpsauciens no zāles: "Nevajag tērēt tik daudz naudas!")

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas runāt? Lūdzu!

A.Endziņš. Ja jau mēs runājam par finansēm, tad acīmredzot būs arī jāparedz varbūt konkrēti kāda summa, kādi tie izdevumi ir. Jo mēs ļoti dāsni gribam rīkoties, bet tā ir Latvijas nodokļu maksātāju nauda. To, kas dzīvo šeit un maksā nodokļus. Tie, kas dzīvo ārzemēs, šos nodokļus Latvijas valstij nemaksā, un acīmredzot tad šeit, ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, mums ir jādomā par mehānismu, kā to nodrošināt, jo te nav runa, es atvainojos, Rugātes kundze, par to. Igaunijā, kur to ir iespējams izdarīt, tur ir šis vēlētāju reģistrs. Un tur savlaicīgi iepriekš katrs, kas dzīvo ārzemēs... tur pie tam vispār tu vari balsot... tiešām Igaunijas Vēlēšanu likumā ir tā, ka jau iepriekš viņš var balsot tikai tur, kur viņš ir dzīvojis pirms emigrācijas, kā arī viņa pēcnācēji pēc savu senču dzīvesvietas, tajā vēlēšanu apgabalā. Pie tam, ne tikai vēlēšanu apgabalā, bet, tur ir vēl ļoti šaurāk, jo nav viņiem piecu vēlēšanu apgabalu, bet savādāk. Tur ir cita tehnika. Un līdz ar to, teiksim, var arī savlaicīgi, lai jau Centrālā vēlēšanu komisija zina, cik vispār uz attiecīgo valsti ir pieteikušies cilvēki, kuri vēlas piedalīties balsošanā. Acīmredzot izejot no tā, kas ir šeit iebalsots, var būt, ka mums nāksies iestrādāt uz trešo lasījumu visu šo mehānismu un to paredzēt. Varbūt ārzemēs mums ir jāveido tādā gadījumā šis vēlētāju saraksts, lai zinātu, lai mēs nesūtītu tonnām papīru uz visām pasaules malām, kur tik daudz tie nebūs vajadzīgi. Tikai lielā rezerve.

Sēdes vadītājs. Divi priekšlikumi. Katru balsosim atsevišķi.

A.Endziņš. Tie ir vienādi. Tikai...

Sēdes vadītājs. Bet, ja pirmais netiks pieņemts, tad varbūt kāds var uzturēt otru, jo viņi tomēr drusciņ atšķiras, būtība, protams, ir viena.

43.pantu pēc vārdiem "uzturas ārzemēs" izteikt šādā redakcijā: "...var piedalīties balsošanā jebkurā vēlēšanu apgabalā". Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 18, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Otrs priekšlikums, Gundara Bērziņa priekšlikums - izteikt šādā redakcijā: "Latvijas pilsoņi, kas dzīvo vai vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, piedalās balsošanā pēc izvēles vienā no vēlēšanu apgabaliem". Lūdzu rezultātu! (Aplausi.) Par - 34, pret - 16, atturas - 17. Ir pieņemts priekšlikums.

A.Endziņš. Nākošie ir nobeiguma noteikumi. Sestā nodaļa. Pirmā lasījuma 44.pants jeb otrā lasījuma 45.pants. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kuri ir pieņemti un iestrādāti komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Endziņš. 45.pants pirmā lasījuma redakcijā jeb 46.pants otrā lasījuma redakcijā. Šeit tas pats ir izteikts jaunā redakcijā. Papildināts būtībā šis pants ir ar to, ka vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes ir iznīcināmas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, klusumu! Tālāk!

A.Endziņš. 47.pants pirmā lasījumā redakcija jeb 48.pants otrā lasījuma redakcija. Šeit ir divi Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi - aizstāt vārdu "balss" ar vārdiem "vēlēšanu zīmju" un arī vārdu "pilsoņus" ar vārdu "vēlētāju". Šie priekšlikumi nav atbalstīti, jo viņiem nav nekāda pamata.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Iebildes nav. Piekrīt komisijas secinājumiem.

A.Endziņš. 47.pants pirmajā lasījuma jeb 49.pants otrā lasījuma redakcijā ir identiski. Grozījumi nekādi nav izdarīti.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nākošais ir 49.pants. Šeit ir deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums - šo 49.pantu pirmā lasījuma redakcijā svītrot. Tajā pašā laikā ir arī Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi par šā panta papildināšanu, kā arī Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikums par ša panta otrās daļas svītrošanu. Juridiskā komisija atbalsta Gundara Bērziņa priekšlikumu un piedāvā šo pantu svītrot un līdz ar to neatbalstīt Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumus un Demokrātiskās partijas frakcijas priekšlikumus, jo partijas finansēšanai ir paredzēts speciāls likums, kurš jau ir izskatīts pirmajā lasījumā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi jau šo likumu otrajam lasījumam, un līdz ar to ir skaidrs, ka šis pants šeit būtu lieks.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Nav iebildes? Tālāk, lūdzu!

A.Endziņš. Nākošie ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumi - papildināt šo nodaļu "Nobeiguma noteikumi" ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Ievēlētos deputātus paziņo Centrālā vēlēšanu komisija laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā 15 dienas pēc vēlēšanām". Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tas ir atkarīgs no tā, cik ātri tiek saskaitītas balsis, jo var būt kaut kādi protesti, kas tiek izskatīti, vai arī tiesu lietas, un līdz ar to mēs uzskatījām, ka šāda norma... Bet, ja nu 15 dienās nav iespējams, tad tas jau ir likuma pārkāpums. Un tāda norma būtu lieka.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Piekrīt. Deputātiem nav iebildes? Arī nav. Tālāk!

A.Endziņš. Otrs priekšlikums, ko arī ir iesniegusi frakcija "Tēvzemei un brīvībai", ir - papildināt šo nodaļu "Nobeiguma noteikumi" ar jaunu pantu sekojošā redakcijā: "Saeimas deputātu kandidāti, kuri šā likuma 11. panta 3. apakšpunktā minētajā deklarācijā snieguši par sevi nepatiesas ziņas, ir saucami pie kriminālatbildības saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 151.3. pantu, bet ievēlēšanas gadījumā attiecīgajai personai anulējams arī Saeimas deputāta mandāts." Juridiskā komisija arī šo frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu neatbalstīja, jo mandāta anulēšana jau ir atrunāta gan pašā likumā, gan Saeimas kārtības rullī, gan arī šī atsauce uz Kriminālkodeksa 151.3. pantu nav korekta, jo 151.3. pants Kriminālkodeksā ir saistīts ar nodokļu deklarāciju neiesniegšanu, tātad nepatiesu ziņu sniegšanu, un tas ir jau iestrādāts, ja es nemaldos, jau divi lasījumi ir bijuši, citā Kriminālkodeksa pantā, un, ja tas jau pats par sevi Kriminālkodeksā ir paredzēts, tad šādas normas iekļaušana Saeimas vēlēšanu likumā nav vajadzīga.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt? Citiem deputātiem nav iebildes? Nav. Esam akceptējuši.

A.Endziņš. Un vēl ir pēdējais priekšlikums no frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" - papildināt nodaļu "Nobeiguma noteikumi" ar jaunu pantu šādā redakcijā: "Valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām ir pienākums nodrošināt politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības ar telpām priekšvēlēšanu pasākumu organizēšanai par maksu tādā apjomā, kas nepārsniedz šo telpu izmantošanas faktiskos izdevumus." Juridiskā komisija apspriedusies tomēr arī šo priekšlikumu neatbalstīja, jo viss, kas skar priekšvēlēšanu kampaņu un partiju, politisko apvienību finansēšanas problēmas, ir jāregulē šajā speciālajā likumā, un uzskatām, ka šeit šāda norma būtu lieka, jo tā arī zināmā mērā uzliek pienākumus pašvaldībām, un acīmredzot arī šeit ir zināma pretruna ar likumiem par pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt? Piekrīt. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākamais ir deputāta Staša priekšlikums, par kuru jau viņš runāja debatēs iepriekš, - tas ir, papildināt likumprojektu ar jaunu nodaļu ar šādu tekstu: "Vēlēšanas skaitās par notikušām, ja tajās piedalījušies vairāk par 50% balsstiesīgo vēlētāju." Juridiskā komisija šo deputāta Staša priekšlikumu neatbalstīja - un neatbalstīja sekojošu argumentu dēļ. Pirmām kārtām, šādi 50% vai puses, kas piedalījušies vēlēšanās, lai vēlēšanas tiktu atzītas par notikušām, bija raksturīgas padomju sociālistiskajai sistēmai. Arī toreiz visu laiku tika argumentēts, ka, lūk, vēlētāju aktivitāte Amerikā vai citās kapitālistiskajās, buržuāziskajās valstīs krītas, jo vēlētāji, lūk, tātad zaudē ticību... Nu apmēram tādā pašā veidā arī mēģināja šodien savu motivāciju sniegt deputāts Staša kungs. Bet, ja paredz šādu barjeru, tas nozīmē, ka var viena daļa, teiksim, politisko partiju vai apvienību aicināt boikotēt vēlēšanas. Vai kaut kas tamlīdzīgs. Vai arī vienkārši pasivitāte. Un rezultātā ir nepārtraukti jārīko papildu vēlēšanas. Tātad tas prasa arī pamatīgus finansu ieguldījumus šo vēlēšanu organizēšanā. Kaut vai viens piemērs. Spilgtākais piemērs nupat no pēdējās prakses ir vēlēšanas, kuras notika Kirgīzijā, kur arī bija šī noteiktā barjera jeb piedalījušos skaits, un rezultātā no 106 (ja es nemaldos) viņu parlamenta deputātiem pirmajā kārtā tika ievēlēti tikai 26. Pēc tam notika otrā kārta, līdz ar to tika... palielinājās šis skaits - mazliet pāri par 60. Un vēl vajadzīga ir trešā kārta. Un tas ir viss jāmaksā atkal - uz kā rēķina? Uz nodokļu maksātāju rēķina! Acīmredzot tiesības piedalīties vēlēšanās - tās ir tiesības un zināmā mērā arī pienākums. Bet katrā gadījumā motivēt tā, ka, ja ir atnākuši tikai 5% un 95% nav atnākuši... tad kāpēc šis vēlētājs nav izmantojis savas tiesības... Un tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Staša priekšlikumu: "Vēlēšanas skaitās par notikušām, ja tajās piedalījušies vairāk par 50% balsstiesīgo vēlētāju." Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 32, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš. Pārejas noteikumi. Pirmo pārejas noteikumu Juridiskā komisija ir atstājusi bez izmaiņām, un tur nebija arī neviena deputāta priekšlikuma.

Otrs pārejas noteikums. Priekšlikums, ko iesniedza frakcija "Tēvzemei un brīvībai" un ko akceptēja un atbalsta Juridiskā komisija, vairs nav balsojams, jo attiecīgo normu, ar ko tas bija saistīts, Saeima neakceptēja. Tāpēc šai atsaucei šeit pašreiz nav vietas.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu cienījamo Saeimu akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Saeimas vēlēšanu likums" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 8, atturas - 3. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā.

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Būtu lūgums noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 6. aprīlim, tas būtu divas nedēļas.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes? 6. aprīlis. Nav iebildes? Pieņemts.

A.Endziņš. Paldies cienījamajai Saeimai par darbu!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ārkārtas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: J.Kurzemniece, S.Stikute

 

 

Sestdien, 2.martā