Latvijas Republikas 5.Saeimas ārkārtas sēde

1995.gada 22.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. 22.februāra Saeimas ārkārtas sēdi paziņoju par atklātu. Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtībā ir divi jautājumi. Pirmais - alternatīvie likumprojekti: likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par 5.Saeimas vēlēšanām"" (iesniedz deputāti Kiršteins, Lambergs, Budovskis, Berklavs, Andrejs Krastiņš), likumprojekts "Saeimas vēlēšanu likums" (iesniedz deputāti Grīnblats, Straume, Dāliņš, Pētersons, Sinka) un likumprojekts "Saeimas vēlēšanu likums" (iesniedz deputāti Endziņš, Lagzdiņš, Panteļējevs, Kamaldiņš, Elferts).

Un otrs jautājums - likumprojekts "Par rajonu, pilsētu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" (iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija). (Zālē liels troksnis.)

Lūdzu deputātus un visus pārējos zālē ieņemt vietas un lūdzu izturēties klusāk! Sākam izskatīt pirmo jautājumu.

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien Saeima ir nolēmusi beidzot izskatīt likumprojektus par Saeimas vēlēšanām, jo ir palicis ļoti mazs laika periods līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām šā gada 30.septembrī un 1.oktobrī. Jūs visi esat saņēmuši trīs alternatīvus likumprojektus - vienu, ko ir iesniegusi LNNK frakcija (tas ir dokuments nr.387), otrs ir likumprojekts "Saeimas vēlēšanu likums", kuru iesniegusi frakcija "Tēvzemei un brīvībai" (dokuments nr.582), un trešais ir likumprojekts "Saeimas vēlēšanu likums" (dokuments nr.36), ko ir iesniegusi frakcija "Latvijas ceļš". Jums ir arī izsniegts Juridiskās komisijas atzinums par šiem likumprojektiem, īsa analīze. Es mazliet atļaušos jums atgādināt šo analīzi un arī motivāciju, kāpēc Juridiskā komisija ir devusi priekšroku vienam no šiem likumprojektiem.

Vispirms - dažus vārdus par likumprojektu, ko ir iesniegusi Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Būtībā šis likums, "Likums par 5.Saeimas vēlēšanām", kā jau es teicu, ir dokuments nr.387.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, - no zāles atskan deputātu izsaucieni, ka nevar dzirdēt. Lūdzu referentu runāt skaļāk, bet visus pārējos, kuri sarunājas savā starpā - arī skaļi -, lūdzu to nedarīt! Deputāte Rugāte, lūdzu to nedarīt!

A.Endziņš. LNNK frakcijas deputātu iesniegtais likumprojekts būtībā ir tas pats 5.Saeimas vēlēšanu likums ar nelieliem labojumiem. Vizuāli, kā jūs redzat, šis dokuments ir ļoti kompakts, tur ir būtībā piedāvāts tikai izdarīt nelielus grozījumus - izsvītrot preambulu, izteikt pāris pantus citādā redakcijā, kā arī izsvītrot četrus pantus, bet būtībā likuma teksts, 5.Saeimas vēlēšanu likuma teksts, tiek saglabāts pilnībā, pie tam neņemot vērā to, ka 5.Saeimas vēlēšanu likums būtībā bija pretrunā ar Satversmi. Tam attaisnojums ir tas, ka uz 5.Saeimas vēlēšanu brīdi, tad, kad šīs vēlēšanas tika izsludinātas, kad šis likums tika izstrādāts, vēl Latvijas Republikas 1922.gada Satversme nedarbojās pilnā apjomā, darbojās tikai daži Satversmes panti, un tas arī deva iespēju izdarīt šajā Vēlēšanu likumā atkāpes. To pašu tomēr mēģina atkārtot pašreiz arī šis likumprojekta variants, jo, piemēram, nav grozīts tas pants, kurā ir noteikts, ka Saeimas vēlēšanas nosaka Augstākā padome. Tagad ir Saeima, vēlēšanas ir notikušas, Satversme ir pilnā apjomā. Nav grozīti, teiksim, arī tie panti, kas skāra vēlēšanu organizāciju ārvalstīs, proti, iespēju balsot pa pastu, kā arī to, ka vēlēšanas ārvalstīs notika septiņas dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas un beidzās trīs dienas pirms pirmās vēlēšanu dienas Latvijas Republikā. Tagad Satversme ir pilnā apjomā spēkā, un līdz ar to mums ir jāievēro Satversme un šāda atkāpe no Satversmes vairs nav pieņemama. Bez tam jāsaka, ka šajā likumprojektā absolūti nav ņemts vērā arī tas, ka ir pārkārtota likumdošana pašvaldību sfērā, ka mums jau bija pieņemts un darbojās Pašvaldību vēlēšanu likums, kur bija ņemti vērā gan 5.Saeimas vēlēšanu trūkumi, pieredze, gan arī atbilstoši Satversmes prasībām un tā tālāk... Tāpēc arī Juridiskās komisijas attieksme pret šo likumprojektu bija negatīva. Juridiskā komisija neatbalsta šo likumprojektu un neiesaka Saeimai to akceptēt. Ir arī virkne vēl citu jautājumu, par ko varētu runāt, bet es domāju, ka visi deputāti paši ir iepazinušies ar šiem likumprojektiem un varētu izteikt savu viedokli.

Kas attiecas uz pārējiem diviem vēlēšanu likumiem, kuriem ir vienāds nosaukums - "Saeimas vēlēšanu likums", vienu ir iesniegusi, kā jau es teicu, frakcija "Tēvzemei un brīvībai", tas ir dokuments nr.582, un otrs "Saeimas vēlēšanu likums" ir dokuments nr.36, ko iesniegusi frakcija "Latvijas ceļš". Tie pēc būtības ir ļoti tuvi pēc struktūras, arī pēc satura. Tie arī būtībā ir izstrādāti uz iepriekšējā - 5.Saeimas vēlēšanu likuma bāzes, ir tajā pašā laikā ņemta vērā tā pieredze, ko dod pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums un tā tālāk. Abi šie likumprojekti nesatur arī tos trūkumus, par kuriem es runāju attiecībā uz LNNK frakcijas izstrādāto vēlēšanu likuma projektu. Tajā pašā laikā arī starp šiem abiem vēlēšanu likumiem ir atsevišķas būtiskas atšķirības, un pirmām kārtām es gribētu vērst cienījamo deputātu uzmanību uz to, ka "Latvijas ceļa" sagatavotais vēlēšanu likums ņem vērā to, ka mums jau ir pašreiz spēkā un darbojas likums par Centrālo vēlēšanu komisiju, un ir ņemts vērā arī tas, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir ierosinājusi izstrādāt arī īpašu likumu, kas regulētu pārējo vēlēšanu komisiju darbu. Līdz ar to zūd nepieciešamība šīs normas iekļaut Vēlēšanu likumā, un šodien Saeimas ārkārtas sēdes dienas kārtībā ir pirmajā lasījumā šis likumprojekts, ko ir izstrādājusi Centrālā vēlēšanu komisija kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Līdz ar to "Latvijas ceļa" izstrādātajā variantā nav saglabātas tās normas, kas reglamentē gan Centrālās vēlēšanu komisijas izveidošanas kārtību, gan arī vispār ir izslēgts ārā tāds starpposms, ko būtībā pierādīja jau pagājušās - 5.Saeimas - vēlēšanas kā lieku posmu, tas ir, apgabala vēlēšanu komisijas, un līdz ar to arī visi tie principi, uz kādiem tika veidotas apgabala vēlēšanu komisijas, jo visas šīs normas, bez apgabala vēlēšanu komisijām, kā jau es teicu, reglamentēs īpašs likums, par kuru arī mēs šodien šeit diskutēsim.

Bez tam ir vēl kāda būtiska atšķirība, uz ko es varētu norādīt. Proti, abi minētie likumprojekti paredz, ka kandidātu sarakstus var iesniegt politiskās organizācijas, partijas, vai nu to koalīcijas, vai politisko organizāciju, partiju apvienības, un ka iesniedz šos sarakstus uz to pilnvarotas attiecīgās partijas vai partiju apvienības (vai savienības) institūcijas, ko paredz katras šīs politiskās partijas vai organizācijas statūti. Līdz ar to zūd šī nepieciešamība un tas nav iekļauts "Latvijas ceļa" variantā - vākt vēl 100 vēlētāju parakstus un saglabāt to normu, ka, lūk, pirmie trīs saraksta iesniedzēji ir atbildīgi par šā saraksta saturu - un tā tālāk. Jo savādāk iznāk, nu, diezgan neizprotama situācija: sarakstu gatavo politiskā partija vai politiskā organizācija, vai to apvienības, bet it kā atbildīgi būs pirmie trīs saraksta parakstītāji, kuri arī iesniedz šo sarakstu. Tātad zināmā mērā tiek noņemta atbildība no pašas politiskās organizācijas. "Latvijas ceļa" izstrādātajā variantā šie 100 vēlētāju paraksti nav paredzēti, un, kā jūs ļoti labi atceraties no 5.Saeimas vēlēšanu prakses, tad tieši šie 100 vēlētāju paraksti vairākos gadījumos bija par iemeslu strīdiem, par iemeslu tam, ka saraksts netika pieņemts vai tika atdots atpakaļ iesniedzējam, jo vai nu, teiksim, nebija pareizi norādīts personas kods, vai izrādījās, ka viena un tā pati persona ir parakstījusi vairākus sarakstus, - un tā tālāk. Un tas, protams, būtiski apgrūtināja sarakstu iesniegšanu un prasīja daudz lieka laika un darba Centrālajai vēlēšanu komisijai, kura šos sarakstus pieņēma. Tagad būtībā visa atbildība būtu jāuzņemas attiecīgajai politiskajai organizācijai vai to apvienībām, vai arī vairākām politisko partiju, teiksim, koalīcijām.

Nu, vēl, teiksim, kādas atšķirības mēs varētu norādīt salīdzinājumā ar šiem abiem likumprojektiem? Nu, viena lieta ir procentu barjera. Gan LNNK likumprojektā, gan "Tēvzemei un brīvībai" likumprojektā ir saglabāta tā pati 4% barjera, "Latvijas ceļa" iesniegtajā vēlēšanu likumā ir noteikta, ir paredzēta šobrīd 5% barjera. Es domāju, ka par to Saeima var diskutēt, un lems neapšaubāmi par to Saeima. Bez tam ir tādi jauninājumi, kas ir zināmā mērā iekļauti "Latvijas ceļa" sagatavotajā vēlēšanu likuma projektā, proti, 4.pantā - tiesības tikt ievēlētam Saeimā par deputātu tiek saistītas ar zināmu domiciliju, ar 12 mēnešiem, tātad vismaz gadu cilvēks ir dzīvojis šeit, Latvijas teritorijā, un tātad vairāk apzinās, kāda ir reālā situācija pašreiz Latvijā. Bez tam vēl ir noteikts, ka nevar tikt ievēlētas par Saeimas deputātiem personas, kuras ir bijušas tiesātas par tīša nozieguma izdarīšanu, kuri - tas ir noteikts 5.panta 3.apakšpunktā - ir tādi noziegumi, kuri ir noziegumi arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī (pie tam neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot reabilitētos. Kā arī tāda norma, ka nevar tikt ievēlētas par Saeimas deputātiem tādas personas, kuras ir izdarījušas noziegumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas.

Visos projektos kā papildu prasība ir iekļauta prasība, ka jāpārvalda valsts valoda atbilstoši augstākajai, trešajai, valsts valodas prasmes pakāpei. Ir arī, teiksim, tāda norma, kura jau bija iekļauta Pašvaldību vēlēšanu likumā, proti, ka Valsts prezidentu, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes un revīzijas departamentu kolēģiju locekļus, tiesnešus, prokurorus un pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes deputātus var pieteikt par Saeimas deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē domes vai padomes deputāta mandātu un ieņemamo amatu. Ir arī atsevišķas citas nianses, kas ir ietvertas šajos likumprojektos.

Visu to rezumējot, Juridiskā komisija nonāca pie secinājuma... Komisija bija ļoti nopietni izanalizējusi visus iesniegtos vēlēšanu likuma projektus, salīdzinājusi arī šos vēlēšanu likuma projektus ar 5.Saeimas vēlēšanu likumu, ar Pašvaldību vēlēšanu likumu, kurš jau darbojas. Es jums varētu vienkārši nodemonstrēt, pēc kāda dokumenta vadījās, ar kādu dokumentu strādāja Juridiskā komisija, analizējot šos vēlēšanu likuma projektus. Tur vienā ailītē bija pašreiz, šobrīd, spēkā esošais Saeimas vēlēšanu likums, kurš bija transformēts 1922.gada Vēlēšanu likums, un analoģiskie projekti, ko iesniedza, - tāds risinājums, kādu piedāvā LNNK, un risinājums, kādu piedāvā frakcija "Tēvzemei un brīvībai", un risinājums, kādu piedāvā frakcija "Latvijas ceļš". Un, kā redzat, dokuments ir ļoti apjomīgs. Atklāti sakot, Juridiskā komisija nosprieda, ka nebūtu vajadzības šo dokumentu pavairot un izdalīt visiem deputātiem, jo ir jāstrādā pie šiem atsevišķajiem dokumentiem kā tādiem, bet, ja cienījamie Saeimas deputāti vēlas, neapšaubāmi, šo dokumentu var pavairot un jūs varat saņemt labu ieskatu salīdzinājumam, kādi ir šie likumprojekti atbilstoši tām formām, kas ir ietvertas vienā vai otrā likumprojektā. Rezumējot tātad Juridiskā komisija nonāca pie secinājuma un ierosina cienījamajai Saeimai ņemt par pamatu - tātad akceptēt pirmajā lasījumā "Latvijas ceļa" ietverto Vēlēšanu likumu. Un vienlaicīgi es gribu arī informēt cienījamo Saeimu, ka jau šobrīd, kamēr vēl nav neviens no iesniegtajiem likumprojektiem ņemts par pamatu, kamēr par to nav nobalsots, Juridiskā komisija jau ir saņēmusi virkni priekšlikumu gan no Demokrātiskās partijas frakcijas, gan arī apkopotu materiālu par apspriešanas gaitu, kad šis "Latvijas ceļa" projekts tika apspriests republikas politisko partiju forumā, kur ir dota analīze būtībā visiem viedokļiem, visiem priekšlikumiem, kas šajā forumā tika izteikti, un acīmredzot arī deputāti, šodien diskutējot par iesniegtajiem likumprojektiem, jau šodien izteiks savu viedokli, savus priekšlikumus. Es ceru, ka cienījamie deputāti ievēros Kārtības rulli un rakstveidā šos savus konkrētos priekšlikumus iesniegs Juridiskajai komisijai, lai mēs tos varētu apkopot un, neievelkot diskutēšanas procesu komisijā, līdz otrajam lasījumam nākt klajā jau ar pilnveidotu likumprojektu, atkārtotu otrajā lasījumā Saeimā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - lūdzu, jums vārds! Sākam debates! Pēc tam runās Jānis Straume.

V.P.Karnups (LNNK).

Godājamie kolēģi! Es gribu runāt par vienu lietu, ko, es domāju, mums vajadzētu padomāt arī nākotnē. Es gribu jūsu uzmanību pievērst Juridiskās komisijas atzinumam, respektīvi, Endziņa kunga dokumentam un arī tam, ko viņš nupat stāstīja. Un it īpaši par LNNK iesniegto likumprojektu. Pēc manām domām, gan atzinums, gan izklāsts bija nekorekts un vienkārši politiski motivēts. Gan rakstiski, gan mutiski LNNK iesniedza savu likumprojektu, izmaiņas gandrīz tieši pirms 12 mēnešiem, kad nebija vēl likuma par Centrālo vēlēšanu komisiju, kad nebija likuma par pašvaldībām, kad nebija citu normatīvo aktu. To arī komisija atzīst, un tādā veidā varētu analizēt no šā izejas punkta, nevis sniegt kaut kādu superkritisku analīzi, it kā LNNK projekts būtu iesniegts aizvakar, kad visi šie iepriekšējie likumi jau bija spēkā, respektīvi, līdzīgi "Latvijas ceļa" likumprojektam.

Otrais punkts. Netiek minēts, protams, tas, ka 5. Saeimas Vēlēšanu likums balstījās turpat 90% uz pirmskara Vēlēšanu likumu un ka visi trīs likumprojekti tādā kārtā, pat "Latvijas ceļa" likumprojekts, 90% ir tieši tādi paši. Principā nav nekādas atšķirības starp visiem likumprojektiem. Skatoties uz atzinumu, ka šāda likuma konstrukcija, respektīvi, tas, kādā veidā mēs tur minējām dažus grozījumus... par Saeimas pastāvošo tradīciju līdzīgos gadījumos... Mēs runājam par to, ka 1994. gadā Saeima vēl nebija pieņēmusi Kārtības rulli. Par kādām Saeimas pieņemtajām tradīcijām mēs šeit runājam? Tādu tradīciju vēl nebija, tās vēl veidojās. Es to uzskatu par ļoti nekorektu atzinumu. Tas, ka netika pieminēts grozījums 30. pantā, kas nosaka, ka Augstākā padome nosaka vēlēšanu dienu, ir vienkārši redakcionāla lieta. Protams, vajadzēja to pieminēt, vajadzēja izsvītrot visur, kur bija minēta Augstākā padome, bet tā ir tik niecīga un sīkumaina lieta, ka tai nevar piegriezt vērību un uzrunāt vēl, un it kā teikt, ka šis likumprojekts neatbilst Satversmei, it kā tas būtu... Un tad, kad mēs skatāmies, par ko ir runa, tad tas ir pēdējais sīkums. Vienkārši piekasīšanās, lai atrastu kaut kādu iemeslu to noraidīt. Sarunā, kad lietas notiekas utt. ... Šīs ir primāras un vienkārši redakcionālas izmaiņas. Viss, ko es gribēju teikt, ir tas, ka LNNK projekts pats par sevi ir normāls, it īpaši divas normas, kuras mēs ieteicām ieslēgt šajā likumprojektā par vēlēšanām. Pirmā ir par valsts valodu. Un tas ir visos trijos tagad iekšā. Pat "Latvijas ceļš" to ir ieslēdzis savā likumprojektā. Šeit mēs sākam runāt par būtību, nevis par redakcionāliem sīkumiem, kurus var izmainīt jebkura lasījuma stadijā. Mēs runājam par būtiskām lietām šeit, un tās, protams, netiek minētas Juridiskās komisijas atzinumā. Bet viņi piekasās, kā es saku, pie sīkumiem.

Otra lieta, ko mēs ierosinājām un par ko ir vērts domāt, ir tā, ka tie politiskie spēki, kuri kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās un kuriem tika piešķirts saraksta numurs, varbūt viņiem varētu būt tiesības ar tādu pašu numuru kandidēt arī 6. Saeimas vēlēšanās. Šeit, ja mēs sākam runāt par kaut kādu būtību, protams, mēs esam zināmā mērā atstājuši tās normas, kas ir saistītas ar procentiem un citas līdzīgas, kā, piemēram, par balsošanas kārtību, balsu skaitīšanas kārtību, jo mēs uzskatām, ka cilvēki pie tām ir pieraduši un ka to varētu turpināt. Protams, atkarībā no Saeimas balsojuma šodien, kurš likumprojekts tika pieņemts par pamatu, mēs vēlreiz rūpīgi to analizēsim un iesniegsim savus labojumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Straume - "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu! Pēc tam - Jānis Lagzdiņš.

J.Straume (TB).

Godātie kolēģi! Mēs bieži esam jau bijuši liecinieki tam, ka "Latvijas ceļa" frakcija Saeimā pakļauj juridisko precizitāti politiskajai konjunktūrai. Sekas tam mums visiem ir zināmas - tas ir haoss likumdošanā, kā arī likumu ignorēšana sabiedrībā. Uzskatāms piemērs tam ir arī attieksme pret Saeimas vēlēšanu likumu. Nav šaubu, ka šis likums bija jāpieņem kā viens no pirmajiem pēc tam, kad tika atjaunota Satversmes darbība. Tas tāpat kā likums par tautas nobalsošanu ir nepieciešams priekšnoteikums Satversmē ietverto normu īstenošanai, tautas suverēnās gribas nodrošināšanai. Ne velti 1922.gadā Satversmes sapulce šos likumdošanas aktus pieņēma laikposmā starp Satversmes pieņemšanu un šīs Satversmes stāšanos spēkā. Bet mēs vērojam gluži pretējo.

"Latvijas ceļa" pilnībā kontrolētā Saeimas Juridiskā komisija turpat vai gadu "nobloķēja" gan LNNK, gan frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegtos Saeimas vēlēšanu likumprojektus. Šā gada 9. janvārī parādījās piecu "Latvijas ceļa" deputātu parakstīts likumprojekts ar tādu pašu nosaukumu. Nedaudz vēlāk - 25. janvārī - tāpat Juridiskā komisija atzina, ka abi minētie likumprojekti ir tuvi pēc struktūras un satura. Bet jautājums: kāpēc tad tādā gadījumā ir šāda vilcināšanās un paralēla darbošanās? Vai tā ir politiska augstprātība vai arī gudra vēlme likuma nianses pakārtot pirmsvēlēšanu politiskajai konjunktūrai? Protams, likumprojektos ir atšķirības, taču līdzīgos gadījumos Saeimā parasti rīkojas citādāk - atšķirīgos viedokļus iesniedz kā priekšlikumus pirms likumprojekta otrā lasījuma. Turpretī šobrīd, pateicoties "Latvijas ceļa" taktikai, šāds nozīmīgs - pēc būtības konstitucionāls likums tiks pieņemts jau pietiekami nokaitētā priekšvēlēšanu gaisotnē, orientējoties vairāk uz konjunktūru, nevis uz kvalitāti.

Dažus vārdus par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un "Latvijas ceļa" variantu būtiskākajām atšķirībām. Daļai no tām ir tīri politisks raksturs. Tas attiecas uz pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumiem, procentu barjeras lielumu un drošības naudas apmēru. Varbūt vēl par dažām niansēm. Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" likumprojekts paredz saglabāt 4% barjeru, jo tās paaugstināšana nevajadzīgi palielinās Saeimā nepārstāvēto Latvijas pilsoņu daļu, turklāt nav korekti pirms katrām vēlēšanām mainīt spēles noteikumus, kā arī atbilstoši savām programmatiskajām nostādnēm apvienība "Tēvzemei un brīvībai" iesaka pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumus bijušajiem kompartijas nomenklatūras darbiniekiem. Drošības naudu apvienības "Tēvzemei un brīvībai" projekts nosaka 1000 latu apmērā, jo uzskata, ka vēlēšanām tomēr vispirms ir jābūt ideju, nevis naudas maku sacensībai.

Taču "Latvijas ceļa" variantā ir arī tādas atšķirības, kurām nav tikai tīri politisks raksturs. Pirmkārt, "Latvijas ceļa" deputātu projektā nav nodaļas "Vēlēšanu komisijas". Šodien gan Endziņa kungs sniedza argumentāciju, un šīsdienas darba kārtībā ir iekļauts arī kā otrais punkts likumprojekts "Par vēlēšanu komisijām", taču Juridiskās komisijas pamatojums, ka šīs normas par vēlēšanu komisijām tiks noteiktas īpašā likumā, šajā brīdī būtībā ir pretrunā ar civilizētu juridisku praksi, jo pēc būtības šīsdienas darba kārtības otrajam punktam bija jābūt kā pirmajam - tātad vēlēšanu komisiju darbu reglamentējošam likumam bija jābūt pieņemtam pirms Saeimas vēlēšanu likuma.

Otra nianse. "Latvijas ceļa" variants paredz kandidātu sarakstu iesniegšanu, sākot ar 80. dienu un beidzot ar 60. dienu pirms vēlēšanu pirmās dienas. Šī norma ir pretrunā ar Satversmi, kas paredz ne tikai kārtējās, bet arī ārkārtas vēlēšanas, kurām saskaņā ar Satversmes 48. pantu jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas, ja to ierosina Valsts prezidents un ja par to izsakās vairāk nekā puse balsotāju tautas nobalsošanā. Divi mēneši - tās ir 60 dienas. Līdz ar to "Latvijas ceļa" likumprojekta pieņemšana faktiski nozīmē šī Satversmes panta "iesaldēšanu". Tātad "Latvijas ceļa" likumprojekts pēc būtības satur antikonstitucionālas normas. Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā apvienības "Tēvzemei un brīvībai" iesniegto likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu! Pēc tam - Prēdele.

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es runāšu komisijas vārdā, jo ar Saeimas lēmumu Saeimas vēlēšanu likumi ir nodoti arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izvērtēšanai.

Caurskatot 5. Saeimas vēlēšanu likumus - frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" izstrādāto vēlēšanu likumu un "Latvijas ceļa" frakcijas iesniegto vēlēšanu likumu, komisija konstatēja, ka pavisam ir 18 vairāk vai mazāk būtisku atšķirību šajos vēlēšanu likumos. Kāds bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedoklis par šīm atšķirīgajām normām?

Pirmkārt, komisija atbalsta "Latvijas ceļa" vēlēšanu projektā ietverto normu... ietverto nostādni, ka vēlēšanu komisiju darbību reglamentējošās normas būtu jāietver vienā visaptverošā likumprojektā. Komisija vienbalsīgi šādu nostādni atbalsta.

Otrkārt, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta normu, kura ir ietverta "Latvijas ceļa" vēlēšanu likumā, ka Saeimā var ievēlēt tikai Latvijas Republikas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņš Latvijas teritorijā dzīvo vismaz 12 mēnešus pirms vēlēšanu pirmās dienas. Kā jūs atceraties, šādas normas nebija 5. Saeimas vēlēšanu likumā un nav arī "Tēvzemes un brīvības" izstrādātajā likumprojektā. Tajos ir noteikts, ka Saeimā var ievēlēt pilsoni, kurš ir vecāks par 21 gada vecumu, bet nav prasīts 12 mēnešu nodzīvošanas laiks.

Tālāk. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta "Latvijas ceļa" vēlēšanu likumprojektā ietverto normu, ka par Saeimas deputātiem nevar pieteikt personas, kuras ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kuri ir noziegumi arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot reabilitētos. Ja jūs atceraties 5. Saeimas vēlēšanas, tad tur vispār nebija ierobežojumu pieteikt par kandidātiem personas, kuras ir bijušas sodītas par kriminālnoziegumiem. Tas nozīmē, ka 6. Saeimas vēlēšanās, ja pieņems "Latvijas ceļa" piedāvāto variantu, varēs pieteikt par kandidātiem personas, kuras vispār nav sodītas par kriminālnoziegumiem vai sodītas par noziegumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības, piemēram, par autoavārijas izraisīšanu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar balsu vairākumu noraida normu, kas ir ietverta frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" izstrādātajā likumprojektā, kas aizliedz pieteikt par deputāta kandidātiem personas, kuras ir bijušas jebkādā veidā saistītas ar PSKP vai Latvijas komunistisko partiju. Par šo problēmu, kolēģi, mēs esam šajā Augstajā namā, šajā zālē debatējuši vairākkārt, un es domāju, ka nevajadzētu pakavēties pie tiem motīviem, kādēļ komisija pieņem šādu lēmumu.

Komisija vienbalsīgi atbalsta tās normas, kuras ir visos trijos vēlēšanu projektos, kas paredz, ka par kandidātu nevar pieteikt personas, kuras neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai, trešajai, valodas prasmes pakāpei. Tāpat komisija atbalsta tās normas, kas ir abos likumprojektos, proti, "Tēvzemes un brīvības" un "Latvijas ceļa" likumprojektos un kas paredz, ka Valsts prezidentu, valsts kontrolieri, tiesnešus, prokurorus, pašvaldību deputātus var pieteikt par deputātu kandidātiem, bet ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē attiecīgo amatu vai deputāta mandātu. No savas puses es gribētu izteikt tādu viedokli, ka acīmredzot prokurorus, tiesnešus un militārpersonas varētu pieteikt par deputātu kandidātiem, bet šīm personām amats būtu jāatstāj ar to brīdi, kad tiek pieņemts attiecīgais kandidātu saraksts, savukārt Valsts prezidents un pašvaldību deputāti varētu saglabāt savu mandātu, bet mandāts būtu jānoliek un amata pienākumi jābeidz pildīt Valsts prezidentam būtu ievēlēšanas gadījumā.

Tāpat komisija atbalsta "Latvijas ceļa" likumprojektā ietverto nostādni, ka kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas reģistrētas politiskās organizācijas vai to apvienības. Šāda norma ir arī "Tēvzemes un brīvības" iesniegtajā projektā.

Komisija atbalsta "Latvijas ceļa" likumprojektā ietverto normu, ka kandidātu saraksts jāparaksta attiecīgās politiskās organizācijas vai partijas, vai partiju apvienības pilnvarotai personai, ka kandidātu saraksts nav jāparaksta simts vēlētājiem. It īpaši tādēļ, ka šobrīd Saeimā izskatīšanā ir "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām"", kuri nosaka, ka turpmāk reģistrēt varēs tikai tās politiskās organizācijas, kurās ir vismaz 200 vai 100 biedru.

Attiecībā uz drošības naudu. Arī komisija atbalstīja "Latvijas ceļa" piedāvāto variantu, ka drošības naudas lielumam ir jābūt 2000 latu, nevis 1000 latu, kā to paredz frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" projekts, vai 1400 latu, kā to paredz 5. Saeimas vēlēšanu likums. Mūsuprāt, tādējādi tiks nodrošināta, radīta zināma barjera sīkiem kandidātu sarakstiem.

Komisija neatbalsta frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegtajā likumprojektā paredzēto normu, ka kandidātu saraksta numurs var tikt saglabāts tām politiskajām organizācijām, kuras bija iesniedzējas arī iepriekšējās - 5. Saeimas vēlēšanās, vēlēšanu numurs tiek saglabāts tām politiskajām organizācijām, kuras vēlas saglabāt šo iepriekšējo - 5. Saeimas vēlēšanās pieteikto kandidātu saraksta numuru.

Komisija uzskata, ka būtu jāietver tāda norma, kāda bija 5. Saeimas vēlēšanu likumā, proti, ka kandidātu sarakstu numuri tiek izlozēti un atbilstoši arī numurēti.

Komisija neatbalsta "Latvijas ceļa" likumprojektā ietverto normu, kura nosaka, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai jānodrošina kandidātu parakstīto programmu, kā arī visu kandidātu sarakstu publicēšana "Latvijas Vēstnesī" ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanu dienas. Komisija uzskata, ka būtu jāsaglabā tā norma, kura bija 5. Saeimas vēlēšanu likumā un kuru paredz arī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegtais likumprojekts, ka, sākot ar 7. dienu pirms vēlēšanu dienas, katram vēlētājam ir tiesības saņemt pa vienam eksemplāram no katra apgabalā pieteiktā kandidātu saraksta. Tādējādi būtu panākams lielāks publiskums, lielāka demokrātija, un vēlētāji varētu iepazīties ar visu deputātu kandidātu īsajām biogrāfijām.

Komisija atbalsta normu, kas ir "Latvijas ceļa" vēlēšanu likumprojektā, ka vēlētāja personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas pilsoņa pase un ka tie vēlētāji, kuri līdz vēlēšanu dienai nav saņēmuši Latvijas Republikas pilsoņa pasi, balsošanas dienā vēlēšanu iecirkņos uzrāda bijušās PSRS pilsoņa pasi, kurā ir attiecīga Pilsonības un imigrācijas departamenta atzīme. 5.Saeimas vēlēšanu likumā nebija šādas normas, šādas normas nav arī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegtajā likumprojektā. Ar balsu vairākumu komisijas deputāti atbalstīja 5 procentu barjeru, kas ir "Latvijas ceļa" vēlēšanu likumprojektā.

Tāpat komisija atbalsta "Latvijas ceļa" vēlēšanu likumprojektā iestrādāto normu, kas reglamentē vēlēšanu komisiju izveidošanas kārtību ārvalstīs.

Tādējādi, godātie Saeimas deputāti, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija no 18 dažādām normām, kuras paredz iesniegtie likumprojekti, atbalsta 16 "Latvijas ceļa" likumprojektā iestrādātās normas, 1 gadījumā komisija lēmumu nepieņēma - tas ir jautājumā par ierobežojumiem personām, kuras ir sodītas par noziegumu izdarīšanu, un 1 gadījumā atbalsta frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" likumprojektā ietverto normu.

Godātie kolēģi, atļaujiet tagad man dažos vārdos izteikt divus ierosinājumus savā vārdā. Un pirmais ierosinājums attieksies uz "Latvijas ceļa" vēlēšanu likumprojekta sestās nodaļas 49. pantu, kas paredz dažas normas, kuras reglamentē vēlēšanu kampaņas finansēšanas jautājumus un politisko organizāciju darbības finansēšanas jautājumus. Kā jūs zināt, godātie kolēģi, šobrīd izskatīšanai Saeimā ir iesniegts likumprojekts, kas reglamentē politisko organizāciju finansiālo darbību, tādēļ personīgi es uzskatu, ka šādas normas turpmāk, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, būtu izslēdzamas no šā projekta neatkarīgi no tā, kuru par pamatu Saeima šodien pieņems.

Bez tam uzskatu, ka vai nu Vēlēšanu likumā, vai īpašā likumā tomēr būtu pietiekami detalizēti jāreglamentē priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumi, kuri šobrīd netiek reglamentēti nevienā piedāvātajā projektā. Kā jūs atceraties, uz pašvaldību vēlēšanām Saeima pieņēma īpašu likumu, kurš reglamentēja atsevišķus jautājumus, kas attiecas uz valsts radio un televīzijas izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā. Acīmredzot, godātie kolēģi, vajadzētu pieņemt īpašu likumu, kas detalizēti reglamentētu, kādas tiesības ir politiskajām organizācijām izmantot vismaz valsts radio un televīziju, kā arī citus valsts masu informācijas līdzekļus. Tas man īsumā būtu viss. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu! Pēc tam - deputāts Stašs.

A.Prēdele (KDS).

Cienījamie kolēģi! Kristīgo demokrātu savienības frakcija par pamatu ņem un atbalsta apvienības "Tēvzemei un brīvībai" likumprojektu, taču es gribētu vēl arī konspektīvā veidā izklāstīt un atgādināt Kristīgo demokrātu savienības viedokli par vēlēšanu likumos, ne tikai apvienības "Tēvzemei un brīvībai" variantā, iekļautajām normām un, mūsuprāt, iespējamajām izmaiņām un to, kas mūs apmierina.

Pirmām kārtām svarīgākie labojumi un papildinājumi, kas, mūsuprāt, ir nepieciešami. Pirmais. Sarakstu iesniegšana. Mūsuprāt, tiesības iesniegt kandidātu sarakstus ir jāpiešķir vienīgi un tikai politiskajām partijām vai arī to priekšvēlēšanu apvienībām, tādējādi arī pieļaujot priekšvēlēšanu koalīcijas.

Otrais. Balsošanas kārtība. Mūsu viedoklis ir - atteikties no līdzšinējām vēlētāju tiesībām - balsojot svītrot atsevišķu kandidātu vārdus un uzvārdus, tādējādi balsojot pret kādu no sarakstā ietvertajiem kandidātiem un tādējādi veidojot balsošanā dubultsistēmu viena kandidātu saraksta ietvaros.

Trešais. Vēlēšanu kampaņas finansēšanas noteikumi. Mūsuprāt, vajadzētu iekļaut likumā partijas vai to apvienības vēlēšanu kampaņas finansiālo izdevumu maksimāli pieļaujamo summu un paredzēt noteiktus šīs prasības izpildes kontroles mehānismus. Mēs daļēji arī pieļaujam, ka priekšvēlēšanu kampaņu varētu segt arī no valsts budžeta. Mēs vēlētos noteikt arī to, ka priekšvēlēšanu izdevumu summu veido visi partijas vai to apvienības veiktie priekšvēlēšanu kampaņas finansiālie maksājumi sešu mēnešu laikā pirms vēlēšanām. Un mēs arī vēlētos noteikt, ka viena saraksta iesniedzēju vēlēšanu kampaņās izlietoto finansiālo izdevumu maksimālā pieļaujamā summa varētu būt, mūsuprāt, teiksim, 50 000 latu, tas ir, lai izslēgtu iespēju, ka cīnās nevis idejas un programmas, bet naudas maki.

Ceturtkārt. Ievēlēto deputātu atbildība. Mūsuprāt, ir vajadzība noteikt, ka gadījumā, ja no viena saraksta ievēlēts deputāts zaudē piederību pie savas frakcijas, izstājas vai tiek no tās izslēgts, viņš zaudē arī savu deputāta mandātu. Viņa vietā pie deputāta pienākumu veikšanas tad ir jāstājas nākamajam no attiecīgā saraksta, lai izslēgtu deputātu staigāšanu no vienas frakcijas uz otru, kā arī tā saucamo "brīvo deputātu" rašanos.

Par drošības naudu. Mūsuprāt, 2000 latu ir par daudz, un, taisnību sakot, arī 1000 latu tādām partijām, kuras neatbalsta lieli "naudas maisi", bet vienkāršā tauta, ir diezgan liela summa. Šie 1000 lati.

Kas, mūsuprāt, būtu noteikti saglabājams no esošā likuma?

Pirmām kārtām, mūsuprāt, ir nepieciešams saglabāt līdzšinējo aktīvo un pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumus, īpašu uzsvaru liekot uz valsts valodas prasmi un uz to, ka nedrīkst kļūt par deputātiem krimināli sodīti elementi.

Otrais - saglabāt līdzšinējo vēlēšanu rezultātu aprēķināšanas un mandātu sadalījuma noteikšanas metodi.

Un pēdējais - saglabāt 4 procentu barjeru, jo, mūsuprāt, tā mēs dodam iespēju plašākiem tautas slāņiem tikt pārstāvētiem mūsu Saeimā.

Tas tā - pavisam konspektīvi un īsi. Mēs, protams, iesniegsim savus labojumus arī otrajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam - Jānis Kokins.

L.Stašs (TPA).

Nu šodien mēs esam fakta priekšā, ka mūsu valstī ir valsts varas deficīts. Es gan to nosauktu - "valsts varas impotence". Jūs labi zināt, ka mūsu valstī šodien nedarbojas likumi, nestrādā. Tie ir, bet tie nestrādā! Un tam par iemeslu ir daudzi faktori, bet viens no faktoriem, un diezgan nopietns, ir tas, ka mūsu vēlēšanu sistēma, kāda mums ir un kādu mēs tagad gribam ieviest, neļauj cilvēkam aktīvi piedalīties valsts pārvaldīšanā, piedalīties valsts veidošanā, varas pārvaldes struktūru veidošanā. Vārdu sakot jeb īsi sakot, startēšana Saeimas vēlēšanās tikai pēc partijām vai apvienībām, vai blokiem - tas jau vispār cilvēku atstumj no politiskās darbības, un viņš nejūtas vairs atbildīgs ne par Saeimas darbību, ne par valdības darbību, ne vispār valsts struktūru darbību. Viņš uzskata - man pagrūda vienu sarakstu, es par to nobalsoju, negribēju balsot, es tur balsoju par vienu, bet tur tika citi, par ko es nemaz negribēju balsot! Apmēram tādā garā. Īsumā. Es domāju, ka to visi saprot, un šodien jau rit cīņa par to. Un, ja mēs par to runājam, visur - kaut vai kurā vietā gribat - jums uzreiz pateiks: "Ko tad jūs gribat? Tad jūs uz tām partijām... varat vēlēšanas veikt "caur partijām", bet mēs vai nu neiesim balsot... vai nu mēs esam vienaldzīgi... es varu aiziet, iemest listi, un vispār man tālāk ar to nav nekādas darīšanas!" Tas ir ļoti nozīmīgs apstāklis, un mums ir jāsāk domāt par to, lai tautu, arī balsotājus, tas ir, sabiedrību, pieradinātu pie tā, lai viņi aktīvi formētu, piedalītos visos šajos procesos. Un tas nozīmē, ka mums jāievieš pilnīgi tomēr kandidātu izvirzīšana pa apgabaliem - un individuāli vai sabiedriskā veidā, nevis caur partijām. Var piedalīties arī partijas, tam nav nozīmes, bet saraksts ir tā...

Es zinu, es redzu un ļoti labi saprotu, ka šodien lielākā daļa no mums, lielākā daļa, ir tam pilnīgi pretī, jo mēs esam izvirzīti un ievēlēti caur partijām, un mēs arī gribam tālāk tikt izvirzīti un ievēlēti caur partijām, jo tas ir daudz vieglāk. Daudz vieglāk! Un principā, ja tā tālāk runā, partijas mēs organizējam un audzinām tikai tāpēc, lai tiktu Saeimā. Tie, kas organizē partijas, šodien nedomā vairāk par to, kas tur darbosies, bet lai mēs tiktu nākamajā Saeimā vai aiznākamajā, tam nav nozīmes. Tā tas šodien ir, un to ļoti labi saprot tauta, un to ļoti labi saprot vēlētāji.

Šodien par to runāt, bez šaubām, ir pāragri, ir palicis maz laika, kaut gan visu to vēl varētu iespēt un grozīt, - nu, bet tas "neizies cauri", tas ir skaidri zināms. Bet šodien mums ir vismaz jāparedz pilnīgi grozāmie saraksti, vismaz tik daudz, ka izvirza caur partijām kandidātus, bet balsošanā vēlētājs ir tiesīgs izsvītrot kandidātus un ielikt citus viņu vietā tanī sarakstā - nu, protams, no tiem kandidātiem, kas ir vispār izvirzīti. Vismaz tik daudz. Ja mēs to šodien nedarīsim, tad es nebrīnīšos, ja vēlēšanu aktivitāte būs ļoti zema. Un interesanti, kas notiktu tad - un tas aptuveni arī notiks -, kad atnāks partiju biedri, nobalsos un iemetīs katrs savu sarakstu... partiju biedri... nu, varbūt tie, kas partijām, tā sakot, simpatizē vai apvienībām... Iznāks, nu, pieņemsim, 10 procenti vēlētāju... 15... nu, 40 un 30 arī var būt... Tātad es nesaprotu, kā tā Saeima jutīsies morāli un kā skatīsies, ar kādu uzticību skatīsies cilvēki - pie mums, mājās, vai aiz robežām - un teiks: "Jūs taču tur tā, ziniet, - pusotra latvieša nobalsoja un jūs ievēlēja!" Un cauri. Tas var gadīties! Un es esmu pilnīgi pārliecināts - ja šogad vēl ne, tad turpmāk, ja mēs kaut ko nelabosim, tas notiks. Tas ir paredzams. Lai kādu likumprojektu pieņemtu - ne jau par pilnīgi grozāmiem sarakstiem, kas, kā es teicu, šogad būtu jāpieņem, bet par tādu vispār... pēc šiem vēlēšanu apgabaliem... es domāju, ka tas būtu jāietver mums kaut kādā likumā, lai šogad reizē ar vēlēšanām septembrī, tas ir, oktobrī, tiktu izdarīts arī referendums un aptauja par to, kādu sistēmu viņi grib - balsotāji, vēlētāji, - kādu sistēmu viņi grib un kādu vēlas. Un pēc tam - spriest, pētīt un domāt, ko mums darīt.

Konkrēti runājot, es domāju, ka pieņemamākais un labākais, principā vislabāk izstrādātais ir "Latvijas ceļa" iesniegtais variants. Bet bez šitām izmaiņām, ko es teicu... Taisni šinī likumprojektā būtu jāietver dažas izmaiņas. Un proti, tur, kur mums ir noteikts, ka ārzemēs dzīvojošam latvietim ir jādzīvo te jau 12 mēnešus - tas ir cenzs -, mūsu frakcija, kā jau teicu agrāk, grib, lai šis laiks tiktu pagarināts - trīs gadi. Tas ir ļoti maz, vajadzēja piecus, un bija lieli strīdi, bet nu palikām pie trīs, jo mēs jau ļoti labi zinām, uz ko tas attiecas un ko mūsu ārzemnieki... Trīs gadi - tas jau bija laiks, kad bija pasludināta neatkarība. Tātad jābūt bija klāt. Trīs gadi - tas ir jāietver, tur nav ko runāt! Citādi būs tā, kā bija pagājušajās vēlēšanās: deputāts, kas kandidē uz Prezidenta vietu, ir cilvēks, kurš nemaz nav Latvijā bijis, un tad, ja viņu neievēlē, viņš nemaz nebrauc un neskatās... Nu klausieties, - tas tomēr ir kaut kas tāds... tā tas laikam nevienā pasaules valstī nav!

Otrs. Dubultpilsonība. Es nezinu, vai vispār kaut kur ir tāda valsts, kur vēlēšanās var piedalīties ar dubultu pilsonību. Es domāju, par šito jau nāk smiekli galu galā! Un tad tomēr bez nodzīvotā laika cenza ir jābūt pilsonības cenzam, un tur nav ko runāt! Un, ja viņš ir dubultpilsonis, tad lai viņš atsakās no otras pilsonības un startē tikai ar latvieša pilsonību. Citādi nedrīkst būt. Es domāju, ka tās ir neredzētas lietas. Pasaulē nekas tāds nenotiek.

Tagad - par barjeru. Es piekrītu Prēdeles kundzei, ka tiešām to barjeru vajadzētu atstāt - četri. Vajadzētu atstāt, jo, saprotiet, ir tā, ka tomēr tie, kas jūtas spēcīgi un stipri, - viņi tātad grib paaugstināt, un tie mazie un vājie atkal netiek pie teikšanas. Mums, cik atceros, pagājušoreiz tas bija četri, un es domāju, ka pie četri būtu arī jāpaliek. Un personīgi manas domas - tās jau nav frakcijas domas - ir, ka Prēdeles kundzei ir taisnība arī šinī ziņā - drošības naudas iemaksā, es saprotu, tā frakcija, tā partija, ko sponsorē bankas un tā tālāk, kas šodien ir pie varas, ir dažādi paņēmieni un līdzekļi, kā var naudu sadabūt un iemaksāt. Bet ko lai iemaksā nabaga kristīgie demokrāti, kas, kā saka, ir Dieva cilvēciņi? Viņi zagt neprot, laupīt neprot, viņiem to aizliedz baušļi! (Smiekli zālē.) Es domāju, ka tā nedrīkst būt: nevar arī nolikt viņus tiktāl, lai viņi iztiek ar žēlsirdības dāvanām! Tā jau arī nevar būt. Es domāju, ka pilnīgi būtu jāsamazina tomēr tā drošības nauda. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, ļoti nepatīkami ir runāt pēc tam, kad opozīcijas piedāvātie likumprojekti veselu gadu mētājās kaut kur atvilktnē un tikai tad, kad uzsala ziemas ceļš, "Latvijas ceļš" piedāvāja savu likumprojekta variantu. Godīgi sakot, tas nav solīdi! Runājot pēc būtības, jāsaka uzreiz, ka starp piedāvātajiem trim projektiem būtisku, lielu atšķirību nav, ja neskaita dažas lietas, kas ir ļoti patīkamas "Latvijas ceļam" un nepatīkamas citiem - un otrādi. Tātad no savas puses un arī no mūsu frakcijas puses saku - mēs aicinām atbalstīt, dabiski, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" piedāvāto likumprojektu kā šobrīd vispilnīgāko un laikam arī visagrāk iesniegto. Hronoloģija. Cienīsim arī vēsturi un atsauksimies!

Tajā pašā laikā mēs gribētu vērst uzmanību uz daudziem momentiem. Pirmkārt, par balsošanu ārzemēs. Šobrīd visas balsis satek par labu Rīgas apgabalam. Bet katrs deputāts pārstāv ne tikai valsts intereses, pārstāv arī sava vēlēšanu apgabala intereses. Ārzemēs dzīvojošam vai tobrīd atrodošamies vēlētājam acīmredzot jādod iespēja izvēlēties savu apgabalu, par kuru viņš balsos. Beigu beigās, ja man labpatiksies, es varu no Daugavpils aizbraukt uz Saldu un nobalsot Saldū, Kurzemes apgabalā. To es drīkstu. Bet kāpēc, atrodoties ārzemēs, es nevaru izvēlēties apgabalu?

Tālāk. Acīmredzot aktuāls tomēr ir jautājums sakarā ar cilvēku ceļošanu un tamlīdzīgi: balsošana pa pastu - balsošana neklātienē. Tas būtu jāpārdomā. Acīmredzot būtisks frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegtajā variantā ir aicinājums ieviest ierobežojumus balotēties funkcionāriem. To mēs vairākkārt piedāvājām, un vienmēr izbalso. Tas ir būtiski tomēr. Sabiedrība nebūt nav vienaldzīga pret viņiem.

Tālāk. Mūsu frakcija uzskata, ka derētu atgriezties pie grozāmo sarakstu idejas, kāda pastāvēja 20. gadu sākumā, brīvvalsts laikā, lai tādējādi amortizētu saraksta "vilcējlokomotīvju" iespaidu, proti, lai vēlētāji, kas atbalsta citus sarakstus, varētu kādu savā sarakstā svītrot, atbalstot kopumā attiecīgās partijas programmu, un no citiem sarakstiem ierakstīt kādu sev vēlamu personu. Tajā pašā laikā tā persona gan tikai saņemtu kaut kādu balss daļu un līdz ar to nekļūtu par maģisko lokomotīvi, vilcēju, vilcējlokomotīvi sarakstam, kā tas bija iepriekšējās vēlēšanās.

Absolūti neskaidra joprojām ir situācija ar valsts valodas prasmi. It kā tiek atrunāts - prot valsts valodu. Ko nozīmē - prot? Prot, - prot tā kā meža balodis ligzdu taisīt! Kā tajā pasakā rakstīts un stāstīts. Jau pašvaldību vēlēšanas parādīja, ka tās prasmes pārbaude vispār pārvēršas par kaut ko tādu divdomīgu.

Un visbeidzot - arī par procentu barjeru. Protams, zemnieki ir stipri. Mēs galu galā sagrabināsim, ejot peļņā viens pie otra, arī augstāku, lielāku drošības naudu. Tur mēs nevarētu iebilst - par tām summām, bet par procentiem: acīmredzot tomēr vajadzētu piecus procentus. Lai jau kā tagad... tagad taču arī kredītu likmes mēnesī ap to skaitli grozās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gunārs Meierovics - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

G.Meierovics (LC).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien mūsu uzdevums ir izskatīt likumprojektu "Saeimas vēlēšanu likums", ko iesniedzis arī "Latvijas ceļš". Kaut arī esmu frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts, man tomēr ir dažas iebildes attiecībā uz apspriežamo likumprojektu. Jo vairāk tādēļ, ka esmu bijis trimdas "jumta organizācijas" galvgalā garus un ilgus gadus.

Un vispirms - par pirmās nodaļas 4. pantu, kas nosaka, ka Saeimā var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņš Latvijas teritorijā dzīvo vai ir pierakstīts, vai strādā vismaz pēdējos 12 mēnešus pirms vēlēšanu pirmās dienas. Šāda prasība nozīmē, ka praktiski ir izslēgta iespēja kļūt par Saeimas deputāta kandidātu ārzemēs dzīvojošam Latvijas pilsonim, kaut gan viņam Latvijas Republikas Satversme šādas iespējas neliedz. Latvijas Republikas Satversmes 2. nodaļas 9. pantā ir teikts, ka Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par 21 gadu. Tātad nekādas prasības par Latvijas teritorijā nodzīvoto laiku nav izvirzītas. Es domāju, ka uz Saeimas deputāta amatu var kandidēt katrs Latvijas Republikas pilsonis neatkarīgi no dzīvesvietas vai Latvijā nodzīvotā laika. Pretējā gadījumā notiek Satversmes pārkāpšana un tā ir diskriminācija pret ārzemēs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, padarot tos it kā par otrās šķiras pilsoņiem. Likums par pilsonību šādu šķirošanu neparedz. Vai mēs no kaut kā baidāmies? Ļausim taču vēlētājiem pašiem izšķirties, vai kāds kandidāts viņiem ir pieņemams vai ne!

Par to, cik tad mēs paši esam veicinājuši ārzemēs mītošo Latvijas pilsoņu atgriešanos Latvijā. Tas ir labs jautājums. Arvien vēl ne no vienas mūsu valdības, nedz arī no Saeimas nav atskanējis aicinājums - un dedzīgs aicinājums -, lai svešumā mītošā tautas daļa atgrieztos Latvijā. Arvien vēl nav likuma par repatriāciju. Tā vietā gan ir radies apzīmējums - "ārpuslatvieši". Kam ar to mēs kalpojam? Tagad man ir manāma tendence, ka Rietumos dzīvojošos latviešus sāk "izspēlēt" pret Krievijā dzīvojošiem latviešiem, tā radot vien spriedzi. Šķiet, ka tas ir izdevīgi dažiem, kas nevēlas svešumā mītošo latviešu līdzdalību Latvijas politiskajā dzīvē. Tad, kad tika dota iespēja atjaunot Latvijas pilsonību, nebija nekādu ierobežojumu attiecībā uz līdzdalību valsts politiskajā darbā. Attiecībā uz līdzdalību. Tādēļ mans ieteikums ir, lai prasība, lai Latvijā būtu nodzīvots vismaz viens gads, tiktu svītrota, un vajag atvietot to ar šādu tekstu: "Uz Saeimas deputāta amatu var kandidēt katrs Latvijas Republikas pilsonis neatkarīgi no dzīvesvietas vai Latvijā nodzīvotā laika."

Otrs iebildums man ir pret likumprojekta "Saeimas vēlēšanu likums" piekto nodaļu - "Latvijas pilsoņu piedalīšanās Saeimas vēlēšanās ārvalstīs". Šī nodaļa ir jāpapildina ar noteikumiem, kas dod iespēju balsot pa pastu, - tāpat, kā tas bija 5. Saeimas vēlēšanās. Ja mēs nopietni vēlamies un gribam dot iespēju visiem Latvijas pilsoņiem piedalīties Saeimas vēlēšanās, tad šajā nodaļā ir jāparedz noteikumi nobalsošanai pa pastu. Eiropas valstīs, Austrālijā, Kanādā, Dienvidamerikas zemēs un Amerikas Savienotajās Valstīs latvieši ir izkaisīti pa visu kontinentu. Daudzos gadījumos attālumi ir tik lieli, ka iespēja nokļūt kādā no nedaudzajiem vēlēšanu iecirkņiem jeb Latvijas sūtniecībām, konsulātiem, ir saistīta ar lieliem izdevumiem, ko lielākā daļa cilvēku nevar atļauties ziedot. Vai tikai tādēļ mēs neļausim viņiem izpildīt savu pilsoņa pienākumu? Mans ierosinājums tādēļ ir šo nodaļu papildināt ar noteikumiem, kādi bija 5. Saeimas vēlēšanu likumā. Pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Jānis Lucāns.

M.Ā.Kalniņš (Latvijas Zemnieku savienība).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka vajadzētu arī rast iespēju neklātienes balsošanai, vienalga, kuru likumu arī ņemtu par pamatu. Ir taču tādi vēlētāji kā zvejnieki, piloti, tālbraucēji šoferi un kaut vai vēstnieki vai sportisti, vai pētnieki, kas atrodas kādā ekspedīcijā. Mums nevajadzētu arī tādiem liegt iespēju piedalīties vēlēšanās.

Tagad par kandidatūru. Kur varētu kandidēt. Es gribētu mazliet papildināt deputāta Meierovica teikto attiecībā uz to, kā var kvalificēties par kandidātu Saeimā. Ne tik vien, ka būtu gads jādzīvo Latvijā, bet man ir iebildumi arī pret pierakstu. Manuprāt, tas ir brīvu Latvijas pilsoni aizvainojošs, birokrātisks mehānisms. Mums bija kādreiz dzimtbūšana un zemnieku brīvlaišana. Nu jau vairāk nekā 100 gadi ir pagājuši, tad kāpēc vēl šitādu relikviju mums vajag paturēt? Attiecībā uz ārvalstniekiem vai nepilsoņiem es varu saprast tam vēl kaut kādu jēgu, bet attiecībā uz pilsoņiem tam nav absolūti nekādas nozīmes, vai mūsu pilsonis dzīvo kādā mājā vai viņš dzīvo zem tilta, vai savā laivā, kas noenkurota Daugavā. Tas būtībā būtu vienalga. Tā ir viņa brīva izvēle. Un tādēļ šitāds pieraksts ir vienkārši cilvēka necienīgi, tāpat kā bija necienīgi tas, ka koncentrācijas nometnēs cilvēkam uztetovēja uz rokas numuru. Tādēļ es domāju, ka, jo ātrāk no mūsu likumdošanas šo procedūru ņem laukā, jo labāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam - Tupešu Jānis.

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie kolēģi! Pēc manām domām, apspriežamais jautājums ir ārkārtīgi interesants, bet, protams, šī apspriešana mūs nenovedīs ne pie kāda rezultāta. Tas arī ir skaidrs. Es minēšu tādu piemēru. Ja es, piemēram, nonāku kādā auditorijā un ja mani sāk ļoti lamāt šī auditorija, tad es viņiem uzdodu tādu jautājumu: "Sakiet, cienījamie kungi un dāmas, par ko jūs esat balsojuši?" Ā, par tādu un tādu listi. Es neesmu šajā listē. Esiet tik laipni un mani nelamājiet! Es runāju par atbildības sistēmu valstī, vai šī vēlēšanu sistēma, kura pašreiz Latvijā tiek lietota, vai tā spēj radīt atbildības sistēmu valstī. Ko es saprotu ar atbildības sistēmu valstī? Es saprotu, ka vēlētājs jūtas atbildīgs par to augstāko varu, kuru viņš ir ievēlējis, un augstākā vara ir atbildīga par to stāvokli, ko viņa ar savu rīcību valstī radījusi. Lūk, šai savstarpējai atbildības sistēmai lielākā vai mazākā mērā valstī būtu jābūt. Diemžēl šobrīd mūsu demokrātija neļauj radīt šādu atbildības sistēmu. Ne jau tāpēc, ka pats princips ir nepareizs, bet tāpēc, ka mūsu valsts vēl nav gatava šādai demokrātijai.

Kur pamatojas šī doma? Pamatojas šī doma tajā apstāklī, ka Latvijā vēl nav nopietnu partiju. Es gribu vēl un vēlreiz apgalvot, ka nav nopietnu partiju, kuras būtu zināmas visai tautai. Ja jūs aizbrauksit uz simtiem Latvijas pagastu un pajautāsit, kādas partijas šeit pie jums darbojas, jūs neuzzināsit vispār nevienu nosaukumu. Un, ja jūs uzstādīsit jautājumu, kādas partijas Saeimā ir pārstāvētas, tad daudzos gadījumos jūs tik un tā neuzzināsit, kādas partijas Saeimā ir pārstāvētas. Sakiet, cik lielā mērā, pastāvot šādam stāvoklim, var uzskatīt, ka šī vēlēšanu sistēma realizē to, ko mēs saucam par demokrātisku valsts pārvaldes sistēmu. Un tāpēc reizi pa reizei rodas šis jautājums, ka vajag atgriezties atkal pie atsevišķu deputātu vēlēšanām no vēlēšanu apgabaliem. Ir tamlīdzīgi priekšlikumi. Protams, es saprotu, ka atsevišķu deputātu vēlēšana no noteiktiem vēlēšanu apgabaliem arī vēl nav galīgais atrisinājums, bet tur ir vismaz viena kaut cik taustāma saite - vēlētājs beigu beigās zina, par ko viņš ir vēlējis. Un satiekoties viņam nav šo domstarpību, kurā listē tad nu kurš ir bijis. Viņš pat neatceras, kurā listē kurš ir bijis. Redzat, tātad te ir kaut kāds pamats. Kaut gan mēs zinām, kā bija ar šīm lietām Augstākajā padomē un kā bija ar šo atbildības sistēmu Augstākajā padomē. Tāpēc arī šo variantu nevar uzskatīt par kaut kādu ideālu. Un vēl un vēlreiz gribu aicināt...

Es saprotu, ka šobrīd nav īstais laiks un nav arī laiks mainīt Satversmi, bet vajadzētu domāt par tādu iespēju, ka Latvijai tomēr ir vajadzīga gan tautas vēlēta Saeima, kura būtu tāda, kāda nu viņa būtu, kādu pie šīs politiskās situācijas ir iespējams stabilu un gudru radīt, gan Latvijā būtu vajadzīgs tautas vēlēts Prezidents, tā sakot, lai tiesības būtu līdzsvarā. Es šo priekšlikumu atkārtoju ne jau pirmo reizi, bet arī var būt, ka tā ir pēdējā reize, kas to lai zina. Bet katrā ziņā es uzskatu, ka šis priekšlikums varētu būt sakarīgāks no tā viedokļa, ka, vēlot Prezidentu, cilvēks, kas par viņu balso, vismaz zinātu kaut ko par šo cilvēku, kas viņš tāds ir.

Bet, ņemot vērā to, ka šodien to izdarīt nevar, es gribētu tikai pāris priekšlikumu minēt, iekams es pāreju pie šiem priekšlikumiem. Tātad mūsu frakcija, tas ir, Tautsaimnieku politiskā apvienība, acīmredzot visdrīzākajā laikā tomēr iesniegs priekšlikumu par jauktu vēlēšanu sistēmu, kas varētu kalpot uz priekšdienām, ka daļa deputātu varētu būt, teiksim, no vēlēšanu apgabaliem, daļa - no partijām, jo šai partiju sistēmai ir jāveidojas un uz to ir jāvirzās. Bet, ņemot vērā pašreizējo reālo situāciju, teiksim, nevajadzētu šīs partijas pagaidām absolutizēt kā vienīgos reālos varas pārstāvjus.

Bet, runājot par konkrētiem priekšlikumiem, manuprāt, tomēr vajadzētu palikt pie četru procentu barjeras, vajadzētu palikt pie 1000 latu lielas šīs te iemaksas, un, protams, es neglābjami palieku pie sava viedokļa, ka Latvijas augstākajās varas struktūrās - nedz Saeimā, nedz arī Ministru kabinetā - nevar būt cilvēki, kam ir dubultpilsonība. Sakiet, ko gribat, bet tam, kas ir pie augstākās varas, ir jāizšķiras par to, ka viņš ir ar Latviju, nevis ar vienu kāju, teiksim, ir vienā vietā, bet ar otru - otrā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Tupešu Jānis 7 minūtes izmantos? (No zāles deputāts J.Tupesis: "Jā!") Lūdzu!

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi un kolēģes! Protams, es arī aicinu atbalstīt "Latvijas ceļa" piedāvāto Saeimas vēlēšanu likumprojektu, un nevis tāpēc, ka viņš ir "Latvijas ceļa", bet tāpēc, ka viņš visstabilāk, visvalstiskāk un arī citu iemeslu dēļ veicinās demokrātijas turpmāko attīstību šajā zemē, arī vēlēšanās. Es gribu tikai trīs lietas pieminēt. Viena - protams, ir vēlēšanas pa pastu. Es arī atbalstu to, jo nenoliedzami, ja mēs neļautu to darīt, tad te vispār būtu Satversmes tiesai jārunā, ka vienam pilsonim neļauj piedalīties vēlēšanās, un tur varētu vēl tālāk runāt, bet es lūdzu arī to pārdomāt, un par to arī tiks runāts. Otra lieta - es gribu runāt par tiem pašiem 12 mēnešiem. Arī es esmu viens no tiem, kā mans kolēģis deputāts Stašs pieminēja, arī viens no ārzemniekiem. Es aicinu šeit runāt par attiecīgu kritēriju, kas nosaka, kāpēc kādam vajadzētu vai nevajadzētu piedalīties vēlēšanās. Mēs visi zinām, ka to nenosaka ārzemēs dzīvojošais vai tik ilgi dzīvojošais, vai Latvijā dzīvojošais, bet to nosaka kaut kas pavisam cits. Un atbildība ir jāuzņemas tai partijai, tam politiskajam grupējumam, kurš ļauj arī vienam cilvēkam kandidēt, vai tas ir kandidāts no Amerikas, kurš kandidēja Prezidenta vēlēšanās, vai tas ir no Latvijas; tam tas nav svarīgi, jo atbildību uzņemas tā politiskā partija vai grupējums.

Mēs visi zinām, ka Latvijā mēs varam braukt uz kuru katru debespusi, un es jums atradīšu, ja jūs paši nevarat, vēlētājus, kuri tāpat nav lietas kursā, politiskā lietas kursā, par to, kas notiek Latvijā. Tātad ir Latvijā tādi, kas zina un kas nezina, un arī ārzemēs ir tādi, kas zina un kas nezina. Ja viena valsts pēc Satversmes atļauj vienam cilvēkam būt pilsonim, tad arī šim pilsonim ir jāļauj vēlēt. Tā ir absolūti elementāra patiesība un vajadzība, manā skatījumā. Un Satversmes tiesa, manuprāt, to tā arī lemtu.

Tika pieminēta dubultpilsonība jeb dubultpavalstniecība, un, kaut arī tas šeit nav tieši saistīts ar šo Vēlēšanu likumu, es gribu tikai atgādināt kaut kādus kritērijus. Vienai valstij, vienam parlamentam ir jāskatās, kas tai valstij nāk par labu, un, ja šī valsts, šajā gadījumā Latvija, man ir devusi pilsonības tiesības, tad, ja kāda cita valsts man arī dod pilsonību, ļauj kaut ko darīt, tad te nevajadzētu būt absolūti nekādam sakaram ar to, ko šī valsts man ir devusi. Šī valsts lai skatās uz to, ko es daru, kāds cilvēks es esmu, ko es daru viņai par labu. Un, ja man kāda cita valsts kaut kur grib dot kaut kādas priekšrocības, arī pilsonību, lai viņa to dara, tās ir viņas tiesības, it sevišķi, ja tas attiecas uz vēlēšanām. Tātad vēlreiz aicinu atbalstīt "Latvijas ceļa" likumprojektu, bet par šīm un daudzām citām lietām mēs vēl runāsim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Vārds Dzintaram Ābiķim paziņojumam.

Dz.Ābiķis (LC).

Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes parlamentārās kontroles komisijas sēde notiks tūlīt blakus Sarkanajā zālē. Tūlīt pēc pārtraukuma sākšanās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Sēdē nepiedalās: Andris Ameriks, Aivars Berķis, Inese Birzniece, Andris Gūtmanis, Aleksandrs Kiršteins, Ludmila Kuprijanova, Voldemārs Novakšānovs, Gunārs Resnais, Jānis Ritenis, Juris Sinka...

Sēdes vadītājs. Jānis Ritenis ir zālē.

I.Daudišs. Zigurds Tomiņš, Jānis Urbanovičs, Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija! Rezultātu! Reģistrējušies ir 64 deputāti. Vārds deputātam Ojāram Kehrim - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Atis Kramiņš, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Es apspriežamo likumprojektu sakarā gribu runāt tikai par vienu tēmu, proti, vēlētāju tiesībām, proti, katra pilsoņa, kuram ir vēlēšanu tiesības, iespēju piedalīties vēlēšanās, jo es uzskatu par vecmodīgu, nevajadzīgu un pat arhaisku priekšlikumu saglabāt vai būtībā šajā gadījumā pat ieviest no jauna mūsu likumā normu, ka vēlēšanās var piedalīties tie cilvēki, kas fiziski divas dienas atrodas Latvijā. Un es domāju, ka argumenti "pret", šīs atsauksmes uz Satversmi šeit ir pilnīgi nevietā, jo tam, ka Satversmē ir pateikts, kad notiek vēlēšanas, ir daudz dziļāka loma - un stabilitātes loma, lai mēs zinātu, kad, kurā periodā ir jābūt šīm vēlēšanām un kad attiecīgi pēc tam sanāk Saeimas sēde, un kā tiek izveidota valdība. Un nevis pieķerties pie šīs normas un teikt, ka fiziski katram šai brīdī ir jābūt Latvijā. Tas nav nevienā Eiropas valstī, un vismaz divās Eiropas valstīs, kurām es diezgan detalizēti zinu vēlēšanu nosacījumus (un tos arī zina likumprojekta autori, es esmu pārliecināts), izmantojot kādas formas un paņēmienus, var tikt nodrošinātas vēlētāju tiesības visiem.

Tik daudz - varbūt par formu, bet, drusku runājot par būtību, es minēšu tikai dažus skaitļus un dažus piemērus, lai gan pat tad, ja vienam cilvēkam būtu liegtas šādas tiesības, - arī tad mums būtu ļoti rūpīgi par to jādomā. Proti, paskatīsimies uz mūsu tālsatiksmes šoferiem un ekspeditoriem, kuru kopskaits - es palūdzu datus - ir apmēram 3000 cilvēku, kuri vienlaicīgi atrodas ārpus mūsu valsts robežām un kuri stāv uz robežām no divām līdz trim diennaktīm arī tādēļ, ka mums, valdībai, Saeimai, nav izdevies sakārtot stāvokli uz robežām! Šajā gadījumā mēs liedzam viņiem vēlēšanu tiesības.

Tālāk. Es labprāt runātu par cilvēkiem, kuri komandējuma vai atvaļinājuma dēļ tajā laikā atradīsies ārpus mūsu valsts robežām. Jo es ceru, ka mēs nedomāsim, ka tikai tādēļ, ka mums ir vēlēšanas šajās dienās, visos vilcienos, visos kuģos, visās lidmašīnās šajās dienās nebūs vēlētāju vai nebūs mūsu valsts pilsoņu - kā pasažieru vai kā komandējumā braucošo. Viņu kopskaits, pēc tādiem eventuāliem aprēķiniem, var sastādīt dažus desmitus (jau dažus desmitus!) tūkstošus cilvēku.

Un vēl es gribētu runāt par studentiem, kuri studē ārzemēs un kuru skaits pašlaik ir diemžēl tikai daži simti, - tieši par šiem jaunajiem cilvēkiem, kuriem būs kārdinājums un pat zināms piedāvājums palikt uz kādu laiku vai varbūt uz visu mūžu kādā citā valstī dzīvot un strādāt. Būtu ļoti svarīgi, ka mēs viņiem nodrošinātu tiesības un iespējas piedalīties vēlēšanās.

Un vēl es labprāt minētu vienu piemēru par kori, jo jau tagad ir zināms, ka kādam no mūsu labajiem koriem būs kādā no Itālijas pilsētām jāpiedalās šajā laikā starptautiskā festivālā, un būtu ļoti svarīgi, lai visi šie cilvēki vai nu pirms tam, vai pa pastu varētu izteikt savu attieksmi pret vienu vai otru politisko spēku. Un turklāt ir jārunā arī par cilvēkiem, kuri būs tajā laikā Latvijā - pieņemsim mātes ar maziem bērniem vai tēvi ar maziem bērniem -, kuriem tādu vai citādu iemeslu dēļ ir neērti - jā, kaut vai tikai neērti - doties šajās dienās vai meklēt kādu, kas paliks pie šiem bērniem. Tad kāpēc mums būtu viņiem jāspiež šajā dienā tur doties vai arī nepiedalīties vēlēšanās? Jo, manuprāt, mēs visi gribam, lai visi mūsu valsts pilsoņi, lai visi mūsu vēlētāji būtu savas zemes patrioti, un tanīs apstākļos vai tādās kritiskās situācijās, kad viņiem var nākties ar ieročiem aizstāvēt savu valsti, tās valsts neatkarību, ir ļoti svarīgi... kad jau vairs nevar runāt ne par kādām ērtībām vai neērtībām, bet varbūt par viņu iespējām jau ar savu veselību, ar savu dzīvību aizstāvēt šo valsti... Bet visos pārējos gadījumos mūsu uzdevums ir nodrošināt viņiem maksimālas iespējamās ērtības, nevis sarežģīt šo piedalīšanos. Tādēļ es ļoti ceru, ka tas ir iestrādājams, gatavojot otro lasījumu. Man ir pilnīgi skaidrs, ka bez šā jautājuma atrisināšanas nav iespējams atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. Tādējādi es pamatā sliecos sniegt atbalstu iesniegtajam likumprojektam, par ko arī aģitēja Endziņa kungs, bet es ļoti labprāt dzirdētu arī noslēguma runā no šā likumprojekta autoriem to, ka viņi meklēs šīs iespējas, un viņi paši vislabāk zina, kā to izdarīt. Protams, mēs varētu to iesniegt arī paši, bet šīs normas prasa grozījumus vairākos likuma pantos, un es esmu pārliecināts, ka paši likumprojekta autori to zina vislabāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atis Kramiņš - Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

A.Kramiņš (Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es negribētu, lai mēs šo dienu uzskatītu par vienkāršu darba dienu Saeimā, par parastu likumu apspriešanu, bet gan par noteikta procesa sākumu, proti, mūsu valsts vēlēšanu likumdošanas sakārtošanas sākumu. Vēlēšanu sistēmā, vienā no svarīgākajiem demokrātiskas valsts pamatdokumentiem, mums pašlaik ir liela nesakārtotība. Par to liecina kaut vai tas, ka Saeimas vēlēšanu likumu mēs sākām apspriest tikai šodien, kad līdz vēlēšanām palikuši vairs tikai nedaudz vairāk kā septiņi mēneši, bet priekšvēlēšanu kampaņa faktiski jau ir sākusies. Protams, viss process būs ilgs, politiķi jau pašlaik diskutē par to, kāda vēlēšanu sistēma būtu mums vispiemērotākā, bet tas ir nākotnes jautājums. Pašlaik mēs varētu tikai vēlēties, lai visās - gan Saeimas, gan pašvaldību - vēlēšanās būtu viena vēlēšanu sistēma, viens tās tehniskais izpildījums. Tāpēc mēs vēlētos, lai ar vēlēšanām nodarbotos, tās sagatavotu un vadītu profesionāli, šim darbam sagatavoti cilvēki. Tādēļ Centrālā vēlēšanu komisija kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju ir sagatavojusi likumprojektu "Par rajonu, pilsētu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām". Mēs vēlējāmies, lai šis likumprojekts tiktu izskatīts kopā ar Saeimas vēlēšanu likumu, tas ir, lai abi šie likumi veidotu vienu likumu paketi. Būtu ļoti labi, lai viss, kas attiecas uz vēlēšanu organizāciju un norisi un vēlēšanu komisijām, būtu ietverts vienā likumā - likumā par vēlēšanām. Es ceru, ka tas kādreiz tā arī būs, un uz to mums būtu jāiet, bet pašlaik mēs atbalstām koncepciju par atsevišķu likumu attiecībā uz vēlēšanu komisijām un Saeimas vēlēšanu likumu. Es šeit negribu iztirzāt katru no iesniegtajiem alternatīvajiem likumprojektiem par Saeimas vēlēšanām, es gribu teikt tikai to, ka "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu iesniegtais likumprojekts ir vienīgais, kurš ievēro šo manis pieminēto koncepciju. Un tajā ir ietverti vēl vairāki Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikumi, kuri attiecas uz vēlēšanu organizāciju un to norisi, ņemot vērā mūsu pieredzi, kas gūta, organizējot iepriekšējās vēlēšanas, tādēļ es aicinu deputātus pieņemt pirmajā lasījumā un nobalsot tieši par šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātie kolēģi! Viens no vissvarīgākajiem pienākumiem ir piedalīties vēlēšanās. Un tas ir tas, kas noskaidro mūsu demokrātiju. Un šī demokrātija ir ievēlēt no tautas ievēlētos pārstāvjus. Un mēs nevaram izslēgt nevienu cilvēku, kas ir Latvijas pilsonis, ka viņš nevarētu šajās vēlēšanās piedalīties, vienalga, kur viņš atrastos. Un, ja viņš to vēlas, viņš var jebkurā valstī uzmeklēt Latvijas pārstāvniecību un tajā novēlēt. Tas nozīmē, ka arī tiem cilvēkiem, kas atrodas uz jūras... tā kā mums tagad ir Baltijas bataljons, kas veidojas, viņi atradīsies dienesta komandējumā ārpus Latvijas, un viņiem ir tiesības piedalīties. Arī tas neizslēdz... vai viņam būtu divas vai trīs pases kabatā - tas nav no svara. Ja viņš ir Latvijas pilsonis, viņam ir visas tiesības, tādas pašas kā jebkuram citam, kas atrodas šeit. Un neaizmirstiet: tas ir svarīgi, lai viņš piedalītos vēlēšanās! Ir svarīgi dot viņam šo iespēju, nevis kaut kādus ierobežojumus atrast. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es vispirms gribu pateikt paldies runātājiem par konstruktīvajiem priekšlikumiem. Es ceru, ka arī rakstveidā konstruktīvi priekšlikumi tiks saņemti un mēs varēsim tos izanalizēt gan Juridiskajā komisijā, gan pēc tam lemt par viņu likteni šeit, plenārsēdē. Pašreiz es mēģināšu īsumā komentēt tās runas - vai nu tās, kur es tiku aicināts izteikties, vai arī jau izteikto priekšlikumu sakarā. Es negribu šajā situācijā ielaisties acīmredzot politiskās diskusijās, kas izskanēja no viena otra tāda runātāja puses, kas, ja varētu teikt, drīzāk priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros mēģina uzsvērt, ka "Latvijas ceļš" rīkojas nekorekti un ka, pateicoties viņam, ir likumdošana nesakārtota, - un tā tālāk, un tā joprojām. Jeb arī, ka Juridiskās komisijas vērtējums par citiem likumprojektiem nav korekts, kā to izteica Karnupa kungs. Varētu jums piekrist varbūt attiecībā uz Augstāko padomi, ka tas ir palaists kaut kādā ziņā garām, ka to var novērst vienkārši - un tā tālāk. Bet acīmredzot, ja tas skar jau Satversmi, tad diez vai varētu teikt, ka tas ir nekorekti, jo šīs normas tik tiešām ir pretrunā ar Satversmi, un tas tomēr būtu jāņem vērā. Es domāju, ka ir apsverams acīmredzot Straumes kunga aizrādījums par zināmu pretrunu ar Satversmi, proti, par dienu skaitu, līdz kuram... kad var sākt iesniegt sarakstus un kad ir pēdējā diena. "Latvijas ceļa" iesniegtajā variantā ir teikts, ka tos var iesniegt, sākot ar 80. dienu pirms vēlēšanu pirmās dienas un beidzot ar 60. dienu pirms tās. Ka līdz ar to varētu tikt ierobežots Satversmes 48. pantā noteiktais, ka Saeimas atlaišanas gadījumā notiek ārkārtas vēlēšanas. Pēc Saeimas atlaišanas šīm vēlēšanām ir jānotiek... ir divus mēnešus iepriekš... ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš...

Bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka arī 1922. gada Vēlēšanu likumā bija 80 dienas, un 40 dienas - kā pēdējā... Tātad arī tā ir zināma pretruna. Es domāju, ka šo problēmu elementāri var atrisināt, izdarot atrunu, ka ārkārtas vēlēšanu gadījumos šie termiņi neapšaubāmi nobīdās. Bet tas viss ir izdarāms.

Par sarakstu iesniegšanu, it sevišķi tas, ko Staša kungs šeit izvirzīja. Sarakstus vajadzētu ļaut iesniegt ne tikai politiskajām partijām, bet gandrīz vai jebkuram. Bet te jau tālāk ir runa par to, ko teica Lucāna kungs - par atbildību, kaut arī iznāk - kas tad atbildēs? Man liekas, ka gan 5. Saeimas Vēlēšanu likums, gan arī šie iesniegtie Vēlēšanu likuma projekti ir vērsti uz to, lai nevis bremzētu... es piekrītu Lucāna kungam, ka mums vēl nav stabilu partiju ar bagātām tradīcijām. Var būt, ka Zemnieku savienība man iebildīs, ka tā nav taisnība un ka ir mums tāda partija. Bet skaidrs ir viens - ka tiešām vēlētāju acīs partijas mums ir daudzas, partijas vēl netiek identificētas, bet tieši otrādi - ja mēs mēģināsim ieviest cita veida vēlēšanu sistēmu, ka ne tikai partijas, bet cilvēku grupas var iesniegt sarakstus, vai pat to, ka var pats izvirzīt sevi un cīnīties par sevis ievēlēšanu, nu tad jau acīmredzot arī mēs neradīsim priekšnoteikumus, lai varētu partijas normāli attīstīties, sevi identificēt un līdz ar to arī uzņemties šo politisko atbildību vēlētāju priekšā. Tā būtu viena lieta.

Otra lieta. Arī tā ideja, ko izteica Staša kungs attiecībā uz pilnībā grozāmiem sarakstiem, - ka vienā sarakstā varētu ierakstīt no cita saraksta sev vēlamos kandidātus. Tā tas bija 1922. gada Vēlēšanu likumā, kurā bija paredzēti šie pilnībā grozāmie saraksti, kur varēja tādā veidā rīkoties. Nu, tie, kas sekoja varbūt tām debatēm Augstākajā padomē, kad tika gatavots un apspriests likums "Par 5. Saeimas vēlēšanām", ļoti labi atceras, cik asas un karstas diskusijas bija un ka galu galā tomēr tajā laikā Augstākā padome nonāca pie secinājuma, ka tas jau arī ir tas pats, - ka mēs būtībā tātad nesekmēsim šo partiju veidošanos. Un galu galā atsevišķi viens deputāts var nest atbildību vēlētāju priekšā. Protams, tīri individuāli viņu vienkārši nākamajās vēlēšanās neievēlēs, bet te uz kārts jau tiek likts nevis atsevišķs indivīds, bet uz kārts tiek likts partijas gods, partijas autoritāte, un acīmredzot tātad arī jau tie cilvēki, kuri tiek iekļauti attiecīgo partiju vai partiju koalīciju vai apvienību sarakstos, nes atbildību gan par tiem cilvēkiem, kas tur ir iekļauti, gan par to, kā viņi darbojas, gan arī par to, kā tiek realizēta viņu programma.

Es nevaru apstāties pie visiem priekšlikumiem, kas šeit izskanēja. Varbūt vēl par vienu ideju, ko izteica Kokina kungs, - ka vajadzētu radīt iespēju ārvalstīs balsojošiem vēlētājiem balsot par jebkuru vēlēšanu apgabalu. Manuprāt, tas ir diezgan sarežģīti, jo Satversmes 7. pants nosaka, ka no vēlēšanu apgabala ievēlamo deputātu skaits tiek noteikts proporcionāli vēlētāju skaitam. Acīmredzot ir problemātiski tas, kādā veidā mēs varēsim tagad pierakstīt tos, kas dzīvo ārzemēs, - pie Vidzemes, pie Kurzemes, pie Latgales, pie Rīgas vai pie cita apgabala? Šeit tas ir problemātiski. Es vienkārši, Kokina kungs, gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka nav tik vienkārši... var būt, ka... it kā mēs varētu tādā veidā rīkoties.

Tālāk. Vēl šeit izskanēja, it sevišķi par domiciliju noteikšanu, par šo 12 mēnešu pastāvīgo dzīvi, kā Kalniņa kungs šeit izteicās, pret pierakstu. "Latvijas ceļa" variantā ir teikts - "pierakstīts vai strādā". Tas nebūt nav tā, kā jūs uzsverat, - ka viss ir saistīts tikai ar pierakstu. Acīmredzot šo formulējumu arī var mainīt. Ka tas ir pretrunā ar Satversmi - un tā tālāk, un tā joprojām. Es nezinu, - acīmredzot katra valsts var noteikt kaut kādus ierobežojumus, jo tikpat labi tādā pašā kontekstā ir apsverams arī, teiksim, ierobežojums, kas paredz, ka var ievēlēt par Saeimas deputātu Latvijas pilsoni, kurš ir sasniedzis 21 gada vecumu un kurš prot valsts valodu trešajā - augstākajā prasmes pakāpē. Tikpat labi... kāpēc tāds ierobežojums ir adresēts Valsts drošības komitejas bijušajiem darbiniekiem, to skaitā ārštata darbiniekiem? Kāpēc ierobežojumi ir arī agrāk tiesātajiem? Un tā tālāk, un tā joprojām.

Es gribu vērst jūsu uzmanību arī uz šo: ja mēs gribam piesaukt arī citu valstu likumdošanu, tad jāsaka, ka, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs par Valsts prezidentu nebūt nevar ievēlēt katru Amerikas pilsoni, kaut arī visi Amerikas pilsoņi ir vienlīdzīgi un vienādi viena likuma priekšā. Par Amerikas prezidentu var ievēlēt tikai tādu Amerikas pilsoni, kurš ir nevis naturalizējies, bet kurš ir dzimis Amerikā. Tādas atrunas ir daudzu valstu likumdošanā. Un, neapšaubāmi, tas viss ir diskutējams - tad, kad mēs saņemsim konkrētus priekšlikumus, kad mēs izskatīsim šo likumu - Vēlēšanu likumu - otrajā lasījumā, proti, pa pantiem.

Varbūt vienīgi vēl dažus vārdus attiecībā uz balsošanu pa pastu. Tas nebūt nav tik vienkārši, kā to mēģina uzsvērt Kehra kungs, pat saistot iespējamo balsojumu par likumprojekta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu otrajā lasījumā ar jautājumu par balsošanu pa pastu. Tas ir ļoti nopietni apsverams, jo, manuprāt, tādā gadījumā ir jādomā par nepieciešamību izdarīt grozījumus Satversmē. Un vēl kas. Ja jau mēs domājam paredzēt šādu normu - iespēju balsot pa pastu, tad, lai visi pilsoņi būtu vienlīdzīgi, šādas tiesības - tiesības balsot pa pastu - ir jādod ne tikai tiem, kas atrodas Amerikas kontinentā vai Rietumvalstīs, bet arī tiem, kas dzīvo un atrodas šeit, Latvijas teritorijā. Es stipri šaubos par to, vai Latvijas pasts ir spējīgs nodrošināt, lai šie konverti ar balsošanas rezultātiem neaizietu zudumā. Neapšaubāmi, šīs problēmas ir ļoti nopietni diskutējamas, pārdomājamas, un es domāju, ka tām mēs varēsim uzmanību veltīt, apspriežot šo likumprojektu pa pantiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu balsojumam! Kārtības ruļļa 89. panta 2. punkts. "Ja ir iesniegti vairāki likumprojekta varianti, Saeima pēc debatēm par visiem projektiem lemj, kuru no tiem pieņems pirmajā lasījumā. Balsojami visi līdz debašu beigām neatsauktie likumprojekti to iesniegšanas secībā. "

Iesniegšanas secība: vispirms bija deputātu Kiršteina, Lamberga, Budovska, Berklava un Krastiņa likumprojekts, pēc tam - deputātu Grīnblata, Straumes, Dāliņa, Pētersona un Sinkas likumprojekts, pēc tam - deputātu Endziņa, Lagzdiņa, Panteļējeva, Kamaldiņa un Elferta likumprojekts.

Vai pret balsošanas secību un procedūru ir iebildes deputātiem? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par 5. Saeimas vēlēšanām"", kuru iesnieguši deputāti Kiršteins, Lambergs, Budovskis, Berklavs un Krastiņš, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 40, atturas - 11. Nav pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Saeimas vēlēšanu likums", kuru iesnieguši deputāti Grīnblats, Straume, Dāliņš, Pētersons un Sinka, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 38, atturas - 11. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Saeimas vēlēšanu likums", kuru iesnieguši deputāti Endziņš, Lagzdiņš, Panteļējevs, Kamaldiņš un Elferts, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 6, atturas - 13. Pieņemts. Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Endziņš. Cienījamie kolēģi! Es lūgtu iesniegt priekšlikumus 10 dienu laikā. Tas būtu tātad līdz 3. martam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pret šo termiņu nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

Izskatām nākamo likumprojektu. Likumprojekts "Par rajonu, pilsētu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām".

Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Likumprojektu "Par rajonu, pilsētu, pagastu vēlēšanu komisijām un iecirkņu vēlēšanu komisijām" izstrādāja Centrālā vēlēšanu komisija, bet, tā kā Centrālajai vēlēšanu komisijai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, tad likumprojekts tika apspriests Juridiskajā komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izdarot dažus precizējumus likumprojektā, to likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedza izskatīšanai Saeimā. Līdz šim vēlēšanu komisijas darbību reglamentēja trīs likumi. Proti, tas ir likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju", kas reglamentēja tikai Centrālās vēlēšanu komisijas darbību, likums "Par 5. Saeimas vēlēšanām", kas reglamentēja vēlēšanu komisiju darbību Saeimas vēlēšanu sagatavošanas un norises periodā, kā arī likums "Par domes (padomes) vēlēšanām", kas reglamentēja vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbību pašvaldību vēlēšanu sagatavošanas un darbības procesā. Ar ko piedāvātais likumprojekts atšķiras no līdz šim spēkā esošajām normām, kas reglamentēja vēlēšanu komisiju darbību? Šādu atšķirību ir vairāk nekā desmit.

Pirmā būtiskā atšķirība ir tā, ka piedāvātā likumprojekta 1. pantā ir noteikts, ka visas vēlēšanu komisijas, to skaitā arī iecirkņu komisijas, darbojas septiņu locekļu sastāvā. Līdz šim vēlēšanu komisijas locekļu skaits bija diferencēts; piemēram, Rīgas vēlēšanu komisijā bija 15 locekļi, savukārt pilsētu, republikas pilsētu un rajonu vēlēšanu komisijās parasti bija 10 vai 12 vēlēšanu komisijas locekļi, bet mazo pilsētu un pagastu vēlēšanu komisijās parasti bija no 5 līdz 9 komisijas locekļiem. Iespēja noteikt diferencētu vēlēšanu un iecirkņu komisiju locekļu skaitu lielā mērā apgrūtināja arī Saeimas darbu tajā ziņā, ka grūti bija noteikt vēlēšanu komisijas darbības nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu, jo vēlēšanu komisijas locekļu darbs daļēji bija atalgots, un iepriekš nevarēja paredzēt, cik komisijas locekļu sastāvā tiks izveidota attiecīgā pagasta, pilsētas vai rajona vēlēšanu komisija.

Otrā atšķirība ir tā - arī ļoti būtiska -, ka saskaņā ar likumprojekta 2.pantu visas vēlēšanu komisijas un iecirkņu komisijas darbojas patstāvīgi un ka šis darbības laiks tiek saskaņots ar attiecīgo domju (padomju) pilnvaru laiku.

Likumprojektā noteikts arī detalizēts un diferencēts vēlēšanu komisijas finansēšanas veids. Ja vēlēšanu komisijas darbojas, lai sagatavotu Saeimas vēlēšanas un tautas nobalsošanu, tad vēlēšanu un iecirkņu komisijas tiek finansētas no valsts budžeta, bet tajos gadījumos, ja notiek pašvaldību vēlēšanas vai arī tiek organizēta domju, padomju deputātu atsaukšana, tad iecirkņu komisijas un vēlēšanu komisijas tiek finansētas no attiecīgās pašvaldības budžeta. Turklāt šajos gadījumos iecirkņa komisijas tiek finansētas gan no pirmā līmeņa pašvaldību budžeta, gan no otrā līmeņa pašvaldību budžeta līdzekļiem.

Likumprojekta 6. pants nosaka, ka vēlēšanu komisijas locekļiem ir jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem, tiem ir jāprot latviešu valoda un jābūt vismaz vispārējai vidējai izglītībai. Komisijā izcēlās diezgan garas debates un diskusijas par to, vai uz vēlēšanu komisiju locekļiem nevajadzētu attiecināt tos ierobežojumus, kurus spēkā esošais Civildienesta likums paredz valsts civildienesta ierēdņiem, proti, ka tiem būtu jābūt vidējai izglītībai, jāprot valoda augstākajā valodas prasmes līmenī, tie nedrīkst būt tā saucamie čekisti un tā tālāk un joprojām. Komisija, jāsaka, paldies Dievam, nolēma, ka nebūtu attiecināmi šie ierobežojumi, jo tādējādi, ņemot vērā to, ka vēlēšanu un iecirkņu komisijās strādātu vairāk nekā 5000 vēlēšanu komisijas locekļu, ļoti daudz līdzekļu, laika un darba paietu, lai noskaidrotu, vai šī vienkāršā darba darītājs atbilst sarežģītajiem Civildienesta likuma noteikumiem un ierobežojumiem. Iecirkņa un vēlēšanu komisijas balsojot izveido attiecīgo pašvaldību domes vai padomes no izvirzītajiem kandidātiem. Kandidātus var izvirzīt reģistrētas politiskās organizācijas, attiecīgās domes, padomes deputāts vai 10 balsstiesīgi Latvijas Republikas pilsoņi. Kā jūs atceraties, līdz šim spēkā esošā kārtība paredzēja, ka kandidātus iecirkņu un vēlēšanu komisijām var izvirzīt tikai un vienīgi reģistrētas politiskās un sabiedriskās organizācijas.

Ļoti labu normu, mūsuprāt, paredz likumprojekta 10. un 11. pants, kurš nosaka, ka neievēlētie kandidāti kļūst par "rezervistiem" un gadījumā, ja kāds no iecirkņa komisijas locekļiem vai vēlēšanu komisijas locekļiem nevēlas turpināt savu darbu vai kādu citu apstākļu dēļ iziet no komisijas sastāva, tad tas kandidāts, kurš saņēmis nākošo vislielāko balsu skaitu, automātiski ieiet attiecīgā iecirkņa vai vēlēšanu komisijā. Tātad nav jārīko jaunas vēlēšanas. Mūsuprāt, tā ir ļoti laba norma, ko paredzējusi Centrālā vēlēšanu komisija šajā projektā.

Atšķirībā no pastāvošās sistēmas turpmāk ir iecerēts, ka vēlēšanu komisijās nebūs priekšsēdētāja vietnieku, būs tikai sekretāri, kuri priekšsēdētāja vietnieku prombūtnes laikā varētu pildīt priekšsēdētāja pienākumus.

Tā kā vēlēšanu un iecirkņu komisiju darbs ir pietiekami sarežģīts, neapšaubāmi ir nepieciešams maksāt arī atlīdzību par paveikto darbu. Tādēļ likumprojekta 21. pants paredz, ka atlīdzības apmēru par darbu komisijās nosaka Centrālā vēlēšanu komisija, ņemot vērā Ministru kabineta apstiprinātos normatīvus, gadījumos, ja notiek... tas ir, Saeimas vēlēšanu gadījumā un tautas nobalsošanas gadījumā, bet, ja notiek deputāta atsaukšana vai arī pašvaldību vēlēšanas, tad vēlēšanu komisijas locekļu atalgojumu nosaka attiecīgā pašvaldība, jo pamatnorma ir tāda, ka pašvaldību vēlēšanas tiek finansētas no attiecīgās pašvaldības budžeta.

Ārkārtīgi svarīga norma ir ietverta 28. pantā, kas nosaka, ka balsošanas procesa un balsu skaitīšanas nodrošināšanai iecirkņu vēlēšanu komisija var pieaicināt civildienesta ierēdņus vai citus speciālistus, kuriem ir tiesības vēlēt. Šāda norma ir daudzu Rietumvalstu analogos likumos, šādas normas nepieciešamību ārkārtīgi atbalsta Centrālā vēlēšanu komisija, jo dažkārt iecirkņu komisijas locekļi nav pietiekami kompetenti, lai orientētos sarežģītajā skaitīšanas un balsu aprēķināšanas mehānismā, tādēļ būtu nepieciešams vajadzības gadījumā dot iespēju pieaicināt speciālistus šajos jautājumos. Saskaņā ar 28. panta noteikumiem šādos gadījumos attiecīgās domes, padomes priekšsēdētājs ar pieaicinātajiem speciālistiem noslēdz darba līgumu, kurā paredzētas tiesības un pienākumi.

Pēdējā būtiskā atšķirība piedāvātajā likumprojektā ir tā, ka tiek paredzēts, ka sūdzību 7 dienu laikā var iesniegt tiesā, ja gadījumā ir konstatētas nelikumības balsošanas vai vēlēšanu gaitā, bet pēc tam - Centrālajā vēlēšanu komisijā. Līdz šim sūdzības varēja iesniegt tikai 7 dienu laikā tiesā. Tātad ir šāds jauninājums.

Godātie kolēģi, es aicinātu šodien pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā, nosakot priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam līdz 3. martam.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs nav pieteikušies, tāpēc debates neatklājam, bet Saeimu vēlas uzrunāt Atis Kramiņš - Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Vai deputātiem nav iebildes? Nav. Lūdzu!

A.Kramiņš (Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs).

Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Kā jau Lagzdiņa kungs savā runā pieminēja, mums pašlaik bija vairāki likumi, kas reglamentē vēlēšanu komisijas darbību. Tātad tie praktiski bija 4 likumi: likums par Saeimas vēlēšanām, likums par pašvaldību vēlēšanām, likums par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu un likums par pašvaldību deputātu atsaukšanas kārtību. Lai šos likumus vajadzības gadījumā realizētu, bija nepieciešamas šīs vēlēšanu komisijas, un pašreiz šīs vēlēšanu komisijas tika veidotas katram šādam te gadījumam, bet šis vēlēšanu komisiju veidošanas process ir diezgan smags un diezgan grūts. Tas bija pirmkārt.

Otrkārt. Centrālā vēlēšanu komisija, analizējot iepriekšējo vēlēšanu rezultātus, konstatēja ļoti daudz kļūdu un neprecizitāšu vēlēšanu komisiju darbībā, kā arī rezultātu aprēķināšanā un balsu skaitīšanā. Piemēram, pašvaldību vēlēšanās Centrālā vēlēšanu komisija, pārbaudot vēlēšanu komisijas protokolus, 16 procentos gadījumu atrada kļūdas, bet 15 gadījumos Centrālā vēlēšanu komisija ar savu lēmumu bija spiesta anulēt šo komisiju lēmumus, jo mainījās deputātu sastāvs.

Runājot ar komisiju locekļiem un priekšsēdētājiem, konstatējām, ka, neskatoties uz komisiju locekļu apmācību, kuru organizēja Centrālā vēlēšanu komisija, ļoti daudzi nebija sapratuši balsu skaitīšanas un rezultātu noteikšanas mehānismu. Tas norāda uz to, ka vēlēšanu komisijās bieži iekļuva gadījuma cilvēki bez pietiekamas profesionālās sagatavotības. Šo abu faktoru ietekmē Centrālā vēlēšanu komisija nonāca pie secinājuma, ka ir jāveido pastāvīgi darbojošās vēlēšanu komisijas kā patstāvīgas pašvaldību institūcijas, kuras darbojas attiecīgās domes vai padomes pilnvaru laikā. Komisiju veidošanā būtiskākais būtu nevis partijiskais princips, bet gan profesionālais, un šādas komisijas mēs varētu arī labāk apmācīt.

Visas šīs pamatnostādnes ietvertas jums piedāvātajā likumprojektā, un tāpēc Centrālā vēlēšanu komisija lūdz godāto Saeimu atbalstīt mūsu izstrādāto likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par rajonu, pilsētu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. 3. marts. Nav iebildes? Nav. Pieņemts.

Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies. Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs).

Sēdē nepiedalās:

Andris Ameriks,

Aivars Berķis,

Inese Birzniece,

Andris Gūtmanis,

Aleksandrs Kiršteins,

Vilis Krištopans,

Janīna Kušnere,

Voldemārs Novakšānovs,

Gunārs Resnais,

Juris Sinka,

Zigurds Tomiņš,

Jānis Urbanovičs,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Saeimas ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Nākošā Saeimas sēde rīt pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

 

 

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta