Latvijas Republikas 5. Saeimas sēde

1995. gada 21. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Saeimas 1995.gada 21.septembra sēdi paziņoju par atklātu. Prezidijs nav saņēmis iesniegumus par darba kārtības izmaiņām, un tāpēc sākam izskatīt Prezidija izsludināto 21.septembra sēdes darba kārtību.

Pirmais jautājums - Prezidija ziņojumi pat sanemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Par atsevišķu kredītiestāžu maksātnespējas, bankrota un likvidācijas lietu izskatīšanu tiesā" (iesniedz deputāti Grīnblats, Straume, Pētersons, Dāliņš un Grīgs). Iebildumu nav. Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Iesniedz Ministru kabinets. Saeima nolemj nodot iesniegto likumprojektu Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par Moldovas Republikas un Latvijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās" (iesniedz Ārlietu komisija). Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Tālāk - par deputāta amata savienošanu ar citu darbu. Mēs esam saņēmuši deputāta Kazāka iesniegumu, un šeit ir arī lēmuma projekts. Lūdzu, zvanu! Lūdzu balsosim par lēmuma projektu: atļaut deputātam Vilnim Kazākam savienot deputāta amatu ar algotu vecākā referenta darbu Izglītības ministrijā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 10, atturas - 14. Ir pieņemts lēmums - atļaut deputātam Vilnim Kazākam savienot deputāta amatu ar algotu vecākā referenta darbu Izglītības ministrijā.

Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs paspējām jau uzreiz pāriet pie nākamā darba kārtības jautājuma, bet Ārlietu komisijas iesniegtā likumprojekta "Par Moldovas Republikas un Latvijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās" pavadvēstulē ir arī lūgums iekļaut to šīs sēdes darba kārtībā. Es lūdzu cienījamo Saeimu to tomēr izlemt, jo šis līgums ir noslēgts vēl 1993.gada 14.aprīlī, savulaik Augstākajā padomē šis līgums tā arī netika ratificēts, un tā tas turpinās vēl tagad. Es lūdzu to iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs neko neesam nokavējuši, mums bija padomā to darīt, bet varam to arī tūlīt izdarīt. Vai deputātiem ir iebildumi, ja likumprojektu "Par Moldovas Republikas un Latvijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās" iekļaujam darba kārtībā? Nav iebildumu.

Tālāk - atbildes uz deputātu jautājumiem. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa un finansu ministres Indras Sāmītes atbilde uz Saeimas deputātu Amerika, Jurkāna, Staša, Bukovska un Kuprijanovas jautājumiem par valdības plānotajiem pasākumiem to pašvaldību darba stabilizēšanā, kuras zaudējušas līdzekļus bankā "Baltija".

Esiet tik laipni, - kas pēc amata vecāks un augstāks, un pārstāv valdību... Ā, es atvainojos... es skatījos uz citu pusi, un jūs nācāt no citas puses. Finansu ministre Sāmītes kundze, - lūdzu!

I.Sāmīte (finansu ministre).

Jums ir šis teksts jau izsniegts, bet es atļaušos to vēl nolasīt. Tātad sakarā ar jūsu 1995.gada...

Sēdes vadītājs. Esiet, lūdzu, klusāki, tad būs iespējama dzirdēšana!

I.Sāmīte. ... pieprasījumu paskaidroju, ka valsts budžeta dotācijas Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam samazinātas, ņemot vērā valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļas neizpildi, atbilstoši Latvijas Republikas 1995.gada 3.janvāra likuma "Par valsts budžetu 1995.gadam" "Pārejas noteikumu" 1.punkta prasībām. Tātad 1.punkts: piešķirt Finansu ministrijai tiesības finansēt budžeta iestādes un pasākumus proporcionāli valsts pamatbudžeta ieņēmumiem, taču nepārsniedzot pamatbudžetā paredzētās summas un paredzot prioritāti darba algas, ēdināšanas un medikamentu iegādes izdevumu segšanai. Attiecībā uz papildu pasākumiem to pašvaldību budžeta stabilizēšanai, kuras zaudējušas līdzekļus sakarā ar bankas "Baltija" bankrotu, diemžēl realizēt papildu pasākumus pēc kredītiem, kas tika piešķirti... šādus pasākumus būs iespējams realizēt tikai pēc bankas "Baltija" debitoru parādu un citu līdzekļu iekasēšanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministra Gaigala atbilde uz Saeimas deputātu Grīnblata, Pētersona, Straumes, Grīga un Dāliņa jautājumu par atbilžu sniegšanu pēc būtības un likuma "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" 8.panta noteiktajā kārtībā.

Izglītības un zinātnes ministrs Gaigala kungs, - lūdzu!

 

J.Gaigals (izglītības un zinātnes ministrs).

Labdien, cienījamais Prezidij, priekšsēdētāj un godātie deputāti! Ir runa par divām vēstulēm, kuras ir nosūtījis Siguldas 1.pamatskolas direktors Mača kungs. Pirmā vēstule ir nosūtīta šā gada janvārī, un otrā vēstule ir nosūtīta šā gada 9.augustā.

Kas attiecas uz vēstuli, kas tika nosūtīta gada sākumā, tas bija tāds jautājums, kas skāra arī skolotāju algas, un atbilde tika nosūtīta. Vai tā apmierina vai neapmierina - tas ir acīmredzot Siguldas skolotāju jautājums. Detalizēta atbilde tika sniegta vairākās publikācijās, atbildē ir norādīts arī, kurās publikācijās, jo tajā laikā, kā man ziņoja ministrijas ierēdņi, ir saņemtas vairāk nekā 50 vēstules, un kopā bija vairāk nekā 500 parakstu, tā ka atbildēt, izsūtīt 50 vienādas atbildes uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem acīmredzot tajā laikā bija sarežģīti.

Kas attiecas uz 9.augusta vēstuli, atbilde tika sagatavota savlaicīgi, un 22.augustā savukārt bija tikšanās ar Izglītības darbinieku arodbiedrību, kurā piedalījās arī Mača kungs, un gan es personīgi, gan arī Baumanis, kurš atbild par vispārējo izglītību, detalizēti sniedza atbildes uz visiem jautājumiem, kas bija tajā vēstulē uzrakstīti. Tajā laikā pēc mutiskas vienošanās mēs sapratām, ka rakstiska atbilde nav nepieciešama tāpēc, ka visas atbildes tika sniegtas mutiski tikšanās reizē. Mēs sakontaktēsimies ar Mača kungu, un, ja viņš noteikti gribēs rakstisku atbildi, tad mēs to arī izsūtīsim, bet lieta tāda, ka vēstulē izteiktie jautājumi vienkārši nav kļuvuši vairāk aktuāli un tas ir drīzāk formālas dabas jautājums nekā jautājums pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Grīnblata, Pētersona, Straumes, Grīga un Dāliņa jautājumiem par Privatizācijas aģentūras darbību.

Raimonds Jonītis - valsts ministrs. Lūdzu!

R.Jonītis (privatizācijas un rūpniecības valsts ministrs Ekonomikas ministrijā).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Ministru prezidents man ir uzdevis sagatavot atbildi uz šiem jautājumiem, ko uzdevusi frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Rakstiska atbilde ir sniegta dokumentā nr.1054A, kur pēc būtības ir izklāstītas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Vienlaicīgi frakcijām tika nosūtītas lūgtās atskaites un pārskati par aģentūras darbību. Šajā sakarā es varu to komentēt vienīgi ar piebildi, ka Privatizācijas aģentūras padomē ir pārstāvēti visu frakciju pārstāvji, un pagaidām tieši tādi paši materiāli ir arī frakciju izvirzītajiem pārstāvjiem Privatizācijas aģentūras padomē. Un pēc būtības tātad šajā dokumentā ir atbildēti visi četri jautājumi.

Sēdes vadītājs. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Kides, Folkmanes, Kuprijanovas, Zaščerinska un Lucāna jautājumiem par valsts akciju sabiedrības "Jelgavas dzelzsbetona rūpnīca" likvidāciju. Valsts ministrs Raimonds Jonītis - lūdzu!

R.Jonītis (privatizācijas un rūpniecības valsts ministrs Ekonomikas ministrijā).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Uz šo jautājumu ir jāatbild, pirmkārt, pēc būtības. Šāds lēmums par šīs rūpnīcas likvidāciju nav pašreiz pieņemts.

Un tālāk, otrajā un trešajā punktā dokumentā nr. 1051A, ir sniegta informācija un pārskats, kāda veida uzņēmumi Latvijā nodarbojas ar šāda veida ražošanu un kāds ir funkciju sadalījums starp pārvaldes iestādēm un Privatizācijas aģentūru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums ir deputātu pieprasījums - steidzams deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Gailim par spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas un importēšanas valsts monopola darbību.

Vai par steidzamību vēlas kāds runāt? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu, un balsosim! Lūdzu, balsosim par iesniegtā pieprasījuma izskatīšanas steidzamību! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 3. Steidzamība ir pieņemta.

Sākam apspriest pieprasījumu. Jevgēnijs Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas deputāts un Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Začerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Mēs ļoti labi zinām, kāda mums ir situācija budžetā. Pirms divām nedēļām, izskatot likumprojektu par labojumiem budžetā, mēs runājām galvenokārt par to, kā sadalīt tos ienākumus, kuri ir samazinātā veidā ienākuši budžetā. Mēs jūtam, ka trūkst līdekļu gan medicīnai, gan skolām, gan lauksaimniecības subsīdiju vajadzībām. Man nesen bija izdevība būt mūsu bijušā prezidenta Kārļa Ulmaņa dzimtenē, skolā. Skolai tek jumts, ir vajadzīgi 25 tūkstoši, un atrisinājuma nav.

Un tomēr, runājot par situāciju budžetā un mūsu vajadzībām, mēs, manuprāt, maz pieskaramies jautājumiem, kur atrast avotus budžeta papildināšanai. Tieši šā nolūka dēļ Tautsaimnieku politiskā apvienība iesniedza pieprasījumu, jo mēs uzskatām, ka viens no reālākajiem un ātrāk realizējamajiem budžeta papildināšanas avotiem ir alkohola tirdzniecības sakārtošana, Alkohola monopola likuma iedarbināšana tā, kā tam vajadzētu darboties. Pašlaik kontroles trūkums un nepietiekamā likumdošanas bāze dod iespēju izveidoties daudzām komercstruktūrām, kas nodarbojas ar spirta un alkoholisko dzērienu kontrabandu, nelegālu ražošanu. Tirgū ir ļoti daudz viltotu, nekvalitatīvu dzērienu, kas kaitē arī mūsu cilvēku veselībai.

Pašlaik ir izsniegtas 93 licences attiecībā uz alkohola importu. 93 licences, kolēģi! Vai tādā situācijā ir kāda reāla iespēja to izkontrolēt, iekasēt akcīzes nodokli un novērst kontrabandu?

Veikalu plauktos mēs redzam importa alkoholu - apmēram 80%. Bet budžeta ieņēmumos pagājušajā gadā un arī šā gada pirmajos 7 mēnešos importa alkohols ir devis kādus 15-20%. Pagājušajā gadā tas bija aptuveni 2 miljoni akcīzes nodokļa iemaksā. "Latvijas balzams" ir nomaksājis 15 miljonus. "Latvijas balzamam" ir reālas iespējas palielināt savu jaudu 2 - 3 reizes, ja Latvijā netiek ievesti viltotie, lētie, veselībai kaitīgie dzērieni kontrabandas veidā. Tas nozīmē, ka, ieviešot kārtību šinī jautājumā, nodrošinot kontroli, var panākt, ka budžeta ieņēmumi pieaug vismaz par 20-25 miljoniem latu. Es domāju, šī summa ir pietiekami ievērojama, lai varētu tai pievērst maksimālu uzmanību un ar visu atbildību šo jautājumu risinātu, lai palielinātu ienākumus budžetā.

Gribētu pievērst jūsu uzmanību arī tādam momentam, ka tas varētu pat samazināt kopējo alkohola patēriņu (kas arī ir ļoti svarīgi) - un visu to samazināt uz viltoto, kā saka, ražojumu samazināšanas rēķina. Un ar visu to ienākumi budžetā varētu būt tādi, kādus jau es nosaucu.

Tautsaimniecības komisija nopietni strādāja pie likuma par alkohola monopolu. Likums praktiski ir izstrādāts, diemžēl 5. Saeimai laika ir atlicis tik maz, lai to varētu pieņemt. Ir ļoti daudz citu likumprojektu, kas gaida savu rindu. Lai tomēr nenokavētu un arī turpmāk nepalaistu pašplūsmā alkohola iepirkšanas un tirdzniecības jautājumus, mēs uzskatām, ka vajadzētu šeit, Saeimā, izskatīt jautājumu, cik atbilstošs valsts interesēm ir Alkohola monopola pārvaldes darbs, ja var izsniegt 93 licences attiecībā uz alkohola importu, un pieņemt lēmumu, kas, tā kā likuma mums vēl nav, dotu pilnas tiesības anulēt licences visām tām firmām, kuras ir pieķertas spēkā esošo noteikumu pārkāpumos.

Manuprāt, mums vajadzētu to licenču skaitu, kuras ir piešķirtas attiecībā uz alkohola importu, samazināt līdz divām, varbūt piecām firmām, ievest tikai augstas kvalitātes alkoholiskos dzērienus, kurus neražojam paši. Tā rezultātā necietīs patērētājs, bet budžeta ieņēmumi varētu strauji palielināties.

Lūdzu atbalstīt mūsu iesniegto lēmuma projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Jā... Vēl nepārtraucam debates. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Es pavisam īsi. Es pilnībā atbalstu to, ko teica Zaščerinska kungs. Ir beidzot jāsakārto šī lieta Latvijā, un nedrīkst būt tā, kā ir noticis līdz šim brīdim, - ka plūst iekšā alkohols no visām pasaules malām, apdzirda tautu un tieši savus ražotājus ierobežo. Es arī esmu iepazinies ar "Latvijas balzama" ražotājiem un gribu pateikt, ka patiešām no tā, ko ražo "Latvijas balzams", budžetā ienāk krietna summa. Te jau tika nosaukti 15 miljoni. Bet no tā alkohola, kas nāk no ārzemēm - un tāda ir nospiedošais vairākums - 80%, ja nemaldos, vismaz - ienāk tikai pavisam niecīga summa.

Ņemsim vērā vēl ko. Piemēram, "Latvijas balzams" ražo patiešām labu produkciju. Un ražo no mūsu, Latvijas iedzīvotāju, izaudzētā produkta. Šogad vien "Latvijas balzams" ir iepircis desmitiem tonnu visdažādāko ogu, no kā ražo attiecīgo produkciju. Vārdu sakot, ir skaidrs, ka beidzot šī lieta Latvijā ir jāsakārto, un tādēļ es pilnībā atbalstu to, ko teica arī Zaščerinska kungs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Kides, Zaščerinska, Lucāna, Berklava, Kokina, Breša, Pētersona, Staša, Folkmanes, Kuprijanovas iesniegtā pieprasījuma pieņemšanu un nodošanu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim, kurā viņi pieprasa paskaidrot, kādi pasākumi tiek veikti, lai reāli nodrošinātu spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas un importēšanas valsts monopola darbību, līdz ar to ievērojami palielinot ienākumus valsts budžetā.

Godātie deputāti, balsosim par pieprasījuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! 66 - par, pret - nav, 1 - atturas. Pieprasījums ir pieņemts. Šo pieprasījumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim. Lūdzam likumā noteiktajā kārtībā sniegt atbildi šeit, Saeimā, un tad apspriedīsim deputātu iesniegto lēmuma projektu par šo pieprasījumu un balsosim par tā pieņemšanu.

Nākošais jautājums - lēmuma projekts "Par Jāņa Skrastiņa apstiprināšanu Latvijas Republikas ģenerālprokurora amatā". 38. pants - "Prokurora iecelšanas kārtība. Ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma amatā apstiprina Saeima uz 7 gadiem".

Vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāns piedalās? Nepiedalās. Viņš gan ir iesniedzis šos dokumentus. Andris Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie deputāti! Saskanā ar likumu "Par Prokuratūru" šā gada 26. septembrī izbeidzas pilnvaru termiņš līdzšinējam Latvijas ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam. Atbilstoši manis pieminētajam likumam Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kura kompetencē ir šis jautājums, ir ierosinājis Saeimai iecelt Jāni Skrastiņu atkārtoti par ģenerālprokuroru uz nākamajiem 7 gadiem, kā tas ir paredzēts likumā.

Šī kandidatūra ir izskatīta abu profilēto komisiju kopīgā sēdē, tātad Juridiskās komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, un abu komisiju atbalsts šai kandidatūrai ir saņemts. Pieņemot tādu lēmumu, mēs vadījāmies pēc šīs kandidatūras profesionālās sagatavotības pakāpes, jo mēs neredzējām Latvijā patlaban piemērotāku kandidatūru, kā arī ir ņemts vērā Jāņa Skrastiņa ieguldījums un darbs līdzšinējā amatā, gan veidojot Latvijas Republikas Prokuratūru, gan to reorganizējot.

Mēs uzskatām, ka šāds lēmums būtu pareizs un ka tas ir Latvijas valstij vajadzīgs.

Es aicinu balsot "par".

Sēdes vadītājs. Paldies. Divi precizējumi. Lūdzu, nelietosim tādu terminu, kas nav lietots Kārtības rullī, par "profilētām" komisijām. Un otrs - nevis "iecelt", bet "apstiprināt" saskaņā ar likumu. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi.") Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu. "Pamatojoties uz Prokuratūras likuma 38.pantu, apstiprināt Jāni Skrastiņu par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru." Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 4, atturas - 1. Jānis Skrastiņš apstiprināts par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru. Vēlam sekmīgu darbu! (Aplausi.)

Nākamais jautājums ir lēmuma projekts par Andra Saulīša atsaukšanu no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas. To ir iesniegusi komisija sakarā ar to, ka pie frakcijām nepiederošais deputāts Andris Saulītis pēc kārtas ir izlaidis četras Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes šā gada 29. un 30. augustā, kā arī 5. un 6.septembrī. Komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 34.panta otro daļu un 165.pantu aicina Saeimu atsaukt deputātu Saulīti no Sociālo un darba lietu komisijas. Un lēmuma projekts: "Atsaukt deputātu Andri Saulīti no Saeimas Sociālās un darba lietu komisijas." Lūdzu zvanu! Aizklāts balsojums. Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Aizklāts balsojums. Divu frakciju vadītāji saņem piezīmes. Aizklāts balsojums. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 4, atturas - 6. Saeimas lēmums ir pieņemts - deputāts Saulītis ir atsaukts no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas.

Tālāk izskatīsim likumprojektus. Likumprojekts "Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums". Otrais lasījums. Steidzams.

Ilga Kreituse - Ārlietu komisijas vārdā. Demokrātiskās partijas "Saimnieks" deputāte.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Šodien strādāsim ar dokumentu 1077, kur tabulā ir sakārtots viss, kas jau ir bijis sakarā ar šo likumprojektu - kas ir izskatīts un kas nav izskatīts.

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Ļaujiet mums savos dokumentos iegūt skaidrību!

I. Kreituse. Mums par šo likumprojektu ir kādi četri dokumenti.

Sēdes vadītājs. Runājiet mikrofonā, lūdzu!

I.Kreituse. Tātad strādāsim ar 1077. dokumentu. Tabulu.

Sēdes vadītājs. Jā. Godātie deputāti! Šī ir maza, jauna nianse mūsu praksē, un būtu labi, ja tā kļūtu par labu precedentu nākotnē un neradītu sarežģījumus. Tātad pagājušajā reizē mēs, izskatot šo likumprojektu, konstatējām, ka nevis aiz kādas ļaunprātības, bet tehniskas kļūmes dēļ dažu deputātu priekšlikumi nav iestrādāti likumprojektā. Līdz ar to iznāk tā, ka mēs dažus pantus jau esam nobalsojuši, bet pie dažiem vēl ir jāatgriežas. Vismaz mans viedoklis ir tāds. Jūs varbūt arī komentējiet savu viedokli vai izsakiet savus priekšlikumus. Komisija, manuprāt, ir godprātīgi tagad iestrādājusi tabulā gan visus priekšlikumus, gan arī to, ka par dažiem no tiem jau ir nobalsots un Saeima ir pieņēmusi lēmumu. Mēs varētu lēnām sākt visu no gala, bet, protams, tos priekšlikumus, kurus Saeima jau balsojusi - vai nu pieņēmusi, vai noraidījusi, vēlreiz varētu nebalsot, jo tad tiešām mums ir jāsāk pilnīgi viss no gala un tad uz cita tiesiskā statusa pamata vajadzētu šo likumprojektu virzīt vai izskatīt.

Vai deputātiem nav iebildumu? Vai esat paņēmuši šo dokumentu nr.1077? Šeit smukā tabulā viss ir sarakstīts. Nav iebildumu? Lūdzu!

I.Kreituse. Ja nav, tad pirmais neizskatītais priekšlikums, kas nāca no Juridiskā biroja, bija 1.panta otrajā daļā - izslēgt atsauci uz "Latvijas Vēstnesi", ko komisija atbalstīja, saprotot to, ka avīzes nosaukums var mainīties laika gaitā, lai nebūtu tāpēc jālabo likums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

I.Kreituse. Otrais tāpat ir pieņemts. Tas ir Juridiskā biroja labojums - nomainīt vārdus "tiesību akti" ar "normatīvie akti".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

I. Kreituse. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - ietvert vārdu "nodaļa" pirmās nodaļas nosaukumā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

I.Kreituse. Tālāk Juridiskā biroja priekšlikums ir par 1.panta redakcionālu atrašanās vietu, kuru komisija tāpat ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Kreituse. Tālāk 2.panta 1.punkta redakcijā Ārlietu komisija ir izdarījusi labojumu, bez Latvijas pilsoņiem ietverot iekšā arī to personu loku, par kuriem Latvijas valsts uzņemas atbildību, viņiem izbraucot ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

I.Kreituse. Tālāk 3.panta otrajā daļā ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums - "Latvijas Republikas pilsoņus" nomainot ar "Latvijas pilsoņiem", tā kā tā ir likumdošanas tradīcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Kreituse. Tālāk komisija ir noraidījusi Juridiskā biroja priekšlikumu - izslēgt vārdu "vienīgi", jo tā tas ir likumdošanā, ka vienīgi Latvijas pilsoņi, un nākamajā pantā ir atrunāta šī izņēmuma kārtība. Mēs neatbalstām priekšlikumu - svītrot vārdu "vienīgi" kā pārāk kategorisku.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem uztur spēkā šo priekšlikumu un lūdz balsot par to? Neuztur. Līdz ar to komisijas lēmums ir akceptēts.

I.Kreituse. Tālāk komisija noraidīja deputāta Lagzdiņa priekšlikumu par 3.panta otrās daļas pēdējā teikuma svītrošanu kā neatbilstošu Satversmei. Komisija šeit ir ielikusi tādu saturisko jēgu, ka konsulārā un diplomātiskā dienesta darbinieki būtu jāapspriež Ārlietu komisijas sēdē, tomēr Ārlietu komisija nav noliedzošā vai apstiprinošā instance. Ārlietu komisija dod savu slēdzienu un dara zināmu Valsts prezidentam un Ārlietu ministrijai šīs parlamenta komisijas viedokli, kādā veidā mēs uzskatām, un Prezidents var iepazīties ar šo politisko spēku viedokli par konkrēto diplomātisko personu. Tātad to politisko spēku, kuri ir Saeimā. Vēlreiz uzsveru, ka šis likums nenosaka Ārlietu komisijas kā lēmējinstitūcijas tiesības, jo Satversmē arī nav rakstīts, ka Ārlietu komisija nedrīkstētu realizēt šīs rekomendējoša rakstura tiesības.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, tomēr būtu jāatbalsta Lagzdiņa kunga priekšlikums, jo tad jau tikpat labi vajadzētu rakstīt arī likumā "Par tiesu varu", ka tiesnešu kandidatūras ir jāsaskaņo ar Juridisko komisiju, jo Juridiskā komisija ziņo par šiem priekšlikumiem. Es domāju, ka šāda veida norma, ja mēs gribam to panākt, būtu fiksējama Kārtības rullī, kas nosaka un reglamentē, kā šīs lietas virzās Saeimā. Bet likumā, es domāju, tomēr tāda lieta nebūtu vajadzīga. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šeit šis Lagzdiņa kunga priekšlikums, protams, nav nekādā mērā pieņemams, jo visi šie jautājumi, kas saistās ar diplomātisko un konsulāro dienestu un ar tiem cilvēkiem, kuri tiek iecelti šajos amatos, protams, ir jāizskata Ārlietu komisijā; bez tam Satversme jau neregulē nevienas komisijas darbu. Tas ir viens. Pirmkārt.

Otrkārt. Šeit, manuprāt, vajadzētu būt pat stingrākai nostājai, jo daudzās valstīs... Mēs pat varam, teiksim, mācīties varbūt no ASV, kur Senāta komisija izlemj, nevis vienkārši iesaka. Šajā gadījumā formāli arī Prezidents apstiprina. Ja komisija neapstiprina šo vēstnieku, viņš nekad netiek iecelts. Tas attiecas arī uz citiem diplomātiskajiem rangiem. Mūsu situācijā, es domāju, atsaukšanās uz Satversmi ir pilnīgi nevietā, jo Satversme nav tas dokuments, kas regulē Saeimas un valdības attiecības komisiju līmenī, jo mēs paši šeit pieņemam kaut kādas komisijas.

Otrkārt. Kāda ir atšķirība? Daudzi cilvēki joprojām neizprot, kāda ir atšķirība starp Ārlietu ministriju un Ārlietu komisiju. Ārlietu komisija pārstāv visu politisko grupu viedokli, pareizāk sakot, visu politisko frakciju viedokli. Ārlietu komisija ir vienīgā vieta, kur vairākums frakciju un pozīciju var saskaņot savu viedokli vai vismaz darīt to zināmu; pareizāk sakot, kur opozīcija jeb mazākums var darīt zināmus savus uzskatus vairākuma frakcijai. Ja mēs izmetam šajā gadījumā ārā šeit šo normu par Ārlietu komisiju... Mēs, protams, to varam izmest arī citos pantos, piemēram, tur, kur notiek vēstnieku kandidātu izskatīšana, bet šādā gadījumā mēs nonākam tur, kur mēs esam bieži arī nonākuši, - diemžēl man jāsaka, teiksim, tā partija, kas

dotajā brīdī ir vairākumā, viņa, protams, voluntāri var salikt savus cilvēkus, pamatojoties uz šo likumu, visos amatos, it sevišķi īsu brīdi pirms šīs partijas valdīšanas beigām. Un saskaņā ar šo likumu, protams, tur šos cilvēkus trīs vai četrus gadus neviens nevar "kustināt". Tāpēc jebkurā gadījumā tā ir demokrātijas norma, un šī norma šeit nav pretrunā ar citu valstu pieredzi. Un atsaukties uz Satversmi ir pilnīgi nepareizi un nepamatoti, tāpēc es aicinu Saeimu un deputātus neatbalstīt šo Lagzdiņa kunga priekšlikumu, jo mēs tādā gadījumā vispār nonāksim kaut kādā absurdā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Mārtiņš Virsis - "Latvijas ceļš".

M.Virsis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Prezidij, kolēģi! Arī es gribētu atbalstīt Ārlietu komisijas priekšlikumu. Ne tāpēc, ka tāda ir Amerikas Savienoto Valstu pieredze. Mums ir sava Konstitūcija, Amerikai ir sava Konstitūcija, savi izpildvaras un likumdevēja varas lēmumi un aktu saskaņošanas prakse, bet gan tāpēc, ka jebkurā gadījumā to cilvēku, kurš pārstāv Latvijas valsti ārpus Latvijas... tas tomēr prasa to, lai šiem cilvēkiem uzticētos, un neapšaubāmi prasa arī to, lai parlamentā gan valdošajās, gan arī opozicionārajās partijās būtu tomēr skaidrība, kas notiek, kā notiek, un lai viņi varētu arī izteikt savu viedokli. Un tāpēc es domāju, ka tā ir pilnīgi loģiska un normāla lieta, kas šeit ir ierakstīta, jo arī tas cilvēks, kas tiks vai tiek nozīmēts par vēstnieku, viņš neapšaubāmi savā praksē sadursies ar to, ka viņam ir jāstrādā, pārstāvot savu valsti, ne tikai ar valdību, ar valdošo partiju, bet arī ar opozīcijas partijām, jo viņš savā personā pārstāv valsti pilnībā. Un, ja viņam nav šīs atgriezeniskās saites ar visām šīm mūsu partijām, kas ir pārstāvētas parlamentā, tad es principā neredzu to, kā viņš spēj veikt savus pienākumus. Paldies par uzmanību. Es aicinātu balsot par Ārlietu komisijas ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Ja nebūtu debatēs izskanējuši tādi diezgan dīvaini argumenti, es nebūtu šobrīd uzstājies. Tātad kādu precedentu mēs radām mūsu likumdošanā? Mēs tātad nosakām, ka Saeimas komisija, kas ir parlamenta struktūrvienība, kļūst par publisko tiesību subjektu un bez šīs komisijas saskaņojuma nevar iecelt vienu valsts amatpersonu, proti, diplomātu. Šādas tiesības nevienā likumā nav dotas nevienai Saeimas komisijai. Tādējādi mēs diplomātus paceļam kaut kādā īpašā līmenī. Es saprotu Ārlietu komisiju un ārlietu speciālistus, ka tīri subjektīvi, tīri cilvēciski jums gribas, lai tās amatpersonas, ar kurām jūs diendienā saskaraties savā ikdienas darbā, lai tām būtu kāds īpašs statuss. Mēs, juristi, piemēram, ar Endziņa kungu, diendienā saskaramies ar tiesnešiem, ar prokuroriem kā juristi. Mums arī varbūt gribētos īpašu statusu piešķirt prokuroram vai tiesnesim. Un es domāju, ka ģenerālprokurors, piemēram, ir vismaz piecas reizes svarīgāka amatpersona Latvijas valstī nekā Latvijas vēstnieks. Tas ir mans subjektīvais uzskats. Bet diemžēl ne Juridiskā komisija, ne Aizsardzības un Iekšlietu komisija neprasa, lai ģenerālprokurora kandidatūra tiktu obligāti saskaņota ar Juridisko komisiju vai Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Tāpat es domāju, ka, ja mēs radīsim šo precedentu, tad mums nākošajā Saeimā nāks Tautsaimniecības komisija un prasīs saskaņot neskaitāmas valsts amatpersonu kandidatūras ar Tautsaimniecības komisiju. Kolēģi, neradīsim šo precedentu! Bet, tā kā mums ir vēsturiski iedibināta šāda tradīcija, tad es pirms debatēm gribēju uzstāties un atsaukt savu priekšlikumu. Tātad, ņemot vērā šo tradīciju, godātie kolēģi, un neskatoties uz to, ka loģikas nekādas nav, es tomēr noņemu šo savu priekšlikumu, lai mēs netērētu laiku un ražīgi varētu šodien strādāt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mums nav jābalso, bet šeit bija pretruna starp rakstīto un to, ko teica mums referente. Referente runāja par to, ka šāda ārlietu ministra atļauja izskatāma Saeimas Ārlietu komisijā, kura sniedz savu atzinumu. Tā mums ziņoja referente. Bet šeit ir ierakstīts "saskaņojama". Ja saskaņojama, tad tās ir veto tiesības. Tāpēc mums izcēlās šīs debates. Taču, tā kā ir noņemts šis priekšlikums, tad paliek tikai pretruna starp jūsu teikto un uzrakstīto.

I.Kreituse. Jā! Paldies Lagzdiņa kungam, bet es gribu pateikt tikai vienu piebildi. Es tomēr uzskatu, ka diplomāti ir ārkārtēji cilvēki un ka tie ir īpaši cilvēki, īpaša kategorija, jo, piedodiet, diplomāts var izraisīt mums karu ar citu valsti, ko ģenerālprokurors nevar izdarīt.

Un otra lieta. Visus ģenerālprokurorus un tiesnešus apstiprina Saeima. Nevienu diplomātu Saeima ar savu balsojumu neapstiprina. Un iznāk tā, ka Saeima tiek aizvirzīta principā nost no diplomātiskā korpusa veidošanas vai sava viedokļa izteikšanas. Taču es pieņemu Gorbunova kunga piezīmi par šo vārdu, kas ir, bet, tā kā ir noņemts... Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

I.Kreituse. Tālāk ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas... Ā, tas ir... Jā, tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - izteikt kā atsevišķu pantu 3.panta beigu daļu. Tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai iebildumu deputātiem nav? Nav. Tālāk, lūdzu!

I.Kreituse. Tālāk, ja runājam par 5.panta trešo daļu, tad tā ir tieši tā pati diskusija ar Lagzdiņa kungu, kas tikko te notika.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to diskusija ir pabeigta un tagad nebūtu diskutējama šī lieta.

I.Kreituse. Tālāk aiz "otrā" ir iekļauts vārds "nodaļa". Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

I.Kreituse. Tālāk ir Ārlietu komisijas priekšlikums - papildināt 10.panta pirmo daļu ar šo Saeimas Ārlietu komisijas ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Kreituse. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt 10.panta otro daļu, kur ir šis jautājums par Valsts prezidenta it kā tiesību ierobežošanu. Ārlietu komisija to nesaskatīja un šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neviens nevēlas runāt par šo priekšlikumu. Līdz ar to pieņemam komisijas viedokli. Tālāk, lūdzu!

I.Kreituse. Tāpat ir ar 13.panta pirmo daļu, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums - to izskatīt un precizēt. Ārlietu komisija, izskatot kopā ar Ārlietu ministrijas juristiem, noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Kreituse. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums - nomainīt vārdus "atcelšana no amata" ar vārdiem "atlaišana no amata". Kā tika noskaidrots, Civildienesta likumā ir lietots termins "atcelšana no amata".

Sēdes vadītājs. Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs ir citās domās, bet tas ir jāizšķir deputātiem. Vai kāds no deputātiem lūdz vārdu par šo lietu vai balsojumu? Jābalso! Divi juristi lūdz balsot - deputāts Lagzdiņš un deputāts Endziņš. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - vārdus "atcelšana no amata" aizstāt ar vārdiem "atlaišana no amata"! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 4, atturas - 12. Juridiskā biroja priekšlikums, par kuru lūdza balsot deputāti, ir pieņemts.

I.Kreituse. Tāpat komisija ir noraidījusi Juridiskā biroja priekšlikumu - pēdējos divus teikumus sadalīt divās daļās, nodalot ierēdņus un darbiniekus it kā divās kategorijās. Mēs uzskatījām par nevajadzīgu paplašināt vienkāršu tekstu, jo tas nemaina lietas būtību.

Sēdes vadītājs. Vai šajā gadījumā deputāti lūdz balsojumu? Te gan tad ir jāpārveido laikam..

I.Kreituse. Tur ir tikai divi teikumi.

Sēdes vadītājs. Komata vietā vajag punktu, ja?

I.Kreituse. ... Un jāpieraksta divi vārdi klāt. Jā! Tur ir komata vietā jāliek punkts. Jāizveido divi teikumi no viena, katrai kategorijai pierakstot priekšā to pašu.

Sēdes vadītājs. Neviens deputāts nelūdz balsojumu. Līdz ar to komisijas viedoklis ir pieņemts.

I.Kreituse. Tālāk aiz romiešu "III" pievienot vārdu "nodaļa" - tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

I.Kreituse. Un tālāk situācija šodien ir izmainījusies. Tad, kad komisija pēdējo reizi izskatīja šo likumprojektu, mums nebija zināms, kad un kāds būs Antikorupcijas likuma liktenis. Un komisija uzskatīja, ka nav iespējams atbalstīt Lagzdiņa kunga priekšlikumu un atsaukties uz likumu, kurš vēl Saeimā nav pieņemts, bet, kā ir zināms, šodien šis likums tiek pieņemts. Komisija līdz ar to varētu teikt tā: "Ja mēs tagad atbalstām Lagzdiņa kunga priekšlikumu, tad ir skaidrs, ka Antikorupcijas likums tiks pieņemts. Ja mēs ar balsojumu neatbalstām, tad skaidrs, ka šis likums netiks pieņemts." Un tāpēc...

Sēdes vadītājs. Protams, jūs tā varat komentēt, bet, manuprāt, tas ir pārāk plašs vispārinājums, tāpēc tiešām mums tas ir jābalso.

I.Kreituse. Es atkārtoju vēlreiz, kolēģi! Komisija to neatbalstīja tad, kad mums nebija zināms Lagzdiņa kunga šī Antikorupcijas likuma liktenis. Jo mēs uzskatījām, ka nedrīkst atkārtoties precedents, kas bija likumā "Par reliģiskajām organizācijām", kad mēs atsaucāmies uz neesoša Izglītības likuma ierakstu. Taču šeit šī situācija šodien ir mainījusies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Divi balsojumi. Vispirms - svītrot un otrs - izteikt jaunā redakcijā. Balsosim par pirmo priekšlikumu, deputāta Lagzdiņa priekšlikumu - svītrot 18.pantu, jo antikorupcijas normas izsmeļoši ir ietvertas speciālā likumā. Tā šeit ir rakstīts. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 2, atturas - 7. Pieņemts.

Līdz ar to jābalso par otru. Atturas - 1. Es atvainojos...

Un jābalso arī par otro priekšlikumu - 18.pantu izteikt šādi: "Ierobežojumu piedalīties uzņēmējdarbībā, kā arī citus ierobežojumus nosaka speciāls likums."

I.Kreituse. Jā, tas stājas automātiski spēkā ar šo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Jā. Gaidām signālu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 4. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

I.Kreituse. Un bija Juridiskā biroja iesniegtais labojums - nomainīt vārdu "un" ar vārdu "vai", ko Ārlietu komisija neatbalstīja. Tas ir 18.panta otrajā daļā. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Tas jau vairāk nav vajadzīgs.") Es atvainojos, līdz ar šo balsojumu tas nav vairs izskatāms.

Sēdes vadītājs. Jā.

I.Kreituse. Un pēdējais priekšlikums - ir pie "Pārejas noteikumiem" ceturto nodaļu veidot kā "Pārejas noteikumus" un mainīt 1. un 2.punktu vietām. Tas ir pieņemts komisijā un izdarīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu!

I.Kreituse. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aija Poča, "Latvijas ceļa deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamā Saeima! Šodien mums jāizskata pirmajā lasījumā likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"", un es nedaudz vārdos pakavēšos pie tā, kāpēc šie grozījumi bija nepieciešami.

Jau spēkā esošā jaunā likuma "Par nodokļiem un nodevām" redakcija paredzēja, no vienas puses, paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta pienākumu loku, bet, no otras puses, arī palielināja šīs institūcijas atbildību pret nodokļu maksātājiem. Tātad, lai sinhronizētu šo likumu darbību - likuma "Par nodokļiem un nodevām" un likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu", - tika ierosināti šie grozījumi. Bez tam ir citi precizējumi, kas ļauj izvairīties no pretrunām dažādos normatīvajos aktos un daudz efektīvāk realizēt nodokļu piedzīšanas politiku. Bez tam arī prakse ir pierādījusi dažas neprecizitātes. Prakse ir pierādījusi nepieciešamību precizēt arī administratīvo muitas iedalījumu (piemēram, Rīgas muitu, kura ir ārkārtīgi liela, spriežot pēc veicamajiem maksājumu iekasēšanas un kontroles pasākumiem, padarīt par pastāvīgu muitas iestādi). Ņemot vērā, ka likums "Par nodokļiem un nodevām" darbojas jau apmēram no aprīļa un Valsts ieņēmumu dienestam ir grūti realizēt šo likumu bez attiecīgām izmaiņām likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", es lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Bez tam Saeimas Budžeta un finansu komisija, izskatījusi šo likumprojektu un atzinusi tā ārkārtīgo nepieciešamību, ierosināja atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai par steidzamību kāds vēlas runāt? Viens - "par", viens - "pret". Neviens nevēlas runāt. Lūdzu, balsosim par ierosināto steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 2. Steidzamība ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Un tagad lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas atklāt debates? Nav pieteikušies. Lūdzu balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Poča. Es lūgtu Saeimu akceptēt likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā nākamajā sēdē, tātad pēc nedēļas.

Sēdes vadītājs. Kalendāru pētīt ir Saeimas...

A.Poča. 27., nē, es atvainojos, 28.septembrī.

Sēdes vadītājs. 28.septembris. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"", pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aija Poča, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamā Saeima! Pēdējie, varētu teikt, samērā dramatiskie notikumi mūsu finansu sistēmā, bankās, dažādās uzņēmējsabiedrībās parādīja, ka attiecībā uz grāmatvedības dokumentu uzskaiti, reģistrāciju un dažādām citām darbībām, kas saistītas ar grāmatvedības ierakstiem, tiek pieļautas ārkārtīgi daudzas kļūdas un neprecizitātes, kas bieži vien apgrūtina pēc tam gan atbilstošu maksājumu piedziņu, gan arī - varbūt ļoti smagos gadījumos - krimināllietu ierosināšanu pret atbildīgajām amatpersonām, gan arī citas problēmas rada. Un līdz ar to, izpildot Noziedzības novēršanas nacionālās padomes rīkojumu par pasākumiem grāmatvedības uzskaites sakārtošanā, Finansu ministrija sagatavoja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"". Es gribētu norādīt uz to, ka būtiskākais šajos grozījumos ir tas, ka uzņēmuma vadītājam tagad līgumā jau būs jānosaka tās fiziskās vai juridiskās personas pienākumi un atbildība, kas kārto uzņēmuma grāmatvedības reģistrus. Bez tam šajā likumprojektā ir arī paredzēta kārtība, kādā veidā jāveic ieraksti un jāpievieno tiem atbilstoši attaisnojoši dokumenti un kādā drīkst izdarīt labojumus grāmatvedības uzskaitē, un arī vēl citas precizējošas normas. Ņemot vērā, ka šis likumprojekts, šīs izmaiņas likumā "Par grāmatvedību" ir ārkārtīgi nozīmīgas tieši tāpēc, ka tās ir izstrādātas, lai sakārtotu mūsu finansu sistēmu un noteiktu atbildīgo amatpersonu atbildību, lai pēc tam varētu maksimāli labi iekasēt nodokļus, Budžeta un finansu komisija ierosināja izskatīt arī šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Lēmums par steidzamību ir pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Poča. Paldies. Un tagad es lūgtu Saeimu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs nav pieteikušies. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par grāmatvedību"" ir pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Poča. Un, ņemot vērā, ka arī šis ir ārkārtīgi nepieciešams likumprojekts tieši attiecībā uz uzskaiti un nodokļu iekasēšanu jeb piedziņu, lūdzu otro lasījumu noteikt nākamo ceturtdien, 28.septembrī.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Repatriācijas likums", trešais lasījums. Cilvēktiesību komisijas vārdā - Antons Seiksts, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (LC).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Gatavojot Repatriācijas likuma projektu izskatīšanai trešajā lasījumā, Cilvēktiesību komisija konstatēja, ka nav saņemti priekšlikumi ne no komisijām, ne no atsevišķiem deputātiem. Ir tikai Cilvēktiesību komisijas izdarīti redakcionāli labojumi, dažās vietās tie ir varbūt principiāli, un tāpēc atļausiet tos ļoti īsi komentēt.

Par preambulu priekšlikumu nav. Pirmā nodaļa. Cilvēktiesību komisija ierosina svītrot 1.panta 1.punktu un uzskatīt 2.punktu par 1.punktu un 3.punktu - par 2.punktu. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Seiksts. 3.pantā priekšlikumu nav. 4.pantā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Otrā nodaļa. Ir priekšlikums svītrot 5.panta nosaukumā un 3.punktā vārdu "pārvaldes". Tas ir redakcionāls labojums un komisijā tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Un ir vēl divi redakcionāli labojumi šajā pašā pantā. Cilvēktiesību komisijā tie ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu.

A.Seiksts. 6.pantā ir Cilvēktiesību komisijas ieteikti redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 6.pantu? Nav iebildumu.

A.Seiksts. Ir redakcionāls labojums 7.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu.

A.Seiksts. Nekādu priekšlikumu nav līdz 15.pantam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, 15.pantu!

A.Seiksts. Cilvēktiesību komisija 15.pantā ir izdarījusi trīs redakcionālus labojumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Seiksts. 17.pantā ir redakcionāls labojums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Pret 17.pantu deputātiem iebildumu nav.

A.Seiksts. Ir redakcionāls labojums 18.pantā, pirmajā daļā. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu.

A.Seiksts. Tālāk. Līdz 25.pantam nav ne labojumu, ne papildinājumu.

Sēdes vadītājs. 25.pants.

A.Seiksts. Ir priekšlikums 25.pantā izdarīt redakcionālu labojumu - 1.punktā aizstāt vārdus "piederošās jebkuras mantas" ar vārdiem "piederošo mantu", tas ir, atteikties no vārda "jebkuras". Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. 26.pantā priekšlikumu nav. 27.pants "Kompensācijas izmaksa izceļotājiem par atbrīvoto dzīvokli". Ir precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Seiksts. Līdz ar to likumprojektā visi priekšlikumi ir pieņemti. "Pārejas noteikumi" ir papildināti: 1.punktā pēc vārdiem "līdz 1995.gada" teksts ir papildināts ar vārdiem "1.novembrim", un 2.punktā pēc vārdiem "līdz 1995.gada" - ar vārdiem "20.oktobrim".

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seiksts. Līdz ar to...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Visi priekšlikumi ir izskatīti.

A.Seiksts. Komisija lūdz Saeimu apstiprināt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas balsošanai! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Repatriācijas likums" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"", trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Komisijas vārdā - deputāte Laviņa, Sociālistiskās partijas "Līdztiesība" frakcija. Lūdzu!

L.Laviņa (L).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Aicinu jūs paskatīties dokumentu nr.1064! Tas ir trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā". Komisija ir nonākusi pie vienprātīga lēmuma, ka, gatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam, 2.pantā vajag iestrādāt nelielu piebildi, ka katrs rīcībspējīgs cilvēks ir tiesīgs aizliegt vai atļaut sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves, noformējot to dokumentāri. Pārējais teksts ir saglabāts tāds pats kā otrā lasījuma redakcijā. Savukārt 3.pantā ir pieņemts priekšlikums, ka šo aizliegumu vai atļauju noformē tikai rīcībspējīga persona, fiksējot to medicīniskajā kartē un speciāla zīmoga veidā - pasē. Kārtību, kādā aizliegumu vai atļauju fiksē personas medicīniskajā kartē un pasē, nosaka Labklājības ministrijas Veselības departaments. Arī šo priekšlikumu ir pieņēmusi atbildīgā komisija - vienprātīgi.

18.pantā...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, bet vai deputātiem nav iebildumu? Mēs līdz ar to akceptējam komisijas piedāvāto redakciju. Lūdzu, tālāk!

L.Laviņa. 18.pantā saglabā virsraksta redakciju - "Komercdarījumu nepieļaujamība". Un, tā kā priekšlikumi nav saņemti, komisija piekrīt saglabāt pieņemto redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

L.Laviņa. Pārejas noteikumus piedāvā iestrādāt komisija. Ņemot vērā to, ka situācijā, kad Latvijas Republikas Kriminālkodeksā nav paredzēta atbildības norma par nelikumīgu dzīva vai miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu, līdz šīs normas spēkā stāšanās laikam piedāvājam pārejas noteikumus ar šādu tekstu: likums stājas spēkā vienlaikus ar grozījumu Latvijas Kriminālkodeksā, kuri paredz atbildību par nelikumīgu dzīva vai miruša cilvēka audu vai orgānu izņemšanu, spēkā stāšanos. Ņemot vērā, ka šādas normas ir iestrādātas un iesniegtas Saeimas atbildīgajā komisijā - Aizsardzības komisijā - mēs ceram, ka šīs Saeimas laikā arī šīs lietas tiks sakārtotas. Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Iebildumu nav. Redakciju atbalstām, un balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, 1 - atturas. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Par svētku un atceres dienām". Otrais lasījums. Cilvēktiesību komisijas vārdā - Antons Seiksts, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (LC).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt pa pantiem šo projektu otrajā lasījumā, neliela uzziņa. Cilvēktiesību komisija saņēma no frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" virkni priekšlikumu. Par cik tie skāra it kā... izgāja ārpus pirmā lasījuma koncepcijas, mēs konsultējāmies ar juristiem un nonācām pie slēdziena, ka ir pieņemami šādi priekšlikumi apspriešanai, un bez tam uzaicinājām, kā mēs to praktizējam, vienu no populārākajiem cilvēkiem valstī, ar plašām zināšanām, - akadēmiķi Stradiņa kungu - un palūdzām arī viņu komentēt frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumus, kuri ir klātpievienotajā dokumentā un kurus kolēģi var izlasīt.

Ir priekšlikums, ja nav iebildumu, skatīt pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Citādi nemaz nevaram.

A.Seiksts. Cilvēktiesību komisija ierosina papildināt 1. panta pirmo daļu ar vārdu "Vasarsvētkus". Redakcionālais labojums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seiksts. Papildināt panta otro daļu pēc vārda "Lieldienas" ar vārdu "Vasarsvētkus". Komisijā tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

A.Seiksts. Un tagad, godājamie kolēģi, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums 2. pantā - papildināt ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā: "26. janvāri - Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienu".

Sēdes vadītājs. ... De iure...

A.Seiksts. De iure... Šie svētki tika svinēti Latvijas Republikā 20. un 30. gados. Komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums - papildināt ar jaunu sesto (piekto) daļu šādā redakcijā: "22. jūniju - Varoņu piemiņas dienu". Arī šie svētki Latvijas brīvvalsts laikā tika svinēti.

Sēdes vadītājs. Iekavās - Cēsu kaujas atceres dienu.

A.Seiksts. Jā, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Ir Cilvēktiesību komisijas priekšlikums - papildināt 2. pantu pēc vārdiem "Noteikt par atceres dienām..." ar vārdiem: "26. janvāri, 14.jūniju, 22. jūniju" un pēc vārdiem "4. jūliju - ebreju genocīda piemiņas dienu" ar vārdiem "11. augustu - Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu". Cilvēktiesību komisija vadījās pēc tā apsvēruma, ka šie svētki tika svinēti brīvvalsts laikā, un arī vēsturiskās uzziņas liecina par to. Vēsturiskā patiesība runā par to, ka 11. augusta līgums ar Krieviju būtībā ir pamatā Latvijas starptautiskajai atzīšanai tajā laikā, un nav nekāda pamata noraidīt vai nesvinēt... vārdu sakot, neatzīt šīs dienas nozīmīgumu arī šodien. Lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Ir runa par atceres dienām...

A.Seiksts. Jā, par atceres dienām, konkrēti par 11. augustu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav pret šo priekšlikumu un komisijas pieņemto lēmumu? Nav. Pieņemts.

A.Seiksts. Vairāk priekšlikumu nav. Komisija lūdz akceptēt otrajā un pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par svētku un atceres dienām" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākošais - likumprojekts "Korupcijas novēršanas likums". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

 

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma komisija izskatīja 18 priekšlikumus, no kuriem 17 tika pieņemti.

Pirmais attiecas uz likuma 2. pantu. Tā kā šā panta 1. punkta beigas dublē 3. panta normas, komisija ierosina 2. panta 1. punktā izslēgt vārdus "un šajā likumā noteikto darba tiesisko attiecību, uzņēmējdarbības vai ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšanu".

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk komisija saņēma veselu rindu deputāta Ojāra Kehra priekšlikumu, lielākā daļa no tiem tika pieņemta.

Ojārs Kehris ierosina precizēt 5. panta 7. un 10. punktu, papildinot šos punktus ar vārdiem "kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu vai arī rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem". Komisija, izvērtējusi šo priekšlikumu, uzskata, ka tas ir pamatots, jo tādējādi gan nedaudz tiek sašaurināts to amatpersonu loks, uz kurām attiecas šā likuma ierobežojumi, bet šāda nostāja ir pamatota tāpēc, ka nav jēgas noteikt ierobežojumus amatpersonām, kuras reāli nepieņem lēmumus un nesoda, kurām saskaņā ar likumu vai kādu citu normatīvo aktu nav dotas tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldību mantu vai finansu līdzekļiem.

Tādējādi arī komisija šo priekšlikumu pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Līdz ar to pieņemts komisijas priekšlikums.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija būtiski precizēja likumprojekta 7. pantu. Kā jūs atceraties, šis pants runā par ierobežojumiem ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Komisija šo likumprojektu pārveidoja tādējādi, ka ir noteikts, kādos gadījumos vienai valsts amatpersonai nav tiesības ietekmēt citu valsts amatpersonu. Iepriekšējā redakcija bija citādāka - tā noteica, kuros gadījumos vienai valsts amatpersonai ir atļauts ietekmēt citu valsts amatpersonu. Principā šāda nostāja, kādu mēs atbalstījām pirmajos divos lasījumos, ir pamatota tajās valstīs, kurās ir ārkārtīgi precīzi un detalizēti izstrādāta likumdošana un kurās ir noteiktas visu valsts amatpersonu tiesības un pienākumi, bet, tā kā mūsu valstī diemžēl šādas kārtības nav, tad pagaidām vajadzētu tikai noteikt, kādos gadījumos vienai valsts amatpersonai nav pieļaujams ietekmēt citu valsts amatpersonu. Šie četri gadījumi, godātie kolēģi, ir uzskaitīti 7. panta redakcijā. Es domāju, ka nebūtu nepieciešams visus šos gadījumus nolasīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir kādi iebildumi, vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nav. Līdz ar to mēs pieņemam.

J.Lagzdiņš. Nākošais priekšlikums attiecas uz 12. pantu. To ir iesniedzis deputāts Ojārs Kehris. Tas ir redakcionāla rakstura. Šis pants runā par algota darba pildīšanas ierobežojumiem. Lai būtu pilnīgi precīza šī panta redakcija, Ojārs Kehris ierosina tātad precizēt vairākās vietās šajā normā ietvertos terminus. Komisija pilnībā Ojāra Kehra priekšlikumus ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti, kolēģi pirmajās rindās!.. Jums jādomā par tiem, kas sēž pēdējās rindās. Es šeit domāju par klusumu. Un tribīnes redzamību... Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat atbildīgā komisija ierosina izdarīt redakcionālu grozījumu 12. panta trešajā teikumā, aizstājot vārdu "institūcija" attiecīgajā locījumā ar vārdu "iestāde" arī attiecīgajā locījumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Divi precizējumi ir izdarīti likumprojekta 13. pantā, kas runā par aizliegumiem pieņemt dāvanas vai citus materiālos labumus. Šeit mazliet ir samazināts tas laika periods, kādā ir aizliegts pieņemt dāvanas valsts amatpersonai pirms amata pildīšanas uzsākšanas, - tātad no 3 gadiem tas samazināts uz 1 gadu atbilstoši citu valstu praksei.

Tāpat atbildīgā komisija ierosina izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt diplomātiskās dāvanas un dāvanas īpašos Ministru kabineta noteiktajos gadījumos." Godātie kolēģi! Tā redakcija, kas jums tiek piedāvāta šobrīd un ko es nolasīju, ir mazliet citādāka nekā tā, kas ierakstīta tabulā. Šeit ir viena tehniska drukas kļūda, proti, trūkst vārdu "un dāvanas". Ja mēs pieņemtu to redakciju, kāda ir piedāvāta šajā tabulā, tad tādā gadījumā dāvanas varētu pieņemt tikai kā diplomātiskās dāvanas. Tātad tikai diplomāti un valsts amatpersonas, kuras pilda šos pienākumus. Mūsuprāt, Ministru kabinetam būtu nepieciešams izstrādāt īpašus noteikumus, kuros būtu fiksēti visi tie gadījumi, kādos valsts amatpersonas var pieņemt dāvanas, jo šādi gadījumi tomēr ir - it īpaši uz jubilejām, varbūt gadījumos, kad darbinieks tiek izvadīts pensijā, vai kādos citos gadījumos, tāpēc arī mēs papildinājām šā panta 3. punktu ar šādu normu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina 16. panta pirmajā un otrajā daļā aizstāt atsauci uz 4. pantu ar atsauci uz 5. pantu, kā arī aizstāt vārdus "3 gadus" ar vārdiem "1 gadu" to pašu iemeslu dēļ, ko jau es minēju iepriekš.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Nākošais priekšlikums attiecas uz likumprojekta 20. pantu. Tāpat, ņemot vērā citu valstu praksi, mēs ierosinām 20. panta ceturtajā daļā vārdus "3 gadus" aizstāt ar vārdiem "2 gadus", lai šie ierobežojumi nebūtu tik ilgstoši.

Starp citu, es gribētu, godātie kolēģi, jūs informēt, ka šā gada pavasarī Igaunijas parlaments pieņēma līdzīgu likumu un ka igauņiem vispār nav paredzēts, ka šie ierobežojumi attiektos uz šo periodu -, tātad pēc amatpersonas pienākumu pildīšanas periodu. Nav šā "atsaldēšanas" perioda. Mēs savā likumā paredzam vienu gadu vai atsevišķos gadījumos - divu gadu šo "atsaldēšana" periodu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

J.Lagzdiņš. Nākošais priekšlikums attiecas uz 21. pantu. Atbildīgā komisija ierosina tāpat 21. panta ceturtajā daļā aizstāt vārdus "3 gadus" ar vārdiem "1 gadu". Tātad šī norma attiecas uz pašvaldību priekšsēdētājiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

J.Lagzdiņš. Komisija neatbalstīja Ojāra Kehra priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, proti, noteikt, ka ir atsevišķas valsts amatpersonu kategorijas, kurām ir pieļauts savienot divus valsts amatpersonu amatus. Komisija uzskatīja, ka šāda savienošana nav pieļaujama, ka valsts amatpersonām nebūtu pieļaujams tātad savienot divus algotus valsts amatpersonu amatus, piemēram, būt vienlaikus... izņemot, neapšaubāmi, Ministru prezidenta... ministra amata savienošanu ar Saeimas deputāta amatu, ko paredz citi likumi. Tādēļ arī komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

J.Lagzdiņš. Komisija ir nedaudz precizējusi 23. panta pirmās daļas 10. punktu, izsakot to šādā redakcijā: "Deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi un viņam piederošie vērtspapīri". Šajā pantā tiek uzskaitītas visas tās ziņas, kas ir jāsniedz valsts amatpersonām, iesniedzot interešu konfliktu deklarācijas. Tā kā vērtspapīri ir finansu līdzekļi, tad mēs ierosinām 10.punktu papildināt ar vārdiem "un viņam piederošie vērtspapīri".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Tāpat šajā pantā mēs ierosinām trešajā daļā aizstāt vārdus "piederošajiem kustamajiem" ar vārdiem "piederošo kustamo mantu". Atbilstoši tam, kā tas ir civilajā likumdošanā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 29.pantā atbildīgā komisija ierosina trešo daļu izteikt šādā redakcijā... Godātie kolēģi, ir ieviesusies viena neuzmanības kļūda, jo trūkst viena vārda. Es nolasīšu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību!

J.Lagzdiņš. Es nolasīšu precīzo redakciju. Tātad atbildīgā komisija ierosina izteikt 29.panta trešo daļu šādi: "Aizliegts publicēt deklarācijā norādīto personu dzīvesvietu adreses", - tātad nevis "dzīvesvietas", bet "dzīvesvietu adreses".

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais priekšlikums attiecas uz 32.pantu. Šeit ir redakcionāls grozījums. Komisija ierosina aizstāt 32.panta otrajā daļā vārdu "grupas" ar vārdu "kategorijas".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 33.pantā arī ir divi redakcionāli grozījumi. Mēs ierosinām pirmajā daļā aizstāt vārdus "uzlikt vainīgajai valsts amatpersonai vai tās radiniekiem administratīvo sodu" ar vārdiem "saukt vainīgo personu pie administratīvās atbildības", bet otrajā daļā izslēgt vārdu "atkārtoti".

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

J. Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tālāk ir ļoti svarīgi noteikumi, kuri ir ietverti likumprojekta "Pārejas noteikumos". Tātad, lai likumprojekts varētu reāli sākt darboties, ir vajadzīgs kāds laika periods, kurā Ministru kabinetam ir jāsagatavojas šā likuma realizācijai. Tādēļ, godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Es gribu jūs informēt, kādi ir šie noteikumi.

Pirmkārt, ar "Pārejas noteikumu" 1.punktu mēs uzdodam Ministru kabinetam un Valsts ieņēmumu dienestam līdz šā gada 30.novembrim apstiprināt normatīvos aktus, kas nepieciešami šā likuma izpildei. Jūs jau likuma tekstā redzējāt, ka tās normas, kuras uzliek attiecīgos ierobežojumus un prasības, nepieciešams precizēt īpaši detalizēti speciālos normatīvajos aktos. Savukārt "Pārejas noteikumu" 2.pants nosaka, ka, lai saskaņotu spēkā esošos likumdošanas aktus ar Korupcijas novēršanas likumu, Ministru kabinetam līdz 30.novembrim ir jāiesniedz Saeimai grozījumi spēkā esošajos likumos. Šādi grozījumi būs nepieciešami vairākos normatīvajos aktos.

Tālāk. Lai valsts amatpersonas varētu sekmīgi sākt gan savu ienākumu deklarēšanu, gan arī izpildīt pārējās prasības, ir noteikts, ka valsts amatpersonām deklarācijas ir jāsāk iesniegt ar nākamā gada 1.janvāri, kā to nosaka šis likums. Tātad, lai valstij nebūtu pārāk daudz izdevumu, mēs nosakām šo pārejas periodu, proti, līdz nākamā gada 31.decembrim. Vienlaikus ar ienākumu deklarācijām visām valsts amatpersonām - tāpat kā tas ir citās valstīs - būs jāiesniedz arī interešu konflikta deklarācijas.

4.punkts nosaka, ka visām šā likuma 5.pantā minētajām valsts amatpersonām, kuras ir ievēlētas, ieceltas vai apstiprinātas amatā vai stājušās darba attiecībās līdz šā gada 31.decembrim, šā likuma noteiktajā kārtībā ir jāiesniedz ikgadējās valsts amatpersonas deklarācijas - tātad līdz nākamā gada 31.martam. Savukārt 5.punkts nosaka, ka visām valsts amatpersonām līdz šā gada 31.decembrim ir jāizbeidz atrašanās interešu konflikta stāvoklī, kādu paredz šis likums. Tātad ir noteikts pārejas periods. Līdz ar to attiecīgā valsts amatpersona var izlemt, vai nu viņa paliek valsts amatā, vai izbeidz to interešu konflikta stāvokli, kurš ir aizliegts ar mūsu pieņemamo likumu.

Godātie kolēģi, es aicinu pieņemt likumprojektu trešajā - beidzamajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Korupcijas novēršanas likums" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 79. (Aplausi.) Lūdzu klusumu! Pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Būs divi ļoti svarīgi paziņojumi. Vispirms viens, pēc tam reģistrēsimies, un pēc tam būs otrs.

Tātad pirmais paziņojums: sveicam jubilāru - kolēģi Aivaru Kreitusu, kuram šodien ir 50 gadi! (Aplausi.)

Reģistrēsimies, lūdzu! Pēc tam būs otrs paziņojums. Reģistrācija!

Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies! Tagad vārds paziņojumam Aleksandram Kiršteinam, kurš lūdz vārdu paziņojumam, iekavās ierakstot "priecīgs paziņojums".

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti, faktiski mans paziņojums ir domāts žurnālistiem. Es šajā starpbrīdī gribētu uzaicināt žurnālistus, lai Ārlietu komisijas sanāksmju zālē iedotu viņiem nelielas dāvanas Ārlietu komisijas vārdā. Deputātiem šīs dāvanas būs drusku vēlāk. Lai šajā laikā, kad mēs tikai dzirdam visādas sliktas lietas par budžeta krīzi, būtu arī kaut kas priecīgs. Paldies par uzmanīibu, un gaidām žurnālistus tātad Ārlietu komisijas sēžu zālē! Paldies!

Sēdes vadītājs. (Zālē troksnis.) Jā, zālē atskan balsis: "Tūlīt pēc Korupcijas likuma pieņemšanas!"

I.Folkmane. Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies:

Gundars Bērziņš,

Inese Birzniece,

Olafs Brūvers,

Andris Grots,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Odisejs Kostanda,

Janīna Kušnere,

Valdis Pavlovskis...

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš ir zālē.

I.Folkmane. Tātad Valdis Pavlovskis nav reģistrējies,

Aija Poča,

Anta Rugāte,

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis,

Juris Sinka.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Reģistrējamies. Rezultātu! 45 deputāti. Zvaniet, lūdzu! 46. Vai, kolēģi zāles beigās, jūs esat reģistrējies, vai man pieskaitīt jūs kā 48.? Esat reģistrējies? Paldies. 48, 49, 50 un 51. Turpināsim darbu!

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Jūs redzat, ka darba kārtībā ir divi dokumentu numuri - dokumentā nr.1037 jūs varat redzēt otrajā lasījumā nobalsoto likumprojektu, bet jāstrādā mums būs ar citu - ar dokumentu nr. 1067, jo tur ir visu apkopoto priekšlikumu tabula. Un visi šie priekšlikumi ir papildinoši. Viņi papildina jau esošo likumprojektu, tātad nāk klāt, un šo priekšlikumu ir diezgan daudz - 40. Taču tie visi ir akceptēti un komisijā atbalstīti. Tātad pie lietas!

Pirmais priekšlikums. Ierosinātājs ir Ministru kabinets. Tiek grozīts Kriminālkodeksa 32.pants par mantas konfiskāciju ar nolūku izslēgt iespēju izvairīties pirms nozieguma izdarīšanas no sekojošas mantas konfiskācijas. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Līgotnis. Otrs priekšlikums arī ir no Ministru kabineta - papildināt kodeksu ar jaunu pantu - 82.1 pantu, kurš sauksies "Nelikumīgas darbības ar vērtspapīriem vai naudas dokumentiem". Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Līgotnis. Trešais priekšlikums. Tiek palielināta sankcija 147.3. pantā, kas saucas "Grāmatvedības datu sagrozīšana vai slēpšana". Patlaban maksimālais naudas sods tur ir 30 minimālās mēnešalgas, tiek palielināts uz 50. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Līgotnis. Ceturtais priekšlikums. Analoģiska rīcība tiek veikta ar 161.1 pantu, kurš saucas "Nereģistrēta uzņēmējdarbība".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu deputātiem.

A.Līgotnis. Piektais priekšlikums - palielinās un paaugstinās sankcija 161.2.pantā, kura nosaukums ir "Aizliegta uzņēmējdarbība". Arī tiek palielināta naudas soda sankcija - no 30 uz 50 minimālajām mēnešalgām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Līgotnis. Sestais priekšlikums. Tā autore ir Aizsardzības un iekšlietu komisija, kas ierosina precizētā redakcijā izteikt 161.3.pantu. Tas ir nepieciešams, lai novērstu dublēšanos ar Kriminālkodeksa 147.3.pantu, kur ir runa par visumā līdzīgu nodarījumu, bet pēc būtības citu - "Par grāmatvedības datu sagrozīšanu vai slēpšanu".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Līgotnis. Septītais priekšlikums. Tā autore ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Šā priekšlikuma būtība ir noteikt un reglamentēt atbildību par pornogrāfisku priekšmetu izgatavošanu un izplatīšanu. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir nedaudz šo pantu koriģējusi, precizējusi ar nolūku, lai tas atbilstu panta nosaukumam, tas ir viens, un lai visās panta daļās būtu obligāts šis pamatsods - attiecīgo materiālu konfiskācija.Tāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina balsot par šo komisijas ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!

A.Līgotnis. Astotais priekšlikums. Šeit ir jārunā uzreiz gan par 8., gan par 9. priekšlikumu. Abu priekšlikumu autore ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Šie priekšlikumi ir radušies sakarā ar to, ka Latvija ir pievienojusies Bernes autortiesību konvencijai un mums ir jāaizsargā gan savu autoru, gan ārvalstu autoru intelektuālā īpašuma tiesības, tātad lai izslēgtu un cīnītos pret šo audio un video pirātismu un citām lietām, kas tiek izmantotas, lai iedzīvotos uz cita intelekta rēķina. Komisija abus šos priekšlikumus ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

A.Līgotnis. Desmitais priekšlikums ir tīri tehniski labojumi 7.1 pantā. Tie ir saistīti ar to, ka no Kriminālkodeksa tiek izslēgti vairāki panti, to nodarījumi, ietverot citos. Šeit ir juridiski tehniska lieta, un komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

A.Līgotnis. Tas pats attiecas arī uz vienpadsmito priekšlikumu, kur ir jāizslēdz atsauce uz 219.pantu, jo tā ir minēta Kriminālkodeksa 10.pantā. Tātad no tā ir jāizslēdz.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Līgotnis. Līdzīga situācija ir ar divpadsmito priekšlikumu. Arī tas ir juridiski tehniskas dabas jautājums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Līgotnis. Tālāk trīspadsmitais priekšlikums. Šeit gan ir drukas kļūda - te ir "4" priekšā, bet tur ir "13" jābūt.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

A.Līgotnis. Šeit ir būtiski labojumi Kriminālkodeksa 23.pantā. Tie paredz brīvības atņemšanas soda maksimālo griestu pacelšanu. Pašreiz tie ir 15 gadi, bet tiek palielināti līdz 20 gadiem. Tātad tas ir tas pamatpants, ar kuru tiek panākts šā likumprojekta galvenais mērķis - atbildības palielināšana, tās paaugstināšana par smagiem noziegumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Līgotnis. Četrpadsmitais priekšlikums paredz grozījumu 39.pantā, un tā būtība ir tādējāda, ka, saskaitot sodus pēc vairākiem spēkā stājušamies tiesas spriedumiem, maksimālais brīvības atņemšanas laiks turpmāk būs 25 gadi. Līdz šim tas bija 15 gadi, tātad kāpums ir par 10 gadiem.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. Piecpadsmitais priekšlikums - ir jāizdara tehniski labojumi Kriminālkodeksa 50.pantā. To būtība ir tāda, ka notiesātajām personām, kas notiesātas par smagiem miesas bojājumiem pastiprinošos apstākļos, kā arī par personu nolaupīšanu atbildību pastiprinošos apstākļos, lai varētu piemērot pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, turpmāk būs jāizcieš vismaz 3/4 daļas no soda. Patlaban tās ir 2/3.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

A.Līgotnis. Sešpadsmitais priekšlikums paredz atbildības pastiprināšanu par tādu noziegumu kā slepkavība. Patlaban maksimālais sods pēc šā 98.panta ir brīvības atņemšana līdz 10 gadiem. Mēs paredzam - līdz 15 gadiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Līgotnis. Septiņpadsmitais priekšlikums attiecas uz Kriminālkodeksa visbargāko - 99.pantu, tātad "Slepkavība vainu pastiprinošos apstākļos". Arī šeit tiek paaugstināta un bargāka padarīta sankcija par šo noziegumu. Patlaban brīvības atņemšanas sods šeit ir paredzēts līdz 15 gadiem. Jaunais priekšlikums paredz līdz 20 gadiem, kā arī mūža ieslodzījumu. Paliek nāves sods tāpat kā līdz šim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Līgotnis. Astoņpadsmitais priekšlikums attiecas uz 105.pantu, tātad "Smagi miesas bojājumi". Arī šeit tiek paaugstināta sankcija. Patlaban tā ir brīvības atņemšana līdz 10 gadiem. Vissmagākajā gadījumā tā tiek paredzēta līdz 15 gadiem.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Līgotnis. Deviņpadsmitais priekšlikums ir par 106.pantu - "Vidēja smaguma miesas bojājumi". Arī tur paaugstinās sankcija. Patlaban tā ir līdz sešiem gadiem, bet tiek paaugstināta līdz astoņiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Līgotnis. Divdesmitais priekšlikums. Līdzīga situācija ir ar 111.1 pantu, kurš saucas "Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo". Arī šeit tiek paaugstināta sankcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Līgotnis. Divdesmit pirmais priekšlikums. Panta nosaukums ir "Nelikumīga brīvības atņemšana". Arī par tādu rīcību šis priekšlikums paredz paaugstināt atbildību.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

A.Līgotnis. Divdesmit otrais priekšlikums ir labojums 125.1 pantā, kur ir paredzēta atbildība par ķīlnieku sagrābšanu. Arī tādi gadījumi diemžēl mūsu valstī notiek. Un arī šeit ir paredzēts paaugstināt atbildību - no pašreizējiem 15 gadiem brīvības atņemšanas maksimālais sods tiek paaugstināts līdz 17 gadiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Līgotnis. Divdesmit trešais priekšlikums paredz jauna panta ieviešanu Kriminālkodeksā. Tā nosaukums būs "Personas nolaupīšana. Par personas sagrābšanu ar varu vai draudiem vai aizvešanu ar viltu atriebības, mantkārīgā vai šantāžas nolūkā". Arī šeit ir barga atbildība - brīvības atņemšana no 5 līdz 12 gadiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Līgotnis. Divdesmit ceturtais priekšlikums attiecas uz 126.pantu - "Bērna nolaupīšana vai samainīšana". Sankcija, kas patlaban ir brīvības atņemšana līdz 5 gadiem, tiek aizstāta ar brīvības atņemšanu no 3 līdz 10 gadiem - tātad ir ievērojams paaugstinājums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Līgotnis. Divdesmit piektais priekšlikums attiecas uz "visejošāko" Kriminālkodeksa 139.pantu - tātad "Zādzība". Un šeit tiek paredzēts grozīt trīs lietas. Pirmkārt, palielināt minimālo sodu par šā panta ceturtajā daļā izdarītajām zādzībām, tas ir, ja tās saistītas ar iekļūšanu telpā vai citā glabātavā - tātad tās ir dzīvokļu zādzības, visas citas zādzības, kas saistītas ar ielaušanos noliktavās vai citās telpās. Otrs, kas šeit nāk klāt kā obligāts papildu sods, ir mantas konfiskācija. Un trešais labojums ir piektajā daļā - kā kvalificējoša pazīme tiek minēta narkotisko, psihotropo, stipri iedarbīgo indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, ieroču, munīcijas, gāzes pistoļu vai to patronu zādzība. Tātad par šādu "mantiņu" zādzību būs visbargākais sods - brīvības atņemšana no 6 līdz 15 gadiem, jo tas ir ļoti bīstams noziegums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Līgotnis. Divdesmit sestais priekšlikums. Tiek grozīta 141.panta trešā daļa. Šis pants saucas "Laupīšana". Arī šeit papildus nāk šī kvalificējošā pazīme, ko es minēju, nupat runājot par 139.pantu. Pie tam otrs moments ir tāds, ka šis pants ir papildināts ar ceturto daļu. Par laupīšanu, ja tā izdarīta lietojot vai mēģinot lietot šaujamieročus vai sprāgstvielas, tiek paredzēta tiešām ļoti smaga atbildība - brīvības atņemšana no 10 līdz pat 17 gadiem ar obligātu mantas konfiskāciju.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Līgotnis. Divdesmit septītais priekšlikums attiecas uz Kriminālkodeksa 142.panta trešo daļu. Šis pants saucas "Krāpšana". Arī šeit papildus tiek iekļauta šī kvalificējošā pazīme, ja krāpšanas rezultātā tiek iegūtas narkotiskās, psihotropās vai stpri iedarbīgās vielas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Līgotnis. Divdesmit astotais priekšlikums attiecas uz 143.pantu, tas ir pants par izspiešanu. Ļoti smags un ļoti bīstams. Šeit otrajā daļā tiek palielināta atbildība. Patlaban tā ir līdz 10 gadiem, bet nu tiek paredzēta līdz 12 gadiem. Un tā tiek paredzēts tādā gadījumā, ja izspiešana tiek izdarīta, lietojot vardarbību, šaujamieročus vai sprāgstvielas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Līgotnis. Divdesmit devītais priekšlikums attiecas uz nākošo - 143.1 pantu, tas ir, "Izspiešana organizētā grupā". Tās ir visas tā saucamās reketa lietas. Un arī šeit tiek palielināta atbildība tajos gadījumos, ja tas tiek darīts ar vardarbības pielietošanu, kā arī tad, ja šīs izspiešanas rezultātā cietušajiem tiek nodarīti smagi miesas bojājumi vai iestājas citas smagas sekas. Tādos gadījumos atbildība būs līdz 17 gadiem brīvības atņemšanas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

A.Līgotnis. Trīsdesmitais priekšlikums. Kriminālkodeksa 144. pants. Šeit arī kā kvalificējoša pazīme tiek papildināta šī narkotiku, psihotropo, stipri iedarbīgo vielu, kā arī sprāgstvielu un ieroču piesavināšanās. Šeit tātad tiek palielināta atbildība.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Līgotnis. Trīsdesmit pirmais priekšlikums. Tiek izdarīts labojums 146.pantā. Šis pants saucas "Mantas tīša bojāšana vai iznīcināšana". Šeit tiek palielināta atbildība. Patlaban tā ir brīvības atņemšana līdz 10 gadiem, bet tiek palielināts sods no 5 līdz 15 gadiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Līgotnis. Trīsdesmit otrais priekšlikums. Tiek precizēta 186. panta redakcija. Šis pants saucas "Vardarbība pret amatpersonu". Te vienkārši notiek precizēšana.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Līgotnis. Trīsdesmit trešais priekšlikums paredz izslēgt no Kriminālkodeksa 186.1 pantu, par kuru es runāju iepriekš, jo Kriminālkodeksā vairs nav nepieciešama tāda panta pastāvēšana. Šīs noziedzīgās darbības ir iekļautas citos Kriminālkodeksa pantos, par kuriem es runāju faktiski jau pašā sākumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Līgotnis. Trīsdesmit ceturtais priekšlikums paredz atbildības pastiprināšanu par mehāniskā transportlīdzekļa vai buru kuģa nelikumīgu aizbraukšanu bez piesavināšanās nolūka.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Līgotnis. Trīsdesmit piektais priekšlikums paredz pastiprinātu atbildību par ļaunprātīgu huligānismu, ja tas tiek veikts ar šaujamieroča pielietošanu. Patlaban atbildība ir no 3 līdz 7 gadiem, bet tiek paredzēta no 5 līdz 10 gadiem.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Līgotnis. Trīsdesmit sestais priekšlikums. Tiek papildināta un mainīta Kriminālkodeksa 207.panta redakcija. Patlaban pants saucas "Kapa apgānīšana". Pēc šī priekšlikuma pants sauksies "Kapa vai līķa apgānīšana", jo diemžēl mums nākas sastapties ar gadījumiem, kad tāda rīcība tiek izdarīta arī tad, kad mirušais, aizgājējs, vēl nav apbedīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

A.Līgotnis. Trīsdesmit septītais priekšlikums paredz atbildības pastiprināšanu par tādu smagu noziegumu kā gaisa kuģa nolaupīšana.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Līgotnis. Trīsdesmit astotais priekšlikums paredz triju pantu izslēgšanu no Kriminālkodeksa. Un tas ir nepieciešams tādēļ, kā es jau iepriekš minēju, ka kvalificējošas pazīmes tiek iekļautas citos pantos - 139., 141.pantā ir šīs narkotiku zādzības, narkotiku izlaupīšanas un piesavināšanās. Tātad Kriminālkodeksā nav nepieciešama pantu dublēšanās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Līgotnis. Trīsdesmit devīto priekšlikumu ir izstrādājusi Prokuratūra kopā ar Latvijas Valsts banku, un tas ir mēģinājums noteikt stingru konkrētu atbildību par tām darbībām, kuras līdz šim bija nesodāmas un kuru rezultātā faktiski iestājās mūsu valstī šī banku krīze. Mēs komisijā esam atbalstījuši šo Kriminālkodeksa papildināšanu ar jaunu 161.9, 161.10 pantu un lūdzam kolēģus to akceptēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Līgotnis. Un beidzamais - četrdesmitais - priekšlikums ir papildināt "Pārejas noteikumus" ar diviem punktiem. Pirmais: šis likums stājas spēkā 1995.gada 1.novembrī. Tātad ir apmēram drusku vairāk par mēnesi laika, lai visiem, uz ko tas attiecas, visiem juristiem būtu iespējas ar to rūpīgi iepazīties, to izstudēt un sagatavoties šā likuma piemērošanai. Un otrs punkts nosaka, kā rīkoties tajos gadījumos, ja noziegums, uz kuru ir attiecināms pants, kurš no Kriminālkodeksa patlaban tiek svītrots, - ja šis noziegums ir izdarīts līdz likuma spēkā stāšanās brīdim. Tātad - kādos gadījumos kvalifikācija ir atstājama negrozīta, jo iepriekšējais, spēkā esošais likums ir bijis atbildības ziņā mīkstāks, un Kriminālkodeksā ir 4.pants, kas nosaka atbildību pastiprinošu... Kriminālkodeksa pantam nav atpakaļejoša spēka. Es lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu un visu likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Pret pēdējo priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu - vēlreiz. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"", trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu!

J.Začerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1070, tas ir trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"". Attiecībā uz trešo lasījumu Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija piedāvā precizētu redakciju 2.panta 2.2.5.punktā, kur ir runa par pagasta zemes komisijas uzdevumiem. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu! Atklājam debates. Deputāts Bunkšs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Manuprāt, kas attiecas uz komisijas priekšlikumu par 2.panta 2.2.5. punktu, vispirms jau ir zināmas pretrunas ar Kārtības ruļļa 107.pantu. Kārtības ruļļa 107.pantā ir teikts, ka priekšlikumus, kas otrajā lasījumā, balsojot par tiem atsevišķi, tika noraidīti, nevar atkārtoti iesniegt pēc otrā lasījuma. Un šādus priekšlikumus komisija neiekļauj tabulā. Es jums varu atgādināt, ka, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, mēs balsojām tieši par šo pašu pantu un par šo pašu punktu, un principā abi divi šie priekšlikumi bija analoģiski. Es nepretendēju pilnībā uz šiem Kārtības ruļļa noteikumiem, un iespējams, ka te ir viss kārtībā. Kaut vai no tā viedokļa, ka komisijas piedāvātajā redakcijā ir nedaudz samainīti vietām vārdi un teikumi un 2.2.5.punkta iepriekšējais trešais apakšpunkts pašlaik ir iekļauts ievaddaļā. Bet principā, manuprāt, spriežot pēc teksta, tie ir pilnīgi analoģiski. Taču, kā es jau teicu, iespējams, ka attiecībā uz Kārtības rulli ir viss kārtībā. Tomēr atļaušos atgādināt tos pašus argumentus, kurus es minēju, izskatot šo pantu, šo punktu otrajā lasījumā.

Pirmais arguments tātad ir tāds, ka likuma par pašvaldībām 21.panta 17.punkts paredz, ka tikai pašvaldības dome vai padome var lemt par pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu vai privatizēšanu. Pieņemot redakciju, kuru piedāvā atbildīgā komisija, mēs nonākam pretrunā ar minēto Pašvaldību likuma normu, un praktiski rodas situācija, ka zemes komisija, kuru izveido pašvaldības dome vai padome, kļūst par augstāko varas institūciju šajā teritorijā un pašvaldības domes vai padomes vārdā pieņem jau lēmumus, kas ir domes (padomes) kompetencē. Tāpēc arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, otrajā lasījumā izskatot šos priekšlikumus, rada iespēju atrisināt šo jautājumu, atzīmējot 2.2.5. punktā, ka zemes komisija pieņem galīgos lēmumus visos jautājumos, izņemot tos jautājumus, kas attiecas uz tām zemēm, kuras jau ir... tātad tām, kuru īpašnieks ir noskaidrots un kuras jau ir reģistrētas uz pašvaldības vārda. Un šajos gadījumos zemes komisijai ir tikai ieteikuma tiesības, kā paredz šis pats pants un šis pats likums. Gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka, pieņemot piedāvāto redakciju, faktiski tiek sašaurināts to personu loks, kuras izlemj jautājumus, kas attiecas uz pašvaldības kompetenci. Tātad pašvaldības deputātu un struktūras vietā lēmumu faktiski pieņem ierēdņi. Un, ņemot vērā šos argumentus, es lūdzu noraidīt arī trešajā lasījumā atbildīgās komisijas iesniegto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti runāt debatēs nav pieteikušies, un debates izbeidzam. Lūdzu, referent, ja vēlaties komentēt un teikt galavārdu par šo lietu!

J.Zaščerinskis. Cienījamie kolēģi! Zemes komisijas sastāvā ir arī padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Ir tiesības zemes komisijas lēmumu pārsūdzēt padomē vai tiesā. Un tomēr, lai pasteidzinātu jautājuma izskatīšanu, komisija lūdz atbalstīt tās priekšlikumu. Praktiski, no juridiskā viedokļa, šā loka sašaurināšanu šeit varētu neuzskatīt...

Sēdes vadītājs. Vai jūs nebūtu tik laipns un komisijas vārdā nekomentētu arī savu viedokli par šo atbilstību Kārtības rullim? Jo jūs jau dzirdējāt, kādas bažas izteica deputāts Bunkšs.

J.Zaščerinskis. Tā kā komisijas sastāvā piedalās, kā jau es teicu, padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, bieži vien komisijā piedalās un ir tiesīgi piedalīties arī padomes locekļi. Es domāju, ka šī pretruna nav būtiska.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, varbūt neturpināsim diskusiju par šo atbilstību vai neatbilstību! Te tiešām vārdi ir mainīti, struktūra arī ir mainīta, bet nevar noliegt, ka tie ir analoģiski tam, par ko jau ir nobalsots otrajā lasījumā. Bet izšķirsim šo lietu ar balsojumu, un jūs paši varat labāk spriest, kāda galaredakcija būtu labāka. Lūdzu zvanu! Par procedūru: balsojums būs par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas ieteikto redakciju. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 13, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk!

J.Zaščerinskis. Līdzīga rakstura redakciju Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija piedāvā arī 2.1. pantā, otrajā pantā, 2.2.punktā, kas attiecas uz pilsētas zemes komisijas uzdevumiem.

Sēdes vadītājs. Arī par šo priekšlikumu balsosim, lai būtu skaidrība. Lūdzu, balsosim par komisijas ierosināto priekšlikumu - papildinājumu 2.1., 2.2.punktā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 1, atturas - 3. Nav kvoruma. Godātie kolēģi, zālē ir kvorums. Vai nebūtu tik laipni... un mēs varētu balsot otrreiz. Lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts. Tālāk!

J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija iesaka papildināt 3.panta 3.2.3.punkta tekstu ar vārdiem "izšķīrušas pagastu un" ar vārdu "rajona" - un tālāk kā tekstā. Praktiski pieņemtais šā panta formulējums skanētu šādi: izskata un viena mēneša laikā pieņem lēmumu par zemes strīdiem, kas saistīti ar zemes lietošanas tiesībām un zemes lietojumu un īpašumu robežām, kurus nav izšķīrušas pagastu un rajona pilsētu zemes komisijas. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Nākamais priekšlikums - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija lūdz izteikt 5.panta 5.4.apakšpunktu jums piedāvātajā redakcijā. Pēc būtības šāda redakcija tika pieņemta jau otrajā lasījumā, tikai tā varbūt labāk iederas nevis 7.pantā, kur tā pašlaik atrodas, bet 5.pantā, kur ir runa par zemes komisijas darbību. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Zaščerinskis. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka otrajā redakcijā šis teksts būtu svītrojams, un pie reizes ir jāsvītro arī formulējums... otro daļu uzskatīt par trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Začerinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi būtu pieņemti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes komisijām"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret- nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

"Grozījumi likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"", trešais lasījums. Lūdzu, turpiniet! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Začerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1069, tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"". Attiecībā uz trešo lasījumu ir iesniegts viens priekšlikums par 36.panta piektās daļas redakciju. To iesniedza Zemkopības ministrijas pilnvarota persona - mežu valsts ministrs Ozola kungs. Tautsaimniecības komisija uzskatīja to par labu un pieņemamu kompromisa variantu jau iepriekšējai redakcijai un atbalsta šo priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt to sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Šī redakcija ir pieņemta.

J.Zaščerinskis. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā"Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Aglonas svētvietu", otrais lasījums. Cilvēktiesību komisijas vārdā - Antons Seiksts, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (LC).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kā jūs redzat komisijas iesniegumā, pēc pagājušajā reizē izteiktā deputātu lūguma projektam ir pievienota Preiļu rajona un Aglonas pagasta karte. Diemžēl šo priekšlikumu pilnībā īstenot neizdevās, jo lielā karte tehniski nav pavairojama un izsniedzama deputātiem, jāaprobežojas ar to, kas tur ir klāt, proti, svētvietas aizsardzības zonas karti.

Godātie kolēģi, attiecībā uz otro lasījumu ir saņemta virkne priekšlikumu, un pirmais priekšlikums ir par likuma nosaukumu. Deputāts Siliņš iesaka izteikt nosaukumu šādā redakcijā: likums par Aglonas svētvietas saimniecisko darbību. Komisija, izanalizējusi šo priekšlikumu, nonāca pie slēdziena, ka šis priekšlikums nav pieņemams tādēļ, ka pirmajā lasījumā akceptētais projekts ietver ne tikai saimniecisko darbību, bet arī daudzas citas sfēras, un tādēļ to nevar sašaurināt tikai līdz saimnieciskajai darbībai, iziet ārpus likuma koncepcijas. Tāpēc komisijā šis priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst, līdz ar to mēs komisijas secinājumus un lēmumu akceptējam. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. 1.pants. Ir deputāta Siliņa priekšlikums izteikt panta otro daļu šādā redakcijā: "Īpašās kultūrvēsturiskās nozīmības dēļ Aglonas bazilikas komplekss atzīstams par svētvietu Latvijā ar starptautisku nozīmi [..], kurā reliģiskā darbība ir atdalīta no valsts atbilstoši konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" 35.panta normām." Godātie kolēģi, komisija šo priekšlikumu pieņēma daļēji. Komisija pilnīgi piekrīt, ka Aglonas svētvietai ir starptautiska nozīme, jo tur regulāri ierodas cilvēki no vairāk nekā 12 valstīm. Tādēļ par šo daļu nekādu domstarpību nebija. Kas attiecas uz atsauci uz konstitucionālo likumu "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi", komisija izvairījās akceptēt šo daļu tādēļ, ka tādā gadījumā būtu loģiski šeit uzskaitīt vēl veselu virkni citu likumu. Tas nav likumdošanas praksē sevišķi praktizēts un nav sevišķi korekti, tad jau būtu jāuzskaita gan likums par uzņēmējdarbību, gan likums par reliģisko organizāciju darbību, pareizāk sakot, Reliģisko organizāciju likums, un vēl vesela rinda citu likumu. Šādas gramatiskās pārslodzes un arī nekonsekvences novēršanas dēļ mēs šo priekšlikumu pieņēmām tikai daļēji, tas ir, nepieņēmām atsauci uz kādu konkrētu likumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Šeit ir rakstīts, ka ieteikums ir daļēji pieņemts. Īstenībā būtība tik tiešām šeit nav pieņemta, un tādēļ es gribētu uzturēt spēkā prasību par balsojumu par šo otro daļu un uzsvērt, ka šeit ir īstā vieta, kur norādīt, ka šā likuma darbība ir saskaņā ar konstitucionālo likumu "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi", jo tieši tur ir definētas reliģijas un valsts varas attiecības. Manī rada izbrīnu tas, ka Cilvēktiesību komisija izvairās no šā savas sfēras pamatlikuma pieminēšanas. Neiztur kritiku referenta teiktais, ka tad likumprojekts būtu pārslogots ar atsaucēm uz citiem likumiem, jo 3.panta otrajā daļā ir atsauce uz Reliģisko organizāciju likumu. Tātad šis likums acīmredzot ir patīkams, bet likums, kurš tiešām regulē attiecības starp valsti un reliģiju, nav pieminams. Es uzskatu, ka tas nav pamatoti, un tādēļ es lūdzu balsot par manis ieteikto 1.panta otrās daļas redakciju: "Īpašās kultūrvēsturiskās nozīmības dēļ Aglonas bazilikas komplekss atzīstams par svētvietu Latvijā ar starptautisku nozīmi [..], kurā reliģiskā darbība ir atdalīta no valsts atbilstoši konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" 35.panta normām." Tur viss tas ir korekti pateikts, un mēs nedrīkstam ar atsevišķiem likumiem censties šo likumu pārkāpt. Iepriekšējās debatēs es diezgan daudz un pamatoti argumentēju, kādēļ šeit ir vēlēšanās sasaistīt jeb... tieši otrādi - nodefinēt reliģiju zināmā mērā par valsts sastāvdaļu jeb iesaistīt to valstī. Es biju arī komisijā, un mēs to visu pārrunājām, un komisija atzina, ka mēs varam ļoti loģiskā secībā uzrakstīt likumā, ka tiešām šis sadalījums tiek ievērots, mēs regulējam ar valsts likumdošanu to, ko valsts var regulēt. Tajos, kas ir valsts pasākumi, valsts nozīmes pasākumi - tajos mums ir iesaistīta šī svētvieta, to mēs regulējam, bet tās darbības, kas ir saistītas tikai ar reliģisko darbību, - tās netiek regulētas, un nevajag arī uzprasīties, lai tās tiktu regulētas. Ir jau skaidri redzams tas, ka zināmā mērā tas ir saistīts ar finansējumu, bet lielā mērā tas ir saistāms ar saimniecisko darbību, un iepriekšējā diskusijā daudzi atzina, ka tik tiešām tur ir nepieciešama valsts līdzdalība vai arī kaut kādā veidā pamatojums šīm finansēm, kādas tiek lietotas šajā objektā. Tāpēc vēlreiz lūdzu izprast šo attieksmi un neatteikties šeit atzīmēt šo likumu, jo tas ir vienīgais, kurš principiāli nosaka attiecības starp valsti un reliģiju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Es gribētu sīkāk precizēt komisijas nostāju šajā jautājumā, lai nebūtu pārpratumu un varbūt lai mēs nestrīdētos par lietām, par kurām nebūtu jāstrīdas. Komisija, protams, viennozīmīgi respektē un par pamatu uzskata šo konstitucionālo likumu "Par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem" un arī uzskata, ka, protams, šajā likumā definētā baznīcas un valsts dalīšana ir pamatprincips, uz kuru veidojas attiecības. "Reliģiskā darbība ir atdalīta no valsts" - pirmkārt, šis jēdziens neatbilst starptautiskajai terminoloģijai, jo atsevišķi neviena darbība no valsts nav atdalīta, bet parasti lieto definīciju "baznīcas un valsts dalīšana", un tur ir nedaudz cita jēga. Bet tas ir viens aspekts.

Otrs aspekts. Ja mēs pieminam šo likumu, mēs, iespējams, būtu gatavi to pārskatīt uz trešo lasījumu, un varbūt 1.pantā mēs varētu pievienot vienu apakšpunktu, kas noteiktu, ka baznīcas un valsts attiecības tiešām pamatā balstās uz šīm cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem, jo to ir svarīgi minēt. Šobrīd, iespējams, tā ir tehniska detaļa, bet šobrīd iznāk samērā neloģiski - pievērsiet uzmanību! Pašlaik mēs atstājam tā, kā piedāvā Siliņa kungs, un, ja piedāvā, tad arī Siliņa kungs varētu paklausīties manu paskaidrojumu. Pašlaik iznāk tā... Redzat, 1.pantā parasti norāda būtiskāko objekta saturu, par ko mēs runājām. Ja mēs rakstām 1.pantā tiešām šādā veidā, tad mums iznāk, ka būtiskākais saturs Aglonas svētvietai pašai ir vieta, kurai reliģiskā darbība ir atdalīta no valsts. Līdz ar to, pirmkārt, rodas jautājums, vai visā pārējā Latvijas teritorijā tas tā nav, jo mēs it kā šeit specifiski vienu vietu norādām, ka Aglonas bazilika ir vieta, kurā reliģiskā darbība ir atdalīta no valsts atbilstoši likumam. Rodas uzreiz juridisks jautājums: vai šīs specifikācijas nozīmē citās vietās tas tā nav? Un mēs esam vienu vietu atraduši, kurā tas tā ir. Un, otrkārt, es tomēr uzskatu, ka mēs nevaram atzīt par būtiskāko Aglonas bazilikas izpausmes formu vai saturu šo reliģijas un valsts dalīšanu. Līdz ar to es tomēr šoreiz piedāvātu atbalstīt Cilvēktiesību komisijas ierosinājumu, bet - atkārtoju vēlreiz - ir iespējams, ka tiešām uz trešo lasījumu mums jau ir jāuzraksta 3.apakšpunkts, kur vienkārši mēs varam principā atgādināt, ka baznīcas un valsts tiesības tiek regulētas atbilstoši likumam Cilvēktiesību konstitucionālajam likumam, šī baznīcas un valsts dalīšana. Es aicinu atbalstīt Cilvēktiesību komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Šie divi teikumi, kurus jūs lūdzat, jūs lūdzat kā deputāts vai kā referents? Kā referents. Tad debates ir pabeigtas. Lūdzu, referent!

A.Seiksts (LC).

Godātie kolēģi! Tikai ļoti īsu komentāru par Siliņa kunga teikto. Siliņa kungs, es jums piekrītu, ka šeit varētu būt atsauce, taču es nepiekrītu jūsu sacītajam tajā ziņā, ka mēs vispār neesam pieņēmuši jūsu priekšlikumu. Paldies jums par priekšlikumu, starptautiskais aspekts tikai jūsu priekšlikuma dēļ ir parādījies šeit.

Kas attiecas uz likumu gradāciju, tad likums "Par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem" tikai deklarē, bet Reliģisko organizāciju likums regulē šīs attiecības. Tāpēc es uzskatu par korektu tālākajā pantā atsaukties uz Reliģisko organizāciju likumu.

Es ļoti lūdzu kolēģus atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Tātad izskatīsim priekšlikumus likumprojektam "Par Aglonas svētvietu". 1. pantā ir deputāta Siliņa priekšlikums. Debates esam pabeiguši. Lūdzu, balsosim par viņu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 13, atturas - 16. Nav kvoruma. Atļaušos apgalvot, ka zālē kvorums ir. Ne visai liels, bet tomēr kvorums.

Balsosim vēlreiz par deputāta Siliņa priekšlikumu 1. pantam. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 15, 30 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad balsosim par komisijas piedāvāto 1. panta redakciju! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - nav, 7 - atturas. Ir pieņemta šī redakcija.

A.Seiksts. 2. pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. 3. pants. Lūdzu!

A.Seiksts. 3. pantā Cilvēktiesību komisija liek priekšā papildināt ar otro daļu šādā redakcijā: "Aglonas bazilikas reliģisko darbību reglamentē Reliģisko organizāciju likums". Šis likums tiešām reglamentē visas...

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. 4. pantā deputāta Siliņa priekšlikums - izteikt pantu šādā redakcijā: "Aglonas svētvietas saimniecisko darbību nosaka šis likums" - pēc mana ieskata, nav balsojams, jo viņš izrietēja no nosaukuma, kuru Saeima akceptēja komisijas variantā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. 5. pants. Deputāta Siliņa priekšlikums - 2. punktu svītrot. 2. punkts: "Aglonas svētvieta izmantojama vienīgi reliģiska un garīga rakstura pasākumiem..." un tālāk kā tekstā. Komisija nepieņēma deputāta Siliņa priekšlikumu taisni tāpēc, ka šis punkts ierobežo bazilikas darbību - lai tur notiktu tiešām tikai reliģiska darbība. Viņš neierobežo valsti un pašvaldību, bet šajā gadījumā ierobežo draudzi un baziliku. Un valsts reglamentācija, komisijasprāt, šeit ir nepieciešama. To atbalsta arī Katoļu baznīcas vadība.

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu - jums vārds! Atklājam debates par jūsu priekšlikumu.

A.Siliņš (LC).

Paldies. Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Šeit tik tiešām būtībā ir tāda, ka šis punkts ir lieks tāpēc, ka, ja Katoļu baznīcas vadība kaut ko nosaka Latvijā, tad kādēļ vēl mūsu likumos tas ir jāatzīmē? Ja uzskatām, ka arī likumdošana ir ļoti jāsasaista ar baznīcas likumdošanu, tad to var pieņemt, bet, manā uztverē, tas ir lieks, un es aicinu to svītrot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vispirms Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts, pēc tam - Andrejs Panteļējevs. Lūdzu!

J.Ā.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti un deputātes! Es tikai gribu mazliet komentēt šī likumprojekta nosaukumu, jo nupat referents atkal atsaucās uz viņu - it kā zināms pants izriet no nosaukuma. Precizitātes labad komisija nolēma, ka uz trešo lasījumu tā iesniegs jaunu - citu šī likumprojekta nosaukumu. Nav tā! Vai nu tīšām, vai netīšām, bet neprecīzi referents to pateica. Lai novērstu deputāta Siliņa izteiktās bažas un pārmetumus, ka arī citus iebildumus, kuri šeit jau ir izskanējuši, mēs iesniegsim jaunu, precīzāku šā likuma nosaukumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamie deputāti, es gribētu tomēr vērst uzmanību uz to, ka šis likums abpusēji ir kompromisa likums. No vienas puse, tas ir likums, kas it kā ierobežo vai uzliek valstij papildu funkcijas, bet tieši tāpēc, no savas puses, mēs pieņemam arī normas, kas zināmā mērā ierobežo baznīcu. Protams, varētu teikt, ka tikai un tikai Katoļu baznīca var noteikt, kas notiek šajā te teritorijā, svētvietā... Un šobrīd man nav aizdomu vai pamata apgalvot, ka tur varētu notikt kaut kas cits, izņemot garīgos un reliģiskos pasākumus. Taču diemžēl, man liekas, jūs zināt arī tādu praksi, ka jau šinī priekšvēlēšanu kampaņā dažas baznīcas... nevis Katoļu baznīca, bet dažas citas baznīcas izmanto savas telpas, ka daži mācītāji izmanto garīgās celtnes politisko pasākumu realizācijai vai pat priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanai. Man negribas izteikt ne mazākās aizdomas, ka to darīs Katoļu baznīca, bet tomēr, lai nebūtu pārpratumu un lai mēs kādreiz nenokļūtu situācijā, ka pie Aglonas svētvietas... piemēram, tās teritorijā notiek politiska rakstura mītiņš vai kaut kādas partijas sanāksme, man tomēr gribētos, lai šis pants paliktu tieši šādā redakcijā. Tātad - lai arī to nosaka Katoļu baznīca, bet tie ir garīga un reliģiska rakstura pasākumi.

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam... Es atvainojos, bet āmura klaudziens sakrita ar deputāta Endziņa piecelšanos, tāpēc tas vienmēr ir jārespektē. Vārds Aivaram Endziņam - "Latvijas ceļa" deputātam. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es vienīgi ceru, ka komisija uz trešo lasījumu tiešām šo punktu precizēs, jo šeit ir rakstīts: "Aglonas svētvieta izmantojama vienīgi reliģiska un garīga rakstura pasākumiem, kurus nosaka Katoļu baznīcas vadība Latvijā." Tātad iznāk, ka valsts valstī. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Vai tas ir saskaņojams ar 2. pantu, kur pirmajā daļā ir rakstīts, ka Aglonas svētvieta atrodas Aglonas pagasta teritorijā, otrajā daļā - kas ietilpst svētvietā, un tālāk seko svētvietas aizsardzības zona. Vai šis aizliegums principā attiecas arī uz aizsardzības zonu? Tas ir viens un tas pats, es atvainojos... Panteļējeva kungs noliedzoši krata galvu, bet to var iztulkot gan tā, gan tā, bet, kā rīkosies baznīca, - to man ir grūti pateikt. Tā ka katrā ziņā šeit ir vajadzīgs nopietns precizējums uz trešo lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referent, lūdzu!

A.Seiksts. Paldies, Endziņa kungs! Mēs tiešām šos precizējumus izdarīsim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Siliņa priekšlikumu - 2. punktu svītrot, pēc tam attiecīgi mainot attiecīgo daļu numerāciju. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 14, atturas - 22. Nav pieņemts.

A.Seiksts. Paldies. Par 3. punktu ir izteikts šāds Siliņa kunga priekšlikums - 3. punktu izteikt šādā redakcijā: "Aglonas svētvietas uzturēšanas izdevumus, kuri saistīti ar valsts nozīmes pasākumiem, var finansēt no valsts budžeta." Komisija to pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. Otrā nodaļa, 6. pants. Cilvēktiesību komisija liek priekšā 1. punktu izteikt šādā redakcijā: "Aglonas bazilikas draudzes uzņēmējdarbībā un citā saimnieciskajā darbībā iegūtie līdzekļi". Komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tālāk!

A.Seiksts. Deputāta Siliņa priekšlikums - 5. punktu izteikt šādā redakcijā: "... no Latvijas Republikas valsts budžeta piešķirtie līdzekļi valsts nozīmes pasākumu veikšanai". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. 7. pants. Cilvēktiesību komisijas priekšlikums - pirmo daļu izteikt šādā redakcijā... Es varbūt, kolēģi, nelasīšu, jo visiem dokuments ir priekšā. Cilvēktiesību komisijas redakcija ir pieņemta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo priekšlikumu. Deputāts Siliņš? Jā, lūdzu! Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļa" deputāts. Atklājam debates par Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu 17. pantam.

A.Siliņš (LC).

Paldies. Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Šeit principā varētu piekrist šī panta redakcijai, bet viņa noteikti ir jāprecizē trešajā lasījumā, jo šeit ir divas pretrunas ar iepriekšējiem pantiem. Vispirms ir pretruna ar 5. pantu, kurā ir paredzēts, ka valsts nozīmes pasākumus var finansēt no valsts budžeta, bet šeit jau ir viennozīmīgi uzrakstīts, ka sedz no Latvijas Republikas valsts budžeta. Šī ir pretruna, kura ir jānovērš. Tur noteikti varētu atkal būt tādā pašā formā, ka var segt.

Un otra pretruna. Otra pretruna ir ar šodien jau pieņemto likumprojektu "Par svētku un atceres dienām", kur Vasarsvētki tiešām tika pieņemti par valsts svētkiem, bet Dievmātes debesīs uzņemšanas svētki netika pieņemti par valsts svētkiem. Un tāpēc viņus nevar likt blakus un teikt, ka viņi ir valsts nozīmes pasākumi un citi valsts nozīmes pasākumi. Tātad tur varētu tikt atzīmēti tikai Vasarsvētki, bet tālāk - citi valsts nozīmes pasākumi. Ja viņi kļūs, tad kļūs... konkrētajā gadā - par valsts nozīmes pasākumiem.

Tātad šajā reizē es nedomāju iebilst pret pieņemšanu, bet gribu tikai pateikt, ka trešajā lasījumā šeit noteikti vajadzētu saskaņot ar esošo likumdošanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad iebildumu nav? Taču priekšlikumi trešajā lasījumā kopīgi tiks skatīti. Bet tagad par deputāta Siliņa priekšlikumu, lūdzu!

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Kas attiecas uz deputāta Siliņa priekšlikumu, tad principā mēs viņu uzskatījām zināmā mērā par loģisku, taču ir viena lieta - ir dažādas saskaņošanas dažādos līmeņos, un, lai nebūtu tā, ka vienā gadījumā saskaņo bazilika ar pagastu, otrā gadījumā - Ministru kabinets ar baziliku, vēl citā gadījumā - citādas instances, mēs nolēmām unificēt un visu saskaņošanu veikt Ministru kabineta un Katoļu baznīcas vadības līmenī, minot arī pašvaldības, uz ko tas attiecas. Šī saskaņošana tādējādi būtu unificēta, un tālāk būs runa par... Es vienkārši esmu spiests komentēt Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu, kura pirmajā vietā liek Katoļu baznīcas vadību, turpretī mēs, unificējot saskaņošanas procedūru, pirmajā vietā liekam Ministru kabinetu kā valsts augstāko izpildinstitūciju.

Un tāpēc es domāju, ka šeit tīri loģiski Siliņa kunga priekšlikums būtu noraidāms.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Jau iepriekšējā - 6. pantā, kura nosaukums ir "Aglonas svētvietas finansēšana", ir runāts par finansēšanas pamatiem un tamlīdzīgi. Šeit, 7. pantā, tajā redakcijā, ko piedāvā Cilvēktiesību komisija, no jauna atkal ir paredzēta finansēšana no valsts budžeta. Un šeit jau vairs nav runa tikai par Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkiem, bet ir runa par Vasarsvētkiem un par citiem valsts nozīmes pasākumiem, kur atkal medicīnisko, ceļu satiksmes un sabiedriskās kārtības nodrošinājumu svētvietas aizsardzības zonā sedz no valsts budžeta. Vēlreiz tas tiek atkārtots. Nu man ir jautājums citu konfesiju pārstāvjiem, jo man liekas, ka Vasarsvētkus, Lieldienas un citus reliģiskos svētkus svin ne tikai katoļi, bet svin arī Luterāņu baznīca, Pareizticīgo baznīca un citas konfesijas. Un arī tur tāpat ir zināms ļaužu pieplūdums, kur ir vajadzīga kaut kāda reglamentācija vai kaut kas tamlīdzīgs. Tajā pašā laikā, teiksim, mums nav pieņemts un tā arī netiek virzīts uz priekšu likums par Rīgas Domu, bet tagad ir par Aglonas baznīcu - par šo svētvietu, un viss nāk tikai no valsts budžeta līdzekļiem. Es tāpēc atbalstu deputāta Siliņa priekšlikumu, kur ir runa tikai par svētku norises noteikumu apstiprināšanu, bet nav - atkārtoju vēlreiz, kā jau teicu par 6.pantu, runa par finansēšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jā, es saprotu, bet tad acīmredzot tā lieta jāuzņem tādā veidā, ka trešajā lasījumā tas tad ir jābalso, jo šodien mēs balsot nevaram. Es tā saprotu. Varbūt godātie deputāti debates varētu neturpināt...

Lūdzu - Andrejs Siliņš, otrreiz. Piecas minūtes. "Latvijas ceļa" deputāts.

A.Siliņš (LC).

Paldies!

Sēdes vadītājs. Varat arī ilgāk, jo te ir dažādi priekšlikumi, un tad formāli faktiski jūs varat runāt arī par citu.

A.Siliņš. Paldies! Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es šeit oficiāli noņemu savu priekšlikumu. Tas ir tāpēc, ka mēs komisijā to nospriedām, un es piekrītu otrajai daļai. Endziņa kungs, otrajā daļā nav runāts vairs par finansēm, bet otrajā daļā ir runāts par norises noteikumiem... Jā, jā, es piekrītu! Zināmā mērā es jau par pirmo - par budžetu uzstājos.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, jā, es saprotu, jūs gribat, lai Endziņa kungs jūs klausās, bet viņš tagad ir aizņemts...

A.Siliņš. Viņš vairs nav aizņemts. Paldies, tagad tik tiešām...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, dialogu vajag arī stenogrammā, citādi tikai jūsu teiktais skanēs dīvaini, ja nebūs otras puses, kur jūs jautājat... Taču tas nav paredzēts.

A.Siliņš. Tiešām bija doma izteikt pantu sekojošā redakcijā. Un arī es uzskatīju, ka jautājums par finansējumu ir atrisināts iepriekšējos pantos. Ja šajā pantā vēlreiz risina jautājumu par finansējumu, tad tas ir jārisina saskaņoti ar iepriekšējos pantos teikto. Pirms dažām minūtēm es jau to atgādināju un sapratu, ka komisija pieņēma, ka trešajā lasījumā šā panta pirmā daļa, kas attiecas uz finansējumu, ir jāprecizē un ka tai ir jābūt saskaņotai. Ja viņa vispār ir, tad viņai ir jābūt saskaņotai ar to, kas ir rakstīts 5.pantā un 6. pantā.

Par šo noteikumu izstrādāšanu. Es šeit atzīstu, ka ir labāk, ja noteikumus izstrādā valsts mērogā un ja to dara Ministru kabinets, jo, kā mēs paši atceramies, tad pasākumi, kas notiek šajā svētvietā, tie lielākie, nebūt nav saistīti tikai ar rajonu, bet tie ir zināmā mērā saistīti ar visu Latviju, tāpēc Ministru kabinetam, grib viņš to vai negrib, ir jābūt lietas kursā un arī tie noteikumi ir jāizstrādā. Šajā aspektā komisija ir pozitīvi strādājusi, izņemot šo pirmo daļu, kura, es joprojām tā uzskatu, varētu arī vispār nebūt šajā pantā, jo budžeta jautājumi jau ir nokārtoti iepriekšējos pantos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Šī diskusija tātad ir jau par trešo lasījumu, jo rakstiski noraidījumi un svītrojumi nav iesniegti, tāpēc jājautā: ko mēs darīsim, lūdzu? Vai mēs balsosim tagad par šo pantu komisijas redakcijā un tad trešajā lasījumā to turpināsim pilnveidot?

Lūdzu - deputāts Urbanovičs, Tautas saskaņas partijas frakcija.

J.Urbanovičs (TSP).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs būtībā nerunājam par panta otro daļu, jo tur ir arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums, kurš būtību nemaina, proti, Ministru kabineta līdzdalība šo noteikumu iedibināšanā, izveidošanā paliek, taču, mūsuprāt, būtu loģiski, ka svētvietā, kura, kā jūs zināt un ko pielikumā varat redzēt, atrodas tikai uz baznīcas zemes un ietver sevī tikai sakrālo un citu baznīcas laukumu un īpašumu, tāpēc būtu loģiski, ka tie, kuri vairāk zina par šiem pasākumiem, kuri būtībā tos organizē un ir saimnieki šeit, arī izstrādātu šos noteikumus un, protams, liktu priekšā saskaņošanai Ministru kabinetā, jo tā vai citādi, ja paliek komisijas variants, tad tik un tā shēma paliks šī. Jūs to ļoti labi saprotat, ka tik un tā nevis Ministru kabinets izstrādās savus priekšlikumus un aicinās uz saskaņošanu Katoļu baznīcu, bet gan aicinās Katoļu baznīcu izteikt savu viedokli un tad, izejot no šā viedokļa, arī izstrādās šos noteikumus. Tā tas būs. Būtībā tik un tā šo pirmo soli veiks Katoļu baznīca. Tāpēc es gribu aicināt jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu, kur būtība nemainās. Atbildība un pārraudzība Ministru kabinetam paliek, taču iniciatīvas un lielāka atbildība par visu norisi un pasākumiem, kas notiek, paliek arī baznīcai. Paldies. (No zāles deputāts A.Endziņš: "Tas viss jau vienreiz ir teikts.")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad par procedūru. Tātad būs balsojums. Vispirms par Tautas saskaņas frakcijas priekšlikumu un pēc tam par 7.pantu komisijas ieteiktajā redakcija. Pret procedūru nav iebildumu? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par Tautas saskaņas partijas frakcijas ierosinājumu 7.pantam! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 9, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju 7.pantam! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - nav, atturas - 10. Nav kvoruma. Zālē ir kvorums. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 9. 7.panta redakcija ir pieņemta.

Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. Paldies. 8.pantā priekšlikumu nav. 9.pantā ir deputāta Siliņa, Tautas saskaņas partijas frakcijas un Cilvēktiesību komisijas priekšlikumi. Deputāts Siliņš liek priekšā pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: "Aglonas pagasta padome kopā ar Aglonas bazilikas vadību nosaka fizisko un juridisko personu uzturēšanās kārtību Aglonas svētvietā." Priekšlikums nav pieņemts tikai tāpēc, ka mēs jau iepriekšējās redakcijās esam vienojušies, ka visas šīs saskaņošanas notiek Katoļu baznīcas vadības un Ministru kabineta līmenī. Arī šī, protams, neignorējot tās pašvaldības, uz kurām tas attiecas.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man būtu liels lūgums atbildīgajai komisijai - pārdomāt šā panta pēdējo teikumu, ka šo noteikumu ļaunprātīgus pārkāpējus Aglonas bazilikas pilnvarotās personas izraida no Aglonas svētvietas. Vai Aglonas bazilikai būs sava policija vai sava zemessardze? Kas tās ir par "pilnvarotām personām", kuras tiek apveltītas ar administratīvām funkcijām attiecībā uz izraidīšanu? Un kas tā vispār ir par izraidīšanu? Kādā veidā? Vai tādā pašā veidā, kā kādreiz - padomju laikos - ielasmeitas un vēl kaut ko citu izraidījām no Rīgas un nometinājām laukos, lai "aplaimotu" lauku cilvēkus - vīriešus? Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Debates ir pabeigtas. Referents vēlas komentēt?

A.Seiksts. Mēs pieņemam Endziņa kunga priekšlikumu - domāt par šīs daļas, šī teikuma redakciju. Ļoti lūdzam atbalstīt Cilvēktiesību komisijas redakciju, tā kā tā ir saskaņota un saskaņošanas jautājumi korespondējas ar citiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pieņem šos priekšlikumus? Pieņem. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. 10. pantā Tautas saskaņas partijas frakcija liek priekšā pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: "Katoļu baznīcas vadība Latvijā, saskaņojot ar Ministru kabinetu, izdod uzturēšanās noteikumus visām fiziskajām un juridiskajām personām Aglonas svētvietas aizsardzības zonā." Priekšlikums nav pieņemts, jo, kā es jau teicu, valstij uzturēšanās noteikumus izdod tomēr valsts izpildinstitūcijas, nevis reliģiskās vai sabiedriskās organizācijas. Tāpēc mēs vienkārši apmainījām vietām.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ņemot vērā iepriekšējo balsojumu, liekas, ka tas vēlreiz nebūtu debatējams. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. Nav pieņemts Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums - trešās daļas otro teikumu izteikt šādā redakcijā: "Noteikumu izpildi kontrolē valsts policija un Zemessardze." Cilvēktiesību komisijai ir cita redakcija, liekot klāt arī pagastu, jo pagastu izslēgt šajā gadījumā būtu nekorekti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. Ir pieņemts Cilvēktiesību komisijas priekšlikums, deputāta Siliņa priekšlikums un arī citi tālākie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai pret nākamajiem priekšlikumiem 10.pantā, kurus komisija ir pieņēmusi, deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, izskatīsim nākamo pantu - 11.pantu!

A.Seiksts. 11.pants. Ir deputāta Siliņa priekšlikums - pantu svītrot. Tas ir visradikālākais. Komisija šo priekšlikumu nav pieņēmusi taisni tā argumenta dēļ, ka likumā ir runa tieši par Vasarsvētkiem un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkiem, jo šajās dienās Aglonā saplūst tūkstošiem cilvēku (15.augustā - vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku). Tādēļ, izņemot šo pantu ārā, zūd zināmā mērā loģika.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par deputāta Siliņa priekšlikumu.

Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Noteikti gribu aicināt svītrot šo pantu vairāku iemeslu dēļ. Pirmais iemesls. Ja mēs atgriežamies pie 7.panta otrās daļas, tad redzam, ka tur jau tas viss ir uzrakstīts un jau vienreiz ir pieņemts, - ka "Ministru kabinets, vienojoties ar Katoļu baznīcas vadību Latvijā un attiecīgajām pašvaldībām, apstiprina Vasarsvētku un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētku norises noteikumus, kas ir saistoši valsts medicīnas iestādēm, valsts policijai un Zemessardzei." Tas viss jau ir vienreiz pateikts. Šeit vēlreiz to pašu atkal pirmajā daļā faktiski... un mazliet plašāk... šajos noteikumos, protams, būs arī plašāk, ja jau Ministru kabinets reiz... Es saprotu, ka šis pants ir atstāts galvenokārt tādēļ, ka ir otrā daļa. Un otrajā daļā ir šis teikums, kurš ir pretrunā ar iepriekš pieņemtajiem pantiem - 5.pantu un 7.pantu. Šeit atkal ir uzsvērts, ka šīs kārtības ievērošanu, saņemot finansējumu no valsts budžeta, kontrolē valsts policija un Zemessardze. Šī ir tā būtība. Un es domāju, ka, ja Ministru kabinets vienreiz izstrādās noteikumus, tad viņš paredzēs to finansējumu. Un tas, vai to saņems vai nesaņems, būs atkarīgs no tā, kā konkrētajā gadā Ministru kabinets nolems. Nav nozīmes šeit vēlreiz pretrunīgā normā... jo tur ir norma, ka var piešķirt... Ja varēs, - ja būs budžetā tik daudz līdzekļu, - tad finansējums tiks piešķirts un tie līdzekļi būs. Ja nevarēs - nu tad diemžēl varbūt arī nebūs. Bet šeit ir nepārprotami rakstīts, ka saņem finansējumu no valsts budžeta. Pretruna. Es uzskatu, ka mēs varam būt tomēr tik saprātīgi, lai vienā likumā nepieņemtu absolūti pretrunīgus pantus. Šis ir absolūtā pretrunā ar iepriekšējiem, jau nobalsotajiem pantiem. Aicinu šo pantu svītrot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Urbanovičs - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

J.Urbanovičs (TSP).

Godātie kolēģi! Varu pilnīgi piekrist visam, ko saka Siliņa kungs, tikai diemžēl es to visu saprotu drusku citādi. Varbūt Siliņa kungs nezina, ka neatkarīgi no šā apspriežamā likuma, neatkarīgi no tā, kāda bija iekārta, visos iepriekšējos gados, vienalga, šo satiksmes ierobežošanu un kārtības uzturēšanu finansēja valsts. Tieši tad, ja šī norma tiek svītrota, - tieši tad mēs radām šīs pretrunas un daudzas nevajadzīgas diskusijas, kādas bija šogad pirms 15.augusta. Tāpēc šeit tas tiek rakstīts. Un katrā ziņā gribu lūgt kolēģus atcerēties to, ka te nav runa ne par kādu dotāciju, ne par kādu palīdzību bazilikai, ne par kādu bazilikas sponsorēšanu un finansēšanu, bet ir runa par vienā atsevišķā valsts teritorijā notiekošo pasākumu regulāciju un kārtības uzturēšanu. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt Siliņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. (Starpsauciens no zāles: "No likumdošanas viedokļa...") Diemžēl es nedzirdu jūsu replikas un arī nesaprotu roku mājienus. Nāciet, lūdzu, tribīnē un izsakiet savus priekšlikumus!

Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Siliņa kungam ir simtprocentīga taisnība, ka šis pants ir jāsvītro. Galu galā mēs 6.pantā runājam par finansējumu, 7.pantā mēs runājam par Ministru kabineta izstrādātiem noteikumiem, kuros ir runa gan par satiksmi, gan par medicīnu - un tā tālāk. Vai tiešām ir nepieciešams katra panta galā likt klāt vēl un vēlreiz vienu un to pašu? Tas ir absurds. Turklāt, šeit ir runa tikai par Vasarsvētkiem un Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkiem. Iepriekšējā tekstā bija runa arī par citiem valsts nozīmes svētkiem. Runa ir arī par to, ka attiecībā uz kalendāro gadu Ministru kabinets nosaka šo grafiku, proti, nosaka, kādi svētki... kas tie būs par valsts nozīmes svētkiem. Tātad mēs gribam vēlreiz rakstīt to pašu šeit - 11.pantā. Tas ir absolūti lieki.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai referents vēlas runāt? Lūdzu!

A. Seiksts. Godātie kolēģi! Endziņa kungs! No gramatiskās sakārtotības viedokļa es varētu piekrist, bet no konceptuālā viedokļa es kategoriski nepiekrītu panta svītrošanai, tādēļ, ka, ja par to nerunā, tad... es pilnīgi pieļauju, ka kolēģi, kas šeit runāja, spriež acīmredzot tā: Aglonā pulcējas un pulcēsies simtiem tūkstošu cilvēku - pulcēsies neatkarīgi ne no kā. Bet tad acīmredzot policijas, Zemessardzes un kārtības uzturēšanas izdevumus segs no ziedojumiem. Tas ir pretrunā ar pirmā lasījuma koncepciju - pašā pamatā. Tikai piekrītu, ka šo tekstu var izteikt citādā redakcijā. Ļoti lūdzu atstāt Cilvēktiesību komisijas ieteikto variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 11.panta... Nē, es atvainojos, vispirms ir jābalso par deputāta Siliņa priekšlikumu - pantu svītrot. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 8, atturas - 14. Pants ir svītrots.

Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. Pārejas noteikumi. Ir Cilvēktiesību komisijas priekšlikums izdarīt tajos papildinājumu: "Valsts nozīmes pasākumu sarakstu katram kalendāra gadam pirms valsts budžeta apstiprināšanas apstiprina Ministru kabinets." Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Tātad esam to akceptējuši. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Aglonas svētvietu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 3, atturas - 2. Pieņemts otrajā lasījumā.

A.Seiksts. Godātie kolēģi! Priekšlikumus komisija lūdz iesniegt līdz 26.septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Acīmredzot Seiksta kungs arī šodienu ieskaitīja. Tā ka sanāk piecas dienas.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"". Juridiskās komisijas vārdā - Jānis Bordāns, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Bordāns (LC).

Godātie kolēģi! Darbam ir izmantojams dokuments nr.1060. Likumprojekta sākumdaļā ir Juridiskās komisijas priekšlikums - redakcionāli precizēt likumprojekta tekstu, tas ir, ierakstīt precīzi "Ziņotāja" nosaukumu - "Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs".

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Bordāns. Likumprojekta 1.pants. Ir redakcionāls precizējums. Jūs redzat - vārdi "attiecīgā locījumā" ir ielikti iekavās.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Bordāns. Ir priekšlikums likuma 1.pantu redakcionāli precizēt - svītrot vārdus "Latvijas Republikas" un svītrot 1.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas priekšlikumiem attiecībā uz 1.pantu? Iebildumu nav. Priekšlikumi ir pieņemti.

J.Bordāns. Ir redakcionāls precizējums likuma 2.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu. Tālāk!

J.Bordāns. 4.priekšlikums ir - izteikt likuma 3.pantu jums redzamajā redakcijā. Tiek svītroti vārdi, kas ir saistīti ar ģerboņa zīmoga lietošanu. Kā zināms, ģerboņa zīmoga lietošanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi, un šajā likumā nebūtu nepieciešams to papildus atrunāt, un faktiski šī daļa neatbilst likumprojekta panta nozīmei.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bordāns. Likumprojekta 5.pants ir redakcionāli precizējumi 4.pantā, tas ir, aizstāt vārdu "aiz" ar vārdu "pēc" un 12.punktā mainīt vārda galotni.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bordāns. Likumprojekta 6.pants - redakcionāli precizēt 5.pantu. Tātad teksts ir konkretizēts: nevis "strīdu gadījumos", bet "domstarpību gadījumos". Un, kas attiecas uz vārdu "jāsaskaņo", Juridiskās komisijas viedoklis bija tāds, ka tas ir neprecīzi un nevarētu precīzi izprast, kādā veidā rīkoties. Tātad ir noteikts, ka domstarpību gadījumos ir pieprasāms Valsts valodas centra atzinums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Bordāns. Par 6.pantu pēc pirmā lasījuma nav saņemti priekšlikumi. Ir priekšlikums redakcionāli precizēt 8.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bordāns. Pēdējais. Tātad arī 9.pantā priekšlikumu - salīdzinājumā ar pirmo likumprojekta lasījumu - nav. Līdz ar to viss dokuments ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

J.Bordāns. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 25.septembrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Es atvainojos.

J.Bordāns. Es atvainojos. Acīmredzot līdz 26.septembrim. Piecas dienas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

Zvanu! Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija! Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies! Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Šodien pulksten 12.28 nav reģistrējušies šādi deputāti: Gundars Bērziņš, Inese Birzniece, Olafs Brūvers, Andris Grots, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Aristids Lambergs, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Pauls Putniņš, Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Anna Seile, Juris Sinka un Alfrēds Žīgurs.

 

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Kolēģi, tad es kā deputāts... Lūdzu pārliecināties par kvorumu vēlreiz! Lūdzu vēlreiz reģistrēties! Rokas tikai vienā virzienā! Lūdzu rezultātu! Lūdzu zvanīt... Reģistrējušies ir 46 deputāti. Katrā ziņā, neskaitot deputātus, varu pateikt - plus, mīnus divi, pēc vietu ģeogrāfiskā izvietojuma. Tā, tagad ir kvorums, četri deputāti ir ienākuši. Līdz ar to zālē ir 50 deputāti. Turpinām darbu.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"", pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Imants Kalniņš, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts. Lūdzu!

I.Kalniņš (LNNK).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departaments pēc Latvijas Republikas Nacionālās augu šķirņu padomes lūguma ir iesniedzis Saeimai izskatīšanai likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"", kas paredz nacionālos preču kodus superelites un augstākās kategorijas sēklai. Budžeta un finansu komisija, izskatījusi šo jautājumu, vienbalsīgi atbalstīja šos grozījumus un sakarā ar šā likumprojekta būtību, tā izteikti sezonālo darbības efektu, lūdz izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par ierosināto steidzamību? Neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim par ierosinājumu - izskatīt kā steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - nav. Lēmums par steidzamību ir pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

I.Kalniņš. Budžeta un finansu komisija lūdz dot vārdu Zemkopības ministrijas parlamentārajam sekretāram.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Dainis Viesturs - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.

D.Viesturs (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēģināšu mazliet raksturot situāciju, kuras dēļ ir radušies šie piedāvātie likuma labojumi. Autoritatīvākā iestāde, kura Latvijā nodarbojas ar laukaugu šķirņu jautājumiem, ir Nacionālā augu šķirņu padome. Šī padome katru gadu publicē audzēšanai ieteikto laukaugu sarakstu un koordinē visas ar šķirņu jautājumiem saistītās problēmas. Pašlaik no Latvijā audzēšanai ieteiktajām rudzu šķirnēm tikai viena ir vietējā, tātad Latvijā izaudzētā. Arī no piecām audzēšanai ieteiktajām ziemas kviešu šķirnēm tikai viena ir izaudzēta Latvijā. Un no 10 audzēšanai ieteiktajām miežu šķirnēm trīs ir izaudzētas Latvijā. Līdz ar to ir nepieciešamība iepirkt ārzemēs izaudzētās augstākās kvalitātes šķirņu sēklas. Es atkārtoju - augstākās kvalitātes. Graudaugiem tā būtu superelite, ko pēc tam, šeit uz vietas pavairojot, varētu tālāk nodot ražošanai, lauksaimniecībai. Cik lieli būtu šie iepērkamie daudzumi? Jums izsniegtajā materiālā ir arī šis daudzumu aprēķins, un tur ir redzams, ka 1995.gadam vajadzīgais maksimālais graudaugu šķirņu sēklu daudzums bija aptuveni 450 tonnas, kartupeļu - aptuveni 2000 tonnas, un zālāju sēklu - aptuveni 10 tūkstoši tonnu. Jāsaka, ka 1995.gadā tika iepirkts ievērojami mazāk: daži desmiti tonnu graudaugu sēklu - no Rietumiem, un daži desmiti tonnu - no Austrumiem, kā arī aptuveni 800 tonnu kartupeļu sēklu. Un visa jautājuma būtība ir tā, ka pašreiz spēkā esošajā Muitas likumā nav atšķirības starp lopbarības graudiem, pārtikas graudiem un sēklas graudiem - visi šie graudi tiek aplikti ar vienādu muitu. Šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka šīm superelites jeb augstākās kategorijas sēklām vajag samazināt muitu, tātad līdz 0,5%. Pašlaik, kā jūs zināt, ievedmuita kviešiem ir 25 lati par tonnu, pārējām graudaugu šķirnēm - 75 lati par tonnu. Un tātad tāda pati ievedmuita ir arī labības sēklām. Parasti tiek minēts iebildums, ka zem šā vieglojuma varēs ievest lopbarības, pārtikas graudus un tamlīdzīgi. Jāsaka, ka šī ievešanas sistēma ir diezgan izstrādāta, jau pašlaik, 1995.gadā, kā jau es minēju, tika ievesti vairāki desmiti tonnu graudaugu sēklu, un tiek ievestas tikai sertificētas sēklas. Ievešanu veic SIA "Latvijas šķirnes sēklas", šajā SIA ietilpst visas selekcijas stacijas, kurās sēklas attiecīgi tālāk tiek pavairotas. Pats galvenais moments, kas ir šķērslis iepirkšanai, ir tas, ka šīs augstās kvalitātes sēklas ir ļoti dārgas. Lētākā cena, par ko pašlaik ir izdevies iepirkt sēklas no Rietumiem, ir 350 lati par tonnu, tā ir ļoti lēta cena. Sēklu cena sasniedz tātad pat 700 latus par tonnu. Protams, šis ir pasākums, kas būs uz laiku, jo, ja Latvijā mēs paši pēc četriem vai pieciem gadiem varēsim izaudzēt sēklas pietiekamā vairumā, tad tās, protams, netiks iepirktas, jo, kā jau es minēju, ievešana ir ļoti dārga.

Noslēgumā es vēl varētu pieminēt, ka runa ir par nelieliem daudzumiem visaugstākās kvalitātes sēklu, kuras pēc tam Latvijas selekcijas stacijās tiktu pavairotas un tad laistas ražošanā. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

I.Kalniņš. Budžeta un finansu komisija ierosina noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - līdz šā gada 26.septembrim.

Sēdes vadītājs. Un izskatīt 28.septembrī?

I.Kalniņš. Jā. Es atvainojos, septembrī.

Sēdes vadītājs. Mēs sapratām, ka tas ir septembris, jā. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts. Paldies.

"Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā - Raimonds Jonītis. Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Jāstrādā ar dokumentu nr.1068, kurā ir tabula ar visiem priekšlikumiem, kas tika iesniegti attiecībā uz otro lasījumu.

Pirmais priekšlikums. Deputāte Seile iesaka izteikt 4.panta otro teikumu jaunā redakcijā. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu viena vienīga iemesla dēļ. Sakarā ar to, ka Saeima ir pieņēmusi likumu par Valsts īpašuma fondu, kurā jau ir noteikts, ka valsts uzņēmumus pārzina Valsts īpašuma fonds un tikai atsevišķos gadījumos Ministru kabinets var noteikt šos izņēmumus, ierosinu tomēr atbalstīt pirmā lasījuma redakciju, nevis pilnīgi pretējo gadījumu, ka par katru uzņēmumu būtu jāpieņem Ministru kabineta rīkojums. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti atbalsta komisijas lēmumu? Atbalsta. Paldies.

R.Jonītis. Nākamais priekslikums ir 6. lappusē, un tas attiecas uz 12. pantu. Šis pants mums būs jāizskata pa daļām.

Par 12. panta pirmo daļu. Deputātes Seiles priekšlikums: "Visu valsts uzņēmumu var iznomāt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu." Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Jonītis. Par 12. panta otro daļu. Ir divi priekšlikumi, kas viens otru papildina. Tos ir iesnieguši deputāts Gūtmanis un zemkopības ministrs Ūdris. Komisija ir atbalstījusi tos abus, jo tie viens otru papildina. Tātad lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Priekšlikumi ir pieņemti.

R.Jonītis. Par 12. panta trešo daļu. Ir deputāta Gorbunova priekšlikums šo daļu svītrot. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu tikai tāpēc, lai būtu viena konkrēta valsts institūcija, kur būtu sareģistrēti - tieši statistikas labad - visi nomas līgumi un rakstveida atļaujas. Tātad tas attiecas uz reģistrāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tālāk, lūdzu!

R.Jonītis. Par 12. panta ceturto daļu ir visvairāk priekšlikumu. Deputāts Gūtmanis ieteica šo daļu svītrot. Deputāts Gorbunovs ieteica jaunu redakciju visai šai daļai. Tas ir otrais priekšlikums. Šos pirmos priekšlikumus komisija neatbalstīja, bet atbalstīja trešo, ko iesniegusi deputāte Seile, - svītrot šā panta ceturtajā daļā vārdus "īpašuma fonda", un tātad daļēji atbalstīja arī nākamos - zemkopības ministra Ūdra un deputāta Zaščerinska - priekšlikumus, izveidojot jaunu redakciju, kas ir redzama pēdējā, ceturtajā ailītē. Un es uzreiz komentēšu... nē, faktiski par ceturto daļu tas arī būtu viss. Es lūgtu atbalstīt to redakciju, kurā ir apvienoti šie trīs priekšlikumi, un turpmāk tātad paredzēt, ka nomas maksa par valsts mantas iznomāšanu 50% apjomā ieskaitāma valsts budžetā un 50% apjomā paliek uzņēmuma rīcībā, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk!

R.Jonītis. Deputāta Siliņa priekšlikumu - papildināt 12. pantu ar jaunu teikumu par zinātniskajām iestādēm - komisija neatbalstīja tīri formāla iemesla dēļ, ka šajā likumā ir runa par valsts uzņēmumu statusu un valsts uzņēmumu mantu. Protams, mēs komisijā izskatījām šo divdomīgo situāciju, ka dažas valsts iestādes, it sevišķi zinātniskās iestādes, ir piereģistrētas ar šo valsts uzņēmumu statusu, kaut gan tās tādas pēc būtības nav, jo izmanto budžeta līdzekļus. Bet komisija šo priekšlikumu noraidīja tā formālā iemesla dēļ, ka šis nav šā likuma objekts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Deputāts Siliņš.

A.Siliņš (LC).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Es būtu ļoti priecīgs, ja tik tiešām zinātniskās iestādes nebūtu šā likumprojekta - pašreiz šis vēl ir likumprojekts - objekts. Bet diemžēl tad, kad tika pieņemts likums par zinātnisko darbību, tur zināmā mērā steigā tika definēts, ka zinātniskās iestādes Latvijā ir tikai tās, kas ir reģistrētas Valsts uzņēmumu reģistrā. Un visās tālākajās attiecībās starp iestādēm visa veida ierēdņi uzskata zinātniskās iestādes par valsts uzņēmumiem. Diemžēl uzskata par valsts uzņēmumiem. Un līdz ar to šī pavisam nepamatotā attieksme, kas ir pret zinātniskām iestādēm... tā ir pavisam nepamatota attieksme, tieši tāda kā pret valsts uzņēmumiem, tieši par šo īpašumu izmantošanu.

Līdz ar to diemžēl atkal jāsaka, ka ir nepieciešams... kamēr nav citādi, kamēr Latvijā nav radītas cita veida reģistrēšanas iespējas, cita veida valsts atzītas reģistrēšanas iespējas, šajā likumā ir jārunā par valsts zinātniskajām iestādēm, un es lūdzu atbalstīt tieši šo redakciju, kāda šeit ir uzrakstīta, kāda ir manā priekšlikumā. Kāpēc? Tāpēc, ka jūs ļoti labi zināt, ka pašreiz un jau sen šis budžeta finansējums zinātnei ir nepietiekams un šie līdzekļi, kurus zinātniskās iestādes iegūst, šo īpašumu iznomājot, galvenokārt tiek izlietoti ekspluatācijas nodrošināšanai. Šeit tas nav ierakstīts. Gatavojot trešo lasījumu, šo pantu varētu papildināt, jo attīstībai tur paliek ļoti maz. Pašreiz ieteiktā un pieņemtā ceturtās daļas redakcija, ka 50% šo līdzekļu ieskaitāmi valsts budžetā un 50% paliek uzņēmuma rīcībā, neatrisina problēmas, tādēļ ka diemžēl vairāk nekā 50% no nomas maksas zinātniskajās iestādēs aiziet ekspluatācijas izdevumiem, šo iestāžu uzturēšanai. Praktiski tas tā notiek. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā tik vienkārši tas nav - ar tiem atlikušajiem 50 procentiem šos ekspluatācijas uzdevumus nosegt nevar un noma nav izdevīga, un līdz ar to tā telpa ir jātur tukša... ir jālaiž postā.

Līdz ar to es vēlreiz lūdzu izprast šo situāciju. Pilnīgi atbalstu referenta teikto, ka šis īstenībā nav šā likumprojekta objekts, bet praksē tas tā diemžēl vēl ir līdz šim. Un tādēļ, lai šis praktiskais spiediens un zināmā mērā netaisnība pret zinātniskajām iestādēm netiktu realizēta - pašreiz tā tiek realizēta, - šis papildinājums 12. pantā būtu vajadzīgs.

Pants var tikt precizēts, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam. Tiešām ir precīzi jānorāda, kam šie līdzekļi tiek izmantoti, jo šeit ir uzrādīts, ka tie ir tikai attīstībai, un izskatās, ka ekspluatācijai tos neizmanto, bet īstenībā tos izmanto galvenokārt ekspluatācijai. Tātad tie ir nepieciešami, lai īstenībā... lai šīs ēkas nesagrūtu. Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Deputāts Anatolijs Gorbunovs - "Latvijas ceļš".

A.Gorbunovs (LC).

Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Mans uzvārds parādījās tur tāpēc, ka šie priekšlikumi bija atsūtīti uz Saeimu, un tā kā mēs komisijā izskatījām šo likumprojektu... Lai tie nepaliktu mūsu varbūt birokrātiskajās lietās, pārsūtot no vienas vietas uz otru jeb no vienas komisijas uz otru, pēc tam iesniedzot deputātiem un tā tālāk, es lūdzu komisiju iekļaut tos kā manus priekšlikumus, bet tie nav mani priekšlikumi, tos rakstīja zinātniski pētnieciskie institūti.

Un es piekritu, kā paskaidroja mūsu referents iepriekšējos priekšlikumus, bet deputātam Siliņam ir taisnība, ka mums ir budžeta iestādes un uzņēmumi diemžēl, nevis... jūs droši vien to sapratāt tā, ka šeit ir uzrakstīts - budžeta iestādēs vai uzņēmumos, bet ir budžeta iestādes un budžeta uzņēmumi. Tiešām tā tas ir. Un ne jau tie ir vainīgi, ka tāda situācija ir radusies tādā nu... viņu statusā. Tas statuss tā ir noteikts, un tāpēc jau tā problēma ir radusies. Un tāpēc es tiešām nenācu šeit runāt un izskaidrot šo problēmu, kaut gan man liekas, ka jums tā ir skaidra, tieši tāpēc, ka šeit bija deputāta Siliņa priekšlikums: "Līdzekļus, kas iegūti, iznomājot zinātniskās iestādes pārvaldīšanā nodoto valsts īpašumu, tās izmanto savai attīstībai." Faktiski tas, ka mēs jau akceptējam, ka 50% no tā aiziet valsts budžetā un 50% paliks tām iestādēm vai organizācijām... es domāju, attiecībā uz zinātniski pētnieciskajām iestādēm tiešām būtu jābūt šim deputāta Siliņa ierosinātajam priekšlikumam, jo katrā ziņā es domāju... šeit varbūt nerunāsim neko daudz politiski, jo ir skaidrs, ka finansējums ir tik mazs, un, ja nu tagad šīs iestādes kaut ko iznomā un kaut ko no šiem līdzekļiem izmanto savai attīstībai, pie šā finansējuma samazināšanas mēs vēl paņemam arī šo nost, izdarot tādu labojumu šajā likumā. Es nezinu, vai budžets kaut ko iegūs no tā, jo droši vien viņi vairs neorganizēs to nomu un neko nedarīs tālāk, jo ir skaidrs, ka tur nav nekādas ieinteresētības tanī lietā.

Un tāpēc es lūgtu atbalstīt deputāta Siliņa priekšlikumu, un trešajā lasījumā, ja ir vajadzīgi vēl precizējumi, mēs varētu precizēt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Deputāts Kreituss - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Gribu atbalstīt abu iepriekšējo runātāju teikto un paskaidrot to no praktiskās puses - kā tas izskatās no rūpniecības iekšpuses puses un pie kā tas noved, ja mēs gribam būtībā pārspīlēt, kaut kādu uz situācijas nezināšanas pamata radušos apsvērumu dēļ kaut ko iekasēt budžetā. Tas noved pie tā, ka budžetā neiekasē nekā. Ir vēl viena tāda atšķirība. Piemēram, noma. Pašreiz jūs varat valsts īpašumu iznomāt... Ja jūs to iznomājat uz laiku līdz vienam gadam, tad jūs varat savam uzņēmumam kaut ko dabūt - dabūt noteiktus procentus, bet, ja uz laiku, kas ir ilgāks par gadu, - tad lielākā daļa nomas maksas tiek ieskaitīta valsts budcetā un 12% tiek Valsts īpašuma fondam. Tātad tam, kas iznomā, netiek nekas. Līdz ar to uzreiz pilnīgi zūd iespēja, ka valsts uzņēmums gribētu ar kaut kādu iznomāšanu nodarboties, jo, ja nāk nomāt privātpersona, tā grib kaut ko nomāt uz ilgāku laiku, uz gadu neko nomāt negrib, jo tā ir pilnīga nestabilitāte, cilvēks nekādus remontus un praktiskus darbus iesākt nevar un to nedara, un līdz ar to daudzi korpusi stāv pamesti. Bet mēs gribam šādi kaut ko budžetā dabūt! Mēs patiesībā "nogriežam" iespēju uzņēmumam pašam priekš sevis naudu "uztaisīt" un izdzīvot. Tas uzņēmums mirst nost, viņš līdz ar to nevar ne to tehnoloģiju uzlabot, ne jaunas darba vietas kaut cik dabūt, un viņš neiemaksā budžetā naudu. Mēs, gribēdami labumu budžetam, izdarām tieši pretējo - mēs izraisām tādu situāciju, ka nu nauda budžetā neienāk. Nauda nenāk pa to pirmo plūsmu, jo tas uzņēmums nenomās tad neko nevienam, ja viņš pats nevarēs neko dabūt, jo tas ir organizatorisks darbs, tas ir smags darbs. Un otrais aspekts ir tas, ka ar tādu likumdošanu mēs graujam visu to lietu no iekšpuses, un tas uzņēmums nodokļos neko nemaksā.

Un tas, ko Siliņš pateica attiecībā uz zinātnisku iestādi, - tas tikai ir vienkāršākais variants no tā visa. Tikai vienkāršākais variants. Un līdz ar to, ja tas ir tā, ka viss nonāk balsts budžetā, tad tas valsts uzņēmums, pirmkārt, neko nedara, tas privātais jeb tas, kas ir pusprivātais, - tas var darīt šinī virzienā visu, kā grib, un iekasēt visu, ko grib. Vārdu sakot, tas ir novedis pie tā, kā tas ir pašreiz, - ka būtībā daudzi uzņēmumu korpusi stāv tukši, gāžas kopā un par tiem nerūpējas neviens, ne Valsts īpašuma fonds, ne kāds cits valsts īpašuma pārvaldītājs. Un tas, ka mēs te ierakstām, ka šī nauda būs jāiemaksā budžetā, - tā ir pilnīgi tukša vārdu spēle, un tas labi izskatās varbūt tikai nezinoša cilvēka priekšā. Tā ka es noteikti gribu atbalstīt gan Gorbunova kunga teikto, gan Siliņa kunga teikto, jo ir jāskatās, kā mēs pie kā varam tikt, jo izmaksas par enerģētiku un visu pārējo mums jau ir radījusi situācija. Un nevar neviens mums šīs izmaksas par enerģētiku kaut kādā veidā kompensēt - piemēram, kaut vai zinātniskajai iestādei. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu referentu!

R.Jonītis. Es gan gribētu lūgt jūs atļaut man vēl vispirms runāt par privatizācijas jautājumu kā valsts ministra funkciju veicējam Ekonomikas ministrijā, pēc tam - kā referentam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

R.Jonītis. Tas, ko teica Kreitusa kungs attiecībā uz valsts uzņēmumiem, - tā visnotaļ ir liela taisnība. Latvijā pagaidām ir ļoti daudz tādu valsts uzņēmumu, kuri dzīvo tikai no savas... nevis no savas, bet no valsts mantas iznomāšanas, un šo uzņēmumu vadītāji par visu vari cenšas nenodot šos uzņēmumus privatizācijai, jo, kā Kreitusa kungs tiešām ļoti profesionāli piemetināja, tā viņi zaudētu iztikas līdzekļus, līdzekļus savai attīstībai. Kaut gan mums tomēr būtu jāievēro, ka tas ir valsts īpašums, valsts manta, un, ja šī valsts manta vai valsts īpašums nav vajadzīgs konkrētai ražošanai vai citam konkrētam mērķim, kas šai iestādei vai uzņēmumam ir uzdots, tad šāda veida uzņēmumi un iestādes droši vien ir vai nu stipri jāsašaurina, vai jānodod tiešām privatizācijai. Paldies.

Tagad es kā referents gribētu vienīgi vēlreiz lūgt Saeimu balsojot izlemt šā priekšlikuma turpmāko gaitu. Protams, mums ir jāievēro arī tas, ka, ja mēs apstiprināsim šo deputāta Siliņa iesniegto redakciju... es, kā šā likuma referents, jau prognozēju, ka attiecībā uz trešo lasījumu mums būs līdzīga rakstura priekšlikumi, kas attieksies uz kultūras iestādēm, līdzīga rakstura priekšlikumi, kas attieksies uz izglītības iestādēm, un līdzīga rakstura priekšlikumi, kas attieksies uz medicīnas iestādēm. Droši vien katra nozare atradīs sev svarīgu šo... un centīsies dzīvot tikai no šīs iznomāšanas. Un vienlaicīgi, ņemot vērā to, ka ceturtajā daļā mēs jau esam paredzējuši 50% paturēt tieši uzņēmumu un tātad šajā gadījumā šo konkrēto iestāžu vajadzībām...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Siliņa priekšlikumu: "Līdzekļus, kas iegūti, iznomājot zinātniskās iestādes pārvaldīšanā nodoto valsts īpašumu, tās izmanto savai attīstībai."

Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 4, atturas - 13. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Jonītis. Paldies. Nākamie priekšlikumi ir 9.lappusē - par 15. panta otro daļu. Pirmais ir deputāta Gorbunova priekšlikums summu - " Ls 500" aizstāt ar summu "Ls 5000". Komisija nav to atbalstījusi, jo uzskatīja, ka šis ieguldījuma apmērs - 500 latu - jau būtu pietiekami būtisks, bet faktiski tas tika nedaudz mainīts, un šī otrā daļa... Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija, izsverot visus priekšlikumus, visus "par" un "pret", un ņemot vērā visas šīs diskusijas, ir piedāvājusi savu redakciju, ko aicina atbalstīt. Un vairs nerunātu par šiem naudas apmēriem konkrētajos gadījumos, bet gan runātu tikai par to, ka valsts intereses valsts uzņēmumos pārstāv direktors un valsts kapitāla daļai atbilstošā dividende tiek ieskaitīta valsts uzņēmumu ienākumos. Aicinu atbalstīt šo komisijas ieteikto redakciju un vairs nepapildināt to, kas jau ir regulēts ar citiem likumiem, konkrēti - ar likumu par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas ieteikto 15.panta otrās daļas redakciju? Nav iebildumu. Pieņemta. Paldies.

R.Jonītis. Nākamais priekšlikums ir 10.lappusē - par 22.pantu. Deputāta Gorbunova priekšlikums - svītrot pirmajā lasījumā piedāvāto grozījumu 22. panta pirmajā daļā. Tātad tas attiecas uz to, ka valsts uzņēmums var uzņemties saistības pret trešajām personām - līdz 10% no uzņēmuma statūtu fonda. Tiek piedāvāts tātad priekšlikums, ka tomēr to varētu darīt. Komisija šajā gadījumā nevarēja pieņemt konkrētu viedokli, jo nezināja, kāds būs Saeimas balsojums par šiem iepriekšējiem tikko nobalsotajiem pantiem, kādas tad vispār ir šīs saistības un kur paliek šie uzņēmumu ienākumi. Tāpēc pie komisijas slēdziena ir šis ieraksts, ka priekšlikums tiks izskatīts, gatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam. Lūdzu deputātu Gorbunovu pašreiz noņemt šo priekšlikumu un iesniegt vēlreiz - attiecībā uz trešo lasījumu. Ja tas būtu iespējams.

Sēdes vadītājs. Tas ir pilnīgi iespējams. Lūdzu, tālāk!

R. Jonītis. Vairāk priekšlikumu šajā likumprojektā nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts uzņēmumu"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - nav. Pieņemts.

R.Jonītis. Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu iesniegt līdz 26.septembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Austrijas Republikas valdības nolīgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību". Ārlietu komisijas vārdā "Latvijas ceļa" deputāts Zvaigzne. Lūdzu!

M.Zvaigzne (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Jūsu priekšā ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Austrijas Republikas valdības nolīgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību". Ārlietu komisijas vārdā es ierosinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai par steidzamību vēlas kāds runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Tā kā šis līgums ir saistīts ar būtisku Latvijas Republikas un Austrijas Republikas ekonomiska satura jomu, tad Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu Saeimu izskatīt šo likumprojektu pirmajā un arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Sāksim ar pirmo tomēr! Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Tātad es vēlreiz atkārtošu Ārlietu komisijas lūgumu - izskatīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā, balstoties uz argumentu, kuru es izteicu jau iepriekš.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam deputātam nav iebildumu? Nav. Tad, lūdzu, balsosim par pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas pievienošanos Eiropas valstu nolīgumam par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) un protokolam par grozījumiem nolīgumā". Pirmais lasījums. Turpiniet, lūdzu!

M. Zvaigzne. Cienījamie deputāti! Šis likumprojekts attiecas uz nolīgumu, kuru savā laikā izstrādāja ANO Eiropas ekonomiskā komisija, tam ir pievienojusies lielākā Eiropas valstu daļa, to skaitā arī Baltkrievija un Krievija. Tā kā sakārto šo valstu savstarpējās attiecības tieši šo bīstamo kravu pārvadāšanas jomā. Tā kā Latvija šim nolīgumam vēl nav pievienojusies un tas ir diezgan steidzams jautājums, es aicinu arī šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību vēlas kāds runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - arī nav. Un nav arī kvoruma, lai gan zālē kvorums ir.

Lūdzu, balsosim vēlreiz par steidzamību! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

M. Zvaigzne. Ārlietu komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

M. Zvaigzne. Ārlietu komisijas vārdā es aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu arī otrajā lasījumā. Tagad - nekavējoties, jo arī šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, lai mēs pēc iespējas ātrāk sakārtotu šo savstarpējo attiecību sfēru ar ārvalstīm.

Sēdes vadītājs. Vai neviens deputāts neiebilst? Nē. Tad, lūdzu, balsosim par pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts likums.

Nākamais likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas konsulāro konvenciju". Pirmais lasījums. Lūdzu, turpiniet!

M. Zvaigzne. Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr. 1030 un nr. 1073. Tā ir Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas konsulārā konvencija. Es gribu uzsvērt, ka arī šis dokuments vairāk vai mazāk ir raksturojams kā tehnisks, jo tas tīri tehniskā veidā sakārto mūsu savstarpējās attiecības konsulārajos jautājumos, tas ir, par konsulātu atvēršanu, par konsulātu darbības nodrošināšanu, par viņu funkcijām, tiesībām un aizsardzību attiecīgajā teritorijā un teritorijā, ko konsulāti aptver. Tāpēc arī šo likumprojektu es aicinu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M. Zvaigzne. Es aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - arī nav. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Tie paši argumenti, kurus es izteicu attiecībā uz iepriekšējiem likumprojektiem, faktiski attiecas arī uz šo, un es gribētu, lai Saeima atbalstītu mūsu Ārlietu komisijas lūgumu - izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā šodien.

Sēdes vadītājs. Vai neviens deputāts neiebilst? Neiebilst. Tad lūdzu balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - arī nav. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Paldies par ražīgo darbu!

Sēdes vadītājs. Nākošais ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"". Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP).

Komisijas vārdā es lūdzu Saeimu nobalsot un atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Es gribētu paskaidrot, ka šis likumprojekts maina kārtību, kā izmaksājamas pensijas mūsu pansionātos un slēgtajās iestādēs. Agrāk šīs pensijas pēc likuma visiem maksāja 15%, ne mazāk kā 15% no piešķirtās pensijas, bet 85% palika valsts budžetā. Tas bija tad, kad arī pensijas finansējas no valsts budžeta. Šobrīd šis likumprojekts praktiski ir ļoti iekavēts. Pašlaik pensijas jau no 1.janvāra tiek finansētas no sociālās apdrošināšanas budžeta, tāpēc atstāt pensiju atlikumu valsts budžetā nav loģiski. Tas ir viens moments.

Otrs moments ir sekojošs. Jūs zināt, cik lielas grūtības tagad mums ir ar budžetu. Pašvaldībām ir uzlikta funkcija uzturēt pansionātus, taču naudas pašvaldībām trūkst. Šobrīd, ja pansionātos pensionāri varētu saņemt pilnu pensiju un viņiem turpinātu maksāt, protams, šos 15% kā kabatas naudu, tad 85% pensijas pansionāts saņemtu par saviem pensionāriem, un tas vismaz kaut drusciņ "aizlāpītu" šo pansionātu uzturēšanas naudu. Tāpēc arī mēs gribētu, lai tas likumprojekts varētu ātrāk stāties spēkā, un tāpēc lūdzam nobalsot un atzīt viņu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - nav. Steidzamība pieņemta.

Bet tagad vajadzētu izskatīt pirmo lasījumu.

L.Kuprijanova. Jā! Es lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Vispirms ir pirmais lasījums. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 26.septembrim un noteikt otro... Tūlīt balsosim otro? Visi ir gatavi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jūs noteiktāk, tomēr! Kāds ir jūsu priekšlikums?

L.Kuprijanova. Tādā gadījumā komisija lūdz nobalsot arī otro lasījumu uzreiz, jo šeit ir pantu izslēgšana tīrā veidā.

Sēdes vadītājs. Vai neviens deputāts neiebilst? Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākošais likumprojekts "Ārstu prakses likums". Sociālo un darba lietu komisijas vārdā "Latvijas ceļa" deputāts Glāzītis.

A.Glāzītis (LC).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es lūdzu izskatīt alternatīvo likumprojektu, kas ir dokuments nr. 1076, jo mums ir vienošanās ar Labklājības ministriju, ka viņi neiebilst pret sava Ārstu prakses likumprojekta noņemšanu.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu? Nav. Lūdzu, tālāk!

A.Glāzītis. Tātad tas ir dokuments nr.1076. Cienījamie kolēģi! Šis alternatīvais likumprojekts ir tapis apmēram piecus gadus, viņš ir plaši apspriests ārstu sabiedrībā un ekspertēts vairākās starptautiskās ārstu organizācijās, un viņu nostādnes ir saskaņotas ar Pasaules veselības aizsardzības organizācijas nostādnēm. Tātad šis likums reglamentēs ārstu profesionālo darbību, ārstu finansiālo darbību, prakses iekārtojumus un aprīkojumus. Taču ne mazāk svarīga sadaļa šajā likumā ir par ārstu tiesībām, pienākumiem un atbildību pacienta priekšā. Tātad es aicinātu jūs, cienījamie kolēģi, šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Ārstu prakses likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 2. Ārstu prakses likums pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Glāzītis. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 27.septembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Priekšlikums pieņemts.

A.Glāzītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tālāk ir patstāvīgie priekšlikumi. Lēmuma projekts "Par pilsonības piešķiršanu Arkādijam Gandzam par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs Kokins - Latvijas Zemnieku savienības deputāts. Lūdzu!

 

J.Kokins (LZS).

Augsti godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija šī gada 12.septembrī savā slēgtajā sēdē izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem Latvijas valsts labā Arkādijam Gandzam. Komisijas lēmums ir pozitīvs. Arkādija Gandza kandidatūru ir izvirzījuši desmit "Latvijas ceļa" frakcijas deputāti: Glāzītis, Endziņš, Seiksts, Elferts, Birzniece, Pavlovskis, Marjaša, Zvaigzne... un manā kopijā ir divi gaužām nesalasāmi uzvārdi. No galvas neatceros...

Arkādijs Gandzs ir dzimis 1944.gadā Orenburgas apgabalā kalpotāju ģimenē. 1951.gadā ģimene ir pārcēlusies uz Rīgu, un turpmākā viņa dzīve un darbība ir saistīta ar Rīgu un Latviju. 1951.gadā viņš iestājās Rīgā vidusskolā un 1961.gadā absolvēja vidusskolu. Pēc tam viņš iestājās Rīgas Medicīnas institūtā un vēlāk - 1963.gadā - pārgāja studēt uz Ļeņingradas I Medicīnas institūtu. Pēc šī institūta absolvēšanas 1967.gadā bija norīkots darbā uz Brjanskas apgabalu, kur strādāja līdz 1979.gadam. Pēc zinātņu kandidāta disertācijas aizstāvēšanas, kā arī vēlāk doktora disertācijas aizstāvēšanas viņš turpina savu darbu Rīgas Medicīnas institūtā. No 1979.gada līdz 1981.gadam viņš bija Rīgas Medicīnas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks. No 1982. līdz 1992.gadam - Katastrofu medicīnas nodaļas vadītājs, vienlaikus strādājot par Latvijas Veselības aizsardzības ministrijas zinātniskās padomes zinātnisko sekretāru. Zinātniskā un praktiskā darbība viņam ir saistīta ar katastrofu medicīnu, viņš ir aktīvi darbojies zinātnē, par ko liecina piešķirtie zinātniskie grādi. Viņš ir 75 zinātnisko darbu autors, to skaitā sarakstījis un publicējis četras monogrāfijas. Kopš 1992.gada ir Rīgas ebreju slimnīcas "Bikur Holim" direktors, kur arī pašlaik atrodas šinī amatā. Komisija, ieteicot Saeimai piešķirt pilsonību par izciliem nopelniem Gandza kungam, ņēma vērā viņa nopelnus Latvijas medicīnas attīstībā, aktīvo darbību medicīnas zinātnē un medicīnas kadru sagatavošanā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par Saeimas lēmuma projektu - Arkādiju Gandzu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - nav, atturas - 8. Nav kvoruma. Zālē ir kvorums.

Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - nav, atturas - 6. Nav kvoruma.

Godātie deputāti! Paziņoju 10 minūšu pārtraukumu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums, liekas, ir beidzies. Tātad pārtraukums tika paziņots sakarā ar to, ka, divreiz balsojot, zālē nebija kvoruma, un saskaņā ar Kārtības rulli sēde ir vai nu slēdzama, vai tiek paziņots pārtraukums. Un tagad mēs atkal atgriežamies pie jautājuma izskatīšanas un balsosim lēmuma projektu - Arkādiju Gandzu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 5. Arkādijs Gandzs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Lūdzu, tālāk!

J.Kokins. Tajā pašā sēdē... atvainojiet, 5.septembra sēdē mūsu komisija, tas ir, Pilsonības likuma izpildes komisija, izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par izciliem nopelniem Latvijas labā mākslas zinātņu doktoram Borisam Avramecam. Viņa kandidatūru oficiāli ir izvirzījusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums ir pozitīvs. Boriss Avramecs ir ļoti aktīvs kultūras darbinieks Latvijā. Viņa ieguldījums Latvijas kultūras darbā ir nozīmīgs un plašs, jo viņš ir viens no nedaudzajiem, kas zinātniskā līmenī uzkrājis zināšanas par pasaules etnomūzikas teoriju, tradīcijām, kā arī apguvis dažādu etnisko grupu - Tuvo Austrumu, Ķīnas, Indijas, Dienvidamerikas un Āfrikas tautu izpildījuma stilus un manieres. Šīs zināšanas un savas muzikālās darbības pieredzi kopš 80.gadu sākuma Boriss Avramecs nodod studentiem Mākslas akadēmijā, kā arī citās Latvijas augstskolās. Viņa teorētiskā darbība ir plaša, jo papildus viņš strādā ne tikai Mūzikas akadēmijā, bet arī Pedagoģijas akadēmijā, aktīvi darbojas skolu mūzikas pedagoģijas jomā. Avramecs ir izveidojis Rīgas Senās mūzikas centru, kurš šobrīd kļuvis par viduslaiku baroka mūzikas tradīciju kopēju un pētītāju centru. Šāds centrs faktiski ir vienīgais šobrīd Austrumeiropā, kurš uztur plašus zinātniskos un kultūras sakarus ar līdzīga rakstura darbiniekiem Anglijā, Vācijā, Francijā. Boriss Avramecs veic plašu zinātnisko darbu muzikoloģijā - kā jau minēju viņš ir mākslas zinātņu doktors. Komisija, ierosinot Saeimai piešķirt viņam pilsonību par izciliem nopelniem Latvijas labā, ņēma vērā viņa nopelnus mūzikas zinātnes, muzikoloģijas un izpildītājmākslas jomā kopumā un uzskatīja, ka viņš ir cienīgs saņemt šo augsto pilsoņa nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - Borisu Avramecu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 4. Boriss Avramecs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

J.Kokins. Paldies, godātie kolēģi par atsaucību!

Sēdes vadītājs. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš Saeimas Prezidijam ir atsūtījis vēstuli. Es atvainojos - iesniegumu: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas 21.septembra sēdes darba kārtībā izmaiņas un darba kārtības 35.punktu - lēmuma projektu par tiesnešu skaitu apgabaltiesās - pārcelt pēc darba kārtības 33.punkta, tas ir, tā punkta, kuru mēs izskatījām tikko. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu, tad izskatīsim šo jautājumu! Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu izmantot dokumentu nr.1079, kur ir Saeimas lēmuma projekts par tiesnešu skaitu apgabaltiesās. Šī dokumenta otrajā pusē jums ir tielietu ministra Apsīša kunga parakstīta vēstule ar paskaidrojumu, kāpēc šāds lēmums ir nepieciešams, un dota arī motivācija. Es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu un nobalsot par viņu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - noteikt, ka Latvijas Republikas apgabaltiesās ir 96 tiesneši. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 2. Ir pieņemts lēmums.

Tālāk - lēmuma projekts "Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas 1992.gadā Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanai galaziņojuma akceptēšanu". Komisijas vārdā Oskars Grīgs.

O.Grīgs (TB).

Prezidija priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka jums ir izdalīts un ka jūs ne visai vēlētos dzirdēt no tribīnes šo ziņojumu skaļi izpaustu, bet man ir komisijas lēmums, un es esmu spiests pakļauties komisijas lēmumam, lai šo galaziņojumu nolasītu no tribīnes. Tā ka es atļaušos jūs aizkavēt 10 minūtes.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

O.Grīgs. Tātad Latvijas Republikas 5.Saeimas izveidotās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas 1992.gadā Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanai galaziņojums. Saeima 1994.gada 27.oktobra sēdē izveidoja Parlamentāro izmeklēšanas komisiju 1992.gadā Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanai.

Laikā līdz 12.09.95 ir notikušas 47 komisijas sēdes. Komisija ir iepazinusies ar Latvijas Republikas Valsts kontroles slēdzieniem, revīzijas materiāliem, izziņām no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra; ir saņemti dokumenti no Zemkopības (agrāk - Lauksaimniecības) ministrijas, Finansu ministrijas un Ekonomikas ministrijas. Komisijas sēdēs ir piedalījušies un uzklausīti Valsts kontroles darbinieki Dzintra Levrence un Dzintra Zolte. Latvijas Republikas Finansu ministrijas pārstāvji Andris Piebalgs, Indra Sāmīte, Finansu ministrijas atbildīgas amatpersonas Ainārs Platacis, Dainis Tunsts, Aija Poča, Valentīna Andrējeva, Ingūna Sudraba un citi, Latvijas ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš un Ģenerālprokuratūras darbinieki Mirdza Celma un Edvīns Piliksers, Zemkopības, (Lauksaimniecības) ministrijas esošie un bijušie ministri Ārijs Ūdris, Jānis Kinna, Andris Šķēle (pēc Ārija Ūdra demisijas ministra vietas izpildītājs) un Dainis Ģēģers, Lauksaimniecības ministrijas atbildīgi darbinieki, kā arī Ekonomisko sakaru departamenta direktors G.Krūze. Taisnību sakot, mums viņu neiznāca uzklausīt, jo viņu apcietināja.

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipns un nesteidzieties, lasiet lēnāk, lai...

O.Grīgs. ...Kā arī lauksaimniecības ministra vietnieku Bēniķi. 28.02.95 sēde notika Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentā, kur notika bijušās SIA "Lata International" direktores Edītes Jansones izjautāšana.

28.03.95 sēde pilnībā tika veltīta, lai uzklausītu dažādu ieinteresēto pušu - Valsts kontroles, Latvijas Bankas, Ģenerālprokuratūras, Finansu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Komercbanku asociācijas - viedokļus par grozījumiem likumā "Par bankām". Komisijas materiāli par šo jautājumu nodoti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kura turpinās darbu pie grozījumiem likumā "Par bankām". Pamatojoties uz tiem, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika izstrādāti grozījumi Latvijas Republikas likumā "Par kredītiestādēm", kas ir sagatavots trešajam lasījumam Saeimas sēdē.

30.05.95 sēdē izvērsās interesanta diskusija ar bijušo Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāju Ivaru Godmani - retrospektīvs atskats nesenās pagātnes ekonomiskajās problēmās.

Paralēli Izmeklēšanas komisijas darbam konkrētu darbu likumpārkāpēju saukšanā pie likumā paredzētās atbildības veica Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra un Valsts kontrole. Latvijas Republikas Finansu ministrija un SIA "Lata International" kreditoru administrācija veica pasākumus parādu atgūšanā no debitoriem.

Izmeklēšanas komisijas uzdevums ir dot novērtējumu piešķirto kredītu saņemšanas un izmantošanas lietderībai un likumībai kopumā, bet, iepazīstoties ar Valsts kontroles un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras rīcībā esošajiem materiāliem un slēdzieniem, nav iespējams nepieminēt atsevišķu amatpersonu lomu šajā jautājumā.

Grūtības ar ražas novākšanu 1990. gada rudenī, Krievijas ekonomiskās blokādes draudi un izmaiņas Latvijas tautsaimniecībā radīja trauksmi par iespējamo pārtikas produktu un lopbarības trūkumu Latvijā. Presē parādījās raksti un intervijas, kurās Ministru padomes priekšsēdētājs Godmanis, vadošie Lauksaimniecības ministrijas pārstāvji un citi speciālisti raksturo izveidojušos situāciju kā draudošu, brīdina par iespējamo "kartiņu sistēmas" ieviešanu un par krīzi iedzīvotāju apgādē ar pārtiku, kas var izraisīt iedzīvotāju krasu neapmierinātību. Līdzīga situācija turpinās arī 1991. un 1992.gadā. Šādos apstākļos lauksaimniecībai un Latvijas nodrošināšanai ar pārtiku un lopbarību tika veltīta īpaša uzmanība. Ārvalstu humānā palīdzība un kredītu resursi galvenokārt tika izmantoti tieši šajos minētajos virzienos.

Tālāk, cienījamie deputāti, ir diagramma par kredītdevējiem, un, kā redzat, te ir pieci kredītdevēji. Es tikai teikšu kopumā, ka kredītu pamatsumma, kas saņemta Latvijā, ir 38,01 miljons ASV dolāru, kas kopā ar kredītu procentiem, kuri jāatdod, sastāda 54,54 miljoni ASV dolāru.

Un tātad - pirmais kredīts. 1992.gada 28.aprīlī tiek noslēgts kredītlīgums ar Somijas Graudu valdi par 10,02 miljoniem ASV dolāru. 1991.gada 5.decembrī Latvijas Republikas Ministru padome un 1992.gada 31.maijā

Finansu ministrija sniedz nepieciešamās garantijas. Kredīta nepieciešamība tiek pamatota ar smago stāvokli lauksaimniecībā un gandrīz vai bada draudiem. Lauksaimniecības speciālisti uzskata, ka šī kredīta saņemšana ir bijusi nepieciešama, ņemot vērā tā laika situāciju.

Kontroles trūkuma rezultātā iegūtie līdzekļi no saņemtā kredīta realizācijas tiek izmantoti nesaimnieciski un rada zaudējumus. Par kredīta līdzekļiem iegādājas 5 tūkstošus tonnu rudzu, iepriekš neatrisinot jautājumu par pašu zemnieku izaudzēto rudzu iepirkšanu un par humānās palīdzības 98 tūkstošu tonnu apmērā izmantošanu.

Otrais kredīts. 1992. gada 15. maijā tika noslēgts Latvijas Republikas un Kanādas Eksporta attīstības korporācijas kredītlīgums par summu 10 miljoni Kanādas dolāru, kurš akceptēts ar Ministru padomes lēmumu nr. 387 1992. gada 10. septembrī. Sojas pupas tiek iepirktas par cenu 358,86 Kanādas dolāri par tonnu, tajā pašā laikā tās Kanādas tirgū maksā 291,02 dolāri par tonnu. Cena ir nesaprotami augsta. Turklāt ārējās tirdzniecības apvienība "LATA" ar Kanādas firmu "Roland A.Chrisholm" līgumu par sojas pupu piegādi noslēdz jau 1992. gada 30. aprīlī, proti, pusmēnesi pirms paša kredītlīguma parakstīšanas. Faktiski Latvijas valdībai nav izvēles tiesību nedz attiecībā uz darījuma partneri, nedz uz piegādājuma nosacījumiem. Latvijā sojas pupas tiek pārdotas par 223 ASV dolāriem tonnā. Zaudējumu summa ir 1 868 631 dolārs. Līdz 1994. gada 1. oktobrim sojas pupu daudzums Latvijā radījis zaudējumus 3 971 590 ASV dolāru apmērā.

No Lauksaimniecības ministrijas puses nav pietiekami izvērtēts kredīta ņemšanas lietderīgums un tā izmantošanas iespējas. Pieņemti kredīta devēja neizdevīgie noteikumi: 15% priekšmaksa, īsais kredīta apmaksas termiņš, augsts kredīta procents, produkcijas nesamērīgi augstā cena un attiecīgi nespēja par tādu to realizēt. Šo problēmu valstī radīja masveidīga lopu izkaušana 1993. gada otrajā pusgadā un produkcijas eksporta iespēju izbeigšanās.

Trešais kredīts. 1992. gada 29. maijā tiek noslēgts līgums starp Latvijas Republiku un ASV Patēriņa preču kredīta akciju sabiedrības aģentūru, to paraksta ministrs Ģēģers. Visumā kredīts, saskaņā ar kuru Latvijai tika piešķirti graudi par summu 10 miljoni ASV dolāru, pēc Valsts kontroles slēdziena, ir izdevīgs, bet netiek ievērota graudu glabāšanas un realizācijas uzskaite un kontrole. Iegūtie līdzekļi netiek izmantoti pilnībā kredīta un tā procentu atmaksāšanai.

Ceturtais kredīts. 1992. gada 26. jūnijā tiek noslēgts kredītlīgums ar Somijas valdību 10 miljonu ASV dolāru apmērā par lauksaimniecības tehnikas iegādi. Minētā kredīta saņemšanas nepieciešamība ir pamatota ar biznesa plānu, kura izstrādāšanā piedalās arī Edīte Jansone. Šajā biznesa plānā netika paredzēta meža un ostas tehnikas iegādāšanās un izmantošana. Par meža un kravas pārvadājumu tehnikas iegādi tiek noslēgta papildu vienošanās 19. augustā Rīgā, to paraksta Edīte Jansone. Jansone nesaskaņo izmaiņas kredītlīgumos, minētās tehnikas iegāde netiek apstiprināta ar Ministru padomes lēmumu.

Meža izstrādes un ostas kravas pārvadājumu tehnika (41,9% no kopējās Somijas valdības kreditētās tehnikas) uz izdevīgiem noteikumiem tiek iznomāta firmās "Pārdaugava" un "Darka". Nomas līgums ar firmu "Pārdaugava" ir izbeigts, bet parāds nav reāli piedzīts, un joprojām nav atgūta visa tehnika. Atgūtajai tehnikai ir nepieciešams remonts. Ar firmu "Darka" līgums nav pārtraukts.

Līgumsabiedrības "Pārdaugava" dibinātāji ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Pārdaugava" Vladimira Ļeskova personā un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Lata International" Edītes Jansones personā. Valsts kontrole ir konstatējusi, ka tehnikas iznomāšana SIA "DARKA" un koncernam "Pārdaugava" ir radījusi valstij zaudējumus 1 295 505 latu apmērā.

1992. gadā tika noslēgts līgums ar Norvēģijas firmu "Belarus Norge" par 250 MTZ traktoru iegādi. Valsts kontrole ir izdarījusi slēdzienu, ka šā iemesla dēļ nebija iespējams realizēt daļu no Somijas kreditētās tehnikas, kuru ar zaudējumiem nācās pārdot atpakaļ. Zaudējumu summa ir 1,2 miljoni ASV dolāru. Tehnika tika izmantota, neveicot kontroli pār tehnikas izmantošanu un uzturēšanu. Līzinga procenti tika noteikti pārāk augsti. Nomas parāds par tehniku 1994. gadā bija 2 123 915 ASV dolāru. Visa saņemtā nauda par iznomāto tehniku netiek novirzīta kredīta dzēšanai. Noslēgtie līgumi par tehnikas piegādi nebija izdevīgi Latvijai, jo jau 1993. gadā graudu iepirkšana no Latvijas zemniekiem samazinājās gandrīz divas reizes.

Piektais kredīts. 1993. gada 4. martā Ministru padome pieņēma lēmumu nr. 197, ar kuru Lauksaimniecības ministrijai tika piešķirts Pasaules Bankas kredīts - rehabilitācijas kredīts par kopējo summu 14,5 miljoni ASV dolāru, no kuriem 1,13 miljoni ASV dolāru - premiksa (tas ir piemaisījums pie putnu barības) iegādei. Tika iepirktas 1100 tonnas premiksu, kuri tika izgatavoti pēc mūsu lauksaimniecības speciālistu izstrādātas unikālas receptes. Nevienā citā valstī putni netiek baroti ar tāda sastāva piedevām. Ne toreizējais lauksaimniecības ministrs, ne viņa vietnieki, ne Jansone, ne arī citas tā laika amatpersonas tā arī nav varējušas atbildēt, kurš konkrēti ir šīs receptes autors un kurš pieņēma izgatavotos premiksus.

Latvijā cenas premiksiem tika samazinātas par 30-50%, bet, neskatoties uz to, Latvijā reāli nebija iespējams realizēt šādu daudzumu premiksu. Latvijā noliktavās līdz pat šā gada jūnijam tika uzglabātas apmēram 70 000 tonnas minētās lopbarības, kuras derīguma termiņš bija beidzies jau šā gada martā.

Minētais kredīts izmantots gandrīz simtprocentīgi nelietderīgi, jo tā izmantošana tika balstīta uz kļūdainiem sociālistiskās ekonomikas aprēķiniem, neņemot vērā putnkopības apjomu samazināšanos un lauksaimniecības situāciju.

Tālāk. Valdības un Lauksaimniecības ministrijas loma. 1991. gada 22. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem likumu "Par kārtību, kādā tiks izsniegti kredīti zemnieku saimniecībām tehnikas iegādei". 1992. gada 25. februārī tiek pieņemts lēmums "Par lauksaimniecības produkcijas ražošanas stabilizāciju". Juridiskais pamats ir izstrādāts un pieņemts.

1991. gada 28. decembrī Ministru padome pieņem lēmumu nr. 382, kurā noteikta ārvalstu tehniskās un finansiālās palīdzības un kredītu iesaistīšanas un izmantošanas komisijas izveidošana. Priekšsēdētājs ir tagadējais Ministru prezidents un aizsardzības ministrs Māris Gailis. Komisijas rīcībā nav pierādījumu, ka minētā institūcija faktiski būtu veikusi jebkādu darbību attiecībā uz augstāk minētajiem kredītiem. Jāatzīmē, ka līdz 1993. gada 18. jūnijam Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Gaiļa pārziņā atradās arī īpašās palīdzības fondi.

Visi kredītu pieprasījumi un to izmantošanas projekti tika izstrādāti Lauksaimniecības ministrijā. Tieši šīs ministrijas speciālisti ministra vadībā bija atbildīgi par lauksaimniecības politikas noteikšanu un informācijas apkopošanu un sniegšanu Ministru padomei un arī presei. Piemēram, 1992. gada 13. maijā lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers nosūta Latvijas Republikas Augstākās padomes Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētājai Zeiles kundzei ziņojumu "Par saņemtajiem ārvalstu kredītu aizdevumiem, to izmantošanas un atmaksas noteikumiem". Šajā ziņojumā ministrs pamato kredītu saņemšanas nepieciešamību ar kritisko situāciju 1991./92. gadā, ar nepieciešamību nodrošināt iedzīvotājus ar maizi un ganāmpulku - ar lopbarību. Ziņojumu gatavo Jansone kopā ar citiem Lauksaimniecības ministrijas speciālistiem no nozaru pārvaldēm. Lauksaimniecības ministrijas viedokli atbalsta toreizējais finansu ministrs Siliņš un premjerministrs Godmanis. Lauksaimniecības ministrijas prognozes, kas kalpoja par pamatu valdības garantēto kredītu saņemšanai, nav sevi attaisnojušas. Lauksaimniecības ministrijas speciālisti bija spējīgi pārkārtoties ārvalstu kredītu saņemšanai, bet savas prognozes par lauksaimniecības attīstību un kredītu izmantošanu balstīja tikai uz pieredzi un aprēķiniem, kādi bija sociālistiskās saimniecības periodā. Visos kredītu saņemšanas gadījumos jau pašā sākumā bija paredzēti zaudējumi, bet netika izvērtētas iespējas, no kādiem avotiem segt šos zaudējumus.

Galvenā valsts finansu inspekcija jau 1992. gada jūlijā un atkārtoti oktobrī konstatēja trūkumus SIA "Lata International" saimnieciski finansiālajās operācijās, nesakārtotu grāmatvedības uzskaiti, attaisnojošu dokumentu trūkumu par izlietotajiem līdzekļiem.

Ne ārējās tirdzniecības apvienībā "Lata", ne SIA "Lata International" praktiski netika veikts iekšējo revīziju darbs, tika pieļauti dažādi likumpārkāpumi. Ziņojumi par to no Valsts kontroles un Finansu ministrijas puses tika iesniegti gan valdībai, gan Lauksaimniecības ministrijai, gan arī personīgi ministram Ģēģeram.

Neskatoties uz to, 1992. gada 9. novembrī Finansu ministrija, ministrs Siliņš, slēdz pirmo līgumu ar ārējās tirdzniecības apvienību "Lata" par Kanādas kredīta izmantošanu. Līgumu s1ēgšana notiek pēc kredītu saņemšanas un nodošanas ārējās tirdzniecības apvienības "Lata" sabiedrībai "Lata International" un sakrīt ar apvienības "Lata" reorganizāciju. Pirms tam šādi līgumi netika slēgti.

Vēl agrāk - 1991. gada 13. septembrī - Dainis Ģēģers sagatavo projektu, bet Ilmārs Bišers izdod rīkojumu nr. 357, kurā tiek noteikts, ka Lauksaimniecības ministrijas pakļautībā esošo lauksaimniecību apkalpojošo uzņēmumu patēriņa fondu līdzekļu izlietojums Latvijas banku iestādēm nav jākontrolē. Viens no šādiem uzņēmumiem ir ārējās tirdzniecības apvienība "Lata". Ārējās tirdzniecības apvienības "Lata", vēlāk SIA "Lata International", darbība netiek kontrolēta no Lauksaimniecības ministrijas puses - nedz no ministra Daiņa Ģēģera puses, nedz no viņa vietnieka Šķēles puses, nedz arī vēlāk zemkopības ministra Jāņa Kinnas laikā. Tās darbību nekontrolē arī Finansu ministrija ar Siliņu un Osi priekšgalā. Netiek kontrolēts līdzekļu izlietojums, finansu darbība, nav veikta neviena dokumentālā revīzija. Uzraudzībai ir tīri formāls raksturs.

Ārējās tirdzniecības apvienības "Lata" un SIA "Lata International" un citu sabiedrību izveidošanas un darbības novērtējums.

Veicot ārējās tirdzniecības apvienības "Lata" reorganizāciju, tika izveidotas šādas uzņēmējsabiedrības: "Agroinvest Consulting" - 51% valsts kapitāla (pēc 1994. gada 7. oktobra - 100% valsts kapitāla), "Danlat Inform" - 33% valsts kapitāla, "Agroleasing" - 50% valsts kapitāla, "Agroinvest" - 100% valsts kapitāla, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Lata Holdings" - 100% valsts kapitāla, SIA "Lata International" - 40% valsts kapitāla.

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipns, tagad mums vajadzētu par pārtraukumu domāt. Nekādi priekšlikumi Prezidijam nav iesniegti. (Starpsaucieni no zāles: "Jā, jā!") Vai referents lūdz atļauju nolasīt līdz galam ziņojumu? Kolēģi, nevis "jā" vai "nē", bet vispirms referents to dara.

O.Grīgs. Ja kolēģiem nekas nav pretī, es pabeigšu piecās minūtēs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? (Starpsaucieni no zāles: "Nav, nav.")

O.Grīgs. Paldies, sirsnīgs paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

O.Grīgs. SIA "Lata International" reģistrēta 1992. gada 27. novembrī, un tās dibinātāji ir Lauksaimniecības ministrijas ārējās tirdzniecības apvienība "Lata" (vēlāk valsts uzņēmums "Lata Holdings"), Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas firma "Avante" , Zviedrijas firma "Barterinvert AB" un Dānijas firma "Cormall Holding". Valsts kapitāla daļa ir 40%, un to pārstāv Uldis Bēniķis, toreizējais lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks. Pretēji likuma prasībām ar Uldi Bēniķi netiek noslēgts darba līgums par valsts pilnvarnieka pienākumu veikšanu. Faktiski valsts pilnvarnieka iecelšanai ir formāls raksturs, neparedzot nekādus pienākumus un atbildību.

1993.gada 5.martā lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēgers vienpersoniski, nesaskaņojot ar Juridisko pārvaldi, izdod pavēli nr. 89, ar kuru nodod visu valdības garantēto kredītu apkalpošanu SIA "Lata International", tajā pašā laikā ar otru pavēli nr. 90 nosakot, ka ārējās tirdzniecības apvienības "Lata" tiesību un saistību pārņēmēja ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Lata Holdings".

Apkopojot Ģēģera, Šķēles, Bēniķa un Jansones paskaidrojumus, jāizdara secinājums, ka vienīgie, kam rūpēja saņemto kredītu apkalpošana, bija SIA "Lata International" dibinātāji, un ministrs ir rīkojies saskaņā ar SIA dibinātāju vēlēšanos, kas atspoguļota 1993. gada 7. janvāra un 11. februāra sapulču protokolos. Priekšlikumu sapulcē izsaka valsts pārvaldnieks Uldis Bēniķis. Valsts kontrole ir konstatējusi, ka jau 4. janvārī ārējās tirdzniecības apvienības "Lata" ģenerāldirektore Jansone un grāmatvede Ozoliņa nodod sabiedrībai SIA "Lata International" ārējās tirdzniecības apvienības "Lata" bilances daļu 9 miljonu 3 tūkstošu 265 latu apmērā un pamatlīdzekļus 72 205 latu vērtībā, un arī līgumsaistības.

Jansone tajā pašā laikā bija arī SIA ""Lata International" ģenerāldirektore.

Valsts kontrole uzskata, ka ir noticis Latvijas Republikas likuma "Par valsts uzņēmumu" pārkāpums. Arī komisijas rīcībā nav dokumentu, kas attaisnotu minēto darbību.

SIA "Lata International" līdzekļi, kuri tika ieguldīti, realizējot saņemtos kredītus, netika izmantoti tikai kredītu parādu dzēšanai vai ieguldīti turpmākai peļņas iegūšanai, bet tika ieguldīti citu uzņēmējsabiedrību dibināšanā (piemēram, sabiedrība ar pilnu atbildību "Pārdaugava", akciju sabiedrība "Fenix Airways" un SIA "Darka" un vēl citas), savu darbinieku vai Lauksaimniecības ministrijas bijušo un esošo darbinieku finansēšanā (kredītos, aizdevumos un citos veidos), nepamatotos kredītos uzņēmējsabiedrībām vai iestādēm, kas nav saistītas ar lauksaimniecību (piemēram, Rīgas Tehniskajai universitātei - 849 tūkstošu 903,04 latu apmērā, Jāņa ielas namu rekonstrukcijai - 1 383 189 latu apmērā), tiek apmaksāti ārzemju komandējumi, uzturēšanās izdevumi Lauksaimniecības ministrijas amatpersonām, iegādātas un uzturētas vieglās automašīnas ministrijas darbinieku vajadzībām (viena VAZ-2109, viena "Volvo", divas "Audi-80"), mobilie telefoni - un tā tālāk, un tamlīdzīgi.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Lata Holdings" faktiski neveica nekādu reālu saimniecisku darbību, izņemot norēķinu kārtošanu SIA "Lata International" vietā. "Lata Holdings" personāla uzturēšana un administratīvās izmaksas kopumā, pēc Valsts kontroles datiem, ir uzskatāmas pa zaudējumiem valstij 410 tūkstošu latu apmērā.

Līdzīgi var raksturot SIA "Agroinvest Consulting", kas arī praktiski reālu darbību nav veikusi. 1993. gada budžeta tāme ir pārtērēta par 13 677 latiem, tiek apmaksāti komandējumi 16 400 latu apmērā, reprezentācijas pasākumiem tiek iztērēti 14 400 lati (bet budžeta tāmē tiem atvēlēti tikai 750 lati gadā). Krūze ir šīs uzņēmējsabiedrības vadītājs, vēlāk - konsultants ar ievērojamu atalgojumu.

Lauksaimniecības ministrija nav noslēgusi nevienu līgumu par valdības garantēto kredītu apkalpošanu ar SIA "Lata International". Šos līgumus gatavoja Finansu ministrija.

SIA "Agroinvest" darbība arī atzīstama par nelietderīgu. 1994. gada 30. novembrī ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas pavēli nr. 323 tā tika likvidēta. Pēc Valsts kontroles slēdziena, faktiski ir notikusi uzņēmuma reorganizācija, jo tā tiesību pārņēmējs ir valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds".

Reālu saimniecisku darbību ir veikušas tikai trīs no sešām sabiedrībām: SIA "Lata International", SIA "Danlat Inform" un SIA "Agroleasing"'. Pārējās sabiedrības faktiski uzturēja pašas savus un Lauksaimniecības ministrijas darbiniekus.

Kredītu lietderības novērtējums un pašreizējais stāvoklis.

Nosakot kredītu saņemšanas un izlietošanas lietderību, šis jautājums jāvērtē no tā laika un pašreizējām pozīcijām. Nevar noliegt smago stāvokli, kādā nonāca Latvijas ekonomika - īpaši lauksaimniecība - 1991. un 1992.gadā. Līdzīgas problēmas bija arī kaimiņvalstīs. Kredītu saņemšana deva ieguldījumu stāvokļa normalizēšanā, jo tika piesaistīts ārzemju kapitāls uz izdevīgiem noteikumiem. Zaudējumus radīja nepamatotās un kļūdainās prognozes un lauksaimniecības politikas izmaiņas 1993.gadā, nepareizi izvēlētie kreditēšanas virzieni un arī dienesta stāvokļa ļaunprātīga vai nolaidīga izmantošana. Nevar noliegt faktu, ka ārvalstis, sniedzot kredītus, nedeva iespēju izvēlēties darījuma partnerus un kredīti tika izsniegti konkrētas produkcijas veidā. Kredītdevējas valstis tā nodrošināja savu uzņēmumu ienākumus un produkcijas noietu (piemēram, Kanādas valsts kredīts sojas pupu iegādei vai Somijas kredīts tehnikas iegādei).

Ārvalstu kredītu saņemšana, vērtējot šo procesu no pašreizējā viedokļa, deva īslaicīgu efektu lauksaimniecības stabilizācijai, bet kopumā radīja zaudējumu, palielinot budžeta deficītu. Valdības garantētie kredīti nav atmaksāti 24 miljonu 695 tūkstošu ASV dolāru apmērā, un, pieskaitot procentu maksājumus, kopējā parādu summa Latvijai ir 54,54 miljoni ASV dolāru, kuri var palielināt parādu summu dubultīgi. Visas uzņēmējsabiedrības, kas veic šo kredītu apkalpošanu un izmantošanu, faktiski ir maksātnespējīgas. Saņemto kredītu realizācija tikai daļēji sedz parādu. Kredītu atmaksāšana jāveic no citiem avotiem.

Valsts budžets ir sedzis SIA "Lata International" valsts garantētos kredītus 7 miljonu 188 tūkstošu 473 latu apmērā. Saimnieciskajā tiesā piedzīti parādi no debitoriem 2 miljonu 10 tūkstošu 662 latu apmērā. Reāli valsts budžetā ir saņemti aptuveni 350 000 ASV dolāru.

Secinājumi. Apkopojot iepriekšminēto, var izdarīt šādus secinājumus. Pirmais: kredīti netika izmantoti tiem mērķiem, kam tie bija paredzēti.

Otrais. Ministru padomē un atbildīgo ministriju vadošo speciālistu līmenī nebija pietiekami izvērtēta kredītu lietderība. Neviens nebija personīgi atbildīgs nedz par parakstīto līgumu izpildi, nedz par pieņemto lēmumu izpildi.

Trešais: daļu zaudējumu var attiecināt uz neražu, grūtajiem ekonomiskajiem apstākļiem un tamlīdzīgi, bet, neapšaubāmi, lielākā daļa no zaudējumu kopsummas ir tā laika valdības bezatbildības sekas.

Ceturtais: nepieļaut turpmāk kredītu garantēšanu valdības, valsts vai Latvijas Bankas vārdā.

Piektais: SIA "Lata International" kreditoru administrācijas un tās uzturēšana ir neizdevīga un rada papildu zaudējumus. SIA "Lata International" varēja likvidēt, nododot tās prasījumu tiesības valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Lata Holdings", kuru arī ir pārņēmusi kreditoru administrācija.

Un pēdējais - sestais: kredītu apkalpošanu turpmāk varētu nodot privātuzņēmējsabiedrībām tikai uz konkrēta cesijas līguma pamata.

Piešķirto ārvalstu kredītu un humānās palīdzības izvērtēšanas darbs turpināsies Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā, Valsts kontrolē un kreditoru administrācijās, bet Saeimas Izmeklēšanas komisija savu darbu ir beigusi.

Toreizējo valsts vadītāju un politiķu tuvredzība, kļūdas un vēlme noturēt savus portfeļus radīja labvēlīgus apstākļus nekontrolētai valsts īpašuma izsaimniekošanai, izšķērdēšanai un ļaunprātīgai dienesta stāvokļa izmantošanai. Neskatoties uz mūsu komisijas slēdzienu, izmeklēšanas rezultātiem vai kreditoru administratoru darbību, var droši apgalvot, ka lielākais seku likvidēšanas smagums tiks uzkrauts jaunās Latvijas Republikas valdības pleciem, bet parādus maksāsim mēs visi - neatkarīgi no tā, par ko nobalsosim. Jaunajai Latvijas Republikas valdībai ir iespēja nepieļaut šādu kļūdu atkārtošanos nākotnē. Paldies par jūsu uzmanību!

Izsaku paldies Valsts kontrolei un vairāku ministriju ierēdņiem par pretimnākšanu dokumentu sagādāšanā. Paldies tehniskajiem darbiniekiem, kas palīdzēja mums kārtot šos jautājumus, arī juriskonsultam, un paldies komisijas locekļiem par ārkārtīgi precīzo un vienbalsīgo jeb viendomājošo darbu.

Cienījamā Saeima! Vēl minūti es jūs aizkavēšu. Ja jūs akceptējat šo galaziņojumu, lai neizraisās debates par šo jautājumu, tad komisija lūdz jūsu akceptu gan ziņojumam, gan komisijas darbības izbeigšanai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu - akceptēt Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas 1992.gadā Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanai galaziņojumu. Un otrs - izbeigt Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas (arī šoreiz tiek lietots pilns tās nosaukums) minēto darbību. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Godātie deputāti, Prezidijs lūdz jūsu uzmanību vēl kādas pāris minūtes! Mums ir jāinformē jūs par diviem jautājumiem, kurus ir iesnieguši deputāti, un mēs gribam nodot tos valdībai, lai tie šeit, Prezidijā, nepaliktu veselu nedēļu, un pēc tam divus paziņojumus sniegt. Vienu - Andrejs Siliņš. Tie, protams, ir īsi paziņojumi. Otru - Aleksandrs Kiršteins. Tāda ir mūsu programma. Tad reģistrēsimies.

Lūdzu! Vārds Irēnai Folkmanei - Saeimas sekretāra biedrei.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis jautājumus. Viens no tiem ir dokuments nr. 1094, kuru iesniedza frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Šis dokuments ir adresēts Latvijas Republikas Ministru prezidentam. Es visu nenolasīšu - dokuments jums ir. Jautājums ir par krāsaino metālu zādzībām vai laupīšanas gadījumiem Latvijā 1994. un 1995. gadā. Jautājuma būtība: cik šādu gadījumu ir reģistrēts Latvijā, cik krimināllietu ir ierosināts un cik daudziem notiesātajiem spriedums ir stājies spēkā. Parakstījuši deputāti Māris Grīnblats, Aleksandrs Pētersons, Ilmārs Dāliņš, Oskars Grīgs un Voldemārs Novakšānovs.

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim.

I.Folkmane. Otrs ir dokuments nr. 1095. Šis jautājums ir adresēts tieslietu ministram Apsīša kungam sakarā ar drošības līdzekļa maiņu apcietinātajam Jānim Kaļvam. Šeit ir izklāstīta lietas būtība, bet jautājums skan tā: deputāti lūdz tieslietu ministru Apsīša kungu atbildēt, vai tieslietu ministrs ir izmantojis Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3.pantā paredzētās tiesības un ierosinājis disciplinārlietu par tautas tiesneša Agra Rubeņa rīcību, un lūdz arī informēt Saeimu, cik disciplinārlietu par tiesnešu nepareizu rīcību ir izskatīts kopš Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma pieņemšanas un kādi sodi ir piemēroti. Parakstījuši Olafs Brūvers, Ilga Kreituse, Aivars Kreituss, Alfreds Čepānis un Martijans Bekasovs.

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam tieslietu ministram Apsīša kungam.

Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sēdi vajag beigt klusumā un godprātīgi. Diemžēl sēdes vadītājs ir pieļāvis kļūdu. Ir radusies kļūda - mēs neesam izskatījuši lēmuma projektu "Par Moldovas Republikas un Latvijas Republikas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās", ko mēs bijām nodomājuši izskatīt pēc tam, kad visu izskatīsim. Tāpēc lūdzu deputātu Zvaigzni Ārlietu komisijas vārdā ziņot, un es ceru, ka jūs nebūsit ļoti dusmīgi, un to izdarīsim, jo tāda kļūda ir notikusi.

M.Zvaigzne (LC).

Augsti godājamais priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Es domāju, ka ar šo mēs strādāsim tikpat operatīvi kā ar iepriekšējiem trim likumprojektiem. Šis līgums ir noslēgts jau 1993.gada 14.aprīlī, un faktiski mums ir pēdējais laiks to ratificēt Saeimā. Tāpēc aicinu godājamo Saeimu akceptēt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu, deputāti! Balsojam. Kolēģi deputāti, kas sēž pašās pēdējās rindās, - jūs esat skaļāki nekā priekšējās rindās sēdošie deputāti. Ne jau visi, protams. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 2. Lēmums par steidzamību ir pieņemts. Lūdzu, tālāk!

M.Zvaigzne. Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Un Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu - izskatīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Sekos paziņojums. Vārds Andrejam Siliņam! Pēc tam runās Aleksandrs Kiršteins.

 

A.Siliņš (LC).

Paldies, augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Lūdzu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu uzmanību! Piecas minūtes pēc sēdes beigām uzsāksim komisijas sēdi komisijas telpās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Man ir atkal viens priecīgs paziņojums. Kamēr šis likums par korupciju nav stājies spēkā, mēs šinī starpbrīdī beidzot varam izsniegt visiem deputātiem Ārlietu komisijas un Saeimas Kancelejas izdoto grāmatu, kas saucas "Latvija. Starptautiskās organizācijas. Starptautiskie līgumi". Te jūs varēsiet uzzināt ne tikai to, ar ko banka "Parex" atšķiras no Pasaules Bankas, bet arī izlasīt visu starptautisko organizāciju gan latviskos, gan angliskos nosaukumus, izlasīt visus līgumus, visas konvencijas, visus starptautiskos dokumentus, kā arī to parakstīšanas gadus un valstis, ar kurām Latvija ir noslēgusi diplomātiskās attiecības. Pirmo reizi vienā šādā izdevumā ir sakopoti pilnībā visi dati par ārpolitiku. Un šeit šīs grāmatas ir blakus, Prezidija sēžu telpā. Un tur arī varēs uz jūsu jautājumiem atbildēt gan Kusiņa kungs, gan Ziemeles kundze, kas bija Ārlietu komisijas konsultante. Uz visiem jums interesējošiem jautājumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Katram deputātam - pa vienam eksemplāram. Es sapratu. Tagad, lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija. Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Godātie kolēģi! Atliek secināt, ka mēs esam izskatījuši visu darba kārtību un arī papildu jautājumus. Nākamā sēde mums būs 28.septembrī pulksten 9.00. Bet tagad, lūdzu, uzklausiet reģistrācijas rezultātus! Sēde vēl nav slēgta.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Reģistrācijas rezultāti ir šādi. Nav reģistrējušies 19 deputāti: Gundars Bērziņš, Inese Birzniece, Olafs Brūvers, Māris Budovskis, Andris Grots, Jānis Jurkāns, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Aristids Lambergs, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Pauls Putniņš, Andris Rozentāls, Anta Rugāte, Andris Saulītis, Antons Seiksts, Anna Seile, Juris Sinka un Alfrēds Žīgurs.

Sēdes vadītājs. Sēdi paziņoju par slēgtu.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta