Latvijas Republikas 5.Saeimas 1995.gada 19.jūlija

ārkārtas sesijas sēdes turpinājums

1995.gada 20.jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 19.jūlija ārkārtas sesiju. Nākamais jautājums, kuru mēs izskatīsim, ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"", otrais lasījums. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu! "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma komisija līdz šā gada 15.jūlijam nav saņēmusi nevienu jūsu priekšlikumu, bet komisija pēc savas iniciatīvas ir papildinājusi pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Šis punkts skan sekojoši: "Rīgas pilsētā visus lēmumus, kas saistīti ar namīpašumu denacionalizāciju, pieņem priekšpilsētu (rajonu) valdes, ja Rīgas dome šo lēmumu pieņemšanu nepārņem savā kompetencē". Šāds pārejas noteikumu punkts ir nepieciešams tādēļ, ka likuma pamattekstā, tas ir, spēkā esošajā likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" ir noteikts, ka Latvijas Republikā lēmumus gan par namīpašumu atdošanu natūrā, gan par kompensācijas piešķiršanu, gan arī citus lēmumus, kas saistīti ar namīpašumu denacionalizāciju, pieņem pilsētu domes, rajonu vai pagastu padomes. Tomēr Rīgā, kā to liecina iepriekšējās šīs domes darbības prakse, lēmumus pieņem rajonu vai priekšpilsētu valdes. Šāda kārtība Rīgā ir tādēļ, lai šis process tiktu decentralizēts, jo ir ļoti daudz šādu pieteikumu. Namīpašumu ir ļoti daudz, kuri ir jāatdod, un tādēļ lēmumus par atdošanu pieņem valdes. Ņemot vērā Rīgas pašvaldības vadības priekšlikumu, komisija pārejas noteikumos ir ielikusi šādu normu. Es aicinātu godātos kolēģus atbalstīt šo papildinājumu, kā arī likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes pret šo komisijas papildinājumu? Nav. Tad varam lūgt zvanīt. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinātu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 28.jūlijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Obligātā valsts dienesta likums". Andris Līgotnis - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Godātie kolēģi! Man ir jāziņo par diviem alternatīviem projektiem. Vienu iesniedzis Ministru kabinets, tas ir dokuments nr.527, un otrs ir komisijas izstrādātais ar numuru 606. Lai mēs vienkāršotu procedūru, es uzreiz paskaidrošu, ka šis komisijas izstrādātais dokuments pēc būtības, būtiskos elementos neatšķiras no valdības iesniegtā, tas ir šī projekta uzlabots variants, un tādu ceļu komisija izvēlējās tālab, lai mēs neķertos pie neskaitāmu formālu labojumu izdarīšanas un balsošanas un lai būtu iespējams šo likumprojektu skatīt steidzamības kārtībā. Tāpēc mēs uzreiz izdarījām nepieciešamos labojumus un viņu sagatavojām tādā optimālā variantā, tāpēc ir parādījies šis alternatīvais projekts. Man bez komisijas priekšsēdētāja amata ir arī Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumi, un, tā kā šis likums "Par obligāto valsts dienestu" tika izstrādāts Aizsardzības ministrijā, man ir Ministru prezidenta pilnvarojums šodien no izskatīšanas šo pirmo variantu - valdības iesniegto variantu - noņemt. Tātad mums paliek tikai viens likums, kas šodien ir skatāms; tas ir komisijas izstrādātais un praktiski pārveidotais dokuments nr.606. Līdz ar to uzreiz ķersimies pie lietas.

Tātad - kālab šāds likumprojekts bija vajadzīgs? Iepriekšējo, pašreiz spēkā esošo, likuma redakciju "Par obligāto valsts dienestu" no šīs tribīnes pirms trīs gadiem aizstāvēja mans kolēģis Ivars Silārs. Tas toreiz bija laiks, kad demokrātija diemžēl tika interpretēta kā viens no anarhijas paveidiem, un tā rezultātā mēs esam nonākuši situācijā, kad šis likums vairs nenodrošina Latvijas armijas vajadzības nedz kvantitatīvi, nedz kvalitatīvi. Mums uz šodienu pēc šī likuma nav iespējams iesaukt Aizsardzības spēkos pietiekami daudz karavīru, lai nodrošinātu robežapsardzības vajadzības, lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas sardzes pulka nepieciešamo komplektāciju, jo galu galā nevar sargāt mūsu valstī 400 kilometru robežu, atstājot piecus simtus bez apsardzības. Tāpat cietumiem nevar sargāt tikai trīs žogus, bet ir jāsargā arī ceturtais. Tātad tā ir valstiska nepieciešamība, kas mums ir jāizdara.

Pie tādas situācijas mūs ir noveduši šī likuma trūkumi, konkrēti tas, ka likumā bija paredzētas ļoti daudzas un dažādas kategorijas, kurām armijā nav jāiet. Iemesli tam, protams, ir dažādi, bet tāda situācija turpmāk nav pieļaujama, jo tas ir arī pretrunā ar mūsu spēkā esošo konstitucionālo likumu par pilsoņu un iedzīvotāju pienākumiem un tiesībām. Šis likums nosaka visiem Latvijas Republikas pilsoņiem vienādu tiesību un pienākumu apjomu. Izejot no tā, mums ir jānonāk pie secinājuma, ka riskam tikt iesauktam Latvijas Republikas armijā ir jāpakļauj visi dienēt spējīgie Latvijas Republikas pilsoņi - vīrieši attiecīgajā vecumā, kam ir atbilstošs veselības stāvoklis. Protams, situācija ir tāda, ka mūsu armija ir neliela, mums nav nepieciešams to veidot pēc tādiem principiem, kā tas tika darīts savulaik PSRS laikā, kad armijā varēja iesaukt visus attiecīgo vecumu sasniegušos puišus plus vēl 3 miljonus. Mums nav nedz vajadzības, nedz iespēju to darīt. Bet mums ir jārada tāds likums, kas atļautu iesaukt tik, cik vajag, un atļautu iesaukt tādu kvalitatīvo jauniesaucamo sastāvu, kas nebūtu zemāks par valstī dzīvojošo vidējo līmeni. Pašreiz diemžēl situācija ir tāda, ka armijā aiziet lielākoties tie puiši, kas nav gribējuši mācīties vai arī pēc vidusskolas beigšanas nav varējuši iestāties nekādās mācību iestādēs. Tās ir nepilnības, kuru dēļ bija jāizstrādā jauns likums. Un tagad par novitātēm, kādas ir šajā jaunajā likumprojektā.

Pirmais un, protams, visus visvairāk interesējošais jautājums ir tas, ka tiek saīsināts obligātā valsts dienesta dienēšanas laiks. Patlaban tas ir 18 mēneši - pusotrs gads. Mēs to saīsinām uz 12 mēnešiem. Protams, tas izsauc karavīru lielāku apriti armijā, un ir nepieciešams tādējādi likvidēt šīs te manis pieminētās profesionālās barjeras iesaukšanai. Tātad visiem likuma priekšā jābūt vienādiem, līdztiesīgiem, un gan kurpniekam, gan juristam, gan zemniekam un dakterim valsts priekšā ir vienādi pienākumi, un viņi vienādā mērā ir jāpakļauj riskam tikt iesauktiem armijā. Ar armiju es saprotu mūsu Aizsardzības spēkus.

Mums uzreiz radās problēma, jo, stājoties spēkā šim likumam, potenciālais iesaucamais kontingents būs aptuveni 10-12 tūkstoši ik gadus. Mūsu armijas nepieciešamībām ir vajadzīgs apmēram drusku vairāk par pusi... drusku mazāk par pusi, vairāk par trešo daļu. Arī tas, kādā veidā godīgi, nepieļaujot korupcijas iespējas, atlasīt, kam dienēt, kam - ne, jo mēs nevaram izvēlēties ne pēc mantiskā kritērija, ne pēc izglītības, jo mēs nevaram radīt Latvijā muļķu armiju, neizglītotu armiju, un tādēļ mēs esam ņēmuši kā vienīgo pielietojamo mehānismu to paraugu, kas tiek realizēts Zviedrijā, Dānijā, mūsu partnervalstīs - Ziemeļvalstīs. Tas ir izlozes princips. Tātad katrs karavīrs, jauniesaucamais, pēc apmācības kursu beigšanas vilks lozi, un, ja nu viņam būs kritusi tā pilnā, tad viņam būs šis viens gads savai valstij jāziedo. Mēs uzskatām, ka tas ir godīgi, atklāti, taisnīgi un korupcijas neapdraudēti, jo pie pašreizējās sistēmas - manā rīcībā gan nav konkrētu faktu un datu - vismaz teorētiski es varu pieļaut, ka katrā rajonā tomēr zināmā mērā varbūt ir šī vietējā ietekme, jo tomēr no "draugu būšanām" mēs līdz šim pasargāti neesam.

Šis jaunais likums paredzēs arī 30 iesaukšanas komisiju vietā izveidot tikai vienu - Rīgā, un tas nozīmē praktiski gan štatu samazināšanu, gan finansu līdzekļu samazināšanu. Tas ļaus visiem jauniesaucamajiem piemērot vienādus kritērijus, vienādu pieeju un arī izslēgs to, ko es jau minēju, - šo "draugu būšanu" katrā rajonā uz vietas, jo šīs amatpersonas, kas strādās Rīgā un nodarbosies ar šiem jautājumiem, diez vai būs personīgi pazīstamas ar katru iesaucamo, ko iesauks Alūksnē, Balvos, Rēzeknē.

Šis likums paredz arī tādu svarīgu iespēju, ka jauniesaucamais varēs izvēlēties iesaukšanas laiku, ja viņam ir pietiekoši svarīgi, būtiski iemesli, kālab viņš nevar šajā gadā iet dienēt. Viņam būs iespēja izvēlēties dienesta laiku tuvāko triju gadu ietvaros. Šeit es dzirdēju jau piezīmi par zemniekiem, un tas varētu tikt attiecināts tieši uz zemniekiem. Ja, teiksim, zemniekam Jānim šodien ir jāiet armijā, bet viņam ir nenopļauta labība, nenovāktas bietes un kartupeļi, tad, protams, tā ir svarīga problēma, un šo iemeslu dēļ šeit būtu iespējams to piemērot, lai viņš izvēlētos dienesta laiku, teiksim, pēc gada, pēc diviem, varbūt arī pēc divarpus gadiem, bet ne vēlāk. Šajā laikā, es uzskatu, ir iespējams ikvienam pieaugušam cilvēkam atrast savu problēmu risinājumu savādākā veidā un nokārtot savas personīgās, privātās dzīves, darīšanas, lai varētu izpildīt arī šo pienākumu pret valsti. Šeit var būt daudz un dažādu iemeslu, kālab šo iesaukumu varētu atlikt. Teiksim, ja augstskolu beigušajam ir vēlme mācīties tālāk maģistratūrā vai iegūt attiecīgo zinātnisko grādu, arī tas varētu būt šāds iemesls. Protams, katrā konkrētajā gadījumā šis jautājums ir jāizskata atbildīgi, konkrēti - tieši attiecībā uz noteikto cilvēku. Šeit nekāda nonivelēšana un vispārēja pieeja nebūtu pieļaujama.

Šis likums saglabā arī alternatīvā dienesta iespējas. Šajā momentā pēc pašreiz spēkā esošā likuma, man jāsaka, ir ļoti problemātiski pildīt alternatīvo darba dienestu, jo mums likumā ir noteikts, ka tas tiek pildīts Ministru kabineta noteiktajās vietās. Ministru kabinets šādas vietas nav noteicis, jo gluži vienkārši mūsu tautas saimniecībai patlaban liekas darbarokas nav nepieciešamas. Turpretī šajā likumā ir paredzēts, ka turpmāk, ja būs personas, kas šo darba dienestu vēlas pildīt - un tāda iespēja tiek dota tikai tiem, kuriem reliģiskā piederība liedz pildīt karadienestu, tātad dot zvērestu un nēsāt plinti uz pleca -, ka tiem būs iespējams veikt šo darba dienestu vietās, kuras noteiks aizsardzības ministrs. Tātad mūsu nolūks ir arī šīs personas izmantot valsts aizsardzības spēju stiprināšanai. Daudzi un dažādi darbi ir veicami aizsardzības jomā - kaut vai, piemēram, mums nav iezīmētas robežas, mums ir jāizcērt mežā stigas. Tas ir liels un svarīgs, arī valstiski atbildīgs darbs, un tur pilnā mērā šos cilvēkus, kuriem ir alerģija pret šauteni, varētu izmantot, jo, cik es zinu, neviena reliģiskā konfesija nejūt nekādus aizspriedumus pret tādiem darbarīkiem kā cirvis un zāģis; protams, ir arī kvalificētākas lietas.

Nobeigumā es gribu bilst to, ka šis likumprojekts ir izskatīts ne tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijā, bet arī Cilvēktiesību komisijā, un vienīgais vēlējums no Cilvēktiesību komisijas puses, skatot šo likumprojektu bija ieteikums padarīt šo likumu vēl stingrāku, vēl radikālāku, taču šim nolūkam mums būtu otrais lasījums. Šī problēma ir steidzami risināma, jo mums galu galā cilvēki uz robežām ir jānokomplektē un arī cietumu apsardze nepieciešamā skaitā ir jānokomplektē. Šis jautājums nav atstājams mūsu pēctečiem - nākamajai Saeimai, mēs gribam to pieņemt šīs Saeimas laikā, un tāpēc, pirms mēs uzsāksim debates, ja tādas būs, es lūgtu nobalsot par to, ka šis likumprojekts ir skatāms steidzamības kārtā divos lasījumos. Tāds ir arī Ministru prezidenta ierosinājums, tādu ierosinājumu izsaka arī Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Es savu ziņojumu uzskatu par pabeigtu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Irēna Folkmane... vai par steidzamību jūs jautājāt? Es atvainojos. Par steidzamību. Viens - "par", viens - "pret" var runāt. Neviens nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Obligātā valsts dienesta likums" izskatīšanu kā steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 17. Steidzamība pieņemta.

Sākam debates. Irēna Folkmane - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

I.Folkmane (TPA).

Cienījamie kolēģi! Arī man gribētos par šo likumprojektu izteikt savas domas. Likums par obligāto valsts dienestu šobrīd ir aktuāls un nepieciešams, un nupat mēs arī nobalsojām par steidzamību. Tas ir nepieciešams, protams, no vairākiem aspektiem - tā ir valsts drošība, sabiedrībai nepieciešamo un dažkārt pat bīstamo uzdevumu izpilde, savas Tēvzemes patriotisko jūtu apliecinājums, iespēja kvalitatīvi veidot Nacionālo bruņoto spēku formējumu personālsastāvu.

Taču, manuprāt, būtu jāatsakās varbūt no diviem principiem, kas ir iestrādāti likumprojektā.

Pirmais. Likumā par obligāto valsts dienestu personu lokam, kuras tiek atbrīvotas no valsts likuma pildīšanas, ir jābūt stingri noteiktam likuma ietvaros, un lozēšanas princips, manā uztverē, nav pieļaujams, ko paredz likumprojekta 19. pants. Tas tomēr var pieļaut korupcijas iespējas. Šobrīd mums nav tik daudz jauniesaucamo tieši veselības stāvokļa dēļ, lai mēs varētu lozēt.

Es runāju to tāpēc, ka gribēju iepazīties uz vietas Daugavpilī ar šīm problēmām, kas skar valsts dienestu.

Šeit tika izteikta arī doma, ka Nacionālo bruņoto spēku mācību centri varētu būt uz vietām un ka apmācība būtu jāiziet visiem jauniešiem, kas pakļauti obligātajam dienestam. Šeit apmācības varētu būt apmēram divu mēnešu garumā, kad viss noskaidrotos un tālākajam dienestam varētu izvēlēties tikai labākos un spējīgākos. Mācību centros atklātos arī jauniešu slēptie veselības trūkumi, kurus nebūtu spējusi atklāt medicīnas komisija, kā arī noteiktu iesaukto psihiskās rezerves. Lai jaunieši būtu ieinteresēti atklāt savas fiziskās un garīgās spējas, likumā vajadzētu iestrādāt zināmas privilēģijas tiem, kuri ir apzinīgi nodienējuši pilnu dienesta laiku, un zināmus pienākumus noteikt tiem, kuri būtu izgājuši tikai 2 mēnešu apmācības programmu.

Šobrīd grūtības jauniesaucamo nokomplektēšanā obligātajam valsts dienestam rada tieši tas apstāklis, ka Latvijas Bruņotajos spēkos nav radīta nepieciešamā kārtība un atbildība par iesauktās personas drošību un veselību. Nedomāju, ka būtu tik daudz izvairīšanās gadījumu no iesaukšanas aktīvajā militārajā dienestā, bēgšanas mēģinājumu un arī atteikšanos atgriezties dienesta pildīšanas vietās, ja šie jaunieši tur neizjustu pazemojumu un fizisku pāridarījumu. Neslēpsim, ka ārpusreglamenta attiecības dienesta pildīšanas vietās nereti ir arī tas stimuls, kas liek gan jauniešiem, gan viņu vecākiem meklēt dažādus ceļus, lai izvairītos no iesaukšanas, un tāpēc, kamēr netiks veikti nopietni pasākumi situācijas normalizēšanā, jaunieši visiem spēkiem centīsies izvairīties no aktīvā militārā dienesta.

Otrais princips... Vai es varētu vēl piebilst pie tā paša pirmā? Ja būs labāka kārtība un normāli sadzīves apstākļi, būs mazāk dienestnieku, kuri vēlēsies dezertēt no dienesta. Normalizēta vide ļautu saglabāt cilvēku resursus, mazāk tiktu tērēti naudas līdzekļi un mazāk būtu pamata izteikt pārmetumus valsts dienesta pārvalžu ārstiem un pārējiem darbiniekiem. Es gribu minēt arī piemērus, ka tie puiši, kas ir iesaukti dienestā un kam medicīnas kartotēkā var redzēt... es arī ar to iepazinos... ka viņiem ir bijis labs veselības stāvoklis, pēc neilga laika atgriežas jau kā invalīdi. Mēs nedrīkstam to pieļaut!

Un otrais princips. Tātad Valsts dienesta iesaukšanas centrs, kas, protams, atradīsies Rīgā, radīs noteikti daudzas papildu problēmas un sarežģīs rajonu valsts dienesta pārvalžu darbu. Respektīvi, atkārtojas tā prakse, kas jau notikusi, un mēs zinām, kāda tā ir ar mazo skolu likvidēšanu uz vietām. Tātad es atļaujos izteikt šaubas par Valsts dienesta centra finansiālo lietderību, jo tagad, kad no visiem rajoniem vajadzēs sūtīt visus iesaucamos, kuri būs uzskaitē, arī resursos, no tiem aptuveni 40% tiek atzīti par nederīgiem militārajam dienestam, bet no pārējiem 50% ir jauniesaucamie arī ar trešo veselības pakāpi, un šī kontingenta jauniešu vajadzība militārajos formējumos ir ļoti maza. Tad izvirzās jautājums: vai Aizsardzības ministrijai ir nepieciešams tērēt tūkstošiem latu ceļa izdevumu segšanai, šo jauniešu uzturēšanai un ēdināšanai Rīgā? Bez tam ir jārada arī bāze ar attiecīgi nodrošinātiem sadzīves apstākļiem, kas atbilstu visām sanitārajām un drošības normām. Cik zināms, Latvijā vēl nav radīta tik augsta līmeņa datoru sistēma, kura dos visus medicīniskos datus par iesaucamajiem Latvijā, kā arī visus citus nepieciešamos datus, kas ļautu noteikt iesaucamās personas atbilstību militārajam dienestam.

Šobrīd 2 mēnešu pamatapmācība ļautu daudz pilnīgāk iepazīt jauniešus ar visām viņu problēmām turpat uz vietām. Es painteresējos Daugavpils Valsts dienesta pārvaldē, cik lieli izdevumi saistīti ar viena iesaucamā atrašanos Daugavpilī vidēji divas, trīs dienas. Tātad te ir pilsēta un rajons. Vidēji uz vienu iesaucamo ir 5,85 lati. Te ietilpst medicīniskā apskate - 2,50 lati - un ceļa izdevumi - 3,35 lati. Pirmajā pusgadā bija iesaukti un norīkoti dienestā 150 jaunieši, tātad šī summa sastādīja 877 latus, 162 jaunieši izgāja medicīnisko komisiju, taču tika atzīti par neatbilstošiem militārajam dienestam, un tie izgāja tikai medicīniskās pārbaudes. Tātad viņu apmaksa bija 405 lati. Kopā iztērēti 1282 lati. Ja būs jāsūta uz centru, tad izmaksas uz vienu iesaucamo no 5,85 latiem pieaugs līdz 13 latiem 15 santīmiem. Ņemot vērā ēdināšanu, uzturēšanu, veļas mazgāšanu, telefona sarunas un visādus citus pakalpojumus, šī summa trīskāršojas, ja jauniesaucamajiem ir jādodas uz centru Rīgā.

Un vēl. Ir jāpapildina, protams, arī Administratīvo pārkāpumu kodekss, kas paredzētu nopietnu atbildību par izvairīšanos no valsts dienesta. Piemēram, Daugavpilī Valsts dienesta pārvaldes uzskaitē ir 1500 iesaucamo, kuriem ar Iesaukšanas komisijas lēmumu ir piešķirta dienesta atlikšana un kuriem ik pēc gada jāiesniedz pārvaldē paredzētie dokumenti, kas pierāda, ka nav mainījušies likumā paredzētie apstākļi, kuru dēļ iesaucamie netika iesaukti militārajā dienestā, taču 90% no viņiem to nepilda. Savukārt Valsts dienesta pārvaldes darbiniekiem nav mehānisma, kā saukt pie atbildības, jo viņiem pieder viens un galvenais ierocis, ko nosaka likuma 26. pants, proti, viņiem ir pienākums sekot, vai iesaucamajam nav mainījušies apstākļi.

Domāju, ka, strādājot pie likuma veidošanas par obligāto valsts dienestu, vajadzētu ņemt vērā arī tādu praksi, kas sekmētu Latvijas drošību tieši ar finansiāli izdevīgiem perspektīvajiem plāniem, proti, kā varētu mērķtiecīgāk sadarboties ar zemessargiem, kā izmantot, piemēram, Daugavpils cietoksni, kā pastiprināt robežu ar Krieviju un Baltkrieviju un kā izmantot rezervistus, kuri līdz šim nav piesaistīti un izmantoti Latvijas aizsardzībai. Tikai Daugavpils Valsts dienesta pārvaldē vien šobrīd uzskaitē ir aptuveni 1200 virsnieku pilsoņu un 13 000 seržantu un ierindnieku. Rit laiks, bet viņiem nekas neatgādina, ka ir jābūt gatavībā nepieciešamības gadījumā aizstāvēt Tēvzemi, citi jau aizmirst savus rezervista pienākumus, un nav saprotams, kāpēc mēs neizmantojam tik lētu, efektīvu rezervistu potenciālu, kurš atrodas visās Latvijas malās. Vajag tikai pareizi organizēt plānošanu un praktisko darbību.

Priekšlikumus par konkrētiem pantiem es iesniegšu otrajam lasījumam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Roberts Milbergs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst atbildīgās komisijas uzmanību uz atsevišķām nepilnībām un varbūt arī problēmām, kuras izraisa šis likums.

Nu, pirmām kārtām, ir pieļautas arī neprecizitātes un kļūdas, kaut vai 12. pantā, it sevišķi, ja to salīdzina ar Ministru kabineta iesniegto variantu, kur ir runa par valsts dienesta pārvaldēm, kuras ir Aizsardzības ministrijas teritoriālās izpildstruktūras. Šeit ir norādītas tikai rajonu valsts dienesta pārvaldes. Ministru kabineta projektā bija runa par teritoriālām izpildstruktūrām - valsts dienesta pārvaldēm. Ja ir rajoni, kas paliek - ar Rīgu, ar Daugavpili, ar Rēzekni, republikas pilsētām... Tātad šeit acīmredzot šī neprecizitāte ir jānovērš.

Vēl ir neprecizitāte 20.pantā, kur ir atsauce uz 24.panta 8. un 9.punktu. Tas ir, iesaucamie, uz kuriem attiecas šā likuma 70.panta otrajā daļā vai šā likuma 24.panta atsevišķos punktos paredzētie apstākļi, lozēšanā nepiedalās. Tāds 8. un 9.punkts bija Ministru kabineta iesniegtajā variantā, komisijas iesniegtajā variantā šāda 8. un 9.punkta vispār nav.

24.pants. Ir atrunāts, ko neiesauc aktīvajā dienestā. Un arī tas, kas dod iespēju atlikt iesaukšanu. Šeit pamatā ir runa vai nu par veselības stāvokli, vai, teiksim, personām, kuras ir izvilkušas laimīgo lozi un kurām nebūs jādien, vai arī vienīgajiem apgādniekiem, kā arī studentiem - gan augstskolu, gan tehnikumu studentiem. Bet šeit ir runa tikai par dienas nodaļas studentiem. Mums tomēr vēl pastāv arī gan vakara apmācība, gan neklātienes apmācība, un acīmredzot... it sevišķi, ja mums ir par daudz "lielgabalu gaļas", tā rupji sakot, un mēs to nosakām ar lozes palīdzību, tad acīmredzot šāda iesaukuma atlikšana, lai varētu pabeigt studijas vienā vai otrā mācību iestādē, neatkarīgi no apmācības klātienē vai neklātienē, vai vakara nodaļā... Pie tam jāņem vērā, ka šie cilvēki, kuri mācās vai nu vakara nodaļā, vai neklātienes nodaļā, nemācās uz valsts rēķina, viņi mācās pamatā par savu naudu, viņi maksā paši, lai varētu iziet šo apmācības kursu, un acīmredzot šajā 24.pantā arī šādu iespēju vajadzētu paredzēt

Gribu pievērst jūsu uzmanību arī 33.pantam. Tajā ir runa par to, ka pēc karavīra pamatapmācības apgūšanas aizsardzības ministrs saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku sagatavošanas apmācības plānu var pārtraukt karavīra aktīvo militāro dienestu pirms noteiktā termiņa un atvaļināt viņu rezervē. Tālāk ir noteikts, ka šādi atvaļinātos rezerves karavīrus līdz 27 gadu vecuma sasniegšanai var iesaukt dienesta turpināšanai ik gadu - uz laiku līdz diviem mēnešiem. Ja parēķina, tad šādā veidā šis karavīrs var nodienēt vairāk, nekā likums vispār paredz. Kaut arī 35.pantā ir kaut kas cits ierakstīts - ka šī apmācība rezerves karavīriem nevar pārsniegt 60 dienas četros gados. Manuprāt, šeit ir zināma pretruna, kura laikam, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, būtu jānovērš.

Vēl es gribu pievērst jūsu uzmanību 36.pantam. Šeit ir teikts, ka dienestniekam dienesta pildīšanas laikā darba devējs nodrošina darba samaksu atbilstoši darba līgumam. Te nebūtu problēmas. Bet 38.pantā ir rakstīts, ka darba devējam jāatbrīvo obligātajam valsts dienestam pakļautais pilsonis no darba pienākumu pildīšanas valsts dienesta pārvaldes izsaukumā norādītajās dienās. Tātad rezerves laikā - vai nu uz apmācībām, vai... Likumprojekts paredz arī iespēju iesaukt rezerves karavīrus, lai likvidētu kādas avārijas sekas, kad ir izveidojusies ārkārtēja situācija. Un tiek noteikts, ka ir saglabāts amats, darba alga ne mazāka par valdības noteikto minimālo algu. Laikam tomēr šeit ir zināma problēma. Es saprotu, ka padomju sistēmas laikā, kad mums nespastāvēja privātais darba devējs, bet bija tikai valsts jeb sabiedriskais sektors, tad valsts to apmaksāja būtībā no savas kabatas, jo tie bija visi valsts uzņēmumi, iestādes un organizācijas, tātad faktiski no budžeta līdzekļiem sedza un apmaksāja. Bet kā tagad? Ja tas ir darba devējs, fiziska persona, vai tas ir viņa pienākums vai tomēr šai slodzei būtu jābūt valsts budžetā paredzētai? Acīmredzot darba devējam šajā gadījumā būtu jābūt kaut kādai kompensācijai. Es baidos par kaut kādām citām sekām. Šodien, pastāvot pietiekami lielam bezdarbam, var rasties tāda situācija, ka darba devējs vispirms centīsies noskaidrot, vai šis jaunietis, kurš grib nākt pie viņa strādāt, ir nodienējis šo obligāto dienestu vai ir tam pakļauts, jo, ja viņam būs vairāk šādu jauniešu, tad viņam tas nebūs izdevīgi. Jo ja viņam vairākus iesauks uz apmācībām, arī tajā pašā laikā, šeit zināma problēma radīsies. Ja tas tiks kompensēts darba devējam, tad acīmredzot tas jautājums neradīsies. Jo darba likumdošana it kā paredz, ka garantijas jāsaglabā un tamlīdzīgi. Bet mums tomēr ir jāskatās, vai tagad mūsu ekonomiskajā situācijā tā tik vienkārši mēs varam rīkoties. Un šajā pašā 38.pantā ir rakstīts, ka aktīvajā militārajā dienestā iesauktajiem karavīriem dienestniekiem darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu - ne mazāku kā viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā. Ar to mēs radīsim priekšnoteikumus būtībā jauniešu bezdarbam. Jo tā būs problēma. Ja būs kompensācija, tad, es domāju, šī problēma varbūt kā tāda nepastāvēs.

Vēl viena problēma, par ko varbūt būtu jāpadiskutē. 47.pantā ir rakstīts: "Iesaucamajiem, kuri uz laiku atrodas ārzemēs, līdz 26 gadu vecumam jāatgriežas Latvijā aktīvā valsts dienesta pienākumu pildīšanai un jāierodas valsts dienesta pārvaldē ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc atgriešanās." Šeit tātad ir runa tikai par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā un tikai uz laiku ir izbraukuši ārpus Latvijas teritorijas. Ja visi Latvijas pilsoņi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, tad šajā sakarā rodas jautājums - kā, kādā veidā tad šī vienlīdzība attiecas uz personām, kurām ir dubultā pilsonība? Vai viņiem arī ir kaut kādi pienākumi pret Latvijas valsti vai nav? Jeb vai viņiem ir tikai tiesības - tiesības piedalīties vēlēšanās? Bet pienākumu pret Latvijas valsti viņiem pašreiz nav absolūti nekādu. Tā ka es domāju, ka tomēr vajadzētu padomāt arī par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Roberts Milbergs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Pēc tam - Alfrēds Žīgurs.

R.Milbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribu izteikt savu viedokli sakarā ar šā likumprojekta 19.pantā izvirzītajiem nosacījumiem, proti, izlozes principu. Šo viedokli es izteicu arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, kad mēs izskatījām šo likumprojektu. Mani nepārliecina arguments, ka izlozes princips izslēgs korupcijas iespējas. Nav pagaidām tādas izlozes, kuras būtu radītas tā, ka nevarētu tur mānīties, blēdīties vai korumpēties. Nav tādas izlozes. Mēs nezinām tādas. Tāpēc es uzskatu, ka tieši ðajā pantā ir jāizvirza pilnīgi precīzi un konkrēti nosacījumi, proti, ja ir tāda situācija, kad iesaucamo skaits, kurus varētu iesaukt aktīvajā dienestā, ir lielāks par šo Bruņoto spēku vajadzībām, tad iesaukšana tiek veikta nevis izlozes kārtībā, bet atlases kārtībā saskaņā ar valsts dienesta iesaukšanas komisiju noteiktajiem kritērijiem. Tad šīs korupcijas iespējas tiktu samazinātas līdz minimumam, jo, ja iesaukšanas komisija nosaka, ka ir iesaucami - teiksim, kaut vai pēc auguma garuma pricipa - 1,80 metru gari puiši, tad vari dot kukuli, cik gribi, tas cilvēks nekļūs ne garāks, ne īsāks. Ja mēs nosakām, ka viņam ir vajadzīga konkrēta izglītība (pabeigta - šajā gadījumā), līdz ar to izpaliek šī problēma par nepabeigtu izglītību un mēs nepārtraucam nevienam šo izglītības procesu: ja viņam ir vidējā izglītība, tad viņam ir šī vidējā izglītība. Arī tad nevar korumpēties. Vai arī, ja ir vajadzīga kāda specialitāte, tad noteikt, ka tieši šī specialitāte ir vajadzīga Bruņotajiem spēkiem.

Izlozes princips - tā ir Bruņoto spēku komplektēšana uz labu laimi. Mēs šeit runājam un zinām, ka mums ir finansu krīze, ka mums budžets plīst pa visām šuvēm. Tagad mēs gribam rotaļāties ar šiem Aizsardzības spēkiem, atvēlēt to budžeta daļu, kura jau tā ir ārkārtīgi niecīga... Mēs nevaram uz labu laimi komplektēt Aizsardzības spēkus. Mums tos vajag kompletēt pēc iespējas precīzi un pēc iespējas nodrošinot mūsu valsts aizsardzības spējas.

Līdz ar to es iesniegšu otrajam lasījumam šos priekšlikumus par 19.pantu, principiāli atbalstot šo likumprojektu kopumā. Lūdzu deputātus atbalstīt šo principu, ka iesaukšana ir jāveic nevis izlozes kārtībā, bet atlases kārtībā. Mums ir jābūt ļoti konkrētiem šajos jautājumos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Pēc tam - Gunārs Resnais.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēgas! Mani šis izstrādātais likumprojekts ļoti neapmierina, un es ierosinu, ka tas ir jāpārstrādā. Pirmkārt, ja mēs runājam par obligāto karadienestu, obligātais karadienests ir attiecināms uz visiem un neviens no tā nav atbrīvots. Mēs labi zinām, kā tas ir, ja izceļas karš. Tad slimo ir vairāk nekā veselo. Saprotams, viņi negrib iet karot. Šeit, Latvijā, parādās uz mata tā pati situācija, ka ļoti labi sportisti savos sporta klubos ir derīgi, bet armijai viņi ir nederīgi. Lūdzu, šeit ir labs piemērs! Tālāk. Mēs atbrīvojam studentus. Nu kāpēc mēs atbrīvojam studentus? Studentus mums vajadzētu iesaistīt programmā, ko sauc par rezerves virsnieku sagatavošanu. Jo, piemēram, manā 65 atsevišķajā studentu rotā mēs bijām 36, atvainojiet, 35 ārsti, un tie ir karavīri - tikai dienesta pakāpē. Vai tad tas ir normāli? Nerunājot nemaz par citām profesijām. Šādā veidā mēs nevaram komplektēt virsnieku sastāvu. Mums ne jau visi virsnieki ir tikai no infantrijas, bet ir dažādi speciālisti. Un par to mums būtu jāgādā, un mums šajā likumā arī tas būtu jāpiemin.

Vēl viena lieta. Jūs zināt, kas notiek, ja kara gadījumā vai mācībās šis karavīrs aiziet bojā, vecāki paliek bez apgādnieka. Tāds stāvoklis nevarētu būt, un tāpēc karavīra pensija, vienalga, kāda dienesta pakāpe viņam ir, vecākiem būtu jāsaņem līdz viņu mūža beigām.

Nākamais jautājums ir iesaukšana robežsargos. Tas nevar notikt. Latvijas brīvvalsts laikā robežsargu bataljonus komplektēja brīvprātīgā veidā no armijā dienošajiem karavīriem un virsniekiem. Tiem bija lielākas algas nekā normālam karavīram, un mums nebija nekādu grūtību robežsargus sakomplektēt. Jūs paši zināt, ka Iekšlietu ministrijā nevar taču nevienu iesaukt un arī nevar novirzīt uz robežsargiem. Tas neiet cauri! Tas ir jāpārstrādā.

Kas attiecas atkal uz dzīvokļiem, te nu ir viena ļoti smaga, smaga problēma. Mūsu virsniekiem nav kur dzīvot. Katrā ziņā vismaz virsniekiem vajadzēja nodrošināt, kur viņu ģimenes varētu dzīvot, jo tiešām mēs nevaram to tādā stāvoklī atstāt, kā pašreiz tas ir. Sevišķi Gaisa spēkos stāvoklis bija pagājušajā gadā ļoti akūts.

Kas attiecas uz iesaukšanu Rīgā, es domāju, ka tas ir ļoti pareizi. Šai kara komisijai jeb iesaukšanas komisijai - vienalga, kā mēs to sauksim, -vajadzēja būt ļoti pamatīgai un pārbaudīt, un alternatīvo dienestu tiešām piedāvāt, kā jau iepriekšējie runātāji teica, uz divarpus gadiem. Un šajā alternatīvajā dienestā viņi varētu nodarboties - vai nu slimnīcā strādājot, vai ceļus un tiltus taisot. Tie visi ir nevis tikai civilas, bet arī militāras nozīmes objekti. Tāpat varētu šīs atstātās krievu kazarmas savest kārtībā taisni šie šajā darbā nodarbinātie, kas atsakās veikt ierindas dienestu.

Pieminēta tika dubultpavalstniecība. Es varētu minēt tikai Kanādu un Ameriku. Tur visiem dubultpavalstniekiem ir jāiet dienēt un jāpakļaujas tās zemes likumiem, kurā viņi atrodas. Izņēmums ir NATO valstis, jo skaitās, ka NATO zemēm ir viena armija kara gadījumā, un tādā gadījumā viņiem pietiek ar vienu valsts dienestu, kuru nu viņi ir izpildījuši. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Pēc tam - Andrejs Siliņš.

G.Resnais (LZS).

Godājamais Prezidij! Kolēģi! Dažādas pārdomas mūsos ir, pieņemot šo likumu. Nenoliedzami, mēs visi apzināmies, ka esam atbildīgi par savas valsts neatkarības garantēšanu, kas nav iedomājama arī bez bruņotajiem spēkiem, bez šo bruņoto spēku tehniskā nodrošinājuma, bet galvenokārt - bez šo Bruņoto spēku garīgās spējas aizstāvēt savu tēvzemi. Un šajā sakarībā es nepiekrītu tiem deputātiem, kas šodien nobalsoja par šā likuma steidzamību. Jo šis likums jau neparedz nekādu sakārtošanu mūsu esošajā armijā, nekādu kvalitatīvo un kvantitatīvo normu noteikšanu. Šis likums paredz valsts obligāto dienestu, nosaka, kā ir iesaucami, cik ilgi ir jādien un kam ir jādien, un kas ir atbrīvoti. Tāpēc es neizprotu, kāpēc vajadzēja šo steidzamību, jo mums būs ļoti maz laika starp pirmo un otro lasījumu iesniegt savus priekšlikumus, par tiem izstrīdēties, un nebūs trešā lasījuma, kas ļautu piepulēt, pielabot un vienu otru reizi arī radikālus mērus mainīt. Bet nu tā ir nobalsots, deputāti tā uzskata. Es vienkārši neredzēju šādas steigas nepieciešamību.

Attiecībā uz šo morālo klimatu es negribu daudz runāt, jo ļoti labi runāja mūsu kolēģe Irēna Folkmane. Es tomēr pateikšu, ka tā ilūzija, kas kādreiz pastāvēja (proti, ka tad, ja Latvijā būtu sava armija, sava divīzija, ja Latvijas jauniešiem nebūtu jādien visā plašajā Padomju Savienībā, tad šajās karaspēka daļās būtu kārtība, nebūtu šīs saucamās "ģedovšķinas", ārpusreglamenta attiecību), ir izplēnējusi un diemžēl jau visus šos gadus Latvijas Neatkarīgā armija nes sev līdzi lielu kauna traipu, ka cilvēks, nokļuvis armijā, tiek morāli pazemots un viņam netiek ļauts izrādīt šo patriotismu. Tā ir patiesība, rūgta patiesība, un to laikam neizlabosim bez aktīvas mūsu līdzdalības, bez valdības līdzdalības. Un tam ir vajadzīgs ļoti liels laiks, jo, manā izpratnē, ir jāizaudzina jauna virsnieku paaudze. Es šaubos, vai šie virsnieki, kas to pieļauj, ir pāraudzināmi. Paturami viņi katrā ziņā nav. Ar šādu morālo klimatu, kāds daudzās karaspēka daļās pastāv vēl šodien, nevaram cerēt, ka šie karavīri būs pašaizliedzīgi tautas un valsts interešu aizstāvji nepieciešamības gadījumā. Es pieļauju lielas šaubas.

Es gribētu mazliet apstāties pie jautājuma - kam tomēr mēs uzticam šo godpilno uzdevumu. Es nesmejos par šiem vārdiem. Tik tiešām, tas ir mūsu uzdevums - radīt tādu morālu klimatu, lai iesaucamais justos pagodināts, kad viņam tiek uzticēta forma, ierocis un tiesības aizstāvēt ne tikai savus vecākus, savu sētu, bet visu savu zemi.

Bet tajā pašā laikā ir tautsaimnieciskas situācijas, kas prasīs atbrīvot daļu no tiem. Un man ir diezgan neizprotams 24.panta formulējums, kurā rakstīts - aktīvā militārā dienestā neiesauc tautsaimniecisku apsvērumu dēļ. Un šeit ir ierakstīts tāds sociālais apstāklis (3.punkts): atbrīvo apgādājamo ģimenes locekļu vienīgos apgādājamos. Un, domājot par zemnieku saimniecībām, es negribētu šeit atļauties novilkt paralēles, ka, ja zemnieku saimniecībā ir vienīgais dēls, viņš ir ieskaitāms apgādājamo ģimenes locekļu nodrošināšanā. Acīmredzot šeit ir jādiferencē (un ir bailes, vai paspēsim to izdarīt līdz otrajam lasījumam); vai šā jauniesaucamā tēvs ir pensionārs vai nav pensionārs, cik liela ir šī zemnieku saimniecība. Ja pēc dēla iesaukšanas armijā šis zemes īpašnieks ir spiests pieņemt dēla vietā algotu darbinieku, nez vai tas būtu gluži pareizi. Manī šī doma rada šaubas. Acīmredzot atrisinājums šeit varētu būt Zemessardze - un ne tikai štata, bet arī ārštata, piedalīšanās Zemessardzes ārštata formējumos, izejot šo apmācību, jo tomēr latvietiskā zemnieciskā izpratne... es domāju, ka ikkatras zemnieku saimniecības jeb zemnieku sētas vīrietim ir jābūt zemessargam. Ir jābūt! Varbūt šeit varētu meklēt kompromisu, un man atkal ir bailes, vai paspēsim to pareizi noformulēt vienā vienīgajā un galīgajā lasījumā - otrajā lasījumā.

Tajā pašā laikā, ja mēs runājam par zemnieku saimniecību, es to negribētu uzskatīt kā izputošu, ja dēls aizies armijā. Tas būtu tikai pašas zemnieku saimniecības interesēs. Es domāju, ka zemniecība Latvijā ir visas tautas interese - ne tikai šīs ģimenes, kas tanī dzīvo un saimnieko. Un tas, ko viņi darīs, kamēr dēls ir armijā. Un šeit acīmredzot vajadzētu atrunāt: ja šajā zemnieku ģimenē ir divi vai trīs dēli, tad viens ir atbrīvojams, jo viens ir tas, kas pārmantos to zemi un turpinās saimniekot. Es ceru, ka nākamā Saeima pieņems likumu, ka Latvijas zemnieku saimniecības sētu nedrīkstēs sadalīt -zemi sadalīt pa mantiniekiem, uz visiem dēliem, un pārvērst to absolūtās sīksaimniecībās. Tātad tas varētu sasaukties ar šo Armijas likumu. Un diezgan interesanti notiek, ja mēs šādā plāksnē izskatām jautājumu par zemniecību (kas Latvijas valstī ir zemniecība, zemnieka viensēta) un neradām šeit no valsts puses nekādu garantu zemnieka atbrīvošanā no dienesta, neatbrīvojam nevienu no dēliem, bet tajā pašā laikā ierakstām 25.pantā, ka tiek atbrīvoti Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieki, kultūras darbinieki pēc Kultūras ministrijas ieteikuma... Visu cieņu kultūrai, visu cieņu baletam, bet es domāju, ka arī izgājis armiju, baletdejotājs spēs balerīnu pacilāt tāpat kā bez šīs armijas pieredzes. Un, ja jau mēs uzskatām, ka tas atvieglojums ir vajadzīgs, nu tad laikam ir jāraksta iekšā likumprojektā, ka Lauksaimniecības ministrija nosaka, kurš zemnieku dēls ir atbrīvojams no karadienesta, ja šeit Kultūras ministrija... Es tā kritiski izteicos. Šie priekšlikumi tiks piedāvāti. Visumā esmu ļoti gandarīts, ka Saeima nodarbojas ar šo likumu, un es, atstājot šo tribīni, gribu izteikt cerību, ka likums veicinās tautas pašcieņas palielināšanos, patriotisko jūtu pieaugumu, kuru nekad nevienai tautai nav par daudz. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš"! Pēc tam - Juris Sinka.

A.Siliņš (LC).

Labdien, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribu runāt par šo likumu tādēļ, ka uzskatu, ka Latvijas cilvēku resursu, arī jauniešu, nav tik daudz, lai viņus varētu atļauties izlietot, kā varētu teikt, visus pēc viena veida, un tādēļ mums ir jādomā par to, kā maksimāli efektīvi izmantot šos mūsu valsts resursus, to skaitā talantīgos jauniešus. Un mana runa galvenokārt būs par studentiem.

Pirmkārt, lai nedomā, ka es gribu vispār uzsvērt, ka studentiem nebūtu jādien vai ka tiem, kas vēlas studēt, nebūtu jāsaistās ar militārajām struktūrām. Ir taču militārās augstskolas, kurās cilvēks, ja viņš ir nolēmis savu dzīvi saistīt ar armiju, varētu mācīties un turpināt darbu šajā sfērā. Bet studenti regulārajās augstskolās, pēc komisijas izstrādātā likuma, nonāk ļoti, varētu teikt, nepateicīgā situācijā. Šeit ir būtiska atšķirība starp komisijas izstrādāto un Ministru kabineta... Ja Ministru kabinets atzīst, ka aktīvā karadienestā neiesauc (24.panta 5. apakšpunkts) "valsts atzītu augstskolu dienas nodaļas studentus līdz mācību iestādes beigšanai", turpretim šeit, komisijas izstrādātajā variantā, ir sacīts, ka mācību iestādes beigšana tiek uzskatīta kā pirmā augstākās izglītības pakāpe. Tas ir tikai bakalaurs. Un, kā zināms, bakalaura izglītība ir tikai viens solis augstākajā izglītībā. Augstākajā izglītībā vēl ir maģistratūra un doktorantūra. Un, ja šajā momentā ar varu zināmā mērā pārtrauc talantīga jaunieša izglītību un viņam pasaka: "Tagad aizej projām uz kādu laiku šajā aktīvajā dienestā!", - tad tas radīs ļoti lielus zudumus tieši šo jauniešu vidū, kuri pēc tam varētu normālā ceļā, ja viņiem šī atbrīvošana no militārā dienesta būtu visu šo mācību ciklu, nonākt tur, kur viņi visvairāk dotu Latvijai. Es ļoti labi atceros no saviem studiju laikiem un vēl no darba universitātē, ka tad, kad tika ieviesti tie noteikumi, pēc kuriem studentus ņēma dienēt, - tad bija ļoti liels to jauniešu atbirums, kuri atgriezās mājās pēc dienesta. Viņi tika iesaukti dienestā pēc otrā, trešā kursa daži - pēc pirmā, bet pēc atgriešanās daudzi talantīgi jaunieši neturpināja studēt, kaut viņi varēja to darīt, ņemot vērā viņu spējas. Arī tagad vienu gadu ilgs pārtraukums pēc bakalaura studijām var daudziem talantīgiem jauniešiem atņemt iespēju tālāk mācīties un nonākt arī doktorantūrā un iegūt šo zinātnisko grādu. Šis mums būs pārāk liels zaudējums. Pie kā tas novedīs? Es jau tagad varu prognozēt, ka talantīgi studenti, kuri tiešām pierādīs savas spējas attiecīgajā sfērā un centīsies un kuriem būs iespējas mācīties ārzemēs, - viņi varbūt vispār sāks domāt par pilsonības maiņu un palikšanu ārzemēs. Mēs runājam par smadzeņu noplūdi, un tas pie tā var novest, jo tik tiešām šis stāvoklis armijā ir tāds, ka tur cilvēkiem bez asiem elkoņiem vietas nav, un droši vien tik drīz nebūs. Un talantīgs students parasti nav apveltīts ar tiem asākajiem elkoņiem, viņam ir laba galva. Viņš nevēlas, lai šī galva tiktu sadauzīta tajos 12 mēnešos. Un tādēļ es uzskatu, ka ir ļoti būtiski šeit paredzēt to, ka dienestā nevienu neiesauc studiju laikā, ieskaitot doktorantūru. Jo nebūs nekādu lielu zudumu pēc bakalaura studijām. Ļoti daudzi, izvērtējuši savas spējas (jeb kad citi ir izvērtējuši viņu spējas), izlemj tālāk neturpināt mācības. Bet kāpēc neļaut turpināt mācības tiem, kuri ir spējīgi tālāk maģistratūrā mācīties un pēc maģistratūras - doktorantūrā? Kāpēc neļaut viņiem visu šo laiku justies drošiem par to, ka viņiem nebūs jāiet ar elkoņiem cīnīties varbūt ar jaunākiem un fiziski spējīgākiem, kā tas ir obligātajā karadienestā? Es domāju, ka pēc augstākās mācību iestādes pilna kursa beigšanas viņi Latvijas drošībai varēs dot daudz vairāk, nekā tad, ja viņus izraus ārā uz 12 mēnešiem kaut kad mācību procesa vidū. Un daudziem no viņiem tādā veidā diezgan varmācīgi tiks pārtraukta iespēja iet šo pilnas izglītības ceļu un nokļūt zinātnē. Šī problēma par zinātnē strādājošiem jauniešiem ir ļoti aktuāla, un, ja mēs to nerisināsim saudzīgi visās sfērās, mēs zaudēsim. Mums nav nekā vērtīgāka kā labi, gudri jaunieši, kuri savu prātu var izlietot arī Latvijas aizsardzībai. Ne jau tikai ar šauteni ir iespējams valsti visefektīvāk aizsargāt. Es domāju, ka daudzreiz daudz efektīgāk ir aizsargāt to ar prāta spējām, ar darbošanos zinātnē, un tādējādi daudz lielākus rezultātus var iegūt. Un uz to, ka šāda iespēja ir, norāda tas, ka ir paredzēta šī izloze. Nu kāpēc tad izloze? Vai tad mēs tiešām nevaram izvēlēties, ka ir kādi cilvēki, kuri ir cienīgi šoreiz neiet cīnīties ar elkoņiem ar saviem vienaudžiem, varbūt pat jaunākiem un spēcīgākiem, kuri to vien tikai gaida, lai sevi fiziski parādītu? Vajag atļaut viņiem sevi pierādīt garīgo vērtību radīšanā. Vispār es piekrītu tiem runātājiem, kuri uzskata, ka izloze nav tas labākais veids. Ja jau ir pārpalikums, tad vajadzētu dot Aizsardzības ministrijai tiesības izvēlēties labākos aktīvam karadienestam un tiem, kuri nav vajadzīgi aktīvam karadienestam, godīgi pateikt tā: lūdzu, ejiet darba dienestā, jūs mums te neesat vajadzīgi, bet ejiet darba dienestā! Bet vajag izturēties saudzīgi pret cilvēkiem, kuri savas spējas var parādīt, un nevajag viņu iespēju pilnveidoties pārtraukt tikai tādēļ vien, ka, kādu laiku staigājis ar šauteni plecā, viņš it kā kļūtu daudz noderīgāks. Es domāju, ka šis laiks daudziem var sabojāt viņu likteni un dot neglābjamu zaudējumu Latvijai, daudz lielāku zaudējumu nekā ieguvumu no tā, ka viņš ir 12 mēnešus apguvis šīs zinības. Tādēļ es domāju, ka mēs komisijā šo jautājumu apskatīsim, un es ceru, ka komisijas vārdā tiks iesniegts šis papildinājums otrajam lasījumam, un es ceru, ka kolēģi izturēsies ar izpratni pret šo problēmu, kura ir ļoti būtiska. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu! Pēc tam - deputāts Seiksts.

J.Sinka (TB).

Godātais Prezidij! Dāmas un kungi! Man jāsagādā vilšanās Siliņa kungam, ka es iebildīšu pret viņa teikto, proti, ka cilvēkam vispirms ir jānobeidz savs akadēmiskais darbs un tikai tad būtu jāiet dienēt bruņotos spēkos. Te var atrast ļoti labu kompromisu, proti (pa daļai tā tas bija arī brīvvalsts laikā un ir šur un tur citur), ka karadienests apmēram sakrīt ar vidusskolas beigšanas laiku, tātad šos 12 mēnešus vai atsevišķos gadījumos vairāk mēnešu) nodien pirms universitātes studiju sākšanas, un es nedomāju, ka tas karavīru laiks kādam atņems vēlēšanos studēt. Es zinu no personīgas pieredzes, vērojot citus manā universitātē, kad es studēju (citos apstākļos gan), ka ieguvums bija tiem, kas, pirms atnāca universitātē, bija vispirms izgājuši šo karavīru laiku. Viņiem bija atbildīgāka nostāja pret savu akadēmisko darbu, jo viņi bija iemācījušies uzņemties pienākumus un uzdevumus pildīt. Viņi bija tajos (kaut vai 12) mēnešos izauguši no zēniem par vīriem, gandrīz tā varētu teikt, un es nedomāju, ka tas būtu kaut kāds mīnuss studentam. Bet tagad - par principu. Manuprāt, principam ir jābūt tādam, ka visiem ir jādien, ja veselības pārbaude to atļauj. Neatkarīgi no tā, vai iesaucamais ir skolā, universitātē vai kādā citā mācību vai darba iestādē. Tādā gadījumā armijai jāatspoguļo visa mūsu pilsoņu sabiedrība, ne tik vien kāda tās daļa, un, varētu teikt, iznāk tā: tā visneprivileģētākā daļa, tie... te Siliņa kungs runāja par talantu un tā tālāk... jā, diemžēl, tad pateiks: tikai tiem, kas nu ir absolūti netalantīgi, - tiem vienīgā vieta ir armijā! Kaut kādus līdzīgus izteikumus mēs jau esam dzirdējuši no dažādiem cilvēkiem dažādos laikos. Ja nekur citur viņš, mans dēls, neder, tad nu armijā gan! Mēs nedrīkstam tā to lietu nostādīt, tas nebūtu taisnīgi, pie tam jaunajam karavīram būtu jābūt lepnam uz to, ka viņš kalpo Latvijai, tā ir godalieta. Un te mēs varam varbūt runāt par to garīgo, ideoloģisko pusi, to jēgu, kāpēc mēs dienam armijā vai, ja mūsu sirdsapziņa to neatļauj, tādā dienestā, kas ir veicams kaut kur citur. Bet katrā ziņā tas būtu uzskatāms kā karaklausība.

Jā, par darba devējiem. Tiem būtu jāuzņemas pienākums, varētu teikt, garantēt šim jaunajam māceklim jeb darbiniekam brīvu vietu pēc dienesta laika, bet es nezinu, vai ir reāli, jēdzīgi prasīt no uzņēmēja, no maza uzņēmēja, lai viņš garantētu maksājumus par tiem 12 vai cik mēnešiem, kamēr jaunais cilvēks ir dienestā. Tur būtu jāatrod cita formula, proti, viņam jāuzņemas to darbu garantēt, bet pēc tam. Bet ne naudas ziņā.

Un tagad visbeidzot es jums nolasīšu izvilkumus no raksta, ko "Daugavas vanagu" jaunatnes žurnālā ir publicējis pulkvedis Edvīns Melnis, kas pašlaik ir Vācijā. Lūk, šie izvilkumi: "Karavīri armijā tiek iesaukti ļoti nekvalitatīvi. Slikti noformēti dokumenti un katastrofāla medicīnas pārbaude. Karavīram ir jābūt pilsonim uniformā; tas, ko mēs Latvijā šodien esam sasnieguši, - tā ir cilvēka pazemošana. Karaspēka daļas ir kļuvušas par pāraudzināšanas kolonijām. Visi spējīgākie puiši aiziet studēt, zemnieki nedien, ģimenes cilvēki nedien, firmu pārstāvji atpērkas, paliek pāri uz ielām salasīti huligāni. Puse krieviski, puse latviski runājoši, puse slimi, puse veseli, liela daļa mīļo alkoholu, 20% ir narkomāni." Lūk, no tā mums ir jāsakomplektē karaspēka daļas! Es domāju, ka, šo likumu izstrādājot, daudz kas no šā būtu jāievēro. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - "Latvijas ceļš"! Pēc tam - Andris Rozentāls.

A.Seiksts (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Referents minēja Cilvēktiesību komisiju, kura it kā pieprasījusi daudz stingrāku, striktāku un gandrīz vai nežēlīgāku pieeju šā likuma īstenošanas procesā. Es gribu sniegt nelielu komentāru, kā tas ir jāsaprot, jo būtībā jau dažos jautājumos tā tas arī ir. Cilvēktiesību komisija, piedaloties ekspertiem no Aizsardzības ministrijas, tiešām izskatīja šo likumprojektu tajā aspektā, kā tas skar cilvēktiesības, un šeit mums ir četri momenti, kuriem mēs pievērsām uzmanību un kuriem pievērsīsim uzmanību, gatavojoties otrajam lasījumam.

Pirmais. Mēs atbalstām koncepciju attiecībā pret privileģētu kategoriju ne tikai paplašināšanu, bet vispār - iestrādāšanu, tur mēs piekrītam pilnīgi koncepcijai. Bet mēs noteikti gribam stingrāku pozīciju attiecībā pret tādu specifisku un varbūt šauru jautājumu kā apziņas brīvība vai izvairīšanās no obligātā valsts dienesta, reliģiskas pārliecības vai apziņas brīvības jautājumus. Mums ir pietiekami daudz piemēru. Kad es strādāju Tieslietu ministrijā, bija, piemēram, gadījumi, kad jaunajās netradicionālajās reliģijās jeb, kā tautā sauc, sektās daži cilvēki sevi ordinēja par priesteriem un tāpēc negāja dienestā. Šeit vienkārši nav jāierobežo cilvēka apziņa, bet jāiestrādā mehānisms, kādā šādas spekulācijas nebūtu pieļaujamas.

Nākamais. Es pilnīgi piekrītu Folkmanes kundzei, Sinkas kungam un daudziem citiem runātājiem. Cilvēktiesību komisijai jau ir priekšlikumi, un mēs tos iesniegsim otrajam lasījumam. Tiešām ir vajadzīga stingrība līdz pat, piedodiet, nežēlībai tajā ziņā, ka ir jāizskauž ārpusreglamenta attiecības. Jau likumā ir jāiestrādā mehānisms, kā izskaust ārpusreglamenta attiecības.

Un visbeidzot. Mums ir pārāk "raiba" situācija iesaukšanas procesā tā iemesla dēļ, ka reģionālās jeb rajonu, vietējās, iesaukšanas komisijas bieži vien dažādā veidā iesaukšanas procesā pieiet atlasei. Un tāpēc bieži vien ir tā, ka tieši reģionāli pavīd mazāk sagatavotu jauniešu iesaukšana vairāk nekā citur. Šeit es piekrītu koncepcijai, arī Aizsardzības ministrijas ekspertu vērtējumam, ka būtu jāunificē vai jāveido viena iesaukšanas komisija, lai tiešām cilvēki, kas nevar dienēt, netiktu iesaukti. Tie ir tie jautājumi, kuriem Cilvēktiesību komisija pievērsa vērību, izskatot šo projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Rozentāls - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam - Pauls Putniņš.

A.Rozentāls (LZS).

Labdien! Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es gribu pieskarties jautājumiem, kuru nav šajā likumā. Jārunā ir konceptuāli par Latvijas aizsardzības problēmām, par latviešu un Latvijas pilsoņiem, kuriem ir jābūt gataviem aizsargāt savu Tēvzemi, un šo nerisina obligāti triecientempā pašreiz pieņemamais Mobilizācijas likums. Tas ir Mobilizācijas likums, lai gan mēs karam negatavojamies, bet ir jābūt gataviem. Varbūt viņš arī ir jāpieņem tādā triecientempā, bet principā tie ir jautājumi, kas jārisina Latvijā, lai mēs būtu gatavi aizsargāt savu Tēvzemi, lai izvairītos no tām negatīvajām parādībām, kas šobrīd valda visā sistēmā, kas saistītas ar armiju, ar iesaukšanu, tās sagatavošanu, ar jaunatnes militāri patriotisko audzināšanu, par kuru diemžēl mēs pat baidāmies, manuprāt, runāt, lai gan tam bija jābūt likuma pamatu pamatam, kā mēs gatavojam savu jaunatni militāri patriotiskā garā, savas Tēvzemes patriotus, kad visi esam gatavi un spējīgi aizsargāt, taču par to šeit nav runāts. Es ceru, ka nākamajā Saeimā par to drošāk runās, jo bez tā mēs nekur neiztiksim. Skolās nav pat kārtīgas fizkultūras, kur nu vēl militāri patriotiska audzināšana. Varbūt mēs, visu veco neieredzot, esam to nolieguši, bet tanī stagnācijas laikā vai okupācijas laikā, sauciet to, kā gribat, zēniem, arī meitenēm militārā audzināšana bija zināma. Protams, ne jau ierindas mācība, bet sagatavotība sanitārajam dienestam vai citiem operatīvajiem dienestiem bija ielikta mūsu lielās padomju tautas militāri patriotiskās audzināšanas pamatā, taču šobrīd mūsu brīvvalsts laikā nekas netiek risināts, izņemot dažas patriotiskas ierosmes, kā, piemēram, Saldū zemessardzes aktīvisti organizē jaunsargu kustību skolās, tomēr tas ir tikai uz sabiedriskiem pamatiem un entuziasma veidots pasākums, bet tam bija jābūt ieliktam mūsu izglītības koncepcijas pamatā. Ja mēs iesim cauri šim procesam, tad jau nebūs un tā nedrīkst būt, ka puse jauniešu nav derīga dienestam. Vai tad mēs gatavojam amerikāņu reindžerus ar tik drausmīgi augstām prasībām, ka, nonākot armijā... Nu tad, protams, ir jābūt sabalansētām šīm slodzēm vai būtu jābūt dažādam armijas kontingentam, kaut kādām izplētņlēcēju vai trieciennieku bataljoniem, bet pārējam kontingentam, kurš var piedalīties mājas darbos, skolas darbos, fizkultūrā, ir jābūt spējīgam iziet militāro apmācību. Es uzskatu un piekrītu, ka militārajai sagatavotībai ir jābūt visiem, bet ne jau tikai šādā rekrūšu lozēšanas ceļā, bet sagatavotiem, sākot no skolas, pēc tam ar īslaicīgām militārām nometnēm, kurām būtu jābūt pat pēc 11.klases un varbūt pēc 12.klases. Ir jābūt militārajām katedrām, nosauciet tās kā gribat, visās augstskolās. Droši vien ir jāpiekrīt Siliņa kungam, ka tiem, kuri gatavojas zinātniskam darbam, nav varbūt jāiziet tieši šī armijas ierindas mācība, bet viņiem, beidzot augstskolu, saistībā ar militāro katedru jābūt jaunākā virsnieka kategorijai, lai "x" stundā arī viņi visi būtu gatavi stāties mūsu dzimtenes aizsargu rindās. Par to ir jādomā, veidojot mūsu Latvijas militāro koncepciju. Taču, ja mēs gribam šo Mobilizācijas likumu pieņemt triecientempā, tad nu es ticu Līgotņa kungam, ka tas ir ļoti vajadzīgs, lai rudenī būtu, kas apsargā cietumus, kas stāv uz robežas, bet, ja mēs neiesim pa šādu mūsu jaunatnes audzināšanas ceļu, tad cietumsargu drīz vien būs tikpat daudz, cik apsargājamo, un es ceru, ka nākamajā Saeimā vai šinī... Šinī mēs vairs pat neatgriezīsimies pie kāda cita valsts aizsardzības koncepcijas izstrādāšanas varianta, tāpēc šis Mobilizācijas likums ir jāpieņem, lai rudenī varētu nokomplektēt visus vajadzīgos dienestus, bet nevajadzētu vadīties pēc principa, ka mēs varam paņemt tikai daļu un izlozēt no tiem labākajiem šo daļu, taču pārējie ir pat izslēgti ārā no šīs militārās sagatavošanas. Tas ir pašos pamatos konceptuāli nepareizi. Vai tad tā ir privilēģija būt, es atvainojos, mazliet dumjākam un fiziski vājākam?

Šeit Seiksta kungs runāja par cilvēka tiesībām un privilēģijām. Tātad es saku, ka es esmu dumjš, es esmu"hulītis", mani armijā nevar ņemt. Es esmu privileģēts! Armijā ir jāiet visiem, tikai dažādās pakāpēs un dažādos sagatavošanas līmeņos. Un visiem ir jābūt sagatavotiem - kurš var komandēt, kurš var būt vezumniekos, rakt ierakumus un pienest munīciju, bet, ja mēs tagad tikai uz izlozēšanas pamata no labākajiem labākos noliekam uz robežas un par cietuma sargiem, tad tā nav valsts sagatavotība valsts aizsardzībai. Pilsoņi nebūs gatavi.

Un vēl viens jautājums, kas varbūt jau tieši attiecas uz likumu. Tur nekas nav runāts, bet es ceru, ka vēl šinī vienā lasījumā to varēs iestrādāt, kas būs ar tiem, kuri jau ir izgājuši alternatīvo dienestu. Es domāju, ka uz tiem nevarētu attiekties nākošās iesaukšanas, jo tad mēs konsekventi neturpinām savu iepriekšējo likumdošanu.

Es ceru, ka šo likumu, protams, papildinot, mēs pieņemsim, un es ceru, ka Latvija te izstrādās savu militāro... nevis militāro, bet tautas sagatavošanas koncepciju aizsardzībai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāt Paul Putniņ, vai jūs 10 minūtes izmantosit? Lūdzu!

P.Putniņš (LZS).

Godāto priekšsēdētāj, cienītā Saeima! Mūsu runas šeit izskan diezgan publiski, tāpēc es tādu mazu korekciju gribēju pateikt attiecībā uz šeit izskanējušo domu par baletdejotājiem. Te piekļaujas mūziķi un te piekļaujas cirka mākslinieki. Es zinu, ka likumā tas tiks aizstāvēts un novērtēts, kā pienākas, un tomēr arī mūsu runām šeit ir kāds svars, un tas varbūt arī vienu vai otru reizi sabiedrībā tiek aiznests kā Saeimas nostāja pret ļoti nopietnām lietām, šajā gadījumā - pret kultūras lietām. Šie manis šeit piesauktie cilvēki un daudzi citi, ko likums aizstāvēs attiecībā uz karadienestu, jau no agras bērnības dažkārt trenē savu ķermeni, kas ir šīs mākslas izteiksmes vienīgais veids un līdzeklis, un tāpēc šī problēma šeit nemaz nevarētu izvirzīties, lai apstrīdētu baletdejotāju tiesības, piemēram, iepretim zemniekam. Šeit problēma šādā veidā nepastāvētu attiecībā uz rakstnieku, attiecībā uz filozofu, vēsturnieku...

Es gribu balstīt Rozentāla kunga izteikto domu par armijas šo audzinošo lomu, kas likumā ir jāieprogrammē ļoti nopietni un ļoti dziļi, un tā tas savā laikā arī bija, toreizējās neatkarīgās Latvijas laikā tas tā bija, un tam tā ir jābūt vienmēr, un mēs nedrīkstam par zemu to novērtēt. Un daudzi argumenti, kas šodien šeit tika izteikti, ir vērā ņemami par labu tam, ka mūsu armija ir faktiski jāveido kā mūsu pastāvēšanas reālajā pasaulē priekšpulks tā vislabākajā nozīmē, nevis kā kaut kas, teiksim, piespiedu kārtā veidots, tāpēc arī likuma sasteigtība nav tas labākais, kā mēs šo jautājumu varam risināt, jo arī tur slēpjas mūsu dzīvošana mūsdienu reālajā pasaulē, un te tam varbūt ir tieši milzīgs svars saistībā ar mūsu valsts, ar mūsu tautas pastāvēšanu arī Bruņoto spēku nozīmē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāt Oskar Grīg, vai jūs 8 minūtes izmantosit? (No zāles deputāts O.Grīgs "Pēc pārtraukuma.") Pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Varbūt deputāts Tupešu Jānis grib izmantot 8 minūtes? Lūdzu - Tupešu Jānis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj, godājamās deputātes un deputāti! Mēs gandrīz visi līdz šim esam runājuši par to, ka, jā, kaut kad un kaut kādā veidā visiem būtu jādien obligātajā dienestā, bet mēs neviens, man šķiet, vēl neesam runājuši par apmēram pusi no visiem Latvijas iedzīvotājiem, proti, par sievietēm. Es nebūt negribu šeit teikt, ka sievietēm Latvijā būtu jādien obligātajā dienestā, lai mani nepārprot, bet ... (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu klusumu!

J.Tupesis. ... Bet, ja mēs piesaucam Konstitucionālo likumu vai konvencijas un runājam par pilsoņiem, tad kaut kur šāda veida likumprojektā ir jābūt arī kādai atrunai, kaut kādiem noteikumiem, jo, kā mēs zinām, sievietes jau dien mūsu militārajos spēkos. Un tam kaut kādīgi ir jābūt regulētam vai reglamentētam. Šis varbūt izklausās kā brīdinājums, bet, ja mēs tiešām ieejam pasaulē, ja mēs tiešām ieejam Eiropā, ja mēs tiešām pievienojamies konvencijām, tad pienāks diena, kad sieviete iesūdzēs kaut kādā tiesā, kaut kāda līmeņa tiesā, ka viņai nedod to pašu iespējamību aizstāvēt savu tēvzemi tādā pašā veidā, kā to dara vīrietis. Un es lūdzu šā likuma izstrādāšanas koncepcijā to ņemt vērā ar kaut kādu atrunas principu. Šinī gadījumā tas varētu būt nevis obligātais, bet kaut kāds brīvprātības princips, kur viņai... (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, deputāt Tupesi, vienu minūti pagaidīsim...

J.Tupesis. Man visus jūs ir grūti sadzirdēt...

Sēdes vadītājs. Saeimas kārtības rullis neparedz tādas lietas...

J.Tupesis. Un otra lieta. Runājot par šīm atrunām un to, ka visiem būtu jāaizstāv Tēvzeme, es arī gribētu sacīt, ka noteikti šajā likumprojektā vajadzētu ietilpināt par obligāto dienestu attiecībā uz tiem pašiem sportistiem, piemēram, un tiem pašiem baletdejotājiem, kurus mēs esam pieminējuši. Nevar būt tāda situācija, ka var neiesaukt kādu sportistu tāpēc, ka viņš ir, piemēram, kaut kādā valsts izlasē. Viņš nebūs visu laiku valsts izlasē no 18 līdz 40 gadu vecumam. Tātad ir...

Paldies par jūsu daļējo uzmanību, un man vēlreiz jāteic, ka man ir ļoti žēl, ka es jūs visus nevaru sadzirdēt, tāpēc varbūt otrajā lasījumā turpināsim šo sarunu. Paldies, ka jūs uzklausījāt mani vismaz vienu minūti!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija! Irēnu Folkmani - Saeimas sekretāra biedri - lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Dzintars Ābiķis,

Martijans Bekasovs,

Vilnis Edvīns Bresis,

Imants Daudiðs,

Ilmārs Dāliņš,

Jānis Jurkāns,

Ēriks Kaža,

Aleksandrs Kirðteins,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Andrejs Krastiņš,

Jānis Lagzdiņš,

Aristids...

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš ir zālē.

I.Folkmane.

Aristids Lambergs,

Ruta Marjaða,

Voldemārs Novakšānovs,

Jānis Ritenis,

Indra Sāmīte,

Jānis Ārvaldis Tupesis... ir zālē...

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(P ā r t r a u k u m s )

 

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija. Lūdzu rezultātu! 60 deputāti.

Turpinām izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Obligātā valsts dienesta likums". Turpinām debates.

Oskars Grīgs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Pēc tam - Ilga Kreituse.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies. Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Vai drīkst pievērst jūsu uzmanību? Vakar es sacīju, "radioklausītāji", ar to es gribēju teikt, ka bieži vien zālē varbūt nav pietiekoša uzmanība, un tāpēc es tā arī sacīju. Šī ir aizsardzība sfēra un likums, kura ir varbūt viena no nozīmīgākajām mūsu Latvijai. Kāpēc nozīmīgākā?

Ja jūs vakar kārtējo reizi klausījāties un skatījāties televīziju, tad redzējāt, kā Černomirdina kungs... es domāju, ka mūsu Ārlietu ministrija pienācīgi to novērtēs un izteiks savu nostāju... proti, kā Černomirdina kungs vakar kārtējo reizi atkal no krievu puses draudēja Latvijai. Šodien šeit mani kolēģi diezgan interesanti izteicās par šo likumu un vispār par aizsardzības koncepciju, bet man līdz šim brīdim vēl nemaz nav rokā gadījusies aizsardzības koncepcija, kuru ir izstrādājusi mūsu Aizsardzības ministrija. Realitāte jau ir tāda, - jā, Aizsardzības ministrija mums ir, NBS štābs, tātad ir jābūt arī personālsastāvam un tam, kas ar to visu saistās. Kaut kādam iesaukumam ir jābūt, kaut kādai apritei ir jābūt, bet es domāju, ka...

Es gribu papildināt Endziņa kungu. Endziņa kungs uzdeva jautājumu un, uz to neatbildējis, sacīja tā: "Bet kāds pienākums būs tiem jauniešiem, kuriem ir dubultpilsonība?" Es Endziņa kungu varētu papildināt: "Kādu pienākumu veiks nepilsoņi, šie tūkstoši Latvijā?" Es arī nevaru rast momentā atbildi. Ja es pasacīšu, ka visi vīri ir jāiesauc mūsu Aizsardzības spēkos, tad šeit daudzi man nepiekritīs. Un visā Latvijā varbūt nepiekritīs. Tomēr es domāju, ka tiem jauniešiem arī ir kaut kāds pienākums jāizpilda pret to zemi, kurā viņi dzīvo. Kā to sakārtot, kā to izdomāt - par to šajā likumā nekas nav teikts. Te ir skaidri un viennozīmīgi pateikts, ka šis likums nosaka obligātā valsts dienesta tiesiskos, ekonomiskos un sociālos pamatnoteikumus Latvijas Republikā. Tā mērķis ir nodrošināt Nacionālos bruņotos spēkus ar obligātā dienesta karavīriem, iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts aizsardzībā. Un 2. pantā ir skaidri un gaiši pasacīts: "Latvijas Republikas pilsoņa pienākums un goda lieta ir aizsargāt Latvijas Republikas brīvību, neatkarību un demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu".

Bet kāds pienākums tad ir nepilsoņiem? Tajā pašā laikā, kad varbūt mans dēls vai jūsu dēli dienēs armijā, veiks šos 12 mēnešus pienākumus, nepilsoņu dēli mācīsies biznesa lietas, reketēs, darīs noziegumus vai dzīvos citu - normālu dzīvi. Vai tas ir taisnīgi? Ko tad šeit varētu darīt? Es domāju, ka varētu arī pastāvēt, iekļaut šajā likumā arī citus pienākumus, teiksim, darba bataljonu, apsardzi vai kaut ko tamlīdzīgu. Jo parasti jau motivē ar to, ka, sak, kā tad mēs nepilsoņuslaidīsim pie ieročiem? Nu kādi tad mums tie ieroči ir - modernas raķešu iekārtas vai virsskaņas iznīcinātāji? Es domāju, ka šajā likumā būtu vērts tomēr padomāt par to. Varbūt te vajadzētu iekļaut kādus labojumus?

Es šeit dzirdēju runājam par sieviešu iesaistīšanu armijā, ja es nemaldos. Nu ideāli jau būtu, ja mēs varētu "nolikt zem šautenes" visus Latvijas iedzīvotājus, teiksim, no piecu gadu vecuma līdz 90 gadu vecumam, visas sievietes arī. Tad būtu viena kārtīga valsts - neliela, kauslīga, ēdelīga un dziedātāju valsts pie jūras. Lieliski būtu. Un nebūtu mums jābaidās no Kozireva un no Černomirdina kungu izteikumiem, nebūtu jābaidās no Austrumu kaimiņa. Es tikai gribu zināt, ja runā tā nenopietni, kā tad tās sievietes izpildīs to vienu komandu armijā? (Smiekli zālē, starpsaucieni: "Kuru?") Redzat, Čapajevs, kad viņam tur atveda sievieti, atveda Sofiju Lorenu, teica: "K stenke!" Bet mums ir viena cita komanda: "Gulties!" Es gan nezinu, kā to varētu... Es atvainojos, tas bija tā nenopietni. Vai tās sievietes izpildīs tādas komandas vai ne - par to ir jāšaubās. Tātad kādus es saskatu konceptuāli mūsu Aizsardzības spēkus, nepieskaroties pašlaik likumam, jo man tikai viena pretenzija bija šajā likumā - pret šiem pilsoņiem un nepilsoņiem, kā Endziņa kungs jau sacīja - attiecībā uz pienākumu. Es pilnīgi to atbalstu. Pienākums ir jāpilda pret to zemi, kurā dzīvo. Redzat, arī es būtībā esmu pret šo izlozi, kā manas komisijas priekšsēdētājs sacīja - pret lozi. Varbūt es kļūdos, bet viņš sacīja, ka, ja tur laimējas, ja izvelk laimes lozi, puisis netiek iekļauts iesaucamo skaitā. Tomēr tajā pašā laikā šeit mums likuma pantā ir rakstīts, ka tas ir pienākums, svēts pienākums pret Tēvzemi. Un vai tad tā laimes loze ir tā laime šo pienākumu neveikt? Tā ka es esmu pret šo izlozi.

Ko tad ar tiem liekajiem darīt? Ir jau daudzas mātes, kas vienkārši atnāk uz Iesaukuma punktu un saka: "Jūs paņemiet manu dēlu armijā. Mans dēls nodzeras vai citas nekārtības dara." Ko tad darīt?

Redzat, mans uzskats par armiju diemžēl ir tāds, kaut gan es neesmu vēl saņēmis aizsardzības koncepciju no Gaiļa kunga. Realitāte ir tāda, ka mums tie Bruņotie spēki ir, bet es domāju, ka mums ir jāsāk domāt un ka mūsu pienākums ir domāt. Cik tad mums skaitliski cilvēku ir vajadzīgs armijā? Tam savukārt vajadzīga nauda, jo šis budžeta atvēlējums mūsu Bruņotajiem spēkiem ir smieklīgs. Ar tādu naudas atvēlējumu mēs nevaram nevienam pretoties. Jā, varbūt ir jāstājas pie fiziskās gatavības un morāles ieaudzināšanas armijā - es tam piekrītu. Varbūt tā ir valsts prestiža lieta - armija. Bet vai mēs spējam to tagad "panest"? Es vēlreiz atkārtoju: es neesmu redzējis no mūsu Aizsardzības ministrijas informāciju, cik tad liela mums būs regulārā armija - 5, 10, 20 vai 30 tūkstoši, kam savukārt varētu naudu pielāgot, ja mēs tādu atrastu. Mans uzskats ir tāds. Tomēr, kad nākamā Saeima... ja nu kāds šeit būs... Mans personīgais un arī daudzu cilvēku, daudzu karavīru, uzskats ir tāds, ka mums tomēr ir jābūt izlases konkursa kārtībā, ir teiksim, ir regulārais brigādes sastāvs uz vairākiem - 10, 15 gadiem, kvalificēts, ar labu apmaksu, kas pārāk daudz nepārsniegtu budžetu, un pārējie ir Zemessardze, kur daļa šo palikušo varētu arī ārpus izlozes iziet apmācības kursu, lai būtu aizstāvis katrā sētā, katrā pagastā, katrā novadā.

Vēl es gribu sacīt, ka es pārsteidzos, nospiezdams pogu par steidzamību, lai gan mans sava balsojuma atsaukums šeit neko neizteiks. Es uzskatu, ka sasteigt tomēr to nevajadzēja. Vēlreiz atgriežos pie šā jautājuma - vajag padomāt, ko darīs nepilsoņi, šie tūkstoši jauniešu, kuriem netiek prasīts nekāds pienākums pret šo zemi, kurā viņi dzīvo. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu! Pēc tam - Pētersons.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šoreiz ļoti liela taisnība ir Grīga kungam vienā jautājumā. Ja mums būtu skaidra aizsardzības koncepcija, tad šodien nebūtu visas šīs garās un, man liekas, daļēji liekās diskusijas par to, kā veidot obligāto karadienestu Latvijā. Būtu ļoti vēlams, lai uz otro lasījumu šim likumprojektam tiktu pievienotas statistikas tabulas, kur būtu redzams tuvāko desmit gadu laikā Latvijā potenciāli armijā iesaucamo skaits, potenciāli nepieciešamo cilvēku skaits, kā arī klāt būtu dati par to, kā latviešu jaunieši, Latvijas jaunieši mācās augstskolās un kāds ir dienas, vakara un tamlīdzīgi studentu plūsmas sadalījums. Un arī perspektīvie plāni, cik tādus uzņems. Tas ir viens jautājums, kur būtu jāsasaista teorētiskais un praktiskais kopā, lai vairs nebūtu šādas diskusijas otrā jautājumā.

Otrs punkts. Izstrādājot šo likumprojektu, tā autoriem ir jābūt pilnīgai skaidrībai par koncepciju un arī to, kādas valsts pieredzi mēs izmantojam šā likumprojekta sastādīšanā. Man ir pilnīgi nesaprotami, kā tāds liels militārais speciālists kā Žīgura kungs var iznākt tribīnē un aicināt mūs izmantot Amerikas Savienoto Valstu pieredzi. Amerikas Savienotajās Valstīs nav obligātā karadienesta. Nav. Nav, Žīgura kungs! Es neesmu militārā speciāliste, man pat nav dienesta pakāpes padomju laikā bijis, bet šo to es tomēr zinu. Man liekas, ka šoreiz jūs nodeva tā laika pieredze, kad jūs pats bijāt armijā. Tas ir ļoti sen atpakaļ - 50 gadu ātrāk. Tāpēc ir jābūt skaidrībā, ka mēs izmantojam to valstu pieredzi, kādu sev vēlamies redzēt Latvijas armiju, pie sevis valstī, ka mēs veidojam savas valsts armiju ar savas Latvijas dzīves realitātēm, nevis paņemam atkal kādu modeli. Tikai šīs dzīves realitātes, ja jau mēs ejam uz NATO, uz programmu "Partnearattiecības mieram". Tas nedrīkst būt pretrunā ar tām koncepcijām un to virzību, uz kuru iet Latvijas valsts.

Treðais punkts. Latvijas Satversme ir nepilnīga. Un to mēs visi zinām, ka tur nav otrās daļas - nav cilvēku, Latvijas pilsoņu, tiesību un pienākumu, bet šajā likumā obligātais dienests jeb dienests armijā ir nosaukts par pienākuma un goda lietu. Līdz ar to es aizstāvu viedokli, ka izlozē par goda lietas pildīšanas iespējām ir jāpiedalās visiem tiem (neatkarīgi no dzīvesvietas), kam kabatā ir Latvijas pilsoņa pase, jo, manuprāt, ir negodīgi vienai daļai - tātad ārpus Latvijas teritorijas dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem - atņemt tiesības pildīt savu goda pienākumu. Lai izloze nosaka, - ja jau likumā tā ir ierakstīts -, vai viņš var pildīt šo goda pienākumu vai nevar. Man liekas, ka šādai attieksmei būtu jābūt likumā.

Nākamais punkts. Likums nosaka, ka armija veidojas no 1.oktobra. Augstskolās studentus komplektē augustā. Šodienas sociāli ekonomiskajā situācijā ļoti daudzi jaunieši izvēlas vakara apmācības kursu, jo viņiem pa dienu ir jāstrādā, lai nopelnītu naudu apmācībai. Augustā tiek izlemts, vai viņš tiks vakara nodaļā vai netiks. Augustā viņš uzzina un iemaksā naudu - naudu par savu apmācību pirmajam semestrim. Tātad oktobrī pēkšņi viņu paņem armijā. Kā tad viņš varēs kārtot visas tālākās attiecības?

Un vēl viens jautājums. Man te nolasīja... es neatceros, kurš kungs nolasīja šo tik drausmīgo Latvijas jaunatnes raksturojumu, kur vispār nepalika vietas nevienam kaut cik domājošam vai gudram cilvēkam. Ja kāds klausījās to raksturojumu, tad likās - , nu ir viss, cauri ir! Tādējādi četrdesmitgadnieki ir pēdējā kaut cik vēl normālā paaudze. Tad man ir jautājums: kas armijā ir labāks - neapmierināts "vakarnieks", kas izrauts no studijām, vai bakalaurs, kas aiziet armijā un nodienē pēc tam, kad viņam ir zināms krājums jau galvā, kad viņš vairs nav vienkārši izpildītājs, bet var veikt arī augstākas funkcijas? Un līdz ar to es domāju, ka vajag krietni pārdomāt. Šeit būtu jāiesaistās arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, ka arī vakara nodaļas studentiem tāpat kā dienas nodaļas studentiem ir jāļauj apgūt šo bakalaura mācību kursu, ja jaunietis ir iestājies augstskolā. Šis cilvēks ir nodemonstrējis, ka viņa prāta spējas, vēlme un gribēšana tomēr ir lielāka nekā tai daļai, kas nav izteikusi šo vēlēšanos vai nav izturējuši pārbaudījumus. Tā ir privilēģija, bet tā ir godīgi nopelnīta privilēģija pret sabiedrību.

Nu un pēdējā lieta. Man liekas, ka nevienā pasaules parlamentā tik īsā laikā kā pusgadā parlamenta vīrieši nav tik ļoti "rūpējušies" par sievietēm. Pirmais, ko jūs mums piedāvājāt, ir "privilēģija" - 10 gadi pie pensijas. Paldies, paldies! Mēs atteicāmies. Labi, tagad ir pieci gadi klāt pie pensijas. Ļoti jauki! Nākamā privilēģija - iet armijā. Mēs te visas apspriedāmies un gribam pateikt - es atļaušos tā runāt - , ka neviena Saeimas sieviete neteica citādāk: "Paldies par šo privilēģiju, bet mēs no viņas brīvprātīgi atsakāmies un lūdzam mums atstāt vienu privilēģiju, ļaujiet mūsu attieksmi pret armiju izpaust vienā lietā - ļaujiet sievietēm būt karavīru mātēm. Ar to arī pietiks. Taču, ja kāda negrib būt māte un ļoti aktīvi... likums jau atļauj brīvprātīgi stāties armijā, bet nerakstiet mūs iekšā armijā. Ja būs krīzes situācija, mēs labāk jums izvārīsim ēst un noadīsim zeķes. Nelieciet stiept mums plintes. Paldies, mīļie Saeimas vīrieši!" Es ceru, ka vairāk "priviliģētu" priekšlikumu no šīs tribīnes Latvijas sieviešu vārdā neizskanēs.

Sēdes vadītājs. Deputāts Pētersons - "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu!

A.Pētersons (TB).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Dāmas un kungi! Mūsu priekšā ir likums par obligāto dienestu. Tas izsaka visu un reizē arī slēpj to, par ko mēs nerunājam. Manuprāt, šī sakne, kas ved uz obligāto dienestu, slēpjas kaut kur dziļāk. Mēs runājam par lozēšanu, mēs runājam par izlasi, mēs runājam par smadzeņu noplūdi, bet jautājums ir tieši par mūsu tautas, mūsu jaunatnes audzināšanu, mūsu izglītības sistēmu (kas ietver sevī patriotisko audzināšanu, kura pašlaik nav sistēmā izvērsta un ir atstāta pašplūsmai), mūsu veselības aizsardzības sistēmu. Mēs pēdējās dienās esam dzirdējuši no veselības aizsardzības darbiniekiem daudz protestu, ka šī sistēma, tā, kas ir bijusi izveidota, lēnām brūk. Kur mēs ņemsim veselīgu paaudzi, ja mēs paši esam slimi? Ja ne fiziski slimi, tad garīgi slimi - slimi ar politisko infantilismu, slimi ar kosmopolītismu. Mums vēl trūkst nacionālās apziņas. Armiju var veidot tikai tie cilvēki, tie pilsoņi, kuriem ir nacionālā apziņa, kuriem ir patriotiskās jūtas, kuriem ir pienākums un gods, un uzdevums aizstāvēt savu zemi, aizstāvēt savu valsti, cīnīties par šīs valsts un šīs tautas pastāvēšanu. Lūk, šeit ir tā sakne! Un, kamēr mēs neķersimies pie šīs saknes, mēs no visādiem viedokļiem varēsim apspriest, kā cilvēkus ņemt armijā, kā iesaukt, kur viņus likt, mēs varēsim iztirzāt visus šos aspektus, bet netiksim ne pie kāda gala. Mums ir jāizveido... Iepriekšējie runātāji ļoti labi pateica... Man sevišķi patika Oskara Grīga teiktais, kas tieši un precīzi raksturoja daudz ko. Daudzi iepriekšējie runātāji pateica labus, skaistus domugraudus, kurus varētu iesaistīt mūsu jaunatnes audzināšanā un veidošanā. Es no savas jaunības, no savas bērnības atceros - kad es gāju pamatskolā, tas bija Ulmaņlaikā, 5., 6.klasē mums bija obligātā militārā audzināšana. Mēs, zēni, 5., 6. klases zēni, maršējām 18.novembra parādē aiz armijas. Mūsu solis bija brašs, mūsu stāja bija braša, jo mūs mācīja Latvijas armijas virsnieki, šinī gadījumā virsleitnants Balodis, 9.Rēzeknes kājnieku pulka adjutants, kurš pazuda bez vēsts 1940.gadā, ienākot krieviem. Lūk, šī stāja mums visiem ir saglabājusies no tiem laikiem. Šo stāju vēl papildināja brīvības cīņas. Šo stāju vēl nesa latviešu strēlnieki savā laikā.

Tad vēl viens tāds interesants fakts. Nikolajs Otrais savā laikā teica: "Lielākā kļūda bija izveidot Latvijas strēlnieku bataljonu". Lielākā kļūda! Jo viņi pēc tam redzēja, ko latviešu bataljoni izdarīja. Latvijas strēlnieki bija tie, kuri neaizplūda uz Krieviju, uz Padomju Krieviju, kuri piedalījās Latvijas atbrīvošanas cīņās pret Bermontu. Viņi izcīnīja brīvību. Mūsu nacionālā, patriotiskā audzināšana izveidoja tādu paaudzi, kura vēl tagad spēj un ir spējusi pretoties visādām varmācībām - ne tik vien fiziskam teroram un genocīdam, bet arī garīgam teroram un genocīdam. To pierādīja leģionāri Ziemassvētku kaujās Kurzemē un sešās lielkaujās, to pierādīja nacionālie partizāni Stampaku mežā, kaujās pie Īles bunkura un daudzās citās vietās. Latviešiem ir cīņas gars: vienalga, kurā armijā viņu liec, viņš karos! Bet mums ir sava vēsture, un mēs no šīs vēstures varam mācīties. Un, ja mēs to atstājam novārtā, tad tas jau ir noziegums - noziegums mūsu izglītības sistēmā, mūsu aizsardzības spēku organizēšanā.

Un vēl. Siliņa kungs ierunājās par studentiem, par smadzenēm. Jā, smadzenes mums ir vajadzīgas un ar smadzenēm ir jārīkojas uzmanīgi. Pirmajā pasaules karā, mūsu dzejnieki Virza, Skalbe un Akuraters gāja uz pirmajām līnijām, un pulkvedis Briedis un pulkvedis Vācietis teica: "Nē, draugi, jūs nevarat tur līst, jūs ejiet, cīnieties, bet jums ir cits uzdevums!" Tā ka mēs nevaram pirmajās līnijās sabāzt visus gudros. Mūsu smadzenes ir jātaupa, un šī sistēma mums ir jāpilnveido, jāizdomā, kādā veidā tas ir panākams - vai nu ar kara katedrām augstskolās, vai speciālo apmācību. Protams, dienestam noteikti būtu jāiziet cauri, jo karadienests lempi iztaisa par cilvēku. Par to es pats esmu pārliecinājies, būdams vācu armijā, leģionā. Sanāk kopā lauku un pilsētas zēni, katram ir sava stāja, katrs ar savām novirzēm. Pēc pāris mēnešiem viņi ir pavisam citi cilvēki. Bet, protams, tikai bez pazemošanas! Nevar būt "ģedovšķina", kas arī pašlaik Latvijas armijā notiek, jo mums nav šo trīs uzdevumu - nav goda, par kuru mēs varam iet runāt ar mūsu jaunatni, nav pienākuma un nav uzdevuma. Un mums par to pašlaik ir ļoti jādomā, kā visu to sasaistīt kopā. Jā, tas būtu apmēram viss, galvenajos vilcienos es būtu to visu pateicis.

Bet ðajā sakarībā es gribu arī sievietes pieminēt. Te jau Kreituses kundze diezgan garas rindas veltīja sievietēm. Mēs arī varam lielīties, ka jau pasaules presē ir teikts - mūsu sievietes ir cīnījušās Čečenijā. "Baltās zeķubikses". Es domāju, ka tur nav ko kaunēties, jo es savulaik, cīnīdamies Austrumu frontē, sastapos ar krievu snaiperēm. Viņas bija tās, kas mums nodarīja daudz zaudējumu, kas medīja cilvēkus. Mūsu rindās vispār snaiperu nebija. Mēs gājām aci pret aci. Bet krieviem snaiperi bija lielākoties sievietes, un diezgan daudzi mūsu zēni nolika karotes no šādiem trāpījumiem. Bet ņemsim vērā to, ka latviete ir vienmēr bijusi karavīra māte. Tas ir pirmais un svētākais uzdevums. Un kristīgajā morālē un kristīgajā ticībā un Bībelē ir teikts: nav svētāka uzdevuma kā atdot savu dzīvību par saviem brāļiem. Tas nozīmē - par sauvu tautu, par savu valodu, par savu kultūru. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt debatēs? Deputāts Sinka, "Tēvzemei un brīvībai", otrreiz. Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Paldies, priekšsēža kungs! Tā kā es vadu šeit Čečenijas atbalsta grupu šajā parlamentā, man ir jāizdara maza korektūra, un es esmu pārliecināts, ka mans kolēģis Aleksandrs Pētersons tā nedomāja, viņš mazliet joviāli runāja par sieviešu iesaistīšanos, un proti, ka "balto zeķubikšu" brigādē esot bijušas latvietes vai baltietes Čečenijā. Tā nu nav taisnība, un es nedomāju, ka viņš to tā arī bija domājis. Tikai faktu labad: man nāk prātā viena BBC korespondenta intervija ar vienu "melnzeķi" čečenieti - snaiperi, kas viņam teica: "Kāpēc mēs sevi saucam par "melnajām zeķēm"? Nu tādēļ, ka krieviem ir "baltzeķu brigāde"! Tātad šī ir tā pareizā perspektīva, un es domāju, ka šinī jautājumā mēs, baltieši, latviešus un latvietes ieskaitot, esam nomelnoti no pavisam citas puses. Tā ka tas ir tāds paskaidrojums, kuru, es jutu, man vajadzēja dot. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Obligātais valsts dienesta likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā (dokuments nr.606)! Lūdzu rezultātu. Par - 45, pret - nav, atturas - 13. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Līgotnis. Kolēģi, es lūgtu priekšlikumus iesniegt nedēļas laikā, līdz 27.jūlijam, lai mēs plenārsēdē varētu tos izskatīt 3.augustā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebilds pret šiem termiņiem? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Izskatot Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem, mēs atlikām divus likumprojektus par valdību noslēgtajiem līgumiem, kuri ir jānodod komisijām, un deputāts Endziņš lūdza iesniegt šo līgumu tekstus. Es ceru, ka visi deputāti jau vakar ir saņēmuši šo līgumu tekstus, un tāpēc es atļaušos pie šiem likumprojektiem atgriezties, lai mēs izskatītu šos divus jautājumus. Un, proti, pirmais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ukrainas valdību līgumu par savstarpējo sadarbību muitas jautājumos". Vai pret Prezidija atzinumu nav iebildes? Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Un otrs ir likumprojekts "Par nolīgumiem starp Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valdībām". Vai deputātiem ir iebildes pret Prezidija atzinumu? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi". Otrais lasījums. Vides un sabiedrisko lietu komisijas vārdā Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienības deputāts.

A.Berķis (LZS).

Godātie deputāti! Vides un sabiedrisko lietu komisija jums atkārtoti piedāvā otrajam lasījumam Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likuma projektu.

Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 718. Tas nav tas pats iepriekšējais dokuments, te vairs nav iekļauti tie priekšlikumi, kurus to iesniedzēji nav uzturējuši spēkā un no kuriem vairumā gadījumu atteicās jau iepriekšējā lasījuma laikā. Bet savukārt ir parādījušies citi, pavisam kopā ir 375. Tie ir visi tie priekšlikumi, kuri bija iesniegti agrāk un no kuriem tātad neviens nav atteicies, to skaitā ir arī pašas komisijas iesniegtie, ir tie, kuri ir iestrādāti komisijas variantā, ir tie, kuri nav iestrādāti, tātad kopā ir 375. Mūsu komisijas vadītāja Anta Rugāte vien ir uzņēmusies 126 dažādu priekšlikumu aizstāvību, un tas arī ir iemesls, kāpēc komisijas izstrādātā varianta aizstāvību uzvēla man, jo bija viedoklis, ka Rugātes kundzei būtu grūti visu laiku spēlēt divas atšķirīgas lomas. Varu apliecināt, ka es labprāt būtu šo pienākumu atvēlējis viņai.

Lielākā daļa no jauna piedāvāto priekšlikumu komisijai pašai nav jauni. Tie ir tie paši priekšlikumi, kurus savulaik jau piedāvāja Slaidiņa kungs, Arāja kungs vai citi mūsu eksperti un no kuriem komisija atteicās likuma gatavošanas gaitā. Tagad tie, frakciju un atsevišķu deputātu iesniegti, ir saņemti no jauna.

Par tiem tik un tā ir jāizšķiras balsojot, tāpēc komisija nelaboja savu otrajam lasījumam jau reiz sagatavoto redakciju, bet visi spēkā uzturētie priekšlikumi, kā jau es jums teicu un kā jūs paši redzat, ir iekļauti 718. dokumenta tabulās, un izlemsim balsojot.

Un, protams, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, komisija vēlreiz izvērtēs gan iesniegtos priekšlikumus, gan arī visus tos viedokļus, ko izteica šeit ieradušies Eiropas valstu eksperti, ko izteica Eiropas raidorganizāciju apvienības juridiskā departamenta direktors Verners Rumphorsta kungs.

Šodien avīzē "Neatkarīgā Cīņa" Edvīns Inkēns raksta par mūsu likumprojektu, kuru daži žurnālisti ir tā niecinoši nodēvējuši par "lupatdeķi". Taču kopumā šis mūsu "lupatdeķis" Eiropas ekspertus apmierināja, un, kas netic Inkēna kungam, tas pats var iepazīties komisijā ar mūsu tikšanās divu dienu protokoliem, un, ja kāds netic arī protokoliem, var noklausīties Rumphorsta kunga runas ierakstu. Es palūdzu Rumphorsta kungam atļauju un ierakstīju šo tikšanos diktofonā, un varu iedot noklausīties šo kaseti, jo - es jums atkārtoju - Eiropas ekspertu viedoklis nebija nelabvēlīgs. Bet tas, protams, nenozīmē, ka mēs negribētu šo likumu uzlabot, negribētu uzklausīt frakciju un deputātu priekšlikumus, un es kategoriski noraidu "Media fonda" pārstāvja Dana Bērtuļa visai neizdevušos joku, ko viņš vakar izmeta NTV-5 raidījumā, - ka priekšlikumu iesniedzēji paši gribot kļūt par padomes locekļiem un tieši tāpēc esot tik daudz priekšlikumu iesnieguši. Es jums varu apliecināt, ka vismaz manas frakcijas pārstāvja Paula Putniņa parakstītos priekšlikumus aizstāvu no vistīrākās sirdsapziņas un vislabāko nodomu vadīts, un runa ir nevis par to, ka viņš grib šajā padomē strādāt, bet gan par to, ka sabiedrībai būtu veicies, ja tādi vīri kā, piemēram, Putniņš būtu ar mieru tādā padomē strādāt.

Kāpēc mēs tā cenšamies panākt, lai par visu vari šo likumu pieņemtu, kā daži uzskata, un kāpēc mēs to piedāvājam apspriest ārkārtas sesijā? Nu redziet, - šā likumprojekta veidošanai tomēr ir izlietots septiņu mūsu komisijas cilvēku divu gadu darbs un vēl divreiz lielāks skaits ekspertu, juristu, sabiedrisko organizāciju pārstāvju ir piedalījušies šajā darbā. Šo likumu daži ļoti, ļoti nevēlas. Par šo likumprojektu runā ļoti daudzi tādi, kas šo likumu nav izlasījuši, bet šo likumu gaida arī tie, kam tas patiesi ir vajadzīgs. Iepriekšējā lasījuma gaitā jūsu teiktās runas, es domāju, visas vēl ir gan pašiem deputātiem, gan arī radioklausītājiem labā atmiņā, diezin vai tik plaši tās mums šodien vajadzētu atkārtot. Es domāju, ka trīs dienas mums vairs tam nevajadzētu veltīt, es ieteiktu būt lietišķiem. Un, no manas puses, tas ir arī viss. Un sāksim skatīt!

Tātad vispirms - par virsrakstu "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likums". Atbildīgā komisija ierosina - "Radio un televīzijas likums". Vai ir iebildumi? Vai vajag balsot?

Sēdes vadītājs. Laikam ne.

A.Berķis. Tālāk. 1. pants. Ir atbildīgās komisijas sagatavots definīcijas variants, un ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes sagatavota atšķirīga definīcija. Abas šīs definīcijas, kā es saprotu, nāk no mūsu tehniskajiem ekspertiem,"tehniskajiem" cilvēkiem, faktiski no vieniem un tiem pašiem. Otrā definīcija it kā ir pilnīgāka, bet te ir viena nelaime - jo pilnīgāka definīcija, jo mazāk ir ievērots princips... par šīs definīcijas principiem... jo te apmēram iznāk tā, ka galva, ola un bumba... nav īsti... jo, ja radio ir radio... bet kabeļradio vai satelītradio - tās jau ir radiosignāla pārraidīšanas formas, un savukārt radio datu sistēma - tas ir tas, ko pārraida, un tātad it kā jūk kopā principi. Bet par abām redakcijām mēs varam balsot. Izšķirsim balsojot.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Atklājam debates. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība.

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Nav jau grūti pildīt divas lomas, bet ir jāizvēlas viena, un man tā vienmēr ir bijusi tikai viena. Kas attiecas uz šodienas referentu, man ir jāatbild, tā kā mans vārds ir ticis pieminēts. Un iemesls bija gluži cits. Iemesls bija tāds, ka komisijā šobrīd sagatavotajā likumprojektā jūs saņemat tos priekšlikumus, kuri nav skatīti, bet ir pieņemti ar noraidījumu, un šāds formulējums man nebija pieņemams, lai es varētu aizstāvēt likumprojektu šādā izskatā. Tādēļ komisijā bija balsojums par jaunu referentu, un Berķa kungs tīri labprāt piekrita šo nepatīkamo darbu veikt, par ko es viņam tiešām esmu pateicīga.

Kas attiecas uz Eiropas padomes ekspertu priekšlikumiem, arī šajā tekstā tie nav iestrādāti. Arī visi pārējie priekšlikumi, kas tika saņemti, netika iestrādāti, bet tika automātiski noraidīti, uzskatot tos par atkārtotiem priekšlikumiem, lai gan patiesībā tie tādi gluži vis nav.

Un, kas attiecas uz Eiropas padomes ekspertu attieksmi pret mūsu likumprojektu, es kā komisijas priekšsēdētāja tomēr gribētu nedaudz papildināt referenta teikto. Protams, - jā, tā nebija nelabvēlīga, uzskatot, ka mēs esam sagatavojuši pietiekami profesionālā līmenī šo nozares likuma projektu. Šī atziņa nepārprotami tika izteikta, taču tika izteikta arī piebilde, ka, iespējams, mēs esam apņēmušies spert ļoti drosmīgu soli vairākos jautājumos, tīri konceptuāli būt par jauna ceļa pionieriem un rādīt Eiropai, kādā veidā varbūt vēl varētu risināt šos jautājumus, zināmā mērā varbūt uzskatot, ka Eiropas līdzšinējā pieredze nav pietiekama, lai mēs arī no tās izdarītu pietiekami saistošus secinājumus.

Taču, kas attiecas uz šo priekšlikumu par 1. panta pirmo daļu, ir tomēr iespējams precizēt un arī pamatot, kādēļ ir vajadzīgs precizējums, kuru piedāvājam frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un arī manā redakcijā. Proti, šajā priekšlikumā ir dota elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu subjekta uzskaite, par pazīmēm ņemot to pamatfunkciju, tas ir, programmu veidošanu, kas obligāti būtu regulējama ar likumu, kā arī tā auditoriju vērā ņemamos apjomos. Un koncepcijā par pārrobežu televīziju, kas mums bija pilnīgi saistoša, gatavojot šo likumprojektu, ir skaidrots, ka par sabiedrības saziņas līdzekļiem nav uzskatāmas videokonferences, datu pārraide no datu bankām, faksimilpārraides un citi līdzīgi telekomunikācijas līdzekļi. Tādēļ šī precizētā redakcija varētu tikai un vienīgi nākt par labu šā likuma satura izpausmei. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Cienījamie kolēģi! Varētu šķist, ka šis tiešām ir diezgan nenozīmīgs strīds, kas pašreiz noris, jo man arī pilnīgi viennozīmīgi jāatzīst, ka satelītradio, satelīttelevīzija un datortelevīzija ir, protams, tādi jautājumi, kas ir saistīti ar sabiedrības saziņas līdzekļiem. Un tomēr viena iebilde man ir. Reāli satelītradio un satelīttelevīzija... ja mēs tos uztversim Latvijas teritorijā, mēs tos no Latvijas teritorijas neregulēsim. Acīmredzot arī tuvākajā laikā mēs nevaram sagaidīt situāciju, ka no Latvijas televīzijas tiktu raidīti signāli uz satelīttelevīziju un satelītradio. Datortelevīzijas specifika ir pilnīgi savādāka, nekā vispār tiek runāts šajā likumā. Datortelevīzija arī Eiropai ir pilnīgi jauns jēdziens, tas tikai tagad parādās attiecībā uz datoru tīkliem, vēl nevienā Eiropas valstī nav regulēts, un, ja mēs tikai nosaukumā pieminēsim šīs trīs lietas, bet nekur likumā tālāk ne pēc gara, ne pēc burta tās nepieminēsim, tad varbūt mēs it kā būsim izdarījuši kaut ko labu, gribēdami tās pieminēt, bet faktiski mēs nekā nebūsim izdarījuši. Tāpēc es nedomāju, ka šie labojumi ir tik svarīgi. Un tiešām viena no Eiropas ekspertu iebildēm, kas bija attiecībā pret mūsu likumu, ir, ka likums ir instruktīvs un tehnisks. Mums nevajag tik smalku tehnisku likumu, tāpēc ka tehnoloģijas ir pirmās, kas mainās. Likuma būtība jau nav tehnoloģiskajā regulēšanā! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēl vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Līdz ar to debates ir pabeigtas. Vai referents vēlas runāt?

A.Berķis. Nē, ierosinu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsosim par priekšlikumu, kas, kā es saprotu, ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes priekšlikums, - panta pirmo daļu izteikt šādi: "Šis likums nosaka elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu - radio, televīzijas, kabeļradio, kabeļtelevīzijas, satelītradio, satelīttelevīzijas, datortelevīzijas, teleteksta, radio datu sistēmas un citu apraides sistēmu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību." Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 19, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts. Balsosim par komisijas ieteikto panta pirmās daļas redakciju. Vai vispār man šīs redakcijas ir jālasa vai jūs uzmanīgi sekosiet līdzi paši? Nav iebildes, ja es nelasīšu?

A.Berķis. Es ierosinu nelasīt.

Sēdes vadītājs. Jo ar dažbrīd kļūdainu lasīšanu laikam var tikai traucēt deputātiem uzmanīgi sekot līdzi. Lūdzu, balsosim par komisijas ieteikto 1.panta pirmās sadaļas redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 2, atturas - 16. Deputātu skaits, kuri piedalās balsojumā, ir nepietiekams, nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 2, atturas - 21. Komisijas priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Tālāk. 1.panta 2.punkts. Patiesībā tie ir atbildīgās komisijas redakcionāli precizējumi. Ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes priekšlikums, kurā ir teikts, ka šā likuma noteikumi attiecas arī uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar kolektīvo uztveršanas vai raidīšanas sistēmu uzstādīšanu. Tātad attiecas arī uz uzstādīšanu. Komisija domā, ka tas ir tīri tehnisks jautājums, ko paveic pirms ekspluatācijas, un ka mums jāregulē... mūsu likumam jāsākas ar to daļu, kur jau mēs ekspluatējam... Vai kāds pirms tam uzstāda vai neuzstāda, - tas it kā nebūtu šā likuma uzdevums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Godātie kolēģi! Nevarētu piekrist, ka šis likums regulētu tikai to mirkli, kad mums jau ir uzstādīts kāds raidītājs. Lai varētu raidīt, vispirms ir jābūt kaut kam uzstādītam. Un tādēļ šis, varētu pat teikt, tehniskas kļūdas gadījums, kuru mēs komisijā neesam pamanījuši, šeit būtu tomēr labojams šā priekšlikuma izskatā, jo viss pārējais ir pilnīgi identisks komisijas variantam, izņemot šo vienu terminu - "uzstādīðanu", bet tas pieder pie visa raidīšanas procesa. Iekams nav uzstādīts, neko nevar pārraidīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Ieviešot vārdu "uzstādīšana" tikai šajā konkrētajā gadījumā, mēs zaudējam konsekvenci, tāpēc ka nekur likumā nav runāts, pieņemsim, par kabeļu rakšanu zemē vai par satelītantenu uzstādīšanu. Kāpēc lai mēs to attiecinātu tikai uz šo šauro apraides situāciju? Tāpēc, ja mēs gribam saglabāt likumā konsekvenci, acīmredzot vārds "uzstādīšana" nav vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to debates pabeigtas.

A.Berķis. Iesaku izšķirt ar balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes priekšlikumu 1.panta otrajai sadaļai! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 16, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 4, atturas - 17. Nav kvoruma. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 4, atturas - 20. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - 2.pants. 1.punktā nav labojumu. Laikam jānobalso par 1.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms tīri tehniski, lūdzu, nākamajā... tas ir, noformējot šeit laikam viena iekaviņa palikusi... Es gan to saucu par sadaļu, bet tā ir daļa. Daļa, punkts, apakšpunkts - tāds mums ir sadalījums. Balsosim par 1.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 3, atturas - 16. 1.pants ir akceptēts.

Lūdzu tālāk!

A.Berķis. 2.pants. Pirmajā daļā nekādu labojumu nav. Otrā daļa - deputātes Rugātes priekšlikums nav balsojams, jo tas būtu balsojams, ja tiktu pieņemts 1.pantā viņas ieteiktais variants. Trešā daļa - termins "programma". Tur ir deputātes Rugātes un deputāta Putniņa iesniegtais variants un komisijas ieteiktais variants. Rugātes un Putniņa variants ir tāds, ka viņi prasa, lai programma tiek izplatīta vienā izplatīšanas tīklā un teritorijā. Tas nav iespējams, jo pat Latvijas programma šobrīd... Latvijas Radio šobrīd pārraida šo mūsu sēdi, un Rīgā šo sēdi dzird FM viļņos, bet citur - vidējos viļņos. Tā ka tā ir vienkārši tehniska lieta, kuras pagaidām nav un kuru šobrīd būtu grūti panākt.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība! Varbūt jūs, runājot par satura lietām, varētu arī pateikt, vai tie tiešām ir punkti vai daļas, jo diemžēl šī mana neveiksmīgā vakardienas diskusija ar deputātu Tomiņu liek man atkal būt uzmanīgam.

A.Rugāte (KDS).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! 2.panta trešā daļa. Ir priekšlikums izteikt to šādā redakcijā: "Programma ir viens raidījums vai atsevišķu raidījumu sakopojums ar kopēju nosaukumu. Programma var būt sadalīta laikā. Programma vai tās atsevišķās daļas tiek izplatītas vienā un tajā pašā frekvencē (kanālā) vai programma izplatīšanas tīklā un teritorijā." Kas attiecas uz Berķa kunga piebildi, ka šobrīd ir problēmas Latvijā vienā frekvencē visuviet uztvert vienu un to pašu programmu, tas daļēji atbilst patiesībai, tās ir tehniskas grūtības, kuras šobrīd saskaņā ar tehniskajiem ekspertiem Radio un ar Telecentra darbiniekiem tiek skatītas šīs nepietiekamības novēršanai, un galvenais mērķis ir panākt, lai patiešām vienai programmai atbilstu viena frekvence visā valsts teritorijā, visā izplatības teritorijā. Un vēl ir jāpiebilst, ka šī norma, ka vienai programmai ir viena izplatības frekvence, ir ļoti būtiska tādēļ, ka tā saskan ar Eiropas padomes konvenciju par televīziju bez robežām, un tā tiek atzīta par ārkārtīgi būtisku nacionālās televīzijas un nacionālā radio izplatības pazīmi. Programma var būt sadalīta laika ziņā, piemēram, rīta un vakara blokos, bet būtu jāvienojas par tās izplatīšanas vietu. No patērētāju ērtību viedokļa, ir ļoti būtiski, lai vienas raidorganizācijas programmu neraidītu ļoti dažādās frekvencēs vai kanālos (kā televīzijai), tad to patiešām ir grūti uztvert, kā tas dažkārt ir, kā jau ðobrīd teica, jo skatītājam un klausītājam rodas neērtības tai sekot, taču tā tas ir, un, kā jau es teicu, ir panākta vienošanās ar tehniskajiem ekspertiem šo kļūmi labot, jo tā ir diemžēl tehniskās nepietiekamības dēļ un ir laika gaitā novēršama. Būtu jābūt tā, ka ir viens kanāls vai frekvence un tajā tiek izplatīta tikai viena programma. Šādu pieeju atbalstīja arī Eiropas eksperti un lūdza tam pievērst uzmanību un izskatīt iespējas, lai to tādā veidā varētu arī nokārtot. Uzsvēra, ka vairākas programmas būtu pieļaujamas tikai tā sauktajos atklātajos kanālos, kas starptautiskajā terminoloģijā saucas "Openchannel", līdzīgi kā tas ir 7.kanālā Rīgā. Ja jūs skatāties šo kanālu, jūs varat gūt aptuvenu priekšstatu par to, kā tas ir. Šāds precizējums jeb formulējums ir iestrādājams, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, ja mēs šodien par to neizšķirsimies. Varbūt par to vēl ir jādiskutē arī komisijā. Programmas definīcija ir svarīga arī tālākai monopoldarbības un koncentrācijas formulēšanai un regulēšanai, tas ir ļoti būtiski, pastāvot ierobežotam frekvenču vai kanālu skaitam, kuru resursi daudzos gadījumos šobrīd jau ir izsmelti. Un tā nav vienkārši klaja apgalvojuma forma, pret kuru daudzkārt ir iebilsts, - ka es iestājos bezmaz vai par absurdu situāciju, to aizstāvot, ka mums ir ierobežots kanālu un frekvenču skaits. Tas atbilst mūsu elektroinspekcijas datiem, kas to ir apliecinājuši, un komisijai, jebkuram komisijas loceklim, ir bijuši pieejami šie dati, varēja pārliecināties, kāds ir reālais šābrīža izplatības stāvoklis gan radio, gan televīzijā. Praksē šis jaunieviestais termins "raidījumu formāts" (piemēram, attiecībā uz klasisko mūziku), kas ir parādījies un jums jau ir pazīstams, ir pielietojams tikai pēc raidorganizācijas uzskatiem vienas programmas ietvaros - un nekā citādi. Ja programma pretendē uz pilnu frekvences vai kanāla diennakts izmantošanas laiku, tad pieļaut katram raidījumu formātam programmas apjomu nevar frekvenču kanālu resursu ierobežotā apjoma dēļ. Tas patiešām šobrīd Latvijā nav iespējams, un pieņemtais formulējums pieļauj raidorganizācijām, kas, izmantojot nesakārtoto likumdošanu, šobrīd izmanto vairākas frekvences, to darīt tādā pašā veidā arī turpmāk. Tāpēc šāds apstāklis nenodrošina raidorganizāciju līdztiesīgu situāciju, par kuru mēs esam vienojušies un iestājušies šā likuma kontekstā, un līdz ar to veido dažu raidorganizāciju monopolu attiecībā uz frekvencēm un neļauj veidoties jaunām raidorganizācijām. Tas ir ļoti būtisks jautājums, un tādēļ būtu vērts par to padomāt - ja ne šoreiz, tad vismaz, gatavojot trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Ir divi balsojumi, jo ir 2.punkts un 3.punkts un katram ir priekšlikumi. Vai es pareizi saprotu, referent?

A.Berķis. Nē, vienīgā atšķirība bija šī. Viss pārējais ir līdzīgs 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Bet mēs vēl neesam balsojuši par deputātes Rugātes priekšlikumu - izslēgt 2.punktu. Vai es esmu kaut ko nepareizi sapratis? Neesam balsojuši?

A.Berķis. Nē. Neesam balsojuši, bet tas ir automātiski. Ja definīcijā tas netika pieņemts 1.pantā... tas būtu loģiski, ja 1.pantā būtu pieņemta Rugātes definīcija, tad tas šeit būtu lieks.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Berķis. Vai piekrīt Rugātes kundze?

Sēdes vadītājs. Balsosim par deputātes Rugātes un Paula Putniņa priekšlikumu 2.panta 3.punktam. Balsojam. Lūdzu rezultātu! 21 - par, 21 - pret, 14 - aturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par 3.punkta redakciju komisijas piedāvātajā variantā! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret -3, atturas - 16. Redakcija ir pieņemta.

Par nākošo, lūdzu!

A.Berķis. 5.punkts. Ir deputātes Rugātes un deputāta Putniņa priekšlikumi. Deputāta Putniņa priekšlikuma atšķirība no Rugātes priekšlikuma ir "klausītājiem un vai skatītājiem" - divos vārdos. "Raidījums ar tehniskajiem līdzekļiem klausītājiem un/vai skatītājiem veidots... materiāls." Ir komisijas priekšlikums, ka šie vārdi ir lieki, jo kam gan citam, ja ne klausītājam un skatītājam mēs veidojam savus raidījumus. Tā ka vispirms vajadzētu nobalsot par to, vai šajā gadījumā ir pareizs komisijas variants. Varbūt vajag paturēt šos vārdus? Un tad tālāk varam skatīties abus šos priekšlikumus, kuri tad kļūst vienādi, ir vienādi. Runājot par Rugātes priekšlikumu, komisijai šķita, ka ir pietiekams tas variants, kādu piedāvā komisija, ka tas, ko iesaka Rugātes kundze, jau ir pateikts tālāk citos pantos, tā ka šeit tas nebūtu vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt, ka var svītrot vārdus "klausītājiem vai skatītājiem". Piekrīt. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tad, lūdzu, tālāk par konkrētajiem priekšlikumiem.

A.Berķis. Tātad deputātei Rugātei, kā es saprotu, ir jāpamato, kāpēc viņa uzskata, ka tik plaši vajag šo punktu izteikt.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A. Rugāte (KDS).

Šī daļa būtu plašāk izsakāma ar kādu noteiktu mērķi, kurš neapšaubāmi ir atklājams skatītājam. Katram raidījumam ir jābūt iespējami pilnvērtīgi atspoguļotam programmā, lai pēc šīs programmas varētu kontrolēt arī valodu attiecības. Tas arī ir viens no faktoriem, kas mums nav mazsvarīgs. Tādēļ tieši šī 2.panta piektā daļa pēc tam vēlāk ir saistīta ar 19.panta pirmo un otro daļu, kur ir tieši runa par to, ka raidījumam ir jābūt vienā valodā. Tas nedrīkst būt sajaukts - visāda veida valodu kokteilis. Tas ir ļoti svarīgs apstāklis, kura dēļ varētu arī būt šī paplašinātā redakcija. Tāpēc lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Cienītie kolēģi! 28.panta trešajā daļā šis jautājums jau ir atrisināts. Tātad ir valodas uzskaite un vispār uzskaite par to, kādas pārraides un reklāmas tiek izvietotas. Viss tas, ko ir nepieciešams zināt gan padomei, gan arī pašai raidorganizācijai, tas ir uzskaitīts, kas šajā pantā paredzēts, tāpēc nav nepieciešams to ierakstīt šeit.

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam. Varam balsot?

A.Berķis. Jā, varam balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes priekšlikumu 2.panta 5.punktam. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 18, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir deputāta Putniņa priekšlikums.

A.Berķis. Šie abi priekšlikumi ir vienādi. Tātad ir jābalso par komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Putniņš līdz ar to neuztur spēkā savu balsojumu. Balsosim par komisijas redakciju 2.panta 5.punktam. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret -2, atturas - 14. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - 6.punkts. Atbildīgā komisija šo punktu, kā jūs redzat, galvenokārt redakcionāli ir mazliet palabojusi.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret šo redakciju? Un pret atbildīgās komisijas labojumiem ir iebildes? 7.punktā. Es atvainojos, 6.punktā, jo 7.punkts papildināts. Pret 6.punktu nav iebildes? Pieņemts. Tālāk!

A.Berķis. Atbildīgā komisija ir izveidojusi 7.punktu, un to pašu iesaka Rugāte un Putniņš. Viņiem šis punkts ir plašāks, un šī atšķirība ir trijos veidos: pirmkārt, ir precizēts, ka par neatkarīgu producentu uzskatāms uzņēmējs vai uzņēmējsabiedrība, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio vai televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, bet nav elektroniskais sabiedrības saziņas līdzeklis, tas ir, nenodarbojas ar programmu publisku izplatīšanu. Ir jāpadiskutē, vai tas ir vajadzīgs.

Otra atšķirība: "Par neatkarīgu producentu nav uzskatāmas pašas raidorganizācijas dibinātas uzņēmējsabiedrības..." Ir jautājums: ja kāda sabiedrība nodibina vai palīdz nodibināt citai uzņēmējsabiedrībai un dod tai pilnīgu brīvību, vai tādā gadījumā tiešām arī uz to ir jāattiecina šis ierobežojums?

Treškārt. "Par neatkarīgu producentu nav uzskatāmas... pašas raidorganizācijas sastāvā ietilpstošie uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības". Tas ir jāizdiskutē. Komisija pagaidām palika pie sava varianta.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A. Rugāte (KDS).

Tas tiesa, cienījamie kolēģi, ka komisija patiešām šo jautājumu nav diskutējusi, kā jau es teicu, ar tādu argumentāciju, kāda bija attiecībā uz priekšlikumiem, lai gan tas patiesi ir diskutējams jautājums, jo tas ir konceptuālas dabas jautājums. Ja mēs šobrīd diskutējam par šo jautājumu, tad ir vietā atgādināt Eiropas raidorganizāciju apvienības juridiskā departamenta ļoti sirsnīgo atgādinājumu mums ekspertu viesošanās un darba laikā, ka diemžēl līdz ar Latvijas dalību Eiropas padomē mums būs jārēķinās arī ar saistībām, kas ir Eiropas likumdošanā. Šeit tā lieta ir ļoti vienkārša.

Pagājušā gada decembrī Eiropas padomes dalībvalstu kultūras ministrijas parakstīja rezolūciju par masu informācijas līdzekļu neatkarību, kura būtu jāievēro arī mums, jo arī mūsu Kultūras ministrija tika pārstāvēta un šī rezolūcija ir parakstīta. Mēs esam iepazinušies ar šīs rezolūcijas tekstu un prasībām un diez vai mums vajadzētu tās ignorēt, neskatoties uz to, ka mūsu valstī nav tādas prakses, ka radio un televīzija ir Kultūras ministrijas pārraudzībā un pakļautībā. Tāpēc ļoti nopietni būtu jāpadomā par to, kā racionālāk sadalīt nacionālajam pasūtījumam atvēlētos līdzekļus. Šā panta redakcija tieši par to arī runā. Valsts nauda privātajām raidorganizācijām būtu jāpiešķir tikai sabiedriski nozīmīgu programmu vai raidījumu veidošanai, pie tam stingri sekojot šo līdzekļu izmantošanai. Tad ir jāteic tā, ka pirmām kārtām materiāli atbalstāmas būtu neatkarīgo producentu - tieši neatkarīgo producentu institūcijas, kas pašas izvēlas programmu tematiku, pašas tās veido. Konkurence producentu starpā tad arī veicinās viņu darba objektivitāti, viņu darba kvalitāti un reālo konkurenci šajā nozarē valstī vispār. Pretējā gadījumā varētu veidoties tāda situācija: ja Eiropas padomes eksperti mums patiešām apstiprina, ka par neatkarīgo producentu nav uzskatāma cita raidorganizācija, kas nodarbojas ar programmu izplatīšanu - un tāda ir Eiropas pieredze -, ,ja mēs to traktējam savās interesēs, legalizējot šābrīža situāciju, tad diez vai mēs būsim korekti un ievērosim šo parakstīto dokumentu, kas mums ir saistošs. Kā tad mēs tiksim no šīs ķezas laukā, kad tas tiks atklāts?

Tāpēc es gribu, vēl papildinot šo diskusiju, teikt, ka sabiedrības saziņas līdzekļu darbības jomā pastāv tāds jēdziens kā neatkarīgais producents un ka šis producents var ražot televīzijas un radio produkciju, var izdot laikrakstus, var nodarboties ar informācijas biroju veidošanu aģentūrām, un šā likuma kontekstā tie ir, lūk, šie neatkarīgie producenti.

Jautājums ir par neatkarību - no kā? Šis jautājums arī mums tika uzdots, kad mēs savā likuma tekstā, lūk, apliecinājām "neatkarīgā producenta" terminu - kā mēs to izprotam. Pamatā viņš ir neatkarīgs no valsts. Pirmkārt. Tas mūs šobrīd ļoti apmierina. Tā ir ievirze, uz ko mēs ejam, lai iespējami vairāk atvirzītu no kāda tendēta pasūtījuma. Šeit es to domāju labvēlīgā nozīmē. Bet parasti to darbību finansē arī dažas ieinteresētās puses, teiksim, politiskās organizācijas vai ārvalstis. Citās valstīs tāda pieredze ir bijusi, tas notiek pat atklāti. Mums tas pagaidām ir tikai pieļāvuma formā. Arī no noziedzīgajām struktūrām šīs finanses varētu ienākt šiem uzņēmējiem, un tādējādi šī neatkarība līdz ar to ir tikai izkārtne. Neatkarība no valsts. Bet tā ir cita veida atkarība, kas parādās šādā situācijā, tādēļ likumam būtu jādod iespēja, lai sabiedrība uzzinātu šo neatkarīgo producentu vai šīs neatkarības paudēju īstos finansētājus un viņu mērķus un līdz ar to viņus atklātu". Tāpēc likumam vajadzētu sabiedrībai dot iespēju uzzināt par neatkarīgā producenta finansēšanas avotiem, ko paredz tieši šis priekðlikums 2.panta septītās daļas papildinājumā tajā redakcijā, kuru piedāvā mūsu labojums un kura atšķiras no komisijas iestrādātās. Teiksim, šī finansēšanas avota uzraudzība varētu notikt arī pēc padomes pieprasījuma, kas arī ir iestrādājams padomes funkcijās, un tas nav pretrunā ar padomes funkcijām, kas ir iestrādātas šajā likumprojektā. Būtu lūgums atbalstīt šāda veida redakciju.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Pirmkārt, cienījamie kolēģi, es pilnībā pievienojos visam tam, ko Rugātes kundze teica par ārkārtīgi lielo nozīmi, kāda ir radio un televīzijā, konkrēti to attīstīšanā, neatkarīgajiem producentiem.

Attiecībā uz to, kāpēc es iebilstu "pret". Būtībā abi priekšlikumi atšķiras ar vienu rindkopu, jo gan komisija, gan Rugātes kundze pieprasa šo finansējuma atklātību, tā ka tur nav starpības. Šī finansēšanas avotu atklātība ir mazlietiņ pretrunīga, jo tā ir nepieciešama tādā gadījumā, ja ir runa par neatkarīgajiem producentiem, kuri saņem pasūtījumus no sabiedriskā radio un televīzijas. Diezin vai tam ir kāda nozīme, ja viņi saņem pasūtījumus no komercradio un komerctelevīzijas. Galvenā pretruna, kas ir ietverta Rugātes un Putniņa kunga priekšlikumā, ir otrajā rindkopā un būtisks ir tieši šis fakts, ka nav noteikts, ka ðis likuma pants interesējas par tiem neatkarīgajiem producentiem, kuri saņem pasūtījumu no sabiedriskā radio un sabiedriskās televīzijas, jo attiecībās, kādas pastāv komercradio un komerctelevīzijā ar kādu no savām "meitas" firmām, vienalga, vai viņas sauc par neatkarīgajiem vai par atkarīgiem producentiem, tam nav nekādas nozīmes. Tam ir nozīme tikai tajā brīdī, kad mēs gribam kontrolēt, kā tiek izmantota sabiedrības nauda.

Tajā pašā laikā man ir jāatzīst, ka Rugātes un Putniņa kunga priekšlikumā ir savs racionālais grauds. Viņš diemžēl nav perfekti atsijāts šajā redakcijā, taču uz trešo lasījumu, es domāju, komisija noteikti izstrādās vienotu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Referenta priekšlikums?

A.Berķis. Referenta priekšlikums ir balsot, pieņemot - tāds ir mans viedoklis - , ka varētu balsot par komisijas variantu, pieļaujot, ka uz trešo lasījumu mēs precizēsim šo savu variantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Rugāte un deputāts Putniņš tam piekristu? (No zāles deputāte A.Rugāte: "Es uzturu balsojumu!") Uztur spēkā balsojumu. Labi. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātes Rugātes un Paula Putniņa priekšlikumu - papildināt pantu ar septīto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 24, atturas - 8. Ir jāpārbalso.

Lūdzu, vēlreiz balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 25, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Berķis. Nav pieņemts...

Sēdes vadītājs. Tiešām, es kļūdījos, jo es skaitīju tos apakšējos ciparus. Tātad priekšlikums nav pieņemts, jo par ir 31, pret - 25, atturas - 9.

Tagad, lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu - arī papildināt pantu ar septīto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 4, atturas - 24. Ir pieņemts.

Godātais referent! Diemžēl tās aizdomas nezūd tāpat kā Vinnijam Pūkam par tām bitēm, jo deputāte Rugāte papildināja pantu ar septīto daļu, bet komisija papildināja pantu ar 7.punktu. Protams, tā ir tehniska lieta, bet dažreiz var radīt nevajadzīgus saspīlējumus, tāpēc lūdzu... Tas gan vairāk attiecas uz komisijas darbiniekiem - lūdzu, tādas lietas kārtojiet precīzāk.

A.Berķis. Pieņemu aizrādījumu. Tātad tālākais priekšlikums... lasu, kā ir rakstīts tekstā. Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātes Rugātes un Putniņa priekšlikums - papildināt šo pantu ar astoto daļu: "Par raidītāju apkalpes zonu sauc teritoriju, kurā droši uztverama tā raidītā programma". Komisijai šķita, ka tas būtu lieki, lai gan, protams, tas neko netraucē.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte. Jums būtu jāsēž gandrīz kaut kur tuvāk.

A.Rugāte. Tas patiešām ir praksē. Praksē izmantojama termina skaidrojums top skaidrs, jo viņš parādās kaut kur kā vajadzība likumā pēc tā, un tādēļ šī panta papildinājums ir ar divām piedāvātajām daļām. Tās patiešām tikai precizē šos terminu skaidrojumus, un viss top skaidrs, kas ir šī zona, šī redzamība, šī daļējā vai pilnīgā, kvalitatīvā, vai nekvalitatīvā. Līdzīgas situācijas šur tur likumā ir arī turpmāk. Es domāju, ka mums nevajadzētu šeit tik ļoti ignorēt arī tehnisko ekspertu ne jau iebildumus, bet viņu vēlmi piepalīdzēt šim likumam kļūt labāk un precīzāk izprotamam. Paldies.

A.Berķis. Balsosim. Es tiešām neiebilstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes un Putniņa priekšlikumu - papildināt ar astoto daļu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk ir deputātes Rugātes un Putniņa ierosinājums - papildināt šo pantu ar devīto daļu: "Tiešā pārraide (translācija) ir radio un televīzijas programmā iekļauts raidījums ar kāda pasākuma vai notikuma tūlītēju, tiešu atspoguļojumu". Bet ja nu tas nav iekļauts programmā? Atsaukt? Paldies. Tātad iesniedzēji no tā atsakās. (No zāles deputāte A.Rugāte: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Nē, nē, jūs viens otru nesaprotat.

A.Berķis. Balsot? Labi, balsosim!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Deputāte Rugāte un Putniņš ierosina papildināt šo pantu ar 9.daļu. Lūdzu, balsosim par šo redakciju, kura jums ir! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 22, atturas - 10. Neizšķirts. Jābalso vēlreiz.

Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 23, atturas - 12. Vienas vai divu balsu pietrūkst. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par 2.pantu kopumā. Balsojam, lūdzu! Rezultātu! Par - 40, pret - 1, atturas - 28. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - 3.pants. Pret 1.punktu jeb daļu nav iebildumu. Es nezinu, kā mēs norunāsim...

Sēdes vadītājs. Nē... pirmām kārtām tās ir nevis daļas... bet tur nav arī priekšlikumu, tāpēc iebildumu nemaz nevar būt.

A.Berķis. Par 1., 2., 3.punktu nav priekšlikumu. Ceturtajā komisija... Pirmajā un otrajā nav priekšlikumu, bet trešajā ir komisijas precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem pret šo precizējumu?

A.Berķis. 4. punktā nav priekšlikumu. Piektajā - nav priekšlikumu. Sestajā - nav priekšlikumu. Varam balsot, ja nevienam... Ak, tā, 7.daļā ir Rugātes un Putniņa priekšlikums. Par šo daļu mēs ilgi un dikti strīdējāmies pirmajā pieņemšanas reizē un toreiz jau tika teikts, ka visi tie jautājumi, ko prasa Rugāte un Putniņš, šeit ir iekļauti - iekļauti 10.panta 4. un 5.punktā un ka šeit tas ir it kā lieks. Tas ir tālāk. Tas nekādi nekaitē, bet tas ir tālāk. Tur sabiedriskajām raidorganizācijām ir nodrošināta šī prioritāte, bet konkursa kārtībā tātad ir tikai komercraidorganizācijas vai privātās raidorganizācijas un tā tālāk. Runājot par 2.punktu, jāteic, ka šī kārtība nav piemērojama gadījumos, kad programmas izplatīšanai un raidīšanai tiek izmantotas citas tehnoloģijas, kas apraidei nodrošina neierobežotu kanālu skaitu. Komisija uzskata, ka šī kārtība, kādu nosaka šis likums, attiecas ne tikai uz ierobežotu vai neierobežotu kanālu skaitu, bet attiecas arī uz daudzām citām lietām, tā ir piemērojama arī tajos gadījumos, kad tiek izmantotas citas tehnoloģijas un kad apraidei ir nodrošināts neierobežots kanālu skaits. Tātad es iesaku izdiskutēt, pirmkārt, 1. punktu un tad 2. punktu.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu! Četras minūtes.

A.Rugāte (KDS).

Paldies. Bet man šķiet, ka es esmu nedaudz aizskrējusi uz priekšu, jo man par 5. daļu ir sakāms, taču šobrīd, kā es saprotu, Berķa kungs runāja par 1. un 2. punktu.

Sēdes vadītājs. Piektajā daļā nav priekšlikumu.

A.Rugāte. Es atvainojos vēlreiz! Patiesi, mūsu priekšlikums ir septītajā daļā, bet es vēl gribu par 5., jo es palaidu garām, es citādi to pateicu. Piektajā daļā priekšlikumu nav, bet es gribētu tomēr pievērst kolēģu uzmanību tam, ka šīs pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas atkārtošana otrajā lasījumā mums ir zināmā mērā ar saistībām - ar Monopoldarbības uzraudzības komitejas vērsto uzmanību uz to, ka šis formulējums politisku iemeslu dēļ būtu svītrojams šajā daļā. Tas tātad būtu priekšlikums uz trešo lasījumu, jo, raugi, tas nepieciešams tieši tādēļ, ka pagaidām valstī ir tāda situācija, kā tas ir norādīts 8.panta devītajā daļā, ka mums šobrīd valstī nav neviena cita raidītāja, kas aptvertu visu teritoriju, kā vien Valsts radio un televīzijas centrs... Un tieši tādēļ, ka tas atrodas šajā dabīgajā monopolstāvoklī, pagaidām atrodas dabīgajā monopolstāvoklī, viņš nav tiesīgs atteikt jebkura iemesla dēļ raidīt to, kam ir izsniegta raidīšanas atļauja, - jebkurai raidorganizācijai, vienalga, vai tā ir privāta, komerciāla vai kāda cita raidorganizācija. Tādēļ šeit tas būtu svītrojams, bet priekšlikumu komisijai uz trešo lasījumu vajadzētu iestrādāt.

Bet attiecībā uz septīto daļu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, tā kā jūs veltījāt lielu uzmanību piektajai daļai, vai nebūtu labāk, ka mēs šo septīto daļu sāktu apspriest pēc pārtraukuma, jo tagad mēs nevaram paspēt nobalsot. Bez tam jums varbūt ir vajadzīgs arī pienācīgs laiks, lai izklāstītu.

A.Rugāte. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Pēc pārtraukuma debatēsim par septīto daļu. Reģistrācija. Lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Šodien pirms pusdienu pārtraukuma nav reģistrējušies šādi deputāti: Dzintars Ābiķis, Martijans Bekasovs, Vilnis Edvīns Bresis, Imants Daudišs, Māris Grīnblats, Andris Gūtmanis...

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats ir zālē.

I.Folkmane. Māris Grīnblats ir zālē. Andris Gūtmanis, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Andrejs Krastiņš, Aristids Lambergs, Ruta Marjaša, Voldemārs Novakšānovs, Jānis Ritenis, Indra Sāmīte, Juris Sinka...

Sēdes vadītājs. Juris Sinka ir zālē.

I.Folkmane. Juris Sinka zālē. Anita Stankēviča un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 14.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 54 deputāti. Godātie deputāti, man jau nav citas iespējas kā pārliecināties... elektroniskais tablo rāda, ka kvorums bija un ir. Turpinām darbu.

A.Berķis. Tātad 6. lappuse, 3. panta septītā daļa. Mums ir jāizdiskutē, pirmkārt, par...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, - jau vārds ir dots Antai Rugātei, jo mēs pārtraucām... Jūs bijāt tribīnē. Un pēc tam referentam jāsaka galavārds.

A.Rugāte (KDS).

Paldies, priekšsēdētāj! Darba atvieglināšanai man būtu priekšlikums referentam - attiecībā uz tiem pantiem, arī tām daļām un punktiem, kuros ir konceptuālas atšķirības starp priekšlikumiem un komisijas ieteikto variantu, mūs tomēr par to iepriekš informēt, lai mēs tam pievērstu vairāk uzmanības, tie, kuri esam šobrīd zālē un kuri mēģinām strādāt.

Kas attiecas uz 3. panta septīto daļu, priekšlikumā, kuru ir iesniegusi frakcija "Tēvzemei un brīvībai", deputāts Putniņš un arī deputāte Rugāte, ir runa par ļoti nopietnu un konceptuālu lietu - par sabiedrisko un privāto raidorganizāciju līdztiesību. Un tā ir būtiska lieta tādēļ, ka katrai no tām ir savi uzdevumi. Ja šo daļu neattiecina tikai uz privātajām raidorganizācijām, tad rodas pretruna ar 10. panta ceturto daļu, un uz to mums jau ir norādīts arī mūsu Eiropas ekspertu atzinumos, to arī mēs paši esam atzinuši kā kļūdu, bet diemžēl komisijas piedāvātajā variantā šis labojums pagaidām neparādās.

Faktu par elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektra ierobežoto apjomu apstiprina, kā jau es jums teicu, Vides un sabiedrisko lietu komisijā iesniegtā Valsts elektrosakaru inspekcijas izziņa. Tā liecina, ka atbilstoši Starptautiskās elektrosakaru savienības (International Telecommunication Union; saīsinājumā - ITU) plāniem lieljaudas raidītājiem ir šāda... ir raidītāja nosaukums "Stokholma-62", tur televīzijas decimetru diapazonā Rīgas reģionā ir brīvi tikai divi kanāli, un otrā - "Ženēva-84" ultraīsviļņu radiofonijas 87,5 līdz 108 megahercu diapazons Rīgā ir pilnīgi aizņemts līdz brīdim, kamēr valstī tiks atrisināts jautājums par... diapazona daļas, tas ir, vienas spektra daļas, 87,5 līdz 100 megahercu, problēma, kura pašlaik ir radusies tādēļ, ka to aizņem ceturtais un piektais televīzijas kanāls. Tā ir tehnoloģiska problēma, par kuru es jums jau reiz minēju, tagad atkārtoju, jo arī šajā pantā tā ir saistoša. Pārskatāmā nākotnē pagaidām plānos, kuri mums ir iespējami saskaņā ar mūsu valstī esošo tehnisko nodrošinājumu, nav paredzamas ievērojamas izmaiņas. Pārskatāmā nākotnē. Protams, mēs varam paredzēt, ka pēc 10 vai 20 gadiem būs citādi, taču tikai pēc tam. Un tādēļ uzdotās frekvenču diapazona robežas skaidri norāda uz spektra ierobežoto apjomu, un nav pamata to apšaubīt vai kā citādi iztulkot pēc savas vēlmes. Likumprojektā pieņemtā koncepcija - atļauto programmu skaits un to izplatīšanas iespējas dažādās frekvencēs vai kanālos, kā tas ir šobrīd teikts 10. panta ceturtajā daļā attiecībā uz privātajām raidorganizācijām, kurām ir atļauja trīs programmas raidīt, - ir balstīta uz (šobrīd - un Latvijas apstākļos ilgstoši - nesakārtotu) tehniskās un tehnoloģiskās attīstības pakāpi, kas programmu izplatīšanā būs pieejama. Protams, nākotnē būs pavisam citādi, tad būs šis neierobežotais kanālu skaits, taču šobrīd ir jārēķinās ar to, kas mums ir, un tādēļ nevajadzētu šo situāciju pār mēru... pārforsēt vai kā citādi ietekmēt. Tādēļ ir lūgums iedziļināties 3. panta septītās daļas priekšlikuma redakcijā un sakarā ar minētajiem argumentiem tomēr izdarīt savu izvēli balsojumā.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Atsaucoties uz to, ka jūs šodien pieminējāt literāro varoni Vinniju Pūku, es arī atļaušos teikt dažus vārdus par Vinniju Pūku. Lai zālei būtu interesantāk, es pastāstīšu anekdoti, jo daudz kas no tā, kas šeit notiek pašreiz, ir līdzīgs kādai anekdotei. Iet pa ceļu Vinnijs Pūks un Siventiņš, iet tādu garu, garu ceļa gabalu un iet domīgi, abi nogrimuši domās, un pēkšņi Vinnijs Pūks iesit Siventiņam pa vēderu, Siventiņš nokrīt gar zemi un prasa: "Par ko, Vinnij Pūk?" Un Vinnijs Pūks saka: "Ej, ej tu man blakus un domā visādas cūcības par mani!" Tā arī šeit mēs visu laiku it kā viens otru turam aizdomās.

Pilnīgi skaidri un viennozīmīgi: tas, par ko Rugātes kundze teica, ir pateikts 10. panta ceturtajā daļā. Tur ir viennozīmīgi pateikts, ka valsts sabiedriskajam radio un sabiedriskajai televīzijai frekvences ir piešķiramas pirmām kārtām. Nekāda cita iespēja nav paredzama. Tātad īstenībā vienīgais, par ko mēs strīdamies pašreiz, ir - vai tā ir nacionālā bagātība ar ierobežotu apjomu vai nav.

No vienas puses, Rugātes kundze minēja skaitļus par to, cik ir iespējams frekvences... cik tās ir aizņemtas un cik nav aizņemtas. Pirmkārt, gribu teikt, ka ļoti viegli un ar ārkārtīgi niecīgām izmaksām... un tas jau ir paredzēts plānā; tuvākajā laikā, izņemot televīzijas 4. un 5. kanālu, parādīsies atkal vairākas FM frekvences Rīgā. Bet šis ierobežojums diemžēl jau nepastāv frekvenču skaitā. Ne visi Latvijas iedzīvotāji dzīvo Rīgā, Rīgā tiešām ir pietiekami liela izvēle. Visā pārējā Latvijā šīs frekvences stāv tukšas, tur var izvēlēties, bet nav neviena, kas, spriežot pēc saviem ekonomiskajiem apstākļiem, varētu uz šīm frekvencēm pretendēt. Runāt par to, ka frekvenču skaits ir ierobežots, nozīmē nepamanīt kaut ko daudz svarīgāku - to, ka ekonomiskās iespējas, pirmkārt, ir tās, kas ierobežo to organizāciju skaitu, kas vispār grib sākt raidīšanu. Tas ir tikpat kā strīdēties par cietuma kameras lielumu - vai cietumniekam tas pietiek vai ne, bet tas cietumnieks bez tam vēl ir piekalts pie gultas ar īsu ķēdi. Ekonomiskie apstākļi ir daudz ierobežojošāki par šīm frekvencēm. No tām frekvencēm, kas pašreiz Rīgā ir aizņemtas, ir vairākas stacijas, kas atrodas uz bankrota robežas. Es runāju pašreiz par radio. Televīzijā praktiski neviena nopietna stacija nevar sākt darbu, un arī vairākas ir uz bankrota robežas. Tā ka šis ierobežojums ir teorētisks, un nekādā ziņā tas nav praktisks pat tik piesātinātā vidē, kāda ir Rīga.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu tomēr jūs balsot par komisijas ieteikto variantu, jo komisija ir par to stundām ilgi diskutējusi un atradusi šos argumentus par pietiekamiem.

Sēdes vadītājs. Ja sēdes vadītājs ir izprovocējis deputātu Inkēnu stāstīt anekdoti, tad sēdes vadītājs ir pamatoti pelnījis piezīmi. (No zāles deputāts E.Inkēns: "Tā tas nebija domāts.") Un tagad turpinām debates. Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš"! Pēc tam - Pēteris Tabūns un pārējie kolēģi.

A.Siliņš (LC).

Paldies. Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu mazliet runāt arī par šo problēmu, bet ne tādēļ, ka šeit būtu kādas lielas politiskas problēmas. Pašreiz mēs, ierakstot tādā veidā, kā te ir ierakstīts, parādām savu nekompetenci no zinātnes viedokļa. Un kurā vietā tas ir? Šeit tiek abos variantos definēts, ka elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektrs ir mūsu nacionālā bagātība. Mēs nekādā veidā to nevaram definēt, jo, ja jau nu kādam pieder šis spektrs, tad varbūt tā atklājējam, kas ir anglis pēc tautības. Bet īstenībā spektrs jau nu nevienam nepieder. Tad jau mēs Saules gaismu arī varam nosaukt par nacionālo bagātību, kura trāpa Latvijai. Vienīgā atšķirība ir, ka tā izplatās Latvijas robežās, bet citā vietā tā ir tāda pati, kā spektrs. Es, protams, neuzskatu, ka šajā ziņā būtu ļoti jākritizē pašreizējās komisijas darbs. Es uzņemos vainu zināmā mērā uz sevi un saviem kolēģiem, kuri ir mācījušies fiziku. Trešajam lasījumam ir jāiesniedz korekts priekšlikums par to, ko uzskatīt par nacionālo bagātību. Nacionālā bagātība ir tiesības izlietot šo spektru, tās tiesības vajag kaut kādā veidā regulēt, izlietot. Un tālāk - par tā ierobežoto apjomu. Ierobežotais apjoms ir ļoti nosacīta lieta. Jūs ļoti labi zināt un vēlreiz varu atgādināt, ka spektrs pēc savas būtības ir bezgalīgs. Frekvenču skaits ir bezgalīgs arī šeit. Ierobežojums ir saistīts tikai ar to, ka nav mums izdomāts tāds raidīšanas veids, ka katra frekvence varētu tikt izmantota raidīšanai. Ja viena frekvence raida, tad blakusfrekvences - viens gabals uz vienu pusi, uz otru pusi - vairs nevar izmantot. Un, jo sliktāka ir tehnika, jo lielāks tas gabals ir vajadzīgs.

Tā ka, ja mēs uzlabosim tehniku, tad tajās pašās frekvencēs, kas te, Latvijā, izplatās, var salikt vēl un vēl raidītājus. Jautājums ir tikai par tehniskajiem risinājumiem. Pašreizējo tehnisko risinājumu iespējās, protams, ir noteikts skaits raidītāju, kurus var likt uz tām frekvencēm, un tad pēc tam vairāk pat citas frekvences vienkārši neizplatās, vai nu tur ir viena veida traucējumi vai cita veida traucējumi.

Tā ka no šā viedokļa, ja mēs skatāmies uz tālāko nākotni, šeit mums zināmā mērā ir jākoriģē, lai ārzemju eksperti - nedod Dievs, ja tur būs arī kāds Eiropas savienības vai, vienalga, kaut kādas citas institūcijas pārstāvis, kurš pārzina šo tehnisko pusi! - mūs neuzskatītu par pārāk maz izglītotiem. Mēs nedrīkstam pieļaut nevienā likumā to. Tāpēc vēlreiz saku - es neuzskatu, ka ir liela atšķirība starp abiem priekšlikumiem, bailes ir par to, lai būtu sakārtota šī lietošana. Bet nu katrā ziņā attiecībā uz trešo lasījumu ir jābūt atsevišķam priekšlikumam, kurš korekti izsaka šo problēmu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es nestāstīšu anekdotes, lai gan anekdotes jau klīst par šo divus gadus topošo likumprojektu un par to, kādu ceļu tas iet, jo patiešām dīvaina jau ir tā tapšanas vēsture, tas tapšanas process. Mēs taču atceramies, ka otrajā lasījumā tas netika pieņemts, tika atdots atpakaļ komisijai. Komisijā parādījās 300 jaunu priekšlikumu, tas ir kaut kas neredzēts! Komisija diemžēl nebija spējīga tos izskatīt - vai spējīga faktiski bija, bet nedarīja to, jo komisijas vairākums nolēma neizskatīt šos priekðlikumus komisijā, lai gan faktiski vajadzēja tos izskatīt, jo tāda ir parlamentārās darbības prakse - izskatīt attiecīgos priekšlikumus komisijā, izvērtēt, - un it īpaši tik specifiskā nozarē kā radio un televīzija. Un es nešaubos, ka daudzi deputāti šodien, ja mēģina iedziļināties šeit uzrakstītajā, tad vienkārši nespēj orientēties, jo nav nemaz iespējams orientēties, ja nav iepriekšēju zināšanu par šīm lietām. Jo es gribu pat pateikt, ka - it īpaši tas attiecas uz projekta sākumposmu, kur ir runa par dažādiem tehniskiem parametriem, - man pašam vēl ne visur ir pilnīga skaidrība, lai gan es šajā sistēmā strādāju ilgi, ļoti ilgi. Lūk, uz ko es gribētu vērst deputātu uzmanību, tā kā šā likumprojekta apspriešana otrajā lasījumā ilgs šodien visu dienu un diez vai beigsies, jo jūs jau paši jūtat, ka pēc būtības mēs runājam ne tikai par to, kas ir rakstīts, bet kaut kas visu laiku vīd vēl aiz kadra. Kaut kas vīd aiz kadra! Un es nemaz nesaku, ka... es, piemēram, nesaku, ka septiņu cilvēku darbs komisijā... ja pašlaik mēs neesam nonākuši līdz tādam rezultātam, kas apmierinātu parlamenta deputātus, frakcijas, kas apmierinātu privāto un sabiedrisko radio un televīziju, tas nozīmē, ka kaut kas nav normāli. Vai nu mēs komisijā esam slikti strādājuši, vai pārāk sarežģīti procesi, politiskie procesi risinās sabiedrībā šobrīd, un tā jau tas arī ir, un tagad, it īpaši priekšvēlēšanu kampaņas laikā, spriest par šiem jautājumiem, diskutēt dienām ilgi, - bet, lai īsti tiktu līdz saknei, laikam vajadzētu diskutēt ilgi, - ir diezgan dīvaini. Ir diezgan dīvaini. It īpaši, ņemot vērā to, par ko mēs runājām vakar, it īpaši par budžetu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu runāt par tēmu!

P.Tabūns. Tas ar to pašu ir saistīts, bet, ja mēs runājam vēl precīzāk, tieši par šo pantu, tad jāsaka - jā, nacionālā bagātība, vienalga, kā mēs to nosaucam (varbūt šie speciālisti nav izvēlējušies precīzu nosaukumu - frekvenču spektrs; varbūt tas būtu frekvenču daudzums vai varbūt ir nosaucams vēl kaut kā citādi). Jā, tā ir ierobežota nacionālā bagātība - no tāda viedokļa, ka tā nav vienkārši atdodama kuram katram, bet ka ar to jārīkojas saprātīgi. Es saprotu, ka nākamajos pantos paredzētas ir šīs lietas, bet es domāju, ka nekādas skādes nav, ja te ir runa par līdztiesīgu iespēju konkursa kārtībā, tieši konkursa kārtībā, izmantot, lūk, šo magnētiskā lauka svārstību frekvenču spektru, kā tas ir nosaukts. Un tāpēc, gari nerunājot par šo pantu, es piekrītu, ka vajadzētu izvēlēties tieši šo, ko piedāvā frakcija "Tēvzemei un brīvībai" un Rugātes kundze, un Putniņa kungs. Paldies par uzmanību.

A.Berķis. Viss jau ir pateikts. Vai nu mēs katrā pantā rakstīsim to, kas ir teikts kaut kādā tālākā pantā, tātad to atkārtosim "entās" reizes, vai vienosimies, ka, ja likumā vienā vietā tas ir ierakstīts, tad tas nav visur jāraksta? Es aicinu balsot par 3.panta septītās daļas 1.punktu vispirms un pēc tam - par 2.punktu.

1.punktā tātad...

Sēdes vadītājs. Godātais referent, tā iznāca, ka jūs ieņēmāt tribīni un es nebiju pietiekami uzmanīgs, un palaidām garām to, ka deputāte Rugāte gribēja runāt vēl otro reizi, un viņai ir tādas tiesības. Un tad jūs varēsiet galavārdu teikt.

A.Rugāte (KDS).

Paldies par uzmanību! Es arī nebiju pietiekami aša, lai pieceltos savlaicīgi. Man tiešām ir priekšlikums - balsot pa daļām šo 3.panta daļu, pa punktiem, 1.punktu un 2.punktu atsevišķi. It īpaši tādēļ, ka patiešām ne visi dzīvo Rīgā, FM diapazons šobrīd ne visā Latvijas teritorijā aizsniedzams. Attiecībā uz šo terminu "spektrs", Siliņa kungs, patiešām zinātnieki strīdas, un šie varianti var būt tādi un var būt arī citādi, tas ir atrisināms jautājums, tā varbūt nav tā būtības lieta. Būtības lieta ir ierobežotais spektrs, kurš šobrīd tomēr pastāv. Un tādēļ šajā priekšlikumā 1.punkta tekstā ir minēts ierobežotais apjoms, kurš diemžēl nav ierakstīts komisijas izstrādātajā variantā; 2.punktā ir tā norma, kas attiecas uz visiem citiem izplatīšanas veidiem, kur šis spektrs nav ierobežots, un tādēļ par katru punktu vajadzētu balsot atsevišķi. Bet patiesībā, ja netiek iebalsota pirmā daļa, tad otrās daļas iebalsojumam nav nekādas jēgas, jo, savienojot to ar komisijas šābrīža redakcijas variantu, tas patiešām kļūst bezjēdzīgi, un jautājums - kādēļ tādā gadījumā šīs divas lietas tur ir? Tam nav nekādas jēgas. Un, kas attiecas uz sabiedrisko raidītāju aizsardzību jeb aizstāvību, kas parādās 10.panta ceturtajā daļā, par kuru runāja Inkēna kungs, - jā, tur tāda ir, taču tas vēl ir jautājums, vai mēs, līdz tam nonākot, to tādā formā arī atstāsim, tas vēl nav zināms, tas vēl nav izlasīts. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, šā panta, 3.panta, septītās daļas 1.punkta norma nosaka privāto raidorganizāciju līdztiesīgo pieeju visām frekvencēm. Visiem vienlīdzīga - konkursa kārtībā. Šis jautājums ir vairākos pantos komisijas variantā diemžēl apiets, tas ir nepilnvērtīgi iestrādāts. Šis pastiprinājums, ka tas ir konkursa kārtībā, ir nepieciešams tādēļ, lai monopols neveidotos automātiskā veidā un lai privātie raidītāji patiešām varētu konkurences kārtībā iegūt savu raidīšanas iespēju, tādēļ ka viņi ir kvalitatīvā ziņā labāki un konkurencē augstvērtīgāki. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Sitiet mani nost, bet es nesaprotu Rugātes kundzi un nesaprotu viņas priekšlikumu būtību! Es izlasu panta nosaukumu - "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu darbības principi"... Principi. No likumdošanas tehnikas viedokļa, ja ir principi, tad mēs nosakām kaut kādus pamatprincipus, kuri tiek tālāk attīstīti un precizēti konkrētās normās, kuras darbojas, kuras tiek piemērotas. Un tagad mēs laužam šķēpus ap jēdzieniem, formulējumiem. Man liekas, ka šeit ir kaut kas cits. To, ko piedāvā Rugātes kundze... viņa piedāvā, ka tas attiecas tikai uz privātajām raidorganizācijām. Šeit ir skaidri un gaiši pateikts princips, ka likumā noteiktā kārtībā raidorganizācijai (nav svarīgi - valsts vai kas cits) nodrošina līdztiesīgas iespējas. Tālāk tas ir konkrēti izvērsts un ir skaidri pateikts, ka vispirms Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un pēc tam konkursa kārtībā komercstruktūras, kas ar tām lietām nodarbojas... Jālauž mums šeit šķēpi pusstundu, vai ne? Paldies.

Sēdes vadītājs. Referents Aivars Berķis. Lūdzu!

A.Berķis. Paldies Endziņa kungam un visiem kungiem un dāmām, kas runāja! Es aicinu balsot vispirms par 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikumu 3.panta septītajai daļai, un atsevišķi balsosim par 1.punktu un 2.punktu. Tagad - par 1.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 22, atturas - 8. Nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 26, atturas - 9. Nav pieņemts. Lūdzu, balsosim par 2.punktu!

A.Berķis. Par 2.punktu, kā jau Rugātes kundze aizrādīja, tādā gadījumā nav nepieciešamības balsot. (No zāles deputāte A.Rugāte: "Es uzturu balsojumu!") Vai es pareizi sapratu? Jā, Rugātes kundze uztur spēkā prasību par balsojumu. Balsojam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 25, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, balsosim par 3.panta septīto daļu komisijas ierosinātajā redakcijā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 2, atturas - 19. Pieņemts.

Lūdzu, nākamo!

A.Berķis. 3.panta astotā daļa. Ir ļoti interesants Rugātes un Putniņa iesniegums, kas papildina komisijas jau pieņemto variantu ar vārdiem, ka ārvalstu ieguldījumu līdzdalība šādās uzņēmējsabiedrībās nedrīkst pārsniegt 20% un ka to darbību savas kompetences ietvaros kontrolē Nacionālā radio un televīzijas padome. Un tālāk vēl ir... par to mēs runāsim vēlāk... ir arī "Pārejas noteikumos" teikts, ka ārvalstu kapitāla ieguldījumi vispār netiek pieļauti līdz 1998.gadam. Tas ir vērā ņemams priekšlikums, un es aicinu par to šeit padomāt. Protams, 20% - tas ir nosacīts apjoms, varētu būt arī 15% vai 25%, vai 30%, par to ir grūti strīdēties, bet pats princips ir...

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Paldies referentam par šā priekšlikuma daļēju atzīšanu - es tā sapratu, - bet es gribētu dot jums izskaidrojuma labad ļoti īsu informāciju papildus - par to, kādēļ "Pārejas noteikumu" 20.punktā, kas ir papildus iesniegts, ir minēts 1998.gada 1.janvāris. Par to, kādēļ ārvalstu ieguldījumi uzņēmējsabiedrībās un uzņēmumos, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos, netiek atļauti līdz minētajam laikam. Latvijas ierobežotais tirgus elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā ir nevienam neslēpta lieta, mēs to visu ļoti labi zinām, tādēļ arī ir tik daudz problēmu un tādēļ mēs tik ilgi šo likumu veidojām. Un tāpēc šīs normas neļauj attīstīties vietējām raidorganizācijām, ja mēs atļaujam arī ārzemēm investēties šeit. Būtu ļoti lietderīgi, ka mēs tomēr pirmām kārtām rūpētos par savas šīs nozares... par savas valsts radio un televīzijas attīstību. Tas, liekas, būtu valstiskā un nacionālā ziņā patiešām ļoti būtiski un visādi citādi labi, un tāpēc šāds pārejas laiks, kāds ir paredzēts "Pārejas noteikumos", ļautu privātajām raidorganizācijām atgūt šīs zaudētās pozīcijas, kuras šobrīd par tādām mēs daļēji varam uzskatīt, un nostiprināties līdz ar to. Un šobrīd likums - likums, kurš šobrīd darbojas, - pieļauj situāciju, ka ārvalstu ieguldījums, kas ir mazāks par 50%, ir atļauts, un tiem patiesībā arī nav nekādas kontroles, jo iepriekšējais likums šādā ziņā ir diezgan nepilnīgs. Pieņemtajā redakcijā, kura šobrīd ir komisijas variantā, var rasties problēmas, īstenojot šā likuma 45.panta ceturto daļu, jo citās valstīs vispār nav pieļaujama ārzemju kapitālu līdzdalība sabiedrības saziņas līdzekļu, masu informācijas līdzekļu, veidošanā, un šīs valstis nebūt nevar neņemt vērā to attīstības līmeņa dēļ, kāds tām ir šajā nozarē, un tās ir Kanāda, Zviedrija, Šveice, vai arī, teiksim, Francija, kur ir ne vairāk par 20% atļauta šāda veida darbība, vai Polija, kurā ir tikai 33%.Tā ir viela pārdomām un secinājumiem par to, ko mēs vēlamies savā valstī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Mariss Andersons.

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es saprotu Rugātes kundzes vēlmi, lai te būtu precīzāk tas pateikts. Bet tas, kādā veidā tas ir izdarīts, - tas man nekādi nav pieņemams. Ņemsim un paanalizēsim, kas šeit ir rakstīts: "Ārvalstu ieguldījumi uzņēmējsabiedrībās un uzņēmumos, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos..." Tātad - ieguldījums saziņas līdzekļos. Ir termins "saziņas līdzekļi". Kas tie tādi ir? Radio, televīzija, teleteksts un tā tālāk. Tātad kur mēs ieguldām - teletekstā vai šajā sistēmā? Tā ir viena lieta. Bet tagad paskatīsimies, kas iznāk tālāk. Viena lieta - ierobežot saskaņā ar likumu par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā. Tātad atsaucamies uz likumu. Un tālāk 20%. Kā to saprast tagad? Kas ar ko būs pretrunā? Vai mēs ņemam šo atsauci uz likumu vai neņemam? Jeb pasakām šeit skaidri un gaiši, lai būtu skaidrs, pēc kā jāvadās, kad nonāks konfliktsituācijā. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ārvalstu ieguldījumi. Ja es tā loģiski analizēju tālāk... Te ir teikts: "to līdzdalība nedrīkst pārsniegt 20% un to darbību savas kompeteneces ietvaros kontrolē Nacionālā radio un televīzijas padome." Ko kontrolē? Ieguldījumus? Jo te ir runa par ieguldījumiem. Jeb vai te ir runa par šo ārvalstu investētāju līdzdalību programmu veidošanā? Es saprotu šo ideju, bet tādā veidā, kādā tā ir formulēta, tā man nav pieņemama. Es saprastu, ja cienījamie autori to mēģinātu precizēt un iestrādāt to, gatavojot uz trešo lasījumu, bet šādā veidā tas nav saprotams.

Sēdes vadītājs. Mariss Andersons - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

M.Andersons (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es gribu teikt, ka es atbalstu deputāta Putniņa un deputātes Rugātes priekšlikumu, ņemot vērā deputāta Endziņa labojumus. Acīmredzot šis pants ir jāsakārto, gatavojot uz trešo lasījumu, bet tajā ieliktā doma, manuprāt, ir pareiza. Es varu to pamatot ar to, ka, piemēram, šobrīd Latvijas televīzijas tirgū ļoti aktīvi laužas iekšā vairākas ārvalstu kompānijas. Mums tomēr likumā prioritāte ir tā, ka mums ir jāaizstāv sava televīzija, respektīvi, savs ēters. Kaut gan ēters īsti nav precīzs termins. Tā ka es lūdzu atbalstīt deputātu Putniņa un Rugātes priekšlikumu, bet iestrādāt precīzu formulējumu trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Raimonds Jonītis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es šo likumu par ārvalstu ieguldījumiem kaut cik atceros, un šajā gadījumā ne komisijas piedāvātais teksts, ne arī deputātes Rugātes un deputāta Putniņa piedāvātais teksts neizsaka to, ko ierobežo likums par ārvalstu ieguldījumiem. Likums par ārvalstu ieguldījumiem konkrēti aizliedz ārvalstniekiem iegūt kontroles tiesības masu informācijas līdzekļos un nekādā gadījumā ne uzņēmējsabiedrībās, kas nodarbojas ar raidīšanu vai neraidīšanu. Līdz ar to šī redakcija ir pretrunā ar likumu par ārvalstu ieguldījumiem. Pirmkārt, tā arī nesasniedz to mērķi, jo tam ir jābūt vienam no apakšpunktiem. Tas, vai pēc tam mēs ierobežojam - 20%, 30%, vai 50% - ir pilnīgi mazsvarīgi. Tad jau pilnīgi elementāri var uzrakstīt, ka ārvalstu ieguldījumi mūsu raidorganizācijās... piemēram, raidītāja uzlabošanā ievest kādu ārvalstu ieguldījumu ir aizliegts, un tad mēs varam turpināt - tā, kā Siliņa kungs teica, - runāt par tehniskiem līdzekļiem un par to, vai šis mūsu frekvenču spektrs ir ierobežots vai nav ierobežots. Vislabāk, ka mēs to nepaplašinām, ka paliek tikai viena raidorganizācija, kurā ārvalstu ieguldījumus nevar izdarīt. Tas laikam ir tas mērķis, ko mēs cenšamies panākt. Es aicinu noraidīt gan šo komisijas, gan deputātu piedāvājumu un, gatavojot uz trešo lasījumu, saskaņot to ar likumu par ārvalstu ieguldījumiem, tieši pieminot šos masu informācijas līdzekļus. Tātad tos uzņēmumus, kas veido programmas, nevis tos uzņēmumus, kas raida. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Lai arī Jonīša kunga iebildumi ir vietā, tomēr es ierosinu jums nobalsot par Rugātes un Putniņa priekšlikumu, jo bez šīs atsauces uz šo konkrēto likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" šajā priekšlikumā ir vēl divi noteikumi. Viens no tiem ir, ka šo raidlaiku kontrolē Nacionālā radio un televīzijas padome. Tas nav otrajā priekšlikumā. Un otrs ir, ka līdzdalība ar ārvalstu uzņēmējsabiedrībām nedrīkst pārsniegt 20%. Ja mums līdz nākamajam lasījumam liksies, ka nevajag 20%, bet vajag 50% vai ka nevajag 20%, vai vajag 10%, mēs pamainīsim šo procentu, bet šiem noteikumiem ir jāpaliek. Tāpat kā trešajā lasījumā atbildīgā komisija var sagatavot priekšlikumu, lai izslēgtu šo atsauci uz likumu par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā. Tāpēc es ierosinu nobalsot par Rugātes un Putniņa priekšlikumu. Tas var būt viens no priekšnosacījumiem, ka šis likums veidotos tomēr arī tāds, ka tas aizsargātu Latvijas radio un televīzijas nacionālās intereses, un tas būs viens no priekšnoteikumiem, lai Nacionālā bloka deputāti varētu balsot par šo likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Norma, ko ir iekļāvuši šajā priekšlikumā Rugātes kundze un Putniņa kungs, visvairāk jau tā aizstāv tieši privātās raidstacijas. Tāpēc, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā ar pietiekami lielu investīciju no ārpasaules, protams, šeit var uzstādīt pilnvērtīgu staciju, un tādā gadījumā nacionālā kapitāla veidotās stacijas nekad neattīstīsies un paliks punduru līmenī. Šajā sadaļā es pilnībā arī atbalstu domu, kas ir iekļauta šajā normā, un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka trešajā lasījumā komisija piedāvās tādu redakciju, kāda apmierinās tās pretenzijas, kuras bija.

Vienīgais, ko es gribu uzsvērt, - ka tomēr mums ir jātiecas panākt, lai kontrole pār saturu atrastos Latvijas cilvēku rokās. Kamēr tādu tik ārkārtīgi dārgu investīcijas projektu, kā, piemēram, kabeļu ieguldīšanu... diezin vai tur būtu jābūt ierobežojumam, jo pašreiz šādu investīciju Latvijā nav. Svarīgs ir saturs, nevis signālnesējs.

Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka ir skaidrs, ka mums vajag balsot par deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikumu. Jautājums ir - kā šo priekšlikumu trešajā lasījumā saskaņot ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā"? Es nepiekrītu tai idejai, ka investīcijas tehnikā var būt neierobežotas un ka mums tikai šodien vajag skatīties, kā programmu daļa paliek latviešu rokās.

Vissvarīgākais tieši ir tā tehnika. Ja visa tehnika pieder ārvalstniekiem, tad ir ļoti grūti runāt par programmu raidīšanu un it kā šo līdzdalību... nevarētu ietekmēt programmu raidīšanu kā tādu, programmas saturu. Jo tomēr, ja grib kaut ko laist, kā Andersona kungs minēja, ēterā, tad tomēr vajag par to tehniku... un tehnika noteiks, vai raidīs vai ne. Es domāju, ka šis formulējums, ka līdzdalība visās jomās nedrīkst pārsniegt 20%, ir pareizs. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - referents. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Tā kā mēs visi esam vienojušies, ka, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, šis variants vēl ir jāprecizē, es varu tikai izteikt savu prieku, ka vismaz ir viens punkts, par kuru mēs daudz runājām, būdami gandrīz pilnīgi vienprātīgi. Balsosim.

Sēdes vadītājs. Balsojam par deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikumu 3.panta astotajai daļai. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas -5 .Pieņemts. Tālāk!

A.Berķis. Tālāk - 3.pants, devītā daļa. Nav priekšlikumu. Desmitā daļa. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Ja nevienam nav iebildumu pret to...

Sēdes vadītājs. Nav.

A.Berķis. Vienpadsmitā daļa. Nevienam nav... Līdz ar to varam balsot par 3.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Balsojam. Lūdzu rezultātu!

A.Berķis. Tikai par 3.pantu.

Sēdes vadītājs. 45 - par, pret - nav, 12 - atturas. 3.pants ir pieņemts.

A.Berķis. 4.pants - "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidi". Par pirmo daļu nav ierosinājumu. Par otro daļu ir atbildīgās komisijas labojums jeb precizējums. Pret to nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav.

A.Berķis. Tālāk. Līdz ar to 4.pants būtu kārtībā.

Sēdes vadītājs. Balsot nav nepieciešamības.

A.Berķis. 5.pants - "Sabiedriskie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi". Par pirmo daļu ir atbildīgās komisijas precizējums. Vai pret to nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav.

A.Berķis. Otrā daļa. Ir atbildīgās komisijas precizējums. Nav iebildumu? Nav. Trešā daļa. Atbildīgās komisijas precizējums. Nav iebildumu? Nav. Ceturtā daļa. Atbildīgās komisijas cits precizējums...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Berķa kungs, - neaizrausimies! Jūs gribējāt runāt? Jā, lūdzu!

A.Berķis. Par ceturto daļu mums ir pamatīgi jāizlemj. Tā bija daļa, kura pagājušajā reizē mums aizņēma vienu no tām trim dienām, kuras mēs veltījām šim likumam. Tas bija par abonentmaksām. Visi iebildumi, viss tas, ko šeit runāja par abonentmaksām, par trūcīgo tautu, par iekasēšanas grūtībām utt., tā visa ir patiesība. Viss tas tā ir, un tomēr šeit gan frakcija "Tēvzemei un brīvībai", gan deputāti Rugāte un Putniņš, gan arī pati komisija joprojām uzskata, ka abonentmaksai ir jābūt vienai no šī finansējuma sastāvdaļām, jo tas ir vienīgais, kas var nodrošināt raidorganizācijai, sabiedriskajai raidorganizācijai, neatkarību - patiesu neatkarību no valsts iegribām. Un šajā sakarībā mums vispirms vajadzētu izlemt jautājumu, kuru ir ierosinājusi demokrātiskā partija "Saimnieks" - svītrot abonentmaksas. Kad mēs būsim šo izlēmuši, tad mēs varam debatēt par tiem priekšlikumiem, kuros šīs abonentmaksas dažādos veidos ir apcerētas, kādas tās varētu būt. Un tādā sakarībā te ir Rugātes un Putniņa pamatīgs priekšlikums - pamatīgs papildinājums, kuru gan es uzskatu par lieku, jo tas, manuprāt, ir padomes uzdevums - tik sīki regulēt, bet tas ir vietā šeit, lai deputāti redzētu, kādā veidā ir iespējams iekasēt. Taču es iesaku vispirms izdebatēt un nobalsot - "ar" abonentmaksām vai "bez" abonentmaksām - un tad turpināt sīkāk.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es jums negribu šeit ilgi, gari un plaši skaidrot, ka valstij ir jāgarantē saviem iedzīvotājiem iespēja saņemt valsts informāciju par velti, ja viņa ir ieinteresēta, lai viņas iedzīvotāji zina, ko dara valdība, parlaments un citas valsts institūcijas. Un tāpēc nebūtu pieņemams tas, ka tikai tie, kuri samaksā, var uzzināt, ko dara valdība, Saeima un citas valsts institūcijas. Šeit jautājums ir par pašu principu, to, vai valsts grib izglītot cilvēkus, audzināt viņus atbilstoši patriotismam un valsts garam vai grib cilvēkus turēt informācijas badā. Tas ir jāizlemj katram pašam, ko mēs šeit vēlamies redzēt. Es saprotu, ka šī ideja par abonentmaksām lielā mērā ir proponēta Rākina kunga vēstulē, kas ir atsūtīta uz Saeimu, bet šī vēstule vistiešākajā veidā kārtējo reizi dod labumu tiem, kam ir mazas ģimenes, bet ir milzīgs slogs tiem, kam ir lielas ģimenes. Rākina kungs atbalstot it kā 8 santīmus: "8 santīmi uz Latvijā oficiāli reģistrēto iedzīvotāju". Oficiāli reģistrēts tu kļūsti, tikko tu dzemdību namā ieraugi dienas gaismu. Līdz ar to divu cilvēku ģimenē var būt 10 televizoru, bet viņi maksās 16 santīmu, turpretī daudzbērnu ģimenē varbūt ir viens televizors, bet var arī nebūt neviena, taču viņi maksās 80 santīmu.

Tālāk par to, ko ir ierosinājusi Rugātes kundze. Mani pārsteidz, ka šodienas situācijā valstī, kad mēs aicinām samazināt ierēdņu skaitu un pāriet uz taupības režīmu, mēs izdomājam veselu jaunu birokrātisko aparātu, kas apstaigās iedzīvotāju mājas un reģistrēs, kuriem nav radio un televizora. Bet kuri tad... Labi, teiksim, tas būs tā kā tautas skaitīšanā - apstaigās un noreģistrēs. Bet pēc mēneša es to televizoru nopērku. Vai būs jauna tautas skaitīšana? Jauns ierēdņu aparāts? Jauna tā uzturēšana? Ir jau labi teikt - pievienos elektrības rēķinam. Labi! Bet pievienos abonentmaksu, un līdz ar to augs arī pievienotās vērtības nodoklis. Atkal jauns maksājums klāt. Un tik skaitiet, skaitiet, skaitiet santīmus! Izrādās, ka šobrīd mums, kā lai saka, valstiski visatbalstāmākā organizācija, kurai ir jāvāc ziedojumi no iedzīvotājiem, ir "Latvenergo", jo viņi saņems šo summu, pēc tam to atdos Radio un Televīzijai, bet vienu procentu no summas paturēs sev. Tad, kad mēs strīdamies, vai "Latvenergo" ir parādos vai "Latvenergo" ir ar milzīgu peļņu, tad, kad mēs strīdamies, vai viņai ir jābūt valsts organizācijai vai viņu var sākt privatizēt, lai atdotu kādu daļu akciju, kā tas jau notiek ar "Latvijas gāzi", tad mēs pēkšņi visus Latvijas iedzīvotājus padarām par "Latvenergo" sponsorētājiem. Tāpēc pārdomājiet, pirms mēs runājam par abonentmaksām un arī to iekasēšanas struktūru. Un es jūs gribu vēlreiz, kolēģi šeit aicināt: valstij ir jāgarantē savas valstiskās informācijas novadīšana līdz visiem cilvēkiem bez maksas, ja mēs gribam, lai Latvijas iedzīvotājs ir valstiski domājošs cilvēks. Valsts informācija, valdības informācija nedrīkst būt atkarīga no cilvēka maksātspējas, un tāpēc, loģiski, es jūs aicinu atbalstīt Demokrātiskās partijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, pēc tam - deputāts Karnups.

E.Inkēns (LC).

Es sākšu ar citātu no tā, ko komisijā mēs apspriedām kopā ar Eiropas padomes pārstāvjiem. Brautmeijera kungs sekojoši izteicās par abonentmaksām un mūsu iestrādāto finansēšanas veidu: "Abonentmaksas ir galvenais, kas nodrošina radio un televīzijas neatkarību, taču jūsu ekonomiskajā situācijā to ir grūti izdarīt. Patlaban iestrādātais finansējums ir labākais variants". Jebkurā gadījumā pašreizējā brīdī cīņa par abonentmaksām nav cīņa par tūlītēju - šodienas naudu. Tas ir jautājums par to, vai mēs sabiedrisko radio un televīziju nostādām uz pareiziem pamatiem, jo tas, ko teica Ilga Kreituse, - tas ir valsts radio un valsts televīzija, taču mēs savā likumā paredzam sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju. Tur ir tā atšķirība. Arī pašreiz - tieši tāpat kā abonentmaksu gadījumā - sabiedrība jau maksā par radio un televīziju, jo radio un televīzija bez budžeta neiztiek. Atšķirība ir tikai tā, ka abonentmaksa bez politiskās starpniecības, bez politiskā spiediena nonāk sabiedriskā radio un sabiedriskās televīzijas rīcībā jeb, pareizāk sakot, mūsu Nacionālās radio un televīzijas padomes rīcībā. Tādā veidā mēs izslēdzam ar abonentmaksām to, ka valdība, parlaments vai politiskie grupējumi izdara tiešu spiedienu uz sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju. Tas ir pamatakmens sabiedriskajam, neatkarīgajam radio un televīzijai.

Tagad par finansu situāciju. Tik tiešām pašreizējā brīdī, pašreizējā ekonomiskajā stāvoklī mums ir grūti iedomāties situāciju, ka mēs no sabiedrības, it sevišķi no sabiedrības maznodrošinātās daļas, ievāktu tiešus maksājumus par radio un televīziju. Tieši tāpēc es neatbalstīšu, piemēram, tālākos priekšlikumus, kādā veidā to darīt, jo veidi, kā to izdarīt, ir vairāki, un viņi ir jādiskutē varbūt gadu vai pat vairāk. Tāpēc es uzskatu, ka principam, kādā veidā iekasēs naudu, šodien likumā nav jāparādās. Tam ir jāparādās Ministru kabineta noteikumos pēc gada, pusotra. Arī atkarībā no maksātspējas. Tajā pašā laikā nevajag sabiedrību baidīt ar milzīgām naudām. Ja šodien Rākina kungam vajadzētu no klausītāja 52 santīmus gadā un ja pusi no šīs naudas viņš saņem no budžeta, bet daļu vēl no reklāmām, tad, iespējams, radioklausītājam radio izmaksātu 2 santīmus mēnesī. Un tas nebūtu nekas sevišķi satriecošs Latvijas radioklausītājiem. Protams, pastāvot zemai maksātspējai, var izdomāt pietiekami daudz veidu, kā dot atvieglojumus gan daudzbērnu ģimenēm, gan pensionāriem. Bez tam, ja mēs runājam par iekasēšanu, tad ir izdomāti efektīvi veidi, kā to savākt, kā šo nodokli administrē vairākās Eiropas valstīs. Pieņemsim, pērkot radio vai televizoru, uz septiņiem gadiem tiek nopirkta licence, ko pēc septiņiem gadiem pagarina, un ir arī daudzi citi veidi. Tā ka pašreiz strīds nav par naudu. Strīds ir par to, vai mēs ieprogrammējam savā likumā vispār iespēju radīt šādu sabiedrībai, nevis politiskajām aprindām pakļautu radio un televīziju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu! Pēc tam Anta Rugāte.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! It īpaši Berķa kungs, kas man iedeva manu iepriekšējo tekstu tieši par šo jautājumu. Un tādā ziņā es neatkārtošos. Es gribu piezīmēt, ka, manuprāt, tas ir ļoti nekorekti no komisijas viedokļa - atstāt otrajā lasījumā tekstu "un / vai abonentmaksas" no morāles viedokļa. Protams, juridiski varēja to darīt, bet no morāles viedokļa, es domāju, tas bija nekorekti, jo mēs, Saeima, pagājušajā reizē nepārprotami balsojām, lai svītrotu abonentmaksas no šī likumprojekta. Nepārprotami! Un tomēr komisija ignorēja šo balsojumu un vēlreiz iekļāva projektā. Tas tiktālu. Un tad ir jautājums: kam tas ir izdevīgi?

Jautājums par abonentmaksu vispārīgi. Šeit, ja mēs ieliekam pamatos, ka tā ir valsts televīzija, kā Gores kundze minēja... kā Gravas-Kreituses kundze minēja, ja sabiedrība nav valsts, tad valsts neeksistē vispār. Valsts televīzijai un radio šīs abonentmaksas it kā garantēs viņu neatkarību no politiskiem spiedieniem. Es domāju, ka tā ir vienkārši... šo vārdu nedrīkst lietot... respektīvi, es domāju, ka tā nav patiesība, jo nevienā valstī neviena - ne sabiedriskā, ne valsts televīzija un radio nepastāv tikai no abonentmaksām. Ja viņa pastāvētu tikai no abonentmaksām, tad patiešām viņi būtu neatkarīgi. Tad mēs varētu runāt par neatkarīgo valsts radio un televīziju. Bet abonentmaksa jebkurā valstī, kur vēl šis arhaisms pastāv, ir ļoti minimāls procents no viņu vispārējiem ienākumiem. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Tu atkārto to otru reizi.") Es atkārtoju to otro reizi, jo Inkēna kungs šeit stāv un atkārto savus argumentus otro reizi - ka tas it kā garantēs kaut kādu neatkarīgo televīziju. Tas negarantē neko! Tas vienkārši uzliek, es atkārtošu - papildu nodokļus Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc es aicinātu atbalstīt priekšlikumu - svītrot abonentmaksu no šī panta daļas, un tad vairs nav debašu turpmāk par abonentmaksām. Ja vienreiz mēs šeit esam nobalsojuši, ka to nebūs, tad tās automātiski svītrojamas visā likumā. Nevar būt tā, ka katru reizi, kad tiek minēta abonentmaksa, mums atkal vajag atkārtot tos pašus argumentus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte. Pēc tam Juris Sinka.

A.Rugāte (KDS).

Godātie kolēģi! Patiešām ir pilnīgi veltīgi mums vēlreiz atkārtot diskusiju, kuru mēs jau uzklausījām vairāku stundu garumā pirmā un otrā lasījuma laikā. Taču es gribētu pievērst jūsu uzmanību visam tam, ko teica Karnupa kungs un pārējie kungi, kuri uzskata, ka abonentmaksas mums šobrīd ir kaitīgs un nevēlams faktors Latvijā, bet Gravas kundzes ļoti izteiksmīgi zīmētā aina man likās nedaudz pārlieku kariķēta, pie tam pilnīgi neizprotot valsts un sabiedrisko raidītāju atšķirību. Atšķirību un vēlreiz atšķirību! Tā ir liela atšķirība, kas ir valsts raidītāji un kas ir sabiedriskie raidītāji, un tāpēc mums nevajadzētu tik viennozīmīgi nonivelēt šo neatkarības faktu sabiedriskajos raidītājos, nepārņemot to pieredzi, ar kuru mēs esam saņēmuši šo formulējumu, un arī pieredzi pašā procesā, kuru ir izgājušas citas valstis. Tas patiešām ir neatkarīgs finansējums, un pēc būtības jau ir pilnīgi vienalga, cienījamie kolēģi deputāti, kādā veidā nauda nonāk sabiedrisko raidorganizāciju finansēšanai - vai tās ir abonentmaksas "pa tiešo" vai arī ar nodokļiem. Tā tik un tā ir nodokļu nauda. Ja tā ir slēptā formā - ar nodokļiem no vispārējā "lielā maisa", tad tas vēl nenozīmē, ka tas ir labāk. Taču tas kaut ko citu gan nozīmē. Un tas ir redzams tālākajā manā pamatojumā, proti, valsts budžetā ar līdzekļu apjomu, kur nav mazāk kā iepriekšējā gadā šī norma, ko mēs esam iestrādājuši, ievērojot inflāciju, vai arī valsts budžetā ar likumā noteiktu nemainīgu budžeta procentuālo daļu, kuru mums nepieņēma. Šeit svarīgākais ir tas, ka sabiedriskā raidorganizācija kļūst patiesi neatkarīga tikai tad, ja tā saņem neatkarīgu finansējumu, kura lielumu nemaina politiskās intereses. Te ir visa šī jautājuma atslēga, un citu jautājumu šeit nav. Jautājums ir izvirzīts mūsu izlemšanai - kā būs, tā būs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tēvzemei un brīvībai" un pēc tam Indulis Bērziņš... Es atvainojos, man tā skaļāk iznāca, jo es gribēju ātrāk pieteikt.

J.Sinka (TB).

Paldies, priekšsēža kungs! Atvainojos Berķa kungam, jo viņam vajadzēja te lieki spert tos dažus soļus un tad bija jāiet atpakaļ. Taču es ceru, ka es viņam neko pāri nenodarīju.

Jā, man diemžēl mazlietiņ ir... jā, nu kur te cienītais Karnupa kungs... bet es vienalga... Es neesmu gluži vienisprātis ar viņu, es atkārtošu apmēram to pašu, ko Rugātes kundze jau teica, ka ir tiešām atšķirība starp sabiedrību un valsti. Varbūt netieši varu pieminēt - tas gan nav sevišķi labs piemērs, bet tomēr -, ka bija Latvijas Universitāte, tad viņa kļuva par Latvijas Valsts universitāti, bet tagad viņa ir atkal Latvijas Universitāte. Tātad tur kaut kāda atšķirība ir un par to ir vērts padomāt.

Tā gluži nav, ka nav iespējams finansēt tikai ar abonentmaksām. Tā tas notiek Anglijas BBC raidījumos, te ir abonentmaksas, bet gan tikai par televīziju. Es pašlaik izsaku savas personīgās domas. Taču par radio gan nav reāli ņemt abonentmaksas, tas jau tagad arī Rietumos ir noskaidrojies, ka ne jau vienmēr kāds cilvēks, kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas, ir apliekams ar abonentmaksu par radio, ka tagad mums ir visāda lieluma radio - uztvērēji - maziņi, vismazākie tranzistori un dažādi citi, kurus var pārnēsāt, kurus var ieslēgt meţā, piemēram, sēņojot, un klausīties. Un būtu nereāli ņemt par to abonentmaksu. Tā tas ir Anglijā un tā tas ir dažās citās zemēs, kur abonentmaksa ir tikai par televīziju. Un tas ir reāli, jo to ir iespējams tomēr piedzīt no tiem, kuri to var maksāt. Tiem, kas nespēj maksāt, ir visādi veidi, kā atvieglināt viņu stāvokli. Tas ir temats pats par sevi, un, kā jau es teicu, BBC Anglijā pavisam labi tiek galā tieši ar šo televīzijas licences naudu - abonentnaudu par ārzemju raidījumiem... bet kas attiecas uz iekðzemes raidījumiem un televīziju... Kas attiecas uz raidījumiem uz ārzemēm, tad tur ir speciāls budžets, un tas tiešām ir valsts budžets. Tās lietas varētu izkārtot, un, ja tā ir sabiedriskā televīzija un radio, tad tas nozīmē, ka sabiedrība arī uzņemas vismaz daļēju maksāšanu, un līdz ar to tas, kurš maksā, kādreiz arī var pateikt Stabulniekam, kāda melodija ir jāspēlē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu runāt "mazā" balsotāja jeb "vienkāršā" balsotāja vārdā, kas šeit atrodas zālē, un godīgi balsot "par", "pret" un "atturas". Lai mana runa būtu skaidrāka, es arī tāpat kā Inkēna kungs, mēģināšu atsaukties uz Vinniju Pūku. Atcerieties, kad viņš medīja Milzu lempi un gāja apkārt kokam, tad viņš trešo reizi secināja, ka pēdu paliek arvien vairāk un vairāk. Es divas dienas ļoti uzmanīgi klausījos speciālistu - Rugātes kundzes, Inkēna kunga, Tabūna kunga un tā tālāk - debates šeit un man tiešām šobrīd... Es jau zinu, cienījamie kolēģi, par ko jūs runāsit. Es absolūti negribu ierobežot jūsu iespējas šeit uzstāties, bet es gribu vienkārši atgādināt, ka pagājušajā reizē šīs debates ilga tieši divas dienas, un es tad tiešām klausījos, par ko bija šīs debates. Ja mēs arī šodien turpināsim divas dienas, mēs beigsim sestdien no rīta, bet pēc tam ir divi Satversmes labojumi un vēl krietni daudz citu likumprojektu, un mēs tad vienkārši nonāksim "šaurā bezizejā", atkal atsaucoties uz jau pieminēto varoni, jo būs jāsāk sesija neatkarīgi no 34 deputātu iesnieguma, parastā sesija, par ko mēs nobalsojām pirmdien, bet ārkārtas sesija vēl nebūs beigusies... Tāpēc es tiešām aicinātu kolēģus... Tas vienkārši ir mans personīgs lūgums, jo man nav tiesību jūs ierobežot.

Sēdes vadītājs. Par tēmu runājiet - par 4. pantu.

I.Bērziņš. Es atvainojos tādā gadījumā. Es vienkārši aicinātu izteikties konkrētāk.

Sēdes vadītājs. Par procedūru? Labi. Lūdzu - Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļš".

 

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatot 50. pantu, šo problēmu arī risināja, un komisija arī vienbalsīgi nolēma noraidīt iespēju, ka varētu tikt iekasēta abonentmaksa. Motīvi bija tie paši, kurus izteica kolēģe Ilga Grava un Viesturs Pauls Karnups. Es par to vairs nerunāšu, es pievienojos Indulim Bērziņam: godātie kolēģi, mums vajadzētu varbūt konstruktīvāk strādāt un īsāk arī šodien debatēt, jo patiešām šeit darba ir ļoti daudz.

Sēdes vadītājs. Lūdzu referentu!

A.Berķis. Tātad es aicinātu balsot par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" priekšlikumu - svītrot tekstu "un/vai abonentmaksas".

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 8, atturas - 13. Pieņemts.

A.Berķis. Paldies. Tiešām līdz ar to mums ļoti ietaupās tālākie darbi, un tur runātājiem bija liela taisnība. Tātad izpaliek Rugātes un Putniņa priekšlikums par to, kā abonentmaksas iekasēt, un arī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" tāds pats priekšlikums, kā iekasēt abonentmaksas un kā tur tālāk ar viņām darboties, taču paliek komisijas... paliek deputātes Rugātes priekšlikuma otrais variants. Un, protams, paliek iespēja arī no atbildīgās komisijas sagatavotā varianta izsvītrot abonentmaksas. Tātad ir divi veidi, līdz ar to jums tagad ir jāizšķiras. Ir dažādas redakcijas - frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un atbildīgās komisijas. Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai"... ak, tā, nevis "Tēvzemei un brīvībai", bet deputātes Rugātes variantā ir vēl viens - 2. varianta 4. punkts, tātad no ienākumiem, kas gūti no tematisko programmu pārraidīšanas. Vai tas nav tas pats, kas ir pati komercdarbība?

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu uzmanību, un skatīsim visu pēc kārtas! Vispirms par komisijas redakciju, kurā ir abonentmaksas, bet mums nekas vairs nav spriežams, jo viņas ir izsvītrotas.

A.Berķis. Jā, tās ir izsvītrotas, bet paliek pārējais teksts, jo tikai abonentmaksas ir izsvītrotas...

Sēdes vadītājs. Tālāk mums ir vēl deputātes Rugātes priekšlikumus, kurš izteikts kā otrais variants. Jūs uzturat balsojumu? Neuztur.

A.Berķis. Labi, tātad...

Sēdes vadītājs. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai"? Neuztur. Līdz ar to mums paliek komisijas variants bez abonentmaksas. Vai tas ir balsojams vai paliek pirmā lasījuma redakcija?

A.Berķis. Es uzskatu, ka tas nav balsojams, jo tas paliek tādā pašā veidā, kā ir.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Berķis. Tālāk ir panta piektā daļa, kur ir Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājums - papildināt šo pantu ar piekto daļu, veidojot sabiedrisko raidorganizāciju uz pašvaldības īpašuma bāzes. Tur ir jauns princips, un es gribētu aizrādīt komisijas vairākuma vārdā, ka mums šī paša panta sākumā jau ir definēts, ka sabiedriskās raidorganizācijas pamatā ir valsts īpašums. Tas ir viens. Un, otrkārt, ka tas aptver visu teritoriju. Taču pašvaldības var mainīties, tur var mainīties dažādi pašvaldību vadītāji, tāpēc tās diez vai varētu būt, mūsuprāt, sabiedriska raidorganizācija.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Godātie kolēģi! Situācija ir pavisam citāda. Šobrīd jau pastāv reģionālās raidorganizācijas. Viņas pastāv, reāli pastāv uz pašvaldību un privātā īpašuma kopīgas bāzes, bet tām šobrīd ir tendence kļūt par pašvaldību ruporu tīri politiski. Un, ja mēs to nenoteiksim likumā, ko viņas drīkst, ko viņas nedrīkst, neatzīsim to, ka viņas pastāv, tad kā mēs ar viņām rīkosimies? Šķiet, neatbilstoši. Un tāpēc būs līdzīgi kā valsts raidīšanas sistēmā - valsts raidorganizācijās, tāpēc arī šo reģionālo raidorganizāciju darbībai, kuras balstās uz pašvaldību un privātā īpašuma kopīgas bāzes, ar likumu ir jānosaka, ka šīm raidorganizācijām ir patstāvīga budžeta veidošana un sabiedriskā pārraudzība. Tas nav nekas jauns, tā tas pasaulē jau ir - tā tas ir vācu zemē, tā ir citās valstīs, kur pastāv reģionālā raidīšanas sistēma. Mēs neesam atklājuši Ameriku, mēs vienkārši esam atgriezuši atpakaļ likumprojektā to daļu, ko esam diskutējuši, bet kas diemžēl tika izbalsota ārā, bet šeit kā priekšlikumu mēs viņu ieliekam, jo reāli pastāv šī reģionālo raidorganizāciju šāda veidošanas bāze un princips, kādā veidā viņas darbojas.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es pievienojos Berķa kunga dotajam skaidrojumam. Vēl jo vairāk tāpēc, ka atcerēsimies un paskatīsimies mazliet atpakaļ 7. lapaspusi, kur ir 4. pants - "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidi". Šeit otrajā daļā ir skaidri un gaiši rakstīts tas, par ko būtībā Rugātes kundze runā tagad. Pēc īpašuma formas elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus iedala sabiedriskajos un komerciālajos, bet pēc teritoriālās aptveramības - nacionālajos, reģionālajos, vietējos un pārrobežu elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos. Ja šeit, Rugātes kundze, jūs ierosināt teikt nevis sabiedriskie, bet runāt konkrēti, tad jāraksta vai reģionālie, vai vietējie. Tad būtu skaidrs, bet šinī gadījumā jūs šeit sajaucat, manuprāt, divas dažādas lietas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu referentu!

A.Berķis. Jā, es aicinu balsot par abiem variantiem. Es uzskatu, ka šī Radio un televīzijas padome, kāda viņa ir iecerēta, tik un tā regulē visu - gan komerciālo, gan sabiedrisko, visu raidorganizāciju darbību, tā ka tik un tā tās būs pakļautas šai kontrolei.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, bet te ir viens variants. Jūs teicāt - "par abiem variantiem".

A.Berķis. Jā, es uzaicinātu šo daļu svītrot. Tātad, ja mēs balsojam par Rugātes un Putniņa variantu vai arī, ja tas netiks pieņemts, tad tā nebūs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikumu - papildināt pantu ar piekto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 24, atturas - 15. Nav pieņemts.

A.Berķis. Paldies. Tad ir jābalso par 5.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - nav, atturas - 7. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk 6.pants - "Privātie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi", bet atbildīgā komisija ir mainījusi nosaukumu - "Komerciālie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi", arī par to ir jānobalso. Mēs uzskatām, ka tātad šeit būtu tomēr princips, ka tie visi tādā vai citādā veidā paši sev nopelna naudiņu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildes pret to? Nav. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk. 6.panta pirmajā daļā ir atbildīgās komisijas variants, bet ir arī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un Rugātes un Putniņa variants, kuru atšķirība ir tā, ka viņi raksta: "Privātos komerciālos un nekomerciālos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus...". Redzat - komerciālie un nekomerciālie... nekomerciālajiem tik un tā ir jāpelna sev līdzekļi, jo no kurienes tad viņiem šie līdzekļi radīsies? Arī tālāk šie nekomerciālie nekur neparādās, taču, ja viņi parādītos, tad mums acīmredzot nāktos noteikt viņiem īpašu statusu, to, ka mēs šos nekomerciālos varbūt atbrīvojam no nodokļiem vai... bet tālāk tas mums tik un tā nekur neparādās. Es uzskatu, ka tie ir komerciālie un ka tādā veidā... un tā arī ir faktiski vienīgā atšķirība no komisijas varianta. Vai Rugātes kundzei vai kāds no iesniedzējiem gribētu aizstāvēt savu variantu?

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Paldies. Tikai papildināšu, lai precizētu, jo es jau zālē dzirdēju no kolēģiem deputātiem: "Kāda gan starpība?" Starpība ir ļoti liela. Ir komerciālās raidorganizācijas, kuras patiešām darbojas, lai, savu preci pārdodot, iegūtu sev iztikas līdzekļus, bet ir arī tādas raidorganizācijas, kuras izveido, ieguldot tajās līdzekļus, taču viņas neražo šo preci, lai pārdotu, bet tikai lai informētu. Ir runa par tām nelielajām, mazajām, kuras patiešām mēs varam vai nu aizstāvēt, vai neaizstāvēt - tas ir koncepta jautājums, vai mēs tās atbalstām vai neatbalstām. Taču tas ir cits jautājums. Tā ka nekomerciālas raidorganizācijas var būt un var pastāvēt - tas nav pretrunā. Tāpat kā var būt komerciālas, var būt arī nekomerciālas, viņas var nepastāvēt ilgstošu laiku vai kā citādi, bet, ja viņas var izveidoties, tad viņām ir jābūt kaut kāda veida noteikumiem, tam, kā viņas tiek uzraudzītas vai kādas ir viņu tiesības, kādi ir viņu pienākumi. Tā ka tas ir izšķiršanās jautājums, vai mēs to atzīstam vai neatzīstam, un tad ir balsojums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es neiedziļināšos tālāk pašā būtībā, bet es izteikšu vienu principiālu iebildi, kategorisku iebildi. Ja mēs pantu nosaucam "komerciālie" un šeit gribam rakstīt, kā ierosina Rugātes kundze un Putniņa kungs, privātos, komerciālos un nekomerciālos, bet par privātajām un tālāk rakstām, ka šeit privātos veido fizisko vai juridisko personu, vai arī valsts, pašvaldību iestāžu vai uzņēmumu ieguldījumi, ja tur ir valsts vai pašvaldības īpašums, vai tad tas ir privāts, Rugātes kundze? Es atvainojos - komerciāls. Jā, bet tas vairs nav privāts. Un šajā gadījumā šāda redakcija, es nezinu... no juridiskā viedokļa tā ir absurda. Paldies.

A.Berķis. Es ierosinu izšķirt balsojot, jo... Nē, Sinkas kungs vēl vēlas runāt.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu!

J.Sinka (TB).

Paldies. Tomēr var būt privāts, var būt privāta televīzijas iestāde, kas raida, piemēram, reliģiskos raidījumus, kuru finanses nāk no ziedojumiem, no baznīcām, bet kas savos raidījumos neietilpina reklāmas un līdz ar to neieņem arī naudu no firmām. Taču tā tomēr ir privāta organizācija, tātad ir privāta, komerciāla, privāti nekomerciāla, šī būtu privāti nekomerciāla. Ja būtu komerciāli, tad tas nozīmē, ka viņu raidījums ir viņu ienākumu avots, jo raidījumu izmanto privātfirmas, reklamējot savas preces, bet var būt arī raidījumi, kuros privātfirmas nereklamē savas preces, un tomēr tas notiek. Te nav valsts, bet ir privāts. Tātad var būt privāts komerciāls un privāts nekomerciāls. (Starpsaucieni no zāles: "Īpašums ir īpašums. Īpašuma forma no darbības veida nemaiņas.")

Sēdes vadītājs. Tiešām atļauti ir tikai starpsaucieni. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Sinkas kungs, jums ir pilnīga taisnība, kā jūs aprakstījāt situāciju, tāda patiešām arī pasaulē eksistē, bet jāsaka, ka šīs stacijas, kas balstās uz ziedojumiem un, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ir pietiekami plaši zināmas, ir retums, un gandrīz droši var sacīt, ka viņas nevar eksistēt Latvijas tirgū, ka no individuāliem ziedojumiem varētu uzturēt radio vai televīzijas stacijas. Tomēr būtība šajā gadījumā, kāpēc mēs aicinām balsot "pret", ir pavisam cita - nevis tāpēc, ka mēs neatzīstam, ka var pastāvēt šādas komerciālas un nekomerciālas, bet pavisam cita iemesla pēc. Tāpēc, ka likumā tālāk, kā jau Berķa kungs uzsvēra, nav neviena panta, kur tam būtu nozīme, jo šeit nav runa par nodokļu atvieglojumiem vai kādu īpašu statusu, ko šīs stacijas varētu sev saņemt. Viņas visā tālākajā likuma gaitā tikai vienu reizi formāli ir pieminētas, tāpēc šajā gadījumā nav nekādas vajadzības pēc šīs šķirtnes.

A.Berķis. Nu tad balsosim... Ak tā, vēl ir Andersona kungs.

Sēdes vadītājs. Mariss Andersons - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Andersons (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Turpinot to, ko teica deputāts Sinka, gribu pateikt: jā, šādā raidorganizācijā nav reklāmas, tā nenes peļņu, tā pastāv no ziedojumiem, bet pašas šīs raidorganizācijas pastāvēšana jau ir reklāma šai idejai, un pārsvarā, protams, tie ir reliģiska rakstura raidījumi un raidorganizācijas, tā ka es pievienojos arī tiem, kuri uzskata, ka šādas nekomerciālas privātās organizācijas nepastāv, un aicinu balsot "pret".

A.Berķis. Vai balsosim? (Starpsauciens no zāles:"Jā!")

Sēdes vadītājs. Godātais referent, lūdzu, korektāk!

A.Berķis. Savā vismaigākajā balsī...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātu Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumu 6.panta pirmajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 29, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Berķis. Tādā gadījumā par komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - nav, atturas - 17. Pieņemta pirmā daļa.

A.Berķis. Otrā daļa. Te ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputāta Putniņa ierosinājums, bet otrais ir arī deputātes Rugātes ierosinājums. Te galvenā būtība ir tā, ka komisijas variantā ir rakstīts, ka komerciālās raidorganizācijas darbojas atbilstoši vispārējai programmas koncepcijai, un gan Putniņam, gan Rugātei, gan frakcijai "Tēvzemei un brīvībai" ir rakstīts, ka tās darbojas atbilstoši uzņēmējdarbības plānam. Un komisija jautā šeit: kādā nozīmē, kā šīs organizācijas savelk galus kopā? Kāda kuram darīšana par viņu uzņēmējdarbību? Visai padomei un sabiedrībai ir daļa par raidījuma saturu, bet nevis par to, kā šīs organizācijas izdzīvo. Tāpēc es uzturu spēkā komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Un atšķirība starp frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputāta Putniņa un deputātes Rugātes priekšlikumu ir tāda, ka tur ir vārdi "pamatojoties uz kuru"...

A.Berķis. Uz kuras pamata...

Sēdes vadītājs. Uz kuras pamata... tā ka tā ir tikai redakcionāla atšķirība. Anta Rugāte - lūdzu! Vai balsosim? Bet vai varam balsot kopā šo priekšlikumu? Lūdzu - Aivars Endziņš, "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamo kolēģi! Ja mēs balsojam par Rugātes un par Putniņa priekšlikumu, tad tur ir tas, par ko mēs nobalsojām iepriekšējā gadījumā, tur ir atkal privātā raidorganizācija. Līdz ar to viss šis pants momentāni tiek sajaukts. Es vienkārši aicinātu iesniedzējus atsaukt savus iesniegumus.

Sēdes vadītājs. Iesniedzēji nenoņem.

A.Berķis. Nē, iesniedzējiem te ir, protams, jāsaprot, ka gadījumā, ja viņu variantu pieņems, tad tur tiks rakstīts "komerciālās raidorganizācijas". Šajā nodaļā mēs runājam par komerciālajām, tā ka privātās tur it kā nevarētu būt.

Sēdes vadītājs. Bet mums ir konkrēts priekšlikums, mēs varam balsot tikai par konkrēto priekšlikumu. Lūdzu, balsosim par deputātu Putniņa, Rugātes, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu 6.panta otrajai daļai. Un tad viņi paši izšķirsies, vai rakstīt "pamatojoties uz kuru" vai "uz kuras pamata". Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 26, atturas - 14. Nav pieņemts. Balsojam par komisijas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - nav, atturas - 17. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - trešā daļa. Nav priekšlikumu. Nē, atvainojiet, ir priekšlikums. Pārtraukums? Cik ātri!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

( Sēdes sākums nav ierakstījies magnetofona lentē.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Paldies. Turpinām izskatīt likumprojektu...

A.Berķis. 6.pants...

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem".

Jā, lūdzu, - 6.pants.

A.Berķis. Trešā daļa. Ierosinājumu nav. Ceturtā daļa. Divi priekšlikumi. Atbildīgā komisija iesaka izveidot jaunu daļu. Frakcijai"Tēvzemei un brīvībai", Rugātei un Putniņam arī ir priekšlikums izveidot jaunu daļu - ceturto daļu. Atšķirība starp abiem priekšlikumiem ir tāda, ka komisijas priekšlikumā ir minētas komerciālās, bet frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", Rugātes un Putniņa priekšlikumā - privātās komerciālās... Tātad - komerciālās privātās. Principā mēs šo jautājumu izšķīrām, balsodami par otro daļu. Tātad šo neuztur spēkā neviens. Tātad paliek komisijas ieteiktais variants.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - panta piektā daļa. Deputāts Putniņš ierosina izveidot piekto daļu, bet tāds pats ierosinājums, ko ir iesniegusi deputāte Rugāte, ir 7.panta piektajā daļā, un man liekas, ka šeit iesniedzēji vienkārši ir kļūdījušies, ka viņi ir domājuši nevis 6.pantu, bet 7.pantu. Vai Putniņa kungs un frakcija "Tēvzemei un brīvībai" nepaskatītos, vai tas ir tā? Jo šeit tas nav piederīgi, tas dublējas. Tātad es ierosinu iesniedzējus atsaukt šeit šo priekšlikumu, jo, es saku, 7.panta piektajai daļai ir tieši tāds pats priekšlikums - burts burtā. Bet iesniegusi to ir Rugāte.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji piekrīt tam? (No zāles deputāts P.Putniņš: "Piekrītam!")

A.Berķis. Piekrīt.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Deputātiem nav iebildes.

A.Berķis. Tad varam balsot par visu 6.pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu, rezultātu! Par - 36, pret - 2, atturas - 15. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. 7.pants - "Nacionālie, reģionālie un lokālie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi". Atbildīgā komisija ir ieteikusi tekstu latviskot - vārda "lokālie" vietā rakstīt " vietējie" - un papildināt ar terminu "pārrobežu". Tātad tādā veidā arī šis panta virsraksts ir uzrakstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes ? Nav. Tālāk!

A.Berķis. 7.panta pirmajā daļā nav priekšlikumu, arī otrajā daļā nav priekšlikumu, un arī trešajā daļā nav priekšlikumu. Ceturtajā daļā atkal ir atbildīgās komisijas precizējums - vārda "lokālie" vietā lietot vārdu "vietējie".

Sēdes vadītājs. Arī pret šo nav iebildes. Lūdzu, tālāk!

A.Berķis. Piektā daļa - par pārrobežu elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem. Šeit ir komisijas un arī deputātes Rugātes priekšlikums. Deputātes Rugātes priekšlikums atšķiras no komisijas ieteiktā varianta ar šādiem vārdiem, ka "Latvijas teritorijā par pārrobežu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekli atzīstams tāds, kurš veido programmu vai raidījumu Latvijas teritorijā un izplata to skatītājiem un klausītājiem ārpus Latvijas teritorijas no Latvijas teritorijā izvietotiem tehniskajiem līdzekļiem" . Un jautājums tad ir komisijai: bet ja mēs noīrējam raidītāju Krievijā vai, teiksim, ar satelīta palīdzību raidām programmu (tas gan Latvijā laikam tuvākajā laikā nebūs iespējams), vai ja mēs noenkurojam vienu kuģi tuvāk, teiksim, pie Zviedrijas krastiem un raidām no šā kuģa, vai ir obligāti no Latvijas teritorijā izvietotajiem?...

Sēdes vadītājs. Deputāte Rugāte lūdz balsot. Lūdzu, balsosim par piekto daļu! Deputātes Rugātes priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 24, atturas - 12. Nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu! Jābalso ir par komisijas redakciju. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 2, atturas - 18. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - 6.panta sestā daļa. Atbildīgās komisijas priekšlikums un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", Rugātes un Putniņa priekšlikums. Komisijas izstrādatajā variantā ir teikts: " Uz pārrobežu elektroniskajiem saziņas līdzekļiem attiecas likuma normas, kas regulē kabeļtelevīziju". Un deputātes Rugātes variantā ir: "Pārrobežu elektroniskā sabiedrības saziņas līdzekļa darbībai jāatbilst Eiropas padomes deklarācijas un konvencijas "Televīzija bez robežām" prasībām."

Deklarācija , kā domā komisija, ir labu nodomu apliecinājums. Un arī konvencija "Televīzija bez robežām". Tātad mums būtu jāuzņemas Saeimas funkcijas un jāpieņem šī konvencija. Tad mēs tai varētu pievienoties un pieskaņot savu likumdošanu. Es aicinu palikt pie komisijas izstrādātā varianta.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A. Rugāte (KDS).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Latvijai kā Eiropas padomes loceklei ir jāievēro šī konvencija - vai mēs to vēlamies, vai nevēlamies - jo tā attiecas uz tās jurisdikcijā atrodošos raidorganizāciju. Mēs uz to attiecamies. Mēs nevaram būt nost no tā. Nekādā veidā nevaram būt atšķirti nost no tā - it sevišķi, ja tas attiecas uz raidorganizāciju programmu izplatīšanu ārvalstīs. Un šajā konkrētajā pantā tieši par to arī ir runa. Prasības kabeļtelevīzijas programmām ir formulētas 34.pantā. Tas būs vēlāk, otrajā daļā. Tajās nav ierobežojumu reklāmas izvietošanai un speciāliem reklāmas raidījumiem, taču šīs prasības atbilstoši Eiropas padomes deklarācijai un konvencijai Latvijas pārrobežu raidorganizācijām būtu jāievēro. Mums ir jābūt korektiem. Uz pārrobežu televīziju netiek attiecināti monopolizācijas noteikumi, arī 33.panta sestās daļas 4.a punktā, par ko jūs arī varat pārliecināties. Šis ir balsojams punkts un izšķirams jautājums.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

 

A. Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Par to mēs varētu balsot tad, kad šī konvencija būtu katram uz galda un kad mēs apspriestu jautājumu par pievienošanos tai, par šīs konvencijas ratifikāciju. Ja mēs to izdarīsim šeit, Saeimā, līdz ar to mēs uzņemamies saistības, ka mēs pildīsim šo konvenciju. Un, ja būs pretruna starp konvencijas normām un mūsu likumdošanu, tad mums ir skaidri un gaiši ierakstīts likumā par starptautiskajiem līgumiem, gan arī par līgumu spēkā esamību, ka kolīzijas gadījumā spēkā ir Saeimas ratificētā starptautiskā norma. Pašreiz ierakstīt iekšā... tā ir deklarācija, un, manuprāt, mēs vispār pat balsot nevarētu. Mums ir vajadzīga šī konvencija, lai tā būtu "uz rokas".

Kas attiecas uz Eiropas padomes deklarācijām, tās ir aicinājums Eiropas padomes valstīm, dalībvalstīm, rīkoties tā vai citādi. Mums savā likumdošanā tas ir jāprecizē, ja mēs tam pievienojamies. Šeit ierakstīt iekšā skaidri un gaiši konvenciju, ja mēs neesam tai pievienojušies un neesam to ratificējuši, - tas nebūtu pieņemami. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Tā ka te ir dažādas lietas. Varbūt varam balsot un izšķirties par deputātu Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu. Lūdzu, balsosim par sesto daļu! Rezultātu! Par - 15, pret - 21, atturas - 15. Nav pieņemts.

A.Berķis. Tālāk. Par 7.pantu var balsot kopumā. Ak tā, jānobalso par komisijas izstrādāto variantu.

Sēdes vadītājs. Balsosim...

A.Berķis. Kopumā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vispirms - par sesto daļu komisijas piedāvātajā redakcijā. Rezultātu! Par - 36, pret - nav, atturas - 16. Pieņemts. Sestā daļa ir pieņemta. Par pantu kopumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu!Par - 37, pret - 1, atturas - 10. Nav kvoruma.

Vēlreiz balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 2, atturas - 16. Pants ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. 8.pants - "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu koncentrācijas un monopolizācijas ierobežošana". Pirmā daļa. Ir atbildīgās komisijas precizējums, ir deputātes Rugātes papildinājumi šim komisijas precizējumam. Jūs redzat, te ir viena, divas, trīs lappuses, un komisijas viedoklis ir, ka tik sīku noteikumu izstrādāšana būtu padomes uzdevums. Mums jau tā Eiropas eksperti pārmeta, ka mūsu likums pārāk cenšas reglamentēt visu. Šeit ir uz veselām trim lappusēm runāts par to, cik minūšu diennaktī - divas minūtes, trīs minūtes - kāda tipa raidorganizācijas drīkst raidīt. Tur būtu vajadzīga vesela milzīga diskusija, kāpēc tieši divas minūtes, kāpēc tieši trīs minūtes. Un vēl ir jautājums - kas uzņemsies to visu saskaitīt kopā, vai divas vai trīs minūtes ir katrā tipā. Tas ir arguments, kāpēc es uzskatu, ka mums būtu jāaprobežojas ar komisijas tekstu, un šie papildinājumi tad varētu būt tiešām padomes uzdevums.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A. Rugāte (KDS).

Man patiešām ir ļoti žēl, ka ir jākavē tik bieži un tik daudz jūsu laiks, godātie kolēģi! Bet es gribu papildināt referentu un precizēt, ka komisijas viedoklis nav bijis par šo priekšlikumu nekāds, jo komisija nav skatījusi nevienu no šiem priekšlikumiem.

Jautājums ir cits. Monopoldarbības uzraudzības komiteja mums ir vairākkārt norādījusi uz mūsu nepietiekamo konsekvenci mūsu likumā attiecībā uz monopoldarbības ierobežojumu. Un arī šis pants un it īpaši šā panta īpaši devītā daļa... uz to ir arī uzmanība vērsta, un tur ir jāizdara kāds tīri redakcionālas dabas labojums, ko es vispirms gribu minēt. Proti, vārda "dabiskā" vietā ir jāliek vārds "dabīgā" - "dabīgā monopolstāvoklī" , jo tā ir terminoloģija, kuru lieto tieši šajā nozarē. Un šeit ir neprecizitāte, kļūda. Tas ir likumā par konkurenci monopoldarbības ierobežošanā. Tur ir fiksēts šis termins - "dabīgais monopolstāvoklis". Mums ar to vajadzētu rēķināties trešajā lasījumā.

Bet, kas attiecas uz komentāru šim pantam un uz priekšlikumiem, kas ir nākuši klāt, patiešām ir tomēr vietā padomāt par to, kāda ir bijusi prakse Anglijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, kur ir notikuši visādi sabiedrisko saziņas līdzekļu koncentrācijas mēģinājumi, kur ir izveidojušies starptautiskas nozīmes koncerni, kas tiecas apvienoties savā starpā. Mēs varam šo praksi vērtēt gan no politiskā viedokļa, gan no... interešu viedokļa, taču to mēs nevaram noliegt. Tā tas ir bijis, un tā tas ir, un tas vēl nebūt nav beidzies. Šīs intereses turpinās. Ir vērts iedziļināties šajā pantā. Un tādēļ arī Eiropas padome un Eiropas savienība pievērš mūsu uzmanību tam, jo tā jau ir izstrādājusi arī rekomendācijas šajā sakarībā, un mēs nevaram tās nepieņemt. Mēs varam uzskatīt, ka tās ir tikai deklaratīvā formā, mēs varam tās tulkot tā vai citādi, taču uzskatīt, ka nekā tamlīdzīga nav, ka mēs nekad par to neesam dzirdējuši un ka tas uz mums pilnībā neattiecas, - diez vai tā vajadzētu darīt, veidojot savu likumdošanu. Man ir cits priekšstats par to. Man ir priekšstats, ka ir jāiedziļinās visā, iekš kā mēs šobrīd varam iedziļināties šajā sakarā, un tad izdarīt atbildīgu secinājumu un arī atbalstošu balsojumu.

Uz visām šīm valstīm Eiropā tomēr šobrīd ir saistoši noteikumi, kurus ir ieteikusi Eiropas padome un Eiropas savienība šīs koncentrācijas ierobežošanai, un šāda, tieši šāda, privāto raidorganizāciju darbības ierobežošana nekur, nevienā valstī, netiek uzskatīta par kreisas likumdošanas politikas kursu. Mums tiek pārmests, ka mēs iestājamies par šāda veida regulāciju. Tas ir tendenciozs skaidrojums.

Tālāk. Par koncentrāciju horizontālā un vertikālā virzienā. Tā ir ļoti būtiska lieta. Mēs varam to redzēt. Mēs varam gribēt vai negribēt to redzēt un tam pievērst vai nepievērst uzmanību, bet tas pastāv, un tā tas ir arī pie mums, Latvijā. Horizontālā un vertikālā koncentrācija. Gan fizisko personu... vienlaicīgi ietekmējoties no sabiedrisko saziņas līdzekļu jomā ieinteresētām organizācijām un citādiem grupējumiem, - tas taču galu galā nav nekas jauns... Un vienlaikus, piemēram, nonākot konfliktā ar... tā saucamais interešu konflikts, ka var būt valdēs, padomēs un tamlīdzīgās vietās... horizontālā koncentrācija, ka vienai juridiskajai un fiziskajai personai pieder vai ir iespēja ietekmēt vairākas raidorganizācijas. Un tā tas diemžēl ir šobrīd - protams, ja mēs to vēlamies redzēt un atzīt un ja vēlamies no tā pasargāties kā no turpmākajām nepatikšanām.

Ir arī vertikālā koncentrācija, ka vienai juridiskajai vai fiziskajai personai pieder vai ir ietekmēšanas iespēja raidorganizācijās un ziņu aģentūrās, reklāmu aģentūrās, avīzēs un tā tālāk. Vairākos masu informācijas līdzekļu veidos. Mēs varam vēlēties vai nevēlēties to redzēt. Viss ir atkarīgs no tā, kādu izvēli mēs izdarām un pie kā mēs paliekam. Taču ir jāizdara šis balsojums, un tā tas arī būs.

Tālāk. Priekšlikumā vēl ir arī dots variants, kā regulēt, kādā veidā padome varētu tomēr regulēt šo minēto procesu. Nonākot skatītāju un padomes locekļu uzmanības lokā, tomēr raidījumiem ar šādām pazīmēm... kaut kādā veidā tomēr to ietekmēt... kā tas būtu vērtējams un kā tas būtu sakārtojams. Un tas attiecas uz šo pantu. Šeit arī tiek piemērots princips, pēc kura klasificē raidorganizācijas - pēc tās koncentrācijas līmeņa, atkarībā no to dibinātāju skaita, no to ietekmes iespējām raidorganizācijas darbībā, kā arī no raidorganizācijas teritoriālās aptveramības. Tas ir ļoti būtisks fakts, ja mēs gribam aizsargāt savas valsts teritoriju un savas valsts neatkarību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Es lūdzu precizēt. Šeit rakstīts, ka komisijā tas ir izskatīts un nav pieņemts. Jūs teicāt, ka neviens no šiem priekšlikumiem nav izskatīts.

A.Rugāte. Paldies. Precizēju. Kā jau teicu, komisijā šis likumprojekts tika sagatavots pēc tādas metodoloģijas, ka, saņemot visus priekšlikumus un visus vienlaicīgi... kā lai es jums tā vienkārši to pateiktu... æoptomæ visu noraidot, komisijā ar balsu vairākumu tika pieņemts lēmums - ailē "Komisijas vērtējums" tā arī atzīt, ka tas ir noraidīts priekšlikums. Taču to, ka būtu bijusi diskusija kaut vai par vienu no šiem atkārtoti iesniegtajiem priekšlikumiem, - šādu faktu es kā komisijas priekšsēdētāja jums nevaru apliecināt.

Sēdes vadītājs. Es ceru, ka Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš arī komentēs šo faktu.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Atklāti sakot, man atkal nav skaidrs, ko Rugātes kundze grib šeit panākt. Viena lieta - es sapratu no viņas teiktā, - ka ir vēlme kaut ko ierobežot. Bet palasīsim, ko galu galā mums šeit piedāvā!

Pirmais. æLai apmierinātu šādas intereses,æ - tātad lai nebūtu monopola vai kaut kā tāda, - "katrai raidorganizācijai ir tiesības skatītājiem pieejamākajā diennakts raidlaikā pārraidīt tematiskus raidījumus", - pievērsiet uzmanību! - "kā arī reklāmas" - vai runa šeit ir par reklāmu ierobežojumu vai kaut ko citu? - "vai citus materiālus zemāk minētajos apjomos..." Un tālāk: "nacionālas aptveramības raidorganizācijā vai programmu izplatīšanas tīklā - līdz 2 minūtēm diennaktī...". Kas tie būs par tematiskiem raidījumiem? Es vēl saprastu, ja būtu reklāma... Un it sevišķi, ja vēl šeit ir pielikts klāt - "vai citus materiālus". Kādus materiālus? Ko mēs šeit gribam ierobežot? Kāds ir mērķis? Trīs minūtes - reģiona raidorganizācijās, vietējās raidorganizācijās - līdz četrām minūtēm diennaktī. Un tā tas ir - apakšpunkti æbæ, æcæ un tā tālāk. Man liekas, ka tomēr ir ļoti uzmanīgi jāpārdomā priekšlikums. Es saprotu labo gribu, lai būtu šī monopoldarbības ierobežošana. Bet šeit taču ir pavisam kaut kas cits. Es nezinu, ko tad vispār var raidīt, ja šeit ir minēti citi materiāli un tematiskie raidījumi?! Tāpat varbūt es saprastu, ja... te ir drīzāk priekšlikums - klapēsim visu radio un televīziju ciet un atļausim tikai startēt Latvijas mērogā, kā te ir teikts, divas minūtes diennaktī, un punkts! Lasīsim avīzes! Paldies par uzmanību. (Starpsauciens no zāles: "Avīzes arī jāklapē ciet!")

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Cienījamie kolēģi! Šajā panta daļā būtībā nekas netiek pateikts par monopolizāciju, un mehānisms, kas ir uzrakstīts šajā Rugātes kundzes priekšlikumā, nekādā veidā neierobežo nekādu monopolizāciju. Tas ir ne tikai pretrunīgs ārēji, uz ko norādīja Endziņa kungs. Nav skaidrs, kas ir atsevišķo personu monopolizācijas intereses. Vai tie ir tematiskie raidījumi, vai tie ir raidījumi par dabu? Tāpat nav skaidrs, kāpēc... Pieņemsim, ka var būt producents viena fiziska persona. Vai tā ir vēršanās pret autoru pārraidēm? Vai arī tomēr neatkarīgam producentam ir vajadzīgs operators un viens viņš nevar to uztaisīt? Šajā tekstā, es atvainojos, - es to lasīju piecas reizes, - ir tik daudz loģisko kļūdu, un šis teksts nerunā par pašu galveno. Tur nav nekādas vēršanās pret monopolizāciju. Nākamajās daļās tas viss tiešām parādās, un tad mēs varēsim strīdēties, ko mēs uzskatām par monopolizāciju un ko ne. Bet nekādā gadījumā ne šīs daļas...

Sēdes vadītājs. Vēl deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Lūdzu referentu!

A.Berķis. Ir arī līdzīgs frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, kurš atšķiras ar vienu vārdu, jo frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumā nav attiecināts, nav pateikts, ka šīs divas vai trīs, vai četras minūtes ir attiecināmas uz diennakti. Rugātes kundzes priekšlikumā ir norādīts, ka tas ir diennaktī. Šī nav būtiska atšķirība, un, manuprāt, mēs varam balsot par abiem šiem priekšlikumiem kā par vienu, ja iesniedzēji neiebilst.

Sēdes vadītājs. Nu var būt, ka tā nevajadzētu darīt! Mums ir divi priekšlikumi, par katru atsevišķi balsosim. Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes priekšlikumu 8.panta pirmajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 27, atturas - 19. Nav pieņemts.

Balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu šajā pantā un šajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 19, atturas - 17. Nav pieņemts.

Kas ir ar komisijas priekðlikumu?

A.Berķis. Par komisijas priekšlikumu ir jānobalso.

Sēdes vadītājs. Jā. Balsosim par komisijas priekšlikumu 8.panta pirmajā daļā. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - nav, atturas - 16. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - 8.pants, otrā daļa. Ir atbildīgās komisijas mazs labojums - vārda "lokālos" vietā ir vārds "vietējos". Nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav.

A.Berķis. Tālāk - trešā daļa. Te ir atbildīgās komisijas precizējums un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", Rugātes un Putniņa priekšlikums, kuru atšķirība ir tā, ka komisijas variantā ir teikts: "Aizliegts bez retranslācijas atļaujas veikt programmu sinhronu un paralēlu raidīšanu, izņemot bērnu, kultūras un sporta raidījumus, kā arī dažādu sabiedrisku pasākumu un notikumu tiešas translācijas", bet Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" variantā ir: "Aizliegts bez retranslācijas atļaujas veikt programmu sinhronu un paralēlu raidīšanu, izņemot dažādu sabiedrisku pasākumu un notikumu tiešas translācijas". Tātad atbildīgajai komisijai ir šis teksts - "izņemot bērnu, kultūras un sporta raidījumus", kura pārējiem iesniedzējiem nav. Es domāju, ka mums ir precīzāks. Vai Putniņa kungs piekrīt, jā? Un pārējie?

Sēdes vadītājs. Arī piekrīt.

A.Berķis. Paldies. Tālāk - ceturtā daļa. Ir atbildīgās komisijas precizējums un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", Rugātes un Putniņa priekšlikums. Un te nu ir būtiska atšķirība, par kuru mēs jau debatējām pirmajā reizē. Komisijai ir tā, ka katra raidorganizācija, izņemot sabiedrisko raidorganizāciju, var veidot ne vairāk kā trīs programmas, bet iesniedzēju grupai ir tā, ka katra raidorganizācija, izņemot sabiedriskās raidorganizācijas, var veidot un izplatīt vienu programmu, kā arī vienu vai vairākas papildinošās programmas. Mēs gari un plaši debatējām par to. Es jau piekristu, ka mēs tikai balsotu.

Sēdes vadītājs. Viss ir kārtībā. Lūdzu, balsosim!

A.Berķis. Par Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" variantu.

Sēdes vadītājs. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 23, atturas - 10. Nav pieņemts.

A.Berķis. Par komisijas variantu, ka var veidot ne vairāk kā trīs programmas.

Sēdes vadītājs. Balsosim, lūdzu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 7, atturas - 14. Pieņemts.

A.Berķis. 8.panta piektā daļa. Ir atbildīgās komisijas precizēta redakcija un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", Rugātes un Putniņa variants. Atšķirība ir tā, ka Rugāte, Putniņš un "Tēvzemei un brīvībai" runā par to, ka fiziskajai personai, kura ir vienpersonīga tikai vienas vietējās raidorganizācijas dibinātāja vai kuras ieguldījuma apmērs nodrošina kontroli pār to, vai šīs personas laulātajam nevar piederēt vairāk kā 25% akciju (kapitāla daļu) citās raidorganizācijās, bet atbildīgajai komisijai nav šī attiecinājuma, ka tikai uz vienu vietējo raidorganizāciju. Atbildīgā komisija saka: "Fiziskajai personai, kura ir vienpersonīga raidorganizācijas dibinātāja vai kuras ieguldījuma apmērs raidorganizācijā nodrošina kontroli pār to, vai šīs personas laulātajam nevar piederēt vairāk kā 25% procenti akciju (kapitāla daļu) citās raidorganizācijas".

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Mūsu priekšlikumā fiziskajai personai, kura ir vienpersonīgi tikai vienas vietējās raidorganizācijas dibinātāja vai kuras ieguldījuma apmērs nodrošina kontroli pār to, vai šīs personas laulātajam nevar piederēt vairāk kā 25% akciju (kapitāla daļu) citās raidorganizācijās, jo tiešām, piekrītot tam, ka ierobežotā tirgus dēļ Latvijā nevar pastāvēt ļoti daudz privāto komerciālo raidorganizāciju, un, ņemot vērā pieņemtā panta ceturto daļu, kas tātad pieļauj raidorganizācijai veidot trīs programmas, apmēram var prognozēt, ka vienas ģimenes kontrolē var būt vairāk kā 9 programmas. Fiziskajai personai - trīs, tās vecākiem - trīs, bērniem atkal "n" reizes trīs. Atbilstoši šai pieņemtajai monopoldarbību ierobežojošajai normai tad arī ir trīs televīzijas programmu izplatīšanas tīkli Latvijā: tātad ir LTV-1, LTV-2, Ostankino... ko jūs vēl te gribat nosaukt? Tas varētu piederēt tikai vienai personai, tas ir reāli iespējams. Tas ir process, kas var notikt. Mums vienkārši ir jāizšķiras, vai mēs to gribam vai ne. No ekonomiskā viedokļa šāda koncentrācija ir it kā izdevīga, bet radio un televīzija jau pirmajā vietā nedrīkst izvirzīt šos ekonomiskos faktorus, jo pamatkritērijiem ir jābūt nacionālās identitātes uzturēšanai un informācijas brīvai izplatīšanai. Tādi ir kritēriji. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ļoti atvainojos, ka man arī tik bieži jānāk tribīnē. Es visu laiku iepriekš klausījos, ka Rugātes kundze - tieši otrādi! - iestājas par to, lai neierobežotu monopoldarbību, lai tā būtu, un tas, ko jūs ierosināt, ir tieši pretējs. Atbildīgā komisija šeit paplašina, bet jūs saistāt to tikai ar vietējām raidorganizācijām. Tātad, ja es esmu kaut kādas citas... nu tad paskatieties terminos 13. lappusē, tur ir 4. punkts: "Par vietējiem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kuru programmas droši uztveramas vienā pagastā, pilsētā (tās daļā) vai apdzīvotā vietā". Bet tas, ko piedāvā atbildīgā komisija, tas, lūk, ir tas, par ko jūs runājāt šeit, - par Ostankino-1 un tā tālāk un tā joprojām. Tāpēc es aicinātu jūs atsaukt savu priekšlikumu un atbalstīt komisijas variantu. Jūs pati runājat sev pretī.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par deputātes Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu 8. panta piektajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 23, atturas - 16. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju piektajai daļai. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - nav, atturas - 14. Nav kvoruma. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! 35 - par, 1 - pret, atturas - 18. Piektā daļa pieņemta komisijas redakcijā.

A.Berķis. Tālāk ir 8. panta sestā daļa. Te ir atbildīgās komisijas precizējums un arī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" precizējums. Atbildīgā komisija saka: "Politiskā organizācija (partija), kā arī tās dibināts uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kurā politiskās organizācijas (partijas) ieguldījuma apmērs nodrošina tās kontroli, nevar veidot raidorganizācijas". Ja pieņemam "Tēvzemes un brīvības" un Rugātes variantu, kurā izsvītrojam vārdus "kurā partijas", tad iznāk, ka neviena politiskā partija, kā arī tās dibināts uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība nevar veidot raidorganizācijas. Vienā gadījumā ir, kur politiskās partijas ieguldījuma apmērs nodrošina kontroli, tāpēc nevar veidot raidorganizācijas, bet otrā gadījumā - ja kāda politiskā partija tur vispār ņem līdzdalību, tad tā nevar veidot raidorganizācijas.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem runās par to? Lūdzu - Māris Graudiņš, "Latvijas ceļš".

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Grūti jau zināt, kad par šo likumprojektu vispār te nākt un runāt un kad vienkārši tā klusi sēdēt un paļauties plūsmai. Te vispār daudzos pantos varētu būt zināmi labojumi. Un šeit, es nezinu - kāpēc, mums ir šī tieksme kontrolēt, visu ko mēģināt tik pedantiski un precīzi kontrolēt, vai te uzņēmējiem, sabiedriskajām organizācijām... ka nedrīkst būt kontrole pār raidstacijām, raidorganizācijām. Es domāju, ka tas viss ir druscīt pārspīlēti, un es nezinu, kā to īsti saukt, lai pieklājīgi izteiktos. Es domāju, ka gan attiecībā uz šo sesto daļu par politiskajām organizācijām, gan arī uz septīto daļu, kas atļauj politiskajām organizācijām turēt kontrolpaketi, vajadzētu nobalsot pret šīm daļām, lai cilvēki, kā Lamberga kungs un LNNK agrāk teica, klausās ko grib, neviens jau neuzspiež kādam kaut ko klausīties, ja Zīgerists nopērk kādu raidorganizāciju vai kaut ko citu. Lai klausās, ja grib, lai neklausās, ja negrib. Es nezinu, kādēļ ar likumu mums, ar katru tā punktu tik sīkumaini būtu jākontrolē.

Es gribētu ierosināt balsot pret šiem diviem punktiem un arī nākamajos pantos raudzīties, vai patiešām valstij ir nepieciešams tik pedantiski sīki katru mirkli šajās raidorganizācijās kontrolēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, bet tikai par katru atsevišķi, visus kopā - ne. Anta Rugāte.

A.Rugāte (KDS).

Visiem kolēģiem, kam ir šāds viedoklis, kādu nupat pauda Graudiņa kungs, tad man ir pretjautājums, ja reiz arī tas tika uzdots tā netieši man kā priekšlikuma autorei: vai tad... Tad ir jāvaicā: kāpēc tad mēs 1991. gada 4. maijā pieņēmām šo Neatkarības deklarāciju?

Sēdes vadītājs. Es atvainojos...

A.Rugāte. Vai mums nepietika ar vienu propagandas un aģitācijas televīziju un radio, lai mēs turpinātu šo praksi arī tālāk?

Sēdes vadītājs. 1990. gadā.

A.Rugāte. Es atvainojos... 1990. gadā. Tā, lūk! Tas ir viss, ko es varu atbildēt uz šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Vai referents vēlas runāt?

A.Berķis. Nu ko tur daudz runāt - jābalso. (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies par to pašu. Lūdzu, kolēģi, balsosim par deputātu Rugātes, Putniņa un "Tēvzemes un brīvības"....

A.Berķis. Nē, Putniņa šoreiz nav tur klāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 25, atturas - 13. Nav pieņemts.

Tagad par komisijas variantu, lūdzu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 4, atturas - 16. Nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 7, atturas - 14. Ir pieņemta sestās daļas redakcija. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Tālāk ir atbildīgās komisijas ieteikums - izveidot jaunu astoto daļu. Kā rīkoties sakarā ar mantošanu, ja iepriekšējās panta daļās minētie noteikumi mainās un minētā persona iegūst kontroli. Vai kādam ir iebildumi pret komisijas variantu? Priekšlikumu tur nav ?

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildes deputātiem? Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Tālāk astotā daļa. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai lūdz svītrot vārdus "dabiskā monopolstāvoklī", bet deputātes Rugātes priekšlikums bija svītrot vārdu "dabiskā". Savukārt frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes priekšlikums bija - visu daļu izteikt šādā redakcijā: "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs darbojas kā valsts bezpeļņas uzņēmējsabiedrība. Tās statūti un uzņēmējsabiedrības padomes priekšsēdētājs pēc saskaņošanas Nacionālajā radio un televīzijas padomē un Satiksmes ministrijā apstiprināmi Ministru kabinetā". Un tas ir tas, kas atšķiras no atbildīgās komisijas varianta - šī apstiprināšana, ka tās statūti un uzņēmējsabiedrības padomes priekšsēdētājs pēc saskaņošanas Nacionālajā radio un televīzijas padomē un Satiksmes ministrijā apstiprināmi Ministru kabinetā. Komisijas variantā tas nav prasīts.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Vai iesniedzēji lūdz balsojumu?

A.Berķis. Nelūdz balsojumu? Tā? Lūdz balsojumu? Nevaru saprast...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim acīmredzot iesniegšanas secībā! Vispirms frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums - svītrot vārdus "dabiskā monopolstāvoklī". Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 16, atturas - 15. Nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 16, 24 - atturas. Nav pieņemts.

Deputātes Rugātes priekšlikums - svītrot vārdu "dabiskā". Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 19, atturas - 20. Nav pieņemts.

Ko nākošo, referent, mēs balsosim?

A.Berķis. Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes priekšlikumu - visu daļu izteikt viņu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par to! Lūdzu rezultātu! 16 - par, pret - 15, atturas - 21. Nav pieņemts.

Tagad komisijas...

A.Berķis. Jā, komisijas variants ir plašāks.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Bet tad te tiek mainīta tikai numerācija? Balsosim par komisijas...

A.Berķis. Ir arī jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Jā... Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Vēlreiz balsosim, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 1, atturas - 18. Es, referent, lūdzu, lai mūsu stenogrammā tomēr ir jūsu skaidrojums par šo numerācijas maiņu.

A.Berķis. Tātad ir šī numerācijas maiņa, tā ir jau devītā daļa 19.lappusē.

Sēdes vadītājs. Nē, tur tas skaidrojums ir tāds, ka komisija vienu daļu ir ielikusi pa starpām iekšā, un tāpēc tagad...

A.Berķis. Jā, mēs ielikām jaunu astoto daļu, un līdz ar to šī ir devītā daļa.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies.

A.Berķis. Tālāk. 20.lappusē ir priekšlikumi, kuri būtu balsojami tikai tad, ja Saeima ir iebalsojusi deputātes Rugātes ieteikto piekto daļu. Piektā daļa ir par to, ka fiziskajai personai, kura ir vienpersonīga tikai vienas vietējās raidorganizācijas dibinātāja... Šī daļa netika iebalsota, un līdz ar to, manuprāt, šeit nav balsojamas arī visas citas - frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", Rugātes un Putniņa piedāvātās daļas, jo šeit ir dalījums, kādā veidā tas ir - vienā gadījumā, ja ir nacionālā vai reģionālās apvienības raidorganizācija, un kā ir citos masu informācijas līdzekļos... Tur ir ļoti sīks dalījums, bet es saku, ka, manuprāt, tas nav balsojams tad, ja Saeima ir noraidījusi Rugātes variantā ieteikto piekto daļu. Varbūt Rugātes kundzei ir cits viedoklis? Nav.

Sēdes vadītājs. Deputāte Rugāte piekrīt. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Tādā gadījumā... jā, ir astotā sadaļa, kura gan tagad acīmredzot būtu jāmaina.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 1, atturas - 25. Pants ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. 9.pants - "Raidorganizāciju darbības uzraudzība". Priekšlikumu nav.

Otrā nodaļa - "Apraides atļauja un raidorganizāciju reģistrācija". Atbildīgā komisija ir ieteikusi papildināt un ir papildinājusi ar vārdu "licence", tātad virsraksts ir "Apraides atļauja (licence) un raidorganizāciju reģistrācija".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Berķis. 10.pants - Frekvences (kanāla) piešķiršanas kārtība raidorganizācijām. Atbildīgā komisija ir ieteikusi 10.pantā jaunu redakciju. 10.pants ir "Apraides tiesību piešķiršana". Tātad par apraides tiesību piešķiršanu. Vai ir kāds iebildums pret jauno nosaukumu?

Sēdes vadītājs. Bet...

A.Berķis. Deputāte Rugāte un frakcija "Tēvzemei un brīvībai" iesaka to pašu, un tas jau ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk ir atbildīgās komisijas, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes vienprātīga pirmā daļa, kas ir pieņemta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk ir atbildīgās komisijas, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes vienprātīgi izveidota otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

A.Berķis. Ir izveidota jauna trešā daļa, kura ir atšķirīga - atbildīgajai komisijai ir viens variants, bet "Tēvzemei un brīvībai" un deputātei Rugātei - otrs variants. Manuprāt, komisijai tas ir redakcionāli labāks. Citas starpības nav.

Sēdes vadītājs. Es uzmanīgi vēroju deputātus iesniedzējus.

A.Berķis. Es domāju, ka tas vienkārši valodniekiem un komisijai būtu jāizšķir.

Sēdes vadītājs. Vai piekrīt komisijas viedoklim? Piekrīt. Deputātiem nav iebildes? Nav. Tālāk!

A.Berķis. Atbildīgā komisija, kā arī frakcija "Tēvzemei un brīvībai" un deputāte Rugāte ir ieteikuši izveidot jaunu ceturto daļu šim pantam. Ir maza redakcionāla atšķirība. Nē, tās pat nav! Vieniem ir: "Apraides tiesības vispirms tiek piešķirtas Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio." Un otriem ir: "Apraides tiesības Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio tiek noteiktas ar šo likumu." Es domāju, ka tā nav principāla atšķirība. Es ieteiktu izšķirt to balsojot.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo lietu? Nevēlas. Nu tad ir jābalso. Vispirms par deputātes Rugātes un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu. Ceturtā daļa. Kurš pants mums tas bija? 10.pants. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 24, atturas - 14. Nav pieņemts. Tagad, lūdzu, par komisijas piedāvāto ceturto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 4, atturas - 11. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - piektā daļa, kurā atbildīgā komisija iesaka komerciālajām raidorganizācijām apraides tiesības piešķirt, pamatojoties uz konkursa rezultātiem, bet deputāte Rugāte iesaka: "Privātajām raidorganizācijām apraides tiesības piešķir, pamatojoties uz konkursa rezultātiem." Manuprāt, iepriekš mēs jau izšķirāmies par to, kad runājām par komerciālajām raidorganizācijām, līdz ar to tas nebūtu... (No zāles deputāte A.Rugāte: "Noņemu!") Jā, Rugāte atsauc savu priekðlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - 10.panta sestā daļa. Atbildīgās komisijas variants un deputātes Rugātes variants. Abi varianti sakrīt.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Tālāk ir jābalso par...

Sēdes vadītājs. 11.pants.

A.Berķis. Jā, bet mums ir jānobalso par 10.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Jā. Lūdzu, balsosim. Balsojam par 10.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 12. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - 11.pants. Par pirmo, otro, trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un... par visu pantu nav neviena...

Sēdes vadītājs. Sāciet, lūdzu, no gala!

A.Berķis. Es tagad skatos... Nav iebildumu. Bet tagad mums ir, godīgi sakot...

Sēdes vadītājs. Godīgi sakot, mums ir 11.pants.

A.Berķis. Jā, mums ir divi 11.panti. Jā, viss kārtībā! 11.pants - "Konkurss apraides atļaujas saņemšanai". Pirmā daļa. Te ir atbildīgās komisijas neliels redakcionāls labojums un ir arī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātu Rugātes un Putniņa piedāvātā cita redakcija. Komisijai tas skan tā: "Nacionālā radio un televīzijas padomes saskaņā ar elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju uz brīvajām frekvencēm (kanāliem) un raidlaikiem izsludina konkursu." Bet iesniedzēju grupai ir tā: "Nacionālā radio un televīzijas padome saskaņā ar elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju uz brīvajām frekvencēm (kanāliem) izsludina konkursu." Šajā vietā atšķirības nav, bet viņi ir pievienojuši vēl otro punktu: "Padome izsludina konkursu, pamatojoties uz situācijas (tirgus) analīzi. Izsniedzot jaunu raidīšanas atļauju, kopīgajam programmu piedāvājumam jāuzlabojas, tas nedrīkst pasliktināt darbojošos raidorganizāciju programmas." Nu, te varētu... Klausieties uzmanīgi, likums ir tik sarežģīts!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai iesniedzēji lūdz balsojumu? Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātes Rugātes un Putniņa priekšlikumu 11.panta pirmajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 20, atturas - 13. Nav pieņemts. Tagad balsosim par komisijas piedāvāto pirmās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 1, atturas - 16. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk ir otrā daļa, kur ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes iesniegta citāda redakcija, un atšķirība ir tāda: komisijas priekšlikumā ir teikts, ka sludinājums par konkursu publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī vietējā laikrakstā, bet "Tēvzemei un brīvībai" un deputāte Rugāte iesaka, ka "laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vienā no republikas plašas tirāžas laikrakstiem".

Nē, ir "Latvijas Vēstnesī", ir vietējā laikrakstā un vienā no republikas plašas tirāžas laikrakstiem. Vai iesniedzēji vēlas to skaidrot?

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji lūdz balsojumu? Lūdz, jā. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes priekšlikumu 11.panta otrajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 14, atturas - 19. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 3, atturas - 13. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk šajā daļā ir punkti, kur principā nav atšķirības. Ir tikai viena redakcionālas dabas atšķirība. Tātad tas teksts arī nav balsojams. Es domāju, ka par to nav jābalso, jo tas ir gan atbildīgajai komisijai, gan Rugātes kundzei vienāds.

Tālāk tātad ir trešā daļa.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, - vai iesniedzēji piekrīt?

A.Berķis. Nu tad ir viss kārtībā. Trešā daļa. Nav iesniegumu. Ceturtajā daļā ir atbildīgās komisijas izdarīts neliels papildinājums. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Berķis. Tālāk. Piektajā daļā ir atbildīgās komisijas izdarīts neliels redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

A.Berķis. Tālāk - piektās daļas 6.punkts, kur ir ne tikai atbildīgās komisijas, bet arī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes variants. Tas ir 6.punkts, kur ir noteikts, ka pieteikumam jāpievieno vispārējā programmas koncepcija. Tas jau ir norādīts arī atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā, bet te ir klāt no jauna 3.punkts un "a" un "b" apakšpunkti: a) ir jāpievieno deklarācija par ziņām, kas izriet no 8.panta 5. līdz 11.punkta prasībām; un b) konkursa dalībnieks ieņem amatus politiskās organizācijas (partijas) vadības institūcijā. Atbildīgā komisija, pēc mana secinājuma, to arī ir pateikusi savā variantā. Vai jūs prasāt balsojumu?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ieteikto 6.apakšpunkta papildinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 23, atturas - 19. Nav pieņemts.

A.Berķis. Tad ir komisijas variants visai šai daļai, jo komisija nebija izdalījusi šādos apakšpunktos...

Sēdes vadītājs. Varbūt nekomentēsim tik plaši! Bija runa konkrēti par 6.punktu. Vai deputātiem ir iebildes pret komisijas ieteikto 6.punkta redakciju? Nav.

Tālāk!

A.Berķis. Sestā daļa. Tas, ko nupat izskatījām, bija 6. punkts. Un tagad ir jāskata sestā daļa. Ir atbildīgās komisijas precizējums, un ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", Rugātes un Putniņa variants - izteikt šo daļu šādi: "Vismaz mēnesi pirms konkursa rezultātu novērtēšanas ziņas par konkursa dalībniekiem, viņu vispārējām programmas koncepcijām un iespējamajiem finansiālā nodrošinājuma avotiem," - un tagad seko tas, kas viņiem ir tas jaunais, - "un aicinājumu sabiedrību izteikt savu attieksmi par tiem Nacionālā radio un televīzijas padome publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", vienā no republikas plašas tirāžas laikrakstiem un vietējā laikrakstā." Tātad no tā teksta "vienā no republikas plašas tirāžas laikrakstiem" mēs jau atteicāmies iepriekšējā balsojumā, bet tagad ir jautājums - jāapspriež, ko nozīmē... vai būtu lietderīgi prasīt aicinājumu sabiedrībai izteikt savu attieksmi? Ko tas dod, ja sabiedrība izteiks savu attieksmi un ja būs pretrunīgi viedokļi? Nē, nu tas ir acīmredzot balsojams variants!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība.

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tas patiešām ir balsojams priekšlikums tādēļ vien, ka mēs bieži vien dzirdam pārmetumus par to: bet kāds tad ir reitings? Kāda tad ir sabiedriskā doma? Kas tad ir populārs, kas nav populārs? Kas darbojas attaisnojami vai neattaisnojami un kuram ir popularitāte, kuram - nav? Tad te nu ir tas gadījums, kad šī popularitāte ir novērtējama, un, ja tas ir viens no faktoriem, ar kuru mēs varam izvērtēt šīs raidstacijas turpmākās darbības vai arī darbības iesākuma - es atvainojos, darbības iesākumā tas nevar būt, - bet turpmākās darbības apliecinājumu, ka tam ir jābūt un tas nav nekas briesmīgs... Tā tas notiek. Un mēs pat esam domājuši par to, ka padomei ir jābūt ne tikai tiesībām to darīt, bet arī iespējām to izdarīt. Tādēļ tā ir pilnīgi normāla prasība, bet, protams, balsojama.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātu Rugātes, Putniņa, "Tēvzemei un brīvībai"... Es ļoti atvainojos. Godātie deputāti! Jūs tik daudz tagad pārvietojaties, ka sajaucu tos, kuri pastaigājas pa zāli, ar tiem, kuri grib runāt.

Lūdzu! Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC)

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka varētu runāt par reitingu un par popularitāti tādā gadījumā, ja šis vērtējums būtu jāizsaka jau par esošām programmām, par kaut kādiem esošiem raidījumiem. Šeit ir runa par piedāvājumu. Ir piedāvāta koncepcija, ir pateikts, no kurienes tā nauda būs. Kāda šeit popularitāte? Kāds reitings? Popularitāte var būt vienīgi tādā sakarībā, ka es, pieņemsim, pateikšu, ka man ir tik un tik miljonu, kurus es varēšu ieguldīt, bet otrs konkurents pateiks: "Man ir tikai 100 tūkstoši, lai es varētu šo darbību uzsākt, un es ceru tālāk rīkoties ar to naudu, kas man ienāks par reklāmu!" Ja tas būtu kaut kas cits, Rugātes kundze, tad es saprastu. Es saprastu, ja mēs gribētu kaut kādu izskaidrojumu vienas vai otras programmas pastāvēšanai, - cik tā ir populāra vai kaut kā citādi... Kas te par popularitāti?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikumu panta sestajā daļā! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 24, atturas - 15. Nav pieņemts.

Tagad - par komisijas redakciju sestajai daļai. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 2, atturas - 16. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Tālāk - par visu pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim!

A.Berķis. Par 11.pantu.

Sēdes vadītājs. Rezultātu! Par - 40, pret - 1, atturas - 11. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk ir 12.pants - "Konkursa rezultātu novērtēšana". Par pirmo daļu un par otro daļu nav iesniegumu. Trešajā daļā ir atbildīgās komisijas izdarīts precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Berķis. Ceturtajā daļā ir atbildīgās komisijas izdarīts precizējums un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un Rugātes un Putniņa iesniegts variants, kur faktiski vienīgā atšķirība... Ir divas atšķirības. Viena ir tā, ka atbildīgajai komisijai tas saucas "konkursa dalībnieks", bet iesniedzēju grupai -"pretendents". Un otra atšķirība: iesniedzēji atkārto savu, - ka tas ir publicējams arī "vienā no republikas plašas tirāžas laikrakstiem". To mēs jau noraidījām.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Man ir jāatsauc tikko izteiktais pieņēmums, ka nav iebildes. Šeit ir dažādi varianti, un nevar kā pirmo nosaukt komisijas variantu un pateikt, ka pret to nav iebildes, pirms nav izskatīti deputātu iesniegumi. Vai deputātiem Rugātei un Putniņam un frakcijai "Tēvzemei un brīvībai" ir kādi ierosinājumi? Jūs lūdzat balsot par savu priekšlikumu? Lūdz. Lūdzu, balsosim par ceturtās daļas priekšlikumu, ko iesniedz deputāti un frakcija! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 25, atturas - 18... 17.

Tagad balsosim par komisijas izstrādāto ceturtās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 2, atturas - 11. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk ir piektā daļa. Tur nav priekšlikumu. Sestā daļa. Ir atbildīgās komisijas precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Berķis. Septīta daļa. Atbildīgās komisijas izstrādāts cits variants.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

A.Berķis. Tas ir kopumā viss 12.pants. Varam balsot par 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Balsojam. Rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 17. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk. 13.pants - "Apraides atļaujas saņemšanas priekšnoteikumi". Pirmā daļa. Ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un Antas Rugātes iesniegts variants. Būtība ir šāda. Atbildīgā komisija raksta: "Lai konkursa uzvarētājs saņemtu apraides atļauju...," - un tā tālāk. Bet iesniegtajā variantā ir: "Lai konkursa uzvarētājs saņemtu apraides vai retranslācijas atļauju..." Tātad klāt nāk vārdi"retranslācijas atļauju".

Sēdes vadītājs. Nav iebildes?

A.Berķis. Ir jāizdebatē, vai šī retranslācijas atļauja ir vajadzīga un kāpēc to uzskata par nepieciešamu.

Sēdes vadītājs. Balsosim? Jā. Lūdzu, balsosim par 13.panta pirmo daļu, kuru ierosina deputāte Rugāte un frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 25, atturas - 13. Nav pieņemts.

Tagad - par komisijas?..

A.Berķis. Jā.

Sēdes vadītājs. Balsojam. Rezultātu! Par - 34, pret - 4, atturas - 16. Pieņemts.

A.Berķis. Aatbildīgās komisijas izdarīts papildinājums ir šīs daļas 3.punktā. Vai ir iebildumi pret to?

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Berķis. Tālāk - otrā daļa. Ir atbildīgās komisijas papildinājums, un ir arī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes redakcionāls papildinājums - aizstāt vārdu "valsts" ar vārdiem "uzņēmējsabiedrības Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". To var pieņemt, jo jēga ir tāda pati. Nē, nu komisija uzskata, ka jēga ir tā pati, bet, ja to ieraksta, tas nekā nemaisīs.

Sēdes vadītājs. Es lūdzu precīzākus komentārus. It sevišķi komisijas vārdā.

A.Berķis. Jā, lūdzu! Tādā gadījumā balsosim, ja to iesniedzēji uzstāj.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A. Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Es nezinu, kā lai es izsakos.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar Kārtības rulli.

A. Endziņš. Centīšos. Ir priekšlikums šajā daļā aizstāt vārdu "valsts". Tagad paskatīsimies tekstā, kur tas vārds "valsts" mums šeit parādās. Vārds "valsts" parādās komisijas priekšlikumā un arī pirmā lasījuma redakcijā, kur... viens, divi, trīs, četri... piektajā rindiņā, ir teikts: "piešķirt apraides atļauju valsts raidītājos līdz konkursa rezultātu izsludināšanai..." Ja mēs šeit aizstājam vārdu "valsts" ar vārdiem... es lasu, kā tas būtu burtiski, - "piešķirt apraides atļauju uzņēmējsabiedrības Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs raidītājos līdz konkursa..., " - kas tur iznāks? (Starpsauciens no zāles: "Malēnieši...") Kas tur iznāks?! Tā kā Malienā. Pateicos. Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsojiet!

Sēdes vadītājs. Ar tādiem priekšlikumiem lūdzu nenākt vairs tribīnē.Lūdzu, - vārds referentam!

A.Berķis. Ierosinu balsot par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes priekšlikumu, izmēģināt šos variantus balsojot.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi!

A.Berķis. Ja deputāte Rugāte un frakcija "Tēvzemei un brīvībai" prasa šo balsojumu, uztur spēkā šo priekšlikumu, tad mums par to ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Deputāti iesniedzēji un frakcija lūdz balsojumu.

Vards Antai Rugātei - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Paldies. Šī redakcija varētu skanēt šādi: uz pieprasījuma pamata līdz konkursa rezultātu izsludināšanai piešķirt apraides atļauju uzņēmējsabiedrības Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs raidītājos televīzijas raidorganizācijām uz vienu gadu un radio raidorganizācijām uz sešiem mēnešiem.

Sēdes vadītājs. Vai referents tā korekti un nopietni varētu komentēt šo situāciju?

A.Berķis. Referents uzskata, ka jābalso par komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti un frakcija iesniedzēja paliek pie sava priekšlikuma un uzstāj, ka vajag balsojumu?

Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegto priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 24, atturas - 15. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas iesniegto redakciju! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 5, atturas - 16. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Berķis. Tādā gadījumā ir jābalso par visu 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 2, atturas - 14. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk. 14. pants - "Raidorganizāciju reģistrācija Tieslietu ministrijā". Pirmajā daļā nav neviena iesnieguma. Otrajā daļa nav neviena iesnieguma. Trešajā daļā ir atbildīgās komisijas sīks redakcionāls labojums - svītrot "(masu informācijas)". Ir kārtībā. Ceturtajā daļā - nav. Piektajā - nav. Sestajā - nav. Septītajā - nav. Kopumā viss 14.pants ir bez labojumiem. Nav neviena.

15.pants.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Berķis. 15.pants - "Apraides atļauja". Pirmajā daļā nav neviena iesnieguma. Otrajā daļā nav neviena iesnieguma. Trešajā daļā līdztekus komisijas variantam ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes variants: "Apraides atļauju raidorganizācijai, kura veido savas programmas, izsniedz: radio, kabeļradio (radiotranslācijai) un radio datu sistēmām uz laiku līdz pieciem, televīzijai, kabeļtelevīzijai, satelīttelevīzijai un teletekstam līdz septiņiem gadiem."

Komisijas variantā nav šo vārdu "raidorganizācijai, kura veido savas programmas", jo mēs domājām, kam gan citam šo atļauju var izsniegt. Te taču ir runa par raidorganizācijām. Tā ka mēs uzskatījām šos vārdus par liekiem.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A. Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mans pienākums ir darīt jums zināmu darbības uzraudzības komitejas piezīmi attiecībā uz mūsu likumprojektu un uz normām, kuras mēs ievērojam vai neievērojam. Un arī citu valstu likumos ir pieņemts ierobežot tikai maksimālo laiku, jo dažādu apstākļu dēļ tas var būt arī mazāks, un tas tad arī darba gaitā, kamēr raidorganizācija darbojas, ir regulējams. Varētu būt noteikta arī minimālā robeža - apmēram no trim līdz pieciem gadiem. Bet nu - tās ir variācijas un mans vairāk vai mazāk izsmeļošs komentārs. Taču Monopoldarbības uzraudzības komitejas atzinums par šā panta, 15.panta, trešo daļu ir tāds, ka nav mērķtiecīgi noteikt tik ilgu apraides atļauju termiņus. Īsāki apraides termiņi veicinātu pirmām kārtām konkurenci un tātad arī kvalitātes paaugstināšanos šajā tirgus veidā. Tādēļ viņi piedāvātu redakciju, kura šobrīd nav iestrādāta, bet komisijā ir piedāvāta, un šī apraides atļauja varētu tikt izsniegta radio uz trijiem, televīzijai un radiotranslācijai - uz pieciem, kabeļtelevīzijai - uz septiņiem gadiem. Bet Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai izsniedz beztermiņa apraides atļaujas. Šādu redakciju, acīmredzot precizētu, mums piedāvās trešajam lasījumam Monopoldarbības uzraudzības komiteja, kas šobrīd ir iesniegusi tikai savus komentārus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

 

E.Inkēns (LC).

Cienījamie kolēģi! Šis pēc ilga laika ir tiešām diezgan pricipiāls izšķiršanās brīdis, jo būtībā šajā pantā, šajā punktā, mēs izšķiramies par mūsu valsts attieksmi pret cilvēkiem, kuri ir gatavi investēt naudu. Un jautājums ir par to, vai mēs atbalstām investīcijas savā ekonomikā (un raidorganizācijas tāpat ir ekonomikas sastāvdaļa) vai ne. Tāpēc ka, lai nodibinātu radio, ir nepieciešami apmēram 200 000 dolāru. Lai nodibinātu televīziju, ir nepieciešami apmēram 2 miljoni dolāru. Lai izveidotu kabeļtelevīziju - vēl lielāki izdevumi. Tas nozīmē, ka ir jādod tiem cilvēkiem, kas ir investējuši naudu un kas cer šo naudu ne tikai atpelnīt, bet arī nopelnīt normālu peļņas procentu, - viņiem ir jādod noteikts un garantēts laiks, lai viņi šo naudu varētu saņemt atpakaļ. Nekādā gadījumā, nekādos apstākļos... piecos gados varbūt to varētu atpelnīt radio, bet to nevar atpelnīt televīzija un kabeļtelevīzija septiņos. Nekādā veidā! Tāpēc mēs prasām garāku laiku, un tāpēc mēs arī prasām, lai cilvēki strādā bez pārkāpumiem, lai viņiem tā ir praktiski beztermiņa licence, - katru reizi, kad termiņš beidzas, vienkārši tiek izskatīts, cik atbilstoši likumam viņi strādā.

Mēs painteresējāmies pie tiem pašiem Eiropas padomes speciālistiem, kā viņu valstīs tas notiek. Mums skaidri un gaiši pateica, ka Anglijā... Lielbritānijā tās praktiski ir beztermiņa licences. Protams, katru reizi, kad pienāk termiņš, šīs stacijas tiek apspriestas, bet, ja nav likumpārkāpumu un ja nav kompromitējošu materiālu, tās turpina šo darbu. Vācijā ir noteikts termiņš. Vācijā komerctelevīzijas stacijas darbojas tikai desmit gadus. Pēc desmit gadu paiešanas viņiem automātiski pagarina licenci vēl par desmit gadiem, jo līdz šim Vācijā, kur ir milzīgs šis tirgus, tikai viena televīzijas stacija ir atpelnījusi savu naudu. Tā ka tā ir attieksme pret investētājiem - vai mēs gribam, lai cilvēki glabā naudu zeķē, vai mēs gribam, lai iegulda to ekonomikā. Tas attiecas ne tikai uz šo likumu. Tas ir vispārējs filozofiskas dabas jautājums.

A.Berķis. Tā ka prasība par balsojumu tiek uzturēta spēkā. Pēc tam mums būs jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu 15.panta trešajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 28, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 6, atturas - 18. Pieņemts.

Lūdzu, apstāsimies tagad pir devītās daļas, jo pulstenis ir 18.00, ir pārtraukums! Un ir iesniegts deputātu iesniegums. Deputāti Tomiņš, Gundars Bērziņš, Rozentāls, Kokins, un Grīgs ierosina Saeimas ārkārtas sesijas 20.jūlija sēdi turpināt līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai - bez pārtraukuma. (Aplausi. Starpsaucieni: "Ģeniāli. Līdz pirmdienai.")

Godātie deputāti! Aplausi ir laba lieta, bet tomēr ir jābalso. Tagad balsosim par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma - līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 15, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Berķis. Lieliski! Es tikai vēl gribētu aicināt nobalsot, vai ziņotājam ir atļauti "tehniskie" pārtraukumi. (Smiekli zālē.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Varbūt tad mums ir jāpieņem lēmums par vienu starpbrīdi. Nē, bet nu ņemot vērā.

Par procedūru. Andrejs Krastiņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

 

A.Krastiņš (LNNK).

Godātie kolēģi deputāti, kas nupat pieņēma emocionālu lēmumu! Pirmkārt, jūs neņēmāt vērā to faktu, ka šis "bezpārtraukums" var ievilkties arī kārtējās sesijas laikā, ja būs tādi paši tempi. Tātad būs kolīzija attiecībā uz šo jautājumu.

Otrkārt, ir jāņem vērā, ka zāle ir jāvēdina, ka sēdes vadītājam ir nepieciešami starpbrīži, ziņotājam ir nepieciešami "tehniskie" starpbrīži, kā jūs dzirdējāt, - un tādā veidā... Nopietni. Saeimas kārtības rullī ir runa par pārtraukumiem, ir zināma procesuāla nozīme šiem pārtraukumiem. Bet Saeimas kārtības rullī nekas nav teikts par starpbrīžiem, tāpēc es ierosinātu godājamajiem deputātiem piekrist, ka pēc noteiktiem laika sprīžiem vajag starpbrīžus. Jo deputāti var apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes un citas, brīvi izejot no zāles un ienākot, turpretim citiem - tehniskajiem darbiniekiem, kas nodrošina mūsu sēdes gaitu, un pārējiem - tādas iespējas nav. Tāpēc es ierosinu tomēr piekrist, ka pēc noteiktiem laika posmiem ir vajadzīgi starpbrīži. Ierosinu piekrist tam, ka ik pēc pusotras stundas vajag pasludināt starpbrīžus, lai varētu tehniski nodrošināt turpmāko sēdes gaitu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par procedūru? Kusiņa kungs, kā mums ir Kārtības rullī "pārtraukums" vai "starpbrīdis"? Saeimas sekretāra biedra Krastiņa paskaidrojumi bija ļoti pamatoti.

Par procedūru Andrejs Panteļējevs - lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Es saprotu, ka cienījamais priekšsēdētājs saprot, ka Krastiņa kungs šoreiz apelē pie sēdes vadītāja tiesībām izsludināt starpbrīžus atkarībā no situācijas, un acīmredzot to ir iespējams arī izdarīt, jo Saeima nevar aizliegt to izsludināt.

Saeima nobalsoja, ka var netaisīt starpbrīžus, bet priekšsēdētājam ir iepējas pārtraukumus izsludināt. Es vienīgi rekomendētu šinī gadījumā varbūt izsludināt 15 minūšu starpbrīžus un varbūt ik pēc divām stundām, lai nebūtu tas režīms tik... citādi mums iznāk 2/3 darba un 1/3... es atvainojos, 3/4 darbs un 1/4 - atpūta. Varbūt varētu tos procentus samazināt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Irēna Folkmane - Tautsaimnieku politiskā apvienība!

I.Folkmane (TPA).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka deputāti ir nenogurdināmi un, bez šaubām, mēs varam strādāt bez starpbrīžiem un bez pārtraukumiem, bet padomāsim par tiem tehniskajiem darbiniekiem... Pagaidiet, lūdzu, atļaujiet izteikt!.. Tātad par tiem darbiniekiem, kuri strādā ar stenogrammām. Vai var visu nakti strādāt un kvalitatīvi to nodrošināt? Tāpēc es domāju, ka par to arī ir jāvienojas.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sēdes vadītājam ir iespēja izlemt, jo precedenti ir bijuši gan vieni, gan otri, jo, ja strikti ņem Kārtības rulli, tad ar pārtraukumu saprot to, ko mēs balsojām vakar, - ka mēs pārtraucam sēdi līdz pulksten 10, un, kad sēdes vadīja Saeimas priekšsēdētāja biedrs Krastiņa kungs, viņš tiešām precīzi tulkoja Kārtības rulli, un Saeima nobalsoja, ka strādās bez pārtraukuma, un Krastiņa kungs ik pēc brīža paziņoja starpbrīžus. Tāpēc tagad būs 15 minūšu starpbrīdis.

(S t a r p b r ī d i s )

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! 56 deputāti. Turpinām sēdi.

A.Berķis. Tālāk ir 34. lappuse, 15. panta devītā daļa. Ir atbildīgās komisijas norādījums - sakārtot daļu numerāciju, un tas ir jāpieņem bez balsošanas, jo tā ir noticis, ka dažādu ierosinājumu rezultātā numerācija ir mainījusies. Bet ir arī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes priekšlikums - konkursa uzvarētāja uzņēmējdarbības plāns ir apraides atļaujas obligāts pielikums. Es domāju, ka tas vairs nav jābalso, jo to mēs noraidījām jau 6. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai piekrīt iesniedzēji?

A.Berķis. Jā.

Sēdes vadītājs. Piekrīt.

A.Berķis. Tālāk ir desmitā daļa - apraides atļaujas piešķirtās tiesības nav nododamas citai personai. Un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes papildinājums:"Frekvences (kanāla) lietošanas tiesību vai piešķirtā raidlaika tālāka izīrēšana vai pārmantojamība raidorganizācijas pirkšanas vai pārdošanas ceļā citām personām nav atļauta." Tas ir jāizšķir juristiem. Komisijai šķita, ka šis pirmais teikums jau izsaka visu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāte Rugāte!

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidijs, cienījamie kolēģi! Patiešām šis precizējums, kas ir priekšlikumā, norāda, ka arī praksē ir sastopama tāda raidlaika izīrēšana, kad raidlaika izīrēšana ir uzskatāma arī par tiesību nodošanu, tā kā tas ir šī likuma kontekstā, kurš šobrīd darbojas, - vecajā Radio un televīzijas likumā. Un tāpēc šis precizējums varētu nodrošināt frekvenču jeb kanālu lietošanas tiesību un piešķirtā raidlaika izmantošanu tikai konkursa kārtībā. Tas būtu tā. Taču, ja likuma panti nav pietiekoši izsvērti un precīzi reglamentējoši - un mums viņi vēl šobrīd pagaidām tādi laikam nav - , tad likuma pantu skaidrojumam būtu jādod komentāri. Ja mēs tādu praksi piekopjam, tad, protams, tur mēs varam skaidrot, ka šī panta sakarā tas ir uztverams arī kā raidlaika izīrēšana, kā tiesību nodošana. Ja ne, tad jautājums atkal paliks atklāts un atkal konvencijas sakarā televīzija būs bez robežām... Tur līdz ar to ir nesakritība ar mūsu likuma normām. Tā ka principā es uzskatu, ka tas ir balsojams papildinājums, kas nemaina būtību, bet tas tik tiešām precizētu šo būtību.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Cienījamie kolēģi! Mēs tomēr nevaram izslēgt situāciju, ka raidorganizācijās mainās lielākie akcionāri un lielāko īpašuma daļu īpašnieki. Ja tas neietekmē programmu, ja jaunie īpašnieki saglabā programmas koncepciju un ja tas nav pretrunā ar iepriekšējiem antimonopolizācijas noteikumiem, tad es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc lai viņi nevarētu arī tālāk lietot šo raidīšanas atļauju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosināto piekto daļu. Lūdzu rezultātu! 21 - par, pret - 17, atturas - 10. Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz balsot! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 21, atturas - 12. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas piedāvāto piektās daļas redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 3, atturas - 13. Esam akceptējuši, kaut gan tiešām balsojums bija lieks, jo tas pirmajā lasījumā jau ir pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - 15. panta vienpadsmitā daļa. Ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" piedāvātā cita redakcija, kurā faktiski mainās divi vārdi, bet drusku arī būtība, jo te, Rugātes un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" variantā, ir teikts: "Mainoties raidorganizācijas dalībnieku sastāvam... šīs izmaiņas nekavējoties rakstveidā paziņo Nacionālajai radio un televīzijas padomei...", bet komisijai ir - "sešu mēnešu laikā". Mēs par šo jautājumu debatējām un konstatējām, ka "nekavējoties" - to nevarēs vai būs grūti konstatēt. Un otrs ir tas, ka par to publicē ziņas vienā no republikas plašas tirāžas laikrakstiem vai vietējā laikrakstā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai Rugātes kundze vēlas argumentēt. Nē. Paldies. Balsosim tātad, lūdzu, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes priekšlikumu. Lūdzu, balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 22, atturas - 13. Nav pieņemts. Lūdzu, balsosim komisijas variantu.

A.Berķis. Komisijas variants atbilst tam, kā bija pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Mēs par viņu balsosim. Balsojam par komisijas variantu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 2, atturas - 11. Pieņemts. (Starpsauciens: "Nav kvoruma!") Paldies. Es atvainojos, tiešām nav kvoruma. Balsosim vēlreiz. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 3, atturas - 15. Pieņemts. Paldies. Lūdzu, turpiniet!

A.Berķis. Tālāk - divpadsmitā daļa. Ir atbildīgās komisijas precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēlas kāds debatēt? Pieņemts. Paldies. Nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!

A.Berķis. Trīspadsmitā daļa - te ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" cita redakcija, kurā ir ierakstīts, pirmkārt, kas notiek konkursa kārtībā: "Privātajām raidorganizācijām, apraides vai retranslācijas atļaujas termiņam izbeidzoties, tās atjaunošana notiek konkursa kārtībā uz vispārējiem pamatiem..." un tā tālāk, bet komisijai ir tā: "Apraides atļaujas derīguma termiņam beidzoties, tā atjaunošanā pirmtiesības dodamas tai pašai raidorganizācijai, ja tās pēdējā darbības gadā nav ar tiesas nolēmumu fiksēti šie likuma pārkāpumi". Te ir jāatgādina tas, ko jau pieminēja Inkēna kungs, - ka vācu jurists mums teica, ka pirmajos desmit gados Vācijā tikai vienai teleraidorganizācijai ir izdevies atpelnīt savus līdzekļus un ka viņiem tātad pirmā atjaunošana notiek automātiski. Bez tam ir arī grūti salīdzināt, jo viens ir jau raidījis, bet otrs tikai piedāvā labo nodomu plānu. Kā tādā gadījumā var salīdzināt? Tāpēc es atbalstītu komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Rugātes kundze mēģinās izskaidrot, kā to var salīdzināt. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Godātais sēdes priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Patiešām šis priekšlikums ir ņemts no citu valstu pieredzes un tajā ir iekļauta šo citu valstu pieredze likumdošanā, kas paredz, ka patiešām ir iespējams, raidorganizācijai efektīvi strādājot, tomēr atpelnīt ieguldītos līdzekļus. Tikai ļoti neefektīva raidorganizācija šajā laikā nevar atpelnīt savus līdzekļus. Tātad citām raidorganizācijām tiek dota līdztiesīga pieeja tajā brīdī, kad tiek atjaunota vai kad izbeidzas apraides atļauja šo tehnisko līdzekļu raidlaikiem vai frekvenču (kanālu) izmantošanai. Šī iespēja konkursa kārtībā pēc novērtēšanas ir pieejama arī citām raidorganizācijām, un šāda pieeja tad vienkārši nepieļautu sliktu programmu veidotājiem neierobežoti izmantot tehnisko līdzekļu raidlaikus vai frekvenču (kanālu) izmantošanas iespējas. Te nav runas par kaut kādām aizdomām vai par kaut kādu jau iepriekš noteiktu sliktu produktu, kurš noteikti būs, taču, ja reiz likums paredz kaut kāda veida normatīvus, pēc kuriem šajā tirgū var iesaistīties arī jaunas raidorganizācijas, tad te nu ir tā vieta, kur tam būtu jāparādās. Pie tam Monopoldarbības uzraudzības komiteja arīdzan pievērš mūsu uzmanību tieši šī panta astotās daļas redakcijai ar komentāru, ka, paredzot pirmtiesības apraides atļaujas atjaunošanā uzņēmējam, kurš jau darbojas šajā sfērā, tiks radītas būtiskas barjeras jaunu dalībnieku iekļūšanai šajā tirgū, respektīvi, tiek ierobežota konkurence. Bet konkurence ir viens no faktoriem, kura dēļ mēs arī šo likumprojektu veidojam. Un tādēļ arī ir šīs līdztiesīgās tiesības starp privātajām jeb komerciālajām, kā mēs tās saucam, un sabiedriskajām raidorganizācijām, kuras var iesaistīties šajā tirgū. Un tāpēc varbūt redakcija, kuru piedāvāsim trešajam lasījumam, zināmā mērā varētu apkopot visus šos viedokļus, to, ka apraides atļaujas derīguma termiņam beidzoties, tiek izsludināts jauns konkurss apraides atļaujas saņemšanai. Ja Nacionālā radio un televīzijas padome, nosakot konkursa uzvarētāju, nevar izšķirties par labu kādam no pretendentiem, tad apraides atļauju atjauno tās tiesību līdzšinējam lietotājam. Padome, atjaunojot apraides atļauju, var samazināt tās derīguma termiņu, ja raidorganizācijas pēdējā darbības gadā bijuši ar tiesas lēmumu fiksēti likuma pārkāpumi. Tāda ir Monopoldarbības uzraudzības komitejas piedāvātā redakcija trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Inkēna kungs - lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Es domāju, ka tomēr ir jāatšķir stabilitāte no konkurences. Tas vien, ka uz vienu frekvenci konkurē vairākas stacijas un ka vienai tiek dota priekšroka, tas neizslēdz konkurenci, jo pastāv vairākas frekvences, vairākas stacijas, un konkurence notiek starp tiem, kas reāli strādā un sacenšas ēterā, bet tiem cilvēkiem, kuri ir ieguldījuši naudu, ir jādod stabilitāte, un šī stabilitāte, ja viņi labi strādā, ik pēc desmit vai septiņiem gadiem nevar tikt apšaubīta. Un tāda ir vispasaules prakse, ka par to nevienam neatņem licenci. Kas notiek, ja tiešām strādā slikti, jo vārds "slikti" ir tas atslēgas vārds? Kas nosaka šo sliktumu? Sliktumu nevar noteikt padome, sliktumu nosaka skatītāji un sliktas radio un televīzijas stacijas vienkārši izput. Un tas ir pats būtiskākais.

Es diezgan kategoriski negribu piekrist tam, ko teica Rugātes kundze par atpelnīšanas iespējām. Latvijas Republikā ir viena televīzijas stacija, kas neapšaubāmi pēc sava formāta ir laba, tā ir "RBS", kura raida pilnā labā kvalitatīvā formātā, bet tajā pašā laikā šajā stacijā cilvēkiem pat algām nepietiek. Latvijas reklāmas tirgus, Latvijas tirgus, Latvijas ekonomiskā situācija neļauj pašreiz ne tikai atpelnīt naudu un ieguldītās investīcijas, bet "savilkt galus" kopā pat tām stacijām, kurām jau ir nopirkts viss aprīkojums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tabūna kungs, lūdzu! Pēc tam - Rugātes kundze, otrreiz.

P.Tabūns (LNNK).

Es atbalstu frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Rugātes kundzes un Putniņa kunga priekšlikumu, ka, apraides vai translācijas atļaujas termiņam izbeidzoties, tās atjaunošana notiek noteikti konkursa kārtībā. Mēs jau nobalsojām un pieņēmām to pantu, kurā, kā Inkēna kungs iebilda vai paskaidroja, attiecīgi ir jābūt ilgākam laikposmam, lai raidstacijas varētu darboties un atpelnīt līdzekļus. Taču mēs nobalsojām, tātad ir jau paredzēts, kā atpelnīt šos līdzekļus šajos piecos, septiņos vai desmit gados. Bet es paredzu, ka var būt arī mākslinieciski vājiem satura ziņā un ne tikai politiski kaitīgiem raidījumiem atradīsies finansētājs, kas finansēs, un viņi neizputēs, tāpēc ir noteikti jāparedz, lūk, šis konkurss. Konkursa rezultāti un stabilitāte. Ja patiešām viņi raidīs labā līmenī, tad padome taču izvērtēs un pagarinās viņiem, šī konkursa rezultātā dos iespēju tālākai rezultātu raidīšanai, bet nevis kādiem konkurentiem, kuri tikai sniegs savus priekšlikumus. Tāpēc es domāju, ka noteikti ir jādod priekšroka šim variantam. Tas ir daudz precizāks un atbilst šodienas laikam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze!

A.Rugāte (KDS).

Godātie deputāti! Par stabilitāti runājot, par ko runāja arī Inkēna kungs, es viņam pilnībā piekrītu. Ne tikai konkurence, bet arī stabilitāte ir viens no faktoriem, kuram šī likuma darbības rezultātā ir jātiek sekmētam. Taču ir šīs pieņemtās trīspadsmitās daļas redakcija, kādu piedāvā komisijas variants. Tas nozīmē, ka praktiski apraides atļauja zināmā mērā tiek iedota uz mūžīgiem laikiem, jo pasakiet, lūdzu, to brīdi, kad tas var izbeigties? Un kādi ir nosacījumi? Kur jūs tos vēl varat atrast likumā, sakarā ar kuriem šī apraides atļauja varētu tikt izbeigta? Ja nu vienīgi atkārtojas kaut kāds ekscess, pārkāpums, kad ar tiesas lēmumu šī raidorganizācija tiek slēgta. Tikai tā! Un patiesībā uz to mums ārkārtīgi sirsnīgi norāda Eiropas likumdošana. Tā ārkārtīgi sirsnīgi lūdz mūs neizmantot šādu vieglprātīgu normu savā likumā. Un galu galā ir jau arī ļoti cilvēcisks jautājums: sakiet, lūdzu, ko teiks pēc 10, 15 vai 20 gadiem tie, kuri piedzims un kuri nevarēs neko citu jaunu pasākt, jo diemžēl viņi nevarēs vairs "ieķīlēties" šajā strīpā, kas ir tik ļoti stingra un cieta. Jā, Leiškalna kungs, arī par to ir jāpadomā! Un, ja runā par Eiropas likumdošanu tieši attiecībā uz komerciālo raidīšanu, tad, tieši pēc šīm ieteikuma normām vadoties, ir izveidota šī redakcija, kas pieļauj, ka apraides atļaujas atjaunošana vispārējā un konkursa kārtībā ir vislabākais paņēmiens, kā to izdarīt. Ja pretendentu salīdzināšana pēc šī likuma 12.panta trešās daļas noteikumiem nedod pārliecinošu priekšstatu par to, ka citi pretendenti ir labāki, tad apraides atļauju atjaunos tās tiesību līdzšinējiem lietotājiem. Taču kādēļ gan viņam dot šo handikapu, kuram nav nekāda pamatojuma? Tas ir kā grāfa, lorda vai kāds cits tituls bezmaz vai pēctecībā dzimtai.

Sēdes vadītājs. Andersona kungs, lūdzu! Pēc tam, ja es nemaldos, Endziņa kungs.

M.Andersons (LC).

Godātie kolēģi! Es šinī gadījumā absolūti nepiekrītu savas komisijas vadītājai Rugātes kundzei. Un kāpēc? Tāpēc, ka es uzskatu, ka šeit nav nekādas konkurences. Šeit vispār nav paredzēti nekādi konkurences "spēles noteikumi". Vienā pusē ir reāls darbs. Tātad, ja šī raidorganizācija vēl pastāv, eksistē, tad viņa nevar strādāt slikti. Šeit tas jau tika minēts. Citādi viņa jau būtu bankrotējusi. Un, no otras puses, ir tikai solījumi kaut kad nākotnē darīt kaut ko labu, nezināmu. Varētu arī teikt savādāk - "uzsēsties uz astes" iepriekš izdarītajam. Tā ka es uzskatu, ka šādi "spēles noteikumi" nav korekti un aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Endziņa kungs!

 

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī piekrītu jau teiktajam, ko pirms manis pauda Andersona kungs, un gribētu vērst uzmanību arī uz to, ka šeit atkal ir tas pats - privātās raidorganizācijas. Likums paredz un runā par komerciālajām apraides vai retranslācijas atļaujām. Mums likumā ir palikušas tikai apraides atļaujas.

Un vēl es arī gribētu vērst vēlreiz uzmanību uz kādu momentu. Vēlme varētu būt saprotama, ka ir konkurss, bet kāpēc konkurss ir obligāti, lūk, uz šo te raidorganizāciju? Es saprotu, ka tehnika attīstās. Silņa kungs šeit jau mēģināja kaut ko teikt kā zinātnieks par šīm frekvencēm, kuras ir ierobežota nacionālā bagātība. Es nezinu, bet man liekas, ka tehniskās iespējas mums radīs laikam daudz vairāk iespēju šādām raidorganizācijām pastāvēt gan radio, gan televīzijā. Tātad es saprotu, ka tad, ja kāds grib konkurēt, viņš dos savu pieteikumu, prasīs noteikt kaut kādu frekvenci, kaut kādu kanālu. Tas ir šodien, kad mums laikam šeit ir iespējas uztvert ļoti maz kanālu. Rietumos tādu ir daudz daudz vairāk. Un tehnika visu laiku attīstās. Lūk, te arī būs tas konkurss! Bet kāpēc obligāti tagad veidot šo? Te būs tā konkurence. Un tādā mazā valstī kā Latvijā tik daudz vispār nemaz nevar izdzīvot. Bet mēs gribam mākslīgi šeit jau kaut ko radīt. Es tomēr aicinātu atbalstīt komisijas variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Lucāna kungs!

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka tomēr šis ir viens no tādiem punktiem, par kuriem ir vērts padiskutēt. Pēc manām domām, ja būtu runa par velosipēda ražošanu vai par kaut ko citu, tad ir skaidrs, ka šis noteikums būtu pareizs, kā komisija to izvirza. Bet, ja mēs runājam par radio vai televīzijas raidījumiem, tad es pieļauju tādu varbūtību, ka ir pilnīgi iespējams, ka pateicoties veiksmīgai reklāmai, šī kompānija brīnišķīgi var dzīvot, bet tajā pašā laikā nepārtraukti ar savu darbību tā vai citādi slikti ietekmēt sabiedrības attīstību kopumā. Un, lūk, šis drauds, ka var pienākt laiks, kad viņus kritiski izvērtēs tieši no šī viedokļa, nevis no tā, cik daudz viņi naudu "taisa", tas, lūk, varētu būt tas, kas visu laiku spiedīs ievērot zināmas robežas šajā ziņā un atturēties no visatļautības. Lūk, taisni šī iemesla dēļ, pēc manām domām, rietumnieki iesaka mums būt uzmanīgiem, un no šī viedokļa, pēc manām domām, Rugātes kundzes priekšlikums ir atbalstāms - būtiski atbalstāms! Tāpēc es aicinātu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatētāju vairs nav. Lūdzu, Berķa kungs, savu rezumējumu, un tad balsosim.

A.Berķis. Lai izšķir balsojums.

Sēdes vadītājs. Pilnīgi pareizi! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 22, atturas - 9. Nav pieņemts. Paldies.

Nākamais balsojums, būs par komisijas variantu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 12, atturas - 8. Pieņemts. Paldies.

Lūdzu, turpināsim!

A.Berķis. Tālāk - četrpadsmitā daļa. Nav neviena ierosinājuma. Līdz ar to varam balsot par 15.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim par 15.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 5, atturas - 12. Pants ir pieņemts.

A.Berķis. 16.pants - "Papildinošās programmas izplatīšanas tiesības". Pirmajā daļā ir komisijas redakcija un ir arī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes variants, kur ir principā tas pats, tikai iekavās ir ielikts paskaidrojošs teksts, kas ir "papildinošās programmas" - tātad tas ir teleteksts, radio datu sistēmas un citas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāte Rugāte?

A.Berķis. Tam var piekrist. Visus, protams, nenosauks.

Sēdes vadītājs. Berķa kungs piekrīt. Paldies. Līdz ar to mēs varam nebalsot. Turpināsim, lūdzu!

A.Berķis. Tālāk. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" un deputāte Rugāte ierosina pielikt jaunu daļu: "Ja papildinošo programmu vēlas izplatīt raidorganizācija, kura jau ir saņēmusi apraides atļauju pamatprogrammas izplatīšanai, tad apraides atļauju papildinošajai programmai Nacionālā radio un televīzijas padome izsniedz uz pieprasījuma pamata kā pielikumu..." Komisijas koncepcija ir, ka nevajag atļauju, jo šī pamatprogramma nekaitē nekam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēlas pamatot? Nevēlas pamatot. Vai vēlas? Rugātes kundze vēlas balsojumu. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu - balsojam par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 23 - par, 20 - pret, 9 - atturas. Nav pieņemts. Paldies. Paliek komisijas variants.

A.Berķis. Tālāk - ceturtais punkts. Atbildīgās komisijas variants un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegts plašāks variants.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēlas par šo variantu izteikties? Jā, lūdzu, Rugātes kundze!

A.Rugāte (KDS).

Paldies. Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Man ir lūgums referentam - visus priekšlikumus izlasīt līdz priekšlikuma beigām, citādi rodas priekšstats, ka priekšlikums ir pusratā. Tas attiecas uz iepriekšējo. Diemžēl tad arī doma nebija skaidra, bet nu tas vismaz ir pieņemts.

Kas attiecas uz 16. panta ceturto daļu, šī jaunā redakcija šādi ir izveidota ar nolūku, ka uz papildinošajām programmām apraides atļaujas iegūšanai ir attiecināmas tās pašas prasības, kas uz pamatprogrammu. Kādēļ? Tādēļ, ka tās tāpat ir saistītas ar informāciju, reklāmu, valodu un visiem citiem nosacījumiem, kas ir saistoši šā likuma sakarā un kas ir būtiski skatītājiem, kuru interešu aizstāvībai ir izveidota šī padome, kura tātad šā likuma kontekstā novērtē raidorganizācijas darbību, arī attiecībā uz papildinošajām programmām, un kura ar apraides atļaujas starpniecību regulē un aizstāv sabiedrības intereses. Man ir lūgums par šo redakciju balsot un pēc būtības iedziļināties tās saturā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Lūdzu, Berķa kungs! Komentārs.

A.Berķis. Es gribu tikai iebilst, ka te ir tas teksts - "izsniedz uz pieprasījuma pamata, ja tas atbilst pamatprogrammu veidojošās raidorganizācijas uzņēmējdarbības plānam...". Šo variantu mēs jau noraidījām iepriekšējos balsojumos, jo ir vajadzīga tikai koncepcija. Mēs noraidījām, ka vajag uzņēmējdarbības plānu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ir priekšlikums, un mēs varam šo jautājumu atrisināt, kā jūs, Berķa kungs, pareizi teicāt, tikai balsojot. Vai esam gatavi balsot? Lūdzu balsošanas režīmu - balsojam par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! 20 - par, 22 - pret, 10 - atturas. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas variantu! Lūdzu rezultātu! 31 - par, 5 - pret, 14 - atturas. Pieņemts. Paldies.

Lūdzu, turpināsim!

A.Berķis. Tālāk - sestā daļa. Atbildīgās komisijas variants un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes iesniegtais variants. Šajā otrajā variantā, deputātes Rugātes variantā, ir rakstīts, ka Nacionālā radio un televīzijas padome apraides atļaujas papildinošo programmu izpildīšanai izsniedz šajā likumā paredzētajā apraides atļaujas saņemšanas vispārējā kārtībā. Tātad tā ir cita, plašāka redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai Rugātes kundze vēlas argumentēt? Paldies. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 20 - par, 20 - pret, 13 - atturas. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas variantu!

A.Berķis. Komisijas variants šajā gadījumā nav, ir tikai... Komisijas variants ir īsāks, kas...

Sēdes vadītājs. Balsošanas laikā, lūdzu, nevajag diskutēt! Lūdzu rezultātu. 31 - par, 2 - pret, atturas - 11. Nav kvoruma! Lūdzu dzēst rezultātu. Balsosim atkārtoti. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 36 - par, 4 - pret, 17 - atturas. Pieņemts. Paldies.

Lūdzu, turpināsim!

A.Berķis. Tālāk - panta septītā daļa. Atbildīgās komisijas variants, citu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nav vēlēšanās diskutēt?

A.Berķis. Astotā daļa. Arī tajā ir tikai atbildīgās komisijas variants, citu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nav problēmu. Turpinām!

A.Berķis. Mēs varam nobalsot par 16. pantu kopā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu - balsojam par 16. pantu. Lūdzu rezultātu! 36 - par, 1 - pret, 10 - atturas. Pieņemts. Paldies...

A.Berķis. Nav, nav...

Sēdes vadītājs. Atvainojos, godājamie kolēģi! Lūdzu dzēst rezultātu - ir jāpārbalso. Lūdzu veikt balsošanu! Lūdzu rezultātu! 36 - par, 3 - pret, 14 - atturas. Pieņemts. Paldies.

Lūdzu, turpināsim!

A.Berķis. Tālāk - trešā nodaļa "Raidījumu un programu veidošana un to raidīšana". 17. pants, pirmā daļa. Ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums aizstāt vārdus "vispārējai programmas koncepcijai" ar vārdiem "uzņēmējdarbības plānam". Manuprāt, tas nav balsojams, jo jau ir iebalsots citādi 6. pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai frakcija "Tēvzemei un brīvībai" neprotestē? Paldies. Turpinām.

A.Berķis. Otrā daļa. Frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", Rugātes un Putniņa priekšlikums izteikt... kur jauna ir... pirmā daļa sakrīt ar komisijas variantu... 1. punkts sakrīt ar komisijas variantu, bet ir jauns 2. un 3. punkts, un tie skan šādi: "Raidorganizācijas ziņu (informācijas) dienests kopumā un tās darbinieki nedrīkst būt finansiālās vai līdzīgās darījumu attiecībās ar viņu veidoto reportāžu dalībniekiem. Sabiedriskās raidorganizācijas ziņu dienesta vadītājs tieši vai ar trešo personu starpniecību nedrīkst būt finansiālās vai līdzīga veida darījumu attiecībās ar citiem sabiedrības saziņas (masu informācija) līdzekļiem, organizācijām, personu grupām un tamlīdzīgi, kas varētu ietekmēt viņa vadītā ziņu dienesta darbības objektivitāti un neatkarību." Manuprāt, to būs pagrūti pārbaudīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Rugātes kundze, lūdzu!

A.Rugāte. Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Otrais punkts un papildinājums nodrošina sniedzamās informācijas objektivitāti un neatkarību, tas nepieļauj ziņu vai informācijas dienesta darbības komercializāciju. Tas jums nav nekas jauns, jo jūs ļoti labi zināt, ka, piemēram, ziņu raidījumos pieļauj sižetus, par kuriem tā autori pieprasa samaksu no raidījuma dalībniekiem. Jeb tā saucamie maksas sižeti. To mēs esam jau piedzīvojuši, un tas jau notiek. Un 3. punkts savukārt... Ziņu dienesta vadītāja amats ir ļoti nozīmīgs amats, un tāpēc ir valstis, kurās šā amata nozīmības dēļ ir likumā paredzēts, ka sabiedriskajās raidorganizācijās - tikai sabiedriskajās, protams, - tos ieceļ nacionālā radio un televīzijas padome (varbūt citās valstīs šīs padomes saucas citādi). Šis papildinājums nodrošina ziņu dienesta sniedzamās informācijas objektivitāti un neatkarību, jo galvenokārt jau šīm ziņām ir jābūt neatkarīgām un objektīvām, nevis pašam tam cilvēkam (kā tas bija pirmajā lasījumā varbūt neprecīzā redakcijā izteikts, - ka ziņu dienesta vadītājam ir jābūt politiski neitrālam un neatkarīgam). Šeit ir runa tieši par ziņu un informācijas objektivitāti un neatkarību. Tas nepieļauj ziņu dienesta darbības komercializāciju, un tas savukārt nodrošina ziņu dienesta darbības neatkarību. Tā ka, redzat, tas viss ir absolūti viens loks, kurš praksē brīnišķīgi pierāda, ka ir šādi nepieļaujami komercializācijas gadījumi, un pret tiem vajadzētu norobežoties cīnīties un no tiem norobežoties. Privātā raidorganizāciju darbība šādā veidā nav jāierobežo, un šis likums to neparedz. Es lūdzu saprast to pareizi. Pietiekami būtu, ja raidorganizācija darbotos atbilstoši 6. panta papildināmajai daļai... privātā raidorganizācija vai komerciālā... un pieņemtajai 3.panta desmitajai daļai, nepieļaujot privāto raidorganizāciju finansēšanas firmu, partiju, banku un sabiedrisko organizāciju un citu līdzekļu ieplūšanu nekontrolējamā vai nepārskatāmā formā, tātad bez informācijas par šo raidorganizāciju finansējuma avotiem, tādējādi neļaujot raidorganizācijām darboties raidorganizāciju interesēs, bet liekot darboties tieši pašu finansētāju interesēs... Tāda ir šo divu papildinājumu būtība.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Inkēna kungs! Pēc tam - Kreituses kundze.

E.Inkēns (LC).

Varētu piekrist būtībai, kas ir izteikta šajā 2. punktā, tikai diemžēl tas ir uzrakstīts tā, ka apiet to var ar līkumu, bez mazākajām problēmām, jo te ir runāts par reportāžu dalībniekiem. Tas nozīmē, ka jebkurš cits ziņu žanrs... tas nozīmē, ka ir atļauts par to saņemt naudu. Vienkārši ir jāuzraksta korekta redakcija. Šī redakcija neatrisina problēmas.

Attiecībā uz 3.punktu. Kas tad mums galu galā ir svarīgi? Ir svarīgi, lai ziņas būtu neitrālas, lai tās būtu godīgas. Kādās investētāju, akcionāru vai citās attiecībās ir ziņu raidījumu vadītājs... Jo šeit jau nav runāts par ziņu dienesta vadītāju, kurš ir nonācis šādā atkarībā. Šeit ir tikai teikts, ka var nonākt atkarībā. Var ietekmēt. Tas ir nekonstatējams fakts, jo viņiem ir radinieki. Šeit ir minēts tik plašs personu loks - organizācijas, personu grupas, tie var būt arī radinieki, tā var būt sieva, kas ir partijā blakus. Vārdu sakot, ir jāskatās uz to, lai ziņas būtu objektīvas, nevis uz to, kādās attiecībās ir un kurās akciju sabiedrībās vai kādā draugu lokā strādā šis ziņu dienesta vadītājs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kreituses kundze!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Man gribas, lai mēs tomēr šeit nesvaidītos ar vārdiem, bet kādreiz arī sāktu domāt. Tas nekas, ka diena ir gara, visiem jau gribas vai nu uz mājām, vai kaut kur citur. Vai Latvijā ir kaut viens cilvēks, kas nav finansiālās attiecībās ar Latvijas Banku? Paga, paga! Grīga kungs maksā nodokļus, kas aiziet tur, un Latvijas Banka dod viņam algu, naudu dod. Vai Latvijā ir kaut viens cilvēks, kas nav finansiālās attiecībās ar Finansu ministriju un Ekonomikas ministriju? Tad kāpēc mēs runājam tādas lietas? Vienīgā "pareizā" , vienīgā "objektīvā" informācija bija tā, kas te bija 50 gadus. Es saprotu, ka to varētu nezināt tie, kas tagad ir atbraukuši, - tad mums bija "objektīva" informācija! Tas bija tad, kad tā nāca no komunistiskās partijas. Bet katrs cilvēks ir subjekts, un prasīt no subjekta tikai objektīvu informāciju - neviens domājošs cilvēks pasaulē to nevar izdarīt, jo katrs korespondents, lai cik Tabūna kungs nebūtu pārliecināts par to, tik un tā ienes savu subjektīvo momentu objektīvajā informācijā. Un tāpēc nerunāsim pretī vispārējām patiesībām! Bet, ja jūs gribat visus mūsu finansu darbiniekus nolikt ārpus likuma un padarīt viņus par Latvijas Televīzijai un Valsts Radio neizmantojamiem un neintervējamiem, tad, lūdzu, uz priekšu!

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl debatētāji? Nav. Lūdzu, Berķa kungs, rezumējiet!

A.Berķis. Balsosim.

Sēdes vadītājs. Balsosim. Vai mēs varam balsot par diviem ierosinātajiem punktiem kopā vai atsevišķi?

A.Berķis. Atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Atsevišķi. Lūdzu, Rugātes kundze! Tātad balsojam par otrās daļas 2.punktu frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātes Rugātes un deputāta Putniņa ieteiktajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! 20 - par, 27 - pret, 16 - atturas. Nav pieņemts. Lūdzu dzēst rezultātu.

Un tagad balsojam par otrās daļas 3.punktu deputātu Rugātes un Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinātājā redakcijā. Lūdzu rezultātu! 20 - par, 25 - pret, 14 - atturas. Nav pieņemts. Paldies.

Balsojam par komisijas izstrādāto otrās daļas variantu. Lūdzu rezultātu! 39 - par, 3 - pret, 13 - atturas. Pieņemts. Paldies.

A.Berķis. Tālāk - trešā daļa, kurā ir Rugātes un Putniņa iesniegtie labojumi. Komisijas izstrādātajā variantā ir teikts, ka programma nedrīkst ietvert vardarbības vai nežēlības propagandu, bet deputāta Putniņa ierosinājumā ir teikts - "sižetus, kuros nevajadzīgi izcelta vardarbība". Es uzskatu, ka Rugātes un Putniņa ieteiktais variants ir labāks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Varam balsot. Nav debatētāju. Tātad, lūdzu, balsojam par deputātu Rugātes un Putniņa ieteikto variantu, trešās daļas 1.punkta variantu. Lūdzu rezultātu! 37 - par, 8 - pret, 6 - atturas. Pieņemts. Paldies.

A.Berķis. Pieņemts. Līdz ar to vairāk pretrunu nav. Pārējie komisijas varianta punkti paliek.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Berķis. Tālāk ir ceturtā daļa. Ir deputāta Māra Graudiņa ieteikts papildinājums. Es lūdzu to aizstāvēt.

Sēdes vadītājs. Vai ir vajadzīgs aizstāvēt? Graudiņa kungs nāk aizstāvēt. Lūdzu, Graudiņa kungs!

M.Graudiņš (LC).

Šis ir priekšlikums, kurš bija iepriekš, kad izskatījām šo likumprojektu. Šis noteikums atbilst citās valstīs pastāvošajai normai, ka valdībai ir jādod iespēja raidīt izglītojošus paziņojumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par deputāta Graudiņa ierosinājumu izdarīt ceturtajā daļā papildinājumu. Lūdzu rezultātu! 40 - par, 5 - pret, 12 - atturas. Pieņemts. Paldies.

Lūdzu, turpināsim!

A.Berķis. Piektajā daļā - nav. Sestajā daļā - nav. Septītajā daļā ir atbildīgās komisijas ieteikums - svītrot vārdu "republika", un ir viens papildinājums. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie kolēģi! Nav iebildumu?

A.Berķis. Nav. Tālāk šajā pašā daļā ir deputāta Ābiķa ieteikums, kas ir jau iestrādāts. Tāpat ir arī tālāk iestrādāts deputātes Rugātes un deputāta Putniņa ieteiktais variants.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti vēlas debatēt par šo jautājumu? Nē. Akceptējam.

A.Berķis. Tālāk. Ir deputātu Rugātes un Putniņa ieteikums izveidot jaunu daļu - astoto daļu, kurā viņi iesaka rakstīt: "Programmas var būt vispārējas un tematiskas (piemēram, filmu, sporta kanālu un citas). Privātajām raidorganizācijām ar tematisku programmu vismaz 25% gada kopējā ienākuma jāinvestē programmu vai raidījumu veidošanai Latvijā vai jānodod sabiedrisko raidorganizāciju darbības finansēšanai."

Redziet, te ir divas lietas. Pirmkārt, 25% kopējā ienākuma. Ienākums jau var būt, bet ir jautājums, vai ir peļņa. Jo sporta programmas, piemēram, ir ļoti dārgas, un var iznākt tā, ka ir jāizdod viss šis ienākums un vēl vairāk. Tas ir apstrīdami, tāpēc šis priekšlikums ir jāizvērtē. Es lūdzu par to padiskutēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai autori vēlas pamatot savu priekšlikumu? Balsojam. Lūdzu veikt balsošanu! Balsojam par deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! 14 - par, 28 - pret, 16 - atturas. Nav pieņemts.

A.Berķis. Komisija tādu daļu nav ierosinājusi. Tātad līdz ar to mēs varam balsot par 18.pantu kopumā... par 17.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Precizējam: par 17.pantu. Paldies. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 10. Pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

A.Berķis. Tālāk ir 18.pants - "Programmu veidošanas īpašie noteikumi". Pirmajā daļa ir deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājums. Komisijas variantā ir tā, ka Latvijā veidotajās vizuālajās programmās un tā tālāk, kā jūs redzat, ir jābūt ne mazāk par 70% Eiropā veidotu raidījumu un ne mazāk par 30% Latvijā veidotu raidījumu. Amerikā tad ir atlikušie 30%, jo tie 70%, ir tāpēc, ka arī Latvija atrodas Eiropā, un, ja 70% ir Eiropā, to skaitā 30% Latvijā, tātad 30% var būt arī ne Eiropā veidotu raidījumu. Kāpēc? 70%... (No zāles deputāte I.Kreituse: "Bet Amerikā?")

Sēdes vadītājs. Man ir jāaizrāda gan Berķa kungam, gan Kreituses kundzei, ka sarunām ir domāta cita vieta un laiks.

A.Berķis. Es atvainojos, es tik tiešām centīšos tā nedarīt, bet man vienmēr ir bijusi ļoti liela vēlēšanās ar šo kundzi runāt. (Smiekli.)

Sēdes vadītājs. Berķa kungs, es saprotu, ka ir vasaras vakars un... bet jūs tomēr esat pelnījis piezīmi par šo.

A.Berķis. Paldies, jā. Tātad paskaidroju, ka šie 70% Eiropā veidotu raidījumu ietver arī Latvijā veidotus raidījumus, bet atlikušie 30% ir tie, kuri nāk no pārējiem kontinentiem. Tomēr vismaz 30% šajos 70% ietvaros ir jābūt Latvijā veidotiem raidījumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Rugātes kundze izskaidros, kur atrodas Latvija, un precizēs.

A.Rugāte (KDS).

Godātie kolēģi! Lai nu ģeogrāfija paliek mūsu katra ziņā, un es nepūlēšos nekādā veidā jums apgaismot, es tikai pateikšu papildinformāciju, lai jūs varētu izšķirties un novērtēt šo priekšlikumu ar papildinājumiem, kas ir šeit, un arī ar Berķa kunga skaidrojumu, kas patiešām atbilst patiesībai, ka pirms dažiem mēnešiem Eiropas padome pieņēma lēmumu Eiropas valstu raidorganizācijās uz 10 gadiem ierobežot ārpus Eiropas ražotās videoprodukcijas apjomu līdz 50%. Mēs varētu, protams, to atkal pieņemt tikai zināšanai un uz to nekādā veidā nereaģēt, taču tām raidorganizācijām, it īpaši filmu kanāliem, kuri to neievēros, būs jāmaksā paaugstināti nodokļi, un tie tiks novirzīti Eiropas videoprodukcijas ražošanai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Kreituses kundze!

I.Kreituse (DPS).

Humors paliek humors, bet lieta ir ļoti nopietna. Ieskatieties, lūdzu, likumprojektā, kas tur ir ierakstīts. Ja ir ierakstīts, ka 30% ir Latvijas un 70% - Eiropas, tad tas nozīmē, ka tā Latvija jau ir izdalīta atsevišķā punktā, tad bija jābūt tā - 70% Eiropas kontinentā, jo kas tad ir Eiropa - Eiropas savienība? Eiropas valsts? Eiropas kontinents? Ā, līdz Urāliem, jā? Nu skaidrs, Saulīša kungam vismaz ir skaidrs, bet Berķa kungs paskaidros, kā viņš saprot Eiropu. Tad bija jāraksta tā - 70% Eiropas, to skaitā 30% - Latvijas, un tad ir skaidrs, jo citādi šodien ir "30 plus 70", un Latvijas raidlaikiem vairs neeksistē neviens cits kontinents, bet tikai Eiropa. Un kur tad paliek Āzija un visi pārējie? Es domāju, mēs šeit ģeogrāfiju nemācīsimies. Nedrīkst būt likumprojektā šādi "kazusi", mums te ir viegli smieties, bet cilvēki par mums ņirgājas jau uz ielas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl... Lūdzu, Endziņa kungs!

 

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst uzmanību kaut kam citam. Citai atšķirībai. Rugātes un Putniņa kunga piedāvātajā redakcijā ir runa par visām Latvijā veidotajām vizuālajām programmām (televīzijā, kabeļtelevīzijā, satelīttelevīzijā un tā tālāk), un tad nāk visi tie procenti. Es nezinu, vai Latvija veido pašreiz satelīttelevīziju. Ir mums tāda? Nav? Varbūt ir iespēja ar antenu palīdzību uztvert raidījumus no citām vietām - no Spānijas, no Itālijas vai no Francijas? Tā ir Latvijā veidotā produkcija vai kur citur? Man liekas, ka komisijas variantā šeit skaidri un gaiši - "izņemot satelīttelevīziju un kabeļtelevīziju". Nu būsim tad tomēr precīzi! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, vai vēl kāds vēlas? Lūdzu, Počas kundze. Vai Počas kundze vēlas piedalīties debatēs? (No zāles deputāte A.Poča: "Ierosinu pārtraukt debates un balsot par Izglītības komisijas priekšlikumu!") Paldies. Siliņa kungs, lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Paldies. Augsti godātais Prezidij! Šeit tiešām, lai novērstu neprecizitātes, es lūdzu pievērst uzmanību Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumam. Šeit ir viss skaidri uzrakstīts - norādīti laiki, skaidri aprakstīta situācija, ka aizņemtā raidlaika kopapjomā mēneša ietvaros jābūt ne mazāk par 80% Eiropā veidotu raidījumu, no tiem ne mazāk kā 30% - Latvijā veidotu raidījumu, respektīvi, ārpus šīm iespējām paliek 20%. Kādēļ tikai 20%? Šo es arī gribu pamatot. Tas ir vairāk nekā 70%, kur it kā tā iznāk, ja skaita pēc viena varianta, bet ja skaita pēc cita varianta, tad nekas nepaliek ārpusē. Tātad vispirms es gribu uzsvērt, ka šeit ir skaidrība, un, otrkārt, gribu pamatot 80%. 80% ir tie laiki, kuros pamatā var pievērsties šīm pārraidēm jaunatne un skolu jaunatne. Kāpēc mums šeit ir jāuzsver šis Eiropas īpatsvars un Latvijas tajā skaitā? Tāpēc, ka mēs jau visu laiku integrējamies Eiropā un cenšamies... mums viņa, pirmkārt, ir jāsaprot un ar laiku mums jābūt arī Eiropas patriotiem, jo, kā zināms, pasaules mērogā notiek ļoti izteikta konkurence starp Eiropu un Amerikas kontinentu, bet jo sevišķi izteikti - starp Eiropu un Āzijas kontinentu, kur ļoti strauji viss attīstās. Un, ja šī dzīvesveida, mūsu tālāko reģionu dzīvesveida, propaganda pārņems mūsu skatītāju - jaunatni, tad mums draud zināmā mērā problēmas. Kādas problēmas? Var būt, ka daļa jaunatnes aizraujas tik ļoti, ka aizbrauc ne tikai uz Zviedriju vai vēl kaut kur, bet aizbrauc uz Tālajiem Austrumiem vai Ameriku un tur iesaistās kaut kādā īpatnējā organizācijā, kas viņu nejauši ir aizrāvusi, ja šo raidījumu procenti būs daudz lielāki. Un tas mums var radīt visāda veida problēmas - smadzeņu noplūdi, dzīvā spēka un mūsu tautiešu noplūdi, tāpēc es domāju, ka, pirmkārt, šajā priekšlikumā ir skaidrība. Otrkārt, šeit mēs redzam, ka esam ne tikai Latvijas patrioti, bet arī Eiropas patrioti. Un šis priekšlikums tādā veidā mums arī dos, jo vēl es gribu pateikt, ka pagaidām mēs lielāko atbalstu - pat no ārzemēm - mēs saņemam no Eiropas, bet no citām pasaules malām mēs pat 20% nesaņemam klāt. Tā ka šeit mums būtu jāizturas adekvāti, un es aicinu pieņemt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas debatēt? Nē. Lūdzu, Berķa kungs, jūsu rezumējumu!

A.Berķis. Iesaku balsot, jo arī mani pašu pārliecināja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedoklis, bet mēs, protams, balsosim visu variantus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pirmo, lūdzu, balsosim deputātu Rugātes un Putniņa kunga iesniegto variantu, pēc tam - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un pēc tam - atbildīgās komisijas variantu. Lūdzu, balsosim par Rugātes un Putniņa iesniegto variantu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 25, atturas - 19. Nav pieņemts.

Nākamo balsosim Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variantu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 4, atturas - 5. Pieņemts. Paldies. Lūdzu, turpināsim!

A.Berķis. 18.panta otrā daļa.

A.Berķis. 18.panta otrā daļa. Ir atbildīgās komisijas precizēta redakcija. Un ir arī deputātu Rugātes un Putniņa iesniegums. Tas ir par Latvijā veidotās mūzikas īpatsvaru. Atšķirība ir procentos. Ne tikai procentos... Izlasiet paši un izlemiet, kurš par ko grib balsot. Vai kāds grib aizstāvēt savu iesniedzēja viedokli?

Sēdes vadītājs. Paldies. Kamēr deputāti lasa, lūdzu, vai kāds vēlas piedalīties debatēs? Inkēna kungs? Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Starpība ir diezgan būtiska. Tātad komisija šo normu - 40% attiecina uz sabiedrisko radio un televīziju. Tātad Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai, kas saņems naudu no budžeta, ir obligātā kārtā jālieto latviešu mūziķu darbi 40% procentu apmērā. Tas ir loģiski. Tas ir veids, kā atbalstīt mūsu mūziķus. Tas ir veids, kā sabiedriskajam radio un televīzijai nostiprināt latvisko identitāti.

Otrs priekšlikums. Ārēji neizskatās slikts, un tomēr viņā ir reālas problēmas. 20% no šī laika, kas ir 3 stundas, ņemot vērā, ka pastāv radio staciju formāti, tāda stacija kā, pieņemsim, "Super-FM" praktiski nevar izpildīt. Ja Latvijā parādīsies džeza formāta stacija, arī viņi nevarēs to izpildīt. Ja Latvijā parādīsies kantrī formāta stacijas, viņi nevarēs izpildīt. Fiziski tāda daudzuma šī žanra latviešu mūzikas vienkārši nav. Un, ja arī ir, tad nepārtraukti būs "jāatgremo" tie pāris skaņdarbi, un tas nenāks par labu ne klausītājiem, ne - es esmu par to pārliecināts - arī izpildītājiem un autoriem. Tur ir tā starpība. Bet savukārt sabiedriskajam radio un televīzijai nav uzlikts pienākums ievērot šo 40% likmi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Rugātes kundze!

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šī norma tika attiecināta uz visām raidorganizācijām - gan uz sabiedriskajām, gan uz privātajām, komerciālajām, atbilstoši 3.panta otrajai daļai, jo arī privāto jeb komerciālo raidorganizāciju darbība notiek sabiedrības interesēs.

Un vēl viens mazs nieks klāt. Pērkot tiesības raidīt citās valstīs veidotu mūziku, atbilstoši šī likuma normi, par kuru mēs tagad diskutējam, raidorganizācijas finansiāli atbalstīs citas valstis. Tātad mums ir ļoti daudz naudiņas, mēs to varam labprāt darīt, tas ir ļoti skaisti, taču pašu kultūru mēs tad padarīsim vēl nabagāku un konkurēt nespējīgu, tādēļ ka viņas vienkārši šeit nebūs. Nebūs pieprasījuma, nebūs arī produkcijas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, vai vēl kāds vēlas piedalīties debatēs? Nē. Berķa kungs, vai būs jūsu rezumējums?

A.Berķis. Mūzikā es esmu ļoti nekompetents. Vienīgi balsojums var izšķirt, kam taisnība.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pirmo, lūdzu, balsosim deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 23, atturas - 13. Nav kvoruma. Lūdzu dzēst. Pārbalsosim! Lūdzu, balsosim atkārtoti! Lūdzu rezultātu! Par -12, pret - 28, atturas - 18. Nav kvoruma.

A.Berķis. Ir, ir!

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, godājamie kolēģi! Nav pieņemts.

Balsosim, lūdzu, par atbildīgās komisijas variantu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 4, atturas - 11. Pieņemts. Paldies.

A.Berķis. Tālāk - trešā daļa. Ir atbildīgās komisijas precizējums un arī deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikums, kurā viņi saka: "Raidorganizācijas sadarbība ar citiem raidījumu veidotājiem (neatkarīgajiem producentiem) notiek uz līguma pamata, kas nosaka pušu atbildību un ieguldījumu. To īstenošanas rezultātā izmantotais raidlaika apjoms nedrīkst būt lielāks par 25% no pašas raidorganizācijas patstāvīgi sagatavota raidījumu raidlaika kopapjoma mēneša apjomā." Komisijai ir šādi: "Raidorganizācijas sadarbība ar citiem raidījumu veidotājiem (neatkarīgajiem producentiem) notiek pamatojoties uz līgumu, kurā noteiktas pušu tiesības un pienākumi". Tātad vienā vietā mēs... Pirmā daļa ir pieņemta, bet otrā daļa... Vai šis papildinājums tiks likts klāt?

Sēdes vadītājs. Paldies. To mums tūlīt Rugātes kundze paskaidros. Lūdzu! Mēs apspriežam 18.panta trešo daļu.

A.Rugāte (KDS).

Pieminēja pirmo daļu, un es apmulsu. Es vēlos teikt par 18.panta trešās daļas redakcijas papildinājumu, proti: ja neierobežo šo sadarbību, tad raidorganizācijas dibinātāji, pamatojoties uz tīri formālu sadarbību, var raidlaiku izīrēt, līdz paši raidījumus vairs neveido vispār. Un tagad pasakiet, lūdzu, kā ir iespējams to viņiem kaut kā regulēt vai noteikt, vai norādīt? Kurš tad būs tas, kas pateiks: "Nē, tagad jums pietiek, jūs vairs nevarat izīrēt! Tagad jums jāražo tikai pašiem, jo citādi jūs vairs nebūsit paši, tie, kas jūs esat." Vai jūs saprotat, ka veidojas tāda diezgan neloģiska situācija? Un tas nozīmē, ka kāds uzņēmējs konkursā var iegūt tiesības uz visu Latviju aptverošu televīzijas raidītāju tīklu, solot izveidot labu programmu, bet patiesībā nenodarbosies ar raidījumu veidošanu, kas ir kultūras vērtība šeit, Latvijā, par kuru tad mēs te galu galā cīnāmies, bet gan nodarbosies ar tālāku raidlaika izīrēšanu citiem, slēdzot sadarbības līgumus. Taču tie, kuri ar viņu slēgs šos sadarbības līgumus, paši nez kāpēc nevēlas raidīt. Viņi grib tikai taisīt. Kaut kāds murgs mums sanāk tādā gadījumā! Un sabiedriskajām raidorganizācijām šāda norma rada konkurences programmu un radošā personāla atjaunotnes iespēju. Likumā tomēr ir nepieciešams noteikt sadarbības apjoma ierobežojumu, lai nodrošinātu tā patstāvību, jo pretējā gadījumā patiešām neattaisnosies šo raidorganizāciju dibināšanas fakts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Inkēna kungs!

E.Inkēns (LC).

Eiropas padome tiešām iesaka šo 25% kvotu, bet tas attiecas uz sabiedriskajām raidorganizācijām. Tas nekādā veidā neattiecas uz komerciālajām radio un televīzijas stacijām. Attiecībā uz sabiedriskajām raidstacijām šāda norma tiek ieteikta tāpēc - un arī mūsu likumā tālāk būs 15% norma - , lai sabiedriskajā radio un televīzijā, kur, protams, gadiem ilgi strādājot cilvēki "iesēžas", jūtas varbūt pārāk ērti. Tātad tagad viņiem tiek radīta šī iekšējā konkurence ar attiecīgā ģenerāldirektora atļauju un atbalstu.

Pilnīgi citādā situācijā atrodas komercstacijas. Likumam nav jāregulē komercstaciju iekšējā uzbūve, un pasaulē pietiekami plaši ir izplatīta situācija, kad komercstacijas pašas veido tikai ziņas, bet visu pārējo produkciju iepērk no neatkarīgajiem producentiem, slēdzot ar viņiem līgumus. Viņiem netiek izīrēts laiks, bet no viņiem tiek nopirktas pasūtītās programmas un tiek izveidota šī vienotā programma, kas atbilst tai koncepcijai, par kuru ir piešķirta raidatļauja. un nekas slikts tāpēc nenotiek. No tā jau nesamazinās, pieņemsim, Latvijā ražotā produkta īpatsvars, jo šie neatkarīgie producenti taču tepat viņus ražo. Tas, ka pati raidorganizācija neražo raidījumus, tas nav absolūti nekas slikts, jo tie tik un tā tiek saražoti, pirkti un komplektēti atbilstoši programmai un programmas koncepcijai, kura uzvarējusi konkursā. Nav svarīgi, kāds ir štatu saraksts, ir svarīgi, lai programma skatītājiem būtu pieņemama.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis. Es domāju, ka paskaidrots ir pietiekoši, tāpēc balsosim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanu! Balsosim par deputātu Rugātes un Putniņa variantu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 28, atturas - 11. Nav pieņemts. Paldies.

Par komisijas variantu nav jābalso, jo nav izmaiņu.

A.Berķis. Tālāk - ceturtā daļa. Ir atbildīgās komisijas sīks precizējums par laiku. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Nav. Paldies. Lūdzu, turpināsim!

A.Berķis. Piektā daļa. Te ir deputāta Ābiķa priekšlikums par laikiem, un tas ir daļēji pieņemts. Deputāts Ābiķis iesaka, ka laikā no 7.00 līdz 21.00 nedrīkst izplatīt raidījumus, kuri satur fizisko vai psiholoģisko vardarbību, un komisija iebalsoja, ka no pulksten 7.00 līdz 22.00 nedrīkst to izplatīt. Vai deputāts Ābiķis ir ar mieru, ka tas tā notiek?

Sēdes vadītājs. Deputāts Ābiķis neiebilst.

A.Berķis. Tālāk tomēr ir deputātu Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iebildums, ka laikā no 7.00 līdz 21.00 bērniem un jauniešiem pieejamās programmās drīkst izplatīt tikai vispārēja rakstura un bērnu raidījumus. Tātad tas principā ir tas pats, bet mums ir ielikts, ka šis laiks ir līdz 22.00, jo mēs uzskatījām... Principā to es lūdzu aizstāvēt pašu Rugāti. Tas principā ir izdebatēts, bet jauns ir tas, ka ir šādi vispārēja rakstura raidījumi, kas, lai gan tieši nav paredzēti bērniem, nesatur tēmas, kas... un tos nebūtu ieteicams bērniem skatīties bez pieaugušo uzraudzības. Un tur ir tāda... tā ir diezgan plaša tēma, bet es domāju, ka tā ir noteikumu vai speciāla likuma sfēra. Es baidos, ka šis precizējums - kas ir vispārēja rakstura raidījumi, kas ir fiziskā un psiholoģiskā vardarbība, kas ir intīma seksuālā uzvedība, kas ir izteicama un attiecināma uz seksuālām sfērām un tā tālāk - ir jānorāda speciāla likuma ietvaros. Diez vai mums to visu vajag rakstīt savā likumā...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze!

A.Rugāte. Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta sagatavošanas gaitā mēs ne reizi vien saņēmām ļoti vērtīgu novēlējumu: "Iestrādājiet likumā iespējami vairāk to normu, pēc kurām var vadīties padome, nosakot kādu pārkāpumu jeb arī šo pārkāpumu nesaskatot!" Nu tad šis arī ir viens no pantiem un viena no daļām, kurās patiešām ir iestrādāta iespējami precīzi tā norma, kas ir balstīta uz starptautiskiem dokumentiem, kuros patiešām šo normu apraksts likumā tad arī dod padomei iespējas piemērot to dažādās praktiskās likumpārkāpumu situācijās, un par to mēs arī iestājamies ar šo priekšlikumu un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu - Endziņa kungs! Pēc tam - Inkēna kungs!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es šo priekšlikumu saprastu tādā gadījumā, ja mēs pašreiz apspriestu nevis Radio un televīzijas likumu, bet, teiksim, Kino likumu, kur mēs skaidri un gaiši pasakām, ka uz tādiem un tādiem seansiem bērni nedrīkst iet. Tur ir kontrole. Bet vispārējā norma piektajā daļā jau pasaka, kas ir aizliegts, kas nedrīkstētu būt šajā laika posmā. Es atvainojos, Putniņa kungs, es atvainojos, Rugātes kundze, bet ko mēs darīsim? Man aug divi mazdēli, kuri varbūt ir vieni paši mājās, un viņi māk tās podziņas paspiest... un pielikt tagad klāt, ka bez vecāku uzraudzības vai pieaugušo cilvēku uzraudzības... Kā jūs to kontrolēsiet? Tas ir absurds! Nu nav iespējams! Mēs varam aizliegt un paredzēt tikai to, ko var izkontrolēt, bet mājās televizoru vai radio katrs bērns tik tiešām māk ieslēgt, un jūs nevarat to izkontrolēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Inkēna kungs!

E.Inkēns (LC).

Es pilnībā piekrītu Endziņa kungam, ka ir jau vieta, kur jau ir aprakstītas šīs lietas, kas nedrīkst būt. Bet paskatīsimies, burtiski pasekosim līdzi tam, kas te ir rakstīts! Pirmajā punktā: "fiziskā vai psiholoģiskā vardarbība, kā arī draudi vai šausmu ainas tādā mērā, ka tas varētu bērnos izraisīt satraukumu, briesmu sajūtu vai ciešanas, izņemot retus gadījumus, kad to prasa raidījumu tēma;". Tātad praktiski "Bordertaunu" nevar rādīt, multiplikācijas filmas nevar rādīt, filmas par Lesiju un zirgiem un suņiem praktiski nevar rādīt. Trešajā punktā: "izteicieni, kas attiecināmi uz seksuālām darbībām; izteicieni, ko sabiedrībā pieņemts uzskatīt par nepieklājīgiem...". "E iela", kur tiek rādīti dažādi žesti ar vienu pirkstu augšā, MTV, kur ir vārdi "Move your ass!" , un tā tālāk - šādi raidījumi praktiski tiek "aizslēgti". Ceturtais punkts: "Nedrīkst izplatīt raidījumus par konfliktiem sabiedrībā un sadzīvē bez morāla un tikumiska novērtējuma," - tiešs aicinājums uz klaju didaktiku! Un visbeidzot - nekādas iespējas rādīt Latvijas televīzijā "Panorāmu", jo tur diemžēl ļoti daudz kas no tā ir redzams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis. Jā, es gribu teikt, ka komisijas variantā - ceru, ka jūs to izlasījāt, - jau ir rakstīts: "Laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 nedrīkst izplatīt raidījumus, kuros ir fiziskā vai psiholoģiskā vardarbība (vizuālā vai tekstuālā veidā), asiņainas vai šausmu ainas, kā arī ainas, kas saistītas ar narkotiku lietošanu. Tekstā nedrīkst būt rupjības, nepieklājīgi izteicieni, tas nedrīkst attiekties uz seksuālām darbībām." Un tā tālāk. Tas, par ko šausmināties, jau te ir aizliegts līdz pulksten desmitiem, bet runa tagad ir... mēs jau tagad strīdamies, vai pēc pulksten desmitiem tas vēl ir vajadzīgs un vai ir vajadzīgs raksturot, kas tas ir. Es domāju, ka komisijas ieteiktais variants pietiekami pasargā bērnus pat pa dienu, kad Endziņa kunga nav mājās, bet viņam naktī ir jānoliek bērni gulēt un tad pašam jāskatās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatētāju nav? Mums ir jābalso par deputātu Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" iesniegto variantu. Tātad jautājums ir par to, vai mēs balsojam pa punktiem.

A.Berķis. Nē, nav nozīmes pa punktiem balsot.

Sēdes vadītājs. Tātad neuzstāj, ka vajag balsošanu pa punktiem? Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par deputātu Rugātes, Putniņa un arī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 26, atturas - 11. Nav pieņemts. Paldies.

Lūdzu dzēst rezultātu. Balsojam par komisijas variantu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 3, atturas - 10. Nav kvoruma. Lūdzu, atkārtosim balsojumu! Lūdzu rezultātu! 37 - par, 3 - pret, 17 - atturas. Pieņemts. Paldies.

Lūdzu, turpināsim!

A.Berķis. Tālāk. Ir jābalso par 18. pantu kopā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nobalsosim par 18. pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! 40 - par, 2 - pret, 13 - atturas. 18. pants ir pieņemts.

A.Berķis. 19. pants - "Raidījumu valoda". Deputāts Kiršteins ir ierosinājis izteikt 19. panta virsrakstu šādi: "Latvijas radio un Latvijas televīzijas programmas un raidījumu valoda". Komisijai nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Komisijai nav iebildumu?

A.Berķis. Nē.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Paldies. (Zālē atskan iebildumi.)

A.Berķis. Nē, nu... komisija piekrīt šai...

Sēdes vadītājs. Berķa kungs, tā... Dreģes kundze, lūdzu! Dreģes kundze debatēs. Lūdzu, Dreģes kundze!

O.Dreģe (LNNK).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atļaujiet man uzsvērt tikai to, ka šis ir viens no vissvarīgākajiem priekšlikumiem visā likuma projektā, jo pirmām kārtām jau būtiski tiek mainīts pats panta nosaukums. Esošajā variantā tas ir - "Raidījumu valoda", taču tagad mūsu piedāvātajā variantā tas tiek labots un precizēts - "Latvijas radio un Latvijas televīzijas programmas un raidījumu valoda". Tas ir ļoti būtiski. Bez tam nevienā citā likuma projekta pantā netiek skaidrots, ka 1. un 2. izplatīšanas tīkla programmas ir valsts īpašums un tām ir tiesības savu nacionālo programmu veidot valsts valodā. Tiek arī uzsvērts, ka mēs atbalstām un veicinām minoritāšu tiesības, atvēlot tām 20% raidlaika attiecīgās minoritātes valodā, bez tam raidījuma fragmenti minoritāšu valodās ir pieļaujami arī citās programmās, bet tie ir tulkojumi. Tāpēc šie priekšlikumi ir ļoti būtiski, un mēs aicinām - LNNK aicina - balsot deputātus par Kiršteina kunga redakciju 19.pantā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Dreģes kundzei. Tātad mēs pagaidām paliekam vēl tikai pie nosaukuma. Cik es saprotu, mēs balsojam atsevišķi.

A.Berķis. Atsevišķi pa punktiem.

Sēdes vadītājs. Atsevišķi pa punktiem. Andersona kungs, kā es saprotu, par kādu citu punktu runā.

Tātad, lūdzu, balsojam par 19.panta nosaukumu. Lūdzu, balsosim! Kiršteina kunga variants. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

A.Berķis. 1.punkts: "Latvijas radio un Latvijas televīzijas 1.izplatīšanas..."

Sēdes vadītājs. Pirmā daļa...

A.Berķis. Pirmā daļa... Balsojam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu veikt balsošanu! Balsojam par pirmo daļu Kiršteina kunga redakcijā.

A.Berķis. Tās ir diskutējamas lietas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! 52 - par, 1 - pret, 4 - atturas. Pieņemts.

Lūdzu, balsosim par otro daļu Kiršteina kunga redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 3. Pieņemta.

Lūdzu veikt balsojumu par trešo daļu Kiršteina kunga redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 2. Pieņemta. Paldies.

Par ceturto daļu Kiršteina kunga redakcijā... Es atvainojos! Lagzdiņa kungs, lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Es neiebilstu pret šo priekšlikumu, es to atbalstu, bet es gribu jūs informēt, ka nākamnedēļ Saeimā tiks iesniegts īpašs likums par priekšvēlēšanu aģitāciju šajā Saeimas priekšvēlēšanu periodā, un tur šī problēma tiks detalizēti atrisināta attiecībā uz visām šīs problēmas niansēm. Tas būtu jāņem vērā, izstrādājot arī šo likumprojektu tālāk.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas debatēt? Seiles kundze vēlas. Lūdzu!

 

A.Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! Ja tiks pieņemts un nobalsots īpašs likums... būs vēl trešais lasījums, bet mēs lūdzam balsot par šo priekšlikumu šodien, jo mēs izskatām tikai otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Citu debatētāju nav. Balsošanas režīmu! Balsojam, lūdzu, par ceturto daļu Kiršteina kunga piedāvātajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 3. Ceturtā daļa ir pieņemta.

Piektā daļa.

A.Berķis. Par piekto daļu vajadzētu padomāt, vai ir... Tur rakstīts, ka pārējās Latvijas radio un Latvijas televīzijas programmās līdz 20% raidlaika vajadzētu aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem. Vajadzētu padebatēt, vai tiešām ar citu raidorganizāciju vai tikai ar neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem?

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas debatēt? Jūsu aicinājumam nav atbalsta, Berķa kungs! Lūdzu veikt balsošanu. Balsojam par piekto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 4. Piektā daļa ir pieņemta.

Sestā daļa. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts. Paldies.

Septītā daļa. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - nav. Septītā daļa ir pieņemta. Paldies.

Lūdzu, Berķa kungs, par ko mums tagad jābalso?

A.Berķis. Tagad mums būs jābalso tālāk par pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Septiņas daļas ir pieņemtas, ieskaitot pirmo daļu. Laikam gan, jo mēs esam nobalsojuši par septiņām daļām. Ja šeit mums būtu atzīmēta astotā daļa, tad mēs varētu balsot. Jeb ir jāmaina numerācija.

A.Berķis. Tad mums tomēr jāmaina šeit numerācija, un komisijai tas būs jāsakārto, bet mums vēl ir jārunā tomēr par nākamajām daļām, kuras te ir apzīmētas citādi un kuras pie šā panta pieder, jo visu to sistēmu ir izjaucis tas, ka Kiršteina kungs šo variantu... Jā, ir izsmelts viss un tādā gadījumā mums tik tiešām ir jābalso par 19.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nav iebildumu? Lūdzu, balsosim par 19.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! 58 - par, 1 - pret, 1 - atturas. 19.pants ir pieņemts.

A.Berķis. Es ļoti atvainojos! Es dažbrīd neorientējos, bet tas likums, kā jūs redzat, ir ļoti sarežģīts, un tik tiešām es vienā vakarā nevarēju visu samācīties no galvas.

20.pants - "Reklāmas jēdziens". Pirmā daļa. Deputātes Rugātes priekšlikums - svītrot tekstu, kas seko aiz vārdiem "precēm vai pakalpojumiem", līdz pat vārdiem: "Par reklāmu uzskatāmi..." Ir ierosināts svītrojums. Lūdzu...

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai šo svītrojumu var pamatot kāds no deputātiem? Nevēlas. Balsojam par deputātes Rugātes ierosinājumu - svītrot daļu no šīs daļas. Lūdzu, Balsosim!

A.Berķis. Tas ir 47.lappusē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 23, atturas - 10. Nav kvoruma. Lūdzu dzēst rezultātu. Un atkārtosim balsojumu.

Lūdzu, balsosim atkārtoti par deputātes Rugātes ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 24, atturas - 15. Nav pieņemts. Paldies.

Lūdzu, nākamo!

A.Berķis. Tālāk ir otrā daļa. Ir atbildīgās komisijas izdarīts neliels labojums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies.

A.Berķis. Trešā daļa. Ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", Rugātes un Putniņa ierosinājums.

Sēdes vadītājs. Vai vēlas kāds pamatot? Nē. Tad mums ir jābalso par šo ierosinājumu. Lūdzu, balsosim!

A.Berķis. Principā tā ir redakcionālas dabas lieta.

Sēdes vadītājs. Mums ir jābalso, lai mēs izšķirtu, kura redakcija ir labāka. Lūdzu, balsosim par deputātu Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 27, atturas - 12. Nav pieņemts. Paldies.

A.Berķis. Par 20.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie deputāti, koncentrēsimies un balsosim par 20.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Saskaņā ar Kārtības rulli jautājumi nav paredzēti. Par procedūru? Jā, lūdzu! Kreituses kundze - par procedūru. Lūdzu pagaidām dzēst balsojuma rezultātu.

I.Kreituse (DPS).

Man ir jautājums Berķa kungam: kad viņš izskatīja demokrātiskās partijas "Saimnieks" priekšlikumu 19.pantā? Es kaut kā nedzirdēju! Kad tas tika pieņemts, noraidīts, pamatots? Es to kaut kā nemanīju. Nemanīju arī, ka tika izskatīts vai apspriests Kārļa Leiškalna priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kreituses kundze. Mēs 19.pantu jau izskatījām pirms kāda laika, un jūs tomēr uzdevāt jautājumu Berķa kungam. Saskaņā ar mūsu Kārtības rulli jautājumi netiek uzdoti un netiek sniegtas arī atbildes.

Lūdzu, turpināsim, Berķa kungs!

A.Berķis. Turpinām skatīt 21.pantu?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim, Berķa kungs!

A.Berķis. Par pirmo daļu nav iebildumu, par otro daļu ir ... Vai mēs nenobalsojām?

Sēdes vadītājs. Par 20.pantu mēs nepaspējām nobalsot, Berķa kungs!

A.Berķis. Jā, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Tā ka, lūdzu, balsosim par 20.pantu. Man jāatvainojas godājamajiem deputātiem. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 1, atturas - 9. 20.pants ir pieņemts. Paldies.

A.Berķis. 21.pants. Par pirmo daļu nav ierosinājumu. Attiecībā uz otro daļu ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegta redakcija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze! Un pēc tam - Siliņa kungs.

A.Rugāte (KDS).

Par 21.pantu kopumā. 21.pantā ir acīmredzot jāizdiskutē un trešajā lasījumā jāiestrādā kāda norma, kura līdz šim likumprojektā nav iestrādāta, proti, par patērētāju tiesību aizsardzību. Un tas tad arī varētu būt tas, kas saistītos ar reklāmas ierobežojumiem, ar noteiktajiem reklāmas ierobežojumiem, kas ir šajā likumā paredzēti. To varētu pat izteikt tā, ka reklāmā jāievēro likumā par patērētāju tiesību aizsardzību noteiktie reklāmas ierobeţojumi, un ar to arī šis jautājums būtu izsmelts. Viss pārējais jau ir minētajā likumā. Tas ir par visu pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Siliņa kungs!

A.Siliņš (LC).

Paldies, augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es aicinu balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ieteikto redakciju. Ir priekšlikums otro daļu izteikt šādi: "Reklāmā jāievēro likuma "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu" nosacījumi. Un viss. Jo komisijas piedāvātajā variantā, kurā ir sacīts, ka reklāmā jāievēro negodīgas un pretlikumīgas konkurences aizliegums atbilstoši likumam, ir iespēja izvairīties no tā. Varbūt tajā likumā pat nevar tādu aizliegumu nekur atrast, un tādā veidā tie, kas neievēro likumu, var izvairīties un teikt - mēs jau nekā, mums jau te tā izdevās!.. Tāpēc es domāju, ka ir jāietver prasība ievērot likumu, un ar to jau pietiks. Tur arī būs tas, kas vajadzīgs, jo mūsu komisijas redakcija ir precīzāka. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Berķa kungs! Vai Lagzdiņa kungs vēlējās debatēt? Nē. Paldies.

A.Berķis. Es piekrītu, ka mēs varam balsot. Personīgi man Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variants liekas veiksmīgāks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Taču mums ir jābalso pa daļām.

A.Berķis. Jā, tieši par šo pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Par otro daļu?

A.Berķis. "Reklāmā jāievēro likuma "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu"" nosacījumiem."

Sēdes vadītājs. Jā, tā ir otrā daļa ar atbilstošu numerāciju.

A.Berķis. Jā, otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variantu. Rugātes kundze vēlas? Jā, lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Šis ir redakcionāls piebildums, jo sakarā ar likumu "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu" mums vajadzētu lietot termina "pretlikumiska" vietā "pretlikumīga". Un tad arī šis ierosinātais Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums ir atbalstāms pilnā mērā.

Sēdes vadītājs. Paldies, bet te tā nav rakstīts. Šinī variantā tā nav rakstīts. Mēs varam balsot tikai to, kas ir iesniegts rakstiski. Tātad, godājamie kolēģi, es lūdzu balsošanu. Balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variantu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 6. Akceptēts. Otrā daļa tātad ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ieteiktajā redakcijā.

A.Berķis. Tālāk. Trešajā daļā ir gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, gan deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumi, kas ir iestrādāti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir kādas citas domas par šo jautājumu? Nav. Akceptēts. Paldies.

A.Berķis. Tālāk. Ceturtā daļa, pirmais variants. Atbildīgās komisijas variants: "Reklāma nedrīkst iekļaut vardarbību." Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalsta šo variantu. Deputāti Rugāte un Putniņš iesaka: "Reklāma nedrīkst saturēt vardarbību." Es ierosinātu, lai to izšķir valodnieki.

Sēdes vadītājs. Paldies. Bet šeit visi ir tikai deputāti... Un šinī gadījumā mēs varam izšķirt ar balsošanu, ja tas ir nepieciešams. Lūdzu - Inkēna kungs vēlas.

E.Inkēns (LC).

Es ierosinātu tomēr atbalstīt otro variantu, proti, šo daļu svītrot. Tas ārēji ļoti labi skan, ka reklāma nedrīkst saturēt vardarbību. Es tam pilnībā piekrītu, bet cilvēki, kas zina reklāmas būtību, arī zina, ka reklāmas galvenais uzdevums ir radīt pozitīvas emocijas. Līdz ar to reklāma un vardarbība praktiski nekad nav identi jēdzieni. Reklāmā nekur neparādās vardarbība. Ir tikai divi gadījumi, ko es jums varu nosaukt, kad reklāmā parādās vardarbība. Pirmais gadījums ir tad, kad tiek reklamēti pašaizsardzības dažādi līdzekļi - gāzes baloniņi un tamlīdzīgi. Tur pirmā reklāmas daļa vienmēr ir uzbrukums. Es neredzu iemeslu, kāpēc mums nevajadzētu šādas reklāmas atļaut. Un otrais gadījums, kad reklāmā ir redzama vardarbība, ir filmu anotācijas. Parasti anotācijās par jaunajām filmām tiešām tiek sakoncentrēti asākie brīži no visas filmas. Un tur tiešām bieži ir arī vardarbība, bet, ņemot vērā to, ka filmas, piemēram, Holivudas filmas nāk uz Latviju saskaņā ar lielo kontraktu, kur klāt ir plakāti, reklāmas rullīši un skaņas pavadījums, tas ir noteikts kopējā iekšējā līgumā... Vienkārši tādā veidā no televīzijas ekrāniem pazūd šo filmu reklāmas rullīši, nekas vairs nenotiek... Nekādā citā veidā es nevaru praktiski reklāmā iedomāties vardarbību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl par ceturto daļu. Nav. Berķa kungs, kādā veidā jūs piedāvājat balsot, jo ir identiski priekšlikumi?

A.Berķis. Es ieteiktu

Nr. 35-MC

varianta daļu izslēgt, un pēc tam, ja tas netiek izdarīts, mēs varam strīdēties par variantiem, kā rakstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, balsosim! Un saskaņā ar Kārtības rulli es lūdzu balsojumu par otro variantu - par izslēgšanu - kā par radikālāko, par ceturtās daļas izslēgšanu no panta. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 15, atturas - 13. Nav kvoruma. Lūdzu dzēst, balsosim atkārtoti! Būs atkārtots balsojums par šīs daļas izslēgšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 22, atturas - 18. Nav pieņemts.

A.Berķis. Otrais. Putniņa un Rugātes priekšlikums, manuprāt, ir labs: "Reklāma nedrīkst saturēt vardarbību".

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, balsosim par deputātu Rugātes un Putniņa variantu. Lūdzu rezultātu! 31 - par, 15 - pret, 7 - atturas. Pieņemts. Paldies. Lūdzu par piekto daļu.

A.Berķis. Piektā daļa - par alkoholiskajiem dzērieniem. Te ir tik daudz variantu un tik daudz pretrunu, ka manuprāt vispirms ir jānobalso deputāta Elferta priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu daļu: "Ir atļauta alus un vīna reklāma, bet pārējā alkohola reklāma ir aizliegta". Ja mēs to pieņemam, tad mēs tiksim vaļā no daudziem pulksteņiem - no cikiem līdz cikiem tik un tik grādu stipru šņabi ir atļauts...

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu - deputāts Elferts!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Iepriekšējā reizē, kad mēs diskutējām šo likumu, šāda norma nebija iekļauta un izvērtās ļoti plaša diskusija tieši par šo alkohola reklāmu. Izvērtās arī diskusija par to, kas ir kaitīgāks un kas - ne, taču es negribu aizkavēt jūsu laiku. Mēs zinām, ka mūsu valstī ir ļoti lielas problēmas ar alkohola lietošanu, tieši ar stipro dzērienu lietošanu, un, manuprāt, mums vajadzētu aizliegt tieši stipro alkoholisko dzērienu reklamēšanu un atļaut alus un vīna reklamēšanu. Un tad faktiski uz trešo lasījumu mēs varētu diskutēt par laiku, vai to var atļaut pilnu laiku vai tikai, piemēram, no 18.00 vakarā līdz 6.00 rītā, kad bērni teorētiski būtu vecāku uzraudzībā. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, vēl par šiem punktiem! Lūdzu, deputāte Rugāte!

A.Rugāte. Paldies. Es gribētu aizstāvēt Putniņa kunga, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un savu priekšlikumu. Es jau iepriekšējā, otrajā, lasījumā pamatoju nepieciešamību iespējami vēlākā laikā raidīt šo reklāmu, atļaujot to ar ierobežojumiem, un arī šo alkoholisko dzērienu reklāmu ar to traktējumu, kurā ir alus un vīna reklāmas atļāvums. Elferta kunga priekšlikums patiesībā ir iekļauts, bet mani satrauc tas, ka, ja mēs iebalsosim jūsu priekšlikumu bez laika ierobežojuma, tad praktiski mums nebūs nekādu citu iespēju vairs, kādā veidā to ierobežot pārējā laikā, kad ir programmas, tad šī reklāma parādīsies pilnīgi bez jebkādiem ierobežojumiem. Tas ir diskutējams un principā balsojams jautājums - vai nu viens, vai otrs.

Sēdes vadītājs. Elferta kungs otrreiz vēlas.

P.Elferts. Mans priekšlikums attiecas uz jaunu daļu, un tas neizslēdz faktiski piektās daļas sākumdaļu, kur ir uzrakstīts, ka alkoholisko dzērienu reklāma aizliegta no pulksten 7.00 līdz 21.00. Tas paliek spēkā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vēl par šo jautājumu būs debates? Kreituses kundze vēlas izteikties par šo jautājumu. Lūdzu, Kreituses kundze!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Elferta kungam, dzīvojot Amerikā, ir tikai dabīgie Kalifornijas vīni, bet, ja mēs Latvijā iebalsojam, ka nepārtraukti ir atļauta alus un vīna reklāma, tad kurā kategorijā jūs ieliksit portvīnu "077" un visus citus tos dzērienus, kas nodzirdīja cilvēkus daudz vairāk nekā šnabis? Ko nozīmē kategorija "vīns" tanī realitātē, kāda ir Latvijā?

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, vai par šo tematu kāds vēlētos izteikties? Nevēlas. Tātad mums ir jāsāk balsot.

A.Berķis. Tātad es iesaku sākt ar deputāta Elferta priekšlikumu, jo tas visu izšķirs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad būs izšķirošs balsojums - deputāta Elferta priekšlikums. Lūdzu balsošanu! Pirmo balsosim deputāta Elferta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! 30 - par, 6 - pret, 22 - atturas. Ir pieņemts. Paldies.

A.Berķis. Tagad iesaku nobalsot deputāta Ābiķa priekšlikumu, kurš saka, ka alus un vīna reklāma ir atļauta no 21.00 līdz 7.00, bet pārējais alkohols izpaliek, tas nav atļauts.

Sēdes vadītājs. Paldies, mēs balsot nevaram. Arī deputāts Ābiķis neko nesaka par sava varianta labošanu. Mēs nevaram balsot, Berķa kungs!

A.Berķis. Labi, tādā gadījumā balsosim par pantu kopumā, bet par laiku mēs vēl varēsim diskutēt uz trešo lasījumu, vai šai alus un vīna reklāmai noteikt konkrētu laiku.

Sēdes vadītājs. Paldies, bet deputāte Rugāte laikam vēlas, lai tiktu balsoti arī citi punkti. Lūdzu!

A.Rugāte. Paldies, cienījamais sēdes vadītāj un godātie kolēģi! Es īsti neizprotu, kā tas ir pēc procedūras šobrīd, kādu priekšlikumu es varētu jums izteikt par to, ko darīt vai kā, taču, ja šajā jautājumā šobrīd mēs izdarīsim tādu izvēli, ka mēs ierobežojuma vietā iebalsosim atļāvumu, pastāvot šādai, ļoti vienkāršā vārdā sakot, "nodzeršanās pakāpei", kāda ir valstī... Ko mēs ar to prognozējam? Vai mums nevajadzētu tad beigu beigās patiešām paskatīties, kas ir rakstīts šajos priekšlikumos, un apdomāties? Varbūt patiešām tad vajadzētu nobalsot par lietas būtību vai arī mums ir jāpārtrauc šodienas sēde? Es tiešām esmu apmulsusi, es nezinu... Mums lūdza visās malu malās ārsti, baznīcas cilvēki un ģimenes, mums lūdza apturēt to, ko mēs esam atļāvuši, jo jau šobrīd šī reklāma ir neierobežotā daudzumā ekrānā. Ar ko tad tas mums galu galā beigsies? Vai tad mums nav ne vismazākās atbildības par to, ja mēs varam šobrīd atļauties ierobežojumus, kurus ar saprātu paši nosakām un par to atbildam? Tad kādēļ mums no tā atteikties un to nedarīt?

Sēdes vadītājs. Lūdzu - deputāts Panteļējevs, ja es pareizi saprotu, vēlas izteikties. Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC).

Es gribu teikt, ka mums ir jāievēro tas, ka viens otru neizslēdz. Pētera Elferta priekšlikums faktiski ir uzskatāms par jauna punkta pievienošanu šim te pantam... es nezinu, kā to saukt... Mani arī vakardienas strīds biedē par šiem 5. punkta uzskaitījumiem: viens, divi, trīs, četri pieci, kas ir 49. lappusē, arī seši... Es domāju, ka, vadoties pēc loģikas, Elferta kunga priekšlikums varētu tikt ievietots kā pirmais šajā uzskaitījumā, jo viņš pirmais nosaka, ka ir atļauta tikai alus un vīna reklāma, un pēc tam seko tas viss pārējais, par ko runāja arī Rugātes kundze, tas ir, par to, kas attiecas uz atturīgu dzīvesveidu un tā tālāk.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamais kolēģi! Mums šeit ir jāizspriež: ja mēs pilnīgi precīzi ievērojam Kārtības ruļļa prasības, tad mēs varam balsot attiecīgi pa punktiem, kurus ir iesniegusi Rugātes kundze, Putniņa kungs un frakcija "Tēvzemei un brīvībai", jo, izņemot piektās daļas sākumu... Es atvainojos... Godājamie kolēģi deputāti! Mums ir jāizšķir, ja mēs esam nobalsojuši par deputāta Elferta priekšlikumu - bet šis priekšlikums nosaka to, ka šī ir jauna daļa - , tad mēs esam nobalsojuši par panta papildināšanu ar jaunu daļu. Tātad šeit runa nav par piekto daļu, bet par kādu pilnīgi jaunu daļu. Un mēs, nobalsojot par Elferta kunga priekšlikumu, praktiski esam radījuši šajā pantā jaunu daļu, kura praktiski ir nevis piektā, bet septītā, jo šajā pantā jau ir sešas daļas. Mēs esam iebalsojuši jaunu daļu.

A.Berķis. Tas ir sakārtošanas jautājums.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Mēs esam iebalsojuši jaunu daļu, un tā nekādā ziņā nav piektās daļas atsevišķs punkts. Tātad, ja mums tas paliek spēkā, tad mums ir jābalso par piekto daļu, jāturpina diskusija par piekto daļu. Un šeit, kamēr nav sakārtots, tikmēr šī jaunā Elferta kunga ieteiktā daļa ir aiz piektās un sestās daļas. Protams, jāatzīst, ka līdz ar to šeit zināmas loģikas vairs nav šajā pantā, un tāpēc es domāju, godājamie kolēģi, ka mēs pasludināsim 15 minūšu... nevis 15, bet pat 19 minūšu pārtraukumu līdz pusdeviņiem un pēc tam izspriedīsim, kā būtu pareizāk attiecībā uz visiem šiem jautājumiem. Starpbrīdis līdz pulksten pusdeviņiem.

(Starpbrīdis)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Ir tieši pusdeviņi vakarā. Vai mums ir nepieciešams reģistrēties kvorumam? Nav nepieciešams. Paldies. Arī sēdes vadītājs neizsaka šādu ierosinājumu - pārbaudīt kvorumu.

Godājamie kolēģi! Konsultējoties starpbrīdī, Elferta kungs paskaidroja, ka ir radusies tehniska kļūda - ir izlaists viens vārds. Viņš nav domājis jaunu daļu, bet gan jaunu piektās daļas formulējumu, tāpēc, ja godājamajiem deputātiem nekas nav pretī, mēs šādu skaidrojumu varētu pieņemt un arī labot. Tās būtu vienkārši tehniskās kļūdas labojums, un mēs esam nobalsojuši par jaunu piekto daļu, kurā savukārt mēs varam tālāk balsot arī par šiem punktiem. Vai ir iebildumi? Godājamajiem deputātiem nav iebildumu. Līdz ar to mēs tātad varam balsot par šiem piektās daļas punktiem, kas sākas ar vārdiem "alkoholisko dzērienu reklāmu nedrīkst". Vai ir iebildumi? Nav. Tātad 1. apakšpunkts būtu adresēts nepilngadīgajiem. Nav? Paldies.

Otrais punkts. Nav iebildumu.

Trešais punkts. Es domāju, balsosim par 3.punktu deputātu Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" redakcijā. Nav iebildumu, Berķa kungs?

A.Berķis. Abi varianti ir absolūti vienādi.

Sēdes vadītājs. Paldies. 4.punkts.

A.Berķis. Nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. 5. punkts. Nav. 5.punktam mums ir divi varianti - ir arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variants. Tātad tas jau ir iestrādāts. Nav komisijai iebildumu? Paldies.

6. punkts.

A.Berķis. Nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tātad deputāta Ābiķa ierosinājums, kuru viņš neuztur spēkā, nav balsojams, jo mēs jau iepriekš esam nobalsojuši par citu vairantu.

A.Berķis. Nē, mēs varētu balsot par Ābiķa priekšlikumu, jo nekas tur... "Alus un vīna reklāma ir atļauta..."

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, te ir otrais teikums: "... bet pārējā alkohola reklāma...". Mums "pārējais alkohols" neeksistē.

A.Berķis. To mēs izsvītrojām.

Sēdes vadītājs. Mēs nevaram svītrot bez deputāta Ābiķa piekrišanas, un nav arī tāda rakstiska ierosinājuma. Tātad šis deputāta Ābiķa ierosinājums nav balsojams. Paldies. Līdz ar to mēs varam nobalsot par piekto daļu kopumā, kas sastāv no deputāta Elferta ierosinātās redakcijas un no apakšpunktiem, kas to papildina. Lūdzu balsošanu! Balsosim par šo variantu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - 2. Nav kvoruma. Lūdzu dzēst! Balsojam atkārtoti! Lūdzu balsošanu. Balsojam atkārtoti. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 1, atturas - 5. Nav kvoruma. Pārtraukums 5 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Sekretariātu zvanīt! Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemsim vietas un reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu, reģsitrēsimies! Vai visi deputāti, kuri to vēlējās, ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 68 deputāti. Varam turpināt darbu un balsot par piekto daļu. Lūdzu veikt balsošanu. Balsojam par piekto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 1, atturas - 6. Esam akceptējuši piekto daļu šajā redakcijā. Lūdzu godājamo komisiju to sakārtot, gatavojot trešo lasījumu.

Lūdzu! Sestā daļa.

A.Berķis. Sestā daļa. Ir komisijas variants, un ir deputātu Rugātes un Putniņa un "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājums - svītrot vārdus "tabakas izstrādājumu", un arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums ir tads pats. Tātad jābalso par to, vai mēs svītrojam šos vārdus "tabakas izstrādājumu", paredzot līdz ar to... jo citādi to reklāmu nosaka attiecīgi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, - Rugātes kundze! Un pēc tam - Siliņa kungs.

A.Rugāte (KDS).

Paldies sēdes priekšsēdētājam! Es atvainojos Siliņa kungam. Iespējams, ka mēs bijām vienlaicīgi ceļā uz tribīni. Es gribētu paskaidrot to kombināciju, kas mums varētu šeit izdoties tikpat veiksmīgi kā iepriekšējā jautājumā par reklāmas ierobežojumiem attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem, proti, ja tiktu iebalsots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un deputātes Rugātes priekšlikums vai arī Putniņa kunga un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, kāds no tiem. Tajos ir runa par tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāmas aizliegumu. Ir jārēķinās ar to, ka Ministru kabineta noteikumi pagaidām vēl nav izstrādāti, un tad, kad tie būs, tad arī tiks izdarīti attiecīgi labojumi. Bet, iekams šie noteikumi vēl nav parādījušies, nevajadzētu laist garām izdevību otrajā lasījumā šeit izdarīt šāda veida normu iestrādi.

Un otrs priekšlikums, kurš būtu komplektā ar šo tikko minēto priekšlikumu par aizliegumu, ir deputāta Putniņa, deputātes Rugātes un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, kurā ir ierosināts papildināt šo 21.pantu ar jaunu daļu - astoto. 51.lapaspusē jūs varat atrast šo priekšlikumu par astoto daļu, proti: "Šā panta piektās līdz septītās daļas noteikumi neattiecas uz raidījumiem no sporta un līdzīgiem pasākumiem, kur reklāmas atrodas notikumu fonā (reklāmas paneļi stadionos, firmu logo u.c.) un no tām nav iespējams izvairīties." Ar šo papildinājumu mēs varam arī atrisināt jautājumu par to, kā rīkoties tādos gadījumos. Ja ir noslēgts līgums par kādas sporta spēles translāciju un tur parādās šīs reklāmas, kuru dēļ mēs it kā nevarētu parādīt šo sporta pasākuma translāciju, tad jautājums līdz ar to ir atrisināts, jo likumā ir par to atruna. Bet, lai nebūtu tomēr atļauta šāda speciāla reklāma, šo ierobežojumu tad arī noteiks šis pirmais priekšlikums - priekšlikums nr.166. Vai arī priekšlikums nr.167. Pēc jūsu izvēles. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, - Siliņa kungs! Pēc tam - Žīgura kungs, un pēc tam - Inkēna kungs.

A.Siliņš (LC).

Paldies, augsti godāto Prezidij! Godātie kolēģi! Es arī piekristu aicinājumam no sestās daļas svītrot vārdus "tabakas izstrādājumu". Iemesls? Ja jūs uzmanīgi lasītu sesto daļu, jūs redzētu, ka šeit ir minēti ļoti dažādi temati, teiksim, ārstnieciskie pakalpojumi, pārtikas produkti, ārstnieciskie līdzekļi, augu aizsardzība un tādas lietas, kas pieder pie absolūti citas sfēras nekā tabakas izstrādājumi. Tabakas izstrādājumus un alkoholu ir sabiedrībā pagaidām pieņemts oficiāli uzskatīt par narkotikām, par vielām ar narkotisku iedarbību, kuras parasti reglamentē ar atsevišķiem likumiem vai ar atsevišķiem pantiem. Tādēļ nav loģiski atstāt tās šeit, šajā vienā regulējošajā punktā, kamēr nav pieņemti attiecīgie likumi, jo mēs paši atceramies, ka likums par tabaku arī netika mums tālāk uz priekšu, un, kamēr nav Ministru kabineta noteikumu... Tādēļ šeit tam nav vietas. Tīri loģiski tam te nav vietas, un te to nevajadzētu.

Tālāk. Kas attiecas uz to, kā to vajadzētu organizēt, acīmredzot trešajā lasījumā ir jāizstrādā arī par tabakas reklāmu kaut kas līdzīgs, kā tas ir izdarīts attiecībā uz alkohola reklāmu. Te jau zināmas iezīmes ir, par ko runāja deputāte Rugāte, - par to, ka ja kaut kur fonā ir... Un te ir arī Novakšānova priekšlikums par tabakas reklāmas raidīšanas laikiem. Bet deputāta Novakšānova priekšlikumā par laikiem nav redzams, uz kuru vietu tekstā tas attiecas. Tādēļ es domāju, ka pašreiz svītrojot šo normu no 6.punkta... un varbūt pat vispār aizliegt šajā otrā lasījuma variantā šo tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāmu, kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija to iesaka, varētu ar mērķi, lai, gatavojot projektu trešajam lasījumam, tiktu strādāts attiecībā uz šo sfēru. Jo es arī saprotu šā jautājuma ekonomisko nozīmi, un to daudzi saprot, ka uz tā balstās ļoti daudzu šo raidorganizāciju pastāvēšanas iespējas. Bet mums vienlaikus ir jāsaprot arī tas kaitējums, kas tomēr radīsies šīs reklāmas dēļ. Ja palielināsies tabakas izstrādājumu lietošana, it īpaši jaunatnes un bērnu vidū - un to mēs ļoti negribam, - tad mēs iegūsim vairāk zaudējumu, nekā iegūs šīs raidorganizācijas. Tādēļ šeit ir vēl kārtīgi jāpiestrādā - līdzīgi tam, kā tas izdarīts attiecībā uz alkoholu. Un tad, es domāju, trešajā lasījumā mēs nonāksim pie saskaņota teksta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, - Žīgura kungs! Pēc tam - Bērziņa kungs.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tikko deputāts Siliņa kungs to jau izskaidroja, un es vēl papildināšu - mēs nonāksim diezgan lielās pretrunās, jo, kā jūs zināt, sporta spēles parasti sponsorē tabakas un alkohola firmas, un, ja mēs pārraidām internacionālās un varbūt arī mūsu hokeja spēles, tad jau šīs reklāmas vienmēr tur būs un mēs netieši būsim spiesti tās rādīt, jo to prasa. Un šinī gadījumā mēs neiekasēsim nevienu santīmu par to. Es nedomāju, ka tieši vajadzētu samaksātu reklāmu kā tādu, bet, ja nu ir viena sporta spēles pārraide un tur tās ir, tad es nezinu, kādā veidā... bet katrā ziņā vajadzētu mums arī tad iekasēt naudu par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, - Bērziņa kungs! Un pēc tam - Elferta kungs.

I.Bērziņš (LC).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es neesmu iesaistījies nevienā tabakas firmā un nepīpēju kopš septītās klases, tā ka man pārmest kaut kādu ieinteresētību nevarētu, bet tomēr es gribu teikt, ka šis likums vairāk tiešām... es jau te teicu... Konsultējos starpbrīdī ar dažiem cilvēkiem, kas labi zina, kā tas ir Amerikā, un viņi teica, ka tas atgādina baptistu vasaras nometnes iekšējos noteikumus. Es domāju par tām televīzijām, kam vajadzēs strādāt un pelnīt arī no reklāmas. Tāpēc es domāju, ka Novakšānova kunga priekšlikums ir ļoti loģisks. Mēs tiešām aizliedzam raidīt šo reklāmu tajā laikā, kad to var skatīties mūsu jaunā paaudze. Sākot no pulksten 23.00 rāda filmas, kurās varētu būt kaut kas tāds, kas aicina uz kaut ko daudz sliktāku nekā, piemēram, pīpēšanu. Tur var būt vardarbība un vēl kaut kas cits, droši vien kompleksā ar vardarbību. Tāpēc es tiešām domāju drusku turēties pie kaut kā racionāla un atbalstīt Novakšānova kunga priekšlikumu, kas šo reklāmu ierobežo laika ziņā, bet vispār to neaizliedz. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Elferta kungs!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs par šo jautājumu runājām jau iepriekšējā reizē, kad apspriedām šo likumu, un es atkal aicinu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu panta sestajā daļā un arī septītajā daļā, jo tas ir kompleksā, un faktiski, lai atbildētu uz Žīgura kunga jautājumu, es atbalstītu arī priekšlikumu par jauno astoto daļu, tas ir, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", Rugātes un Putniņa priekšlikumu, ka šie aizliegumi neattiektos uz reklāmas paneļiem stadionos un uz firmu logo, kas ir redzami sporta vai kultūras pasākumos. Un es gribētu atgādināt deputātam Bērziņam, ka bieži vien tieši pusaudži ir tie, kas skatās raidījumus no pulksten 23.00 līdz 7.00. Un kāpēc ir reklāma? Reklāma ir tāpēc, lai piesaistītu jaunus lietotājus vai piesaistītu lietotājus pie savas produkcijas.

Un, visbeidzot, ir arī Eiropas direktīvas, kas aizliedz reklamēt tabaku radio un televīzijā, un, ja mēs gribam iestāties Eiropas savienībā, mēs varētu jau pieņemt šādas normas, un es atkal atgādināšu, ka, jau balsojot par šo likumprojektu otrajā lasījumā, mēs jau to apstiprinājām - tātad, respektīvi, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumus sestajā un septītajā daļā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, - Inkēna kungs! Un pēc tam - Graudiņa kungs!

E.Inkēns (LC).

Es, tāpat kā Bērziņa kungs, nesastāvu smēķētāju mafijā, un tomēr es saskatīju zināmu pretrunu Elferta kunga rīcībā, jo, no vienas puses, viņš aicināja iedzert vīnus, bet nez kāpēc uzskata, ka smēķēšana ir sliktāka par vīna dzeršanu. Bet tas nu tā.

Es uzskatu, ka mums nevajag skrieties pašiem ar sevi. Tabakas likums tepat Saeimā ir otrajā lasījumā. Šis likums arī ir otrajā lasījumā. Tas nozīmē, ka starpība to pieņemšanā varbūt ir pāris mēnešu. Tāpēc es uzskatu, ka komisijas izstrādātais variants, kurā ir paredzēta šā likuma pieņemšana, ir visai pilnīgs. Ja jau mēs runājam par tabaku kopumā, gribu teikt, ka Novakšānova kunga priekšlikuma būtība ir - cikos mēs ejam gulēt, nekas cits. Jo mēs labi zinām, ka lielās Rietumu cigarešu jeb tabakas kompānijas ir gatavas pārdot labas filmas kopā ar attiecīgo firmu reklāmu. Ja mēs gribam, lai šīs reklāmas sākas no pulksten 23.00, tas nozīmē, ka arī šīs filmas sāksies no pulksten 23.00 un ka gulēt mēs iesim pulksten vienos. Ja filma sākas 22.00, tad gulēt mēs ejam 12. Tas ir pavisam elementāri, tas ir saistīts ar to, cik daudz televīzijas skatītājs var gulēt, un viss!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Graudiņa kungs!

 

M.Graudiņš (LC).

Cienījamie kolēģi! Te vajag mazu paskaidrojumu, jo te var ļoti viegli sajaukt divas lietas. Pēc būtības mēs pašlaik diskutējam par divām daļām - par sesto daļu un par septīto daļu. Kamēr Siliņa kungs runāja, bija diezgan liels troksnis zālē, bet principā tas, ko viņš teica, bija pareizi, ka nav īpaši loģiski, ka tabakas izstrādājumi ir šajā sarakstā. Kad pirmo reizi izskatījām šo likumu, pats veselības aizsardzības valsts ministrs Apinis teica, ka pēc būtības tas nav īpaši svarīgi - pašlaik šo pieņemt, un faktiski, ja nobalsotu par Rugātes kundzes priekšlikumu, tas nozīmētu, ka Ministru kabinets nedrīkst reglamentēt ar saviem noteikumiem tabakas reklāmu. Tā ka faktiski tas rada brīvāku pieeju. Manuprāt, nav īpaši būtiski, vai atbalsta vai neatbalsta Rugātes un Putniņa priekšlikumu vai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ieteikumu sestajā daļā. Būtiskākais ir tas, par ko lielākoties te runāja, ir septītā daļa, kur nosaka, vai nu mēs gribam pilnīgu aizliegumu, vai mēs gribam normu, kas ir līdzīga tai, kuru esam pieņēmuði attiecībā uz alkoholu un vīnu un kurā zināmu kompromisu ieturam, tā, kā Novakšānova kungs vai Kiršteina kungs ir ierosinājuši. Es gribēju, lai tagad būtu skaidrība par šo lietu, par šo sesto un septīto daļu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu! Berķa kungs rezumēs.

A.Berķis. Balsosim. Paldies. Nospriedīsim, kā balsot.

Sēdes vadītājs. Tātad, godājamie kolēģi, mēs pagaidām varam balsot tikai par sesto daļu, un ir vajadzīgs tikai viens balsojums, jo tie ir divi analoģiski priekšlikumi - svītrot vārdus "tabakas izstrādājumu". Lūdzu balsošanas režīmu - un balsojam par šo ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 13, atturas - 9. Pieņemts. Tātad vārdi "tabakas izstrādājumu" ir svītroti no sestās daļas.

Tagad, godājamie kolēģi, mēs varam atgriezties pie septītās daļas.

A.Berķis. Es domāju, ka arī ir izdiskutēts un jābalso ir... un vienādi priekšlikumi ir gan Rugātei un Izglītības komisijai, gan Putniņam, - ka aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma, tikai Putniņš un frakcija "Tēvzemei un brīvībai" iesaka "Pārejas noteikumos" atlikt šā punkta spēkā stāšanos līdz 1998. gada 1. janvārim. Tātad....

Sēdes vadītājs. Paldies. Es atvainojos, bet mēs par šo frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputāta Putniņa ierosinājumu nevaram balsot, jo šāds teksts neatbilst likuma prasībām, tas ir vēlējuma veidā. Ja šis frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputāta Putniņa ierosinājums būtu "Pārejas noteikumos" kā atsevišķs pants, tas būtu cits jautājums. Tātad mēs varam balsot tikai par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputāta Putniņa ierosinājumu - papildināt pantu ar septīto daļu: "Aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma." Tas ir tas pats, jo šāds iekavās ielikts ieteikums par to, kas būtu vajadzīgs "Pārejas noteikumos", ir balsojams pie "Pārejas noteikumiem", mums likumā nevar būt šāds teksts. Tātad mums ir jābalso, pirmkārt, par šo septīto daļu, radikālākais priekšlikums, kas vispār izslēdz... un tikai pēc tam mēs varam balsot par pārējiem, kas ir paskaidrojoša rakstura.

Tātad, lūdzu, balsojam par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un deputātes Rugātes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 36 - par, 16 - pret, 9 - atturas. Pieņemts. Tādējādi...

A.Berķis. Novakšānova priekšlikums vairs nav...

Sēdes vadītājs. Par Novakšānova kunga priekšlikumu vairs nevaram balsot, par Kiršteina kunga priekšlikumu arī nevar balsot...

A.Berķis. Ir tikai astotais... pēdējais ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", Rugātes un Putniņa ierosinājums papildināt 21. pantu ar jaunu - astoto - daļu, ka šā panta tādas un tādas daļas noteikumi, tas, par ko nobalsojām, "neattiecas uz raidījumiem no sporta un līdzīgiem pasākumiem, kur reklāmas atrodas notikumu fonā."

Sēdes vadītajs. Paldies. Vai visiem ir skaidra šī priekšlikuma būtība? Tātad mēs varam balsot par deputātes Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumu - papildināt 21. pantu ar jaunu (astoto) daļu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 5. Astotā daļa ir pieņemta. Tātad pantam ir jauna astotā daļa šajā redakcijā.

A.Berķis. Līdz ar to var balsot par 21. pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, balsosim par 21. pantu kopumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 3. Pants ir pieņemts kopumā.

Lūdzu, Berķa kungs, turpināsim!

A.Berķis. Tālāk. 22. pants - "Reklāmas izvietošana". Pirmajā daļā ir komisijas izstrādāts variants, kas sakrīt ar Rugātes un Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumu, bet tālāk ir atšķirības. Komisijas variantā ir rakstīts: "Raidījumos ievietotajai reklāmai jābūt raidījuma vai valsts valodā." Un ir ierosinājums, ka reklāmai ir jābūt valsts valodā - nevis raidījuma, bet tikai valsts valodā. Ir jābalso atsevišķi par katru punktu, pa vienam.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu ir jābalso, vispirms - un pa punktiem, jo tas būtiski atšķiras no komisijas varianta, kurš nesatur nekādus apakšpunktus. Tā ka, lūdzu, vai deputāte Rugāte vēlas sniegt komentāru? Lūdzu!

A.Rugāte. Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu komentēt šīs 22.panta pirmajā daļā esošās normas - nepieciešamību izvirzīt prasību reklāmu izvietot blokos. Kas attiecas uz šīs daļas 2.punktu tā ir ļoti būtiska prasība no patērētāju interešu aizsardzības viedokļa. Tas nav nekas jauns, šāda prakse ir, tas tiek praktizēts, varbūt tā ne vienmēr ir vēlama, ne vienmēr to labprātīgi grib realizēt, taču tā ir pasaules pieredze, un vajadzētu mums atkal izdarīt kādu labu secinājumu no tā, jo, ja šī reklāma atrodas blokos, tad tā ir mazāk traucējoša skatītājiem, kuriem šī reklāma neliekas interesanta un ne vienmēr ir saistoša. Taču, ja šai reklāmai laiks ir paredzēts, tad acīmredzot ir jāatrod kāds kompromisa variants, kurā reklāmu var raidīt, minimāli traucējot skatītāju. Ja šāda prasība būs jāpilda visām raidorganizācijām, tad skatītāji būs pasargāti no pārmērīgi biežas reklāmas parādīšanās, kas šobrīd nebūt nav nekas jauns, jūs to manāt un redzat, ka tieši tā tas notiek, un likumam vajadzētu to reglamentēt. Bet arī raidorganizācijas neko nezaudēs, tāpēc ka nemainās kopīgais reklāmai atvēlētais laiks, jo reklāma atrodas blokā un reklāmu devējam nebūs citas izvēles, viņš tik un tā liks šo reklāmu iekšā, un reklāma tik un tā parādīsies, taču tā nebūs "izmētāta" nekontrolējamos laikos, vienalga, kādās sižeta vietās jebkurā raidījumā. Ja šo prasību neizvirza un raida, kad ienāk prātā, pa vienai atsevišķai reklāmai, tad skatītājiem nebūs izvēles, jo visi kanāli būs vienlīdz pārpildīti ar reklāmu un tādēļ arī grūtāk pieņemami. Tā ir patiešām skatītāju interešu aizsardzības norma. Ja netiek ievērota 3.punktā piedāvātā norma, proti, ka reklāmas atšķiršanai no pārējās programmas nedrīkst izmantot reklāmu veidojošo vai izplatošo uzņēmējsabiedrību reklāmu, tātad kādu pašreklāmas dţinglu, kā mēs sakām - skaņu, radio vai arī kādu kadru televīzijā, kas atšķir šo raidsabiedrību jeb uzņēmējsabiedrību (tāda ir šī 3.punktā piedāvātā norma), tad reklāmu veidojošās uzņēmējsabiedrības, kas bieži nav Latvijas uzņēmēji - un tā tas ir - nodrošinās sev bezmaksas reklāmu. Vai mēs vēlamies to viņiem šādā veidā sagādāt? 4.punkts skan tā: "raidījumos, kas veido atsevišķas daļas, sporta pasākumu translācijās vai līdzīga satura raidījumos, vai uzvedumos ar starpbrīžiem reklāma izvietojama tikai starp daļām vai starpbrīžos." Šī norma ir ieviesta Rietumeiropā ļoti konsekventi, aizsargājot skatītāju intereses no pārmērīgas reklāmas un saglabājot raidītā materiāla māksliniecisko vērtību.

Kas attiecas uz 2.punktu, ir sagatavots "Pārejas noteikumu" 21.punkts kā papildinājums "Pārejas noteikumiem", taču šis jautājums attiecas uz "Pārejas noteikumu" izskatīšanas brīdi, tādēļ šobrīd es jūs neapgrūtināšu ar šā punkta skaidrojumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Inkēna kungs!

E.Inkēns (LC).

Reklāmas raidīšanai blokos ne vienmēr ir pozitīvs efekts. Apmēram pirms 15 gadiem ASV, Čikāgā, kad notika futbola finālmačs, pirmo reizi atļāva pārraidē izvietot reklāmas bloku. Rezultāts bija tāds, ka tajās 5 minūtēs, kurās raidīja šo reklāmas bloku, Čikāgā bija masveidīga kanalizācijas sistēmas avārija sakarā ar pārslodzi! Taču man jāatzīst, ka es tiešām atbalstu to, ka reklāmas blokiem ir jāpastāv. Bet diemžēl šajā Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumā ir divi punkti, kas diezin vai būtu loģiski.

1.punkts: "Reklāmai ir jābūt valsts valodā". Mēs paši pirms tam nobalsojām, ka Latvijas televīzijas otrajā programmā būs raidījumi minoritātēm. Iedomājieties vienu vecticībnieku pārraidi, kurā rādīs reklāmu (pieņemsim, reklamēs kādu reliģiska satura grāmatu vai kaut ko tamlīdzīgu) nevis viņu valodā, nevis krievu valodā, bet latviešu valodā! Kāda no tā ir jēga? Tāpēc reklāmai ir jābūt vai nu valsts valodā, vai pārraides valodā, ja tā ir specifiska reklāma. Es, protams, ceru, ka tuvākajā laikā mums nebūs pārraižu arābu valodā ar Korāna reklāmu, un tomēr...

Un 3.punkts: "Reklāmas atšķiršanai no pārējās programmas nedrīkst izmantot reklāmu veidojošo vai izplatošo uzņēmēju (uzņēmējsabiedrību) reklāmu." Tas ir nepieciešams kaut vai tāpēc, lai reklāmas devēji zinātu, uz kurieni piezvanīt, tāpēc ka tur parasti ir telefona numurs klāt. To dara gan Latvijas televīzija, gan IP, un tas ir tikai tāpēc, lai reklāmas pasūtītājiem būtu vieglāk atrast tos cilvēkus, kas izvietos reklāmu televīzijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis. Es ierosinātu sākt ar pēdējo - ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinājumu, ko ir pieņēmusi arī komisija, - ka raidījumos izvietotajai reklāmai jābūt raidījuma vai valsts valodā. Kad to mēs esam atrisinājuši, tad skatīsim pēc kārtas, pa punktam, Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze!

A.Rugāte. Paldies. Es gribētu atbildēt attiecībā uz to piemēru par vecticībnieku, kurš, būdams Latvijas pilsonis... Pamatā vecticībnieki mums ir ļoti seni iedzīvotāji, tādēļ varētu pieļaut, ka, Latvijā dzīvojot, viņiem ir iespējams skatīties reklāmu arī latviešu valodā, diez vai tāda reklāma būtu liels pārkāpums. Bet, kas attiecas uz šā priekšlikuma daļām, patiešām arī mans priekšlikums būtu balsot pa daļām, par katru daļu... tās nav daļas... par katru punktu atsevišķi, un tad arī tās normas - gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, gan arī frakcijas un deputātu priekšlikuma - būtu ietveramas.

Sēdes vadītājs. Tā, vai Berķa kungs vēlas kaut ko papildināt?

A.Berķis. Nē, ir tieši tā, kā mēs abi sacījām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad mums sākumā ir jābalso deputātu iesniegtie priekšlikumi, šajā gadījumā deputātu Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums.

A.Berķis. Sāksim ar Izglītības...

Sēdes vadītājs. Nesāksim ar Izglītības, jo tas ir komisijas variants, sāksim ar deputātu un frakcijas iesniegumu, un, ja viņš negūs atbalstu, tad mēs jau varam skatīt tālāk komisiju variantu, un tad mēs, dabīgi, balsosim šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variantu. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātes Rugātes, Putniņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikuma pirmo daļu... Es atvainojos, mums jābalso par pirmo daļu, jo apakšpunkti atšķiras. Es atvainojos, nevis daļu, bet punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 20, atturas - 8. Iespējams, ka ir kvoruma trūkums, tāpēc ka neskaidri bija formulēts balsojums.

A.Berķis. "Reklāmai jābūt valsts valodā" - mēs balsojam par šo punktu. Cits variants - "raidījuma vai valsts valodā".

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs balsojam, jā, par 1.punktu - reklāmai jābūt valsts valodā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo 1.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 18, atturas - 15. Nav pieņemts.

Nākamais mums ir jābalso...

A.Berķis. "Reklāma vizuālajās programmās izvietojama blokos".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojam par šo 2.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 5, atturas - 9. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - "Reklāmas atšķiršanai no pārējās programmas nedrīkst izmantot reklāmu veidojošo vai izplatošo uzņēmēju (uzņēmējsabiedrību) reklāmu".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 23, atturas - 18. Nav pieņemts.

A.Berķis. 4.punkts: "Raidījumos, kas veido atsevišķas daļas, sporta pasākumu translācijās vai līdzīga satura raidījumos, vai uzvedumos ar starpbrīžiem, reklāma izvietojama tikai starp daļām vai starpbrīžos".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 5. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk ir komisijas variants, kas ietver Izglītības...

Sēdes vadītājs. Nav komisijas varianta.

A.Berķis. Tādā gadījumā mums jābalso...

Sēdes vadītājs. Mums jābalso kopumā.

A.Berķis. Ir arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variants. Ja mēs izbalsojām, ka reklāmai jābūt valsts valodā, tad mums ir jānobalso par papildinājumu "vai valsts valodā".

Sēdes vadītājs. Tas jau ir iestrādāts komisijas variantā. Jums ir atzīme, ka tas ir iestrādāts komisijas variantā.

A.Berķis. Piekrītu.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka galvenā problēma šajā pantā nedaudz citādi bija arī 1.punktā, mēs nenobalsojām, kā sākumā tika ierosināts, par šo ievaddaļu. Un, lai mums būtu pants pilnībā un lai mums būtu šī panta daļa pilnībā, mums ir jārunā par ievaddaļu, ir jābalso pa punktiem. Un šinī gadījumā, tā kā mēs neesam nobalsojuši 1.apakšpunktu frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", deputātu Rugātes un Putniņa kunga ierosinājumā, mums ir jābalso, vai mēs pieņemam šo otro variantu par ievaddaļu, kura praktiski ir izteikta komisijas variantā un kurai nav apakšpunktu. Vai deputāti piekrīt? Tātad mums ir jābalso par šo komisijas varianta ievaddaļu. Lūdzu balsošanu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 5. Tātad esam nobalsojuši par pirmās daļas ievaddaļu, bet vēl mums ir jānobalso par kopējo redakciju, kura sastāv no komisijas ievaddaļas un tiem punktiem, par kuriem mēs, atsevišķi balsojot, jau nobalsojām. Lūdzu balsošanu! Balsosim par 22.panta pirmās daļas redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - otrā daļa. Nav ierosinājumu. Trešā daļa - nav ierosinājumu. Ceturtajā - atbildīgās komisijas sīks ierosinājums, papildinājums. Ir iebildumi?

Tālāk ir piektā daļa - nav. Sestā daļa - nav. Septītā daļa - nav. Astotā daļa. Atbildīgā komisija ierosina svītrot šo daļu. Deputāti Rugāte un Putniņš arī iesaka svītrot, un daļa ir izsvītrota.

Sēdes vadītājs. Vienu mirkli! Tātad mēs varam balsot par atbildīgās komisijas ierosinājumu - svītrot astoto daļu. Neviens neiebilst pret astotās daļas svītrošanu? Paldies. Par nākamo.

A.Berķis. Tālāk ir devītā daļa. Tur ir deputātes Rugātes ierosinājumi, kur pārcelt, un tas līdz ar to tiek pārcelts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Paldies.

A.Berķis. Devītā daļa - turpmāk mainīt numerāciju. Tas ir loģiski. Ierosinājumu nav. Desmitajā ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Rugātes un Paula Putniņa ierosinājums - papildināt pantu ar vienpadsmito daļu. Par desmito nav nekādu...

Sēdes vadītājs. Nav. Paldies.

A.Berķis. Jā, bet ir ierosinājums - papildināt pantu ar vienpadsmito daļu: "Latvijā veidotas reklāmas laiks raidorganizāciju programmās nedrīkst būt mazāks par 50% no diennakts raidlaika apjoma". Gribu saņemt paskaidrojumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze!

A.Rugāte (KDS).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi un cienījamo referent! Es gribētu vēl atgriezties pie astotās un devītās daļas, kas ir ierosināta kopā ar desmito daļu - tātad trīs daļas svītrot. Par to netika nekas teikts Saeimai. Par devīto arī ir ierosinājums - svītrot, arī par desmito daļu ir ierosinājums - svītrot. Savukārt tālāk tekstā tas ir iestrādāts 23.pantā ar jaunu piekto daļu, bet šeit tas ir nepiederoši. Šeit sakārtotības labad būtu jāsvītro visas šīs trīs daļas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs tiešām to esam aizmirsuši. Mums ir jābalso par deputātes Rugātes priekšlikumu - svītrot vēl arī devīto un desmito daļu. Vai varam balsot atsevišķi par katras daļas svītrošanu? Un tad atgriezīsimies un skatīsim tālāk. Lūdzu, balsosim! Tātad balsojam par deputātes Rugātes ierosinājumu - svītrot devīto daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 21, atturas - 16. Nav pieņemts. Lūdzu dzēst.

Un tagad balsosim par deputātes Rugātes ierosinājumu - svītrot desmito daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 22, atturas - 15. Nav pieņemts.

Tālāk ir ierosinājums - papildinājums ar vienpadsmito daļu. Šeit gan jāsaka... Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit jau no zāles atskanēja priekšlikums - atbalstīt šo priekšlikumu. Es arī ļoti sirsnīgi to aicinātu, jo tad mēs varētu katru stundu vismaz pusstundu skatīties reklāmu uz priekšu. Visu, tātad pusi dienas, varētu teikt, puse raidlaika mums būs reklāma un puse būs pārējais. Atbalstīsim!

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Berķis. Godājamie deputāti! Es domāju, ka te ir mazliet kaut kā kļūmīga redakcija. Droši vien ierosinātāji gribējuši rakstīt, ka 50% no reklāmām jābūt veidotām Latvijā. Vai nav tā domāts?

Sēdes vadītājs. Paldies, Berķa kungs! Mums ir ļoti grūti zināt, ko katrs no mums domā. Mēs redzam to, kas ir rakstīts. Paldies. Tā ka, ja godājamie deputāti Rugāte un Putniņš, uzstāj par balsojumu, tad mums ir jābalso šis ierosinājums. Rugātes kundze! (No zāles deputāte A.Rugāte: "Šeit ir redakcionālas dabas kļūda!") Paldies. Tātad jūs nepieprasāt šobrīd balsojumu? Paldies. Nebalsosim, jo deputāte Rugāte vairs nepieprasa šo balsojumu.

A.Berķis. Par 22.pantu kopumā ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Paldies. Man vienīgi jāprasa, vai deputāts Putniņš neuzstāj par balsojumu, jo mēs... diskriminējam. Paldies. Lūdzu, balsosim par 22.pantu kopumā mūsu pieņemtajā redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 3, atturas - 7. Pieņemts 22.pants.

A.Berķis. 23.pants - "Speciālie reklāmas raidījumi". Par pirmo daļu nav, par otro daļu - nav, par trešo daļu nav neviena priekšlikuma. Par ceturto daļu ir gan atbildīgās komisijas variants ļoti lakonisks variants, gan deputātes Rugātes priekšlikums. Jā, par ceturto daļu ir tikai komisijas variants. Nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav godājamajiem kolēģiem iebildumu?

A.Berķis. Tālāk deputāte Rugāte ierosina papildināt pantu ar piekto daļu. Es gribu, lai viņa pati izstāsta. Tāpat arī frakcija"Tēvzemei un brīvībai" iesaka piekto daļu, tikai ir cita redakcija, kā to izteikt. Tur ir nedaudz atšķirīga redakcija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze!

 

A.Rugāte (KDS).

Godātie kolēģi! Šis ir tas pants un šī ir tā daļa, par kuru mēs iepriekš jau runājām, apspriežot 22.panta astoto, devīto un desmito daļu, kur tās 22.pantā tika svītrotas, bet šeit tās parādās ar tādu tekstu, kādu jūs redzat. Un es nedomāju, ka te ilgāk nevajadzētu laiku kavēt, lai kaut ko skaidrotu. Daudz sarežģītāka situācija bija 22.pantā. Nē, tur mēs svītrojām!

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Rugātes kundze, mēs nesvītrojām. Jūs ierosinājāt svītrot, bet mēs nesvītrojām.

A.Rugāte. Astotā un devītā daļa tika svītrota.

Sēdes vadītājs. Devītā un desmitā netika svītrota, Rugātes kundze! Astotā gan tika svītrota.

A.Rugāte. Es uzturu balsojumu. Un tad tas ir sakārtošanas jautājums uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Rugātes kundze! Tad mums vēl jāprecizē šajā redakcijā parējas noteikumi. Mēs nevaram balsot par pārejas noteikumiem, balsojot par konkrētu pantu.

Inkēna kungs vēl vēlas? Lūdzu!

E.Inkēns (LC).

Tikai paskatīsimies no pašreizējās Latvijas Televīzijas realitātes puses, pret ko cīnās šis pants. Praktiski šis pants iznīcina "Piccu TV", jo tieši "Picca TV" šāda veida reklāmas tiek lietotas. "Picca TV" nebūt nav no tām televīzijas stacijām, kura Latvijā nebūtu populāra un kuru iedzīvotāji neskatītos.

Kas vēl tiek iznīcināts? Ir vesela rinda lielo koncertu pārraižu, kurām ir daudzi sponsori, un, ja viņus visus nosauc, tad tas aizņem daudz laika. Piemēri, kādi konkrēti Latvijā reāli ir bijuši, ir "Spiets", Dziesmu svētki un skaistuma konkursi. Tieši tur, lai neaizņemtu ētera laiku, bet lai izteiktu pateicību sponsoriem, apakšā tiek izmantota slīdošā rinda. Ieviešot šo pantu Rugātes kundzes redakcijā, diemžēl mēs atņemam cilvēkiem iespēju, netraucējot pārraidi, izteikt arī šo pateicību. Televīzijā būs spiesti katrreiz lasīt šos sponsorus, rādīt viņus, vārdu sakot, pārraide tiks traucēta daudz vairāk, nekā tas bija līdz šim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi, mums ir jābalso par deputātes Rugātes ierosinājumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! 3 - par, 26 - pret, 21 - atturas. Nav kvoruma. (Starpsauciens no zāles: "Tieši ir kvorums!")

A.Berķis. Ir, ir! Tieši 50.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Tieši ir kvorums, bet nav pieņemts. Paldies.

Tagad ir jautājums par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumu, jo teksts burtiski skan šādi: "Piekto daļu izteikt..." Mēs neesam nobalsojuši par šo piekto daļu. Tā ir noņemta. Paldies.

A.Berķis. Tālāk tad ir kopā jābalso par 23.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! 40 - par, 10 - pret... es atvainojos, 10 - atturas. Pieņemts. Paldies. Es gribu atgādināt tiem godājamajiem deputātu kungiem, kuri pašlaik gatavojas atstāt zāli, ka mums kvorums ir uz robežas.

A.Berķis. Tālāk 24.pants - "Citi reklāmas izplatīšanas ierobežojumi". Par pirmo daļu nav ierosinājumu, par otro daļu nav ierosinājumu un par trešo daļu ir atbildīgās komisijas papildinājums. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie kolēģi, vai iebildumu nav?

A.Berķis. Par ceturto daļu nav nekādu priekšlikumu. Varam balsot par 24.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai mēs akceptējam 24.pantu kopumā? Te nav nekādi iebildumi bijuši, arī labojumu nav. Akceptējam. Paldies.

25.pants.

A.Berķis. 25.pants - "Atbildība par reklāmu". Pret nevienu šā panta daļu nav neviena iebilduma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Paldies. Esam akceptējuši 25.pantu.

A.Berķis. 26.pants - "Programmas vai raidījuma sponsorēšana". Par pirmo, otro, trešo, ceturto daļu nav neviena priekšlikuma. Piektajā daļā ir Putniņa un Rugātes priekšlikums: "Programmas vai raidījumus aizliegts sponsorēt fiziskajām vai juridiskajām personām, kuru tiešā nodarbošanās saistīta ar to preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana aizliegta vai ierobežota". Komisija iesaka, ka tikai bērniem paredzētajās programmās programmas vai raidījumus aizliedz sponsorēt fiziskajām vai juridiskajām personām, kuru tiešā nodarbošanās saistīta ar to preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta vai ierobežota. Tātad vienā gadījumā tas attiecas uz bērniem, otrā - uz visiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze!

A.Rugāte (KDS).

Godātie kolēģi! Vai nu mums tas patīk vai nepatīk, bet diemžēl Rietumeiropā likumdošanā šajā nozarē, kas nosaka radio un televīzijas produkciju, ir pieņemta šī norma, kas nepieļauj nekādu raidījumu sponsorēšanu personām, kas ražo vai pārdod preces, kuru reklamēšana ir aizliegta. Pēc būtības sponsorēšana ir viens no reklāmas veidiem, jo sponsorētāja vārds parādās raidījuma sākumā vai raidījuma beigās. Tādēļ arī ir piedāvāta šī redakcija, kurā ir nevis tikai bērnu raidījumi, bet gan aizliegts sponsorēt jebkuru raidījumu fiziskajām vai juridiskajām personām, uz kurām tas attiecas kā aizliegums šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Inkēna kungs!

E.Inkēns (LC).

Es tomēr gribu aicināt jūs balsot par komisijas izstrādāto variantu, jo es šaubos, vai pieaugušus cilvēkus tas tik ļoti samaitās, ka viņi raidījuma sākumā vai beigās redzēs Latvijas "Lucky Stricke" vai kādas citas tabakas vai alkohola firmas logo, vārdu, it sevišķi tāpēc, ka šīs pašas "Lucky Stricke" filmas jūs visi ļoti labprāt skatāties. (No zāles deputāte I.Kretuse: "Kur tad ir Latvijas Balzāms?")

Sēdes vadītājs. Paldies. Varam balsot. Tagad, lūdzu, balsosim par deputātu Putniņa un Rugātes ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 24, atturas - 18. Nav pieņemts.

A.Berķis. Sestā daļa komisijas variantā izteikta šādi: "Aizliegts sponsorēt ziņu raidījumus, izņemot šauri tematiskas ziņas". Rugātei un frakcijai "Tēvzemei un brīvībai": "Aizliegts sponsorēt ziņu raidījumus".

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie kolēģi, varam balsot! Balsosim, lūdzu, par deputātes Rugātes un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 22, atturas - 14. Nav pieņemts.

A.Berķis. Komisijas variants: "Aizliegt sponsorēt ziņu raidījumus, izņemot šauri tematiskas ziņas", tas ir, teātru informācija, varbūt mākslas izstāžu informācija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pret to mums laikam nevienam pretenziju nav, Berķa kungs.

A.Berķis. Jā.

Sēdes vadītājs. Tas tad arī paliek, ja mēs noraidījām Rugātes priekšlikumu.

A.Berķis. Septītajā daļā nav priekšlikumu. Varam balsot par 26.panta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 26.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! 38 - par, 2 - pret, 12 - atturas. Pieņemts.

A.Berķis. 27.pants - "Programmu veidošanas un izplatīšanas tehniskā kvalitāte". Nav piezīmju un ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Berķis. 28.pants - "Izplatīto programmu uzskaite un glabāšana". Ir atbildīgās komisijas neliels papildinājums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Berķis. Otrajā daļā ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes ierosināta redakcija, kurā ir dažu vārdu atšķirība no komisijas varianta, ka katra programmu veidojoša raidorganizācija patstāvīgi veic uzskaiti par izplatīto programmu pēc padomes izstrādātas vienotas uzskaites formas. Komisijai tā nav, bet trešajā daļā principā jau ir nosaukts, kam ir jābūt šajā informācijā, nav tikai minēta uzskaites forma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai Rugātes kundze vēlas balsojumu? Lūdzu, Rugātes kundze!

A.Rugāte (KDS).

Tas varbūt nav īstais jautājums debatēm. Tā ir vienkārši vienota forma, kas atvieglotu padomes turpmāko informācijas apstrādi, lai varētu kontrolēt kopīgo situāciju šajā nozarē valstī, kaut vai valodu attiecību, reklāmas izvietošanu, raidlaika apjomus un tā tālāk, un tā tālāk. Taču, ja šādas vienveidīgas uzskaites nebūs, padomei savu funkciju ietvaros būs lielas grūtības izdot kaut kādus šādus normatīvus dokumentus vai arī radīsies domstarpības starp raidorganizācijām. Tas tīri tehnoloģiski atvieglotu darba procesu padomei.

Sēdes vadītājs. Balsosim, godājamie kolēģi! Lūdzu veikt balsošanu! Balsojam par deputātes Rugātes un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumu otrajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - nav, atturas - 10. Nav kvoruma. Lūdzu, atkārtosim balsojumu par otrās daļas redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - nav, atturas - 12. Redakcija ir pieņemta.

A.Berķis. Tātad par komisijas variantu nav jābalso. Trešā daļa. Ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un Rugātes ierosinājums izteikt šo daļu šādi: "Uzskaites formā ietvertā informācija...". Tas ir vēlējuma formā. Komisijas variantā tas ir izteikts obligātā formā: "jāietver informācija". Tā ir tikai redakcionāla atšķirība. Manuprāt, komisijas variantā tas ir labāk pateikts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Rugāte vēlas ko teikt? Jā, lūdzu, - deputāte Rugāte!

A.Rugāte (KDS).

Godāto referent! Es nevarētu teikt, ka mūsu priekšlikums ir vēlējuma formā. Jā, patiešām, - "nodrošina kontroles iespēju par raidorganizācijas darbības atbilstību likuma prasībām". Un, nenosakot likumā precīzas uzskaites pozīcijas, padomei var rasties problēmas attiecībā uz šā likuma īstenošanu, jo šobrīd nav šādas informācijas vākšanas un apstrādes pieredzes. To prasa sabiedrība.

Sēdes vadītājs. Endziņa kungs bija pieteicies pirmais. Pēc tam - Inkēna kungs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tas nav likuma teksts, ko piedāvā Rugātes kundze šeit. Šeit nav vēlējuma forma, man drīzāk izskatās, ka šeit ir apgalvojuma forma. Bet komisijas piedāvājumā ir skaidri un gaiši pateikts, kam ir jābūt ietvertam. Un, ja mēs iebalsojām Rugātes kundzes priekšlikumu par vienotu uzskaites formu, tad padomei par to jārūpējas, un šeit jau ir zināms priekšlikums padomei. Un tāpēc es aicinu Rugātes kundzi atsaukt to priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Inkēna kungs, lūdzu! Nav. Rugātes kundze! Paldies, Rugātes kundze! (No zāles deputāte A.Rugāte: "Es varētu piekrist.") Rugātes kundze piekrīt, ka varētu palikt komisijas variants.

A.Berķis. Balsojam 28.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu veikt balsošanu. Balsojam par 28.pantu - par 28.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

A.Berķis. 29.pants - "Programmas un raidījuma izlaidumdati". Panta 1.punktā ir atbildīgās komisijas iesniegts papildinājums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Berķis. Otrā daļa. Ir atbildīgās komisijas ierosinājums - svītrot šo daļu. Daļa ir izsvītrota.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Berķis. Trešā daļa. Komisijas ierosinājums - mainās tātad numerācija. Daļa paliek.

Ceturtā daļa. Ir atbildīgās komisijas izdarīts redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Vai godājamajiem kolēģiem ir kādi iebildumi pret šo pantu? Nav. Paldies.

A.Berķis. Tātad pants ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Akceptēts.

A.Berķis. Ceturtā nodaļa - "Retranslācija, kabeļtelevīzija un radiotranslācija (kabeļradio), kolektīvās antenas". Komisijas precizēts virsraksts. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Godājamajiem deputātiem nav iebildumu.

A.Berķis. 30.pants - "Programmu retranslācija". Pirmā daļa. Ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājums - svītrot otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Arī deputāte Rugāte ierosina svītrot šo otro teikumu.

A.Berķis. Jā, arī deputāte Rugāte.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēlas komentēt? Nē! Balsojam par deputātes Rugātes un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumu - svītrot pirmās daļas otro teikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 24... Nav kvoruma. Lūdzu dzēst rezultātu. Atkārtosim balsojumu.

A.Berķis. Ierosinu saņemties, jo mēs drīz būsim tikuši līdz pusei!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 24, atturas - 18. Nav pieņemts.

Lūdzu, nākamo!

A.Berķis. Tālāk. Par otro, trešo, ceturto daļu nav nevienas piezīmes. Par pantu vairāk nevienas piezīmes nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsojam par 30.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 8. Pieņemts.

A.Berķis. 31.pants - "Radio, televīzijas un teleteksta retranslācija". Komisija ir ierosinājusi mainīt nosaukumu: "Retranslācijas atļauja". Nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Berķis. Tālāk. Par pirmajām trim daļām neviena ierosinājuma nav. Ceturtajā ir atbildīgās komisijas izdarīts redakcionāls labojums. Nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pants ir akceptēts.

A.Berķis. 32.pants - "Kolektīvās antenas". Ir ierosinājums mainīt virsrakstu - "Kolektīvās uztveršanas sistēmas".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Paldies. Turpinām!

A.Berķis. Tālāk - pirmā daļa. Ir atbildīgās komisijas ierosinājums - aizvietot dažus vārdus, un ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājums - aizstāt vārdus "dotajā apdzīvotajā vietā" ar vārdiem "šajā valsts teritorijas vietā". Šis priekšlikums ir pieņemts daļēji.

Sēdes vadītājs. Paldies, bet te ir rakstīts, ka nav pieņemts.

A.Berķis. Man jālabo tas ieraksts un jāsaka, ka daļēji tas ir pieņemts - komisija lieto vārdu "attiecīgajā apdzīvotajā vietā", nevis "dotajā apdzīvotajā vietā".

Sēdes vadītājs. Vai šī iesnieguma autoriem ir iebildumi? Vēlas balsojumu? Pieņemts. Paldies. Ejam tālāk!

A.Berķis. Tālāk - 2.punkts, ar vienu iekavu. Nav iebildumu. Trešā daļa. Atbildīgās komisijas izdarīts labojums. Ceturtajā daļā ir atbildīgās komisijas izdarīts labojums. Nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Berķis. 32.pants.

Sēdes vadītājs. Ja nav iebildumu, 32.pants tiek akceptēts. Lūdzu - 33.pants!

A.Berķis. 33.pants - "Kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) sistēmas un to izveidošana". Pirmā daļa. Ir atbildīgās komisijas izstrādāts jauns variants. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Nav. Paldies. Varbūt apstāsimies pie tiem priekšlikumiem, kurus ir iesnieguši deputāti un frakcija!

A.Berķis. Jā. Trešā daļa. Ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes ierosināts svītrojums. Tas nav tikai redakcionāls vien. Iesniedzēji tātad līdz ar to...

Sēdes vadītājs. Rugātes kundze laikam paskaidros, kāpēc viņa vēlas svītrot šo daļu. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS).

Paldies. Panta 3.daļā ir priekšlikums - svītrot tekstu "bet, ja tā veido savu programmu, arī apraides atļauja". Kādēļ? Tādēļ, ka, pēc citu Eiropas padomes valstu pieredzes, kabeļtelevīzijas kompānijām ir ļauts nodarboties tikai ar programmu izplatīšanu. Tās savu programmu neveido, jo tiek uzskatīts, ka raidorganizācijas darbībā veidojas interešu konflikts, ja tās izplata savu programmu. Būtu gan pieļaujama lokālu programmu veidošana un šāds priekšlikums, daļu precizējot, ir iestrādājams, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, bet ðobrīd šeit būtu nepieciešams svītrojums.

Sēdes vadītājs. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 9, atturas - 8. Pieņemts. Paldies. Minētais teksts ir svītrots.

A.Berķis. Ceturtā daļa. Ir atbildīgās komisijas izdarīts neliels labojums. Nav iebildumu?

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Berķis. Piektā daļa. Ir atbildīgās komisijas izdarīts neliels labojums un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes ierosināts svītrojums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pret labojumu nav iebildes. Par svītrojumu - lūdzu, deputāte Rugāte!

A.Berķis. Tā 3.punkts ir pieņemts deputātes Rugātes iesniegtajā variantā, tad arī šim, manuprāt, ir jāpaliek Rugātes variantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Šis pants ir pieņemts frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes redakcijā.

A.Berķis. Tālāk - sestā daļa. Ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes ierosināts svītrojums. Es gribētu pašas ierosinātājas komentāru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze!

A.Rugāte (KDS).

Šis svītrojums 33.panta sestajā daļā - tiek ierosināts svītrot vārdus "pašas veidotās programmas un" ir kopsakarā ar tikko nobalsoto 33.panta trešo daļu, jo šajā pieņemtajā variantā uz pārrobežu televīziju nepamatoti nav attiecināti pretmonopolizācijas noteikumi. Un tādēļ arī šeit tie būtu svītrojami. Pie tam mēs jau esam nobalsojuši un izteikuši savu attieksmi. Šeit atliek tikai svītrot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai godājamiem deputātiem nav iebildumu? Jo tas ir redakcionāli jāsaskaņo ar mūsu iepriekšējo balsojumu. Paldies. Tātad ir pieņemts deputātes Rugātes un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinātais svītrojums sestajā daļā.

A.Berķis. Jā, un tagad ir sestās daļas "a" apakšpunkta redakcija.

Sēdes vadītājs. 4.punkta "a" apakšpunkts.

A.Berķis. 65.lapaspuse.

Sēdes vadītājs. Tas ir 4.punkta "a" apakšpunkts.

A.Berķis. Atbildīgās komisijas precizēta redakcija. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Vai ir iebildumi? Nav. Turpinām!

A.Berķis. Seko "b" apakšpunkts. Atbildīgās komisijas precizējums. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Nav. Paldies.

A.Berķis. Tālāk - 5.punkts. Atbildīgās komisijas ierosinājums - svītrot palīgteikumu. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Berķis. Tālāk - 6.punkts. Abildīgā komisija ierosina... Ak tā, pieņemts, bet atbildīgā komisija ir ierosinājusi izveidot jaunu - septīto daļu, un tas ir izdarīts. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Deputāte Poča. Lūdzu, Počas kundze!

A.Poča. Es ļoti atvainojos, ka es "atmodos" tik vēlu, bet es tomēr gribētu teikt, ka kancelejas nodevas mūsu likumdošanā nav. Vajadzētu precizēt šo lietu - vismaz attiecībā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Vai Berķa kungs apsolās attiecībā uz trešo lasījumu to precizēt?

A.Berķis. Jā, es apsolos, mēs ierosināsim ieviest.

Sēdes vadītājs. Paldies. Berķa kungs apsolījās. Viņš noteikti pildīs solīto, turēs savu vārdu un tas tiks precizēts.

A.Berķis. Bet tagad ir atbildīgās komisijas ierosinājums izveidot jaunu - septīto daļu. Vai ir iebildumi pret to, ka Nacionālā radio un televīzijas padome savu lēmumu par kabeļtelevīzijas vai kabeļradio reģistrācijas apliecības izsniegšanu 14 dienu laikā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā?

Sēdes vadītājs. Nav. Paldies.

A.Berķis. Un līdz ar to septītais... tas maina numerāciju. Astotajā daļā ir deputātes Rugātes un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājums izteikt mazliet citādi šo redakciju. Komisijas ierosinājums ir šāds: "Retranslējamo programmu izvēles koncepcija ir kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecības obligāts pielikums." Deputāte Rugāte un frakcija "Tēvzemei un brīvībai" ierosina izteikt to šādi: "Retranslējamo programmu saraksts un raidīšanas apjoms (raidlaiks) ir kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecības obligāts pielikums." Tas, ka šeit būtu minēts apjoms, - tas būtu, manuprāt, loģiski, bet retranslējamo programmu saraksts diez vai ir iespējams kā pielikums, jo to taču nevar paredzēt, galvenais ir koncepcija par to, ko mēs taisāmies pārraidīt, bet šis saraksts ir atkarīgs no attiecīgajiem notikumiem, kādi ir...

Sēdes vadītājs. Vai Rugātes kundze vēlas komentēt? Balsosim. Paldies. Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumu attiecībā uz astoto daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 24, atturtas - 14. Nav pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - devītā daļa. Ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes ierosinājums izteikt šo daļu šādi: "Tiesības, ko dod kabeļtelevīzijas vai kabeļradio (radiotranslācijas) apliecība, nav nododamas citai personai." Un komisijas variants ir šāds: "Kabeļtelevīzijas vai kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecība nav nododama citai personai. Tātad viens runā par to, ka tiesības nevar nodot, otrs - ka reģistrācijas apliecību nevar nodot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai, balsosim, Rugātes kundze? Balsojam! Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes priekšlikumu par devīto daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 3, atturas - 5. Pieņemts.

A.Berķis. Tālāk. Ir jābalso par 33.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Balsojam par 33.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts.

A.Berķis. 34.pants - "Kabeļtelevīzijas sistēmu darbības nosacījumi". Pirmā daļa - ir atbildīgās komisijas redakcionāls precizējums un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes ierosinājums. Abi ir vienādi. Ierosinu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Viņš jau ir pieņemts.

A.Berķis. Nē, varbūt jūs nesaskatāt vienādību.

Sēdes vadītājs. Rugātes kundze saskata vienādību. Līdz ar to ir pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - otrā daļa. Ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes ierosinājums - svītrot otro daļu, jo tā attiecas uz retranslāciju, kas reglamentēta 30.panta ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Balsosim, es domāju, godājamie kolēģi! Balsojam par deputātes Rugātes un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājumu - par otrās daļas svītrošanu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 25, atturas - 7. Nav pieņemts.

A.Berķis. Piektā nodaļa. Ak tā, pants kopumā...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nobalsosim kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - nav, atturas - 6. Nav kvoruma. Tūlīt būs kvorums, mums deputāti no aizmugurējām rindām nāk savās vietās. Lūdzu atkārtot balsojumu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

A.Berķis. Piektā nodaļa - Raidorganizāciju tiesības uz informāciju un atbildība". 35.panta pirmajā un otrajā daļā nekādu labojumu nav. Līdz ar to pantu var pieņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs pieņemam, akceptējam 35.pantu.

A.Berķis. 36.pantā neviena labojuma nevienā daļā nav.

Sēdes vadītājs. Akceptējam 36.pantu.

A.Berķis. 37.panta pirmajā daļā ir atbildīgās komisijas ierosināta maiņa pirmajā teikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

A.Berķis. Otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītājā, astotajā daļā nevienas izmaiņas nav, līdz ar to arī pantā vairāk nevienas izmaiņas nav.

Sēdes vadītājs. Paldies. 37.pantu esam akceptējuši.

A.Berķis. 38.pants - "Civiltiesiskā atbildība par kaitējumu". Pirmajā daļā ir atbildīgās komisijas citāds variants. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir iebildumi pret šo pantu? Nav. Pants akceptēts.

A.Berķis. Atbildīgā komisija ir ierosinājusi otro daļu. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Akceptējam.

A.Berķis. Līdz ar to 38.pants ir viss.

Sēdes vadītājs. Paldies. 38.pants ir akceptēts. 39.pants.

A.Berķis. 39.pants - "Administratīvā atbildība un kriminālatbildība". Nav nevienā daļā neviena ierosinājuma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Akceptēts 39.pants.

A.Berķis. 40.pants - "Raidorganizāciju darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu". Atbildīgās komisijas precizēts virsraksts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir iebildumi godājamajiem kolēģiem? Nav. 40.pants akceptēts.

A.Berķis. Pirmajā daļā ir atbildīgās komisijas papildinājums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgas komisijas papildinājumiem un labojumiem? Iebildumu nav, tātad 40.pants ir akceptēts.

A.Berķis. Nav, nav, ir vēl otrā daļa, kur arī ir atbildīgās komisijas ierosinājums.

Sēdes vadītājs. Berķa kungs, deputāti izteica, ka viņiem pret atbildīgās komisijas ierosinājumiem šoreiz nav iebildumu visā pantā.

A.Berķis. Jā, skaidrs. Pilnībā piekrītu un attiecībā uz 40.pantu pateicos par pieņemšanu.

Sestā nodaļa - "Nacionālā radio un televīzijas padome". 41.pants. Pirmā daļa. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosinājusi aizstāt vārdus "patstāvīga institūcija" ar vārdiem "patstāvīga valsts institūcija".

Sēdes vadītājs. Komisija atsauc šo ierosinājumu. Paldies.

A.Berķis. 41.pants līdz ar to ir...

Sēdes vadītājs. Akceptēts. Paldies.

A.Berķis. 42.pants. Pirmajā daļā ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un deputātes Rugātes ierosinājums, kura pirmā daļa ir tāda pati kā komisijas variantā, bet otrā daļa komisijas variantu papildina: "Nacionālo radio un televīzijas padomi izveido Saeima, un tās sastāvā ir 9 locekļi". Tiktāl sakrīt. "No tiem 6 tiek ievēlēti no Radošo savienību padomes un Zinātņu akadēmijas izvirzītajiem kandidātiem". Un savukārt ir deputāta Putniņa ierosinājums, kurš šo daļu ierosina izsacīt tā, ka katru izvirzīto kandidātu Saeima... tas sakrīt ar Rugātes priekšlikumu, bet ir vēl papildinājums, ka katru izvirzīto kandidātu Saeima apstiprina vai noraida, pieprasot tā vietā citu un ka pārējos 3 Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus izraugās pati Saeima.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mums ir jāapspriežas. Vai pirms šī ļoti būtiskā un daudzas diskusijas izraisījušā panta mums nevajadzētu pasludināt starpbrīdi, lai varbūt kuluāros varētu apspriest šo problēmu? (Starpsauciens no zāles: "Tehnisko!")

A.Berķis. Nē, man personīgi "tehniskā" vairs līdz rītam nevajag.

 

Sēdes vadītājs. Paldies, Berķa kungs, bet citi nav tik izturīgi kā jūs. Tātad starpbrīdis līdz 22.15.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas! Mums jāsāk darbs sēdē. Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis. Tātad mums ir jāsāk debatēt par 42.panta pirmo daļu - par Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanu, kur ir komisijas variants, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un deputātes Rugātes variants un deputāta Putniņa variants. Es domāju, ka...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debatēsim vai balsosim? Kolēģi izsaka vēlēšanos debatēt. Siliņa kungs ir pirmais, pēc tam Rugātes kundze un Putniņa kungs. Lūdzu!

A.Siliņš (LC).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Es saprotu, ka visi grib steigā kaut ko izdarīt, bet īstenībā pašreiz mēs spriežam pašu būtiskāko jautājumu. Mēs spriežam jautājumu par to institūciju, kura realizēs īstenībā šī likuma darbību. Līdz šim mēs esam noteikuši dažādas normas, un tagad viņam, šim likumam, jādzīvo. Viņš dzīvos tad, ja būs šī institūcija. Un tagad es gribu pievērst uzmanību tam, kā mēs šeit visu laiku šo likumu saucam, tātad likums ir "Elektroniskie (es uzsveru!) sabiedrības saziņas līdzekļi", pēc tam ir definēts, kas ir šī Nacionālā radio un televīzijas padome. Tā ir patstāvīga institūcija - ievērojiet, nevis patstāvīga valsts institūcija - , jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atteicās no sava priekšlikuma; tātad tā ir patstāvīga institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses. Bet īstenībā šeit ierakstītais mehānisms komisijas variantā ir izveidot patstāvīgu valsts institūciju. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums bija ļoti pamatots, tālāk bāzējoties uz turpmāko tekstu komisijas variantā. Tātad tas ir mehānisms, kādā mēs vēlējam ministrus vai vēl kaut ko. Tātad izveidot valsts institūciju un saukt viņu par sabiedrības institūciju. Šeit ir pretruna. Pretruna ir tā, kas citās civilizētās valstīs tiek novērsta, realizējot to saucamo līdzsvara principu. Līdzsvara princips šādām te institūcijām, kas pārstāv gan sabiedrības, gan valsts intereses, šajā gadījumā ir tāds, ka gan sabiedriskās, gan valsts institūcijas veido jeb nosaka no viņām atkarīgas institūcijas. Šajā gadījumā šī institūcija būs atkarīga tikai no Saeimas, no politisko partiju sastāva Saeimā, un tā ir tīri valstiska institūcija. Sabiedrības ietekmes te nav. Kā var realizēt šo sabiedrības ietekmi? Es domāju, ka šī sabiedrības ietekmes realizēšana ir ieteikta gan mūsu komisijas variantā, bet vēl labāk viņa ir izteikta deputāta Paula Putniņa variantā, kur šis mehānisms ir vienkārši detalizēts tā, lai būtu skaidrs, ka šeit nav vēlēšanās radošajām savienībām, Zinātņu akadēmijai, kurām šoreiz, vismaz pēc mūsu komisijas domām, ir tiesības pārstāvēt sabiedrības viedokli, dot vietas padomē, bet tikai ieteikt kandidātus. (No zāles deputāte I.Kreituse: "Zinātnieku savienība".)

Sēdes vadītājs. Replikas ir atļautas, nav atļauts dialogs.

A.Siliņš. Man nav jāatbild uz jautājumu?

Sēdes vadītājs. Nē.

A.Siliņš. Paldies. Tātad šeit būtu iespēja šo līdzsvaru realizēt. Tātad izvirza. Mēs varam, protams, netieši atbildēt uz to jautājumu. Var apspriest vēl un konkretizēt trešajā lasījumā to, kas pārstāv, bet katrā ziņā, ievērojot šīs padomes ļoti lielo nozīmi mūsu sabiedrības attīstībā, mums vajadzētu griezties pie tādām sabiedriskajām institūcijām, kuras ir radošas katrā ziņā, kuras pārstāv radošo inteliģenci. Es šeit negribu nekādā ziņā apvainot varbūt citas sabiedriskas organizācijas, bet šeit ir specifika - šeit ir jābūt radošam elementam iekšā, un pagaidām es domāju, ka šīs radošās savienības un zinātnieki ir pierādījuši savu radošo potenciālu, viņi ir izvērtēti. Ja runā par zinātniekiem, tad ir bijusi starptautiska ekspertīze un ir novērtēts, ka zinātniskais potenciāls ir daudz lielāks, nekā varbūt ir mūsu ekonomiskais un citi potenciāli, un tāpēc neuzklausīt viņu, kas tiešām pamatā ļoti demokrātisku vēlēšanu rezultātā ir koncentrēts Zinātņu akadēmijā...

Tātad šeit ir uzsvērta Zinātņu akadēmija, Zinātnieku savienība, bet tā ir tikai viena daļa zinātnieku, tā nepārstāv visus zinātniekus. Diemžēl. Tātad šīs divas institūcijas pagaidām, jo par radošajām savienībām jau iepriekšējās debatēs daudzi atcerējās. Mums vajadzētu atcerēties savu vēsturi, 1988.gadu, kā tika sākta atmoda. Varbūt, vienkārši zināmā mērā parādot cieņu šiem cilvēkiem, mēs varētu tā turpināt un atļaut viņiem realizēt šo līdzsvaru principu. Pēc līdzsvara principa šeit šī sabiedrības ietekme ir ļoti minimāla. Tā ir tikai kandidātu izvirzīšana, pie tam ne visu deviņu, bet sešu, un pēc tam jau viņus ievēlē Saeima. Tatad šeit tik un tā tā iznāks daudz vairāk valstiska nekā sabiedriska, taču, ja mēs galīgi noņemsim šo sabiedrisko ietekmi, sabiedrības ietekmi, tad šis valstiskums...

Diemžēl mums pašiem laikam ir jākonstatē, ka, ja mēs iztaisīsim šo padomi līdzīgu tam, kāds ir pašreiz parlaments, tad tur varbūt būs vairāk diskusiju un negatīvu emociju nekā pozitīva darba. Diemžēl. Tādēļ šeit, lai būtu šis līdzsvars, lai būtu atbildība šiem cilvēkiem... Teiksim, viens un tas pats cilvēks: ja viņu izvirza tikai politiskā partija, viņš jūt atbildību pret politisko partiju. Ja viņu izvirza gan sabiedriskā organizācija, gan apstiprina politiska partija jeb politiska institūcija, viņš jūt atbildību pret divām vietām un strādā daudz savādāk. Viens un tas pats cilvēks. Un tā es esmu ļoti ieinteresēts, lai šī padome strādātu stabili, lai viņa maksimāli pārstāvētu sabiedrības intereses un, protams, arī valsts intereses. Es domāju, ka valsts intereses viņa noteikti pārstāvēs, jo viņu vēlē tāpat kā ministrus. Viņi tiešām jutīsies lielā mērā kā ministri. Bet diemžēl, ja viņi galīgi nejutīsies kā sabiedrības pārstāvji, tad nu būs... Mēs visi ļoti daudz uztraucamies par problēmām valdībā, taču diemžēl tādas pašas problēmas var parādīties arī tur. Jo valdībai nekādas citas atbildības nav, kā tikai pret Saeimu. Tad arī šai padomei ne pret vienu citu atbildības nebūs kā tikai pret Saeimu. Vienalga, lai arī kāda viņa būtu.

Tāpēc es domāju... es personīgi atbalstītu kolēģa Paula Putniņa ieteikto variantu, jo tas ir precīzāks. Es arī piekrītu, ka trešajā lasījumā šeit var būt vēl papildinājumi, bet pašreiz šis te variants nekādā veidā neietekmē iespēju politiski līdzsvarot šo sastāvu tā, lai Saeimā visi būtu apmierināti, bet neizslēgtu šo sabiedrības ietekmes iespēju. Neizslēgsim! Būsim gudrāki, būsim tālredzīgāki, lai mēs panāktu stabilitāti un šo iespēju. Tiešām te arī daudz kas labs tiek izdarīts, bet pamatā tikai strīdi notiek... Tad neatteiksimies no iespējas, ka sabiedrība zināmā mērā ļoti maigi ietekmē šīs padomes veidošanu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Rugātes kundze! Pēc tam Putniņa kungs.

A.Rugāte (KDS).

Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Patiesi sabiedriskās un sabiedrības interesēs televīzijas un radio izveidošanu var realizēt tikai politiski neitrāla padome. Tas nav nekas jauns. Es atļaujos jums to vēlreiz atkārtot tādēļ, ka gribētu visai šai nodaļai kopumā dot savu komentāru un pavisam nedaudz pakavēties pie katra panta, ja būs tāda vajadzība.

Ir jāņem vērā, ka atbilstoši šai Eiropas izpratnei par sabiedrisko uzraudzību pār elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, radio un televīziju, demonstrējot savu politisko gribu, var atsakoties no savām tiesībām uz to, uz šo politisko tiesību izmantošanu. Juridiski to izveido valsts, respektīvi, likumdevēji, bet finansiāli uztur par sabiedrības līdzekļiem. Tātad tam atbilstošiem ir jābūt arī padomes veidošanas principiem un tās sastāvam. Tas ir galvenais mērķis, kam vajadzētu šobrīd pievērst uzmanību, izskatot gan priekšlikumus, gan arī komisijas variantu, izšķiroties par kādu no tiem. Un politizēta padome, kas atspoguļo Saeimas politisko spēku samēru, kas ir viens no priekšlikumu veidiem, gluži tāpat kā valdība pārstāvēs valdošās intereses un darbosies ārkārtīgi līdzīgi. Vai mēs to vēlamies, ka valsts raidīšanas monopola sistēmā darbosies šāda padome? Bet tas ir pretrunā ar Eiropas padomes normām. Un šīs Eiropas padomes likumdošanas normas ļoti sirsnīgi iesaka, ka katram padomes loceklim ir jāsaņem triju ceturtdaļu atbalsts parlamentā, tātad pie mums - Saeimā, tādēļ, lai viņš būtu iespējami politiski neitrāls un neitralizēts. Mēs varam lietot jebkuru terminu, lai tuvāk izteiktu šo domu. Ja mūsu Satversme šādu normu nevar paredzēt, tātad mēs to nevaram īstenot un tātad tas nozīmē, ka mums jāmeklē ir kādi citi ceļi, kā mēs to varētu iespējami neitrālākā formā apliecināt. Tas nozīmē to, ka šāds kandidāts būs pieņemams vairākumam politisko partiju un iespējami neitrāls, taču, ja šīs 3/4 nav iespējamas, tad ir jābūt citam mehānismam. Un, lūk, šajos priekšlikumos parādās cita veida mehānismi, kā tas varētu notikt.

Diemžēl šādu balsojuma procedūru nepieļauj Satversme, kā jau es teicu. Pieņemtajā likumprojekta redakcijā ir noteikti radio un televīzijas darbības tiesiskie principi un normatīvi, bet netiek pieņemta demokrātiskā sabiedrībā atzīta patiesība, ka radio un televīzija ir māksla un kultūra, nevis tikai politiskās aģitācijas un propagandas līdzeklis vai tikai prece. Tas ir ļoti sarežģīts kopums, kuram ir visas šīs īpašības.

Taču ko mēs uzskatām par galveno? Ja mēs par galveno izvirzīsim kultūrpolitiku un kultūras preci, tad tādu arī padomi izveidosim un šādi sakārtota mums būs šī nozare, tāda būs šī produkcija un šī prece. Ja mēs par primāro izvirzīsim ekonomiskās intereses un preci, un uzņēmējdarbību, tad, protams, atbilstoši tieši šāda būs šī prece. Tādējādi likumprojekts neatbilst tam uzdevumam, kādam radio un televīzija varētu kalpot kā kultūrpolitikas īstenotāja valstī un arī Nacionālā radio un televīzijas padome kā šīs kultūrpolitikas formulētāja. Un mērķis - Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvam tad arī jābūt tādam, kas spēj formulēt radio un televīzijas kultūrpolitiku valstī.

Un šajā sakarā, godātie kolēģi deputāti, iespējams, ka arī pie jums ir nonācis dokuments, kurš ir adresēts Saeimas deputātiem, frakcijām un kuru ir parakstījuši ļoti cienījami mūsu sabiedrības morāles un ētikas normu sargātāji. Un tie ir piecu galveno konfesiju vadītāji. Es arī šajā vēlajā stundā gribētu pievērst jūsu uzmanību viņu aicinājumam. Jau kuro reizi atskan šis aicinājums, bet šoreiz ļoti konkrēti tieši padomes izveidošanas sakarā un tieši šo normu izvēles sakarā, pēc kurām mēs veidotu padomi. Šis tālāk ir citāts: "Mēs lūdzam jūs rast vislabāko risinājumu, kā izveidot pilnvērtīgu radio un televīzijas sabiedrisko padomi. Tai jāpārstāv sabiedrība, jāsadarbojas ar to un jābūt dziļi ieinteresētai tās atveseļošanā. Acīmredzot tā nedrīkst būt algota padome, ne arī kāds šaurs profesionāļu loks. Lai šāda padome varētu sekmīgi darboties, tās rīcībā var nozīmēt visdažādākos speciālistus, arī algotus, un pašam likumprojektam ir jābūt tādam, kas paver reālas iespējas ietekmēt raidīšanas procesu sabiedrībai vēlamā virzienā.

Mēs lūdzam jūs nebaidīties ar likuma spēku uzlikt morālus un ētiskus ierobežojumus raidījumu saturam. Citi ierobežojumi varētu būt minimāli, un mēs esam pārliecināti, ka tieši morālie ierobežojumi palīdzēs brīvi un vienkārši nonākt pie daudzu citu ierobežojumu atcelðanas.

Likumu izskatīšanas gaitā vēlreiz pamēģiniet izvērtēt katru atsevišķo likuma pantu tieši no morāles un ētikas, nevis no kādas citas šķietami izdevīgākas pozīcijas viedokļa.

Mēs lūdzam jūs visiem spēkiem stiprināt un balstīt sabiedriskās raidorganizācijas, to prioritāti attiecībā pret komerciālajām. Peļņas vai šauri politiskās intereses šodien ir jāliek pie malas, salīdzinot ar sabiedrības izdzīvošanas un garīgās atveseļošanas nepieciešamību.

Ar cieņu un Dieva svētību vēlot - Jānis Vanags, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps, Jānis Pujats - Romas katoļu baznīcas arhibīskaps, metropolīts, Aleksandrs - Latvijas pareizticīgo baznīcas arhibīskaps un Jānis Eisāns - Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps."

Ðis ir pavisam jauna dokumenta datējums - 17. jūlijs, tātad sakarā ar mūsu šodienas gaidāmo lasījumu.

Un kas attiecas uz tālāko šīs nodaļas un šo pantu redakciju, man ir ļoti liels lūgums, cienījamie kolēģi: pievērsiet uzmanību tam, ka šeit, sākot ar 42. panta pirmo daļu, parādās tādas normas, kuras ir jāsalīdzina un jāsaskaņo ar 43. panta ceturto daļu, tālāk ar 45. pantu un 54. pantu, jo šeit parādās arī nedaudz cits padomes formēšanas un darbības princips. Pagaidām paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Putniņa kungs! Pēc tam Kreituses kundze un pēc tam - Lucāna kungs.

P.Putniņš (LZS).

Godāto Prezidij, cienītā Saeima! Faktiski jau notikumi iet savu loģisko ceļu, un tas, ko es jums gribu teikt, un tas, ko ļoti argumentēti mans kolēģis Siliņš un kolēģe Rugāte jums teica, jums visiem ir lieliski zināms un saprotams, un tāda spēlēšanās te nav vajadzīga šādā nozīmē. Un tomēr arī šajā vēlajā stundā jāatgādina šīs patiesības, kaut gan pa radio mēs te bieži atgādinām, ka faktiski mēs ar šo likumprojektu, gan arī vispār Saeima, stāvam krustcelēs, un tālāk jau arī valdības attieksmē pret sabiedrību, pret mūsu dzīvi. Mēs stāvam krustcelēs, un šim likumprojektam ir tas gods to ļoti ļoti kolorīti uzrādīt. Un, ja mēs arī šodien pieņemsim tādu variantu, kādu ir izstrādājusi vadošā komisija, tad sabiedrībā, tajā skaitā televīzijā, radio un presē, visplašākajā sabiedrībā būs mūžīga atgriešanās pie mūsu Saeimas domāšanas veida, pie valdības domāšanas veida, kas tik spilgti būs fokusējies šajā likumprojektā. Taču būtība jau ir pavisam vienkārša, un mēģināsim ar to rēķināties: vai politizēt mūsu radio un televīziju simpātiski un varbūt arī sabiedrībai vienā otrā gadījumā vajadzīgi, kas alkst pēc šīs stingrās rokas un šīs stingrās vadīšanas, vai arī, sekojot demokrātijas principiem, atvērt šajā likumā sabiedrības patiesu uzraudzību un sabiedrības ieinteresētību gan attiecībā uz informācijas piekļūšanu sabiedrībai, objektīvas informācijas piekļūšanu, gan attiecībā uz radio un televīziju, kā jau te tika norādīts, kā kultūras faktoru.

Nu redzat, tā patiesība ir pavisam vienkārša, un negribas vairs... Ārkārtīgi pārliecinoši to gan Andrejs Siliņš, gan Anta Rugāte jau pateica un vēl varbūt kolēģi arī atkārtos daudzkārt, lai gan tas visiem mums ir zināms, un tad nu mēs katrs varam ieskatīties sevī un šo izvēli sevī izdarīt. Komisija ir izdarījusi izvēli, un jāteic, Inkēna kungs, ka es diemžēl zinu, kāds būs balsojums, bet tas jau neapstāsies šajā gadījumā, jo faktiski mēs šeit tad nu parādām, uz kuru pusi mēs ejam, uz kuru pusi mēs stūrējam.

Komisijas variantā attiecībā uz Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanu ir ieprogrammēts šis racionālais, šis politiskais un arī diemžēl stipri komerciālais gars. Likumprojekta mūsu šī panta piedāvājums vedina uz uzticēšanos kultūras aspektam, kultūrai no tās puses, kas nav tieši savienota ar šo politisko struktūru. Un tajā pašā laikā taču katru Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli šeit apstiprinās Saeima, un, Saeimas neapstiprināts, neviens šeit neizies cauri, bet, lūk, "siets" būs kaut kur citur saistīts tieši ar kultūru un intelektuālo lauku, ko pārstāv Zinātņu akadēmija vistiešākajā nozīmē. Redzat, šeit liels un labs sākums būtu... varēs būt mūsu domāšanai un tālāk mūsu darbībai. Tā ir tā lielā patiesība, kas nav jauna. Es, izmantojot šo gadījumu, lai gan mani Andrejs Panteļējevs un citi kolēģi aicināja jau vairākkārt šodien tribīnē... bet negribas, tad mūsu stundas būtu pastiepušās vēl garākas.

Izmantojot to, ka es šeit esmu, es jums pakomentēšu drusciņ, jo tur tālāk likumprojektā ir dažas kļūmīgas vietas, kas attiecas uz manu priekšlikumu. Un tā: ja mēs... kā lūdzu?.. ja mēs veidojam tādu modeli, kādu piedāvā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vai Rugātes kundze, vai šis mans priekšlikums, tad šeit mēs nevaram nodrošināt šādā Nacionālajā radio un televīzijas padomē speciālistus - juristus, finansistus, administratorus, tāpēc tālāk ir iecerēta šī administratīvā valde. Un tad ir tas kļūmīgais moments... kļūdainais moments... Es nezinu, kā tas ir ienācis mūsu likumprojektā, ka šo administratīvo valdi ievēlē. Nē, to neievēlē, tā tiek iecelta, un tai šeit ir pamatdarbavieta, tā tiek finansēta pilnīgi pēc attiecīgajām ierēdņu kategorijām, jo te nu ir tie speciālisti, bet pati padome, ja tā tēlaini runājam, ir šī godprātīgā sirdsapziņa, sabiedrības sirdsapziņa, kam tad nu sabiedrība ir uzticējusi lemt un noteikt šīs pamatlietas. Lai tas, kad mēs nonāksim tik tālu, jūs vienkārši nemulsinātu, jo tur ir noticis kāds pārpratums, kas ir par vēlu pamanīts.

Tas arī, kolēģi, man faktiski šajā vakarā ir viss. Viss, kas ir šeit sakāms. Es tikai ar lielu interesi skatīšos, uz kuru pusi mēs šodien svērsimies, jo likumprojekts visu laiku pa drusciņai pa drusciņai ir svērts uz šo komerciālo pusi, uz šo racionālo pusi, un šis ir tas kritiskais moments. Nu skatīsimies sevī un mūsu darba rezultātā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, - Kreituses kundze! Pēc tam - Lucāna kungs. Un tad - Kalniņa kungs.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Tagad es jums atgādināšu, kāpēc es jūs aicināju 19.pantā neskriet aulekšiem un padomāt, par ko jūs balsojat, un saskaņot šo pantu ar 19.pantu, kuru mēs pieņēmām Aleksandra Kiršteina redakcijā pēc Olgas Dreģes iniciatīvas un ļoti kvēla aicinājuma. 19.pants nosaka, ka regulēšana attiecībā uz valsts valodu, subtitriem un citām lietām pastāv tikai valsts televīzijā un valsts radio. Privātajai televīzijai neprasa subtitrēt filmas, tulkot ziņas vai dot kādu citu raidījumu tulkojumu latviešu valodā. Tāpēc man ir jautājums - ko regulē šī padome? Pirms jūs, Dreģes kundze, sakāt, ka tas tā nav, atnāciet un nosauciet man tādu šā likuma pantu, kurā privātajai televīzijai prasa subtitrēt latviešu valodā filmas, kas nav latviešu valodā! Ja jūs tādu nosauksit, es jums atvainošos.

Tālāk. Līdz ar to, ka 19.pants ir pieņemts šādas privātās televīzijas lobiju vārdā, šī padome, par kuru mēs tagad spriežam, pēc otrajā lasījumā pieņemto pantu redakcijas, darbosies tikai galvenokārt valsts radio un valsts televīzijā. Līdz ar to ir jautājums par koncepciju - ko viņa darīs? Tāpēc es jums vēlreiz atgādinu - pārlasiet 19.pantu, kādu jūs to pieņēmāt!

Tālāk - nākamais jautājums. Lai viens atnāk šeit un man pasaka, kur pasaulē eksistē tādas radošās savienības, kādas tās eksistē Latvijā?! Tie ir modeļi, kas ir pārņemti no sociālisma.

Man ir jautājums Putniņa kungam - ar ko jūsu vadītā Teātra biedrība ir labāka par Juristu biedrību? Vai - ar ko Rakstnieku radošā savienība ir labāka par Latvijas Republikas Ārlietu politikas biedrību? Kāpēc šie pārstāvji nav tur? Kāpēc ir tikai jūsu izvēlētie? Padomju laika radošo savienību pārstāvji? Kāpēc ir Zinātņu akadēmija, nevis Zinātnieku savienība? Jūs zināt, Zinātņu akadēmijā, es jums atgādināju, - tur ir goda akadēmiķi bez vidējās izglītības. Man ir kauns par to, ka Latvijas Zinātņu akadēmija ir tik zemu nolaidusies. Zinātnieku savienībā šādu cilvēku nav. Līdz ar to man nav pieņemami šādi principi. Un vispirms ir jautājums - kam mēs veidojam šo padomi? Vai valsts radio un valsts televīzijas uzraudzībai, kā to mēs esam izdarījuši šobrīd, vai vispārējai uzraudzībai? Es saprotu, ka mēs veidojam vispārējai, nevis valsts radio un valsts televīzijas. Tāpēc es ceru, ka mums būs tik daudz prāta, ka mēs iestrādāsim jaunu pantu, kas regulēs privāto televīziju, jo man nav pieņemams, ka, piemēram, "KS-Video" rādīs filmas bez tulkojuma, lasīs ziņas bez tulkojuma - un tā tālāk.

Pēdējais, ko es gribu piebilst. Mēs visi runājam par pazīstamām personām. Ziniet, ja mēs ņemam "pazīšanas koeficientu", tad diemžēl šodien Latvijas Republikā augstākajā "pazīšanas koeficientā" neiekļūsim - neviens no mums. Neviens! Tie, kas iekļūs būs Freimanis, Lavents, Haritonovs, Rubiks. Un, skatieties, - radošo savienību vietas tūlīt būs aizpildītas! Ko tad darīsim tālāk? Ja mēs vērtēsim pēc"pazīšanas koeficienta"? Tāpēc domājiet, pirms izvirziet!.. Es gribu pirmo aizrādījumu izteikt Saeimas komisijai. Komisijai ir jābūt kritiskai un jāveido tādi panti, lai nav nepārtraukti jānāk tribīnē teikt: "Absurds! Nejuridiski! Nepamatoti! Neloģiski!" Un tā mēs pamazām šo likumprojektu tādu veidojam - uz noguruma robežas, uz kaut kāda absurda robežas, balsojot, paši nedomājot, par ko, un nesaskaņojot pantus. Tāpēc es vēlreiz saku: domājiet par to kopsakarību, kādu mēs veidojam! Domājiet par to, ko mēs šeit ierakstām! Jo cilvēki lasīs to galarezultātu, kas ir, un neviens jums neprasīs paskaidrojumus, ko jūs šajā pantā esat gribējuši ietvert. Jautājums būs tikai tāds - kāds ir rezultāts, kāds ir teksts, un jūsu paskaidrojumi nevienam nav vajadzīgi, jo nevienam Saeimas deputātam nav tiesību tulkot likumu, bet katrs pants, ko mēs nobalsojam šeit, kļūst par likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, - Lucāna kungs! Pēc tam - Kalniņa kungs. Un pēc tam - otrreiz Putniņa kungs.

J.Lucāns (TSP).

Cienījamie deputāti! Es gribu mazliet oponēt Gravas kundzei. Viņa uzdeva tādu jautājumu: ko regulēs šī padome? Pēc manām domām, šai padomei galvenais uzdevums būs rīkoties tā, lai viņas veiktās regulācijas rezultātā mūsu masu informācijas līdzekļi nekļūtu vienpusīgi. Protams, šeit varētu garāku "dziedājumu" nolasīt par visu šo lietu - un pietiekami emocionāli, bet es domāju, ka ar to ir pateikts tas, lai nebūtu kādas atsevišķas partijas dominējošās ietekmes. Lai tās pretrunas, kas valda sabiedrībā, - lai tās parādītos arī masu informācijas līdzekļos. Lai tās pretrunas, kas pašreiz plosa radošo inteliģenci, - lai tās parādītos arī masu informācijas līdzekļos. Jo tā ir mūsu sabiedrība, kas šobrīd aug. Nezinu, vai pareizā vai kādā nepareizā virzienā, bet aug. Tas ir pirmais.

Otrais. Gravas kundze uzdeva jautājumu - ar ko Rakstnieku savienība ir labāka nekā Juristu savienība? Es nedomāju šajā ziņā salīdzināt kaut kādās absolūtās vērtībās, bet gribu tikai atskatīties netālā pagātnē. Tad, kad mums maz bija ļauts tanī laikā, kad mēs maz varējām dzirdēt sirdij kaut ko tīkamu, -tad, atvainojiet, Gravas kundze, mēs negājām uz Juristu savienību, bet mēs gājām uz radošajām savienībām, jo tur mēs varējām atrast gan Vizmu Belševicu, gan Ojāru Vācieti. Mēs gājām uz Dailes teātri, lai pirmoreiz publiski dzirdētu "Dievs, svētī Latviju!" motīvus.

Redziet, tā es saprotu prioritāti, kas šajā gadījumā dodama radošajām savienībām attiecībā pret citām savienībām, kurām arī ir šis pats savienības nosaukums. Ja mēs gribam, lai šis likums ilgstoši darbotos, tad, pēc manām domām, mēs pašreiz esam pie viena no svarīgākajiem punktiem, kas noteiks šā likuma ilgumu vai īslaicību. Protams, nav nekādu šaubu - man šeit, šajā zālē, tas nav jāpierāda, - ka masu informācijas līdzekļus saņemt savā varā gribēs jebkura politiskā partija, kas nonāks pie varas. Bet mēs varam pieļaut arī varbūtību, ka mums nāk vēl smagi laiki. Un, lūk, tad demokrātiski "iestādīts" likums būs visgrūtāk pārkāpjams, jo nav grūti motivēt nedemokrātiska likuma atcelšanu, lai to aizstātu ar vēl nedemokrātiskāku, bet ir grūti motivēt demokrātiska likuma aizstāšanu ar nedemokrātiskāku. Lūk, tāpēc, pēc manām domām, šis Putniņa kunga priekšlikumā paredzētais mehānisms, kādā veidā veidot šo padomi, ir šobrīd visreālākais un var nodrošināt, pēc manām domām, visdemokrātiskāko šīs padomes radīšanas sistēmu. Lūk, tas ir tas, kas, pēc manām domām, ir vajadzīgs. Šī padome ir kaut kādā veidā tomēr tautas sirdsapziņas atspulgs. Es varbūt lietoju sev neraksturīgus teicienus, kas man, tā sakot, nav piemēroti, bet katrā ziņā es to tā izjūtu. Varbūt es nepietiekami labi to noformulēju. Mēs nedrīkstam politiskajai varai ļaut izlemt kaut ko šajā būtiskajā lietā. Lūk, tāpēc vajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš. Lūdzu, Kalniņa kungs! Pēc tam Putniņa kungs vēlreiz uzstāsies.

I. Kalniņš (LNNK).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Šobrīd šajā zālē es esmu vienīgais cilvēks, kuram ir triju gadu pieredze darbā Radio un televīzijas padomē. Vēl bez manis no mūsu kolēģiem tur strādāja Ruta Marjaša un Romāns Apsītis. Tā kā man šī pieredze ir, es uzskatīju par nepieciešamu teikt dažus vārdus apspriežamās normas sakarībā.

Es nebūt negribu noliegt, ka visus šos smagos gadus, kuriem mēs, paldies Dievam, esam tikuši pāri, tieši radošās savienības, neskatoties uz to, ka tās bija sociālistiskas pēc formas, bija mūsu sabiedrības garīgie vadītāji. Garīgie vadītāji bija mūsu radošā inteliģence, un tas absolūti nav noliedzams. Tāpat nav noliedzams tas, ka arī zinātnieki ir mūsu intelektuālie vadītāji - un tādi tie ir arī šodien, un tādi tie būs arī nākotnē. Tomēr mani nedaudz mulsina tas, kas šeit ir minētas tikai šīs divas kategorijas. Es gribētu šeit redzēt politiski represēto pārstāvi un arī zemnieku pārstāvi, - nevis Zemnieku savienības, bet zemnieku pārstāvi! Arī maznodrošināto pārstāvi es gribētu redzēt šeit kā kandidātu. Un reliģisko konfesiju un arī cita tipa minoritāšu pārstāvjus.

Tātad - par manu pieredzi. Iepriekšējā Radio un televīzijas padomē bija tāda formula, ka no katras radošās savienības tika ievēlēts viens padomes loceklis. Diemžēl man jāatzīst, ka tas pienesums, ko izdarīja tieši šie padomes locekļi, bija ārkārtīgi mazs. Ārkārtīgi mazs, ieskaitot padomes sēžu neapmeklēšanu, klusēšanu sēžu laikā un absolūti neizprotamus balsojumus. Pie kāda secinājuma es esmu spiests nonākt? Es esmu spiests nonākt pie secinājuma:

1) lai efektīvi un produktīvi un valstij par labu darbotos tādā institūcijā, ir nepieciešams vēl kaut kas - ir nepieciešams orientēties politisko attiecību kontekstā, tas nozīmē, ka, pirmkārt, protams, ir vajadzīga spēja pacelties pāri politiskajām interesēm;

2) ir vajadzīga kaut kāda administratīvā darba pieredze. Es nedetalizēšu sīkāk, runājot par to, ka ir vajadzīgs galu galā zināt, kādā veidā padomes lēmumus būs iespējams realizēt - kaut vai ar finansu mehānisma palīdzību. Tātad šī pieredze ir vajadzīga.

Mums ir pietiekami daudz politisku organizāciju - partiju. Katrā no šīm partijām arvien vairāk, it īpaši pēdējā laikā, iesaistā radošās inteliģences cilvēki. Kādu laiku, un tas principā sākās ar 1990.gadu, radošā inteliģence atgāja nost no politikas, un tas ir viņas šābrīža trūkums. Bet viņa lēnām griežas atpakaļ, un šobrīd katra politiskā partija var deleģēt savu kandidātu un izvēlēties, vai deleģēt to no radošās inteliģences aprindām vai no zinātnieku aprindām, vai no "neaizskaramo kastas". Es uzskatu, ka šajā brīdī pareizāks ir princips, ka kandidātus izvirza politiskās partijas, paturot vērā to, ka ir iespēja izvirzīt cilvēkus, kuri spēj arī savas partijas ietvaros pacelties pāri partijas politiskajām interesēm, cilvēks ar drusku universālāku pasaules izjūtu nekā vienas partijas intereses. Es uzskatu, ka šis princips šajā brīdī ir pareizāks. Es esmu runājis. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu - Putniņa kungs - otrreiz! Piecas minūtes.

P.Putniņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamā Saeima! Es tikai gribu sniegt dažus skaidrojumus, lai mums neiznāktu pārpratumi, jo mums ir jābūt absolūtā skaidrībā. Tātad pirmkārt, manā projektā un mūsu komisijas projektā Radošo savienību padome, kas, starp citu, tagad bauda augstu tiesisko statusu (un tas arī tai uzliek lielāku atbildību), ir kā siets kopā ar Zinātņu akadēmiju ir kā siets, izvirzot šos kandidātus. Nav runa par to... lai Dievs pasarg', ja šajā padomē būs vieni mākslinieki, kas vienmēr ir ar vairāk vai mazāk dīvainām dabām un tamlīdzīgi! "Siets" ir vajadzīgs. Un... Kreituses kundze laikam ir izgājusi... es Kreituses kundzei... dalos ar Kreituses kundzi viņas apsvērumos, ka varbūt nevajag norobežoties tikai ar Radošo savienību padomi, ar Zinātņu akadēmiju. Šajā sakarā mēs ļoti daudz komisijā un kolēģu starpā runājām un redziet, cik jocīgi tas ir - mēs meklējām izglītības laukā, apcilājām, tā teikt, daudzas, bet neatradām nevienu tādu organizāciju, ko varētu pieaicināt blakus vēl šai sieta kategorijā. Mēs skatījāmies uz augstskolu pusi, un atkal mēs nevarējām neko konkrētu šajā ziņā sameklēt. Un varbūt Kreituses kundzes ierosinājums - viens, otrs vai trešais - un varbūt kāda cita ierosinājums mums noderētu par ļoti labu modeli, kā veidot šo "sietu", kur nebūtu pārstāvība vairāk vai mazāk vienpusīga, un tomēr - no šīs kultūras puses, no humanitārās kultūras puses, - tomēr gribu akcentēt. Un tas ir svarīgi. Un tālāk tomēr no politizētajām sfērām, kas ir pats galvenais. Un, ja mēs šajos pamatprincipos būtu spējīgi vienoties, tad nav jau arī svarīgi, ka šo likumprojektu vai šī likumprojekta tieši šo pusi mēs lielā steigā pieņemam. Bet izstrādājam pamatīgi un dziļi. Un vēl jo vairāk attiecībā uz Radošo savienību padomi man ir tāda dilemmiska situācija - es pats arī tur it kā piedalos un tā, bet mēs nevaram pašlaik piedāvāt neko vairāk kā Radošo savienību padomi un Zinātņu akadēmiju. Un Radošo savienību padomē arī Zinātnieku savienība un Žurnālistu savienība darbojas. Mums ir jādomā šajā virzienā, uz ko es arī gribu aicināt, skaidrojot šo patieso situāciju. Dievs pasarg', nesaistiet šo Nacionālo radio un televīzijas padomi tikai ar vieniem zinātniekiem, ar vieniem māksliniekiem, tad gan nebūs labi! Bet kā siets... Meklēsim šo sietu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Siliņa kungs - otro reizi. Piecas minūtes. Pēc tam Inkēna kungs.

Siliņš (LC).

Paldies, augsti godātais Prezidij! Paldies, kolēģi! Es esmu spiests šeit uzstāties otrreiz tādēļ, ka ir sniegta zināmā mērā nepatiesa informācija par zinātni Latvijā. Diemžēl Kreituses kundze patlaban nepiedalās sēdē, bet... es domāju, ka viņa šo situāciju pārzina, bet viņas paziņojums... man bija cits mērķis, nevis informācijas mērķis.

Patiesība ir tāda, ka Latvijā pašreiz ir 4500 zinātnieku, kuri pēc kategorijas atbilst likumam par zinātnisko darbību, tātad ir ar zinātnisko grādu. Un 600 no viņiem ir ar augstāko zinātnisko grādu, tas ir, habilitētie zinātņu doktori. Pārējie ir parastie zinātņu doktori. Un Zinātņu akadēmija sastāv no vairākām kategorijām - no īsteniem locekļiem, korespondētājlocekļiem un ārzemju locekļiem, un vēl goda locekļiem. Īstenie locekļi un korespondētājlocekļi pēc lielas demokrātiskas atlases tiek vēlēti no šiem habilitētajiem zinātņu doktoriem, tas ir, no augstākās kategorijas. Ārzemju locekļi - tie arī ir ārzemēs atzinību ieguvuši zinātnieki. Dažās valstīs ir šīs divas pakāpes, citur nav, bet pamatā viņi ir līdzvērtīgi šiem habilitētajiem. Goda locekļi, protams, ir citas kategorijas cilvēki. Zinātņu akadēmijas statūtos ir paredzēts, ka viņi pieder pie citas kategorijas - viņiem nav balsstiesību. Viņiem Zinātņu akadēmija parāda godu tādēļ, ka viņš ir daudz devuši Latvijas kultūrai. Un tik tiešām - tur ir daži pārstāvji ar vidējo izglītību. Es pašreiz nenosaukšu, bet, ja es nosauktu, daudzi to atzītu. Tātad Zinātņu akadēmija tiešām pārstāv visus šos zinātniekus. Diemžēl... Es būtu ļoti priecīgs, ja Latvijas Zinātnieku savienība būtu saglabājusies un turpinājusi attīstīties. Sākumā, kad tā veidojās, tajā bija 1300 zinātnieku ar grādiem. Tagad diemžēl ir palikuši vairs 300, un viņi nepārstāv vairs zinātņu sabiedrību. Diemžēl. Es būtu ļoti priecīgs, ja viņi varētu pārstāvēt.

Izmantojot atlikušās minūtes es vēlreiz gribu atgriezties pie tā, ka šeit nebūt nav doma... un nomierināt kolēģi Kalniņa kungu, ka nebūt nav doma, ka kāds zinātnieks, kurš aizrāvies ar savām problēmām, gribētu nākt darboties šajā padomē. Šeit doma ir tikai viena - izmantot šo potenciālu un prasīt padomu, kuri cilvēki Latvijā, no viņu viedokļa, būtu vispiemērotākie darbam šajā padomē. Pie tam jau nav šeit nekādas iespējas viennozīmīgi panākt, lai šis cilvēkstā teikt, ieiet padomē. Var panākt tikai to, ka viņš parādās šeit Saeimā. Un šeit ir tā iespēja: varbūt gudrie politiķi, kuri tiešām, es uzskatu, ir gudri, vienkārši kaut ko Latvijā nespēj pamanīt, un te būs tā palīdzība. Un varbūt pēc tam viņš iepatiksies politiķiem un būs iespējams pateikt paldies. Un tas varētu būt no jebkuras kategorijas cilvēkiem. Bet vienkārši no šā skatapunkta mēs iegūsim lielāku stabilitāti. Un iegūsim to, kas, es vēlreiz saku, ir visās demokrātiskās valstīs, vismaz Eiropā, ar kurām es esmu... Iegūsim to, ka ir šis līdzsvars. Šis līdzsvars... Starpvalstsiko un sabiedrisko iespaidu uz šo ļoti svarīgo institūciju. Atbildība būs. Šim cilvēkam būs dubulta atbildība - gan pret šejieni, gan pret turieni, kur viņu izvirzīja. Šī dubultatbildība viņam liks strādāt savādāk un, es domāju, daudz labāk. Un tādēļ es vēlreiz aicinu balsot. Pamatā man vislabāk patīk, protams, kolēģa Paula Putniņa priekšlikums, jo tas ir daudz precīzāk pateikts, tas pats, kas ir mūsu komisijā... Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Inkēna kungs!

E.Inkēns (LC).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, pirmais princips, ko mums vajadzētu šeit ievērot, ir nedramatizēt situāciju. Nav tā tik dramatiska, kā pašreiz mēs mēģinām iztēlot. Pasaulē vismaz Eiropā, būtībā ir divas patiesi labas televīzijas - tā ir Lielbritānijas televīzija, un tā ir Vācijas televīzija. Abas tās tiek vadītas pēc pilnīgi dažādiem principiem, kurus var nosaukt par galējībām. Lielbritānijā BBC ģenerāldirektoru ieceļ valdība, bez padomēm, bez demokrātijas. Vienkārši ieceļ. Un vienalga, BBC televīzijas pārraides pasaulē praktiski tiek uzskatītas par labākajām. Vācijā savukārt sabiedrisko televīziju pārrauga padome - padome, kurā kvotu sistēma ir līdzīga tai, kā piedāvā mani oponenti un no kuras mums silti ieteica pasargāties tie paši Rietumeiropas eksperti, kas bija atbraukuši. Tajā padomē ir 49 locekļi, kas pārstāv visdažādākās intereses, un praktiski tā ir vieta, kur cilvēki izrunājas un viņiem ir grūti pieņemt jebkādus lēmumus.

Mūsu variants ir kaut kur pa vidu. Man ir žēl, ka mūsu likumdošana neparedz divas trešdaļas, jo es tiešām neredzētu nekādas problēmas, ja mēs ar divām trešdaļām šos padomes locekļus apstiprinātu. Bet būtība ir pavisam vienkārša. Ir jāņem vērā, ka Latvijā ir proporcionālā vēlēšanu sistēma. Tas nozīmē, ka vienmēr būs vajadzīgs kaut kas līdzīgs divām trešdaļām. Tāpat arī šoreiz, balsojot par padomes locekļiem, nepietiks ar vienas vai pat divu partiju kopējo vienošanos. Būs vajadzīga plašāka vienošanās.

Es gribētu vēl arī pateikt, ka radio un televīzija, pretēji Antas Rugātes teiktajam, ir ne tikai māksla un kultūra. Radio un televīzija ir arī visas valsts dzīve, tā ir ekonomika, tautas izglītošana tiesībās, tautas izglītošana jurisprudencē un tautas izglītošana, kā izdzīvot jaunajos apstākļos un tajos jaunajos jēdzienos, ar ko ikdienā cilvēkiem ir jāsastopas.

Un vēl. Padomes locekļiem ir milzīga atbildība. Padomes locekļi ir ne tikai tautas sirdsapziņa, ne tikai sirdsapziņas atblāzma, kā teica Lucāna kungs. Viņi ir arī šīs sabiedriskās televīzijas, kā valsts īpašuma daļas, pārvaldnieki. Viņi ir arī cilvēki, kas izstrādā šo koncepciju. Viņi ir arī tei cilvēki, kuri izstrādās koncepciju šo tīklu attīstībaiLatvijā. Viņi ir arī tie cilvēki, kas uzraudīs likumu izpildi. Viņi ir arī tie cilvēki, kas skatīsies, kādā veidā šī koncepcija attīstās. Tur ir vajadzīgas pilnvērtīgas un plašas zināšanas, un tur nepietiks tikai ar labu galvu.

Un visbeidzot. Ja mēs runājam par iracionālo un racionālo, ko pieminēja Pauls, es gan gribu teikt, ka mums ir kāds ļoti slikts šā iracionālā vai varbūt romantiskā paņēmiena paraugs. Savulaik tieši ar šādiem labiem nodomiem tika dibināta Tautas banka. Labie, godīgie un gudrie cilvēki no radošajām savienībām izveidoja banku un mēģināja vadīt ekonomisku procesu. Rezultātu mēs visi zinām. Viņi nonāca krāpnieku varā. Galu galā banka izputēja, un pašreiz visi ir pie sasistas siles. Mums nevajadzētu kaut ko līdzīgu pieļaut arī attiecībā uz radio un televīzijai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds grib runāt? Grīga kungs, - lūdzu!

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizkavēšu jūs tikai nedaudz - kādu minūti. Ziniet, šā likumprojekta "finiša taisni", nonākot pie šīs padomes izvēles, es varētu svarīguma ziņā salīdzināt ar agrāro reformu. Brīvvalsts laikā, 1920.gadā, pēc Latvijas neatkarības izcīnīšanas, pirmais savarīgākais likums, ko pieņēma, bija likums par agrāro reformu. Un, lai varētu to īstenot dzīvē, izveidoja Centrālo zemes komisiju. Es to negribu salīdzināt ar mūsdienu procesu, atjaunojot mūsu brīvvalsti un arī pieņemot likumu par agrāro reformu un izveidojot Centrālo zemes komisiju, kura nebūt nestrādā pārāk slikti, bet es gribu runāt par tiem izvēles principiem, par skaitu, par pārstāvniecību. Un, kad es palasu tos vēsturiskos faktus, es redzu, ar cik lielu ieinteresētību tika tajos tālajos gados izvēlēti cilvēki šai komisijai. Tur bija vienkāršie karavīri, Lāčplēša ordeņa kavalieri (tas bija ļoti svarīgs faktors), tur bija agronomi, bija juristi, un visi viņi ar ārkārtīgi lielu atbildības sajūtu, patrioti un agrāro reformu 17 gadu laikā, zināmu etapu, novadīja lieliski. Diemžēl tā tas neizdevās ar mūsu agrāro reformu pašlaik. Bet es ceru, ka to izlabos un ka viss būs normāli. Tātad - ko es gribēju sacīt? Mani nedaudz mulsina šis skaits - 9. Var jau būt, ka tas ir fokusēts (jeb, teiksim, samazināts) uz tiem pašiem labākajiem, ko izvirza. Man ļoti patika Paula Putniņa, un es šajā ziņā piekrītu arī Inkēna kungam, ka nevajadzētu to visu pārāk dramatizēt. Un tāpēc es vairāk nosliecos uz to... esmu par to priekšlikumu, ko ir iesniedzis Pauls Putniņš. Un tas nenozīmē, ka tikai no Radošo savienību padomes vai no Zinātņu akadēmijas... Es varētu arī pieļaut to, ka radošajā savienībā varētu izvēlēt ne jau tikai rakstnieku, dzejnieku vai kādu citu mākslas darbinieku, bet varētu arī zemnieku. Un šeit pareizi sacīja Imants Kalniņš, ka tik tiešām... Bet es vēlreiz atgādinu: mani mulsina tas skaits - 9. Bet var būt, ka varētu 11?.. Jeb tas ir ņemts vērā... teiksim, Vācijā šis skaitlis, kā jau minēju, ir 49. Mūsu mazajā Latvijā nevajadzētu 49. Pēc kāda principa to izvēlēties? Grūti sacīt, bet man personīgi būtu pieņemams šis variants jeb priekšlikums, ko Pauls Putniņš iesniedza. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad nākamais pēc kārtas ir Andersona kungs. Pēc tam - Lucāna kungs (otrreiz) un Sinkas kungs.

M.Andersons (LC).

Godātie kolēģi, es nesaprotu, kāpēc mēs visu laiku nodarbojamies ar sevis pašnoliegšanu! Šeit izskanēja pamatoti vārdi, kuriem es pilnīgi piekrītu, - ka padomei ir jābūt kā sirdsapziņai. Bet, visu laiku noliedzot to, ka šādu padomi varētu izveidot Saeima, gluži neviļus iznāk tā, ka gribas jautāt - kas tad sēž šeit zālē? Vai politiķi ir bez sirdsapziņas?

Tālāk - par to, kas izvirzīs kandidātus. Tik tiešām, mēs esam šobrīd akcentējuši... pievērsuši uzmanību divām tādām pamatkopām, radošām savienībām, zinātniekiem. Bet ne velti pirms tam jau tika vairākkārt teikts, ka tikpat labi arī citu nozaru radošie cilvēki varētu izvirzīt savus kandidātus. Un es nemaz nešaubos, ka mēs Latvijā atrastu 100 vai vairāk tādus gaišus cilvēkus. Tad kāpēc mēs no 100 cilvēkiem baidāmies atrast deviņus tos, par kuriem mēs šeit varētu vienoties? Jā, tā varbūt ir it kā teorija. Bet šobrīd šajā valstī nav šajā valstī nav demokrātiskākas visas tautas vēlētas institūcijas kā Saeima. Un jebkuram cilvēkam ir politiskas simpātijas, tas ir neizbēgami. Pat vismazākās. Un neapmānīsim sevi ar to, ka, lūk, šis cilvēks būs politiskā ziņā pilnīgi neitrāls. Tas tā nav un nebūs! Tikai cita lieta, kā mēs visi kopā varēsim atrast kompromisu, lai tiešām šie 9 cilvēki būtu šī "sirdsapziņa". Un kāpēc gan lai to nevarētu izdarīt Saeima? Es aicinu balsot par komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Lucāna kungs, otro reizi - piecas minūtes. Pēc tam Sinkas kungs.

J.Lucāns (TPA).

Te Kalniņā kungs minēja tādu piemēru, ka viņš, strādādams šajā padomē, šajā laikā ir piedzīvojis neaktivitāti un neizprotamību šīs padomes darbā. Droši vien tas tā ir, un es negribu neko apšaubīt. Bet es domāju, ka arī Saeimas darbā daudzi cilvēki Latvijā saskata neizpratamību un vēl daudz ko citu. Tā ka šinī ziņā mēs visi sākam, vīsi mācāmies un līdz ar to nevaram cerēt, ka uzreiz būs kaut kādi brīnumi, kas radīsies kaut kādā vienā atsevišķā vietā. Tā būtu viena lieta, kas vienkārši nedrīkstētu mūs mulsināt.

Otra lieta. Inkēna kungs izvēlējās, manuprāt, diezgan vāju piemēru, kad šo padomes rašanās mehānismu salīdzināja ar Tautas bankas rašanās mehānismu, konstatējot, ka Tautas banka bankrotēja un, ka, teiksim, tāpēc arī šai padomei varētu līdzīgu likteni piemeklēt. Es domāju, ka bankrotējušas ir daudzas bankas, kuras, pēc mūsu domām, vada arī profesionāļi, un daudzas vēl bankrotēs, kuras vada profesionāļi, tā ka diez vai šeit varētu uzskatīt to par kritēriju, pēc kura varētu izdarīt kādus secinājumus.

Iepriekšējais deputāts runāja par pašnoliegšanos, es domāju, ka Putniņa kunga priekšlikumā nav nekādas pašnoliegšanās. Nekā tamlīdzīga! Man liekas, viņš it skaidri pateica, ka tas ir tas neitrālais "siets", kas atsijās tos cilvēkus, kuriem mēs mēģināsim uzticēties, un Saeimai beigu beigās šeit ir galīgais lēmums vai nu pieņemt, vai nepieņemt šos cilvēkus, kurus piedāvā šis, sauksim to nosacīti, "siets". Man liekas, ka tas ir ļoti demokrātisks veidojums, kuram tiešām var uzticēties. Bet, kas attiecas uz politiķu sirdsapziņu šeit zālē, tad man gribētos teikt tā: es domāju, ka ne visur un ne vienmēr mēs to atradīsim. Tā ka mums nevajadzētu būt pārāk augstās domā par šīs zāles sirdsapziņu kopumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Sinkas kungs!

J.Sinka (TB).

Paldies, priekšsēža kungs! Pavisam īsi, atbildot uz Inkēna kunga teikto. Es atceros, ka tad, kad es strādāju BBC, man Maskavas propaganda teica, ka BBC esot valsts radio, un to nemaz citādi nenosauca. Un tā ir absolūta taisnība, to viņi mēģināja (to jāliek pēdiņās) iestāstīt pasaulei un arī šeit, galvenokārt jau Padomju savienība, pilsoņiem, ka tā ir, ka tas esot valdības rupors, un tas nevarēja būt tālu no taisnības, jo arī šodien BBC ir gandrīz grūti izstāstāms un attēlojams, tas ir īpatnējs veidojums, tam nav nekāda sakara tieši ar valsts institūciju. Es jau agrāk pieminēju, ka vienīgā joma, kur finanses nāk no valdības, ir ārējie raidījumi dažādās valodās visai pasaulei, pasaules dienests un tā tālāk, bet citādi... Ģenerāldirektors, jā, bet viņu padome - es jums nevaru acumirklī pateikt, cik tur to locekļu, un tas varbūt arī nav nemaz būtiski - sastāv no sabiedrībā pazīstamām personībām, kas pārstāv dažādus sabiedrības slāņus, un šie padomes locekļi nesaņem atalgojumu. Viņi stāv tiešām pāri visam, un katrā ziņā arī ģenerāldirektoram nav noteikšanas pār viņiem. Un viņi ir tā sirdsapziņa, viņi arī izvērtē ģenerāldirektora kandidātu un tā tālāk. Tātad ir tālu no tā, ka valdība vienkārši ieceļ ģenerāldirektoru. Tātad viss radio un televīzija tagad ir valdības rokās. Tā gluži nav, un arī parlamentam, protams, ir sava teikšana, bet tas tā vispārējos vilcienos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl kādi debatētāji? Debates pabeigtas. Lūdzu, Berķa kungs, rezumēsim un sāksim balsot!

A.Berķis. Man bija ļoti patīkami klausīties, un es domāju, ka mēs atradām vai gandrīz atradām ideālu nākamās Saeimas veidošanas modeli. Bet es domāju, ka te var izšķirt tikai balsojums.

Sēdes vadītājs. Sāksim balsot, godājamie kolēģi! Tātad pirmo mēs balsosim 42.panta pirmo daļu, kas ir 73.lappusē ar atzīmi nr.226. Un šeit mums ir trīs varianti: ir deputātes Rugātes un...

A.Berķis. Nē, divi varianti, bet trešais ir komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Jā, divi varianti, kurus iesnieguši deputāti un komisijas, un trešais ir komisijas variants. Tātad pirmo mēs balsosim frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un deputātes Rugātes iesniegumu, pēc tam deputāta Putniņa iesniegumu un pēc tam, ja šie nebūs guvuši balsu vairākumu, tad komisijas variantu. Vai ir iebildumi pret šādu balsošanas kārtību?

A.Berķis. Nē, mēs varētu balsot to daļu, kas ir kopīga Rugātei un Putniņam, un tad piebalsot klāt...

Sēdes vadītājs. Nu mēs nevaram nekādi balsot to, kas Rugātei un Putniņam ir kopīgs.

A.Berķis. ...Jo Putniņam ir tikai vēl šī papildinošā daļa.

Sēdes vadītājs. Jā, bet tie ir divi dažādi priekšlikumi, Berķa kungs!

A.Berķis. Jā. Labi.

Sēdes vadītājs. Mēs laikam esam tomēr drusku... Mums sajuks, ja mēs balsosim pa daļām, kas nav izdalītas speciāli no šiem. Vai tas ir oficiāls priekšlikums? Nav. Paldies. Lūdzu, tādā gadījumā pirmo balsosim frakcijas "Tēvzemei un brīvībai", Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un deputātes Rugātes priekšlikumu. Lūdzu, balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 33, atturas - 9. Nav pieņemts.

Nākamo balsosim deputāta Putniņa ierosinājumu. Lūdzu, balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 34, atturas - 6. Nav pieņemts.

Un pēdējo balsosim komisijas ieteikto 42.panta pirmās daļas variantu. Lūdzu, balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 9, atturas - 8. Pieņemts. Tātad 42.panta pirmās daļas redakcija ir pieņemta komisijas variantā.

A.Berķis. Otrā daļa. Ir LNNK priekšlikums, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, Paula Putniņa priekšlikums un pašas komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad ierosinājums ir balsot tādā kārtībā, kā Berķa kungs nosauca. Vai ir debatētāji par šo? Ir. Lūdzu, par procedūru - Endziņa kungs.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj un kolēģi! Es gribu vērst uzmanību uz to, ka nevar vispirms balsot LNNK priekšlikumu, tāpēc ka šis priekšlikums papildina būtībā komisijas priekšlikumu, bet Rugātes un Putniņa priekšlikumos jau ir pilna panta redakcija, tā ka mēs varam nobalsot tikai to un pēc tam, kad ir nobalsots komisijas, tad kā papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies Endziņa kungam. Vai visi piekrīt šādai procedūrai? Paldies. Tātad mēs pirmo balsosim deputātes Rugātes un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu, bet, ja viņš negūs balsu vairākumu, tad pēc tam deputāta Putniņa un tā tālāk. Tagad lūdzu balsošanu. Balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 26, atturas - 10. Nav pieņemts.

Nākamais balsojums būs par deputāta Putniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 30, atturas - 11. Nav pieņemts.

Balsosim par komisijas variantu, un, ja tas tiks pieņemts, tad pēc tam par papildinājumu. Paldies. Lūdzu dzēst! Godājamie kolēģi, kā man mūsu juristi precizēja, tagad mums jābalso papildinājums un pēc tam pats pants. Lūdzu balsot par LNNK frakcijas ieteikto papildinājumu komisijas variantam. Balsošanas laikā sarunas zālē nenotiek. Kreituses kundze, jums ir aizrādījums. (No zāles deputāte I.Kreituse: "Paldies. Pieņemu.") Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 20, atturas - 14. Nav pieņemts.

Nākamais tātad būs balsojums par komisijas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 14, atturas - 6. Pieņemts. Tātad ir pieņemts komisijas variants. Paldies. Tālāk - trešā daļa.

A.Berķis. Trešā daļa. Ir LNNK priekšlikums, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikts papildinājums un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas piedāvāts variants. LNNK priekšlikums ir iestrādāts ceturtajā daļā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums arī jau ir iestrādāts, tātad var strīdēties tikai par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ieteikumu, ka Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus ievēlē Saeima pēc kandidātu apspriešanas, ievērojot šī panta pirmajā daļā noteikto principu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Siliņa kungs jau rāda, ka nav nobalsots šis princips, tātad nevarētu būt arī šāds labojums.

A.Berķis. Līdz ar to ir komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad - vai LNNK frakcijai nav iebildumu pret to, ka ir iestrādāts. Nav. Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atzīst, ka ir iestrādāts. Paldies. Tad mēs varam balsot par komisijas variantu. Lūdzu, balsosim, lai būtu pilnīga pārliecība, ka viss ir pieņemts. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 5. Trešajā daļā ir pieņemts komisijas variants.

A.Berķis. Tālāk - ceturtā daļa. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas variants, kas jau ir iestrādāts ceturtajā daļā. Ir deputātes Rugātes priekšlikums, kurš nav pieņemts, un Paula Putniņa priekšlikums, kurš nav pieņemts. Antas Rugātes priekšlikumā atšķirība ir tā, ka viņa iesaka, ka Saeimas izvirzāmas Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu kandidatūras var ieteikt katrs deputāts un var izvirzīt katrs deputāts. Tātad redakcija ir atšķirīga, bet turpretī komisijas variantā ir pieņemts, ka var izvirzīt ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti, un ir jau noteikts, ka Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Tā ka būtībā ir jautājums, vai šis 4.punkts vispār ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāte Rugāte un frakcija "Tēvzemei un brīvībai", arī deputāts Putniņš uzstāj par balsojumu? Neuzstāj par balsojumu. Paldies. Tādējādi mums paliek komisijas variants.

A.Berķis. Piektā daļa. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka svītrot daļu, un tas ir pieņemts.

Sestā daļa - mainīta numerācija. Septītajā daļā ir Elferta priekšlikums - papildināt... Septītā daļa ir pieņemta, bet deputāts Elferts ierosinājis papildināt 42.pantu ar jaunu daļu: "Nacionālajā radio un televīzijas padomē nedrīkst būt vairāk par trīs locekļiem no vienas politiskās organizācijas (partijas)". Pagaidām tas nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāts Elferts uzstāj par balsošanu? Uzstāj. Lūdzu, balsosim par deputāta Elferta ierosinājumu par septītās... Viņš ierosina kā jaunu daļu. Lūdzu, balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 4, atturas - 13. Nav kvoruma. Lūdzu, atkārtosim balsojumu par deputāta Elferta ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36... 34, es atvainojos, pret - 6, atturas - 15. Pieņemts deputāta Elferta labojums.

A.Berķis. 42.pants kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 42.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 3, atturas - 7. Nav kvoruma. Atkārtosim balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 2, atturas - 8. Pieņemts 42.pants.

A.Berķis. 43.pants. Pirmajā daļā nav labojumu. Otrajā daļā ir atbildīgās komisijas precizējums un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas jau ir iestrādāts, un LNNK piedāvāts papildinājums, ka padomes locekļu kandidāti nedrīkst būt personas, kas pārstāv biznesu vai citas specifiskas lietišķo darījumu aprindas, kā arī personas, kas līdz šim ir veidojušas vai vadījušas valsts radio vai televīzijas raidīšanas sistēmu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsosim par LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 23, atturas - 11. Nav pieņemts.

A.Berķis. Tālāk trešā... Jā, tad ir komisijas variants, kurš bez šī papildinājuma, manuprāt, nav jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, precizējiet, Berķa kungs! Zāle varbūt nedzirdēja.

A.Berķis. Tā kā sākums sakrīt un šis bija tikai papildinājums, kuru mēs noraidījām, tad, manuprāt, nav jābalso. Ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Kas pieņemts?

A.Berķis. Otrā daļa ir pieņemta.

Sēdes vadītājs. Otrā daļa ir pieņemta, jā.

A.Berķis. Tālāk ir trešā daļa, kurā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikts papildinājums.

Sēdes vadītājs. Tā. Vai komisija uzstāj? Neuzstāj. Paldies. Atsauc.

A.Berķis. Tālāk - ceturtā daļa. Ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Rugātes un Putniņa ieteikts papildinājums citā redakcijā, tātad izteikt šo daļu tā: "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi kā sabiedrības interešu pārstāvji darbu padomē apvieno ar darbu pamatprofesijā", turpretī komisijai ir tā, ka darbs Nacionālajā radio un televīzijas padomē ir padomes locekļu pamatdarbs. Cits algots darbs iespējams tikai ar padomes atļauju. Šī ir konceptuāla, principiāla atšķirība (atšķirībā no iepriekšējās reizes), un ir tik tiešām tā, kā Eiropas eksperti atbraucot uzskatīja, ka tas tā ir, ka jau te tika runāts, ka tie ir sabiedrības pārstāvji un sabiedrības sirdsapziņa, kas nesaņem algu un strādā citu darbu, taču komisija, vairākums komisijā, uzskata, ka situācija mums ir cita -, šiem 9 cilvēkiem ir jāsakārto pamatīgi pašreizējā sistēma, viņi būs arī valsts kapitāla daļas pārvaldītāji, tāpēc viņiem būtu tik tiešām pašiem jāiejūdzas šajā darbā, bet cits darbs būtu tikai ar padomes atļauju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsosim tātad par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 28, atturas - 17. Nav pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - piektā daļa. Ir atbildīgās komisijas jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies, turpināsim.

A.Berķis. Tālāk - 43.pants kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nobalsosim par 43.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret -2, atturas - 7. Pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

A.Berķis. Tālāk ir 44.pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu pilnvaru laiks". Un šeit pirmajā daļā ir divi ierosinājumi vai iesniegumi. Komisija tātad uzskata, ka padomes locekļu pilnvaru laiks ir seši gadi un ik pēc diviem gadiem trešdaļa padomes sastāva tiek atjaunota. Deputāts Kiršteins iesaka, ka padomes locekļu pilnvaru laiks ir divi gadi. Demokrātiskā partija "Saimnieks" un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina, ka padomes locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai būs debates par šo jautājumu? Lūdzu, Seiles kundze!

A. Seile (LNNK).

Cienījamie deputāti! LNNK frakcija, apspriedusies un arī konsultējusies ar Kiršteina kungu, neiebilst, ka šis pilnvaru laiks varētu būt trīs gadi, un lūdz Saeimas sēdi balsot par trīs gadu periodu, tā kā to iesaka Demokrātiskā partija "Saimnieks".

Sēdes vadītājs. Paldies. Tad es saprotu, ka LNNK frakcija un arī deputāts Kiršteins atsauc šo savu ierosinājumu. Tas netiek balsots. Paldies.

Lūdzu, Kreituses kundze!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Pamatojums tam būs divos teikumos. Valstī nedrīkst radīt orgānus, institūcijas, kuru darbības laiks ir ilgāks nekā augstākajām institūcijām valstī. Prezidentam - trīs gadi, Saeimai - trīs gadi. Tāpēc padome nedrīkst būt divreiz vērtīgāka par Prezidentu un Saeimu. Nedrīkst politiskās intereses izvirzīt pāri valsts Satversmei.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Inkēna kungs!

E.Inkēns (LC).

Es domāju, ka te galīgi nav jautājums par kaut kādu augstāku nostādīšanu vai par kādu uzskatīšanu par vērtīgāku... Bez tam Latvijā jau ir tāds precedents, jo Latvijas Bankas prezidents tiek vēlēts uz sešiem gadiem. (Zālē troksnis.) Es atvainojos, Kreituses kundze, varbūt...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Bet tiešām troksnis zālē šoreiz pārspēj visu līdz šim dzirdēto...

E.Inkēns. Tātad - kāpēc seši gadi? Viens no iemesliem - tieši tāpēc, lai šo padomi lielā mērā padarītu neatkarīgu no tām politiskajām kaislībām, kas virmo parlamentā. Ja ir rotācija, tad...

Pirmais princips ir tāds, ka šī padome ir ilgāka par parlamentu. Tātad zināmā mērā tā ir neatkarīga no parlamenta, kurš to ievēlē.

Otrais. Ik pēc diviem gadiem trešdaļa no padomes locekļiem rotē. Tātad atkal paiet vairāki parlamenta sasaukumi, kamēr viss padomes sastāvs nomainās, atkal šī padome ir neatkarīgāka. Un pat tad, ja mūsu sistēmā kādā parlamentā gadās, ka kādai partijai ir majoritāte, tā tik un tā nevar ietekmēt visu padomi. Tās ir divas normas, kas ir domātas tieši tam, lai padomi padarītu neatkarīgāku tieši no politisko spēku ietekmes.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Berķa kungs, vai jūs vēlaties kaut ko rezumēt?

A.Berķis. Paskaidrojumi bija izsmeļoši. Ierosinu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Mēs balsosim.

Tātad sākumā balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Demokrātiskās partijas "Saimnieks" variantu, kur ir minēti trīs gadi. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 7, atturas - 10. Pieņemts. Paldies.

A.Berķis. Tālāk ir otrā daļa. Deputāts Kiršteins ir ieteicis... (Starpsauciens no zāles: "Atkrīt!")

Sēdes vadītājs. Paldies to mēs nevaram vairs balsot, jo tas nav pēc konteksta.

A.Berķis. Tā ir tiesa. Jā! Tātad padomes locekļu sastāvs vispār netiek atjaunots. No šīs normas acīmredzot ir jāatsakās.

Trešā daļa. Nav ierosinājumu.

Ceturtā daļa. Ir atbildīgās komisijas...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Vēl mums ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks"... Izpaliek? Paldies, Berķa kungs! Trešā daļa.

A.Berķis. Trešajā daļā priekšlikumu nav. Ceturtajā daļā ir atbildīgās komisijas... (No zāles deputāte I.Kretuse: "Pēc loģikas jāsvītro!") Pēc loģikas - jā!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pēc loģikas būtu jāsvītro, bet Saeima svītro ar balsojumu.

A.Berķis. Jā, piekrītu - ar balsojumu.

Sēdes vadītājs. Tātad Berķa kungs piekrīt, ka jānobalso.

Lūdzu, nobalsosim par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ierosinājumu - svītrot otro daļu. Lūdzu rezultātu! 27 - par, 17 - pret, 11 - atturas. Līdz ar to tiek noraidīts Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ierosinājums - svītrot otro daļu. Tādējādi otrā daļa paliek komisijas redakcijā.

A.Berķis. Labi, lai mēģina rotēt! Tālāk ir ceturtā daļa. Ir neliels atbildīgās komisijas labojums.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

A.Berķis. Tas ir 1.punktā. Tātad ceturtās daļas 1.punktā un ceturtās daļas 3.punktā ir atbildīgās komisijas labojums. 3.punktā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināts svītrojums. Izglītības, kultūras un zinātnes... jā, ar to tad ir viss. Tātad ir komisijas labojums un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikts svītrojums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Varbūt visu pēc kārtas tagad. Vai pret atbildīgās komisijas labojumiem deputātiem nav pretenziju? Tad vēl Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas svītrojums - svītrot 3.punktu. Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uztur spēkā balsojumu? Uztur.

Lūdzu, balsosim par 3.punkta svītrošanu! Lūdzu rezultātu! 36 - par, 1 - pret, 10 - atturas. Nav kvoruma.

Lūdzu, atkārtosim balsojumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! 44 - par, pret - nav, 9 - atturas. Pieņemts svītrojums.

A.Berķis. Svītroti vārdi "un sods saistās ar brīvības atņemšanu".

Sēdes vadītājs. Jā. 44 un 9 ir 53. Tas tā var būt, jo mums nebija reģistra. Mūsu operators saka, ka tas ir iespējams. Vai Saeima pieprasa atkārtoti nobalsot? Nē. Tad jautājums ir atrisināts. Paldies.

Par nākamo!

A.Berķis. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosinājums - papildināt šo daļu ar 4.punktu. To ierosinājusi Radošo savienību padome.

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts, jo tas vairs neatbilst kontekstam.

A.Berķis. Labi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Piektā daļa.

A.Berķis. Atbildīgās komisijas jauna redakcija.

Sēdes vadītājs. Ir iebildumi? Nav. Paldies.

A.Berķis. Tālāk Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesaka papildināt pantu ar sesto daļu: "Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus var atkārtoti ievēlēt tās sastāvā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas". Jau ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Berķis. Par 44. pantu var balsot.

Sēdes vadītājs. Balsosim kopumā, godājamie kolēģi, par 44.pantu! Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 1, atturas - 5. Pieņemts.

A.Berķis. 45.pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības principi". Pirmā daļa. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai", deputāti Rugāte un Putniņš ierosina, ka padomes darbība un lēmumu pieņemšanas process ir atklāts, ka padomes sēdēs var piedalīties ikviena sabiedrības saziņas līdzekļa žurnālisti, kā arī ieinteresēti sabiedrības pārstāvji. Un atbildīgā komisija raksta: "Visi padomes pieņemtie lēmumi ir publiski un pieejami jebkurai ieinteresētajai personai". Mēs tomēr domājam, ka lēmumiem ir jābūt publiskiem, bet , ka padomes sēdēs var piedalīties... Mēs īsti nezinām, kur būs šīs padomes telpas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai šā priekšlikuma ierosinātāji pieprasa balsojumu? Pieprsa. Lūdzu, balsosim!

Balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! 22 - par, 19 - pret, 17 - atturas. Nav pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - otrā daļa. Ir divi varianti. Pirmais variants. Atbildīgā komisija iesaka: "Padome veicina visu veidu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu līdztiesīgu un līdzsvarotu attīstību".

Otrs variants ir Putniņa un Rugātes. Otrs variants ir svītrot otro daļu. Svītrot visu daļu. Tas ir komisijas variants.

Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" un deputāti Putniņš un Rugāte iesaka svītrot vārdus "līdztiesīgu un...".

Sēdes vadītājs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atsauc savu jautājumu. Tātad mums ir jābalso tikai par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Putniņa un Rugātes ierosinājumu.

Lūdzu balsošanu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 26, atturas - 9. Nav pieņemts.

A.Berķis. Tālāk - trešā daļa. Nav labojumu.

Ceturtā daļa - nav labojumu.

Piektā daļa. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvāts variants. Ir iestrādāts.

Sestā daļa - nav variantu. Nav labojumu. Līdz ar to 45.pants būtu balsojams kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par 45.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu, balsosim atkārtoti! Lūdzu rezultātu! 43 - par, 3 - pret, 8 - atturas. Pieņemts.

A.Berķis. 46.pants - "Nacionālās radio un televīzijas padomes pamatuzdevumi un kompetence".

Pirmā daļa. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājums svītrot deklaratīvos vārdus "nodrošinot vairāku programmu kvalitatīvu uztveršanas iespēju visā valsts teritorijā".

Otra ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Mums sākumā ir jābalso radikālākais - par svītrošanu. Nē, es atvainojos! Tie ir atšķirīgi. Pēc būtības ir jābalso Demokrātiskās partijas "Saimnieks" variants, par kuru grib izteikties Kreituses kundze. 15 minūtes.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz nogurumu, lūdzu, pievērsiet uzmanību! Nacionālā radio un televīzijas padome nevar noteikt privāto organizāciju attīstības plānu. Tā var noteikt sabiedrisko. Privātā organizācija iesniedz pati un pēc tā, kā viņa iesniedz, viņai izsniedz darbības laika atļauju, tas arī notiek. Tāpēc izlasiet uzmanīgi šīs funkcijas, ko mēs uzdodam. Attiecībā uz privāto nevar šādā veidā! Nelieciet Nacionālajai radio un televīzijas padomei strādāt privātas strūktūras vietā. Viņi paši izstrādā savu attīstības plānu. Ieskatieties šajā tekstā, lai gan nogurums ir ļoti liels.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Inkēna kungs!

E.Inkēns (LC).

Man ir tieši tāds pats ieteikums - ieskatīties, jo jautājums šeit ir nevis par pašu privāto raidorganizāciju attīstību, bet par tīklu attīstību. Lai satur tādu tīklu attīstības koncepciju, kas paredzētu vietu gan sabiedriskajiem, gan arī privātajiem.

Sēdes vadītājs. Vēlas Kreituses kundze otrreiz uzstāties? Lūdzu! Piecas minūtes.

I.Kreituse (DPS).

Kā es saprotu, mēs apspriežam to, kas ir rakstīts. Inkēna kungs, kur ir rakstīts "privātie tīkli"? Ir "privāto raidorganizāciju attīstība". Kad būs tīkli, tad balsosim par tīkliem! Šodien mēs balsojam par to, kas ir uzrakstīts. Tāpēc lasīsim un balsosim par to, kas ir uzrakstīts, un nemaisīsim iekšā vārdus, kas mums ir galvā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir vēl debatētāji? Berķa kungs, lūdzu rezumējiet!

A. Berķis. Komisijas variantā ir rakstīts... ieklausieties: "Nacionālā radio un televīzijas padome izstrādā elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju, nodrošinot vairāku programmu kvalitatīvas uztveršanas iespēju visā valsts teritorijā, paredzot gan sabiedrisko, gan privāto raidorganizāciju attīstību". Es uzskatu, ka tas tomēr bija apmēram tāds uzdevums, ka mēs rakstām, ka ir jāattīsta lauksaimniecība vai rūpniecība, neskatoties, vai privātā... Tas ir plašāks jēdziens, nekā ir konkrēta stacija vai kas cits.

Sēdes vadītājs. Paldies, Berķa kungs! Balsosim par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 10 - par, 24 - pret, 21 - atturas. Nav pieņemts.

Tātad balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvāto svītrošanu. Atsauc. Paldies. Tātad mums paliek komisijas variants, kas tiek akceptēts.

A.Berķis. Otrā daļa. Ir atbildīgās komisijas ieteikts papildinājums, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ieteiktā redakcija un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes redakcija, kurā tiek runāts par administratīvo valdi, kas ir jauns jēdziens. Ir arī deputātes Rugātes un Putniņa ierosināts variants par administratīvo valdi, kas ir pavisam jauns jēdziens.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad balsosim. Sākumā par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" variantu. Pēc tam - par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes variantu.

(Starpsaucieni no zāles: "Nav iespējams. Abonentu maksa ir noraidīta.")

A.Berķis. Abonentmaksa ir noraidīta.

Sēdes vadītājs. Jā, atsauc! Kurš atsauc savu? ... Nē, ir jāatsauc, ja priekšlikums ierakstīts šajā dokumentā un ja viņi nevēlas, lai par to balso. Tad tas ir jāatsauc. Lūdzu! Rugātes kundze atsauc. Paldies!

Tātad Demokrātiskā partija... (Starpsauciens: "Priekšsēdētāj, ir jāliek uz balsošanu.") Lūdzu, Počas kundze! Nē, Počas kundze debatēs uzstājas.

 

A.Poča (DPS).

Jā, es tiešām esmu Demokrātiskās partijas "Saimnieks" biedre, bet šoreiz es pārstāvēšu Finansu ministrijas intereses. Un jāteic, ka korektāka būtu Demokrātiskās partijas "Saimnieks" redakcija, jo, ja Ministru kabinets apstiprina budžetu un ja Saeima pēc tam par to arī lemj, tad tur arī tiek parādītas attiecīgās pozīcijas un attiecīgie projekti, kā tie tiek finansēti. Nevar būt, ka tikai pēc apstiprināšanas lemj par sadalījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad balsosim par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" variantu... Lūdzu, balsojam. Lūdzu rezultātu! 44 - par, 4 - pret, 8 - atturas. Pieņemta tātad ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" redakcija otrajā daļā. Lūdzu, turpināsim!

A.Berķis. Tālāk. Trešajā daļā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikts svītrojums. Vai Pašvaldības komisija uztur spēkā šo svītrojumu? Ir atbildīgās komisijas ieteikta jauna redakcija, tas ir, ir iestrādāts Pašvaldību komisijas ierosinājums.

Ir atbildīgās komisijas variants un ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ierosinātā redakcija, ka Nacionālā radio un televīzijas padome pārvalda sabiedriskās raidorganizācijas, un deputātes Rugātes un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" ierosinājums, ka Nacionālās radio un televīzijas padome izveido sabiedrisku administratīvu valdi, kas pārrauga Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbību administratīvajos un finansu jautājumos.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji uztur spēkā balsojumus par savu...? Lūdzu, Kreituses kundze! Rugātes kundze uztur? Kreituses kundze izteiksies no tribīnes.

 

I.Kreituse (DPS).

Es ceru, ka man ir tiesības uzdot jautājumu...

Sēdes vadītājs. Nav!

I.Kreituse. Referentam drīkst?

Sēdes vadītājs. Nē! Tādu tiesību jums, Kreituses kundze, nav. Tikai privātā kārtā.

I.Kreituse. Tad es teikšu, ka es nesaprotu, kā var būt iestrādāts Pašvaldības komisijas priekšlikums - svītrot pantu, ja tanī pašā laikā liek balsot par panta redakciju.

Sēdes vadītājs,. Es atvainojos, Kreituses kundze, tā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darīšana.

I.Kreituse. Nē, ir tā, kas man likta priekšā. Ja viņš man saka, ka ir iestrādāts un tur ir rakstīts - svītro, bet tanī pašā laikā ir teksts, tad tā nav Pašvaldības komisijas darīšana.

Sēdes vadītājs. Kreituses kundze, jums ir aizrādījums par diskusiju no tribīnes, un pie tam tas nebija "viņš", bet godājamais deputāts Berķa kungs. Paldies.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (LC).

Godātie kolēģi! Pirmajā lasījumā pieņemtā šī panta trešās daļas redakcija ir pilnībā svītrota un aizvietota ar pavisam jaunu redakciju, kuru Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nav izvērtējusi. Es personīgi piekrītu jaunpiedāvātajai redakcijai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums izlemts. Lūdzu!

A.Berķis. Paldies. Bet tagad tātad ir...

Sēdes vadītājs. Tātad mums ir divi... tiek uzturēta spēkā prasība par diviem balsojumiem. Demokrātiskās partijas "Saimnieks"frakcijas un deputātes Rugātes un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai"...

A.Berķis. Un te ir šī runa par administratīvo valdi. Tas ir pavisam jauns jēdziens, jo pēc mūsu shēmas, kādu visu laiku bija iedomājusies komisija, tajā skaitā arī sākotnēji Rugātes kundze, bija tas, ka šie 9 cilvēki arī paši strādā, tas ir viņu pastāvīgais darbs - šis darbs padomē. Viņi pārvalda valsts kapitāla daļu šajās sabiedriskajās raidorganizācijās, viņi visi praktiski ir rīkotāji un darītāji, un viņiem ir kanceleja, kurā ir varbūt kāds jurists, kāds ekonomists, kāds grāmatvedis, kas dara visus tos neatliekamākos darbus. Tagad parādās cita koncepcija, ka šī nacionālā padome ir nealgoti... tikai padomnieki, bet ir toties izveidota administratīvā valde, kas dara to, ko, kā mēs bijām iedomājušies, dara pati padome. Tā ir principiāla atsķirība, un mēs tomēr uzskatām, ka tīri konceptuāli, atbilstoši aizsāktajai koncepcijai, mums ir jāuztur spēkā šī padomes ieteiktā shēma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Es domāju, ka nevis padomes, bet komisijas ieteiktā shēma, Berķa kungs!

A.Berķis. Nu jā, komisijas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad nobalsosim par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas, pēc tam - par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes ierosinājumu. Lūdzu balsojumu. Balsojam par demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas ieteikto variantu! Lūdzu rezultātu! 14 - par, 19 - pret, 20 - atturas. Nav pieņemts. Paldies.

Nākamais būs balsojums par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātes Rugātes ierosinājumu.

A.Berķis. Un principā arī par Putniņa kunga ierosinājumu...

Sēdes vadītājs. Mēs varam tikai atsevišķi balsot, Berķa kungs!

A.Berķis. Nu, jā, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! 10 - par, 26 - pret, 16 - atturas. Noraidīts.

Godājamie kolēģi! Ņemot vērā situāciju zālē, - starpbrīdis 15 minūtes. Un ir arī pusnakts, jauna diena, ar ko arī jūs apsveicu!

(S t a r p b r ī d i s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Berķa kungs jau nāk tribīnē! Tātad nākamais mums ir...

A.Berķis. Attiecībā uz 83., 84. un 85. lappusi ir ļoti priecīgs ierosinājums. Tā kā mēs administratīvo valdi neatzinām un izbalsojām, šīs lappuses mums nav jāskata un mēs uzreiz pārejam 85. lappusē pie ceturtās daļas. Nacionālā radio un televīzijas padome nosaka nacionālā pasūtījuma pamatnostādnes.

Sēdes vadītājs. Vai šo 83. un 84. lappusē lasāmo labojumu ierosinātāji neprasa balsojumu? Ierosinājumi tiek atsaukti. Paldies.

Tātad 85. lappuse, ceturtā daļa, priekšlikums nr . 277. Lūdzu!

A.Berķis. Jā, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas ierosinājums svītrot vārdus "nacionālā pasūtījuma ietvaros un slēdz līgumus par tā izpildi". Mans personīgais viedoklis ir, ka tam var piekrist, bet tas ir jāizsver.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ko par šo jautājumu saka Demokrātiskā partija "Saimnieks"? ... (Zālē atskan balsis, ka neviena no partijas nav.) Ir Staša kungs, kas pārstāv partiju zālē. Netiek atsaukts... Mums ir jābalso, godājamie kolēģi! Es atvainojos, es ļoti atvainojos, mums deputāti tik ļoti mainījās ar partijām un frakcijām, ka es vienkārši sajaucu.

Brūvera kungs uzskata, ka jābalso. Tātad balsojam par ceturto daļu - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas ierosinājumu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtotu balsojumu! Lūdzu rezultātu! Nav pieņemts. 8 - par, 25 - pret, 17 - atturas. Nav pieņemts.

A.Berķis. Paliek komisijas variants.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Berķis. Tālāk - piektā daļa. Ir atbildīgās komisijas redakcija, bet frakcija "Tēvzemei un brīvībai" un deputāti Rugāte un Putniņš iesaka citu variantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Arī Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Berķis. Jā, arī Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Un lietas būtība - vai par apraides atļauju maksā tikai komercradio un komerctelevīzija, vai par to maksā arī Nacionālā radio un televīzijas komiteja... vārdu sakot, radio un televīzija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad balsojumus sākam ar frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu, pēc tam - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par... nav kvoruma.

Lūdzu atkārtotu balsojumu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Ārkārtas sesijas sēde tiek pārtraukta līdz šodienai, pulksten 9.00 no rīta.

Prezidija paziņojums. Lūdzu!

A.Gorbunovs (Saeimas priekšsēdētājs).

Godātie deputāti! Mazu uzmanību! Saeimas Prezidijs, pamatojoties uz 34 Saeimas deputātu prasību, ir nolēmis sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju 21. jūlijā pulksten 10 un izsludināt šādu sēdes darba kārtību: Saeimas lēmuma projekts par rudens sesijas sākšanu 1995. gada 20. jūlijā.

Saeimas Prezidijs varēja sasaukt un tam ir jāsasauc Saeimas ārkārtas sesija 48 stundu laikā, to Saeimas Prezidijs arī dara.

Kas attiecas uz lēmuma projektu, lēmuma projekta apspriešana notiks tad, kad tiks atklāta Saeimas ārkārtas sesija 21. jūlijā, tas ir, šodien, pulksten 10.00 no rīta. Un 9.00 no rīta, rīt, tiks turpināta sēde, kuru pārtrauca sēdes vadītājs, ņemot vērā, ka zālē divreiz nebija kvoruma.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta