Latvijas Republikas 5.Saeimas sēde

1995.gada 19.oktobrī

            Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

            Sēdes vadītājs. Labrīt! Lūdzu reģistrāciju kvoruma noteikšanai! Reģistrējamies. Lūdzu rezultātu! Reģistrējies ir 51 deputāts... 52, 53 deputāti. Saeimas 1995.gada 19.oktobra sēdi paziņoju par atklātu.

            Turpinām izskatīt likumprojektu "Augstskolu likums" otrajā lasījumā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - Jānis Vaivads, "Latvijas   ceļa" deputāts. Lūdzu!

            J.Vaivads (LC).

            Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs tātad palikām pie 50.panta (pēc sākotnējās numerācijas), kurā ir runa par studējošo attiecībām ar obligāto  valsts dienestu.

            Sēdes vadītājs. Es atvainojos, lūdzu, nosauciet dokumentu, lai...

            J.Vaivads. Tas ir dokuments nr.2067A, vadoties pēc kura mēs strādājam, un, vadoties pēc tā, arī turpināsim strādāt. Teikšu dažus vārdus par šīs diskusijas, kas izraisījās iepriekšējā sēdē, būtību. Faktiski šīs diskusijas cēlonis ir mazliet neprecīzi formulēts Siliņa kunga iesniegums - tas priekšlikums, ka visi augstskolu absolventi, kas līdz 27 gadu vecumam ir beiguši augstskolu studijas, vairs netiek iesaukti dienestā. Šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka, salīdzinot ar to, kas ir ietverts komisijas atbalstītajā  redakcijā, ka... jā, protams, gan komisijas redakcijas, gan arī Siliņa kunga priekšlikuma būtība ir, ka pēc noteiktu studiju programmu apgūšanas nebūtu vairs nepieciešams iesaukt absolventus aktīvajā dienestā, bet Siliņš to ir  saistījis tikai ar konkrētu vecumu, nevis ar konkrētu studiju programmu pabeigšanu, bet to, ka pēc noteikta līmeņa studiju programmu apgūšanas absolventi varētu netikt iesaukti aktīvajā dienestā. To atbalsta visi, jautājums   ir tikai par to, kāda līmeņa tās ir - vai tas ir bakalaura, vai tas ir maģistra, vai tas ir doktora grāds. Arī Siliņa kungs... Mēs vakar komisijā par šo jautājumu rūpīgi diskutējām, un arī Siliņa kungs piekrīt, ka varētu tikt mainīta redakcija un, gatavojot trešo lasījumu, arī saskaņots tas līmenis, pēc kura sasniegšanas tad absolventi vairs netiktu iesaukti aktīvajā dienestā. Mans priekšlikums būtu šoreiz Siliņa kungam savu priekšlikumu... ņemot vērā komisijā notikušo vakardienas diskusiju, savu priekšlikumu atsaukt un iestrādāt trešajā lasījumā vienotu redakciju, un ir arī vienojušies, ka tāda varētu tikt izstrādāta, Ābiķa kungam un Siliņa kungam kopīgi strādājot.

            Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Turpinām debates par šo pantu.

            I.Kreituse (DPS).

            Cienījamie kolēģi! Tas nav tik vienkārši, kā šodien šeit saka - iestrādāsim savādāk! Šajā likumā ir ierakstīts pants, kas nosaka, kas ir studiju programma, ko nozīmē studēšana. Tā ietver studijas līdz doktorantūrai,  doktora grāda iegūšanai. Tad ir jāmaina abi šie panti. Vai - ko nozīmē... studiju vidū tad pārtrauks?.. Ja raksta terminoloģiju un lieto likumā, tad ir jābūt izpratnei visos pantos vienādai, lai pārtraukumam studiju vidū... Bet žēl, ka šeit, zālē nav aizsardzības ministra, kam būtu jāsniedz paskaidrojumi un sava nostādne par šo pantu un vispār attieksme pret studējošajiem, kas tiek iesaukti armijā. Jo mani, piemēram, ļoti pārsteidza pēdējais aizsardzības ministra paziņojums, ka šogad jau Latvijā armijā iesauc ierobežotu skaitu, atbilstoši tam, cik vajadzēs, sākot ar izlozi... bet tad uz kādu likumu tas balstās? Un kā ir ar studējošajiem šogad? Jo man liekas, ka pašlaik ir pilnīgs haoss un neviens likums neievieš skaidrību šajā jautājumā. Un varbūt kāds no komisijas var paskaidrot, kas notiek šogad ar studējošajiem, kas notiek ar licencētām augstskolām - privātajām, kuras nav akreditētas birokrātiskās darbības dēļ, kurām dokumenti guļ Iekšlietu ministrijā. Jo iesaukums sāk darboties     oktobrī. Oktobris ir pusē. Pilnīgs haoss ir šajā jautājumā. Un tagad atkal mēs taisīsim, atkal pārregulēsim vienu pantu, nesaskaņojot ar otru pantu. Tad ir jāmaina abi šie panti, vai nu jāsamazina... mēs ierosinājām no studiju programmas izņemt ārā doktorantūru un... šo noteikt tikai ar maģistratūras iegūšanu un doktorantūru pārcelt kā nākamo pakāpi, tad var tādā veidā redakcionāli mainīt, bet, ja tas netiek mainīts, tad nav saskaņotības pantu starpā.

            Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu! Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš".

            Dz.Ābiķis (LC).

            Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es jau iepriekšējā  sēdē runāju par šo jautājumu, tāpēc es negribētu atkārtoties, bet mans priekšlikums būtu šobrīd šāds, proti, atturēties balsojumā par Siliņa kunga priekšlikumu. Mēs vakar komisijā ļoti rūpīgi vēlreiz izskatījām šo jautājumu, un, kas attiecas uz to, ko Gravas kundze teica, viņai ir zināma taisnība, un mums, gatavojot trešo lasījumu, skaidri un gaiši šajā pantā tiešām ir jāieraksta, vai tie ir maģistratūru beigušie vai bakalaura studijas beigušie un tā tālāk. Tāpēc es tiešām aicinu neatbalstīt šobrīd Siliņa kunga priekšlikumu, jo, kā jau es teicu, 27 gadu vecums - tas būtu absurds, tas būtu, no vienas puses... kā jau es teicu iepriekšējā sēdē, mēs nostādām nevienlīdzīgā situācijā pilsoņus un nepilsoņus, proti, dodam darba tirgū nepamatotas privilēģijas nepilsoņiem. Un tajā pašā laikā, saprotot to, ka mūsu armija ir ļoti nepieciešama institūcija, un arī to, ka pilsoņiem ir pienākums dienēt armijā, mēs šo redakciju uz 3.pantu varētu sakārtot tā, ka nebūtu nodarīts nevienam pāri. Acīmredzot varētu saistīt šo pantu vismaz ar tiem, kas ir beiguši maģistratūru, lai tādējādi stimulētu pilsoņus mācīties pēc bakalaura grāda iegūšanas arī maģistratūrā. Varam tās lietas atrisināt normāli, lai nevienam nebūtu nodarīts pāri. Es aicinu atturēties, balsojot par Siliņa kunga priekšlikumu. Un, gatavojot trešo lasījumu Izglītības komisijā un pieaicinot arī pārstāvjus no Aizsardzības komisijas, mēs vēlreiz šo jautājumu rūpīgi izdiskutēsim, lai tiešām tad, kad skatīsim trešo lasījumu, būtu tāda redakcija, kas apmierinātu visus. Paldies par uzmanību.

            Sēdes vadītājs. Uzrunas gaitā jūs pārteicāties, un stenogrammā ir jābūt - "uz trešo lasījumu", nevis "uz 3.pantu". Vai vēl kāds vēlas runāt? Atļaujiet jautāt deputātam Siliņam. Šeit kolēģi izteicās par jūsu nodomiem, bet jūs šos nodomus pagaidām nepaužat. Varbūt tomēr varētu arī jūsu viedokli dzirdēt, jo mums tad ir jāorganizē balsojums. Lūdzu! Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš".

            A.Siliņš (LC).

            Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Es neuzdrošinājos pieteikties tāpēc, ka es pagājušajā reizē jau divreiz runāju. Bet tagad es varu tiešām pateikt, ka komisijā mēs spriedām, un varētu šodien nebalsot, un,  kopīgi ar Aizsardzības komisiju gatavojot trešo lasījumu, tiktu sagatavots pareizāks variants. Es gribēju teikt tā. Paldies. Es atsakos no sava  priekšlikuma.

            Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Bet par komisijas ieteikto redakciju (bijušais 50.pants, tagad saskaņā ar jauno numerāciju - 51.pants) mums būtu jānobalso, jo tur ir papildinājums, kurš ir atbalstīts. Es gan tagad neatceros visas deputātu runas - vai pret to bija kādi iebildumi vai nebija -, un ātrāk varbūt būtu, ja mēs nobalsotu. Vai referents neiebilst?

            J.Vaivads. Nē.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 51.panta redakciju, kuru mums piedāvā atbildīgā komisija! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - nav, atturas - 14. Nav kvoruma. (Starpsaucieni no zāles: "Alfrēd, Alfrēd!") Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 13. Likumprojekta 51.pants (pēc jaunās numerācijas) ir  akceptēts.

            Lūdzu, tālāk!

            J.Vaivads. Tālāk. 51.pantā (pēc vecās numerācijas) ir priekšlikums svītrot 4.punktu. Tas ir lieks, jo principā tas izriet no tā, kā ir organizētas studijas pašā augstskolā.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk! Un, lai mūsu stenogrammās būtu pilnīga kārtība, esiet tik laipns un formāli nosauciet! Tātad 52.pants ir trešajā lasījumā 53.pants - un tā tālāk.

            J.Vaivads. Nākamais ir 52.pants (pēc iepriekšējās numerācijas) jeb 53.pants (pēc pašreizējās numerācijas). Ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums papildināt šo pantu ar punktu, ka studentam ir tiesības saņemt bez maksas augstskolas organizētu veselības aprūpi. Es piekristu  šādam punktam, ja mēs likumprojektu papildinātu ar prasību, ka augstskolu uzdevums ir organizēt šādu aprūpi, bet, ja mēs augstskolai neuzdodam pienākumu organizēt bezmaksas veselības aprūpi, tad pats punkts, ka studentam ir tiesības uz šādu aprūpi, kura var tikt un var netikt organizēta, pēc savas būtības neko neizsaka. Acīmredzot mums tad tas viss ir jāņem kompleksi, bet, ja mēs ierakstām šādu vienu "izrautu" punktu, ka studentam ir tiesības saņemt šādu bezmaksas aprūpi, kuras nav, tad šāds punkts neko neizsaka.

            Sēdes vadītājs. Sākam debates. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

            I.Kreituse (DPS).

            Cienījamie kolēģi! Tā kā mums ir precedents, ka mēs šo to pieņemam  ar noteikumu, ka to ielabos trešajā lasījumā, es lūgtu jūs padomāt, vai šoreiz mēs nevaram rīkoties tāpat - nobalsot par šo priekšlikumu, ka studentiem ir tiesības saņemt bezmaksas medicīnisko aprūpi, ko organizē augstskola, un   lūgt komisiju trešajā lasījumā ielabot loģisko papildinājumu, ko ieteica  Vaivada kungs, - uzlikt augstskolai pienākumu organizēt šādu medicīnisko aprūpi.   Līdz ar to nebūtu nekādu problēmu un diskusiju. Jo, ja mēs šodien tā viennozīmīgi svītrojam to, ka studentam nav šādas elementāras iespējas... jo nav jau runa par ķirurģiskajām operācijām vai kaut ko citu tamlīdzīgu, bet par elementāro medicīnisko palīdzību, kaut vai pārbaudi, lai noskaidrotu vai students var piedalīties fiziskās kultūras nodarbībās... Ja mēs galīgi atņemam studējošajai jaunatnei šīs tiesības, zinot tās šodien ļoti bēdīgo materiālo stāvokli, vai tad mēs rīkojamies prātīgi un domājam par savas valsts jaunatni? Tāpēc, es domāju, nobalsosim par šo priekšlikumu un lūgsim, lai komisija, gatavojot trešo lasījumu, papildinātu likumprojektu ar to, ka augstskolas pienākums ir organizēt elementāro medicīnisko palīdzību studentiem! Un tad nebūs nekādu pretrunu. Jo šis nav galīgais lasījums.

            Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija!

            A.Kiršteins (LNNK).

            Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es tā jūtu, ka tūliņ būs viena varena izšķērdētāja koalīcija, jo, redziet, man bija iemesta pastkastītē tāda lapiņa pirms šīm vēlēšanām, un tur bija teikts, lai es nobalsoju, teiksim, par vienu organizāciju, un šī organizācija mani paēdinās un pabaros. Es domāju,  ka augstskolas galvenais uzdevums nav organizēt medicīnisko aprūpi, augstskolas galvenais uzdevums ir sniegt augsti kvalificētas zināšanas. Šinī gadījumā šis ir klasisks populisma paraugs. Acīmredzot Kreitusa kundze ir aizmirsusi, ka pirmsvēlēšanu laiks ir beidzies un ir jāsāk arī atbildēt par  saviem vārdiem. Un pirmais - kā samazināt budžeta deficītu. Tas ir pirmais un galvenais uzdevums.

Otrais uzdevums. Ja augstskolai nav ne savu slimnīcu, ne līdzekļu, tad,  kā  ļoti pareizi pateica Vaivada kungs, vispirms vajag izstrādāt pantu, kādā veidā tiks organizēta šī medicīniskā palīdzība, un tikai pēc tam varētu būt  pants par to, kādā veidā augstskolai uzliek pienākumu organizēt  studentu veselības aprūpi.

Es vēl gribētu pateikt arī to, ka jebkurā gadījumā politiskajām partijām Saeimā vajadzētu tiešām atcerēties, ka pirmsvēlēšanu laiks ir pagājis un ka nevarēs turpināt to sociālās aprūpes "pulciņu" praksi, kādu šeit piekopj daži deputāti, kuri nenāca uz Saeimas sēdēm, bet braukāja apkārt pa Latvijas laukiem ar mantu vezumiem.

Un tāpēc, ja attiecībā uz trešo lasījumu Kreitusa kundze iesniegs pamatotus priekšlikumus par to, kā esošā budžeta "rāmjos" var organizēt vispirms šo aprūpi, tad mēs varēsim par šādiem priekšlikumiem nobalsot. Rīkoties otrādi - vispirms ierakstīt, ka augstskola ar to nodarbojas un ka tad   tas ir tās gandrīz vai galvenais pienākums, un pēc tam lai citi meklē šo naudu,  - es domāju, tas ir izslēgts. Protams, es būtu priecīgs, ja Demokrātiskā partija "Saimnieks" no saviem ļoti daudzajiem līdzekļiem organizētu šo medicīnisko aprūpi, protams, tur neviens neiebildīs, un tas, cik es saprotu, arī nav aizliegts, bet nevajag tagad, šajos budžeta apstākļos, rakstīt iekšā šādus populistiskus teicienus, kurus neviens nespēj izpildīt, nekāda ministrija to nedarīs. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Veselības aizsardzības valsts ministrs Apiņa kungs! Pēc tam - Ilga Kreituse, otrreiz.

P.Apinis (veselības aizsardzības valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Godātie deputāti! Šis jautājums ir tieši līmeņa jautājums. Mēs, bez šaubām, varam nodrošināt visai latviešu tautai, visiem Latvijas iedzīvotājiem pusotrus tūkstošus doktoru, pusotrus tūkstošus māsiņu un citramona pilnu sakvojāžu. Un tieši tas ir tas līmenis, kādā bezmaksas medicīnu mums piedāvā kustība "Latvijai" un vēl dažas citas partijas, kuras cīnās par bezmaksas veselības aprūpi, un šāda bezmaksas veselības aprūpe vispār kopumā mums varētu maksāt apmēram 5 miljonus latu gadā, un tas ir apmēram 20 reizes mazāk, nekā Latvijas valsts pašlaik dod veselības aprūpei. Un tieši pēc šāda principa mēs varam apsolīt bezmaksas citramona tableti katram Latvijas studentam cīņā pret pasniedzēju radītajām galvasssāpēm, un tas pilnībā atbilst ierakstam, kas šinī mirklī ir. Vai varam cita līmeņa veselības aprūpi ar populistisku lozungu - bezmaksas... Nu, tas ir atkal politiķu jautājums un jautājums par to, ko nu kurš  ar to grib sasniegt. Vienmēr rodas iespaids, ka daži ar šādiem ierakstiem vēlas sasniegt tikai kādu politisku mērķi, kura laiks  ir pagājis priekšvēlēšanās. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse -  Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Otru reizi - piecas minūtes. Lūdzu! Pēc tam - deputāts Kide.


I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kungi! Abi divi runātāji! Man šķiet, ka jūs pašlaik tādus sakauto jēru blējienus... piedodiet man, es uzreiz saņemu piezīmi par to, ko es esmu pateikusi... jo jūs sēžat šajā zālē, bet es strādāju augstskolā, un es zinu, kas notiek ar studentiem un kas tur notiek. Aizejiet uz turieni un pēc tam  nāciet šeit skaidrot!

Apiņa kungs, jūs labāk par mani zināt, ka eksistē studentu poliklīnika,   un nauda nav jāmeklē, viņai šodien maksā un ārsti strādā. Tas nozīmē, ka jums viņa ir jālikvidē un jāizdzen ārā, nevis kaut kas jauns jāizdomā, budžetā kaut kas jauns ir jāieliek iekšā un jārada kaut kas jauns. Apiņa kungs, ja jūs ietu ikdienā uz aptieku, tad jūs zinātu, ka citramons maksā naudu - visiem, arī studentiem un arī deputātiem, tiem, kas to nesaņem slimnīcā par velti.

Un tāpēc šeit nevajag jaukt divas lietas kopā! Tā ir sistēma, kas šodien strādā, un nekad studentu poliklīnika nav ar ķirurģiskām operācijām nodarbojusies. Ja jūs nezināt, ar ko nodarbojas studentu poliklīnika - jūs tik veci neesat nemaz, cienītie kungi, un nav nemaz tik sen, kad jūs paši bijāt augstskolā un gājāt uz studentu poliklīniku; ja jūs esat to aizmirsuši, aizejiet   un apskatieties, ko tur dara un kā tur dara, un cik tas maksā, un kas par to maksā! Bet šeit jūs nodarbojaties ar to, ka jūs stāstāt nepatiesību vai arī nezināšanas dēļ maldināt gan šeit, zālē, sēdošos, gan tos, kas mūs klausās. (No zāles deputāts A.Žīgurs: "Kā viņa var - strādāt augstskolā un Saeimā naudu saņemt!")

Sēdes vadītājs. Es pateicos deputātei Kreitusei par to, ka jūs bijāt paškritiska.

Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija!

E.Kide (TPA).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es pašlaik nesaprotu, par ko ir runa. Ja  mēs gribam studentiem vai mācību iestādēm vispār atņemt pirmo medicīnisko palīdzību, kura ir jebkurā civilizētā valstī... Un patiešām Kreitusa kundze pareizi teica, ka šī sistēma pastāvēja un zināmā mērā pastāv. Un šai sistēmai tikai visminimālākajās robežās ir jāiedod nauda, lai šo pirmo  palīdzību - kaut arī citramonu vai kādu citu tableti - varētu iedot, nevis braukt uz slimnīcu un kārtot šīs lietas slimnīcā. Neviena liela mācību iestāde, kurā ir tūkstošiem studentu, nevar pastāvēt bez šādas pirmās palīdzības sniegšanas institūcijas. Tas ir pilnīgs absurds,  un tas ir nepieļaujami. Tāpēc nevar risināt šo jautājumu tikai augstskolu līmenī - par medicīniskās palīdzības sniegšanu studentiem. Protams, Veselības aizsardzības departamentam un valdībai   kopīgi ir jārisina šis jautājums attiecībā uz visām mācību iestādēm.

Mēs nupat dzirdam, ka tiek izskatīti jauni studentu stipendiju noteikumi, uz kuru pamata faktiski var lielai daļai studentu atņemt stipendijas vai atstāt  tās kādu četru latu līmenī. Ja mēs šādā veidā, neatrodot finanses, noņemsim arī pirmo medicīnisko palīdzību, tad faktiski mēs nostādīsim studentus tādos apstākļos, ka viņi nevarēs savilkt galus kopā, lai varētu sekmīgi vai vispār mācīties.

Tāpēc es domāju, ka ir jāatrod kompromisa variants un Veselības aizsardzības departamentam un vēlāk arī Saeimai ir jāatrod līdzekļi, lai šo pantu varētu, tā teikt, aizpildīt arī ar līdzekļiem un minimuma robežās tomēr gan studentiem, gan pēc tam arī citu mācību iestāžu audzēkņiem šo medicīnisko palīdzību sniegt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai visi ir runājuši debatēs? Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš".  Lūdzu!


Dz. Ābiķis (LC).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es tiešām aicinu nenodarboties šeit ar demagoģiju. Un faktiski tas, ko runāja Kreitusa kundze...

Sēdes vadītājs. Deputāt Ābiķi, esiet paškritisks!

Dz.Ābiķis. Jā...  Es nenodarbošos ar demagoģiju, es jums apsolu!... Es piekrītu, ka studentiem būtu jāsaņem, teiksim, terapeita bezmaksas konsultācija. Es tam piekrītu. Bet tad likumā nav jāraksta, ka augstskolas organizē veselības bezmaksas aprūpi. Jo, ja mēs pieņemam šo pantu šādā redakcijā,  tad tā ir absolūti tukša, neko neizsakoša frāze, jo tas nozīmē, ka... Ja, piemēram, studentam būs nepieciešama sirds operācija, kas maksā 32 tūkstošus latu, - tā ir aprūpe, - vai tad valsts to varēs garantēt? Nu to taču  nekad garantēt nevarēs! Tāpēc, ierakstot tādu redakciju, kādu piedāvā Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija, tā lieta pārvēršas par absolūti tukšu, neko neizsakošu  frāzi, kam nekāda seguma nav.

Tā ka es aicinu šo priekšlikumu noraidīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Deputāti nav pieteikušies debatēs? Līdz ar to debates beidzam. Lūdzu referentu!

J.Vaivads. Es tikai gribētu atgādināt, ka katram taču ir noteikta obligātā veselības aprūpes bezmaksas daļa, kas tiek realizēta caur slimokasēm, un arī studentam tāda ir - tāpat kā jebkuram pilsonim. Tikai ir jautājums, kādā formā tiek realizēta šī veselības aprūpe: vai studentam ir jāskraida, teiksim, uz savu dzimto pagastu vai uz studentu poliklīniku, lai realizētu to, kas viņam faktiski pienākas pašreizējā situācijā? Es palieku pie tā, ka šādā formā mēs nevaram pieņemt šo priekšlikumu, jo... Ja Kreitusa kundze sagatavos priekšlikumu attiecībā uz trešo lasījumu un tiks precizēta šī redakcija... kas ar to tiek domāts... jo var arī veselības aprūpe aprobežoties... Pati augstskola nosaka to līmeni, to, ko viņa saprot ar šo veselības aprūpi, un tas varbūt ir viena tablete nedēļā, pieņemsim, kaut kādu zāļu. Tā ka te prasās pēc precizējuma un tādā formā tas nav pieņemams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā: "saņemt bez maksas augstskolas organizētu veselības aprūpi". Šo priekšlikumu iesniedza Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 17, atturas - 26. Nav pieņemts.

J.Vaivads. 53. pantā (pēc iepriekšējās numerācijas), kas tagad ir   54.pants,  ir runa par studējošo skaita noteikšanu. Ir precizēta redakcija, ņemot vērā, ka šis likums paredz arī tādas institūcijas kā Augstākās izglītības  padomes nodibināšanu. 

Ir arī Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums, ka studentu skaits tiek saskaņots ar ministrijām. Ja mēs atceramies savas iepriekšējās diskusijas par nozaru ministriju līdzdalību, tad skaidrs, ka, arī pieņemot lēmumu, augstākās izglītības padome šādu iekšējas procedūras... saskaņošanas procedūru noteikti veiks un tas būs optimizēts lielums, kurā tiks ņemts vērā arī ministriju viedoklis, bet nevar būt ar likumu noteikta  saskaņošana, no kuras  izriet arī katras ministrijas, varētu teikt, veto tiesības;   ja nu viņa nepiekrīt, tad tas arī netiek realizēts.

Un tādēļ mans priekšlikums būtu atbalstīt sākotnējo redakciju par Augstākās izglītības padomes lomu šajā jautājumā un noraidīt nozaru  ministriju šīs veto tiesības.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. Attiecībā uz mācību maksu ir redakcionāli labojumi. Tas ir   54. pants (pēc iepriekšējās numerācijas - 55. pants).

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. Nākamais priekšlikums attiecas jau uz sesto nodaļu. Pēc        56. panta (pēc iepriekšējās redakcijas) jeb 57. panta (pēc pašreizējās numerācijas) ir papildinājums. Ir priekšlikums papildināt ar jaunu pantu - "Studiju programmas". Tad, kad mēs runājām par terminiem, tad arī tika norādīts, ka šāds izvērsts pants ir, un šis ir tas pants - "Studiju programmas".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads. Tālāk. 57. pants (pēc iepriekšējās numerācijas), kas tagad ir  59. pants - "Studiju reglamentācija". Ir dota jauna redakcija, ņemot vērā to, ka ir izvērsts pants par studiju programmām.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Vaivads.  58. pantam  (iepriekšējā numerācijā) - "Studiju ilgums" - arī ir dota precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

J.Vaivads. Ir arī deputāta Siliņa priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nebija iebildumu? Tālāk!

J.Vaivads. Studiju gala pārbaudījumi un valsts pārbaudījumi. Ir   ierosināta un komisija ir atbalstījusi jaunu redakciju, bet ir arī Demokrātiskās partijas  frakcijas "Saimnieks" deputātu priekšlikums arī valsts pārbaudījumus realizēt pēc saskaņošanas ar nozaru ministrijām. Iepriekšējās koncepcijas ietvaros es domāju, ka likumā tas nebūtu ietverams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu, tālāk!

J.Vaivads. Tālāk ir 60. pants (pēc iepriekšējās numerācijas), kādus zinātniskos grādus iegūst augstskolās pašreiz... Tas arī ir tas jautājums, kam pieskārās Kreitusa kundze jau tagad diskusijās par attiecībām par armiju. Ko mēs saprotam ar jēdzienu "students"? Vai tas ir tikai līdz bakalaura grāda iegūšanai, maģistra vai doktora grāda iegūšanai? Starptautiskā prakse jeb visa Eiropas prakse ir tāda, ka students skaitās arī doktorants, tas - lai mums  vieglāk būtu uztvert, iepriekšējā laika variantā  būtu aspirants.

Tātad līdz šim līmenim, ieskaitot doktora studijas doktora grāda iegūšanai, viņš ir arī pieskaitāms pie studentiem. Protams, tagad ir tas jautājums, kādā veidā mēs to reducēsim attiecībā uz aktīvo karadienestu.   Tātad es un komisija arī neatbalsta deputātu frakcijas "Saimnieks" priekšlikumu - svītrot doktoru no šī saraksta, tas ir, augstskolās iegūstamo akadēmisko un zinātnisko izglītību.

 Es saprotu, ka...

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Ilga Kreituse - lūdzu, Demokrātiskā partija "Saimnieks".

I.Kreituse (DPS).

            Cienījamie kolēģi! Mums būtu jāatmet beidzot šī prakse, ka mēs sakām tā: "Eiropā vairākumā tā ir pieņemts!" Mani interesē - cik Eiropas valstīs, cik Eiropas augstskolās, universitātēs doktora grāds ir studentam, cik doktora  grāda ieguvēju... jo doktorants vienlaicīgi veic arī pasniedzēja darbu. Viņš  tātad vienlaicīgi ir arī pasniedzējs. Tāpēc viņu pieskaitīt studentiem būtu, manuprāt, nepārdomāti. Otrs jautājums ir tas, ka iepriekšējais pants, kas   saucas "Studiju  gala un valsts pārbaudījumi", neparedz doktora disertācijas aizstāvēšanu. Tātad tā ir pretruna. Studiju gala un valsts pārbaudījumi paredz, ka ar maģistru beidzas, bet studijās iegūstamie grādi un profesionālā kvalifikācija ietver doktoru. Šeit ir savstarpēja pretruna starp šiem pantiem.  Vai nu viņi ir jāsaskaņo,  vai tomēr es ierosinātu, lai nebūtu pretruna ar šo obligātā dienesta jautājumu, doktorantūru izņemt ārā kā studiju programmas sastāvdaļu. Es vēlreiz atkārtoju - doktorants vienlaicīgi veic arī pasniedzēja darbu.

            Sēdes vadītājs. Vai vēl  kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Jā, lūdzu! Juris Sinka - "Tēvzemei un brīvībai".

            J.Sinka (TB).

            Klausoties  Kreituses kundzi,  iznāk tā, ka tiešām doktorants vienmēr automātiski arī piedalās mācībās. Bet tā nemaz nav. Tas var būt izņēmuma gadījums,  katrā ziņā runājot par tām Eiropas universitātēm, par ko arī Kreituses kundze izteicās.

            Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!  Zvanu  balsojumam. Lūdzu, balsosim par  Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikumu - svītrot panta pirmās daļas 3.punktu - "doktors,  zinātniskais grāds".  Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 16, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.  Līdz ar to 60. pants  otrajā lasījumā un 62.pants trešajā lasījumā paliek iepriekšējā redakcijā.

            Lūdzu, tālāk!

            J.Vaivads. Nākošais priekšlikums ir 62.pantā -  svītrot vārdu "bāzes", runājot par augstskolas finansējumu, kas paredzēts arī zinātniskajam darbam. Tas ir tāpēc, ka nav precizējuma, arī  pašlaik nav precizēts, ko nozīmē "bāzes". Daudzās interpretācijās tie tiek saprasti kā saimnieciskie izdevumi mācību bāzes uzturēšanai, un šādā nozīmē ja mēs ietveram, ka no šiem līdzekļiem jāfinansē zinātniskās pētniecības darbs, tad  tas nav pieņemami.

 

            Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!

            J.Vaivads. Nākamais priekšlikums ir 64.pantā (pēc iepriekšējās numerācijas) jeb 66.pantā (pēc pašreizējās), ko iesniegusi  Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija, proti, papildināt pirmo daļu ar vārdiem "kas veikti pēc doktora grāda iegūšanas",  vērtējot zinātnisko darbu. Tam ir jāpiekrīt. 

            Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk!

            J.Vaivads. Nākamais priekšlikums ir 65.pantā (pēc iepriekšējās numerācijas),  ka Rektoru padomes nolikumu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

            J.Vaivads. Tālāk man ir jāatsaucas uz mūsu diskusiju jau pirmajā lasījumā, proti,  ka augstskolu stratēģija būtu tomēr lielā mērā saistāma ar to  no ministrijām,  ar  valdību tādā nozīmē, lai tā nepakļautos politiskai konjunktūrai. Par to tika daudz diskutēts un tika uzklausīti daudzi viedokļi,    arī no mūsu akadēmiskajiem mācību spēkiem ārpus Latvijas, kam ir  pieredze citu valstu augstākajās izglītības organizācijās.  Un  toreiz  vienbalsīgi  tika atbalstīta  tāda pieeja, ka   būtu tomēr nostiprināma un daudz precīzāk un juridiski korektāk un arī atbildīgāk iestrādājama nodaļa par augstāko    izglītību, par augstskolu, bet mēs liekam priekšā citu redakciju - papildināt ar Augstākās izglītības padomi.   Es varu atsaukties tikai uz vienu piemēru,   kā tieši zināmā mērā politiskā konjunktūra atsaucas uz augstākās izglītības stratēģiju Latvijā. Kādreiz, kā jūs paši atceraties,  mēs daudz diskutējām par Rīgas  Aviācijas universitāti gan presē, gan sabiedrībā -  par viņas vietu, lomu, uzdevumiem, zināmā mērā arī  mantojumu, kas tai  ir,  līdz ar šīs universitātes izveidošanu Latvijā utt. Tika izveidota speciāla valdības komisija, kas  izstudēja šo jautājumu un deva ieteikumus  tieši Latvijas augstākās izglītības sakārtošanas nozīmē - šīs stratēģijas pilnveidošanas un ekonomiskuma    nozīmē šo universitāti apvienot, protams, nezaudējot visu tās kvalifikāciju,   kur tā ir ļoti augsta,  ar  Tehnisko universitāti. Tas bija ļoti pamatots un izvērtēts priekšlikums, bet kāds bija turpinājums? Turpinājums bija tāds, ka šis priekšlikums praktiski arī "nogrima" ministrijās jau saskaņošanas fāzē, pamatā tam sedzās  pāri jau noteikts politisks konjunktūrisms  pat tiktāl, ka,   kaut arī  valsts komisija bija  šādu lēmumu pieņēmusi arī ministrijā, pieņemsim, kaut  vai tajā pašā Izglītības un zinātnes ministrijā, izrādījās, kā es uzzināju, ka atsevišķs ierēdnis atļaujas  pateikt: bet no kurienes tas izriet, ka man šis priekšlikums ir saistošs?  Manas domas ir citādas. Un tālāk šis priekšlikums   arī netiek virzīts atbilstoši tam, kā tas būtu nepieciešams.  Un tas jau ir viens piemērs, ka  mēs nevaram  tiešā veidā "sajūgt", jo  ir ļoti svarīgi arī augstākās izglītības nozīmē nesaistīt augstākās izglītības stratēģiju ar  dažkārt  īslaicīgu varbūt  konjunktūrismu, kas tomēr jebkurā gadījumā politizētā  veidā    izpaužas arī valdības darbā.  Un tādēļ ir priekšlikums - veidot šo Augstākās izglītības padomi, kura pēc savas būtības nedublē ministriju. Tā nodarbojas ar stratēģiju, viņa nav arī izmaksu ziņā  dārga, kā tas tagad ir ļoti svarīgi, jo tur ir tikai viens apmaksāts  cilvēks - padomes priekšsēdētājs. Pārējie, kuri tiek piesaistīti uz sēdēm, saņem tikai  samaksu atbilstoši darbam, un arī apkalpojošais štats šajā ziņā nebūtu liels.  Par to, protams, var runāt un precizēti diskutēt,  bet,  ka šāda "atsaistīta"  institūcija augstākās izglītības nozīmē ir vajadzīga, par to šaubu, manuprāt, lielākajai daļai deputātu tomēr un arī sabiedrībai nav.  Mans priekšlikums būtu tātad atbalstīt to nodaļu, kas skar šo Augstākās izglītības padomi, protams, uz trešo lasījumu  vēl precizējot,  kādā, teiksim, procedūras  vai atsevišķu normu nozīmē,  šīs Augstākās izglītības padomes kompetences nozīmē būtu mums šis likums veidojams.  Tātad aicinu atbalstīt  principā šīs padomes korekta un arī pietiekoši augsta juridiskā statusa izveidošanu. 

            Līdz ar to 67.pantā ir likts priekšā Augstākās izglītības padomes, (sākotnēji bija Augstākā padome),  jauns nosaukums - Augstākās izglītības padome, bet pantu nosaukt "Augstākās izglītības padomes statuss"piedāvātajā redakcijā. 

            Sēdes vadītājs. Vispirms par  66.pantu - svītrot pantu, mainot attiecīgo panta numurāciju. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Jā, lūdzu!

            Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Atklājam debates par šo priekšlikumu.

            I.Kreituse (DPS).

            Cienījamie kolēģi! Vaivada kunga priekšlikums ir ļoti loģisks, jo tās problēmas, kas ir izveidojušās ar Rīgas Aviācijas universitāti, šodien ir mākslīgi radītas, jo  atsaukums uz to, ka Aviācijas universitātes diplomi ir vienīgie, kurus atzīst starptautiski, šodien vairs neiztur kritiku, jo tur vairs negatavo tos un tam nav tāda kvalifikācija, kāda  tur bija pirms desmit gadiem. Tad tā patiešām bija pasaules klases augstskola, kur mācījās ļoti daudz arī ārzemju studentu. 

            Bet jautājums šeit ir cits.  Vajadzētu  jau šobrīd būt klāt pie šī priekšlikuma izcenojumam,   cik būs cilvēku un kā tas būs, jo mani, piemēram,  tas šokēja. Un, ja tas tā nav,   tad varbūt šeit kāds var pateikt, ka  tas tā nav.  Cilvēktiesību birojā  mums stāstīja, ka viņš būs lēts un vienkāršs un ka tur  neko nevajadzēs, jo   vienas darbavietas iekārtošanai vajagot  800 latus.    Tāpēc man uzreiz rodas šeit arī jautājums. Ja mēs balsojam par šādu  institūciju,  par algotu darbinieku, tad vajadzētu būt klāt arī  paskaidrojumam, cik cilvēku apkalpo šo vienu algoto priekšnieku, cik izmaksās viņa   darbavietas iekārtošana un kas konkrēti -  Izglītības un zinātnes  ministrija vai valsts budžets atsevišķi - segs šos izdevumus.

            Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates ir pabeigtas. Lūdzu referentu!

            J.Vaivads. Jā, man ir jāatvainojas. Mēs aizskrējām mazliet uz priekšu  un tieši to priekšlikumu par 66.panta svītrošanu neizdiskutējām. Taču es  ierosināju  to noraidīt, jo neviens nekur neizteicās par tā atbalstu.

            Sēdes vadītājs. Es laikam nedaudz  jūs  nesapratu,  un tā ir mana vaina. Atkārtojiet, lūdzu, vēlreiz! Tātad ir runa par 66.pantu, par jūsu priekšlikumu - svītrot pantu, mainot attiecīgi pantu numerāciju.

            J.Vaivads. Jā, mēs jau gan  sākām diskutēt  par nākošo, tas ir, par Augstākās izglītības  padomi, bet priekšlikums  paliek spēkā,  bet  neviens arī neuztur spēkā to,   lai mēs to nesvītrotu.

            Sēdes vadītājs.  Ja mēs ņemam vērā debates jeb debatētāju izteikto viedokli,  tad to  nedz atbalstīja,  nedz arī noraidīja. Un tas atkal sēdes vadītājam uzliek par pienākumu  tomēr likt uz balsošanu.

            Mēs esam debates pabeiguši.  Mēs varam ātri to lietu izlemt ar balsojumu.  Jūs nelūdzat balsojumu? Deputāte Kreituse nelūdz balsojumu.   Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts - svītrot pantu, mainot attiecīgi pantu numerāciju.

            Lūdzu, tālāk!

            J.Vaivads.  Tālāk tātad ir šis 67.pants, par kuru mēs jau sākām debatēt, tas ir,  par Augstākās izglītības  padomes statusu. Es tikai gribu atbildēt  deputātei Kreitusei attiecībā  uz to, ka nav problēmu sastādīt šādu aprēķinu un to pievienot kā dokumentu trešajam lasījumam. Es domāju, ka situācija  augstākajā izglītībā,  liekas, ir tāda, ka var  pilnīgi droši  paļauties, ka tie   nebūs tie izdevumi, kas lielā mērā varētu kaut  kādā veidā gremdēt augstāko izglītību.

            Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, talāk!

            J.Vaivads. Tālāk ir jauns pants, kura  tātad nebija iepriekšējā lasījumā.  Līdz ar to mums ir jāatsaucas faktiski  tikai uz  numerāciju, kas ir tagad, un   tas ir 69.pants -  "Augstākās izglītības padomes izveidošanas kārtība".  Jā, dažbrīd tātad ir likts priekšā, ka šādu Augstākās izglītības  padomi apstiprina Saeima. Mēs ļoti rūpīgi gan kopā  ar Rektoru padomes pārstāvjiem,  gan ar atsevišķu augstskolu rektoriem izdiskutējām šo jautājumu, jo, pirmkārt, ir  ļoti svarīgi nodrošināt tomēr pietiekami augstu statusu šādai Augstākās izglītības  padomei. 

            Otrkārt, arī neatkarību savu lēmumu pieņemšanā, kas  izpaužas  tādējādi, ka to nav iecēlusi  ministrija vai Ministru kabinets,  teiksim, lēmumu līmenī,  un vienīgais secinājums,  pie kā mēs nonācām, ir tāds, ka šādas Augstākās izglītības padomes locekļus apstiprina Saeima pēc Ministru prezidenta, varētu teikt, ierosinājuma, kaut gan pamatprincips,  kā veidot šādu Augstākās izglītības  padomi, ir pārstāvības princips, lai  tomēr nodrošinātu sasaisti gan ar sabiedrību,  gan arī citām akadēmiskajām organizācijā, ar Rektoru padomi utt., lai nebūtu tikai tāda pilnīgi atrauta  augstākās izglītības sistēmas vērtējuma, bet  būtu arī šī sasaiste ar reālo augstākās izglītības sistēmu. Un  tad ir ietverts šis pārstāvības   princips, kas   paredz deleģēšanu  uz šo padomi, kuru pēc tam  apstiprina Saeima.

            No otras puses, tātad ir   princips, ka ir tiesības arī atcelt. Mēs iepriekšējā - pirmajā - lasījumā par  Augstskolu padomi bijām iestrādājuši   tādu normu, ka var tikt apstiprināta Saeimā Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā. Šeit ir ierosināta mazliet cita kārtība. Es vēršu deputātu uzmanību uz to, kāda  ir šī kārtība. Proti, Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā vienmēr būs tātad  iespējams nemotivēti, tikai vadoties pēc politiskajām simpātijām vai antipātijām, kādu kandidātu noraidīt vai apstiprināt, nekādā veidā neatsedzot lietas būtību, jo mēs jau nekad, runājot par personāliju balsojumiem, šādus jautājumus neapspriežam, bet tikai vienkārši nobalsojam - jā vai nē. Taču, runājot par Augstskolu padomi, šāda pieeja nebūtu pieļaujama. Proti, ja ir pamats noraidīt šādu deleģētu institūcijas sastāvu, tad ir jābūt šeit diskusijām, kāpēc tas tiek darīts, lai nebūtu tikai šo politisko izšķiršanās argumentu, pie tam noklusētu. Tāpēc ir ierosināts, ka Saeima var noraidīt šādu deleģētu Augstākās izglītības padomes sastāvu, bet tikai tad, ja tiek rakstveidā    iesniegts motivējums. Un tāpat ir arī pretējā virzienā, lai bez paskaidrojuma nevarētu, teiksim, tikt atsaukti šie pārstāvji šajā Augstākās izglītības padomē; lai tikai ar motivētu atsaukumu var tikt šis jautājums izskatīts. Tāda ir šī Augstākās izglītības padomes izveidošanas procedūra, kas te tiek ierosināta.

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!


            A.Kiršteins (LNNK).

            Godājamais Prezidij! Godājamie Saeimas deputāti! Es domāju, ka šeit pašreiz ir izveidojusies tāda situācija, ka mēs faktiski nevaram ne noraidīt, ne arī sevišķi atbalstīt, tāpēc ka šajā likumā nav iestrādāti visi tie principi, kādi, piemēram, ir iestrādāti gan Ziemeļvalstu, gan arī Igaunijas - mūsu   kaimiņvalsts praksē. Šeit es iepazinos ar visiem šiem pantiem, tāpēc domāju, ka mums tomēr uz trešo lasījumu būs jāiestrādā arī pašu studentu   pašpārvaldes darbība kaut kādā veidā, kā sasaistīt šo mehānismu starp vēlētajām studentu institūcijām un valdību, jo, teiksim, mums ir ierakstīts, ka senātā ir zināms procents, kas ir augstskolu senātā, bet kopumā, ja tiek veidota Augstskolu padome, kura sadarbojas gan ar valdības iestādēm, gan ar  Izglītības un zinātnes ministriju, tad ir jāpadomā, kādā veidā iekļaut šeit arī   šos studentu vēlētos pārstāvjus.

            Ja mums ir Rektoru padome, kura pašreiz pārstāv augstskolas kā autonomas izglītības iestādes intereses, tad es gribētu atgādināt, ka Eiropas valstīs bez akadēmisko izglītības iestāžu pārstāvības institūcijām darbojas arī studentu kā pilntiesīgu augstskolas locekļu pašpārvaldes. Latvijā pašreiz, kā mēs zinām, Universitātē ir studentu padome, Tehniskajā universitātē darbojas studentu parlaments un arī Latvijas Medicīnas akadēmijā, cik es zinu, ir pašai sava studentu pašpārvalde. Tātad studentiem kā sociālajai grupai ir kopējas intereses un tās ir jāapkopo vienotās nostādnēs. Un acīmredzot uz trešo lasījumu mēs iesniegsim LNNK frakcijas vai arī, teiksim, atsevišķu deputātu grupas priekšlikumu, kādā veidā te iekļaut augstskolu studentu interešu aizstāvību, kā iestrādāt Augstskolu likumā šo pārstāvību saistībā ar valsts  varas un pārvaldes institūcijām, kuras, manuprāt, varētu atzīt izglītības un zinātnes ministrijas atzītās studentu sabiedriskās organizācijas, vienalga, vai   tā būtu Latvijas Studentu apvienība vai, teiksim, ar kādu citu nosaukumu izveidota organizācija, bet noteikti bez šādas Latvijas Studentu apvienības iekļaušanas likumā nevar darboties nekādas padomes. Kā šo mehānismu iestrādāt - par to vēl ir jādomā. Paldies par uzmanību!

            Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu referentu!

            J.Vaivads. Es visnotaļ atbalstu deputāta Kiršteina priekšlikumu un domāju, ka tāda iespēja ir. Vienkārši tas uz trešo lasījumu tiešām ir jāprecizē un es neredzu arī kādas zināmas lielas problēmas.

            Sēdes vadītājs. Paldies. Pret 69.pantu (pēc jaunās numerācijas) iebildumu nav deputātiem.

            Vai pret 70.pantu, lūdzu ir iebildumi? Nav, jo paskaidrojumi mums jau tika sniegti.

            Pret 71.pantu? Nav iebildumu.

            Pret 72.pantu? Arī nav iebildumu.

            Pret 73.pantu? Nav iebildumu.

            Pret 74.pantu? Arī nav iebildumu.

            Pret 75.pantu, lūdzu! Nav iebildumu.

            76.pants - "Augstākās izglītības padomes finansiālā darbība". Nav iebildumu.

            77.pants - "Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs". Nav iebildumu.

            Līdz ar to esam nonākuši pie nākošā panta. Un te tad acīmredzot referentam vajadzētu sniegt informāciju, jo par visiem iepriekšējiem pantiem mēs informāciju saņēmām, un deputātiem pret atsevišķām redakcijām, izņemot nodomus uz trešo lasījumu, iebildumu nebija. Lūdzu, 78.pants trešajā  lasījumā!

            J.Vaivads. 78.pants trešajā lasījumā ir 68.pants otrajā lasījumā, tas ir par informācijas sniegšanu. Te nekādu jaunu priekšlikumu nav.

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            J.Vaivads. Tālāk ir "Augstskolu īpašums" - 69.pants (pēc iepriekšējās numerācijas), vai tagad - 79.pants. Ir priekšlikums - precizēt redakciju, nosakot, ka augstskolu īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais, arī intelektuālais īpašums.

            Sēdes vadītājs. Pret šo 79.panta redakciju deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu - 80.pants.

            J.Vaivads. "Augstskolu finansiālie resursi". Ir piedāvāta precizēta redakcija.

            Sēdes vadītājs. Pret šo redakciju nav iebildumu deputātiem? Nav.  Tālāk!

            J.Vaivads. 71.pantā pēc vecās numerācijas, jeb 81.pantā pēc jaunās arī  ir precizēta redakcija.

            Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

            J.Vaivads. Tālāk priekšlikumi ir (pēc vecās numerācijas) 73.pantā jeb (pēc jaunās) 83.pantā. Pirmkārt - precizēt redakciju. Un ir arī deputātes  Laviņas priekšlikums, ka augstskolas ir atbrīvotas no visiem muitas un ievedmuitas noteikumiem un nodevām, bet tas jau ir iestrādāts arī nākošajos pantos.

            Sēdes vadītājs. Vai pret 83.panta redakciju deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk, lūdzu!

            J.Vaivads. 84.pantā (pēc jaunās numerācijas) priekšlikumu nav.

            Sēdes vadītājs. Neizskatām. Tālāk!

            J.Vaivads. 85.  pantā ir divi redakcionāli precizējumi.

            Sēdes vadītājs. Vai pret 85.panta redakciju deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Tālāk!

            J.Vaivads. 86.pantā (pēc jaunās numerācijas) ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums, ka ārvalstniekam, kurš nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs, iegūtais augstākās izglītības diploms automātiski nepiešķir darba tiesības Latvijā. Jā, principā tas ir pašsaprotami   un kā doma viņa ir pilnīgi atbalstāma, bet tikai to jau tagad pietiekošā kārtībā regulē arī likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku uzturēšanos Latvijā".   Nav nepieciešamības šo normu atkārtot.

            Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk!

            J.Vaivads. 87.pantā (pēc jaunās numerācijas) priekšlikumu nav.

            Sēdes vadītājs. "Pārejas noteikumi".

            J.Vaivads. Pārejas noteikumos bija priekšlikums - svītrot 3.punktu, bet komisija to noraidīja, proti, ka visu vēlēto amatu un institūciju pilnvaru laiks, uz kuru tie ir tikuši ievēlēti, netiek skarts, ja tas nepārsniedz sešus gadus no ievēlēšanas brīža. Jā, tas tā ir, doma bija veidota ar zināmu nullpunktu atsevišķā augstskolā, bet šādu priekšlikumu komisija noraida. Es pats   neuzturu spēkā šo balsojumu.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            J.Vaivads. Tālāk ir precizēta arī šo pārejas noteikumu redakcija. Komisija to ir atbalstījusi.

            Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Par pielikumu.

            J.Vaivads. Par pielikumu ir atbildīgās komisijas redakcionāls precizējums un mans priekšlikums - svītrot vārdu no šī saraksta, tas ir, ka nedrīkst dokumentus ar atbilstošo ierakstu izdot bez augstākās izglītības iegūšanas, bez tam svītrot vārdu "aktieris".

            Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts. Lūdzu, zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Augstskolu likums" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 5, atturas - 4. Pieņemts otrajā lasījumā.

            J.Vaivads. Paldies. Mēs tomēr lūgtu, lai šo iesākto darbu nepamestu nepabeigtu, priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz pirmdienai, tas ir, piecas dienas. Jā! Minimāli pēc Kārtības ruļļa noteiktajā laikā.

            Sēdes vadītājs. Nu tad mums jāņem kalendārs un jārēķina, ja jūs par to neesat domājuši. (Starpsauciens no zāles: "Piecas dienas...")

            J.Vaivads. Līdz 24.oktobrim.

            Sēdes vadītājs. 24.oktobrī līdz pulksten 10.00. Vai tāds ir jūsu priekšlikums?

            J.Vaivads. Tieši tāds.

            Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, balsosim! Balsojam par komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 9, atturas - 2. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.oktobris, pulksten 10.00.

            Tālāk izskatīsim nākošos darba kārtības jautājumus.

            Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

            Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". (Starpsauciens no zāles: "Dienas kārtības izmaiņas...") Es atvainojos, tiešām bija darba kārtības izmaiņas, kuras ir jāizskata.

            Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" izskatīt pēc likumprojekta "Par valsts pensijām" (pēc darba kārtības 13.punkta). Budžeta un finansu komisija, manuprāt, arī bija iesniegusi. Budžetu un finansu komisijas sekretārs Imants Kalniņš komisijas vārdā ir iesniedzis tieši tādu pašu iesniegumu. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi par šo priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

            Vēl pie Prezidija ziņojumiem ir Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" - iesniegt un izdalīt deputātiem. Ir izdalīts deputātiem, jā? To, lūdzu, Prezidijs ziņos nodaļā par saņemtajiem likumprojektiem.

            Vai ir vēl kāds priekšlikums? Jā! "Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdzam izdarīt grozījumus darba kārtībā un pārcelt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"" izskatīšanu pēc Saeimas 12.septembra sēdes darba kārtībā iekļautā, bet neizskatītā 11.punkta." Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts. Tagad būs Prezidija ziņojumi. Vai bija vēl kādi citi iesniegumi par darba kārtību? Nebija.

            Tad Prezidija ziņojumi. Tātad es jau nosaucu - likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu". Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Iesniedzis Ministru kabinets. Saeima nolemj to nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Islandes Republikas brīvās tirdzniecības līgumu". Saeima nolemj nodot Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par draudzību un sadarbību". Saeima nolemj nodot to Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Beļģijas Karalistes valdības līgumu par gaisa satiksmi". Iesniedzis Ministru kabinets. Saeima nolemj nodot Ārlietu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Un likumprojekts, par kuru es jums ziņoju, runādams par Saeimas Prezidija atzinumu un Prezidija ziņojumiem. Tātad tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Iesnieguši deputāti Sāmīte, Zvaigzne, Krištopans, Lībane, Seiksts. Lūdzu - Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

            V.P.Karnups (LNNK).

            Es tikai gribēju lūgt Prezidijam, lai šo likumprojektu nodod arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

            Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu komisija ir atbildīgā komisija.

            Nākamais jautājums - par atvaļinājuma piešķiršanu. Irēna Folkmane, Saeimas sekretāra biedre. Lūdzu!

            I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

            Cienījamie kolēģi! Prezidijs savā sēdē izskatīja deputātes Ineses Birznieces iesniegumu par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu. Un saskaņā ar Kārtības ruļļa 8.panta 1. un 2.punktu Prezidijs nolēma piešķirt deputātei Inesei Birzniecei neapmaksātu atvaļinājumu laikā no 9.oktobra līdz 15.oktobrim, bet laikā no 16. līdz 31.oktobrim attaisnot kavējumus, un par šo lēmumu Prezidijs ziņo Saeimai, par ko arī Saeimai ir jālemj.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir iebildumi pret atvaļinājumu? Saeima lemj par atvaļinājumu, bet par attaisnošanu lemj Prezidijs. Vai pret atvaļinājuma piešķiršanu Inesei Birzniecei ir iebildumi? Nav. Saeima to akceptē. Paldies.

            Tālāk par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Lēmuma projekts "Par dažu Rīgas apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu". Ziņos Juridiskā komisija. Māris Grīnblats - Juridiskās komisijas vārdā, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputāts. Lūdzu!

            M.Grīnblats (TB).

            Godātie Saeimas deputāti! Nākamais dokuments nr.2076, tas ir Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts "Par dažu Rīgas apgabaltiesas tiesnešu apstiprināšanu". Šīs tiesnešu kandidatūras ir rekomendējusi Latvijas  Republikas Tieslietu ministrija atbilstoši likumam "Par tiesu varu", kandidatūras ir izskatītas un atbalstītas Saeimas Juridiskajā komisijā, katrai no kandidatūrām ir pievienots gan raksturojums, gan galvenie biogrāfiskie dati, tātad deputāti ar tiem var iepazīties. Un pirmā kandidatūra tātad ir Anda Briede, kas tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses amata.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par- 55, pret - 2, atturas - 4. Anda Briede ir apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

            M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra. Elvīra Cāne tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 6. Elvīra Cāne apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

            M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra - Ligita Gavare tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 5, atturas - 3. Ligita Gavare apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

            M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra - Inta Jēkabsone tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses amata.

            Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas, lai varam balsot! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 6. Inta Jēkabsone apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

            M.Grīnblats. Nākamais kandidāts - Jēkabs Krembergs tiek ieteikts apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata.

            Sēdes vadītājs. Balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 5, atturas - 7. Jēkabs Krembergs apstiprināts par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

            M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra - Ināra Ose tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses amata.

            Sēdes vadītājs. Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par -  48, pret - 6, atturas - 7. Ināra Ose apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

            M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra - Žanete Vēvere tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses amata.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 7. Žanete Vēvere apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

            M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra - Anda Vītola tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesneses amata.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 5, atturas - 8. Anda Vītola apstiprināta par  Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

            M.Grīnblats. Un nākamā kandidatūra - pēdējā - šajā lēmuma projektā ir Dzintra Zvaigznekalna, kas ieteikta apstiprināšanai par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses amata.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 8. Dzintra Zvaigznekalna apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

            Nākamais lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu".

            M.Grīnblats. Nākamais dokuments, godātie deputāti, ir nr.2077. Tas ir Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu". Sakarā ar to, ka saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 60.panta 1.punktu rajona (pilsētas) tiesas tiesneši tiek iecelti uz 2 gadiem, bet pēc 2 gadu darba šie tiesneši ir jāapstiprina Saeimā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Šobrīd Tieslietu ministrijas sistēmā strādā 6 rajonu tiesu  tiesneši, kuriem pilnvaru termiņš beidzas 1995.gada 20.oktobrī, un līdz ar to  šīs kandidatūras, Latvijas Republikas Tieslietu ministrija liek priekšā. Tās ir izskatītas arī Saeimas Juridiskajā komisijā, un tur atbalstītas. Katram no kandidātiem arī pievienots raksturojums un pārējās ziņas, ko prasa likums. Tātad pirmā kandidatūra - Ingūna Cence tiek ieteikta apstiprināšanai par   Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 6. Ingūna Cence apstiprināta par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi.

            M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra - Anita Čerņavska tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

            Sēdes vadītājs. Balsosim, lūdzu, par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 6, atturas - 6. Anita Čerņavska apstiprināta par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

            M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra - Gunta Grīnberga tiek ieteikta apstiprināšanai par Saldus rajona tiesas tiesnesi.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 4, atturas - 8. Gunta Grīnberga apstiprināta par Saldus rajona tiesas tiesnesi.

            M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra - Ināra Janēviča tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

            Sēdes vadītājs. Balsosim, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 5. Ināra Janēviča apstiprināta par Rīgas pilsētas Latgales  priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

            M.Grīnblats. Nākamā kandidatūra - Imants Lagzdiņš tiek ieteikts apstiprināšanai par Liepājas rajona tiesas tiesnesi.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 5, atturas - 6. Imants Lagzdiņš apstiprināts par Liepājas rajona tiesas tiesnesi.

            M.Grīnblats. Un šī lēmuma projekta pēdējā kandidatūra - Mairita Šķendere tiek ieteikta apstiprināšanai par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

            Sēdes vadītājs. Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par -  49, pret - 3, atturas - 7. Mairita Šķenere apstiprināta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

            Nākamais lēmuma projekts ir  par S. Mertenas iecelšanu par Liepājas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

            M.Grīnblats. Tātad tas ir  dokuments nr. 2078 -  Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts  "Par S.Mertenas iecelšanu par Liepājas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi". Liepājas pilsētas tiesā ir vakanta administratīvā tiesneša štata vienība un Tieslietu ministrija rekomendē minēto kandidāti -    Sandru Merteni iecelt par Liepājas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Latgales  priekšpilsētas  tiesas administratīvās tiesneses amata. 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 4, atturas - 9. Sandra Mertena ir iecelta par Liepājas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

            Nākamais ir lēmuma projekts "Par L. Mičules apstiprināšanu par Preiļu rajona  Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci". 

            M.Grīnblats. Dokumenta nr.  2079. Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts "Par L.Mičules apstiprināšanu par Preiļu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci". Apstiprināt Lidiju Mičuli par Preiļu  rajona Zemesgrāmatu nodaļas  priekšnieci.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Rezultātu! Par - 49, pret - 3, aturas - 8. Lidija Mičule apstiprināta par Preiļu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci. 

            Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ukrainas  līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskām attiecībām civilajās, ģimenes,   darba un krimināllietās".

            Aleksandrs Kiršteins - Ārlietu komisijas priekšsēdētājs,  LNNK deputāts. Lūdzu!

            A.Kiršteins (LNNK).

            Godājamais Prezidij un godājamie deputāti! Man tiešām ir liels gandarījums ieteikt jums nobalsot par 24.maijā Rīgā parakstīto Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par  tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās.  Šis likums ir ļoti  svarīgs tāpēc, ka mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka Ukraina ir viena no tām valstīm, kas Centrāleiropā stabilizē  politisko situāciju,  un ļoti pareizi teica savā laikā politologs Bžežinskis, ka tikmēr, kamēr būs neatkarīga un spēcīga Ukraina,  Centrāleiropā būs stabila un mierīga situācija. Šis ir viens no kārtīgi un ļoti pamatīgi izstrādātajiem likumprojektiem,  un  es domāju, ka jūs visi ar to jau esat iepazinušies savās frakcijās,  tikai es gribu  ļoti īsi pateikt, ka galvenokārt šis likums ļaus gan  Latvijas, gan Ukrainas pilsoņiem kārtot gan  personisko, gan mantisko tiesību aizsardzību un šīs tiesības būs vienādas abās valstīs dzīvojošajiem iedzīvotājiem un pilsoņiem.  Šis likums regulē  informācijas apmaiņu,  tas garantē bezmaksas pakalpojumus katras valsts pilsoņiem, tādas pašas,  kādas ir attiecīgi otras valsts likumdošanā.  Šis likums nosaka,  kādā kārtībā  cilvēki tiek atbrīvoti no tiesu izdevumiem, bet pats galvenais ir tas, ka šis likums regulē tādas attiecības, kas bija visu laiku nenokārtotas un ir ļoti aktuālas Latvijas iedzīvotājiem, tās ir laulības, tie ir mantojumi, tās arī laulības šķiršanas, visas lietas, kas saistītas ar alimentu izmaksām,  un tās ir lietas, kas  ir saistītas ar informācijas sniegšanu par kriminālizmeklēšanas dažādiem gadījumiem un  arī ar šo noziedznieku vajāšanu un apmaiņu. Tāpat  šis likums regulē arī adopcijas gadījumus.  Un  es vēl gribu piebilst, ka ir ļoti svarīgi, ka, nokārtojot attiecības starp Latviju un Ukrainu, mēs esam paveikuši... varbūt nolīdzinājuši to parādu, kas šajos   piecos gados, vairāk nekā piecos gados pēc neatkarības deklarēšanas, bija sen jau jāizdara.  Man būtu priekšlikums arī nobalsot par šā likuma steidzamību   un nobalsot gan pirmajā,  gan otrajā lasījumā. Tāpēc vispirms,  lūdzu,  balsosim par steidzamību!

            Sēdes vadītājs. Jā,  programma ir visai plaša, bet - pēc kārtas. Vispirms jautājums:  vai kāds vēlas runāt par steidzamību? Neviens nevēlas. Tad, lūdzu, zvanu! Balsosim  par ierosināto steidzamību. Balsojam.  Lūdzu rezultātu! Par   - 63, pret - nav,  atturas - 1.  Steidzamība ir pieņemta.  Vai kāds vēlas runāt par pirmo lasījumu?  Neviens nevēlas. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu -  pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!  Balsojam.  Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav.  Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā. Vai nevienam no klātesošajiem  deputātiem nav  iebilžu  vai  iebildumu? Vai nav iebildumu, ja mēs izskatām šo likumprojektu otrajā lasījumā tagad, tas ir,   tūlīt?   Līdz ar to balsosim par tā pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - nav.  Likums ir pieņemts.

            Nākamais ir 31.jautājums, kuru mēs,  izskatot darba kārtību, esam  noteikuši kā 12. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts   drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta   ar VDK konstatēšanu"". 31. Pēc kārtas  tas ir 31.jautājums. Lūdzu, meklējiet dokumentus! 

            Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs - "Latvijas ceļa" deputāts.

            A.Panteļējevs (LC).

            Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Gribu sniegt vispirms vispārēju komentāru par otrajam  lasījumam saņemtajiem priekšlikumiem.  Proti, attiecībā   uz otro lasījumu ir saņemta virkne priekšlikumu, kuru autors  ir deputāts Siliņš.  Kā jūs trešajā ailē  redzat, visi šie priekšlikumi formāli ir noraidīti... nevis formāli, bet pēc būtības ir noraidīti,  un  visiem šiem noraidījumiem ir viens iemesls, proti,  neatbilstība  pirmajā lasījumā iesniegto labojumu konceptuālajai ievirzei. Proti, tas saturiski skar pavisam citu jautājumu sfēru, kas ir arī aplūkota šajā likumā. Atgādināšu, ka  pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi skāra tikai ļoti šauru problēmu, proti, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra pakļautību.  Tie nosaka, ka Totalitārisma  seku dokumentēšanas centrs tātad no Tieslietu ministrijas pārraudzības ir  nokļuvis Satversmes  aizsardzības biroja pārraudzībā un pakļautībā.

            Tajā pašā laikā Siliņa kunga  priekšlikumi skar tiešām būtisku problemātiku, tie  ir saistīti ar ļoti daudziem attiecīgi izdarāmiem labojumiem arī citos likumos, un šajā gadījumā, mums, liekas, nav  bijis iespējams tos apskatīt šeit otrajā lasījumā kopā ar mūsu iesniegto labojumu, tātad  šā konceptuālā apsvēruma dēļ tie  ir noraidīti.

            Mēs ar Siliņa  kungu jau apspriedām iespēju, ka visi šie labojumi varētu tikt apkopoti un sagatavoti kā jauns likumprojekts,  labojumi šajā likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu"". Tātad es ar to vienkārši  gribu komentēt, kāpēc visi šie Siliņa kunga priekšlikumi ir noraidīti.  Tie ir noraidīti kā neatbilstoši pirmajā lasījumā iesniegto labojumu saturam un  pamatdomai.  Diemžēl šī problēma  mums rodas vienmēr, kad mēs ķeramies pie kāda likuma grozījumiem.

            Tātad 3.pantā  mums ir Siliņa kunga priekšlikums. Par tā raksturu es jau minēju, un komisija to ir noradījusi. 

            Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš -"Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!  Sākam debates par jūsu priekšlikumu. Vai jūs būtu tik laipns un runātu atlikušās  četras minūtes un pārējo laiku  tad izmantotu  pēc pārtraukuma?

            A.Siliņš (LC).

            Paldies. Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Es  tiešām piekrītu referentam, ka šie manis iesniegtie priekšlikumi attiecas uz visu  minēto likumu  un ir daudz plašāki nekā pirmajā lasījumā apstiprinātais  grozījums.  Un es arī neiesniegtu nevienu priekšlikumu, ja virsrakstā būtu rakstīts, ka ir paredzēti grozījumi šā minētā likuma, teiksim, 5.pantā. Ja tāds būtu virsraksts,  tad nekādas aktivitātes  no manas puses nebūtu. Bet tagad es uzskatīju par nepieciešamu tomēr,  vismaz pēc mana ieskata, uzrādīt tās nepilnības šajā likumā, kuras diemžēl es esmu izjutis uz savas ādas  un  kuras  ir atzinuši gan  prokuratūras darbinieki,  gan tiesas darbinieki. Un  es gribētu  varbūt tiešām dažās minūtēs informēt, kādas ir šīs nepilnības. Ja likuma  1.pantā ir  definēti mērķi, tad šos mērķus ir jācenšas sasniegt visos pārējos pantos.  Diemžēl šajā likumā tas netika realizēts.  Tādēļ visos manos priekšlikumos tika iestrādāta tā norma, lai tiktu realizēti  vai tiktu panākti šā likuma definētie mērķi, kas ir uzrādīti 4., 5. un 6.punktā,  kur ir runa konkrēti par to, vai ir vai nav nodarīts morālais un materiālais kaitējums Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem.  Savādāk iznāk ļoti neloģiski, ka likumā tālāk cenšas atrast vai pierādīt kaut ko tādu, ko  principā pašreiz nevar pierādīt, jo trūkst materiālu,  bet par  to, ko varētu pierādīt, -  par to vispār nerunā. Un   tādā veidā šis likums zaudē savu jēgu,  un  es saprotu, ka presei ir zudusi interese par visu to, jo tik tiešām tas ir,  tā teikt, aizgājis nevis uz to mērķi,  kuru   varbūt bija cerēts  sasniegt.  Tā ir viena  līnija.

            Nākamais, kas,  es uzskatu,  noteikti  būtu šeit jāgroza.  Ir tas fakts, ka  ir pieņemts jauns likums - Saeimas vēlēšanu likums, un tur ir citas normas,  tādēļ  Saeimas Prezidijam  vairs  nav jāuztraucas par to, vai ir vai nav kaut kur kāds reģistrēts.  Tādēļ šeit ir daži priekšlikumi  tieši attiecībā uz to, kas būtu vai,  respektīvi, tagad vairs nebūtu jādara  Saeimas Prezidijam. 

            Ir arī  tādi priekšlikumi, kas ir saistīti ar likumu par cilvēktiesībām.   Ir  tiesības  saņemt atbildi arī no ģenerālprokurora, bet tās diemžēl dažreiz netiek realizētas...

            Sēdes vadītājs. Es atvainojos, -  mums vajadzētu tagad pārtraukt jūsu uzrunu,  un jūs varētu turpināt pēc pārtraukuma.

            A.Siliņš.  Jā, labprāt.  Es atvainojos, ka tā ir iznācis, bet es vēl gribētu turpināt un  dažas minūtes runāt pēc pārtraukuma.

            Sēdes vadītājs. Pēc pārtraukuma vēl 11 minūtes jums ir. Lūdzu zvanu -  reģistrācija!  Reģistrēsimies! Reģistrācija. 

            Irēna Folkmane,  Saeimas sekretāra biedre, lūdzu, nosauciet deputātus, kuri nav reģistrējušies! Lūdzu uzmanību!

            I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

            Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Mariss Andersons,

Inese Birzniece,

Aivars Endziņš,

Oskars Grīgs,

Edvīns Inkēns,

Jānis Jurkāns,

Odisejs  Kostanda,

Ludmila Kuprijanova,

Janīna Kušnere,

Ruta Marjaša,

Gunārs Meierovics,

Oļģerts Pavlovskis,

Valdis Pavlovskis,

Aija Poča,

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis,

Anita Stankēviča,

Leonards Stašs.

            Sēdes vadītājs. Gunārs Meierovics ir zālē.  Pārtraukums  līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s)


Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! 45 deputāti... 46... 47... 49... Pagaidām ir 49... 50... 51. Turpināsim darbu!

Lūdzu, Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļa" deputāts. Turpiniet savu uzrunu par priekšlikumu 3. pantā.

A.Siliņš (LC).

Paldies! Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Turpinot  uzrunu, es vēlreiz gribētu atgādināt mana priekšlikuma būtību.

Tātad būtība ir sakārtot visu šo likumu tā, lai viņa darbības rezultātā tiktu panākts pozitīvs rezultāts, nevis tā, kā diemžēl līdz šim tas ir, ka ir it kā  darbība darbības dēļ, bet rezultāta nav, jo tiesa un galvenokārt Prokuratūra cenšas pierādīt to, ko pašreizējos apstākļos pierādīt nevar, bet par to, ko var pierādīt un izanalizēt, vispār nerunā, jo likumā nav paredzēts, ka par to ir jārunā. Tāpēc šeit visi šie kaitējuma momenti būtu jāizanalizē.

Taču, saprotot to, ka šie papildinājumi kardināli maina likumprojektu un ka viņiem ir daudz lielāka juridiskā nozīme, nekā bija pirmajā lasījumā pieņemtajam grozījumam, kurš ir organizatoriskas dabas, kā arī saprotot to, ka pašreiz tad vajadzētu piesaistīt tālākajā darbā Juridisko komisiju, acīmredzot līdz šīs Saeimas darba noslēgumam to izdarīt būs grūti, jo mēs arī zinām, ka Juridiskajā komisijā ir citi priekšlikumi par šiem likumprojekta grozījumiem, bet diemžēl Juridiskā komisija tos nevirzīja ne otrajam, ne pat pirmajam lasījumam, un tad nu būtu īstais laiks tos izstrādāt. Tāpēc es šeit oficiāli lūdzu manus kolēģus, kas būs turpmāk 6.  Saeimā, konkrēti Andreju Panteļējevu, šo saprātīgāko daļu no šiem priekšlikumiem virzīt tālāk, jo es ceru, ka šis likumprojekts kaut kad tiks grozīts, jo viņa darbība ir parādījusi savu neefektivitāti un varbūt tieši to, ka tiek sasniegts "apgrieztais" efekts, bet, lai tiktu sasniegts pozitīvs efekts, tad likumprojekts ir jāgroza.

Bet pašreiz, lai mēs varētu atrisināt šo organizatorisko problēmu un nekavētu, kolēģi, laiku, jo mums tiešām šajās vēl atlikušajās darba nedēļās ir ļoti daudz darba jāpadara, es oficiāli atsaucu visus šos savus priekšlikumus un tiešām izsaku lūgumu, lai viņi nākotnē tiek uzturēti spēkā, jo diemžēl es pats  to vairs nedarīšu, bet es ceru, ka kolēģi to neaizmirsīs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Tad lūdzu   referentu!

A.Panteļējevs (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Piekrītot Siliņa kunga izvirzītajai tēzei, ka  viņa labojumos skartā problemātika ir būtiska, es šinī gadījumā uzņemos zināmas morālas saistības kā jaunās - 6. Saeimas potenciāls deputāts, lai mēs katrā ziņā atgrieztos pie šiem jautājumiem un izskatītu tos nākošajā Likumdošanas komisijā.

Bet šobrīd, tā kā mums tiešām ir šis organizatoriskais jautājums   jāatrisina un tā kā Siliņa kungs oficiāli atsauc savus priekšlikumus, tad mums atliek nobalsot par 5. pantā iesniegtajiem labojumiem, kas reizē ir arī šī  likumprojekta apstiprināšana otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK   konstatēšanu"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsosim, lūdzu! Lūdzu    rezultātu! 50 - par, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts.

A.Panteļējevs. Un trešajam lasījumam lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz    24. oktobrim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Nākošais likumprojekts "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret  nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām". Sociālo un darba lietu  komisijas vārdā Pēteris Elferts -  "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Strādāsim ar rudens sesijas dokumentu nr.  2043.

Gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šajā likumā ir deputātes Kuprijanovas priekšlikumi, ministra Bērziņa priekšlikumi un komisijas labojumi.

Jau par 1. pantu gribu jūs informēt, ka 1. pants un 2. pants ir apmainīti vietām un ka 2. pantā mūsu likumdošanas praksē  lietotie termini ir iekļauti     1. pantā un alfabēta kārtībā. Tātad šādā veidā šis likums ir sakārtots.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šīm izmaiņām 1. un arī 2. pantā, jo tie abi ir saistīti savā starpā, ir iebildumi? Nav. Līdz ar to komisijas priekšlikums ir pieņemts.

P.Elferts. Un tad vēl par to, kā mēs pieņēmām ministra Bērziņa priekšlikumus. Ir viens priekšlikums 2. panta trešajā daļā, kur Bērziņa kungs lūdza papildināt trešo daļu, un mēs šo daļu esam iekļāvuši 16. pantā. Tātad skaidrības labad tas nebūtu balsojams šajā vietā, bet tālāk.

Sēdes vadītājs. Bet nu mēs jau akceptējām jūsu rīcību 1. un 2. pantā. Lūdzu neatgriezties atpakaļ! Lūdzu, tālāk!

P.Elferts.  4. pants. Ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums, ko komisija noraidīja, jo faktiski viņas priekšlikums ir ļoti konsekvents, kur viņa lūdz nomainīt Darba negadījumu fondu, kas faktiski ir Darba negadījumu un arodslimību apdrošināšanas fonds, un faktiski šīs funkcijas veic Sociālās apdrošināšanas fonds... Komisija konsekventi to noraidīja, un tātad es aicinu Saeimu atbalstīt komisijas redakciju - tātad oriģināla redakciju pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti lūdz balsot par šo priekšlikumu? Nelūdz. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Tālāk!

P.Elferts. 2. apakšpunktā ir ministra Bērziņa priekšlikums, ko komisija atbalstīja. Tas ir vairāk redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Tālāk!

P.Elferts. 3. apakšpunktā ir ministra Bērziņa priekšlikums, kas skaidrības labad papildina redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. 7. pantā ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums - viņa aicina izslēgt vārdus "Darba negadījumu fonds". Kā jau es faktiski teicu iepriekš,   šajā gadījumā komisija pieņēma šo priekšlikumu, jo tas nemaina panta vai likuma būtību.

Sēdes vadītājs. Deputātiem  iebildumu nav? Pieņemts.

P.Elferts. Bet panta ceturtajā un piektajā daļā Kuprijanovas kundzes priekšlikums būtu mainīt šā likuma būtību, un tāpēc komisija noraidīja viņas priekšlikumu - "Darba negadījumu fondu" aizstāt ar Valsts sociālās apdrošināšanas fondu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti nelūdz balsojumu? Nelūdz. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk!

P.Elferts. 8. pantā ir ministra Bērziņa priekšlikums, kas faktiski sakārto   8. pantu, mainot arī panta nosaukumu, ka apdrošināšanas līdzekļu veidošanas un izlietošanas kārtība... papildina vienkārši ar skaidrojumu...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk.

P.Elferts. 8. pantā... tas ir faktiski iepriekšējā redakcijā...

Sēdes vadītājs. Viņš izriet no iepriekšējā balsojuma, līdz ar to nav izskatāms.

P.Elferts. Jā...

Sēdes vadītājs. Vai pret  precizēto redakciju ir deputātiem iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk! 9. pants.

P.Elferts. 9. pantā ir Bērziņa kunga priekšlikums, un komisija daļēji to atbalstīja, rakstot jaunu pantu... faktiski vienkārši sadalot viņu pa rindkopām.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas redakciju   10. pantam?  Nav iebildumu. Lūdzu, par 11. pantu!

P.Elferts. Šeit faktiski ir runa par apdrošināšanas maksājumu veikšanu, te ir jauna redakcija ar diviem apakšpunktiem. Šeit vienkārši ir redakcionāli sakārtots pēc mūsu likumdošanas prakses, lai nebūtu otrā apakšpunkta, bet  faktiski būtu sakārtots  zem burtu apakšpunktiem...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?  Tālāk!

P.Elferts. Un ir ministra Bērziņa priekšlikums - izslēgt vārdu "bankā", jo faktiski izmaksas var notikt arī citās finansu institūcijās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Tātad par 12. pantu ir Bērziņa kunga redakcija, ko komisija iestrādāja jaunajā 13. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Tāpat 2. apakšpunktā ir Bērziņa kunga priekšlikumi, kas ir daļēji pieņemti un iestrādāti jaunā 13. panta 2. apakšpunkta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Tāpat Bērziņa kungs ir iesniedzis priekšlikumu arī                     3. apakšpunktam, un komisija to atbalstīja, bet arī redakcionāli precizēja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

P.Elferts. Bez tam Bērziņa kungs lūdz izslēgt 13. pantu, grozot citu pantu numerāciju, jo šīs normas ir iestrādātas iepriekšējā un arī 14. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

P.Elferts. 14. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?

P.Elferts. Par 15. pantu ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums, bet komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputāte lūdz balsojumu par šo priekšlikumu? Nelūdz. Iebildumu nav? Komisijas priekšlikums ir pieņemts.

P.Elferts. 16. pantā ir iestrādāts ministra Bērziņa priekšlikums, kas tika ierosināts par 2. panta trešo daļu, un tas ir redakcionāli precizēts, lai būtu izsvērtāks apdrošinātās personas statuss.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.

P.Elferts. Tāpat kā iepriekšējais pants, tas tiek precizēts. Bez tam Bērziņa kungs lūdza izslēgt 16. panta pirmās daļas otro rindkopu. Komisija to atbalstīja un precizēja 16. pantu  jeb jauno 17. pantu.

Sēdes vadītājs. 16. pants ir precizēts kā jaunais 17. pants, jo numerācija mainās. Nav iebildumu? Nav. Tālāk!

P.Elferts. Ir arī papildināts ar Bērziņa kunga priekšlikumu, kā jūs to redzat 13. lappusē 2. apakšpunktā 17. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Tālāk!

P.Elferts. Tāpat ir redakcionāli precizēts 3. apakšpunkts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

P. Elferts. Un arī 5. apakšpunkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? 18. pants.

P.Elferts. 18. pantā ir Bērziņa kunga priekšlikums. Ir noraidīts Kuprijanovas kundzes priekšlikums, par ko mēs jau agrāk runājām, bet ir arī deputātes Kuprijanovas priekšlikums, kas ir daļēji pieņemts un iestrādāts        18. panta 3. apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Vai pret komisijas 18. panta - "Apdrošināto  personu pienākumi"  - redakciju deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

            P.Elferts. Tāpat 19. pantā komisija noraidīja Kuprijanovas kundzes priekšlikumu. Tas ir tas pats priekšlikums.

            Sēdes vadītājs. Mēs neizskatām, jo tas izriet jau no iepriekšējā balsojuma. Tālāk!

            P.Elferts. Un 19.pantā redakcija ir precizēta.

            Sēdes vadītājs. Par 19.pantu...

            P.Elferts. Tas ir jaunais 20.pants.

            Sēdes vadītājs. Vai pret jaunā 20.panta redakciju nav deputātiem iebildumu? Nav. Lūdzu, tālāk!

            P.Elferts. 20.pantā ir deputātes Kuprijanovas kundzes priekšlikums, kas tātad nebūtu balsojams, jo tas tika iepriekš noraidīts.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            P.Elferts. Tāpat ir arī priekšlikums, par 2. apakšpunktu. Tas arī nebūtu balsojams, jo tika iepriekš noraidīts, bet ministra Bērziņa kunga priekšlikums  ir pieņemts.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            P.Elferts. Tāpat ir precizēta 20.panta ceturtās daļas redakcija.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            P.Elferts. 21.pantā deputātes Kuprijanovas priekšlikums nebūtu balsojams.

            Sēdes vadītājs. Vai pret 21.panta komisijas redakciju deputātiem ir   kādi iebildumi? Nav. Pieņemts. Lūdzu, tālāk!

            P.Elferts. Deputātes Kuprijanovas kundzes priekšlikums 22.pantā nebūtu balsojams.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            P.Elferts. 23. un 24.pants ir apvienots jaunajā 27.panta redakcijā.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

            P.Elferts. 25.pantā nomainām soda naudas iekasēšanas procentu no 0,3% uz 0,1%, lai tas būtu tāds pats kā citos likumos.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Tālāk!

            P.Elferts. 26.pantam ir nomainīts virsraksts. Faktiski tas ir Bērziņa kunga priekšlikums - izslēgt no nosaukuma vārdus "kas saistītas ar apdrošināšanu". Tātad atbildība par ziņu slēpšanu un nepatiesu ziņu    sniegšanu tiek saglabāta, bet nesaistās tikai ar to, kas ir saistīts ar apdrošināšanu.

            Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu. Tālāk!

            P.Elferts. Ministrs Bērziņš lūdza redakcionāli precizēt 26.panta pirmo daļu.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

            P.Elferts. Deputātes Kuprijanovas kundzes priekšlikums ir noraidīts, tātad nav balsojams. 25.pantā vēl ir redakcionāli precizējumi.

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            P.Elferts. 27.pantā deputātes Kuprijanovas kundzes priekšlikums  nebūtu balsojams. Ir komisijas priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu nosaukumu.

            Sēdes vadītājs. Es atvainojos - par 27.pantu.

            P.Elferts. Tas ir vecajā redakcijā šis 27.pants. Tagad tas būtu 26.pants  ar virsrakstu "Apdrošinātās personas atbildība".

            Sēdes vadītājs. Paldies. Jāsauc abi divi panti, jo citādi rodas   pārpratumi. Tālāk!

            P.Elferts. Lai varētu labāk redzēt, labajā ailītē ir 27.panta jaunā redakcija, kas ir īstenībā 23. un 24.pants, kuri ir apvienoti.

            Sēdes vadītājs. Pret 27.panta redakciju deputātiem ir iebildumi? Nav. Tālāk!

            P.Elferts. Pārejam pie pārejas noteikumiem. Pārejas noteikumos ir precizēta redakcija, ka likums stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri, un tas  saistās ar sistēmas izveidošanu, lai varētu... Faktiski ir vajadzīga vienota uzskaites sistēma, arī šie Nelaimes gadījumu fonda izveidošanas akti un tamlīdzīgi.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

            P.Elferts. 29.pants, kas tagad ir pārejas noteikumos, vienkārši ir precizēts - ir 1.punkts un trīs apakšpunkti.

            Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk!

            P.Elferts. 32.pants. Ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums - izslēgt šo pantu. Komisija to atbalstīja.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

            P.Elferts. Komisija ierosināja izteikt pārejas noteikumu 4.punktu jaunā redakcijā, kas vecajā redakcijā bija 33.pants.

            Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

            P.Elferts. Es lūgtu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 24.oktobrim.

            Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts jūsu priekšlikums.

            Nākošais ir likumprojekts "Par valsts pensijām". Otrais lasījums.  Lūdzu!

            P.Elferts. Strādāsim ar dokumentu nr.2041. Šajā sakarā ir jāpasaka, ka  ir ļoti daudz deputātu iesniegumu, bet ir jāpiebilst, ka daudzi nav pieņemti, jo tie priekšlikumi ir ņemti no vecā likuma. Un, kā jūs zināt, veco likumu pieņēma Augstākā padome 1990.gada beigās, un tas stājās spēkā 1991.gada 1.janvārī. Šis likums nebija darboties spējīgs, un, ja mēs iekļautu arī šīs  normas šajā likumā, komisijas viedoklis ir, ka arī šis likums nebūtu darboties spējīgs, jo nebūtu atkal finansiāla seguma. Tātad komisija ieņēma pozīciju, ka ir jāieliek visnepieciešamākās normas, lai likums būtu darboties spējīgs un lai mums nebūtu tādu problēmu, kādas ir šodien pensiju likumdošanā.

            Sākšu ar 1.pantu. Tajā redakcijā, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, termini nebija iekļauti pantā. Tie bija uzrakstīti pirms 1.panta, un likuma sakārtošanas labad šos likumā lietotos terminus tagad iekļāvām 1.pantā.

            Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Attiecībā uz šo pantu deputātu priekšlikumu nav. Komisija ir sakārtojusi un piedāvā 1.panta redakciju, kurā   ir likumā lietotie termini. Vai deputātiem ir iebildumi pret 1.pantu? Nav.

            Tālāk, lūdzu!

            P.Elferts. 2.pants - "Likuma uzdevums". Komisija atbalstīja, daļēji pieņēma deputātes Kuprijanovas priekšlikumus.

            Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 1.panta (iepriekšējā lasījumā) jeb 2.panta (šajā lasījumā) redakciju? Nav. Tālāk!

            P.Elferts. 3.pants. Ir deputātes Seiles kundzes priekšlikums. Tas ir daļēji pieņemts, redakcionāli sakārtots jaunajā 4.pantā.

            Sēdes vadītājs. Vispirms man jāprasa - vai deputātiem ir iebildumi pret 2.panta (iepriekšējā lasījuma) jeb 3.panta (šā lasījuma) redakciju? Nav. Lai būtu skaidrāk un noteiktāk, miniet abus pantus, bet es vaicāšu deputātiem par viņu iebildumiem vai runāšanas iespējām un pieteikšanos! Par pantu jauno numerāciju. Tā tas mums būs ātrāk.

            P.Elferts. 4.pants ir redakcionāli precizēts. Tas ir jaunais 5.pants.

            Sēdes vadītājs. Pret 5.pantu deputātiem nav iebildumu. Tālāk! 6.pants.

            P.Elferts. Jaunā redakcija ir precizēta ar jaunu apakšpunktu, ko jūs redzat 5.lapaspusē.

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš - Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

            P.Elferts. Man šķiet, ka Muciņa kungs grib runāt par nākamo pantu.

            Sēdes vadītājs. Jaunā - 7.pants. Jā. Bet vecais 6.pants ir jaunais 7.pants.

            P.Elferts. Jā!

            Sēdes vadītājs. Muciņa kungs, man liekas, ka jums tomēr ir jārunā.

            P.Elferts. Vecais 6.pants ir "Valsts sociālās apdrošināšanas pensiju veidi". Par šo pantu ir divi priekšlikumi - iekšlietu ministra Ādamsona priekšlikums un Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums. Tas ir faktiski viens un tas pats priekšlikums, jo šajā pantā ir uzskaitīti pensiju veidi - vecuma pensijas, invaliditātes pensijas, apgādnieka zaudējuma   pensijas, un abos šajos priekšlikumos ir lūgums papildināt šo pantu ar   izdienas pensijām. Gribu jums paskaidrot, ka komisija noraidīja šos priekšlikumus, jo... Un tagad es gribētu nolasīt "Pārejas noteikumus" 12.punktu: "Turpināt apdrošināšanas stāža noteikšanu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar nolikumiem "Par izdienas pensijām" un "Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēja pensijām)", līdz laikam, kamēr Ministru kabinets nosaka citu kārtību." Tātad šīs izdienas pensijas tiek saglabātas līdz tam brīdim, kad Ministru kabinets nosaka citu kārtību vai arī šajās iestādēs izveido savus darba devēju pensiju fondus. Uzskatām, ka tas lielā mērā sakārto šo sfēru un arī novērš pretrunas starp komisijas ieteikto variantu un iesniegtajiem priekšlikumiem.

            Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš - Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu! Pēc tam - Juris Sinka.

            L.Muciņš (Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

            Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons ir iesniedzis likuma tagadējā 7.panta papildinājumu. Proti, viņš iesaka valsts sociālās apdrošināšanas pensiju veidus (vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas) papildināt vēl ar ceturto veidu - izdienas pensijas. Šādu papildinājumu iesniedza arī Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Kādēļ šāds papildinājums tiek iesniegts šajā likumprojektā? Vadīsimies no realitātēm šobrīd! Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas dienestos atrodošās personas šobrīd saņem šādu izdienas pensiju. Ņemot vērā to, ka Iekšlietu ministrijā šodien ir ļoti liels "nekomplekts" (arī virsnieku vidū, pāri par 1000 cilvēku), ļoti daudzas personas šodien strādā pēc pensijas vecuma, un mēs labprāt stimulējam to, ka cilvēki šādu darbu strādā pēc pensijas vecuma sasniegšanas, ja viņi to var fiziski izdarīt. Šādi grozījumi likumdošanā tūlīt momentā samazinātu šo cilvēku, kuri ir pēcpensijas vecumā vai pirmspensijas vecumā, skaitu mūsu iestādēs, kur jau tā mums ir šodien problēmas. Tas ir viens moments.

            Ja mēs runājam par to, ka darba devēja pensijas ir tās pašas izdienas pensijas, tad ir jāsaka, ka tā tas nebūt nav, vismaz no likumprojekta tas  neizriet. Varbūt var piekrist šim uzskatam, ka darba devēja pensijas un  izdienas pensijas ir ļoti tuvi pensiju veidi, taču ar darba devēju mēs vairāk saprotam tādu darba devēju, kas uzkrāj kaut kādus papildu līdzekļus, lai   varētu papildus apdrošināt šo darbinieku ar papildu darba devēju pensiju veidiem. Savukārt Iekšlietu ministrija galvenokārt tiek finansēta, tāpat kā Aizsardzības ministrija, no valsts budžeta. Tātad, ja pirmais solis būs sperts un būs pateikts, ka mums šādas izdienas pensijas nav, apšaubāmi ir saņemt no valsts budžeta finansējumu, lai šādas attiecīgas pensijas mēs varētu tālāk izmaksāt. Tāpēc es uzskatu un arī Iekšlietu ministrija uzskata, ka šobrīd mēs, pēc tam izstrādājot noteikumus par šīm izdienas pensijām, pēc savas būtības varam tās ļoti tuvināt darba devēja pensijām, veidojot šādus fondus, tā būtu  cita lieta. Bet likumā šobrīd būtu jāatstāj un jāiekļauj šis labojums, ka ir arī šādas izdienas pensijas, jo bez Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības    ministrijas darbiniekiem ir arī vairākas citas profesijas, kurās darbs ilgāk par  20 gadiem, ņemot vērā profesijas smagumu vai saspringtumu, nav iespējams. Tie ir baleta mākslinieki, kuri pēdējā laikā ir savu pozīciju, tā teikt, ļoti aktīvi izskaidrojuši sabiedrībai, un arī citas profesijas. Aicinu Saeimu tomēr ņemt vērā šos argumentus un papildināt likumu ar šādu ierakstu. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Juris Sinka - frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu!

            J.Sinka (TB).

            Priekšsēža kungs! Tikai par procedūru. Proti, es ieteiktu referentam vispirms katrreiz konsekventi minēt panta jauno numerāciju, un tad sajukums tiktu novērsts. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - labklājības ministrs. Lūdzu!

            A.Bērziņš (labklājības ministrs).

            Godāto Prezidij! Godātie deputāti! Jautājums par izdienas pensijām ir ļoti nopietns jautājums. Šodien Iekšlietu ministrija maksā 50% sociālo nodokli sakarā ar to, ka tur ir paaugstināta bīstamība. Mēs šajā likumā nosakām vienādu sociālo nodokli visiem, ne vairāk kā 38%, un šie 12%, sociālie nodokļi, kas budžetā ir paredzēti Iekšlietu ministrijai un kas tāpat ir paredzēti citām profesijām,  kurās ir paaugstināta bīstamība, paliek viņu rīcībā, lai organizētu šo darba devēju pensiju un lai šo naudu izmaksātu iespējamai ātrākai aiziešanai pensijā, ja ilgāk par noteikto laiku strādāt šajā profesijā cilvēks vairs nevar. Mēs esam šo jautājumu izdiskutējuši, un tur ir reāls ekonomisks pamatojums. Galvenais jau ir tas, ka šī pensiju shēma ir atkarīga ne tik daudz no nostrādātajiem gadiem, bet gan no tā, cik lielu apdrošināšanas maksājumu summu cilvēks sava mūža laikā savā kontā ir iemaksājis. Tādējādi mēs panāksim, pirmkārt, to, ka mūsu rīcībā būs vairāk naudas, lai nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi esošajiem pensionāriem, un, otrkārt, tā būs reāla shēma, kādā veidā atrisināt arī to cilvēku, teiksim, izdienas pensiju jautājumu, kuri tiešām strādā paaugstinātas bīstamības apstākļos, un tāpēc es aicinu tomēr balsot par komisijas piedāvāto redakciju. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Vai deputāti vairāk nevēlas runāt par šo priekšlikumu? Debates beidzam. Vai referents vēlas vēl ko teikt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona priekšlikumu - papildināt 6.pantā norādītos pensiju veidus ar vārdiem "izdienas pensijas". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 15, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to arī Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums, kas ir tieši tāds pats, nav balsojams.

            7.pants...

            P.Elferts. 7.pantā ir tikai precizēta panta redakcija, tas ir jaunais 8.pants.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

            P.Elferts. Pie 8.panta ir deputāta Kokina priekšlikums. Viņš piedāvā   citu aprēķināšanas formulu, un komisijai tas priekšlikums likās ļoti   interesants, bet komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo uzskatīja, ka mums jāturas pie Labklājības ministrijas formulas, kā tiek aprēķinātas pensijas, un tātad šeit  arī... jo deputāts Kokins savā priekšlikumā gribēja noteikt optimālo apdrošināšanas stāžu - 30 gadi. Mēs faktiski neierobežojam apdrošināšanas stāžu, bet tikai minimālo apdrošināšanas stāžu. Un tātad komisija noraidīja deputāta Kokina priekšlikumu.

            Sēdes vadītājs. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Atklājam debates par jūsu priekšlikumu. Lūdzu!

            J.Kokins (LZS).

            Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Manā priekšlikumā  galu galā nav runa par optimālo apdrošināšanas stāžu, jo faktiski tas ir drīzāk zinātniski pētāms jautājums, bet ir runa par kaut ko būtiskāku, proti, ja   terminu "optimālais apdrošināšanas stāžs"... ļoti minimāli... mēs varam pilnīgi nomainīt ar terminu "minimālais apdrošināšanas stāžs"... Un aprēķini paliek   tie paši, formulas tās pašas, bet cilvēki, kuriem ir uzkrāts apdrošināšanas stāžs virs minimālā, saņem zināmu diferencētu piemaksu pensijai. Tie, kuriem varbūt pietrūkst līdz minimālajam, kamēr viņi nonāk līdz nullei, ja trūkst dažu gadu, viņi nesaņem pilnu, teiksim, minimālo pensiju, bet gan kaut kādu daļu  no tās. Lūk, kāda ir būtība šajā punktā. Tas ir būtiski un svarīgi tomēr ņem  vērā cilvēka, kā saka, darba ilgumu. It sevišķi tas, ka tagad perspektīvā cilvēki aizies pensijā it kā pēc jauktās sistēmas. Tie, kas ies sākot ar 1996.gadu, jo viņiem ir iepriekšējais darba stāžs, kas tiek pielīdzināts apdrošināšanas   stāžam, un arī tas, ko viņi uzkrās, maksājot sociālo nodokli vai uzņēmējiem maksājot par viņiem. Tādēļ aicinu apspriest šo un iestājos par balsojumu šajā punktā.

            Sēdes vadītājs. Ministrs Bērziņa kungs. Lūdzu!

            A.Bērziņš (labklājības ministrs).

            Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Kā jau es teicu, runājot par iepriekšējo pantu, Kokina kunga priekšlikums ir ļoti saprotams, bet faktiski šobrīd apdrošināšanas stāžam ir tikai pakārtota nozīme, jo formula, kuru mēs piedāvājam, tās ir tavas iemaksas tava mūža laikā, un no tā tiek rēķinātas pensijas. Stāžam ir nozīme tikai tajā gadījumā, kad mēs pārejas formulā pārrēķinām un attiecinām uz cilvēka šodien nostrādāto laiku... par to laiku,  kad, teiksim, šī iemaksas summa netika uzskaitīta. Un tāpēc, godātie deputāti, es aicinu balsot par komisijas sagatavoto priekšlikumu, jo šī formula ir izvērtēta un izvētīta no visām pusēm un mēs esam daļēji ņēmuši vērā Kokina kunga priekšlikumu, daļēji tas ir iestrādāts. Aicinu balsot par komisijas izstrādāto redakciju. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam. Vairāk deputāti nevēlas runāt par  šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Vai referents vēlas vēl runāt? Arī nevēlas. 8.pants otrā lasījuma redakcijā... nē, pirmā lasījuma...

            P.Elferts. Nē, tas ir 8.panta 1.punkts, deputāta Kokina priekšlikums.

            Sēdes vadītājs. Jā, bet mums vajag nosaukt precīzi, ar tiem panta numuriem... uz kuru lasījumu tas attiecas. Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 17, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts. Vai pret precizēto šā panta redakciju, kurš tagad ir 9.pants, deputātiem ir citi iebildumi?

            P.Elferts. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, jo mums būs jāizskata vismaz trešais apakšpunkts.

            Sēdes vadītājs. Jā, mums jāizskata visi priekšlikumi, kuri ir 7.lappusē.

            P.Elferts. Jā.

            Sēdes vadītājs. Pilnīgi piekrītu jums. Lūdzu, turpiniet!

            P.Elferts. Tā, 7.lappusē attiecībā uz iepriekšējās redakcijas 8.panta ceturto daļu ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums, kas saistās faktiski ar to, par ko mēs runājām iepriekšējā likumā. Viņa lūdz svītrot vārdus... Nē, faktiski tas nav iepriekšējais likums, bet tas saistās ar Bezdarba apdrošināšanas   likumu, un viņa lūdz svītrot vārdus "no Nodarbinātības fonda". Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

            Sēdes vadītājs. Šis noraidījums izriet no iepriekšējā mūsu  likumprojekta, formāli...

            P.Elferts. Nē, neiet, iepriekšējā...

            Sēdes vadītājs. Nu, formāli...

            P.Elferts. Tas ir jau pieņemts trešajā lasījumā.

            Sēdes vadītājs. Jā, bet līdz ar to šeit tas nebūtu balsojams, ja deputātiem nav kādi citi argumenti. Nav. Lūdzu, tālāk!

            P.Elferts. Un 5.apakšpunkts ir redakcionāli precizēts.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            P.Elferts. Ir ļoti daudz priekšlikumu pie 8.panta 6.punkta. Ir deputāta Resnā priekšlikums, ir deputātu Kokina, Kuprijanovas, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikumi un deputāta Ābiķa priekšlikums. Es nolasīšu, lai būtu lielāka skaidrība: "Ja no valsts budžeta izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas, apdrošināšanas stāžu veido arī šādi iemaksu    periodi:". 1.apakšpunkts ir: "obligātais militārais dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Iekšlietu ministrijas militārajos formējumos", 2.apakšpunkts ir - "mācības augstāko mācību iestāžu dienas nodaļās, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai", un 3.apakšpunkts - "laiks bērna kopšanai līdz viņa 3 gadu vecuma sasniegšanai". Deputāta Resnā   priekšlikums ir iekļaut 6.punkta 2.apakšpunktā noteikumu - vidējo speciālo mācību iestāžu (tehnikumu) absolventiem darba stāžā ieskaitīt 3 gadus. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo faktiski šāds absolvents par valsts  naudu ir ieguvis vienu izglītību un nevajadzētu faktiski par valsts naudu dubultot šo izmaksu. Par...

            Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Deputāts nelūdz balsojumu par savu priekšlikumu. Vai citiem deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu - par deputāta Resnā priekšlikumu? Jānis Kokins vēlas runāt. Lūdzu!

            P.Elferts. Varbūt es varētu izskaidrot deputāta Kokina...

            Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mēs apspriežam Gunāra Resnā priekšlikumu. Lūdzu!

            J.Kokins. Augsti godātais Prezidij! Augsti godājamie kolēģi! Turpmāk faktiski ir divi atšķirīgi momenti jāapskata. Pirmkārt, ja viens ir par bērnu audzināšanu, kas būs vēlāk... un it kā tagad tiek salikts kopā ar otru jautājumu par mācību laika ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā... Resnā kunga priekšlikums, arī mani turpmākie priekšlikumi būtībā ir saistīti ar mācību   laika (tādā vai citādā apmācības formā) ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā.   Tas, ka mēs ierobežojam augstskolu studiju vecumu līdz 24 gadiem, no vienas puses,  it kā ir apsveicami, jo studenti kļūst mums ļoti jauni, bet,  no otras puses, ir  jāņem vērā tas, ka students var doties pēc vidusskolas absolvēšanas dienestā,  atgriežoties no dienesta, var vēl varbūt iekrāt naudu, jo ar esošo 4 latu stipendiju viņš nevar izdzīvot un neizdzīvos turpmāk, inflācija būs tā vai tā, un stipendijas paaugstināšana  līdz normālam izdzīvošanas minimumam diez vai ir gaidāma. Tad viņam varētu rasties arī nepieciešamība iepelnīt naudiņu, lai normāli varētu mācīties,  nevis vārguļot, jo gaužām tukšs vēders nelabprāt studē. Atcerēsimies latīņu parunu   "satur venter non studet   libenter"!  Tādēļ šis vecums - 24 gadi - vispār ir pārspīlēts. Acīmredzot tomēr būtu jāapstājas pie tā, pie kā mēs bijām pieraduši,  - līdz 35 gadu vecumam.  Tātad nebūt nav noraidāms šis priekšlikums, bet ierobežot līdz 24 gadiem, kā komisija paredz, -   nu,  ziniet, tas tomēr ir pārspīlēti,  un  domāsim  par to, ka cilvēks mācās visu mūžu, ne tikai jaunībā!  Paldies par uzmanību.

            Sēdes vadītājs. Kolēģi, tikai varbūt ņemsim vērā to, ko es lūdzu!  Debates atklājam par Gunāra Resnā priekšlikumu. Jūs  par šo  priekšlikumu gribat runāt? Jā, lūdzu! Mēs gan arī sākām runāt par... Deputāts Kokins sāka runāt par savu priekšlikumu, tie visi ir saistīti kopā,  un acīmredzot ir grūti šeit... Debatēsim par abiem kopā, vai ne?


            I.Kreituse (DPS).

            Cienījamie kolēģi! Šis ir tas pants, kas atkal kārtējo reizi nav saskaņots ar Augstskolu likumu.  Es jau jums mēģināju šeit pierādīt, ka Augstskolu likumā ir iekšā pretrunas, ka,  nosakot galapārbaudījumus,  beidzas ar maģistratūru, bet,  nosakot, kas ir studijas, beidzas ar doktorantūru...  Šeit ir tas pats jautājums. 24 gados nevar beigt doktorantūru. Tāpēc šeit ir jāsaskaņo ar Augstskolu  likumu:  kas ir studiju laiks?   Ja doktorantūra ir studiju laiks, tad nevar būt 24 gadi. Ja maģistratūra ir studiju laiks, tad var būt 24 gadi. Šeit ir jābūt saskaņotībai ar Augstskolu likumu. Tāpēc šobrīd pieņemamāks būtu Kokina kunga priekšlikums, kur ir ierakstīts "maģistratūra",    bet tad atkal ir jautājums par Augstskolu likumu.  Tāpēc  komisijām savstarpēji...  ar  Izglītības komisiju ir jāstrādā kopā, lai noteiktu galīgo variantu, kā ir pareizi ierakstāms likumā.

            Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, - ministrs Bērziņa kungs.

            A.Bērziņš ( labklājības ministrs).

            Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Kreituses kundzes uzrādītā pretruna tiešām  ir,  un tas ir neizbēgami, ja visa likumdošana tiek rakstīta no jauna,  jo likumdošanā tiek mainīta principā visa ideoloģija.  Aicinu  jūs tomēr balsot par  komisijas piedāvāto variantu, jo komisijas piedāvātais variants ir pietiekami izvērtēts. Valsts šajā gadījumā, konkrētajā situācijā, maksā apdrošināšanas stāžu par tiem cilvēkiem,  kuri mācās,  un tāpēc valsts var arī pieņemt dažādus citus lēmumus, maksāt par doktorantūru un maksāt par maģistratūru un tā tālāk, un tā joprojām.   Tāpēc aicinu balsot par komisijas sagatavoto redakciju un  iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam,  saskaņot savstarpēji šos likumus,  par kuriem jau runāja Kreituses kundze.  Paldies.

            Sēdes vadītājs. Vairāk nav runātāji pieteikušies. (No zāles deputāts J.Kokins: "Es uzturu balsojumu.") Vēl mēs nevaram par pantu  balsot? Jo deputāts Kokins lūdz par savu priekšlikumu balsot un  par to būtu jābalso. Kā,  lūdzu?  Es diemžēl nedzirdu jūs. Es to arī saku, jo jūs lūdzat balsot par savu priekšlikumu.  Vai es citādi pateicu, domādams tieši to?

            Tālāk. Šeit vēl ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums - "mācību laiks vidējo speciālo mācību iestāžu dienas nodaļās, bet ne ilgāk par četriem gadiem". Deputāts Resnais savu priekšlikumu neuztur spēkā un balsojumu  nepieprasa.  Tātad mēs apstājāmies pie deputāta Kokina priekšlikuma un tad iesim tālāk pie deputātes Kuprijanovas  priekšlikuma, un tad atsevišķi debatēsim par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikumiem, par to, cik ilgi bērnu audzināšana un kopšana ir uzskatāma par stāžu.

            Vai ir  iebildumi pret šādu procedūru? Nav. Vai referents vēlas runāt,  pirms balsojam par deputāta Kokina priekšlikumu?  Nevēlas. Lūdzu zvanu! Tātad es jums to nolasīšu, lai nebūtu pārpratumu.  Deputāts Kokins ierosina izteikt 8.panta 6.punkta  trešās rindkopas pēdējo daļu šādā redakcijā:  "bet ne ilgāk kā līdz 35 gadu vecuma  sasniegšanai. Apdrošināšanas stāžā tiek  ieskaitīts mācību laiks maģistratūras dienas nodaļā, kā arī pēcdiploma kvalifikācijas celšanas kursu dienas nodaļās." Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam.  Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 9, atturas - 16. Priekšlikums ir pieņemts.

            Tagad - deputātes Kuprijanovas ierosinājums:  "mācību laiks vidējo speciālo mācību iestāžu dienas nodaļās, bet ne ilgāk par četriem gadiem". Lūdzu, balsosim  par šo priekšlikumu! Balsojam.  Lūdzu rezultātu!  Par - 22, pret - 8, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts. 

            Tagad sākam debates par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas  un arī deputāta Ābiķa priekšlikumu,  jo tajos ir runa   par vienu un to pašu  lietu, tikai katrs no tiem ir  citā redakcijā un atšķirīgs ir laiks: Demokrātiskās partijas "Saimnieks  frakcijas priekšlikumā ir minēta 7 gadu vecuma sasniegšana, bet deputāta Ābiķa priekšlikumā -    6 gadu vecuma sasniegšana. 

            P. Elferts. Komisija neatbalstīja šos divus priekšlikumus divu iemeslu dēļ.  Viens ir tas iemesls, ka faktiski tā apdrošināšanas iemaksa būs no valsts budžeta.  Un šī iemaksa būs katrā ziņā ne lielāka kā minimālās algas, tātad   šajā laika  periodā reāli iemaksa būs ļoti maza. Un, ja mēs pagarinām šo periodu,  tātad  iemaksa būs maza, pensija būs maza.  Un   otrs iemesls, kāpēc mēs neatbalstījām  šo priekšlikumu, tas bija tāds:   ja cilvēks ir  ārpusdarba attiecībās uz trim gadiem,  ir ļoti grūti faktiski atkal iekārtoties darbā,  un,   ja šis laika periods būtu 6 vai 7 gadi, tad būtu ārkārtīgi grūti un faktiski neiespējami iekārtoties atkal darbā savā specialitātē. Tie būtu tie divi iemesli.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu!  Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Sākam debates par jūsu frakcijas  priekšlikumu.

            I.Kreituse (DPS).

            Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums nav radies tāpēc vien, ka kaut kas   ir ienācis prātā. Tas ir tieši saistīts arī ar  valsts budžetu un ar to reālo   situāciju, kāda ir valstī. Sieviete izvēlas - vai nu viņa audzina bērnu līdz   skolas vecumam, saprazdama to, ka viņai ir šī minimālā iemaksa...  un  sievietei ir iespējams audzināt šo bērnu, domājot, ka bērns viņai var arī fiziski kompensēt to, kad viņa aizies pensijā.

            Bet otra lieta ir, cik valstī ir šodien valsts subsidētu bērnudāzu un cik ir tādu vietu, kur sieviete var savu bērnu pēc triju gadu vecuma sasniegšanas  nodot audzināšanā. Šīs  vietas nav savstarpēji saistītas. Un, ja mēs runājam par sievietes atgriešanos ģimenē, par to, ka viena no galvenajām sievietes funkcijām  ir audzināt bērnu, un, ja mēs runājam  par to, ka ir jāaudzina ģimenes cilvēks,  kas pēc tam ieiet sabiedrībā,  tad mums ir jādod šī iespēja sievietei pašai izvēlēties -  vai nu saņemt šo minimālo apdrošinājumu, kas ir pilnīgi normāli, un audzināt savu bērnu vai aiziet darbā.  Es domāju, ka Elferta kungam nevajadzētu tik ļoti uztraukties, kā viņa atradīs darbus, par viņas kvalifikāciju, tā ir katra cilvēka paša iniciatīva, paša doma,  un  varbūt šī sieviete nemaz negrib tālāk strādāt un  viņai būs trīs vai četri bērni,  un  es domāju, ka līdz ar to viņa savu darbu pret Latvijas valsti būs izpildījusi. Un nevajadzēs vismaz uztraukties par to, ka viņa meklēs darbu. Un varbūt tādā veidā arī var atrisināties viens otrs bezdarba jautājums. Jo sieviete, es uzskatu, izaudzinot četrus bērnus, būs savu pienākumu,  kā strādājošs cilvēks, pret Latvijas valsti izpildījusi.

            Otra lieta ir tāda, ka, ja nav šo bērnudārzu  un šos bērnus nav kur atstāt, tad mātei   likt  strādāt  nozīmē to, ka mēs daļēji šos bērnus izliekam uz ielas. 

            Trešais jautājums.  Ja  alga nav atbilstoša iztikas minimumam,  tad sieviete nemaz  to valsts bērnudārzu nevar tik vienkārši apmaksāt, nemaz nerunājot par to, ka viņai liek bērnu vest uz privāto bērnudārzu, kuru viņa vispār nespēj apmaksāt. Tāpēc es domāju, ka šeit, ja man neiesniedz   konkrētus aprēķinus,   ir grūti pieņemt to, ka šādā veidā mēs apgrūtinām valsts budžetu un atņemam sievietei iespēju pēc tam kvalitatīvi strādāt. Es lūdzu balsot par mūsu priekšlikumu.

            Jautājums par 6 vai 7 gadiem. Es vienkārši,  papildinot  Dzintara Ābiķa priekšlikumu, gribu sacīt, ka  šodien Izglītības likumā ir ierakstīti abi vecumi. Cik es zinu, lielākajā daļā Rīgas skolu...  es nezinu par augstskolām, es runāju par reālo...  no sešiem gadiem vairs neņem.  Ir septiņi gadi, tāpēc arī mēs izvēlējāmies šos 7 gadus kā robežu. Ja kāds grib ilgāk savu bērnu audzināt mājās, tad  tā ir viņa problēma un  valsts vairs šajā procesā nepiedalās. Tomēr es lūdzu deputātus pārdomāt šo mūsu priekšlikumu un nobalsot par to.

            Sēdes vadītājs. Deputāt Ābiķi, mēs jūsu priekšlikumu tagad apspriedīsim vai vēlāk? (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Valsts ministrs...") Labi!

            Valsts ministrs Makarova kungs - lūdzu!

            V.Makarovs ( sociālo lietu valsts ministrs).

            Cienījamā Saeima! Jautājums jau nav  par to, cik ilgu laiku mēs ieskaitām  vai neieskaitām  darba stāžā. Jautājums ir par to, cik ilgi valsts apmaksā šo prieku. Tāpēc vienkārši, lai mums būtu skaidrs, teikšu:  ja šīs  mātes nākotnē grib saņemt normālu pensiju, jo valsts iespējas apmaksāt ir  pusminimālas, tad  ir jārosina mātes maksimāli ātri aiziet atpakaļ strādāt. Un,  ja ir tādas iespējas, ka ģimenes galva ir spējīgs apmaksāt, jo var būt tāda situācija, ka tēvs saņem pietiekoši lielu algu, lai uzturētu sievu un bērnus, tad viņš maksā šos sociālās apdrošināšanas maksājumus.  Tas nav izslēgts, to var darīt,  bet te ir runa par to, cik ilgi valsts maksā,  un,  lai beidzot pieliktu diskusijām punktu,  es gribu pateikt tā:  bērnu audzināšanu  līdz 8 gadu vecumam, kas it kā šobrīd ir ietverts likumā, praktiski izmanto tikai apmēram  25% māšu, jo viņas neatkarīgi no savas situācijas maksimāli ātri mēģina atgriezties darbā, strādāt, lai nezaudētu savu kvalifikāciju.  Šajā gadījumā    mēs vienkārši panāksim pilnīgi  pretēju situāciju -  mēs rosināsim sievietes sēdēt mājās, nestrādāt un  zaudēt kvalifikāciju. Tāpēc es aicinu  atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Aleksandrs Kiršteins -  Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Mēs te desmit reižu esam runājuši, ka jebkuras izmaiņas tiek pamatotas ar skaitļiem, lai zinātu, kā tās atsaucas uz budžetu un kādas ir iespējas. Es personīgi uzskatu, ka vecākiem bērni ir jāuztur līdz 60 gadiem. Citiem varbūt ir kaut kādi citi uzskati, bet es saprotu, ka, ja ir kaut kāda naudas summa, tad šī naudas summa, kas ir paredzēta budžetā vai kas ir ievākta no maksājumiem, nepalielinās vai nesamazinās atkarībā no tā, kādus skaitļus mēs šeit ierakstām. Un, ja mēs ņemam ļoti aptuvenu aprēķinu, ka tagad, teiksim, trešajā gadā varētu būt 12 latu šis pabalsts par bērna audzināšanu, tad, ja mēs viņu pagarinām uz 6 gadiem, līdz ar to automātiski mums šī summa ir jādala  ar divi, un tā pārvērtīsies par    6 latiem, bet pašreiz taču mēs šo summu neesam  palielinājuši kopējā budžetā.

Otrs. Es saprotu, ka mēs visi esam vienojušies, un tā ir varbūt viena no galvenajām prasībām arī jaunajai Saeimai, ka mums ir jāsastāda faktiski bezdeficīta budžets. Tātad mums ir jāsamazina un jāatrod iespēja samazināt esošos liekos izdevumus. Es nekādā ziņā negribu teikt, ka šeit sociālie   pabalsti un pensijas ir kaut kādi liekie izdevumi, bet pašreiz šī summa ir nemainīga. Viņa tāda ir! Mēs varam redzēt, cik liela ir šī summa, un nekādā ziņā viņa nepalielināsies kaut kādos milzīgos apmēros gada vai divu gadu laikā.

Taču, ja man ir jāizšķiras par to, vai saņemt vairāk vai mazāk pietiekamu atbalstu līdz trim gadiem vai izstieptu, teiksim, šo pašu summu uz septiņiem gadiem, tad es nekad neatbalstīšu šo priekšlikumu - izstiept uz septiņiem gadiem, jo es esmu pārliecināts, ka pašreiz, maksājot šos trīs gadus, mēs vēl kaut ko varam samaksāt, jo kāda ir jēga izstiept šo laiku un noskaitīt kaut  kādus santīmus saujā? Pēc tam mēs, protams, varam pakāpeniski palielināt, ja parādās šie līdzekļi, bet es domāju, ka mums tomēr ir jāsāk no otra gala -  mums ir jāiemācās iekasēt šos ieņēmumus, jāpieņem normāls bezdeficīta budžets, un pēc tam  mēs varam nodarboties, teiksim, ar visai radikālu termiņu izmaiņu - no trim gadiem uzreiz uz septiņiem gadiem.

Es jebkurā gadījumā pašreiz, kamēr neesmu redzējis un kamēr  mani nav pārliecinājuši Demokrātiskās partijas "Saimnieks" deputāti, ka mums  gada laikā divkāršosies šī naudas summa, nekādā ziņā neaicinu jūs atbalstīt - es vēlreiz uzsveru - pilnīgi nepamatotus, populistiskus priekšlikumus, jo muļķošanas laiks ir beidzies. Paskatīsimies, kāda ir mūsu reālā nauda un   reālās iespējas, bet pašreiz šīs reālās iespējas ir tādas, kādas ir iestrādātas komisijas variantā. Mums vienkārši nav nekādu citu iespēju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Nedrīkst ļaut vīriešiem runāt par lietām, kur viņi vispār  praktiski nepiedalās. Kiršteina kungs, nav runa par bērnu pabalstiem. Bērnu pabalsts ir pavisam kaut kas cits. Var redzēt, ka jūs vienkārši viņu nesaņemat, tāpēc jūs nezināt, kas ir sociālās nodrošināšanas jautājums, par ko mēs runājam, un kas ir bērna pabalsts. Šeit bērnu pabalstu jautājumu nerisina, par bērnu pabalstu summām vispār te nav neviena priekšlikuma, kuru jūs   tikko kā apcerējāt. Bērnu pabalsti ir citos likumos un vispār citi jautājumi, un mēs neierosinām bērnu pabalstus maksāt līdz 7 gadiem. Mēs runājam par pensijas nodrošināšanu mātei perspektīvā, kas audzina bērnu, nevis par bērna pabalstu. Tāpēc summa, kas izmaksājama bērniem kā bērnu pabalsti, Latvijā visu laiku samazinās, kā jūs zināt, jo dzimstības līmenis krītas. Jo mazāk   bērnu - jo mazāka summa! Un tāpēc jums šoreiz nav taisnība ne attiecībā uz populismu, ne attiecībā uz to, ka šeit ir jāpieliek bērnu pabalsta summa klāt. Nedrīkst sajaukt divas lietas, un tāpēc man rodas tikai viens secinājums - daļa Saeimas vīriešu zina, ka viņiem ir bērni, bet nezina, kā viņus valsts uztur. (Starpsaucieni no zāles: "Paši uztur" - deputāts A.Lambergs un "Zin kā viņus uzturēt!" - deputāts A.Kiršteins)

Sēdes vadītājs. Lūdzu - labklājības ministrs Bērziņa kungs!

A.Bērziņš (labklājības ministrs).

Godāto Prezidij, godātie deputāti! Kreituses kundzes uzstāšanās bija ļoti emocionāla, bet es gribu teikt tā, ka šodien mēs apdrošināšanas stāžu kā tādu nerēķinām, mums svarīgākais šajā formulā - Pensiju likumā - ir  apdrošināšanas laikā iemaksātā naudas summa. Un tāpēc daļēja taisnība ir Kiršteina kungam, ka šī summa ir ļoti svarīga, no kuras tad tiks maksāts iekšā šajā apdrošināšanas stāžā, lai šī pensija vispār uzkrātos.

Un ir pilnīga taisnība, ka mēs varētu varbūt pieņemt lēmumu par septiņiem gadiem, mēs varētu pieņemt varbūt pat par desmit vai nezin cik gadiem, taču es gribu teikt tā, ka bagātā Vācija šodien šo garantiju dod trīs gadus, turpretī mūsu ekonomiskā situācija diemžēl ir tāda, kāda viņa ir, -  mums jārēķinās ar mūsu budžeta realitātēm, ar to naudas masu, kas mums ir budžetā, un skaidri pie tās jāturas. Ir pilnīgi skaidrs, ka tad, ja ekonomiskā situācija strauji uzlabojas un ja, piemēram, ir iespējas maksāt pensiju 120 latu, tad, protams, mēs varam pārskatīt arī šo te laiku, lai piešķirtu mātēm garākus šos bērna kopšanas atvaļinājumus ar visām no tā izrietošajām garantijām. Un tāpēc es jūs aicinātu pieņemt šo pietiekami sarežģīto lēmumu, balsojot par komisijas sagatavoto variantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Nav. Debates esam pabeiguši. Lūdzu zvanu! Jā, referents vēlas galavārdu teikt.

P.Elferts. Ir tā - jo mazākas iemaksas, jo mazākas pensijas. Un deputātam Kiršteinam ir taisnība, jo tas ir faktiski naudas jautājums, un deputāts   Kiršteins pieskārās šiem pabalstiem. Nākamnedēļ mēs izskatīsim likumu "Par sociālo palīdzību" trešajā lasījumā. Šobrīd ir paredzēti vairāk nekā 24 miljoni bērnu pabalstiem, un likumprojektā ir paredzēts palielināt bērna kopšanas pabalstu, kā arī bērnu ģimenes pabalstu. Kopsummā, ja mēs pieņemtu abus priekšlikumus, tas papildus būtu vēl 17,7 miljoni latu, bet par to mums būs jārunā nākamnedēļ. Bet pamatjautājums ir tāds: ja cilvēks ir mājās vai  dienestā, vai mācību iestādē, tad valsts iemaksās sociālās apdrošināšanas maksājumus, taču tie nebūs tik lieli, kā mēs vēlētos, un tātad cilvēks šo laiku procentuāli... faktiski, ja viņš būtu visu laiku šādos apstākļos, tad viņš   saņemtu mazu pensiju.

Vēl papildinājums pie tā, ko ministrs Bērziņa kungs teica par Vāciju, kur viņiem tik tiešām tagad maksā uz trim gadiem, bet iepriekš bija divi gadi. Tas būtu viss. Es aicinu atbalstīt komisijas variantu un noraidīt abus    priekšlikumus šajā panta daļā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikumu -  8. panta sestās daļas pēdējo rindkopu izteikt šādā redakcijā: "Laiks bērna audzināšanai, līdz viņš sasniedz 7 gadu vecumu". Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 11, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Dzintara Ābiķa priekšlikums... Vai ir jābalso? (Starpsauciens no zāles: "Balsojam.") Lūdzu, balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 10, atturas - 21. Nav pieņemts.

Nākošais ir deputāta Kokina priekšlikums - papildināt 8. pantu ar              7. punktu.

P.Elferts. Komisija noraidīja šo priekšlikumu. Tas saistīts ar represēto laiku, taču es gribētu pievērst jūsu uzmanību pārejas noteikumiem. Faktiski deputāts Kokins paredz divkāršā apmērā represēto laiku, bet pārejas noteikumos ir rakstīts, ka apdrošināšanas stāžam pielīdzināts arī politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā un izsūtījumā pavadītais laiks trīskāršā apmērā.

Sēdes vadītājs. Kokina priekšlikums ir: "Nepamatotas represijas laiks ieskaitāms apdrošināšanas stāžā divkāršā apmērā, par kuru Tieslietu ministrija vai Iekšlietu ministrija izdara sociālās apdrošināšanas iemaksas".

Atklājam debates. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

J.Kokins (LZS).

Augsti godātie kolēģi! Tiesu kļūdas gaužām ir pastāvējušas agrāk,   pastāv tagad un pastāvēs acīmredzot arī nākotnē -  ar lielu ticamības pakāpi varētu izteikt  tādu hipotēzi. Un, ja cilvēks ir represēts, respektīvi, turēts ieslodzījumā līdz izmeklēšanai un tamlīdzīgi nepamatoti noteiktu laiku un ja izrādās, ka tas ir bijis velti, tad acīmredzot attiecībā uz šo cilvēku nepietiek ar atvainošanos,  bet viņam vismaz ir jākompensē tādā ziņā, ka apdrošināšanas stāžā kaut cik ieskaita. Lūk, kāda ir šī priekšlikuma būtība, un šeit tik tiešām   ar politiski represētajiem nekādas saites nav šinī priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates esam pabeiguši. Referents vēl runās?

P.Elferts. Komisija tiešām nebija uztvērusi būtību, kas tur ir uz priekšu, ka mums varētu būt šie nepamatoti represēti, bet tas tā tik tiešām varētu būt,   ka kāds ir nepamatoti notiesāts, taču mēs faktiski domājām par tiem, kuri bija represēti iepriekš. Es aicinu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 3, aturas - 15. Nav kvoruma.

Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 1, atturas - 18.  Pieņemts.

Tālāk. Nākošais priekšlikums arī ir deputāta Kokina priekšlikums - papildināt 8. pantu ar 8. punktu.

P.Elferts. Šis priekšlikums vairāk  saistās ar 11. panta jaunās redakcijas  normām par pensijas vecumu, un komisija... faktiski te rakstīts, ka ir noraidīts, bet īstenībā komisija ir pieņēmusi daļēji šo priekšlikumu, jo, ja sieviete grib   iet pensijā ar 55 gadu vecumu,  tad viņa varēs to darīt, bet tas būs pēc savas izvēles. Taču komisija noraidīja Kokina kunga priekšlikumu, ka arī darba   stāža ierobežojumi jau pēc spēkā esošajiem likumiem  ir noņemti.

            Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tas ir ļoti svarīgs pants, un tiešām deputāts Kokins šo priekšlikumu ir iesniedzis par 8.pantu, taču tāda veida priekšlikumi ir iesniegti arī par 10.pantu. Kā mums šeit rīkoties ar  apspriešanu? Vai jūs nebūtu tik laipns, deputāt Kokin, un nepaskaidrotu, kā mums tālāk viņu apspriest, jo mēs... Mums ir atsevišķs pants - 10.pants - pirmajā lasījumā un tagad 11.pants otrajā lasījumā - "Tiesības uz vecuma pensiju". Un iepriekšējais pants ir "Valsts sociālās apdrošināšanas pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs". Vajadzētu noskaidrot šīs detaļas, lai mēs debatētu un pieņemtu attiecīgus pareizus lēmumus no procedūras viedokļa. Lūdzu, - Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība.

            J.Kokins (LZS).

            Augsti godātie kolēģi! Šeit ir domāts drusku kaut kas cits, jo ir liela  daļa strādājošo, kuri strādā tā sauktajos veselībai kaitīgajos darba apstākļos    un kuri var doties pensijā no 55 gadu vecuma. Daudzi strādāja, pieņemsim,  šinī te ķīmiskajā rūpniecībā un tamlīdzīgi un turpina strādāt, tuvojoties 55  gadu slieksnim, faktiski sabojājot savu veselību, izsmeļot savas darbaspējas. Un pēkšņi viņiem tiek palielināts darba vecums, pensijā aiziešanas vecums  līdz 60 gadiem. Lai netiktu morāli un pat psiholoģiski grauti šie cilvēki, es iestājos par to, ka viņi, tā kā varbūt kāds domā, ka viņam veselība vairs neatļaus pēc 55 gadiem strādāt, tāpēc gribētu agrāk aiziet pensijā - pirms oficiālā vecuma, kas tagad ir sagaidāms ap 60 gadiem, dot viņiem tādu   iespēju. Lūk, kas šeit ir domāts. Bet nevis tas, kas tur būs turpmāk.

            Sēdes vadītājs. Runa ir par deputāta Kokina priekšlikumu - papildināt 8.pantu ar 8. punktu. Valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu! Par deputāta Kokina priekšlikumu.

            V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

            Cienījamā Saeima! Es šoreiz lūdzu noraidīt deputāta Kokina priekšlikumu, jo ir likumprojekts "Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem  un arodslimībām". Ja cilvēks nespēj pildīt savus profesionālos pienākumus,   tad sāks darboties šis likums, bet visas tās normas, ko deputāts Kokina kungs gribētu redzēt, tiešām ir ieliktas likumprojekta 10.pantā. Tāpēc lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates pārtraucam. Lūdzu, referent!

            P.Elferts. Gribētu papildināt valsts ministra Makarova kunga teikto un pievērst deputāta Kokina uzmanību pārejas noteikumu 10.punktam. Tur ir uzskaitīts, ka tiem cilvēkiem, kuri neiegūst šo darba stāžu, ka viņiem tiek pierēķināts koeficients. Un arī mēs tikko apspriedām Apdrošināšanas likumu par nelaimes gadījumiem un arodslimībām. Tātad šeit ir dubultdrošība. Es aicinu nepieņemt deputāta Kokina priekšlikumu šajā pantā.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu - papildināt 8.pantu ar 8.punktu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 15, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, par nākošo pantu!

            P.Elferts. 9.pantā ir deputāta Kokina priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir apdrošināšanas iemaksu grāmatiņas. Un faktiski tas ir interesants priekšlikums, taču komisija to noraidīja, jo uzskata, ka būtībā šos datus būtu labāk un efektīvāk uzkrāt centralizētā veidā datu bankā Sociālās  apdrošināšanas fondā.

            Sēdes vadītājs. Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība. Uzsākam debates par 9.panta papildinājumu. Lūdzu!

            J.Kokins (LZS).

            Augsti godājamie kolēģi! Mans priekšlikums nav pretrunā ar komisijas ideju. Šeit ir dubultā grāmatvedība. Pirmām kārtām informācija tiek uzkrāta fondā, un tai ir jābūt tur. No otras puses, cilvēkam šai informācijai ir jābūt pieejamai. Un mēs taču zinām, kā visādi fondi strādā un cik operatīvi viņi sniedz informāciju. Beigu beigās, ja ir runa par pensiju informāciju, kas skar mani personīgi kā strādājošo, tad man jābūt tai pieejamai jebkurā brīdī un  jābūt "uz rokas". Tāpēc šo grāmatiņu ieviešana būtībā ļautu cilvēkiem  kontrolēt viņu maksājumu uzskaites pareizību. Tad viņi zinātu, vai ir par viņu uzņēmējs maksājis vai nav maksājis galu galā, jo citādi dati tiek uzkrāti... Lai viņi tiek uzkrāti, bet varbūt paies 30 vai 40 gadi un pēkšņi viņš aizies un konstatēs, ka 10 gadus par viņu nekas nav maksāts, un būs "stāvā sajūsmā".  Bet tad laiks jau būs pagājis. Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, lai cilvēks zinātu, kas viņam ir uzkrāts.

            Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt vēl? Lūdzu - sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs.


            V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

            Deputāta Kokina priekšlikums varbūt ir interesants, un arī man viņš liekas simpātisks tikai tāpēc, ka es esmu iedzīvotājs. Cilvēks, kuram vajadzētu zināt. Bet jautājums ir tāds: kas šos ierakstus kārtos? Un, ja tas būs darba devējs, tad jādomā, cik korekts viņš būs un cik lielā mērā šie fakti atbildīs patiesībai. Tāpēc Labklājības ministrijas pozīcija un likumdošanā iestrādātā norma ir tāda, ka reizi gadā apdrošinātā persona saņem rakstisku informāciju par to, vai par viņu ir izdarītas iemaksas, cik lielā apmērā un kādas garantijas viņam ir paredzamas. Šī grāmatiņa pat nedos cilvēkam iespēju pārbaudīt, jo darba devējs, piedodiet man, šobrīd bieži "blefo", tāpēc es vienkārši aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Jā, deputāts Jānis Kokins - otrreiz. Lūdzu, piecas minūtes!

            J.Kokins. Es pateikšu tikai repliku Makarova kungam. Kur ir garantija, ka jūsu fonds piesūtīs un viss būs korekti? Kāpēc jūs to grāmatiņu paši   nevarat aizpildīt savā fondā? Un šinī pantā, starp citu, nav redzams...

            Sēdes vadītājs. Pagaidiet! Lūdzu - ministrs Makarovs!

            V.Makarovs. Redzat, šo prasību, ko Kokina kungs teica, atrisina 12.panta trešā daļa. Es vienkārši lūdzu neuzskatīt Labklājības ministriju par kaut kādu briesmoni. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Debates esam pabeiguši. Vai referents vēlas runāt?

            P.Elferts. Skaidrības labad es nolasīšu 12.panta trešo daļu:   "Apdrošinātā persona katru gadu saņem informāciju no Valsts sociālās apdrošināšanas   fonda par viņas personīgajā fondā reģistrēto pensijas kapitālu." Manuprāt, tas visu atrisina un tas ir faktiski deputāta Kokina priekšlikums.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu - papildināt 9.pantu ar tekstu: "Katram iedzīvotājam no 55 gadu vecuma izsniedzama un regulāri kārtojama sociālās apdrošināšanas iemaksu grāmatiņa." Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 13, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: "Paldies Dievam".)

            Vai pret šī lasījuma 10.panta "Apdrošināšanas stāža apstiprināšana" redakciju deputātiem ir iebildumi? Nav.

            11.pantu atliksim uz pēcpusdienu. Tagad, lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrācija. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!

            I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

            Cienījamie kolēģi! 12.25 minūtēs nav reģistrējušies Mariss     Andersons, Eduards Berklavs...

            Sēdes vadītājs. Eduards Berklavs ir zālē.

            I.Folkmane. ...Inese Birzniece, Aivars Endziņš, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Ruta Marjaša, Uldis Osis, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Indra Sāmīte, Andris Saulītis...

            Sēdes vadītājs. Sāmīte ir zālē. Tikko bija.

            I.Folkmane. Sāmīte ir zālē. Andris Saulītis, Anita Stankēviča un Leonards Stašs.

            Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

            Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

            Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies kvoruma noteikšanai! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 44 deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 59 deputāti. Turpinām izskatīt likumprojektu "Par valsts pensijām". Mēs esam apstājušies pie 10.panta.

            P.Elferts. Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! 10.pants ir tas pants, kur ir uzskaitīts, kam ir tiesības uz vecuma pensiju, un, kad apspriedām šo likumprojektu pirmajā lasījumā, par šo pantu bija vislielākās debates, un ir ļoti daudz priekšlikumu. Lielais vairums priekšlikumu saistās ar esošā   pensijas vecuma saglabāšanu, un bija arī daži priekšlikumi, ka jāpalielina obligātais apdrošināšanas stāžs - ne mazāk...

            Sēdes vadītājs. Es atvainojos, - runājiet skaļāk, mikrofonā! Runājiet skaļāk, jo...

            P.Elferts. Iepriekšējā redakcijā bija teikts, ka pensijas vecums gan sievietēm, gan vīriešiem būtu 60 gadi, bet apdrošināšanas stāžs - ne mazāk par 5 gadiem. Komisija ņēma šos priekšlikumus vērā, un mēs pēc ilgām debatēm atradām, mūsuprāt, ļoti optimālu variantu, ka tiesības uz vecuma pensiju ir apdrošinātām personām, sievietēm un vīriešiem, sasniedzot 60 gadu vecumu,  ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 10 gadiem, bet ir 2.apakšpunkts, kur ir teikts, ka sievietēm ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju, sasniedzot 55 gadu vecumu, ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 10 gadiem. Tātad reāli saglabāsies esošais pensijas vecums, un, ja sievietes gribēs iet ātrāk pensijā, viņas to varēs. Bet, pēc mūsu shēmas, viņas droši vien to nedarīs, jo būs mazākas iemaksas, tātad mazāka pensija, bet norma ir tāda, ka ir ņemta vērā to sieviešu brīvā griba un izvēle, kuras vēlas iet pensijā ātrāk par 60 gadiem. Ir  arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums attiecībā uz baletmāksliniekiem un citiem kultūras darbiniekiem, un mēs esam to jau apsprieduši, faktiski tas priekšlikums saistās ar izdienas pensijām, un kā mēs jau runājām, šī norma ir saglabāta "Pārejas noteikumu" 12.punktā, kur ir   teikts, ka saglabājas Ministru kabineta noteikumi par izdienas pensijām.   Tātad, mūsuprāt, mēs esam atraduši kompromisa variantu arī šajā jautājumā. Mans aicinājums būtu atbalstīt komisijas ieteikto variantu, kur ir iekļauti lielākoties deputātu priekšlikumi. Es atturēšos no komentāriem par   atsevišķiem priekšlikumiem, jo, manuprāt, būtība ir saprasta.

            Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, šeit patiešām ir daudz priekšlikumu. Protams, tie ir saistīti ar vienu un to pašu lietu. Pirmais ir deputātes Seiles priekšlikums. Lūdzu! Deputāte Seile - Nacionālās neatkarības kustības  frakcija.

            A.Seile (LNNK).

            Cienījamie deputāti! Ailītē par komisijas atzinumu ir ierakstīts, ka mans priekšlikums ir pieņemts, bet tomēr tā tas īsti nav. Tāpēc, ka mans  ierosinājums paredzēja sievietēm atstāt 55 gadu vecumu, ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 5 gadiem, tā tas bija arī iepriekšējā lasījuma redakcijā. Šī apdrošināšana vēl nedarbojas pilnā apmērā, tā tikai sāksies, un tādēļ es  uzskatu, ka šim apdrošināšanas stāžam ir jābūt mazākam nekā komisijas atzinumā - 10 gadiem. Bez tam komisijas iestrādātais variants, ka sievietēm ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju, sasniedzot 55 gadu vecumu, neatklāj to būtību, kas bija manā priekšlikumā, ka viņām ir tiesības arī saņemt šo pensiju, ja viņas to ir pieprasījušas, un tādēļ acīmredzot redakcijai bija jābūt tādai, ka tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm, kuras ir sasniegušas 55 gadu vecumu, ne tikai pieprasīšanas tiesības, bet arī šīs saņemšanas tiesības. Tādēļ es tomēr aicinu nobalsot par manu priekšlikumu, un acīmredzot nākamajā lasījumā vēl vajadzētu šīs redakcijas sakārtot, jo ir iesniegti vairāki citi ļoti līdzīgi priekšlikumi, tos ir iesniedzis Kokina kungs un vēl vairāki citi deputāti, kur  pēc būtības tiešām ir atbalstīts šis 55 gadu vecums sievietēm. Es atzīstu, ka komisijas centieni, kā man paskaidroja komisijā strādājošie locekļi, ir bijuši  ļoti pozitīvi, - ka sievietei ir šīs izvēles tiesības: ja viņa grib aiziet pensijā   sākot ar 55 gadiem, - lūdzu! Viņai ir tiesības saņemt pensiju. Ja viņa to negrib un grib vēl strādāt ilgāk, tad viņa var strādāt arī ilgāk. Bet nav precīza šī redakcija, tādēļ es aicinu nobalsot par manu priekšlikumu, un kopīgi ar komisiju tad varētu trešajā lasījumā veidot visoptimālāko redakciju. Paldies  par uzmanību.

            Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Jā, lūdzu! Ir pierakstījies Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Pēc tam - Ilga Kreituse.

            A.Kiršteins (LNNK).

            Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es domāju, ka šeit nav nekāda lielā pretruna un faktiski vistuvāk patiesībai ir Seiksta kungs, kurš ir ierakstījis, ka pārejas noteikumos būtu jāparedz, kad šis pants sāk darboties - sākot ar 1997.gada 31.decembri vai kādu citu datumu. Es domāju, ka   gatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam, komisijai būtu vispirms jāsagatavo tieši šie pārejas noteikumi, jo, loģiski, ja sāk šie fondi strādāt, sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek kārtotas, teiksim, nesen, tad cilvēkiem nevar būt šie stāži 10 gadi vai 20 gadi, un tāpēc tas nav faktiski šā likuma jautājums, tas ir pārejas noteikumu jautājums - kad un kā sākt to darīt. Ja mēs runājam par likumu, es gribētu tomēr dažiem cilvēkiem atgādināt, ka sociālisma periods ir beidzies uz neatgriešanos, un es negribētu šeit pielietot PSRS likumdošanu, kur sievietes bija galvenais triecienspēks kraušanas   darbos, ķīmiskās krāsošanas darbos, noliktavās, un līdz ar to sievietēm vajadzētu iet pensijā no 55 gadu vecuma, tāpēc tie, kas nav maksājuši šīs iemaksas... un kamēr šie fondi nestrādā... Tas ir, es vēlreiz atkārtoju, pārejas noteikumos tas laiks ir jāprecizē komisijai trešajā lasījumā un arī visām frakcijām būtu jāiesniedz, bet likumus gan vajadzētu sākt jau rakstīt tā, kā tas  ir pieņemts civilizētās valstīs, tāpēc jebkurā gadījumā es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo sievietēm un vīriešiem, 60 gadus sasniedzot, vajadzētu būt apdrošināšanas stāžam. Par to, protams, var strīdēties, bet šie 55 gadi, kā to teica arī Seiles kundze... vai nu 5 gadi vai ātrāk... tie būtu jāiestrādā pārejas noteikumos, jo mēs nevaram turpmāk piesārņot likumdošanu ar dažādām populistiskām frāzēm. Vēl viens piemērs: cik es saprotu, mums ir viens deputāts, kuram absolūti nekādas problēmas nav izmainīt vīriešu dzimumu. Jo es saprotu - ja mēs šādā veidā rakstīsim likumus, tad visi tie, kam būs 55 gadi, viņi ļoti elementāri kļūs no vīriešiem par sievietēm un iesniegs pieprasījumu uz šo pensiju. Tas arī nav nekas sevišķs tagad, bet tomēr šajā gadījumā es domāju, ka tas ir pārejas noteikumu jautājums, un šie pārejas noteikumi ir jāizstrādā ļoti precīzi un rūpīgi. Ja jūs redzēsiet, ka arī nākamajos pantos parādās ļoti daudz gadu - teiksim, es redzu, te ir 20 gadu posms, kur  tiek kārtotas dažādas iemaksas, 10 gadu posms, 5 gadu posms, mums jau nav... Nu, kādas ir iespējas tagad cilvēkam, ja viņš tiešām ir strādājis, teiksim,  par krāvēju... vai ja sieviete ir strādājusi smagā fiziskā darbā, sevišķi laukos,   kādas tad viņai var būt iemaksas šajos sociālajos fondos? Nekādas lielās iemaksas viņai tur nav, veselība ir sabojāta, un es piekrītu, ka tādā gadījumā viņai ir tiesības iet pensijā sākot no šā 55 gadu vecuma, pieprasīt - un ne tikai pieprasīt, bet arī saņemt - šo pensiju. Bet likums kā tāds ir likums, kas principā un varbūt principiāli nosaka... un šajā gadījumā, es domāju, komisija ir pareizi noteikusi šo vecumu - 60 gadus, bet, iestrādājot šīs normatīvās izmaiņas  pārejas noteikumos, ņemot vērā, teiksim, to, ka mēs esam šajā pārejas periodā uz normālu sabiedrību... Bet es tomēr aicinu arī citos likumprojektos un arī nākamajos pantos tātad izvairīties no šādiem populistiskiem priekšlikumiem, iestrādāt tos kā pagaidu elementu pārejas noteikumos. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Tātad Ilgu Kreitusi es jau pieteicu - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Pēc tam - Makarova kungs, pēc tam - Seiksta kungs.

            I.Kreituse (DPS).

            Tā, cienījamie kolēģi! Šeit ir ierakstīts, ka Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums saglabāt tiesības sievietēm aiziet pensijā   no 55 līdz 59 gadiem ir pieņemts, bet komisijas tekstā, kā jau norādīja Seiles kundze, jūs nekur to neatradīsiet. Sievietei ir tiesības pieprasīt un pieprasīt, un pieprasīt, un pieprasīt, un tad jau tie 5 gadi būs pagājuši un tie 60 pienākuši,   un viņa aizies!.. Tāpēc vispirms ir jābūt korektai juridiskai formulai - vai ir tiesības pensiju pieprasīt vai tiesības aiziet pensijā, vai tiesības saņemt   pensiju, ja viņa to vēlas. Bet Kiršteina kungs pareizi norādīja, ka ir pārejas periods Latvijā, un es domāju, ka šis pārejas periods nebeigsies ne šogad, ne nākamgad, bet apmēram kādus 3-5 gadus tas ies, jo nekas dzīvē nenotiek tik strauji, bet tieši šie 5 gadi šobrīd, kad mēs runājam par pārejas periodu un kad pensijā iet šīs smagā darba strādnieces, kas saņēma šo lielo vienlīdzību ar vīriešiem, ko reizēm mēģina arī šī Saeima piedāvāt, viņas pat armijā aizsūtīt... šī ir tā paaudze, kura ir dzimusi laika posmā no 1940.-1945.gadam, un mēs šobrīd gribam pensijas vecumu palielināt tieši šai paaudzei (es runāju par sievietēm), un tāpēc... Vai mums nevajadzētu jau tīri morālu un ētisku apsvērumu dēļ pārdomāt, vai mums ir tiesības kara laikā dzimušajām  sievietēm šodien uzlikt paaugstinātu pensijas vecumu? Tāpēc es esmu kategoriski pret 60 gadu pensijas vecumu sievietēm tuvāko 5 gadu laikā.  Tālāk. Ir pilnīga taisnība par šo apdrošināšanas... kad tas sākās, kā tas  darbojās. Kāpēc mēs bijām iesnieguši priekšlikumu - pat 20 gadus, nevis 10? Tas attiektos uz tiem, kuri reāli, tātad no tā vecuma brīža, var realizēt, nevis uz tiem, kas tagad iet pensijā, tas ir absurds, ja mēs viņām prasām... Jo te man ir jārunā par tiem argumentiem, kurus mums tikko kā lika priekšā un uz kuriem balstījās ministrija, kad pierādīja, ka sieviete nedrīkst mājās sēdēt ar bērnu   līdz 7 gadu vecumam, jo, redziet, viņai būšot minimāla pensija, jo viņai minimāls apdrošinājums būšot. Bet, ja mēs pārskatām šodien algu budžeta iestādēs, tad 5 gadu laikā, ja viņa sāk maksāt, viņa arī var nomaksāt... lielākā daļa cilvēku tikai minimālo. Ja ekonomiskā sistēma strauji, strauji neiet uz augšu algās un materiālajā nodrošinājumā, tad 5 gadu laikā cilvēks fiziski nav spējīgs samaksāt tādu summu, kāda ir nepieciešama. Te būtu jāatrod vidusceļš vai šajā gadījumā, es domāju, pieņemams ir tas, ko Kiršteina kungs teica, - pārejas noteikumos ir jāiestrādā... Bet, es vēlreiz saku, mūsu aprēķini balstījās uz to, ka šodienas algas (es runāju par budžeta iestāžu, ne par privāto) ir par mazu, lai cilvēks 5 gadu laikā spētu praktiski nodrošināt sev vairāk nekā minimālo pensiju. Un, otrkārt, arī 5 gadi, es uzskatu, principā nav nekas, ja  mēs runājam par sabiedrībai nepieciešami veltāmo laika posmu. Bet vēlreiz gribu teikt, ka, ja mēs balsojam un pieņemam Seiles kundzes priekšlikumu,   tad mēs... tad "Saimnieks" savu priekšlikumu neizvirza balsošanai, jo, lai gan  ir ierakstīts, ka tas ir pieņemts, komisijas redakcijā tas nav iestrādāts.

            Sēdes vadītājs. Par runātājiem: tagad - valsts ministrs Makarovs, pēc tam - deputāts Seiksts, un pēc tam referents ārpus kārtas arī var runāt. Bet es jau biju pieteicis kolēģus un es ceru, ka jūs sapratīsiet, ka viens runātājs neizšķirs...

            V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā).

            Cienījamā Saeima! Deputāti, deputātu kundzes un deputātu kungi, žurnālisti un visa Latvijas sabiedrība! Šobrīd iestrādātais priekšlikums ir paredzēts, lai aizsargātu Latvijas Republikas strādājošo sabiedrību, ja ir  tiesības pieprasīt...  Un visiem tiem, kas ir pret šādu formulu, es gribu  atgādināt Darba likumu kodeksu, ka cilvēku var atbrīvot no darba, sasniedzot attiecīgo vecumu un  saņemot pilnu pensiju, tādēļ sievietei ir tiesības  izvēlēties, kādu soli  viņa sper, un  vienlaicīgi saglabājas tendence, ko vajadzētu tomēr Latvijas Republikā risināt, -  pensijas vecuma   paaugstināšana.

            Kas attiecas uz termiņu -  visā pasaulē  ir tā vai šitā,  bet mums nevajadzētu aizmirst, ka mūsu tuvākie kaimiņi šo nepatīkamo soli ir spēruši. Pensijas vecums tiek paaugstināts.Un šobrīd tā pati Zviedrija, ko mēs daudzkārt stādām sev priekšā kā labklājības valsti, diskutē par pensijas  vecumu -  67 gadu vecums. Pašreizējā formula paredz iespējas sievietēm, ja sievietei  nav darba un  ja viņa vēlas, aiziet pensijā 55 gadu vecumā un saņemt šo pensiju tādu, kādu viņa ir nopelnījusi.  Un paredz arī  iespēju nespert šo  soli, turpināt strādāt. Un  tad man skaidrs, deputāti, kāpēc jūs iestājaties pret  to, ka sieviete tomēr izvēlas, ko  viņa dara nākotnē. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - "Latvijas ceļš". Pēc tam - Pēteris Elferts (kā referents).

            A.Seiksts (LC).

            Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es saprotu komisijas situāciju:   izvēlēties starp šo labirintu - priekšlikumu labirintu, kādi ir iesniegti, -  protams, nav viegli. Es pat gribu teikt paldies komisijai par mēģinājumu rast saprātīgu kompromisu šajā lietā, šajā sāpīgajā jautājumā. Es labprāt atsauktu savu priekšlikumu -  ar diviem noteikumiem. Piekrītu Kreituses kundzes teiktajam, ka pieprasīšana nozīmē arī saņemšanu, nevis varbūtību:  varbūt būs, varbūt nebūs. Ja man šāda skaidrojuma, kas likumā ir ierakstīts, nav, tad es nevaru piekrist.

            Otrs. Nav skaidrs, vai izvēles tiesības,  55 gadu  vecumā  aizejot  pensijā,  šajā gadījumā  automātiski netiek samazinātas.  Es gribētu šīs izvēles tiesības atstāt -  ar garantētu pensijas saņemšanu tajā līmenī, kāds pienākas   pēc nostrādātajiem gadiem un pēc algas apmēra.  Ja šādu skaidrojumu var dot, tad es, protams, no sava priekšlikuma atsakos, jo tiešām es saprotu, ka komisijai tas viegli nenācās. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, lūdzu! Kā referents.

            P.Elferts. Godājamais Kiršteina kungs! Cienījamā Kreituses kundze! Es lūgtu jūs iedziļināties  pārejas noteikumos, jo šajos pārejas noteikumos 1., 2.,  8. un  9. punktā ir skaidri un gaiši un, manuprāt, ļoti precīzi izskaidrots, kādā veidā  no pielīdzinātā perioda  vecuma  pensijas tiek aprēķinātas, (No zāles deputāte I.Kreituse: "Lai pēc 5 gadiem to dara...") ka pāreja uz  šo pensijas vecumu - 60 gadu vecumu -  sievietēm notiek deviņu gadu laikā.  Par to visu laiku ir bijusi runa pārejas noteikumos.  Un   gan Seiles kundzes priekšlikums ir daļēji pieņemts, gan  arī Demokrātiskās partijas "Saimnieks"  frakcijas priekšlikums ir daļēji pieņemts, kaut gan tur ir rakstīts,  ka ir  pieņemts. Un  faktiski saskaņā ar  komisijas izstrādāto  variantu sieviete, kura aizies pensijā  55 vai 56,  vai 59 gadu vecumā,  saņems to pensiju,  par kuru viņa ir apdrošinājusies. Un ne mazāk,  kā tas ir paredzēts Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas  priekšlikumā. Saņems pilnu pensiju attiecībā pret samaksu. Es  vēlreiz aicinu atbalstīt komisijas izstrādāto  variantu, jo te ir iekļauti  šie priekšlikumi,  un vienīgais, kas ir mainīts starp komisijas variantu un Seiles kundzes priekšlikumu, ir tas,  ka ir nepieciešams 10 gadu apdrošināšanas stāžs,  un, bez šaubām,  ja var pieprasīt, tad ir tiesības saņemt. Tā ir norma, kas ir visos juridiskajos  aktos. Ja  ir likumā ierakstīts, ka ir tiesības pieprasīt,  tad viss  ir kārtībā.

            Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Godātie deputāti! Lūdzu zvanu! Par procedūru. Faktiski šeit ir četri priekšlikumi, kuri ir ļoti  līdzīgi.  Vai tie  ir balsojami atsevišķi?  Es tos varu nolasīt.

             Pirmais ir deputātes Seiles priekšlikums:  "Tiesības uz vecuma pensiju ir personām, kuras atbilst šā likuma 3.panta noteikumiem,  sasniedzot 60 gadu vecumu vīriešiem un 55 gadu vecumu sievietēm,  ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 5 gadiem."

            Deputāt Seikst, es jūsu nostāju nevaru... Tātad jūs atsakāties no sava priekšlikuma. Es nekomentēju jūsu nostāju.

            Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija ierosina  10.pantā vārdus "ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par pieciem gadiem" nomainīt ar   vārdiem" ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 20 gadiem". (No zāles deputāte I.Kreituse: "To es noņemu, bet vēl ir 12.lappusē") Bet jūsu frakcijas priekšlikums  vēl ir arī  12.lapaspusē:  "Saglabāt tiesības sievietēm aiziet pensijā  vecumā no 55 līdz 59 gadiem, ja viņām ir nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, saņemot līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai pensiju 80 procentu apmērā." Jūs gribat, lai pie šā panta balso šo priekšlikumu? Jūs pievienojaties deputātes Seiles priekšlikumam. (No zāles deputāte I.Kreituse: "Jā.")

            Tālāk. Deputātu frakcija "Tēvzemei un brīvībai" ierosina  otrās nodaļas 10.pantā pēc vārda "personām" tālāk turpināt: "...sievietēm, sasniedzot 55  gadu vecumu, un  vīriešiem - 60 gadu vecumu".  Un tālāk kā tekstā. Tas arī būtu laikam pievienojams šeit klāt pie balsojuma. Tā es saprotu jūsu priekšlikumu.  Tātad viss reducējas uz deputātes Seiles priekšlikumu. Es tā saprotu jūsu rokas mājienus un norādes, ja es  to drīkstu tā komentēt vispār. Tātad zvans ir bijis, ja?

            Balsojam par deputātes Seiles priekšlikumu. Es, kolēģi, jums to vēlreiz  nolasīšu, lai pēc tam  nav  nekādu pārpratumu.  Izteikt 10.pantu šādā   redakcijā: "Tiesības uz vecuma  pensiju ir personām, kuras atbilst šā likuma 3. panta noteikumiem, sasniedzot 60 gadu vecumu vīriešiem un  55 gadu   vecumu sievietēm, ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 5 gadiem."  Balsosim, lūdzu, par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 10, aturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.

            Deputāts Seiksts par  savu priekšlikumu nelūdz balsot. Deputāts Kokins arī nelūdz, jo priekšlikums   ir  identisks. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" arī nelūdz, jo tas ir identisks.

            Tagad -  Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums  10.lapaspusē. Par to  nelūdzat balsot, atsaucat.

            Nākamais - papildināt 10.panta pirmo rindkopu ar šādu teikumu... Arī tas tiek atsaukts. 

            Tagad mēs esam nonākuši pie Izglītības, kultūras  un zinātnes   komisijas priekšlikuma. Komisija nelūdz par  to balsot. Tālāk ir priekšlikums  10.pantu papildināt ar tekstu šādā redakcijā: "Izņēmums ir..." -  un tad ir garš pārskaitījums. To jūs arī atsaucat, ņemot vērā  to skaidrojumu, ko komisija sniedz.

            Tālāk ir Gunāra Resnā priekšlikums. Tā ir jūsu izvēle.

             Lūdzu!  Gunārs Resnais - Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

            G.Resnais (LZS).

            Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es esmu manāmi apmulsis un  tādā tempā pat nespēju izdarīt izvēli,  un tāpēc palūdzu vārdu no tribīnes, lai  padalītos ar jums domās. Šodienas balsojums, kurš atbalstīja deputātes Seiles priekšlikumu - par 55 gadiem sievietēm un 60 gadiem vīriešiem, -  it kā tagad runā pretim manam priekšlikumam.  Jo es šo priekšlikumu iesniedzu ar tādu domu, ka sievietes tomēr iet pensijā no 60 gadiem un viņām ir tiesības iet no  55 gadiem, bet šeit es akcentēju -  par katru bērnu. Un mana kļūda ir tāda, ka  es arī,  vecs stagnāts būdams, vecās sistēmas iespaidā,  apzinos, ko nozīmē sociālās iemaksas  pensijai,  bet domāju visu laiku par stāžu kā par "kailu" stāžu.  Un  šeit ir citāts: mātēm, kuras ir izaudzinājušas trīs bērnus, pensijas piešķiršanas vecums, salīdzinot ar katru bērnu,  - pusotrs gads. Bet tas bija, ka  no 60 gadiem.  Ja ir viens, divi vai trīs bērni, tātad varētu iet no 55 gadiem. Tagad tas atkrīt. Un,  dabīgi,  nevajadzētu iet ātrāk - pirms 55 gadiem.  Bet es  šodien apjaušu savu formulējumu un savu kļūdu un runādams aicinu komisiju   jau sākt domāt par trešo lasījumu, kurā es iesniegšu savu priekšlikumu, kurš varētu būt tāds: "Atbalstot šīs mātes, kuras ir izaudzinājušas bērnus, - mums   ar  dzimstību iet grūti,  akcentēju, sabiedrība ir ieinteresēta bērnu   audzināšanas atjaunošanā un lemj par šiem...  par katru bērnu...  ja mums paliek spēkā 55 gadi,  - par katru bērnu sabiedrība nes iemaksu, lai šai mātei būtu lielāka pensija, -  līdz trim bērniem." Man tas ir jāpārstrādā. Šajā  gadījumā es  nepiedāvāju balsot, jo tad ir liela pretruna,   bet es tiešām gribu iestrādāt un atteikties   no savas tēzes -  nevis pusotra gada ātrāk,  bet kaut kā  ir jārēķina vidējā iemaksa par katru bērnu, ka, ja  tai sievietei, kura ir sasniegusi 55 gadu vecumu,  ir viens bērns, viņai pensija ir attiecīgi lielāka, bet,  ja ir divi bērni,  - vēl lielāka, un, ja trīs bērni,  - vēl lielāka. Jo tas ir tas priekšnosacījums, kas mums visiem ir nepieciešams. Paldies par uzmanību. Es atvainojos par laika kavēšanu. Balsot acīmredzot nav nepieciešams.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu!  Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļa" deputāts.


            A.Siliņš (LC).

            Paldies. Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Gribu piekrist deputātam Gunāram Resnajam un  pateikt domu, kā šo jautājumu varētu  risināt.  Un šo jautājumu var atrisināt pavisam vienkārši, ieskatoties nākamajā  pantā, kur ir paredzēta formula, un formulai ir viens parametrs, tas laika posms...  Un  šo laika posmu var samazināt par katru labi izdarīto pasākumu, šajā gadījumā - par katru bērnu.  Ja to samazina par tiem 1,5 vai 2 gadiem,  tad tās mātes, kuras būs izaudzinājušas vairākus bērnus,  saņems daudz lielākas pensijas. Un šādā veidā mēs varam  tiešām izteikt atzinību tiem cilvēkiem,  kuri  ir izdarījuši labu savā dzīvē.  Bez sava  tiešā darba.  Paldies.

            Sēdes vadītājs. Visi priekšlikumi, kuri bija balsojami, ir izskatīti 10.pantā.

            Lūdzu, nākamo pantu!

            P.Elferts. Tātad -   11.pants "Vecuma pensijas aprēķināšana". Tas ir  jaunais  12.pants. Jūs redzēsit formulu un  skaidrojumu.  Ir daļēji pieņemts deputāta Kokina priekšlikums un ir  pieņemts Seiles kundzes priekšlikums, un  ir izstrādāta izsvērtāka redakcija, ko jūs redzat 4.ailē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Ir pieņemts.

P.Elferts. 12. pants (jeb tagadējais 13. pants). Ir Seiles kundzes priekšlikums un Kokina kunga priekšlikums, un abi divi priekšlikumi ir iestrādāti jaunajā  13. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Ir pieņemts. Tālāk!

P.Elferts. 13. pants (jeb tagadējais 14. pants) - "Tiesības uz invaliditātes pensiju". Ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, kurš ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Tālāk!

P.Elferts. Tāpat 14. pants ir precizēts. Tas ir jaunais 15. pants.

Sēdes vadītājs.  Arī pret to nav iebildumu deputātiem?

P.Elferts. Un arī 15. pantā ir precizēta redakcija. Tas tagad ir 16. pants.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

P.Elferts. 16. pants (jeb tagadējais 17. pants). Ir deputāta Kokina, deputātu frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" un Seiles kundzes priekšlikums. Tie ir iestrādāti jaunajā 17. pantā, un šajā sakarā es gribu minēt, ka vakardien man zvanīja no Latvijas Invalīdu biedrības un uztraucās par to, ka vienā pantā ir rakstīts, ka ir izvēles pensija... Bet šajā pantā ir runa par invaliditātes pensijas izmaksu pārtraukšanu sakarā ar 60 gadu vecuma sasniegšanu, un tas ir saistīts ar to, ka katrā ziņā vecuma pensijas ir paredzētas, ka tās būtu lielākas nekā invaliditātes pensijas, un, lai nodrošinātu to un lai nebūtu aizdomu vai   pretrunu likumā, skaidri un gaiši ir ierakstīts "Pārejas noteikumu" 19. pantā: "Invaliditātes pensijas vietā piešķirtā vecuma pensija invaliditātes laikā nevar būt mazāka par invaliditātes pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim." Tātad mēs esam novērsuši arī šīs pretrunas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

P.Elferts. 17. pants ir precizēts. Tas ir jaunais 18. pants.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

P.Elferts. Arī 18. panta pirmās daļas redakcija ir precizēta, un tas tagad ir  19. pants.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

P.Elferts. Un 18. pants ir papildināts ar jaunu daļu - trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

P.Elferts. 19. pants (jeb jaunais 20. pants). Sociālo un darba lietu  komisija ir veikusi vienu redakcionālu labojumu - ir izsvītrojusi vārdu  "pilnīgi" no  19. panta.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

P.Elferts. 20. pants ir papildināts ar jaunu daļu - otro daļu: "Adoptētajiem tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kas bija radušās līdz adopcijas brīdim, saglabājas."

Sēdes vadītājs. Tālāk!

P.Elferts. Ir precizēta 22. panta pirmās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

P.Elferts. Arī otrās daļas redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

P.Elferts. Un arī trešās daļas redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

P.Elferts. Un ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums papildināt šo nodaļu ar pantu par izdienas pensijām. Manuprāt,  šis priekšlikums  nebūtu balsojams, jo mēs esam jau iepriekš to noraidījuši, neiestrādājot iepriekšējos pantos izdienas pensiju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt ? Tālāk!

P.Elferts. Arī nākamais Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums nebūtu balsojams. Tas ir 19. lapaspusē, faktiski tas saistās ar     23. pantu.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti?  Tālāk!

P.Elferts. Un 20. pantā ir iekšlietu ministra Ādamsona tāda paša rakstura priekšlikums, kāds ir Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas priekšlikums attiecībā uz izdienas pensiju. Tas nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Kāpēc jūs domājat, ka nebūtu balsojams? Vai tāpēc, ka nav izdienas pensijas, ka to tur izsvītrojām, jā?

P.Elferts. Jā.

Sēdes vadītājs. Labi. Tālāk!

P.Elferts. 23. pantā ir iestrādāta jauna redakcija, nemainot būtību, bet vienkārši sakārtojot, kā jūs to redzat jaunajā 24. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

P.Elferts. Ir  frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums - vārdus "ik gadu" aizstāt ar vārdu "ik pusgadu". Tas attiecas uz pensiju apmēra palielināšanu vai arī, kā mēs tagad to saucam, uz indeksēšanu, tātad būtu tā izskatāma nevis reizi gadā, bet pusgadā, un komisija šo priekšlikumu   pieņēma.

Sēdes vadītājs.  Nav iebildumu deputātiem? Tālāk!

P.Elferts. 26. pants ir precizēts 27. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

P.Elferts. 27. pants ir precizēts jaunajā 28. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

P.Elferts. Un 29. pantā komisija pieņēma frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu attiecībā uz pensijas vecumu - 55 gadi un 60 gadi - un arī precizēja redakciju.

Sēdes vadītājs. Kāpēc te mums ir 27., bet pēc tam 29.?

P.Elferts. 28. pantā nebija priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tāda nu nav tā prakse, ka, ja nav priekšlikumu, tad to pantu vispār neraksta. Viņš taču ir pirmā lasījuma redakcijā.

P.Elferts. Tā ir.

Sēdes vadītājs. Liela vaina nav, bet nu tomēr. Debašu šeit nekādu nav,  bet attiecīgi trešajā lasījumā viņš ir jāieraksta, ka debatēsim par  priekšlikumiem trešajā lasījumā, ja arī nav priekšlikumu.

Lūdzu, tālāk!

P.Elferts. 31. pants ir precizēts jaunajā redakcijā kā 32. pants.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

P.Elferts. ... Bet ir papildināts ar trešo daļu. Faktiski tas nebūtu balsojams un būtu jāizņem ārā, jo mēs iebalsojām Seiles kundzes priekšlikumu 11. pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

P.Elferts. Ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums par 34. panta

2. apakšpunktu... to komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu - svītrot palīgteikumu "bet ne ilgāk par 10 gadiem", tā vietā liekot "...reizinot   tās ar inflācijas pieauguma koeficientu šajā laika periodā". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 7, atturas - 17. Pieņemts priekšlikums.

Tālāk. Pārejas noteikumi.

P.Elferts. Pārejas noteikumos ir ļoti daudz priekšlikumu, un pirmie faktiski, ko jūs redzat pirmajā lasījumā, saistīti ar pārejas periodu un ar  likumu, ko pieņēma un kas faktiski stājās spēkā ar 1991. gadu, taču komisija noraidīja šos priekšlikumus, jo faktiski tas saistās ar pielīdzināto periodu. Un šeit ir svarīgi, lai nepasliktinātu  stāvokli tiem cilvēkiem, kuri saņem pensijas šodien, tāpēc nevajadzētu izmainīt kārtību, pieliekot klāt vai atņemot nost vienai vai otrai iedzīvotāju grupai vai kategorijai. Un tāpēc 25. lapaspusē jūs redzat komisijas izstrādāto variantu, kur saglabājas norma, kas ir iestrādāta vecajā Pensiju likumā un ir ietverta 8.2. punktā. Te ir ļoti daudzi priekšlikumi, kas aicina faktiski svītrot vai pilnveidot tieši šo daļu, kas jau eksistē.

Sēdes vadītājs. Jā, bet mums katrs no šiem priekšlikumiem ir jāizskata atsevišķi un, ja deputāti lūdz, arī jābalso.

Pirmais ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai"  priekšlikums. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - pārejas noteikumu             1. punktu, ievadu un pirmās daļas apakšpunktu izteikt šādā redakcijā... un  tālāk šī redakcija jums ir dota 24. lappusē. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 8, atturas - 15. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk!

P.Elferts. Tālāk ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Pēc vārdiem "Latvijas Republikas armijā" iekļaut vārdus "... Latvijas Republikas pilsoņiem - arī... ", svītrojot "kā arī".

P.Elferts. Tas atkal saistās ar pielīdzināto stāžu, kas ir jau esošajā likumdošanā, un komisija uzskatīja, ka vajag saglabāt esošās normas, nevis   tās svītrot.

Sēdes vadītājs. Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 7, atturas - 13. Pieņemts.

Nākošais priekšlikums - pēc vārdiem "iekšlietu iestādēs" papildināt ar "izņemot VDK".

P.Elferts. Es aicinu noraidīt pēc komisijas priekšlikuma...

            Sēdes vadītājs. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 7, atturas - 10. Tālāk ir deputāta Kokina priekšlikums - pārejas noteikumu 1.panta 2. apakšpunkta ceturto rindkopu izteikt šādā redakcijā: "...Dienests, ierindas un komandējošā sastāva amatos, iekšlietu iestādēs, ja tas noticis Latvijā un bijis lojāls Latvijas valstij". Vai šo jau neizslēdz iepriekšējais balsojums? Vai ir jābalso?

            P.Elferts. Principā - jā! Un arī faktiski nevar izmērīt, kāds ir lojāls. Tas nav objektīvs rādītājs.

            Sēdes vadītājs. Vai deputāts Kokins lūdz balsojumu? Nelūdz.

            Tālāk ir deputāta Resnā priekšlikums. Referents vēlas komentēt?

            P.Elferts. Faktiski tas atkal saistās ar apdrošināšanas stāžu un ar pielīdzināto periodu. Vecie noteikumi ir spēkā, un faktiski mēs mainām to, kas ir jau spēkā, ar atpakaļejošu datumu. Bet Resnā kungs atsauca iepriekšējo priekšlikumu un aicināja mūs faktiski sakārtot šo uz trešo lasījumu.

            Sēdes vadītājs. Tālāk ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums.

            P.Elferts. Tas būtu tas pats.

            Sēdes vadītājs. Deputāta Kokina priekšlikums - sesto rindkopu izteikt šādā redakcijā: "...Mācību laiks aspirantūras dienas nodaļā, pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks". Vai tas jau nav pieņemts?

            P.Elferts. Līdzīga redakcija ir pieņemta par maģistratūru.

            Sēdes vadītājs. Jūs lūdzat balsojumu? (No zāles deputāts J.Kokins: "Balsot.") Diemžēl jūsu dialogs ir tik kluss... Deputāts Kokins lūdz balsojumu.

            P.Elferts. Komisijas priekšlikums ir - noraidīt.

            Sēdes vadītājs. 26.lapaspuse. Sesto rindkopu izteikt šādā redakcijā: "...Mācību laiks aspirantūras dienas nodaļā, pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks". Lūdzu, balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu! Bija signāls? Tagad jābalso. Vēlreiz spiediet pogu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 9, atturas - 20. Pieņemts.

            Gunāra Resnā priekšlikums - papildināt 1.punkta pēdējo nodaļu: "...politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā un izsūtījumā pavadītais laiks - trīskāršā apmērā, bet Galējos Ziemeļos un tiem pielīdzinātajos rajonos (pēc Krievijas klasifikācijas) - pieckārtīgā apmērā."

            P.Elferts. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, atstājot faktiski tā, kā tas ir jau iebalsots un kāda ir esošā kārtība - trīskāršā apmērā.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 5, atturas - 19. Pieņemts.

            Deputāt Kokin, kāds ir jūsu nākošais priekšlikums? Punktus un  komatus nebalsosim. Ja pa daļām jūs lūdzat balsot - tad lūdzu! (No zāles deputāts J.Kokins: "Noņemu.")

            Deputāts Kokins atsauc savu priekšlikumu. (No zāles deputāts  J.Kokins:  "Nē, balsot!") Deputāt Kokin! Jūs tiešām izmantojat sēdes vadītāja labvēlību un nekonsekvenci, bet šoreiz es būšu tomēr konsekvents un nepiekāpšos jums. Ja jūs tiešām viņu atsaucāt un to deputātiem paziņojāt, tad, lūdzu, iesniedziet uz trešo lasījumu, un tad mēs nobalsosim jūsu priekšlikumu.   Lūdzu, tālāk, referent!

            P.Elferts. Ir precizēta pārejas noteikumu 2.punkta otrā daļa, bet ir  līdzīga tai, kā komisija piedāvāja iepriekšējos pārejas noteikumu punktos, kas saistīti ar veco likumu par apdrošināšanas stāžu. Apdrošināšanas stāžam pielīdzināti tikai tie nodarbinātības periodi, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās laikam bija uzskaitīti esošajā likumā. Tāpat kā iepriekšējā punktā arī te ir ļoti daudz priekšlikumu, kas aicina svītrot esošās normas. Tātad viņi būtu balsojami, bet komisijas vārdā es varētu aicināt viņus vienkārši atsaukt vai arī noraidīt.

            Sēdes vadītājs. Vai jūs nevarētu precīzāk tomēr par katru priekšlikumu sniegt savu komentāru, jo šeit, manuprāt, daži priekšlikumi jau izriet no iepriekšējiem balsojumiem? Vai tas pilnīgi nav tā? Ja tā nav, tad jūs komentējiet, un mēs balsosim par katru atsevišķi.

            P.Elferts. Vai es varētu pusminūti lūgt vienu konsultāciju?

            Sēdes vadītājs. Pusminūte konsultācijai.

            P.Elferts. Pēc konsultācijas faktiski frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" tie pirmie divi priekšlikumi nebūtu balsojami, jo faktiski viņi ir jau nobalsoti iepriekšējā punktā. Tātad izpaliek deputāta Kokina un Seiles kundzes priekšlikumi.

            Sēdes vadītājs. Vai visi deputāti tam piekrīt?

            P.Elferts. Un 2.punkta ceturtā sadaļa... Deputāta Resnā priekšlikumu  jau iebalsoja... Faktiski atsauca. Tāpat arī Kuprijanovas kundzes priekšlikums netika uzturēts spēkā iepriekšējā pārejas noteikumu punktā. Un sestā rindkopa... Tas būtu jau nobalsots, ko deputāts Kokins lika priekšā. Tas ir jau iebalsots likuma pantā.

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            P.Elferts. Pārejas noteikumu 3.punktā ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums, un komisija to pieņēma.

            Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu? Nav. Tālāk!

            P.Elferts. Faktiski mēs esam iebalsojuši Kuprijanovas kundzes priekšlikumu, tāpēc Resnā kunga priekšlikums nebūtu balsojams.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            P.Elferts. Tad 4.punktā komisija noraidīja Kuprijanovas kundzes priekšlikumu, jo viņa lūdza izslēgt vārdus, kas saistās ar Nodarbinātības   fondu, kā arī ar Negadījumu un arodslimību apdrošināšanas fonda  izveidošanu.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            P.Elferts. Tāpat arī 5. apakšpunktā Kuprijanovas kundzes priekšlikums būtu noraidāms, jo faktiski šie fondi tiek veidoti atsevišķos likumos. Tas  saistās arī ar darba negadījumu fondu.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            P.Elferts. Ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums - svītrot pārejas noteikumos 8.punktu. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, bet acīmredzot mums būs jāprecizē šis punkts trešajā lasījumā, jo tas saistās faktiski ar iebalsotām normām, kas nesakrīt ar komisijas variantu.

            Sēdes vadītājs. Vai piekrīt frakcijas deputāti? Klusē - tātad piekrīt. Tālāk!

            P.Elferts. Tāpat arī pārejas noteikumu 9.punkts ir precizēts, bet tas saistās ar 8.punktu. Tātad komisijai būs nepieciešams šo punktu precizēt uz trešo lasījumu.

            Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Jā. Tālāk!

            P.Elferts. 10.punktā ir deputāta Resnā priekšlikums, kas saistās ar politiski represēto personu, kurai lūdz iestrādāt koeficienta apmēru - 1,15. Komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo faktiski likumā esošajā normā ir noteikts, ka tiek aprēķināts darba stāžs trīskāršā apmērā. Tātad nebūtu nepieciešama dubultkompensācija. (No zāles deputāts G.Resnais: "Es aicinu balsot!")

            Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais aicinu balsot par savu priekšlikumu. Labklājības ministrs Bērziņa kungs. Lūdzu!

            A.Bērziņš (labklājības ministrs).

            Godāto Prezidij! Godātie deputāti! Es aicinātu tomēr nebalsot par   Resnā kunga priekšlikumu, jo faktiski mēs, izdarot pirms dažiem pantiem balsojumu, esam radījuši situāciju, ka mēs tagad pat savā likumā esam ielikuši Krievijas klasifikāciju, pēc kuras mēs vieniem pieckārtīgi, otriem -   trīskārtīgi... Tagad gan šo pieckārtīgo, gan trīskārtīgo mēs plānojam indeksēt  ar indeksu 1,2 vai 1,5. Es piedāvāju šodien nebalsot šo jautājumu vai arī   balsot pret Resnā kunga priekšlikumu un saskaņot to uz trešo lasījumu, jo pretējā gadījumā man ir zināmas šaubas, kā mēs vispār nobeigsim trešajā lasījumā šo likumprojektu. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais. Lūdzu!

            G.Resnais (LZS).

            Es pacentīšos neatcerēties pagātni un arī nepieminēšu spožo nākotni un apmierinošo tagadni. Jā, likumīgi politiski represētajam cilvēkam Sibīrijā pavadītais laiks šajā stāža ziņā tiek pielīdzināts viens pret trīs, taču mēs ļoti  labi zinām šodienas pensijas, cik tur tiek maksāti santīmi - tagad - 33, bet bija 29 santīmi par gadu. Nu tad parēķiniet, cik tas trīskāršotais gads ir iedevis naudu! Un mēs ļoti labi zinām, kas, neskatoties uz visiem labajiem 5.Saeimas lēmumiem, kuri it kā atvieglo likteni politiski represētajiem, arī transportā un medicīnā, kas šodien notiek. Un arvien vairāk mēs dzirdam: prasiet sev solīdu pensiju, lai jūs varat dzīvot! Medicīna ir apsīkusi, pašvaldības ir bez naudas,  un šie cilvēki, kuriem šī neatkarība ir bijusi primārā, šodien dabū ciest vēl vairāk. Es šeit neredzu nekādas problēmas, lai pielietotu šo koeficientu 1,15,   jo šeit jau arī faktiski vairāk ir morāls algas un pensijas paaugstinājums, kas izdzīvošanai ir nepieciešams. Es lūdzu atbalstīt savu priekšlikumu.

            Sēdes vadītājs. Tagad mums būtu jāprecizē un jānolasa šis  priekšlikums. 10.punktu papildināt ar jaunu sadaļu sekojošā redakcijā: "Politiski represētās personas ar apdrošināšanas stāžu vīriešiem - 25 gadi, sievietēm - 20 gadi, koeficienta apmērs 1,15." Par ko ir runa? Tātad mēs balsosim par jūsu priekšlikumu - 10.punktu papildināt ar jaunu sadaļu   sekojošā redakcijā: "Politiski represētās personas ar apdrošināšanas stāžu vīriešiem - 25 gadi un sievietēm - 20 gadi, koeficienta apmērs 1,15". Lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 1, atturas - 18. Pieņemts. Tālāk!

            P.Elferts. Pāriesim pie nākamā punkta un to precizēsim uz trešo lasījumu. Tātad būs precizēta redakcija nākamajā daļā par tiem, kas ir strādājuši sevišķi smagos apstākļos, viņu koeficients ir 1,2 un 1,22.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            P.Elferts. Tāpat ir precizēta redakcija, kas saistīta ar tiem cilvēkiem,  kuri strādājuši kaitīgos apstākļos: 1,1 - sievietēm, 1,09 - vīriešiem.

            Nākamā daļa, kas saistīta ar tiem, kuri nodarbojās ar Černobiļas   avārijas seku likvidāciju, ir izslēgta, bet tajā pašā laikā ir papildināts ar 11.punktu, ar jaunu otro daļu, kas saistīta ar bērniem: "...Piešķirot apgādnieka zaudējuma pensiju bērniem, kas pēc Černobiļas AES avārijas dzimuši tās seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēs, pensijas aprēķināšanai mirušā apgādnieka faktiskais (iespējamais) pensijas kapitāls indeksējams ar koeficientu 1,1."

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

            P.Elferts. Tāpat ir jauns 12.punkts, kas saistīts ar izdienas pensijām, ko es jau nolasīju, apspriežot likuma pantus, kas saistīti ar pensiju veidiem.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            P.Elferts. Nākamais ir deputāta Kokina priekšlikums. Viņš ir izstrādājis jaunu mehānismu (šī matemātiskā formula ir jums priekšā), bet tas saistīts ar vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu, un komisija atbalstīja iepriekšējo redakciju, kas saistīta ar reālām individuālām iemaksām, nevis ar vidējām iemaksām. Tātad komisija noraidīja šo priekšlikumu, un es komisijas vārdā aicinu arī Saeimu noraidīt šo priekšlikumu. (No zāles deputāts J.Kokins: "Es iestājos par balsojumu.")

            Sēdes vadītājs. Deputāts Kokins lūdz balsot. Labklājības ministrs Bērziņa kungs. Lūdzu!

            A.Bērziņš (labklājības ministrs).

            Godājamo Prezidij! Godājamie deputāti! Kokina kunga balsojums pēc būtības kopē to likumdošanu, to sistēmu, kas mums ir šodien, ka tiek rēķināta vidējā darba alga gadā. Mēs šodien runājam par personificētiem katra cilvēka apdrošināšanas maksājumiem, un, ja mēs šādu priekšlikumu nobalsosim   "par", tad faktiski šis princips, kuru mēs gribam ieviest, izstrādājot šo likumu, ka katram ir savas personificētas apdrošināšanas iemaksas un ka katram viņa izmaksājamā naudas summa tiek rēķināta pēc šīm personificētajām iemaksām, ko viņš ir iemaksājis, tad šī shēma sabrūk. Es aicinātu atbalstīt komisijas variantu un balsot "pret".

            Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Kokins - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu - jums vārds!

            J.Kokins (LZS).

            Augsti godātie kolēģi! Manis piedāvātā shēma faktiski ņem vērā divus faktorus, un tas ir viens, ko nupat minēja cienījamais ministra kungs. Tās ir fondētās iemaksas, tā mums ir kopējā daļa, taču manā shēmā ietilpst arī daļa, kas ņem vērā pirms 1996.gada sociālos maksājumus, ko cilvēki ir maksājuši, strādādami visu savu mūžu. Taču, ja ņem vērā Labklājības ministrijas piedāvāto variantu, tad šī iepriekšējā daļa, šis iepriekšējais darba stāžs, it sevišķi tiem cilvēkiem, kuri tuvākajā laikā ies pensijā, respektīvi, tūlīt pēc 1996.gada, praktiski īsti netiek ņemts vērā. Lūk, tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, lai aizstāvētu šo cilvēku intereses.

            Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņa kungs. Lūdzu!

            A.Bērziņš (labklājības ministrs).

            Godājamo Prezidij! Godājamie deputāti! Šāds priekšlikums, šāda  shēma varētu būt, bet tādā gadījumā, ja mēs sekojam šai loģikai, mums šajā shēmā ir jāiestrādā visi gadi, sākot ar 1940.gadu. Mēs šodien virzāmies uz pavisam citu shēmu. Tātad nav nekāda pamata teikt, ka tieši šajos trijos gados vai kādos citos gados apdrošināšanas maksājumi ir personificēti, un ir  vispārējā kārtība, kādu mēs nupat, skatoties pārejas formulu, paņēmām un sakārtojām  iepriekšējā darba stāža pielīdzināšanu apdrošināšanas stāžam. Un, ja mēs virzāmies uz iepriekšējā darba stāža pielīdzināšanu apdrošināšanas stāžam vispārējā kārtībā, tad nav nekāda pamata runāt par trim atsevišķiem gadiem kā izņēmumu. Es aicinātu jūs balsot par komisijas variantu. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Zvanu! 34.lappusē ir deputāta Kokina priekšlikums - pārejas noteikumu 13.panta sākuma kapitāla formulu izteikt šādi... un tālāk jums ir šīs formulas teksts. Balsosim, lūdzu, par deputāta Kokina  priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 16, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts. Paliek pirmā lasījuma redakcija. Nav jābalso arī komisijas, jo nekas nav izmainīts komisijas variantā.

            P.Elferts. 13.punktā ir precizēta redakcija, un tad ir deputāta  Zaščerinska priekšlikums, taču komisija noraidīja šo priekšlikumu, jo tas saistīts, kā jūs redzat, ar ne mazāk par vidējo sociālās apdrošināšanas   iemaksu, un tad faktiski mēs gribam koncentrēties, piemēram, uz minimālo algu, bet uz vidējo nekādi, jo faktiski mēs pārejam uz individuālām iemaksām, nevis vidējām.

            Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis. Lūdzu! Atklājam debates par  jūsu priekšlikumu.

            J.Zaščerinskis (TPA).

            Cienījamie kolēģi! Pašlaik rajonu pilsētās, mazpilsētās, laukos ir ļoti daudz pirmspensijas vecuma cilvēku, kuri strādā par minimālo algu vai strādā gadījuma darbus un saņem, kā saka, varbūt vēl mazāk par minimālo algu. Pēc pašreizējās kārtības aprēķinot pensiju šiem cilvēkiem, var teikt, ka viņi praktiski paliek gandrīz vai bez pensijas. Tāpēc es ierosināju aprēķināt pēc vidējās cilvēka iemaksas, bet ne mazāk par vidējo valstī, lai tie cilvēki, kuri varbūt ir nostrādājuši visu mūžu sūrā grūtā darbā, varbūt tiešām visu mūžu ir pelnījuši lielu algu, bet šos pēdējos gadus vairs nav spējīgi to izdarīt ne jau sava slinkuma, ne jau savas neizdarības dēļ, ja viņi nav spējīgi tagad nopelnīt pat minimālo algu, tad lai praktiski viņi nepaliek bez pensijas, pārrēķinot šādi pensiju. Jo vairāk tāpēc, ka šeit ir arī zināma pretruna. 37.lappusē šim pantam ir piebilde, ka, teiksim, ja persona pēc likuma spēkā stāšanās nav strādājusi,  tad vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu nosaka pēc 1995.gada vidējiem maksājumiem, taču ja viņš ir strādājis, bet saņēmis tikai minimālo algu, tad   viņam aprēķinās pēc viņa izpeļņas, kas ir krietni mazāka. Pie tam, ja viņš ir strādājis šajā periodā mazāk par 12 mēnešiem,  tad  kopējo atskaitījumu dalīs  ar 12, un tad  arī parādīsies mazāk. Manuprāt,  te nav loģikas, tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu.

            Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņa kungs. Pēc tam -  Makarova kungs.

            A.Bērziņš (labklājības ministrs).

            Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Zaščerinska kunga  priekšlikums ir ļoti  vērā ņemams un it kā izsvērts, taču, no otras puses,  šeit mēs atkal sastopamies ar to pašu, ka mēs mēģinām noteikt vidējos sociālās apdrošināšanas maksājumus, dažādas vidējās kategorijas, kas ir pretrunā ar to, ko mēs runājam par katra cilvēka konkrētajām personificētajām  apdrošināšanas iemaksām. 

            Turklāt, es  gribu kategoriski iebilst pret to, ka kādam laukos varētu nebūt  pensija vai kādam pilsētā varētu nebūt pensija. Saskaņā ar šo likumu visiem pienāksies minimālā pensija neatkarīgi no tā, kā tas notiks, un  neatkarīgi no tā, ko viņš būs samaksājis.

            Attiecībā uz Zaščerinska kunga piebildi par to, ka vienreiz jau šā likumprojekta pārejas noteikumos tika runāts  par sociālās  apdrošināšanas iemaksu un  vidējo algu.  Es gribu teikt tā: jā, mēs esam padomājuši,   mēs esam domājuši par to, ka ir pilnīgi iespējama tāda situācija, ka atsevišķos reģionos varētu  būt tādi cilvēki, kas pēdējos piecus gadus kaut kādu iemeslu dēļ nav strādājuši. Un mums tas  ir jāņem vērā, ir  jāatrod viens atskaites punkts, kuru mēs varam paņemt kā universālu rādītāju, pārejot uz šo jauno pensiju shēmu, un tas tik tiešām ir šis  1995.gada vidējais rādītājs. Tāpēc, godātie deputāti, lai saglabātu šos pašus pamatprincipus, kas ir  ielikti likumā, es aicinu jūs balsot par komisijas sagatavoto variantu, jo tas faktiski atrisina    to jautājumu,  par kuru runāja Zaščerinska kungs.

            Sēdes vadītājs. Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs. Pēc tam - deputāts Zaščerinskis - otrreiz.

            V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

            Godājamā Saeima! Labklājības ministrija, piedāvājot šādu formulu,   bija pārņemta ar vienu domu - stimulēt šobrīd strādājošos, lai viņi  uzrādītu reāli saņemto algu. Zaščerinska kunga  priekšlikums šobrīd pasaka: lai dzīvo  privātstruktūru vadītāji  - 28 lati oficiāli,  bet  300 lati kabatā!  Un Labklājības ministrijai ir pietiekami daudz faktu, kas pierāda, ka privātās struktūras  nevēlas maksāt reālo darba algu, ko maksā cilvēkiem, ka tas  nemaksā nodokļus,  un šādā veidā mēs tikai stimulēsim šo kārtību.

            Tajā pašā laikā pensiju likumdošana paredz, ka,  ja cilvēka maksājumi  ir  bijuši pietiekoši mazi, tad  viņš saņem ne mazāk kā... Tāpēc  es tiešām aicinu jūs šoreiz balsot par komisijas   priekšlikumu. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

            J.Zaščerinskis (TPA).

            Cienījamie kolēģi! Es negribu piekrist Makarova  kungam. Ja jau cilvēkam ir iespēja saņemt 300 latu  algu, ja viņš zinās savus atskaitījumus no 300 latu algas, ka  no šiem atskaitījumiem viņš  saņems pensiju, tad diez vai viņš tam piekritīs. Taču, ja cilvēks saņem tikai, kā saka, minimālo algu vai, teiksim, nedaudz virs minimālās algas  un ja  mums ir ieraksts, ka,  ja viņš vispār nav strādājis šajā periodā, tad viņam aprēķina pēc  vidējiem atskaitījumiem  1995.gadā...  Tieši tad varēs iznākt tā, ka viņš labāk pasaka: "Jūs man samaksājiet minimālo algu un pierādiet, ka  es neesmu strādājis. Tad es  pēc diviem vai trijiem gadiem, aizejot pensijā, saņemšu pensiju pēc 1995.gada vidējās republikas  iemaksas. Vidējās! Taču,  ja jūs man parādīsit tos 28 latus,  tad es tikai no tiem 28 latiem  piemaksu saņemšu.  Pie tam, ja es nebūšu strādājis visu gadu jeb mazāk par 12 mēnešiem,  tad man  to   nostrādāto mēnešu summu dalīs vēl ar 12, līdz ar to vēl mazāk būs." Tā ka es uzskatu, ka mēs varam panākt tieši pretējo, ka tie, kuri saņem mazāku summu, centīsies vispār saņemt konvertā un vispār neparādīs, ka viņi strādā, lai saņemtu pēc 1995.gada vidējās valsts iemaksas.

            Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņa kungs! Lūdzu!

            A.Bērziņš (labklājības ministrs).

            Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Nevar uzrakstīt tādu likumu, kas vienlaicīgi nodrošinātu esošajiem pensionāriem pārticību,  un tādu, kas vienlaicīgi nodrošinātu to, ka strādājošie reāli uzrādītu ienākumus un maksātu nodokli. Nav iespējams šīs divas lietas pilnībā apvienot. Tāpēc mums šodien   ir jāizškiras, kas mums ir primārais - savākt iespējami daudz naudas sociālajā budžetā, lai varētu nodrošināt  cilvēka cienīgus dzīves apstākļus jau    esošajiem pensionāriem,  vai radīt sistēmu, kas vēl trīs gadus pieturēsies  pie kaut kādiem vidējiem rādītājiem, kuru šajā pensijas shēmā nav, un tādējādi tas pietiekami  neieinteresēs  cilvēkus  uzrādīt savus patiesos ienākumus. Tā ir tā lielā izšķiršanās! 

            Ja mēs pieņemam šodien Zaščerinska  kunga priekšlikumu,  tad faktiski tas nozīmē to, ka strādājošie, kuri šodien pilnībā neuzrāda visus savus ienākumus, viņi arī tuvāko trīs gadu laikā tos  vēl neuzrādīs. Tas nozīmē, ka nebūs šo papildu līdzekļu, uz kuriem mēs ceram sociālajā budžetā, lai nodrošinātu cilvēku cienīgu dzīvi esošajiem pensionāriem. Un tas nozīmē to, ka tā labā dzīve viņiem sāksies tikai pēc trim gadiem.  Es, protams, varbūt mazliet paspilgtinu krāsas, bet es uzskatu, ka tas šoreiz ir principiāli nepieciešams, jo tas  ir  pamatakmens visam tam darbam, ko mēs esam izdarījuši, un tāpēc es aicinu balsot par komisijas sagatavoto priekšlikumu un atbalstīt to. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Debates esam pabeiguši. 35. un 36. lapaspusē ir deputāta Zaščerinska priekšlikums: "Pārejas noteikumu    13.punktā vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksas formulējumu, aizejot pensijā 1997.gadā,  izteikt sekojoši". Un tālāk seko teksts. Vai varam balsot? Lūdzu, balsosim par deputāta Zaščerinska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par  - 23, pret - 14, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju!   Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 2, atturas - 7.  Ir pieņemta komisijas redakcija. Tālāk!

            P. Elferts. Mēs beidzot esam izskatījuši visus strīdīgos punktus,  un  te  ir 14.punkts, kur ir precizēta redakcija. Tur vajadzētu būt 14.punktam, nevis 15. punktam.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

            P.Elferts. Par  15.punktu  ir frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, kurā  lūdz izskatīt iespēju indeksēt pensijas ik pusgadu, nevis gadu, un  komisija to pieņēma.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            P.Elferts. 16.punkts ir precizēts.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            P.Elferts. Arī 16.punkta  3. un 4.apakšpunkts, kā arī 6.apakšpunkts.

            Sēdes vadītājs. Ir precizēts.

            P.Elferts. 17.punkts ir izteikts jaunā redakcijā, kas saistīta ar invalīdu medicīnisko sociālo aizsardzību, lai būtu šī lieta sakārtota.

            Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.  Tālāk! 18.punkta redakcija ir precizēta. Vai ir iebildumi? Nav.

            P.Elferts. Komisija atbalstīja deputātes  Kuprijanovas  priekšlikumu - svītrot 19.punktu, bet komisija  pieņēma lēmumu - atbalstīt jaunu redakciju,   to, kuru jau nolasīja. Es atļaušos vēlreiz  nolasīt, jo tas ir ļoti svarīgi. "Invaliditātes pensijas vietā piešķirtā vecuma  pensija invaliditātes laikā nevar būt mazāka par invaliditātes pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim".

            Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu?

            P.Elferts. Pēdējais - 22.punkts  ir izteikts jaunā redakcijā.

            Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.  Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim  par likumprojekta "Par valsts pensijām" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 4, atturas - 2. Pieņemts.

            P.Elferts. Aicinu iesniegt priekšlikumus uz trešo lasījumu līdz 24.oktobrim.

            Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

            P.Elferts. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu, kurā tā lūdz Saeimas sēdes  darba kārtībā pārcelt un izskatīt likumprojektus "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" (17.punkts), "Grozījumi likumā "Par zemes nodokli"" (darba kārtības 20.punkts),  "Grozījumi likumā  "Par muitas nodokli  (tarifiem)"" (darba kārtības 30.punkts) pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". Vai deputātiem  ir  iebildumi? Nav. Šis priekšlikums ir pieņemts. Pārtraukums līdz 15.30.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies! Rezultātu, lūdzu! Reģistrējušies ir             42 deputāti... 43... 44... 45... 48...

Vēlreiz reģistrēsimies! Reģistrācija! Rezultātu, lūdzu! Reģistrējušies ir 56 deputāti.

Nākamais ir darba kārtības 29. jautājums - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam"". Otrais lasījums. Budžeta un  finansu (nodokļu) komisija. Referenta nav. Jautājums ir pieteikts. Vai ir referents? Lūdzu! Indra Sāmīte - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

I.Sāmīte (LC).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Izskatīšanai jums ir nodoti sagatavotie materiāli par budžeta grozījumiem - grozījumiem 1995. gada   valsts pamatbudžetā, un šis ir otrais lasījums.

Šajos budžeta grozījumu priekšlikumos, manuprāt, ir ļoti reāli atspoguļoti sagaidāmie ieņēmumi līdz gada beigām, kā arī ar to kopā paredzēto budžeta deficītu... uzrāda maksimālo finansējumu, maksimālo iespējamo finansējumu, izdevumu apjomus.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos... Ir troksnis zālē, kolēģi jūs nedzird. Runājiet, lūdzu, skaļāk, un jūs, kolēģi zālē, esiet klusāki! Tad vairāk  dzirdēsiet. Lūdzu!

I.Sāmīte. Tātad kopumā ir paredzēts samazināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus par  83 90 661 latu un apstiprināt pamatbudžeta ieņēmumus par 368 880 000 latu. Ir paredzēts palielināt budžeta deficītu no 40 miljoniem     latu... no 52 375 303 latiem uz 92 375 303 latiem. Un valsts pamatbudžeta izdevumos izdevumus samazināt par 30 715 358 latiem. Kopīgie izdevumi tātad būtu 463 055 303 lati.

Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, izskatot budžetu sēdēs, Budžeta komisija ir sagatavojusi nedaudz atšķirīgu izskatīšanas kārtību, tātad balsojums vienlaicīgi par ieņēmumu avotiem un izdevumiem.  Mums ir saņemti apmēram  150 priekšlikumu, tā ka mans priekšlikums būtu bez kavēšanās ķerties klāt pie 1. panta.

1. pantā pirmais priekšlikums otrajam lasījumam ir samazināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus par 19 520 000 latu. Sākotnēji bija paredzēti komercbanku noguldījumu kompensācijai 23 miljoni latu gadā ieņēmumos un arī izdevumos, bet, strādājot pie šīs procedūras, izrādās, ka nav iespējams  apgūt tādas summas, un tāpēc mēs lūdzam samazināt. Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par 1. pantu? Nevēlas. Līdz ar to iebildumu nav? Pieņemts ir 1. pants.

Tālāk!

I.Sāmīte. Otrais priekšlikums 1. pantā ir Gaiļa kunga. Tātad - palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus par 1 800 000 latiem. Tas ir paredzēts  zinātnes un augstākās izglītības finansēšanai. Budžeta komisija ir atbalstījusi  šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Neviens nevēlas. Iebildumu nav? Pieņemts.

I.Sāmīte. 2. pantā priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. 3. pantā ir tas pats priekšlikums, kas ir saistīts ar 1. pantu, tātad samazināt valsts pamatbudžeta izdevumus par 19 520 000 latu. Tas ir saistīts ar augstāk minētajiem ieņēmumiem. Budžeta komisija to ir apstiprinājusi un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav?  Pieņemts.

I.Sāmīte. Un Ministru prezidenta Māra Gaiļa kunga priekšlikums - palielināt valsts budžeta izdevumus par 1 800 000 latu. Atkal iet kopā ar          1. pantā paredzētajiem... Budžeta komisija to apstiprināja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

I.Sāmīte. 4. pantā, kurā ir runa par dotācijām un mērķdotācijām pašvaldībām, priekšlikumu nebija.

Mans priekšlikums būtu šinī brīdī skatīt pirmo tabulu par pirmajiem pielikumiem, kur mēs esam saņēmuši visus priekšlikumus par atsevišķiem grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Tātad mēs pēc 3. panta... pēc 4. panta pārejam... Kādi tie dokumenti būtu, lūdzu?

I.Sāmīte. Tā ir pirmā tabula...

Sēdes vadītājs. Dokumenta numuru nosauciet!... Pirmā tabula...

I.Sāmīte. 1. tabula tam pašam dokumentam.

Sēdes vadītājs. Vai visiem deputātiem ir šī pirmā tabula? Lūdzu, turpiniet!

I.Sāmīte. Tā... Tātad 1. priekšlikums ir jau iepriekš atbalstīts, un te ir jāskata pa pantiem. Ir runa par Gaiļa kunga priekšlikumiem.

2. priekšlikums ir tātad 500 tūkstošus novirzīt arodskolu finansēšanai. Budžeta komisijas viedoklis ir - atbalstīt. Un tas ir no Privatizācijas fonda.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Lūdzu, tālāk!

I.Sāmīte. 2. priekšlikums ir 600 tūkstošus paredzēt - no Privatizācijas  fonda līdzekļus novirzīt augstskolu finansēšanai. Budžeta komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

I.Sāmīte. Tātad 3. ... 4. priekšlikums: 700 tūkstoši latu zinātnei - no Privatizācijas fonda. Budžeta komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

I.Sāmīte. 5. priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina Ministru kabineta un ministriju izdevumus samazināt par 3 229 994 latiem. Budžeta komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Komisija neuztur to spēkā un neprasa balsojumu? Tālāk!

I.Sāmīte. 6. priekšlikums ir deputātes Kuprijanovas - noņemt Ministru kabineta izdevumiem 63 153 latus un novirzīt izdevumus pagaidu sabiedrisko darbu organizēšanai. Budžeta komisija to neatbalstīja tāpēc, ka nav uzdoti konkrēti samazinājuma izdevumi un arī nav faktiskas vajadzības.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vai frakcijas deputāti lūdz balsot? Nelūdz.

Tālāk, lūdzu!

I.Sāmīte. 7. priekšlikums ir deputāta Stalta priekšlikums - samazināt Ministru kabineta locekļu darba samaksas fondu par 40 tūkstošiem, novirzot izdevumu naudu Valsts kontrolei kopumā. Ņemot vērā, ka tas ir atpakaļ ejošs, Budžeta komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts nelūdz balsot? Tālāk!

I.Sāmīte. 8. priekšlikums ir deputāta Bunkša priekšlikums - Valsts civildienesta pārvaldei palielināt darba samaksas fondu, tas ir, nemainot  kopējo finansējumu. Budžeta komisijai nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Tālāk!

I.Sāmīte. Tātad 9. un 10. priekšlikums... 9. priekšlikums ir deputātes Kuprijanovas - noņemt Aizsardzības ministrijai 474 634 latus un tos novirzīt pabalstiem bērnu piedzimšanas gadījumā. Budžeta komisija to neatbalsta, un Labklājības ministrija jau tālākajos priekšlikumos ir sagatavojusi pati savus priekšlikumus šinī jautājumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte lūdz balsojumu? Nelūdz. Tālāk!

I.Sāmīte. Deputātes Kuprijanovas priekšlikums - Aizsardzības ministrijas izdevumus kopā samazināt par 1 777 800 latiem, lai palielinātu pabalstus ģimenēm, kuras audzina bērnus. Atkal Budžeta komisija to neatbalsta - tāpēc, ka nav norādīti precīzi izdevumu posteņi un Labklājības ministrija ir tālāk budžeta projektā sagatavojusi savus priekšlikumus šim pašam izdevumu postenim.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem?

I.Sāmīte. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - samazināt Aizsardzības ministrijas Centrālā aparāta izdevumus par                 104 tūkstošiem latu.  Budžeta komisija to neatbalsta, jo tad ir principā  jāpieņem lēmums par ministrijas pastāvēšanas nepieciešamību.

Sēdes vadītājs. Komisija nelūdz balsojumu? Deputātiem nav iebildumu?

            I.Sāmīte. 12. priekšlikums ir deputāta Karnupa priekšlikums -  samazināt dotāciju Baltijas Informācijas aģentūrai par 4755 latiem un to novirzīt   Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanai un  restaurācijai. Budžeta komisija to atbalsta.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.

            I.Sāmīte. 13.priekšlikums ir deputātes Kuprijanovas - Ekonomikas ministrijas Centrālajam aparātam izdevumus samazināt par 7592 latiem un novirzīt līdzekļus Latvijas Nedzirdīgo savienībai (valsts dotācija). Budžeta komisija to neatbalsta.

            Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tālāk!

            I.Sāmīte. 14.priekšlikums. Deputātes Kuprijanovas priekšlikums - samazināt Ekonomikas ministrijas Centrālā aparāta izdevumus par 7592   latiem un tos novirzīt Latvijas Invalīdu biedrībai uzņēmējdarbības  veicināšanai. Budžeta komisija to neatbalsta.

            Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātes Kuprijanovas priekšlikumu - Ekonomikas ministrijas Centrālā aparāta izdevumus samazināt par 7592 latiem un Latvijas Invalīdu biedrībai uzņēmējdarbības veicināšanai piešķirt valsts dotāciju tieši tādā pašā apmērā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 10, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

            Tālāk, lūdzu!

            I.Sāmīte. 15.priekšlikums. Deputātes Kuprijanovas priekšlikums - samazināt Finansu ministrijas Centrālā aparāta izdevumus  par 6400 latiem un līdzekļus novirzīt protezēšanai. Ņemot vērā to, ka nav uzrādīti precīzi izdevumu posteņi, Budžeta komisija to neatbalstīja.

            Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos. Lūgums referentei. Mūs informē radio, ka viņi nevar translēt, ja jūsu balss būs tik klusa.

            I.Sāmīte. Es atvainojos. Es centīšos runāt skaļāk. Vai atkārtot?

            Sēdes vadītājs. Nē! Atkārtot nevajag, bet vajag ņemt vērā turpmāk. Tātad mēs skatām priekšlikumu par Finansu ministrijas Centrālo aparātu, un deputāti lūdz balsojumu - es tā sapratu. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - samazināt izdevumus Finansu ministrijas Centrālajam   aparātam par 6400 latu, bet protezēšanu tieši par šo summu palielināt. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 2, atturas - 22. Priekšlikums ir pieņemts.

            Godātie kolēģi! Ir atļauti starpsaucieni, nevis svilpieni. Nākamajā reizē būs stingrs aizrādījums, nosaucot uzvārdu.

            Tālāk, lūdzu!

            I.Sāmīte. 16.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina izdevumus Finansu ministrijas Centrālajam aparātam samazināt par 161 000 latu. Ņemot vērā, ka tas ir 20% samazinājums attiecībā uz  atlikušajiem diviem mēnešiem, vienlaicīgi ir jāpieņem lēmums par šīs ministrijas likvidēšanu. Budžeta komisija to nav atbalstījusi.

            Sēdes vadītājs. Komisija nelūdz balsojumu. Tālāk!

            I.Sāmīte. 17.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - no Valsts īpašuma fonda samazināt investīcijas par 715 000  latu. Budžeta komisija to neatbalstīja, jo tas nav reāls ieņēmumu avots. Šī nauda jau ir izmantota pils rekonstrukcijai.

            Sēdes vadītājs. Neuztur spēkā un nepieprasa balsojumu. Tālāk!

            I.Sāmīte. 18.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija   tātad izsaka priekšlikumu attiecībā uz dotāciju Banku aģentūras izveidošanai           (1 000 000 latu) un neparedzētiem līdzekļiem Banku aģentūras izveidei. Budžeta komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, uzskatot, ka tas nav reāls seguma avots.

            Sēdes vadītājs. Komisija neuztur spēkā šo priekšlikumu. Deputāti to uztur...

            I.Sāmīte. Bet nav arī tāpēc līdzekļu budžetā.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu: dotācija Banku aģentūras izveidošanai - mīnus 1 miljons latu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 19, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

            Tālāk, lūdzu!

            I.Sāmīte. 19.priekšlikums - samazināt kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 68 130 latiem un šo summu piešķirt Kultūras ministrijai bibliotēku un muzeju darbinieku algas palielināšanai. Tas ir saistīts ar   Ministru kabineta 1995.gada 20.aprīļa noteikumiem nr.115. Budžeta komisija to atbalsta.

            Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

            I.Sāmīte. 20.priekšlikums - samazināt kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 6070 latiem - Izglītības un zinātnes ministrijai bibliotēku un muzeju darbinieku algas palielināšanai. Budžeta komisija to atbalsta.

            Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

            I.Sāmīte. 21.priekšlikums - samazināt kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 9620 latiem un novirzīt šo summu bibliotēku un muzeju darbinieku algas palielināšanai. Budžeta komisija to atbalsta.

            Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

            I.Sāmīte. 22.priekšlikums - samazināt kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 3330 latiem un šo summu novirzīt Tieslietu ministrijai  bibliotēku un muzeju darbinieku algas palielināšanai. Budžeta komisija to atbalsta.

            Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

            I.Sāmīte. 23.priekšlikums - samazināt kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 7120 latiem un šo summu novirzīt, lai finansētu bibliotēku un muzeju darbinieku algas palielināšanu. Budžeta komisija to atbalsta.

            Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes. Tālāk!

            I.Sāmīte. 24.priekšlikums - samazināt kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 2 940 latiem un palielināt Aizsardzības ministrijai līdzekļus bibliotēku un muzeju darbinieku algu palielināšanai. Budžeta komisija to atbalsta.

            Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk!

            I.Sāmīte. 25.priekšlikums - samazināt kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 830 latiem un šo summu novirzīt Satiksmes ministrijai  bibliotēku un muzeju darbinieku algu palielināšanai. Budžeta komisija to atbalsta.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu! Juris Sinka - frakcija "Tēvzemei un brīvībai". Godātie deputāti, paceliet vismaz roku, ja jūs gribat runāt!

            Juris Sinka - "Tēvzemei un brīvībai". Lūdzu!

            J.Sinka (TB).

            Priekšsēža kungs! Es tā skatos tagad uz leju - tur ir garš, garš saraksts   ar mīnusiem reabilitētajiem cilvēkiem. Kad viņi tos dabūs atpakaļ? Vismaz kaut kādu paskaidrojumu mums vajadzētu beigās dzirdēt. Mēs te tā visi piekrītam par daudz lēti.

            I.Sāmīte. Es ļoti atvainojos. Tas ir mans nelielais pieredzes trūkums. Man bija jāpaskaidro, ka pirmajā lasījumā kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem palielināja. Oriģinālajā jeb sākotnējā budžetā bija 2,5 miljoni. Palielināja par 2,8 miljoniem, un tagad mēs esam samazinājuši nedaudz, tātad lai varētu segt šīs algu izmaksas, kuras ir Ministru kabinetā apstiprinātas muzeju un kultūras darbiniekiem, kā ir paredzēts. Un tas vienkārši nāk viss vienā strīpiņā, pēc kārtas. Tātad kompensācija reabilitētajiem pilsoņiem paliek uz gadu 4,6 miljoni. Un tas ir aprēķināts reāli pēc tā, kādas ir bijušas tiesu prasības un kādi ir mūsu pienākumi.

            Sēdes vadītājs. Deputāti lūdza paskaidrot, cik samazināts ir ar šiem labojumiem.

            I.Sāmīte. Reabilitētajiem pilsoņiem kompensāciju samazinājums kopā  ir par 100 000 latiem. 100 000 latu kopā ir visas tās pozīcijas.

            Sēdes vadītājs. No 4,6 miljoniem 100 000. Tūlīt izrēķināsim.

            I.Sāmīte. Tāpēc, ka nāks vēl dažas pozīcijas nost. Viss kopā attiecībā pret šo ieņēmumu avotu. Bet kompensācijas par algām ir 100 000. Es atvainojos. No kompensācijas reabilitētajiem nāk nost 100 000.

            Sēdes vadītājs. Minūti ilga pauze konsultācijām. Lūdzu uzmanību!

            I.Sāmīte. Nākamie 15 Budžeta komisijas atbalstītie priekšlikumi samazina kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 311 000 latu, no kuriem 100 000 ir, lai nodrošinātu bibliotēku un muzeju darbinieku algas. Pirmais tiešām ir 68, bet, ja jūs saskaitāt, sanāk - līdz 26.priekšlikumam ir 100 000. Un tad vēl atsevišķi pāris priekšlikumi, Kalniņa kungs!

            Sēdes vadītājs. Vai varam skatīt tālāk? Tātad mēs apstājāmies...

            I.Sāmīte. ...pie 25.priekšlikuma.

            Sēdes vadītājs. Satiksmes ministrijai no valsts budžeta finansēto bibliotēku un muzeju darbinieku algas palielināšanai - 830 lati. Nav  iebildumu? Lūdzu, tālāk!

            I.Sāmīte. 26.priekšlikums - samazināt kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 1 960 latiem un par to pašu summu palielināt līdzekļus Iekšlietu ministrijai, lai finansētu bibliotēku un muzeju darbinieku algas palielināšanu.

            Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Tālāk!

            I.Sāmīte. 27.priekšlikums ir deputāta Kalniņa priekšlikums - samazināt kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 10 000, piešķirot šo summu  Valsts vienotās informātikas un sakaru centram. Budžeta komisija to   atbalstīja. Tas ir tāpēc, lai varētu izveidot vienotu valsts informātikas tīklu un centru.

            Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Imanta Kalniņa ierosināto priekšlikumu - Valsts vienotās  informātikas un sakaru centram piešķirt 10 000 latu un samazināt kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 10 000. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 10, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts.

            Lūdzu, tālāk!

            I.Sāmīte. 28.priekšlikums ir deputāta Kalniņa priekšlikums - samazināt kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 63 885 latiem un šo summu novirzīt Valsts kases departamenta Centrālajam aparātam Valsts kases  darbības uzlabošanai. Budžeta komisija to atbalstīja.

            Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot, bet pirms balsošanas vēlas runāt Imants Kalniņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu, jums vārds - par šo priekšlikumu.

            I.Kalniņš (LNNK).

            Gribu paskaidrot, kādēļ ir šis lūgums, lai šī summa tiktu piešķirta Valsts kases departamenta Centrālajam aparātam.

            Saskaņā ar likumu par budžetu un finansu vadību, kā mēs visi zinām, jo mēs pieņēmām šo likumu, visi asignējumi - gan valsts pamatbudžeta, gan speciālo budžetu asignējumi - ir jāizdara Valsts kasei. Diemžēl šogad  neizdevās šo problēmu noregulēt, gluži vienkārši tā iemesla dēļ, ka Valsts kases departamentam trūkst gan štatu, gan citu attiecīgo elementu. Tā kā ar nākamo gadu... Mēs paši sūdzējāmies par to, ka mums nav kontroles pār speciālo budžetu izlietojumu. Paši par to sūdzējāmies, un es lūdzu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu - piešķirt šo summu tieši Valsts kasei šā paša iemesla dēļ, lai beidzot varētu tikt izpildīts likums par budžetu un finansu vadību. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai bija jau zvans? Balsosim par Imanta Kalniņa priekšlikumu - Valsts kases departamenta Centrālajam aparātam piešķirt 63 885 latus un par šo summu samazināt kompensācijas   reabilitētajiem pilsoņiem. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 11, atturas - 6. Pieņemts.

            Tālāk, lūdzu!

            I.Sāmīte. 29.priekšlikums ir deputāta Kalniņa priekšlikums samazināt kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem par 56 835 latiem un šo summu novirzīt reģionālajiem norēķinu centriem, lai nebūtu jāsamazina izdevumi Valsts kases departamenta reģionālajiem norēķinu centriem. Budžeta komisija to atbalstīja.

            Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu, balsosim! Imanta Kalniņa priekšlikums: reģionālajiem norēķinu centriem piešķirt - 56 835 latus; kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem - mīnus 56 835 lati. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu  rezultātu! Par - 39, pret - 9, atturas - 7. Pieņemts. Nākamo, lūdzu!

            I.Sāmīte. 30.priekšlikums saņemts no deputāta Kalniņa - tātad  samazināt kompensāciju reabilitētajiem pilsoņiem par 10 094 latiem un to novirzīt Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.

            Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

            I.Kreituse (DPS).

            Pirms šīs sadaļas balsojuma mums būtu vispirms jātiek skaidrībā, vai Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs paliek kā atsevišķa budžeta vienība vai viņš ietilpst SAB sastāvā, jo mēs šodien jau runājām par to, ka jābūt ir pamatojumam, kā tas iet kopā ar šo likumu un kādam mērķim šī nauda ir vajadzīga. Tieši un konkrēti kādam - vai lai pārvietotos no vienām telpām uz otrām un krēslus pārnēsātu vai kādam citam mērķim, jo viņš, šis centrs, maina savu juridisko statusu, tāda vairs šodien nav. Viņš pāriet SAB sastāvā, bet  SAB ir savs finansējums, un tad SAB finansējums ir jāizmaina. Maina statusu, Lamberga kungs, pēc šī likuma, ko mēs šodien pieņēmām, tam vajag sekot, un SAB ir atsevišķa finansējuma sastāvdaļa. Kā tas tagad saistās kopā ar   juridisko statusu?

            I.Sāmīte. Tātad lūgums būtu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc ka pretējā gadījumā...

            Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, bet man ir tādas aizdomas, ka jūs apzināti klusu runājat? Nē?

            I.Sāmīte. Nē!

            Sēdes vadītājs. Es atvainojos!

            I.Sāmīte. Tātad es tomēr lūgtu šo priekšlikumu atbalstīt, tāpēc ka  pretējā gadījumā Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs uz gada beigām paliks parādā, jo viņiem nebūs līdzekļu, ar kuriem samaksāt savus rēķinus.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - Totalitārisma seku dokumentēšanas centram - 10 094, mīnus kompensācija reabilitētiem  pilsoņiem - 10 094 lati! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 16, atturas - 4. Pieņemts priekšlikums.

            I.Sāmīte. 31.priekšlikums. Budžeta un finansu komisija tātad ierosina samazināt kompensāciju reabilitētiem pilsoņiem par 60 000 latu un to novirzīt Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai, lai varētu pabeigt jumta remontu, ņemot vērā to, ka viņiem ir ārkārtīgi kritisks stāvoklis ar jumtu, viņiem ir ārkārtīgi grūti strādāt. Bez tam mums ir ļoti skaidra viņu nozīmīgā loma reformu turpināšanā un arhīvu izziņu sagatavošanā gan zemes reformām, gan...

            Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!

            I.Sāmīte. 32. priekšlikums ir no Budžeta un finansu komisijas - tātad samazināt kompensāciju reabilitētiem pilsoņiem par 7500 latiem un tos  novirzīt laikrakstam "Izglītība", lai būtu jāsamazina šī dotācija. Budžeta komisija to atbalstīja.

            Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!

            I.Sāmīte. 33.priekšlikums - Budžeta un finansu komisija ierosina samazināt kompensācijas reabilitētiem pilsoņiem par 3638 latiem un tos novirzīt Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kura tagad sāk strādāt vecā vietā uz jauniem principiem. Budžeta komisija to ir atbalstījusi.

            Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Balsosim par priekšlikumu Nacionālajai radio un televīzijas padomei - 3638 lati, mīnus kompensācija reabilitētiem pilsoņiem - 3638 lati. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 7, atturas - 4. Pieņemts. Tālāk!

            I.Sāmīte. Tātad 34.priekšlikums - frakcija "Tēvzemei un brīvībai" ierosina samazināt komercbanku radīto zaudējumu kompensāciju  iedzīvotājiem par 5 602 789 latiem un novirzīt tos Izglītības ministrijai.  Vēlētos piebilst, ka, ņemot vērā to samazinājumu, kas jau ir apstiprināts šā budžeta izskatīšanas sākumā, pirmkārt, jāteic, ka tas nav iespējams, un,  otrkārt, šis nav reāls ieņēmuma avots, jo to, ko mēs ieņemam no  bankrotējušām jeb maksātnespējīgām bankām kompensācijai, to mēs arī izmaksājam. Tie jau nav līdzekļi, kurus var novirzīt citiem mērķiem, tātad tas nav reāls seguma avots.

            Sēdes vadītājs. Bet tomēr mums precīzi būtu šeit jānoformulē, un tad  tas nav balsojams.

            I.Sāmīte. Principā tas nav balsojams, jo, ņemot vērā to balsojumu, ar kuru šo pozīciju jau samazinājām par 19 miljoniem, un ņemot vērā to, ka tie nav ieņēmumi budžetā, ar kuriem segt kārtējos budžeta izdevumus, tas nav ieņēmuma avots.

            Sēdes vadītājs. Tātad referente saka, ka šis priekšlikums nevarētu būt balsojams, jo tas nav reāls ieņēmumu avots.

            I.Sāmīte. Un mēs jau arī budžeta pirmajos pantos samazinājām šos 23 miljonus par 19,5 miljoniem...

            Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Lūdzu!

            A.Kreituss (DPS).

            Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu vērst  uzmanību vēlreiz uz to, ko es jau esmu kādas piecas reizes no šīs tribīnes   teicis un ko tikko atzina finansu ministre. Šis nav reāls ieņēmumu avots, un kāds šim avotam ir sakars ar budžetu? Vispār nekāds, un nav cilvēka... Tur jau ir tas jautājums, kāpēc viņš parādās, jo atmaksāt atpakaļ var tikai no tā, kas ir saņemts. Mēs te ieliekam nereālu ieņēmumu avotu, ko pašreiz arī finansu ministre atzina. Pēc tam mēs viņu sākumā samazinām par 18 vai nezin cik miljoniem, bet tik un tā atstājam šeit iekšā un paralēli, kā mēs lasām šodien presē, atmaksājam noguldītājiem naudu no sociālā budžeta. Tas ir rupjš   likuma pārkāpums. Gribētos dzirdēt, kā tad tas vispār ir iespējams, jo pašreiz   ir tā,  kurš pēdējā brīdī pie varas ir, tad tas, ko grib, to arī dara, un kādas pavēles   grib - tādas paraksta. Kā to var darīt no sociālā budžeta, neieņemot šeit  naudu... Es vēlreiz uzsveru jau trešo reizi, ka tas nav reāls ieņēmumu avots. Tātad no sociālā budžeta maksā noguldītājiem atpakaļ, bet šis nav reāls ieņēmumu avots, tad kāds tam sakars ar budžetu?

            Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, referente!

            I.Sāmīte. Tas, cienījamie deputāti, reāls ieņēmumu avots ir tādā ziņā, ka tā ir nauda, kas ienāk budžetā no bankrotējušām jeb maksātnespējīgām bankām, ar kuru sedz iedzīvotāju kompensāciju, tā nav nauda, ko var novirzīt citiem izdevumiem.  Tāpēc tas nav reāls ieņēmumu avots citiem budžeta izdevumiem.  Tā ir domāta tikai vienam vienīgam mērķim.  Tātad 34.priekšlikumu, lūdzu, neatbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks".

            I.Kreituse (DPS).

            Cienījamie kolēģi! Jautājums nav tik vienkāršs, kā finansu ministre tikko  to pasniedza mums, ka mēs ievācam naudu un  mēs to izmantojam. Šeit ir jābūt skaidri un gaiši ierakstītam,  cik tad ir ievākts šīs naudas un cik ir izmantots.  Vai tas ir reāls avots  vai nav reāls avots -  tas  arī mums nekļuva skaidrs. Pirmajā reizē tas nav reāls avots,   tāpēc viņš nedrīkst parādīties, jo mēs neiedodam. Otrajā reizē atbilde bija - mēs reāli pievācam un to pārdalām. Cik es zinu, tad šodien no bakrotējušām bankām  reāli ievāktā  summa, kas tiktu pārdalīta citām nozarēm,  kā te izskanēja, Latvijā ir  nulle. Nav! Tāpēc šeit ir jābūt paskaidrojumam,  cik ir ievākts reāli no bankrotējušām bankām   un cik reāli no ievāktās naudas ir izmaksāts. Un cik ir izmaksāts no budžeta  bez ievākšanas.  Un tad mēs redzēsim, kas ir reāls un kas nav reāls. Bez šāda paskaidrojuma šie skaitļi nedarbojas.

            Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mums vajadzētu norunāt tālāk par procedūru. Mums ir konkrēti priekšlikumi par komercbanku radīto zaudējumu  iedzīvotājiem kompensācijas samazinājumu.  Ja Budžeta un finansu komisija šeit  nav atbalstījusi priekšlikumu kā tādu, tad viņš ir balsojams arī Saeimā.  Ja viņš vispār nav balsojams, tad Budžeta un finansu komisijai vajadzēja šeit sniegt savu atzinumu kaut kādā citādā veidā, jo tagad sēdes vadītājam,  protams, ir jāklausās,  ko katrs saka, bet galvenais ir, kā procedūru tālāk virzīt. Mēs varam daudzus jautājumus uzdot par šiem  23 miljoniem, cik ir ievākts,  cik ir izdots,  un es saprotu, ka  tas ir ļoti aktuāls un ļoti svarīgs jautājums, bet mani  pirmām kārtām  interesē procedūra, jo  visu pārējo  izlems deputāti. Tāpēc es lūdzu Budžeta un finansu komisijas  locekļus  - un šeit Gundars Bērziņš,  es redzu, arī  grib runāt -  varbūt arī procedūras jautājumā pateikt savu viedokli. Tad mēs pa šo laiku varētu padomāt un izlemt, kā tālāk darboties. Lūdzu! 

            Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība.

            G.Bērziņš (LZS).

            Es  negribu šo budžeta izskatīšanu aizkavēt,  bet pašreiz šādā veidā var iznākt tā, ka viņš te "izgāžas". Es  gribu norādīt tikai uz divām lietām. Mēs jau nobalsojām, un   ieņēmumi  ir samazināti par 19 miljoniem 520 tūkstošiem. Tātad ir palikuši  3 miljoni 480 tūkstoši, kas, manuprāt, faktiski arī jau ir nereāli, jo netiks iekasēta  tāda summa, un faktiski tas, ko Kreituses kundze teica, tas ir rupjš likuma pārkāpums, ka no sociālā budžeta,   no pensionāru naudas to maksā. Tas ir fakts. Bet šie  panti tomēr, manuprāt, arī  nebūtu balsojami,  jo  Satversmes  66. pants nosaka, ka  pretī izdevumiem ir  arī ieņēmumu avots. Tā kā ieņēmumu avota šeit faktiski nav, jo mēs esam viņu samazinājuši, un   viņš ir atstāts tikai 3 miljoni 480 tūkstoši.  Bez tam   pārejas noteikumu 3.punkts, kas ir pieņemts otrajā lasījumā,  stingri nosaka, ka šie ieņēmumi un izdevumi ir saistīti un ka izmaksāt kompensācijas var tikai pēc tam, kad ir ieņemts.  Faktiski šādu ieņēmumu avotu un pārdales objektu nav, tāpēc es ierosinu tomēr šos priekšlikumus nebalsot, jo būtībā  šeit nav ieņēmumu avotu. Tas ir jau pretrunā ar nobalsoto, tātad pirmo pielikumu. Pirmajā pielikumā  jau ir samazināts par 19 miljoniem 520 tūkstošiem, lai neradītu haosu, jo šādu avotu un visu šo priekšlikumu, kas šeit ir... tādu avotu nav un nevar būt. Pat tad, ja mēs viņus nobalsosim.

            Sēdes vadītājs. Es domāju, ka sēdes vadītājam ir tiesības uzaicināt Juridiskās komisijas vadītāju dažreiz sniegt savu komentāru par radušos situāciju.   Tad atļaujiet uzaicināt arī  Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju sniegt savu komentāru, jo šeit ir runa par procedūru un komisijas lēmumu. Runa ir vēl par vienu, divām, trim, četrām, piecām, sešām, septiņām, astoņām pozīcijām. 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41. pozīciju.

            O.Kehris (LC).

            Godātie kolēģi, protams,  deputātiem būtu, manuprāt, jāiziet no tās būtības, ka ir šis reālais  ieņēmumu avots,  23 miljoni.  Ja mēs  te it kā lemtu, ka viņi nav nepieciešami šeit paredzētajiem mērķiem,  tad tos varētu  izmantot  citiem mērķiem, tiem, kurus šeit ir norādījusi frakcija "Tēvzemei un brīvībai", taču tas  praktiski nav iespējams.  Tā, protams, ir šī lieta.  Un arī  Budžeta  un finansu komisijā mēs, protams, apspriedām šo lietu, bet mums budžetu valdība ir iesniegusi tādu, kāds viņš bija, un  tur šie 23 miljoni  bija iekšā.  Un viņi bija tātad gan  ieņēmumu,  gan izdevumu daļā. Un droši vien  daudz korektāk būtu bijis -  un to mēs arī norādījām Budžeta komisijā -   viņu mēģināt likt kā speciālo budžetu.  Tas nozīmē, ka šie līdzekļi nav pārnesami no vieniem avotiem  uz citiem avotiem, ka  viņi ir  vai nu vienā pusē, vai viņi ir otrā pusē. Bet nu mēs  uzskatījām, ka mēs  arī paši,   Budžeta komisija, nevaram iesniegt savu budžetu, jo tam nepiekrita. Mēs varētu to izdarīt tad, ja simtprocentīgi  visi Budžeta komisijas locekļi tam piekristu, tāpēc iesniegt,  darīt darbu valdības vietā mēs praktiski nevaram, mēs varējām šeit izteikt tikai savu attieksmi pret šiem  priekšlikumiem.  Tāpēc, ja jūs sekotu Budžeta komisijas ierosinājumam - neatbalstīt, tad šī problēma nerastos. Ja tas netiek darīts, tad rodas problēma  procedūras dēļ. Protams, nevienam jau nav šeit tiesību  pateikt, ka deputātiem  nav tiesību balsot "pret" vai "par".  Viņiem ir tādas tiesības. Mēs varam paskaidrot, kādas šeit būs sekas, bet, ja tas notiks, tad  acīmredzot būs jālūdz vai jāveic kāda ekspertīze  pēc šī fakta. Tā ka es varu tikai  paskaidrot šo situāciju, es varu aicināt tomēr atbalstīt Budžeta komisiju šeit šo viedokli, bet tas ir viss, ko praktiski es varu šeit darīt...

            Sēdes vadītājs. Paldies. No tā izriet, ka deputātiem ir iespējas balsot, jo šeit ir ieņēmumi un  ir izdevumi. Un, ja tas ir tā, kā mēs dzirdējām no  komisijas priekšsēdētāja,   ja tā lieta nav speciālā budžetā noteikta, ka uz   citām sadaļām nevar pārvietot, tad šeit ir iespēja balsot. Es,  būdams sēdes vadītājs,  nevaru tomēr jums pateikt,  ka tas nav balsojams. Bet vēl divi deputāti grib runāt. Un tas ir labi. Varbūt tur būs citi viedokļi vai citi priekšlikumi. Es diemžēl neredzēju, kurš jūs bijāt pirmais. Par budžetu  deputāts Sinka vēl nav runājis. Tad jūs pirmais runājiet, bet  pēc tam - deputāts Kreituss.

            J.Sinka (TB).

            Dāmas un kungi! Šo ziņojumu ir parakstījis Kehra kungs. Tātad tas ir komisijas ziņojums,  un, ja 23 miljoni latu ir neeksistējuša,  fiktīva summa, tad viņai te nevajadzēja parādīties. Tad mūsu frakcijai "Tēvzemei un brīvībai" pilnīgi nebūtu no kā prasīt tiem visiem citiem. Tā ka es nezinu...  kaut kas te ir noticis, kam nevajadzēja notikt.  Šai summai nevajadzēja nemaz parādīties. Kaut ko Kehra kungs paskaidroja, bet tas nelikās īsti izsmeļoši. Kāpēc viņa parakstītajā ziņojumā ir šī summa vispār? Tātad kaut kāda informācija arī manai frakcijai ir nākusi tajā laikā,  kad viņi to ir formulējuši, jo tas jau ir sen iespiests.  Mani diemžēl tas neapmierina, bet tiešām, ja tās summas vispār nav, tad jau mēs neko nevaram prasīt.  Tā liekas loģiski, bet šiem 23 miljoniem te nevajadzēja būt. (Starpsaucieni no zāles: "Noņemt priekšlikumu! Nē izņemt to summu ārā!")

            Sēdes vadītājs. Deputāts Kreituss. Pēc tam - deputāts Zaščerinskis  un  deputāts Budovskis.

            A.Kreituss (DPS).

            Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Protams, Kehra kungs  jau pareizi visu paskaidroja. Viņš jau būtībā pateica, ka no valdības šāds   papīrs atnāca. Ja viņš tāds atnāk, tad    jau tāpat ir skaidrs,  ka tās naudas reāli nav, un   tad ņēma un ierakstīja, kā gribēja valdības vadība. Bet interesanti ir kas cits, - kā deputāti,  šajā gadījumā  no frakcijas "Tēvzemei un brīvībai",  godīgi skatās uz dokumentu, kas mums atnāk,  un tic visam, kas tur ir iekšā. Es jau arī ticu,  bet šajā gadījumā es  zināju, ka šīs naudas nav. Es jau agrāk par to runāju.  Šajā gadījumā deputāti tic un godīgi sarīko šo sadali.  Patiesībā mēs  te esam nonākuši "teātra"  priekšā un  redzam, ka dokuments, kas mums ir iedots, ir ar fiktīviem 23 miljoniem. Pie tam ir pārkāpts likums vispār par iespēju izmaksāt no budžeta naudu.  Pa šādu līniju likums ir pārkāpts ļoti nopietni. Es domāju, ka mēs prasīsim noskaidrot, kas ir parakstījis šādu pavēli, ka no sociālā budžeta drīkst izmaksāt šādu naudu. Tajā pašā laikā mēs redzējām iepriekšējos dokumentos Budžeta komisijā, ka visur bija runa par naudas iekasēšanu atpakaļ no bankām un par izmaksāšanu tikai pēc tam, pieminot šādas summas. Tagad izmaksāšana notiek uzreiz. Šodien mēs uzzinām no preses, ka tas ir darīts no sociālā budžeta. Tajā pašā laikā mēs uzzinām, ka 670 tūkstoši ir izmaksāti no sociālā budžeta, bet valsts budžets atpakaļ nav   saņēmis neko, un bankas pārvaldītāji tuvākajā laikā arī neko atpakaļ valsts budžetam nesola.

Tā ka, es domāju, mēs prasīsim noskaidrot, kā šāds... ne jau to, kā šāds ieraksts radās, tas ir skaidrs, bet mēs prasīsim noskaidrot, kas deva pavēli vispār kaut ko izmaksāt, balstoties formāli it kā aiz šī ieraksta. Kā mēs šodien redzam, naudas faktiski nav un nebūs, un ieraksts ir fiktīvs. Ko mēs tādā gadījumā varam runāt par valsts budžeta dokumentu un par viņa apstiprināšanu?

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis. Lūdzu! Pēc tam deputāts Budovskis... Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā mēs esam pieņēmuši sekojošu redakciju... Atšķiriet 3. lapaspusi: "Budžeta asignējumus komercbanku radīto zaudējumu kompensācijām iedzīvotājiem izdarīt apmēros, kādos bankrotējošo komercbanku administratori veiks debitoru parādu un citu līdzekļu    iekasēšanu ieskaitīšanai valsts pamatbudžeta ieņēmumos". Ja mēs esam nobalsojuši un akceptējuši šo tēzi - cik ieņems, tik jāizmaksā iedzīvotājiem,  tad mēs nevaram  vairs balsot par citu priekšlikumu, un ir jānoraida, ka šie ieņēmumi izlietojami citiem mērķiem. Tātad es aicinu vai nu tiešām par viņiem nebalsot, vai, ja viņi ir iesniegti, tad viņus noraidīt.

Sēdes vadītājs. Budovskis un pēc tam labklājības ministrs Bērziņš. Bet tagad Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.


M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Es negribētu atkārtoties, ko šeit deputāti teica, tāpēc izteikšu tikai vienu priekšlikumu. Es uzskatu, ka visas šīs pozīcijas no 34. līdz 41. ir nekorektas un tādā gadījumā būtu izņemamas   vispār no šī budžeta projekta. Līdz ar to mums izpaliktu visi šie strīdi par balsojumiem. Tādā veidā, teiksim, viss tas kompensācijas mehānisms, kā tas ir paredzēts, kā  valdība viņu ir solījusi, faktiski šodien ir pilnīgi citā pozīcijā. Banka pati var iegūtos līdzekļus arī izmaksāt. Līdz ar to tas viss ir ārpus budžeta aprites, un tādā gadījumā, izskatot budžetu, mums šādas pozīcijas vispār nav jāizskata. Paldies.

Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņa kungs. Lūdzu!

A.Bērziņš (labklājības ministrs).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es gribu runāt par divām lietām. Pirmkārt, par valdības atbildību banku krīzes kontekstā. Valdība savu attieksmi banku krīzes kontekstā tika pateikusi, un tā nebija valdības funkcija   - uzraudzīt komercbankas, bet valdībai diemžēl ir tāda situācija, ka viņa ir atbildīga par iedzīvotājiem un par viņu materiālo stāvokli, un valdība šo lēmumu ir pieņēmusi. Protams, taisnība ir Budovska kungam, ka šie izdevumu posteņi nav īsti budžeta posteņi, bet valdība šajā banku krīzes situācijā ir izdarījusi to, ko viņa varēja izdarīt. Viņa ir izveidojusi pagaidu mehānismu, kā caur valsts budžetu kompensēt iedzīvotājiem radītos zaudējumus, uzrādot budžetā ieņēmumus, kurus viņa saņems atpakaļ, piedzenot no bankrotējušām komercbankām, maksātnespējīgām bankām līdzekļus. Tādējādi tāpēc, ka pirmajā lasījumā tas ir nobalsots, es aicinātu tomēr atbalstīt Budžeta komisiju.

Otrs jautājums. Šeit vairākkārt ir izskanējis viedoklis, ka Labklājības ministrija ir pārskaitījusi sociālā budžeta līdzekļus, pensiju līdzekļus, banku kompensācijām. Es gribu ar pilnu atbildības sajūtu paziņot, ka tā nav taisnība. Labklājības ministriju un Finansu ministriju saista līgums, ar kura tapšanu   esat saistīti arī jūs, godājamie deputāti! Tad, kad jūs atdalījāt sociālo budžetu no valsts budžeta, gada sākumā stājoties līgumattiecībās, tad, kad mums   nebija apgrozāmo līdzekļu, mēs noslēdzām ar Finansu ministriju līgumu par  to, ka Finansu ministrija kreditēs mūs mēneša pirmajā pusē, bet savukārt mēs atdosim savus līdzekļus Finansu ministrijai mēneša otrajā pusē, lai rastu apgrozāmos līdzekļus. Un šis līgums paredz, ka mēs uzkrājam līdz gada beigām pakāpeniski apgrozāmos līdzekļus un norēķināmies ar Finansu ministriju par to naudu, kuru viņa mums ir aizdevusi. Un tā summa bija pietiekoši liela - 18 miljoni janvārī  un  kopumā gadā. Tas, ka Labklājības ministrija norēķinās ar Finansu ministriju šī līguma ietvaros, tas ir tas fakts,  par ko tagad ir sacelta ažiotāža. Labklājības ministrija nav pārskaitījusi finanses... nav pārskaitījusi banku kompensācijai, bet viņa ir pārskaitījusi Finansu ministrijai šī līguma ietvaros.

Es aicinātu pieņemt šo skaidrojumu un tomēr atbalstīt Budžeta komisijas sagatavoto variantu, valdības variantu - to, kurš pirmajā lasījumā jau ir nobalsots. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu - Juris Sinka, frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputāts. Pēc tam - Zigurds Tomiņš.

J.Sinka (TB).

Dāmas un kungi! Tā kā, protams,  tā summa - 23 miljoni latu - neeksistē, mana frakcija noņem šos astoņus priekšlikumus attiecībā uz astoņiem posteņiem. Mazlietiņ tikai gribētos koriģēt mana kolēģa Budovska kunga teikto. Mūsu priekšlikumi bija korekti, domājot, ka tā summa - 23 miljoni -  arī bija korekta.

Sēdes vadītājs. Tā... Lūdzu referentu... Frakcija atsauc savus priekšlikumus. Lūdzu! Deputāts Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija.

A.Ameriks (TSP).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka principā šīs diskusijas, kas šodien te norit, vēlreiz pierāda to, cik bezatbildīgi mēs tik tiešām attiecamies pret tiem likumiem, kurus mēs paši pieņemam. Šobrīd labklājības ministrs skaidro to, kam viņš ir pārskaitījis un ko viņš nav pārskaitījis, bet uz kāda pamata tad vispār šobrīd šīs kompensācijas tika izmaksātas? Kur ir tas postenis budžetā,  uz kura pamata valdība atļāvās šodien maksāt kaut ko? Un, šobrīd plānojot pirmajā lasījumā šos 23 miljonus, mans ierosinājums ir vispār šo punktu svītrot. Jo nav šobrīd pamata runāt  par to, ko mēs ieņemsim vai neieņemsim. Ja šeit jau Zaščerinska kungs runāja par to, ko mēs esam nobalsojuši pašreiz, tas ir pat pēc fakta, cik mēs ieņemam, tik mēs izmaksājam... Ko mēs šobrīd sevi mānām ar 23 miljoniem ieņēmumu un izdevumu daļā tādā gadījumā? Un šobrīd cenšamies pierādīt, no kura  - no sociālā budžeta jeb no cita budžeta -  tas ir maksāts? Par to praktiski šobrīd... tik tiešām tā ir valdības atbildība pirmām kārtām - par to, kādā veidā tiek pildīts budžets.

Un mans ierosinājums ir šo punktu vienkārši izsvītrot vispār ārā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lai mēs godam pabeigtu šo diskusiju, citādi nevar, kā ievērojot Kārtības ruļļa vienu pantu, kurš tādas iespējas  paredz, un deputāts Tomiņš jau savā laikā šeit izvirzīja tās lietas, un mēs gari diskutējām un pēc tam balsojām. 99. pants: "Otrajā lasījumā notiek balsošana par katru panta punktu vai daļu, pantu kopumā vai pantu grupu." Tālāk: "Ja  par pantu nav iesniegti priekšlikumi un deputātiem nav iebildumu attiecībā uz šo pantu, par to atsevišķi nebalso." Kā es saprotu, tagad deputāts Ameriks... tā kā jau toreiz mēs te debatējām par šo pantu, viņš iztulko tādā veidā, ka, ja viņam ir iebildumi, tad par šo pantu vai panta daļu ir  jābalso. Un, lai nebūtu garas diskusijas... un, es domāju, ka pati problēma deputātiem ir skaidra, tāpēc nevis par svītrošanu, bet par pantu jābalso. Nevis par svītrošanu. Nav pareizs jūsu priekšlikums, deputāt Amerik!  Jums ir  iebildumi pret šo pantu, konkrēti  - pret šā panta daļu, un tāpēc Saeima balso par to, un ir runa: komercbanku radīto zaudējumu kompensācija iedzīvotājiem - 23 miljoni.

Lūdzu, balsosim! Es atvainojos, referente vēlas  vēl kaut ko teikt.   Lūdzu!

I.Sāmīte. Jā, es vēl vēlētos teikt, ka, ņemot vērā grozījumus, kurus mēs jau apstiprinājām pašā sākumā - samazināt budžeta ieņēmumus un izdevumus par 19 ar pusi miljoniem latu, - šis postenis faktiski ir 3 480 000 latu. Komercbanku radīto zaudējumu kompensācija iedzīvotājiem... tā ir procedūra, kas tiek veikta, lai saglābtu banku stabilitāti un finansu sistēmas zināmu stabilitāti, ņemot vērā tos notikumus, kurus mēs piedzīvojām finansu sistēmā šogad aprīlī un maijā. Tas ir ierakstīts arī likumā par kredītiestādēm, kur   uzdod Finansu ministrijai šo kompensāciju veikt, un arī pirmajā balsojumā... Tātad šis kompensācijas maksājums, ja jūs esat sekojuši presei vai esat vispār par to lietu interesējušies... ir pamatoti uz līgumiem ar administratoriem par naudas summas atgūšanu. Pēc Civillikuma mēs šo naudu izmaksājam, saņemam cesijas līgumu un pēc tam to iesniedzam administratoriem apmaksai, kā tas, piemēram, ir noticis Tautas bankā. Ņemot vērā to, ka Latvijas... ka bankā "Baltija" vēl nav bijusi kreditoru sanāksme, šis nav iespējams, bet mēs esam slēguši līgumu ar banku "Baltija", kur pēc kreditoru sapulces lēmuma divu dienu laikā šie izmantotie līdzekļi tiek mums pārskaitīti.

Tātad es lūdzu jūs ievērot tos likumus, kurus Saeima ir jau pieņēmusi, kā arī to balsojumu, kuru jūs veicāt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par komercbanku radīto zaudējumu kompensāciju iedzīvotājiem: 23 miljoni ieņēmumu un 23  - izdevumi. Es jums nolasu to, kas šeit ir ierakstīts un to, par ko jūs runājāt, deputāt Amerik... Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 6, atturas - 5. Lūdzu, tālāk!

Šis ieraksts paliek...

I.Sāmīte. Četrdesmit otrais priekšlikums ir deputāta Stalta...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41. priekšlikumu frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" deputāti noņēma, tāpēc, lūdzu,  tagad ir jāskata 42. priekšlikums.

I.Sāmīte. 42.  priekšlikums ir deputāta Stalta priekšlikums - samazināt Naturalizācijas pārvaldei līdzekļus par 60 000 un palielināt Valsts kontrolei  par 60 000. Ņemot vērā, ka ir vēl papildus 8,2% samazinājums, tas nopietni apdraud Naturalizācijas pārvaldes darbību. Budžeta komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāts Stalts nelūdz balsojumu? Piekrīt. Lūdzu, tālāk!

I.Sāmīte. 43. priekšlikums ir deputātes Kuprijanovas - samazināt Satiksmes ministrijas Centrālo aparātu par 5000 latu un līdzekļus novirzīt invalīdu transportlīdzekļu iegādei. Budžeta komisija to neatbalsta.

            Sēdes vadītājs. Vai deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu zvanu! Satiksmes ministrijas Centrālajam aparātam - mīnus 5000 latu, invalīdu transportlīdzekļu iegādei - 5000 lati. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 10, atturas - 10. Pieņemts.

            I.Sāmīte. 44.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - samazināt Satiksmes ministrijas Centrālo aparātu par 48 000 latu. Budžeta komisija to neatbalsta.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

            I.Sāmīte. 45.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - samazināt Satiksmes ministrijas sociālo un kultūras pasākumu finansēšanu par 427 000 latu. Šajā postenī tātad ir segtas pārsvarā slimnīcas   un bērnudārzi. Budžeta komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Tālāk, lūdzu!

            I.Sāmīte. 46.priekšlikums ir deputātes Kuprijanovas priekšlikums - samazināt Labklājības ministrijas Centrālo aparātu par 2000 latu un novirzīt līdzekļus sanatoriju uzturzīmēm invalīdiem un citām iedzīvotāju kategorijām. Ņemot vērā, ka nav uzrādīti atsevišķie izdevumu posteņi, Budžeta komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

            Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu, balsosim: Labklājības ministrijas Centrālajam aparātam - mīnus 2000 latu; kompensācijas un sanatoriju uzturzīmes invalīdiem un citām iedzīvotāju kategorijām - 2000 latu. Balsojam. Lūdzu rezultātu. Par - 29, pret - 6, atturas - 20. Jābalso vēlreiz. Neizšķirts. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 11, atturas - 21. Nav pieņemts.

            Lūdzu, tālāk!

            I.Sāmīte. 47.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - samazināt Labklājības ministrijas Centrālo aparātu par 65 600 latu. Budžeta komisija to neatbalsta.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Es nedzirdu. Kaut kas... Ir iebildumi. Balsosim. Lūdzu, - labklājības ministrs! Jūs gribējāt runāt vispirms vai pēc tam?

            Labklājības ministrs Bērziņa kungs.

            A.Bērziņš (labklājības ministrs).

            Godāto Prezidij! Godātie deputāti! Es ļoti labi saprotu, ka iespējams, ka ļoti drīz nomainīsies Labklājības ministrijā vadība, un tāpēc es neaizstāvu nekādā ziņā sevi personīgi, bet gribu teikt tā: protams, var noņemt divus tūkstošus, un tad tas nav nekas katastrofāls. Ja Labklājības ministrijas Centrālajam aparātam šodien noņem šos 65 000 latu, šo finansējumu, tad Labklājības ministrijas vairs praktiski nav. Tādā gadījumā, protams, jums būs droši vien jāuzdod kādai citai ministrijai pildīt tās funkcijas, par kurām  runājam šodien mēs.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim: Labklājības ministrijas Centrālais aparāts... Es atvainojos. Ojārs Kehris - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs! Un tad, kad debates būs beigušās, jūs varēsiet runāt - kā referente.

            O.Kehris (LC).

            Godātie kolēģi! Es gribētu informēt, ka mēs tiešām uzskatām, kā mēs to jau izteicām Finansu ministrijai komisijā, ka, protams, ir ļoti nenopietni un ļoti slikti, ka nav iesniegts par skaitļiem nekāds pamatojums. Ko nozīmē viens vai otrs samazinājums - par 20 vai par 65, vai par cik tur tūkstošiem? Jo tad, kad valdība prasa, tad, kad valdība, mēs prasām vai caur bankām prasa, lai biznesa cilvēki iesniedz pamatojumu, kā viņi tērēs naudu, tad ir jābūt biznesa plāniem par trīs gadiem un visam tam ir jābūt. Un tiešām - tā tam ir jābūt. Šeit informācija bieži vien nav pietiekama. Tai ir jābūt rakstveidā, un tad mūsu  sēde būtu daudz īsāka. Tiesa, tad, kad mēs to prasījām, tad dažkārt likās, ka mūsu prasības varētu būt drusku par augstām jau Budžeta komisijā. Tā ka šajā ziņā man, protams, ir jāsaka, ka nav varbūt pietiekamas šīs informācijas.

            Bet, no otras puses, kolēģi, tik tiešām skatīsimies uz tiem skaitļiem un domāsim, ko mēs darām! Jo, ja 2000 latu tik tiešām nav visizšķirošākie... bet ir grūti teikt, vai mēs tos novirzījām... protams, mēs novirzījām svarīgai lietai, bet, ja mēs varējām ieekonomēt to naudu, grūti teikt, vai vissvarīgākajai... Tad tiešām šie 65 000... mums tomēr ir jāskatās... Ja mēs dodam un esam devuši uzticību šai valdībai, kuru mēs, šī Saeima, esam izveidojuši, tad nu mums  viņai ir arī jādod iespējas strādāt un tomēr vajag nodot to valsti šai valdībai,   lai viņa nodotu nākamajai valdībai... ka viņa spēj pastāvēt... Šeit, protams, diemžēl... tas ir tik emocionāli, un tas nebija attiecībā uz skaitļiem, bet tik, cik mēs par to iztaujājām Budžeta komisijā, tas tiešām atbilst pilnīgai patiesībai,  ko Bērziņa kungs saka, - ka arī dažos citos gadījumos, ja šīs summas mēs kaut kā emocionāli samazinātu, jau par šiem 60 un dažos citos gadījumos 100 000, tad mums nāksies sagaidīt, ka šī valdība varēs pateikt, ka viņa nespēj pildīt tās funkcijas, kuras tai ir. Tāpēc man tik tiešām būtu jāaicina atbalstīt komisijas viedokli un, proti, neatbalstīt šos priekšlikumus. Kaut arī informācija daudzos gadījumos mums ir diemžēl nepietiekama. Paldies par uzmanību.

            Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds grib runāt debatēs par šo priekšlikumu? Debates pabeigtas. Lūdzu, referente!

            I.Sāmīte. Nē, es tikai vēlējos piebilst...

            Sēdes vadītājs. Jūs vēlējāties runāt?

            I.Sāmīte. Jā.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu!

            I.Sāmīte. Vēlējos piebilst, ka Labklājības ministrijai jau tā ir samazināts budžets par 7,3%. Ja vēl šo piebalso klāt, tas ir vēl 10%. Tad, es domāju, mums būs ļoti grūti no viņiem prasīt, lai viņi strādātu.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Labklājības ministrijas Centrālais aparāts  - mīnus 65 600 latu. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 43, atturas - 11. Nav pieņemts šis priekšlikums. Tālāk, lūdzu!

            I.Sāmīte. 49.priekšlikums ir labklājības ministra Bērziņa priekšlikums - samazināt Nodarbinātības valsts dienesta republikāniskajam centram algu fondu par 9528 latiem, bet nemainot kopējo finansējumu. Budžeta komisija lūdz to atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

            I.Sāmīte. 50.priekšlikums ir labklājības ministra Bērziņa priekšlikums - izglītībai kopā palielināt algu fondu par 2528 latiem. Budžeta komisija to atbalsta.

            Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

            I.Sāmīte. 51.priekšlikums - labklājības ministra Bērziņa kunga priekšlikums par pārējiem veselības aizsardzības pasākumiem un iestādēm: samazināt līdzekļus par 23 192 000 latu un novirzīt Veselības valsts programmas izpildei to pašu summu. Budžeta komisija to atbalsta.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu! Ojārs Kehris - "Latvijas ceļš", Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs.

            O.Kehris (LC).

            Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tomēr kārtības un precizitātes labad, jo tas var radīt pēc tam tomēr problēmas, ir jānorāda - mēs pārlēcām  pāri četrdesmit astotajam priekšlikumam. Tur ir summa - 3000 latu. Komisija lūdza atbalstīt šo labklājības ministra Bērziņa priekšlikumu, un es domāju, ka tas mums tomēr bija jāpiemin.

            Sēdes vadītājs. Deputāts Kehris lūdz balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu, balsosim! Labklājības ministrijas Centrālais aparāts - 3000 latu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 9. Pieņemts. Esam nobalsojuši.

            Mēs neesam pabeiguši skatīt 51.pozīciju. Vai deputātiem ir iebildumi par priekšlikumu, kuru ir izteicis labklājības ministrs Bērziņš, un kuru komentēja referente? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

            Lūdzu, tālāk!

            I.Sāmīte. 52.punkts ir labklājības ministra Bērziņa kunga iesniegums - samazināt slimnīcām finansējumu par 935 510 latiem, reorganizācijas kārtā pārvēršot tās par bezpeļņas organizācijām, un, kā tabulā ir paredzēts, sadalīt caur Veselības valsts programmu dotācijās visās atbilstošās slimnīcās. Tātad rehabilitācijas slimnīcai "Krimulda" - 56 131 lats, rehabilitācijas slimnīcai "Saulkrasti" - 41 162 lati, Vidzemes novada rehabilitācijas centram Līgatne - 81 389 lati, Latgales  novada rehabilitācijas centram "Rāzna" - 72 034 lati, Kurzemes novada rehabilitācijas centram "Tērvete" - 84 196 lati,  Nacionālajam rehabilitācijas centram "Vaivari" - 600 598 lati, Veselības statistikas, informācijas un medicīnas tehnoloģijas centram - 23 192 lati. Budžeta komisija to atbalsta.

            Sēdes vadītājs.  Es ļoti atvainojos, - kādu summu jūs nosaucāt mīnusos? Vai nu es pārklausījos, vai jūs pārteicāties. Vēlreiz nosauciet slimnīcas - mīnus... Un tad nāk...

            I.Sāmīte. Mīnus 935 510.

            Sēdes vadītājs. Deviņsimt...

            I.Sāmīte. Tas ir dokuments nr.2088A.

            Sēdes vadītājs. Nu, bet par to taču ir jāinformē! Jāsaka, ka es jau dzirdēju vienu ciparu, kurš atšķīrās, bet man likās, ka es esmu pārklausījies,  bet tad iznāk... Lūdzu, vēlreiz nosauciet dokumenta numuru!

            I.Sāmīte. Dokuments nr.2088A. Vakar tie tika izdalīti.

            Sēdes vadītājs. Jā, nu es esmu atradis. Godātie kolēģi, vai jūs esat to izdarījuši? Esat, ja. Nu, tad iepazīstieties, lūdzu, ar to! Viesturs Pauls Karnups  - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

            V.P.Karnups (LNNK).

            Es vienkārši gribēju pievērst Prezidija uzmanību tam, ka 51.priekšlikums, dokuments nr.2088... tur bija 83 jeb kaut kāds 85, un tagad ir 23... Tad par ko mēs balsojam 51.priekšlikumā?

            Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lai būtu pilnīga skaidrība, lūgsim referenti atgriezties tajās pozīcijās, kurās viņai deputātus vajadzēja brīdināt,   ka viņa sāk strādāt ar citu dokumentu. Tās ir budžeta lietas, un tāpēc, lai pēc tam nebūtu nekādu pārpratumu, būtu jāsāk skatīt, manuprāt, no 50.punkta. Vai referentei nav citu ieskatu? No 50.punkta, jā. Lūdzu, sāciet komentēt no 50.punkta!

            I.Sāmīte. Tātad 50.punkts. Labklājības ministra priekšlikums -  palielināt izglītībai kopā par 2528 latiem algas fondu. Budžeta komisija to atbalsta.

            Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk!

            I.Sāmīte. 51.priekšlikums. Labklājības ministra Bērziņa kunga priekšlikums ir samazināt izdevumus pārējiem veselības aizsardzības pasākumiem un iestādēm par 23 192 latiem un līdzekļus novirzīt Veselības valsts programmas īstenošanai. Budžeta komisija to atbalsta.

            Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts. Un tagad - piecdesmit otrais priekšlikums. Jūs jau ziņojāt par to visiem deputātiem. Ir šie priekšlikumi - mīnus slimnīcām un plus konkrētām slimnīcām. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Vienu mirklīti! Mums tagad nākamais ir 53.priekšlikums, bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu: "Lūdzam pagarināt Saeimas 19.oktobra sēdi līdz 20.00, ar pārtraukumu no 17.00 līdz 17.30. Deputāti Gundars Bērziņš, Tomiņš, Rugāte, Lakševics, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Putniņš, Prēdele, Kide, Zaščerinskis, Jurkovskis." Viens var runāt "par", viens - "pret", un tad balsosim. Lūdzu, - Gundars Bērziņš! Var runāt 5 minūtes.


            G.Bērziņš (LZS).

            Es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo faktiski ir palikušas vēl tikai dažas sēdes un lielākā daļa likumprojektu, kas stāv tālāk, nav pēdējos lasījumos, un faktiski šobrīd netiek likumi... manuprāt, šobrīd netiks pieņemti, šī Saeima nepieņems, un līdzšinējā prakse rāda, ka jaunās Saeimas nekad nepārņem un neturpina iesākto likumdošanas darbu, likumu tālāku virzīšanu, tātad, ja mēs gribam kādus likumus pieņemt, tad šie likumi ir jāvirza un vajadzētu šodien pastrādāt un izšķirties. Un, manuprāt, visneprātīgākā jau bija šī izšķiršanās, ka budžets, kas ir tik slikti sagatavots... un varbūt vēl citi likumprojekti no beigām atkal tika pārcelti uz priekšu, un daudzi   likumprojekti savu kārtu gaida jau trīs četras nedēļas. Šodien mēs vēl neesam tikuši... tā kā papildu sēde netika nozīmēta, tad, es domāju, šodien ir diezgan izšķiroša diena - ir jāizšķiras, ar ko šī Saeima grib pabeigt savu darbu. Ja mēs gribam vēl kādus likumus pieņemt. Ja negribam, tad mēs varam beigt arī tūlīt. Paldies par uzmanību.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - pagarināt sēdi līdz 20.00, ar pārtraukumu no 17.00 līdz 17.30! Ja būs pozitīvs balsojums, tad, protams, tehniski pārtraukums būs. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 13, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts. Pārtraukums līdz 17.30.

                                                            (Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas  priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

            Sēdes vadītājs. Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! Neviens neapšauba rezultātu. Lūdzu, turpināsim darbu!  Esiet tik laipna, turpiniet!

            I.Sāmīte. Tātad 53. priekšlikums. Es atgādinu, ka tas ir dokuments  nr. 2088-a. 53.priekšlikums ir  labklājības ministra Bērziņa kunga priekšlikums -  samazināt veselības aizsardzības budžetā  algu fondu  par 238 808 latiem.  Budžeta komisija to atbalsta.

            Sēdes vadītājs. Un tālāk kur šī nauda aiziet?

            I.Sāmīte. Tā būs veselības aizsardzībai, kopējiem izdevumiem. 

            Sēdes vadītājs. Esiet tik laipna, atkārtojiet, jo zālē nedzird.

            I.Sāmīte. Labklājības ministra priekšlikums - veselības aizsardzībai kopā samazināt par 238 808 latiem uz  algu fonda  Un štatu samazināšanas rēķina. Budžeta komisija to atbalsta.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu - Ilga Kreituse. Atklājam debates par šo priekšlikumu.

            I.Kreituse (DPS).

            Cienījamie kolēģi! Līdz šim bija tā, ka,  ja kādam noņēma, tad kādam iedeva.  Šeit noņem, bet kam iedod? Kam un  kādām vajadzībām?  Jo vienkārši tāpat noņemt nost...  tad kur tas paliek? Visos citos gadījumos bija paskaidrojums, kam  un uz kurieni. Tāpēc arī šeit,  lūdzu, vajadzētu  ievērot to, kā visu laiku tika sniegti šie paskaidrojumi.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu!

            I.Sāmīte. Jā, tas ir paredzēts  kopīgajai reorganizācijai  un tiek aizvadīts uz  iepriekšējā lapaspusē nobalsotajiem izdevumiem slimnīcām.  Tā ir iekšējā pārkārtošanās.

            Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu, tālāk!

            I.Sāmīte. 54.priekšlikums ir saņemts no labklājības ministra Andra Bērziņa kunga -  tātad samazināt pabalstus bērna piedzimšanas gadījumā par  64  116 latiem un novirzīt šos  pabalstus bērna kopšanai līdz 3 gadu vecumam  - 64 116 latu. Budžeta komisija to atbalstīja.

            Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi?

            I.Sāmīte. 55. priekšlikums.  Iesniedzis labklājības ministrs Andris Bērziņa  kungs - samazināt pabalstus ģimenēm, kuras audzina bērnus,  par 292 478 latiem un līdzekļus novirzīt pabalstiem bērna kopšanai līdz 3 gadu vecumam. Budžeta komisija atbalsta.

            Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Uz tribīni, lūdzu!

            I.Kreituse (DPS).

            Cienījamie kolēģi! Es gribu vēlreiz lūgt:  ja mums kaut ko liek priekšā,  tad  vajadzētu vismaz pamatot un paskaidrot -  kāpēc.  Kāpēc šoreiz noņem pabalstus  tiem bērniem, kuri ir vecāki par 3 gadiem,  bet   divās pozīcijās palielina summas  bērniem līdz 3 gadu vecumam? Vai pēc  trim gadiem viņš divreiz mazāk grib ēst vai kā citādi? Es nesaprotu, kāpēc notiek šādas pārkārtošanās.  Ja kādas summas tiek pārvietotas, tad šādai rīcībai ir jābūt pamatojumam.  Kas ir noticis Latvijā ar bērniem pēc 3 gadu vecuma?  Kas ir noticis ar tiem pēc  trīs gadu vecuma, ja vieniem noņem un otriem iedod? Kāpēc?  Vai ir skaitliskas izmaiņas vai kas cits noticis? Tāda vienkārša pārbīdīšana šobrīd ir pilnīgi nepamatota. Šeit izskanēja saucieni, ka tas esot atbilstoši jaunajam likumam. Tad vajag pateikt - kuram likumam?  Es šodien nezinu Latvijā nevienu likumu, kurā tiktu paredzētas līdz trīs gadu vecumam kaut kādas privilēģijas, izņemot to, ka mēs neļaujam mātei ilgāk sēdēt mājās.

            Sēdes vadītājs. Vai Labklājības ministriju pārstāv kāds? Neviens.  Pārtraukums konsultācijai - pusstundu. Es atvainojos, 30 sekundes. Pusminūti. Jūs varat paskaidrot?

            I.Sāmīte. Diemžēl nav Labklājības ministrijas pārstāvja, bet tas notiek pamatojoties uz Labklājības ministrijas iekšējiem pārrēķiniem. 

            Sēdes vadītājs. Nē,  mums būtu jābalso par priekšlikumu!  Es jau varu paredzēt, ka viņš netiks nobalsots un ka  tad šeit nāks un skaidros pēc tam, kāpēc un kur ir   šie iekšējie it kā pārvietojumi, bet vajadzētu nosūtīt  delegāciju pakaļ ministram vai parlamentārajam sekretāram.

            Deputāte Kreituse, tā kā jūs uzsākāt šo diskusiju, tad, lūdzu, izsakiet savu priekšlikumu, lai mēs varam balsot par viņu, jo šeit ir priekšlikumi,  un,  ja jūs lūdzat balsot, tad  izsakiet savus argumentus...

            I.Kreituse. Man ir pavisam vienkārši. Ja zālē nav neviena Finansu ministrijas  vai Labklājības ministrijas pārstāvja, kas var pamatot, kāpēc šādi pārvietojumi ir vajadzīgi, tad es ierosinu balsot pret šādiem pārvietojumiem.  Elementāri! Ja valdība nezina, kāpēc tas ir jādara,  tad kāpēc Saeimai tas ir jāatbalsta? (Starpsauciens no zāles: "Eksperiments!")

            Sēdes vadītājs. Lūdzu,  vispirms sāksim ar 54.pozīciju, jo tur sākas pārvietojumi. To mēs pieņēmām. Labi.

            55.pozīcija. Pabalsts ģimenēm, kuras audzina bērnus, - mīnus 292 478 lati plus pabalsti bērna kopšanai līdz 3 gadu vecumam - 292 478 lati. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Nemēģiniet ar mani diskutēt, godātie kolēģi,   jūs mani provocējat uz lietām, kas sēdes vadītājam nav paredzētas. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 8, atturas - 10. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Nervozāku zvanu, lūdzu! Kamēr deputāti ienāk zālē,  pagaidīsim kādu brītiņu un tad balsosim otrreiz. Atgādinu,  par ko mēs balsojam - pabalsti ģimenēm. Tas ir labklājības ministra Bērziņa priekšlikums  -  pabalsti ģimenēm, kuras audzina bērnus,  mīnus 292 478 lati, pabalsti bērna kopšanai līdz 3 gadu vecumam - plus  292 478 lati. Balsosim par šo priekšlikumu!  Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 1, atturas - 11. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Deviņi cilvēki ir preses konferencē!")

            Godātie kolēģi,  sēdes vadītājs saskaņā ar Kārtības rulli vai nu   izsludina pārtraukumu, vai  slēdz sēdi. (Starpsaucieni no zāles: "Pārtraukumu! Desmit minūtes.") Cik ilgs pātraukums būtu vajadzīgs? Tā kā divreiz balsojot nebija kvoruma,  paziņoju pārtraukumu  - 10 minūtes.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir beidzies. Godātie kolēģi, sēdes vadītājs pārtraukumu izsludināja tāpēc, ka, divreiz balsojot, nebija kvoruma. Nu ir arī Labklājības ministrijas cilvēki, kuri var sniegt informāciju, bet diemžēl mēs nevaram neko citu darīt tagad saskaņā ar Kārtības rulli, kā vien atsākt sēdi ar balsojumu.  Tā viņš ir... Es varu tikai pateikt, ko jūs man teicāt, bet tas būs tā... Tur tie iemesli... mums tiešām nebija, kas sniedz paskaidrojumus, un mēs sākām balsot.  Tas ir viens. Turklāt, divreiz balsojot, nebija kvoruma. Diemžēl ir jābalso. Ja sēde ir bijusi slēgta, tad, atsākot sēdi, var sākt diskusijas un visu pārējo, bet mēs esam balsojuši. Toreiz nebija kvoruma, tāpēc tika pasludināts pārtraukums. Un tagad jūs, protams, varat frakciju vadītājiem ātri pateikt savu sakāmo, bet oficiāli... oficiāli es jums nevaru dot vārdu.  Un balsojums būs par labklājības ministra Bērziņa priekšlikumu - pabalsti ģimenēm, kuras audzina bērnus, - mīnus 292 478 plus pabalsti bērna kopšanai līdz 3 gadu vecumam - 292 478 lati. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 11, 9 - atturas. Ir pieņemts šis priekšlikums.

Lūdzu, par nākošo - 56. priekšlikumu.

I.Sāmīte. Tātad 56. priekšlikums ir labklājības ministra Bērziņa kunga priekšlikums - samazināt apbedīšanas pabalstus par  10 276 latiem un  līdzekļus novirzīt pabalstiem bērna kopšanai līdz 3 gadu vecumam. Tas ir uz iekšējās ekonomijas rēķina, jo tika izmantots mazāk apbedīšanas pabalstu,  nekā bija budžetā ieplānots. Budžeta komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks".

I.Kreituse (DPS).

Man būtu lūgums tieši tāds pats: kamēr nav konkrēti paskaidrots, kāpēc šis  līdz 3 gadu vecumam bērns ir tik drausmīgi ēdelīgs, salīdzinot ar to bērnu, kas ir izaudzis pāri trim gadiem? Un vai patiešām Latvijā vairs nemirs cilvēki un vai patiešām... Es nebeigšu, Lamberga kungs, jo bērniem pēc trim gadiem arī ir vajadzīgi pabalsti. Un, ja kaut kas ir palicis pāri, tad nauda ir jāsadala starp visiem bērniem, sākot no viņu piedzimšanas līdz tam laikam, kamēr viņiem maksā pabalstus, kamēr viņš mācās kaut vai  pamatskolā, līdz 16 gadu vecumam. Jo citādi šobrīd iznāk, ka mēs tagad līdz 3 gadiem darīsim visu, bet ko pēc tam? Vai tad viņš var iet uz ielas ubagot vai zagt? Kāpēc ir šāds pamatojums? Kāpēc ir šī robeža? Līdz 3 gadiem viņam pienākas, bet pēc tam vairs nepienākas?

Un ļoti īpatnēja situācija ir ar apbedīšanas jautājumiem. Mēs visu laiku klausāmies par to, ka nav zārku tiem cilvēkiem, kuriem nav ģimenes locekļu, kurus apglabā vienkārši maisā. Mēs klausāmies par to, ka vispār nav kas kapavietas ierīko viņiem vai pat ziedu uzliek. Izrādās, ka mums apbedīšanai šī nauda ir pāri palikusi. Man liekas, ka te kaut kas nesaskan ar īstenību. Vai nu aprēķini nav pareizi, vai ir kas cits. Ja tiešām mums tik ļoti paliek pāri, tad es uzskatu, ka šī nauda ir jādod bērnu pabalstiem kā tādiem, jo citādi ir pilnīgi nesaprotama šī trīs gadu robeža. Kas viņa tāda ir? Un vai pēc trīs gadu vecuma patiešām turpmāk Latvijā viņš vairs neskaitīsies bērns, kad valsts piedalās   viņa audzināšanā? Tikai līdz 3 gadiem?

Sēdes vadītājs. Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

Kreituses kundze, cienījamā Saeima! Šie pabalsti ir fiksēti, un skaidrs ir  arī kontingents - katram bērnam ir tiesības uz šo pabalstu. Ar šī gada 1. aprīli Labklājības ministrija ir pārņēmusi savā pārraudzībā un tieši veic pabalstu izmaksu mātēm, kas audzina bērnus līdz pusotra un līdz trīs gadu vecumam. Līdz ar to palielinājās kontingents. Tāpēc šīm mātēm ir jāsaņem tie 12 lati vai 7,5 lati, un tiem bērniem, kam pienākas pabalsts, viņš arī tiks izmaksāts. Šie skaitļi, kas jums ir piedāvāti, balstās uz datiem, kādi bija Latvijas valstī uz 1995. gada 1. jūliju. Tāpēc es vienkārši lūdzu Saeimu atbalstīt labklājības ministra priekšlikumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Varbūt  par konkrēto priekšlikumu... mīnus... (Starpsauciens no zāles: "Tā kā rakstīts...")

I.Sāmīte. Tā kā ir rakstīts 56. priekšlikumā...

Sēdes vadītājs. Vai deputāti lūdz balsojumu par šo priekšlikumu? Lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 7, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk!

I.Sāmīte. Tātad 57. priekšlikums ir saņemts no deputāta Karnupa kunga -  samazināt Valsts cilvēktiesību biroja budžetu par  49 tūkstošiem un to novirzīt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanai un restaurācijai. Ņemot vērā to, ka Valsts cilvēktiesību birojs ir apstiprināts ar likumu  un ka tas tomēr sevī ietver zināmu starptautisku prestižu un profilu, Budžeta komisija šo priekšlikumu neatbalsta. (Starpsauciens no zāles: "Atbalsta!")

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups!

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es dzirdu no zāles, ka faktiski Budžeta komisija atbalstīja to pirmo versiju, kuru mēs saņēmām par šiem grozījumiem. Bija rakstīts tieši tā, ka šie 49 000, ko es lūdzu atskaitīt no Valsts cilvēktiesību biroja un nodot tālāk Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanai un restaurācijai, tika atbalstīti. Pēc tam, protams, mēs saņēmām otro dokumentu - nr. 2088-a, kur kaut kādā veidā tas vairs netika atbalstīts no komisijas puses.  Es domāju, ka to vajadzētu atbalstīt. Es apsveicu komisijas pirmo lēmumu,   bet  nopeļu otro lēmumu un lūdzu, lai Saeima atbalsta šo manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts.   Lūdzu!

J.Ā.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais sēdes vadītāj, godājamie deputāti un deputātes! Es aicinu  neatbalstīt šo priekšlikumu un negribu šeit uzsākt visas garās debates un pārliecības, kāpēc Valsts cilvēktiesību birojs tika izveidots. Jūs, šī Saeima, ar pārliecinošu balsojumu pieņēmāt Valsts cilvēktiesību biroju un tajā pašā laikā arī pieņēmāt to, ka būs finansējums, lai šis Valsts cilvēktiesību birojs varētu darboties. Ja jūs paskatāties deputāta Karnupa ieteikumu un tam sekojošo deputāta Stalta ieteikumu, tad redzat, ka šim birojam nepaliktu vairs naudas,  lai  vispār darbotos un funkcionētu. Un lai nepienāk tas laiks, kad šiem pašiem deputātiem un citiem, kas ierosina šo naudas atņemšanu, "neatkožas" šie paši cilvēktiesību pārkāpumi. (Starpsauciens no zāles: "Nedraudi!")

Es lūdzu neatbalstīt to un ļaut jau pieņemtajam lēmumam par Valsts cilvēktiesību biroju darboties. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

            V.Novakšānovs (LZS).

            Cienījamie kolēģi! Man ļoti žēl runāt pretī savam kolēģim Jānim Tupesim, bet es gribu teikt: "Mīļie deputāti! Mīļā latviešu tauta! Kas mums ir palicis? Mums jābūt kaut kur morālei un jāsaglabā vēsture. Un šie pieminekļi iet bojā. Un galu galā tur ir pagājušo paaudžu ieliktais darbs. Un ja šodien mēs viņu likvidēsim..." Es vēl gribu teikt tā: lai birojs vēl īsti piedzimst un sāk strādāt! Bet šeit ir jāsaglabā tas, kas ir vajadzīgs. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nobalsot par labu kultūras pieminekļiem. (Starpsaucieni un aplausi: "Pareizi, pareizi!")

            Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis - pie frakcijām nepiederošs deputāts, otrreiz. Lūdzu, piecas minūtes!

            J.Ā.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

            Vēlreiz, godātie deputāti un deputātes! Man ļoti žēl, ka mans kolēģis deputāts Novakšānovs atkal nerunā par lietu un nerunā par to, ko es esmu teicis. Nekad es neesmu teicis, ka neatbalstu Brāļu kapu un arī citu naudas dotāciju piešķiršanu nacionālajām kultūras biedrībām. Taisni otrādi! Viņas vajag atbalstīt, bet nevar ņemt nost šo mazo kripatiņu, kuru mēs paši esam piešķīruši cilvēktiesību aizstāvībai. Tā ir mūsu nevara vai negriba sameklēt naudu, lai aizstāvētu arī šos ļoti aizstāvamos pieminekļus un mūsu svētumus. Tātad nejauksim kopā divas lietas, kuras nav sajaucamas! Paldies. (Starpsauciens no zāles: "Tu netiksi Brāļu kapos...")

            Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņš. Lūdzu!

            A.Bērziņš (labklājības ministrs).

            Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ministru kabinets ir sācis veidot   šo Valsts cilvēktiesību biroju. Jūs, godātie deputāti, bijāt tie, kuri pieņēma šo likumu par šāda biroja izveidošanu. Jūs ļoti labi zināt arī to, ka šādas institūcijas esamība nodrošinās mums to, ka mēs varēsim izvairīties no daudziem un dažādiem konfliktiem un pārpratumiem un normāli strādāt cilvēktiesību aizsardzības jomā. Es aicinātu tomēr atbalstīt Finansu ministrijas un valdības iesniegto priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Tie jūs bijāt - daudzi bija pretīm.")

            Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates pārtrauktas. Lūdzu zvanu balsojumam. Balsosim par deputāta Karnupa priekšlikumu - Valsts cilvēktiesību birojs - mīnus 49 000, Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšana un restaurēšana - plus 49 000. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 6, atturas - 11. Priekšlikums ir pieņemts.

            Nākošais - 58.priekšlikums.

            I.Sāmīte. 58.priekšlikums saņemts no deputāta Stalta kunga - noņemt Valsts cilvēktiesību birojam 10 000 latu un tos novirzīt dotācijām  nacionālajām kultūras biedrībām. Ņemot vērā visus iepriekšējos   priekšlikumus un komentārus par Valsts cilvēktiesību biroju, komisija arī uzskata, ka šo nevajag atbalstīt.

            Sēdes vadītājs. Sākam debates. Deputāts Stalts - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

            D.Stalts (LNNK).

            Godājamais Prezidij! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Man patiesi bija gandarījums dzirdēt bijušā ministra vēlmju izpaudumu, ka, lūk, šī dotācija nacionālajām kultūras biedrībām gan būtu pieņemama. Tātad arī viņš atbalsta šādu priekšlikumu. Un, protams, mums visiem būtu vērts kaut nedaudz atskatīties nesenajā pagātnē, kad tieši Nacionālo kultūras biedrību asociācija diezgan nopietni piedalījās tajā laikā lēmumu risināšanā, lai to tautu pārstāvji, kuriem liktenis ir lēmis šeit, Latvijā, dzīvot, vienojoties kopējā organizācijā, varētu pierādīt savu vēlmi šeit dzīvot ar patiesu izjūtu, ar patiesu lojalitāti pret Latviju, ar vēlmi integrēties mūsu sabiedrībā, mūsu zemē. Tas, ko viņi veic starptautiskā mērogā, gūst un gūs rezonansi - labestīgu un pozitīvu rezonansi. Tālab aicinu nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Stalta priekšlikumu - Valsts cilvēktiesību birojs - mīnus 10 000, dotācija nacionālajām kultūras biedrībām - 10 000. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 9, atturas - 10. Nav kvoruma. (Starpsaucieni no zāles: "Saņemās vīri! Panteļējev, nobalso!")      Lūdzu, vēlreiz balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 9, atturas - 16. Pieņemts.

            Lūdzu, par nākošo!

            I.Sāmīte. Tātad 59.priekšlikums ir Ministru prezidenta Gaiļa kunga priekšlikums - samazināt Valsts cilvēktiesību biroja budžetu par 6000 latu un  to novirzīt Saimnieciskajai tiesai, kurai bija paredzēts strādāt tikai līdz 1.oktobrim, bet kurai tagad ir jāstrādā līdz 1.janvārim. Lai segtu tās  izdevumus. Budžeta komisija to atbalstīja.

            Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks".

            I.Kreituse (DPS).

            Cienījamie kolēģi! Vai mēs šodien varam balsot par naudas iedošanu institūcijai, kura Latvijā neeksistē? Saimnieciskā tiesa Latvijā beidza eksistēt 1995.gada 15.oktobrī. Kā mēs šādai institūcijai, kura neeksistē, varam iedot naudu šodien? Es to nesaprotu. Tad jau... (Starpsauciens no zāles: "Atlaišanas pabalstu!")

            I.Sāmīte. Ja es nemaldos, tad Saeima...

 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, referente!

            I.Sāmīte. ...5.oktobrī nobalsoja priekšlikumu - pagarināt Saimnieciskās tiesas darbību līdz 15.janvārim. Tātad lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!")

            Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav. Lūdzu, tālāk!

            I.Sāmīte. 60.priekšlikumu iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija - samazināt Valsts cilvēktiesību biroja budžetu par 45 000. Budžeta komisija to neatbalsta. (Smiekli zālē.)

            Sēdes vadītājs. Sākam debates par šo priekšlikumu. Lūdzu - Andrejs Siliņš, komisijas priekšsēdētājs.

            A.Siliņš (LC).

            Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Tik tiešām šeit situācija ir visumā kurioza, jo, ja nobalsotu arī par mūsu priekšlikumu, kas ir ļoti iespējams, jo visiem pašreiz ir tāds noskaņojums, tad mūsu sfērā būtu jāstrādā ar negatīvo naudu. Var jau būt, ka arī to var izdarīt. Jo tur, ja no tiem 23 tūkstošiem atņem vēl 45, tad ir krietni mīnusos. Es šeit atnācu tomēr  zināmā mērā pateikt neizpratni par to, ko mēs pašreiz izdarījām. Ja mēs vienreiz esam nolēmuši un pieņēmuši lēmumu, ka šādai organizācijai ir jāeksistē, tad pēc tam, atņemot praktiski visu naudu, mēs nolemjam, ka tā vairs neeksistēs. Tā jau to var izdarīt, jo ir tāds teiciens, ka neviens likums nedarbosies, ja nebūs naudas. Bet oficiāli es šeit atnācu, protams, pateikt, ka mūsu komisija savu priekšlikumu atsauc, jo ar negatīvo naudu mēs vēl neesam iemācījušies strādāt, un es ceru, ka tomēr kaut kad arī Valsts cilvēktiesību birojam nauda tiks iedota, lai tas varētu strādāt. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

            I.Sāmīte. 61.priekšlikums saņemts no Ministru prezidenta Māra Gaiļa kunga - samazināt apgabaltiesu budžetu par 6835 latiem un palielināt Saimnieciskās tiesas budžetu par 6835 latiem, lai Saimnieciskā tiesa varētu turpināt savu darbu. Budžeta komisija to atbalsta. (Starpsauciens: "Jābalso!")

            Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi deputātiem? Lūdzu balsot! Balsosim  par Ministru prezidenta Gaiļa ierosinājumu - apgabaltiesas - mīnus 6835, Saimnieciskā tiesa - plus 6835. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 15, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts. Tālāk!

            I.Sāmīte. 62.priekšlikums saņemts no Ministru prezidenta Gaiļa kunga - samazināt budžetu rajonu tiesām par 6000 latu un novirzīt šos līdzekļus Saimnieciskās tiesas darbībai 6000 latu apmērā. Es tikai vēlētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka tai šie samērā mazie avoti ir no trīs dažādiem avotiem, lai tās varētu turpināt darbu līdz 15.janvārim, kā likumā tas ir paredzēts.

            Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsot. Lūdzu, balsosim Ministru prezidenta Māra Gaiļa priekšlikumu - rajonu tiesas - mīnus 6000, Saimnieciskā tiesa - plus 6000. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 11, atturas - 3. Pieņemts. Lūdzu, par nākošo!

            I.Sāmīte. 63.priekšlikums. Kultūras ministrs Jānis Dripe lūdz no sava centrālā budžeta uz iekšējās pārkārtošanas rēķina palielināt algu fondu par     77 093 latiem, lai varētu nokārtot saistības ar līgumstrādniekiem un līgumdarbiniekiem.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk!

            I.Sāmīte. 64.priekšlikums saņemts no deputāta Rozentāla kunga -  rajonu un pilsētu zemes dienesta nodaļas, pagasta zemes dienesti - uz iekšējās pārkārtošanās rēķina palielināt algu fondu par 84 706 latiem. Budžeta   komisija to atbalsta.

            Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu? Nav. Pieņemts.

            I.Sāmīte. 65.priekšlikums. Deputāte Kuprijanova - Latvijas Televīzija, tajā skaitā surdotulkojumi. Vienkārši papildināt un precizēt, nemainīt kopējo summu. Budžeta komisija to atbalsta.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Tālāk!

            I.Sāmīte. 66.priekšlikums saņemts no izglītības un zinātnes ministra Jāņa Gaigala - izteikt Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu ceturtajā   tabulā dotajā redakcijā. Lūdzu skatīt 4.tabulu, kurā ir palielināts Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējais budžets, ņemot vērā jau sākumā apstiprināto 1 800 000 latu palielinājumu.

            Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai 4.tabula jums ir? Vai ministra kungs vēlas runāt? Lūdzu! Ministrs Gaigals.

            J.Gaigals (izglītības un zinātnes ministrs).

            Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie deputāti! Paldies par neoficiālo atbalstu. Vienīgi kārtības un precizitātes labad varu teikt, ka šie galaskaitļi - 95,33 miljoni, nav Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums izglītības budžetā. Tātad šis skaitlis ir radies sakarā    ar Finansu ministrijas paredzēto samazinājumu - 5,6 miljoni atņemot no 99,1 un pieliekot klāt 1,8 miljonus, ko Ministru prezidents ierosināja piešķirt no Privatizācijas fonda līdzekļiem. Plus šim te budžeta sadalījumam ir jāpieliek tas, ko jūs šodien nesen nobalsojāt, tāpēc ka mums šādas informācijas nebija, un šie skaitļi te nav iestrādāti iekšā. Es negribētu atkārtoties attiecībā uz to,   kas būs, ja pieņems šādu budžetu izglītībai, jo par to es esmu informējis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un Budžeta un finansu komisiju, bet, ja jūs nolemsit, ka izglītībai ir vajadzīgi 95, 33 miljoni, tad sadalījumu lūdzu nofiksēt šādā kārtībā, kā ir jums izdalītajā 4.tabulā, plus vēl tie labojumi, kas tika izdarīti šodien. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Bet kārtības un precizitātes labad, kā saprast vārdus "plus tie labojumi, kuri tika izdarīti"?

            J.Gaigals. Tātad, cik es atceros, tur bija paredzēts laikrakstam "Izglītība un Kultūra", bibliotēkām un vēl daži punkti - tie, kuri tika nobalsoti pirms tam, bet kuru nav šajā tabulā iekšā. Tie neatspoguļojas tāpēc, ka mums nebija pamata tos atspoguļot.

            Sēdes vadītājs. Es saprotu, bet vai tad nebūs pretrunu?

            J.Gaigals. Nē, nebūs pretrunu! Kur tās varētu rasties?

            Sēdes vadītājs. Ja viņi šeit nav iestrādāti... jo summa, manuprāt, mainās pa atsevišķām pozīcijām. Cik atceros, tad tur bija bibliotēkas un citas kultūras iestādes, kurām līdzekļi nāca klāt. Tas gan ir labāk, ka nav mazāk, bet ir  vairāk, bet nu tomēr...

            Godātie deputāti, varbūt tomēr varētu, jo šeit ir konsultanti un amatpersonas... Tātad tas ir nobalsots jau iepriekšējos priekšlikumos, kur tika samazināts. Atceraties, ka tika samazinātas reabilitētajiem pabalstu izmaksas un attiecīgi palielinātas bibliotēku, kultūras iestāžu un vēl muzeju, manuprāt, darbinieku algas. Vai uz tā pamata šajā Izglītības un zinātnes ministrijas... šajā 4.tabulā arī nav jāpieplusē klāt dažā vietā šīs summas? Un tāpēc deputātiem  tas varbūt tagad ir skaidrs, un mēs tad balsosim par šo tabulu ar tām korekcijām, par kurām mēs jau esam nobalsojuši. Un tad varbūt šie cipari ar maziem plusiņiem atšķirsies.

            I.Sāmīte. Tie, kurus mēs jau iepriekš nobalsojām, pienāk klāt, tie jau šeit vēl nav apkopoti.

            Sēdes vadītājs. Jā! Lūdzu, balsosim, ja nav iebildumu, par 4.tabulu ar labojumiem, kuri tika nobalsoti pirms šīs tabulas, izskatot konkrētos priekšlikumus! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

            I.Sāmīte. Tātad, skatoties tālāk, otrajā tabulā bija Izglītības, kultūras un zinātnes komsijas priekšlikumi, ņemot vērā samazinājumus centrālajiem aparātiem, bet, ņemot vērā to, ka nav iebalsots neviens no šiem ieņēmumiem, es lūdzu šo jautājumu vispār neskatīt, ņemot vērā to, ka mēs esam nupat apstiprinājuši 4.tabulu.

            Sēdes vadītājs. Svītrosim un neskatīsimies. Tālāk!

            I.Sāmīte. Tātad lūdzu jūs atgriezties pie pamatdokumenta - nr.2088. Tādējādi esam izskatījuši pa pantiem visus pamatbudžetā paredzētos ieņēmumus un izdevumus. Lūdzu atgriezties pie 5.panta...

            Sēdes vadītājs. Nu mēs tur apstājāmies pēc 3.panta. 4.pantā nav priekšlikumu. Paldies. Nākamais ir 5.pants. Lūdzu!

            I.Sāmīte. 5.pants. Labklājības ministra Bērziņa kunga priekšlikums - izteikt pantu šādā redakcijā: "7.pants. Apstiprināt valsts sociālās apdrošināšanas budžetu ieņēmumos un izdevumos 280 579 641 lata apmērā saskaņā ar 4.pielikumu." Skat ir 6.tabulu.

            Sēdes vadītājs. 6.tabula. Vai visi deputāti ir paņēmuši šo tabulu? Varam skatīt? Lūdzu, vai kādam ir iebildumi? Vai šeit nav tās pašas problēmas un  kādi no iepriekšējiem balsojumiem, kādas izmaiņas?

            I.Sāmīte. Nē.

            Sēdes vadītājs. Nav, tad esam akceptējuši.

            I.Sāmīte. Paldies! Un skatīsim tālāk 6.pantu, tātad 6.priekšlikumu...

            Sēdes vadītājs. 6.priekšlikums ir par 8.pantu.

            I.Sāmīte. Ņemot vērā to, ka ir bijis ļoti daudz priekšlikumu, es lūgtu izmainīt tekstu - apstiprināt speciālo valsts budžetu kopsavilkumu ieņēmumos 365 479 426 latu apmērā un izdevumos - 369 738 115 latu apmērā saskaņā ar 5.pielikumu. Lūdzu jūs skatīt dokumentu nr.2088-c. Un tagad būtu lūgums izskatīt priekšlikumus.

            Sēdes vadītājs. Dokuments nr.2088-c. Vai visiem ir šis dokuments?

            I.Sāmīte. Tātad 154.priekšlikums. Deputāte Kuprijanova: "Likumprojekta 3.pielikumā "Valsts speciālo budžetu kopsavilkums" Labklājības ministrijas speciālo budžetu (kods 18) kopsavilkuma pozīcijā  "...no tā alkohola akcīzes nodokļa" neuzrādīt veselības aizsardzības iestādēs strādājošo darba algas". Ņemot vērā to, ka Kuprijanovas kundzes nebija klāt, lai šo priekšlikumu pamatotu, komisija to neatbalstīja.

            Sēdes vadītājs. Vai Labklājības ministrija nevēlas paskaidrot? Labklājības ministrs Bērziņš. Lūdzu!

            A.Bērziņš (labklājības ministrs).

            5.pielikums ir izdiskutēts Budžeta komisijā, un mēs aicinām atbalstīt un balsot par Budžeta komisijas piedāvāto variantu. Īpaši gribu izteikties par labu priekšlikumam nr.156, kurš ir atbalstāms, un, galvenais, pateikt to ideju, kāpēc mēs palielinām gan sociālā budžeta ieņēmumu, gan izmaksas daļu. Tas ir  tāpēc, ka mēs jau šodien esam sasnieguši tos "griestus", kādi mums bija sagatavoti esošajā budžetā, tāpēc, formāli ņemot, mums nebūtu tiesību izdarīt pensiju indeksāciju, ja mēs nepalielinām šos "griestus" - gan ieņēmumus, gan izdevumus. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem lūdz balsot deputātes Kuprijanovas priekšlikumu? Nelūdz, līdz ar to mēs atbalstām komisijas priekšlikumu. Nākamais - 155.priekšlikums.

            I.Sāmīte. Jā, tātad 155.priekšlikums saņemts no tieslietu ministra Apsīša kunga: "Likumprojekta 3.pielikumā paredzēt Uzņēmuma reģistram ieņēmumos un izdevumos 100 000 latu." Pamatojoties uz likumu "Par nodokļiem un nodevām" un pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem, ir izveidots šīm vajadzībām speciālais budžets, un te ir nepieciešams apstiprināt budžeta pozīcijas.

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Tālāk, lūdzu!

            I.Sāmīte. 156.priekšlikumā, pirms mēs skatām, es lūdzu izlabot divus ciparus, tātad - 3 rindiņā pašā labajā pusē summai ir jābūt 3 022 826 un pašā pēdējā rindiņā - ciparam ir jābūt 2 716 826, tā ir drukas kļūda, kura te ir ieviesusies.

            Sēdes vadītājs. Par kuru pozīciju jūs tagad runājat?

            I.Sāmīte. Par 156.priekšlikumu.

            Sēdes vadītājs. Dokuments nr.2088-c. Vēlreiz nosauciet, lūdzu!

            I.Sāmīte. 3.rindiņā no augšas labājā pusē ir cipars un tam ir jābūt           3 022 826, bet pēdējā rindiņā labajā pusē ciparam ir jābūt - 2 716 826.

            Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, tā mēs tomēr nevaram. Jums tad ir jānolasa nevis cipars labajā pusē vai jānorāda, kurā rindiņā, bet ir jālasa, pieņemsim... lasiet tekstu, lai šis cipars ir tekstā. Lūdzu sekojiet, deputāti!

            I.Sāmīte. Tātad 156.priekšlikums saņemts no Labklājības ministra Bērziņa kunga: "Palielināt Labklājības ministrijas speciālo budžetu   ieņēmumos par 3 021 826 latiem (tātad 25 000 latu Centrālajam aparātam,   280 000 latu Valsts apdrošināšanas fondam un 2 716 826 lati valsts sociālās apdrošināšanas budžetam) un izdevumos par 3 022 826 latiem (26 000 latu Centrālajam aparātam, 280 000 latu Valsts sociālās apdrošināšanas fondam un 2 716 826 lati valsts sociālās apdrošināšanas budžetam). Budžeta komisija to apstiprināja.

            Sēdes vadītājs. Miljonu ciparu tur nebija... Ne mazāk, ne vairāk. Lūdzu - Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija "Saimnieks".


            I.Kreituse (DPS).

            Cienījamie kolēģi! Šoreiz vienreiz nu ir tas brīdis, kad mēs varam  palūgt ministru pastāstīt, kā Centrālais aparāts izveido sev speciālo budžetu    un kā Centrālais aparāts izmanto speciālo budžetu, kādām savām vajadzībām. Nevis pensiju izmaksām, bet kā Centrālais aparāts.

            Sēdes vadītājs. Valsts ministrs  Makarova kungs. Lūdzu!

            V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs).

            Jā, mēs vēl ne reizi vien saskarsimies ar to, ka Labklājības  ministrijai ir zināma specifika.  Ar šā gada 1.jūliju ir izveidota Centra rajona   apdrošināšanas pārvalde. Līdz šim laikam šo darbu veica Centra rajona pašvaldība.  Tieši tāda pati situācija mums sagaidāma Ventspils pilsētā, kur šobrīd šo darbu uz līguma pamata veic Ventspils pašvaldība. Tieši tāpēc ir šie labojumi. Un, godīgi sakot,  visi šie grozījumi ir ar vienu mērķi - izveidot situāciju, lai sociālās apdrošināšanas fonds varētu pāriet  uz individualizētu nodokļu maksātāju uzskaiti. Tāpēc es lūdzu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

            Sēdes vadītājs. Vai pret  156. priekšlikumu deputātiem ir kādi iebildumi? Turpinām debates.

            Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

            G.Bērziņš (LZS).

            Man tomēr būtu jautājums: kādā veidā,   palielinoties sociālās apdrošināšanas budžetam par šo summu, arī šis budžets ir sadalīts apakšpozīcijās?  Uz kurieni tad tas aiziet? Vai šobrīd šeit nav mēģinājums  šo nelikumīgi iztērēto naudu šīm izmaksām bankām vai kur citur legalizēt? Kādā veidā tad tomēr sadalās šie 2 miljoni, jo  indeksācijas ieraksta pozīcija šajā budžetā ir atsevišķi?  Tātad kam sīkāk tiek iztērēti šie 2 miljoni 716 826 lati,   jo es  vismaz pašreiz to neredzu.  Arī tur es vismaz neatrodu. Lūdzu  paskaidrot, kā viņš sadalīsies pa izmaksu veidiem?

            Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņš. Lūdzu!

            A.Bērziņš (labklājības ministrs).

            Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es kategoriski norobežojos no apgalvojumiem, ka sociālās apdrošināšanas fonds ir kaut kur ārpus  likuma paredzētajiem ietvariem, ka   kādam kaut ko pārskaitīs un ka šeit būtu kaut kāda saistība ar kaut kādiem neesošiem pārskaitījumiem. Es gribu pateikt tā,  ka gan pensiju,  gan pabalstu piegāde kaut ko maksā -   ir noteiktas struktūras, ir šī reforma, kura mums ir jāveic, un visi šie līdzekļi tiek izlietoti  atbilstoši tam, kā šodien likumdošana un  normatīvie akti  no mums  prasa šo naudas izlietojumu. Tur nav absolūti nekādu mēģinājumu izlietot līdzekļus tā vai citādāk. Sociālās apdrošināšanas fondā pašlaik strādā Valsts kontrole, kuras  rezultāti tūlīt būs redzami, tomēr  pirmās  uzziņas jau  liecina, ka lielu nelikumību, tādu, kas liktu mums runāt par līdzekļu nepareizu izlietošanu,   nav. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu,  un,   ja ir  nepieciešams, mēs esam gatavi rakstiski sagatavot informāciju. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš  otrreiz runās. Lūdzu!

            G.Bērziņš (LZS).

            Tātad šobrīd es  tomēr neguvu atbildi, jo šobrīd šī nauda tiek ieskaitīta fondā, bet visa fonda nauda ir sadalīta pa izlietotajamajām pozīcijām vai   citam mērķim.   Šobrīd šie  mērķi nav nosaukti.  Vēl interesantāk!  Tikko bija otrais lasījums par sociālo nodokli, kur ir ļoti  interesanta formula ierakstīta attiecībā uz speciālo budžetu.  Es par  šo punktu tieši iesniedzu labojumu,  un valdība ir ierosinājusi no  visa gada beigu atlikuma rezerves, kas pārsniedz ieņēmumus, kas pārsniedz izdevumus, izveidot speciālu rezervi, kuru izlieto pēc Ministru kabineta ieskatiem. Tas ir otrajā lasījumā par sociālo nodokli nobalsotajā redakcijā.  Tātad visa nauda, kas gada beigās paliek, tā arī  sociālajā budžetā  ir bez Saeimas apropriācijas. Ministru kabinets to  pēc saviem ieskatiem iztērē, kā pats vēlas. Tāpēc es  domāju, ka  šī summa ir pietiekami  liela, lai mēs  zinātu precīzi, kur tā aiziet - vai pensijām vai šīs informatīvās sistēmas izveidošanai, kas ir vajadzīga, vai   daudz kam  citam. Bet tad  tas ir jānorāda un  Saeimai ir jālemj,  kam šī nauda aiziet. Es te  tiešām precīzi norādu,  tāpēc,  ja kāds grib pārliecināties, var pārliecināties, kāda ir sociālā nodokļa otrajā lasījumā pieņemtā redakcija attiecībā uz šo  speciālo budžētu. Bez tam  mani ļoti pārsteidza šīs speciālās rezerves veidošana (pie kam bez Saeimas akcepta), kura pāriet uz nākošo gadu un Ministru kabinets viņu izmanto pēc saviem  ieskatiem. Es šeit tomēr redzu ļoti lielu iespēju patvaļīgi rīkoties  ar ļoti milzīgām valsts sociālā budžeta summām. 

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, -  sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs.

            V.Makarovs (sociālo lietu valsts  ministrs).

            Zināt, man ir apnikuši nepamatotie  apvainojumi Labklājības ministrijai par to un  citi pāridarījumi.  Kur paliek nauda? Mēs esam gatavi iesniegt jebkuru pārskatu, ja... Es varu pateikt par to informāciju, kas šobrīd ir parādījusies presē...  es  viennozīmīgi varu pateikt - nav sociālā budžeta līdzekļi paredzēti, lai izmaksātu kompensācijas noguldītājiem. Un tas arī nenotiks!  Bet tajā pašā laikā  Labklājības ministrija vēlas pasargāt sevi no situācijas, kādā tā  bija nostādīta 1995.gada janvārī, kad pensiju izmaksām mums nebija naudas. Vispār nebija naudas!  Un tajā brīdī neviens no deputātiem nenostājās Labklājības ministrijas pusē.  Kur palika šī nauda? Šī nauda paliks, lai ieviestu individualizētu sociālā nodokļa uzskaiti. Otrkārt, tā   ir nauda, kas tiek iekasēta kā sodanauda. Jā, visiem par brīnumu, mēs intensīvi strādājam ar saviem parādniekiem,  un šī nauda tiek izmantota atbilstoši Budžeta likumam. Nevajag vienmēr vienā likumā ielikt visas  normas, un  ir normas, ko mums uzliek par pienākumu likums "Par budžeta tiesībām un budžeta vadību". Paldies. Es tomēr aicinu Saeimu atbalstīt to priekšlikumu, kuru ir izteicis labklājības ministrs.

            Sēdes vadītājs. Labklājības ministrs Bērziņa kungs! Būtu lietderīgāk, ja nosauktu pozīcijas un bez... Es atvainojos!

            A.Bērziņš (labklājības ministrs).

            Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es atbildu uz Gundara Bērziņa jautājumu ļoti tieši un konkrēti. Lai Labklājības ministrija...  saskaņā ar likumu par budžetu speciālā budžeta līdzekļi, kas paliek pāri vienā gadā, pārietu uz otru gadu. Un tie  tiek izlietoti tieši tādā pašā  kārtībā, kādā  tie  ir izlietoti iepriekšējā gadā, un tā ir tā situācija, ka mums ir nepieciešami apgrozāmie līdzekļi, jo mēneša pirmajās dienās mums ir jāmaksā  pensijas, bet nauda mums ienāk lielākoties mēneša vidū.   Vēlreiz  aicinu atbalstīt un balsot par šo,  atbalstīt Budžeta komisijas sagatavoto variantu.

            Sēdes vadītājs. Jā, ne velti arī Kārtības rullī ir noteikts, ka jārunā par lietu -  un konkrēti.  Un te ir tiešām viena summa,  un  klāt  ir nosaukums.  Un kas būtu vienkāršāk, kā pateikt, kur šī summa aiziet? Un deputāti neko vairāk nejautātu.  Kā es saprotu, Gundar Bērziņ, tie ir apgrozāmie līdzekļi pensijām.  (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Tā tas laikam nav!") Tad es nepareizi sapratu.  Balsosim, tad būs skaidrība! Lūdzu, balsosim par 156.priekšlikumu - labklājības ministra Bērziņa priekšlikumu!  Balsojam.  Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 5, atturas - 3.  Pieņemts.

            Lūdzu, nākamo  priekšlikumu!

            I.Sāmīte. Pirms mēs zaudējam kvorumu, centīsimies pabeigt!  157.priekšlikums ir  Budžeta un finansu komisijas priekšlikums -  likumprojekta 3.pielikumā paredzēt Radio un televīzijas padomei ieņēmumos un izdevumos 14 000 latu. Šī ir nauda par licencēm, kura tiek samaksāta Radio un televīzijas padomei  un  iepriekš nebija iekļauta budžetā, un tagad mēs iekļaujam šo budžetā, lai viņiem būtu speciālais budžets. Lai viņi varētu šo naudu,  iekasēto naudu,  izmantot.  Budžeta komisija atbalstīja to.

            Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu.

            I.Sāmīte. 158. priekšlikums ir  Ministru prezidenta Gaiļa kunga -   palielināt Ekonomikas ministrijas Valsts īpašuma privatizācijas fonda speciālā budžeta ieņēmumus,   izdevumus kopā un iemaksas valsts pamatbudžetā par    1 800 000   latiem.  Tie  tiek novirzīti izglītībai un zinātnei.  Tie  ir jau apstiprināti 4.tabulā. Budžeta komisija lūdz to atbalstīt. 

            Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

            Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Atklājam debates.

            G.Bērziņš (LZS).

            Tātad -  par Privatizācijas fonda izlietojumu. Pirmām kārtām jau šobrīd tas tiek izmantots ļoti neracionāli. Mēs brīnāmies, kāpēc mums nepalielinās ieņēmumi nodokļos, kāpēc tik strauji krītas.  Citās valstīs visa nauda, kas tiek iegūta no privatizācijas, tiek ieguldīta  šīs uzņēmējdarbības veicināšanai un   vēl papildus tiek meklēti līdzekļi, turpretim mēs visus šos līdzekļus, ko iegūstam, pārdodot šos te valsts... privatizējot īpašumus, "noēdam", pat vēl sliktāk - jau izsaimniekojam, un tad nu naudiņas budžetā mums nav un nebūs nekad. Un budžets, privatizācijas speciālais budžets, šobrīd jau tāpat ir pārslogots. Tur ir 3 miljoni  investīcijām lauksaimniecībā, kas nav iedotas - ne tuvu ne mazākā daļa. Tur ir Jēkabpils  tilts - 200 000... Tas brūk kopā, tūlīt iegāzīsies viens autobuss ar cilvēkiem, tad pēc tam mēs vaimanāsim un teiksim: vai, vai, kā notika... Bet mēs pie tā būsim vainīgi. Daudzas citas pozīcijas. Šo summu... Tā ir kaut kāda mākslīga šīs problēmas risināšana.

Es tiešām domāju, ka to nevajadzētu atbalstīt, jo tas ir, manuprāt, konceptuāli pret... pat tad, ja ļoti, ļoti vajag skolotājiem, ļoti vajag izglītībai, ir jāmeklē šī nauda, to, vienalga, no šejienes neiedos, jo kopumā ieņēmumos privatizācijas budžets šo naudu neizpildīs.

Un otrs. Tad, kad bija apspriežams Privatizācijas likums, tieši par šo definīciju - kam to varētu izlietot - es ļoti cīnījos, un bija šī definīcija, ka to  tikai tam var izlietot, jo tikai tad mums kaut kad parādīsies kaut kāda nauda vairāk budžetā. Nevis to, tikko kā pirmais latiņš parādās, sevišķi šajos trūcīgajos apstākļos, "noēdot" un iztērējot. Tad mums naudas nebūs nekad.

Es tomēr aicinu neatbalstīt, jo faktiski šis priekšlikums nav reāls un nav izpildāms. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es arī domāju, ka tiešām vienreiz pietiek... pietiek uz līdzekļu rēķina, kuri ir domāti ražošanas attīstībai, kuri ir domāti sanācijai, lai pēc tam varētu radīt kaut kādas darba vietas... Un  vienmēr, vienmēr šīs intereses paliek pēdējā vietā.

Pirmo reizi mūs "nospieda", kad vajadzēja Operu taisīt... Nu, ko darīt... Noteikti to vajadzēja darīt, bet tie līdzekļi... privatizācijas likumos ir   paredzēts, ka šie līdzekļi aiziet sanācijai, aiziet darba vietām un pārējam.

Tajā brīdī, kad mums gribas būvēt Operu, kad mums gribas dot līdzekļus darba algām skolotājiem, zinātnes darbiniekiem... un tas viss ir ļoti svarīgi... bet turklāt atcerēsimies, ka šīs ir vienreizējas iemaksas budžetā no privatizācijas,  tām nav bāzes attiecībā uz nākamo gadu, bet izdevumu daļā  mēs liekam tās, kuras būs paredzētas jau attiecībā uz ikgadējām lietām.

Tāpēc es saprotu, ka par šo pirmo - 1,8 - nu atkal... Pēc būtības arī par tiem 1,8 bija jābūt, teiksim, pret...  teiksim, kā ekonomistam, kā cilvēkam, ja  mēs atceramies, ka ilgtermiņa ziņā tas nozīmē ražošanas sašaurināšanos, bet nu, protams, stabilitātes dēļ... un, zinot to, ko te teica attiecīgais ministrs un ko te teica cilvēki no komisijām, to, kāds ir stāvoklis tajā zinātnē... nu, protams, atkal rokas nolaižas, un saka - jā, nu ko darīt? Bet tas malējais paliek, mums paliek tā ražošanas attīstība un visas šīs lietas. Ja tagad mēs tur... no kurienes tad... kur var būt "asinis" šai attīstībai? Ja pašlaik mēs nosūcam, valdība nosūc arī visus komercbanku līdzekļus vai gandrīz visus komercbanku līdzekļus, lai finansētu valsts budžeta izdevumus caur ļoti augstajām likmēm par valsts parādzīmēm, kas pārsniedz 30%, tad parādiet to biznesu, kurš var tādas lietas atpelnīt!

Tā ka, protams, šeit jau nav runa par tiem diviem miljoniem, bet te ir runa nu tiešām par kaut kādu, teiksim, principu, jo, protams, ka ne jau šie divi miljoni... un vai nu viņi tur būs, tas jau to visu atrisinās, bet nu... tā kā tomēr es arī... sevišķi, ja tas ir parādījies, teiksim, pēdējā brīdī... un, protams, ka tas var būt, ka tas zināmā mērā stabilizētu vairāk to budžetu, bet personīgi es noteikti nebalsošu par šo priekšlikumu, bet pret. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!


V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Skatot dokumentu nr. 2088C,  kur labajā stūrī virsū rakstīts "Precizēts variants", es nu galīgi precizitāti esmu pazaudējis.

Vispirms jau, 156. priekšlikumu apspriežot, ministrs Bērziņš saka, ka, lūk, vajadzīga nauda pensiju piegādei līdz pensionāra mājai. Bet tad man ir jautājums. Kādreiz mēs spriedām, ka... tās pensijas agrāk piegādāja Valsts banka, kura saucās Krājbanka. Pašreiz piegādā privātbankas. Tātad valsts to atdod privātajiem un saka, ka no budžeta jāņem tik nauda nost. Bet nu nobalsots ir, un tas lai paliek vēsturei, var būt, ka tas ir moderni.

Bet tagad man... es saprotu, ka Ministru prezidentam ir pakļauta arī finansu ministre Sāmīte. Ja Ministru prezidents ir atradis vienu miljonu astoņi simti latu, tad finansu ministre vai nu ir to pašu summu palielinājusi par        200 000, vai tie  ir 2 miljoni. Tātad iznāk, ka mēs šodien runājam par 3 800 000 vai tikai par 2 miljoniem. Es šajā papīrā varu saprast, kā krieviski saka,  "dvojako", un es vēlos, lai jūs izprastu, ko nupat runāja deputāts Kehris. Mīļie finansisti! Varat jūs nodokļus celt, cik jūs gribat, un tos kasēt, kā te prasīja, palielināsim, pienāks viens mirklis, kad bez ražošanas tās naudiņas nebūs.  Nebūs īstas naudas. Un tāpēc... ļoti apdomīgi. Es vēlētos,  lai šie divi priekšlikumi - 158. un 159. priekšlikums - būtu solīdi atšifrēti: kā šie līdzekļi tiks izlietoti, kur tie tiks izlietoti? Šeit nav runa par kaut kādiem dažiem tūkstošiem, bet ir runa par miljoniem. Es  tikai šoreiz gribu zināt, vai ir runa par 2 miljoniem, vai tomēr 3 miljoniem astoņsimt... Jo es zinu, ka mums valstī ir viens Ministru kabinets, bet viena un tā paša Ministru kabineta cilvēki dod dažādus ciparus zem vienāda teksta. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!


A.Siliņš (LC).

            Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Attiecībā uz priekšlikumu nr. 158 viss ir skaidrs, un zināmā mērā jau tepat... es saprotu, ka ar balsojumu tad mēs atgriežamies atpakaļ sākumā un mums viss vēlreiz būtu jāpārskata. Šī nauda - 1,8 miljoni latu...  mēs esam jau to atbalstījuši pirmajā tabulā, pirmajā pielikumā, un tā sadalās šajās trīs pozīcijās, kur ir paredzēts,   ka šie līdzekļi tiek izmantoti papildu finansēšanai... nu, ne papildu... nepamazinot tik daudz, kā sākotnēji tika domāts, arodskolu finansēšanu, augstskolu un zinātnes finansēšanu. Visās tajās pozīcijās jau pamazinājums   vēl paliek, un izglītības un zinātnes ministrs jau šo nostāju skaidri pateica. Šis ir kompromiss arī no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas puses. Mēs sapratām, ka, atrodot šos līdzekļus, mēs varam kaut kādā veidā vēl šogad  cerēt, ka neizzudīs augstākā izglītība, arodizglītība un zinātne Latvijā. Jo, mēģinot atrast līdzekļus, pietiekošus līdzekļus citās pozīcijās... tur atbalsts diemžēl nebija sagaidāms,  tādēļ  mēs atteicāmies no mūsu komisijas priekšlikumiem visās pozīcijās, kaut gan mēs varējām kā piemēru teikt, ka jebkurā vietā, arī samazinot centrālo aparātu finansējumu, protams,  paliek cilvēki bez algas vai daļēji bez algas, bet diemžēl jāsaka, ka zinātnē cilvēki   jau ir strādājuši bez algas un daudz ko izdarījuši, un pašreiz tiek atdots parāds cilvēkiem, kas šo darbu ir izdarījuši. Ir daudzas laboratorijas, kur alga jau septembrī nav saņemta, oktobrī arī netiek saņemta. Cerams, ka līdz gada beigām tā tiks saņemta, un, šajā gadījumā saprotot to, ka valsts struktūras laikam nav tik izprotošas, ka būtu ar mieru strādāt bez algas, mūsu komisija atteicās no šiem saviem priekšlikumiem, kuri diemžēl arī Budžeta un finansu komisijā nebija atbalstīti. Bet uzskatām, ka, ja šis Ministru prezidenta priekšlikums par šā finansu avota atrašanu šīm trim pozīcijām, kuras jau tika atbalstītas pirmajā tabulā, - tas ir 2., 3. un 4.priekšlikums, - ja šeit tas tiek pārbalsots vai savādāk izlemts, tad mēs atgriežamies sākumstāvoklī un mums visa budžeta situācija jāsāk skatīt no gala. Acīmredzot tad arī būtu no jauna jāizskata visi mūsu komisijas priekšlikumi. Tādēļ es uzskatu, ka laikam nav cita varianta, kā atbalstīt šo priekšlikumu. Es nezinu, vai būs balsošana. Droši vien - jā. Bet, ja balsojums ir negatīvs, tad mēs atgriežamies kaut kādā tādā pozīcijā, ka vispār nav vērts vairs turpināt šo jautājumu izskatīt. Paldies par uzmanību.

            I.Sāmīte. Cienījamie deputāti! Es vēlētos vienkārši precizēt to, kas varbūt nebija skaidrs. Mēs jau esam divas reizes atbalstījuši šo priekšlikumu. Pēc mūsu budžeta sastādīšanas procedūras diemžēl ir... vienkārši, lai būtu speciālajos budžetos šīs izmaiņas. Tātad principā šī ir formalitāte. Jo, ja nobalso, tad mēs ejam atpakaļ, un, ja neatbalsta, tad mēs ejam atpakaļ un atceļam visus pārējos priekšlikumus, kurus mēs jau esam apstiprinājuši. Tātad principā es lūgtu balsot, ja tas ir nepieciešams.

            Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

            I.Kreituse (DPS).

            Cienījamie kolēģi! Visu šo garo diskusiju būtība ir pavisam viena.  Pirms mēs balsojam "par" vai "pret", šeit būtu jāatnāk cilvēkam, kas pārstāv Valsts īpašuma privatizācijas fondu un kas mums pasaka, cik šā fonda kasē ir naudas. Man ir tāda sajūta, ka mēs tagad dalām šos 3,8 miljonus tieši tāpat, kā mēs jau nupat balsojām par 23 miljoniem, kuru praktiski nav un kuri praktiski budžetā neienāks, kā mums paskaidroja finansu ministri. Tāpat mēs tagad dalām šos 3,8 miljonus. Es gribētu dzirdēt apstiprinājumu, vai šī nauda ir reāla vai šī nauda ir "uz papīra" un cik daudz šobrīd ir Privatizācijas fondā naudas, ko praktiski var ieplūdināt budžetā. Ja šīs naudas nav, tad sāksim kaut vai no gala pārskatīt budžetu. Mēs nedrīkstam dalīt kaut ko tādu, kā nav. Tad mēs atkal pašlaik vienkārši... es nezinu, ko mēs darām - mānām paši sevi un izliekamies, ka mēs dosim kādam kaut ko, ko vēl neesam nopelnījuši. Tāpēc   es lūgtu, ja ir iespējams, mums tomēr paskaidrot, vai šie 3,8 miljoni ir. Ja tie ir, tad cik paliek Privatizācijas fondā, ja tos izņem ārā no Privatizācijas fonda? Ja to nav, tad principā šis jautājums... nav iespējams arī praktiski risināt budžeta labojumus.

            Sēdes vadītājs. Raimonds Jonītis. Kādā statusā jūs dodaties uz tribīni? Kā valsts ministrs. Lūdzu!

            R.Jonītis (rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā).

            Tā kā bija aicinājums atbildēt uz šo jautājumu... Šī diskusija tiešām ir ļoti sarežģīta šo divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, budžeta stratēģijas apspriešanas dēļ. Un tas, ka mēs jau esam nobalsojuši un palielinājuši izdevumus, ko  finansē no Privatizācijas fonda... un tad šis jautājums neparādījās. Šajā gadījumā šo summu - 1,8 miljonus - mums atliek tikai apstiprināt. Es varu vienīgi apliecināt to, ka, ja Saeima atļaus tomēr valstij privatizēt arī lielos valsts uzņēmumus, tad ir iespējams par šādu summu šo ieņēmumu posteni arī Privatizācijas fondā palielināt. Jā, tieši šogad. Un, ja Ministru kabineta pieņemtajos lēmumos... visas šīs valsts kapitāla daļas, kā arī "Latvijas gāzes" privatizācijā iegūtie līdzekļi varētu ienākt Privatizācijas fondā jau šajā gadā,  tad šādas summas būtu iespējams jau šajā gadā... Ja Saeima vai Ministru kabinets nepieņems attiecīgos lēmumus par lielo uzņēmumu nodošanu privatizācijai, tad turpmākie 2 miljoni, par kuriem ir iesniegums no Finansu ministrijas, pašreizējā brīdī ir diskutabli. Bet par 1,8 miljoniem... šajā ieņēmumu gadā tie varētu būt, ja šie lielie uzņēmumi būs privatizēti. (No zāles deputāte I.Kreituse: "Bet šobrīd? Ir, vai nav?") Šobrīd, protams, ja mēs skatāmies visu Privatizācijas fonda izdevumu tāmi šim gadam, tādas naudas  vēl nav.

            Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

            I.Sāmīte. Tātad ņemot vērā to...

            A.Kreituss (DPS).

            Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Interesanti ir dzirdēt par šādām privatizācijām. "Latvijas gāzei" vēl nav bijis audits, kas noteiktu vispār tās vērtību. To jautājumu izvirzīja Privatizācijas aģentūras padomē, un izrādījās, ka jau ir gatavi privatizēt un pārdot kaut ko par kādu sesto daļu no vērtības - tos 24 vai 28%, un audits vēl nav bijis, kas vispār novērtētu, pat ne mūsējais, nerunājot nemaz par starptautisku jeb ārzemju auditu. Tā ka dzīvot šitādos sapņos, rožainos sapņos par to, kas mums no privatizācijas ienāks, es domāju, ir galīgi nepamatoti. Mēs, protams, gribam privatizācijas naudu, bet, kā pašreiz rāda prakse, mēs vienīgi varētu mēģināt ārzemniekiem pārdot kaut ko supervērtīgu, kas Latvijā ir. Potams, tā varētu būt kaut kāda daļa no "Ventspils naftas" un kaut kas no "Latvijas gāzes". Ārzemniekiem pārdot. Bet normāli privatizēt mēs jau neko Latvijā nevaram, un to parāda arī šī tabula.  Tas parāda, cik tad ir kas ieņemts, un te jau ir redzams, kādi mums ir  ieņēmumi no privatizācijas. Te jau mēs visi to labi redzam. Tā ka tie ieņēmumi jau nekādi dižie nav, un tāpēc es domāju, ka rakstīt iekšā kaut ko tādu, kas šodien reāli - naudas izteiksmē - nav, ir vairāk nekā šaubīgi. It īpaši es to  varētu uztvert kā "dāvanu" nākamajām valdībām. Vienalga, kura tā būs. Tātad atkal būs iekšā tāda "dāvana", kas reāli neeksistē, un tad nākamā valdība būs  tā, kas to nevarēs pildīt. Vai ne?

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, referente!

            I.Sāmīte. Mēs varētu atgriezties pie 158.punkta. Tātad esam jau apstiprinājuši - izglītībai un zinātnei palielināt budžetu par 1 800 000 latu. Šobrīd tā nauda Privatizācijas fondā ir. Mums ir nepieciešams par šo lietu nobalsot tā, lai mēs varētu precizēt speciālo budžetu kopsavilkumu tabulu.

            Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

            G.Bērziņš (LZS).

            Man ir pēdējais, ar 17.oktobra rīkojumu nr.535 apstiprinātais pārskats par Privatizācijas fonda izlietojumu. Tas kopumā ir 14 miljoni. Pie tam jau no šīm summām 5 264 661 lats... tie bija tie lati, kas bija iepriekšējā budžetā apstiprināti līdz viena lata precizitātei, tie ir paredzēti iemaksai budžetā.   Šobrīd tātad ir pilnīgi skaidrs, ka arī šo 14 miljonu pašreiz budžetā nebūs. Kā maksimums būs 11, varbūt 12 miljoni. Protams, ir šis jautājums par lielo objektu privatizāciju. Bet mūsu budžetam ir vēl viena īpatnība, kas saglabājas arī pašreiz. Šinī budžetā nekur Saeima ieņēmumus pa nodokļu veidiem neapstiprina. Kabinets no paša sākuma bija tik viszinīgs, ka apstiprina tikai skaitli. Ieņēmumus apstiprina tikai speciālajiem budžetiem... Budžeta ieņēmumu sadalījums pa nodokļu veidiem vai avotiem vispār nav apstiprināts. Un tāpēc runāt par to, kādā veidā ieņems un kādā veidā valdība risinās, - tā ir valdības problēma. Jo pirmajā budžeta skatījumā ļoti ilgi diskutējām, ka Saeimai tomēr ir jāapstiprina pamati, lai varētu sekot līdzi. Jo, piemēram, šobrīd saka, ka akcīzes nodoklis no alkohola pārpildās, jā, bet cik no tā  kopumā tiek iekasēts, 35-40%, tātad cik netiek iekasēts. Peļņas nodoklis, kurš reāli bija pārvērtēts un, sevišķi ņemot vērā  jauno nodokļu likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli, neapšaubāmi bija arī nereāls, - tas bija uz Kabineta atbildību. Tāpēc es tiešām ļoti rūpīgi lieku pārdomāt, jo šīs naudas nav un nebūs šajā budžetā, tā ir mākslīga "lāpīšana",  jo šobrīd tā arī nekļuva skaidras vairākas lietas. Visiem ir skaidrs, ka no valsts budžeta ir izmaksāta nauda neparedzētiem mērķiem - tādiem, kādiem Saeima nav lēmusi. Šobrīd neviens nav parādījis, no kurienes... Manuprāt, arī šeit, aiz šiem lielajiem skaitļiem, aiz šiem lielajiem neatšifrētajiem skaitļiem, kurus neviens nemāk precīzi pateikt, tiek apslēpti tie izlietojumi, ko Saeima tiešā veidā neakceptē, tāpēc es aicinu šos priekšlikumus neatbalstīt, jo šie ir nereāli un drīzāk   budžetu destabilizējoši grozījumi. Un otrs: faktiski tā ir tāda sistemātiska ražošanas graušana, ņemot no Privatizācijas fonda patēriņam līdzekļus un atstājot tikai trešo daļu investīciju programmām. Paldies par uzmanību.

            Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tiešām rodas procedūras jautājums, jo iepriekšējos balsojumos mēs esam akceptējuši izdevumus, kuros bija   ierakstīts, no kurienes šie izdevumi nāk. Un tagad mēs sākam par to diskutēt  atkal no gala. Neesmu pret diskusijām un nekomentēju argumentus, bet tagad  ir procedūras jautājums, jo pēc būtības komisijai vajadzēja šīs lietas sagatavot tādā veidā, kā runājot par citām lietām: kur bija mīnuss, tur bija pluss vai - kur bija ieņēmumi, tur bija izdevumi. Nu, bet kā citādi... Mums paliek divi dažādi balsojumi, viens balsojums... Es pabeigšu, un tad varbūt jūs varēsiet šeit  ieviest skaidrību. Tātad vienā balsojumā iznāk, ka mēs piešķiram naudu, norādot, no kurienes mēs to ņemam, un tad, kad mēs šo lietu, to, no kurienes ņemam, gribam sakārtot tādā veidā, uzrādīt to attiecīgā tabulā, tad mēs sakām, ka mēs to tomēr nedarām. Tad kā būtu no procedūras viedokļa? Lūdzu komisijas vadītāju Kehra kungu!

            O.Kehris (LC).

            Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šā jautājuma izskatīšanas dēļ mēs šodien bijām sasaukuši speciālu Budžeta komisijas sēdi, īpaši par šiem 2 miljoniem latu, un mums bija iesniegts priekšlikums palielināt... nu, tas, kas šeit ir izklāstīts, no godātās Sāmītes kundzes. Pirmajā brīdī tiešām mums arī radās šīs pašas šaubas, ka noteikti ir jābūt tai otrajai pusei, bet tā otrā puse... viņa neparādās likuma tekstā, tas ir labi vai slikti, bet viņa neparādās likuma... jo par šo summu samazinās, pēc būtības samazinās, plānotie ieņēmumi no nodokļiem, acīmredzot no nodokļiem, jo principā budžetā nav citu ieņēmumu avotu, kā nodokļi, nodevas un šā Privatizācijas fonda ieņēmumi. Tādējādi  tanīs, teiksim, pamatdokumentos un tajās prognozēs,  kuras mums tik iesniegtas savā laikā, tajās būtu jāizdara korekcijas, bet to nav likumā, un   atkal jau kārtējo reizi varētu teikt, ka tik tiešām, protams, te nepietika uzrakstīt par  diviem miljoniem vienu lappusīti, bet tam vajadzēja  būt daudz nopietnākam pamatojumam, ja ar šādu priekšlikumu valdība griežas Saeimā. Bet mēs, izskatot tiešām šo budžeta otru pusi, neatradām, ka šiem 2 miljoniem tur būtu jāparādās, jo tie, kā jau arī ministre teica, ir paredzēti  būtībā budžeta stabilizācijai. Tas nozīmē, ka valdība - es vismaz tā sapratu komisijas sēdē -   nu ir pārvērtējusi arī to kritiku, kas ir izteikta, ka prognozes... nu, un tā tas ir bijis ar iepriekšējo budžetu, ka prognozes bija pārāk optimistiskas - par nodokļu ieņēmumu daļu. Un ka šie 2 miljoni... es jau  izteicu savu personisko viedokli, bet komisija to atbalstīja, šeit ir redzams, ka tas palīdzētu budžetu stabilizēt, un tas nozīmē, ka būtu lielāka garantija, ka tie izdevumu daļas posteņi, kurus mēs jau esam izskatījuši, tik tiešām tiks  izpildīti. Jo mēs jau zinām, ka šogad jau mēs esam strādājuši visu laiku no rokas mutē: tik, cik ienāk, tik arī tiek izdots, un nevis pēc budžeta, kur katrai iestādei ir paredzēta attiecīga aile, un viņa varētu plānot savu dzīvi gadu uz priekšu, nevis tikai no rokas mutē... Tāpēc es tiešām uzskatītu... mēs komisijā izskatījām, ka attiecībā uz šiem 2 miljoniem nu problēmas nerodas, bet savukārt par 1,8 miljoniem... šeit jau pretī bija konkrēti izdevumi, kas nāca no Izglītības, kultūras un  zinātnes ministrijas, ar attiecīgās komisijas akceptu, kas tikai noņēma to... nu, tiešām, spriedzi, kas bija savādāka šajā sektorā. Tāds būtu komentārs.

            Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, beidzam debates. Lūdzu referenti! Un   es domāju, ka mēs esam saņēmuši atbildi gan par 1 800 000 latu, gan par 2 miljoniem latu, un, lūdzu, izšķirsimies ar balsojumu! Bet kā referente jūs  varat... Jā, jā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - palielināt Ekonomikas ministrijas Valsts īpašuma privatizācijas fonda budžeta ieņēmumus, izdevumus kopā un iemaksas valsts pamatbudžetā par 1 800 000 latiem! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 2, atturas - 3. Pieņemts. Es atvainojos. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu   rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 4. Pieņemts.

            Balsosim par 159.pozīciju - palielināt Ekonomikas ministrijas Valsts īpašuma privatizācijas fonda speciālā budžeta ieņēmumus, izdevumus kopā    un iemaksas valsts pamatbudžetā par 2 miljoniem latu! Balsojam. Lūdzu  rezultātu! Bet mēs atsevišķi balsojam. Deputāt Bērziņ, es ļoti atvainojos, - ko jūs... Mēs debatējām par abiem priekšlikumiem, noslēdzām debates. Nu, protams, jūs varat tagad izvirzīt arī citus priekšlikumus. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 3, atturas - 6. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim vēlreiz. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 3, atturas - 6. Pieņemts.

            Lūdzu, tālāk!

            I.Sāmīte. Tātad lūdzu jūs vērst uzmanību uz to, ka budžeta paketē ir arī viens dokuments, kas saucas 3.tabula. Tie ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi, grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam", tie ir priekšlikumi, kuriem nav seguma avotu, un es lūgtu tos neskatīt. Lūgtu 3.tabulu, no 129. līdz 133.priekšlikumam, neskatīt.

            Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji vēlas runāt? Jā. Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

            V.P.Karnups (LNNK).

            Cienījamie deputāti, gribu pievērst jūsu uzmanību priekšlikumam nr.129. Tas ir no Saimnieciskās komisijas, un tas ir saistīts ar Saeimas budžetu. Pirms pirmā lasījuma Saimnieciskā komisija pieņēma lēmumu, ko nosūtīja Budžeta komisijai, un lēmums bija šāds: Saimnieciskā komisija sakarā ar  valsts funkciju realizēšanas nepieciešamību kategoriski iebilst pret Saeimas budžeta samazināšanu. Saeimas budžets ar pirmo lasījumu tika samazināts par 815 929 latu. Es jums nolasīšu mūsu Kancelejas vadītāja informāciju par to,  ko nozīmē šā budžeta samazināšana. Ja Saeima nesaņems šos minimālos līdzekļus, respektīvi, tos, kas tika iedalīti pagājušā gada beigās attiecībā uz šo gadu, tad nevarēs norēķināties ar iestādēm un organizācijām par Saeimai nepieciešamo preču piegādi un turpmāko remontu,  un iekārtu apkalpošanas darbi būs jāpārtrauc ekspluatācijas materiālu trūkuma dēļ,  būs jāaptur daļa no datortehnikas un pavairošanas tehnikas, radīsies nopietnas grūtības frakciju    un komisiju nodrošināšanā ar autotransportu. Saeima savlaicīgi nevarēs  norēķināties arī par siltā ūdens un  elektrības padevi un  telefona  sakariem. Ir vesels uzskaitījums, kas ir saistīts ar šo mūsu  Saeimas darbu un mūsu Saeimas budžeta samazināšanu... (Zālē liels troksnis, deputāti skaļi sarunājās savā starpā)

            Sēdes vadītājs. Es atvainojos, ļoti atvainojos! Visas deputātu grupas lūdzu izklīst un apsēsties savās vietās vai ieņemt citas telpas! Es atvainojos.  Par ko jūs esat uztraukušies? (No zāles deputāts A.Kreituss: "Poča ir Amerikā, bet ir nobalsojusi!") Vajag  nākt  un oficiāli no  tribīnes to pateikt,  un visu izskatīsim, bet nevajag veidot tādas stresa   situācijas zālē. To visu no tribīnes vajag paziņot un izskatīt! Lūdzu, turpiniet! Pēc tam, kad runātājs pabeigs,  es jums došu vārdu,  un nāciet tribīnē!

            V.P.Karnups. Mūsu Kancelejas direktors...

            Sēdes vadītājs. Esiet tik laipni,  visi  apsēdieties!

            V.P.Karnups. Mūsu Kancelejas direktors  sniedz  savu informāciju par problēmu, kas tika radīta sakarā  ar Saeimas budžeta  samazinājumu. Saeimas Saimnieciskā komisija kategoriski iebilst pret Saeimas budžeta samazināšanu, bet diemžēl  tas  tagad parādās 3.tabulā kā priekšlikums, kam  nav segšanas avotu. No vienas puses, mēs varam  teikt,  lai  Saeima dzīvo taupīgāk, bet Saeima jau dzīvo taupīgāk.  Ja mēs skatāmies pirmos 8 mēnešus šajā gadā,  Finansu ministrija ir piešķīrusi Saeimai līdzekļus - apmēram 75% no paredzētajiem, tā ka mums jau ir samazināts budžets par 25%,  neskatoties uz budžetā piešķirtajiem līdzekļiem. Es domāju, ka mēs pamatoti varam bažīties, ka pat šī samazinātā summa netiks piešķirta 100% apmērā, jo, ja mēs  skatāmies budžeta projektu, mēs redzam, ka  tur ir tāds interesants pants -  "Pārejas noteikumos"  (1.punkts)  noteikt, ka ministriju un valsts institūciju iestāžu vadītājiem nav tiesību  izmantot darba samaksas fondu pilnā apmērā,   ja netiek veikti citi maksājumi iestāžu kārtējo  izdevumu  samaksai par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Tas principā nozīmē, ka Saeima, kas jau  tagad ir parādos  par visādiem remontdarbiem un citiem pakalpojumiem, vienkārši nevarēs izmaksāt algas gan deputātiem, gan darbiniekiem, ja mēs pieņemam šāda veida samazinājumu Saeimas budžetā. Praktiski es neredzu šā likumprojekta ietvaros kaut kādu izeju, jo mēs esam jau nobalsojuši, jeb balsojuši, par ieņēmumu un izdevumu daļu. Žēl, ka netika koordinēti visi priekšlikumi tādā veidā, ka tie  būtu visi pārskatāmi vienā tabulā un  cilvēki varētu tad...  deputāti varētu tiešām izvēlēties vislabāko risinājumu, ņemot  vērā visu, kas notiek,  un visas izmaiņas,  kas ir nepieciešamas. Es tikai varu lūgt Saeimai atbalstīt Saimnieciskās komisijas priekšlikumu, respektīvi, nesamazināt Saeimas budžetu,  un varbūt tādā veidā mēs kaut kur varēsim atrast... Ja mēs varam segt izmaksas no Finansu ministrijas rezerves fonda, no Ministru kabineta rezerves fonda un citu ministrijas rezerves fondiem,  ka varbūt arī šo iztrūkumu Saeimas budžetā varēs segt no tās pašas ministrijas rezerves fondiem.  Saeimai nav rezerves fonda.  Paldies par uzmanību.

            Sēdes vadītājs. Vai  procedūru esat noskaidrojuši? Jā, lūdzu!  Aivars Kreituss -  Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Pēc tam - deputāts Žīgurs.

            A.Kreituss (DPS).

            Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es tikai varu atzīmēt to, kas ir izdrukā un ko es varu nosaukt par pilnīgu vēstures falsifikāciju jeb...  es nezinu,  kā lai vēl to  nosauc.  Piemēram, Počas kundze ir Amerikā,  bet  viņa tikko ir nobalsojusi,  Seile arī sen aizgājusi mājās, bet  viņa ir nobalsojusi, Krištopans arī ir mājās, bet ir  nobalsojis.  Jā, protams,  vēl ir vairāki cilvēki,  kas nebija zālē un kas ir nobalsojuši,  un tagad viņi ir parādījušies.  Tad es nezinu kā lai mēs to saucam, ja mēs ar šādu pieeju 3,5 miljonus vienkārši iebalsojam iekšā  un pēc tam vēl kaut kādus miljonus nobalsojam!  Es  vienkārši gribētu vērst  vadītāja uzmanību uz to, kas ir. Izdruka mums ir.  Ko lai mēs prasām šādā situācijā?  Mēs nepiekrītam šādam balsojumam un visam tam, kas te notiek. Es uzskatu, ka šis  budžeta projekts ir  jāņem atpakaļ, godprātīgi  jāizlabo  un jānāk nākamo ceturtdien.

            Sēdes vadītājs. Iedodiet, lūdzu, man... Es saprotu... Tā, kurš no deputātiem sēž  Aijai Počai blakus? Deputāts Graudiņš par procedūru.

            M. Graudiņš (LC).

            Mēs ar kolēģi Ābiķi sēžam priekšā, un  mēs varam apliecināt, ka  neesam  to pogu spieduši. Pieļaujam,  ka tas ir  bijis  astrālais ķermenis vai kas cits. Lai gan finansu ministrei Sāmītei tur  bijušas vairākas burtnīcas...  es nezinu...

            Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, Kārtības ruļļa  142.pants: "Ja balsošanas rezultātu pamatoti apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana."  Nu, redziet,  tā formālā puse it kā jau ir -  viens deputāts jau   šo prasību iesniedza, bet mūsu līdzšinējā prakse bija tāda:  ja tiešām kāda iemesla dēļ...  Es tagad nekomentētu,  kur tagad atrodas šie deputāti,  un neieteiktu arī jums to darīt, bet  nu fakts ir tāds, ka vismaz deputātes Počas  šeit,  zālē,  nav,  bet  viņa tiešām ir balsojusi, tāpēc šis rezultāts ir apšaubāms,  par to nav šaubu, manuprāt.  Bet es tikai nepiekrītu deputātam Kreitusam, ka tāpēc projekts jāņem atpakaļ  un jāatnes citu dienu  uz šejieni. Tā to neparedz Saeimas Kārtības rullis. Saeimas Kārtības rullis paredz to, ka izdarāma pārbalsošana,  un tās ir divas pozīcijas:  viena - 1 800 000, bet otra -                 2 000  000.  Un,  lūdzu,  uzpasējiet vēlreiz zāli,  un es arī skatīšos,  un izdrukājiet  vēlreiz! Mēs pārbalsosim šīs divas pozīcijas.  Lūdzu zvanu! Tā, esiet tik laipni,  mums šis dokuments... Ar dokumentiem šeit jau  ir liels sajukums, bet mēs atgriežamies. Esiet tik laipna,  referente, iedodiet savu dokumentu! Paldies. Es nolasīšu.

            158.pozīcija: Ministru prezidents Māris Gailis ierosina palielināt Ekonomikas ministrijas Valsts īpašuma privatizācijas fonda speciālā budžeta ieņēmumus,  izdevumus un kopā  iemaksas valsts pamatbudžetā par 1 800 000 latiem. Lūdzu,  balsosim par šo priekšlikumu! Pārbalsojam šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 6, atturas - 1.  Priekšlikums ir pieņemts.

            Tagad - 159.priekšlikums. Finansu ministre Sāmīte ierosina palielināt Ekonomikas ministrijas Valsts īpašuma privatizācijas fonda speciālā budžeta ieņēmumus,  izdevumus kopā un iemaksas valsts pamatbudžetā par 2 miljoniem latu. Lūdzu,  balsosim par šo priekšlikumu, tas ir,  pārbalsosim to!  Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 6, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

            Sakarā ar šo  procedūras lietu pārtraucām izskatīt 129.pozīciju,  un deputāts Žīgurs vēlējās runāt.  Lūdzu, deputātam Žīguram  vārds -  Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Kolēģi, var arī  kājās stāvēt zālē, tikai  ievērosim klusumu!  Jo es saprotu, ka ilgi sēdēt arī ir grūti.

            A.Žīgurs (LNNK).

            Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Revīzijas komisija apskatīja  iesniegto budžetu  Saeimas darbības uzturēšanai. No tā  bija paredzēts atņemt 7%, šādi samazinājumi bija visām ministrijām un visās pozīcijās. Mēs apskatījām.  Šis ir liels zaudējums varbūt mūsu darbības normālai  veicināšanai, bet pašreizējais  iesniegtais ir pāri par 20%, un tas nozīmē, ka nākamā Saeima tik  tiešām nevarēs darboties, uzturēt normālas funkcijas, un, kā jūs zināt, ar šādu budžetu mēs nevaram samierināties.

Un es lūdzu jūs atbalstīt, ka mēs palielinām budžetu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Deputāts Ameriks - Tautas saskaņas partijas frakcija.

A.Ameriks (TSP).

Cienījamie kolēģi, es arī gribētu šobrīd runāt Saimnieciskās komisijas vārdā un lūgt jūs tomēr vēlreiz vērst uzmanību uz 129. priekšlikumu. Lūdzu, paņemiet šos dokumentus un vēlreiz uzmetiet acis šim 129. priekšlikumam, ko ir devusi Saimnieciskā komisija!

Diemžēl šie dokumenti, kas mums ir, ar kuriem mēs šobrīd strādājam, neparāda to, te nav plusi, ne mīnusi, bet, ievērojiet, šie 815 000 lati - tas ir mīnuss, tas ir samazinājums. Un šajā gadījumā nav jārunā ne par kādiem segšanas avotiem, bet gan par to, lai reāli būtu izpildīts iepriekš pieņemtais budžets. Jo - kāda pašreiz ir situācija? Budžeta grozījumos Saeimas budžeta samazinājums veido šos 815 000 latu jeb 21%. Nevienai no valsts budžeta iestādēm nav paredzēts tik liels budžeta samazinājums. Piemēram,Valsts prezidenta Kancelejai samazinājums ir par 16%, bet Ministru kabinetam ir pat budžeta palielinājums par 11% jeb 1,4 miljoniem latu.

Otrkārt. Darba samaksas fonda samazinājums veido 1/12 daļu no darba samaksas fonda gada budžeta. Atbilstoši šiem budžeta grozījumiem izveidojas situācija, ka Saeimas autobāzei praktiski paliek pēdējiem diviem mēnešiem    12 000 latu, tas ir, praktiski mēnesī šie izdevumi ir apmēram 30 000 latu. Ir jāņem vērā, ka pašreiz ir jāmaksā par komunālajiem maksājumiem un ka novembrī telefoni tiek pārslēgti uz "Lattelekom" sistēmu pēc jaunajiem izcenojumiem.

Bet principā jautājums ir viens... Mēs šeit runājām par ministrijām un teicām, ka ministrijas būs jāslēdz ciet. Man šķiet, ka, sākot ar novembri, būs jāslēdz ciet Saeima. Un zināmā mērā es aicinātu cienīt pašiem sevi. Mēs varam šobrīd varonīgi pieņemt to, ka vispār šī māja... par šo mājas apkuri mēs nemaksājam, par elektrību mēs nemaksājam un praktiski atdodam visu šo te... nu, es nezinu, zināmā mērā 39 deputāti arī nākamajā Saeimā strādās, un es domāju, ka godaprāts visiem mums šobrīd ir viens. Ja mēs gribam nopietnu darbu veikt arī tālāk, tad ar šādām muļķībām, kādas šeit tiek piedāvātas, aicinu nenodarboties!

Par 815 000 latu samazināt šobrīd Saeimas budžetu - tas nozīmē aiztaisīt Saeimu ciet.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Anatolijam Gorbunovam - "Latvijas  ceļa" frakcija.


A.Gorbunovs (LC).

Godātie kolēģi!  Te tiešām laikam ir runa par mūsu godaprātu, jo mēs runājam par nākamās Saeimas darbu. Un tāpēc es domāju, ka Finansu ministrija tomēr visu to lietu sakārtojusi ne visai tā, kā vajadzētu. Un tagad,  kad ir nobalsoti - gan ar nelielu balsu pārsvaru, bet attiecībā uz kvorumu viss  ir, kā nākas, - ir nobalsoti šie miljoni... viņu izlietojums tur jau ir redzams, bet šie divi miljoni ir nobalsoti, tad tomēr Finansu ministrijai ir iespējas attiecībā uz zināmiem manevriem, un tāpēc es aicinu tomēr arī Saimnieciskās komisijas lēmumu respektēt  - un varbūt tieši tāpēc, ka strādās jau šeit tālāk citi un viņi nevarēs sākt ar to - pieņemt lēmumu, lai nodrošinātu elementāru 6. Saeimas darbu un lai uzliktu par pienākumu Finansu ministrijai to darīt.

Un tāpēc, ņemot vērā to, ka mums tiešām ir Saimnieciskā komisija un ir Revīzijas komisija un šeit nav Kancelejas iegribas, vai to vai šito, vai citu ko vajag, bet šīs komisijas ir izskatījušas šo lietu, es aicinu atbalstīt tieši šo komisiju lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Novakšānovs - Zemnieku savienības frakcija.

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es šoreiz gribu runāt kā deputāts, kurš nebūs 6. Saeimā. Es nebalotējos, bet gribu teikt, ka... šoreiz atvainoties tiem deputātiem, kurus... Pateicoties mūsu masu medijiem un mūsu deputātu, kas ienāca 5. Saeimā, tādai kautrībai, vispirms jau mūs pa visu Latviju izbāra par it kā lielām tendencēm uz lielām algām. Ar pilnu atbildību varu pateikt, ka šī deputāta alga, kas šeit ir, viņa patiesi, ņemot vērā to darbu, kas ir jāstrādā -  es patiesi saku, ka jāstrādā, - ir daudz par mazu. Un, ja šodien mēs neizpildīsim to priekšlikumu, ko iesaka Saimnieciskā komisija, es, godīgi sakot, jutīšos vainīgs to deputātu priekšā, kuri tagad atnāks uz 6. Saeimu. Ja mēs esam par demokrātisku valsti, ja mēs esam par kārtīgu Latviju, mums jāsāk no šejienes, no Saeimas, un, lai cik grūti ir apstākļi, mums ir jāpanāk, lai deputāti, kuri strādās 6. Saeimā, būtu kaut cik nodrošināti finansiāli, lai varētu veikt savus pienākumus.

Būdams Revīzijas komisijas loceklis, es lūdzu atbalstīt šo Saimnieciskās komisijas priekšlikumu un citreiz arī medijiem būt uzmanīgiem, un nevajag tā cilvēkus noniecināt visas tautas priekšā.

Es aicinu, lai tauta arī saprot, ka šeit nemaz nav salda dzīve. Paldies par uzmanību!

I.Sāmīte. Ļoti cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka, pirmkārt, šie priekšlikumi ir drusku nekorekti, tādēļ ka šie priekšlikumi tika iesniegti Budžeta komisijai, bet no Saeimas Saimnieciskās komisijas, ja es nemaldos, neviens neatnāca par šīm lietām pat runāt. Tātad uz kopējā fona, ņemot vērā  to, ka pat izglītībai ir budžets samazināts par 5,7 procentiem, tas, ko jūs piedāvājat, ir simtprocentīgi atjaunot visu Saeimas budžetu. Simtprocentīgi! Tad, kad visiem pārējiem budžets ir "nogriezts".

Tagad, piemēram, Satiksmes ministrijai budžets ir samazināts par         23,3 procentiem, Zemkopības ministrijai - par 23 procentiem, Vides un reģionālās attīstības  ministrijai - par 27 procentiem. Jūs, Saeima, taisāties sevi apbalvot par labo darbu ar simtprocentīgu budžetu līdz gada beigām.

Mans priekšlikums būtu kopīgo budžeta samazinājumu atstāt 10 procentus no esošās vērtības. Jo savādāk būtu ļoti grūti vispār par šo balsot, jo nav seguma avota. Bet es domāju, ka mēs varētu vienoties par šādu kompromisu.


Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Saimnieciskās komisijas priekšsēdētāju Viesturu Paulu Karnupu. 30 sekunžu konsultācijas... Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK).

            Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka finansu ministre ir piedāvājusi pieņemamu kompromisu, ka Saeimas budžets tiek samazināts par 10 procentiem, ne par 21 procentu, un uz šo kompromisu pamata mēs varētu balsot par Saimnieciskās komisijas priekšlikumu - ar korekciju, par (No zāles deputāts A.Ameriks: "No sākotnējā...") sākotnējā  budžeta samazināšanu par  10 procentiem, nevis par 21 procentu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, finansu ministre Sāmīte! Balsot? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - samazināt Saeimas budžetu par 10 procentiem no sākotnēji apstiprinātā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 47,    pret - 3, atturas  -  9. Pieņemts.

I.Sāmīte. Tātad lūdzu atlikušos četrus priekšlikumus - trīs no Cilvēktiesību komisijas un vienu no Berķa kunga - neizskatīt, jo tie ir priekšlikumi par  izdevumu palielināšanu bez seguma avota.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt?  Jā, lūdzu, - par procedūru! Ojārs Kehris.

O.Kehris (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Lai mēs būtu precīzi un korekti - un budžeta labojumos tas ir īpaši svarīgi, - mums būtu jānobalso, ka par to summu, par kuru mēs palielinājām Saeimas budžetu... nu būtībā... jā, palielinājām Saeimas budžetu...

Sēdes vadītājs. Par kuru mēs... jā...

O.Kehris. ... samazinot nevis par 25, bet par 10... ka par šo summu mums ir jāpalielina budžeta izdevumu daļa. Budžeta izdevumu daļa. Jo šie 2 miljoni nav iekšā... par tiem netika palielināta Saeimas... nevis Saeimas, bet valsts budžeta izdevumu daļa. Tie bija kā... lai kompensētu esošos izdevumus, tāpēc, lai tas būtu korekti... mums ir jābalso vai vismaz ir jāpieņem tas, ka mēs par attiecīgo summu, par kuru mēs palielinām Saeimas budžetu, palielinām valsts budžeta izdevumu daļu.

Sēdes vadītājs. Cik, lūdzu, liela tā summa ir?

I.Sāmīte. Būs 389 000...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Nu, protams, var to terminoloģiju  dažādi lietot. Mēs samazinājām: samazināšana no 21 procenta - vai cik procentu tur bija...

I.Sāmīte. No 21 procenta...

            Sēdes vadītājs. Jā, no 21 procenta uz 10 procentiem. Tādēļ iepriekš apstiprinātie kopējie budžeta izdevumi palielinājās par 389 000...

            I.Sāmīte. 190 latiem.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu, vēlreiz nosauciet!

            I.Sāmīte. 389 190.

            Sēdes vadītājs. Palielinājās par 389 190 latiem. Lūdzu, balsosim par Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētāja priekšlikumu - palielināt budžeta izdevumu daļu par 389 190 latiem! Balsosim, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

            Vai vēl kāds vēlas runāt par kādu no šīm pozīcijām? Neviens nevēlas. Vai visu esam izskatījuši?

            I.Sāmīte. Nē.

            Sēdes vadītājs. Tad, lūdzu, tālāk!

            I.Sāmīte. Tātad atgriežamies pie pamatdokumenta - 6.punkta, 9.panta. Ir redakcionālas dabas labojums, ko ir iesniedzis deputāts Gūtmaņa kungs, - izteikt pantu šādā redakcijā: "Izdarīt likuma "Par valsts budžetu 1995.gadam" 5.pielikuma atsevišķās pozīcijās grozījumus un papildinājumus saskaņā ar šā likuma 3.pielikumu". Tas ir nepieciešams, lai mēs netīšām neiznīcinātu visus speciālos budžetus. Budžeta komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu jūs to atbalstīt. Tas ir redakcionālas dabas labojums.

            Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Runātāju nav. Tālāk!

            I.Sāmīte. Tātad pārejas noteikumu 1.pantā priekšlikumu nebija.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            I.Sāmīte. Arī pārejas noteikumu 2.pantā priekšlikumu nebija.

            Sēdes vadītājs. Tālāk!

            I.Sāmīte. Pārejas noteikumu 3. pantā lūdzu precizēt tekstu. Tā ir drukas kļūda. Tātad: "Budžeta asignējumus komercbanku radīto zaudējumu kompensācijām iedzīvotājiem izdarīt apmēros, kādos maksātnespējīgo un bankrotējušo komercbanku..." Citādi mēs būsim pretrunā ar likumu par kredītiestādēm.

            Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

            I.Sāmīte. Ir priekšlikumi no Bunkša kunga - papildināt pārejas noteikumus ar diviem jauniem punktiem. Tātad 4.punkts: Ministru kabinets līdz 1995.gada 1.novembrim saskaņā ar Ministru kabineta "Noteikumiem par pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina algoritmu 1995.gadam" izstrādā    un apstiprina grozītos dotāciju un atskaitījumu apmērus no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda katrai pašvaldībai, ņemot vērā, ka valsts dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā ir noteikta 52,8 miljoni latu un pašvaldību izdevumu prognoze 1995.gadam saskaņā ar šajā likumā  izdarītajiem grozījumiem ir noteikta - te, man liekas, ir kļūda - 205 miljonu  latu apmērā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

            Sēdes vadītājs. Deputāts Bunkšs - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

            J.Bunkšs (LC).

            Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es saprotu, mēs tuvojamies finišam un esam ļoti noguruši. Mans priekšlikums, kas šeit ir izteikts, neprasa ne papildu naudu no valsts budžeta, ne arī, protams, tur kaut ko papildus iedod, diemžēl. Un man ir tikai tāds praktisks priekšlikums - pieņemt 4.punktu, jo mēs 4.pantā esam jau vienojušies, ka dotāciju apjoms - 52,8 miljoni - šī summa jaunajā likumprojektā paliek. Tas ir turpat vai par 10 miljoniem mazāk nekā tās dotācijas, kādas tika aprēķinātas likumā par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, un tāpēc es ierosinu, lai saīsinātu to laiku un lai pašvaldības zinātu tās konkrētās summas, kādas ir katrai pašvaldībai, 600 pašvaldībām, sakarā ar šo izmaiņu paredzētas, pilnvarot Ministru kabinetu šo aprēķinu izdarīt. Tādā veidā mēs vienkārši saīsinātu šo laiku. Jo ņemot vērā   to, kā notika šā likuma pieņemšana, un to nepieciešamo birokrātisko  procedūru, kāda ir Saeimā, vismaz mēnesis ir vajadzīgs, lai šos labojumus sagatavotu un pieņemtu. Un, ņemot vērā to, ka Saeima mainās, šīs konkrētās summas diezin vai ātrāk par Ziemassvētkiem būs zināmas. Bet mums ir dotācijas jāpiešķir pašvaldībām jau novembrī. Es neuzturu spēkā to 5.punktu, jo šā vai tā šā likuma grozījumi ir spēkā un tās iepriekšējās summas un tie pielikumi nebūs spēkā. Bet 4.punktu es lūgtu atbalstīt un par to nobalsot.

            Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris.

            O.Kehris (LC).

            Godātie kolēģi! Es varu paskaidrot, kāpēc komisija diemžēl nevarēja atbalstīt šo 4.priekšlikumu. Jo šeit ir juridiska pretruna. Diemžēl mūsu valstī nevar būt spēkā par vienu un to pašu lietu divi dažādi pretrunīgi likumi. Proti, likums ir spēkā, un mēs nevaram... Mēs konsultējāmies Saeimas Juridiskajā komisijā un Juridiskajā birojā un sapratām, ka mēs nevaram ar šo vienu  likumu atcelt vai grozīt kāda cita likuma daļu. Tad mums ir jāatceļ viss šis likums. Pašlaik šie dotāciju apmēri ir noteikti likumā. Ja mēs uzdodam to... ierakstām, ka to varētu darīt arī Ministru kabinets, tad iznāk, ka legāli spēkā ir divi - ir Ministru kabineta noteikumi, un pastāv arī likums par to pašu lietu. Diemžēl Ministru kabineta noteikumi nebūs stiprāki par šo likumu. Tāpēc  tiem, kas to iesniedza... un mēs to aicinājām darīt komisijā... tā problēma, ko norāda Bunkša kungs, ir objektīva un pastāv, bet tad ir jāiesniedz, jādara tā, kā tas ir juridiski precīzi darāms un kā tas ir jādara. Bet šādu priekšlikumu - izdarīt šīs izmaiņas šajā likumā - mēs konsultējušies ar visiem mūsu Saeimas juristiem, nevarējām nekādi atbalstīt. Jo tad mēs radām pretrunas likumdošanā. Padies par uzmanību.

            Sēdes vadītājs. Vai referente vēlas runāt?

            I.Sāmīte. Nē! Kehra kungs ļoti precīzi raksturoja stāvokli.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāts Bunkšs lūdz balsot?  3.lapaspuse. Lūdzu, balsosim par deputāta Bunkša priekšlikumu - papildināt pārejas noteikumus ar diviem jauniem punktiem! Šī redakcija jums ir,  deputāti! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 14, atturas - 26. Nav pieņemts šis priekšlikums. Tālāk, lūdzu!

            I.Sāmīte. Un pēdējais tātad ir tieslietu ministra  Apsīša kunga priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar šādu punktu: "Noteikt, ka 1995.gadā...

            Sēdes vadītājs. Mums ir šis priekšlikums.

            I.Sāmīte. Jums ir šis priekšlikums. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Nevajag lasīt. Vai deputātiem ir iebildumi, vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Ir pieņemts.

            I.Sāmīte. Paldies.

            Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 2, atturas - 8. Likums ir pieņemts.

            Lūdzu zvanu - reģistrācija! Reģistrējamies. Imantu Daudišu, Saeimas sekretāru, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

            I.Daudišs (5.Saeimas sekretārs).

            Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Dzintars Ābiķis,  Mariss Andersons...

            Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis ir zālē.

            I.Daudišs. Inese Birzniece, Olga Dreģe, Aivars Endziņš, Irēna Folkmane, Andris Grots, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Vilis Krištopans, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Ruta Marjaša, Gunārs Meierovics, Uldis Osis, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Aija Poča, Andris Rozentāls, Andris Saulītis, Dainis Stalts, Anita Stankēviča, Leonards Stašs, Jānis Straume, Jānis Urbanovičs. Paldies par uzmanību.

            Sēdes vadītājs.Nākamā sēde 26.oktobrī pulksten 9.00. Pirmdien  pulksten 15.00 Prezidijs kopā ar ieinteresētajiem frakciju vadītājiem un komisiju vadītājiem lems par nākamās sēdes darba kārtību. Paldies. Visu labu!

Redaktores: L.Bumbura, J.Kravale

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 19.oktobra rudens sesijas sēde

Likumprojekts “Augstskolu likums” (2.lasījums)

(Turpinājums)

            (878., 2067. un 2067.-a dok.)

Ziņo                 - dep. J.Vaivads (50.pants)     - 1.lpp.

Debates                       - dep. I.Kreituse          - 2.lpp.

                        - dep. Dz.Ābiķis          - 3.lpp.

                        - dep. A.Siliņš - 4.lpp.

                        - dep. I.Kreituse          - 6.lpp.

                        - dep. A.Kiršteins        - 7.lpp.

            -           veselības aizsardzības valsts ministrs P.Apinis           - 8.lpp.

                        - dep. I.Kreituse          - 9.lpp.

                        - dep. E.Kide  - 9.lpp.

                        - dep. Dz.Ābiķis          - 11.lpp.

                        - dep. I.Kreituse          - 14.lpp.

                        - dep. J.Sinka  - 15.lpp.

                        - dep. I.Kreituse          - 18.lpp.

                        - dep. A.Kiršteins        - 22.lpp.

Par darba kārtību                     - 27.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un

Baltkrievijas Republikas konvenciju par nodokļu

dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas

novēršanu”

            (2073. un 2073.-a dok.)          - 28.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un

Islandes Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”

            (2073. un 2073.-a dok.)          - 28.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un

Uzbekistānas Republikas valdības līgumu par

draudzību un sadarbību”

            (2075. un 2075.-a dok.)          - 28.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības

un Beļģijas Karalistes valdības līgumu par gaisa

satiksmi”

            (2081. un 2081.-a dok.)          - 28.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts

ieņēmumu dienestu”“

Priekšlikums    - dep. V.P.Karnups     - 28.lpp.

Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei I.Birzniecei

            (2089.dok.)

Ziņo                 - Saeimas sekretāra

                          biedre I.Folkmane     - 29.lpp.

Lēmuma projekts “Par dažu Rīgas apgabaltiesas

tiesnešu apstiprināšanu” (A.Briede, E.Cāne,

L.Gavare, I.Jēkabsone, J.Krembergs, I.Ose,

Ž.Vēvere, A.Vītola, Dz.Zvaigznekalna)

            (2076.dok.)

Ziņo                 - dep. M.Grīnblats       - 29.lpp.

Lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu

tiesnešu apstiprināšanu” (I.Cence, A.Čerņavska,

G.Grīnberga, I.Janēviča, I.Lagzdiņš, M.Šķendere)

            (2077.dok.)

Ziņo                 - dep. M.Grīnblats       - 32.lpp.

Lēmuma projekts “Par S.Mertenas iecelšanu par

Liepājas pilsētas tiesas administratīvo tiesnesi”

            (2078.dok.)

Ziņo                 - dep. M.Grīnblats       - 34.lpp.

Lēmuma projekts “Par L.Mičules apstiprināšanu par

Preiļu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci”

            (2079.dok.)

Ziņo                 - dep. M.Grīnblats       - 35.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ukrainas

līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām

civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās”

(1.lasījums) (Steidzams)

            (2086.dok.)

Ziņo                 - dep. A.Kiršteins        - 35.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ukrainas

līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām

civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās” (2.lasījums)

            (2086.dok.)

Ziņo                 - dep. A.Kiršteins        - 36.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts

drošības komitejas dokumentu saglabāšanu,

izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK

konstatēšanu”“ (2.lasījums)

            (2074.dok.)

Ziņo                 - dep. A.Panteļējevs    - 37.lpp.

Debates           - dep. A.Siliņš - 38.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa             - Saeimas sekretāra

                          biedre I.Folkmane     - 39.lpp.

Debašu turpinājums    - dep. A.Siliņš - 41.lpp.

Likumprojekts “Par obligāto sociālo apdrošināšanu

pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”

(2.lasījums)

            (2043.dok.)

Ziņo                 - dep. P.Elferts            - 43.lpp.

Likumprojekts “Par valsts pensijām” (2.lasījums)

            (1164. un 2041.dok.)

Ziņo                 - dep. P.Elferts            - 52.lpp.

Debates - Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs

                         L.Muciņš        - 55.lpp.

Par procedūru  - dep. J.Sinka  - 56.lpp.

 

Debašu turpinājums - labklājības ministrs A.Bērziņš  - 56.lpp.

                        - dep. J.Kokins            - 58.lpp.

                            - labklājības ministrs A.Bērziņš       - 59.lpp.

                        - dep. J.Kokins            - 62.lpp.

                        - dep. I.Kreituse          - 63.lpp.

                        - labklājības ministrs A.Bērziņš           - 63.lpp.

                        - dep. I.Kreituse          - 65.lpp.

                        - sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs       - 67.lpp.

                        - dep. A.Kiršteins        - 67.lpp.

                        - dep. I.Kreituse          - 69.lpp.

                         - labklājības ministrs A.Bērziņš          - 70.lpp.

                        - dep. J.Kokins            - 72.lpp.

                        - sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs       - 74.lpp.

                        - dep. J.Kokins            - 75.lpp.

                        - sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs       - 76.lpp.

                        - dep. J.Kokins            - 76.lpp.

                        - sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs       - 76.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa                         - Saeimas sekretāra

                          biedre I.Folkmane     - 77.lpp.

Debašu turpinājums    - dep. A.Seile  - 79.lpp.

                        - dep. A.Kiršteins        - 80.lpp.

                        - dep. I.Kreituse          - 82.lpp.

            - sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs       - 84.lpp.

                        - dep. A.Seiksts           - 84.lpp.

                        - dep. G.Resnais          - 87.lpp.

                        - dep. A.Siliņš - 89.lpp.

                           - labklājības ministrs A.Bērziņš        - 101.lpp.

                        - dep. G.Resnais          - 101.lpp.

                       - labklājības ministrs A.Bērziņš            - 103.lpp.

                        - dep. J.Kokins            - 104.lpp.

                       - labklājības ministrs A.Bērziņš            - 104.lpp.

                                    - dep. J.Zaščerinskis    - 105.lpp.

                        - labklājības ministrs A.Bērziņš           - 106.lpp.

            - sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs       - 107.lpp.

                                    - dep. J.Zaščerinskis    - 107.lpp.

                        - labklājības ministrs A.Bērziņš           - 108.lpp.

Par darba kārtību                                 - 111.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts

budžetu 1995.gadam”“ (2.lasījums)

            (958. un 2088.dok.)

Ziņo                             - dep. I.Sāmīte - 112.lpp.

Par procedūru              - dep. J.Sinka  - 121.lpp.

Debates                                   - dep. I.Kalniņš           - 124.lpp.

                                    - dep. I.Kreituse          - 125.lpp.

                                                - 128.lpp.

                                                - 129.lpp.

                                    - dep. G.Bērziņš          - 130.lpp.

                                    - dep. O.Kehris           - 131.lpp.

                                    - dep. J.Sinka  - 132.lpp.

                                    - dep. A.Kreituss         - 133.lpp.

                                    - dep. J.Zaščerinskis    - 134.lpp.

                                    - dep. M.Budovskis    - 135.lpp.

                        - labklājības ministrs A.Bērziņš           - 135.lpp.

                                    - dep. J.Sinka  - 136.lpp.

                                    - dep. A.Ameriks        - 137.lpp.

                        - labklājības ministrs A.Bērziņš           - 141.lpp.

                                    - dep. O.Kehris           - 141.lpp.

                                                - 144.lpp.

                                    - dep. V.P.Karnups     - 145.lpp.

                                    - dep. G.Bērziņš          - 147.lpp.

                                    - dep. I.Kreituse          - 148.lpp.

                                                - 149.lpp.

                                                - 150.lpp.

                                                - 152.lpp.

            - sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs       - 153.lpp.

                                    - dep. V.P.Karnups     - 154.lpp.

                                    - dep. J.Ā.Tupesis       - 155.lpp.

                                    - dep. V.Novakšānovs - 155.lpp.

                                    - dep. J.Ā.Tupesis       - 156.lpp.

                        - labklājības ministrs A.Bērziņš           - 156.lpp.

                                    - dep. D.Stalts - 157.lpp.

                                    - dep. I.Kreituse          - 158.lpp.

                                    - dep. A.Siliņš - 159.lpp.

            - izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals        - 161.lpp.

                        - labklājības ministrs A.Bērziņš           - 165.lpp.

                                    - dep. I.Kreituse          - 167.lpp.

            - sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs       - 167.lpp.

                                    - dep. G.Bērziņš          - 167.lpp.

                        - labklājības ministrs A.Bērziņš           - 168.lpp.

                                    - dep. G.Bērziņš          - 168.lpp.

                                    - sociālo lietu valsts ministrs V.Makarovs       - 169.lpp.

                                    - labklājības ministrs A.Bērziņš           - 170.lpp.

                                    - dep. G.Bērziņš          - 171.lpp.

                                    - dep. O.Kehris           - 172.lpp.

                                    - dep. V.Novakšānovs - 174.lpp.

                                    - dep. A.Siliņš - 175.lpp.

                                    - dep. I.Kreituse          - 176.lpp.

 -                                  privatizācijas un rūpniecības valsts ministrs R.Jonītis - 177.lpp.

                                    - dep. A.Kreituss         - 178.lpp.

                                    - dep. G.Bērziņš          - 179.lpp.

                                    - dep. O.Kehris           - 180.lpp.

                                    - dep. V.P.Karnups     - 182.lpp.

Par procedūru              - dep. A.Kreituss         - 185.lpp.

                                    - dep. M.Graudiņš       - 185.lpp.

Debašu turpinājums    - dep. A.Žīgurs            - 187.lpp.

                                    - dep. A.Ameriks        - 187.lpp.

                                    - dep. A.Gorbunovs    - 189.lpp.

                                    - dep. V.Novakšānovs - 189.lpp.

                                    - dep. V.P.Karnups     - 191.lpp.

Par procedūru              - dep. O.Kehris           - 191.lpp.

Debašu turpinājums    - dep. J.Bunkšs            - 194.lpp.

                                    - dep. O.Kehris           - 195.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa                         - Saeimas sekretārs

                                      I.Daudišs       - 197.lpp.

Sestdien, 2.martā