Latvijas Republikas 5.Saeimas sēde

1995.gada 13.un 14.septembrī

14.septembra sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, labrīt! Reģistrēsimies! Rezultātu! Reģistrējušies 46 deputāti, 47... 48. Zvaniet nervozāk, var būt, ka... 49... 50 deputāti ir. Paldies.

Turpināsim Saeimas 13.un 14.septembra sēdi. Vakar sēde tika pārtraukta kvoruma trūkuma dēļ, deputāti nepiedalījās balsojumā, tāpēc, lūdzu, vēlreiz balsosim par grozījumiem likumā "Par Iedzīvotāju reģistru". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 2, atturas - 6. Nav kvoruma. Lūdzu, vēlreiz balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - nav, atturas - 8. Nav kvoruma. Paziņoju 5 minūšu pārtraukumu sēdē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipni, ieņemiet vietas! Deputāti Lambergs, Berklavs, Gundars Bērziņš, Kokins, Milbergs, Putniņš, Puriņa, Kazāks, Tomiņš, Rugāte, Grīnblats, Meierovics, Seile, Tabūns, Dreģe, Krastiņš, Leiškalns, Imants Kalniņš, Grots, Karnups ir iesnieguši priekšlikumu: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 52.pantu, ierosinām pārtraukt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Iedzīvotāju reģistru"" izskatīšanu un pāriet uz nākamo darba kārtības jautājumu". Viens runā "par", viens - "pret". Un lūdzu zvanu balsojumam. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 9, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā", pirmais lasījums. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Pilsonības likumā" - ir no tās pašas "operas", kura izskatīšanu...

Sēdes vadītājs. Es jūs aicinu korektāk, lūdzu!

A.Endziņš. ... jau tikko neatbalstīja, un tas ir saistīts arī ar valdības iesniegtajiem grozījumiem veselā virknē likumu, lai sakārtotu likumdošanu, kā arī lai radītu priekšnoteikumus Pilsonības un imigrācijas departamenta reorganizācijai. Šeit ir piedāvāti grozījumi 17.pantā, proti, kur ir runa par naturalizācijas iesniegumu pieņemšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī ir priekšlikums papildināt likumu ar jaunu 29.pantu - "Pilsonības likuma izpilde". Šo grozījumu būtība ir aizstāt vārdus "Naturalizācijas pārvalde" ar vārdiem "Pilsonības lietu pārvalde", kā arī papildināt šo 17.pantu ar jaunu daļu, proti, ka lēmumus par personu naturalizāciju pieņem Ministru kabinets, un līdz ar to attiecīgi vajag mainīt šo daļu numerāciju. Arī 29.pantā - "Pilsonības likuma izpilde", kas nosaka to, ka visus ar pilsonību saistītos jautājumus risina Ministru kabineta izveidotā un Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošā iestāde "Pilsonības lietu pārvalde". Ir ieskicēta arī šīs pārvaldes kompetence. Tā ir visa šo piedāvāto grozījumu būtība.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Vai ir pieteikušies deputāti debatēs? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Ir - deputāts Krasohins. Lūdzu! Sociālistiskā partija "Lîdztiesība".

N.Krasohins (L).

Godātie deputāti! Ministru kabinets, es uzskatu, ir pieņēmis savlaicīgu un pareizu lēmumu attiecībā uz Pilsonības un imigrācijas departamenta un Naturalizācijas pārvaldes reorganizāciju. Man ir zināms, ka darbs normāli neveicas. Projektā paredzēts uz Naturalizācijas pārvaldes bāzes izveidot Pilsonības lietu pārvaldi Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Uz Pilsonības un imigrācijas departamenta bāzes paredzēts izveidot Imigrācijas departamentu Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Sakarā ar to ir cerības, ka samazināsies Latvijas iedzīvotāju diskriminācijas faktu skaits. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā". Pateicos par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 7, atturas - 12. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Endziņš. Es piedāvātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 18.septembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi vai citi priekšlikumi? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti! Garākām sarunām lūdzu pārvietoties uz zāles attālākajām rindām vai arī izmantot blakustelpas. Tā kā es deputātei nevaru piezīmi izteikt, tad es izsaku to deputātam Inkēnam.

Godātie deputāti! Lūdzu, izskatīsim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 13. un 14.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā - pēc piektās sadaļas 34.punkta, likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas jautājumos", izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". Lūdzu - Imants Kalniņš komisijas vārdā, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība.

I.Kalniņš (LNNK).

Godājamā Saeima! Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo mēs visi ļoti labi zinām, ka sakarā ar to, ka Ministru kabinets atkārtoti ir iesniedzis šo budžeta grozījumu principā izmainītā koncepcijā, mēs esam jau apmēram divas trīs nedēļas nokavējuši šā jautājuma izskatīšanu. Lūdzu atbalstīt šo darba kārtības izmaiņu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi vai iebildumi? Nav. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas pievienošanas 1985.gada 1.septembra Eiropas satelītkomunikācijas organizācijas (EUTELESAT) konvencijai". Ārlietu komisija mums ir iesniegusi vēstuli, kurā viņa lūdz šo jautājumu nodot 6.Saeimai. Tas ir pirmais šāds iesniegums Prezidijā, es pētīju Kārtības rulli... Varbūt komisija pati varētu īsi komentēt. Lūdzu! Ilga Kreituse - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Komisijas vārdā.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Mums par lielu pārsteigumu Satiksmes ministrijas pārstāvis norādīja, ka šis starptautiskais līgums nav steidzams un ka viņš neuzskata, ka mums tas būtu šeit jāsasteidz un jāizskata. Un teica, ka to var izdarīt arī 6.Saeima. Atbilstoši tam, kā paziņoja vadošās ministrijas pārstāvis, komisija viņu arī uzklausīja un informē jūs. Tālāk jums ir tiesības lemt par to, kā mums rīkoties.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas komentēt vai runāt par šo jautājumu? Katrā ziņā Kārtības rullī nav paredzēts, ka viena no ministrijām... ka viņa ir vadošā Ministru kabinetam. Es tā varu runāt, jo šeit piedalās Ministru prezidents. Ja deputātiem iebildumu nav, varbūt mēs lemsim bez 6.Saeimas, bet lemsim par to, ka mēs neizskatām un atdodam atpakaļ komisijai. Vai deputātiem ir iebildumiu? Nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Izraēlas Valsts valdības līgumu par gaisa satiksmi". Lūdzu - Ārlietu komisijas vārdā deputāts Zvaigzne, "Latvijas ceļš".

M.Zvaigzne (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jūsu priekšā ir faktiski veseli pieci likumprojekti, ko liek priekšā Ārlietu komisija, un, ja man ir atļauts, es došu nelielu komentāru pēc kārtas par visiem šiem likumprojektiem, jo tie ir standarta un jau Latvijas valstij tradicionāli līgumi ar ārvalstīm, tāpēc es nedomāju, ka šeit mums būtu kaut kādas lielas problēmas. Svarīgākais ir tas, ka gan Ārlietu komisija, gan valdība ir ieinteresēta, lai šie līgumi tiktu pieņemti un ratificēti vēl šīs Saeimas laikā.

Līdz ar to ar jūsu atļauju es varētu ierosināt pirmo no šiem likumprojektiem pieņemt kā steidzamu, tas ir, "Par Latvijas Republikas un Izraēlas Valsts valdības līgumu par gaisa satiksmi. Rudens sesijas dokuments nr. 982. Un lūdzu atbalstīt tā steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par ierosināto steidzamību? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - nav, atturas - 10. Steidzamība ir pieņemta.

M.Zvaigzne. Līdz ar to, kā jau es teicu sākumā, šeit nekādām problēmām nevajadzētu būt, un mēs varētu apstiprināt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Izraēlas Valsts valdības līgumu par gaisa satiksmi pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 3. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Faktiski ir vēl viens priekšlikums no Ārlietu komisijas puses. Tā kā mums tāda prakse ir bijusi - un es uz to atsaucos -, tad, tā kā priekšlikumi, kas šeit eventuāli varētu būt, varētu būt nenozīmīgi, mēs varētu izskatīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Nu tādas prakses mums nav.Tā kā varētu būt priekšlikumi, tad mēs varētu tagad izskatīt otrajā lasījumā. Es lūdzu tomēr precīzāk savu lūgumu izteikt. Nozīmīgi vai nenozīmīgi priekšlikumi - to jau mēs nevaram izvērtēt tagad, kamēr šo priekšlikumu nav.

M.Zvaigzne. Tā kā nav saņemti priekšlikumi uz otro lasījumu, tad es aicinu Saeimu atbalstīt Ārlietu komisijas lūgumu un pieņemt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā šodien.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ārlietu komisija lūdz deputātus izskatīt šo likumprojektu tūlīt otrajā lasījumā. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret to? Iebildumu nav nevienam deputātam, tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Izraēlas Valsts valdības līgumu par gaisa satiksmi" pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par -53, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākošais likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līgumu par pārvadājumiem ar autotransportu". Pirmais lasījums. Lūdzu, turpiniet!

M.Zvaigzne. Tātad attiecībā arī uz šo likumprojektu attiecas viss iepriekš teiktais un tas ir rudens sesijas dokuments nr. 983. Es aicinu Saeimu atbalstīt Ārlietu komisijas priekšlikumu - izskatīt to kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par steidzamību? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Ārlietu komisijas locekļus lūdzu ieņemt vietas balsošanai! Visus! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 1. Steidzamība ir pieņemta. Lūdzu!

M.Zvaigzne. Es aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

M.Zvaigzne. Es aicinu Saeimu atbalstīt Ārlietu komisijas priekšlikumu - izskatīt arī jautājumu par otro lasījumu šodien - uzreiz.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam deputātam nav iebildumu, ja Saeima tagad izskata arī otro lasījumu? Nav. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu - pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". Lūdzu, turpiniet!

M.Zvaigzne. Likumprojekts ir rudens sesijas dokuments nr. 985. Attiecībā uz šo likumprojektu Ārlietu komisijas vārdā es aicinu atbalstīt tā steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai vēlas kāds runāt par steidzamību? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1. Steidzamība ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

M.Zvaigzne. Ārlietu komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts. Tālāk!

M.Zvaigzne. Ārlietu komisijas vārdā es aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt mūsu priekšlikumu - izskatīt otro lasījumu tagad.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam deputātam nav iebildumu, ja Saeima lemj par otro lasījumu tagad? Nav iebildumu. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Kanādas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem".

M.Zvaigzne. Ārlietu komisijas vārdā es aicinu arī šo likumprojektu pieņemt steidzamības kārtā. Rudens sesijas dokuments nr. 986.

Sēdes vadītājs. Balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Pieņemta steidzamība. Tālāk!

M.Zvaigzne. Es aicinu Saeimu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Rezultātu, lūdzu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu!

M.Zvaigzne. Ārlietu komisijas vārdā es aicinu izskatīt šo likumprojektu šodien arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam deputātam nav iebildumu, ja Saeima lemj par otro lasījumu tagad? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas jautājumos".

M. Zvaigzne. Cienījamie deputāti! Rudens sesijas dokuments nr. 987. Arī šo likumprojektu Ārlietu komisijas vārdā aicinu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts priekšlikums.

M.Zvaigzne. Ārlietu komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

M.Zvaigzne. Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt mūsu priekšlikumu - izskatīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā šodien.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts.

M.Zvaigzne. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vakar mēs runājām par deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram Ādamsonam, bet tieši šajā mirklī viņš atstāja zāli. Bet deputātiem mēs paskaidrojām, ka mēs vakar to nevarējām izskatīt kā steidzamu, jo bija vajadzīgs laiks, kurš ir paredzēts un noteikts Kārtības rullī. Bet šodien mēs nedaudzus likumprojektus esam jau izskatījuši, un laikam būtu pareizi, ja mēs nesakrātu šeit pieprasījumus un jautājumus, bet iesniegšanas secībā tomēr tos izskatītu. Vai kāds no iesniedzējiem grib motivēt šo pieprasījumu, vai varam balsot steidzamību?

Anita Stankēviča - Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Lūdzu!

A.Stankēviča (KDS).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Informācija par to, ka notiks šādas mācības, tomēr ir sabiedrībā izskanējusi, cilvēki ir ļoti satraukušies. Man arī komisijā ir bijuši daudzi zvani, un, atklāti sakot, es neprotu atbildēt uz daudziem uzdotajiem jautājumiem, tādēļ es domāju, ka mums tomēr vajadzētu uzklausīt iekšlietu ministru.

Sēdes vadītājs. Vispirms... Vienu sekundi! Endziņa kungs, tas nozīmē, ka mums precīzi jāizlasa Kārtības rullis. Jā, lūdzu! Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš".

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es nesaskatu, ka tas ir pieprasījums, un arī Stankēvičas kundze nupat pateica, ka ir neskaidrs šis jautājums un ka cilvēkus tas satrauc. Tātad acīmredzot varētu būt runa par to, ka tiek uzdots jautājums iekšlietu ministram, un iekšlietu ministrs var atbildēt uz šo jautājumu. Bet man liekas, ka atkal kārtējo reizi Saeima mēģina iejaukties tīri praktiskā darbībā un arī šo apmācību sfērā, ko grib veikt Iekšlietu ministrija, lai uzlabotu savu darbību.

Tāpēc katrā ziņā aicinu cienījamo Saeimu noraidīt steidzamību un risināt tālāk šo jautājumu, un varbūt vajag aicināt šā pieprasījuma autorus tomēr pārformulēt to par jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis "par", viens - "pret" steidzamību. Lūdzu zvanu! Par procedūru - Raimonds Jonītis.

R.Jonītis (LC ).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Pieprasījumus var iesniegt ne mazāk kā desmit deputāti. Šeit ir tikai pieci paraksti, tātad to nevar traktēt savādāk kā jautājumu. (Smiekli zālē.)

Sēdes vadītājs. Tiešām sarežģīts jautājums. Jā, Kārtības ruļļa 124. pantā ir teikts, ka ne mazāk kā 10 deputāti var rakstveidā iesniegt pieprasījumus Ministru kabineta locekļiem. Tā ka tā ir Sekretariāta un arī sēdes vadītāja kļūda, un, tā kā deputāts Jonītis izteica priekšlikumu, kā labot šo kļūdu, es ceru, ka iesniedzēji piekrīt tam, ka mēs to nododam kā jautājumu iekšlietu ministram Ādamsonam. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Tagad mums vajadzētu atkal skatīt likumprojektus. Es nesapratu... ministr Ādamson, jūs... Mēs to jautājumu nododam jums. Jūs gribat tūlīt atbildēt? (No zāles ministrs Ādamsons: "Jâ, es esmu gatavs ziņot.") Nekur nav teikts, ka nevar tūlīt atbildēt. Tiešām var. Lūdzu, - ja vēlaties, tad atbildiet!

J.Ādamsons (iekšlietu ministrs).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Sakarā ar uzdotajiem jautājumiem, ko ir parakstījuši galvenokārt Kristīgo demokrātu savienības deputāti, varu atbildēt sekojošo. Sakarā ar Iekšlietu ministrijas ieplānotajām mācībām teroristu aizturēšanā, kuras ir paredzētas no šā gada 15. septembra līdz 26. septembrim, deputāti lūdz atbildēt uz jautājumu - kāds ir šo mācību mērķis? Šo mācību mērķis ir ļoti vienkāršs un elementārs, un tam, kurš to nesaprot, varu paskaidrot, ka tā ir visas mūsu sabiedrības drošība. Mēs, katru vakaru skatoties "Panorāmu", redzam, kas notiek pasaulē, kāds ir terorisma viļņa uzliesmojums. Un Iekšlietu ministrija, kura rūpējas par jūsu drošību, ir atbildīga par to, lai terorisma draudi, kādi pašlaik reāli pastāv, netiktu īstenoti dzīvē.

Pēdējā laikā Iekšlietu ministrija saņem daudz dažādu vēstuļu, brīdinājuma vēstuļu, kuras ir adresētas mūsu valsts augstākajām amatpersonām, un tajās ir runa par to, kas var tikt realizēts tuvākajā laikā, tieši pirms vēlēšanām, un mūsu uzdevums ir tieši tāds - nepieļaut jebkādas terorisma izpausmes. Tas ir viens aspekts. Kāpēc tas notiek tagad? Tā kā jautājums pats par sevi ir ļoti komplicēts un prasa lielu sagatavošanās darbu, sākot no antiteroristu vienības izveides līdz tās pilnīgai kaujasgatavībai, paiet zināms laiks. Šīs mācības tika ieplānotas apmēram pirms pusgada, kad vispār sākās runa par šādas vienības radīšanu un kad tā tika radīta.

Tā kā šī mācību programma ir pietiekami komplicēta un sarežģīta, esmu gatavs piegādāt attiecīgos materiālus visiem, kuriem ir vēlēšanās iepazīties ar šo mācību programmu. Ja godātā Stankēvičas kundze būtu mani uzaicinājusi uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju, es viņai arī visus šos dokumentus būtu iedevis.

Kāda ir fonda "Drošība" līdzdalība šajā pasākumā? Es nezinu, kāpēc šajā sakarā figurē tieši fonds"Drošība", nevis kāds cits fonds, un, godīgi sakot, es pat nezinu, vai fonds "Drošība" tur jebkādā veidā ir iesaistīts. Kā jau es teicu, uz šīm mācībām ir uzaicināti visi vadošie partijas līderi, un jums būs iespēja šīs mācības noskatīties.

Ar ko motivējama nepieciešamība no 15. līdz 17. septembrim rīkot bruņotas akcijas pilsētā? Tā kā terorisms mūs neapdraud kaut kur mežā vai laukos, bet var notikt tikai pilsētā, mācību vieta ir izvēlēta tāda, kur tas var būt realizēts dzīvē. Uzreiz gribu brīdināt, ka arī lidostā notiks mācības ķīlnieku atbrīvošanā. Šīs mācības ir saskaņotas ar lidostas vadību, un mums nav absolūti nekādu domstarpību ne ar lidostas "Rîga" administrāciju, ne ar Satiksmes ministriju. Tās, kā jau teica Endziņa kungs, tik tiešām ir Iekšlietu ministrijas iekšējās lietas, un tā ir tā atbildība, kuru mēs esam jau pietiekami sen uzņēmušies. Gandrīz pirms gada šeit, no šīs tribīnes, tika diskutēts par to, ka Iekšlietu ministrija neko nedara noziedzības apkarošanā. Es domāju, ka šis ir viens no tiem soļiem, ka mēs mēģinām veikt tādu profilaksi, gribam potenciālajiem teroristiem parādīt, ka esam gatavi cīnīties ar viņiem, lai nekādā gadījumā nepieļautu jebkādas terorisma izpausmes šeit Latvijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995. gadam"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Imants Kalniņš, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts. Lūdzu!

I.Kalniņš (LNNK).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godājamie kolēģi! Nedaudz atgādināšu jums Ministru kabineta iesniegtā 1995. gada budžeta grozījumu projekta tapšanas vēsturi, kāda tā ir, šeit, Saeimā.

Mēs atceramies, ka Saeima vienreiz šo budžeta grozījumu projektu jau izskatīja un pieņēma pirmajā lasījumā, pēc tam Ministru kabinets paņēma atpakaļ šo likumprojektu, izdarīja tajā konceptuālas izmaiņas un atkārtoti iesniedza to Saeimā izskatīšanai. Saeima vēlreiz akceptēja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Saeimas Budžeta un finansu komisija, izskatījusi jauno budžeta grozījumu projektu, atbalstīja šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā (no 10 komisijas locekļiem deviņi to atbalstīja). Es domāju, ka Ministru kabinets pašlaik varētu šo likumprojektu stādīt priekšā Saeimai.

Sēdes vadītājs. Es domāju, ka pietiekami skaidri no tribīnes tika runāts, un Ministru prezidents to ir sapratis un dodas uz tribīni. Māris Gailis - Ministru prezidents. Lūdzu!

M.Gailis (Ministru prezidents).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izanalizējusi situāciju, valdība izstrādāja jaunu budžeta grozījumu projektu, paredzot lielāku budžeta deficītu un lielākus samazinājumus izdevumos. Šis projekts tapa pirms vairākām nedēļām, un protams, šobrīd lietas attīstās tik strauji, ka atkal ir vajadzīgas izmaiņas dažādās pozīcijās, ņemot vērā arī tos ierosinājumus, kurus jau šobrīd ir iesniegušas nozares, to skaitā zinātnieki un skolotāji, un dakteri, un citi.

Mans ierosinājums būtu apstiprināt budžeta grozījumu projektu pirmajā lasījumā un tad rūpīgi strādāt, gatavojot to otrajam lasījumam, uzlabojot, izmainot un ņemot vērā pilnīgi pamatotās prasības, kuras pauž jau minēto nozaru pārstāvji. Jāsaka, ka arī budžeta deficīts - 92 miljoni -, kas gan ir saskaņots ar Starptautisko valūtas fondu, nebūs tik liels, jo jau šobrīd ir redzams, ka noguldītājiem izmaksājamajām kompensācijām paredzētā, šogad paredzētā, summa - 23 miljoni - nebūs nepieciešama šogad. Kamdēļ? Tā iemesla dēļ, ka sastādītais grafiks, izmaksu grafiks, kuru sāks realizēt rīt, neprasīs līdz gada beigām tik daudz naudas, kā iecerēts. Tikai apmēram vienu trešo daļu. Protams, tas ir atkarīgs no tempa, kādā cilvēki nāks pieteikties, lai saņemtu savus 200 latus.

Tātad, otrkārt, bankas "Baltijas" administratori varētu sākt atdot naudu budžetā atpakaļ no iekasētās, no debitoriem ievāktās naudas, un tas var parādīties novembrī. Tātad budžeta deficīts nevarētu būt tik liels, bet precīzas kalkulācijas Finansu ministrija sagatavos, gatavojot šo projektu otrajam lasījumam. Lūdzu to pieņemt pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Finansu ministre Sāmītes kundze - lūdzu!

I.Sāmīte (finansu ministre).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad ir apvienoti divi Ministru kabineta iesniegti budžeta grozījumi, kuri atspoguļo pašreizējo stāvokli ieņēmumos un izdevumos. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu prognoze 1995. gada otrajam pusgadam ir izstrādāta, ņemot vērā iepriekšējo gadu budžeta ieņēmumu apjomu, struktūru un dinamiku, makroekonomisko rādītāju ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem un sezonālos faktorus. 1994.gada pirmajā pusgadā valsts budžeta ieņēmumi bija 45,6% no gada faktiskajiem ieņēmumiem. Un vienmēr dinamika, pēdējo trīs gadu valsts budžeta ieņēmumu analīze, liecina, ka gada pirmajā pusē iemaksas budžetā tiek veiktas mazākos apjomos nekā gada otrajā pusē. Tomēr nodokļu plāna prognoze ir balstīta arī uz paredzamo iekšzemes kopprodukta pieaugumu 1995.gadā, tomēr tagad, ņemot vērā banku krīzes ietekmi uz tautsaimniecību, šogad ir iespējams iekšējā kopprodukta kritums un līdz ar to - arī valsts ieņēmumu samazināšanās, kādu mēs arī šobrīd redzam.

Tagad, neizejot, tā teikt, cauri visai informācijai, kas jums ir šobrīd, es vēlētos pieskarties galvenajiem pantiem.

Grozījumi, kuri ir paredzēti. Tātad ir paredzēts samazināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no sākotnēji plānotajiem 476 uz 388, tātad 87,5 miljoni. 2.punktā ir paredzēts palielināt finansiālo deficītu no plānotajiem 40 miljoniem uz 92, tātad palielināt ar 52 miljoniem.

3.punktā ir paredzēts samazināt izdevumus no 515 uz 480, tas ir, par 35 miljoniem.

Jaunajā budžeta projektā ir iekļauti arī 23 miljoni ieņēmumos un izdevumos - par noguldītājiem izmaksājamo kompensāciju, kā tas ir paredzēts Saeimas pieņemtajā likumā.

Un ārkārtīgi svarīgs ir "Pârejas noteikumu" 1.pants, kas uzliek par pienākumu valsts iestādēm un ministrijām veikt kārtējos maksājumus, pirms maksāt algas, un kas novērš slēptā budžeta deficīta rašanos.

Mans lūgums būtu šobrīd šo budžetu apstiprināt pirmajā lasījumā un iespējamos grozījumus un priekšlikumus iesniegt attiecībā uz otro lasījumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Protams, ir apsveicama valdības rīcība, rūpējoties par budžeta deficīta samazināšanu, par izdevumu samazināšanu, bet man liekas, ka mūsu finansisti turpina rīkoties tāpat kā agrāk - vienkārši paņemt kaut kādu vidējo rādītāju, neskatīties, kas tā ir par sfēru, vienkārši kaut kādus procentus, samazinājumu... nost un cauri, viss kārtībā! Pie tam es nevaru saprast... Šinī gadījumā es runāšu tikai par vienu pozīciju - par Augstākās tiesas budžetu. Es domāju, ka tomēr Finansu ministrijai un valdībai vajadzētu zināt, ka Saeima pieņēma lēmumu par Augstākās tiesas tiesnešu skaitu. Ir likums par tiesu reformu, notiek šī reforma. Ir jāsāk apelācijas tiesai darboties. Turklāt iepriekšējā projektā, kas tika iesniegts, netika skarts Augstākās tiesas budžets samazinājuma ziņā. Tieši otrādi - valdība pati un finansu ministre Sāmītes kundze parakstīja un nosūtīja uz Budžeta un finansu komisiju dokumentu ar priekšlikumu - palielināt darba algu fonda finansējumu par 12 099 latiem, lai varētu šo reformu nodrošināt. Tagad, saņemot šo dokumentu, ir redzams pavisam kas cits: tā vietā, lai šis finansējums palielinātos, ir tieši otrādi - no darba algu fonda ir paņemti nost 16 178 lati, un kopā no Augstākās tiesas budžeta tiek noņemts nost 77 281 lats. Varbūt Finansu ministrija turpmāk pildīs arī tiesas funkcijas? Es nesaprotu šo politiku: vienu nedēļu iepriekš ir priekšlikums - atbalstīt, bet tagad viss ir pretēji. Es tomēr gribētu, lai valdība un Finansu ministrija atbild - vajag mums tiesu reformu vai nevajag? Ejam mēs šajā ziņā uz priekšu vai neejam? Un cik ilgi mēs turpināsim tādā pašā veidā, ka vienkārši procentuāli, nevadoties pēc reālās situācijas vienā vai otrā sfērā, kur tas ir nepieciešams, kur var samazināt, kur nevar samazināt... Man liekas, ka par to absolūti neviens nedomā, vienkārši tikai ņem skaitļus nost, un cauri! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Deputāts Alfrēds Žīgurs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Pēc tam Gundars Bērziņš.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Budžeta samazinājums aizsardzības jomā ir tiešām drastisks jeb radikāls. Par 30% - plānots. Jūs paši zināt, ka mūsu robežas ir neaizsargātas un mums vajadzētu robežsargu skaitu palielināt un šo aizsardzībai paredzēto summu palielināt, nevis samazināt. Jo, ja mēs robežas nenosargājam, pie mums nāk iekšā nelegālā tirdzniecība un aiziet garām nodokļi. Saprotams, tas viss ir tik kompleksi, ka mēs nevaram atļauties par tādu summu jeb tādu procentu samazināt līdzekļus šai jomai.

Kas attiecas uz Saeimas izdevumiem, izdevumus Saeimas uzturēšanai ir paredzēts samazināt par 7%. Tas ir atkal neiespējams... Saeimai turpināt darbu, jo tie cilvēki, kas šeit ir nodarbināti, un arī deputātu algas... mēs nezinām, kā tas būs 6.Saeimā, bet katrā ziņā šīs algas ir jānodrošina arī 5.Saeimai, kad tā izbeigs darbību. Pašreiz tā kase liekas pilnīgi tukša. Tā ka mēs to nevaram - pieņemt šādu procentu samazinājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS).

Tātad beidzot mēs esam nonākuši pie budžeta apspriešanas pirmajā lasījumā Saeimā. Gribu atgādināt tātad šo pēdējo budžeta labojumu. Šie ir ceturtie labojumi, ko iesniedz Ministru kabinets. Protams, daudzi bija sīkāki, bet, iepriekšējos labojumus augusta sākumā iesniedzot... un tad, kad bija ierosinājums jau tad pārveidot par reāliem un iesniegt... Kabinets neņēma vērā, novilcināja laiku, un beidzot bija spiesti atsaukt šo priekšlikumu un iesniegt jaunu. Arī šobrīd izskatīšana Saeimā ir aizkavējusies tāpēc, ka iepriekšējā nedēļā Ministru prezidents sakarā ar to, ka nebija klāt, lūdza komisijā šo jautājumu neizskatīt bez viņa klātbūtnes. Un tāpēc šis jautājums ir tik neglābjami aizkavējies.

Tātad - kas tiek piedāvāts šinī budžeta projektā? Tātad ieņēmumi pamatbudžetā ir samazināti par 20%. Tātad ieņēmumi ir samazināti par 107,1 miljonu, faktiski palielinot par 23 miljoniem, kas ir paredzēti iekasēšanai no bankām... Kaut gan par to liecina... un par to var spriest tikai no apraksta, jo tāpat kā lielajā budžetā šobrīd valdība neuzskata par vajadzīgu budžetā apstiprināt ieņēmumu daļu pa nodokļu veidiem... iepriekšējā likumā bija rakstīts, ka Ministru kabinets mēneša laikā apstiprina, tātad paliek šis pats. Šobrīd nav nemaz ieraksta, kādā veidā veidojas ieņēmumu daļa pa nodokļu veidiem, analizējot, kādas ir problēmas, kāpēc netiek iekasēts. Un, manuprāt, šī nenopietnā attieksme pret šo budžeta formēšanu, neliekot likumā šo ieņēmumu daļu, arī bija viens no iemesliem, kāpēc ieņēmumu daļa nepildās, jo to ir ļoti grūti analizēt un ļoti grūti kontrolēt. Arī šobrīd tiek iets šis ceļš, un tātad faktiski šobrīd mums nav Saeimā iesniegts dokuments, kurš būtu ar likuma spēku apstiprināts un kurā būtu prognozēta ieņēmumu daļa. Ja te runā par kaut kādu nacionālā kopprodukta kritumu, tad ir jāsaka, ka tomēr tas nav 20%. Arī banku krīze, protams, izraisa nopietnas problēmas, bet, manuprāt, šeit ir arī citi iemesli, par ko šobrīd netiek pietiekami runāts. Tātad samazināts tiek par 107,1 miljonu, un tas ir 20%. Vēl būtiskākais, radikālākais, uz ko tiek iets, ir 52,3 miljoni - deficīta palielināšana. Tātad - līdz 92,3 miljoniem. Gribu Gaiļa kungam teikt, ka viņš diemžēl laikam īsti nepārzina šo budžetu, jo tad, kad viņš teica, ka visi 23 miljoni varbūt netiks izmaksāti, budžeta deficītu tas neietekmēs ne par vienu santīmu, jo 23 miljoni ir paredzēti gan ieņēmumu daļā, gan izdevumu daļā... Tātad neizmaksājot, neieņemot šis deficīts nemainās ne par santīmu, pie tam ir precīzi 23 miljoni ieņēmumos un izdevumos, faktiski līdz gada beigām var izmaksāt tik, cik līdz gada beigām bankas arī būs iemaksājušas. Tātad, noslēdzot iepriekš līgumu un samaksājot, bet pēc tam šo naudu no bankām iekasējot. Tikai tāda ir šī procedūra, un faktiski budžeta deficītu tas neietekmē ne par vienu santīmu, tikai varbūt pat uz mīnusa pusi.

Vēl, protams, saistībā ar šo ieņēmumu nepildi ir sistemātiska ražotāju un eksportētāju diskriminācija. Pirmais mēģinājums, kad netika maksāts... eksportētājiem apmaksāts apgrozījuma nodoklis, bija pagājušā gada oktobris, novembris, kad vajadzēja budžetu izpildīt. Pēc tam - šā gada sākums, un šobrīd jau faktiski tā ir kļuvusi par sistēmu. Uzņēmēji, kas strādā attiecībā uz eksportu, kas rada stabilitāti valstī, kas mēģina sakārtot tirdzniecības bilanci - un vienīgā iespēja sakārtot tirdzniecības bilanci ir pēc iespējas vairāk eksportēt, - šobrīd tiek sistemātiski diskriminēti, jo viņiem apgrozījuma nodoklis vai tagad pievienotās vērtības nodoklis netiek atmaksāts (vai ar ļoti lielām grūtībām ir iespējams to atmaksāt). Tie līdzekļi, kas ir iesaldēti, šobrīd, protams, nav apkopoti. Precīzu skaitli es nevaru nosaukt, bet pavasarī kokrūpnieki bija aprēķinājuši, ka tas ir 3,5 miljoni latu, ko valsts viņiem nav izmaksājusi. Trīsarpus miljoni latu! Tātad faktiski sakarā ar šā budžeta sliktās izpildīšanas gaitu tiek grauta ražošana, eksportpotenciāls, kas ir viens no tiem faktoriem, kas var ļaut piepildīt šo budžetu.

Runājot par budžeta problēmām, pilnīgi nesaprotama ir situācija, kāpēc apstākļos, kad ir runa par ekonomiju, par stingru ekonomiju, budžeta sliktu izpildīšanu, Ministru kabinets palielina sev Ministru kabineta locekļu darba samaksas fondu, turklāt ievērojami - šis fonds ir 173 000, un tagad to palielina vēl par 47 700. Tā ir faktiski ceturtā daļa. Tātad šobrīd ir ekonomija vieniem, bet algu palielinājums - otriem. Bija tāds reklāmas klips... Arī tagad varētu vienīgi teikt - jūs jau sen esat to pelnījuši, ministru kungi! Jo ļoti labi esat strādājuši! Par 25% palielināt sev algas.

Otrs punkts. Vissmagāk šobrīd tiek skarta medicīna, jo budžetā ir paredzētas valsts dotācijas izlīdzināšanas fondam. Ir paredzēts, ka tās būs 62,8 miljoni. Šobrīd tās ir samazinātas par 9,9 miljoniem, faktiski par 10 miljoniem, bet izmaiņas pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumā, tātad likumā par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadam, nav izdarītas. Un būtībā tas šobrīd nonāk būtiskā pretrunā ar vienu no pantiem - 5.pantu. Pašvaldībām noteiktais minimālais normatīvs veselības aizsardzības izdevumiem ir 21 lats uz iedzīvotāju. Tā kā veselības aprūpe pārsvarā ir rajonu pašvaldību funkcija un rajonu pašvaldībām ieņēmumus lielākoties veido šis izlīdzināšanas fonds, jo nav šīs stabilās ieņēmumu bāzes, tad šobrīd vislielākais trieciens tiek dots medicīnai. To jūs zināt arī pēc tiem streikiem, kas ir bijuši, un arī tiem, kas gatavojas. Tātad, neapšaubāmi, ja tiek tik ievērojami samazināts šis finansējums... pieprasīja Budžeta komisija oficiālu atbildi valdībai, kādā veidā tiks risināts jautājums par veselības aprūpi, jo šobrīd šie abi likumi ir savstarpējā pretrunā. Likums ir pieņemts - 21 lats, un neviens to nav atcēlis, pie tam šeit nav noteikts, ka varētu būt mazāk, tā, kā citās pozīcijās apropriēts... šeit noteikts minimālais normatīvs, tātad likums nosaka, ka mazāk par 21 latu nevar būt, ja nav izmaiņas citās pozīcijās, protams, atkarībā no budžeta izpildes iespējams maksāt vai nemaksāt, un šobrīd traģiskākais medicīnā ir tas, ka valdība šo lēmumu ir novilcinājusi līdz pēdējam brīdim. Piemēram, vasarā finansējums tika atvērts 100%, un piemēram, 1.jūlijā vai 28.jūnijā medicīnas iestāžu parādi kopumā bija 2,3 miljoni, taču bija liela daļa medicīnas iestāžu, kas strādāja saprātīgi un tērēja, cik varēja, taupīgi, un spēja, pastāvot šādam minimālam finansējumam, visu sabalansēt un nebūt parādos, un slimnīcas strādāja. Šobrīd, kad situācija ir mainījusies, pēkšņi izmainot budžetu, samazinot kopumā par 15 vai 20%... Iznāk, ka pēdējos mēnešos finansējums tiek samazināts ievērojami, pat līdz 50%. Un, deputātu kungi, skatīsimies taisnībai acīs! Faktiski, balsojot par to, mēs balsojam par slimnīcu slēgšanu, jo pēdējos mēnešos mēs viņiem reālo budžeta finansējumu samazinām tuvu pie 50%. Tāda šobrīd ir šī realitāte, un arī medicīnas darbinieki saprotot situāciju, varbūt ir gatavi kompromisiem, bet saka, ka tā tomēr nedrīkst. Ja ir likums un ja sevišķi vēl jūnijā finansējuma atvērums ir bijis pilnīgs, tad nevar būt, ka pēc tam, kad vienu mēnesi, piemēram, finansējums ir nulle... pēc tam pasaka - saņemsiet uz pusi mazāk vai pat vēl mazāk... Konkrēti es, piemēram, arī ar Jēkabpils slimnīcu esmu iepazinies. Slimnīca, kas bija līdz tam laikam bez neviena santīma parāda, šobrīd ir šīs katastrofas priekšā, jo faktiski ir budžeta finansējums samazināts pat vairāk nekā par 50%, un nāk ziemas sezona, un faktiski slimnīca ir jāslēdz ciet.

Vēl. Runājot par budžeta problēmām, neapšaubāmi, ir jārunā arī par tām pozīcijām, kurās ir varbūt vislielākais samazinājums. Un tātad vislielākais samazinājums, viens no lielākajiem, šobrīd ir vienai no šīs valdības izvirzītajām prioritātēm - lauksaimniecībai: par 25%. Protams, valdība pilda savu solījumu, lauksaimniecība ir kļuvusi par valdības prioritāti, bet pirmām kārtām - uz samazināšanas rēķina, uz "slaukšanas" rēķina, tātad ir pirmā, no kā atņem, un pirmā, no kā visvairāk atņem. Tādā veidā šobrīd tiek izprasta prioritāte.

Runājot par dotācijām, kas nesen tik plaši presē un kas... tik skaisti Gaiļa kungs ir stāstījis, samazinot dotācijas uz 8,9 miljoniem, pie kam šobrīd... un neizmainot finansēšanas mehānismu... situācija ir ļoti viennozīmīga. Atverot pirmā, otrā kvartāla (ceturkšņa) dotācijas, trešajam, ceturtajam ceturksnim paliek 900 000 latu. Tātad otrais vēl nav atvērts pilnībā. Tad, kad apmaksās visu otro kvartālu, trešajam, ceturtajam ceturksnim kopumā ir 900 000 latu. Tas faktiski nosaka, ka vismaz uz pusgadu, pat vairāk, sāksies dotāciju neizmaksa. To tad arī tā atklāti un tieši vajag pateikt, jo, ja bija šīs problēmas budžeta finansējumā, neapšaubāmi, varēja samazināt pakāpeniski, iepriekš paziņojot.

Vēl es, neapšaubāmi, gribu runāt par tieslietu sistēmas budžetu. Tiesu reformas gaitā, kad 1.novembrī stājas spēkā šī trīspakāpju tiesu sistēma, par 20% samazināt tieslietu sistēmas budžetu arī, manuprāt, nav īsti nopietni, jo faktiski šī sistēma ir grūti... pēdējā laikā ir sākts kaut cik nopietnāk pie tās strādāt, tā tomēr ir būtiska, valstij svarīga. Vai tiešām tā ir otršķirīgā nozare, kurai samazinājums ir viens no vislielākajiem budžetā? Zemes reforma. Es atceros, es kopā ar Gaiļa kungu biju Zemnieku saeimā, es atceros, cik smuki viņš arī solīja... un gatavs ir arī parakstīt Zemnieku saeimas papīrus, kur ir runāts par zemes reformas paātrināšanu. Un šobrīd ir nosaukts skaitlis - 16 gadi vai pat ilgāk, un tika runāts (un arī Gaiļa kungs to atbalstīja), ka tas ir jāveic ātri - 4 gados. Nu, tad par to arī zemes dienestam... zemes reformai tas budžets par 20% ir jānogriež, tad tā lieta ies labāk. Bet būtiskākais ir jautājums tātad par šo deficītu - vai valsts šobrīd var atļauties 93 miljonu deficītu. Beidzot šo gadu ar 93 miljonu deficītu un iepriekšējo gadu - pārejošo budžeta deficītu 37 miljoni... gads tiek iesākts ar 130 miljonu latu deficītu. Deficīta apkalpošana... un resursu cenas šobrīd tomēr ir nesamērīgi augstas, tātad diskonta likmes, ap 35 depozītlikmēs, tas ir faktiski 50%. Šeit ir norādīti daži avoti, kaut vai šis Japānas kredīts (21,6) ir paredzēts, arī Eiropas savienības 25 miljoni, tikai tur ir ļoti stingri nosacījumi. Faktiski, pēc mana rēķina, janvārī, februārī, katru mēnesi, tikai procentos būs jāmaksā 5-6 miljoni latu budžeta deficīta apkalpošanai, ja labākos mēnešos šogad ieņēmumi ir bijuši knapi 30 un iepriekšējos gados un arī nākamajā gadā kopumā janvārī, februārī ieņēmumi nekad nav pārsnieguši 11%. Tātad janvārī, februārī 5-6 miljonus katru mēnesi maksāsim budžeta deficīta apkalpošanai. Manuprāt, mēs nespējam to panest, tā ir finansu katastrofa, budžeta katastrofa, es citu nosaukumu faktiski neredzu. Tāpēc ņemot vērā... Nedaudz esmu parēķinājis, kāda varētu būt šīs valdības bilance. Gribu teikt, ka šobrīd mums ir bijusi laba valdība, jo parasti saka: dārga manta - laba manta. Šī valdība mūsu valstij ir bijusi visdārgākā. Gada laikā nākamajām paaudzēm šīs valdības darbs ir maksājis 100 miljonus latu. 100 miljoni latu - ir uzkrāti parādi, kas būs jānomaksā mūsu bērniem. Tātad ir jautājums, vai šobrīd tomēr mēs varam atļauties tik dārgu mantu - 100 miljoni gadā. Vai tomēr mums nav jāmeklē kaut kas bišku lētāks? Ņemot vērā augstāk minēto, to, ka šis budžets faktiski nostāda valsti finansu katastrofas priekšā, es nevaru atbalstīt šo budžeta projektu un aicinu arī jūs to neatbalstīt. Kaut vai to iemeslu dēļ, ko es minēju, - ka tanī laikā, kad cilvēkiem tiek liegta iespēja saņemt medicīnas aprūpi, ministriem alga tiek ievērojami palielināta. Tāpēc es lūdzu šo budžeta projektu neatbalstīt, jo nav atrisināti un netiek risināti daudzi būtiski jautājumi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Tālāk. Runātāju saraksts: Dzintars Ābiķis, Jānis Vaivads, Andris Grots, Aivars Kreituss, Pēteris Tabūns.

Dzintars Ābiķis - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es, protams, kategoriski neatbalstu Gundara Bērziņa nostāju - neatbalstīt šo likumprojektu vispār. Tas jautājums ir jārisina, un es domāju, ka būtiskāk ir krietni piestrādāt pie šā likumprojekta vēl otrajā lasījumā un izdarīt tajā korekcijas, un tad par to nobalsot, jo valsts finansu sistēmai ir jāfunkcionē. Kategoriski vērsties pret budžeta izmaiņām - tas vispār ir nepieņemami.

Bet šoreiz pavisam īsi runāšu par vienu pozīciju. Ceru, ka jūs visi dzirdējāt, ko par budžeta izmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē teica sabiedrībā ļoti pazīstami cilvēki, uzstājoties Latvijas televīzijā. To skaitā bija cilvēks, ko, es domāju, jūs visi ļoti augstu vērtējat, tas ir profesors Stradiņš. Un, proti, arī mēs mūsu komisijā izskatījām tās budžeta pozīcijas, kas skar vairāk mūsu sfēru - izglītību, kultūru un zinātni, un es ļoti labi saprotu arī jūs, jūs katrs strādājat savā komisijā, katrs vairāk domā par savām lietām: Endziņa kungs runā par tieslietu reformas nepieciešamību, un visu laiku viņa apritē ir šīs tieslietu problēmas, citi runā par aizsardzības prioritātēm un tā tālāk. Bet es tomēr ļoti aicinu ieklausīties cilvēkos, kuri mūsu sabiedrībā tiek ļoti augstu vērtēti - un, es domāju, profesors Stradiņš ir viens no viņiem, - un ir jāsaprot tas, ar ko šobrīd mūsu valsts atšķiras no jaunattīstības valstīm. Jo es neteiktu, ka mūsu rūpniecība vai mūsu lauksaimniecība būtu konkurētspējīgāka un ka mūsu rūpniecība (izņemot atsevišķas rūpniecības nozares, teiksim, mēbeļu rūpniecību un vēl vienu otru atsevišķu pārtikas rūpniecības nozari) būtu labāka nekā jaunattīstības valstīs. Nē, mums šajā jomā pagaidām nav ar ko lepoties, bet ir viena joma, ar kuru mūsu valsts šobrīd vēl kvalitatīvi atšķiramies no jaunattīstības valstīm. Mūsu valsts kvalitatīvi atšķiras no tām (un faktiski mēs šajā ziņā ierindojamies attīstīto pasaules valstu vidū) ar samērā labu izglītības sistēmu, samērā labu augstskolu sistēmu un arī samērā labu zinātni, jo tiešām atsevišķas zinātņu nozares ir spējīgas konkurēt pasaules tirgū. Ir jāsaprot tas, ka, ja mums šī sfēra šobrīd ir tādā līmenī, ka mēs varam konkurēt ar attīstītām valstīm, tad tas ir pamatu pamats, lai arī tuvākajā nākotnē varētu sekmīgi attīstīties tās sfēras, kuru dēļ mūsu valsts šobrīd nav ierindojama attīstīto valstu vidū, - tās ir rūpniecība un lauksaimniecība. Un ir jāsaprot, ka mums šī potence šobrīd veidojas un ka, neapšaubāmi, ja mums būs līmenī izglītības sistēma un mums būs zināmā līmenī arī zinātne, tad tas potenciāls būs un tās pārējās sfēras neizbēgami attīstīsies, un mēs iekļūsim arī to pašu rūpnieciski attīstīto valstu vidū. Mēs iekļūsim, jo mums nav citas alternatīvas, jo mums šī potence ir. Un tāpēc mēs nekādā ziņā nedrīkstam tik radikāli samazināt izdevumus augstākajai izglītībai un zinātnei, jo tad mēs pazaudēsim to potenciālu, uz kura pamata nākotnē varēs attīstīties tās pārējās nozares, kas nesīs naudu mūsu budžetā un līdz ar to mūsu valstī visi varēs dzīvot labāk. Un tāpēc es kategoriski iebilstu pret principu, ka, ņemot vērā to, ka valsts pamatbudžets, kā likumprojektā ir paredzēts, ir samazināts par 6,8%... esmu kategoriski pret to, ka augstākās izglītības izdevumi ir samazināti par 14,7% un zinātnes izdevumi - par 19,6%. Nekādā ziņā izdevumi šīm sfērām nedrīkst apriori būt zemāki par šiem 6,8%, jo tas, es saku, ir mūsu valsts tālākās izaugsmes pamatu pamats. Cita lieta, ka es pat varētu - kaut gan esmu valdošajā koalīcijā - pārmest mūsu valdībai, ka valdība nav bijusi pietiekami nežēlīga, strukturējot, pārstrukturējot augstāko izglītību un tādā veidā ieekonomējot līdzekļus pašā šajā sistēmā, jo mums ir atsevišķas augstskolas - piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Aviācijas universitāte, - kur ir ļoti līdzīgas studiju programmas. Šīs augstskolas - ne viena ne otra - nav jālikvidē, bet tās būtu jāapvieno, lai mērķtiecīgi sakārtotu šīs studiju programmas. Lai lasītu lekcijas, nav svarīgi, vai lasa lekcijas 50 cilvēkiem vai 100 cilvēkiem, viņi var atrasties vienā auditorijā. Nu, tas, protams, ir elementārs piemērs. Līdz ar to būs mazāki izdevumi un kvalitāte no tā necietīs, un šādā virzienā mums ir jāstrādā enerģiskāk, ieekonomējot naudu. Bet tam, ka šobrīd tādā veidā samazina naudu augstākajai izglītībai un zinātnei, es kategoriski nepiekrītu. Pirmajā lasījumā balsošu par šo budžetu, bet katrā ziņā es nebalsošu par to otrajā lasījumā, ja šīs divas nozares - un it īpaši augstākā izglītība - tādā veidā tiks diskriminētas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ministru prezidents Māris Gailis - ārpus kārtas. Lūdzu! Pēc tam - Jānis Vaivads.

M.Gailis (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Deputāta Bērziņa kunga runā bija nejauši no konteksta izrauti cipari un nepatiesības "kokteilis". Gribu atbildēt tikai uz vienu apvainojumu - to, ka ministri it kā būtu paaugstinājuši sev algas. Tā nav patiesība. Ministri, parlamentārie sekretāri, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedri nav paaugstinājuši sev algas un negatavojas to darīt, un par to var pārliecināties jebkurš, kam nav slinkums atnākt līdz Brīvības ielai 36 un pārliecināties grāmatvedībā. Tie ir klaji meli, kurus es vienkārši saistu ar vēlēšanu kampaņas uzdevumiem - acīmredzot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti un ministri, un Ministru prezident! Kā jūs zināt,es vienu dienu biju Somijā un apmeklēju arī Somijas parlamentu. Un interesanti, ka Somijas parlamentā ir ar likumu aizliegts vienam deputātam savu kolēģi, otru deputātu, nosaukt par meli. Var runāt tikai par nepatiesību, par faktu lietām un tā tālāk. (No zāles Ministru prezidents M.Gailis: "Es tā neteicu.") Jūs sakāt, ka tā ir nepatiesība, bet beidzot jūs tomēr lietojāt arī šo vārdu. Lūdzu to nedarīt! Acīmredzot arī tanī ziņā mums būtu jāorientējas uz citu zemju parlamentu labāko praksi. (No zāles Ministru prezidents M.Gailis: "Es esmu pārliecināts, ka Bērziņa kungs labosies.") Un jums arī! (No zāles M.Gailis: "Es arī.")

Deputāts Vaivads - "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam - Andris Grots.

J.Vaivads (LC).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Saņemot pirmo Budžeta likuma grozījumu projektu, šķita, ka valdība tiešām ir atcerējusies tās prioritātes, kas tika deklarētas, taču nez kāpēc šis budžeta projekts tika atsaukts, bet no jauna iesniegtais liecina par pilnīgi pretējo. Es neatkārtošu to, ko teica jau deputāts Ābiķis, proti, par šiem cipariem, bet es tikai gribu vērst uzmanību uz, manuprāt, būtiskām politiskajām kļūdām, kas izriet no šāda budžeta.

Pirmais un būtiskais, kas izriet, ir tas, ka šeit ir mēģinājums vērst vienu pret otru skolotājus un pārējo inteliģenci, proti, augstskolas un zinātniekus, jo, lai samaksātu skolotājiem algas, it kā nav kur citur līdzekļus ņemt kā tikai paņemt nost zinātnei un augstākajai izglītībai. Es domāju, ka šāds pretnostatījums ir pilnīgi kļūdains politiski un ka tas lielā mērā draud ar to, ka inteliģence zināmā mērā jau ir politiski novērsusies un novērsīsies vēl vairāk no pašreizējās valdošās koalīcijas.

Nākošais būtiskākais, kas var izrietēt no šāda budžeta, ir tas, ka augstskolas, neatradušas citu ceļu, spers nākošo, manuprāt, tikpat būtiski kļūdainu soli, tas ir, pasludinās vispārējo maksas izglītību. Tas absolūti neko neatrisina. Tas tikai liecina par to, ka nevar paņemt no tukšas valsts kases, kad ir cerības paņemt no tukšām iedzīvotāju kabatām. Kā viena, tā otra rīcība, manuprāt, novedīs pie viena un tā paša rezultāta, proti, izdevumi tik un tā būs tanīs augstskolās, bet tikai studentu būs divreiz mazāk. Es domāju, ka tas faktiski kā iniciācija, protams, nāk no šāda budžeta projekta. Tādā veidā mēs redzam, ka viens nepareizs solis var radīt lavīnu, veselu virkni nelabojamu kļūdu. No šāda viedokļa, es, protams, ceru... un te izskanēja arī no Ministru prezidenta tāda doma, ka šis likumprojekts tiks sakārtots arī attiecībā uz augstāko izglītību un zinātni. Es ceru, ka par to, protams, runās arī finansu ministre. Es gribu dzirdēt, kā tas tiks darīts.

Pirmajā lasījumā tātad, es domāju, mēs varētu atļauties arī nobalsot par šo likumprojektu, kaut gan komisijā mēs spriedām un komisijas kopējais lēmums tomēr bija nepaļauties uz šīm it kā iespējām otrajā lasījumā, bet jau tagad nodot pārstrādāšanai šo likumprojektu. Tomēr katrā ziņā otrajā lasījumā šāda situācija, es domāju, neapmierinās ļoti daudzus.

Vēl varbūt mazliet par to, kāda veidojas situācija. Iznāk apmēram sekojoši, ka visās sfērās samazinājums aug no 10% līdz 25%. Acīmredzot budžeta ieņēmumu daļa, protams, samazinās un līdz ar to samazinās visi šie iespējamie izdevumi citās sfērās, izņemot pašu Finansu ministriju. Nu tad padomāsim, kas notiks tālāk, ja mēs tā teorētiski ekstrapolēsim! Tad pienāks laiks, kad Valsts ieņēmumu dienests strādās tikai sevis nodrošināšanai, labākajā gadījumā - Finansu ministrijas nodrošināšanai. Un pārējās sfēras acīmredzot joprojām tiks "cirptas". Es domāju, ka acīmredzot uz otro lasījumu šis budžeta projekts ir ļoti, ļoti rūpīgi jāizanalizē. Es domāju, ka - par galvenajiem momentiem mums atbilde ir jādzird jau šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Grots - Kristīgo demokrātu savienība. Pēc tam - Aivars Kreituss. Vai jūs septiņas minūtes izmantosit? Lūdzu!

A.Grots (KDS).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien atkal ir tā diena, kad katra resora pārstāvji tagad nāks un no tribīnes savus mīļos resorus aizstāvēs. Ļaujiet tad arī man darīt to pašu! Atgādinu pirmām kārtām, ka "Latvijas ceļa" sastādītā valdība jau 1994.gadā pasludināja valsts drošību par vienu no pirmajām prioritātēm. Kā tas atspoguļojas šajos budžeta grozījumos? Mēs redzam, ka jau tā niecīgie līdzekļi, kuri ir paredzēti valsts aizsardzībai, tiek par lielu procentuālu daļu samazināti. Kas no tā izriet? Pirmām kārtām naudas summa, kura tika ietaupīta, būs ļoti, ļoti maza, jo līdzekļi aizsardzībai jau tā tik maz tika piešķirti, ka tas taupījums tiešām uz visa budžeta fona būs ļoti sīks. Liels atvieglojums budžeta krīzei tas nebūs.

Otrām kārtām šāda liela procentuālā samazināšana ļoti smagi skars mūsu Aizsardzības spēkus, tostarp arī Robežapsardzi. Es uzskatu, ka to darīt šajos apstākļos ir neticami īsredzīgi, jo, ja mēs pietiekami varam veltīt līdzekļus un uzmanību robežu apsargāšanai, tad mēs samazinām kontrabandas ieplūšanu Latvijā. Tas ne tik vien piepilda budžetu, bet arī atbalsta vietējo ražotāju, kurš savukārt maksā nodokļus. Un arī tas aizpilda budžeta robus.

Un visbeidzot es gribu atgādināt, ka mēs ļoti daudz esam no šīs tribīnes runājuši par iekļaušanos Rietumeiropā, par iekļaušanos NATO. NATO uz mums skatās. Nevienā Rietumu valstī neviens negrib izdot pārāk lielus līdzekļus aizsardzībai. Tā ir smaga budžeta nasta jebkurā valstī. Tomēr, ja grib, lai mūs ņem nopietni, tad mums ir jāizrāda politiskā griba šo nepatīkamo soli spert un veltīt pietiekamus līdzekļus aizsardzībai. Ja mēs to nedarīsim, tad arī neviens mūs nopietni neņems, ja mēs sakām, ka gribam iekļauties Rietumeiropas drošības sistēmā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāt Aivar Kreitus, jums droši vien garāka runa būs pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrēties! Reģistrēsimies! Irēna Folkmane - Saeimas sekretāra biedre -, lūdzu nosauciet deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Mariss Andersons,

Martijans Bekasovs,

Aivars Berķis,

Māris Budovskis,

Imants Daudišs,

Andris Gūtmanis,

Kārlis Jurkovskis,

Ojārs Kehris,

Aleksandrs Kiršteins,

Odisejs Kostanda,

Ludmila Kuprijanova... Kuprijanova ir zālē.

Janīna Kušnere,

Uldis Lakševics,

Valdis Pavlovskis,

Jānis Ritenis,

Andris Rozentāls,

Andris Saulītis,

Andrejs Siliņš,

Juris Sinka,

Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s).

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 37 deputāti. Pulkstenis ir 11 un 01 minūte. Sēdes vadītājam diemžēl citu līdzekļu nav, kā tikai aicināt ar zvanu. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 54 deputāti. Turpināsim izskatīt budžeta grozījumus 1995. gadam.

Aivars Kreituss - Demokrātiskā partija "Saimnieks". Pēc tam - Pēteris Tabūns.

A.Kreituss (DPS).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs šeit dzirdējam pāris tādu pērkondimdošu runu, kurās tika izteikts it kā atbalsts izglītībai un zinātnei, bet to jau mēs esam dzirdējuši no šīs tribīnes ne vienu reizi vien. Diemžēl, ja izsaka šādu atbalstu, tad ir jāpasaka uzreiz, no kurienes tā nauda nāks, lai viņu varētu pārvietot uz šīm pozīcijām, jo, sastādot šo valsts budžeta grozījumu, jau ir teikts, ka prioritātes, "apgriežot finansējumu", tik un tā ir valsts aizsardzībai un izglītībai un zinātnei. Tāpēc es lāgā nesapratu Ābiķa kunga teikto par to, ka potence ir. Vai viņš to attiecināja uz izglītību vai uz budžetu? Es gribētu teikt, ka šī potence šim budžetam un sastādītājiem ir stipri apgrūtināta, tā ir tikai tukša lielība. Un, lai tā nebūtu arī no manas puses tukša runāšana, es parunāšu par cipariem.

Visnesaprotamākais jautājums šajā budžetā ir tas, kāpēc tur ir iekļauts kaut kas tāds kā šie 23 miljoni latu ieņēmumu, kas izdevumu daļā attiecināti uz noguldījumu atmaksāšanu bankās cietušajiem noguldītājiem. Tam nekāda sakara ar budžetu nav. Kritiku neiztur arī jautājums par to, ka vajagot kaut ko kontrolēt caur budžetu. Manuprāt, caur budžetu šāda veidā neko kontrolēt nevajag, jo tik un tā šajā budžeta projektā, kas man ir, bet pārējiem deputātiem nav, ir uzrakstīts, ka šos 23 miljonus, vienalga, cik lielu summu... ka katram cilvēkam šos 200 latus nevar izmaksāt, kā vien tad, ja kaut kas tiek iekasēts caur vienas vai otras bankas šiem administratoriem, bet galvenokārt pārvaldot banku "Baltija". Tā ka šāds punkts ir pilnīgi lieks, drīzāk tas vedina uz domām par kaut ko citu. Pirmais moments ir tāds, ka tīri populistiski tas ir jāsaista ar tukšiem solījumiem kaut ko izmaksāt, ko nevar pildīt. Otrais ir, ka ir mēģinājums papildināt valsts budžetu uz fizisko noguldītāju rēķina, jo šiem noguldītājiem dod iespēju parakstīt vienošanos, ka viņi saņem 200 latu, bet, tos saņemot, viņi zina, ka viņi tos 300 saņems vēl kaut kādos turpmākajos gados, un faktiski atsakās no pārējā noguldījuma. Tātad pārējais noguldījums, ko administratori iekasēs, kur tas paliks? Sakarā ar šādu rīcību viņš varētu palikt valsts budžetā.

Būtībā es vēlreiz uzsveru un atkārtoju. Es neesmu saņēmis nekāda veida izskaidrojumus, kāpēc šis jautājums ir jāsaista ar budžetu. Var būt gan valsts kontrole, gan Latvijas Bankas kontrole ārpus šiem budžeta jautājumiem.

Tālāk es mēģināšu parādīt, kur šis cipars vēl parādās, valsts pamatbudžeta ieņēmumus izskaidrojot.

Tagad es gribētu apstāties pie dažiem momentiem sakarā ar nodokļu iekasēšanu, un šie jautājumi diemžēl mudina uz visai pesimistisku secinājumu.

Pirmais cipars - par 1995. gada pirmo pusgadu. Akcīzes nodokļa plāns ir izpildīts tikai uz pusi. Muitas nodoklis ir iekasēts vienādā apjomā kā 1993. un 1994. gadā. Tas ir noticis, visu laiku runājot par to, ka muita tiks sakārtota, ka uz robežas tiks vairāk iekasēts un ka tur ir tā īstā vieta, kur budžetu var ar kaut ko papildināt. Šogad eksports un imports ir palielinājies par 30%. Muitas nodoklis katrā gadā patiesībā ir iekasēts tāds pats kā divos iepriekšējos gados. "Kâ tas ir iespējams?" man ir jautājums. Vai tad tā robeža patiesībā, skatoties uz šādu muitas nodokļa izpildi, ir kļuvusi vēl "caurāka", nekā viņa bija iepriekš? Bet mēs visu gadu runājam, ka tur būs tā dzīsla, caur kuru tas budžets papildināsies. Tātad muitas nodoklis, kā mēs redzam, patiesībā ir pavisam savādāks. Vispār gadā gaidāmais ienākums no muitas ir tikai 21 miljons. Un, ja mēs runājam par budžetu, kurš no 476 miljoniem tagad ir samazināts uz 388 miljoniem, tad mums ir jāsaprot, ka šis 21 miljona ieņēmums ir pavisam niecīgs, runājot par budžeta izpildes iespējām. Un mēs šeit varam dzesēt mutes, cik vien gribam, no tribīnes runājot par muitas sakārtošanu, bet tik un tā mēs budžeta deficīta jautājumus atrisināt nevaram.

Nākošais - peļņas nodoklis. Pirmajā pusgadā ir iekasēta tikai puse no paredzētā, procentuāli divreiz mazāk kā 1994. gadā. Šeit būtu jāapspriež jautājums, kā tad vispār domā šo nodokli iekasēt, kas tiks darīts, lai mūsu ražošana vai kaut kas cits, kas dod peļņas nodokli, šajā valstī attīstītos un lai mēs varētu vispār kaut ko iekasēt. Patiesībā secinājums ir tāds, ka ir smaga rūpniecības krīze. Privatizācijas aģentūra netiek galā ar saviem uzdevumiem, un godīgi būtu jāatzīst, ka Privatizācijas aģentūra nespēj tādā tempā privatizēt, kā viņa bija kaut ko apņēmusies. Un vēl godīgāk būtu jāatzīst šeit no tribīnes, ka privatizācijas rezultātā šie privatizētie uzņēmumi vismaz divus nodokļus maksā krietni mazāk; tas ir peļņas nodoklis un tas ir sociālais nodoklis. Tā ka privatizācija šādos it kā triecientempos, kas patiesībā nemaz nav triecientempi, noved pie tā, ka nodokļu plūsma budžetā visu laiku samazinās. Tātad būtu vispirms jāizdara likumdošanā tādi labojumi, kas paredz, ka nevar šādā veidā šie privātie maksāt mazāk, un pēc tam tad triecientempā var ķerties pie privatizācijas.

Banku krīze ir nākošais moments, kas ir attiecināms uz to. Iesaldētie uzņēmumu līdzekļi, protams, visu laiku samazina iespējas kaut ko nomaksāt.

Un trešais - atsevišķās tautsaimniecības nozarēs samazinās ražošana. Gadā no peļņas nodokļa paredzēts ieņemt 48 miljonus latus, un es, tāpat kā runājot par muitas nodokli, šos 48 miljonus latu attiecināšu uz kopējo budžeta apjomu - uz šiem 400 vai virs 400 miljoniem. Tad mēs redzam, ko gada garumā šāds nodoklis vispār var dot. Arī tas nav atrisinājums attiecībā uz budžetu kopumā.

Atrisinājums, protams, ir saistāms ar rūpniecības politikas atbalsta izmaiņu un ar vispārēju taupības režīmu, par ko es esmu runājis ne vienu reizi vien, turklāt taupības režīmam, es domāju, smagam taupības režīmam, kura tikai vārgs atspulgs ir šajā budžeta projektā, būtu jāsākas "no augšas".

Un šajā gadījumā es gribētu teikt, ka Bērziņa kungs tomēr nemeloja attiecībā uz algu pielikumu Ministru kabineta cilvēkiem. Es citēju to, kas ir rakstīts paskaidrojumā par budžeta projektu, kas man ir. Tātad paskaidrojumā ir rakstīts: "Ministru kabinetam, pamatojoties uz Ministru kabineta 1995. gada tādu un tādu protokolu par Ministru kabineta locekļu, valsts ministru, parlamentāro sekretāru un citu amatpersonu atalgojumu, palielināti izdevumi par 65 tūkstošiem 379 latiem". Tātad kāds laikam kaut ko nezina no tā, kas ir ierakstīts šajā budžeta projektā. Tātad algu palielinājums tomēr šeit ir paredzēts. (No zāles Ministru prezidents M.Gailis: "Nav paredzēts.")

Tagad es gribētu pieskarties 5. pielikumam. Šeit ir rakstīts, ka Gaiļa kungs... Tad ir rakstījis tas, kas sastāda šo dokumentu... viņš ir rakstījis nepareizi, un lai viņš jums atskaitās, un mēģiniet viņu sodīt. (No zāles M.Gailis: "Labi.")

Tagad es gribētu pieskarties 5. pielikumam par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem 1995. gadā. Es tūliņ nolasīšu dažus ciparus, kas parāda atšķirību no plāna, un pēc tam summāro ciparu. Atšķirība no plāna ir šādos rādītājos: apgrozījuma nodoklis... visi tie būs mīnusi, ko es saukšu... ir 24 miljoni. Es saukšu tikai lielākos ciparus - peļņas nodoklis - mīnus 47 miljoni, ieņēmumi no muitas - mīnus 12 miljoni, Latvijas Bankas peļņas atlikuma iemaksa - mīnus 6,7. Patiesībā viņai bija 4,1, ko Latvijas Banka ieskaitīja savā rīcības kapitālā, un es jau ne pirmo reizi saku, ka viņa to nepārskaitīja budžetā, un Latvijas Banka dara, ko grib. Viņa 4,1 miljonu ieskaita savā rīcības kapitālā, un neviens nevar piespiest viņai darīt savādāk - tā, kā ir paredzēts likumā.

Tālāk. Ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas - mīnus 7 miljoni.

Tālāk jau sākas tas, ko mēs neesam nomaksājuši, kas mums ir jāmaksā. Iemaksas Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītu procentu nomaksai - mīnus vairāk kā 1 miljons. Un tagad divas pozīcijas, ko mēs vēl neesam saņēmuši, bet kas mums būs jāmaksā "Lata International" gadījumā vairāk kā 12 miljoni. Tātad ir vairāk nekā 12 miljoni mīnusos, kur nav piedzīti parādi, kuri ir jānomaksā budžetam. Tālāk SIA "LEARS" - divas iemaksas, vairāk nekā pusotra miljona. Kad to saskaita visu kopā un atņem šeit nost 23 miljonus banku jautājumam, kas ir pierakstīti klāt pilnīgi nevietā... Tātad otrreiz, lai parādītu šo lielo mīnusu mazāku, nekā ir - 83 miljoni, šeit pieraksta klāt banku izdevumus, kuri ir ierakstīti gan izdevumu, gan ieņēmumu pozīcijā un kuriem nekāda sakara ar šo visu nav.

Tātad kopējais šis deficīts ir 106 miljoni. 106 miljoni! Un pašreiz mēs runājam par 92 miljoniem. Tātad uz nākošo gadu kopējais deficīts kopā ar pārejošajiem no pagājušā gada 37 miljoniem ir lielāks, nekā teica Bērziņa kungs, un tas ir 150 miljoni latu. 150 miljoni latu! Bez tam ir pilnīgi neizskaidrots un nesaprotams jautājums par speciālo budžetu, kurš šobrīd visās ministrijās ir uzaudzis līdz gandrīz simts miljoniem. Ministrijās, ārpus Labklājības ministrijas, tas ir 84 miljoni, un, ja pieskaita vēl to daļu, kas ir ārpus pensijām, tad tas ir pāri par 100 miljoniem, ja skatās visām ministrijām kopā.

Šie pārējo ministriju izdomātie iekasējumi - daļa no tiem ir pamatota, daļa nav pamatota, bet viņi visu laiku aug - , kā viņi tiek kontrolēti caur valsts pamatbudžetu? Tas arī ir jautājums, kas ir pilnīgi neatrisināts, un Budžeta komisijas sēžu laikā mēs uz to pilnīgu atbildi saņemt nevaram.

Tā ka patiesībā tas apgrūtinājums, kas procentos vien jaunajā gadā būs katru mēnesi, ir vēl lielāks, nekā teica Bērziņa kungs, un vismaz 8 miljoni būs tikai procentu nomaksai par ņemtajiem kredītiem un par iespējami paņemamajiem, jo mēs nemaz tik droši nevaram likt roku uz sirds, ka mēs tādus aizņēmumus dabūsim.

Es domāju tā, ka, ja šādu budžeta projektu nepieņem pirmajā lasījumā, tad dzīve nekādā ziņā neapstāsies, jo mēs ap viņu darbojamies šeit jau vismaz pusotra mēneša, tāpēc nevajag šeit nākt tribīnē un baidīt, ka pirmajā lasījumā kaut kas obligāti ir jāpieņem, ka citādi rīt kaut ko varēs vai nevarēs maksāt. Mēs jau vismaz pusotru mēnesi dzīvojam šādā visai nestabilā stāvoklī, ka mums šo budžetu visu laiku sola un sola, labo un labo, un nu pēdīgi viņš ir iedots. Es domāju, ka pie šī budžeta projekta ir pamatīgi jāpiestrādā, tajā atainojot patiesos ciparus, kurus es nosaucu, un pēc tam precīzi parādot, kas ir saistībā ar speciālo budžetu, to, kā tādas naudas tur var rasties, un parādot šajā budžetā valsts pāreju uz stingru taupības režīmu. Tas šajā budžetā diemžēl redzams nav. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Pēc tam Voldemārs Novakšānovs.

P.Tabūns (LNNK).

Mēs šodien stāvam pie sasistas siles, pie tukša budžeta, pie finansu krīzes vai krīzē ar abām kājām, bet zāle šeit, Saeimā, arī ir pustukša, īpaši no valdošās koalīcijas puses, jo viņi jau saprot laikam, ka neko vairs nevar glābt, neko nevar līdzēt, bet runāt tomēr ir nepieciešams šodien, jo te nu mēs atrodamies. Endziņa kungs - mūžīgais mans oponents - šodien teica tādus vārdus: "Es nesaprotu šo te politiku!" Tas bija domāts - finansu politiku. Es precīzi citēju. Atšķirībā no Endziņa kunga es gan saprotu šo politiku. Es saprotu to un piekrītu Endziņa kungam, ko viņš teica par Augstāko tiesu, ka Augstākajai tiesai netiek doti līdzekļi, lai tā varētu pilnvērtīgi strādāt. Tā ir tiesa, bet politika ir ļoti skaidra. Un politika ir, lūk, kāda - ka mēģina saskaitīt nieka naudiņu vēl un vēlreiz. Viena valdība, otra, bet no tā jau nerodas vairāk naudas. Skaiti viņu, cik gribi, rītā vai vakarā, cik būs, tik būs, ja viņu nepelnīsi.

Un, lūk, es no šīs tribīnes vairākas reizes - gan pirms trim mēnešiem, gan pirms četriem, tad, kad mēs apspriedām budžetu 1995.gadam, vēl un vēlreiz runāju par galveno - nevis nodarboties ar to, kā mēs sadalīsim naudiņu, bet kā mēs iegūsim šo naudiņu. Un es jūs aicināju, - jūs to ļoti labi atceraties - no šīs tribīnes: "Sanāksim reizi par visām reizēm Saeimā kaut vai svētdienā, kaut vai naktī uz ārkārtas sēdi un padebatēsim, un paspriedīsim un izlemsim kaut ko. Kaut kādu, veselu vai niecīgu, kaut vai minimālu pasākumu kompleksu, kā tad beidzot tanī budžetā dabūt to naudu iekšā." Nē! Absolūti nekādas atsaucības! Un tā mēs šeit esam nosēdējuši, naudas maks ir tukšs. Bērziņa kungs jau teica, Gundars Bērziņš: "Katastrofa, finansu katastrofa!" Mēs to visi labi zinām, un nav te ko vairs atsevišķi raksturot un piesaukt skaitļus. Un Kreitusa kungs parādīja ar skaitļiem visu šo situāciju. Tāda situācija ir. Bet šodien mēs tikai atkal lemsim par šo likumprojektu - vai mēs to pieņemsim vai nepieņemsim. Kāda starpība? Naudas no tā vairāk nebūs! Un "Latvijas ceļa" deputāti šodien - Ābiķa kungs, Vaivada kungs - it kā kritiski jau met savai valdībai sprunguļus vai akmeņus, pareizāk sakot, to kritizē. Kritizēt vajadzēja laikus un palīdzēt, un saskatīt, un redzēt, un likt darīt. Tagad ir par vēlu.

Pēc divarpus nedēļām ir Saeimas vēlēšanas, nāks jauna valdība, nāks jauna Saeima, un mēs esam, lūk, pie šīs sasistās siles. Un es atnācu šeit, uznācu tribīnē, lai atgādinātu kārtējo reizi, ka 5.Saeima beidz darbu, ka mēs neesam strādājuši, arī valdības - viena un otra nav strādājusi, lai budžetā būtu nauda. Es varētu atgādināt cilvēku vārdus. Matroža kungs vakar no Pārdaugavas zvanīja, pensionārs. Lūdza palīdzību un stāstīja par šo traģisko stāvokli. Mēs runājām vakar ar viņu ilgi. Viss, kas ir mājās, ir aiznests, lai izdzīvotu, lai izvilktu kailo dzīvību. Valdība solīja šos pabalstus palielināt 4 reizes, pielikt klāt, tā sakot. Pielika 2, 17 latus - vienreiz aiziet pusdienās. Uz tādām... ne jau ministra pusdienām. Un, lūk, te nu mēs esam! Tāpēc, godīgi sakot, nav nekādas nozīmes tam, vai mēs apstiprinām šo budžetu vai neapstiprinām, vai viņš būs tāds vai citāds, jo naudas tur nav. Un, protams, vairs šajās divās nedēļās līdz vēlēšanām, valdība neko nedarīs, ja nav darīts visu šo laiku. Un budžetā vairāk naudas nebūs. Ne, Ābiķa kungs, izglītībai, ne kaut kam citam. Diemžēl tā tas ir! Un es atnācu, lai kārtējo reizi pateiktu, ka mēs rādījām, nepārtraukti rādījām... LNNK ir runājusi, un arī es esmu runājis šeit no Saeimas tribīnes, kas ir jādara, lai nauda budžetā būtu. Un nekas no tā nav realizēts. Nav darīts! Un tagad mēs tikai plātām rokas. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs - Latvijas Zemnieku savienība. Pēc tam Jānis Lucāns.

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Jā, patiesi, kā tikko kolēģis Tabūns teica, ko tad nu pie sasistas siles runāt. Bet tomēr man jāsaka, ka es gaidīju no valdības atbildi, kāpēc nepildās budžets, kādu mēs viņu apstiprinājām. Un es tādu atbildi nedzirdēju. Bet es gribu teikt, ka vainīgi esam arī mēs paši, deputāti. Un vainīgi esam tāpēc, ka mēs akli pakļāvāmies tam, ko mums pasniedza pēdējā mirklī un turpina to darīt arī tagad Finansu ministrijas ierēdņi. Patiesībā budžetu sastādīja viņi, un no ražotājiem, no mums tur reti kurš piedalījās. Jo sevišķi es gribu teikt - no ražotājiem. Budžeti ir uztaisīti tā, lai veicot dažādas matemātiskas formulas, rēķinātu tikai ciparus. Bet pamatu pamats ir ražošana. Un ražošanu mūsu valstī neveicina. Un es paredzu, nerunājot par to, kas notiek tagad... bet jau augustā, vismaz jau augustā, mums vajadzēja būt pirmajā lasījumā likumprojektam "Par budžetu un nodokļu politiku 1996.gadam". Un tā katru gadu, lai mēs nokļūtu līdz decembra vidum un to apstiprinātu. Nē, mums, vai nākošajiem deputātiem pasniegs pēdējā mirklī, un atkal rezultātā būs tie paši ierēdņi, kas pēc savas saprašanas un tehnoloģijas taisīja šo likumprojektu. Tas pats būs arī nākotnē. Ko es ieteiktu?

Vispirms nodokļu politika. Nodokļu politika neveicina ražošanu. Nodokļu politika ir tāda, ka patiesībā tam, kurš strādā... jo tu vairāk strādā, un ja godīgi maksā nodokļus, tev ir "jânoiet par burbuli", šim ražotājam. Veicina eksportu, dažādas naudas operācijas un arī tirgošanos. Un arī tirgošanās pašreiz jau iet "uz grunti". Skatoties "Rîgas Balsī" sagatavotajos nodokļu maksātāju sarakstos, izskaitīju 29, tas ir, 30% no tiem, kas strādā, kas maksā budžetā, ir lauksaimniecības uzņēmumi. Un, izejot no šā, lai valdībai būtu vieglāk tagad savest budžetu kārtībā, es iesaku katram Latvijas ierēdnim, ierēdnim, nevis skolotājiem un ārstiem, bet ierēdņiem mēnešalgu tādu, kāda ir zemniekiem - 9 lati mēnesī. Uzreiz būs nauda! Un tad mūsu arāju tauta nebūs ierēdņu tauta, bet mēs līdz gada beigām varbūt... Ir tāda paruna: "Zarna maršu paspēlēs", tad sāks prāts rasties un tad uztaisīs tādu likumu, kā vajag.

Vēl. Mūsu politika ir tāda, ka atkal visa darbība, ražošana tiek veikta tikai tur, kur ir izdevīga infrastruktūra priekš tirgotājiem, un tā ir Rīga un Ventspils. Pārējās Latvijas it kā nebūtu. Cienījamie kolēģi deputāti! Un jo sevišķi Ekonomikas ministrijas un Finansu ministrijas darbinieki! Vai tad pārējās Latvijas nav? Vai ir šīs divas "salas" tikai - Rīga un Ventspils? Citur nav cilvēku? Vai citur mums nekas nav vajadzīgs? Ja mēs atdosim likumprojektu atpakaļ Ministru kabinetam, viņam tur pieliks ierēdnis divas nulles klāt vai mazāk, vai komatu, un tas iekavēsies. Es ceru, ka pirmajā lasījumā tas ir jāatbalsta, bet jāskatās, lūdzu, lai varētu...

Un vēl. Es jau teicu un saku: muita šodienas situācijā ir jāatdala no Valsts ieņēmumu dienesta, kaut gan es zinu, ka Počas kundze teica, ka, kamēr viņa būs, viņa to nedarīs. Es saku - ja uzvalkam trūkst poga laukā, neviens nerāda, ka viņa trūkst. Un tāpēc muitā arī ir mazi ieņēmumi, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem. Liels paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jā, Kārtības rullī ir rakstīts, ka referents un Ministru kabineta locekļi, vai pārstāvji var runāt ārpus kārtas. Referenti līdz šim nav izmantojuši to priekšrocību, un tātad Aija Poča jau ir tribīnē, kamēr es Kārtības rulli skaidroju. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es ļoti atvainojos, ka izmantoju savas ārpuskārtas tiesības, jo man ir sarunāta tikšanās, kuru diemžēl es esmu apsolījusi sen. Es vienkārši negribēju kavēt laiku, bet noklausoties deputātu runas pašlaik, šobrīd man gribētos teikt ar tiem pašiem vārdiem, ka šeit arī skan klaja dezinformācija, un man ir ļoti žēl, ka atsevišķi deputāti nav rūpīgi izlasījuši šos dokumentus, taču operē ar skaitļiem, kuri absolūti neatbilst patiesībai. Kreitusa kungs teica, ka akcīzes nodoklis pusgadā ir izpildīts par 50%, un tik tiešām pusgadā no gada ieņēmumiem ir izpildīti 54,8% no prognozes, tas nozīmē, ka šis ir nodoklis, kurš tiek izpildīts un pat pārpildīts. Un līdzīga operēšana ar ne visai korektiem skaitļiem ir bijusi arī no citu deputātu puses.

Attiecībā uz ieņēmumiem. Ir ļoti daudz informācijas pēdējā laikā gan no Valsts ieņēmumu dienesta puses presē, gan es esmu šeit runājusi tribīnē, un es domāju, ka nevienam nav noslēpums ārkārtīgi smagā situācija ar ieņēmumiem, un es negribu vēlreiz atkārtot to pašu lielo referātu, kurš man bija toreiz un kuru es sniedzu jums šeit pirms pirmajiem budžeta grozījumiem. Tos iesniedza Ministru kabinets budžeta samazināšanas virzienā. Bet, runājot par šeit izskanējušo pārmetumu, ka, teiksim, Valsts ieņēmumu dienests nekā nedara, it īpaši muita, es gribētu jums citēt dažus Muitas departamenta skaitļus par muitas kontroles darba rezultātiem laikā uz 1995.gada 1.septembri. Un pēc tiem mēs varam redzēt, ka muita maksājumus uz robežas... tas ir ne tikai muitas nodoklis, bet tas ir arī apgrozījuma nodoklis par importu, tas ir arī akcīzes nodoklis par importu... ka šie ieņēmumi no muitas pakāpeniski palielinās. Un tā muitas iestādes gada sākumā iekasēja 47,5% no valsts pamatbudžeta. Es uzsveru - no pamatbudžeta ieņēmumiem! Šobrīd muitas iestādes iekasē 51,4% no pamatbudžeta ieņēmumiem, tātad ir pieaugums vairāk nekā par 4%.

Ja runā par atsevišķiem nodokļu veidiem, tad jāteic, ka šie stingrie pasākumi - spirta monopola noteikumu ieviešana un arī pastiprinātie fonda kontroles pasākumi gan uz robežas, gan visā Latvijas teritorijā, kas tagad ir atzīta par muitas zonu, ir parādījuši, ka jūlijā un augustā akcīzes nodokļa ieņēmumi no muitas ir palielinājušies gandrīz divas reizes, un šobrīd muita iekasē apmēram 3 miljonus latu tieši uz robežas. Es negribu teikt, ka tas ir daudz un ka tas ir ļoti daudz, bet tomēr tas ir... mēnesī. Turpretī pirms tam viņi iekasēja 1 miljonu, un tāpēc es domāju, ka arī šeit ir progress.

Jums tiešām liekas, ka visa sistēma ir sakārtojama vienā dienā, bet man ir dati par to, ka ir ierosinātas krimināllietas un tiek veiktas izmeklēšanas par dažiem uzņēmumiem, kuru darbība notika ne tikai šīs darbības laikā, bet jau iepriekšējo valdību laikā. Man nav tiesību nosaukt šobrīd šos konkrētos uzņēmumus un šos konkrētos cilvēkus, taču varu sacīt, ka ir vēl krimināllietas. Informācijas ir ārkārtīgi daudz, bet, ja ir runa par sistēmu un ne jau tikai par sistēmu Valsts ieņēmumu dienestā un par sistēmu muitā, tad tā ir runa par sistēmu visā valstī. Par to, ka dažādas struktūras ir savijušās kopā un neļauj mums ieviest kārtību valstī. Diemžēl tas ir laika jautājums. Es vēlreiz gribu teikt, tas nav vienas dienas jautājums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lucāns - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam - Mārtiņš Ādams Kalniņš.

J.Lucāns (TPA).

Cienījamie deputāti! Protams, šodien apspriest budžeta jautājumus nav patīkama lieta, jo mums visu laiku jārunā par to, ka budžets ir kritiskā stāvoklī, ka ienākumi mazinās, ka deficīts nepiedodami pieaug, un tomēr gribētos uzstādīt šodien patiesības labad vēl vienu citu jautājumu: vai tikai Gaiļa valdība ir tā, kurai šobrīd jāsaņem pārmetums par to situāciju, kādā pašreiz valsts atrodas? Es negribu šeit kādu slavēt un tomēr gribu teikt, ka Gaiļa valdība ir bijusi pirmā, kas ir mēģinājusi kaut ko darīt, lai stāvoklis valstī sāktu laboties. Protams, iepriekšējais darbs ir bijis ar tik spēcīgi izteiktām negatīvām ievirzēm, ka to nevar izdarīt vienā momentā. Es gribētu arī teikt, ka šī rīcība no Gaiļa valdības puses nav bijusi pietiekoši konsekventa, nav bijusi pietiekoši izlēmīga un pietiekami radikāla, kā to prasīja situācija. Un tomēr šodien varbūt būtu svarīgi parunāt par cēloņiem, kāpēc nav vairs naudas, kur šī nauda ir pazudusi. Un šeit es gribētu minēt divus pamatcēloņus un par šiem diviem pamatcēloņiem runāt.

Pirmais pamatcēlonis, ko es gribētu formulēt vispārīgi, ir politikas dominēšana pār ekonomiku. Tā ir nelaime, ar kuru mēs slimojām visus padomju varas gadus, un nelaime, kura diemžēl ir pārnākusi arī uz mūsdienām. Tātad tā ir politikas dominēšana pār ekonomiku, tā ir politiskā valdība, tās ir politiskās nostādnes, ka Rietumu tirgus ir labs un ka no Rietumiem nāk viss labais, bet Austrumu tirgus ir slikts un no turienes nāk viss sliktais, aizmirstot patiesību, ka tirgus ir tirgus un ka viņš ir derīgs, ja tur var pārdot preci un tur var pelnīt. Un trešā politiskā nostādne, kas ir bijusi kļūdaina tieši tāpēc, ka viņa ir bijusi politiska, nevis pamatota uz ekonomikas likumiem, ir privatizācija kā vienīgais līdzeklis visu problēmu atrisināšanai, nesaistot šo privatizāciju ar ekonomisko rezultātu, kāds būs pēc tam, kad šī privatizācija būs tādā veidā realizēta. Lūk, tā ir pirmā cēloņu grupa, ko es gribētu saukt par politiskajiem cēloņiem.

Otrā cēloņu grupa, kuru es gribētu nosaukt par ražošanas interešu ignorēšanu valstī. Un tāpat kā pirmā cēloņu grupa, kas vilkās 5 gadu garumā un diemžēl netika pārtraukta arī Gaiļa valdības laikā, arī šī otrā cēloņu grupa turpinās vēl šodien. Tātad notiek ražošanas interešu ignorēšana. Un šeit es gribētu minēt šādus motīvus. Pirmais - valsts nespēja noregulēt importa preču invāziju Latvijas tirgū, nespēja aizstāvēt savu ražotāju pret šo invāziju. Man liekas, ka neviens šajā zālē nav jāpārliecina par to, ka ievestās preces jau sen ir izspiedušas Latvijas preci un ka Latvijas preci Latvijas veikalu plauktos tikpat kā nevar redzēt, izņemot varbūt atsevišķus veikalus, kas var ar to lepoties, ka šeit pārdod tikai Latvijas preci. Tas ir pirmais motīvs.

Es domāju, ka katra sevi cienoša valsts aizstāv sava ražotāja intereses, un es neesmu varējis nekādi saprast, kāpēc Latvija šajos 5 gados nav centusies aizstāvēt savas intereses šajā jomā.

Otra cēloņu grupa saistās ar nekritisku attieksmi pret Latvijas Bankas realizēto monetāro politiku. Ja kopš lata ieviešanas tā vērtība ir pieaugusi par 45%, tad tas ir izšķirīgi ietekmējis ražotāja un eksportētāja potenciālās iespējas ražošanā un eksportā. Izšķirīgi ietekmējusi! Un to gan laikam nevarēs neviens ar ekonomiskām metodēm pierādīt, ka tas tā nav. Taču diemžēl nekas nav darīts, lai šo kļūdu kaut kādā veidā kompensētu.

Trešā cēloņu grupa būtu nihilistiska attieksme pret valsts īpašumu. Tieši tādā nozīmē. Valsts īpašuma politiskā nostādne šeit vienmēr ir bijusi tāda, ka valsts īpašums ir slikts, valsts ražošanas uzņēmumi visi ir monstri, viņi visi ir novecojuši, viņi visi ražo nekam nederīgu produkciju, viņi visi nekam nav vajadzīgi un tikai steidzīga privatizācija var atrisināt visas problēmas. Atbilstoši tam, teiksim, ir izveidots valsts uzņēmumu statuss, kurš apstiprina visas šīs politiskās tēzes. Un atbilstoši tam ir noteikts arī direktora statuss, kurš ir tikai pagaidu vietvaldis līdz tam brīdim, kad notiks privatizācija. Jebkurš ekonomiski un saimnieciski domājošs cilvēks pateiks, ka jau pašās šajās nostādnēs ir 50% Latvijas ekonomikas nelaimju. Puse. Tikai šajās nostādnēs vien! Jo nevar uzskatīt par normālu tādu stāvokli, ka uzņēmuma direktors ir tikai direktors uz kādu laiku, pie kam neviens nevar pateikt, cik ilgi.

Minēšu vienu konkrētu piemēru. Man nesen bija saruna ar Rīgas Vagonu rūpnīcas speciālistiem. Un tur es no viņu pārdomām izlobīju sekojošu domu: ja šajā brīdī kāds Vagonu rūpnīcai varētu iedot 5 miljonus apgrozības līdzekļu, tad viena gada laikā šis uzņēmums varētu ražot un realizēt produkciju par 100 miljoniem latu, no kuriem 6 miljoni būtu tīrā peļņa, neieskaitot nodokļus, kas būtu jau nomaksāti. 100 miljonu! Šajā brīdī nav neviena, kas dzird šo piedāvājumu. Šajā brīdī nav neviena, kas pasaka, ka šo uzņēmumu tuvākajā laikā tomēr neprivatizēs. Šis privatizācijas Damokla zobens visu laiku karājas pār šo uzņēmumu. Jūs mani atvainojat - kā var normāli strādāt šādā situācijā? Es saprotu - ja mums ir zināms skaidrs investors, ja mums ir skaidri zināms, kas notiks ar uzņēmumu jau nākošajā dienā, tad mēs varam šādi rīkoties, bet paziņot par privatizāciju, vispār nezinot, vai kāds gribēs ar šo uzņēmumu nodarboties... Tā vienkārši ir akla muļķība. Es nekā citādāk to nosaukt nevaru. Diemžēl tāda ir mūsu pašreizējā situācija.

Es šeit negribu runāt par kapitāla iznīcināšanu laukos. Tas ir viens no šī nihilisma paveidiem. Tur viss jau ir beidzies un nav īpaši vairs vajadzības par to runāt. Bet es gribu teikt tikai vienu - lai šādu kapitālu atkal (varbūt tikai citādākā formā) uzkrātu, Latvijai būs nepieciešami vairāki desmiti gadu! Es esmu pārliecināts, ka ar saprātīgu politiku šeit varēja daudz ko citādāk izdarīt un daudz ko no šā kapitāla varēja pārmantot nākošās ražošanas formas. Diemžēl mūsu revolucionārisms bija pārāk liels.

Vēl es gribu minēt kā cēloni nihilistisku attieksmi pret Latvijas zinātni. Tieši tā - nihilistisku attieksmi pret Latvijas zinātni! Mēs uzskatām, ka mūsu zinātnieki neko nesaprot, neko nezina. Kaut vai ņemsim to pašu "Lattelekom" nelaimīgo lietu. Latvijas zinātnieki spēja pierādīt, cik mēs esam nepraktisku un Latvijai neizdevīgu līgumu noslēguši. Taču, neskatoties uz to, tā sakot, ir pilnīga ignorance attiecībā uz šiem slēdzieniem.

Nespēja kaut cik efektīvi izmantot ārvalstu kredītus. Būtu labi, ka šobrīd varētu pateikt kāds kaut vai no bijušajām vai tagadējām valdībām kaut vienu šādu nopietnu piemēru, kur šīs ārvalstu investīcijas ir nopietni devušas Latvijai kaut kādu ražošanas pieaugumu, teiksim, eksporta pieaugumu u.tml. Nespējam to izdarīt!

Pilnīga nespēja radīt valsts programmu ražošanas pārstrukturēšanai valstī. Pastāvīgi strīdi ap šo jautājumu un pastāvīga neizlēmība šajā jautājumā kaut ko nopietni darīt.

Budžeta interešu nostādīšana augstāk par ražošanas interesēm. Pēc principa - zāģējam zaru, uz kura paši sēžam. Lūk, šīs tēzes varētu uzskatīt par pamatcēloni tam stāvoklim, kādā mēs šobrīd atrodamies.

Un es gribu teikt tā. Vēlreiz atkārtoju, ka tas nav pēdējā gada valdības nopelns vien. Tas ir visu iepriekšējo valdību realizētās politikas kopums, kāds tas šobrīd ir mūsu acu priekšā. Un es gribu atkal objektivitātes dēļ pateikt to, ka Gaiļa valdība arī šo to ir izdarījusi labu. Šeit es vispirms gribu minēt to, ka ir sākusies parādu dzēšana rūpniecības uzņēmumiem, kas pagājušajos laikos dažādu muļķību dēļ ir radušies un ļoti kavējuši uzņēmumu tālāku attīstību. Tās ir subsīdijas lauksaimniecībai. Kaut arī ar lielām sāpēm un lielu nespēju, tās tomēr tiek dotas un netiek pilnībā ignorētas lauksaimniecības vajadzības. Tās ir dažādas korekcijas privatizācijas likumos. Šeit varētu vēl dažas nianses minēt, kas pēdējā laikā ir mainījušas it kā Latvijas valdības darba stilu, un tomēr tas ir bijis pārāk maz, lai to varētu uzskatīt par nopietnu pavērsienu ražošanai par labu. Diemžēl šādu stāvokli ir noteicis spēku samērs, kāds ir šeit, Saeimā, kāds ir bijis koalīcijā, kur jebkurš pasākums, kas ir vajadzīgs Latvijas valstij, ir panākams tikai ar milzīgām pūlēm un ar ļoti lielu sasprindzinājumu. Tomēr es saprotu vienu. Šajā brīdī mēs šeit varam balsot un varam nebalsot par šo budžetu, un diemžēl no tā nekas nemainīsies. Man liekas, šeit atzīstami varētu tikai vienu lietu atzīmēt -, ka Gaiļa valdība ir bijusi pietiekami drosmīga, lai pateiktu, kāda ir situācija ar budžetu šodien - dažas nedēļas pirms vēlēšanām. Es domāju, ka nebija nekādu grūtību to visu noklusēt un pagaidīt, kad pēc pāris nedēļām šīs lietas risinās kāds cits. Protams, tas neattaisno šo situāciju. Un tomēr tas ir jāņem vērā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Pēc tam - izglītības un zinātnes ministrs Gaigals.

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Stāvoklis ir grūts, bet vēl bēdīgāk ir tas, ka šajā budžeta labojumu projektā nav tādas kā nākotnes vīzijas attiecībā uz to, kāda ir paredzēta Latvijas nākotne, vadoties no šā budžeta izmaiņu pamatprincipiem.

Ir skaidrs, ka, "apcērpjot" izglītības un zinātnes budžetu tik ļoti, kā tas tiek darīts, mēs pārdodam savu nākotni - savu un savas jaunās paaudzes nākotni. Pašlaik jau ir skaidrs, ka tas, kādi ir mūsu izdevumi jeb atbalsts zinātnei un pētniecībai, mūs ierindo kaut kur starp Grieķiju un Turciju - pie Eiropas nabadzīgākajām valstīm. Mums vēl ir diezgan tālu jāiet, lai mūsu ienākums paceltos līdz šim diezgan pieticīgajam līmenim. Man ir bailes, ka mēs varbūt tuvojamies pasaules nabadzīgāko valstu sarakstam. Tādēļ it īpaši bēdīgi ir redzēt, ka tik ļoti tiek "apcirpts" budžets tieši mūsu augstākās izglītības iestādēm, izglītībai, pētniecībai un pat tādām perspektīvām nozarēm kā jaunas celulozes un papīra rūpniecības projektēšanai, kas tuvākajos gados tiešām varētu dot kaut kādu ieguldījumu Latvijas ekonomikā, izmantojot mūsu dabas labos mežu resursus. Šī ir tā bēdīgākā šā budžeta labojuma daļa, ka tiešām trūkst tādas kā nākotnes vīzijas. Ka vajadzētu atbalstīt tos virzienus, kas dos atdevi visdrīzākajā laikā, nevis lāpīties tādā veidā, ka nogriež no vienas vietas, no otras vietas, no trešās vietas - bez kādas lielas izšķirības. Ja tiešām vajag līdzekļus nogriezt tur, kur nauda netiek labi izmantota, tad varbūt vajadzētu noņemt muitai atbalstu tā, lai viņi pilnībā pārtiek no citiem ienākumiem, un no iepriekš teiktajiem datiem varētu secināt, ka varbūt viņi nemaz nemanītu to starpību. Tas varētu attiekties uz to robežsargu daļu, kuriem ir loma kontrabandas apkarošanā. Tas pats jāsaka arī par Spirta monopola pārvaldi. Un vienkārši šī atbildība par to, lai nebūtu tāda līmeņa alkohola kontrabanda valstī... Manis pēc, to budžetu varētu mierīgi nogriezt, un arī tur būtu tikai, manuprāt, vairāk ietaupījumu nekā zaudējumu. Ar to es gribu beigt savu piezīmi. Bet kā budžeta labojumu projekts šis, manuprāt, ir diezgan bēdīgs piemērs, jo taisni šeit ir redzams, ka par nākotni nav domāts, ir domāts tikai par visīsāko, tuvāko laika sprīdi - varbūt līdz nākamajām vēlēšanām, bet labākajā gadījumā - līdz gada beigām, un man ir bail par to, ko tas mums maksās pēc gada, pēc diviem, pēc pieciem. Man ir bailes. Es redzu Latviju ierindotu mazattīstītāko valstu sarakstā, un sapnis par to, ka Latvija varētu būt tehnoloģiski moderna valsts, pārtikusi, līdzīga bagātākajām Eiropas valstīm, būs tikai sapnis - un izsapņots sapnis. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Izglītības un zinātnes ministrs Gaigala kungs - lūdzu! Pēc tam - Leonards Stašs.

J.Gaigals (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Gribu pievērst jūsu uzmanību vienam it kā mazam jautājumam, it kā sīkam jautājumam. Sīkam, skatoties no valsts kopbudžeta mēroga viedokļa. Bet nākamnedēļ, 20.datumos, visās mācību iestādēs ir jāizmaksā pedagoģiskajiem darbiniekiem avanss. Jūs zināt, ka 25.jūlijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu jeb noteikumu par grozījumiem pedagoģisko darbinieku darba samaksā, kas paredz palielināt viņiem darba samaksu - varbūt ne tik lielā apjomā, kā visi to varētu vēlēties, bet tomēr palielināt darba samaksu pedagogiem ar augstāko izglītību. Lai realizētu šo darba samaksas paaugstinājumu, ir izstrādāts šis lēmums, izdarīti grozījumi nepieciešamajos dokumentos, ir izstrādāta instrukcija. Instrukcija ir saskaņota Finansu ministrijā, apstiprināta Izglītības ministrijā. Paliek viens mazs "bet". Šajā instrukcijā ir teikums, ka šīs izmaksas notiek piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Pirms brīža viens no jūsu kolēģiem izteica tādu viedokli, ka budžeta grozījumi nav nepieciešami un tie neko nedos. Situācija pašreiz ir tāda, ka nav iespējams izmaksāt skolotājiem avansu atbilstoši jaunajiem noteikumiem tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Finansu ministrija uzskata, ka tai nav likumīga pamata atvērt lielākus kredītus, nekā tas ir paredzēts iepriekšējā Budžeta likumā - likumā par budžetu. Tas nozīmē, ka bez izmaiņām šajā likumā par budžetu realizēt šo darba samaksas reformu nav iespējams. Līdz ar to man ir lūgums ņemt to vērā un izdarīt to tādos termiņos, lai būtu iespējams skolotājiem, visiem pedagoģiskajiem darbiniekiem izmaksāt darba samaksu likumā noteiktajā kārtībā un paredzētajā apjomā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu! Pēc tam - Imants Kalniņš.

L.Stašs (TSP).

Godātie kolēģi! Man patika Lucāna kunga uzstāšanās, kurā viņš atklāja cēloņus, kāpēc mums budžets nepildās. Bet principā tie nebija cēloņi, tās bija sekas, ko viņš nosauca. Cēloņi ir jāmeklē daudz dziļāk. Un es domāju, ka pirmais cēlonis bija tas, ka mēs, veidojot valdību, Saeimā deklarējām to par politisko valdību, nevis par kādu citu. Un mēs atteicāmies pilnīgi... un valdība neuzņēmās nekādas saistības, nekādu atbildību par ražošanu vai par citām dzīves jomām: mēs, redziet, esam politiska valdība, jūs tur, uz vietas, dariet, ko gribat! Tā ir liberālā politika. "Varat peldēt, varat grimt! Tā ir jūsu darīšana. Mēs neatbildam ne par ko. Mēs atbildam tikai par politiku." Un vēl šodien ne mēs, ne kāds cits nevar saprast, kas tā tāda ir - politiskā valdība un ko tā dara? Vārdu sakot, mums ir valdība. Arī agrāk tāda bija - pīrāgus cep kurpnieks un podnieks šuj kurpes. Un arī šodien tā tāda ir. Un arī uz priekšu. Aizvakar, kad mēs bijām laikraksta "Diena" rīkotajā diskusijā "pie apaļā galda", kas šodien ir publicēta un kas publikācijā ir daudzmaz... ļoti nogludināta, man bija kauns klausīties, ka cilvēki, kas bija atsūtīti no partijām tur runāt par lauksaimniecības politiku... Nu, atvainojiet, man bija jāsarkst! Runā un sludina tautai kaut ko par lauksaimniecības politiku cilvēki, kuri it nekā nesajēdz no lauksaimniecības. Un viņi taisās un grib, un domā tikt atkal nākamajā - 6.Saeimā, un atkal tā būs tā saucamā politiskā valdība. Ja mēs tā turpināsim, tad mums nekad nepildīsies budžets un mēs nekad nevarēsim neko panākt, jo pamatu pamatā ir un būs, un paliks ražošana, no kuras atkarīgs budžets. Bet mēs šodien par to nedomājam.

Lucāna kungs pateica, ka Gailim tomēr bija drosme šodien likt mums priekšā budžeta izmaiņas. Tā nav nekāda drosme. Viņam "spieda kurpe", jo galu galā budžets tomēr ir likums, un, ja mums tas nepildās un kaut kas notiek, tur ir kaut kas jāmaina. Bet man liekas, ka par budžetu bija jārunā jau agrāk, jau daudz agrāk, un jādomā, kā to labot un kā to pildīt, un kā papildināt. Bet mēs beidzamajā laikā, tagad tiešām ir palikušas divas nedēļas pirms vēlēšanām, sākam apspriest budžetu! Un tiešām tā arī būs. Mēs varam tās izmaiņas, kā Tabūns teica, izdarīt vai neizdarīt, bet no tā labāk nevienam nepaliks, un neviena skola, ne slimnīca nesaņems ne vairāk, ne mazāk kā tikai to, kas mums ir un kas mums šodien ienāk. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija.

I.Kalniņš (LNNK).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Staša kungs runāja par cēloņiem, bet galvenais visas šīs mūsu situācijas cēlonis ir tas, ka mēs neviens nebijām gatavi darboties jaunajos ekonomiskajos apstākļos. Šis ir pirmais un galvenais cēlonis. Protams, par ražošanas stimulāciju runā nepārtraukti - runā visi, kam vien nav slinkums par to runāt: stimulēsim ražošanu, nedomājot par to, kur mēs liksim produkciju! Plēsonīgais sociālisms ne ar ko neatšķiras no plēsonīgā kapitālisma tajā ziņā, ka tas darīja tāpat - savu rūpniecību izvietoja transporta mezglos, un par upuri tam krita Latvija. Un tagad mums ir šī ražošana un šīs preces, bet šo tirgu mēs nevaram atrast. Vēl labāk, protams, būtu, ja mēs varētu atrast iespēju noslēgt ar NVS valstīm līgumu par ārkārtīgas labvēlības režīmu, teiksim, attiecībā uz izejvielu iegādi. Tad preču ražošana ietu pa augšupejošu līkni. Bet atkal rodas jautājums par šo tirgu: kur mēs visu to pārdosim? Agrāk būt par direktoru, protams, bija viegli. Vajadzēja tikai būt lojālam, teiksim, pret valdošo varu, un direktors bija gatavs. Viņam neko nevajadzēja zināt ne par tirgu, ne par mārketingu. Viņam vajadzēja tur sēdēt, saņemt izejvielas no lielās tēvzemes un ražot preci, un sūtīt to atpakaļ uz lielo tēvzemi, jo tas, ko ražoja Latvija padomju laikos, tajā situācijā, kad ārzemju produkcija Padomju Savienībā netika ielaista - ja nu vienīgi valdošās elites vajadzībām... Latvijā ražotā prece bija ekstraklases prece un tika izpirkta. Un tas ir otrs cēlonis.

Man patika Lucāna kunga runa tajā ziņā, ka šis tomēr ir pirmais lasījums, cienījamie kolēģi, un šeit tiešām ir jāpārrunā šīs konceptuālās lietas. Mums atliks ārkārtīgi daudz laika strīdēties par pozīcijām, un, protams, nevar samazināt līdzekļus tiesu reformām. Nu nevar! Nevar samazināt stipendiju fondu Policijas akadēmijas studentiem, ja mēs gribam savu policiju. Nevar! Jautājumam būtībā ir divas puses. Mēs zinām, ka budžets ir tikai tas, kas ir mūsu rīcībā. Tie ieņēmumi, tā nauda, kas ir mūsu rīcībā. Un šī nauda vai nu ir, vai nav. Un šobrīd mums tās nav. Tas, kā sadalīt to, kas ir ieņemts, - tā ir jautājuma otra puse.

Šā gada sākumā, kad mēs konstatējām, ka budžets nepildās, bijušais finansu ministrs Piebalga kungs kā vienu no iemesliem minēja pārāk optimistiskās prognozes, - protams, neminot to, uz kā tika balstītas šīs optimistiskās prognozes. Šīs prognozes balstījās uz piedāvāto nodokļu sistēmas koncepciju, kura tika vairāk vai mazāk iedarbināta. Bet ienākumu nebija. Februārī, inflācijai izdarot krasu lēcienu, vajadzēja palielināties ienākumiem budžetā. Tie nepalielinājās. Tā bija zīme, ka līdzekļu kustība, naudas kustība, notiek kaut kādā pavisam citā dimensijā. Esmu spiests izdarīt secinājumu attiecībā uz budžeta ieņēmumu - pareizāk sakot, neieņēmumu - problēmu, un šis secinājums skan tā: Ministru kabineta fiskālā politika ir cietusi bankrotu. Tajā pašā laikā es nevaru nepieminēt to, ka vainojama nav viena vienīga fiskālā politika. Vainojams ir šis robežu "caurspīdīgums" un ar to saistītā kontrabanda. Tāda līdzekļu apgrozība, kura nav kontrolējama. Arī šis apstāklis ir vainojams. Ir šie objektīvie apstākļi, kas neļauj saņemt ienākumus. Bet reakcijai uz to, ka esošā nodokļu sistēma nav efektīva, vajadzēja sekot daudz ātrāk.

Par sadalīšanu. Sadalīšana ir jautājuma interesantākā daļa. Te mēs tiešām varēsim strīdēties un raut katrs uz savu pusi... Es negribētu lietot vārdu "raut", es atvainojos, tas man nejauši izspruka, es vispār nelietoju tādu vārdu. Bet mūsu situācija ir atšķirīga no normālas budžeta līdzekļu sadalīšanas. Tā atšķiras ar to, ka mums praktiski nav ko sadalīt. Mums vienkārši nav ko sadalīt. Mēs katru dienu dzīvojam uz parāda. Mūsu valsts šajā brīdī katru dienu dzīvo uz parāda. Aicinu opozīciju, apspriežot pozīciju par budžeta deficītu, būt ļoti nepiekāpīgai.

Protams, šajā sakarā var runāt par bankas "Baltija" kolapsu jeb sabrukumu. Ir efekts. Mēs varam runāt arī par to, ka bija iespējams izvairīties no tiem zaudējumiem budžetā, kuri radās bankas "Baltija" kā budžeta kontu apkalpojošas sistēmas sagrūšanas dēļ. Mēs varam pieminēt šajā sakarā vēl kādu banku. Un tomēr ir viens iemesls, kura dēļ grozījumi ir jāizdara. Tas ir tas iemesls, ka plus visiem šiem parādiem, kuros ar katru dienu mēs ejam arvien dziļāk, katru dienu palielinās arī slēptais budžeta deficīts, tie ir nepārtraukti nenomaksātie rēķini. Tātad prognozētajām un minētajām, vairāku kolēģu minētajām, deficīta summām pievienojas ar katru dienu vēl kaut kādi līdzekļi, vēl kaut kādas summas. Un šo iemeslu dēļ budžeta grozījumi ir jāizdara. Tajā pašā laikā pozīcija, kas attiecas uz 23 miljoniem, - tā būtībā nav budžeta sadales problēma, bet konceptuāla problēma. Un šī problēma ir saistīta ar to, ka acīmredzot Ministru kabinetā netika izdiskutēts jautājums, vai likums par kredītiestāžu sanāciju un bankrotu ir jāiedarbina šajā brīdī. Es saprotu, ka normālā situācijā, puslīdz normālā situācijā, šāds likums jebkurā valstī ir vajadzīgs. Bet vai šajā brīdī, kad komercbanku sistēma atrodas augšanas fāzē, kā teica Gorbačova kungs, kad tik liels procents cēloņu, komercbanku rašanās un izveidošanas cēloņu, ir saistīts ar krāpšanu, - vai šajā brīdī vajadzēja iedarbināt likumu par kredītiestāžu, komercbanku sanāciju un bankrotu? Tas ir viens jautājums.

Ja Ministru kabinets būtu izšķīries, ka šajā brīdī nav jāiedarbina šāda tipa likums, - vēl jo vairāk tāpēc, ka šis likums nosaka, ka Banku aģentūrai pie noteiktas kondīcijas uzreiz jāpārņem komercbanka savā rīcībā, ko viņa praktiski nebūs spējīga izdarīt, ja, piemēram, 5 vai 10 bankas vienlaicīgi nokļūs grūtos apstākļos, - tad nebūtu radusies šī milzonīgā problēma ar šiem 23 miljoniem. Tā nebūtu radusies arī tad, ja Ministru kabinets vai parlaments būtu izdiskutējis, vai šajā brīdī ir jāiedarbina likums par fizisko personu noguldījumu kompensāciju. Un, ja to vajadzēja iedarbināt, tad - vai tādā formā to vajadzēja iedarbināt un vai ir izraudzīts pats labvēlīgākais laiks šāda likuma iedarbināšanai, ņemot vērā to, ka ir ļoti tuvu vēlēšanas un šā likuma iedarbinātājiem pamatoti var pārmest mēģinājumu finansēt savu vēlēšanu kampaņu ar budžeta līdzekļiem.

Šīs ir tās problēmas, kuru dēļ mums it kā nevajadzētu izdarīt grozījumus budžetos, bet parlamentam ir jābūt saprātīgam un jāprot atšķirt, kādi grozījumi ir nepieciešami un kuri grozījumi ir atmetami, un par kuriem vēl ir otrajā vai trešajā lasījumā jādiskutē. Aicinu godājamos kolēģus izšķirties pirms balsošanas. Tas šajā brīdī arī ir viss, ko es gribēju pateikt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kādi deputāti ir pieteikušies runāt? Gundars Bērziņš - otrreiz, piecas minūtes. Lūdzu! Pēc tam - Edvīns Kide.

G.Bērziņš (LZS).

Es gribētu tomēr nedaudz skaidrību arī šajā Ministru kabineta locekļu algu paaugstināšanas jautājumā, jo pārsvarā šobrīd - arī no valdošās koalīcijas - ir vairāk emociju, mazāk skaitļu. Opozīcija vairāk strādā ar skaitļiem, ar argumentiem, bet pozīcijai laikam šobrīd nav argumentu, kas ir bāzēti uz skaitļiem, un tad tiek izmantoti tikai kaut kādi izteicieni.

Tātad ir tāds kods nr. 03 - Ministru kabineta budžets. Ieraksts: Valsts Kanceleja, budžeta iestāžu darba samaksas fonds, štata vienību skaits budžeta iestādēs, to skaitā Ministru kabineta locekļu darba samaksas fonds. Tātad pašreiz ir 173 720 latu - 40 štata vietas, un tas varētu atbilst ministru un parlamentāro sekretāru skaitam. Grozījumi: tātad šis darba samaksas fonds tiek palielināts par 47 700 latiem, plus 27,46%, kopā - 221 420, saglabājot 40 štata vietas. Tātad viņu vidējā alga, pēc Saeimas apstiprinātā budžeta, ir 4343 lati gadā vai 361,92 lati mēnesī. Pēc jaunā: 5535 lati gadā vai 461 lats mēnesī. Šobrīd arī to, ko Kreitusa kungs rādīja... paskaidrojumu rakstā jau ir attēlots, kādā veidā šis algu paaugstinājums ir noticis, varbūt es nepateicu tik precīzi, ka tas šobrīd notiks, tas vienkārši ir noticis, bet nepamatojoties uz likumu, jo bija noteiks šis fonds, un Ministru kabinets 24. janvāra sēdē (protokola numurs 6/9) šo summu palielināja par 65 379 latiem, samazinot Finansu ministrijas līdzekļus neparedzētiem gadījumiem. Manuprāt, šis darījums ir pilnīgi nelikumīgs, Ministru kabinetam nebija tādu tiesību ņemt šos līdzekļus sev algām, jo Valsts kontroles dati jau par iepriekšējo gadu rāda, ka no miljona, kas tanī laikā bija Ministru kabineta rezerve... šobrīd, pēc Budžetu vadības likuma, tie ir Finansu ministrijas budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem... pārsvarā šie līdzekļi tika izmantoti valsts budžeta iestāžu, tieši augstāko pārvaldes aparātu, finansēšanai. Pagājušogad vairāk nekā 25% no šīs naudas ir izmantoti tādiem mērķiem. Un, manuprāt, nebija tiesību to darīt. Tāpēc faktiski šis algu pielikums ir noticis, un jautājums ir tikai - kurā brīdī? Un tāpēc šeit ir jāskata jautājums, vai tas bija nepieciešams un vajadzīgs, un kā tas tālāk ir risināms.

Šobrīd es dzirdēju no Tautsaimnieku politiskās apvienības par tām problēmam, kas it kā iepriekš... un kas ir radījušas... kopumā jau šīs valdības ir... neatkarības posms ir, varētu teikt, apmēram 5 gadi, un viena valdība bija 3 gadus, pārējās bija pa gadam, tie laiki jau tomēr ir samērojami, un šobrīd es tomēr neredzu nekādas būtiskas pazīmes, ka gada laikā būtu notikusi sakārtošanās, drīzāk redzu tikai būtiskas krīzes iestāšanās pazīmes - turklāt nevis sākumā, bet apmēram pēc šīs 6 mēnešu darbības. Tāpēc tikai teikt, ka kaut kādas problēmas ir... var būt, ka tieši atteikšanās no kaut kādām reformām... tieši tas, ka starptautiskais prestižs šobrīd ir ievērojami krities... Kaut vai tanī slēdzienā, kur tiek dota atļauja palielināt šo budžeta deficītu, ir diezgan skaidri norādīts, ka, neapšaubāmi, šobrīd Latvija ir atkāpusies no šīs reformu politikas, un tātad ārvalstu investīcijas un arī lētākie resursi, kas ir nepieciešami, lai budžeta deficīts nemaksātu tik dārgi, tātad kaut vai šī Eiropas savienības nauda ir dodama noteiktiem nosacījumiem, tātad - par 15% samazināt algu fondu budžeta iestādēs un vēl citi nosacījumi. Tātad arī par to ir jārunā. Tātad šī starptautiskā prestiža krišana, kas, neapšaubāmi, samazinās ārvalstu investīcijas un kas samazinās arī iespējas meklēt budžeta deficīta segšanai lētākus resursus, - tas arī būs būtisks mīnuss.

Runājot par ieņēmumiem, šeit strīdoties par muitas un sevišķi akcīzes nodokli, tika teikts, ka it kā viss ir kārtībā. Ir 54% pusgadā. Jā, it kā pēc šiem procentiem viss ir vislabākajā kārtībā. Bet cik ir reāli no visas bāzes ieņēmumi, cik tiek iekasēts no alkohola akcīzes? Manuprāt, tas ir ļoti zems procents, un bieži, kaut arī skaitļi rāda, ka šeit ir izpilde, ir vislielākās rezerves.

Vēl - par speciālajiem budžetiem. Attiecībā uz speciālajiem budžetiem notiek viena būtiska lieta - valsts īpašuma izpārdošana un apsaimniekošana bez centrālā budžeta starpniecības, un tur ir lielas rezerves, kuras Ministru kabinets diemžēl šeit neuzrāda un nemēģina uz to pamata risināt budžeta problēmas.

Tāpēc es palieku pie sava - tomēr aicinu neatbalstīt šo budžeta projektu.

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide - Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA).

Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Mēs esam runājuši kādreiz par izdzīvošanas budžetu, kādreiz par eksistences budžetu. Faktiski šos budžeta grozījumus varētu saukt par"nogrieztā skābekļa" budžetu. Pastāvot šādam budžetam, protams, nozarēm, it īpaši budžeta nozarēm, ir jāslāpst nost.

Mēs esam pieņēmuši labojumus likumā par pensijām, jaunus pensiju likumus, likumu par izglītību. Mēs labojām un pieņēmām Augstskolu likumu, mēs pieņēmām daudzus likumus, kas prasa naudu, naudu, naudu un naudu. Pati galvenā nelaime mums ir tā, ka šie likumi nevar pildīties, jo naudas nav, nav un nav. Kāpēc mums nav naudas - šis jautājums tika uzdots šodien vairākkārt. Un atbildi jūs jau dzirdējāt, vienu vienīgu atbildi - naudas nav, jo nav tautsaimniecības. Ārējie kredīti ir "nodzīvoti", ārvalstu nauda no bankām, kas sašūpojušās, ir aizplūdusi, bet savas naudas, savas saražotās naudas nav. Politika, politiskā valdība un politikānisms, kas aizņēmis daudz laika mums šeit, Saeimā, naudu nedod, bet naudu tikai patērē. Un arī šodien, lai žurnālisti labi ieklausās, vienalga, vai tas ir šodienas Saeimā, vai tas bija Zemnieku saeimā, skan tikai divi vārdi, tas ir - tautsaimniecība... ražošana, tautsaimniecība... ražošana. Un Zemnieku saeimā likās, ka visi jau paliek vienoti gandrīz zem politikas, ka bez tautsaimniecības mums nebūs nekā, jo maks mums paliks galīgi tukšs.

Un mazliet tā konkrētāk par to, kāpēc nav naudas. Pašlaik te Kiršteina kungs nesēž zālē, bet viņš bieži uzskaita tos akcentus, tos punktus, kas varētu dot naudu. Un viens no punktiem, ko arī es gribu pasvītrot, ir kanāls, no kura varētu saņemt naudu, bet mēs viņu nesaņemam, un tas ir, alkohola monopols. Viens pats "Latvijas balzams" nomaksā piecpadsmit miljonu. Piecpadsmit miljonus budžetā, no kā mēs gandrīz vai veselības aprūpi sedzam. "Latvijas balzams" var trīs reizes celt ražošanu, bet mēs nepalīdzam celt. Tātad būtu četrdesmit pieci miljoni. Un būtu atbilde uz Gundara Bērziņa jautājumiem - kā to naudu sadalīt? 80% importa alkohola... 80% importa dod tikai divarpus miljonus. Tikai divarpus! Mums nav vis alkohola monopols, bet mums ir alkohola importa monopols, kas naudu valsts kasē nemaz nedod. Tāpēc, lūk, šis Alkohola monopola likums, kuru mēs nepaspējām pieņemt šodien Saeimā - bet vecais Alkohola monopola likums ir importa monopola likums -, mums varēs dot naudu, ja jaunā valdība un jaunā Saeima to pieņems. Pašlaik Ministru kabineta pieņemtie noteikumi, šķiet, nr. 37, jau kaut ko šajā jomā ir darījuši, un importa alkohola ieplūde jau mazliet samazinās.

Un vēl viena lieta par naudas nākšanu. Liels, jau tūkstošos, mums ir to uzņēmumu saraksts, kuriem jāmaksā nodokļi un kuri it kā maksā nodokļus. Bet, ja paskatās šo nodokļu sarakstu, tad tur ir tikai 7 uzņēmumi, kuri dod miljonus, desmitiem miljonu naudas. Un tie ir stratēģiski svarīgie valsts uzņēmumi: "Latvenergo" - šķiet, 12 miljoni, "Ventspils nafta" - šķiet, 15 miljoni, "Latvijas kuģniecība" - 18 miljoni. Nenosaukšu vēl dažus, kas maksā desmit un piecpadsmit miljonus... Pārējie - 200, 300 tūkstošus, tātad visi zem miljona. Lūk, šos... Arī "Latvijas gāze" - 15 miljoni... Tie ir mūsu maka pildītāji, un mums, Saeimai, vajadzēja šos objektus turēt visstingrākajā uzraudzībā, jo tie dod latus, tie nedod santīmu simtdaļas. Un tad, kad mēs vakar iesniedzām likumprojektu... kad vakar izskatīja mūsu, tautsaimnieku, iesniegto likumprojektu par stratēģisko objektu privatizācijas zināmu kārtību, kas turētu Saeimas kontrolē šos te uzņēmumus, tad, paņemot izdruku ar balsojumiem, mēs redzam, cik daudzi ir pret šādu likumu un cik daudzi atturas. Mums tomēr ir jāgriež uzmanība it īpaši uz tiem objektiem, kuri var valsts kasē dot naudu.

Es brīnos arī par to, ka Privatizācijas aģentūra, kura ir noņēmusies ar šo naudu dodošo objektu privatizāciju, pavisam valsts kasē ir iedevusi... ieklausieties!.. 1 miljonu latu. Liekas, ka viena māja pa šo laiku ir pārdota miljonu latu vērtībā. Vajadzēja dot 8 miljonus un varēja dot vēl vairāk. Arī jāuzprasa Privatizācijas aģentūrai, kādēļ tik maz ir ienākumu no privatizācijas, un vai vēl vairāk nav patērēts pašas aģentūras uzturēšanai, nekā ir nonācis mūsu budžetā.

Vēl gribas teikt Gundaram Bērziņam. Es ar interesi noklausījos jūsu pirmo runu šodien, kad jūs plaši un gari analizējāt un pareizi analizējāt, kurām nozarēm par daudz naudas noņemts. Un es piekrītu, ka nevarēja noņemt ne veselības aprūpei, ne sociālajai aprūpei, ne izglītībai, ne zinātnei. Tas nu ir nepieļaujami! Un es gribēju saklausīt no jums kā no opozīcijas pārstāvja, kas arī gadu nostrādāja valdībā un arī nes atbildību par pašreizējo tautsaimniecības stāvokli... taču es nedzirdēju nevienu atbildi, kā tad šo maciņu papildināt. Ko jūs liekat priekšā, lai tā nebūtu? Bija tikai viens teiciens - galīgi slikta valdība, nekā nemāk! Konstruktīvai opozīcijai jādod vismaz viens, divi vai trīs priekšlikumi. Jums bija tikai naudas dalīšana, nevis naudas iegūšana. Jūs pat vēl nelietojāt vārdu "ražošana", jūs lietojat tikai "sadale". Nākošajā valdībā, protams, vajadzētu arī jums pārskaņoties uz jaunu akcentu, kas skan mūsu Saeimā, tas ir, uz ražošanu un uz tautsaimniecisku pieeju.

Es aicinu, cienītie deputāti, šos budžeta grozījumus tomēr apstiprināt un pieņemt pirmajā lasījumā. Protams, iespēju robežās jāizdara visi tie labojumi, par kuriem šeit tika runāts. Tas pats tukšais maciņš vēl mazliet jāpakoriģē un tad jāsāk domāt jau laikam jaunajai valdībai un jaunajai Saeimai, kā šo maciņu papildināt, jo mācība mums šeit, 5. Saeimā, ir bijusi grandioza. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi deputāti! Mums tuvojas jau pulksten 12 un 23 minūtes, un tad būs pusviens. Vai deputāti vēl vēlas runāt debatēs un vai mēs turpināsim debates? Es jūtu, ka ministres kundze arī dodas uz tribīni... Un tad varbūt dosim tagad vārdu finansu ministrei Sāmītes kundzei. Laika nav daudz, un tad lemsim, ko tālāk darīt. Esiet tik laipna un pati skatieties pulkstenī!

I. Sāmīte (finansu ministre).

Es īsi, kā vienmēr. Godājamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Neskatoties uz ārkārtīgi nopietno stāvokli un uz to, ka mēs esam dziļās sprukās ar to, ka mūsu ieņēmumi nav tādi, kādi bija šogad paredzēti, es tikai vēlētos pateikt to, ka maciņš nav tik tukšs, ka sile nav sasista, tikai mūsu apetīte ir lielāka kļuvusi. Es atļaušos nolasīt pāris ciparu tātad attiecībā uz septiņiem mēnešiem (1994. gads pret 1995.gadu). Pievienotās vērtības nodoklis 1994.gadā - 93 tūkstoši, 1995.gadā - 122 tūkstoši. Uzņēmumu ienākuma nodoklis, tas, protams, ir dramatiskākais, - 1994.gadā - 45 tūkstoši, 1995.gadā - 26 tūkstoši. Akcīzes nodoklis - 1994.gadā - 11,5 tūkstoši, 1995.gadā - 23,5 tūkstoši. Muitas nodoklis - 1994.gadā - 13 tūkstoši, 1995.gadā - 11 tūkstoši. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas aiziet pašvaldībām, - 1994.gadā - 30 tūkstoši, 1995.gadā - 57, 8 tūkstoši. Mūsu ieņēmumi visu laiku aug, un kopš maija, ar nelielu izņēmumu jūnijā, mums arī ieņēmumi katru mēnesi pa miljoniņam aug, diemžēl mūsu apetīte aug vairāk. Un pie mums es ieskaitu valdību un Saeimu, jo Saeima ir nez cik pieņēmusi lēmumu par finansēšanu, neskatoties, no kurienes nāks nauda. Bez šīm izmaiņām budžetā, kuras mēs esam likuši priekšā... es atvainojos tiem, kuriem es nesniedzu sākumā izsmeļošu analīzi, bet es domāju, ka tas jau divas reizes ir darīts un ka trešo reizi atkārtoties nebūtu jēgas... bez šīm izmaiņām budžetā, kas ir pēdējo divu izmaiņu apkopojums, darbs valdībā un valstī neapstāsies, bet tas vienkārši kļūs ārkārtīgi sarežģīts, kā jau es iepriekš stāstīju.

Mēs paliekam pie tā paša proporcionālā finansējuma un pie neizpratnes. Es ļoti labi saprotu to, ka ir vajadzīga nauda kultūrai, ka ir vajadzīga nauda izglītībai, ka zinātne ir jāatbalsta, ka mums ir jārūpējas arī par valsts drošību. Jau Počas kundze stāstīja par ieņēmumiem... Počas kundze izsmeļoši ir stāstījusi arī Budžeta komisijā un visas Saeimas sēdē par to, kādi pasākumi tiek veikti, lai uzlabotu ieņēmumus, un, kā jau es teicu sākumā, ieņēmumi uzlabojas ar katru mēnesi. Ir arī sagatavoti rakstiski materiāli, Bērziņa kungs! Šodien visu dienu, visu rītu ir izskanējušas ārkārtīgi daiļas politiskas pirmsvēlēšanu runas. Ir daudzas patiesības izteiktas, bet ir stipri vairāk izteiktas puspatiesības. Neskatoties uz to, ka mēs politiski dažkārt esam atšķirīgās pozīcijās, no tā nemainās fakts par ierobežotiem ieņēmumiem un par ļoti daudzām izdevumu vajadzībām. Tikai kopā mēs, neieņemot nekonstruktīvas pozīcijas vai pozas, varam risināt šo jautājumu, jo, atklāti sakot, ja es nemaldos, mēs tomēr visi dzīvojam šeit vienā valstī. Un par budžetu tikpat labi atbild kā Saeima, tā valdība, jo Saeima ir tā, kas pieņem likumus. Tātad mans lūgums būtu... mans aicinājums ir nepakļauties priekšvēlēšanu tvanam, bet apstiprināt šos grozījumus pirmajā lasījumā un iesniegt konstruktīvus priekšlikumus otrajam lasījumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Līdz ar to debates esam pabeiguši. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 18, atturas - 15. Pieņemts pirmajā lasījumā. Vai referents mums izteiks nākamos priekšlikumus par izskatīšanu, par priekšlikumiem?

I.Kalniņš. Es izsaku priekšlikumu iesniegt komisijai ierosinājumus uz otro lasījumu nedēļas laikā - līdz nākamajai ceturtdienai.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu reģistrēties! Reģistrēsimies! Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

Es lūdzu netraucēt... Godātie deputāti...

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! 12.28 minūtēs zālē nav reģistrējušies šādi deputāti: Mariss Andersons, Martijans Bekasovs, Aivars Berķis, Māris Budovskis, Imants Daudišs, Olga Dreģe, Andris Gūtmanis, Kārlis Jurkovskis, Vilnis Kazāks...

Sēdes vadītājs. Vilnis Kazāks ir zālē.

I.Folkmane. Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Uldis Lakševics, Gunārs Meierovics, Valdis Pavlovskis, Jānis Ritenis, Andris Rozentāls, Andris Saulītis, Andrejs Siliņš, Juris Sinka un Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, varbūt arī mums vajag doties citos darbos, jo vairākuma deputātu nav zālē. Lūdzu rezultātu! 20 deputāti. Cik minūšu pārtraukumu šiem godātajiem saviem kolēģiem 20 deputāti... Lūdzu! (Kāds kaut ko saka no vietas.) Reģistrēties un sēdi slēgt? Kolēģi, piecas minūtes pārtraukums, jo kvoruma tiešām nav. Tad lemsim kopīgi, ko darīt.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! 47 deputāti. 48... 50 deputāti. Acīmredzot, godātie deputāti, nākošajā frakciju padomes un Prezidija sēdē šī situācija ir jāapspriež, jo ... Katrā ziņā man vienmēr ir neērti to deputātu priekšā, kuri ierodas laikā un sēž zālē.

Nākamais jautājums, kuru mēs izskatīsim, ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu". Otrais lasījums. Juridiskā komisija. Lūdzu! Referenta nav.

Nākošais likumprojekts "Likums par zemes dzīlēm"... Ir referents? Lūdzu! Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts.

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.988. Tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu", kurš ir sagatavots otrajam lasījumam. Šajā Kārtības ruļļa 95.panta noteiktajā kārtībā priekšlikumus komisija nesaņēma, bet tajā pašā laikā Juridiskā komisija ierosina iekļaut kā priekšlikumus Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības maiņu" (dokuments nr. 897).

Līdz ar to pirmais priekšlikums ir par likuma 7.pantu, kur valdība ierosina 7.panta septītajā daļā vārdus "Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļai" aizstāt ar vārdiem "Iedzīvotāju reģistra Informācijas centram". Juridiskā komisija šo priekšlikumu akceptēja, attiecīgi līdz ar to grozot likumprojekta pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Lūdzu! Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Atklājam debates.

V.P.Karnups (LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts otrajā lasījumā skaidri un gaiši nosaka, ka Pilsonības un imigrācijas departaments kā tāds tiks izformēts, saskaldīts, sadrumstalots un pataisīts ne tikai nekaitīgs, bet arī neefektīvs. Mūsu frakcija balsoja pret šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Mēs uzskatām, ka šāda reorganizācija, šāda veida sasteigums - visu šo valsts iekārtu izmainīt pirms vēlēšanām - ir tieši saistīts ar vēlēšanām. Nav nekādu saistību vai runu par kaut kādu valsts aparāta pārkārtošanu vai reformu, ka šādas lietas notiek 5.Saeimas pēdējās dienās. Mēs runājam par ļoti būtisku departamenta sadrumstalošanu, tas nozīmē, ka nebūs pārskata, kas notiek gan vienā jomā - pilsonības jomā, gan otrā jomā - imigrācijas jomā, jo tagad šis viens viengabalainais informācijas tīkls būs saskaldīts uz trim daļām un darbosies trīs atsevišķu departamentu pārvaldes centrs.

Mēs arī zinām, ka Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļu ietvaros darbojas Iedzīvotāju reģistrs, kas saņem informāciju, izmanto šo informāciju un, ja ir vajadzība, nodod citiem. Šī departamenta struktūrvienība ir tieši savīta ar visa departamenta darbu, un viņas atšķelšana, kas notiek īpaši nepārdomāti un vienkārši, es nekautrējos teikt, uz naida pamata, jūtot naidu pret departamentu, naidu pret viņu darbinieku pamatā un balstoties uz personīgas atriebības vai izrēķināšanās pamata, nav ne mūsu valsts, ne mūsu likumsakārtotības labad. Es tāpēc mūsu frakcijas vārdā aicinu neatbalstīt šo likumprojektu kā tādu un arī atsevišķas izmaiņas kā tādas.

Pēc 6.Saeimas vēlēšanām, kad būs iespēja tiešām izanalizēt valsts pārvaldes aparātu kā kopienu, mēs varēsim varbūt tad ierosināt izmaiņas, kam ir kaut kāds lietderības koeficients, nevis atriebības koeficients. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Debates esam pabeiguši. Lūdzu referentu!

A.Endziņš. Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka Karnupa kungs tieši tagad laikam runāja jau no tādām pozīcijām par kaut kādu atriebību vai par kaut kādu personīgu izrēķināšanos, bet es šeit, atklāti sakot, loģiku nesaskatīju. Šajā konkrētajā 7.panta septītajā daļā ir runa par to, ka Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis ne vēlāk kā 10 dienu laikā no brīža, kad vārds vai uzvārds ir mainīts, par vārda vai uzvārda maiņu paziņo Valsts dienesta pārvaldei, valsts policijas teritoriālajai pārvaldei, nodaļai, un Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļai pēc pieteicēja dzīvesvietas. Šeit ir runa par Iedzīvotāju reģistra informācijas centru. Šeit nevajag, Karnupa kungs, "pûst pīlītes", es tā rupji atļaušos pateikt, ka tiek saskaldīts Informācijas centrs. Tieši otrādi - ir viens vienots Informācijas centrs, kurš atrodas Iekšlietu ministrijas sistēmā, kur arī nonāk visi šie dati. Man liekas, ka ir tieši otrādi - jūs pašreiz mēģināt kārtējo reizi maldināt Saeimu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es vēlreiz aicinu izteikt faktus un pat pieņēmumus, un citas lietas, bet nedarīt tā, kā mēs sākam darīt tagad. Lūdzu, balsosim par komisijas ieteikto 7.panta redakciju! Zvanu! Vai bija balsošanas režīms? Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 6, atturas - 6. Nav kvoruma. Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 7, atturas - 10. Pret - 1. Vēlreiz nav kvoruma.

Godātie deputāti! Kā jūs saprotat, sēdes vadītājam nav citas iespējas, kā vien slēgt sēdi. Pulcēsimies uz nākošo sēdi tad, kad mums būs griba strādāt, un Prezidijs acīmredzot noteiks, kad būs nākošā reize.

Sēdes vadītājam jāatsauc savs paziņojums, jo ir iesniegts priekšlikums pāriet uz nākošo darba kārtības jautājumu un pārtraukt likumprojekta "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu" izskatīšanu. (Zālē sarunājas.)

Godātie deputāti! Vienu mirklīti! Izanalizēsim tiešām situāciju! (Zālē čalas.) Es saprotu, ka jūs, tagad lielākā daļa esat uztvēruši situāciju, un sēdes vadītājam ir tiešām jārīkojas tā, kā to nosaka Kārtības rullis. Sēde tiešām tiek slēgta, bet par sēdes turpināšanu vajadzētu lemt. Un šo iesniegumu - pārtraukt jautājuma izskatīšanu - mēs varam izskatīt pēc tam, kad sēdi būsim atjaunojuši, kad turpināsim sēdi. Vai nebūtu tomēr prātīgāk, ja mēs tagad pasludinātu pusstundu pārtraukumu? Tad frakciju vadītāji tomēr sapulcētos kopā un padomātu, ko darīt tālāk, jo es vēlreiz paskaidroju, ka es šeit varu sēdēt visu dienu jūsu priekšā un nemitīgi konstatēt šo kvorumu, vai kvoruma trūkumu , bet man tiešām ir neērti to kolēģu priekšā, kas atnāk šeit un sēž zālē, turpretī citiem atkal ir citi darbi un citas lietas. Līdz ar to es sēdi slēdzu un paziņoju pārtraukumu līdz 14.20. Sēdi turpināsim 14.20. Sēde ir slēgta.

(P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sēdes vadītāja rīcībā tiešām nebija īstas konsekvences, un tas bija tāpēc, ka nebija kvoruma. Jūs paši to zināt. Un tad, kad es paziņoju sēdi par slēgtu, - tieši tad Lamberga kungs iesniedza iesniegumu par likumprojekta apspriešanas pārtraukšanu un pāriešanu uz nākamo darba kārtības jautājumu. Līdz ar to pareizi bija vispirms paziņot pārtraukumu un pēc tam runāt par sēdes turpmāko gaitu. Bet es ceru, ka tas lietas būtību neizmainīja, jo kvoruma nebija. Mums pārtraukums bija vajadzīgs. (Vai 20 minūtes vai 5 minūtes, vai ilgāku laiku - tas, protams, ir diskutējams jautājums.) Bet tagad es sēdi paziņoju par atklātu, tas ir, turpinām sēdi.

Deputāti Lambergs, Berklavs, Gundars Bērziņš, Kokins, Milbergs, Putniņš, Resnais, Imants Kalniņš, Tomiņš, Rugāte, Grīnblats, Meierovics, Tabūns, Dreģe, Krastiņš, Grots, Karnups un Puriņa ir iesnieguši priekšlikumu pārtraukt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"" izskatīšanu un pāriet uz nākamo darba kārtības jautājumu. Viens var runāt "par", viens - "pret". Ja deputāti nevēlas runāt, tad lūdzu balsošanas režīmu un balsosim. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 20, atturas - 14. Priekšlikums ir pieņemts.

Izskatām nākamo jautājumu - likumprojektu "Likums par zemes dzīlēm". Otrais lasījums. Māris Graudiņš, "Latvijas ceļa" deputāts, - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā. Lūdzu!

M.Graudiņš (LC).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.993 ir attiecīgais dokuments - likumprojekts "Likums par zemes dzīlēm". Šis likums nosaka kārtību zemes dzīļu kompleksai, racionālai un vidi saudzējošai izmantošanai.

Pirmā nodaļa, 1.pants. Ir saņemts Juridiskās komisijas lūgums precizēt redakciju. Tautsaimniecības komisija ir izveidojusi darba grupu, lai precizētu šos priekšlikumus.

Pirmais konkrētais priekšlikums - deputāta Graudiņa priekšlikums attiecībā uz 1.panta divpadsmito daļu. Tautsaimniecības komisija atbalsta precīzāku definīciju, iekļaujot vārdus "ekonomiskās zonas", jo kontinentālajam šelfam nav noteiktu robežu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

M.Graudiņš. Trešā lapaspuse. 4.panta sestajā daļā deputāts Graudiņš ir iesniedzis papildinājumu: "ðā likuma normu un reglamentu ietvaros". Proti, viņš ierosina, ka pašvaldības varētu veikt vietējas nozīmes pasākumus zemes dzīļu aizsardzībā un izmantošanas kontrolē vienīgi šā likuma normu un reglamentu ietvaros. Tautsaimniecības komisija ir nolēmusi atbalstīt šo priekšlikumu, pārveidojot redakciju: "ðā likuma ietvaros". Pret to man nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es varētu saprast, ka grūti ir precīzi ierakstīt akas dziļumus un tāpēc šo precizējumu atliek uz trešo lasījumu, bet kāpēc tādā gadījumā Graudiņa kungs pārlec uzreiz kaut kur tālāk, ja 2. lapaspusē, pie 3.panta, arī ir Juridiskās komisijas aizrādījums, ka ir jānovērš pretruna starp likumprojekta 3.pantu un 6.panta trešo daļu? Jūs vispār tam aizejat garām! Atkal ir rakstīts: "Atlikt precizēšanu uz trešo lasījumu." Vai mēs tiešām visus ļoti būtiskos, svarīgos jautājumus atliekam uz trešo lasījumu? Ko tad komisija dara, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam?

Sēdes vadītājs. Deputāt Endziņ, no jūsu priekšlikuma varētu saprast, ka jūs gribat, lai tad, kad mēs balsosim par šo priekšlikumu... Jūs ierosināt šā likumprojekta izskatīšanu atlikt un nodot to komisijai atpakaļ? Es nevarēju precīzi iztulkot jūsu teikto priekšlikuma veidā, nevis pārmetuma veidā.

A.Endziņš. Jā, man ir tāds priekšlikums. Galu galā tāpēc ir otrais un trešais lasījums, un tāpēc ir arī šie aizrādījumi, kas ir acīm redzami. Jau 1.pantā nesakrīt, ir pretrunīgi šie aku dziļumi, un ir pretruna arī starp 3. un 6.pantu, bet komisijas ziņotājs vienkārši tam visam paiet garām, iet tālāk, un cauri! Tālāk, 5.lapaspusē, ir tāda pati piezīme - novērst pretrunu, bet arī šeit ir ierakstīts analoģiski: "Ateikt precizēšanu uz trešo lasījumu." Juridiskā komisija iesaka konstruēt 11.pantu tā, lai pamatnorma noteiktu to un to, bet arī šoreiz atbildīgā komisija nolemj atlikt precizēšanu uz trešo lasījumu. Arī nākamo precizējumu ir nolemts atlikt. Un tā tālāk. Aicinu tomēr noraidīt šo likumprojektu un atdot to atpakaļ komisijai, lai tā sakārto to, un tikai tad virzīt to uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai vēl kāds vēlas runāt? Neviens vairs nevēlas. Lūdzu referentu, ja referents vēlas komentēt!

M.Graudiņš. Jā! Ja es sapratu pareizi, tad mēs tagad balsosim par 4.panta sesto daļu. Vai es sapratu pareizi?

Sēdes vadītājs. Nu, tā lieta ir tagad tāda, ka pirms katra balsojuma deputāts var ierosināt likumprojekta izskatīšanu atlikt un likumprojektu nodot atpakaļ komisijai. Tāpēc mēs balsojam par šo priekšlikumu.

M.Graudiņš. Jā. Tad es gribētu kā deputāts uzstāties.

Sēdes vadītājs. Un tad kā referents? Lūdzu!

M.Graudiņš. Cienījamie kolēģi! Tik tiešām tā situācija ir tāda, kā Endziņa kungs raksturoja. Tautsaimniecības komisija neuzskatīja, ka te ir kādas milzu cīņas, lai precizētu šīs lietas, te nav nedz politiska, nedz cita rakstura domstarpību. Tās ir vairāk tehniska rakstura problēmas - pretrunas starp šiem likuma pantiem un definīcijām. Tādēļ mēs tiešām gribam šos precizējumus atlikt līdz trešajam lasījumam un nesaskatām, ka tā būtu īpaši liela problēma - to izdarīt trešajā lasījumā. Tā ka Tautsaimniecības komisijas viedoklis paliek tāds, ka mums būtu jāizskata maiņas, kuras ir konkrēti ierosinātas šobrīd, un jāatliek precizēšana uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Endziņa ierosināto priekšlikumu - atlikt likumprojekta "Likums par zemes dzīlēm" izskatīšanu un nodot to atpakaļ komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 11, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts. Likumprojekta izskatīšana ir atlikta, un tas tiek nodots atpakaļ komisijai.

Nākamis ir likumprojekts "Par slimības un maternitātes pabalstiem", pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Glāzītis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Glāzītis (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Likumprojekta "Par slimības un maternitātes pabalstiem" nepieciešamību noteica tas, ka Latvijā joprojām nav likuma, kas regulētu personu tiesības uz sociālo drošību pārejošas darba nespējas gadījumos. Šobrīd sociālās apdrošināšanas pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka pamatnoteikumi nodrošināšanai ar valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem, kuri ir apstiprināti ar PSRS Ministru padomes un VCSP 1984.gada 23.februāra lēmumu.

Un otrs dokuments, kas šobrīd šos jautājumus risina, ir PSRS Ministru padomes 1973.gada 13.aprīļa lēmums nr.252. Tātad šā likumprojekta nepieciešamība ir acīm redzama. Šis likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz praktiskā darba pieredzi, nodrošinot ar valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem, un izmantojot un izanalizējot vairāku Eiropas valstu pieredzi sociālās drošības jautājumos. Ir ievēroti arī Pasaules Bankas ekspertu atzinumi un Starptautiskās darba organizācijas 130.konvencijas "Par medicīnisko palīdzību un slimības pabalstiem" prasības. Likumprojekta koncepcija - atšķirībā no līdzšinējās sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas kārtības - paredz vairākas izmaiņas, kuru mērķis ir stimulēt darba devēju rūpēties par savu darbinieku veselību un paaugstināt katra strādājošā ekonomisko ieinteresētību savas un savas ģimenes locekļu veselības saglabāšanā un nostiprināšanā. Paredzēts, ka slimības pabalsta apmērs visos gadījumos būs mazāks par darbinieka iepriekšējo izpeļņu, taču izpeļņā tiks ieskaitīti ienākumu veidi, no kuriem tiek maksāti sociālās apdrošināšanas maksājumi. Tas novērsīs iepriekšējo kārtību, kura bija sociāli netaisna, - ka izpeļņu vispārējos gadījumos rēķināja no pamatdarbā nopelnītā, neņēma vērā nopelnīto papildu darbā un ārpus darba laika. Ir izmainīta slimības pabalsta piešķiršanas kārtība. Tā paredz, ka, sākot ar 15.dienu, slimības pabalsts tiks maksāts no sociālās apdrošināšanas līdzekļiem. Līdz tam darba devējs to izmaksā strādājošajiem par otro un trešo dienu 75% apmērā no vidējās izpeļņas un līdz 14.dienai - 80% no vidējās izpeļņas. Un pirmā darba diena netiks apmaksāta. Un no 15.dienas sociālais budžets segs 100% apmērā vidējo izpeļņu. Šobrīd sociālā netaisnība bija arī attiecībā uz darbiniekiem, kas nebija nostrādājuši nepārtrauktu darba stāžu 5 gadu garumā, jo tad slimības pabalsts bija tikai 60% apjomā... 60% apmērā no vidējās izpeļņas. Tie parasti bija vidējo un augstāko mācību iestāžu beidzēji un strādājošie pēc uzņēmumu likvidācijas vai štatu samazināšanas, kuri nespēja mēneša laikā iekārtoties darbā.

Šis likumprojekts beidzot liks darba devējam rūpēties par savu darbinieku veselību, jo tas ir lētāk nekā apmaksāt slimības pabalstus vai, kā agrāk teica, darba nespējas lapas.

Oponentu bažas par to, ka darba devēji varētu masveidā atlaist tos darbiniekus, kas mēdz slimot, ir nepamatotas, jo pat pašreizējā bezdarba apstākļos trūkst kvalificēta darbaspēka un darba devējam izdevīgāk būs rūpēties par kvalificētu un godprātīgu darbinieku veselības saglabāšanu un tās uzlabošanu, nekā meklēt jaunus darbiniekus un tos apmācīt.

Arī darba ņēmējs būs spiests rūpēties par savu veselību, tas cels viņa darbaspēka vērtību, un konkurences apstākļos darbaspēka tirgū vienādas kvalifikācijas darbinieku vidū, neapšaubāmi, lielākas priekšrocības būs tiem, kas būs gādājuši par savu veselību.

Un vēl gribu teikt, ka likuma pieņemšanas gadījumā ir paredzama sociālās apdrošināšanas līdzekļu ekonomija. Šos līdzekļus varētu novirzīt citiem mērķiem, piemēram, pensijas paaugstināšanai vai obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai. Ir iespējams arī otrs variants - sociālā nodokļa samazinājums.

Lai nodrošinātu likuma darbību, ir nepieciešams izdarīt izmaiņas Latvijas Darba likumu kodeksā, tādēļ kopā ar likumprojektu "Par slimības un maternitātes pabalstiem" ir iesniegts arī likumprojekts par izmaiņām un grozījumiem Latvijas Darba likumu kodeksā.

Aicinu šo likumprojektu "Par slimības un maternitātes pabalstiem" atbalstīt un pieņemt pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Aivars Endziņš - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka šis likumprojekts ir ļoti būtisks, un es saprotu arī to, ka ir rūpes par to, lai katrs cilvēks interesētos un rūpētos pats personīgi pirmām kārtām par savu veselību.

Bet, ja es palasu trešo nodaļu - "Slimības pabalsts" - , kur 12. pantā ir runa par slimības pabalsta izmaksāšanas periodu, es redzu, ka tur ir rakstīts: "Slimības pabalstu piešķir un izmaksā no darbnespējas 15. dienas līdz darba spēju atgūšanai vai līdz invaliditātes noteikšanai, taču par periodu ne ilgāku kā 52 nedēļas no darbnespējas pirmās dienas." Tas ir teikts 12. panta pirmajā daļā.

Otrajā daļā: "Slima bērna līdz 14 gadu vecumam kopšanai stacionārā slimības pabalstu piešķir un izmaksā no darbnespējas 15. dienas, bet ne ilgāk par 21 dienu, skaitot no darbnespējas pirmās dienas."

Es gribētu apsveikt cienījamo Saeimu, cienījamos deputātus, ja mēs šādu normu tagad pieņemsim. Jo man liekas, ka tomēr pa lielākai daļai saslimstība ir saistīta nevis ar ilgstošu periodu (piemēram, ar autoavāriju, kad varbūt kāja ir lauzta vai kaut kas cits ir lauzts un kad ilgi ir jāguļ stacionārā), bet lielākoties tās ir saaukstēšanās slimības vai kaut kas cits. Jo būtībā šis periods - 15 dienas jeb divas nedēļas... es nezinu statistiku... man liekas, dakteri var pateikt precīzāk, bet man liekas, ka tas tomēr sastāda "lauvas tiesu". Es ļoti šaubos, vai mātes, kurām ir bērni vecumā līdz 14 gadiem, un cilvēkus, kuriem ir vāja veselība, apmierina šāda norma.

Es ļoti aicinu Saeimu padomāt par to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

A.Glāzītis. Sociālo un darba lietu komsijā šo jautājumu izskatīja ļoti rūpīgi un vienbalsīgi pieņēma lēmumu - virzīt šo likumprojektu uz šo sēdi. Un kolēģim Endziņam es noteikti paskaidrošu, jo manā rīcībā ir arī visi ekonomiskie aprēķini, un tas gluži tā nav, kā šeit tika pasniegts. Bet šos priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu, protams, mēs komisijā labprāt gaidītu, un cienījamo Saeimu es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un nobalsot par to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par slimības un maternitātes pabalstiem" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Rezultātu, lūdzu! Par - 49, pret - 1, atturas - 6. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Glāzītis. Kas attiecas uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 21. septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums ir pieņemts.

A.Glāzītis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Par dzīvokļa īpašumu". Atbildīgā ir Juridiskā komisija. Juridiskās komisijas vārdā - Kristiāna Lībane, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

K.Lībane (LC).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 999. Tas ir likumprojekta "Par dzīvokļa īpašumu" otrais lasījums.

Uzreiz gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis dokuments ietver sevī tabulu, un beigās ir pievienoti tie Civillikuma panti, uz kuriem ir atsauces likumprojekta pantos.

1. pants. Juridiskā komisija ierosina citādi formulēt panta pirmo daļu, tātad dzīvokļa īpašuma jēdzienu izskaidrot precīzāk - precīzāk tādā nozīmē, ka šis jēdziens ir saskaņots ar likumu par dzīvojamo māju privatizāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Par 1. panta otro daļu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nemaz nelasiet tādus!..

K.Lībane. Labi. 2. pants. Juridiskā komisija ir izteikusi panta pirmo daļu jaunā redakcijā, saskaņojot to ar manis jau pieminēto likumu - likumu par dzīvojamo māju privatizāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

K.Lībane. Un uz 2. panta otro daļu ir pārcelts pirmā lasījuma 6. pants, bet nekādi labojumi nav izdarīti. Tā ir tīri strukturāla izmaiņa.

Trešā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

K.Lībane. Dzīvokļa īpašumam šā likuma nozīmē ir raksturīgi specifiski ierobežojumi attiecībā uz dzīvokļa īpašuma kopīpašuma daļu. Un šajā daļā Juridiskā komisija ir izdarījusi atsauci uz šiem ierobežojumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

K.Lībane. 3. pants. Panta pirmā daļa ir saskaņota ar tiem formulējumiem, kas ir atrodami likumā par dzīvojamo māju privatizāciju, - precīzāk sakot, ar šā likuma 1. panta 5. punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

K.Lībane. Panta otrajā daļā minēto Civillikuma pantu skaits ir samazināts, tāpēc ka pantus par kopīpašuma izbeigšanos nevar attiecināt uz dzīvokļa īpašumu, jo, kā jau es teicu, dzīvokļa īpašumam - šā likumprojekta izpratnē - ir specifiski aprobežojumi.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. 4. pants. Lai visā likumā nebūtu jāatkārto termins "neapdzīvojamās telpas", Juridiskā komisija ir atrunājusi to šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

K.Lībane. 5. pants. Panta pirmā daļa ir citādi formulēta, taču būtība ir saglabāta, un jēga ir tāda, ka nav iespējama dzīvokļa īpašuma reāla sadale. Ir iespējama sadale tikai domājamās daļās.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

K.Lībane. Otrajā daļā ir izdarīta atsauce uz attiecīgajiem Civillikuma pantiem, ar kuriem var iepazīties pielikumā, un tas ir izdarīts ar mērķi reglamentēt gadījumu, kad dzīvokļa īpašumu manto vairākas personas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

K.Lībane. Arī 5. panta trešā daļa ir izteikta jaunā redakcijā. Daļa no pirmā lasījuma otrās daļas normām ir ietverta tagadējā jaunajā trešajā daļā, un tas ir noticis sakarā ar manis jau pieminēto principu, ka dzīvokļa īpašums ir nedalāms.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Jā... Vecais 6. pants... es atvainojos, pirmā lasījuma 6. pants ir svītrots, jo, kā jau es teicu, mēs esam jau pieņēmuši to, ka tas ir pārveidots par 2. panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

K.Lībane. Pirmā lasījuma 7. pants, tagadējais 6. pants, vienkārši ir saskaņots ar 1. pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

K.Lībane. 7. pants. Gatavojot otro lasījumu, šis likumprojekts ir papildināts ar 7. pantu. Tas ir saskaņots ar Civillikumu, jo...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!

K.Lībane. 8. pants. Būtība nav mainījusies, lai gan pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. 9. pants. Pirmajā daļā Juridiskā komisija liek priekšā izdalīt jēdzienu "dâvināti" saskaņā ar attiecīgajām Civillikuma normām. Otrajā daļā ir noteiktas pirmpirkuma tiesības tajos gadījumos, ja iepriekš ir izteikta griba iegādāties dzīvokļa īpašumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

K.Lībane. Šī likumprojekta 9.pants ir papildināts ar divām jaunām daļām. Trešais punkts attiecas uz pirmpirkuma tiesību realizācijas veidu, bet ceturtais - uz domājamās daļas kopīpašuma atsavināšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

K.Lībane. 10.pants ir pārveidota pirmā lasījuma redakcijas 9.panta otrā daļa, un te faktiski nekas būtiski nav mainījies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

K.Lībane. 11.pants. Pirmajā daļā ir redakcionāls labojums. Pants ir papildināts ar jaunu otro daļu, jo komisija uzskatīja par svarīgu atrunāt šos izņēmumus, ko Dzīvojamo māju privatizācijas likums paredz sakarā ar iespēju ģimenēm iegūt dzīvokli kopīpašumā. Tātad šeit mēs to atrunājām sakarā ar iemitināšanu un lietošanu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. 12.pants ir redakcionāli labots.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Lībane. 13.panta pirmajā daļā ir izdarīti būtiski labojumi. Komisijā izraisījās diskusija, vai ir iespējams atļaut izmantot dzīvokli tikai dzīvošanai vai arī citiem mērķiem. Juridiskā komisija ņēma un šajā daļā formulēja, ka dzīvokli mūsu valstī var izmantot arī citiem mērķiem, bet tikai respektējot citu dzīvokļu īpašnieku intereses, un tā saistībā ar šo lēmumu ir noformulēta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Lībane. Otrā daļa runā par to, ka dzīvokļa īpašnieks atbild par to personu rīcību, kas dzīvo kopā ar viņu, bet ne par īrniekiem, jo īrnieks atbild patstāvīgi.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Lībane. 14.pants izteikts jaunā redakcijā un paredz civiltiesisko atbildību par kaitējuma nodarīšanu ne tikai citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet arī dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, ja tāda ir nodibināta.

Sēdes vadītājs. 15.pants.

K.Lībane. 15.pants. Šeit ir notikušas zināmas strukturālas izmaiņas un tās domas, kas bija izteiktas pirmā lasījuma 25.pantā, tagad ir izteiktas citā redakcijā. Pirmā daļa nosaka ierobežojumus īpašniekiem attiecībā uz dažādām komunikācijām, otrā - aprobežojumus sakarā ar apsekošanu un trešā runā par pārplānošanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Lībane. Otrā lasījuma 16.pants. Pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā, kas pamatā ir noticis šo redakciju saskaņojot ar Civillikuma 1033.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Lībane. Otrā daļa ir tikai redakcionāli precizēta. Taču pantam ir nākušas klāt divas jaunas daļas. Trešā runā par to, ka ģimenes locekļi vairs nevar celt prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu, un ceturtā, ka var atsavināt izsolē, ja ir lieli parādi un īpašniekam nav citas mantas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Lībane. Šā panta pirmā lasījuma redakcijā bija vēl viena daļa, ko Juridiskā komisija ierosina izslēgt.

Sēdes vadītājs. 17.pants.

K.Lībane. 17.pants ir jaunā redakcijā izteikts pirmā lasījuma 15.pants, Juridiskā komisija uzskatīja, ka, atsavinot par labu valstij, šajā gadījumā izveidojas specifiska situācija, jo, ja šis dzīvoklis tiks pārdots izsolē par sertifikātiem, tad nebūs no kā segt parādus. Līdz ar to mēs uzskatījām, ka šajā gadījumā vajadzētu atļaut dzīvokli pārdot par naudu, nevis par sertifikātiem, kā tas paredzēts Privatizācijas likumā. Attiecībā uz otro daļu. Tā paredz, ka nauda ir atmaksājama bijušajam īpašniekam pēc tam, kad ir segti parādi.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. 18.pants izteikts jaunā redakcijā. Pirmajā daļā labojumi radušies sakarā ar to, ka Latvijā dažādos likumos ir dažādi traktēts ģimenes jēdziens. Civillikumā tas ir traktēts vienā nozīmē, Dzīvokļu privatizācijas likumā - citādi. Šeit mēs dodam samērā plašu traktējumu, ietverot tajā arī personas, kas nav radinieki. Un otrajā daļā ir uzskaitītas personas, kas zaudē ģimenes locekļa statusu tur paredzētajos gadījumos.

19.pants.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

K.Lībane. Faktiski te ir tikai redakcionāli precizēts, bet ģimenes locekļi apvienoti ar citām iemitinātām personām.

Sēdes vadītājs. 20.pants.

K.Lībane. 20. panta pirmā daļa. Arī šeit ir notikušas strukturālas izmaiņas. Pirmajā daļā ir apvienoti ģimenes locekļu un iemitināto personu pienākumi. Otrā daļa regulē īpašnieka un ģimenes locekļu savstarpējās attiecības.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Lībane. Likumprojekts ir papildināts ar jaunu 21. pantu, tas ir noticis tāpēc, ka mēs centāmies likumprojektu saskaņot ar Civillikumu, un tāpēc mēs uzskatījām, ka šī norma, kuru jūs redzat, būtu iekļaujama likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

K.Lībane. 22.panta pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, jo, tā kā īpašniekam pašam draud atsavināšana, ja iemitinātā persona nepilda pienākumus, tad tas var prasīt lietošanas tiesību izbeigšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Lībane. Otrā daļa. Kā jau es teicu, šajā pantā ir notikušas būtiskas strukturālas izmaiņas, saturiski ir apvienotas pirmā lasījuma otrās un trešās daļas normas, ir izvērsta norma par bijušo laulāto un tā tiesībām.

23.pants. Arī tas izteikts jaunā redakcijā, un atsevišķi tika izdalīta norma par lietošanas tiesību izbeigšanu attiecībā uz citām izmitinātajām personām.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu! Nav iebildumu.

K.Lībane. Tālāk es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pirmā lasījuma 22.pants ir jau Saeimas akceptēts kā otrā lasījuma 18.pants.

Sēdes vadītājs. Ceturtā nodaļa.

K.Lībane. Jā, ceturtā nodaļa! 24.pants izteikts jaunā redakcijā. Pirmā daļa nosaka tos pamatus, uz kuriem veidojas dzīvokļa īpašums. Pirmā lasījuma 23.panta otrā daļa tagad ir izteikta 24.panta otrajā un trešajā daļā, bet ceturtā daļa ir vienkārši saskaņota ar Civillikuma 94.pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

K.Lībane. Tālāk ir 25.pants. Pirmā daļa. Juridiskā komisija uzskatīja, ka sakarā ar to, ka Latvijā nav likuma, kas noteiktu, ka pašvaldību bilancē esošās mājas pieder pašvaldībām, šis nosacījums ir līdz šim reglamentēts tikai likuma reglamentētos aktos, tāpēc mēs uzskatījām, ka šeit ir jāpasaka, ka pašvaldību bilancē esošās mājas pieder pašvaldībām un ka Ministru kabinetam tiek doti seši mēneši attiecīgai rīcībai, ja Ministru kabinets vēlas mājas iegūt vai paturēt valsts īpašumā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Otrā daļa ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt denacionalizāciju un īpašuma atgūšanas procesu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Lībane. 26.pants paredz to... arī šis ir jauns pants, kas paredz to, kā notiek īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Lībane. 27.pants reglamentē atsevišķu telpu pievienošanu dzīvokļu īpašumam.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Lībane. Pirmā lasījuma 24.pants ir izslēgts, jo tas dublē Civillikuma 1033.pantu. Pirmā lasījumā 25.pants ir jau Saeimas akceptēts kā otrā lasījuma 15.pants.

Sēdes vadītājs. Piektā nodaļa.

K.Lībane. Juridiskā komisija liek Saeimai priekšā papildināt likumprojektu ar jaunu piekto nodaļu par kopīpašuma daļas pārvaldīšanu daudzdzīvokļu mājās. Pētot citu valstu likumus par dzīvokļa īpašumu, mēs nonācām pie secinājuma, ka šis ir tas jautājums, kuru sīki nereglamentējot nav jēgas pieņemt likumprojektu kā tādu. Tad tas būtu neefektīvs.

28.pants reglamentē dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statusu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Lībane. 29.pants reglamentē ierobežojumus dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dibināšanā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Lībane. 30.pants runā par dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūtiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Lībane. 31.pants nosaka dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dibinātājus un dalībniekus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Lībane. 32.pants nosaka dzīvokļu īpašnieku sabiedrības pārvaldes un kontroles institūcijas.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

K.Lībane. 33.pantā ir aprakstīts balsošanas mehānisms dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieku kopsapulcē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Lībane. Un šīs nodaļas pēdējais - 34.pants runā par to, kā veidojas un kā tiek izlietoti dzīvokļu īpašnieku sabiedrības naudas līdzekļi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

K.Lībane. Visbeidzot mēs esam nonākuši pie pārejas noteikumiem, kuru 1.punkts ir redakcionāli precizēts, 2.punkta 1.apakšpunkts arī ir redakcionāli precizēts, 2.punkta 2.apakšpunkts ir izslēgts, jo Saeima šo normu jau ir akceptējusi kā atsevišķu likumu, līdz ar to nav jēgas to dublēt šeit. Arī pārejas noteikumu 3.punktu Juridiskā komisija liek priekšā izslēgt, jo komisija uzskatīja to par materiālo tiesību normu, nevis par pārejas noteikumu normu. Un bez tam tas jau pēc būtības ir iestrādāts akceptētajā šī likumprojekta 6.pantā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par dzīvokļa īpašumu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Lībane. Es gribētu ierosināt priekšlikumu iesniegšanai 5 dienas, tas ir, līdz 19.septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

K.Lībane. Liels paldies!

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā", pirmais lasījums, Juridiskā komisija. Jā, man atgādina, ka divas minūtes atlikušas līdz pārtraukumam, un tas tā tiešām ir. Godātie deputāti! Neskatoties uz to, ka mums ir bijis pārtraukums kvoruma trūkuma dēļ un tās politiskās situācijas dēļ, kas bija izveidojusies attiecībā uz vienu likumprojektu, mums tomēr plānotos pārtraukumus, kuri mums ir reglamentēti, vajadzētu ievērot, jo kolēģi ir kaut ko plānojuši, un tas nebūtu labi, tagad ierosināt kaut ko citu. Pārtraukums līdz 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs

Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrēsimies! Reģistrācija! Rezultātu! Reģistrējušies ir 58 deputāti. Turpināsim darbu!

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā". Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, "Latvijas ceļa" deputāts, - lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 995. Tas ir likumprojekts, kas darba kārtībā ir jau labu laiku, un tas arī ir no tā paša bloka, ko ir iesniegusi valdība saistībā ar prognozējamo Pilsonības un imigrācijas departamenta reorganizāciju. Līdz ar to ir priekšlikums Saeimas vēlēšanu likuma 8.pantā, kur ir teikts, ka "Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kuru Pilsonības un imigrācijas departaments konstatē atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem", izsvītrot šos vārdus "Pilsonības un imigrācijas departaments", un līdz ar to paliek teksts: "kuru konstatē atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem". Tas ir 8.pantā, un ir ierosināts arī "Pârejas noteikumos" izsvītrot šos vārdus "Pilsonības un imigrācijas departamenta". Vienkārši paliek, ka uzrāda "pilsoņa pasi, kurā ir atzīme, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir Latvijas pilsonis". Un arī otrajā pārejas noteikumā ir analoģisks grozījums.

Kā jūs zināt, 31.augustā Saeima nodeva Juridiskajai komisijai piecu deputātu - Mārtiņa Ādama Kalniņa, Rozentāla, Berķa, Lamberga un Grīnblata - parakstīto priekšlikumu par grozījumu Saeimas vēlēšanu likumā. Tā kā Juridiskā komisija šos grozījumus jau bija izskatījusi un iesniegusi Prezidijā, mēs nevarējām to ietvert iekšā pirmajā lasījumā. Bet, ja Saeima to akceptēs, mēs varētu to ietvert un tālāk jau izskatīt kā priekšlikumu attiecībā uz otro lasījumu. Tas man būtu viss. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Mārtiņš Ādams Kalniņš - Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šajā sakarībā gribu minēt to, ka tie grozījumi likumprojektā, dokumentā nr. 995, ir vairāk tehniskas dabas, bet tas, ko pieminēja deputāts Endziņa kungs, ir par dažiem svarīgiem jautājumiem, kas attiecas uz to, vai balsis tiks skaitītas Rietumu vēlētāju vēlēšanās. Tiem, kuri piedalīsies pa pastu. Problēmas būtība īsumā ir tāda, ka Saeimas vēlēšanu likums prasa, lai zīmogs, pasta zīmogs, būtu uz nosūtītajiem vēlēšanu materiāliem likts vienā no vēlēšanu dienām, kas iekrīt sestdienā, svētdienā, un daudzās pasta nodaļās Amerikas Savienotajās Valstīs tas vienkārši nebūs dabūjams.

Otra problēma ir tā, ka balsis sāks skaitīt trešās dienas vakarā, tātad trešdienas vakarā, un no Rietumkrasta valstīm tie vēlēšanu materiāli vienkārši nenonāks laikā vēlēšanu centrā. Tātad šis termiņš būtu jāpagarina. Un tieši attiecībā uz šiem jautājumiem ir iesniegts tas otrs Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu projekts nr.965, un es vēlētos lūgt deputātiem, kuri ir Juridiskajā komisijā, un arī tiem, kuri varbūt var ar argumentiem iespaidot tos, kuri ir Juridiskajā komisijā, vai nu virzīt to likuma grozījumu projektu ātrāk, vai arī vienoties par to, ka tos ņemtu vērā kā priekšlikumus otrajā lasījumā. Un varbūt apsvērtu arī steidzamības apstākli. Jebkurā gadījumā būtu cerības, ka tas varētu tikt laikā labots - tā, lai nebūtu ļoti daudz sarūgtinātu un vīlušos vēlētāju Rietumos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts.

Cienījamo referent, puslīdz izpildiet savus pienākumus, lai tiek akceptēts jūsu priekšlikums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Endziņš. Piecas dienas, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Kā, lūdzu?

A.Endziņš. Piecas dienas.

Sēdes vadītājs. 14 plus 5 ir 19.

A.Endziņš. 19. septembris.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par sociālo palīdzību", otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - Aida Prēdele, Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Lūdzu!

A.Prēdele (KDS).

Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr.997! Šis dokuments sastāv no divām daļām: pirmajā daļā mēs redzam pilnu otrajam lasījumam sagatavotā likumprojekta "Par sociālo palīdzību" tekstu, bet otrajā daļā mēs redzam tabulu. Paskatoties tabulā, ir redzams, ka diemžēl mēs esam saņēmuši diezgan maz priekšlikumu. Lielākā daļa priekšlikumu ir redakcionāli precizējumi, kurus ir ieteikusi pati atbildīgā komisija. Tāpēc es atļaušos pieminēt tikai tos pantus, kuros ir iesniegti kādi grozījumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Prēdele. Pirmais ir atbildīgās komisijas priekšlikums - precizēt 5.panta pirmās daļas redakciju. Šeit komisija ir apvienojusi divus apakšpunktus. Saturiski šeit nekas nav mainījies, ir mainījies vienīgi formas ziņā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

A.Prēdele. 26.pants. Arī to mēs esam precizējuši redakcionāli, un saturiski šeit nav mainījies. Ir mainījies vienīgi tas, ka mēs vairs neuzskaitām pirmās daļas pirmo un otro punktu, bet, tos apvienojot, vienkārši rakstām "pirmā daļa", lai nebūtu liekvārdības.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav?

A.Prēdele. Šā paša panta 5. apakšpunktā mēs esam precizējuši apzīmējumu "citas personas" - "citas personas dzīvesvieta". Pēc šā likuma izpratnes, šī "cita persona" ir aizbildnis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Prēdele. 26.panta trešajā daļā ir runa par precizējumiem 27.panta trešās daļas redakcijā. Vārdus "pašvaldības vai bāriņtiesas" mēs esam nomainījuši ar vārdiem "aizbildnības vai aizgādnības iestādes". Teksts ir precizēts saskaņā ar pašreizējo likumdošanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Prēdele. 33.pantā atbildīgā komisija ir izsvītrojusi 4.punktu "mçrķa pabalsti", jo tālāk likuma tekstā tiek paskaidrots, ka pašvaldībai ir tiesības pieņemt un piešķirt jebkādus pabalstus, līdz ar to šajos jebkādos pabalstos ietilpst arī mērķa pabalsti. Lai izvairītos no liekvārdības un lai likums taptu kompaktāks, mēs esam izņēmuši šos "mçrķa pabalstus" ârā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Prēdele. Mēs esam precizējuši 34.panta trešās daļas redakciju. Kur arī ir precizēta numerācija. Tā šobrīd ir precīzāka un vieglāk uztverama.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo precizējumu nav iebildumu?

A.Prēdele. Tieši tāds pats prezcizējums ir izdarīts arī 35.panta trešās daļas redakcijā, kur ir samainītas daļas, jo diemžēl tur ir bijusi kļūda.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

A.Prēdele. 43.pants - "Mçrķa pabalsti". Par mērķa pabalstiem mēs jau esam runājuši. Iizslēdzam 43.pantu, attiecīgi mainot citu pantu numerāciju, jo, kā jau es teicu, šis jēdziens "mçrķa pabalsti" ietilpst arī jebkuros citos pabalstos, kurus pašvaldībai ir atļauts piešķirt. Tā ka mums tas liekas gluži lieki.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

A.Prēdele. Tālāk. Ir deputātes Ludmilas Kuprijanovas priekšlikums - izteikt piektās nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā: "Sociālās palīdzības finansēšana". Vecais nosaukums ir "Sociālās palīdzības finansēšana. Sociālās palīdzības fonds". Deputātes Kuprijanovas priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja, jo mēs komisijā konceptuāli esam nobalsojuši par to, ka šīs sociālās palīdzības finansēšanai ir nepieciešams izveidot Sociālās palīdzības fondu, kurš tieši tādā pašā veidā tiek finansēts arī no valsts budžeta, bet rodas arī jaunas iespējas - vai nu kādam cilvēkam novēlēt savu īpašumu, vai kā savādāk... proti, rodas iespējas vēl nopelnīt klāt papildu naudu. Bet, par cik tas ir tāds ļoti daudz ko mainošs priekšlikums, tad ir jānobalso, jo arī turpmāk būs vairāki deputātes Kuprijanovas priekšlikumi, kas balstās uz to, vai Saeima atbalsta sociālās palīdzības finansēšanu caur Sociālās palīdzības fondu vai neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāte Prēdele, jūs, kā arī citi kolēģi, kuri ir tribīnē, varat runāt kā deputāte un kā referente teikt vēl arī galavārdu.

Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu! Sākam debates par jūsu priekšlikumu.

L.Kuprijanova (TSP).

Pateicos kolēģei Prēdeles kundzei par ļoti precīzo formulējumu attiecībā uz maniem priekšlikumiem. Tātad visu turpmāko, piecos pantos esošo priekšlikumu būtība ir šāda - vai mēs atstājam, kā tas šobrīd ir, sociālās palīdzības finansējumu no valsts budžeta, vai veidojam speciālu fondu. Motivācija, ka šis fonds varētu piesaistīt papildu līdzekļus, manā skatījumā tomēr neiztur kritiku, jo arī šobrīd jebkurām sociālām iestādēm var ziedot. Nevienam tas nav liegts. Un, ja ir zināmas problēmas, ja kāds grib atstāt savu īpašumu kādam pansionātam, tad tas ir jākārto varbūt citā likumdošanā, nevis veidojot fondus. Pirms divām stundām mums bija tādas ļoti kaislīgas debates par valsts budžetu. Tagad iedomājieties uz vienu mirkli - šī ir "pirmā bezdelīga"! Ja tagad piecelsies arī Vaivada kungs un pateiks, ka izglītības darbinieki grib uztaisīt sev atsevišķu izglītības fondu, policija - policijas fondu, varbūt mēs arī varētu iet pa to ceļu, bet tādā gadījumā valsts budžeta kā tāds mums nepaliktu. Pie tam es pievēršu jūsu uzmanību tam, ka nākamie panti pēc 43.panta jūsu sagatavotajā otrā lasījuma tekstā ir, tā teikt, veltīti jaunu izpildinstitūciju veidošanai, respektīvi, šā fonda direkcijai, šā fonda padomei un tā tālāk, un tā joprojām. Es nedomāju, ka šinī situācijā būtu lietderīgi organizēt vēl kādus liekus fondus ar liekiem ierēdņiem. Man tikai godīgi jāpasaka, ka es saprotu pensiju valsts ministra Makarova kunga vēlmi mēģināt aizsargāt - vismaz daļēji aizsargāt - sociālo sfēru, izvedot to ārā no valsts budžeta. Bet es vēlreiz atkārtoju - ja katra budžeta nozare pēc šā precedenta sāks veidot fondu, tad tā aizsardzība pazaudēs jēgu, jo pēc tam tie visi speciālie budžeti tāpat mūsu priekšā cīnīsies par saviem līdzekļiem. Tādēļ es tomēr aicinu jūs atbalstīt manus priekšlikumus un finansēšanas kārtību atstāt iepriekšējo - no valsts budžeta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Sociālo lietu valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs Labklājības ministrijā).

Cienījamā Saeima! Šis tiešām ir konceptuāls jautājums un laikam ir jābalso, to izlems Saeima. Taču es gribu pateikt, ka te ir viena tendence - visu laiku novirzīt šo jautājumu uz tīro finansēšanu. Vēlreiz pasaku - finansēšana šeit galīgi ir nenozīmīga, jo šis fonds nebūt nepretendē uz tiesībām lietot šos valsts budžeta līdzekļus, kaut kā tos guldīt kaut kur... un tā tālāk. Valsts budžeta līdzekļi kā gāja, tā arī aizies to pasākumu finansēšanai, kas ir paredzēti. Taču šobrīd sociālos jautājumus ļoti asi "sit" Valsts kontroles atklātie pārkāpumi, un tam par pamatu ir tas, ka bieži vien nav iespējams sabiedrībai saņemt informāciju par to, cik naudas tad ir atvēlēts šai sociālajai palīdzībai un kā tā tiek izmantota. Gribu atgādināt tos skandalozos pākāpumus, kas tika fiksēti vairākos Rīgas rajonos 1994.gadā, tos skandalozos gadījumus, kas bija lauku rajonos, un šajā gadījumā, manuprāt, šī ideja par fondiem ir ne tik daudz vērsta uz to, lai ieguldītu kaut kur naudu, cik uz to, lai nodrošinātu atklātību līdzekļu sadalē. Paskatieties, kā veidojas šī padome! No sabiedrisko organizāciju, pensionāru, invalīdu biedrību, arodbiedrību pārstāvjiem un arī no valsts. Tas beidzot dos iespēju sabiedrībai saņemt kompetentu, korektu informāciju par to, cik daudz ir šīs naudas un kā tā tiek iztērēta.

Un otra lieta. Labklājības ministrija jau šobrīd ir samērā "bezzobaina" attiecībā uz savām tiesībām revidēt un pārbaudīt, cik daudz šie līdzekļi tiek izmantoti. Protams, var mani mierināt ar solījumiem, ka to visu var atrisināt ar Ministru kabineta noteikumiem un tā tālāk, bet, ja šīs garantijas pārbaudīt šo līdzekļu izmantošanas likumību nav ieliktas likumā, tad Ministru kabinets ir tikai padomdevēju pulciņš. Tādēļ es lūdzu jūs konceptuāli atbalstīt šo jautājumu, diskutēt par to, cik plašas ir finansiālās iespējas, bet neizstrīpot tās labās lietas, kas tur ir iekšā - uzraudzība un revīzija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs par šo jautājumu esam ļoti daudz runājuši, apspriežot sociālās reformas koncepciju, likumu par sociālo drošību, kuru mēs pieņēmām trešajā lasījumā un kuram jau ir likuma spēks, un arī apspriežot šo likumprojektu "Par sociālo palīdzību", likumu par apdrošināšanu bezdarba gadījumiem un likumu par nelaimes gadījumiem un arodslimībām, un visos šajos likumos ir šādi fondi, un pirmām kārtām fonda funkcijas ir panākt, lai būtu maksimāla atklātība un "caurspīdīgums", lai būtu redzams, kur aiziet līdzekļi. Tā saucamā sabiedriskošana, kas pārbauda un pārskata līdzekļu sadali un veic kontroli pār šiem budžeta līdzekļiem. Un, kā Makarova kungs teica, šajā darbā tieši piedalās arī sabiedriskās organizācijas, un šajā fonda padomē... padomes locekļi nesaņem atalgojumu. Mēs pārejam uz apdrošināšanas sistēmu sociālajā sfērā, un šī ir viena daļa no šīs struktūras, un ir arī šī iespēja vēl papildus sasaistīt līdzekļus atsevišķās sfērās, un tieši konkrēti šeit būtu sociālajai palīdzībai... Un, manuprāt, ja mums ir šāda struktūra, ir daudz vieglāk sasaistīt līdzekļus, lai ieinteresētu, papildu līdzekļus - vai tas būtu mantojums, vai tā būtu ārvalstu palīdzība. Aicinu noraidīt šo priekšlikumu un arī turpmākos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Budovskis - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Patiešām, varbūt tas ir diskutabls jautājums - jautājums par to, vai šādu fondu ir nepieciešams izveidot. Un tomēr es domāju, ka vairākas domas liek noskaņoties uz to, ka šim fondam - sociālās palīdzības fondam - ir jābūt atsevišķam.

Pirmkārt, mēs no budžeta līdzekļiem saņemam noteiktu daudzumu, kura ietvaros... ir vairākas iespējas to izlietot, tātad ir vairāku pretendentu iespēja, cīnīties savā starpā. Tas nozīmē, ka nākamajā solī būs ļoti grūti plānot visu to funkciju izpildi, kuras ir paredzētas pašlaik sociālajai palīdzībai. Ja sākotnēji šāda līdzekļu sadale notiek sociālā budžeta ietvaros, tādā gadījumā, teiksim, precīzāk var sadalīt tieši tos līdzekļus, kuri ir nepieciešami attiecīgo funkciju realizācijai. Tas būtu pirmais arguments.

Nākamais. Ja mēs runājam par līdzekļu izmantošanu, tad ir jāsaka, ka, protams, vienmēr līdzekļu izmantošanai jeb to atražošanai ir nepieciešamas noteiktas garantijas. Mūsu valsts līdzšinējā pieredze ir rādījusi to, ka daudzos gadījumos šie līdzekļi pazūd un faktiskās garantijas ir minimālas. Līdz ar to, teiksim, mēs šeit gribējām redzēt tādu sadalījumu, kurā tā daļa, kura nāk no valsts budžeta, nedrīkst tikt ieguldīta attiecīgās jeb dažādās investīcijās, kaut arī tās sākotnēji izskatītos visrentablākās. Bet katrā gadījumā šādas iespējas ieguldīt līdzekļu daļu investīcijās ir acīmredzot nepieciešami šinī reālajā situācijā. Līdz ar to tie papildu līdzekļi, kuri varētu nākt uz fondu, varēja tikt ieguldīti, un tādā veidā notiktu līdzekļu atražošana. Tas būtu otrs arguments.

Un trešais. Šodien mēs zinām, ka faktiski sociālais budžets nav visā pilnībā neatkarīgs no valsts budžeta, un, kaut arī mēs esam balsojuši par sociālā budžeta atdalīšanu, tad ir tikai daļēja atdalīšana. Līdz ar to, ja šāds fonds sāk darboties ar saviem papildu līdzekļiem, tādā gadījumā tas ir solis uz šī sociālā fonda neatkarību. Tas būtu trešais arguments.

Kopsumā es domāju, ka tas ir solis, kas ļautu radīt iespējas paplašināt sociālās palīdzības iespējas mūsu cilvēkiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - "Latvijas ceļš" Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamie kolēģi! Principā fonda veidošanās kā tāda būtu atbalstāma ideja. Mūsu Finansu ministrijas ierēdņi iepazinās ar paredzēto pabalstu izmaksu sistēmu nākošajā gadā un aiznākošajā gadā un arī ar šiem apjomiem, par cik palielinās nepieciešamie budžeta līdzekļi. Tā kā tās summas pieaug diezgan pamatīgi, kuras būtu no budžeta jāizmaksā, kā arī ņemot vērā to, ka nākošā gada budžeta līdzekļi tomēr būs samērā ierobežoti un būs ļoti grūti principā novirzīt tieši šos līdzekļus sociālajā fondā, tādā veidā atkal samazinot pamatbudžeta ieņēmumus, ar kuriem mēs varētu vairāk vai mazāk tomēr skatoties, kā ir jāveic izmaksas, teiksim, varbūt segt citus izdevumus, es ierosinātu likumprojekta pārejas noteikumos uz trešo lasījumu iestrādāt normas, ka pabalstu izmaksu sistēma nesāks darboties vis ar nākošo gadu, bet, piemēram, ar 1997.gadu, un arī varbūt šī fondu sistēma. Jo tad mēs labāk redzēsim, kāds ir budžeta stāvoklis, kādi ir budžeta ieņēmumi un vai budžets reāli var piešķirt nepieciešamos līdzekļus, lai fonds varētu darboties. Ar tādu pārejas noteikumu piebildi, kura varētu būt uz trešo lasījumu, es aicinātu šo likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, otrreiz. Piecas minūtes. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP).

Cienījamie kolēģi! Elferta kungs ļoti skaisti stāstīja par apdrošināšanas sistēmu. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka šim fondam ar apdrošināšanas sistēmu nav nekāda darīšana. Te ir pavisam cits finansējuma avots. Ja būtu ierosinājums veidot atsevišķu palīdzības nodokli, kā, teiksim, šobrīd tas ir Vācijā, un būtu apdrošināšanas maksājums šiem sociālās palīdzības veidiem, tad te varētu būt runa par apdrošināšanu. Šobrīd tādi priekšlikumi nav ienākuši. Es varu piekrist, ka acīmredzot, ja jūs neatbalstīsit manus priekšlikumus, tad pēdējā iespēja ir Počas kundzes priekšlikums uz trešo lasījumu - vismaz gadu šo procesu novilkt. Es vēlreiz atkārtoju - iedomājieties, ka visas budžeta ministrijas uztaisīs fondus. Jūs uz vienu momentu to iedomājieties! Jūs domājiet, ka tad tajā budžetā vairāk naudas būs, lai tam fondam iedotu? Viņš vilks eksistenci un vēl uzturēs aparātu pie tam. Mums taču vienalga tik un tā līdzekļi būs no budžeta jāatdod. Es vēlreiz atkārtoju - te nav apdrošināšana apakšā, te nav speciālais nodoklis, te ir kopējā nodokļa pārdale! Tādā gadījumā mēs taču varam mierīgi iestrādāt, ka, pieņemsim, apgrozījuma nodoklis, vienalga kurš, teiksim, zemes nodoklis, kļūst par sociālās palīdzības nodokli un ar to sedz šo fondu. Tad tas būtu loģiski. Tas ir kopējā nodokļa pārdale. Tādēļ es tomēr uzturu spēkā savu balsojumu, savu priekšlikumu, un lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - "Latvijas ceļš", otrreiz. Piecas minūtes.

P.Elferts (LC).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Varbūt es minēju, ka mēs pārejam uz apdrošināšanas sistēmu sociālajā sfērā, bet apdrošināšanas sistēma tik tiešām nav saistīta konkrēti ar šo Sociālo palīdzības fondu, kā Kuprijanovas kundze teica. Varbūt viņa pārprata, bet tas saistās ar nelaimes gadījumu apdrošināšanu, arī bezdarba apdrošināšanu un pirmām kārtām uz pensiju likumdošanu. Un es aicinu noraidīt Kuprijanovas kundzes priekšlikumu, bet tas, ko Počas kundze teica, tas ir vērā ņemams, un es domāju, ka mēs uz trešo lasījumu to iestrādāsim pārejas noteikumos, kad atsevišķie punkti fonda darbībā sāks darboties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referentu!

A.Prēdele. Varbūt es drīkstu, izmantojot izdevību, kādu vārdu arī teikt kā deputāte?

Sēdes vadītājs. Tagad gan vairs ne, jo debates ir pabeigtas. Mēģiniet apvienot!

A.Prēdele. Tādā gadījumā es aicinu tomēr atbalstīt komisijas nostāju, jo, ja jūs izlasījāt 46.panta piekto daļu, tad redzējāt, ka tur ir teikts, ka tie līdzekļi, kas ir valsts līdzekļi, kurus šeit Kuprijanovas kundze nosauca par pārdali vien... Tātad valsts līdzekļi uzņēmējdarbībā vispār neiesaistās un līdz ar to viņi tiek zināmā mērā aizsargāti. Es domāju, ka vajadzētu atbalstīt komisijas nostāju, noraidot Kuprijanovas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātes Kuprijanovas priekšlikumu - izteikt piektās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "Sociālās palīdzības finansēšana", līdz ar to svītrojot no šīs nodaļas sociālās palīdzības fondu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 16, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to piektās nodaļas nosaukums paliek otrā lasījuma redakcijā... es atvainojos, pirmā lasījuma redakcijā - "Sociālās palīdzības finansēšana. Sociālās palīdzības fonds".

A.Prēdele. Līdz ar to arī visā likumā paliek Sociālās palīdzības fonds.

Sēdes vadītājs. Vai, deputāte Kuprijanova, jūs uzskatāt, ka kāds pants būtu īpaši balsojams, jo no tā izrietētu, ka vairāk mums balsot nevajadzētu par jūsu priekšlikumu? Bet varbūt jums ir kāds precizējums? Deputāte Ludmila Kuprijanova - Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

L.Kuprijanova (TSP).

Es tomēr lūdzu pabalsot, jo, teiksim, nosaukumā "Par sociālo fondu" es piedāvāju citu redakciju, kas neizslēdz, ka Ministru kabinets pēc tam tādu fondu var nosaukt varbūt par kādu citu institūciju. Un man ir cita redakcija, kas pēc būtības varbūt to neizslēdz, tādēļ es uzturu spēkā visus savus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nu tā vienkārši pabalsot mēs nevaram... Jā, jā, mēs konkrēti skatīsim jūsu priekšlikumus, un tāpēc lūdzu referenti uzmanīgi katru priekšlikumu komentēt. (No zāles deputāte L.Kuprijanova: "Es uzturu balsojumu.")

A.Prēdele. Tātad Ludmilas Kuprijanovas priekšlikums ir izteikt 45. panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Izdevumi valsts sociālo pabalstu izmaksām tiek finansēti no valsts budžeta". Tātad atbildīgās komisijas variantā izdevumi valsts sociālo pabalstu izmaksām tiek finansēti no Sociālās palīdzības fonda saskaņā ar valsts budžetā piešķirtajām apropriācijām.

Sēdes vadītājs. Bet mēs vispirms balsosim par deputātes Ludmilas Kuprijanovas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu - izteikt 45. panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Izdevumi valsts sociālo pabalstu izmaksām tiek finansēti no valsts budžeta". Pēc tam balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas redakciju šim pantam. Lūdzu rezultātu! 12 - par, 21 - pret, 17 - atturas. Nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par komisijas redakciju: "Izdevumi valsts sociālo pabalstu izmaksām tiek finansēti no Sociālās palīdzības fonda saskaņā ar valsts budžetā piešķirtajām apropriācijām". Lūdzu, balsosim! Nevajag balsot... Pēteris Elferts iebilst. Deputāts Pēteris Elferts iebilst, jo tas tiešām neatšķiras no pirmā lasījuma redakcijas. Paldies.

Lūdzu, tālāk!

A.Prēdele. Itin visi tālākie atbildīgās komisijas priekšlikumi neatšķiras no pirmā lasījuma redakcijas. Tā ka vienīgi varētu būt balsojami deputātes Kuprijanovas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tātad tas no "Sociālās palīdzības fonda" un vārdi "valsts budžeta" nav balsojams.

47. pants.

A.Prēdele. Tātad 47. pantu deputāte Kuprijanova vēlas izmainīt šādā redakcijā: "47. pants -"Sociālās nodrošināšanas līdzekļu apsaimniekošana". Līdzekļus, kas paredzēti sociālajai nodrošināšanai un valsts sociālajiem pabalstiem, apsaimnieko Labklājības ministrijas izveidotas institūcijas. Šīs institūcijas darbojas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un atrodas Labklājības ministrijas pārraudzībā."

Es domāju, ka šeit arī ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 21, 15 - atturas. Nav kvoruma. Zvanu lūdzu!

Balsosim vēlreiz! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 17, atturas - 24. Nav pieņemts.

46. pants paliek... 47. panta redakcijā?

A.Prēdele. Nē, 46. panta redakcijā. Tālāk, sākot no 48. panta, tiek mainīta numerācija līdz 50. pantam. Tas bija Kuprijanovas kundzes priekšlikums. Un, tā kā šo pantu nosaukumi ir "Sociālās palīdzības fonda funkcijas", "Sociālās palīdzības fonda vadība" un "Sociālās palīdzības fonda padome", tad tas viss izriet no mūsu iepriekšējiem balsojumiem - vai nu mēs šos fondus atstājam un tad arī atstājam šos pantus, vai arī mēs viņus noraidām, un tad arī šie panti tur paliek.

Sēdes vadītājs. Balsosim par deputātes Ludmilas Kuprijanovas priekšlikumu - izslēgt ... tas gan būs pret Kārtības rulli... no 48. līdz 50. pantam, attiecīgi grozot citu pantu numerāciju.

A.Prēdele. Bet tas viss ir par vienu tematu.

Sēdes vadītājs. Nu tā jau ir. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Deputātes Kuprijanovas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! 20 - par, 19 - pret, 20 - atturas. Priekšlikums nav pieņemts.

Tātad, deputāte Kuprijanova, kā jūs ierosinājāt, tā mēs arī balsojām - par visiem pantiem. Nav jums iebildumu? Paldies. Tālāk!

A.Prēdele. Un tālāk ir atbildīgās komisijas - Sociālo un darba lietu komisijas - priekšlikums - precizēt pārejas noteikumu 4. punktu par to laiku, kad stājas spēkā pants par Sociālās palīdzības fonda izveidošnu. Ja mēs esam šodien lēmuši par to, ka tas varētu būt gadu vēlāk, tad varbūt mēs varētu šobrīd par to nebalsot...

Sēdes vadītājs. Nē, neesam lēmuši neko.

A.Prēdele. Tad tādā gadījumā mums ir jābalso par to vai arī, ja nevienam nav nekas pretī, viņš varētu palikt arī šādā veidā - "Stājas spēkā ar Sociālās palīdzības fonda izveidošanas dienu".

Sēdes vadītājs. Vai deputāti nevēlas runāt par šo 4. ?... (Starpsauciens: "Nevajag balsot!")

A.Prēdele. Jā.... nu kādus labojumus jau varētu arī trešajā lasījumā izdarīt...

Sēdes vadītājs. Pret komisijas priekšlikumu deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par sociālo palīdzību" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 9, atturas - 7. Pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam, lūdzu!

A.Prēdele. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 19. septembrim.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti! Mēs esam nokļuvuši līdz sestajai nodaļai jeb sadaļai mūsu darba kārtībā, kas nemaz, manuprāt, nav slikti. Bet mums ir daudzu deputātu jautājumi valdībai, un to, manuprāt, nevajadzētu atlikt uz vēlāku laiku, lai neiznāk aizķeršanās un šo jautājumu neizskatīšana no valdības puses veselu nedēļu. Tāpēc lūdzu Irēnu Folkmani - Saeimas sekretāra biedri.

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis jautājumu no pieciem deputātiem: deputāta Kides, Folkmanes, Kuprijanovas, Zaščerinska un Lucāna, un šis jautājums ir adresēts Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam. Jautājuma būtība īsumā, lai nenolasītu visu šo dokumentu ir šāda.

Sēdes vadītājs. Jā, deputātiem ir šis dokuments.

I.Folkmane. Dokuments nr. 1051. Jautājuma būtība ir šāda: Privatizācijas aģentūra izdevusi lēmumu par valsts akciju sabiedrības "Jelgavas dzelzsbetona rūpnīca" likvidāciju. Rūpnīca ir saglabājusi ražošanas bāzi un pārkārtojusi ražošanas tehnoloģiju, tās produkcija ļoti vajadzīga Latvijas iekšējam tirgum. Jelgavas dzelzsbetona rūpnīca ir pēdējā būvmateriālu rūpnīca Zemgalē un Kurzemē, jo pārējās trīs jau likvidētas.

Jautājumi ir divi: vai Privatizācijas aģentūra ir galvenā lēmējinstitūcija tautsaimniecības aspektā? Un otrs jautājums: kā ar būvmateriāliem tiks apgādāta vietējā celtniecība un kādas būs cenas importētajiem būvmateriāliem?

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Lūdzu, tālāk!

I.Folkmane. Otrais jautājums ir formulēts dokumentā nr. 1054, un tas ir adresēts Latvijas Republikas Ministru kabinetam. Šeit ir trīs jautājumi, es visu tekstu nenolasīšu, bet būtība ir šāda. Pirmais: vai privatizēto valsts uzņēmumu īpašnieku vidū ir fiziskās personas, kas ir bijušās PSRS pilsoņi vai Krievijas pilsoņi, cik no viņiem ir bijuši PSKP un VDK algoti darbinieki? Otrais jautājums: kādas algas saņem Privatizācijas aģentūras darbinieki? Un trešais: vai notiek privatizējamo uzņēmumu darbinieku informēšana par gatavojamo privatizāciju? Parakstījuši šos jautājumus ir deputāti Māris Grīnblats, Pētersons, Straume, Grīgs un Dāliņš.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji piekrīt, tā kā jūs neesat noformulējuši tā, kā to prasa Kārtības rullis, ka Prezidijs maina adresātu - nevis Latvijas Republikas Ministru kabinetam, bet vai nu konkrētam ministram, vai Ministru prezidentam Mārim Gailim? Jautājumu nododam Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim.

I.Folkmane. Trešais jautājums ir dokumentā nr.1055, un tas ir adresēts Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Gaigala kungam. Šos jautājumus ir parakstījuši arī deputāti Grīnblats, Pētersons, Straume, Grīgs un Dāliņš. Šo jautājumu būtība faktiski ir tāda, ka deputāti vaicā, kāpēc atbilžu nesniegšanas gadījumos tiek pārkāpts likums par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās, jo nav saņemta atbilde uz Siguldas skolu 116 skolotāju vēstuli, kas reģistrēta Izglītības un zinātnes ministrijas kancelejā ša gada 25.janvārī, un vēl otru vēstuli, kura reģistrēta ministrijas kancelejā šā gada 9.augustā.

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam ministram Gaigalam. Tālāk, lūdzu!

I.Folkmane. Dokuments nr.1057. Ministru prezidentam Gaiļa kungam un finansu ministrei Sāmītes kundzei. Parakstījuši pieci deputāti - Andris Ameriks, Jānis Jurkāns, Leonards Stašs, Igors Bukovskis un Ludmila Kuprijanova. Es nelasīšu preambulu, bet ir divi jautājumi, kas ir formulēti šādi (es tos nolasīšu): "Mçs vēlētos saņemt atbildi uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kādēļ, neizdarot grozījumus likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1995.gadam", ir samazinātas dotācijas pašvaldībām?

2. Kādus papildu pasākumus veiks valdība, lai stabilizētu to pašvaldību darbu, kuras zaudējušas līdzekļus bankā "Baltija"?"

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim un finansu ministrei Indrai Sāmītei.

I.Folkmane. Prezidijs nupat ir saņēmis arī deputātu pieprasījumu, kas ir adresēts tieslietu ministram Apsīša kungam sakarā ar drošības līdzekļa maiņu apcietinātajam Jānim Kaļvam. Es nenolasīšu visu šo tekstu. Pieprasījumu ir parakstījuši 10 deputāti: Kaža, Čepānis, Kreituse, Brūvers, Bukovskis, Ameriks, Stašs, Stroganovs, Krasohins... Tā kā pieprasījums nav formulēts kā steidzams, tas...

Sēdes vadītājs. Nododam Pieprasījumu komisijai.

Godātie deputāti, šeit nekādas debates tagad nav. Tas ir nodots Pieprasījumu komisijai, un šis pieprasījums ir izplatīts... Es atvainojos, - nu, tad tā ir Sekretariāta vaina, un es atsaucu šā jautājuma izskatīšanu vispār. Tad, kad šis materiāls būs pavairots un izsniegts deputatiem, - tikai tad to izskatīsim. Es ļoti atvainojos!

Nākamais jautājums - likumprojekts "Par dabas resursu nodokli". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aija Poča, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča (LC).

Godātie kolēģi! Jūsu darbam nepieciešams dokuments nr.1023A, kur apkopoti priekšlikumi par likumprojekta "Par dabas resursu nodokli" sagatavošanu trešajam lasījumam, kuri tika saņemti Budžeta un finansu komisijā.

Par 1.pantu. Tika saņemti Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi par redakcijas precizēšanu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Arī 1.panta otrajā daļā bija redakcijas precizējums. To ierosināja Juridiskais birojs, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. 3.pants. Saeimas Juridiskais birojs ierosināja svītrot panta trešo daļu, jo to jau reglamenē likums par budžetu un finansu vadību un par pašvaldību budžetiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Par 4., 5., 6.pantu priekšlikumu nebija.

Par 7.pantu. Ir Saeimas Juridiskā biroja divi priekšlikumi: viens - par likumprojekta tehnisko noformējumu, otrs - par panta daļas svītrošanu sakarā ar to, ka teksts ir pretrunā ar Ministru kabineta nodokļu likumdošanas pieņemšanas kārtību. Komisija šos priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, tālāk!

A.Poča. Par 7.panta ceturto daļu. Ir Juridiskā biroja priekšlikums par terminoloģijas precizēšanu. Komisija to atbalstīja.

Arī par piekto daļu ir līdzīgs Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 8.pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt redakciju. Komisija to atbalstīja. Un līdzīgs ir arī priekšlikums par šā paša panta trešo daļu, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par 9.pantu. Ir deputātes Počas priekšlikums, kas precizē kārtību, kādā tiek aprēķināts nodoklis. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča. Par 10., 11., 12., 13. un 14.pantu priekšlikumu nebija.

15.pants. Saeimas Juridiskais birojs ierosināja precizēt redakciju. Komisija to atbalstīja.

Par 16.pantu. Ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums precizēt panta redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 17.pantā priekšlikumu nebija.

18.pants. Ir deputātes Počas priekšlikums par precīzāku panta redakciju, kas nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un nodokļu administrēšanas institūcijas, Valsts ieņēmumu dienesta, kompetences. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Par 18.panta otro daļu. Ir Juridiskā biroja priekšlikums par panta precizēšanu. Komisija šo priekšlikumu par redakcijas precizēšanu atbalstīja.

Par 19., 20.pantu priekšlikumu nebija.

Un par "Pârejas noteikumiem". Ir deputātes Počas priekšlikums sakarā ar to, ka otrajā lasījumā tika svītrots 8.pielikums. Ierosināja precizēt panta redakciju par likuma spēkā stāšanās kārtību, bet Budžeta komisija ietvēra šo priekšlikumu savā priekšlikumā, kas jums ir redzams. Likums stājas spēkā 1996.gada 1.janvārī. Ir arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ka "Pârejas noteikumos" jāparāda likumi, kuri zaudē spēku, un komisija arī šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Par pielikumiem. Par 1.pielikumu. Ir Saeimas Juridiskā biroja divi priekšlikumi, kas precizē šā pielikuma atsevišķu punktu redakciju, un komisija šos priekšlikumus atbalstīja. Ir arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums precizēt likumprojekta 7.pielikuma redakciju.

Tā kā vairāk priekšlikumu nebija, lūdzu Saeimu akceptēt minēto likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kreituse, kādā sakarā lai es jums tagad dodu vārdu? Par kuru? Par 7.pielikumu. Lūdzu, jums vārds! Ilga Kreituse - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Runājot par 7.pielikumu, ir jāatzīst tas, ka mēs kārtējo reizi pagājām garām... un ir arī jāatzīst mūsu kļūda, ka mēs neesam iesnieguši šo papildinājumu vai labojumu. Bet to vajadzētu ņemt vērā, un varbūt to var iestrādāt vēlāk citā likumdošanā. Jo ar šo 7.pielikumu mēs paaugstinām cenu visa veida tarai, bet tanī pašā laikā neuzliekam par pienākumu nevienai valsts institūcijai rūpēties par to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja šo dažādā veida taru nodot un atgūt veikalā samaksāto vērtību. Tas ir paslīdējis garām. Ir ielikts datums, kurā ir jāsāk darboties maksāšanai, bet nav nevienam uzlikts par pienākumu, ka ir jāsāk... Pēdējais brīdis, kad ir jāatver, piemēram, plastmasas taras pieņemšanas punkti, vienreizējās izmantošanas trauku pieņemšanas punkti un tā tālāk... Jo visā šā 7.pielikuma pamatojums bija tikai viens - lai mēs varētu organizēt šīs otrreizējās izejvielas pieņemšanu un pārstrādāšanu. Tas šajā likumprojektā ir pilnīgi paslīdējis garām, un šobrīd neuzliek nevienam pienākumu to sākt darīt. Un tāpēc neaicinu jūs noraidīt šo likumprojektu kopumā, bet pārdomāt gan pašai komisijai, gan arī ministrijai, un, cik iespējams, īsākā laikā informēt gan valdību, gan arī Latvijas iedzīvotājus, kā viņi varēs atgūt šo naudiņu, ko no viņiem sāks iekasēt 1.janvārī par katru stikla burciņu, par katru plastmasas pudeli, par katru vienreizējās izmantošanas glāzi - un tā tālāk, un tā joprojām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, referente!

A.Poča. Es vienkārši gribēju Kreituses kundzei norādīt, ka otrajā lasījumā nobalsotajā redakcijā par 7.pielikumu... ir 4.punkts, kas nosaka, ka atmaksāšanas kārtību saskaņā ar šā likuma 3.panta un 17.panta noteikumiem regulēs Ministru kabineta noteikumi. Te noteikti tiks paredzēts, kad būs jāuzsāk šī atmaksāšana un kāds būs šis mehānisms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par dabas resursu nodokli" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 10. Likums ir pieņemts.

A.Poča. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tagad mums ir deputātu Kažas, Čepāņa, Ilgas Kreituses, Brūvera, Bukovska, Amerika, Staša, Stroganova un Krasohina pieprasījums tieslietu ministram Apsīša kungam sakarā ar drošības līdzekļa maiņu apcietinātajam Jānim Kaļvam.

"Pieprasām Tieslietu ministrijai uzsākt dienesta izmeklēšanu - izskatīt jautājumu par tiesneša Agra Rubeņa disciplināro atbildību un ziņot Saeimai par izmeklēšanas rezultātiem."

Aivars Endziņš. Bet mums nav paredzēta apspriešana. Par procedūru. Lūdzu!

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ja es nemaldos, Kārtības ruļļa 116.panta noteiktajā kārtībā... es uzskatu, ka tas nav izskatāms pēc būtības, jo tieslietu ministrs un Tieslietu ministrija ar šīm lietām nenodarbojas. Ir Augstākajā tiesā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, un ir rajonu un pilsētu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas, kuras izskata disciplinārās lietas. Un, cik es zinu, disciplinārā lieta ir jau ierosināta un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija šo gadījumu pēta. Bet tieslietu ministrs nevar iejaukties.

Cienījamie kolēģi! Es es gribētu vēlreiz atgādināt šā pieprasījuma iesniedzējiem, ka Saeima ir pieņēmusi speciālu likumu par tiesnešu disciplināro atbildību, tātad rīkošanās var notikt tikai saskaņā ar šo likumu. Tur ir reglamentēts, kādā veidā notiek disciplināro lietu izskatīšana. Bet tas neietilpst tieslietu ministra funkcijās. Vislabākajā gadījumā mēs varam šo jūsu pieprasījumu nosūtīt šai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai. (Starpsauciens no zāles: "Vai tad tiesnešus neviens nekontrolē?")

Sēdes vadītājs. Deputāts Igors Bukovskis. Es atvainojos!

Godātie deputāti! Kā es izprotu Saeimas Kārtības rulli? 126.pants: "Pieprasījumi, kurus iesniedzēji nav atzinuši par steidzamiem, nododami Pieprasījumu komisijai. Pieprasījumu komisijai pieprasījumi jāpārbauda un divu nedēļu laikā ir jāiesniedz Prezidijam atzinums, kurā ir jānorāda, vai pieprasījums ir pieņemams vai ne. Atzīstot pieprasījumu par pieņemamu, Pieprasījumu komisija to attiecīgi formulē un dod atzinumu par tā tālākvirzīšanu". Tāpēc man ir neērti šeit varbūt nevis aizrādīt, bet konstatēt, ka mēs par jūsu priekšlikumu, deputāt Endziņ, pēc būtības tādā veidā nevaram balsot.

135.pants: "Ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums ir balsojams vispirms." Nu to varētu. To varētu. Jā. Lūdzu zvanu! Viens var runāt "par" - viens "pret". Ja iesniedzēji vēlas runāt, tad lūdzu! Nevēlas neviens runāt. Tad balsojam deputāta Endziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 9, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts. Un līdz ar to šī lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā tādā veidā, kādā tā tika iesniegta izskatīšanai.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Trešais lasījums. Juridiskā komisija. To mēs esam izskatījuši. Un tad ir likumprojekts "Likums par īpašumtiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem". Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis - Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcija. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1033, tas ir likumprojekts "Likums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem". Attiecībā uz trešo lasījumu komisija ierosina svītrot 1. pantā atsauces uz publikācijas avotiem. Lūdzu akceptēt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Zaščerinskis. Par 2.pantu. Komisija ierosina precizēt 2.panta redakciju un aizvietot vārdus "ðo noteikumu 1.punktā" ar vārdiem "ðā likuma 1.pantā".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Zaščerinskis. Komisija ierosina precizēt redakciju un dot skaidrāku formulējumu arī likumprojekta 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

J.Zaščerinskis. Ierosina papildināt likumprojektu ar "Pârejas noteikumiem" ðādā redakcijā: ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.114 - noteikumi par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Likums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas objektiem" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"". Otrais lasījums. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš - "Latvijas ceļa" deputāts.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Par 5.pantu. Ir izteikti priekšlikumi par izmaiņām - svītrot vārdus "pilsētu domju un pagastu padomju lēmumiem". Jūs redzat šo tekstu. Juridiskā komisija, lai būtu uzskatāmāk un vienkāršāk, ierosina visu 5.pantu izteikt jaunā redakcijā un dot atsauci uz šiem likumiem, kā arī papildināt to ar atsauci vēl uz likumu par zemes komisijām, jo mēs nupat kā izdarījām un pieņēmām galīgajā redakcijā grozījumus likumā par zemes komisijām.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju deputātiem ir iebildumi? Nav. Redakcija ir pieņemta. Tālāk!

A.Endziņš. Tālāk - 21.pants. Par 21.pantu ir iesniegusi priekšlikumu frakcija "Tçvzemei un brīvībai". Viņi ierosina izteikt 21.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo, pieņemot panta pirmo daļu frakcijas "Tçvzemei un brīvībai" ierosinātajā redakcijā, ir uzreiz pretruna ar spēkā esošā likuma šā paša likuma - 7.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt šim skaidrojumam?Vai lūdz balsojumu? Piekrīt.

Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš. Tālāk ir papildinājums. Papildināt likumu ar 22.pantu. Juridiskā komisija ierosina pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju redakcionāli precizēt. Jo tur bija teikts, ka zemesgrāmatu nodaļas veido kopēju datorizētu informācijas sistēmu ar Valsts zemes dienestu, bet mēs šeit rakstām: "Zemesgrāmatu nodaļas un Valsts zemes dienests veido kopēju datorizētu informācijas sistēmu."

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 21.3.pantu, proti, ka zemes reformas laikā zemesgrāmatu nodaļa, konstatējot, ka lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes nodošanu īpašumā par samaksu ir nelikumīgs, paziņo par to attiecīgajai pilsētas domei vai pagasta padomei.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" pieņemšanu otrajā lasījumā!

A.Endziņš. Un galīgajā.

Sēdes vadītājs. To sēdes vadītājs pateiks pēc tam, kad būs balsojums. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas -1. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu"". Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Līgotnis - "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC).

Par šo projektu neviens priekšlikums nav iesniegts, un tajā neviens labojums nav izdarīts. Varam balsot par projektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - nav. Pieņemts otrajā lasījumā.

A.Līgotnis. Priekšlikumus gaidīsim līdz 19.septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Imants Kalniņš, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts.

I.Kalniņš (LNNK).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Mums ir lūgums šos nākamos divus jautājumus neizskatīt, jo nav referenta.

Sēdes vadītājs. Tas mums tiešām ir jāņem vērā un jūsu lūgums ir jāapmierina. Paldies.

Tālāk. Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par valsts pensijām"". Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisija. Referenta nav.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"". Otrais lasījums. Nu pagaidiet... tagad pēc likumprojekta par augu šķirnēm... ā, jūs par augu šķirnēm... Lūdzu! Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienības frakcija, - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā. Lūdzu! Es atvainojos!

V.Novakšānovs (LZS).

Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Lai mēs šodien labi varētu beigt darbu, es lūgtu, vai nevar nobalsot par šo likumprojektu kā steidzamu. (Starpsauciens no zāles: "Nevar tā!")

Sēdes vadītājs. Nu vajadzētu nedaudz komentēt, ko tas nozīmē - labi beigt darbu?

V.Novakšānovs. Par šiem priekšlikumiem par augu šķirņu aizsardzību tika izdebatēts jau pirmajā lasījumā, un pašreiz, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, nav saņemti priekšlikumi, un es zinu, ka, arī gatavojot to trešajam lasījumam, priekšlikumu nebūs, un, lai nevilktu garumā, bet lai šis likums varētu darboties, es vēlētos to šodien pieņemt kā steidzamu un... (Starpsaucieni: "Nevar tā. Otrais lasījums.")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, nomierinieties! Tātad lietas būtība ir tāda: deputāts Novakšānovs ierosina tagad likumprojektu izskatīt un pieņemt otrajā lasījumā un pēc tam, pēc balsošanas rezultātiem, viņš ierosinās acīmredzot trešo lasījumu, bet tas būs tad, kad mēs izskatīsim šo likumprojektu otrajā lasījumā, jo steidzamas lietas te vairs nav pieļaujamas, tas jau pirmajā lasījumā ir izskatīts. Tātad - lūdzu!

V.Novakšānovs. Tātad, cienījamie kolēģi, ir jāizskata likumprojekts "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"". Tautsaimniecības komisija, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, ne no deputātiem, ne arī no ministrijas nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un tāpēc lūdzu apstiprināt šo likumprojektu otrajā lasījumā. Teksts ir tāds, kāds bija pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! 63 - par, pret - nav, 1 - atturas. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Cienījamie kolēģi, un tagad es lūgtu, vai nevarētu to izskatīt trešajā lasījumā tagad, tūlīt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vai kādam no jums ir iebildumi, ja mēs šo likumprojektu tagad izskatīsim trešajā lasījumā?

Aivars Endziņš.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tādā gadījumā, pirms mēs nobalsojam par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, komisijai vajadzēja ierosināt atzīt to par steidzamu, tad šāda procedūra būtu pieļaujama. Bet, ja ir nobalsots pirmajā lasījumā un steidzamība nav bijusi ierosināta, tad pēc otrā lasījuma... ir skaidri un gaiši pateikts 104. pantā...

Sēdes vadītājs. Varbūt netērēsim laiku, ja... jums ir iebildumi...

A.Endziņš. ... un šis laiks nevar būt īsāks par 5 dienām. Mēs kārtējo reizi gribam atkāpties no likuma...

Sēdes vadītājs. Negribam... negribam... Lūdzu!

V.Novakšānovs. Paldies. Ņemot vērā...

Sēdes vadītājs. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Novakšānovs. 19. septembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Tā... Vai referents par likumprojektu par valsts pensijām nav parādījies? Ir atnācis referents. Lūdzu! Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par valsts pensijām"". Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (TSP).

Kolēģi! Tie ir divi dokumenti. Viens ir vēl rudens sesijas dokuments nr. 1164, un otrs ir komisijas atzinums ar numuru 1031.

Jautājuma būtība ir šāda. Ir jautājums par to, lai strādājošajiem pensionāriem izmaksātu pensiju pilnā apmērā. Šis priekšlikums bija iesniegts vēl rudenī, LNNK deputāti to parakstīja, un tas skanēja šādi (es to nolasīšu): strādājošie pensionāri saņem pensiju pilnā apmērā un algu, ja tā nepārsniedz valsts noteikto iztikas minimumu. Šajā sakarā radās viena problēma, jo uz šo brīdi, pēdējos gados, valdība nekur nav oficiāli izziņojusi iztikas minimumu.

Apsverot visu to, Sociālo un darba lietu komisija pieņēma lēmumu aicināt noraidīt šo LNNK deputātu priekšlikumu un attiecīgi iesniedza savu likumprojektu, kurš nākamceturtdien būs sēdes darba kārtībā un kurā mēs bez jebkādiem nosacījumiem definējam to, ka strādājošie pensionāri saņem pensiju pilnā apmērā. Es vēlreiz atkārtoju, ka šobrīd noteikt iztikas minimumu, kas jau divus gadus nav nekur oficiāli noteikts, ir diezgan sarežģīti. Tādēļ es nolasu jums komisijas lēmumu, kas aicina jūs noraidīt šo likumprojektu.

Bet es tomēr uzskatu, ka tas ir balsojams, un, uztraucoties par tām atsauksmēm, kas saņemtas no Finansu ministrijas un Labklājības ministrijas sakarā ar šā likumprojekta iesniegšanu, es šobrīd kā deputāte aicinu jūs izšķirties un atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Par procedūru? Nē... ja debatēs, tad... te jau ir piecēlušies kungi, kas grib runāt debatēs... Lūdzu! Aivars Endziņš - par lietas tālāku virzību.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kārtības ruļļa 136. panta kārtībā es ierosinātu balsot par lietas atlikšanu un nodošanu atpakaļ komisijai, un tad nākamajā reizē komisija var iesniegt savu alternatīvo projektu, un tad mēs varēsim to skatīt kopā. Bet tagad, es domāju, nebūtu pareizi aicināt balsot par šā likumprojekta noraidīšanu. Aicinu izmantot 136. pantu. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Viens var runāt "par", viens - "pret", jo, līdzko ir iesniegts tāds priekšlikums, mums tas ir jāizskata. Mēs tālāk nevaram virzīties.

Jā, lūdzu!.. Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova (TSP).

Es tomēr aicinu balsot par šo likumprojektu. Ja tas tiks atbalstīts, komisija savu likumprojektu var noņemt no izskatīšanas.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tā lieta sarežģījās... nu ir diezgan sarežgīti: ja tas tiks atbalstīts, tad tas tiks noņemts... Nu diemžēl... nu es nevaru raksturot diemžēl, bet Aivars Endziņš iesniedza priekšlikumu - nodot šo likumprojektu atpakaļ komisijai... tā izskatīšanu atlikt un nodot to atpakaļ komisijai... To var ierosināt viens deputāts... Bet ir vietā jūsu jautājums par to, ka mēs neesam pabeiguši debates, un tas ir pirmais lasījums, un mēs vēl ilgi un gari varam debatēt par to lietu. Bet deputāta Endziņa priekšlikums, protams, paliek. Un tagad ir pieteicies runāt deputāts Lambergs - Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcija. Un pēc tam visi vīri un sievas arī, kuri stāv kājās, arī runās. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK).

LNNK uztur spēkā šo iesniegto likumprojektu, ir neizprotama komisijas attieksme. Katrā ziņā otrajā lasījumā mēs paši iesniegsim attiecīgos labojumus, lai koriģētu šo iztikas minimuma jautājumu. Tā ka mēs lūdzam atbalstīt šo mūsu likumprojektu, un mēs labosim to otrajā lasījumā. Nekavēsim laiku. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Godātie deputāti, te tiešām, manuprāt, viss ir izšķirams ar balsojumu. Jo deputāts Endziņš izteica savus argumentus, bet tie ir deputāta argumenti, un viņš tos var izteikt un ierosināt likumprojekta izskatīšanu atlikt, taču tas, ka komisija ir noraidījusi šo likumprojektu, - tas neuzliek nekādas tālākas konsekvences deputātiem, Saeimā izskatot šo likumprojektu (es domāju - balsošanas ziņā). Ja es kaut ko neesmu pareizi sapratis, tad... Lūdzu! Deputāts Aivars Endziņš - vēlreiz.

A.Endziņš (LC).

Cienījamo priekšsēdētāj, es savu ierosinājumu izteicu tikai saistībā ar komisijas veidokli. Ja iesniedzēji to uztur spēkā, es no sava priekšlikuma atsakos. Un Saeima balso...

Sēdes vadītājs. Nu tad mēs esam pilnīgā skaidrībā. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par valsts pensijām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 3, atturas - 1. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 21. septembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

Tālāk. Lēmuma projekts "Par pilsonības piešķiršanu Aleksandram Konošēvičam par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Jānis Kokins - Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Zemnieku savienības deputāts. Lūdzu!

J.Kokins (LZS).

Augsti godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija šī gada 5. septembra sēdē izskatīja jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Aleksandram Konošēviča kungam. Komisijas lēmums ir pozitīvs.

Aleksandrs Konošēvičs šobrīd strādā par Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Latvijā ieradies 1943.gadā, brīvi pārvalda latviešu valodu, ir izaudzis un skolojies Rīgā, absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti latviešu plūsmā. Viņa pastāvīgās darba gaitas ir sākušā 1963.gadā pēc Rīgas Tehniskās universitātes absolvēšanas, kur viņš bija ieguvis satiksmes ceļu inženiera specialitāti. Pastāvīgi papildinot zināšanas, visu savu dzīvi viņš ir veltījis Latvijas ceļu attīstībai. 1980.gadā...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet!

J.Kokins. ...parasti studenti ir uzmanīgāki nekā mūsu kolēģi. 1980.gadā par maģistrālo autoceļu tīkla attīstību iebraukšanai Rīgā viņam tika piešķirta valsts prēmija. Pēc tam viņš ir ņēmis dalību Latvijas tiltu izbūvē - gan Lorupes tilta, gan Jūrmalas un Jelgavas apvedceļu būvē. 1985.gadā viņam tika piešķirts Nopelniem bagātā celtnieka nosaukums. Šobrīd Konošēvičs ministrijā vada nacionālo nozaru programmu, attīstību un stratēģisko plānošanu ceļu būves jomā. Galvenie, kā jau dzirdējāt, nopelni Konošēviča kungam, kas ir Latvijas labā, tas ir darbs Latvijas ceļu - es lietoju daudzskaitli, nevis vienskaitli - būvniecības izvēršanā, projektēšanā un tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, deputāts Juris Sinka - "Tçvzemei un brīvībai".

J.Sinka (TB).

Es nedomāju, ka darbība padomju Latvijas struktūrās ar padomju Latvijas projektiem, kas visi bija iecerēti Maskavā, ir jebkāds iemesls, lai šai personai dotu ārpus kārtas pilsonību. Vai šī persona ir aktīvi piedalījusies cīņā par brīvu, neatkarīgu Latviju? To es neredzu, bet te ir pierādījumi par viņa aktīvu partijas darbu augstā līmenī. Es domāju, ka tas ir absurds - tādā veidā turpināt piešķirt nepilsoņiem pilsonību. Kādreiz to piešķīra par cīņām, brīvības cīņām brīvās Latvijas dēļ, kur cilvēki lika savu dzīvību uz spēles, bet šajā gadījumā, es domāju, tā ir mūsu pilsonības jautājuma ārkārtīga palētināšana. Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāte Laviņa, pēc tam - Kreituse.

L.Laviņa (L).

Cienījamie kolēģi! Man ļoti interesanti šeit liekas laiku pa laikam klausīties, ka cilvēks, kurš dzīvojis un strādājis padomju laikā, gluži vienkārši neko labu nav darījis Latvijai. Tad gribu mazliet atgādināt, ka arī padomju Latvijā bija jābūvē ceļi, viņi tika būvēti, apsaimniekoti, inženieri strādāja, celtnieki cēla un būvēja. Starp citu, gribu arī mazliet piebilst iepriekšminētajam, ka arī šodien mums ir vajadzīgi ceļi un ka to būvētāji, projektētāji arī šodien strādā Latvijā. Un starpība ir tikai tā, ka tie, kuri vada mašīnas vai ir gājēji pa šiem ceļiem, ir izjutuši strauju kritumu tieši ceļu kvalitātes un apsaimniekošanas ziņā. Es uzskatu, ka šāda veida uzstāšanās pret cilvēku - profesionāli, kas tik tiešām Latvijai ir labu darījis visu savu mūžu, tādā interpretācijā gluži vienkārši ir tendencioza, un, es gribētu teikt, arī bīstami tendencioza. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse.

I.Kreituse (DPS).

Cienījamie kolēģi! Mums tomēr būtu jābūt saprātīgiem, un tad, kad mēs noraidām kādu vai sakām, ka mums viņš nav vajadzīgs un ka mums nevienu nevajag, ka mums vajag tikai brīvības cīnītājus, tad es saprotu tos, kas staigā ar plintēm, šauj vai, kā saka, arestē, vai ņem ciet, vai tikai cīnās visu laiku... Man liekas, ka Latvijai ir sen pienācis laiks... ka mums vajag cilvēkus, kas strādā un kas veido. Un, ja mēs runājam par šo konkrēto cilvēku, tad vispirms mums, Saeimai, arī būtu kādreiz jāpadomā par to, ka mēs esam vienu cilvēku kategoriju no represēto skaita izlikuši ārā, jo šis cilvēks Latvijā neienāca ne kā okupants, ne kā iesūtītais, ne kā armijas pārstāvis, bet šis cilvēks 1943. gadā Latvijā tika atvests piespiedu kārtā - vācu okupācijas laikā kopā ar savu māti, augsta ranga speciālisti, lai strādātu pie vācu ieroču ražošanas un remonta. Un tā viņš šeit palik. Tātad viņš ir pārvietots vardarbīgā kārtā okupācijas režīma gados. Es nosaukšu jums tikai divus objektus, kas ir veidoti šī cilvēka vadībā. Un pēc šī balsojuma tiem, kuri uzskata, ka šis cilvēks neko nav darījis, bet pildījis tikai Maskavas pavēles, es ieteiktu pa šiem ceļiem nebraukt, jo šis cilvēks ir tas, kas vadīja un veidoja Latvijā tādas divas svarīgas lietas kā tiltu pār Lorupes gravu... - es ieteiktu tātad turpināt braukt pa apakšu un līkumot uz priekšu... un Jūrmalas maģistrāli... vēlams atgūt to ceļu, pa kuru savā laikā brauca Zigfrīds Meierovics, jo tas ir būvēts Latvijas laikā un pareizs. Un tāpēc būsim apdomīgi un kritiski paši pret sevi, ko mēs runājam šeit, jo tā jau nav tikai cīņa starp domām, mēs šodien runājam par cilvēku, par cilvēka dzīvi un vērtējam cilvēka darbu, tāpēc nevajadzētu tā vienkārši mums, kad mēs spriežam par šiem cilvēkiem, teikt, ka tas ir tāds un tas ir šitāds, padomāsim arī par to, kādi mēs paši uz tā fona izskatāmies.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ja tik daudz ir runātāju, tad lemsim nākamajā... Nu tik ļoti grib deputāts Žīgurs... Deputāts Endziņš - lūdzu!

A.Endziņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi un cienījamais Sinkas kungs! Kamēr jūs gozējāties saulītē kaut kur aiz robežas, Konošēviča kungs 1991.gada janvārī un augustā šeit rūpējās par barikāžu nodrošināšanu ar smago ceļa tehniku. Lūdzu, ņemiet to vērā! Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Žīgurs.

A.Žīgurs (LNNK).

Godātie deputāti! Jūs labi saprotat, ka tagad ir vēlēšanu laiks, un katra partija... neteiksim katra, bet dažas partijas sāk izmantot savus sponsorus un tagad vienu pēc otra piešķir nopelnus. Saprotams, ka tie var būt partijas cilvēkiem nopelni, ne jau Latvijas labā. Es nerunāju taisni par šo gadījumu vienīgi, bet arī par to, kā jau iepriekš ir noticis, un šīs piešķiršanas jau pārvēršas par tādu... kā mums jau pārvērtās Triju Zvaigžņu ordeņu dalīšana. Tas taču neiet cauri! Es ierosinu atturēties vai noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus ieņemt savas vietas, un balsosim par lēmuma projektu "Uzņemt Latvijas pilsonībā Aleksandru Konošēviču par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 3. Aleksandrs Konošēvičs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

J. Kokins. Paldies komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju! Reģistrēsimies! Irēnu Folkmani - Saeimas sekretāra biedri - lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies! (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Kad būs nākamā sēde?")

Godātie deputāti! Atskan jautājumi par nākamo sēdi. Mazu uzmanību! Kā jau vienojās Frakciju padome kopā ar Saeimas Prezidiju, mēs katru pirmdienu pulksten 15.00 lemjam par to, vai ir vajadzīga papildu sēde un vai ir nepieciešams kādus likumprojektus izskatīt ārpus kārtas. Prezidijā mums pagaidām nav tādu nodomu, ka būtu vajadzīga papildu sēde, bet, ja atnāks frakciju vadītāji un komisiju priekšsēdētāji un tādu lūgs, tad kopā lemsim par to. Lūdzu!

I.Folkmane (5.Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Dzintars Ābiķis... Dzintars Ābiķis ir zālē.

Mariss Andersons,

Martijans Bekasovs,

Aivars Berķis,

Imants Daudišs,

Andris Grots,

Andris Gūtmanis,

Kārlis Jurkovskis,

Imants Kalniņš... Preses konferencē ir Imants Kalniņš.

Viesturs Pauls Karnups... Ir zālē.

Vilnis Kazāks... Arī ir zālē.

Ojārs Kehris,

Mārtiņš Ādams Kalniņš,

Odisejs Kostanda,

Janīna Kušnere,

Uldis Lakševics,

Voldemārs Novakšānovs... Novaksānovs ir preses konferencē.

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Aida Prēdele... Preses konferencē.

Jānis Ritenis,

Andris Rozentāls,

Indra Sāmīte,

Andris Saulītis,

Andrejs Siliņš,

Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi! Visus darba kārtības jautājumus, kuri tika iekļauti un kurus komisijas pašas nenoņēma, esam izskatījuši. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute


SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 13. un 14.septembra rudens sesijas sēde

(14.septembris)


Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar Iedzīvotāju reģistruææ

(1.lasījums) (Steidzams) (Turpinājums) (Pārtraukta

izskatīšana)

(890. un 976.dok.) - 1.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Pilsonības likumāæ (1.lasījums)

(895. un 977.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 2.lpp.

Debates - dep. N.Krasohins - 3.lpp.

Par darba kārtību - 4.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Kalniņš - 4.lpp.


Likumprojekts æPar Latvijas Republikas pievienošanos

1985.gada 1.septembra Eiropas satelīttelekomunikācijas

organizācijas (EUTELESAT) konvencijaiæ (1.lasījums)

(Atdots atpakaļ komisijai)

(86. un 981.dok.)

Ziņo - dep. I.Kreituse - 4.lpp.




Likumprojekts æPar Latvijas Republikas un Izraēlas

Valsts valdības līgumu par gaisa satiksmiæ

(1.lasījums) (Steidzams)

(583. un 982.dok.)

Ziņo - dep. M.Zvaigzne - 5.lpp.


Likumprojekts æPar Latvijas Republikas un Izraēlas

Valsts valdības līgumu par gaisa satiksmiæ

(2.lasījums)

(583. un 982.dok.)

Ziņo - dep. M.Zvaigzne - 6.lpp.


Likumprojekts æPar Latvijas Republikas valdības un

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes

valdības līgumu par pārvadājumiem ar autotransportuæ

(1.lasījums) (Steidzams)

(584. un 983.dok.)

Ziņo - dep. M.Zvaigzne - 7.lpp.

Likumprojekts æPar Latvijas Republikas valdības un

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes

valdības līgumu par pārvadājumiem ar autotransportuæ

(2.lasījums)

(584. un 983.dok.)

Ziņo - dep. M.Zvaigzne - 7.lpp.



Likumprojekts æPar Latvijas Republikas valdības un

Grieķijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu

un savstarpēju aizsardzībuæ (1.lasījums) (Steidzams)

(867. un 985.dok.)

Ziņo - dep. M.Zvaigzne - 8.lpp.


Likumprojekts æPar Latvijas Republikas valdības un

Grieķijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu

un savstarpēju aizsardzībuæ (2.lasījums)

(867. un 985.dok.)

Ziņo - dep. M.Zvaigzne - 8.lpp.

Likumprojekts æPar Latvijas Republikas un Kanādas

konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu

nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un

kapitāla nodokļiemæ(1.lasījums) (Steidzams)

(864. un 986.dok.)

Ziņo - dep. M.Zvaigzne - 8.lpp.


Likumprojekts æPar Latvijas Republikas un Kanādas

konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu

nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un

kapitāla nodokļiemæ (2.lasījums)

(864. un 986.dok.)

Ziņo - dep. M.Zvaigzne - 9.lpp.



Likumprojekts æPar Latvijas Republikas valdības un

Somijas Republikas valdības līgumu par savstarpēju

palīdzību muitas jautājumosæ (1.lasījums) (Steidzams)

(881. un 987.dok.)

Ziņo - dep. M.Zvaigzne - 9.lpp.

Likumprojekts æPar Latvijas Republikas valdības un

Somijas Republikas valdības līgumu par savstarpēju

palīdzību muitas jautājumosæ (2.lasījums)

(881. un 987.dok.)

Ziņo - dep. M.Zvaigzne - 10.lpp.

Saeimas deputātu pieprasījumsØjautājums iekšlietu

ministram J.Ādamsonam - 10.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Stankēviča - 10.lpp.

- dep. A.Endziņš - 11.lpp.

Par procedūru - dep. R.Jonītis - 11.lpp.

Atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu iekšlietu

ministram J.Ādamsonam

Ziņo - iekšlietu ministrs J.Ādamsons - 12.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar valsts budžetu

1995.gadamææ (1.lasījums)

Priekšlikums - dep. I.Kalniņš - 14.lpp.

Ziņo - Ministru prezidents M.Gailis - 14.lpp.

- finansu ministre I.Sāmīte - 15.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 17.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 18.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 18.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 24.lpp.

- Ministru prezidents M.Gailis - 26.lpp.

- dep. J.Vaivads - 27.lpp.

- dep. A.Grots - 29.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 30.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Kreituss - 31.lpp.

- dep. P.Tabūns - 36.lpp.

- dep. V.Novakšānovs - 38.lpp.

- valsts ministre Finansu ministrijā A.Poča - 40.lpp.

- dep. J.Lucāns - 41.lpp.

- dep. M.Ā.Kalniņš - 46.lpp.

- izglītības ministrs J.Gaigals - 47.lpp.

- dep. L.Stašs - 48.lpp.

- dep. I.Kalniņš - 50.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 53.lpp.

- dep. E.Kide - 55.lpp.

- finansu ministre I.Sāmīte - 58.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 60.lpp.




Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar vārda, uzvārda un

tautības ieraksta maiņuææ (2.lasījums) (Pārtraukta

izskatīšana)

(897. un 988.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 62.lpp.

Debates - dep. V.P.Karnups - 62.lpp.

Likumprojekts æLikums par zemes dzīlēmæ (2.lasījums)

(Atlikts un nodots atpakaļ komisijai)

(528. un 993.dok.)

Ziņo - dep. M.Graudiņš - 65.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Endziņš - 67.lpp.

Likumprojekts æPar slimības un maternitātes

pabalstiemæ (1.lasījums)

(884. un 994.dok.)

Ziņo - dep. A.Glāzītis - 69.lpp.

Debates - dep. A.Endziņš - 71.lpp.

Likumprojekts æPar dzīvokļa īpašumuæ (2.lasījums)

(383. un 999.dok.)

Ziņo - dep. K.Lībane - 73.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi Saeimas vēlēšanu likumāæ

(1.lasījums)

(893. un 995.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 85.lpp.

Debates - dep. M.Ā.Kalniņš - 86.lpp.

Likumprojekts æPar sociālo palīdzībuæ (2.lasījums)

(610. un 997.dok.)

Ziņo - dep. A.Prēdele - 87.lpp.

Debates - dep. L.Kuprijanova - 90.lpp.

- valsts ministrs V.Makarovs - 91.lpp.

- dep. P.Elferts - 92.lpp.

- dep. M.Budovskis - 93.lpp.

- dep. A.Poča - 94.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 95.lpp.

- dep. P.Elferts - 95.lpp.

- dep. L.Kuprijanova - 97.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Ministru prezidentam

M.Gailim par Jelgavas dzelzbetona rūpnīcas likvidāciju

(1051.dok.)

Ziņo - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 100.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Latvijas Republikas Ministru

kabinetam par privatizēto valsts uzņēmumu īpašniekiem,

par algām Privatizācijas aģentūras darbiniekiem, par to,

kā notiek privatizējamo uzņēmumu darbinieku informēšana

par gatavojamo privatizāciju

(1054.dok.)

Ziņo - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 101.lpp.

Saeimas deputātu jautājums Latvijas Republikas

izglītības un zinātnes ministram J.Gaigalam par

atbildes nesniegšanu uz Siguldas skolu 116 skolotāju

vēstuli

(1055.dok.)

Ziņo - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 102.lpp.

Saeimas deputātu jautājumi Ministru prezidentam

M.Gailim un finansu ministrei I.Sāmītei par dotāciju

samazināšanu pašvaldībām un par valdības papildus

pasākumiem, lai stabilizētu to pašvaldību darbu,

kuras zaudējušas līdzekļus bankā æBaltijaæ

(1057.dok.)

Ziņo - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 102.lpp.

Saeimas deputātu pieprasījums tieslietu ministram

R.Apsītim sakarā ar drošības līdzekļu maiņu

apcietinātajam J.Kaļvam

Ziņo - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 103.lpp.

Likumprojekts æPar dabas resursu nodokliæ

(3.lasījums)

(1023. un 1023.-a dok.)

Ziņo - dep. A.Poča - 103.lpp.

Debates - dep. I.Kreituse - 106.lpp.


Saeimas deputātu pieprasījums tieslietu ministram

R.Apsītim sakarā ar drošības līdzekļu maiņu

apcietinātajam J.Kaļvam

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 108.lpp.


Likumprojekts æLikums par īpašuma tiesību atjaunošanu

uz zemi, kura aizņemta ar īpaši aizsargājamiem dabas

objektiemæ (3.lasījums)

(1033.dok.)

Ziņo - dep. J.Zaščerinskis - 109.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar 1937.gada

22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu

un spēkā stāšanās kārtībuææ (2.lasījums) (Steidzams)

(900., 900.-a un 1035.dok.)

Ziņo - dep. A.Endziņš - 111.lpp.

Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar personu

noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju

vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu

atlīdzināšanuæ (2.lasījums)

(715., 843. un 1010.dok.)

Ziņo - dep. A.Līgotnis - 112.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Kalniņš - 113.lpp.



Likumprojekts æGrozījumi likumā æPar augu šķirņu

aizsardzībuææ (2.lasījums)

(708. un 1034.dok.)

Ziņo - dep. V.Novakšānovs - 114.lpp.

Par procedūru - dep. A.Endziņš - 115.lpp.

Likumprojekts æPar grozījumiem Latvijas Republikas

likumā æPar valsts pensijāmææ (1.lasījums)

(1164. un 1031.dok.)

Ziņo - dep. L.Kuprijanova - 116.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Endziņš - 117.lpp.

- dep. A.Lambergs - 118.lpp.

- dep. A.Endziņš - 118.lpp.

Lēmuma projekts æPar pilsonības piešķiršanu

Aleksandram Konošēvičam par īpašiem nopelniem

Latvijas labāæ

(1026.dok.)

Ziņo - dep. J.Kokins - 119.lpp.

Debates - dep. J.Sinka - 120.lpp.

- dep. L.Laviņa - 120.lpp.

- dep. I.Kreituse - 121.lpp.

- dep. A.Endziņš - 122.lpp.

- dep. A.Žīgurs - 122.lpp.

Par Saeimas papildus sēdi - 123.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāra

biedre I.Folkmane - 123.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta