Latvijas Republikas 5. Saeimas ārkārtas sēde

1995. gada 10. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Paziņoju par atklātu 10. maija Saeimas ārkārtas sēdi, kuru saskaņā ar Kārtības ruļļa 38. pantu sasauc Saeimas Prezidijs, ņemot vērā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu. Prezidijs ir izsludinājis šādu darba kārtību:

1. Likumprojekts "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām", trešais lasījums.

2. Likumprojekts "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums", otrais lasījums.

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību. Likumprojekts "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām". Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Šo abu likumprojektu izskatīšanas steidzamību diktēja tas, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas. It īpaši likumu par vēlēšanu komisijām ir nepieciešams pieņemt tādēļ, ka, kā jūs zināt, ir uzsākta parakstu vākšana, bet otrajā stadijā parakstu vākšana norit ar vēlēšanu komisiju palīdzību, un tādēļ, lai nebremzētu šīs Latvijas Satversmē nostiprinātās tautas tiesības ierosināt likumprojektus, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk pieņemt likumu par vēlēšanu komisijām. Bez tam, kā to liecina iepriekšējo vēlēšanu pieredze, vēlēšanu komisiju izveidošana ilgst diezgan garu laika periodu, tādēļ arī komisija ierosināja šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā. Komisija ir saņēmusi un pēc otrā lasījuma izdarījusi likumprojektā desmit grozījumus. Pirmais attiecas uz 1.panta trešo daļu - šajā pantā skaitlis "10" tiek aizstāts ar skaitli "15". Tādējādi paziņojums par vēlēšanu iecirkņu skaitu un to atrašanās vietu atkārtoti publicējams oficiālā laikrakstā 15 dienas pirms vēlēšanām, nevis desmit dienas (kā tas bija noteikts otrajā lasījumā), lai pēc iespējas savlaicīgāk varētu iepazīties ar iecirkņu atrašanās vietu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 1. panta redakciju ir kādas iebildes saskaņā ar šo labojumu? Nav. 1.panta redakcija apstiprināta.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina likumprojekta 6. pantu papildināt ar jaunu trešo daļu, vienlaikus izdarot grozījumus arī 20. panta otrajā daļā un izsakot 6. pantu šādā redakcijā: "Par iecirkņu komisijas locekli nevar būt persona, kura ir pieteikta par deputāta kandidātu vai ir kandidātu saraksta iesniedzēja, vai deputāta atsaukšanas ierosinātāja." Līdzšinējo ceturto daļu... līdzšinējo trešo daļu uzskatīt par ceturto daļu. Šis grozījums izdarīts pēc Juridiskā biroja priekšlikuma, lai nebūtu šāda veida likumpārkāpumu. Tātad komisija pieņēma Juridiskā biroja ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Pret komisijas redakciju 6. pantam deputātiem ir iebildes? Nav. Šī redakcija ir akceptēta.

J.Lagzdiņš. Nākamais grozījums attiecas uz likumprojekta 15. pantu. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 15. panta otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "un atsaucamais deputāts vai viņa pilnvarota persona". 15. pantā ir runa par to, kam ir tiesības piedalīties komisijas sēdēs. Tātad sēdēs var būt klāt žurnālisti, Tieslietu ministrijā reģistrēto politisko organizāciju un partiju pilnvarotas personas. Ņemot vērā to, ka mums ir spēkā jau gandrīz gadu likums par deputātu atsaukšanu, lietderīgi būtu arī atsaucamajam deputātam vai viņa pilnvarotai personai dot tiesības būt klāt komisijas sēdēs gadījumos, kad tiek izlemti jautājumi, kas skar šā deputāta atsaukšanu, tādēļ arī komisija ierosināja izdarīt šādu papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. 15. panta redakcija ir akceptēta.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 16. pantu pēc otrā teikuma ar jaunu teikumu šādā redakcijā: "Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss." 16. pantā, godātie kolēģi, ir runa par to, kādā veidā vēlēšanu komisijas pieņem lēmumus, un, ņemot vērā iepriekšējo vēlēšanu praksi un to informāciju, ko mums sniedza Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Atis Kramiņš, mēs papildinājām šo pantu ar komisijas piedāvāto redakciju, jo bieži vien ir tā, ka komisijas sēdēs piedalās 6, 8 vai 10 komisijas locekļi, kuru balsis sadalās līdzīgi, un komisijai nav iespējams pieņemt lēmumus, tādēļ arī komisija ierosina izdarīt šādus grozījumus 16.pantā.

Sēdes vadītājs. Pret 16. panta redakciju ir iebildes? Nav. Akceptēts. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 20. pantā atbildīgā komisija ierosina izslēgt šā panta otrajā daļā vārdus "vai iecirkņa komisijas". Tas ir redakcionāls grozījums, kas bija ieviesies otrā lasījuma laikā kļūdas dēļ.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Nākamais grozījums attiecas uz 24. pantu. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt vairākus redakcionālus grozījumus, kuri skan šādi: "Aizstāt 24. panta 6. punktā vārdus "protokolu par balsu skaitīšanas rezultātiem" ar vārdiem "balsu skaitīšanas protokolu". Šāds grozījums tiek izdarīts arī 25. panta 6. punktā, 26. panta 6. punktā un 27. panta 5. punktā un 31. pantā. Bez tam ir priekšlikums - 24. panta 7. punktā aizstāt vārdus "pârskatu" ar vārdiem "noteiktas formas pārskatu". Tie visi, godātie kolēģi, ir redakcionāla rakstura grozījumi, kas izdarīti pēc Juridiskā biroja ierosinājuma.

Sēdes vadītājs. Vai pret šiem grozījumiem, kurus ierosina atbildīgā komisija, deputātiem ir iebildes? Nav. Esam akceptējuši.

J.Lagzdiņš. Attiecībā uz 26. pantu atbildīgā komisija ierosina papildināt panta pirmo daļu pēc vārdiem "Satversmes grozījumu projekts" ar vārdiem "kâ arī gadījumos, ja Valsts prezidents ir apturējis likuma publicēšanu". Šādu papildinājumu bija nepieciešams izdarīt tādēļ, ka Satversmē ir minēts arī cits gadījums, kad likumprojekts, kuru pieņēmusi Saeima, tiek nodots tautas nobalsošanai. Tie ir gadījumi, kad Valsts prezidents ir apturējis likuma publicēšanu. Arī šādos gadījumos, lai varētu saskaņot šos abus normatīvos aktus, komisija ierosināja izdarīt attiecīgus grozījumus 26. panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina 27. panta 4. punktā izdarīt redakcionālus grozījumus, izsakot to šādā redakcijā: "Nodrošina balsošanas zīmju izgatavošanu un nogādāšanu iecirkņu komisijām". Šajā pantā ir runa par deputātu atsaukšanu, un, lai saskaņotu pantus, bija nepieciešams izdarīt šādu grozījumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Pēdējais grozījums attiecas uz pārejas noteikumiem, un komisija ierosina pārējas noteikumus izteikt šādā redakcijā: "Pilsētu domēm, rajonu padomēm un pagastu padomēm pastāvīgās vēlēšanu komisijas izveidojamas līdz 1995. gada 15. jūnijam." Tādējādi mēs grozām to redakciju, kura tika pieņemta otrajā lasījumā un ar kuru mēs pienākumu - izveidot komisijas - uzdevām līdz 1. maijam. Šāds grozījums, kā jūs, godātie kolēģi, paši saprotat, ir nepieciešams tādēļ, ka šis svarīgais likumprojekts tiek pieņemts šodien, tas ir, maijā, un vēlēšanas ir rudenī. Tātad es aicinu, godātie kolēģi, akceptēt arī šo priekšlikumu un likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Pret pēdējo komisijas priekšlikumu - "pilsētu domēm, rajonu padomēm un pagastu padomēm, pastāvīgās vēlēšanu komisijas izveidojamas līdz 1995. gada 15. jūnijam" - nav iebildes? Nav iebildes. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Tālāk izskatīsim likumprojektu "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums", otrais lasījums. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC).

Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Likumprojektu "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums" mēs pieņēmām pirms diviem mēnešiem. Šajā laikā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir saņēmusi četrus LNNK frakcijas deputātu priekšlikumus un pa vienam priekšlikumam no deputātiem Leiškalna, Seiksta un Māra Graudiņa. Māra Graudiņa un Antona Seiksta priekšlikumi ar šo deputātu piekrišanu pēc būtības tiks izskatīti, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam. Turklāt es gribētu jūs informēt, ka deputāts Seiksts iesniedza ļoti svarīgu priekšlikumu, attiecībā uz kuru mēs izprasījām atzinumus no lielākajām Latvijas konfesijām un baznīcām. Un deputāta Seiksta priekšlikums bija tāds, ka reliģiskajām organizācijām vajadzētu ar likumu aizliegt finansēt politiskās organizācijas. Līdz šim mēs esam saņēmuši Romas katoļu baznīcas Rīgas metropolijas kūrijas arhibīskapa metropolīta Jāņa Pujāta pozitīvu atzinumu par šo priekšlikumu, tāpat esam saņēmuši arī vecticībnieku baznīcas centrālās padomes pozitīvu atzinumu, un uz trešo lasījumu šis priekšlikums tiks izskatīts pēc būtības. Bez tam komisija pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi 23 grozījumus.

Pirmais grozījums attiecas uz likumprojekta 2. pantu. Komisija 2. panta 4. punktu ir redakcionāli precizējusi, izsakot to šādā redakcijā: "Politiskās organizācijas un partijas tiek finansētas no citiem finansēšanas avotiem, izņemot tos, no kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt politiskās organizācijas un partijas". Kā jūs redzat no likumprojekta teksta, politiskās organizācijas var tikt finansētas no biedru naudas, no ziedojumiem, no ienākumiem no saimnieciskās darbības, kā arī no citiem avotiem, no kuriem ar likumu nav aizliegta politisko organizāciju finansēšana.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk komisija, ņemot vērā pirmajā lasījumā izteiktās domas debatēs, apvienoja 2. panta otro un trešo daļu. Šī apvienojuma jēga ir tāda, ka pirmajā lasījumā mēs pieņēmām normu, kas nosaka, ka ziedojums ir fiziskās vai juridiskās personas finansu līdzekļu un naudas, kā arī vērtspapīru bezatlīdzības nodošana politiskās organizācijas (partijas) īpašumā. Savukārt par dāvinājumu mēs pieņēmām normu, kas nosaka, ka dāvinājums ir mantas bezatlīdzības nodošana. Sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, šīs normas tika apvienotas, izsakot to šādā redakcijā: "Dâvinājums, ziedojums šā likuma izpratnē ir fiziskajai vai juridiskajai personai piederošu naudas vai citu finansu līdzekļu vai arī kustamās vai nekustamās mantas bezatlīdzības nodošana politiskās organizācijas (partijas) īpašumā."

Sēdes vadītājs. Nav iebildes? Nav. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Ņemot vērā to, ka pirms mēneša Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām", mūsu pieņemtajos grozījumos tika ietverta norma, kas nosaka, ka ienākumi, ko sabiedriskās organizācijas ir guvušas no biedru naudas un iestāšanās naudas, nav apliekami ar nodokļiem.

Godātie kolēģi, es atvainojos! Es mazliet kļūdījos. Tas ir par nākamo pantu. Tātad komisija, ņemot vērā pirmajā lasījumā izteiktos priekšlikumus un iebildumus pret to...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, precizēsim, kuru pantu mēs tagad izskatām!

J.Lagzdiņš. Jā, godātie kolēģi, runa šobrīd ir par 3.pantu, kurā ir pateikts par biedru naudu un iestāšanās naudu. Tātad tāpat kā likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" mēs pieņēmām analogu normu arī likumā par politiskajām organizācijām pirmajā lasījumā, kura skanēja šādi: "Politiskās organizācijas (partijas) biedri, kuri nav samaksājuši biedru naudu, nav uzskatāmi par parādniekiem civiltiesiskajā izpratnē un uz viņu mantu nevar vērst piedziņu." Šo normu komisija ierosina izslēgt no likumprojekta, jo analogu normu mēs pieņēmām jau likumā par sabiedriskajām organizācijām. Tā ka šī norma ir lieka. Es mazliet kļūdījos ar 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Pret 3.pantu un šo komisijas piedāvāto priekšlikumu nav iebildes? Nav iebildes. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Tālāk par 4.pantu. Komisija ir izdarījusi trīs grozījumus. Komisija ierosina divus analogus grozījumus attiecināt uz 4.panta pirmo daļu, papildinot pirmās daļas 2. un 3.punktu ar šādiem vārdiem: "Ievērojot šā likuma 6.pantā minētos ierobežojumus". Šāds redakcionāls papildinājums ir nepieciešams tādēļ, lai saskaņotu 4.pantu ar 6.pantu, kurā ir minēti finansēšanas ierobežojumi, lai nebūtu pretrunas starp abiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes pret šo priekšlikumu? Nav. Akceptējam. Tālāk!

J.Lagzdiņš. Ārkārtīgi svarīgus grozījumus un priekšlikumus komisija izskatīja par 4.panta otro daļu. Es, godātie kolēģi, gribu jums atgādināt, ka, izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, mēs noteicām, ka Latvijas pilsonis vai persona, kura Latvijā ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kalendārā gada laikā vienai politiskajai organizācijai vai partijai var ziedot kopsummā ne vairāk kā 5000 latu, bet juridiskā persona - 25 000 latu. Izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, tika izteikti daudzi un dažādi priekšlikumi par to, kā būtu jāprecizē šī norma. Tika izteikti priekšlikumi samazināt šo summu un noteikt vienādu šo maksimālo ziedojamo naudas summu gan juridiskajām, gan fiziskajām personām. Pēc pirmā lasījuma komisija saņēma rakstveidā divus priekšlikumus.

Pirmais priekšlikums, kuru iesniedza LNNK frakcijas deputāti, ierosināja noteikt, ka juridiskā persona vienai politiskajai partijai var ziedot kalendārā gada laikā ne vairāk kā 30 000 latu. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, paliekot pie domas, ka maksimālā ziedojamā summa būtu 25 000 latu. Tomēr, ņemot vērā deputāta Kiršteina izteikto domu, kuru viņš izteica, debatējot par likumprojektu pirmajā lasījumā, ka būtu jāvienādo maksimālā summa gan juridiskajām, gan fiziskajām personām, komisija ierosina izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā: "Juridiskā vai fiziskā persona vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā var dāvināt (ziedot) finansu līdzekļus vai mantu par summu, kura nepārsniedz 25 000 latu." Vienlaikus komisija noraidīja deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu, kurš ierosināja maksimālo summu noteikt 10 000 latu apmērā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ir konkrēti priekšlikumi no LNNK frakcijas. Ir arī deputāta Leiškalna priekšlikums iesniegšanas kārtībā, bet balsosim tos, jo frakcija lūdz balsojumu.

Godātie deputāti! Lūdzu, esiet tik laipni, iepazīstieties ar šīm redakcijām! Mēs izskatām 4.panta otro daļu. Trīs balsojumi mums ir iespējami.

LNNK frakcijas priekšlikums - izteikt 4.panta otro daļu pēc vārda "atļaujams" šādā redakcijā: "... kā arī juridiskās personas kalendārā gada laikā vienai politiskajai organizācijai (partijai) var ziedot kopsummā ne vairāk kā 30 000 latu".

Deputāts Leiškalns iesaka 4.panta otrās daļas beigās paredzēt, ka juridiskā vai fiziskā persona var ziedot vienai politiskajai organizācijai (partijai) gada laikā summu, kura nepārsniedz 10 000 latu.

Komisija ierosina, ka juridiskā vai fiziskā persona vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā var dāvināt (ziedot) finansu līdzekļus vai mantu par summu, kura nepārsniedz 25 000 latu.

Vai pret procedūru ir kādas iebildes deputātiem? Nav. Tātad, lūdzu, pirmais balsojums būs par LNNK frakcijas ierosinājumu 4.panta otrajai daļai. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 19, atturas - 13. Nav pieņemts.

Godātie deputāti, lūdzu uzmanību! 32 - par, pret - 19, atturas - 13. (Starpsauciens no zāles: "Jâpārbalso!") Tātad balsis sadalās līdzīgi, tāpēc jāpārbalso. Uzmanību! Lūdzu vēlreiz balsot par LNNK priekšlikumu 4.panta otrajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par - 39... (Zālē troksnis, smiekli, aplausi. Starpsaucieni: "Vçl vienu reizi!") Pret - 18, atturas -21.

Godātie deputāti! Rezultāts atkal ir neizšķirts, un tagad ir jāieskatās Kārtības rullī. Kārtības ruļļa 141.pants. Komisija, kura to izstrādāja, paredzēja, ka tāds gadījums var būt. Tātad:

1. Ja balsis sadalījušās vienādi ("par" vienādi ar "pret" un "atturas"), izdarāma pārbalsošana.

2. Ja arī pārbalsojot balsis sadalījušās vienādi, balsojamais priekšlikums nav pieņemts.

Līdz ar to LNNK frakcijas priekšlikums 4.panta otrajā daļā nav pieņemts.

Nākošais ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Lūdzu, balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 26, atturas - 27. Nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 9, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

Par nākošo pantu, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, likumprojekta 5.pantā ir runa par nodokļu un nodevu atvieglojumiem. Otrajā lasījumā šajā pantā tika izdarīti būtiski grozījumi, ņemot vērā pirmā lasījuma laikā izteiktās iebildes. Tā kā vairākums deputātu debatēs noraidīja iespēju kaut netieši politiskās organizācijas finansēt no valsts budžeta, paredzot zināmus nodokļu atvieglojumus ziedotājiem, tad komisija vienbalsīgi nolēma svītrot no likumprojekta 5.panta otro un trešo daļu, bet redakcionāli precizēt pirmo daļu. Šāds grozījums tika izdarīts, ņemot vērā to, ka šobrīd valstī ir diezgan grūts finansiālais stāvoklis, un diez vai, politiski vērtējot, mēs šādus atvieglojumus varētu paredzēt likumā par politiskajām organizācijām. Savukārt pirmā daļa tika redakcionāli precizēta, izsakot to šādā redakcijā: "Fiziskās un juridiskās personas, kuras, ievērojot šā likuma noteikumus, ir dāvinājušas (ziedojušas) politiskajai organizācijai (partijai) finansu līdzekļus vai mantu, tiek atbrīvotas no attiecīgo valsts nodevu maksāšanas."

Sēdes vadītājs. Vai pret komisijas priekšlikumiem 5.pantam deputātiem ir iebildes? Un pret to redakciju, kuru komisija piedāvā? Nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina 6.pantu papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: "Visi finansu līdzekļu dāvinājumi (ziedojumi) tieši jāpārskaita attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) bankas kontā, bet mantu dāvinājumi (ziedojumi) tieši jānodod attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai)." Vienlaikus komisija ierosina līdzšinējo otro un trešo daļu izteikt kā trešo un ceturto daļu. Savukārt trešā un ceturtā daļa tika grozīta, ņemot vērā LNNK frakcijas deputātu iesniegtos priekšlikumus. Šo priekšlikumu būtība bija tāda, ka nebūtu lietderīgi aizliegt veidot politiskajām organizācijām vai partijām tā saucamos iekšējos fondus vai atsevišķus kontus, kas tiktu izveidoti ar mērķi finansēt tieši vēlēšanu kampaņu vai politisko organizāciju kādā citā gadījumā. Kā mēs zinām, šādi iekšējie konti ir ļoti daudzām politiskajām organizācijām, un attiecībā uz šo kontu vai finansējumu atklātumu tiek attiecinātas visas tās pašas prasības, kādas ir uz visiem pārējiem politisko organizāciju finansu līdzekļiem. Tādēļ komisija pēc būtības pieņēma abus LNNK frakcijas deputātu priekšlikumus un ietvēra tos likumprojekta 2.pantā, likumprojekta 6.panta otrajā daļā, kā arī 6.panta ceturtajā daļā, izsakot ceturto daļu šādā redakcijā: "Aizliegts politisko organizāciju (partiju) finansēšanai izveidot īpašus fondus - juridiskās personas vai jebkāda cita veida starpniekorganizācijas, uzņēmumus vai uzņēmējsabiedrības."

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildes pret 6.pantā izdarītajiem grozījumiem, komisijas priekšlikumiem un 6.panta galīgo redakciju otrajam lasījumam? Nav iebildes. Pieņemta.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, visvairāk precizējumu atbildīgā komisija izdarīja likumprojekta 7.pantā. Kā jau mēs iepriekšējos pantos nobalsojām, ir noteikti konkrēti, atļauti politisko organizāciju vai partiju finansēšanas avoti. Ar 7.pantu mēs nosakām, ka nav atļauti anonīmi ziedojumi vai dāvinājumi. Tomēr, vispusīgi izvērtējusi deputātu iesniegtos priekšlikumus un komisijai izteiktās domas, komisija nonāca pie secinājuma, ka būtu pieļaujama viena iespēja anonīmi finansēt politiskās organizācijas, un, proti, saskaņā ar šo likumprojektu tas notiktu tā: gadījumā, ja politiskā organizācija tieši saņem anonīmu ziedojumu, šis ziedojums likumā noteiktā termiņā jāpārskaita īpašā kontā, ko nosaka Tieslietu ministrija, un visi šie finansu līdzekļi, ko politiskā organizācija saņēmusi anonīmu ziedojumu veidā, veido īpašu fondu, kura līdzekļi tiek izmantoti noteiktā kārtībā, finansējot parlamentā pārstāvētās politiskās organizācijas. Komisija, konceptuāli izskatījusi šo normu, nonāca pie secinājuma, ka varētu būt tāda situācija, ka kādas uzņēmējsabiedrības, bankas, apdrošināšanas sabiedrības varētu parādīt labo gribu un šajā Tieslietu ministrijas izveidotajā fondā pārskaitīt naudas summas tieši, nevis caur politiskajām organizācijām, un ka varētu būt gadījumi, kad šīs uzņēmējsabiedrības negribētu, ka viņu vārds tiktu izpausts, un tādēļ komisija nolēma, ka likumprojekta 7.panta redakcija būtu jāpapildina ar piekto daļu. Es atvainojos, godātie kolēģi, ka es runāju par 7.panta piekto daļu, jo tas ir saistībā ar grozījumiem, kas izdarīti šā panta pirmajā daļā. Tātad - papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "Ðā panta trešajā daļā minētajā kontā fiziskās un juridiskās personas var pārskaitīt naudu vai citus finansu līdzekļus jebkurā daudzumā. Šajā kontā naudu vai citus finansu līdzekļus var pārskaitīt arī anonīmi." Tātad, godātie kolēģi, komisija ierosina veidot pie Tieslietu ministrijas īpašu fondu politisko organizāciju finansēšanai, un šajā fondā var pārskaitīt naudas līdzekļus bez jebkāda ierobežojuma, neievērojot noteikto maksimālo summu - 25 tūkstošus, un šajā noteiktajā fondā var ziedot arī anonīmi. Un šā iemesla dēļ, ka 7.pants tiek papildināts ar jaunu daļu - piekto daļu - , komisija ierosina 7.panta pirmo daļu aiz vārda "aizliegts" papildināt ar vārdiem "izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu". Bez tam būtisks grozījums šajā pantā ir izdarīts arī ceturtajā daļā - tur ir noteikts, kuras politiskās partijas saņem finansu līdzekļus no fonda, ko izveido Tieslietu ministrija. Pirmajā lasījumā mēs pieņēmām tādu normu, kas nosaka, ka nauda, kas ieskaitīta Tieslietu ministrijas izveidotajā fondā, tiek pārskaitīta sešus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām līdzīgās daļās visām Latvijā reģistrētajām politiskajām organizācijām. Savukārt otrajā lasījumā komisija ierosina noteikt, ka šī nauda tiek pārskaitīta sešus mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām - un tikai "tâm politiskajām organizācijām (partijām), kuru pieteiktie kandidāti ir ievēlēti Saeimā. Šīm politiskajām organizācijām (partijām) finansu līdzekļi tiek pārskaitīti proporcionāli no attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) Saeimā ievēlēto deputātu skaitam."

Sēdes vadītājs. Vispirms - par priekšlikumu, kurš ir noraidīts. Vai LNNK frakcija lūdz balsojumu? Vai esat apmierināti ar to skaidrojumu? Ir runa par 7.pantu.

J.Lagzdiņš. Priekšsēdētāja kungs! Mums varbūt vajadzētu vispirms uzklausīt viedokļus par komisijas ierosinājumu par 7.panta pirmo daļu un 7.panta otro daļu. Par LNNK frakcijas priekšlikumu par ziedojumu anonimitāti runa būs mazliet vēlāk.

Sēdes vadītājs. Bet neviens nav pieteicies debatēs, un tāpēc man nav jāaicina kolēģi runāt par katru priekšlikumu atsevišķi. Ja kāds grib pieteikties runāt... Vai ir pieteikušies runāt? Nav pieteikušies runāt. Tāpēc mēs varam runāt par konkrēto LNNK priekšlikumu un tad spriest par komisijas ieteikto redakciju.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! LNNK frakcija ierosināja papildināt 7.panta otro daļu: "Ziedojums vai dāvinājums netiek uzskatīts par anonīmu, ja ziedotāju - fizisko personu vārds, uzvārds, personas kods vai juridisko personu pilns nosaukums, atrašanās vieta un bankas kods ir norādīti politiskās organizācijas (partijas) grāmatvedības dokumentos, bet ziedotājs vēlas, lai tos neizpaustu masu informācijas līdzekļos." Ðo priekšlikumu komisijas locekļu vairākums noraidīja, jo uzskatīja, ka jebkura naudas summa vai dāvinājums nevar būt anonīms, jo faktiski LNNK piedāvātā redakcija nepieļāva sabiedrībai iepazīties ar attiecīgās politiskās organizācijas finansētājiem. Jo tas, ka informācija par konkrēto ziedotāju ir politiskās organizācijas grāmatvedības dokumentos, faktiski padara šos finansēšanas avotus par slepeniem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Jā, godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šeit jau ir mūsu priekšlikumi daļēji ietverti, un es domāju, ka tie ir ļoti labā redakcijā, bet trešajā lasījumā vajadzētu tos drusciņ uzlabot, jo nav jau runa par to, ka neizpaustu vispār... Te ir skaidri un gaiši pateikts, ka gan finansu organizācijas, gan visi citi zina, ka tie nav anonīmi ziedotāji. Bet jebkurā civilizētā valstī katram ir tiesības, ja viņš ziedo - ne tikai politiskai organizācijai, bet kādam muzejam vai kultūras iestādei... ja viņš negrib, ka šis fakts tiktu izpausts, viņam ir tiesības to nereklamēt, teiksim, avīzēs, presē. Tā ka šeit pašreiz ir teikts, ka anonīmi šie ziedojumi ir tikai tādā gadījumā, ja politiskās organizācijas grāmatvedības dokumentos neparādās ziedotāja vārds un uzvārds. Tā ka šajā ziņā mums nav nekādu pretrunu. Bet attiecībā uz ziedotāju īpašajām tiesībām es domāju, ka vajadzētu iesniegt papildu priekšlikumus vēl uz nākamo lasījumu. Tā ka mēs nekādu balsojumu pašlaik nelūdzam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Runātāju nav. Debates pabeigtas. Tātad frakcija nelūdz balsojumu. Vai pret 7.pantu ir iebildes? Ir nepieciešams balsot? Nekādu iebilžu nav, līdz ar to 7.pants ir akceptēts komisijas piedāvātajā redakcijā.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Likumprojekta 8.pantā komisija pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi veselu rindu redakcionālu grozījumu. Pirmkārt, 8.panta pirmajā daļā ir aizstāti vārdi "tieslietu ministram" ar vārdiem "Tieslietu ministrijai" un vārdi "Valsts ieņēmumu dienesta priekšniekam" - ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienestam". Otrās daļas sākumā vārds "jânorāda" ir aizstāts ar vārdu "norāda", un attiecīgi ir precizēts panta teksts. Savukārt 6.punktā vārdi "dâvinājuma summu" ir aizstāti ar vārdiem "tâs vērtību". Turklāt komisija ir izteikusi 8.panta 7.punktu šādā redakcijā: "iegādātos nekustamos īpašumus, transportlīdzekļus un citu mantu, ja tās vērtība pārsniedz 1000 latus, norādot katra nekustamā īpašuma, transportlīdzekļa vai citas mantas pārdevēju un pirkuma līgumā minēto summu;". Runa tātad, godātie kolēģi, 8.pantā ir par tām ziņām, kas jānorāda finansiālās darbības deklarācijā.

LNNK frakcija ierosina 8.panta 8.punktu izteikt jaunā redakcijā - ka deklarācijā ir jānorāda visi tie izdevumi, kuru summa pārsniedz 1000 latus. Pirmajā lasījumā mēs pieņēmām normu, kas nosaka, ka jānorāda visi izdevumi, kuru summa pārsniedz 100 latus. Komisijas locekļu vairākums atbalstīja pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Šāda norma tika pieņemta tādēļ, ka tāda ir arī daudzu citu valstu likumdošanā analogos likumos. Piemēram, Vācijā šī maksimālā summa, par kuru netiek sniegta deklarācija, ir ne vairāk kā 100 markas, Francijā tie ir 200 franki, Itālijā - 2000 liras. Tā ir ļoti maza summa šajās valstīs.

Sēdes vadītājs. Par 8.panta 8.punktu atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins - Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK).

Godājamie deputāti! Lagzdiņa kungs gan neteica, kas notiek Vācijā, ja tur aiztur uz robežas, teiksim, ešelonu, par kuru nav samaksātas, teiksim, 100 000 markas. Neteica, uz cik gadiem "iesēdina" to cilvēku, to fizisko vai juridisko personu. Kad es redzu šādus priekšlikumus - un 8.pantā es redzu, ar ko turpmāk nodarbosies Valsts ieņēmumu dienests, - es gribu apsveikt šo Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju, jo es saprotu, ka viņam Latvijā vairs nav absolūti nekādu problēmu. Viņu neuztrauc, teiksim, ešeloni ar degvielu varbūt 150 000 latu vērtībā; absolūti nevienu vairs neuztrauc 250 miljoni, ko varbūt varētu iekasēt, teiksim, par dažādiem tirdzniecības pārkāpumiem, vai, kā mēs nesen lasījām Geidāna kunga rakstā, teiksim, simtiem miljonu latu, kas nav iekasēti muitā. Tātad tagad Valsts ieņēmumu dienests vāks papīrīšus - kvītis 100 latu vērtībā. Ar to es arī gribētu apsveikt. Bet es domāju - kamēr mēs nonāksim līdz tādam stāvoklim kā Vācijā, kur ļoti ātri var "iesēsties" uz 10 un vairāk gadiem par daudz mazākām summām nekā Latvijā, varbūt tomēr atbrīvosim no tā Valsts ieņēmumu dienestu un ļausim viņiem ķert pagaidām nevis tos miljonus vai desmit miljonus, bet nodarboties ar 100 miljonu lietām! Un tad, kad mums galīgi nebūs ko darīt, - tad salasīsimies nākamo reizi uz nākamajām vēlēšanām, un tad sāksim pieprasīt izziņas par 100 latiem! Tas vienkārši ir smieklīgs un komisks labojums, un vispirms vajadzētu izrēķināt, cik cilvēkiem ar šiem papīrīšiem vajadzēs nodarboties, jo es varu jums pilnīgi droši apsolīt, ka no šīm 43 - vai cik tur - reģistrētajām partijām vien mēs iedosim varbūt veselu tūkstoti visādu sīku papīrīšu. Kas tos skaitīs un rēķinās, un pārbaudīs?! Tas vienkārši ir komisks priekšlikums pašreizējā situācijā, kāda ir Latvijā. Es aicinu tomēr balsot šajā punktā par 1000 latiem un nekļūt smieklīgiem. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis - Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es arī ierosinu atbalstīt LNNK frakcijas priekšlikumu, balstoties uz šo dokumentu, kas nupat ir izdots Latvijas Republikas Ministru kabinetā, - tie ir noteikumi par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu, un tur ir skaidri un gaiši rakstīts - šie noteikumi nosaka kārtību, kādā uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības katru mēnesi deklarē visus skaidrā naudā savstarpēji veiktos darījumus, kuru vērtība pārsniedz 1000 latus. Nu tad lai būtu vienādība gan tajos darījumos, ko veic iestādes, gan arī tajos, kas ir partijām!

Sēdes vadītājs. Aija Poča - "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Poča (LC).

Cienījamie kolēģi! Es šoreiz absolūti negribētu runāt no politiskās puses. Šoreiz gribu runāt no nodokļu iekasēšanas un deklarēšanas puses. Pirmām kārtām, tie, ko Berķa kungs minēja, - tie ir uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību savstarpējie norēķini, kas ir jādeklarē. Tā ir īpaša kategorija, lai izvairītos no skaidrās naudas maksājumiem.

Otrām kārtām, šeit ir parādīts tikai tas, ka ir jādeklarē. Neviens jau... tas praktiski nenozīmē, ka noteikti ies un pārbaudīs. Šī pārbaude var notikt izlases veidā, un Valsts ieņēmumu dienests var izvēlēties - darīt to vai ne. Tā ir vienkārši tikai deklarācija. Tas ir princips, kas tiek ieviests jebkurās normālās attiecībās, - deklarēt visus savus izdevumus un ieņēmumus, un tad, ja rodas šaubas, - tad var pārbaudīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu referentu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Godātais Kiršteina kungs! Šajā pantā nav runa par to, ka Valsts ieņēmumu dienestam būtu jāpārbauda neskaitāmi dokumenti. Vienkārši ir attiecīgās politiskās organizācijas grāmatvedei vai kasierei (un tāda ir jebkurā politiskajā organizācijā) vienu reizi gadā, vienu dienu jāieskatās savas organizācijas grāmatvedības dokumentos, jāiesniedz noteikta parauga pārskats un jānorāda visas tās izdevumu pozīcijas, kas ir bijušas iepriekšējā pārskata gadā, ja šie izdevumi ir bijuši lielāki par 100 latiem. Un Valsts ieņēmumu dienestam nav jāiesniedz nekādi papildu dokumenti šajā gadījumā, un Valsts ieņēmumu dienestam šeit nav jātērē laiks un nauda, un darbiniekiem nav jāstrādā, lai kaut ko lieku darītu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par LNNK frakcijas priekšlikumu - izteikt 8. panta 8. punktu šādā redakcijā: "visi tie izdevumi, kuru summa pārsniedz 1000 latus". Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 18, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par 8. pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātajā redakcijā, par pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 6, atturas - 9. Panta redakcija ir apstiprināta.

Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Likumprojekta 9. pantā ir runa par finansiālās un saimnieciskās darbības atklātumu. Pirmajā lasījumā mēs pieņēmām tādu redakciju, kura deva tiesības iepazīties ar attiecīgās partijas iesniegto deklarāciju - atkarībā no tā, kas vēršas pie attiecīgās politiskās organizācijas vai Tieslietu ministrijas, lai saņemtu informāciju par deklarācijā publicētajiem faktiem. Tika noteikts, ka žurnālists Tieslietu ministrijā var iepazīties ar jebkuras partijas finansiālās darbības deklarāciju, savukārt politiskās organizācijas biedrs var iepazīties tikai ar savas politiskās organizācijas finansiālās darbības deklarāciju. Savukārt ziedotāji, kā mēs par to nobalsojām pirmajā lasījumā, var iepazīties tikai ar tās politiskās organizācijas finansiālās darbības deklarāciju, kurai viņi ziedojuši finansu līdzekļus.

Sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, mēs pieņēmām unificētu normu, kas nosaka vienādu iespēju visiem - gan žurnālistiem, gan politisko organizāciju un partiju biedriem, gan ziedotājiem - iepazīties ar politisko organizāciju finansiālās darbības deklarācijām. Komisija ierosina 9. pantu izteikt šādā redakcijā: "Persona, kurai ir tiesības dāvināt (ziedot) politiskajai organizācijai (partijai) finansu līdzekļus un mantu, kā arī jebkurš masu informācijas līdzekļa žurnālists Tieslietu ministrijā var iepazīties ar jebkuras politiskās organizācijas (partijas) finansiālās darbības deklarāciju un publicēt tajā minēto informāciju."

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildes? Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Likumprojekta 10. pantā ir izdarīti divi redakcionāli grozījumi. Pirmkārt, pirmajā daļā skaitlis "9" ir aizstāts ar skaitli "8" un vārds "norādītajam" - ar vārdu "noteiktajam". Savukārt otrajā daļā vārds "izsūtīšanas" ir aizstāts ar vārdu "nosūtīšanas".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Pēdējais grozījums attiecas uz 12. pantu. Atbildīgā komisija ierosina papildināt panta pirmajā daļā tekstu aiz vārdiem "8. panta" ar vārdiem "pirmās un otrās daļas". Tādējādi tiek savstarpēji saskaņoti likumprojekta panti, proti, 9. pants ar 12. pantu.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo papildinājumu nav iebildes? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 6. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinu noteikt kā termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam 25. maiju.

Sēdes vadītājs. Vai ir, lūdzu, iebildes? Nav. Esam apstiprinājuši priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tā gan ir svētdiena, bet neviens neiebilst, līdz ar to šis termiņš ir apstiprināts... Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs atvainojas, jo uzskatīja, ka 25. maijs - tā ir svētdiena... Viņš atvainojas.

Godātie deputāti, tā ir ceturtdiena - 25. maijs. Vai ir iebildumi? Nav. Termiņš ir pieņemts.

Lūdzu zvanu. Reģistrācija! Lūdzu reģistrēties! Godātie deputāti, pēc tam sēde tiks paziņota par slēgtu, un pēc tam būs paziņojums, jo ārkārtas sēdes laikā nekādi paziņojumi nedrīkst būt, - tā es izprotu Kārtības rulli.

Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (5. Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Mariss Andersons,

Igors Bukovskis,

Ilmārs Dāliņš,

Māris Grīnblats,

Andris Grots,

Andris Gūtmanis,

Odisejs Kostanda,

Andrejs Krastiņš,

Ludmila Kuprijanova,

Valdis Pavlovskis,

Aleksandrs Pētersons,

Andris Piebalgs,

Indra Sāmīte,

Jānis Straume,

Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! 10. maija ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu. Un tagad - svarīgs paziņojums.

Mūsu kolēģis Raimonds Jonītis 5. maijā kļuva 30 gadus vecs. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Nākamais paziņojums. Prezidija sēde būs pēc 10 minūtēm, un kārtējā sēde notiks rīt, 11. maijā, un sēdes sākums pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, S.Stikute

SATURA RĀDĪTĀJS

1995.gada 10.maija pavasara sesijas

ārkārtas sēde


Likumprojekts æPar pilsētu, rajonu, pagastu

vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijāmæ

(3.lasījums)

(349. un 463.dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 1.lpp.

Likumprojekts æPolitisko organizāciju (partiju)

finansēšanas likumsæ (2.lasījums)

(105. un 348.dok.)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 5.lpp.

Debates - dep. A.Kiršteins - 14.lpp.

- 16.lpp.

- dep. A.Berķis - 17.lpp.

- dep. A.Poča - 17.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane - 21.lpp.

Ceturtdien, 29.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 29.februāra kārtējā sēde
10:30  Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde
17:00  2024.gada 29.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta